Paplašinātā meklēšana
Meklējam ticis.
Atrasts vārdos (38):
- ticis:1
- ārticis:1
- izticis:1
- neticis:1
- lētticis:1
- mazticis:1
- pārticis:1
- pieticis:1
- pieticis:2
- aticisms:1
- ēticisms:1
- leticisms:1
- kriticisms:1
- misticisks:1
- misticisms:1
- misticists:1
- vorticisms:1
- asepticisms:1
- estēticisms:1
- gnosticisms:1
- prakticisms:1
- skepticisms:1
- agnosticisks:1
- agnosticisms:1
- eklekticisms:1
- monasticisms:1
- pragmaticisms:1
- sholasticisms:1
- ekoskepticisms:1
- formkriticisms:1
- hipokorticisms:1
- jaunkriticisms:1
- neoplasticisms:1
- eiroskepticisms:1
- hiperkorticisms:1
- empiriokriticisms:1
- izoadrenokorticisms:1
- hipoadrenokorticisms:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (155):
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- agnostiķis Agnosticisma piekritējs.
- nelaimes gadījums darbā apdrošinātās personas veselībai nodarītais kaitējums vai personas nāve, ja to cēlonis ir vienas darbadienas (maiņas) laikā noticis ārkārtējs notikums, kas radies, pildot darba pienākumus, kā arī rīkojoties, lai glābtu jebkuru personu vai īpašumu un novērstu tiem draudošās briesmas.
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts).
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
- Gorodku pilskalns I atrodas Ludzas novada Rundēnu pagasta Gorodkos, \~1 km uz ziemeļiem no Biržas ezera, ir \~20 m augsts garens paugurs, kura austrumu un rietumu nogāzes ir dabiski stāvas, ziemeļu pusē 2 grāvji un vaļņi, kas tagad gandrīz izzuduši, jo plakums (~40 x 20 m) ticis arts.
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- skeptiķis Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- kritušais eņģelis Cilvēks, kas izpelnījies kādas sabiedrības nosodījumu un ticis izraidīts no tās.
- zaudētājs cilvēks, kas ticis pārspēts, nav guvis uzvaru (piemēram, spēlē, cīņā, tiesas procesā)
- deportēts Cilvēks, kurš ir ticis piespiedu kārtā izsūtīts, pārvietots, izraidīts (no valsts vai pastāvīgās dzīves vietas).
- ticīgs Čakls, darbīgs, kārtīgs; arī tikumīgs, uzticīgs; ticis.
- atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents.
- Ensofs Dieva vārds, ko izmanto jūdu misticismā, konkrēti kabalā, un kas apzīmē bezgalīgo, absolūto nenoteiktību, kuras būtība ir neatklājama un neizzināma.
- ekoskeptiķis Ekoskepticisma piekritējs.
- pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība.
- empiriosimbolisms Empiriokriticisma paveids, kas atzīst, ka sajūtas un domāšanas konstrukcijas ir simboli, nevis mater. pas. atspoguļojums; šie simboli ir vienīgā realitāte.
- empiriomonisms Empiriokriticisma paveids, pārspīlēja zināšanu relatīvo raksturu, izvirzīja sab. esamības un sab. apziņas identitātes principu.
- empiriokritiķis Empiriokriticisma piekritējs.
- hjūmisms Filozofa D. Hjūma un viņa piekritēju mācība, kam raksturīgs skepticisms, empīrisms, bet ētikā - utilitārisms.
- neoplatonisms Filozofijas virziens 3.-6. gs. Romas impērijā; veidojās uz Platona ideālisma un Austrumu misticisma pamata.
- casus Gadījums, nejaušība; tiesībās - zaudējums, kas noticis bez kādas personas vainas vai bez ļauna nolūka.
- pneumatiķis Gnosticisma klasifikācijā kam nav tikai vielisks vai dvēselisks, bet arī garīgs raksturs, kas padarot to spējīgu atzīt Dievu.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- gnostiķis Gnosticisma piekritējs.
- demiurgs Gnosticismā: ļauna, nepilnīga būtne, pasaules radītāja (pretstatā pilnīgajai būtnei - Dievam).
- anterogrāds Iepriekš noticis.
- parvēnijs Iznirelis, cilvēks, kas ātri ticis uz priekšu (lieto nicinošā nozīmē).
- Bet ko tu dieniņ! izsaucas, ja ir noticis kas negaidīts.
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- rocīgs Izticis; turīgs, pārticis.
- kas par desām kas noticis; kas notiek.
- metahronisms Kļūda, attiecinot kādu faktu uz vēlāku laiku, nekā tas īstenībā noticis.
- ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju.
- korrespektīvs Korrespektīvs testaments - Savstarpējs testaments, kurā vienas personas iecēlums par mantinieku noticis ar nosacījumu, ka jāpastāv un jābūt spēkā otras personas iecēlumam, tā ka viens iecēlums var būt vai nebūt spēkā tikai kopā ar otru.
- dižtēvs Labi pārticis saimnieks.
- tā Lieto, lai noradītu, ka (kas) ir padarīts, paveikts, noticis.
- grābsis Mantkārīgs (un pārticis) cilvēks.
- salizturība Materiāla spēja izturēt daudzkārtēju sasaldēšanu un atkausēšanu bez sairšanas un stiprības ievērojamas samazināšanas pazīmēm; salizturību nosaka ar sasalšanas un atkušanas ciklu skaitu, kuros process noticis bez redzamiem materiāla bojājumiem.
- Stounhendža Megalītu monuments Solsberijas līdzenumā Anglijā; iespējams, bijusī svētnīca saules pielūgšanai vai vieta, kur ir ticis noteikts zemkopības un astroloģiskais kalendārs.
- probabilisms Mērena skepticisma virziens platonismā, kura pamattēze definēja, ka droši neko nevar apgalvot, bet visi atzinumi ir labākā gadījumā tikai paticami un derīgi praktiskai dzīvei.
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- bāuls Misticiskas bengāļu sektas loceklis; šī sekta kā sevišķu vērtību uzsver brīvību no spaidiem, no dogmām un no sociālo kastu sistēmas un vairās no jebkādām ārējām reliģiskas pielūgsmes izpausmēm.
- sūfisms Misticisks un askētisks virziens islāmā, kas radās 8.-9. gadsimtā un uzskata, ka galvenais ir garīgā attīstība, nevis Korāna skaitīšana no galvas; mūsdienās izplatīts Irākā un Indijā, arī Kosovā.
- absolūts Misticisma pamatjēdziens; nemainīgais, mūžīgais, savā ziņā vienīgais un cilvēka prātam neaptveramais.
- spiritisms Misticisma paveids, kam ir raksturīga ticība dvēseļu pēcnāves eksistencei un mediju spējai kontaktēties ar tām.
- misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
- mistiķis Misticisma, mistikas (1) piekritējs.
- grēkā krišana mītisks pirmatnējs cilvēces pārkāpums, kas noticis Ēdenē (1. Mozus, 3), kad Ādams un Ieva, pārkāpjot Dieva baušļus, zinātkāres dzīti ēda labā un ļaunā atzīšanas koka augļus un tika izdzīti no paradīzes un nolemti grūtai dzīvei un smagam darbam.
- emanācija Neoplatonisma un gnosticisma mācībā - pasaules izcelšanās izskaidrojums ar dievības radošās enerģijas izplūšanu.
- skepse Neuzticēšanas kādām idejām, teorijām, pastāvošajām zināšanām u. tml.; šaubas (par ko), neticība (kam); pārmērīgi kritiska attieksme (pret ko); arī skepticisms (2).
- kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis; pirms.
- tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
- tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
- acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
- fait accompli noticis fakts (pret ko nav jēgas iebilst un kur neko nevar izlabot).
- actum Noticis, nospriests.
- opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu.
- nosacītā varbūtība notikuma B varbūtība, pieņemot, ka notikumi A un B ir savstarpēji atkarīgi un ka notikums A jau ir noticis
- kontisms Ogista Konta mācība, kas teorētisku skepticismu savieno ar tikumisku pārliecību un centību pec pozitīvam un universālām pārgrozībām.
- pārbaudīt Pārliecināties, vai (kas) atrodas noteiktā stāvoklī, kārtībā, arī vai kas ir noticis, izdarīts.
- pārticīgs Pārticis (2).
- upakovanijs Pārticis, bagāts cilvēks.
- resns Pārticis, bagāts.
- ņerva Pārticis, bet skops cilvēks, kurš pārdzīvo savu iedomāto nabadzību.
- pieticis Pārticis.
- pieglābt Pasargāt; censties glābt pirms negadījums ir noticis.
- atpakaļ pastiprina tā vārda nozīmi, kurš norāda, ka darbība, process noticis pagātnē
- zefiroti Pēc jūdaistu kabalistiskā misticisma mācībām iezīmes, kas raksturo Dieva aktus un padara viņu zināmu.
- post factum pēc notikušā, pēc tam, kad kaut kas jau noticis.
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns.
- ante factum pirms kaut kas noticis.
- pragmatisms Prakticisms (1).
- pragmatisks Prakticisms; pieeja, kas priekšplānā izvirza praktiski izdevīgo.
- pārrakstīties rakstot nopelnīt lielāku summu, nekā ticis noteikts.
- inkardinācija Romas katoļu baznīcas garīdznieka pastāvīga pakļautība tās diecēzes bīskapam, kurā garīdznieks ir ticis ordinēts; garīdznieka pārcelšana no vienas diecēzes uz otru tiek atļauta tikai pamatota iemesla dēļ un notiek pēc stingriem priekšrakstiem.
- Androkls Romiešu vergs ("Androclus"), kurš, kā vēstī leģenda, ieguvis lauvas uzticību, izvelkot ērkšķi tam no ķepas, kad vēlāk vergs ticis upurēts lauvam, tas viņu pazinis un nav aizticis, imperators apžēlojies un atbrīvojis viņu no verdzības.
- agnosticisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- agnostisks Saistīts ar agnosticismu, tam raksturīgs.
- vakarējs Saistīts ar iepriekšējo laikposmu, tāds, kas bijis, noticis samērā nesenā pagātnē.
- mistisks Saistīts ar misticismu, mistiku (1), tai raksturīgs.
- skeptisks Saistīts ar skepticismu (1), tam raksturīgs.
- daudz netrūka, arī cik (tur) trūka (retāk cik daudz trūka) saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
- daudz netrūka saka par ko (parasti nevēlamu), kas bijis gaidāms, iespējams, bet tomēr nav noticis; gandrīz.
- nav ne smakas saka par to, kā nav; saka par to, kas ir pilnīgi izzudis, aizgājis bojā, ticis iznīcināts.
- likteņa pirksts Saka par to, kas ir noticis it kā pārdabisku spēku ietekmē.
- velna pirksts saka par to, kas it kā radies, noticis pēc velna gribas, ar velna ziņu.
- būt aiz muguras saka par to, kas pagājis, noticis, pārdzīvots.
- ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot.
- še tev nu bija saka, ja kas nav izdevies, nav noticis tā, kā ir gribēts.
- laime nelaimē saka, ja nav noticis visnevēlamākais, (kādā negadījumā, neveiksmē).
- par laimi saka, lai izteiktu apmierinājumu, atvieglojumu sakarā ar kādu faktu, kas ir vai nav noticis.
- Tā man (tev, jums, viņam) vajag! saka, norādot, ka (kāds) ir pelnījis to (piemēram, sodu, likstas), kas (viņam) ir noticis, atgadījies.
- cik tur vajag saka, norādot, ka kas, parasti nevēlams, var notikt, gandrīz būtu noticis.
- sen- Savienojumā ar divdabi, kam ir izskaņa "-ts", norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir noticis, paveikts sen.
- reskripts Senajā Romā - imperatora rakstveida atbilde sakarā ar kādu jautājumu, kas viņam ticis iesniegts izlemšanai; šāda atbilde ieguva likuma spēku.
- Plotīns Sengrieķu filozofs un neoplatonisma pamatlicējs (dz. ap 205.-269. g.), kura idejas ietekmēja agrīno kristietību; aprakstīja attiecības, kas pastāv starp pasauli un dvēseli, un savienoja Platona mācību ar Austrumu misticismu.
- Kastālijas avots Sengrieķu mitoloģijā - avots Parnasa kalna pakājē, kurā, glābdamās no Apollona uzmācības, metās nimfa Kastālija; cilvēks, kas dzēris no šā avota, ticis apveltīts ar dzejnieka talantu.
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
- ekstrasistole Sirds pukstiens, kas noticis pirms normālā laika sirds ritmā un kam var sekot kompensatoriska pauze.
- Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas.
- skeptiķis Skepticisma (1) piekritējs.
- šaubība Skepticisms.
- baltais lotoss slepena kustība Ķīnā 18.-20. gs., kuras mācība bija budisma un daoisma misticisma sajaukums.
- rozenkreicieši Slepenas biedrības locekļi (17., 18. gs.), kas nodarbojās ar misticisma studijām; šādas biedrības pārstāvji mūsdienās.
- cefalhidrocēle Smadzeņu šķidruma uzkrāšanās zem galvaskausa velves kaula plēves, ja noticis galvaskausa lūzums.
- sveikā Tā, ka kādos nelabvēlīgos apstākļos cilvēkam nav noticis kas nevēlams.
- dekadence Tāda literatūras un mākslas strāva, kas atsakās no reālisma, sociālajām un nacionālajām idejām, pievēršas subjektīvajam, anormālajam, amorālajam, misticiskajam; tradicionāli par dekadenci sauc 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma norises Eiropas literatūrā un mākslā.
- skeptisks Tāds, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms (2).
- sveiks Tāds, kam kādos nelabvēlīgos apstākļos nav noticis kas nevēlams.
- purīgs Tāds, kas ar darbu ticis turīgs.
- citreizējs Tāds, kas bijis, noticis citreiz.
- aizpērnais Tāds, kas bijis, noticis vai radies aizpērn.
- kādreizējs Tāds, kas ir bijis, noticis kaut kad pagātnē, senāk.
- nesens Tāds, kas ir bijis, noticis pirms neilga laika.
- pērnpavasara Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada pavasarī.
- pērnrudens Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada rudenī.
- pērnvasaras Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada vasarā.
- pērnziemas Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušā gada ziemā.
- pērns Tāds, kas ir bijis, noticis vai radies pagājušajā gadā.
- bijušais Tāds, kas ir bijis, noticis; pagājušais.
- aizgājušais Tāds, kas ir bijis,noticis agrāk; pagājušais.
- pirmējs Tāds, kas ir izveidojies, noticis agrāk par ko citu līdzīgu; sākotnējais; pirmais.
- izticis Tāds, kas ir materiāli nodrošināts; pārticis.
- toreizējs Tāds, kas ir noticis, pastāvējis laikposmā, laika momentā, no kura ir pagājis samērā ilgs laiks.
- pirmītējs Tāds, kas ir ticis lietots, ar ko ir bijusi saskare tikko, nesen pagājušajā laikposmā.
- nepiedzīvots Tāds, kas līdz šim nav noticis, piedzīvots; nebijis; arī ārkārtīgs.
- nepieredzēts Tāds, kas līdz šim nav noticis, pieredzēts; nebijis; arī ārkārtīgs.
- eksoterisks Tāds, kas nav noslēpums, kas domāts arī mazāk zinošiem (par reliģiskiem ritiem, misticiskām mācībām u. tml.), populārs; visiem saprotams.
- intranatāls Tāds, kas noticis dzemdību laikā.
- misticisks Tāds, kas saistīts ar misticismu, ar ticību pārdabiskiem spēkiem, tiešai saskarsmei ar dievišķo.
- beidzamais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies; jaunākais.
- pēdējais Tāds, kas tikko vai nesen bijis, noticis, sācies; jaunākais.
- jaunākais Tāds, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- nupatējs Tāds, kas tikko vai pavisam nesen noticis, bijis; arī pašreizējs.
- lietots Tāds, kas zināmu laiku ticis izmantots un zaudējis daļu savas vērtības.
- skeptisks Tāds, kurā izpaužas skepse, arī skepticisms (2).
- aizgājušais Tas, kas ir bijis, noticis agrāk.
- pieredze Tas, kas ir bijis, noticis; tas, kas ir pārdzīvots, izjusts.
- bijušais Tas, kas noticis; pagātne.
- jaunākais Tas, kas tikko vai nesen ir bijis, noticis, paveikts, sācies.
- antropozofija Teozofijas paveids - mācība par cilvēku un tā garaspēju attīstīšanu līdz garīgai varai pār dabu (izveidojis vācu misticists R. Šteiners 20. gs. sākumā); antropozofi radīja Valdorfa pedagoģiju.
- spēcīgs turīgs, pārticis.
- spējots turīgs, pārticis.
- pārturīgs Turīgs, pārticis.
- mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam; misticisms.
- puslaicīgs Viduvējs, vidēji pārticis.
- brīdinājuma ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju par to, ka pieprasītā darbība tiek pārtraukta, jo ir noticis kas neparedzēts; lietotājs var turpināt darbību vai atlikt tās izpildi, kā arī vērsties pēc palīdzības.
- darbības ziņojums ziņojums, kas informē lietotāju, ka tam nepieciešamās darbības izpilde ir atlikta, jo noticis kaut kas neparedzēts vai var notikt kaut kas nevēlams.
ticis citās vārdnīcās:
LLVV
MEV