klerks
klerks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klerks | klerki |
| Ģen. | klerka | klerku |
| Dat. | klerkam | klerkiem |
| Akuz. | klerku | klerkus |
| Lok. | klerkā | klerkos |
Kantorists, rakstvedis; sīks ierēdnis.
Avoti: SV99
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kamēr zirgus izjūdza un nomainīja, bankas klerks un važonis pastaigājās.
- Viņš labāk par visiem zināja, ka klerkam līdzi ir ievērojama summa.
- Un minēja arī upura vārdu — Pošs, bankas klerks.
- Tas viņus ieveda istabā, kur atradās bankas klerka līķis.
- Bena ( 38 gadus veca biroja klerka) gadījums bija tieši tāds.