Paplašinātā meklēšana

Meklējam nezi.

Atrasts vārdos (44):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (325):

(pa)raustīt (arī noraustīt) plecus (pa)kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
aiz muguras aizmuguriski, kādam klāt neesot, nezinot; slepeni
kubvienādojums Algebrisks vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
izslēgšanas metode algebrisku vienādojumu sistēmas atrisināšanas metode, ar kuru nezināmos pakāpeniski izslēdz, izpildot ar vienādojumiem dažādus pārveidojumus
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
pazuka Apslēpts, citiem nezināms kakts, vieta
plātīt rokas ar roku kustībām sānis paust neziņu, nevarību
(no)plātīt rokas ar roku kustību sānis (iz)paust neziņu, nevarību
noplātīt rokas ar roku kustību sānis izpaust neziņu, nevarību
daimonomānija Ārprāta veids, kad slimais sevi jūt nezināma laba vai ļauna gara apsēstu
uzrādīt Atklāt (cilvēku, kas kādam nav zināms vai vēlas palikt kādam nezināms); nodot (kādu); atklāt (kādam kāda vai kā atrašanās vietu)
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
nelegāls Atklātībā nezināms, slepens
atklāt Atrast, uziet (ko jaunu, nezināmu) pētījumu, meklējumu rezultātā
pazust atrasties nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam (par cilvēkiem, dzīvniekiem)
atradenis Atrasts, nezināmu vecāku pamests bērns; cilvēks, kurš bērnībā ticis atrasts un kura vecāki nav zināmi
Ambrozu senkapi atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā starp Ambrozu un Cerkazu mājām, Paparzes senkrastā, krūmiem un lapu kokiem apaugušā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
Aļļu senkapi atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Aļļu mājām, Gaujas labajā krastā \~2 m augstā paugurā, nav pētīti, to kultūrpiederība nezināma
neapmierinošs Atzīme (mācību iestādēs) par mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu
rupja neuzmanība augstākā mērā vieglprātīga un nevērīga rīcība, kad kāds mazāk rūpējas par viņam uzticētām svešām lietām un darīšanām nekā par savām paša vai arī uzsāk tādu darbību, kuras kaitīgums un bīstamība nevarēja un nedrīkstēja palikt viņam pašam nezināmi
dairs Baiss, nezināms
uz labu laimi bez noteikta pamatojuma, labi nezinot; kā pagadās
varkāties bez redzama iemesla ilgstoši raudāt, arī pašam nezinot, par ko īsti raud
kā dieva nepieņemts bezdarbībā, bez noteikta uzdevuma, neziņā, ko iesākt
maija brahmanisma filozofijā - daudzveidīgas pasaules ilūzija, kas nezināšanas dēļ šķiet reāli eksistējoša, tādējādi aizsegdama dievību - vienīgo petiso realitāti; māja
blundurēt Buldurēt, nesaprotami runāt - svešādā žargonā, kā valodu labi nezinošam, vai arī kā dzērušam
kā uz sēkļa izmests būt bezizejas stāvoklī, neziņā, ko darīt, kā rīkoties
plēst matus būt izmisušam, ļoti uztrauktam, nezinot, ko iesākt
būt nagos būt kļūmīgā situācijā, nelaimē, nezināt, ko iesākt
kā no plaukta nokritis būt ļoti pārsteigtam, izbrīnītam; tāds, kas neko nezina
nezināt, kur likties būt nemierīgam, satrauktam, nespēt nomierināties un nezināt, ko darīt, uz kurieni iet
zust būt nezināmā prombūtnē, nebūt atrodamam īpašu apstākļu vai nelaimes gadījuma dēļ
taustīties kā pa tumsu būt neziņā, šaubīties par to, kā kaut kas darāms, apjēdzams; darīt ko bez panākumiem
magneziālcements Cements, ko ražo no minerāla magnezita
minstināt Censties atcerēties, minēt, parasti neziņā, šaubās
ķert uz muļķa censties kādu veikli apmuļķot, izmantot kāda nezināšanu, neattapību
bikvadrātvienādojums Ceturtās pakāpes vienādojums, kura normālforma satur nezināmo ceturtajā un otrajā pakāpē
nezinītis cilvēks (parasti bērns), kas ko nezina, neizprot
atklīdenis cilvēks, kas atklīdis no kādas (parasti tālas, arī nezināmas) vietas
nezinis cilvēks, kas ko nezina, neizprot
perhs cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
pes cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
pess cilvēks, kas nezina, ka kontaktējas ar noziedzniekiem
kluss Citiem nezinot, neievērojot; paslepus
klusiņām Citiem nezinot; paslepus
klusiņi Citiem nezinot; paslepus
klusītēm Citiem nezinot; paslepus
klusītiņām Citiem nezinot; paslepus
klusu Citiem nezinot; paslepus
klusībā citiem nezinot; tā, ka nepievērš citu uzmanību; slepeni
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa
taustīties Darboties, arī būt neziņā par to, kā kas veicams, darāms
cits Dažs, kāds, arī nezināms cilvēks (salīdzinājumā ar minēto, zināmo); ne pats (minētais)
puķe Dekoratīvs (ziedošs vai neziedošs) telpu augs
parciāls diferenciālvienādojums diferenciālvienādojums, kas satur vairākargumentu nezināmo funkciju, tās parciālos atvasinājumus
minstināties Domāt, minēt, parasti neziņā, šaubās
maldīties Doties (parasti ilgāku laiku, dažādos virzienos), nezinot pareizo ceļu, virzienu
pazust doties prom (parasti nemanāmi, citiem nezinot); aizbēgt
dzīvot kā maisā dzīvot, nezinot, kas apkārt notiek
upadhi Ezoterismā neziņa, ko augstākais Es uzspiež cilvēkam, kas ir iemiesots ķermenī
moha Ezoterismā neziņas, muļķības un apjukuma stāvoklis
slēptā kamera filmēšana, filmējamajam nezinot
nezināt ne krusta mest (par kaut ko) galīgi nekā nezināt
Iokaste Grieķu mitoloģijā - Edipa māte un pēc tam pašai nezinot viņa sieva; bija precējusies ar Tēbu valdnieku Laju un dzemdēja dēlu Edipu, kurš nogalināja tēvu un kļuva par savas mātes vīru
Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
avidja Hinduismā un budismā - neziņa par realitātes patieso dabu
pirkt kaķi (arī cūku, sivēnu) maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
pirkt sivēnu maisā iesaistīties kādā darījumā, pasākumā, nezinot, nepārbaudot patiesos apstākļus
serpentizācija Iežu pārveidošanās, kuru izraisa karsta ūdeņu iedarbība un kurā magneziālu silikātu vietā rodas serpentīna grupas minerāli
nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
apiet Izdarīt ko aizmuguriski, kādam nezinot
taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs
uzklīrēties Izlikties par naivu, nezinošu
(pa)ķert uz muļķa izmantot kāda nezināšanu, neattapību
kaitēt izraisīt sliktu pašsajūtu, nomāktu garastāvokli (par nenoteiktu, arī nezināmu cēloni, iemeslu)
stomīties Izturēties nedroši, bikli, parasti aiz neziņas, šaubām
IYDKIDKWD Ja tu nezini, tad es nezinu, kurš zina (angļu "if you don't know I don't know who does"; īsziņās)
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis
Ko tas dod? jautā, ja nezina, vai ir kāds labums no kā (piemēram, no kādiem apstākļiem)
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms
Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m
nemetriskā kamera k amera, kas sākotnēji nav paredzēta fotogrammetrisko darbu veikšanai un kurai ir nestabila iekšējā ģeometrija ar nezināmu iekšējo orientējumu
atklāšana Kā nezināma, jauna uzzināšana
dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms (no visiem vai daudziem līdzīgiem)
dažs kāds nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms cilvēks
pledenis kāds, kurš īsti nezina, ko dara vai ko vēlas
vakarējs kāds, kurš nezin jaunāko informāciju par tēmu, nav sekojis tai
smēlis kāds, kurš nezina, kā kaut ko sasniegt
čort zin kas to lai zina; nezin cik
atsaklāties kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, apslēptu)
atklāties kļūt zināmam, noskaidroties (par ko nezināmu, arī apslēptu)
raustīt plecus kustināt plecus augšup, lejup, paužot nesapratni, neziņu, izbrīnu u. tml.
divgadīgs augs lakstaugs, kura dzīves cikls ilgst divus veģetācijas periodus; pirmajā veģetācijas vasarā tas veido tikai lapu rozeti un (vai) neziedošu stublāju un, pēc pārziemošanas uzzied nākamajā vasarā
Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu
gadījuma lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
stohastisks lielums lielums, kas eksperimenta rezultātā var pieņemt dažādas iepriekš nezināmas vērtības
palīglielums Lielums, ko izmanto nezināma lieluma aprēķināšanai
vilkādi lieto, lai pastiprinātu izteikumā neizpratni, šaubas, izbrīnu, arī neziņu
vellādi lieto, lai pastiprinātu izteikumā šaubu, izbrīna, arī neziņas nokrāsu
nezin lieto, lai piešķirtu izteikumam (parasti jautājumam) nenoteiktības, neziņas nokrāsu
nezin lieto, lai piešķirtu vārdam nenoteiktības, neziņas nokrāsu
spēles līgums līgums, ar ko peļņu vienai un zaudējumu otrai dara atkarīgu no nezināma nākamā notikuma
Turīnas līķauts līķauts ar senāko zināmo gaismjutīga materiāla attēlu, kas radies līdz šim nezināmā veidā
atrisinājums lineārai vienādojumu sistēmai ar n nezināmajiem - n skaitļu virkne (vektors), kas apmierina šo sistēmu
erotografomānija Literārs ekshibicionisms, kas tiek aprakstītas seksuālas fantāzijas, ar kurām autors grib ierosināt un uzbudināt sevi un lasītāju, turklāt pats nereti palikdams nezināms
ellē ratā ļoti tālu; nezināmā vietā
mervinīts magneziālo ugunsizturīgo materiālu sastāvdaļa 3CaO·MgO·2SiO
hrommagnezīts Magneziāls ugunsizturīgs materiāls (MgO vismaz 40%, Cr2O3 vismaz 13%)
neskvegonīts magnija karbonāta trihidrāts (MgCO~3~·3H~2~O), fāze, kas veidojas magneziālo saistvielu hidratācijā
ksilolīts Mākslīgs būvmateriāls, kas sastāv no magneziālcementa, zāģu skaidu, azbesta u. c. pildmateriālu maisījuma
blodīt Maldīties, nezinot ceļu
zīlēšana Mantika - savdabīgu paņēmienu un rituālu darbību kopa, ar kuru palīdzību magi, pravieši, pareģi, burvji, zintnieki mēģina atklāt nezināmo, paredzēt nākotni
sakņojošais meldrs meldru ģints suga ("Scirpus radicans"), daudzgadīgs lakstaugs ar daudziem stāviem, 50-150 cm augstiem stublājiem, no to lapu žāklēm izaug gari, lokveidīgi, neziedoši sāndzinumi, kas noliekušies iesakņojas augsnē, Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams
ninkampūps Muļķis; nezinis
ninkompūps Muļķis; nezinis
ķert uz mušpapīra muļķot, paļaujoties uz kāda nezināšanu, vientiesību
zīdainis Naivs cilvēks; tāds, kas neko nezina
nozust Nebūt nekur sastopamam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, kas atrodas nezināmā prombūtnē, arī ir aizgājuši bojā)
idiopātisks nefrīts nefrīts ar nezināmu, neizpētītu cēloni
nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot
klustuk Neizpaužot skaļi; citiem nezinot
neizsekots Neizpētīts, nezināms
neizzināts Neizpētīts, nezināms
ne vārda nekā (neteikt, neziņot u. tml.)
ne bū (arī bī), ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
ne bī, ne bē nekā (parasti nesaprast, nezināt)
sēnalis nekam nederīgs, nožēlojams cilvēks; cilvēks, kas nekā nezina
nezināt ne rīta, ne vakara neko nemācēt, nesaprast, nezināt
nezināt (arī nesaprast) ne rīta, ne vakara neko nezināt (arī nesaprast)
jebkad Nenoteiktā, nezināmā laikā, brīdī; vienalga, kad
jebkur Nenoteiktā, nezināmā vietā; vienalga, kur
kāds nekāds Nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību); kaut kāds
jebkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas
jelkas Nenoteikts, nezināms, neminēts priekšmets, parādība; vienalga, kas; jebkas
kaut kāds Nenoteikts, nezināms, vēl neminēts (par dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi)
nokrist kā no debesīm neorientēties apstākļos, neko nezināt; būt apmulsušam, apjukušam
nemācētājs Nepratējs, nezinis
mīklains Neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms
lajs Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks
diferenciālnevienādība Nevienādība, kurā nezināmie ir funkcijas un kurā ir arī šo funkciju atvasinājumi
Livonijas spogulis nezināma autora feodālo tiesību krājums, kas, iespējams, sastādīts 1322.-1337. g., pārstrādājot Sakšu spoguli un piemērojot to Livonijas vajadzībām
hondroosteodistrofija nezināma cēloņa punduraugums, bieži pārmantots; plakani skriemeļi, kifoze, progresējošas pārmaiņas augšstilba kaula galviņā un locītavas iedobumā; kaula deformācija, izņemot galvaskausa un sejas kaulus; garīgā attīstība nav traucēta
nodulārais nekrotiskais dermatīts nezināmas etioloģijas slimība, kam raksturīgi polimorfi izsitumi, mezgliņi, čūlas, kreveles, rētas un hiperpigmentācija
arrière-pensée nezināms, apslēpts nolūks
nezinība Nezināšana, neziņa
nezināt, kur grūst nezināt (zināt), kur likt, kā iztērēt (pārāk lielu kā daudzumu)
optimālais iedzīvotāju skaits nezinātniska koncepcija par noteiktas teritorijas iedzīvotāju skaitu, kas sekmē visaugstāko dzīves kvalitāti
uz zila gaisa nezinot, kas būs, kas sagaida
kā aitas bez gana neziņā, ko darīt; bez vadības
kā auns pie jauniem vārtiem neziņā, nesaprašanā, ko darīt, izbrīnā
nezināt, kur dēties neziņai, kur palikt, patverties
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
integrālnolīdzinājums Nolīdzinājums, kur nezināmā, meklējamā funkcija stāv pēc integrālzīmes
uzķerties nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
da norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
kas norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums
par norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums
kāds norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums
ciki norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu
ciktāl norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu
kāds norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi
cikreiz norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu; cik reižu
kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku
kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums
kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums
viss kaut kas norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu kopumu
kāds norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu
ciktāl norāda uz nezināmu attālumu; cik tālu
cik norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
cik norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
cik norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu
cik norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi
cik norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu
cik norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
ciki norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
cikos norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu
kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu
kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu
kur norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums
kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums
kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1)
kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc
kā norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības veikšanas veidu, kvalitāti vai stāvokļa pazīmi
kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku
kad norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums
kādēļ norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums
kālab norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
kāpēc norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1)
kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība
kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums
kurp norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums
kuriene norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
kāds norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts
viens norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4)
notarpināt Novilcināt, atstāt neziņā
deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors
y otrs nezināmais lielums matemātikā, ja pirmais ir x
atklāt Pamanīt, ievērot (ko nepamanītu, nezināmu)
(sa)bāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu
sabāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu
bāzt maisā parādīt otra nezināšanu, pierādīt savu pārākumu
spekulatīvā novērtēšana paralēlā apstrādē izmantota tehnoloģija, saskaņā ar kuru novērtēšana tiek uzsākta, nezinot, vai tā maz būs vajadzīga
trijskaitļu parasti savienojumā "trijskaitļu likums": kārtula, kā aprēķināt proporcijas vienu nezināmo locekli, ja pārējie trīs locekļi ir zināmi
kultūras šoks pārejošs neskaidrību, depresijas un nemiera stāvoklis, kas veidojas, indivīdam pievienojoties citai kultūrai vai subkultūrai, nezinot tās likumus un normas
saņemt rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu
sasist rokas paust pārsteigumu, prieku, izbrīnu, neziņu
pašrašanās pēc nezinātniska uzskata - dzīvu būtņu pēkšņa rašanās (ne evolūcijas ceļā) no neorganiskās matērijas
minējums pēc patiesīguma nedrošs izteikums, spriedums, doma (par ko nezināmu, daļēji zināmu)
sacirsties pēkšņi apstāties (parasti mulsumā, neziņā)
visnezināms pilnīgi nezināms
Venēcija pilsēta Itālijas ziemeļaustrumos (it. "Venezia"), reģiona un provinces administratīvais centrs, osta Adrijas jūras krastā (pilsētas vecākā daļa atrodas uz 118 salām Adrijas jūras Venēcijas lagūnā), 270 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
datorvīruss Programma, kas spēj pati pārkopēties un izplatīties no datora uz datoru, tā lietotājam par to neko nezinot
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem
Venēcija Province Itālijā ("Provincia di Venezia"), tāda paša nosaukuma reģionā, platība - 2467 kvadrātkilometri, 865900 iedzīvotāju (2012. g.)
lauzties vaļējās durvīs pūlēties lieki, nevajadzīgi, nezināšanas dēļ
glaids Puspatskanis - vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis
robotputns Robots, kas ārēji izskatās kā putns un spēj lidot tā, ka nezinātājam pa gabalu to ir grūti atšķirt no parasta putna
grābstīties pa gaisu runāt ko bezsaturīgu, rīkoties nenopietni, nekā nesaprotot, nezinot
stomīties runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām
stostīties runāt nedroši, vilcinoties, parasti aiz neziņas, šaubām; stomīties
aizsacīt Sacīt priekšā (kādam, kas pats nezina, klasē)
gaisā cietējošās saistvielas saistvielas, kas iegūst un saglabā stiprību tikai gaisā (ģipša, kaļķu un magneziālās saistvielas); lieto virszemes būvēm
jods viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību
jupis viņu zina saka neziņā, neizpratnē, paužot neapmierinātību
no ielas saka par cilvēku, kuru nepazīst, par kuru nekā nezina, kuram nav ieteikuma
ne sapnī (iedomāties) saka par kaut ko pavisam neiedomājamu, necerētu, negaidītu, nezināmu, nepazītu
kā grāmata ar septiņiem zīmogiem saka par ko ļoti neskaidru, nesaprotamu, arī nezināmu, nepazīstamu
miglā tīts saka par ko nezināmu, neskaidru
tukša skaņa Saka par ko svešu, nezināmu
kā no laivas izsviests saka par ļoti samulsušu, bezpalīdzīgu cilvēku, kas nezina, ko darīt, ko iesākt
velns zin saka, akcentējot kaut kā nenoteiktību, neziņu par kaut ko
vilks viņu zina saka, akcentējot kut kā nenoteiktību, neziņu par ko
kā mežā saka, ja cilvēks atrodas svešā, nepazīstamā vidē, dzīvo nošķirti, nezina ko iesākt
ne čiku, ne čaku saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
ne čaku, ne grabu saka, ja ir ļoti kluss, ja nav dzirdama ne skaņa; saka, ja kas noticis, nevienam nezinot, nemanot
mute ir ciet saka, ja kādam vairs nav ko teikt, ja kāds nezina, ko teikt, negrib runāt
kā diegā pakārts saka, ja kāds atrodas ļoti nedrošā, nenoteiktā stāvoklī, dzīvo satraukumā, bailēs, neziņā par kaut ko priekšā stāvošu
ne bū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
ne mū, ne bē saka, ja kāds neko nesaprot, nezina, nespēj
kā no Mēness nokritis saka, ja kāds nezina citiem jau labi zināmo, nav skaidrībā par stāvokli
kā pazudis saka, ja kāds nezina, ko iesākt, ir samulsis, nomākts
ne čiku, ne grabu saka, ja kas notiek, nevienam nemanot, nezinot
piķis viņu zina saka, ja kaut ko nezina, neizprot, ja ir vienaldzīga attieksme pret ko
ej nu sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
ej (nu) sazini saka, ja ko īsti nezina, ja par ko šaubās
(nav) ne (mazākās) jausmas saka, ja ko nezina, nenojauš
ne ā, ne bē saka, ja neko neatbild, nezina, neatceras
kā to lai saka saka, ja nezina, kā precīzi izteikt savu domu, arī ja nevēlas ko tieši, atklāti paust
prasi ko vieglāku saka, ja nezina, ko atbildēt
(visi) pātari sajūk saka, kad apjukumā nezina, ko darīt
nelaime zina saka, paužot neapmierinātību, ja kaut ko nezina, nesaprot
diferenciālnolīdzinājums Sakarība starp neatkarīgiem mainīgiem, to nezināmām funkcijām un šo funkciju atvasinātām funkcijām; diferenciālvienādojums
kript- salikteņos norāda uz kriptu vai uz kaut ko apslēptu, nezināmu
cits Savādāks, jauns, arī nezināms (salīdzinot ar esošo, minēto, zināmo)
N. savienojumā "N. N." - saīs. no latīņu "nomen nescio" - "vārdu nezinu" vai "notetur nomen" - "šeit jāraksta vārds" - aizstāj personas vārdu
kuriene savienojumā "no kurienes": norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums
nezin Savienojumos: "nezin cik" - sevišķi, ļoti; "nezin kā" - sevišķi; "nezin kad" - ļoti sen, pēc ļoti ilga laika; "nezin kāds" - sevišķs; "nezin kas" - kas sevišķs; "nezin kur" - kur sevišķi, ļoti tālu; "nezin no kurienes (_arī_ uz kurieni, līdz kurienei)" - no kurienes (arī uz kurieni, līdz kurienei) sevišķi, ļoti tālu; "nezin kurp" - kurp sevišķi, ļoti tālu
kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot
statiski nenoteikta sistēma sistēma, kurā nezināmo skaits (saišu reakcijas vai aktīvie spēki) sistēmas neatkarīgajos līdzsvara vienādojumos (vai noteikumos) ir lielāks par šo vienādojumu (vai noteikumu) skaitu
šaubīt Skaidri nezināt, svārstīties spriedumā
Alfadurs Skandināvu mitoloģijā - varenais dievs, kurš bija eksistējis pirms pasaules rašanās un kurš paliks arī tad, kad pasaules vairs nebūs, neviens nezina, kā viņš izskatās, jo neviens viņu nav redzējis, viņš valda pār visu, jo viņš visu ir radījis
inkognito Slepeni, neatklājot savu vārdu un personību, paliekot nezināmam
žagarēni Slepeni, nezināmā vietā izperēti cāļi
idiopātija Slimība ar nezināmu cēloni
pīkrytums slimība, kuras cēloni nezina
pantofobija Slimīgas bailes no visa kā, no kāda nezināma ļaunuma
kriptoanalīze Speciālu šifrēta teksta apstrādes paņēmienu kopums, kas ļauj atjaunot teksta semantisko jēgu personai, kura nezina šifrēšanas atslēgu vai tās izmantošanas algoritmu
interpolācija Statistikā - dinamikas rindas nezināmo locekļu aprēķināšana vai apšaubāmo locekļu pārrēķināšana, ja zināmi pietiekami daudzi ticami locekļi
maksimālās ticamības metode statistiska metode, ar kuru iegūst novērtējumus nezināmām parametru vērtībām, konstruējot attiecīgu ticamības funkciju
nezināšana stāvoklis, kad nav nekādu ziņu, datu, zināšanu (par ko); neziņa (1)
šauboties svārstīties, šaubīties, nezināt, ko darīt
elle Sveša, nezināma vieta
elne Sveša, nezināma vieta
svešzeme Sveša, nezināma zeme, valsts
akatalepsija Šaubas, neziņa; nenoskaidrota diagnoze
nosacījums tāds blakus noteikums, ar kuru līguma spēks darīts atkarīgs no kāda nākoša un nezināma vai vismaz par tādu domājama notikuma
neapmierinošs tāds, ar ko (mācību iestādēs) fiksē mācību vielas nezināšanu, uzdevuma neizpildīšanu (par sekmju vērtējumu)
pazudis tāds, kas atrodas nezināmā prombūtnē
labticīgs tāds, kas ir pārliecināts par savām tiesībām un iespējām, nezinot par pastāvošiem šķēršļiem
antizinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes principiem tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; pretzinātnisks
pretzinātnisks tāds, kas neatbilst zinātnes principiem; tāds, kas ir vērsts pret zinātni; nezinātnisks; antizinātnisks
bāzlis tāds, kas otram nezinot ko nobāž (zagšanas nolūkā)
stomīgs tāds, kas stomās; tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas
stostīgs tāds, kas stostās (2); tāds, kurā izpaužas nedrošība, vilcināšanās, biklums, ko parasti izraisa neziņa, šaubas; stomīgs
svešs tāds, ko uztver kā nepazīstamu, nezināmu, savādāku (salīdzinot ar iepriekš zināmo, uztverto, iegaumēto)
brīnumzeme Tāla, nezināma (bieži fantastiska, īstenībā neesoša) vieta, kur daudz neparasta un brīnumaina
viens otrs tas, kas ir nenoteikts, vārdā nenosaukts, arī nezināms; [dažs]{s:2574}, [kāds]{s:2575}
nezinātājs tas, kas nezina, nepārzina (ko)
knownothings Tautas nosaukums t. s. amerikāņu partijai, dibinātai ASV 1852. g., kas sākumā bija slepena savienība, kuras locekļiem uz jautājumiem par savienības mērķiem bija jāatbild "Es nezinu"
meklējumi Tiekšanās, mēģinājumi izzināt (jauno, nezināmo)
proklāma Tiesas izdarīta publikācija, kuras nolūks darīt zināmu kādu juridisku aktu un noskaidrot nezināmo personu tiesības
klupšanas akmens traucēklis, šķērslis, kas nezināšanas, neprasmes dēļ kādam rada sarežģījumus; neveiksmju, nepatikšanu cēlonis
Mvenezi upe Zimbabvē un Mozambikā ("Mwenezi"), Limpopo kreisā krasta pieteka
Švābu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1275.-1276. g. sastādījis kāds nezināms franciskāņu mūks, jūtama kanonnisko tiesību ietekme, ietverta doktrīna par karaļa varas atkarību no pāvesta
kognitīva valoda valodas funkcionālais paveids, kura uzdevums ir sniegt informāciju, kas klausītājam ir jauna, līdz šim nezināma; šāda valoda ir denotatīva, t. i. lieto vārdus, kuriem ir tikai jēdzieniska nozīme
tautas etimoloģija vārda cilmes nezinātnisks skaidrojums, kas pamatojas uz skaidrojamā vārda skanisku līdzību kādam etimoloģiski neradniecīgam vārdam
interpolācija Vārda vai frāzes iestarpināšana tekstā, autoram nezinot (parasti, rokrakstu pārrakstot vai tulkojot)
kūceņš vecu darba rīku detaļa, kurai nezin nosaukumu
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
vienādojums Vienādība, kas satur viena vai vairāku mainīgo (nezināmo) funkcijas un nav patiesa visām šo mainīgo vērtībām
integrodiferenciālvienādojumi Vienādojumi, kuros nezināmā funkcija atrodas aiz integrāļa zīmes, kur sastopami arī šās funkcijas atvasinājumi
transcendents vienādojums vienādojums, kas satur nezināmo kā kādas transcendentas funkcijas argumentu
funkcionālvienādojums Vienādojums, kas satur nezināmu f-ju (no noteiktas kopas)
algebrisks vienādojums vienādojums, kurā katra daļa attiecībā uz nezināmajiem lielumiem ir monoms vai polinoms
kvadrātvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir otrā pakāpe
kubisks vienādojums vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
kubikvienādojums Vienādojums, kura nezināmā augstākā pakāpe ir trešā pakāpe
integrālvienādojums vienādojums, kurā nezināmā funkcija atrodas zem integrāļa zīmes
diferenciālvienādojums Vienādojums, kurā nezināmie ir funkcijas un kurš satur arī šo funkciju atvasinājumus
uguns sprediķis viens no Budas slavenākajiem sprediķiem, kuru pēc tradīcijas viņš nolasījis Gajā 1000 uguni pielūdzošiem askētiem un kurā viņš skaidro, ka visu pastāvošo sadedzina iekāres, dusmu un neziņas liesmas
mala vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma)
nenoteiktais vietniekvārds vietniekvārds, kas norāda uz nepazīstamām vai nezināmām dzīvām būtnēm, priekšmetiem vai to pazīmēm
minstināties Vilcināties sākt, turpināt (ko darīt), parasti aiz neziņas, šaubām
nezinātniskums vispārināta īpašība --> nezinātnisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
puspatskanis Vokalizācijas rezultātā radies nezilbisks patskanis; glaids
medikastrs Zāļotājs, vārdotājs, kas no ārstēšanas nekā nezina
mulst Zaudēt (parasti daļēji) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties
apmulst Zaudēt (uz laiku) domāšanas skaidrību, orientēšanās vai mērķtiecīgas rīcības spēju; pārsteigumā nezināt, kā rīkoties

nezi citās vārdnīcās:

MEV

nezi