klerikālisms
klerikālisms vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; parasti formā: vienskaitlisLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klerikālisms | klerikālismi |
| Ģen. | klerikālisma | klerikālismu |
| Dat. | klerikālismam | klerikālismiem |
| Akuz. | klerikālismu | klerikālismus |
| Lok. | klerikālismā | klerikālismos |
Politisks virziens, kas cenšas pastiprināt baznīcas un garīdzniecības ietekmi valsts politiskajā un kultūras dzīvē.
Avoti: SV99
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Pedagoģijas un skolotāju profesijas emancipācija no klerikālisma sākās līdz ar profesionālu skolotāju sagatavošanu.
- No kreisi impēriskām pozīcijām aktīvi kritizē Krievijas valdošās aprindas par nekompetenci, pārspīlēto klerikālismu un nepietiekamu militārismu.
- Nepieciešams norādīt uz minēto darbu idejisko neviendabību – ja C. K. Ufenbaha, kurš ceļoja 18. gadsimta sākumā, grāmatā galvenā uzmanība vēl pievērsta dažādu bibliotēku, naturāliju kabinetu utt. ārkārtīgi skrupuloziem aprakstiem, tad gadsimta vidū un otrajā pusē ceļojušo J. P. Villebranda, bet jo sevišķi J. K. Rīzbeka grāmatā jau parādās vācu zemēs valdošo pusfeodālo institūciju un klerikālisma kritika no Apgaismības pozīcijām.
- Viņš iestājās pret Romas katoļu baznīcu un klerikālismu, pret vienpersonisku ( karaļa) varu un augstmaņiem.