Paplašinātā meklēšana
Meklējam svērt.
Atrasts vārdos (54):
- svērt:1
- svērte:1
- svērte:2
- svērts:1
- apsvērt:1
- atsvērt:1
- dasvērt:1
- iesvērt:1
- izsvērt:1
- nosvērt:1
- pasvērt:1
- sasvērt:1
- uzsvērt:1
- svērties:1
- svērtnis:1
- svērtuve:1
- pārsvērt:1
- piesvērt:1
- nosvērts:1
- pusvērts:1
- uzsvērts:1
- svērtenis:1
- svērtspēja:1
- apsvērties:1
- atsvērties:1
- iesvērties:1
- izsvērties:1
- neapsvērts:1
- nenosvērts:1
- neuzsvērts:1
- nosvērtība:1
- nosvērties:1
- pasvērties:1
- sasvērties:1
- uzsvērties:1
- Vondsvērta:1
- svērtenisks:1
- aizsvērties:1
- izasvērties:1
- pārsvērties:1
- piesvērties:2
- piesvērties:1
- trīsvērtīgs:1
- virsvērtība:1
- svērteņošana:1
- ciltsvērtība:1
- iesasvērties:1
- nenosvērtība:1
- nosasvērties:1
- pasasvērties:1
- sasasvērties:1
- svērteniskums:1
- pārsasvērties:1
- pārsvērteniskis:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (343):
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- svērte akas vinda; svērts.
- augstbaznīca Anglikāņu baznīcas novirziens, kurā tiek īpaši uzsvērta liturģija, kā arī baznīcas hierarhija un autoritāte - aspekti, kas tradicionāli attiecināti uz Romas katoļu baznīcu.
- nomērīt Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- nomērot Apdomāt, apsvērt, arī novērtēt.
- zintēt Apdomāt, apsvērt.
- pārsvērt Apsvērt vēlreiz, no jauna.
- kumekaķ Apsvērt, apspriest.
- lāgot Apsvērt, nojaust.
- perpendikulārais stils apzīmējums vēlai gotikai Anglijā, kurai raksturīgas uzsvērtas vertikālas līnijas un dekoratīvas velvju formas.
- svirēt Ar spēku likt nosvērties uz vienu vai uz otru pusi.
- patoloģiskais afekts ārkārtīgi spēcīgs satraukums, kas paralizē indivīda spēju apsvērt savas rīcības sekas.
- izmist Asi pārdzīvojot kādu nelabvēlīgu notikumu, izjust pilnīgu bezcerību, zaudēt spēju saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- svārstelēt atkārtoti svērt.
- etnonīmojas indekss atsevišķu tautību izvēles vidējais svērtais biežums otrajā paaudzē jauktajās laulībās.
- nepilnīga atskaņa atskaņa, kas rodas, ja līdzskaņi aiz pēdējā uzsvērtā rindas patskaņa nav vienādi.
- precīza atskaņa atskaņa, kas rodas, ja skaņas, sākot ar pēdējo uzsvērto rindas patskani, ir vienādas.
- hiperdaktiliska atskaņa atskaņa, kurā uzsvērta ceturtā un vēl tālāka zilbe no rindas beigām.
- nicināšana Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicinājums.
- nicinājums Attieksme, kurai raksturīga uzsvērta necieņa, (kā) vērtības, derīguma noliegums, arī pazemojoša nevērība, savas pārākuma apziņas izpaudums (pret kādu); nicināšana.
- ferriferrocianīds Berlīnes zilums - vairākas krāsvielas, ko dabū nogulsnējot dzelteno asins sāli ar trīsvērtīgās dzelzs sālīm.
- gāzelēties Braucot svērties, šķiebties uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- svārstīties Būt mainīgam, nenoteiktam, nepastāvīgam, nenosvērtam savā rīcībā, uzskatos u. tml.; nespēt pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- šaudīties Būt nenosvērtam, nepastāvīgam (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīties (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- izpirkt Būt par attaisnojumu, atlīdzinājumu; atsvērt.
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
- Beļavas muižas pils celta ap 1750. g. baroka stilā, vēlāk nedaudz pārbūvēta, apmesta divstāvu taisnstūra plāna ēka uz augstiem laukakmeņu pamatiem, ar uzsvērtu centrālo rizalītu, trīsstūrveida frontonu un stāvu krāniņu seguma mansarda jumtu.
- histēriķis Cilvēks, kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains cilvēks.
- dzelzs mīnijs dabas materiāls, kas sastāv no trīsvērtīgās dzelzs oksīda Fe2O3 ar mālu un kvarca piemaisījumiem.
- virsdarbs Darba daudzums, kas pārsniedz strādnieka darbaspēka vērtības atražošanai nepieciešamo darba daudzumu un ko virsvērtības veidā bez atlīdzības piesavinās kapitālists (pēc K. Marksa mācības).
- apsvēršana Darbība, process --> apsvērt.
- rādīt (ko) no labās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- rādīt (ko) no sliktās puses darīt zināmas, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- svērējs Darītājs --> svērt.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- potenclīnija Decimāllīnija, svērteniska, punktēta, smalka vai citāda veida līnija rokrakstā aizpildāmajos tabulāros formulāros skaitļu potenču (vieninieku, desmitnieku, simtnieku, tūkstošnieku utt.) atdalīšanai; iespiež algu listēs un tabulās.
- nosvērts Divd. --> nosvērt.
- uzsvērts Divd. --> uzsvērt.
- pirihijs Divzilbju palīgpēda, kas sastāv no neuzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai īsām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- ciltsapliecība Dokuments, kurā raksturota mājdzīvnieka izcelšanās un ciltsvērtība.
- iecerēt domās apsvērt, lai (ko) īstenotu; paredzēt (ko) veikt, iegūt.
- piedomāt Domās apsvērt, novērtēt (ko).
- iecere Domās apsvērtais (darba, darbības) plāns; nodomātais pasākums.
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
- apgrozīt smadzenēs domās pārlikt, apsvērt, šaubīties (par ko).
- prātot Domās risināt, apsvērt; intensīvi domāt; gudrot.
- pirdaks Drebulīga, nenosvērta persona.
- skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes.
- klauzula Dzejas rindas beigu zilbes, sākot ar pēdējo uzsvērto zilbi.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām).
- Anubiss Ēģiptiešu dievs ar šakāļa galvu, kurš aizved mirušās dvēseles veļu valstī uz Ozirisa tiesu un palīdz tiesai nosvērt veļa sirdi.
- apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu.
- ekspiratoriskais Ekspiratoriskais uzsvars - izelpojuma uzsvars, kura pamatā ir pastiprināts izelpojums, uzsvērto zilbi izrunājot.
- samatva Ezoterismā temperamenta mierīgums, prāta skaidrums, pilnīgs neapmierinātības, nemiera un antagonisma trūkums; prāta stāvoklis, kurā cilvēks spējīgs visu apsvērt mierīgi, bez kaislībām un sarūgtinājuma.
- iefasēt Fasējot iesvērt sīkākās vienībās.
- redukcija fonētikā - process, kurā segments vai segmentu virkne vājinās, t. i., reducējas, piemēram, īsa neuzsvērta patskaņa zudums.
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- plānot Gatavoties (ko) darīt, veikt, domās apsverot (tā) norisi; domās apsvērt (ko), lai (to) īstenotu.
- zvelties Gāzties, svērties (uz sāniem, apkārt u. tml.).
- pagāzt Gāžot pasvērt (piemēram, uz sāniem).
- apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
- pagāzties Gāžoties pasvērties (piemēram, uz sāniem).
- glemūrs Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums, ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy".
- glamour Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamy"; glemūrs.
- glamy Glamūrs - skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; glemūrs.
- prokatalēktisks Grieķu metrikā pants, kam sākumā atkritusi pēdas neuzsvērtā daļa.
- katalekse Grieķu metrikā pēdas neuzsvērtās daļas (arses) atkrišana, kas visbiežāk notiek panta beigās.
- methemoglobīns Hemoglobīna oksidēšanās produkts brūnā krāsā, kurš satur trīsvērtīgo dzelzi un nespēj apgriezeniski saistīt skābekli; atrodams asinīs pēc saindēšanās ar hlorātiem, ferocianīdiem, hinoniem, peroksīdiem, acetanilīdu, fenacetīnu u. c.
- hematīns Hemoglobīna skābekli saturošā prostētiskā grupa, trīsvērtīgās dzelzs un porfirīna komplekss.
- ferihēms Hēms, kurā ir trīsvērtīgs dzelzs atoms.
- melamīns Heterociklisks trīsvērtīgs pirmējais amīns C~3~H~6~N~6~; lieto amīnformaldehīda sveķu sintēzei u. c.
- iedzīt respektu iebiedēt; uzsvērt autoritāti.
- aprēķināt Iepriekš pārdomāt, apsvērt.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- rēķināt Iepriekš spriest, domāt (par ko), apsvērt, arī paredzēt (ko).
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- nēsāt Ilgāku laiku glabāt (sevī), pārdomāt un apsvērt (piemēram, kādu domu, ideju).
- iznēsāt Ilgāku laiku sevī pārdomāt, apsvērt (piemēram, domu, ideju); ilgāku laiku pārdzīvot.
- sikhisms Indijas reliģiski reformātiska kustība, vēlāk reliģija, kas radās 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība; sikisms.
- parādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no labās puses izcelt, uzsvērt (kā) labās īpašības.
- parādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības.
- (pa)rādīt (ko) no sliktās (retāk ļaunās) puses izcelt, uzsvērt (kā) sliktās īpašības. Tas, kas neatbilst kādam normām, vajadzībām, izraisa ko nevēlamu.
- izakcentēt Izcelt, uzsvērt, padarot pilnīgi uztveramu, uzskatāmu.
- akcentēt Izrunāt (zilbi, vārdu) ar uzsvaru, akcentu (1); uzsvērt.
- apgudrot Izsvērt, pārdomāt no visām pusēm.
- negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru.
- uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu.
- buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna.
- birdeklis Kāds, kas nevarot iebērt vajadzīgo daudzumu, birdina pamazām, lai nosvērtu.
- Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m.
- Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
- Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis.
- kapitāla koncentrācija kapitāla apjoma pieaugums, uzkrājoties virsvērtībai.
- rūpnieciskais kapitāls kapitāls, ko avansē virsvērtības iegūšanai un kas funkcionē materiālās ražošanas sfērā (rūpniecībā, lauksaimniecībā, celtniecībā un transportā).
- daktiliskā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un divas neuzsvērtas zilbes.
- sievišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta un viena neuzsvērta zilbe.
- vīrišķā klauzula klauzula, kuru veido viena uzsvērta zilbe.
- uzkāpt uz pjedestāla kļūt slavenam, atšķirties no citiem; nostādīt sevi izņēmuma stāvoklī, uzsvērt savu pārākumu.
- vidējās svērtās izmaksas krājumu faktiskās pašizmaksas noteikšanas metode; vienības vidējo svērto cenu nosaka, dalot vienību iegādes izmaksas vai ražošanas izmaksas ar kopējo šādu vienību skaitu.
- gāzelēt Kustinot svērt, šķiebt uz vienu un otru pusi.
- ben marcato labi uzsvērti.
- knittelvers Lauztās vārsmas - nicīgs nosaukums vācu dzejas metram ar mainīgu neuzsvērto zilbju skaitu starp iktiem, kas radās 17. gs. un sākotnēji tika uzskatītas par nedabiskām un neveiklām.
- alliterācija Līdzskaņu vienādība uzsvērto zilbju sākumā; vienādu līdzskaņu atkārtošana.
- ulmīnskābe lielmolekulārs organisks savienojums, humusa sastāvdaļa; pēc īpašībām līdzīgas humīnskābēm, bet tām raksturīga daudz lielāka šķīdība; kālija, nātrija un amonija humāti ir viegli šķīstoši, bet savienojumi ar divvērtīgajiem un trīsvērtīgajiem katjoniem ir nešķīstoši; lielākā daudzumā ir podzolēto augšņu trūdvielās un kūdrā, tās piešķir purva ūdeņiem brūno krāsu.
- tiestiešam Lieto "tiešām" vietā, lai šo apgalvojumu īpsši uzsvērtu.
- vai Lieto atkārtoti teikuma beigās, lai īpaši uzsvērtu jautājumu.
- dižin Lieto savienojumos, lai uzsvērtu kādu konkrētu īpašību.
- tas Lieto, lai (parasti) pastiprinātu, uzsvērtu sekojošo nojēgumu.
- lieliski Lieto, lai emocionāli uzsvērti izteiktu apstiprinājumu, pievienošanos kāda teiktajam, kāda rīcībai.
- izabūties Lieto, lai pastiprinātu, uzsvērtu darbības, procesa u. tml. pabeigtību.
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību iepriekš teiktajam, rakstītajam; lieto, lai uzsvērtu iepriekš teikto, rakstīto.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību kam iepriekš teiktam, rakstītam, arī, lai uzsvērtu tā saturu; lūk (2).
- lūk Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- re Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību tam, kas tiks teikts, rakstīts; lieto, lai uzsvērtu to, kas tiks teikts, rakstīts.
- redzēt Lieto, lai pievērstu kāda uzmanību teiktajam, rakstītajam, arī, lai uzsvērtu tā saturu.
- dzenamais Lieto, lai uzsvērtu nepārtrauktu dzīšanu.
- šek Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
- šeku Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
- šekur Lieto, lai uzsvērtu sakarību ar darbību, norisi, arī darbības veicēju.
- patiesību sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- patiesību (arī taisnību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- taisnību (arī patiesību, arī atklāti) sakot lieto, lai uzsvērtu teiktā ticamību.
- trejtrejādi Lieto, lai uzsvērtu trejādības vai triju veidu svarīgumu.
- tas Lieto, lai uzsvērtu, ka kas ir jau zināms, pazīstams.
- mans Lieto, lai uzsvērtu, ka uzrunātais ir saistīts ar runātāju.
- Zālamana spriedums ļoti izsvērts, gudrs spriedums; arī atjautigs sarežģītas lietas atrisinājums.
- olimpisks miers ļoti liela savaldība, nosvērtība.
- metrika Mācība par uzsvērto un neuzsvērto elementu vienmērīgu secību.
- pārsvērties Mainot stāvokli, svērties pāri (kam), pār (ko).
- pasvērt Mazliet sasvērt (uz kādu pusi).
- pasvērties Mazliet sasvērties (uz kādu pusi).
- piesagāzties Mazliet sasvērties.
- iesānis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņis Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāniski Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņu Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- iesāņus Mazliet uz sāniem, uz vienu pusi (nolikt, pagriezt, nosvērties u. tml.).
- ferihemoglobīns Methemoglobīns, kurā divvērtīgās dzelzs vietā ir trīsvērtīgā.
- BLUP modelis metode vaislas dzīvnieku ciltsvērtības noteikšanai, ko izstrādāja Hendersona skola Ziemeļamerikā (angļu "best linear unbiased prediction" - labākā lineārā nenobīdītā prognoze).
- daļenieks Metrs toniskās vārsmošanas sistēmā, kur metriski neuzsvērto zilbju skaits starp uzsvērtajām nav stingri noteikts, bet mainās robežās no vienas līdz divām.
- mikroklimatiskā rajonēšana mikroklimatisko rādītāju teritoriālais sadalījums, kurā uzsvērti mikroklimatisko atšķirību noteicošie faktori.
- metmioglobīns Mioglobīna oksidēšanās produkts, kas satur trisvērtīgo dzelzi.
- ierīvēt Neatlaidīgi uzsvērt kļūdu vai trūkumu.
- uzsvērties Nejauši, negribēti nosvērt vairāk.
- dundurnieks Nemierīgs, nenosvērts, arī aprobežots cilvēks; cilvēks, kas pats ar sevi sarunājas.
- puskoka lēcējs nenopietns, nenosvērts cilvēks, kas visu dara pa pusei.
- pekstiņš Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- žagulis Nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- šaudīgs Nenosvērts, nepastāvīgs (par cilvēku, tā psihi, raksturu, personību); strauji vairākkārt mainīgs (par psihisku stāvokli, domām u. tml.).
- ātrputra Nenosvērts, nesavaldīgs cilvēks; karstgalvis.
- klurģis Nenosvērts, pamuļķīgs cilvēks, arī zirgs.
- apsvaidīgs Nenosvērts, savos spriedumos nepastāvīgs cilvēks.
- pidele Nenosvērts, vieglprātīgs cilvēks.
- konsonanse Nepilnīga atskaņa, ko veido vārdi, kuros atkārtojas līdzskaņi, bet uzsvērtie patskaņi nav vienādi.
- olimpiskais miers nesatricināms miers, ļoti liela nosvērtība, savaldība.
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām).
- proklītika Neuzsvērts vārds, kas fonētiski pieslienas uzsvērtam vārdam, kurš tam seko.
- klītika Neuzsvērts vārds, kas runas plūsmā pieslienas blakusvārdam.
- enklītika Neuzsvērts vārds, kas uzsvara ziņā pieslienas iepriekšējam, uzsvērtajam vārdam.
- nosvērties Neviļus, negribēti tikt nosvērtam (parasti par daudz vai par maz).
- atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas dalās).
- plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
- neatsverams Nolieguma divdabis --> atsvērt.
- nenosvērts Nolieguma divdabis --> nosvērt.
- nolīkt Noliekties, arī nosvērties uz leju (par augiem, to daļām).
- atzilt Noliekties, nosvērties uz leju (par augiem).
- auri- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
- auro- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
- feri- Norāda uz trīsvērtīgo dzelzi.
- nošķiebt Nosvērt (2).
- piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
- dasvērt Nosvērt ar uzviju; sverot pielikt vairāk, nekā paredzēts.
- adjūstēt Nosvērt kalšanai nododamo naudu.
- atvērtēt Nosvērt.
- disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību.
- nosasvērties Nosvērties (uz svariem).
- aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem).
- pārsasvērties Nosvērties.
- līdzsvarots Nosvērts, savaldīgs.
- pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- arse Pacēlums; antīkā pantmērā pēdas vieglā, neuzsvērtā daļa; mūzikā - aiztakts.
- aktualizācija Padarīt aktuālu, uzsvērt, pievērst pastiprinātu uzmanību.
- pašķiebt Paliekt, pasvērt (parasti sānis).
- jambs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- trohajs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- spondejs Pantmērs, kam ir divzilbīga pēda, kura sastāv no vienādi uzsvērtām zilbēm (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai no divām garām zilbēm (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- anapests Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- antidaktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur pēdējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- amfibrahijs Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kur vidējā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- daktils Pantmērs, kam ir trīszilbīga pēda, kurā pirmā zilbe ir uzsvērta (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai gara (antīkajā vārsmošanas sistēmā).
- pārspriest Pārrunāt, arī apsvērt (kādu jautājumu, faktu u. tml.).
- kapitalizēt Pārvērst (virsvērtību) kapitālā; pārvērst (īpašumu) naudas kapitālā.
- ļodzīties Pārvietojoties vairākkārt svērties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par transportlīdzekļiem).
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- šūpoties Pārvietojoties, retāk atrodoties uz vietas, vairākkārt svērties turp un atpakaļ garenvirzienā, sānu virzienā u. tml., arī vairākkārt mazliet mainīt virzienu (apkārtējās vides ietekmē, arī kādu uzbūves elementu, piemēram, atsperu, iedarbībā).
- pasasvērties Pasvērties.
- apdrīksnāt Pasvītrot, uzsvērt, izcelt.
- marcato Pasvītroti, uzsvērti.
- apsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> apsvērt; slēdziens, kas iegūts, (ko) apsverot.
- iesverams Paveikta darbība, rezultāts --> iesvērt.
- izsvērums Paveikta darbība, rezultāts --> izsvērt (1).
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (1).
- svērums Paveikta darbība, rezultāts --> svērt (3).
- probands Pēc ciltsvērtības vērtējamais dzīvnieks; dzīvnieks, kam ir ciltsraksti.
- peldpīle Pīļu dzimtas putns, kam ir garš, plakans knābis un kam raksturīga barības meklēšana svērteniskā stāvoklī, iegremdējot ūdenī galvu un ķermeņa priekšgalu.
- transavangards Postmodernisma tēlotājas mākslas novirziens, kura pārstāvji noliedz konceptuālo mākslu, par galveno glezniecībā un tēlniecībā izvirzot emocionālo faktoru un spēles elementu sasaistot metaforisku figurālismu, glezniecisku apjomu, spilgtu koloristisku risinājumu, uzsvērtu ekspresivitāti ar kultūrvēsturiskām asociācijām.
- mangāni- Priedēklis trīsvērtīgā mangāna savienojumu apzīmēšanai.
- ferri- Priedēklis trīsvērtīgās dzelzs savienojumu apzīmēšanai.
- izmisums Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīga pilnīga bezcerība, nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties.
- panika Psihisks (emocionāls) stāvoklis, kam raksturīgas ārkārtīgas, nepārvaramas bailes, to radīta nespēja saprātīgi apsvērt un mērķtiecīgi rīkoties un ko izraisa stihiskas nelaimes, ārkārtēji notikumi.
- izbēdāt Raizējoties, rūpējoties apsvērt, izdomāt.
- sasvērties Refl. --> sasvērt (2); tikt sasvērtam.
- svērties Refl. --> svērt (3); tikt svērtam.
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m.
- skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
- septiņreiz nomērīt, tikai tad nogriezt rūpīgi pārbaudīt, labi apsvērt, iekāms ko dara.
- pārkļaut Sagāzt, sasvērt.
- sillabotonisks Saistīts ar noteikta zilbju skaita ievērošanu dzejas rindā, kur secīgi mijas uzsvērtas un neuzsvērtas zilbes.
- septiņi vēji galvā (kādam) saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- kā vēja ķērājs saka par muļķīgu, nenosvērtu, arī neapdomīgu, vieglprātīgu cilvēku.
- dievs ar viņu (arī to) saka, ja grib uzsvērt savu vienaldzīgo attieksmi pret kādu (pret ko).
- vilks ar kādu, kaut ko saka, ja grib uzsvērt vienaldzīgu attieksmi pret kādu, pret ko.
- kā izmazgāts saka, ja kāds ir uzsvērti laipns (bieži pēc strīda, konflikta).
- nav (nekāds) joks (arī joka lieta) saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- nav joka lieta, arī nav (ne kāds) joks saka, lai uzsvērtu kā nozīmīgumu, arī grūtumu.
- (un) viss saka, lai uzsvērtu savu domu, pasvītrotu tās negrozāmību, arī saka, ja kas beidzas.
- sit (vai) nost saka, lai uzsvērtu teiktā patiesīgumu.
- sazvāroties Salīgoties, sašūpoties; sasvērties.
- pāriet Sarunas, stāstījuma u. tml. gaitā pievērsties (kam citam, uzsvērt ko citu); pārmainīt (piemēram, runas veidu).
- sazvelt Sasvērt (2).
- atsvērties Sasvērties atpakaļ.
- nokantēt Sasvērties uz sāniem.
- sagāzties Sasvērties, parasti stipri.
- sasasvērties Sasvērties.
- sazvelties Sasvērties.
- sazvilt Sasvērties.
- sazvilties Sasvērties.
- apvaldīts Savaldīgs, nosvērts, līdzsvarots (par cilvēku, viņa izturēšanos).
- palikt Savienojumā ar vārda atkārtojumu: lieto, lai uzsvērtu atkārtotajā vārdā ietvertā nojēguma raksturojumu, īpašības.
- nešus Savienojumā ar verba "nest" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek nesot.
- rāpus Savienojumā ar verba "rāpot" formām vai atvasinājumiem no tā lieto, lai uzsvērtu, ka darbība notiek rāpojot.
- alauns Sērskābes dubultsāls, kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus.
- emfātisks Sevišķi izcelts, uzsvērts, akcentēts, arī emocionāls.
- sikisms Sikhisms - jaunākā Dienvidāzijas reliģija, kas radusies 16. gs., nošķiroties no hinduisma; uzsvērta ticība vienam Dievam un cilvēku vienlīdzība.
- glamūrs Skaistums, pievilcība, šarms, valdzinājums; ģērbšanās un sadzīves stils, kurā tika uzsvērta dažnedažāda izskaistināšanās; "glamour"; "glamy"; glemūrs.
- uzskaņa Skaņas pacēlums (uzsvērtā zilbe pantpēdā).
- takts Skaņdarba posms no vienas uzsvērtas metra daļas līdz nākamajai metra daļai, kam ir tāds pats uzsvērums; skaņdarba posms starp divām taktssvītrām.
- atskaņa Skaņu grupa, kas atkārtojas dzejoļa rindu nobeigumos, sākot ar pēdējo uzsvērto patskani.
- briljants Slīpēts dimants, kuram ir 58 šķautnes, izmanto rotas lietām; sastopams visās spektra nokrāsās, bet visvērtīgākie ir baltie.
- kognitīvā teorija sociālajā darbā integrēts kognitīvās teorijas ideju kopums, kas piedāvā tādu sociālā darba izpratni, kurā uzsvērta klienta racionālā spēja vadīt savu dzīvi, bet sociālie darbinieki tikai nodrošina nepieciešamos resursus.
- tuze Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā); dūzis.
- dūzis Spēļu kārts ar vienu attiecīgās sugas zīmi (vairākās spēlēs visspēcīgākā vai visvērtīgākā kārts attiecīgajā sugā).
- sāniski Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- sānis Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.).
- sāņu Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- sāņus Stāvoklī uz sāniem, arī slīpā stāvoklī, virzienā uz sāniem (atrasties, svērties u. tml.); sānis (3).
- Homo erectus stāvusejošais cilvēks, cilvēks, kas iztaisnojies; dažkārt šo apzīmējumu lieto, lai uzsvērtu seksuālo dominanti vīriešu kārtas cilvēku apziņā un rīcībā.
- retorisks izsauciens stilistiska figūra, īpaši uzsvērts apgalvojums vai noliegums izsaukuma teikuma veidā.
- saklupt Strauji, arī pēkšņi sasvērties (parasti uz priekšu).
- klupt Strauji, pēkšņi svērties uz priekšu (piemēram, aizķeroties kājai, sākot slīdēt) - par cilvēkiem.
- pidriķis Svaidīga, nenosvērta persona.
- svārstīt svērt (1).
- dasvērt Svērt un pabeigt svērt.
- trijzilbju metri tā tradicionāli apzīmē sillabotoniskos metrus, kuru pamatvienība - pēda - sastāv no trim zilbēm (vienas uzsvērtas un divām neuzsvērtām dažādā izkārtojumā).
- histērisks Tāds (cilvēks), kas slimo ar histēriju; arī kaprīzs, nenosvērts, untumains.
- enklītisks Tāds (vārds), kas tiek izrunāts ar ļoti mazu uzsvaru un kļūst par iepriekšējā uzsvērtā vārda sastāvdaļu.
- bezkaislīgs Tāds, kam nav kaislību; tāds, kas neaizraujas, neļaujas spēcīgam jūtu saviļņojumam; mierīgs, nosvērts, auksts.
- gaisavīgs Tāds, kam raksturīga nepastāvība, nenosvērtība.
- atturīgs Tāds, kas apvalda, neizrāda atklāti, strauji savas jūtas, domas; savaldīgs, noslēgts, nosvērts.
- zelts tāds, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- svārstīgs Tāds, kas ir mainīgs, nenoteikts, nepastāvīgs, nenosvērts savā rīcībā, uzskatos u. tml.; tāds, kas nespēj pietiekami ātri izlemt, izšķirties.
- aukstasinīgs Tāds, kas ir mierīgs, nosvērts, spēj apvaldīt jūtas; tāds, kas spēj orientēties bīstamās situācijās.
- nevaldāms Tāds, kas ir tik draiskulīgs, kustīgs, arī tik nesavaldīgs, nenosvērts, ka to grūti vai neiespējami savaldīt, apvaldīt (par cilvēku).
- nevērīgs Tāds, kas izturas pret citiem ar uzsvērtu pārākumu, augstprātīgi, arī nicīgi; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
- gaisīgs Tāds, kas izturas, rīkojas nenopietni; nenosvērts, nepastāvīgs; arī vieglprātīgs.
- nopietns Tāds, kas nejoko, nesmejas, izturas nosvērti.
- sievisks Tāds, ko veido divas zilbes, no kurām pirmā ir uzsvērta
- vīrisks tāds, ko veido viena uzsvērta zilbe (par atskaņām)
- vertikālā līnija taisne, kuras virziens sakrīt ar smaguma spēka darbības virzienu attiecīgajā zemeslodes punktā; noteic ar svērteni.
- batuta Takts, uzsvars uz takts pirmās (uzsvērtās) daļas.
- pašizgāzējs Tas (tāds), kura tvertni, tilpni u. tml. var sasvērt kādā virzienā kravas izgāšanai (par transportlīdzekli).
- zelts tas, kas ir ļoti labs, vajadzīgs, vērtīgs; arī tas, kas ir vislabākais, visvajadzīgākais, visvērtīgākais.
- iesasvērties Tikt iesvērtam.
- iesvērties Tikt iesvērtam.
- piesvērties Tikt piesvērtam (2), parasti neviļus, negribēti.
- taktometrs Toniskais metrs, kurā intervāls starp metriski uzsvērtajām zilbēm svārstās no vienas līdz trim zilbēm.
- metīngrupa Trīsvērtīga metāna palieka, HC=.
- pirogallols Trīsvērtīgais fenols - organisks savienojums, bezkrāsaini kristāli.
- propenilgrupa Trīsvērtīgs glicerīna atlikums C~3~H~5~.
- akcentēt Uzsvērt (takts daļu vai atsevišķu muzikālu frāzi).
- akūtēt Uzsvērt intonāciju, akcentu zilbē.
- likt uzsvaru (arī akcentu) uzsvērt, akcentēt (vārdu, zilbi).
- likt svaru (uz ko) Uzsvērt, akcentēt.
- salikt uzsvarus (arī akcentus) uzsvērt, izcelt (kā) elementus, sastāvdaļas.
- uzsvarot Uzsvērt.
- stiprā taktsdaļa uzsvērtā taktsdaļa.
- piētisms Uzsvērta, arī liekuļota dievbijība.
- piētists Uzsvērti, arī liekuļoti dievbijīgs cilvēks.
- marcando Uzsvērti, precīzi.
- pantpēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- pēda Uzsvērto un neuzsvērto zilbju savienojums (sillabotoniskajā vārsmošanas sistēmā) vai garo un īso zilbju savienojums (antīkajā vārsmošanas sistēmā), kas vārsmā atkārtojas un nosaka tās ritmu.
- ļodzīties Vairākkārt svērties, liekties (kā iedarbībā) uz vienu un otru pusi (par, parasti apakšdaļā nostiprinātu, priekšmetu).
- perispomens Vārds, kam gala zilbe ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
- oksitons Vārds, kam ir uzsvērta gala zilbe (pretstatā vārdiem, kam gala zilbe nav uzsvērta).
- paroksitons Vārds, kam ir uzsvērta otrā zilbe no beigām.
- proparoksitons Vārds, kam ir uzsvērta trešā zilbe no beigām.
- baritons Vārds, kam nav uzsvērta gala zilbe.
- properispomens Vārds, kam otrā zilbe no beigām ir uzsvērta ar cirkumfleksu (krītošu intonāciju).
- fonētiskais vārds vārdu savienojums, kurā uzsvērta ir tikai viena zilbe.
- toniskā vārsmošanas sistēma vārsmošanas sistēma, kuras pamatā ir noteikts ritmisko akcentu skaits vārsmās neatkarīgi no zilbju skaita rindā un neuzsvērto zilbju skaita starp uzsvariem.
- metrizēt Veidot (tekstu) atbilstoši noteiktiem garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju izkārtošanas likumiem.
- sillabotoniskā versifikācija versifikācija, kurā ritma pamats ir uzsvērto un neuzsvērto zilbju mija vārsmā.
- kubiskā interpolācija vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
- resamplēšana Vērtības noteikšana izvadattēla pikselim, atrodot svērto vidējo pikseļa vērtību no ievadattēla 16 pikseļiem.
- gaiseklis Vieglprātīgs, nenopietns cilvēks; arī nepastāvīgs, nenosvērts cilvēks; gaisa piļu cēlējs.
- gaisa pistole vieglprātīgs, nenopietns, nenosvērts cilvēks.
- dzidrinātāji Vielas, ko ievada stikla šihtā, lai stikla masu kausēšanas beigās atbrīvotu no gāzu pūslīšu ieslēgumiem; biežāk lietotie dzidrinātāji ir trīsvērtīgie arsēna un antimona oksīdi, nātrija un amonija nitrāti.
- metrs Vienmērīga garo un īso vai uzsvērto un neuzsvērto zilbju maiņa.
- metrika vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; metrs^2^(2).
- metrs Vienmērīga uzsvērto un neuzsvērto elementu secība; uzsvaru, akcentu regulāra mija.
- sasvēriens Vienreizēja paveikta darbība --> sasvērt(2).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (1).
- svēriens Vienreizēja paveikta darbība --> svērt (3).
- relatīvā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, paaugstinot darba ražīgumu.
- absolūtā virsvērtība virsvērtība, kas rodas, pagarinot darba dienu.
- vidējā peļņas norma virsvērtības jeb vidējās peļņas attiecība pret visās ražošanas nozarēs ieguldīto kapitālu (izteikta procentos).
- uzvijas virsvērtība virsvērtības pārpalikums; relatīvās virsvērtības paveids.
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
- acid Vispārīgs apzīmējums, ko lieto, lai konkrēta mūzikas žanra ietvaros uzsvērtu kāda instrumenta (sintezatora, basģitāras u. c.) spalgu skanējumu.
- nenosvērtība Vispārināta īpašība --> nenosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- nosvērtība Vispārināta īpašība --> nosvērts (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- svērteniskums Vispārināta īpašība --> svērtenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- apdomāt Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- apdomāties Vispusīgi apsvērt, pārdomāt.
- dārgs Visvērtīgākais, vissvarīgākais, visnozīmīgākais (cilvēka dzīvē).
- bīte Zemnieku vezumos ievests neliels preču (linu, kaņepāju u. c.) daudzums, ko Rīgā bītnieki drīkstēja nesvētu novietot tirgotāja noliktavā; tā sauca arī atlīdzību, ko bītnieks saņēma par nesvērto preču transportēšanu u. c. pakalpojumiem.
- nervisms Zinātnisks virziens (medicīnā, fizioloģijā), kurā uzsvērta centrālās nervu sistēmas, sevišķi galvas smadzeņu, īpašā nozīme funkciju regulācijā.
- pneumatofori Zooloģijā zarndobumaino dzīvnieku sifonoforu kolonijām īpašās gaisa kameras kolonijas augšgalā, kas šīs brīvi peldošās kolonijas notur svērteniskā stāvoklī (hidrostatisks aparāts).
svērt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV