klēriķis
klēriķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; joma: reliģijaLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | klēriķis | klēriķi |
| Ģen. | klēriķa | klēriķu |
| Dat. | klēriķim | klēriķiem |
| Akuz. | klēriķi | klēriķus |
| Lok. | klēriķī | klēriķos |
1.Klēra loceklis.
2.Garīgā semināra audzēknis.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Notiek diferenciācija starp klēriķiem un izglītotiem cilvēkiem, līdz ar to arī starp ticību un zinātni.
- Organizācija ir nevis mūku ordenis, bet regulāro klēriķu apvienība ( " societas clericorum regularum").
- Diakons ( no , " diakonos" — ‘kalpotājs, kalps’) ir priestera palīgs, klēriķa pēdējā pakāpe pirms priesterības.
- Pamatā izglītība, tai skaitā reliģiskā izglītība, ir paredzēta klēriķiem, baznīcas kalpu pēctečiem, neatkarībā no skolas veida ( klostera, doma, patversmes).
- Šī akta liecinieki ir tie, kuru zīmogi zemāk piekārti: Holšteinas grāfs Gerhards, bruņinieks Oto no Barmenstedas, franciskāņu ordeņa gardiāns, brālis Alberts, dominikāņu ordeņa priors, brālis Arnolds, Rīgas prāvests Hermanis ar savu domkapitulu un citi jo daudzi klēriķi un laji.