Paplašinātā meklēšana
Meklējam kru.
Atrasts vārdos (500):
- kru:1
- kruči:1
- kruda:1
- kruga:1
- kruit:1
- kruja:1
- krujš:1
- kruki:1
- kruks:2
- kruks:1
- krums:1
- krupe:2
- krupe:1
- krups:1
- krupt:1
- krusa:1
- kruši:1
- krušs:2
- krušs:1
- kruta:1
- krutā:1
- kruto:1
- kruts:1
- kruva:1
- kruva:2
- krubas:1
- krubas:2
- krubes:1
- kruci-:1
- krucīt:1
- krudīt:1
- krudze:1
- kruģis:1
- kruiza:1
- kruīzs:1
- krukāt:1
- krukņa:1
- krukņi:1
- kruķēt:1
- kruķiķ:1
- kruķis:1
- kruķīt:1
- kruķot:1
- krulla:1
- krumba:1
- krumpa:1
- krumpe:1
- krunka:2
- krunka:1
- krunka:3
- krunta:1
- krunte:1
- krupēt:1
- krupis:1
- krupjē:1
- krusis:1
- krusot:1
- krustā:1
- krusti:1
- krusts:1
- krustu:1
- kruška:1
- kruški:1
- krušļi:1
- krušņa:1
- krušņa:2
- krutēt:1
- krutka:1
- krutns:1
- kruzis:1
- kružka:1
- kružļi:1
- Aakrug:1
- krubuļi:1
- kruceņš:1
- kručoks:1
- kručuks:1
- kruhans:1
- kruilis:1
- krujējs:1
- krujīgs:1
- kruknēt:1
- kruknis:1
- krukņas:1
- kruķīte:1
- krullēt:1
- krumbēt:1
- krumeni:1
- krumpāt:1
- krumpēt:1
- krumpot:1
- krumsls:1
- krumšļi:1
- kruncis:1
- krunčot:1
- krunkas:1
- krunkāt:1
- krunkot:1
- kruņķēt:1
- kruņķis:1
- krupene:1
- krupēns:1
- krupīns:1
- krupons:1
- krupozs:1
- krusene:1
- krustām:1
- krustēm:1
- krustim:1
- krustīm:1
- krustis:1
- krustīt:1
- krustot:2
- krustot:1
- krustus:1
- krušaks:1
- krušons:1
- krutais:1
- krutnai:1
- krutois:1
- krutoni:1
- krutons:1
- kruvesi:1
- kruveši:1
- kruzado:1
- kruzele:1
- kruzēts:1
- kruzuļi:1
- Akrukss:1
- apkrupt:1
- iekruit:1
- iekrupt:1
- izkrupt:1
- Kukruze:1
- mokruha:1
- nokrupt:1
- ņekruts:1
- kruasāns:1
- krubezis:1
- krubināt:1
- krubšēns:1
- krubulēt:1
- kručināt:1
- krudzele:1
- krugļaks:1
- kruiklis:1
- kruilīgs:1
- kruities:1
- kruizers:1
- kruķiski:1
- krulītis:1
- krumains:1
- krumesis:1
- krumlins:1
- krumpene:1
- krumplis:1
- krumslis:1
- krumšķēt:1
- krumuldi:1
- krumulds:1
- krumulti:1
- krumults:1
- kruncele:1
- krunknēt:1
- krunkots:1
- krupelis:1
- krupieši:1
- krupināt:1
- krupiski:1
- krupītis:1
- krusiene:1
- krustala:1
- krustaļa:1
- krustāms:1
- krustāre:1
- krusteja:1
- krustējs:1
- krustene:1
- krustēvs:1
- krustiem:1
- krustiņa:1
- krustiņš:1
- krustots:1
- krušņiks:1
- krutanuķ:1
- krutavāt:1
- krutināt:1
- kruvažas:1
- kruzeiro:1
- kruzeles:1
- kruzules:1
- apkrudīt:1
- apkrupēt:1
- atkruķēt:1
- iekruķēt:1
- iekrupēt:1
- izkruķēt:1
- izkruķit:1
- izkruķīt:1
- nekrutis:1
- nokrucīt:1
- nokruķēt:1
- noskrubt:1
- krucelīgs:1
- kruciferi:1
- krucifiks:1
- krucīties:1
- kručenijs:1
- krudzelēt:1
- krudzulēt:1
- kruiliski:1
- krujāties:1
- krukšināt:1
- kruķēties:1
- kruķīties:1
- krumbains:1
- krumpains:1
- krumpaiņi:1
- krumpaiņš:1
- krumpināt:1
- krumpūzis:1
- krumslata:1
- krunkains:1
- kruntains:1
- krupčatka:1
- krupnieks:1
- krupšināt:1
- krusciles:1
- krustabas:1
- krustaine:1
- krustains:1
- krustaiņš:1
- krustbūve:1
- krustceļi:1
- krustceļš:1
- krustdēls:1
- krustenes:2
- krustenes:1
- krustenis:1
- krustības:1
- krustiela:1
- krustiķis:1
- krustinis:1
- krustisks:1
- krustisku:1
- krustkarš:1
- krustmāte:1
- krustmija:1
- krustneši:1
- krustpuķe:1
- krustsēja:1
- krusttēvs:1
- krustubas:1
- krustūbas:1
- krušainis:1
- kruzulīši:1
- kruzuļots:1
- aizkruķēt:1
- aizkrutēt:1
- apkrustīt:1
- apskrubīt:1
- atskrubīt:1
- bezkrustu:1
- ceļkrusti:1
- cūkrudene:1
- iekrunkāt:1
- iekrunkot:1
- iekrustis:1
- iekrustīt:1
- ieskrubīt:1
- ieskruķēt:1
- inkrustēt:1
- izkrustīt:1
- izskruķēt:1
- kāškrusts:1
- linkrusta:1
- linkrusts:1
- niekrunis:1
- nokrustīt:1
- nokrustot:1
- noskrubīt:1
- noskruķēt:1
- krubežains:1
- krubučains:1
- krubuļains:1
- krucificēt:1
- krucifikss:1
- kruikšķene:1
- kruilēties:1
- krukānieši:1
- krukšķināt:1
- krumpāties:1
- krumslains:1
- krumstalas:1
- krumšķināt:1
- krumšļains:1
- krumultiņš:1
- krumuļains:1
- krunčoties:1
- krunkainis:1
- krunkāties:1
- krunkoties:1
- kruņķenīca:1
- kruņķēties:1
- krupšķināt:1
- krurotarzs:1
- krusasgāze:1
- krusenieki:1
- krustābele:1
- krustaceji:1
- krustaceļš:1
- krustainis:1
- krustakarš:1
- krustamāte:1
- krustapuķe:1
- krustārijs:1
- krustbērns:1
- krustceles:1
- krustciles:1
- krustdiena:1
- krustiskis:1
- krustiskus:1
- krustīšana:1
- krustiškam:1
- krustīties:1
- krustlapji:1
- krustmeita:1
- krustneļķe:1
- krustojums:2
- krustojums:1
- krustošana:1
- krustoties:1
- krustoties:2
- krustpakši:1
- krustpolka:1
- krustsiena:1
- krustspole:1
- krusttētis:1
- krustuguns:1
- krustumāte:1
- krustvārdu:1
- krustveida:1
- krustveidā:1
- krustvieta:1
- krustzieži:1
- krutovieši:1
- kruvešains:1
- kruvuļains:1
- kruzeļains:1
- kruzulaiņš:1
- kruzulītes:1
- kruzulītis:1
- kruzuļains:1
- aizkrustīt:1
- aizkrustot:1
- aizskruķēt:1
- apkrubināt:1
- apkruities:1
- atkrubināt:1
- atkruities:1
- aviokruīzs:1
- iekruzuļot:1
- ieskrullēt:1
- inkrustāti:1
- izkrubināt:1
- izkruzuļot:1
- Laskrusesa:1
- lielkrusts:1
- mikrurģija:1
- mokrušņiks:1
- nokrubināt:1
- nokrubulēt:1
- krubināties:1
- kruisteklis:1
- kruistīties:1
- krumbakains:1
- krunculains:1
- kruncuļains:1
- krunkainais:1
- krunkainība:1
- krunkainums:1
- krunkotains:1
- krunkulains:1
- krunkuļains:1
- krusātnieki:1
- krustabērns:1
- krustācejas:1
- krustainīte:1
- krustakmens:1
- krustamzīme:1
- krustāmzīme:1
- krustāniski:1
- krustānisks:1
- krustdancis:1
- krustenisks:1
- krustenkurs:1
- krustinieks:1
- krustinieši:1
- krustiniski:1
- krustknābis:1
- krustleņķis:1
- krustmadara:1
- krustmāmiņa:1
- krustošanās:1
- krustpunkts:1
- krustšķērsu:1
- krusttētiņš:1
- krustugunis:1
- krustvecāki:1
- kruvesainis:1
- kruzelēties:1
- aizkrubināt:1
- aizkruities:1
- apskrubināt:1
- atkrusīties:1
- atskrubināt:1
- ieskrubināt:1
- izkruķīties:1
- izskrubināt:1
- lietuskrusa:1
- nokruķēties:1
- noskrubināt:1
- kručkovatijs:1
- krudzelēties:1
- krujkalnieši:1
- krunkainītis:1
- krunkuļoties:1
- krupduramais:1
- krustabnieks:1
- krustainisks:1
- krustakupols:1
- krustāniskis:1
- krustcirtnis:1
- krustdegunis:1
- krustdūrieni:1
- krusteniskis:1
- krustībnieks:1
- krustkāposts:1
- krustkrāvums:1
- krustkrustām:1
- krustkrustēm:1
- krustkrustim:1
- krustkrustīm:1
- krustmeitiņa:1
- krustozoliņi:1
- krustozoliņš:1
- krustpilieši:1
- krustsuports:1
- krustšķērsām:1
- krustubnieks:1
- krustveidīgs:1
- krustziedīte:1
- kruzuļainība:1
- kruzuļainums:1
- aizskrubināt:1
- atkrustošana:1
- atskrudzināt:1
- bezkrunkains:1
- dekrustācija:1
- dubultkrusts:1
- inkrustācija:1
- interkrurāls:1
- izakrucēties:1
- mikrumiēlija:1
- nokrustīties:1
- nokrustoties:1
- krupjduramais:1
- krupmuižnieki:1
- krustceļnieki:1
- krustkrustiem:1
- krustkrustums:1
- krustmesterēm:1
- krustnagliņas:1
- krustziedaiņi:1
- aizkrustojums:1
- atskrullēties:1
- dekrudescence:1
- izkrubināties:1
- lielkrustains:1
- krustacelmieši:1
- krustakmenieši:1
- krustkrustains:1
- krustkrustenes:1
- krustkrustinis:1
- krustkrustumis:1
- krustziedainie:1
- kruzuļzirnekļi:1
- deviņkrustains:1
- dubultkrustiņš:1
- ieskrubināties:1
- ingvinokrurāls:1
- izskrubināties:1
- lietulēnkrusts:1
- lietuvēnkrusts:1
- krustsvītrojums:1
- krustzobatslēga:1
- intuskrustācija:1
- krustotājelastība:1
- diagonālkrustbūve:1
- krustojummodulācija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1578):
- krusta zīme _rel._ Kristīgo reliģiska zīme divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls; krusts (1).
- kvartālu stabs 1,5 m virs zemes augsts koka, retāk akmens stabs ar ietēsumiem augšgalā, kur uzraksta kvartālu numurus, stigu krustojumos un uz ārējās meža robežas līnijas starp diviem kvartāliem.
- ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- kurkulēns Abinieku (varžu, krupju) kāpurs.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- divpusīgā paķērsa abinieku paķērsas un meža paķērsas krustojums ("Rorippa x anceps").
- Koļesņikova ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiceļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Obiteļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- Abiķeļu ezers Abiteļu ezers Skrudalienas pagastā.
- abutiloņu hibrīdi abutiloņu sugu krustojumi ("Abutilon x hybridus"), ko dēvē arī par istabas kļavām.
- riknoze Ādas krunkainība, kas radusies no zemāk guļošo muskuļu atrofijas.
- pīne Adījuma elements, ko veido, krustojot valdziņus dažādās kombinācijās.
- zigzagpinumi Adījuma pinumu rakstu dubultie šķērsadījumi, kuros krustojas blakusstāvošo cilpu stabiņi.
- Pampāļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pampāļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Zaņas pagastā, savukārt tagadējam Pampāļu pagastam pievienotas nelielas platības no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas.
- Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā.
- stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums.
- aerofotoainas centrs aerofotoainas pretējās malās esošo rāmja marku savienojošo nogriežņu krustpunkts.
- milreiss Agrākā Brazīlijas un Portugāles naudas vienība un monēta, vienāda ar 1000 reisiem; Brazīlijā 1942. g. to aizstāja ar kruzeiro, Portugālē 1911. g. - ar eskudo.
- pusrupjvilnas aitas aitu šķirnes ar nevienveida vilnu, tās iegūtas, krustojot rupjvilnas aitas ar smalkvilnas vai pussmalkvilnas teķiem.
- kurdjukaitas aitu šķirņu grupa; gaļas-tauku virziena rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitas, kurām krustu rajonā ir tauku maiss - kurdjuks.
- aizskruķēt Aizdzīt, aizgrūst ar krāsns kruķi.
- atkodelēt Aizkost, nokost, aizskrubināt, noskrubināt, aizgrauzt, nograuzt.
- aizrestot Aizlikt (kam) restes priekšā; ar restēm aizšķērsot, aizkrustot.
- aizkruķēt Aizstumt ar kruķi.
- acachmena Akahmenas - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- alyssum Alises - krustziežu dzimtas ģints.
- bufotenīns Alkaloīds krupja "Bufo vulgaris" ādas dziedzeros; paralizē centrālo nervu sistēmu.
- jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea").
- Amazones alokāzija alokāziju suga ("Alocasia x amazonica"), krustošanas ceļā iegūts hibrīds, ko audzē kā telpaugu.
- bostonterjers Amerikāņu suņu šķirne, terjera un buldoga krustojums, īspalvains, melns vai svītrains ar baltu plankumu pierē un baltu krūšu priekšu.
- topkross Analizējamās līnijas krustošana ar vairākām citām līnijām vispārīgās kombinatīvās spējas noteikšanai.
- sakrals Anatomijā, uz krusta kaulu attiecīgs.
- anglo-arabs Angļu pilnasiņu un dižciltīga arabu zirga krustojums.
- pēddzinējs Angļu suņu šķirne, ausis nokarenas, purns krunkains, īsspalvains, melns vai brūns; skausta augstums - 63-68 cm, svars - līdz 40-55 kg.; grūti pakļaujas dresūrai.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā.
- asimilācijas iegurnis anomālija, kurā pēdējā jostas skriemeļa šķērsizaugumi saplūduši ar krustu kaulu.
- trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju.
- hemipelvektomija Apakšējās ekstremitātes amputācija, veicot amputāciju krustu kaula un zarnkaula locītavā.
- urskulis Apaļīgs, krunkains (lūpu) veidojums, kas rodas, (tās) izvirzot uz priekšu un savelkot.
- inkubācija zivkopībā apaugļotu ikru turēšana ūdenstilpnē vai speciālā aparātā (rūpnieciskā metode) zivju mazuļu iegūšanai; atkarībā no zivju sugas tā ilgst no dažām dienām līdz vairākiem mēnešiem.
- Dzelda apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1950.-2009. g. Kuldīgas rajonā), 19 km no Skrundas un 57 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās Lieldzeldas muižas "Grossdselden" teritorijā, Nīkrāces pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Diždzelda.
- Rudbārži apdzīvota vieta (lielciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 45 km no Kuldīgas un 8 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Silene apdzīvota vieta (lielciems) Salienas un Skrudalienas pagastā 23 km no Daugavpils, izveidojusies Šēnheidas bijušās muižas teritorijā, Skrudalienas pagasta administratīvais centrs.
- Ezerne apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Nīkrāce Apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 24 km no Skrundas.
- Plostnieki apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Bruņene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Ilga apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Katineļi apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Šengeida apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Stūriški apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tarasovka apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Vārpene apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Viktorija apdzīvota vieta (mazciems) Skrudalienas pagastā.
- Tukums Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas novada Nīkrāces pagastā.
- Rūnaiši apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Vēršmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Videnieki apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Bračas Apdzīvota vieta (mazciems) Skrundas pagastā.
- Vilkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ukru pagastā.
- Osinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Pesčanka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā.
- Braslas apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Joniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Kaptiliški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Ratofa apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Salmanovka apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Valniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Vitaniški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Voitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Skrudalienas pagastā.
- Niedre apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā.
- Savenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Skrundas pagastā.
- Skrudaliena apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā 16 km no Daugavpils.
- Raņķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā (2009.-2021. g. Skrundas novadā, 1990.-2009. g. Kuldīgas rajonā) 12 km no Skrundas, izveidojusies bijušās muižas "Ranken" teritorijā, pagasta centrs.
- Ciecere Apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā (2009.-2021. g. - Skrundas novadā) 3,5 km no Skrundas un 39 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Zeezern" teritorijā; saukta arī - Dzelmes.
- Jaunmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Pumpuri apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Līdumnieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas novada Raņķu pagastā; bijušais padomju armijas ciems "Skrunda 1", neapdzīvots (2007. g.).
- Kušaiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Skrundas pagastā.
- Sniķere apdzīvota vieta (vidējciems) Ukru pagastā.
- Ketleri apdzīvota vieta (viensēta, izzudusi) Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
- apgrubināt Apgrauzt, apkrimst, apskrubināt.
- apkrimst Apgrauzt, apskrubināt (visapkārt vai vairākās vietās).
- apgrabināt Apgrauzt, apskrubināt visapkārt.
- apžlebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- apžļebināt Apgrauzt, apskrubināt, sakošļāt un izspļaut.
- apskrābāt Apgrauzt, apskrubināt, visapkārt nokasīt, nokasīt, noberzt.
- skrabināt Apgrauzt, apskrubināt.
- apgramžļāt Apkodīt, apgrauzt, apkrimst, apskrubināt visapkārt.
- apkrustīt Apķīlāt; 15.-17. gs. civiltiesāšanās kārtībā uzliktu aizliegumu uz nekustamu īpašumu iezīmēja ar 3 olektis garu koka krustu; vēlāk ar krustu iezīmēja arī apķīlātu kustamu īpašumu.
- rata krusts aplī ievilkts krusts; Saules simbols daudzām tautām.
- saziedināt Apputeksnējot sakrustot.
- saziedēties Apputeksnējoties sakrustoties.
- apskrabinēt Apskrubināt (kaulus).
- aprubināt Apskrubināt, apgrauzt.
- apskrabināt Apskrubināt.
- apskrubīt Apskrubināt.
- skrupuls Aptiekās lietota masas mērvienība, kas vienāda ar 1,244 gramiem (krievu skrupuls) vai 1,296 gramiem (angļu skrupuls).
- kruķēt Apvērst, kārtot ar kruķi.
- tukšums Apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām. Paslēpenes.
- skruķiski ar kruķiem (pārvietoties).
- kruķēties Ar kruķu palīdzību virzīties uz priekšu.
- čamuriski Ar krusteniski novietotām svirām stumt baļķi uz priekšu.
- aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
- aizmest krustu ar rokas kustību izveidot krusta zīmi; pārkrustīties.
- aizkrustīt Ar uzstādītu krustu norādīt uz ceļa aizliegumu.
- izkruķēt Ar varu (ar kruķi) izdzīt.
- kramptīt Ar zobiem grauzt, skrubināt.
- pārmest (arī aizmest) krustu (arī krusta zīmi) (priekšā) ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- pārkrustīt Ar žestu izveidot krusta zīmi pāri (kam), pār (ko).
- mest krustu (priekšā) ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīt Ar žestu veidot krusta zīmi (pār kādu, pār ko).
- krustīties Ar žestu veidot krusta zīmi (pār sevi).
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- Covinara armēņu mitoloģijā - negaisa gars, zibens jeb rūsas personifikācija, attēlota kā nikna, ugunīga sieviete, kas negaisa laikā jāj pa mākoņiem ugunīgā zirgā un sūta ļaudīm gan dzīvinošo lietu, gan postošo krusu.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- krika Asas sāpes (mugurā krustu apvidū vai locekļos).
- origo Asu krustpunkts taisnleņķa koordinātu sistēmā.
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- atkruķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.); atkroķēt.
- atkroķēt Atbīdīt (ar koku, kruķi u. tml.).
- atkribināt Atknibināt, atlupināt; atkrubināt.
- negaiss Atmosfēras parādība - elektriskā izlāde starp mākoņiem, pērkons līdz ar lietu, arī krusu, stiprām vēja brāzmām.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- mīties Atrasties secīgi (citam aiz cita); krustoties (citam ar citu).
- Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem.
- Zāģeru Velnakmens atrodas Kandavas pagastā, Amulas ielejas labā krasta sāngravā, augstums strauta pusē — 3,0 m, garums — 5,0 m, platums — 3,0 m, apkārtmērs — 14,8 m, iespējams, ka ticis apstrādāts, augšpusē krusts.
- Bondarevas krustakmens atrodas Ludzas novada Pušmucovas pagastā, \~100 m uz ziemeļiem no Mjakinku mājām, akmens garums - 3,9 m, platums - 1,5 m, augstums - 1,2 m, vienā tā pusē iekalts krusts.
- Mārcienas pilskalns atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, mežā, ir paugura dienvidu gals, kas norobežots ar pārrakumu un 10 m augstu valni, austrumu un rietumu nogāzes ir ļoti stāvas, relatīvais augstums 60 m, plakums šaurs un garš (~150 x 20 m), izlīdzināts, domājams, bijis apdzīvots vēlajā dzelzs laikmetā, kā arī 13.-14. gs, kad Mārcienas novadu jau bija pakļāvuši krustneši.
- Bruņu muiža atrodas Skrudalienas pagastā, 19. gs. piederējusi baronu Līvenu dzimtai, apbūve veidojusies 19. gs., kompleksā ietilpst kungu māja (pils), klēts, kūts, staļļi un parks.
- Ilgas muiža atrodas Skrudalienas pagastā, kungu māja celta 19. gs. beigās, tai raksturīga t. s. klasicizētā ekletisma ievirze, tagad tajā izvietota Daugavpils universitātes mācību bāze.
- Lētīžas brūnogļu atsegumi atrodas Skrundas novada Nīkrāces pagastā, ir lēcveidīgas juras brūnogļu iegulas Lētīžas upes gultnē un tās labajā pakrastē, biezums krastā - 15 cm, tālāk urbumos līdz 3 m.
- krustsvītrojums Atsevišķu detaļu iesvītrojums ar krustveidā izvietotām svītrām.
- atskrabināt Atskrubināt.
- atskribināt Atskrubināt.
- atskrubīt Atskrubināt.
- krustzobatslēga Atslēga ar krustveidīgu slēdzamo daļu.
- fokusa garums attālums milimetros no kameras objektīva centra līdz filmas emulsijas slānim, kad gaismas stari, iziedami cauri objektīvam, krustojas uz filmas emulsijas, veidojot asu attēlu.
- reāls attēls attēls, kas veidojas, no objekta nākošajiem gaismas stariem krustojoties.
- išiosakrāls Attiecīgs uz sēžas kaulu un krustu kaulu.
- sapūst Atvirzīt virs kādas vietas mākoņus, no kuriem izkrīt (lietus, sniegs, krusa) - par vēju.
- ķiemeles Audekla krusti, kas vajadzīgi, lai auduma velki šķiras un atspoli var šaut cauri.
- atlass Auduma raksts, kur audumu sējuma pamatrūtiņā ikviens diegs krustojas tikai vienu reizi.
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- Krapas krusta priede aug Gulbenes novada Daukstu pagastā, 200 m no Krapas senkapiem, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, vainaga augstums - 12,5 m, vainaga projekcija - 13,2 x 14,7 m, pēc senas paražas, ceļā uz kapiem krusta priedē iegrieza krustu, lai mirušais nenāktu atpakaļ uz mājām.
- Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
- vecākaugi Augi, kurus krusto hibrīdu iegūšanai.
- ksenokarpija Augļu attīstīšana pēc ksenogāmijas, krustiskas apputekšņošanas.
- krustojums Augs, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus; hibrīds.
- labieši Augstākā un turīgākā iedzīvotāju kārta Latvijas teritorijā no 11. līdz 13. gs.; liela daļa gāja bojā cīņās ar krustnešiem 13. gs., daļa pārcēlās uz Lietuvu vai Krievzemi, neliela daļa pārvācojās.
- pektorāls Augstāko garīdznieku krūšu krusts, liturģiskā tērpa sastāvdaļa.
- paramo Augstkalnu (~3500-4500 m vjl.) līdzenumu klimata nosaukums Ekvadorā, samērā nemīlīgs auksts, sauss un vējains, lāgiem ar pērkona un krusas negaisiem un sniega puteņiem.
- Borovka Augšdaugavas novada Salienas un Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" bijušais nosaukums.
- belmontieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Belmonte" (arī "Belmonti") iedzīvotāji.
- borovcieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Borovka" iedzīvotāji.
- dubenišķi Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Dubenišķi" iedzīvotāji.
- ezermuizieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezermuiža" iedzīvotāji.
- ezernieši Augšdaugavas novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ezerņa" iedzīvotāji.
- ragulišķieši Augšdaugavas novada Skrundalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ragulišķi" iedzīvotāji.
- bioloģisks paņēmiens augu vai dzīvnieku iegūšanas paņēmiens, kas pilnībā sastāv no dabīgām norisēm, tādām kā krustošana vai selekcija.
- stauropegijs Austrumu pareizticīgā baznīcā svinīga krusta uzcelšanas ceļamās baznīcas vai klostera vietā, ko izdara bīskaps.
- šķiemenis Aušanā - dziju starpa, šķirtne velkos, vieta audu ievietošanai; metu krustošanās vieta; skals, kas neļauj izjukt metu krustojumam.
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties.
- trinis Aušanas paņēmiens, kur auduma rakstu veido diagonālas līnijas, kas rodas, velku un audu diegiem krustojoties arvien pa vienu diegu uz priekšu; šādā veidā austs audums; trinītis (1).
- autostrāde Autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- pārbrauktuvju signalizācija automātiska signalizācijas sistēma, kas, tuvojoties vilcienam, slēdz autotransporta kustību viena līmeņa krustojumu pārbrauktuvēs.
- haivejs Autostrāde - autoceļš (angļu "highway"), kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- automaģistrāle Autostrāde - autoceļš, kas parasti vienā līmenī nekrustojas ar citiem ceļiem, apiet apdzīvotās vietas un pilsētas; katrā kustības virzienā ir divu vai vairāku joslu brauktuve.
- vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji.
- kāpostu baltenis balteņu dzimtas suga ("Pieris brasicae"), tauriņa spārnu plētums 50-60 mm, kāpuri \~40 mm gari, dzeltenzaļi ar 3 dzeltenām, gareniskām joslām un melniem punktiem, dzīvo uz krustziežiem (kāpostiem, kāļiem, rapšiem, redīsiem), kresēm un rezēdām.
- Golgatas kapi Baltie krusti Meža kapos, Rīgā.
- baltsvītrainais krustknābis baltsvītru krustknābis - žubīšu dzimtas, krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras.
- Loxia leucoptera baltsvītru krustknābis.
- Begonia Elatior begoniju hibrīdu grupa, kas radusies gk. krustojot kamolbegoniju ar ziemā ziedošo Sokortas begoniju.
- Begonia Lorraine begoniju hibrīdu grupa, kas radusies krustojot Sokotras begoniju ar Drega begoniju.
- bekrosēšana Bekkross - hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām.
- Balta ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltais ezers Beļanu ezers Skrudalienas pagastā.
- Baltezers Beļānu ezers Skrudalienas pagastā.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- Bērza Bērzkroga upe Skrundas novadā.
- aglosa Bezastaino abinieku apakškārtas nosaukums; krupjveidīgi dzīvnieki ar sarukušu mēli Āfrikā, Brazīlijā, Gvianā.
- diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis.
- bezkrustu Bezkrustu kapsēta - kapsēta, kurā nav krustu.
- bidzeklis Bidzulis - krāsns kruķis.
- čučakoks Bigulis, kruķis.
- ķeks Bigulis, kruķis.
- Šēnheidas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrudalienas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Silene.
- Grossdselden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Skrundas novada Nīkrāces pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Dzelda.
- atbikstīt Bikstot (ar krāsns kruķi) atbīdīt atpakaļ, aizstumt, aizbīdīt.
- nārstot Bioloģiskās aktivitātes periodā laist ūdenī olas (ikrus), pieņus (par zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem).
- nārsts Bioloģiskās aktivitātes process (zivīm, dažiem citiem ūdens dzīvniekiem, abiniekiem), kad tie laiž ūdenī olas (ikrus), pieņus.
- bizantīns Bizantiešu zelta solīda nosaukums pēc krusta kariem 12.-13. gs.
- ksenijas Botānikā tādi krustojumi, kas parādās jau krustošanai ņemtā mātes auga paša sēklās vai augļos.
- branšteters Branštetera aparāts - aparāts foreļu u. c. zivju oliņu (ikru) skaitīšanai, kaučuka vai ebonīta dēlītis ar 200-250 padziļinājumiem (ligzdām), kas atbilst skaitāmo ikru izmēram, katrā padziļinājumā ir caurumiņš ūdens notecēšanai.
- panmiksija Brīva populācijas indivīdu krustošanās; randombrīdings.
- Pelobates fuscus brūnais varžukrupis.
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
- Brunnen Bruņas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- Bruņa ezers Bruņu ezers Skrudalienas pagastā.
- Bruņenes ezers Bruņu ezers Skrudalienes pagastā.
- krustvārdu mīkla burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- krunkot Burzīt, gumzīt (ko), tā ka veidojas krunkas (2).
- knillēt Burzīt, krunkot.
- knibēt Burzīt, skrubināt, kņudēt, kutēt. kalt.
- knillēties Burzīties, krunkoties.
- pārkrustot Būt tādam, kam (kas) atrodas krustām pāri.
- krustot Būt, atrasties krustām pāri (kam).
- kuknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kluknēt, kruknēt.
- kluknēt Būt, sēdēt bezdarbībā, parasti nekustīgi, salīkušā stāvoklī; kruknēt, kuknēt.
- viridobufagīns C23H34O5, sirds inde krupja "Bufo viridis" ādas dziedzeros.
- marinobufagīns C24H32O5, sirds inde, kas atrodama krupja Bufo marinus ādā.
- valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- Nadīra punkts caur projekcijas centru ejošs svērteņa līnijas krustojumas ar ainas plakni.
- krustbūve Celtne, kuras daļas (vidū) savienotas krustveidā.
- krustenkurs Celtnes pamatu stūru saistījums, kas veidots, liekot krusteniski pamatu akmeņus.
- ceļa nomales šķautne ceļa nomales virsmas un nogāzes krustojuma līnija.
- ceļa klātnes šķautne ceļa nomales virsmas un uzbēruma nogāzes krustojuma līnija.
- melnais punkts ceļa posms vai krustojums, kur notiek īpaši daudz satiksmes negadījumu.
- stakle Ceļa sazarojums vai krustojums.
- Karaļa ceļš ceļš uz Bizantiju pa Reinu un Donavu; krusta karu laikā bija izplatīta leģenda (tai nav nekāda vēsturiska pamata), ka pa šo ceļu uz austrumiem devies Kārlis Lielais.
- ceļa jūtīs ceļu krustojumā; ceļā (būt).
- ceļu mezgli ceļu krustojumi (ja satiksmes plūsmas satiekas vienā līmenī) un škērsojumi (ja satiksmes plūsmas šķērsojas divos vai vairākos līmeņos).
- krustceļš Ceļu krustojums; krustceles (1).
- krustceļi Ceļu krustojums; krustceles; krustceļš.
- krustceles Ceļu krustojums; krustceļš (1).
- putrnieks cepšanai nederīgs nēģis, kas nav izlaidis ikrus.
- lemnisks Cilpa, centrālās nervu sistēmas sekundārie sensoriskie neironi, kas krustojas un beidzas redzes uzkalnā.
- kruknis Cilvēks, kas krukn(ē) - bezdarbīgi, gaidot (nekustīgi) sēž.
- krustainis Cimdu raksts ar krustveida zīmēm.
- daudzkrāsu cinerārija cinerāriju suga ("Cineraria cruentus"), kuru krustojot ar citām radniecīgām sugām ir iegūtas hibrīdiskas rases un šķirnes, ko Latvijā audzē kā telpaugus.
- Ahilla cīpsla cīpsla, kas iet no ikru muskuļiem uz papēdi.
- skrudzele Cirta, skrudze.
- vaislai audzējamās jauncūkas cūciņas un kuilīši (kā tīršķirnes, tā krustojumi) no atšķiršanas vaislai līdz pirmajai lecināšanai.
- rūgtene Cūknātru dzimtas ģints ("Gratiola"), lakstaugs ar krusteniski pretējām sēdošām lapām, baltiem vai iesārtiem ziediem.
- galvenie horizonta punkti četri punkti (ziemeļu punkts, dienvidu punkts, austrumu punkts un rietumu punkts), kas veidojas matemātiskā horizonta krustpunktos ar debess meridiānu un debess ekvatoru.
- čoktavs Čoktavu zirgs - zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja Amerikas indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu zirgus.
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri.
- Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu.
- Skrudalienas pagasta teritorija daļa pirmskara Skrudalienas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Tabores pagastam, savukārt tagadējā Skrudalienas pagasta teritorijā ir iekļauta daļa no pirmskara Silenes pagasta teritorijas.
- pārkrubināt Daļēji apskrubināt, noskrubināt.
- danebrogs Dānijas nacionālais karogs ar baltu krustu uz sarkana fona.
- Ļi Sjuaņs daoisma mitoloģijā - pirmais no astoņiem nemirstīgajiem, viņam ("dzelzs kruķim") bija kliba kāja.
- izklājlapa Darba formulārs, displeja ekrānā attēlots kā divdimensiju matrica, kas sastāv no rindām un kolonnām; rindu un kolonnu krustpunktus sauc par šūnām; šūnās var ievadīt iezīmes, skaitliskas vērtības un formulas.
- kressalāti Dārza cietķērsa - krustziežu dzimtas cietķērsu ģints suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās daudz vitamīnu.
- plizieris Dārza puķe ar lielām, kruzuļotām lapām.
- melnās kājas dārzeņu dēstu slimība (parasti krustziežiem).
- naģe Daudzos apvidos varde, dažkārt arī krupis; retumis meitene.
- baraucieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Barauka" (tagad - "Silene") iedzīvotāji.
- bruņenieši Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji.
- bruņišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Bruņene" iedzīvotāji.
- vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji.
- Skrundaļinskaja Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Skrundalina Daugavpils novada Skrudalienas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- starpsugu krustošana dažādu sugu dzīvnieku savstarpēja krustošana.
- Sv. Antonija krusts dažkārt lietots ēģiptiešu krusta nosaukums.
- krists Dažu priekšmetu, ierīču, mehānismu detaļa, piemēram, tītavu detaļa - krusteniski salikti koka stieņi.
- Dienvidu Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), kura četras spožākās zvaigznes it kā veido krusta galus, Latvijā nav redzams; Krusts.
- Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts.
- rietumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustībai pretējā virzienā.
- austrumu punkts debess ekvatora un matemātiskā horizonta krustpunkts, kas atrodas 90° leņķiskajā attālumā no ziemeļu punkta pulksteņa rādītāju kustības virzienā.
- dienvidu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Dienvidpols.
- ziemeļu punkts debess meridiāna un matemātiskā horizonta krustpunkts tajā debess meridiāna pusē, kurā atrodas debess Ziemeļpols.
- rudens punkts debess sfēras punkts (viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem), kurā Saules diska centrs atrodas rudens ekvinokcijā.
- zenīts Debess sfēras punkts virs novērotāja galvas, svērteņa līnijas un debess sfēras augšējais krustpunkts; nadīram pretējais debess sfēras punkts.
- pavasara punkts debess sfēras punkts, viens no diviem debess ekvatora un ekliptikas krustpunktiem; punkts, kurā Saules diska centrs atrodas pavasara ekvinokcijā.
- nadīrs Debess sfēras un vertikālās līnijas krustpunkts zem horizonta diametrāli pretī zenītam.
- fiale Dekoratīvs arhitektonisks elements: piramidāls tornītis, kura noslēgumā atrodas rotājums - t. s. krabji un krusta roze (stilizēti augu motīvi); izmantots gotikas arhitektūrā un lietišķajā mākslā.
- krustapuķe Dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā; stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām.
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
- kruceņš Dem. --> kruks.
- krumultiņš Dem. --> krumults.
- krupelis Dem. --> krupis.
- krupēns Dem. --> krupis.
- krupītis Dem. --> krupis.
- krustmāmiņa Dem. --> krustmāte.
- krustmeitiņa Dem. --> krustmeita.
- krustiņš Dem. --> krusts.
- krusttētiņš Dem. --> krusttēvs.
- kruzulītis Dem. --> kruzulis.
- kruzulīši Dem. --> kruzuļi.
- kruzulītes Dem. --> kruzuļi.
- nona Deviņrindu pants, kurā pirmās sešas rindas saistītas ar krusteniskām atskaņām, pēdējās divas ar blakus atskaņām, sestā un septītā parasti ar blakus atskaņām.
- bokseris Dienesta suns ar īsu, strupu purnu, angļu buldoga krustojums ar citām suņu šķirnēm; attiecīgā suņu šķirne.
- Hala Dienvidu slāvu mitoloģijā - miglas, krusas, vētru, negaisa mākoņu un citu stihiju pavēlnieks, kas postīja tīrumus un dārzus.
- līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā.
- monosomiķis Diploīds, kura hromosomu komplektā iztrūkst viena hromosoma (2n-1), ko izmanto ģenētiskajā analīzē un attālajā krustošanā, aizstājot trūkstošo hromosomu ar hromosomu no radniecīgas sugas organisma genoma.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- krists Divas līnijas, kas krusto viena otru.
- režģis Divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī.
- alliārija Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, baltiem ziediem, stipru ķiploka smaku; aug ēnainos lapu mežos.
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- dedere Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, lauku nezāle ar dzeltenām dzīslotām ziedlapiņām; idra 1.
- strophanthus Divdīgļlapju augu ģints "Apocynaceae" dzimtā, kāpelētāji krūmi, puskrūmi un liānas ar spilvotām, krustiski pretim novietotām lapām, piltuves veida dzelteniem ziediem neīstos čemuros un agļiem garām pogaļām, kurās daudz sēklu ar spilviņu kroni akota galā.
- stenophragma Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, ar 8 sugām, no tām Latvijas florā 1 suga, glīts neliels augs ar zarainu, apakšdaļā raupju stublāju, pamata lapām rozetē, sīkiem, baltiem ziediem, biežs smilšainos laukos, uzkalniņos, mežos.
- lunārija Divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā, lieli lakstaugi ar lielām sirds veida lapām, 2 sugas, Latvijā 1 suga - mēnesene.
- krustzieži Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Brassicaceae syn. Cruciferae"), pie kuras pieder lakstaugi, retumis puskrūmi, kam ziedā ir četras krusteniski sakārtotas vainaglapas (piemēram, kāposti, kāļi, rutki, lefkojas, pērkones), 375 ģintis, \~3200 sugu, Latvijā konstatētas 47 ģintis, 90 sugu (no tām 40 ir vietējās floras sugu, 45 adventīvas sugas un 5 sugas - dārzbēgļi).
- akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga.
- hornungija Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Hornungia"), 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- mitenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies.
- mītenieks Divēju vecāku dēls un meita, kas savstarpēji krustiski apprecējušies.
- kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs.
- Glušonki Divi ezeri Glušonkas purvā - Glušonka I un Glušonka II, Skrudalienas pagastā.
- drāgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēgas Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- drēģi Divi koki ar vidū krustiski piestiprinātiem dēļiem, izmantoti tīklu pārnešanai un žāvēšanai.
- krustainis Divi krustveidā sastiprināti dēļi, kas laivas galā veido grīdu.
- hibridizācija Divu (dažādu augu vai dzīvnieku šķirņu, sugu vai ģinšu) īpatņu krustošana.
- potbastards Divu atšķirīgu augu krustojums potēšanas ceļā.
- bastardēšana Divu dažādām rasēm, varietātēm, sugām vai ģintīm piederīgu vecāku krustošanās.
- morganīda Divu gēnu attāluma vienība, kas vienāda ar vienprocentīgu krustmiju vai rekombināciju biežumu; rekombinācijas vienība.
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals.
- raupšenieki Dobeles novada Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Raupšas" iedzīvotāji.
- taurs Dobradžu dzimtas suga ("Bos primigenius"), izmiris dzīvnieks (mājas govs priekštecis), domesticēts 8.-6. gt. p. m. ē., pēdējais iznīcināts 1627. g. Polijā, bet 20. gs., izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, ir selekcionēta govju šķirne "Auroxen" jeb taurgovs.
- dobots Dobs, tāds, kam ir iedobums, dobums, bedrains, krunkains, grumbains.
- kauka Dūrējs sānos; sāpes mugurā, krustos.
- sanbenito Dzeltens audekla apģērbs ar krustiem priekšā un mugurā, kuru uzvilka inkvizīcijas nosodītiem, kad tos veda uz sārtu.
- Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
- šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā.
- Mazāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta krueperi").
- Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām.
- krupšķināt Dzirdami grauzt, krimst; krumšķināt.
- jauktenis Dzīvnieks vai augs, kas radies, krustojoties divu dažādu sugu vai šķirņu pārstāvjiem.
- krustojums Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot dažādu šķirņu vai sugu dzīvniekus; hibrīds.
- kaproīds Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot kazu un aitu.
- seskūdele Dzīvnieks, kas iegūts, krustojot sesku un ūdeli.
- vecvecāku forma dzīvnieku šķirnes vai līnijas, kuras izmanto krustošanai, lai iegūtu vecāku formu.
- šķībsnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
- šķībšnuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
- šķībšņuķis Egļu krustknābis ("Loxia curvirostra").
- Loxia curvirostra egļu krustknābis.
- mazais krustknābis egļu krustknābis.
- anha Ēģiptiešu krusts - senēģiptiešu simbols (atvasināts no sandalkoka vienkāršākās formas), kas nozīmē mūžīgo dzīvi.
- leiniski Ejot kājas likt līki, krusteniski.
- dīdināt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīt Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- dīdīties Ejot ritmiskiem dejas soļiem, turot cieši rokās, šūpināt bērnu krustības rituālā, ko sauc arī par pādes dīdīšanu.
- hemohroms Elpošanas pigments dažādu dzīvnieku asinīs; hemohromi ir hemoglobīns, eritrokruorīns, hlorkruorīns, hemocianīns un hemoeritrīns.
- skrubīt Ēvelēt ar skrubi (rupjēveli).
- mūlis ēzeļa un ķēves krustojums; pārsvarā izmanto smagu kravu pārvietošanai.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
- Bedušu ezers ezers Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, Silenes dabas parka teritorijā, platība - 4,6 ha.
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers.
- Abiteļu ezers ezers Augšzemes augstienes austrumu daļā, Skrudalienas pagasta austrumu malā, 155,7 m vjl., platība - 97,5 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 3,4 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - \~20% platības, 2 salas; Abiķeļu ezers; Obiteļu ezers; Obiceļu ezers; Koļesņikova ezers.
- Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers.
- Ugarinka Ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 147,0 m vjl., platība - 30,1 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,4 m, noteka uz Riču ezeru, eitrofs, maz aizaudzis; Ugarinku ezers, Ugariņķa ezers, Garinka ezers; Ogarinku ezers.
- Čerņava ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 148 m vjl., platība - 86,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 8,5 m, 3 salas; Belmontu ezers; Čarņavu ezers; Černavu ezers; Černovu ezers; Drisvjatas ezers; Melnezers.
- Sila ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 146,3 m vjl., platība - 262 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,8 m, eitrofs, ar aizaugušiem līču krastiem.
- Šengeidas ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, 150,0 m vjl., platība — 59,8 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,7km, lielākais dziļums — 4,4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Ezerenes ezers; Senheidas ezers; Šēnheidas ezers.
- Glušonka II ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 10,6 ha.
- Glušonka I ezers ezers Glušonkas purvā, Skrudalienas pagastā, platība — 16 ha.
- Skrudinieku ezers ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 1,8 ha; Skrudiņa ezers; Skrudzinieku ezers.
- Ilziks Ezers Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Aizputes novada Kalvenes pagastā pie Skrundas novada robežas, platība - 15,2 ha, garums - 980 m, lielākais platums - 170 m, vidējais dziļums - 6,6 m, lielākais dziļums - 21,9 m; Ilzika ezers; Ilzikas ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers.
- Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m.
- Glušoks ezers Skrudalienas pagastā, platība - 1 ha.
- Misuncu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 2,8 ha; Glušaku ezers; Glušanka III ezers; Glušanku III ezers.
- Smiļģiņa ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība - 49 ha; Smilgiņu ezers; Smilģīnas ezers; Smiļģīnas ezers.
- Rudzišu ezers ezers Skrudalienas pagastā, platība — <1 ha.
- Beļanu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, 149,8 m vjl., platība - 94 ha, no tiem Latvijā 55,4 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,9 m, eitrofs ezers, aizaugums - 23%; Balta ezers; Baltais ezers; Baltezers.
- Bruņu ezers ezers Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Skrudalienas pagastā, 147,8m vjl., platība - 37 ha, garums - 0,8 km, platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,6 m, eitrofs, ļoti produktīvs, tiek izmantots zivju audzēšanai; Bruņenes ezers.
- Kirjaņiška Ezers Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, netālu no Baltkrievijas robežas, 155,2 m vjl., platība - 38,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,1 m, sala 1,9 ha, eitrofs ar noslieci uz distrofismu; Kirjanišķu ezers; Kirjanišku ezers; Kurjanišķu ezers; Ķirlānišķu ezers; Luknas ezers.
- Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine.
- Sudmalezers Ezers Skrundas novada Nīkrāces pagastā, platība - 1 ha; Sudmalnieku dzirnavezers; Dzeldes-Sudmalnieku ezers.
- Bērzu ezers ezers Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 3 ha.
- Ukru ezers ezers Ukru pagastā, platība — 9,4 ha.
- Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
- intermitējoša kustība filmas kustība kamerā vai projektorā, kad filma tiek pavilkta uz priekšu par attālumu, kas vienāds ar kadra augstumu, un tad uz mirkli apstādināta; to panāk ar Maltas krusta mehānisma vai velkzobu mehānisma palīdzību.
- aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni.
- mutondors Francijas 13.-15. gs. monēta ar Dieva jēra un krusta karoga attēlu.
- stūra sitiens futbolā - sitiens no laukuma gala un sāna līniju krustpunkta.
- galaktiskais garums Galaktiskās koordinātu sistēmas koordināta, ko skaita pa Galaktikas ekvatoru pretēji pulksteņa rādītāja kustības virzienam no Galaktikas ekvatora un debess ekvatora krustpunkta līdz platuma riņķim – debess sfēras lielajam riņķim, kas iet caur Galaktikas poliem un spīdekli; tas mainās robežās no 0° līdz 360°.
- košergaļa Gaļa, kura iegūta no dzīvnieka, kas kauts pēc ebreju reliģijas noteikumiem un ņemta tikai no šī dzīvnieka ķermeņa priekšdaļas (līdz krusta vietai).
- rene Garens padziļinājums uz zirga muguras vai krustiem.
- krustneši Garīga bruņinieku ordeņa locekļi; bruņinieki, kas piedalījās krusta karā.
- bosaks Garš krāsns kruķis, ko izmanto ugunsgrēka gadījumā.
- tīklu mest gatavot tīklu no izturīga pavediena, izveidojot cilpas un krustošanās vietās tās savstarpēji sasaistot.
- kombinatīvā mainība genotipiskās mainības veids, ko nosaka kombinācijas un krustmija.
- introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu.
- gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
- sinigrīns Glikozīds, kas atrodas melno sinepju sēklās un vēl dažos citos krustziežu augos.
- Glušanku Glušanku I - Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušanku Glušanku II - Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušanku Glušanku III - Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
- Glučanku I ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušņas ezers Glušonka I ezers Skrudalienas pagastā.
- Glučanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušanku II ezers Glušonka II ezers Skrudalienas pagastā.
- Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus.
- taurgovs Govju šķirne "Auroxen" (līdz 2004. g. saucās "Heck cattle"), kas sākot no 20. gs. 20. gadiem izveidota, izmantojot atgriezenisko selekciju un krustojot dažādas mājas govju šķirnes, rezultātā iegūstot izmirušā taura (mājas govs priekšteča) līdzinieku, kas sākot no 1999. g. ieviestas arī Latvijā, ganās Lielupes palienes pļavās un dabas parkā "Pape".
- zeboīds Govs un zebu krustojums.
- kramstīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- kramtāt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- kramtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- krimtelēt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- krimtīt Grauzt kaut ko cietu vai sīkstu, skrubināt.
- grebzdēt Grauzt, skrubināt, kasīt.
- žlebināt Grauzt, skrubināt, košļāt, valstīt pa muti.
- krempt Grauzt; krimst, skrubināt.
- kremstīt Grauzt; krimst, skrubināt.
- iekrimst Graužot, skrubinot nedaudz ieēst.
- izkrimst Graužot, skrubinot padarīt (ko) viscaur caurumainu, robainu u. tml.
- iekrimst Graužot, skrubinot radīt (kādā virsmā, piemēram, robu).
- izkrimst Graužot, skrubinot radīt (kur caurumu, robu u. tml.).
- čikstināt Graužot, skrubinot radīt raksturīgu troksni (par ķirmi koka sienā vai mēbelē).
- Tēsejs grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks Egeja un Aitras dēls; mītos vēstīts, ka viņš veicis daudz varoņdarbu: uzvarējis Prokrustu, Mīnotauru, cīnījies ar amazonēm u. c.
- Oīlejs Grieķu mitoloģijā - lokru valdnieks, jūras dieva Poseidona mazdēls, viens no argonautiem un Trojas kara varoņa Ajanta Oilīda tēvs.
- Niobe grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Amfiona sieva, kura ļoti lepojās ar saviem 12 bērniem un augstprātīgi izteicās, ka viņas bērni ir lielāka svētība nekā Lēto pēcnācēji, par ko Niobes bērnus nonāvēja dievu raidīto bultu krusa, skumjās Niobe pārvērtās par marmora statuju, kas lej nebeidzamas asaras; Niobe ir simbols mātes sērām.
- Teikrs grieķu mitoloģijā - upes dieva Skamandra dēls, frīģiešu cilts teikru eponīms, viņa meita Batija kļuva par Dardana sievu, tādējādi viņš kļuva par trojiešu valdnieku ciltstēvu.
- griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā.
- krebuļi Grubuļi, kruveši.
- krobuļi Grubuļi, kruveši.
- krubuļi Grubuļi, kruveši.
- krumpe Grumba (sejā); krumpa.
- gramba Grumba, krunka, kroka.
- čunčunčurs Grumbas, krunkas (sejā).
- čunčurs Grumbas, krunkas (sejā).
- krunčot Grumbot, krunkot.
- Prokrusta gulta gulta, kurā laupītājs Prokrusts guldīja savus upurus; tiem, kas gultai bija par gariem, viņš nocirta kājas, bet tos, kas bija par īsiem, - pastiepa.
- inbreds Ģenētikā - tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanas ceļā.
- analizējošā krustošana ģenētiskās analīzes metode; pētījamo īpatni krusto ar attiecīgajā lokusā homozigotisko recesīvo formu.
- dialēliskā krustošana ģenētiskās analīzes metode: pētījamās līnijas vai šķirnes krusto savā starpā visās iespējamās kombinācijās un analizējot pēcnācējus noskaidro pētījamo līniju un šķirņu ģenētiskās īpašības, specifisko un vispārīgo kombinatīvo spēju, gēnu mijiedarbības efektus u. c.
- krosbrīdings Ģenētiski dažādu šķirņu vai līniju krustošana.
- Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- paralēļu aksioma ģeometrijas aksioma: katrai taisnei plaknē caur punktu ārpus tās var novilkt tikai vienu taisni, kas to nekrusto; pieņemot vai noraidot šo aksiomu, izveidojas attiecīgi Eiklīda vai neeiklīda ģeometrija.
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma.
- mežonīgās medības ģermāņu ticējums - saistīts ar mitoloģiskiem sižetiem, ka ziemas vētru laikā (it sevišķi ap Ziemassvētkiem) pa debesīm brāžas ļauno garu un spoku pulki, kuru dzinējsuņu kaukšana liek kaukt līdz arī mājas suņiem, šīs medības ir bīstamas cilvēkiem, sevišķi krustceļos.
- hibrīdiskā līnija heterozes pirmās paaudzes hibrīdi, kas iegūti, krustojot noteiktas vecāku formas.
- Iahsari Hevsuru (Gruzijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - augstākā dieva Gmerti bērns, debesu sūtnis, kas nolaižas no debesīm krusta vai kolonnas veidolā.
- Hfr Hfr šūnas - baktērijas "Eschericia coli" (zarnu nūjiņa) celmi, kam krustojumos piemīt neparasti liela rekombinācijas spēja (no angļu val. "High frequency of recombination" - augsta rekombināciju frekvence).
- piesātinošā krustošana hibrīda atkārtota atkrustošana.
- ciprese Hibrīdās cipreses ("x Cupressocyparis"), kas ir ciprešu un paciprešu starpsugu krustojums ("Cupressus macrocarpa x Chamaecyparis nootkatensis").
- ģinšu hibrīdi hibrīdi, kas cēlušies, sakrustojoties vecākiem no dažādām ģintīm.
- reciprokie hibrīdi hibrīdi, kas iegūti ar reciproko krustošanu.
- līniju hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot dažādas inbredlīnijas.
- sugu hibrīdi hibrīdi, kas iegūti, sakrustojot vecākus no dažādām sugām.
- zirgēzelis Hibrīds - zirgu ērzeļa un ēzeļu ķēves krustojums.
- kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes.
- bezgalīgi tālais punkts ideāls punkts, ar kuru papildina Eiklīda plakni, lai iegūtu paralēlu taišņu kūļa "krustpunktu" projektīvajā ģeometrijā.
- ņidra idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina").
- ņidre idra, krustziežu dzimtas ģints ("Camelina").
- kollimācijas līnija iedomāta līnija, kas savieno tālskata objektīva centru ar okulāra pavedienu plates vidējā vertikālā un horizontālā pavediena krustošanās punktu.
- filiālģenerācija Iedzimtības mācībā krustotu vecāku pēcnākamie.
- epistāsija Iedzimtības mācībā stāvoklis, kad divām rasēm krustojoties, viena faktora dominantā pazīme "pārsedz" bastardā otra, no pirmā neatkarīga, faktora dominanto pazīmi.
- asakrija Iedzimts krustu kaula trūkums.
- iekruķēt Iegrūst, iebīdīt ar koku, kruķi u. tml.
- iekrupēt Iekrupt.
- iekristīt Iekrustīt.
- stūris Ielu krustojums, vieta ielu krustojuma malā.
- šiupāļa nauda ieradums dāvāt naudu jaunpiedzimušajam krustabās pirms pēdējā ēdiena "ūluokņa"; "ūluokņa" izpirkšana.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- turnikets Ierīce (piemēram, rotējoša krusteņa veidā), ko novieto pie ieejas sabiedriskās vietās, lai regulētu cilvēku kustību.
- krustenis Ierīce sliežu krustojumā transportlīdzekļa novadīšanai pa vēlamo sliežu ceļu.
- krustenis Ierīce, elements, detaļa, kam ir krusta (4) veids.
- aizskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt; ieskrubināt.
- ieskrubināt Iesākt skrubināt, bet nepabeigt.
- ieskrubināties Iesākt skrubināties un tūlīt pārstāt.
- cūkas mezgls Iesiets krusta mezgls, kas viegli raisās, to velkot.
- ieskrubīt Ieskrubināt.
- iet uz lelles kāju iet raudzībās, arī krustībās, arī rādīnēs iet.
- iekruzuļot Ieveidot kruzuļus (kur).
- Henneguya oviperda ikru henēgija.
- izdraņķēties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izdraņķoties Ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu.
- izskrubināties Ilgāku laiku, daudz skrubināt.
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (1).
- skrubināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt (2).
- skrabināties Ilgstoši, intensīvi skrubināt.
- frinīns Indīga viela, krupja ādas dziedzeru sekrēts.
- koincidence Interferences mērs, kuru zināmam hromosomas rajonam aprēķina, attiecinot faktisko divkāršo krustmiju biežumu pret sagaidāmmo, ja katra krustmija neatkarīgi sita no citas.
- skrybyns invalīda kruķis.
- buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai.
- konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
- kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni.
- izšķērsot Izbraukāt, izceļoties (krustām, šķērsām).
- izgrandīt Izkasīt, izskrubināt tīru.
- apkārtceļojums Izklaides ceļojums, kurš sākas un beidzas vienā un tai pašā vietā un kura laikā tūristi parasti nakšņo transporta līdzeklī; kruīzs.
- izskruķēt Izkruķēt - izdzīt draudot ar kruķi.
- izmest ikrus iznērst ikrus.
- mīmieki Izrotājums jumta korē, sakrustotu koku (bieži zirga galvas) veidā.
- izkribināties Izskrubināties.
- izkrubināties Izskrubināties.
- krustdūrieni Izšūšanas tehnikas paņēmiens - sīku krustu veidošana; izšuvuma raksts, ko veido šādi krusti; atsevišķs krusts šai rakstā.
- petits points izšuvuma tehnika uz blīva linu audekla vai kanvas, kas atgādina puskrusta dūrienus.
- miglenis Izšuvumu raksts, kas mazliet līdzīgs krustdūrieniem.
- skrunduļi Iztecinātu tauku atlikumi; skrumči.
- nērst Izvadīt no organisma (ikrus, olas).
- iznērst Izvadīt, izdalīt (ikrus, olas).
- Skrundas novads izveidojās 2009. g. teritorijai atdaloties no Kuldīgas rajona, ietvēra Skrundas pilsētu, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagastu, 2021. g. iekļauts Kuldīgas novadā.
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- izčauksterēt Izžūstot sakrunkāties un salocīties.
- hanikss Jaku un govju krustojums.
- kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku).
- skruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi).
- bekkross Jaukteņa vai hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām; atgriezeniskā krustošana.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību.
- Senecio jacobaea Jēkaba krustaine.
- Agnus Dei jērs ar krustu vai karogu kā Kristus zīme; katoļu baznīcas dievkalpojuma daļa, kas sākas ar šiem vārdiem; _burtiski_: "Dieva jērs".
- jūkle Jūtis, krustceles.
- interference Kādā hromosomas rajonā notikušas krustmijas izraisīta krustmijas traucēšana blakus rajonos (pozitīvā interference).
- tīkls Kāda stāvokļa, procesa attēlojums ar, parasti krustenisku, līniju sistēmu.
- patrocinijs Kādas diecēzes jeb baznīcas apsardzība, novēlēta kādam svētajam jeb t. s. svētajam noslēpumam (trijvienībai, krustam un tml.); kādas baznīcas jeb draudzes patrona svētki.
- krustinieks Kāds, kas vienmēr pie krusta zvēr un žēlojas.
- izdīdīt Kādu laiku šūpot uz rokām (krutāmbērnu).
- palīkumot Kādu laiku šurp un turp, krustām šķērsām staigāt, pastaigāties.
- Cruciata glabra kailā krustmadara.
- sviets kāju lakats (ikru piesegšanai kamanās).
- ķilla Kāju lakats ar ko apņem ikrus.
- kruks Kalēja kruķis ogļu rušināšanai.
- Samaņkas kalns kalns — atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums — 1,1 km, platums — līdz 0,6 km, absolūtais augstums — 173,2 m vjl., relatīvais augstums — 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja.
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns.
- Skrudalienas kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, Augšzemes augstienes austrumu daļas augstākā virsotne, absolūtais augstums — 201 m vjl.
- Kamenka Kamenkas ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, 153,4 m vjl., platība - 13 ha, lielākais dziļums - 1,3 m, distrofs, stipri aizaudzis; Kaimjonsku ezers; Kamjonoka ezers; Kamjonoks; Komjonoks.
- Candowe Kandavas bijušais nosaukums, kas minēts kuršu un krustnešu līgumā 1230. gadā.
- sudrabzālīte Kāpostu (krustziežu) dzimtas augs ar sudrabainiem matiņiem, zarainu stumbru, baltām, retāk gaiši violetām vainaglapām.
- plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
- paķērsa kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Rorippa"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs purvu, mitru pļavu augs ar sīkiem, dzelteniem ziediem ķekaros, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas.
- zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā.
- rutks Kāpostu (krustziežu) dzimtas pērkoņu ģints suga ("Raphanus sativus"), viengadīgs vai divgadīgs augs ar (parasti) plūksnaini šķeltām lapām, baltiem, iesārtiem vai violetiem ziediem, apaļām, ovālām vai iegareni koniskām baltām vai melnām saknēm.
- karotne Karotene ("Cochlearia")- divdīgļlapju augu ģints krustziežu dzimtā ar karotes veida apakšējām lapām.
- lēzēt Kārtot, krustot pavedienus, veidojot šķīrienu.
- meiksta Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
- meikste Kārts ar krustiski iešķeltu galu; meiksts.
- meiksts Kārts ar krustiski iešķeltu galu.
- braunāt Kasīt, skrubināt.
- braunāties Kasīties, skrubināties.
- brauņīties Kasīties, skrubināties.
- auss Kāta ielikšanas vieta dakšām, krāsns kruķim u. tml.
- impropērijas Katoļu Lielās Piektdienas liturģijā - dziedājumi, kas attēlo krustā sisto žēlabas par nepateicīgo Izraēlas tautu.
- stātenis Kāts (krusta).
- hiastreons Kaulu lūzumu krustveida pārsējs.
- knublis Kaut kas saliekts, krunkains.
- knubulis Kaut kas saliekts, sakrunkojies.
- ķervele Kaut kas sarāvies, sarucis, sakrunkojies.
- uzgrauzt Kaut ko grauzt, skrubināt, krimst.
- fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās.
- keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu.
- antrašā Klasiskā baletdejā - viegls palēciens, kura laikā dejotāja kājas vairākkārt sakrustojas, viena ar otru saskardamās.
- karakoleti Klasiskās jāšanas skolas 3 dažādi zirga lēcieni: krupāde, balotāde un kapriola.
- sotto Klavieru spēlē norādījums, kurai rokai jāspēlē apakšā, ja rokas liekamas krustiski.
- Klepinu Klepinu ezers - atrodas Skrudalienas paugurainē, Salienas pagastā, mežā uz austrumiem no Silenes, 177,5 m vjl., platība - 34 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 5,5 m, distrofs, aizaugums - niecīgs.
- Gaidupe Klūgas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā, garums - 5 km.
- čoksterēties Kļūt krunkainam.
- knausīties Knosīties, skrubināt.
- šķiemele Kociņš, ko iesprauž šķērumos, kur šķērējot iemest audekla krustu.
- kluģis Koka aizšaujamais durvīm, slēģiem; koka nagla; kruķis; līks kociņš tītavām, uz kā atrodas dzija.
- savares Koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- kneija Koka elements krustenisku koku sastiprināšanai (laivu būvē).
- porga Koka kruķis, ar ko dzen zivis dukurā vai tīklā.
- krači Koka statne veļas mazgāšanai ar 4 kājām no 2 krusteniski saliktiem dēļiem.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- vispārīgā kombinatīvā spēja kombinatīvā spēja, ko raksturo līnijas pēcnācēju vidējā prodiktivitāte daudzos krustojumos.
- Riču ezera apkārtne un Silenes mežs kompleksais dabas liegums Daugavpils novada Demenes un Skrudalienas pagastā, pie robežas ar Baltkrieviju, dibināts 1977. g., platība - 3790 ha, ietilpst Riču un Sitas ezeru Latvijas daļa, Sila ezers (262 ha) u. c. mazāki ezeri.
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
- stundu leņķis koordināta ekvatoriālajā koordinātu sistēmā, ko skaita pa debess ekvatoru no tā krustpunkta ar debess meridiānu (debess sfēras dienvidu daļā) pulksteņrādītāja kustības virzienā līdz spīdekļa deklināciju riņķim; tas mainās robežās no 0 līdz 24
- aerofotoainas koordinātu sistēma koordinātu sistēma, kuras sākumpunkts ir pretējās rāmja markas savienojošo līniju krustpunkts.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- obelions Kramometrisks punkts bultas šuves krustojuma vietā ar taisni, kas savieno abas paura kaula atveres.
- staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi.
- stefanions Kraniometrisks punkts, kurā krustojas vainaga šuve ar apakšējo deniņu līniju.
- bigulis Krāsns kruķis - dzelzs stienis ar liektu, paplatinātu galu kurināmā rušināšanai.
- čičkoks Krāsns kruķis, bigulis.
- čiksteklis Krāsns kruķis, bigulis.
- bīstekls Krāsns kruķis, krāsns urķis.
- bīstkocis Krāsns kruķis; bīskocis.
- dalbs Krāsns kruķis; miets sera irdināšanai rijas ārdos.
- bīkstaklis Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bistāgs Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bīstākls Krāsns kruķis; sitamais, nūja.
- bidzulis Krāsns kruķis.
- bijstarags Krāsns kruķis.
- bīšķis Krāsns kruķis.
- bīskocis Krāsns kruķis.
- bīstarags Krāsns kruķis.
- čikstiklis Krāsns kruķis.
- čučeris Krāsns kruķis.
- čučurbikstis Krāsns kruķis.
- dalba Krāsns kruķis.
- dalbe Krāsns kruķis.
- delba Krāsns kruķis.
- ķeksis Krāsns kruķis.
- pažarka Krāsns kruķis.
- pomelnieks Krāsns kruķis.
- urka Krāsns kruķis.
- čuča Krāsns rušināmais kruķis, koks.
- pažags Krāsns slakāmais kruķis; slotaskāts; krāsns slota.
- Senecio paludosus krastmalu krustaine.
- kreicrublis Krievijas rublis ar četrkārt krusta formā salikta krievu burtu "g" zīmi, kas tika izlaists cara Pāvila valdīšanas laikā (1796.-1801. g.).
- skrimstināt Krimst, skrubināt (kaulu).
- kremtīt Krimst, skrubināt.
- krimstīt Krimst, skrubināt.
- kremsties Krimsties, skrubināt.
- krusot Krist krusai.
- epitrahils Kristiešu priestera garīgās varas simbols: gara, plata lente, ko rotā zelta izšuvumi un krustu attēli.
- Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku.
- cildotā krizantēma krizantēmu suga ("Chrysanthemum indicum"), kas ir pamatā visām krustošanas ceļā iegūtajām mūsdienu krizantēmu šķirnēm.
- ķurza Kroka, krunka.
- runkains Krokains; krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- runkots Krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- ķurzains Krokots, kruzuļains.
- ķurzaiņš Krokots, kruzuļains.
- skruķis kruķis (2).
- skribins kruķis (klibam cilvēkam).
- skručs kruķis krāsns tīrīšanai; kačergs.
- kačergs kruķis krāsns tīrīšanai.
- pelēkkrūšu timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Alcippe abyssinica").
- sarkanmuguras timālijstrazds krumājstrazdu apakšdzimtas suga ("Heterophasia annectens").
- Rapistrum rugosum krunkainais rācenītis.
- krunkainais vējāzītis krunkainais rācenītis.
- parastais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus aquaticus").
- mazais krunkainītis krunkainīšu suga ("Helosporus granularis").
- Juncus bufonius krupju donis.
- parastais krupis krupju dzimtas suga ("Bufo bufo"), vardei līdzīgs bezastainais abinieks ar raupju, kārpainu ādu.
- smilšu krupis krupju dzimtas suga (“Bufo calamita”), Latvijā aizsargājams dzīvnieks, sastopams reti, dzīvo biotopos ar smilšainu augsni.
- zaļais krupis krupju suga ("Bufo viridis").
- kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu.
- padošanās līgumi krusta karu laikā pakļauto Baltijas tautu līgumi ar jaunajiem zemes kungiem, saskaņā ar tiem vietējo iedzīvotāju galvenais pienākums bija kristīšanās, nodevu maksāšana un piedalīšanās karagājienos pret t. s. pagāniem; tomēr pakļautās tautības saglabāja savu vietējo pārvaldi, ieraduma tiesības, kā arī personisko brīvību, īpašumus un tiesības nēsāt ieročus.
- krustīšana Krusta mešana, cilvēku, dzīvnieku un priekšmetu apzīmēšana ar krusta zīmi, sens kristiešu paradums, saistīts ar maģisku ticību krusta zīmes spēkam.
- flerons Krusta puķe - dekoratīvs elements gotiskajā arhitektūrā - stilizēta puķe ar krustveidā izkārtotām ziedlapām.
- Araneus diadematus krusta zirneklis.
- Victoria cruciana krustainā viktorija.
- purva krustaine krustaiņu suga ("Senecio congestus", arī "Senecio paluster").
- upes krustaine krustaiņu suga ("Senecio fluviatilis").
- Jēkaba krustaine krustaiņu suga ("Senecio jacobea"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs; lakstos ir indīgi alkaloīdi jakobīns, jakodīns, jakonīns; lakstus lieto tautas medicīnā menstruāciju regulēšanai, urīnceļu slimību ārstēšanai, pret mazasinību, dzelti.
- birztalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio nemorensis").
- krastmalu krustaine krustaiņu suga ("Senecio paludosus").
- platlapu krustaine krustaiņu suga ("Senecio platyphyllus"), sakneņos un lakstos ir alkaloids platifilīns; lieto par nomierinātāju un spazmolītisku līdzekli.
- meža krustaine krustaiņu suga ("Senecio sylvaticus").
- pavasara krustaine krustaiņu suga ("Senecio vernalis").
- lipīgā krustaine krustaiņu suga ("Senecio viscosus").
- parastā krustaine krustaiņu suga ("Senecio vulgaris"), nezāle ar dzeltenām, pienenēm līdzīgām ziedkopām zaru galos.
- ļogu ļogām krustām šķērsām.
- šķērsgaram krustām šķērsām.
- krustkrustēm Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustiem Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustim Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustinis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustumis Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- krustkrustums Krustām un šķērsām, juku jukām; krustkrustām.
- rūteniski krustām un šķērsām, rūtveidīgi.
- pārkrustiem Krustām; pārkrustis.
- jūtis krustceles.
- ceļu mijums krustceles.
- sadure krustceļš.
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustbērns Krustdēls vai krustmeita attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- pamīšas atskaņas krusteniskās atskaņas.
- pāršķērsīt krusteniski ar koka kārtīm norobežot.
- zirgu galvas krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā.
- kristmeteriem Krusteniski, krustiski.
- krustainisks Krustenisks, krustveida.
- rūtiski krustiski.
- egļu krustknābis krustknābju suga ("Loxia curvirostra"); mazais krustknābis.
- priežu krustknābis krustknābju suga ("Loxia pytyopsittacus").
- Gentiana cruciata krustlapu drudzene jeb krustainā genciāna.
- kailā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata glabra").
- skropstainā krustmadara krustmadaru suga ("Cruciata laevipes").
- nešu māte krustmāte; tā, kas nes, tur uz rokām, uzņemas aizgādniecību par krustbērnu
- mejotiskā krustmija krustmija, kas notiek mejozes profāzē.
- miotiskā krustmija krustmija, kas notiek mitozes laikā, tās rezultātā heterozigotiskie lokusi var kļūt homozigotiski.
- nevienādā krustmija krustmija, kurā homoloģisko hromosomu hromatīdu pārraušana notiek neidentiskās vietās, tāpēc rodas neidentisku iecirkņu apmaiņa un vienā no krustmijā iesaistītajām hromosomām veidojas duplikācija, bet otrā - delēcija.
- nereciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā divi dažādi rekombinantie pēcnācēji rodas nevienādā skaitā.
- reciprokā krustmija krustmija, kuras rezultātā rodas vienāds divu dažādu rekombinanto pēcnācēju skaits.
- III Mendeļa likums, pazīmju neatkarīgās kombinēšanās likums krustojoties vecākiem, kuri atšķiras ar vairākām pazīmēm, hibrīdu skaldīšanās vienā alternatīvo pazīmju pārī notiek neatkarīgi no skaldīšanās citos pazīmju pāros, tāpēc veidojas visas iespējamās vecākformu pazīmju kombinācijas.
- zirgveidīgo hibrīdi krustojumi starp dažādām zirgveidīgo dzimtas formām (mūļi, zirgēzeļi un zebroīdi).
- apļveida krustojums krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- rotācijas aplis krustojums, kurā transporta līdzekļi veic riņķveida kustību pa apli ap salu, kas atrodas apļa vidū, līdz vietai, kur nepieciešams nogriezties
- dzimumhibridizācija Krustošana dzimumceļā un šādu krustojumu iegūšana (augu vai dzīvnieku valstī).
- asinība krustošanā iegūtā dzīvnieka katras šķirnes īpatsvars; šķirnība (1).
- sariete Krustošanās punkts, krustceļi.
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu un sugu dzīvniekus).
- sakrustot Krustot un pabeigt krustot (dažādu šķirņu, sugu vai ģinšu augus).
- Microbiota decussata krustpāru mikrobiota.
- šķērsotne Krustpunkts, krustošanās vieta, pārbrauktuve.
- ugunskrusts Krusts ar taisnā leņķī saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; kāškrusts (1).
- kāškrusts Krusts ar taisnā leņķī uz labo pusi saliektiem galiem - vairāku seno reliģiju kulta zīme; ugunskrusts.
- cilindriskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido cilindrisku ķermeni.
- koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni.
- kūmība Krusttēva (krustmātes) pienākumi.
- kūmiņi Krusttēvs ar krustmāti, krustību liecinieki.
- sānkūmis krusttēvs, kurš šo lomu pilda kopā (vienlaicīgi) ar kādu citu.
- lumbalizācija Krustu skriemeļa izveidošanās līdzīgi jostas skriemelim, nesaplūstot ar pārējiem krustu skriemeļiem.
- ratu ratumis krustu šķērsu, visgarām, visapkārt.
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju.
- krusta zibens krustveida zibens.
- krišmeterēm Krustveidā, krustām un šķērsām.
- pārkrusteniski Krustveidā; krustām.
- pārkrusteniskis Krustveidā; krustām.
- krustus Krustveidā; krusteniski.
- skrustus Krustveidā; krusteniski.
- krustkrustenes Krustveidīgi, krustām.
- kāpostu dzimta krustziežu dzimta.
- sīkplikstiņš krustziežu dzimtas ģints ("Arabidopsis"), viengadīgi līdz daudzgadīgi lakstaugi, kaili vai ar matiņiem, lapas veselas vai plūksnainas, ziedi ķekaros, dažkārt ar pieziedlapām 13 suga, Latvijā konstatēta 1 suga.
- krūzotie kāposti krustziežu dzimtas kāpostaugu grupas krāšņumaugs un dārzenis, lapas labi attīstītas, krokotas, gaiši zaļas ar brūnganu vai violetu nokrāsu.
- dārza cietķērsa krustziežu dzimtas suga ("Lepidium sativum"), viengadīgs lapu dārzenis, garšaugs, kura lapās ir daudz vitamīnu.
- Eurydema oleraceum krustziežu vairogblakts.
- Meligethes aeneus krustziežu ziedspīdulis.
- skrautains kruvešains.
- cikas un cakas kruzuļi, mežģīnes.
- bundulis Kukurznis, kruvesis; dundulis 1.
- dundulis Kukurznis, kruvesis.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- skrundenieki Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Skrunda" iedzīvotāji.
- Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums.
- jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji.
- pumpurnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Ezergailīšu velna akmens kulta vieta, atrodas Rēzeknes novada Feimaņu pagastā, Ezergailīšu ciemā, tas ir ieapaļš, vienā pusē nošķelts akmens, augstums virs zemes - \~1 m, apkārtmērs - 7,6 m, tā virsā iedobta zirga pēda, liela un maza cilvēka pēda un starp tām krusts, visas 3 pēdas veido gandrīz pareizu vienādmalu trīsstūri ar 1 m garām malām.
- pāde Kūma (1) - viens no krustvecākiem.
- kūmi Kūmas (krusttēvs un krustmāte).
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
- cinerārija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Cineraria"), \~50 sugas, dekoratīvi augi ar spilgtiem ziediem, ko bieži iekļauj krustaiņu ģintī; Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu.
- alliaria Ķiplocenes - krustziežu dzimtas ģints.
- Kristadienas Laikposms maija mēnesī, kad katoļticīgie lūdz Dievu, parasti pie ceļmalu krustiem.
- skraustoties laist ikrus nārsta laikā (par zivīm).
- ikrot Laist ikrus, nārstot.
- nārstoties Laist ikrus, nārstot.
- žubināt Laist ikrus, nārstoties.
- pērkaunene Lakstaugs krustziežu dzimtā, nezāle, līdz 60 cm augsta, ar augšdaļā zarojošos stublāju, šaurām lapām, zied no jūlija beigām līdz septembrim pasīkiem dzelteniem ziediem.
- veldrēšanās Lakstaugu stublāju noliekšanās; notiek galvenokārt augu bioloģisko īpašību (nepietiekamas stublāju noturības un sakņu attīstības) vai augšanas apstākļu dēļ (pārmērīgs vai vienpusīgs slāpekļa mēslojums, biezi sējumi, lietusgāzes, vējš, krusa), veicina slimības un nezāles.
- Lassenbeck Lasenbekas, Lašupes muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
- Lassen Lašu muiža, kas atradās Skrudalienes pagastā.
- Latgales Māra Latgales atbrīvošanas piemineklis Rēzeknē, atklāts 1939. g. 8. septembrī, to veido 3 figūras: tautumeita (Māra) ar krustu paceltā rokā - atbrīvotās Latgales simbols; vīrieša figūra - Latgales atbrīvotājs, kas pārrāvis nebrīve važas; uz ceļiem nometusies tautumeita ar vainagu rokās.
- Rūsiņš latgaļu valdnieks 13. gadsimtā, minēts Indriķa hronikā, 1212. g. bija viens no Autīnes sacelšanās vadoņiem, uzņēmās Satezeles pils aizstāvēšanu un tur krita (sarunu laikā ar krustnešiem tīšām vai netīšām tika nošauts ar stopu).
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- Depis Latviešu mitoloģijā - ūdens gars, ko iedomājās esam krupja izskatā; Depšis.
- krusti Lauka sadalījums, stādot kartupeļus krustveidā.
- kradzis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem (arī zarains miets) labības žāvēšanai; kracis; krabiķis.
- kracis Laukā zemē iedzīts miets ar krustiski piestiprinātiem šķērskokiem labības vai zirņu žāvēšanai.
- klūgāt Lempīgi, neveikli iet; iet ar kruķi.
- šķērsleņķi Leņķi, kas rodas, ja divas taisnes krusto trešā taisne.
- pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi.
- Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
- peldviesnīca Liela peldoša viesnīca uz ūdens, speciāli iekārtots kruīzu kuģis ar komfortabliem numuriem un plašu aktīvās atpūtas pakalpojumu klāstu: baseiniem, trenažieru zālēm, videotēkām, nereti ar kongresu un koncertu zālēm u. tml.
- dzospīle Liela pīle; pīles un zoss krustojums.
- Ndeni Lielākā vulkāniskā sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 560 kvadrātkilometru, augstums - līdz 920 m vjl.
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
- Gross-Lassen Liellašu muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- rupūzis liels krupis.
- megakuģis Liels kuģis, kas vienlaikus var uzņemt lielu (vairāk nekā 2500) pasažieru skaitu, kas parasti tiek izmantots īslaicīgu kruīzu organizēšanai.
- mastifs liels suns ar īsu, dzeltenbrūnu spalvu un krunkainu, melnu purnu
- raupjš Liels, rupjš (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- lietuskrusa Lietus un krusa.
- priekšlapu papīrs līmēts papīrs ar vidēju pelnu daudzumu, palielinātu dubultlocījumu skaitu un ierobežotu skrullēšanos pēc vienpusējas samitrināšanas.
- abrazīvā papīra pamatne līmēts, mitrumizturīgs vai stiegrots papīrs ar lielu mehānisko stiprību un skrullēšanās pretestību.
- kombinatīvā spēja līnijas vai šķirnes spēja krustojumos dot pēcnācējus ar paaugstinātu produktivitāti.
- mārksna Linu vai vilnas lakats, kurā nes krustamo bērnu.
- Senecio viscosus lipīgā krustaine.
- mītis Locītavas, arī mugurkauls, krusti; skrimslis.
- ģīmjzieds Lūpzieda veids, kam parasti apakšļūpa ar punu jeb smakru.
- mahonijbārbele Mahoniju un bārbeļu krustojums ("x Mahoberberis"), ko dažkārt audzē kolekcionāri.
- tomtras Mājas garu veids skandināvu folklorā, no tālienes atgādina bērneļus, bet sejas vecas un krunkainas, mēdz ģērbties ļoti silti sarkanās un zaļās krāsainās adītās zeķēs un cepurītēs, ar biezu kažoku.
- saule Mākslas valodas zīme (aplis, disks, ritenis, ugunskrusts), kas var apzīmēt Dievu, gaismu, siltumu, dzīvības devēju, augšāmcelšanos, taisnīgumu labo (melna saule apzīmē bailes, nāvi).
- līnijizlase Mākslīgā izlase pa radniecīgu īpatņu grupām (līnijām), kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
- izšūšana Mākslinieciska šūšana; līniju veidošanai lieto svītru dūrienus vai arī krusta dūrienus (tiek sekots pamatnes diegam).
- pantuns Malajiešu tautas dziesmu četrrinde par sadzīves attiecībām, satur krusteniskas atskaņas un daudz paralēlismu.
- krustkrāvums Malkas grēdas galu nostiprinājums, malkas pagales grēdu galos novietojot horizontālās kārtās krusteniski vienu virs otras.
- tangori Mandarīnu un apelsīnu krustojums ar plānu, aromātisku miziņu un bālgani oranžu mīkstumu.
- tanželo Mandarīnu un greipfrūtu krustojums, kas pēc garšas vairāk atgādina apelsīnus.
- armoracia Mārrutki - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints.
- mastino Mastifs (liels suns ar krunkainu purnu) ar īsu, tumši pelēku apmatojumu; Neapoles mastifs.
- grafisks atrisinājums matemātikas uzdevuma (piemēram, vienādojuma) aptuvens atrisinājums, kurā izmanto funkciju grafikus, meklējot to krustpunktu koordinātas.
- biškrēsliņš Mazais biškrēsliņš - parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Helosporus granularis mazais krunkainītis.
- Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- kaukenis Mazs krupis.
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Porupe Mazupes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā.
- baroka lietišķā māksla mēbeles bija bagātīgi dekorētas ar inkrustācijām un apkalumiem, plaši ieviesās gobelēni, ko darināja pēc ievērojamu mākslinieku metiem.
- krākelgailis Medņu teteris, abu šo putnu krustojums.
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustmeita Meitene, jauniete, sieviete attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
- isatis Mēles - krustziežu dzimtas ģints.
- kurzaka Mezgls audumā, skrudze.
- dubultais perliņmezgls mezgls divu nevienāda resnuma trošu sasiešanai, un to iesien līdzīgi vienkāršajam mezglam, tikai ar otru galu apņem papildu aptinumu ap pirmā gala cilpas krustojumu.
- Senecio sylvaticus meža krustaine.
- tehnoloģiskais koridors mežaudzē izcirsta stiga, pa kuru no pieguļošām mežaudzes joslām izcirstos kokus treilē vai pieved līdz augšgala krutuvei.
- Muehlenhof Mīliņa muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Glušanka III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušanku III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušonka III ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- Glušaku ezers Misuncu ezers Skrudalienas pagastā.
- teopashiti Monofiziti, kas runāja par Dieva ciešanām pie krusta.
- melmenis Mugura, gurni, krusti, jostas vieta; sāpes krustos, sāpes kaulos, podagra; arī sāpes vispār.
- sprika Muguras sāpes, krustu sāpes.
- mielodisplāzija Muguras smadzeņu defektīva attīstība (sevišķi jostas un krustu apvidū).
- melmeņi Muguras, krustu sāpes.
- melmini Muguras, krustu sāpes.
- mūļēzelis Mūļa un ēzeļa krustojums.
- īstais nagliņkoks nagliņkoku suga ("Syzygium aromaticum"), kura izžāvēti ziedpumpuri ir garšviela - krustnagliņas, savvaļā sastopams Moluku salās, kultivē daudzās zemēs.
- kudēties Nārstot, laist ikrus.
- červelains Negluds, nelīdzens; krunkains; grumbuļains.
- parubināt Neilgu laiku, mazliet krimst, skrubināt, kutināt.
- pakurkstēt Neilgu laiku, mazliet kurkstēt (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- paskrubināt Neilgu laiku, mazliet skrubināt.
- paskrubināties Neilgu laiku, mazliet skrubināties.
- dekubitus Nekroze, kas attīstās no spiediena; visbiežāk novērojama vājiem, izdilušiem slimniekiem tais ķermeņa vietās, kur visvairāk izspiežas skeleta daļas, piem., krustos, mugurkaulā u. c.
- čavarains Nelīdzens, grumbains, krunkains.
- cimbuļains Nelīdzens, grumbuļains, kruvešains.
- červeļains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červulains Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červulaiņš Nelīdzens, negluds, krunkains, krokains.
- červelis Nelīdzenums, negludums, krunka, kroka.
- Golgāta Neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus.
- ķuģis Neliels krāsns kruķis.
- rupucēns Neliels krupis.
- šķeplērs Neliels, kvadrātveida audums ar krustu, ko katoļi liek ap kaklu (kā amuletu?).
- autbrīdings Neradniecisku īpatņu krustošana.
- mest ikrus nērst ikrus, nārstot.
- neburzīties Nesaglabāt ārējo spēku iedarbībā radušās krunkas.
- iepenterēt Nevienmērīgi tinot, ieveidot, ielaist dzijā (mezglojumu, krustojumu).
- nefroskleroze Nieru sacietēšana un sakrunkošanās, ja tajās saauguši saistaudi; arī nieru bojājumi hipertonijas gadījumā.
- drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
- krustpakši No apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali.
- diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
- skrājas No krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs.
- buks No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidota sastatne, balsts.
- kazls No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai.
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- norubināt Nograuzt, noskrubināt.
- nokraupēt Nokrupt.
- nokraupt Nokrupt.
- svētīties Nokrustīties, mest krustu.
- samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu.
- sakr- Norāda uz krustu kaulu.
- sakro- Norāda uz krustu kaulu.
- hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru.
- nokripšķināt Noskrubināt.
- noskraustināt Noskrubināt.
- noskrimšķināt Noskrubināt.
- aizkristīt Nosprostot, apzīmējot ar krusta zīmi.
- Garozes kauja notika 1287. g. 26. martā pie Lielupes pietekas Garozes ("ad locum Grose"), kurā zemgaļi (~1400 vīru) ielenca krustnešu karaspēku (~500 vīru) un to sakāva.
- lībiešu pakļaušana notika krusta karu laikā 12. gs. beigās un 13. gs. sākumā, iekarotie lībiešu novadi 1207. g. tika sadalīti starp Rīgas bīskapiju un Zobenbrāļu ordeni - bīskaps saņēma 2/3, ordenis - 1/3 zemju.
- nokruķēt Notīrīt ar kādu rīku (kruķi).
- apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu).
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu.
- nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam).
- olnēsātājkrupis Olnēsātājkrupji.
- olnēsātājkrupji Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), \~5 cm gari bezastainie abinieki ar attīstītu rezonatoru; apaugļoto olu virtenes (garumā 80-170 cm) tēviņi aptin ap pakaļkājām un nēsā (3-7 nedēļas), līdz izšķiļas kāpuri, kas attīstās ūdenī; olneškrupji; olneši.
- alytes Olneškrupji - diskmēļu dzimtas ģints.
- olneši Olneškrupji.
- olneškrupis Olneškrupji.
- pontāgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
- pontōgs olu un piena kultenis, uzkarsēts ceplī, tradicionāls krustabu ēdiens.
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
- rīkle Orgāns, kurā krustojas gremošanas un elpošanas ceļi.
- krusts Ornamentāls simbols, reliģiska zīme - divas (arī vairākas) taisnes, kas krusto viena otru (cita citu); šādas zīmes (skulpturāls, grafisks u. tml.) attēls.
- izkruzuļot Padarīt (ko) viscaur kruzuļainu.
- izgrumbāt Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
- izgrumbot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
- izgrumbuļot Padarīt grumbainu, krunkainu, nelīdzenu.
- sakruzuļot Padarīt kruzuļainu.
- lamža Pagara jaka ar krunkotu lejas galu un garām, šaurām piedurknēm.
- Laucesas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Mirnijā, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Tabores, Skrudalienas, Demenes, Medumu un Kalkūnes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalkuhnen, krieviski — Kalkunskaja.
- Demenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada dienvidu daļā, tajā atrodas Latvijas galējais dienvidu punkts ar zīmi "Saules puķe", robežojas ar Medumu, Laucesas un Skrudalienas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Demmen, krieviski — Demenskaja.
- Vecsalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Salienas, Skrudalienas un Tabores pagastu, nodibināts 1990. g., tā teritorija aizņem pirmskara Salienas pagasta rietumu daļu.
- Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu.
- Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja.
- Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja.
- Bukaišu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Bēnes, Penkules, Tērvetes un Augstkalnes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fockenhof, krieviski — Fokkengofskaja.
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
- Nīkrāces pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Dzeldā, robežojas ar Rudbāržu un Skrundas pagastu, kā arī ar Saldus un Dienvidkurzemes novadu; bijušie nosaukumi: Briņķu pagasts, vāciski — Brinkenhof, krieviski — Brinkenskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
- Raņķu pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Rudbāržu, Laidu un Snēpeles pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ranken, krieviski — Rankenskaja.
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
- Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas.
- Rudbāržu pagasts pagasts Skrundas novadā, robežojas ar Skrundas pilsētu, Raņķu, Skrundas un Nīkrāces pagastu, kā arī ar Aizputes un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rudbahren, krieviski — Rudbarenskaja.
- krusta (arī cirstais) paksis paksis, kura būvdetaļas krusteniski savienotas tā, ka paliek līdz trīsdesmit centimetriem brīvi gali.
- mārksnis Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
- mārsniņš Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
- mārsns Palags, sega, kurā nes krustamo bērnu.
- stabveida pamati pamati, kas veidojas no atsevišķiem stabiem, kam noteikti jābūt ēkas stūros, sienu krustojuma vietās, zem ēkas karkasa statņiem, zem smagām nesošām ailstarpu konstrukcijām un sijām; ierīko zem koka un karkasa ēkām.
- milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi.
- aizzīmēšana Paņēmiens kontūrlīniju un palīglīniju uzvilkšanai uz sagataves pirms tās iestatīšanas apstrādes mašīnā; līnijas uzvelk ar smailu darbarīku un nostiprina, tas iepunktējot galos, krustpunktos un urbumu centros.
- kvartēšana Paņēmiens, pēc kāda ņem beramo ķermeņu paraugus analīzei: paraugus, kas ņemti no dažādam kastēm, vietām u. tml., sajauc, nober vienādā slānī un sadala krusteniski 4 daļās (kvartē); no tām divas pretējās aizvāc, bet divas palikušās vēlreiz sajauc un vēlreiz sadala 4 daļās; tā dara, līdz daudzums samazinās līdz pārbaudei nepieciešamajam daudzumam.
- aļņpaparde Paparžaugu ģints ("Phyllitis"), dārza papardes ar dekoratīvām lapām, kas izlien no augsnes kā mēles un bieži ir kruzuļainas.
- Ahileja cīpsla papēža cīpsla, kas no apakšstilba ikru un plekstveida muskuļiem iet uz papēža kaulu.
- Veržē papīrs papīrs ar ūdenszīmēm, ko veido tuvu stāvošas paralēlas līnijas papīra garenvirzienā, kuras taisnā leņķī krusto retas paralēlas līnijas.
- grabēt Par krusu, lietu.
- desinapse Parādība, ka mejozes profāzē hromosomas konjugē normāli, taču krustmija nenotiek.
- hromatiskā aberācija parādība, kurā dažādas krāsas (viļņa garuma) gaismas stari, kas nāk no viena punkta, izejot cauri optiskajai sistēmai, dažādas lūšanas dēļ nekrustojas vienā punktā; tāpēc priekšmeta attēls ir neass, bet tā malas krāsainas.
- pakrustoties Parakstīšanās vietā vilkt krustu.
- pakrustot Parakstīt (kādu dokumentu) pievienojot krustu paraksta vietā.
- paralēlisms Paralelitāte - tas, ka plaknē esošas taisnes vai telpā esošas plaknes savstarpēji nekrustojas vai pilnīgi sakrīt.
- ēdējzāle Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- krustenes Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- miķelīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- pēterīši Parastā krustaine ("Senecio vulgaris").
- Senecio vulgaris parastā krustaine.
- Helophorus aquqticus parastais krunkainītis.
- Bufo bufo parastais krupis.
- pluszīme Parastais svītru krusts, matemātiskā salikumā saskaitīšanas zīme.
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- sinklītisms Pareizs bērna galviņas stāvoklis dzemdību ceļos, ar bultas šuvi vidū starp simfīzi un krustu kaula izcilni.
- nalojs Pareizticīgiem augsts galdiņš 4 kājām ar ieslīpu plāksni, kur uzliek Bībeli un krustu.
- orars Pareizticīgo baznīcā - diakona tērpa piederums: gara, ar krustiem izšūta lente, ko diakons nēsā pār kreiso plecu, bet arhidiakons - krustveidīgi pār abiem pleciem.
- ūdens iesvētīšana pareizticīgo ūdens iesvētīšanas rituāls, trīs reizes ūdenī iegremdējot krustu.
- pārkrustam Pārkrustis.
- pārkrustīties Pārkrustīt (1) sevi.
- pārsakristīties Pārkrustīties.
- nokrustot Pārmest krustu (lai atvairītu ļaunumu).
- apkrustīt Pārmest krustu; uzstādīt krustu par zīmi.
- nokrustīties Pārmest krustu.
- nokrustoties Pārmest krustu.
- lēkt uz kruķiem pārvietoties ar kruķiem.
- pasifloras hibrīds pasifloru sugu "Passiflora alato" un "Passiflora caerulea" krustojums.
- pārauši Pastalas auklas, kuras krusteniski satin ap kājau, lai nostiprinātu pastalu pie kājas.
- pavārksnis Pastalas auklu krusts virs kājas.
- Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Silenes pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g saucās Borovkas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Skrudalienas, Demenes un Salienas pagastā.
- Borovkas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Silenes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Daugavpils novada Demenes, Salienas un Skrudalienas pagastā.
- Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā.
- Senecio vernalis pavasara krustaine.
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot (1).
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot (2).
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(1).
- krustojums Paveikta darbība, rezultāts --> krustot 1(2).
- sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 1.
- sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(1).
- sakrustojums Paveikta darbība, rezultāts --> sakrustot 2(2).
- albiģiešu kari pāvesta Innocentija III organizētie krusta kari pret albiģiešiem 1209.-1229. g.
- dihibrīdiskā krustošana pēc divām pazīmēm atšķirīgu īpatņu krustošana.
- heterogēnā atlase pēc selekcijas īpašībām atšķirīgu pārojamo dzīvnieku izvēle; šās atlases galējās formas ir krustošana un hibridizācija.
- polihibrīdiskā krustošana pēc vairākām pazīmēm atšķirīgu īpatņu krustošana.
- monohibrīdiskā krustošana pēc vienas pazīmes atšķirīgu īpatņu krustošana.
- kvarteronis Pēcnācējs jauktā laulībā, balto un mulatu krustojums.
- beijas Pēkšņi un stipri vēja brāzieni, kas uznāk gk. ar lietu, sniegu, krusu un pērkona negaisu; Rietumindijas ūdeņos bieži arī skaidrā laikā.
- krustaine Pelēkā krustaine - cinerārija.
- Senecio bicolor pelēkā krustaine.
- Senecio cinerea pelēkās krustaines " Senecio bicolor" nosaukuma sinonīms.
- daudzlapu pērkonamoliņš pērkonamoliņu suga ("Anthyllis x polyphylloides"), kas ir smiltāju un liellgalvainā pērkonamoliņa krustojums.
- pērkoņkrustietis Pērkoņkrusta loceklis.
- Pērkonkrusts Pērkoņkrusts.
- ortogonalitāte Perpendikularitātes jēdziena vispārinājums vektoriem, līknēm un virsmām; piem., 2 līknes ir ortogonālas, ja krustpunktā to pieskares ir perpendikulāras.
- metizācija Pie dažādam šķirnēm piederošu mājdzīvnieku krustošana.
- spērāgs pieguļnieku būda (divi krustām sacelti un ar segu pārsegti koki).
- hemisakralizācija Piektā jostas skriemeļa saplūšana ar pirmo krustu kaula segmentu tikai vienā pusē.
- Brīvības piemineklis piemineklis Rīgā, Latvijas nacionālās neatkarības simbols, atrodas Brīvības bulvārī pie krustojuma ar Raiņa bulvāri, uzcelts, lai iemūžinātu 1918.-1920. g. Latvijas brīvības cīņās kritušo varoņu piemiņu.
- sist krustā pienaglot sodīto pie krusta.
- čāpurains Piepildīts, nobērts ar ledus (krusas) gabaliem.
- piekruķēt Pievirzīt, piebīdīt ar kruķi.
- dzeltenā pikre pikru suga ("Pycreus flavescens"), Latvijā aizsargājama, bet tiek uzskatīta par izzudušu, jo kopš 19. gs. nav atrasta.
- Pikkuln Pikuļu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Teodora pīlādzis pīlādžu suga ("Sorbus teodori"), kas ir hibrīdpīlādža un parastā pīlādža krustojums.
- Riogaljegosa Pilsēta Argentīnas dienvidos ("Rio Gallegos"), osta pie Gaļegosas ietekas Atlantijas okeānā, Santakrusas provinces administratīvais centrs, 97700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Abapo pilsēta Bolīvijā (_Abapó_), Santakrusas departamentā 450 m vjl., 3100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandava Pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu daļā (1999.-2021. g. novada centrs, 1960.-2009. g. Tukuma rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1819.-1949. g. Talsu apriņķī) 91 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, miesta nosaukums kopš 1819. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā kuršu un krustnešu līgumā kā "Candowe".
- Jaunjelgava Pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate.
- Pakroja pilsēta Lietuvā ("Pakruojis"), Šauļu apriņķī, Krojas krastos, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 5000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Agvadulse pilsēta Meksikā (_Agua Dulce_), Verakrusas de Ignasio de la Lavje pavalsts austrumu pierobežā.
- Koacakoalkosa Pilsēta Meksikā ("Coatzacoalcos"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts, osta Meksikas līča krastā, 305300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kordova Pilsēta Meksikā ("Cordoba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 218100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Minatitlana Pilsēta Meksikā ("Minatitlan"), Verakrusa de Ignaso de la Ljave pavalstī, Koacakoalkosas krastos, 157800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Orisaba Pilsēta Meksikā ("Orizaba"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā 1280 m vjl., 120800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Posarika Pilsēta Meksikā ("Poza Rica"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves štatā, Meksikas līča zemienē, 185200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Verakrusa Pilsēta Meksikā ("Veracruz"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalstī, 573900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Halapa Pilsēta Meksikā ("Xalapa"), Verakrusas de Ignasio de la Ljaves pavalsts administratīvais centrs, 387900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tuspana Pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī ("Tuxpan", arī "Tuxpam de Rodriguez Cano"), osta Tuspanas lejteces apvidū, 78500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Adehe Pilsēta Spānijā ("Adeje"), Kanāriju salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidrietumu daļā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arona Pilsēta Spānijā ("Arona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 79900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kandelarija Pilsēta Spānijā ("Candelaria"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granadilja de Avona pilsēta Spānijā ("Granadilla de Abona"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas dienvidu daļā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gija de Isora pilsēta Spānijā ("Guija de Isora"), Kanāriju autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ikoda de los Vinosa pilsēta Spānijā ("Icod de los Vinos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laorotava Pilsēta Spānijā ("La Orotava"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 41700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losljanosa de Aridane pilsēta Spānijā ("Los Llanos de Aridane"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Palmas salas rietumu daļā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losrealohosa Pilsēta Spānijā ("Los Realejos"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puerto de la Krusa pilsēta Spānijā ("Puerto de la Cruz"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļrietumu piekrastē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankristovala de la Laguna pilsēta Spānijā ("San Cristobal de la Laguna"), Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 153000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoronte Pilsēta Spānijā ("Tacoronte"), Basku Kanāriju Salu autonomā apgabala Santakrusas de Tenerifes provincē, Tenerifes salas ziemeļu daļā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lažas pilskalns pilskalns Aizputes novada Lažas pagastā, Lažas labajā krastā, \~20 m augsts paugurs purvainu pļavu vidū, plakums — izlīdzināts, ieapaļš, lielākais platums — \~100 m, pēc dažu vēsturnieku domām te atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā Lažas (“Lasen”) pils, ko 1263. g. nopostīja krustneši.
- Meža kalns pilskalns Auces novada Vītiņu pagastā, 100 m uz ziemeļrietumiem no Incēnu pilskalna, Avīknes labajā krastā, aizņem daļu no 2 km garas paugurgrēdas — Dobes kalniem, un no pārējās grēdas norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem (augstums — 4 m un 10 m), plakums — \~60 x 70 m, ir izteiktas domas, ka šajā pilskalnā atradusies 1258.-1259. g. celtā krustnešu Dobes (“Doben”) pils, kas minēta Vecākajā atskaņu hronikā.
- Mežotnes pilskalns pilskalns Bauskas novada Mežotnes pagastā, Lielupeas kreisajā krastā, ir \~16 m augsts paugurs, ko austrumu pusē norobežo Lielupes stāvais krasts, ziemeļu pusē — grava, rietumu un dienvidu pusē nocietināts ar 2 vaļņiem un grāvi, plakums — 80 x 40 m, blakus pilskalnam 13 ha senpilsētas vieta, spriežot pēc 13. gs vēstures avotu ziņām Mežotnes pils bija Auztrumzemgales zemes centrs, ko 1220. g. pakļāva krustneši.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- Raņķu pilskalns pilskalns Kuldīgas novada Skrundas pagastā, netālu no Ventas labā krasta, ir reljefa pacēlums, ko no 3 pusēm norobežo Ponakstes krasta stāvās, \~8 m augstās kraujas, dienvidu pusē nocietināts ar valni un grāvi, plakums — 30 x 30 m, datējums nav zināms.
- Krievu kalns pilskalns Skrundas pagastā, \~2 km uz austrumiem no Skrundas, Ventas senkrasta labajā malā, \~10 m augsts paugurs, plakums - \~60 x 50 m, postīts ar 1. un 2. pasaules kara ierakumiem.
- Senais kalns pilskalns, atradās Rīgā, tagadējās Esplanādes rajonā, minēts Indriķa hronikā, 13. gs. sākumā bijis neapdzīvots, 1198. g. 24. jūlijā pie tā notika lībiešu un krustnešu kauja, kurā krita Livonijas bīskaps Bertolds; līdz 18. gs. 70. gadu sākumā tur apbedīti nemantīgie rīdzinieki, bet 1784.-1785. g. norakts; Kubes kalns; Rīgas kalns.
- ķerpulains Pinkains, krunkains, cirtains.
- atkrustošana Pirmās paaudzes hibrīda krustošana ar vienu no vecākformām.
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa.
- kvadratrise Plaknes līkne - to punktu ģeometriskā vieta, kur krustojas taisne, kas vienmērīgi griežas ap fiksētu punktu, un taisne, kura vienmērīgi pārvietojas paralēli pati sev; kvadratrise pieder pie pazīstamām līknēm: ar tās palīdzību senatnē aprēķināja riņķa kvadratūru (sk. kvadratūra) un izdarīja leņķa trisekciju.
- pārliekuma punkts plaknes līknes punkts, kurā mainās tās izliekuma virziens un pieskare krusto līkni.
- platifilīns Platlapu krustaines ("Senecio platyphyllus DC.") alkaloīds.
- vējplūmes Plūmju slimība, ko izraisa sēne "Exoascus pruni", slimiem kokiem vai to atsevišķiem zariem veidojas pākstīm līdzīgi plakani, kropli, krunkaini 4-6 cm gari augļi ar tukšu dobumu kauliņa vietā.
- miroņpuķe Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
- miroņzāle Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
- ziepene Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
- Robalts Ponakstes kreisā krasta pieteka Skrundas pagastā.
- Islandes zirgs poniju šķirne, domājams, norvēģu un īru poniju krustojums, maza auguma (skausta augst. 115-135 cm), spēcīgs.
- cīnītājzivs Populāra akvārija zivs ar plīvurveida spurām, mirdzošais zilzaļais tēviņš sargā apaugļotos ikrus, kurus novieto burbuļu ligzdā.
- ankhs Populārs, okults, maģisks dzīvības simbols (krusts ar cilpu).
- kruzado Portugāles zelta nauda 15. gs., ar krustu mugurpusē, vēlāk arī sudraba nauda.
- promontorijs Priekškalns, zemes rags, kārslis; anatomijā radze jeb izcilnis, jostas-krustu izliekums.
- valstsābols Priekšmets ābola formā, parasti ar krustu augšā, ko valdnieks turēja rokā kā savas varas simbolu svinīgos gadījumos.
- režģis Priekšmets, veidojums, kas izgatavots, pinot vai krusteniski sastiprinot, piemēram, klūgas, stieples, stieņus; izstrādājums, kam ir šāda veidojuma forma vai kas ir līdzīgs šādam veidojumam.
- Loxia pytyopsittacus priežu krustknābis.
- paviāns primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķveidīgo dzimtas ģints ("Papio"), vidēji liels primāts, raksturīga pagarināta sejas daļa, galva līdzīga suņa galvai, 5-7 sugas, kas savstarpēji krustojas un dod auglīgus pēcnācējus.
- pūkainā prīmula prīmulu suga ("Primula x pubescens"), kas iegūta sugas krustojot.
- krustmija Process, kurā notiek homoloģisko hromosomu pavedienu (hromatīdu) fermentatīva šķelšanās un fragmentu savienošanās, tiem savstarpēji apmainoties; ģenētiskais pārkrustojums; krosingovers.
- ekliptikas poli punkti, kuros ekliptikas ass krusto debess sfēru; debess Ziemeļpolam tuvāko ekliptikas polu sauc par ekliptikas Ziemeļpolu, tas atrodas Pūķa zvaigznājā; pretējo eliptikas polu sauc par ekliptikas Dienvidpolu, tas atrodas Zelta Zivs zvaigznājā.
- bregma Punkts galvaskausa virspusē, kurā krustojas vainagšuve ar bultas šuvi.
- debess (arī pasaules) pols punkts, kurā debess sfēra krustojas ar pasaules asi.
- debess pols punkts, kurā debess siera krustojas ar debess asi.
- Galaktikas Ziemeļpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Berenikes Matu zvaigznājā.
- Galaktikas Dienvidpols punkts, kurā Galaktikas ass krusto debess sfēru Skulptora zvaigznājā.
- virsotne Punkts, kurā krustojas daudzskaldņa šķautnes, daudzstūra malas, leņķa malas, konusa veidules vai kurā plaknes līknes liekums sasniedz ekstrēmu.
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra.
- krustpunkts Punkts, vieta, kurā kas (piemēram, divas taisnes, ceļi) krusto viens otru, cits citu.
- Senecio congestus purva krustaine.
- Senecio palustris purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms.
- Senecio tubicaulis purva krustaines "Senecio congestus" nosaukuma sinonīms.
- Skrundas purvs purvs Skrundas novada Skrundas pagastā, platība — 527 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 2,7 m, līdz 1979. g. iegūta kūdra, tagad teritorijā ir karjeri un frēzlaukumi.
- Latvijas tumšgalves pussmalkvilnas gaļas-vilnas aitu šķirne, izveidota Latvijā 1922.-1940. g., vietējās rupjvilnas un pusrupjvilnas aitas krustojot ar angļu īsvilnas aitu šķirnēm.
- raķelis putns - rubeņa un medņa krustojums, biežāk rodas, ja sapārojas medņa mātīte ar rubeņa tēviņu; neauglīgs, tā ārējā izskatā ir gan medņa, gan rubeņa raksturīgākās pazīmes, sastopams ļoti reti.
- zīderis Putnu biedēklis, koka krusts ar vecu žaketi vai mēteli un cepuri.
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā.
- terkšķins Putnubiedēklis, kas sastāv no diviem sakrustotiem skaliem.
- radiokontrolpunkts Radioraidītāja izvietojums, ko nosaka, mērījot raidītāja azimutus attiecībā pret divām vai vairākām peilēšanas stacijām, kad raidītājs atrodas krustpunktā.
- kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- klauvēt Radīt troksni, atsitoties pret ko (piemēram, par lietus lāsēm, krusas graudiem).
- inbrīdings Radniecīgu indivīdu pārošana vai pārošanas; radniecīgu indivīdu krustošana.
- līnija radniecisku īpatņu grupa, kurās vairākās paaudzēs vai vienādos krustojumos atkārtojas vienas un tās pašas pazīmes.
- žurģēties Rakāties ar kruķi, urķi.
- krunkot Raukt krunkās (purnu) - par dzīvniekiem.
- krunkot Raukt krunkās (seju, tās daļas); būt par cēloni tam, ka rodas krunkas (sejā, tās daļās); grumbot.
- ķervēties Raukties, krunkāties.
- krunkoties Raukties, tikt rauktam krunkās (piemēram, par seju, tās daļām); pārklāties ar krunkām (par ādu); grumboties.
- krunkoties Rauties krunkās (par drēbi, apģērbu, apaviem).
- aizsega signāli redzamie pastāvīgie galvenie signāli, kas norāda sliežu ceļa krustošanās vietu vienā līmenī ar citu dzelzceļa līniju, kā arī tramvaju ceļiem, trolejbusa līnijām, paceļamiem tiltiem.
- oftalmencefalons Redzes aparāts: tīklene, redzes nervs, redzes nervu krustojums, redzes ceļš, redzes centrs.
- hiasma Redzes nervu krustojums mugurkaulnieku galvaskausa dobumā.
- krustoties Refl. --> krustot 2(1); tikt krustotam.
- krustoties Refl. --> krustot 2(2); tikt krustotam.
- sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(1); tikt sakrunkotam.
- sakrunkoties Refl. --> sakrunkot(2); tikt sakrunkotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot 1; tikt sakrustotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot 2(1); tikt sakrustotam.
- sakrustoties Refl. --> sakrustot(2); tikt sakrustotam.
- saskrullēties Refl. --> saskrullēt; tikt saskrullētam.
- skrullēties Refl. --> skrullēt; tikt skrullētam; arī cirtoties.
- peridurālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- kaudālā anestēzija reģionārās anestēzijas veids, kurā anestēzijas šķīdumu ievada pa krusta kaula kanāla atveri peridurālajā telpā.
- rumenīca Resna, sakrunkājusies zarna.
- interference Retos gadījumos, kad krustmija notiek gēna robežās, vērojama tuvu krustmiju biežuma palielināšanās (negatīvā interference).
- brežģis Režģis - veidojums, kas radies, kam, piemēram, zariem, savstarpēji savijoties, krustojoties.
- fachverks Režģu būve, ko taisa novietojot šķautņu kokus stāvu, guleniski, šķērsām un krustām un aizpildot starpas ar ķieģeļiem vai citu noderīgu materiālu.
- teksta režīms režīms, kurā displeja ekrāns tiek sadalīts rindās un kolonnās, katras rindas un kolonnas krustpunkts attēlo vienu rakstzīmi.
- Silica Riču ezera pieteka no Sila ezera Skrudalienas pagastā; Sila; Silīca; Silupe.
- Riču ezers Riču ezers - atrodas Skrudalienas pauguraines nomalē, Augšzemē, uz Latvijas un Baltkrievijas robežas, daļēji Daugavpils novada Demenes pagastā, platība - 1286 ha (Latvijā - 588 ha), garums - 6 km, lielākais platums - 4 km, vidējais dziļums - 9,7 m, lielākais dziļums - 39,7 m, nosacīti mezotrofs ar dzidru ūdeni; Riča ezers.
- Voleri Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, kurā ietilpst Rīgas pilsētas daļas Krēmeri un Lejas Podrags, atrodas Daugavas kreisajā krastā starp Daugavu un Daugavgrīvas šoseju, pa sauszemi tā robežojas ar Bolderājas un Spilves apkaimēm, bet pāri Daugavai ar Kundziņsalas un Vecmīlgrāvja apkaimēm; robežas ir Daugava, Hapaka grāvis, Daugavgrīvas šoseja, līnija no Voleru ielas un Daugavgrīvas krustojuma līdz Daugavai.
- Jāņa vārti Rīgas pilsētas nocietinājumu daļa, ierīkoti 17. gs. pie palisādēm, kas apjoza pilsētu, un tie sargāja ceļu, kas gar Daugavas labo krastu veda uz Rīgu, pie vārtiem notika pilsētā iebraucošo personu un viņu mantu pārbaude, 1626. g. atradās tagadējā Maskavas un Dzirnavu ielas krustojumā, 1784. g. tos pārcēla pie tagadējās Katoļu ielas, bet vēlāk uz vietu, kur no Maskavas ielas atzarojās Lubānas iela.
- bīstāklis Rīks kurināmā maisīšanai krāsnīs; krāsns kruķis; bigulis.
- šūna Rindas un kolonnas krustpunkts izklājlapā.
- striša Riša - taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses.
- Roopen Ropju muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- krustiņš Rotaslieta - krustveida piekariņš.
- inkrustēt Rotāt inkrustācijas tehnikā.
- skrule Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- skrulle Rotējoša vārtveidīga iekārta ar horizontālu krustu, kur cilvēkiem staigāt, bet dzīvnieki nevar izkļūt no aizžogojuma.
- rožainis Rožukroņa lūgšanu secībā savērtas krelles ar krustiņu.
- runkainis Runkains - krokots, krunkots (parasti par apģērba gabalu).
- kersey Rupja krustā austa vadmala vai vilnas drāna.
- vienkāršā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – tīršķirnes dzīvnieku krusto ar citas šķirnes tīršķirnes vaislinieku, iegūstot pēcnācējus nobarošanai, vaislai vai tālākai krustošanai.
- dubultā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienkāršajā krustošanā iegūto dzīvnieku krusto ar vienkāršajā krustošanā iegūtu vaislinieku.
- atgriezeniskā krustošana rūpnieciskās krustošanas veids – vienu no vienkāršajā krustošanā izmantotām šķirnēm lieto atkārtoti, proti, pirmās pakāpes krustojuma dzīvniekus krusto ar jau izmantotās šķirnes vaislinieku.
- trīs šķirņu krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kur krusto vienkāršajā krustošanā iegūto pirmās pakāpes krustojumdzīvnieku ar trešās šķirnes vaislinieku.
- pārmaiņus krustošana rūpnieciskās krustošanas veids, kurā jaunas vaislinieces vienmēr izvēlas no iepriekšējā krustojuma, bet izmanto tīršķirnes vaisliniekus, iesaistot tos pārmaiņus pēc kārtas no divām, trijām vai vairāk šķirnēm.
- ješka Rupucis, krupis.
- sakruķēt Sabīdīt ar kruķi.
- saskruķēt Sabikstīt, sarušināt ar kruķi.
- sadupt Sabrukt, sakumpt, sakrupt.
- sakrunkot Saburzīt, sagumzīt (ko), tā ka (tajā) izveidojas krunkas.
- saknillēt Saburzīt, sakrunkot.
- saknillēties Saburzīties, sakrunkoties.
- sagrepstelēties Saburzīties; sakrunkoties; samudžināties.
- sodara Sadara, sadura, krustošanās vieta.
- sprudze Sagriezusies, sametusies dzija, diegs; skrudze.
- sakrunčot Sagrumbot, sakrunkot.
- šķiemenēt Saka, kad velku diegi krustojas.
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām.
- savilkt Sakrokot, arī sakrunkot (piemēram, audumu, apģērbu).
- krunkuļoties Sakrunkāties, sagrumbāties, salocīties.
- sakrunkuļoties sakrunkāties, sagrumbāties.
- saveršķīties Sakrunkāties, sagrumbāties.
- sačeverēt Sakrunkāties.
- sačuprināt Sakrunkot, savilkt (lūpas).
- sakruņķēt Sakrunkot; arī saburzīt.
- sakrunkāt Sakrunkot.
- uzkrokāt Sakrunkot.
- uzkrumpēt Sakrunkot.
- uzkrunkāt Sakrunkot.
- sasagrumbāties Sakrunkoties (par seju).
- sakrunkāties sakrunkoties, saburzīties.
- sagrebstelēties sakrunkoties, sagrumboties.
- sakrumpāties Sakrunkoties; arī saburzīties.
- sakruņķēties Sakrunkoties; arī saburzīties.
- sačuņčurāties Sakrunkoties.
- sačuņčurēties Sakrunkoties.
- sakrūzulēties Sakrunkoties.
- uzkrokāties Sakrunkoties.
- savīt Sakrustot, arī saņemt (rokas).
- sakrustīt Sakrustot.
- sapārot Sakrustot.
- uzragi Sakrustotas kārtis, pārsegumi, kas satur kopā jumta augšdaļu.
- lācīši Sakrustoti koki jumta čukurā.
- pamudžēties Sakrustoties, saskarties.
- klementīns Salds un sulīgs auglis, mandarīna un sarkanā apelsīna krustojums.
- kričiņš Saliekamā gulta ar krustveida kājām un pienaglotu stipru drēbi.
- Čenela salas salu grupa Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Channel Islands"), Ziemeļamerikas piekrastē, pretī Losandželosai (ASV), kalnainas, augstums līdz 753 m, lielākās: Santakrusa -254 kvadrātkilometri, Santarosa - 218 kvadrātkilometri, Santakatalina - 192 kvadrātkilometri.
- Samaņkas Samaņkas kalns - atrodas Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Medumu pagasta dienvidos, paugura garums - 1,1 km, platums - līdz 0,6 km, absolūtais augstums - 173,2 m vjl., relatīvais augstums - 30,5 m, rietumu un dienvidu nogāzes stāvas, virsa klaja; Samaņku kalns.
- pakrunkains Samērā, arī mazliet krunkains (piemēram, par seju, tās ādu).
- sakurkt sanērst (daudz ikru; par vardēm).
- Santakrusa Santakrusas province Argentīnā ("Provincia de Santa Cruz").
- šprika Sāpes (mugurā, krustos u. tml.).
- sakralģija Sāpes krustos.
- sakrunkot Saraukt krunkās (seju, tās dalās); būt par cēloni tam, ka izveidojas krunkas (sejā, tās dalās); sagrumbot.
- saķervelēties Saraukties, sakrunkāties.
- sakript Saraukties, sakrunkāties.
- sadrukt Sarauties, sakrunkāties.
- sačunkurēties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
- sačunkuroties Sarauties, saraukties, sakrunkāties.
- čokurains Sarāvies, savilcies; krokains, grumbains, krunkains; nelīdzens.
- trofiskais tīkls sarežģīta organismu barošanās attieksmju sistēma, kas rodas, trofiskajām ķēdēm krustojoties.
- Sarkanais Krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme - sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- sarkanais krusts Sarkanā Krusta biedrības emblēma, arī medicīniskās palīdzības zīme sarkana krusta zīme (parasti uz balta fona).
- Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis.
- ceceris Sarucis, krunkains, noliesējis vai kalsens cilvēks, dzīvnieks vai koks.
- krunkāties Sarukt, saraukties, sakrunkāties.
- sakruvežot Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam.
- sakruvežoties Sasalstot un sacietējot kļūt kruvešainam.
- Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls.
- sakraņģēt Saskrubināt, sakasīt, satīrīt.
- saskruzelēt Saskrudzelēt.
- spondilolistētiskais iegurnis sašaurināts iegurnis sakarā ar pēdējā jostas skriemeļa noslīdējumu no krustu kaula uz priekšu.
- savāres Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savāri Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- savires Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- sovari Savares - koka ecēšu krustojuma vietu stiprinājumi; ragavu apgalveņa virsējā daļa; uzkalas, uzlikas.
- krustenes Savienojumā "krustu krustenes" - krustveidīgi, krustām.
- krustvārdu Savienojumā "krustvārdu mīkla"; burtu vai zilbju mīkla, kurā atminamos vārdus izvieto horizontālās un vertikālās līnijās, kas krustojas savā starpā.
- ratumis Savienojumā "ratu ratumis" - krustu šķērsu, visgarām, visapkārt.
- krustinis Savienojumā ar "krustu" - krustām, šķērsām.
- kardānsavienojums Savienojums kustības pārnešanai starp divām vārpstām, kuru asis krustojas.
- sačūrāt Savilkt (lūpas) krunkās, uz augšu.
- (sa)raukt (arī (sa)raut, (sa)vilkt) pieri (grumbās, krunkās) savilkt pieres ādu tā, ka tajā izveidojas grumbas, krunkas.
- ieraukt Savilkt, sakrunkāt, sašaurināt.
- krustoties Savstarpēji krustot 1(2) (vienam otru, citam citu).
- pārkrustoties Savstarpēji pārkrustot (2) vienam otru, citam citu.
- difenīlcianarsīns Sazāļošanas kaujas līdzeklis, kura šāviņus Pirmajā pasaules karā vāci apzīmēja ar zilu krustu; tāpēc šī viela nosaukta par Zilā krusta gāzi.
- lotosa poza sēdēšana taisnu muguru un sakrustotām kājām, ko hinduismā un budismā izmanto meditāciju praksē.
- zobu nauda sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi.
- laika taisīšana senāk gandrīz katrā ciemā bija savi lietus, krusas, pērkona negaisa u. c. atvairītāji vai piesaucēji.
- mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- krukņas Sēnes lāčpurni jeb "kārveles" ("helvella"); krukņi.
- Senheida Senheidas ezers - Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
- vārmieši Senprūšu cilts, kas līdz 12. gs. dzīvoja tagadējās Polijas Varmijas-Mazūrijas vojevodistes ziemeļrietumos, 1243. g. pakļāva krustneši.
- cikas Sīkas krokas, kruzuļi.
- kruzēts Sīki viļņots; krokots, cirtots; kruzuļains.
- arabidopsis Sīkplikstiņi - krustziežu dzimtas ģints.
- dichlordietilsulfids Sinepju gāze, Pirmajā pasaules karā izplatīta kaujas gāze, vairāk pazīstama ar nosaukumu Dzeltenais krusts, jo tāds bij uz šāviņiem.
- cinobufagīns Sirds inde, iegūta no krupja "Bufo gargarisans" ādas.
- berteroa Sirmenes – krustziežu dzimtas ģints.
- krucificēt Sist krustā.
- iegurnis Skeleta daļa, ko veido divi gūžas kauli, kuri nekustīgi savienoti ar krusta kaulu.
- krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
- spondilolistēze Skriemeļa ķermeņa novirze attiecībā pret zemāk esošo skriemeli, pārvietojoties uz priekšu un leju, visbiežāk starp piekto jostas skriemeli un krustu kaulu.
- Cruciata laevipes skropstainā krustmadara.
- skrubis Skrube, rupjēvele; neliela ēvele ar ieapaļu zobu.
- strūklas skrubers skrubers, kurā piemaisījumus uztver no sprauslām izsmidzināts šķidrums.
- mehāniskais skrubers skrubers, kurā šķidrumu un gāzes maisījumu sajauc ar rotējošām lāpstiņām.
- skruberis Skrubers.
- skriba Skrubēvele.
- grepināt Skrubināt dārzājus vai augļus.
- skrubt Skrubināt, grauzt.
- kņobīties Skrubināt, kā zirgi viens otram ar zobiem loba ādu.
- ķermināties Skrubināt, kalt.
- gnozīt Skrubināt, knosīt.
- vurināt Skrubināt, urbināt, kasīt.
- noskrubināt Skrubinot atdalīt gaļu (no kaula).
- noskrubināt Skrubinot atdalīt nost.
- apskrubināt Skrubinot atdalīt sīkus gabaliņus (visapkārt vai vietumis).
- atskrubināt Skrubinot atdalīt.
- izskrubināt Skrubinot iztīrīt (parasti no iekšpuses); skrubinot izdabūt.
- izkrubināt Skrubinot izveidot (caurumu, robu); izgrauzt.
- saskrubināt Skrubinot saēst; arī sagrauzt (1).
- uzskrubināt Skrubinot uzēst.
- skrubulis Skrubis, līcenis (3).
- ildzieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Ilga" iedzīvotāji.
- Sloboda Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" daļa.
- silenieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Silene" iedzīvotāji.
- skrudalienieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Skrudaliena" iedzīvotāji.
- Skrudalīna Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Skrudaliena" nosaukuma variants.
- Senheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants.
- Šēnheida Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šengeida" nosaukuma variants.
- šenheidieši Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Šenheida" iedzīvotāji.
- Skrudiņa ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā.
- Skrudzinieku ezers Skrudinieku ezers Aulejas pagastā.
- cleridae Skrudulīšu dzimta.
- mizgraužu skudrulītis skrudulīšu suga ("Thanassimus formicarius").
- bišu skudrulītis skrudulīšu suga ("Trichodes apiarius").
- gricele Skrudze dzijā.
- cirkste Skrudze, cirksta.
- cirta Skrudze.
- džergzde Skrudzes, savēlumi savērptā dzijā.
- skrulēt Skrullēt.
- Schrunden Skrunda.
- Schrunden Skrundas muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- briņķenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
- lēnenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Lēna" iedzīvotāji.
- Tukuma muiža Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Tukums" bijušais nosaukums.
- ventenieki Skrundas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Ventasmuiža" iedzīvotāji.
- piefermnieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Piefermas" iedzīvotāji.
- smildzenieki Skrundas novada Raņķu pagasta apdzīvotās vietas "Smilgas" iedzīvotāji.
- apuznieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Apuze" iedzīvotāji.
- garīcnieki Skrundas novada Rudbāržu pagasta apdzīvotās vietas "Garīka" iedzīvotāji.
- Rudbahren Skrundas novada Rudbāržu pagasta bijušais nosaukums.
- gravenieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Gravas" iedzīvotāji.
- ikaišnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Ikaiši" iedzīvotāji.
- mēzsētnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Mežsētas" iedzīvotāji.
- pikuļnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Pikuļi" iedzīvotāji.
- rūnaišnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Rūnaiši" iedzīvotāji.
- sīpolnieki Skrundas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Sīpoli" iedzīvotāji.
- antuļnieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Antuļi" iedzīvotāji.
- ciecernieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Ciecere" iedzīvotāji.
- mārsilnieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Mārsili" iedzīvotāji.
- veldrenieki Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Veldres" iedzīvotāji.
- Šrundenskaja Skrundas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Schrunden Skrundas pagasta bijušais nosaukums.
- Zeezern Skrundas pagasta Cieceres muižas bijušais nosaukums vāciski.
- Skrundas lauku teritorija Skrundas pagasta nosaukums 1957.-1996. g.
- Skrundas pilsētas lauku teritorija Skrundas pagasta nosaukums 1996.-2009. g.
- Skrundenieku ciems Skrundenieku ciems - apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Pelču pagastā.
- skrupelis Skrupuls.
- skrupels Skrupuls.
- skrupulis Skrupuls.
- skriva skruva (1).
- skruzde Skudra; skrudze.
- mizulis Skujaini vai krusteniski austa drāna.
- taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti.
- krustojums Sliežu ceļa virsbūves metāla konstrukcija, kas paredzēta ceļu krustošanai bez ritošā sastāva pārejas no viena ceļa uz otru.
- sakuburoties Slikti piegulēt un sakrunkoties.
- urķis Smails, parasti tievs, priekšmets (kā) bikstīšanai, rušināšanai u. tml.; arī kruķis (1); miets.
- sijāt Smidzināt (par lietu); krist mazām pārslām, graudiem (par sniegu, krusu).
- Smilģīnas Smilģīnas ezers - Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā.
- Ātrais kalns Smilšakmens atsegums, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Ventas kreisajā krastā, Skrundas novada Nīkrāces pagastā (5 km augšpus Lēnām), Ventas un Šķērveļa dabas liegumā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. līdz 20 m augstās kraujas apakšējā daļā atsedzas gaiši, rupjslāņoti, vidēji cementēti smilšakmeņi, virs tiem cieti, masīvi dolomīti.
- smiltkrupis Smilšu krupis ("Bufo calamita").
- Bufo calamita smilšu krupis.
- arabis Smiltķērsas - krustziežu dzimtas ģints.
- arābe Smiltsķērsa - krustziežu dzimtas zālaugu ģints ("Arabis") dažas sugas, kuras Latvijā tiek audzētas kā krāšnumaugi.
- Smilgiņu ezers Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā.
- Smiļģīnas ezers Smiļģiņa ezers Skrudalienas pagastā.
- strūga Sniega vai krusas mākonis.
- krist Snigt (par sniegu); virzīties gaisā lejup (par sniega pārslām, krusu, lietus lāsēm, arī miglu).
- eiklīdija Snīpainīte - krustziežu dzimtas ģints ("Euclidium").
- patagons Spānijas Nīderlandē kaltā t. s. Alberta dāldera vai krusta dāldera spāniskais nosaukums.
- vecāku forma specializētās un sintētiskās dzīvnieku līnijas vai šķirnes, ko izmanto krustošanai, lai iegūtu hibrīdus.
- apostille speciāls zīmogs, ar kru saskaņā ar Hāgas 1961. g. konvenciju apstiprina šīs konvencijas dalībvalstu oficiālos dokumentus ar nolūku atbrīvot šos dokumentus no diplomātiskās vai konsulārās legalizācijas nepieciešamības, kad tos nosūta kādā no šīm valstīm.
- krusasgāze Spēcīga, brāzmaina krusa, ar neparasti lielām ledus daļiņām.
- saejošu spēku sistēma spēku sistēma, kurā spēku darbības taisnes krustojas viena punktā (piemēram, gravitācijas lauka spēki tālā mijiedarbībā).
- kava Spēļu kāršu suga (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi).
- treils Spēļu kārtīs krusts.
- krustspole spole ar krustenisku pavediena uztinumu.
- čokarains Sprogains, cirtains, samezglojies, sarāvies, savilcies, kruzuļots.
- hidrauliskais stabilizators stabilizators, kas sastāv no diviem krusteniski ar cauruļvadiem savienotiem hidrocilindriem.
- ķeģēt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģīt Staigāt ar kruķiem, koka kājām; ķeģot.
- ķeģot Staigāt ar kruķiem, koka kājām.
- krustceļš Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceles (2).
- krustceles Stāvoklis, kad nepieciešams izšķirties (piemēram, starp divām vai vairākām iespējām, dažādiem uzskatiem); krustceļš (2).
- iekripšināt Steigšus skrubinot (graužot) ēst.
- trimtrallām Steigšus, klibojot, klūpot, ar kruķiem.
- bufalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā, darbības ziņā līdzīgs bufatolīnam; sirds inde.
- bufotalīns Steroīds aglukons krupju ādas dziedzeru sekrētā; sirds inde.
- lumbago stipras sāpes jostasvietā un krustos, bieži saistītas ar osteohondrozi.
- ķibināties Strādāt kādu sīku darbu ar pirkstiem, skrubināt.
- spongiosa Sūcekļveidīga kaulu substance, kas atrodas kaulu iekšienē un būvēta no kaula stīdziņām un plāksnītēm, kas ikvienā kaulā savstarpēji saistītas un krustojas pēc stingri noteikta plāna.
- hibrīdsuga suga, kas radusies apzinātas vai spontānas krustošanās rezultātā.
- sānsuga Sugu krustošanas rezultāts, hibrīds.
- sikrums sukrums.
- leonberģietis Suņu šķirne, bernardieša krustojums ar ņūfaundlendieti.
- čigijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums.
- čorgijs Suņu šķirņu sajaukums - čivavas un korgija krustojums.
- krupis Surinamas krupis - bezmēļu dzimtas suga ("Pipa pipa"), kuras mātīte olas iznēsā uz muguras īpašās perēšanas kanniņās.
- Pipa pipa Surinamas krupis.
- Skrudalīna Sventes pagasta apdzīvotās vietas "Skrudaliena" nosaukuma variants.
- iekšaudzēšana Svešapputes augu tuvradniecīga krustošana, inbrīdings.
- Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas.
- hierotēka Svētumu skapis; relikviju šķirsts, sevišķi ar Kristus krusta atliekām.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- kāškrusts Šāds krusts - hitleriskās Vācijas diktatūras emblēma.
- orārijs Šaura gara audekla lenta, krustiem apklāta, ko grieķu un romiešu katoļu garīdznieki dievkalpojuma laikā uzliek uz kreisā kamieša.
- ceļa ribotā josla šaura paaugstināta vai speciāli teksturēta josla gar brauktuves malām, kurai uzbraucot, rodas troksnis un transportlīdzekļa vibrācijas, izraisot vadītāja modrību pirms bīstamām vietām (tuvojoties pilsētai, krustojumiem vai bīstamiem līkumiem kalnos).
- pažobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējā stāva pārseguma krustojuma.
- žobele Šaura vieta jumta telpā pie jumta un celtnes augšējās stāva pārseguma krustojuma; pažobele 1(2).
- Šēnheidas ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
- Ezernes ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
- Senheidas ezers Šengeidas ezers Skrudalienas pagastā.
- ērkšķogas Šīs dzimtas ģints ("Grossularia"), vasarzaļi krūmi ar ērkšķiem, 50 sugas (gk. Ziemeļamerikā, 1 suga Eiropā, 3 sugas Austrumāzijā); Latvijā dārzos kā ogu krūmus audzē nokarenās jeb Eiropas ērkšķogas šķirnes un to krustojumus ar šķirnēm, kas izaudzētas no Amerikas ērkšķogas un Misūri ērkšķogas.
- varžu opalīna šīs ģints suga ("Opalina ranarum"), kas parazitē parastās vardes un parastā krupja resnajā zarnā.
- Albugo candida šīs ģints suga, kas parazitē uz krustziežu dzimtas augiem, ļoti bieži uz parastā plikstiņa.
- lobnaža asmens šķautne, kas veidojas, krustojoties lobnaža priekšējai un muguras skaldnēm.
- pāršļauku Šķērsām, krustām šķērsām.
- šķērslu Šķērslu šķērslām - krustām šķērsām.
- mātes šķirne šķirne, no kuras mātītes izmanto rūpnieciskā krustošanā, bet hibridizācijā – mātes līniju veidošanai.
- tēva šķirne šķirne, no kuras rūpnieciskajā krustošanā izmanto tikai vaisliniekus, bet hibridizāciju programmās – tēva līniju veidošanai.
- horispora Šķirsēklīte - krustziežu dzimtas ģints ("Conringia").
- kuģītis Šujmašīnas elements, kas krusto augšējo un apakšējo diegu.
- šķirs tā vieta metos, kur dzijas krustojas.
- Tabor Tābaras muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Skrudalienes pagastā.
- krustains Tāds (priekšmets, materiāls u. tml.), kura ornamenti, to elementi veido divas līnijas, kas krusto viena otru.
- krustains Tāds (priekšmets), kam ir krusta (4) forma.
- heterocentrisks Tāds, kam dažādi centri, piemēram, gaismas stari optiskā sistēmā, kuri nekrustojas vienā kopīgā punktā.
- ikrijs Tāds, kam ir daudz ikru.
- krunkains Tāds, kam ir daudz krunku (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- deviņkrustains Tāds, kam ir deviņi krusti.
- krustveida Tāds, kam ir krusta (4) veids, forma.
- kruzuļains Tāds, kam ir sīkas krokas, [kruzuļi]{s:1505} - parasti par audumu.
- kruzuļots Tāds, kam ir sīkas krokas, [kruzuļi]{s:1510} — parasti par audumu.
- palberains Tāds, kam ir volāni, kruzuļaini rotājumi.
- bezkrunkains Tāds, kam nav krunku, grumbu.
- parasakrāls Tāds, kas atrodas blakus krustu kaulam.
- krustenisks Tāds, kas atrodas krustām pāri; arī krustveida.
- kraniosakrāls Tāds, kas attiecas uz galvaskausu un krustu kaulu.
- sakrouterīns Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un dzemdi.
- sakrovertebrāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaula skriemeļiem.
- sakrospināls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un mugurkaulu vai mugurkaula skriemeļiem.
- sakroperineals Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
- sakroperineāls Tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi.
- optikohiazmatisks Tāds, kas attiecas uz redzes nerviem un to krustojumu.
- autbreds Tāds, kas cēlies, krustojot neradnieciskus dzīvniekus.
- inbred- Tāds, kas iegūts radnieciskas krustošanās ceļā.
- kristainis Tāds, kas ir ar krustiņiem izrotāts.
- pusasiņu Tāds, kas ir izveidots, krustojot tīršķirnes dzīvnieku ar primitīvas izcelsmes dzīvnieku.
- kruvešains Tāds, kas ir pārklāts ar kruvešiem.
- pretkrusas Tāds, kas novērš krusu, tās iedarbību.
- kruci- Tāds, kas saistīts ar krustu.
- krunkains Tāds, kur ir radušās krunkas, negludumi (piemēram, par apģērbu, apaviem).
- krunkains Tāds, kurā ir izveidojušās krunkas (parasti par sejas ādu); ar daudzām krunkām (piemēram, par seju, tās daļām); grumbains (1).
- koniska virsma tādu taišņu (veidotāju) ģeometriska vieta, kuras iet caur doto punktu un krusto doto līkni (vadītāju).
- Skrundas pagasta teritorija tagadējā Skrundas pagasta teritorijā iekļauta daļa no pirmskara Raņķu un Rudbāržu pagastu, savukārt daļa no pirmskara Skrundas pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Zirņu, Pampāļu (Saldus novadā) un Raņķu pagastam.
- Ukru pagasta teritorija tagadējā Ukru pagasta dienvidu daļa līdz 1920. gadam bija Lietuvas teritorijā, 1921.-1949. g. Ukru pagasts bija tikai šajā, no Lietuvas pievienotajā teritorijā; 1990. g. atjaunotajā Ukru pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Sniķeres pagasta un bijušā Bukaišu pagasta rietumu daļa.
- krustāms Tagadnes divdabis ("Part. Praes.") no "krustīt".
- kruzelēties Taisīt kruzeles, matu cirtas.
- riša Taisna (parasti viegla), vienā malā krokota, kruzuļota auduma josla (iešūšanai tērpā, apģērba gabalā vai uzšūšanai uz tā).
- pieskare Taisne, kas krusto līkni divos punktos, kuri neaprobežoti tuvojas viens otram.
- sekante Taisne, kas krusto līkni divos punktos.
- pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā).
- krusteniskās taisnes taisnes, kas krustojas.
- attālā krustošana taksonomiski atšķirīgu formu krustošana.
- skrundenieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji.
- skrundnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Skrundas" iedzīvotāji.
- paverkšķi tās pastalu auklas, kas sasietas krusteniski apkārt pēdai.
- bakvi Tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
- grebo Tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
- krani Tauta Kotdivuāras dienvidrietumos un Libērijas dienvidaustrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
- basi Tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
- sikoni Tauta Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
- beti Tauta, dzīvo Kotdivuāras dienvidos, pieder pie kru tautu grupas.
- geri Tauta, dzīvo Kotdivuāras rietumu daļā un Libērijas austrumos, valoda pieder pie mandu saimes Gvinejas grupas kru apakšgrupas.
- annamieši Tauta, mongolīdu un malajiešu krustojums, tumšu ādas krāsu, DA Āzijā.
- jumtāži tautas celtniecībā - jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamenta veidā; āži.
- āži Tautas celtniecībā jumta augšdaļā sakrustotie vējdēļu gali, parasti izgriezti dzīvnieka galvas vai ornamentālā veidā; jumtāži.
- apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās.
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu.
- neburzīgums Tekstildrānu īpašība veidot krunkas ārējo spēku iedarbībā, bet pēc slodzes noņemšanas nesaglabāt tās.
- projekcija telpiskas figūras vai ķermeņa attēlojums plaknē (projekcijas plaknē) izmantojot taišņu sistēmu kuras iet cauri visiem figūras punktiem un krusto šo plakni.
- krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai.
- Rudbāržu pagasta teritorija teritoriālo reformu rezultātā pagastā iekļauts viss pirmskara Sieksātes pagasts, savukārt daļa no bijušās Rudbāržu pagasta teritorijas iekļauta Nīkrāces un Skrundas pagastos.
- Cērpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Dobeles novada Bukaišu un Ukru pagastā, garums - 17 km, kritums - 23 m.
- Svēpaine Tērvetes kreisā krasta pieteka Tērvetes pagastā, izteka Ukru pagastā, šķērso Bukaišu pagastu, garums - 26 km, kritums - 48 m; Svepane; Svēpene.
- unkulis Tēvocis; krusttēvs.
- pilskunga tiesa tiesu iestāde Kurzmes hercogistē un Kurzemes guberņā, atbilstoši administratīvajam iedalījumam pastāvēja 8 šādas iestādes - Bauskā, Dobelē, Durbē, Grobiņā, Kandavā, Saldū, Skrundā un Ventspilī; izsprieda hercoga muižu zemnieku, u. c. ļaužu, kā arī privātmuižās dzīvojošo brīvo ļaužu civillietas un krimināllietas.
- žordiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds.
- žurdiņš Tievs kociņš; mazs kruķītis; žurds.
- žurds Tievs kociņš; mazs kruķītis.
- krustoties Tikt krustotam 1(1).
- zvēre Tīruma sinepe ("Sinapis arvensis"); viengadīgs krustziežu dzimtas augs, nezāle ar dzelteniem ziediem un augli pākstī, kas atveras gareniski.
- conringia Tīrumkāpostiņi - krustziežu dzimtas ģints.
- konringija Tīrumkāpostiņš - krustziežu dzimtas ģints ("Chorispora").
- kliģis Tītavu sastāvdaļa - ieliekts kociņš tītavu krusta koku galos, uz kura uztinas dzija.
- kritienpunkts Trajektorijas krustpunkts ar šaušanas līmeni (horizontālu plakni, kas iet caur izlidošanas punktu).
- stupa Trauks ar ūdeni pie ieejas Romas katoļu baznīcā; tajā atrodas svētītais ūdens, kurā ticīgie, ienākot baznīcā, iemērc pirkstus un apzīmē sevi ar krusta zīmi.
- sakapāt Triecoties (pret ko), sabojāt, parasti pilnīgi, arī iznīcināt (to) - piemēram, par krusu, lietu.
- kapāt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (ko) - piemēram, par lietu, krusu.
- pērt Triecoties (pret ko), vairākkārt skart (to) - piemēram, par lietu, krusu, arī vēju.
- nokapāt Triecoties pret (ko), sabojāt, iznīcināt (to) - par lietu, krusu.
- ortocentrs Trijstūra augstumu (vai to pagarinājumu) krustpunkts.
- braģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
- kraģis Tupelīte - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
- kozari Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kazuri.
- kazuri Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores; kozari.
- pārkaras Tupelītes - krusteniski salikti koki uz nama jumta kores.
- izklaidnieks Tūristu padomdevējs un brīvā laika nodarbību organizators atpūtas vietās, brīvdienu viesnīcās kā arī bērnu un jauniešu vasaras nometnēs; uz kruīzu kuģiem animators tiek saukts par sociālo vai kruīza direktoru vai virsnieku, bet kūrortos - par izklaides direktoru; animators.
- Tuspama Tuspana - pilsēta Meksikas Verakrusas pavalstī.
- miopija Tuvredzība, īsredzība, acs refrakcijas anomālija; tuvredzīgas acs optiskajai sistēmai ir pārāk stipra lauztspēja, tāpēc paralēlie gaismas stari, kas nonāk acī, krustojas tīklenes priekšā, un uz tās rodas neskaidrs attēls.
- konverģence Tuvu esoša objekta fiksēšana, redzes līnijām krustojoties acu iekšupvērstā kustībā.
- ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
- Čuriškas upe ūdenstece Skrudalienas pagastā, tek no Šengeidas ezera uz Sila ezeru.
- Sniķera dīķis ūdenstilpe Skrundas novada Rudbāržu pagastā, platība — 5,7 ha.
- bombina Ugunskrupji.
- sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem.
- pērkona krusts ugunskrusts.
- uguns (arī pērkona) zīme (arī krusts) ugunskrusts.
- hakenkreuz Ugunskrusts.
- ugunszīme Ugunskrusts.
- Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā.
- sniķernieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Sniķere" iedzīvotāji.
- Ukru muiža Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Ukri" bijušais nosaukums.
- ukrenieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Ukri" iedzīvotāji.
- zandernieki Ukru pagasta apdzīvotās vietas "Zanderi" iedzīvotāji.
- Kumbule Upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe.
- Tuspana Upe Meksikas Verakrusas pavalstī, izveidojas, satekot Vinasko un Pantepekai, ietek Meksikas līcī.
- Senecio fluviatilis upju krustaine.
- uzskruķēt Uzmodināt ar krāsns kruķa palīdzību.
- palliums uzplecis no baltas vilnas ar melniem krustiem, ko Romas pāvests sūta jaunieceltam bīskapam.
- uzskrūlēt Uzskrullēt.
- apkrustīt pļavas uzstādīt krustu par zīmi, ka šeit ganīt nedrīkst.
- stakles Uztinamo tītavu detaļa - krusteniski sastiprinātas koka līstītes.
- nika Uzvari! - uzraksts, kas esot bijis redzams uz krusta, kurš parādījies Konstantīnam Lielajam dienu pirms kaujas ar Maksenciju.
- nokrustot Uzvilkt krusta zīmi (vairākās vai daudzās vietās).
- Zobenbrāļu ordenis vācu bruņinieku reliģioza un militāra apvienība Latvijā un Igaunijā dibināta 1202. g., kuras mērķis bija Baltijas iekarošana, cieta sakāvi Saules kaujā 1236. g. un beidza pastāvēt; ordeņa bruņinieki valkāja zīmi, kurā bija redzams zobens un krusts.
- stigmatisms Vairākkārt pie sevišķi eksaltētām personām atzīmēta Kristus piecām krusta brūcēm atbilstošu zīmju (stigmatu) parādīšanās uz pieres, krūtīm, plaukstām un kāju pēdām.
- terminālais vaislinieks vaislinieks, ko izmanto krustošanas noslēdzošā posmā nobarojamo dzīvnieku ieguvei.
- strigozella Vakarenīte - krustziežu dzimtas ģints ("Strigosella").
- strigosella Vakarenītes - krustziežu dzimtas ģints.
- Volnanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
- Volnānišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
- Volnjanišku ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
- Volnjanišķu ezers Valņaņišku ezers Skrudalienas pagastā.
- kontamināts Valodas vienība, kas radusies kontaminējoties, resp., savstarpēji mijiedarbojoties (krustojoties), strukturāli, funkcionāli vai asociatīvi saistītām valodas vienībām.
- Zālamana Salas valsts Okeānijas rietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), ietver Zālamana salas (izņemot Bugenvila un Buka salu), Santakrusas salas, kā arī dažas tālākas salas un salu grupas, platība — 27556 kvadrātkilometru, 609800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta — Honiara, administratīvais iedalījums — 9 provinces un 1 galvaspilsētas teritorija.
- Latīņu impērija valsts, ko nodibināja ceturtā krusta kara dalībnieki 1204. g. iekarotajā Bizantijas teritorijā un pastāvēja līdz 1264. gadam.
- pāde Vārddošanas jeb krustību rituāla dalībnieks.
- ķaupiņš Varde, krupis.
- grumbainīte Vārnaspēda - krustziežu dzimtas ģints ("Coronopus").
- coronopus Vārnaspēdas - krustziežu dzimtas ģints.
- pelobatidae Varžkrupju dzimta.
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
- kurcekls Varžu, krupju kurkulis.
- varžkrupis Varžukrupis.
- pelobates Varžukrupju dzimtas ģints.
- brūnais varžukrupis varžukrupju suga ("Pelobates fuscus").
- gerodermija Veca cilvēka āda, kas atrofējusies, zaudējusi taukaudus un elastību; krunkaina, novītusi āda sakarā ar endokrīniem traucējumiem.
- lauzene Veca, krunkaina, plata cepure.
- dižpādis Vecākais krusttēvs vai krustmāte.
- vakaraiņi Vecāks vīrietis un sieviete (parasti krusttēvs un krustmāte), kas kāzās ved līgavu (tāpat līgavaini) baznīcā un sēž blakus kāzu mielasta laikā.
- režģis Veidojums, kas radies (kam) savstarpēji savijoties, krustojoties.
- tīkls Veidojums, kas sastāv no samērā tieviem, šauriem elementiem, kuri parasti krusto cits citu.
- Garūdene Ventas kreisā krasta pieteka Skrundas novada Raņķu pagastā, augštecē ir Kuldīgas novada Rudbāržu pagasta un Dienvidkurzemes novada Kalvenes pagasta robežupe, garums - 15,4 km, kritums - 40 m; Garādene; Garūdens upe; Kandeļupe; Kandeļu upe; Ropjupe; Ropju upe.
- Lētīža Ventas kreisā krasta pieteka Vaiņodes un Skrundas novadā, garums - 32 km, kritums - 100 m, sākas Vaiņodes apkaimē; Leitiža; Leitīža; Letiža; Lētiža.
- Bērzene Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Pampāļu pagastā, kur saucas – Bērzenes strauts, garums – 12 km; Mālupe.
- Dabiķene Ventas labā krasta pieteka Lietuvā, augštece Latvijā Ukru pagastā, 5 km posmā arī Latvijas un Lietuvas robežupe.
- Ciecere Ventas labā krasta pieteka Saldus un Skrundas novados, garums - 51 km, kritums - 78 m, iztek no Cieceres ezera.
- Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe.
- Neivardes grāvis Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā; Nevērta.
- Kumbrupe Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā.
- aromatizētie vīni vermuts u. c. vīni, kuru ražošanā izmanto aromātvielu un garšvielu piedevas (augu ekstraktus, muskatriekstus, kanēli, krustnagliņas u. c.).
- Oxenhof Vēršu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā.
- Varmija Vēsturisks novads Polijā ("Varmia"), Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, Vislas līča krastā, senatnē senprūšu cilts - vārmiešu apdzīvota teritorija, kuru 1243. g. pakļāva krustneši, pēc Toruņas miera līguma 1466. g. iekļauta Polijā, kuru sadalot 1772. g. atkal nodota Prūsijai, Polija to atguva 1945. g.
- zilais krusts veterinārās palīdzības zīme, emblēma - zila krusta zīme (parasti uz balta fona)
- profila negludumu vidējais solis vidējais attālums starp profila krustpunktiem ar viduslīniju bāzes garuma robežās.
- peregrīni Viduslaikos svētceļnieki jeb piligrimi un krustneši.
- saracenats Viduslaiku arābu zelta monēta, kalta pēc Bizantijas zelta solīda 2 parauga; tos kala arī krusta karotāju valstis 13. gs. pēc fatimidu un ejubidu zelta dināru parauga ar arābu uzrakstiem Kūfas rakstā vai to atdarinājumiem un ar krusta attēlu vienā pusē.
- Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu.
- petrobruziāņi Viduslaiku sekta, kas neatzina svētnieku kārtu, sakramentus un krusta pielūgšanu.
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu.
- skiriti Viegli apbruņotu kājnieku pulks Spartā, kas sastāvēja no 600 izlasītiem kareivjiem un rekrutējās no Spartai pakļautā Skiras novada iedzīvotājiem.
- bufagīns Viela tropu krupju "Bufo agua" ādas dziedzeros; darbojas līdzīgi digitālam.
- gēnu konversija viena gēna saitu nereciprokā krustmija
- stacija Viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls.
- Durbes kauja viena no lielākajām 13. gs. kaujām Baltijā notika 1260. g. 13. jūlijā uz dienvidiem no Durbes ezera, kur sens ceļš šķērsoja Durbes vecupi, kaujā krita Livonijas ordeņa mestrs, Prūsijas maršals, hercogs Kārlis, 150 bruņinieku un daudzi krustneši un karakalpi; pēc šīs kaujas sākās plaša kuršu, senprūšu un sāmsaliešu sacelšanās pret vācu varu.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- kāršu suga viena no spēļu kāršu komplekta grupām, kurām ir atšķirīgi apzīmējumi (piemēram, kāravi, sirdis, krusti, pīķi)
- populācija Vienas sugas ģenētiski dažādu, savstarpēji brīvi krustojošos īpatņu kopa, kas aizņem noteiktu teritoriju un kādā veidā ir atdalīta no citām tās pašas sugas īpatņu kopām.
- starplīniju krustošana vienas šķirnes vai vairāku pēc saderības pārbaudītu šķirņu specializēto vai sintētisko līniju krustošana.
- lauka rācenis viengadīga kāpostu (krustziežu) dzimtas nezāle ("Brassica campestris", arī "Brassica rapa subsp. rapa") ar dzelteniem ziediem, skaujošām lapām, zilganu apsarmi, arī lopu rācenis, lopbarības rācenis jeb turnepsis.
- juktra Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (linu nezāle).
- īdri Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); idra 1.
- īdres Viengadīgs krustziežu dzimtas augs ar sēdošām lapām un bāli dzelteniem ziediem (parasti nezāle); īdri; idra 1.
- eļļas eruka viengadīgs krustziežu dzimtas eļļas augs ("Eruca sativa"), ko audzē Indijā un citās Dienvidrietumāzijas zemēs eļļas ieguvei.
- sfenoīds Vienkārša kristāla forma, kas sastopama tikai kopā ar citām formām, sastāv no 2 plāksnēm, kas krustojas kādā leņķī.
- vienkārtnis Vienkāršais auduma pinums, kurā katrs otrais velku un audu pavediens krustojas; audums, kam ir šāds pinums.
- plakans grafs vienkāršs grafs, kura šķautnes nekrustojas.
- pols Viens no diviem debess ķermeņa punktiem, kurā iedomātā rotācijas ass krustojas ar ķermeņa virsu.
- krustleņķis Viens no diviem leņķiem leņķu pārī, kuri veidojas, krustojoties divām taisnēm tā, ka viena leņķa malas ir otra leņķa malu turpinājums.
- kūma Viens no krustvecākiem (1); krusttēvs (1), krustmāte (1).
- cinava Vieta audumā, kur pavedieni krustojas.
- vailums Vieta laivā, kur plankas viena virs otras krustojas.
- kvadrīvijs Vieta, kur krusojas četri ceļi; krustceļš.
- krustojums Vieta, kur saiet kopā, krustojas divi vai vairāki ceļi, ielas.
- pusvilks Vilku sugas un kādas citas sugas suņa krustojums.
- lisāža Vilnas kārstuvē vilnas gludināšana īpašā mašīnā, kas vispirms to lentveidīgi sakārto un izmazgā, žāvē izstieptā stāvoklī un vilna pēc tam iegūst kruzuļainumu.
- helikoīds Virsma, ko veido fiksētu asi krustojoša taisne, kura vienmērīgi rotē ap šo asi un vienmērīgi pārvietojas pa to (skrūves virsma).
- konoīds Virsma, ko veido taisna līnija, virzoties paralēli dotajai plaknei un krustojot doto taisni.
- izkrautņu spaidi Visas preces, kas tika transportētas cauri pilsētai un bija domātas pārdošanai citur, pirms vešanas tālāk bija obligāti jāizkrauj, jānovieto noliktavā un zināmu laiku jāpiedāvā vietējiem pircējiem. Šī privilēģija bija izdevīga to pilsētu tirgotājiem, kas atradās pie lieliem satiksmes ceļiem vai ceļu krustojumos. Rīgas tirgotāji, kas kontrolēja tirdzniecību pa Daugavu, šo privilēģiju ieguva 14. gs. 30.-40. gados un saglabāja līdz 19. gs., kad to atcēla ar īpašu 1841. g. 20. jūnija Senāta lēmumu.
- krunkainība Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- krunkainums Vispārināta īpašība --> krunkains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainība Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- kruzuļainums Vispārināta īpašība --> kruzuļains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- skrupulozums Vispārināta īpašība --> skrupulozs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- lielziedu atraitnīte visvairāk izplatītā atraitnīšu suga ("Viola X wittrockiana"), kas izaudzēta krustojot savvaļas vijolīšu sugas ("Viola altaica x Viola lutea x Viola tricolor").
- pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas.
- Vjargiņu ezers Vjazgines ezers Skrudalienas pagastā.
- Vjazgine Vjazgines ezers Skrudalienas pagastā.
- palberis Volāns; kruzuļains (apģērba) rotājums.
- Vanikora Vulkāniska sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 164 km^2^.
- Utupua Vulkāniska sala Santakrusas salās Klusā okeāna dienvidrietumu daļā.
- Minsteres istaba zāle Lielās ģildes ēkā Rīgā, celta ap 1330. g. kā Rīgas tirgotāju sanāksmju vieta, tā ir divjomu telpa ar gotiskā stila krusta velvēm un akmens pīlāriem; ceļot Lielās ģildes ēku (1854.-1857. g.) tā apbūvēta no visām pusēm, saglabājot sienā starp zālēm vecās logu ailas.
- Bufo viridis zaļais krupis.
- zebroīds Zebras un zirga vai govs, arī zebras un ēzeļa krustojums.
- stiepnes Zeķes ar likru, tādas, kas stiepjas.
- dinobrija Zeltaino aļģu nodalījuma dzimta ("Dinobryonaceae"), kurā apvienotas brīvi peldošas un pie substrāta piestiprinātas vienšūnas vai krūmveidā zarotu koloniju aļģes, šūnas ietvertas kausveida čaulā, kam ir caurspīdīgas vai brūnganas ar dzelzi inkrustētas celulozes sienas.
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
- cekultaustkodes Zemāko sīktauriņu dzimta, radniecīga tīklkodēm, raksturīgs uz priekšu vērsts garu matiņu cekuls pie apakšlūpu taustu 2. posma, kāpuri grauž lapas lapu kokiem un krustziežiem.
- ananaszemenes Zemeņu šķirne, Čīles zemeņu un Virdžīnijas zemeņu krustojums.
- žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī.
- Rakte Zemgaļu pils 13. gadsimtā, pēc Vecākās atskaņu hronikas ziņām, tā kopā ar Dobeli un Sidrabeni bija pēdējie zemgaļu centri, kas pretojās krustnešiem un tika nopostīti 1289.-1290. g., pēc vēsturnieku domām, atradusies Raktuves kalnā tagadējā Žagarē (Lietuvā), Svētes labajā krastā.
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (1) vai krustmāti (1).
- krustdēls Zēns, jaunietis, vīrietis attiecībā pret savu krusttēvu (2) vai krustmāti (2).
- pentagramma Zīme (parasti maģijā) - piecstūru zvaigzne, kuras pamatā ir regulārs piecstūris; lietuvēna krusts.
- krustakmens Zīme zemes gabala robežpunktu iezīmēšanai - liels zemē ierakts akmens, kura virszemes daļā ir iekalts krusts.
- miroņgalva Zīme, kas norāda uz ko dzīvību apdraudošu, - cilvēka galvaskausa un zem tā sakrustotu kaulu attēls.
- lietulēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna.
- lietuvēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna.
- lietuvēna krusts zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas.
- krusts Zīme, ornamenta elements, ko pamatos veido divas līnijas, kuras krusto viena otru.
- telegonija Zinātniski nepamatota teorija, ka mātes pēcnācējos izpaužas tās pazīmes un īpatnības, kas raksturīgas tēvam, kurš izmantots iepriekšējā krustošanā.
- zebrula Zirga un zebras krustojums.
- salfurzirgs Zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja ASV Jūtas štata indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu mustangus.
- apalūza Zirgu šķirne, ko 18. gs. izveidoja ASV nezperu cilts indiāņi krustojot dažādu šķirņu zirgus.
- diengrāds Zivju oliņu (ikru) inkubēšanas ilguma mērvienība.
- zivaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
- zivjaudzētava Zivsaimniecība, kas nodarbojas ar ikru inkubāciju un zivju mazuļu audzēšanu.
- dentārija Zobainīte - divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Dentaria").
- hrafstra Zoroastrisma mitoloģijā nikni un ļauni gari, kas mīt dažādos kukaiņos, krupjos, plēsīgajos putnos un citās kaitīgās un pretīgās būtnēs, tāpēc reliģijas likums liek tās iznīdēt.
- raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju.
- barbarea Zvērenes - krustziežu dzimtas ģints.
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- čuriki žests – sakrustoti pirksti (rādītājpirksts un vidējais pirksts); to slēpjot aiz muguras, šajā brīdī vārdos dotais solījums uzskatāms par spēkā neesošu.
- baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kru.