Paplašinātā meklēšana
Meklējam izturēšanās.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (271):
- pretestība Aktīva (cilvēka) darbība, izturēšanās (pret ko nevēlamu).
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- skepticisms Antīkās filozofijas virziens, kura piekritēji apšaubīja vai noliedza zināšanu ticamību, neatzina iespējas racionāli pamatot cilvēka izturēšanās normas.
- pāridarījuma jūtas apbēdinājums, ciešanas, ko kādā izraisa cita cilvēka darbība, rīcība, izturēšanās.
- mērens Apvaldīts, apdomīgs, rezervēts (piemēram, runā, rīcībā, izturēšanās veidā).
- spīts Apzināti nepiekāpīga izturēšanās, rīcība, kas krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu; spītība (1).
- zināt mēru apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- uzklupt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzkrist Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem); uzbrukt (2).
- uzbrukt Ar attiecīgu izturēšanās veidu nonākt saskarē (ar kādu, ko), lai (to), piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem).
- erotika Ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme.
- mācīt Ar īpašiem paņēmieniem panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids; dresēt (dzīvnieku).
- astoņposmu Astoņposmu ceļš - ceturtā no budisma četrām cildenajām patiesībām, ir disciplīnas un pareizas rīcības ceļš, kas ved uz atbrīvošanos no tālākām pārdzimšanām; ceļa astoņi posmi ir šādi: pareiza izpratne, pareizas vēlmes, pareiza valoda, pareiza izturēšanās, pareiza iztikšana, pareizi centieni, pareiza uzmanība un pareiza pašiedziļināšanās.
- sekundārās dzimumpazīmes atšķirības abu dzimumu ķermeņa uzbūvē un izturēšanās veidā.
- pieeja Attieksme, izturēšanās veids (pret kādu); veids, kādā analizē, izstrādā, izveido (piemēram, mākslas darbu).
- vēsums Atturīga attieksme, samērā neatsaucīga izturēšanās.
- dramatisms Augstprātīga un samākslota valoda un izturēšanās, ko novēro dažās psihiskās slimībās.
- aušība Aušīgam cilvēkam raksturīga darbība, izturēšanās, attieksme.
- bābība Bābisks raksturs; bābiska izturēšanās.
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
- puerilisms Bērnišķība; atgriešanās pie bērnišķīgas domāšanas un izturēšanās.
- bērnišķība Bērnišķīga rīcība, izturēšanās, domāšana.
- drosme Bezbailīga (dzīvnieku) izturēšanās.
- suģestēt Būt par cēloni tam, ka (cilvēkā) izraisās šāds psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās.
- iedvest Būt par cēloni tam, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- akurātība Cilvēka rīcības, izturēšanās veids, arī rakstura īpašība --> akurāts.
- blēņas Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nedarbs Cilvēkam nevēlama (dzīvnieku) izturēšanās.
- nemode Cilvēkam nevēlams dzīvnieka izturēšanās veids.
- tirāns Cilvēks, kam ir raksturīga patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās (pret citiem cilvēkiem); arī despots (2).
- narrs Cilvēks, kas (piemēram, ģērbšanās, izturēšanās dēļ) kļuvis par uzjautrinājuma vai apsmiekla objektu; cilvēks, kuru citi zobo, muļķo, izsmej.
- negatīvists Cilvēks, kura izturēšanās veidam, rīcībai, runai ir raksturīgs negatīvisms (1).
- pagāns Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma; dzīvnieks, kura izturēšanās ir nevēlama.
- savādnieks Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, rakstura, personības īpašības (citiem neparasti, nesaprotami) atšķiras no kādām normām, vispārpieņemtiem priekšstatiem.
- nejēga Cilvēks, kura izturēšanās, rīcība, runa ir nejēdzīga.
- zemcilvēks Cilvēks, kura rīcība, izturēšanās neatbilst nekādām morāles normām.
- uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums.
- atbilde Darbība, izturēšanās, ar ko reaģē (uz jautājumu vai uz kādu darbību).
- reakcija Darbība, izturēšanās, ko izraisa kādas ārējas darbības, norises ietekme.
- pāridarījums Darbība, rīcība, izturēšanās, kas apbēdina kādu, sagādā kādam ciešanas.
- tieša diskriminācija diskriminācijas veids, kad līdzīgā situācijā attieksme un izturēšanās pret vienu indivīdu vai grupu ir nepamatoti atšķirīga un mazāk labvēlīga nekā pret citu indivīdu vai grupu kādas pazīmes (dzimums, seksuālā orientācija, rase, etniskā izcelsme, vecums, veselības stāvoklis, reliģiskā pārliecība, politiskie u. c. uzskati, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis) dēļ.
- riests Dzimumuzbudinājumu izpausme (zīdītājiem, putniem, rāpuļiem), ko pavada sugai raksturīga izturēšanās, reizumis arī morfoloģiskas pārmaiņas.
- uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2).
- izteiksme Dzīvnieka psihiskā stāvokļa izpausme (piemēram, acīs, kustībās); attiecīgais muskuļu stāvoklis, izturēšanās.
- uzbrucējs dzīvnieks, kas ar attiecīgu izturēšanās veidu nonāk saskarē (ar kādu, ko), lai (to) padzītu, nonāvētu vai izmantotu barībai
- palīgs Dzīvnieks, kura darbība, izturēšanās noder cilvēkam (piemēram, lai ko veiktu, pārvarētu kādas grūtības).
- pareģons Dzīvnieks, pēc kura izturēšanās var noteikt, piemēram, gaidāmos laika apstākļus, to pārmaiņas.
- rotaļa Dzīvnieku izturēšanās veids, kādā tie reaģē uz dzīviem vai nedzīviem apkārtējās vides objektiem, netiecoties īstenot sugai raksturīgo funkciju piepildījumu.
- nepacietība Dzīvnieku izturēšanās, kurā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko.
- asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam.
- aušulība Garīga nenosvērtība, neapdomīga izturēšanās ar jautru nokrāsu.
- familjaritāte Ģimenīga, mājīga, nepiespiesta izturēšanās.
- pierast Iegūt, izveidot stabilu, ierastu darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai.
- stereotips Ierasts, stabils, regulārs darbības, rīcības, izturēšanās veids; daudzkārt atkārtota norise.
- iedvest Ietekmējot (piemēram, pārliecinot, audzinot, ar savu rīcību, izturēšanos), panākt, ka izraisās (noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās).
- sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums.
- raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās.
- konformisms indivīda pakļaušanās reālam vai iedomātam grupas spiedienam, kas izpaužas viņa izturēšanās vai uzskatu maiņā.
- cinisms Izaicinoši nicinoša izturēšanās pret vispārpieņemtām tikumības un pieklājības normām, to atklāta ignorēšana.
- uzspīdēt Izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- tiesību nihilisms izteikti negatīva attieksme pret likumiem, to vērtību nesaskatīšana vai noliegšana; izturēšanās pret likumu priekšrakstiem kā pret tādiem, kurus var apiet, neievērot, nepildīt, uzskatot, ka tā domā cilvēku vairākums; likumu neievērošana personiskās vai lokālās interesēs.
- starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības.
- nepieklājība Izturēšanās, rīcība, runa, kas ir pretrunā ar pieklājības normām; izturēšanās, rīcība, runa, kas aizskar, apvaino kādu.
- vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs.
- personības traucējumi jēdziens, ar kuru apzīmē psihiskās veselības traucējumu grupu, ko raksturo sociālai funkcionēšanai traucējoši noturīgi uzvedības modeļi, izturēšanās maniere pret sevi un citiem un smagos pārdzīvojumos iegūtā pieredze.
- lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- pārvērsties Kļūt citādam savā izskatā, izturēšanās veidā u. tml. (par dzīvniekiem).
- izpausties Kļūt citiem uztveramam (piemēram, par psihisku stāvokli, personības, rakstura īpašību); izraisīt noteiktu izturēšanās veidu, fizioloģisku norisi.
- ierast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, parastu; pierast.
- parast Kļūt tādam, kam (kas, piemēram, darbība, rīcība, izturēšanās) izveidojas par regulāru, pierastu, kļūst par paradumu, ieradumu.
- sarast Kļūt tādam, kam izveidojas vēlams, parasti savstarpējs, izturēšanās veids (vienam pret otru, citam pret citu) - par dzīvniekiem.
- līksme Kustīga, skaļa (dzīvnieku, parasti putnu) izturēšanās.
- antikomunisms Kvēli naidīga izturēšanās pret komunismu.
- laipnība Laipna runa, izturēšanās, rīcība.
- uzmanība Laipna, cieņas pilna, arī iejūtīga, gādīga attieksme, izturēšanās (pret kādu).
- liberalitāte Liberāla izturēšanās; liberāls raksturs; liberāli uzskati.
- komēdija Liekulīga, maldinoša rīcība, izturēšanās.
- negantība Ļaunprātīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- situacionisms Mācība ētikā, ka jebkāda izturēšanās atkarībā no tās konteksta jeb situācijas var būt gan laba, gan slikta.
- houmings Mājas instinkts - dzīvnieku izturēšanās aktu kopums, kuru izpausme ir pieķeršanās savai dzīves vietai, tieksme atgriezties "mājās".
- maska Maldinoša izturēšanās, ar ko slēpj (piemēram, savu būtību, psihisko stāvokli, attieksmi pret ko).
- vidusceļš Mērena nostāja, izturēšanās, rīcība bez galējībām, riska.
- sirdsapziņas pārmetumi mokoša, parasti ilgstoša, savas nepareizās izturēšanās, rīcības apzināšanās, negatīva emocionāla attieksme pret tām.
- nejēdzība Muļķīga, arī aizskaroša izturēšanās, rīcība, runa.
- ienaidība Naids; naidīga izturēšanās.
- dievzaimošana Necienīga izturēšanās pret Dieva majestāti.
- nekrietnība Negodīga, zemiska izturēšanās, rīcība, runa ar nolūku kādam kaitēt.
- neģēlība Neģēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
- nešpetnība Nekrietna, ļauna izturēšanās, rīcība, runa.
- nelaipnība Nelaipna izturēšanās, rīcība, runa.
- neldzība Neldzīga izturēšanās, rīcība, runa.
- unspieģelība Nenopietna izturēšanās, vēlme jokoties.
- distropija Nenormāla, ekscentriska izturēšanās.
- diskriminācija nepamatoti atšķirīga attieksme; tiesību ierobežošana (noteiktām pilsoņu kategorijām vai atsevišķām valstīm pretstatā citiem pilsoņiem vai citām valstīm); no vispārējiem principiem un kārtības atšķirīga, pazemojoša izturēšanās.
- trakums Nepārdomāta, arī bezjēdzīga izturēšanās, rīcība.
- mājiens ar sētas mietu nepārprotama, krasa izturēšanās, rīcība, klaji izteikta doma, lai (kādam) aizrādītu, atgādinātu (ko).
- ļurbība Nepieklājīga, neestētiska izturēšanās, rīcība (parasti alkohola reibumā).
- rupjība Nepieklājīgs, rupjš vārds, izteiciens; nepieklājīga, rupja izturēšanās, uzvedība.
- nekaunība Nesmalkjūtīga, izaicinoša, aizvainojoša izturēšanās, rīcība, runa.
- aloģija Nespēja runāt; Muļķīga, bezjēdzīga izturēšanās, loģikas, sakarības trūkums.
- izkrist no lomas nespēt saglabāt pieņemto stāju, iepriekšējo izturēšanās veidu; beigt izlikšanos.
- netaisnība Netaisnīga izturēšanās, rīcība, runa.
- nešķīstība Netikumīga izturēšanās, rīcība, runa.
- vīzīgs Neveikls, lempīgs (pēc izturēšanās).
- zoosadisms Nežēlīga izturēšanās pret dzīvniekiem.
- cieta sirds nežēlīgs raksturs, cietsirdīga izturēšanās.
- paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; nievas.
- nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas.
- uzbrukšana nonākšana saskarē (ar kādu, ko), lai (to) ar attiecīgu izturēšanās veidu, piemēram, padzītu, nonāvētu, izmantotu barībai (par dzīvniekiem)
- tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
- netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
- veselais saprāts noteiktām domāšanas, izturēšanās normām atbilstošs saprāts
- sociālā darbinieka attieksme noteikti uzskati, vērtējums, nostāja un atbilstoša izturēšanās pret klientu, kolēģiem un pašam pret sevi; tā ir saistīta ar sociālā darbinieka sevis apzināšanos sociālajā darbā, piederību profesijai un identificēšanos ar profesijas vērtībām.
- stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums.
- rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu).
- nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos.
- stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko); arī nostāja.
- infantilizācija noteikts izturēšanās veids: a) pret pieaugušo izturas kā pret bērnu vai viņu pielīdzina bērnam, piedēvējot tam agrīnās bērnības vecuma īpašības; b) attieksmē pret bērnu - var izpausties kā vecāku tieksme mazināt vai ignorēt sava bērna dabisko attīstību (psiholoģiskās, fiziskās un sociālās vecumposma attīstības īpatnības), noliedzot viņa autonomiju, neļaujot veidoties spējai uzņemties atbildību un pieņemt lēmumus, tādējādi padarot bērnu atkarīgu no sevis.
- savaldīt Pakļaut savai gribai (dzīvnieku), panākt, ka (tā) izturēšanās pārmainās cilvēkam vēlamajā veidā.
- pieradināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) kļūst par paradumu, ieražu (kāda darbība, rīcība, izturēšanās veids).
- sasprindzināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds) kļūst, parasti ļoti, nebrīvs (savas darbības, izturēšanās veidā).
- mīkstināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, izturēšanās, rīcība, runa) kļūst mazāk ass, bargs.
- pieradināt Panākt, ka (dzīvniekam) rodas noteikts izturēšanās veids.
- aplombs Pārāk droša, pašapzinīga izturēšanās, nostāja.
- paraža Parasts (kāda cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids; arī paradums (1).
- priekšzīme Paraugs (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam).
- trakums Pārdroša, pārgalvīga, arī vieglprātīga izturēšanās, rīcība.
- aizvainojums Pārdzīvojums, kas rodas, kad (kāds) aizvaino; rīcība, izturēšanās, runa u. tml., kas aizvaino.
- nerātnība Pārgalvīga izturēšanās, rīcība, runa.
- pārgalvība Pārgalvīga izturēšanās, runa.
- neprātība Pārgalvīga, pārdroša izturēšanās, rīcība, runa.
- ceremoniāls Pārsmalcināts (manierēs, izturēšanās veidā); ar pārsmalcinātām manierēm.
- paspīdēt Pārsteigt, izcelties (ar ko savā izturēšanās veidā, rīcībā, runā).
- niķis Pastāvīga, cilvēkam nevēlama (parasti mājdzīvnieka) izturēšanās, nepakļāvība cilvēkam.
- apolitisms Patiesi vai šķietami vienaldzīga izturēšanās pret politikas jautājumiem; izvairīšanās no līdzdalības politiskajā dzīvē.
- tirānija Patvaļīga, nežēlīga, varmācīga izturēšanās, rīcība (attiecībās pret citiem cilvēkiem); arī despotija (2).
- izaicinājums Paveikta darbība --> izaicināt (2); izturēšanās, rīcība, runa, kas apvaino, liek asi reaģēt, pamudina uz pretdarbību, cīņu.
- pazemojums Paveikta darbība, rezultāts --> pazemot; izturēšanās, rīcība, runa, kas pazemo (kādu).
- bezdievība Peļama rīcība, izturēšanās.
- sociālā ievirze personības psihes struktūras elements, ko veido trīs galvenie komponenti: 1) kognitīvais (objektu izzinošās interpretācijas komponents); 2) emocionālais komponents; 3) izturēšanās komponents (gatavība darboties noteiktā veidā); kas kopā ir personības izturēšanās regulators un nosaka attieksmi pret sevi, otru cilvēku, grupu, notiekošajām parādībām.
- pieklājība Pieņemtajām normām atbilstošu uzvedības, izturēšanās nosacījumu kopums (attiecībās ar citiem sabiedrības locekļiem).
- režīms Precīzi, stingri noteikta (darbības, izturēšanās) kārtība, sadalījums laikā.
- apvainošana Pretlikumīga izturēšanās pret personu, izrādot tai nicināšanu un necieņu.
- recepte Priekšraksts, ieteikums (kādai darbībai, izturēšanās veidam).
- utilitārisms Princips parādību, priekšmetu u. tml. vērtēšanai pēc to praktiskā derīguma, izmantojuma; attiecīgais rīcības, izturēšanās veids.
- psiholoģija psihe; rakstura, domāšanas un izturēšanās īpatnības
- spītība Psihes, rakstura, personības īpašība, kas izpaužas apzinātā, nepiekāpīgā izturēšanās, rīcības veidā, kurš krasi atšķiras no (kāda) vēlēšanās, norādījumiem, uzskatiem un kura mērķis parasti ir (tam) kaitēt, nodarīt ko nevēlamu.
- iedvesmot Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pret tām; suģestēt.
- suģestēt Psihiski iedarboties tā, ka (cilvēkā) izraisās noteikts psihisks stāvoklis, attieksme, izturēšanās bez (viņa) gribas un apziņas līdzdalības vai pretēji gribai, apziņai (par cilvēkiem).
- neērtība Psihisks stāvoklis, kam raksturīgas nepatīkamas izjūtas, ka izturēšanās, darbība neatbilst situācijai, kādām normām.
- pareģotājputns Putns, pēc kura izturēšanās mēdza pareģot.
- aizrautība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> aizrautīgs (1); dedzība, sajūsma.
- apņēmība Rakstura īpašība, cilvēka izturēšanās un rīcības veids --> apņēmīgs.
- drosme Rakstura īpašība, kas izpaužas drošā, bezbailīgā grūtību, briesmu pārvarēšanā; šāds izturēšanās veids.
- raksturs Raksturīgs (dzīvnieku) izturēšanās veidu, reakciju kopums.
- zelta vidusceļš rīcība, izturēšanās bez galējībām, riska.
- patvaļa Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml., arī faktus, apstākļus.
- patvarība Rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļa (1).
- vājprātība Rīcība, izturēšanās u. tml., kas ir pretēja prāta apsvērumiem.
- gājiens Rīcība, izturēšanās; paņēmiens (kā sasniegšanai).
- Atijs Nāvijs romiešu mitoloģijā - zinošākais priesteris - augurs, kurš jau agrā jaunībā izrādīja neparastas spējas izskaidrot dievu gribu pēc putnu izturēšanās.
- sociobioloģija Sabiedriskās izturēšanās bioloģisko pamatu pētniecība.
- nav (nekāda) gaisa saka, ja no kāda nav gaidāma saprātīga rīcība, izturēšanās,- saka, ja nav piemērotu apstākļu.
- poza Samākslota, neīsta, arī maldinoša izturēšanās.
- tieksme Samērā ilgstošs, bieži par paradumu kļuvis (dzīvnieku) izturēšanās veids, kas ir vērsts uz noteiktu mērķi; eksistences veids (augiem).
- pasprasts Samērā vienkāršs pēc izturēšanās, uzvedības u. tml.
- prāta darbs saprātīga izturēšanās, rīcība.
- afektācija Saspīlētība, mākslotība, liekulība, pārspīlēta, nedabiska izturēšanās.
- attiecības savstarpēja izturēšanās (starp cilvēkiem).
- valoda Savstarpējo signālu kopums (skaņas, ķermeņa pozas, izturēšanās veidi u. tml.), kas radies kādai dzīvnieku sugai evolūcijas procesa.
- sarunāties Sazināties, izmantojot zīmes, izturēšanās veidu u. tml.
- diplomātija Smalki aprēķināta, veikla, pat viltīga izturēšanās, arī veikla, viltīga runa, lai sasniegtu kādu (bieži savtīgu) mērķi.
- noblese Smalkums, cēlums (uzvedībā, izturēšanās veidā).
- sociālais darbs ar senioriem sociālā darba specializācija, kuras fokusā ir senioru dzīves kvalitātes un labbūtības nodrošinājums, neatkarības un autonomijas, kā arī cieņpilnas izturēšanās veicināšana.
- izturēšanās modifikācija sociālās izturēšanās regulēšanas metode, saskaņā ar kuru pozitīvi tiek stimulētas vēlamās izturēšanās formas un negatīvi - nevēlamās.
- nopēlums Soda veids - kāda cilvēka, viņa darbības, izturēšanās asi kritisks novērtējums.
- mēra izjūta spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- mēra izjūta (arī sajūta) spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- mēra sajūta (arī izjūta) spēja apzināties savas rīcības, izturēšanās atbilstību kādām normām.
- demonstrācija Spilgti izpausta, parasti izaicinoša, rīcība, izturēšanās.
- pieradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids, paradums.
- paradums Stabils, ierasts (cilvēka) darbības, rīcības, izturēšanās veids.
- paradums Stabils, ierasts (dzīvnieka) izturēšanās veids.
- etiķete Stingri noteikti uzvedības un izturēšanās priekšraksti.
- diplomātiskā etiķete stingri reglamentēti izturēšanās, uzvedības noteikumi diplomātiem viņu savstarpējās attiecībās un attiecībās ar valsts vai starptautiskās organizācijas amatpersonām.
- nervs Šādu veidojumu kopums, ko cilvēks izjūt par sava psihiskā un fizioloģiskā stāvokļa, kā arī izturēšanās veida noteicēju.
- apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- lietišķs Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir mērķtiecīga, koncentrēta, arī praktiski lietderīga.
- loģisks Tāds (cilvēks), kura izturēšanās, rīcība, runa ir saprātīga, pareiza, pamatota.
- bruņniecisks Tāds (cilvēks), kura rīcība, izturēšanās ir raksturīga bruņiniekam (2).
- bezrūpīgs Tāds (izturēšanās veids, runa u. tml.), kas raksturīgs cilvēkam, kuram nav rūpju, raižu.
- daiļrunīgs Tāds (žests, skatiens, izturēšanās u. tml.), kas nepārprotami, izteiksmīgi ko pauž.
- mācīts Tāds, kam ir radīts noteikts izturēšanās veids (par dzīvnieku); arī dresēts.
- tramīgs Tāds, kam ir raksturīga ļoti piesardzīga izturēšanās, tāds, kas viegli satrūkstas, izbīstas (par dzīvniekiem).
- patvaļīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot citu cilvēku domas, gribu u. tml. (par cilvēkiem).
- patvarīgs Tāds, kam ir raksturīga rīcība, izturēšanās tikai pēc paša uzskatiem, ieskatiem, iegribām, neievērojot likumus, morāles normas, citu cilvēku gribu, intereses, vajadzības; arī patvaļīgs (2).
- rāms Tāds, kam ir raksturīgs lēns, mierīgs, nesteidzīgs izturēšanās, rīcības, runas veids; arī mierīgs (4).
- ass Tāds, kam raksturīgas nopietnas pretrunas (par attieksmēm, stāvokli), arī naidīga izturēšanās.
- vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
- stilīgs Tāds, kas atbilst modes tendencēm; tāds, kas attiecīgajā laikā šķiet pievilcīgs (piem., par izturēšanās veidu, uzvedību).
- vesels Tāds, kas atbilst noteiktām (parasti domāšanas, izturēšanās) normām (par psihisku stāvokli, psihes, rakstura, personības īpašībām).
- mobils Tāds, kas ātri, viegli, mērķtiecīgi spēj mainīt darbības, rīcības, izturēšanās veidu.
- noteikts Tāds, kas ir pārliecināts par savas rīcības pareizumu; tāds, uz kuru var paļauties, tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst viņa vārdiem, solījumiem; arī mērķtiecīgs.
- meitenīgs Tāds, kas ir raksturīgs meitenei, jaunietei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina meiteni, jaunieti.
- puicisks Tāds, kas ir raksturīgs puikam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina puiku; zēnisks.
- skolniecisks Tāds, kas ir raksturīgs skolniekam (1), skolniecei; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolnieku, skolnieci.
- skolotājisks Tāds, kas ir raksturīgs skolotājam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina skolotāju.
- plēsīgs Tāds, kas ir raksturīgs šādiem dzīvniekiem, to izturēšanās veidam.
- zēnisks Tāds, kas ir raksturīgs zēnam; tāds, kas pēc izskata, izturēšanās atgādina zēnu.
- organizēts Tāds, kas ir saliedēts, apvienots noteiktā kopumā, sistēmā; tāds, kura izturēšanās, rīcība ir pakļauta noteiktai sistēmai.
- švītīgs Tāds, kas ir, parasti pārspīlēti, moderns (tērpā, izskatā), izsmalcināts (izturēšanās veidā).
- mīlīgs Tāds, kas neizturas agresīvi, tāds, kura izskats, izturēšanās ir patīkama cilvēkam (par dzīvniekiem).
- stūrgalvīgs Tāds, kas nemaina savu izturēšanās veidu (parasti pretēji cilvēka gribai) - par dzīvniekiem; tāds, kurā izpaužas šāda īpašība.
- priekšzīmīgs Tāds, kas noder par pozitīvu paraugu (kādai rīcībai, darbībai, izturēšanās veidam); arī ļoti labs, teicams, nevainojams.
- bērnešķīgs Tāds, kas raksturīgs bērnam; tāds, kas (pēc rakstura, psihiskām īpatnībām, izturēšanās) līdzinās bērnam.
- ieņēmīgs Tāds, kas viegli iegūst, pārņem (piemēram, īpašības, izturēšanās veidu); tāds, kas viegli iegaumē, ātri iemācās.
- labdabīgs Tāds, kura attieksme, izturēšanās pret citiem ir labvēlīga, miermīlīga.
- stingrs Tāds, kura darbība, rīcība, izturēšanās ir, parasti nemainīgi, saskaņota ar noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem (par cilvēku).
- pieklājība Tāds, kurā izpaužas atbilstība pieņemtajām uzvedības, izturēšanās normām.
- bābisks Tāds, kurā izpaužas šāda rīcība, izturēšanās veids.
- nejauks Tāds, kura izskats vai izturēšanās izraisa nepatiku, pretīgumu (par dzīvniekiem).
- nepacietīgs Tāds, kura izturēšanās veidā izpaužas spēcīga slieksme kustēties, darīt ko (par dzīvniekiem).
- pretrunīgs Tāds, kura izturēšanās veidā, rīcībā, runā ir pretrunas.
- strādīgs Tāds, kura izturēšanās veids ir saistīts ar mērķtiecīgām darbībām, kustībām (par dzīvniekiem).
- taisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai; taisnīgs (1).
- taisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība atbilst taisnīguma izjūtai.
- pagāns Tāds, kura izturēšanās, rīcība ir nevēlama, nosodāma (par cilvēkiem); tāds, kura izturēšanās ir nevēlama (par dzīvniekiem).
- negodīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība neatbilst morāles normām, prasībām par godīgumu; tāds, kuram nav goda jūtu.
- tīrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība pilnīgi, konsekventi atbilst morāles normām, ideāliem.
- zvērīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, attieksme pret citiem ir ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga; necilvēcīgs (1).
- svinīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir neikdienišķi nopietna, cildena, arī emocionāli pacilāta.
- lepns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pašapzinīga, tāds, kuram ir dziļas pašcieņas jūtas; tāds, kurš ir pārāks par citiem (ar ko).
- nepieklājīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar pieklājības normām; tāds, kas aizskar, apvaino kādu.
- netaisns Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu); netaisnīgs (1).
- netaisnīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ir pretrunā ar taisnīguma izjūtu; tāds, kas nepelnīti vēršas pret kādu (piemēram, apvainojot, nosodot viņu).
- neķītrs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa ļoti aizskar un pazemo (kāda) cilvēcisko cieņu; arī ļoti netikumisks, amorāls.
- neaprēķināms Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa nav iepriekš paredzama, tāds, kas izturas, rīkojas, kurā impulsīvi, negaidīti.
- neuzvedīgs Tāds, kura izturēšanās, rīcība, runa neatbilst sadzīves normām.
- tikumīgs Tāds, kura rīcība, izturēšanās atbilst morāles normām, tāds, kam ir raksturīgas pozitīvas, morāles normām atbilstošas īpašības.
- trokšņains tāds, kura runa, izturēšanās, darbība rada nevēlami skaļas skaņas, parasti trokšņus
- koevolūcija Tādu vienas sugas struktūru un izturēšanās formu rašanās, kuras vislabāk izprotamas kopsakarā ar citu sugu.
- dzelonis Tas, kas apvaino, ievaino kāda jūtas u. tml. (piemēram, vārdi, izturēšanās).
- ignorēšana Tīša neievērošana; nevērīga izturēšanās.
- afektētība Uzbudinājums (bieži mākslots); pārspīlēta, nedabiska izturēšanās; afektācija.
- korporatīvisms uzskats, ka sabiedrības sociālajām un profesionālajām grupām jāfunkcionē kā korporācijām (apvienībām), bet visai sabiedrībai - kā korporāciju korporācijai; totalitāras valsts paveids, kurā pārstāvniecības institūciju vietā radīta mākslīga korporāciju sistēma; indivīdu rakstura īpašības, nosliece un izturēšanās stils, kas izpaužas viņu kopīgā darbībā un ir vērsti uz organizācijas iekšējo noslēgtību un tās locekļu rīcības vienotību, to individualitātes nonivelēšanu.
- taisnība Uzskatu, rīcības, izturēšanās pareizība, arī patiesīgums.
- izavešanās Uzvedība; izturēšanās.
- sociopātija Uzvedības modelis, kas izpaužas kā antisociāla izturēšanās un attieksme.
- maniere Uzvedības un izturēšanās savdabību kopums (atsevišķiem cilvēkiem vai sabiedrības grupai).
- ekomānija Valdonīga un augstprātīga izturēšanās pret ģimenes locekļiem, bet pazemība pret tiem, kam ir vara.
- joks Vārdi, izturēšanās, kas uzjautrina, izklaidē, izraisa smieklus.
- apvainojums Vārds vai izteiciens, arī rīcība, izturēšanās, kas apvaino (1).
- terors Varmācīga izturēšanās (pret kādu), pakļaušana sev, parasti ģimenē, darbā, sadzīvē.
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- izvairīgā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi vēsas un noraidošas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- ambivalentā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no nekonsekventas, neparedzamas vai pretrunīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- dezorganizētā piesaiste vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, kas veidojas no vecāku attieksmes, uzvedības, kuriem pašiem ir izteiktas traumatiskas pieredzes sekas, neatrisināti zaudējumi, psihiskie traucējumi, atkarības vai kuri ir vardarbīgi pret bērnu.
- piesaistes stils vecāka vai aprūpētāja noteikta izturēšanās pret bērnu agrīnajā vecumā, ko piesaistes teorijā iedala četros stilos: 1) drošā piesaiste; 2) izvairīgā piesaiste; 3) ambivalentā piesaiste; 4) dezorganizētā piesaiste.
- manevrs Veikla, arī viltīga aplinku rīcība, veikla, arī viltīga izturēšanās.
- paraža Vēsturiski izveidojusies (darbības, rīcības, izturēšanās) kārtība (sadzīvē, darbā).
- imorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to; amorālisms.
- immorālisms Vienaldzīga izturēšanās pret morāli (tikumību), neinteresēšanās par to.
- saime Vienas un tās pašas sugas vai radniecīgu sugu dzīvnieku kopums, kurš uzturas kādā vietā, teritorijā un kurā parasti ir iekšējas izturēšanās likumības, kārtība; mājdzīvnieku, parasti lauksaimniecības dzīvnieku, kopums (kādā saimniecībā).
- tips Vīrietis, kura izskats, izturēšanās izraisa aizdomas, negatīvu attieksmi.
- aristokrātisms Vispārināta īpašība --> aristokrātisks, šīs īpašības konkrēta izpausme; aristokrātiska izturēšanās.
- atturība Vispārināta īpašība --> atturīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vēsa attieksme, izturēšanās.
- bardzība Vispārināta īpašība --> bargs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; stingra, barga izturēšanās, rīcība.
- trakulība Vispārināta īpašība --> trakulīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī trakulīga izturēšanās, rīcība.
- zvērība Vispārināta īpašība --> zvērīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; ļauna, cietsirdīga, sevišķi nežēlīga izturēšanās, rīcība, attieksme.
izturēšanās citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV