1.Eksistēt, pastāvēt.
○Un būs blamāža pa visu Rīgu. [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
○Tomēr ir vairāki darbi, kuros dialoga gaismā analizēti atsevišķi tiesas spriešanas aspekti. [Gatis Bārdiņš, Dialoga loma tiesas spriešanā (Juridiskā zinātne), 2015]
○Bet ir virkne„ bet” attiecībā uz minēto likumprojektu. [No Saeimas stenogrammām 30.01.2014., Andrejs Elksniņš (Saskaņas centrs)]
○Kad izrāpos ārā no bedres, bija jau gaiša diena. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
○Vien mēness uz mani raudzījās, jo bija nakts. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Kā nebijis — saka, ja kas pārdzīvots, sajusts, baudīts par maz, pārāk īsu laiku.
2.Atrasties (kur) — par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
○Te nu viņi visi ir. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
○Jā, lai nu kas, bet lupatiņas mājās bija. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
○Visapkārt mājai ir priedes. [Anna Žīgure, Es stāstu par Latviju (Tomēr tik tuvu). Rīga, Karogs, 2000.]
// Ietilpt (grupā, tekstā, dokumentā).
○Vairākums komisijas locekļu piekrita, ka tekstā ir “tendenciozi paziņojumi” un “faktu sagrozījumi”. [Izraidīšana par naida kurināšanu, Ezerzeme, 15.04.2014, reģionālā periodika.]
○Tā kā dokumentā bijuši svītrojumi, to nepieņēma. [Liedz protestēt pret Lukašenko režīmu, Diena, 05.11.2004, nacionālā periodika.]
○Viņi bija starp tiem, kas atbalstīja krievu okupāciju. [Norberts Klaucēns, Nauda, bauda un citas dēkas. Rīga, Madry, 2003.]
○Taču, lai gan minētajos darbos ir daudz vērtīgu atziņu, dialoga lomu tiesas spriešanā tie atspoguļo fragmentāri. [Gatis Bārdiņš, Dialoga loma tiesas spriešanā (Juridiskā zinātne), 2015]
// Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
○Mammucis gan saka, tā ģērbjoties, baznīcā laulādamies, viņi bijuši dzimtsarakstos. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
○Es drīz būšu atpakaļ. [Evita Sniedze, Mūsdienu latviešu dramaturģija (Smilšukaste). Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.]
○Kā tad — tu esi bijis klāt pilnīgi visur. [Evita Sniedze, Mūsdienu latviešu dramaturģija (Smilšukaste). Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.]
// Darboties par biedru, locekli (organizācijā, apvienībā).
○Tur ir stingri noteikts, kas var būt izglītības iestādes padomes sastāvā, un ir arī noteiktas funkcijas. [No Saeimas stenogrammām 23.10.2014., Inga Vanaga (Pie frakcijām nepiederošs)]
○Nezinu, vai Eiropas Komisijā ir līderi, kas spēj pārvarēt šīs problēmas. ["Economist" apskatnieks: Maskavas noteiktais embargo lielākas problēmas radīs Lietuvai, LETA, 13.08.2014, nacionālā periodika.]
3.tikai formā: trešā persona Notikt; norisināties.
○Atceros, bija reiz gadījums: no sešstāvu mājas jumta mēs metām ķieģeļus garāmgājējiem uz galvas. [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
○" 11. jūnijā mums būs sapulce, un streiks varētu atsākties 12. jūnijā. [Sanpaulu metro darbinieki pārtrauc streiku, LETA, 10.06.2014, nacionālā periodika.]
Lai būtu kā būdams — lai notiktu kas notikdams.
4.tikai formā: trešā persona Piederēt (kam), atrasties (kā) īpašumā, lietošanā.
○Varbūt tev ir kāda rotaslieta? [Evita Sniedze, Mūsdienu latviešu dramaturģija (Smilšukaste). Rīga, Zvaigzne ABC, 2004.]
○Tev būs tieši tāda māja. [Lelde Stumbre, Latviešu jaunāko lugu izlase (Spalvas). Rīga, Zvaigzne ABC, 1995.]
○Ja tev būs simts kaķu, tu dzīvosi desmit reizes ilgāk nekā tad, ja tev būs desmit kaķi. [Izdos Čarlza Bukovska stāstu krājumu par kaķiem, LETA, 25.03.2015, nacionālā periodika.]
○Viņam ir liela reprodukciju kolekcija, kādi divdesmit tūkstoši vienību, tā gan nav izveidojusies kolekcionēšanas pēc, bet lai studētu glezniecības skolas un novirzienus. [Rimants Ziedonis, Paradoksālā Latvija. Rīga, Diena, 2006.]
○Taču nebija arī noslēpums, ka mājas viņam ir vairākas, vismaz trīs. [Jāzeps Eiduss, Pagājība: atskats un vērtējums. Rīga, Likteņstāsti, 2004.]
// Pastāvēt (par ģimenes vai sabiedrības locekli attiecībā pret citu šīs ģimenes vai sabiedrības locekli).
○Viņai Holandē esot draugs, kuram tagad klājoties slikti, un viņa aizbrauca šo glābt. [Dace Rukšāne, Beatrises gultas stāsti. Rīga, Atēna, 2002.]
○Filmas ciltskoka varonim bijis brālis, kurš dikti kārojis audzināt meitu. [Eva Mārtuža, Izravētā sirds. Rīga, Alberts XII, 1999.]
○Vai viņam ir bērni? [Hermanis Paukšs, Lugas 2006 (Sieviete bārā). Rīga, Latvijas dramaturģijas ģilde, 2006.]
5.Pastāvēt attieksmē pret cilvēku (vai cilvēku grupu), kas to izjūt, piedzīvo, izmanto
○Un jums turpmāk tiešām varētu būt lielas iespējas ietekmēt pašvaldības darbu. [No Saeimas stenogrammām 23.04.2015., Juris Viļums (Latvijas Reģionu apvienība)]
○Man ir bezmiegs, es tikai ap sešiem sāku iemigt — un tad uzreiz švīks, švīks, švīks... [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
○Tev būs kauns, mēs te esam visi. [Gundega Repše, Stāsti par mācekļiem (Jūras velni). Rīga, Dienas Grāmata, 2009.]
○Un skaistākais – visiem būs taisnība. [Cilvēkiem par prieku. Alvja Hermaņa Oblomovs Jaunajā Rīgas teātrī, Diena, 2011, nacionālā periodika.]
○- Un viņam ir citas problēmas. [Gundega Repše, Septiņi stāsti par mīlu (Stigma). Rīga, Pētergailis, 1999.]
6.tikai formā: trešā persona Pastāvēt (kā daļai pie kā).
○Buriniekam pienākot tuvāk, varēja saprast, ka tam ir trīs masti... [Māris Putniņš, Mežonīgie pīrāgi (Dienvidjūras pasaka). Rīga, Valters un Rapa, 2003.]
○Peldējāmies pēc kārtas visos ezeros, no kuriem viens, Inesis, ir kā brīnums, tam ir veselas septiņas salas. [Anna Žīgure, Es stāstu par Latviju (Latvijas zeme un debesis). Rīga, Karogs, 2000.]
○Mājai ir divi stāvi — daudzas mazas istabas un katrā stāvā pa verandai ar sīkiem lodziņiem. [Anna Žīgure, Es stāstu par Latviju (Tomēr tik tuvu). Rīga, Karogs, 2000.]
// Piemist (par pazīmēm, īpašībām, spējām).
○Viņam ir zilas acis. [Eva Mārtuža, Izravētā sirds. Rīga, Alberts XII, 1999.]
○- barons paceļ gaisā pirkstu un brīdi par to tīksminās, viņam ir slaiki, trausli vijolnieka pirksti ar brīnišķīgi koptiem nagiem. [Arvis Kolmanis, Žūpa Amors jeb Mirušais Dievs. Rīga, Atēna, 2005.]
○Viņam ir tāds izbiedēts skatiens, it kā mani šobrīd būtu apsēduši dēmoni no citas dimensijas. [Daina Tē, Prozas lasījumi: klātienē un neklātienē (Liesa, mans mīļākais orgāns). Rīga, Dienas grāmata, 2006.]
○Viņam ir īsi sirmi mati un brilles. [Hermanis Paukšs, Lugas 2006 (Sieviete bārā). Rīga, Latvijas dramaturģijas ģilde, 2006.]
○Viņam ir plāni, pelēki mati un mīksta bārda. [Inga Ābele, Sniega laika piezīmes (Pirts patiesības). Rīga, Atēna, 2004.]
○Mājai ir 80 gadi, mēs nomainījām jumtu, pamazām remontējam istabas. ["Uzkalnos" ir sava ķimeņu siera recepte, Latgales Laiks, 07.03.2006, reģionālā periodika.]
7. Lieto saitiņas funkcijā, lai norādītu, parasti teikuma priekšmeta un izteicēja, sintaktisko sakaru.
○Viņa allaž ir kā mēness mākoņainās debesīs. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
○Un bija tik labi tikai gulēt un just. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
○Tomēr es biju laimīgs! [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
Būsim pazīstami! — saka iepazīstoties.
Esiet pazīstami! — saka iepazīstinot.
Tas ir — tas nozīmē; proti, respektīvi.
8. Lieto palīgdarbības vārda nozīmē salikto laika formu veidošanā.
○Bet viņa neatceras, ka būtu pa tām kāpnēm kāpusi. [Vizma Belševica, Bille. Rīga, Jumava, 1995.]
○Es tevi būtu tūliņ palaidis vaļā. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
○Spēka rati bija iebraukuši garāžā. [Juris Rozītis, Kuņas dēls. Rīga, Karogs, 1995.]
○Tomēr tiesai ir jātiecas pēc saprašanās. [Gatis Bārdiņš, Dialoga loma tiesas spriešanā (Juridiskā zinātne), 2015]
○Nu tas ir izdarīts. [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
9.tikai formā: trešā persona; tikai formā: nākotne; tikai formā: pagātne Savienojumā ar darbības vārda nenoteiksmi lieto, lai izteiktu vajadzību.
○) Toreiz visu salika pa plauktiem, ielika stingros rāmjos: jums būs darīt tā un nekā citādi! [No Saeimas stenogrammām 11.11.2002., temats: "Par Saeimas pastāvīgo komisiju izveidošanas noteikumiem", http://www.saeima.lv/steno/2002_8/st_021111/st1111.htm]
○Ko man bija darīt? [Guntis Berelis, Mīnotaura medības. Rīga, Atēna, 1999.]
○Tev būs savu tēvu un māti mīlēt. [Dace Priede, Kamenes uz stīgām. Rīga, Karogs, 1997.]
Stabili vārdu savienojumi:
△Bija un izbija, arī bijis un izbijis sarunvaloda — saka par to, kas kādreiz ir piederējis, bet zaudēts.
△Kas bijis, bijis sarunvaloda — saka, ja negrib atcerēties, atgādināt kāda negatīvo rīcību, uzvedību, cerot, ka tas neatkārtosies.
△Kas ir, tas ir, arī kas nav, tas nav sarunvaloda — lieto, lai izteiktu drošu apgalvojumu vai noliegumu.
△Kur bijis, (kur) nebijis, arī kur bijis, kur ne sarunvaloda — saka, ja kāds pēkšņi, negaidīti (kur) ierodas, parādās.
Avoti: LLVV, TWN