Paplašinātā meklēšana

Meklējam ani.

Atrasts vārdos (199):

Atrasts etimoloģijās (38):

Atrasts normatīvajos komentāros (32):

3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī izmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī iemocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī apmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīties)
Jaunākos avotos lietuviešu valodas īpašvārds _Neris_ kļūdaini atveidots kā _Nēre_. Lietuviešu valodā upes nosaukumā _Neris_ _e_ ir īsais saknes patskanis, tāpēc nav pamata to pagarināt arī latviešu valodā. Pareizs šī vārda atveidojums latviski ir _Nere_. (šķirklī Nere)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī uzmocīt)
MLVV norādīts, ka par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani _a_ – _rasols_. (šķirklī rasols)
Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar *eu-* (*euharistija*), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas *eu-* ar divskani *ei-* ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistija)
Teoloģiska satura darbos šo vārdu raksta ar *eu-* (*euharistisks*), kas ir precīzāks oriģinālformas atveidojums. Tomēr atveidot grieķu valodas *eu-* ar divskani *ei-* ir sena latviešu valodas tradīcija, ko respektē arī latviešu valodas pareizrakstības vārdnīcas. (šķirklī eiharistisks)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī mocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pamocīt)
Nav vēlams lietojums 2. nozīmē 'būt atkarīgam (no kā)', piem., tas no manis neatkarājas. (šķirklī atkarāties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī atmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī pārmocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī aizmocīties)
Latviešu valodas ekspertu komisija 2015. gadā kā pareizāku šī vārda formu ieteikusi *štrīcele*, tomēr, kā var spriest pēc Korpuss.lv datiem 2025. gadā, šī forma nav iegājusies, jo praksē sastopams tikai šī vārda lietojums ar garo patskani. (šķirklī štricele)
Šī vārda forma ar līdzskani _n (želantīns)_ ir nevēlama, ieteicamā forma ir _želatīns_. (šķirklī želantīns)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī nomocīties)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīt)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī piemocīties)
Lietojumā dažkārt sastopams šī vārda rakstījums ar garo patskani _ē_: gēls, taču no latviešu valodas pareizrakstības viedokļa tas atzīstams par kļūdainu. (šķirklī gels)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: _adiabāta_. (šķirklī adiabāta)
Praksē dažkārt tiek lietota no angļu valodas aizgūtā šī vārda rakstība ar patskani o – benzopirēns, taču tā uzskatāma par kļūdainu. (šķirklī benzpirēns)
2023. gada 14. februārī (sēdes protokola Nr. 2) Latviešu valodas ekspertu komisija vienprātīgi secināja, ka latviešu valodā tradicionāli lietotos nosaukumus _musulmanis_ un _musulmaniete_ nedrīkst aizstāt ar nosaukumiem _muslims_ un _muslima_. (šķirklī muslims)
3. konjugācijas 1. grupas darbības vārdu, kā _locīt_, _mocīt_, _raudzīt_, _sacīt_, _slaucīt_, _slodzīt_, tagadnes celmā nekādas līdzskaņu mijas nenotiek un saglabājas sākotnējais saknes beigu līdzskanis (_k_ vai _g_). (šķirklī samocīt)

Atrasts vārdu savienojumos (200):

Atrasts skaidrojumos (200):

Atrasts piemēros (41):

viesnīca - Es atbraukšu tev pakaļ rītvakar, pēc sešiem,- viņš solīja, pavadīdams mani līdz viesnīcai.
nodarīt - Es atvainojos cienījamajam māksliniekam un esmu gatavs stāties tiesas priekšā par iespējamajiem manis nodarītajiem postījumiem.
notikt - Es nezinu, kas ar mani notiek.
pakalpot - Ja kādreiz griezīsieties pie manis, būšu priecīgs, ja varēšu jums pakalpot.
mācīt - Kāds jums labums, ja mani " mācīdami" nobeigsiet?
tirgotājs - Mani sauc Jānis Jansons, esmu tirgotājs.
stāsts - Maniem bēdu stāstiem nav gala.
skatiens - Mihējevs atkārtoja jautājumu, nenovērsdams no manis aukstu skatienu.
mazliet - Nē, tu biji atnākusi ar mani parunāties un tad mazliet iesnaudies, pavisam īsu brītiņu...
sapnis - Roma bija mans mūža sapnis,- Bertrams teic, uzdzerdams šampanieti.
spēks - Tas, Elmār, nemaz nebija tik sen, kad gribēji pret mani pielietot spēku.
mirklis - Tas, kas ar mani te notika, ilga tikai mirkli.
laist - Tava mamma vai tante nelaida mani iekšā.
draugs - Tie ir mani draugi,- Jēpis atbildēja.
skaidrs - Tu ar skaidru saprātu to izsvēri un nolēmi dzīvot ar mani?
atņemt - Tu baidies, ka mani tev kāds varētu atņemt?
atklāt - Tu man patīc,- Marita negaidīti atklāja un skatījās uz mani ar nepārprotami iemīlējušās sievietes acīm.
jokot – Ak, es jokoju, viņš jau trīs reizes mani ir bildinājis, bet es saku, ja jau pirms vēlēšanām, tad pirms vēlēšanām.
rotaļlieta – Apkraujies ar dūnām, uzsmērē sev medus masku, nopērc rotaļlietu – dari, ko gribi, tikai vairs neiesaisti tajā mani.
uzmanīties – Es saku: uzmanies uz tā balkona, otrais stāvs tomēr nav pirmais!
mērķis – Kāds ir jūsu organizācijas mērķis?
draudzēties – Kas ir, kāpēc jūs negribat ar mani draudzēties?
tēvišķs – Ķeļega, – tēvišķā skarbumā mani izlaboja vecais bārdainis, sašutis par manu barbarisko izrunu.
konstatēt – Muļķe, pavisam muļķīte tu esi, – viņa skatījās uz mani, sausi konstatējot.
princips – Pēc kādiem principiem jūs organizējat savu saimniecisko dzīvi?
ausaine – Tepat mani izmet, – runīgais vīrs ausainē piecēlās un nostājās līdzās šofera kabīnei.
smakot – Tu jau esi liela meitene, tev būs jātiek galā pašai, – teica mamma un atstāja mani vienu pēc sviedriem smakojošajā ģērbtuvē.
nosaukt – Vēl neviens nav mani nosaucis par gļēvuli!
zaudēšana – Visu var viegli izmest, ja jau nekādi nevari samierināties ar manis zaudēšanu.
mīkla — Ak dievs, un ja tā aita atauļos pie manis ar mīklas rulli?
ierobežot — Bet ja mamma mani vienmēr un visur tikai pamāca, ierobežo un regulē...
iedzimt — Cilvēkā neiedzimst tik daudz vecvecāku izskats, cik raksturs, manieres, domāšanas veids.
atvaļināt — Dažam tas būtu pa prātam, bet es aiziešu tikai tad, ja mani atvaļinās.
jokot — Es neveikli mēģinu jokot, lai gan smiekli nemaz nenāk, vai viņš patiešām mani būtu vedis uz šejieni, ja ne…
aizsargāt — Mani aizsargā Vīnes konvencija un diplomātiskā neaizskaramība!
interesēt — Mani interesē vairāki jautājumi, taču, ja vēlaties, varat uz tiem neatbildēt.
pārliecināt — Pamēģini mani pārliecināt.
kopējs — Redzi, mani sameklēja mūsu kopējais draugs.
sacīt — Tur apakšā akacis, — anita saka.
ietvars — Un vēl mani interesē zelta gredzens ar diviem pavisam maziem un diviem lielākiem gaišziliem briljantiem platīna ietvarā.
zināt — Uz Grīziņkalnu bērns ceļu zina bez manis.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa ani.

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies