Paplašinātā meklēšana
Meklējam rast.
Atrasts vārdos (307):
- rast:1
- rasts:1
- prast:1
- rastrs:1
- rastrs:2
- aprast:1
- atrast:1
- atrast:2
- darast:1
- ierast:1
- norast:1
- parast:1
- sarast:1
- skrast:1
- uzrast:1
- braste:1
- brasts:1
- drasts:1
- Hrasta:1
- Krasti:1
- krasts:1
- Krasts:1
- prasts:1
- trasts:1
- rastaga:1
- rasters:1
- rasties:1
- rastīgs:1
- aizrast:1
- atprast:1
- izprast:1
- noprast:1
- paprast:1
- pierast:1
- saprast:1
- Adrasts:1
- aprasts:1
- arastēt:1
- garaste:1
- Garasts:1
- kāraste:1
- krastīt:1
- kuraste:1
- kūrasts:1
- liraste:1
- līraste:1
- parasti:1
- parasts:1
- Perasta:1
- saraste:1
- skrasts:1
- sprasts:1
- strasts:1
- rasteris:1
- rastrāls:1
- pārprast:1
- pieprast:1
- adrastea:1
- atkraste:1
- atrastām:1
- brastīgs:1
- drastica:1
- drastīgs:1
- garastes:1
- garastis:1
- Hrastava:1
- ieprasts:1
- krastājs:1
- krastene:1
- Krastene:1
- krastiņi:1
- krastiņš:1
- krastods:1
- ķedraste:1
- lirastis:1
- mudraste:1
- nokraste:1
- nokrasts:1
- pakraste:1
- pakrasts:1
- paprasts:1
- perastāt:1
- pierasts:1
- prastība:1
- prasties:1
- prastums:1
- purastāt:1
- sprastai:1
- sprastam:1
- starasta:1
- stārasts:1
- strastis:1
- trastijs:1
- zvērasts:1
- rastafari:1
- rastrālis:1
- aprasties:1
- atrasties:1
- atrastins:1
- autorasts:1
- Barastirs:1
- bezkrasta:1
- burastība:1
- cerastium:1
- contrasto:1
- drastisks:1
- durastība:1
- erastisms:1
- errastība:1
- Frastanca:1
- garastene:1
- garastīte:1
- hidrastis:1
- Hrastnika:1
- ierastība:1
- ierasties:1
- Intrastat:1
- izrasties:1
- jūrkraste:1
- kontrasts:1
- krastains:1
- krastieši:1
- krastmala:1
- krastmale:1
- krastmuša:1
- krastnāji:1
- krastolis:1
- krastolis:2
- krastulis:1
- liberasts:1
- ļerrastāt:1
- neierasts:1
- neparasts:1
- parastati:1
- parastība:1
- parastihs:1
- parastums:1
- pārkrasts:1
- pasprasts:1
- pederasts:1
- perrastāt:1
- piekrasta:1
- piekraste:1
- piekrasts:1
- prastības:1
- sarasties:1
- senkrasts:1
- sorastrum:1
- Stūrastas:1
- uzrasties:1
- velorasts:1
- aphrastura:1
- atprasties:1
- Bērzkrasti:1
- cladrastis:1
- errastības:1
- Ezerkrasti:1
- garastains:1
- garastaiņš:1
- hidrastīns:1
- ieprasties:1
- izarasties:1
- jūrastrīce:1
- kontrastēt:1
- krastapuža:1
- krastaugša:1
- labākrasta:1
- nepierasts:1
- nerrastība:1
- parastruma:1
- pārrasties:1
- pierastība:1
- pierasties:1
- plīvuraste:1
- pretkrasts:1
- saprasties:1
- Saulkrasti:1
- senparasts:1
- skrastolis:1
- skrastulis:1
- stārastene:1
- stārastija:1
- starastras:1
- stāvkrasts:1
- suprastīns:1
- tetrasters:1
- tetrastils:1
- tetrastrum:1
- Trastenika:1
- vairastība:1
- zīdgaraste:1
- zvērastība:1
- zvērastība:2
- aerastēnija:1
- aphrastasia:1
- atsarasties:1
- drastiskums:1
- Dunaharasti:1
- iesarasties:1
- jaunatrasts:1
- kontrastīvs:1
- krastaprūpe:1
- krastēnieši:1
- krastinieks:1
- krastkaņepe:1
- krastuļkoks:1
- krastvabole:1
- lirastputns:1
- līrastputns:1
- neierasties:1
- neparastība:1
- neparastums:1
- noperrastāt:1
- pamatkrasts:1
- parastēzija:1
- pederastija:1
- perastāties:1
- skrastenājs:1
- skrastinājs:1
- stārastītis:1
- staurastras:1
- staurastrum:1
- stūrastieši:1
- vāverastīte:1
- zooerastija:1
- rastafariāņi:1
- rastafarieši:1
- rastafarisms:1
- rastrgrafika:1
- rastrvektora:1
- bezkontrasta:1
- Daugavkrasti:1
- ekstrastrāva:1
- garastzīriņš:1
- hidrastinīns:1
- Jelgavkrasti:1
- kardiotrasts:1
- kontrastains:1
- kontrastduša:1
- kreisākrasta:1
- micrasterias:1
- mikrastērija:1
- neirastēnija:1
- neurastenija:1
- paiderastija:1
- parasteatoze:1
- parasternals:1
- parasternāls:1
- pēckontrasta:1
- perrastāties:1
- prokrastinēt:1
- pusotrastāva:1
- sadrastoties:1
- sasaprasties:1
- sazvērastība:1
- suprasterīns:1
- teofrastaugs:1
- rasterizācija:1
- ezerkrastieši:1
- garastāvoklis:1
- garastīšputni:1
- gastrastēnija:1
- intrasternāls:1
- intrastromāls:1
- karastāvoklis:1
- kontrastējošs:1
- kontrastējums:1
- kontrastēties:1
- kontrastimuls:1
- kontrastviela:1
- krastmalnieks:1
- krastskrējējs:1
- neirastēniķis:1
- neirastēnisks:1
- neurastēniķis:1
- parafrastisks:1
- parastramnija:1
- perifrastisks:1
- piekrastnieks:1
- saulkrastieši:1
- stārastgājums:1
- suprasternals:1
- tetrastihiāze:1
- upeskrastieši:1
- augstkrastains:1
- bērzkrastnieki:1
- cerebrastēnija:1
- infrastruktūra:1
- kontrastainība:1
- kontrastainums:1
- kontrastkrāsas:1
- kontrastrežģis:1
- parastratotips:1
- ultrastruktūra:1
- upeskrastnieki:1
- daugavkrastieši:1
- infrastapediāls:1
- jelgavkrastieši:1
- lielkrastinieši:1
- mioneirastēnija:1
- prokrastinācija:1
- theophrastaceae:1
- bērzeskrastnieki:1
- koprastazofobija:1
- kontrastizmeklēšana:1
- kontrastsastatforma:1
- rentgenkontrastviela:1
Atrasts vārdu savienojumos (3):
Atrasts skaidrojumos (9999):
- honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
- Messrs _daudzskaitlis_ no _Mr._ (parasti lieto rakstu valodā).
- darbvirsmas piederumi "Macintosh" saimes datoros vai logošanas vides programmās izmantojamas nelielas programmas, kas darbojas, piemēram, kā elektronisks ekvivalents pulkstenim, kalendāram, kalkulatoram vai kādam citam objektam, kurš parasti atrodams uz galda.
- plaušu mukormikoze "Mucorales" rindas sēņu izraisīta infekcija, parasti vērojama diabēta slimniekiem vai imūndeficīta gadījumā; raksturīgs bronhīts, kavernu veidošanās, asinsspļaušana, var būt ar letālu iznākumu dažu mēnešu laikā.
- PS "Post scriptum" - pierakstījums pabeigtas un parakstītas vēstules beigās, kas parasti sākas ar PS vai P. S.; postskripts.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- (ap)mest (arī (ap)liekt) līkumu (arī loku) (ap)virzīties vai atrasties lokveidā (kam apkārt)
- (ie)spert (arī (ie)celt) (savu) kāju (arī kājas) (ie)iet, (ie)nākt, arī ierasties (kur)
- iebāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- sabāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- bāzt galvā (ie)mācīties (parasti ko nevajadzīgu); (ie)mācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- (sa)celt (arī (uz)celt, (sa)sliet) kūkumu (iz)liekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- (uz)mest (arī (iz)celt, (sa)sliet) kupri (iz)liekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- atklāt (arī atsegt, (pa)rādīt) savu (īsto) seju (iz)paust savu būtību, parasti neviļus
- rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
- norādīšana (Kāda) uzmanības vēršana (uz kaut ko), rādot (parasti ar žestu); informācijas sniegšana rādot
- dot (arī atdot, nodot) rokās (arī rokā) (no)dot (kādu) atbildīgas personas rīcībā (parasti, lai sodītu)
- (no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
- (sa)krist veldrē (no)liekties pie zemes (aiz sava smaguma, vēja, nokrišņiem) - parasti par stiebraugiem, zālaugiem
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana (pa)darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- (pa)zaudēt prātu (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- (pa)zaudēt saprātu (arī prātu) (pa)zaudēt spēju izturēties, rīkoties, runāt saprātīgi (parasti pārdzīvojuma rezultātā); kļūt psihiski slimam
- darīšana (Parasti alus vai vīna) gatavošana.
- (pie)locīt (retāk salocīt) pūru (sa)gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- (sa)mesties (arī (sa)iet) grīstē (sa)vīties un (sa)mezgloties tā, ka grūti atšķetināt (parasti par pārāk cieši savērptu dziju)
- (pa)celties spārnos (uz)sākt lidot (parasti par putniem, kukaiņiem)
- rakt [Durt]{s:1617}, parasti lāpstu, zemē un celt, pārvietot ar to zemi (par cilvēkiem).
- gult [gulties]{s:757} - parasti par cilvēku
- krusta zīme [krusta]{s:2171} grafisks attēls, parasti izmantots par emblēmu
- skolot [mācīt]{s:372}, parasti mācību iestādē; dot padomus, pamācīt.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
- rezonieris 17.-18. gs. literatūras (parasti komēdiju) personāžs, kas moralizē, paužot autora domas.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Nameja gredzens 20. gs. 30. gados radies apzīmējums noteiktas formas sudraba gredzenam, kura pirmtēls rodams Daugavas krastos veikto arheoloģisko izrakumu materiālos, kas attiecas uz 12. gs. un 13. gs. sākumu.
- orfisms 20. gs. sākumā - mākslas virziens, kambija raksturīga pievēršanās gaismas efektiem un krāsu kontrastiem.
- vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Nainiekste Abaines labā krasta pieteka Indrānu pagastā, garums - \~2 km
- Abora Abaines labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā, garums - \~4 km
- Teņņu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā; lejtecē Mustenes strauts; augštecē Mūkošstrauts.
- Smirnieku strauts Abavas kreisā krasta pieteka Kandavas pagastā.
- Mazupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā; Krākšupīte.
- Būdnieku valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Brasliņu upe Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Oļupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Ozolupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Sausvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Streijupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā.
- Kaderu valks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, augštece Rendas pagastā.
- Biežupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Dambupīte Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Žagarvalks Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā.
- Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis.
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Dūņupe Abavas kreisā krasta pieteka Rendas pagastā, garums - 7 km; Dūņupīte; Ozolupe; Ozolupīte.
- Rumbulīte Abavas kreisā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā, augštece Tukuma novada Matkules pagastā, garums - 10 km, kritums - \~60 m; Briņķupe; Rambulis; Rembulis; Rumbula; Rumbuliņa.
- Žīdu strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Irlavas pagastā, augštece Zemītes pagastā, garums — 11 km
- Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe.
- Dumpju strauts Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
- Amula Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 55 km, kritums - 76 m, sākas Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, netālu no Remtes ezera.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts.
- Stropupe Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes nosaukuma variants tās augštecē.
- Mācītājmājas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Īvandes paralēle nosaukums tās lejtecē.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Lašupīte Abavas labā krasta pieteka Abavas pagastā, garums - 9 km
- Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe.
- Kurzemnieku strauts Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums — 11 km; Čapuļu strauts; Čāpuļu strauts.
- Vardene Abavas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, iztek no Slujas ezera, garums - 10 km; Mergava; Mežzīles upe.
- Tojātu upīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
- Kalešupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - 9 km; Kalešu upe.
- Bebrupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Kandavas pagastā, augštece Cēres pagastā, garums - 11 km
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte.
- Pūre Abavas labā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 18 km, kritums - 18 m, iztek no Sēmes ezera, augštecē (līdz Sīļupes ietekai) saucas "Sēmes upe"; Pūres upe; Pūrupe.
- Kroja Abavas labā krasta pieteka Ugāles pagastā, garums - 9 km
- Mellupe Abavas labā krasta pieteka, garums - 12 km; Melupe; Melnupīte.
- Sēmes upe Abavas labā krasta pietekas Pūres nosaukums tās augštecē līdz Sīļupes ietekai.
- Vīnakalns Abavas senlejas labā pamatkrasta nogāze Sabilē, kur no 16. gs. audzē vīnogas brīvā dabā, augstums - 33 m
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- kupols Abažūrs (parasti puslodes veidā).
- aksolotls Abinieka amblistomas kāpurforma, kas spēj vairoties; par amblistomu pārvēršas tikai neparastos eksistences apstākļos, piem., trūkstot mitrumam.
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
- četrlapis āboliņš, kam parasto trīs lapiņu vietā ir četras, pēc tautas ticējuma četrlapu āboliņš nes laimi ("laimes āboliņš")
- ābramisks Ābramiskās reliģijas - jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu; ir trīs lielas ābramiskās reliģijas (jūdaisms, kristietība, islāms) un dažas mazas (piemēram, rastafarisms).
- relatīvā kļūda absolūtās kļūdas attiecība pret lieluma aptuveno absolūto vērtību (parasti procentos)
- kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām.
- Abūzenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Zenīma Abū Zenīma - pilsēta Ēģiptē, Sinaja pussalā, osta Suecas līča krastā, 15000 iedzīvotāju.
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā.
- Melderupīte Abula labā krasta pieteka Trikātas pagastā, garums - \~6 km
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- Abulīte Abuls - Gaujas kreisā krasta pieteka.
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga.
- Sise Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Madlienas pagastā, garums - 5 km; Sisse; Zise.
- ketoacidoze Acidoze, ko izraisa ketonskābju uzkrāšanās organisma audos un šķidrumos; parasti attīstās cukura diabēta un badošanās gadījumā.
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Maiļupīte Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Tīruma grāvis Acupītes labā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
- lederīns ādas imitācija - ar īpašu laku pārklāts izturīgs papīrs vai kokvilnas audums (parasti grāmatu iesiešanai)
- jostas roze ādas izsitumi ("herpes zoster"), kas rodas no tā paša vīrusa kā vējbakas, parasti rodas uz ķermeņa, bet var būt arī uz sejas, čūlu veidošanās ir sāpīga, ilgst dažas nedēļas vai mēnešus
- elektroanestēzija Ādas nejutība pret dažiem elektriskās strāvas veidiem, kas parasti izraisa noteiktas sajūtas.
- ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
- pseidokeratīns Ādas un nervaudu keratīns, kuru daļēji šķeļ parastie proteolītiskie enzīmi.
- alohromāzija Ādas vai matu krāsas maiņa, sevišķi neparasta, nedabiska.
- soma Ādas, auduma u. tml. materiāla priekšmets ar rokturiem vai siksnām (parasti kā pārnēsāšanai).
- rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos.
- Aguļaša straume Adatas raga straume pie Āfrikas dienvidaustrumu krastiem.
- Adelijas zeme Adelijas krasts.
- Čikste Ādģēres kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā.
- Remese Ādģēres kreisā krasta pieteka Priekules pagastā; Ramese; Remesa.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- adītinis Adīts priekšmets, parasti jaka, cepure.
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- stārastija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Polijā, Pārdaugavas hercogistē); arī stārasta (1) muiža.
- vietniecība Administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g.; parasti - ietilpa 2-3 guberņas.
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
- Zantes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta Amulas kreisā krasta josla no bijušā Aizupes pagasta un neliela teritorija no bijušā Matkules pagasta, savukārt neliela bijušā Zantes pagasta daļa pievienota tagadējam Zemītes pagastam
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam
- Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Astaras rajons administrtīvi teritoriāla vienība Azerbaidžānā (_Astara rayonu_), atrodas valsts dienvidos, Kaspijas jūras piekrastē
- vienotais resursu vietrādis adrese, kas pārlūkprogrammā norāda, kur var atrast kādu konkrētu interneta resursu
- Rāvija Adulītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; Rāvija strauts.
- advektīvs Advektīvā salna - salna, kas rodas, plašā teritorijā ieplūstot aukstam kontinentālam, arktiskam gaisam, kura temperatūra zemāka par 0 °C; parasti ilgst vairākas diennaktis pēc kārtas un ir maz atkarīga no vietējiem apstākļiem.
- airasols Aerosols (parasti insekticīds).
- disleksija Afāzijas veids, kas izpaužas kā nespēja lasīt, saprast izlasīto; ātra noguršana lasot.
- mobilizējošais afekts afekta stāvoklis, kurā cilvēks spēj rīkoties, visbiežāk neapzināti, ar neparastu drosmi un spēku
- barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms).
- interfikss Afikss, kas saista divas morfēmas, bet kam parasti nav savas semantikas.
- gris-gris Afrikāņu amulets, ko izgatavo galvenokārt no kauri gliemežvākiem; vudu tradīcijā - talismans, parasti neliels auduma vai ādas maisiņš ar dažādām zālēm, akmentiņiem, smiltīm u. tml.
- Hafuna rags Āfrikas galējais austrumu punkts Somālijas pussalā, Indijas okeāna krastā.
- Almadi rags Āfrikas galējais rietumu punkts (angļu valodā "Cape Almadies"), Zaļā raga pussalā, Atlantijas okeāna krastā, Senegālā.
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes.
- šamade Agrāk parasts bungu signāls, ar ko ielenktie paziņoja savu padošanos.
- laikāki Agrāk, pirms parastā laika; laikāk.
- laikākis Agrāk, pirms parastā laika; laikāk.
- laikāk Agrāk, pirms parastā laika.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- ūdens sildīšanas katls agregāts, kurā karsē ūdeni (bez vārīšanas) centralizētai siltumapgādei vai ēku centrālajai apkurei; nelielas jaudas ūdens sildīšanas katlus parasti izgatavo no čuguna sekcijām ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 115 °C, lielākas jaudas – no tērauda caurulēm ar ūdens karsēšanas temperatūru līdz 180 °C
- ātri Agri (pirms parastā laika).
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- Brikuļu nocietinātā apmetne agro metālu laikmeta dzīvesvieta, atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, Lubāna dienvidaustrumu piekrastē, Īdeņu kalna dienvidrietumu galā, bijusi apdzīvota līdz \~1. gt. otrajai pusei
- dīgstu apēnošana agrotehnisks paņēmiens kokaudzētavās audzējamo juvenilā stadijā jutīgo koku sugu (āra bērza, parastās priedes, parastās egles u. c.) dīgstu un sējeņu pasargāšanai no tiešās Saules radiācijas sausā un karstā laikā, apēnojot tos ar dažādu konstrukciju un materiālu režģiem
- devulkanizācijas aktivators aģents (parasti organiska viela), kas paātrina devulkanizācijas procesu, reģenerējot gumiju
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km
- Poļu grāvis Aģes kreisā krasta pieteka; Palu grāvis.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- suku Aicinājuma sauciens kumeļam, parasti atkārtojumā.
- paaicināt Aicināt (parasti īsi) un pabeigt aicināt (ko darīt, kur, kādā virzienā u. tml.).
- citēt Aicināt ierasties sapulcē, tiesā.
- uzaicināt Aicināt un pabeigt aicināt (kādu kur ierasties, ko darīt u. tml.).
- ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
- aizsaukt Aicināt, likt ierasties.
- vedināt Aicināt, lūgt (parasti virzīties uz kādu vietu).
- acī Aijā, lieto šūpojot bērnu, parasti atkārtojumā.
- pleorāma Aina, kas skatītājam izrāda krastus vai citus priekšmetus, kuri liekas kustamies, it kā skatītājs brauktu.
- speciālie efekti ainas, kas tiek veidotas, izmantojot īpašus, no parastās uzņemšanas, attīstīšanas un montāžas prakses atšķirīgus paņēmienus
- noskats Ainava, skats (parasti virzienā no augšas uz leju).
- nolaida Ainavisko vienību tips, raksturīgs lēzeni slīpam zemes virsas apvidum, kas pazeminās vienā virzienā; reljefs parasti ir līdzens vai lēzeni un vidēji viļņots.
- Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains.
- aistieši Aisti; tauta Baltijas jūras piekrastē, domājams senprūši.
- Egļupe Aišas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums – 10 km; Eglupe.
- aitāda Aitas āda (parasti kažokāda).
- vušķine Aitene - parasta, brūnpelēkas krāsas ēdama lapiņsēne.
- Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā).
- Zvidze Aiviekstes kreisā krasta pieteka Indrānu pagastā, augštece Ošupes pagastā.
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
- Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte.
- Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa.
- Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Lukstupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Krustpils pagastā, garums - 7 km
- Vaibiņa Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, augštece Mētrines pagastā, garums - 12 km
- Talicka Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, augštece Mētrienas pagastā, garums - 8 km; Talīkste.
- Driksnīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 5 km, iztek no Drikšņa ezera.
- Mila Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā; Milupe.
- Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša.
- Odaža Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 4 km
- Maiļupīte Aiviekstes labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Iča Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, iztek no Čakšu ezera Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, ir Rēzeknes un Ludzas novada robežupe (izņemot divus posmus Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā), lejāk Rēzeknes un Balvu novada robežupe; garums - 71 km, kritums - 57 m
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža.
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša.
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Morozas grāvis Aiviekstes labā krasta pieteka Indrānu pagastā.
- Dzedziekste Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Indrānu pagastā; Dzedzekste; Džedzūkste.
- Tocīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā, garums - 8 km; Toce.
- Nirīte Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novada Ļaudonas pagastā.
- Svētupe Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m, iztek no Svētes ezera, ietek Aiviekstē pie Ļaudonas; Svēte; Svētupīte.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Kuja Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 77 km, kritums - 133 m, iztek no Liezēra; Kūja; Kujupe.
- Veseta Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 56 km, kritums - 110 m, iztek no Kālezera, lejtece iztaisnota sakarā ar Aiviekstes dolomīta karjera izmantošanu, un pa 1,2 km garu kanālu pie Krievciema HES ievadīta Aiviekstē, bet pa veco gultni Aiviekstē ietek kā neliela upīte.
- Akmensstrauts Aiviekstes labā krasta pieteka Pļaviņu novada Aiviekstes pagastā, garums - 4 km; Upēlis.
- Krēsle Aiviekstes labā krasta pieteka Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 3,8 m, sākas Adzeles pacēluma galā, 5-7 km uz austrumiem no Gaigalavas, agrāk bija Rēzeknes labā krasta pieteka, bet veidojot Lubāna hidrotehnisko sistēmu, lejtece novadīta uz Aivieksti; Krēslīte.
- Kalnupe Aiviekstes labais atzars, kas sākas 3 km pēc iztekas no Lubāna, Ičas lejteces kreisā krasta pieteka.
- pazaudēt Aiz neuzmanības, paviršības palikt bez (līdzgājēja, pavadoņa u. tml.) un nespēt (to) atrast.
- ielaist Aiz nevērības pieļaut, ka ievirzās (parasti neatļautā, nevēlamā vietā).
- sačurnēt Aiz vecuma sašķiebties, iegūt bojājumus (parasti par celtnēm).
- mizas ieaugums aizaugoša vai aizaugusi brūce, kas ietver mizu un atmirušo koksni kur dzīvās šūnas nesaaug ar atmirušajām šūnām, un starp tām izveidojas plaisa, kas parasti aizaug ar sveķiem un mizu
- ieaugums Aizaugoša vai aizaugusi koka rēta, parasti aizpildīta ar mizas atliekām un atmirušiem audiem, kurai ir radiāls, spraugai līdzīgs dobums.
- palēvene Aizaugusi krastmala.
- līgotnes Aizaugusi, vēl pilnīgi nenocietējusi vieta ezera krastā, vai purva malā, kas līgojas, kad pa to staigā.
- nobakstīt Aizbakstīt, parasti cieši.
- spunde Aizbāznis (parasti mucai); tapa.
- kropka Aizbāznis (parasti pudelēm).
- prapis Aizbāznis (parasti pudelēm).
- šībere Aizbīdnis (parasti krāsns vai plīts dūmvadam).
- in statu pupillari aizbildnībā (parasti par skolēniem)
- aizbultēties Aizbultējot (parasti durvis), nodrošināties (kādā telpā).
- logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
- logs Aizdarāma atvere, parasti kādas (piemēram, gāzes) plūsmas vadīšanai.
- sapulkāt Aizdarīt ar tapu (parasti durvis, vārtus).
- krampēties Aizdarīt, nostiprinot ar krampi (aizvētu logu, durvis), parasti no iekšpuses.
- aizleja Aizdars, pavalgs pie ēdiena, parasti šķidrs: piens, krējums.
- aizdauga Aizdaugava, Daugavas otrs krasts.
- kompresijas aizdedze aizdedze darbmaisījuma pašuzliesmošanās rezultātā, kad darbmaisījums tiek saspiests līdz 3,5 MPa; parasti izmanto dīzeļmotoros
- kredītkomisija Aizdevēja organizācijas, parasti bankas, ekspertu grupa, kas regulāri izskata kredītu pieprasījumus un pieņem lēmumus par kredītu izsniegšanu.
- timss Aizdomīgs, tāds, ko nevar saprast (piemēram, par norisi, situāciju).
- aizlikt Aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
- aiztišināt Aizdzīt (parasti putnus) ar saucienu "tiš! tiš!".
- noklīst Aizejot (no citiem), apmaldīties, nespēt orientēties, neatrast ceļu atpakaļ.
- ķert Aizgūtnēm ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu.
- citvalodisms Aizgūts vārds vai cita leksiska vai frazeoloģiska vienība, kuras cilme saistīta ar konkrētu nacionālo valodu un kurā atšķirībā no aizguvējvalodā asimilētajiem aizguvumiem parasti ir saglabājušās devējvalodai raksturīgas citvalodiskās pazīmes.
- eksotisms Aizgūts vārds vai izteiciens, ar ko nosauc nacionālās reālijas - citām, parasti tālām, nepazīstamām zemēm, kultūrai un paradumiem raksturīgus objektus un parādības.
- aiztesties Aiziet (parasti ātri).
- aizstaigāt Aiziet (parasti lēnām).
- aizrāpot Aiziet (parasti lēni, ar grūtībām).
- iziet Aiziet (uz kādu vietu, parasti noteiktā nolūkā) un atnākt atpakaļ.
- izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
- atkāpties Aiziet no (parasti vadoša, atbildīga) amata.
- aizdauzīties Aiziet, aizklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini); klīstot, staigājot nonākt (kur, līdz kādai vietai).
- aizadauzīties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašatāties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizašķetināties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- aizažauties Aiziet, aizklīst bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini.
- ieslīdēt Aiziet, aizritēt (pagātnē) - parasti par laiku, laika posmu.
- aizļokāt Aizjāt (parasti bērnu valodā).
- aizspriesties Aizkavēties, neierasties laikā.
- piesegt Aizklāt, parasti mazliet, daļēji.
- aizkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- iekurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- uzkurināt Aizkvēlināt, aizkūpināt (parasti pīpi).
- tabu Aizliegumu sistēma, kas ir izveidojusies pirmatnējā sabiedrībā un parasti saistīta ar reliģiskiem priekšstatiem; tas, kas ir aizliegts šādā sistēmā.
- aizjāt Aizmest (tā, ka aizmesto grūti atrast).
- atlūzt Aizmigt (parasti alkohola reibumā vai aiz noguruma).
- noplīst Aizmigt (parasti dzēruma vai liela noguruma dēļ).
- atrubīties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- atslēgties Aizmigt (parasti noguruma vai alkohola reibuma dēļ).
- piemirst Aizmirst (piemēram, dažus datus, faktus), parasti uz kādu laiku.
- pazaudēt Aizmirst (sakāmo, domu); neatrast (vajadzīgos vārdus).
- aizrast Aizmirst, atradināties, atrast.
- Porhovas slāņi aizņem Daugavas svītas apakšējo daļu, biezums — 3-8 m, tipveida griezums — 125. atsegums Daugavas labajā krastā Pļaviņu pacēluma austrumu spārnā
- pastiepties Aizņemot (kādu platību, telpu), mazliet iesniegties (tajā), parasti šaurā, garā joslā.
- izvirzīt Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā); izvirzīties (4).
- izvirzīties Aizņemot kādu platību, atrasties, būt novietotam kādā virzienā, parasti tālāk no pārējā (piemēram, par vietu dabā).
- aizplesties Aizņemot plašu vietu, aizstiepties, atrasties (kam priekšā).
- aptvert Aizņemt (noteiktu, parasti lielu teritoriju).
- aizpildīt Aizņemt (parasti laika posmu ar kādu darbību, norisi).
- izlienēt Aizņemties (parasti ar grūtībām).
- sataisīt parādus aizņemties, parasti daudz
- aiziet Aizpeldēt (parasti par zivīm).
- aizstrāvot Aizplūst (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu).
- sapogāt Aizpogāt, parasti pilnīgi (parasti apģērba gabalu).
- Kloster Hasenpoth Aizputes klostera muiža, kas atradās blakus Aizputes pilsētai Tebras krastā.
- patoss Aizrautība, entuziasms (kādā, parasti radošā, darbībā).
- iekaist Aizrauties, iejūsmināties (parasti sarunā, runā), pilnīgi nodoties (kam); iekarst (1).
- rīt Aizrautīgi, ar lielu interesi uztvert (parasti lasot).
- sasaitēt Aizsaitēt (ar saitēm), parasti pilnīgi.
- dzelonis Aizsardzības orgāns (dažiem posmkājiem), ar kuru dzeļ un no kura parasti tiek izdalīta inde.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- atšaudīties Aizsargājoties šaut (parasti atkāpjoties, bēgot); ar šaušanu aizstāvēties pret pretinieka uzbrukumu.
- maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
- niriens Aizsargāšanās vai uzbrukuma kustība (parasti straujš pietupiens vai pieliekšanās un virzīšanās sāņus) dažos sporta veidos (piemēram, boksā).
- patvertne Aizsargbūve (parasti cilvēku) aizsargāšanai no pretinieka apšaudes vai aviācijas, raķešu uzbrukumiem.
- radioprotektors Aizsarglīdzeklis (parasti viela), kas paaugstina organisma izturību pret jonizējošo starojumu.
- estokāde Aizsargu siena, parasti pagatavota improvizācijas ceļā no tuvumā esoša materiāla.
- aukstā batika aizsedzi veido ar aukstu rezervi; parasti lieto zīmējumu kontūrām
- aiztīt Aizsegt, aizklāt (ko), padarot nesaskatāmu (parasti par miglu).
- aizvaršķīt Aizsiet (parasti pastalu auklas).
- nosiet Aizsiet ciet (parasti cieši, stingri).
- aizļipot Aizskriet (parasti par zaķi); aizļinkāt.
- aizļinkāt Aizskriet (parasti par zaķi); aizļipot.
- noskrūvēt Aizskrūvēt (parasti cieši, stingri).
- aizbrist Aizslīdēt, nokļūt (aiz kā) - parasti par sauli.
- sasprādzēt Aizsprādzēt, parasti pilnīgi.
- barikāde Aizsprostojums, ko ceļ no dažādiem priekšmetiem un materiāliem, parasti ielu cīņām.
- aizbarikādēt Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem, parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- aizbarikādēties Aizsprostot (ar dažādiem priekšmetiem) pieeju sev; izveidot sev slēpni (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
- vietnis Aizstājējs, parasti līdzīgs, bet mazvērtīgāks.
- nākt vietā aizstāt (kādu, ko); ierasties (kāda) vietā; ieņemt (kāda, kā) vietu
- dublēt Aizstāt izrādē galveno (parasto) lomas tēlotāju; tēlot izrādē (lomu) galvenā (parastā) lomas tēlotāja vietā.
- dublēt Aizstāt lomas tēlotāju kādā epizodē (parasti kinofilmā).
- noapaļot Aizstāt precīzo skaitli ar tā tuvinājumu (parasti ar skaitli, kas beidzas ar nulli vai pieci).
- protektors Aizstāvis, aizbildnis; ietekmīgs (parasti karjeras) veicinātājs.
- aizdzīt Aizsūtīt (parasti ar varu).
- aizvērt Aiztaisīt, uzliekot vāku (parasti, virās iestiprinātu).
- kunksts Aizturētam vaidam līdzīga (parasti aiz sāpēm, arī bēdām radīta) īsa skaņa.
- kunkstēt Aizturēti vaidēt, stenēt (parasti aiz sāpēm, arī bēdām).
- nodzīvot Aizvadīt (dzīvi vai tās daļu ar kādu) noteiktās (parasti laulāto) attiecībās.
- izdzīvot Aizvadīt, pārlaist, izturēt (kādu, parasti grūtu, laika posmu).
- aizķert vārīgā (arī sāpīgā) vietā, arī aizķert vārīgu (arī sāpīgu) vietu aizvainot, aizskart (parasti ar vārdiem)
- pievērt Aizvērt, aizdarīt (acis, plakstiņus), parasti daļēji, nepilnīgi vai uz neilgu laiku.
- samiegt Aizvērt, parasti pilnīgi, arī sašaurināt (acis, plakstiņus).
- paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi.
- nocelt Aizvest (no kā apdraudēta, izolēta), parasti ar lidaparātu.
- aizstiept Aizvest, nogādāt (parasti, pārvarot pretestību, pierunājot u. tml.).
- nozagt Aizvest, parasti slepeni (kādu, parasti pret tā gribu); nolaupīt.
- kjekenmedingi Aizvēsturisku laiku virtuves atkritumi Dānijas piekrastē.
- erzacs Aizvietojums (parasti nekvalitatīvs).
- aizdabūt Aizvirzīt, nogādāt (parasti ar pūlēm).
- nogrimt Aizvirzīties (aiz kā) un kļūt nesaskatāmam (parasti par mākoņiem).
- aizgubāties Aizvirzīties, novietoties (kam priekšā) - parasti par ko lielu, masīvu.
- Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe.
- Jaunkrieviņu grāvis Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Sīļupurva grāvis Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, iztek no Cirīša ezera.
- Jāņupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- Vārnupīte Akaviņas labā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā.
- tifloempiēma Aklās zarnas abscess, parasti pēc apendicīta.
- dobumakmens akmens (parasti lielāka izmēra) ar virsmā iekaltu vienu vai vairākiem dobumiem
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
- Dzirnavsalas apmetne akmens laikmeta dzīvesvieta Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis - Dzirnavsaliņa, senlietas atrastas līdz 250 m garā joslā, kas datējamas ar neolītu, taču iegūtas arī bronzas un dzelzs laikmeta senlietas
- Neretas meteorīts akmens meteorīts, kas 1864. g. 12. aprīlī nokritis netālu no Neretas, atrasti 2 gabali, to masa - 5 kg un 4 kg, pētīts Tērbatas universitātē, galvenā masa (3301 g) glabājas Igaunijas Ģeoloģijas muzejā, mazāki paraugi - citās meteorītu kolekcijās
- Ķāvu akmens akmens Skaņkalnes pagastā, Salacas pietekas Nātrenes kreisā krasta nogāzē, tas ir sarkanīgs granīta akmens, garums - 5 m, platums - 3 m, apkārtmērs - 13,5 m, augstums - 2-3 m
- balbali Akmens tēli, kas atrasti Sibīrijā un Mongolijā, rupji aptēsts akmens ap 2 m gari cilvēku tēli.
- pamatakmens Akmens, veidojums no akmens, betona u. tml., ko, parasti ar svinīgu ceremoniju, novieto kā pirmo detaļu nākamās celtnes, pieminekļa u. tml. vietā.
- Akmeņrags Akmensrags - zemesrags Baltijas jūras piekrastē Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- atāla zāle akmeņlaužu dzimtas lakstaugs baltiem ziediem, diezgan parasts, sevišķi mitrās mežu pļavās
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- litotomija Akmeņu izņemšana (parasti no urīnpūšļa) ar griezienu.
- pankreatolitiāze Akmeņu klātiene aizkuņģa dziedzerī vai tā kanālos; parasti saistīta ar šā dziedzera ekskretorisko (gremošanas) un sekretorisko (insulīns) enzimu nepietiekamību; raksturīga steatoreja, novājēšana un cukura diabēts.
- mols Akmeņu, betona u. tml. konstrukciju dambis, kas no krasta iestiepjas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- viļņlauzis Akmeņu, smilšu dabisks veidojums vai betona, akmeņu u. tml. konstrukcija, kas atrodas jūrā un aizsargā ostas akvatoriju, krastmalu no viļņiem, sanesumiem u. tml.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- aknu blakts aknu parazīts, sūcējtārps (parasti aitu organismā)
- hepatolienogrāfija Aknu un liesas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- hepatoflebogrāfija Aknu venozās atteces rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- inlains Akrobātiskā skrituļslidošana (parasti speciāli izveidotās konstrukcijās, skeitparkos).
- vaikstēties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- vaikstīties Ākstīgi, parasti skaļi, izturēties, uzvesties.
- Lukšova Akticas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 17 km, kritums - 48 m, iztek no Kairišu ezera, ietek Akticā 1 km pirms tās ietekas Asūnīcā, kas lejāk ietek Sarjankā; Lukševa.
- dublētājs Aktieris, kas izrādē aizstāj galveno (parasto) lomas tēlotāju.
- koturnas Aktieru apavi ar ļoti biezu zoli (parasti antīkajā teātrī).
- radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai.
- sacelšanās Aktīva (parasti bruņota) masveida darbība, kas vērsta pret (kā, piemēram, valsts, šķiras) varu, parasti nolūkā gāzt vai vājināt (to).
- īstermiņa aktīvi aktīva objekti, kurus paredzēts realizēt vai patērēt uzņēmuma parastā darbības cikla ietvaros vai tos tur tirdzniecības nolūkiem īslaicīgi vai paredz realizēt divpadsmit mēnešos pēc bilances datuma; šādi aktīvi ir arī nauda vai naudas ekvivalenti, kam ir neierobežotas lietošanas iespējas
- gļinolis Aktīvais pedarasts.
- gļinomjos Aktīvais pedarasts.
- kočegars Aktīvais pederasts.
- pečņiks Aktīvais pederasts.
- trubočists Aktīvais pederasts.
- taisīt karjeru aktīvi, parasti savtīgi, darbojoties, izvirzīties (darbā vai citā darbības nozarē)
- sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
- patafons Akustiska ierīce (parasti pārnēsājama, bez rupora) skaņu mehānisko ierakstu (piemēram, skaņuplašu) atskaņošanai.
- sabvūters Akustisks agregāts zemo frekvenču joslas atskaņošanai; parasti to izmanto vairākkanālu akustiskajā aparatūrā.
- sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
- embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- akūta kanāliņu nekroze akūta nieru mazspēja pēc plašiem šķērssvītrotās muskulatūras bojājumiem (parasti pēc sašķaidīšanas): anūrija, hipertensija, azotēmija, šoks
- akvilegia Akvileja - Parastā ozolīte ("Aquilegia vulgaris").
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
- kāsis Āķveida (parasti dzērvju, zosu) grupējums lidojumā.
- Avotmuižas Velnala ala Braslas labajā krastā, Mazajā Avotmuižas iezī, kas agrāk bijusi \~20 m gara un dziļumā dalījusie 2 zaros, ap 1970. g. aizbrukusi, izveidojot 8 m dziļu un 6 m platu sufozijas piltuvi, 1989. g. alas atlikusī daļa atrakta un redzamas 2 alas, kuru griesti ir nestabili un brūkoši
- Adamaita ala ala Buļu iezī Braslas labajā krastā, Siguldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ala ir 18 m gara, 5,6 m plata, 3 m augsta, tās platība - 55 m^2^; pirms 2. pasaules kara alas ieeja aizbrukusi, tā atrakta 1986. gadā
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- Kromaņona Ala Francijā (franču "Cro-Magnon"), kur 1868. g. atrastas seno cilvēku fosilijas.
- Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
- Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
- Velna skābuma ķērne ala Neļķu klintīs, kas atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, garums — 18 m, platums — 1 m, no tās iztek spēcīgs avots
- Mazā Velnala ala Piķenes kraujā Gaujas senkrastā, garums — 10,2 m, platums — līdz 2,5 m
- Viktora ala ala Siguldā, Gaujas ielejas labā krasta nogāzē, mazliet pa labi un uz augšu no Gūtmaņa alas, ieejas platums - 6,8 m, augstums - 4,8 m, dziļums - 5,9 m
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Upurala Ala, kas atradās Salacas kreisajā krastā Skaņkalnes pagastā, 20. gs. 70. gados aizbrukusi.
- Eiles strauts Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Medzes pagastā, augštece Tadaiķu pagastā, garums - 5 km, ietek Tāšu ezera dienvidu daļā.
- Kazupe Ālandes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Tadaiķu pagastā, lejtecē arī Tadaiķu un Grobiņas pagastu robežupe; Kokupe.
- Kārļupīte Ālandes kreisā krasta pieteka Grobiņas pagastā, garums - 11 km
- Kalējupīte Ālandes labā krasta pieteka Liepājas pilsētā.
- pagrauda Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- pagraude Alas strauta krastos zem ūdens līmeņa.
- Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
- Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts.
- Aurupīte Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru un Krimūnu pagastā, garums - 8 km
- Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- hipoaldosteronisms Aldosterona trūkums organismā, parasti saistīts ar hipoadrenalīnismu; raksturīga hipotensija, dehidratācija un nātrija jonu zudums.
- mīkla Alegorisks, parasti īsi formulēts, uzdevums vai jautājums un tā atminējums, atbilde.
- Kurmāles upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgā, augštece Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- Taurkalna upīte Alekšupītes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Kurmāles pagastā.
- normālās alēles alēles, parasti dominantās, kas nosaka savvaļas tipa pazīmju attīstību
- mutantās alēles alēles, parasti recesīvās, kas radušās mutāciju rezultātā
- algoritma validācija algoritma pareizības pārbaude pirms tā realizācijas programmatūras vai aparatūras veidā, parasti veicot modeļu analīzi, izmantojot formālās gramatikas, modelēšanas metodes u. tml.
- kalpone Algota strādniece ģimenes saimniecības darbos (parasti pilsētā).
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks.
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās.
- nikotīns Alkaloīds, ko satur dažu augu, parasti tabakas, lapas un sēklas.
- raust Alkatīgi censties iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielā daudzumā.
- saraust Alkatīgi iegūt (ko, parasti naudu, mantu) lielākā daudzumā; alkatīgi iegūt (kā, parasti naudas, mantas lielāku daudzumu).
- štimmīgs Alkohola ietekmē būt labā garastāvoklī.
- dzīšana alkohola pagatavošana ar destilācijas paņēmienu, parasti mājas apstākļos
- folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops).
- metiens Alkoholiskā dzēriena trauka (parasti glāzes) iztukšošana vienā reizē.
- velna dzēriens alkoholisks dzēriens (parasti degvīns)
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
- vīns Alkoholisks dzēriens, ko parasti gatavo no ogu, augļu sulas.
- alķīts alkoholisks dzēriens, parasti degvīns
- punšs Alkoholisks, parasti karsts, dzēriens, ko gatavo no ruma, karstas tējas, cukura, augļu sulas un garšvielām.
- brenkūzis Alkoholisku dzērienu (parasti alus, degvīna) darītava.
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs.
- Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
- Piņķupīte Alokstes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Kalvenes un Kazdangas pagastā, garums - 4 km; Liņķe.
- Bērzu valks Alokstes kreisā krasta pieteka Kazdangas pagastā, garums - 7 km
- Skalda Alokstes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes un Kuldīgas novadā, garums - 18 km
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- tungusu-mandžūru valodas altajiešu valodu saimes valodu grupa, parasti iedala 2 apakšgrupās: ziemeļu (evenku, evenu, negidalu, solonu, udehu, oroču valodas) un dienvidu (nanaju, ulču, oroku, mandžūru valodas, kā arī mirusī džurdenu valoda)
- rezerves ceļš alternatīvs ceļš, ko maršrutētājs var piešķirt paketei, kad parastais paketes nosūtīšanas ceļš kaut kādu iemeslu dēļ nav izmantojams
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe.
- Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
- Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis.
- Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē.
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts.
- Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- radlers alus dzēriens, parasti alus, kas sajaukts ar limonādi, sulu vai citu bezalkoholisku dzērienu
- ipa alus veids (eila paveids) ar īpaši izteiktu apiņu garšu, parasti alkohola saturs vismaz 7%
- Malabaras krasts aluviāla zemiene Indostānas pussalas dienvidrietumu piekrastē, Indijā, uz dienvidiem no Panadži ostas, platums — līdz 80 km
- palu alūvijs aluviālie nogulumi, kas veidojušies palu darbības rezultātā un parasti ir gk. smalka smilts un aleirīti
- Kolhīdas zemiene aluviāls līdzenums Aizkaukāza rietumos, Rioni lejteces baseinā, Melnās jūras piekrastē, Gruzijā, trīsstūrveida, garums rietumu-austrumu virzienā un platums piekrastē \~100 km, augstums - līdz 150 m
- alvojums Alvas kārta, kas pārklāta kāda metāla (parasti vara vai dzelzs) izstrādājuma virsmai.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- jūras mēsli aļģes, kas tiek izskalotas jūras krastā un ko izmanto augsnes mēslošanai
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas.
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē.
- Dēdupe Amatas augšteces kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Dūmkalna strauts Amatas augšteces labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- Sarkaņupe Amatas augšteces labā krasta pieteka Skujenes pagastā, iztek no Sarkaņu ezera.
- Rezguļu upe Amatas augšteces labā krasta pieteka.
- Incēnu iezis Amatas kreisā krasta krauja upes līkumā aiz Kumadas ietekas, Līgatnes pagastā, augstums — 40 m, atsedzas Gaujas svītas smilšakmeņi.
- Skujupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - \~5 km
- Dadžupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 11 km
- Maiļupe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā, garums - 12 km; Āpšupe.
- Ratnieku upe Amatas kreisā krasta pieteka Amatas pagastā.
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
- Pērļupe Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 12 km, kritums - 104 m; Pērļupīte.
- Barona grāvis Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā, garums — \~2 km
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa.
- Dzirkstupe Amatas kreisā krasta pieteka Skujenes pagastā, garums - \~2 km, iztek no Kosas dīķa.
- Pētupīte Amatas kreisā krasta pieteka, garums - 4 km
- Silnieku strauts Amatas labā krasta pieteka Amatas pagastā, augštece Drabešu pagastā.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- Zvirgzdupe Amatas labā krasta pieteka Skujenes pagastā; Kļaviņupīte.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- Putras upe Amatas labā krasta pieteka.
- Pautupīte Amatas labā krasta pieteka.
- Rogas upe Amatas pietekas Pautupītes kreisā krasta pieteka.
- podniecība Amatniecības nozare, kas ietver apdedzinātu māla izstrādājumu (parasti trauku, krāsns podiņu) izgatavošanu.
- podnieks Amatnieks, kas izgatavo apdedzinātus māla izstrādājumus (parasti traukus, krāsns podiņus).
- seglinieks Amatnieks, kas izgatavo, labo ādas izstrādājumus, parasti iejūga piederumus, seglus.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- arods Amats; speciāla praktiskā, parasti tehniskā profesija, specialitāte.
- Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā.
- Putumajo Amazones kreisā krasta pieteka Dienvidamerikā ("Putumayo"), garums - 1580 km, gandrīz visā garumā Kolumbijas, Ekvadoras un Peru robežupe, lejtece Brazīlijā, kur tās nosaukums Isa, izteka Andos.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari").
- īnija Amazones upesdelfīns - delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus.
- Cladrastis kentukea Amerikas dzeltenoka "Cladrastis lutea" nosaukuma sinonīms.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- cirks Amfiteātra veida ielejas paplašinājums vai padziļinājums, parasti ielejas augšgalā; kars.
- Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka.
- ornitīns Aminoskābe, kas ir katalizators urīnvielas sintēzē dzīva organisma nierēs (t. sauc. ornitīna cikls); pirmo reizi atrasts putnu izkārnījumos, tāpēc arī tam dots šāds nosaukums.
- Amoka skrējiens amoka slimnieka skrējiens, parasti ar dunci uzbrūkot visiem, kas gadās ceļā
- minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē.
- vulkāniskais stikls amorfs stiklveida struktūras iezis, kas parasti rodas, strauji atdziestot skābajām lavām
- pneimatiskais amortizators amortizators, kas svārstības slāpē ar pretestību, kura rodas, saspiežot inertu gāzi, parasti slāpekli
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- Sudmaļu strauts Amulas labā krasta pieteka Zantes pagastā, izveidojas satekot Eglīšu un Strautnieku strautam, garums nedaudz lielāks par 1 km
- Amguņa Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā (_Amgun’_), Habarovskas novadā, garums - 723 km, veidojas satekot Ajakitai un Sulukai Burejas grēdas nogāzēs, kuģojuma 400 km
- Bureja Amūras kreisā krasta pieteka Krievijā, Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, garums - 623 km
- Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē.
- multiplā diskriminanta analīze analītiska metode, kuras uzdevums ir atrast funkciju, kas ar lielu varbūtību ļauj prognozēt maksātnespēju kādam konkrētam uzņēmumam
- intersekcionalitāte analītisks rīks, lai pētītu, izprastu un risinātu to, kā minētās kompleksās identitātes mijiedarbojas ar sociālo sistēmu un veido cilvēku sociālo lokāciju un pieredzi
- hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- varikozā aneirisma aneirisma, kuras maiss savieno artēriju un blakus esošu, parasti paplašinātu vēnu
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- drahma Anglijas svara mērvienību sistēmā parastā drahma = 1,772 g.
- limeriks Angļu humoristiskās dzejas strofiskā forma - piecrinde ar atskaņu shēmu: AABBA; atskaņās parasti tiek apspēlēts kādas personas vai vietas vārds.
- Luanda Angolas galvaspilsēta (port. val. "Luanda"), provinces centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Kabinda Angolas province ("Cabinda") Atlantijas okeāna piekrastē, uz ziemeļiem no Kongo grīvas (atdalīta ar Kongo Demokrātiskās Republikas teritoriju), platība - 7300 kvadrātkilometru.
- anīss Anīsa sēne - parasta zilganzaļa lapiņsēne ar anīsa smaržu.
- bēgsme Anomāls stāvoklis, kurā persona emocionāla stresa ietekmē pēkšņi pamet mājas un, savu parasto dzīvi šķietami pilnīgi aizmirsusi, iemanto jaunu identitāti.
- Sv. Anselms Anselms no Kenterberijas (Anselm of Canterbury; 1033.-1109. g.) - itāļu teologs un filozofs, sholastikas pamatlicējs, kurš rakstīja: "Es necenšos saprast, lai varētu ticēt, bet ticu, lai varētu saprast.".
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m
- BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē.
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- imūndifūzija Antigēna vai antivielas difundēšana caur puscietu vidi, parasti agara vai agarozes gelu, izraisot precipitāciju.
- heterogēnais antigēns antigēns, kas atrodams šūnās, kas nav bioloģiski radnieciskas un atšķirīgas fizioloģisko funkciju ziņā; veido hemolizīnu, kas šķīdina auna eritrocītus, un atrasts daudzu dzīvnieku audos, kā arī vairākos mikroorganismos
- Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.).
- sima Antīkā arhitektūrā antablementa augšējas daļas vainags, ko parasti veidoja kā kimatiju vai arī kā "S" burtu.
- astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums.
- krēpidoma Antīkā arhitektūrā pabūve zem monumentālām celtnēm, parasti ar 3 pakāpieniem.
- nimfejs Antīkā arhitektūrā svētnīca, kas celta par godu nimfām; parasti tika ierīkots virs avota.
- ante Antīkā tempļa sānu sienu izvirzījumi ēkas fasādes pusē, kuri abās malās noslēdz priekštempļa portiku, parasti antes tika veidotas ordera formā (kā pilastri).
- centons Antīkajā tradīcijā dzejolis, kas izveidots no citu dzejoļu (parasti vairāku autoru) rindām.
- oranta Antīkajā un kristietisma mākslā tēlota cilvēka figūra, parasti Dievmāte, ar paceltām rokām un augšup vai uz priekšu pavērstām plaukstām.
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- pretdrudža līdzekļi antipirētikas - vielas, kas pazemina ķermeņa temperatūru; parasti satur salicilskābes vai pirazolona atvasinājumus
- Svirēja Antonīcas labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, garums - 5 km; Svirējīte.
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- retrogrādiskā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc katetra ievadīšanas pa kādas perifēriskās artērijas lūmenu pret asins plūsmu aortā un rentgenkontrastvielas ievadīšanas
- aortogrāfija Aortas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- translumbālā aortogrāfija aortas rentgenogrāfija pēc rentgenkontrastvielas ievadīšanas aortā jostas apvidū
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- austrumu saldumi ap 170 dažādu konditorejas izstrādājumu karameļu un monpansjē (griljāžas u. c.), konfekšu (rahatlukums, nuga u. c.) un miltu izstrādājumu veidā (pahlava, šakerlukums u. c.), kuros papildus parastajām konditorejas izejvielām ir vēl dažas piedevas un garšvielas neparastā kompozīcijā
- šlipse ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente; [kaklasaite]{s:1805}
- kaklasaite Ap kaklu (zem virskrekla vai blūzes apkakles) sienama, parasti vienā galā platāka, dekoratīva lente.
- assmērs Ap mēram collu resns un parasti asi (7 pēdas) garš mēra koksar pēdu, resp. citu garuma mēru iedaļām; lietoja malkas grēdu, baļķu u. c. meža materiālu mērīšanai.
- puškārteņ Ap vidu (piemēram, sagrābt, apņemt, parasti cilvēku).
- apužeņģe Apakšējā vira (parasti logiem, durvīm).
- pēda Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pamatne.
- peka Apakšējā, parasti paplatinātā, daļa, elements (priekšmetiem); arī pēda.
- pagleznojums Apakšējais gleznojums (parasti vienā tonī), kurā, piemēram, izstrādātas gaismēnas, attēlojamo priekšmetu apjomi.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- šahta Apakšzemes un virszemes būvju, ietaišu sistēma derīgo izrakteņu (parasti ogļu) ieguvei; kalnrūpniecības uzņēmuma ražošanas vienība, kas izmanto šādu sistēmu.
- rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu.
- piķamice Apaļa, galvai pieguļoša (parasti adīta) cepure bez apmales un naga.
- baka Apaļa, skārda, parasti ūdens, tvertne.
- kvēlakmeņi Apaļi, parasti dūres lieluma akmeņi, ko lietoja ēdienu gatavošanai vai ūdens uzvārīšanai sakarsējot tos ugunskurā un kvēlošus iemetot šķidrumā, ādas vai izdobta koka traukā.
- noapaļot Apaļīgs (parasti par ķermeņa daļām).
- pompons Apaļš (parasti zīda, vilnas) pušķis (apģērba gabalu, apavu rotāšanai).
- ponkuris Apaļš bārkstveida rotājums (parasti no vilnas dzijas).
- rimmulis apaļš laukums, parasti apaļš, ierobežots, ar zāli apaudzēts laukums mājas priekšā, arī apaļa puķudobe
- rozete Apaļš logs, parasti virs celtnes galvenās fasādes portāla.
- vāks Apaļš trauks beramu vielu (parasti miltu) nešanai un mērīšanai, \~12-15 litru, kas nepieciešams vienas abras iejaukšanai.
- akmens kapenes apaļš vai garens akmeņu krāvums, sastāv no 5-24 lieliem, izklaidus saliktiem akmeņiem, parasti apbedījuma vieta
- bundulis Apaļš vai ieapaļš (parasti koka vai māla) trauks ar vāku.
- terīne Apaļš vai ovāls trauks (parasti ar vāku, rokturiem) zupas pasniegšanai galdā.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- šķīvis Apaļš, retāk ovāls trauks ar, parasti lēzenām, malām (parasti ēdiena pasniegšanai galdā).
- spidogrāfs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma mērīšanai un fiksēšanai.
- spidometrs Aparāts (kā, parasti spēkratu) ātruma, arī veiktā attāluma mērīšanai.
- dilātometrs Aparāts dimorfu vielu pārvēršanās punkta noteikšanai, šī noteikšana pamatojas uz to, ka katrai modifikācijai parasti ir cits īpatnējais svars, tā ka pārvēršanās punktā novērojama spēja tilpuma maiņa.
- plūsmas regulators aparāts hidrodzinēja ātruma regulēšanai; sastāv no parastās droseles un stabilizatora vārsta; stabilizators uztur droselē nemainīgu spiediena kritumu, tāpēc eļļas caurplūdums un līdz ar to hidrodzinēja ātrums nav atkarīgs no slodzes un ir nemainīgs
- peldķermenis Aparāts, ierīce peldēšanai, parasti zem ūdens.
- atskaņotājs Aparāts, kas atskaņo skaņu ierakstus (parasti skaņuplatēs, kompaktdiskos).
- mareogrāfs Aparāts, kas reģistrē ūdens līmeņa svārstības jūras piekrastē.
- kaste Aparāts, mašīna (parasti televizors, radiouztvērējs, automobilis).
- kolonna Aparāts, mehānisms, kam ir cilindriska, parasti vertikāla, forma.
- bortaparatūra Aparatūra, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- apmežot Apaudzēt ar mežu (parasti lielāku platību); apsēt ar mežu, apaudzēt ar kokiem.
- aplakstīt Apaugļoties (parasti par cūku, aitu).
- zābaks Apavi (izgatavoti no dažāda materiāla - ādas, gumijas, filca), kas ietērpj kāju augstāk par potīti, parasti ar stingru zoli un zemiem, platiem papēžiem.
- tupeles Apavi ar koka zoli un ar virsu bez kapes (parasti darbam).
- sabārstīt Apbārstīt, piebārstīt, parasti pilnīgi.
- kremēt Apbedījot sadedzināt (mirušo), parasti speciālā krāsnī.
- Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
- sabēdināt Apbēdināt, parasti ļoti.
- kremācija Apbedīšanas veids - mirušo sadedzināšana, parasti speciālā krāsnī.
- apsabērnāties Apbērnoties (parasti par nelieliem dzīvniekiem).
- nošmorēt Apbrūnināt (uz pannas) un pēc tam nosautēt (parasti gaļu).
- sabruņoties Apbruņoties, parasti pilnīgi.
- izšmorēt Apcept un izsautēt (parasti gaļu).
- apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus).
- apspricēt Apčurāt (parasti par kaķiem).
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- durns Apdullis, apreibis (piemēram, no pārpūles, bezmiega u. tml.) - parasti par galvu.
- Hanstholma apdzīvora vieta Dānijā, Ziemeļjitlandes reģionā, Skageraka krastā
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē
- piepilsēta Apdzīvota (parasti pilsētas tipa) vieta, kas atrodas kādas lielākas pilsētas tuvumā.
- Ate Apdzīvotā vieta "Dzirnavas" Alūksnes novada Kalncempju pagastā 3 km no Kalncempjiem, Paparzes kreisajā krastā.
- Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
- Koknese apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Kokneses novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), Daugavas (Pļaviņu HES ūdenskrātuves) labajā krastā 13 km no Aizkraukles, pagasta centrs; pilsētas statuss 14.-17. gs.
- Mūsa Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Ceraukstes pagastā 3 km no Bauskas, Mūsas upes labajā krastā.
- Bērzkalni Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novada Īslīces pagastā, Mūsas kreisajā krastā iepretim Bauskas pilsētai.
- Katlakalns Apdzīvota vieta (lielciems) Ķekavas pagastā, pie Rīgas pilsētas robežas Daugavas krastā.
- Aiviekste Apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novada Kalsnavas pagasta dienvidu daļā Aiviekstes upes labajā krastā 33 km no Madonas un 14 km no Pļaviņām.
- Saulkalne apdzīvota vieta (lielciems) Salaspils pagastā 23 km no Rīgas, Rīgas HES ūdenskrātuves krastā, pie Ogres novada robežas
- Zvejniekciems apdzīvota vieta (lielciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā 5 km no Saulkrastiem
- Engure apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1950.-2009. g. Tukuma rajonā) 22 km no Tukuma, Rīgas jūras līča krastā, vēstures avotos minēta 1245. g., pagasta centrs
- Āraiši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Drabešu pagastā 7 km no Cēsīm, Āraišu ezera ziemeļu krastā
- Bērzbeķe Apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Dobeles pagastā, Bērzes kreisajā krastā, 5 km no Dobeles, izveidojusies bijušās Bērzbeķes muižas ("Bersebeck") teritorijā.
- Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
- Jaunkrimulda apdzīvota vieta (mazciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā
- Aijaži Apdzīvota vieta (mazciems) Siguldas novada Lēdurgas pagasta ziemeļu daļā, Aijažu ezera austrumu krastā.
- Auļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Drustu pagastā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Aulenberg" teritorijā
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
- miests apdzīvota vieta (parasti lauku centrs, ciemats (1))
- Ābeļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā.
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Medņevas pagastā, Ilziņu ezera dienvidaustrumu krastā
- Lilaste apdzīvota vieta (skrajciems) Saulkrastu pagastā
- Ilziņi apdzīvota vieta (skrajciems) Susāju pagastā, Ilziņu ezera dienvidrietumu krastā
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē
- Astra apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Biķernieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Vefa Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Pabaži apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā
- Ainava Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā (dažkārt neprecīzi - Ainavas).
- Āres Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Banga Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Priedes Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Jubileja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Līči apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Liepaine apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Saulainā ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Ķīšupe 2 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Roze apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Selga apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Silmala apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Veselība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Vēsma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Zeme apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Gaisma Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Pēterupe Apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu novada Saulkrastu pagastā.
- Saulīte apdzīvota vieta (vasrnīcu ciems) Saulkrastu pagastā
- Alderi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ādažu novadā, Mazā Baltezera ziemeļu krastā pie Gaujas-Daugavas kanāla, izveidojusies bijušās muižas "Hollershof" teritorijā.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā
- Auciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Raiskuma pagastā 12 km no Cēsīm, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Autzem" teritorijā.
- Andzeļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā, 52 km no Krāslavas, Ežezera rietumu krastā, izveidojusies bijušajā Andzeļmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
- Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
- Arendole apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Rožkalnu pagastā, Dubnas kreisajā krastā, izveidojusies Arendoles muižas ("Randol") teritorijā
- Puša Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Pusza" teritorijā, tāda paša nosaukuma ezera austrumu krastā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1695. g., pagasta centrs.
- Bikava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā Krēsles upes labajā krastā, pretējā krastā atrodas Gaigalava un vēsturiski abi ciemi ir bijuši apvienoti vienā lielciemā, kas dažādos periodos saucies gan Bikava (Bikova, Bykova) gan Gaigalava (Gaigolova).
- Gaigalava Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā Krēsles upes kreisajā krastā (Gaigolova, Bikava) 34 km no Rēzeknes, pagasta centrs.
- Adamova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova.
- Sēja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā (2009.-2021. g. Sējas novadā, 1990.-2009. g. Rīgas rajonā) 50 km no Rīgas un 17 km no Saulkrastiem.
- Loja Apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novadā 36 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Sējas muižas "Zogenhof" teritorijā, Sējas pagasta administratīvais centrs.
- Pabaži apdzīvota vieta (vidējciems) Saulkrastu novada Sējas pagastā
- Apšuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Engures pagastā, 17 km no Tukuma, Rīgas līča piekrastē
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs
- Asari Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Alsviķu pagastā Indzera ezera ziemeļrietumu krastā.
- Aizbetņi Apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā.
- Asmāra apdzīvota vieta Afganistānā (_Asmār_), Konaras vilajetā, Konaras upes kreisajā krastā
- Ailendhārbora apdzīvota vieta Angiljā, Angiljas salas ziemeļu piekrastē
- Aragaca apdzīvota vieta Armēnijas Republikā (_Aragatz_), Aragacotnas marzas austrumos, Kasahas upes krastos
- Akīoka apdzīvota vieta ASV (_Akhiok_), Aļaskas štata dienvidu daļā, Aļaskas līča Kodiakas salas dienvidu piekrastē
- Algoma apdzīvota vieta ASV (_Algoma_), Viskonsinas štata austrumos, Mičigana ezera rietumu krastā
- Alakanaka apdzīvota vieta ASV (_Alkanuk_), Aļaskas pussalas rietumos, Beringa jūras piekrastē
- Astorija apdzīvota vieta ASV (_Astoria_), Oregonas štata ziemeļrietumos, Kolumbijas upes grīvlīča kreisajā krastā
- Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos
- Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Balindžera apdzīvota vieta ASV, Teksasas štatā, Kolorādo upes krastos
- Aleksandra apdzīvota vieta Austrālijā, Viktorijas štatā, Marejas pietekas Goulbērnas labajā krastā
- Ašaghi Surra apdzīvota vieta Azerbaidžānā, Neftčalas rajonā, Kūras labajā krastā
- Hoža apdzīvota vieta Baltkrievijā, Hrodnas (Grodņas) apgabala rietumos, Nemunas (Ņomanas) labajā krastā
- Knoke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Kokseide apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Midelkerke apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Zēbrige apdzīvota vieta Beļģijā, Flandrijas reģiona Rietumflandrijas provincē, Ziemeļjūras piekrastē
- Amata apdzīvota vieta Cēsu novada Drabešu pagastā 13 km no Cēsīm, Amatas upes labajā krastā
- Rudkēbinga apdzīvota vieta Dānijā, Dienviddānijas reģionā, Langelandes salas rietumu piekrastē
- Aijāta apdzīvota vieta Ēģiptē (_Al ʻAyyāț_), Gīzas muhāfazā, Nīlas kreisajā krastā
- Atfīha apdzīvota vieta Ēģiptē (_Ațfīḩ_), Benī Suveifa muhāfazā. Nīlas labajā krastā
- Ain Suhna apdzīvota vieta Ēģiptē (_ʻAyn Sukhnah_), Suvaisas muhāfazā, Suecas līča rietumu krastā
- Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
- Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
- Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
- Šonī apdzīvota vieta Francijā (_Chauny_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Uāzas labajā krastā
- Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Ambrēna apdzīvota vieta Francijā (_Embrun_), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Augšalpu departamentā
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
- Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
- Vika pie Ēnas apdzīvota vieta Francijā (_Vic-sur-Aisne_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta rietumos, Ēnas labajā krastā
- Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
- Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
- Gīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Pikardijas) reģiona Ēnas departamenta ziemeļu daļā, Uāzas krastos
- Perogireka apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģiona ziemeļu daļā, Lamanša piekrastē
- Senpoldeleona apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Lamanša piekrastē
- Bīnika apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senbrijē līča piekrastē
- Penpola apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča rietumu piekrastē
- Dināra apdzīvota vieta Francijā, Bretaņas reģionā, Senmalo līča Smaragda krastā
- Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
- Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
- Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
- Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
- Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
- Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
- Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
- Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
- Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
- Eviānlebēna apdzīvota vieta Francijā, Overņas-Ronas-Alpu (līdz 2016. g. - Ronas-Alpu) reģiona Augšsavojas departamentā, Ženēvas ezera dienvidu krastā
- Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
- Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
- Ansdiguvernmena apdzīvota vieta Francijas aizjūras kopienā Sepjērā un Mikelonā, Langladas salas ziemeļu piekrastē
- Albeka apdzīvota vieta Gērnsijā, salas ziemeļrietumu piekrastē
- Akunnāka apdzīvota vieta Grenlandē (_Akunnaaq_), Deivisa šauruma ziemeļaustrumos, Kekertarsūpas līča dienvidu piekrastē, Āsiātas salas ziemeļaustrumos
- Ahluitsupā apdzīvota vieta Grenlandē (_Alluitsup Paa_), salas dienvidu galā, Kujahlekas pašvaldībā, Labradoras jūras piekrastē
- Arsuka apdzīvota vieta Grenlandē (_Arsuk_), Semersokas pašvaldības teritorijas dienvidaustrumos, Labradoras jūras piekrastē
- Atu apdzīvota vieta Grenlandē (_Attu_), Kāsiutsupas pašvaldības teritorijā, Deivisa šauruma piekrastē
- Āpilatoka apdzīvota vieta Grenlandes rietumu piekrastē (_Aappilattoq_), Kāsuitsupas pašvaldībā (līdz 2008. g. - Upernavikas pašvaldībā), Bafina līča austrumu piekrastē
- Afanda apdzīvota vieta Grieķijā (_Afǎntou_), Rodas salas austrumu piekrastē
- Ajagaline apdzīvota vieta Grieķijā (_Agía Galíni_), Krētas salas dienvidu piekrastē, Mesaras līča krastā
- Agrja apdzīvota vieta Grieķijā (_Αγριά_, _Agriá_), Tesālijā, Egejas jūras Pagasitikas līča krastā
- Afončecha apdzīvota vieta Gruzijā (_Afon Ḉyc_), Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē; Ahali Atoni
- Ahalgori apdzīvota vieta Gruzijā (_Akhalgori_), Mcheta-Mtianeti mharē, Kūras pietekas Ksani kreisajā krastā; Dienvidosetijā; Ļeņingora
- Ackuri apdzīvota vieta Gruzijā (_Atskuri_, აწყური), Samche-Džavahetijas reģionā, Kūras krastos
- Khendegba apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā, Melnās jūras piekrastē, gruzīnu - Ahali Kindghi
- Anaklija apdzīvota vieta Gruzijā, Megrelijas-Augšsaventijas mhares rietumos, Melnās jūras piekrastē
- Ansbertrāna apdzīvota vieta Gvadelupā, Grantēras salas ziemeļrietumu piekrastē, Gvadelupas šauruma krastā
- Ansažalē apdzīvota vieta Haiti (_Anse-á-Galets_), Gonavas salas ziemeļaustrumu daļā, Senmarkas šaurima piekrastē
- Ala apdzīvota vieta Igaunijā (_Ala_), Valgas apriņķa rietumos, Ehnes augšteces kreisajā krastā
- Alajē apdzīvota vieta Igaunijā (_Alajõe_), Austrumviru apriņķī, Peipusa ezera ziemeļu piekrastē
- Azeri apdzīvota vieta Igaunijā (_Aseri_), Austrumviru apriņķa ziemeļrietumos, Narvas līča piekrastē
- Lohusū apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa dienvidu daļā, Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastē
- Toila apdzīvota vieta Igaunijā, Austrumviru apriņķa ziemeļu daļā, Narvas līča piekrastē
- Hābnēme apdzīvota vieta Igaunijā, Harju apriņķī, Vīmsi pussalas rietumu piekrastē
- Heltermā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumu piekrastē
- Hellamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē
- Linakala apdzīvota vieta Igaunijā, Ķīļu (Kihnu) salas rietumu piekrastē
- Dirhami apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķa ziemeļrietumos, Baltijas jūras krastā
- Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes
- Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes
- Paikuze apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Pernu lejteces dienvidu piekrastē
- Surju apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Reiju upes krastā
- Hēdemēste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
- Kabli apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
- Veiste apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, Rīgas līča piekrastē
- Vēre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas Tagameizas pussalas austrumu piekrastē
- Orisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļaustrumu piekrastē
- Panga apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī, Sāmsalas ziemeļu piekrastē
- Leizi apdzīvota vieta Igaunijā, Sāremā apriņķī. Sāmsalas ziemeļu piekrastē
- Kolkja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
- Varnja apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa austrumos, Peipusa ezera piekrastē
- Mehikorma apdzīvota vieta Igaunijā, Tartu apriņķa dienvidaustrumos, Lemmijerva piekrastē
- Peri apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, Raudnas labajā krastā
- Alči apdzīvota vieta Indijā (_Alchi_), Džammu un Kašmiras štatā, Indas kreisajā krastā
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē
- Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
- Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
- Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
- Alī eš Šerkī apdzīvota vieta Irākā (_Alī ash Sharqī_), Meisānas muhāfazā, Tigras krastos
- Aslāndūza apdzīvota vieta Irānā (_Așlāndūz_), Ardabīlas ostāna ziemeļos, Araksas krastā
- Greignamana apdzīvota vieta Īrijā (_Graiguenamanagh_), Kilkeni grāfistes austrumos, Berovas krastā
- Mafa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Movila apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistē, Inišouenas pussalas austrumos, Foilas līča piekrastē
- Klohonlia apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Atlantijas okeāna neliela līča piekrastē
- Kilibegsa apdzīvota vieta Īrijā, Donegolas grāfistes rietumos, Donegolas līča ziemeļu piekrastē
- Skerisa apdzīvota vieta Īrijā, Dublinas grāfistes ziemeļu daļā, Īrijas jūras piekrastē
- Portomna apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Derga ezera ziemeļu piekrastē
- Kinvara apdzīvota vieta Īrijā, Golvejas grāfistē, Golvejas līča dienvidaustrumu piekrastē
- Tārberta apdzīvota vieta Īrijā, Kerri grāfistes ziemeļaustrumos, Šenonas kreisajā krastā
- Kāsltaunbēra apdzīvota vieta Īrijā, Korkas grāfistē, Bēras pussalas dienvidu piekrastē
- Kloherheda apdzīvota vieta Īrijā, Lautas grāfistē, Īrijas jūra piekrastē
- Gobonhire apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Akilas salas rietumu piekrastē
- Lūisboro apdzīvota vieta Īrijā, Mejo grāfistē, Klū līča,dienvidu krastā
- Betistauna apdzīvota vieta Īrijā, Mītas grāfistes austrumos, Īrijas jūras piekrastē
- Strandhila apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Atlantijas okeāna Slaigo līča krastā
- Rosispointa apdzīvota vieta Īrijā, Slaigo grāfistē, Slaigo līča ziemeļu piekrastē
- Belibunjona apdzīvota vieta Īrijā, Šenonas grīvlīča krastā
- Kortaunhārbora apdzīvota vieta Īrijā, Veksfordas grāfistē, Sentdžordža šauruma krastā
- Djūbivogira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemē, salas austrumu piekrastē
- Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā
- Hebna apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes dienvidos, Atlantijas okeāna krastā
- Hūsavika apdzīvota vieta Islandē, Grenlandes jūras Sģaulfandi līča austrumu krastā
- Draungsnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumos, Hūnabloui līča rietumu piekrastē
- Houlmavika apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas austrumu daļā, Hūnabloui līča rietumu atzara dienvidrietumu krastā
- Krougsfjardarnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidos, Breidafjorda krastā
- Padregsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidrietumu daļā, Padregsfjorda ziemeļu piekrastē
- Reikhoulāra apdzīvota vieta Islandē, Rietumfjordu pussalas dienvidu daļā, Breidafjorda ziemeļu piekrastē
- Borgardnesa apdzīvota vieta Islandē, Rietumu Zemē, Borgafjorda ziemeļu krastā
- Stihģishoulmira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlnesas pussalas ziemeļaustrumos, Kvāmmsfjorda ieejas dienvidu krastā
- Grindarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Hedlisandira apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulasfika apdzīvota vieta Islandē, Snaivedlsnesas pussalas ziemeļu piekrastē
- Oulafsfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu atzara krastā
- Dalvika apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
- Hjaldeiri apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Eijafjorda rietumu krastā
- Hofsousa apdzīvota vieta Islandē, Tredlas pussalā, Skāgafjorda austrumu krastā
- Leigara apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Lahsau augšteces labajā krastā
- Seidaurgroukira apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemē, Skāgafjorda dienvidrietumu piekrastē
- Kvammstaungi apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes rietumos, Hrūdfjorda austrumu atzara austrumu krastā
- Skāgastrenda apdzīvota vieta Islandē, Ziemeļu Zemes ziemeļrietumos, Skāgi pussalas rietumu piekrastē
- Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā
- Vohpnafjerdira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Vohpnafjorda rietumu krastā
- Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
- Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē
- Esģifjerdira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Reidarfjorda ziemeļu krastā
- Vīka apdzīvota vieta Islandes dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Eirarbahģi apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Tordlaugshebna apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Grindavika apdzīvota vieta Islandes dienvidrietumos, Reikjanesas pussalas dienvidos, Atlantijas okeāna piekrastē
- Būdardalira apdzīvota vieta Islandes rietumu daļā, Kvāmmsfjorda austrumu piekrastē
- Bolungarvika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dienvidu piekrastē
- Reikjanesa apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda dziļumā, pēdējā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Sūdavika apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda otrā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Īsafjerdira apdzīvota vieta Islandes ziemeļrietumos, Īsafjorda pirmā dienvidu ielīča rietumu piekrastē
- Grēnivika apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Eijafjorda austrumu krastā
- Koubaskera apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemē, Melrahkaslehta pussalas rietumu krastā
- Reikjahlida apdzīvota vieta Islandes Ziemeļu Zemes austrumu daļā, Mīvahdna ezera ziemeļaustrumu krastā
- Lovēre apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Izo ezera ziemeļu gala rietumu piekrastē
- Ardezio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Bergāmo provincē, Sērio augšteces kreisajā krastā
- Pizonje apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Brešas provincē, Izeo ezera ziemeļaustrumu krastā, pie Oljo upes ietekas
- Lecēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Komo provincē, Komo ezera dienvidu daļas rietumu atzara dienvidu krastā
- Bellano apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Dervio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Mandello del Lārio apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Koliko Pjāno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Leko provincē, Komo ezera austrumu krastā
- Gavirate apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, Varēzes ezera ziemeļrietumu krastā
- Lavēno apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provinces rietumos, Lago Madžores ezera austrumu krastā
- Bavēno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Kannobio apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Streza apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas provincē, Lago Madžore ezera rietumu krastā
- Bardolīno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
- Magunjāno apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
- Malčezīne apdzīvota vieta Itālijā, Venēcijas reģiona Veronas provincē, Gardas ezera austrumu krastā
- Anotobeja apdzīvota vieta Jamaikā, Sentmēri pagastā, salas ziemeļu piekrastē
- Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
- Arviata apdzīvota vieta Kanādā (_Arviat_), Nunavutas Teritorijas dienvidu daļā, Hudzona līča rietumu krastā
- Atavapiskata apdzīvota vieta Kanādā (_Attawapiskat_), Ontārio provincē, Džeimsa līča rietumu piekrastē
- Balfūra apdzīvota vieta Kanādā, Britu Kolumbijas dienvidaustrumu daļā, Kūtenejas upes un Kūtenejas ezera krastā
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
- Alghabasa apdzīvota vieta Kazahstānā (_Alğabas_), Rietumkazahstānas apgabalā, austrumos no Urālas (Žajikas), Kuperankati upes rietumu krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Iles kreisajā krastā
- Akžara apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqjar_), Almati apgabalā, Karatalas kreisajā krastā
- Akkargha apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aqqarğa_), Kostanajas apgabala rietumos, Tobolas augšteces labajā krastā
- Bajirkuma apdzīvota vieta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala dienvidu daļā, Sirdarjas rietumu piekrastē
- Akšukura apdzīvota vieta Kazahstānā, Manghistau apgabala rietumos, Kaspijas jūras piekrastē
- Ertisa Apdzīvota vieta Kazahstānā, Pavlodaras apgabala ziemeļu daļā, Irtišas (Ertisas) kreisajā krastā; Irtišska.
- Čapajeva Apdzīvota vieta Kazahstānā, Rietumkazahstānas apgabalā, Žajikas (Urālas) labajā krastā.
- Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, Vidusjūras krastā; Motides
- Argaka apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas rietumu daļā, netālu no Hrisohojas līča dienvidaustrumu piekrastes
- Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
- Leposaviča apdzīvota vieta Kosovā, Ziemeļkosovā, Ibaras upes krastā
- Aksjonova apdzīvota vieta Krievijā (_Aksënovo_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas labajā krastā
- Aktaniša apdzīvota vieta Krievijā (_Aktanyš_), Tatarstānas Republikā, Lejaskamas ūdenskrātuves dienvidu piekrastē
- Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Tomskas apgabala ziemeļrietumos, Obas kreisajā krastā
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Samaras apgabala dienvidaustrumos, Sjezžajas upes krastos
- Aleksejevka apdzīvota vieta Krievijā (_Alekseevka_), Saratovas apgabla ziemeļu daļā, Saratovas ūdenskrātuves rietumu krastā
- Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē
- Anaša apdzīvota vieta Krievijā (_Anaš_), Krasnojarskas novadā, Krasnojarskas ūdenskrātuves austrumu krastā
- Anciferovskijbora apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferivskij Bor_), Arhangeļskas apgabalā, Oņegas labajā krastā
- Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Pleskavas apgabala rietumos, Kuhvas (Kūkovas) kreisajā krastā
- Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
- Antipajuta apdzīvota vieta Krievijā (_Antipajuta_), Tjumeņas apgabala ziemeļos, Tazas līča ziemeļu krastā
- Antipina apdzīvota vieta Krievijā (_Antipino_), Tjumeņas apgabala dienvidrietumu daļā, Tavdas kreisajā krastā
- Antipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Antipovka_), Volgogradas apgabalā, Volgogradas ūdenskrātuves labajā krastā
- Apka apdzīvota vieta Krievijā (_Apka_), Irkutskas apgabala ziemeļos, Ņižņajas Tunguskas kreisā krasta pieteka
- Apuka apdzīvota vieta Krievijā (_Apuka_), Kamčatkas novada ziemeļaustrumu daļā, Beringa jūras Oļutoras līča austrumu piekrastē
- Arhipoosipovka apdzīvota vieta Krievijā (_Arhipo-Osipovka_), Krasnodaras novadā, Melnās jūras piekrastē
- Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
- Arkuļa apdzīvota vieta Krievijā (_Arkul’_), Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisajā krastā
- Armaņa apdzīvota vieta Krievijā (_Arman’_), Magadanas apgabalā, Ohotskas jūras Taujas līča krastā
- Artina apdzīvota vieta Krievijā (_Artyn_), Omskas apgabalā, Irtišas labajā krastā
- Artjugina apdzīvota vieta Krievijā (_Artjugino_), Krasnojarskas novadā, Angaras labajā krastā
- Astratova apdzīvota vieta Krievijā (_Astratovo_), Pleskavas apgabalā, Mnogas augšteces kreisajā krastā
- Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
- Atirka apdzīvota vieta Krievijā (_Atirka_), Omskas apgabala ziemeļu daļā, Irtišas pietekas Šišas kreisajā krastā
- Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
- Avņugska apdzīvota vieta Krievijā (_Avnjugskij_), Arhangeļskas apgabalā, Ziemeļu Dvinas kreisajā krastā
- Badarminska apdzīvota vieta Krievijā (_Badarminsk_), Irkutskas apgabalā, Badarmas kreisajā krastā
- Bagajevska apdzīvota vieta Krievijā (_Bagaevskaja_), Rostovas apgabalā, Donas kreisajā krastā
- Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
- Balikča apdzīvota vieta Krievijā, Altaja Republikā, Čuļčas upes krastā
- Bainazarova apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikā, Belajas (Agizelas) upes kreisajā krastā
- Bala-Četirmana apdzīvota vieta Krievijā, Baškorostānas Republikas dienvidrietumos, Aškadaras upes krastā
- Baklaņa apdzīvota vieta Krievijā, Brjanskas apgabalā, Desnas pietekas Sudostas labajā krastā
- Ajona apdzīvota vieta Krievijā, Čukotkas autonomajā apgabalā, Ajonas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Balaganska apdzīvota vieta Krievijā, Irkutskas apgabalā, Angaras kreisajā krastā
- Bezengi Apdzīvota vieta Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikas dienvidu daļā, Hulamas Čerekas krastā.
- Jantarnija Apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabala rietumos, Baltijas jūras krastā, 5500 iedzīvotāju (2010. g.), līdz 1947. g. saucās - Palmnikene.
- Afanasjeva apdzīvota vieta Krievijā, Kirovas apgabala austrumos, Kamas augšteces labajā krastā
- Ustjščugera apdzīvota vieta Krievijā, Komi Republikas ziemeļu daļā, Pečoras krastos
- Ačujeva apdzīvota vieta Krievijā, Krasnodaras novada rietumos, Azovas jūras piekrastē
- Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
- Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
- Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
- Baikita apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennajas Tungunskas labajā krastā
- Arka apdzīvota vieta Krievijā, Magadanas apgabalā, Ohotas upes labajā krastā
- Aloja apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabala dienvidu daļā, Alojas upes krastos
- Agariševa apdzīvota vieta Krievijā, Pleskavas apgabalā, Siņajas (Zilupes) kreisajā krastā
- Čehova Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju.
- Krasnogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Tatāru šauruma krastā.
- Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
- Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
- Zeļenogorska Apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā.
- Aksarka apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Obas lejteces labajā krastā, uz polārā loka
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Starijterekas ziemeļu krastā
- Aknada apdzīvota vieta Krievijas Dagestānas Republikā, Sulakas labajā krastā
- Ajana apdzīvota vieta Krievijas Habarovskas novadā (_Ajan_), Ohotskas jūras piekrastē
- Ajanka apdzīvota vieta Krievijas Kamčatkas novada ziemeļos (_Ajanka_), Penžinas upes krastos
- Abeza apdzīvota vieta Krievijas Komi Republikā, pie polārā loka, Usas kreisajā krastā
- Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā
- Jamburga Apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki.
- Čornomorske apdzīvota vieta Krimā, Tarhankutas pussalas ziemeļu piekrastē; Akmenčita
- Hurzufa Apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks".
- Utuncjao Apdzīvota vieta Ķīnā ("Wutongqiao"), Sičuaņas provincē, osta Mindzjanas kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, bet 1985. g. iekļauta Lešaņas pilsētā, kā tās rajons.
- Urtmuruna apdzīvota vieta Ķīnā, Cjinhai provinces rietumu daļā, Narinas upes krastos
- Pukova Apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā.
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē
- Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, Vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
- Meleiga apdzīvota vieta Lielbritāijā, Skotijā, Slītas šauruma dienvidrietumu krastā
- Biltvelsa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Builth Wells_), Velsā, Vajas upes labajā krastā
- Kārdigana apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Cardigan_; _Aberteifi_), Velsā, Taivi upes krastos, tās lejtecē
- Karmārtena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Carmarthen_), Velsā, Taui upes labajā krastā
- Krīfa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Crieff_), Skotijā, Ērnas kreisajā krastā
- Fišgārda apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fishguard_, _Abergwaun_), Velsā, Kārdiganas līča dienvidu piekrastē
- Kelso apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Kelso_), Skotijā, Tvīdas krastos
- Lendaveri apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Llandovery_), Velsā, Taivi upes labajā krastā
- Milfordheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Milford Haven_), Velsas dienvidrietumos, tāda paša nosaukuma grīvlīča ziemeļu krastā
- Ņūkī apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newquay_), Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras krastā
- Ņūtauna apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Newtown_), Velsā, Sevērnas krastos; Dreneuiza
- Sankara apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Sanquhar_), Skotijā, Nitas kreisajā krastā
- Alapūla apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Ullapool_), Skotijas ziemeļrietumos, Minča šauruma piekrastē
- Solforda Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Salford"), Anglijas rietumos, Mančestras kanāla krastā, kas līdz 20. gs. 80. gadiem bija atsevišķa pilsēta, vēlāk iekļauta Mančestras sastāvā.
- Taroka Apdzīvota vieta Lielbritānijā ("Thurrock"), Anglijā, Londonas austrumu priekšpilsēta, Temzas kreisajā krastā, 167000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Tinmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Devonas grāfistē, Kornvolas pussalas dienvidu daļā, Laima līča rietumu piekrastē
- Frūma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Eivonas labā krasta pietekas Frūmas krastos
- Sidmuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas dienvidos, Laima līča krastā
- Bjūda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas rietumu daļā, Ķeltu jūras piekrastē
- Ilfrakoma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļos, Bristoles līča piekrastē
- Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
- Viternsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Sentaivsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas dienvidrietumos, Kornvolas pussalas ziemeļrietumu piekrastē
- Hornsī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas rietumu krastā, ziemeļaustrumos no Hallas
- Embla apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē
- Miloma apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijas ziemeļrietumos, Īrijas jūras ziemeļaustrumu piekrastē
- Meinheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, Bristoles līča krastā
- Portelena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas dienvidaustrumu piekrastē
- Boumora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča austrumu piekrastē
- Portšārlota apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ailejas salas Indola līča rietumu piekrastē
- Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
- Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā
- Teina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta dienvidu krastā
- Golspi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dornohfērta ziemeļu piekrastē
- Lamleša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas austrumu piekrastē
- Lohranca apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Eranas salas ziemeļu piekrastē
- Rotseja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida līča rietumu piekrastē
- Danūna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtofklaida piekrastē
- Obana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Fērtoflorna austrumu krastā
- Brodforda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Iekšējo Hebridu salu Skajas salas austrumu daļā, Inera šauruma krastā
- Inverēri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbermana šauruma ziemeļaustrumu atzara ziemeļu krastā
- Lohgilheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kilbernena šauruma ziemeļu atzara piekrastē
- Karadeila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas austrumu piekrastē
- Mehraiheniša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Kintairas pussalas rietumu piekrastē
- Nērna apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastē
- Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
- Dingvola apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļrietumu piekrastē
- Invergordona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
- Olnesa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta ziemeļu piekrastē
- Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
- Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
- Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
- Enana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Solvejfērta ziemeļu piekrastē
- Grentauna pie Spejas apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes kreisajā krastā, pie Evimoras - Kītas ceļa
- Evimora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Spejas upes rietumu krastā
- Pitlokri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes austrumu krastā
- Eberfeldri apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tejas upes krastā
- Pīblsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Tvīdas krastos
- Baki apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
- Benfa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, austrumos no Marifērta
- Danbāra apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras krastā, dienvidaustrumos no Fērtoforta
- Portletena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
- Stonheivena apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļjūras piekrastē, uz dienvidiem no Aberdīnas
- Gērvana apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Ziemeļu šauruma krastā
- Portpetrika apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Šiaposta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Ārējo Hebridu salu Ljogas salas ziemeļrietumu piekrastē
- Holkērka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļos, Tērso upes krastos
- Gērloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas ziemeļrietumu daļā, Litlminča jūras šauruma krastā
- Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā
- Eberistvita apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
- Tavina apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča krastā
- Portmedoga apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Kārdiganas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Puleli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Leina pussalas dienvidu daļā, Kārdiganas līča piekrastē
- Kolvinbeja apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
- Rila apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļos, Īrijas jūras piekrastē
- Karnārvona apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļrietumos, Englsi salu atdalošā jūras šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Bengora apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsas ziemeļu piekrastē, pie Īrijas jūras līča un šauruma, kas to savieno ar Karnārvonas līci
- Donahadī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabala ziemeļaustrumos, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Portaferi apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Strangfordas līča austrumu piekrastē
- Belivoltera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Portavogī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Ārdglāsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala dienvidaustrumos, Īrijas jūras piekrastē
- Kililī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Daunas apgabala ziemeļaustrumos, Strangfordas līča rietumu krastā
- Vaitheda apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Karikfērgusas apgabalā, Ziemeļu šauruma piekrastē, daļēji arī Magī salas dienvidu galā
- Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kilrī apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala dienvidaustrumos, Bennas upes kreisajā krastā
- Portraša apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Portstjuarta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļos, Foilas līča piekrastē
- Kāslroka apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas Kolreinas apgabala ziemeļrietumos, Foilas līča piekrastē
- Tērso apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļos, Skotijā, Pentlendfērta dienvidu piekrastē
- Dērnesa apdzīvota vieta Lielbritānijas salas ziemeļu piekrastē, Skotijā
- Avatavata apdzīvota vieta Malaizijā, Sabahas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas ziemeļu daļā, Brunejas līča piekrastē
- Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
- Ama apdzīvota vieta Mjanmā (_Ama_), Iravadi grīvlīča Bogale austrumu krastā
- Delfzella apdzīvota vieta Nīderlandē, Groningenas provinces ziemeļaustrumu daļā, Emsas līča rietumu piekrastē
- Enkheizena apdzīvota vieta Nīderlandē, Ziemeļholandes provinces austrumos, Eiselmēra rietumu krastā
- Aboha apdzīvota vieta Nigērijā, Deltas štatā, Nigēras labajā krastā
- Ansonbeja apdzīvota vieta Norfolkas salas rietumu piekrastē
- Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē
- Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā
- Ačutupo apdzīvota vieta Panamā, Kunajalas reģionā, Karību jūras piekrastē
- Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
- Atalaja apdzīvota vieta Peru (_Atalaya_), Ukajali un tās kreisās satekupes Tambo kreisajā krastā
- Sfintugeorge Apdzīvota vieta Rumānijas austrumos, Melnās jūras piekrastē, Tulčas žudecā, 800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Matavai apdzīvota vieta Samoa Neatkarīgajā Valstī, Samoa salu Savaii salas ziemeļu piekrastē
- Ansrojala apdzīvota vieta Seišelās, Indijas okeāna Seišelu salu Mae salas austrumu piekrastē
- Anslarī apdzīvota vieta Sentlūsijā, Mazo Antiļu salu Sentlūsijas salas rietumu piekrastē
- Ašāra apdzīvota vieta Sīrijā (_Al Ashārah_), Deir ez Zoras muhāfazā, Eifratas labajā krastā
- Afgoje apdzīvota vieta Somālijā (_Afgooye_), Šabēlles kreisajā krastā
- Afmadova apdzīvota vieta Somālijas dienvidrietumos (_Afmadow_), Deras sausgultnes krastā pie Boras ietekas
- Pihesalmi apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona dienvidos Pihejervi ezera ziemeļu piekrastē
- Īnhamina apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģiona rietumos, Botnijas līča piekrastē
- Kirkonkile apdzīvota vieta Somijā, Ziemeļpohjanmā reģionā, Botnijas līča ziemeļaustrumu piekrastē
- Almerimara apdzīvota vieta Spānijā, Andalūzijas autonomā apgabala dienvidaustrumu daļā, Alvoranas jūras piekrastē
- Abū Hidžāra apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ḩijār_), Sennāras vilājā, Zilās Nīlas kreisajā krastā
- Abū Ramāda apdzīvota vieta Sudānā (_Abū Ramād_), strīdus teritorijā ar Ēģipti, Sarkanās jūras krastā
- Aderama apdzīvota vieta Sudānā (_Adarama_), Nīlas labā krasta pietekas Atbaras krastā
- Amentego apdzīvota vieta Sudānā (_Amentego_), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Abrī apdzīvota vieta Sudānā (_ʻAbrī_, عبري), Šemālījas vilājā, Nīlas labajā krastā
- Lērika apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas austrumu piekrastē
- Sendviča apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas dienvidu izvirzījuma austrumu piekrastē
- Skoloveja apdzīvota vieta Šetlendas salās, Meinlendas salas rietumu piekrastē
- Cveizimmene apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantoā, Zimmes upes krastā
- Brīenca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Briencas ezera ziemeļu krastā
- Špīca apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Tūnas ezera dienvidrietumu piekrastē
- Erlenbaha Zimmentālē apdzīvota vieta Šveicē, Bernes kantonā, Zimmes upes kreisajā krastā
- Andēre apdzīvota vieta Šveicē, Graubindenes kantonā, Aizreinas krastos
- Landrona apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantona ziemeļaustrumu daļā, Bīles ezera dienvidrietumu krastā
- Marēna-Epaņjē apdzīvota vieta Šveicē, Neišateles kantonā, Neišateles ezera ziemeļu krastā
- Buohsa apdzīvota vieta Šveicē, Nidvaldenes kantonā, Fīrvaldšteterezera krastā
- Ingenbola apdzīvota vieta Šveicē, Švīces kantonā, Frīvaldštetezera krastā
- Romanshorna apdzīvota vieta Šveicē, Turgavas kantonā, Bodenezera dienvidrietumu krastā
- Vuvrī apdzīvota vieta Šveicē, Valē (Vallisa) kantonā, Ronas augšteces kreisajā krastā
- Ivonāna apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidu krastā
- Vilnēva apdzīvota vieta Šveicē, Vo kantonā, Ženēvas ezera dienvidaustrumu krastā
- Agva apdzīvota vieta Turcijā, Stambulas ila austrumos, Melnās jūras krastā
- Bami apdzīvota vieta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, Karakuma kanāla ziemeļu krastā
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
- Kiriļivka Apdzīvota vieta Ukrainā ("Kyryllivka"), Zaporožjes apgabalā, Azovas jūras ziemeļu krastā, 3500 iedzīvotāju (2016. g.).
- Jasiņa Apdzīvota vieta Ukrainā, Aizkarpatu apgabala ziemeļaustrumos, Čorna Tisas krastos, 8600 iedzīvotāju (2016. g.).
- Kekertarsuaka Apdzīvota vieta un osta šīs salas dienvidu piekrastē.
- Langeoga apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālajā zemē, Austrumfrīzu salu tāda paša nosaukuma salas ziemeļrietumu piekrastē
- Derpene apdzīvota vieta Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes rietumu daļā, Emsas labajā krastā
- Sanktpētere-Ordinga apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, Eiderštetes pussalas rietumu galā Ziemeļjūras piekrastē
- Vika apdzīvota vieta Vācijā, Šlēsvigas-Holšteinas federālās zemes ziemeļrietumos, Fēras salas dienvidaustrumu piekrastē
- Anelgovata apdzīvota vieta Vanuatu Republikā (_Anelghowhat_), Tafea provincē, Aneitjumas salas dienvidu piekrastē
- Alele apdzīvota vieta Volisā un Futunā (_Alele_), Ūvea salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Aola apdzīvota vieta Zālamana Salās (_Aola_), Gvadalkanalas provincē, Gvadalkanalas saās ziemeļaustrumu piekrastē
- Bangala apdzīvota vieta Zimbabvē, Masvingo provincē, Mutirikvi upes krastos
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
- Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē
- Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
- Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
- Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē
- Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā
- Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
- Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
- Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē
- Kungshamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- Līsešīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas
- sabāzt vēderā apēst (parasti lielāku kā daudzumu)
- noēst Apēst (parasti virsējo daļu no kā).
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē
- Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē
- Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
- Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā
- Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- pārbruņot Apgādāt ar citu, parasti modernāku, apbruņojumu.
- nomitināt Apgādāt ar dzīvesvietu, pajumti (parasti uz laiku); arī nometināt (1).
- izmitināt Apgādāt ar pārtiku (cilvēkus); izvietot pa dzīvojamām telpām (cilvēkus, parasti uz laiku).
- dot maizi apgādāt, nodrošināt ar eksistences līdzekļiem (parasti vecumdienās)
- maizes devējs Apgādnieks (parasti bērns vecākiem).
- izgaismot Apgaismojot izcelt (ko, parasti tumšākā apkaimē).
- dominējošais pamatapgaismojums apgaismojums filmēšanas laukumā, līdz minimumam samazinot tonālos kontrastus
- telpiskais apgaismojums apgaismojums, kas nodrošina kāda objekta (parasti skatuves dekorāciju) formas, rakstura, dziļuma uztveri
- papildapgaismojums Apgaismojums, ko izmanto papildus parastajam (piemēram, dabiskajam) apgaismojumam.
- starmetis Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); prožektors.
- prožektors Apgaismošanas ierīce, kas raida gaismas kūli noteiktā virzienā (parasti samērā tāla objekta apgaismošanai); starmetis.
- lampa Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no armatūras un elektriskās spuldzes, kuru parasti aptver kupols; apgaismošanas ierīce, kas sastāv, piemēram, no īpaša ar degvielu piepildāma trauka un tajā ievietota degļa un dakts, kurus parasti aptver cilindrs.
- iegaismot Apgaismot (parasti atsevišķu vietu).
- apbedīt Apglabāt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju.
- apgramstīt Apgrābstīt (1) (parasti, lai ko sataustītu).
- apskribināt Apgrauzt (visapkārt vai vietumis) - parasti par pelēm, žurkām.
- vandīt Apgriezt, ārdīt (parasti žāvējamo sienu).
- piegult Apgulties, parasti uz neilgu laiku.
- sasmelties Apgūt (parasti daudzas, zināšanas).
- pakaļa Apģērba (parasti bikšu) daļa, kas sedz šo cilvēka ķermeņa daļu.
- sēžamvieta apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu
- dibens Apģērba (parasti bikšu) daļa, kura sedz šo ķermeņa daļu.
- dirsa Apģērba (parasti bikšu) pakaļējā daļa, kas aptver dibenu.
- eļļas drēbes apģērba gabali, kas pagatavoti no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
- veļa Apģērba gabali, ko parasti valkā tieši uz miesas, arī zem tērpa; no auduma gatavoti priekšmeti, ko (parasti) izmanto mājsaimniecībā, sadzīvē (piemēram, gultas klāšanai, galda klāšanai).
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- ieraukšums Apģērba, parasti sīks, krokojums.
- staņuks Apģērbam (parasti kleitai, blūzei, virskreklam) piešūta plecu daļa; teilis.
- ārdrēbes apģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka)
- virsdrēbe Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml; arī apģērbs, ko valkā virs veļas.
- virsdrāna Apģērbs (parasti mētelis, kažoks), ko ģērbj virs uzvalka, kleitas u. tml.; arī apģērbs, ko valkā virs veļas; virsdrēbes (2).
- kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita).
- godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli.
- savilkt Apģērbt (ko, parasti vienāda veida apģērba gabalus) - par vairākiem, daudziem.
- saģērbt Apģērbt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- apģist Apjaust, apjēgt, aptvert, saprast (parasti daļēji); noskārst.
- nožļeibt Apjaust, apjēgt, saprast.
- uztaustīt Apjaust, domājot, pētījot atrast (piemēram, parādības būtību).
- ieprāsnēties Apjēgt, saprast.
- tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi
- tēls Apjomīgs, parasti skulpturāls, (kā) atveidojums.
- vēriens Apjoms, parasti plašs (darbībai, pasākumam u. tml.).
- sakaisīt Apkaisīt, piekaisīt, parasti pilnīgi.
- noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku.
- reibonis Apkārtējo priekšmetu griešanās sajūta vai līdzsvara traucējumi, kas parasti saistīti ar sliktu dūšu, vemšanu, samaņas zaudēšanu, troksni ausīs, dzirdes pasliktināšanos, nistagmu.
- pilnīgums Apkārtmēra lielums (parasti standarta apģērbam, apaviem).
- apēnot Apklāt ar savu ēnu, nosegt, aizklāt (parasti augus) tā, ka neapspīd gaisma.
- pieklust Apklust, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); kļūt mazliet klusākam.
- apskaitīt Apkrāpt norēķinoties (parasti veikalā).
- apkraustīt Apkraut (parasti nekārtīgi).
- sildķermenis Apkures sistēmas elements, piemēram, radiators, deglis (kā, parasti telpas, virsmas) sildīšanai.
- sakvēpināt Apkvēpināt, parasti ļoti.
- sakvēpt Apkvēpt, parasti ļoti.
- špicbuks Apķērīgs, izdarīgs, dažreiz mazliet blēdīgs (parasti jauns) cilvēks; nerātnis; resgalis.
- sarumelēt Aplaistīt (kādu) ar ūdeni, pirmoreiz pavasarī izlaižot lauksaimniecības dzīvniekus (parasti govis) ganībās.
- aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās).
- plucināt Aplejot ar verdošu ūdeni (parasti nokautu cūku), panākt, ka dalās nost (apspalvojums, apmatojums); šādā veidā dalīt nost (apmatojumu, apspalvojumu nokautam dzīvniekam), apstrādāt (nokautu dzīvnieku).
- vineja Aplenkuma nojume - viegla būve uz riteņiem ar sienām, kurās parasti bija šaujamlūkas un jumts.
- kartīte Apliecība nelielas (parasti cieta papīra vai kartona) lapas veidā.
- apzvērēt Apliecināt (parasti ar zvērestu).
- apgāzt Apliet (ko, parasti, gāžot ar šķidrumu piepildītu trauku).
- applaucēt Apliet ar (karstu, parasti verdošu) šķidrumu vai iegremdēt tajā.
- flambēt Apliet ēdienu (parasti gaļas ēdienu, desertu) ar spirtu, degvīnu vai konjaku un aizdedzināt to, lai alkohols sadeg, bet garšvielas iesūcas ēdienā.
- teoretizēt Aplūkot, iztirzāt (ko) teorētiski (parasti abstrakti, bez nepieciešamās saistības ar praksi).
- gredzens Apļveida (parasti dārgmetāla) stīpiņa, ko valkā pirkstā par rotas lietu vai arī par, parasti laulības, simbolu.
- tondo apļveida formas glezna, cilnis (parasti itāļu renesanses mākslā)
- griezties Apļveidā, spirālveida vīties (parasti par dūmiem, tvaikiem).
- mācība Apmācība (parasti pie amatnieka).
- pamainīt Apmainīt, parasti vairākkārt.
- pamainīties Apmainīties, parasti vairākkārt.
- piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā).
- samākties Apmākties, parasti pilnīgi (par debesīm).
- grīdlīste Apmale (parasti koka), ar ko nosedz spraugu starp grīdu un sienu.
- iznešana Apmānīšana, piemuļķošana (parasti, lai iegūtu materiālu labumu).
- hirsūtisms Apmatojuma augšana neparastās vietās sievietēm sakarā ar hormonāliem traucējumiem.
- spalva apmatojums (parasti zīdītājdzīvniekiem)
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- tehnoloģiskā vizūra apmēram 1 m plata stiga, pa kuru pievelk cirsmā sagatavotos kokmateriālus līdz tehnoloģiskajam koridoram; parasti ieplāno tikai tad, ja izstrādā platas slejas
- vobla Apmēram 20 cm gara karpveidīgo kārtas zivs, ko parasti lieto sālītā, kūpinātā vai kaltētā veidā.
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
- izlepīt Apmest (celtni), parasti ar mālu.
- samesties Apmesties (kur), parasti uz dzīvi (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- piestāties Apmesties (pie kāda, parasti uz neilgu laiku).
- piemesties Apmesties (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- piesamesties Apmesties pie kāda (uz dzīvi, parasti uz neilgu laiku).
- novietojums Apmešanās, novietošanās vieta (parasti īslaicīga).
- samīļot Apmīļot, parasti ļoti.
- vankšēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- vankšķēt Apnicīgi runāt (parasti ko nenozīmīgu, lieku).
- aptvert Apņemt (ar rokām, ar kājām), parasti saturot.
- pakot Apņemt (ko) ar, parasti biezu, kāda materiāla kārtu; pildīt (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- sapakot Apņemt (ko), parasti pilnīgi, ar kāda materiāla kārtu; piepildīt, parasti pilnīgi (ko, piemēram, spraugas, plaisas ar kādu materiālu).
- apvīt Apņemt, aptvert (parasti rokas ap ko).
- apdvest Apņemt, pārņemt (parasti par jūtām, noskaņām).
- Spiļvupe Apozoles labā krasta pieteka Kūku pagastā, iztek no Spiļvu ezera Mežāres pagastā.
- dabūt Apprecēt (kādu); nodibināt (parasti intīmas) attiecības (ar kādu).
- paņemt Apprecēt (parasti sievieti).
- aizprecēt Apprecēt (sievu) un aizvest uz savu dzīves vietu (parasti tālumā).
- atprecēt Apprecēt un atvest (sievu) no citas, parasti tālas vietas.
- iziet Apprecēties (ar kādu) - parasti par sievieti.
- saprecēties Apprecēties (parasti par vienu pāri vai vairākiem pāriem).
- iet pie kāda apprecēties ar kādu (parasti par sievieti)
- goda vārti appušķoti, imitēti izveidoti vārti, ko ceļ uz ceļa (parasti par godu jaunlaulātajiem)
- apglabāt Aprakt (mirušo), parasti ar sēru ceremoniju; apbedīt.
- apsatriekties Aprast.
- aizauklēt apraudāt mirstošo (parasti bērnu), auklējot
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aptrūkt Aprauties (parasti par runu); pārtrūkt.
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- iereibt Apreibt (parasti mazliet) no alkoholiskiem dzērieniem.
- sareibt Apreibt, arī iereibt (parasti no alkoholiskiem dzērieniem).
- sariet Apriet, parasti stipri.
- Liaņdzjana apriņķis Taivānā, ietver salu grupas Austrumķīnas jūras rietumos, Ķīnas piekrastē - Dunjiņu, Madzu un Džuguaņu salas, kā arī Dunšas salu
- Juņliņa apriņķis Taivānā, salas rietumu piekrastē, administrtīvais centrs - Douliu, robežojas ar Džanhua, Naņtou un Dzjaji apriņķi, rietumos apskalo Penhu šaurums
- Dzjiņmeņa apriņķis Taivānā, Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastes Sjaņmeņas līcī
- izklest Aprīt, izēst (parasti par cūkām).
- manšete Aproce (parasti blūzei, kreklam).
- kopt Aprūpēt (piemēram, bērnu, slimnieku), gādājot, parasti par tīrību, ēdināšanu, ārstēšanas režīma ievērošanu.
- solarizācija Apsauļošana (parasti ārstnieciskā nolūkā).
- saseglot Apseglot (parasti vairākus, daudzus dzīvniekus).
- piesegt Apsegt, pārklāt, parasti uz neilgu laiku.
- piesegties Apsegties, parasti uz neilgu laiku.
- apsēklāt Apsēklot (parasti govis).
- sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā.
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- nosiet Apsiet (ar ko, parasti cieši, stingri).
- nosiet Apsiet vairākās vai daudzās vietās (parasti cieši, stingri).
- menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā).
- aplūrēt Apskatīt, aplūkot (parasti ar ziņkāri).
- pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko).
- apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.).
- saskauties Apskauties, parasti cieši.
- pasolīt Apsolīt (ko), parasti nepārliecinoši, nedroši.
- sasolīt Apsolīt (parasti daudz).
- sārtot Apspīdēt (ko) ar sarkanu, sārtu gaismu (parasti par ausmu, rietu, blāzmu).
- sarežģījums Apstāklis, notikums (parasti neparedzēts), kas traucē, arī sarežģī darbību, norisi.
- savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai.
- klēpis Apstākļi, vide (parasti ģimenē).
- situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
- stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā).
- konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu.
- pietura apstāšanās, parasti uz samērā neilgu laiku
- palikt Apstāties (kādā rīcībā, darbībā); atrasties (piemēram, bezdarbībā).
- pieturēt Apstāties, parasti uz neilgu laiku (par transportlīdzekli).
- rušināt Apstrādājot (parasti augsni) ar kādu rīku vai rokām, panākt, ka (tā) kļūst irdena; arī irdināt (1).
- tecināt Apstrādājot izejvielas, kādu materiālu, iegūt (parasti vielu).
- glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs).
- redakcija Apstrādājums (piemēram, tekstam, skaņdarbam), kas izveidots, precizējot satura izteiksmi, labotu kļūdas u. tml., un parasti paredzēts izdošanai; viena un tā paša darba (piemēram, teksta, skaņdarba) atšķirīgs variants.
- sālīt Apstrādāt (ādas) ar (parasti) sāļu ūdensšķīdumu, lai mainītu (to) īpašības.
- uzirdināt Apstrādāt (augsni, zemes platību), lai (to) padarītu, parasti pilnīgi, arī no virspuses, irdenu.
- miecēt Apstrādāt (ko, parasti jēlādas) ar miecvielām, lai (tas) iegūtu vēlamās īpašības.
- preparēt Apstrādāt (ko), gatavojot (parasti ilgstošai) uzglabāšanai.
- irdināt Apstrādāt (parasti augsni), lai (to) padarītu irdenu.
- sašķīvot Apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību) ar šķīvju kultivatoru vai šķīvju ecēšām.
- darināt Apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- kodināt Apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- kopt Apstrādāt (parasti zemi), lai radītu kultūraugiem nepieciešamos apstākļus.
- velt Apstrādāt (vilnu) tā, ka (tās) šķiedras neatgriezeniski sasaistās savā starpā; šādā veidā gatavot (tekstilizstrādājumu, parasti filcu, tūbu, vadmalu, arī apavus).
- rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
- notvaicēt Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu); notvaikot.
- notvaikot Apstrādāt ar tvaiku (audumu, parasti vadmalu).
- nodarināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti nocirstu, nozāģētu koku), nocērtot, nozāģējot zarus.
- nokodināt Apstrādāt un pabeigt apstrādāt (parasti sēklas) ar ķimikālijām, lai nonāvētu slimību izraisītājus.
- oponēt Apstrīdēt kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko, parasti publiski.
- sastulbt Apstulbt, parasti pēkšņi.
- bombardēt Apšaudīt (krasta objektus) no kara kuģiem.
- Ruņa Apšes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 31 km, kritums - 117 m; Rūne; Žagore.
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
- sašķebināt Apšķebināt, parasti stipri.
- Notodonta ziczac apšu parastais zobspārnis
- intervēšana Aptaujas veids; tās pamatā ir mērķtiecīgs dialogs starp intervētāju un intervējamo, kas parasti notiek pēc speciāli izstrādāta jautājumu saraksta.
- apčamdīt Aptaustīt (parasti, cenšoties ko atrast).
- apčupt Aptaustīt; atrast, taustoties apkārt; nākt pie atziņas (pamanīt).
- apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma).
- pusceļš Aptuvena puse no attālumā starp (parasti diviem) objektiem.
- puscūcis Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā); puscūka (1).
- puscūka Aptuvena puse no cūkas kautķermeņa (parasti garenvirzienā).
- rupjregulēšana aptuvena regulēšana, kas parasti notiek ātri, negarantējot precīzu vēlamo darbības parametru sasniegšanu
- sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
- pusgalva Aptuveni puse no (parasti cilvēka) galvas augstuma.
- daiga Aptuveni pusotra metra garš, parasti egles, zars.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- uzķert Aptvert, izprast (parādību, domu u. tml.).
- nozināt Aptvert, saprast; paredzēt.
- atjēgt Aptvert, saprast.
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
- izsmiekls Apvainojoši, arī pazemojoši mazs, niecīgs (parasti par atalgojumu).
- paskvila Apvainojošs, zobgalīgs, parasti anonīms, sacerējums.
- aplekties Apvainoties (parasti pēkšņi), iespītēties; iecirsties.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- apārdīt Apvērst (parasti žāvēšanai izklātu sienu).
- apcirst Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzcērtāt Apvērst, apgriezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- ārdīt Apvēršot, izsvaidot kliedēt (parasti sienu, mēslus).
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris.
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis.
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā.
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā.
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem.
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus).
- organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai).
- Abū Dabī Apvienoto Arābu Emirātu galvaspilsēta (_Abū Ẓaby_), emirāta centrs, aizņem nelielu salu Persijas līča krastā, 633000 iedzīvotāju (2007. g.).
- panēt Apviļāt, piemēram, rīvmaizē, miltos, olā (produktu, parasti pirms cepšanas).
- apdabūt Apvirzīt (ap ko, kam apkārt, parasti ar pūlēm, pārvarot šķēršļus).
- ritu Apzīmē jebkuru ritošu kustību, parasti atkārtojumā.
- autohroms Apzīmējums krāsainām skatu pastkartēm, kad melni iespiestām autotipijām uzspiež, parasti 3-4 krāsainus toņus.
- banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla.
- sanumurēt Apzīmēt ar numuriem (parasti vairākus, daudzus priekšmetus).
- aizkleimavāt Apzīmogot (parasti kokmateriālus).
- žests Apzināta vai neapzināta kustība (piemēram, rokas vai galvas kustība), kas pauž noteiktu, pierastu norisi, arī psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- izlikties Apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs (parasti psihisks vai fizioloģisks stāvoklis, personības, rakstura īpašība).
- apstulbot acis apzināti maldināt, neļaut saskatīt patiesību; padarīt nespējīgu pareizi novērtēt, izprast u. tml.
- meli Apzināti nepatiess izteikums (parasti kāda maldināšanai).
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- samelot Apzināti pateikt, uzrakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- melot Apzināti runāt, rakstīt ko nepatiesu (parasti, lai kādu maldinātu).
- spītēt Apzināti, nepiekāpīgi izturēties, rīkoties krasi atšķirīgi no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem, parasti, lai (tam) kaitētu, nodarītu ko nevēlamu.
- sajusties Apzināties (savu fizisko vai psihisko stāvokli), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- sajusties Apzināties sevi (par ko), parasti pilnīgi, arī precīzi.
- izjust Apzināties, izprast (piemēram, kādu faktu) un pārdzīvot.
- sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2).
- pažaudēt Apžāvēt (parasti dūmos).
- sažilbt Apžilbt, parasti ļoti.
- cībante Apžmaugs (parasti metāla).
- lekcija Ar (parasti augstskolas) mācību programmu saskaņots kāda mācību priekšmeta izklāsts grāmatā; grāmata ar šādu mācību priekšmeta izklāstu.
- atkarot Ar (parasti bruņotu) cīņu atgūt.
- jaukt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; maisīt.
- maisīt Ar (parasti riņķveida) kustību mainīt (kā, piemēram, vielas, masas) stāvokli.
- sajaukt Ar (parasti riņķveida) kustību, parasti pilnīgi, pārmainīt (kā, parasti vielas, masas) stāvokli; samaisīt.
- iekarot Ar aktīvu rīcību iegūt (parasti pretēja dzimuma cilvēka) simpātijas un pakļaut savai gribai.
- segt Ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā.
- suaheļi Ar arābiem, persiem, indiem u. c. jaukti bantu nēģeri Āfrikas austrumu piekrastē un Zanzibārā, vairumā islāmticīgie.
- vaga Ar arklu veidots garens padziļinājums zemes virskārtā; padziļinājums (parasti arts) starp garenām dobēm.
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
- rehabilitēt Ar attiecīgu pasākumu kompleksu pasargāt (slimnieku) no iespējamas invaliditātes, kā arī rast iespēju (tam) atgūt maksimālu fizisko, sociālo, profesionālo u. tml. pilnvērtību, ja ir īslaicīgi vai paliekoši zaudēta darba spēja.
- augstkrastains Ar augstiem krastiem.
- knupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpu Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- knūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņupus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- kņūpus Ar augšdaļu uz leju (piemēram, atrasties, būt novietotam).
- telesalikums Ar automātisku linotipa sistēmu veidots iespieddarba salikums, ko parasti izmanto decentralizētai centrālo laikrakstu salikšanai.
- diseitrofs Ar barības vielām nabadzīgs (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
- rūpes Ar bažām, satraukumu saistītas domas, priekšstati par ko (parasti neatliekami) veicamu, nokārtojamu, padarāmu.
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
- bumbains Ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelām).
- bumbaiņš Ar bumbveida rotājumiem (parasti par mēbelēm).
- izraganēt Ar buršanas palīdzību sameklēt, atrast.
- cukurains Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
- cukuraiņš Ar cukuru notriepts (parasti trauks).
- četrslīpju Ar četrām slīpēm (parasti par jumtu).
- ikri Ar dārzeņiem vai sēnēm gatavots ēdiens, parasti sīku graudiņu veidā.
- acains Ar daudzām sīkām bedrītēm, iedobumiem (parasti par kartupeļiem).
- ošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ostīt (2).
- ostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem censties uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); ošņāt (2).
- izošņāt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izostīt (2).
- izost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1); izostīt (2).
- izostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); izošņāt (1).
- saostīt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saost (2); izostīt (2).
- saost Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus); saostīt (2); izost (1).
- izokšķerēt Ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- divslīpju Ar divām slīpēm (parasti par jumtu).
- apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
- saklausīt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu); sadzirdēt.
- sadzirdēt Ar dzirdi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (skaņas, arī kāda runu, tās saturu).
- izkarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu); iekarot.
- iekarot Ar fizisku spēku iegūt savā rīcībā (parasti telpu, vietu).
- nogrozīt galvu ar galvas kustību izpaust šaubas, izbrīnu, parasti lielu, pārmetumu; nepievienoties (kam)
- gāzbalons Ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā.
- atglāstīt Ar glāstošu kustību atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- piegrūsties Ar grūdienu pieskarties (pie kā, kam klāt), parasti neviļus, negribēti.
- izgrūst Ar grūdienu, spiedienu izvadīt, izspiest (parasti par mehānismiem).
- ņurīt Ar grūtībām griezt (parasti ar neasu nazi).
- izpiņķēties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa); izpīties (3).
- izpīties Ar grūtībām izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- sasaukt Ar grūtībām lasīt, parasti mācīšanās procesā.
- noņurīt Ar grūtībām nogriezt (parasti ar neasu nazi).
- sacērtalēt Ar grūtībām sapļaustīt (parasti ar neasu izkapti).
- dasasvetīties Ar grūtībām uzzināt (parasti par ko pazudušu).
- spraukt Ar grūtībām virzīt (šaurā vietā, spraugā u. tml.); ar grūtībām virzīt kam virsū, vilkt (parasti ko šauru).
- kārpīties Ar grūtībām virzīties (piemēram, uz priekšu, ārā), parasti, grimstot vai stiegot (kur).
- attrausties Ar grūtībam, neveikli pārvietojoties ierasties.
- atpenterēt Ar grūtībām, neveikli vai streipuļojot ierasties.
- (kā) aiz matiem izvilkt ar grūtībām, palīdzot panākt, ka (kāds) tik tikko izkļūst no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa
- atsapērties Ar grūtībām, pūlēm atkļūt, parasti pārvietojoties pa sliktu ceļu.
- pievurināt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
- pievurinēt Ar grūtībām, pūlēm salasīt, savākt (parasti ogas) pietiekami, daudz.
- izvilkties Ar grūtībām, tik tikko izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- regulēt Ar hidrotehniskiem paņēmieniem panākt, ka (parasti ūdenstilpē) ir noteikts ūdens režīms.
- sastiprināt Ar īpašām detaļām, vielām u. tml. panākt, ka starp (kā) detaļām, arī starp kādiem priekšmetiem rodas, parasti ciešs, saistījums noteiktā, vēlamā veidā.
- vadlīnija Ar īpašām zīmēm krastā apzīmēts kuģu ceļš.
- saformēt Ar īpašiem organizatoriskiem paņēmieniem izveidot (cilvēku grupu, parasti bruņoto spēku vienību, dalu, apakšvienību).
- transplantēt Ar īpašiem paņēmieniem (parasti ķirurģiski) pārvietot (audus, orgānu u. tml.) ieaugšanai (uz citu vietu tai pašā organismā vai uz citu organismu), arī iekļaut organismā mākslīgu veidojumu (organisma daļas aizstāšanai).
- steidzināt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (augs) dod ražu pirms parastā augļu nobriešanas, ziedēšanas u. tml. laika.
- izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
- sukāt Ar īpašu rīku atdalīt pogaļas (parasti liniem), tīrīt no piemaisījuma un līdzināt (linus, kaņepājus u. tml.).
- niekāt Ar īpašu rīku, parasti ar vienkoča trauku, atšķirt graudus no sēnalām, vētīt graudus.
- pļaut Ar izkapti, sirpi vai pļaujmašīnu griezt (lakstaugu, parasti zāles, labības) virszemes daļas.
- tieksme Ar kādas (parasti fizikālas, ķīmiskas) sistēmas īpatnībām saistīta, parasti likumsakarīga, iespējamība (piemēram, iedarboties uz ko, saistīties ar ko).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (noteikta pasākuma, norises realizēšanai piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēt Ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2).
- kalapīt Ar kājām rakņāt, kārpīt zemi, parasti meklējot (ko).
- kārpīt Ar kājām spārdīt un sviest (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- rakt Ar kājām vai purnu raušot, parasti zemi, celt, virzīt (ko) ārā no tās (par dzīvniekiem).
- pamina Ar kāju darbināms (parasti vērpjamā ratiņa) piedziņas elements; arī kājsvira.
- uzdukurēt Ar kārti rakņājot, bakstot atrast.
- ielauzties Ar kauju iekļūt (parasti kādā teritorijā).
- kalt Ar knābja triecieniem drupināt (parasti koka daļas) - par putniem; ar knābja triecieniem veidot (kur caurumu, dobumu u. tml.).
- salpingogrāfija Ar kontrastvielu pildīta olvada rentgenogrāfija.
- uzsvaidzināt Ar kosmētiskiem līdzekļiem uzlabot (parasti sejas izskatu), parasti mazliet.
- drāts Ar kurpnieku piķi ievaskots stiprs (parasti linu) diegs apavu šūšanai, ko agrākos laikos lietoja kurpnieki.
- saliekt Ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas.
- sāniski Ar ķermeņa labo vai kreiso sānu uz priekšu, pret ko u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties); stāvoklī uz ķermeņa labo vai kreiso sānu (atrasties). Iespraukties sāniski pa durvīm.
- labināt Ar laipnību, labvēlību, arī iztapību censties panākt, ka (parasti bērns vai dzīvnieks) klausa, nepretojas, kļūst padevīgs; ar laipnību pierunāt (kādu ko darīt).
- ledusceliņš Ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledus celiņš.
- ledus celiņš ar ledu klāts ceļš (parasti ātrslidošanai); ledusceliņš
- ledus pūslis ar ledu pildāma apaļa (parasti gumijas) ierīce, ko izmanto kādas ķermeņa daļas atdzesēšanai
- acains Ar lielām šūnām (parasti par maizi, sieru).
- ķesēt Ar lielu apetīti ēst (parasti par cūkām).
- lauzt darbus ar lielu piepūli enerģiski strādāt (parasti smagu fizisku darbu)
- iegulties Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegult (3).
- iegult Ar lielu spēku (parasti ar visa ķermeņa svaru) spiest (uz ko), vilkt (ko); iegulties (4).
- sadedzināties Ar liesmām, ar ko karstu savainot sevi, parasti neviļus, negribēti.
- satvert Ar lūpu, žokļu, parasti spēcīgu, kustību panākt, ka (kas) nokļūst mutē, arī atrodas kādā stāvoklī (par dzīvniekiem).
- samanīt Ar maņu orgāniem uztvert (parasti ko daļēji slēptu, vāji izpaustu).
- raudzīties (arī skatīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu raudzīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- skatīties (arī raudzīties) caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatīties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- caur pieri ar mazliet pieliektu galvu skatoties uz augšu (parasti, paužot naidīgu, nedraudzīgu, arī neticīgu attieksmi)
- sviedums Ar medsviedni iegūtā medus daudzums (parasti no noteikta medus daudzuma un veida).
- stiebraite Ar meldriem un niedrēm aizaugusi neliela sala, vai tāds upes krasts.
- muraiņš Ar melnbaltiem raibumiem (par dzīvniekiem, parasti aitām).
- sakrāt Ar mērķtiecīgu darbību pakāpeniski iegūt (parasti daudzas, zināšanas, atziņas u. tml.).
- sagatavot Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā.
- uzplūdināt Ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (parasti ūdenstilpe) piepildās, uzpildās ar ūdeni.
- virzīt Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
- raidīt Ar metienu, sitienu, grūdienu u. tml. panākt, ka (priekšmets) kustas kādā, parasti noteiktā, vēlamā, virzienā.
- apmežotība Ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos.
- robotlocekļi Ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- stils Ar modi, gaumi saistīts (kā, parasti tērpa, frizūras) veidojums.
- sajaukt Ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā).
- atjausties Ar nojautu, izpratni atrast risinājumu; saprast.
- uzost Ar ožas analizatoru uztvert, atrast (par dzīvniekiem).
- saost Ar ožas analizatoru, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko).
- ieļekot Ar palēcieniem ieiet, ieskriet (kur iekšā, parasti par zaķi).
- ierakstīt Ar papildu samaksu palielināt pasta atbildību par (sūtījuma, parasti vēstules, bandroles) piegādi.
- garšīgs Ar patiku, baudu (ko darīt, parasti smieties, šķaudīt).
- neapnicis Ar patiku, interesi, bez apnikuma (parasti ilgstoši ko darīt).
- piekomandēt Ar pavēli likt pievienoties (piemēram, bruņoto spēku daļai, apakšvienībai), parasti noteikta uzdevuma veikšanai.
- darba bremze ar pedāli vadāma bremze, kas paredzēta transportlīdzekļa efektīvai bremzēšanai visos kustības režīmos; parasti darbojas uz riteņiem
- ar stāžu ar pieredzi, kvalifikāciju (kādā nozarē); tāds, kas ir strādājis kādu, parasti samērā ilgu, laiku (kādā nozarē)
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt skarot (parasti ar ko asu), radīt, veidot (piemēram, caurumu, švīkas).
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot (parasti ar ko asu) pa (kā) virsmu, bojāt (to).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa kā virsmu (parasti ar ko asu), dalīt (ko) nost no tās.
- kasīt Ar piespiedienu vairākkārt velkot pa ko (parasti ar ko asu), dalīt nost (ko no tā); ar piespiedienu vairākkārt vilkt (pa ko), dalot ko nost.
- rīvēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko) šurp turp (pa kādu virsmu, parasti ķermeņa daļu, piemēram, ziežot, masējot); ar šādu kustību ziest (ķermeņa daļā zāles); berzēt (1).
- skrāpēt Ar piespiedienu vairākkārt vilkt pa (kā) virsmu (parasti ar ko asu) tā, ka kas atdalās no tās.
- pigmentpapīrs Ar pigmentiem un gaismjutīgu želatīna kārtu klāts papīrs, ko izmanto attēla iegūšanai (parasti dobspieduma tehnikā).
- iebulderēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- iebuldurēties Ar pūlēm iemācīties (parasti lasīt).
- izkulties Ar pūlēm izkļūt (parasti no materiālām grūtībām).
- izgrauzties Ar pūlēm lēni un pamatīgi izlasīt, izstudēt (ko), lai saprastu, apgūtu.
- noķert Ar pūlēm paspējot ierasties laikā, nenokavēt (satiksmes līdzekli).
- apurķēties Ar pūlēm tikt apkārt (parasti braucot).
- uzstīvēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- uzstūķēt Ar pūlēm uzvilkt, uzmaukt (parasti apģērba gabalu).
- nodzīties Ar pūlēm veikt, piemēram, noiet, nobraukt (lielāku attālumu, parasti pa sliktu ceļu).
- atstibīt Ar pūlēm, grūtībām atnest (parasti ko smagu).
- atstīvēt Ar pūlēm, grūtībām atnest, atvilkt (parasti ko smagu).
- ielumdīt Ar pūlēm, grūtībām iemācīt, ievingrināt (parasti zirgu).
- atsakulties Ar pūlēm, grūtībām ierasties, atkļūt, parasti no lielāka attāluma.
- aizanesties Ar pūlēm, grūtībām nesot, parasti ko smagu, aiziet.
- saskriet Ar pūlēm, parasti daudz, intensīvi strādājot, sagādāt, iegūt.
- ietusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, ievirzīties (kur iekšā).
- notusnīties Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīt (2).
- notusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, noiet, nonākt; notusnīties (2).
- uztusnīt Ar pūlēm, parasti tusnījot, uziet, uzkāpt.
- atkulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, atkļūt šurp, ierasties (kur, pie kā u. tml.) - parasti no attālas vietas.
- pakulties Ar pūlēm, pārvarot kavēkļus, pavirzīties (parasti uz priekšu).
- lepuškāt Ar raukni apstrādāt (zemi, parasti līdumu).
- tēls Ar redzi uztverams (kā), parasti neskaidrs, veidols.
- skatīt ar redzi uztvert (ko), parasti, lai iegūtu kādu informāciju (no tā), iepazītu (to); arī redzēt (1)
- saredzēt Ar redzi, parasti pilnīgi, arī precīzi, uztvert (ko) apkārtējā vidē.
- savelt Ar riņķveida kustību un spiedienu panākt, ka (parasti kā masa) iegūst noteiktu veidu, formu; ar šādu paņēmienu izveidot (ko).
- taktēt Ar rokas kustībām atveidot (kā) taktsmēru (parasti solfedžo nodarbībās); arī diriģēt.
- manuskripts Ar roku rakstīts (parasti sens) teksts.
- rokraksts Ar roku rakstīts teksts (parasti mākslā, zinātnē).
- manuskripts ar roku vai datoru (rakstāmmašīnu) rakstīts (kāda, parasti publicēšanai paredzēta, darba) oriģinālais teksts
- ķeizerkūka Ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas).
- augstfrekvences Ar samērā augstu frekvenci, parasti virs 10 kiloherciem.
- sāniski Ar sānu daļu, malu pret ko, pie kā u. tml. (piemēram, virzīties, tikt virzītam, atrasties).
- pieliet eļļu ugunī ar sava izturēšanos, rīcību, runu pastiprināt (parasti kā nevēlama) norisi
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību ierobežot (kādu, parasti apcietinātu, personu) rīcības iespējas.
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml. noteikto) darbību panākt, ka (kāds objekts) kļūst nepieejams nepiederīgām, nevēlamām u. tml. personām, tiek saglabātas materiālās vērtības (tajā) vai ka (no kāda objekta) nevar izkļūt šādas personas; arī apsargāt.
- sargāt Ar savu (parasti militāro) darbību nepieļaut, arī apturēt pretinieka uzbrukumu, izlūkošanu u. tml.
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas cilvēku grupas, organizācijas, valsts u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības (par cilvēkiem).
- reprezentēt Ar savu darbību, rīcību atspoguļot, ļaut uztvert (kādas profesijas, darbības nozares u. tml.) raksturīgākās, parasti pozitīvās, īpašības.
- uzkūsāt Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- uzkūsot Ar savu izturēšanos spēji sākt, parasti spēcīgi, paust jūtas, gribu, enerģiju (par cilvēku).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- piesaukt nelaimi ar savu izturēšanos, rīcību, runu būt par (parasti šķietamu) cēloni nelaimei
- vērsties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu censties veidot saikni (ar kādu), parasti, lai ko teiktu, iegūtu.
- piekantēties Ar savu izturēšanos, rīcību, runu iegūt (kāda, parasti pretējā dzimuma cilvēka) labvēlību, simpātijas u. tml.
- izstarot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu izpaust (parasti pozitīvas jūtas).
- rādīt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu likt saprast (piemēram, domu, atziņu).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kādā stāvoklī); būt par cēloni tam, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc (darboties, arī atrasties kāda stāvoklī).
- iztraucēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts; būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība, stāvoklis) pēkšņi tiek pārtraukts.
- sarīkot Ar savu izturēšanos, rīcību, runu panākt, ka izraisās (parasti strīds, nesaskaņas).
- sariebt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu sagādāt (kādam) lielas nepatikšanas, nodarīt ko, parasti ļoti, ļaunu.
- vilināt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu, parasti, solot (arī nepamatoti, ar viltu) ko labu, iekārojamu u. tml., censties panākt, ka (kāds) ko dara, kurp dodas.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) - parasti par lietu, paliem.
- skalot Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
- sanest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas.
- nēsāt Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt ilgāku laiku sev līdzi (parasti dažādos virzienos) - par ūdeņiem, vēju.
- nest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju virzīt sev līdzi (parasti par ūdeņiem, vēju).
- uzmest Ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par vēju, viļņiem, sprādzienu u. tml.; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju, parasti spēcīgu, uzvirzīt uz kādas vietas.
- sagrābt Ar savu plūsmu, spiedienu, parasti pēkšņi, sākt strauji un spēcīgi iedarboties (uz ko) - parasti par straumi, vēju.
- nodot Ar savu rīcību, izturēšanos pievilt (kāda) uzticēšanos, cerības (parasti draudzībā, mīlestībā).
- notraucēt Ar savu rīcību, klātbūtni panākt, būt par cēloni, ka (kāds) pēkšņi pārtrauc darboties, arī atrasties kādā stāvoklī.
- iejaukties Ar savu rīcību, padomu censties ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (par cilvēku); tieši ietekmēt, arī pārmainīt (kā) norisi (parasti par parādībām sabiedrībā).
- trokšņot Ar savu runu, izturēšanos, darbību radīt nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus.
- zvanīt Ar savu skaņu vēstīt (parasti laiku) - par pulksteni.
- kaņepraibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibains Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibaiņš Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- temparaibs Ar sīkiem, pamīšus izvietotiem melniem un baltiem raibumiem (parasti par diegiem).
- atblākšķēt Ar skaļu troksni ierasties.
- apredzēt Ar skatienu aptvert (parasti ko plašu); pārredzēt.
- saskrotēt Ar skrošu šāvienu padarīt caurumainu, arī sabojāt, parasti pilnīgi; ar skrošu šāvienu savainot.
- spiegot Ar slepeniem līdzekļiem, paņēmieniem censties dabūt zināt ko (parasti sadzīvē).
- pārslīdēt Ar slīdošu kustību skarot, pārvirzīties (pāri kam, pār ko) - parasti par rokām, pirkstiem.
- basaiņš Ar spalvām noaudzis (par putnu, parasti vistu, kājām).
- kaut Ar speciāliem paņēmieniem nonāvēt (lauksaimniecības dzīvniekus), parasti saimnieciskai izmantošanai.
- grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
- cirst Ar spēcīgiem vēzieniem vērst, griezt uz otru pusi (parasti žāvējamo sienu).
- ietriekt Ar spēcīgu sitienu, grūdienu, metienu u. tml. ievirzīt (parasti priekšmetu).
- sadragāt Ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu panākt, būt par cēloni, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, salauzts, sagrauts, izpostīts u. tml.
- sagraut Ar spēcīgu triecienu, sprādzienu, spiedienu panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti celtnes) tiek, parasti pilnīgi, izpostīts.
- sadzīt Ar spēku (parasti ar sitienu, triecienu) ievirzīt (kur iekšā ko) lielākā daudzumā; šādā veidā ievirzīt (kur iekšā kā lielāku daudzumu).
- sadzīt Ar spēku ievirzīt (ko kur iekšā, _parasti_ dziļi).
- izgriezt Ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt.
- nosaspardīties Ar spērienu vai spērieniem tikt ievainotam (parasti par zirgiem).
- saspiest Ar spiedienu sabojāt, parasti pilnīgi.
- spraust Ar spiedienu virzīt (ko tievu, smailu) priekšmetā, materiālā, veidojumā u. tml., arī spraugā, šaurā vietā, tā, lai (tas) atrastos noteiktā stāvoklī.
- saplacināt Ar spiedienu, triecienu u. tml. padarot plakanu, sabojāt, parasti pilnīgi.
- uzspļaudīt Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- uzspļaut Ar spļāvienu uzvirzīt, parasti siekalas, virsū (kam, uz kā).
- vāršks Ar spožiem, rupjiem diegiem īpašā dūrienu tehnikā izveidota nošuve, kas parasti rotā apģērbu.
- izdukāt Ar stieni izdzīt zivis no krasta alām.
- masta aila ar stingru apmali norobežots caurums, pa kuru masts iet cauri klājam, parasti tas atrodas rāmī, kas veidojas starp divām klāja šķērssijām un divām garensijām ar visapkārt pastiprinātu koka pildījumu
- pārmest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- pārsviest Ar strauju kustību pārlikt (parasti kāju) pāri (kam), pār (ko).
- mest Ar strauju kustību virzīt, griezt (parasti atpakaļ galvu); ar strauju kustību virzīt (piemēram, kāju); strauji spert (soli).
- lēkt Ar strauju kustību, parasti ar atspērienu, atraujoties no pamata, atstāt (piemēram, braucošu transportlīdzekli) vai iekļūt (tajā).
- sasviest Ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- raust Ar strauju rokas kustību viegli virzīt nost, susināt (parasti sviedrus, asaras).
- uzraut Ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - par parādībām dabā, parasti par vēju, vētru; ar strauju, spēcīgu iedarbību uzvirzīt uz kādas vietas.
- triekt Ar strauju, spēcīgu kustību virzīt (masu, šķidrumu, parasti uz kādas virsmas).
- uzsvilpt Ar svilpienu dot (kādam) ziņu, likt saprast ko.
- nosvilpt Ar svilpjošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- nosvilpot Ar svilpojošu skaņu virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko) - parasti par lodi, šāviņu.
- iespiest Ar šablonu ieveidot (parasti audumā ornamentu, attēlu); ar īpašiem rīkiem ieveidot (kādā virsmā ornamentu, attēlu).
- svilpt Ar šādu skaņu signalizēt (parasti dzīvniekam).
- atšalkt Ar šalkoņu atplūst (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par vēju, vētru.
- sāļūdens Ar šķīstošiem sāļiem piesātināts ūdens, parasti okeānā, jūrā.
- aizšvirkstēt Ar švirkstoņu, švirkstot attālināties (parasti par uguni, dzirkstelēm u. tml.).
- kopija Ar tehniskiem līdzekļiem iegūts oriģinālam pilnīgi atbilstošs vai līdzīgs atveidojums (parasti vairākos eksemplāros).
- iespiest Ar tipogrāfiskiem paņēmieniem izgatavot (tekstu, attēlu); arī publicēt (parasti periodikā).
- kalt Ar triecieniem (piemēram, sitot ar āmuru) apstrādāt (plastisku materiālu, parasti metālu).
- skaldīt Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā; šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
- kalt Ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt.
- satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
- trīskājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trijkājains.
- trijkājains Ar trim kājām (parasti par priekšmetiem); trīskājains.
- sprauslāt Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- sprauslot Ar troksni, drebinot lūpas ar gaisa plūsmu, laist gaisu caur muti, nāsīm; šādā veidā virzīt ko, parasti šķidrumu, no mutes, nāsīm.
- plus mīnus Ar tuvinājuma kļūdu (rakstos parasti apzīmē ar +/-), kas nav lielāka vai mazāka kā (piem., 5 +/-2).
- izskalāt Ar ūdens plūsmu tikt izvirzītam krastā.
- hidrokūdra Ar ūdens spiedienu iegūta kūdra, ko ieguva parasti celmainos purvos, kur ūdens ērti pieejams; kūdras slāni vispirms pārvērš pusšķidrā masā, no kuras ar īpašu sūkni izsūc ūdeni, pēc tam žāvē un sagriež ķieģelīšos.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (caurumu, dobumu) priekšmetā, materiālā u. tml.
- urbt Ar urbi, arī ar ko smailu, parasti to griežot, veidot (priekšmetā, materiālā u. tml.) caurumu, dobumu; šādā veidā gatavot (ko).
- sabradāt Ar varmācīgu, arī nesmalkjūtīgu izturēšanos, rīcību, runu iznīcināt (parasti morālas, estētiskas vērtības), arī krasi vērsties (pret tām).
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
- nolaupīt Ar varu, parasti slepeni, aizvest (kādu), atņemot (citam), lai iegūtu sev, izmantotu savā labā.
- rullēt Ar veltni gludināt (parasti veļu).
- izrullēt Ar veltni izgludināt (parasti veļu).
- sarullēt Ar veltni padarīt, parasti viscaur, gludu, blīvu.
- dagrūst Ar vieglu grūdienu pieskarties, parasti pie kādas ķermeņa daļas.
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ārā, laukā, augšā, parasti ko smagu), būt par cēloni, ka (kas, parasti smags) virzās (ārā, laukā, augšā).
- vilkt Ar vienmērīgu kustību virzīt (ķermeņa daļu, parasti roku, kāju).
- vienkausa Ar vienu kausu (parasti smeļamu, beramu materiālu pacelšanai).
- vienslīpuma Ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīps.
- vienslīps Ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpnes; vienslīpuma.
- vienslīpes Ar vienu slīpi (parasti par jumtu); vienslīpuma; vienslīpnes; vienslīps.
- vienslīpnes Ar vienu slīpni (parasti par jumtu); vienslīpes; vienslīpuma; vienslīps.
- atkravāties Ar visu iedzīvi doties šurp; ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīves vietā).
- iekravāties Ar visu iedzīvi ierasties (parasti jaunā dzīvesvietā).
- cērps Ar zāli apaudzis neliels zemes izcilnis, cinis (parasti purvainā, krūmainā vietā).
- rusums Ar zemes nobrukumu atsegta stāva kaila vieta upes krastā vai kalna nogāzē.
- paziņot Ar ziņu uzaicināt (kādu uz kurieni), likt ierasties (kādam kur).
- grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
- krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
- grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- sniegājs Ar, parasti dziļu, sniegu klāta apkārtne, teritorija; arī sniega sega, parasti bieza.
- piesist Ar, parasti nedaudziem, sitieniem (pret ko) radīt skaņu signālus.
- malt Ar, parasti riņķveida, kustību spēcīgi jaukt (parasti ūdeni); riņķveida kustēties (kur, parasti gaisā).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību apņemt (ko) tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī (par rokām).
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko tādu, kas pārvietojas), panākt, ka (tas) apstājas, nokļūst, parasti rokā.
- satvert Ar, parasti spēcīgu, kustību skarot (ko), panākt, ka (tas) nokļūst, atrodas, parasti rokā.
- uzsist Ar, parasti spēcīgu, sitienu, skārienu u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) rodas, izveidojas.
- sarīvēt Ar, parasti stipru, piespiedienu vairākkārt vilkt (ar ko pa ķermeņa daļas virsmu, piemēram, ziežot, masējot); arī saberzēt (1).
- tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā).
- ajša Arābu pasaulē - pirmais tetovējums, ko ar hennu uzzīmē bērnam drīz pēc piedzimšanas, parasti - uz vaiga vai pieres.
- Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā.
- Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts.
- Varbica Ardas labā krasta pieteka Bulgārijas dienvidos.
- pārārdīt Ārdīt vēlreiz, no jauna (parasti sienu); ārdīt (ko) visu, viscaur.
- saārdīt Ārdot (parasti sienu), pilnīgi izkliedēt (to).
- izkārtne Ārējā forma, kas slēpj vai aiz kuras slēpj (kā) patieso (parasti negatīvo) būtību.
- veids ārējais izskats, kas parasti ir līdzīgs (kam), atgādina (ko)
- slodze Ārējo fizikālo, parasti spēka, faktoru iedarbība (uz ko).
- klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
- klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci.
- Aveļaneda Argentīnas galvaspilsētas Buenosairesas rajons ("Avellaneda"), kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, tās austrumos, osta Laplatas dienvidu krastā.
- hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
- Orkneju salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (angļu val. _Orkney Islands_), Skotijas ziemeļu krastu tuvumā (pieder Lielbritānijai), platība - \~1000 km^2^, 15600 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā pilsēta - Kērkvola
- Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
- Dahlakas salas arhipelāgs Sarkanās jūras dienvidrietumos ("Dahlak"), pie Āfrikas krasta, Eritrejas teritorija, lielākā sala - \~750 kvadrātkilometru
- portāls Arhitektoniski izcelta, izrotāta celtnes (parasti galvenā) ieeja.
- klientservera arhitektūra arhitektūra, kas paredz datu apstrādes procesu sadalīt starp klientu (lietojumprocesu vai personālo datoru, kam parasti ir tikai viens lietotājs) un serveri, kas vienlaicīgi var apkalpot vairākus klientus. Salīdzinot ar termināļsistēmām, šī arhitektūra ļauj daudz efektīvāk organizēt datu apstrādes procesu, iesaistot tajā arī klienta resursus
- Jērika Arīha - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā), 20400 iedzīvotāju (2006. g.).
- gaišība Aristokrāta, parasti kādas teritorijas valdnieka, tituls.
- vārti Arkai līdzīgs veidojums uz ceļa (parasti celts par godu kam).
- ārkārtība Ārkārtējais, neparastais, novirze no ikdienišķā, no pierastā.
- liecība Ārkārtējas klaušas (parasti sezonas darbu veikšanai) Latvijā feodālisma laikā.
- čē-pē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums.
- čēpē Ārkārtējs (parasti nepatīkams) gadījums.
- īpatīgs Ārkārtējs, neparasts.
- ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
- dioksīns Ārkārtīgi indīga, parasti trīsgredzenu heterocikliska viela, kas rodas, nepilnīgi sadegot hloru saturošiem organiskiem savienojumiem.
- ekstātisks Ārkārtīgi jūsmīgs (parasti par cilvēku); tāds, kurā izpaužas ekstāze.
- zili (arī zili zaļi, debess) brīnumi ārkārtīgi neparasti, neticami notikumi, parādības
- buftalms Ārkārtīgi palielināts acs ābols, parasti sakarā ar iedzimtu glaukomu.
- arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
- Erevāna Armēnijas Republikas galvaspilsēta, atrodas Araksas pietekas Razdanas krastos, Ararata līdzenumā, daļēji uz vulkāniska plato 850-1300 m virs jūras līmeņa, 1,08 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā
- Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
- arodkaitīgums Aroda, profesijas radīts kaitējums, kas var rasties ilgstošā laika periodā, nelietojot attiecīgajam amatam noteiktos darba aizsardzības līdzekļus.
- arodgrupa Arodbiedrības pirmorganizācijas biedru grupa, kas parasti apvieno ne vairāk par 20 biedriem (cehā, brigādē u. tml.).
- Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle.
- Kapupīte Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, izteka un augštece Sarkaņu pagastā.
- Austrona Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 9 km; Austronīca; Austra.
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Aronas pagastā.
- Pirķene Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, garums - \~5 km; Paurupīte; Pirkanītes strauts; Pirkenīte; Pirksnītes strauts; Siļauskas strauts.
- Paugurīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, lejtecē arī Mārcienas pagasta robežupe.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
- Dzirnupīte Aronas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 7 km
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni).
- saart Arot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); uzart.
- uzarties Arot atsegt (parasti, nejauši, kaut ko vērtīgu).
- arties Arot virzīties (parasti par lemesi).
- outré ārpus pieņemtā vai parastā; ekscentrisks
- arsenīdi Arsēna un metālu savienojumi - cietas vielas, kas parasti kūst augstā temperatūrā.
- iezālēt Ārstēt, parasti ar ārstniecības augu novārījumu.
- zālēt Ārstēt, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- zālēties Ārstēties, parasti ar tautas ārstniecības līdzekļiem.
- dziedniecība Ārstniecība (parasti tautas medicīna).
- dziedinātava Ārstniecības (parasti sanatorijas tipa) iestāde.
- gultas režīms ārstniecības režīms, kas paredz slimniekam atrasties guļus stāvoklī
- nervu darbības stimulatori ārstniecības vielas, kam piemīt spēja paaugstināt centrālās nervu sistēmas uzbudināmību un atjaunot tās funkcijas, ja tā atrodas nomāktības stāvoklī, kā arī uzlabot garīgās un fiziskās darbaspējas, garastāvokli un pašsajūtu
- dakterlielkungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- dakterlielskungs Ārsts; muižas ārsts (parasti uzrunā, pagodinot).
- izarums Aršanas gaitā radies padziļinājums augsnes virskārtā (parasti tīruma vidū).
- arteriogrāfija Artērijas rentgenogrāfija pēc kontrastvielas ievadīšanas.
- subkortikālā afāzija artikulētas runas spējas zaudējums, lai gan saglabāta spēja lasīt, rakstīt un saprast teiktās frāzes; novēro subkortikālo nervu šķiedru bojājumu gadījumos
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai
- raķeššāviņš Artilērijas šāviņš, kura lidojumu nodrošina parastais un reaktīvais lādiņš.
- ugunsrijējs Artists, kas demonstrē, parasti mutes, nejutīgumu pret uguni.
- veļakauls Artrīts, špats (parasti zirgiem); miroņkauls.
- miroņkauls Artrīts, špats (parasti zirgiem).
- Strīķeļu strauts Ārupīteas labā krasta pieteka Priekuļu pagastā, augštece Raunas pagastā.
- FET Ārvalstu ceļojums grupas vadītāja pavadībā (angļu "foreign escorted tour") - tāds ārvalstu ceļojuma veids, kurā visa ceļojuma laikā tūristus pavada grupas vadītājs, kura pienākumos parasti iekļauj vairākus tūrisma pakalpojumus - transporta, izmitināšanas, ēdināšanas pakalpojumus, ekskursijas u. c.
- metoiki Ārzemnieki, kas bija apmetušies uz dzīvi kādā seno grieķu pilsētā, parasti bez pilsoņu tiesībām, maksāja speciālu nodokli un nevarēja iegūt zemi īpašumā.
- viesaukle Ārzemnieks, biežāk ārzemniece, kas strādā ģimenē par aukli vai veic mājsaimniecības darbu apmaiņā pret uzturu, naktsmītni un ierobežotu naudas summu (kabatas naudu). Parasti šī darbība ir apvienota ar vēlmi iepazīt attiecīgo valsti un apgūt valodu. Uz viesaukli neattiecina attiecīgās valsts darba likumus, līdz ar to nav nepieciešama darba atļauja un ar to saistīto iebraukšanas nosacījumu ievērošana.
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
- krasa Asa vēja brāzma, kas rodas, pēkšņi pieaugot vēja ātrumam vai mainoties tā virzienam, un ko parasti pavada nokrišņu gāzmas.
- klaudze asa, dobja, klauvējoša skaņa motorā, kas var liecināt par nenormāliem procesiem vai palielinātām spraugām mezglu vai agregātu salāgojumos, kuru galvenie iemesli parasti ir motora detaļu izdilums vai detonācija
- sadursme Asa, parasti emocionāla, domstarpību, nesaskaņu izpausme (starp cilvēkiem).
- lemesis asa, parasti plakana, metāla detaļa (arklam), kas griež zemes sloksni
- bročings Asa, spontāna, ar stūri nenovēršama jahtas uzlūvēšana, ko parasti novēro stiprā vējā, ejot ar spinakeru lielos viļņos, to izraisa jahtas korpusa asimetrija, neuzmanīga stūrēšana, pārmērīga sānsvere, nepareizs buru iestādījums, jahtas ātruma sakrišana ar viļņu ātrumu u. c. apstākļi.
- karstas asaras asaras, ko izraisījis spēcīgs, parasti sāpīgs, pārdzīvojums
- zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm.
- Asaru strauts Asarupe, Ušurupes labā krasta pieteka.
- Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- lūpzivis Asarveidīgo kārtas zivis ar biezām lūpām un garu, priekšpusē dzeloņainu muguras spuru; parasti košā krāsā, gk. siltajās jūrās.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- raustīties Asi, īsi, nevienmērīgi, parasti nepatvaļīgi, kustēties.
- atbāzt Asi, parasti arī netaktiski atbildēt.
- Bērzkalns asimetrisks iegarenas formas paugurs Augšzemes augstienē, Sventes ezera dienvidaustrumu krastā, Sventes pagastā, absolūtais augstums – 166,5 m vjl., relatīvais augstums – \~30 m, sastāv no smilts un grants
- zilums Asinsizplūdums zilganā krāsā (uz ķermeņa, sejas, parasti radies sitiena rezultātā).
- ādere Asinsvads (parasti vēna).
- angiogrāfija Asinsvadu rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- asins grupas asiņu iedalījums pēc to īpašībām A, B, AB un 0 (nulles) grupas asinīs; pārlejot nesaderīgas asinis, var rasties komplikācijas; pastāv arī citas (pavisam zināmas 25) vienas sugas dzīvnieku un cilvēka asiņu iedalījuma sistēmas
- lodveida sferofora asku ķērpju klases kalīciju rindas suga, Latvijā atrasta tikai vienreiz (1870), aizsargājama
- peltigera Asku ķērpju lekanoru rindas dzimta ("Peltigeraceae"), lapu ķērpji, lapoņi parasti ir lieli, norobežoti ar aļģu kārtu, augļķermeņi - apotēciji, attīstās uz lapoņa augšējās virsmas vai daivu galos, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 16 sugu.
- rumpucis Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases kaussēņu rindas dzimta ("Helvellaceae"), pie kuras pieder sēnes ar krokotām, viļņainām vai šūnainām cepurītēm un parasti ar dobumu cepurītē un kātiņā, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 14 sugu.
- lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
- leociju rinda askusēņu nodalījuma rinda (Leotiales), sēņu augļķermeņi — apotēciji — parasti ir sīki, krāsaini, sēdoši vai ar kātiņu, dažreiz ar matiņiem gar malu, retāk tie ir līdz 8 cm gari, dalīti neauglīgajā (sterilajā) daļā — kātiņā — un auglīgajā (fertilajā) galotnes daļā, kurā atrodas sporveidojošais slānis; vairojas dzimumiski ar askusporām, dažām sugām zināma arī bezdzimumvairošanās ar konīdijām, saprotrofi un augu parazīti
- lāsts Ass, skarbs izsauciens lielā sašutumā, nepatikā, arī izmisumā u. tml.; lamas, kurās parasti izpaužas ļauna novēlējums.
- segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos.
- šķērszobji Astaino abinieku kārtas dzimta, ķermeņa garums - 8-30 cm, oldējēji, parasti vairojas ūdenī, kāpuriem ir ārējās žaunas, pieaugušie dzīvo gan ūdenī, gan uz sauszemes.
- lipa Aste (parasti nelieliem dzīvniekiem).
- Asūne Asūnīca - Sarjankas labā krasta pieteka.
- Akmineica Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Ķepovas pagastā.
- Ošupe Asūnīcas kreisā krasta pieteka Krāslavas novadā.
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu.
- Komfo Anoče ašantu (Ganas dienvidi) mitoloģijā - episkais varonis, kuram piemita brīnumainas īpašības - viņš prata izsaukt lietu, paredzēt notikumus, neparasts spēks, viņš kļuva par priesteri, kurš apvienoja visas ašantu ciltis
- Ašarova Ašarovas strauts - ūdenstece Baltinavas novadā, Supenkas labā krasta pieteka.
- Ašasila Ašasila strauts - Ašusila strauts, Bolupes labā krasta pieteka.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- atirt Atārdīties (parasti par ko adītu, tamborētu vai piešūtu, sašūtu).
- Niedrīte Atašas kreisā krasta pieteka Atašienes pagastā, garums - \~7 km
- Taurupe Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Eiduku purva, garums - \~7 km
- Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- atšmukt Atbēgt, atnākt (parasti slepus); atšmaukt.
- nepalikt atbildi parādā atbildēt (parasti asprātīgi)
- atņemt Atbildēt (parasti uz sveicienu).
- atmāt Atbildēt ar mājienu (parasti atvadoties).
- valodas kultūra Atbilstība valodas, parasti literārās valodas, normām.
- labi Atbilstoši noteiktām prasībām (ko darīt, veikt, prast, atrasties kādā stāvoklī).
- noformēt Atbilstoši noteiktām prasībām, noteiktiem mērķiem izveidot (parasti celtnes, telpas, priekšmeta) ārējo izskatu.
- spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
- atripot Atbraukt (parasti par automobiļiem).
- atvažot Atbraukt, ierasties.
- atģērbt Atbrīvot (kādu) no apģērba (parasti no virsdrēbēm).
- izpinkāt Atbrīvot no pinkām (parasti sukājot, ķemmējot).
- attārpot Atbrīvot no tārpiem (parasti dzīvnieku).
- ravēt Atbrīvoties (no kā, parasti nevēlama), likvidēt (parasti ko negatīvu).
- izkļūt Atbrīvoties (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa), panākt, ka izbeidzas (kāda, parasti nevēlama, apstākļu, stāvokļa ietekme).
- nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt, dabūt) pie malas, arī nogādāt (arī aizgādāt, aizvākt, novākt) no ceļa atbrīvoties (no kāda), parasti, fiziski iznīcinot
- šprukt Atbrīvoties (no saites, iesprostojuma u. tml.) - parasti par dzīvnieku.
- nomest Atbrīvoties (no, parasti nevēlama, psihiska vai fizioloģiska stāvokļa).
- izraisīties Atbrīvoties (parasti no negatīva psihiska stāvokļa).
- notīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
- tīrīties Atbrīvoties no placentas dzemdībās (par dzīvniekiem, parasti govi).
- atmest Atbrīvoties, atradināties (parasti no slikta paraduma vai īpašības).
- pārstaigāt Atcerēties, atveidot iztēlē, parasti kādā secībā (piemēram, dzīves gaitas).
- čoknīties Atcerēties, saprast, apjēgt.
- kupelēt Atdalīt (cēlmetālus) no (parasti svina) piejaukumiem.
- noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt.
- nomaukt Atdalīt (mizu, parasti koka, krūma stumbra, zara daļai) visapkārt.
- izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt.
- izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot).
- nodarināt Atdalīt nost (parasti nogriezt, nomizot sakņaugiem ko nevajadzīgu).
- nodabūt Atdalīt nost, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- noskulbīt Atdalīt zarus (parasti cērtot).
- atšķirt Atdalīt, atraut (parasti pret paša gribu, no kā ļoti tuva, radniecīga, nepieciešama).
- izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
- nosavilkties Atdalīties no ķermeņa (parasti par matiem, spalvām).
- nobirt Atdalīties un nokrist (par augu daļām, parasti lapām, ziediem, augļiem).
- atlupt Atdalīties, atlobīties nost (parasti par virskārtu).
- nogrūt Atdaloties nost (no kā), nokrist, nogāzties (parasti lielā daudzumā); nobrukt (1).
- kopija Atdarinājums, atveidojums (pēc parauga), parasti bez radošas pieejas, noteikta viedokļa.
- ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
- pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- piegaudot Atdarinot gaudošanu, pievilināt (parasti vilku) vai izraisīt atsaukšanos, lai noteiktu atrašanās vietu.
- attaisīt Atdarīt, parasti ar kādu rīku (ko cieši aizdarītu, aiznaglotu, aizkorķētu u. tml.).
- gandarīt Atdarīt, parasti ar ļaunu (piemēram, nodarītu pārestību).
- upurēt Atdot (parasti ko vajadzīgu) kā labā, kāda mērķa dēļ; ziedot (2).
- ziedot Atdot (parasti materiālas vērtības, naudu) kā labā, kāda mērķa dēļ.
- atmaksāt Atdot atpakaļ (parasti aizdotu naudu).
- sirds masāža atdzīvināšanas metode, kad apstājusies sirdsdarbība, - ritmiski uzspiedieni uz krūškurvja apakšējās daļas parastā sirds ritmā - 1 reizi sekundē
- atgādne atgādinājums (parasti uzraksta veidā)
- atdzanāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
- atdzenāt Atgaiņāt (parasti kukaiņus).
- pārkļūt Atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.), parasti ar grūtībām.
- pārrasties Atgriezties, ierasties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.).
- atcelties Atgrūsties (ar laivu) no krasta.
- stumties Atgrūžoties (pret ko), virzīties (parasti ar laivu, plostu).
- atkrist Atgulties (parasti uz neilgu laiku), lai atpūstos.
- atstiepties Atgulties (parasti, iztaisnojot augumu).
- atmesties Atgulties (uz muguras, parasti uz neilgu laiku).
- atlikties Atgulties, lai atpūstos (parasti uz neilgu laiku).
- atsastiepties Atgulties, parasti iztaisnojot augumu.
- izkretāt Atgulties, parasti kur pagadās.
- atsalaisties Atgulties, parasti uz neilgu laiku.
- atkopties Atgūt labklājību, panākt uzplaukumu (parasti pēc materiālu grūtību pārvarēšanas).
- nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
- miofibroblasts Atipisks fibroblasts, kurā apvienotas fibroblasta un gludās muskulatūras šūnas ultrastruktūras pazīmes.
- atļokāt Atjāt (parasti bērnu valodā).
- atdzemdināt Atjaunot (kādu sabiedriskās dzīves parādību), parasti pārvarot grūtības.
- rekonstruēt Atjaunot (ko) pēc aprakstiem, atrastām paliekām u. tml.
- attikt Atjaust, atrast.
- pamosties kā no miega atjēgties, pēkšņi sākt ko saprast
- apsapt atjēgties, saprast
- atsapties Atjēgties, saprast; sapt.
- sapt Atjēgties, saprast.
- atjozties Atjozt sev (parasti jostu).
- vanna Atkailināta ķermeņa, tā daļu pakļaušana ārstnieciskai, norūdīšanas u. tml. (parasti saules, gaisa) iedarbībai; pelde.
- recidīvs Atkārtošanās (parādībai), parasti nevēlama, pēc (tās) īstas vai šķietamas izzušanas.
- atkārtota migrācija atkārtota pārcelšanās citā dzīves vietā (parasti relatīvi īsā laikposmā)
- pārvilkšana atkārtota skrūvsavienojumu noteiktā pievilkšanas spēka pārbaude. Šādu pārbaudi parasti veic pēc spēkratu piestrādes, izmantojot dinamometrisko atslēgu
- kumulācija Atkārtoti lietotu (parasti zāļu) vielu uzkrāšanās organismā, arī vidē.
- bakstēt Atkārtoti pieskaroties, mazliet spiest, grūst (parasti ar ko tievu, smailu); bikstīt.
- žļudzināt Atkārtoti radīt samērā skaļu troksni (parasti par šķidrumu, arī šķidruma strūklu, kas spiežas kam cauri vai atsitas pret ko).
- durstīt Atkārtoti skarot, radīt sāpes, arī radīt, parasti sīkus, ievainojumus (par ko asu, piemēram, par ērkšķiem, skujām).
- mēģināt Atkārtoti, arī pa daļām, parasti speciālista vadībā, izpildīt (piemēram, lomu, skaņdarbu, deju), gatavojot, veidojot izrādi, priekšnesumu.
- iedzert Atkārtoti, sistemātiski lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- recidivēt Atkārtoties, parasti nevēlami, pēc īstas vai šķietamas izzušanas (par parādību).
- atsegsme Atklāšana, parādīšana (parasti mākslas darbā).
- atveidot Atklāt būtisko, panākt līdzību vai identitāti (parasti, iedzīvinot īstenības parādības mākslas darbā); attēlot.
- saskatīt kāda (īsto) seju atklāt kāda, parasti slēptu, būtību
- atdarīt (arī atvērt) acis atklāt patiesību; palīdzēt pareizi saprast (ko)
- celt gaismā (kaut ko) atklāt, darīt zināmu (parasti ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt gaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- izvilkt dienasgaismā atklāt, darīt zināmu (parasti, ko tādu, kas ticis slēpts)
- atmaskot Atklāt, spilgti raksturot (ko negatīvu, parasti mākslā).
- paneļdiskusija Atklāta diskusija starp individuāli izraudzītiem cilvēkiem, parasti ar masu mediju piedalīšanos; sekciju diskusija konferencē.
- atskaite Atklāta sasniegumu demonstrēšana, parādīšana (parasti mākslas nozarēs).
- zeltraktuve Atklāta vai daļēji atklāta (parasti sekli izvietota) zelta ieguves vieta; attiecīgais rūpniecības uzņēmums.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- Kadisas līcis atklāts līcis Atlantijas okeānā, Pireneju pussalas dienvidrietumu piekrastē (Spānijā un Portugālē), dziļums — līdz 100 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3 m
- atsagriezties Atkļūt atpakaļ, ierasties atkal.
- urna Atkritumu trauks (parasti no betona, metāla).
- aptīrīšana Atkritumu, netīrumu u. tml. aizvākšana (parasti organizēta); darbība --> aptīrīt (1).
- šķīdonis Atkusnis (parasti pavasarī), kad strauji kūst sniegs, atlaižas zeme; arī slapjdraņķis (rudenī, ziemā).
- sasapravīties Atlabt (parasti pēc slimības, arī pēc nepietiekama uztura).
- rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos.
- atsalaisties Atlaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atšļukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- atsprukt Atlaisties vaļā (parasti par rokām).
- Hebridu jūra Atlantijas okeāna jūra Skotijas rietumu piekrastē, ziemeļrietumos norobežo Ārējās Hebridu salas.
- Gvībaras līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas piekrastē, Donegolas grāfistes rietumos.
- Slaigo līcis Atlantijas okeāna līcis Īrijas salas ziemeļrietumu piekrastē, Slaigo grāfistes ziemeļu daļā.
- Skotijas jūra Atlantijas okeāna malas jūra (angļu val. "Scotia Sea") Antarktīdas piekrastē, starp Dienviddžordžijas salu, Dienvidsendviču un Dienvidorkneju salām, Dreika šaurums to savieno ar Kluso okeānu, platība — 1247000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 6022 m
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
- sakrāt Atlicinot, arī neiztērējot pakāpeniski palielināt (kā, parasti naudas, arī citu materiālu vērtību) daudzumu.
- iesamesties Atlidot un nomesties, piemēram, kokā (parasti par putnu).
- izalaisties Atlidot un uzmesties uz kā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atradības Atlīdzība par atrastās naudas, mantas atdošanu.
- komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas)
- prēmija Atlīdzība, atalgojums, apbalvojums (par ko, parasti vienreizēji paveiktu).
- drupas Atliekas pēc (parasti celtnes) sagraušanas vai sagrūšanas.
- gruveši Atliekas pēc (parasti celtnes) sagrūšanas; drupas.
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- repleisot Atlikt vietā, atjaunot (parasti datorsistēmas darba traucējumu vai bojājumu gadījumos).
- atloks Atlocīta, īpaši veidota atliekta mala (parasti apģērba gabaliem, apaviem).
- palaist pasaulē Atļaut doties prom (parasti no dzimtajām mājām) svešumā.
- pielaist Atļaut ierasties (pie kāda), satikties (ar kādu).
- dot atļaut lietot vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
- pielaist pie stūres atļaut vadīt transportlīdzekli (parasti automobili)
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- šķiedrgalvīte Atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Inocybe"), Latvijā konstatētas 28 sugas, sēne (parasti neēdama) ar dzeltenbrūnu, šķiedrainu cepurīti.
- divportu atmiņa atmiņa, kas spējīga vienlaicīgi saņemt piekļuves pieprasījumu no divām iekārtām (parasti procesoriem)
- secīgās piekļuves atmiņa atmiņa, kurā, lai atrastu meklējamos datus, ir jāpārskata visi iepriekšējie ieraksti
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- gaiša piemiņa atmiņas par ko labu, kas parasti saistīts ar mirušu cilvēku
- pielūžņojumu krāja atmirušo (parasti gulošu) koku koksnes tilpums, kas neatbilst likvīdai koksnei
- atkāpt Atnākt (parasti ciemos).
- atstaigāt Atnākt (parasti lēnām).
- atkoizāt Atnākt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- atpekot Atnākt (parasti par bērniem).
- atdzīties Atnākt, atbraukt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- atšļūkt Atnākt, ierasties.
- atjemt Atņemt, parasti ar varu, spēku, draudiem.
- provinciālisms Atpalicība, neorientēšanās laikmeta sabiedriskajā dzīvē un kultūras norisēs; uzskatu šaurība, aprobežotība, kas parasti saistīta ar dzīvošanu tālu no centra, no galvaspilsētas.
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- Atpiļa Atpiļa grāvis - Deduma kreisā krasta pieteka Trikātas pagastā, iztek no Atpiļa ezera.
- izpīt Atpīt, atraisīt (parasti matus).
- skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas.
- skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
- vējatplūdi Atplūdi, vēja darbības radītās ūdenstilpju ūdenslīmeņa svārstības (pazeminās pie aizvēja krasta).
- atvējot Atplūst (parasti par gaisa strāvām, smaržu).
- atvēdīt Atplūst (parasti par smaržām, gaisa strāvām).
- atstaipīt (arī atstiept) kaulus atpūsties (parasti guļus)
- atstiept (arī atstaipīt) kaulus atpūsties (parasti guļus)
- atdusēties Atpūsties guļus stāvoklī (parasti miegā) - par cilvēkiem.
- šļaucīties Atpūsties, parasti guļus stāvoklī.
- diendusa Atpūta (parasti miegā) pēc pusdienām.
- atdusa Atpūta (parasti miegā).
- atelpa Atpūta, neliels pārtraukums (parasti spraigā darbā).
- pīppauze Atpūtas brīdis, neliels darba pārtraukums, ko parasti izmanto smēķēšanai.
- Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
- Sudočjes ezers atradās Arāla jūras dienvidu piekrastē, pie Amudarjas deltas 53 m vjl., Uzbekistānā, platība - 337 kvadrātkilometri (1975. g.), 20. gs. beigās izsīcis
- Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
- Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
- Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
- Tirzas viduslaiku pils atradās Gulbenes novadā, bijušās Tirzas muižas centrā, uzbūvēta Tirzas kreisajā krastā lēzenā paugurā (~50 x 60 m), kam visapkārt izrakts \~15 m plats grāvis, paugura ziemeļu un dienvidu stūrī bijuši bastioni, 1577. g. pili izpostīja krievu karaspēks, 1601. g. - zviedru karaspēks, un līdz ar to zuda tās militārā nozīme
- Vainižu viduslaiku pils atradās Limbažu novada Umurgas pagastā, Braslas labajā krastā, pirmoreiz vēstures avotos minēta 1359. g., izpostīta Livonijas iekšējo karu laikā un 1555. g. jau bijusi sagrauta; no laukakmeņiem celtais 1,5 m biezais aizsargmūris apņēmis 56 x 87 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu ziemeļrietumu malā; virszemes daļas nav saglabājušās un pils vietu iezīmē kādreizējie nocietinājumi - 20 m plats un 6 m dziļš aizsarggrāvis un līdz 3 m augsti zemes vaļņi
- Kausas pilskalns atradās Ludzas novada Pasienas pagastā, Zilupes kreisajā krastā, netālu no Latvijas un Krievijas robežas, aizņēma pauguru grēdas atzaru un bija norobežots ar 5 vaļņiem un 5 grāvjiem, plakums bija \~25 x 130 m, norakts 20. gs. 60.-70. gados, atradumi liecina, ka 1. gt. 2. pusē tur dzīvojuši balti
- Ērgļu viduslaiku pils atradās Madonas novada Ērgļos, netālu no Ērgļu slimnīcas, celta 14. gs. 2. pusē Ogres labajā krastā, 25 m augstas kraujas malā, norobežojis \~10 m dziļš grāvis, taisnstūrveidīga (~40 x 30 m), 15. gs. uzbūvēts kvadrātisks (8 x 8 m) tornis ar šaujamlūkām; 18. gs. sākumā pamesta un pamazām sabrukusi
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Balteņu pilskalns atradās Rēzeknes novada Čornajas pagastā, bijis savrups, \~30 m augsts noarts paugurs, nocietinājumu pēdas nav saskatāmas, nogāzēs konstatēts kultūrslānis, atrastas bezripas keramikas trauku lauskas un akmens katls, datējams ar 1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.
- Sarkanais tornis atradās Rīgā, Pārdaugavā, Mārupītes labajā krastā pie tās senākās ietekas Daugavā (iepretī Bieķensalai), bija no sarkaniem ķieģeļiem būvēts sešstāvu sardzes tornis, nojaukts 17. gs. vidū, kad paplašināta blakusesošā Kobronskansts, devis nosaukumu Torņakalnam
- Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
- Sabiles viduslaiku pils atradās Sabilē, Abavas labajā krastā, celšanas laiks nav zināms (domājams 13. gs. otrā puse), sākotnēji bija Livonijas ordeņa fogtijas centrs, 15.-16. gs. tā bija pakļauta Kandavas fogtam, bet 1563. g. tā jau bijusi pussabrukusi
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Kalnaziedu upurozols atradies Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā, Pļaviņu HES ūdenskrātuves krastā, \~300 m no Kalnaziedu pilskalna, apkārtmērs bijis \~5 m, izdedzināts un gājis bojā, bet stumbrs saglabāts un pārsegts ar jumtiņu, pēc dažām ziņām pie tā ziedota labība, ēdieni un dzērieni
- atjūgt Atradināties, atrast.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā
- Baltavas viduslaiku pils atradusies tagadējā Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, \~20 m augstā un \~100 x 80 m lielā paugurā, ko sauc arī par Pilskalnu vai Altienu; Baltavas (Baltowe) bīskapa pils rakstītos avotos minēta 14. gadsimtā, bet tās atrašanās vieta noteikta tikai 19. gs. beigās
- dot (arī iedot) kurvīti atraidīt (parasti bildinātāju)
- izpīt Atraisot, atpinot (parasti matus), izņemt (piemēram, lenti).
- reklāmlapa Atraktīva informācijas lapa, kas parasti nodrošina atlaides tās uzrādītājam, pērkot biļeti uz publisku maksas pasākumu (koncerts, festivāls).
- načo Ātrās uzkodas, kukurūzas [čipsi]{s:2336}, kurus parasti pasniedz ar mērci vai garnē ar sieru, papriku, salātiem u. tml.
- attapt Atrast (īsto, vajadzīgo).
- izrakt Atrast (parasti starp citiem priekšmetiem).
- potencēt Atrast (skaitli, izteiksmi) pēc logaritma.
- uzminēt Atrast atminējumu (mīklai).
- uzminēties Atrast atminējumu (mīklai).
- izlīdzēties Atrast iespējas.
- izkulties no parādiem atrast iespēju nokārtot parādus
- parādīt Atrast iespēju, izdevību pierādīt, apliecināt (kādam) savas spējas.
- parādīt Atrast iespēju, izdevīgu gadījumu atriebties, atmaksāt (kādam).
- nopravīt Atrast īsto, vajadzīgo, pareizo (piemēram, vietu, laiku).
- izglābt stāvokli atrast izeju no grūta, sarežģīta stāvokļa; būt par cēloni tam, ka rodas izeja no grūta, sarežģīta stāvokļa
- piesiet (savu) sirdi Atrast ko interesantu, aizraujošu.
- izvēlēties Atrast noteiktam nolūkam, uzdevumam (piemērotu, atbilstošu cilvēku).
- patverties Atrast patvērumu, nokļūt patvērumā.
- patvert Atrast patvērumu.
- uzgaumēt Atrast pēc visām īpašībām atbilstošu.
- uzņemt pēdas atrast pēdas un uzsākt doties pa tām (parasti par suni)
- izvilkt sakni atrast skaitli, kura atbilstošā pakāpe ir vienāda ar zemsaknes skaitli
- sumēt Atrast summu, summēt.
- notvert Atrast un aizturēt (piemēram, likuma pārkāpēju).
- uzmedīt Atrast un nomedīt.
- atsijāt graudus no pelavām atrast vērtīgo, atšķirt vērtīgo no nevērtīgā, labo no sliktā
- atņemt Atrast vienu saskaitāmo, ja dota summa un otrs saskaitāmais.
- patilpt Atrast vietu zem kaut kā.
- uzdūķerēt Atrast zivis naktī, skalu gaismā.
- izvilkt dienas gaismā (kaut ko) atrast, atklāt ko; atmaskot
- notvert Atrast, atklāt, arī ieraudzīt (ko vajadzīgu, vēlamu).
- pādīt Atrast, atzīt.
- atlicināt Atrast, iedalīt, izbrīvēt (laiku).
- sagādāt Atrast, iegūt (barību), izveidot (mitekli) - par dzīvniekiem.
- izvēlēties Atrast, izraudzīties (piemērotu, atbilstošu, piemēram, darbības sfēru, darba metodi, domu izteikšanas līdzekli).
- izvēlēties Atrast, izraudzīties noteikta pasākuma, norises realizēšanai (piemērotu, izdevīgu laika posmu).
- notvert Atrast, izvēlēties (parasti izdevīgu, piemērotu laikposmu, laika momentu).
- attrāpīt Atrast, izvēlēties (vajadzīgos vārdus).
- atbildēt atrast, pateikt (problēmas risinājumu, atbildi)
- dabūt Atrast, sameklēt (parasti, lai iegūtu savā īpašumā, rīcībā).
- apiet Atrast, sastapt.
- apčupināt Atrast, taustoties apkārt.
- apčupinēt Atrast, taustoties apkārt.
- atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā.
- parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma).
- uzgābelēt Atrast; sameklēt.
- gābelēt Atrast; uziet; meklēt.
- parast Atrast.
- uzieties Atrast.
- zastukaķ Atrast.
- celksnis Atrasta lieta, atradums.
- apiet Atrasties (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- čurnēt Atrasties (ilgi) vienā un tai pašā vietā vai (parasti neērtā) pozā; nīkt.
- stāvēt Atrasties (kādā vidē) - par parādībām dabā.
- vilcināties Atrasties (kādā vietā, pie kā) ilgāk nekā nepieciešams; tīši, ar nodomu kavēties.
- apskaut Atrasties (kam apkārt vai vairākās pusēs) - par kokiem, mežu, teritoriju.
- aptvert Atrasties (kam) cieši apkārt (par priekšmetiem).
- aplipt Atrasties (kam) cieši klāt, arī pārklāt (parasti par daudziem kukaiņiem).
- iekļaut atrasties (kam) cieši visapkārt; arī ierobežot (ko); ietvert (4)
- lenkt Atrasties (kam) vairākās vai visās pusēs (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- ielenkt Atrasties (kam) visapkārt (piemēram, par augiem, priekšmetiem).
- notupēt Atrasties (kur visu laikposmu).
- novietoties Atrasties (kur, kādā secībā, attālumā).
- būt Atrasties (kur) - par cilvēkiem, dzīvniekiem, lietām.
- snaust Atrasties (kur) un netikt (parasti ilgāku laiku) lietotam, izmantotam (par priekšmetiem).
- viļāties Atrasties (kur), parasti, nesakārtotam (parasti par apaļiem priekšmetiem).
- peldēties Atrasties (šķidrumā, masā) - par priekšmetiem.
- sēdēt Atrasties (uz kā, kur), piemēram, stāvot, tupot (parasti par dzīvniekiem, putniem, kukaiņiem).
- krist Atrasties (uz kā, pāri kam) - par ēnu.
- klāt Atrasties (uz kā), būt (kam) virsū, segt (ko) no virsas (piemēram, par putekļiem, vielu).
- ietvert Atrasties (vairākās vai visās pusēs); ierobežot (1), iekļaut (1).
- torčaķ Atrasties alkohola vai narkotiku reibumā.
- atrasties iepriekšējā apcietinājumā atrasties apcietinājumā iepriekšējās izmeklēšanas laikā pirms tiesas
- sēdēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- tupēt Atrasties apcietinājumā, cietumā.
- pihķeķ Atrasties apcietinājumā, izciest sodu.
- boļeķ Atrasties apcietinājumā.
- paritsja Atrasties apcietinājumā.
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (1).
- apgrozīties Atrasties apgrozībā (2) (par transportlīdzekļiem).
- karot atrasties ar kādu atklāti naidīgās attiecībās
- pripuhaķ Atrasties arestā, cietumā.
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- stāvēt (arī sēdēt) saņemtām rokām atrasties bezdarbībā, aktīvi nepiedalīties kādos notikumos, nereaģēt uz kādu situāciju
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- salikt rokas klēpī atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.) atrasties bezdarbībā; aktīvi nepiedalīties (darbā, pasākumā)
- dimbā Atrasties bezizejas situācijā; pagalam.
- sabāzt degunus kopā atrasties cits citam ļoti tuvu un klusu, noslēpumaini sarunāties
- sacelties atrasties erekcijas stāvoklī (par dzimumlocekli)
- gulēt Atrasties guļus pie zemes (par augiem).
- gulēt Atrasties guļus stāvoklī (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nogulēt Atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- zvilnēt Atrasties guļus stāvoklī; arī bezdarbībā gulšņāt.
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta
- kačaika Atrasties izmeklēšanā.
- dzīvot līdzi Atrasties kā iespaidā, varā.
- karot atrasties kara stāvoklī (par valstīm, tautām, ciltīm u. tml. vai sociālām grupām)
- ēst kroņa kāpostus atrasties karadienestā
- ugunī Atrasties kaujā (kara laukā).
- kūmoties Atrasties kūmu attiecībās, iegūt jaunus draugus.
- dzīvot Atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nākt Atrasties kustībā šurp, virzīties, tikt virzītam šurp (par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties kustībā, arī tikt virzītam uz augšu (par priekšmetiem).
- iet Atrasties kustībā, arī virzīties, tikt virzītam (par priekšmetiem).
- drebēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, cilvēka ķermeņa daļām); trīcēt.
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām).
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1).
- rotāties Atrasties kustībā, virzībā; būt kustīgam.
- aptecēt Atrasties lokveidā (ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļu.
- būt uz sēkļa atrasties ļoti grūtā, sarežģītā situācijā
- justies kā uz nāvi notiesātam atrasties ļoti smagā, bezizejas stāvoklī, arī pārdzīvot lielas bailes
- klusēt Atrasties miera stāvoklī (par parādībām dabā); arī būt klusam.
- atpūsties Atrasties miera stāvoklī pēc piepūles (par organismu, tā daļām).
- snaust Atrasties nedziļā, parasti īslaicīgā, miegā; atrasties pārejas stāvoklī starp nomodu un miegu.
- palikt uz vietas atrasties nekustīgā, arī nemainīgā stāvoklī; apstāties kustībā
- griezties (arī skriet) kā vāverei ritenī atrasties nepārtrauktā kustībā, darbībā (bieži bezjēdzīgā)
- žaustīties Atrasties nevietā (sagadīšanās pēc).
- būt pa kājām (kādam) atrasties nevietā, traucēt
- pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
- stāvēt Atrasties noteiktā teritorijā, pozīcijā (par bruņoto spēku daļām, vienībām, apakšvienībām); atrasties (kur) - par fronti.
- gulēt ziemas miegā atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- gulēt ziemas miegu atrasties pilnīgā miera stāvoklī ziemā (par dažiem dzīvniekiem)
- zvilnīt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī; bezdarbībā gulšņāt.
- zvilnēt Atrasties pussēdus vai pusguļus stāvoklī.
- balģeķ Atrasties reibumā.
- piepļeku Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- piepļekus Atrasties sakņupušā, pieplakušā stāvoklī.
- būt (jau) gabalā, arī (būt) labā (arī krietni) gabalā atrasties samērā tālu
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
- būt kā graudam starp diviem dzirnakmeņiem atrasties starp diviem pretējiem spēkiem, divējādu, pretrunīgu apstākļu, faktoru ietekmē
- knūbēties Atrasties stāvoklī ar nolaistu, noliektu galvu.
- nevarēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- nespēt pakustināt ne pirkstiņa atrasties stāvoklī, kad nav iespējamas nekādas kustības; nespēt nemaz pakustēties
- atspūsties Atrasties stāvoklī, kad netiek izmantots (par zemi).
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- būt uz spēles atrasties stāvoklī, situācijā, kad kas ir atkarīgs no nejaušības, pakļauts riskam
- stresot Atrasties stresa situācijā; uztraukties, nervozēt.
- peldēt Atrasties šķidrumā tā, ka tas pilnīgi pārklāj; atrodoties šķidrumā, turēties tā virspusē, neiegrimstot tajā pilnīgi.
- peldēt Atrasties šķidrumā vai gāzē noteiktā līdzsvara stāvoklī.
- mirkt Atrasties šķidrumā, masā (par priekšmetiem).
- stāvēt krustcelēs (arī krustceļos) atrasties tādā stāvoklī, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem)
- saiet Atrasties tieši blakus (parasti par teritorijām).
- saskarties Atrasties tieši līdzās (kam).
- pieskarties Atrasties tik tuvu (kam), ka skar (to).
- parocē Atrasties tuvu (būt ērti sasniedzamam).
- gulēt uz ceļiem (arī ceļos) atrasties uz ceļiem un zemu noliekties kāda priekšā
- kulminēt Atrasties uz novērotāja meridiāna (par debess spīdekli).
- žonglēt uz naža asmens atrasties uz riska robežas
- segt Atrasties uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (piemēram, par priekšmetiem, vielām).
- ceļot Atrasties vai doties ceļā, parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- staigalēt Atrasties virzībā, kustībā (par mehānismu, ierīci u. tml.).
- tecēt Atrasties virzībā, kustībā (par straumi, ūdenstilpes ūdeņiem).
- plūst Atrasties virzība, kustībā (par straumi).
- aiziet Atrasties virzienā (uz kādu vietu); aizvirzīties, aizvīties (par ceļiem, takām u. tml.).
- atiet Atrasties virzienā nost (sānis) - piemēram, par ceļu, upi.
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- atiet Atrasties virzienā vai virzīties nost (sānis) - piemēram, par zariem, augu saknēm.
- ieslēgt Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm (piemēram, par kokiem, mežu, mājām).
- ieskaut Atrasties visapkārt (kam), ietvert (ko) no vairākām vai visām pusēm.
- hibernēt atrasties ziemas guļā (par dzīvnieku)
- uzkavēties Atrasties, apstāties (kur, kādā vietā), parasti neilgu laiku, arī reizēm (par transportlīdzekli).
- pludot Atrasties, arī izplatīties (piemēram, uz kā virsmas) samērā lielā daudzumā (parasti par šķidrumu).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā pozā, stāvoklī) un nemainīt (to).
- palikt Atrasties, arī nokļūt (kādā situācijā, apstākļos).
- stāvēt Atrasties, augt vertikāli (kur) - parasti par kokiem.
- sēdēt Atrasties, augt, arī būt novietotam (uz kā, kur) - par augiem, to daļām.
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- ieņemt Atrasties, būt (kādā sabiedriskā stāvoklī), veikt (kādus amata pienākumus).
- klāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem.
- pārklāt Atrasties, būt (kādā teritorijā, platībā) - piemēram, par zemes (planētas) virsas reljefa veidojumiem.
- pastāvēt Atrasties, būt (kur, kādā stāvoklī) noteiktu laiku.
- klāties Atrasties, būt (kur) plašā teritorijā (piemēram, par mežu, kalniem, ūdeņiem).
- klāt Atrasties, būt (uz kā, kam priekšā) - par miglu, mākoņiem u. tml.; izplatīties (kur) - par gaismu, tumsu.
- gulēt Atrasties, būt iekļautam (kur).
- iegult Atrasties, būt izveidotam (kur iekšā).
- noslīdēt Atrasties, būt izveidotam virzienā lejup (kur, līdz kādai vietai u. tml.) - parasti par ceļu.
- izkaisīt Atrasties, būt izvietotiem izklaidus, patālu citam no cita, būt izvietotiem (vairākās vietās) - par priekšmetiem; rasties, izplatīties (vairākās vietās) - par parādībām.
- nīkt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos (ilgāku laiku).
- vārgt Atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos, arī garlaikoties, būt piespiedu bezdarbībā; arī nīkt (2).
- nogrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) tā, ka ir grūti saskatāms.
- iegrimt Atrasties, būt novietotam (kā vidū, aiz kā u. tml.) un būt grūti saskatāmam.
- pielipt Atrasties, būt novietotam (kam) cieši klāt.
- atdusēties Atrasties, būt novietotam (kur, uz kā).
- gulēt Atrasties, būt novietotam (kur) - par priekšmetiem.
- stāvēt Atrasties, būt novietotam (kur) - parasti par priekšmetiem.
- nākt Atrasties, būt novietotam (parasti kādā secībā).
- zvilnēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem, ēkām u. tml.).
- tupēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (par priekšmetiem).
- sēdēt Atrasties, būt novietotam (uz kā, kur), parasti nekustīgi (piemēram, par priekšmetiem).
- kāpt Atrasties, būt novietotam (virzienā uz augšu) - parasti par ceļu.
- nogulēt Atrasties, būt novietotam (visu laikposmu kur) - par priekšmetiem.
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) atrasties, būt novietotam ar līkumu (piemēram, par upi, ceļu)
- pieiet Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pienākt Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- piestiepties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvināties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pietuvoties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pievirzīties Atrasties, būt novietotam blakus, tuvu (pie kā, kam klāt) - piemēram, par ceļu, upi.
- pieplakt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt) - par priekšmetiem.
- pieslēgties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties (3).
- pieslieties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt); piekļauties.
- piegulēt Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piekļauties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- piespiesties Atrasties, būt novietotam cieši blakus, ļoti tuvu (pie kā, kam klāt).
- izlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- izlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par ceļu, upi u. tml.).
- aizlocīties Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.); aizlīkumot.
- aizlīkumot Atrasties, būt novietotam līku loču (par līkumainu ceļu, upi u. tml.).
- saliekties Atrasties, būt novietotam lokveidā, parasti pilnīgi.
- sliekties Atrasties, būt novietotam slīpā virzienā (piemēram, par ceļu, taku).
- krist Atrasties, būt novietotam stāvus lejup (parasti par ceļu); būt ļoti stāvam (piemēram, par kalnu).
- pievienoties Atrasties, būt novietotam tā (pie kā, kam klāt), ka veido savienojumu, vienotu sistēmu.
- saiet Atrasties, būt novietotam tieši blakus (par priekšmetiem, to daļām).
- slaistīties Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā (no kurienes, kur u. tml.) - par ceļu, upi u. tml.
- iziet atrasties, būt novietotam virzienā (uz ko, piemēram, par celtnes daļām)
- izvirzīties Atrasties, būt novietotam virzienā cauri (kam), caur (ko) - par ceļu, upi u. tml.
- laisties Atrasties, būt novietotam virzienā lejup (parasti par ceļu).
- uzliekties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlīkumot Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzlocīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzvīties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par līkumainu ceļu, taku.
- uzkāpt Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par ceļu, taku.
- slieties Atrasties, būt novietotam virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu, taku).
- sniegties Atrasties, būt novietotam, aizņemt telpu, platību, izplatīties vidē, telpā, platībā (līdz kādai vietai, pāri kādai vietai u. tml.).
- uziet Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz augšu (kur, līdz kurienei u. tml.) - par ceļu, taku.
- slīdēt Atrasties, būt novietotam, parasti virzienā uz leju (piemēram, par ceļu, taku).
- stāvēt Atrasties, būt redzamam (kur, kādā stāvoklī) virs horizonta (par debess spīdekļiem).
- stāvēt Atrasties, būt uzceltam, izveidotam (kur) - parasti par celtnēm.
- mitināties Atrasties, darboties (kur) - par uzņēmumu, iestādi u. tml.
- smakt Atrasties, dzīvot nebrīvē, arī grūtos, nomācošos apstākļos.
- kļauties Atrasties, izplatīties (kam) cieši visapkārt; būt tādam, kam (kas) atrodas, izplatās cieši visapkārt.
- rīvēties Atrasties, kustēties cilvēka drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā; berzēties (2).
- berzēties Atrasties, kustēties cilvēku drūzmā; pastāvīgi uzturēties kāda tuvumā.
- iznākt Atrasties, parādīties (zemes virspusē) - par iežiem.
- sēdēt Atrasties, uzturēties (kādā vietā, kādos apstākļos) ilgāku laiku, arī pastāvīgi.
- nožveirēt Atrasties, uzturēties (kur) bez vajadzības.
- smakt Atrasties, uzturēties smacīgās, arī drūmās telpās.
- palikt Atrasties, uzturēties, uzkavēties (kur, kādā vietā, arī pie kā, kādā nolūkā).
- Lielvārdes Ipšu depozīts atrasts 1884. g. Ogres novada Lielvārdes pagastā, \~600 uz austrumiem no Ipšu mājām, tajā bija 243 10.-11. gs. sudraba monētas un 2 zelta gredzeni, datējams ar 11. gs. 2. pusi
- Tīras purva depozīts atrasts 1936. g. Dunikas pagasta Tīrspurvā 1,1-1,5 m dziļumā, rokot kūdru, tajā ir 2 ar ādu apvilkti egles dēļu vairogi (diametrs 85,5 cm), vairoga umbons no izdobta bērza māzerpuna, vairogu dēlīši, dzeramais rags ar bronzas apmali, bronzas katliņš u. c. priekšmeti
- Raušu depozīts atrasts 1970. g. Salaspils pagastā, Doles Raušu apmetnes vietā 60 cm dziļumā, datējams ar 11. gs. 2. pusi, tajā ir >40 dzelzs priekšmetu - tālaika kalēja darbarīki un izstrādājumi
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- pamalis Atrasts bērns, atradenis.
- atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- ceļošana atrašanās vai došanās ceļā, parasti ilgi un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas
- atšaut Atraut, atbīdīt vaļā (parasti aizbīdni).
- lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
- šmukt Ātri (parasti slepus) doties prom vai noslēpties; bēgt.
- atskriet Ātri atgriezties, pārrasties (no kurienes).
- atraut Ātri atvest (parasti ar transportlīdzekļiem).
- traukties kājās ātri celties, parasti, lai sāktu ko darīt
- raut Ātri dzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- sabirt Ātri ierasties, arī novietoties (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- izskriet Ātri izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- izskriet Ātri izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
- nospolēt Ātri nobraukt (kādu attālumu, parasti pa līdzenu ceļu).
- traukt Ātri pārvietot, parasti vest, nest (ko).
- pazibsnīt Ātri paskatīties (parasti paužot spēcīgas jūtas).
- pazibsnīt Ātri pavērst (acis, skatienu, parasti paužot spēcīgas jūtas).
- satrinkt Ātri sadzīt (parasti mājdzīvniekus).
- savantēt Ātri samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- mest skatienu (arī skatu, acis) ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- mest skatu ātri skatīties (uz ko), parasti vairākkārt, arī uz dažādiem objektiem, pusēm
- drēbt Ātri un spēcīgi virzīties, rasties lielam vairumam (par lietu, sniegu).
- traukt Ātri virzīt, pārvietot (par parādībām dabā, parasti par vēju, straumi).
- steigties Ātri virzīties (iet, skriet, braukt u. tml.), parasti, lai nonāktu (kur, pie kā u. tml.) cik iespējams ātri, lai paspētu ierasties laikā.
- triekties Ātri virzīties (piemēram, iet, braukt), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- špārēt Ātri virzīties, parasti skriešus.
- triekties Ātri virzīties, parasti, pārvarot šķēršļus (par transportlīdzekļiem).
- triekties Ātri virzoties, tiekot virzītam, spēcīgi skart (ko), atsisties (pret ko), parasti, radot, arī gūstot satricinājumu, ievainojumu, bojājumu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- savārīt Ātri, arī pavirši samest, sasviest (parasti kur iekšā).
- uzšņāpt Ātri, arī pavirši, parasti nedaudz, uzrakstīt; ātri, arī pavirši uzrakstīt (parakstu).
- eksprompts Ātri, improvizējot uzrakstīts (parasti humoristisks) dzejolis.
- nobērt Ātri, nepārtraukti šaut un pabeigt šaut (parasti šāvienu kārtu).
- tekāt Ātri, parasti sīkiem soļiem, iet, arī skriet šurp turp, dažādos virzienos.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- iegrūst Ātri, steigā, parasti slepeni, iedot.
- paraut Ātri, strauji pavest (parasti ar transportlīdzekli).
- uzburt Ātri, šķietami viegli radīt, izveidot, izgatavot (ko), parasti labi, kvalitatīvi; arī izburt (1).
- atkosties Atriebties, atdarīt (parasti, pasakot ko dzēlīgu).
- saberzt pulverī atriebties, parasti fiziski iznīcinot
- pārgremāt Atrīt un pilnīgi sakošļāt (parasti par govīm).
- atrijas Atrīta (parasti daļēji sagremota) barība ar ko daži dzīvnieki baro savus mazuļus.
- Aizkraukles viduslaiku pils atrodas Aizkrauklē, Daugavas labajā krastā, celta 13. gs. 1. pusē, piederējusi Zobenbrāļu ordenim, vēlāk tur dzīvoja Livonijas ordeņa komturi, pamesta pēc 1680. g., bijusi taisnstūrveida konventa tipa celtne ar 2 priekšpilīm, vislabāk saglabājies pils ziemeļu stūris ar apaļā torņa paliekām un daži \~10 m augsti mūra fragmenti
- Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
- Aizputes viduslaiku pils atrodas Aizputē, Liepājas ielā 9, celta 13. gs. beigās, Tebras kreisajā krastā, lai apsargātu tirdzniecības ceļu no Rīgas uz Prūsiju, bija arī robežas nocietinājuma punkts starp Livonijas ordeņa un Kurzemes bīskapijas zemēm, no 1341. g. pils piederēja Kuldīgas komturijai, 1397.-1430. g. bija Livonijas ordeņa brāļu konventa mītne, 15. gs. zaudēja savu stratēģisko nozīmi un tika pārbūvēta
- Susējas pilskalns atrodas Aknīstē, pilsētas ziemeļrietumu nomalē, Dienvidsusējas kreisajā krastā, ir reljefa veidojums, ko norobežo grava un 15-20 m augsta Dienvidsusējas ielejas krauja, plakums - 40 x 40 m, datējums nav zināms, bet spriežot pēc nocietinājumu veida pieder pie hronoloģiski jaunākiem pilskalniem
- Tāšu pilskalns atrodas Ālandes labajā krastā, 3 km uz ziemeļrietumiem no Tāšu ezera, ir reljefa veidojums, ko dienvidrietumu pusē norobežo \~5 m augstais Ālandes senkrasts, bet ziemeļaustrumu un dienvidaustrumu pusē — gravas, dabiski neaizsargātajā ziemeļrietumu pusē bijis nocietināts ar valni, kas laika gaitā noarts, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Cepurītes salas apmetne atrodas Alūksnes ezera salā Cepurītē, atrastas bezripas (apmestās, gludās) un ripas keramikas lauskas, māla tīģeļa, lejamās formas fragmenti, bijusi apdzīvota 1. gt. - 2. gt. sākumā
- Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
- arktiskā zemiene atrodas Aļaskas ziemeļu daļā, Ziemeļu Ledus okeāna piekrastē, garums - \~1000 km, platums - līdz 190 km
- Bruņuzivju ala atrodas Amatas kreisajā krastā, Rožu iezī, Cēsu novada Līgatnes pagastā, tā ir līdz 3 m augsta un \~1 m plata plaisa, kas iesniedzas smilšakmenī 8 m dziļumā; alas sienās atsedzas nogulumu kārta, kurā ir labi saglabājušās bruņuzivju atliekas
- Reiņu pilskalns atrodas Asūnes pagastā pie Reiņiem, Garā ezera austrumu krastā, ir 10 m augsts paugurs, plakums - 50 x 40 m, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā, kultūrslānis noarts uz nogāzēm, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m
- Parijas līcis atrodas Atlantijas okeāna rietumu daļā (“Golfo de Paria”), Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, no okeāna to norobežo Trinidadas sala un Parijas pussala, dziļums — līdz 36,5 m, stipras plūdmaiņu strumes (>3,5 km/h), neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Džordža sēklis atrodas Atlantijas okeānā, Ziemeļamerikas piekrastē, iepretī Meinas līcim, 50 m izobata ietver platību 80 x 180 km, ziemeļrietumu daļā dziļums <10 m
- Baranaukas pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotajā vietā Lielā Baranauka, paugurainā apkārtnē, Dubnas labajā krastā, savrups, 7-10 m augsts paugurs, kam bijušas stāvas nogāzes un plakums - (~50 x 25 m), atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens graudberzis liecina, ka pilskalns bijis apdzīvots 1. gt. b. p. m. ē.
- Traunas ezers atrodas Austrijā ("Traunsee"), Alpu ziemeļu priekškalnē 422 m vjl., platība — 2600 ha, garums — 12 km, platums — 3 km, dziļums — 288 m, tektoniska izcelsme, augsti krasti
- Zebrus paugurmasīvs atrodas Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Zebrus ezera ziemeļu krastā, garums — 4 km, platums — 2,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142 m vjl., relatīvais augstums — 60 m
- Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
- Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms
- Dzirnavsaliņa atrodas Balvu novada Rugāju pagastā, Pededzes kreisajā krastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumkiem no Mieriņu ciema, kur mainoties Pededzes gultnei, izveidojies plašs sēklis
- Sundarbana nacionālais parks atrodas Bangladešā un Indijā, pasaules lielākais mangrovju mežs Bengālijas līča krastā, izveidots 1984. g., platība - 10000 km^2^
- Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
- Aužeļu pilskalns atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā pie Aužeļu mājām, Mēmeles kreisajā krastā, trīsstūrveida zemesragā starp Mēmeli un tajā ietekošā strauta gravu, ziemeļu galā plaknums norobežots ar 2 m dziļu grāvi un 4 m augstu valni, atrastās senlietas un ripas keramikas trauku lauskas norāda, ka šis senvietu komplekss izmantots arī vēlajā dzelzs laikmetā (10.-12. gs.)
- Kamārdes pilskalns atrodas Bauskas novada Gailīšu pagastā, \~600 m uz ziemeļiem no Paliepu un Alejnieku mājām, Mūsas kreisajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums bijis \~50 x 25 m, pilskalna lielu daļu noskalojusi upe, bijis apdzīvots 1.-8. gs., 10.-12. gs. pārbūvēts; Brūklāju pilskalns
- Slaidēnu pilskalns un apmetne atrodas Birzgales pagastā starp Slaidēnu un Pilskalnu mājām, Daugavas kreisajā krastā, ir reljefa pacēlums ko norobežo Daugava un strauta grava, plakums - 70 x 50 m, nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka un izveidotas līdz 6 m platas terases, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; pilskalna dienvidu un dienvidrietumu pakājē konstatēta apmetnes vieta (~100 x 150 m) ar 0,5 m biezu kultūrslāni
- Aņītes Garais iezis atrodas Braslas ūdenskrātuves austrumu krastā, 400 m garš un 2-7 m augsts dzeltenīgi sarkans iezis
- Krotes Brūveru avots atrodas Bunkas pagastā, izrakumos atrastas rotaslietas, kas datējamas ar 11.-13. gs., senākais droši datētais kulta avots Latvijā
- Bērzkalnu senkapi atrodas Cēsu novada Amatas pagastā, \~200 m uz dienviediem no Bērzkalnu mājām, Melderupītes labajā krastā, uzkalniņš (10 x 7 m, augstums - 1,5-1,8 m), varbūtējs datējums ar bronzas laikmetu
- Raiskuma muiža atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Raiskuma ezera krastā, apbūves ansambli veido kungu māja, pārvaldnieka māja ar manteļskursteni, dārznieka māja, kūts, stallis, klēts u. c. saimniecības ēkas
- Bānūžu pilskalns atrodas Cēsu novada Taurenes pagastā pie Krastkalnu mājām, Bānūžu ezera ziemeļrietumu krastā, 10-12 m augsts paugurs, plakums - (50 x 50 m) līdzens, četrstūrains
- Degteru pilskalns atrodas Ciblas pagasta Degteros, tas ir savrups, iegarens, 10-12 m augsts paugurs, apmēram 30 x 50 m lielo plakumu apjož valnis, pēc atrastajām trauku lauskām tiek vērtēts, ka tas bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. un 1. gt. m. ē.
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Aizpuru apmetne atrodas Dagdas ezera dienvidu krastā, pussalā pie Aizpuru mājām, aizņem 200 x 150 m lielu teritoriju, konstatēts līdz 0,8 m biezs kultūrslānis, kas tuvāk nav pētīts
- Sproģu gravas atrodas Daugavas kreisā pamatkrasta nogāzē starp dziļām sāngravām Krāslavas novada Kaplavas pagastā, platība - 25 ha, garums - 1,5 km, platums - 70-450 m, pamatkrasta avotainās joslas garuma, avotcirku izvietojuma blīvuma, dažādo raksturlielumu, ģeoloģisko procesu un to darbības seku daudzveidības ziņā ir vienīgā šāda teritorija Augšdaugavā
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē
- Dunalkas apmetne atrodas Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, Durbes labajā krastā, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Rogu mājām, \~2 ha lielā un 1,5 m augstā reljefa pacēlumā, bijusi apdzīvota \~700.-1300. g.
- Kalētu pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalētu pagastā, \~400 m uz dienvidrietumiem no Plūdoņu mājām, Latvijas un Lietuvas robežupes Ašupes labajā krastā, neregulāras formas plakums - \~70 x 100 m
- Drogas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagastā, Stroķupītes labajā krastā, \~350 m uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, tas ir 14 m augsts, garens paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm, kvadrātveida plakums (~40 x 40 m)
- Kazdangas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, \~3 km uz dienvidiem no Kazdangas, Alokstes kreisajā krastā, plakuma garums – 120 m, platums – 30–70 m, uz ziemeļiem no pilskalna \~3 ha platībā konstatēta senpilsētas vieta
- Beltēnu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā \~200 m uz dienvidaustrumiem no Ķirbju (bij. Beltēnu) mājām, Dobeļu dīķa austrumu krastā, lēzenā uzkalnā, platība - \~30 x 80 m, attiecināmi uz vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Kaltes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Ruņas kreisajā krastā, \~10 m augsts paugurs, plakums \~20 x 25 m, konstatēts neizteiksmīgs kultūrslānis
- Bašķu senkapi atrodas Dienvidkurzemes novada Rucavas pagastā pie bij. Barbānu, Bašķu un Timbru mājām, \~100 m no Sventājas upes, tās labā krasta palienē, 1 m augsts zemes pacēlums, apbedījumus veido ugunskapi māla urnās vai bez tām, atsevišķi atradumi datēti ar 2.-1. gs. p. m. ē.
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Kapovas ala atrodas Dienvidurālos, Belajas labajā krastā, Krievijā, Baškortostānas Republikā, devona kaļķakmeņos un dolomītos pazemes koridori un grotas 2 stāvos, garums - >2 km, atklāti paleolīta perioda zīmējumi
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Dobeles pilskalns ar priekšpili un senpilsētu atrodas Dobelē, Bērzes upes labajā krastā, tas ir morēnas paugurs, ko austrumos apliec Bērze, ziemeļos un dienvidos norobežo dabiskas gravas, bet rietumos - aizsarggrāvis, 9-15 m augstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvas
- Audaru senkapi atrodas Dobeles novada Bikstu pagastā, \~150 m no Audaru mājām, nelielā, ziemeļu-dienvidu virzienā orientētā uzkalnā, kam pāri iet Liepājas-Glūdas dzelzceļa līnija, izrakumos atrastās senlietas liecina par piederību vidējā dzelzs laikmeta zemgaļu kultūrai
- Tērvetes pilskalns atrodas Dobeles novada Tērvetes pagastā, dabas parkā "Tērvete", Tērvetes labajā krastā, ir 19 m augsta un \~150 m gara paugura rietumu daļa, trīsstūrveidīgs plakums (platība \~1000 m^2^), austrumu pusē nocietināts ar 8 m augstu valni un 5 m dziļu grāvi; Cukurkalns
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms
- Pāces pilskalns atrodas Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera salā, neregulāras formas plakums - \~50 x 25-40 m, augstums virs ezera līmeņa - \~2 m, sākotnēji pilskalns atradies pie \~5 m augstas Pāces upes krasta kraujas
- Dalverzinas stepe atrodas Fergānas ielejā, Sirdarjas labajā krastā, Uzbekistānā un Tadžikistānā, austrumos to norobežo Kuramas grēdas atzari, rietumos - Sirdarja, līdzenums 300-500 m vjl.
- Lielā Kautraka grava atrodas Gaujas pietekas Sviķupītes kreisajā krastā, tai ir kanjonveida forma, nogāžu slīpums 35-40 grādu, gravas garums - 0,8 km, tās sākumā 2,3 m augsts un 1,3 m plats sezonālais ūdenskritums, zem tā 5,5 m dziļa un 1,6 m augsta niša
- Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Grobiņas pilskalns atrodas Grobiņā, Ālandes labajā krastā, pussalā, ko apliec Ālandē uzstādinātais dzirnavezers, plakums ovāls (garums 80 m, lielākais platums 40-45 m), datējams ar 9.-13. gs.; uz austrumiem no pilskalna ir senpilsētas vieta (platība 3 ha)
- Grobiņas viduslaiku pils atrodas Grobiņā, Lielajā ielā 1, celta reljefa paaugstinājumā Ālandes krastā 14. gs. 1. pusē (iespējams, ka ap 1253. g. celtas koka pils vietā), aizņēmusi 72 x 40 m lielu platību, 18. gs. beigās tā pamesta un sākusi grūt, pēc 20. gs. 60.-70. gados veiktās mūru konservācijas izskatās gleznaini
- Babaneuri rezervāts Atrodas Gruzijā, Kahetijā, Lielā Kaukāza dienvidu nogāzē, Alazani krastā, platība – 747 ha, dibināts 1935. g., lai saglabātu Gruzijas lielāko dzelkvu audzi.
- Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
- Krāču pilskalns atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas kreisajā krastā pie Lejaskrāču mājām, līdz 17 m augsts reljefa pacēlums, ko austrumu un rietumu pusē norobežo gravas, dienvidu pusē - Gaujas senleja, plakums - \~130 x 25-30 m, bijis apdzīvots 1. gt.
- Litenes muiža atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, 19. gs. 1. pusē Pededzes krastā uzcelta pils klasicisma stilā, tai abās pusēs puslokā izvietotas saimniecības ēkas, 19. gs. 2. pusē sākta parka (11,5 ha) veidošana
- Akmeņrūču senkapi atrodas Gulbenes novada Litenes pagastā, Akmeņrūču strauta kreisajā krastā pie tā ietekas Sitā, uzkalniņu veido 1,5 m augsts akmeņu krāvums, kura diametrs ir 29 m, varētu būt attiecināmi uz dzelzs laikmetu
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9-12 gs.
- Kauķa kalns atrodas Imulas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē 0,5 km lejpus Matkules pilskalna, Tukuma novada Matkules pagastā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, tas ir saldūdens kaļķiežu masīvs, kas 30 m augstajā upes ielejas nogāzē izgulsnējies no kaļķainiem avotu ūdeņiem, apaudzis ar gobām; Kursas Staburags; Imulas Staburags
- Inčukalna Velna ala atrodas Inčukalna pagastā, Gaujas kreisajā krastā, \~1,5 km lejpus Murjāņu tilta pie Stalšēnu mājām, garums — 16 m, kupolveida griestu augstums — 4,15 m, no alas iztek avots, bijusi kulta vieta
- Lielais Austrālijas līcis atrodas Indijas okeāna dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Great Australian Bight"), Austrālijas dienvidu piekrastē, platība - 484000 kvadrātkilometru, dziļums līdz 5080 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 3,6 m
- Meļņiku pilskalns atrodas Istras pagasta Meļņiku ciemā, Istras kreisajā krastā, ir 25 m augsta paugura platākais un augstākais ziemeļu gals, ko norobežo dabiska pāržmauga, kurā izveidoti 3 grāvji un vaļņi, plakums 65 x 30 m, nelīdzens, tajā konstatēts 0,25 m biezs kultūrslānis, kas postīts ar mantu racēju bedrēm, datējums un kultūrpiederība nav zināmi
- Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
- Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
- Torngata kalni atrodas Kanādā ("Torngat Mountains"), Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, Lorensa augstienes visaugstākā daļa (Serka kalns - 1676 m), ledāja veidotas reljefa formas
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts
- Darjena līcis atrodas Karību jūras dienvidrietumu daļā ("Golfo del Darien"), Kolumbijas un Panamas piekrastē, garums - 165 km, dziļums - >2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,6 m
- Hondurasas līcis atrodas Karību jūras rietumu daļā ("Golfo de Honduras"), Centrālās Amerikas piekrastē, dziļums — 22-54 m, pie ieejas — >200 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 0,7 m
- Ļaksu pilskalns atrodas Kārsavas novada Skaistas pagasta Ļaksu ciemā, Indras labajā krastā, tas ir ovāls, 10-15 m augsts paugurs ar 3 stāvām nogāzēm, plakums - \~100 x 70-80 m, datējums nav zināms; Piļisovka
- Gizilaghačas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidrietumu daļā, Azerbaidžaānas piekrastē, garums - 28 km, platība - \~550 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2 m, krasti zemi, purvaini, ziemo ūdensputni
- Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska
- Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km
- Cimpēnu pilskalns atrodas Kocēnu pagastā, \~1,5 km uz dienvidrietumiem no Kocēniem, Anuļupītes kreisajā krastā, stipri postīts, nenoraktā daļa (garums - \~45 m, platums - 5-6 m, augstums - 6-7 m) ir bez izteikta plakuma, ziemeļrietumu pusē paugura galu no apkārtne atdala grāvis un valnis, iespējams, ka senatnē šeit bijusi Imeras novada iedzīvotāju dzīvesvieta, izteikts pieņēmums, ka šeit atradusies 13. gs. sākumā rakstītajos dokumentos minētā Beverīnas pils
- Ribačijas pussala atrodas Kolas pussalas ziemeļrietumos, Barenca jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Murmanskas apgabalā, ar kontinentu savieno šaura saite, plato, augstums līdz 209 m, krasti krauji, tundra
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
- Fridrihovas pilskalns atrodas Krāslavas novada Bērziņu pagastā, Čaušicas labajā krastā, 8-9 m augstā zemesragā, ko Čaušica apliec no trim pusēm, četrstūrveida plakums (~45 x 20 m), rietumu pusē ir lēzena ieleja, iespējams, ka tur bijuši kādi nocietinājumi, kas vēlākos laikos noarti, plakumā un nogāzēs konstatēts intensīvs kultūrslānis
- Dagdas pilskalns un apmetne atrodas Krāslavas novada Dagdas pagasta Purpļos, Narūta ezera rietumu krastā, austrumu nogāze ir dabiski stāva, un virs tuvākās apkārtne tā paceļas 22 m augstu, četrstūrveida plakums (~50 x 100 m) dienvidu pusē norobežots ar 2 grāvjiem un valni, iekšējais grāvis rietumu nogāzē \~3 m zem plakuma pāriet 3-4 m platā terasē, ziemeļu pusi norobežo 2-3 m augsts valnis un grāvis
- Belogrudovas Egļu pilskalns atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, \~20 m augstā, nodalītā augstienes stūrī, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, ziemeļu nogāzē 2 terases, atrastās trauku lauskas datējamas ar 1. gt. p. m. ē.
- Belogrudovas Egļu senkapi atrodas Krāslavas novada Grāveru pagasta Belogrudovā, plašā, lēzenā, daļēji apbūvētā paugurā, kur 1882. g. atrastas vēlā dzelzs laikmeta latgaļu senlietas, kas nonāca Krievijas Ķeizariskās arheoloģijas komisijas rīcībā
- Aizvējiņu pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas kreisajā krastā 4 km lejpus Krāslavas, zemesmēlē starp 2 gravām, trīsstūrveida plakums (35 m virs Daugavas līmeņa) no zemesmēles turpinājuma atdalīts ar \~20 m garu valni
- Blaževiču pilskalns atrodas Krāslavas novada Kastuļinas pagasta Blaževičos, Rušona ezera austrumu krastā, \~12 m augsts, savrups paugurs, stāva tikai pret ezeru pavērstā nogāze, plakums - \~60 x 40 m, kultūrslānis liecina par apdzīvotību agrajā dzelzs laikmetā
- Mīsnīku pilskalns atrodas Krāslavas novada Ķepovas pagastā pie Mīsnīku mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, plakums 60 x 25-30 m, atrastās senlietas un keramikas trauku lauskas liecina, ka bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē un 2. gt. sākumā
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā pie Augustinišķiem, no vienas puses to norobežo Daugavas krasta krauja, no otras paugurs (saukts "Krasnaja gorka"), paltība \~0,075 ha, atrasti 14.-15. gs. apbedījumi ar bagātām kapu piedevām
- Aišpuru senkapi atrodas Krāslavas pagastā Olksnas ezera dienvidu krastā pie Aišpuru mājām, kādreiz šajā vietā ņemta smilts un atrasti cilvēku kauli un latgaļu vēlā dzelzs laikmeta senlietas
- Gazimuras grēda atrodas Krievijā, Aizbaikāla novada austrumu daļā, Gazimuras upes labajā krastā, garums — 200 km, augstums — līdz 1372 m
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
- Dzeldas pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, \~2,5 km uz rietumiem no bijušās Lieldzeldas muižas, \~200 m uz dienvidiem no bijušajām Pilskalnu mājām, Dzeldas labajā krastā, \~13 m augsts paugurs ar taisnstūrveida plakumu (~30 x 45 m)
- Nīkrāces pilskalns atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, tas ir \~11 m augsts paugurs starp Šķērveļa kreiso stāvkrastu un gravu, plakums 80 x 60 m, mazāk aizsargātā rietumu mala nocietināta ar 3-4 m augstu valni un grāvi ārpusē; datējums nav zināms
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns
- Elderenes svētavoti atrodas Kuldīgas novada Snēpeles pagastā, iztek kādas upītes pakrastē no kraujas malas, ūdens uzskatīts par dziedinošu, tuvumā atrastas senlietas
- Lipaiķu pilskalns atrodas Kuldīgas novada Turlavas pagastā, Rīvas labajā krastā, savrups, \~10 m augsts paugurs, plakumā (~60 x 40 m) jau senos laikos ierīkota kapsēta, tādēļ kultūrslānis ir sapostīts, domājams, ka saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Lippayten"
- Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosa plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
- Kaņiera pilskalns atrodas Lapmežciema pagastā, starp Antiņciemu un Čaukciemu, Kaņiera rietumu krasta 0,5 km garās pussalas galā, augstums — \~3 m, garums — 25 m, no 3 pusēm to apņem ezers, bet rietumos norobežo purvs, ziemeļu un dienvidu pusē nocietinājumu vaļņi
- Pušas ezers atrodas Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Pušas pagastā, 159 m vjl., platība — 241,4 ha, garums — >4 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 6,9 m, eitrofs, gar krastiem paplata niedrāju josla
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
- Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
- Lielvārdes pilskalns atrodas Lielvārdē, Daugavas labajā krastā, pilskalnam izraudzīts reljefa veidojums starp Daugavas stāvo, 20 m augsto krastu un Daugavas pietekas Rumbiņas 16 m dziļo gravu, rietumu pusē izrakts \~10 m dziļš un 25-30 m plats grāvis, plakums - \~110 x 80 m, postīts ar pasaules karu ierakumiem, bija lībiešu dzīvesvieta vēl 13. gs. sākumā, minēta Indriķa hronikā
- Liepupes pilskalns atrodas Lieupes pagastā, Liepupes kreisajā krastā, līdzenā vietā ierīkoto pilsvietu ziemeļu pusē norobežo 8 m augstais Liepupes krasts, pārējās pusēs - līdz 15 m plats, sekls grāvis, kas pie upes pāriet 25 m platā un 5-6 m dziļā gravā, abās pusēs grāvim \~1 m augsts valnis, plakums - četrstūrains 70 x 85 m, domājams, ka izveidots ne ātrāk kā 13. gs.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
- Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
- Peiteļu pilskalns atrodas Ludzas novada Līdumnieku pagastā, nelielā pussalā Peiteļu ezera rietumu krastā, tas ir sirpjveidīgs 2-3 m augsts uzkalns (garums 75 m, platums līdz 10 m), kultūrslānis nav konstatēts, domājams, ka izmantots kā patvēruma vieta briesmu gadījumos vai kā pierobežas nocietinājums Livonijas laikā; Purva saliņa
- Avotiņu pilskalns atrodas Madonas novada Liezēres pagastā, Ogres augšteces apvidū, aizaugušā Pilsezera ziemeļaustrumu krastā, augsts zemesrags , kas no apkārtnes norobežots ar \~2 m dziļu grāvi, kurš tagad aizaudzis, lēzenākajā dienvidu nogāzē ir terases paliekas, kumpajā plakumā (diametrs \~50 m) un nogāzēs konstatēts kultūrslānis
- Ižezera ezermītne atrodas Madonas novada Sarkaņu pagastā, pie Ezerlauku mājām, atklāta 1963. g. Ižezera ziemeļaustrumu \~50 m no krasta, domājams, ka attiecināma uz vidējo dzelzs laikmetu
- Priekšēnu pilskalns atrodas Madonas novada Sausnējas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ir savrups, 10 m augsts paugurs salā, kuru ziemeļu pusē apliec Ogre, bet no pārējām pusēm - Ogres vecupe, dabiski stāvas nogāzes, plakums - 60 x 20 m, bijis apdzīvots līdz \~1 gs. p. m. ē.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
- Dņepras limāns atrodas Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, garums — 55 km, platums pie ieejas — 4,3 km, lielākais platums — 16,7 km, dziļums — \~5 m, ietek Dņepra un Buga
- Viļušu avots atrodas Naujenes pagastā, dabas parka "Daugavas loki" lielākais avots, iztek no gaišpelēka Gaujas svītas smilšakmens slāņa palienē, pie Daugavas labā krasta, periodiski izdala sērūdeņradi
- Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
- Misņikovas pilskalns atrodas netālu no Misņikovu mājām, Latvijas un Baltkrievijas robežupes Aktīcas labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, nocietināts ar vairākiem vaļņiem un grāvjiem, plakums - 60 x 25-30 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs.
- Nītaures pilskalns atrodas Nītaurē, Mērgupes labajā krastā, ir stāvs \~10 m augsts paugurs, ko no 3 pusēm apliec Mērgupe un ceturtā nocietināta ar grāvi un 3 m augstu valni, plakums - neregulārs (garums - 50-60 m, platums - 20-45 m), atrastās senlietas datējamas ar 9.-12. gs, vai pat vēlāku laiku (13.-14. gs.)
- Tomes skansts atrodas Ogres novada Ķeguma novadā, Daugavas kreisajā krastā (175 x 110 m), līdzenā vietā, ierīkota 17. gadsimtā, tai bijis 2 m augsts aizsargvalnis, 4 redutes un 1,5 m dziļš aizsarggrāvis, postīta ar kara laika tranšejām un ceļa būvi
- Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
- Tuguras pussala atrodas Ohotskas jūras rietumu piekrastē, starp Tuguras, Akadēmijas un Uļbanas līci, garums - \~100 km, platums - 1-40 km, kalnaina, augstums - līdz 929 m, meži
- Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
- Iekšējās Hebridu salas atrodas pie Skotijas krastiem Hebridu jūras un Ziemeļu šauruma rietumu daļā
- Baikāla grēda atrodas Piebaikālā, Baikāla ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā, Irkutskas apgabalā, garums — 300 km, augstums — līdz 2572 m (Čerska kalns)
- Piejūras grēda atrodas Piebaikālā, Krievijas Irkutskas apgabalā, garums — 350 km, augstums — līdz 1728 m (Trīsgalvainais Goļecs), krauja nogāze Baikāla piekrastē
- Aleksandrovas senkapi atrodas Piedrujas pagastā plašā teritorijā Daugavas krastā, pēc nostāstiem tur apbedīti franču un zviedru karavīri ar visiem ieročiem
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas)
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Plivdu pilskalns atrodas Plivdu ciemā, Preiļupes labajā krastā, \~15 m augsts paugurs, ko no austrumiem un ziemeļiem apliec Preiļupe, ilgu laiku izmantots lauksaimniecībā, bijis apdzīvots 9.-12. gs.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
- Aizpurvu senkapi atrodas Praulienas pagastā pie Aizpurvu mājām, salasveida tīrumā, bijuši 4 ar akmeņiem nokrauti uzkalniņi un tajos atrastas agrā dzelzs laikmeta senlietas, kas piedēvējamas Baltijas somiem; tagad saglabājušies 4 nelieli pacēlumi tīruma vidū
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m)
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem
- Kategrades pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Kategradē, savrups \~17 m augsts paugurs, plakums - ovāls (~70 x 50 m), ziemeļrietumu un dienvidaustrumu nogāzes dabiski stāvas, pārējās nostiprinātas ar vaļņiem un grāvjiem, atrastas 9-12 gs. senlietas
- Šnepstu pilskalns atrodas Preiļu novada Rušonas pagasta Šnepstu ciemā, Preiļu-Aglonas ceļa kreisajā pusē, \~19 m augsts paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, , plakums 80 x 60 m, atrastās senlietas liecina, ka bijis apdzīvots no vēlā bronzas laikmeta līdz vēlajam dzelzs laikmetam
- Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām
- Raunas Velnala atrodas Raunas pagastā, Raunas ielejas kreisā pamatkrasta nogāzē, pazemes telpas platība — 50 kvadrātmetru, alas dziļums — 13,6 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos un, iespējams, mākslīgi paplašināta
- Vinmines pilskalns atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagasta Kovališku ciemā, ir paugurs Feimaņu ezera austrumu krastā, postīts saimnieciskas darbības rezultātā, ziemeļu un rietumu nogāzes ļoti stāvas, pārējās lēzenākas, plakums \~60 x 50 m, datējums nav zināms
- Batņu senkapi atrodas Rēzeknes novada Kaunatas pagasta Batņos, paugurainā apvidū, Rēzeknes labajā krastā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no tās iztekas no Rāznas ezera, platība - \~300 x 80 m, bijuši \~200 uzkalniņi, arheoloģiskos izrakumos iegūtais materiāls liecina par piederību pie 11.-13. gs. latgaļu kultūras
- Zosnas muiža atrodas Rēzeknes novada Lūznavas pagasta Zosnā, apbūve izveidojusies 18. gs. beigās Rāznas ezera krastā, līdz mūsu dienām saglabājusies 19. gs. apbūve: kungu māja, pārvaldnieka māja; kalpu māja, kučiera māja (vecākā ēka - celta 1820. g.), dažas saimniecības ēkas
- Milkas pilskalns atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, Salāja ezera ziemeļrietumu krastā, savrups, \~20 m augsts paugurs, plakums - \~50 x 25 m, datējams ar 1. gadu tūkstoti
- Babru senkapi atrodas Rēzeknes novada Pušas pagasta Babros, paugurainā pacēlumā Pušas ezera rietumu krastā, tajos ir >100 apaļi vai ovāli, \~1 m augsti uzkalniņi, datējami ar vēlo dzelzs laikmetu (10.-12. gs.)
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
- Zaļā raga pussala atrodas Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, Senegālā, garums — 50 km, ar kontinentu to savieno smilšu strēle
- Āgenskalna līcis atrodas Rīgā, Daugavas kreisajā krastā starp bijušo Klīversalu un Ķīpsalas augšgalu, 200 m plats un 700 m iesniedzas krastā
- Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes
- Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Krupenišku pilskalns atrodas Rušonas pagastā, netālu no Krupenišku (Krupenišķu) mājām, Zolvas ezera ziemeļu krastā, aizņem gara, šaura paugura daļu, plakums - 70 x 25 m, atdalīts ar aizsarggrāvjiem, rietumu un austrumu nogāzes stāvas
- Austrumsahalīnas kalni atrodas Sahalīnas austrumu piekrastē, garums - 280 km, augstums - līdz 1609 m
- Toņinoaņivska pussala atrodas Sahalīnas salas dienvidaustrumos, Ohotskas jūras piekrastē, garums - 90 km, platums - 3-19 km, augstums - līdz 670 m, pussala ziemeļos beidzas ar Svobodnija (Toņinas), dienvidos - ar Aņivas ragu
- Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns
- Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
- Cieceres pilskalns atrodas Saldus novada Cieceres pagastā, Cieceres labajā krastā, augstums virs apkārtnes — 3-4 m, plakums ovāls — \~100 x 50 m, kultūrslānis neizteiksmīgs, iespējams, ka bijis apdzīvots tikai neilgu laiku
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām
- Airītes pilskalns atrodas Saldus novada Zirņu pagastā, vecupju ieskauts, iegarens ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts, 7-8 m augsts paugurs Cieceres labajā krastā, plakums - četrstūrains (40x20 m), tā austrumu gals nolaidens, pārējās 3 paugura nogāzes stāvas, nocietinājumi un kultūrslānis nav konstatēti, drīzāk uzskatāms par kulta vietu
- Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
- Seces dīķi atrodas Seces pagastā, uzstādināti pie Lauces un tās pietekas Taurkalnes līdzenuma purvainajās ieplakās, sekli ar aizaugušiem krastiem
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils atrodas Siguldā, Turaidas ielā 10, tas ir paliksnis ar stāvām nogāzēm Gaujas labajā krastā, 1214. g. tajā uzbūvēta Rīgas bīskapa pils, kas 1776. g. cieta ugunsgrēkā un daļa mūru tika nojaukta, 1936. g. sākti drupu nostiprināšanas darbi un pakāpeniski noris restaurācija
- Aizkraukles pilskalns atrodas Skrīveru pagasta austrumu malā, Daugavas krastā, pie Aizkraukles pagasta robežas, pirmoreiz minēts Latviešu Indriķa hronikā (1203. g.), bija nozīmīgs nocietināts Daugavas lībiešu zemju centrs; Augstie kalni
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m
- Cērtenes pilskalns atrodas Smiltenes dienvidu malā, Cērtenes kreisajā stāvkrastā (augstums - \~25 m), visapkārt pilskalnam grāvis (līdz 12 m dziļš), plakuma (diametrs - 60-70 m) malās un grāvja pretējā pusē valnis, austrumu un dienvidrietumu pusē nocietinātu priekšpiļu vietas, datējums nav noteikts, iespējams, saistīts ar 1359. g. vēstures avotos minēto pili "Castrum Smiltiselle"
- Auļukalna ezermītne atrodas Smiltenes novada Drustu pagastā, Auļukalna ezera austrumu daļā, uz dienvidiem no pussalas, uz zemūdens saliņām saglabājušās celtņu konstrukciju paliekas, atrasti keramikas izstrādājumi ar apmesto, kniebto, gludo un gludināto virsmu, kuri attiecināmi uz 1. gt. vidu un otro pusi
- Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms
- Koporjes līcis atrodas Somu līča dienvidu piekrastē, Krievijas Ļeņingradas apgabalā, iesniedzas sauszemē - 12 km, platums pie ieejas - 26 km, dziļums - līdz 30 m
- Zanzibāras šaurums atrodas starp Āfrikas piekrasti un Zanzibāras salu, mazākais platums — 36 km
- Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē
- Brīveru pilskalns atrodas Šķeltovas pagasta Brīveros, \~15 m augsts paugurs starp Dubnas upi un tajā ietekošā strauta gravu, norobežots ar valni (garums - 45 m, platums - 5 m, augstums - 1 m), vaļņa iekšpusē ir 8 m plats un 0,5 m dziļš grāvis, kas norobežo pilskalna līdzeno plakumu (~35 x 40 m), atrastās trauku lauskas attiecinātas uz 1. gadu tūkstoti; Garadiņš
- Talsu pilskalns un senpilsēta atrodas Talsu ezera dienvidaustrumu krastā, ir \~30 m augsts paugurs, kura nogāžu augšdaļa mākslīgi padarīta stāvāka, plakums \~60 x 50 m, aptuveni 6 m zem plakuma līmeņa pilskalnu apliec terase, kas ziemeļu pusē pāriet \~80 m garā un 30 m platā priekšpils vietā
- Dundagas pilskalns atrodas Talsu novada Dundagā, Dzirnezera ziemeļaustrumu krastā, \~250 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas pils, tas ir \~4 m augsts zemesrags vietā, kur Pāces upē ietek neliels strauts, plakums (~25 x 30 m) nocietināts ar 3 m augstu un 10 m platu valni
- Strazdes Baznīcas kalns atrodas Talsu novada Strazdes pagastā, ir \~4 m augsts uzkalns (~40 x 20 m), kura abi gali jau senākos laikos norakti grantī, arheoloģiskajos izrakumos atrastas senlietas, kas datējamas ar 11.-14. gadsimtu, domājams, ka bijis ciema vai novada svētnīca ar upurbedrēm
- Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts
- Užavas polderis atrodas Užavas abos krastos no Sises līdz Užavai, platība — 3400 ha, maģistrālajos grāvjos ierīkoti regulatori, kas daļēji pasargā no pārplūšanas, nav sūkņu staciju
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
- šķelt Atrodoties (kur), būt par cēloni tam, ka (kas) tiek norobežots, dalīts, parasti divās, daļās.
- apdegt Atrodoties augstā temperatūrā, no virspuses pārogļoties (parasti par cepamiem ēdieniem).
- pārpildīt Atrodoties kur, parasti uz neilgu laiku, virzoties pa kurieni, pārāk aizņemt, pieblīvēt (vielu, platību) - parasti par cilvēkiem, transportlīdzekļiem.
- iekļūt Atrodoties kustībā, parasti nejauši, ievirzīties (kur iekšā) - par priekšmetiem.
- nolīkt Atrodoties saliektā stāvoklī, tiekot vairākkārt noliektam, ļoti nogurt, kļūt sāpīgam (parasti par muguru).
- atropos Atropos pulsatoria - parastās putekļuts sinonīms nosaukums.
- atlocīt Atrotīt (parasti piedurknes, bikšu galus).
- atlocīties Atrotīt sev (parasti piedurknes).
- auļi ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekši
- lēkšiem Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos; aulekšiem.
- aulekši Ātrs (parasti zirga) skrējiens straujos lēcienos.
- štaga Atsaite (parasti no tērauda trosēm vai stieplēm) apaļkoku noturēšanai kuģa garenvirzienā vai buru piestiprināšanai uz buru kuģa vai jahtas.
- aiziet Atsākties (parasti par ko nevēlamu).
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- atbalss Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums).
- aizpētīt Atsaukt, uzaicināt ierasties.
- atņirgt Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- siept Atsegt (zobus) - parasti aiz niknuma.
- ķeižāties Atsegt svešinieku skatieniem ķermeņa daļas, ko parasti publiski neizrāda.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
- Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
- Vanderiezis Atsegums Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, sarkanīgi dzeltenā Gaujas svītas smilšakmens klints garums - \~150 m, augstums - līdz 10 m, lejasgalu apskalo Raunas atvara ūdeņi, kas izveidojuši 15 m garu, 10 m platu un 8 m dziļu aizu, ziemā tur veidojas līdz 4 m augsts leduskritums.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis
- acejas Atsējas - stieples, saites, kas savieno (parasti ratu priekšasi ar ilksi).
- piemesties Atsēsties, parasti uz neilgu laiku, arī uz kā neērta, nepiemērota.
- fragments Atsevišķa (parasti mākslas darba) daļa.
- kambaris Atsevišķa (parasti neliela) telpa (piemēram, dzīvošanai, darbam, viesu uzņemšanai); istaba.
- celle Atsevišķa (parasti neliela) telpa mūkam vai mūķenei klosterī.
- kreisēšana Atsevišķa karakuģa vai eskadras braukāšana noteiktā rajonā, lai izlūkotu vai apsargātu krastu un uzbruktu pretinieka kuģiem.
- naudas gabals atsevišķa naudas zīme (parasti monēta)
- vietējā apgaisme atsevišķa objekta pastiprināta apgaismošana ar gaismekli, kas parasti atrodas nelielā attālumā no apgaismojamā objekta; darbojas vienlaikus ar vispārējo apgaismi
- čāpsts Atsevišķa skaņa, kas var rasties paverot muti.
- numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu.
- baraka Atsevišķa vienstāva ēka slimnīcas teritorijā (parasti saslimušajiem ar lipīgajām slimībām).
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
- posms atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bez mugurkaulnieku) ķermeņa daļa; segments
- segments Atsevišķa, kustīgi savienota (parasti bezmugurkaulnieku) ķermeņa daļa; posms (3).
- spura Atsevišķa, nepiekļāvīga, parasti sīka (kāda šķiedraina materiāla, piemēram, auduma) daļiņa, veidojums.
- demogrāfiskā kompensācija atsevišķas paaudzes demogrāfisko notikumu atlikšana vai paātrināta iestāšanās (parasti ārējo cēloņu dēļ) likumsakarība, izjaucot dabisko to iestāšanās kārtību, tādējādi pēc atbildīgo cēloņu izzušanas, noris (atjaunojas) attiecīgi ar augstāku vai zemāku intensitāti
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- savalnes atsevišķi (ēst, parasti kaut ko labāku nekā saimes ļaudis)
- apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
- keratoakantoma Atsevišķi epidermas mezgliņi, parasti uz sejas; raksturīga akantoze un keratīna pastiprināta veidošanās; vērojama vecumā un strādniekiem darvas rūpniecībā.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- posms atsevišķs laika sprīdis, periods (parasti kādā norisē, procesā), kam raksturīga noteiktu parādību, apstākļu pastāvēšana
- numurs Atsevišķs priekšnesums (parasti cirka, estrādes) programmā.
- separāts Atsevišķs, nošķirts (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pavediens Atsevišķs, parasti krāsā atšķirīgs, mats (apmatojumā).
- važiņrota atsevišķu kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti dārgmetāla) detaļu virkne
- distopija Atsevišķu šūnu, audu vai orgānu nepareiza novietne, novirze no parastās vietas.
- važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1).
- ķēde Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne.
- nodauzīt Atsitot, piesitot, parasti neviļus, negribēti (pie kā), atšķelt, atdalīt nost.
- sadauzīties Atsitoties pret ko, tiekot dauzītam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- sasisties Atsitoties pret ko, tiekot sistam, kratītam u. tml., sabojāties, parasti pilnīgi, kļūt nelietojamam.
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- spēlēt Atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu; prast atskaņot mūziku ar mūzikas instrumentu.
- izspēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņdarbu).
- nospēlēt Atskaņot no sākuma līdz beigām (parasti skaņuplati).
- atļipot Atskriet (parasti par zaķi); atļinkāt.
- atļinkāt Atskriet (parasti par zaķi); atļipot.
- atšauties Atskriet, atnākt (parasti strauji, steidzīgi).
- risaris Atspere dažiem transportlīdzekļiem, parasti līnijdroškai, ratiem.
- līgans Atsperīgs, elastīgs (parasti par mēbelēm).
- limonāde Atspirdzinošs dzēriens no ūdens un piedevām (parasti augļu sulas); šāds dzēriens, kas ir piesātināts ar ogļskābo gāzi.
- saules (retāk gaismas) zaķītis (retāk zaķēns) atspulgs, ko veido spoža priekšmeta atstarots, parasti kustīgs, saules gaismas stars
- nokāpt no kuģa, arī nokāpt krastā (arī malā) Atstājot kuģi, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- kāpt krastā atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, doties uz sauszemi
- nokāpt malā (arī krastā) Atstājot ūdens transportlīdzekli, kas piestājis krastā, nokļūt uz sauszemes.
- zalgot Atstarojot mainīga stipruma gaismu, spilgti, spoži, parasti ar metālisku spīdumu, spīdēt, laistīties (dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos) - par priekšmetiem; arī būt dažādās krāsās, arī vienas krāsas dažādos toņos (par gaismu, krāsu, spožumu).
- spīdināt Atstarot, arī izplatīt, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu; būt ar mainīgu virzienu, stiprumu (par gaismu).
- spīdēt Atstarot, parasti labi, redzamu gaismu.
- atblāzma Atstarota gaisma (parasti krēslā vai tumsā).
- speiss Atstarpe starp rakstu zīmēm (parasti datorā).
- pārstāstīt Atstāstīt, parasti saīsināti, minot galveno (piemēram, teksta saturu, kādu notikumu, atgadījumu).
- iznākt Atstāt (kādu vietu pēc nepieciešamas vai piespiedu uzturēšanās tajā, parasti ilgāku laiku).
- uzrausties Atstāt guļasvietu pēc pamošanās, gulēšanas, parasti ar grūtībām.
- izceļot Atstāt līdzšinējo dzīvesvietu (parasti uz ilgāku laiku un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas); aizceļot (parasti par daudziem vai visiem).
- bēgt Atstāt savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- atrast Atsvešināties (no kā pierasta); atradināties.
- atgode Atsvēte, goda atsvētīšana pēc kāda laika, parasti nedēļu vēlāk.
- pārkost Atšifrēt; saprast.
- diference Atšķirība, starpība (parasti starp kādiem lielumiem).
- raibumi Atšķirīgas krāsas (parasti sīki) raksta, ornamenta elementi (piemēram, audumā, adījumā).
- pekulārs Atšķirīgs, īpatnējs, neparasts.
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.)
- atraut Atšķirt (cilvēkus) pret viņu gribu (no kā tuva, pierasta).
- izolēt Atšķirt (parasti tautas, cilvēkus citu no cita), pārtraucot savstarpējās attiecības.
- atsevišķs Atšķirts, atdalīts, izdalīts, arī izolēts (parasti kādam noteiktam nolūkam).
- atrauts Atšķirts, izolēts, norobežots (parasti varmācīgi) - par cilvēku.
- atpulkāt Attaisīt, atvērt (parasti durvis, vārtus), izņemot tapu, puļķi.
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- atstarpe Attālums (parasti neliels) starp priekšmetiem, dzīvām būtnēm.
- rādiuss Attālums no (platības, telpas), parasti iedomāta, pieņemta, centra, līdz (tās) robežai.
- sniedzamība Attālums, kurā ir iespējama (kā, parasti ieroča, transportlīdzekļa) darbība.
- gudrinieks Attapīgs, apdāvināts cilvēks (parasti bērns, pusaudzis).
- apķerties Attapties, saprast, apjēgt.
- satrikt Attapties, saprast; nākt pie samaņas.
- pašatteikšanās Atteikšanās (no kā bez tiešas ārējas ietekmes), parasti kāda labā.
- atraut Atteikties (no kā), parasti cita labā; neizlietot (ko) savām vajadzībām.
- Krīpēnu attekas attekas Gaujas labajā krastā Raiskuma pagastā, platība - 1,1 un 1,4 ha
- jonu traips attēla defekts, kas rodas dažās katodstaru oscilogrāfa lampās, joniem bombardējot nelielu laukumu izvērses rastra centrā
- fraktālis attēlā ietverta ģeometriska figūra (kontūra), kas precīzi saglabā savu apveidu neatkarīgi no tā, kā tiek palielināts vai samazināts pats attēls (piemēram, krasta līnija, mākonis, koks u. c.)
- laķēt Attēlot īstenībai neatbilstoši skaistu, labu (parasti mākslas darbā); izskaistināt.
- ietvert Attēlot, atspoguļot (parasti mākslas darbā).
- iezīmēt Attēlot, atveidot (parasti daiļdarbā, skaņdarbā).
- jūras navigācijas kartes saturs attēls, kas raksturo kartes tēmu, – speciālie satura elementi ir dziļuma atzīmes, orientieri, navigācijas līdzekļi, gultnes raksturojumi, krasta līnija; matemātiskie satura elementi – kartogrāfiskā projekcija, kartes mērogs, tīkls
- autotipija Attēlu reproducēšanas paņēmiens, fotografējot tos caur rastru un izgatavojot metāla klišeju.
- relācija Attiecība (parasti starp matemātiskiem lielumiem, loģikas objektiem).
- bitu kļūdu intensitāte attiecība starp pārraidīto un kļūdaini uztverto bitu skaitu nosūtītajā ziņojumā; šo skaitli parasti izsaka kā desmitnieka pakāpi un lieto datu pārraides kvalitātes noteikšanai
- signāla un trokšņa attiecība attiecība starp signāla jaudas vai skaļuma amplitūdu un trokšņa amplitūdu pārraides līnijā; pārraides kanālā šo attiecību parasti mēra decibelos
- saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu.
- homociklisks Attiecīgs uz ciklisku savienojumu, kura gredzenā ir tikai viena elementa atomi, parasti oglekļa.
- patērētājattieksme Attieksme, kurai raksturīga vēlēšanās saņemt (parasti materiālus labumus), neieguldot savu darbu vai ieguldot ļoti maz tā.
- atmaksa Attieksme, parasti ļauna, pret kādu par viņa labo darbību.
- skanēt Attiekties (uz ko), būt veidotam (kam) - parasti par mākslas darbu.
- makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds.
- izziedēt Attīstīt ziedu un uzziedēt, kavējot sulīgas saknes veidošanos (parasti par divgadīgiem sakņaugiem).
- uzkrist Attīstīties un parazitēt virsū (uz kā, kam) - parasti par kaitēkļiem.
- uzzaļot Attīstīties, izveidoties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi).
- izkūņoties Attīstīties, pārvērsties (par ko), parasti negaidīti.
- virzīties Attīstīties, risināties, rast risinājumu (par notikumiem, norisēm, attiecībām u. tml.).
- gaiša (arī gudra) galva Attīstīts, vērīgs prāts, arī spēja ātri uztvert, saprast, iegaumēt.
- gavēnis Atturēšanās no (parasti dažiem) ēdieniem; laika posms, kad gavē (1).
- gavēt Atturēties no (parasti dažiem) ēdieniem.
- uzlikt Atveidot rakstiski, grafiski u. tml. (piemēram, diakritisku zīmi uz kā), izveidot (kā, parasti zīmoga) nospiedumu (uz kā).
- izpaust Atveidot, attēlot (parasti mākslas darbā, piemēram, domas, pārdzīvojumus); atklāt (4).
- tvert Atveidot, iekļaut, arī interpretēt (parasti mākslas darbā); veidot (parasti mākslas darbu, tā elementu), ievērojot noteiktu viedokli, prasības u. tml.
- atplaukt Atveidoties, atainoties (atmiņā, iztēlē); rast ies (par domām, atmiņām).
- pārvest Atvest (kādu kur, parasti dzīvot, strādāt).
- atprecināt Atvest dēlam sievu no citas, parasti tālas vietas.
- noņemt Atvienot, atdalīt un (parasti ar rokām) novirzīt (nost no kurienes ko piestiprinātu, savienotu).
- liriska atkāpe atvirze vai iespraudums, autora stāstījums (parasti daiļdarbā), kurš nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju un kurā autors izsaka savu attieksmi
- atzvelt Atvirzīt, atgāzt atpakaļ (parasti galvu).
- atšauties Atvirzīties nost, atrasties atstatu.
- atklidzināt Atvirzīties šurp sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- atkļūt Atvirzīties šurp; atvirzīties, ierasties (kur, pie kā u. tml.).
- atkāpties Atvirzīties, atiet atpakaļ (sānis, nost) - parasti atmuguriski; kāpjoties atpakaļ (sānis, nost), nonākt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- labi Atzīme labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- teicams Atzīme ļoti labu sekmju vērtējumam (parasti skolā).
- uzslavēt Atzinīgi, parasti īsiem vārdiem, novērtēt (kādu, ko).
- pārliecība atzinums, arī ieskats (parasti par kādu konkrētu parādību sabiedrībā vai dabā), kas indivīdam ir izveidojies un ko tas neapšauba
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizācija Atzīšana (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- kvalifikācija Atzīšana par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgās tiesības.
- pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (2).
- kanonizēt Atzīt (parasti ar īpašu lēmumu) par kanonisku (3).
- kvalificēt Atzīt par atbilstošu kādam darbam, arodam, parasti, piešķirot attiecīgas tiesības.
- piešūt pantu atzīt par vainīgu (kādā likuma pantā paredzētā nodarījumā vai noziegumā, parasti nepamatoti)
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- Aucupe Auce - Svētes kreisā krasta pieteka.
- Rīgava Auces labā krasta pieteka Auces un Dobeles novadā, garums - 13 km
- Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe.
- Govainis Auces labā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Bēnes pagastā. šķērso Penkules pagastu, garums - 14 km; Gavaine; Gavaiņu strauts; Govaine.
- leikoplasts Audeklam līdzīgs, no vienas puses ar īpašu lipīgu masu pārklāts materiāls; izstrādājums no šī materiāla (parasti lentes forma), ko izmanto, piemēram, ka pielīmēšanai vai aplīmēšanai.
- plataudekls Audekls, kura platums pārsniedz parasto platumu.
- Dzelzceļgrāvis Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā.
- Knerša Audīles kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, izteka un augštece Daukstu pagastā, garums - 10 km; Knerša strauts.
- Grūžupīte Audīles labā krasta pieteka Gulbenes novada Daukstu pagastā, garums - 6 km
- perikoronīts Audu iekaisums ap zoba vainadziņu, parasti ap daļēji izšķīlušos trešo lielo dzerokli.
- neoplazma Audu jaunveidojums organismā, parasti ļaundabīgs audzējs.
- neoplāzija Audu jaunveidojums; audzēja, parasti ļaundabīga, veidošanās.
- mezgls Audu, parasti apaļš vai ovāls, sabiezinājums, paresninājums.
- savainojums Audu, parasti stiprs, bojājums (organismā), kas radies ārējas iedarbības rezultātā.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- dakts Auduma sloksne vai diegu vijums (parasti apgaismošanas ierīcē), pa kuru degšanas vietā pieplūst šķidrā degviela.
- piešuve Auduma, ādas u. tml. veidojums, kas piešūts (parasti) apģērba gabalam (piemēram, tā pagarināšanai, rotāšanai).
- šļaga Auduma, parasti segas, svītra.
- audekls Audums (linu vai kokvilnas, parasti mājās austs).
- gabardīns Audums (parasti vilnas) ar diagonālām rieviņām.
- atlass Audums (parasti zīda) ar gludu, spīdīgu labo pusi.
- pans Audums (parasti zīda) ar mīkstu, biezu matiņveida pūku virspusē.
- segaudums Audums, kas paredzēts (kā, parasti mēbeļu) pārsegšanai, pārvilkšanai.
- vienkārša kokaudze audze, kurā koki aug vienā stāvā un koku augstuma atšķirības nepārsniedz 20%; vienkāršas parasti ir priežu audzes
- marķieris Audzēja marķieri - dažādas vielas, ko ļaundabīgā audzēja šūnas producē vairāk nekā parastās šūnas, vai audzēja šūnas producē, bet normālās šūnas neproducē, vai producē organisma šūnas, reaģējot ar ļaundabīgo audzēju.
- fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
- angioleiomioma Audzējs, kas attīstās no asinsvadu gludās muskulatūras šķiedrām; parasti novēro pusmūža sievietēm uz apakšējām ekstremitātēm kā atsevišķu, dažreiz sāpīgu mezglveidīgu zemādas audzēju, kas novietots daudz dziļāk nekā parastā leiomioma.
- noaudzināt Audzināt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- ieaudzināt Audzinot panākt, ka (parasti cilvēkam) izveidojas (noteiktas īpašības).
- Zāģeru vīksna aug pie bijušajām Zāģeru mājām Ogresgala pagastā, Ogres labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 6,4 m, koka augstums - 23 m, vainaga projekcija - 23 x 24,5 m; galotne nolūzusi stiprā vējā 2022. g. 14. janvārī
- Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
- Ciemīšu goba aug Talsu novada Laucienas pagastā pie Ciemīšu mājām, stumbra apkārtmērs - 6 m, stumbrs nolūzis 7 m augstumā, un koks dzīvo ar lielām atvasēm, vainaga projekcija - 20 x 22 m, šī goba aug virs āderes, zem koka vainaga ir 3 avoti, ap gobas stumbru plašā lokā zemi sedz neparasti liela virszemes sakņu sistēma, kas atgādina bruģi
- Mundigu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā Mundigezera krastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 22 x 25 m, augstums - 18 m, izcili ainavisks
- kanadīns Auga "Hydrastis canadensis L." alkaloīds.
- zedeņu audi auga (parasti lapas, retāk stiebra) pamataudi, kas sastāv no blīvi savienotām iegarenām šūnām, kuras atrodas perpendikulāri auga virsmai zem epidermas slāņa
- laišķis Auga (parasti sīpola) lociņš.
- zobens Auga daļa, parasti lapa, kas pēc formas atgādina zobenu.
- žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā.
- adventīvi orgāni auga papildorgāni, kas attīstījušies neparastā vietā
- adventīvs orgāns auga papildorgāns, kas attīstījies neparastā vietā
- šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- lecekšaugi Augi (parasti agrīnie dārzeņi), ko audzē lecektīs.
- epifīti augi, kas aug uz citiem augiem, parasti kokiem, nebūdami to parazīti, bet izmantojot šos augus tikai par piestiprināšanās vietu
- halofīti Augi, kas spēj augt ļoti sāļās augsnēs (jūras krastos u. tml.).
- koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
- sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu).
- uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu).
- ieurbties Augot ievirzīties (augsnē) - parasti par auga sakni.
- iespiesties Augot ievirzīties (parasti zemē) - par augiem, to daļām.
- sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu).
- pārsniegties Augot novietoties, arī atrasties pāri (kam), pār (ko).
- pāraugt Augot pārsniegt (tuvu augošu augu) garumā, parasti, nomācot, traucējot (tā) attīstību.
- savīties Augot sasaistīties, parasti spirālveidīgi, vienam ar otru, citam ar citu (par augiem, to dalām).
- stīdzēt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīgt Augot veidoties garam, tievam, arī vārgam (parasti nelabvēlīgos apstākļos) - par augiem, to daļām; augot veidoties garam, arī tievam (parasti kādā virzienā).
- stīdzēt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- stīgt Augot veidoties, parasti nevēlami, garam, tievam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- urbties Augot virzīties (piemēram, augsnē, cauri kam) - parasti par auga sakni, asnu.
- pārbriest Augot, attīstoties pārsniegt attiecīgajā mūža posmā parasto fiziskās attīstības brieduma pakāpi (par cilvēku).
- vīties Augot, stiepjoties garumā, griezties spirālē (parasti ap ko) - par augiem, to daļām.
- lapaugs Augs (parasti krāšņumaugs) ar skaistām lapām, skaistu lapojumu.
- stāds Augs (parasti lakstaugs).
- roze Augs ar (parasti) krāšņiem ziediem.
- punduris Augs, dzīvnieks, kas ir daudz mazāks par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- spurainis Augs, kam ir (parasti lieli, asi) izaugumi.
- virsaudzis Augs, kas aug uz citiem augiem (parasti uz koku stumbriem un zariem).
- punduraugs Augs, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugas, šķirnes augu.
- vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns.
- augstceltne Augsta celtne (parasti ar deviņiem vai vairākiem stāviem).
- prelāts Augsta garīgā amatpersona (parasti katoļu, anglikāņu baznīcā).
- karnozinūrija Augsta karnozīna koncentrācija urīnā, var rasties pēc gaļas ēšanas vai seruma karnozināzes deficīta gadījumā.
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš.
- vilnis Augsta, parasti strauji izveidojusies, pakāpe (psihiskam vai fizioloģiskam stāvoklim); intensīva (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa) izpausme.
- masts Augsta, parasti vertikāla, stabveida konstrukcija (kuģim, jahtai u. tml.), pie kuras piestiprina, piemēram, buras, gaismas avotus.
- ministru padome augstākā izpildvaras institūcija jeb valdība vairākās valstīs, arī bijušajā PSRS; parasti ir pakļauta vai atbildīga attiecīgās valsts likumdošanas institūcijai (parlamentam) vai valsts galvam (prezidentam, monarham)
- parlaments augstākā valsts pārstāvniecības institūcija ar, parasti konstitūcijā noteiktām, piemēram, varas, likumdošanas, funkcijām
- Greiļu kalns augstākā vieta Abavas senlejas labajā krastā iepretī Imulas ietekai, Talsu novada Abavas pagastā, absolūtais augstums - 83,6 m, relatīvais augstums - 50 m
- Serka kalns augstākā virsotne Lorensa augstienē, Torgnata kalnos Kanādā, Labradoras pussalā, Atlantijas okeāna piekrastē, augstums - 1676 m
- bīskaps Augstākais garīdznieks, parasti bīskapijas galva.
- Olimps augstākais kalnu masīvs Grieķijā (_Ólympos_), Tesālijā, netālu no Egejas jūras Termu līča krasta
- virsvadonis Augstākais, galvenais vadonis (parasti armijā, organizācijā).
- Sjerramaestra Augstākie kalni Kubā, salas dienvidaustrumu piekrastē (sp. val. "Sierra Maestra"), garums - 240 km, platums - 30 km, augstākā virsotne - 1974 m
- selaginella Augstāko augu paparžaugu grupas staipekņu nodalījuma rinda ("Selaginellales"), mūžzaļi parasti daudzgadīgi dažādsporu augi, kas pēc izskata atgādina staipekņus vai sūnas; \~700 sugu, Latvijā nav atrastas.
- zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem.
- šķeltkājvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Mysidacea"), dažus centimetrus (parasti 1-2) garš, slaids vēzis ar lielu galvkrūšu vairogu, dzīvo gk. jūrās, reti saldūdeņos, 550 sugu, Latvijā konstatētas 5 vietējās un 3 aklimatizētās sugas.
- kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja.
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās.
- mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu.
- plānkārtiņu tranzistorekrāns augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, ko parasti lieto portatīvajos datoros un kura izgatavošanai izmanto plānkārtiņu tehnoloģiju
- aktīvās matricas displejs augstas kvalitātes šķidro kristālu displejs, kur katram displeja ekrāna punktam piesaistīts aktīvs tranzistors, lai uzlabotu attēla kontrastainību
- danceniski Augsti ceļot kājas, it kā dejas solī (parasti par zirga gaitu).
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m
- magnāts Augstmanis, liels zemes īpašnieks - feodālis (parasti Polijā, Ungārijā).
- arhimandrīts Augsts pareizticīgās baznīcas garīdznieks mūks; parasti vīriešu klostera priekšnieks vai garīgās mācību iestādes rektors.
- vimpergs Augsts, smails frontons, kas noslēdz gotikas celtņu portālus vai logailas; parasti rotāts ar ažūriem vai reljefētiem ornamentāliem griezumiem, plastiskiem rotājumiem.
- termozolu paņēmiens augsttemperatūras krāsošanas paņēmiens, kurā tekstilizstrādājumu piesūcina ar krāsvielas šķīdumu, žāvē un apstrādā paaugstinātā temperatūrā; parasti izmanto poliestera šķiedru krāsošanai
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1).
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1).
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
- Krievciema dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aiviekstes labajā krastā, derīgais slānis 6-7 m biezs
- Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
- Saikavas dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Madonas novadā, Aiviekstes labajā krastā, dolomīts derīgs šķembu ražošanai, līdz 1963. g. izmantots kaļķu dedzināšanai
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Žagares svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 14-19 m, atsegumi Svētes (pie Žagares), Tērvetes un Skujaines krastos, nodalīta Svētes krastos pie Žagares Lietuvā, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 28-44 m dziļumā
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos
- Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos
- Cīrulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atseguma krauja ar sīkām alām un nišām Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzē pie vecupes, Cēsu pilsētas dienvidrietumu nomalē, iepretim pansionātm "Cīrulīši", augstums — līdz 10 m, garums — 140 m
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- Varšavu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas ielejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, dzeltenīgi sarkanā smilšakmeņu atseguma garums — 90 m, augstums — 4-7 m
- Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
- Kazu iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas kreisajā krastā 1 km lejpus Raunas ietekas, Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 340 m; Kāzu iezis; Paeglīšu iezis
- Kraukļukalna iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, garums - \~400 m, augstums - līdz 20 m
- Tērvetes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 21 m, par stratotipu pieņemts Klūnu atsegums Skujaines krastā
- Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
- koris Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam); kore (2).
- kora Augšēja daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
- kore Augšējā daļa, visaugstākā vieta (parasti kalnam).
- azigogrāfija Augšējā dobajā vēnā ieejošās nepāra vēnas rentgenogrāfija pēc iezīmēšanas ar kontrastvielu; izmanto lai vērtētu audzēja lielumu videnē.
- roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu).
- virspuse Augšējā kārta, slānis, arī daļa (parasti vielai).
- mugura Augšējā vai uz augšu pavērstā (priekšmeta) daļa, kas atgādina šādu, parasti dzīvnieka, ķermeņa daļu.
- plecs Augšējā, arī vairāk izvirzītā (priekšmeta) daļa, kas parasti atrodas noteiktā leņķī attiecībā pret tā galveno daļu.
- apkakle Augšējā, kaklu aptverošā (apģērba) daļa (ko parasti piešuj pie apģērba kakla izgriezuma).
- ziedkopa Augšējā, parasti zarota, vasa, uz kuras attīstās ziedi.
- ureteropielogrāfija Augšējo urīnceļu rentgenizmeklēšanas metode, ievadot kontrastvielu pa urīnvadu (augšupejā pielogrāfija); ureterogrāfija vienlaikus ar pielogrāfiju.
- torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
- palienes augsnes augšņu tips, kas veidojas upju palienēs un deltās, dažkārt arī ezeru lēzenajos krastos; palienes augsnes ir auglīgas, bet tās jāmeliorē; aluviālās augsnes
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
- kāpums Augšupejošs (parasti ceļa, kalna) slīpums.
- slieties Augt (parasti taisni, uz augšu) - par augiem, to daļām.
- cauraugt augt slāņos (parasti par gaļā esošu liesumu un treknumu)
- tīklot Augt tīklveidīgi (par augu dalām, parasti par saknēm, zariem).
- segt Augt uz visas (kā) virsmas vai tās, parasti lielākās, daļas (par augiem).
- veģetēt Augt, eksistēt, norisinoties dzīvības procesiem (piemēram, kādā vidē, apstākļos) - parasti par augiem.
- sklerenhīma Augu audi, kas sastāv no biezām, parasti pārkoksnētam, atmirušām šūnām.
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- defoliācija augu lapu mākslīga atdalīšana ar defoliantu palīdzību; parasti izmanto, lai atvieglotu mehanizētu ražas novākšanu
- sūnas Augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna.
- ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs
- kvēpsarma Augu slimība, ierosina specifiska asku sēne konīdiju stadijā, arī dažu nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu sugas, parasti attīstās uz augiem, kas pārklāti ar laputu un bruņutu izdalījumiem.
- dārzbēglis Augu suga, kas parasti tiek audzēta dārzā, bet ar laiku mēdz izplatīties arī apkārtnē ārpus dārza.
- līķtrose Augu vai sintētiskās šķiedras trose (parasti - trīsgrīstu), ko piešuj pie buras malām, lai padarītu tās izturīgākas.
- ginks Augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam.
- pasainis Aukla, saite, parasti cilpā sasieta, (kā) nostiprināšanai, saturēšanai u. tml.; no auklas, saites izveidots rokturis (spainim, grozam u. tml.).
- apvēršana Auklas, saites ievēršana, ievilkšana (visapkārt) - parasti pastalām.
- murdīt Auklējot darīt pāri (parastī mīļdzīvniekam).
- noauklēt Auklēt kādu (parasti ilgāku) laiku, līdz sasniedz noteiktu vecumu.
- petērne Auklu vīze; arī pastla, parasti nonēsāta, nolietota.
- purga Auksta sniega vētra Sibīrijas austrumu piekrastē.
- Bengelas straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, kas pie ekvatora pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — 1-2 km/h.
- Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
- Kanāriju straume aukstā straume Atlantijas okeānā, Ziemeļatlantijas straumes atzars, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Pireneju pussalu un Āfrikas ziemeļrietumu piekrasti, ātrums — līdz 2 km/h.
- Rietumaustrālijas straume aukstā straume Indijas okeānā, Austrālijas rietumu piekrastē, Rietumvēju straumes ziemeļu atzars, plūst no dienvidiem uz ziemeļiem, pāriet Dienvidpasātu straumē, ātrums — līdz 0,9 km/h.
- Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
- Peru straume aukstā straume Klusajā okeānā, pie Dienvidamerikas rietumu krastiem, Rietumvēju straumes atzars; Humbolta straume
- Austrumgrenlandes straume aukstā straume Ziemeļu Ledus okeānā, gar Grenlandes austrumu krastu no ziemeļiem uz dienvidiem, ātrums \~1km/h, temperatūra no 0 līdz 2,4 grādiem, visu gadu klejojošais ledus, vasarā aisbergi
- Humbolta straume aukstā, uz ziemeļiem ejošā straume, kas virzās gar Dienvidamerikas rietumu piekrasti; Peru straume
- steks Aukstais (parasti policijas, milicijas) ierocis - paresna, neliela gumijas nūja.
- Augstiņa Auksteņa - Līksnas labā krasta pieteka.
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
- sasalt Aukstuma iedarbībā kļūt cietam, sabojāties, parasti pilnīgi (parasti par pārtikas produktiem).
- strūklu kompresora aukstummašīna aukstummašīna, kurā par aukstumaģentu parasti lieto ūdens tvaiku (gaisa kondicionēšanas iekārtās)
- absorbcijas aukstummašīna aukstummašīna, kurā tieši patērē siltuma enerģiju; par aukstumaģentu parasti lieto amonjaku
- uzaulekšot Aulekšojot uzskriet (parasti par zirgu).
- ataurāt Aurojot ierasties.
- mežģīt Aust (parasti tīklu).
- koldra Austa gultas sega, kam parasti ir vilnas dzijas audi un vilnas dzijas velki vai (retumis krāsotas) vilnas dzijas audi un diedziņu velki.
- šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
- Mosona Austrālijas galvenā zinātniskā staciaja Antarktīdā ("Mawson"), Maka Robertsona Zemes Mosona krastā 6 m vjl., dibināta 1954. g. lai veiktu ģeofizikālus, meteoroloģiskus, glacioloģiskus un bioloģiskus novērojumus.
- Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.).
- Dienvidaustrālija Austrālijas štats starp 129 un 141 austrumu garuma grādu, Lielā Austrālijas, Spensera un Sentvinsenta līča piekrastē, platība - 984400 kvadrātkilometru.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
- Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
- uliči Austrumslāvu cilšu savienība Dņepras un Dienvidbugas lejteces apvidū, Melnās jūras piekrastē līdz 10. gs. vidum.
- drevļani Austrumslāvu cilšu savienība; 6.–10. gs. dzīvoja Poļesjē un Labākrasta Ukrainā; 10. gs. pakļauti Kijivas Krievzemei.
- dulebi Austrumslāvu cilts, kas 10.-11. gs. mita Dienvidu Bugas upes krastos tās vidējā un augšējā daļā uz austrumiem no Galicijas.
- Dili Austrumtimoras galvaspilsēta (angļu val. "Dili"), atrodas Timoras salas ziemeļaustrumu piekrastē, 167000 iedzīvotāju (2007. g.).
- antiminss Austrumu baznīcā - altāra sega, uz kuras attēlotas Kristus ciešanu un parasti arī apglabāšanas ainas un kurā iešūtas relikvijas.
- kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
- spindzele Aušīga, vieglprātīga, parasti jauna, sieviete, arī meitene.
- zābakauti Auti, ko auj zābakos (parasti no vilnas auduma).
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- pasīvā autofokusa sistēma autofokuss spoguļkamerās, kas attālumu līdz fotografējamam objektam nosaka pēc fotoaparātā iebūvēto gaismas sensoru uztvertā projicētā attēla kontrasta analīzes
- miskaste Automašīna (parasti sagrabējusi).
- kalimaga Automašīna (parasti veca).
- vāģis Automašīna (parasti vieglā).
- AAI Automātiskā atkalieslēgšana - slēdža automātiska ieslēgšana pēc neilgas (parasti dažas sekundes) elektrotīkla bojājuma izraisītas atslēguma pauzes, sagaidot, ka strāvas pārtraukuma laikā bojājums būs pašnovērsies.
- braunings Automātisko ieroču (parasti pistoļu) sistēma.
- starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
- stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei.
- automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
- lāgošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma
- virsmas izlīdzināšana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana
- izvirsmošana automobiļa virsbūves elementu remonts, izlīdzinot virsmu un atjaunojot tās ģeometrisko formu un apteci, ko parasti veic pēc virsbūves bojājuma; virsbūves lāgošana; virsmas izlīdzināšana
- Zanzibāra Autonoma pavalsts Tanzānijas Apvienotās Republikas sastāvā, aizņem Unguģa (Zanzibāras) un Pembas salu Indijas okeānā, Āfrikas austrumu piekrastē, platība - 2460 kvadrātkilometru, 1193000 iedzīvotāju (2008. g.).
- autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā.
- prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā.
- autora teksts autora vēstījums, arī piebildes, remarkas (parasti daiļdarbos, publicistiskos sacerējumos) atšķirībā no tiešās, netiešās, noģiedamās runas
- viesautors autors, kurš uzaicināts kā viesis (parasti no citas valsts, pilsētas u. tml.)
- tehnoloģiskie līdzekļi autortiesību vai blakustiesību subjekta, kā arī datu bāzes veidotāja izmantotie tehnoloģiskie aizsardzības līdzekļi (tehnoloģijas, ierīces vai to sastāvdaļas), kurus parasti lieto, lai ierobežotu vai nepieļautu tādas darbības ar autortiesību un blakustiesību objektu, kā arī datu bāzi, kuras nav atļāvis autortiesību vai blakustiesību subjekts, kā arī datu bāzes veidotājs
- distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai).
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- Rūcamavots Avots Cēsu pilsētas rietumu nomalē Gaujas labajā pamatkrastā pie Sarkanajām (Raiskuma) klintīm.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- Oļu avots avots Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, pie Dzelveskalna alām
- Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
- Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
- Kubuļupīte Azandas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā, nepilnu 2 km posmā arī Rankas pagasta robežupe; Kubula.
- Saltupe Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā; Saltupes grāvis; Saltupis; Soltupe; Soltups.
- Sace Azandas labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums - 11 km
- Baku Azerbaidžānas Republikas galvaspilsēta, atrodas Kaspijas jūras rietumu krastā, Apšeronas pussalas dienvidu daļā, 28 metrus zem jūras līmeņa, 2236000 iedzīvotāju (2016. g.).
- mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
- Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas.
- austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu.
- safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
- Sins Babiloniešu Mēness dievs un Ūras pilsētas sargs, Saules dieva Šamaša tēvs, kas parasti parādās spārnota vērša mugurā.
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- altārskapis Bagātīgi izrotāts skapis virs altāra, parasti trīsdaļīgs (triptihs), kura sānu daļas rotātas ar skulptūrām vai gleznojumiem.
- vitaminizēt Bagātināt ar vitamīniem (parasti pārtikas produktus).
- pleibojs Bagāts, parasti jauns vīrietis, kas laiku pavada izpriecās; plejbojs.
- tēvadēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēva dēls.
- tēva dēls Bagātu vecāku (parasti saimnieku) dēls; tēvadēls.
- mātesmeita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātes meita.
- mātes meita Bagātu vecāku (parasti saimnieku) meita; mātesmeita.
- Manāma Bahreinas galvaspilsēta ("Al Manamah"), atrodas Bahreinas salas ziemeļaustrumos, osta Salvas līča krastā, 149000 iedzīvotāju (2007. g.).
- piebaidīt Baidot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- nobailes Bailes (parasti nelielas).
- trīcēt Baiļoties (par ko); izpausties, parasti vāji (par psihisku stāvokli, domu u. tml.).
- beirītis Bairītis, Bavārijas alus šķirne (parasti pudelēs).
- piebakstīt Bakstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību, kam.
- sabakstīt Bakstot radīt caurumus, iedobumus; bakstot sabojāt, parasti pilnīgi; arī sadurstīt (1).
- uzbakstīt Bakstot sataustīt, atrast.
- uzdukstīt Bakstot uztaustīt, sameklēt, atrast.
- sabakstīt Bakstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus; arī sadurstīt (2).
- balodene Balandu dzimtas ģints ("Atriplex"), viengadīgs aug ar sīkiem ziediem, trīsstūrainām lapām zaļā, dzeltenīgā vai sarkanā krāsā (parasti nezāles), 250 sugas, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē.
- glissé baletā - slīdošs solis, parasti ar pēdas daļu
- Gorjačinska Balneoloģiskais kūrorts Krievijā, Burjatijas Republikā, Baikāla austrumu krastā, 186 km no Ulanudes.
- Ustjkačka Balneoloģiskais kūrorts Krievijas Permas apgabalā, piestātne Kamas kreisajā krastā, minerālūdeņu avoti, sanatorijas.
- skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
- pasta balodis balodis, kas ir apmācīts nogādāt kādus sūtījumus (parasti vēstules)
- pelēks Bāls, neveselīgs (parasti par seju); tāds, kam ir bāla, neveselīga seja (par cilvēku).
- māņattēls Bāls, sekundārs attēls, kas parādās cieši blakus primārajam attēlam; tā parādīšanos parasti izsauc sekundārie signāli, kas pārraides laikā pienāk pirms vai pēc primārā signāla uztveršanas.
- biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- baltināt Balsināt - padarīt baltu, tīru (sienu, griestus, parasti ar krītu, kaļķiem).
- atklāta balsošana balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku)
- glotogrāfija Balss saišu kustību pierakste elpošanas un runāšanas laikā; parasti tiek mērīti kustību ģenerētie elektriskie potenciāli.
- lallas Balss skaņas, parasti atkārtojot "la".
- šūpuļsols Balstam pārlikta vai tam kustīgi piestiprināta plāksne, uz kuras galiem sēžot var šūpoties (parasti bērnu rotaļlaukumos).
- nokāpt Balstoties ar vienu kāju (parasti uz kāpšļa), nonākt zemē no jāteniska stāvokļa.
- kolonna Balsts (parasti ar apaļu šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam (sijai, antablementam, telpas pārsegumam u. tml.).
- Balda Balta - Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils novadā.
- gailiņš Baltā maipuķe jeb parastā kreimene ("Convallaria majalis").
- Baltijas brīvības un miera kuģa brauciens baltiešu emigrantu protesta akcija pret padomju okupāciju Baltijas valstīs, notika 1985. g. 25.-31. jūlijā, piedalījās 400 cilēku (t. sk. \~50 preses pārstāvju), no Stokholmas gar Latvijas un Igaunijas piekrasti
- Baltijas vācieši Baltijā (galvenokārt Latvijā, Igaunijā), parasti vairākās paaudzēs, dzīvojoši vācieši.
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Akmensrags Baltijas jūras krasta izliekums ar rādiusu \~3 km, zemesrags Pāvilostas novada Sakas pagastā 10 km uz dienvidiem no Pāvilostas, krasta augstums tajā sasniedz 4 m; Akmeņrags.
- Vislas līcis Baltijas jūras lagūna pie Polijas un Krievijas Kaļiņingradas apgabala krastiem, garums — \~90 km, platums — 2-25 km, dziļums — 3-5 m, no Gdaņskas līča to atdala 60 km gara Baltijskas strēle, ziemeļos 860 m plats šaurums savieno ar Gdaņskas līci.
- Pērnavas līcis Baltijas jūras līcis pie Igaunijas dienvidrietumu krastiem.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Dzirnavupīte Baltiņupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 10 km
- Minska Baltkrievijas Republikas galvaspilsēta un apgabala centrs, atrodas Berezinas pietekas Svisločas krastos, Minskas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, 1834200 iedzīvotāju (2014. g.).
- dagls Baltraibs vai melnraibs (parasti par cūku, arī suni).
- baltraibs Balts ar citas krāsas apmatojuma plankumiem (parasti par govi, zirgu).
- hlorkaļķi Balts pulveris ar asa hlora smaku (parasti dezinfekcijas līdzeklis).
- hinīns Balts, kristālisks pulveris ar ļoti rūgtu garšu (parasti lieto par pretmalārijas līdzekli); alkaloīds, lieto arī dzērienu (toniku) gatavošanā.
- Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
- Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu.
- Teterupe Balupes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 23 km, kritums - 20 m
- banneris Baneris - reklāmkarogs; norobežota reklāma www lapā, kas parasti izvietota tās augšmalā.
- komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
- apakškonts Bankas konta atsevišķs nodalījums, arasti ar ierobežotu līdzekļu izlietošanas iespēju.
- ukinga Bantu saimes austrumu grupas valoda, kurā runā vakingu tauta Tanzānijas dienvidrietumos (Njasas ezera ziemeļu piekrastē), arī kaimiņrajonos Zambijā un Malāvijā.
- Bridžtauna Barbadosas galvaspilsēta (angļu val. "Bridgetown"), osta Atlantijas okeāna krastā, 99000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- ēsma Barība, ko kāds (parasti dzīvnieks) ēd; barība (dzīvniekiem).
- papildbarība Barība, ko lauksaimniecības dzīvnieki saņem papildus pamatbarībai, bet savvaļas dzīvnieki izmanto papildus parastajai barībai.
- ēsma Barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- ēšana barības ieņemšana mutē, parasti sakošļāšana un norīšana
- barotne Barības vielu maisījums (parasti mikroorganismu, audu audzēšanai laboratorijas apstākļos).
- lauztā arka baroka frontona augšējais noslēgums, kam parasti ir nevis trīsstūra, bet elipses forma un kas vidū ir it kā pārcirsts
- barotava Barošanas vieta (parasti putniem vai meža dzīvniekiem ziemā); ietaise, kurā ieliek barību.
- varza Bars (cilvēku vai dzīvnieku), parasti neorganizēts, arī kādām normām neatbilstošs.
- kodla Bars; cilvēku (parasti negatīvi vērtējamu) grupa.
- Tosele Bārtas kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 10 km, pārveidota par polderu apvadkanālu, kas novada ūdeņus, kritumam nav fizikāla pamata, jo lielākā daļa ūdens tiek pārsūknēta; Tosile.
- Naudupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā, garums - 10 km; Naucupe.
- Sargupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas pagastā.
- Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
- Eiškuna Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 14 km
- Erla Bārtas kreisā krasta pieteka Lietuvā, garums - 30 km
- Kārklupe Bārtas labā krasta pieteka Bārtas pagastā, garums - 10 km; Kārklupis.
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- Loba Bārtas labā krasta pieteka Lietuvā, garums - 52 km
- Ķīburu strauts Bārtas labā krasta pieteka Otaņķu pagastā, augštece Gaviezes un Bārtas pagastā, garums — 14 km; Kungupe.
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
- laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
- Boraspati Ni Tano bataku (Sumatra, Indonēzija) mitoloģijā - zemes dieviete, ko parasti attēloja kā ķirzaku, mājas un lauku darbu aizgādne
- lielkrastinieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielkrastiņi" iedzīvotāji.
- sklerobazidiomicētes bazīdiju sēņu klase, sēnes, kas ar sporām veidojas uz īpašas šūnas - probazīdijas un ar šķērssienām parasti sadalītas vairākās šūnās; klasē 3 rindas: ausaiņu, melnplaukas sēņu un rūsas sēņu rinda
- altārdaļa Baznīcas austrumu daļa, parasti ar paaugstinātu grīdu - vieta, kur notiek reliģiskais rituāls.
- klebanija Baznīcas palīgēka, kur parasti kārto administratīvus jautājumus.
- stumt Bāzt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- stūķēt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- stūķīt Bāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- uzstūķēt Bāžot, ceļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); bāžot, ceļot u. tml, parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- bebrāda Bebra āda (parasti kažokāda).
- Braslava Bebrupe, Babraunīcas labā krasta pieteka.
- Lantupīte Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, garums - 10 km
- Galdupe Bebrupes kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses un Bebru pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe.
- piebēgt Bēgot rast patvēruumu, aizsardzību pie kāda.
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā) paskriet zem kā (parasti slepus).
- apšmaukt Bēgot, vairoties (no kā), apskriet (ap ko, kam apkārt), parasti slepus.
- dot kājām vaļu (arī ziņu), arī ļaut kājām vaļu Bēgt, ātri skrienot (parasti aiz bailēm).
- no pjedestāla (no)gāzt (arī (no)celt, (no)raut u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- no pjedestāla raut (arī gāzt, celt u. tml.) beigt (kāda, kā) pārmērīgu slavināšanu, atsegt (tā) patieso, parasti negatīvo, būtību
- sadegt Beigt norisēt, arī neizpausties (par, parasti spēcīgu, psihisku procesu); netikt izpaustam (par vārdiem, domām).
- rimt Beigt viļņoties (parasti pakāpeniski) - par ūdenstilpi, ūdeni.
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties (par ierīcēm, mašīnām u. tml.).
- rimt Beigt, pārstāt (parasti pakāpeniski) darboties vai kustēties.
- iemigt Beigties (dienas) rosmei (par pilsētu, ielām, parasti naktī), aprimt.
- rimt Beigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- stāties Beigties, parasti pakāpeniski (par darbību, procesu).
- rimt Beigties, pārstāt (parasti pakāpeniski) - par vēju, lietu u. tml.
- stāties Beigties, pārstāt, parasti pakāpeniski (par vēju, lietu u. tml.).
- vainagoties Beigties, tikt pabeigtam ar, parasti pozitīvu, rezultātu.
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Belinshauzena jūra Belinshauzena jūra - malas jūra Dienvidu okeānā (angļu val. "Bellingshausen Sea"), Antarktīdas piekrastē, starp Antarktīdas un Tērstona pussalu, platība - 487000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4115 m
- Brisele Beļģijas Karalistes galvaspilsēta un reģions (flāmu valodā "Brussel", franču valodā "Bruxelles"), atrodas Sennas upes krastos, 1,04 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Kaši Benaresa, hinduisma vissvētākā pilsēta, kas atrodas Gangas krastā un ir dieva Šivas kulta centrs, katru gadu uz to dodas miljoniem svētceļnieku.
- Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Berezovka Berezauka – Daugavas kreisā krasta pieteka.
- Riobermeho Bermeho, upe Bolīvijā un Argentīnā, Paragvajas labā krasta pieteka.
- mantinieks Bērns (parasti jaundzimušais).
- sīcis Bērns (parasti mazs).
- krīklis Bērns (parasti zēns), kas skaļi klaigā, trokšņo.
- knauķelis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
- knauķelītis Bērns (parasti zēns), knēvelis; knauķis.
- knēvelis Bērns (parasti zēns); knauķis.
- knauķis Bērns (parasti zēns); knēvelis; jaunāko klašu skolnieks.
- knerpis Bērns (parasti zēns); knēvelis.
- knetka Bērns (parasti zēns); knēvelis.
- knoblaks Bērns (parasti zēns); knēvelis.
- dencis Bērns (parasti zēns); pusaudzis.
- knerbis Bērns (parasti zēns); zēns.
- knorbis Bērns (parasti zēns); zēns.
- zīdainis Bērns pirmajā dzīvības gadā (kad viņa pamatbarība parasti ir mātes piens).
- brīnumbērns Bērns vai jaunietis, kam ir sevišķas, viņa vecumā neparastas spējas (parasti mākslas vai zinātnes nozarē).
- verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla.
- vēlams bērns bērns, kas ir gribēts un kura piedzimšana parasti ir plānota
- vancka Bērns, kas nolaupīts un nav atrasts.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- skaitāmpanti bērnu folkloras žanrs, kam ir izteikti ritmiska forma, apvienoti saprotami un nesaprotami vārdi (parasti kādas citas valodas leksiskie elementi), to pamatā ir skaitļi no 1 līdz 10 vai 12 (tie simbolizē laika cikla pabeigtību)
- bērnu fobija bērnu nepamatotas, uzmācīgas bailes, kas var parādīties otrā dzīves gada beigās, parasti šīs fobijas veicina negadījumi, traumas (pēctraumatiskais šoks), iebaidīšana un vardarbība
- sagaidāmais bērnu skaits bērnu skaits, kuru indivīds vai pāris ir nodomājis radīt, ievērojot konkrētos dzīves apstākļus, parasti savā ģimenē
- švuļpstyns bērnu spēļlieta, "ūdens šautene", parasti izgatavota no lupstāja stiebra
- bārstīt Bērt izkliedējot (parasti vairākkārt vai ilgstoši).
- Lācīte Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Bērzaunes pagastā, garums - 8 km; Potupe.
- Taleja Bērzaunes labā krasta pieteka Madonas novada Kalsnavas pagastā, augštece Bērzaunes pagastā, iztek no Talejas ezera, garums - 20 km, kritums - 145 m
- trīt Berzējot (ar ko, pret ko), panākt, ka (kas, parasti asmens, instrumenta, darbarīka griezējdaļa) kļūst ass vai asāks; asināt.
- izberzēt Berzējot iztīrīt, izslaucīt (parasti acis).
- vilkt uguni berzējot ko (parasti sērkociņu), panākt, ka rodas uguns
- Pūķupīte Bērzenes kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagsatā.
- Melnais strauts Bērzenes labā krasta pieteka Ķekavas novadā.
- Blīdene Bērzes augšteces kreisā krasta pieteka, garums - 16 km, iztek no neliela ezeriņa netālu no Pilsblīdenes.
- Snierājs Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Dobeles pagastā; Nierājs.
- Smukupīte Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Zebrenes pagastā, augštece Saldus novada Blīdenes pagastā, garums - 11 km
- Līčupe Bērzes kreisā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 14 km; Līce.
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste.
- Grauzdupe Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, augštece Auru pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Gardene; Gārdenes upe; Ausātu upe.
- Balžņa Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Annenieku pagastā, garums - 14 km; Baliņas upe; Balžiņa.
- Zušupīte Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novada Bikstu pagastā, iztek no Zebrus ezera.
- Sesava Bērzes labā krasta pieteka Dobeles novadā, garums - 25 km, kritums - 62 m, iztek no Sesavas ezera; Apgulde; Sesavīte.
- braucīt Berzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
- frotēt Berzēt miesu ar frotē dvieli vai suku (parasti pēc mazgāšanās ar aukstu ūdeni).
- saberzēt Berzēt, parasti stipri, piemēram, lai panāktu kādu rezultātu.
- Žebērkšu strauts Bērzkroga upes kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā.
- pabirze Bērzu birzs, parasti tīruma malā.
- nokrausīt Beržot atdalīt (parasti akotus).
- krausīt Beržot dalīt nost (parasti akotus).
- izberzt Beržot iztīrīt (parasti no iekšpuses).
- griezt zobus Beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm).
- Beitlahma Bētleme - pilsēta Palestīnā (Rietumkrastā).
- enkurklucis Betonēts bluķis upes krastā ar stipru metāla riņķi ragatas troses, plostu kuterīšu atsiešanai.
- pildbetons betons, kas paredzēts (kā, piemēram, spraugu, starpu) pildīšanai, plaši izmanto arī pamatu un citu masīvu konstrukciju betonēšanai; sastāv no vāji plastiskas parastā betona masas un akmeņu pildījuma
- trikātietis Beverīnas novada Trikātas pagasta iedzīvotājs, parasti dzimis un uzaudzis Trikātā, tās apkārtnē.
- bastot Bez attaisnojuma neapmeklēt (parasti mācību nodarbības).
- izdzist Bez dzīvības, arī bez dzīvīguma, neizteiksmīgs, vienaldzīgs (parasti par acīm, skatienu).
- gluds Bez grumbām, izsitumiem, arī bez bārdas (parasti par seju, ādu).
- tāpatēm Bez īpašas gatavošanās, piepūles, arī ne sevišķi rūpīgi; tā kā parasti (darīts, noticis).
- dzidrs Bez kā nepatīkama, negatīva (parasti par psihiskiem stāvokļiem); jauks, labs.
- tukšā Bez kā vēlama, arī (attiecīgajā situācijā) parasta.
- dzidrs Bez miglas, dūmakas, arī bez mākoņiem (par debesīm, parasti dienas laikā).
- iesašķetināties Bez noteikta mērķa, vajadzības ierasties.
- nodiedelēt Bez rezultātiem ilgāku laiku kaut kur atrasties.
- nodiedēt Bez rezultātiem kaut kur ilgāku laiku atrasties.
- dzeltens Bez sārtuma, bāls un neveselīgs (parasti par sejas ādu).
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
- linčot Bez tiesas sprieduma sodīt, parasti nogalinot.
- iesažauties Bez uzaicinājuma ierasties.
- savā vaļā Bez uzraudzības (parasti par bērniem).
- dīkā Bezdarbībā (par cilvēku); nenodarbināts (parasti par zirgu).
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu
- masa Bezformīga viela, arī bezformīgs vairāku vielu maisījums; viengabala, parasti blīvs, materiāls (kā veidošanai).
- kičs Bezgaumīgs, amatnieciski banāls mākslas darbs, kam raksturīga arēji efektīga dekorativitāte; parasti par kiču dēvē parādības 19. un 20. gs. mākslā, kino, arī literatūrā; kiča produkcija visbiežāk adresēta estētiski mazattīstītam patērētājam.
- džakāties Bezjēdzīi kaut kur atrasties un it kā kaut ko darīt.
- doplerogrāfija Bezkontrastu asinsvadu izmeklēšana ar ultraskaņu.
- saharīns Bezkrāsaina kristāliska viela (parasti cukura aizstājējs), kas ir aptuveni 500 reižu saldāka par cukuru; pārtikas piedeva E954 (daudzās valstīs aizliegts vai lietošana ir ierobežota), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt nātreni, ekzēmu, nelabumu, caureju, nav ieteicams bērniem.
- fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- ūdeņains Bezkrāsains, arī ļoti blāvs, nespodrs (parasti par acīm).
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- tetrakoraļļi Bezmugurkaulnieku koraļļu klases apakšklase ("Tetracoralla"), izmiruši jūras dzīvnieki, dzīvojuši gk. siltu, vidēji sāļu jūru sublitorālē, Latvijā atrasti ordovika, silūra un devona nogulumos; rugozi; četrstaru koraļļi.
- statocists Bezmugurkaulnieku līdzsvara orgāns, parasti ektodermas ieliekums vai slēgts pūslītis, kurā atrodas statolīti un maņu šūnas.
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga.
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki.
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas.
- Teke Beznoteksāļezers Kazahstānas Kokčetavas apgabalā 28 m vjl., platība - 265 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 1 m, krasti stāvi, līčaini, vairākas salas, ezeru apņem plaša solončaku zona.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
- pirtskrāsns Bezskursteņa (parasti akmens) krāsns; arī zema krāsns, uz kuras virsmas salikti akmeņi (lauku pirtīs).
- miskastnieks Bezsugas dzīvnieks (parasti kaķis).
- vaska termopārneses printeris bezuzsitiena printeris, kas veido krāsu attēlu, karsējot krāsotu vasku un pārnesot to uz papīra. Attēla veidošana notiek ar sakarsētām adatām, kas vispirms saskaras ar lenti, kas piesūcināta ar dažādās krāsās krāsotu vasku, izkausē to un pēc tam pārnes vasku uz parasta papīra
- bibliogrāfiskais kols bibliogrāfiskajos aprakstos lietots kols ar citādām funkcijām nekā parastajā rakstu valodā
- pinēns Biciklisks monoterpēnu ogļūdeņradis, parastās priedes un parastās egles sveķu terpentīna galvenā sastāvdaļa.
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
- šķūrēt Bīdīt, arī līdzināt, tīrīt, parasti ar šķūri.
- pārbīdīt Bīdot pārmainīt (vairāku vai daudzu priekšmetu, parasti mēbeļu) izvietojumu.
- piebiedēt Biedējot izraisīt (kādam ko nevēlamu, parasti slimību).
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka.
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka.
- lindraks Bieza auduma, parasti vadmalas, sieviešu svārki.
- galeriju mežs bieza meža joslas upes krastos savannās un prērijās, tuneļmežs
- vatenis Bieza vatēta un stepēta (parasti darba) virsjaka.
- klade Bieza, parasti cietos vākos iesieta, burtnīca.
- ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai.
- šinelis Biezais vadmalas (parasti vīriešu) rudens mētelis ar padrēbi.
- svita Biezas vadmalas mētelis bez padrēbes (ko parasti uzvelk virsū kažokam vai kādam citam apģērbam).
- maura Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- maurs Biezi saaudzis izturīgs, īsu lakstaugu zālājs, kas pārklāj kādu, parasti arī staigājamu, augsnes daļu, piemēram, pagalmu.
- džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži.
- zeltsakne Biezlapju dzimtas ģints ("Hydrastis"), daudzgadīgs lakstaugs ar paresninātu stublāju, sulīgām, plakanām vai gandrīz cilindriskām sēdošām lapām, dzelteniem, dzeltensārtiem vai sarkaniem ziediem čemuros; rodiola.
- jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram.
- borāks Biezpiens, parasti sliktas kvalitātes.
- bendzīte Biezputra (parasti bērnu valodā).
- aklā putra biezputra bez aizdara, bez t. s. actiņas, kas parasti pildīta vai nu ar sviestu, vai ar saceptu speķi
- cērps Biezs (parasti asas zāles) cers, zālājs.
- vamzis Biezs rupja adījuma džemperis (parasti vienkārša fasona, vietām nepieguļošs).
- ratīns Biezs tīrvilnas audums (parasti vīriešu virsdrēbēm) ar rievainu uzpūkotu virsmu.
- draps Biezs, mīksts, parasti uzkārsts, vilnas vai pusvilnas audums (parasti virsdrēbēm).
- tepiķis Biezs, parasti rakstains, grīdas paklājs.
- skandēt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko); skandināt (3).
- skandināt Bieži (parasti apnicīgi) atgādināt, atkārtot (ko), runāt (par ko).
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- apgrozīties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.).
- apsagrozīties Bieži būt, vairākkārt ierasties kādā vietā, sabiedrībā u. tml.
- vārstīt (arī virināt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
- virāt (biežāk virināt, arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
- virināt (arī vārstīt, retāk virāt) durvis bieži ierasties (kur)
- virināt (arī vārstīt) durvis bieži ierasties (kur)
- virināt (kādas) durvis bieži ierasties kur, meklēt palīdzību
- nodeldēt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu; nodrāzt 1(3).
- nodrāzt Bieži lietojot, padarīt (piemēram, vārdu, izteicienu) parastu, apnīkstošu.
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
- starainā bifora biforu suga ("Bifora radians"), Latvijā adventīva, atrasta tikai vienreiz
- Kojusala Bijusī Daugavas sala Rīgas dienvidaustrumu daļā, saplūdusi ar upes labo krastu, teritorijā iekārtots parks "Maskavas dārzs", 1965. g. uzcelta Nacionālā sporta manēža.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Avotu parks bijušais Avotu pusmuižas parks Siguldas novada Lēdurgas pagastā, \~4 km uz rietumiem no Straupes, Braslas labajā krastā, platība — 24,4 ha, aug 20 vietējās un 29 introducētās koku un krūmu sugas
- augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
- bīkls Bikls, bailīgs (parasti par zirgu).
- reitūzenes Bikses (parasti trikotāžas).
- reitūzes Bikses (parasti trikotāžas).
- reitūži Bikses (parasti trikotāžas).
- čukstināt Bikstīt (parasti ugunskura ogles).
- čakāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- čokāt Bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- piebikstīt Bikstot pieskarties (kādam), parasti, lai pievērstu (tā) uzmanību kam; piebakstīt (1).
- uzčakarēt Bikstot, rušinot, rakņājoties (kur), atrast, uzcelt (ko) virspusē.
- Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā.
- antropotehnika Bioloģijas nozre, kuras nolūks bija uzlabot cilvēka fiziskās un garīgās spējas ar parastām zootehnikas metodēm.
- prekursors bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela
- pirmāknis Bioloģiskajos procesos viela, no kuras veidojas cita, parasti aktīvāka viela.
- arakani Birmiešu etnogrāfiska grupa Mjanmas ziemeļrietummu piekrastē, runā birmiešu valodas dialektā, reliģija - islāms.
- ziņu birojs birojs, kas sniedz ziņas, parasti, par adresēm, telefona numuriem u. tml.
- kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
- Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera.
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
- visaji Bisaji - tauta, dzīvo Filipīnu arhipelāga centrālās daļas salās (Samara, Leite, Bohola, Sebu, Negrosa, Panaja, Masbates dienvidos, Mindanao un Palavanas piekrastē u. c.), valoda pieder pie austronēziešu saimes filipīniešu valodām, ticīgie - kristieši (katoļi), izplatīti arī animistiskie ticējumi.
- grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
- vārda garums bitu skaits vārdā; parasti 8, 16 vai 32
- sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm.
- bizinēt Bizot (parasti par govīm).
- Berezina Bjarezina – Dņepras labā krasta pieteka.
- Bobra Bjarezinas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
- ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.)
- Kapblans Blana rags ("Cap Blanc") uz Mauritānijas un Rietumsahāras robežas, Atlantijas okeāna krastā.
- rēns Blāvs, arī nespodrs (parasti par gaismu, krāsu).
- šulers Blēdīgs, parasti profesionāls, kāršu spēlmanis.
- sablietēt Blietējot panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, blīvs, līdzens.
- Ploskava Blīgznas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā un Smiltenes novada Trapenes pagastā, garums - 7 km, \~3 km ir novadu robežupe; Rezaka.
- pablisināt Blisinot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- garuā Blīva migla (smidzenis) no zemiem slāņmākoņiem Dienvidamerikas piekrastē.
- paspartū Blīva papīra lapa ilustrācijas uzlīmēšanai (parasti grāmatā, žurnālā).
- klons Blīva, gluda virsma, ko parasti veido sablietēts māla vai zemes slānis; grīda, kas veidota, piemēram, no sablietēta māla slāņa, cementa, ķieģeļiem.
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
- zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
- zlāģēties Blīvēties (parasti par ledu).
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
- damasts Blīvs (parasti zīda vai kokvilnas) audums ar ieaustiem ornamentiem.
- plēve Blīvs veidojums, ar ko, parasti slimības gadījumā, pārklājas kāda ķermeņa daļa.
- plēve Blīvs, gluds, parasti samērā plāns, saistaudu veidojums, kas pārklāj, izklāj orgānus.
- nankins Blīvs, izturīgs, linaudekla veidā austs, parasti dzeltens kokvilnas audums.
- parķis Blīvs, mazliet biezāks un smagāks par flaneli, parasti vienpusēji uzkārsts kokvilnas vai vilnas audums trinīša, audekla vai ripsa pinumā.
- muarē Blīvs, parasti zīda, audums ar svēdrainu virsmu.
- biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums).
- platīnblonds Blonds ar sudrabbaltas krāsas niansi (parasti par matiem, arī cilvēku ar šādas krāsas matiem).
- atbļaustīties Bļaustoties atgriezties, ierasties.
- skutulis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks; koka bļoda.
- skutelis Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
- skutuls Bļoda - padziļš (parasti apaļš) trauks.
- kaušķis Bļoda, padziļš (parasti apaļš) trauks.
- Bobrava Bobra - Odras kreisā krasta pieteka.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- uzpūsties Bojājoties (traukā esošajiem) produktiem, parasti konserviem, deformēties - par trauku, tā daļu.
- piesmakt Bojājoties iegūt nepatīkamu smaku (parasti par pārtikas produktiem).
- sačākstēt Bojājoties kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, nestipram, arī caurumainam.
- čūla Bojājums (ādā, gļotādā); lēni dzīstoša, parasti strutojoša, brūce.
- mikrotrauma Bojājums, ko izraisa neliels, parasti atkārtots mehānisks kairinājums.
- remonts bojājumu, defektu novēršana (piemēram, parasti lielam, aparātam, ietaisei, iekārtai, arī celtnei, telpai, ceļam), lai (tas) kļūtu atkal izmantošanai derīgs, atbilstu noteiktām prasībām
- cūkot Bojāt (parasti tīšām).
- lūžņi Bojāti, lietošanai nederīgi (parasti metāla) priekšmeti.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- pabolīt Bolot (acis), paskatīties (parasti uz ko).
- Dūrupe Bolupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Balvu un Rugāju pagastā, garums - 10 km
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
- Staigupe Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā.
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Melnaisrūcis Bolupes kreisā krasta pieteka Žīguru pagastā, garums - 10 km; Melnais strauts.
- Raganiņa Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā Kubulu pagastā.
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Ladzīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Rugāju pagastā, iztek no Lazdaga ezera.
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kurna Bolupes labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 26 km, kritums - 22 m, iztek no Sprogu ezera.
- Kalnīte Bolupes labā krasta pieteka Rugāju pagastā, iztek no Kaļņa ezera, garums - 4,5 km; Kalvīte.
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- bore Boris - urbis, parasti metāla, akmens urbšanai.
- Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
- Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
- Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
- Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabridināt Bradājot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sabradāt Bradājot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznicināt (to).
- nobradāt Bradājot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- brāļuks Brālis (parasti jaunākais).
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
- Jencelis Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas pagastā, garums - 8 km; Enceļupe; Endzeļupe; Eņģeļupe.
- Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe.
- Līčupīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, augštece Stalbes pagastā.
- Strautene Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā, iztek no Plaužu ezera; Strautiņupe.
- Cūkdambis Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
- Silēnu upīte Braslas kreisā krasta pieteka Straupes pagastā.
- Divupe Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
- Panūta Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, garums - \~6 km
- Nabe Braslas labā krasta pieteka Cēsu novada Straupes pagastā, tek cauri Sāruma ezeram, augštece Limbažu novada Limbažu pagastā, garums - 18 km
- Naidalu strauts Braslas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Miežupīte Braslas labā krasta pieteka Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā, lejtecē arī šo pagastu robežupe; Mazupīte.
- Jugla Braslas labā krasta pieteka Siguldas novada Lēdurgas pagastā, garums - 20 km
- ercens Brašs, bezbēdīgs cilvēks (parasti zēns, pusaudzis).
- sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
- velobrauciens Brauciens ar velosipēdu (parasti sacensībās).
- ceļojums Brauciens vai gājiens, parasti ilgs un tālu no pastāvīgās dzīvesvietas.
- turneja Brauciens, ceļojums ar mērķi (parasti) sniegt koncertus, viesizrādes, piedalīties sacensībās.
- sabraukt Braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to); braucot (pa ko, pāri kam), pārvērst (to) par ko.
- aizakratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu) aizvirzīties.
- atkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), atkļūt.
- aizkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), attālināties; braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- iekratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), ievirzīties (kur iekšā).
- uzkratīties Braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); braucot (parasti pa nelīdzenu ceļu), uzvirzīties uz kādas vietas.
- klandīties Braucot (parasti ritmiski) kratīties, zvalstīties (parasti par sliežu transportlīdzekļiem, to daļām); arī klandēt.
- iebraukt Braucot ievirzīt (kādā šķērslī transportlīdzekli), parasti neviļus, negribēti.
- sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā).
- pārbraukt Braucot pārvietot (parasti transportlīdzekli uz citu darbavietu).
- pārbraukt Braucot pārvietoties (uz citu vietu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- piebraukt Braucot pievirzīt (parasti zirgu, pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- palēkties Braucot strauji atrauties no pamata un pavirzīties (uz augšu), parasti nelīdzenā ceļā (par transportlīdzekļiem).
- lēkāt Braucot vairākkārt strauji virzīties uz augšu un leju, arī vairākkārt strauji atrauties no pamata un krist atpakaļ (parasti nelīdzenā ceļā) - piemēram, par transportlīdzekļiem.
- iesakratīties Braucot, parasti pa ko nelīdzenu, ievirzīties.
- izbraukāt Braukājot padarīt nelīdzenu (parasti ceļu).
- braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla).
- linoties Braukāt apkārt un vākt sev dāvanas, parasti linu izstrādājumus.
- jādalēt Braukāt, parasti ar motociklu.
- sabraukt Braukšus ierasties (par vairākiem, daudziem).
- piebraukt Braukšus ierasties (pie kāda).
- atbraukt Braukšus ierasties; braukšus atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- iebraukt Braukšus ierasties.
- braukāties braukt (ar transportlīdzekli, parasti ērtu, patīkamu, arī vairākkārt, dažādos virzienos u. tml.), piemēram, pastaigas, izpriecas braucienā
- rullēt Braukt (parasti ar automobili).
- laisties Braukt (parasti ar slēpēm, ragaviņām).
- dragāt Braukt (parasti ātri).
- maulēt Braukt (parasti pa slidenu ceļu).
- raļļot Braukt ar automašīnu, parasti pa sliktu ceļu vai bez ceļa.
- nākt Braukt šurp (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- izbraukt Braukt un pabeigt braukt (parasti, pārvarot grūtības).
- ķūtēties Braukt, doties (projām, parasti ar pūlēm, grūtībām).
- maukt Braukt, iet, doties (parasti ātri).
- slīdēt Braukt, parasti vienmērīgā, klusā gaitā (par ripojošiem transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos).
- kreisēt Braukt, veicot izlūkošanu, apsargājot krastu vai kuģus, uzbrūkot pretinieka kuģiem (par kuģi, tā apkalpi).
- braukšanas josla brauktuves daļa, kas paredzēta vienai braucošu satiksmes līdzekļu rindai; parasti joslasas norobežo, apzīmējot ar garenvirziena līnijām
- Amapa Brazīlijas štats, atrodas valsts ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 142815 kvadrātkilometru, 751000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Makapa, robežojas ar Paras štatu, kā arī ar Surinamu un Gviānu.
- Astronomokrulsa Brazīlijas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Astronomo Cruls_), Nelsona salas ziemeļaustrumu piekrastē.
- kūleņot Brāzties (parasti par vēju); strauji, nevienmērīgi plūst (par miglu, ūdeni, dūmiem u. tml.).
- nobrāzties Brāžoties virzīties un pārstāt virzīties (parasti gar ko) - piemēram, par vēju, lietu.
- stāvbremze Bremze (kā, parasti transportlīdzekļa) noturēšanai nekustīgā stāvoklī.
- signāls Brīdinājums, ziņojums par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- plāksteris Brīdinājums; brīdinājuma kartīte (parasti futbolā).
- biedēt Brīdināt (parasti draudot).
- pabrīdināt Brīdināt (parasti īsi) un pabeigt brīdināt.
- signalizēt Brīdināt, ziņot par ko, parasti nevēlamu, arī neatļautu, nelikumīgu.
- Brede Briede - Iecavas labā krasta pieteka.
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte.
- Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā.
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km
- Gaiļu strauts Briedes labā krasta pieteka Bauskas novada Iecavas pagastā.
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
- Zilūžu grāvis Briedes labā krasta pieteka Zilākalna pagastā, augštece Bērzaines pagastā, iztek no Zilūža ezera.
- Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), padarīt (to), parasti ļoti, viscaur, slapju, netīru.
- sabrist Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- sazekšķēt Brienot (pa ko, pāri kam), parasti ļoti, viscaur, notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- nobrist Brienot (pa ko), notraipīt, saslapināt (parasti apavus, kājas).
- brišus Brienot (parasti pa ūdeni).
- uzbrist Brienot sasniegt, atrast.
- trauksme Briesmas, bīstama situācija, arī situācija, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības; signāls par briesmām, bīstamu situāciju, arī par situāciju, kad jāveic kādas, parasti militāras, darbības.
- neradījums Briesmīga, ļauna būtne (parasti iedomāta); rēgs, spoks.
- briežāda Brieža āda (parasti kažokāda).
- šļopāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļorāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu (parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem).
- šļampāt Brist pa dubļiem, pa staignu vietu, parasti ar lieliem, nepiemērotiem apaviem.
- buklets Brīvā locījumā sakārtots neperiodisks iespieddarbs (parasti reklāmas, informācijas izdevums vai īss ceļvedis).
- manto Brīva piegriezuma plats sieviešu mētelis (parasti no zvērādas).
- ārskats Brīvās dabas skats (parasti tēlotājā mākslā, skatuves mākslā, kinomākslā); pretstats: iekšskats.
- liberāls Brīvdomīgs, bez aizspriedumiem; tāds, kas spēj saprast un respektēt citu domas un jūtas.
- plastisks Brīvi krītošs, arī vijīgs (parasti par tērpu, audumu).
- atbrīvošana Brīvības, neatkarības piešķiršana (parasti militārā ceļā).
- sabiedrība brīvprātīga apvienība (parasti ražošanas nozarēs)
- badastreiks Brīvprātīga badošanās, lai protestētu pret kaut ko (parasti apcietinājumā).
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- BSB Brīvprātīgo sporta biedrība (parasti kopā ar nosaukumu, piem., BSB "Vārpa").
- kolekte Brīvprātīgs ziedojums (piemēram, naudā), ko parasti vāc no vairākiem vai daudziem.
- pacils Brīvs, nepieguļošs, vaļīgs, tāds, kas cilājas (parasti par apģērbu un apaviem).
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā
- bronhogrāfija Bronhu rentgenoloģiska izmeklēšana, iepildot tajos kontrastvielu.
- bronhogramma Bronhu zaru rentgenogramma, ko izdara pēc kontrastvielas ievadīšanas bronhos.
- plēsta brūce brūce, kas rodas, ja audos virzās kas (parasti) neass vai ja audi tiek sarauti
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- Piptoporus betulinus brūnā jeb parastā bērzupiepe
- Bandarseribegavana Brunejas galvaspilsēta, atrodas Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, 69000 iedzīvotāju (2007. g.).
- rūsa Brūni dzeltens plankums, kas rodas, oksidējoties taukiem (parasti uz zivīm).
- izlauzties Bruņotā cīņā izkļūt (no kurienes, kur u. tml., parasti no ielenkuma).
- nosargāt Bruņotā cīņā panākt, ka saglabājas (parasti brīvība, neatkarība).
- soda ekspedīcija bruņotu personu (parasti karavīru, policistu) grupa, kas ir norīkota sacelšanās, nemieru u. tml. apspiešanai, to dalībnieku sodīšanai
- Lielais grāvis Brūziles labā krasta pieteka Saldus novadā, garums — 5 km
- sabružāt Bružājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km
- Vadžrapāni Budisma mitoloģijā - bodhisatva, kuru parasti attēlo stāvam draudīgā pozā ar vadžru labajā rokā.
- Analārka Budisma mitoloģijā - ceturtais debespušu dievs, ziemeļu debespuses valdnieks, ko parasti attēloja zaļā krāsā, ar trim sejām un sešām rokām.
- kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem.
- potala Budisma mitoloģijā - paradīze, kurā mīt bodhisatva Avalokitešvara, tā atrodas kalna virsotnē Indijas okeāna krastā.
- dagoba Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Šrilankā, kas ir zvanveidīga celtne un parasti tajā glabājas budistu relikvijas.
- pračeda Budisma sakrālās celtnes stūpas nosaukums Taizemē, parasti kvadrātveida trīspakāpju celtne ar terasveida pamatni un masīvu centrālo daļu ar tornīti.
- pāramita budisma tekstos - parasti tiek uzskaitītas sešas (dažreiz pat desmit) pāramitas: dāsnums (dāna), tikumība (šīla), pacietība (kšānti), vīrišķība (vīrja), spēja nodoties apcerei (dhjāna), gudrība (pradžnja)
- pagoda Budistu kulta celtne - parasti torņveidīga ar daudzpakāpju jumtiem.
- vihāra Budistu mūku mītne senajā Indijā, kas bieži bija izcirsta klintī; parasti taisnstūraina zāle ar mūku cellēm visapkārt.
- čaitija Budistu un džainistu templis vai klosteris; jēdzienu galvenokārt attiecina uz klintī iecirstu tempļa vai klostera lūgšanu telpu senajā Indijā, kuru divas kolonnu rindas sadalīja trīs jomos, iepretī ieejai dziļumā parasti novietoja stūpu.
- mainītais budžets budžets, kas mainīts atkarībā no apjoma pārsnieguma pār noteiktu (plānotu) lielumu; parasti pamatojas uz (peļņas sliekšņa (kritiskā punkta)) analīzes sakarībām
- Buenosairesa Buenosairesas autonomā pilsēta - Argentīnas Republikas galvaspilsēta ("Buenos Aires" / "Ciudad Autonoma de Buenos Aires"), osta Laplatas līča dienvidu krastā, atrodas 275 km no Atlantijas okeāna, 2891000 iedzīvotāju (2010. g.).
- buķiski Buķiski celt - celt (virzīt) ar bomjiem (parasti baļķus).
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km
- Loču kanāls Buļļupes labā krasta atzarojums pie ietekas Daugavā, Rīgas pilsētas teritorijā.
- Brancupīte Buļļupes labā krasta pieteka Brocēnu novada Gaiķu pagastā.
- Timba Buļļupes labā krasta pieteka Rencēnu pagastā, iztek no Timbas ezera, garums - 12 km; Timbas upe; lejtecē Kančupe.
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- Buļi Buļu iezis - krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi; augšgalā krauja sastāv no 2 pakāpēm: apakšējā ir 12-15 m augsta, vertikāla siena, augšējā - lēzenāka, 3-10 m augsta; lejasgalā izrobotās sienas augstums - 8-10 m; 2-4 m virs ūdenslīmeņa ir slīpslāņotu smilšakmeņu kārtas ar fosforītu un fosfātu mālu oļiem un bruņuzivju fosīlijām; piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums.
- krausis Bumbieris; bumbiere, parasti nepotēta bumbiere, mežene.
- meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere
- volāns bumbiņa badmintona spēlei; sastāv no plastmasas vai korķa pamata, kas parasti ir apvilkts ar gumiju, un koniskas formas plastmasas vai spalvveida stabilizatora
- atbungāt Bungājot ierasties.
- bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs).
- mazās bungas bungas ar nelielu (parasti metāla) korpusu, spēlē ar 2 koka vālītēm, gar apakšējo membrānu nostieptas stīgas, kuru vibrācija spēles laikā rada šķindošu pieskaņu
- vidējās bungas bungas, kas pēc apjoma un nenoteiktā augstuma skanējuma zonas ir pa vidu starp lielajām un mazajām bungām; parasti garenas, vairāk pastieptas, taču - īpaši mūsdienās - arī pēc formas tādas pašas, kā lielās bungas, tikai mazākas
- abraxas Buramvārds, ko var atrast iekaltu senos akmeņos; ja šā vārda burtus grieķiskā rakstībā interpretē kā ciparus, summā iznāk 365.
- marlēšana Buras malā (līķī) iešujamās metāla troses nosiešana ar auklu tā, lai bura nevarētu slīdēt pa to un nerastos krokas.
- purpulis Burbulis, kas parasti rodas verdošā šķidrumā.
- treknā druka burtstils, kas teksta daļu, kurā tas izmantots, padara tumšāku un biezāku par pārējo tekstu, parasti to izmanto kādas teksta daļas izcelšanai
- U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu.
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
- Budžumbura Burundi Republikas galvaspilsēta (angļu val. "Bujumbura") līdz 2019. g. 29. maijam, osta Tanganjikas ezera ziemeļaustrumu krastā, 429000 iedzīvotāju (2007. g.).
- saburzāt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburžināt burzot padarīt, parasti viscaur, negludu
- saburzīt Burzot padarīt, parasti viscaur, negludu.
- saburzīt Burzot sabojāt, parasti pilnīgi.
- piederēt Būt (ar kādu) intīmās attiecībās (parasti par sievieti).
- būt (arī atrasties, nodot) drošās rokās būt (atrasties, nodot) drošībā
- būt (arī atrasties, retāk palikt) (kam) uz rokām būt (atrasties, palikt) kā apgādībā
- karāties Būt (gaisā), parasti šķietami, nekustīgā stāvoklī (par putniem, kukaiņiem, arī par lidaparātiem lidojumā).
- sēdēt (arī dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- tupēt (arī sēdēt, dzīvot, būt) (kādam) uz kakla būt (kādam) par apgrūtinājumu (parasti materiālajā ziņā); izmantot savtīgi (kāda) materiālās vērtības
- ieviesties Būt (kur) lielā daudzumā, savairoties (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- pavadīt Būt (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās) uztveramam, sajūtamam (parasti par skaņām, smaržām, parādībām dabā).
- šķirt Būt (parasti starp diviem notikumiem, norisēm) - par laikposmu.
- pēc vārda kabatā nemeklēt būt (sarunā) atjautīgam, bez grūtībām atrast vārdus atbildei
- būt spīlēs būt apdraudētam; atrasties spiedīgos apstākļos, no kuriem grūti izkļūt, arī bezizejas situācijā
- ieslīgt Būt apņemtam, ietvertam (no vairākām vai visām pusēm, parasti zemākā vietā).
- nogriezties Būt ar (parasti krasu) pagriezienu (kādā virzienā) - par ceļu, upi u. tml.
- būt bērna prātā būt ar aprobežotām prāta spējām (parasti vecuma dēļ)
- padoties Būt ar kādiem, parasti vēlamiem, laikapstākļiem (par laikposmu); būt kādiem, parasti vēlamiem (par laikapstākļiem).
- plūst Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- tecēt Būt ar noteiktu virzienu, parasti braucēja, gājēja uztverē (piemēram, par ceļu).
- aizagriezties Būt ar pagriezienu uz kurieni - (parasti par ceļu).
- aizaliekties Būt ar pagriezienu uz kurieni (parasti par ceļu).
- retināt Būt ar samazinātu blīvumu (parasti par gāzi).
- prast Būt ar tādām zināšanām, iemaņām, ka spēj runāt, lasīt (kādā valodā), saprast tekstus (tajā).
- vesties Būt ar vēlēšanos, noslieci, virzību (parasti uz kādu darbību).
- salocīties Būt ar, parasti krasu, līkumu vai līkumiem (piemēram, par ceļu, upi).
- kāpt pāri galvai būt ārkārtīgi lielā mērā (parasti par ko nepatīkamu)
- pienākties Būt atbilstošam kādām (parasti uzvedības, morāles) prasībām, normām.
- ietverties Būt attēlotam, atspoguļotam (parasti mākslas darbā).
- nokarāties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
- nokārties Būt bez nepieciešamā sprieguma un noslīdēt uz leju (par ķermeņa daļām, parasti par ādu, muskuļiem).
- gulšņāt Būt bezdarbībā, parasti guļus stāvoklī.
- kārnēt Būt bezdarbībā, parasti ilgstoši ko gaidot.
- būt (arī atrasties) uz riteņiem būt biežos pārbraucienos no vienas vietas uz otru (parasti darba uzdevumā)
- čumēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt.
- ņudzēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1).
- mudžēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1).
- ņirbēt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- ņirbt Būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt.
- skaldīt Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos (par priekšmetiem, vielām, parādībām).
- noderēt Būt derīgam, izmantojamam, parasti noteiktam nolūkam, noteiktos apstākļos, būt tādam, kas rada kādu labumu (piemēram, par atziņu, zināšanām, mākslas darbu).
- starot Būt dziļam un spilgti izpausties (piemēram, acīs, sejā, valodā, žestos) - parasti par pozitīvām jūtām.
- būt asinīs (kādam) būt ierastam, ieaudzinātam, ar visu būtību izjustam
- vadāt Būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem).
- salaist Būt intīmās attiecībās (parasti par neprecētiem).
- aizstiepties Būt izstieptam, novietotam, atrasties kādā virzienā (par vadiem, sliedēm, ceļiem u. tml.).
- šķirties Būt izveidotam atšķirīgos virzienos (parasti par ceļiem).
- stīgot Būt izveidotam, atrasties (kur) pavediena, stieples, šauras joslas u. tml. veidā.
- pakāpties Būt izveidotam, atrasties (kur) virzienā uz augšu vai (kur) augšā (piemēram, par ceļu, apbūvi).
- pacelties Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- pakāpt Būt izveidotam, atrasties virzienā uz augšu (piemēram, par ceļu).
- vilkties Būt izveidotam, iekārtotam, arī būt novietotam, atrasties (parasti par ko samērā šauru).
- stiepties Būt izveidotam, novietotam kādā virzienā (parasti par ko samērā šauru).
- šķērsot Būt izvietotam, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu teritoriju, platību) - piemēram, par ceļu, upi.
- spraukties Būt izvirzītam (no kurienes), kļūt redzamam (parasti par priekšmetiem).
- izvelties Būt izvirzītam no parastā stāvokļa (piemēram, uz ārpusi).
- izspīlēties Būt izvirzītam, izveidotam (parasti uz priekšu) - par ķermeņa daļu.
- izšauties Būt izvirzītam, sniegties (parasti augstu pāri citiem) - piemēram, par kokiem, celtnēm.
- turēties Būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem).
- bīties Būt jutīgam (pret ko), nebūt salcietīgam (parasti par augiem).
- stāvēt Būt kādā (parasti ar kvalitāti saistītā) stāvoklī.
- izcirst (arī cirst, (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)cirst (arī (iz)lauzt) ceļu būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus)
- (iz)lauzt (arī (iz)cirst) ceļu Būt kāda pasākuma aizsācējam (parasti, pārvarot grūtības, šķēršļus).
- (no)kauties ar domām būt kādu (parasti nepatīkamu, grūti atrisināmu) domu pārņemtam
- turēties Būt kādu laiku nemainīgam un (parasti) samērā augstam (par cenu); būt kādu laiku iepriekšējā, (parasti) samērā augstā līmenī.
- zvērot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām; kvēlot (3).
- kvēlot Būt karstam, sārtam (parasti fizioloģiska vai psihiska stāvokļa ietekmē) - par cilvēka ķermeņa daļām.
- krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1).
- saskanēt Būt līdzīgam, arī vienādam (parasti pēc satura, formas).
- neredzēt (saules) gaismu (arī dienas gaismu, arī dienasgaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
- neredzēt saules gaismu (arī dienas gaismu) būt ļoti aizņemtam, nodarbinātam; atrasties nevēlamos apstākļos
- tvīkt Būt ļoti intensīvam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- vārīties Būt ļoti intensīvam, spēcīgam (par psihisku, parasti negatīvi emocionālu, stāvokli).
- degt (arī kaist, kvēlot) kā ugunī (arī kā ugunīs), arī degt kā ugunij Būt ļoti karstam (parasti drudzī, kādā psihiskā stāvoklī).
- plosīties Būt ļoti kustīgam, izturēties skali, parasti rotaļājoties, priecājoties; arī draiskuļoties.
- dīdelēties Būt ļoti nemierīgam, kustīgam (parasti par bērnu).
- zvērot Būt ļoti spēcīga, parasti noturīga, pārdzīvojuma pārņemtam; arī kvēlot (4).
- mutuļot Būt ļoti spēcīgam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- zvērot Būt ļoti spēcīgam, arī spilgti izpausties (parasti sejā, acīs) - par, parasti negatīvām, jūtām, psihisku stāvokli.
- liesmot Būt ļoti spilgtā (parasti sarkanā) krāsā.
- būt aiz kalniem būt ļoti tālu (parasti laika nozīmē)
- knapināties Būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties.
- (tikko) vilkt dzīvību (retāk garu) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt dzīvību Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- (tikko) vilkt garu (biežāk dzīvību) Būt ļoti vārgam (parasti par slimu vai vāju cilvēku).
- samierināties Būt mierā, apmierināties (ar esošo stāvokli); izturēties iecietīgi, neprotestēt, necīnīties (parasti pret ko nevēlamu).
- slēpties Būt neatklātam, neizzinātam, neapgūtam (parasti par parādībām dabā); atrasties grūti pieejamā, sasniedzamā vietā.
- nomētāties Būt nekārtīgi, nevīžīgi novietotam, atrasties nevietā.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- plūst Būt nepārtrauktā apgrozībā (parasti par naudu); tikt nepārtraukti ieņemtam vai izdotam.
- lēkt no biksēm laukā (arī ārā) būt nesavaldīgam (parasti dusmās)
- mudžināties Būt neskaidram, juceklīgam (parasti par domām, priekšstatiem).
- viesties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi), arī būt neskaidri, vāji jūtamam; jausties.
- jausties Būt neskaidri, vāji uztveramam (parasti ar redzi vai dzirdi).
- vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- mētāties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu).
- darboties Būt nodibinātam, iekārtotam, pastāvēt un veikt paredzētos uzdevumus (parasti par iestādi, uzņēmumu).
- iet Būt novietotam (kur), atrasties virzienā (uz kādu vietu) - par ceļiem, takām.
- apvīties Būt novietotam, atrasties (cieši ap ko, kam apkārt) - parasti par ceļiem, upēm.
- iet Būt novietotam, atrasties (joslā, līnijā).
- izvietot Būt novietotam, atrasties (kur, kādā vietā).
- stīdzēt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- stīgt Būt novietotam, atrasties (kur, kādā virzienā) - par ko tievu, šauru, garu.
- izvietoties Būt novietotam, atrasties (kur) kādā secībā, attālumā (par parādībām dabā).
- turēties Būt novietotam, atrasties (kur) tā, ka nekrīt, negāžas, paliek vēlamajā vietā (parasti par priekšmetiem).
- virzīties Būt novietotam, atrasties (noteiktā virzienā) - piemēram, par ceļu, dzelzceļu.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu).
- bāzēties Būt novietotam, atrasties bāzē (par kuģiem, lidaparātiem, karaspēku).
- ložņāt Būt novietotam, atrasties līku loču (par ceļiem, upēm u. tml.).
- atvirzīt Būt novietotam, atrasties nost (no kā).
- apvīt Būt novietotam, atrasties tā, ka cieši apņem, iekļauj (ko) - parasti par ceļiem, upēm.
- sadurties Būt novietotam, atrasties tieši līdzās, cieši klāt (kam).
- atvirzīties Būt novietotam, atrasties virzienā nost (no kā).
- ievirzīties Būt novietotam, atrasties, ar virzienu (kur iekšā) - par ceļu, upi u. tml.
- karāties gaisā Būt paceltā stāvoklī (parasti par rokām, pirkstiem).
- sakarst Būt pakļautam karstuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, karsti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sasilt Būt pakļautam siltuma iedarbībai tā, ka kļūst, parasti pilnīgi, viscaur, silti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- kutēt Būt par cēloni gļotādas kairinājumam (parasti par smaržu).
- dzīt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai (parasti par psihiskiem vai fizioloģiskiem stāvokļiem).
- trenkt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- triekt Būt par cēloni kādai darbībai, virzībai, arī nemieram, satraukumam (parasti par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (audi) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
- sakratīt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļa) kļūst, parasti pilnīgi, liks (piemēram, par slimību, vecumu).
- noguldīt gultā (arī nolikt gultā, arī uz gultas) būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvokli (parasti par slimību)
- noguldīt (arī nolikt) gultā būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- nolikt (arī noguldīt) gultā, arī nolikt uz gultas būt par cēloni tam, ka (kādam) nepieciešams atrasties guļus stāvoklī (parasti par slimību)
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā), parasti pret paša gribu.
- likt Būt par cēloni tam, ka (kāds) var, spēj (ko saprast, nojaust u. tml.).
- plīvot Būt par cēloni tam, ka (kam plānam, vieglam, parasti vienā galā, malā piestiprinātam) rodas viļņveida kustības.
- pušķot Būt par cēloni tam, ka (kam) rodas krāšņs, skaists, arī svinīgs izskats (parasti par priekšmetiem); būt par rotājuma elementu.
- kaparot Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti āda) kļūst tumši brūns ar sarkanīgu nokrāsu.
- nobrūnināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti augi, to daļas) kļūst brūns.
- pieļaut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti darbība) kļūst iespējams.
- pieliet Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti gaisma, siltums) izplatās viscaur (telpā, apkārtnē, vidē).
- nolēmēt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) kļūst stīvs, nekustīgs (piemēram, par slimību).
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti ķermeņa daļa) tiek atdalīts nost (piemēram, par šāviņiem, iekārtām).
- mīkstināt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti laikapstākļi) kļūst siltāks, patīkamāks.
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4).
- mētāt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā).
- raidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti parādība dabā) izplatās kādā virzienā.
- velt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti priekšmets) virzās ar rites, rotācijas kustību (par parādībām dabā).
- noņemt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti vielas kārta) atdalās.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, gaisa strāva, smarža) iesāk izplatīties; būt par cēloni tam, ka Īsu brīdi, parasti spēcīgi, izplatās.
- uzdzīt Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- uznest Būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, skaņa, smarža) īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūst uztverams, sajūtams.
- spīdināt Būt par cēloni tam, ka (kas) atstaro, parasti mainīga virziena, stipruma, gaismu (par gaismas avotu).
- nokrāsot Būt par cēloni tam, ka (kas) iegūst noteiktu krāsu (parasti par vielu).
- rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
- paplašināt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst plašāks, lielāks apmēros, parasti, pārsniedzot kādu normu.
- saliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, līks.
- samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
- paliekt Būt par cēloni tam, ka (kas) mazliet noliecas (parasti kādā virzienā), arī, ka (kas) mazliet saliecas.
- ievirzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) nonāk (kur iekšā) - parasti par vēju, straumi.
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) tā, ka nokrīt zemē, būt par cēloni tam, ka (kas) novirzās (nost no kā) un nokrīt (kur, uz kā u. tml.) - parasti par vēju.
- nogāzt Būt par cēloni tam, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
- nopūst Būt par cēloni tam, ka (kas) pārstāj degt; būt par cēloni tam, ka (gaismas avots) nodziest (parasti par vēju).
- mirdzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) spilgti spīd, atstarojot, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- uzraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji izveidojas virsū (uz kā, kam, arī pāri kam) - parasti par parādībām dabā.
- noraut Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji novirzās nost (no kā) - parasti par vēju.
- uzgriezt Būt par cēloni tam, ka (kas) strauji uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.) - parasti par veļu.
- noplēst Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek atdalīts nost (parasti par vēju).
- sadedzināt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml. (par uguni, par ko degošu).
- nopostīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek iznīcināts, sagrauts (parasti par parādībām dabā).
- sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); būt par cēloni tam, ka (kas) uzvirzās uz kādas vietas - parasti par vēju.
- vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (1), viļņojas (1), parasti nedaudz.
- vilnīt Būt par cēloni tam, ka (kas) viļņo (2), viļņojas (2), parasti nedaudz.
- virpuļot Būt par cēloni tam, ka (kas) virzās, pārvietojas straujā, spēcīgā riņķveida, spirālveida kustībā (parasti par vēju).
- līdzēt Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vēlami, mainās.
- noēnot Būt par cēloni tam, ka (kas), parasti vienmēr, atrodas ēnā.
- nokveldēt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
- nokveldināt Būt par cēloni tam, ka (ķermeņa daļa, parasti seja) kļūst sārta (par sauli, vēju, salu).
- žāvēt būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju)
- kaltēt Būt par cēloni tam, ka (parasti augsne, siens) zaudē mitrumu, ūdens saturu (par sauli, vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (parasti braucēji, priekšmeti) šādā veidā kustas augšup lejup (parasti par braucošiem transportlīdzekļiem).
- pievilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti dzīvnieks) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- izsēt Būt par cēloni tam, ka (parasti infekcija) izplatās organismā.
- zilināt Būt par cēloni tam, ka (parasti rokas, seja) kļūst zilgans, zils - par vēju, salu.
- iestrāvot Būt par cēloni tam, ka (parasti siltums, gaiss) ievirzās (kur iekšā).
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- konservēt Būt par cēloni tam, ka (pārtikas produkti, barība) ilgstoši saglabājas (parasti par vielām).
- purināt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt spēcīgi un ļoti bieži svārstās (parasti par vēju).
- kratīt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, koki, krūmi, to zari) vairākkārt, spēcīgi un bieži svārstās (parasti par vēju).
- sargāt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, parādība sabiedrībā) saglabājas (parasti par likumiem, līgumiem).
- uztriekt Būt par cēloni tam, ka (piemēram, transportlīdzeklis) strauji, ar lielu spēku uzvirzās virsū (uz kā, kam, arī kur) - parasti par vēju, straumi.
- saputot Būt par cēloni tam, ka (ūdenstilpē, tās ūdeņos), parasti viscaur, izveidojas putas (parasti par vēju).
- uzpūst Būt par cēloni tam, ka (uguns, ogles u. tml.) sāk liesmot, kvēlot - parasti par vēju.
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kur, kādos apstākļos), parasti pret paša gribu.
- apbarāt Būt par cēloni tam, ka (zīdainis), tiekot barots ar pienu, saslimst, parasti, ja zīdītāja ir pārdzīvojusi bailes.
- iedzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst (parasti sejā, galvā asinis), rodas nosarkums; panākt, būt par cēloni tam, ka izpaužas (sejā, piemēram, mulsums).
- sadzīt Būt par cēloni tam, ka ieplūst, parādās (parasti sārtums sejā, asaras acīs).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka ir apdraudēta (parasti dzīvnieka) eksistence (piemēram, par badu).
- izgulsnēt Būt par cēloni tam, ka izdalās (no šķīduma viela) cietā veidā (parasti par vielām).
- velt Būt par cēloni tam, ka izplatās (smarža, parasti stipra).
- vajāt Būt par cēloni tam, ka izraisās grūtības, neērtības, traucējumi (kādam), parasti ilgstoši, arī nemitīgi atkārtojoties (piemēram, par slimībām, nelabvēlīgiem apstākļiem).
- ierakstīt Būt par cēloni tam, ka izveidojas (parasti grumbas, piemēram, sejā) - par pārdzīvojumiem, laiku.
- spīdzināt Būt par cēloni tam, ka kāds, parasti ilgstoši, izjūt fiziskas sāpes, ciešanas (piemēram, par vides iedarbību).
- aizdzīt Būt par cēloni tam, ka pazūd, izgaist (parasti par parādībām dabā).
- nodarīt būt par cēloni tam, ka rodas (kas nevēlams, parasti zaudējums) - par parādībām dabā, sabiedrībā
- iegāzt Būt par cēloni tam, ka strauji ieplūst, ielīst (kur iekšā, parasti samērā daudz šķidruma).
- sviest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas); mest (7).
- mest Būt par cēloni tam, ka virzās, parasti augšup, uz visām pusēm (piemēram, dzirksteles, liesmas, dūmi, arī ūdens strūkla, šļakatas).
- piemiglot Būt par cēloni tam, ka, parasti migla, izplatās viscaur (apkārtnē, vidē).
- sagrozīt Būt par cēloni tam, ka, parasti pilnīgi, mainās (piemēram, situācija, norise, apstākli).
- uzbangot Būt par cēloni tam, ka, parasti strauji, rodas (viļņi, bangas).
- savilkt Būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi).
- saliedēt Būt par cēloni, arī pieļaut, ka (kas) kļūst lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjš.
- apveltīt Būt par cēloni, ka (kādam) ir labas īpašības, spējas (parasti par dabu, likteni).
- apzeltīt Būt par cēloni, ka (kam) rodas zeltains mirdzums, spīdums (parasti par saules gaismu).
- stāvēt (retāk būt) kūmās būt par kūmu (parasti kristībās)
- sastāvēt Būt par locekli, biedru (parasti organizācijā).
- solīt Būt par priekšnoteikumu, lai (kas) rastos, norisinātos.
- mēgt Būt parastam, vispārpieņemtam (ko darīt).
- sagaidīt Būt paredzamam, gaidāmam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- mudžēt Būt pārpilnam ar, parasti sīkiem, kustīgiem dzīvniekiem; ņudzēt (2), čumēt (2).
- brīnīties Būt pārsteigtam (par ko neparastu, negaidītu, dīvainu); vērot neizpratnē, nesaprast.
- roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti ko sakot)
- likt roku uz sirds būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot)
- uzlikt roku uz sirds Būt pavisam godīgam, patiesam (parasti, ko sakot).
- pieplakt Būt pazemam (parasti par celtnēm).
- pārsniegt Būt pēc apjoma, satura plašākam nekā parasts (piemēram, par darbības, informācijas apjomu).
- līst Būt pēc izmēra tādam, ka var uzģērbt, parasti ar grūtībām (par apģērbu, tā daļām, apaviem).
- untumoties Būt pēkšņi mainīgam, būt nepastāvīgam (parasti par parādībām dabā).
- iecirsties Būt pēkšņi spēcīgi, asi sajūtamam (parasti par smaržu, garšu).
- saderēt Būt piemērotam, atbilstošam (viens otram, cits citam) pēc rakstura, uzskatiem, sabiedriskā stāvokļa u. tml.; arī saprasties (1).
- dapasēt Būt piemērotam, atbilstošam; piestāvēt (parasti par apģērbu).
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- iznākt Būt pietiekamā daudzumā, lai sadalot saņemtu (parasti visi).
- nezināt ne rīta, ne vakara būt pilnīgi zaudējušam sajēgu (_parasti_ dzērumā)
- viedēt Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- viedēties Būt redzamam (parasti vāji, neskaidri).
- vīdēt Būt redzamam, parasti neskaidri.
- rēgoties (acu) priekšā (arī acīs) Būt redzamam, saskatāmam; būt, atrasties kāda klātbūtnē, tuvumā, parasti nevēlami.
- dvesmot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes (parasti par gadalaiku); dvašot (1).
- dvašot Būt sajūtamam pēc kādas pazīmes, izpausties (parasti par gadalaiku); dvesmot (3).
- paknapināties Būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties.
- gulēt uz slimības gultas (arī slimības gultā) būt saslimušam tā, ka nepieciešams atrasties guļus stāvoklī
- justies kā izšņauktam būt sliktā garastāvoklī
- sadirties būt sliktā garastāvoklī
- čingot Būt sliktā garastāvoklī.
- nogulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (visu laikposmu).
- gulēt Būt slimam un atrasties guļus stāvoklī.
- zmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
- žmaugt Būt smaguma, nelabuma sajūtai (parasti kuņģī, pakrūtē).
- svilt Būt spēcīga psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
- tvīkt Būt spēcīga, psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa ietekmē.
- plosīties Būt spēcīgam, ļoti, parasti negatīvi, ietekmīgam (piemēram, par jūtām, domām).
- grandēt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- grandīt Būt spēcīgam, parasti spalgam, nevienmērīgam (par skaņu); dārdēt (5).
- liesmot Būt spožam (parasti sarkanā krāsā), tiekot apgaismotam.
- zvērot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam (piemēram, par debesīm).
- kvēlot Būt spožam, parasti sarkanā krāsā, tiekot apgaismotam.
- kāpt Būt stāvam, slīpam (virzienā uz augšu) - par reljefu; atrasties, pakāpeniski tikt paplašinātam (virzienā uz augšu) - par apbūvi.
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) nāsīs (arī degunā) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- sisties (arī cirsties, līst u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- līst (arī sisties, cirsties u. tml.) degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- durties degunā (arī nāsīs) būt stipri sajūtamam (parasti par nepatīkamu smaku)
- mēslāties Būt tādai, kurai izdalās gļotas no dzemdes (parasti par govi).
- nozīmēt Būt tādam, ar ko (parasti zīmes, simbola veidā) apzīmē (ko), norāda (uz ko).
- plosīties Būt tādam, kad parādības dabā iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par laikposmu).
- stiept Būt tādam, kam (kas, parasti detaļa, sastāvdaļa) ir izvirzīts (uz augšu, uz priekšu u. tml.) - piemēram, par celtnēm.
- vēdināt Būt tādam, kam (kas, parasti zari, lapas) kustas, šūpojas gaisa plūsmā.
- mirdzināt Būt tādam, kam (kas) spīd, atstarojot spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu.
- mirdzināt Būt tādam, kam (no kā) izplatās spilgta, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta, gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
- saskanēt Būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību.
- šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir kas, parasti pastāvīgi, raksturīgs tā ārienē (piemēram, apģērbā, matu sasukājumā).
- staigāt Būt tādam, kam dodoties, uzturoties (kur), ir, parasti ilgstoši, noteikts psihiskais stāvoklis, noteikta attieksme (pret ko).
- nobeigties Būt tādam, kam galā parasti ir īpašs elements, veidojums.
- mīļot būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā); [mīlēt]{s:1677}
- mīlēt Būt tādam, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā).
- pārkārties Būt tādam, kam ir izveidojusies pārkārs (par klintīm, krastiem u. tml.).
- būt (kā) pusē būt tādam, kam ir kas (parasti tiesības, priekšrocības)
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- sasaukties Būt tādam, kam ir saikne, ciešs sakars (ar ko) - parasti par parādībām sabiedrībā.
- ļubīt Būt tādam, kam ir, parasti pastāvīga, vajadzība, tieksme pēc kā.
- zināt Būt tādam, kam ir, parasti pietiekamas, [zināšanas]{s:78}, informācija.
- stīgāties Būt tādam, kam izdalās garas, tievas gļotas (parasti par apaugļotu govi).
- padoties Būt tādam, kam kādas iedarbības rezultātā viegli izmainās, parasti forma, apjoms.
- šaudīties Būt tādam, kam ļoti strauji vairākkārt mainās ātrums, stiprums, virziens (parasti par vēju, gāzes plūsmu).
- variēt Būt tādam, kam mainās daži struktūras elementi, to savstarpējās attiecības (parasti par organismiem, to daļām); būt tādam, kam veidojas variants (1) vai varianti.
- turēt Būt tādam, kam nezūd derīgums (piemēram, nelabvēlīgu apstākļu, slodzes dēļ) - parasti par priekšmetiem.
- morāli nolietoties būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- morāli novecot (arī nolietoties) būt tādam, kam pazeminās sākotnējā vērtība, nozīme sakarā ar iespējām izmantot ko jaunu, modernāku, efektīvāku (parasti par mašīnām, darbarīkiem)
- lasīt Būt tādam, kam piemīt spēja, prasme uztvert, saprast rakstu valodā (tekstu).
- pārliekties Būt tādam, kam, parasti augšdaļa, atrodas pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par priekšmetiem.
- samigloties Būt tādam, kam, parasti ievērojami, samazinās redzes asums (par acīm).
- paresnināt Būt tādam, kam, parasti kāda daļa, vieta, ir resnāka.
- skaut Būt tādam, kas (ko) cieši sedz, klāj (parasti no visām pusēm).
- rēgoties Būt tādam, kas ar savu izskatu izraisa kādas, parasti negatīvas, izjūtas.
- vērt Būt tādam, kas atklāj (ko), parasti redzes, uztverei.
- skaut Būt tādam, kas augot, veidojoties cieši kļaujas pie stumbra (parasti par lapām); būt tādam, kam augot, veidojoties lapas cieši kļaujas pie stumbra (par augiem).
- zaroties Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zarot (2).
- zarot Būt tādam, kas garenvirzienā dalās vairākās daļās, stiepjas dažādos virzienos, parasti sānis, prom no galvenā, centrālā (piemēram, par ceļiem, upēm, dzelzceļa līnijām); zaroties (2).
- plosīties Būt tādam, kas iedarbojas ar lielu postošu spēku, parasti radot skaļu troksni (par parādībām dabā).
- slēpt Būt tādam, kas ietver sevī (piemēram, ko neatklātu, neizzinātu, neapgūtu) - parasti par parādībām dabā; glabāt (2).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- nokarāties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei u. tml.) - parasti par locekļiem.
- nokārties Būt tādam, kas ir brīvi, arī slābani izstiepts, vērsts, arī noliekts uz leju (no kurienes, pār ko, līdz kurienei) - parasti par locekļiem, galvu.
- stāvēt Būt tādam, kas ir ieguvis spēju atrasties šādā stāvoklī (parasti par bērnu).
- turēt Būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku).
- piemist Būt tādam, kas ir raksturīgs (kam); būt par (kā), parasti nozīmīgu, būtisku, īpašību.
- rotāt Būt tādam, kas izdaiļo (parasti par apmatojumu, apspalvojumu).
- sviedrēt Būt tādam, kas izraisa sviedru izdalīšanos (par, parasti zāļu, vielām).
- ost Būt tādam, kas liecina (par ko, parasti nevēlamu), ļauj nojaust (ko, parasti nevēlamu).
- nošķirt Būt tādam, kas norobežo, nodala (parasti platību, telpu).
- zust Būt tādam, kas pārvietojas, tiek pārvietots tā, ka vairs neatrodas tur, kur ir parasti, kur tiek meklēts.
- saistīt Būt tādam, kas savieno (kādus priekšmetus, detaļas u. tml.) - parasti par vielu.
- rakstīt Būt tādam, kas sniedz informāciju (par ko) - parasti par laikrakstiem, žurnāliem.
- žņaugt Būt tādam, kas spiežot, parasti kaklu, traucē elpošanu; arī būt tādam, kas, cieši apkļaujoties, spiež (parasti kaklu), traucējot elpošanu.
- iespēt Būt tādam, kas var izpaust kādu saturu; ietekmēt (parasti par runu, mākslas darbu).
- zaļot Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, ir spēcīgs, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā).
- zelt Būt tādam, kas veidojas, labi attīstās, spēcīgi, spilgti izpaužas (parasti par parādībām sabiedrībā, arī par sabiedrību).
- velt Būt tādam, kas vēja iedarbībā līgojas, viļņojas (parasti par labību tīrumā).
- staipīties Būt tādam, kas, atrodoties kur, ir vērsts dažādos virzienos (par vairākiem, daudziem, parasti gariem, samērā tieviem priekšmetiem, veidojumiem).
- plūst Būt tādam, kas, iesūcoties kādā materiālā (parasti papīrā), rada nenoteiktas kontūras, robežas rakstam, līnijām u. tml. (piemēram, par tinti, krāsu).
- saistīt Būt tādam, ko savieno (parasti) audi, to veidojumi (par organisma daļām); savienot (organisma daļas) - parasti par audiem, to veidojumiem.
- nobriest Būt tādam, kur augiem augļi, sēklas u. tml. sasniedz pilngatavību (parasti par labības lauku).
- migt Būt tādam, kur rimst (dienas) rosme (par pilsētu, ielām, parasti naktī).
- svilpt Būt tādam, kur signālierīce rada augstu, samērā griezīgu skaņu (parasti par transportlīdzekļiem).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- dārdēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, dobjš, nevienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- grandēt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- grandīt Būt tādam, kur skan spēcīgs, parasti spalgs, nevienmērīgs, troksnis (parasti par vietu, telpu); būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu); dārdēt (6).
- samiglot Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla; samigloties.
- samigloties Būt tādam, kur, arī kad, parasti intensīvi, rodas migla.
- murdēt Būt tādam, kur, kam atrodoties, arī pārvietojoties, rodas pakluss, neskaidrs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- uzkrāt Būt tādam, kurā (kā, piemēram, ūdens) daudzums pakāpeniski palielinās (parasti par parādībām dabā).
- velt Būt tādam, kurā (parasti vēja iedarbībā) izplatās (viļņi) - par ūdenstilpēm; ar savu plūsmu virzīt (ūdeņus) - par upēm, kanāliem u. tml.; radīt (viļņus) ūdenstilpē (par vēju).
- kutēt Būt tādam, kura ādā kas, vairākkārt viegli pieskaroties, izraisa specifisku (parasti nepatīkamu) satraucošu sajūtu (par ķermeņa daļām).
- plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
- līkt Būt tādam, kurā ir (piemēram, aiz ziedu, augļu smaguma) noliekušies daudzi vai visi koku zari (piemēram, par dārzu); būt tādam, kurā ir noliekušies daudzi vai visi augu stiebri (parasti par druvu).
- veltīt Būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība.
- dārdēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- dunēt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- rūkt Būt tādam, kurā ir radīts šāds troksnis (parasti par gaisu).
- saturēt Būt tādam, kurā ir saistīts (kas, parasti viela) - piemēram, par ķīmisku savienojumu.
- rādīt Būt tādam, kurā izpaužas (psihisks stāvoklis, attieksme) - parasti par seju, vaibstiem.
- samocīt Būt tādam, kurā izpaužas ciešanas, mokas (parasti par seju); būt tādam, ko ciešanu, moku, arī nepatikos dēļ ii grūti radīt (parasti par smaidu).
- raudzīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- skatīties Būt tādam, kurā izpaužas kāds psihisks stāvoklis (parasti par acīm).
- smieties Būt tādam, kurā izpaužas prieks, jautrība u. tml. (parasti par acīm).
- smaidīt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smaidu (parasti par seju, acīm).
- smīnēt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar smīnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- vīpsnāt Būt tādam, kura izteiksme ir saistīta ar vīpsnu (parasti par seju, lūpām, acīm).
- darboties Būt tādam, kurā noris kāds (parasti pārmaiņu) process; aktīvi izpausties (par parādībām, norisēm dabā).
- vadīt Būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kā, parasti kāda veida enerģijas) pārnese (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.).
- prasīt Būt tādam, kura norisei, pastāvēšanai ir nepieciešami noteikti apstākļi, priekšnoteikumi; būt tādam, kas nepieciešami izraisa (ko, parasti nevēlamu).
- sakņoties Būt tādam, kura rašanās, pastāvēšana izriet no noteiktiem cēloņiem (parasti sabiedrības dzīvē, cilvēku garīgajā darbībā); būt cieši, cēloniski saistītam savā izveidē, pastāvēšanā (parasti ar kādām parādībām sabiedrībā).
- rūkt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (par iekšējiem orgāniem, parasti par kuņģi, zarnām, bronhiem); atskanēt šādam troksnim.
- urkšķēt Būt tādam, kurā rodas padobjš troksnis (parasti par kuņģi, zarnām); atskanēt šādam troksnim.
- spīdēt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplatās, parasti labi, redzama gaisma; būt tādam, kurā darbojas gaismas avots vai avoti (piemēram, par iekārtu, celtni).
- izdalīt Būt tādam, kurā rodas un no kura izplūst (parasti kāda viela) - par organismu, orgāniem.
- dunēt Būt tādam, kurā skan ļoti zems, dobjš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- klaudzēt Būt tādam, kurā skan spalgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- dūkt Būt tādam, kurā skan zems, dobjš, samērā vienmērīgs troksnis (parasti par vietu, telpu).
- rūkt Būt tādam, kurā skan zems, vienmērīgs, samērā skaļš troksnis (parasti par vietu, telpu).
- starot Būt tādam, kurā spilgti izpaužas (parasti) pozitīvas jūtas (piemēram, par acīm, seju).
- svīst Būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām).
- plandīt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandēt.
- plandēt Būt tādam, kurā veidojas kustīgas krokas, viļņi, parasti gaisa plūsmas iedarbībā (par audumu, matiem u. tml.); plandīt (2).
- plīvot Būt tādam, kurā veidojas viļņveida kustības, kas parasti rodas kādas plūsmas iedarbībā (par ko plānu, vieglu, parasti vienā galā, malā piestiprinātu).
- spīdēt Būt tādam, kura virsma ir gluda, arī piesūcināta ar kādu vielu tā, ka atstaro gaismu (parasti par audumu, apģērba gabalu).
- varēt Būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast.
- nobirt Būt tādam, no kā atdalās un nokrīt (parasti visas lapas, arī visi ziedi, augļi) - par augiem.
- nomest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās (vecās spalvas, apmatojums, ragi, āda); būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt (lapas).
- mest Būt tādam, no kā, mainoties apspalvojumam, apmatojumam, ragiem, ādai, atdalās vecās spalvas, mati, ragi, āda; būt tādam, kam (parasti lapkritī) nokrīt lapas.
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- sviest Būt tādam, no kura izplatās, parasti spēcīga, smarža.
- notecēt Būt tādam, no kura kas, tekot lejup, atdalās nost (parasti par kādu produktu).
- laistīties Būt tādam, no kura spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (piemēram, par logiem); būt tādam, no kura logiem spīd spoža, parasti nevienmērīga, gaisma (par celtnēm).
- putēt Būt tādam, no kura uz visām pusēm izplatās putekļi, sīkas (kā) daļiņas u. tml. (parasti ārējas iedarbības rezultātā).
- sulot Būt tādam, no kura, parasti lēni, izdalās sula (1) - par augiem, to dalām.
- pieķerties Būt tādam, pie kā (kas) ir piesaistījies, arī pielipis, parasti lielākā daudzumā.
- noturēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā kas var atrasties un nenogrimt.
- (no)turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un ne(no)grimt ūdenī.
- turēt virs (arī uz) ūdens Būt tādam, uz kā vai pie kā kas var atrasties un negrimt ūdenī.
- tēloties Būt uztveramam (parasti redzamam) kādā veidā, formā.
- izklausīties Būt uztveramam, nojaušamam (parasti par izteikuma jēgu, saturu).
- būt uz pekām Būt veselam (parasti pēc slimības).
- austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
- vārgt Būt, arī kļūt vārgam (parasti slimības, nelabvēlīgu apstākļu iedarbībā).
- nosēdēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- nostāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī, situācijā).
- stāvēt Būt, atrasties (kādā stāvoklī), būt (ar kādām īpašībām, pazīmēm), parasti kādu laiku.
- rādīties Būt, atrasties (kādā, parasti citiem saskatāmā, vieta).
- rādīties Būt, atrasties (kāda) redzes lokā, būt, atrasties (kā) tuvumā; iznākot, atnākot u. tml., kļūt (kādam) redzamam, saskatāmam.
- pavadīt Būt, atrasties (kādu laiku kādā stāvoklī, arī pozā).
- skaut Būt, atrasties (kam) apkārt (piemēram, par krastu, mežu).
- robežot Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko); robežoties (1).
- robežoties Būt, atrasties (kam) blakus, saskarties (ar ko).
- nostāvēt Būt, atrasties (kur visu laikposmu), netiekot pārvietotam, izmantotam (par transportlīdzekļiem).
- čurnēt Būt, atrasties (kur) - par zemām, vecām ēkām, panīkušiem kokiem u. tml.
- blīvēties Būt, atrasties (kur) lielā daudzumā.
- pārplūdināt Būt, atrasties (kur) pārāk lielā, arī ļoti lielā daudzumā.
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
- viesoties Būt, atrasties (kur), sniedzot, piemēram, viesizrādes, vieskoncertus.
- peldēt Būt, atrasties (noteiktos vides apstākļos, piemēram, miglā, dūmos, tumsā) - par priekšmetiem.
- pārblīvēt Būt, atrasties (piemēram, transportlīdzeklī, telpā, platībā) pārāk lielā skaitā.
- šķirt Būt, atrasties (starp ko) - piemēram, par attālumu, arī kādu veidojumu, joslu.
- slēgties Būt, atrasties cieši (pie kā, ap ko).
- nonākt kāda rokās būt, atrasties kāda ziņā, rīcībā, varā
- klātstāvēt Būt, atrasties kam klāt, (kā) tuvumā.
- ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
- būt kā diegā (retāk diega galā) pakārtam būt, atrasties ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī
- nometņot Būt, atrasties nometnē (1), piedalīties rīkotajos pasākumos.
- spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- degt Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojuma varā.
- kaist Būt, atrasties spēcīgu jūtu, pārdzīvojumu varā; degt.
- šķērsot Būt, atrasties šķērsām (attiecībā pret kādu priekšmetu, veidojumu u. tml.).
- gadīties pa vērienam būt, atrasties tuvumā
- gadīties (arī pagadīties) pie rokas (arī pa rokai) būt, atrasties tuvumā
- peldēt Būt, atrasties, arī pārvietoties (kur) bezsvara stāvoklī.
- nobūt Būt, atrasties, darboties (vietā, amatā u. tml. kādu laiku) un beigt (tur) būt, atrasties, darboties.
- uzturēties Būt, atrasties, dzīvot (kur) - par dzīvniekiem.
- rēgoties Būt, atrasties, parasti nevēlami (kādā, parasti citiem saskatāmā, vietā) - par cilvēkiem.
- palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu).
- uzkavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku, arī reizēm.
- pakavēties Būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, pie kāda), parasti neilgu laiku.
- gulstavāt Būt, atrasties.
- segt Būt, augt, veidoties (uz ķermeņa, tā, parasti lielākās, daļas) - par apmatojumu, apspalvojumu, audu veidojumiem u. tml.
- pastāvēt Būt, eksistēt (parasti noteiktā laikposmā, noteiktos apstākļos).
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam (par domām, atmiņām u. tml.).
- sapīties Būt, parasti ļoti, juceklīgam savā darbībā, domāšanā u. tml.
- vajadzēties Būt, parasti ļoti, vajadzīgam, nepieciešamam.
- trīsēt Būt, parasti mazliet, nevienmērīgam augstumā, skaļumā (par skaņu); arī trīcēt (2).
- rēgoties Būt, parasti neskaidri, redzamam, saskatāmam: būt, atrasties (kāda) redzes lokā.
- mirgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu; būt ļoti tīram.
- spīgot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- spīguļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu), izcelties apkaimē ar savu krāsu.
- vizēt Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizmot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- vizuļot Būt, parasti nevienmērīgi, spilgtam, atstarojot gaismu (par krāsu); izcelties apkārtnē ar savu krāsu, košumu.
- uzkrist Būt, parasti pēkšņi, arī viegli, pamanāmam, ievērojamam.
- vēsmot Būt, parasti vāji, uztveramam (piemēram, par parādību, norisi).
- gulšņāt Būt, parasti viegli, saslimušam, tā ka jāatrodas guļus stāvoklī.
- piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku).
- valdīt Būt, pastāvēt, arī dominēt (parasti par noteiktiem apstākļiem, faktoriem u. tml.).
- pieredzēties Būt, piemēram, par dažādu notikumu aculiecinieku vai dalībnieku (parasti ilgākā laikposmā); pārdzīvot, izjust (ko).
- lodāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- ložņāt Būt, rasties (dažādās ķermeņa daļās) - par nepatīkamām sajūtām.
- iznākt Būt, rasties (kādam stāvoklim, attieksmēm).
- iznākt Būt, rasties ienākumiem.
- būt atvērtām durvīm, arī atvērties durvīm būt, rasties iespējai (kādam ko veikt, kam notikt u. tml.)
- griezties uz augšu (arī apkārt) būt, rasties nelabuma sajūtai
- kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
- kruknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kuknēt.
- kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
- revolūcija Būtiska, parasti vardarbīga valsts vai sabiedriskās iekārtas maiņa; valsts varas pāriešana citu spēku rokās (parasti vardarbīgā ceļā).
- kodols Būtiskais saturs (parasti mākslas darbā).
- apvērsums Būtiskas (parasti straujas) pārmaiņas (kā) attīstībā, norisē, stāvoklī.
- vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis.
- lietuvēns Būtne, kas, parasti naktīs, moka cilvēkus un mājdzīvniekus.
- kukainis Būtne, radījums (parasti cilvēks).
- sastatnes Būvdarbu, remontdarbu palīgkonstrukcija (strādnieku, materiālu, mehānismu u. tml. novietošanai), kas parasti sastāv no vertikāliem stieņiem, statņiem un pie tiem piestiprinātām horizontālām plāksnēm.
- robežbūve Būve, kas ir izveidota uz (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- sabūvēt Būvējot izveidot (ko), parasti no vairākām, daudzām sastāvdaļām.
- uzbūvēt Būvējot izveidot, izgatavot (parasti sarežģītas ierīces, mašīnas, instrumentus).
- būvdetaļa Būves, celtnes detaļa, kas parasti jau iepriekš izgatavota (piemēram, bloki, sijas, durvju un logu brusas).
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- budavāt Būvēt (parasti koka celtni guļbūvē).
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- sabužināt Bužinot (parasti matus), panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst izspūris.
- izbužināt Bužinot izpurināt, izjaukt (parasti matus, spalvu).
- sabužināt Bužinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, kupls, arī mīksts, čaugans u. tml.
- sabužināt Bužinot sajaukt (parasti matus).
- uzbužināt Bužinot sakārtot (parasti matus, frizūru).
- sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību.
- hidrastīns C~21~H~21~O~6~N, zeltsakņu ("Hydrastis canadensis L.") zemesstumbra alkaloīds.
- trigonelīns C~7~H~7~NO, alkaloīds, atrasts "Trigonella foenumgraecum" sēklās, dāliju gumos u. c. augos, kā arī urīnā pēc nikotīnskābes lietošanas.
- felandrens C10H16, terpens, ļoti nepastāvīgs, nosaukums no ūdens dilles, kurā vispirms atrasts, iegūts arī mākslīgi.
- hidrastinīns C11H13O3N, hidrastīna oksidācijas produkts.
- jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā.
- marubīns C20H28O4, diterpēna laktons, kristāliska neitrāla rūgtviela, kas atrodama parastās marūbijas ("Marrubium vulgare L.") lapās.
- fazeolīns C20Hl8O4, fitoaleksīns, izdalīts no parastās pupiņas ("Phaseolus vulgaris L."); piemīt antifungicidālas īpašības, mazina ogļhidrātu uzsūkšanos gremošanas traktā.
- skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius").
- lanosterīns C30H49OH, nepiesātināts sterīns vilnas taukos, no parastajiem sterīniem atšķiras ar trīs papildu metilgrupām.
- urokanīnskābe C3H3N2CHCHCOOH, histidīna dezaminācijas produkts, kas atrasts suņu urinā.
- protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem.
- uroleicīnskābe C9H10O5, kas atrasta urīnā alkaptonūrijas gadījumā.
- caunāda Caunas āda (parasti kažokāda).
- meža cauna caunu suga ("Martes martes"), dzīvnieks ar dzeltenu pakakli (parasti uzturas mežos, koku dobumos)
- skaidrs Caurspīdīgs, tīrs, bez nevēlamiem piemaisījumiem (piemēram, par, parasti šķidru, vielu).
- tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai.
- šņorcaurums Caurums (parasti apaviem) saites ievēršanai.
- spunde Caurums (parasti mucā), kur ievieto šādu aizbāzni; spundes caurums.
- spundes caurums caurums (parasti mucai) spundes ievietošanai
- Rundēnu strauts Cegeļņas labā krasta pieteka Ludzas novada Rundēnu pagastā.
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
- cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- rakt Celt ar lāpstu vai citu rīku ārā (ko), parasti no zemes.
- putināt Celt augšup (no kā virsmas) un izplatīt uz visām pusēm (piemēram, smiltis, putekļus) - parasti par vēju.
- spicēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem); smailēt (1).
- smailēt Celt uz augšu ausis, parasti, uzmanīgi klausoties (par dzīvniekiem).
- ķīpāt Celt, nest, vilkt (parasti ko smagu).
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli.
- slieties Celties stāvus (parasti uz pakaļkājām) - par dzīvniekiem.
- pacelties Celties un pabeigt celties gaisā, uzlidot gaisā (parasti par putniem, kukaiņiem).
- kapliča Celtne (kapsētā, slimnīcā), arī telpa (piemēram, slimnīcā) mirušo novietošanai pirms apbedīšanas un parasti arī bēru ceremonijai.
- nams Celtne, arī telpa, kurā ir, parasti atklāts, pavards; arī virtuve; arī priekštelpa, priekšnams.
- ēka Celtne, ko parasti izmanto dzīvošanai, saimnieciskām, ražošanas vai sabiedriskām vajadzībām; atsevišķs objekts celtņu kompleksā.
- ledus halle (arī arēna pils) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai)
- ledus pils (arī arēna, halle) celtne, telpa, kurā atrodas mākslīgā ledus laukums (parasti hokejam, daiļslidošanai)
- brodēņš Celtnes (parasti guļbūves) zelmiņa galā atstātais caurums.
- stereobats Celtnes (parasti kāpņveida) pamats.
- mūris Celtnes daļa, celtnes elementa daļa, arī atsevišķs objekts, kas veidots no dabiskiem vai mākslīgiem materiāliem (parasti tos sastiprinot ar javu), vai arī no kādas masas (to lejot vai blietējot).
- ķieģelis Celtniecības materiāls - neliels, parasti taisnstūrains, veidojums, parasti no kādas minerālvielas, piemēram, no māla.
- kazarma Celtņu komplekss, arī celtne, kurā pastāvīgi nometināti, parasti aktīvā karadienesta, kareivji un seržanti.
- organosolventā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto organiskos savienojumus, parasti etilspirtu vai metilspirtu ar dažādām piedevām
- CPF Celulozes un papīra fabrika (parasti Slokas CPF).
- pārbrauktuve Ceļa daļa, kas ierīkota pārbraukšanai (kam, parasti dzelzceļa sliedēm) pāri.
- ceļmala Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- ceļmāle Ceļa malējā daļa, pa ko parasti iet gājēji; tuvākā apkārtne ceļa vienā vai otrā pusē.
- dambis Ceļa uzbērums, nostiprinājums (parasti zemā, mitrā vietā).
- ceļmalas Ceļmalu lapas - parastā cirvene ("Alisma plantago-aquatica"), daudzgadīgs lakstaugs.
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes.
- pauninieks Ceļojošs, parasti ebreju tautības, sīktirgotājs (galvenokārt feodālisma laikā), kas preces iznēsā vai izvadā lauku iedzīvotājiem.
- trofeja Ceļojumā iegūts, parasti piemiņas, priekšmets.
- ekspedīcija Ceļojums, kas organizēts speciāla, parasti zinātniskās pētniecības, uzdevuma veikšanai.
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvietot (to).
- pārcelt Ceļot (parasti kāju, roku), pārvirzīt (to pāri kam, pār ko).
- sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- piecelt Ceļot mazliet pavirzīt (parasti uz augšu).
- vēzēties Ceļot roku, sagatavoties darbībai (sišanai, sviešanai u. tml., parasti ar kādu rīku).
- sacelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzcelt Ceļot uzvirzīt uz augšu (apģērba daļu, parasti apkakli, apģērba gabala apakšdaļu).
- uzdabūt Ceļot, stumjot, vējot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt virsū (uz kā, kam, arī kur); ceļot, stumjot, veļot u. tml., parasti ar pūlēm, grūtībām, uzvirzīt augšā (kur, līdz kurienei u. tml.).
- novadceļš Ceļš, ceļa posms, kas ved, parasti lejā (kur, līdz kādai vietai).
- piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
- polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā.
- DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe").
- bruģēšana Ceļu un laukumu virsmas pārklāšana, nostiprināšana, parasti ar akmeņiem.
- CŠK Cementa un šīfera kombināts (rāj.; parasti Brocēnu CŠK).
- platlapu cemere cemeru suga ("Sium latifolium"), Latvijā diezgan bieži aug ūdeņu krastmalās, mitrās pļavās un slapjos mežos
- sturmēt Censties (parasti ar spēku) iekļūt (kur) - par vairākiem, daudziem.
- okšķerēt Censties ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem uzzināt, izdibināt, parasti noslēpumus, iegūt, piemēram, ziņas, datus.
- minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās.
- raudzīties censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru)
- skatīties Censties atrast (piemērotu dzīvesbiedru).
- minēt Censties atrast atminējumu (mīklai).
- piesasieties Censties atrast kļūdas, nelikumības, trūkumus (kādā darbībā, rīcībā).
- vairīties Censties atvairīt (parasti nepatīkamas, domas, izjūtas u. tml.).
- meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma).
- tvarstīt gaisu (arī elpu, pēc elpas) censties ieelpot, parasti, cīnoties ar elpas trūkumu
- minēt Censties izdomāt (ko), domājot censties atrast (piemēram, atbildi).
- ķepuroties Censties izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- ķerties pie pēdējā (arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- ķerties pie (pēdējā, arī beidzamā) salmiņa censties izmantot pēdējo, parasti ne sevišķi izdevīgo, iespēju, lai, piemēram, ko panāktu
- cīnīties Censties iznīcināt, apkarot (parasti parazītus).
- turēt acis un ausis vaļā censties izprast situāciju, uzmanīgi sekot kaut kam, vērot, uzmanīties
- kaunināt Censties izraisīt kauna jūtas, panākt (parasti, izsakot pārmetumus), ka kaunas.
- diedelēt Censties izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- ubagot Censties izraisīt, iemantot vēlamu attieksmi pret sevi, vēlamu stāvokli, parasti, pazemojot sevi.
- koķetēt Censties kādam patikt, piesaistīt sev kāda uzmanību (parasti par sievieti).
- kalt Censties labi iegaumēt (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- bēdzināt Censties nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; slēpt.
- žmiegt Censties nonāvēt (parasti žņaudzot).
- slēpt Censties novietot (cilvēku) tā, lai citi (to) nevar atrast, ieraudzīt.
- slēpties Censties novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast.
- vēdināt galvu (arī smadzenes) censties panākt (parasti, uzturoties svaigā gaisā), ka zūd psihisks sasprindzinājums
- vairīties Censties panākt, ka (kas) nav jāveic, jādara; censties (parasti ko nevēlamu) nedarīt.
- vilkt Censties panākt, lai (kāds) ko dara, parasti iet, brauc līdzi.
- meklēt kopēju valodu censties saprasties
- meklēt kopīgu valodu censties saprasties
- kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
- sekot Censties uztvert, saprast (ko).
- jemties Censties, gribēt, rast (zināšanas, iemaņas u. tml.).
- tīties Censties, parasti uzmācīgi, atrasties (kāda) tuvumā, veidot saikni (ar kādu).
- ielūgšana cenšanās lūdzot panākt, ka (kāds) ierodas (parasti sarīkojumā, svinībās)
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- skaidrošana centieni noskaidrot kādas dabiskas norises cēloni, izmantojot materiālās pasaules likumus un novērojumos gūtos konstatējumus; cenšanās izprast
- atoro Centrālāfrikas azandu mitoloģijā - mirušo gari, kas dzīvajiem parasti ir labvēlīgi.
- Bangi Centrālāfrikas Republikas galvaspilsēta, osta Ubangi labajā krastā, 552000 iedzīvotāju (2007. g.), universitāte (dibināta 1970. g.).
- slēgakmens Centrālais, parasti ķīļveida, elements arkveida pārsedzē.
- desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi.
- nocepināt Cepinot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- piecept Cepot pagatavot (ko) tāda daudzuma, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- nocept Cepot panākt, ka (kas) sasniedz vēlamo gatavības pakāpi un (tam) parasti rodas brūna virsma.
- uzcept Cepot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- piecepināt Cepot pieļaut, ka (kas) pielīp (parasti pie pannas).
- apsvilt Cepoties (parasti lielā karstumā), apgruzdēt (par pārtikas produktiem).
- piecept Cepoties pielipt (parasti pie pannas).
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- biskvīts Cepumi (parasti nelieli, plāni, pasausi).
- tējcepumi Cepumi, ko parasti pasniedz pie tējas.
- pernieks Cepums (parasti pirkts) ar sīrupa piedevu.
- piparkūka Cepums, ko gatavo no izveltnētas mīklas, kurai parasti pievieno piparus un citas asas garšvielas.
- santenīca Cepure (parasti samta, vai līdzīga materiāla).
- ceriņzars Ceriņu krūma zars (parasti ar ziediem vai ziedu pumpuriem).
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai.
- verga Cērte āliņģu ciršanai ledū (parasti zvejniekiem, makšķerniekiem).
- Abulstrauts Cērtene - Drandas kreisā krasta pieteka.
- uzcirst Cērtot (ko, parasti ledu), izveidot (tajā) caurumu.
- pieslenīt Cērtot augošus kokus sagatavot (parasti baļķus) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
- piecirst Cērtot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot.
- nokantēt Cērtot izveidot šķautņainu, stūrainu (parasti kokmateriālu).
- sacirst Cērtot sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt.
- iecirsties Cērtot tikt ieveidotam, radītam (parasti neviļus, negribēti) - par robu, caurumu.
- iecirst Cērtot, kaļot ieveidot (kādā materiālā, parasti skulptūru); iekalt.
- izcirst Cērtot, kaļot izveidot (parasti skulptūru).
- sakapāt Cērtot, šķeļot, arī drupinot (ar ko asu), sabojāt, parasti pilnīgi.
- zeltkalējs Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti nēsā gredzenu.
- zeltainītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- zeltulītis Ceturtais rokas pirksts, uz kura parasti valkā gredzenu.
- perflubrons CF3(CF2)6CF2Br, sintētisks otrās paaudzes bromētais fluorogleklis; lieto par kontrastvielu gastrointestinālā trakta izmeklēšanā ar magnētisko rezonansi.
- undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka).
- Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
- Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
- Paksīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 26 km, kritums - 48 m; Pakse.
- Naša Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 8 km; Našupīte.
- Pišķupe Cieceres kreisā krasta pieteka, lejtecē Kuldīgas un Saldus novada robežupe, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Bukupe Cieceres kreisā krasta pieteka, Saldus novada Zirņu pagastā, ietek Pakuļu ūdenskrātuvē; Bakupe; Bekupe.
- Gubu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada Saldus pagastā, garums - 3 km
- Krimelde Cieceres labā krasta pieteka Saldus novada ziemeļu daļā, garums - 25 km, kritums - 18 m; Krimilde; Rītupe.
- Kumeļpurva grāvis Cieceres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 5 km
- Dīcmaņu strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pagastā un pilsētā, garums - 11 km
- Vēršāda Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Remtes un Cieceres pagastā, garums - 6 km; tās lejtece no Saldus ezera līdz Ciecerei tiek dēvēta arī par Kaļķupīti.
- Slimnīcas strauts Cieceres labā krasta pieteka Saldus pilsētā, augštece Saldus novada Saldus pagastā, garums - 6 km
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
- Amārna Ciems Ēģiptē, Nīlas labajā krastā ("Tell el-Amarna"), 287 km uz dienvidiem no Kairas, tuvumā Senās Ēģiptes galvaspilsētas Ahetatonas drupas, plaša senās Ēģiptes arheoloģiskā vieta, kurā atrodas vēlās astoņpadsmitās dinastijas galvaspilsētas paliekas.
- priskas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- magaričas Cienasts (parasti alkoholisks dzēriens ar uzkožamajiem), mielasts (ar iedzeršanu) sakarā ar savstarpēju darījumu, līgumu u. tml.
- uzstāties Cienāt, parasti ar labu cienastu, cienāt par saviem līdzekļiem.
- apdedzināt nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- apdedzināt pirkstus (arī nagus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- sadedzināt (arī apdedzināt) nagus (arī pirkstus) ciest neveiksmi, saņemt pārmetumus; ciest zaudējumus kādā (parasti ar risku saistītā) pasākumā
- daciest Ciest, līdz nonāk kādā, parasti psihiskā, stāvoklī.
- sakļautība Cieša (kā, parasti cilvēku, to grupu) vienotība.
- asinsbrālība Cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- pasīvs Ciešamā kārta - darbības vārda kārta, kas izsaka uz objektu vērstu darbību, parasti tieši nenosaucot darbības subjektu.
- apvilkt Cieši apklāt (parasti ar ādu, audumu) un nostiprināt; pārvilkt; apšūt.
- žņaugt Cieši apkļaujoties, spēcīgi spiest (parasti ķermeņa daļu) - piemēram, par apģērba gabalu.
- žņaugt Cieši aptvert un spēcīgi spiest (kāda) kaklu, lai pārtrauktu elpošanu, parasti nolūkā nonāvēt.
- ierauties Cieši iekļauties, ievilkties (piemēram, mētelī, apkaklē, parasti aiz aukstuma).
- iekost Cieši iespiest (kur zobus), satvert (ko zobos), parasti sasprindzinājumā.
- rauties Cieši kļauties, tīties (piemēram, mētelī, segā), parasti aiz aukstuma.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- samiegt Cieši piekļaut (parasti ausis) - par dzīvniekiem.
- piegulties Cieši piekļauties (pie kā, kam klāt) - parasti par ko plānu.
- piedurt Cieši pieskarties (kādam ar ko asu, smailu), parasti, izraisot sāpju sajūtu; cieši piespiest (ko asu, smailu).
- sarauties Cieši pievilkt pie ķermeņa locekļus, galvu, arī saliekties (parasti aiz, aukstuma, sāpēm).
- sakniebt Cieši sakļaut (ķermeņa daļas, parasti lūpas, pirkstus); cieši sakļaujot lūpas, aizvērt (muti).
- sazīsties Cieši sakļauties (par ķermeņa daļām, parasti par lūpām).
- samiegt Cieši saspiest (parasti delnā).
- samiegt Cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas).
- (pa)spiest (arī saspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
- saspiest (arī paspiest) roku cieši satvert (kāda roku), parasti sveicinot
- ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
- sasiet Cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt.
- ķerties Cieši skarties klāt, arī durties (parasti par augiem, to dalām).
- izurbties Cieši skatoties, saredzēt cauri (kam), caur (ko) - parasti par acīm.
- spīlēt Cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem).
- kost cieši spiest zobus (kur iekšā), parasti sasprindzinājumā
- spiest roku cieši tvert (kāda roku), parasti sveicinot
- nobultēt Cieši, stingri aizbultēt, parasti ar vairākām bultām.
- nobultēties Cieši, stingri aizbultēties, parasti ar vairākām bultām.
- spiest Cieši, stingri apņemot, aptverot (parasti ķermeņa daļu), iedarboties ar spēku (uz to), radot tirpumu, stīvumu, nejutīgumu, arī sāpes (tajā).
- saspiest Cieši, stingri saņemt rokā, apņemt ar rokām (ko) un (parasti) spiest (to).
- rokas spiediens ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot
- rokasspiediens Ciešs (kāda) rokas satvēriens, parasti sveicinot; rokas spiediens.
- spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido).
- simbioze Ciešs kontakts, saikne, mijiedarbība, kam parasti ir abpusēji labvēlīgs, arī integrējošs raksturs.
- kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums.
- kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums.
- muckulis Ciešs, parasti ieapaļš (kā) veidojums, pika; arī kamols (3).
- kopība Ciešs, parasti savstarpējs, saistījums, cieša, parasti savstarpēja, vienotība.
- ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
- slīpēšana Cieta materiāla, piem., stikla, virsmas apstrāde ar abrazīvu, lai noņemtu virskārtu vai padarītu virsmu mikronelīdzenu; parasti slīpē, lietojot dažāda smalkuma pulverus (korundu, karborundu, smiltis), ko padod uz slīpējamās virsmas pastas vai ūdens suspensijas veidā.
- pulveris Cietā zāļu forma - šāda, parasti noteiktā veidā fasēta, dozēta viela, vielu maisījums; viena šīs vielas, vielu maisījuma doza.
- krics Cieta, poraina dzelzs masa (parasti ar nelielu C, Mn, Si, S un P piemaisījumu), kuras poras un dobumus aizpilda sārņu ieslēgumi.
- biezumi Cietākās daļas kādā šķidrumā, zupā tās parasti ir vērtīgākās un tāpēc iekārojamākās ēdiena daļas.
- biezums Cietas vielas daļiņas, kas atrodas kādā šķidrumā (parasti ēdienā, dzērienā).
- krampauris Cietgalvis (parasti tiek lietots kā lāsts, lamuvārds).
- nieru akmeņi cieti (parasti sāļu) veidojumi nieru bļodiņās; urīnceļu akmeņi
- akmens Cieti (parasti sāļu) veidojumi organismā.
- kandiss Cieti lieli brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem; kandiscukurs.
- kandiscukurs Cieti, lieli, brūni kristāli ar stikla spīdumu, iegūstami vai nu no niedru cukura vai parasti no krāsainiem biešu cukura šķīdumiem, liekot kristalizēties uz iekārtiem diegiem.
- žultsakmeņi Cieti, parasti sāļu, veidojumi, kas no žults izgulsnējas žultsvados un žultspūslī.
- uzkrūts Cietināta, atsevišķi uzliekama krekla priekšdaļas imitācija uz krūtīm, parasti izgreznota; uzkreklis, elsiņš.
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
- sārtā cietpiepe cietpiepju suga ("Phellinus viticola"), augļķermeņi nelieli, parasti ar izteiktu cepurīti, brūngani, aug uz maz sadalītām nelielām skujkoku kritalām (nelieliem stumbriem, lieliem zariem) mitros, ēnainos mežos
- epulis Ciets fibrozs vai milzu šūnu (parasti labdabīgs) audzējs, kas parasti skar smaganas vai žokļa kaula alveolāro izaugumu un sākas no kaula plēves.
- stropols ciets mēsls, parasti zirga
- kartons Ciets, biezs papīrs ar gludu virsmu, kuram ir lielāka masa uz laukuma vienību nekā parastajam papīram.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- osteocements Ciets, kaulam līdzīgs sekundārais cements, parasti izvietojas koncentriskos slāņos ap zoba sakni.
- akminis Ciets, parasti sāļu, veidojums organismā.
- ieduļķošana Cietu, parasti ļoti smagu izklaidētu (disperģētu) vielu iejaukšana kādā šķidrumā, pie kam starp iejaucamo vielu un šķidrumu nekāda ķīmiska iedarbība nenotiek.
- nolaists Cietumnieks, kas tiek izmantots kā pasīvais pederasts.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni
- parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
- rite Cikliska (parasti šķidrumu, gāzu) pārvietošanās kādā vidē, sistēmā.
- sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību
- riņķot Cikliski virzīties, tikt virzītam (pa kādu, parasti noslēgtu, sistēmu).
- pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- apdzejot Cildināt, slavināt, apjūsmot (parasti mākslas darbā).
- leģenda Cildinošs, parasti pārspīlēts, stāsts (par ko ievērojamu, izcilu).
- tīstoklis Cilindriskā formā vairākās kārtās satīts (parasti papīra) veidojums; rullis (1).
- cisterna Cilindriska tvertne (parasti šķidruma vai gāzes uzglabāšanai).
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
- krūze Cilindriskas, arī saplacinātas formas (parasti keramikas) trauks ar osu (parasti šķidrumu ieliešanai).
- kanna Cilindriskas, retāk saplacinātas formas (parasti metāla) trauks ar vāku (šķidrumu vai šķidru masu uzglabāšanai un transportēšanai).
- bronhektāzes Cilindriski vai maisveidīgi bronhu paplašinājumi (reti iedzimti, parasti iegūti pēc plaušu saslimšanām).
- objektīva cilindrs cilindrisks ietvars kameras vai projektora lēcām; parasti tam pievienots arī fokusēšanas mehānisms un varavīksne
- stiebrs Cilindrisks, nezarots, posmos parasti dobs, mezglos mazliet paresnināts stumbrs (graudzāļu, grīšļu vai doņu dzimtas augiem).
- spainis Cilindrisks, parasti uz augšu paplatināts, paliels metāla, plastmasas vai koka trauks ar rokturi.
- burka Cilindrveida (parasti stikla) trauks.
- katls Cilindrveida vai puslodes veida (metāla) trauks (parasti kā vārīšanai).
- iecilpot Cilpojot ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi.
- izcilpot Cilpojot izskriet (parasti par zaķi).
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
- oranglauti Cilšu grupa (badžavi, illanuni, siluki, obiani, sekahi, binadi, pesukuani, baroki), dzīvo upju grīvās, gk. Kalimantānas, Sumatras, Sulavesi u. c. Malajas arhipelāga salu piekrastē, valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, tuvas malajiešu valodai, ģints ticējumi, daļa - musulmaņi; jūras klejotāji.
- jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi.
- veneti Cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Adrijas jūras piekrastē, uz ZA no Po upes; izcelsme nav izpētīta.
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū.
- kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
- kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm.
- kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm.
- šarlatānisms Cilvēka darbība kādā nozarē (parasti medicīnā), kurā tas nav lietpratējs, nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdība, krāpšana.
- manekens Cilvēka ķermeņa atveidojums (parasti tērpu gatavošanai, demonstrēšanai).
- pozitūra Cilvēka ķermeņa stāvoklis (parasti apzināts, paredzēts noteiktai iedarbībai); arī poza (1).
- foršmaks Cilvēka pazemošanas veids cietumā, izdarot ar viņu pederastijas aktu.
- kultūra Cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē).
- seja Cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums.
- levitācija Cilvēka sajūta, ka viņš brīvi lido (parasti sapnī).
- fiziskas personas rīcībspēja cilvēka spēja patstāvīgi īstenot savas tiesības un juridiskos pienākumus, kā arī uzņemties juridisku atbildību par savas rīcības sekām (spēja saprast savas darbības nozīmi un spēja vadīt savu darbību)
- literārais varonis Cilvēka tēls daiļliteratūrā (parasti daudzpusīgi atveidots).
- asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
- loceklis Cilvēka vai dzīvnieka ķermeņa daļa (parasti ekstremitāte).
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums.
- traukt Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidojies (par soļiem).
- traukties Cilvēkam vai dzīvniekam virzoties, ātri kustēties (parasti par kājām); strauji veidoties (par soļiem).
- krāmi Cilvēki (parasti veci, vārgi).
- karavāna Cilvēki, arī dzīvnieki, kas virzās grupā, parasti cits aiz cita.
- pārkaimiņi Cilvēki, kas dzīvo netālu aiz kaimiņiem (parasti lauku mājās).
- dižciltīgie Cilvēki, kuri cēlušies no senām, ievērojamām dzimtām un parasti ieņēma sabiedrībā īpašu stāvokli.
- mežaļaudis Cilvēki, kuru mītnes ir, parasti dziļi, mežā; mežinieki (2).
- asinsbrāļi Cilvēki, kurus saista cieša, pašaizliedzīga draudzība, cīņas savienība, parasti grūtos apstākļos.
- tenku vācele cilvēks (_parasti_ sieviete), kas izplata tenkas, runā niekus, muļķības, _reti_ tenku krājums
- hipijs cilvēks (20. gadsimta 60.–70. gados), kas ar savu izskatu (parasti gariem matiem, raksturīgu apģērbu) un brīvu uzvedību pauda protestu pret attīstītajās valstīs valdošo morāli un dzīvesveidu
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- šuvējs cilvēks (parasti amatnieks), kas nodarbojas ar apģērba šūšanu
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- šviskstiņš Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas (ko) dara, rīkojas ātri, neapdomīgi, steigā.
- joška Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas klaiņo apkārt.
- šķeteklis Cilvēks (parasti bērns, pusaudzis), kas mēdz draiskuļoties, plosīties.
- peckelis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži notraipās, ātri kļūst netīrs.
- pinkšis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- pinkšķis Cilvēks (parasti bērns), kas bieži raud; raudulis.
- vēkša Cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud; arī vēkšis.
- palaidnis Cilvēks (parasti bērns), kas izdara vai mēdz izdarīt (parasti nelielus) pārkāpumus, neievēro uzvedības normas; arī nebēdnis, nerātnis.
- nezinītis Cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot.
- nedarbnieks Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz darīt nedarbus.
- dauzoņa Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz dauzīties (4).
- jādalis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kāpelēt.
- kārsteklis Cilvēks (parasti bērns), kas mēdz kārstīties, ķerties ap kaklu.
- ķaucis Cilvēks (parasti bērns), kas skaļi raud, kliedz, skaļi, trokšņaini izturas.
- lečītājs Cilvēks (parasti bez ārsta diploma), kas nodarbojas ar ārstēšanu.
- audzēknis Cilvēks (parasti jaunietis), kas mācās kādā (parasti vispārizglītojošajā, vidējā speciālajā) mācību iestādē vai arī pirmsskolas bērnu iestādē.
- puņķutapa Cilvēks (parasti jauns), kam ir maza pieredze; arī gļēvs, neizdarīgs cilvēks.
- dūša Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- dvēsele Cilvēks (parasti kā vienība cilvēku skaitā).
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- ādainis Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- ādinieks Cilvēks (parasti kriminālām aprindām piederīgs) ādas jakā (retāk - kādā citā apģērba gabalā no ādas).
- pavadītājs Cilvēks (parasti pianists), kas atskaņo pavadījumu.
- maišelnieks Cilvēks (parasti pilsētnieks), kas pārtikas trūkuma apstākļos dodas uz laukiem iepirkt vai iemainīt pārtikas produktus.
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- izsūtāms Cilvēks (parasti pusaudzis), ko izmanto sīku pakalpojumu veikšanai.
- inscenētājs Cilvēks (parasti režisors), kas sagatavo dramatisku darbu vai mūzikas sacerējumu izrādīšanai uz skatuves vai filmēšanai.
- zubrilka Cilvēks (parasti skolēns), kas daudz mācās (parasti, daudzreiz atkārtojot).
- personība Cilvēks ar kādām sabiedriski nozīmīgām, parasti pozitīvām, īpašībām.
- linmatis Cilvēks ar ļoti gaišiem, parasti blondiem, matiem.
- titāns Cilvēks ar neparasti lielām, izcilām spējām.
- termināls slimnieks cilvēks smagas un nedziedināmas slimības pēdējā fāzē, kura beidzas ar nāves iestāšanos; terminu parasti lieto, ja prognozētais dzīves ilgums nepārsniedz sešus mēnešus
- nesātis Cilvēks vai dzīvnieks, kas patērē par daudz barības, kas neapmierinās ar parastu barības daudzumu.
- rotaļbiedrs Cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas.
- līderis Cilvēks, arī cilvēku grupa, kas izvirzījusies pirmajā vietā, vadībā (kādā pasākumā, parasti sacensībās).
- nāvinieks Cilvēks, kam draud drīza nāve (parasti slimības dēļ).
- dulbinis Cilvēks, kam grūti ko atrast, grūti kur orientēties.
- parādnieks Cilvēks, kam ir (parasti morāls) pienākums kādam ko atlīdzināt, piemēram, ar savu darbu, palīdzību.
- mīļotājs cilvēks, kam ir (parasti pastāvīga) nepieciešamība, vajadzība, arī tieksme (pēc kā)
- baņķieris Cilvēks, kam ir daudz naudas un kas parasti to aizdod.
- matainis Cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati.
- lielmeistars Cilvēks, kam ir izcili sasniegumi (parasti mākslā).
- pahicefālis Cilvēks, kam ir neparasti biezas galvaskausa sienas.
- mežinieks Cilvēks, kam mītne ir, parasti dziļi, mežā.
- pušelnieks Cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu.
- netiklis Cilvēks, kam trūkst kāda, parasti darba, tikuma; slinks, nevīžīgs cilvēks.
- gigants Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- milzis Cilvēks, kas (kādā nozarē) izceļas ar neparasti lielām spējām, ievērojamiem darbiem.
- krācējs Cilvēks, kas (parasti miegā) krāc.
- radioklausītājs Cilvēks, kas (parasti sistemātiski) klausās radioraidījumus.
- dublieris Cilvēks, kas aizstāj kādā epizodē lomas tēlotāju (parasti kinofilmā); arī dublētājs (2).
- cīnītājs Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi, cīnās pret nevēlamo.
- kareivis Cilvēks, kas aktīvi cenšas sasniegt kādu (parasti sabiedriski nozīmīgu) mērķi; cīnītājs.
- iedzīvotājs Cilvēks, kas apdzīvo kādu teritoriju (parasti ģeogrāfisku, administratīvu vienību).
- ložņa Cilvēks, kas ar dažādiem (parasti slepeniem) paņēmieniem izzina, izdibina (piemēram, noslēpumus), iegūst (piemēram, ziņas, datus).
- ošņa Cilvēks, kas ar dažādiem (slepeniem) paņēmieniem cenšas uzzināt, izdibināt (parasti noslēpumus), iegūt (piemēram, ziņas, datus).
- izspiedējs Cilvēks, kas ar kādiem (parasti varmācīgiem, neatļautiem) līdzekļiem iegūst no citiem (piemēram, materiālu labumu, parasti naudu).
- kratītājs Cilvēks, kas ar likumu noteiktā kārtībā pārmeklē (piemēram, personu, vietu, priekšmetus), lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- simulants Cilvēks, kas ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarina (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- stopētājs Cilvēks, kas ar žestu aicina garāmbraucošās automašīnas vadītāju apstāties; cilvēks, kas (parasti bez maksas) pārvietojas ar šādā veidā apturētu automašīnu.
- atklīdenis Cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas.
- bēglis Cilvēks, kas atstājis savu dzīvesvietu, lai glābtos (parasti no kara darbības, dabas katastrofas, epidēmijas).
- piļļa Cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- iedzērājs Cilvēks, kas bieži un labprāt lieto alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- brīvprātīgais Cilvēks, kas brīvprātīgi uzņemas kādu (parasti grūtu vai riskantu) uzdevumu.
- cirtējs Cilvēks, kas ceļ koka ēku, darina tās daļu, parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- ieguvējs cilvēks, kas dabū ko (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm; cilvēks, kas ražo, izstrādā (ko)
- ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
- bļorstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- bļurstiķis Cilvēks, kas daudz pļāpā, runā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu); pļāpa.
- blorstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- blurstiķis Cilvēks, kas daudz runā, pļāpā (parasti ko nepamatotu, neskaidru, arī nesakarīgu, juceklīgu).
- kājāmstaigātājs Cilvēks, kas daudz vai parasti staigā kājām; arī kājāmgājējs.
- pielūdzējs Cilvēks, kas dedzīgi (pat pārmērīgi) jūsmo, aktīvi interesējas (par kādu, piemēram, izcilu aktieri, mākslinieku) un parasti cenšas sev pievērst (tā) uzmanību.
- pēdu dzinējs cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās); pēddzinis (2)
- pēddzinis Cilvēks, kas dzen pēdas (parasti medībās).
- krastinieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; cilvēks, kas atrodas krastā.
- krastmalnieks Cilvēks, kas dzīvo krastā; krastinieks.
- ostmalnieks Cilvēks, kas dzīvo ostas krastmalas tuvumā.
- aizsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
- pārsedietis Cilvēks, kas dzīvo Sedas upes pretējā krasta teritorijā.
- pasaules izēdājs cilvēks, kas ēd neparasti daudz
- brūveris Cilvēks, kas gatavo (parasti alkoholisku) dzērienu.
- darītājs Cilvēks, kas gatavo (parasti) alu vai vīnu.
- lūkplēsis Cilvēks, kas gatavo lūkus, mizas sloksnes no augoša, parasti, kārkla vai liepas.
- sātībnieks Cilvēks, kas ievēro mērenību, parasti dzeršanā, ēšanā.
- iereibis Cilvēks, kas ir (parasti mazliet) apreibis no alkoholiskiem dzērieniem.
- sabiedrotais Cilvēks, kas ir cieši saistīts, sadarbojas (ar kādu), palīdz (tam), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) trusītis cilvēks, kas ir pakļauts, parasti nepārdomātam, mēģinājumam, eksperimentam
- vietraudzis Cilvēks, kas izlūko (piemēram, vietu, apstākļus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- vilinātājs cilvēks, kas izraisa ieinteresētību, panāk, ka kāds ko dara vai kur ierodas (parasti ar viltīgiem paņēmieniem)
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- mīkstrocis Cilvēks, kas izvairās no, parasti fiziska, darba; cilvēks, kas nav radis strādāt.
- privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- strīkers Cilvēks, kas kails parādās (parasti izskrien) sabiedriskā vietā (ļoti bieži stadionos sacīkšu laikā), parasti šo izgājienu motivējot kā protesta formu.
- vēkšis Cilvēks, kas kliedz; cilvēks, kas skaļi runā; cilvēks (parasti bērns), kas bieži un skaļi raud.
- kovbojs Cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos).
- kūdītājs Cilvēks, kas kūda uz (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību.
- lietpratējs Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).
- diktors Cilvēks, kas lasa (parasti dokumentālas) kinofilmas tekstu.
- roklaiža Cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm.
- žagata Cilvēks, kas mēdz daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku, arī baumot).
- zobgalis Cilvēks, kas mēdz ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties.
- sprediķotājs Cilvēks, kas mēdz pamācīt, parasti klaji, uzmācīgi, apnicīgi.
- mīļotājs Cilvēks, kas mīl (ko, parasti mākslu, sportu, dabu).
- iznirelis Cilvēks, kas nepelnīti, ar negodīgiem līdzekļiem izvirzījies kādā, parasti atbildīgā, amatā, ieguvis, parasti ievērojamu, sabiedrisko stāvokli.
- bāška Cilvēks, kas nobāž savas lietas, tā ka vēlāk pašam grūti atrast.
- mijējs Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) maiņu (parasti, lai gūtu peļņu).
- mietnieks Cilvēks, kas nodarbojas ar (parasti lauksaimniecības dzīvnieku) uzpirkšanu un tālākpārdošanu.
- spiegs Cilvēks, kas nodarbojas ar spiegošanu (2); izlūkdienesta (parasti pretinieka) līdzstrādnieks.
- spēlmanis Cilvēks, kas nodarbojas ar, parasti azarta, spēli.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- rentnieks Cilvēks, kas nomā nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību.
- risaks Cilvēks, kas parasti ātri, strauji iet.
- īgņa Cilvēks, kas parasti ir īgns.
- nagcepure Cilvēks, kas parasti nēsā cepuri ar nagu.
- ekscentriķis cilvēks, kas pārsteidz ar negaidītu, neparastu rīcību, dīvainībām
- slēpotājs cilvēks, kas pārvietojas (parasti pa sniegu) uz slēpēm; sportists, kas specializējies slēpošanā
- didaktiķis Cilvēks, kas pastāvīgi pamāca (parasti klaji, uzmācīgi).
- rakstītājs Cilvēks, kas regulāri raksta (parasti periodiskam izdevumam).
- musinātājs Cilvēks, kas rosina, mudina uz kādu (parasti neatļautu, negodīgu) rīcību; kūdītājs; arī dumpinieks.
- peršinieks Cilvēks, kas sacer (parasti sliktas kvalitātes) dzejoļus.
- sūdzībkalis Cilvēks, kas sacer, iesniedz, parasti nepamatotas, sūdzības.
- pansionārs Cilvēks, kas saņem no kāda uzturu, parasti pie tā īrējot istabu, gultasvietu.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
- strādnieks Cilvēks, kas saskaņā ar darba līgumu strādā rūpniecībā un kam darba procesā ir, parasti tieša, saskare ar darba priekšmetu.
- plaužnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi); plaušnieks.
- plaušnieks Cilvēks, kas slimo ar kādu plaušu slimību (parasti tuberkulozi).
- neirastēniķis Cilvēks, kas slimo ar neirastēniju; arī nervozs, nelīdzsvarots cilvēks.
- gaišreģis Cilvēks, kas spēj paredzēt, izprast.
- muzikants Cilvēks, kas spēlē kādu mūzikas instrumentu (piemēram, viesībās, ballēs), parasti par atlīdzību, bet nav profesionāls mūziķis.
- kūjenieks Cilvēks, kas staigā ar kūju, parasti ubagodams; ubags, nabags.
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- šķielacis Cilvēks, kas šķielē (parasti redzes defekta dēļ).
- braucējs Cilvēks, kas vada transportlīdzekli (parasti automobili, pajūgu).
- šeftmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
- šeptmanis Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus; tirgotājs.
- šeftinieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
- šeptnieks Cilvēks, kas veic (parasti negatīvi vērtējamus) darījumus.
- kaskadieris Cilvēks, kas veic bīstamus trikus, bīstamas darbības (parasti kinofilmās).
- melnstrādnieks Cilvēks, kas veic nekvalificētu, parasti fiziski, smagu darbu.
- kuģotājs Cilvēks, kas veic, parasti nozīmīgu, braucienu ar kuģi, laivu u. tml.
- nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
- šarlatāns Cilvēks, kas, nebūdams lietpratējs kādā nozarē (parasti medicīnā), tajā darbojas nolūkā iegūt ko sev vēlamu, izmantojot citu cilvēku uzticību; arī blēdis, krāpnieks.
- robinsons Cilvēks, kas, parasti pēc kuģa avārijas, dzīvo vientuļā salā, pārtiek no tur esošā un visu nepieciešamo pagatavo pats.
- oponents Cilvēks, kas, parasti publiski, apstrīd kāda domas, kādu uzskatu, iebilst pret ko.
- pilots Cilvēks, kas, parasti sarežģītā braucienā, vada ūdens vai sauszemes transportlīdzekli.
- nodevējs Cilvēks, kas, sadarbojoties ar pretinieku (parasti sniedzot ziņas), apdraud (piemēram, valsts, organizācijas, atsevišķu personu) drošību, intereses.
- grebeņs Cilvēks, ko piespiedu kārtā pazemo, izmantojot par pasīvo pederastu.
- tradicionālists Cilvēks, kura (parasti mākslinieciskajā) darbībā ir saistība ar noteiktām tradīcijām.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- garastāvokļa cilvēks cilvēks, kura rīcību bieži nosaka garastāvoklis
- ķeceris Cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos).
- namīpašnieks Cilvēks, kuram pieder (parasti liela) dzīvojamā māja vai vairākas (parasti lielas) dzīvojamās mājas.
- funkcionālais analfabēts cilvēks, kurš gan prot lasīt, taču nespēj vai ļoti ierobežoti spēj saprast izlasīto
- dzinējs cilvēks, kurš pārvieto kravu kā transportlīdzekli ar mērķi to kaut kur nogādāt, vada to (parasti par plostiem)
- strādātgribētājs Cilvēks, kurš vēlas strādāt; cilvēks, kurš meklē (parasti apmaksātu) darbu.
- teicējs Cilvēks, no kura iegūst informāciju par (parasti) folkloras sacerējumiem, kādu izloksni, vēsturiskiem notikumiem.
- kāpēcītis Cilvēks, parasti bērns vai pusaudzis, kas ļoti bieži uzdod dažādus jautājumus.
- homo Cilvēks; parasti lieto saistījumā ar kādu raksturotājvārdu.
- sardze Cilvēku grupa (parasti kuģa komandas dala), kas veic šādus pienākumus.
- pavadonība Cilvēku grupa, kas (kādu) pavada, parasti ceremoniāli.
- brigāde Cilvēku grupa, kas apvienota noteikta (parasti ražošanas) uzdevuma veikšanai.
- sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā
- kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē).
- operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai.
- kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums
- tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.).
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs)
- strīds cilvēku sadursme (atšķirīgu, pretēju uzskatu, interešu, tieksmju dēļ), kas izpaužas, parasti, satrauktā, asā sarunā
- Dzirnavupīte Cimziņas labā krasta pieteka Raunas pagastā.
- kakācis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
- kakacis Cingulis, zemes pika (parasti sakaltusi).
- kauties Cīnīties (parasti brutāli, nežēlīgi), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- kapāt cīnīties (parasti sportā); spēlēt datorspēles
- izcirsties Cīnoties (parasti ar zobenu), izlauzties cauri (kam), caur (ko).
- kautiņš Cīņa (parasti brutāla, nežēlīga), piemēram, sitot ar rokām, sitot vai durot ar kādiem ieročiem.
- pretcīņa Cīņa pret ko, ar ko (parasti aktīvu, iedarbīgu).
- kombatants cīņas dalībnieks; persona, kas piedalās karadarbībā, parasti kādas valsts bruņoto spēku sastāvā
- lauka circenis circeņu suga ("Gryllus campestris"), kas pēdējos gadu desmitos vairs nav atrasts
- šķibot Cirst (parasti nelielus) zarus nozāģētam kokam.
- darināt Cirst, zāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta, koka zarus).
- lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
- ptialocēle Cista, kurā ir siekalas; parasti rodas, aizsprostojoties siekalu dziedzera izvadkanālam.
- cits Citāds, savādāks, atšķirīgs (parasti labāks).
- apelsīns Citrusu ģints suga ("Citrus sinensis"), subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
- otrais Cits (parasti cilvēks).
- juridiskas atbildības iestāšanās nosacījumi civiltiesībās tie ir fakti (notikumi, darbības), kas ir nepieciešami tam, lai rastos parādnieka atbildība, ja viņš nav pildījis savas saistības
- atbrīvošana no atbildības civiltiesiskajās attiecībās parādnieku parasti atbrīvo no atbildības tāpēc, ka rodas saistību izpildes objektīva neiespējamība; pie tās pieder: nepārvarama vara, gadījums un ārējo ekonomisko apstākļu izmaiņas
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā.
- puscūcis Cūka, kuras lielums ir aptuveni puse no parastā cūkas lieluma.
- pušgalvis Cūkas galvas puse, parasts Meteņa ēdiens.
- uzpirkstīte Cūknātru dzimtas ģints ("Digitalis"), daudzgadīgs lakstaugs ar nekārtniem zvanveida, parasti bāli dzelteniem vai sarkaniem, ziediem, 20-25 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus.
- pērtiķmutīte Cūknātru dzimtas ģints ("Mimulus"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar vienkāršu vai zarainu stublāju un pretējām, zobainām vai gludām, reizēm daivainām, lapām un spilgti dzelteniem ziediem, parasti skrajos ķekaros, \~100 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- glukotionskābe Cukurskābe, kuras molekulā ir sērs; atrasta krūts dziedzerī.
- amata vecākie cunftes valde, kas sastāvēja no eltermaņa, 2 priekšsēdētājiem, kasiera un rakstveža, parasti ievēlēja uz 2 gadiem amatnieku cunftes sapulcē, kurā piedalījās visi amata meistari un zeļļi, apstiprināja pilsētas amatu tiesa
- Ndžamena Čadas galvaspilsēta, osta Šari labajā krastā, netālu no tās ietekas Logonē, 754000 iedzīvotāju (2007. g.).
- gamanāt Čalot, parasti tā saka, ja noris saruna starp daudziem cilvēkiem.
- čaumala Čaula (parasti sēklām, augļiem).
- Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
- kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- burkāns Čemurziežu dzimtas ģints ("Daucus"), divgadīgs, retāk viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar plūksnaini šķeltām lapām un paresninātu, parasti oranžsārtu vai dzeltenu, sakni.
- cemere Čemurziežu dzimtas ģints ("Sium"), daudzgadīgs krastmalu lakstaugs, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Semecena Čermasana - upe Krievijā, Belajas kreisā krasta pieteka.
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa"
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
- lugerbura Četrstūraina bura ar rājai līdzīgu gafeli, kura piestiprināta tā, lai viena trešā (vai ceturtā) daļa no tās garuma atrastos priekšpusē mastam, tās priekšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz peldlīdzekļa pakaļgalu.
- sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
- nartekss Četrstūraina vaļēja vai slēgta priekštelpa (lievenis) dievnama (parasti bazilikas) ziemeļu pusē.
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
- tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums.
- Santjago Čīles galvaspilsēta ("Santiago"), atrodas Longitudinālajā ielejā 100 km no Klusā okeāna, Mapočo krastos 540 m vjl., 5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
- Bajaparaiso Čīles zinātniskā stacija Antarktīdā, Antarktīdas pussalas Danko krastā pie Žerlaša šauruma.
- Silagaiļu strauts Čodarānu upes kreisā krasta pieteka Blontu pagastā.
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km
- sačubināt Čubinot panākt, ka (kas) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds, arī kupls.
- sačukstēt Čukstus pastāstīt, parasti daudz.
- iečukstēt Čukstus pateikt (parasti ausī).
- pačukstēt Čukstus pateikt (parasti slepeni).
- krastu čurkste čurkstu suga ("Riparia riparia"), putns ar mazliet iešķeltu asti, kas ligzdo stāvos krastos
- ķekarpaparde Čūskmēlīšu dzimtas ģints ("Botrychium"), daudzgadīgi lakstaugi, paparžaugi ar vienveidīgām sporām (izosporām), no sakneņa katru gadu parasti attīstās 1 divdaļīga lapa, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- polimērija Dabā plaši izplatīts gēnu mijiedarbības veids, kur vienu (parasti kvantitatīvu) pazīmi rada vairāki gēni; tā nosaka, piem., augu veģetācijas perioda ilgumu, bioķīmisko reakciju ātrumu, masas pieaugumu dzīvniekiem utt.
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas.
- Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
- Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
- Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
- Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Brienamais purvs dabas liegums Dienvidkurzemes novadā, izvietojies uz Bārtas un Gaviezes pagastu robežas, izveidots 1987. gadā parastās purvmirtes un dažādu putnu sugu aizsardzībai, platība - 171 ha
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
- Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
- Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
- Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
- Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
- Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
- Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
- Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
- Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
- Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu).
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
- Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Spulgsūnas ala dabas piemineklis Gaujas vecupes krastā, Ramātu klintīs, Priekuļu pagastā, garums - 8,5 m, platums - 4 m, augstums - 3,3 m, laukums - 33 kvadrātmetri
- Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
- Elles bedres dabas piemineklis, sufozijas veidojumu komplekss Cēsu novada Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, zemes iebrukumi vairāku hektāru platībā izveiojuši 8 dziļas un plašas kritenes, no kurām 3 aizbērtas 1984. g., lielākās izmēri - 30 x 20 m, dziļums - 7 m
- Piejūras zemiene dabas rajons, kas aizņem 6-25 km platu joslu Baltijas jūras piekrastē un 2-20 km platu joslu Rīgas līča piekrastē 490 km garumā, platība — 594400 ha
- Atklājēju krasta atlantisko mežu rezervāti dabas rezervāts Brazīlijā (_Costa do Descobrimento-Reservas da Mata Atlântica_), Baijas štata dienvidaustrumu daļā, Atlantijas okeāna piekrastē
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala
- natūra Dabasskats (parasti kinomākslā, tēlotājā mākslā).
- piegaismošana Dabiskā apgaismojuma mainīšana, lai mīkstinātu kontrastu, koriģētu gaismēnu attiecības un veidotu fotografējamajam objektam vēlamo krāsas toni; izmanto zibspuldzes, atstarotājus un reflektorus.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā.
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- riesta vieta dabisko apstākļu nosacīta pastāvīga teritorija, kurā kādas dzīvnieku sugas indivīdi pulcējas vairošanās periodā; savvaļas zvēri un putni veic riesta rituālu, kam seko dzimumakts; šādu vietu dzīvnieki parasti izmanto vairākus gadus, tādēļ tās ir saudzējamas un nav pakļaujamas pārmaiņām
- vāks Dabisks veidojums (piemēram, čaula, izaugums), parasti dažu dzīvu organismu vai to orgānu aizsardzībai.
- gūt Dabūt (kādu materiālu labumu, parasti no dabas).
- iegūt Dabūt (ko) savā īpašumā, rīcībā, lietošanā (parasti kādas darbības rezultātā).
- iegūt Dabūt (parasti derīgos izrakteņus) no atradnēm.
- saņemt Dabūt (parasti regulāras piegādes, atalgojumu u. tml.), tikt apgādātam (parasti regulāri, ar ko).
- aizdabūt Dabūt prom; (parasti ar pūlēm) nogādāt (kur, līdz kādai vietai u. tml.).
- raut Dabūt, arī atrast, sameklēt, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- ņemt Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
- sagrābt Dabūt, iegūt, piemēram, savā īpašumā, rīcībā (parasti, rīkojoties savtīgi, negodīgi).
- pielīsties Dabūt, pārņemt parasti lielākā daudzumā (piemēram, kukaiņus, kas ieviešas drēbēs, apmatojumā, apspalvojumā).
- sociālreālisms Daiļdarbi tēlotājmākslā un literatūrā, kas reālistiski (un parasti kreisā skatījumā) pievēršas sociāli nozīmīgām tēmām, piemēram, nabadzībai un beztiesībai.
- dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā.
- beletristika Daiļliteratūra (parasti prozas darbi).
- daiļskaņa Daiļskanība (parasti valodai).
- sekumi Dakša (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sakumi.
- sakumi Dakšas (parasti mēslu, salmu uzņemšanai un pacelšanai); sekumi.
- šķibīt Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- šķībot Dalīt (parasti raujot, griežot, cērtot) nost (augus, to daļas).
- skūt Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
- plīst Dalīties atsevišķos gabalos, arī plaisāt, parasti tiekot stieptam, spiestam dažādos, pretējos virzienos.
- raisīties Dalīties nost (parasti par ko sīku).
- lupt Dalīties nost, lobīties (parasti par virskārtu).
- šķiroties Dalīties, izvietoties (pa grupām) - parasti par cilvēkiem.
- jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
- trunēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni); trupēt.
- trupēt Dalīties, sairt parazītisku, saprofītisku sēņu iedarbībā (parasti par koksni).
- trūdēt Dalīties, sairt, mikroorganismu iedarbībā noārdoties organiskajām vielām (par, parasti bojā gājušiem, organismiem, to daļām); arī pūt (1).
- tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
- posms daļa (parasti daiļdarbā, tekstā vai skaņdarbā), kam ir samērā patstāvīgs saturs
- stumbrs Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbenis (2).
- stumbenis Daļa (parasti kājai, rokai), kas ir palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tās); stumbrs (4).
- stumpis Daļa (parasti rokai, kājai), kas palikusi pie ķermeņa pēc kāda posma atdalīšanas (no tā); stumbenis.
- sektors Daļa (teritorijai, telpai, arī priekšmetam), iecirknis, ko (parasti) ierobežo radiālas līnijas.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi
- humīns Daļa trūdvielu (humus), kas nešķīst natrija sārmā: parasti vēl samērā vāji sadalījušās organiskās vielas.
- fakultāte Daļa, nodaļa (augstākajā mācību iestādē), kurā māca noteiktas (parasti vienu vai divas) zinātnes nozares.
- paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā
- dāstīt Dāļāt (parasti neapdomīgi, vieglprātīgi).
- paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
- aizkvēpt Daļēji aizpildīties, aizķept (parasti ar kvēpiem).
- pieslēpt Daļēji apslēpt (parasti kādu defektu).
- ieskicēt Daļēji attēlot, neatklājot pilnīgi (parasti daiļdarbā).
- pasvētdiena Daļēji brīva, parasti svētku, diena.
- nukleoalbumoze Daļēji hidrolizēts nukleoalbumīns, atrasts urīnā osteomalacias gadījumā.
- apkalināt Daļēji nobarot (parasti tiek attiecināts uz cūkām).
- piebust Daļēji pierast, aprast.
- aprast Daļēji pierast, pierodot samierināties (ar ko).
- kaišelis Daļēji sakults sviests jeb baltais sviests, parasti no skāba krējuma gatavots sviesta paveids, kam kuļot nelielās devās vairākkārt pievienots piens, rūgušpiens, paniņas vai retāk ūdens, vienlaicīgi šo masu sildot; dažkārt arī krējumā iekuļot siltu ūdeni.
- paprasts cilvēks daļēji vientiesīgs cilvēks, arī daļēji prasts
- pusmīksts Daļēji, nepilnīgi nobriedis (parasti par labības graudiem).
- Kaķu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Proņku grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Malienas pagastā.
- Sozanu grāvis Dambītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- atdancāt Dancojot ierasties.
- Kopenhāgena Dānijas Karalistes galvaspilsēta, atrodas uz Zēlandes un Amageras salas, Ēresuna (Zunda) jūras šauruma rietumu krastā, 569600 iedzīvotāju (2014. g.).
- darbadevējs Darba devējs - (a) līgumslēdzēja puse, kas ar darba līgumu dod pasūtījumu darbuzņēmējam; (b) cilvēks (parasti saimnieks, privātīpašnieks), kas kādu nodarbina.
- cilvēkmēnesis Darba laika uzskaites mērvienība, parasti 160 cilvēkstundas, bet mēdz lietot arī 168 cilvēkstundas (vai citu skaitu), kā vidējo rādītāju gadā.
- cilvēkdiena Darba laika uzskaites vienība, parasti 8 cilvēkstundas.
- spraustava Darba priekšauts, parasti netīrs.
- sprausteve Darba priekšauts, parasti netīrs.
- publisks izpildījums darba vai cita ar autortiesību likumu aizsargāta objekta priekšnesums, atskaņojums vai kā citādi tieši vai ar jebkuras tehniskas ierīces palīdzību vai procesa starpniecību veikts izmantojums ārpus ierastā ģimenes loka
- kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
- kāts Darbarīka, priekšmeta elements (parasti stieņa, caurules veidā), pie kura piestiprina vai kurā iestiprina galveno elementu un kuru izmanto darbarīka, priekšmeta turēšanai.
- ķeksis Darbarīks - stienis ar (parasti metāla) kāsi galā.
- nazis Darbarīks (griešanai, duršanai) - parasti spalā iestiprināta plāksne ar asu malu, arī galu; šāds aukstais ierocis.
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai.
- dakšas darbarīks ar diviem vai vairākiem zariem, parasti no tērauda ar koka kātu
- dārza grieznes darbarīks kokaugu dažādu resnuma zaru izgriešanai, apgriešanai vai zāļveida dzinumu apcirpšanai; ir parastās dārzs grieznes, dzīvžogu apcērpamās grieznes, rožu ziedkātu grieznes, zaru grieznes
- raupinātājs darbarīks virsmas mehāniskai raupināšanai, ar asmalu skrāpējošu darbgalviņu, kas parasti ir rotējoša, un ko piedzen mehāniski vai manuāli
- kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai).
- transportdarbi Darbi, kas ir saistīti ar (kā, parasti kravas) transportēšanu; transporta darbi.
- priekšdarbi Darbi, ko veic pirms citiem darbiem, parasti to sagatavošanai.
- sagatavošana darbība --> sagatavot: ar mērķtiecīgu darbību panākt, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs, piemērots kādam nolūkam, ir vēlamajā kārtībā, stāvokli, arī ir vēlamajā daudzumā
- teātris darbība, arī notikums, situācija, kas (parasti) izraisa negatīvu emocionālu attieksmi; nepatiesa rīcība, izlikšanās
- rotaļa Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana.
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana; rotaļa (1).
- spēle Darbība, darbību kopums, ko veic, parasti ar iepriekšēju nodomu, lai sasniegtu kādu mērķi.
- gaita Darbība, darbs, kas saistīts parasti ar noteiktu profesiju, amatu, nodarbošanos, arī ar kādu uzņēmumu, iestādi.
- pretdarbība Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
- pretdarbs Darbība, kas ir vērsta pret ko (parasti, lai to novērstu, iznīcinātu).
- bērnu vardarbīga izmantošana darbība, kuras rezultātā bērnam veidojas fiziska vai garīga trauma; vardarbīga izmantošana var izpausties bērnu sišanā, nekontrolētos miesas sodos, pastāvīgā izsmiešanā un pazemošanā, seksuālā uzmācībā, ko parasti veic vecāki vai citas personas, kas atbild par bērna aprūpi
- trāpīt Darbībā, kustībā u. tml., parasti neviļus, negribēti, nonākt kur, skart ko.
- pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums
- iestrāde Darbība, process --> iestrādāt (5); tas, kas ir iegūts strādājot, darba procesā (parasti rezerve, virsplāna produkcija).
- pārraide Darbība, process, arī rezultāts --> pārraidīt (1); radio, televīzijas raidījums (parasti no notikuma vietas).
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai
- sniegums Darbības attālums (parasti kravas celšanas mašīnām).
- stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai.
- saprotamība Darbības vai darbības produkta izteikšana, ko var saprast bez paskaidrošanas.
- vienkāršā laika forma darbības vārda sintētiska forma, kam laika nozīme parasti ietverta tagadnes, pagātnes vai nākotnes celmā un kas izsaka darbību tagadnē, pagātnē vai nākotnē
- darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību)
- vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju
- bezpersonas darbības vārds darbības vārds, kura nosauktai darbībai parasti nav veicēja un kuru lieto tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu
- dramatisms Darbības, stāvokļa sasprindzinājums, strauja attīstība ar asiem konfliktiem (parasti mākslas darbā).
- štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja.
- svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu).
- piedzīt Darbināt (ierīci, mehānismu u. tml.) - parasti par motoru, enerģijas avotu.
- taurēt Darbināt, parasti transportlīdzekļa, signalizācijas ierīci, kas rada spēcīgu, stieptu skaņu; būt tādam, kam tiek darbināta šāda signalizācijas ierīce (parasti par transportlīdzekli).
- kadri Darbinieki (parasti ar noteiktu kvalifikāciju), darbinieku pamatsastāvs (kādā iestādē, uzņēmumā, arī nozarē).
- skaņu operators darbinieks (parasti televīzijā, radio, teātrī, kino), kas pārzina skaņu tehnisko izveidi raidījumā, tās aparatūru raidījumā, uzvedumā
- sezonas strādnieks darbinieks, ko pieņem tādu darbu veikšanai, kuri klimatisko apstākļu dēļ tiek veikti nevis visu gadu, bet noteiktā laikposmā (sezonā), parasti tiek nolīgts uz laiku līdz 6 mēnešiem darbam nozarē, kam raksturīga ražošanas sezonalitāte
- nakts darbinieks darbinieks, kurš parasti veic nakts darbu saskaņā ar maiņu grafiku vai vismaz 50 dienas kalendāra gadā
- nosūtītais darbinieks darbinieks, kuru darba devējs (darbaspēka nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs kā darba devējs) saistībā ar starptautisko pakalpojumu sniegšanu nosūta noteiktu laiku veikt darbu citā valstī, nevis valstī, kurā viņš parasti veic darbu
- kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
- ceplis Darbnīca, neliels (parasti manufaktūras tipa) uzņēmums, kur ražo ķieģeļus (kārniņus, flīzes) vai kaļķus.
- sačakarēt Darbojoties (ap ko), sabojāt (to), parasti pilnīgi.
- noiet Darbojoties iztērēt visu (parasti atsperes) enerģiju (piemēram, par pulksteni).
- sprauslāt Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- sprauslot Darbojoties radīt citu citam ātri sekojošus trokšņus (parasti vibrācijas, gāzes izplūdes dēļ) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
- samalt Darbojoties sasmalcināt (parasti par dzirnavām).
- malt Darbojoties smalcināt (ko) - parasti par dzirnavām.
- uzdurties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- uzgrūsties Darbojoties, rīkojoties, parasti nejauši, negaidīti, saskarties (piemēram, ar ko vajadzīgu, vēlamu).
- līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē).
- krāmēties Darboties (ar ko), veikt (ko, parasti nepatīkamu).
- iet Darboties (par mehānismiem, parasti par pulksteni).
- pērties Darboties (parasti ilgāku laiku, ar grūtībām).
- nosegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- piesegt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka aizkavē, parasti daļēji, uz neilgu laiku (pretinieka) aktīvu darbību.
- segt Darboties (parasti sporta spēlē) tā, ka kavē (pretinieka) aktīvu darbību.
- ķēpāties Darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- pierimt Darboties ar vājāku intensitāti vai pārstāt darboties, parasti uz neilgu laiku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties.
- piņķēties Darboties, pūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība); neveikli darīt (ko).
- rosīties Darboties, rīkoties (kur, ap ko, ar ko), parasti rosīgi, enerģiski.
- ķimerēties Darboties, rīkoties (parasti ar ko sīku, sarežģītu).
- turēties Darboties, strādāt (kur, pie kā); atrasties, uzturēties (kur, pie kā).
- ņemties Darboties, strādāt (parasti ilgāku laiku), pūlēties (ar ko, ap ko, kur).
- kruķīt Darboties; darīt (parasti ko neatļautu, nelikumīgu).
- melnais darbs Darbs (parasti grūts, nepatīkams), kas nepieciešams, lai radītu priekšnoteikumus cita darba darītāja panākumiem.
- jaundarbs Darbs (parasti mākslā vai zinātnē), kas atklātībā parādās pirmoreiz.
- dienests darbs (parasti valsts iestādē)
- posthume Darbs, kas atrasts pēc autora nāves.
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma
- sezonas darbs darbs, ko parasti veic noteiktā gada daļā
- pētījums darbs, kurā atspoguļota vispusīga, parasti jauna, informācija, kas iegūta, vācot faktus, ziņas, novērojot, eksperimentējot u. tml.; pētīšanas rezultāts
- fons Darbs, programma vai process, ko izpilda reizē ar citiem darbiem, programmām vai procesiem un kam attiecībā pret tiem parasti ir mazāka prioritāte.
- kronis Dārgakmeņiem greznota zelta vai sudraba (parasti vainagveida) galvas rota - (arī citu dižciltīgo) varas simbols.
- vērtslieta Dārgs, vērtīgs priekšmets (parasti juvelierizstrādājums).
- inprotokolācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- intabulācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot; ingrosācija.
- ingrosācija Darījuma ierakstīšana tiesu grāmatās, parasti nekustamo īpašumu darījumus slēdzot.
- šefte Darījumi (parasti tirdznieciski).
- šepte Darījumi, parasti tirdznieciski.
- teleskopējums Darinājums, kas iegūts, apvienojot no diviem vienkāršiem, resp., viensaknes, vārdiem nošķeltas daļas (parasti - viena vārda sākumdaļu ar otra vārda beigu daļu).
- mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem)
- klapata Darīšanas, rūpes, parasti nepatīkamas.
- strādāt Darīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- pārdarīt Darīt (parasti ko pietiekami labi nepadarītu) vēlreiz, no jauna.
- kārt pie lielā zvana darīt daudziem zināmu (_parasti_ ko peļamu, nosodāmu, nevēlamu)
- miekšēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- miekšķēt Darīt dubļainu, staignu (parasti par lietu).
- ēst ar ēšanu Darīt ko (parasti lasīt) ļoti aizrautīgi.
- izaicināt likteni darīt ko ar ļoti lielu risku; riskēt, parasti vieglprātīgi, ar savu dzīvību
- muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- iet parasto(s) ceļu(s) darīt ko pierastā, ierastā veidā
- mudžināties Darīt ko, darboties, kustēties, parasti lēni, neveikli, arī nemērķtiecīgi.
- rakt kapu darīt ļaunu (parasti citam)
- blēņoties Darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- vārtīt Darīt netīru, parasti, vāļājot pa zemi, netīru virsmu, pieļaut, ka kļūst netīrs, ļaujot vairākkārt skart zemi, netīru virsmu.
- leskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- loskāt Darīt netīru, traipīt (parasti staigājot pa slapju, dubļainu vietu).
- smaržoties Darīt sevi smaržīgu vai smaržīgāku (parasti ar parfimērijas līdzekļiem).
- atspirdzināt Darīt spirgtu (aizdzenot nogurumu, dodot jaunus spēkus, uzlabojot garastāvokli).
- badēties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- badīties Darīt šo un to, parasti (ko) ne visai nozīmīgu, rezultatīvu; rīkoties, darboties (ar ko, ap ko).
- izziņot Darīt zināmu (daudziem vai visiem, parasti pasākumu, kurā jāpiedalās).
- ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
- teikties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; sacīties (1).
- sacīties Darīt zināmu (kādu faktu, domu u. tml.), parasti runājot; teikties (1).
- stāstīt Darīt zināmu (ko) rakstveidā; attēlot, parasti episkā, daiļdarbā.
- sludināt Darīt zināmu (piemēram, kādu ziņu, faktu) mutvārdos vai rakstveidā, parasti publiski.
- kārt (arī likt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- likt (arī kārt) pie (lielā) zvana darīt zināmu daudziem (parasti ko nevēlamu)
- atklāt sevi Darīt zināmu savu atrašanās vietu (parasti nejauši, negribot).
- agenss Darītājs; semantiskā loma - aktīvs, parasti ar gribu un apziņu apveltīts situācijas dalībnieks, darbības veicējs, viens no subjekta veidiem, ko parasti izsaka ar teikuma priekšmetu.
- saķēpāt darot ko nemākulīgi, arī nekārtīgi, sabojāt, parasti pilnīgi
- aizblēņoties Darot nedarbus aizrauties un pārsniegt kādu robežu (parasti rezultātā saņemot sodu, bieži pērienu).
- Crocosmia x crocosmiiflora dārza jeb parastā montbrēcija
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem)
- piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni.
- kolofons Dati grāmatas beigās par iespiešanas vietu, gadu, iespiedēja vārdu utt.; mūsdienās šī informācija parasti atrodas grāmatas sākumā.
- ētiskais datīvs datīva lietojums, kas parasti teikumā netieši norāda uz autora tekstā paustās negatīvās, retāk pozitīvās, attieksmes niansi un vienlaikus ieinteresētību teksta satura īstenošanā
- slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
- brīvpiekļuves datne datne, kas parasti glabājas magnētiskajā diskatmiņā un kuras ierakstus var nolasīt, ierakstīt vai izmainīt jebkurā kārtībā bez citu ierakstu nolasīšanas un pārrakstīšanas
- straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts)
- atmiņu hierarhijas pārvaldība datņu automātiska pārvietošana no cietā diska uz lēnāku, lētāku atmiņu, parasti no cietā diska uz optisko disku un no tā - uz lenti
- avārija datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; atsevišķos gadījumos, datoru atkārtoti ieslēdzot, sekas var novērst
- katastrofiska atteice datora aparatūras vai programmatūras defekts, kas rada neplānotu darbības apturi un parasti nav labojams, izmantojot datora iekšējos līdzekļus; avārija
- blakusiedalīšana datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītās programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus
- blakusiestādīšana Datora atmiņas iedalīšanas paņēmiens, kas paredz atmiņā glabājamos datus ievietot atmiņas blokos tā, lai loģiski saistītas programmas vai dati arī fiziski atrastos blakus.
- pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
- datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
- ierīces kontrolieris datora un tā ārējo ierīču komponents, kas veic datu pārraides vadības funkcijas, un parasti saista centrālo procesoru ar ievadizvades ierīcēm
- krāsošanas programma datorgrafikas programma attēlu zīmēšanai displeja ekrānā, veidojot zīmējumu no atsevišķiem punktiem vai pikseļiem ar grafiskās planšetes vai peles palīdzību. Atšķirībā no zīmēšanas programmas krāsošanas programma izmanto rastrgrafiku, nevis vektorgrafiku
- turis Datorgrafikas un datorizdevniecības programmās - mazi, melni laukumi, kas parasti izvietoti ap katru objektu; velkot aiz tā, ar peles palīdzību var mainīt izvēlētā objekta novietojumu vai tā izmērus.
- teleteksts Datorizēta informācija teksta vai vienkāršas grafikas veidā, kuru pārraida ar parasto televīzijas signālu un reproducē, lietojot dekoderu; arī šāda informācijas pārraides sistēma.
- sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu
- sarežģītas instrukcijkopas dators dators (procesors), kurā instrukciju, to izpildes ciklu un adresēšanas veidu skaits atšķirība no RISC datora ir ievērojami lielāks. Šī tipa datoros instrukciju formāts var būt patvaļīgs un to izpildei parasti nepieciešamas vairākas taktis
- pieejas serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- piekļuves serveris dators, kas attāliem lietotājiem, kuri parasti pievienoti lokālajam tīklam ar modemu starpniecību, nodrošina iespēju izmantot tīkla resursus tā, it kā lietotāja dators būtu tieši ieslēgts tīklā
- hakeris datorsistēmu eksperts, kas spēj atrast un izmantot programmatūrā un aparatūrā esošās vājās vietas
- datorizētā projektēšana datoru izmantošana tehnisku izstrādņu, t. sk. drukāto shēmu un integrēto shēmu projektēšanai. Datorizētas projektēšanas sistēmas parasti strādā dialogrežīmā un izmanto konkrētās nozares objektu izstrādei izveidotu speciālu programmatūru, grafikas ievadizvadi, skenerus un citas perifērijas ierīces
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
- drošības novērtēšana datoru tīkla pārbaude, lai noteiktu tā atbilstību pieņemtajiem drošības noteikumiem. Pārbaudi parasti veic, novērtējot tīkla darbību, mērķtiecīgi iedarbojoties uz datoru tīklu, kā arī izmantojot drošības audita gaitā iegūto informāciju tā darbības analīzei
- pundurpakete Datoru tīklos - pakete, kuras izmēri parasti ir ievērojami mazāki par protokolā noteiktajiem paketes izmēriem.
- apraides tīkls datoru tīkls (parasti lokālais tīkls), kurā izmantota apraide
- pilsēttīkls Datoru tīkls, kas parasti aptver kādu pilsētu vai tās daļu un apvieno tajā izvietotos lokālos tīklus.
- teritoriālais tīkls datoru tīkls, kas savieno attālus lietotājus, kuri var atrasties citās pilsētās vai valstīs un kuri parasti izmanto vispārējās lietošanas vai speciālus sakaru līdzekļus
- darbstacija Datu apstrādes sistēma, kas parasti apgādāta ar kāda noteikta tipa uzdevumu risināšanai nepieciešamajām iekārtām, programmatūru un sakaru līdzekļiem.
- palīgierīce datu apstrādes sistēmas ierīce, kas nav pakļauta centrālā procesora vadībai un kas parasti izpilda palīgfunkcijas
- datu bāzes pieprasījums datu bāzes ierakstu pieprasījums, kuru lietotājs vai programma nosūta datu bāzes pārvaldības sistēmai. Atkarībā no pārvaldības sistēmas un valodas, kuru izmanto, lai vērstos pie datu bāzes, pieprasījuma tekstā var būt norādītas papildus darbības: atrasto datu sakārtošana, elementāru aprēķinu izpilde u. tml.
- pārlūkošana Datu bāzes vai datņu saraksta izskatīšana, lai atrastu kādu konkrētu objektu.
- iedzīvotāju aptauja datu iegūšanas metode, kad personas sniedz mutiskas vai rakstiskas atbildes uz pētījuma programmā paredzētiem (parasti anketā fiksētiem) jautājumiem
- vektorizācija Datu konvertēšana no rastra formāta uz vektoru formātu; iespējama manuāla, pusautomātiska vai automātiska rastra attēla vektorizācija.
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri.
- datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails
- datu modelis datu loģiskās struktūras organizācija datu bāzē. Datu bāzes pārvaldības sistēma parasti uztur tikai vienu datu modeli
- relāciju modelis datu modelis, kurā dati organizēti, izmantojot savstarpējās attiecības, kas parasti atspoguļotas tabulas formā
- virzienmaiņa Datu novirzīšana no to parastās saņēmējierīces uz citu.
- maģistrālā līnija datu pārraides līnija, kas savieno divas sakaru sistēmas un parasti var realizēt simtiem vai pat tūkstošiem loģisko kanālu
- servisa klase datu pārraides serviss, ko lietotājam nodrošina datu pārraides tīkls, kurā parasti ir standartizēts datu pārraides ātrums, datu galiekārtu darbības režīms, kā arī izmantojamā koda struktūra
- IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
- datu straume datu plūsma no datu avota uz kādu noteiktu satekni. Straume parasti pārvietojas pa kādu noteiktu kanālu atšķirībā no paketēm, kas tiek adresētas un var tikt neatkarīgi maršrutētas vairākiem saņēmējiem. Straumes nodrošināšanai parasti nepieciešams kāds mehānisms, kas izveido kanālu (savienojumu) starp datu nosūtītāju un saņēmēju
- datu šifrēšanas standarts datu šifrēšanas un atšifrēšanas standartizēta metode, ko parasti izmanto komercinformācijas pārsūtīšanai
- sējums Datu vide ar noteiktu datu daudzumu, ko parasti var apstrādāt un pārvietot kā vienu vienību.
- Jodupīte Daudas labā krasta pieteka Siguldas pagastā, garums - \~2 km
- skraidelēt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- skraidīt Daudz (parasti bez noteikta mērķa) skriet šurp turp (parasti par bērniem, dzīvnieku mazuļiem).
- nodzert Daudz dzerot alkoholiskus dzērienus, sabojāt (parasti organisma daļas).
- izlaisties (arī izmesties) punī daudz ēdot (parasti šķidru, nesātīgu ēdienu, barību), palielināt kuņģa apjomu, kļūt resnam (vidukļa daļā)
- sabaroties Daudz ēdot, kļūt, parasti ļoti, resnam, tuklam, pilnīgam (par cilvēkiem).
- atmīties Daudz ejot, staigājot, kļūt sāpīgam (parasti par dzīvnieka kājām); būt tādam, kam no iešanas kājas kļuvušas sāpīgas (parasti par zirgu).
- vecs buks daudz pieredzējis, parasti vecs, cilvēks
- smērēt papīrus daudz rakstīt, būt saistītam ar nodarbošanos, profesiju, kurā ir daudz jāraksta (parasti lietišķie raksti)
- piekladzināt Daudz runājot (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku), padarīt (to) zināmu (daudziem kādā vietā, apkārtnē u. tml.).
- klabināt muti daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu)
- bļerkšēt Daudz runāt (parasti skaļi, neskaidri, juceklīgi).
- žadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- žvadzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); arī baumot.
- kladzēt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- kladzināt Daudz runāt (parasti vienu un to pašu, arī ko nevajadzīgu, lieku); atkārtoti paust (baumas, ziņas).
- izarunāties Daudz runāt, parasti negūstot atbildes.
- sastrādāt Daudz strādājot, padarīt (rokas), parasti cietas, raupjas, tulznainas.
- pietērgāt Daudz tērgājot, izplatīt ziņas, parasti nepatiesas (daudziem, plašākā apkārtnē).
- drākāt Daudz un prastu ēst.
- pietaurēt Daudz un skaļi runājot, panākt, ka (kas) kļūst zināms (parasti daudziem plašākā apkārtnē).
- vergot Daudz un smagi strādāt, parasti, negūstot sev nekādu labumu.
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
- lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- sacildināt Daudz, parasti pārmērīgi, cildināt; saslavēt, saslavināt.
- saglaimot Daudz, parasti pārmērīgi, glaimot.
- salielīt Daudz, parasti pārmērīgi, lielīt.
- salielīties Daudz, parasti pārmērīgi, lielīties.
- sareklamēt Daudz, parasti pārmērīgi, reklamēt, arī ļoti izreklamēt.
- saslavēt Daudz, parasti pārmērīgi, slavēt.
- visas malas daudzas, arī visas vietas (parasti telpā, celtnē, kādā teritorijā)
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
- periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
- koks Daudzgadīgs augs ar augstu, koksnainu (parasti vienu) stumbru, zariem un saknēm.
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- polihromija Daudzkrāsainība (parasti lietišķajā mākslā, arhitektūrā).
- lielākoties Daudzos gadījumos, gandrīz vienmēr; parasti.
- ollraund Daudzpusīgs; vispusīgs (parasti par sportistu).
- iedrillēt Daudzreiz atkārtojot, iemācīt, iemācīties (parasti mehāniski, bez izpratnes).
- klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus.
- lielkrusts Daudzu ordeņu augstākā šķira, ko valkā parasti platā lentā.
- somu (arī soma) dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules
- dūdas daudzu tautu pūšamais mūzikas instruments, ko darina no jēra vai kazlēna ādas, kurā iestiprina iemutni un, parasti divas, stabules; dūkas
- samezglojums Daudzveidīgums, sarežģītība, konfliktu bagātība (parasti daiļdarbā, tā sižetā).
- manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
- Ceļa Daugava Daugavas atteka gar Doles salas labo krastu.
- Slutišku krauja Daugavas ielejas labā pamatkrasta krauja lejpus Slutišku ciema, garums — 570 m, lielākais augstums — 41 m, nogāzes slīpums 36 grādi.
- daugavmala Daugavas krastmala.
- Daugavmala Daugavas krastmala.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- Bieķengrāvis Daugavas kreisā krasta atteka Rīgas pilsētas teritorijā starp Katlakalnu un Torņakalnu.
- Lauce Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, garums - 33 km, kritums - 57,5 m, sākas Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī pie Sunākstes, ietek Daugavā 3 km lejpus Pļaviņu HES; Laucese; Laucesīte.
- Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere.
- Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
- Osinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Kalkūnes pagastā, lejtece uz Sventes pagasta robežas.
- Borne Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Salienas pagastā, garums - 19 km, kritums - 64,4 m, iztek no Kirjanišku ezera, tek cauri Kamenkas ezeram, pēc tam 4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe, ietek Daugavā pie Lielbornes; Lielborne.
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene.
- Laucesa Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, Augšzemes augstienē, garums - 29 km, kritums - 73 m, iztek no Smelines (Laucesas; Lietuvā - Laukesas) ezera, kas atrodas uz Latvijas un Lietuvas robežas, un pirmos 2 km ir robežupe; Laucasa; Lauce; Laukasa.
- Gļinovka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, lejtecē Laucesas un Tabores pagastu robežupe, garums - 12 km; Maļutka.
- Ļubiste Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novadā.
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
- Ula Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā.
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
- Torbēnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, garums - 8 km; Tarbānupīte; Bērzupe.
- Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
- Sienapurva upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Melderu upe.
- Varžupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Daugmales pagastā, lejtece pie Daugmales pilskalna.
- Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe.
- Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
- Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts.
- Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts.
- Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis.
- Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe.
- Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
- Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe.
- Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja.
- Šaltupe Daugavas kreisā krasta pieteka Kaplavas pagastā.
- Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe.
- Bruņenieku upe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - 4 km, iztek no Šilovkas ezera; Presveta; Šilovka.
- Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče.
- Borovočka Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā.
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
- Bezvārdīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā, pie Nāves salas.
- Raģupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Daugmales pagastā; Dzirnupīte.
- Ķekaviņa Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas novada Ķekavas pagastā, augštece Baldones pagastā, garums - 29 km, kritums - 30,5 m, sākas uz austrumiem no Baldones, ietek Daugavas attekā "Sausā Daugava" lejpus Rīgas HES; Ķekava.
- Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Ķekavas un Baldones pagastā, garums – 15 km, kritums – 16,8 m, agrāk ietecēja Sausajā Daugavā netālu no Doles salas augšgala, bet pēc Rīgas HES uzbūvēšanas tā apvadkanālā, kas pie Ķekavas ietek Sausajā Daugavā; Bērzene; Bērzupīte; Melnā Bērzene.
- Kašurga Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā; Kašurdziņa.
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte.
- Mārupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgā, augštece Mārupes novadā, garums - 11 km, kritums - 15 m, izveidojusies satekot vairākiem meliorācijas grāvjiem, gultne vairākkārt mainīta, starp Torņkalnu un Āgenskalnu uzstādināts Māras dīķis, ietek Āgenskalna līcī aiz Raņķa dambja.
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
- Bišumuižas grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētas teritorijā, ietek Bieķengrāvja augšgalā.
- Hapaka grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas teritorijā pie Bolderājas, garums — 15 km, sākas Babītes mežā Priedaines apkaimē; Hapaka; Hapaksa grāvis; Rātsupīte.
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
- Tabore Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā, garums - 12 km
- Marjanovka Daugavas kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
- Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
- Meļņička Daugavas kreisā krasta pietekas Silupes nosaukums tās augštecē.
- Sarkandaugava Daugavas labā krasta atteka (sengultne) Rīgā, garums - \~4 km, lejas daļā ieplūst Mīlgrāvī.
- Skanstupīte Daugavas labā krasta pieteka Aiviekstes pagastā, garums - 7 km; Aizmata, Skanstnieku upe.
- Lokstene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā, garums - 8 km, kritums - 38,6 m; Lokstiņa.
- Piešupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Klintaines pagastā.
- Ašķere Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā; Astjere.
- Laķitene Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles novadā.
- Karikste Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles pagsatā, garums - 10 km; Karakste; Kāriekste; Kārikste.
- Ziedupīte Daugavas labā krasta pieteka Aizkraukles rajonā.
- Putānu upīte Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Biķernieku pagastā.
- Līksna Daugavas labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums – 47 km, kritums – 79 m, sākas uz dienvidiem no Ambeļiem, tek paralēli Daugavai uz rietumiem; Liksnenka; Liksņanka.
- Sarjanka Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, augštece Ludzas un Krāslavas novadā, garums - 77 km (Latvijā 50 km), kritums - 63 m, iztek no Bižas ezera (Rundēnu pagastā), 7 km garā posmā ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Sarija; Sārija; Sarijanka; Sarja.
- Drisa Daugavas labā krasta pieteka Baltkrievijā, garums 183 km
- Šūņu upe Daugavas labā krasta pieteka Daugavpils pilsētā; Adatiņa; Sūnupīte; Šuņīca; Šuņupe.
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Izvaltas pagastā.
- Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte.
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
- Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis.
- Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa.
- Stirna Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā, iztek no Stirna ezera, tek caur Šternberga ezeru; Dauguļu upe; Kozlovica; Kozlovka; Stierna; Stierna ups; Stirenka; Stirnas strauts; Stirnauka.
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Kalniešu pagastā.
- Maltupīte Daugavas labā krasta pieteka Klintaines pagastā, garums - 8 km
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte.
- Čerņija Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Indras un Piedrujas pagastā, iztek no Melnā (Čornoje) ezera, garum - \~7 km
- Skaista Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, iztek no Skaistas ezera, augštecē ir Kalniešu pagasta robežupe, garums - 18 km
- Druika Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā, iztek no Garā ezera.
- Pomazina Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Piedrujas pagastā; Pomozina.
- Rudņa Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, augštece Izvaltas pagastā, iztek no Sargovas ezera, caurtek Tartaka ezeru, garums - 26 km, kritums - 68 m; Bukupe; Rudna; Tartaka.
- Jāņupīte Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā un pilsētā.
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca.
- Indrica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, garums - 60 km, kritums - 92 m, sākas no novadgrāvjiem Astašovas (Dzeguzes) ezera (purva) apkaimē; Indra; augštecē līdz Indra ezeram - Dzeguze (senāk arī Zagūze, Zegūze).
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- Kārklupīte Daugavas labā krasta pieteka Krustpils pagastā; Zeļķa grāvis.
- Rogāļu strauts Daugavas labā krasta pieteka Kūku pagastā, garums - <4km.
- Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts.
- Rumbiņa Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novadā, garums - 5 km; Ranka; Rumbas upe; Rumbene.
- Kaibala Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, garums - 16 km, kritums - 51,1 m
- Šaltupe Daugavas labā krasta pieteka Līksnas pagastā, garums - 7 km
- Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
- Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka.
- Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā.
- Teļu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Turku pagastā.
- Pērse Daugavas labā krasta pieteka Madonas un Aizkraukles novadā, garums - 50 km, kritums - 122 m, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē pie Kokneses pilsdrupām.
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
- Ķilupe Daugavas labā krasta pieteka Ogres novadā, garums - 17 km, kritums - 31,3 m, ieteka 4 km lejpus Ķeguma HES; Ciemupe; Ķīlupe; Ķīļupe; Kilupe; Kiļupe.
- Urga Daugavas labā krasta pieteka Ogres pilsētā, pirms Rīgas HES izbūves ietecēja Ogres upē.
- Podraudze Daugavas labā krasta pieteka Pļaviņu novada Klintaines pagastā.
- Graužupīte Daugavas labā krasta pieteka Rembates pagastā un Lielvārdes pilsētā; Graužupe.
- Dīvaja Daugavas labā krasta pieteka Skrīveru pagastā, garums 2 km, izveidojas, satekot Braslai un Maizītei, tek pa dziļu, krāšņu gravu, kuras stāvās nogāzes saposmo sāngravas; Skrīve.
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera.
- Neretiņa Daugavas labā krasta pietekas Neretas otrs nosaukums tās augštecē.
- Vāciene Daugavas lībiešu krasts (atšķirībā no Polijas ietekmē bijušā dienvidu krasta).
- daugavmale Daugavas mala, krasts.
- daugmale Daugavas mala, krasts.
- aizdaugava Daugavas otrs krasts.
- Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna.
- Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite.
- Svinordas slāņi Daugavas svītas apakšējās pasvītas augšējā daļa, biezums - 4-12 m, parastratotipi Latvijā Daugavas krastos lejpus no Aiviekstes ietekas.
- Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
- Logovka Daugavs kreisā krasta pieteka Tabores pagastā.
- izklapēt Dauzot izdabūt (no kā, parasti ko sīku).
- pārdauzīt Dauzot izkult (parasti rudzus).
- sadauzīt Dauzot, plēšot, arī neuzmanīgi, nevīžīgi rīkojoties, parasti pilnīgi, sabojāt, padarīt nelietojamu; neviļus, negribēti pieļaut, ka (kas) ar sitienu tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
- paduse Dāvana (ko parasti nesa padusē).
- kukulis Dāvana (parasti kāds priekšmets), kas atvesta (no kurienes).
- ciemmaize Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos vai arī ko dod viesiem līdzi uz mājām.
- ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
- ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko ņem līdzi ciemos.
- ciemakukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
- ciemkukulis Dāvana (parasti kas ēdams), ko viesiem dod līdzi uz mājām.
- uperis Dāvana, ziedojums (parasti baznīcai); upuris.
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- Dāvids Dāvida pils - pilskalns Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, \~30 m augstas Zilo kalnu kraujas malā, \~2 km uz austrumiem no bijušās Slīteres muižas, plakums - trīsstūrveidīgs (garums 75 m, lielākais platums - 45 m), nostāti vēstī, ka šajā kalnā nogrimusi pils un ka tur dzīvojis jūras laupītājs Dāvids, kurš vētras laikā no stāvā krasta maldinājis jūrniekus un pēc tam avarējušos kuģus aplaupījis.
- žertavāt Dāvināt (parasti nabagiem).
- uperēt Dāvināt, ziedot (parasti baznīcai).
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- ziežeļļa Dažāda sastāva viela (parasti naftas ogļūdeņraži), ko izmanto (kā) ziešanai.
- pods Dažādas formas (parasti māla, metāla) trauks, ko parasti izmanto pārtikas vielu uzglabāšanai, transportēšanai.
- vāze Dažādas formas un materiāla, parasti mākslinieciski izveidots, trauks ziedu ievietošanai; šāds (parasti lēzens, ar augstu pamaini, kāju) trauks augļu, saldumu pasniegšanai galdā.
- kauss Dažādas formas un materiāla, parasti vāzei līdzīgs, izstrādājums, ko pasniedz par balvu sporta sacensību uzvarētājiem.
- vizulis Dažādas formas zivju māneklis (parasti metāla, ar trīsžuburu āķi), ko lieto spiningošanā; nelielas metāla plāksnītes veida māneklis (ar vienžubura, divžuburu vai trīsžuburu āķi), ko lieto žibulēšanā.
- dermabrāzija Dažādas intensitātes procedūras ar vienu principu - noslīpēt ādas virskārtu, lai tās vietā rastos jauna āda, bez grumbām un citiem kosmētiskiem defektiem; dermaabrāzija.
- politonalitāte Dažādu (parasti divu) tonalitāšu vienlaicīgs apvienojums skaņdarbā.
- antoloģija Dažādu autoru daiļdarbu (parasti dzeju) izlase.
- nutritīvā melalģija dažādu patoloģiju (aknu slimības, nodozais periarterīts, cukura diabēts, nepilnvērtīgs uzturs, B grupas vitamīnu deficīts, pārmērīga alkohola lietošana) izpausme: karstuma sajūta abās pēdās, parasti sākas naktī gultas siltumā; pašsajūta uzlabojas, atvēsinot kājas ārpus segas vai arī iemērcot tās aukstā ūdenī; pēdas muskulatūra saspriegta, novēro pēdu svīšanu
- kolāža Dažādu, parasti stilistiski atšķirīgu, mākslas darbu, to elementu vai izveides paņēmienu apvienojums.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu.
- gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties.
- tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām.
- spīkulas Dažu bezmugurkaulnieku skeleta elementi, kas parasti sastāv no kalcija karbonāta un ir raksturīgi sūkļiem, astoņstaru koraļļiem, dažiem moluskiem un adataiņiem, kā arī ascīdijām.
- māzerefekts Dažu miglāju mikroviļņu starojuma pastiprināšanās sakarā ar inducētā starojuma rašanos miglāja molekulās; molekulu (OH, H~2~O, SiO u. c.) ierosmes avots parasti ir kāda tuvumā esoša spoža zvaigzne.
- rūgt Dažu mikroorganismu iedarbībā pārveidoties par citiem, galvenokārt vienkāršākiem savienojumiem (par organiskiem savienojumiem, parasti ogļhidrātiem); šādā veidā iegūt vēlamās īpašības.
- traukt Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- traukties Dedzīgi vēlēties, tiekties (parasti nokļūt kur, sasniegt ko).
- sūrstoņa Dedzinošas, samērā vājas, parasti ilgstošas, sāpes.
- sūrstēt Dedzinoši, samērā vāji, parasti ilgstoši, sāpēt.
- sūrstošs Dedzinošs, samērā vājš, parasti ilgstošs (par sāpēm).
- izdedzināt Dedzinot izlietot, patērēt (visu, parasti to, kas atrodas kur iekšā), ļaut izdegt (visam, parasti tam, kas atrodas kur iekšā).
- sadedzināt Dedzinot iznīcināt (ko), dedzinot panākt, ka (kas), parasti pilnīgi, pārvēršas pelnos, oglēs u. tml.
- sakurināt Dedzinot kurināmo krāsnī, pavardā u. tml., panākt, ka (piemēram, telpā, celtnē, arī vidē) kļūst, parasti ļoti, silts.
- sakurināt Dedzinot kurināmo, panākt, ka (krāsns, pavards u. tml.) kļūst, parasti ļoti, silts, izstaro siltumu.
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- riteņu līkumošana defekts, kura sekas ir izlīkumots riteņu ceļš. Parastais cēlonis ir riteņu aksiālā mešana un frekvence - viens līkums uz riteņa apgriezienu
- mesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem, to izstrādājumiem).
- samesties Deformēties (parasti par kokmateriāliem).
- piknocīts Deformēts, sarāvies eritrocīts, reizēm ar adatveida izaugumiem; parasti nelielā skaitā atrodams jaundzimušo asinis; to skaits palielinās hemolītisku traucējumu gadījumā.
- ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums.
- izdegt Degot (kam), rasties, izveidoties (tajā) - par caurumu, robu u. tml.
- piekvēpt Degot (kam), tikt pārklātam ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- liesmot Degot izstarot (parasti spožu, sarkanu) gaismu.
- piekūpēt Degot, arī garojot (kam), tikt pārklātam, piemēram, ar kvēpiem, sodrējiem, parasti no iekšpuses.
- sadegt Degot, parasti pilnīgi, pārvērsties pelnos, oglēs u. tml.
- kvēlot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- zvērot Degt bez liesmām, izstarojot, parasti sarkanu, gaismu.
- svilt Degt, parasti ar lielu liesmu, strauji.
- iesnas Deguna dobuma gļotādas (parasti infekciozs) iekaisums, kas izraisa izdalījumus no gļotādas un parasti apgrūtinātu elpošanu.
- mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns.
- rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni.
- matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
- padeves nevienmērība degvielas padeves raksturojums: degvielas padeves lielākās starpības (maksimālā mīnus minimālā) attiecība pret vidējo degvielas padevi tai pašā laikā. To nosaka dīzeļmotoriem un parasti izsaka procentos
- stojaks Degvīna glāze (mērs), ko parasti izdzer, stāvot pie letes.
- vēderdeja Deja (parasti Austrumu zemēs), kurai raksturīgas plašas ķermeņa vidukļa, gurnu kustības.
- izdejot Dejas soļiem izveidot (parasti dejas figūras).
- kratīties Dejot (parasti modernās sarīkojumu dejas).
- partita Deju svīta (parasti 17. un 18. gadsimta mūzikā).
- zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
- drapērija Dekoratīvi lietots audums (parasti nokarens).
- kašpo Dekoratīvs (parasti keramikas) trauks puķu poda ievietošanai.
- velce Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns (1).
- slepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- šļepe Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; trēns.
- trēns Dekoratīvs (parasti kleitas) mugurpuses pagarinājums, kas skar zemi vai slīd pa zemi; velce.
- drapērija Dekoratīvs aizsegums, norobežojums (parasti veidots no smaga, brīvās krokās krītoša auduma).
- ampelaugs Dekoratīvs augs ar gariem, nokareniem dzinumiem, kuru parasti kultivē pakarinātā vāzē (ampelē).
- pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums.
- boskets Dekoratīvs koku vai krūmu puduris dārzā vai parkā; regulāras formas cirptu koku grupa, kuras centrā parasti novieto lapeni.
- miniatūrroze Dekoratīvu, krūmveidā augošu rožu šķirņu grupa, kas parasti tiek stādītas iekšējos pagalmos un citās mazāk atklātās vietās.
- Delagoa Delagoas līcis - Maputu līcis, atrodas Indijas okeāna rietumu daļā (senāk "Bafa Delagoa"), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Iņakas pussala un Iņakas sala, garums - \~40 km, dziļums - līdz 10 m, osta Maputu.
- sadeldēt Deldējot, parasti pilnīgi, sabojāt (priekšmetus).
- runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs.
- runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs
- Hevisaida delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus heavisidii"), garums līdz 1,8 m, svars - 40-75 kg, dzīvo Dienvidāfrikas un Namībijas rietumu piekrastē
- Amazones upesdelfīns delfīnu suga ("Inia geoffrensis"), garums - 2,0-2,6 m, svars - 100-160 kg, dzīvo Amazones un Orinoko sistēmās, vienīgais mežā dzīvojošais vaļveidīgais pasaulē, kas lietus sezonas laikā, kad upes izkāpj no krastiem, dodas peldējumā starp kokiem, lai paplašinātu savus medību laukus; īnija
- Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
- Amazones baltais delfīns delfīnu suga ("Sotalia fluviatilis"), garums 1,3-2 m, svars - 35-45 kg, dzīvo pie Dienvidamerikas ziemeļaustrumu krasta, kā arī Amazones upes baseinā, reti ienirst ilgāk par minūti
- dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults.
- dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā.
- lāva Dēļu paaugstinājums (pirtī, parasti ar pakāpieniem), kur karsēties un pērties.
- trinītis Dēļu sāniskais savienojums (parasti apšuvumā), kurā spraugu starp diviem dēļiem pārsedz ar trešo dēli.
- nokals Dēļu vai žagaru aizsprostojums tača vienā vai abos galos līdz upes krastam.
- garastīte Dem. --> garaste.
- ļurumiņš Dem. --> ļurums (parasti par bērnu).
- stārastītis Dem. --> stārasts.
- vitālā statistika demogrāfisko notikumu - dzimstības, mirstības, noslēgto un šķirto laulību, abortu statistika; parasti netiek ietverta iedzīvotāju migrācijas statistika
- demogrāfiskās tabulas demogrāfisko notikumu intensitātes izmaiņu skaitliskie modeļi atkarībā no attiecīgo procesu izmaiņām kohortās vai nosacītās paaudzēs; parasti mirstības, dzimstības un laulātības tabulas
- rotacisms Dentālas (alveolāras) skaņas (parasti "s") pārvēršanās par "r".
- Augšprovansas Alpi departaments Francijā (_Alpes-de-H aute-Provence_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
- Augšalpi departaments Francijā (_Hautes-Alpes_), Provansas-Alpu-Azūra krasta reģionā
- Artibonita departaments Haiti (_L’ Artibonite_), Gonavas līča austrumu piekrastē
- Atlantida departaments Hondurasas ziemeļos (_Atlántida_), Karību jūras piekrastē
- černuha Depresīva satura daiļdarbs (parasti filma).
- laicība Derīgs, parasts, vienkāršs.
- hipostatiskais dermatīts dermatīts, kas izveidojas vietās ar vājāku asinsriti; parasti apakšstilbu apakšējā daļā
- putraimdesa Desa, kas gatavota no (parasti cūkas) asinīm ar putraimu piedevu.
- asinsdesa Desa, kuras galvenā sastāvdaļa ir (parasti cūkas) asinis.
- āda desas apvalks - parasti dzīvnieka zarna
- decuma Desmitā daļa, Romas fiska ienākums no valsts zemēm, ko sākumā ņēma graudā, parasti 1/10 ražas, bet vēlāk ļāva arī izpirkt naudā.
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas.
- rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas.
- saldūdenskrabji Desmitkājvēžu kārtas dzimta, kurā ietilpst krabji, kas dzīvo saldūdeņos (parasti upēs) un kam nav kāpura stadijas; šīs dzimtas krabji.
- Sudista Desnas labā krasta pieteka Ukrainā (Čerņigovas apgabalā), augštece Krievijā (Brjanskas apgabalā) - Sudosta.
- cīsiņi Desu izstrādājums - no liesas gaļas izgatavotas tievas desiņas, kuras parasti lieto vārītā veidā.
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
- jautājumu krustugunis detalizētu jautājumu, parasti pēkšņa, izvirzīšana no dažādiem viedokļiem kādam cilvēkam
- dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem.
- zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
- spals Detaļa (piemēram, darbarīkam, instrumentam), kas ir paredzēta aptveršanai ar roku un parasti izveidota taisnā virzienā attiecībā pret darbīgās daļas asi.
- orgāns Detaļa, sastāvdaļa (ierīcē, iekārtā u. tml.), kam parasti ir tieša saskare ar darbības objektu vai ar ko ir kontakts (ierīces, iekārtas u. tml.) vadītājam.
- šaka Detaļa, veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) zariem.
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- papilddeva Deva, ko saņem vai izsniedz papildus parastajai (piemēram, uztura, medikamentu) devai.
- uzdoties Dēvēt sevi (par ko), parasti, maldinot kādu.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- nonole Deviņu nošu ritmiska figūra, kas ilguma ziņā līdzinās 8 tādas pašas rakstības parastajām notīm (parasti divdaļu taktsmērā).
- pārbēgt Dezertējot pāriet pretinieka pusē (parasti, pārkļūstot pāri frontes līnijai).
- plaucēt Dezinficēt (parasti trauku) ar verdošu ūdeni vai karstu tvaiku.
- hlorēt Dezinficēt (parasti ūdeni) ar hlorkaļķiem, hlora gāzi.
- sardze Dežūras dienesta pienākumu veikšana kādā noteiktā diennakts laikposmā (parasti uz kuģa).
- subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
- cirkumflekss Diakritiska zīme (\~ vai \^), ar ko parasti apzīmē zilbes intonāciju.
- dibinējs Dibenējs - tāds, kas atrodas tālāk (no ieejas ēkā, dzīvoklī), tāds, kas atrodas aiz kā cita (parasti par telpu).
- iesals Diedzētu graudu produkts, ko parasti izmanto par izejvielu, piemēram, alus, spirta gatavošanai.
- atvērto durvju diena diena kādā (parasti mācību) iestādē, kad jebkuram interesentam ir iespēja tur ierasties, lai iepazītos ar šīs iestādes darbu, uzņemšanas noteikumiem u. tml.
- gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma.
- junda Dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos).
- vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda.
- vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda
- junda Dienas gaitu sākuma vai beigu signāls (parasti bruņotajos spēkos).
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu.
- south- Dienvid-, parasti vietvārdos.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- Parinjasa rags Dienvidamerikas galējais rietumu punkts ("Punta Pariñas"), Peru ziemeļrietumos, Klusā okeāna krastā.
- gvarani Dienvidamerikas indiāņu tauta Amazones upes apvidū, ar pirmdzimteni gar Atlantijas okeāna piekrasti no Amazones līdz Laplatai; gvarani valoda ievērojama kā visas Brazīlijas vidienes satiksmes valoda un tajā runā vairākums Paragvajas iedzīvotāju.
- Seišaša rags Dienvidamerikas kontinenta galējais austrumu punkts Brazīlijā ("Ponta du Seixas"), Atlantijas okeāna krastā; Kabubranku rags.
- Frovorda rags Dienvidamerikas kontinenta galējais dienvidu punkts Bransvika pussalā, Magelāna šauruma ziemeļu krastā, Čīles teritorija.
- Galjinasa rags Dienvidamerikas kontinenta galējais ziemeļu punkts (sp. val. "Punta Gallinas") Gvahiras pussalā, Karību jūras krastā, Kolumbijā.
- Adelaide Dienvidaustrālijas štata galvaspilsēta (angļu val. "Adelaide"), atrodas Austrālijas kontinenta dienvidu piekrastē, osta Sentvinsenta līča piekrastē, 1346000 iedzīvotāju (2018. g.).
- Seula Dienvidkorejas galvaspilsēta, Hanganas krastos, 90 km no Dzeltenās jūras Kanvamana līča, 10,4 mlj iedzīvotāju.
- saksenis Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
- čubasko Dienvidrietumu vētras Meksikas piekrastē.
- Suseja Dienvidsusēja, Mēmeles labā krasta pieteka.
- Indānu upīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Gārsenes pagastā, augštece - Lietuvā.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- Salāte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Neretas pagastā (ietek Neretas ūdenskrātuvē), augštece Rites pagastā, iztek no Krīgānu ezera, garums - 12 km, kritums - 3,8 m
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
- Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka.
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
- Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene.
- Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa.
- Krācējgrāvis Dienvidsusējas labā krasta pieteka Mazzalves pagastā, garums - 12 km, kritums - 11 m
- Asupīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka; Asupe.
- Saltupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- Rīsera-Larsena jūra Dienvidu okeāna malas jūra (angļu val. "Riiser-Larsen Sea"), pie Karalienes Modas Zemes krastiem (Austrumantarktīdā iepretim Āfrikas dienvidiem)), starp 14. un 34. austrumu garuma grādu, platība - 1,1 mlj km^2^, dziļums pārsvarā - >3000 m, daudz aisbergu.
- kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu.
- sprediķis Dievkalpojuma sastāvdaļa - garīdznieka runa (parasti no kanceles), kas veltīta kāda Bībeles fragmenta plašam iztirzājumam; šādas runas rakstveida teksts.
- pātari Dievkalpojums (parasti mājās, arī kādā iestādē), kuru vada cilvēks, kas nav garīdznieks.
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela).
- madonna Dievmātes nosaukums (parasti Itālijā); dievmātes attēls (tēlotājā mākslā).
- ieprasts Diezgan prasts.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
- dīķmala Dīķa mala, krasts; apkārtne ap dīķi.
- ovālais dīķgliemezis dīķgliemežu suga ("Radix ovata"), čaulas augstums 2,4 cm, mīt ne tikai piekrastē, bet arī dziļāk ūdenī
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
- Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā.
- dichodon Diochodon viscidum - šaubīgās radzenes "Cerastium dubium" nosaukuma sinonīms.
- atdipināt Dipinot atkļūt šurp (parasti par bērniem); dipinot atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
- aizdipināt Dipinot attālināties (parasti par bērniem).
- pēterene Dipsaku dzimtas ģints ("Knautia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar pretējām veselām vai plūksnaini šķeltām lapām, parasti zilgani violetām ziedu galviņām, \~50 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- skabioza Dipsaku dzimtas ģints ("Scabiosa"), daudzgadīgs (parasti dekoratīvs) lakstaugs, retāk puskrūms ar veselām, plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām un ziediem galviņās, \~100 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, vairākas sugas un to šķirnes Latvijā audzē kā krāšņumaugus.
- aktuālais direktorijs direktorijs, ar kuru operētājsistēma vai lietojumprogramma strādā; komandu uzvedne parasti norāda aktuālo direktoriju un diskdzini
- Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
- skrūvbremze Diska bremze ar saspiedējskrūvi uz vārpstas ass (parasti celšanas mašīnās, drošības mehānismos).
- DD diskete diskete, kurā var ierakstīt divreiz vairāk informācijas nekā agrāk lietotajā vienblīvuma disketē; parasti DD tipa 3,5 collu disketes ietilpība ir 720 kilobaiti
- forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes.
- šķīvis Diskveida, parasti liekts, priekšmets, veidojums.
- baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu
- ievadlauks Displeja ekrānā laukums, kurā lietotājs var ierakstīt informāciju. Šī laukuma robežas parasti ir norādītas.
- elektroluminiscences displejs displejs ar plakanu ekrānu, ko parasti veido, izmantojot divas caurspīdīgas plates, starp kurām ievietots plāns gaismu emitējoša pildījuma slānis
- informācijas sabiedrības pakalpojums distances pakalpojums (puses vienlaicīgi nesatiekas), kuru parasti sniedz par maksu, izmantojot elektroniskus līdzekļus (elektroniskas datu apstrādes un uzglabāšanas, tajā skaitā ciparu saspiešanas, iekārtas), un pēc pakalpojuma saņēmēja individuāla pieprasījuma; tie ietver preču un pakalpojumu elektronisku tirdzniecību, komerciālo paziņojumu sūtīšanu, iespēju piedāvāšanu informācijas meklēšanai, piekļuvei pie tās un informācijas ieguvei, pakalpojumus, kas nodrošina informācijas pārraidi elektronisko sakaru tīklā vai piekļuvi elektronisko sakaru tīklam, informācijas glabāšanu
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- jocīgai Dīvaini, neparasti.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- jokaiņš Dīvains, neparasts.
- stūra dīvāns dīvāns, kura divas pastāvīgās sastāvdaļas ir savienotas (parasti taisnā) leņķī
- Vāļu attekas divas Gaujas kreisā krasta attekas Drabešu pagastā, platība 1,6 ha un 3,7 ha
- Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis.
- Pakri salas divas salas Baltijas jūrā pie Igaunijas ziemeļrietumu krasta - Lielā Pakri un Mazā Pakri
- aprasts Divd. --> aprast.
- pierasts Divd. --> pierast.
- saprotošs Divd. --> saprast.
- kvarts Divdesmit pieci (parasti par naudas vienībām); cariskās Krievijas 25 kapeiku sudraba naudas gabala nosaukums Latvijā.
- magone Divdīgļlapju augu dzimta ("Papaveraceae"), pie kuras pieder viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi vai nelieli koki ar spirāliski vai pretēji sakārtotām lapām, parasti piensulu auga veģetatīvajās daļās, dažādas krāsas ziediem ar divkāršu apziedni.
- kariofillācejas Divdīgļlapju augu dzimta, viengadīgi vai ilggadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi veselām pretstatītām, parasti šaurām lapām; nagleņu dzimta.
- obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē.
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
- parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos.
- dilēnijas Divdīgļlapju klases apakšklase ("Dilleniidae"), pārstāv segsēkļu evolūcijas centrālo zaru, kokaugi un lakstaugi, ziedi parasti divdzimumu, apputeksnē kukaiņi, šajā apakšklasē ir 17 rindu: begoniju, diapensiju, dilēniju, ebenu, eiforbiju, ēriku, kaperu, ķirbju, malvu, pasifloru, peoniju, prīmulu, tamariku, tējasaugu, vijolīšu, vītolu, zalkteņu rinda.
- teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae").
- cefalārija Divdīgļlapju klases dipsaku dzimtas ģints "Cephalaria", \~70 sugu, Latvijā atrasta 1 adventīva suga.
- malva Divdīgļlapju klases dzimta ("Malvaceae"), koki, krūmi un lakstaugi ar, parasti staraini šķeltām vai daivainām, lapām un lieliem ziediem.
- timēleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Thymelaeaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi koki, krūmi vai lakstaugi, 50 ģinšu, 500 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga, aizsargājama - parastā zalktene; zalkteņu dzimta.
- montija Divdīgļlapju klases portulaku dzimtas ģints ("Montia"), nelieli viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kas aug upju krastmalās, sēkļos, pļavās, purvos; \~15 sugu, Latvijā 1 suga.
- segliņš Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Celastrales"), kokaugi, reti lakstaugi ar vienkāršām, parasti veselām lapām, 13 dzimtu, \~140 ģinšu, >2000 sugu.
- skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās.
- dzeltenkoks Divdīgļlapju klases tauriņziežu dzimtas ģints ("Cladrastis"), vasarzaļi, 5-7 m augsti koki ar dzeltenu koksni un nepārī plūksnaini saliktām lapām, 4 sugas.
- kopdzimtņi Divi (dvīņi) vai vairāki (trīnīši, četrīši utt.) mazuļi (bērni), kas vienās dzemdībās piedzimuši mātei, kurai parasti dzimst viens mazulis.
- Avotmuižas ieži divi atsegumi Braslas labajā krastā pie bij. Avotmuižas, ko veido augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņi
- diloģija Divi, saturā savstarpēji saistīti, daiļdarbi (parasti romāni, lugas).
- kumulatīvā dividende dividende, ko izmaksā priekšrocību akciju īpašniekiem blakus parastai dividendei vai pa notecējušiem gadiem, kaut arī pārējie akcionāri nebūtu saņēmuši nekādu dividendi
- dubultklikšķis Divkārša peles pogas nospiešana pēc kārtas, nepārvietojot peles rādītāju; parasti veic tādas darbības kā logu atvēršanu un programmu palaišanu.
- divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
- vēderpuse Divpusēji simetrisku dzīvnieku ķermeņa puse, kas ir pretstats mugurpusei un parasti ir vērsta pret substrātu, pa kuru (tie) kustas.
- demogrāfiskās piramīdas divu analizējamo vecum struktūru (parasti vīriešu un sieviešu) vienlaicīgs attēlojums grafiskā veidā ar vienāda mēroga horizontālām joslām. Informācija par katru struktūru tiek attēlota pretējos virzienos
- analoģizēšana Divu dažādu lietu salīdzināšana, ko parasti veic, lai paskaidrotu vai izskaidrotu sarežģītu vai neparastu ideju.
- moments Divu fizikālu lielumu reizinājums, vienam no kuriem parasti ir garuma dimensija.
- piekārtojums Divu gramatiski samērā neatkarīgu valodas vienību (parasti salikta teikuma daļu) saistījums bez vārdiski izteiktiem saistījuma rādītājiem.
- Abū Simbela divu klinšu tempļu atrašanās vieta Ēģiptē, Nīlas krastā, kas būvēti 13. gs. p. m. ē. Ramzesa II valdīšanas laikā; Asuānas aizsprosta būves laikā abus tempļus izzāģēja no klints un pacēla 60 m augstāk pilnīgi saglabājot orientāciju un savstarpējo izvietojumu
- enkurošana Divu konstrukciju savienošana savā starpā (parasti ar metāla stiegrām), lai novērstu to atraušanos vai deformāciju vienai konstrukcijai attiecībā pret otru; piem., koka karkasa sienas apakšējā vainaga enkurojums pie betona pamata.
- sazobe Divu mehānisma elementu mijiedarbība, parasti griezes, kustības pārnešanai.
- līdzāspastāvēšana Divu vai vairāku (parasti pretēju) parādību eksistēšana līdzās, vienlaikus.
- neatkarīgu disku redundants kārtojums divu vai vairāku diskdziņu izmantošana vienu un to pašu datu glabāšanai dažādās vietās uz vairākiem citajiem diskiem. Kārtojuma _RAID_ diskdziņus parasti izmanto serveros, lai paaugstinātu to bojājumpiecietību un veiktspēju
- sinhronizācija divu vai vairāku mainīgu parādību saskaņošana, lai rastos precīza savstarpēja atbilstība starp to norises laiku; kinotehnikā - skaņas un attēla kustību precīzas atbilsme; fototehnikā - zibspuldzes unn fotoaparāta slēdža darbības saskaņošana
- konfrontācija Divu vai vairāku personu vienlaicīga pratināšana vienā un tai pašā vietā, lai pārbaudītu (parasti pretrunīgu) liecību pareizumu.
- piekļāvums Divu valodas vienību (parasti vārdu) saistījums bez īpašiem formāliem saistījuma rādītājiem.
- diastāze Divu, parasti savstarpēji savienotu, daļu atvirzīšanās.
- Dīvupe Divupe - Braslas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Stalbes pagastā.
- senjorita Dižciltīgu vai turīgu aprindu jauna (parasti neprecēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- madāma Dižciltīgu vai turīgu aprindu pārstāvja dzīvesbiedre; dižciltīgu vai turīgu aprindu, parasti precēta, sieviete.
- senjora Dižciltīgu vai turīgu aprindu vecāka (parasti precēta) sieviete (zemēs, kur runā spāņu valodā).
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
- dižupmala Dižupes krastmala.
- Pūņicu grāvis Dižvalka labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagstā.
- Desna Dņepras kreisā krasta pieteka Krievijas rietumos (Smoļenskas un Brjanskas apgabalā) un Ukrainas ziemeļu daļā, garums 1130 km, ietek Dņeprā augšpus Kijivas, izteka Smoļenskas augstienē.
- Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas.
- bērzeskrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzeskrasti" iedzīvotāji.
- bērzkrastnieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Bērzkrasti" iedzīvotāji.
- Vilkupe Dobes labā krasta pieteka Asares pagastā, garums - 7 km
- dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
- rejošs klepus dobjš, dziļš, parasti biežs, klepus
- antiperistaltika Dobo orgānu (zarnu, urīnvada u. c.) viļņveidīga saraušanās virzienā, kas pretējs parastajai.
- dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos.
- niedrājantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, dažāda lieluma pārnadži, dzīvo līdzenumos un kalnainās vietās skrajmežos, savannās, purvājos, parasti upju tuvumā, Āfrikā.
- tolis Dobradžu dzimtas dzīvnieks (parasti govs) bez ragiem.
- pūslis Dobs, elastīgs, parasti lodveida, veidojums, kas pildīts ar gāzi, gāzu maisījumu.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- pūslis Dobs, parasti apaļš, izcilnis kādas virsmas vai vielas virskārtā (parasti pildīts ar gaisu).
- rags Dobs, parasti izliekts, priekšmets ar paplatinātu galu (piemēram, trauks).
- trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs.
- Butleru strauts Dobupītes kreisā krasta pieteka Ķekavas pagastā.
- sadzirdināt Dodot daudz dzert, panākt, ka (parasti dzīvnieks) pilnīgi padzeras; sadzirdīt.
- iedzirdīt Dodot dzert (parasti alkoholiska dzērienu), ietekmēt (cilvēku) noteiktā nolūkā.
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs.
- izdot Dodot, parasti no rokas rokā, izvirzīt (no kurienes, kur u. tml.).
- kinoapraksts Dokumentāla (parasti informatīvi publicistiska) īsfilma.
- pierakstīt Dokumentāri nokārtot transportlīdzekļa (parasti kuģa) piederību.
- kontramarka Dokuments (parasti talons), kas dod tiesības bez maksas, piemēram, noskatīties izrādi teātrī, cirkā.
- vērtspapīrs Dokuments (piemēram, akcija, obligācija, vekselis, čeks), kurā ir izteiktas mantiskās, parasti saistību, tiesības un kuru nepieciešams uzrādīt, šīs tiesības realizējot.
- patents Dokuments, kas apliecina kādas personas kvalifikāciju, arī tiesības (parasti jūrniecībā, tirdzniecībā, amatniecībā, diplomātijā).
- turpatpakaļbiļete Dokuments, kas par maksu dod tiesības braukt ar satiksmes līdzekli turp un atpakaļ, ko transporta uzņēmumi parasti piedāvā par zemāku cenu, nekā maksā divas atsevišķi pirktas biļetes braucienam turp un atpakaļ.
- specifikācija dokuments, kurā atspoguļots (kā) specifisko īpašību reģistrējums un (parasti) klasifikācija; darbība, process --> specificēt
- dokumenta attēla apstrāde dokumentu apstrāde, izmantojot to attēlus, ko parasti ievada datorā ar skeneri. Ar speciālas programmatūras starpniecību šie dokumenti tiek ievietoti dokumentu datu bāzē, kur tos ērti sameklēt
- aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu).
- Dolīte Doles labā krasta pieteka Bauskas novada Codes pagastā.
- pieņēmums Doma, ideja, spriedums, priekšstats, ko uzskata par patiesu, parasti bez stingra pamatojuma.
- izdomāt Domājot atrast (atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- nodoms Domās apsvērts lēmums, apņemšanās (parasti ko darīt, veikt); arī iecere.
- sadomāt Domās atrast (piemēram, atbildi uz kādu jautājumu), izlemt (ko); pabeigt domāt, risināt (domu).
- dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai).
- atrisināt Domāšanas, pētīšanas rezultātā atrast atbildi.
- smadzeņot Domāt (parasti intensīvi).
- česatsja Domāt, atrast risinājumu.
- minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās.
- šariķ Domāt, rast atrisinājumu.
- Santodomingo Dominikānas Republikas galvaspilsēta (sp. val. "Santo Domingo"), osta Karību jūras krastā, 2300000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rozo Dominikas galvaspilsēta (fr. val. "Roseau"), osta Karību jūras krastā, 16600 iedzīvotāju (2007. g.).
- hidrauliskais domkrats domkrats ar hidraulisku spēkierīci; šādos domkratos parasti izmanto nelielu hidrocilindru un manuālas piedziņas hidraulisku sūkni; celtspēja parasti pārsniedz 3 t, bet var sasniegt arī 50 t
- mehāniskais domkrats domkrats ar mehānisku spēkierīci, par ko parasti izmanto zobstieņa vai skrūves mehānismus; ar skrūves tipa spēkierīci spēku attīsta, izmantojot vītnes kāpumu, jo mazāks kāpuma leņķis, jo lēnāk ierīce darbojas, bet var attīstīt lielāku spēku
- teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu
- dialogs Domu apmaiņa, parasti, lai ko izpētītu vai atrisinātu.
- saruna Domu apmaiņa, priekšlikuma apspriešana (parasti starptautiskā konferencē), lai noskaidrotu stāvokli, pušu nostāju, noslēgtu līgumu u. tml. (kādā jautājumā); šāda starptautiska konference.
- Ziemeļu Doņeca Donas labā krasta pieteka Doņeca, kas Ukrainā saucas Siverskijdoņeca.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Ardžeša Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijā (Argeș), garums - 355 km, sākas Fegeraša masīvā pie Negoja kalna, uz upes 14 HES.
- Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā.
- Sireta Donavas kreisā krasta pieteka Ukrainā un Rumānijā (rumāņu val. "Siret"), garums - 726 km, izteka Austrumkarpatos, ieteka augšpus Galacas, Ukrainā saucas Sereta.
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
- Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas.
- Kiļija Donavas ziemeļu atzars tās deltā, garākā posmā Ukrainas un Rumānijas robežupe, kreisajā krastā tāda paša nosaukuma pilsēta un osta.
- Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas.
- metopa Doriskā ordera frīzes daļa - plātne (ko parasti rotā ciļņi) starp triglifiem.
- diglifs Doriskā un toskaniskā stila joslas ornaments ar 2 vadziņām parasto 3 vadziņu vietā.
- tālākdošanās Došanās tālāk (parasti pēc pārtraukuma).
- kroķīt Dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi.
- kruķīt Dot (ko izmantošanai, lietošanai), parasti neapdomīgi.
- ganīt Dot (ko pieprasītu, parasti naudu).
- dāvināt Dot (ko) bez atlīdzības (parasti svētkos, svinībās).
- kukuļāt Dot (parasti amatpersonai) naudu vai materiālas vērtības, lai (tā) darītu ko devēja interesēs.
- veltīt Dot (parasti nesavtīgi), lietot, paredzēt (kādam mērķim).
- atslaukties Dot atkal pienu pēc grūsnības perioda (parasti par govīm).
- dasasviesties Dot dzīvniekam vairāk barības nekā parasti.
- grūst Dot ēst, dzert (parasti nevērīgi).
- tēmēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu); mērķēt (2).
- mērķēt Dot mājienu (kādam); likt saprast, likt manīt (kādam, ko); sacīt (uz kādu).
- samācīt Dot padomu (kādam), piemēram, kā izturēties, rīkoties kādā situācijā; dodot padomu, noskaņot (pret kādu); iemācīt (parasti ko nevēlamu).
- dzirdināt Dot, arī ļaut (parasti dzīvniekiem) dzert; dzirdīt.
- apbērt ar zeltu dot, izsniegt lielas materiālās vērtības (parasti naudu)
- saukt Dot, parasti pastāvīgu, nosaukumu, vārdu; runāt ar kādu vai par kādu, izmantojot šādu nosaukumu, vārdu.
- smērēt Dot, pārdot, parasti ar viltu (ko mazvērtīgu, nederīgu).
- apveltīt Dot, pasniegt (parasti vairākas, daudzas) dāvanas, veltes.
- iet Doties (ar transportlīdzekli, parasti ar kuģi).
- trenkties Doties (kājām vai ar transportlīdzekli), parasti ātri.
- izmest līkumu (arī loku, cilpu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- (iz)mest (arī (iz)laist) loku (arī līkumu) doties (kur, parasti lokveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- izlaist riņķi (arī loku) doties (kur, parasti lokveida, riņķveida virzienā, arī turp un atpakaļ)
- nozust Doties (kur, uz kurieni), lai atrastos, uzturētos (tur) netraucēts, neievērots.
- maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu.
- izklīst Doties (parasti pa vienam) uz dažādām vietām (dzīvot, strādāt).
- iet Doties (uz kurieni), ierasties (parasti regulāri, lai ko darītu, ar ko nodarbotos u. tml.); arī strādāt (par ko).
- teikt ardievas (kaut kam) doties projām (no kādas vietas); atteikties (no ierastā)
- iziet pasaulē Doties projām no ierastās, parasti nomaļas, savrupas, vietas un iepazīties ar dzīvi; doties ceļojumos ārpus savas zemes.
- pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt
- (pa)teikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- pateikt ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- sacīt (arī teikt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- teikt (arī sacīt) ardievas doties prom (parasti uz visiem laikiem)
- izvākties Doties prom, aiziet (no kurienes, kur u. tml., parasti ar visām mantām); izkravāties (2).
- nozust Doties prom, parasti nepamanītam, nepievēršot sev uzmanību.
- nākt Doties šurp, arī ierasties (noteiktā nolūkā kājām vai ar transportlīdzekli).
- nākt Doties šurp, ierasties (lai ko darītu, ar ko nodarbotos, ieņemtu kādu amatu u. tml.).
- turpināt ceļu doties tālāk (parasti pēc pārtraukuma)
- izkustēties Doties uz kurieni (uz laiku atstājot, piemēram, parasto dzīves, darba vietu); doties uz kurieni (parasti, pārvarot iekšēju pretestību).
- laist Doties, parasti braukšus (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu); braukt, skriet, ātri iet.
- izdzīties Doties, parasti braukšus, pa sliktu ceļu vai tālu uz kurieni un atpakaļ.
- atspurgt Draiski, smejoties atbildēt, atteikt (parasti īsi).
- kūvēties Draiskuļoties, rotaļāties citam ar citu (parasti par mājdzīvniekiem).
- titulloma Dramatiska darba galvenā varoņa loma, kura vārds parasti atbilst darba nosaukumam.
- drastīgs Drastisks.
- padraudēt Draudēt (parasti īsi) un pabeigt draudēt.
- nopietnas un tiešas briesmas draudi nodarbinātā dzīvībai un veselībai, kas var rasties pēkšņi, īsā laika sprīdī un neatgriezeniski ietekmēt nodarbinātā veselību
- vajāt Draudīgi tuvoties, uzbrukt, parasti, lai piespiestu (pretinieku) atkāpties, padoties, arī nogalinātu.
- uzmākties Draudīgi, naidīgi tuvoties, arī uzbrukt (kādam), parasti, lai piespiestu (to) atkāpties.
- lāsts Draudīgs ļauna vēlējums, pareģojums; izteikums, arī, parasti reliģisks, rituāls, ar ko izslēdz no sabiedrības, tās grupas, reliģiskas organizācijas u. tml.
- brāļoties Draudzēties, biedroties (parasti negatīvā nolūkā).
- brālība Draudzība (starp atsevišķiem cilvēkiem, parasti vīriešiem).
- brālība Draudzība, vienprātība (parasti starp tautām).
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- piedrāzt Drāžot izveidot (kam) vēlamo formu, parasti, (to) pielāgojot.
- uzdrāzt Drāžot padarīt smailu (parasti zīmuli); uzasināt.
- lumdīt Dresēt, apmācīt (parasti zirgu).
- marķierierīce drošības sistēmu ierīce, kas uzrāda pastāvīgi mainīgu identifikatora kodu; kad lietotājs pirmo reizi ievada paroli, marķierīce uzrāda identifikatoru, ko izmato, lai pieslēgtos tīklam; identifikators parasti tiek mainīts ik pēc katrām 5 minūtēm
- strahovka Drošinājums (parasti sportā).
- padrošināt Drošināt (parasti īsi) un pabeigt drošināt.
- punkts drukātam izvadam izmantojama tipogrāfiska mērvienība, kas aptuveni vienāda ar 1/72 collas. To parasti izmanto, lai norādītu rakstzīmju augstumu un atstarpes platumu starp teksta rindiņām
- rakstzīmju optiskā pazīšana drukātu rakstzīmju atpazīšana datorā, parasti mašīnraksta, tipogrāfiski iespiestus vai datora izdrukas fontus, un tiek attīstītas arī ar roku rakstītu tekstu atpazīšanas sistēmas
- bezcerīgs Drūms, nomācošs (parasti par apkārtni, dabas ainavu).
- krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
- birzt Drūpot (spiediena, trieciena ietekmē), dalīties sīkās daļiņās (parasti par ko sausu, sakaltušu); drupt.
- dēdēt Drupt, dalīties, irt fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- konglomerāts Drupu iezis, kas parasti sastāv no sacementētiem oļiem, parasti ar smilts, grants un laukakmens piejaukumu.
- dubļainis Dubļains (parasti par ceļu).
- dubļāts Dubļains (parasti par ceļu).
- žulgans Dubļains, staigns no mitruma (parasti par ceļu, zemi).
- Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Kalupe Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas un Preiļu novadā, garums - 32 km, kritums - 16 m, sākas Gerlaku purvā, tek cauri Lielajam un Mazajam Kalupes ezeram; Kalupka; Koluika; augštecē Odze, Uda, Ūda, lejtecē Dubenca, Lazdānu strauts.
- Medupe Dubnas kreisā krasta pieteka Dubnas pagastā, garums - 16 km, kritums - 29 m; Kutka; Kļona.
- Mundovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru pagastā, garums - 6 km; Muldovka.
- Muldovka Dubnas kreisā krasta pieteka Grāveru un Šķeltovas pagastā, garums - 6 km; Mundovka.
- Dubovka Dubnas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Grāveru pagastā.
- Bērzupe Dubnas kreisā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums – 7 km
- Augšdedze Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Augšdaugavas novada Kalupes pagastā.
- Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
- Malnaviņa Dubnas kreisā krasta pieteka Rožkalnu pagastā, garums - 6 km
- Dabiņš Dubnas labā krasta pieteka Līvānu novada Rožupes pagastā, garums - \~10 km
- Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe.
- Egļupe Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums – 6 km
- Diukle Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Upmalas pagastā, augštece Līvānu novada Sutru pagastā, garums 8 km; Dūklis.
- Šusta Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā vairāku pagastu robežupe, garums - 17 km, iztek no Šusta ezera; Šuste; Šustjanka.
- Ūdzeņa Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 17 km, kritums - \~8 m; Ūdzene; Odzene.
- Feimanka Dubnas labā krasta pieteka Preiļu un Līvānu novadā, iztek no Feimaņu ezera, garums - 72 km, kritums - 62 m; Feijmanka.
- Oša Dubnas labā krasta pieteka Riebiņu un Līvānu novadā, garums - 62 km, kritums - 44 m, sākas Latgales augstienes ziemeļrietumu nogāzē, stipri aizaugusi ar ūdensaugiem.
- izdūkt Dūcot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par kukaiņiem.
- Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
- Mežupe Dūkšupes labā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Tilžas pagastā.
- stidilbis Dumbra cālis, putns ceru vistiņu dzimtā, mīt biezos ceros upju un ezeru piekrastē, Latvijā reti.
- Pērkoņupīte Dūmkalna strauta labā krasta pieteka Cēsu novada Skujenes pagastā.
- pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina.
- nodungot Dungot un pabeigt dungot (parasti ar pirkstiem, kājām).
- Ugdana Dūņu dziedniecības kūrorts Krievijas Aizbaikāla amatā, 12 km no Čitas, sāļezera krastā, sanatorija.
- Sauka Dūņupe, Dienvidsusējas labā krasta pieteka.
- Skosupīte Dūņupes kreisā krasta pieteka Saukas pagastā.
- Gārde Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, augštece Cīravas pagastā, kā arī šī pagasta un Dunalkas pagasta robežupe, garums - 7 km; Garde.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km
- Kazupe Durbes kreisā krasta pieteka.
- Dubeņa Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Aizputes un Cīravas pagastā, garums - 14 km; Dubene; Dubeņu upe; Zīlīte.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- Cepļa upe Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, garums — 10 km; Cepļupe; Kleperu upe.
- Rāvene Durbes labā krasta pieteka Dunalkas pagastā, garums - 9 km
- Sūriku valks Durbes labā krasta pieteka Sakas pagastā.
- Ķēvupe Durbes labā krasta pieteka.
- izdurt Durot iznīcināt (parasti augus).
- sadurt Durot radīt caurumus; durot sabojāt, parasti pilnīgi.
- uzdurt Durstot atrast.
- izdurstīt Durstot iznīcināt (parasti augus).
- sadurstīt Durstot radīt caurumus; durstot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sadurstīt Durstot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt sāpes, parasti sīkus, ievainojumus.
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
- Sviķu strauts Dursupes labā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, iztek no Kannenieku dīķa.
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale).
- dibendurvis Durvis, kas atrodas (ēkas, telpas) dziļumā (parasti pretī ieejai no āra).
- slieksnis Durvju ailas apakšējais norobežojums (parasti paaugstināts).
- izgrūst caur zobiem dusmīgi, īgni, parasti paklusu, izrunāt
- iešņākt Dusmīgi, šņācoši pateikt (parasti ausī).
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
- bezmiera dvēseles dvēseles, kas nevar rast mieru
- Viesīte Dvietes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Dvietes pagastā.
- Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā.
- Pūdānupe Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Bebrenes pagastā.
- Pļepovka Dvietes labā krasta pieteka Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, garums - 7 km; Plepovka.
- Pastaune Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā, garums - 8 km
- Līčupīte Dvietes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Bebrenes pagastā.
- Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe.
- Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza.
- Nartišu grāvis Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
- Žukovka Dzeguzes (Indricas augšteces) kreisā krasta pieteka Konstantinovas pagastā.
- prozisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozaisms (1).
- prozaisms Dzejā izmantots vārds vai izteiciens, kas parasti ir raksturīgs ikdienišķai, lietišķai valodai; prozisms.
- burimē Dzejolis, ko sacer pēc uzdotām atskaņām; parasti to dara spēles veidā.
- rīme dzejolis, pants, parasti diletantisks, nemākulīgs; arī atskaņa
- pantiņš Dzejolis, parasti ar vienkāršu, arī vāju saturu un formu.
- pentere Dzejolis, teksts (ko runā, deklamē); runa (parasti nenozīmīga, neinteresanta).
- Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km
- bruņastes dzeloņmūrnieks dzeloņmūrnieku suga ("Aphrastura spinicauda")
- ģirlicis Dzeltenais ģirlicis jeb parastais ģirlicis ("Serinus serinus").
- Serinus serinus dzeltenais ģirlicis, parastais ģirlicis jeb ģirilcis
- nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu.
- rūsa dzeltenīgi sarkanbrūna dzelzs (III) savienojumu kārta uz dzelzs virsmas; šāda viela, kas rodas (parasti purva) ūdenī no dzelzi saturošiem iežiem
- loss Dzeltenīgs, pelēcīgi dzeltens (parasti par dzīvnieku, tā apmatojumu).
- Amerikas dzeltenkoks dzeltenkoku suga ("Cladrastis lutea syn. Cladrastis kentukea"), ko Latvijas rietumu daļā audzē kā krāšņumkoku
- palss Dzeltens, parasti ar pelēcīgu nokrāsu (par zirgu vai tā apmatojumu).
- Inčupe Dzelzceļa pieturpunkts Saulkrastu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Skulte, 43 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- automotrisa dzelzceļa vagons ar iekšdedzes motoru; parasti to izmanto līnijās ar nelielu pasažieru skaitu vai dienesta braucieniem
- limonīts Dzelzs hidroksīdu grupas, parasti brūns vai melni brūns, minerāls, kas veido purva rūdu.
- bilžakmens Dzelzs laikmeta (5.-11. gs.) pieminekļi, parasti no kaļķakmens, kuros reljefā izcirsti attēli un ornamenti; daudz atrasti Gotlandē.
- profildzelzs Dzelzs sagatave, arī izstrādājums, kas parasti ir iegūts velmējot un kam ir noteikta šķērsgriezuma forma.
- tērauds Dzelzs un oglekļa (parasti pelēks) sakausējums, kurā var būt arī citu vielu metalurģiski piemaisījumi, piekausējumi.
- histerogrāfija Dzemdes dobuma rentgenogrāfija (ievadot kontrastvielu).
- histerosalpingogrāfija Dzemdes un olvadu rentgenogrāfija, ievadot kontrastvielu.
- metrotromboflebīts Dzemdes vēnu iekaisums un tromboze, parasti kā pēcdzemdību metroendometrīta komplikācija.
- bērnīties Dzemdēt (parasti par dzīvniekiem, kam reizē dzimst vairāki mazuļi); vairoties.
- apbērnoties Dzemdēt mazuļus (parasti par dzīvniekiem, kuriem vienlaicīgi dzimst vairāki bērni).
- mājdzemdības Dzemdības, kas norisinās mājas apstākļos, parasti vecmātes uzraudzībā.
- pāragras dzemdības dzemdības, kas notiek pirms parastā grūtniecības ilguma beigām, kad bērns ir dzīvotspējīgs, visbiežāk starp 28. un 38.-39. grūtniecības nedēļu
- izdzanāt Dzenājot (parasti dzīvniekus) panākt, ka (tie) izklīst, aizvirzās prom.
- nodzenāt Dzenājot panākt, ka (parasti dzīvnieks) virzās un pabeidz virzīties nost, lejā.
- iedzanāt Dzenājot pieradināt skriet, rikšot (parasti jaunu zirgu).
- uzdzīt Dzenot panākt, ka (parasti dzīvnieks) pietuvojas (kādam).
- Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
- pudeles brālis dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer
- pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer.
- Grāvkalnu strauts Dzērbes kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā.
- pļumpīzeris Dzēriens (parasti pašgatavots).
- pēcdzēriens Dzēriens, ko viesiem pasniedz banketa, sarīkojuma vai citu svinību noslēgumā, parasti tas ir alkoholisks dzēriens; latviešiem iecienīts svinību noslēgums pirms viesu atvadīšanās - "ceļa kāja".
- apdziras Dzērienu atlikums, kas parasti tiek patērēts pēc svētkiem (atsvētē).
- izdzert Dzerot izlietot visus, parasti alkoholiskus, dzērienus (kādā vietā).
- nodzert Dzerot, žūpojot panākt, ka mazinās, zūd (kā, parasti psihiska stāvokļa, atmiņu) ietekme.
- strēbt Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti lielā daudzumā.
- mest Dzert (alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā; dzerot tukšot (trauku ar alkoholisku dzērienu), parasti vienā paņēmienā.
- tempt Dzert (ko), parasti lielā daudzumā, arī strauji.
- čaukāt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- maukt Dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
- pļumpēt Dzert (parasti daudz).
- trumpāt Dzert (parasti ko lielākā daudzumā).
- ninnāt Dzert (parasti par bērnu).
- sūkt Dzert ar gandrīz sakļautām lūpām, parasti lēni; arī lēni dzert.
- kafijot Dzert kafiju (parasti bieži).
- trumpēt Dzert, strēbt (parasti ko lielākā daudzumā).
- lanckāt Dzert, strēbt (parasti sliktu, mazvērtīgu ēdienu, dzērienu) lielākā daudzumā.
- Cēsaka Dzērves kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, garums 5 km
- Damrožu upe Dzestrenes labā krasta pieteka Dzērbenes un Zosēnu pagastā, garums - \~3,5 km
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
- Mežmaļu upīte Dzestrenes labā krasta pieteka.
- iezvanīties Dzidri, viegli ieskanēties (parasti par stikla, porcelāna, sīkiem metāla priekšmetiem).
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas.
- vilkt Dziedāt, parasti lēni, stiepti.
- teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
- saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
- kapela Dziedātāju (parasti augsti kvalificētu) ansamblis; izcils kora kolektīvs.
- iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi).
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
- pārdziedāt Dziedot pārspēt skaļumā; dziedāt labāk, arī prast vairāk dziesmu (par kādu).
- lalināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- lallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti atkārtojot zilbi "la"; arī trallināt.
- trallināt Dziedot radīt dzidras skaņas, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la", arī jautri dziedāt.
- trallala Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā).
- trallalā Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā).
- trallallā Dziesmas refrēns (parasti atkārtojumā).
- fasondzija Dzija, ko parasti iegūst no divām dzijām, no kurām viena ir serdenis, bet otra, kuras garums ir daudzkārt lielāks par pirmās dzijas garumu, tiek apvīta ap šo serdeni.
- pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot.
- nopūta Dziļa ieelpa un intensīva, parasti skaļa, izelpa, ko parasti izraisa negatīvs emocionāls stāvoklis.
- izsāpēt Dziļā pārdzīvojumā, ar grūtībām, pamazām izveidoties, rasties (piemēram, par domu, mākslas tēlu).
- selga Dziļa vieta (parasti jūrā) tālu no krasta.
- nogrobs Dziļa vieta ezerā netālu no krasta.
- dzelme Dziļa vieta, arī dziļāka vieta nekā parasti (upē, ezerā, jūrā).
- Boāmas aiza dziļa, šaura Čujas upes aiza Ziemeļtjanšanā, Kirgizstānā, garums - \~30 km, dziļums - līdz 1500 m, izbūvēts autoceļš un dzelzceļa līnija, kas savieno Biškeku ar Isikula piekrasti
- iegriba Dziļāk nepamatota (parasti pēkšņa, untumaina) vēlēšanās.
- naids Dziļas un noturīgas jūtas, kam ir raksturīga nelabvēlīga, nosodoša, arī kaujinieciska attieksme (parasti pret cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
- nopūsties Dziļi ieelpot un intensīvi, parasti skaļi, izelpot (parasti aiz negatīva emocionāla stāvokļa).
- patiess Dziļi izjusts, pārdzīvots (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); neviltots.
- starot Dziļi pārdzīvot un spilgti paust (parasti) pozitīvas jūtas.
- izpazīt Dziļi, vispusīgi iepazīt (parasti cilvēku).
- izstudēt Dziļi, vispusīgi izzināt, apgūt (problēmu, nozari); vispusīgi iepazīt, izprast (piemēram, dokumentu, faktu).
- aiza Dziļš, šaurs, stāvs padziļinājums zemes virsmā (parasti kalnos), ko cietos iežos iegrauzuši ūdeņi.
- spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu.
- ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām.
- psihoseksuālās novirzes dzimumidentitātes, seksuālās darbības un attiecību traucējumi, ieskaitot transseksuālismu; parasti daudzi cilvēki (arī tradicionālās reliģijas) par novirzēm uzskata visas neheteroseksuālās attiecības
- lidmašīnas propelleris dzineklis, kas rotējot atsviež gaisu un līdz ar to dzinēja radīto griezes momentu pārvērš vilces spēkā; sastāv no rumbām un vairākām (parasti 2–4) radiāli izvietotām aerodinamiska profila lāpstiņām
- atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties.
- vājdzirdība Dzirdes pasliktināšanās tādā mērā, ka cilvēks praktiski neuztver parastā skaļuma runu.
- padzirdināt Dzirdināt un pabeigt dzirdināt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert; padzirdīt.
- padzirdīt Dzirdīt un pabeigt dzirdīt (parasti dzīvnieku), arī dzirdīt (parasti dzīvnieku) tā, ka (tam) vairāk negribas dzert.
- dzirkste Dzirkstele (parasti liela).
- dzalkstīt Dzirkstīt (parasti negatīvā pārdzīvojumā) - par skatienu, acīm.
- Ģirla Dzirla, Sitas kreisā krasta pieteka Balvu un Gulbenes novadā.
- šatra Dzirnavu ierīce graudu, parasti miežu ārējā apvalka nolobīšanai.
- Voguriņa Dzirnavupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- cīpsla Dzīsla (parasti gaļā).
- sarepēt Dzīstot pārklāties, parasti pilnīgi, ar kreveli (par brūci, ievainojumu).
- naglot Dzīt naglas (parasti pazolēs, papēžos), lai padarītu (tos) izturīgākus.
- kičināt Dzīt prom, baidīt (dzīvniekus, parasti putnus, arī aitas).
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta (kāda, kā) tiešai vardarbībai; dzīva būtne, kas ir gājusi bojā šādas vardarbības rezultātā.
- upuris Dzīva būtne (parasti cilvēks), kas ir pakļauta kāda cēloņa izraisītām nevēlamām sekām.
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra.
- temperatūra Dzīvas būtnes organisma sasilšanas pakāpe (parasti kādā laikposmā, fizioloģiskā stāvokli).
- padzīve Dzīve (parasti baudu pilna); arī uzdzīve.
- āmulis Dzīvības, auglības simbols, saistīts ar saules kultu; ar āmuļa zaru (pēc ticējumiem) varot atrast paslēptu zeltu; aizsargs pret burvjiem, raganām, pret pērkonu un ugunsgrēku.
- šķiņķis Dzīvnieka (parasti cūkas) liemeņa gurns; no šāda gurna pagatavots ēdiens.
- vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm.
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- balvans Dzīvnieka, parasti putna, izbāznis.
- maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo
- indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi)
- baltaste Dzīvnieks (parasti govs, ķēve) ar baltu asti; šāda dzīvnieka vārds.
- baltmugara Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugare Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugure Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu; baltmugura.
- baltmugura Dzīvnieks (parasti govs) ar baltu vai ļoti gaišu muguras apspalvojumu, apmatojumu.
- baltraģe Dzīvnieks (parasti govs) ar ļoti gaišiem vai baltiem ragiem.
- miskastnieks Dzīvnieks (parasti kaķis) bez saimnieka.
- kverķis Dzīvnieks (parasti sivēns), kas daudz, skaļi kviec.
- sargs Dzīvnieks (parasti suns), ko cilvēks izmanto (kā) sargāšanai; dzīvnieks (parasti no bara, saimes u. tml.), kas uztver pārmaiņas apkārtējā vidē un signalizē par tām, reaģē uz tām.
- košķacis Dzīvnieks (parasti zirgs), kam balti acu āboli.
- plušķis Dzīvnieks ar pinkainu apmatojumu (parasti suns).
- pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma.
- rekordnieks Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordists (2).
- rekordists Dzīvnieks, augs, kam ir vislabākās, parasti saimnieciskā izmantojuma, īpašības; rekordnieks.
- spurainis Dzīvnieks, kam ir (parasti lielas, asas) spuras.
- pavadonis Dzīvnieks, kas kādam parasti iet līdzi, uzturas kāda tuvumā.
- polis Dzīvnieks, kuram trūkst ragu (bet kuru sugai tie parasti ir).
- dzīvnieku blīvums dzīvnieku (medījamo) skaits uz platības vienību (parasti 1000 ha)
- dzemdētāja Dzīvnieku (parasti mājdzīvnieku) mātīte, kas dzemdē.
- izēdas Dzīvnieku (parasti peļu, žurku, dažu kukaiņu) barības atliekas pēc labākā apēšanas.
- ķiskas Dzīvnieku (parasti putnu) iekšas.
- taksidermija Dzīvnieku (parasti zīdītāju, putnu) ādas izbāšana tā, lai tos atveidotu dabiskā stāvoklī.
- sprēgas Dzīvnieku (parasti zirgu, retāk govju) ādas slimība, kam raksturīga ādas plaisāšana.
- baušļāgs Dzīvnieku (parasti zirgu) tuberkuloze.
- baušlaks Dzīvnieku (parasti zirgu) tuberkuloze.
- hipodermatoze Dzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina govju parastās un govju dienvidu spindeles kāpuri; entomoze.
- sugasmāte Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), kas tiek turēta vaislai.
- pamatvaisliniece Dzīvnieku mātīte (parasti cūka), ko izmanto vaislai.
- dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī.
- koraļļi Dzīvnieku valsts zarndobumaiņu tipa klase ("Anthozoa"), ko iedala 2 apakšklasēs (astoņstarainie un sešstarainie koraļļi), jūras dzīvnieki, parasti koraļļpolipi, Latvijā konstatētas tikai fosilijas.
- centrosoma Dzīvnieku, arī dažu augu šūnu kustību organoīds, kas parasti atrodas plātnīškompleksa zonā.
- aklimatizācija Dzīvo būtņu pielāgošanās nepierastiem klimatiskajiem vai ģeogrāfiskajiem apstākļiem.
- nams Dzīvojamā (parasti liela, daudzstāvu) māja (parasti pilsētā).
- pretistaba Dzīvojamās ēkas vienā galā atdalīta, parasti neapkurināma, telpa (pārtikas un iedzīves piederumu glabāšanai).
- iedzīvot Dzīvojot (kādā vietā), pierast (pie tās).
- kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis.
- mājot Dzīvot (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem; mist.
- piemājot Dzīvot, atrasties (kur, kādā vietā).
- ēst žēlastības maizi dzīvot, eksistēt, saņemot no kāda pašus nepieciešamākos uzturlīdzekļus (parasti pazemojošā veidā)
- mist Dzīvot, uzturēties (kur, parasti pastāvīgi, ilgāku laiku) - par cilvēkiem.
- slapstīties Dzīvot, uzturēties (kur) slepus (parasti ilgāku laiku, arī dažādās vietās); arī bēguļot.
- vadīt Dzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laikposmu, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
- vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā).
- Džumna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
- Jamuna Džamna - Gangas labā krasta pieteka.
- Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
- Džeimsa Džeimsa līcis - Hudzona līča dienvidu gals Kanādas piekrastē, garums - 442 km, platums - 217 km, lielākais dziļums - 100 m, lielākā sala - Akimiski sala (3000 kvadrātkilometru).
- kamzolis Džemperis (parasti bieza adījuma) ar augstu, slēgtu apkakli.
- Džibuti Džibutijas galvaspilsēta (angļu val. "Djibouti"), atrodas Tadžuras līča (Adenas līča daļas) krastā, 642000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju.
- Lestene Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Lestenes pagastā, garums - 11 km; Lestenes upe.
- Kundziņstrauts Džūkstes labā krasta pieteka Tukuma novada Slampes pagastā, augštece - Lestenes pagastā, garums - 6 km
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas.
- saecēt Ecējot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību); noecēt.
- cienasts Ēdieni, dzērieni, ar ko pacienā (parasti viesi); ēdieni, dzērieni, ko ņem līdzi ciemos.
- dežūrēdienkarte Ēdienkarte restorānā, kurā iekļauto ēdienu pagatavošanai nepieciešams relatīvi neilgs laiks un ko piedāvā viesiem, kuriem maltītes laiks ir ierobežots, parasti visas darba dienas garumā.
- steiks Ēdiens - cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle.
- kotlete Ēdiens - cepts, retāk sautēts, parasti saplacināti ieapaļš, veidojums no maltas vai kapātas gaļas.
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
- žuljēns Ēdiens - sīki sagrieztas gaļas, zivju vai sēņu un dažādu piedevu (piemēram, krējuma, siera, garšvielu) cepta vai vārīta masa (parasti kā siltais priekšēdiens).
- ņamma Ēdiens (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- kāposti Ēdiens vai ēdiena piedeva, kas gatavota parasti no galviņkāpostu galviņām.
- barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas.
- abēdas Ēdiens, kas ir gatavots no tikko kauta dzīvnieka, parasti cūkas, gaļas, piemēram, kāpostu zupa, trekna gaļa, vārītas aknas, ko ēd ar treknu gaļu; cūku bēres; apbēdas.
- salāti Ēdiens, kas ir gatavots, parasti no svaigiem vai vārītiem dārzeņiem, gaļas, zivīm, un kam ir pievienota mērce, etiķis, eļļa.
- pabrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
- pusbrokastis Ēdiens, ko ēd pirms īstajām brokastīm (ap pulksten pieciem, sešiem), parasti linu apstrādes laikā.
- saldēdiens Ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldais ēdiens.
- saldais ēdiens ēdiens, ko gatavo (parasti) no augļiem, piena produktiem, tos saldinot, tiem pievienojot garšvielas; saldēdiens
- omlete Ēdiens, ko gatavo no olām, kurām parasti pievieno miltus, pienu.
- pasha Ēdiens, ko parasti gatavo no saldas biezpiena masas nelielas piramīdas veidā un ko mēdz ēst pareizticīgo Lieldienās.
- rīdināt Ēdināt, barot (parasti dodot ko lielākā daudzumā).
- mielināt Ēdināt, cienāt (parasti viesi); mielot.
- kopt Ēdināt, dzirdināt, uzturēt tīrus (dzīvniekus, parasti mājdzīvniekus).
- stolovaja Ēdnīca (parasti Krievijā).
- aizēst Ēdot sabojāt (parasti par kukaiņiem).
- mizāt Ēdot, parasti ko skābu, darīt (zobus) jūtīgus.
- nomizot Ēdot, parasti ko skābu, padarīt jutīgus, sāpīgus (zobus).
- sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- fonolīts Efuzīvs iezis, parasti zaļganpelēks, skaldās plānās plāksnītēs, uzsitot tām ar āmuru, rodas īpatnēja skaņa (zvanošais akmens).
- Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
- begans Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
- begona Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
- begonis Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
- begons Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
- begune Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
- beguns Egles klūga plosta piesaistīšanai pie baļķa krastā.
- Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte.
- Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte.
- Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška.
- Desupe Egļupe, Gaujas kreisā krasta pieteka, tās augšteces paralēls nosaukums.
- Barģupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~4 km
- Dzirnavupe Egļupes labā krasta pieteka Siguldas un Inčukalna pagastā, garums - \~6 km
- Kaira Ēģiptes galvaspilsēta (angļu val. _Cairo_; arābu: القاهرة, _al Qāhirah_), atrodas Nīlas krastos un salās uz dienvidiem no deltas, Āfrikas lielākā pilsēta, 9,54 mlj iedzīvotāju (2017. g.).
- Sia Ēģiptiešu mitoloģijā - izziņas un gudrības dieviete, kuru parasti attēloja līdzās dievam Totam.
- Akers Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs un mirušo aizgādnis, ko parasti attēloja čūskas vai lauvas veidolā.
- puansetija Eiforbiju dzimtas eiforbiju ģints suga ("Euphorbia pulcherrima"), krāšņumaugs, "greznā eiforbija", "Ziemassvētku zvaigzne" - krāšņs telpaugs ar spilgti krāsainām pieziedlapām (sarkanām, sārtām, baltām), kas atgādina zvaigzni; parasti uzzied decembrī, ir īsās dienas augs.
- anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs.
- astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu.
- faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs.
- trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros.
- Eimeria sardinae eimēriju suga, kas atrasta reņģēs Rīgas līcī
- taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem).
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra.
- sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus.
- eitrofs Eitrofisks - barības vielām bagāts (parasti to attiecina uz ezeriem un citām ūdenstilpēm).
- starpeja Eja, kas savieno, parasti divus, objektus.
- Ajata Ejeta, upe Kazahstānas Kostanajas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka.
- staigāt Ejot doties, parasti vairākkārt (noteiktā nolūkā).
- atsabadīties Ejot pa ko cietu, asu, nelīdzenu, padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, parasti kāju pēdas).
- apstāties (arī sastingt) pussolī ejot pēkšņi apstāties (parasti pārsteigumā, izbīlī)
- kāpties Ejot virzīties (parasti atpakaļ).
- sadangāt Ejot, braucot (pa ko, pāri kam), sabojāt, parasti pilnīgi (piemēram, augus).
- aptrakāt Ejot, braucot ierasties, pabūt (vairākās vietās).
- iepērties Ejot, braucot u. tml. ievirzīties (kur iekšā, parasti negaidīti, nonākot nevēlamos apstākļos).
- klibināt Ejot, skrienot klaudzināt (pakavus, kājas) - parasti par zirgu.
- uziet Ejot, virzoties nejauši, arī negribēti pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), tiekot, parasti nepatīkami, pārsteigtam; ejot, virzoties pietuvoties (kādam), sastapties (ar kādu), nejauši, arī negribēti, parasti nepatīkami, (to) pārsteidzot.
- uziet Ejot, virzoties, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko); ieraudzīt, atrast, parasti nejauši, negaidīti (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- viesnīca ēka, kurā uz neilgu laiku tiek izīrētas dzīvojamās telpas, parasti iebraucējiem
- fasāde Ēkas ārējā siena, parasti ar galveno ieeju.
- penthauss Ēkas augšējā stāvā izbūvēts (parasti grezns, dārgs) dzīvoklis, no kura paveras skaists skats.
- krūmājs Ekosistēma, kuras galvenie organiskās masas ražotāji ir krūmi un nelieli koki; zemāki par mežu un parasti nav augstāki par 3 m
- mitināties Eksistēt, arī uzturēties, atrasties (kur) - par dzīvniekiem; eksistēt (kur) - par augiem.
- sagaidīt Eksistēt, atklāties, norisināties kāda ierašanās laikā vai drīz pēc tam (parasti par apstākļiem, norisēm, notikumiem).
- palikt Eksistēt, būt, arī saglabāties, tikt mantotam, iegūtam (parasti pēc kāda nāves).
- mājot Eksistēt, pastāvēt (saistībā ar ko) - parasti par psihes, rakstura, personības īpašībām, psihisku stāvokli.
- pilotprojekts Eksperimentāls (izmēģinājuma) projekts, ko parasti izmēģina pirms kāda liela projekta īstenošanas.
- apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
- izsprāgt Eksplodēt (parasti par šāviņiem).
- lamatmīna Eksplozīva vai neeksplozīva ierīce vai cits materiāls, kas ar nolūku novietots tā, lai, aizskarot pēc izskata nekaitīgu objektu vai veicot parasti drošu darbību, tiktu radīti personāla zaudējumi.
- kriptobioze Ekstremāls anabiozes stāvoklis, kad dzīvība atrodas gaidstāves režīmā un vielmaiņas procesi samazinās līdz 0,01% no parastā apjoma.
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
- Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis.
- Maurupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- Melnupīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- Negurskas upīte Ēķinupes labā krasta pieteka Burtnieku pagastā.
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
- sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi).
- šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga).
- barošanas avots elektriska ierīce, kas apgādā datoru ar elektroenerģiju; pieslēdzot barošanas avotu elektriskajam tīklam, tajā parasti notiek maiņstrāvas pārvēršana vajadzīgā sprieguma līdzstrāvā, sprieguma stabilizācija un pulsāciju filtrēšana
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- ārējā raksturlīkne elektriskās enerģijas avota sprieguma atkarība no slodzes strāvas; parasti, strāvai pieaugot, spriegums uz avota spailēm samazinās
- pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- videoimpulss Elektriskās strāvas vai sprieguma impulss, parasti ar nemainīgu polaritāti, kura nemainīgā komponente atšķiras no nulles.
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
- luksofors elektrisks signālaparāts, kam ir dažādas gaismas (parasti sarkana, dzeltena, zaļa; palīgkrāsas – zila un mēness balta) un ko izmanto satiksmes regulēšanai
- elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- publiskais tiešsaistes katalogs elektroniskā bibliotēku datu bāze, kam parasti var piekļūt, izmantojot datoru tīklu
- video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku.
- izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
- Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
- pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
- atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
- atelsties Elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- aizelsinēt Elšot aizskriet (parasti par suni).
- Emmentāle Emmes upes (Āres labā krasta pieteka) ielejas daļa Šveicē ("Emmental"), aptuveni no Šanfgnavas līdz Burgdorfai, garums - \~45 km
- emocionālās problēmas emocionālās sfēras dinamikas traucējumi, ieskaitot vienaldzību pret dzīvi; pārsvarā saistītas ar garastāvokļa nemainīgumu (uztraukums, bailes, depresija, eiforija) vai arī ļoti lielu mainīgumu (emociju nelīdzsvarotība, straujas un nekontrolējamas izmaiņas)
- spēlēt uz jūtām emocionāli iedarboties uz kādu, parasti savtīgā nolūkā
- sajust Emocionāli uztvert, arī saprast un pārdzīvot (piemēram, kāda cita jūtas, attieksmi).
- emocionālās sfēras attīstība emocionālo procesu, garastāvokļa, jūtu un emocionālo spēku attīstība
- skumjas Emocionāls stāvoklis, kam raksturīga, parasti viegla, nomāktība, psihiskās aktivitātes mazināšanās un ko izraisa, piemēram, kas nesasniedzams, zaudēts, arī neveiksmes, neapmierinātība ar ko.
- Dzirnavu strauts Ēnavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Laidu pagastā, garums — 8 km
- hidroenerģētika Enerģētikas nozare, kas aptver ūdens kustības enerģijas izmantošanu (parasti elektroenerģijas iegūšanai hidroelektrostacijās).
- iekšējā enerģija enerģija, kas raksturo sistēmas iekšējo stāvokli (daļiņu termiskās kustības enerģija, atomu, jonu elektronu čaulu enerģija, kodolenerģija); termodinamikā parasti apskata šīs enerģija izmaiņu, mainoties sistēmas stāvoklim
- Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
- Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
- Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km
- ieēnot Ēnojot (3) padarīt kontrastaināku.
- epidermīts Epidermas iekaisums, parasti kopā ar dermas iekaisumu.
- Odiseja Episka poēma, par kuras autoru parasti uzskata aklo dzejnieku Homēru (dzīvojis 8. gs. p. m. ē.), eposs vēsta par Itakas valdnieka Odiseja klejojumiem un piedzīvojumiem pēc Trojas kara beigām.
- stāsts Episkās literatūras paveids, kam raksturīgs (parasti) vienkāršs sižets, maz darbības personu, notikumu ikdienišķums; šī episkās literatūras paveida daiļdarbs.
- sūnērce Ērce, kam ir raksturīga ķermeņa hitīna sega un kas parasti dzīvo meža zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē un pārtiek no trūdvielām.
- matmakstērce Ērču kārtas dzimta ("Demodicidae"), parazitē zīdītāju matu maisiņos un tauku dziedzeros, tārpveidīgo ērču garums - 0,1-0,4 mm, Latvijā atrastas uz cilvēka, suņa, kaķa, cūkas, grauzējiem, kukaiņēdājiem.
- tīklērce Ērču kārtas dzimta ("Tetranychidae"), sīka ērce (garums - līdz 0,8 mm), kas sūc augu sulu, (parasti) veidojot sūkumu vietās tīklojumu, Latvijā konstatēts 12 sugu.
- gamazīnērces Ērču kārtas kohorta ("Gamasina"), garenas, ovālas vai apaļas ērces, parasti 0,1-2,5 mm garas, ķermeņa krāsa baltgana līdz tumšbrūna, Latvijā konstatēts 16 dzimtu, \~200 sugu; gamazīni.
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
- aktinīdijaugi Ēriku rindas dzimta ("Actinidiaceae" - aktinīdiju dzimta), koki, krūmi un kāpelējoši krūmi; ziedi parasti viendzimuma, auglis - oga; gk. Āzijā un Amerikā.
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
- ergastes Errastības.
- rītamētelis Ērts halāts (parasti no biezāka auduma), kas paredzēts valkāšanai (parasti) mājās.
- ēdmiņa Ēsma - barība, ko lieto (dzīvnieku, parasti plēsēju, arī zivju) pievilināšanai.
- strēbt Ēst (ko šķidru), arī dzert, parasti ar troksni.
- ķēpāt Ēst (parasti ar lielu apetīti).
- žmurīt Ēst (parasti ātri, daudz).
- ņammāt Ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- lopņīt Ēst (parasti daudz).
- čommāt Ēst (parasti nekārtīgi, viļājot pa muti).
- leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
- žļakstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru, arī sulīgu).
- žļurkstināt Ēst ar troksni (parasti ko šķidru).
- likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi
- mieloties Ēst, dzert (parasti viesībās, ciemos); ēst ko ļoti garšīgu, arī neikdienišķu.
- tiesāt Ēst, parasti ar lielu apetīti.
- vīkstīt Ēst, parasti daudz un steidzīgi.
- uzkožamais Ēstgribu rosinošs ēdiens, ko ēd pirms pamatēdiena; ātrai uzēšanai sagatavots, parasti aukstais, ēdiens.
- Rhus typhina etiķkoks jeb parastais etiķkoks, sumahu suga
- Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos.
- nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas)
- kamčadali Etnogrāfiska grupa Kamčatkā, Čukču pussalā un Ohotskas jūras piekrastē (Krievijā), ar krievu ieceļotājiem saplūdušo itelmeņu, korjaku un čuvanu pēcteči, runā krievu valodā.
- čuvani Etnogrāfiska grupa Krievijas galējos ziemeļaustrumos, Anadiras baseinā, parasti tiek pieskaitīti pie čukčiem.
- čulimi Etnogrāfiska grupa, dzīvo Krievijā, Čulimas (Obas labā krasta pieteka) piekrastē, valoda pieder pie tjurku grupas, tuvu radniecīgi hakasiem.
- veidēvele Ēvele, kam nazis ir izveidots atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- pieēvelēt Ēvelējot izveidot (kam) vēlamo formu, veidu, parasti, (to) pielāgojot; ēvelējot pielīdzināt.
- tēšana Ēvelēšanai analoģisks griešanas process ar tēsējinstrumenta virzes (parasti vertikālu) kustību; izmanto neapaļas formas caurumu, iekšējo rievu un zobu virsmu apstrādei.
- Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
- bajikpi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
- bubutubi Evi - tauta Gvinejas līča piekrastē.
- palija Ezera forele - lašu dzimtas zivs ar daudziem, parasti gaišiem, plankumiem uz tumša pamata; daudzas pasugas Eirāzijas un Ziemeļamerikas arktiskajās jūrās.
- paezere Ezera krasts.
- ezermala Ezera mala, krasts, vieta ap ezeru.
- pārezars Ezera pretējais krasts.
- Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis.
- Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte.
- Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci.
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe.
- Brūzile Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 27 km, kritums - 25 m, sākas Kursīšu apkaimes pļavās; Brūzupe; augštecē arī Sauļupe.
- Šarlote Ezeres labā krasta pieteka Saldus novadā.
- Asala ezers ezers Āfrikas austrumos, netālu no Adenas līča rietumu gala, Džibutijā, Denakilas (Afāras) ieplakā, senā vulkāna krāterī, tā virsma atrodas 155 m zjl, un tā krasta līnija ir otrā dziļākā sauszemes ieplaka pasaulē un zemākā vieta Āfrikā
- Dāmenezers ezers Aiviekstes pagastā, 9 km uz ziemeļiem no Pļaviņām, platība - 15,3 ha, garums - 650 m, platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,4 m, dūņains, akačainos krastos, nepieejams, aizaug; Damenes ezers; Dāmenes ezers; Dāmeņa ezers
- Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers
- Pātražs Ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, 106,6 m vjl., platība - 31 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,44 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, gar krastmalu aizaudzis; Patražu ezers; Potrašu ezers.
- Rūbežu ezers ezers Andzeļu pagastā, \~0,5 km no Ežezera ziemeļu piekrastes, platība 5,3 ha, gandrīz apaļš, diametrs - \~300 m
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem
- Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune
- Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru
- Pulksteņezers Ezers Carnikavas pagastā starp Gauju un Dzirnezeru, platība - 3,8 ha, garums - 320 m, lielākais platums - 170 m, lielākais dziļums - 5,0 m, mezotrofs, gar krastu maz apaudzis, vidū dūņas; Pelksteņa ezers; Pulksteņa ezers; Pulksteņu ezers.
- Saviļu ezers ezers Grāveru pagastā, 156,3 m vjl., platība - 55,3 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,9 km, dziļums - līdz 20 m, ezerdobe līčaina, krasta līnija - 4,7 km; Savaļu ezers; Saveļu ezers; Saveļezers; Saviņu ezers; Šauļu ezers; Šavels; Šaveļu ezers
- Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā
- Čilikas ezers ezers Indijā, Odišas štata dienvidu daļā, netālu no Bengālijas līča piekrastes
- Derga ezers ezers Īrijā (angļu _Lough Derg_, īru _Loch Deirgeirt_), Centrālajā zemienē, platība - 129 kvadrātkilometri, garums - 35 kilometri, platums 3-16 kilometri, dziļums - līdz 40 m, krasti augsti, cauri tek Šenona; Lohdergs
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes
- Trazimēns Ezers Itālijas vidienē ("Lago Trasimeno"), platība - 128 kvadrātkilometri (lielākais Apenīnu pussalā), līdz 8 m dziļš, vietām purvaini krasti, notece pa Anhilāru uz Tibru.
- Izeo ezers ezers Itālijas ziemeļu daļā (_Lago d'Iseo_), Alpu priekškalnē 185 m vjl., platība - 61 km^2^, dziļums - līdz 251 m, garens, augstiem krastiem, cauri tek Po pieteka Oljo
- Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
- Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers
- Andezers ezers Krievijā (_Andozero, ozero_), Vologdas apgabala rietumu daļā. iztek Sudas kreisā krasta pieteka Andoga
- Lača Ezers Krievijā, Arhangeļskas apgabalā 118 m vjl., platība - 334 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5,3 m, krasti purvaini, gultne dūņaina, ietek Svida, Kovža, Lekšma, iztek Oņega.
- Topezers Ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 109 m vjl., platība - 986 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 56 m, krasta līnija izrobota.
- Gaļičas ezers ezers Krievijā, Kostromas apgabalā 101 m vjl., platība — 7540 ha, dziļums — līdz 4,5 m, krasti zemi, dūņains
- Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
- Kovdezers Ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri.
- Udils Ezers Krievijas Habarovskas novadā, Amūras lejteces kreisajā krastā 2,6 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 5 m, garums - 50 km, platums - 9 km
- Orels Ezers Krievijas Habarovskas novadā, platība - 314 km^2^, dziļums - līdz 3,8 m, krasti zemi, purvaini.
- Sjamezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini.
- Segezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikā 120 m vjl., dziļums - līdz 97 m, krasta līnija izrobota, 76 salas, pēc Ondas HES izbūves (1957. g.) pārvērties par HES ūdenskrātuvi, platība - līdz 906 kvadrātkilometriem, līmeņa svārstības - līdz 2,4 m
- Pēezers Ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini.
- Pleskavas ezers ezers Krievijas Pleskavas apgabalā, pie robežas ar Igauniju, 30 m vjl., platība — 710 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 12 m, zemi krasti
- Mogotojevo Ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers.
- Aitars ezers Krievijas Tjumeņas apgabalā, Obas kreisā krasta zemienē
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Maničgudils Ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini.
- Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
- Dagdas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, uz austrumiem no Dagdas pilsētas, Dagdas novada Asūnes pagastā, 158,2 m vjl., platība — 498,7 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 1 km, lielākais dziļums — 19,2 m, krasti slīpi vai stāvi, daudzveidīga ihtiofauna (arī zandarti un zuši), bagāta ornitofauna
- Cārmins Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurienē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 158,6 m vjl., garums - 5,6 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 30,6 m, ļoti līčaina krasta līnija; Cārmaņa ezers; Cārmaņu ezers; Cērmena ezers.
- Lauderu ezers ezers Latgales auhstienes Rāznavas paugurainē, Lauderu pagastā, 139,3 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,5 m, krasti slīpi 3-8 m augsti, eitrofs, stipri aizaudzis
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe
- Neja ezers ezers Lielbritānijā (_Lough Neagh_), Ziemeļīrijā, 16 m vjl., platība - 396 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 31 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, zemi krasti, caurtek Benna; Lohnejs
- Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes
- Marī ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, netālu no Litlminča austrumu piekrastes
- Riebezers Ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, dabas lieguma "Dziļezers un Riebezers" centrālajā daļā, garums - 2,75 km, lielākais platums - 450 m, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 13 m, krasti stāvi vai slīpi, galos zemāki, kūdraini, dibens smilšains un akmeņains; Riebes ezers; 1,6 km gara, \~20 m plata un 3-5 m augsta zemes strēle to atdala no Dziļezera.
- Pabažu ezers ezers Metsepoles līdzenumā, Saulkrastu novada Sējas pagastā, 38,3 m vjl., platība — 38,2 ha, garums — 0,8 km, lielākais platums — 0,55 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 12 m, aizaugums — 10%
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
- Razims Ezers Rumānijā ("Lacul Razim"), limāns Melnās jūras piekrastē, Donavas deltas dienvidos, platība - 394 kvadrātkilometri, dziļums 2-2,5 m, daudz zivju.
- Lielais Kurtoša ezers ezers Rušonas pagastā, \~300 m no Rušonu ezera ziemeļrietumu krasta, platība - 48,8 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~0,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m
- Cieceres ezers ezers Saldus paugurainē, Cieceres pagasta teritorijā, 99,7 m vjl., platība — 276,8 ha, garums — 9,5 km dienvidu — ziemeļu virzienā, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 7,2 m, lielākais dziļums — 22 m, ezera ziemeļu daļas austrumu krastā izvietojusies Brocēnu pilsēta; Cieceris
- Ķirezers ezers Saulkrastu pagastā, platība - 2,2 ha; Kirezers; Linezers; Līnezers; Līņezers
- Keitele ezers Somijā (_Keitele_), Ezeru plato ziemeļrietumu daļā, Kimijoki baseinā 99 m vjl., platība - 526 kvadrātkilometri (bez salām - 430 kvadrātkilometru), garums - 85 km, platums - 10 km, dziļums - līdz 64 m, krasta līnija (1250 km) ļoti izrobota
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
- Aļibejs ezers Ukrainā (_Alibei, ozero_), Odesas apgabala dienvidu daļā, Melnās jūras piekrastē
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru
- Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers
- Bangveulu ezers Zambijā, Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi
- Stūršens Ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas.
- Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma
- Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
- Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
- rāgabhakti Ezoterismā garīgās mīlestības spontāns uzplaukums, ko parasti izraisa spēcīgi un negaidīti pārdzīvojumi un piedzīvojumi.
- rāga Ezoterismā jūtas, patika un prieks, kas parasti saistās ar atmiņām par kādu patīkamu objektu, ideju vai personu.
- višudha Ezoterismā piektais no septiņiem parasti noteiktajiem ķermeņa jogiskajiem centriem, lotoss, kas atrodas kakla līmenī.
- anāhatašabda Ezoterismā skaņa, kas nav uztverama ar parasto dzirdi, bet dzirdama meditācijā, kad cilvēks sasniedzis zināmu attīstības stadiju.
- apologs Fabula, alegorisks stāsts par dzīvnieku dzīvi, parasti didaktisks.
- fadu Fado - melanholiskas portugāļu dziesmas, ko parasti dzied ģitāras pavadījumā, t. s. portugāļu blūzs (portugāļu "liktenis").
- faktoreja Faktorija - tirdzniecības kantoris un apmetne (parasti kolonijās).
- sensācija Fakts, notikums, norise u. tml., kas ar savu neparastumu, negaidītību pievērš daudzu cilvēku uzmanību, rada plašu interesi.
- briesmonis Fantastiska, briesmīga, neparasta izskata un lieluma būtne.
- Labuana Federāla teritorija Malaizijā ("Labuan" / "Wilayah Persekutuan Labuan"), aizņem tāda paša nosaukuma salu Kalimantānas salas ziemeļu piekrastē, administratīvais centrs - Bandarlabuana, platība - 92 kvadrātkilometri, 85000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Preiļupe Feimankas kreisā krasta pieteka Preiļu novadā, garums - 19 km, kritums - 42 m; Preļka; Prēle; augštecē Šaurupīte.
- Šaurupīte Feimankas kreisā krasta pietekas Preiļupes nosaukums tās augštecē Rušonas pagastā.
- Sanaude Feimankas labā krasta pieteka Līvānu novada Sutru pagastā, garums - 14 km; Sanaužas strauts.
- brīvzemnieks Feodālisma laika zemnieks Latvijā, kuram nebija jāpilda klaušas, bet kurš parasti par atkarības zīmi deva nelielas naudas nodevas; arī latviešu tautības vasalis.
- reproduktorferma Ferma, kas specializējusies jaunu dzīvnieku (parasti sivēnu) ieguvei.
- aminopeptidāze Ferments, izolēts no spermas, atrasts arī zarnu gļotādā, raugā un dažās baktērijās.
- Fortas līcis Fērtoforts, līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumu daļā, Skotijas austrumu piekrastē.
- popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā).
- onhocerkoma Fibrozs onhocerkozes mezgls, kurā atrodas parazīts; parasti atrodams vietās, kur kauls vistuvāk ādas virsmai.
- lelle Figūra (parasti cilvēka vai dzīvnieka), kuras kustības vada aktieri un ar kuru atveido izrādes tēlu.
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā).
- grafs Figūra, ko veido ar līnijām savienoti punkti un ko parasti izmanto, lai shematiski attēlotu kādu objektu vai norisi.
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga
- ilgtermiņa saistību izmaksas fiksēto izmaksu daļa, ko veido pamatlīdzekļu nolietojums, nomas maksa sakarā ar ilgtermiņa nomas līgumu u. c. lēnas aprites, parasti liela apmēra izmaksas, no kurām nevar izvairīties
- Manila Filipīnu galvaspilsēta (filipīniešu val. "Maynila"), atrodas Lusonas salas dienvidrietumos, Dienvidķīnas jūras Manilas līča krastā, 10,7 mlj iedzīvotāju.
- kovbojfilma Filma, kurā tēlota kovboju dzīve (parasti romantizēti un shematizēti); vesterns.
- snuff Filma, parasti pornogrāfiska vai spēcīgi erotiska, kuras gaitā notiek slepkavība (sekss, varmācība, asinis); "snuff movie"; "snuff film".
- atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā.
- rapids Filmēšanas paņēmiens ar kadru palielinātu biežumu, kas rada uzņemto objektu palēninātas kustības efektu, ja filmu demonstrē ar kadru parasto biežumu.
- komercija Finansiāli, gk. tirdznieciski darījumi; tirdzniecība (parasti lielā apjomā).
- firma "Alta Vista" firma, kas izstrādā programmatūras produktus, ko var izmantot, lai internetā atrastu un apstrādātu informāciju
- datoru tīkla arhitektūra DNA firmas _DEC_ izstrādātais datoru tīkla arhitektūras modelis, kas paredz sešu slāņu protokolu hierarhiju un kuram atbilstošos datoru tīklus parasti sauc par _DECnet_
- konvencionālā atmiņa firmas _IBM_ un ar tiem saderīgajos personālajos datoros tā parasti ir apakšējā atmiņa, t. i. brīvpiekļuves atmiņas daļa līdz 640 kilobaitiem, kurai piekļuvi nodrošina _MS-DOS_
- ritslēga taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un darbojas kā slēdzis, ieslēgtā stāvoklī tas nosaka kursora vadīšanas taustiņu darbību (tā piemēram, dažās tekstu rediģēšanas programmās, ja ritslēga taustiņš ir ieslēgts, kursora vadības taustiņi pārvieto kursoru, bet, ja izslēgts, - dokumenta saturu, nepārvietojot kursoru)
- ekrāndrukāšanas taustiņš firmas _IBM_ un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un tiek izmantots, lai ekrāna saturu nosūtītu printerim drukāšanai. Dažās programmās ekrāndrukāšanas taustiņu izmanto, lai ekrānu saturu varētu ierakstīt datnē vēlākai apstrādei
- meklētājprogramma Infoseek firmas _Infoseek Corporation_ izveidota meklētājprogramma globālajam tīmeklim, kas ne tikai nodrošina tekstu meklēšanu, bet var atrast arī tīmekļa vietnēs noteiktus kategoriju sarakstus
- mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
- intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
- tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā
- firmas "Centronics" saskarne firmas "Centronics" izstrādāts IBM PC un ar tiem saderīgu personālo datoru paralēlo pieslēgvietu saskarnes standarts, ko parast izmanto printeru pieslēgšanai datoram
- tiešās grafiskās saskarnes specifikācija firmas "Graphics Software Systems" izstrādāts saskarnes standarts, kas, izmantojot lasāmatmiņu, parasti implementēts kā programmatūra videoadapteros un kas dod iespēju programmai attēlot grafiku displeja ekrānā; standarts DGIS
- pārtraukšanas taustiņš firmas IBM un ar to saderīgas tastatūras taustiņš, kas parasti izvietots tastatūras augšpusē un ir apvienots ar pauzēšanas un ritslēga taustiņu
- artrostomija Fistulas radīšana locītavā, parasti drenāžas nolūkā.
- datu bāzes reorganizēšana fizikālās datu bāzes struktūras izmaiņa, nemainot tās loģisko organizāciju, ko parasti veic, lai celtudatu bankas izmantošanas efektivitāti
- sakairināt Fizikāli vai ķīmiski iedarbojoties (uz organismu, tā dalu), izraisīt (tā), parasti stipru, reakciju.
- tilpums Fizikāls (ķermeņa) lielums, ko (parasti) raksturo ar (tā) trīs dimensiju reizinājumu.
- Rietumlatvijas Piejūras zemiene fizioģeogrāfisks rajons Kurzemes piekrastē, aptver gk. smilšaino Baltijas ledus ezera abrāzijas-akumulācijas līdzenumu, kas pazeminās jūras virzienā un vietām ir pārpurvots, virsmas augstums - 55-7 m vjl.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
- ražot Fizioloģiskā procesā veidot (ko, parasti augļus).
- ultraaugstfrekvences terapija fizioterapijas metode, kur uz audiem no attāluma iedarbojas ar ultraaugstfrekvences elaktrisko lauku (parasti lieto 40,68 MHz un 27,12 MHz frekvences maiņstrāvu)
- servera telpas nodrošinātājs fiziska persona, firma vai cita organizācija, kas, parasti par maksu, nodrošina serverī kāda atmiņas apgabala iedalīšanu globālā tīmekļa lappušu veidošanai
- svārstmigrants Fiziska persona, kura regulāri (parasti katru dienu) ceļo uz darbu un atpakaļ, viens no migrācijas veidiem, kas vērojams starp lielpilsētām un to piepilsētām, apkārtējiem lauku rajoniem; tos neiekļauj tūristu un apmeklētāju skaitā un neuzskaita tūrisma statistika.
- darbs Fiziska vai intelektuāla darbība (parasti uzņēmumā vai iestādē noteiktā amatā), par kuru cilvēks saņem samaksu.
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts
- zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
- ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai.
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
- venogrāfija Flebogrāfija - rentgenoloģiska vēnu izmeklēšana pēc kontrastvielas ievades.
- Folklenda Folklendu straume - aukstā straume Atlantijas okeānā, Dienvidamerikas piekrastē, no Folklenda salām līdz Laplatas grīvlīcim, Rietumvēju straumes atzars, ātrums 1-2 km/h, daudz aisbergu.
- triksteris Folkloras varoņa jeb kultūrvaroņa komiskais dubultnieks; tas nojauc tradīcijas, palīdzot atrast ceļu jaunai tradīcijai, arī noņem sociālo spriedzi.
- pakrāsa Fona krāsa, parasti gaišā krāsā, ko iespiež izcilspiedumā un gludspiedumā attēliem, vērtspapīriem, apliecībām u. c. iespieddarbiem.
- aģents fona programma, kuras darbību parasti izsauc kāds īpašs notikums; datoru tīklos tā ir tīkla pārvaldības sistēmas daļa (pārvaldības elements), kas atrodas darbstacijās vai citās tīkla ierīcēs un kas vāc un nodod informāciju par šo ierīču darbību tīkla pārvaldības sistēmai
- akomodācija fonētikā - līdzskaņa un patskaņa artikulācijas daļēja pielāgošanās, parasti tiem atrodoties blakus
- sintagma Fonētiska, parasti runas valodas, teksta, vienība, kas sastāv no viena vai vairākiem vārdiem, atbilst teikumam vai kādai tā daļai un izsaka relatīvi patstāvīgu teksta satura daļu attiecīgajā situācijā.
- anaptikse Fonētisks process, patskaņa iespraudums starp līdzskaņiem, parasti starp sonantu un troksneni.
- mora Fonoloģiska vienība, kas ir lielāka par fonētisko segmentu, bet parasti mazāka par zilbi, piemēram, viena mora veido vieglo zilbi, divas moras - smago zilbi.
- suprasegmentāls elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; prosodisks elements
- prosodisks elements fonoloģisks elements, kas sniedzas pāri vienam segmentam, parasti - uzsvars, tonis, intonācija; suprasegmentāls elements
- vokalizēšanās Fonoloģisks process, kurā līdzskanis pārvēršas par vokāli (parasti - patskani) vai puspatskani.
- rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
- veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos.
- algoritmu valoda formāla algoritmu pierakstes valoda, kas parasti ir programmēšanas valodu sastāvdaļa
- (tikai) uz papīra formāli, arī fiktīvi; tā, ka nav realizēts, īstenots (parasti plānotais)
- drošības modelis formāls sistēmas iekšējo drošības raksturojumu definējums, kas parasti ietver atļauto un aizliegto sakaru starp sistēmas subjektiem un objektiem sīku specifikāciju
- alomorfisms Formas neparastas izmaiņas; ķīmijā atšķirīga kristālu forma, bet vienāds ķīmiskais sastāvs.
- ietērps Formas tērps (parasti karavīram).
- pārformēt Formēt vēlreiz, no jauna (parasti, veidojot citu organizētu cilvēku grupu).
- kontrastsastatforma Formu grupa mūzikā, kam raksturīga vairākposmu būve ar ievērojamu tempa kontrastu starp tām (visbiežāk divām, bet arī vairāk) - tāda tipa salikumi kā rečitatīvs un ārija, prelūdija un fūga, čardaša lēnais rēgojums un straujais virpulis.
- ugunsbūve Fortifikācijas būve šaušanai, parasti aprīkota ar lielgabaliem, ložmetējiem u. c. iznīcināšanas līdzekļiem.
- metiletiltiofoss Fosfororganisks preparāts, akaricīds, insekticīds, lieto siltumnīcās un augļu dārzos parastās tīklērces u. c. ērču apkarošanai.
- saifoss Fosfororganisks savienojums, ko izmanto laputu un parastās tīklērces apkarošanai.
- trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni.
- sivapiteks Fosils cilvēkveidīgs pērtiķis; atliekas atrastas Indijā (Sivalika kalnos).
- spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
- portrets Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls; ģīmetne (1).
- ģīmetne Fotogrāfisks (cilvēka, parasti tā sejas) attēls.
- fotokopēšana Fotogrāfisku attēlu pavairošana, kurā parasti no negatīva iegūst pozitīvu fotoattēlu.
- paparazzi Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu); paparaci.
- paparaci Fotogrāfs (parasti pašnodarbināts), kas izseko un novēro slavenības, lai iegūtu sensacionālu informāciju (fotouzņēmumu).
- inversija fotoķīmisks process, kurā latento negatīvo fotoattēlu pārvērš pozitīvā, parasti diapozitīvā
- heliogravīra Fotomehāniski izgatavota bezrastra dobspieduma iespiedforma.
- kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību
- makrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūto uzņemšanas objektu attēlu mērogs parasti ir robežās no 1:10 līdz 10:1.
- Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības.
- Gviāna Francijas aizjūras reģions Dienvidamerikas ziemeļaustrumu piekrastē, platība - 83534 kvadrātkilometri, 229000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Kajenna, administratīvais iedalījums 2 apriņķi, robežojas ar Brazīliju un Surinamu.
- Dimondirvila Francijas zinātniskā stacija Antarktīdā ("Dumont d'Urville"), Petrela salā, pie Adelijas Zemes krasta, dibināta 1956. g.
- frazeoloģiska vienība frazeoloģisms - leksiski nedalāms, sastāva un struktūras ziņā relatīvi stabils, ar valodas tradīciju nostiprināts vārdu savienojums, kura nozīme parasti saistīta ar visa vārdu savienojuma vai atsevišķu tā komponentu nozīmes pārnesumu
- veidfrēze Frēze, kam griezējšķautnes ir izveidotas atbilstoši noteiktai (parasti sarežģīti izliektai, ieliektai) apstrādājamās virsmas formai.
- uzfrizēt Frizēt un pabeigt frizēt, parasti mazliet.
- Būla funkcija funkcija Būla algebrā, ko pieraksta Būla izteiksmju veidā un to vērtība atkarībā no mainīgo vērtību kombinācijas var būt 0 vai 1; Būla funkcijas parasti uzdod ar patiesuma tabulu palīdzību
- psihoneiroze Funkcionāla centrālās nervu sistēmas slimība, piem., neirastēnija, histērija.
- dempinga sindroms funkcionālu traucējumu komplekss, kas var rasties pēc kuņģa operācijas (daļējas kuņģa izgriešanas)
- pārstrādāt Funkcionējot pārveidot (ko, parasti vielas) - par organismu, tā daļām.
- pendelists Futbolists, kurš parasti izpilda vienpadsmit metru soda sitienu.
- smagsvara krava gabalkrava, kuras gabalu masa pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus (parasti 500 kg)
- virsgabarīta krava gabalkrava, kuras gabarītizmēri pārsniedz noteiktus, ar kravas platformu saistītus, normatīvus lielumus (autotransportam parasti: augstums - 4 m, platums - 2,5 m, garums aiz pakaļējā borta (pārkare) - 2 m)
- klancis Gabals (ēdamā), parasti liels.
- šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- Domērupe Gāburupītes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Nītaures un Zaubes pagastā.
- speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā)
- klimatiskā sezona gadalaiks, ko nodala pēc dažādām klimatiskām pazīmēm, parasti šo sezonu maiņu nosaka, ņemot vērā gaisa vidējo diennakts temperatūru
- locīt pūru gādāt (parasti aužot, adot, izšujot) nepieciešamo nākamajai ģimenes dzīvei
- skapēt Gādāt (parasti ko grūti dabūjamu).
- turēt Gādāt par to, lai (tirgotavā, restorānā u. tml.) būtu dabūjams, pērkams (kas, piemēram, noteiktas preces), parasti pastāvīgi (parasti par tirgotavas, restorāna u. tml. īpašnieku, pārzini).
- dzīvot savā maizē gādāt pašam par savu uzturu (parasti dzīvojot pie kāda)
- iekārtot Gādāt un panākt, ka (kas) notiek (parasti noteiktā laikā).
- raudzīt Gādāt, gatavot (ēdienu, parasti kādai ēdienreizei).
- vilkt Gādāt, nest (ko, parasti sev).
- piegadīties Gadījuma pēc rasties.
- incidents Gadījums, notikums (parasti nepatīkams).
- nogadīties Gadīties (parasti nejauši).
- rasties Gadīties, ierasties; pakāpeniski pulcēties (kur).
- palaimēties Gadīties, notikt (vienu reizi) kam vēlamam; paveikties, izdoties (ko izdarīt, iegūt), parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- piemesties Gadīties, rasties (par ko nevēlamu).
- tēvs Gados vecāks vīrietis; arī zemnieka māju (parasti gados vecāks) saimnieks.
- zaurolofs Gadrozauru dzimtas krīta perioda dinozaurs ar stipri attīstītu galvaskausa harpūnveida seksti; skeleti atrasti Ziemeļamerikā un Mongolijā.
- lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi.
- Gogra Gagra, Gangas kreisā krasta pieteka.
- nogaidīt Gaidīt, kamēr pienāk, iestājas (izdevīgs laiks, laikposms); gaidot, piemēram, izdevību, atrasties (kādu laikposmu kur).
- izgailēt Gailēt un izbeigt gailēt (parasti par oglēm).
- gailis Gaiļa skulpturāls attēls (parasti baznīcas torņa galā).
- dumāksnis Gaisā izkliedēti (parasti rudzu) ziedputekšņi.
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināt (parasti drēbes).
- izvējot Gaisa plūsmā izvēdināties (parasti par drēbēm).
- uzplūdi Gaisa plūsmas ātruma, parasti pēkšņa, palielināšanās.
- dvaša Gaisa strāva, plūsma, pūsma (parasti viegla); smarža, dvesma (2); gaiss, kas raksturīgs kādai vietai.
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
- inversija Gaisa temperatūras paaugstināšanās līdz ar augstuma palielināšanos (parastās pazemināšanās vietā).
- gaisa ātrums gaisakuģa ātrums attiecībā pret gaisa masu; gaisa ātruma virziens parasti sakrīt ar gaisakuģa garenvirziena asi, un to mēra ar aerospidometru
- treks gaisakuģa lidojuma trajektorijas projekcija uz Zemes virsmas, kuras virzienu jebkurā laika momentā (parasti) izsaka leņķa grādos, skaitot no meridiāna ziemeļu virziena
- guns Gaisma (parasti mākslīga).
- kvēla Gaismas atspīdums (parasti sārts).
- kvēle Gaismas atspīdums (parasti sārts).
- luminiscences spuldze gaismas avots, kurā luminofors ultravioleto starojumu pārvērš redzamajā gaismā; parasti ultravioleto starojumu rada elektriskā izlāde dzīvsudraba tvaikos stikla caurulē, kuras iekšsienām uzklāts luminofors
- dzisa Gaismas dzišana (parasti debess spīdekļiem).
- saspiests gaiss gaiss (parasti telpā), kurā ir nevēlami piemaisījumi, kurā ir grūti elpot
- esence Gaistošu vielu koncentrēts šķīdums (parasti lieto atšķaidītu).
- glejs gaišas (parasti zilganas vai zaļganas) krāsas augsnes apakškārtas slānis ar sliktu gaisa caurlaidību; veidojas augsnei pārpurvojoties, kad apsīkst skābekļa pieplūdums, samazinās porozitāte un augsnes auglība
- kriptoskopija Gaišredzība, pēc okulistu apgalvojumiem iespēja nojaust ar t. s. sestā prāta palīdzību telpā attālinātas, noslēptas, parastai maņai nepieejamas lietas un apstākļus kā arī pagājušus notikumus.
- kājceliņš Gājēju iestaigāts celiņš (parasti blakus braucamajam ceļam); celiņš gājējiem.
- pārgājiens Gājiens (parasti organizēts) uz noteiktu mērķi (piemēram, tūrismā, militārās darbībās).
- maršs Gājiens ierindā (parasti ritmiskā, vienmērīgā solī).
- lāpu gājiens gājiens, parasti tumsā, ar aizdegtām lāpām (par godu kādai personai, notikumam u. tml.)
- piere Gala, parasti plakana, virsma (garenam priekšmetam).
- galdauts Galda pārklājs (parasti no auduma).
- terine Galda trauks (parasti no porcelāna vai sudraba), kurā pasniedz zupu vai sautējumu.
- fotoforma Galīgs, reprotehniski iegūts fotogrāfisks attēls uz caurspīdīgas pamatnes - starpposms attēla pārnešanai uz iespiedformu; var būt grafisks, pustoņu vai rastrēts attēls tiešā vai spoguļapvērsumā.
- maskarāde Galma balles deja, arī pilsoņu sarīkojumu deja, kuras dalībnieki parasti bija tērpušies maskās.
- bruceklis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
- gluda Galoda (parasti izkapts asināšanai).
- strīķis Galoda (parasti izkapts asināšanai).
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- noslēgums Gals, beigu josla, parasti ar īpašu elementu, veidojumu (priekšmetam); nobeigums (4).
- nobeigums Gals, parasti ar īpašu elementu, veidojumu.
- diferenciālgalvanometrs Galvanometrs, kam 1 spoles vietā ir 2, tītas pretējos virzienos, tāds galvanometrs noder 2 strāvu diferenču mērīšanai, kā nullinstruments, šāds ieslēgums dod lielāku jutību nekā parastais.
- ventrikulogrāfija Galvas rentgenogrāfija pēc cerebrospinālā šķidruma aizstāšanas ar gaisu vai citu kontrastvielu.
- diadēma Galvas rota sievietēm (parasti neliela pusvainaga veidā ar paaugstinājumu priekšpusē).
- pneimoencefalogrāfija Galvas smadzeņu diagnostiskā izmeklēšana, kurā par kontrastvielu lieto skābekli vai gaisu, ko ievada ar punkciju.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- kranioskleroze Galvaskausa kaulu sabiezējums, parasti kā rahīta sekas.
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
- mietsakne Galvenā sakne, kas parasti iet stāvus zemē.
- pamatsastāvs Galvenā, arī lielākā (dzīvnieku grupas, parasti ganāmpulka) daļa.
- pamatvienība Galvenā, nozīmīgākā, parasti tālāk nedalāmā, vienība (piemēram, kādā sistēmā).
- doms Galvenā, parasti bīskapa, baznīca; katedrāle.
- altāris galvenā, svarīgākā, parasti paaugstinātā daļa jeb galds baznīcās un citās reliģiskā kulta vietās
- centrāle Galvenā, vadošā daļa (parasti kādā ierīcē vai sistēmā).
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
- šefpavārs Galvenais (parasti restorāna, ēdnīcas) pavārs.
- virsdiriģents Galvenais diriģents (parasti plašākos koncertos, piemēram, Dziesmu svētkos).
- pamatkatalogs Galvenais failu katalogs, kurā reģistrēti visi parastie faili un to pirmā līmeņa apakškatalogi.
- vadmotīvs Galvenais motīvs, galvenais temats (parasti mākslas darbā): galvenā ideja (piemēram, darbībā, norisē).
- ģenerāldirektors Galvenais, atbildīgais vadītājs (parasti lielā uzņēmumā vai organizācijā).
- pamatdarbs Galvenais, nozīmīgākais radošās darbības rezultāts, parasti kādā nozarē.
- pamatspēks Galvenais, nozīmīgākais spēks (parasti parādībām sabiedrībā).
- metamorfoze Galveno (auga) orgānu pārveidošanās, kas parasti ir saistīta ar to funkcijām.
- iegalvot Galvojot (par kādu), ieteikt (viņu, parasti darbā) un panākt, ka pieņem.
- pepe Gaļa (parasti bērnu valodā vai arī kā mīlinājuma forma).
- šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem.
- dolmas Gaļas (parasti jēra) rullīši, kas ietīti vīnogulāju lapās.
- buljons Gaļas, kaulu, arī zivju novārījums (parasti dzidrs).
- Bandžula Gambijas galvaspilsēta, jūras un upes osta Atlantijas okeāna krastā, atrodas Sentmēri salā Gambijas grīvā, 34400 iedzīvotāju (2007. g.), Gambijas lielākā pilsēta, ekonomikas un tirdzniecības centrs.
- Gambija Gambijas Republika - valsts Rietumāfrikā (angļu val. "The Gambia"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, galvaspilsēta - Bandžula, administratīvais iedalījums - 5 apgabali un 1 pilsēta, robežojas ar Senegālu un Atlantijas okeānu.
- radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
- Akra Ganas galvaspilsēta (_Accra_), apgabala centrs, osta Atlantijas okeāna Gvinejas līča krastā, 2,29 miljoni iedzīvotāju (2012. g.).
- grābeklīte Gandreņu dzimtas ģints ("Erodium"), lakstaugi ar plūksnainām lapām, sarkaniem vai violetiem ziediem (parasti nezāle), \~90 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās.
- stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās
- ganumeita Gane (parasti pusaudze); ganu meita.
- ganu meita gane (parasti pusaudze); ganumeita
- Hugli Gangas lejteces labā krasta atteka Indijā ("Hugli"), Rietumbegālē, garums - 250 km, grīvā platums - līdz 30 km, dziļums - 10-12 m
- Džamna Gangas upes labā krasta pieteka ("Yamuna"), Indijā, garums - 1384 km, sākas Himalajos (3255 m vjl.).
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem).
- ganuzēns Gans (parasti pusaudzis); ganu zēns.
- ganu zēns gans (parasti pusaudzis); ganuzēns
- ganupuika Gans (parasti pusaudzis).
- gatva Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
- gatve Ganuceļš, parasti iežogots no abām pusēm.
- dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga.
- skals Gara, plāna, samērā šaura koksnes plāksne (parasti apgaismošanas ierīcēm, iekuriem, arī pinumiem).
- sloksne Gara, samērā šaura (piemēram, virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (virsmas, teritorijas, arī priekšmeta) pārējām daļām.
- tekne Gara, samērā šaura cauruļveida ierīce, parasti šķidru vai beramu vielu novadīšanai.
- rabate Gara, samērā šaura dobe ar dekoratīviem augiem (parasti gar celiņiem, celtņu sienām).
- jostiņa Gara, šaura (parasti kokvilnas) auduma saite, kurā ietin zīdaini.
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
- tarantass Garākam ceļojumam paredzēti, parasti segti, četrriteņu rati.
- simfoniskā poēma garāks, parasti viendaļīgs muzikāls sacerējums orķestrim diezgan brīvā formā; bieži tiek atveidota, piem., kāda balāde vai cits literārs darbs; tipiska vēlā romantisma laikmetam
- tālpeldējums Garās distances peldējums (parasti rekorda uzstādīšanai).
- Lanius schach garastainā čakste
- garastaiņš Garastains.
- garastes Garastains.
- makao Garastainu papagaiļu suga.
- jutoņa Garastāvoklis, noskaņojums.
- oma Garastāvoklis, noskaņojums.
- jušana Garastāvoklis, pašsajūta.
- filiņš Garastāvoklis; sajūtas.
- dūša Garastāvoklis.
- štimme Garastāvoklis.
- poikilotīmija garastāvokļa svārstības
- Stercorarius longicaudus garastes klijkaija
- Poephila acuticauda garastes krāšņžubīte
- Astrapia mayeri garastes paradīzesputns
- Strix uralensis garastes pūce
- urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis").
- Uragus sibiricus garastes svilpis
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
- aegithalidae Garastīšu dzimta.
- aegithalos Garastīšu dzimtas ģints.
- Aegithalos caudatus garastīte, šīs ģints suga
- Mačulkas III ezers Garasts Šķaunes poagastā.
- Mačulkas ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā.
- Mačuļu ezers Garasts, ezers Šķaunes pagastā.
- daudzstāvu garāža Garāža, kas izvietota vairākos stāvos, kas var atrasties kā virs zemes, tā pazemē, tie savstarpēji savienoti ar uzbrauktuvēm vai liftu.
- staļģis Gardēdis, kārumlaiža, ļoti izvēlīgs (parasti attiecībā uz ēdienu vai dzērienu), bet arī izlepis.
- skrausts Garena zemu kalnu grēda, augstiene (parasti senu, sadēdējušu kalnāju vietās), kam ir noapaļotas virsotnes un kas paceļas pāri apvidum.
- ūdens joma garena, parasti nošķirta, ūdens josla
- strēmele Garena, samērā šaura (piemēram, teritorijas, virsmas) daļa, kura atšķiras no tā, kas atrodas tai blakus, parasti no (teritorijas, virsmas) pārējām dalām.
- strēmele Garena, šaura (kāda materiāla) plāksne, kas (parasti) ir atdalīta no (šī materiāla) lielāka gabala; arī sloksne.
- stienis Garens (dažāda materiāla, parasti metāla) veidojums ar viscaur aptuveni vienādu šķērsgriezuma laukumu; priekšmets, kura galvenā sastāvdaļa ir šāds veidojums.
- sols Garens (parasti atslēdznieka, galdnieka) darba galds.
- vāle Garens (parasti koka) rīks kā sišanai, dauzīšanai (parasti ar paresninājumu vienā galā).
- stirpa Garens (parasti siena, salmu, kartupeļu, sakņaugu, augļu) krāvums, kas ir paredzēts (to) uzglabāšanai.
- zutenis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
- zutinis Garens maisveida, parasti ādas, priekšmets (naudas glabāšanai); arī maks.
- pieturis Garens priekšmets (piemēram, stienis, trose, siksna), pie kā var pieturēties, virzoties (parasti augšup vai lejup).
- pudele garens trauks ar tievāku augšdaļu (parasti šķidruma uzglabāšanai)
- vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1).
- vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums.
- mulda garens, samērā liels trauks (parasti kā jaukšanai, mīcīšanai)
- rene Garenvirzienā izveidots šķautņveida vai lokveida padziļinājums kādā virsmā (piemēram, kokā, akmenī), parasti šķidruma novadīšanai: ar šādu padziļinājumu (piemēram, no metāla, koka) izgatavota gara, šaura ierīce, parasti šķidruma novadīšanai: arī tekne, noteka.
- šūba Gari svārki līdz papēžiem, parasti nātni, gaišpelēki vai balti.
- krēpes Gari, parasti izspūruši, mati (cilvēkam).
- baznīckungs Garīdznieks (parasti katoļu).
- jājamzābaki Garie jātnieka zābaki (parasti ar piešiem).
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
- sacerēt Garīgā darbībā radīt, izveidot (parasti tekstu, daiļdarbu, skaņdarbu).
- žalobnais nešpors garīga dziesma, ko parasti dzied bērēs
- retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
- amencija Garīga slimība ar halucinācijām, nospiestu garastāvokli.
- rakstāmgalds Garīgam darbam (parasti rakstīšanai, lasīšanai) paredzēta galdam līdzīga mēbele, parasti ar vienu vai diviem skapīšiem, atvilktnēm, plauktiem.
- stulbs Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs (1).
- stupīds Garīgi aprobežots, nespējīgs aptvert, saprast; arī muļķīgs.
- atdzimt Garīgi atjaunoties, kļūt možam, enerģiskam (parasti pēc garīga paguruma, depresijas).
- konģeniāls Garīgi ļoti radniecisks, ar vienādām izcilām spējām (parasti par māksliniekiem, zinātniekiem).
- rekolekcijas Garīgi vingrinājumi, kas var būt konferenču veidā vai individuāli; laika posms, kad cilvēks, atstājot ierastos darbus, laiku veltī klusām pārdomām, pievēršot uzmanību savai garīgajai dzīvei.
- distīmija Garīgo traucējumu veids, kam raksturīgs pazemināts garastāvoklis, nogurums.
- dvašot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
- elpot Garot (parasti par zemi, tīrumu).
- Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte.
- Delphinus capensis garpurna parastais delfīns
- zēdele Garš dēļu krāvums (parasti gar sienu).
- krastājs Garš piekrastes posms.
- kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā).
- palags Garš, plats (parasti mīksta, pūkaina) auduma izstrādājums ķermeņa nosusināšanai, parasti pēc peldes.
- piesis Garš, samērā tievs, parasti līks, izaugums vainaglapām, kauslapām.
- masts Garš, slaids, parasti vertikāls, veidojums (piemēram, vadu piestiprināšanai, signalizācijai).
- lukta Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- lukts Garš, šaurs balkons virs sānu jomiem vai priekšhalles (parasti baznīcās).
- slieka Garš, tievs cilvēks (parasti sieviete).
- buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai).
- Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- pagaršot Garšot un pabeigt garšot (parasti ēdienu, dzērienu).
- oregano Garšvielu maisījums vai parastās raudenes izžāvētas lapas, kuras izmanto par garšvielu, piem., picās.
- Viesīte Garūdenes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Zaļumu strauts Garūdenes labā krasta pieteka Rudbāržu pagastā, garums - 22 km
- skrotēt Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
- uztaisīt Gatavojot, taisot, parasti ar roku darbu, izveidot, piemēram, priekšmetu, panākt, ka (tas) iegūst vēlamo veidu, formu, kļūst derīgs lietošanai.
- lūkot Gatavot (ēdienu, parasti ēdienreizei).
- vārīt Gatavot (ēdienu), ievietojot, turot (to) šķidrumā, kam attiecīgā, parasti augstā, temperatūrā mainās agregātstāvoklis, arī izmantojot šāda šķidruma iedarbību (uz kādu produktu).
- brūvēt Gatavot (parasti alkoholisku dzērienu).
- darīt Gatavot (parasti alu, vīnu).
- dēt Gatavot desas; pildīt sagatavoto masu, parasti zarnās.
- siet sieru gatavot sieru (parasti) apaļas ripas veidā, ietinot to drānā un novietojot zem sloga
- meistarot Gatavot, arī labot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- kopties Gatavoties (parasti gājienam, braucienam).
- vilkt (garu) lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- vilkt garu lūpu gatavoties uz raudāšanu, raudāt (parasti par bērniem)
- sagaudot Gaudojot būt par cēloni tam, ka (kas) iestājas, notiek (parasti par suni, vilku).
- gaudas Gaudošana, kaukšana (parasti suņa, vilka).
- gaudāt Gaudot (parasti par suni, vilku).
- nogaudot Gaudot (visu laikposmu) un pārstāt gaudot (parasti par suni, vilku).
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
- Siļķupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsīs, garums - 8 km, augštece Priekuļu pagastā; Siļķes upe.
- Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
- Dzērdupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā.
- Biemupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Līgatnes pagastā, garums - \~2 km
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte.
- Amata Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, garums - 67 km, kritums - 193 m
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe.
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
- Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
- Pērļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, garums - 14 km, kritums - 12 m, lejtecē \~4 km ir Smiltenes un Cēsu novada robežupe; Pērļupīte; Pērtupe.
- Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
- Mežmaļupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Dzērbenes pagastā, garums - \~2 km
- Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe.
- Talupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Roznieku ezera.
- Linupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Linupīte; Leinupe; Linurga.
- Kūžurga Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Latupe Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Robežupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
- Inčupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā; Dzelzāmuru upe; Līčupe; Skolas upe.
- Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā.
- Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa.
- Grīviņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Liepas pagastā, garums - 10 km; Grīviņa; Grīviņu strauts.
- Biernupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā un pilsētā, garums - \~3 km
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
- Skaļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, lejtecē robežupe ar Drabešu pagastu, garums - 16 km, avotaina; Skalupe; Skāļupe; Skaļupīte; Zužupe.
- Tildurga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā; Liepas strauts; Liepu strauts.
- Vadžupe Gaujas kreisā krasta pieteka Plāņu pagastā.
- Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti.
- Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
- Lorupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, garums - 11 km, kritums - 89 m, iztek no Ummuru ezera (97 m vjl.).
- Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
- Nurmižupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā.
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
- Meļļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Taurenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 37 m, iztek no Gulbenes ezera Dzērbenes pagastā, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja; Melnupe; Cielupe; Cieļupe; Meļļupīte.
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
- Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Rāmnieku strauts Gaujas kreisā krasta pieteka, Cēsu un Siguldas novada robežupe.
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km
- Ūdrupe Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas otrs nosaukums tās augštecē.
- Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
- Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Platūne Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Raiskuma pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Straupes pagastā; Platone; Platonīte; Pēterupīte.
- Augstupīte Gaujas labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, garums - 10 km
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Iežupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - \~12 km; Ieža; Iža; Ižupe; Ladupe; augštecē - Rīgupe.
- Pilupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Alūksnes novada Ilzenes pagastā, garums - 11 km; Plupīte; Pīļupīte.
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
- Spīnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Speinupīte.
- Mutulīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Calpa; Calpupīte; Dukuļupe.
- Damurga Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
- Saltupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
- Lazdupe Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, garums - 8 km; Lazdupīte; Kerpelene; Ķerpelene.
- Uriekste Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas un Lizuma pagastā, garums - 23 km, kritums - 32 m; Ureikste; Ušūrupe.
- Papēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Robežupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Mustjegi Gaujas labā krasta pieteka Igaunijā, garums - 84 km, kritums - 47 m; Mustoja; Melnupe.
- Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā.
- Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
- Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā.
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
- Liepenes strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Turaidas.
- Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
- Vikmeste Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā un Siguldā, garums - \~5 km; Foreļstrauts.
- Runtiņš Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā, garums - \~4 km; Runtiņupīte.
- Kraukle Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Bēršu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Zāģeru upe Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Cīruļu strauts Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā.
- Brasla Gaujas labā krasta pieteka Limbažu un Cēsu novadā, lejtecē arī Cēsu un Siguldas novadu robežupe, garums - 70 km, kritums - 68 m, sākas Limbažu novadā uz austrumiem no Pociema 96,8 m vjl.
- Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija.
- Ķūķupīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, \~2 km posmā ir Straupes un Raiskuma pagasta robežupe, ietek Gaujā augšpus Ķūķu klintīm; Degmalupīte; Edernieku upe; Ēderes upe.
- Lenčupe Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā, garums - 23 km, Lenču upe; Lenčupīte; augštecē - Kazene.
- Bundes upīte Gaujas labā krasta pieteka Raiskuma pagastā.
- Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte.
- Poļaka Gaujas labā krasta pieteka Smiltenes novada Gaujienas pagastā; Markuzu upe.
- Draņķupīte Gaujas labā krasta pieteka Straupes pagastā, garums - 11 km; Draņķu upe; Ķiršupīte; Ķiržupīte; augštecē - Grotiņgrāvis.
- Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
- Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
- Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
- Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- Vaidava Gaujas labā krasta pietekas Strīķupes senāks nosaukums.
- Dzirnupe Gaujas lejteces labā krasta pieteka Carnikavas pagastā, garums - 1 km, iztek no Dzirnezera.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
- paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles).
- aiznūžāt Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- aiznūžāties Gausi aiziet vai aizbraukt (parasti ar zirgu).
- atnūžāt Gausi atnākt vai atbraukt (parasti par zirgu).
- nomuļļāt Gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi, paveikt.
- flegmatisks Gauss, līdzsvarots, mierīgs (parasti par cilvēku).
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
- toksiskās gāzes gāzes (oglekļa, hlora, zilskābes, fosgēna gāze), kas var rasties gaisakuģa kabīnes iekšējās apdares degšanā un gruzdēšanā
- akcelerators Gāzes pedālis (parasti automobilī).
- triekt zemē Gāzt (parasti cilvēku).
- nogāzt Gāžot panākt, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml).
- sagāzt Gāžot panākt, ka, parasti stipri, sasveras (piemēram, uz sāniem).
- iegāzties Gāžoties ievirzīties (kur iekšā, parasti zemākā, dziļākā vietā).
- piegāzt Gāžoties lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ko) - parasti par kokiem.
- apsašķiebties Gāžoties nosvērties uz vienu malu (parasti par vezumu).
- nogāzties Gāžoties pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā (kur, uz kā u. tml.).
- oleandraugi Genciānu rindas dzimta, koki, liānas, retāk daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, \~200 ģinšu, >2000 sugu, Latvijā telpās audzē parasto oleandru, brīvā dabā audzē mazo kapmirti, kas vietām pāriet savvaļā.
- Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu.
- girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- stāvēt Glabāties (kur), atrasties (kā) glabāšanā.
- Lielais Hantaikas ezers glaciālas izcelsmes, dziļš ezers ar augstiem krastiem, platība - 822 kvadrātkilometri
- gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
- paglaimot Glaimot (parasti īsi) un pabeigt glaimot; pateikt glaimus.
- paijāt Glāstīt (parasti bērnu).
- atglaudīt Glaudot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ); atglaust.
- pieglaudīt Glaudot pielīdzināt (parasti matus).
- luncināties Glausties klāt (parasti par suni).
- atglaust Glaužot atvirzīt (parasti matus) nost (atpakaļ).
- saglaust Glaužot padarīt, parasti viscaur, gludu, sakārtot (parasti matus).
- pieglaust Glaužot pielīdzināt (parasti matus).
- glāzturis Glāzes ietvars ar osu (parasti tējas glāzei).
- Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
- Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- kiaroskuro Glezniecības tehnika, kurai raksturīgs izteikts kontrasts starp gaišo un tumšo.
- iegleznot Gleznojot iekļaut (mākslas darbā, parasti kādu detaļu).
- pecten Gliemeņu dzimtas "Pectinidae" ģints, ķemmes gliemenes ar raibi krāsotu, ribām izpušķotu simetrisku čaulu, atrastas sākot ar devonu līdz tagadnei, sevišķi terciārā.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
- plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- dzintargliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Succineidae"), čaula dzintardzeltena līdz zaļganpelēkai, plāna, smaili olveidīga ar 3-4 vītnēm, dzīvo mitrās pļavās, krūmājos, upju un ezeru krastos uz augiem, Latvijā konstatēta 1 ģints ("Succinea"), 3 sugas.
- čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas.
- fraksīns Glikozīds parastā oša (Fraxinus excelsior L.) mizā.
- Baltijas–Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram.
- gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs.
- reklāmkarogs Globālā tīmekļa lappuses reklāma, kas parasti (bet ne vienmēr) izveidota taisnstūra formā un uz kuras uzklikšķinot nonāk reklamētajā tīmekļa vietnē.
- ūdens spogulis gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa
- spogulis Gluda (parasti ūdenstilpes) ūdens virsa.
- pletēties Gludināšanas procesā kļūt gludam; pakļauties gludināšanai (parasti par veļu, apģērbu).
- buhtēt Gludināt (parasti bikses).
- velenpapīrs Gluds balts papīrs, biezāks par parasto, līdzinās pergamentam.
- litogrāfija Gludspieduma tehnika grafikā un poligrāfijā - attēla veidošana vai pārnešana uz īpaši apstrādātas akmens, parasti kaļķakmens, plāksnes.
- gļotas Glumas nogulsnes vai ūdenī peldošas daļiņas, kuras veido augu vai dzīvnieki organismi (parasti stāvošos ūdeņos).
- visnotaļ Gluži, pavisam, viscaur; parasti; arī īpaši.
- bāba Gļēvs, neuzņēmīgs, neizdarīgs, arī pļāpīgs vīrietis; parasti salīdzinājumā.
- debesgabals Gļotaina viela, kuras gabalus reizēm varot atrast uz laukiem, rugājiem; tauta domāja, ka tie esot nokrituši mākoņu gabaliņi.
- bursīts Gļotsomiņas iekaisums, parasti rodas locītavu gļotsomiņās, to izraisa trauma, biežs un atkārtots mehānisks kairinājums, infekcija.
- Kaulupīte Gosupeas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā.
- Isliņa Gosupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas pagastā; garums - 13 km
- meiris Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
- modernieks Govju kūts pārzinis un piena pārstrādes vadītājs (parasti muižās).
- pieroze Govju slimība, kas var rasties no nepietiekošas piena izslaukšanas.
- govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
- gotēns Govs (parasti jauna).
- pipaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti.
- pipkaste Govs ar īsu (parasti nolauztu) asti.
- zīmaļa Govs ar, parasti baltu, zīmi pierē.
- vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts).
- uzgrābāt Grābājot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābstīt (2).
- skribinēties Grabināties (parasti par peli).
- uzgrabināt Grabinot atrast.
- sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku).
- grābāt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
- grābstīt Grābjot rušināt, līdzināt (parasti zemi).
- uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību).
- uzgrābstīt Grābstot uzirdināt, izlīdzināt (parasti zemi); uzgrābāt (2).
- pārkasīt Grābt (parasti sienu) vēlreiz, no jauna.
- kasīt Grābt (parasti sienu).
- kast Grābt (parasti sienu).
- slīdošais grafiks grafiks, arī dokuments, saraksts, kurā atspoguļotas kādas norises, parasti laikā mainīgas, sastāvdaļas
- rastrgrafika Grafiku vai zīmējumu attēlošanas veids, kurā līnijas displeja ekrānā veidotas no atsevišķiem punktiem (rastra elementiem).
- papildu pieturzīme grafiska zīme, kas īsti nerāda teksta gramatisko, jēdzienisko vai intonatīvo dalījumu, bet palīdz izcelt, iezīmēt kādu teksta vienību un līdz ar to vieglāk uztvert un izprast rakstīto tekstu
- spiežampoga Grafiskajā lietotāju saskarnē - lielāka izmēra poga, kas dialoglodziņā iniciē lietotāja izvēlētās darbības; vairākumā dialoglodziņu ir, piemēram, apstiprinājumpoga, kas apstiprina lietotāja izvēli un izpilda komandu, kā arī atcelšanas poga, kas atceļ lietotāja izvēli un aizver dialoglodziņu; dialoglodziņā parasti ir arī noklusējuma poga, kas pārstāv biežāk izmantojamās lietotāja izvēles.
- vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
- oriģinālgrafika Grafiskie paņēmieni, kur mākslinieks vairāk vai mazāk iespiedumformas izstrādā pats, parasti veidojot zīmējumu uz tās.
- bruņurupučgrafika Grafisku attēlu veidošana, izmantojot bruņurupuci un virkni relatīvi vienkāršu instrukciju (parasti valodā "Logo"), kas nosaka tā kustības virzienu.
- Viklova grāfiste Īrijas austrumos (_Wicklow_), Īrijas jūras krastā, robežojas ar Veksfordas, Kārlovas, Kildēras un Dublinas grāfisti; Kilvantona
- Lauta grāfiste Īrijas austrumos, Īrijas jūras piekrastē, ziemeļos robežojas ar Ziemeļīriju (Lielbritāniju); Lū.
- Veksforda grāfiste Īrijas dienvidaustrumos, Sentdžordža šauruma krastā, robežojas ar Voterfordas, Kilkeni, Kārlovas un Viklovas grāfisti
- Kerri grāfiste Īrijas rietumos, Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Klēras, Limerikas un Korkas grāfisti
- Dorseta Grāfiste Lielbritānijā ("Dorset", senāk "Dorsetshire"), Anglijas dienvidos, Aglijas kanāla krastā, administratīvais centrs - Dorčestera, platība - 2653 kvadrātkilometru, 770700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Linkolnšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Lincolnshire"), Anglijas austrumu daļā, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Linkolna, platība - 6959 kvadrātkilometri, 1082300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
- Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
- sagraizīt Graizot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sagraizīt Graizot, arī vairākkārt saskaroties ar ko asu, radīt (ķermeņa daļā), parasti vairākus, savainojumus.
- krājums Grāmata, kurā (parasti pēc noteikta principa) ir apvienoti vairāki daiļdarbi, raksti, dokumenti, gleznu reprodukcijas u. tml.
- audiogrāmata Grāmata, kuras teksts, parasti aktiera izpildījumā, ierunāts un saglabāts informācijas nesējā.
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas
- titullapa Grāmatas, brošūras, žurnāla, parasti pirmā vai trešā, lappuse, kurā ir ziņas par šo grāmatu, brošūru, žurnālu.
- krāsgrāmatas Grāmatas, kurās publicēta informācija par standartiem vai cita nozīmīga informācija (parasti iesietas noteiktas krāsas vākos).
- anopistografiskas grāmatas grāmatas, kuru lapas apdrukātas tikai no vienas, priekšējās puses (parasti dēļ plāna papīra, kas laida cauri krāsu)
- morfoloģiskais formveidošanas paņēmiens gramatisko formu veidošanas paņēmiens, kurā gramatiskās nozīmes izteikšanai izmanto afiksus, latviešu valodā parasti galotnes
- bibliotēka Grāmatu krājums (parasti sistematizēts) sabiedriskai vai personiskai lietošanai.
- kašēšana Grāmatu sietuvēs un kartonāžas rūpniecībā papes pārvilkšana, parasti no abām pusēm ar iespiestu vai neiespiestu papīru.
- hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā.
- Graustiņu Grastiņu ezers - Graustiņš, ezers Liezēres pagastā.
- vīķis Graudaugu un pākšaugu (parasti auzu un zirņu) mistrs, ko izmanto galvenokārt zaļbarībai.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- plēksnenis Grauds, kas neizbirst no zieda plēksnēm un parasti ir saaudzis ar tām.
- vārpzāle Graudzāle, parasti vārpata.
- stiebrošana graudzāļu dzimtas augu attīstības fāze - stiebru augšana garumā; šajā laikā intensīvi aug arī lapas, tās beigās parasti ir izveidojusies lielākā daļa zaļmasas, palielinās sausnas procents
- velnauza Graudzāļu dzimtas auzu ģints suga ("Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa", senāk arī "Avena fatua"), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm.
- lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu.
- spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai.
- piegrauzdēt Grauzdējot pagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- uzgrauzdēt Grauzdējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- taukšēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
- taukšķēt Grauzdēt taukos (parasti zirņus, pupas).
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu.
- Dobjais valks Grauzdupes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Kabiles pagastā.
- deratizācija Grauzēju (parasti žurku, peļu) iznīcināšana.
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- rubināt Grauzt, krimst (parasti ko cietu).
- iegrauzties Graužot (ko), ievirzīties (tajā) - parasti par kāpuriem.
- sakapāt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par dzīvniekiem).
- sagrauzt Graužot sabojāt, parasti pilnīgi (par mugurkaulniekiem).
- izēst Graužot, izmantojot barībai, sabojāt (no iekšpuses) - parasti par kukaiņiem.
- vecgrava gravas attīstības pēdējā stadija - ar velēnotām nogāzēm izveidojusies plata, lēzena ieleja, kas parasti ir noaugusi ar krūmājiem un var būt sausa vai ar īslaicīgu ūdensteci; sengrava
- Liedes strauts Gravas strauta labā krasta pieteka, Madonas un Cēsu novadu robežupe gandrīz visā garumā, garums — \~7 km; Palejas strauts; Skujas strauts.
- šķērsgrāvis Grāvis, kas ir, parasti perpendikulāri, savienots ar galveno grāvi.
- jūtis Grāvja krasti.
- veidgreblis Greblis apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- grabala Grebulis - koka klabeklis, ko govīm ganībās pakar kaklā, lai tās, krūmājā vai mežājā aizmaldījušās, vieglāk atrast.
- iela Grēda (parasti malkas, kokmateriālu).
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs
- vadgredzens Gredzens (parasti elastīgs), uzmava (piemēram, virzulim, arī kā centrēšanai).
- pesārijs Gredzens (parasti no gumijas) dzemdes saturēšanai normālā stāvoklī, arī kontracepcijas nolūkā.
- Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_).
- pasvars Gremde, parasti liekaču tīklam.
- mērcēt Gremdēt, likt (ko), parasti šķidrā, vielā, lai pievienotu (tam) šo vielu, padarītu (to) slapju.
- nirt Gremdēties ūdenī tā, lai tas apņemtu pilnīgi (par cilvēkiem); peldus pārvietoties zem ūdens (parasti virzoties dziļumā, arī ārā no tā).
- Sentdžordžesa Grenādas galvaspilsēta (angļu val. "Saint George's"), osta Karību jūras krastā, 4300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei.
- Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra.
- villa Grezna vasarnīca, māja, parasti ārpus pilsētas.
- pozamenti Greznas auklas, lentes, bārkstis, pušķi u. tml. (kā, parasti tērpu, karogu, mīksto mēbeļu) rotāšanai.
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- parsēt greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu)
- parsēties Greznoties, dižoties (parasti ar apģērbu).
- koljē grezns, parasti neliels, kulons; kaklarota ar dārgakmeņiem
- radītgriba Griba radīt ko jaunu (parasti mākslā, zinātnē, tehnikā); griba radīt, radīšanas griba.
- paklājs Grīdas segums (parasti cīņas sportā, vingrošanā), kas ir paredzēts sportistu pasargāšanai no traumām treniņos un sacensībās.
- linolejs Grīdu segmateriāls, ko senāk izgatavoja no izturīga, impregnēta auduma, bet tagad gk. no polimērmateriāliem, parasti ruļļos.
- Hija Grieķijai piederoša sala Egejas jūrā pie Mazāzijas krastiem ("Χίος"), 858 kvadrātkilometri, 50000 iedzīvotāju, kalnaina (augstākā virsotne - 1297 m vjl.), taču auglīga.
- apolonisks Grieķu dievam Apolonam raksturīgs (parasti par augumu, stāju, skaistumu); ļoti skaists, harmonisks.
- Hipomedonts grieķu mitoloģijā - Adrasta brālis vai brālēns, dalībnieks septiņu karagājienā pret Tēbām, kurš izcēlās ar milzīgu augumu un fizisku spēku, tomēr uzbrukumā gāja bojā
- Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte
- Hēro Grieķu mitoloģijā - Afrodītes priesteriene Sestas pilsētā Hellesponta krastā.
- Tēdejs grieķu mitoloģijā - Aitolijas valdnieka Oineja dēls, Diomēda tēvs, nogalinājis (iespējams, ka negribot) kādu radinieku, viņš bija spiests bēgt no mājām un atrada patvērumu pie Argosas valdnieka Adrasta, piedalījās septiņu vadoņu karagājienā pret Tēbām
- Erifīle grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieka Talaja meita, Adrasta māsa un valdnieka-pareģa Amfiarāja sieva, kura tika uzpirkta, lai pierunātu vīru piedalīties Trojas karā
- Areions grieķu mitoloģijā - dievišķs zirgs, kas prata runāt; Poseidona un Dēmetras dēls, kas karagājienā pret Tēbām piederēja Adrastam un izglāba viņu
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Arēte Grieķu mitoloģijā - faiāku valdnieka Alkinoja sieva, kas bija pirmā pie kuras pēc palīdzības griezās Odisejs, kad viņa kuģis tika sadragāts un viļņi viņu izskaloja Sherijas krastā; savas tautas vidū viņa bija augsti godāta un cienīta.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību
- Psīhe Grieķu mitoloģijā - kāda valdnieka meita, kuru izcilā skaistuma dēļ ļaudis godināja ar vārdiem, ko parasti veltīja Afrodītei.
- Polidekts Grieķu mitoloģijā - Magnēta dēls, valdnieks Serifas salā, kur jūra izskaloja krastā Danaju un viņas jaundzimušo dēlu Perseju.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- heliādas grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija un nimfas Klimenes meitas Foibe, Hēlija, Aitērija un Lampetija; pēc brāļa Faetona nāves māsas to apraudāja Ēridanas krastā, līdz pārvērtās par papelēm, bet viņu asaras - par dzintara gabaliem
- Polibs Grieķu mitoloģijā - sikioniešu valdnieks, Adrasta vectēvs no mātes puses.
- Urānija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, astronomijas aizgādne, Zeva un Mnēmosimes meita, parasti attēlota ar globusu un rādāmo kociņu rokā
- Talija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, komēdijas un vieglās dzejas aizbildne, parasti attēlota ar komisku masku rokās un efejas vainagu galvā; no Apollona viņai dzimuši koribanti, no Zeva - palīki
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
- starpgriesti Griesti, kas sadala, parasti celtni, atsevišķos stāvos, atsevišķās telpās.
- plirkšķis Griezīga, parasti augsta, skaņa, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- veidgrieznis Grieznis, kam griezējšķautne izveidota atbilstoši noteiktas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) apstrādājamās virsmas formai.
- vērt Griezt (ko virās iestiprinātu, parasti durvis, vārtus, slēģus) tā, lai (tie) nonāktu vēlamajā stāvoklī (piemēram, lai attiecīgā aile būtu vaļā vai ciet).
- šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni.
- zobus graizīt griezt zobus - beržot zobu rindas vienu gar otru, radīt čirkstošu skaņu (parasti miegā vai aiz sāpēm)
- izgriezties Griezties (parasti dejā) noteiktā veidā.
- mutuļāt Griezties virpulī (par ūdeni, parasti atvarā).
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus).
- izgriezums Griežot izveidots attēls, ornaments (parasti kokā).
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot (detaļu) kā, parasti apģērba, apavu, izgatavošanai.
- piegriezt Griežot kādu materiālu, izveidot detaļas (kā, parasti apģērba, apavu) izgatavošanai.
- sagriezt Griežot sabojāt, parasti pilnīgi.
- piegriezt Griežot sagatavot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- nogriezt Griežot saīsināt, arī nolīdzināt (parasti matus, nagus).
- izgriezt Griežot un spiežot (parasti slapjas drēbes), atbrīvot (tās no ūdens).
- izgriezt Griežot un spiežot atbrīvot no ūdens (parasti slapjas drēbes).
- nogriezt Griežot un spiežot atdalīt ūdeni (parasti no slapjām drēbēm).
- nogriezt Griežot un spiežot, parasti slapjas drēbes, atdalīt (ūdeni no tām).
- urbināt Griežot vai grozot un spiežot (parasti ko smailu kādā virsmā), radīt (tajā) caurumu, dobumu.
- griezums Griežot veidota (parasti neliela) skulptūra.
- iegriezties Griežoties ap savu asi, ievirzīties (kur iekšā) - parasti par riteņiem.
- aizgriezties Griežoties apkārt (parasti dejā), attālināties.
- izgriezties Griežoties uz vienu un otru pusi, lokoties atbrīvoties, izrauties (parasti no kāda rokām).
- uzgrilēt Grilējot panākt, ka (kas), parasti ātri, iegūst vēlamo gatavības pakāpi.
- izgrimēt Grimējot izkrāsot; grimējot izveidot vēlamu izskatu (parasti sejai).
- uzgrimēt Grimēt un pabeigt grimēt, parasti mazliet.
- dižmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Cyperus"), parasti ūdensaugs, kuru izmanto dekoratīvos nolūkos, >600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
- Līzīte Grīviņupītes kreisā krasta pieteka Liepas pagastā; Lizīte.
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
- Hjēradsbloui grīvlīcis Islandes rietumu piekrastē, Jēgilsau au Dālas lejtecē
- Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
- Udas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras rietumos, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 100 km, platums — \~85 km, dziļums — līdz 36 m, krasti klinšaini, gultnē daudz oļu, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — 7,3 m
- Taujas līcis grīvlīcis Ohotskas jūras ziemeļos, iesniedzas sauszemē 75 km, vidējais platums - 120-130 km, dziļums - 40-50 m, krasti stāvi, klinšaini, ziemeļrietumu daļā lēzeni, neregulāras diennakts plūdmaiņas līdz 5 m
- Kapupīte Grīvupītes labā krasta pieteka, Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 5 km (senāk uzskatita par Leldes pieteku).
- grozāmgrābslis Grozāma rotaļlieta (angļu "Fidget spinner"), kas sastāv no gultņa centrā un plakanas vairāku izciļņu struktūras, parasti veidots no metāla un plastmasas, tā, lai bez lielas piepūles brīvi grieztos ap savu asi; virpināmais.
- timerēt Grozīt, kustināt, darbināt (kādu ierīci, parasti nemākulīgi).
- sagrozīt Grozot (ko), panākt, ka (tas) novietojas, nokļūst kādā, parasti vēlamā, stāvoklī.
- savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu.
- ķocis Grozs (parasti pīts).
- krumpa Grumba (parasti sejā).
- krušs Grumbulis, parasti koka virsmā.
- Grundu Grundu grāvis - Igrīves kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, iztek no Grundu ezera.
- kontrolgrupa Grupa (parasti cilvēku vai citu būtņu), ko salīdzināšanas nolūkā novēro (pārbauda) paralēli grupai, ar kuru izdara kādu eksperimentu (piem., izmēģina jaunu ārstniecības līdzekli).
- slaka Grupa, kārta (parasti sabiedrībā).
- kavalkāde Grupa, rinda, ko veido, parasti transportlīdzekļi, arī cilvēki.
- krausēt Grūst, mīdīt kājām; ar kuļamo velteni uz klona grūst miežu akotus; beržot dalīt nost (parasti akotus).
- nogruvums Grūstoša (parasti iežu) masa.
- neskaidrs Grūti uztverams, parasti apgrūtinātas artikulācijas dēļ (par runu).
- izgruzdēt Gruzdot (kam), rasties (tajā) - piemēram, par caurumu.
- sagruzdēt Gruzdot pārvērsties, parasti pilnīgi, oglēs, pelnos; gruzdot kļūt, parasti pilnīgi, nelietojamam, nederīgam.
- Tbilisi Gruzijas galvaspilsēta, atrodas Tbilisi kalnienē, Kūras krastos, 380-750 m virs jūras līmeņa, 1 miljons iedzīvotāju (2007. g.).
- kolhi Gruzīnu ciltis, dzīvoja Melnās jūras DA un A piekrastē Kolhīdā, 6. gs. p. m. ē. tika izveidota Kolhīdas valsts.
- lazi Gruzīnu etnogrāfiskā grupa, dzīvo gk. Turcijā, Melnās jūras dienvidaustrumu piekrastē (Lazistānā) un Čorohas upes baseinā, arī Adžārijā, valoda pieder pie kartveļu grupas zanu apakšgrupas, ticīgie - musulmaņi (senāk - kristieši); čani.
- gudamakari Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo Gruzijas ziemeļaustrumos, Aragvi labā krasta sānaizā.
- Mančupīte Gružupītes kreisā krasta pieteka Smilteness novada Bilskas pagastā.
- zalktis Gudrības un zintniecības simbols latviešu mitoloģijā, uzskatīts par svētu un cilvēki baidījušies to aizskārt vai nogalināt, pielūgts kā Lielās pirmmātes iemiesojums, tas dzirdīts ar pienu, noliekot īpaši šim nolūkam paredzētus piena trauciņus tumšos mājas kaktos, pēc ticējumiem bijis govju sargs un parasti mitinājies kūts tuvumā.
- dagudrāties Gudrojot atrast rezultātu.
- Kārklupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Gulbene par Kārklupītes pieteku.
- Maiļupīte Gulbenes kreisā krasta pieteka Naukšēnu pagastā.
- Ringas upe Gulbenes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā.
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
- stūrastieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrastas" iedzīvotāji.
- guļammaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā).
- gultasmaikss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā).
- gultasmaiss Gulēšanai paredzēts maiss (kuru piepilda parasti ar salmiem un novieto gultā).
- čučēt Gulēt (parasti par bērnu).
- čučiņāt Gulēt (parasti par bērnu).
- nogulēties Gulēt miegā (parasti neilgi).
- šņākt Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
- gulstavāt Gulēt neparastā laikā, slinkot.
- gulstuļot Gulēt neparastā laikā; gulšņāt; slinkot.
- Lanckupe Gulsupes labā krasta pieteka Siguldas novada Mores pagastā.
- vārtīties Gulšņāt, gulēt (netīrā vietā), parasti tā, ka kļūst netīrs.
- gultasgals Gultas gals, parasti paaugstināta konstrukcija ar kājām, pie kā stiprina rāmi matracim.
- pēlis Gultas maiss, kas parasti ir pildīts ar dūnām.
- gāzstatiskā eļļošana gultņu vai vadotņu eļļošana, eļļas vietā pievadot gāzi (parasti gaisu) ar noteiktu statisko spiedienu
- naktsgaldiņš Guļamtelpas mēbele - neliels galdiņš, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- naktsskapītis Guļamtelpas mēbele - neliels skapītis, ko parasti novieto pie guļasvietas.
- miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra).
- vārtīties Guļot nemierīgi vāļāties, valstīties (parasti bezmiegā).
- izgulēt Guļot pārlaist, aizvadīt (parasti nakti); pārgulēt.
- sagulēt Guļot saburzīt, padarīt nekārtīgu, neizskatīgu (savu apģērbu, matus); guļot pieļaut, ka (kas, parasti seja) kļūst neizskatīgs, ka (tajā) rodas iespiedumi.
- nogulēt Guļot virsū, nonāvēt (parasti par dzīvniekiem).
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- vārtīties Guļus griezties, velties, parasti no vieniem sāniem uz otriem.
- jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
- sagumzāt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- sagumzīt Gumzot padarīt, parasti viscaur, negludu; saburzīt; saņurcīt.
- kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
- krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
- ķūlis Gurns (parasti nelieliem dzīvniekiem); stilba kauls.
- apjaust Gūt (parasti aptuvenu) priekšstatu.
- smelt Gūt (piemēram, spējas, spēku), arī rast (ierosmi, idejas).
- pelnīt Gūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- atbalsoties Gūt atsaucību; rast atbalsi.
- remdēties Gūt mierinājumu, kļūt mierīgam (pēc, parasti nevēlama, fizioloģiska vai psihiska stāvokļa).
- atdzerties Gūt pilnīgu (parasti estētisku) baudījumu: apmierināt alkas (pēc kā).
- smelties Gūt sev (piemēram, spējas, spēku), arī rast sev (ierosmi, idejas).
- masēt Gūt virsroku (parasti sportā).
- Konakri Gvinejas galvaspilsēta (fr. val. "Conakry"), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, Kalumnas pussalā un Tombo salā (ar kontinentu to savieno dambis), 1494000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
- Gvineja Gvinejas Republika - valsts Rietumāfrikā, Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 245857 kvadrātkilometri, 10058000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni, robežojas ar Gvineju-Bisavu, Senegālu, Mali, Burkinfaso, Libēriju un Sjerraleoni.
- Bisava Gvinejas-Bisavas galvaspilsēta (angļu val. "Bissau"), osta Atlantijas okeāna krastā. 420000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gvineja-Bisava Gvinejas-Bisavas Republika - valsts Rietumāfrikā (port. val. "Guine-Bissau"), Atlantijas okeāna piekrastē, ietilpst 60 salu, platība - 36125 kvadrātkilometri, 1534000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 8 reģioni un 1autonoms sektors, robežojas ar Senegālu un Gvineju.
- mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu
- pielikuma ģenitīvs ģenitīvs (parasti īpašvārda ģenitīvs), kas paskaidro tuvāk citu lietvārdu, konkretizējot to pēc ģeogrāfiskā novietojuma vai radniecības
- uzņēmuma tīkls ģeogrāfiski izkliedēts datoru tīkls, kas atrodas kādas organizācijas jurisdikcijā, un parasti tajā ir iekļauti dažādu firmu ražotie dažādi datoru tīkli vai datoru sistēmas
- Ziedleju klintis ģeoliģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Inčukalna pagastā, iepretī Silciemam, 1,5 km lejpus Lorupes ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir augšdevona sarkano smilšakmeņu divpakāpju atsegums Gaujas vecupes krastā, apakšējā pakāpe 4,5 m augsta, augšējā pakāpe 4 m, garums — 40 m, augšējā pakāpē izveidojusies 5,5 m plata niša ar rievotiem griestiem, tās dziļums — 3,5 m, augstums — 3 m, blakus ir otra, mazāka nišveida ala.
- Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
- Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
- Vizuļu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā krastā 700 m lejpus Melturu tilta, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, garums - 150 m, augstums - līdz 30 m, kraujas augšpusē Pļaviņu svītas plaisainie dolomīti, apakšā - Amatas svītas gaišie smilšakmeņi, ko lielākoties aizsedz dolomīta nobiras, no dolomītu spraugām šļācas vairāki spēcīgi, krītoši avoti, kas ziemā veido līdz 7 m augstus leduskritumus
- Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
- Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
- Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
- Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
- Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
- Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
- Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
- Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
- Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
- Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
- Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
- Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
- Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
- Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
- Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
- Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
- Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
- Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
- Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
- Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala.
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis.
- Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
- Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
- Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
- Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
- Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
- Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
- Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
- Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
- Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
- Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
- Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
- Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
- Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
- Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
- Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala.
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
- Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
- Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
- Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
- Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
- Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Velnalas klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegums Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Siguldas tilta, Piķenes kraujas lejasgalā, aizsargājamā platība - 2,3 ha, garums - 250 m, augstums - 15 m
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
- Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
- Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- Balkonsas krauja ģeoloģisks veidojums Teksasā, kas iezīmē Edvardsa plato malu un raksturo būtiskas augstuma izmaiņas (\~līdz 300 m) no augstā plakuma uz zemajiem piekrastes līdzenumiem
- meandrs Ģeometrisks ornaments (parasti sengrieķu mākslā), kurā atkārtojas taisnā leņķī lauztu, retāk liektu līniju spirāles.
- konstrukcijas uzdevumi ģeometrisku uzdevumu klase, kuri risināmi ar dotajiem instrumentiem (parasti ar cirkuli un lineālu bez iedaļām); piemēram, leņķa bisektrises konstruēšana
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- jostturis Ģērbam, parasti piejostai piestiprinātā sloksnītes veida papilddetaļa, kurā iever jostu, lai tā turētos paredzētajā vietā.
- ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms
- sprandzēties Ģērbties ciešā, šaurā (parasti ar āķiem, sprādzēm aizdarāmā) apģērbā; jozt sev apkārt (jostu, siksnu), to cieši savelkot un aizdarot (parasti ar sprādzi).
- ostgoti ģermāņu cilts, gotu austrumu atzarojums, 3. gs. apmetās Melnās jūras ziemeļu piekrastē, arī Krimā; 488. g. iebruka Itālijā un 493. g. tur izveidoja savu karalisti, kas pastāvēja līdz 554. g.
- frīzi Ģermāņu tauta, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Ziemeļjūras piekrasti.
- dzimta Ģimene (parasti ne plašāka par divām vai trim paaudzēm); vecāki un bērni.
- ģimenes funkcijas ģimenes darbības veidi noteiktu vajadzību apmierināšanai; mūsdienās par galvenajām funkcijām parasti uzskata reproduktīvo, audzināšanas, saimnieciski ekonomisko, morāli psiholoģisko un rekreatīvo
- ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
- jauna ģimene ģimenes tips, parasti ģimne kopdzīves pirmajos piecos gados; attiecas uz laulātajiem līdz 30 gadu vecumam, kas stājušies pirmajā laulībā
- patriarhs Ģints galva; ciltstēvs (parasti patriarhātā).
- Hadžibeja Hadžibejas limāns - viens no Odesas limāniem Melnās jūras piekrastē, Ukrainā, Odesas apgabalā.
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- Gaina Hajna - upe Baltkrievijā, Bjarezinas labā krasta pieteka.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
- priekšhalle Halle, kas atrodas priekšā citām telpām (parasti baznīcās, pilīs); priekšējā halle.
- mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums.
- ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē.
- Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
- helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu.
- kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels.
- hemodiafiltrācija Hemofiltrācija ar dialīzes elementiem; asins plūsma ir divreiz ātrāka nekā parastā dialīzē.
- krūmcidonija Henomele ("Chaenomeles") - rožu dzimtas krūms ar spilgtiem, parasti oranžiem, ziediem un skābiem, aromātiskiem, apaļīgiem augļiem.
- konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
- balons Hermētiski noslēdzams (parasti metāla) trauks gāzes glabāšanai.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- šķērsmuliņš Hidrotehniska būve, kura perpendikulāri krasta līnijai (vai citā leņķī pret to) iestiepjas ostas akvatorijā un kurai abās pusēs ierīkotas kuģu piestātnes.
- ragata Hidrotehniska ierīce (kā, parasti pludināmo koku) virzīšanai pa ūdenstilpi vai arī aizturēšanai kādā ūdenstilpes vietā.
- Džīla Hīla - Kolorādo kreisā krasta pieteka.
- hilotorakss Hila izplūdums krūšu dobumā, parasti krūšu limfvada bojājuma dēļ.
- Hildenbrandia prototypus hildenbrandiju suga, kas Rīgas līča un Baltijas jūras piekrastē līdz 2 m dziļumam uz iežiem veido dzeltenbrūnas līdz sarkanas kreves
- mušmire Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Amanitaceae"), lapiņu sēne, kam raksturīgs gredzens ap kātu, bumbuļveida paresninājums pie kāta pamata un kas parasti ir indīga, 3 ģintis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis.
- skaistgalve Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Calocybe"), sēņu augļķermeņi parasti ir balti un lieli, cepurīte nedaudz izliekta, vēlāk plakana, aug uz prauliem, meža zemsegā, retāk augsnē, 13 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- mietene Himēnijsēņu klases beku rindas dzimta ("Paxillaceae"), saprofītiska sēne ar piltuvveida cepurīti, kurai parasti ir ieritināta mala, un ar nolaidenām lapiņām, 4 ģintis, 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas.
- biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
- melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- dvīpas hindu mitoloģijā - "kontinenti", no kuriem katru apskalo savs okeāns un kuri parasti atrodas ap Meru kalnu, to skaits svārstās no četriem līdz astoņpadsmit, visos sarakstos minēta tieši Meru kalnam pieguļošā Džambudvīpa, ko dažkārt identificē ar Indiju
- bhūtas Hindu mitoloģijā - dēmoniskas būtnes, dieva Šivas pavadoņi, parasti cilvēkiem naidīgas, bet var būt arī to ciemu vai māju labvēlīgas sargātājas, kurās tās apmetušās.
- jakšas hindu mitoloģijā - pusdievišķas būtnes, kas parasti ir labvēlīgas pret cilvēkiem, tās ir bagātību dieva Kuberas kalpi, kas apsargā tā noslēpumainos dārzus Kailāsas kalnā un dārgumus, kas paslēpti zemē un kalnu alās
- Vadžrānga hindu mitoloģijā - slavens askēts un Indras pretinieks, kam piemita neparasts spēks un bezbailība, viņš kaujā uzvarēja Indru, bet Brahma izlūdzās Indru atlaist
- Nandins hindu mitoloģijā - Šivas kalps, vārtu sargs un draugs, kas dieva kosmiskās dejas (tāndavas) laikā spēlē mūziku, viņš parasti tiek attēlots vērša izskatā (vai arī kā radījums ar vērša galvu), viņa statujas ir neatņemama šivaistu tempļa sastāvdaļa
- brahmaņi Hinduismā - augstākās jeb priesteru varnas piederīgie; sākotnēji - visu garīgo un laicīgo gudrību pārzinātāji; mūsdienās ne visi darbojas kā priesteri, bet parasti ievēro rituālās tīrības principu.
- prasāda Hinduismā - templī vai mājās pagatavots, parasti veģetārs ēdiens, ko vispirms piedāvā dievībai un tad kā svētību izdala ticīgajiem.
- sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā.
- matainums Hipertrihoze - pastiprināta garo matu augšana vietās, kur parasti aug pūku mati.
- mikroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - <10 mm un kuras lokalizāciju nevar noteikt ar parastajām rentgenizmeklēšanas metodēm.
- makroadenoma Hipofīzes adenoma, kuras diametrs - >10 mm, tāpēc tā ir viegli konstatējama ar parastām rentgenizmeklēšanas metodēm.
- infundibuloma Hipotalāma piltuves audzējs (parasti bērniem).
- kredīthipotēka Hipotēka, kas nodrošina prasījumus, kuri var rasties nākotnē no parādniekiem atklāta kredīta.
- ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu.
- fibrīnglobulīns Hipotētiska viela, kas it kā varēja rasties asins sarecēšanas procesā, pēc 20. gs. sākuma priekšstatiem.
- mianīns Hloramīna aizsargāts nosaukums, preparātu iegūst parasti kā blakus produktu saharīna ražošanā.
- pennīns Hlorītu grupas minerāls, parasti zaļā krāsā, ķīmiski sastāv no 2-4 molekulām amezīta un 3-6 molekulām serpentīna, kristalizējas moniklīnā singonijā.
- akūts holecistīts holecistīta forma, kas parasti attīstās žultspūšļa obstrukcijas dēļ; simptomi variē no vieglas tūskas un sastrēguma līdz smagai infekcijai ar gangrēnu un perforāciju
- pediņš Homoseksuālis (parasti pasīvais).
- peģiks Homoseksuālis (parasti pasīvais).
- Hondurasa Hondurasas Republika - valsts Centrālamerikā ("Honduras"), kalnu zeme ar šauru zema līdzenuma joslu gar ziemeļu piekrasti, ietilpst Baijas, Svonu u. c. salas un koraļļu rifi, platība - 112942 kvadrātkilometri, 7989400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 18 departamentu, galvaspilsēta - Tegusigalpa, robežojas ar Salvadoru, Gvatemalu un Nikaragvu, apskalo Karību jūra un Klusā okeāna Fornsekas līcis.
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā).
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- rinda horizontāla izklājlapas šūnu virkne, kas šķērso visu izklājlapu. Datu bāzēs ar rindu parasti saprot ierakstu
- terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja.
- slita Horizontāli nostiprināts baļķis zirgu piesiešanai, parasti pajūgu stāvvietās.
- berma horizontāls laukums, josla dambja, uzbēruma, krasta nogāzes malā, ko ierīko, lai slīpums būtu noturīgs un lai to neizskalotu
- rastrs horizontālu līniju šablons, ko izmanto attēlu veidošanai displeja ekrānā; katra rastra līnija sastāv no punktiem, ko sauc par pikseļiem; pikseļus var izgaismot atsevišķi, tādējādi veidojot rakstzīmes un grafiku
- Zagreba Horvātijas Republikas galvaspilsēta ("Zagreb"), atrodas Savas krastos, 790000 iedzīvotāju (2011. g.).
- nukleosomas Hromatīna ultrastruktūras, lodītes ar diametru 70-100 angstrēmu, kas sastāv no DNS un bāziskajām olbaltumvielām - histoniem.
- alosoma Hromosoma, kas no parastajām (autosomām) atšķiras formas, lieluma vai krāsošanās ziņā; dzimumhromosoma.
- jodisms Hroniska saindēšanās ar jodu un joda savienojumiem: galvassāpes pieres apvidū, iesnas, siekalošana, ādas izsitumi (parasti pinnes).
- kontagiozais molusks hroniska, vīrusu ierosināta ādas slimība, kurai raksturīgi dzeltenbāli vai sārti mezgliņi ar padziļinājumu centrā, parasti uz sejas un krūtīm
- smiekli Humors, arī satīra (parasti mākslas darbā).
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- Ūdzins Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ilzeskalna pagastā, garums - 10 km; Odziņa.
- Zušupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Dricānu pagastā, caurtek Pujatu ezeru, garums - 14 km
- Jūzupe Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Vozņankas strauts Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Starica Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā.
- Maziča Ičas kreisā krasta pieteka Rēzeknes un Balvu novadā, garums - 38 km, kritums - 61 m, augšteci veido grāvji Audriņu pagastā, ietek Ičā Balvu novada Bērzpils pagastā; Moziča; Strūžāne; augštecē Krācīte.
- Krācīte Ičas kreisā krasta pietekas Mazičas nosaukums tās augštecē.
- Dziļaune Ičas labā krasta pieteka Balvu novada Bērzpils pagastā, augštece Lazdukalna pagastā, garums - 10 km; Dzilaune.
- Paukle Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m; Pauklīte; Paukše; Poukule.
- Ķeiba Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 28 km, kritums - 26 m, sākas kā novadgrāvis Lazdukalna pagasta austrumu malā, ieteka 5 km uz dienvidaustrumiem no Bērzpils; Kaiba; Kaibe; Keiba.
- Tilža Ičas labā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 40 km, kritums - 30 m, sākas Ploskenas purva ziemeļrietumu malā.
- Červonkas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums — 7 km
- Lakšinīku strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, garums — 7 km
- Desas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Mežvidu pagastā, izteka un augštece Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, garums - 10 km
- Salas-Ruskulovas strauts Ičas labā krasta pieteka Ludzas novada Salnavas pagastā, garums - 19 km, kritums - 6 m
- Strodu upīte Ičas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Nautrēnu pagastā, augštece Mežvidu pagastā; Aglupīte; Strodu strauts; Strodu upeite.
- jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
- heroizēt Idealizēti parādīt kā varonīgu (parasti mākslas darbā).
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- atostīt Identificēt (izprast) smaržu.
- Suļka Īdeņas kanāla kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, lejtecē arī Madonas novada Barkavas pagasta robežupe, izteka Dekšāres pagastā, garums - 7 km, kritums - 4 m, pirms kanāla izbūves ietecēja Lubānā; Sulija; Sulka.
- Nauru Ieapaļa sala Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, apkārtmērs - \~19 km, platība - 21 km^2^, 100-300 m attālumā no krasta to apņem šaurs barjerrifs, vidējais augstums - 30 m vjl., lielākais augstums - 65 m
- apaļakmens Ieapaļš akmens (parasti ceļu bruģēšanai).
- pumpa Ieapaļš, neliels, parasti slimības izraisīts, izaugums, veidojums (uz organisma daļām).
- apbakstīt Iebakstīt, piebakstīt (ko visapkārt, no visām pusēm, parasti, nostiprinot ko).
- sadzīt Iebāzt (ko kur iekšā, parasti dziļi).
- iestūķēt Iebāzt, arī ievietot (parasti neveikli, nevīžīgi).
- ieiet Iebraukt (kur iekšā) - parasti par kuģi; iebraukt (kur iekšā, parasti ar kuģi).
- iesabraukties Iebraukt, ierasties kur bez noteikta mērķa.
- migrācijas bruto koeficients iebraukušo un izbraukušo iedzīvotāju skaita attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu; parasti izteikts promilēs par kalendāro gadu
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Kuma strauts Iecavas augšteces kreisā krasta pieteka.
- Dzērvīte Iecavas augšteces labā krasta pieteka Bauskas novada Bārbeles pagastā, garums - 11 km
- Dzeņupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Sērenes pagastā, augštece Daudzeses pagastā.
- Rukšupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Bārbeles pagastā, caurtek Rukšu ezeru, augštece Skaistkalnes pagastā, garums - 5 km
- Ģedulis Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 11 km; Ģedule.
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā.
- Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- Svētupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā; Svētupe.
- Sodzeris Iecavas kreisā krasta pieteka Salgales pagastā; Sodcere; Sodzere; Sodzeres strauts; Sodzerīte.
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
- Mente Iecavas kreisā krasta pieteka.
- Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
- Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
- Podzīte Iecavas labā krasta pieteka Salgales pagastā, augštece Iecavas pagastā, garums - 2 km, veidojas satekot Smakupei un Baložu kanālam; dažos avotos par šo Iecavas pieteku tiek dēvēta Smakupe, bet Podzīte kā tās otrs nosaukums.
- Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
- Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
- Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km
- Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
- Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
- upeskrastnieki Iecavas pagasta apdzīvotās vietas "Upeskrasti" iedzīvotāji.
- uzlikt Iecelt, norīkot amatā (parasti uz kuģa).
- kita Iecienīts dzejas žanrs tradicionālajā Austrumu literatūrā - apjomā neliels (parasti sastāv no 2-5 beitiem), filozofiska vai didaktiska rakstura lirisks dzejolis.
- tolerance Iecietība (parasti pasaules uzskata, reliģijas jautājumos).
- sastīvināt Iecietināt, parasti pilnīgi; sacietināt (3).
- sacietināt Iecietināt, parasti pilnīgi.
- sacukurot Iecukurot, parasti stipri; arī sasaldināt.
- departaments Iedalījums (parasti augstākais) valsts administratīvajās, kā arī tiesu iestādēs.
- piebremzēt Iedarbināt braucoša transportlīdzekļa bremzes, parasti uz neilgu laiku.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) regulatoru, panākt, ka (kas) kādā iekārtā, ierīcē noslīd zemāk vai samazinās, noslīdot zemāk.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai pavājināt (iekārtas, ierīces u. tml.) darbību.
- nogriezt Iedarbinot (parasti pagriežot) slēdzi, regulatoru, pārtraukt vai samazināt (kā) pieplūdi, darbību (iekārtā, ierīcē u. tml.).
- piebremzēt Iedarbinot bremzes, palēnināt vai apturēt (transportlīdzekli), parasti uz neilgu laiku.
- spiest Iedarbojoties (parasti ilgstoši) ar spēku (virzienā uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tam) palielinās spriegums, arī mainās forma, struktūra, mazinās tilpums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski) ar spēku (uz ko), panākt, būt par cēloni, ka (tas) virzās kur iekšā.
- raustīt Iedarbojoties ar savu spēku, spiedienu, vairākkārt virzīt šurpu turpu, parasti nelielā attālumā (piemēram, par vēju).
- spiest Iedarboties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar, piemēram, ķermeņa daļas, spēku tā, ka kādam tiek pilnīgi vai daļēji ierobežotas kustības iespējas, arī izraisās sāpes.
- skart Iedarboties (uz ko, uz kādu), parasti nevēlami (piemēram, par slimībām, fizioloģiskiem procesiem, parādībām vidē).
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- stiept Iedarboties ar spēku (uz ko) virzienā prom (no tā), parasti, palielinot (tā) garumu, spriegumu, arī radot plīsumu, pārrāvumu.
- uzspiest kauna zīmi iededzināt, parasti pierē, īpašu zīmi sodītajam
- iedzīvotāju migrācijas pieauguma/samazinājuma koeficients iedīvotāju migrācijas saldo (starpība starp iebraukušo un izbraukušo skaitu) attiecība pret vidējo iedzīvotāju skaitu noteiktā teritorijā; parasti izteikts promilēs par vienu kalendāro gadu
- meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
- paseksnis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseknis (1).
- paseknis Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; pasekne (1); paseksnis (1).
- pasekne Iedobums, padziļinājums; vieta (parasti kā nederīga, nevajadzīga) novietošanai; paseknis (1); paseksnis (1).
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
- pakāpiens Iedobums, robs (parasti mākslīgs) slīpā vai stāvā virsmā.
- atminēšana iedomāšanās, izprašana, aptveršana (kā jēgas, nozīmes, būtības, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); risinājuma atrašana; uzminēšana
- attālums Iedomātas vai reālas līnijas garums, kura savieno (parasti divus) objektus.
- atminēt Iedomāties, izprast, aptvert (kā jēgu, nozīmi, būtību, parasti pēc grūti uztveramām vai nejaušām pazīmēm); atrast risinājumu; uzminēt
- pasniegt Iedot (ko) par apbalvojumu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- pasniegt Iedot (ko) par dāvanu, parasti kādā tradīciju noteiktā veidā.
- ieskapēt Iedot, pārdot (parasti ar viltu, ko mazvērtīgu); sagādāt.
- iesmērēt Iedot, pārdot, parasti ar viltu (ko maz vērtīgu, nederīgu).
- iedvesmoties Iedvesmot (1) sevi, arī rast iedvesmu.
- noēst Iedzelt, iekost (daudzās vietās) - parasti par kukaiņiem.
- ieķert Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu); strauji, arī steigā nedaudz ieēst.
- ieraut Iedzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- iepurināt Iedzert (parasti degvīnu).
- iešaut Iedzert (parasti degvīnu).
- iemalkot Iedzert (parasti nesteidzoties, pa malkam).
- ietaisīt dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
- uztaisīt (arī iestiprināt, ietaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
- iestiprināt (arī ietaisīt, uztaisīt) dūšu iedzert alkoholisku dzērienu, lai īslaicīgi rastu šķietamu drosmes un spēka apziņu
- sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.).
- apcere Iedziļināšanās kādā jautājumā un šī jautājuma iztirzāšana (parasti domās); apcerēšana, pārdomāšana.
- iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
- urbties Iedziļināties, parasti, lasot ļoti cītīgi, neatlaidīgi, lai izprastu, apgūtu.
- iejusties Iedziļinoties, iepazīstot izprast, izjust kā sev tuvu.
- iedzīvoties Iedziļinoties, iepazīstot pilnīgi izprast, izjust ko un atbilstoši darboties, izturēties.
- etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
- retinoblastoma Iedzimta tīklenes glioma, kas attīstās parasti bilaterāli pirms ceturtā mūža gada.
- paķīlēt Iedzīt (kam), parasti apakšā, ķīli, lai regulētu (tā) stāvokli.
- apnaglot Iedzīt (kur) naglas tā, ka to galviņas pārklāj daļu no priekšmeta virsmas; pienaglot (parasti piestiprinot ko visapkārt).
- pamatiedzīvotāji Iedzīvotāji, kas (kādā teritorijā) pieder pie galvenās, parasti lielākās, nācijas, tautas, tautības; arī pirmiedzīvotāji.
- pašmājinieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- pašmājnieks Iedzīvotājs kāda cilvēka (parasti runātāja) dzimtajā zemē, teritorijā u. tml; iedzīvotājs zemē, teritorijā u. tml., kur kāds cilvēks (parasti runātājs) pašlaik dzīvo.
- iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) koeficients iedzīvotāju dabiskā pieauguma (samazinājuma) attiecība pret gada vidējo iedzīvotāju skaitu (parasti izteikts promilēs)
- sezonas migrācija iedzīvotāju migrācija uz citu apdzīvotu vietu vai valsti noteiktu darbu veikšanai (dažkārt mācībām), parasti uz laiku līdz vienam gadam
- apdzīvotības blīvums iedzīvotāju skaita attiecība pret teritorijas vienību (parasti 1 kvadrātkilometru)
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi
- iejusties kāda ādā iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
- atvilkt dvašu (biežāk elpu) ieelpot (parasti dziļi)
- vilkt Ieelpot, parasti vairākkārt (piemēram, gaisu, smaržu, dūmus).
- paķert Iegādāties, iegūt; arī paņemt, parasti slepeni, neatļauti.
- ķemme Iegarena plāksne (matu sakārtošanai) ar, parasti vienādiem, iegriezumiem vienā vai, retāk, abās malās.
- drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla.
- batoniņš Iegarens šokolādes izstrādājums (parasti ar pildījumu).
- čemburs Iegarens, grumbuļains veidojums (parasti augiem).
- pirksts Iegarens, parasti apaļš, elements, detaļa; arī tapa.
- tapa Iegarens, samērā īss, tievs, parasti cilindrveida vai konusveida, elements, detaļa, ko izmanto, piemēram, (kā) aizdarīšanai, savienošanai, piestiprināšanai, arī (kā) virsmas formas veidošanai.
- vuimāt Iegaumēt, saprast, nojaust, saost.
- buhte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
- bukte Iegludināta ieloce, iegludināta vīle (parasti biksēm).
- iegrābties Iegrābt sev (parasti nelielu daudzumu).
- ienirt Iegremdēties (ūdenī), lai peldētu, atvēsinātos (parasti par cilvēku).
- aprobīt Iegriezt, iecirst robus (visapkārt, parasti kokam).
- šlice Iegriezums, iešķēlums, parasti apģērba aizdares vietā.
- iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
- sagrimt Iegrimt (ūdenī, arī mīkstā, staignā, irdenā u. tml. vielā, vidē) - parasti par vairākiem, daudziem.
- paiet zem ūdens iegrimt (ūdenī), parasti neviļus, negribēti, tā, ka (tas) nosedz, pārņem; arī noslīkt
- sagrūst Iegrūst (kur iekšā, parasti rokas, kājas).
- demogrāfiskās investīcijas ieguldījumi (parasti ilgtermiņa) demogrāfisko mērķu sasniegšanai
- ieguldināt Ieguldīt (1) (parasti cilvēku).
- investēt Ieguldīt (kapitālu) kādā uzņēmumā, vērtspapīros u. tml. (parasti uz ilgāku laiku).
- saguldīt Ieguldīt (parasti ievērojamus naudas līdzekļus).
- nolasīt Iegūt (informāciju) no kā, parasti no mēraparāta zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem.
- samesties Iegūt (kādu īpašību), sasniegt (piemēram, kādu pakāpi, stāvokli) - parasti par parādībām dabā.
- ieņemt Iegūt (kādu teritoriju, objektu, parasti kara darbības rezultātā); arī iekarot (1).
- iekarāt Iegūt (ko), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- izmaļīt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību; izlūgt.
- izdabūt Iegūt (no kāda), parasti ar pūlēm, neatlaidību.
- tikt Iegūt (parasti ko nevēlamu, piemēram, slimību).
- painformēties Iegūt (parasti nelielu, īsu) informāciju.
- apsust Iegūt (parasti nelielus) ādas bojājumus, iekaisumus (pārmērīga siltuma, mitruma u. tml. dēļ).
- nokačāt Iegūt (parasti nelikumīgi) naudu.
- ievākt Iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai.
- nopelnīt Iegūt (sekmju vērtējumu, parasti skolā).
- izplukt Iegūt ādas bojājumu, iekaisumu, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ (parasti par kāju pirkstiem).
- izsust Iegūt bojājumu, iekaisumu (ādā, piemēram, pārmērīga siltuma, mitruma dēļ) - parasti par ķermeņa daļām.
- pārkrāsoties Iegūt citu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- pārtikt Iegūt iztiku, pārtiku, parasti no darba.
- pagūt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- paspēt Iegūt kādu īpašību, nonākt kādā stāvoklī (kādā, parasti noteiktā, laikposmā).
- iznirt Iegūt labu sabiedrisko stāvokli (parasti par iepriekš nepazīstamu cilvēku); izvirzīties uzmanības centrā.
- saduzēt Iegūt nepatīkamu garšu, sasmakt (parasti par graudu produktiem).
- izkrist Iegūt nepietiekamu novērtējumu (parasti eksāmenā).
- iemanīties Iegūt prasmi, spēju (ko darīt), parasti vingrinoties, ilgāku laiku veicot attiecīgo darbu, uzdevumu u. tml.
- atskārst Iegūt priekšstatu, izprast, apjēgt, arī apjaust, noskārst.
- iespēkoties Iegūt, arī atgūt spēku, veselību (parasti pakāpeniski).
- trāpīt Iegūt, arī atrast (ko).
- saņemt Iegūt, dabūt savā īpašumā, lietošanā (parasti vienreizēju atalgojumu, apbalvojumu, dāvanu u. tml.).
- izdabūt Iegūt, iemantot (piemēram, atļauju, padomu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- izadabūties Iegūt, izgādāt sev, parasti ar pūlēm, grūtībām.
- saņemt Iegūt, izmantot, parasti savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (piemēram, medicīnisku procedūru); tikt apgādātam (piemēram, ar organismam nepieciešamo barību).
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- noprast Iegūt, parasti aptuvenu, priekšstatu, saprast, parasti aptuveni.
- sadabūt Iegūt, parasti ar pūlēm (piemēram, salasot, savācot).
- sasmakt Iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par gaisu neizvēdinātā telpā); plūsmas trūkuma, piemaisījumu dēļ iegūt, parasti ļoti, nepatīkamu smaku (par ūdeni, ūdenstilpi).
- sadabūt Iegūt, parasti meklējot, savā rīcībā, lietošanā u. tml.
- notvert (kā) pavedienu iegūt, realizēt (ko); arī uztvert, izprast (ko)
- izdabot Iegūt, sagādāt (parasti ar grūtībām).
- iekākarēt Iegūt, salasīt (ko) (parasti nelabvēlīgos apstākļos).
- sagrābstīt Iegūt, savākt, arī atcerēties (nepārbaudītu, pavirša informāciju), parasti, lai (to) izplatītu tālāk.
- meža ienesīgums iegūtā peļņa no apsaimniekojamās meža platības noteiktā laika periodā; parasti rēķina uz 1 ha meža zemes gadā
- iespert (savu) kāju (arī kājas) ieiet (kur iekšā), arī ierasties (kur)
- piekāpt Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pieskriet Ieiet (pie kāda, kur) uz neilgu laiku, steigā, parasti garāmejot, dodoties uz citu vietu.
- pienākt Ieiet (pie kāda, kur), parasti uz neilga laiku; iegriezties.
- pieiet Ieiet (pie kāda), parasti uz neilgu laiku.
- iegriezties Ieiet, iebraukt (kur, pie kā, parasti pa ceļam) uz neilgu laiku.
- iesagriezties Ieiet, iebraukt, lai apciemotu, apmeklētu, parasti neilgu laiku.
- iedauzīties Ieiet, ieklīst (bez noteikta mērķa, parasti trokšņaini).
- iesoļot Ieiet, ienākt (kur iekšā), parasti raitā, staltā gaitā.
- iesavilkties Ieilgt (parasti par slimību).
- sainteresēt Ieinteresēt, parasti ļoti.
- sainteresēties Ieinteresēties, parasti ļoti.
- saintriģēt Ieintriģēt, parasti ļoti.
- būt kāda ādā iejusties cita cilvēka stāvoklī (parasti nepatīkamā, grūtā, sarežģīto)
- ieklausīties Iejusties un saprast, izprast.
- ielīst kāda ādā iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
- kāda ādā būt (arī atrasties, iejusties) iejusties, iedzīvoties kāda cita stāvoklī (parasti nepatīkamā)
- piekāpt Iekāpjot daudziem cilvēkiem, tikt piepildītam, aizņemtam (parasti par transportlīdzekli).
- iesamīties Iekāpt, iebrist, parasti neviļus, negribēti.
- saldkāre Iekāre (parasti seksuāla).
- ātrās apkalpošanas sekss iekāres acumirklīga pārtapšana seksā (parasti kādā publiskajā namā)
- sakārot Iekārot, parasti ļoti.
- sakāroties Iekāroties, parasti ļoti.
- starteris Iekārta (kā, parasti iekšdedzes motora) iedarbināšanai.
- katls Iekārta (parasti kodolenerģijas) pārvēršanai siltuma enerģijā.
- reproduktors Iekārta (parasti radiotranslācijas tīklā) elektrisko svārstību pārveidošanai dzirdamās skaņās.
- ievadiekārta Iekārta (parasti skaitļotājā), kas ievada (tajā) informāciju.
- klients iekārta vai lietojumprocess, kam parasti ir tikai viens lietotājs un kas izmanto servera pakalpojumus
- manipulators Iekārta, ar ko no attāluma veic kādas darbības un kas parasti atveido roku kustības.
- plūsmdalis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas sadalīšanai.
- plūsmvirzis Iekārta, ierīce (parasti vielas) plūsmas virzīšanai.
- IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs
- melnā kaste iekārta, kas reģistrē kādas iekārtas (parasti, lidmašīnas u. c. transportlīdzekļu) visu sistēmu un ekipāžas darbības; borta informācijas uzkrājējs
- bortiekārta Iekārta, kas uzstādīta transportlīdzeklī (parasti lidaparātā).
- elektrostatiskā mašīna iekārta, kurā iegūst elektriskos lādiņus (parasti ar berzi vai indukciju)
- konduktori elementu montāžai iekārtas dzelzsbetona vai metāla konstrukciju fiksēšanai projekta stāvoklī, veicot montāžas darbus; parasti konduktori ir apgādāti ar regulējošām skrūvēm
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- iešībēt Iekārtot (kādā, parasti labā, izdevīgā) viet, darbā.
- ievietot Iekārtot (telpā, dzīvoklī, parasti uz laiku).
- pievietot Iekārtot, ievietot (kādu kur, pie kā), parasti uz neilgu laiku.
- izvietoties Iekārtoties (daudziem darbā, parasti dažādās vietās).
- iešībēties Iekārtoties (kādā, parasti labā, izdevīgā) vietā, darbā.
- ievietoties Iekārtoties, apmesties (kādā vietā, telpā, parasti uz laiku).
- iedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā; piedzīt.
- piedzīt Iekasēt (naudu), parasti piespiedu kārtā.
- ielinot Ieklaiņot; ieklīst; klaiņojot ierasties (kur).
- ievīt Iekļaut (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieaust Iekļaut (parasti mākslas darbā).
- iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu.
- pieskarties Iekļaut, aplūkot (kādā tekstā, domās u. tml.), parasti mazliet.
- skart Iekļaut, aplūkot (piemēram, tekstā, pētījumā, domās), parasti bez plašākas, dziļākas analīzes, sīkāka iztirzājuma.
- iešlīherēties Iekļauties (kādā vidē, parasti neuzkrītoši).
- ievīties Iekļauties (parasti mākslas darbā, kādā tekstā).
- ieausties Iekļauties (parasti mākslas darbā).
- sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā).
- iestrēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt pavirzīties, nebūt izkustināmam (nevienā virzienā).
- strēgt Iekļūstot (parasti šaurā vietā), nespēt virzīties, nebūt kustināmam (nevienā virzienā).
- iepļaut Iekost (parasti par cūkām, zirgiem).
- iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis).
- ielādēt Iekraut (parasti daudz, arī ko lielu, smagu).
- iekrāmēties Iekravāties (parasti jaunā dzīvesvietā).
- iebrukt Iekrist (kur iekšā, parasti līdz ar ko brūkošu, grūstošu).
- iebirt Iekrist (parasti acī) - par ko sīku.
- ievelties Iekrist (parasti mīkstā, irdenā vietā).
- iedobt Iekrist (parasti par acīm).
- ķeska Iekšas (parasti zivīm); ķidas.
- gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa.
- kamera Iekšēja (parasti piepūšama) daļa apriepojumam, bumbai.
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
- iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam).
- perkusija Iekšējo orgānu (parasti medicīniska) izmeklēšana un to stāvokļa novērtēšana pēc skaņas, kas rodas, ja ar piesitieniem izraisa dažādu ķermeņa daļu audu vibrāciju.
- saķerties Ieķerties, arī iesprūst (kur) lielākā daudzumā (parasti par augiem, to daļām); pielipt (kur) lielākā daudzumā (parasti par vielu).
- iesalaisties Ielaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- ieļauties Ielaisties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- streetrace Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- strītreiss Ielas ātrumsacensības starp diviem vai vairākiem automobiļiem izrāvienā no vietas (t. s. paralēlais sprints); sacensības parasti ir nelegālas, tās notiek naktī, trases garums tradicionāli ir astotdaļjūdze (251 m); dragreiss.
- upes ieleja ieleja ar kritumu virzienā no upes iztekas uz ieteku; tās galvenās morfoloģiskās sastāvdaļas ir ielejas dibens ar paliem un gultni, nogāzes, terases un pamatkrasts; upes ieleju raksturo dziļums, platums un terašu skaits
- Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
- Volfišbejs Ielīcis Atlantijas okeānā ("Walfish Bay"), Āfrikas dienvidrietumu piekrastē, garums - 10 km, platums pie ieejas - >10 km, dziļums - līdz 9 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 1,5 m
- Gdaņskas līcis ielīcis Baltijas jūras dienvidos, Krievijas un Polijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 74 km, platums — pie ieejas 107 km, dziļums — līdz 115 m
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- ielipinēt Ielidot (par kukaiņiem, parasti par tauriņiem).
- sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem.
- iešņāpt Ielikt (atzīmi, parasti sliktu).
- iegrūst Ielikt, noglabāt tā, ka nevar atrast.
- ielocis Ieloks (parasti upes vai meža).
- ieliet kā ar karoti mutē iemācīt, ieskaidrot kaut ko tā, ka visu izprast var bez kādām pūlēm
- sabāzt (arī iebāzt) galvā iemācīties (parasti ko nevajadzīgu); iemācīt (parasti ko nevajadzīgu)
- laužņi Iemauktu sastāvdaļa - darba dzīvniekam mutē liekamā dzelzs, kas parasti sastāv no diviem ar locītavu savienotiem posmiem.
- piemērkt Iemērkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- iesēsties Iemesties, nomesties (parasti par putniem, kukaiņiem).
- iemeklis Iemeteklis - zvejas tīkls, ko parasti iemet ūdenī, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku.
- pamiegt Iemiegt (parasti padusē).
- piemigt Iemigt, parasti uz īsu brīdi.
- jājamzirgs Iemīļota blakus nodarbe; parastais sarunu temats.
- jājamzirdziņš Iemīļota, parasti no pamatnodarbošanās atšķirīga, nodarbība; iemīļots sarunu temats.
- apsēst Iemitināties lielā daudzumā (parasti nodarot ko ļaunu); uzmākties lielā daudzumā (nodarot ko ļaunu).
- ārpagastnieks ienācējs kādā pagastā no cita pagasta; 17.-18. gs. šādu ienācēju saimniecības iekārtošanai tika piešķirti t. s. brīvgadi (parasti 3 gadi), kuru laikā nebija jāpilda klaušas un jāmaksā nodokļi
- ietaskāt Ienest, ievilkt (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- noiet Ienirt (parasti dziļi).
- postenis Ieņemamais (parasti administratīvais) amats.
- ēst Ieņemt mutē, parasti sakošļāt un norīt, barību.
- pārmainīties Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai; nomainīties (1).
- nomainīt Ieņemt vienam otra, citam cita vietu, parasti līdzīga uzdevuma veikšanai.
- izvirzīties Ieņemt, iegūt (parasti atzīstamu, nozīmīgu vietu, stāvokli attieksmē pret ko līdzīgu, atbilstošu) - par parādībām sabiedrībā.
- zināms Iepazīts, parasti ilgāku laiku pazīstams (cilvēks), arī tāds (cilvēks), kura rīcība ir paredzama u. tml.
- piepanavāt Ieperināties (lielā vairumā) - parasti par kukaiņiem.
- iepīckāt Iepērt (parasti ar pātagu).
- shopping iepirkšanās (parasti runājot par ārzemju braucieniem iepirkšanās nolūkos)
- ietīties Iepīties, sapīties (parasti tīklā).
- aiztrūkt Ieplaisāt (parasti par kāju pirkstiem).
- Somālijas lielieplaka ieplaka Indijas okeāna ziemeļrietumu daļā, starp Āfrikas krastu un Arābijas-Indijas un Maskarēnu grēdu, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — \~2800 km, lielākais platums — \~1800 km, dziļums — līdz 5824 m, gultnē globigerīnu dūņas
- Karaghie ieplaka ieplaka Mangišlakas pussalā Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Kazahstānā, garums - 85 km, platums - līdz 25 km, dibenā solončaki, pasaulē piektā dziļākā sauszemes ieplaka - 132 m zjl.
- joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
- iepāsēt Ieplīst, plaisai rasties.
- šķerba Ieplīsums, sasprēgājums (ādā, parasti papēžos).
- ievējot Ieplūst (parasti par gaisa strāvu, smaržu).
- ievēdīt Ieplūst (parasti par vieglu gaisa strāvu, smaržu).
- iešļirkt Ieplūst ar nelielu strūklu (parasti no šļirces).
- piesmelties Ieplūstot (parasti šķidrumam), tikt piepildītam (ar to) - par apaviem.
- smelties Ieplūstot (priekšmetā), pildīt (to), parasti nevēlami (par ko šķidru).
- randiņš Iepriekš norunāta, parasti intīma, satikšanās.
- nolikt Iepriekš noteikt (darbības, norises) realizēšanu (parasti kādā laikā, vietā).
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- priekšzināšanas Iepriekš, agrāk apgūtas zināšanas, kas turpmāk ļauj pilnīgāk (ko) uztvert, izprast, veikt.
- rehabilitācija Iepriekšējo tiesību, arī iepriekšējā godājamā sociālā stāvokļa atjaunošana (parasti ar juridisku aktu).
- novietot Ierādīt apmešanās vietu, arī likt (kur) atrasties, apmesties (piemēram, lai uzturētos, strādātu).
- zamaška Ieradums (parasti slikts).
- ieraksta garums ieraksta izmērs, ko parasti izsaka kā vārdu, baitu vai rakstzīmju skaitu
- šansarbeiters Ierakumu racējs (parasti - šim darbam mobilizētais 2. pasaules kara laikā).
- iemodēties Ierast, iesākt (ko lietot, darīt).
- iemodēt Ierast, pieradināties.
- iejūgt Ierast.
- iejūkt Ierast.
- iejukt Ierast.
- paradināties Ierast.
- klasika ierastas vērtības; paraugs kādā jomā
- uzdiedelēt Ierasties (klaiņojot).
- parādīties Ierasties (kur, parasti uz neilgu laiku).
- saplūst Ierasties (kur) dzīvot, strādāt u. tml. (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- uzrasties Ierasties (no citurienes kur dzīvot, strādāt).
- saskriet Ierasties (par vairākiem, daudziem).
- apciemot Ierasties (parasti ar īpašu nolūku, uzdevumu).
- atnākt Ierasties (parasti jaunā dzīves vietā, darbā).
- attriekties Ierasties (parasti steidzīgi).
- nākt Ierasties (pēc kāda, kā), nomainot (to), sekot (kādam, kam).
- sasagrūsties Ierasties (vairākiem negaidītiem, neaicinātiem ciemiņiem).
- atdžinkstēt Ierasties ar džinkstošu troksni.
- atburāt Ierasties ar jahtu vai buru laivu.
- apmeklēt Ierasties ar noteiktu nolūku (kur, kādā vietā) un pabūt, uzturēties (tur) kādu laiku.
- nākt (arī stāties) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
- stāties (arī nākt) tiesas priekšā ierasties tiesā, lai liecinātu, tiktu tiesāts
- izmest enkuru ierasties un iekārtoties uz īsāku vai ilgāku laiku; apmesties, palikt uz dzīvi (kur)
- nomesties Ierasties un iekārtoties (kur), lai dzīvotu; apmesties.
- apmesties Ierasties un iekārtoties (uz dzīvi); ierasties (uz kādu laiku).
- nokavēt Ierasties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams (darbā, mācībās, pasākumā u. tml.); ierodoties vēlāk nekā paredzēts, nepieciešams, zaudēt iespēju piedalīties (pasākumā, notikumā u. tml.).
- nokavēties Ierasties vēlāk par paredzēto laiku.
- apciemoties Ierasties vienam pie otra ciemos.
- vizitēt Ierasties vizītē.
- sarasties Ierasties, arī sapulcēties (par vairākiem, daudziem).
- sanākt Ierasties, arī sapulcēties noteiktā nolūkā (kājām vai ar transportlīdzekli) - par vairākiem, daudziem.
- atkārties Ierasties, atkļūt (nicīgi).
- būt Ierasties, doties; ierasties, lai piedalītos.
- ielauzties Ierasties, ieiet, ienākt bez atļaujas, uzaicinājuma.
- ienākt Ierasties, lai apmestos uz dzīvi, darbu u. tml.
- atnākt Ierasties, lai uzņemtos kādus pienākumus, strādātu (par ko).
- iebāzt degunu Ierasties, parādīties (uz ļoti īsu laiku).
- ieceļot Ierasties, pārceļojot no citurienes.
- sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem.
- likties slimnīcā ierasties, tikt uzņemtam slimnīcā, lai ārstētos
- iesajavīties Ierasties; arī atgriezties.
- atcipot Ierasties.
- iesakratīties Ierasties.
- iesarasties Ierasties.
- javīties Ierasties.
- podņatsja Ierasties.
- anomija Ierasto tiesisko vai tikumisko normu nefunkcionēšana; tikumu pagrimums.
- ierauts Ierasts, kļuvis regulārs.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
- iesākts Ierasts.
- iesēdies Ierasts.
- pasākts Ierasts.
- paķert Ieraut savā plūsmā (par parādībām dabā, parasti par vēju).
- ģēpelis Ierīce (ar zirgspēku darbināmu mašīnu, piemēram, kuļmašīnu, ūdens sūkņu) piedziņai; zirgs, ejot pa apli, ar dīseles palīdzību griež lielu zobratu, no kura ar mazāku zobratu pārvadu palīdzību tiek darbināta vajadzīgā (parasti lauksaimniecības) mašīna.
- stopkrāns Ierīce (kā, parasti vilciena) apstādināšanai ārkārtējos gadījumos.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- ciparanalogu pārveidotājs ierīce (parasti mikroshēma), kura ciparsignālu, kā n-bitu paralēlu vārdu, pārveido analogsignālā
- pults Ierīce (parasti paliktnis ar slīpu virsu), kas paredzēta, lai ko (piemēram, grāmatu, notis) novietotu lasīšanai ērtā stāvoklī, leņķī.
- slazds Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
- lamatas Ierīce (parasti savvaļas) dzīvnieku ķeršanai; arī slazds.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- bagāžnieks Ierīce (parasti velosipēdam) nelielu priekšmetu pārvadāšanai.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
- lampa Ierīce ar dažādām funkcijām (piemēram, starojuma vai siltuma iegūšanai), parasti spuldzes veidā; elektroniska ierīce ar nokaitētu katodu.
- aparele Ierīce desantkuģa priekšgalā personālsastāva un kaujas tehnikas izsēdināšanai (uzņemšanai) krastā.
- žalūzijas Ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm).
- bruņurupucis Ierīce grafisku attēlu zīmēšanai, ko parasti vada, izmantojot valodas "Logo" instrukcijas.
- margarimetrs Ierīce kausētu tauku īpatnējā svara noteikšanai, ko parasti lietoja kontrolējot sviestu, vai tam nav piejaukti citi tauki.
- radionavigators Ierīce kuģa atrašanās vietas ģeogrāfisko koordinātu precīzai noteikšanai ar radiosignāliem, kurus raida trīs sinhroni strādājošas krasta radiostacijas.
- vēderaizsargs Ierīce ķermeņa vidukļa aizsargāšanai (parasti darba procesā, sportā).
- līnmetējs Ierīce līnes padošanai uz citu kuģi vai krastu - raķešpistole ar papildu rokturi, raķeti un 400 m garu līni, kas ievietota speciālā kastē.
- bremze ierīce mehānisma (parasti transportlīdzekļa) kustības palēnināšanai vai apturēšanai
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs)
- karātavas Ierīce nāves soda izpildīšanai pakarot (parasti sastāv no diviem stabiem un šķērskoka, kam pārmesta virve ar cilpu).
- ūdensskaitītājs Ierīce plūstoša ūdens daudzuma, patēriņa mērīšanai (parasti ūdensvadā).
- liektuve Ierīce ratu riteņu un kamanu vai ragavu slieču izliekšanai; koka, parasti ozolkoka bluķis ar stīpu u. tml. priekšmetu liekšanai.
- sejassargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos); sejsargs.
- sejsargs Ierīce sejas aizsargāšanai (parasti darba procesos).
- termostabiņš Ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem.
- klusinātājs Ierīce skaņas intensitātes mazināšanai vai skaņas pārtraukšanai (parasti klavierēm).
- novilcējs ierīce spīlētu detaļu demontāžai ar vilkšanu, ko lieto gultņu, zobratu, skriemeļu u. tml. detaļu un mezglu noņemšanai, ja tās montētas ar uzspīli. Izmanto gan universālus novilcējus, kas derīgi dažādu detaļu demontāžai, gan speciālus novilcējus, kas piemēroti tikai viena tipa savienojumu izjaukšanai. Dažkārt novilcējus izmanto arī montāžai. Spēkratu remonta darbos parasti lieto skrūves tipa manuāli darbināmus vai hidromehāniskās piedziņas novilcējus
- bandura Ierīce, aparāts (parasti nekvalitatīvs).
- kamera Ierīce, aparāts, iekārta, agregāts (parasti izolētas telpas veidā) noteikta uzdevuma veikšanai; aparāta, ierīces, iekārtas, agregāta slēgtā daļa.
- blīvuma mērītājs ierīce, ar ko mērī šķidruma vai gāzu blīvumu, parastākie veidi ir aerometrs un piknometrs; blīvummērs
- katetometrs Ierīce, ar ko mērī vertikālo atstatumu starp diviem punktiem, kas var arī neatrasties uz vienas vertikāles.
- zootrops Ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- rāvējs Ierīce, iekārta (kā, parasti augu, to daļu) izraušanai.
- tvērējs Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti dzirksteļu) tveršanai apkures sistēmās.
- stabilizators Ierīce, iekārta u. tml. (kā, parasti transportlīdzekļa) stabilizācijai.
- sargs Ierīce, iekārta u. tml. (kā) nevēlama novēršanai (parasti kādā sistēmā).
- sūknis ierīce, iekārta, kurā pievadīto mehānisko enerģiju pārvērš (kā, parasti šķidruma, gāzes) plūsmas enerģijā
- racējs Ierīce, iekārta, mašīna (kā, parasti kultūraugu pazemes daļu) izrakšanai no zemes.
- vācele Ierīce, iekārta, tās daļa (kā, parasti gāzu, eļļas, sīku vielas daļiņu) savākšanai, arī uztveršanai; arī savācējs (2).
- sakabe Ierīce, ietaise u. tml. (parasti transportlīdzekļu savienošanai).
- viedierīce Ierīce, kas apvieno mobilā telefona funkcijas ar plaukstdatoru, parasti nodrošinot interneta savienojumu un sadarbības iespējas ar citām datorsistēmām, datu uzglabāšanas, e-pasta u. c. funkcijas.
- lasāmatmiņas kompaktdiska diskdzinis ierīce, kas ietilpst CD-ROM atskaņotājā un parasti veic kompaktdiskā ierakstītās informācijas nolasīšanu un pārsūtīšanu datoram; atskaņotājs nodrošina diskdziņa griešanos un lāzera star izveidi kompaktdiskā ierakstīto datu nolasīšanai
- vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
- perforators ierīce, ko izmanto kodētu datu ierakstīšanai datu vidē (parasti perfokartē vai perfolentē), izveidojot tajā noteikta veida caurumojumu
- spīles Ierīce, rīks, kurā, parasti divi, elementi spiež uz priekšmetu, noturot to apstrādes laikā vajadzīgajā stāvoklī; rīks (kā) saspiešanai un saturēšanai.
- kasete Ierīces, ietaises (parasti fotoaparāta, magnetofona) elements (kāda materiāla) aizsargāšanai, virzīšanai.
- iemunsturēt Ierīkot (ko kur iekšā, parasti ar pūlēm).
- uzrīkot Ierīkot, uztaisīt, iekārtot u. tml. (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem.
- iejozt Ierobežot, ietvert (parasti lokā no vairākām vai visām pusēm).
- limited Ierobežota atbildība, parasti saīsinātā veidā "Ltd." vai "Ld." pievienots angļu valodā uzņēmuma nosaukuma priekšā.
- ūdensceliņš Ierobežota vai iezīmēta ūdens josla (parasti peldbaseinā, ezerā, upē), kas paredzēta ūdenssporta sacensībām, treniņiem.
- linete Ierobežots sienas laukums (parasti pusapļa formā), ko pārsedz arka.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- uzkurināt Ierosināt (kādu), parasti straujai, spēcīgai, darbībai; arī uzbudināt (1), uzkūdīt.
- sakairināt Ierosināt (piemēram, interesi, iztēli), parasti ļoti.
- iekurt Ierosināt, izraisīt (parasti psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- sajundīt Ierosināt, pamudināt (vairākus, daudzus) - parasti par notikumiem, parādībām sabiedrībā.
- uzmusināt Ierosināt, uzmudināt (parasti uz neatļautu, negodīgu rīcību).
- izaicinājums ierosme izdarīt, paveikt ko (parasti jaunu, arī grūtu); grūtības
- zaķauss Ierotīts, saburzīts (parasti burtnīcas) lapas stūris.
- iemuldēties Ierunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- iemesties Ierunāties (parasti, pārtraucot kādu).
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- iejūgt Iesaistīt (parasti darbā) un ļoti noslogot.
- iepīt Iesaistīt (piemēram, kādā, parasti nevēlamā, pasākumā).
- iejūgties Iesaistīties (parasti darbā) un strādāt tā, ka neatliek brīva laika.
- mesties starpā iesaistīties (piemēram, kādā strīdā, kautiņā), parasti, lai (to) izjauktu
- iesapīties Iesaistīties kādā, parasti nevēlamā, darbībā, pasākumā.
- ielaisties Iesaistīties, ļaut sevi iesaistīt (parasti nevēlamā darbībā, pasākumā); darbojoties nonākt, parasti nevēlamās, attiecībās (ar kādu).
- uzburbuļot Iesāki burbuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burbuļot.
- iecūkāt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ieķēzīt Iesākt (ko) darīt (parasti slikti, nemākulīgi) un nepabeigt.
- ievērpt Iesākt (parasti domu, sarunu).
- iestrāvot Iesākt atspoguļoties, iekļauties (parasti mākslas darbā).
- uzaurot Iesākt aurot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, aurot (1).
- uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
- uzbangot Iesākt bangot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, bangot.
- uzblāzmot Iesākt blāzmot (parasti par gaismu, gaismas avotu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzmot Iesākt blāzmot (piemēram, par veļu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, blāzmot.
- uzbrāzt Iesākt brāzt (par vēju, vētru u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzt; uzbrāzties (3).
- uzbrāzties Iesākt brāzties (par vēju, vētru, u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, brāzties.
- uzburzgulēt Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- uzburzguļot Iesākt burzguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, burzguļot.
- iečarkstēties Iesākt čarkstēt un tūlīt pārstāt (parasti par vistām).
- iedegties Iesākt degt (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- uzliesmot Iesākt degt ar liesmu, liesmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt ar liesmu, liesmot.
- uzdegties Iesākt degt un izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, degt un izstarot gaismu.
- iedēvēt Iesākt dēvēt (kādā vārdā, parasti pēc raksturīgas pazīmes); iesaukt.
- iegulties dreifā iesākt dreifēt (parasti par kuģi)
- iedūdoties Iesākt dūdot un tūlīt apklust (parasti par baložiem).
- uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
- uzdzirksteļot Iesākt dzirksteļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirksteļot.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstēt.
- uzdzirkstēt Iesākt dzirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstēt; uzdzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, dzirkstīt.
- uzdzirkstīt Iesākt dzirkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzirkstīt; uzdzirkstēt.
- uzelsot Iesākt elsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, elsot.
- aizgailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); iekvēloties; _(biežāk)_ iegailēties.
- iegailēties Iesākt gailēt (parasti par oglēm); īsu brīdi gailēt.
- uzgailēt Iesākt gailēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, gailēt.
- iegaudoties Iesākt gaudot un tūlīt apklust (parasti par suni, vilku).
- ieieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
- iesaieties Iesākt iet un pierast pie iešanas.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- ierunāties Iesākt izraisīties, izpausties (parasti par psihiskiem stāvokļiem).
- uzgaismot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu; arī uzliesmot (2).
- uzliesmot Iesākt izstarot gaismu (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, izstarot gaismu.
- iegaismoties Iesākt izstarot gaismu (parasti par apgaismes ķermeņiem); īsu brīdi izstarot gaismu.
- iejāties Iesākt jāt un pierast pie jāšanas; ievingrināties jāšanā.
- iekvēloties Iesākt kvēlot (par uguni), rasties, parādīties (par liesmām).
- uzkvēlot Iesākt kvēlot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, kvēlot.
- uzlāsmot Iesākt lāsmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsmot.
- uzlāsēt Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- uzlāsot Iesākt lāsot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, lāsot 2.
- uzmargot Iesākt margot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, margot.
- uzblāzmot Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, mirdzēt.
- uzmirdzēt Iesākt mirdzēt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzēt.
- uzmirdzināt Iesākt mirdzināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirdzināt.
- uzmirgot Iesākt mirgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, mirgot.
- uzmutuļot Iesākt mutuļot (par ūdenstilpi, viļņiem, ūdeni u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, mutuļot.
- uzņirbēt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- uzņirbt Iesākt ņirbēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, ņirbēt.
- ierietēt Iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu).
- uzplaiksnīt Iesākt plaiksnīt (par gaismas avotu, tā gaismu, ugunīm); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīt; uzplaiksnīties.
- uzplaiksnīties Iesākt plaiksnīties, īsu brīdi, parasti spēcīgi, plaiksnīties; uzplaiksnīt.
- uzplandīt Iesākt plandīt (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīt; uzplandīties.
- uzplandīties Iesākt plandīties (parasti par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, plandīties; uzplandīt.
- uzplīvot Iesākt plīvot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, plīvot.
- iepukstēties Iesākt pukstēt (parasti straujākā ritmā) - par sirdi; īsu brīdi pukstēt.
- iepulsēties Iesākt pulsēt (parasti straujākā ritmā); īsu brīdi pulsēt.
- uzpulsēt Iesākt pulsēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, pulsēt.
- uzpūst Iesākt pūst (par vēju, gaisa plūsmu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, pūst.
- iegaudoties Iesākt radīt gaudulīgas, žēlabainas skaņas (parasti par mūzikas instrumentiem); iesākt radīt šādas skaņas un tūlīt pārstāt.
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- ierēkties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierieties Iesākt radīt šāvienu troksni (par šaujamieročiem, parasti ložmetējiem); īsu brīdi radīt šāvienu troksni.
- ierubināties Iesākt rubināt un tūlīt apklust (parasti par rubeni).
- uzrūcināt Iesākt rūcināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, rūcināt.
- ierūkties Iesākt rūkt un tūlīt pārstāt (par parādībām dabā, parasti par pērkonu).
- uzsmakot Iesākt smakot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smakot.
- uzsmaržot Iesākt smaržot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, smaržot.
- iedegties Iesākt spīdēt (parasti no spuldzēm), par gaismu, ugunīm.
- uzliesmot Iesākt spīdēt, atstarojot gaismu (par priekšmetiem, vielām); īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt, atstarojot gaismu.
- uzspīdēt Iesākt spīdēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdēt.
- uzspīdināt Iesākt spīdināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīdināt.
- uzspīgot Iesākt spīgot; īsa brīdi, parasti spēcīgi, spīgot.
- uzspīguļot Iesākt spīguļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spīguļot.
- uzplaiksnīt Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzplaiksnīties Iesākt spilgti spīdēt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, spilgti spīdēt.
- uzmirdzēt Iesākt spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu; īsu brīdi spilgti spīdēt, atstarojot, parasti mainīga stipruma, gaismu.
- uzlaistīties Iesākt spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spoži, nevienmērīgi spīdēt, izstarot gaismu.
- uzsprakstēt Iesākt sprakstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakstēt.
- uzsprakšēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- uzsprakšķēt Iesākt sprakšķēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprakšķēt.
- uzsprēgāt Iesākt sprēgāt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprēgāt (piemēram, par malku, ugunskuru, uguni).
- uzsprikstēt Iesākt sprikstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, sprikstēt.
- uzspulgot Iesākt spulgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, spulgot.
- iespurgties Iesākt spurgt (parasti par putniem).
- uzstarot Iesākt starot (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, starot.
- uzstarot Iesākt starot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, starot.
- uzsvilpt Iesākt svilpt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, svilpt.
- uzšalkot Iesākt šalkot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkot.
- uzšalkt Iesākt šalkt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, šalkt.
- iešņākties Iesākt šņākt un tūlīt pārstāt (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- uzšvirkstēt Iesākt švirkstēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, švirkstēt.
- uztarkšināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- uztarkšķināt Iesākt tarkšķināt (piemēram, mehānismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, tarkšķināt.
- iztecēt Iesākt tecēt, rasties (no kādas vietas) - par upi, straumi u. tml.
- ietiepties Iesākt tiepties, neatlaidīgi censties īstenot savas, parasti reālajos apstākļos nepamatotās, vēlēšanās.
- iestāt Iesākt un turpināt (parasti darbību).
- aizamesties Iesākt veidoties (parasti par augļiem).
- uzvilnīt Iesākt vilnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vilnīt.
- uzviļņot Iesākt viļņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, viļņot.
- uzvirmot Iesākt virmot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virmot.
- uzvirpuļot Iesākt virpuļot (par ūdeni, ūdenstilpi); īsu brīdi, parasti spēcīgi, virpuļot.
- uzvizēt Iesākt vizēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizēt.
- uzvizmot Iesākt vizmot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizmot.
- uzvizuļot Iesākt vizuļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, vizuļot.
- uzzaigot Iesākt zaigot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zaigot.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
- uzzibēt Iesākt zibēt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibēt.
- uzzibināt Iesākt zibināt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibināt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (par acīm, skatienu); īsu brīdi, parasti, kam spēcīgi izpaužoties, zibsnīt.
- uzzibsnīt Iesākt zibsnīt (piemēram, par gaismas avotu, tā gaismu); īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibsnīt.
- uzzibšņot Iesākt zibšņot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zibšņot; uzzibsnīt.
- uzzvīļot Iesākt zvīļot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zvīļot.
- iecelties Iesākt, ierast celties (noteiktā laikā).
- ieķēpāt Iesākt, parasti neveiksmīgi (piemēram, darbu).
- iesajemties Iesākt, prasti labi, augt (par augiem).
- ievērpties Iesākties (parasti par domu, sarunu).
- pamosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); atmosties (2).
- uzmosties Iesākties no jauna, parasti pēc pārtraukuma (par parādībām dabā); pamosties (2); atmosties (2).
- uzaust Iesākties, iestāties (parasti par ko vēlamu).
- Urpele Iesalas labā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - \~10 km; Uša; Ušupe; Užupe.
- Ošupīte Iesalnīcas kreisā krasta pieteka, Cēsu novada Zaubes pagasta un Ogres novada Taurupes pagasta robežupe, augštece Taurupes pagastā; Ošupe.
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete.
- Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers
- sālsstandziņa Iesāļš kārtainās mīklas, parasti iegarens, cepums.
- strengausis Iesauka mazam bērnam, kas parasti "nesadzird".
- mobilizēt Iesaukt (rezervistus) aktīvajā karadienestā (parasti kara draudu gadījumā vai kara laikā).
- ietupināt Iesēdināt (parasti neērtā vietā); ievietot, novietot tupus (kur iekšā).
- ietupties Iesēsties (parasti neērtā vietā); ievietoties, novietoties tupus (kur iekšā).
- pasēt Iesēt (parasti zālaugu) zem virsauga (parasti labības auga).
- uzsist Iesist (ar roku, dūri kādam, pa ko, uz kā), parasti, paužot savu attieksmi, pievēršot uzmanību u. tml.
- ievicot Iesist (parasti ar vicu).
- iedunkāt Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
- iedunkot Iesist ar dūri vai elkoni (parasti pa sāniem, muguru).
- uzdot Iesist, parasti spēcīgi (kādam, kam, pa ko).
- iesist Iesisties (1) - parasti par priekšmetiem.
- sasisties Iesisties (galvā, sejā) - parasti par asinīm, karstumu.
- uzieskāt Ieskājot atrast (utis).
- apieska Ieskājoties atrastais.
- iezīmēt Ieskicēt, parādīt (ko) vispārīgos vilcienos (parasti daiļdarbā).
- ieķert Ieskrāpēt, viegli iekost (parasti par dzīvniekiem).
- ieļipot Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļinkāt.
- ieļinkāt Ieskriet (kur iekšā) - parasti par zaķi; ieļipot; iecilpot.
- iediebt Ieskriet, parasti ātri (kur iekšā).
- iedzintarojums Ieslēgums dzintara gabalā (parasti organiskās dabas atlieka).
- iestatīt Iesliet, ievietot, parasti stāvus (kur iekšā).
- piesnausties Ieslīgt vieglā snaudā, parasti uz neilgu laiku.
- pazemotais Ieslodzītais, ar ko izdarīts vardarbīgs pederastijas akts un kurš tāpēc kļuvis par zemākās kategorijas ieslodzīto.
- uzsmaržināties Iesmaržoties (parasti vairākkārt).
- iesasmelties Iesmelties parasti neviļus, negribēti.
- piestādīt Iesniegt (dokumentu), parasti pieprasot samaksu, atlīdzību.
- startēt Iesniegt dokumentus, piedalīties eksāmenos, lai iestātos (parasti mācību iestādē).
- iemočkāt Iespaidīt, ievietot (kur iekšā, parasti nekārtīgi).
- saspeķot Iespeķot, parasti pilnīgi.
- saspert Iesperot sašķelt, sabojāt, parasti pilnīgi (par zibeni).
- apbadīt Iespiest, iebakstīt (ko visapkārt, parasti kādā spraugā); apbakstīt.
- saspraust Iespiest, parasti cieši (rokas sānos).
- skrejlapa Iespiesta vai ar roku rakstīta lapa, kuras, parasti īsam, tekstam ir aģitējoši informatīvs saturs.
- iegriezties Iespiesties (kur iekšā) - parasti par ko asu, šķautņainu.
- aizagriezties Iespiesties (parasti par ko asu, raupju).
- posters Iespiests mākslinieciski dekoratīvs plakāta tipa darinājums (parasti žurnāla vidējā atvērumā vai kā tā pielikums); posteris.
- saspītēt Iespītēt, parasti ļoti.
- atkāpe Iespraudums, autora stāstījums (parasti literārā sacerējumā), kas nav tieši saistīts ar sižeta attīstības līniju.
- epentētisks Iesprausts vārdā, parasti izrunas atvieglināšanai.
- birojs iestāde (parasti neliela); nodaļa (iestādē, uzņēmumā)
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- kopmītne Iestādes, uzņēmuma u. tml. celtne vai tās daļa, kurā dzīvojamo platību (parasti uz laiku) izmanto šīs iestādes, uzņēmuma u. tml. darbinieki, mācību iestādes audzēkņi bez tiesībām apdzīvot to pastāvīgi.
- revīzija Iestādes, uzņēmuma vai amatpersonas (parasti finansiālās, saimnieciskās) darbības pareizības, likumības pārbaude.
- iepūst Iestāstīt (parasti ko aplamu).
- klāties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- segties Iestāties (kur) - parasti par klusumu, mieru.
- nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti.
- mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru).
- iekārtoties Iestāties (piemēram, darbā, parasti izdevīgā, piemērotā).
- pāriet Iestāties citā darbavietā, parasti iepriekšējam līdzīgā darbā, amatā.
- samesties Iestāties, parasti viscaur (parasti par krēslu, tumsu).
- korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas.
- sastigt Iestigt, parasti dziļi.
- ieeņģot Iestiprināt virās (parasti logus, durvis).
- kūdrot Iestrādāt (parasti ieart) augsnē kūdru.
- vatēt Iestrādāt vates kārtu (parasti tekstilizstrādājumā).
- aizspriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iespriesties (parasti rīklē).
- iespriesties Iestrēgt (iekļūstot šaurā vietā); iestrēgt (parasti rīklē).
- infiltrēties Iesūkties kādā, parasti porainā, vidē smagumspēka vai spiediena ietekmē (par šķidrumu, gāzi).
- priesteris Iesvētīts garīdznieks kristietībā (parasti katoļu, pareizticīgo, anglikāņu baznīcā), kas izpilda un vada reliģiskos rituālus.
- iešļircinājums Iešļircināma viela, parasti medikaments.
- ieņemt Iešūt, parasti, lai padarītu šaurāku.
- stumties Iet (parasti ar pūlēm, grūtībām, atbrīvojot sev ceļu).
- lauzīt kājas iet (parasti ar pūlēm)
- kātot Iet (parasti ātri).
- defilēt Iet (parasti lēnām, svinīgi kam garām, gar ko).
- trimpelēt Iet ar maziem soļiem (parasti par bērnu).
- rast galu (retāk nāvi) iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē)
- ņemt galu Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- iet soļos (arī soļiem) iet nesteidzīgā gaitā (parasti par zirgiem)
- iet soļiem (arī soļos) iet samērā lēnā gaitā (parasti par zirgu)
- iet savu ceļu iet savās ikdienas gaitās, darīt, kas parasti darāms
- pekāt Iet sīkiem soļiem (parasti par bērniem).
- iziet Iet un iesaistīties (kādā pasākumā, darbībā u. tml.), parasti, atstājot kādas telpas.
- klabināt Iet vai braukt (parasti lēni), radot klaboņu.
- spolēt Iet, arī braukt, parasti ātri.
- spert (arī celt) (savu) kāju (arī kājas) iet, nākt, arī ierasties (kur)
- spert savu kāju (kaut kur) iet, nākt, ierasties, būt.
- brist Iet, parasti lēnām, ar grūtībām (piemēram, pa ūdeni, staignu vai irdenu pamatu).
- tecēt Iet, skriet veikli, ātri, vieglā gaitā, parasti sīkiem soļiem (par cilvēkiem).
- vicot Iet, skriet, parasti ātri.
- stupāt Iet, soļot (parasti ar pūlēm, grūtībām).
- loskāt Iet, staigāt, arī kustēties, darboties (parasti neveikli, smagiem soļiem).
- leskāt Iet, staigāt, parasti neveikli, nevīžīgi, lieliem soļiem.
- ploskāt Iet, staigāt, parasti nevīžīgi (pa dubļiem, peļķēm).
- veldinēties Iet, šūpojoties sānis (parasti par resnu cilvēku).
- kāpnes Ietaise (parasti transportlīdzekļos) iekāpšanai un izkāpšanai.
- statnis Ietaise, veidojums u. tml. (priekšmetu) noturēšanai, arī glabāšanai noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
- salīt Ietecēt, ieplūst (parasti vairākos, daudzos traukos) - par šķidrumu.
- izbīdīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai); izvirzīt (5).
- izvirzīt Ieteikt, izraudzīt (kādam amatam, kāda, parasti atbildīga, pienākuma veikšanai).
- radināt Ietekmējot (kādu), iedarbojoties (uz kādu), parasti vairākkārt, ilgstoši, panākt, būt par cēloni, ka (tam) veidojas (psihes, rakstura, personības īpašības).
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- turēt Ietekmēt (kādu, ko), iedarboties (uz kādu, uz ko) tā, ka (tam) izveidojas, parasti ilgstoši, kāds stāvoklis, ka (tas), parasti uz ilgāku laiku, nokļūst kādā situācijā.
- spiest pie zemes ietekmēt (kādu) tā, ka tas, parasti pakāpeniski, nonāk nevēlamā psihiskā vai fiziskā stāvoklī
- skart Ietekmēt (kādu), parasti nevēlami (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- locīt Ietekmēt (parasti cilvēku), pārveidojot viņa psihes, rakstura, personības īpašības; mainīt, veidot (piemēram, cilvēka psihes, rakstura, personības īpašības).
- saaut Ietērpt zeķēs, apavos (kājas), parasti silti.
- satērpt Ietērpt, parasti pilnīgi (cilvēku).
- ietiece Ietiekšanās, iekļūšana (kādā citā sfērā, jomā - parasti saistībā ar mākslu).
- timma Ietiepīgs, spītīgs, kaprīzs cilvēks (parasti bērns).
- vanna Ietilpīgs, parasti garens, trauks (piemēram, skārda, koka), tilpe (piemēram, emaljēta čuguna) ar noapaļotām malām, kurā mazgājas vai ko mazgā.
- ielīst Ietilpt (parasti ar grūtībām).
- satīstīt Ietīstīt, parasti pilnīgi.
- satīt Ietīt, parasti pilnīgi.
- satramdīt Ietramdīt, parasti ļoti; arī satraukt.
- aploce Ietvars, apmale (parasti ovālas vai apaļas formas priekšmetiem).
- Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
- aptvert Ietvert savas darbības, arī ietekmes sfērā (parasti visu).
- aptvert Ietvert sevī (parasti lielu daudzumu, arī ko plašu).
- ieslēgt Ietvert, iekļaut (kur iekšā, parasti iežos, minerālos).
- ieborēt Ieurbt, parasti akmenī.
- iepotēt Ievadīt (piemēram, injicējot) organismā (parasti vakcīnu).
- izlīdzināt kursu ievadīt transportlīdzekli paredzētajā kursā, parasti pēc novirzīšanās no tā.
- datorterminālis Ievadizvades ierīce, kas pievienota datoram vai datoru tīklam datu ievadīšanai un izvadīšanai, parasti apgādāta ar tastatūru un displeju.
- spēļu pieslēgvieta ievadizvades pieslēguma vieta multivides papildierīču pievienošanai. Parasti tā ir 15 kontaktu ligzda personālā datora aizmugurē
- ieskaņa Ievads, sākuma posms (parasti skaņdarbā, arī daiļdarbā).
- apkalačīt Ievainot (parasti nobrāzt).
- kapāt Ievainot, nonāvēt (parasti ar zobenu).
- ievirt Ievārīt (parasti ievārījumu).
- Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte.
- Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
- iedobt Ieveidot (kādā virsmā nelielu, parasti ieapaļu, padziļinājumu).
- ielikt Ieveidot (parasti ilgviļņus).
- dzimstības uzplaukums ievērojams dzimstības un dzimušo skaita pieaugums noteiktā laika posmā pēc zemas dzimstības perioda, parasti pēc kara
- atvars Ievērojams padziļinājums, bedre (parasti upes līkumā).
- leģenda Ievērojams, izcils cilvēks, arī fakts, notikums; tas, par ko tiek sacerēti cildinoši, parasti pārspīlēti, stāsti.
- vendīgs Ievērojams, neparasts, veikls, gudrs; ērmots, jocīgs.
- apvērt Ievērt, ievilkt (visapkārt auklas, saites, parasti pastalām, vīzēm).
- ievazāt Ievest līdz ar sevi (kur iekšā ko nevēlamu) - parasti par transportlīdzekļiem.
- pieņemt Ieviest, iedibināt (parasti pēc iepriekšējas savstarpējas vienošanās).
- nomainīt Ieviest, sākt izmantot (kā neatbilstoša, parasti nederīga, nolietota) vietā ko citu, apmainīt, aizstāt (ko neatbilstošu, parasti nederīgu, nolietotu) ar ko citu.
- pieviesties Ieviesties (kur) lielāka daudzumā (parasti par kaitīgiem dzīvniekiem vai augiem).
- iesamesties Ieviesties (parasti par kukaiņiem, kāpuriem).
- ieriesties Ieviesties, ierasties.
- apviesties Ieviesties, sarasties zem kaut kā.
- perināties Ieviesties, vairoties noteiktā vietā (par nevēlamiem dzīvniekiem, parasti kukaiņiem, vai augiem).
- iesviest Ievietot (parasti ar varu).
- ieslodzīt Ievietot (parasti dzīvnieku kādā telpā, aplokā) tā, ka netiek laukā.
- ieserot Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
- iesērt Ievietot (parasti labību, linus) kaltēšanai (rijā).
- ierakstīt Ievietot (piemēram, rakstu, parasti periodiskā izdevumā).
- salādēt Ievietot (šaujamierocī, tā elementā), parasti pilnīgu (patronu, šāviņu) komplektu; ievietot šaujamierocī, tā elementā (vairākas, daudzas patronas, šāviņus).
- ielikt Ievietot (tekstu, attēlu, materiālu par ko, parasti laikrakstā, žurnālā).
- iecukurot Ievietot cukurā (parasti ogas, augļus), ļaujot tam iesūkties.
- ieguldīt ievietot priekšmetu (parasti horizontāli kaut kur iekšā)
- iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- iedziļināt Ievietot, izveidot noteiktā dziļumā (parasti celtni, tās daļas).
- ierūmēties Ievietoties, iekārtoties kādā (parasti nelielā, šaurā) vietā, telpā.
- iesastaigalēties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- iesastaigāties Ievingrināties staigāšanā, parasti, ja sāp kājas.
- piedzīt Ievirzīt (ko kur) lielākā daudzumā (parasti par vēju).
- ielaist Ievirzīt (kur iekšā, parasti lejup).
- iedabūt Ievirzīt (kur iekšā), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- ienirt Ievirzīties (kur dziļi iekšā) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; attālināties (parasti tumsā), kļūstot nesaskatāmam.
- ieplūst Ievirzīties (kur iekšā) - parasti par daudziem.
- ieklidzināt Ievirzīties (kur iekšā) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iekļūt Ievirzīties (kur iekšā), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- ievilkties Ievirzīties (kur iekšā), parasti, vairoties, arī slēpjoties (no kā).
- ieplakt Ievirzīties uz iekšu (parasti par seju, tās daļām).
- iegrimt Ievirzīties, ieliekties uz iekšu (parasti par zemes virsmu).
- ieeļļot Ieziest ar eļļu (parasti matus).
- gredzenot Iezīmēt (dzīvnieku, parasti putnu), apliekot ap kāju vai citu ķermeņa daļu īpašu gredzenu ar attiecīgajām ziņām, lai pētītu, piemēram, migrācijas, pārvietošanās ātrumu, mūža ilgumu.
- pievilkt Iezīmēt (grafisku zīmi), parasti, lai norādītu uz ko.
- nospraust Iezīmēt (piemēram, ceļu, robežu, teritoriju), parasti spraužot ko zemē.
- sazīmāt Iezīmēt, lai pēc tam atrastu, pazītu (starp vairākiem, daudziem).
- skarns Iezis (parasti tumši brūns, pelēks vai zaļganpelēks), kas sastāv galvenokārt no piroksēniem, granātiem un citiem silikātu minerāliem un veidojas karbonātisko nogulumiežu un silikātu magmatisko iežu kontaktzonā.
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns
- paguliezis Iezis, kas atrodas zem kā (parasti zem cita ieža).
- sažēlināt Iežēlināt, parasti ļoti.
- aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess).
- oļi Iežu atlūzas, akmeņi, kas sanesti jūras vai ezera krastā un noapaļojušies, beržoties citam gar citu.
- starpkārta Iežu kārta, kas atrodas starp, parasti divām, citu iežu kārtām.
- Suņu grāvis Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Suņugrāvis.
- Ķivurga Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Lēnupīte Iežupes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Briežupe Iežupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Ilzenes pagastā.
- Kārklupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Kāklupīte; Urgale.
- Ledupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Ladupe.
- Dziļāgrava Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Kūrupe Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Mērupīte Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Musturga Iežupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.).
- saērcināts Īgns, ķildīgs, parasti ļoti.
- budzis Īgns, nelaipns, dusmīgs cilvēks (parasti salīdzinājumā "kā budzis").
- Vārpu grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā, lejtece uz Mālupes pagasta robežas.
- Melnupe Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā; Mellupes strauts.
- Vītrupes grāvis Igrīves labā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā.
- Ūpšupīte Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 7 km
- Soģupe Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā, garums - 9 km
- Kristīne Iģes kreisā krasta pieteka Alojas pagastā.
- Struņķupīte Iģes kreisā krasta pieteka Braslavas pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 14 km
- Ījevka Ījevkas strauts - Rītupes kreisā krasta pieteka Malnavas pagastā.
- valks Ikdienai paredzētais (parasti apģērbs).
- everyman Ikdienišķais cilvēks, parastais cilvēks, vienkāršais cilvēks.
- darbdienīgs Ikdienišķs, parasts; pretstats: svētdienīgs.
- prozisks Ikdienišķs, parasts; prozaisks (2).
- prozaisks Ikdienišķs, parasts; prozisks (2).
- dienišķīgs Ikdienišķs, parasts.
- proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums; arī ikdienība.
- Dole Īkstruma labā krasta pieteka Bauskas novada Codes un Mežotnes pagastā.
- Ikšķiles apmetne Ikšķiles lībiešu apmetne aizņēma vairākus hektārus lielu platību vēlāk uzceltās baznīcas un pils tuvākajā apkārtnē un sniedzās gar Daugavas krastu vēl 100-150 m uz austrumiem no pils.
- insulinopātija Ikviens defekts ģenētiski nosacītajā insulīna molekulas struktūrā; parasti izpaužas ar hiperinsulinēmiju un viegli izteiktu sindromu, kas līdzīgs 2. tipa cukura diabētam.
- izauklēt Ilgākā laikā (rūpīgi, neatlaidīgi) izveidot (parasti domas, jūtas).
- kagata Ilgākai uzglabāšanai iekārtota cukurbiešu stirpa līdz 3 m platumā, 1,75 m augstumā (ja biešu sabēršanai izmanto mehānismus, tad augstums var sasniegt 5 m) un līdz 10 m garumā, parasti vairākas uz novākta lauka.
- nomocīties Ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties.
- izgaidīt Ilgāku laiku (ko) gaidīt (parasti veltīgi).
- klejot Ilgāku laiku (kur) staigāt, parasti dažādos virzienos, bez noteikta mērķa (par cilvēku).
- izjaukties Ilgāku laiku (parasti ar pūlēm, grūtībām) ko darīt, veikt.
- sagulēt Ilgāku laiku atrasties guļus tā, ka nonāk (kādā stāvoklī), rodas (kāds stāvoklis).
- izkarst Ilgāku laiku atrasties karstumā, tā ka kļūst ļoti karsti.
- izkrēšļoties Ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim).
- izabūties Ilgāku laiku atrasties, uzturēties kur.
- klaknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nokleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- dirnēt ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur)
- driznīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur); garlaikoties.
- dernēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- stibnīt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi uzturēties, atrasties (kur).
- kleknēt Ilgāku laiku bezdarbīgi, arī bezmērķīgi, arī nekustīgi uzturēties, atrasties (kur); dirnēt.
- klenčēt Ilgāku laiku būt noslīgušam uz ceļiem, parasti baznīcā.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- izsēdēties Ilgāku laiku būt, atrasties (kādā vietā).
- izmidzināties Ilgāku laiku censties aizmidzināt (parasti veltīgi).
- izcirsties Ilgāku laiku cīnīties (parasti ar zobenu).
- knosīties Ilgāku laiku darboties (kur, ap ko), parasti bez steigas, arī laiski.
- knotēties Ilgāku laiku darboties, parasti bez steigas, laiski.
- knosāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- knūzāties Ilgāku laiku darīt (ko), parasti bez steigas, laiski, tūļīgi.
- elsinēt Ilgāku laiku elst (parasti par dzīvnieku).
- izgulēties Ilgāku laiku gulēt (kur) miegā; ilgāku laiku atrasties (kur) guļus stāvoklī.
- sapirināties Ilgāku laiku kustoties, purinoties tīrīt sevi (parasti smiltīs) - par dzīvniekiem.
- lidināties Ilgāku laiku lidot (virs kā, ap ko u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
- dirnēt Ilgāku laiku nekustīgi uzturēties, atrasties (kur).
- nozust Ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā).
- iesakņoties Ilgāku laiku palikt kādā (dzīves vai darba) vietā un pierast pie tās.
- izperēties Ilgāku laiku perēt (parasti veltīgi).
- nodurnavāt Ilgāku laiku plosīties (parasti par mājdzīvnieku).
- izvicot Ilgāku laiku sist, dauzīt (parasti ar vicu).
- klīst Ilgāku laiku staigāt (parasti lēnām, bez noteikta mērķa); arī klaiņot (1).
- klaiņot Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa; bieži mainīt uzturēšanās vietu.
- saklaiņāt Ilgāku laiku staigāt no vienas vietas uz citām, parasti bez noteikta mērķa.
- karinēt Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- karinēties Ilgāku laiku turēties kur, ar rokām pieķeroties; turoties pie kā, atrasties kur.
- atsačudīties Ilgāku laiku uzvesties dīvaini, neparasti, jocīgi.
- nosalasities Ilgāku laiku vērojot, meklējot, izraudzīties (parasti nepiemērotu sievu vai vīru).
- sastāvēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties (kur); ilgāku laiku atrasties (kur līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku atrasties guļus stāvokli (līdz noteiktam brīdim).
- sanīkt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt neērtos, nogurdinošos apstākļos; ilgāku laiku atrasties, būt šādos apstākļos (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam; ilgāku laiku atrasties, būt novietotam (kur) un netikt lietotam, izmantotam (līdz noteiktam brīdim).
- sagulēt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt slimam un atrasties guļus stāvoklī; ilgāku laiku būt slimam un atrasties guļus stāvoklī (līdz noteiktam brīdim).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties (kur), netiekot nodarbinātam (par darba dzīvniekiem).
- sabūt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim).
- noķēpāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties ar ko tādu, kam nepieciešams daudz (parasti nepatīkama) darba, pūļu.
- noknosīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darboties, parasti bez steigas, laiski.
- nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
- noadīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz adīt (parasti līdz nogurumam).
- noairēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz airēt (parasti līdz nogurumam).
- noarties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz art (parasti līdz nogurumam).
- noausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz aust (parasti līdz nogurumam).
- nobizoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bizot (parasti līdz nogurumam).
- nobradāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz bradāt (parasti līdz nogurumam).
- nobraukties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz braukt (parasti līdz nogurumam).
- nobristies Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz brist (parasti līdz nogurumam).
- nocīkstēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocīkstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cīkstēties (parasti līdz nogurumam).
- nocilāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- nopērties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, strādāt (parasti ar pūlēm, grūtībām); noņemties.
- nodejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dejot (parasti līdz nogurumam).
- nolīgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz dziedāt līgodziesmas (parasti līdz nogurumam).
- noecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ecēt (parasti līdz nogurumam).
- noganīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ganīt (parasti līdz nogurumam).
- nogaudoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- noieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- noirties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz irt (parasti līdz nogurumam); noairēties (1).
- nokalties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kalt (parasti līdz nogurumam).
- noklaiņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz klaiņot (parasti līdz nogurumam).
- nokliegties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kliegt (parasti līdz nogurumam).
- nokulstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kulstīt (parasti līdz nogurumam).
- nokustēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz kustēties (parasti darot ko).
- nolēkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz lēkāt (parasti līdz nogurumam).
- nomācīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz mācīties (parasti līdz nogurumam).
- nomakšķerēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz makšķerēt (parasti līdz nogurumam).
- nonēsāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nēsāt (parasti līdz nogurumam).
- nonesties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz nest (parasti līdz nogurumam).
- norakstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakstīt (parasti līdz nogurumam).
- norakties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rakt (parasti līdz nogurumam).
- noravēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz ravēt (parasti līdz nogurumam).
- norunāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz runāt (parasti līdz nogurumam).
- nosaimniekoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz saimniekot (parasti līdz nogurumam).
- nosēdēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēdēt (parasti līdz nogurumam).
- nosēņoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz sēņot (parasti līdz nogurumam).
- noskaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skaldīt (parasti līdz nogurumam).
- noskraidīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skraidīt (parasti līdz nogurumam).
- noskrieties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz skriet, arī ātri iet (parasti līdz nogurumam).
- noslidināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slidināties (parasti līdz nogurumam).
- noslimoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz slimot (parasti tā, ka organisms novājinās).
- nostaigāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz staigāt (parasti līdz nogurumam).
- nostāvēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stāvēt (parasti līdz nogurumam).
- nostrādāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādāt (parasti līdz nogurumam).
- nostrādināt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz strādināt (kādu, parasti, līdz tas nogurst).
- nostumties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz stumt (parasti līdz nogurumam).
- notekāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz tekāt (parasti līdz nogurumam).
- notrenēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz trenēties (parasti līdz nogurumam).
- novalstīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz valstīties (parasti guļasvietā); novārtīties (2).
- novāļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vāļāties (parasti guļasvietā).
- novārtīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vārtīties (parasti guļasvietā); novalstīties (1).
- novelties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz velt (ko, parasti līdz nogurumam).
- novērpties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz vērpt (parasti līdz nogurumam).
- notecēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz virzīties teciņus (parasti līdz nogurumam).
- nozāģēties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zāģēt (parasti līdz nogurumam).
- nozvejoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz zvejot (parasti līdz nogurumam).
- sagaudot Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gaudot (parasti par suni, vilku); ilgāku laiku gaudot (līdz noteiktam brīdim).
- nokaroties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu karot (parasti līdz spēku izsīkumam).
- nomētāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu klīst, klaiņot (pa kurieni), arī atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- nodīdīt Ilgāku laiku, arī visu laikposmu likt (kādam) atkārtoti ko darīt, veikt, atkārtoti mācīt (kādam) ko (parasti, līdz tas nogurst).
- noilgoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību.
- notrakoties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti trakot (parasti līdz nogurumam).
- nomaldīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu maldīties (parasti līdz nogurumam).
- nolīkāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolīkņāties.
- nolīkņāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam); nolocīties (3).
- nolocīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu veikt darbu, kas saistīts ar biežu liekšanos (parasti līdz nogurumam).
- nopleknēt Ilgāku laiku, bezdarbīgi, arī bezmērķīgi atrasties (kur), pavadīt laiku.
- izaicināties Ilgāku laiku, daudz aicināt (parasti veltīgi).
- noauklēties Ilgāku laiku, daudz auklēt (parasti līdz nogurumam).
- nobadīties Ilgāku laiku, daudz badīties (parasti zaudējot spēkus, arī aizejot bojā).
- izčakarēties Ilgāku laiku, daudz bikstīt, rušināt, rakņāt (parasti, ko meklējot).
- nobraukāt Ilgāku laiku, daudz braukājot (parasti ar zirgu), ļoti nogurdināt, arī novājināt (to).
- izbrēkties Ilgāku laiku, daudz brēkt (parasti par bērnu).
- nocelties Ilgāku laiku, daudz celt (parasti līdz nogurumam).
- nocelāties Ilgāku laiku, daudz cilāt (parasti līdz nogurumam).
- izcilpoties Ilgāku laiku, daudz cilpot (parasti par zaķi).
- izblēņoties Ilgāku laiku, daudz darīt nedarbus, blēņas (parasti par bērniem).
- izadauzīties Ilgāku laiku, daudz draiskuļoties (parasti par bērniem).
- izducināties Ilgāku laiku, daudz ducināt (parasti par pērkonu).
- nodzenāt Ilgāku laiku, daudz dzenājot, arī nodarbinot (parasti dzīvnieku), ļoti nogurdināt (to).
- nodzenāties Ilgāku laiku, daudz dzenāt (parasti līdz nogurumam).
- izdzerties Ilgāku laiku, daudz dzert (zāles), parasti veltīgi.
- nodziedāties Ilgāku laiku, daudz dziedāt (parasti līdz nogurumam).
- atsaecēties Ilgāku laiku, daudz ecēt, parasti līdz nogurumam.
- izgaudoties Ilgāku laiku, daudz gaudot (parasti par suni, vilku).
- atsagavēties Ilgāku laiku, daudz gavēt, parasti līdz apnikumam, nepatikai.
- pletēties Ilgāku laiku, daudz gludināt (parasti veļu, apģērbu); arī gludināt un veikt ar gludināšanu saistītus darbus.
- izgriezties Ilgāku laiku, daudz griezties (parasti dejā).
- atsaieties Ilgāku laiku, daudz iet (parasti līdz nogurumam).
- atsakapāties Ilgāku laiku, daudz kapāt, parasti līdz nogurumam.
- izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz kaprīzi, paklusi raudāt (parasti par bērniem).
- izkaulēties Ilgāku laiku, daudz kaulēties (parasti, ko pērkot, pārdodot).
- izklaudzināties Ilgāku laiku, daudz klaudzināt (parasti veltīgi).
- izklauvēties Ilgāku laiku, daudz klauvēt (parasti veltīgi).
- atkliegt Ilgāku laiku, daudz kliegt, parasti sāpēs.
- nokrāmēties Ilgāku laiku, daudz kravāties, kārtoties, rīkoties (parasti līdz nogurumam).
- atsakulties Ilgāku laiku, daudz kult, parasti līdz nogurumam.
- lāpīties Ilgāku laiku, daudz lāpīt, parasti apģērba gabalus.
- izlidoties Ilgāku laiku, daudz lidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- atsagaldīties Ilgāku laiku, daudz lobīt, parasti līdz nogurumam.
- atsakivāties Ilgāku laiku, daudz locīties (piemēram, veicot kādu darbu), parasti līdz nogurumam.
- izalūgties Ilgāku laiku, daudz lūgties (parasti Dievu).
- izmēģināties Ilgāku laiku, daudz mēģināt (parasti veltīgi).
- nomeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi); izmeklēties.
- izmeklēties Ilgāku laiku, daudz meklēt (parasti veltīgi).
- izmierināties Ilgāku laiku, daudz mierināt (parasti veltīgi).
- izminēt Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti mīklas).
- izminēties Ilgāku laiku, daudz minēt (parasti veltīgi, piemēram, mīklu).
- izmodināties Ilgāku laiku, daudz modināt (parasti veltīgi).
- notramdīt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- notrenkāt Ilgāku laiku, daudz nodarbinot, parasti liekot doties no vienas vietas uz otru, no viena pie otra, ļoti nogurdināt (cilvēku).
- izmuļļāties Ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi).
- noplītēties Ilgāku laiku, daudz plītējot (parasti dzerot), degradēties, arī nonākt nabadzībā; nodzerties (2).
- nopļauties Ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties.
- izpūlēties Ilgāku laiku, daudz pūlēties (parasti veltīgi).
- atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
- izraudāt Ilgāku laiku, daudz raudāt, parasti, līdz asaras vairs netek.
- izraustīties Ilgāku laiku, daudz raustīt (parasti veltīgi).
- atbrazdinēt Ilgāku laiku, daudz rībināt (parasti ar ratiem).
- izrubināties Ilgāku laiku, daudz rubināt (parasti par rubeni).
- izmuldēties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- izrunāties Ilgāku laiku, daudz runāt (parasti veltīgi).
- atsavalkāties Ilgāku laiku, daudz satikties, draudzēties (parasti par jauniešiem).
- izsaukāties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- izsaukties Ilgāku laiku, daudz saukt, aicināt (parasti veltīgi).
- nopīpēt Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- nopīpot Ilgāku laiku, daudz smēķējot, sabojāt (parasti organisma daļas).
- kapāties Ilgāku laiku, daudz strādāt (parasti ko samērā vieglu, piemēram, sīkus zemes darbus); noņemties (ar ko).
- atsaplēsties Ilgāku laiku, daudz strādāt, pūlēties, parasti līdz nogurumam.
- nosviedrēties Ilgāku laiku, daudz sviedrēties (parasti līdz nogurumam).
- iztrakoties Ilgāku laiku, daudz trakot (parasti par dzīvniekiem).
- notupēties Ilgāku laiku, daudz tupēt (parasti līdz nogurumam).
- atsasprēsties Ilgāku laiku, daudz vērpt, parasti līdz nogurumam.
- atsaarpavāties Ilgāku laiku, daudz vētīt, parasti līdz nogurumam.
- izsmieties Ilgāku laiku, daudz, parasti sirsnīgi, smieties.
- izgaidīties Ilgāku laiku, ļoti gaidīt (parasti veltīgi).
- izkāroties Ilgāku laiku, ļoti kārot (parasti veltīgi).
- izdimdināt Ilgāku laiku, ļoti skaļi spēlēt (parasti sitamo mūzikas instrumentu).
- sabraukt Ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, braucot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sabraukties Ilgāku laiku, parasti ātri, braukt; ilgāku laiku, parasti ātri, braukt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajāt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to); ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), panākt, arī pieļaut, ka (tas) nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- sajādināt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- sajādīt Ilgāku laiku, parasti ātri, jājot (parasti ar zirgu), sapūlēt, ļoti nogurdināt (to).
- saskrieties Ilgāku laiku, parasti ātri, skriet; ilgāku laiku, parasti ātri, skriet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvokli).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- valkāt Ilgāku laiku, parasti būt ar kādu noteiktu (matu, bārdas, ūsu) sakārtojumu, frizējumu.
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti būt ar piespraustu, apliktu (rotas lietu, nozīmi, ordeni u. tml.).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (kādā noteiktā apģērbā), ilgāku laiku, parasti valkāt (noteiktu apģērbu, apavus).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti ģērbties (noteiktā apģērbā, apģērba gabalā); ilgāku laiku, parasti vilkt mugurā, kājās (noteiktu apģērbu, apavus).
- sastaigāties Ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt; ilgāku laiku, parasti intensīvi, staigāt tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- valkāt Ilgāku laiku, parasti lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus, rotaslietas).
- malties Ilgāku laiku, parasti nogurdinoši, staigāt, braukāt.
- ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
- nēsāt Ilgāku laiku, parasti valkāt, lietot (piemēram, brilles, kādus apģērba piederumus).
- svatāties Ilgāku laiku, vairākkārt bildināt, vairākkārt ierasties precību nolūkā.
- karināties Ilgāku laiku, vairākkārt kārties (parasti pāri kam, ārā no kā).
- izvīcināt Ilgāku laiku, vairākkārt strauji kustināt, vēzēt (parasti gaisā).
- saieties Ilgāku, laiku, parasti ātri, iet; ilgāku laiku, parasti ātri, iet tā, ka nonāk (kādā fiziskā stāvoklī).
- nostalģija Ilgas (parasti smeldzošas, slimīgas) pēc dzimtenes, arī mājām.
- Melnupīte Ilgas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
- nostalģija Ilgas pēc kā pagājuša, parasti idealizēta; vēlēšanās atgriezties, parasti idealizētā, pagātnē.
- sastāvēt Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām); sastāvēties.
- sastāvēties Ilgi atrodoties nepiemērotā vidē, iegūt nevēlamas īpašības (parasti par vielām).
- apdrāzt Ilgi vai nevīžīgi valkājot, sabojāt (no virspuses, parasti apavus); stipri apbružāt.
- gulšņāt Ilgi vai vairākkārt atrasties guļus stāvoklī.
- simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga.
- kvernēt Ilgstoši (parasti negribot) strādāt, darīt (vienmuļu darbu).
- pleknēt Ilgstoši atrasties (kur) - parasti par ko neizmantotu, arī nederīgu.
- sabraukt Ilgstoši braucot, lietojot, sabojāt, parasti pilnīgi, arī padarīt nederīgu (parasti transportlīdzekli).
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties (kur), ilgstoši atrasties bezdarbībā.
- kvernēt Ilgstoši būt, atrasties piespiedu bezdarbībā (gaidot).
- gremst Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gremzt Ilgstoši iedarbojoties, mocīt (parasti par negatīvu psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
- grauzties Ilgstoši pastāvot, nomākt (parasti par psihisku stāvokli).
- tupēt Ilgstoši uzturēties (kur), parasti negribēti.
- urķēties Ilgstoši, intensīvi urķēt; rušināties, rakņāties (parasti zemē).
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- sprēgoņa Ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot.
- vilkties Ilgt, norisināties (parasti lēni) - par darbību, procesu.
- vilkties Ilgt, ritēt (parasti lēni) - par laiku, laikposmu.
- Boļšaja Hobda Ilkenkobda, Iļekas kreisā krasta pieteka Kazahstānā.
- Antalja ils Turcijā (_Antalya_), valsts dienvidrietumu daļā, Antaljas līča krastā
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
- Artvina ils Turcijas ziemeļaustrumos (_Artvin_), Melnās jūras piekrastē, robežojas ar Ardahanas un Rizes ilu, kā arī ar Gruziju
- Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi.
- Eglaine Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 10 km
- Kazupe Ilūkstes kreisā krasta pieteka, garums - 9 km
- Munda Ilūkstes labā krasta pieteka Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā.
- Šēdere Ilūkstes labā krasta pieteka, garums - 12 km
- bilde Ilustratīvs attēls (parasti bērnu grāmatā); ilustrācija.
- Čiganka Ilzītes labā krasta pieteka Atašienes pagastā, augštece Mežāres pagastā.
- Porkaļu upīte Ilžas kreisā krasta pieteka Ludzas novada Pildas pagastā, iztek no Porkaļu ezera.
- Dzīvene Imulas kreisā krasta pieteka Gaiķu pagastā, garums - 6 km; Dzīvenes strauts; Gaiķu upe.
- Buļļupe Imulas kreisā krasta pieteka Saldus, Tukuma novadā, garums - 30 km, kritums - 40,7 m
- Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
- Sārcene Imulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
- Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
- Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi.
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- karaībi Indiāņu cilšu grupa, kas apdzīvoja plašu apgabalu Karību jūras piekrastē un Antiļu salās.
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms.
- kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms).
- miskiti Indiāņu tauta, dzīvo Nikaragvas austrumu piekrastē, valoda pieder pie miskitomatagalpu saimes, reliģija - kristiānisms (katolicisms), saglabājušies arī cilšu ticējumi.
- bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā.
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
- dakines Indiešu mitoloģijā - niknas un nežēlīgas sieviešu dzimuma dēmones, kas spēj lidot pa gaisu, parasti tās ir dievietes Kali pavadones.
- riši Indiešu mītos - gudrie un gaišreģi, kas parasti darbojas kopā ar dieviem.
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos
- hidrofīdi Indīgu jūras čūsku dzimta Klusā okeāna krastos.
- Deli Indijas galvaspilsēta un administratīvā teritorija, atrodas Džamnas labajā krastā, Aravalī grēdas piekājē, platība - 1483 kvadrātkilometri, 18917000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Baranagara Indijas lielpilsētas Kalkātas ziemeļu priekšpilsēta un municipalitāte ("Baranagar"), Hugli kreisajā krastā, kas agrāk bija atsevišķa pilsēta, 248500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Banādiras krasts Indijas okeāna Āfrikas piekraste, aptuveni no Mogadīšo līdz Gvardafui ragam.
- Šārkbejs Indijas okeāna līcis ("Shark Bay") Austrālijas rietumu piekrastē; Haizivju līcis.
- Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
- Dādra un Nagarhaveli Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, Arābijas jūras piekrastē, administratīvais centrs - Selvāsa, platība - 491 kvadrātkilometrs, 262000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas - marathu, gudžaratu.
- Damāna un Diu Indijas Republikas teritorija, atrodas valsts rietumu daļā, sastāv no divām atsevišķām daļām, no kurām katra atrodas savā Arābijas jūras Khambhātas līča krastā, administratīvais centrs — Damāna, platība — 112 kvadrātkilometru, 188000 iedzīvotāju (2008. g.), valodas — gudžaratu, angļu.
- mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
- introversija Indivīda psihes īpašība, kuras izpausmes ir sliecība uz padziļinātu pašanalīzi; cilvēks, kam tā piemīt, parasti ir noslēgts, nesabiedrisks, viņam nepatīk pēkšņas situāciju maiņas.
- laulātības stāvoklis indivīda situācijas novērtējums attiecībā pret atrašanos laulībā; parasti izdala 4 iespējamos stāvokļus: sastāv laulībā, nekad nav sastāvējis (sastāvējusi) laulībā, atraitnis (atraitne), šķirtenis (šķirtene)
- dzimumorientācija Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumievirze.
- dzimumievirze Indivīda vīrietība vai sievietība; parasti ar to saprot vairāk nekā tikai spēju vai sliecību veikt attiecīgo lomu bērnrades procesā; dzimumorientācija.
- patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums.
- eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem.
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- vasarnīca Individuāla māja (parasti ārpus pilsētas), kas paredzēta apdzīvošanai siltā gadalaikā, parasti vasarā.
- logoterapija Individuālā psihoterapijas metode, kuras pamatideja ir tā, ka galvenā cilvēka vajadzība ir atrast savas dzīves jēgu un savu ceļu dzīvē.
- kotedža Individuāla vienstāva vai divstāvu dzīvojamā māja, kuras otro stāvu parasti veido mansards.
- savrupgājējs Individuālists, cilvēks, kas rīkojas savādāk nekā ierasts.
- medības ar suņiem individuālo un kolektīvo medību veids; medības parasti ir sekmīgākas, jo suns spēj vieglāk atrast medījamo dzīvnieku; suņi ir neaizvietojami ievainoto vai nomedīto dzīvnieku atrašanā
- skafandrs individuāls hermētisks ietērps, kas neparastā vidē (ūdenī, kosmosā u. c.) cilvēkam aizsargā dzīvību un nodrošina darbaspējas
- individualizācija Individuālu īpatnību izveidošana (parasti mākslas tēlam).
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda
- satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām
- satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām).
- Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km
- Izovas strauts Indricas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Indras pagastā.
- pilieninfekcija Infekcija, ko iztaisa (parasti) siekalas, kurās ir slimības izraisītāji.
- garais klepus infekcijas (parasti bērnu) slimība, kurai raksturīgas ilgstošas klepus lēkmes
- sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes.
- transmisīvās slimības infekcijas slimības, ko parasti pārnēsā asinssūcēji kukaiņi, ērces
- aplipt Inficēties (parasti par vairākiem).
- stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
- kājene Informācija, kas teksta apstrādes vai lappušu izkārtojuma programmās atkārtojas (lappuses numurs, dokumenta vai izdevuma nosaukums u. c.) un ko parasti drukā izdevuma vai dokumenta lappuses beigās.
- lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
- ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus
- IT infrastruktūra informācijas tehnoloģijas infrastruktūra
- secīgā piekļuve informācijas uzglabāšanas un izguves metode, kas saistīta ar nepieciešamību pakāpeniski caurskatīt atmiņā esošos datus, lai atrastu meklētos. Atšķirībā no brīvpiekļuves šādas caurskates nepieciešamība palēnina vajadzīgo datu atrašanu
- straumēšana Informācijas, parasti multivides audio vai/un video datņu pārraides process internetā, nodrošinot vienmērīgu informācijas plūsmu, kurai saņēmējs var piekļūt reāllaikā.
- painformēt Informēt (parasti īsi) un pabeigt informēt.
- anonsēt Informēt par gaidāmiem (parasti kultūras) pasākumiem; izsludināt.
- infra infrastruktūra
- kritiskā infrastruktūra infrastruktūra, ko uzskata par izšķirošu, lai varētu funkcionēt valsts sabiedriskā dzīve, piemēram, valsts veselības sistēma, sabiedriskais transports, lielās kredītiestādes vai telekomunikāciju tīkli
- Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- dokumentācija instrukcijas, specifikācijas, darbības apraksti, rokasgrāmatas un citi dokumenti, kas parasti ietilpst programmatūras vai aparatūras komplektā; tā var būt noformēta tekstuālā un elektroniskā formā
- aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā.
- kadence Instrumenta solo epizode (skaņdarbā instrumentam ar orķestri, parasti fantāzija par skaņdarba galvenajām tēmām).
- zobs Instrumenta vai ierīces atsevišķs elements, darbarīka dala, parasti kā griešanai vai atdalīšanai.
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti.
- priekšspēle Instrumentāla, parasti neliela, epizode, kas ievada skatuves skaņdarbu; plašāks sākuma posms, kas ievada skaņdarbu un kam seko tā galvenā tēma vai daļa (daļas); arī ievads; prelūdija.
- postlūdija Instrumentāls noslēgums, parasti pēc dziedājuma; pēcspēle.
- sonāte Instrumentāls skaņdarbs, kas sastāv no vairākām (parasti trim vai četrām) savstarpēji kontrastējošām daļām un ir paredzēts vienam vai diviem atskaņotājiem.
- etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai.
- teleskops instruments ļoti tālu, parasti debess, objektu attēlu un spektru iegūšanai vai starojuma intensitātes mērīšanai, izmantojot to elektromagnētisko starojumu
- pilnzvanes atbalsts integrēto pakalpojumu cipartīkla ierīce, kas ļauj telefoniem, faksiem un citām parastajām telefona sakaru ierīcēm izmantot tīklu _ISDN_ kā analogo telefonu līniju. Tīkla _ISDN_ adapteri, kuriem nav pilnzvanītāju, par ienākušo izsaukumu parasti brīdina ar mirgojošu gaismas signālu vai uznirstošo izvēlni
- ļoti augstas pakāpes integrācija integrēto shēmu izgatavošanas tehnoloģija, kas dod iespēju vienā kristālā apvienot lielu skaitu (parasti vairāk nekā 100000) loģisko ventiļu
- izbrīna Intelektuāla rakstura emocija, ko rada kaut kas neparasts.
- piesātinājums Intensitāte (parasti jūtām).
- lēkme Intensīva (parasti klepus, smieklu, raudāšanas) norise.
- darbdiena Intensīva darba cēliens (parasti dienas daļa); arī darbadiena (1).
- akvaaerobika Intensīva un ritmiska vingrošana baseinā, kas parasti notiek mūzikas pavadījumā.
- kanonāde Intensīva, ilgstoša (šaujamieroču, parasti artilērijas ieroču) kaujas darbība; tās radītais troksnis.
- nopūsties Intensīvā, parasti skaļā, izelpā noteikt, pateikt.
- aerobika Intensīva, ritmiska vingrošana (parasti ar mūzikas pavadījumu), kas ļauj palielināt skābekļa patēriņu organismā.
- sazaļot Intensīvi attīstīties (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sazelt Intensīvi attīstīties, vērsties plašumā (parasti par parādībām sabiedrībā).
- pielikt visus spēkus intensīvi izmantot (parasti fizisko) spēku (kādas darbības veikšanai)
- piepūlēt Intensīvi nodarbināt (ķermeņa dalās), parasti tā, ka (tās) nogurst.
- kārpīties Intensīvi, ilgāku laiku kārpīt ar kājām (zemi, sniegu, sūnu u. tml.) - parasti par dzīvniekiem.
- virmot Intensīvi, trauksmaini izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); būt tādam, kur intensīvi izpaužas psihisks, parasti emocionāls, stāvoklis.
- raibs Interesants, neparasts (par notikumiem, piedzīvojumiem).
- painteresēties Interesējoties (par ko) pacensties iegūt, parasti nelielu, izziņu, informāciju (par to).
- tumšais tīmeklis interneta daļa, ko nav iespējams atrast ar ierastajiem meklēšanas rīkiem
- apakšdomēns Interneta tīkla adreses daļa, kas parasti norāda organizāciju, kurā meklējams adresāts, piemēram, cna@latnet.lv apakšdomēns ir latnet.
- interneta pārvaldība interneta un tā infrastruktūras centrālo resursu pārvaldība
- tīrais intervāls intervāls starp (parasti) dabiskās skaņurindas pamatpakāpēm
- daļēji standartizētā intervija intervijas veids, kurā jautājumi ir noteikti daļēji; parasti tiek noteikti pamatjautājumi, bet papildjautājumu veidošana in izvirzīšana paliek paša intervētāja ziņā
- mīla Intīmas, dziļas un noturīgas pozitīvas jūtas (parasti mijiedarbībā ar dzimumtieksmi), kas vērstas uz konkrētu cilvēku un kas rosina indivīdu pilnveidot sevi, darboties šī cilvēka labā; mīlestība (1).
- sills Intruzīvo iežu plātņveida iegulas starp horizontāli guļošajiem slāņiem; parasti izveidojas lielākā skaitā un izvietojas cits zem cita.
- urtīts Intruzīvs magmatisks iezis, parasti tumši zaļganpelēks, sastāv no nefelīna (~80%) un egirīna (10%).
- kvarcdiorīts Intruzīvs, vidēji skābs magmatiskais iezis, kas satur >5% kvarca, pelēks, parasti vidējgraudaina struktūra, masīva tekstūra.
- bortinženieris Inženieris - apkalpes loceklis (parasti lidaparātā).
- karceris Īpaša (parasti tumša) kamera cietumnieka sodīšanai, ieslogot viņu zināmu laiku barga režīma apstākļos (piemēram, sakarā ar cietuma kārtības pārkāpumu).
- saspriegot Īpašā apstrādē, parasti ievērojami, palielināt (kā) mehānisko spriegumu.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai
- radioslāpējošie materiāli īpaša kompozītu materiālu klase, kuru sastāvs un struktūra efektīvi absorbē radiodiapazona elektromagnētiskos viļņus; lieto lidaparātu, ūdens un zemūdens objektu radiolokācijas kontrasta samazināšanai
- tākelmasts Īpaša konstrukcija, kas ieslīpi paceļas krastā, augstu un tālu sliekdamās pāri dziļam ūdenim, zem tā novieto peldlīdzekli, lai veiktu dažādus tākelēšanas darbus, sakārtotu vai pārbaudītu takelāžu, uzliktu (uzstādītu) vai noņemtu mastu.
- baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
- livreja Īpaša piegriezuma, parasti ar tresēm rotāts, formas tērps (piemēram, sulaiņiem).
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
- koverkots Īpašā veidā austs blīvs (parasti vilnas vai pusvilnas) audums.
- lelot Īpašā veidā, parasti ar stieptām, atkārtotām skaņām, dziedāt ganu dziesmas.
- žetons Īpaša zīme (parasti metāla, arī personai piešķirto numuru) darbinieku uzskaitei, dienesta pilnvaru apliecinājumam, personas identifikācijai u. tml.
- iezīme Īpaša zīme, ko parasti izmanto (kā) atšķiršanai no citiem līdzīgiem.
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
- medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme, kas izgatavota kāda vēsturiska notikuma atcerei, izcila sabiedriska vai kultūras darbinieka piemiņai
- palete Īpaša, parasti taisnstūra vai ovālas formas plāksne (parasti ar caurumu īkšķa ievietošanai), uz kuras novieto un jauc krāsas.
- zizlis Īpašas formas, samērā īss, stienis (parasti norādīšanai uz ko, arī kā simbolizēšanai).
- atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus
- katafalks Īpaši (parasti grezni) veidoti līķrati.
- matēt Īpaši apstrādājot, darīt nespodru, blāvu (parasti stikla, metāla priekšmeta virsmu).
- siksna Īpaši apstrādāta, līdzena ādas sloksne, lente; blīva, izturīga materiāla, piemēram, ādas, sloksne, lente (parasti ar sprādzi vai āķi galā), ko izmanto apģērbā par jostu, arī (kā) saistīšanai, sastiprināšanai.
- tēja Īpaši apstrādātas (piemēram, kaltētas), parasti ārstniecības, augu daļas; dzēriens, kas pagatavots no šādām augu daļām.
- krītpapīrs Īpaši apstrādāts papīrs ar ļoti baltu, gludu virsmu (parasti attēlu iespiešanai).
- stāvvieta Īpaši iekārtota vieta kūtī lauksaimniecības dzīvnieka, parasti govs, zirga, novietošanai; arī aizgalds.
- glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai
- terminālis Īpaši iekārtota, ar celtņiem apgādāta teritorija (parasti kravas konteineru pārkraušanai ostās).
- parks Īpaši iekārtota, parasti plaša, dekoratīva atpūtas teritorija, dārzs, arī ar dabiskās ainavas iesaistījumu, apstādījumiem, lielu koku grupām, celiņiem, strūklakām, spēļu laukumiem u. tml.
- jordāna īpaši ierīkota vieta ūdenstilpē (parasti āliņģis), kur kristiešu svētkos Kunga kristīšanas dienā tiek izdarīta rituāla ūdens svētīšanas ceremonija
- pāreja Īpaši izbūvēts, parasti segts, gaitenis, kas paredzēts pāriešanai no vienas celtnes uz otru.
- izlase Īpaši izraudzītu (piemēram, kvalificētāko, atbilstošāko) cilvēku grupa (parasti sportā).
- izlietne Īpaši izveidota (parasti zem krāna piestiprināta) ietaise, pa kuru aizplūst ūdens.
- skatlogs Īpaši izveidots (uzņēmuma, parasti veikala) logs, kurā izstādīti preču, arī izstrādājumu paraugi to reklamēšanai, informēšanai par tiem.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- tautskaite Īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautas skaitīšana.
- tautas skaitīšana īpaši organizēta ziņu vākšana par, parasti valsts, iedzīvotājiem (piemēram, par to skaitu, dzīvesvietām, tautību, dzimumu, vecumu, ģimenes stāvokli); tautskaite
- stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens.
- mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos
- starppriekškars Īpaši veidots, parasti viegls, priekškars, ko izmanto starplaikā starp skatiem, ainām, retāk cēlieniem.
- akrobātiskais lidojums īpaši veikti gaisakuģa manevri ar ātru telpiskā stāvokļa maiņu, neparastu telpisko stāvokli un neparastām ātruma izmaiņām
- smalka lieta īpaši vērtīgs, neparasts priekšmets
- sakarsējamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1).
- savienojamība Īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2).
- sadalāmība Īpašība, spēja (parasti vielai) sadalīties, tikt sadalītam.
- kādības īpašības vārds īpašības vārds, kas nosauc priekšmeta pazīmi, kura var piemist lielākā vai mazākā mērā; parasti tiem tiek veidotas salīdzināmās pakāpes
- lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību.
- saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu.
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem.
- svaru bumba īpašs (parasti lodveida vai cilindrveida) priekšmets, kam svars ir zināms un ko svēršanā lieto par svara mēru
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši.
- klauze Īpašs noteikums jūras tirdzniecības dokumentos (parasti čarterpartijā).
- pakarams Īpašs priekšmets, parasti horizontālas nūjas, stiegras veidā ar slīpiem galiem, apģērba uzkāršanai izplestā veidā.
- pukuls Īpašs pušķītis, ko parasti gatavo no krāsainas dzijas un lieto cepuru u. tml. izrotāšanai.
- trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
- mērdene Īpašs trauks sīku dzīvnieku (parasti kukaiņu) nonāvēšanai.
- pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
- piederums Īpašums (parasti priekšmeti).
- dzimtīpašums Īpašums (parasti zemes īpašums feodālismā), ko var mantot.
- fitonīms Īpašvārds, kas nosauc atsevišķu augu (parasti koku).
- piegarša Īpatnēja (parasti pārtikas produktu, ēdienu) papildu garša.
- idioloģisms Īpatnēja un neparasta izruna, raksturīga dažām psihiskām slimībām.
- gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru
- ir (arī kļūst, metas, retāk tiek) ap dūšu ir (rodas) noteikts garastāvoklis
- dzīvība (retāk dvēsele) turas kaulos ir dzīvs (parasti par vecu un slimu cilvēku)
- Bīriņu parks ir neorenesanses stilā veidots parks 5,8 ha platībā ar paviljonu ezera krastā, parkā aug 23 vietējās un 67 introducētās koku un krūmu sugas
- mēdz būt ir parasti, bieži
- pī Iracionāls, bezgalīgs skaitlis (3,141592...), kas izteic attiecību starp riņķa līnijas garumu un tās diametru (parasti noapaļo līdz 3,14).
- pari irāņu mitoloģijā - sieviešu kārtas gari, parasti ļaundabīgas būtnes, lai gan dažos mītos var būt arī labdabīgas
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
- grodu aka irdenos iežos izrakta un ar grodiem nostiprināta aka (parasti 6-10 m dziļa)
- palss Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palsens (2).
- palsens Irdens (parasti par sniegu, arī smiltīm); palss (3).
- izirdināt Irdinot padarīt pilnīgi irdenu (parasti augsni).
- Dublina Īrijas galvaspilsēta, atrodas Īrijas jūras krastā, Lifi upe dala pilsētu 2 daļās, 527600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- zoboties Ironiski, arī, parasti nedaudz, nievīgi, izsmējīgi jokot, izteikties (par kādu, ko).
- jukt ārā (arī laukā) Irt, grūt (par cilvēku attiecībām, ierastiem dzīves apstākļiem).
- Ertisa Irtiša - Obas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Kazahstānā.
- Tobola Irtišas kreisā krasta pieteka Kazahstānā un Krievijā, garums - 1591 km, augštece Turgajas plato.
- Esila Irtišas kreisā krasta pietekas Išimas nosaukums Kazahstānā.
- Buhtarma Irtišas labā krasta pieteka Kazahstānas Austrumkazahstānas apgabalā, garums - 336 km, sākas Dienvidaltāja ledājos.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- Donns Īru mirušo dievs, kurš dzīvo klinšainā salā Īrijas dienvidrietumu piekrastē; vētru un kuģu katastrofu dievs, kā arī lopu un ganāmpulku aizstāvis.
- Bodba Īru mitoloģijā - burve un kara dieviete, kas ar saviem kliedzieniem rada bailes un apjukumu karotāju pulkos un parasti parādās vārnas vai kraukļa izskatā.
- pusjaka Īsa jaka, kas parasti sniedzas līdz jostasvietai.
- bomberu žakete īsa jaka, parasti no ādas
- puspasaules apskriet īsā laikā steigšus apmeklēt daudzus, pabūt vairākās, parasti attālās vietās
- novele Īsā stāsta paveids, kam raksturīgs lakonisks, spraigs vēstījums par kādu neparastu notikumu, negaidīts atrisinājums; šī stāsta paveida daiļdarbs.
- lapča Īsa zeķe ar zoli (parasti bērniem, tā vietā, lai istabā nēsātu kurpes).
- Fiku strauts Isankas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- iejautāties Īsi pajautāt, izteikt jautājumu (parasti pēkšņi).
- uzlielīt Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīt (kādu, ko), arī uzslavēt.
- uzlielīties Īsi pasakot, parasti mazliet, lielīties.
- uzsaukt Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- uzsaukties Īsi, parasti skaļi, pasacīt, pateikt (ko).
- noprasīt Īsi, parasti stingri, pajautāt.
- ugunstrieciens Īslaicīga iedarbība uz pretinieka objektiem (grupējumiem) ar parasto munīciju, lai tos iznīcinātu noteiktā apmērā un noteiktā termiņā.
- plinkšķis Īslaicīga, parasti augsta, skaņa, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- gastrolēt Īslaicīgi (kur) uzturēties; ierasties (kur) uz īsu laiku.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- gāzienlietus Īslaicīgs ļoti stiprs lietus, kas līst no gubu lietusmākoņiem, intensitāte krasi mainīga, pie tam nokrišņu daudzums var būt gan neievērojams, gan arī ļoti liels, parasti aptver nelielu teritoriju, pārvietojas joslveidā, nereti to pavada stiprs vējš.
- spaiks Īslaicīgs potenciāls, kas parasti saistīts ar kādas nervu šūnas (neirona) ierosu vai ar nervu šūnu grupas sinhronisku (vienlaicīgu) izlādi.
- cīruļu putenis īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- cīruļputenis Īslaicīgs sniegputenis, parasti vēlā pavasarī.
- putnu ziema īslaicīgs sniegs, arī sniegputenis, parasti vēlā pavasarī
- virkšis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- virkšķis Īslaicīgs, ass troksnis, kas rodas, parasti, šķidrumam, arī šķidram ēdienam tiekot ņemtam mutē.
- spurkšķis Īslaicīgs, paass troksnis, ko parasti rada motori, ierīces.
- paukšķis Īslaicīgs, padobjš, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksnis.
- plikšķis Īslaicīgs, pakluss troksnis, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- tikšķis Īslaicīgs, ritmisks, parasti pakluss, troksnis, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- žvaksts Īslaicīgs, samērā skaļš, ass troksnis, kas rodas, parasti, metāla priekšmetiem saskaroties citam ar citu, atsitoties pret ko.
- mošeja Islāma reliģiskajam kultam paredzēta celtne, musulmaņu publisko lūgšanu vieta, ko parasti veido ārējs pagalms, kur notiek ceremoniāla apmazgāšanās, un lielas nemēbelētas iekšējās telpas, kur musulmaņi lūgšanu laikā metas ceļos, sēž vai noguļas uz zemes; parasti nedēļas galvenais dievkalpojums mošejās notiek piektdienās starp dienas vidu un trijiem pēcpusdienā.
- Reikjavika Islandes galvaspilsēta (isl. val. "Reykjavik"), atrodas Islandes salas dienvidrietumos, Faksaflouji līča dienvidu krastā, 115 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Breidifjords Islandes lielākais līcis, iesniedzas salas ziemeļrietumos 124 km, platums - 55-70 km, dziļums - 50-100 m, augsti, stāvi krasti ar vairākiem sānu fjordiem, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 3,6 m; zvejas ostas: Sandura, Stikishoulmura.
- Krovalks Islas augšteces kreisā krasta pieteka Talsu novada Laidzes pagastā.
- Maučuve Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Gailīšu pagastā, garums - 22 km (Latvijā 5 km), kritums - 17 m, sākas Lietuvā, 4 km uz ziemeļiem no Linkuvas galamorēnas vaļņa, netālu no Īslīces iztekas, sausās vasarās un bargās ziemās tece izsīkst; Maručeva; Mauče; Maučeva; Maučupe.
- Plānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 35 km (Latvijā 17 km), kritums - 32 m, vairāk nekā 1 km garā posmā ir Latvijas un Lietuvas robežupe; Plonīte; Plone.
- Mazplānīte Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Īslīces pagastā, lejtecē arī Īslīces un Rundāles pagasta robežupe, garums - 7 km
- Bērstele Īslīces kreisā krasta pieteka Bauskas novada Rundāles pagastā, garums – 53 km, kritums – 40 m, iztek no meliorēta purva \~1 km no Linkuvas (Lietuvā); Bērštele; Bērštelis.
- Melnupīte Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Īslīces pagastā un Lietuvā, garums - 16 km, kritums - 28 m, sākas Lietuvā, Mergu mežā; Melkupe.
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst.
- Dzirnupe Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, garums - 10 km, kritums - 15 m; Dzirnupīte.
- Madara Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
- Madava Islienas labā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagstā.
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- starpspēle Īss (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma dalām, cēlieniem; intermēdija (1).
- reprīze Īss humoristisks priekšnesums, ko klauni vai citi cirka vai estrādes mākslinieki izpilda (parasti) starplaikos starp galvenajiem priekšnesumiem.
- skečs Īss humoristisks vai satīrisks dramaturģijas darbs, arī estrādes priekšnesums, parasti divām vai trim darbības personām.
- piezīme Īss izteikums (parasti mutvārdos).
- puskažoks Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažociņš.
- puskažociņš Īss kažoks, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem vai mazliet augstāk; puskažoks.
- pusmētelis Īss mētelis, kas parasti sniedzas līdz pusgurniem.
- intermēdija Īss, (parasti humoristisks) skats, aina starp uzveduma daļām, cēlieniem.
- parēmija Īss, aforistisks folkloras sacerējums (parasti sakāmvārds, paruna).
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- fabula Īss, parasti alegorisks, daiļdarbs dzejā, retāk prozā, ar pamācošu, satīrisku vai ironisku saturu.
- intermeco Īss, parasti nenozīmīgs, iestarpinājums.
- bagatelle Īss, rotaļīgs, viegli izpildāms instrumentāls skaņdarbs (parasti klavierēm).
- anekdote Īss, saistošs stāstījums par kādu neparastu, interesantu, komisku notikumu.
- strupulis Īss, strups priekšmets, veidojums (parasti kā daļa, posms).
- Barševska vabole īsspārņu dzimtas vaboļu suga ("Lesteva Barsevskisi"); sīka, 3,6 mm gara, tumši brūna vabolīte, kas atrasta Tadžikistānā Gissāras kalnos pie Kondaras apmēram 1300 m augstumā virs jūras līmeņa (no Latvijas entomologa Arvīda Barševska uzvārda)
- augšistaba Istaba augšējā stāvā (parasti pusotra vai divu stāvu mājā).
- dabūt cauri īstenot (parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus)
- risēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1), ritēt (3).
- ritēt Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); risināties (1).
- risināties Īstenoties (parasti pakāpeniski) noteiktā veidā (par norisi, darbību); ritēt (3).
- Gumineicas strauts Istras kreisā krasta pieteka Lauderu pagastā.
- Lauderu strauts Istras kreisā krasta pieteka Ludzas novada Lauderu pagastā, iztek no Lauderu ezera, garums — 6 km
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, garums - 10 km; Grivka.
- Grīva Istras labā krasta pieteka Zaļesjes pagastā, lejtecē arī Zilupes pilsētas rietumu robežupe, iztek no Zaļesjes ezera; Grivka.
- oriģināls Īsts, pirmreizējs (parasti par dokumentiem).
- novilnīt Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu, skaņu).
- novirmot Īsu brīdi būt uztveramam (parasti par smaržu).
- nočakstināt Īsu brīdi čakstināt un pārstāt čakstināt (parasti par putniem).
- nokladzināt Īsu brīdi kladzināt, un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- pazibēt Īsu brīdi parādīties, būt redzamam (par to, kas strauji kustas, pārvietojas, parasti garām); īsu brīdi būt redzamam (par to, kam strauji virzās garām).
- noraustīt Īsu brīdi raustīt un pabeigt raustīt (parasti, lai sakārtotu).
- nomētāt Īsu brīdi samērā ātri kustināt un pabeigt kustināt (parasti rokas).
- pazibēt Īsu brīdi spēji spilgti izpausties (parasti acis, sejā) - par jūtām.
- uzblāzmot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstēt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzdzirkstīt Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzstarot Īsu brīdi spēji, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- uzmirdzēt Īsu brīdi spēli, spilgti izpausties (acīs, sejā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- pašķīst Īsu brīdi spoži atspīdēt (parasti par zibeni).
- nospurgt Īsu brīdi spurgt un pārstāt spurgt (parasti par putniem, to spārniem).
- pavīdēt Īsu brīdi tikko pamanāmi izpausties (parasti acīs, sejā) - piemēram, par jūtām.
- pavīdēt Īsu brīdi, parasti neskaidri, parādīties, kļūt redzamam.
- uzbārties Īsu brīdi, parasti stipri, bārties.
- uzrāties Īsu brīdi, parasti stipri, rāties.
- ietrīsēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, bālā sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- nodūdot Īsu brīdi, vienu reizi dūdot (parasti par baložiem).
- nogaudoties Īsu brīdi, vienu reizi gaudot (parasti par suni, vilku).
- noīdēt Īsu brīdi, vienu reizi īdēt (parasti par govīm).
- nopukstēt Īsu brīdi, vienu reizi pukstēt (parasti par sirdi).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt griezīgu, parasti paskarbu, troksni.
- noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- norūkt Īsu brīdi, vienu reizi rūkt (parasti par dzīvniekiem).
- arlekīns Itāliešu masku komēdiju personāžs; pantomīmu personāžs: parasti valkā tērpu, kas sašūts no trīsstūrainiem dažādas krāsas auduma gabaliem, un melnu masku.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- kantuči Itāļu cepumiņi ar riekstu (retāk žāvētu augļu vai šokolādes) piedevām, kas gatavošanas laikā tiek cepti divas reizes un ilgstoši saglabājas svaigi; tā kā cepumiņi ir ļoti cieti un sausi, ēdot tos parasti pamērcē kādā dzērienā.
- fescenīna Itāļu tautas apdziedāšanās dziesmas (parasti kodīgas, satīriskas), kuras izpildīja kāzās, ražas novākšanas svētkos.
- vilanele Itāļu, vēlāk franču dzejā lirisks dzejolis - dziesma, parasti sastāv no 19 rindām (sešiem trisrindu pantiem un vienas noslēdzošas rindas).
- Renda Īvandes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, garums - 6 km
- Rīteļa Īvandes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rendas pagastā, augštece Talsu novada Abavas pagastā, garums - 5 km
- noaugt Izaugt (parasti uz leju, līdz zemei) - par auga daļu, parasti zaru.
- novēloties Izaugt, nogatavoties vēlāk nekā parasti (par augiem, augļiem).
- sazelt Izaugt, parasti biezam (parasti par bārdu, apmatojumu).
- paaugties Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu); paaugt (2).
- paaugt Izaugt, parasti labi, padoties (par, parasti lauksaimniecības, augiem, to ražu).
- noaugt Izaugt, parasti labi, skaisti, tā, kā vajag (par augiem).
- noaugt Izaugt, saaugt (gar ko, kur, parasti cieši citam pie cita) - par augiem.
- padoties Izaugt, tikt izaudzētam, parasti atbilstoši kādām prasībām, normām (par augiem, dzīvniekiem).
- dabūt just izbaudīt, piedzīvot (parasti ko nepatīkamu)
- izkārt mēli Izbāzt mēli ārā no mutes tā, ka tā nokarājas (parasti par suņiem).
- izkārt mēli Izbāzt mēli tālu ārā no mutes (par cilvēkiem, parasti mēdoties).
- pabāzt Izbāzt, arī iebāzt, parasti uz īsu brīdi (piemēram, galvu).
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
- nogalināties Izbeigt pašam savu bioloģisko eksistenci (parasti par cilvēku); nonāvēties.
- mest pie malas (retāk malā) Izbeigt, parasti intīmas, attiecības (ar kādu).
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izčakarēt Izbikstīt, izrušināt, izrakņāt (parasti, ko meklējot).
- izcūkot Izbojāt, sabojāt (parasti tīšām).
- iziet Izbraukt (parasti par kuģi); izbraukt (jūrā, selgā u. tml.) ar kuģi, laivu.
- piknikot Izbraukt zaļumos (parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti).
- izlaist Izbraukt, izjāt (parasti strauji, lepni).
- kulšņains Izbraukts, izdangāts (parasti par ceļu).
- kāpnes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes priekšā).
- trepes Izbūve ar vairākiem pakāpieniem (parasti celtnes, ieejas priekšā).
- cilme Izcelšanās (kādai parādībai, parasti mākslā, valodā).
- dzimums Izcelšanās (parasti šķiriskā nozīmē); kārta.
- atēnot Izcelt (ko) - parasti par tumšu fonu.
- izsvērt Izcelt (parasti ar sviru).
- pārakcentēt Izcelt, akcentēt ko citu, atšķirīgu no parasti izceltā, akcentētā.
- psiholoģizēt Izcelt, parasti pārmērīgi (kā) psihes analīzi, tās īpatnību nozīmi.
- izlēkt Izcelties ar ko negaidītu, neparastu (parasti peļamu, nosodāmu).
- degt Izcelties ar spožumu, ar košu, parasti sarkanu, krāsu.
- lekties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- lēkties Izcelties, rasties, gadīties, notikt.
- izrozīties Izcelties, rasties, veidoties, sākt dīgt.
- emfāze Izcēlums, uzsvērums, akcentējums, arī emocionalitāte (parasti runā).
- uzcepināt Izcept (uz pannas, parasti ātri).
- izsēdēt Izciest sodu (parasti cietumā).
- izcilnieks Izcili labs īpatnis, eksemplārs (parasti augs).
- izcilpāt Izcilpot (parasti par zaķi).
- maestro Izcils mākslas darbinieks (parasti mūzikā).
- šedevrs Izcils mākslas darbs, izcils sasniegums (parasti mākslā); meistardarbs (1).
- talants izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēju kopums (kādā darbības nozarē)
- noplintavāt Izcirst (krūmus, ciņus), parasti pļavā; veidot (līdumu) pļavā.
- krāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- nokrāsot Izdaiļot (parasti seju vai tās daļas) ar kosmētikas līdzekļiem, kas satur krāsvielas.
- uzkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti sejas daļas), parasti mazliet.
- izkrāsot Izdaiļot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
- uzkrāsoties Izdaiļot sevi, parasti savas sejas daļas, ar kosmētikas līdzekļiem, parasti mazliet.
- izriesties Izdalīties (parasti par sviedriem).
- izriezties Izdalīties (parasti par sviedriem).
- izspiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- spiesties Izdalīties no organisma (parasti par sviedriem, asarām).
- tecēt Izdalīties no organisma un (parasti) pārvietoties pa tā virsmu (par šķidrumu).
- plūst Izdalīties un tecēt, parasti lielā daudzumā (par asarām, sviedriem); tecēt (no ievainojuma), parasti lielā daudzumā (par asinīm).
- zvērot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem); kvēlot (2).
- kvēlot Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar košu, parasti sarkanu, krāsu (par priekšmetiem).
- svilt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, parasti sarkano, krāsu; būt spožam (par, parasti sarkanu, gaismu).
- tvīkt Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu košo, spilgto (parasti sarkano) krāsu; arī sārtoties (piemēram, par debesīm).
- sasveķot Izdalot sveķus, kļūt, parasti ļoti, viscaur, sveķainam.
- iššolduot Izdangāt (parasti ziemas ceļu).
- sadangāt Izdangāt, parasti stipri.
- sirds dobumu katetrizācija izdara, lai izmērītu spiedienu sirds dobumos un lielajos asinsvados sirds tuvumā, kā arī ievadītu kontrastvielu sirds dobumos, lai izmeklētu rentgenoloģiski
- zipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- žipčiks Izdarīgs, arī izmanīgs, palaidnīgs cilvēks (parasti zēns).
- sastrādāt Izdarīt (parasti daudz nevēlama).
- nostrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu, arī negaidītu).
- pieļaut Izdarīt (parasti ko nevēlamu), ļaut izveidoties (kam nevēlamam).
- izstrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- pastrādāt Izdarīt (parasti ko nevēlamu).
- kūņoties Izdarīt dažādas (parasti haotiskas) kustības (ar rokām, kājām); ķepuroties.
- sasmērēties Izdarīt ko kādam, parasti morāles normām neatbilstošu, nosodāmu.
- nogāzt podu(s) Izdarīt ko neparastu, īpatnēju.
- skriet uz vietas izdarīt skriešanas kustības, atrodoties vienā un tai pašā vietā (parasti vingrojot)
- palaist pirkstus Izdarīt, parasti sīku, zādzību.
- pārspēt (pašam) sevi izdarīt, paveikt ko ievērojami labāk, nekā parasti pats to spēj izdarīt, paveikt
- salikt Izdarot kustību (piemēram, ar rokām, kājām), novietot (tās) noteiktā stāvoklī (parasti vienu pie otras).
- speciālizdevums Izdevums (parasti periodiska izdevuma iespiedvienība), kas veltīts kādam īpašam gadījumam, notikumam, tematam.
- mīts Izdomājums, nepatiess vēstījums, stāstījums (parasti par parādībām sabiedrībā).
- izperināt Izdomāt (parasti ko nepatiesu, ļaunu).
- sagudrot Izdomāt, parasti ar pūlēm (piemēram, kā ko īstenot).
- sagudrot Izdomāt, sacerēt, parasti ar pūlēm (tekstu, frāzi u. tml.).
- izlaist Izdot (3); publicēt; nodot (parasti iespieddarbu) lasītāju rīcībā.
- izlikt Izdot (naudu); aizdot (parasti naudu), samaksājot cita vietā.
- izlaist Izdot (parasti viegli) naudu.
- patērēties Izdot, iztērēt (parasti mazliet).
- palaist Izdot, nodzīvot (parasti visu naudu).
- izmantot izdot, parasti mērķtiecīgi (piemēram, naudas summu, līdzekļus)
- palaimēties Izdoties izvairīties no kā nevēlama; negadīties, nenotikt kam nevēlamam, parasti labvēlīgu apstākļu, nejaušības dēļ.
- izspirināties Izdrebināties, izraustīties (parasti par dzīvniekiem).
- izraut Izdzert (parasti alkoholisku dzērienu).
- nokosties Izdzert (parasti lielā daudzumā) alkoholisku dzērienu.
- izvilkt Izdzert (parasti trauku).
- iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā).
- iemest (arī izmest) kā ogu izdzert viena paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu)
- iemest (arī izmest) kā zemeņogu (arī ogu) izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu)
- izmest Izdzert vienā paņēmienā (parasti alkoholisku dzērienu).
- gagarēt Izdzīt (vēžus vai zivis no upes vai ezera krasta alām).
- izdūlēt Izdzīt ar dūmiem (parasti bites).
- dupināt Izdzīt vēzi no pakrastes alas.
- stenēt Izelpā radīt mainīga skaļuma, šņācošas skaņas sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (parasti aiz sāpēm, piepūles) - par cilvēkiem.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- izleksēt Izēst (parasti ko šķidru).
- izēdaļāt Izēst (parasti nekārtīgi, izmeklējot labāko barību, izrakņājot u. tml.).
- izklesēt Izēst (parasti par cūkām).
- novadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu).
- vadēties Izgarojot kādām sastāvdaļām, zaudēt savas vēlamās īpašibas (par dzērienu, parasti alu).
- uzmeistarot Izgatavot (ko), parasti ātri, arī ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- uzknipelēt Izgatavot (parasti ar grūtībām, sarežģījumiem).
- izmeistarot Izgatavot (parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi).
- novilkt Izgatavot (tekstu, attēlu), pārnesot (to) no īpaši veidotas formas uz kādas (parasti papīra) virsmas.
- sameistarot Izgatavot, arī salabot (ko), parasti ar primitīviem līdzekļiem vai neprasmīgi.
- nostrādāt Izgatavot, izveidot (ko), parasti precīzi, labi.
- sataisīt Izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; izgatavot, pagatavot (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu).
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- skoloties Izglītoties, mācīties, parasti mācību iestādē.
- sagrambāt Izgrambāt, parasti stipri.
- izkribināt Izgrauzt (parasti par pelēm, žurkām).
- izskribināt Izgrauzt (parasti par peli).
- aizbode Izgrauzts krasta līkums.
- uzskaistināt Izgreznot, izdaiļot, parasti mazliet.
- izdekorēt Izgreznot, izrotāt (parasti telpu, vietu).
- brucināties Izģērbties, parasti līdz apakšveļai.
- sagaidīt Iziet pretī, ierasties, būt (kur), lai sastaptu, apsveiktu u. tml. (atnācēju, atbraucēju); sagatavoties, veikt priekšdarbus (atnācēja, atbraucēja) saņemšanai, uzņemšanai.
- izkāpt Iziet, iznākt (parasti no kādas telpas kur), augstu ceļot kājas.
- izplūst Iziet, iznākt, izskriet (parasti par daudziem).
- izsoļot Iziet, iznākt, parasti raitā, staltā gaitā.
- izšiverēties Izieties, izstaigāties (pa vairākām vietām), parasti ko kārtojot, gādājot u. tml.
- nogāzt podu izjokot kādu vai izdarīt ko neparastu un jocīgu
- pačibēt Izjukt, parasti daļēji (piemēram, par norisi, pasākumu).
- atēsties Izjust apnikumu, nepatiku (pret ko), parasti pēc ilgstošas saskares, izbaudīšanas.
- ilgoties izjust dziļu, parasti arī ilgstošu, vēlēšanos, tieksmi (ko izdarīt, sasniegt, iegūt u. tml); vēlēties, tiekties (pēc kā)
- ienīst Izjust naidu (pret kādu); nīst (parasti spēcīgi).
- nejusties savā ādā izjust nemieru, labsajūtas traucējumu; nejusties brīvi; nejusties kā parasti
- iekārot Izjust spēcīgu, parasti savtīgu, vēlēšanos iegūt.
- noreibt Izjust, parasti vieglu, reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā).
- izbaudīt līdz mielēm izjust, pārdzīvot visu (parasti ko nepatīkamu, nevēlamu)
- fīlings izjūta, noskaņojums, garastāvoklis
- biķeris Izjūtas, pārdzīvojums (parasti nepatīkams).
- izkarst Izkalst karstumā (par augsni); izsust (parasti par ziemājiem).
- poss Izkaltēta, smalki saberzta (parasti bērza) piepe, kurā ar šķiltavu kramu iešķiļ dzirksteli.
- izcelties Izkāpt (krastā no ūdens transportlīdzekļa pēc brauciena).
- koproplanēze Izkārnījumu izdalīšanās no zarnas pa neparastiem ceļiem, piem., pa fistulu vai ievainojumu.
- izsutināties Izkarsēties (parasti pirtī).
- izveitēties Izkarsēties (parasti pirtī).
- izskrāpēt Izkasīt (parasti matus).
- iekausēt Izkausēt un ieliet (kur iekšā, parasti metālu).
- izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
- izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
- kabarejs Izklaidējoši priekšnesumi (parasti restorānos, kafejnīcās).
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
- kruīzs Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī.
- grafikas izklājprogramma izklājlapu programma, kas atveido displeja ekrānā darblapu, izmantojot bitkartētu grafiku, parasti tā ietver plašu datorizdevniecības elementu spektru un vienā izdrukā ļauj kombinēt izklājlapas un diagrammas
- iztinkavāt Izklāt (telpu) ar javas kārtu, parasti no iekšpuses.
- izkrekšēties Izklepoties (parasti īsi, aprauti).
- izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu).
- pašķīst Izkliedēties uz visām pusēm (parasti par šķidrumu, masu).
- izbļaut Izkliegt (parasti skaļi, nesavaldīgi).
- nojukt Izklīst (par cilvēku vai dzīvnieku grupu), izzust parastajai, pareizajai kārtībai (cilvēku vai dzīvnieku grupā).
- izķepuroties Izkļūt (no kāda, parasti nevēlama, stāvokļa).
- izkūņoties Izkļūt (parasti ar grūtībām).
- trīspusējā izkraušana izkraušana, izmantojot transportlīdzekļa trīs puses. Parasti izkraušanu veic pa aizmuguri un abiem sāniem. Izdevīgākais no visiem izkraušanas veidiem, jo, salīdzinot ar divpusējo vai vienpusējo izkraušanu, ļauj sasniegt maksimālo darba ražīgumu un minimālo dīkstāves laiku izkraušanai
- birums Izkultās labības daudzums (parasti no noteiktas platības vai izsēta labības daudzuma).
- lauzt Izkustināt un celt laukā no zemes (piemēram, celmus), parasti ar kādu darbarīku, ierīci.
- iztirināt Izkustināt, izpurināt (parasti rokas, kājas).
- magma Izkususi, ugunīgi šķidra, parasti silikātu, masa, kas rodas Zemes mantijā vai garozā un, lavas veidā nonākot Zemes virspusē, veido izvirduma iežus.
- izblusināt Izķert blusas (parasti mājdzīvniekiem).
- ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas.
- salasīt Izlasīt (parasti salīdzinot viena un tā paša teksta dažādus rakstījumus, tipogrāfiskus iespiedumus), lai konstatētu, vai (teksts) ir pareizs, labotu (tajā) kļūdas.
- atšifrēt Izlasīt un saprast (svešā rakstībā uzrakstītu tekstu, svešas rakstu zīmes).
- iziet cauri grāmatai, arī iziet grāmatu cauri izlasīt visu grāmatu, parasti ātri, arī steigā
- izlasīt Izlasot (kādu tekstu), uzzināt, arī izprast (ko).
- pieliet Izlejot (ko) lielākā daudzumā, parasti neviļus, negribēti, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu).
- izspriņģoties Izlēkāties, izskraidīties (parasti par dzīvniekiem).
- salept Izlept, parasti ļoti.
- izlidāt Izlidot (parasti par putniem, kukaiņiem).
- sasliet (arī sacelt, uzcelt) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- uzcelt (arī sacelt, sasliet) kūkumu izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem)
- sasliet (arī uzmest, izcelt) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- uzmest (arī izcelt, sasliet) kupri izliekt muguru uz augšu (parasti par kaķi)
- izlaistīt Izliet (parasti neviļus, negribēti).
- izalieties Izlieties, parasti neviļus, negribēti.
- nodzirdīt Izlietot (parasti dzīvniekiem paredzēta) dzēriena pagatavošanai (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
- nodedzināt Izlietot, parasti apgaismošanai, apsildīšanai (elektrisko strāvu).
- salīgoties Izlīgoties 2 (kopā ar kādu); līgot 2 vienam pēc otra, citam pēc cita (parasti no lielāka attāluma).
- izklāt Izlikt (3) (parasti ko horizontālu).
- balus Izlikt balot; atrasties balošanas stadijā.
- tēlot Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība, emocionāls stāvoklis).
- spēlēt Izlikties (par ko); izturēties tā, ka izpaužas (kāda, parasti neesoša, īpašība).
- leksiskais dialektisms izloksnes vārds, ko literārajā valodā parasti nelieto vai lieto tikai īpašos stilistiskos nolūkos (literārajā valodā tam parasti atbilst cits vārds)
- izraudāt Izlūgt, parasti raudot.
- izprasīties Izlūgties atļauju (parasti aiziet no kurienes vai neierasties kur).
- oksts Izlūkbišu atrastā spieta apmešanās vieta.
- nomācīt Izmācīt, pieradināt darīt citādi nekā ierasts.
- izzubrīt Izmācīties (visu, parasti daudzreiz atkārtojot).
- noliekt Izmainīt (kā) kustības, izplatīšanās virzienu, parasti uz leju, sānis.
- izlocīt Izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt).
- pagriezties Izmainīt ķermeņa stāvokli, parasti guļus.
- nokrāsoties Izmainīt vai iegūt noteiktu krāsu kādā (parasti fizioloģiskā) procesā.
- nogriezt Izmainīt virzienu (uz kādu pusi kam tādam, kas pārvietojas, parasti gaisā).
- izsist Izmainīt, izjaukt (kādam ierasto dzīves, darba u. tml. kārtību).
- izgriezties Izmainīties (kā) - parasti par apstākļiem.
- izkulcinēt Izmaisīt (parasti miltus iejavā, arī iejavu).
- nepieciešamās izmaksas izmaksas, kas var rasties kā kāda īpaša lēmuma tiešas sekas
- izspiest Izmantojot (parasti nežēlīgi, kāda spēkus, spējas u. tml.), iegūt (ko) sev.
- runāt Izmantojot (parasti) valodas skaniskos līdzekļus, apmainīties domām, uzskatiem u. tml.
- saēst Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznīcināt (ko) - parasti par kukaiņiem; sagrauzt (2).
- sagrauzt Izmantojot barībai, arī izalojot, parasti pilnīgi, sabojāt, arī daļēji iznicināt (ko) - parasti par kukaiņiem.
- aizņemties Izmantot (cita radīto, veidoto, citam raksturīgo, parasti mākslā); aizgūt.
- patērēt izmantot (parasti vielu, enerģiju) dzīvības procesu uzturēšanai (par organismu, tā daļām)
- parafrāzēt Izmantot (tēmu, parasti aizgūtu), risinot (to) fantāzijas veidā.
- ņemt Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
- žestikulēt Izmantot žestus (1), parasti izteikuma papildināšanai.
- skrejveltnis izmēģināšanas iekārtas daļa - veltnis, kas stendā imitē ceļu vai piedzen riteņus. Spēkratus stendā nostiprina ar riteņiem uz skrejveltņa, kura diametrs parasti pārsniedz spēkratu riteņu diametru. Riteņi griež skrejveltni (ceļa imitācijas režīmā), vai skrejveltnis griež riteņus. Parasti lieto vienu skrejveltni uz vienas ass riteņiem
- bezkontrasta izmeklējums, izmeklējuma daļa, kurā attēlus iegūst neievadot kontrastvielu
- palpācija Izmeklēšana (parasti medicīniska), taustot cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu.
- kratīšana Izmeklēšanas darbība, ko veic, pārmeklējot, piemēram, personu, vietu, priekšmetus, lai atrastu tādus noslēptus pierādījumus, kuriem ir nozīme krimināllietā.
- palpēt Izmeklēt (parasti medicīniski) cilvēku vai dzīvnieku, tā orgānu, ķermeņa daļu, taustot (to).
- izšņakarēt Izmeklēt, izošņāt (ar purnu, snuķi, parasti, meklējot ko garšīgu).
- gabarīts Izmērs (parasti lielam priekšmetam); arī lielums, apjoms.
- nanoizmērs Izmērs, kas mērāms nanometros, parasti līdz 100 nm.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- arheociāti Izmiris dzīvnieku tips, radniecīgi sūkļiem, skelets no kaļķa, porains, parasti cilindrisks, apakškembrijā siltās jūrās >1000 sugu.
- izmērcēties Izmirkt (parasti par cilvēku).
- paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos.
- Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kamerčauļu apakšklases kārtas jūras gliemju grupa ("Ammonitida"), kas dzīvoja jūrā uz grunts no devona līdz krīta periodam, Latvijā atrasti Dienvidkurzemē juras nogulumos.
- amonīti Izmirusi galvkāju klases kārta ("Ammonoidea"), atrodamas ļoti daudzveidīgas čaulas, kuru diametrs sasniedz 2 m, konstatēts \~1700 ģinšu, vairākas noder par vadfosilijām, Latvijā atrastas juras perioda nogulumos Kurzemē.
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte.
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem.
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas.
- psammosteus Izmirusi zivju ģints, līdzīga "Psammolepis", atrasti tikai fragmenti, augšdevona smilšakmeņos, arī Latvijā.
- ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi.
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
- samīstīt Izmīstīt (parasti lielāku daudzumu).
- izbarāt Izmitināt (parasti mājlopus).
- izbarot Izmitināt (parasti mājlopus).
- aizmēzt Iznīcināt, novērst (parasti parādības sabiedrībā).
- samalt Iznīcināt, parasti pilnīgi, bruņotā cīņā.
- izrentēt Iznomāt (parasti saimniecību, zemi).
- izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem).
- kara stāvoklis izņēmuma stāvoklis, kad (valstī, kādā tās teritorijā) civilpārvaldes iestādes ir pakļautas militārajai varai; karastāvoklis
- priekšrocība Izņēmuma tiesības, pirmtiesības; privilēģijas (parasti juridiskas, morālas).
- ekscepcionāls Izņēmuma veidā pastāvošs, neparasts.
- surdokamera Izolēta telpa ar skaņu necaurlaidīgām un (parasti) slāpējošām sienām.
- paliksnis Izolēta, paaugstināta zemes virsas vai ģeoloģiska veidojuma daļa, kas saglabājusies kādos noārdīšanās procesos; parasti veidots no cietākiem iežiem nekā apkārtējā teritorija.
- sedormids Izopropilalilacetilurina viela, ko parasti lieto tabletēs pa 0,25 g nomierināšanai, arī iemigšanai.
- izdžākāt Izošņāt barību, lai atrastu labāko kumosu (par dzīvniekiem).
- raksts Izpausme (psihiskam stāvoklim, rakstura, personības īpašībām, parasti sejā, skatienā).
- liecība Izpausme, arī pierādījums (parasti parādībām sabiedrībā).
- simptoms Izpausme, pazīme (kādai parādībai, parasti sabiedrībā).
- izturēties Izpaust (apzināti vai neapzināti) savu attieksmi (pret ko, parasti darbībā, rīcībā).
- izpūst Izpaust (parasti ko slēpjamu).
- izgāzt žulti izpaust niknumu, ļaunumu (pret kādu), parasti runā
- izaturēties Izpaust savu attieksmi pret ko, parasti rīcībā.
- atklāt (arī atsegt) savu patieso (arī īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
- atsegt (arī atklāt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus, negribēti)
- atklāt (arī atsegt) savu (īsto) seju izpaust savu būtību (parasti neviļus)
- nolasīt Izpaust, padarīt zināmu ar mutvārdiem (parasti lekcijas, referāta u. tml. veidā).
- gruzdēt Izpausties (acīs, skatienā) - par mokošām, parasti slēptām, jūtām; drūmi, arī naidīgi raudzīties (par acīm, skatienu).
- gailēt Izpausties (acīs, skatienā) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli (parasti par naidu, skumjām, sāpēm).
- glūnēt Izpausties (acīs, skatienā) - parasti par ko negatīvu.
- spoguļoties Izpausties (parasti acīs, sejā) - par psihisku stāvokli.
- vizēt Izpausties (parasti acīs, skatienā, sejā) - piemēram, par smaidu, pozitīvām jūtām.
- spīgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- spīguļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par jūtām.
- mirgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- spulgot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizmot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- vizuļot Izpausties (parasti acīs, skatienā) - parasti par pozitīvām jūtām.
- izskanēt Izpausties (parasti runā).
- iegulties Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegult (2).
- iegult Izpausties (parasti sejā, acīs, skatienā) - piemēram, par jūtām; iegulties (3).
- atvizmot Izpausties (parasti sejā) - par jūtām.
- atvizēt Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- atzaigot Izpausties (parasti sejā) - piemēram, par jūtām.
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
- pārmākt Izpausties spēcīgāk par ko citu, kavēt, ierobežot (tā) izpausmi (parasti par kā saturu, ideju).
- dzirkstēt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- dzirkstīt Izpausties viegli, raiti, spilgti (parasti par pozitīvām jūtām).
- iezīmēties Izpausties, atspoguļoties (parasti mākslas darbā).
- atplaiksnīties Izpausties, parādīties (cilvēku dzīvē, rīcībā) - parasti uz brīdi.
- attēloties Izpausties, parasti sejā, vaibstos (par jūtām, domām).
- izlūkot Izpētīt (piemēram, apstākļus, priekšmetus), parasti pirms kāda pasākuma, darbības.
- izmeklēt izpētīt, noskaidrot (parasti ar noziegumu saistītus apstākļus)
- darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus
- sniegums Izpildījums, veikums (parasti izpildītājmākslā).
- iestudējums izpildītājmākslas darbs (parasti izrāde, skaņdarba atskaņojums)
- sijāt Izplatīt (parasti gaismu).
- izlaist Izplatīt (parasti nepatiesas ziņas).
- ost Izplatīt (parasti patīkamu) smaržu; smaržot.
- liet Izplatīt (parasti spožu, gaismu, siltumu); izplatīt (skaņas, smaržas).
- vēdīt Izplatīt (smaržu, siltumu u. tml.) - parasti par gaisa plūsmu.
- vēdināt Izplatīt (smaržu) - parasti par gaisa plūsmu.
- plaiksnīt Izplatīt samērā spožu, parasti mazliet mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt samērā spožam, parasti ar mazliet mainīgu stiprumu (par gaismu); arī plaiksnīties.
- mirdzināt Izplatīt spilgtu, parasti ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar ātri mainīgu stiprumu, arī ar īslaicīgiem pārtraukumiem (par gaismu).
- mirdzēt Izplatīt spilgtu, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtam, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- tenkot Izplatīt tenkas, parasti sarunā.
- margot Izplatīt, parasti mainīga stipruma, gaismu (par gaismas avotu); būt, parasti ar mainīgu stiprumu (par gaismu).
- spīgot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- spīguļot Izplatīt, parasti nevienmērīgu, gaismu (par gaismas avotu).
- pūst Izplatīt, virzīt (piemēram, gaisa plūsmu), arī virzīt līdz ar gaisa plūsmu (ko) - parasti par iekārtām, ierīcēm.
- ieklīst Izplatīties (kur iekšā, parasti par skaņu, gaismu).
- velties Izplatīties (par, parasti stipru, smaržu).
- sakāpt Izplatīties (parasti augšup) - par parādībām dabā.
- izstarot Izplatīties (parasti par elektromagnētiskajiem viļņiem, kādu enerģijas veidu).
- izlauzties Izplatīties cauri (kam), caur (ko) - par gaismu; kļūt redzamam cauri (kam), caur (ko) - parasti par debess spīdekļiem.
- nogulties Izplatīties gaisā lejup, arī krist un novietoties, parasti slānī (kur, uz kā u. tml.).
- vēsmot Izplatīties kādā vidē, parasti vienlaikus ar lēnu gaisa plūsmu, lēnu vēju (parasti par smaržu); būt lēnam (par vēju).
- saviesties Izplatīties vairākās, daudzās vietās (parasti par tumsu).
- pieplūdināt Izplatīties viscaur (telpā, apkārtnē, vidē) - parasti par gaismu, skaņu, smaržu.
- pārplūdināt Izplatīties viscaur (vietā, telpā) - parasti par gaismu.
- spīdēt Izplatīties, būt, parasti labi, redzamam (par gaismu).
- gulēt Izplatīties, klāties (parasti kam pāri) - piemēram, par mākoņiem, ūdeni; izplatīties (par miglu, tumsu).
- plīvot Izplatīties, parasti ar mainīgu intensitāti (par skaņu, gaismu).
- spiesties Izplatīties, parasti citā telpā, vidē (par skaņu).
- nogulties Izplatīties, parasti lejup (uz kā, kur u. tml.) - par gaismu.
- spiesties Izplatīties, parasti pa ko šauru (par gaismu).
- ložņāt Izplatīties, parasti slepeni (par baumām, tenkām).
- kāpt Izplatīties, virzīties (parasti uz augšu, arī ārā no kā) - par liesmām, uguni.
- caurums Izplīsums, pilnīgs izdilums (kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā).
- špunde Izplīsums, pilnīgs izdilums kādā priekšmetā, parasti apavos, apģērbā.
- spunde Izplīsums, pilnīgs izdilums, parasti apģērbā, apavos.
- izcīkāties Izplūkties (parasti par gaiļiem).
- izcīpāties Izplūkties (parasti par gaiļiem).
- Daudu avots izplūst Daudas upītes kreisajā krastā, Siguldas pagastā
- izlieties Izplūst plašumā (parasti par upi).
- izskalot Izpostīt, sabojāt (parasti par lietus ūdeņiem).
- prasties Izprast situāciju un saskaņā ar to rīkoties.
- apjēgt Izprast, aptvert.
- apzināties Izprast, apzināti izjust; zināt.
- orientēties Izprast, arī pazīt (ko).
- iztulkot Izprast, izskaidrot.
- reģistrēties Izprast, kļūt saprotamam.
- ierubīties Izprast.
- izdot par sievu izprecināt (parasti meitu)
- izdot pie vīra izprecināt (parasti meitu)
- izdot Izprecināt (parasti meitu).
- izdot tautās izprecināt, parasti, aizlaižot prom no mājām
- pikniks Izpriecas izbraukums ārpus pilsētas, parasti plašākā sabiedrībā, ar maltīti.
- liekuļot Izrādīt (ko) neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- mest acis uz kādu izrādīt interesi par pretējā dzimuma personu (parasti vīrietim par sievieti), iecerēt par līgavu vai līgavaini; noskatīt ko sev, iekārot
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- sakairināt Izraisīt (ēstgribu), parasti stipri.
- sakārdināt Izraisīt (kādā), parasti ļoti, spēcīgu tieksmi, vēlēšanos (pēc kā, ko darīt).
- ieliet Izraisīt (parasti jūtas).
- uzbudināt Izraisīt (parasti organisma daļā) uzbudinājumu (2).
- pieliet sirdi (arī dvēseli) izraisīt (parasti pozitīvu) psihisko stāvokli
- kvēlināt Izraisīt (psihisku stāvokli, parasti spēcīgu); rūdīt, veidot (piemēram, gribu, raksturu).
- pamodināt Izraisīt (psihisku stāvokli), parasti no jauna, atmodināt (3).
- nošmucināt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā), parasti ar karstu šķidrumu, tvaiku.
- eiforizēt Izraisīt eiforiju (parasti par vielām).
- rūpēt Izraisīt interesi (parasti par materiālām vērtībām).
- krist Izraisīt jūtas; rasties, tikt izraisītam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- kairināt Izraisīt kāri (parasti par ēdienu, dzērienu, tā smaržu).
- atveldzēt skatienu izraisīt labpatiku (parasti par krāšņām ainavām)
- plēst (vai) galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- plēst galvu pušu izraisīt nepatīkamas sajūtas (parasti par stipru troksni, arī galvassāpēm)
- kutināt pakrūti Izraisīt nepatīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu).
- kutināt sirdi izraisīt netīkamu sajūtu (parasti par transportlīdzekli, kas strauji maina augstumu, arī par augstuma maiņu)
- noskaņot Izraisīt noteiktu garastāvokli, noskaņu.
- spiest Izraisīt palielināta sasprindzinājuma, smaguma sajūtu (organisma daļā) - parasti par fizioloģisku stāvokli.
- sadrošināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- sadūšoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, drosmi (ko darīt).
- samundrināties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, mundrumu.
- sasparoties Izraisīt sev, parasti pēkšņi, sparu, gribu (parasti ko darīt).
- kaitēt Izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu).
- izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
- kutināt sirdi izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi)
- kutināt pakrūti Izraisīt vieglu (parasti patīkamu) uzbudinājumu, satraukumu (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- izdiedelēt Izraisīt, iemantot (vēlamu attieksmi pret sevi), parasti, pazemojot sevi.
- uzsist Izraisīt, parasti nepatīkamu, fizioloģisku stāvokli (piemēram, par smaku, gaismu).
- sacelt vētru izraisīt, parasti nevēlamu, satraukumu, arī skandālu
- sadzelt Izraisīt, parasti stipru, sūrstošu, dedzinošu sajūtu (par vēju, salu, kodīgām vielām u. tml.); izraisīt šādu sajūtu, arī savainot (par ko karstu).
- ieplūst Izraisīties (parasti par fizioloģiskām vai psihiskām norisēm).
- nostāties (acu) priekšā izraisīties psihē (parasti par priekšstatu)
- sanākt Izraisīties, izveidoties, rasties (kā) rezultātā (piemēram, par norisi, stāvokli).
- iestrāvot Izraisīties, kļūt uztveramam (parasti kādā ķermeņa daļā) - parasti par siltuma sajūtu.
- saviļņoties Izraisīties, parasti pēkšņi (par spēcīgu emocionālu stāvokli).
- ienākt Izraisīties, rasties (kādos apstākļos, situācijā) - par psihiskiem stāvokļiem.
- atdzīvoties Izraisīties, rasties atkal (par jūtām, īpašībām u. tml.).
- aizspēt Izraisīties, rasties tik pēkšņi, negaidīti, ka kāds nepaspēj ko paveikt.
- saspridzināties Izraisot, parasti nejauši, sprādzienu, tikt nogalinātam, arī savainotam.
- sašļurgāt izrakņāt (parasti par ēdienu)
- sarakņāt Izrakņāt, parasti ļoti.
- norakt Izrakt (kādā veidā, parasti grāvi).
- Liepājas ezera apvadkanāls izrakts gar Liepājas ezera austrumu un dienvidu krastu, garums - 16 km
- lūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- salūkot Izraudzīt, izvēlēties sev (parasti sievu).
- lūkoties Izraudzīties, izvēlēties sev (parasti sievu).
- dépaysé izrauts no pierastās vides, apkārtnes
- izlerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
- izļerkšēties Izrieties (parasti īsi, aprauti).
- izkomandēt Izrīkot (parasti kundziski, uzstājīgi).
- uzpuškot Izrotāt, izpušķot (parasti kapu ar ziediem).
- pārgarums Izrunas laiks (valodas skaņām), kas ir ilgāks nekā parasts pēc valodas likumiem.
- izpentarēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri).
- izpenterēt Izrunāt, izteikt (parasti neskaidri).
- izmuldēties Izrunāties (parasti bezjēdzīgi, nesakarīgi).
- izpentarēties Izrunāties (parasti neskaidri).
- izpenterēties Izrunāties (parasti neskaidri).
- izsaiņoties Izsaiņot (parasti savas mantas).
- montana Izsaka (parasti patīkamu) pārsteigumu.
- Kur tas dzirdēts! izsaucas, saka, ja uzzina ko neparastu (parasti negatīvu)
- aiziet jūriņā izsaucas, vēstījot kaut kā (parasti brauciena) sākšanos
- škic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi; skic.
- skic Izsauciens, ar kuru dzen prom (parasti) kaķi.
- tiš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- tīš Izsauciens, ar kuru dzen prom dzīvnieku (parasti putnu).
- skrapt Izsauksmes vārds (parasti atkārtojumā), apraksta skrāpēšanas, kasīšanas troksni.
- kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju.
- cabu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cibu, cabu" uzrunājot bērnu vai spēlējoties ar bērnu.
- capu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- cipu Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā "cipu, capu" sarunājoties ar bērnu, arī bērniem mācoties staigāt.
- cāba Izsauksmes vārds, ko parasti lieto savienojumā ar "cība" vistu saimes sasaukšanai.
- aču izsauksmes vārds, parasti atkārtojumā, lieto, lai pievērstu uzmanību
- avui Izsauksmes vārds, parasti sāpēs, pārdzīvojumā.
- avai Izsauksmes vārds, parasti uzslavai.
- izlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- uzlobīt Izsecināt (domu, atziņu), uztvert (kā, parasti teksta, saturu).
- izmanīt Izsecināt vai konstatēt (parasti ar nojautu, pēc netiešām pazīmēm); nojaust.
- nokļūt uz pēdām (kādam) izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu)
- būt (arī (no)nākt, tikt, nokļūt) (kādam) uz pēdām izsekojot, meklējot atrast (kādu, kāda uzturēšanās vietu)
- izpļekāt Izsist (ar pletni, parasti mušas).
- iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas).
- orientēt Izskaidrot (kādam) ko, palīdzēt (kādam) izprast ko.
- lēvenis Izskalots krasts.
- pamēda Izskalots upes krasts.
- izdiebt Izskriet (parasti ātri).
- izļipot Izskriet (parasti par zaķi); izļinkāt.
- izļinkāt Izskriet (parasti par zaķi); izļipot.
- noslaukt Izslaukt (parasti daļu piena).
- ieslieties debesīs izslieties augstu (parasti par ko garu, smailu)
- salonisks Izsmalcināts (parasti par izturēšanos).
- izmaidzīt Izspaidīt; saspaidīt, sasmalcināt (ko mīkstu, parasti ar rokām).
- pārtrumpot Izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), pārspēt (kādu kāršu spēlē); izspēlējot vērtīgāku kārti (parasti trumpi), iegūt (pretinieka izspēlēto) kārti.
- izkosties Izspiesties cauri (kam), caur (ko) - parasti par vielu.
- iztiesāt Izspriest tiesā (parasti lietu).
- izsēdēt Izspriest, nolemt (parasti sapulcē, sēdē).
- sabužināties Izspurt (parasti par matiem).
- izkoizāt Izstaigāt (parasti lieliem, neveikliem soļiem).
- izvilkt Izstaipīt (parasti rokas, muskuļus, piemēram, nesot ko smagu).
- gailēt Izstarot sārtu gaismu (parasti par oglēm); kvēlot.
- šķiest Izstarot, arī atstarot (gaismu), parasti vienlaikus vairākos virzienos.
- izliet Izstarot, izplatīt (parasti gaismu, siltumu).
- izsūdzēt Izstāstīt (savas bēdas, nelaimi u. tml.), lai rastu mierinājumu, atvieglojumu.
- novilkt Izstiepjot, parasti stingri (piemēram, virvi, stiepli) un piestiprinot galus, novietot (to pār ko, gar ko u. tml.).
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem.
- šņukurs Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē.
- priekškars Izstrādājums (parasti no smaga auduma) skatuves aizsegšanai un atdalīšanai no skatītāju zāles.
- bomela Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomele Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomēlis Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomels Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomeļš Izstrādājums no kokvilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomila Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomile Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomilis Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomilla Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- bomils Izstrādājums no kovilnas - parasti diedziņi, arī audums.
- plīvurs Izstrādājums no plāna, parasti caurspīdīga, auduma sieviešu apģērbam (piemēram, sejas aizsegšanai, galvassegas rotāšanai).
- apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības.
- rokdarbi Izstrādājumu darināšana (parasti ar rokām), piemēram, no tekstilmateriāliem, ādām; attiecīgais lietišķās mākslas veids.
- caka Izstrādāta, robaina apmale (parasti tērpiem, veļai); robainā ārējā (mežģīņu) mala.
- izurķēties Izstrādāties (parasti veicot dažādus mājas, saimniecības darbus).
- piejaukt Izsvaidot, novietojot (ko) izklaidus, padarīt nekārtīgu (parasti telpu).
- palaist vējā izšķērdēt ko, neprast ko saglabāt, novērtēt, neizmantot kādu iespēju, neievērot teikto
- pārlasīt Izšķirot (parasti dārzeņus, augļus) pēc kvalitātes, derīguma.
- izknuzināt Izšķirstīt, iztīrīt (spalvas ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
- izasviesties Izšūpoties, parasti ļoti augstu.
- izdēt Iztaisīt, izveidot (kokā, parasti bišu mājokli).
- sastiept Iztaisnot, parasti pilnīgi, un pastiept (ķermeņa daļu).
- izslieties Iztaisnoties (par augiem, to daļām); izaugt (parasti taisni, uz augšu).
- klanīties Iztapt, izdabāt (kādam, parasti savtīgā nolūkā).
- izčamdīt Iztaustīt, izgrābstīt (parasti, ko meklējot).
- tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas.
- pustonis Izteiksmes veids, kam nav raksturīgas krasas pārejas, spilgti kontrasti.
- aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums
- skaļi vārdi izteiksmīgi, arī jūsmīgi vārdi, kas (parasti) nav pamatoti satura, faktu ziņā
- dzīvs Izteiksmīgs (parasti par mākslas darbu).
- izgvelzt Izteikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības); arī izrunāt (4), izplatīt tenkas.
- nojautāt Izteikt (parasti stingru) jautājumu.
- pajautāt Izteikt jautājumu (kādam), parasti īsi.
- uzmest Izteikt rakstiski, uzrakstīt, parasti īsi, arī ātri, melnrakstā.
- pieteikties pie vārda izteikt vēlēšanos runāt (parasti sapulcē)
- spriedelēt Izteikt vispārīgas, nenoteiktas, parasti vāji pamatotas, domas (par ko); liekvārdīgi, bezsaturīgi runāt, sarunāties (par ko).
- iedzīvināt Izteikt, attēlot (mākslas darbā, parasti spilgti, patiesi).
- aprakstīt Izteikt, attēlot (pārdzīvojumu, izjūtas u. tml., parasti vārdos).
- izrunāties Izteikt, izpaust (parasti neviļus, negribēti).
- pacelt balsi izteikt, izpaust savas domas, uzskatus atklātībā, publiski (parasti, aizstāvot ko vai vēršoties pret ko)
- izarunāties Izteikt, izpaust, parasti neviļus, negribēti.
- sabārt Izteikt, parasti stingru, bārienu.
- sarāt Izteikt, parasti stingru, rājienu; sabārt.
- ielūgums izteikts aicinājums ierasties (parasti sarīkojumā, svinībās)
- starpsauciens Izteikums (parasti skaļš, īss), kurā pausta reakcija uz kāda runu, darbību, izturēšanos; arī replika (1).
- Še tev! izteikums, ar ko pavada sitienu (parasti cilvēkam)
- spriedums Izteikums, doma, kurā ir ietverta, parasti pārdomāta, pamatota, atziņa, vērtējums, viedoklis, secinājums.
- fantazēt Iztēlē radīt, veidot, parasti ko īstenībai neatbilstošu; arī sapņot.
- supervaronis Iztēlots (parasti komiksu) pozitīvais tēls, kas apveltīts ar īpašām un pārcilvēciskām spējām (piem., pārdabisku spēku, ātrumu, izturību) un aktīvi cīnās pret ļaunumu.
- izgāzt Iztērēt (naudu, parasti daudz), samaksāt (parasti dārgi).
- izsviest Iztērēt (parasti naudu).
- maizes kumoss iztika, pārtika (parasti pieticīga)
- izdzīvot Iztikt (ar kādiem, parasti niecīgiem, līdzekļiem), spēt eksistēt (no kā).
- pieciest Iztikt bez (kā), parasti neilgu laiku.
- izknuzināties Iztīrīt (savu ādu, apspalvojumu ar knābi) - par putniem, parasti vistām.
- iztērpināt Iztīrīt, izkasīt, piemēram, nosēdumus, gļotas, parasti no kā iekšpuses.
- spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām).
- skatījums iztirzājums, arī vērtējums, kura parasti izmanto kādu viedokli, teoriju u. tml.; arī viedoklis
- izcelt Iztraucēt (parasti guļošu cilvēku).
- iznešanās Izturēšanās (parasti lepna, iznesīga).
- mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko).
- nodevība Izturēšanās, rīcība, kas sagādā (kādam) vilšanos, neatbilst (kāda) cerībām (parasti draudzībā, mīlestībā).
- stulbība Izturēšanās, rīcība, runa, arī doma, izteikums, kurā izpaužas garīga aprobežotība, nespēja aptvert, saprast; arī muļķība (2).
- maniere Izturēšanās, uzvedības, runas (pierasts, pastāvīgs) veids.
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
- ucināties Izturēties (parasti pret zīdaini, mazu bērnu) ar mīļumu (piem., ucinot, rotaļājoties).
- niķoties Izturēties cilvēkam nevēlami, nepakļāvīgi (parasti par mājdzīvnieku).
- niķoties Izturēties kaprīzi, untumaini, arī nepaklausīgi (parasti par bērnu).
- stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām.
- taisīt Izturēties, rīkoties (kādā, parasti nevēlamā, veidā).
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti parādība dabā) var pastāvēt, saglabājas, netiek bojāts.
- saudzēt Izturēties, rīkoties tā, ka (kas, parasti priekšmets) netiek bojāts, pakļauts kaitīgai iedarbībai.
- liekuļot Izturēties, rīkoties, runāt neatbilstoši saviem uzskatiem, jūtām (parasti savtīgos nolūkos).
- kravas tīkls izturīga materiāla tīkls, kas nostiepts starp kuģa bortu un krastu pie kravas lūkas, lai novērstu lādējamo preču nejaušu iekrišanu ūdenī
- pineklis Izturīgs, mīksts valgs, arī aizslēdzams dzelzs veidojums, kas paredzēts dzīvnieka (parasti zirga) priekškāju sapīšanai.
- transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu.
- aptaujāties Izvaicājot (parasti vairākus), iegūt kādas ziņas.
- piebuzīt Izvārīt (negaršīgu ēdienu, parasti zupu).
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
- norobežot Izveidojot robežu, nošķirt, nodalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
- piegriezums Izveidojums, forma (parasti apģērbam, apaviem).
- izgrebt Izveidot (bedri, iedobumu u. tml., parasti cietā zemē).
- sakļaut Izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2).
- pafakturēt Izveidot (kā) faktūru, parasti zem nākamā attēla.
- padziļināt Izveidot (kā) piegriezuma dziļāku nekā parasti.
- uzpost Izveidot (kāda) apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznot, izrotāt (kādu), parasti mazliet.
- individualizēt Izveidot (ko) ar individuālām īpatnībām (parasti mākslas darbā); savdabīgi paust, atklāt (piemēram, mākslas darba saturu).
- paaugstināt Izveidot (ko) augstāk par parasto vietu.
- salikt Izveidot (ko) no atsevišķam (gatavām) detaļām, elementiem, tos savstarpēji savienojot un parasti papildus neapstrādājot.
- pazemināt Izveidot (ko) zemāk par parasto vietu.
- savagot Izveidot (laukā, zemē u. tml.), parasti viscaur, vagas.
- nostrādāt Izveidot (mākslas darbu), parasti mākslinieciski augstvērtīgi.
- izskaistināt Izveidot (parasti mākslas darbu) tādu, kurā kas tiek attēlots īstenībai neatbilstoši skaists, labs (parasti par mākslas darbu).
- sacaurumot Izveidot (parasti vairākus, daudzus) caurumus (kādā priekšmetā); izveidot caurumus (vairākos, daudzos priekšmetos).
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- izlepīt Izveidot (priekšmetu, parasti no māla).
- sabiedroties Izveidot ciešu saistību, sadarbību (ar kādu), arī apvienoties (ar kādu), parasti kādu mērķu sasniegšanai.
- saskrullēt Izveidot cirtas (matos, ūsās, kādā to daļā); arī savīt (parasti matus, ūsas).
- uzpufēt Izveidot kuplu, augstu krokojumu (parasti piedurkņu augšdaļā).
- izvārškāt Izveidot nošuvi, parasti ar rupjāku diegu, arī ar citas krāsas diegu.
- savilkt Izveidot noteiktu (kāju, roku, pirkstu u. tml.) stāvokli, parasti saliecot (tos) locītavās.
- saplānot izveidot plānu (parasti vairākām, daudzām norisēm, darbībām)
- uzposties Izveidot savam apģērbam, ārienei u. tml. kārtīgu, vēlamu izskatu, izgreznoties, izrotāties, parasti mazliet.
- saziedēt Izveidot ziedus (parasti par vairākiem, daudziem augiem); izveidoties (par vairākiem, daudziem ziediem).
- pārnest Izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā; izveidot, izbūvēt (ko) citā vietā nekā parasts.
- iekārtot Izveidot, nodibināt (parasti iestādi), izbūvējot vai ierādot telpas, apgādājot ar inventāru un izvietojot to noteiktā kārtībā.
- izkalt Izveidot, parasti grūtībās (piemēram, uzskatus, īpašības, kādu stāvokli).
- sasisties Izveidot, parasti nevēlamas, attiecības (ar kādu).
- sakārtot Izveidot, parasti pilnīgi (priekšmetam, telpai u. tml.), vēlamo, parasto izskatu, radīt, parasti pilnīgu, kārtību; salikt, novietot (priekšmetus) atbilstoši pieņemtajai kārtībai.
- sacirtot Izveidot, parasti viscaur, cirtas (matos, kādā to daļā).
- sasprogāt Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- sasprogot Izveidot, parasti viscaur, sprogas (matos, kādā to daļā).
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- izburt Izveidot, radīt (parasti ko skaistu, cildenu, vērtīgu).
- savagot Izveidot, radīt (piemēram, priekšmetā) vairākus, daudzus padziļinājumus, rievas u. tml.; šādā veidā sabojāt (ko), parasti pilnīgi.
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta
- ataust Izveidoties (apziņā, atmiņā), rasties (pārdzīvojumiem).
- sablīvēt Izveidoties blīvi citam pie cita (parasti par augiem, to daļām).
- ieiet (arī ievirzīties, retāk iegriezties) parastajās sliedēs izveidoties parastajā kārtībā
- samākties Izveidoties, arī atrasties (kur) - parasti par lieliem mākoņiem.
- nokārtoties Izveidoties, nodibināties noteiktai, parasti vēlamai, kārtībai (piemēram, kādā norisē), tikt nokārtotam.
- izpeldēt Izveidoties, rasties (apziņā).
- sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu.
- samesties Izveidoties, rasties (par augiem, to daļām).
- iemesties Izveidoties, rasties (par kādu parādību, procesu u. tml.).
- ieperināties Izveidoties, rasties (par negatīvām parādībām sabiedrībā).
- ievilkties Izveidoties, rasties (sejā) - par vaibstiem, grumbām u. tml.
- izrietēt Izveidoties, rasties kā (parasti galvenā, noteicošā) ietekmē; pamatoties (uz ko, parasti uz galveno, noteicošo).
- izmisēties Izveidoties, rasties kļūdai, neveiksmei.
- uzmesties Izveidoties, rasties virsū (uz ķermeņa, tā daļām) - par augoņiem, izsitumiem u. tml.
- izstaltoties Izveidoties, rasties.
- izrietēt Izveidoties, tikt izsecinātam (parasti no kā vispārīga) - piemēram, par domu, ideju.
- pārstiepties Izveidoties, tikt izveidotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko); atrasties, būt novietotam šaurā joslā pāri (kam), pār (ko).
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha
- Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
- noklusējuma izvēle izvēle, ko programma veic automātiski; parasti tā ir visiespējamākā izvēle, ko lietotājs būtu izdarījis kādā izvēlnē vai sarakstā
- atrast savu vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- atrast īsto vietu izvēlēties savām spējām un interesēm visvairāk piemēroto specialitāti, nodarbošanos; apzināties, izprast savu attieksmi pret dzīvi un sabiedrību
- uztrāpīt Izvēlēties, atrast (ko atbilstošu noteiktām prasībām, vēlamu).
- notrāpīt Izvēlēties, atrast (ko pareizu, vēlamu).
- pasalasīties Izvēlēties, izmeklēt ko derīgu ēšanai (parasti par dzīvniekiem).
- šņakarēties Izvēlīgi, parasti, izmeklējot labāko, garšīgāko, ēst (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs.
- vadības izvēlne izvēlne, ko var atrast praktiski visos logos un dialoglodziņos un kas satur opcijas aktīvo logu pārvaldīšanai
- atvemt Izvemt (parasti nedaudz nesagremotas barības).
- pārsijāt Izvērtēt (piemēram, daiļdarbu), parasti atšķirojot nevajadzīgo, nederīgo.
- pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām); izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna.
- izdzīt Izvest (no kurienes, kur u. tml., parasti kokmateriālus).
- izniekāt Izvētīt ar trauku, parasti ar muldu.
- izņemt Izvilkt (parasti roku).
- izķeksēt Izvilkt, izdabūt (parasti ar ķeksi).
- izdabūt Izvilkt, izņemt (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar pūlēm, grūtībām.
- kineds Izvirtulis, netiklis; pasīvais pederasts.
- nokare izvirzījums (piemēram, klintij, krastam), kas atrodas kam pāri, parasti uz leju; pārkare
- zobs Izvirzījums (smails, noapaļots, asi nošķelts u. tml., parasti kā malā).
- pilastre Izvirzījums ar taisnstūra šķērsgriezumu sienas vai staba virsmā, parasti veidots pēc kolonnas uzbūves shēmas.
- izdzīt Izvirzīt (no kurienes, kur u. tml., parasti pa ūdeni) - par vēju.
- prasīt Izvirzīt (parasti kategoriskus) noteikumus.
- izdzīt Izvirzīt (parasti pa ūdeni) cauri (kam), caur (ko) - par vēju.
- izbraukt Izvirzīt (parasti roku, pirkstus) cauri (kam), caur (ko).
- celt Izvirzīt (sūdzību, prasību, parasti tiesvedībā).
- izkārt Izvirzīt ārā (no kurienes, parasti roku, kāju) un ļaut nokarāties; izvirzīt tālu ārā (no kurienes, parasti galvu).
- izskalot Izvirzīt krastā (parasti par viļņiem).
- sacelt Izvirzīt uz augšu (ķermeņa daļu); ceļot novietot (ķermeņa daļu) augstāk, uz augšu, izliekt muguru (parasti par dzīvniekiem).
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
- karnizs Izvirzīta, parasti rotāta augšmala, piemēram, mēbelēm.
- izspraukties Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par priekšmetiem.
- izkļūt Izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- izklidzināt Izvirzīties (no kurienes, kur) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- iznirt Izvirzīties (no ūdens, parasti no dziļuma) un parādīties (virspusē).
- izspraukties Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - parasti par priekšmetiem.
- izklidzināt Izvirzīties cauri (kam), caur (ko) sīkiem, skanīgiem soļiem (parasti par zirgu).
- izasvērties Izvirzīties uz augšu (parasti par akas vindu).
- izkļūt Izvirzīties, cauri (kam), caur (ko), parasti ar grūtībām, pārvarot šķēršļus.
- iztīties Izvirzīties, izdalīties (parasti no miglas, dūmiem) un kļūt saskatāmam.
- iedomāties Izziņas darbībā rasties atziņai, secinājumam, konstatējumam, idejai u. tml.; iedomāt (3).
- izklīst Izzust (parasti par negatīvu psihisku stāvokli).
- iziet Izzust (parasti par smaku, smaržu).
- nojukt Izzust parastajai, pareizajai kārtībai starp (kā) daļām.
- sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem).
- izdūlēt Izzvejot (parasti kā degoša gaismā).
- izvitēt Izžāvēt (parasti gaļas izstrādājumus).
- čīkstiņi Izžuvušu upju krastos augoši augi.
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
- Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte.
- piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk).
- sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
- izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus).
- uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu).
- vamzis Jaka (parasti bieza).
- eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki).
- Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam.
- Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē.
- Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
- Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta.
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu.
- Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi.
- oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu.
- Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči
- taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas).
- jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem).
- Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts.
- Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca.
- Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera.
- izjāt Jāšus doties (parasti kur netālu).
- rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā.
- iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1).
- uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos.
- izmakarēt Jaucot, vandoties pārmeklēt; pārmeklējot atrast, izņemt (ko paslēptu).
- šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm.
- vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums).
- piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.).
- postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu).
- elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā.
- obligātā partenoģenēze jauna organisma parastais attīstības ceļš
- podeņš Jauna sēne (parasti bērzlape).
- podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape).
- grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā).
- viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- baudas zēniņš jaunāks seksuālo rotaļu biedrs divu -- vecuma un parasti arī sabiedriskā stāvokļa zīņā nevienlīdzīgu -- cilvēku attiecībās; vīrišķā dzimuma prostitūta
- midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību.
- bērnu izdzīvošana jaundzimušo kohortas dzīvotspēja (parasti līdz 5 gadu vecumam)
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
- jaunietis jauni cilvēki, parasti jaunāki par 21 gadu (var ietvert personas līdz 25 gadu vecumam)
- jauneklis Jauns (parasti neprecējies) vīrietis.
- dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis.
- dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā.
- hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam.
- jaunāds Jauns, neparasts.
- spriskas Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- spriski Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums.
- stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā.
- neovaskularizācija Jaunu asinsvadu veidošanās neparastā vietā.
- večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas
- supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu
- redzēt Jaust, noprast.
- Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu.
- tautas skaitīšanas programma jautājumi, uz kuriem tautas skaitīšanas laikā tiek iegūtas atbildes; to parasti veido adresu daļa un pamatprogramma
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- vārīga vieta jautājums, doma, priekšstats, psihes īpašība u. tml., ko cilvēks parasti slēpj un kas, citu cilvēku atklāta, izraisa aizskāruma, aizvainojuma, arī pazemojuma izjūtu
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- tralla Jautra dziesma, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la".
- vidžerēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
- vidžurēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
- triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt.
- perifērijas ierīce jebkura datu apstrādes sistēmas ierīce, kas parasti konstruktīvi atdalīta no datora un nodrošina sistēmas ārējos sakarus vai rada papildu iespējas; ārējā ierīce
- ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā.
- gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji).
- tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē.
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai
- emocionālā labilitāte jēdziens, ar kuru raksturo cilvēka strauju emociju un līdz ar to arī garastāvokļa maiņu
- takas atkarība jēdziens, kas raksturo kā indivīdu, tā arī iestāžu un organizāciju sociālo inerci, atkarību no ierastā darbības veida; ierastības atkarība
- Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā.
- Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga.
- ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji.
- Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā.
- jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda).
- Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā.
- Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina.
- Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera.
- jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda).
- Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
- Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
- Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti.
- ērmotīgs Jocīgs, dīvains, neparasts; ērmots.
- lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai.
- Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- iejoma Jomas krasts.
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
- Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam.
- robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās.
- starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām.
- kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis.
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- žļugt Jukt (parasti par slapjiem, izmirkušiem apaviem).
- Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m
- krastieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji.
- pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli.
- jumtveidā Jumta, parasti divslīpju, formā, veidā.
- Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km
- piejūre Jūrai tuva sauszemes daļa, jūras krasts ar tuvāko aizmuguri; kontinenta nomale gar okeānu.
- gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus.
- regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā.
- dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis.
- neritiskā josla jūras josla gar krastu, kuras dziļums nepārsniedz 200 m, tajā daudz dažādu augu un dzīvnieku
- liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa.
- jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne.
- jūrmalnieks Jūras krasta tuvākās apkārtnes iedzīvotājs.
- Smaragda krasts jūras krasts Francijas ziemeļrietumu daļā, Lamanša Senmalo līča dienvidu piekraste
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas
- Ambaru līcis jūras līcis (_Ambaro, Helodranon’_) Madagaskarā, Ancirananas provinces rietumu piekrastē
- Brovīkens jūras līcis (fjords) Baltijas jūras rietumu piekrastē, Zviedrijas austrumos
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
- Bristola līcis jūras līcis Aļaskas dienvidrietumu piekrastē ("Bristol Bay"), Beringa jūras austrumu daļā, platums — pie ieejas 480 km, dziļums — 27-84 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,7 m; Bristoles līcis
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē
- Atkas līcis jūras līcis Antarktīdā (_Atka Iceport_), Hokona VII jūras krastā
- Amundsena līcis jūras līcis Antarktīdā (angļu val. _Amundsen Bay_), Indijas okeāna Kosmonautu jūras austrumu krastā
- Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
- Baijagrandes līcis jūras līcis Atlantijas okeāna dienvidrietumos, Argentīnas Santakrusas provinces dienvidu daļas austrumu piekrastē
- Argjēnas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna Mauritānijas piekrastē (_Arguin, Baie d’_)
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā (_Cardigan Bay_), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m
- Donegolas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Donegal Bay"), Īrijas ziemeļrietumu piekrastē, garums — 39 km, platums — līdz 35 km, dziļums — 50-79 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,7 m
- Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
- Sentlorensa līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Gulf of Saint Lawrence"), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, no okeāna to atdala Ņūfaundlenda un Keipbretona, platība — 249000 kvadrātkilkometru, dziļums — līdz 538 m
- Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
- Masačūsetsas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (“Masschusetts Bay”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, Menas līča dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 55 km, dziļums — līdz 93 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,8 m
- Česapīka līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Chesapeake Bay"), ASV piekrastē, garums — 315 km, platums — 6-30 km, lielākais dziļums — 27 m
- Ankšesa līcis jūras līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (_Anxious Bay_), Dienvidaustrālijas štata dienvidu daļā, Eira pussalas rietumu piekrastē
- Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
- Aklinsas līcis jūras līcis Bahamu salās (_Acklins, Bight of_), Aklinsas salas rietumu piekrastē
- Matsalu līcis jūras līcis Baltijas jūras austrumu daļā, Igaunijas piekrastē
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
- Tallinas līcis jūras līcis Baltijas jūras Somu līča dienvidrietumu daļā, Igaunijas ziemeļu piekrastē pie Tallinas
- Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m
- Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
- Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
- Bokefjerdens jūras līcis Botnijas līča ziemeļrietumos, Zviedrijas piekrastē
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
- Orhūsas līcis jūras līcis Dānijas Vidusjitlandes reģiona austrumu piekrastē, Samsē Belta rietumos
- Bāndona līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras Siāmas līča dienvid rietumos, Taizemē, Malakas pussalas austrumu piekrastē
- Honhai līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provincē
- Dzješi līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastē, Ķīnas Guandunas provinces dienvidu daļā
- Bedzjiņas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras ziemeļu piekrastes rietumu daļā, ietek Mojundzjana
- Korejas līcis jūras līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas un Ķīnas piekrastē, dziļums — <50 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~10 m
- Albaja līcis jūras līcis Filipīnās (_Albay Gulf_), Filipīnu jūras rietumos, Lusonas salas dienvidaustrumu atzara austrumu piekrastē
- Ailendbejs jūras līcis Filipīnās (_Island Bay_), Sulu jūras rietumos, Palavanas salas austrumu piekrastē
- Baleras līcis jūras līcis Filipīnās, Lusonas salas austrumu piekrastē
- Ažaksjo līcis jūras līcis Francijā (_Ajaccio, Golfe d'_), Korsikas salas rietumu krasta dienvidu daļā
- Ārdenkeiplas fjords jūras līcis Grenlandē (_Ardencaple Fjord_), tās austrumu piekrastē
- Sģaulfandi jūras līcis Grenlandes jūrā, Islandes ziemeļu piekrastē, starp Flatejas salu rietumos un Tjerdnesas pussalu austrumos
- Kanertitivaks jūras līcis Grenlandes ziemeļaustrumos, starp Skorsbija Zemi un Blosvila krastu
- Ungavas līcis jūras līcis Hudzona šaurumā ("Ungava Bay"), Labradoras pussalas ziemeļu piekrastē, Kanādā, garums - 280 km, platums pie ieejas - \~260 km, dziļums - līdz 67 m, pusdiennakts plūdmaiņas - 13,9 m
- Ģeogrāfa līcis jūras līcis Indijas okeāna austrumu daļā ("Geographe Bay"), Austrālijas dienvidrietumu piekrastē, garums - 65 km, dziļums - līdz 27 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
- Maputu līcis jūras līcis Indijas okeāna rietumu daļā (“Baia do Maputo”), Āfrikas dienvidaustrumu piekrastē, Mozambikas teritorijā, no okeāna to atdala Maputu pussala un Iņakas sala, garums — \~40 km, dziļums — līdz 10 m, osta Maputu; senāk — Delagoas līcis
- Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, Indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē.
- Adanas līcis jūras līcis Indonēzijā (_Adang, Teluk_), Kalimantānas (Borneo) salas austrumu piekrastē
- Aru līcis jūras līcis Indonēzijā (_Aru, Teluk_), Sumatras salas ziemeļaustrumos, Malakas šauruma austrumu piekrastē
- Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
- Belfāstas līcis jūras līcis Īrijas austrumu piekrastē, Ziemeļu šauruma atzars
- Belitidžas līcis jūras līcis Īrijas dienvidrietumu piekrastē, Veksfordas grāfistes dienvidos
- Dandolkas līcis jūras līcis Īrijas jūras rietumu krasta ziemeļu daļā, Lautas grāfistes ziemeļaustrumu piekrastē
- Morkams jūras līcis Īrijas jūras ziemeļaustrumos, Lielbritānijā, Anglijas rietumu piekrastē
- Tralī līcis jūras līcis Īrijas rietumu piekrastē, starp Kerrihedu ziemeļos un Brendonhedu dienvidrietumos, Kerri grāfistes rietumu daļā
- Klū līcis jūras līcis Īrijas salas rietumu piekrastē, Mejo grāfistē
- Reidarfjords jūras līcis Islandes austrumu piekrastē
- Hrūdafjords jūras līcis Islandes salas ziemeļu piekrastē, starp Ziemeļu Zemi austrumos un Rietumu Zemi dienvidrietumos, Hūnabloi līča iekšējais līcis
- Hūnabloui jūras līcis Islandes ziemeļu piekrastē, atdala Rietumfjordu pussalu no Skāgi pussalas
- Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē.
- Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
- Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē
- Pētera Lielā līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļrietumu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, garums — 80 km, platums dienvidu daļā — \~200 km
- Kronoku līcis jūras līcis Kamčatkas pussalas austrumu krastā, starp Šipunska un Kronoku pussalām (Krievijā), iesniedzas sauszemē — 68,5 km, platums pie ieejas — 231 km, dziļums — līdz 1500 m, plūdmaiņas neregulāras — \~2 m
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m
- Gorgānas līcis jūras līcis Kaspijas jūras dienvidu daļā, Irānas piekrastē, iesniedzas sauszemē — 63 km, platums — 11 km, dziļums — līdz 4 m; Astrabadas līcis
- Agrahanas līcis jūras līcis Kaspijas jūras rietumu piekrastē, Krievijas Dagestānas Republikā
- Olborgas līcis jūras līcis Kategata rietumos, Dānijas piekrastē
- Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
- Kalifornijas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos (sp. val. “Golfo de California”), Ziemeļamerikas rietumu piekrastē, platība — 180000 kvadrātkilometru, garums — 1240 km, platums — līdz 220 km, lielākais dziļums — 3292 m
- Banderasa līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumos, Meksikas Najaritas un Halisko pavalsts piekrastē
- Fonsekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Fonseca"), Salvadoras, Hondurasas un Nikaragvas piekrastē, garums - 74 km, platums - līdz 90 km, pie ieejas - 35 km, dziļums - līdz 27 m
- Gvajakilas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Guayaquil"), Dienvidamerikas piekrastē, Ekvadorā, iesniedzas sauszemē — 115 km, platums pie ieejas — 160 km, dziļums — līdz 200 m
- Tevantepekas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("Golfo de Tehuantepec"), Meksikas dienvidu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 110 km, platums pie ieejas - \~450 km, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, pie ieejas - līdz 3000 m, gar piekrasti vairākas plašas lagūnas, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,6 m
- Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m
- Panamas līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā (sp. val. “Golfo de Panama”), Panamas piekrastē, platība — 37000 kvadrātkilometru, iesniedzas sauszemē 140 km, platums pie ieejas — \~185 km, dziļums — līdz 3200 m, daudz salu, pusdiennakts plūdmaiņas — 6,4 m
- Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti
- Sagami līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā ("Sagaminada"), Honsju salas dienvidaustrumu piekrastē, starp Idzu un Boso pussalu, platums pie ieejas - \~100 km, dziļums - līdz 1550 m, Uragas šaurums to savieno ar Tokijas līci
- Učiuras līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Hokaido salas dienvidu piekrastē, ieapaļš, \~55 km diametrā, platums pie ieejas - \~30 km, dziļums - līdz 100 m, krasti pārsvarā zemi
- Kuka līcis jūras līcis Klusā okeāna ziemeļu daļā, Aļaskas pussalas dienvidu piekrastē, uz rietumiem no Kenajas pussalas, garums — 370 km, platums — 18-111 km, dziļums — 22-78 m, pusdiennakts plūdmaiņas līdz 12 m, spēcīga straume — līdz 15,5 km/h.
- Avačas līcis jūras līcis Krievijā (_Avačinskij zaliv_), Kamčatkas pussalas dienvidaustrumu piekrastē
- Sentbraidsa līcis jūras līcis Ķeltu jūras ziemeļu daļā, Sentdžordža šauruma austrumos, Īrijas piekrastē, starp Sentdeividshedu ziemeļos un Skomeras salu dienvidos
- Sjameņas līcis jūras līcis Ķīnas dienvidaustrumos, Taivānas šauruma dienvidrietumu piekrastē, Taivānas teritorija
- Leidžou līcis jūras līcis Ķīnas dienvidos, Guandunas provinces dienvidrietumu daļā, pie Leidžou pussalas austrumu krasta
- Senbrijē līcis jūras līcis Lamanša dienvidu daļā, Senmalo līča dienvidrietumos, Francijas piekrastē
- Senmalo līcis jūras līcis Lamanša šauruma dienvidrietumu daļā (_Golfe de Saint-Malo_), Francijas ziemeļrietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 110 km, platums pie ieejas — \~125 km, dziļums — līdz 51 m, plūdmaiņas — līdz 15 m
- Anancunu līcis jūras līcis Madagaskaras dienvidrietumu daļā (_Anantsono, Helodranon’_), Tuliaras provinces piekrastē
- Burgasas līcis jūras līcis Melnās jūras rietumu daļā, Bulgārijas piekrastē
- Saronikas līcis jūras līcis Mirtejas jūras ziemeļu daļā, Grieķijas piekrastē, garums - 67 km, platums pie ieejas - 50 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,7 m
- Anibares līcis jūras līcis Nauru salas austrumu krastā (_Anibare Bay_), Klusajā okeānā
- Rietumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, dienvidos no Valherena un Dienvidbevelandes pussalas
- Austrumšelda jūras līcis Nīderlandes Zēlandes provincē, Ziemeļjūras piekrastē, starp Shauvenas-Deivelandes salu ziemeļos un Valherena un Dienvidbevelandes salu dienvidos
- Alofi līcis jūras līcis Niue salas rietumu piekrastē (_Alofi Bay_), Klusajā okeānā
- Terpeņija līcis jūras līcis Ohotskas jūras dienvidu daļā, Sahalīnas dienvidaustrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 65 km, platums - \~130 km, dziļums - līdz 50 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1,5 m
- Penžinas līcis jūras līcis Ohotskas jūras ziemeļaustrumu daļā, Šeļihova līča ziemeļaustrumu daļa, garums — 300 km, vidējais platums — 65 km, dziļums — līdz 62 m, krasti stāvi, klinšaini, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 12,9 m (lielākās Klusā okeāna jūrās)
- Arousas līcis jūras līcis Spānijā (_Arousa, Ria de_), Galisijas autonomā apgabala Pontebedras provinces rietumu piekrastē
- Sjinhua līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
- Meidžou līcis jūras līcis Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastē
- Bangkokas līcis jūras līcis Taizemes piekrastē, Dienvidķīnas jūras Siāmas līča ziemeļos
- Admiralitātes līcis jūras līcis Timoras jūras dienvidos (_Admiralty Gulf_), Austrālijas ziemeļu piekrastē
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m
- Arābu līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļas dienvidu piekrastē (_‘Arab, Khalij al_), Ēģiptes ziemeļos
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. _Golfe du Lyon_), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
- Marifērts jūras līcis Ziemeļjūras ziemeļrietumu daļā (angļu val. _Moray Firth_), Lielbritānijas ziemeļaustrumu piekrastē, platums pie ieejas - 100 km, dziļums - 25-60 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,5 m
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi
- Būtijas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. "Gulf of Boothia"), Kanādas ziemeļu piekrastē, starp Melvila un Būtijas pussalu un Bafina Zemi, garums - 518 km, platums - 220 km, lielākais dziļums - 200 m
- valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
- sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
- paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- abrāzijas terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kas iegrauzta pamatkrasta iežos
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo
- ekonomiskā zona jūras rajons 200 jūras jūdžu platumā no piekrastes, kas piekļaujas teritoriāliem ūdeņiem, kurā piekrastes valsts realizē savas suverēnās tiesības
- atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta.
- Zelta vārti jūras šaurums ("Golden Gate"), kas savieno Sanfrancisko līci (ASV rietumu piekrastē) ar Kluso okeānu, garums — 8 km, platums — 1,5-3 km, pār to uzbūvēts tilts (garums — 1620 m, iekārtā daļa — 1281 m)
- Kalmaras šaurums jūras šaurums Baltijas jūras rietumu daļā (_Kalmarsund_), starp Ēlandi un Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrasti, garums - 130 km, platums - 6-24 km, dziļums centrālajā daļā - 5-6 m
- Ansjokas šaurums jūras šaurums Francijā (_Antioche, Pertuis d’_), Biskajas līča piekrastē, ko atdala Olerona sala
- Badunas šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bali salas dienvidaustrumu piekrasti un Peindas salu
- Šokaļska šaurums jūras šaurums Severnaja Zemļas arhipelāgā, starp Boļševikas un Oktobra Revolūcijas salu, savieno Karas un Laptevu jūru, garums - \~110 km, platums - 20 km, dziļums - 200-250 m, krasti kalnaini, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m
- Padekalē jūras šaurums starp Francijas ziemeļu krastu un Lielbritāniju (fr. val. _Pas de Calais_, angļu val. _Strait of Dover_), savieno Lamanšu ar Ziemeļjūru, garums - 37 km, platums - 32-51 km, dziļums - līdz 64 m; Duvras šaurums
- Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_).
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase.
- tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā.
- Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m
- bangošana Jūras viļņu apgāšanās piekrastē un sišanās pret krastu; jūras brāzma.
- estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem.
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru.
- apaļais jūrasgrundulis jūrasgrunduļu suga ("Neogobius melanostomus"), izplatīta Melnajā un Kaspijas jūrā, 1990. g. pirmoreiz konstatēta Baltijas jūrā, Polijas piekrastē
- manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti.
- parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī
- papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu).
- izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana.
- iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
- piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības).
- jūrkraste Jūrmala, jūras krasts.
- jūrmaliens Jūrmala, piekraste.
- Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas.
- Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā.
- Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu.
- naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
- dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
- tolmāt Just, ievērot, saprast.
- justies kā ar ūdeni aplietam justies ļoti pārsteigtam (parasti par ko nepatīkamu vai nevēlamu)
- parastēzija Jutekļu nervu kaite, kurā rodas dažādi neparasti sajutumi ādā: kņudēšana, tirpšana utt.
- dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes.
- ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā).
- dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi).
- zem (kā) karoga kā (parasti kādas idejas) vārdā, vadoties no kā (parasti no kādas idejas)
- rediģēšana kā (piemēram, teksta, skaņdarba) pārbaudīšana, precizēšana un labošana, parasti pirms tā laišanas klajā
- pārvērsties Kā iedarbībā, kādu apstākļu ietekmē, veidošanās procesā u. tml. kļūt par ko citu, iegūt citu veidu, kvalitāti (parasti par parādībām dabā); tikt pārvērstam (1); arī pārveidoties (1).
- pa paradumam (arī paraduma pēc) kā parasts
- baits Kā vienots veselums apstrādājama bitu grupa, parasti datora vismazākā adresējamā atmiņas daļa, sastāv no 8 bitiem.
- sastats Kā, parasti krasi, atšķirīga salīdzinājums, arī analīze.
- maks Kabatas formāta somveida, arī maisveida priekšmets (parasti naudas glabāšanai).
- rakstāmistaba Kabinets (1), parasti dzīvoklī.
- Praja Kaboverdes Republikas galvaspilsēta, osta Atlantijas okeāna Zaļā raga salu arhipelāga Santjagu salas dienvidu krastā, 121000 iedzīvotāju.
- Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu.
- labā roka kāda (_parasti_ augstāk stāvošas personas) tuvākais palīgs, uzticības persona
- atbalsts Kāda (parasti militāra) pasākuma sekmēšana (piemēram, ar ieroču uguni).
- mūsējs Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
- ziņošana Kāda fakta, vēsts vai ziņas darīšana zināmu, parasti mutvārdos vai rakstveidā.
- puķu valoda Kāda indivīda valodas līdzekļu lietojums, parasti ar pārmainītām vārdu nozīmēm.
- grupas diskusija kāda jautājuma vai problēmas apspriešana grupā, lai noskaidrotu grupas dalībnieku viedokļus, ietekmētu grupas dalībniekus vai arī atrastu jautājumam (problēmai) konkrētu risinājumu
- mājas kārtībā Kādā kolektīvā, iestādē, uzņēmumā u. tml. (ko darīt), nevēršoties pie vadības, citas, parasti augstākas, iestādes u. tml.
- klimatiskais optimums kāda laikposma k–ā fāze, ko raksturo gada visaugstākā vidējā temperatūra un parasti arī palielināts nokrišņu daudzums
- pazole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas, plastmasas) plāksne, ko piestiprina pie zoles (aptuveni līdz papēdim).
- zole Kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna).
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- starpkārta Kāda materiāla, priekšmetu u. tml. kārta, kas atrodas, ko novieto starp, parasti divām, citām (kā) kārtām.
- lejasdaiva kāda orgāna apakšējā daļa, parasti plaušu apaksējā daļa
- mandzene Kāda piekrastes auga nosaukums.
- preprints Kāda plašāka (parasti zinātniska) darba daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas.
- runa Kāda satura, temata (samērā plašs, parasti iepriekš sagatavots) izklāsts ar valodas skaniskajiem līdzekļiem; šāda izklāsta fiksējums rakstveidā.
- knibiķis Kāda sīka lieta, ko grūti atrast.
- agregāta nomaiņa kāda spēkratu agregāta nomaiņa ar citu; piemēram, pārnesumkārbas, kompresora u. c., nomaiņu parasti veic remonta laikā
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
- tiesa kādā veidā (parasti salīdzinot) noteikts, izmērīts (kā) daudzums, daļa, vērtība
- trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums.
- šlāgeris Kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti.
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
- paveids Kādai augstākai klasifikācijas vienībai pakārtota vienība, kurā parasti ietilpst parādības, priekšmeti ar mazliet atšķirīgām pazīmēm.
- leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša)
- partija Kādam mērķim izveidota, parasti lauksaimniecības, dzīvnieku grupa; ganāmpulks, bars.
- postenis Kādas (parasti finansiālas, saimnieciskas) darbības atsevišķa nozare, daļa, atsevišķs veids.
- apoloģēts Kādas (parasti reakcionāras) kustības, virziena, uzskatu aizstāvis, slavinātājs.
- emocionālā šķiršanās kādas diādes locekļu, parasti precēto cilvēku, savstarpēja distancēšanās sakarā ar pārdzīvotajām nepatikšanām un sāpēm savstarpējās attiecībās
- cover version kādas dziesmas, kompozīcijas jauns interpretējums (parasti rokmūzikā)
- šķirties Kādas iedarbības rezultātā attālināties (vienam no otra, citam no cita, arī no kā) - parasti par priekšmetiem.
- saraksts "Bieži uzdodamie jautājumi" kādas interešu grupas uzdodamo jautājumu saraksts, kurā ir arī atbildes, un tas parasti tiek noformēts kā dalīta ziņojumdēļa sistēma, kuru var izmantot interneta lietotāji
- atcerēšanās kādas personas, notikuma vai tml. pieminēšana – parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā
- tehniķis Kādas tehnikas nozares speciālists (parasti ar vidējo speciālo izglītību); cilvēks, kas strādā kādā tehnikas nozarē.
- aptvarste Kādas teritorijas pēkšņa pārmeklēšana, ko dara, lai atrastu un aizturētu noziedzniekus, kontrabandu u. tml.
- konvertācija Kādas valsts valūtas apmainīšana pret citas valsts valūtu (parasti atbilstoši maiņas kursam).
- tāfele Kādas vielas (parasti pārtikas produkta, piemēram, šokolādes, īrisu, tējas) veidojums taisnstūra plāksnes formā.
- pamatkurss Kādas zinātnes nozares vai atsevišķas tās daļas galvenā, nozīmīgākā satura izklāsts (parasti mācību iestādē).
- izturēt pārbaudi (arī pārbaudījumu) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- izturēt pārbaudījumu (arī pārbaudi) kādos (parasti nelabvēlīgos) apstākļos spēt rīkoties, izturēties atbilstoši noteiktām (piemēram, morāles) prasībām
- titulkadrs Kadrs (parasti kinofilmā, televīzijas pārraidē), kurā ir teksts, kas satur galveno informāciju (par to).
- cemeris Kāds augs, kas aug upes krastos.
- špidiļķis Kāds, kas nevēlas saprast.
- maizpelnis Kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs.
- mirga Kāds, kurš parasti ir piedzēries.
- rīkošanās kādu darbību veikšana (ar ierīcēm, materiāliem u. tml.), parasti mērķtiecīgi, pārdomāti; apiešanās
- palīkāt Kādu laiku atrasties salīkušā stāvoklī.
- gaidīt Kādu laiku būt, atrasties kur, zinot, ka (kam) jāpienāk, jāparādās, jānotiek.
- padirsināt Kādu laiku nedot ēst (parasti mājdzīvniekiem).
- sašāstīties Kādu laiku rast patvērumu.
- nostāvēt Kādu laiku saglabāties (parasti lietošanai, izmantošanai derīgā stāvoklī).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku apzināti eksistēt.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku atrasties kur (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku bioloģiski eksistēt.
- paiet Kādu, parasti samērā neilgu, laiku ierasties (kur, parasti regulāri, lai ko strādātu, mācītos, ar ko nodarbotos).
- pamērīt Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīt.
- pamērīties Kādu, parasti samērā neilgu, laiku mērīties.
- padzīvot Kādu, parasti samērā neilgu, laiku uzturēties noteiktā vietā (par cilvēkiem).
- kafija kafijkoka sēklas (pupiņas); pārtikas produkts - īpaši apstrādātas (grauzdētas, pulverī samaltas) šī koka vai krūma sēklas; šī pārtikas produkta surogāts, ko parasti gatavo no cigoriņiem, miežiem, ozolzīlēm
- Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule.
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
- kailfigūra Kaila cilvēka figūra (parasti tēlotājā mākslā).
- plikucis Kails (parasti mazs) bērns.
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā).
- Imbaba Kairas priekšpilsēta, senāk atsevišķa pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Imbabah"), osta Nīlas kreisajā krastā.
- kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni).
- tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā
- resnknābja kaira kairu ģints suga ("Uria lomvia"), jūras piekrastē ieklīst arī Latvijā, bet ļoti reti
- saldkaisle Kaisle, kas izraisa (parasti seksuālu) patiku, baudu.
- izkaisīt Kaisot izvietot izklaidus (parasti sīkus, arī vieglus priekšmetus), kaisot izkliedēt (vielu).
- pakaisīt Kaisot novietot (kur); kaisot novietot (kam priekšā), parasti nedaudz.
- kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba).
- trauma kaitīgas, parasti psihiskas, iedarbības rezultāts, kas nav saistīts ar audu, orgānu bojājumu
- mūdzis Kaitīgs dzīvnieks (parasti kukainis); dzīvnieks (parasti rāpulis), kas izraisa pretīgumu.
- koiba Kāja (parasti liela, neglīta).
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā.
- vezumnieks Kājnieku karaspēka palīgdaļa, kas pārvadā (parasti ar pajūgiem) mantas, pārtiku, munīciju u. tml.
- apavi Kāju ietērps (parasti virs zeķēm, piemēram, kurpes, zābaki).
- medaljons Kaklā karināms apaļš vai ovāls plakans juvelierizstrādājums; kaklā karināma šādas formas maza, plāna kārbiņa kā (parasti portreta) ievietošanai.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- kalcinoze Kalcija sāļu nogulsnēšanās audos (parasti artēriju sienās).
- Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
- Alkšņstrauts Kalešupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā.
- kalinīts Kālija alūns, minerāls, dabā atrasts kā izsvīdums uz vulkānu lavas un kā jaunradījums alūna slāneklim sairstot.
- chlorkalijs Kālija hlorīds KCl, kālija mēslošanas līdzeklis, ko parasti pārstrādā augstprocentīgos kālijsāļos.
- Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti.
- Svjatojnoss Kalnaina pussala Baikāla austrumu piekrastē, Krievijas Burjatijas Republikā, garums - \~50 km, augstums - līdz 1877 m, ar krastu saista zems, šaurs zemesšaurums.
- Andersona kupols kalnājs Antarktīdā (_Anderson Dome_), Belinhauzena jūras piekrastē, Eitsa krastā, augstākā virsotne - 1475 m
- kuluārs Kalnākāpēju valodā stāva šaura grava, kuras dibenā parasti sniegs, ledus, klinšu drumslas.
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
- Viklovas kalni kalni Īrijas salas dienvidaustrumu piekrastē ("Wicklow Mountains"), garums — >80 km, augstums — līdz 926 m (Lagnakilijas kalns), kontinentāls denudācijas un pleistocēna ledāju pārveidots reljefs
- Makenzi kalni kalni Kordiljeros (angļu val. “Mackenzie Mountains”), Kanādas ziemeļrietumos, Makenzi upes kreisajā krastā garums — 700 km, platums — 200 km, augstums — 2972 m
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m)
- Džugdžura grēda kalni Tālajos Austrumos, Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijā (Habarovskas novadā), garums - 700 km, vidējais augstums - 800-1200 m, augstākā virsotne - 1906 m, sastāv no vairākām grēdām un masīviem
- Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m
- Atbājs kalniene Ēģiptē un Sudānā (_ʻAtbāy_), kas stiepjas gar Sarkanās jūras rietumu piekrasti
- Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
- Pullans Kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, Pullanu ezera dienvidu krastā, absolūtais augstums - 225,1 m, relatīvais augstums - 30 m; Pullanu kalns.
- Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
- Arvons kalns ASV (_Arvon, Mount_), Mičiganas štatā, Augšezera dienvidu piekrastē, augstums - 603 m
- Bačavana kalns Kanādā (_Batchawana Mountain_), Ontārio provincē, netālu no Augšezera austrumu piekrastes, augstums - 653 m
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m
- Andrusa kalns kalns Rietumantarktīdā (_Andrus, Mountain_), aiz Hobsa krasta, augstums - 2978 m
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m
- Ermaņa grēda kalnu grēda Aizbaikālā, Ononas labajā krastā, Krievijas Aizbaikāla novadā, garums - 175 km, augstums - līdz 1434 m
- Alašaņa grēda kalnu grēda Alašaņa tuksneša dienvidaustrumu malā, gar Huanhes kreiso krastu, garums - \~270 km, augstums - līdz 2855 m
- ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras
- Argentīnas grēda kalnu grēda Antarktidā (_Argentina Range_), Ronnes šlfa ledāja dienvidaustrumu piekrastē
- Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2448 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
- Barguzinas grēda kalnu grēda Baikāla ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Krievijā, Burjatijas Republikā, garums - \~280 km, augstums - līdz 2840 m
- Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m
- Narintavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, Narinas kreisajā krastā, Kirgizstānā, garums - \~130 km, augstums - līdz 4530 m
- Kalbas grēda kalnu grēda Kazahstānā, Altaja rietumu daļā, Rūdu Altajā, Buhtarmas ūdenskrātuves rietumu krastā, garums - \~400 km, augstums - līdz 1606 m
- Čjapasas Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre de Chiapas"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikas dienvidaustrumos, augstums līdz 4092 m
- Dienvidu Sjerramadre kalnu grēda Kordiljeros ("Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums - 1000 km, platums - līdz 300 km, augstākā virsotne - 3703 m (Teotepeka kalns)
- Dienvidsjerramadre Kalnu grēda Kordiljeros (sp. val. "Sierra Madre del Sur"), Klusā okeāna piekrastē, Meksikā, garums 750 km, platums - līdz 150 km, lielākais augstums - 3703 m
- Borščovočnija grēda kalnu grēda Krievijā, Aizbaikāla novadā, Šilkas labajā krastā, garums - \~450 km, augstums - līdz 1498 m
- Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas
- Šahdaga grēda kalnu grēda Mazajā Kaukāzā, Sevana ezera ziemeļaustrumu piekrastē, Armēnijā un Azerbaidžānā, garums - \~60 km, augstums - līdz 3367 m (Ginaldags)
- Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas
- Rakana grēda kalnu grēda Mjanmas dienvidrietumos, Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, lielākais augstums - 3053 m
- Piekrastes grēda kalnu grēda Ohotskas jūras ziemeļrietumu piekrastē, Krievijas Habarovskas novadā, garums — 650 km, platums — 30-50 km, augstums — līdz 1662 m
- Hamardabans Kalnu grēda Piebaikālā, Baikāla dienvidu un dienvidrietumu piekrastē, Krievijā, garums - 420 km, augstums - līdz 2371 m
- Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
- Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
- Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu
- trogieleja Kalnu ieleja, ko kādreiz ir padziļinājis un iztaisnojis, piepildījis ledājs un kam parasti ir siles veida profils.
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
- Baitaiga Kalnu masīvs Rietumsajānos, Alašas labajā krastā, Krievijā, Tivas Republikas rietumu daļā, augstums - līdz 3129 m
- Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m
- Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m
- Santamartas masīvs kalnu masīvs Ziemeļrietumu Andos ("Sierra Nevada de Santa Marta"), Karību jūras piekrastē, Kolumbijā augstākā virsotne — 5775 m (Kristobala Kolona smaile)
- pagūres Kalnu nogāzes, strautu krasti, grāvji, ko maz apgaismo saule.
- nubi Kalnu nubi - etniska grupa, dzīvo Sudānā, Kordofanas plato, ietver vairākas ciltis; parasti tiek pieskaitīti pie nūbiešiem; ticīgie - musulmaņi (sunnīti).
- Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai
- Pontijas kalni kalnu sistēma Melnās jūras dienvidu piekrastē (angļu val. _Pontus_), Turcijā, Mazāzijas kalnienes ziemeļu mala, garums - 1000 km, platums - līdz 130 km, augstākā virsotne - 3937 m; Pontas kalni
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi
- Etbajs Kalnzeme Āfrikas ziemeļaustrumos, Sarkanās jūras piekrastē, Ēģiptē un Sudānā, augstums - līdz 2259 m
- meita Kalpone (parasti neprecējusies).
- pusjumprava kalpone, kam ir zemāks statuss kā parastai istabenei
- piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās.
- pakalpiņš Kalpotājs (parasti pusaudzis), kas veic sīkus pakalpojumus.
- priekšstrādnieks Kalps (parasti lauku saimniecībā), kas pats strādā, vada pārējos kalpus darbā un ir darba devēja palīgs.
- kalpa vīrs kalps (parasti precējies)
- monieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā; mornieks.
- monnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornenieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- mornnieks Kalps (parasti precēts), kas algu saņem natūrā.
- puspuisis Kalps lauku saimniecībā (parasti nepilngadīgs), kas veic vieglākus darbus.
- sauss Kalsns, vājš (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- sakaltēt Kaltējot panākt, ka (kas) iegūst vēlamās īpašības; kaltējot samazināt, parasti ievērojami (kā) mitrumu, ūdens saturu.
- iesers Kaltēšanai noliktais (parasti labība, lini).
- sveicēt kaltēt uz rijas ārdīm, parasti vairākkārtīgi
- kalums Kalts (akmens, arī koka) priekšmets (parasti mākslas darbs).
- vedga Kalts (lauznis, cirtnis, parasti no dzelzs, ar garu rokturi), ko izmanto, piemēram, āliņģu ciršanai.
- veidkalts Kalts apstrādājamās virsmas (parasti sarežģīti izliektas, ieliektas) formas veidošanai.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas pussala - atrodas Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, platība - \~900 kvadrātkilometru, augstums - līdz 88 m, krasti krauji.
- Zāmlandes pussala Kaļiņingradas pussala Baltijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijas Kaļiņingradas apgabalā.
- metālkalums Kaļot iegūts metāla izstrādājums (parasti lietišķajā mākslā).
- Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
- Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
- Rustupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~5 km
- Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
- Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
- kalans Kamčatkas bebrs, jūrasūdrs, caunu ģints vērtīgs kažokzvērs ("Enhydra lutris"); izplatīts Klusā okeāna piekrastē.
- Kamčatka Kamčatkas līcis - atrodas Klusā okeāna ziemeļrietumu daļā, Kamčatkas pussalas austrumu piekrastē, iesniedzas sauszemē - 74 km, platums - \~148 km, dziļums - līdz 2000 m
- Kamčatka Kamčatkas straume - aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, sākas Beringa jūrā, plūst ziemeļu-dienvidu virzienā gar Kamčatkas pussalas austrumu krastu, platums - >300 km, ātrums - līdz 2 km/h, pāriet Kuriļu straumē.
- Kameņa Kameņa pie Obas - pilsēta Krievijā, Altaja novadā, piestātne Obas kreisajā krastā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- kurjatņiks Kamera, kurā dzīvo notiesātie, kas pazaudējuši cieņu, tikuši izmantoti kā pasīvie pederasti.
- vijoļkoncerts Kamermūzikas sarīkojums, kurā uzstājas vijolnieks solists, parasti ar pavadītāju; vijoļmūzikas koncerts.
- komas Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- komi Kami - pīrādziņi no neraudzētas kviešu mīklas, parasti ar gaļas pildījumu.
- mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum").
- Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
- Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
- nokampt Kampjot dabūt, iegūt, parasti atņemot (kam) - par dzīvniekiem.
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- novadkanāls Kanāls (kā, parasti ūdens) novadīšanai.
- izvadkanāls Kanāls (parasti kādas vielas) izvadīšanai (no organisma, orgāna u. tml.).
- Pilsētas kanāls kanāls ap Rīgas vecpilsētu Daugavas labajā krastā pusloka veidā, sākas augšp Dzelzceļa tilta Latgales priekšpilsētā un beidzas Andrejostas līcī Ziemeļu rajonā, garums - 3,2 km, platums - 30-60 m, dziļums - 1,5-2,5 m, nav krituma un dabiskas caurplūdes
- noteka Kanālveida, parasti īpaši veidota, josla, arī, parasti cauruļveida, ierīce, iekārta šķidruma, masas novadīšanai.
- Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
- kancelejists Kancelejas darbinieks (parasti tāds, kas birokrātiski veic savus uzdevumus).
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot.
- kandidēmija Kandidu ģints pārstāvju klātiene asinīs; parasti novēro endikardīta vai sistēmiskas kandidozes gadījumā.
- Kanhva Kanhvas līcis - atrodas Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Kjongi līča ziemeļaustrumos, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 10 m
- Kanvamans Kanhvas līcis Dzeltenās jūras ziemeļaustrumu daļā, Korejas pussalas rietumu piekrastē.
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- installācija Kanoniķa ievešana amatā ar bīskapa pilnvarnieka (parasti dekāna) un kāda valdības vietnieka piedalīšanos.
- Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem.
- Briežupe Kāņupes labā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu pagastā, garums - \~3 km
- kaolīns Kaolinīta māls (gaišs, parasti balts), ko izmanto porcelāna un fajansa ražošanā.
- iekšzemes kāpas kāpas, kas veidojas smilšainās teritorijās (ārpus tuksnešiem un jūru, upju vai ezeru piekrastēm) – sandru rajonos, subarktikā vai upju ielejās
- luksta kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu ģints suga (“Acrocephalus palustris”), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, dzīvo gk. ūdeņu piekrastēs, krūmainās pļavās, zemajos purvos, aizaugušos dārzos, mitros izcirtumos
- kāpiķis Kāpelētājs (3) (parasti par lāci).
- sakapināt Kapinot sagatavot (parasti izkaptis) lielākā daudzumā; kapinot sagatavot (parasti izkapšu, lielāku daudzumu).
- ieguldījums Kapitāls, naudas summa, ko iegulda (parasti kādā pasākumā).
- sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- izkaplēt Kaplējot iznīcināt (parasti nezāles), kaplējot izretināt (kultūraugus); kaplējot atbrīvot no nezālēm, apraust ar augsni (kultūraugus).
- uzkapelēt Kaplējot pavērst (uz augšu, parasti veklēnu, zemes virskārtu); kaplējot uzirdināt.
- kāpenes Kāpnes (parasti pārnēsājamas).
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- ātraudži Kaprifoliju dzimtas krūms, parasts dārzos, sarkanās ogas čemuros; retāk melnām ogām.
- bizzaro Kaprīzi, untumaini; dīvaini, neparasti.
- kopkaps Kaps, kurā (parasti vienlaicīgi) ir apbedīti vairāki vai daudzi mirušie.
- skāpt Kāpt (parasti mudinot zirgu).
- sēsties Kāpt (transportlīdzeklī) un novietoties (tajā), _parasti_ sēdus.
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem.
- smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- kāpe Kāpurs (parasti uz kāpostu lapām).
- dzegušspļaudekļi Kāpuru kūniņa augu (parasti rasaskrēsliņu) lapās.
- jūras kājnieki kara flotes spēku sastāvdaļa, kas paredzēta desantu izcelšanai un kaujas darbībai krastā
- flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
- līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija.
- Batirs Karaghie ieplaka Kaspijas jūras austrumu piekrastē.
- desantkuģis Karakuģis jūras desanta nogādāšanai un izcelšanai krastā vai ūdenī krasta tuvumā.
- kreiseris karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai
- flagkuģis Karakuģis, uz kura atrodas kuģu vienības komandējošais virsnieks (parasti admirāļa pakāpē) un uz kura pacelts viņa karogs.
- Hāga Karaļa pils un parks Solnā (Haga), uz ziemeļiem no Stokholmas, Gustava III paviljons (celts 1787.-1790. g.), vēlāk uzcelts Karalienes paviljons, ko parasti dēvē par Hāgas pili.
- Taimiras līcis Karas jūras līcis tās austrumu daļā, Taimiras pussalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē \~40 km, platums — \~80 km, līča dienvidaustrumos — Taimiras grīvlīcis; gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- bataljons Karaspēka apakšvienība, kas sastāv no rotām, parasti ietilpst pulkā vai brigādē.
- operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju.
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās
- aplenkuma stāvoklis karastāvokļa veids, ko izsludina attiecīgas valsts institūcijas aizsardzības nolūkā
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
- vecākais komandējošais sastāvs karavīru kategorija, kurā ietilpst, parasti vecākie, virsnieki
- pārlīšana Karavīru pārvietošanās veids kaujaslaukā (parasti pretinieka apšaudes zonā).
- bundža Kārba (parasti apaļa, izgatavota no skārda).
- futrālis Kārba, ietvars (dažādu, parasti nelielu, priekšmetu glabāšanai).
- dolomīts Karbonātu grupas minerāls, kas satur kalciju un magniju un parasti sastāv no graudainiem, pelēcīgi baltiem kristāliem.
- epitīmija Kāre pēc neparasta ēdiena (grūtniecības un histērijas gadījumā).
- bricāt Kāri, aizgūtnēm (plūcot), ēst (parasti par dzīvniekiem, kas iekļuvuši labās ganībās, dārzā).
- šņakarēties Kāri, parasti čāpstinot, ēst (par dzīvniekiem, parasti par cūkām).
- Gulbene Kārklupītes labā krasta pieteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - 17 km, iztek no Tindres ezera rietumu gala uz Igaunijas robežas, senāk tika uzskatīta par Acupītes pieteku un Kārklupīte par Gulbenes pieteku.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- Dobupe Kārnītes labā krasta pieteka Balvu novada Bērzkalnes pagastā.
- Kaiju strauts Kāroņstrauta labā krasta pieteka Talsu novada Abavas pagastā.
- kauss Karote smelšanai (parasti liela).
- Mazā Kārpa Kārpas labā krasta pieteka Sakas pagastā.
- sakārpīt Kārpot sajaukt, sabojāt, parasti pilnīgi.
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs).
- ceri Karsējamie akmeņi uz rijas vai pirts krāsns spriešļiem, kur lej ūdeni ("met garu"), lai rastos karsta suta.
- pietecināt Karsējot (treknu gaļu), iegūt (taukus) tādā daudzumā, ka (tie) piepilda (parasti trauku).
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- pārkarsēt Karsējot, sildot pieļaut, ka (kas, parasti priekšmets, viela) pārāk sakarst.
- sutināt Karsēt uz lēnas uguns nelielā šķidruma daudzumā, parasti slēgtā traukā (piemēram, gaļu, saknes); arī sautēt (1).
- cept Karsēt uz uguns (parasti uz pannas) taukvielās.
- sust Karst (parasti par cilvēkiem).
- tvīkt Karst (piemēram, saulē) - parasti par augiem, zemi.
- karstvīns Karsts dzēriens, ko gatavo no, parasti sarkanā, vīna ar cukuru un garšvielām.
- suta Karsts, parasti slapjš, ūdens tvaiks; gaiss, kurā ir daudz šāda tvaika.
- svilt Karstuma, kā degoša iedarbībā stipri karst, gruzdēt, arī degt no virspuses ar, parasti mazu, liesmu.
- trumpot Kāršu spēlē - izspēlēt, parasti vairākus, trumpjus.
- liekacis Kāršu spēlē lieka kārts, parasti no divnieka līdz sešiniekam vai astotniekam, kas dažās spēlēs nav vajadzīgi.
- žaut Kārt izplestā veidā (parasti auduma izstrādājumus) žūšanai.
- sakārtāt Kārtājot apstrādāt (parasti lielāku vai visu platību).
- pastkarte Karte (parasti mākslinieciski izveidota), kas paredzēta sarakstei.
- rastra karte Karte, kas kodēta regulāru šūnu (pikseļu) formā; rastra grafikas karte.
- gantīgs Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- gants Kārtīgs, tikumīgs, sabiedrības acīs pieņemams (parasti par cilvēku, bet arī plašākā nozīmē), labs.
- starpkartīte Kartīte, ko novieto (parasti kartotēkā) starp citām kartītēm to atdalīšanai, atšķiršanai.
- piekārtot Kārtojot novērst (piemēram, telpā, apģērbā) nekārtību (parasti nelielu).
- piekopt Kārtojot novērst (telpā, apkārtnē) nekārtību (parasti nelielu); piekārtot (1).
- pape Kartons (parasti biezs).
- risināt Kārtot (kādu, parasti sarežģītu, jautājumu), veikt (kādu, parasti sarežģītu, uzdevumu).
- kārtoties Kārtot 1(1) ko (parasti ilgāku laiku, piemēram, kādā vietā, telpā).
- ranžēt Kārtot noteiktā veidā (skaitļus, parasti variantes).
- posties pie miera kārtoties gulēšanai (parasti vakarā)
- karpelājs Kartupeļu kauks (parasti novākts).
- kartinājs Kartupeļu lauks (parasti novākts).
- kartupelājs Kartupeļu lauks, parasti novākts.
- ķirpa Kartupeļu, retāk dārzeņu kaudze (parasti, sagatavota uzglabāšanai pa ziemu - nosegta ar salmiem un apmesta ar zemi).
- cita lieta kas citāds, savādāks (parasti labāks)
- dabas retums kas neparasts, netipisks
- Kasaja Kasai, Kongo kreisā krasta pieteka.
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- gramzdāt Kasīt ar nazi, parasti sakņaugus, augļus.
- skribināt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- skribt Kasīt, arī skrāpēt (ko); kasot, arī skrāpējot dalīt nost (parasti ko sīku).
- uzkasīt Kasot (parasti niezošu ķermeņa daļu), radīt (iekaisumu, ievainojumu).
- piegramzdāt Kasot ar nazi (parasti sakņaugus, augļus), sagatavot tos pietiekoši lielā daudzumā.
- izskrabinēt Kasot iztīrīt, parasti no iekšpuses.
- piekasīt Kasot izveidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot.
- šāberēt Kasot veidot (kam) vēlamo formu vai gludu virsmu, parasti (to) pielāgojot; piekasīt (2).
- kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
- lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
- strīķlāde Kaste (parasti saliekama), kurā veido kieģeļus.
- urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- šķirsts Kastveida priekšmets, kam parasti ir izliekts vai divslīpju vāks un kas ir paredzēts, piemēram, tekstiliju, produktu glabāšanai.
- uzkašāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- uzkašņāt Kašņājot izjaukt, izsvaidīt (piemēram, zemi) - parasti par dzīvniekiem.
- nokāst Kāšot atdalīt nost, parasti novārījumu (no kā).
- Doha Kataras galvaspilsēta ("Doha"), osta Persijas līča krastā, 358000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- kāres Katla veida iedobumi, ielogi jeb nišas ar platu dibenu un U veida šķērsprofilu, kas parasti redzamas augstkalnu šķoru un virsotņu sānos zem kalna galotnes.
- grāpis Katls (parasti no čuguna, ar apaļu, izliektu dibenu).
- punduls katls, pods, (retāk) jebkurš cits apaļš vai kvadrātveida trauks (parasti mazvērtīgs)
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
- pāters Katoļu garīdznieks, parasti priesteris, kas pieder pie kāda ordeņa.
- kapela Katoļu vai anglikāņu baznīca (parasti neliela); mājas baznīca (pilīs, muižās u. tml.).
- Nāru klintis Katrīnas iezis Gaujas labajā krastā Straupes pagastā.
- ikviens Katrs (parasti cilvēks).
- piekaukt Kaucot izraisīt (parasti ko nevēlamu).
- krāsmatas Kaudze (parasti akmeņu).
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- izvillāt Kaujoties, plēšoties izplūkāt (parasti par dzīvniekiem).
- sakļa Kaukāza kalnu iedzīvotāju mājoklis (parasti mūra, kleķa, ķieģeļu celtne ar lēzenu jumtu).
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem).
- ostheksija Kaulaudu veidošanās neparastās vietās, piem., muskuļaudos.
- izkaulēt Kaulējoties iegūt (no kāda) savā īpašumā (parasti ko vairāk vai lētāk nekā paredzēts).
- mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās
- marenīcas Kaulu zāles suga "Cerastium triviale".
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- Kaundi Kaundi ieplaka - atrodas Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Mangišlakas pussalā, Kazahstānā, garums - \~50 km, platums - 17 km, 57 m zjl.
- kauperīts Kaupera dziedzera iekaisums (parasti gonorejiskas izcelsmes).
- piekausēt Kausējot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
- liedēt Kausēt kopā (parasti metālus).
- kauslis Kauslīgs dzīvnieks, parasti putns.
- pieminēšana Kaut kā (vārda, nosaukuma, notikuma) pateikšana, uzrakstīšana, parasti kādā sazināšanās norisē.
- ilgstamība kaut kā pastāvēšanas ilgums (parasti liels); ilgšana
- skatīšana kaut kā pētīšana, iztirzāšana, arī vērtēšana (parasti izmantojot kāda viedokli, teoriju u. tml.)
- odziņa Kaut kas īpašs, neparasts, saistošs.
- zili brīnumi kaut kas ļoti neparasts, neticams, negaidīts, neiedomājams
- maz Kaut kas nenozīmīgs, nesvarīgs, parasti nelielā daudzumā.
- astotais pasaules brīnums kaut kas neparasts, dīvains, izcils, ko varētu pieskaitīt septiņiem pasaules brīnumiem
- daudz Kaut kas nozīmīgs, svarīgs, parasti lielā daudzumā.
- kaut kas aiz ādas kaut kas padomā, nodomā, prātā (parasti kas slēpjams)
- ekstras Kaut kas vairāk nekā nepieciešams standartam; papildu; lielāks, labāks nekā parasti.
- voloč Kaut ko zināt, saprast, izprast.
- pasķisj Kaut kur atrasties.
- plūkāties Kauties, parasti plēšot, velkot (citam citu, piemēram, aiz drēbēm, matiem).
- miniņš Kautiņš (parasti starp zēniem); savstarpēja spēku pārbaude.
- trihinelloskopija Kauto lopu apskate un izmeklēšana, lai atrastu trihinellu kāpurus.
- stiept (arī vilkt) laiku garumā kavēties, kavēt (ko), parasti ar nolūku
- Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
- Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana.
- kazāda Kazas āda (parasti apstrādāta).
- Krūkļupīte Kazenieku strauta kreisā krasta pieteka Cieceres pagastā.
- Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus.
- atkāzas Kāzu atsvēte (parasti nākamajā svētdienā pēc kāzām).
- Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
- Kažoču Kažoču upe - Amatas labā krasta pieteka.
- trapers Kažokzvēru mednieks (Ziemeļamerikā), kas medībās parasti izmanto slazdus.
- Konopa Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - gars - mājas pavarda sargātājs bez noteikta veidola, tas varēja būt akmens, neparasts priekšmets, pat auduma strēmele vai poda lauska.
- Kočamama Kečvu (Peru, Ekvadora, Bolīvija) mitoloģijā - jūras dieviete, kurai kalnu iedzīvotāji jūras piekrastē upurēja un lūdza saglabāt tiem dzīvību un palīdzēt.
- Godhavna Kekertarsuaka - apdzīvota vieta un osta Kekertarsuakas salas (senāk - Disko) dienvidu piekrastē, Bafina līcī, Grenlandes rietumu piekrastē.
- Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
- krūka Keramikas (parasti māla) krūze vai krūzei līdzīgs trauks dzērienu ieliešanai.
- krūka Keramikas (retāk stikla) pudele (parasti alkoholiskiem dzērieniem).
- podiņš Keramikas izstrādājums (parasti krāsns, plīts, kamīna) ārējās sienas veidošanai.
- Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
- Khambāta Khambātas līcis - atrodas Arābijas jūras ziemeļu daļā ("Gulf of Khambhāt"), Indijas rietumu piekrastē, uz austrumiem no Kāthiāvāras pussalas, garums - 250 km, dziļums - līdz 36 m, neregulāras plūdmaiņas - līdz 11,9 m
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Kimberlija Kimberlijas plato - atrodas Austrālijas ziemeļrietumos (angļu val. "Kimberley Plateau"), starp piekrasti (Tasmāna Zeme), Ordas un Ficrojas upi, lielākais augstums - 936 m
- dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā.
- kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā.
- ķinītis Kinofilma (parasti nevērtīga).
- kinomūzika Kinofilmas mūzika (parasti īpaši komponēta).
- Bušma Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novada Susāju un Medņevas pagastā, garums - \~8 km
- Ilziņa Kiras kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 7 km
- Meirupīte Kiras kreisā krasta pieteka Susāju pagastā, garums - 11 km
- Gurva Kiras kreisā krasta pieteka Susāju un Medņevas pagastā, garums - 8 km; Gurava; arī Gorova, Gavronka.
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- Kivdalova Kivdolica - Pildas kreisā krasta pieteka.
- Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā.
- atklabēt Klabot, ar klaboņu ierasties.
- atklabināt Klabot, ar klaboņu ierasties.
- nokladzināt Kladzināt (visu laikposmu) un pārstāt kladzināt (parasti par vistām).
- piekladzināt Kladzinot būt par cēloni tam, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - parasti par vistām.
- džoniņš Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs".
- džonītis Klaidonis (parasti ostas pilsētās); "bruģa slīpētājs".
- sablanstīt Klaiņojot atrast vai sasniegt.
- uzmaisīties Klaiņojot nejauši ierasties.
- denderēt Klaiņot (parasti par piedzērušu cilvēku).
- kadakavāt Klaiņot (parasti par piedzērušu).
- vanterēt Klaiņot; staigāt (parasti bez noteikta mērķa).
- šandekels Klāja apmale kuģiem, kā koka, tā dzelzs, iet paralēli kuģa sāniem un parasti biezāka par pārējo klāja segumu.
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei.
- skolmeistarisks Klaji, uzmācīgi pamācošs, parasti bez radošas pieejas.
- saklāt Klājot (ko), novietot (to) noteiktā veidā; klājot (ko), nosegt (ar to), parasti pilnīgi; klājot (ko virsū, pāri), izveidot (kam) noteiktu kārtojumu, izskatu u. tml.
- Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m
- bagāties Klanīt (galvu; parasti par zirgu).
- kivāties Klanīties (parasti aiz noguruma, līdzsvara trūkuma).
- apakšklase Klases sadalījuma vienība (parasti dzīvnieku un augu sistemātikā).
- tapsēt Klāt (kā, parasti priekšmeta) virsmu ar kādu materiālu (parasti ar tekstilmateriālu).
- triept Klāt (kā) virsmu (ar kādu vielu), parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- otēt Klāt (kā) virsmu ar kādu vielu (parasti krāsvielu), par darbarīku izmantojot otu.
- saitēt Klāt (kā) virsmu ar saiti, parasti tinot to.
- triept Klāt (kādu vielu) uz (kā) virsmas, parasti biezā, nevienmērīgā kārtā.
- pūderēt Klāt ar pūderi (ķermeņa daļas, parasti seju) kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
- piebūt Klāt būt, piedzīvot; ierasties.
- līmēt Klāt ciet spraugu (parasti logam), uzliekot papīru un piestiprinot ar līmi.
- rakt Klāt no visām pusēm (parasti ar ko ciešu, blīvu).
- mākt Klāt, aizēnot (parasti par miglu, mākoņiem).
- tīklot Klāt, arī saistīt ar ko tīklveidīgu (parasti par kukaiņiem).
- plāt Klāt, novietot, parasti plānā slānī.
- kalt Klāt, parasti ar akmens plāksnēm.
- ziest Klāt, parasti ar viegliem piespiedieniem izlīdzinot, (piemēram, kādu masu) uz kā virsmas.
- tīt Klāt, segt (kādu materiālu, veidojumu u. tml.), parasti visapkārt, cieši.
- tīt Klāt, segt (kādu, ko), parasti visapkārt, cieši (ar kādu materiālu, veidojumu u. tml.).
- izklaudzināt Klaudzinot vairākkārt piesist (daudzās vai visas vietas), parasti, lai pārbaudītu.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (ko runātu), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- uzklausīt Klausīties un pabeigt klausīties (runātāju), parasti uzmanīgi, cenšoties uztvert, saprast.
- ieklausīties Klausoties pievērst uzmanību un censties saprast, izprast (to, ko dzird).
- saklausīties Klausoties uztvert, arī iegaumēt (parasti daudz).
- izklauvēt Klauvējot piesist (daudzās vai visās vietās), parasti, lai pārbaudītu.
- klapēties Klauvēt (parasti ilgstoši).
- klavieru kvintets Klavieru un četru stīgu instrumentu (parasti stīgu kvarteta) ansamblis.
- leins Kleins - līks, nepareizi veidots (parasti par kājām, kas izgrieztas ar pirkstiem uz āru).
- mugurbruncis Kleita bez piedurknēm, parasti ar plecu lencēm.
- sievaskleita Kleita, ko jaunā sieva velk (parasti nākamajā dienā) pēc laulībām.
- tabors Klejojošu, parasti asinsradniecības saitēm saistītu, čigānu nometne, kurai ir savs vadonis; šādā nometnē dzīvojošie čigāni.
- ieklenderēt Klejojot ierasties.
- baznīcas drāma klerikālās literatūras daļa, kas tika radīta dievkalpojumu vajadzībām, lai ar uzskatāmiem tēlojumiem palīdzētu izprast noizīmīgākos Bībeles sižetus
- paklidzināt Klidzinot pavirzīties (parasti par zirgu, pajūgu).
- šķaidīt Kliedēt, arī iznīcināt (cilvēku grupu), parasti karā.
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- plānais klients klienta-servera lietojumos - klients, kura datu apstrādes galvenais apjoms tiek veikts serverī. Kaut arī šis termins parasti attiecas uz programmatūru, ar to dažkārt apzīmē arī tīkla datorus
- laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga).
- garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija
- Mamaja Klimatoloģisks un dūņu dziedniecības kūrorts Rumānijā, Melnās jūras piekrastē, uz ziemeļiem no Konstancas.
- akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
- Faraonu ieleja klinšaina ieleja Nīlas rietumkrastā iepretī Karnākai Ēģiptē ar faraonu kapenēm no 1500.-1000. g. pr. m. ē.
- Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
- Ādama klints klints Pitkērnas salas austrumu piekrastē (_Adam's Rock_), Klusā okeāna dienvidu daļā
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
- mētāties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi.
- maldīties Klīst, klaiņot (parasti bez noteikta mērķa).
- uzklīst Klīstot, arī maldoties nejauši, negaidīti nokļūt, ierasties (kādā vietā).
- taisnā klīze klīze, kurā trosi ieliek pa atvērumu, kas perpendikulārs klīzes garenvirzienam; šāda klīze parasti ir jahtas pakaļgalā
- slīpā klīze klīze, kuras sprauga (attiecībā pret garenvirzienu) orientēta slīpā leņķī, parasti atrodas jahtas priekšgalā abos sānos
- dalītā kloķvārpsta kloķvārpsta, kas sastāv no atsevišķām daļām, kuras savā starpā ir sapresētas; parasti lieto viencilindra divtaktu motoriem
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā)
- tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā)
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km
- korķis Klunkšķim līdzīga skaņa, kuru riestojošs medņu gailis parasti izdod, pārejot no knipēšanas uz slīpēšanu.
- Skujaines atsegums Klūnu atsegums Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā.
- Samaras jūra Klusā okeāna starpsalu jūra ("Samar Sea") Filipīnu arhipelāgā, starp Samaru, Leiti, Masbati un Lusonu, dziļums — līdz 245 m, krasti līčaini, daudz salu.
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
- Seramas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Malajas arhipelāgā, platības 161000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5319 m, šaurumi to savieno ar Moluku, Halmaheras un Bandas jūru, piekrastē daudz koraļļu rifu, neregulāras diennakts plūdmaiņas - līdz 2,3 m
- silentium Klusēšana; klusums, miers, studentu sanāksmēs parasts uzmanības aizrādījums.
- iebubināt Klusi, neskaidri pateikt (parasti ausī).
- purpināt Klusi, neskaidri, arī īgni, neapmierināti runāt (parasti pie sevis).
- zuzēt Klusi, vienmērīgi skanēt (par mūzikas instrumentu, parasti par tā stīgām).
- lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu).
- lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu).
- švīga Kluss, parasti šalcošs, troksnis.
- iedudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) ierunāties.
- iedudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) pateikt (parasti ausī).
- sadudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runājot, sazināties.
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi).
- dudināties Klusu (parasti laipni, mīlīgi) sarunāties.
- dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
- sanēt Klusu šalkt (parasti par ūdeņiem, viļņiem, arī veļu).
- greizs Kļūdains, nepareizs (parasti par uzskatiem, domām).
- saklešķēt Kļūt (būt) jēlam, glīzdainam, sakristies (parasti attiecībā uz maizi).
- apsirmot Kļūt (parasti mazliet) sirmam.
- rimties Kļūt (parasti pakāpeniski) mierīgam vai mierīgākam (pēc satraukuma, uzbudinājuma) - par cilvēku.
- sabiezēt Kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu).
- izacot Kļūt acainam (1) - parasti par maizi.
- mosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
- pamosties Kļūt aktīvam, darbīgam (parasti par cilvēku grupu).
- saspringt Kļūt aktīvam, koncentrētam (parasti par psihisku stāvokli).
- nodilt Kļūt apnīkstošam (parasti par bieži lietotu vārdu, izteicienu).
- asināties Kļūt asākam, vērīgākam (parasti par prātu).
- kāpt Kļūt augstākam (par viļņiem); kļūt intensīvākam (par plūdiem); plūst (piemēram, pret krastu, pāri krastam) - par ūdeni, viļņiem, ūdenstilpi.
- slieties Kļūt augstākam, celties virs (kā) līmeņa (parasti par viļņiem).
- uzbiezēt Kļūt biezākam, arī biezam (parasti par kā virsmu).
- tumēties Kļūt biezam (parasti par miltu ēdienu).
- aizzilēt Kļūt blāvam, nespodram, parasti - zilam.
- izdubt Kļūt cauram, parasti, satrunot vidum; kļūt cauram (par vidu).
- pārvērsties Kļūt citādam savā ārienē (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
- pārvērsties Kļūt citādam, parasti pretējam, iegūt citu veidu (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
- sažuburot Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
- sažuburoties Kļūt daudzveidīgam (parasti par parādībām sabiedrībā).
- samezgloties Kļūt daudzveidīgam, sarežģītam, konfliktiem bagātam (parasti par daiļdarbu, tā sižetu).
- piedugt Kļūt dūmakainam, smacīgam, arī piemākties (parasti par gaisu, debesīm); kļūt duļķainam.
- apkurlt Kļūt gandrīz nedzirdīgam (parasti uz neilgu laiku).
- izslīgt Kļūt gludam, nostiepties (piemēram, pēc ieburzījuma) - parasti par smagiem zīda audumiem.
- pārsakļauties Kļūt greizam, salīkušam (parasti ejot).
- aplīkt Kļūt grūti atliecamam (parasti par muguru).
- ieiet asinīs (kādam) kļūt ierastam, ar visu būtību izjustam, dziļi iesakņoties
- iesvilt Kļūt intensīvam (parasti par spēcīgu pārdzīvojumu).
- sabiezēt Kļūt intensīvam, ietekmīgam (par, parasti negatīvām, parādībām sabiedrībā); kļūt intensīvam, iedarbīgam (parasti par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- raukties Kļūt īsākam (par laikposmu, parasti par dienu).
- palept Kļūt izvēlīgākam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- mizēt Kļūt jūtīgam (parasti par gļotādu) skābas vides ietekmē; pārklāties ar plānu kārtiņu.
- nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties.
- nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem).
- sausēt Kļūt kalsnam, vājam vai kalsnākam, vājākam (parasti par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- piekarst Kļūt karstam (parasti par telpu, apkārtni, vidi).
- pierimt Kļūt klusākam vai apklust, parasti uz neilgu laiku (par skaņu).
- rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
- pieklust Kļūt klusam vai mazliet klusākam (par, parasti trokšņainu, telpu, apkārtni).
- pakrēslot Kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta).
- pakuplot Kļūt kuplākam (parasti par augiem).
- uzlaboties kļūt labākam (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli)
- pūsties kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi
- piepūsties Kļūt lielākam apjomā, parasti, piepildoties ar šķidrumu, gāzi.
- briest Kļūt lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku.
- saliedēties kļūt lietū, parasti ļoti, viscaur, slapjam
- nolukt Kļūt ļenganam, nokarāties uz leju (parasti par dzīvnieku ausīm).
- nobālēt Kļūt ļoti bālam, parasti pēkšņi (par cilvēku, seju).
- izlept Kļūt ļoti izvēlīgam (parasti attiecībā uz ēdienu).
- nodzist Kļūt ļoti neizteiksmīgam, vienaldzīgam, bez dzīvīguma (parasti par acīm, skatienu); arī izdzist (6).
- izblīst Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
- izblīzt Kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6).
- nokaist Kļūt ļoti sārtam (parasti par seju); ļoti nosarkt.
- izkalst Kļūt ļoti sausam, zaudēt parasto mitrumu (par muti, mēli u. tml.).
- izgaismoties Kļūt ļoti skaidram (parasti par domu).
- pārslapt Kļūt ļoti slapjam, arī ļoti samirkt (parasti no lietus, sniega).
- apaugt ar utīm kļūt ļoti utainam (parasti par cilvēku)
- nokalst Kļūt ļoti vājam un zaudēt funkcionēšanas spējas (parasti par ķermeņa daļu).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nobālēt Kļūt mazāk nozīmīgam vai nenozīmīgam (parasti salīdzinājumā ar ko citu).
- rauties Kļūt mazākam (pēc apjoma) - parasti par audumu, apģērbu.
- pabriest Kļūt mazliet lielākam, spēcīgākam (parasti augot, attīstoties) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām.
- apvilgt Kļūt mazliet mitram, valgam (parasti no virspuses).
- iesarkt Kļūt mazliet sārtam (parasti par acīm, seju, tās daļām).
- izrimt Kļūt mierīgam, nomierināties (parasti ko gaidot).
- piesmadzēt Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
- piesmagt Kļūt mitram (par gaisu, parasti telpā).
- atvilgt Kļūt mitram, valgam (parasti par ko sausu, izžuvušu).
- nobīties Kļūt nedrošam, kļūt tādam, kas nav par sevi pārliecināts (parasti pirms kā grūta vai nepatīkama).
- burzīties Kļūt negludam (parasti par audumu).
- sālsstabs kļūt nekustīgam (parasti aiz bailēm, pārsteiguma)
- pārakmeņot Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- pārakmeņoties Kļūt nekustīgam, stingam (no pārdzīvojuma, pārsteiguma) - parasti par seju, vaibstiem.
- stulbt Kļūt nespējīgam aptvert, saprast; arī mulst.
- paspēlēt Kļūt par zaudētāju (parasti sacensībās).
- pārblīst Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- pārblīzt Kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām).
- norast Kļūt parastam un norūdītam.
- pieriest Kļūt pilnam (piemēram, ar ziediem, atvasēm, augļiem) - parasti par augiem.
- blīst Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- blīzt Kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest.
- izsaldēties Kļūt pilnīgi aukstam (parasti par telpu).
- izžūt Kļūt pilnīgi sausam (parasti par izmirkušu dzīvnieku).
- pieplakt Kļūt plānākam (piemēram, tiekot spiestam, grūstam) - parasti par (kā) kārtu, slāni.
- nosapakalāties Kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu).
- pajukt Kļūt psihiski slimam, parasti vieglā formā.
- kārtot Kļūt raupjam (parasti no vēja) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja (parasti no vēja) un lobās (parasti par seju).
- kārtāt Kļūt raupjam (parasti vējā) un lobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobas (parasti par seju).
- parādīties Kļūt redzamam (parasti par to, kas tuvojas vai kam tuvojas).
- paresnināties Kļūt resnākam (parasti par organisma daļām, priekšmetiem).
- daiet Kļūt saprotamam, tikt saprastam.
- pietvīkt Kļūt sārtam, sarkanam (par augiem, to daļām, parasti augļiem).
- kalst Kļūt sausam vai sausākam, zaudēt parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- mirkt Kļūt slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēku).
- mirkt Kļūt slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- rosināties Kļūt spraigākam (parasti par sarunām, domām).
- apspurt Kļūt spurainam, tādam, kam ir atiruši diegu gali (parasti par audumu, apģērbu).
- iecirsties Kļūt stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam (parasti pēc aizskāruma, aizvainojuma); iespītēties, ietiepties.
- samākties Kļūt tādam, kad debesis ir, parasti pilnīgi, apmākušās (par laikposmu, laikapstākļiem).
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- pierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība) ir parasts, regulārs.
- piekalst Kļūt tādam, kam (parasti iekšpusē) ir viscaur pielipis kas kalstošs.
- nolaist Kļūt tādam, kam (parasti lapas, ziedi) zaudē stingrumu un noliecas, nokarājas (par augiem).
- žūt Kļūt tādam, kam (psihiska vai fizioloģiska stāvokļa iedarbībā) zūd parastais mitrums (par muti, kaklu).
- sagulsnēties Kļūt tādam, kam ii, parasti ievērojams, nogulšņu piejaukums.
- nomākties Kļūt tādam, kam ir ļoti skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- pārputekļoties Kļūt tādam, kam ir putekļu veids, struktūra (parasti par augsni, kūdru).
- mākties Kļūt tādam, kam ir skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju).
- uzkumpt Kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem).
- piepūsties Kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem).
- samākties Kļūt tādam, kam ir, parasti ļoti, skumja, drūma, arī saīgusi, dusmīga izteiksme (parasti par seju); kļūt tādam, kam ir šāda sejas izteiksme.
- noskaņoties Kļūt tādam, kam izraisās noteikts garastāvoklis, noskaņa.
- sasieties Kļūt tādam, kam izveidojas cieša, parasti nevēlama, saikne (ar kādu., ar ko).
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- sazilēt Kļūt tādam, kam kāda ķermeņa daļa ir, parasti ļoti, zilgana (par cilvēku); kļūt, parasti ļoti, zilganam (par ķermeņa daļu).
- sarast Kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu).
- plakt Kļūt tādam, kam mazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām.
- kailot Kļūt tādam, kam nav lapu, skuju (parasti par kokiem, krūmiem).
- piedegt Kļūt tādam, kam pie dibena, sienām pielīp kas karstumā daļēji sadedzis (parasti par trauku).
- vērt Kļūt tādam, kam plaukst (kas, parasti ziedi).
- smakt Kļūt tādam, kam rodas, parasti dzīvību apdraudoši, elpošanas traucējumi (piemēram, gaisa, skābekļa nepietiekama daudzuma dēļ, gāzes iedarbībā, arī elpvada sašaurinājuma dēļ); arī slāpt (2).
- sasilt Kļūt tādam, kam rodas, parasti viscaur, siltuma sajūta (ķermenī, tā dalās), piemēram, kādā darbībā, pārdzīvojumā, arī kādas vielas ietekmē.
- saplakt Kļūt tādam, kam samazinās apjoms (parasti augstums, biezums), zūdot vai pārvēršoties kādām sastāvdaļām, arī tiekot saspiestam.
- sakristies Kļūt tādam, kam samazinās apjoms, parasti augstums (piemēram, sastāvdaļu tuvināšanās, arī noārdīšanās dēļ).
- stingt Kļūt tādam, kam uz laiku beidzas vai tiek ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sastingt Kļūt tādam, kam uz laiku izbeidzas vai ir ļoti ierobežoti dzīvības procesi, parasti salā (piemēram, par augiem, to daļām, arī par dzīvniekiem).
- sadegt Kļūt tādam, kam zūd spožs, spilgts (parasti sarkans) apgaismojums; zūdot (parasti sarkanas) krāsas spilgtumam, beigt pastāvēt.
- saskābt Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, palielinās skābes vai skābju saturs.
- savīst Kļūt tādam, kam, parasti ievērojami, rodas novecošanās ārējās pazīmes (par cilvēku, tā ķermeņa daļām).
- saplakt Kļūt tādam, kam, parasti ļoti, pavājinās, arī pazūd možums, enerģija.
- atšķīst Kļūt tādam, kam, parasti no vienas malas, ir nokusis ledus (par ūdenstilpi).
- kūlāties Kļūt tādam, kas (parastajā laikā) neatbrīvojas no iepriekšējā gada apspalvojuma (par dzīvniekiem).
- rezonēt Kļūt tādam, kas atsaucas, reaģē (parasti uz kādu notikumu).
- reibt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu iedarbībā).
- skurbt Kļūt tādam, kas uz laiku zaudē apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu, arī smaržu iedarbībā); reibt (1).
- saglumēt Kļūt tādam, kas, parasti viscaur, satur gļotvielas, recekli u. tml.
- klāties Kļūt tādam, ko klāj, sedz (parasti kāda viela).
- sazaļot Kļūt tādam, kur augi šādā veidā kļūst, parasti pilnīgi, zaļi (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- sakuplot Kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.).
- sazelt Kļūt tādam, kur augot attīstās, arī sazaļo vairāki, daudzi augi (parasti lakstaugi) - par tīrumu, dārzu u. tml.
- pajukt Kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu).
- satumst Kļūt tādam, kur, parasti pilnīgi, iestājas tumsa (par telpu, vidi).
- pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- padzist Kļūt tādam, kura gaisma ir vājāk redzama (parasti par debess spīdekļiem).
- sažņaugties Kļūt tādam, kurā ir, parasti ievērojami, sasprindzināti muskuļi (par ķermeņa daļām, parasti par rokām).
- aptumšoties Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- aptumst Kļūt tādam, kurā izpaužas nepatīkamas jūtas, izjūtas (parasti par seju).
- saspringt Kļūt tādam, kurā izpaužas, parasti psihiska, aktivitāte, koncentrētība (par seju, acīm u. tml.).
- svilt Kļūt tādam, kurā izraisās spēcīgas smeldzošas sajūtas, parasti aukstuma, vēja, kodīgu vielu iedarbībā (par ķermeņa daļām).
- samilzt Kļūt tādam, kurā izveidojas, parasti lieli, mākoņi (par debesīm); palielināties apjoma, parasti ievērojami (par mākoņiem).
- sabiezēt Kļūt tādam, kurā kādas sastāvdaļas atrodas tuvu cita pie citas (parasti par vielu).
- noslīdēt Kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni.
- sajukt Kļūt tādam, kurā nav ierastās notikumu, secības (par laikposmu).
- sarētoties Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētot.
- sarētot Kļūt tādam, kurā pilnīgi izveidojas rēta vai rētas (parasti par ķermeņa daļu, ievainojumu); sarētoties.
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā rodas, parasti sīkas, plaisas (par priekšmetiem, materiāliem u. tml.).
- sprēgāt Kļūt tādam, kurā temperatūras maiņu iedarbībā plīst nelieli šķidruma, gāzes veidojumi, izdalās mazas vielas daļiņas un rodas īslaicīgs, ass troksnis (par priekšmetiem, vielām u. tml.); strauji izdalīties (no kā, parasti degoša).
- pārplūst Kļūt tādam, kurā ūdens plūst pāri krastiem, malām (par ūdenstilpi); izraisīt plūdus.
- saputot Kļūt tādam, kura ūdeņos, parasti pēkšņi, izveidojas putas (par ūdenstilpi).
- rētoties Kļūt tādam, kurā veidojas rēta (1) vai rētas (parasti par organisma daļu).
- pieplūst Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās (parasti, gaisma, skaņa, smarža).
- pietvaikot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvaiks (parasti par telpu); piepildīties ar tvaiku (parasti par trauku).
- pietvanēt Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- pietvanot Kļūt tādam, kurā viscaur izplatās tvans (parasti par telpu); piesātināties (ar tvanu, dūmiem u. tml.) - par vidi.
- piebirt Kļūt tādam, kurā viscaur strauji izplatās (parasti skaņa, gaisma).
- uzmirdzēt Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- uzstarot Kļūt tādam, kurā, parasti neilgu laiku, arī reizēm, spilgti izpaužas (kādas pozitīvas jūtas) - par cilvēku.
- sadzīt Kļūt tādam, kurā, parasti pilnīgi, atjaunojas audi (par brūci, lūzumu).
- sapārsloties Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārslot.
- sapārslot Kļūt tādam, kurā, parasti viscaur, rodas pārslveidīgas daļiņas (par vielu); sapārsloties.
- slieties Kļūt taisnākam, staltākam (parasti par augumu).
- taukoties Kļūt taukainam (parasti par matiem, ādu).
- treknēt Kļūt treknam (2) vai treknākam (parasti par dzīvniekiem).
- iedegt Kļūt tumšam, brūnam (parasti par cilvēku, viņa ķermeņa daļām saules staros).
- uzplūst Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- uzvirmot Kļūt uztveramam, sajūtamam (par skaņu, smaržu u. tml.); īsu brīdi, parasti spēcīgi, kļūt uztveramam, sajūtamam.
- melnot Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu); melnēt (3).
- melnēt Kļūt vai būt ļoti tumšam (par nakti); rasties vai pastāvēt (par tumsu).
- aprimt Kļūt vājākam (parasti par sajūtām, jūtām).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- rist Kļūt vaļīgam, dalīties pa sastāvdaļām, elementiem, zūdot saistījumam starp tiem (parasti par ko sapītu, savītu); arī raisīties (1).
- izvēst Kļūt vēsam (parasti par telpu).
- izdēdēt Kļūt viscaur irdenam, drupanam fizikālu vai ķīmisku procesu ietekmē (parasti par iežiem).
- izkarst Kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni).
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti no lietus, sniega) - par cilvēku.
- izmirkt Kļūt viscaur slapjam (parasti par apģērbu, apaviem).
- nokārtāt Kļūt viscaur vai vairākās vietās raupjam (parasti vējā) un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam āda ir raupja un lobās viscaur vai vairākās vietās (parasti par seju).
- nokristies Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu); nokrist (6).
- nokrist Kļūt zemam vai zemākam (parasti par temperatūru, spiedienu); nokristies (2).
- nākt gaismā (retāk dienas gaismā, arī dienasgaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu)
- nākt (dienas) gaismā kļūt zināmam (parasti par ko slēptu)
- nākt dienasgaismā (arī dienas gaismā, biežāk gaismā) kļūt zināmam (parasti par ko slēptu)
- spītēties Kļūt, arī būt spītīgam (parasti attiecībās ar kādu).
- sacelties cenā kļūt, parasti ievērojami, dārgākam
- sazaroties Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazarot (3).
- sazarot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam (parasti par parādību sabiedrībā); sazaroties (3).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, daudzveidīgam, bagātam ar izteiksmes līdzekļiem, kādām sastāvdaļām, arī plašam.
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- sarauties Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par laikposmu, parasti dienu).
- saplakt Kļūt, parasti ievērojami, klusākam, arī izzust, neturpināties (par skaņām).
- sakuplot Kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu).
- saļimt Kļūt, parasti loti, ļenganam (par ķermeņa daļām).
- saspurāties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
- saspuroties Kļūt, parasti loti, spītīgam, arī nepiekāpīgam.
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, cietam (par vielu).
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- saerroties Kļūt, parasti ļoti, īgnam, neapmierinātam, saskaisties, sadusmoties.
- sakāpt Kļūt, parasti ļoti, intensīvam (par psihisku stāvokli).
- savairoties Kļūt, parasti ļoti, intensīvam, izpausties, parasti ļoti, spilgti (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- sakuplot Kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgi saaugt (par matiem, apmatojumu).
- samiegoties Kļūt, parasti ļoti, miegainam.
- sačākstēt Kļūt, parasti ļoti, neveselam, vārgam, arī, parasti ļoti, novājēt, izdilt.
- sasmagt Kļūt, parasti ļoti, nomāktam.
- sablīst Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sablīzt Kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām).
- sasārtot Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām); sasārtoties.
- sasārtoties Kļūt, parasti ļoti, sārtam (parasti par seju, tās daļām).
- satraukties Kļūt, parasti ļoti, satrauktam.
- sakalst Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par lūpām, mēli u. tml.).
- sažūt Kļūt, parasti ļoti, sausam, zaudējot parasto mitrumu (par muti, rīkli u. tml.).
- sasīkstēt Kļūt, parasti ļoti, sīkstam.
- saskumdināties Kļūt, parasti ļoti, skumjam.
- sagrabēt Kļūt, parasti ļoti, slimīgam, vārgais (parasti par pavecu cilvēku).
- sasmagt Kļūt, parasti ļoti, smagam.
- sasmirdēt Kļūt, parasti ļoti, smirdīgam.
- saspringt Kļūt, parasti ļoti, spraigam (piemēram, par norisi, stāvokli); sasprindzināties (3).
- nocietēt Kļūt, parasti ļoti, stingram, raupjam (par ādu, rokām).
- sacirsties Kļūt, parasti ļoti, stūrgalvīgam, nepiekāpīgam, nelaipnam; arī saskaisties.
- saplakt Kļūt, parasti ļoti, vājam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām).
- sašļukt Kļūt, parasti ļoti, vājam, nespēcīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- sadilt Kļūt, parasti ļoti, vārgam, vājam, ļoti novājēt, arī zaudēt garīgos spēkus.
- savārgt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; arī saslimt.
- sanīkt Kļūt, parasti ļoti, vārgam; savārgt (1); arī saslimt.
- salēkšķēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur lēkšķainam, netīram.
- sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
- saburbēt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, irdenam, arī porainam; arī satrunēt.
- savilgt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram, arī slapjam.
- samitrot Kļūt, parasti ļoti, viscaur, mitram.
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam ilgstošā, parasti lietus, sniega, iedarbībā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa dalām).
- samirkt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam šķidruma, masas ilgstošā iedarbībā (parasti par apģērbu, apaviem).
- saslapt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, slapjam.
- sazilēt Kļūt, parasti ļoti, zilam vai zilganam.
- vilgt Kļūt, parasti mazliet, mitram, slapjam.
- vairoties Kļūt, parasti nepārtraukti, intensīvākam, izpausties arvien spilgtāk (piemēram, par procesu, stāvokli, īpašību).
- sarkt Kļūt, parasti pakāpeniski, tādam, kam emocionāla stāvokļa izraisīta asiņu pieplūduma dēļ ir sārta seja, tās daļas (par cilvēku); palielinoties, parasti pakāpeniski, emocionāla stāvokļa izraisītam asiņu pieplūdumam, kļūt sārtam (par seju, tās daļām).
- satumst Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam, arī nelaipnam.
- sadrūmt Kļūt, parasti pēkšņi, drūmam.
- saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, īgnam, sadusmoties.
- sarosīties Kļūt, parasti pēkšņi, intensīvam, ietekmīgam (par psihisku stāvokli, tā izpausmi, arī par domām, idejām).
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, kaprīzam, untumainam, arī nepaklausīgam (parasti par bērnu).
- salepoties Kļūt, parasti pēkšņi, lepnam.
- samulst Kļūt, parasti pēkšņi, nenoteiktam, neskaidram, nedrošam (piemēram, par psihisku stāvokli, arī darbību).
- sanervozēties Kļūt, parasti pēkšņi, nervozam.
- saniķoties Kļūt, parasti pēkšņi, neveselam, kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kura darbībā ir traucējumi (piemēram, par orgāniem, norisēm organismā).
- saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par cilvēkiem).
- saniknoties Kļūt, parasti pēkšņi, niknam (par dzīvniekiem).
- sadugt (arī sagumt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
- sagumt (arī sadugt) sevī kļūt, parasti pēkšņi, nomāktam, noslēgtam
- sapīkt Kļūt, parasti pēkšņi, piktam, īgnam.
- sarūgtināties Kļūt, parasti pēkšņi, sarūgtinātam.
- saspītēties Kļūt, parasti pēkšņi, spītīgam.
- saīgt Kļūt, parasti pēkšņi, tādam, kurā izpaužas saīgums, dusmas.
- sabiezēt Kļūt, parasti pilnīgi, biezam (parasti par šķidrumu).
- sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, parasti karstuma iedarbībā.
- sabrūnēt Kļūt, parasti pilnīgi, brūnam, zaudējot savu sākotnējo krāsu.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, dzeltenīgam, zaudējot savu sākotnējo (parasti balto) krāsu.
- sadzeltēt Kļūt, parasti pilnīgi, dzeltenam, piemēram, pārtraucot augšanu, kalstot (par augiem, to daļām).
- sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
- saplūst Kļūt, parasti pilnīgi, līdzīgam (kam apkārtējā vidē), neatšķiramam (no tā), piemēram, vienādas krāsas, arī liela attāluma, vāja apgaismojuma dēļ.
- salīkt Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
- saliekties Kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeņa daļām; salīkt.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, melnam vai tumšam.
- samelnēt Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēsla); satumst.
- samelnot Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam (piemēram, par nakti, krēslu); samelnēt.
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, (piemēram, par nakti, krēslu).
- satumst Kļūt, parasti pilnīgi, tumšam, vājinoties vai izbeidzoties apgaismojumam (piemēram, par priekšmetiem).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam (piemēram, par ko mitru blīvā kaudzē, krāvumā).
- sakarst Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- sakaist Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, karstam.
- sasilt Kļūt, parasti pilnīgi, viscaur, siltam berzes rezultātā (par priekšmetiem).
- saspringt Kļūt, parasti psihiski, aktīvam, koncentrētam; sasprindzināties (2).
- sasāpēt Kļūt, parasti stipri, sāpīgam (par ķermeņa daļu); arī sasāpēties (1).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, cietam (par vielu, priekšmetu).
- sasekšēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sasekšķēt Kļūt, parasti viscaur, cietam, stīvam no netīrumiem, slapjuma, sviedriem (parasti par apģērba gabalu).
- sačervelēties Kļūt, parasti viscaur, červeļainam.
- sačokuroties Kļūt, parasti viscaur, čokurainam.
- saglīzdēt Kļūt, parasti viscaur, glīzdainam (par maizi).
- saglumēt Kļūt, parasti viscaur, glumam, piemēram, pārklājoties ar gļotām, trūdot.
- sagļotēt Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sagļotot Kļūt, parasti viscaur, gļotainam, piemēram, bojājoties (parasti par pārtikas produktiem).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, grūti sakožamam (par pārtikas produktiem).
- saspurāties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- saspuroties Kļūt, parasti viscaur, izspūrušam, spurainam (par apspalvojumu, apmatojumu).
- sakrevēt Kļūt, parasti viscaur, kreveļainam.
- sarepēt Kļūt, parasti viscaur, negludam, raupjam (parasti par augiem, to mizu).
- saplūksnoties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoi (1).
- saplūksnāties Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnot (1).
- saplūksnāt Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- saplūksnot Kļūt, parasti viscaur, plūksnainam (piemēram, par audumu, papīru); saplūksnoties.
- sačaukstēt Kļūt, parasti viscaur, sausam, čaukstošam.
- sakalst Kļūt, parasti viscaur, sausam.
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest (piemēram, par audiem, ķermeņa daļām).
- sacietēt Kļūt, parasti viscaur, tādam, ko ir grūti saliekt, saspiest, arī apstrādāt (par augiem, to daļām).
- pieknābāt Knābājot piepildīt (parasti gūžu).
- saknābāt Knābājot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saknābt Knābjot sabojāt, parasti pilnīgi.
- saknaibīt Knaibot sabojāt, parasti pilnīgi.
- sakniebt Kniebjot (parasti ar knaiblēm), sadalīt, sasmalcināt.
- kniest Knist, sākt dīgt (parasti par sēklām).
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu.
- sakodīt Kodot sabojāt, parasti pilnīgi.
- negatīvais apliecinājums kods, ko izmanto sakaru sistēmās, lai norādītu, ka vai nu ziņojums nav saņemts, vai arī terminālis nav gatavs datu pārsūtīšanai; parasti tas izsauc atkārtotu datu bloka vai ziņojuma pārraidi
- Bērzkroga upe Kojas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, garums - 8 km; Bērza; Dūņupīte.
- Strautupīte Kojas labā krasta pieteka Nīkrāces pagastā, garums - 6 km
- krija Koka (parasti liepas) miza.
- koka tupeles koka apavi, ko valkā, veicot saimniecības darbus (parasti slapjā vietā)
- bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā
- cecere Koka celms; koka saknes krastā zem ūdens.
- klabatas Koka ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmanto, piemēram, trokšņa radīšanai, signalizācijai.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- grabals Koka klabeklis, ko govīm ganoties pakar kaklā, lai krūmos tās varētu vieglāk atrast.
- klapētavas Koka klaudzināmā ierīce (parasti divas koka plāksnes), ko izmantoja signalizācijai zvana vietā.
- kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja).
- strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā).
- dandals Koka runga pašaizsardzībai, parasti 4-8 pēdas gara.
- maigles Koka stienis ar, parasti diviem, žuburiem galā vai iešķeltu galu (kā satveršanai).
- mērkoks Koka stienis, arī plāksne, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
- vezis Koka trauciņš smalkumu, parasti greznumlietu glabāšanai.
- vainaga projekcija koka vainaga kontūra uz zemes, ko parasti nosaka, veicot stumbra analīzi vai izdarot citus ar koka vainaga šķērslaukuma, rādiusa un tilpuma noteikšanu saistītus mērījumus
- žvangulis Koka zvans, klabeklis, ko govīm meža ganībās uzkāra kalā, lai tās pēc skaņas varētu atrast.
- cirtes intensitāte kokaudzes izretināšanas pakāpe vienā cirtes paņēmienā; parasti mērī m^3^/ha.
- sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā.
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
- apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā.
- peļcs Kokmateriāla šķautne (parasti durvju dēļiem, logu rāmjiem, mēbelēm).
- stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās); balsteņi.
- pievadceļš kokmateriālu izvešanas pagaidu ceļš, kas pieslēdzas izvešanas maģistrālajam ceļam vai tā atzarojumam un paredzēts kokmateriālu transportēšanai no atsevišķām cirsmām; to parasti ierīko, nolīdzinot brauktuvi un to nepastiprinot; izmanto ne ilgāk par gadu
- lejasgala kokmateriālu krautuve kokmateriālu krautuve, kur novieto no meža izvestos kokmateriālus pirms to tālākas transportēšanas; parasti iekārto pie dzelzceļa, autoceļa, senāk – pludināšanai piemēroto upju u. c. ūdenstilpju krastos
- krautnēšana kokmateriālu nokraušana dažāda veida krautnēs un grēdās, ko veic gan mežā (parasti pie tehnoloģiskā koridora), gan augšgala un lejasgala krautuvē, kā arī kokapstrādes uzņēmumu izejvielu krautuvē, nolūkā uzkrāt kokmateriālu rezerves transportēšanai vai pārstrādāšanai
- pievešana kokmateriālu transportēšana no cirsmas uz augšgala krautuvi; agrāk to veica ar zirgiem, kokmateriālus uzkraujot uz ragavām, retāk — uz ratiem, tagad izmanto pievedējtraktorus; salīdzinot ar treilēšanu šādai transportēšanai ir mazāka kustības pretestība un transportējamie kokmateriāli netiek notraipīti ar zemi vai dubļiem; parasti pieved cirsmā sagatavotos sortimentus
- pundurkoks Koks, kas ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu koku.
- dalbis koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī)
- čučukoks Koks, miets (parasti ogļu maisīšanai krāsnī); dalbis.
- vīnakoks Koksnaina liāna, parasti, ar starainām lapām un sulīgām ogām saliktos ķekaros.
- rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%.
- libriforma Koksnes šķiedras, pārkokotas, garenas, smailiem galiem un parasti bieziem apvalkiem sklerenhīmas šūnas.
- sastāva koeficients koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās audzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpēja skaitliskā attiecība nogabalā, parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- audzes sastāvs koku sugu kociņu skaita (līdz 9 g. vecās jaunaudzēs) vai koku sugu krāju (10 g. un vecākās audzēs) savstarpējā skaitliskā attiecība nogabalā; parasti izsaka desmitdaļās un apzīmē ar koeficientiem no 1 līdz 10.
- peldņi Koku zari, stumbri, pludināšanā zuduši baļķi u. tml., kas ir sakrājušies ūdenstilpes krastā.
- pīsa Koku, krūmu puduris (parasti purvā).
- pīss Koku, krūmu puduris (parasti purvā).
- kolka Koku, parasti bērzu, puduris lauka vidū.
- Hyla arborea kokuvarde jeb parastā kokuvarde
- gingems Kokvilnas audums (parasti svītrains vai rūtains).
- bomelis Kokvilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem.
- polo krekls kokvilnas trikotāžas krekls ar īsam piedurknēm un apkaklīti, priekšā neliela aizdare (parasti 3 pogas)
- polokrekls Kokvilnas trikotāžas krekls ar īsām piedurknēm un apkaklīti; krekla priekšpusē ir neliela aizdare (parasti trīs pogas).
- vīveļvaina Kolikas (parasti zirgiem, cūkām); vīveles.
- Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
- hemorāģiskais kolīts kolīts, kas parasti noris bez paaugstinātas ķermeņa temperatūras ar caureju
- polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
- Gārdenriča Kolkatas pilsētas Indijā rajons, kas senāk bija atsevišķa pilsēta, Hugli upes kreisajā krastā, Kolkatas dienvidrietumos.
- ilimerizācija Koloīdu, kā arī māla daļiņu iznese no augsnes augšējiem horizontiem apakšējos, parasti notiek podzolēšanās procesā.
- stallis komanda (parasti profesionālajā sportā)
- blice Komanda (parasti sportā).
- mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes.
- polo Komandu sporta spēle, kuras mērķis ir (parasti jājot uz zirgiem, arī braucot ar velosipēdiem) ar īpašu nūju ieraidīt nelielu bumbu pretinieka vārtos.
- mukokutānā limfadenopātija kombinēts neskaidras ģenēzes ādas, gļotādas un limfmezglu bojājums: augsta ķermeņa temperatūra, kas nepadodas antibiotikterapijai; akūts, parasti kakla limfadenīts; sklēru hiperēmija, sausas, sarkanas, saplaisājušas lūpas, aveņkrāsas mēle; mutes un rīkles dobuma gļotādas hiperēmija, eritematozs plaukstu un pēdu ādas sabiezējums; polimorfiski izsitumi uz ķermeņa bez pūšļu un kreveļu veidošanās
- operete Komēdijisks skatuves mākslas darbs, kura saturs ir izteikts vokāli instrumentālās mūzikas tēlos, kā arī horeogrāfiskos tēlos un kurā parasti ir runātas epizodes.
- koments Komentārs (parasti interneta portālā).
- konglomerāts Komercuzņēmumu apvienību veids, kas izveidojies pēc kapitālu apvienošanas; parasti sastāv no mātesuzņēmuma, kas kontrolē meitasuzņēmumus.
- konsignācija Komisijas līguma veids, saskaņā ar kuru īpašnieks pārdod savas preces (parasti ārzemēs) ar komisionāra starpniecību.
- noslodze Komisijas maksa, ko iekasē no aizdevu fonda investoriem un parasti sadala starp fondu un finanšu konsultantu.
- humors Komiskais (parasti mākslas darbā); komiska situācija, notikums.
- Gvano kormorāns komorānu suga ("Phalacrocorax bougainvillei"), kas Dienvidamerikas rietumu piekrastē veido milzīgus gvano (ekskrementu) nogulumus
- Komoras Komoru Savienība - salu valsts Āfrikas austrumu piekrastē, Mozambikas šauruma ziemeļos, platība - 1862 kvadrātkilometri, 669300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Moroni, administratīvais iedalījums - 3 autonomas salas.
- reduktors Kompakts (parasti zobratu) mehānisms, kas (parasti) ir ievietots atsevišķā korpusā un paredzēts vārpstu ātruma izmaiņai ar konstantu pārnesuma attiecību.
- deviācijas zīmes kompasa deviācijas noteikšanai paredzētas speciālas vadlīnijas zīmes krastā
- Slocenes ieleja ar apkārtējo ainavu kompleksais dabas liegums Lapmežciema un Smārdes pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, dibināts 1977. g., platība - 1612 ha, ietver Slocenes lejteci 10 km garumā, līdz 1,5 km platu joslu abos upes krastos un Kaņiera ziemeļrietumu piekrasti, izveidots, lai aizsargātu unikālu primāro pārpurvoto mežu kompleksu ar savdabīgu veģetāciju, retām augu sugām, bebru mītnēm
- rekrutēt Komplektēt, organizēt (cilvēku grupu), parasti noteiktam mērķim, uzdevumam.
- rekrutēties komplektēties, organizēties, parasti noteiktam mērķim, uzdevumam (par cilvēku grupu)
- multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti
- demokrātiskais centrālisms komunistisko partiju un citu organizāciju darbības princips, saskaņā ar kuru visas institūcijas tiek vēlētas, mazākums pakļaujas vairākumam u. c., taču īstenībā visus svarīgākos jautājumus izlēma augstākstāvošās institūcijas, parasti iepriekš nosakot vēlēšanu rezultātus
- uzminēt Koncentrējot domas, uztveri noteiktam uzdevumam, atrast (atbildi, secinājumu), izprast, saprast, arī konstatēt (ko).
- lokalizēties Koncentrēties noteiktā vietā (parasti par patoloģisku procesu).
- iecentrēties Koncentrēties, saņemties (kāda, parasti garīga darba veikšanai).
- koncentrāts Koncentrēts, parasti sauss, (pārtikas) produkts, kas ātri sagatavojams ēšanai.
- sīrups Koncentrēts, parasti stīgrs, cukuru šķīdums ūdenī vai augļu sulās.
- karaļūdens koncentrētu skābju maisījums: viena tilpuma daļa slāpekļskābes (HNO~3~) un trīs tilpuma daļas sālsskābes (HCl); spēcīgs oksidētājs, šķīdina zeltu, platīnu u. c. metālus, kas nešķīst parastās skābēs
- klaviervakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena pianista izpildījumā) skaņdarbus klavierēm.
- vijoļvakars Koncerts, kurā atskaņo (parasti viena vijolnieka izpildījumā) skaņdarbus vijolei.
- autorkoncerts Koncerts, kurā atskaņo viena autora skaņdarbus (parasti, piedaloties pašam autoram).
- solokoncerts Koncerts, kurā uzstājas, parasti viens, solists.
- šerbets Konditorejas izstrādājums - bieza masa, ko gatavo no augļiem, kafijas, šokolādes, cukura, parasti ar riekstiem.
- virtulis Konditorejas izstrādājums (parasti no čauganas mīklas), ko gatavo (dažādu līkumotu formu, piemēram, gredzenu, veidā), vārot verdošā taukvielā.
- ģimenes mediācija konfliktu risināšanas un lēmumu pieņemšanas process, kas notiek starp ģimenes locekļiem un kurā iesaistītās puses savstarpēji cenšas rast risinājumu ar neitrālas trešās personas (mediatora) starpniecību; visbiežāk tiek izmantota gadījumos, kad pāra šķiršanās laikā vai pēc šķiršanās partneriem neizdodas vienoties par bērna vajadzību nodrošināšanu un bērna intereses netiek ievērotas
- Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila.
- Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
- skābēt Konservēt (pārtikas produktus, parasti dārzeņus, dzīvnieku barību), izmantojot pienskābo rūgšanu.
- konsolis Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā).
- konsols Konsole - ilgtermiņa valsts aizņēmuma obligācija (parasti Anglijā).
- špikeris Konspektīvs, parasti uz nelielām zīmītēm rakstīts apgūstamās vielas materiāls, ko mācību iestāžu audzēkņi neatļauti izmanto zināšanu pārbaudes gaitā.
- vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- sastapt Konstatēt (ko) pastāvam (parasti kādā vietā, vidē).
- uzņemt laiku konstatēt kādas darbības, norises ilgumu (parasti sportā)
- vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.).
- saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast
- konstablis Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā).
- konstabls Konstebls - ierindas policists (parasti Anglijā).
- tilts Konstrukcija (parasti telpas augšdaļā), kas ir paredzēta pārejai, (kā) novietošanai.
- silepse konstrukcija, kurā viens vārds (parasti darbības vārds vai prievārds) tiek attiecināts uz diviem citiem vārdiem vai frāzēm vai nu gramatiski nepareizi, vai divās dažādās nozīmēs
- marga Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- margas Konstruktīvs, parasti režģveida, elements (kā, piemēram, atklātu vai aizsargājamu vietu) norobežošanai.
- jūtu atspoguļošana konsultēšanas metode: sociālais darbinieks palīdz klientam izprast savas jūtas saistībā ar savu dzīves situāciju, palīdz maksimāli precīzi nosaukt dažādas klienta emocionālo pārdzīvojumu nianses, reflektēt par tām.
- rozete Kontaktligzda (parasti apaļa), ko piestiprina pie sienas vai iedziļina sienā.
- beramkravu konteiners Konteiners dažādu beramkravu pārvadāšanai. Granulētu vai pulverveida kravu pārvadāšanas konteineram parasti nav durvju, bet ir trīs augšējās iekraušanas (iebēršanas) lūkas un viena izbēršanas lūka galā un/vai grīdā. Šāds konteiners piemērots arī pneimatiskai kraušanai.
- konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts.
- kontinenta nogāze kontinenta zemūdens nomales galvenā daļa, kas atrodas starp šelfu un okeāna dziļgultni; platums parasti 20–100 km, dziļums no 100–200 m līdz 1400–3200 m
- litomorfoģenēze Kontinentālo (arī jūras krasta zonas) nogulumu ģenētisko tipu rašanās.
- angiogramma Kontrastizmeklēšanas rezultātā iegūti asinsvadu attēli, kas ļauj spriest par asins plūsmu tajos.
- pozitīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir lielāks par organisma audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur vairāk nekā organisma audi
- negatīvas kontrastvielas kontrastvielas, kuru blīvums ir mazāks par organismu audu blīvumu un kuras rentgenstarojumu aiztur mazāk nekā organisma audi
- kalibrs Kontrolinstruments (parasti nepārstādāms) bez skalas priekšmetu (parasti metāla izstrādājumu) izmēru, formas vai to daļu savstarpējā novietojuma pārbaudei.
- lorokonto Konts, kurā banka ieskaita ienākošos līdzekļus, kas pienākas tās korespondētājbankai (parasti ārzemēs).
- Klaidsaida Konurbācija Lielbritānijā ("Clydeside"), Skotijā, Klaidas lejteces krastos, ietilpst Glāzgova (centrs), Peizli, Matervela, Grīnoka u. c. pilsētas.
- piltuve Konusveida priekšmets (ar plānām sienām un parasti cauruļveida apakšdaļu), kas paredzēts (kā) iepildīšanai traukos, tvertnēs ar samērā šauru atveri.
- vulkāna konuss konusveidīgs kalns ar nošķeltu virsotni, kurā atrodas krāteris; parasti vulkāna konusam ir kārtaina uzbūve: drupu materiāls, ko veido lielāki vai mazāki lavas gabali un vulkāniskie izdedži, kuri pārklāti ar lavas kārtām
- jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris.
- zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpās (parasti dzīvot)
- talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.).
- holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu.
- savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības.
- Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
- Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
- adrešu kopne kopne vai tās daļa, kas izdalīta datora atmiņas vai ievadizvades pieslēgvietas adrešu pārraidei; parasti vadu skaits kopnē ir vienāds ar maksimālo pieļaujamo pozīciju skaitu adresē
- saime Kopums, ko veido cilvēki, kurus saista radniecība; arī, parasti liela, ģimene.
- viršzieži Kopziedlapjiem piederīga divdīglapju dzimta, pēc lapu plaukšanas ziedoši krūmiņi ar vienkāršām, iepretim stāvošām, biezām, parasti ādveidīgām, tievām, garām lapām, augšēju sēklotni, 10 un vairāk putekšnīcām.
- kormeistars Kora diriģents, vadītājs (parasti muzikālajos teātros); kora diriģenta palīgs.
- koraļļu polipi koraļļpolipi - zarndobumaiņu tipa jūras dzīvnieki, kas parasti dzīvo kolonijās
- Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
- Bankočinčorro koraļļu rifi Karību jūrā, Meksikas Kintana Roo pavalsts austrumu piekrastē
- Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
- barjerrifs koraļļu rifu grēda, kas stiepjas paralēli kontinenta vai salu krastiem, nereti norobežojot lagūnu
- Bankera salas koraļļu rifu grupa Koraļļu jūrā, Austrālijas austrumu piekrastē, Lielā Barjerrifa jūras parka dienvidos
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- Franklina kalni Kordiljeru atzars Kanādas ziemeļrietumos ("Franklin Mountains"), Makenzi labajā krastā, garums — 450 km, augstums — līdz 1443 m (Klārka kalns).
- Phenjana Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) galvaspilsēta, atrodas Tedonganas krastos, 89 km no tās ietekas Dzeltenajā jūrā, 3000000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
- kinza Koriandrs (parasti tā zaļās, svaigās lapas).
- kopkoris Koris (parasti dziesmu svētkos), kurā apvienoti vairāki vai daudzi koru kolektīvi.
- babka Korpulenta, paresna (parasti paveca) sieviete.
- Gāršupe Koruļupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Aruna Kosī kreisā krasta pieteka Nepālā (_Arun_).
- maska Kosmētikā - vielu masa, ko klāj, parasti uz sejas, kakla; attiecīgā kosmētiskā procedūra.
- individuāla reaktīvā lidiekārta kosmonauta individuālā lidiekārta, ar kuru iespējama kosmonauta vadāma pārvietošanās atklātā kosmosā bez sasaites ar kosmosa kuģi; parasti darbojas ar gāzes raķešdzinējiem; izmanto kosmiskā lidaparāta montāžas, tehniskās apkopes, remonta un glābšanas operāciju veikšanai
- astronauts Kosmonauts (parasti runā par amerikāņu astronautiem).
- Kosmonautu Kosmonautu jūra - malas jūra Atlantijas okeānā, pie Antarktīdas krastiem starp Enderbiju Zemi un Rīsera-Larsena jūru (starp 34.-48. austrumu garuma grādiem), platība - 699000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 4798 m
- kosmoplāns Kosmosa kuģis, kas lidojuma posmus atmosfērā (pacelšanos un nolaišanos vai vienu no tiem) veic kā parasta lidmašīna.
- ķert Kost (kādam) - parasti par suni.
- sakošļāt Košļājot sabojāt, parasti pilnīgi; sakodīt (3).
- kotikāda Kotika āda (parasti kažokāda).
- bele Kovilnas diedziņi, ko parasti izmanto audekla velkiem.
- iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
- krasta krabis krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"); piekrastes peldkrabis
- cimbella Kramaļģu nodalījuma navikulu dzimtas ģints ("Cymbella"), vienšūnas aļģes, parasti nepiesaistītas, retāk piestiprinātas pie substrāta ar gļotu kājiņu vai ieslēgtas gļotu caurulē, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 27 sugas.
- krampa Krampis (parasti durvīm, vārtiem, logam).
- Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
- Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu
- humbugs Krāpšana; viltīga reklāma (parasti ASV).
- īpatkrāsa Krāsa, ko parasti drukā ar vienas krāsas tinti.
- lampions Krāsaina stikla vai papīra laterna (parasti iluminācijai).
- graids Krāsaina, horizontāla svītra, parasti audumam, adījumam, bet var attiecināt uz jebkuru krāsainu (arī iezīmētu) svītru.
- oleogrāfija Krāsainās litogrāfijas veids (19. gs. beigās), kas precīzi atveidoja (parasti eļļas) gleznas toņus, kā arī gleznas faktūru, audekla struktūru.
- medību karodziņi krāsaini (parasti sarkani) 11-13 x 18-25 cm auduma gabali, kuri piestiprināti auklai (parasti kaprona - 2,0 mm) 50-70 cm attālumā viens no otra
- blefarhromhodroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
- blefarohromhidroze Krāsaini sviedri plakstiņa malā, parasti ar zilganu nokrāsu.
- izcelties Krasi atdalīties (no apkārtējā, arī kontrastēt ar apkārtējo).
- Ksaverina Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Saulkrasti" bijušais nosaukums.
- Priedaine Krāslavas pilsētas daļa Daugavas kreisajā krastā.
- piekrāsot Krāsojot (parasti atsevišķas vietas), panākt, ka (piemēram, priekšmets) ir vienādā krāsā; izlabot krāsas bojājumus.
- izkrāsot Krāsojot, krāsojoties izveidot vēlamo izskatu (parasti cilvēkam).
- madarot Krāsot (parasti sarkanā krāsā) ar dabiskām, no madarām iegūtām, vai citām dabiskām kodināmām krāsvielām.
- krasta valnis krasta akumulācijas forma, kas piekļaujas pamatkrastam
- strēle Krasta akumulatīvā forma, šaura, uzskalota sauszemes josla, kas iestiepjas jūrā no dažiem desmitiem metru līdz vairākiem desmitiem kilometru garumā.
- bangotne Krasta bangas – viļņi, kas sitas pret krastu.
- Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā.
- Riparia riparia krasta čurkste
- mērjūdze Krastā dabā nomērīts un nosprausts attālums noteiktā virzienā vienas jūras jūdzes garumā.
- ekipāža Krasta daļa (flotes ekipāža), no kuras papildina flotes komandas.
- Rhynchostegium ripariodes krasta garknābīte
- Carex riparia krasta grīslis
- Krastene Krasta ielas masīvs.
- uvāls krasta ieleja vai ieplaka ar plašu nelīdzenu dibenu, pa kuru plūst upe.
- eliņš Krasta ierīce ar slīpu pamatu (stāpeli) kuģu būvēšanai.
- sausais doks krastā izbūvēts doks
- mudi Krastā izskaloti jūras augi; mudas.
- mudas Krastā izskaloti jūras augi.
- leda kraujs krastā izskalotu ledus gabalu krāvums
- zemesrags Krasta izvirzījums, kas iestiepjas jūrā, ezerā vai upē.
- Acer ginnala krasta kļava
- Carcinus maenas krasta krabis jeb piekrastes peldkrabis
- pakraste Krasta nogāze vai tās pamatne.
- pakrasts Krasta nogāze vai tās pamatne.
- atkrante Krasta nogāze.
- bulverķis Krasta nostiprinājums; izbūvēta krastmala.
- semafors Krastā novietots masts ar rājām signālu nodošanai kuģiem.
- Sphagnum riparium krasta sfagns
- CES Krasta stacija (angļu "Coast Earth Station").
- piekrasta Krasta tuvumā.
- Veronica teucrium krasta veronika
- malspus Krasta virzienā.
- Bromopsis riparia krasta zaķauza
- Bromus riparius krasta zaķauza (tagad "Bromopsis riparia")
- piekrastes nogulumi krasta zonas nogulumi; viļņu un to radīto straumju darbībā radušies akumulatīvi veidojumi
- piekrastes zona krastam pieguļošā teritorija, kurā vērojamas tagadējās jūras baseina vai seno jūras baseinu viļņu darbības pēdas
- kompaktāti Krastbraucēju kuģu apdrošināšanas biedrība.
- littorella Krastenes.
- vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama
- Mazais Hantaikas ezers krasti zemi, purvaini, platība - 58 kvadrātkilometri, iztek Hantaika
- eupatorium Krastkaņepes.
- lielā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium cannabinum"), augs ar purpursārtiem, sīkiem ziediem, kurš parasti aug ūdenstilpju tuvumā, no lapām un sakneņiem var iegūt melnu un zilu krāsvielu
- plankumainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium maculatum")
- purpursarkanā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium purpureum"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- rievainā krastkaņepe krastkaņepju suga ("Eupatorium rugosum")
- krastmale Krastmala.
- Carex acutiformis krastmalas grīslis
- Rumex hydrolapathum krastmalas skābene
- Xanthium albinum krastmalas smaildadzis
- Succinea pfeifferi krastmalu dzintargliemezis
- Chrysanthemum paludosum krastmalu krizantēma
- Cettia cettia krastmalu krūmķauķis
- Senecio paludosus krastmalu krustaine
- Perforatella rubiginosa krastmalu vīngliemezis
- Seiurus noveboracensis krastmalu zemesķauķis
- ephydridae Krastmušu dzimta.
- hydrellia Krastmušu dzimtas ģints.
- miežu muša krastmušu dzimtas suga (“Hydrellia grisola”)
- ptychnopteridae Krastodu dzimta.
- krava Krasts, kraulis.
- virsvēja krasts krasts, no kura pūš vējš
- skrasts Krasts.
- elaphrus Krastskrējēji.
- čurksta Krastu bezdelīga; čurkste.
- čurksts Krastu bezdelīga; čurkste.
- alene Krastu čurkste - zvirbuļveidīgo kārtas putns ar mazliet iešķeltu asti; mājo stāvos ūdensbaseinu krastos pašizraktās alās.
- čura Krastu čurkste ("Riparia riparia").
- čurkšķi Krastu čurkstes, alenes.
- paralometrija Krastu raksturojums ar skaitliskiem datiem.
- Georyssus crenulatus krastvabole
- georyssidae Krastvaboļu dzimta.
- georyssus Krastvaboļu dzimtas ģints.
- krāszieds Krāsu kopums, krāsu kombinācija (parasti gleznā, gleznotāja daiļradē, kāda glezniecības virziena darbos).
- sistēmas krāsas krāsu palete (parasti 20 krāsas), ko izmanto operētājsistēma _Microsoft Windows_, lai iekrāsotu tādus loga elementus kā malas, titrus, paskaidrojošus uzrakstus, ekrāna pogas u. tml.
- dabiskās organiskās krāsvielas krāsvielas, kuras satur dabas produkti, parasti augi: kvarcitrons (dzeltenā krāsā); katehu (brūnā krāsā); kampešs (zilā krāsā un citās tumšās krāsās no zaļās līdz melnai) u. c.
- eksotika Krāšņu, pārsteidzošu, arī svešu (piemēram, augu, dzīvnieku valsts, arī iedzīvotāju) īpatnību kopums (parasti dienvidu zemēs no ziemeļu zemju iedzīvotāju viedokļa).
- likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot)
- krāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas krāt naudu (parasti ar grūtībām, ļoti taupot)
- kumulēties Krāties organismā, arī vidē (par atkārtoti lietotām, parasti zāļu, vielām).
- Buļu iezis krauja Braslas labajā krastā, \~2,5 km augšpus ietekas Gaujā, Krimuldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, to veido augšdevona Gaujas svītas sarkanīgie smilšakmeņi, augstums līdz 30 m, garums 110 m, piekājē izveidojies \~5 m augsts divpakāpju ūdenskritums; iezī ir 4 alas - Adamaita ala un 3 Buļu alas
- Jāņavārti Krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, aizsargājams ekoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), augstums - 3-12, garums - >150 m, veido 2 klinšu lokus - pret Braslu un pret pārpurvojušos vecupi, augšdaļā 4 alas, ziemā veidojas \~7 m augsts leduskritums.
- Melnais iezis krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts, iezis ko veido sarkanīgs augšdevona Gaujas svītas smilšakmens, garums — 180 m, augstums — 10-12 m
- Baltā klints krauja Gaujas kreisajā krastā Cēsu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1974. g.), veido balti, slīpslāņoti augšdevona Gaujas svītas Sietiņu rindas smilšakmeņi, kraujas garums — 400 m, augstums — 12-16 m, atsevišķi atsegumi 4-8 m augsti, tos citu no cita atdala sengravas; Liepas iezis; Ozolu iezis
- krauta Krauja, stāvs krasts.
- salādēt Kraujot (ko) iekšā, piepildīt (ar to, parasti vairākus, daudzus, transportlīdzekļus).
- čipsi kraukšķīgi, plānās šķēlēs cepti kartupeļi vai no kartupeļu masas gatavotas sausas, plānas plāksnītes (parasti ovālā formā), ko lieto kā uzkodu, našķi
- pirmtransportieris Kraušanas transportieris, kas pārņem preces krāvēja krastmalā, tās pārvadā pa savu ceļa posmu un pārkrauj nākošā posma transporta līdzeklī.
- gubot Kraut gubās (parasti sienu, labību u. tml.).
- štabelēt Kraut kārtās (parasti dēļus).
- mazbīstamā krava krava, kas savu īpašību dēļ parasti nav bīstama un nerada bojājumus, bet īpašos apstākļos var kļūt bīstama, piemēram, atšķaidītas skābes un sārmi, dzīvsudrabs, aerosoli u. c.
- maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru).
- tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu.
- smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
- beztaras krava Krava, parasti gabalkrava, kuru pārvadā nesaiņotu, bez taras. Piemēram, papīra ruļļi, kabeļi u. tml. Beztaras kravu uzskaita - pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam - pēc skaita vai pēc masas.
- izkravāt Kravājot izvietot (parasti izklaidus).
- pārkravāt Kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; kravājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi).
- trice Kravas ceļamais mehānisms, kas parasti sastāv no vairākiem trīšiem.
- pakaļējā izgāšana kravas izgāšana uz aizmuguri, kas parasti notiek, atverot pakaļējo bortu un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, pašizgāzēja kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- sāniskā izgāšana kravas izgāšana uz sāniem, kas parasti notiek, atverot sānu bortus un sagāžot slīpi transportlīdzekļa kraujplakni, piemēram, kravas kasti vai visu transportlīdzekli
- transportnieks Kravas transportlīdzeklis (parasti transportlidmašīna, transportkuģis).
- pants Krāvums, novietojums, slānis (sienam, salmiem, nekultai labībai, parasti šķūnī).
- revolverkredīts Kredīts, kura īpatnība ir tāda, ka, pastāvot starp dalībniekiem saskaņotam kredītdarījuma termiņam, kredīta izmantošanas termiņš tiek dalīts laika nogriežņos (parasti no 3 līdz 6 mēnešiem), katram laika posmam procentu likme tiek noteikta no jauna.
- kreisākrasta Kreisā krasta.
- kr. Kreisais (kr. krasts, kr. pieteka).
- kreimot Krejot (parasti ar karoti).
- krēmsiers Krēmveida siers, ko parasti gatavo no biezpiena.
- Crepe de Chine krepdešīns, "Ķīnas kreps", par parasto biezāks kreps
- goda krēsls Krēsls (parasti appušķots), kurā sēdina godināmo.
- papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem.
- Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
- lielkrievi Krievi (parasti kā sakāpinātu nacionālistisku ideju paudēji).
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ziemeļu jūrasceļš Krievijas kuģniecības maģistrāle gar Ziemeļu Ledus okeāna krastu, savieno Krievijas Eiropas daļas un Tālo Austrumu ostas, kā arī Sibīrijas upju grīvu ostas.
- Molodjožnaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Enderbiju Zemē, Alašejeva līča klinšainajā krastā 42 m vjl., dibināta 1962. g.
- Novolazarevskaja Krievijas zinātniskā stacija Antarktīdā, Karalienes Modas Zemes Princeses Astridas krastā, Širmahera oāzē 99 m vjl.
- pops Krievu pareizticīgo baznīcas garīdznieks (parasti draudzes prāvests, diakons).
- sarafāns Krievu sieviešu nacionālais apģērbs - gara, brīvi krītoša kleita, parasti bez piedurknēm, vai svārki ar lencēm, arī ar piešūtu ņiebura daļu.
- častuška Krievu tautas mutvārdu daiļradē - īsa (parasti četrrindu) dziesma ar aktuālu saturu.
- Tarhankutas pussala Krimas pussalas rietumu gals Melnajā jūrā, reljefs līdzens, augstums - līdz 179 m, krasti krauji - 30-50 m, gk. kaļķakmeņi, stepe.
- Krieķupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Lutriņu pagastā, garums - 7 km; Krieķu strauts.
- Lašupīte Krimeldes kreisā krasta pieteka Saldus novada Saldus un Lutriņu pagastā, garums - 8 km
- Limenis Krimeldes labā krasta pieteka Saldus novadā.
- jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem.
- odoroloģija Kriminālistikas nozare, kas, parasti cilvēku, identificē pēc tam raksturīgām smaržām.
- katorga Kriminālsods - izsūtīšana smagos piespiedu darbos (parasti bargos klimatiskos apstākļos).
- krist gar zemi krist, gāzties zemē (parasti par cilvēku)
- pinakoīds Kristāla forma, kas sastāv no 2 paralēlām plāksnēm, kas nevar pastāvēt kā vienkārša forma, bet parasti noslēdz prizmatisku formu pamatus vai arī vairāki kopā veido vienu saliktu formu.
- supervijums Kristālu izvietojuma tehnoloģija, ko izmanto šķidro kristālu displejos, lai nodrošinātu plašāku redzes leņķi un uzlabotu attēla kontrastainību.
- drūza Kristālu sakopojums uz kopīgas pamatnes, parasti uz iežu dobuma sienām; iecienīts kolekciju materiāls.
- Vasarsvētki Kristietībā - reliģiski svētki (Svētā Gara izliešanas svētki) piecdesmitajā dienā pēc Lieldienām, parasti vasaras sākumā.
- pārkristīt Kristīt vēlreiz, no jauna (parasti, uzņemot citā konfesijā).
- pārkristīties Kristīties vēlreiz, no jauna (parasti, pārejot citā konfesijā); kristības ceremonijā iegūt citu vārdu.
- recenzija Kritisks (kā, parasti mākslas darba, zinātniska darba) vērtējums rakstveidā vai mutvārdos; arī atsauksme; attiecīgais kritikas un publicistikas žanrs.
- pieķerties Kritizējot, arī vērojot atrast vainu (kādam).
- sagrūst Krītot, atsitoties pret ko u. tml, radīt sastiepumu, sasitumu (parasti kājā, rokā), padarīt sāpīgu (to).
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
- runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- krokodilāda Krokodila āda (parasti izstrādāta).
- runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- Adze Kroņa muiža Kurzemē, Aizputes apriņķī, Rīves upes krastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta, kas tagad saucas "Adzes" Kuldīgas novada Gudenieku pagastā.
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls.
- Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km
- Ķīšupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā.
- Robežupīte Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novadā.
- Vienvārstes strauts Krustalīces labā krasta pieteka Gulbenes novadā, garums — 9 km; Sturņupīte.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot citu citai pāri (matu šķipsnas), savienot (tās); šādā veidā radīt (matu kārtojumu, parasti pīni), pievienot (tam) rotājumu.
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju
- pērkonene Krustziežu dzimtas ģints ("Erysimum"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar zeltaini dzelteniem ziediem un lancetiskām lapām (parasti nezāle), \~80 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, no tām 4 adventīvas.
- pērkone Krustziežu dzimtas ģints ("Raphanus"), viengadīgs augs ar bāli dzelteniem ziediem un plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām (parasti nezāle), 8 sugas, izveidoti vairāki pasaulē pazīstami kultūraugi, t. sk. redīsi un rutki, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
- žodzene Krustziežu dzimtas ģints ("Sisymbrium"), lakstaugi un puskrūmi (Eiropā tikai puskrūmi), kaili vai ar vientāršiem matiņiem, lapas plūksnaini šķeltas vai dalītas, parasti uz stublāja, ziedi ķekaros, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas, no tām 5 adventīvas.
- sinepīte Krustziežu dzimtas ģints ("Teesdalia"), nelieli viengadīgi lakstaugi, stublāji parasti vairāki, nezaroti, lapas plūksnaini šķeltas, sakārtotas rozetē, ziedi balti, mazliet zigomorfi, sakopoti īsā, blīvā ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Krutu Krutu grāvis - Liepnas labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Medņu strauts Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Sloku grāvis Krutu grāvja labā krasta pieteka Alūksnes novadā.
- Havana Kubas galvaspilsēta (sp. val. "La Habana"), provinces centrs, atrodas valsts ziemeļos, Meksikas līča piekrastē, 2,1 mlj iedzīvotāju.
- uzkūdīt Kūdot panākt, arī būt par cēloni, ka (kāds) ir sagatavots, arī sāk (parasti neatļauti, negodīgi) rīkoties, darboties (pret kādu).
- Šepica Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā; Shchepitsa; Stsepitsa; Ščepica; Šepca.
- Naumovas strauts Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā: Naumova; Kovsanka.
- Isanka Kūdupes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- Bērzupīte Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā, garums – \~10 km
- Čistigu strauts Kūdupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Pededzes pagastā.
- topmasts Kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; stenga.
- stenga kuģa (parasti buru kuģa) masta pagarinājums; topmasts (fokstenga, grotstenga, kreisstenga)
- komanda Kuģa apkalpe (parasti, atskaitot virsniekus).
- bornāža Kuģa brauciens vienā jūrā, iekšzemes piekrastē, ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no krasta vai arī no kuģa piedrības ostas.
- pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina.
- kalsiņš Kuģa konstrukcijā gareniskais saists, parasti no veidtērauda, kam bieži pievienots slokšņtērauds.
- klājkrava Kuģa krava, kas novietota uz klāja, parasti viegla un tāda, ko nebojā ūdens.
- šalupa Kuģa laiva satiksmei ar krastu un citiem kuģiem.
- šprings Kuģa tauvošanās trose, kas padota uz krastu no kuģa priekšgala pakaļgala virzienā un no pakaļgala - priekšgala virzienā.
- rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra
- observācija kuģa, lidmašīnas u. c. objekta atrašanās vietas noteikšana pēc orientieriem krastā vai debess spīdekļiem
- tupeles Kuģi (parasti mazi, arī veci, nolietoti).
- jahta Kuģis (parasti burinieks, piemēram, atpūtas braucienam, tūrismam).
- kabotāžas kuģis kuģis, ko izmanto kuģošanai savas valsts piekrastes ūdeņos
- kabotāža Kuģošana, kravas un pasažieru pārvadāšana kuģos krastu tuvumā starp vienas un tās pašas valsts ostām.
- Upsts Kujas kreisā krasta pieteka Indrānu un Praulienas pagastā, garums - 16 km, kritums - 11 m; Upsta; Upsta grāvis; Upsta strauts; Upste.
- Apiņupīte Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Cesvaines pagastā, garums - 13 km
- Padauklis Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā, augštece Dzelzavas pagastā.
- Tēce Kujas kreisā krasta pieteka Madonas novada Praulienas pagastā.
- Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
- Cilmija Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Liezēres pagastā, garums - 11 km; Gilmija.
- Poļvarkas grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novada Sarkaņu pagastā.
- Lībe Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 108 m; Liba; Libe; Libija.
- Rieba Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 21 km, kritums - 144 m, viena no straujākajām Latvijas upēm.
- Sīļu grāvis Kujas labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 5 km
- Sūla Kujas labā krasta pieteka Madonas un Cesvaines novadā, garums - 20 km, kritums - 30 m; Sula; Sūle.
- Ilga Kujas labā krasta pieteka Praulienas pagastā, garums - 12 km
- Birzelīte Kujas labā krasta pieteka, Cesvaines un Madonas novadu robežupe, augštece Cesvaines pagastā.
- Padēle Kujas labā krasta pieteka.
- garsprāklis Kukainis ar gariem spārniem, kuru var atrast pie ūdens; spāre.
- spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
- moška Kukainis, parasti kāds no lakstaugu kaitēkļiem.
- alotājmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Agromyziidae"), sīki, līdz 3-4 mm gari divspārņu kārtas kukaiņi, fitofāgi, kāpuri izalo lapas, dzimtā >1000 sugu, Latvijā pētīta maz, bet domājams, ka varētu atrast \~250 sugu.
- smaragdmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Dolichopodidae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 1,5-6 mm), zaļi, metāliski spīdīgi mušveidīgie ar garām kājām, uzturas mitrās pļavās ūdeņu krastos zālē, arī uz koku un krūmu lapām, Latvijā nav pētīta; zaļganīte.
- krastmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Ephydridae"), sīki, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 0,9-7 mm) tumšas krāsas mušveidīgie, visbiežāk sastopami ūdenstilpju krastos, Latvijā nav pētīta.
- cikāžmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas.
- samtmuša Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Therevidae"), 7-14 mm lielas mušas, parasti sastopamas uz ziediem, lapām, retāk uz zemes un akmeņiem, Latvijā nav pētīta.
- trauslkāji Kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Limoniidae"), pie kuras pieder nelieli odi ar garām, ļoti tievām kalām, \~5500 sugu, Latvijā konstatēts \~160 sugu, iespējams, ka varētu atrast \~180 sugu.
- spārneņi Kukaiņu klases infraklase ("Pterygota"), kurā ietilpa dažāda lieluma kukaiņi ar, parasti diviem, spārnu pāriem (piemēram, vaboles, tauriņi); šīs infraklases kukaiņi.
- tauriņš Kukaiņu klases kārta ("Lepidoptera"), kurā ietilpst nelieli līdz ļoti lieli kukaiņi ar diviem zvīņām klātiem, parasti raibi krāsainiem, spārnu pāriem, \~140000 sugu, Latvijā konstatētas 69 dzimtas, \~2400 sugu; zvīņspārnis.
- dūņene Kukaiņu klases kārta ("Megaloptera"), vidēji lieli un lieli kukaiņi (ķermeņa garums - līdz 20 mm) ar jumtveidā sakļautiem spārniem, parasti sastopami ūdeņu tuvumā, lido vāji; Latvijā biežāk sastopamas dzimtas "Sialidae" ģints "Sialis" 2 sugas - "Sialis sordida", kas mīt upēs un "Sialis morio" - ezeros.
- tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
- strautene Kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu.
- pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
- vienādspārnu spāre kukaiņu klases spāru kārtas apakškārta ("Zygoptera"), priekšspārnu un apakšspārnu lielums un dzīslojums ir gandrīz vienādi, spārnu pamatnē parasti nav necaurspīdīgas plēvītes, ietver 4 dzimtas: krāšņspārņu, krāšņspāru, platkājspāru un zaigspārīšu dzimtu
- ķirmis Kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Anobiidae"), kurā ietilpst sīkas vaboles (piemēram, lapkoku ķirmji, ēku ķirmji, mēbeļu ķirmji), kas parasti dzīvo sausā, atmirušā koksnē un to izalo, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 23 sugas.
- Kokava Kūkova - Veļikajas kreisā krasta pieteka.
- Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā.
- Supenka Kūkovas kreisā krasta pieteka Baltinavas pagastā, augštece Briežuciema pagastā, garums - 21 km, kritums - 33 m
- Puncuļova Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novada Baltinavas pagastā, garums - 9 km
- Rika Kūkovas kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 32 km, kritums - 48 m, iztek no Orlovas ezera.
- Moseika Kūkovas kreisā krasta pieteka Škilbēnu pagastā, augštecē robežupe ar Medņevas pagastu, lejtecē Latvijas-Krievijas robežupe; Mosieka.
- Krakupe Kūkovas kreisā krasta pieteka Šķilbēnu pagastā, augštece Briežuciema pagastā.
- Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
- maizes kule kule (parasti uz skolu, darbu) līdzņemamu pārtikas produktu ielikšanai
- ciema kule kule, soma, grozs u. tml. ar dāvanu (parasti ko ēdamu), ko ņem līdzi ciemos
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
rast citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV