Paplašinātā meklēšana
Meklējam oliti.
Atrasts vārdos (86):
- oliti:1
- zeoliti:1
- fitoliti:1
- onkoliti:1
- tipoliti:1
- politika:1
- politipi:1
- karpoliti:1
- skapoliti:1
- tērioliti:1
- kolititrs:1
- politiķis:1
- politisks:1
- politizēt:1
- nukleoliti:1
- ornitoliti:1
- sfairoliti:1
- apolitisks:1
- apolitisms:1
- ārpolitika:1
- politipāža:1
- urolitiāze:1
- ārpolitisks:1
- ģeopolitika:1
- politiazīds:1
- politikānis:1
- politipisks:1
- apolitiskums:1
- artrolitiāze:1
- cistolitiāze:1
- etnopolitika:1
- flebolitiāze:1
- glagolitisks:1
- ģeopolitiķis:1
- ģeopolitisks:1
- iekšpolitika:1
- metapolitika:1
- mikrolitiāze:1
- nefrolitiāze:1
- politizācija:1
- politizēties:1
- reālpolitika:1
- sialolitiāze:1
- tiflolitiāze:1
- abolitionists:1
- agrārpolitika:1
- bronholitiāze:1
- ceolitizācija:1
- dakriolitiāze:1
- enterolitiāze:1
- gastrolitiāze:1
- hepatolitiāze:1
- iekšpolitisks:1
- odontolitiāze:1
- palaiolitisks:1
- pneimolitiāze:1
- pseidolitiāze:1
- ptialolitiāze:1
- reālpolitiķis:1
- reālpolitisks:1
- agrārpolitisks:1
- histerolitiāze:1
- kredītpolitika:1
- kultūrpolitika:1
- kuluārpolitika:1
- politionskābes:1
- politizspiedze:1
- ureterolitiāze:1
- apendikolitiāze:1
- diskontpolitika:1
- encefalolitiāze:1
- holedoholitiāze:1
- kultūrpolitisks:1
- pionefrolitiāze:1
- salpingolitiāze:1
- sociālpolitisks:1
- encephalolitiāze:1
- hipodermolitiāze:1
- holecistolitiāze:1
- koloniālpolitika:1
- kriminālpolitika:1
- pankreatolitiāze:1
- politinformācija:1
- politinformators:1
- tulkojumpolitika:1
- politieslodzītais:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (902):
- divide et impera "skaldi un valdi" (seno romiešu un citu iekarotāju politikas princips).
- prezbiterieši 17. gs. angļu buržuāziskās revolūcijas laikā - vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums, kas pauda lielburžuāzijas intereses.
- pantjurkisms 19. gs. 2. pusē radusies politiska doktrīna, kas sludina, ka visas tjurku tautas, it īpaši islāmticīgās, ir viena nācija, kam jāapvienojas vienā valstī.
- panafrikānisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma idejiski politiska kustība, kuras mērķis bija apvienot nēģerus cīņai pret rasismu; vēlāk pārauga antikoloniālā kustībā.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- Arābu valstu līga 1945. g. Kairā dibināta apvienība ar mērķi veicināt arābu valstu militāro, politisko un ekonomisko sadarbību.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- MISEP Abpusēja informācijas sistēma nodarbinātības politikas jautājumos ("mutual information system on employment policies").
- kabinetu politika absolūtisma laikmeta ārpolitika, kurai raksturīga nerēķināšanās ar kārtu viedokli un sabiedrisko domu.
- restaurācija Agrākās (parasti gāztās) politiskās vai sociālās iekārtas atjaunošana, kas parasti ir saistīta ar represijām.
- aizsardzībnieks Aizsardzībnieku politiskās kustības dalībnieks.
- kinohronika Aktuālu sabiedriski politisko, kultūras un mākslas dzīves notikumu regulāra fiksācija kinolentē; attiecīgā kinodokumentālistikas nozare.
- komisārs Amatpersona ar politiskām, administratīvām vai citām funkcijām.
- politiska amatpersona amatpersona, kuru ievēlē vai ieceļ, pamatojoties uz politiskiem kritērijiem.
- mahaiskisms Anarhistisks novirziens Krievijas politiskajā kustībā, radās 19. gs. beigās.
- jankavisms Anarhosindikālisms - politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- homrūls Anglijas politikā un valsts tiesībās apgabala vai tautas pašvaldība, autonomija.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- asasīni Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīdi.
- asasīdi Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asanīti; asasīni.
- asanīti Ap 1080 g. dibināta muhamedāņu reliģiski-politiska sekta, kuras savervētie jaunekļi akli un fanātiski izpildīja priekšnieka rīkojumus, veica slepkavības; asasīni; asasīdi.
- homruls Apgabala vai tautas pašvaldības, autonomijas apzīmējums Anglijā valsts tiesībās un politikā, kas pirmo reizi lietots īru tautas cīņā par autonomiju 19. gs. otrajā pusē.
- simpozijs Apspriede par kādu speciālu (piemēram, zinātnes, mākslas, politikas) jautājumu.
- klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats).
- atkalapvienošana Apvienošana, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- atkalapvienošanās Apvienošanās, kuras rezultātā tiek izveidota iepriekšējā (parasti teritoriālā, politiskā) savienība.
- ANO Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- apvienots Apvienoto Nāciju Organizācija - valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- personības politiskais konflikts apzināts kādu indivīda interešu pretstats sabiedrības politisko struktūru interesēm sabiedrības pārvaldīšanas jomā.
- ievēlējamība Ar likumu noteikta politiska kārtība valsts un sabiedriskajās iestādēs un organizācijās, pēc kuras amatpersonas tiek ievēlētas (nevis ieceltas) amatā.
- grautiņš Ar slepkavošanu, piekaušanu un mantas postīšanu saistīta reakcionāra politiska akcija pret kādu iedzīvotāju grupu nacionālu vai reliģisku motīvu dēļ.
- gāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- nogāzt Ar vardarbību atņemt valdīšanas tiesības, varu, valdošo politisko stāvokli, pārtraukt šķirisko diktatūru.
- pakļaut Ar varu panākt, ka (tauta, valsts u. tml.) nonāk (kā), parasti politiskā, atkarībā.
- Baas Arābu sociālistiskās atdzimšanas partija, politiska partija, dib. 1947, Sīrijā, vēlāk arī citās valstīs; valdošā partija Sīrijā (kopš 1963), Irākā (1968.-2003. g.).
- humanitārā intervence ārējas darbības, kas tiek vērstas pret kādu valsti, lai ietekmētu tās iekšpolitiku vai mainītu valstī pastāvošo režīmu; intervenci var iniciēt cita valsts, valstu alianse vai starptautiska organizācija.
- dašnakcutjuns Armēņu politiskā partija, kas radās 19. gs. 90. gadu sākumā Kaukāzā un Turcijā, uzstājās par armēņu pašnoteikšanos, sākotnēji par Rietumarmēnijas autonomiju Turcijas sastāvā.
- aukstais karš ārpolitika, kas rada saspīlējumu valstu attiecībās un kara draudus.
- ārlietas Ārpolitikas jautājumi.
- sadursme Asa (pretstatu, pretēju viedokļu, tendenču, ideju u. tml.) izpausme; asa (piemēram, pretēju sabiedrisku spēku, politisku partiju, šķiru, arī cilvēku nesaskaņu) izpausme.
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- spoils-system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums).
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- Aristeids Atēnu politiķis ("Aristeidēs", \~530.-468. g. p. m. ē.), komandēja kauju pie Maratonas (490. g.), piedalījas Dēlas savienības dibināšanā.
- Alkibiāds Atēnu politiķis un karavadonis (Alkkibiadēs, ap 450.-404. g. p. m. ē.), darbojies gan Atēnās, gan Spartā, pazīstams ar savu apdāvinātību un pievilcību, nodevību un bramanīgo izturēšanos.
- demonstrēt Atklāti, publiski paust, apliecināt (savu nostāju, jūtas, parasti sabiedriski politiskos jautājumos).
- pamflets Atmaskojošs, parasti satīrisks, sacerējums (piemēram, par kādu aktuālu sabiedrisku vai politisku parādību).
- provinciālis Atpalicis cilvēks (parasti sabiedriski politiskā dzīvē); cilvēks ar sīkām, mietpilsoniskām interesēm.
- defenestrācija Ātra atbrīvošana no darba vai izslēgšana no politiskās partijas.
- celt galvu (augstāk) atsākt darboties, sākt aktivizēties (piemēram, par politiskiem spēkiem, organizācijām)
- uzņēmējdarbības makrovide atsevišķā valstī, valstu grupā, pasaules mēroga pastāvošās ekonomikās, demogrāfiskās, sociālās, politiskās, ekoloģiskās un citas objektīvās realitātes, kuras ietekmē uzņēmējdarbības mikrovidi.
- zaļais Atslēgvārds vides aizsardzības, ekoloģiskajai tematikai: zaļā domāšana, zaļais pagrieziens, zaļā ekonomika, zaļā pārtika, zaļā politika, zaļā revolūcija utt.
- strīds atšķirīgu, pretēju uzskatu, domu paušana par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- abstencionisms Atturēšanās; neiejaukšanās politikā.
- areopāgs Augstākā tiesas un politiskās varas institūcija Senajās Atēnās, par kuras locekļiem iecēla bijušos arhontus.
- lapele Avīze (parasti ar politiski naidīgu, arī mazsvarīgu saturu).
- babuvisms Babefa mācība (komunistiskās kustības paveids 1795.-1797. g. Francijā), ka taisnīga sabiedrība nodibināma sazvērestības ceļā, sagrābjot valsts varu un ar tās palīdzību bez tautas politiskas līdzdalības radot jaunu iekārtu.
- melnā sotņa Banda, kas cīnījās pret revolucionāro kustību, nogalinot sabiedriskos un politiskos darbiniekus, rīkojot ebreju grautiņus (1905.-1907. g. revolūcijas laikā).
- Benilukss Beļģijas, Nīderlandes un Luksemburgas ekonomiski politiskā savienība.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- nansenists Bezpavalstnieks; pēc 1. pasaules kara, Krievijas vai kādas citas valsts politiskie emigranti, kam pavalstniecība savā valstī atņemta, bet citā vēl nav iegūta.
- politikānis bezprincipu politiķis, politisks spekulants, intrigants.
- neokolonija Bijusī kolonija vai puskolonija, kurā attīstītās valstis jaunās formās ir saglabājušas vai nodibinājušas savu ekonomisko un politisko ietekmi.
- maoisms Bijušā Ķīnas Komunistiskās partijas vadītāja Mao Dzeduna (1893.-1976. g.) komunistiska doktrīna; tai atbilstošā politiskā kustība Ķīnā un citās valstīs.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra).
- dimi Bizantijas pilsētu kvartālu, no 4. gs. beigām arī politisko partiju apzīmējums.
- plebejs Brīvais iedzīvotājs (senajā Romā), kuram sākumā nebija politisku tiesību pretstatā privileģētajam patricietim.
- neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības.
- sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai.
- agresija Bruņots (kādas valsts) uzbrukums citai valstij, kas vērsts pret tās suverenitāti, politisko neatkarību vai teritoriālo neaizskaramību.
- apvērsums Būtiskas pārmaiņas sabiedriski politiskajā sistēmā.
- troleandomicīns C~41~H~67~NO~15~, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, sintētiski iegūts oleandomicīna triacetilesteris; lieto pneimokoku pneimonijas un A grupas beta-hemolitisko streptokoku infekciju ārstēšanai.
- patvaldība Cara monarhijas politiskā iekārta, režīms (Krievijā līdz 1917).
- pārkrievošana Cariskās Krievijas un PSRS valdības politika, kas bija vērsta uz nekrievu tautību piespiedu asimilāciju.
- aktīvisms Centieni politiskas pārmaiņas paātrināt ar tiešu rīcību, nevis vienkārši ar teoriju un diskusijām.
- Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku vides aizsardzībā, reģionālajā attīstībā, tūrismā, būvniecībā un ģeoloģijā.
- Zemkopības ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un zivsaimniecībā.
- Satiksmes ministrija centrālā izpildvaras iestāde, kas izstrādā un realizē valsts politiku sauszemes transporta, jūrniecības, aviācijas, sakaru un informācijas nozarē.
- Ekonomikas ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, kas izstrādā un īsteno valsts politiku tautsaimniecībā.
- iziršana Ceturtais nevardarbīgas rīcības pārmaiņu mehānisms, kura gaitā nevardarbīgo cīnītāju pretinieku politiskā iekārta izirst vai sabrūk, jo viņiem nav pieejami nepieciešamie politiskā spēka avoti.
- zaļie Cilvēki un organizācijas, kas aktīvi piedalās vides aizsardzībā; politiskās partijas, kuru uzmanības centrā ir vides aizsardzības jautājumi.
- bērns Cilvēks (attieksmē pret zemi, tautu, politisku virzienu u. tml., kas to ietekmē).
- marionete Cilvēks (parasti politisks darbinieks), kas pilnīgi pakļaujas citu cilvēku gribai, norādījumiem; arī iztapīgs cilvēks.
- plutokrāts Cilvēks, kam viņa bagātības dēļ ir ekonomiska un politiska vara.
- politiķis Cilvēks, kas darbojas politikā; politisks darbinieks.
- politisks cilvēks, kas izcieš sodu par likumā aizliegtu politisku darbību.
- disidents Cilvēks, kas neatzīst savas valsts politisko sistēmu, valdību u. tml.; cilvēks, kam ir citādi uzskati nekā vairākumam.
- renegāts Cilvēks, kas noliedz savu līdzšinējo, parasti politisko, pārliecību un pievienojas šīs pārliecības pretiniekiem.
- pērs cilvēks, kas pieder pie politiski privileģēta aristokrātijas slāņa (Lielbritānijā, līdz 1848. gadam arī Francijā).
- politinformators Cilvēks, kas veic politisko informāciju, vada attiecīgās nodarbības; politiskais informators.
- dūja Cilvēks, kurš politiskos jautājumos ieņem mērenu, dažkārt pacifistisku nostāju; pretmets - vanags.
- opozīcija Cilvēku grupa (piemēram, sabiedrībā, organizācijā, partijā), kas vēršas pret vairākuma uzskatiem, politiku, pretojas vairākumam.
- sociālās atstumtības riska grupas cilvēku grupas, kas saskaras ar augstāku sociālās, ekonomiskās, politiskās un kultūras atstumtības risku nekā pārējā sabiedrība.
- interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā.
- noziegumi pret cilvēci civiliedzīvotāju nogalināšana, iznīcināšana, paverdzināšana, izsūtīšana, aparteīds, genocīds, rasu diskriminācija un rasisms, kā arī citas cietsirdības kara un miera laikā (vajāšana politisku, rasu un reliģisku motīvu dēļ utt.), par ko paredzēta fizisko personu (individuālā) starptautiskā kriminālatbildība.
- struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju.
- Hruščova "atkusnis" daļēja PSRS staļiniskās politikas un ekonomiskās sistēmas liberalizācija 20. gs. 50. gadu 2. pusē un 60. gadus sākumā.
- puskreiss Daļēji kreiss (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem u. tml.).
- drošība darba tirgū darba tiesību, nodarbinātības un darba aizsardzības politiku īstenošanas pasākumu rezultāts.
- politizācija Darbība, process, arī rezultāts --> politizēt(1).
- akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai.
- sociālās aktivitātes darbības sociālās labklājības uzlabošanai, pārveidojot vai pilnveidojot sociālās institūcijas, sociālās politikas programmas u. c. sociālās dzīves izpausmes.
- funkcionārs Darbinieks, aktīvists (dažu valstu politiskajās partijās vai arodbiedrībās).
- sociālā darba kvalitāte daudzdimensionāls jēdziens, kas raksturo sociālā darba atbilstību noteiktiem kritērijiem: a) atbilstība prakses standartiem; b) atbilstība sasniedzamajiem rezultātiem; c) atbilstība deklarētajiem politiskajiem mērķiem un to sasniegšanai; d) atbilstība pakalpojuma saņēmēju vajadzību apmierināšanai; e) atbilstība kvalitātes uzturēšanai organizācijas sistēmā.
- koalīcijas valdība dažādu savā starpā vienojušos politisku partiju pārstāvju valdība.
- gollisti De Golla un viņa politikas piekritēji, orgnizēti vairākās partijās, no 1976 RPR (franču "Rassemblement pour la Republigue").
- participārā demokrātija demokrātiskā politiskā režīma paveids, kam raksturīga visu sabiedrības locekļu aktīva un nepārtraukta līdzdalība sabiedrības pārvaldīšanā.
- atklātuma princips demokrātiskas politikas princips, saskaņā ar kuru visām valsts iestādēm jādarbojas sabiedrības pārraudzībā un katram ir tiesības piekļūt atklātiem dokumentiem (atklātai informācijai).
- korupcija dienesta stāvokļa izmantošana savtīgos nolūkos; amatpersonu, politiķu u. tml. uzpirkšana, piekukuļošana.
- izlūkdienests Dienests, kura uzdevums ir iegūt ziņas par citu valstu bruņotajiem spēkiem, ekonomisko un politisko stāvokli u. tml.
- atšķirīgas attieksmes aizliegums diskriminācijas nepieļaušana, pamatojoties uz personas dzimumu, rasi vai etnisko piederību, vecumu, invaliditāti, reliģisko piederību, politisko pārliecību, nacionālo vai sociālo izcelsmi, mantisko vai ģimenes stāvokli, seksuālo orientāciju, citiem apstākļiem.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- divpartiju Divpartiju sistēma - politiska sistēma, kur pie varas pārmaiņus nāk viena no divām valdošajām part. (piem., ASV - Rep. un Dem. part.).
- aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes.
- anarhisms Doktrīna vai politiskā strāva, kas noraida jebkādu valsts varu.
- kinopublicistika Dokumentālās kinomākslas nozare, kuras specifika ir aktuālu politisko un sabiedriskās dzīves notikumu atspoguļošana.
- emigrācija Dzīve, uzturēšanās ārzemēs (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem.
- CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies").
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai.
- frītrēderisms Ekonomikas teorijas un ekonomiskās politikas virziens, kam raksturīga prasība pēc brīvas tirdzniecības un valsts neiejaukšanās privātuzņēmēju darbībā.
- sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu.
- merkantilisms Ekonomiska mācība un politika 16.-17. gs., kuras pamatā bija nostādne, ka valstij rosīgi jāiejaucas saimnieciskajā dzīvē, lai panāktu iespējami lielāku naudas (zelta un sudraba) uzkrājumu, eksporta pārsvaru pār importu u. tml.
- kara komunisms ekonomiskā politika Krievijā pilsoņu kara laikā 1918.-1921. g., kas ietvēra uzņēmumu nacionalizāciju, pārtikas rekvizīciju sistēmu, vispārēju darba klausību, preču - naudas apgrozības sfēras sašaurināšanu
- iekārta Ekonomiskā un politiskā sistēma (sabiedrībā, valstī); valsts pārvaldes forma, veids.
- neoliberālisms Ekonomiski politisks virziens, kas vēlas reducēt sabiedrisko sektoru līdz minimumam un pilnībā pāriet uz tirgus ekonomiku.
- lielvalsts Ekonomiski un militāri stipra valsts, kurai ir vadoša politiska nozīme, kā arī atbildība starptautiskajās attiecībās.
- rūpniecības apvērsums ekonomisko un sociāli politisko pārmaiņu sistēma, kas saistīta ar pāreju uz mašinizētu ražošanu; rūpnieciskā revolūcija.
- sociālā krīze ekonomisko, politisko vai kultūras pretrunu galējs saasinājums, situācija, kad sabiedrībā nozīmīgas sociālās grupas nav spējīgas dzīvot tā, lai nodrošinātu visbūtiskāko vajadzību apmierināšanu.
- vergot Esot (kāda, kā) politiskā, ekonomiskā u. tml. atkarībā, pakļautībā, smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās (par tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu.).
- konfūcisms Ētiski politisku uzskatu un tradīciju sistēma (Ķīnā), kuras pamatā ir Konfūcija mācība.
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
- muižniecība Feodālās sabiedrības kārta; feodāļu šķiras zemākais un pēc skaita lielākais noslāņojums, kura ekonomiskās un politiskās varas pamatā ir feodālais zemes īpašums.
- likumnieki Filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku; fadzja.
- satelīts Formāli patstāvīga valsts, kas faktiski ir politiski atkarīga no citas valsts; satelītvalsts.
- puskolonija Formāli patstāvīga, bet ekonomiski vāji attīstīta valsts, kuras iekšpolitiku un ārpolitiku ietekmē imperiālistiskās valstis.
- satelītvalsts Formāli patstāvīga, bet faktiski no kādas citas valsts politiski atkarīga valsts.
- frakcionārisms Frakciju veidošana vai veidošanās (politiskā partijā); cenšanās, tieksme veidot frakcijas (politiskā partijā).
- sotija Francijā 15. un 16. gs. - satīriska, galvenokārt sabiedriski politiska rakstura luga, kurā personāži, kas tēloja nerrus, alegoriski parādīja sabiedriskās dzīves negatīvās puses.
- ultrarojālisti Francijā politisks virziens no 1815.-1830. g., kas karaļa varu vēlējās paplašināt vairāk nekā pats karalis.
- spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā).
- trakie Galēji kreisā politiskā virziena pārstāvji Lielās franču revolūcijas laikā, kas aizstāvēja zemāko slāņu sociāli ekonomiskās intereses; tiecās padziļināt revolūciju.
- ekstrēmisms Galēju uzskatu un rīcības metožu piedāvāšana vai lietošana (galvenokārt politikā).
- galvaspilsēta Galvenā pilsēta, administratīvi politiskais centrs (valstī).
- ģenerāllīnija Galvenā, vadošā, arī obligātā nostādne (parasti politikā).
- pamatkurss Galvenais, nozīmīgākais virziens politikā.
- programma Galveno (politiskas partijas, sabiedriskas organizācijas, valsts vai sabiedriska darbinieka) principu, uzdevumu un mērķu izklāsts.
- politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums.
- sociālā gerontoloģija gerontoloģijas apakšnozare, kas nodarbojas ar novecošanas sociālo aspektu izpēti; tā pēta ekonomisko, politisko, kultūras un sociālo apstākļu ietekmi uz novecošanas procesu, kā arī senioru sociālās problēmas saistībā ar novecošanu, tostarp saistībā ar sociālās adaptācijas spējām apstākļu maiņas gadījumos (piemēram, aizejot pensijā, mainoties statusam, sociālajām lomām, materiālajam un ģimenes stāvoklim).
- aizliegtā literatūra grāmatas, brošūras u.tml., kas (parasti politisku iemeslu dēļ) ir izņemtas no aprites un sabiedrībai nav pieejamas.
- prevotellas Gramnegatīvu, anaerobisku, mēreni saharolitisku, žultsjutīgu, nekustīgu, sporas neveidojošu, pleomorfisku nūjiņveida baktēriju ģints; normālas gļotādas mikrofloras daļa, īpaši mutes dobumā, lokzarnā un makstī; dažas sugas izraisa infekciju cilvēkam.
- Melanipe grieķu mitoloģijā - Areja meita, amazoņu valdnieces Hipolites māsa (dažkārt tiek identificēta ar Hipoliti vai Glauki).
- strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros.
- lēģeris Grupējums; sabiedriski politisks virziens.
- ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs.
- skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos.
- virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- nacionālboļševisms Ideoloģija, politisks virziens, kurā apvienotas nacionālsociālisma un boļševisma idejas (piemēram, mūsdienu Krievijā).
- šovinisms Ideoloģijas un politikas princips, kas izpaužas nāciju savstarpējās neuzticēšanās un savstarpēja nacionāla naida izraisīšanā, vienas nācijas (it īpaši lielākās) izcelšanā pār citām, citu tautu pakļaušanā.
- neokonservatīvisms Ideoloģijas un politikas virziens, kas aizstāv privāto iniciatīvu un tradicionālās vērtības, kā arī valsts lomas samazināšanu ekonomikā.
- antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu.
- feminisms Ideoloģisks strāvojums un politiska kustība, kas cīnās par sieviešu līdztiesību un sociālo līdzvērtību (izveidojusies 18. gs.).
- papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu.
- solidārisms Ideoloģisks virziens (tiesību zinātnēs, politikā), kam pamatā ir uzskats par sabiedrības šķiru, sociālo grupu pilnīgu saskaņu.
- meteki Ieceļotāji no citām valstīm senajās Atēnās; nodarbojās gk. ar amatniecību un tirdzniecību, maksāja īpašu nodokli un zināmā mērā bija vietējo likumu aizsardzībā, bet viņiem nebija ne civilo, ne politisko tiesību.
- emigrācija Iedzīvotāju izceļošana no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- pārņemt varu iegūt varu, valdošo politisko stāvokli, stājoties iepriekšējās valdības vietā.
- sagrābt Iegūt, pārņemt (varu) politiskā, bruņotā cīņā.
- varneši Ierēdniecības un politiķu ironisks apzīmējums.
- plurālisms Iespēja dažādiem sabiedrības slāņiem un grupām paust un īstenot savus uzskatus, aizstāvēt savas intereses politikā, valsts pārvaldībā, kultūrā un citās jomās.
- mašinērija Iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna (parasti neievērojot mainīgus apstākļus, arī ar neiejūtīgu attieksmi pret cilvēkiem); mašīna.
- mašīna iestāde, organizācija, arī politiska iekārta, kas darbojas precīzi pēc noteiktas programmas, noteikta plāna.
- šefs Iestāde, organizācija, persona, kas sniedz regulāru, parasti bezatlīdzības, palīdzību citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- šefība Iestādes, organizācijas, personas sniegta regulāra, parasti bezatlīdzības, palīdzība citai iestādei, organizācijai, personai (piemēram, saimnieciskajā, kultūras, politiskajā darbā).
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- vecākie Ietekmīgākie senlatviešu cilšu un cilšu savienību vadītāji, kuriem piederēja lielas zemes un pilis Latvijas teritorijā 11.-13. gs., viņi vadīja lielas karadraudzes un bija politiskās varas organizētāji senlatviešu valstiskajos veidojumos.
- pārkārtot Ieviest citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- orientācija ievirze, nostāja, piemēram, politiskā orientācija.
- imperiālists Imperiālistiskās politikas īstenotājs.
- svarādžs Indijas nacionālās neatkarības kustības politisks lozungs un prasība Indijai piešķirt pašpārvaldes tiesības 20. gs. 1. pusē.
- politiskā adaptācija indivīda vai grupas aktīva pielāgošanās sabiedriski politiskajai videi, sabiedrībā pieņemtajām politiskās uzvedības normām, likumiem un poltisko vērtību sistēmām.
- aktors Indivīds vai grupa - patstāvīgs politikas dalībnieks, tas pats, kas politikas subjekts.
- lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
- referāts Informatīvs konspektīvs rakstisks vai mutisks (kā, piemēram, zinātnes, politikas, mākslas jautājuma, zinātniska darba, grāmatas) būtiskā satura izklāsts, reizumis arī novērtējums.
- trauksmes celšana informēšana par nelegālām, bīstamām, izšķērdīgām, ļaunprātīgām darbībām organizācijā vai iestādē, kas ir pretrunā tās deklarētajiem mērķiem un politikai, kā arī ir neētiskas un nodara kaitējumu trešajām pusēm.
- veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem.
- desinteressement Intereses zaudēšana politikā: kādas valdības nodoms vairs nepiedalīties kādas noteiktas internās vai eksternās politikas problēmas risināšanā.
- Karaļa padome īpaša augstākā varas institūcija, kas Francijā izveidojās Filipa II Augusta laikā (1180.-1223. g.) svarīgāko iekšpolitikas un ārpolitikas jautājumu izlemšanai.
- publiski tiesisko līgumu klasifikācija ir: dibināšanas līgumi; kompetenci sadalošās vienošanās; vienošanās par pilnvaru deleģēšanu; programmu politiskie līgumi par draudzību un sadarbību; funkcionālās pārvaldes vienošanās; valstisko un nevalstisko struktūru savstarpējās attiecības regulējošie līgumi par pilsonisko saskaņu; starptautiskie līgumi.
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
- Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne".
- emigrēt Izceļot no savas dzimtās zemes (ekonomisku, politisku, reliģisku vai sadzīves iemeslu dēļ).
- konformisms izlīgšanas politika, atšķirību, nesaskaņu nogludināšana, tiekšanās pēc vienotiem uzskatiem.
- korumpēt Izmantot dienesta stāvokli savtīgos nolūkos; uzpirkt, piekukuļot (amatpersonas, sabiedriskos un politiskos darbiniekus).
- elite Izmeklēta sabiedrība (politiskā elite, militārā elite, kultūras elite u. c.); arī personu grupa, kas sabiedrībā realizē varu.
- salons Izmeklētas sabiedrības (literātu, mākslinieku, politiķu u. tml.) pulciņš, kas sapulcējās kādā privātā mājā.
- bloķēt Izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai no pārējās valsts.
- bēgšana uz ārzemēm ja persona atstāj savu valsti vai izbrauc no tās legālā vai nelegālā ceļā nolūkā izvairīties no kriminālvajāšanas par saviem politiskajiem uzskatiem vai politisko darbību un lūgt patvērumu citā valstī vai iegūt bēgļa statusu.
- neps Jaunā ekonomiskā politika - Krievijas (PSRS) ekonomiskā politika periodā no 1921. gada līdz 1930. gadu 2. pusei.
- NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos.
- valdīšana Jebkura politiskās varas īstenošanas sistēma.
- sabiedriskā apraide jēdziens, ar ko tiek saprasta apraides sistēma, kuru finansē no sabiedrības līdzekļiem, kuru uzrauga (kontrolē) sabiedrība un kas bez peļņas gūšanas mērķa un neatkarīgi no politiskajām vai komerciālajām ietekmēm kalpo sabiedrībai.
- sociālā šķira jēdziens, kas apzīmē sabiedrības daļu, kurai ir līdzīgs ekonomiskais statuss jeb labklājība, politiskais statuss jeb vara un sociālais statuss jeb prestižs.
- sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- morālā panika jēdziens, kas raksturo sabiedrības vai sabiedrības grupas pārspīlētu reakciju uz kādu sociālu, politisku lēmumu, cilvēku grupas rīcību, sociālu vai vides problēmu, kura tiek uztverta kā potenciāli bīstams apdraudējums sabiedrības vērtībām, interesēm un pastāvošai kārtībai.
- radikālā teoloģija jēdziens, ko dažkārt attiecina uz teoloģiju, kas saistīta ar kreisā spārna politiku, vai uz teoloģiju, kas tiecas uz nereālismu.
- kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā.
- jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība; jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums.
- iesniegšana juridiska, diplomātiska politiska u. tml. akta paveikšana, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu
- mūsējs Kāda (parasti politiska, militāra) grupējuma pārstāvis.
- pozīcija Kāda, parasti politiska, grupējuma, kāda viedokļa piekritēju stāvoklis sabiedrībā kļūt nozīmīgam, nepieciešamam.
- ideologs Kādas ideoloģijas aktīvs radītājs vai paudējs; politisks darbinieks, kas veic vai vada ideoloģisko darbu.
- politiskā korupcija kādas partijas vai politiska grupējuma tāda darbība parlamentā un valdībā, kas pretēji vēlēšanu solījumiem kalpo šauru aprindu interesēm.
- blokāde Kādas valsts (politiska vai ekonomiska) izolācija no citām valstīm.
- ārpolitika Kādas valsts politika attiecībās ar citām valstīm un tautām, starptautiskajām organizācijām u. tml. atbilstoši valsts interesēm un tās starptautiski tiesiskajai pozīcijai.
- hibrīdkarš Kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu.
- cartoon Karikatūra, bieži ar politiski satīrisku saturu.
- ulmanietis Kārļa Ulmaņa politikas piekritējs, realizētājs.
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus.
- kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu.
- kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.).
- karlisti Klerikālmonarhiskas politiskās kustības pārstāvji Spānijā 19. gs.
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā).
- tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā).
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā.
- masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
- koloniālpolitika Koloniālā politika.
- zampoļits Komandiera vietnieks politiskajā darbā (PSRS armijā).
- pužādisti Komersantu un amatnieku aizsardzības biedrība - galēji labēja politiska kustība Francijā, kas 1954.-1958. gadā bija ievērojams politiskais spēks.
- FRELIMO Komunistiskas ievirzes politiska partija Mozambikā Mozambikas atbrīvošanas fronte (portugāļu Fronte de Libertacao de Mocambique).
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- kreiss Komunistisks, sociālistisks (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- kreiss Komunistisks, sociālistisks politisks darbinieks.
- objektīvisms Koncepcija, kuras pamatā ir sociāli politiska neitralitāte zinātniskajā izziņā, atturēšanās no vēsturisko notikumu un sabiedriskās dzīves parādību sociāli kritiskiem vērtējumiem.
- sabiedrības labklājība konkrētas sabiedrības, tajā dzīvojošo cilvēku nodrošinājums, ko garantē valsts politika.
- tečerisms Konservatīvo politika Lielbritānijā 20. gs. 70. gadu beigās un 80. gados, laikā, kad valsts premjerministre bija Mārgareta Tečere.
- valststiesības Konstitucionālas tiesību normas, kas, īstenotas valststiesību attiecībās, regulē s-bas politisko sistēmu, noteic valsts pārvaldes formu, administratīvi teritoriālo iekārtojumu, valsts institūciju konstruēšanas kārtību, sistēmu, kompetenci un pilsoņu tiesisko stāvokli.
- pārkārtošanās Kopā ar atklātību - viens no diviem saukļiem, ko piedāvāja PSRS prezidents M. Gorbačovs, lai izteiktu jaunu virzienu padomju politikā, kurā ietilpa sabiedriskās iekārtas reformas, kā arī atbruņošanās politika; perestroika; pārbūve.
- KĀDP Kopējā ārpolitika un drošības politika (ES).
- KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā).
- KZP Kopējā zivsaimniecības politika (ES).
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī.
- konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu.
- lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija.
- kredītinspektors Krājaizdevu sabiedrības amatpersona, kas izskata biedru aizdevuma pieprasījumus krājaizdevu sabiedrības noteiktās kredītpolitikas robežās.
- kreisums Kreisais novirziens sabiedriski politiskajos uzskatos.
- montaņāri Kreisās politiskās grupas Nacionālajā konventā Lielajā Francijas 18. gs. revolūcijā.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- deržavņiki Krievijas sabiedriski politisko kustību pārstāvji, kas aizstāv ideju par Krieviju kā pasaules superlielvalsti.
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI.
- panslāvisms Krievu nacionālistiska ideoloģija un sabiedriski politisks strāvojums (19. gadsimta 2. pusē un 20. gadsimta sākumā), kas sludināja, ka slāvu tautām ir īpaša loma vēsturē un izvirzīja mērķi apvienot slāvu tautas.
- poļitruks Krievu saīsinajums - politiskais vadītājs - ideoloģiski politiskā darba vadītājs padomju armijā, arī uzņēmumos.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- bandītisms Kriminālās vai politiskās darbības metode; bandu darbības izplatība teritorijā vai valstī kā tiesiskās kārtības trūkuma pazīme.
- brāļu draudze kristiešu sekta, kuras darbība 18. un 19. gadsimtā (Latvijā, Igaunijā) izvērtās par zemnieku kustību ar sabiedriski politisku ievirzi; hernhūtisms; brāļu unitāte.
- dekristianizācija kristietības likvidēšanas politika Lielās franču revolūcijas gados (gk. 1793. g.); tā bija savdabīga revolucionārā terora forma cīņā pret kontrrevolucionāro katoļu garīdzniecību.
- CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union").
- kultūrpolitika Kultūras politika.
- Tautas fronte kustība, kas apvieno daudzus (kādas valsts, zemes, teritorijas u. tml.) iedzīvotājus politiskai, ekonomiskai cīņai; attiecīgā organizācija.
- hinduistu nacionālisms labēja politiska kustība, kas Indiju identificē tikai un vienīgi ar hinduismu un pretojas kastu sistēmas izmaiņām.
- CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union").
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- 17. marta rezolūcija latviešu politisko darbinieku sapulces dokuments, kas pieņemts 1917. g. 4./17. martā un deklarēja, ka Latvijai (kopā ar Latgali) jābūt "nedalītai un autonomai provincei", kuras augstākā likumdošanas institūcija būtu Saeima; tā lemtu par visiem Latvijai svarīgiem jautājumiem, izņemot naudas sistēmu, armiju, floti un dzelzceļu, kas paliktu Krievijas institūciju kompetencē.
- nacionāldemokrāti Latviešu polititiska partija 1917.-1920. g., kas 24.06.1917. Maskavas konferencē pieņēma programmu, kura paredzēja, ka Latvijai jābūt demokrātiskai republikai Krievijas federācijā ar vienpalātas Saeimu, tomēr 1918. g. decembrī atzina neatkarīgu valsti, bet 1920. g. saplūda ar citām centriskām partijām.
- nacionālkomunists Latvijas PSR vadošo komunistu pārstāvis, kas 1956.-1959. gadā centās īstenot latviešu tautas interesēm atbilstošāku politiku, piemēram, Latvijas teritorijā ierobežot industrializāciju un iedzīvotāju imigrāciju.
- Tēvzemes balva Latvijas Republikas apbalvojums 1937.-1940. g., ko piešķīra par nopelniem literatūrā, mākslā, zinātnē, celtniecībā, politikā, valsts aizsardzībā, sportā, kā arī sabiedriskajā un saimnieciskajā darbā; to varēja piešķirt tikai LR pilsoņiem, iestādēm vai organizācijām.
- parlamentārais sekretārs Latvijas Republikas ministriju politiskās vadības dalībnieks, kurš pieņemts darbā uz valdības pilnvaru laiku, ir atbildīgs par ministrijas sagatavoto likumu un citu tiesību aktu turpmāko virzību Saeimā un tās komisijās.
- Pagaidu Satversme Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. 27. maijā un 1. jūnijā pieņemti normatīvie akti (Deklarācija par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumi), kuros noteikti Latvijas valsts politiskās iekārtas un administratīvās pārvaldes galvenie principi.
- Pagaidu Satversme Latvijas Tautas padomes 1918. g. 17.-18. novembrī pieņemts normatīvais akts, kurā noteikti Latvijas valsts veidošanas un politiskās iekārtas galvenie principi, kas līdz Latvijas Satversmes sapulces 1920. g. pieņemtajiem normatīvajiem aktiem - Deklarācijai par Latvijas valsti un Latvijas valsts iekārtas pagaidu noteikumiem - tika uzskatīta par Latvijas Republikas pamatlikumu (konstitūciju).
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- agrārpolitika Lauksaimniecības politika.
- aprēķina laulības laulības, kuras noslēgtas noteiktiem praktiskiem, piemēram finansiāliem vai politiskiem, mērķiem.
- Jabloko Liberaldemokrātiskas ievirzes Krievijas politiskā partija, izveidota 1993. gadā kā Javlinska, Boldireva un Lukina vēlēšanu bloks, 1998. gadā pārveidota par partiju.
- liberāļi Liberālisma politikas piekritēji, kas orientējās uz parlametārisma piekritējiem un aizstāvēja ekonomiskās, politiskās un citas brīvības.
- fašisms līdzīga ideoloģija un politiskais režīms (it īpaši Vācijā 1933. - 1945. g.).
- sociālā makrosistēma liela sabiedriska sistēma ar augstu sarežģītības pakāpi, piemēram, valstiskas institūcijas, kuru darbība un tās rezultāts izpaužas valsts sociālajā politikā.
- pilsēta Liela, biezi apdzīvota vieta ar rūpniecības, tirdzniecības, kultūras, veselības aizsardzības, administratīvi politiska centra nozīmi.
- lobists Lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- imperiālisms Lielvalstu politika, kas orientēta uz jaunu teritoriju iegūšanu, ietekmes izplatīšanu tālu aiz savām robežām ar diplomātijas, militāro draudu, ekonomiskās un finansiālās iespiešanās palīdzību.
- koalīcija Līgumiska (valstu) savienība kopīgai politiskai starptautiskai rīcībai.
- pilngadība Likumā noteikts vecums, ko sasniedzot, pilsonis iegūst pilnu civilo rīcībspēju, politiskās tiesības un kļūst atbildīgs par savu pilsoņa pienākumu pildīšanu.
- faczja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- fadzja Likumnieki - filozofiskās un politiskās domas virziens Senajā Ķīnā, radās 4. gs. v. p. m. ē., vērsās pret ģints iekārtas paliekām, cīnījās par Ķīnas apvienošanu, atzina despotisku valsts varu un sodu sistēmu, kas pilnīgi pakļauj cilvēku.
- publicistika Literatūras nozare (parasti periodiskos izdevumos), kas ietver darbus par aktuāliem sabiedriski politiskiem jautājumiem; šīs literatūras nozares darbu kopums (piemēram, kāda autora jaunradē, tautas, laikmeta literatūrā).
- Ceturtā internacionāle Ļ. Trocka 1938. g. dibināta politiskā organizācija.
- korumpēties Ļaut sevi uzpirkt, piekukuļot (par amatpersonām, sabiedriskiem un politiskiem darbiniekiem).
- verdzība Ļoti smags, beztiesisks (tautas, valsts, arī indivīda) stāvoklis (citas tautas, valsts, sabiedrības grupas, arī atsevišķa cilvēka politiskā, ekonomiskā u. tml.) atkarībā, pakļautībā.
- ultrakreiss Ļoti, galēji kreiss politisks darbinieks.
- ultralabējs Ļoti, galēji labējs politiskais darbinieks.
- konstitucionālisms mācība, arī politisks strāvojums vai kustība, kas atbalsta šādu iekārtu.
- politiskais sociālais darbs makrolīmeņa pieeja, kas izmanto politiskās varas resursus sociālo pārmaiņu īstenošanai un maina varas dinamiku politikas veidošanā, izmantojot tādas stratēģijas kā darbs vēlēšanu kampaņās, vēlētāju aktivizēšana, kandidēšana uz vēlētiem amatiem, nozares interešu lobēšana un iespēju došana klientiem paust savu politisko viedokli.
- mītiņš Masu sapulce, kas ir veltīta kādam aktuālam, parasti politiskam, jautājumam.
- defētisms Mazdūšības izplatīšana un veicināšana nopietnu politisku vai saimniecisku sarežģījumu gadījumos.
- mikrosferocīts Mazs lodveida eritrocīts; tie atrodami asinīs iedzimtas hemolitiskās dzeltes gadījumā.
- moderantisms Mērena valdības sistēma, mēreno partijas politiskie uzskati.
- demogrāfiskā politika mērķtiecīga valsts institūciju un sabiedrisko organizāciju rīcība demogrāfisko procesu regulēšanai, īstenojot sociālus, ekonomiskus, juridiskus u. c. pasākumus; valsts sociālekonomiskās politikas sastāvdaļa.
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- sjogunāts Militāro feodāļu (sjogunu) pārvaldes sistēma Japānā 1192.-1867. g., feodāļu diktatūras militārpolitiska forma.
- MHD Minimālā hemolitiskā deva (angļu "minimal hemolytic dose").
- 15. maija valsts apvērsums ministru prezidenta K. Ulmaņa vadītas Latvijas politiķu grupas un armijas un Latvijas aizsargu organizācijas vadības pārstāvju organizēts valsts apvērsums 1934. g. 15. maijā.
- hesihasms Mistisks reliģiozi filozofiskās un sabiedriski politiskās domas virziens Bizantijā.
- leģitīmisms Monarhistiska teorija un politikas prakse, kas par valsts iekārtas galveno principu uzskata leģitīmo dinastiju tiesības uz varu.
- reālā ūnija monarhistisko valstu savienība, kurai ir kopēja naudas sistēma, kopēja armija, vienota pārvalde un ārpolitika.
- naudas politika monetārā politika.
- starpmērķis Monetārās politikas uzdevums regulēt ekonomikas pamatrādītājus ilgtermiņa laika intervālos.
- konfederācija Muižnieku apvienība politisku mērķu sasniegšanai (Polijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- spēka nelietošana mūsdienu starptautisko tiesību princips, saskaņa ar kuru valstīm ir pienākums starptautiskajās attiecībās atturēties no varas vai varas draudu lietošanas pret jebkuras valsts teritoriālo integritāti vai politisko neatkarību, kā arī jebkurā citā veidā, kas nav savienojams ar ANO mērķiem.
- aģitācija Mutiska un rakstiska politiska darbība, kuras mērķis ir ietekmēt plašas aprindas, izplatīt kādas idejas un saukļus.
- politpārruna Mutvārdu aģitācijas forma - pārruna par aktuāliem politiskiem jautājumiem; politiskā pārruna.
- nacionālisms Nacionālās neatkarības ideoloģija un politika.
- fašisms Nacionāli politiska mācība un kustība (radusies 20. gs. sākumā Itālijā), kas tiecas pakļaut sabiedrību stingrai, militarizētai organizācijai un disciplīnai, izskaužot jebkādu brīvdomību un pilsonisko patstāvību.
- nacionālšovinisms Nacionālisma izpausmes forma - citu tautu apspiešanas un iznīcināšanas politika.
- nacionālsociālisms Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas (1919.-1945. g.) ideoloģija, politika un praktiskā darbība, vācu fašisma izpausmes valdošā forma.
- demonetizācija Naudas funkcijas atņemšana monētām; izdara valsts likumdošanas ceļā vai administratīvā kārtībā; saistīta ar naudas sistēmas maiņu vai politiskiem apsvērumiem.
- malkontanti Neapmierinātie, daudzu politisku partiju un grupu nosaukums, kuras stāv opozīcijā.
- malcontents Neapmierinātie, Francijā politiskās partijas, kas nav apmierinātas ar pastāvošo valdību.
- izsekot Neatlaidīgi, sistemātiski novērot (cilvēku, viņa darbību), censties iegūt informāciju (par viņu), parasti politiskos vai drošības nolūkos.
- autoritārisms Nedemokrātisks politiskais režīms, kas neņem vērā sabiedrisko domu, taču var nebūt diktatorisks vai totalitārs.
- brīvdomība Negatīva, kritiska attieksme pret pastāvošajiem (reliģiskajiem, sabiedriski politiskajiem) uzskatiem, sabiedriskajām normām.
- makiavellisms Negodīgas politiskās darbības paņēmienu (krāpšanas, nodevības, varmācības, slepkavību u. tml.) kopums.
- patvara Neierobežota politiskā vara (feodālismā, kapitālismā); arī patvaldība.
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- neokoloniālisms Nelīdztiesīga ekonomisko un politisko attiecību sistēma, kas veidojas starp spēcīgāk un vājāk attīstītām valstīm; sniegdamas mazattīstītām valstīm ekonomisku, tehnisku, militāru vai cita veida palīdzību, attīstītās valstis var ietekmēt to iekšpolitisku, radīt atkarību no palīdzības sniedzējām valstīm.
- kapitulācija Nelīdztiesisks politisks līgums, ko kāda valsts uzspiež vājākai (puskoloniālai, atkarīgai) zemei, nodrošinot sev tiesības, privilēģijas un uzliekot otrai līgumslēdzējai pusei pienākumus.
- lapiņa Neliela papīra lapa ar politisku tekstu; proklamācija.
- bufervalsts Neliela, kā arī militāri un politiski vāja valsts, kas atrodas starp lielvalstu teritorijām vai to ietekmes sfērām.
- ilegalitāte Nelikumīgums, pretlikumīgums (it sevišķi politiskā zinā).
- Jehovas liecinieki neortodoksāla kristiešu jaunā reliģiskā kustība, kas sludina domu par Kristus nenovēršamo atgriešanos; kustības locekļi ir politiski neitrāli un nepiedalās karos, viņiem aizliegta asins pārliešana; jehovisti; jehovieši.
- intrasigents Nesamierināms politiķis, kas nav pierunājams uz kompromisiem.
- remonstranti Nīderlandes kalvinistu reliģiski politiska grupējuma pārstāvji, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju.
- arminieši Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā, kas noraidīja kalvinisma mācību par predestināciju.
- gomaristi Nīderlandes kalvinistu reliģiski politisks grupējums 17. gs. sākumā.
- valodu konflikti nopietnas atšķirīgu valodas kolektīvu domstarpības un nesaskaņas kādā valodas jautājumā, galvenokārt valodas politikas jomā.
- defekti tiesībās normatīvo noteikumu pilnīgs vai daļējs trūkums, kuru nepieciešamību nosaka sabiedrības attīstība un praktisko lietu izlemšanas nepieciešamība, spēkā esošās likumdošanas pamatprincipi, tās politika un saturs, kas vērsti uz dzīves gadījumu noregulēšanu.
- pilsoņu tiesības nosaka pilsoņa ekskluzīvās tiesības piedalīties savas valsts politiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē, pilsoņa juridiskais statuss savdabīgi papildina viņa kā indivīda, personas cilvēktiesību loku un ietver ne tikai viņa subjektīvās tiesības un brīvības, bet arī vispārīgās saistības un tiesiskos pienākumus.
- izolacionisms nostāja politikā, kas prasa atturēties no iejaukšanās vai līdzdalības ārvalstīs notiekošajos politiskajos procesos; izvairīšanās no saskarsmes ar ārpasauli.
- marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- mērķa grupa noteiktām pazīmēm un kritērijiem atbilstoša cilvēku grupa, uz kuru tiek vērsta: 1) sociālā politika un sociālo pakalpojumu sistēma; 2) sociālā darba makrolīmeņa un mezolīmeņa prakse; 3) izpēte.
- platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai).
- Prāgas pavasaris notikumi Čehoslovakijā 1968. g. pavasarī un vasarā, kad Čehoslovākijas Komunistiskā partija, ko vadīja Aleksandrs Dubčeks, uzsāka no padomju ideoloģijas līnijas atšķirīgu reformu politiku un pārkārtojumus, kas tika varmācīgi apturēti ar padomju armijas ienākšanu valstī 1968. g. 21. augustā un augstāko amatpersonu nomaiņu.
- rutine Novecojušies paņēmieni tehnikā, politikā, finansēs utt.
- kreisie arodnieki novirziens strādnieku kustībā Latvijā 20. gs. 20. gados - 30. gadu sākumā, bija saistīti ar komunistisko ideoloģiju un īpaši uzsvēra politiskās cīņas nozīmi; lielāko daļu arodbiedrību, kas pārstāvēja šo kustību, Latvijas valdība 1931. g. slēdza.
- linčtiesa Noziedznieka, aizdomās turētas personas vai politiska pretinieka (šaurākā nozīmē - nēģeru) sodīšana bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma (parasti ASV).
- valsts noziegums noziegums, kas apdraud valsts drošība, politisko iekārtu.
- portfelis Nozīmīgs politisks amats.
- valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
- proklamēt Oficiāli, svinīgi un atklāti paziņot sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- proklamācija Oficiāls, svinīgs un atklāts paziņojums sabiedrībai, piemēram, par valdības dibināšanu, kāda politiska notikuma vērtējumu.
- oligarhs Oligarhijas pārstāvis - cilvēks ar lielu ietekmi politikā, ekonomikā, arī plašsaziņas līdzekļos.
- Olsteras unionisti Olsteras Unionistu partijas un Olsteras Demokrātiskās unionistu partijas biedri un piekritēji, kas iestājas par politisku ūniju starp Britāniju un Ziemeļīriju un noraida ūniju starp Ziemeļīriju un Īrijas Republiku.
- ēnu kabinets opozīcijas politiķu grupa (Lielbritānijā u. c.), kas uzrauga katrs savu valdības politikas jomu un gatavojas kļūt par ministriem iespējamā valdības maiņas gadījumā.
- musulmaņu līga organizācija, kas tika nodibināta 1906. gadā ar mērķi veicināt Indijas musulmaņu intereses un politiskos centienus.
- savienība Organizācija, kurā ietilpst personas ar kopējiem politiskās, ideoloģiskās, profesionālās u. tml. darbības mērķiem.
- partija Organizācija, kura pauž noteikta sabiedrības slāņa, šķiras vai sociālas grupas intereses, kurai ir sava darbības programma un kura noteiktu politisku mērķu sasniegšanai apvieno aktīvākos attiecīgā slāņa, šķiras vai grupas pārstāvjus.
- Klubs 21 organizācija, kuru 1991. gadā izveidoja politikā, ekonomikā un kultūrā ietekmīgas Latvijas personas, kopskaitā 21.
- politiskās organizācijas organizācijas, kuras nodibina ne mazāk kā 200 Latvijas pilsoņi, lai, pamatojoties uz politisko mērķu kopību, veiktu politisko darbību, piedalītos vēlēšanu kampaņā, izvirzītu deputātu kandidātus, vadītu deputātu parlamentāro darbību un ar viņu starpniecību īstenotu savu programmu.
- asociācija organizāciju vai personu apvienība, kam ir kopīgi saimnieciski, politiski, zinātniski vai kādi citi uzdevumi.
- makroorientācija Orientācija sociālajā darbā uz vispārīgo cilvēka sociālo stāvokli, ko galvenokārt ietekmē sociālpolitiskie, vēsturiskie, ekonomiskie un apkārtējās vides spēki.
- orientācija Orientēšanās - sava stāvokļa noteikšana telpā; savas pozīcijas noteikšana politiskajā, ideoloģiskajā u. tml. sfērās; savas darbības virzīšana uz noteiktu mērķi.
- politdiena Padomju politiskās propagandas diena, kurā partijas, organizāciju un uzņēmumu vadošie darbinieki tikās ar darbaļaužu kolektīviem.
- politinformācija Padomju propagandas un aģitācijas veids - aktuālu politisku jautājumu izskaidrošana komunistiskās ideoloģijas gaismā; attiecīgā nodarbība.
- PSKP Padomju Savienības Komunistiskā partija - vadošā politiskā organizācija Padomju Savienībā.
- verdzināt Pakļaujot (tautu, sabiedrības grupu, arī indivīdu) politiskai, ekonomiskai u. tml. atkarībai, likt smagi strādāt bez pienācīgas atlīdzības vai pilnīgi bez tās.
- militarizēt Pakļaut (piemēram, valsti, tās ekonomiku, politiku, sabiedrisko dzīvi) militāriem mērķiem; realizēt militārismu; ieviest militārās organizatoriskās formas un metodes (civilajā dzīvē).
- denacificēt Pakļaut nacisma likvidācijai (valsti, teritoriju, arī politiskās, kultūras u. tml. nozares, iestādes).
- uzvarēt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) tiek pārspēts, pieveikts (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē).
- padzīt Panākt, ka (kas, parasti sabiedriski, politiski nevēlams) izbeidz darboties, pastāvēt.
- pantirkisms Pantjurkisms - politika, kas vērsta uz visu tjurku (tirku) tautu apdzīvoto valstu tuvināšanos un ciešu sadarbību.
- politiskais režīms paņēmienu un metožu kopums, ar kuru palīdzību valstī tiek īstenota vara; vēsturē pazīstamas divas politiskā režīma pamatgrupas: demokrātisks (parlamentārā demokrātija) un antidemokrātisks režīms (autoritārs, totalitārs).
- perestroika Pārbūve - ekonomiskās un politiskās sistēmas reformēšanas politika un prakse Padomju Savienībā 20. gs. 80. gadu 2. pusē; pārkārtošanās.
- pārdotspējas automatizācija pārdošanas darbību automatizācijas programmpakete, kas izveidota, lai pārdevējiem atvieglotu pārdodamo preču ieteikšanu un reklāmu; tā nodrošina savstarpēju klientu-pārdevēju kontaktu vadību, piedāvājumu un prezentāciju veidošanu, pasūtījumu apstrādi, jaunu produktu iegādi, cenu politikas veidošanu u. c.
- nospraust kursu Paredzēt, izplānot darbības virzienu (parasti politikā).
- Delfu orākuls pareģošanas vieta, ko esot dibinājis Apollons un kas kļuva par vispāratzītu grieķu padomdevēju politiskajos, koloniju dibināšanas un citos jautājumos.
- defekcija Pāreja no vienas politiskas partijas uz citu, dezertēšana.
- pārbūve Pārkārtošanās, perestroika - termins, ar ko apzīmē politisko, ekonomisko un sociālo reformu kopumu PSRS 1985.-1991. g.
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
- legislatūra Parlamenta sinonīms juridiskajā un politiskajā literatūrā.
- krāsa Pārliecība, uzskats (parasti politikā); pārliecības, uzskata simbols (parasti politikā).
- polonizācija Pārpoļošana, poļu politiskās, saimnieciskās un kultūras kundzības nodrošināšana Polijas valstij piederošajās zemēs, kuras apdzīvo citu tautību pārstāvji.
- opozīcija Partija (partijas) vai grupa (grupas), kas uzstājas pret valdošo partiju vai pret valdības politiku; šo partiju (grupu) frakcija parlamentā.
- parlamenta opozīcija partija (partiju grupa), kas nepiedalās valdības veidošanā un vairākos jautājumos vēršas pret valdības politiku.
- partijas iekšējā opozīcija partijas biedru grupa (grupējums), kas kādos principiālos jautājumos vēršas pret partijas un tās vadošo institūciju politiku.
- kartelis Partiju apvienība vai nolīgums veikt kopīgus pasākumus kādā politiskā jautājumā.
- valsts drošība pasākumu sistēma valsts politisko un ekonomisko pamatu un valsts robežu aizsargāšanai.
- diplomātija Pasākumu, paņēmienu, metožu un tiesību formu kopums valsts ārpolitikas uzdevumu realizēšanai miera ceļā, ko veic valdība un tās vadībā ārlietu resors.
- apolitisms Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē.
- strīdēties Paust atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas par (parasti politikas, zinātnes, mākslas) jautājumiem, parādībām (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- iesniegt Paveikt juridisku, diplomātisku, politisku u. tml. aktu, parasti, nododot attiecīgu iesniegumu, dokumentu.
- pārkārtojums Paveikta darbība, rezultāts --> pārkārtot (2); pasākums, ar ko ievieš citu sistēmu, kārtību (piemēram, ekonomikā, ražošanā, politikā).
- čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
- politkatordznieks Persona, kam piespriesta katorga par likuma aizliegtu politisku darbību.
- politiskais ieslodzītais persona, kas atrodas ieslodzījumā likumā aizliegtas politiskās darbības dēļ.
- haktīvists persona, kas izmanto interneta urķa prasmes savu politisko vai ideoloģisko mērķu sasniegšanai.
- vanags Persona, kas par politiska strīda izšķiršanas līdzekli uzskata militāru rīcību, nevis trešās puses starpniecību.
- emisārs Persona, ko kāda politiska vai valsts organizācija sūta kā savu aģentu (parasti uz citu zemi) ar kādu (parasti slepenu) uzdevumu.
- sensitīvi personas dati personas dati, kas norāda personas rasi, etnisko izcelsmi, reliģisko, filozofisko un politisko pārliecību, dalību arodbiedrībās, kā arī sniedz informāciju par personas veselību vai seksuālo dzīvi.
- filtrācija Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude.
- filtrēšana Personas dokumentu, biogrāfijas, politiskās uzticamības u. tml. pārbaude.
- kara kurinātāji (arī kūrēji) personas, arī valstis, valstu grupējumi, kuru politikas mērķis ir radīt un uzturēt pasaulē politiska saspīlējuma stāvokli, vairot militāro potenciālu.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- domnīca pētniecības organizācija vai informatīvā grupa, kas apvieno ekonomisko un sociālo zinātņu speciālistus, kā arī nereti bijušos politiķus un uzņēmējus, lai caur kopīgām diskusijām izstrādātu darbības koncepcijas tādās jomās kā sociālā politika, politiskā stratēģija, ekonomika, militārā plānošana, tehnoloģiju attīstība.
- tehnoloģiju determinisms pieeja socioloģijā, saskaņā ar ko tehnoloģijas izraisa pielāgošanos un pārmaiņas sociālajā, politiskajā un kultūras vidē.
- falanga piekritēji, pulciņš, grupa, parasti kādas politiskās partijas ietvaros.
- oportūnisms Pielāgošanās, izlīguma politika un ideoloģija; izvairīšanās no konfrontācijas.
- interpelācija Pieprasījums, ko parlamenta deputāts vai deputātu grupa iesniedz valdībai vai atsevišķam ministram (noteiktā jautājumā vai sakarā ar visu valdības politisko kursu).
- deportācija Piespiedu izsūtīšana, pārvietošana, izraidīšana (aiz politiskiem vai krimināliem motīviem uz likuma vai valsts varas iestāžu lēmuma pamata).
- sakaut Pieveikt, uzvarēt, parasti pilnīgi (kādu), piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- nobloķēt Pilnīgi izolēt (valsti, tās daļu politiski vai ekonomiski) no citām valstīm vai pārējās valsts.
- balss Pilntiesīga pilsoņa politisko tiesību izpausme vēlēšanās; skaitīšanas vienība vēlēšanās.
- izaugt Pilnveidoties, izvērsties (piemēram, ekonomiski, politiski).
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
- Medīna Pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba.
- Ani Pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- pilsoņkarš Pilsoņu karš - antagonisku sociālo grupu bruņota cīņa valsts iekšienē par politisko varu.
- Piltenes statūti Piltenes apgabala civiltiesību un krimināltiesību kopojums, ko 1611. g. apstiprināja Polijas-Lietuvas karalis, sastāvēja no 4 daļām: politiskā un tiesu iekārta; civiltiesības; mantojuma tiesības; krimināltiesības un kriminālprocess.
- Lielbritānijas latviešu kopienas pirmās kopienas radās 20. gs. sākumā, kad pēc 1905. g. revolūcijas Lielbritānijā ieceļoja latviešu politiskie emigranti, 20. gs. 30. gados Lielbritānijā bija \~500 latviešu, pēc 2. pasaules kara apmetās \~18000 latviešu, kas vēlāk daļēji izceļoja uz ASV, Austrāliju, Vāciju u. c. valstīm, \~1970.-1980. gados vēl bija \~9000 latviešu.
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- lingvistiskā kompetence plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- valodiskā lietpratība plašas valodnieciskās zināšanas, konkrētas valodas leksikas un gramatikas sistēmas pārzināšana, izpratne par procesiem valodu attīstībā un valodas politikā un prasme valodas zināšanas izmantot praksē.
- Žečpospolita Polijas-Lietuvas valsts 1569.-1795. g., kurā gan Polija gan Lietuva saglabāja autonomiju, tās vienoja kopīgs karalis, seims, ārpolitika un naudas sistēma.
- atdalīšanās Politikā - vienas vai vairāku locekļvalstu izstāšanās no valstu federācijas.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- antikoloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju atbrīvošanu un pret jaunu koloniju iegūšanu.
- koloniālisms Politika, kas vērsta uz koloniju iegūšanu vai paturēšanu.
- reālpolitika Politika, kurā ņem vērā reālos politiskos, ekonomiskos, ideoloģiskos u. tml. apstākļus.
- neitralizācija Politika, kuras mērķis ir panākt, lai kāda sabiedrības grupa neiejauktos citu grupu sadursmē; šādas politikas realizēšana.
- revanšisms Politika, politisks virziens, kura mērķis ir gūt revanšu (par zaudējumu karā), sākot jaunu militāro darbību, jaunu karu.
- demokrātija Politikas režīms, kur augstākā vara pieder tautai (pilsoņu vairākumam), kas tieši vai ar vēlētu pārstāvju starpniecību izlemj svarīgākos valsts dzīves jautājumus.
- konstitucionālisms Politikas un valsts tiesību zinātnes virziens, kas par vislabāko valsts pārvaldes sistēmu atzīst konstitucionālo monarhiju.
- sabiedriskā politika politikas veidošanas process un rezultāts, kurā kolektīvā izvēle un sabiedriskās intereses, vērtības tiek nostiprinātas lēmumos.
- sociālliberālisms Politikas virziens, kas savieno politisko un ekonomisko liberālismu ar aktīvu sociālo reformu politiku.
- nacionālkomunisms Politikas virziens, kura piekritēji cenšas apvienot nacionālisma un komunisma idejas.
- polittehnoloģija Politikas zinātnes, socioloģijas, psiholoģijas un citu zinātņu teorētisko un praktisko sasniegumu izmantošana noskaņojuma veidošanai noteiktai politiskai grupai vajadzīgā virzienā.
- stipendiāts politiķis, kas saņem nedeklarētus ienākumus jeb kukuļus.
- interventisti Politiķli, kas atzīst starptautiskas intervencijas vajadzību.
- polene Politinformācija (skolā).
- politene Politinformācija (skolā).
- pentationskābe Politionskābe H2S5O6.
- politdaļa Politiskā (kādas organizācijas, institūcijas u. tml.) daļa.
- afrikāņu nacionālisms politiska Āfrikas apvienošanas kustība, ko veidoja gk. brīvlaisti vergi un to pēcnācēji, sākot no XIX gs., pēc 1958. g. daļēji iekļāvās plašākās Trešās pasaules kustībās; 1963. gada maijā nodibinājās Āfrikas Vienības orgamizācija (ĀVO).
- politapsardze Politiskā apsardze.
- makjavellisms politiska darbība, kurā mērķa sasniegšanai izmanto negodīgus paņēmienus; savtīga un nekaunīga politika.
- osmanisms Politiska doktrīna Osmaņu impērijā, ko izveidoja jaunturki 19. gs. beigās, sākotnēji deklarēja pavalstnieku vienlīdzību, vēlāk centās attaisnot turku virskundzību.
- panamerikānisms Politiska doktrīna par Amerikas kontinenta valstu un tautu likteņkopību un vienotību.
- panģermānisms Politiska doktrīna Vācijā (19. gadsimta beigās), kas izvirzīja mērķi apvienot vāciski runājošās tautas vienā Vācijas valstī un pievienot tai daudzas citas zemes.
- reģionālisms Politiska doktrīna, kas balstās uz viena reģiona valstu līgumiem par ciešu savienību dažādās jomās un labvēlības statusu tikai reģionā ietilpstošajām valstīm.
- gollisms Politiska filozofija, kas sakņojas franču politiskā un militārā vadoņa Šarla de Golla idejās (gk. iedibināt un nosargāt stingri centralizētu valdīšanu, kā arī neuzņemties starptautiskas saistības uz nacionālo interešu rēķina), taču savā ietekmē neaprobežojas nedz tikai ar gollistu partijām, nedz tikai ar Franciju.
- kordeljeri Politiskā kluba "Cilvēka un pilsoņa tiesību draugi", kurš atradās bijušajā kordeljeru klosterī, biedri 18. gs. beigu franču revolūcijas laikā.
- fejāni Politiska kluba biedri (1791.-92. g.) Lielās franču revolūcijas laikā, kas pārstāvēja konstitucionāli monarhistisko lielburžuāziju un liberālo muižniecību.
- PKK Politiskā konsultatīvā komiteja.
- pangermānisms Politiska kustība (19. gs. beigās), kas centās visus vāciešus savienot vienā valstī.
- heimvērs Politiska kustība Austrijā 1918.-1938. g. cīņai pret sociālismu.
- aizsardzībniecība Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- aizsardzībnieki Politiska kustība Krievijā 1. pasaules kara laikā, kas par galveno izvirzīja tēvijas aizstāvēšanas ideju un aicināja strādniekus kara laikā atsacīties no šķiru cīņas.
- neonacisms politiska kustība pēc 2. pasaules kara, kas mēģina restaurēt nacismu un pielāgot to politiskajiem apstākļiem.
- jaunsomi Politiska kustība Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. g. b. - 1918. g., kas cīnījās pret carisma uzbrukumu Somijas autonomijai, izmantojot "pasīvās pretošanās" taktiku.
- jaunturki Politiska kustība Turcijā (1908), kas pauda jaunās Turcijas buržuāzijas intereses; 1909 gāžot valdnieku Abdilhamitu II nāca pie varas.
- tehnokrātisms Politiska mācība, uzskats, ka sabiedrība ir vadāma pēc tehniska racionālisma likumiem.
- musavatisti Politiska nacionālistiskas ievirzes partija Azerbaidžānā (1912.-1920. g.).
- politnodaļa Politiskā nodala.
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana.
- novirznieks Politiska novirziena piekritējs.
- trudoviki Politiska organizācija cariskajā Krievijā, deputātu frakcija I-IV Valsts domē (1906-17).
- namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza.
- Pērkoņkrusts politiska organizācija Latvijā; dibināta 1932. g. janvārī Rīgā, 1934. g. tika aizliegta, vācu okupācijas sākumā darbību atjaunoja, bet 1941. g. augustā likvidēta.
- Panģermāņu savienība politiska organizācija Vācijā (1891.- 1939. g.), kas pauda panģermānisma idejas.
- valsts politiska organizācija, ar kuru tiek realizēta sabiedrības vispārobligāta vadīšana, pastāvošās iekārtas saglabāšana; zeme, teritorija, kurā pastāv šāda organizācija.
- Latvijas Tautas fronte politiska organizācija, dibināta 1988. g. oktobrī, 1989. g. oktobrī bija \~250000 biedru, apvienoja dažādu sabiedrības slāņu pārstāvjus un kļuva par ietekmīgāko politisko spēku Latvijā un komunistiskās partijas kontrolei nepakļāvās; uzvarot 1989. g. 18. marta vēlēšanās leģitīmi pārņēma varu Latvijā.
- Interfronte politiska organizācija, kas izveidojās Latvijā 20. gadsimta 80. gadu beigās ar mērķi saglabāt sociālismu un Latviju Padomju Savienības sastāvā.
- toriji Politiska partija (Lielbritānijā no 17. līdz 19. gadsimtam), kura pauda lielo zemes īpašnieku un augstākās garīdzniecības intereses un uz kuras bāzes 19. gadsimtā izveidojās konservatīvo partija; šīs partijas, arī konservatīvo partijas, biedri.
- niveleri Politiska partija Anglijā Kromvela laikos, tā centās pēc vispārējas vienlīdzības.
- nacionālliberāļi Politiska partija ar nacionālu ievirzi Rietumeiropā (piemēram, Vācijā līdz 1918. gadam, Anglijā).
- montaņāri Politiska partija Francijas Nacionālajā sapulcē 1848.-1849. g.
- šimpoto Politiska partija Japānā 1882.-1898. g.
- oktobristi Politiska partija Krievijā (1905-17; "17. oktobra savienība").
- eseri Politiska partija Krievijā 20. gs. pirmajā cet., kuru galvenā cīņas forma bija individuālais terors.
- gomindāns Politiska partija Ķīnā, dibināta 1912. g. no 1949. Taivānā.
- vigi Politiska partija Lielbritānijā (no 17. līdz 19. gadsimtam) - Lielbritānijas liberālās partijas priekštece; šīs partijas biedri.
- ļaudininki Politiska partija Lietuvā (1922.-1936. g.); oficiālais nosaukums - Lietuvas Zemnieku ļaudininku savienība.
- reinzemnieki Politiska partija Livonijas ordeņa valstī 14. un 15. gs., kurā sastāvēja gk. no Reinzemes ieceļojušie bruņinieki.
- kongress Politiska partija vai organizācija.
- bonapartisms Politiskā partija, kas cīnījās par franču impērijas atjaunošanu pēc Napoleona krišanas (1815. g.).
- leiboristu partija politiska partija, kas veidota, lai aizstāvētu strādnieku intereses (Lielbritānijā, Austrālijā un dažās citās valstīs).
- politizspiedze Politiskā pārvalde.
- politpārvalde Politiskā pārvalde.
- siguranca Politiskā policija Rumānijā (1921.-1944. g.).
- proklamācija Politiska satura (parasti nelegālas organizācijas) rakstveida uzsaukums, kas paredzēts izplatīšanai atklātībā.
- leiboristi Politiska strādnieku partija (piemēram, Anglijā, Austrālijā).
- kuluārpolitika Politiska taktika, kad runā un vienojas ar lēmuma pieņēmējiem ārpus oficiālām sēdēm.
- libertārisms Politiska teorija, kas indivīda tiesības ceļ augstāk par visiem citiem apsvērumiem un šo tiesību nodrošināšanas vārdā tiecas līdz minimumam samazināt valsts varu.
- atlantisms Politiska teorija, kas pēc 2. pasaules kara pamatoja ASV un Rietumeiropas valstu ciešas sadarbības nepieciešamību.
- komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām".
- marksisms politiska un ekonomiska mācība, kas paredz kapitālisma iekārtas gāšanu, valsts kontroli pār ražošanas līdzekļiem un nākotnē bezšķiru sabiedrības izveidošanu.
- sociālisms Politiska un ekonomiska mācība, kuras pamatā ir nostādne, ka jāizveido tāda iekārta, kur galvenie ražošanas līdzekļi būtu sabiedriskā īpašumā, visa sabiedrība kontrolētu produktu sadali un maiņu un notiktu virzība uz pilnīgu sociālo vienlīdzību; centieni šādu iekārtu radīt.
- čartisms Politiska un sociāla masu kustība Anglijā 19 gs. pirmajā pusē.
- slepenpolicija Politiskā vai kriminālā policija; politiskās izmeklēšanas un represīva institūcija.
- gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija.
- Latvijas Brīvības cīņas politiska, diplomātiska un militāra cīņa 1918.-1920. g. par 1918. g. 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas izveidošanu un aizsardzību.
- kapitālisms Politiska, sociāla un ekonomiska sistēma, kuras pamatā ir ražošanas līdzekļu privātīpašums un kurā preču ražošana un sadale atkarīga no privātkapitāla investīcijām un peļņas interesēm.
- Homo politicus politiskais cilvēks.
- politemigrants Politiskais emigrants.
- politieslodzītais Politiskais ieslodzītais.
- politruks Politiskais komisārs un kontrolieris padomju armijā, sīks politikānis; poļitruks.
- militārisms Politiskais režīms, kurā noteicošā loma ir bruņotajiem spēkiem un militārrūpnieciskajam kompleksam.
- politvadītājs Politiskais vadītājs.
- korporatīvisms Politiskās domas virziens un politiskā kustība, kas tiecas nodibināt šādu iekārtu.
- reformisms Politiskās domas virziens, kas par sabiedrības attīstības ceļu atzīst vienīgi pakāpeniskas pārmaiņas un reformas bez pēkšņiem revolucionāriem pārveidojumiem; attiecīga politiskā darbība.
- keinsisms Politiskās ekonomijas teorijas, ko izstrādājis Dž. M. Keinss un viņa sekotāji, it īpaši tās, kuru pamatā ir nostādne, ka arī kapitālistiska ekonomika valstij jāregulē.
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē.
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā).
- PIF Politiskās izglītības fonds.
- PIN Politiskās izglītības nams.
- politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs.
- valsts sagrābšana politiskās korupcijas forma; valsts nolaupīšana; valsts nozagšana.
- partijnieks Politiskas partijas biedrs.
- frakcija politiskas partijas daļa, kuras uzskati var nesaskanēt ar partijas kopīgo līniju.
- frakcija politiskas partijas vai apvienības deputātu grupa parlamentā.
- ohranka Politiskās policijas apsardzības nodaļa (cariskajā Krievijā).
- reakcionārs Politiskās reakcijas piekritējs vai līdzdalībnieks; konsekvents (politiskā, ideoloģijas, kultūras, tehnikas) progresa ienaidnieks.
- normatīvisms Politiskās un tiesiskās domas virziens, kas radās 20. gs. 1. p. uz neopozitīvisma un neokantisma filozofijas bāzes.
- politiskais apvērsums politiskās varas pāreja no viena politiskā spēka (šķiras, sociālā slāņa, politiska grupējuma vai partijas) rokām cita politiskā spēka rokās; šāds apvērsums var būt bruņots un vardarbīgs, var būt arī bez bruņotas cīņas un atklātas vardarbības un pat notikt pastāvošo tiesību normu ietvaros.
- autoritārisms Politiskas varas sistēma, kam raksturīga pārmērīga varas koncentrācija valsts vadītāja rokās.
- tulkojumpolitika politiskās varas un sistēmu, kā arī to maiņas, ietekme uz tulkojamo literāro darbu izvēli un tulkojumu kvalitāti.
- haktīvisms Politiskas, ekonomiskas, reliģiskas un kultūru cīņas internetā, uzlaužot mājaslapas u. tml. (angļu "hacktivism").
- atbrīvošanās Politiskas, ekonomiskas, tiesiskas vai militāras neatkarības iegūšana (pašu spēkiem).
- trockisms Politiski ideoloģisks virziens, kura vadītājs bija Ļ. Trockis; radikāls revolucionārs internacionālisms (pasaules revolūcija).
- PRK Politiski represēto klubs (kopā ar nosaukumu: PRK "Rēta").
- balkanizācija Politiski teritoriālu vienību deintegrācija, kas pāraug bruņotās sadursmēs starp etniskām kopienām.
- mahdistu sacelšanās politiski-reliģiska tautas cīņa Sudānā pret turku un ēģiptiešu virskundzību un angļiem 1882-98, ko vadīja Muhameds Ahmeds, nosaucot sevi par mahdī.
- rasu diskriminācija politiski, ekonomiski un sociāli pasākumi, kas ierobežo zināmu iedzīvotāju grupu tiesības kādā valstī viņu rasu piederības dēļ.
- parlamentārisma krīze Latvijā politiskie, sabiedriskie un ekonomiskie procesi Latvijā 20. gs. 30. gados, kas izpaudās kā parlamentārās sistēmas nespēja kvalitatīvi realizēt valsts pārvaldi un adekvāti reaģēt uz valstī notiekošo, un tās sekas bija parlamentāras pārvaldes nepopularitāte plašās iedzīvotāju aprindās.
- fuorušīti Politisko bēgļu apzīmējums Itālijā 19. gs. un 20. gs. pirmajā pusē.
- baznīcu demonstrācijas politisko demonstrāciju veids 1905. g. revolūcijas laikā, kad pārtraucot dievkalpojumu sociāldemokrātu aktīvisti aicināja baznīcēnus iesaistīties revolucionārā darbībā un gāzt pastāvošo varu, nereti pēc šādām aģitatori mudināja ļaudis izlaupīt un dedzināt muižas.
- bēru demonstrācijas politisko demonstrāciju veids, kas tiek rīkots kāda politiska darbinieka vai vai bojā gājuša masu politiskā pasākuma dalībnieka bēru laikā; piemēri: 1905. g. revolūcijas laikā Latvijā, ielu gājieni, manifestācijas, mītiņi pie revolucionāru kapiem; G. Astras bērēs 1988. g. 19. aprīlī; Rīgas OMON uzbrukumā Iekšlietu ministrijai nogalināto cilvēku bēru laikā 1991. g. 25. janvārī.
- politlēģeris Politisko ieslodzīto nometne.
- politskola Politisko mācību forma politisko pamatjautājumu apgūšanai.
- politnodarbība Politisko mācību nodarbība.
- politstunda Politisko mācību nodarbība.
- politpulciņš Politisko mācību pulciņš.
- relegacija Politisko noziedznieku izsūtījums trimdā Senajā Romā, kas parasti nebija saistīts ar tiesību atņemšanu.
- pilsoniskais miers politisko partiju savstarpējo strīdu pārtraukšana situācijā, kas ir kritiska valstij.
- radikalizācija Politisko prasību virzīšanās uz galējībām.
- globālisms Politisko problēmu aplūkošana pasaules mērogā un kontekstā ar pasaules kundzības pretenzijām, lielvalstu ģeopolitikas variants.
- politiskā diskriminācija politisko tiesību ierobežošana vai pilnīgs aizliegums.
- atīmija Politisko un civilo tiesību atņemšanas procedūra Senajā Grieķijā.
- ideoloģija Politisko, tiesisko, morālo, estētisko, reliģisko un filozofisko uzskatu un ideju sistēma.
- kasiks Politisks darbinieks Spānijā un Latīņamerikā, kurš ieguvis varu kādā valsts rajonā.
- labējs Politisks darbinieks, kas aizstāv brīvā tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- žirondisti Politisks grupējums (18. gadsimta Lielās franču revolūcijas laikā).
- ziloti Politisks grupējums Bizantijā 14. gs. 40. gados, kas centās palielināt pilsētu nozīmi politiskajā dzīvē un atņemt varu feodāļiem.
- jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību.
- populāri Politisks grupējums Senajā Romā (2.-1. gs. p. m. ē.), kas pauda lauku un pilsētu plebeju intereses.
- batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu.
- anarhosindikālisms Politisks novirziens arodbiedrībās, kas ideoloģiski un politiski ir anarhisma ietekmē.
- baltie Politisks novirziens; pretstats: sarkanie.
- petraševskieši Politisks raznočincu jaunatnes pulciņš, izveidojās Pēterburgā 1844. g., arestēti 1849, amnestēti 1856 (izņemot vadītāju M. Petraševski).
- harta Politisks un juridisks dokuments, kurā gk. izteiktas kādu sabiedrības slāņu politiskās prasības.
- milerānisms Politisks virziens Francijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas izraisīja šķelšanos Sociālistu partijā.
- ekonomisms Politisks virziens Krievijas sociāldemokrātijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā, kas uzskatīja, ka strādniekiem jācīnās par ekonomiskām tiesībām, bet ar politiku lai nodarbojas liberāļi.
- sociāldemokrātija Politisks virziens strādnieku kustībā, kurš radās 19. gadsimta beigās un kura mērķis ir pakāpeniski, ar demokrātiskām metodēm izveidot sociālistisku sabiedrību.
- klerikālmonarhistisks politisks virziens, kas apvieno klerikālismu un monarhismu.
- panhellēnisms Politisks virziens, kas cenšas apvienot visas grieķu ciltis vienā valstī, lielgrieķijā.
- klerikālisms Politisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
- monarhisms Politisks virziens, kura mērķis ir monarhijas nodibināšana, saglabāšana.
- ģeopolitika Politoloģiska koncepcija, pēc kuras valsts ārējo politiku nosaka ģeogrāfiskie faktori.
- fronda Pret absolūtismu vērsta sociāli politiska kustība Francijā 17. gs. vidū.
- Kontinentālā blokāde pret Lielbritāniju vērsta Francijas politisko un ekonomisko pasākumu sistēma 1806.-1809. g., kuru ieviesa ar Napoleona I dekrētu 1806. g. 21. novembrī un kas aizliedza visām Francijai pakļautajām un sabiedrotajām valstīm tirdzniecības, pasta u. c. sakarus ar Lielbritāniju; to atcēla 1814. g. pēc Napoleona I atteikšanās no troņa.
- opozīcija Pretdarbība, pretošanās, savu uzskatu, savas politikas pretstatīšana kādiem citiem uzskatiem, kādai citai politikai.
- uzvara Pretinieka pārspēšana (piemēram, strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē); veiksmīgs (šādas cīņas) rezultāts.
- uzņemšana pilsonībā procedūra, kuras rezultātā persona iegūst konkrētās valsts pilsonību - pilsoņa tiesisko statusu, ciešu tiesisku un arī politisku saikni ar valsti, gūst iespēju izmantot šīs valsts likumos noteiktās pilsoņa tiesības un pildīt pilsoņa pienākumus.
- pretpārliecināšana Process, kurā kāda persona, politiskā grupa vai valdība tiek pārliecināta atteikties no tās ieplānotās vai iecerētās rīcības.
- valodas atdzimšana process, kurā, apzināti īstenojot noteiktu valodas politikas pasākumu kompleksu, tiek atjaunota izzudusi valoda.
- aizsargsistēma Protekcionisms - ārējās tirdzniecības politikas sistēma nacionālās tautsaimniecības aizsardzībai un konkurences spēju kāpināšanai ar ārzemēm.
- panseksuālisms Psihoanalīzes kā universāla līdzekļa izmantošana, lai izskaidrotu ģeopolitiskās, seksuālās u.c. problēmas.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- kremļoloģija PSRS politiskās vadības studēšana.
- komentārs Publicistikas žanrs - operatīvs materiāls, kurā īsi analizēts un vērtēts kāds sabiedrisks vai politisks notikums, pasākums u. tml.
- orators Publiskais runātājs par (parasti) sabiedriski politiskiem, juridiskiem, zinātniskiem, reliģiskiem tematiem.
- zemes izmantošanas plānošana publiskās politikas nozare, kas ietver pasākumus zemes efektīvas izmantošanas sakārtošanai un regulēšanai.
- lekcija Publisks priekšlasījums, stāstījums par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem.
- priekšlasījums Publisks stāstījums, publiska runa par kādiem (piemēram, zinātnes, politikas, mākslas) jautājumiem; lekcija, referāts.
- boļševisms Radikāls marksistisks politiskās domas virziens, komunistiska mācība, kas realizējās Krievijas un PSRS kompartijas darbībā un bija arī paraugs citu valstu komunistiskajām partijām; vēlāk bieži vien pazemojošs apzīmējums revolucionārajam komunismam.
- radikalizācija Radikālu kustību, līdzekļu, vadītāju īpatsvara palielināšanās politikā vai kādā politiskā organizācijā, kustībā.
- politizēt Radīt (kam) politisku raksturu; ciešāk saistīt (ko) ar politiku.
- sabiedriskās drošības līmenis rādītājs, kas atspoguļo atsevišķu personu, dažādu sociālo grupu un valsts iekšējās drošības stāvokli kopumā, kriminālo apdraudējumu gadījumus, kā arī nosaka valsts politikas prioritātes, virzienus un formas valsts iedzīvotāju tiesiskajā aizsardzībā.
- hunta Reakcionāru militāru personu grupa, politiska kliķe, kas valstī sagrābusi varu.
- reālpolitiķis Reālpolitikas piekritējs.
- politizēties Refl. --> politizēt(1); tikt politizētam.
- donātisms Relģiska kustība, agrās kristietības virziens Ziemeļāfrikā 4.-5. gs.; sludināja reliģisku stingrību, 4. gs. v. kļuva par sociālpolitisku kustību pret Romas valsti.
- amfiktionija Reliģiska un politiska cilšu un polišu savienība Senajā Grieķijā.
- buhmanisms Reliģiski ētiska un politiska kustība, kas izvirza cilvēces glābšanas mācību, kuras centrā ir indivīda morālā pārtapšana, aizsācis 1938. g. amerikāņu luteriešu mācītājs F. Buhmanis.
- cionisms Reliģiski nacionālistiska politiska kustība (kopš 19. gs. beigām) par visu ebreju sapulcināšanu viņu vēsturiskajā pirmdzimtenē, ebreju valsts atjaunošanu un stiprināšanu, ebreju pārceļošanu uz Izraēlu un arābu izstumšanu no šī reģiona.
- saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām.
- panislāmisms Reliģiski politiska ideoloģija, kuras pamatā ir nostādne, ka visas pasaules musulmaņiem jākļūst vienotiem un visām valstīm, kur valdošā reliģija ir islāms, jāsaliedējas.
- sikhi Reliģiski politiska indiešu sekta, kas izveidojusies muhamedānisma ietekmē kā islāma un hinduisma sintēze.
- reformācija Reliģiski politiska kustība Rietumeiropā 16. gs., kas cīnījās par pārmaiņām reliģiskajā dzīvē; šīs kustības gaitā nostiprinājās jauns kristietības virziens - protestantisms.
- vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
- puritānisms Reliģiski politiska protestantu kustība (angļu un skotu sabiedrībā 16. un 17. gadsimtā), kuras sākotnējais mērķis bija atbrīvot anglikāņu baznīcu no katolicisma elementiem.
- gallikāņi Reliģiski politiskas kustības dalībnieki Francijā (13.- 18. gs.), kuri centās panākt Francijas katoļu baznīcas neatkarību no pāvesta.
- sikarieši Reliģiski politiskās kustības radikālā spārna pārstāvji Romas provincē Jūdejā 1. gs.
- saduķeji Reliģiski politisks grupējums Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 70. g. m. ē., kas bija nacionālisti un sadarbojās ar romiešiem ar mērķi saglabāt jūdu valsti; šā grupējuma pārstāvji; saduceji.
- josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi.
- 1297.-1330. gada karš Rīgas arhibīskapa un Rīgas pilsētas karš pret Livonijas ordeni, ko izraisīja Rīgas arhibīskapa un Livonijas ordeņa sāncensība par politisko hegemoniju Livonijā un Livonijas ordeņa centieni palielināt savu varu, kas izvērtās savstarpējos uzbrukumos un postījumos; 1329. g. oktobrī Livonijas ordenis sāka ilgstošu Rīgas aplenkumu, kā rezultātā 1330. g. 18. martā Rīgas rāte nolēma kapitulēt un 20. martā parakstīja Mīlgrāvja līgumu.
- tirgoties risināt politiskas intrigas, slēgt vienošanās.
- Antonijs Romiešu politiķis un karavadonis Marks Antonijs ("Antonius", ap 82.-30. g. p. m. ē.), Cēzara piekritējs, vēlāk Oktaviāna sāncensis cīņā par varu.
- havaķ poļitiku runāt par politiku.
- mančestrisms Rūpniecības ekonomiskās politikas virziens, kas radās Anglijā 19. gs. 30. gados sakarā ar cīņu pret labības ievedmuitu; tas aizstāvēja brīvtirdzniecību un pilnīgu atteikšanos no valsts iejaukšanās ekonomiskajā dzīvē; ievērojamākie šā virziena pārstāvji bija Kobdens un Braits (no Mančestras).
- renesanses laikmeta humānisms sabiedriska kustība, literatūras virziens, kas atspoguļoja buržuāzijas antifeodālo pasaules uzskatu cīņā pret personības apspiešanu un pret baznīcas politisko varu.
- narodņicisms Sabiedriska un politiska kustība (Krievijā 19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuras ideoloģijā apvienojās agrārās demokrātijas antifeodālā programma ar utopiskā sociālisma idejām.
- forums Sabiedriskajā un politiskajā dzīvē nozīmīga vieta, telpa, celtne.
- manifests Sabiedriskas organizācijas, politiskas partijas u. tml. rakstveida paziņojums par saviem uzskatiem, programmu, lēmumiem.
- SPI Sabiedriskās politikas institūts.
- illīrisms Sabiedriski politiska kustība 19. gs. 30. un 40. gados Horvātijā, Slavonijā un Dalmācijā ar mērķi radīt "Lielo Illīriju", kas apvienotu visus dienvidu slāvus.
- abolicionisms Sabiedriski politiska kustība par verdzības atcelšanu (18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē).
- mondiālisms sabiedriski politiska kustība par vienotas pasaules valdības nodibināšanu.
- Apvienotā darbaļaužu fronte sabiedriski politiska organizācija PSRS 1988.-1991. g., kas vērsās pret saimniekošanas formu daudzveidības ieviešanu PSRS un politisko uzskatu plurālismu, idealizēja staļinismu.
- Sibīrijas un Urālu latviešu nacionālā padome sabiedriski politiska organizācija, dibināta 1919. g. martā Irkutskā (Krievijā), apvienojoties Rietumsibīrijas Nacionālai padomei (dibināta 1918. g. oktobrī Omskā) un Tālo Austrumu Centrālajam birojam (dibināts 1918. g. novembrī Vladivostokā), pārstāvēja Latvijas un latviešu intereses Sibīrijā un Tālajos Austrumos, vēlāk tai bija latviešu kultūras autonomijas un centrālās organizācijas funkcijas; darbojās līdz 1920. g. janvārim.
- hunta Sabiedriski politiska organizācija, sapulce vai apvienība (parasti Spānijā, Latīņamerikas zemēs).
- RUH Sabiedriski politiska tautas kustība Ukrainā, izveidota 1989.
- tanzimats Sabiedriski politiskās reformas Osmaņu impērijā 1839.-1870. g., kas paātrināja feodālās iekārtas sairumu.
- nometne Sabiedriski politisks (piemēram, valstu, šķiru) grupējums, arī sabiedriski politisks virziens.
- smenovehisms Sabiedriski politisks strāvojums 20. gs 20. gados, gk. krievu emigrantu inteliģences vidū, kas gaidīja drīzu politisko apstākļu maiņu Krievijā.
- slavofilisms Sabiedriski politisks virziens (19. gadsimta vidū Krievijā), kam pamatā bija ideja par to, ka Krievijai nepieciešams īpašs, no Rietumeiropas zemēm atšķirīgs attīstības ceļš.
- ohlokrātija sabiedriski politisku grupu, politiski nepieredzējušu aprindu vara, kas apelē pie lētiem populistiskiem noskaņojumiem un manipulē ar tiem.
- apmītņošana Saimnieciskās politikas virziens jaunu teritoriju apgūšanā, kas galveno uzmanību pievērš apmetņu radīšanai un veidošanai.
- partejiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem; partijiskums.
- partijiskums Saistība ar kādu politisku partiju; atbilstība kādas politiskas partijas, kādas šķiras, sociālas grupas principiem.
- ārpolitisks Saistīts ar ārpolitiku.
- ekonomisks saistīts ar ekonomiku (3) vai politisko ekonomiju, tām raksturīgs.
- ģeopolitisks Saistīts ar ģeopolitiku, tai raksturīgs.
- iekšpolitisks Saistīts ar iekšpolitiku.
- kultūrpolitisks Saistīts ar kultūras politiku, tai raksturīgs.
- lielvalstisks Saistīts ar lielvalsti, raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- politmasu Saistīts ar plašu iedzīvotāju masu politisko izglītošanu un audzināšanu.
- politisks saistīts ar politiku (1), tai raksturīgs.
- politekonomisks Saistīts ar politisko ekonomiju, tai raksturīgs.
- reālpolitisks Saistīts ar reālpolitiku, tai raksturīgs.
- sociālpolitisks Saistīts ar sabiedrības politisko dzīvi, tai raksturīgs.
- sakāvniecisks Saistīts ar sakāvi (parasti politiskā cīņā), tai raksturīgs.
- valstisks Saistīts ar valsti; raksturīgs tās politikai, ideoloģijai.
- skaldi un valdi saka par rīcību, politiku, ko realizē ar uzkundzēšanos, varas sagrābšanu, izraisot nesaskaņas.
- camorra Sākumā slepena politiska, vēlāk noziedznieku savienība Neapolē, Itālijā.
- sekta samērā šaura cilvēku grupa (piemēram, politikā, mākslā) ar vienādiem ierobežotiem, dogmatiskiem uzskatiem un pretstata sevi visai pārējai sabiedrībai.
- konference Sanāksme, sapulce, apspriede, kurā piedalās politiski delegāti, sabiedriski darbinieki, zinātnieki vai kādu profesiju pārstāvji kādu jautājumu apspriešanai, izskatīšanai, diskutēšanai un attiecīgu lēmumu pieņemšanai.
- sandinisti Sandino Nacionālās atbrīvošanās fronte ("Frente Sandinista de Liberation National") politiska kustība, kas 1979. g. gāza diktatūru Nikaragvā; izveidojās 1961. g., pie varas bija 1979.-1990. g.
- konflikts Sarežģījumi, asas domstarpības (politiskajās, starptautiskajās attiecībās).
- transakcija Sarunas, arī vienošanās (ekonomikā, politikā); plašs (parasti finansiāls) darījums.
- blokēties Sastādīt politisku bloku.
- bloķēties Sastādīt politisku bloku.
- renegātisms Savas līdzšinējās, parasti politiskās, pārliecības noliegšana un pievienošanās šīs pārliecības pretiniekiem.
- politipisks Savienojumā "politipiska suga": suga, kas sastāv no vairākām pasugām.
- COMECON Savstarpējās ekonomiskās palīdzības padome (angļu "Council for Mutual Economic Aid"), SEPP - institūcija Austrumu bloka valstu ekonomiskās politikas koordinācijai; dib. 1949 (c. Maskavā), likvidēta 1991.
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
- koalīcija Savu identitāti saglabājušu politisku partiju, frakciju vai grupu apvienošanās uz noteiktu laiku uzdevumu veikšanai.
- dezinvestēšana Savu investīciju izņemšana no kādas valsts sakarā ar politiskiem iemesliem.
- epigonisms Sekošana (kādam zinātnes, politikas, mākslas virzienam, slavenai personai) bez radošas, oriģinālas pieejas.
- hetairija Senā Grieķijā politisku domu biedru sabiedrība, dažādu nolūku izvešanai.
- sinoikisms Senā Grieķijā vairāku novadu vai pilsētiņu politiska apvienošanās vienā pilsētā jeb valstī.
- sinekisms Senajā Grieķijā - savrup dzīvojošu ģinšu un cilšu kopienu apvienošanas vienotā politiskā vienībā pilsētvalstī (polisā).
- gimnasijs Senajā Grieķijā mācību iestāde dižciltīgiem jauniešiem, kas tur nodarbojās ar vingrošanu, mācījās politiku, filozofiju un literatūru.
- atellāna Senajā Romā - tautas komēdija, bieži vien ar politisku saturu; nosauktas pēc Atellas (Kampaņā) pilsētas, kurā tās radušās.
- triumvirāts Senajā Romā - trīs politisku darbinieku vai karavadoņu savienība augstākās varas sagrābšanai 1. gs. p. m. ē.
- cenzors Senajā Romā - vēlēta amatpersona, kas pārzināja pilsoņu īpašuma novērtēšanu tā aplikšanai ar nodokļiem, uzraudzīja pilsoņu dzīves veidu un pārbaudīja viņu politisko uzticamību.
- stratēgs Senās Grieķijas polisās - karavadonis ar plašām militārām un politiskām pilnvarām.
- farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus.
- kleruhija Sengrieķu (gk. atēniešu) militāra apmetne (6.-4. gs. p. m. ē.), ko dibināja pakļauto un sabiedroto valstu teritorijā lai apgādātu grieķu kolonistus ar zemi un nodrošinātu militāru un politisku kontroli pār sabiedrotajiem.
- agoni Sengrieķu sacīkstes, kas notika gk. reliģiskos vai politiskos svētkos.
- demagogs Seno Atēnu (5. gs. p. m. ē.) demokrātiskā virziena politisks darbinieks, piemēram, Perikls u. c.
- Tanija Senpilsēta Ēģiptes ziemeļos, Senās Ēģiptes politikas un mākslas centrs Nīlas deltā, hiksu galvaspilsēta, Ramzesa II laikā - Ēģiptes 2. galvaspilsēta, vairāki arhitektūras pieminekļi no XIII-X gs. p. m. ē.
- Saraja Senpilsēta Krievijas Astrahaņas apgabalā, Ahtubas krastā, dibināta 1254. g. kā Zelta ordas politiskais centrs, stipri sagrauta Timura karagājienā 1395. g., nopostīta 1480. g.
- Montealbana Senpilsēta Meksikā ("Monte Alban"), Oahakas pavalstī, sapoteku, pēc tam mišteku politikas un kultūras centrs (IV gs. p. m. ē. - XVI gs. m. ē.), arhitektūras pieminekļi: piļu, piramīdu, amfiteātra, akmens kāpņu (platums - 40 m), kapeņu drupas.
- Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas.
- Palenkes senpilsēta senpilsēta Meksikā (“Palenque”), Čjapasas štatā, maiju politiskais un kultūras centrs III-VIII gs., saglabājušās pils, Saules, Krusta, Uzrakstu tempļa drupas ar cilņiem, kapenes ar zemciļņiem, sarkofāgu.
- sirventesa Senprovansiešu dzejas paveids, kanconai līdzīgā formā, parasti politiska vai morāliska satura.
- sieviešu kustība sieviešu cīņa par līdztiesību ar vīriešiem saimnieciskajā, sabiedriski politiskajā un kultūras dzīvē.
- politmācības Sistemātisku zināšanu apguve politikas jautājumos; attiecīgās nodarbības; politiskas mācības.
- sazvērestība Slepena apvienošanās kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
- slepenais karš slepena ideoloģiskā vai ekonomiskā cīņa, organizējot politiskas diversijas, pret valdību vērstu propagandu, izplatot provokatoriskas baumas iedzīvotāju vidū u. tml.
- spiegošana Slepena informācijas vākšana, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- sazvērēties Slepeni apvienoties kopējai darbībai (pret kādu, pret ko) politisku mērķu sasniegšanai.
- spiegot Slepeni vākt informāciju, piemēram, par cilvēka, organizācijas darbību, parasti politiskiem, valsts drošības vai ekonomiskiem mērķiem.
- ilumināti Slepenu reliģiski politisku biedrību locekļi Eiropā, galvenokārt Bavārijā 18. gs. otrajā pusē; cīnījās pret jezuītu ietekmi.
- veicinātāja loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums, lai: a) sekmētu kopienā dzīvojošo cilvēku apvienošanos un darbošanos formālās un neformālās grupās, kurām var būt dažādi mērķi, piemēram, dalīšanās idejās par kopienas attīstību, sociālo un politisko pārmaiņu veicināšana, sociāli ievainojamu grupu pārstāvniecība; b) veicinātu un padarītu iespējamu dažādu konfliktu risināšanu starp indivīdiem un kopienā.
- sociālā institūcija sociāla sistēma, sociālās politikas realizācijas līdzeklis, lai uzlabotu cilvēku sociālo labklājību, nosakot sociālo pakalpojumu piemērotības un pieņememības pakāpi un nodrošinot pakalpojumu pieejamību atbilstoši cilvēku sociālajām vajadzībām.
- netaisnība Sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība.
- taisnība Sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība; arī taisnīgums (1).
- sociālā administrēšana sociālās politikas administratīvā procesa nodrošināšana un pārvaldība.
- vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem.
- polisa Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); pilsētvalsts.
- pilsētvalsts Sociālekonomiski un politiski suverēna pilsēta kopā ar tās apkārtējo teritoriju (senajā Grieķijā, Romā); polisa.
- STEEP Sociāli demogrāfiskie faktori (sociālie, kultūras un demogrāfiskie), tehnoloģiskie faktori (produkti, procesi, informācijas tehnoloģija, komunikācijas, transports), ekonomiskie faktori (fiskālā un monetārā politika, ienākumi, dzīves standarti, valūtas maiņas kursi utt. ), ekoloģiskie faktori (atkritumu pārstrāde, piesārņojums, enerģētisko resursu patēriņš utt. ), politiskie faktori (valsts tiesiskā un regulējošā ietekme, valsts politika dažādās ar tūrismu saistītās jomās).
- gandisms Sociāli politiska un reliģiski filozofiska doktrīna, kas māca, ka nacionālā neatkarība sasniedzama mierīgā ceļā, iesaistot plašas tautas masas un apelējot pie tās reliģiskajām jūtām.
- sunjatsenisms Sociālpolitiska mācība, kuras pamatlicējs ir ķīniešu revolucionārais demokrāts Suņs Jatsens.
- svētbilžu ķildas sociālpolitiska un reliģiska kustība v-laikos, kas bija vērsta pret svētbilžu kultu un kristīgo baznīcu; visplašāk izvērsās Bizantijā 8. gs. - 9. gs. 1. pusē.
- akcionisms Sociālpolitisko, parasti ekstrēmiski orientēto kustību taktika, kam raksturīga politisko mērķu neskaidra izpratne un spontāns protests pret pastāvošo varu.
- ielas līmeņa birokrātija socioloģijas teorija, kas izskaidro grūtības, ar kādām sastopas darbinieki (tostarp sociālie darbinieki), un raksturo veidus, kā tiek pārvarētas pretrunas starp vajadzību pēc individuāliem risinājumiem pakalpojumu sniegšanā un standartizētiem politiskajiem un administratīvajiem nosacījumiem, kas darbiniekiem jāievēro.
- politiskā nāve sods - visu politisko un pilsoņa tiesību atņemšana.
- falangists Spānijas politiskās partijas "Spānijas falanga" biedrs.
- kaudiljo Spāņu valodas valstīs - militārais vai politiskais vadonis.
- Peloponēsas savienība Spartas vadītā grieķu militārpolitiskā savienība, dibināta 6. gs. p. m. ē. 2. pusē, pastāvēja līdz 362. g. p. m. ē.
- analītiķis Speciālists, kas veic (piem., ekonomisko vai politisko procesu) analīzi.
- politizēt Spriedelēt par politikas jautājumiem.
- atspriegums Sprieguma mazināšanās politiskās attiecībās; detante.
- staļinisms Staļina ieviestais politiskais režīms, tā atsevišķa izpausme; ar šo režīmu saistītā ideoloģija.
- jaunatnes darbinieks starpnozaru jomas speciālists, kas veic darbu ar jaunatni, ievērojot jaunatnes politikas pamatprincipus un valsts jaunatnes politikas attīstības plānošanas dokumentus.
- jaunatnes politika starpnozaru politika, kas veicina jauniešu pilnvērtīgu un vispusīgu attīstību, iekļaušanos sabiedrībā un dzīves kvalitātes uzlabošanos.
- Eiropas Cilvēktiesību konvencija starptautisks līgums, kas ir spēkā kopš 1953. g., papildināts ar 12 papildprotokoliem, ir viens no visvairāk izvērstajiem līdz šim pasaulē pieņemtajiem cilvēktiesību dokumentiem, kas uzliek dalībvalstīm par pienākumu nodrošināt visas tajā minētās pilsoniskās un politiskās tiesības un brīvības ne tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, bet arī ikvienam indivīdam, kas atrodas tās jurisdikcijā.
- pakts Starptautisks līgums, vienošanās, kam ir sevišķa politiska nozīme.
- sakāve Stāvoklis, kad (kāds) ir, parasti pilnīgi, pieveikts, uzvarēts, piemēram, strīdā, diskusijā, politiskā cīņā.
- nebrīvība Stāvoklis, kad (kas) atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
- pakļautība Stāvoklis, kad (tauta, valsts u. tml.) ir, parasti politiski, pakļauta (kam) ar varu.
- sakautība Stāvoklis, kad ir piedzīvota sakāve (parasti politiskā cīņā).
- svabadība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas u. tml.) pakļautības, atkarības; stāvoklis, kad nav atkarības, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvība (1).
- brīve stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības; brīvība (1).
- brīvība Stāvoklis, kad nav (politiskas, ekonomiskas, juridiskas) pakļautības, atkarības.
- neapziņa Stāvoklis, kad nav izveidojusies šķiras apziņa, stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- strukturālais eidžisms stereotipi, aizspriedumi un diskriminācija pēc vecuma pazīmes, un tas izpaužas institucionālā līmenī likumos, politikas dokumentos, organizāciju praksē un kultūras īpatnībās; institucionālais eidžisms.
- čompi Strādnieki, vilnas kārsēji, kas 1378. g. Florencē sacēlās pret tirgotājiem, bagātiem meistariem utt.; centās panākt uzņemšanu cunftēs un politiskās tiesības.
- sindikālisms Strādnieku politiskā kustība (radās 19. gs. beigās), kas prasa ražošanas līdzekļu un sadales funkciju nodošanu arodbiedrību (sindikātu) pārziņā.
- šoka terapija strauju un radikālu ekonomisko pārmaiņu politika, kas iedzīvotājiem uz kādu laiku stipri pazemina dzīves līmeni.
- polemika Strīds, kas saistīts ar krasi atšķirīgu (parasti politikas, zinātnes, mākslas) uzskatu iztirzājumu (iespieddarbos, sanāksmēs u. tml.).
- iekšlietas Suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu un tiesisko kārtību; valsts iekšējās lietas.
- valsts iekšējās lietas suverēna valsts kompetence attiecībā uz šīs valsts ekonomisko un politisko iekārtu, sociālo un kultūras sistēmu un tiesisko kārtību
- koloniālisms Šāda politika kā forma, kādā lielākas valstis ekonomiski ekspluatē vāji attīstītas zemes.
- paternālisms Tāda aizbildniecība, sociālā politika vai darba attiecības, kur, it kā rūpējoties par darbinieku, ierobežo viņu iniciatīvu, atbildību, tiesības utt.
- finlandizācija Tāda ārpolitikas neitralitāte, kas nekomunistisku valsti padarīja zināmā mērā atkarīgu no Padomju Savienības (spilgtākais šādas atkarības piemērs bija Somija); mazas valsts centieni savu ārpolitiku veidot tā, lai tā apmierinātu daudz spēcīgāku kaimiņvalsti.
- atvērto durvju politika tāda ekonomiskās politikas nostādne, kas prasa, lai visām valstīm būtu vienlīdz iespējams piekļūt kādas valsts tirgiem.
- valsts noslēpums tāda militāra, politiska, ekonomiska, zinātniska, tehniska vai cita rakstura ziņa, informācija, kura iekļauta Ministru Kabineta apstiprinātajā sarakstā un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var nodarīt kaitējumu valsts drošībai, tās ekonomiskajām vai politiskajām interesēm.
- konservatīvisms tāda pieeja valsts pārvaldīšanai, kas priekšroku dod līdzšinējo institūciju saglabāšanai un ko identificē ar daudzām rietumvalstu politiskajām partijām.
- acefāla sabiedrība tāda sabiedrība, kam nav centralizētas politiskās varas nesēja.
- varavīksnes koalīcija tāda valdība vai politisko spēku apvienība, kurā ietilpst ļoti plaša spektra politiskie spēki.
- klientisms tādas attiecības starp politikas veidotājiem un iedzīvotājiem, kā arī starp pakalpojumu sniedzējiem un pakalpojumu saņēmējiem, ko raksturo asimetriskas un vertikālas varas pozīcijas, kas izpaužas kā aizbildnieciskums un mērķa grupu redzējuma ignorēšana.
- agrārietis Tādas politiskas partijas biedrs, kura pārstāv zemes lielīpašnieku intereses.
- liberāls Tāds (arī politiska partija), kas aizstāv indivīda brīvību, brīvu uzņēmējdarbību un tirdzniecību, mērenas politiskas un sociālas reformas.
- beztiesisks Tāds (stāvoklis, dzīve, politisks režīms), kad trūkst politisko vai civilo tiesību.
- timokrātija Tāds politiskais režīms, kur vara un tiesību un pienākumu apjoms ir proporcionāls īpašuma lielumam.
- mērens Tāds, kam ir nosliece uz kompromisiem (politiskajā darbībā, pārliecībā).
- pagaidu Tāds, kam ir vara, likuma spēks līdz tā aizstāšanai ar pastāvīgām, politiskām, juridiskām u. tml.
- beztiesīgs Tāds, kam nav politisko vai civilo tiesību (par cilvēku).
- neapzinīgs Tāds, kam nav stingri sabiedriski politiskie uzskati.
- labējs Tāds, kas aizstāv līdzšinējo kārtību, ir mērens, izvairās no galējībām (par politisku virzienu, partiju, tās pārstāvjiem, darbību u. tml.).
- apolitisks Tāds, kas atrauts no politikas, kas nav saistīts ar politiku.
- nebrīvs Tāds, kas atrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
- agrārpolitisks Tāds, kas attiecas uz lauksaimniecības politiku.
- provinciāls Tāds, kas ir atpalicis (parasti sabiedriski politiskajā dzīvē); tāds, kam ir sīkas, mietpilsoniskas intereses.
- vājš Tāds, kas ir maz ietekmīgs, nespēcīgs (par valsts varu, tās institūcijām, politisko sistēmu, sabiedrību).
- partijisks Tāds, kas ir saistīts ar kādu politisku partiju; tāds, kas atbilst kādas partijas principiem, pamatnostādnēm.
- prettautisks Tāds, kas ir vērsts pret kādu tautu; tāds, kas ir pretrunā ar kādas tautas politiskajām interesēm, raksturu, būtību.
- antipartejisks Tāds, kas ir vērsts pret politiskas partijas idejiskajiem un organizatoriskajiem principiem; tāds, kas ir pretrunā ar šiem principiem.
- strīdīgs Tāds, kas izraisa atšķirīgus, pretējus uzskatus, domas (par, parasti politikas, zinātnes, mākslas, jautājumiem, parādībām); tāds, kurā tiek pausti atšķirīgi, pretēji uzskati, domas (parasti politikā, zinātnē, mākslā) - piemēram, par tekstu.
- slepens Tāds, kas nav izpaužams, ko nedrīkst atklāt, darīt zināmu sabiedrībai (piemēram, par politiskām, militārām u. tml. darbībām, organizācijām, arī informāciju); tāds, kas noris nelegāli, arī prettiesiski.
- svabads Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā u. tml.) pakļautībā, atkarībā; tāds, kas nav atkarīgs, piemēram, no citiem sabiedrības locekļiem, kādām ietekmēm; brīvs (1).
- brīvs Tāds, kas neatrodas (politiskā, ekonomiskā, juridiskā) pakļautībā, atkarībā.
- apolitisks Tāds, kas neinteresējas par politiku, izvairās no tās.
- kristīgs Tāds, kas savā politiskajā darbībā izmanto kristietības idejas (par politisku organizāciju biedriem, locekļiem, arī par politiskām organizācijām); tāds, kurā ir izmantotas kristietības idejas (par, parasti politisku, mācību).
- netaisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); netaisnīgs (2).
- netaisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā nevienlīdzība, nelīdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu).
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem); taisnīgs (2).
- taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
- Taipejas misija Latvijā Taivānas pārstāvniecība Latvijā, izveidota 1995. g., kad politisku apsvērumu dēļ Latvija bija spiesta pazemināt Taivānas ģenerālkonsulāta statusu; ar misijas starpniecības Taivāna sniedz dažāda veida palīdzību Latvijas skolām un sociālās aprūpes dienestiem, gk. ārpus Rīgas.
- tiesiskā mentalitāte tās vai citas sociālas grupas, šķiras, nācijas, tautas vai kāda cita cilvēku kopuma stabils pasaules uzskats par tiesībām un valsti, to pastāvēšanu un funkcionēšanu, sevišķi saistīta ar tiesisko un politisko realitāti sabiedrībā.
- zemstrāva Tas, kas (piemēram, mākslas darbā) nav vārdos izsacīts vai citādi klaji pausts (kāda grupējuma, arī kāda mākslas, sabiedriska, politiska virziena ietvaros).
- uzvarētājs tas, kas ir uzvarējis (strīdā, politiskā cīņā, ekonomiskā konkurencē)
- līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reakcionāru) politisku virzienu, grupējumu.
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
- vēsturiskais žanrs tēlotājas mākslas žanrs, kas pievēršas sociāli un politiski nozīmīgu pagātnes notikumu un personību attēlošanai.
- Vatikāns teokrātiska pilsētvalsts, kas izvietota šajā uzkalnā, Romas katoļu baznīcas politiskais, administratīvais un ideoloģiskais centrs; Romas pāvesta (katoļu baznīcas galvas) rezidence.
- islama tiesības teokrātisko politisko režīmu tiesības, islāma reliģijas neatņemama sastāvdaļa (šariats).
- liberālisms Teorija un sociālpolitiska nostāja, kas vērsta uz pārstāvniecisku valdīšanu, preses, vārda un ticības brīvību, šķiru privilēģiju atcelšanu, brīvu starptautisko tirdzniecību u. tml.
- doktrīna Teorija, mācība (zinātniska, filozofiska, politiska); politiska programma.
- kara perēklis Teritorija, kurā radies politisks saspīlējums, kas var izraisīt karu.
- familizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru ģimenei pašai jāspēj parūpēties par saviem ģimenes locekļiem.
- defamilizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru valsts uzņemas rūpes par indivīdu un ģimeni, līdz ar to sekmējot indivīda iespējas īstenot savus mērķus neatkarīgi no ģimenes ierobežojumiem.
- TB/LNNK Tēvzemei un Brīvībai/Latvijas Nacionālās neatkarības kustība - Latvijas politisko partiju apvienība.
- avantūrisms Tieksme uz avantūrām; atbildības, arī apdomības trūkums (politiskajā un sabiedriskajā dzīvē).
- vara Tiesības un iespēja pārvaldīt (valsti), valdošs politisks stāvoklis; pārvaldes forma, pārvaldes institūti, kas ieguvuši tiesības un iespēju pārvaldīt (valsti).
- pārkārtoties Tikt pārkārtotam (piemēram, par ekonomiku, ražošanu, politiku).
- ievedprēmijas Tirdzniecības politikas ierocis uztura līdzekļu trūkuma un dārdzības laikos.
- Lielā ģilde tirgotāju organizācija (Rīgā 1354.-1936. g.), pēc 1877. g. tās politiskās tiesības tika ierobežotas, bet pastāvēja kā Rīgas vācu tautības iedzīvotāju organizācija; Svētās Marijas ģilde.
- metapolitika Tīri filozofiska politisko teoriju mācība, kas cenšas noskaidrot valsts pirmcēloņus un mērķus, neraugoties uz īstenībā sastopamām valsts formām.
- nesadarbošanās Tīša sociālās, ekonomiskās vai/un politiskās sadarbības ierobežošana, pārtraukšana vai izbeigšana ar neatbalstāmo personu, institūciju vai iekārtu.
- pol. mag. tituls (politices magister) personai, kurai ir maģistra grāds sabiedriskajā zinātnē.
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks.
- tribālisms tribālās sabiedrībās pastāvošie sabiedriskās un politiskās dzīves principi.
- Rodēzijas un Njasalendas federācija triju bijušo Lielbritānijas koloniju administratīvi politiska apvienība Dienvidāfrikā (1953.-1963. g.), ietilpa Dienvidrodēzija (tagad Zimbabve), Ziemeļrodēzija (Zambija) un Njasalenda (Malāvija).
- Komiteja Latvijas brīvībai trimdas latviešu augstākā pārstāvniecības institūcija politiskai darbībai un starptautiskiem sakariem, dibināta 1951. g., darbību izbeidza 1977. g., un politiskās funkcijas pārņēma PBLA valde.
- jaungaitnieki Trimdas literātu grupa, kas pulcējās ap žurnālu "Jaunā Gaita" (sāka iznākt 1955. g.), bija tā autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji.
- millenārisms Tūkstošgadu miera valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids, ticība pārdabiskiem spēkiem, kas izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā; hiliasms.
- milenārisms Tūkstošgadu valstības gaidīšana; politiski reliģiskas kustības paveids: tās dalībnieki tic, ka kādi pārdabiski spēki izraisīs dziļas, tālejošas pārmaiņas pastāvošajā lietu kārtībā.
- borotjbisti Ukraiņu politiskās partijas 1918.-20. g. biedri; nosaukums pēc avīzes "Borotjba".
- paneiropeisms Uz visu Eiropas valstu tuvināšanos un vienotību vērsta politika, kas nodrošina stiprāko valstu un to firmu uzkundzēšanos kontinentā.
- atentāts Uzbrukums ar nolūku nogalināt (valstsvīrus, ievērojamus politiskus darbiniekus) politisku iemeslu dēļ.
- finanšu pārskati uzņēmuma finansiālā stāvokļa un veikto darījumu pārskats, kas ietver bilanci, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu, kas parāda visas izmaiņas pašu kapitālā, naudas plūsmas pārskatu, grāmatvedības politikas aprakstu un pielikumus.
- operatīvā krīzes pārvaldība uzņēmuma vadības pasākumi akūtās uzņēmuma krīzes apstākļos: jaunu uzņēmējdarbības virzienu uzsākšana; produkcijas sortimentu atbrīvošana no precēm, kurām dzīves cikls tuvojas finālam; izmaksu samazināšana; ražošanas jaudu diversifikācija; ļoti radikāla cenu politika; agresīva tirgvedība; produkcijas un pakalpojumu kvalitātes paaugstināšana, enerģiska sanācija, darbinieku atlaišana; kreditoru prasību apmierināšana utt.
- sektantisms Uzskatu ierobežotība, dogmatisms, kas raksturīgi kādai samērā šaurai cilvēku grupai (piemēram, politikā, mākslā); piederība pie sektas (2).
- rojālisms Uzticība karalim, (parasti neaprobežotas) karaļa varas un politikas atzīšana un sekmēšana.
- anšluss Vācijas politika, kas bija vērsta uz Austrijas iekļaušanu Vācijas valstī; pati šī iekļaušana 1938. gadā.
- aroddaļas Vācu darba frontes (2. pasaules kara laikā) arodnieciskas institūcijas, kas kārtoja sociālpolitiskos jautājumus atsevišķās ražošanas nozarēs.
- kamerālisms Vācu ekonomiskās domas attīstības virziens (17. un 18. gadsimtā), uz kura pamata veidojās vācu buržuāziskā politiskā ekonomija.
- līderis Vadonis, vadītājs (piemēram, politiskā partijā, arodbiedrībā).
- antante Vairāki reāli eksistējuši vai tikai plānoti militāri politiski bloki, piem., Mazā Antante (Čehoslovākija, Rumānija un Dienvidslāvija laikā starp pasaules kariem), Baltijas Antante u. tml.
- fiskālā politika valdības naudas ieņēmumu un izdevumu politika.
- monetārā politika valdības politika finanšu sfērā, naudas daudzuma kontrole, regulējot banku procentus, nodokļus, aizņēmumus u. tml.
- senjorālā monarhija valdīšanas forma valstu veidošanās laikā Eiropā 10.-13. gs., kad valsts un politiskā vara bija sadalīta starp monarhu un dažādu līmeņu feodāļiem.
- establišments Valdošās aprindas; institucionālā, profesionālā un politiskā elite, kas kopīgi simbolizē valsts varu un pastāvošo iekārtu; iedibinātā kārtība; isteblišments.
- valodas noturība valodas stāvoklis, kādu spēj uzturēt valodas kolektīvs, vismaz dažās sociolingvistiskajās funkcijās saglabājot savu valodu nelabvēlīgos ekonomiskos un politiskos apstākļos.
- ģeolingvistika Valodniecības apakšnozare, kurā pēta dialektu parādības saistībā ar to ģeogrāfisko izplatību pasaulē un dialektu politisko, ekonomisko un kultūras statusu.
- lielvalstis Valstis, kam ir vadoša loma pasaules politikā un starptautiskajās attiecībās; pēc 2. pasaules kara saskaņā ar ANO Statūtiem šāds juridiskais statuss ir ASV, Francijai, Ķīnai, Lielbritānijai un PSRS, bet no 1992. g. pēdējās vietā tās tiesību pārmantotāja Krievija.
- jaunattīstības valstis valstis, kuru nacionālais kopprodukts, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir ievērojami zemāks nekā saimnieciski spēcīgi attīstītās valstīs; tipiskās pazīmes ir: lielas iedzīvotāju daļas nodarbinātība lauksaimniecībā (vairāk par 50%); vāji attīstītas citas tautsaimniecības nozares; liela atkarība no ārzemju kapitāla; augsta dzimstība; ļoti nevienāda ienākumu sadale - daudz nabadzīgo, maz turīgo; nesen iegūta politiskā neatkarība; nestabila valsts politika; korumpēta valdība.
- KGB Valsts drošības komiteja - politiskā policija PSRS (krievu "Komitet Gosudarstvennoj Bezopasnosti").
- militarizācija Valsts ekonomikas, politikas, sabiedriskās dzīves pakļaušana kara mērķiem, kara ekonomikas veidošana miera laikā; militāro organizatorisko formu un metožu ieviešana, piem., kādā(s) saimniecības nozarē(s).
- protekcionisms Valsts ekonomiskā politika, kas vērsta uz nacionālās ekonomikas aizsargāšanu pret ārvalstu konkurenci.
- demoskopija valsts ekonomiskās, administratīvās un politiskās situācijas analīze un diagnoze.
- totalitārisms Valsts forma, kurai raksturīga vienas politiskas partijas vai politiskas grupas neierobežota vara un pilnīga kontrole pār visām sabiedrības dzīves sfērām, nepieļaujot nekādu politisku brīvību un opozīciju; attiecīgā ideoloģijas forma.
- kontrasignācija Valsts galvas akta līdzparakstīšana, ko izdara valdības vadītājs vai atsevišķs ministrs, ar to uzņemdamies juridisku un politisku atbildību.
- manifests Valsts galvas vai augstākās institūcijas rakstveida vēstījums iedzīvotājiem (parasti sakarā ar kādu nozīmīgu politisku notikumu).
- muitas politika valsts iekšējās tirdzniecības politika, kas reglamentē preču importa vai eksporta apjomu, struktūru un noteikumus.
- VIAP Valsts inovatīvās attīstības politika.
- ārējo sakaru iestādes valsts institūcijas, kas realizē, īsteno valsts ārpolitiku, tās starptautiski tiesisko pozīciju (koncepciju).
- marīnisms Valsts militāra politika, kuras mērķis ir panākt hegemoniju uz jūras.
- valodas politika valsts nacionālās politikas sastāvdaļa, kas nosaka valstī lietoto valodu statusu un funkciju sadalījumu starp tām un konkrētu valodu runātāju lingvistiskās tiesības, kā arī sekmē valodu izpēti un attīstīšanu.
- Iekšlietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto politiku cīņā pret noziedzību, sabiedriskās kārtības un drošības, kā arī personu tiesību un likumisko interešu sargāšanā un valsts drošības aizsardzībā.
- Tieslietu ministrija valsts pārvaldes centrālā institūcija, kas savas kompetences ietvaros īsteno valsts noteikto tiesisko politiku - izstrādā tiesību aktu projektus, dod atzinumus par citu sagatavotiem tiesību aktu projektiem, sistematizē un kodificē tiesību aktus, veic tiesu darba organizatorisko vadību un nodrošina tiesu darbību materiāli un tehniski, organizē tiesu izpildītāju darbu, uzrauga notāru, advokātu un juriskonsultu darbību, vada dzimtsarakstu iestāžu un arhīvu darbību, reģistrē nekustamos īpašumus, uzņēmumus, sabiedriskās organizācijas un masu saziņas līdzekļus, kā arī koordinē cilvēka tiesību, nacionālo, valsts valodas, reliģisko organizāciju u. c. organizāciju problēmu risināšanu.
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II).
- Finanšu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kas izstrādā īstermiņa un ilgtermiņa finanšu, nodokļu, muitas, vērtspapīru un kredītu politiku, sastāda un pārvalda valsts budžetu.
- Ārlietu ministrija valsts pārvaldes iestāde, kura izstrādā un realoizē Latvijas Republikas ārpolitiku, piedalās Latvijas ārējās ekonomikas politikas veidošanā un kuras uzdevums ir ar politiskiem un diplomātiskiem līdzekļiem nodrošināt Latvijas Republikas ārpolitikas koncepcijas realizēšanu, lai radītu maksimāli labvēlīgus apstākļus Latvijas Republikas starptautiskajai drošībai un iekšpolitiskajaistabilitātei, kā arī sekmētu Latvijas Republikas iekļaušanos starptautiskajā apritē.
- Valsts ieņēmumu dienests valsts pārvaldes institūcija, kas darbojas finansu ministra pārraudzībā un nodrošina nodokļu maksātāju uzskaiti, valsts nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto obligāto maksājumu iekasēšanu Latvijas Republikas teritorijā un uz muitas robežas, kā arī realizē valsts muitas politiku un kārto muitas lietas.
- Aizsardzības ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas izstrādā un realizē Latvijas Republikas politiku militārās aizsardzības jomā.
- Kultūras ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku.
- autoritārais režīms valsts pārvaldīšanas veids, kad valsts izpildvara kontrolē pilsonisko sabiedrību, reglamentē garīgo dzīvi, ekonomiku, ierobežo vai atlaiž pārstāvnieciskās valsts varas iestādes, likvidē opozicionārās partijas un organizācijas, lieto politiskas represijas.
- patvēruma tiesības valsts piešķirta tiesība iebraukt un uzturēties tās teritorijā personai, ko citā valstī vajā politisku motīvu dēļ.
- sociālo mājokļu politika valsts politika attiecībā uz atbilstoša mājokļa nodrošinājumu sociāli mazaizsargātām grupām.
- iekšpolitika Valsts politika, kas saistīta ar šķiru, sociālo grupu un nāciju savstarpējām attieksmēm valstī.
- militārisms Valsts politika, kurai raksturīga intensīva bruņošanās, lai stiprinātu militāro potenciālu; ideoloģija, kas attaisno militāra spēka lietošanu attiecībā pret citām valstīm.
- dzimumu līdztiesības politika valsts politika, kuras mērķis ir nostiprināt sieviešu un vīriešu vienlīdzīgas iespējas un tiesības.
- bērnu labklājība valsts politikas joma, kuras pamatmērķis ir īstenot bērnu tiesības dzīvot drošā un labvēlīgā sociālā vidē, kas nodrošina pilnvērtīgu fizisko, intelektuālo, psihoemocionālo un sociālo attīstību atbilstoši bērna labākajām interesēm.
- režīms Valsts politiskā iekārta; valsts, arī kādas teritorijas valdīšanas metode, veids.
- civildienests Valsts profesionāli sagatavotu ierēdņu nepolitisks kopums, ar kura palīdzību tiek panākta uzdoto valsts funkciju un politisku lēmumu realizācija.
- valsts nozagšana valsts sagrābšana - politiskās korupcijas forma; valsts nolaupīšana.
- valsts nolaupīšana valsts sagrābšana - politiskās korupcijas forma; valsts nozagšana.
- brīvā ekonomiskā zona valsts teritorija, kurā tiek īstenota ekonomikas uzlabošanas politika ārvalstu investīciju, muitas atvieglojumu u. tml. ceļā.
- kolonija valsts vai teritorija, kam nav politiskas un ekonomiskas patstāvības un kas atrodas citas valsts - metropoles - varā; arī metropoles nomale.
- preses konference valsts, politisku, sabiedrisku darbinieku tikšanās ar preses, radio un televīzijas pārstāvjiem, lai sniegtu informāciju kādā jautājumā.
- vēstījums Valsts, valdības galvas, arī citas sabiedrībā nozīmīgas personas, paziņojums, kurā aplūkots kāds svarīgs politisks (retāk cits) jautājums.
- uzticības izteikšana valstu parlamentu kreatīvās un kontroles funkciju īstenošanas metode attiecībā uz valdības un tās atsevišķo locekļu pilnvarošanu uzsākt vai turpināt savu darbību, vienlaikus ir arī politiskās atbildības uzņemšanās un izpausmes forma.
- Apvienoto Nāciju Organizācija valstu politiska asociācija, juridiski organizēta un aicināta veikt svarīgas politiskas funkcijas visai plašā darbības diapazonā - uzturēt starptautisko mieru un drošību, attīstīt draudzīgas attiecības starp valstīm, veicināt starptautisko sadarbību ekonomiska, sociāla, kultūras un humanitāra rakstura problēmu atrisināšanas nolūkā.
- koptirgus Valstu savienība, kuras dalībnieku starpā atceltas visas tirdzniecības barjeras, ieviesta brīva darbaspēka un kapitāla kustība, saskaņota kopēja tirdzniecības politika attiecībā pret pārējo pasauli.
- mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai.
- mažoritārās vēlēšanas vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- ģenerālsekretārs Vēlēts amats dažās politiskās partijās.
- servils Verdzisks, lišķīgs, parasti politiski, iztapīgs.
- servilisms Verdziskums, lišķīgums, parasti politiska, iztapība.
- antiamerikānisks Vērsts pret Amerikas Savienoto Valstu ideoloģiju, politiku; pretamerikānisks.
- virsbūve vēsturiskā materiālisma kategorija, pēc kuras politika, tiesības, morāle, māksla, filozofija un reliģija tiek uzskatītas par ideoloģisko attiecību un sabiedriskās apziņas formu kopumu, kas radies uz ekonomiskās bāzes pamata.
- Armēnija Vēsturiska teritorija Āzijas dienvidrietumu daļā, starp Melno un Kaspijas jūru, ko apdzīvoja gk. armēņi, turki un kurdi, politiski sadalīta Armēnijā, Turcijā un Irānā.
- kultūra Vēsturiski nosacīts sabiedrības un cilvēka dzīves un darbības organizācijas tipu un formu, kā arī sabiedrības un cilvēka materiālo un garīgo vērtību kopums (cilvēcei, cilvēku grupām, arī kādam laikposmam, sabiedriski politiskai formācijai); cilvēku garīgās dzīves sfēra.
- Dabas aizsardzības pārvalde Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas visā Latvijas teritorijā sekmē vienotas dabas aizsardzības politikas realizēšanu, veic efektīvu Latvijas īpaši aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanu un pārvaldīšanu, kā arī realizē uzraudzību par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām.
- sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
- patricieši Viduslaiku Eiropas brīvpilsētu privileģētākie un bagātākie pilsoņi, kuru rokās bija ekonomiskā un politiskā vara.
- feodālisms Viduslaiku Eiropas sociālā, politiskā un ekonomiskā sistēma, kuras pamatā bija feodālais zemes īpašums, ko senjors nodeva vasalim, un feodāļa vara pār saviem dzimtcilvēkiem.
- landesštāts Vidzemes muižniecības politiskā programma 18. gs.
- spēcināšanas pieeja viena no kritiskā sociālā darba pieejām, kas fokusējas uz stigmatizētiem un ievainojamiem indivīdiem, ģimenēm, grupām un kopienām, lai sekmētu to personiskā, starppersonu, sociālekonomiskā un politiskā spēka vairošanu, kā arī veicinātu spēju mainīt un uzlabot savus apstākļus.
- tetrationskābe Viena no politionskābēm, kuras nātrija sāli iegūst darbojoties uz nātrija tiosulfāta šķīdumu ar jodu, no kura viegli iegūt citus šīs skābes sālis - tetrationatus.
- žironda Viena no politiskajām partijām Lielās Francijas revolūcijas laikā 18. gs., pārstāvēja galvenokārt provinces tirgotājus, rūpniekus, zemes īpašniekus.
- valsts vadīšana viena no valsts politikas nozarēm, kas balstās uz sabiedrībā izstrādātām un likumdošanas ceļā - konstitūcijās, likumos, normatīvajos aktos - nostiprinātām sistēmveida imperatīvam normām (principiem).
- likumdevējvara Viena vai vairākas likumdevējinstitūcijas kādā politiskajā sistēmā.
- egalite Vienlīdzība, sevišķi politikā.
- neiejaukšanās princips viens no svarīgākajiem mūsdienu starptautisko tiesību un politikas principiem, saskaņā ar kuru netiek pieļauta tieša vai netieša valstu vai sabiedrisko organizāciju iejaukšanās citu valstu vai tautu iekšējās lietās.
- sociālā nodrošināšana viens no valsts sociālās politikas virzieniem, kas ietver sociālo apdrošināšanu un sociālo palīdzību.
- aģitpunkts Vieta, kur (padomju laikā) pirms vēlēšanām veica politisko aģitāciju.
- aģitācijas punkts vietēja sabiedriski politiska iestāde, kurā veic masu aģitācijas darbu.
- folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
- kurss Virziens politikā.
- legālisms Virziens strādnieku politiskajā kustībā (piemēram, 20. gs. sākumā Krievijā, arī Latvijā), kurš neatzīst dažādas nelegālās cīņas metodes.
- lasalisms Virziens Vācijas strādnieku kustībā (pamatlicējs F. Lasals); vispārējas vēlēšanu tiesības uzskatīja par universālu politiskās cīņas līdzekli.
- globālā stratēģija visaptveroša politiskā, ekonomiskā un militārā stratēģija, kas raksturīga lielvalstīm.
- patriciāts Visbagātāko, visprivileģētāko iedzīvotāju slānis, kam bija ekonomiskā un politiskā vara pilsētā (feodālismā).
- prezbiteriānis Vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums (17. gadsimtā Anglijā, Skotijā).
- prezbiterietis Vismērenākais reliģiski politiskais puritāņu grupējums (17. gadsimtā Anglijā, Skotijā).
- apolitiskums Vispārināta īpašība --> apolitisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- Paneiropa Visu Eiropas tautu saimnieciskas un valstspolitiskas apvienošanas centieni.
- Molotovs Vjačeslavs Molotovs - PSRS politiķis (1890.-1986. g.).
- prasīni Zaļie - politiska partija Bizantijā 5.-7. gs.
- sabiedriskais ideāls zināmas sociālas grupas ekonomiskajām un politiskajām interesēm atbilstošs priekšstats par vispilnīgāko sabiedrisko iekārtu.
- indoloģija Zinātne, arī zinātņu kopums, kas pētī Indostānas tautu vēsturi, kultūru un valodas, jaunākajos laikos arī Indijas ekonomiskās, sociālās un politiskās problēmas.
- politoloģija Zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politikas zinātne.
- politikas zinātne zinātnes nozare, kas pētī politikas jautājumus; politoloģija.
- tiesību zinātne zinātnes nozare, kas pētī tiesības, sabiedrības politisko sistēmu un valsts tiesiskās formas.
- afrikānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Āfrikas ekonomiku, sociālpolitiskās problēmas, vēsturi, valodas utt.
- japānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Japānas vēsturi, filozofiju, ekonomiku, politiku, japāņu valodu, literatūru, kultūru.
- intereškopa ziņojumdēļa sistēmas lietotāju grupa, kuru apvieno kopīgas intereses, piemēram, sports, mūzika, vēsture vai politika.
- gustaviāņi Zviedru dzejnieki, mākslinieki un politiķi, kas pulcējās ap Gustavu III.
- angažētā literatūra Ž. P. Sartra ieviests termins tādas literatūras apzīmēšanai, kas ir iesaistīta politiskajā cīņā.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa oliti.