Paplašinātā meklēšana
Meklējam stats.
Atrasts vārdos (37):
- stats:1
- astats:1
- atstats:1
- sastats:1
- testats:1
- apostats:1
- prostats:1
- reostats:1
- varstats:1
- statstars:1
- aerostats:1
- celostats:1
- fotostats:1
- hemostats:1
- kriostats:1
- orlistats:1
- pretstats:1
- ciklostats:1
- ekonostats:1
- gnatostats:1
- heliostats:1
- hidrostats:1
- higrostats:1
- homeostats:1
- klīnostats:1
- termostats:1
- hļestatsja:1
- orbitostats:1
- priekšstats:1
- selēnostats:1
- siderostats:1
- stratostats:1
- blefarostats:1
- histerostats:1
- oftalmostats:1
- balstatspere:1
- hidroreostats:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (321):
- okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
- segmentētā adrešu telpa adrešu telpa, kas loģiski sadalīta segmentos; lai adresētu kādu atmiņas vietu, programmai jāuzdod segments un attālums no segmenta sākumpunkta; pretstats ir izplātā adrešu telpa.
- retrognātija Apakšžokļa novirze atpakaļ (attiecībā pret pieres frontālo plakni); pretstats prognātijai.
- cēlais mežonis apgaismības laika priekšstats, ka "mežoņu" tautas ir tikumiski šķīstas.
- apjausma Aptuvens priekšstats; apjauta; nojauta.
- pāvilisms Apustulim Pāvilam piedēvēto rakstu pārstāvētais virziens agrajā kristietībā; pretstats petrīnismam - konservatīvi nacionālajam jūdu kristietības strāvojumam.
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā.
- nojēgums Apzināts, arī vispārināts priekšstats; arī jēdziens.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- pievilt Ar viltu panākt, ka (kādam) izveidojas nepareizs priekšstats, doma (par ko); panākt, būt par cēloni, ka (kāda) uzticēšanās, cerības u. tml. neattaisnojas.
- iespaids Ārējās pasaules lietu un parādību iedarbes rezultāts cilvēka psihē (piemēram, priekšstats, tēls).
- iekšpasaule Ārpasaules pretstats.
- laukā Ārpus telpām; ārā (1); pretstats: iekšā.
- ārā Ārpus telpām; laukā; pretstats: iekšā.
- ekajods Astats; Mendeļejeva paredzētā elementa ar 85. kārtas numuru, nosaukums pirms tā atklāšanas.
- astatijs Astats.
- astatīns Astats.
- atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
- atasks Atstats.
- augša Augšējā daļa (tā daļa, kas atrodas virs kā, kam pāri); pretstats apakša.
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami.
- braukšus Braucot; pretstats: kājām.
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats.
- vilties Būt tādam, kas kļūdās, kam neveicas, arī būt tādam, kam radies nepareizs priekšstats (par ko).
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve.
- garenbūve Būve, kuras plānā galvenais elements ir garenas līnijas, piemēram, bazilika; tās pretstats ir centrālbūve.
- mugurpuse Cilvēka ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja priekšpusei; pretstats: priekšpuse.
- heteroģens Citas sugas, homogēna pretstats.
- culpa Civiltiesībās, plašākā nozīmē jebkura vaina; šaurākā (tehniskā) nozīmē neuzmanība kā pretstats ļaunam nolūkam un gadījumam.
- ārcūka Cūka, kas tek apkārt ārā: pretstats baroklim; ārtecis.
- dzīvs zieds dabisks zieds; pretstats: mākslīgs zieds.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- pasaules koks daudzās mitoloģijās izplatīts priekšstats par universālu pasaules kārtības modeli, kas ir saite starp divām pasaules pretējām pusēm - debesīm un zemi, cilvēkiem un dzīvniekiem, labo un ļauno.
- statiņš Dem. --> stats.
- mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- izdoma Domās, iztēlē no jauna radītais (tēls, priekšstats, ideja u. tml).
- treife Ebreju apzīmējums visam, ko bauslība aizliedz (pretstats - košers).
- Satre etrusku mitoloģijā - dievība, ar kuras vārdu saistīts priekšstats par zelta laikmetu - pārpilnības un vispārējas vienlīdzības laikmetu.
- čan Ezoterismā pretstats mākslīgajam, pretstats nenormālajam.
- dveša Ezoterismā riebums, nepatika, pretstats patikai.
- emerdžentā evolūcija filozofijas mācība, kas aplūko attīstību kā lēcienveida procesu; materiālistiskās dialektikas pretstats.
- plurālisms Filozofiska koncepcija, kas atzīst, ka viss esošais sastāv no vairākām izolētām substancēm, esamībām un tāpēc ir izskaidrojams ar atšķirīgām, pat nesaderīgām teorijām (pretstats monismam).
- galējība Galēja (kāda stāvokļa, pazīmes) pakāpe; ļoti spilgts pretstats.
- uzstatnis Gleznotāja stats, statīvs.
- stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds.
- iekšpuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- viduspuse Iekšējā virsma; pretstats: ārpuse.
- iekšiene Iekšpuse (1); pretstats: āriene, ārpuse.
- labs iekšpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: kreisā puse.
- darbdienīgs Ikdienišķs, parasts; pretstats: svētdienīgs.
- kontroles lokuss indivīda subjektīvs priekšstats par to, kādi apstākļi - iekšējie vai ārējie - nosaka viņa izturēšanos.
- Gajomarts Irāņu mitoloģijā - pirmcilvēks, pat vēl ne cilvēks, bet gan nākamā cilvēka prototips kā pretstats nemirstīgajiem dieviem; Gaja Martans.
- Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu.
- Takamahara japāņu mitoloģijā - Debesu pasaule, Debesu dievu, dievišķo senču dzīvesvieta, kurā valda Amaterasu; tās pretstats ir Zeme, kur mīt Zemes dievības un cilvēki.
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu.
- entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.).
- iekšā Kādā telpā; pretstats: ārā.
- apmānošais kadrs kadrs, kurā nav iekļauta daļa uzņemamā skata, līdz ar to skatītājam rodas cits priekšstats par notiekošo.
- pirmais Kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais.
- smalka konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir plāna, elastīga un viegli pabīdāma āda, kas uz atsevišķām ķermeņa daļām veido krokas, apmatojums rets un maigs, kauli smalki, bet stipri, neliela galva, samērā tievas kājas, vāji attīstīti saistaudi (pretstats rupjai konstitūcijai).
- irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
- ķigulis Konusa veidā sakrauts labības stats.
- koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats.
- kontrasts Krass pretstats (piemēram, starp krāsām, laukumiem gleznā, zīmējumā, fotogrāfijā).
- kontrasts Krass pretstats; krasa atšķirība.
- sociālētika Kristīgās ētikas nozare, kas pētī cilvēku sadzīves ētisko normu problēmas; sadzīves ētisko normu sistēma; pretstats: individuālā ētika.
- somatoplazma Ķermeņa šūnas protoplazma kā pretstats dīgļšūnas protoplazmai.
- halogēni Ķīmisko elementu grupa, ļoti aktīvi elementu periodiskās sistēmas septītās grupas elementi, kurā ietilpst fluors, hlors, broms, jods, astats.
- Šuņs Ķīnas mītu personāžs - jau 6.-4. gs. p. m. ē. par viņu izveidojās priekšstats kā par ideālu valdnieku, kas valdījis 2255.-2206. g. p. m. ē.
- kopeņa labības stats, 10 kūļu.
- rūniņa Labības stats.
- stoģis Labības stats.
- stuģis Labības stats.
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
- leukopenija Leikocītu skaita samazināšanās asinīs, samērā reta parādība, pretstats leikocitozei.
- gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats.
- izgrauš Lieto, ja nesaņem pateicību par ko; pretstats: paldies.
- Bubils Lietuviešu mitoloģijā - bišu dievs, pārmērīgs baudītājs un vilinātājs, pinkains resnulis - pretstats bišu dievietei Austējai.
- nomokratija Likumu valdība, iekārta, kur valsts vara rīkojas saskaņā ar likumiem, kā pretstats autokratijai.
- Arimans Ļaunā iemiesojums Zaratustras mācībā (parsismā), pretstats visa labā iemiesojumam - Ahuramazdam.
- antipātija Ļoti liela nepatika, noturīga nelabvēlīga emocionāla attieksme; pretstats: simpātija.
- antipātisks Ļoti nepatīkams, pretīgs; pretstats: simpātisks.
- tahitelija Ļoti straujš evolūcijas temps, kas raksturīgs dažām organismu grupām samērā ierobežotā laika posmā (daži milj. gadu); pretstats - braditelija.
- immateriālisms Mācība, ka matērijai nav patstāvīgas esamības, ka tā ir tikai prāta priekšstats, un ka īsta esamība pieder tikai garam.
- ilūzija maldīgs priekšstats; uztveres malds.
- mikropasaule Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikrokosmoss; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- mikrokosmoss Mazo lielumu (piemēram, atomu, elektronu) pasaule; mikropasaule; pretstats: makrokosmoss, makropasaule.
- reohords Metāla reostats; ierīce, ar kuru var pakāpeniski mainīt elektrisko pretestību, par rezistīvo elementu izmantojot metāla stiepli.
- makropasaule Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makrokosmoss; pretstats: mikropasaule, mikrokosmoss.
- makrokosmoss Milzīgo lielumu, kosmiska mēroga pasaule; makropasaule; pretstats: mikrokosmoss, mikropasaule.
- sofioloģija Mistiski filozofiska sistēma pareizticībā, kuras mācības pamatā ir priekšstats par "Sofiju" (gr. gudrība) kā "Dieva iekšējo būtību", kam ir divi aspekti - debesu un zemes.
- labais Morālās apziņas jēdziens un normatīvi vērtējoša ētikas kategorija; ļaunā pretstats.
- distopija Mūsdienu literatūras termins, kas radīts kā pretstats utopijai un nozīmē satraucoši nepatīkamu (parasti nākotnes) atainojumu vai daiļdarbu, kurā ir šāds atainojums.
- stereotipisks priekšstats neinformētības un neizpratnes rezultātā izveidojies vienkāršots un samērā noturīgs priekšstats, piemēram, par kādu cilvēku, sociālo grupu vai parādību.
- hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli.
- labils Nenoturīgs, nestabils (par stāvokli, priekšmetu); pretstats: stabils.
- telpiskā stāvokļa ilūzija nepareizs, izkropļots gaisakuģa lidojuma stāvokļa priekšstats lidotāja apziņā, kas rodas vestibulāro un redzes orgānu kairinājumu rezultātā un izpaužas kā šķērssasvēruma, griešanās vai pikēšanas izjūtas; parādība ir bīstama ar to, ka lidotājs var neticēt indikatoru rādījumiem un vadīt lidmašīnu pēc savām izjūtām.
- žēlastība Nepelnīta labestība, dievišķa glābšana; būtisks kristietības koncepts, kas ir pretstats pelnītam atalgojumam.
- atgaisma Nepilnīgs priekšstats (par ko).
- nomods Nervu sistēmas darbības diennakts ritma izraisīts organisma aktivitātes stāvoklis; pretstats: miegs.
- stratostats Nevadāms aerostats lidojumiem stratosfērā.
- saredze Nojauta, priekšstats.
- knopši Noliekts uz priekšu (pretstats "atkaru").
- tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1).
- te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
- šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur.
- bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā; pretstats: ar.
- kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
- bufopera Operas žanrs ar sadzīvisku tematiku, tautai saprotamu mūziku un reālistiski veidotiem tēliem, kas radās 18. gs. Neapolē kā pretstats nopietnai operai, kura ap to laiku no dramatiska priekšnesuma bija pārvētusies par dziedātāju virtuozitātes demonstrējumu.
- sociālā dezorganizācija organizācijas pretstats; apstākļi sabiedrībā, kuru ietekmē sociālās vērtības un normas kļūst pretrunīgas, sabiedrisko kārtību un organizāciju traucējošas.
- pakaļgals Pakaļējais gals (priekšmetam, telpai), pakaļējā daļa (priekšmetam, telpai); pretstats: priekšgals.
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- viest Panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, arī attieksme pret kādu, ko, arī priekšstats, spriedums u. tml.).
- jaunākais Pārākā pakāpe --> jauns (1); tāds, kam nav tik liels vecums (kā kādam citam); pretstats: vecākais.
- vecākais Pārākā pakāpe --> vecs (1); tāds, kam ir lielāks vecums (nekā kādam citam); pretstats: jaunākais.
- egotisms Pārspīlēts priekšstats par savas personības nozīmīgumu.
- makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms.
- fonoloģiskā opozīcija pēc binārajām akustiskajām un auditīvajām pazīmēm noteikts pretstats fonoloģijā.
- lari Pēc seno romiešu ticējumiem - dievi, mājas pavarda sargātāji (pretstats - larvi).
- kopienas profils pētījumu procesa rezultātā iegūts priekšstats par apdzīvotas vietas vai kopienas raksturojošām iezīmēm, vajadzībām un resursiem; tā izveides mērķis ir izstrādāt un īstenot rīcības plānu kopienas problēmu risināšanai, aktīvi piedaloties kopienas dalībniekiem.
- vilties Piedzīvot, pieredzēt, ka (kas, piemēram, cerības, plānotais) neīstenojas, arī ka (kas, piemēram, priekšstats) izrādās mānīgs, kļūmīgs; just, pārdzīvot attiecīgu sarūgtinājumu, neapmierinātību.
- parateze Pielikums, piedeva, salīdzinājums, pretstats.
- vērtība Pieredzē izveidojies priekšstats, zināšanu kopums par priekšmetu un parādību pozitīvajām vai negatīvajām īpašībām, kas saistītas ar vajadzības, noderīguma izpratni.
- dirižablis Pilotējams plūdlīnijas formas aerostats ar vienu vai vairākiem dzinējiem, kas darbina propellerus.
- kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
- baltie Politisks novirziens; pretstats: sarkanie.
- pretnis Pretstats (2); tas (tāds), kas ir (kādam) pretējs, kas dara (ko) pretēju.
- pretišķība Pretstats (2).
- pretmets Pretstats (2).
- pretspēks Pretstats (2).
- devolūcija Pretstats evolūcijai; deģenerācija, izviršana.
- antifeminisms Pretstats feminismam.
- immateriāls Pretstats materiālam (vieliskam un ķermeniskam).
- polipolija Pretstats monopolstāvoklim: vispārējas pārdošanas tiesības, brīva tirdznieciska konkurence.
- alternatīvhipotēze Pretstats nulles jeb nejaušības pieņēmuma hipotēzei.
- neoficiāls Pretstats oficiālam.
- polaritāte pretstats, krasa atšķirība; divu punktu īpašību pretējība.
- prettēls Pretstats, līdzīgs tēls.
- otrādība Pretstats, nepareiziba.
- preteklība Pretstats, pretruna.
- contrarium Pretstats.
- pretasts Pretstats.
- pretdabis Pretstats.
- priekšgals Priekšējais (kā) gals, priekšējā (kā) daļa; pretstats: pakaļgals.
- apakša Priekšmeta daļa, kas veido tā pamatu; apakšējā daļa; pretstats: augša.
- animisms Priekšstats par dvēseles piemitību priekšmetiem un dabas parādībām.
- korpuskulārā gaismas teorija priekšstats par gaismu kā par mazu daļiņu plūsmu, kas kustas ar gaismas ātrumu.
- infalibilitāte Priekšstats par pāvesta nemaldību ticības mācības jautājumos (kopš 1870. g. pāvesta nemaldības dogma).
- egocentrisms Priekšstats par sevi kā par dzīves, pasaules centru; galējs individuālisms, egoisms.
- heteroģenēze Priekšstats par sugu izcelšanos kā nejaušu krasi atšķirīgu no vecāku formām īpatņu parādīšanos, kas nosaka jaunas sugas veidošanos.
- tikumiskais ideāls priekšstats par tikumisku pilnību, par personību ar tādām morālām īpašībām, kas var būt par augstāko morāles paraugu.
- ideālā gāze priekšstats par vielu, kurā pieņem, ka vielas daļiņas ir masas punkti, starp kuriem nav mijiedarbībasun kuru sadursmes ir absolūti elastīgas.
- arhetips Priekšstats par visu mugurkaulnieku skeleta uzbūves prototipu, kas nav pilnīgi realizējies nevienā no izmirušajiem vai mūsdienu dzīvniekiem.
- nojēga Priekšstats, arī izpratne.
- ķēms Priekšstats, fantāzijas tēls, kas iedveš bailes; spoks, rēgs.
- saltacionisms Priekšstats, ka ar indivīdu pēkšņi var notikt saltācija - lēcienveidīga ģenētiska pārmaiņa, kas dod iespēju rasties jaunai sugai.
- vitālisms priekšstats, ka dzīvie organismi savas raksturīgās īpašības iemanto no universāla dzīvības spēka.
- kauzālisms Priekšstats, ka pasaules izcelšanos un tās turpmāko eksistenci nosaka noteikti apstākļi.
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- kultūras asimilācija process, kurā mazākuma grupa pārņem vairākuma grupas vai dominējošās kultūras vērtības un uzvedības modeli; pretstats multikulturālismam, kas akcentē kultūru dažādību un to atšķirību vērtību.
- PSA Prostatspecifiskais antigēns (angļu "prostatic-specific antigen").
- radīt Psihiskā darbībā veidot (piemēram, priekšstatu, jēdzienu, spriedumu); būt par cēloni tam, ka veidojas (piemēram, priekšstats, jēdziens, spriedums).
- tēls Psihisko norišu rezultātā radies (kā) atspoguļojums apziņā (piemēram, priekšstats).
- apjukums Psihisks stāvoklis, kad ir zudis pareizs priekšstats par savu personību, laiku un telpu; izpaužas neizpratnes sajūtā.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- hidroreostats Reostats, kurā pretestību regulē ar ūdeni.
- rudzguba Rudzu stats.
- runiņa Rudzu stats.
- paciets Samērā ciets; pretstats: pamīksts.
- padārgs Samērā dārgs; pretstats: palēts.
- padziļš Samērā dziļš; pretstats: pasekls.
- pajauns Samērā jauns (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pavecs (1).
- palēts Samērā lēts; pretstats: padārgs.
- pamīksts Samērā mīksts; pretstats: paciets.
- paplāns Samērā plāns; pretstats: pabiezs.
- pavecs Samērā vecs (parasti par cilvēkiem vai dzīvniekiem); pretstats: pajauns (1).
- paauksts Samērā, arī mazliet auksts; pretstats: pakarsts.
- pakarsts Samērā, arī mazliet karsts; pretstats: paauksts.
- paresns Samērā, arī mazliet resns: pretstats: patievs.
- pašķidrs Samērā, arī mazliet šķidrs (par šķidrumu, masu); pretstats: pabiezs.
- patievs Samērā, arī mazliet tievs; pretstats: paresns.
- statiņš Saslietu (labības, linu) kūļu kopa; stats.
- Arimans Seno persiešu dievs, kas personificēja ļaunumu, pretstats Ormuzdam - gaismas dievam, labā pirmavotam.
- skaidra bilde skaidrs priekšstats par ko, skaidrs skatījums uz ko
- priekšplāns Skatītājam, novērotājam tuvākā (kā, piemēram, telpas, teritorijas) daļa, josla; pretstats: dibenplāns.
- iekšskats Skats telpā (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: ārskats.
- strobils Skujkoku sporas veidojoša vārpiņa; šādu vārpiņu sastats izveido čiekuru.
- apodemialģija Slimīga klaiņošanas un ceļošanas tieksme (pretstats nostalģijai).
- anticipācija Spēja paredzēt rīcības, darbības rezultātus, spēja apziņā prognozēt, "modelēt" gaidāmos notikumus; paredzējums; iepriekšējs pieņēmums, priekšstats.
- starpkultūru mācīšanās starpkultūru komunikācijā nepieciešamo zināšanu un prasmju apguves process, savas un citu kultūru izpratne, priekšstats par kultūru mijiedarbības principiem.
- iztēlot Stāstīt, aprakstīt tā, ka kādam rodas spilgts tēls, priekšstats (par ko).
- statārs Statārā lasīšana - mācāmā valodā rakstīta teksta lasīšana ar sīku analīzi; pretstats - kursora lasīšana.
- heterostereotips Statisks priekšstats par kādu citu personu vai grupu.
- autostereotips Statisks priekšstats par sevi un savu grupu.
- kārtība Stāvoklis (kam, piemēram, priekšmetam, telpai, vietai), kad (tas) ir kārtīgs; pretstats: nekārtība.
- nekārtība Stāvoklis, kad priekšmeti (kur) ir sajaukti, nav rūpīgi, precīzi novietoti (noteiktās vietās, noteiktā kārtībā); kārtības trūkums; pretstats: kārtība.
- makrostruktūra Struktūra, kas ir redzama bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikrostruktūra.
- mikrostruktūra Struktūra, kas ir redzama tikai ar mikroskopu; pretstats: makrostruktūra.
- sociālā kārtība strukturēts cilvēku savstarpējo attiecību kopums sabiedrībā; pretstats sociālajam haosam vai nekārtībai un attiecas uz stabilu sabiedrības stāvokli, kurā tās locekļi pieņem un uztur esošo sociālo struktūru.
- mūspasaule Šaipus, laicīgā pasaule, pretstats viņpasaulei.
- falsum Tāda cilvēka darbība, kuras dēļ otram rodas nepareizs priekšstats par priekšmetu, vārdiem, dokumentu vai vispār lietu.
- krāsains Tāds (attēls), kas ir dažādās krāsās, starp kurām ir viena vai vairākas spektra krāsas; tāds, ko veido šādi attēli (piemēram, par kinofilmu); pretstats: melnbalts.
- pašvelts Tāds (audums), kas velts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- pēdējais Tāds (no kā vienveidīga virknes, kopuma), kam nekas cits neseko; pretstats: pirmais.
- beidzamais Tāds (no vienveidīgu priekšmetu, norišu virknes), kam nekas cits neseko; pēdējais; pretstats: pirmais.
- pills Tāds (priekšmets, parasti trauks), kas (līdz malām) ir piepildīts (ar ko); pretstats: tukšs.
- pašpīts Tāds (priekšmets), kas pīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- karsts Tāds, kam ir (samērā) augsta temperatūra; pretstats: auksts.
- augsts Tāds, kam ir (samērā) liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: zems.
- zems Tāds, kam ir (samērā) mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: augsts.
- auksts Tāds, kam ir (samērā) zema temperatūra; pretstats: silts, karsts.
- smags Tāds, kam ir liela masa, liels svars, tāds, kas pēc masas, svara pārsniedz ko citu, līdzīgu; pretstats; viegls (1).
- biezs Tāds, kam ir liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: plāns.
- viegls Tāds, kam ir maza masa, mazs svars, tāds, kas pēc masas, svara nesasniedz ko citu, līdzīgu; pretstats: smags (1).
- plāns Tāds, kam ir mazs caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: biezs.
- silts Tāds, kam ir mēreni augsta, parasti patīkama, temperatūra; tāds, kura temperatūra ir virs nulles (parasti pēc Celsija skalas); pretstats: auksts.
- sekls Tāds, kam ir neliels dziļums (par ūdenstilpēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: dziļš.
- šķidrs Tāds, kam ir raksturīga plūstamība daļiņu (atomu, molekulu) samērā brīvas pārvietošanās dēļ, arī amorfums (par vielu); pretstats: ciets, gāzveidīgs.
- paaugsts Tāds, kam ir samērā liels attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: pazems.
- garš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: īss.
- pagarš Tāds, kam ir samērā liels attālums no viena gala līdz otram; pretstats: paīss (1).
- pabiezs Tāds, kam ir samērā liels caurmērs, šķērsgriezums; pretstats: paplāns.
- dziļš Tāds, kam ir samērā liels ievirzījums kur iekšā (par upēm, bedrēm, aizām u. tml.); pretstats: sekls.
- resns Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, to daļām); pretstats: tievs.
- rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
- pazems Tāds, kam ir samērā mazs attālums no apakšas līdz augšai; pretstats: paaugsts.
- paīss Tāds, kam ir samērā mazs attālums no viena gala līdz otram; pretstats: pagarš (1).
- tievs Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezuma laukums (par cilindrveida, gareniem priekšmetiem, veidojumiem, to daļām); pretstats: resns.
- smalks Tāds, kam ir samērā mazs šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu; pretstats: rupjš.
- īss Tāds, kam ir samērā neliels garums; pretstats: garš.
- jauns Tāds, kam ir samērā neliels vecums (par dzīvām būtnēm); pretstats: vecs.
- ciets Tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs.
- balts Tāds, kam ir, piemēram, sniega, piena krāsa; pretstats: melns.
- plats Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā liels attālums no vienas malas līdz otrai; pretstats: šaurs.
- šaurs Tāds, kam šķērsvirzienā ir samērā mazs attālums no vienas malas līdz otrai: tāds, kam ir samērā mazs diametrs (par apaļas, ieapaļas formas priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: plats.
- līks Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir (parasti aptuvena) lokveida forma (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: taisns.
- taisns Tāds, kam visā garumā vai kādā daļā ir taisnes veids (par priekšmetiem, augiem, to daļām); pretstats: līks.
- priekšējs Tāds, kas (priekšmetā, telpā) ir saistīts ar galveno, nozīmīgāko, arī kam tuvāko, redzamāko (piemēram, pēc parastā kustības virziena, novietojuma); pretstats: pakaļējs.
- melns Tāds, kas absorbē visu gaismas starojumu, tāds, kam ir, piemēram, sodrēju krāsa; tāds, kam ir ļoti tumšs kādas (parasti pelēkas, brūnas) krāsas tonis; pretstats: balts.
- intelligibils Tāds, kas aptverams un atzīstams tikai ar intelektu, bez pieredzes; sensibla pretstats.
- parets Tāds, kas atrodas samērā tālu cits no cita; tāds, kurā (kas) atrodas samērā tālu cits no cita; samērā rets; pretstats: pabiezs.
- labs Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kas ir pretēja kreisajai (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: kreisais.
- kreiss Tāds, kas atrodas tajā (cilvēka) ķermeņa pusē, kurā ir sirds (par cilvēka ķermeņa daļām); pretstats: labais.
- pakaļējs Tāds, kas atrodas tajā (priekšmeta, telpas) daļā, galā, kas ir pretējs priekšējai daļai, priekšgalam; pretstats: priekšējs.
- kaudāls Tāds, kas atrodas tuvāk astei (par ķermeņa daļu); pretstats: kraniāls.
- kraniāls Tāds, kas atrodas tuvāk galvai (par ķermeņa daļu); pretstats: kaudāls.
- virsējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; pretstats: apakšējais.
- augšējais Tāds, kas atrodas virs kā zemāka; tāds, kas ir augstāk par ko; virsējais; pretstats: apakšējais.
- apakšējais Tāds, kas atrodas zemāk par citiem; pretstats: augšējais.
- vecs Tāds, kas ir dzīvojis jau samērā ilgi, kam ir samērā daudz gadu (par cilvēku); pretstats: jauns.
- obligāts tāds, kas ir pamatots, noteikts ar likumu, noteikumiem vai rīkojumu un ir noteikti jāpilda, jāievēro; tāds, ko nevar brīvi izvēlēties; pretstats: brīprātīgs, fakultatīvs.
- pretējs Tāds, kas ir pilnīgs pretstats (kam); tāds, kas ir pilnīgi atšķirīgs (no kā).
- makroskopisks Tāds, kas ir redzams bez optiskiem instrumentiem, ierīcēm vai nelielā palielinājumā; pretstats: mikroskopisks.
- mikroskopisks Tāds, kas ir redzams tikai ar mikroskopu; pretstats: makroskopisks.
- stacionārs tāds, kas ir saistīts ar stacionāru^1^ (1), tāds, ko veic stacionārā^1^ (1); pretstats: ambulatorisks.
- slēgts Tāds, kas nav pieejams visiem, kur nedrīkst piedalīties visi, bet kas ir paredzēts noteiktai cilvēku grupai; pretstats: atklāts.
- civils Tāds, kas nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem; pretstats: militārs.
- mazs Tāds, kas nesasniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu (piemēram, par priekšmetiem, dzīvām būtnēm, teritoriju); pretstats: liels.
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām); pretstats: atklāts.
- liels Tāds, kas pārsniedz pēc izmēriem ko citu līdzīgu; pretstats: mazs.
- simpatolītisks Tāds, kas pazemina simpātiskās nervu sistēmas aktivitāti; pretstats simpatomimētiskam.
- ambulators Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; ambulatorisks; pretstats: stacionārs.
- ambulatorisks Tāds, kas saistīts ar ambulanci vai ar poliklīniku, tāds, ko veic ambulancē vai poliklīnikā; ambulators; pretstats: stacionārs.
- salikts Tāds, kas sastāv no diviem vai vairākiem vārdiem, diviem vai vairākiem vārdu savienojumiem (par gramatiskām formām); pretstats: vienkāršs.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs.
- hronisks Tāds, kas turpinās ilgstoši vai periodiski atkārtojas; pretstats: akūts.
- apakšējais Tāds, kas valkājams zem kā cita; pretstats: virsējais.
- pašvārīts Tāds, kas vārīts mājās; pretstats: rūpnieciski ražots.
- biezs Tāds, ko grūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: šķidrs.
- ciets Tāds, ko ir grūti sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); pretstats: mīksts.
- pabiezs Tāds, ko ir pagrūti liet (par šķidrumu, masu); pretstats: pašķidrs.
- relatīvs Tāds, ko izsaka vai aprēķina ar attiecību starp lielumiem, vienu no tiem pieņemot par pamatlielumu; pretstats: absolūts.
- absolūts Tāds, ko izsaka vai aprēķina tieši (ne procentos vai citā izteiksmē); pretstats: relatīvs.
- mīksts Tāds, ko var samērā viegli sadalīt, saspiest, saliekt u. tml. (par vielu, priekšmetu); ļoti elastīgs; pretstats: ciets (2).
- rets Tāds, ko veido daudzas vienveidīgas vai līdzīgas sastāvdaļas, elementi u. tml., kuri atrodas tālu, atstatu cits no cita, nav cieši cits pie cita (par kā kopumu); pretstats: biezs.
- pabiezs Tāds, ko veido daudzi samērā tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: parets.
- biezs Tāds, ko veido daudzi, ļoti tuvu cits pie cita novietoti vienveidīgi priekšmeti, sastāvdaļas; pretstats: rets.
- aerobs Tāds, kura attīstībai, augšanai nepieciešams gaiss, skābeklis; pretstats: anaerobs.
- stabils Tāds, kura īpašības, arī stāvoklis attiecīgajos apstākļos nemainās (piemēram, par priekšmetiem, veidojumiem); pretstats: labils.
- kultivēt Tāds, kuru īpaši ierīko, izveido un kopj (par zālāju, ganībām u. tml.); pretstats: dabisks.
- lēts Tāds, par ko maz jāmaksā; pretstats: dārgs.
- dibenplāns Tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei), tālākais plāns (piemēram, gleznai); pretstats: priekšplāns.
- nozīme Tas (piemēram, priekšmets, parādība, īpašība, arī jēdziens, priekšstats), ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē, uz ko norāda kāds priekšmets, parādība.
- dzīvs Tas, kas dzīvo (1); pretstats: mirušais.
- antipods Tas, kas ir diametrāli pretējs (kam); tiešs pretstats (kam).
- pretpols Tas, kas ir pilnīgi pretējs (kam), pilnīgi atšķirīgs (no kā); pretstats (2).
- arējs Tas, kas pašlaik ar; pretstats: arājs, kam aršana pastāvīgs darbs.
- šķitums Tas, kas šķiet esam, bet neeksistē īstenībā; priekšstats, uzskats par ko īstenībā neesošu.
- sapnis Tas, pēc kā ilgojas, tas, ko vēlas, lai tas notiktu, piepildītos; iztēlē radīts tēls, priekšstats par to, pēc kā ilgojas, ko vēlas, lai tas piepildītos.
- iztēle Tēlains priekšstats.
- postscēnijs Telpa aiz skatuves, pretstats proscēnijam.
- kriostats Termostats ļoti zemas temperatūras uzturēšanai.
- Keremets Udmurtu (Priekšurālu ziemeļrietumi) mitoloģijā - ļaunuma radītājs, pretstats savam labajam brālim Inmaram.
- antropisms Uzskats, ka cilvēks ir pasaules radīšanas gala mērķis un pretstats visai pārējai dabai.
- Artemīdas templis Efesā vairākkārt pārbūvēts templis Mazāzijas pilsētā Efesā, kuru 356. g. p. m. ē. nodedzināja Herostats, kas šādi vēlējās kļūt slavens; templi drīz atjaunoja un pieskaitīja saptiņiem pasaules brīnumiem.
- antivaronis Varoņa pretstats, prozā un dzejā.
- specija Veids, izskats, priekšstats; smaržas un garšas vielas medicīnā.
- higieoģenēze Veselības atjaunošanas process kā pretstats patoģenēzei.
- akcidence Viduslaiku aristotelisma filozofijā - esamība, kas kļūst par citas esamības īpašību un kvalitāti, pretstats substancei.
- ārpuse Virsma, kas robežojas ar apkārtējo (piemēram, ar āru, citu telpu); pretstats: iekšpuse.
- kreiss virspusei, ārpusei pretējā puse (piemēram, audumam, kažokādai, apģērbam); pretstats: labā puse
- centrbēdze Virzība prom no centra; pretstats: centrtiece.
- centrtiece Virzība uz centru; pretstats: centrbēdze.
- augšup Virzienā uz augšu; pretstats: lejup.
- lejup Virzienā uz leju; pretstats: augšup; pret zemi vērstā virzienā; tuvāk zemei.
- ieskats Vispārējs priekšstats, vispārējs pārskats.
- skats Vispārējs, parasti vizuāls, priekšstats, arī vispārējs pārskats (piemēram, par kādu parādību).
- pretējība Vispārināta īpašība --> pretējs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī pretstats (2).
- te Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir cieši saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: tur (2).
- tur Vispārināti norāda uz darbību, norisi, stāvokli, arī uz apstākļiem, situāciju, ar ko ir, parasti vāji, saistīts runātājs, vērotājs; pretstats: te 1.
- jēgums Vispārināts priekšstats; izpratne, sapratne, apjēga.
- pārskats Vispusīgs, vispārējs priekšstats, zināšanu kopums (par ko).
- kontingence Viss, par ko domā, ka tas varētu gan būt gan nebūt, vai būt kaut kādā ziņā citādāks nekā ir; pretstats nepieciešamībai, stingrai determinācijai.
- posterioritāte Zemākums, zemāks amats vai vieta; zemāka kalpības pakāpe (pretstats: prioritāte).
- vārpste Ziedu sastats, vārpa ar gaļainu resnu asi (vālīte).
- sabiedriskais ideāls zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
- devas Zoroastrisma mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, kas bija pretstats labajiem gariem ahurām.
stats citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV