Paplašinātā meklēšana
Meklējam rast.
Atrasts vārdos (199):
- aprast:1
- atrast:1
- atrast:2
- braste:1
- brasts:1
- darast:1
- drasts:1
- Hrasta:1
- ierast:1
- Krasti:1
- krasts:1
- Krasts:1
- norast:1
- parast:1
- Adrasts:1
- aizrast:1
- aprasts:1
- arastēt:1
- atprast:1
- garaste:1
- Garasts:1
- izprast:1
- kāraste:1
- krastīt:1
- kuraste:1
- kūrasts:1
- liraste:1
- līraste:1
- noprast:1
- paprast:1
- parasti:1
- parasts:1
- adrastea:1
- atkraste:1
- atrastām:1
- brastīgs:1
- drastica:1
- drastīgs:1
- garastes:1
- garastis:1
- Hrastava:1
- ieprasts:1
- krastājs:1
- krastene:1
- Krastene:1
- krastiņi:1
- krastiņš:1
- krastods:1
- ķedraste:1
- lirastis:1
- mudraste:1
- nokraste:1
- nokrasts:1
- pakraste:1
- pakrasts:1
- paprasts:1
- pārprast:1
- aprasties:1
- atrasties:1
- atrastins:1
- autorasts:1
- Barastirs:1
- Berastagi:1
- bezkrasta:1
- burastība:1
- cerastium:1
- contrasto:1
- drastisks:1
- durastība:1
- erastisms:1
- errastība:1
- Frastanca:1
- garastene:1
- garastīte:1
- hidrastis:1
- Hrastnika:1
- ierastība:1
- ierasties:1
- Intrastat:1
- izrasties:1
- jūrkraste:1
- kontrasts:1
- krastains:1
- krastieši:1
- krastmala:1
- krastmale:1
- krastmuša:1
- krastnāji:1
- krastolis:1
- krastolis:2
- krastulis:1
- liberasts:1
- ļerrastāt:1
- neierasts:1
- neparasts:1
- parastati:1
- parastība:1
- parastihs:1
- parastums:1
- pārkrasts:1
- pasprasts:1
- aphrastura:1
- atprasties:1
- Bērzkrasti:1
- cladrastis:1
- errastības:1
- Ezerkrasti:1
- garastains:1
- garastaiņš:1
- hidrastīns:1
- ieprasties:1
- izarasties:1
- jūrastrīce:1
- kontrastēt:1
- krastapuža:1
- krastaugša:1
- labākrasta:1
- nepierasts:1
- nerrastība:1
- parastruma:1
- pārrasties:1
- aerastēnija:1
- aphrastasia:1
- atsarasties:1
- drastiskums:1
- Dunaharasti:1
- iesarasties:1
- jaunatrasts:1
- kontrastīvs:1
- krastaprūpe:1
- krastēnieši:1
- krastinieks:1
- krastkaņepe:1
- krastuļkoks:1
- krastvabole:1
- lirastputns:1
- līrastputns:1
- neierasties:1
- neparastība:1
- neparastums:1
- noperrastāt:1
- pamatkrasts:1
- parastēzija:1
- atrastrēšana:1
- bezkontrasta:1
- Daugavkrasti:1
- ekstrastrāva:1
- garastzīriņš:1
- hidrastinīns:1
- Jelgavkrasti:1
- kardiotrasts:1
- kontrastains:1
- kontrastduša:1
- kreisākrasta:1
- micrasterias:1
- mikrastērija:1
- neirastēnija:1
- neurastenija:1
- paiderastija:1
- parasteatoze:1
- parasternals:1
- parasternāls:1
- ezerkrastieši:1
- garastāvoklis:1
- garastīšputni:1
- gastrastēnija:1
- intrasternāls:1
- intrastromāls:1
- karastāvoklis:1
- kontrastējošs:1
- kontrastējums:1
- kontrastēties:1
- kontrastimuls:1
- kontrastviela:1
- krastmalnieks:1
- krastskrējējs:1
- neirastēniķis:1
- neirastēnisks:1
- neurastēniķis:1
- parafrastisks:1
- parastramnija:1
- augstkrastains:1
- bērzkrastnieki:1
- cerebrastēnija:1
- infrastruktūra:1
- kontrastainība:1
- kontrastainums:1
- kontrastkrāsas:1
- kontrastrežģis:1
- parastratotips:1
- daugavkrastieši:1
- infrastapediāls:1
- jelgavkrastieši:1
- lielkrastinieši:1
- mioneirastēnija:1
- bērzeskrastnieki:1
- koprastazofobija:1
- kontrastizmeklēšana:1
- kontrastsastatforma:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- (at)rast kopīgu valodu
- abdominālā neirastēnija
- abutilon theophrasti
- Adelijas krasts
- Amalfi piekraste
- amplitūdas-modulācijas rastrēšana
- Amundsena krasts
- Aphrastasia pectinatae
- Aphrastura spinicauda
- apšu parastais zobspārnis
- ar vienu roku nolikt, ar abām meklēt (nevarēt atrast)
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti
- atrast ceļu
- atrast ceļu uz sirdi
- atrast dzirdīgas ausis
- atrast galu
- atrast īsto vietu
- atrast kapu
- atrast kopīgu valodu
- atrast nāvi
- atrast savu vietu
- atrast sevi
- atrasties ēnā
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā
- atrasties kāda rokās
- atrasties starp dzīvajiem
- atrasties starp dzīvību un nāvi
- attēla kontrastainums
- Augstā piekraste
- autotipiskais attēla rastrēšanas paņēmiens
- Azūra krasts
- Bada krasts
- Bakuta krasts
- Baltijas ledus ezera senkrasts
- Banādiras krasts
- BANZARE krasts
- Blosvila krasts
- braukt vecās (arī ierastās) sliedēs, arī braukt pa vecām (arī ierastām) sliedēm
- būt (arī atrasties, malties) (kā) starp diviem dzirnakmeņiem
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām
- būt (arī atrasties) dzīves (arī notikumu u. tml.) vidū
- Cerastium arvense
- Cerastium biebersteinii
- Cerastium caespitosum
- Cerastium dubium
- Cerastium fontanum ssp. macrocarpum
- Cerastium holosteoides
- Cerastium macrocarpum
- Cerastium semidecandrum
- Cerastium tomentosum
- Cladrastis kentukea
- Cladrastis lutea
- Daugavas grīvas krastu aizsargbūves
- fāžu kontrasta metode
- fāžu kontrasta mikroskopija
- Franču Somālijas Krasts
- garastainā čakste
- garastāvokļa cilvēks
- garastāvoklis noslīd līdz nullei
- garastāvoklis uz nulles
- garastes gorals
- garastes klijkaija
- garastes krāšņžubīte
- garastes paradīzesputns
- garastes pūce
- garastes svilpis
- garastes ūbele
- garpurna parastais delfīns
- Grastiņu ezers
- hibrīdais rastrs
- ieiet parastajās sliedēs
- ierastības atkarība
- ierasties pasaulē
- iet parasto(s) ceļu(s)
- iet savu parasto gaitu
- informācijas tehnoloģijas infrastruktūra
- IT infrastruktūra
- iziet no krastiem
- izsaukums ierasties izmeklēšanas iestādē, prokuratūrā vai tiesā
- Jordānas Rietumkrasts
- kā parasti
- kā zemē atrasts
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas
- Kaltenes krasta veidojumi
- kāpt krastā
- kontrastainības koeficients
- kontrastainuma koeficienta diferenciālvērtība
- kontrastējoša kompozīcija
- kontrastīvā lingvistika
- Koromandelas krasts
- krasta akumulācijas formas
- krasta artilērija
- krasta brīze
- krasta garknābīte
- krasta grīslis
- krasta kļava
- Krasta Kordiljeras
- krasta krabis
- krasta līnija
- krasta līnijas deformācija
- krasta sfagns
- krasta strupknābe
- krasta valnis
- krasta veronika
- krasta vieta
- krasta zaķauza
- krastaprūpes rēķins
- krastmalas grīslis
- krastmalas skābene
- krastmalas vīngliemezis
- krastmalu dzintargliemezis
- krastmalu krizantēma
- krastmalu krūmķauķis
- krastmalu krustaine
- krastmalu smaildadzis
- krastmalu zemesķauķis
- krastu čurkste
- krāsu kontrasts
- krist (arī nokļūt, (no)nākt, atrasties) (kāda) rokās, arī nagos
- kritiskā infrastruktūra
- Kukšupes krasti
- laika un kontrasta līkne
- Lībiešu krasts
- lielā krastkaņepe
- lielā liraste
- lielais lirastis
- likt saprast
- Maklaja krasts
- Malabaras krasts
- mazā liraste
- Mazupes parastās purvmirtes atradne
- Melampsorella cerastii
- Mērsraga jūras piekrastes ornitoloģiskais liegums
- Micrasterias apiculata
- Micrasterias crux-melitensis
- Micrasterias decemdentata
- Micrasterias denticulata
- Micrasterias papillifera
- Micrasterias pinnatifida
- Micrasterias radiata
- Micrasterias rotata
- Micrasterias sol
- Micrasterias truncata
- mirdzošā zīdgaraste
- modulācijas-amplitūdas rastrs
- Moskītu krasts
- Mosona krasts
- nākt krastā
- negatīvas kontrastvielas
- neiet krastā
- neparastā spulgzāle
- nerast nekur (sev) mieru (arī vietu)
- nevar (nekur) atrast (sev) mieru (arī vietu), arī neatrod (nekur) (sev) miera (arī vietas)
- nevar (nekur) atrast (sev) vietu (arī mieru), arī neatrod (nekur) (sev) vietas (arī miera)
- no ratu pakaļas izkritis (parasti čigānam)
- paprasts cilvēks
- parastā adatreceklene
- parastā aitupiepe
- parastā aknene
- parastā aktinīdija
- parastā aļņpaparde
- parastā apaļvabole
- parastā apaļvācelīte
- parastā apmalpiepe
- parastā aprikoze
- parastā apse
- parastā apšubeka
- parastā araukārija
- parastā armērija
- parastā ausaine
- parastā ausenīte
- parastā avoksne
- parastā avotsūna
- parastā bārbele
- parastā bārdaine
- parastā bārdlape
- parastā bārkstmale
- parastā bekmanija
- parastā beladonna
- parastā bērzubeka
- parastā bērzupiepe
- parastā biete
- parastā bisīte
- parastā bitīnija
- parastā briežtrifele
- parastā brūngalvīte
- parastā bultene
- parastā bumbiere
- parastā bumbiervācelīte
- parastā celmene
- parastā cepurene
- parastā cietpiepe
- parastā cinobrpiepe
- parastā ciņusmilga
- parastā cirvene
- parastā čūskmēlīte
- parastā datronija
- parastā dille
- parastā dižsirpe
- parastā dūmaine
Atrasts skaidrojumos (500):
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- apmest līkumu (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- (ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā)
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms)
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā)
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai)
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem
- Adelijas zeme Adelijas krasts
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure
- kvalitatīvais adjektīvs adjektīvs, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem
- airasols Aerosols (parasti insekticīds)
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts, Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- šamade agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika
- laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- ātri Agri (pirms parastā laika)
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā
- paaicināt aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.)
- citēt aicināt ierasties sapulcē, tiesā
- uzaicināt aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.)
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu)
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju)
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda)
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka
- pazaudēt aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast
- ielaist aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā)
- sačurnēt aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm)
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums
- palēvene Aizaugusi krastmala
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa
- kropka Aizbāznis (parasti pudelēm)
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm)
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam)
- in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā)
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus)
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums
- aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju)
- aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!"
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības
- aiztesties aiziet (parasti ātri)
- aizstaigāt aiziet (parasti lēnām)
- aizrāpot aiziet (parasti lēni, ar grūtībām)
- iziet aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ
- izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
- atkāpties aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata
- aizdauzīties aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai)
- aizadauzīties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašatāties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizašķetināties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- aizažauties aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini
- ieslīdēt aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu
- aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā)
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi)
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast)
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma)
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ)
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ)
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus)
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā)
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4)
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā)
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju)
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi)
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām)
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
- aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm)
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu)
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1)
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot)
- sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā)
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla
- aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu)
- aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas)
- nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri)
- aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt
- aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot
- noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri)
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli
- sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā)
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci)
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs
- aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu)
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu)
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām)
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu)
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus)
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.)
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē
- erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs)
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm)
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem)
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos)
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī)
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to)
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- gļinolis Aktīvais pedarasts
- gļinomjos Aktīvais pedarasts
- kočegars Aktīvais pederasts
- pečņiks Aktīvais pederasts
- trubočists Aktīvais pederasts
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai
- sabvūfers Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris")
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā
- pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa
- pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
- mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā)
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu)
- štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops)
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē
- velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas
- alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām
- brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
- radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus)
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.)
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
Atrasts piemēros (89):
- attālums - Cik daudz labprātāk es tagad atrastos simt kilometru attālumā no visa šī tirgus...
- tirgus - Cik daudz labprātāk es tagad atrastos simt kilometru attālumā no visa šī tirgus...
- izteikties - Es esmu prastu ļaužu, dižā jaunkundz, tāpēc neprotu tik smalki izteikties kā mans dēls.
- izskaidrot - Kāpēc mocīt mūsu prātus, mēģinot saprast un izskaidrot to, ko saprast vispār nav iespējams?
- interese - Katrs cīnās par sevi, par savām interesēm, un, kā jau parasti, daudz ko izšķir pati nauda.
- sēdēt - Man jau nav grūti, tikai viņš parasti nekur neiet, vai nu sēž savā birojā, vai arī mājās vienatnē lasa žurnālus par arhitektūru...
- mīlestība - Mīlestību arī nevajag saprast.
- iesākt - Pirmais jautājums,- iesāka Mats, kad abi apsēdās uz soliņa krasta eglājā.
- tiesu izpildītājs – Es kļūtu traka, ja manā mājā vai darbā ierastos tiesu izpildītāji, – iesaucos.
- vispār – Es pieņemu variantu, ka var vilties, nevis darbā vispār, bet kādā cilvēkā, darbā, tad var rasties situācija, ka gribas aiziet.
- pūst – Mmmmm, cik neparasta garša, – pūšot, lai ātrāk atdziest, secina Anna.
- kompanjone – Parasti braucu viens, bet nereti mana kompanjone ir sieva Diāna.
- ikdiena – Šejienes prastie ļautiņi nekā nesaprot no ceļotāju ikdienas.
- rasties – Tev nevar rasties sarežģījumi viņa dēļ?
- kino – Tev vēl ilgi jāstrādā ar melnu muti, lai saprastu, kas ir kino, – atceros, ko teica producents.
- šūšana — Antonija gribēja atrast dažādus sīkumus kleitas šūšanai — diegus un mežģīnes, — saka vecais mākslinieks.
- žokejcepure — Arī es savu pirmo žokejcepuri nopirku tikai tad, kad nevarēju atrast pieklājīgu platmali.
- beidzot — Beidzot dvielis bija atrasts.
- ilgas — Kas gan cits kā ilgas pēc dzimtenes krastiem, — viegli smaidīja Ozols.
- laikam — Man šeit tā kā neomulīgi, es laikam iešu projām, — saka Lara, kas parasti vienmēr un visur jūtas kā mājās.
- atrast kopīgu valodu — Nevarēsi atrast kopīgu valodu.
- piedāvājums — Piedāvājums ir neparasts.
- apgrozīt — Tas menedžments, mārketings domāts īpašniekiem, kuri lielu naudu apgroza, nevis parastajiem ļautiņiem...
- ermitāža 1496. gadā pirms Indijas jūras ceļa atklāšanas Vasko da Gama un Manuels I palūdza Svēto Krēslu atļauju liela klostera celtniecībai Kristus ordeņa vecās ermitāžas vietā, Težu upes krastā.
- novembris 1935. gada 8. novembrī Doma laukums piedzīvoja neparasti lielu cilvēku pieplūdumu.
- aizsargāt 2. Vidzemes divīzija aizsargāja Daugavas labo krastu novembra kaujās.
- fokusēties 2018. gadā uzņēmums fokusējās uz klientu apkalpošanas infrastruktūras uzlabojumu ieviešanu lielo autoparku vadībā, veicot ieguldījumus gan IT un uzskaites sistēmās, gan arī paplašinot un modernizējot klientu apkalpošanas vietas.
- pieeja Abi nolēma, ka Rūķis Izlūks meklēs pārējos, bet Septītais Rūķis mēģinās panākt troļļus un palīdzēs tiem atrast pieeju koraku un farkiju nometnei.
- parasti Abi uzsmaidījām viens otram īpaši sirsnīgi, tad atkal smaidījām vienkārši un parasti.
- glāze Adelaide klusēja un ierasti spēlējās ar kokteiļa salmiņu, maisot ar to ledus gabaliņus glāzē.
- uzlabot Adelaide pagriezās, lai uzzinātu, kas tad tik ļoti uzlabo Blumberga garastāvokli.
- priecīgs Aiz šīm durvīm negaidīti gaišajā istabā valdīja priecīgi un spilgti krāsu toņi- īsts kontrasts ar vecām grabažām aizkrautajam koridoram.
- lidonis Aktieris bija sajūsmā par mūsu gaisa„ lidoņu” prasmi un arī pats iemēģināja neparasto atrakciju, spējot gan noturēties gaisa straumē, gan parādot akrobātikas elementus.
- spējīgs Aleksandrs jau Paulam ir stāstījis par Eduardu — neparasti spējīgu studentu, un Paulam šķiet, ka brālis nav maldījies.
- gadu no gada Alerģiskas iesnas parasti nebeidzas tradicionālajās septiņās dienās un ir izteikti sezonālas gadu no gada.
- kapitāls Alkatība dzen riskēt bez apdomas, bet skopums neļauj kapitālam atrasties apgrozībā, tāpēc tas dilst.
- pildīt Ap pulksten vienpadsmitiem, kad Saulkrastu pludmali sāka pildīt vasarnieki, netālu no mola joprojām rosījās policija.
- sālījums Apēdis visus sālījumus, viņš uzkāpa uz bēniņiem cerībā atrast kaut ko vērtīgu.
- konsultācija Ar Andreju nolēmām atrast tuvāko Land Rover servisu, un doties pēc konsultācijas.
- ierast Ar ātrlaivu devos uz Vaitapi – nelielu ciematiņu, un no turienes, kā ierasts, vaļējā džipā – uz viesnīcu.
- dibens Ar kājām, kuras vēl nebija atradinājušās no laivas zvalstīgā dibena un irdajām krastmalas smiltīm un kuras vēl nebija iemanījušās staigāt augšup un lejup, viņš sāka kāpt pa nogāzi lejā.
- uzskats Ar Māri parasti bija interesanti satikties, jo jutu, ka manus uzskatus viņš ciena.
- nozare Ar nozari nesaistītam cilvēkam ir grūti uztvert šajā jomā notiekošo un saprast ministra plānus.
- grāds Ārā, kā parasti, ir saulains laiks, termometra stabiņš jau uzlēcis līdz 35 grādu atzīmei.
- kaitējums Argentīnas skudras ir parazīti, kas nodara kaitējumu labībai un ietekmē citu dzīvnieku ierasto dzīves ritmu.
- piedrazot Arguments, ka ir cilvēki, kuri patiešām piedrazo ezera krastu, nav iemesls, lai visu ezeru apjoztu ar žogu.
- apliecināt Asaras – tās parasti ir no dvēseles: lai gan netīras, tomēr tās apliecina dvēseles jutoņu.
- jautājums Astoņpadsmit gadu vecumā man bija ļoti grūti šos jautājumus izprast.
- tēzaurs ASV valsts sekretāre Hilarija Klintone dienu sāk, pārlapojot Oksfordas tēzauru, lai atrastu kādu efektīgāku sinonīmu vārdam nežēlīgs un vēlāk, izteiksmīgi saviebusies TV kameru priekšā, tajā apzīmētu Asada režīmu.
- skriet Atkal ceļš skrien pretī, tuvojas Saaremaa austrumu krasts.
- labi ja Ātrā palīdzība parasti tur atbrauc labi ja stundas laikā, reizēm jāgaida pat divas līdz trīs stundas.
- sakne Atrisināt vienādojumu nozīmē atrast visas tā saknes vai pamatot, ka vienādojumam sakņu nav.
- sasniedzamība Atsevišķas teritorijas, to labiekārtojums, sasniedzamība, apbūves raksturs, sociālās un pakalpojumu infrastruktūras nodrošinājums, var piesaistīt iedzīvotājus.
- saimnieks Automašīnas saimnieks lūdz pēc palīdzības, lai savu auto atrastu.
- transportlīdzeklis Autovadītājiem un pārvadātājiem ir jāņem vērā, ka, intensīvi izmantojot transportlīdzekli satiksmē, defekti var rasties ievērojami ātrāk, nekā tiek veikta kārtējā tehniskā apskate, tādēļ transportlīdzekļa tehniskajam stāvoklim ir jāpievērš uzmanība biežāk.
- internets Avīzēs un internetā var atrast mazāk romantiskus gājienus.
- maz Avīzēs un internetā var atrast mazāk romantiskus gājienus.
- abrāzija Bāka būvēta tuvu krastam un kāpa zem tās pakļauta abrāzijai.
- labticīgs Bet labticīgā latviešu tauta veido dārzu, kur sešsimt tūkstoši dvēseļu varētu rast patvērumu koku zaros un plaukstošajās puķēs.
- dzirdēšana Bet lauzta gūža, dzirdēšanas aparāts ausī un katarkta acī – vien parastā vecuma trīsvienība.
- šaize Bet šaize tāda, ka jūnija sākumā man nav plānots atrasties Latvijā.
- tulkojums Bet tā var rasties tulkojuma atbilstības problēma.
- laika grieži Bet vai nav tā, ka lielos laika griežos cilvēks nemaz nevar saprast, kas viņam dara pāri, vieniem šķiet, ka tie ir krievi, otriem, ka darba devējs, trešajiem, ka valdība.
- palīgs Bet, ja lieta būtu sevišķi nopietna, tad pārraudzīt to ierastos kāds no policijas priekšnieka palīgiem.
- parasti Bet, ja mammucim reizēm pienāca kāda vēstule, tā parasti bija no Mildas.
- reiz Bet, ja nu reiz mamma palika dusmīga, tad tas bija tā, ka mēs jutām viņas attieksmi – pietika ar vārdiem, lai saprastu, ka viņa nav priecīga par to, ko esam izdarījuši.
- kritušais eņģelis Bet, ko lai dara, liktenim nevar pretoties ne cilvēks, ne velns — un tā nu abi gudrie brāļi no kritušo eņģeļu kārtas tika pazemināti līdz visparastākajiem cilvēkiem.
- sabiedrība Bija gaužām patīkami atkal atrasties angļu sabiedrībā.
- taukains Bija parasta diena, es atgriezos mājās no skolas, uzsildīju ēdienu, tad sēdēju salonā un ēdu ar taukainiem pirkstiem, klausoties mūziku, taču jutu, ka kaut kas nav tā, kā vajag.
- palielināt Bildi palielinot līdz apmēram 3m, kontrasts nekad nebūs tāds, kādu Jūs to redzat savā monitorā.
- acs ābols Bolu acu ābolus uz visām pusēm, bet diez vai no manas vaikstīšanās Tamāra var ko saprast.
- kalnains Braucām caur kalnainām vietām un priecājāmies par neparasto tīrību un smalki izveidoto apkārtni.
- miglains Būdiņa no tālienes izskatījās tikpat miglaina kā parasti.
- būt Buriniekam pienākot tuvāk, varēja saprast, ka tam ir trīs masti...
- tuvu Buriniekam pienākot tuvāk, varēja saprast, ka tam ir trīs masti...
- upe Būtiskākais faktors Saulkrastu upju zivju sugu atjaunošanā un ilgtspējības nodrošināšanā ir nelegālās zvejas kontrole.
- saredzēt Caur netīro iluminatora stiklu varēja jau saredzēt piekrastes klintis.
- reiz Cels molu, nesīs māju jūrā, ja reiz krasti brūk un mēs kļūstam par zivīm.
- sarķe Ceļmalās ganījās strādīgo sīkzemnieku mazie ganāmpulki, kuros parasti varēja saskatīt piecas, sešas vidēja labuma sarķes vai raibaļas, liesiem, ļenganiem tesmeņiem.
- svecīte Censties iedegt parastās svecītes šādā laikā būtu pilnīgi bezcerīgs pasākums.
- atbilde Cerēdami rast atbildes uz šiem jautājumiem, cilvēki vēlreiz pārmeklēja sašauto tanku, taču velti, un pēc stundas atgriezās helikopterā.
- vārds Cerēju atrast zīmīti, kurā man noteikti ir veltīti mīļi vārdi, bet – nekā!
- pompa Ceturtdien, 2. septembrī ar lielu pompu Jelgavā tiek atklāts Zemgales Olimpiskais centrs (ZOC) ar vieglatlētikas stadionu, diviem futbola laukumiem, sporta spēļu zāli un citiem sporta infrastruktūras objektiem.
- glābšanas dienests Cieša sadarbība uz ūdens ir izveidojusies ar Ostas policiju, Krasta apsardzes dienestu, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu un Kapteiņu dienestu.
- seksapīls Cilvēki, kas pazina Irinu, raksturoja viņu kā parastu un klusu meiteni, tomēr viņai izdevās tas, kas nebija pa spēkam citām seksapīlajām koķetēm.
- celt Cilvēks dreb bailēs no lielā, mūžīgā, visvarenā, viņš labprātāk ēd ierastās puņķu pankūkas, piedzerdams pieticības sūkalas, labprātāk ļauj sevi zemot un nīcināt nekā celt augšup — vientulības augstajā, žilbinošajā patiesībā.
- apmeklēt Cita līdzīga organizācija palīdz apmeklēt arī teātra izrādes, kas parasti ļoti dārgas.
- opelītis Citādi ir ar piekares detaļām, kuras rūs vairāk nekā parastam opelītim.
- sāļš Citviet šādi braucamie būtu saglabājušies daudz labāk, bet šajā Bolīvijas daļā ir īpaši sāļš gaiss, kas veicina rūsēšanu- parasti šurp pūš vējš no Ujuni lielā sāls tuksneša, kas ir pasaules lielākais sāls klajums.
rast citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv