Paplašinātā meklēšana

Meklējam No.

Atrasts vārdos (254):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
sequitur (No tā) izriet, secināms, seko
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku)
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju
(aiz)iet postā (No)mirt
mulēt (No)spiest, (no)berzt
zirnaite (Novākts) zirņu lauks
N [ziemeļi]{s:1928} (debespuse; no vācu "Nord").
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
Aneninojas rajons administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Moldovā (_Anenii Noi, Raionul_)
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos")
Augšfrancija administratīvs reģions Francijā, valsts ziemeļos, izveidots 2016. gada 1. janvārī, apvienojot divus iepriekšējos reģionus — Noru-Padekalē un Pikardiju
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta)
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains")
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
Draudzība apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
Kurši apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Puķukalni apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sātiņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Sesile apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Strazdi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
Ēvarži apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā
Nortona apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Norviča apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Atalaja du Norti apdzīvota vieta Brazīlijā (_Atalaia do Norte_), Amazonasas štata rietumu daļā, pie Peru robežas
Agonkutēnvila apdzīvota vieta Francijā (_Agon-Coutainville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manšas departamentā, Senmalo līča austrumu krastā
Avranša apdzīvota vieta Francijā (_Avranches_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Berga apdzīvota vieta Francijā (_Bergues_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta Ziemeļu prefektūrā
Bernē apdzīvota vieta Francijā (_Bernay_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Dīva apdzīvota vieta Francijā (_Deauville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
Žizora apdzīvota vieta Francijā (_Gisors_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumu pierobežā
Gurnēanbrē apdzīvota vieta Francijā (_Gournay-en-Bray_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona austrumos
Lezandlī apdzīvota vieta Francijā (_Les Andelys_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas labajā krastā
Luvjē apdzīvota vieta Francijā (_Louviers_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Mortaņoperša apdzīvota vieta Francijā (_Mortagne-au-Perche_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Nonakūra apdzīvota vieta Francijā (_Nonancurt_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Pontodmēra apdzīvota vieta Francijā (_Pont-Audemer_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Verneija pie Avras apdzīvota vieta Francijā (_Verneuil d'Avre et d'Iton_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Trēlona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Markīza apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) departamenta rietumu daļā
Anulēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bavē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Biziņī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Furmjē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kenuā apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kodrī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Landresī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Manjēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Kambrē Lekato apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Avēna pie Elpas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Omuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Onuā-Emerī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Oršī apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Sentamānlezo apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Solemē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Somēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vavrēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vilnēvdaska apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Vjēkondē apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Žemona apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā
Bapoma apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Isberga apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Lilēra apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Senpola pie Ternuāzas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ēra pie Lisas apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Ošela apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Baijēla apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Glandsinta apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Mervila apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vatēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Vormū apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā
Brēdēna apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, Ziemeļjūras krastā, pie Beļģijas robežas
Letukparīplaža apdzīvota vieta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā
Berka apdzīvota vieta Francijā, Lamanša krastā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā
Sēnlenobla apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Tempļeva apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā
Ēnēna-Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Frēvēna apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā
Bomona apdzīvota vieta Francijā, Noras-Padekalē reģiona Padekalē prefektūrā
Fēkāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) departamentā, Lamanša krastā
Barantēna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Iveto apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Lilbona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā
Bolbeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona rietumu daļā
Nefšatelanbrē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona ziemeļaustrumu daļā
Gaijona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Sēnas kreisajā krastā
Senvāstlauga apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) departamentā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumos, Sēnas līča piekrastē
Baijē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Baljē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Falēza apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Flēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutansa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Lafertēmasē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Mezidonkanona apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Toriņī pie Viras apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Sentilērdiarkuē apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vildjēlepuāla apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Kutanasa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona rietumu daļā
Karantāna apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas dienvidaustrumu daļā
Valoņa apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļaustrumu daļā
Brikebeka apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kotantēnas pussalas ziemeļrietumu daļā
Onflēra apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas grīvlīča dienvidu krastā
Lika apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Uistrama apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Sēnas līča piekrastē
Granvila apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Senmalo līča piekrastē
Vira apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes augšteces krastos
Senlo apdzīvota vieta Francijā, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Viras upes labajā krastā
Elbefa apdzīvota vieta Francijā, Sēnas krastos, Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā
Truvila apdzīvota vieta Francijā, Sēnas līča piekrastē, Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Vimutjē apdzīvota vieta Francijā. Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā
Pirksi apdzīvota vieta Igaunijā, Lēnes apriņķī, Noarotsi pussalā
Borisokeina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē
Belina apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperperi grāfistē
Stedvarfjerdira apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes austrumos, Norvēģu jūras krastā
Bahkagerdi apdzīvota vieta Islandē, Austrumu Zemes ziemeļu daļā, Norvēģu jūrā
Bahkafjerdira apdzīvota vieta Islandē, Norvēģu jūras Bahkabloui līča dienvidos
Neskeipstadira apdzīvota vieta Islandes austrumos, Austrumu Zemes Norvēģu jūras krastā
Breidalsvika apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Norvēģu jūras piekrastē
Bellincago apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Gocāno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Kastelleto sopra Tičīno apdzīvota vieta Itālijā, Pjemontas reģiona Novāras provincē
Anciferova apdzīvota vieta Krievijā (_Anciferovo_), Novgorodas apgabala ziemeļaustrumu daļā
Bagana apdzīvota vieta Krievijā (_Bagan_), Novosibirskas apgabala dienvidrietumu daļā
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Belušja Guba apdzīvota vieta Krievijā, Arhangeļskas apgabalā, NovajaZemļa salas dienvidrietumu piekrastē
Batecka apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabala rietumos
Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Čulima apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju
Sokoļņiki apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons
Etlboro apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Īstdīrema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Nortvolšema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļrietumu daļā
Feikenema apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistes ziemeļu daļā
Altagrasija apdzīvota vieta Nikaragvā (_Alta Gracia_), Rivasas departamentā, uz salas Noikaragvas ezerā
Kingstona apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.)
Ansonbeja apdzīvota vieta Norfolkas salas rietumu piekrastē
Aksdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Aksdal_), Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā
Alvdāle apdzīvota vieta Norvēģijā (_Alvdal_), Hēdmarkes filkes ziemeļu daļā
Andenēse apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andenes_), Vesterolu salu Annejas salas ziemeļu galā
Annselva apdzīvota vieta Norvēģijā (_Andselv_), Trumses filkē
Osa apdzīvota vieta Norvēģijā (_Ås_), Ākešhusas filkē
Askeja apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askøy_), Hordalannes filkē
Askvolla apdzīvota vieta Norvēģijā (_Askvoll_), Sognas un Fjūranes filkē
Bjērnevatna apdzīvota vieta Norvēģijā (_Bjørnevatn_), Finmarkas filkes austrumos
Vestbī apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākenšhusas filkē
Fetsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
Klefta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
Roholta apdzīvota vieta Norvēģijā, Ākešhusas filkē
Gūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Jeilu apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Ola apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskeburdas filkes ziemeļu daļā
Nēsbīene apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Nūresunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Omota apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Prestfosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Vīkešunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkē
Hemsedāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļos
Hūla apdzīvota vieta Norvēģijā, Buskerudas filkes ziemeļrietumu daļā
Ašima apdzīvota vieta Norvēģijā, Estefollas filkes ziemeļu daļā
Erje apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē
Rakesta apdzīvota vieta Norvēģijā, Estfollas filkē
Biglanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
Evje apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
Mīra apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
Omlī apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkē
Birkelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes dienvidu daļā
Bikle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustagderes filkes ziemeļu daļā
Blaksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē
Fēvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē
Valle apdzīvota vieta Norvēģijā, Eustgderes filkē
Gamvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
Mēhamna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļos
Hjellefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkā, Nordkina pussalas ziemeļrietumos
Lakselva apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
Tānabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē
Hasvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas dienvidrietumos
Breivīkbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Sērejas salas rietumu daļā
Bērlevoga apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļos
Botsfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, Varangeres pussalas ziemeļu daļā
Kārāšjohka apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē; norvēģu valodā - Karašoka
Kuovtakeaitnu apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes dienvidu daļā
Haveisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļos
Kvālsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
Rafsbotna apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkes ziemeļu daļā
Bergsete apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Drēvšē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Flīsa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Hjirkenēre apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Innbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Kopanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Lētene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Mūelva apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Rēna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Skārnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Stange apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Utnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Volere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Skoteruda apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes dienvidos
Folldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes ziemeļu daļā
Eidfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Fitjara apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Grānvina apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Innrearna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Knārvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Linnosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Lufthusa apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Mangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Nūrheimsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Streume apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Ulvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Ūseiru apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Vosevangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē
Stūrehē apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkē, Hutarejas salā
Reldāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidaustrumu daļā
Sveijo apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidrietumos
Etne apdzīvota vieta Norvēģijā, Hordalannes filkes dienvidu daļā
Reine apdzīvota vieta Norvēģijā, Lofotu salu Moskenesejas salā
Sikilvene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Sundālsēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Veidholmene apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Ersta apdzīvota vieta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkes dienvidrietumu daļā
Brenneisunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Ernēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Glomfjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Hemnesberge apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Hjēpsvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Mūirāna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Nesna apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Rongnana apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Streumene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
Trūfoša apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Moskenesejas salas dienvidu daļā
Leknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Lofotu salu Vestvogejas salas dienvidos
Hūseja apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Trēnas salā
Sērlanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Verejas salā
Terroka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes dienvidos
Ballangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļu daļā
Gronga apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē
Malma apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē
Rērvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē
Serdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos
Šerdālshalsene apdzīvota vieta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkes dienvidos
Bangna apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Bismu apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Doka apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Fosbergoma apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Grānrudmūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Hunnorpa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Hūva apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Lena apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Reufosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Ringebū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Sēgalstabrū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Vanga apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Vogomū apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkē
Jevnākere apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidos
Jārene apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
Rūa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
Dumbosa apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā
Leša apdzīvota vieta Norvēģijā, Oplannes filkes ziemeļu daļā
Ēgersunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
Hummersoka apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
Jelmelannsvogene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
Klepe apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
Moija apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
Olgora apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
Vikeso apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē
Skudnēshavna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Karmeijas salas dienvidu galā
Tānangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, Ziemeļjūras piekrastē
Heuge apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes dienvidos
Ēlene apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļos
Sanna apdzīvota vieta Norvēģijā, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā
Botngora apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Breksta apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Hjirksēterēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Lekenverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Malvīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Opdāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Orkangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Stērene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē
Sistrana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Frejas salas austrumos
Fillana apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, Hitras salas ziemeļaustrumu daļā
O apdzīvota vieta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkes ziemeļu daļā
Bālestranna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Dāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Eurlannsvangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Ēvreordāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Flūre apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Geupne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Heijangere apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Hermansverka apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Lerdālseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Neustāle apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Ordālstangene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Sandane apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Sanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Sogndālsfjēra apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Svelgene apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Vīkseiri apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Hardbake apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, Sūlas salas dienvidos
Nūrfjūreida apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
Strīna apdzīvota vieta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkes ziemeļu daļā
Bē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Krāgerē apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Seljūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Tveitsunna apdzīvota vieta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Hansnēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Lingseide apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Sēreisa apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Šerveja apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Sētermūene apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Stūšlete apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē
Grillefjūra apdzīvota vieta Norvēģijā, Trumses filkē, Senjas salas rietumos
Vestbigda apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Listas pussalas dienvidrietumos
Skolevīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumos, Skageraka krastā
Sengne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā
Vennesla apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidaustrumu daļā
Vīgelanne apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidos
Liknēse apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidu daļā
Tūnstade apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestagderes filkes rietumu daļā
Stokmarknesa apdzīvota vieta Norvēģijā, Vesterolu salu Haselejas salā
Lavrīka apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
Stāverna apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
Stoke apdzīvota vieta Norvēģijā, Vestfollas filkē
Eksfjūra apdzīvota vieta Norvēģijas ziemeļu daļā, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos
Normarku apdzīvota vieta Somijā (_Noormarkku_), Satakuntas reģionā
Askanija Nova apdzīvota vieta Ukrainā (_Askaniia Nova_), Hersonas apgabala dienvidu daļā
Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka
Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā
Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos
Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
Sarka apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos
Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen")
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības
kvēni ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. _Lofoten_), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains
Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi
notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)")
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification")
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok
Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa)
Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^
Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā
Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija
Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.)
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.)
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus")
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā
Bēlonaha Belina – apdzīvota vieta Īrijā, Nortiperēri grāfistē, tās nosaukums īru valodā
Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.)
Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km
Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu
Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs
Adriāna valnis bijušais aizsardzības nocietinājums Romas impērijas provincē Britānijā, Lielbritānijas salas vidienēNo Solvejfērta līdz Ziemeļjūrai; vaļņa jeb mūra celtniecība uzsākta mūsu ēras 122. gadā imperatora Adriāna valdīšanas laikā, lai aizsargātos pret piktu iebrucējiem un kontrolētu kustību pāri robežai
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja
Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.)
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja
paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte
Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju
Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi")
slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa")
TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
Pjērdelekas divas nelielas un neapdzīvotas salas starp Normandijas salām, ziemeļos no Džērsijas salas
dienvidskābardis Dižskābaržu dzimtas ģints ("Nothofagus")
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa
Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas
ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
Ortas ezers ezers Itālijā, Pjemontas reģiona Verbānijas-Kuzio-Osolas un Novāras provincē
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers
Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā)
Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
Fēmunnens ezers Norvēģijā ("Femunden"), Hēdmarkas un Sērtrendelāgas filkē, Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m
Eijerens ezers Norvēģijā, Ākešhusas un Estfollas filkē
Tīrifjūrens ezers Norvēģijā, Buskerudas filkē
Spērillens ezers Norvēģijā, Buskerudas filkes rietumos
Vanšē ezers Norvēģijā, Estfollas filkē
Stūršēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Ūsenšēens ezers Norvēģijā, Hēdmarkas filkē
Bigdins ezers Norvēģijā, Oplannes filkē
Rannsfjūrs ezers Norvēģijā, Oplannes filkes dienvidu daļā
Mjēsa ezers Norvēģijā, Oplannes un Hēdmarkas filkē, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala
Blošē ezers Norvēģijā, Rūgalannes un Vestagderes filkē
Mēsvatne ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Nisers ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkē
Fīresvatns ezers Norvēģijā, Tēlemarkas filkes rietumu daļā
Tirifjords ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains
Resvatne ezers Norvēģijas vidienē, Nūrlannes filkā 374 m vjl., platība - 189 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 25 m, līčains
Iešjarvi ezers Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
Mazais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,5 ha
Lielais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,9 ha
Zvejnieku ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 4,2 ha
Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis
Nojniekezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers
Seligers ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu
Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers
Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
Čegelvass ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Udjaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Vulvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Vuolvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
Virihaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes rietumos
Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē
Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
operētājsistēmas NetWare firmas _Novell_ izstrādātā lokālo tīklu operētājsistēmu saime
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
Lingens fjords Norvēģijā, Trumses filkes ziemeļu daļā
Skudnēsfjords fjords Norvēģijas dienvidrietumos, Rūgalannes filkes ziemeļu daļā
Bemlafjords fjords Norvēģijas rietumos, Hordalandes filkes dienvidrietumu daļā
Laksefjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Svērtholtas un Nordkina pussalu
Tanafjords fjords Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Varangeres un Nordkina pussalu
Posangens fjords Norvēģijas ziemeļos, starp Svērtholtas pussalu un Finnmarkas rietumu daļu
Vogsfjords fjords Norvēģijas ziemeļrietumos, Trumses filkē, starp Hinnejas un Grītejas salu rietumos un kontinentālo daļu ar salām austrumos
Andfjords fjords Norvēģijas ziemeļu daļā (_Andfjorden_), Vesterolu salās, starp Annejas salu rietumos un Senjas un Grītejas salu austrumos
Baumaņa fjords fjords Ziemeļu Ledus okeānā, Elsmīra salas rietumos, Norvīdžena līča austrumu atzars
Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces
Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma
vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību
Sautiperēri grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Klonmela, robežojas ar Kilkeni, Voterfordas, Korkas, Limerikas un Nortiperēri grāfisti
Līša grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Portlīša, robežojas ar Kildēras, Kārlovas, Kilkeni, Nortiperēri un Ofali grāfisti
Ofali grāfiste Īrijā, administratīvais centrs - Talamora, robežojas ar Vestmītas, Kildēras, Līšas, Nortiperēri, Golvejas un Roskomonas grāfisti
Limerika grāfiste Īrijā, robežojas ar Klēras, Nortiperēri, Sautiperēri, Korkas un Kerri grāfisti
Golveja grāfiste Īrijas rietumos, robežojas ar Mejo, Roskomonas, Ofali, Nortiperēri un Klēras grāfisti; rietumos Atlantijas okeāns
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.)
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.)
Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.)
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.)
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.)
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilvēku Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km
algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu
astralons iespieddarbu montāžas procesā senāk bieži izmantots polimēru materiāls, ko ražoja uzņēmums _Dynamit Nobel AG_
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus
Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action")
koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi
Nūhs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Noasam
Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.)
nocikstēt JNoklāt ceļu ar žagariem
Lofotu lielieplaka jūras dibena pazeminājums Norvēģu jūras ziemeļos
Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m
Hāpsalu līcis jūras līcis Igaunijas kontinentālās daļas rietumos, Noarosti pussalas dienvidos
Bahkabloui jūras līcis Islandes austrumos, starp Launganesa pussalu un Svardnesa zemesragu, Norvēģu jūras rietumos
Balbejs jūras līcis Norfolkas salas austrumos, Klusā okeāna Fidži jūrā
Ūfutfjords jūras līcis Norvēģijā, Nūrlannes filkes ziemeļos, Vestfjorda turpinājums uz ziemeļaustrumiem
Bigrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Džetū un Herma salām rietumos un Sarka un Breku salām austrumos
Litlrusels jūras šaurums Normandijas salās, starp Gērnsijas salu rietumos un Džetū, Herma un vairākām nelielām salām austrumos
Lophāvets jūras šaurums Norvēģijas ziemeļu daļā, kas norobežo Sērejas salu no valsts kontinentālās daļas, kā arī Seilannes un Šernejas salas
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m
Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji
Glitertinns kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju
Sulitjelma kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
ANARE kalni kalnu grēda Antarktīdā (_ANARE Nountains_), Viktorijas Zemes ziemeļos pie Peneta krasta un Somova jūras
Bankbērhs kalnu grēda Dienvidāfrikā, Austrumkāpas provincē, augstums - līdz 2430 m (Noudesbērhs)
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu
Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m
Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
Bējabrēens kalnu šļūdonis Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera
Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā
Karašoka Kārāšjohka - apdzīvota vieta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, tās nosaukums norvēģu valodā
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts
Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.)
Altas klinšu zīmējumi klinšu zīmējumi Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkes ziemeļrietumos, pie Altaelvas ietekas Ziemeļu Ledus okeānā
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko
šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās
Andžiamitaruka koraļļu rifi Mozambikas šaurumā (_Andriamitaroka, Nosy_), Indijas okeānā, Madagaskaras rietumu piekrastē
Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski
Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski
novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji
novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji
novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji
novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji
novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu
Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu
Kristjānsanna Kristiansanna, pilsēta Norvēģijā
Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā
Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums
Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama
nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
vairogčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Notostraca"), vēžveidīgie no dažiem mm līdz 7,5 cm garumā, līdz 70 pāru kāju; 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru)
Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis
Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m
Stūrfjords līcis Norvēģu jūrā (_Storfjord_), Norvēģijas rietumu piekrastē, Mēres un Rumsdāles filkē, garums - 90 km
Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m
Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
storthing Lielsapulce, Norvēģijas parlaments
Lillehammera Lillehammere, pilsēta Norvēģijā
Logena Logene, upe Norvēģijā
Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā
mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem
novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji
novadnieki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji
novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.)
M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela)
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams
NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā
parastā mugurpelde mugurpelžu suga ("Notonecta glauca")
Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.)
Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks
Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā
Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
Buru neliela sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabalā, rietumos no Oldernijas salas
Sērkapeja neliela sala Norvēģu jūrā, netālu no Špicbergenas salas dienvidu gala
Kviteja neliela sala Špicbergenas arhipelāga ziemeļaustrumos (_Kvitøya_), Norvēģijas teritorija
Ūtsīra neliela sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļos
Benskerisas nelielu salu grupa Atlantijas okeāna dienvidu daļā, Buvē salas rietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija
Kasketas nelielu salu grupa Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, tās Oldernijas apgabala rietumos
Ekreusas nelielu salu grupa ziemeļrietumos no Džērsijas salas, Normandijas salās
notērēt NO Nocirst galvu
notālēm No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm
notālis No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm
notāļus No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm
van No; ietilpst daudzos uzvārdos, ne vienmēr norāda uz dižciltību
apadīties Noadīt (savām vajadzībām) visu nepieciešamo
apadīt Noadīt (visapkārt)
nonērt Noadīt (zeķi)
daadīt Noadīt līdz kādai vietai
nomazglāt Noadīt, uzadīt
nolonēt Noalgot
noapalot Noapaļināt
apaļot Noapaļot
noapaļināt Noapaļot
uzapaļot Noapaļot, izgatavot apaļu
vilāt Noapaļot, nogludināt
nomalināt Noapaļot, nolīdzināt, apkantēt
noapaļināties Noapaļoties
apaļbaļķis Noapaļots, gluds baļķis
šmauls Noapaļots, nolīdzināts
noare Noara
pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības)
noērsināt Noārdīt
noērst Noārdīt (ko piešūtu, pieadītu)
apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu)
norazierēt Noārdīt; demolēt
jafetieši Noasa dēla Jafeta pēcnācēji
nodrīzināt Noasināt
nospicēt Noasināt, nosmailināt
notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu)
uzsmailināt Noasināt, uzasināt
nūdrozts Noasināts
eksangvinācija Noasiņošana
nozaļot Noaugt ar zaļiem augiem
nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu
noauļot Noaulekšot
noaudināt Noaust
aizaust Noaust (līdz kādai vietai)
nobradināt Noaust retu (neblīvu) audumu
apausties Noaust visu nepieciešamo
mellums Noaustā auduma daļa starp šādām zīmēm
melnums Noaustā auduma daļa starp šādām zīmēm
izaut Noaut
noauties Noaut (2)
ataut Noaut (apavus)
ataut Noaut (kājas)
noauties Noaut sev apavus, zeķes
izauties Noaut sev apavus; noauties
novīzēt Noaut vīzes (arī pastalas)
nosamaukties Noauties
notīpis Nobadojies
pagāmējis Nobadojies
noķēmēt Nobadoties
očkanuķ Nobaidīt
sadrausmināt Nobaidīt
noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni
nobailēties Nobaiļoties
nobaksterēt Nobakstīt
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam
noblūzt Nobalēt
nopalēt Nobalēt
nobālt Nobālēt
sabālēt Nobālēt (1)
sabālēt Nobālēt (2)
izblāgznēt Nobālēt, izbalēt
noballēt Noballēties
nobaltināt Nobalsināt
novitēt Nobalsināt
novēlēt Nobalsot (vēlēšanās)
nobalsāt Nobalsot; novēlēt
nobalzīt Nobalstīt
nobargs Nobara (3)
karms Nobarojies
sakupis Nobarojies
depša Nobarojies bērns
ķauķis Nobarojies bērns
seķis Nobarojies cilvēks vai dzīvnieks
depis Nobarojies, neveikls jauns puisis
nopļupināt Nobarojot ļaut aptaukoties
atbarināt Nobarot
nobarināt Nobarot
noēdināt Nobarot
sabarot Nobarot (dzīvnieku)
atdzirdināt Nobarot ar pienu
noelpēt Nobarot, uzbarot
nobarāties Nobaroties
nosabarāties Nobaroties
notaucēties Nobaroties
memols Nobarots bērns
šļecuks Nobarots bezspēcīgs sivēns
nokopt Nobarrot (mājdzīvniekus)
nobārstalēt Nobārstīt
apgružot Nobārstīt (visapkārt) ar gružiem
nodirst Nobārt, izlamāt
noķīvēties Nobārties, norāties
nobaurot Nobauroties (1); nomaurot (1)
nobāzalēt Nobāzt
nostūķēt Nobāzt, atgrūst, nogrūst
drūvīgs Nobēdājies
noīgt Nobēdāties
nosabēdāties Nobēdāties
nosirties Nobēdāties, norūpēties
nogremzties Nobēdāties, nosēroties
nomukt Nobēgt nost
kritums Nobeidzies dzīvnieks
sprādzenis Nobeidzies dzīvnieks
sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks
nopļauties Nobeigt pļauju
appļauties Nobeigt pļauju (visā saimniecībā u. tml.)
aizgalot Nobeigt, nogalināt
nopeizēt Nobeigt, nolietot
noslēgt Nobeigt, pabeigt
zūmēt Nobeigt, slepkavot; iznīcināt
nogandināties Nobeigties
nosabeigties Nobeigties
apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem)
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā)
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem)
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem)
nogaist Nobeigties (par dzīvniekiem)
nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem)
nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem)
sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem)
nūkrist Nobeigties (par kādu dzīvnieku)
krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem)
nopostīties Nobeigties, aiziet postā
atstervelēties Nobeigties, nosprāgt
epimītija Nobeiguma runa; fabulai papildinājums ar morālisku tendenci
pabeiga Nobeigums
kadence Nobeigums (muzikālai frāzei, skaņdarba daļai vai skaņdarbam)
izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam)
galapunkts Nobeigums (piemēram, sporta sacīkšu distancē)
gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai); daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu
gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu
gals Nobeigums, beigas (piemēram, norisei, darbībai)
gals Nobeigums, beigu daļa (ceļam, upei, grāvim u. tml.)
gals Nobeigums, beigu daļa (matam, apmatojumam u. tml.)
aste Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai)
gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam)
pabeigtuvas Nobeigums, darbu pabeigšanas dzīres
faināls Nobeigums, fināls
clausula Nobeigums, kadence
apbeigas Nobeigums, pabeigšana
vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim)
beigums Nobeigums; beigas
Miera prēmija Nobela miera apbalvojums, ko piešķir Norvēģijas stortinga Nobela komiteja
No Nobelijs (ķīm. elements)
atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma
nobirzāt Noberzēt
norīvēt Noberzēt (1)
noberzēties Noberzēt (1) sevi
noberzt Noberzēt (1), arī norīvēt (ar ko)
nobraucīt Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu)
noberzties Noberzēties
norīvēties Noberzēties
nosašaravāties Noberzoties, norīvējoties, atgaiņāt ko
atsuinīt Noberzt
brūžāt Noberzt
nobrožāt Noberzt
nodrellēt Noberzt
nostrīķāt Noberzt
nosuinīt Noberzt
norīvēt Noberzt (4)
noburžļāt Noberzt (kaut ko nokrāsotu)
nobrūšļāt Noberzt gludu, nobružāt
nobrūžāt Noberzt, noberzēt
nodūcīt Noberzt, nogrūst
noburzīt Noberzt, nokasīt
nobrucēt Noberzt, nokasīt, noskrambāt
iemulēt Noberzt, norīvēt; berzējot ievainot
berza Noberzta vieta diviem kokiem, kas vēja laikā beržas viens ap otru
nobrauņāties Noberzties
nosuinīties Noberzties
norīvēties Noberzties (4)
nodrauzāties Noberzties, noberzēties
nomulējums Noberzums; ievainojums
Mino-Ovari Nobi, līdzenums Japānā, Honsju slas dienvidaustrumos
čagans Nobīdāms jumts uz četriem stabiem virs siena kaudzes
nofīrēt Nobīdīt
atgodēt Nobīdīt (drošā vietā)
nošķiebt Nobīdīt (parasti sānis)
nošībēt Nobīdīt, nostumt
nobiedināt Nobiedēt
nobaime Nobīlis
nobaras Nobiras
noberi Nobiras
nodrukšķināt Nobirdināt (skalu)
nobirēt Nobirt
nospilvoties Nobirt (par apiņiem)
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem)
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām)
spilvāties Nobirt, nokrist (par apiņiem)
nobirzums Nobirums
lapbānis Nobirušu, vienkopus savāktu lapu kaudze
retrīments Nobirzums
nobirzēt Nobiržot
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu)
apsabīties Nobīties
iemesties Nobīties
nobijāties Nobīties
nobīstīties Nobīties
nogansties Nobīties
noraustīties Nobīties
norauties Nobīties
nosabīties Nobīties
nosatrūkties Nobīties
nosēņot Nobīties
notruhņīties Nobīties
notrukņīties Nobīties
notrūkties Nobīties
notrusīties Nobīties
pabīties Nobīties
dasabīties Nobīties vēl vairāk
nogandīties Nobīties, sabīties
samīzties Nobīties, zaudēt drosmi
nobizinēties Nobizoties
nosabizinēties Nobizoties
noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm
noblārkšēt Noblākšēt
nosablandīties Noblandīties
nosavalkāties Noblandīties
noplandīties Noblandīties, no citiem nošķirties
noblaukstēt Noblaukšķēt
noblīgznāt Noblauznāt
noblāvoties Noblāvot
noblāzmoties Noblāzmot
noblēžot Noblēdīt
nožilīt Noblēdīt
noviļāt Noblēdīt, izkrāpt
zabelēt Noblēdīt, nedot, neizpildīt, apkrāpt
nošmaukt Noblēdīt, nokrāpt
nozūmēt Noblēdīt, noliegt
zniebt Noblēdīt, zagt
žņiebt Noblēdīt, zagt
nošmugulēt Noblēdīties
blankstīties Noblenzt, saskatīt
nobls Nobless - tāds, kas uzvedas, izturas smalki, cēli
noblēties Noblēt
nobietēt Noblietēt
noblītēt Noblietēt
noštankāt Noblietēt (piemēram, klonu)
noblēķēt Noblietēt (rijas kulu pirms kulšanas)
noblīvot Noblīvēt
noslānīt Noblīvēt (kārtās, slāņos)
nopļerkt Nobļaut
nobļurkstēt Nobļorkstēt
nobražāt Nobradāt
nobražņāt Nobradāt
nolāpāt Nobradāt
noļēpučāt Nobradāt
noslumpēt Nobradāt
novāžot Nobradāt
nobrist Nobradāt (1)
noslampāt Nobradāt (1)
noslampāt Nobradāt (2)
nocampat Nobradāt, bradājot nosmērēt
noļekāt Nobradāt, nomīdīt
novāžāt Nobradāt, nomīdīt
vāžāt Nobradāt, nomīdīt
šļauka Nobradāta sliede
šloka Nobradāta zāle vai labība, sliede
šļoka Nobradāta zāle vai labība, sliede
nobrakstēt Nobrakšķēt
nobrauškēt Nobrakšķēt
nobraucināt Nobraucīt
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu); pavirši novākt (piemēram, ogas)
izbraucīt Nobraucīt, nobraukot sajaukt
nolapināt Nobraucīt, nolasīt lapas
nolēžāties Nobraukāties (no kalana)
nobraukšēt Nobraukšķēt
norullēt Nobraukt
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos
noslūtēt Nobraukt, nobradāt
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.)
nobrauciens Nobraukums
noskrējiens Nobraukums
nobraunāt Nobrauņāt
nobrauņot Nobrauņāt (1)
nobrazdēt Nobrazdinēt 1
apbrucēt Nobrāzt
nodrāzt Nobrāzt (ķermeņa daļu)
apdrauzāt Nobrāzt (noberzt, norīvēt) visapkārt
nospraukt Nobrāzt (parasti ādu, mizu)
apgrūstīt Nobrāzt, apskrambāt (visapkārt)
nodrīksnāt Nobrāzt, nekārtīgi nomizot
nobrauņāt Nobrāzt, noberzt, nokasīt
brāzme Nobrāzta miesas daļa
nobrāzt Nobrāzties
ekskoriācija Nobrāzums, noberzums
novāvuļot Nobrēcināt, noraudināt
nosabrēkt Nobrēkties
nosabrēkties Nobrēkties
bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks
nozeģināt Nobrīdināt
piebrīdināt Nobrīdināt
nodrebelēt Nobrīdināt; sarāt
nodreberēt Nobrīdināt; sarāt; nodrebelēt
deithialosoma Nobriedis ovocīta kodols
zaļbriedis Nobriedis, bet vēl zaļš, pusgatavs
pļautanā Nobriedis, gatavs pļaušanai
pļautonī Nobriedis, gatavs pļaušanai
genoblasts Nobriedusi dzimumšūna
melanocīts Nobriedusi nervu kores izcelsmes šūna, kas producē melanīnu
kolagenocīts Nobriedusi šūna, kas producē kolagēnu
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot
fibrocīti Nobrieduši fibroblasti, kas zaudējuši spēju veidot šūnstarpu vielu
metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos
biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties
iegatavoties Nobriest
izieties Nobriest
nozeņķēties Nobriest
izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam
kārst Nobriest, nogatavoties
krītēties Nobriest, nogatavoties
nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot
karst Nobriest, novecot
maturācija Nobriešana, nogatavošanās; pasteidzināšana
nobreikšēt Nobrīkšēt
nobriukšēt Nobrīkšķēt
nolaukšēties Nobrīkšķēt, norībēt
nobrikstēties Nobrīkšķēties
nobrīšķēties Nobrīkšķēties
nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt
pasadzivīties Nobrīnīt
nosabrīnāties Nobrīnīties
nosadzīvīties Nobrīnīties
nobrīnēties Nobrīnīties (1)
nobrīnoties Nobrīnīties (1)
nobrīnēties Nobrīnīties (2)
nobrīnoties Nobrīnīties (2)
nošļamperēt Nobrist
nošļūtēt Nobrist (pļavu, labību)
nošļampāt Nobrist (zāli, labību)
nošļamperēties Nobristies
slapatāt Nobristies
noslempēties Nobristies, notašķīties
nokvellēt Nobrucināt, noplaucēt
aizbruģēt Nobruģēt līdz noteiktam punktam
apbruģēt Nobruģēt; noklāt ar bruģi visapkārt
apbrukt Nobrukt
brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju)
ruslains Nobrūnināts, apcepies (par ēdienu)
ruslans Nobrūnināts, apcepies (par ēdienu)
rusls Nobrūnināts, apcepies (par ēdienu)
nobroskāt Nobružāt
nodrazgāt Nobružāt, noplēst
nodraskāt Nobružāt, noplēst; nobrāzt
nosabružāties Nobružāties (parasti par apģērbu, apaviem)
nodraskāties Nobružāties, noplīst; nobrāzties
noskretis Nobružāts, neapkopts, nonīcis
nosušķējis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis
nosušķis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis
nobubināties Nobubināt (1)
nošmaukšķēt Nobučot, noskūpstīt
nošmaukšķināt Nobučot, noskūpstīt
nošmaukstēt Nobučot, noskūpstīt
nošmaukstināt Nobučot, noskūpstīt
nobokšēt Nobūkšķēt
nobonkšēt Nobūkšķēt
nobukšēt Nobūkšķēt; nobokšēt
nobunkšēt Nobūkšķēt; nobonkšēt
nobunkšēt Nobuldurēt
nobļurbēt Noburbuļot
noburbuļāt Noburbuļot
noburbulēt Noburbuļot
nomurmuļot Noburbuļot
noburkšināt Noburkšķēt (2)
noburkšķināt Noburkšķēt (2)
noriet Noburrt, noriebt
aizčaravāt Noburt
apsēst Noburt
iedarīt Noburt
nomantot Noburt
noraganot Noburt
noriebt Noburt
noskolot Noburt
noskunstēt Noburt
notaisīt Noburt
nozīlēt Noburt
nozintēt Noburt
saburt Noburt
nopesteļot Noburt ar pesteļu palīdzību
aizskaust Noburt nenovīdības dēļ
sazavēt Noburt, apburt
aizburt Noburt, apvārdot
nopincot Noburt, apvārdot
nopindzot Noburt, apvārdot
apbarot Noburt, kaitēt ar apburtu ēdienu
nošļapstēt Noburt, nogriezt
jundēt Noburt, nolādēt
nomāšināt Noburt, novārdot
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu
burināt Noburt, savaldzināt (ar buršanos)
nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem
nojemt Nocelt
nocept Nocepties
nociest Nociesties
nosaciesties Nociesties
nostilt Nociesties
nostilties Nociesties, nomierināties
Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu
kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem
poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā
apcietinājums Nocietinājums
forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma
eskarpe Nocietinājumu ārējā grāvja iekšējais (mūrim vai valnim pieguļošais) lēzenums
fortifikācija Nocietinājumu celtniecība; arī nocietinājumi
apcietināt Nocietināt
rūdināt Nocietināt
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt
pilskalns Nocietināta dzīves vieta senlaikos
ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils)
priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa
kastela Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis
bastile Nocietināta pils ar torņiem
alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā
doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots
Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
apcietināties Nocietināties
nosacietināties Nocietināties
kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās)
ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja
menzel Nocietinātu ēku, saimniecību kopums
vācelis Nocīgs apzīmējums kādam, kas nespēj noslēpumu pie sevis paturēt
nocelāt Nocilāt, nocelt
nokauties Nocīnīties (par dzīvniekiem)
atšķērēt Nocirpt
nošķorēt Nocirpt
izcirpt Nocirpt (kādā ķermeņa daļā vilnu)
cina Nocirpta aita
cirpums Nocirptā vilna
atrantīt Nocirst
nošņīpēt Nocirst
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku
izcirst Nocirst (daudz vai visu)
nošķibīt Nocirst (kokam zarus)
noknellēt Nocirst (koku)
nolīst Nocirst (kokus, krūmus kādā vietā)
nopeizāt Nocirst (krūmus), nopļaut (labību)
apspalēt Nocirst (lielu skaitu objektu)
nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt)
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam
nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus)
božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku
nošķibēt Nocirst zarus, nobraucīt lapas
apriest Nocirst, īsināt
apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus)
atdzenēt Nocirst, nodzenāt (apakšējos zarus)
norenst Nocirst, nogriezt
notrumpot Nocirst, nokapāt
noduņķēt Nocirst, nosist
nospalēt Nocirst, nosist, nopļaut
noramstīt Nocirst, nozāģēt (ar neasu cirvi, zāģi)
nodarināt Nocirst, nozāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta koka zarus)
rantēt Nocirst, pārcirst
noriest Nocirst, saīsināt, pamazināt, nogriezt, nopļaut, nocirpt
šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala
meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai
notāpaļāt Nočāpot
nočāpot Nočāpot visu ceļu līdz veikalam kājām
nočūpstināt Nočāpstināt
nočamstināt Nočāpstināt (1)
nočamstināt Nočāpstināt (2)
nosukstīties Nočāpstināties
nočaukstēties Nočaukstēt
nošvīkstēt Nočaukstēt
nočākstēt Nočepstēt
nočerkstēties Nočerkstēt (1)
nočērkstēties Nočērkstēt (1)
aizmakšķerēt Nočiept
aizmedīt Nočiept
nočiebt Nočiept
nočopīt Nočiept
nočopt Nočiept
nočubt Nočiept
nočupt Nočiept
nodābt Nočiept
nocīkstēt Nočīkstēt
nodrekšķēt Nočīkstēt
noņārkšēt Nočīkstēt
nonīkšēt Nočīkstēt
nočīkstēties Nočīkstēt (1)
saņārkšēt Nočīkstēt, čīkstēt
saņirkšēt Nočīkstēt, čīkstēt
novidžerēt Nočīkstēt, nočukstēt
nokverkstēt Nočīkstēt, nopļāpāt
nožīkstēt Nočīkstēt, nošvīkstēt
nočīkstēt Nočinkstēt (1)
nočīkstēt Nočinkstēt (2)
nošukstināt Nočukstēt
nošvūkšēt Nočūkstēt
nočukurot Nočukurēt
nočumalāties Nočumalāties
iedaba Nodaba
nodabe Nodaba
nodabuit Nodabūt
nomakarēt Nodabūt
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu
atdaļa Nodalījums
cūkbūda Nodalījums (kūtī) cūku ievietošanai
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam
koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji
golts Nodalījums krīta formācijā
aizgalda Nodalījums kūtī cūkām, aitām, teļiem, putniem; aizgalds
ailis Nodalījums, rubrika
nod. Nodalījums; nodaļa (kopā ar kārtas skaitli)
atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas dalās)
novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā)
nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus)
nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā)
aizguņģis Nodalīta telpa istabā
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos)
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
nosašķirties Nodalīties savrup
nošķirties Nodalīties savrup
nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas)
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās
norietēt Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti)
noriesties Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. rezultātā (par asti)
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem)
atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem
kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa
darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu; šīs nodaļas telpas
ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem
kinofotofonnodaļa Nodaļa (piemēram, arhīva), kas nodarbojas ar kinematogrāfijas, fotogrāfiju un skaņu ierakstu apstrādi vai glabāšanu
palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas
magnetodinamika Nodaļa mācībā par magnētismu, kurā aplūko magnetizēšanas procesus laikā mainīgos magnētiskajos laukos
sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija
iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu
sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā)
perikope Nodaļa, īpaši svētos rakstos
apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa
iecirknis Nodaļa, nodalījums, posms
darbokla Nodarbe
nodarbe Nodarbība (2)
mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus
papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām
rotaļnodarbība Nodarbība, kas notiek rotaļu formā
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta
nodarb. Nodarbība; nodarbošanās; nodarbināts
skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
aizņemšana Nodarbināšana (mašīnas, ierīces), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
dzīdzināt Nodarbināt
noderināt Nodarbināt
nokruķēt Nodarbināt
uzderināt Nodarbināt
nosviedrināt Nodarbināt tā, ka nosvīst
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra
NVD Nodarbinātības valsts dienests
aizņemts Nodarbināts, nevaļīgs (cilvēks)
ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties
samoderēt Nodarbojoties ar piensaimniecību sapelnīt
profesionālisms Nodarbošanās (ar ko) kā ar profesiju (pretstatā amatierismam)
kinoamatierisms Nodarbošanās ar kinomākslu no pamatdarba brīvajā laikā
kukuļniecība Nodarbošanās ar kukuļu (3) došanu vai ņemšanu
makšķerniecība Nodarbošanās ar makšķerēšanu
amatiersports Nodarbošanās ar sportu no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības
prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu
praci Nodarbošanās, darbs
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic; arī darbs (2)
interese Nodarbošanās, nozare, kam pievērš sevišķu uzmanību
amploa Nodarbošanās; lomu sadalījums: varonis, mīlētājs, tēvs utt.
kankalēties Nodarboties
nosadarbāties Nodarboties
jēgties Nodarboties (ar ko nepatīkamu)
šeptēties Nodarboties (ar ko)
kopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu)
piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā)
nužināt Nodarboties ar (kaut ko)
nužināties Nodarboties ar (kaut ko)
bandāties Nodarboties ar algā saņemto lauku (bandu) apsēšanu
amatot Nodarboties ar amatu
amatoties Nodarboties ar amatu
mokšķēties Nodarboties ar buršanu
mokškoties Nodarboties ar burvestībām
mokšķoties Nodarboties ar burvestībām
bakšķīties Nodarboties ar burvestībām; burties
bakšķoties Nodarboties ar burvestībām; burties
bakšoties Nodarboties ar burvestībām; burties
metināties Nodarboties ar izšūšanu, sastiprināt
jogot Nodarboties ar jogu
kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem
aizajemties Nodarboties ar ko
nosajemties Nodarboties ar ko
nosakasīties Nodarboties ar ko maznozīmīgu
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā
ķīķēties Nodarboties ar ķidāšanu
kāmerēt Nodarboties ar lāpīšanas un labošanas darbiem
panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās
masturbēt Nodarboties ar masturbāciju; onanēt
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu
studināt Nodarboties ar nevajadzīgām lietām, novilkt laiku atliekot darbu
blatovaķ Nodarboties ar noziedzīgu dzīvesveidu
onanēt Nodarboties ar onānismu
moderēt Nodarboties ar piena nozari
propāgēt Nodarboties ar propagandu; izplatīt
bļatovaķ Nodarboties ar prostitūciju
maukot Nodarboties ar prostitūciju; uzvesties izlaidīgi
pūšļoties Nodarboties ar pūšļošanu, vārdošanu
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm
bietēt Nodarboties ar seksu
birstēt Nodarboties ar seksu
čikāties Nodarboties ar seksu
izrambāt Nodarboties ar seksu
ņemties Nodarboties ar seksu
seksoties Nodarboties ar seksu
vālēties Nodarboties ar seksu
grabināties Nodarboties ar sīkumiem
ķirmināt Nodarboties ar sīkumiem
pleckāties Nodarboties ar sīkumiem, darīt vienkāršu darbu
spekulēties Nodarboties ar spekulāciju
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1)
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2)
sportāt Nodarboties ar sportu
sportot Nodarboties ar sportu
kraustīties Nodarboties ar šo to (nesvarīgu, nekonkrētu)
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus
varžāt Nodarboties ar varžu sagādi (parasti vēžošanai)
veceņoties Nodarboties ar vecākām sievietēm
kabelēties Nodarboties, nodoties
noļauties Nodarboties, nodoties
pečerāties Nodarboties, saimniekot
pečerēties Nodarboties, saimniekot
vēzāt Nodarboties, sist ar rungu
žojoties Nodarboties, spēlēties (par bērniem)
nodērdēt Nodārdēt
nodrimēt Nodārdēt
noducēt Nodārdēt
nodudzēt Nodārdēt
nopekstēt Nodārdēt
norībēties Nodārdēt
sadunēt Nodārdēt
sagraust Nodārdēt
sarūkt Nodārdēt
nodārdināt Nodārdēt (1)
uzdimdināt Nodārdēt (atkārtoti)
sarucināt Nodārdēt (par pērkonu)
sarūcināt Nodārdēt (par pērkonu)
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas
aizkārums Nodarījums; aizskārums; aizvainojums
skulbt Nodarināt
dadarināt Nodarināt (ko) papildus
nodzenāt Nodarināt (koku, zarus)
šķenēt Nodarināt kokam zarus
noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus
apbežīt Nodarīt (kādam) pāri
apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu)
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm)
izjāt Nodarīt kaitējumu (kādam)
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot)
pestelēt Nodarīt ļaunu
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam)
atrubīt Nodarīt pāri
obužāt Nodarīt pāri
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties
apskādēties Nodarīt sev ko nevēlamu, kaitīgu
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu)
nodarvāt Nodarvot
aizdarvot Nodarvot līdz noteiktai vietai
izsviķot Nodarvot, iedarvot
noķaulēt Nodauzīt
novelēt Nodauzīt
nopaisīt Nodauzīt (miežiem akotus)
drukšināt Nodauzīt, nobrāzt
drukšķināt Nodauzīt, nobrāzt
nodaudzīties Nodauzīties (2)
nosvēpināt Nodedzināt
nosvilināt Nodedzināt (1)
nosvilināt Nodedzināt (2)
nosvilināt Nodedzināt (4)
bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu
nolāpot Nodegt
nosvilt Nodegt (1)
nosvilt Nodegt (3)
nokurēties Nodegt (ugunsgrēkā)
nokurties Nodegt, sadegt
Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā
nodeglis Nodegulis
nodegule Nodegulis
padegas Nodeguļi
sadeguļi Nodeguļi
nodancāt Nodejot
nodancot Nodejot (1)
nodiet Nodejot (1)
nodancot Nodejot (2)
nodiet Nodejot (2)
nodancot Nodejot (3)
nodiet Nodejot (3)
nolēkt Nodejot (strauju deju)
dadancāt Nodejot līdz kādam laikam
nodancoties Nodejoties
norunāt Nodeklamēt
nodeldināt Nodeldēt
nodilināt Nodeldēt
noīvelēt Nodeldēt
stuba Nodeldēta slota
stubs Nodeldēta slota
stucele Nodeldēta slota
stupērklis Nodeldēta slota
stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
stubene Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms
stubis Nodeldēta slota; stuba
kandze Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa
stupa Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa
stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa
nočūroties Nodelverēt
nodindelēt Nodelverēt laiku
nodelverēt Nodelverēties
izgadīties Noderēt
izģeldēt Noderēt
izieties Noderēt
mačīt Noderēt
nodienēt Noderēt
noģeldēt Noderēt
piegadīties Noderēt
uzderēt Noderēt
ģeldēt Noderēt, būt laikā, atbilst izmēram
pasēt Noderēt; atbilst vajadzībām, izmēriem
dāņa Nodeva
nodošana Nodeva
alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības
gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida
banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu
obēdiencija Nodeva no klostera nekustamas mantas par labu vietējam bīskapam
leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai
goba Nodeva, ko maksāja kungam un mācītājam, biežāk labības veidā, bet varēja būt arī mājlopu veidā
annāta Nodeva, ko pāvesta kūrijai maksāja personas, kuras ieņēma ienesīgus baznīcas amatus
metekla Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums
meteklības Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums
beres Nodevas
metekļi Nodevas
nodavas Nodevas
nodošanas Nodevas
baras Nodevas beramā mantā, īpaši labības
bari Nodevas beramu vielu veidā
atbars Nodevas procentu veidā no ražas, ko atbēra baznīcai
prēstandi Nodevas un klaušas
nodošas Nodevas, nodokļi
judašs Nodevējs
kangars Nodevējs
muķita Nodevējs
parčs Nodevējs
suka Nodevējs
salaga Nodevējs, nelietis
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam)
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam)
paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva
izveidāt Nodibināt
proklamēt Nodibināt (parasti valsti) ar svinīgu paziņojumu
uzņemt Nodibināt (sakarus)
sadibināt Nodibināt (vairākus objektus)
sapīties Nodibināt tuvas, intīmas ārpuslaulības attiecības
iedibināt Nodibināt, izveidot
saostīties Nodibināt, parasti neatjautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu)
iedibināties Nodibināties, izveidoties
konstituēties Nodibināties, oficiāli izveidoties; sadalīt pienākumus (par organizatorisku veidojumu vadības institūcijām u. tml.)
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
nosadīdīties Nodīdīties
nokalpot Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu)
nodievā Nodievā iet - norietēt (par sauli)
nodievāties Nodievoties
nosacīties Nodievoties
poda Nodilis apģērbs, vecas drēbes, lupatas
kunelis Nodilis mētelis
strupt Nodilt, īsināties
saskrandāties Nodilt, kļūt skrandainam
drimēt Nodilt, novalkāties
pīsums Nodilums līdz skrandām
stobenis Nodilusi slota
stupurs Nodilusi slota
nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā)
nodimēt Nodimdēt (1)
nodimt Nodimdēt (1)
nodīrēt Nodīrāt
noģērēt Nodīrāt
nomaukt Nodīrāt (ādu)
novilkt Nodīrāt (ādu)
aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai)
apdīrāt Nodīrāt (virkni objektu)
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt
apdīrāt Nodīrāt, nobrāzt (novilkt ādu, nomizot, nolobīt mizu) visapkārt
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai)
attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml, saaicināt, sapulcināt
staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem
tribūts Nodoklis senējā Romā, ko pilsoņi maksāja no mantas un provinciāli no galvas
ekonodoklis Nodoklis, kas jāmaksā tām nozarēm, kuru darbība atstāj negatīvu ietekmi uz vidi
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim
džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu
metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot
mesls Nodoklis, meteklis
licencija Nodokļa pazeminājums no vietēja tarifa, preces ievedot un izvedot
robežlikme Nodokļa robežlikme - nodokļa likme, kas tiek noteikta uzņēmējam par papildu ienākumu daļu vai to pieaugumu (procentos)
onera Nodokļi, nastas
novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības
dūms Nodokļu aplikuma vienība slāvu valstīs 9. gs. - 20. gs. sākumam; ar to aplika zemnieku saimniecību pēc darba lopu skaita
rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs
talja Nodokļu veids Francijā 15.-18. gs.
nomost Nodomāt
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev
aizminēt Nodomāt, pieminēt, piesaukt
aizdoms Nodoms
doms Nodoms
nodoma Nodoms
nūdūms Nodoms
doma Nodoms (ko darīt)
apņemšanās Nodoms (ko noteikti grib realizēt); solījums sev, saistība
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu)
tīšība Nodoms, apņemšanās
intencija Nodoms, cenšanās, mērķis
kudums Nodoms, iecere, nolūks
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita
uzdoms Nodoms, iedoma, pēkšņa ideja
vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos
apdzira Nodoms, nolūks
mēņa Nodoms, nolūks
atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei)
lomiķ Nodot
luhaķ Nodot
luhnuķ Nodot
nosadoties Nodoties
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā)
kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai); pievērsties (kam atmiņās, sarunā)
nodrūmēties Nodoties drūmām domām, dirnēt
pitkāt Nodoties dzeršanai
jāņoties Nodoties Jāņu svinēšanai, priecāties
nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties
prostituēt Nodoties prostitūcijai
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām
nodrapstīt Nodrapsnīt
nodrāstīt Nodrāzt
nošļaupt Nodrāzt vienu galu tievāku
nodrāzt Nodrāzties
nodrabēt Nodrebēt
nodrebināties Nodrebēt
nopurēt Nodrebēt
sadrimt Nodrebēt
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt
nodripēt Nodrebēt, satrūkties
nokrēsties Nodrebēt, satrūkties
novantarēties Nodrebēt, satrūkties
satricēt Nodrebēt, satrūkties
satricēties Nodrebēt, satrūkties
nosadrebināties Nodrebināties
nožerbināties Nodrebināties
nodrābt Nodrēbt
nodriksnīt Nodriskāt
noņergāt Nodriskāt
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm)
dripsna Nodriskāta apģērba vīle
norizgāt Nodriskāties, atspurgt, apvazāties
apdriksēties Nodriskāties, saplēst
skarbelēt Nodriskāties, sasprēgāt
noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā
bārbaļains Nodriskāts
noskrandis Nodriskāts (par apģērbu, apaviem)
pliska Nodriskāts, izbadējies cilvēks
krēps Nodriskāts, netīrs, pinkains
atskarbis Nodriskāts, saraustīts
leskains Nodriskāts, skrandains, saplosīts
nodriepēt Nodrīvēt
nosūnāt Nodrīvēt ar sūnām
nobakāt Nodrīvēt; aizbakstīt
nobroņēt Nodrosēt
reversaļi Nodrošinājuma raksti, pienākumu apliecinājuma dokumenti
broņa Nodrošinājums
garantija Nodrošinājums (norisei, stāvoklim)
ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim)
nodroš. Nodrošināšana
apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo, vajadzīgo); apgādāšana
kinofikācija Nodrošināšana ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu
hedžs Nodrošināšanās hedžs - biržas termiņdarījums ar reālu preci, kas nodrošina pirkšanas un pārdošanas darījuma partnerus pret iespējamo cenu celšanos un valūtas kursa svārstībām
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību
pasargāt Nodrošināt (ko pret kaitīgu, nevēlamu iedarbību)
kinoficēt Nodrošināt (ko) ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu
inervēt Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām)
apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo
uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt
apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem)
piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas
iešūdināt Nodrošināt ar drēbēm, apģērbt
izdzīdzināt Nodrošināt ērtu un laimīgu dzīvi
uzskolot Nodrošināt iespēju iegūt labu izglītību
balzīt Nodrošināt ragavas ar balzieniem
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu
apdrošināties Nodrošināties
iecietināt Nodrošināties
bruņoties Nodrošināties (ar ieročiem)
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.)
iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties
apgābties Nodrošināties mantkārīgi un pārmērīgi; būt savtīgam, mantkārīgam
aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis)
drošs Nodrošināts
situēts Nodrošināts (par materiālo stāvokli)
fudg. Nodrošināts aizņēmums (angļu funding loans)
aizdrukāt Nodrukāt līdz noteiktai vietai
nūdrabēt Nodrupināt, noraust
noduzēt Nodrupt
iedrupt Nodrupt un iekrist (kur iekšā)
nodruvot Nodruvāt
nodūcināt Noducināt (1)
nodūcināt Noducināt (2)
nodūmināt Nodūmot; nožāvēt
nodunkšēt Nodunēt
nodunkstēt Nodunēt
nodudināt Nodungot (kādu melodiju)
prišiķ Nodurt
apdurt Nodurt (daudzus vai visus)
nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā)
nosadurties Nodurties
nopiktoties Nodusmoties (1)
nopiktoties Nodusmoties (2)
nošķetīties Nodusmoties, kļūt dusmīgam
apduzt Noduzt, noplīst visapkārt
nodvesties Nodvest (2)
nodzalkstīties Nodzalkstīt
nodzalstīt Nodzeldināt
nodzelkstīt Nodzeldināt
dzeltens Nodzeltējis (par augiem, to dalām)
dzelst Nodzeltēt
nodzeltāt Nodzeltēt
nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst
nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst
nodzeltīt Nodzeltināt (1)
dzenolis Nodzenāts, apdarināts koks
dzenols Nodzenāts, apdarināts koks
nodzanāt Nodzenēt
nodzenīt Nodzenēt
nošķenēt Nodzenēt, nošķīt
haniga Nodzēries alkoholiķis, klaidonis
nokost Nodzert
noplanckāt Nodzert
nopļummēt Nodzert
nošņorēt Nodzert
notempt Nodzert
notimbāt Nodzert
notrempt Nodzert
novitēt Nodzert
nopļēgurot Nodzert (3)
atlakt Nodzert (daļu)
atdzert Nodzert (kādu daļu)
attelzt Nodzert (kādu daļu)
pārdzert Nodzert (naudu, līdzekļus)
nopļēgurot Nodzert (visu laikposmu)
nosiksnāt Nodzert naudu
notīpt Nodzert, izdzert
notrumpēt Nodzert, nostrēbt
notrumpēt Nodzert, nostrēbt
noplūznēt Nodzert, notriekt naudu
noplūžņot Nodzert, notriekt naudu
atsadzerties Nodzerties
noummāties Nodzerties
nopļēguroties Nodzerties (2)
nožūpoties Nodzerties līdz bezsamaņai
nokvitināt Nodzēst
nošvībināt Nodzēst
applītēt Nodzēst, sitot ar lapotiem zariem
noziņģāt Nodziedāt
noziņģēt Nodziedāt
nodziedāties Nodziedāt (4)
aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai)
iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē)
nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī
dzirteklis Nodzirdāms jauns lops
dzirdeklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš
dzirdoklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš vai jērs
nodzirdināt Nodzirdīt (1)
nodzirdināt Nodzirdīt (2)
džirulis Nodzirdīts jauns jērs
dzirdulis Nodzirdīts jauns lops
dzirulis Nodzirdīts jauns lops
nodzirkstīt Nodzirkstēt (2)
nodžirgt Nodzirkstīt
noslautēt Nodzīt (zirgus)
notriekt Nodzīt 1
drellēt Nodzīt darbā kā drelli (vergu)
rūdīt Nodzīt zirgu
nourķēt Nodzīt, nogrūst
nodīdelēt Nodzīt, nogurdināt
notrencināt Nodzīt, nogurdināt
pārģērēt Nodzīt, nomocīt (zirgu)
nodracīties Nodzīties, notrakoties
nodrakāties Nodzīties, notrakoties
rosinante Nodzīts zirgs, ādenieks, kleperis
nodzievāt Nodzīvot
nodzīgot Nodzīvot
nodzīvāt Nodzīvot
novāgāt Nodzīvot
padzīvot Nodzīvot (1)
pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu)
sadzīvāt Nodzīvot (kādu laiku)
sadzīvāt Nodzīvot (kopā ar kādu) noteiktu laiku
sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku
sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam)
pārlaist Nodzīvot (mūža posmu)
noiet Nodzīvot (mūžu, tā daļu)
novilkt Nodzīvot (mūžu), parasti ar grūtībām
nostaigāt Nodzīvot (parasti mūžu, tā daļu)
nobebelēties Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (kādu laikposmu); noniekoties
nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu)
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu)
nočuknīt Nodzīvot netīrīgi, nevīžīgi
novadīt Nodzīvot, aizvadīt (mūžu)
pārdzīvot Nodzīvot, izputināt, pazaudēt
nomājot Nodzīvot, pavadīt laiku
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt
izdzievāt Nodzīvot, pazaudēt
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā)
nodžerkstēt Nodžergzdēt
nodzinkstēt Nodžinkstēt (1)
nodzinkstēt Nodžinkstēt (2)
atpederēt Noecēt ar atsperecēšām
notrapakāt Noecēt ar atsperecēšām
nofederēt Noecēt ar atsperu ecēšām
nopederēt Noecēt ar atsperu ecēšām
ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums
notust Noelst
noelst Noelsties (1)
noelst Noelsties (2)
enkurēt Noenkurot, ar enkuriem nostiprināt
enkurot Noenkurot, ar enkuriem nostiprināt
ugunskuģis Noenkurots kuģis, kam ir bākas funkcijas
nočumināt Noēst
noencēt Noēst
nokammāt Noēst
noķemmēt Noēst
norabāt Noēst
nosnapāt Noēst
nozolēt Noēst
nozomēt Noēst
nozotēt Noēst
sakancēt Noēst
sazolēt Noēst
notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti
notieškāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt
nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizēst Noēst (nelielu daļu)
nograuzt Noēst (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem
satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu)
nolocīt Noēst ar lielu apetīti
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību)
noklesēt Noēst, apēst
nolempēt Noēst, apēst
nošķibēt Noēst, apēst
nošķorēt Noēst, apēst
nosmecēt Noēst, apēst
saknozīt Noēst, apēst
sasmeltēt Noēst, apēst
notauzēt Noēst, aprīt
nokraukšināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni
nočurmelēt Noēst, nograuzt
noskrotēt Noēst, nograuzt
atēst Noēst, nograuzt (daļu, gabalu)
nokribināt Noēst, nokrimst (īsu zāli)
nokrubināt Noēst, nokrimst (īsu zāli)
nokrimst Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā)
nograuzt Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) - par dzīvniekiem
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem)
noķīpāt Noēst; izlietot (uzturam daudz vai visu)
noabļavāt Noēvelēt
nostrīķēt Noēvelēt ar garēveli
nojūgot Noēvelēt ar jūga ēveli
nojūgāt Noēvelēt ar jūgēveli
nošļutēt Noēvelēt, nogludināt
nošļūtēt Noēvelēt, nogludināt
noskrubīt Noēvelēt, nogludināt ar rupjēveli
iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur)
savest kārtībā Noformēt atbilstoši kādām prasībām
pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu)
saflammēties Noformēties, iekarst
nobildēt Nofotografēt
nofočēt Nofotografēt
noknipsēt Nofotografēt
noņemt Nofotografēt
noporterēt Nofotografēt
noportrēt Nofotografēt
nopotagrapēt Nofotografēt
uzņemt Nofotografēt (ar fotoaparātu)
izfotografēt Nofotografēt (vairākās pozās)
noģīmēt Nofotografēt, portretēt
nobildēties Nofotografēties
nojemties Nofotografēties
noņemties Nofotografēties
noporterēties Nofotografēties
noportrēties Nofotografēties
nosajemties Nofotografēties
nosapotagrapēties Nofotografēties
uzbildēties Nofotografēties
uzfotografēties Nofotografēties
noģīmēties Nofotografēties, (atļaut) attēlot
čartēt Nofraktēt, nonomāt kuģi vai kuģa telpu kravas pārvadāšanai pa jūras ceļu
3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna
nolīferēt Nogādāt
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību)
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem
uzgādāt Nogādāt (kaut kur augstāk)
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas)
aiznest Nogādāt (ziņas), izplatīt (valodas)
dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē
aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt
iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm
dagādāt Nogādāt, aizgādāt
aizkuidīt Nogādāt, aizgādāt projām
aizlīferēt Nogādāt, aizgādāt, aizvest, nosūtīt
aizstatīt Nogādāt, aizvest ar varu
nošķūtēt Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli)
aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot
gaidības Nogaidīt to, kas tika sarunāts un kā trūkst
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu)
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi)
atsagaidīties Nogaidīties
nosagaidīties Nogaidīties
temporizācija Nogaidoša terapija
ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā
nodzenāt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas)
nodzīt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas)
nogajieši Nogaji
Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā
nogālīt Nogālēt
1. Hērakla varoņdarbs Nogalināja Nemejas lauvu
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku
apzūmēt Nogalināt
bendēt Nogalināt
močīt Nogalināt
mušķīt Nogalināt
spiest nost Nogalināt
noboinīt Nogalināt
nobungāt Nogalināt
nobungot Nogalināt
nogalēt Nogalināt
noģaubt Nogalināt
noģiebt Nogalināt
nomočīt Nogalināt
nonažot Nogalināt
noslaktēt Nogalināt
piežņaugt Nogalināt
špoknuķ Nogalināt
apklusināt Nogalināt (cilvēku)
apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus)
izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus)
apslaktēt Nogalināt (visus vai daudzus)
nobumbot Nogalināt ar bumbu
sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.)
aizbeigt Nogalināt galīgi
uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus)
slaktēties Nogalināt vienam otru
nojiedināt Nogalināt, īpaši indējot
nāvīt Nogalināt, iznīcināt
apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt
kaut Nogalināt, slepkavot
aprīdīt Nogalināt, uzrīdot (suni)
slaktētājs Nogalinātājs, slepkavnieks
daganīt Noganīt līdz kādam, laikam
nogārgstēt Nogārgt
noganerēt Nogarnēt
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu
nobaudīt Nogaršot
nogaržāt Nogaršot
nogaržot Nogaršot
nolūkot Nogaršot
nomēģināt Nogaršot
noprovēt Nogaršot
nosmeķēt Nogaršot
provēt Nogaršot
nomalkot Nogaršot dzērienu
aizbaudīt Nogaršot, nobaudīt
nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst
ietecināt Nogatavināt
nogatavot Nogatavināt
nokārsināt Nogatavināt
nonācināt Nogatavināt
nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai)
iztilināt Nogatavināt, izbalināt
ietecējies Nogatavojies
laicība Nogatavojies
nonācināts Nogatavojies
ēstuve Nogatavojies, gatavs ēšanai
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam
pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā
nogaudāt Nogatavot
maturēt Nogatavot, nobriedināt
apbriest Nogatavoties
daspēt Nogatavoties
ienākties Nogatavoties
izgatavoties Nogatavoties
izsirpt Nogatavoties
maturescēt Nogatavoties
nogalēt Nogatavoties
nogatavēt Nogatavoties
nogatavēties Nogatavoties
nogatavināties Nogatavoties
nogatevīties Nogatavoties
nonākt Nogatavoties
notilāties Nogatavoties
briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.)
dasaieties Nogatavoties (par sēklām, augļiem u. tml.)
nospēt Nogatavoties, ierasties laikā
nosagatavāties Nogatavoties, nobriest
nonākties Nogatvoties, nobriest
nogaudoties Nogaudot (3)
nogaudāties Nogaudoties
novāvuļot Nogausties
nogaust Nogausties (1)
nogavilēt Nogavilēties
kalnugāze Nogāze
nogāza Nogāze
nogāzis Nogāze
nogāzne Nogāze
nokalns Nogāze
noroza Nogāze
zviltne Nogāze
piegāza Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam)
piegāze Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam)
brukums Nogāze, krauja
gāžas Nogāze, krauja vieta
gāza Nogāze, kritums
nokārtne Nogāze, nokalne
iešļaukums Nogāze, nokalne, slīpums
pagore Nogāze, pakalne
nogāznis Nogāze; nogāzis
noskraidens Nogāzens, nokarens, stāvs
dibins Nogāzes pamats
gulznis Nogāzies (kritis) koks
nogniezt Nogāzt
novaļīt Nogāzt
nogāzt no kājām Nogāzt (cilvēku)
noguldīt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz augšpēdus (parasti cīņas sportā)
nolikt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā)
nolikt gar zemi Nogāzt (kādu) zemē (parasti cīņas sportā)
nostiept Nogāzt (kādu), parasti guļus
sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā)
slānīt Nogāzt gar zemi
novančāt Nogāzt, nogrūst
apgraudāt Nogāzt, nogrūst (parasti priekšmetu)
nogaņģēt Nogāzt, novandīt
nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties)
pavals Nogāztie, sakritušie koki mežā
nosagāzties Nogāzties
notriekties Nogāzties
novelties Nogāzties (1)
nokrist Nogāzties (par priekšmetiem, augiem)
nokrist gar zemi Nogāzties (parasti par cilvēku)
nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu
nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
nolikties Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem)
nojāt Nogāzties, nokrist lejā
noripot Nogāzties, novelties (no kurienes, kur, uz kā u. tml)
ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām
kolūvijs Nogāžu piekājes nogulumi, ko veido pa nogāzi nobrukuši, nobiruši vai noskaloti ieži dēdēšanas procesā
Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
noseivot Noglabāt (datordokumentu)
seivot Noglabāt (informāciju datorā)
arhivēt Noglabāt arhīvā
atglabāt Noglabāt iepriekšējā vietā
nodruvāties Noglabāt ražu
nokavāt Noglabāt, paslēpt
paglabāt Noglabāt, paslēpt
apglabāt Noglabāt, paslēpt zem kā
ieseivot Noglabāt, saglabāt (datora dokumentu)
ieseivoties Noglabāties (par datora dokumentu)
noglābināt Noglābt
noglābināties Noglābties
noglaust Noglāstīt
nopicināt Noglaudīt (mālus mūrējot; maizi krāsnī laižot)
nobraucīt Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas)
apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm)
nogļaubt Noglaust
izglāsīt Noglaust gludu, izlīdzināt
noglimēt Noglīmēt
noglitināt Nogludināt
nopletēt Nogludināt
pieglāsīt Nogludināt
piešļaucīt Nogludināt
applītēt Nogludināt (mūri), apmetot ar māliem
noprasavāt Nogludināt ar gludekli
apšķipelēt Nogludināt šķūrējot
aptvarstīt Nogludināt visapkārt, applūkājot visu, kas nokarājas
piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu)
noglidināt Nogludināt, nolīdzināt
nogližināt Nogludināt, nolīdzināt
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu
noplekšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām
noplokšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām
nosagludināties Nogludināties
nokraupt Noglumēt
notīkot Noglūnēt, noskatīties
nosakļaustīties Nogorīties
nograbēties Nograbēt
nokrabēt Nograbēt
noskrabēt Nograbēt
novarkšēt Nograbēt
nogramstīt Nogrābstīt (1)
nogramstīt Nogrābstīt (5)
nodrebt Nogrābt
nogreibt Nogrābt
noķeipt Nogrābt
nokasīt Nogrābt (3)
nokasīt Nogrābt (ar grābekli vietu)
nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.)
nokast Nogrābt (piemēram, salmus, sienu)
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm)
nograbstīt Nogramstīt
nograbstīties Nogramstīties
nodirkstēt Nograndēt
nograust Nograndēt (par pērkonu)
norūcināt Nograndēt (par pērkonu)
uzgrantēt Nograntēt
nograuzdināt Nograuzdēt
notaukšēt Nograuzdēt, nošmorēt
notaukšķēt Nograuzdēt, nošmorēt
atgrauzt Nograuzt
nogrubināt Nograuzt
noskrubt Nograuzt
noskulbīt Nograuzt
nožubināt Nograuzt
nokrimstīt Nograuzt, apgrauzt (vairākus priekšmetus)
nogruzdināt Nograuzt, noēst
nokramstīt Nograuzt, nokost
norubināt Nograuzt, noskrubināt
nogrāvāt Nogrāvot
nogrāvēt Nogrāvot
nogrāvjot Nogrāvot
nodrebt Nogrebot gludināt
nodarīties Nogrēkoties
nosagrēkāties Nogrēkoties
sagrēkoties Nogrēkoties (1); sagrēkot (1)
sagrēkot Nogrēkoties (1); sagrēkoties (1)
sagrēkoties Nogrēkoties (2); sagrēkot (2)
sagrēkot Nogrēkoties (2); sagrēkoties (2)
nogrimdēt Nogremdēt
nogrimdināt Nogremdēt
noslīcināt Nogremdēt
uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā
apgremdēt Nogremdēt, iegremdēt
saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu)
nogrimties Nogremdēties
nogrebt Nogremzdot
atgrieznis Nogrieznis
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma; veidotāja (2)
slēdzējnogrieznis Nogrieznis, kas savieno (kā) galus, galējos punktus
mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu
aizšļaupt Nogriezt
atšmelt Nogriezt
nonažot Nogriezt
noriezt Nogriezt
noškubīt Nogriezt
nošļaupt Nogriezt
nosnāt Nogriezt
nošņiekt Nogriezt
nošņikāt Nogriezt
nosniķerēt Nogriezt
nošņorēt Nogriezt
nosukt Nogriezt
nošņāpt Nogriezt (2) (1)
atsmalīt Nogriezt (ar asu nazi, spēcīgu atvēzienu)
nosmalīt Nogriezt (ar asu nazi)
nosmelt Nogriezt (ar asu nazi)
nočuinīt Nogriezt (ar neasu nazi)
apgriezt Nogriezt (daudz vai visu)
apgriezt Nogriezt (kam visapkārt)
norempt Nogriezt (maizi)
nocirpt Nogriezt (matus, bārdu, ūsas)
nošķērēt Nogriezt (parasti ar šķērēm)
nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu
nošnāpt Nogriezt 2(1)
nošnibīt Nogriezt 2(1)
atžuknīt Nogriezt ar neasu nazi
atžurknīt Nogriezt ar neasu nazi
atžurnīt Nogriezt ar neasu nazi
nobuilīt Nogriezt ar neasu nazi
noģilināt Nogriezt ar neasu nazi
nomuļīt Nogriezt ar neasu nazi
noņurlīt Nogriezt ar neasu nazi
norūnīt Nogriezt ar neasu nazi
nožulināt Nogriezt ar neasu nazi
nožulīt Nogriezt ar neasu nazi
nožurnīt Nogriezt ar neasu nazi
izcirpt Nogriezt matus, bārdu, ūsas (kādā ķermeņa daļā)
nosacirpties Nogriezt sev, parasti matus; likt kādam sev nogriezt matus
nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas)
izdzenāt Nogriezt, nokapāt zarus
izdzenēt Nogriezt, nokapāt zarus
izdzenīt Nogriezt, nokapāt zarus
noskulbīt Nogriezt, nopļaut, nocirpt
dagriezt Nogriezt, nospiest pilnīgi sausu (veļu)
noštērēt Nogriezt; nocirpt; nošķērēt
knicis Nogriezta maizes doniņa
knubucis Nogriezta maizes kukuļa doniņa
raupi Nogriezti linu stiebri
nosagriezties Nogriezties
nogriezt Nogriezties 1(1)
pārsamīties Nogriezties pa sānceļu un nesatikt pretimnācēju, pretimbraucēju
pamīties Nogriezties, griezt ceļu
izlumstīties Nogriezties, izvairīties
malene Nogriezts gabals no govs ādas
griezenis Nogriezts gabals, šķēle
kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals
knibelis Nogriezts maizes klaipa gals
klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai
stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra
snodara Nogriežamā drēbes mala (lupatiņa)
kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem)
nosašķeterēties Nogrīļoties (īsu brīdi)
aizgrimt Nogrimt
noslīkt Nogrimt (1)
aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā; fantazējot aizmirsties
nosatamities Nogrimt staignā vietā
nūmūrdēt Nogrimt ūdenī, noslīkt
apgrimt Nogrimt, iegrimt
noburbuļot Nogrimt, veidojot ūdens burbuļus
nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.)
nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot
nogrudzināties Nogrudzināt (3)
nogruģināties Nogrudzināties
nogrunderēt Nogruntēt (2)
nošķira Nogrupējums, grupa (sabiedrībā)
nourdīt Nogrūst
pagraudāt Nogrūst
nograut Nogrūst (parasti ar troksni)
nopukņīt Nogrūst lejā (lieliem klēpjiem)
atbuknīt Nogrūst malā, aizgrūst
nogrūšļāt Nogrūst, atstumt, noraidīt
aizgrandīt Nogrūst, nobāzt
noīļāt Nogrūst, nospārdīt
gāzne Nogrūstoša zemes daļa
detrūzija Nogrūšana, izstumšana; vemšana, caureja
akmeņkritums Nogruvums
nogruve Nogruvums
nogudrēt Nogudrot
nogūdrēt Nogudrot
sedimenti Nogulas, nogulumi
drifts Nogulas, saneši
noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē
mērķnoguldījums Noguldījums bankā vai citā kredītiestādē konkrētam mērķim
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums
nogulināt Noguldināt
noguldināt Noguldīt (1)
sadusināt Noguldīt (piemēram, ganāmpulku)
plādīt Noguldīt (zāli vai labību) veldrē
noguldītāja Noguldītājs
nogulgot Noguldzēt (1)
nogulgt Noguldzēt (1)
nogulgot Noguldzēt (2)
nogulgt Noguldzēt (2)
nočučāt Nogulēt
nočučēt Nogulēt
nošņākt Nogulēt
noguļņāt Nogulēt (6)
aizsust Nogulēt dīkā līdz vakaram
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt
dagulēt Nogulēt līdz kādam laikam
nokrākt Nogulēt miegā
nopampt Nogulēt miegā
nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu)
pārgulēt Nogulēt, guļot nokavēt
noraut Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu)
nomigot Nogulēties
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties
nokrākties Nogulēties (1), nosnausties
akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem
nogulas Nogulsnes
nosēdas Nogulsnes
nosēdumi Nogulsnes
precipitāts Nogulsnes
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu)
sediments Nogulsnes, saneši
atmist Nogulsnēties
noguldīties Nogulsnēties
nosēst Nogulsnēties
iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā)
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
nosastāties Nogulsnēties kārtās, slāņos (par šķidrumu, masas sastāvdaļām)
nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā
precipitācija Nogulšņu izkrišana, kas notiek, ja šķīstošais antigens reaģē ar specifisku antivielu un izveido antigēna un antivielas kompleksu
biosedimentācija Nogulšņu veidošanās ūdenstilpēs
saklapēt Nogult pie zemes, sablīvēties
nogulstīties Nogulties
nosagulties Nogulties
nosalikties Nogulties
nogult Nogulties (1)
nogult Nogulties (2)
aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā)
nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.), parasti, lai gulētu
palikties Nogulties (kur, zem kā)
aizagulties Nogulties aiz kā
nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt)
dasagulties Nogulties pie kā
dagult Nogulties pie kāda, blakus kādam
piegult Nogulties un pieplakt (pie kā, kam klāt)
apgulties Nogulties zem kā
nogula Nogulu slānis
nogulda Nogulu slānis
noguls Nogulu slānis
koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas
dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls
nosēdumi Nogulumi
biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam
devons Nogulumi, kas radušies šajā periodā
kembrijs Nogulumi, kas radušies šajā periodā
elūvijs Nogulumi, ko veido nepārvietoti iežu dēdēšanas produkti (augsne, dēdējumgarozas)
sediments Nogulumiezis
domerīts Nogulumiezis, kas sastāv no dolomīta un māla; dolomītmerģelis
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas
oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi
merģelis Nogulumiezis, kura sastāvā ir karbonāti
sedimentieži Nogulumieži
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību
litoģenēze Nogulumiežu veidošanās un izmaiņu procesu kopums
nogultne Nogulums, kas (dibenā) nogulsnējies
dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla
vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās
glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem
varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši)
fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos
nosašvārbāties Noguļoties (īsu brīdi)
gurzāt Nogurdināt
kausināt Nogurdināt
kusināt Nogurdināt
nogurdēt Nogurdināt
nogurināt Nogurdināt
nogurkšēt Nogurdināt
nogurkšķēt Nogurdināt
notvicināt Nogurdināt
novājāt Nogurdināt
piegurdināt Nogurdināt
piekausēt Nogurdināt
piekusināt Nogurdināt
nokausēt Nogurdināt (1)
novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem
nokausēties Nogurdināt sevi
nojukurēt Nogurdināt zirgu daudz jājot vai braucot
apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot)
sagaust Nogurdināt, lēnam kļūt
noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt
noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt
izmērdelēt Nogurdināt, nomērdēt
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu
klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas
guršens Noguris
kūsls Noguris
notūlis Noguris
pieguris Noguris
atgurt Noguris atkrist, atspiesties
elša Noguris cilvēks
mīksts Noguris, bezspēcīgs
ulens Noguris, miegains (piemēram, slimības dēļ)
smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām)
gurdelis Noguris, nespēcīgs, slimīgs cilvēks; vārgulis
noņūris Noguris, noskumis, galvu nolaidis
kukse Noguris, novārdzis cilvēks
cepans Noguris, pasīvs, gļēvs
guibs Noguris, piekusis
gurls Noguris, piekusis
saguris Noguris, slims
blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties
guronis Noguris, vārgs cilvēks
duduris Noguris, vārgs un vecumā stīvs kļuvis radījums
nogurgzdēt Nogurkstēt
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt
atgurt Nogurt
novājāties Nogurt
noziedēt Nogurt
pastibt Nogurt
sakust Nogurt
nokust Nogurt (1)
piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam
mult Nogurt un mulst
izgurt Nogurt, kļūt apātiskam, gurdenam
aizgurt Nogurt, kļūt nogurušam
apkurst Nogurt, mitēties
apsāpēt Nogurt, mitēties
aplēpēt Nogurt, pagurt
aplēpt Nogurt, pagurt
apkust Nogurt, piekust
nopikāties Nogurt, piekust
nopikoties Nogurt, piekust
gurdas Nogurums
noguras Nogurums
nogurs Nogurums
piekušana Nogurums
illiņi Nogurums, apgurums
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī)
mizopsīhija Nogurums, dzīves apnikums
aizkušņi Nogurums, gurdenums
gurlums Nogurums, gurdenums
izgura Nogurums, pagurums
klumpēt Nogurušam iet uz priekšu (par zirgu)
notērpt Noģērbt
atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes); novilkt
atvilkties Noģērbt virsdrēbes
iztērpties Noģērbties
nomesties Noģērbties
nosamaukties Noģērbties
nosavilkties Noģērbties
nopalināties Noģērbties, izģērbties
apģeibt Noģībt
apģībt Noģībt
noslābēt Noģībt
apčupt Noģībt no ogļu tvana
noblankst Noģist, manīt, paredzēt
noblenkst Noģist, manīt, paredzēt
noblenkt Noģist, manīt, paredzēt; noblankst
atprast Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt
noīgt Noīdēt
noīdēties Noīdēt (1)
novirzīšanās Noiešana nost; noiešana sāņus
nocapāt Noiet
nolopt Noiet
noslodzīt Noiet
notērpāt Noiet
notuškāt Noiet
nospolēt Noiet (5), lielāku ceļa gabalu
noļekāt Noiet (kādu attālumu)
nopekot Noiet (kājām), nostaigāt
noširot Noiet (lielu ceļa gabalu)
noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu
nokāpt Noiet gar (ko), garām (kam)
piespolēt Noiet lielu ceļa gabalu kājām
nomaršēt Noiet marša solī
atridēties Noiet no ceļa, atbrīvot vietu
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu)
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni
nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.)
novicot Noiet, noskriet, parasti ātri
nokātot Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu)
nokātot Noiet, nosoļot (visu laikposmu)
nosloksnāt Noiet, nostaigāt
nosloksnēt Noiet, nostaigāt
nostaiģinēt Noiet, nostaigāt
nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu)
mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums
nosailgāties Noilgoties
pagarēties Noilgoties, alkt
pakalēties Noilgoties, alkt
nokalēties Noilgoties, sailgoties
pasagarēties Noilgoties; alkt; pagarēties
noildzīgs Noilgumam pakļauts
preskripcija Noilgums
noģiftēt Noindēt
notrucēt Noindēt
nozāļāt Noindēt
nozālēt Noindēt
nozālināt Noindēt
nozāļot Noindēt
iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus)
noģiftēties Noindēties
nosaindēties Noindēties
nosatrucēties Noindēties
nosazāļāties Noindēties
nozāļoties Noindēties
nosatvanīties Noindēties, saindēties ar tvanu
nomītēt Noīrēt
noņemt Noīrēt
ieīrēties Noīrēt dzīvesvietu; kļūt par (dzīvokļa, mājas) īrnieku
nolīgt Noīrēt uz laiku (dzīvojamo platību)
noskriet Noirt (par adījuma valdziņiem)
pašprukt Noirt (par adījuma valdziņiem)
norist Noirt (par valdziņu)
aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai)
noviesties Noirt, noplīst
nojādīt Nojādināt
nojakarēties Nojakoties
nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot
atjaukt Nojaukt kaut kā daļu
nogleijāt Nojaukt, dzēst (pēdas)
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost
poņa Nojausma
šķisme Nojausma
jutene Nojausma, paredzēšana, priekšnojauta
šķita Nojausma, šķitums
ģiest Nojaust
matīt Nojaust
noskārst Nojaust
notīkt Nojaust
noviedēt Nojaust
pablenkt Nojaust (neskaidri)
glenst Nojaust, just
glemst Nojaust, noģist, redzēt
dzirdēt Nojaust, noprast
noģirst Nojaust, noprast
noģist Nojaust, noprast
nomanīt Nojaust, noprast
saredzēt Nojaust, noprast
sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā)
uzģist Nojaust, noprast; arī saprast
samanīt Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties
omāt Nojaust, ņemt vērā
nolēzēt Nojaust, paredzēt; novērtēt
skārst Nojaust, saprast
nojust Nojaust; sajust
viedamība Nojaušamība
ģieda Nojauta
ģiedums Nojauta
ģiegums Nojauta
ģisme Nojauta
jausma Nojauta
joma Nojauta
juška Nojauta
noģidis Nojauta
nojauda Nojauta
nojausma Nojauta
nojūta Nojauta
osma Nojauta
priekšziņa Nojauta
sajūta Nojauta
sajutums Nojauta
tosma Nojauta
atjausma Nojauta, apjausma
minštelis Nojauta, atminējums
čutene Nojauta, intuīcija
kriptestēzija Nojauta, intuīcija
ņuhs Nojauta, intuīcija
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi
jusma Nojauta, jausma
noģidums Nojauta, nojausma
noģieda Nojauta, nojausma
parega Nojauta, paredze
viesma Nojauta, priekšsajūta
saredze Nojauta, priekšstats
jusme Nojauta; jusma
žaugas Nojautas
žaugzmas Nojautas
flair Nojautas spējas, okšķera dāvanas, atjautība
novaicāt Nojautāt
sajēgums Nojēgums
propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess
nopraša Nojēgums, nojauta, sajēga
noprata Nojēgums, nojauta, sajēga
nojimt Nojemt
Nojnieku ezers Nojniekezers, ezers Ārlavas pagastā
nojozties Nojozt sev (ko apjoztu)
atjūgt Nojūgt, izjūgt
nojumis Nojume
nojums Nojume
nojumte Nojume
nolaida Nojume
paļenka Nojume
palievenis Nojume
šķūre Nojume
piejume Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve
piejumis Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve
piejums Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve
piems Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve
nopriekša Nojume ēkas priekšā
ķutūzis Nojume liellopiem
juma Nojume malkas vai kokmateriālu glabāšanai
staduls Nojume pie kroga zirgu un pajūgu novietošanai
pakūts Nojume pie kūts
paļenka Nojume pie rijas ratiem un ragavām
vazaune Nojume ratiem un ratiem un ragavām
pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas
piepriekša Nojume vai slietenis pie piedarba durvīm
bīslāgs Nojume virs kāpnēm
panojums Nojume virs piedarba vai citas saimniecības ēkas durvīm
palievene Nojume zem jumta pārkares pie ēkas ieejas
noliktenis Nojume, iežogojums, kur ko noliek
piesars Nojume, lievenis abās pusēs rijai, kur saved labību
pajome Nojume, piebūve
pašķore Nojume; arī pažobele
budka Nojume; kiosks
adosēt Nojumi celt
nojumīt Nojumt
nošķārdīt Nokaisīt ar šķembām
nostrumpalots Nokaisīts ar īsiem žagariņiem
sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur
nokaisēt Nokaitēt
nokaitināt Nokaitēt
nosvailot Nokaitēt
nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē
noērsināt Nokaitināt
nokaitīt Nokaitināt
piebesīt Nokaitināt
uzērcēt Nokaitināt, sadusmot, izzobot
nobesīt Nokaitināt; sadusmot
sarēķināties Nokaitot maksājumus, saistības; norēķināties
aizkakāt Nokakāt (garām kam)
nokalnis Nokalne
pagāzine Nokalne
noslidums Nokalne, nogāze
pagāza Nokalne, slīpums, nogāze
pagāze Nokalne, slīpums, nogāze
pagāzne Nokalne, slīpums, nogāze
izbružāt Nokalpot
izklausīt Nokalpot
nokalpāt Nokalpot
atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku)
noiet Nokalpot (noteiktas dienas)
nogodāt Nokalpot klaušas
atžūt Nokalst
nokaltēt Nokalst
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem)
sakurnēt Nokalst, novājēt
nokaldināt Nokalt (1)
brūns Nokaltis (par augiem, to daļām)
kaltonis Nokaltis koks
sausinis Nokaltis koks
sautenis Nokaltis koks
stebs Nokaltis koks
sausenis Nokaltis mežaudzes koks
sausnis Nokaltis mežaudzes koks; sausenis (1)
sauseklis Nokaltis mežs
sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks
stāvlobis Nokaltis, vēl nenocirsts koks
sauseglīte Nokaltusi egle
sausāns Nokaltuša koka gabals
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi
saušņi Nokaltušie mežaudzes koki; sauseņi
katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves
nolipt Nokāpt
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
kuļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu)
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu)
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas
dēzties Nokarāties
izakarinēties Nokarāties
izakārties Nokarāties
krandžalāties Nokarāties
noļampt Nokarāties
nosakārties Nokarāties
salupt Nokarāties
lanckarēt Nokarāties (par apģērba skrandām)
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi
ļust Nokarāties, brīvi karāties
ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam
paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu)
nokacināt Nokarcināt
nokarcenēt Nokarcināt
nokāre Nokare
ļogaiņi Nokarenais sunītis ("Bidens cernuus")
kārteniski Nokareni
kārtniski Nokareni
lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi
ļepains Nokarens
nokaru Nokarens
nolaidens Nokarens
nolīkāns Nokarens
noslīdzis Nokarens
noļucis Nokarens (parasti par dzīvnieku ausīm)
šļaumens Nokarens, vaļīgs
paslavas Nokāries bikšu dibens
noļubis Nokāries uz leju
noļurbis Nokāries uz leju
noļuris Nokāries uz leju
nostreģelēts Nokarināts ar lāstekām
nosveilēt Nokarsēt
satvīcināt Nokarsēt, sasārtināt
nokākarāties Nokārstīties ar lupatām
noļukāt Nokārt
nosnīpt Nokārt degunu
nokrēnēt Nokārt galvu
nodūdēt Nokārt galvu, vārgt
nokarties Nokārties (1)
noļupt Nokārties uz leju
noķircinēt Nokārties, pakārties
sadirst Nokārtojoties radīt mēslu kaudzi
nofīrēt Nokārtot
nolikt Nokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu)
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu)
šerīt Nokārtot (steidzamas) vajadzības
hezaķ Nokārtot dabiskās vajadzības
izdarīties Nokārtot dabiskās vajadzības
iztupēties Nokārtot dabiskās vajadzības
pohezaķ Nokārtot dabiskās vajadzības
izprāvīties Nokārtot kādu steidzamu vajadzību
norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu)
izaskaitīties Nokārtot parādu
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.)
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
izalīdzināties Nokārtot savu parādu
nomaksāties Nokārtot savus maksājumus
apkārnīt Nokārtot, sakārtot
nofiksēt Nokārtot; pabeigt
sadarīties Nokārtoties (par bērnu uz podiņa)
projektūra Nokārums, pārsvīrums
nokašas Nokasas
noskutas Nokasas
drupsteles Nokasas (no dārza augiem)
abrāzija Nokasīšana; gļotādas izkasīšana
atskramstīt Nokasīt
nodroztelēt Nokasīt
nogramžāt Nokasīt
nograndīt Nokasīt
nokramšāt Nokasīt
nokrecēt Nokasīt
skalbīt Nokasīt
nokašāt Nokasīt (1)
nokašņāt Nokasīt (1)
apskrabinēt Nokasīt visapkārt
atkrecēt Nokasīt, kasot nolobīt, noplēst
atgrabināt Nokasīt, noberzt
noskuit Nokasīt, nocirpt
noskribīt Nokasīt, nograuzt
nogremzdot Nokasīt, nograuzt koku gremzdus
nodreizināt Nokasīt, nomizot
apskusties Nokasīt, norīvēt
izšāberēt Nokasīt, notīrīt
skablīt Nokasīt; skalbīt
nokārst Nokāst
noencēt Nokašņāt
nokašāt Nokašņāt (1)
nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt
atkaulēt Nokaulēt
nočinkāt Nokaulēt
nočipstināt Nokaulēt
nodiņģēt Nokaulēt
nokāpināt Nokaulēt
notielēt Nokaulēt, nostrīdēt
noderināt Nokaulēt, novērtēt
nopeicējis Nokaunējies, drūms
aizkaunēties Nokaunēties
nosakaunēties Nokaunēties
pasakaunēties Nokaunēties
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet)
aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties
apkaunēt Nokaunināt
nokaunēt Nokaunināt
aizkausēt Nokausēt
noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs
piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet
noklupināt Nokaut
notutināt Nokaut
nožilīt Nokaut
nokniebt Nokaut (1)
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus)
pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus)
nodabāt Nokaut (dzīvnieku)
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu)
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz
nokutināt Nokaut (lopu)
nosviept Nokaut (lopu)
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās)
dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku)
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti)
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus)
nonagažot Nokaut, nogalināt
nūžāt Nokaut, nonāvēt
notuturāt Nokaut; nomocīt
krāms Nokauta dzīvnieka iekšas
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums
kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals
plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa
ķelbas Nokauta teļa vai aitas zarnas
kājiņa Nokautas cūkas kāja
sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals
viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas
knokauts Nokauts
auts Nokauts (boksā)
mudi Nokautu dzīvnieku iekšas
nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko)
nosebojums Nokavējums (1)
novēlojums Nokavējums (1)
akadēmiskais Nokavēšanās ceturtdaļstundu
nokavināt Nokavēt
nopļudurēt Nokavēt
nosebot Nokavēt (1)
novēlot Nokavēt (1)
nosebt Nokavēt (1); nosebot
novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni
pārkavēt Nokavēt (īsto laiku)
nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt
pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu
nokancināt Nokavēt, atlikt
palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu)
nokvitināt Nokavēt, novilcināt
nošvībināt Nokavēt, novilcināt
aizkavējums Nokavētais laika sprīdis
apsebēt Nokavēties
apseboties Nokavēties
nokavināties Nokavēties
nosakavēties Nokavēties
seboties Nokavēties
noseboties Nokavēties (1)
novēloties Nokavēties (1)
nosebināties Nokavēties, novēloties
pasebināt Nokavēties, novēloties
novēlots Nokavēts, paredzētajā laikā nepaveikts
čiebaļa Nokīdis cālis
noklabēties Noklabēt
nokledzināt Nokladzināt
nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3)
noblandīties Noklaiņot
nobleņķerēt Noklaiņot
nodundurēt Noklaiņot
noklenderēt Noklaiņot
nokulties Noklaiņot
nolampatāt Noklaiņot
nosadauzīties Noklaiņot
nosašļajāties Noklaiņot
novazāties Noklaiņot
nomalties Noklaiņoties
noaslakšēt Noklakšķēt
noklakstēt Noklakšķēt
nošļamstināt Noklakšķināt (ar mēli)
nosakivāties Noklanīties
noklankstēt Noklankšķēt
kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus
nogrīst Noklāt
apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt
sacikstēt Noklāt (ceļu) ar žagariem (cikstēm)
norodelēt Noklāt (jumtu) ar kārtīm
nolatāt Noklāt (jumtu) ar latām
nojumt Noklāt (jumtu) ar segumu
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus)
grīst Noklāt ar dēļiem vai kokiem
nodūņot Noklāt ar dūņām, apmēslot
apkāršāt Noklāt ar kārtīm
kārtīt Noklāt ar kārtīm
nokāršot Noklāt ar kārtīm
nokārtīt Noklāt ar kārtīm
nokārtot Noklāt ar kārtīm
kāršot Noklāt ar kārtīm (klēti, riju)
nomaļavāt Noklāt ar krāsu (priekšmetu)
pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2)
nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām)
nospārēt Noklāt ar spārēm
gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas
paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa; gruntēt
novatierēt Noklāt ar vati
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas
izvaksavāt Noklāt ar ziedi un nospodrināt (apavus)
uzbruģēt Noklāt bruģi
cikstēt Noklāt ceļu ar krūmu zariem
aizkorēt Noklāt jumta kori ar sūnām, reizēm ar zāli
nolaktot Noklāt jumtu ar latām
daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus
apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu
sagrantēt Noklāt, pārklāt viscaur ar granti
piesaklāties Noklāt, uzklāt pietiekami daudz
noplāt Noklāt; arī plaši novietot (uz kā)
novizēt Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
novizuļot Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu
nopraulēt Noklāties ar praulu kārtu
nopraulot Noklāties ar praulu kārtu
noklaudzēties Noklaudzēt
notalkšēties Noklaudzēt
kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju
ieklaušināties Noklausīties
klaušināt Noklausīties
noklausīt Noklausīties
noklaust Noklausīties
nosaklausīties Noklausīties
uzklaušināt Noklausīties
atklausināt Noklaušināt
noklausināt Noklaušināt
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot
noklenēt Noklemēt
nokļemēt Noklēpēt
nokļēpēt Noklēpēt
noklāpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes
noklēpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes
nokāsēt Noklepot
nokāsēties Noklepoties
nokliedēt Noklīdināt
klīva Noklīdis suns
tekalis Noklīdis suns
čieba Noklīdis vai slims cālis, kas daudz čiepst
nokliekt Nokliegt
nobļaut Nokliegt (1)
nokliegties Nokliegt (1)
nobļaut Nokliegt (2)
nobrēkt Nokliegt (2)
nobļaut Nokliegt (3)
nobrēkt Nokliegt (3)
noauroties Nokliegt, nobļaut (ko)
novēkšt Nokliegt, noķērkties
nokliekties Nokliegties
nobrēkties Nokliegties (1)
nobļauties Nokliegties (2)
salelot Nokliegties, kliedzot nogurt
novēkšties Nokliegties, noķērkties
nobrēkšķēties Nokliegties, noraudāties
nobļauties Nokliegties(1)
noskliest Nokliest
noklikstēt Noklikšķēt
noklīšķēt Noklikšķēt
nokliukstēt Noklikšķēt
noklikstināt Noklikšķināt
noklinkstēt Noklinkšķēt
nokliukšēt Noklinkšķēt
noklinkstināt Noklinkšķināt
aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa
paklīst Noklīst, nomaldīties
noklupties Noklīst, nomaldīties, kļūdīties
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu
novērzums Noklīšana, novirzība
noklūgāt Noklūgot
noklukšēt Noklukstēt
noklukšķēt Noklukstēt
noklukstēties Noklukstēt
nokluburot Noklumburot
noklunkurēt Noklumburot
noklunkurot Noklumburot
noklonkšēt Noklunkšķēt
noklunkstēt Noklunkšķēt
nokļunkstēt Noklunkšķēt
defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu
nepasacīt Noklusēt
prosopeķ Noklusēt
apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu)
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus)
neizpaust Noklusēt, neteikt
apklusēt Noklusēt; apklust
noklušināt Noklusināt
nokušināt Noklusināt; apklusināt
smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji
norimt Noklust (par skaņu)
aiztika Nokļūšana
apakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā)
atpakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā)
patikt Nokļūt
uztapt Nokļūt
dagādāties Nokļūt (aizgādāt sevi)
aizmudīties Nokļūt (kur, parasti ar grūtībām)
notikt Nokļūt (kur)
papādēt Nokļūt (kur)
sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai)
iebaiļoties Nokļūt baiļu varā
torčaķ Nokļūt bezizejas stāvoklī
ustroitsja Nokļūt cietumā
iegrūtēt Nokļūt grūtībās
dativēt Nokļūt kur, līdz kādai vietai
apprāvīties Nokļūt labākā stāvoklī
aizmigt Nokļūt miega stāvoklī
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties
saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties
saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt
ieķērnāties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ
ieķērnēties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ
ablomēties Nokļūt neveiklā situācijā
ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt
sadurties Nokļūt saskarē, kādas attiecībās (ar kādu)
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt
aizelsties Nokļūt stāvoklī, kad sajūt elpas trūkumu
noieties Nokļūt trūkumā, nabadzībā
ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās
aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties
apmuities Nokļūt zem kaut kā
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā)
iezarāties Nokļūt, iekļūt
papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā)
aiztirzāt Nokļūt, klibojot, ar pūlēm šļūcot
atdabuities Nokļūt, nonākt
notapt Nokļūt, nonākt
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju)
noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt (1)
aizbumbāt Nokļūt, sitot ķeģļus, sitot bumbu
nokņābāt Noknābāt
noknosāt Noknābāt (2)
atknāpt Noknābt
nokņābt Noknābt
nokņāpt Noknābt
noknakstēt Noknakšķēt
nokņaukšēt Noknaukšķēt
noknaukstēt Noknaukšķēt
nokņibināt Noknibināt
noknubināt Noknibināt
nokaitēties Noknibināties
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi
atmiegt Nokniebt
nokņiebt Nokniebt
šņiebt Nokniebt
šņiept Nokniebt
snīpt Nokniebt
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus)
nokniestēt Nokniest
noknikstēt Noknikšķēt
noknietēt Noknitināt
noknodzēt Noknocēt
nokņubināt Noknubināt
nokņubelēties Noknubināties
nokņubināties Noknubināties
nokņust Noknubt, noknūbēt
noknukstēties Noknukšēties
nokraukstēties Nokņukstēt
noēdināt Nokodināt (1)
nobeicēt Nokodināt 1(1)
nokamiderēt Nokomandēt
iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā
noridāt Nokopt (piemēram, galdu, istabu)
noridot Nokopt (piemēram, galdu, istabu)
piepost Nokopt, nolikt
noridēt Nokopt, novākt pie malas
pievākt Nokopt, novietot pie malas
pieridāt Nokopt, piekopt
noglabāties Nokopties
noridēties Nokopties
iekost Nokost daļu (no kā)
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu
aizkost Nokost kādu daļu; iekost
nopļaut Nokost, nobeigt
nokraistēt Nokraistīt
nokrakšēties Nokrakšķēt
nokrakšķēties Nokrakšķēt
nokrakstēt Nokrakšķēt
noņaukšķēt Nokrakšķēt
noņaušķēt Nokrakšķēt
nokrakstināt Nokrakšķināt
nokrākt Nokrākties (1)
nopaunāties Nokrāmēties, nokārtoties, nolikt darba rīkus
nokrapšķināties Nokrapšķēt
nokrucīt Nokrāpt
nolupt Nokrāpt, apkrāpt
uzpūsma Nokrāsa
uzpūta Nokrāsa
noēna Nokrāsa, nianse
nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā)
denigrācija Nokrāsošana melnā krāsā
nobruzenēt Nokrāsot
nokrāsāt Nokrāsot
nomālēt Nokrāsot
nopervēt Nokrāsot
nopindzelēt Nokrāsot (ar otu)
sakrāsāt Nokrāsot (daudz)
dadarīt Nokrāsot (dziju, audumu) papildus
sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu)
sapervēt Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu)
aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai)
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot
noalūnot Nokrāsot ar alauna krāsu
norustēt Nokrāsot ar alkšņu mizām (brūnu)
nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas)
uzpervēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (piemēram, lūpas, uzacis)
nosudrabot Nokrāsot ar krāsu, kas rada sudrabam līdzīgu spīdumu
nomadarot Nokrāsot ar madarām
izkrāsot Nokrāsot dažādās krāsās, krāsu toņos; krāsojot izrotāt
nodzeltināt Nokrāsot dzeltenu
nopiķenēt Nokrāsot melnā krāsā
aprustēt Nokrāsot sarkanbrūnu (piem., ar krāsu, kas taisīta no alkšņu mizas)
piesadarīties Nokrāsot sev (dziju, audumu) pietiekami, daudz
apmaļavāt Nokrāsot visapkārt
nozilināt Nokrāsot zilu vai zilganu
nozilot Nokrāsot zilu, krāsoties zilam
nopervināt Nokrāsot; likt, dot nokrāsot
noķerties Nokrāsoties
nopervēties Nokrāsoties
nosakrāsāties Nokrāsoties
iekosties Nokrāsoties (par dziju, audumu)
nosmiņķēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem
nopervēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem; nogrimmēties
applukt Nokrāsoties, sakrāsoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu)
nokranta Nokraste
nokrants Nokraste
graudēt Nokratīt
nodricināt Nokratīt
notirināt Nokratīt
nobūšķināt Nokratīt (ko) dauzot
apkrēst Nokratīt (par lielāku skaitu objektu)
notrapīt Nokratīt (piem., ābolus no ābeles)
piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā
apkratīt Nokratīt, nobirdināt (lielāku skaitu objektu)
apgraudēt Nokratīt, nobirdināt (piem., labību no vārpām, sodrējus)
apgrandīt Nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu)
atskurināt Nokratīt, nopurināt
nokrest Nokratīt, nopurināt
nokrēst Nokratīt, nopurināt
nostudzināt Nokratīt, nopurināt
pietramdīt Nokratīt, piekratīt (kādu daudzumu)
sakrēst Nokratīt, sakratīt (daudz)
nokraukāt Nokraukāties
nokraukšķēties Nokraukšķēt
nokraukstēt Nokraukšķēt
nokraukstināt Nokraukšķināt
nokrausēt Nokrausīt
nokraust Nokrausīt
nokrausēties Nokrausīties
nokrāmēt Nokraut (kādu daļu)
nolādēt Nokraut (no kā)
notāpelēt Nokraut (parasti dēļus) noteiktās rindās, kārtās
apkravāt Nokraut, apkraut
stauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī
štauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu
izķērnēt Nokrejot
nemt Nokrejot
nokārnīt Nokrejot
nokrainīt Nokrejot
nokreijot Nokrejot
nokrejāt Nokrejot
nokrējot Nokrejot
nokrējumāt Nokrejot
nokrējumot Nokrejot
noslankšķīt Nokrejot
izgriezt Nokrejot (ar separatoru)
apkraistīt Nokrejot (atkārtoti virkni objektu)
nokreimot Nokrejot (parasti ar karoti)
nocenterēt Nokrejot (pienu ar separatoru)
izcenterēt Nokrejot (pienu) ar separatoru
izcentrēt Nokrejot (pienu) ar separatoru
izmalt Nokrejot (pienu) ar separatoru
apkriet Nokrejot (virkni objektu)
nosmalkstīt Nokrejot, nosmalstīt
nosmalstēt Nokrejot, nosmalstīt
nokrenkstēties Nokrekstēties
nokreikšēt Nokrekšēt
nokrekšināt Nokrekšināties
nokrekstēt Nokrekšķēt (1)
nokremšļot Nokrekšķēt (1)
nokrekstēties Nokrekšķēties
nokremšļāties Nokrekšķēties
nokremšļoties Nokrekšķēties
nosakrekstēties Nokrekšķēties
nokremšināt Nokrekšķināt (1)
nokremšķināt Nokrekšķināt (1)
nokremšināt Nokrekšķināt (2)
nokremšķināt Nokrekšķināt (2)
nokrekšķināt Nokrekšķināties
nokremšināties Nokrekšķināties
nokremšķināties Nokrekšķināties
nokrimšināt Nokrekšķināties
nokrimšināties Nokrekšķināties
nokrimškināt Nokrekšķināties
nokrimšķināties Nokrekšķināties
nokrepečoties Nokrepuļoties
nokrēslis Nokrēsla (1)
nokrēslis Nokrēsla (2)
nokriukšēt Nokrikstēt
nokrikstēt Nokrikšķēt
nokrimšēt Nokrikšķēt
nokrimšķēt Nokrikšķēt
nokrikstināt Nokrikšķināt
nojāties Nokrist
nojaukties Nokrist
nomaukties Nokrist
nosajaukties Nokrist
novirst Nokrist
nūkrist Nokrist
uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī
piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā
nosajāties Nokrist (par cilvēku)
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem)
nosažauties Nokrist (parasti par cilvēku)
nokrist uz mutes Nokrist ar seju lejup pret ko
nokretāt Nokrist guļus (parasti par piedzērušu cilvēku)
noklupt Nokrist uz ceļiem
noklupties Nokrist uz ceļiem
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju
nodrēbt Nokrist, nobirt
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas
noļurkt Nokrist, noslīdēt
nosapt Nokrist, nožūt (tikai par šķidrumu); noplakt
izkristīt Nokristīt
pakristīt Nokristīt
nokrustīt Nokristīt (1)
nokrustīties Nokristīties
nokritnis Nokrišņi
sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos
smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā
lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā
hietogrāfija Nokrišņu aprakstīšana
ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce
nokrīžāt Nokrītēt
kritaļa Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta
kritals Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta
kritelis Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta
apspriedelēt Nokritizēt, nopaļāt
atkrisnis Nokritušais, atkritumi
nokraupēt Nokrupt
nokraupt Nokrupt
svētīties Nokrustīties, mest krustu
nocturne Noktirne
nokturna Noktirne
nokturns Noktirne
notturno Noktirne
nokūkāt Nokūkot (par dzeguzi)
nokūlēt Nokūlāt
nokūlot Nokūlāt
nokūleņāties Nokūleņot
nokulkstas Nokulstas
nokulsnas Nokulstas
nokulstenes Nokulstas
nopeksīt Nokult (ar spriguli)
nobungāt Nokult (ar vāli, spriguli)
norullēt Nokult (labību rijā) ar labības kuļamo rulli
nodampēt Nokult labību ar kuļmašīnu, kuru darbina lokomobile
nodampēties Nokult savu labību ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; apkulties
nokulstīties Nokulties (2)
nomīstīties Nokulties, nomaisīties
noklapēties Nokulties, nopūlēties
nokunkstēties Nokunkstēt (2)
nokūpt Nokūpēt (1)
norūkt Nokūpēt (1)
nokurēt Nokurēties
nokurt Nokurināt
nosveilēt Nokurināt, sadedzināt
nokurkšēt Nokurkstēt
nokurkšķēt Nokurkstēt
nokvakšēt Nokurkstēt
nokvakšķēt Nokurkstēt
nošķīst Nokust (par sniegu)
noiet Nokust (parasti par sniegu)
novirmot Nokustēties
nokustēt Nokustēties (1)
nokitinēt Nokutināt
nokvakstēt Nokvakšķēt
nokvankstēt Nokvankšķēt (1)
nokvankstēt Nokvankšķēt (2)
nokvellat Nokvellēt
nokvēpēt Nokvēpināt
nosvēpēt Nokvēpināt
nokvēpēties Nokvēpināties
nokvēpēt Nokvēpt
nosvēpēties Nokvēpt
nosvēpt Nokvēpt
nokvērnēt Nokvernēt
nokvinkstēt Nokviekties
nokviekt Nokviekties (1)
noķemmēties Noķemmēt sev matus
narvot Noķengāt, nolamāt, aizskārt (vārdiem)
sapulgot Noķengāt, salamāt
noķepāt Noķēpāt
nopeckāt Noķēpāt; nosmērēt
nopečkāt Noķēpāt; nosmērēt
nopečkināt Noķēpāt; nosmērēt
nopeckāties Noķēpāties; nosmērēties
nopečkāties Noķēpāties; nosmērēties
noķeparāties Noķepuroties
noķepurēties Noķepuroties
noķērkties Noķērkt (1)
noķērsēt Noķērsēt linus - atbrīvot linu kūlīšus no pogaļām
noķārstīt Noķerstīt
cakaņiķ Noķert
dogoņaķ Noķert
nogubīt Noķert
nogūt Noķert
noķvert Noķert
noriet Noķert
sagubīt Noķert
zahomutaķ Noķert
ieķert Noķert (zivi)
apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus)
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās)
sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku)
noķezt Noķezēt
noķesēt Noķēzīt
nošļidzināt Noķēzīt
nosaķezīties Noķēzīties
noķikstināt Noķikstināt zarus - nocirst zarus
nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties
noķitāt Noķitēt
aizlādēt Nolādēt
lādināt Nolādēt
noģundēt Nolādēt
nojunnēt Nolādēt
nolādināt Nolādēt
palādēt Nolādēt
pārlādēt Nolādēt
pārsventēt Nolādēt
salādēt Nolādēt
nomišāt Nolādēt mišā, katoļu dievkalpojumā
atlādēt Nolādēt, lādot nogādāt pie malas
detestēt Nolādēt, ļaunu vēlēt, nicināt
sasodīt Nolādēt, nosodīt
ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt
noģunēt Nolādēt; noģundēt
noģunnēt Nolādēt; noģundēt
maledetto Nolādēts
sasodāms Nolādēts, riebīgs
goddam Nolādēts! Dievs sodi!
pārlādēt Nolādot dot iesauku
nolēzna Nolaidena, lēzena krasta pieeja ūdens tilpnei
šļaups Nolaideni slīps, ieslīps
nolaidans Nolaidens
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti)
pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni
nolaidīgums Nolaidība
appūdēt Nolaidības dēļ ļaut sienam sapelēt, sapūt, iepūt
sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt
krahs Nolaidies cilvēks
pļurza Nolaidīga sieva
irka Nolaidīga sieviete
služa Nolaidīga sieviete
pancka Nolaidīga, nekārtīga sieva
kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds
šubraks Nolaidīgi ģērbies cilvēks
šļurāt Nolaidīgi ģērbties
šļurāt Nolaidīgi iet
žulna Nolaidīgi mazgāts
ļebāties Nolaidīgi rīkoties vai dzīvot
plunčāties Nolaidīgi strādāt
izlaideniski Nolaidīgi, nevīžīgi, izkaisīti
jēļi Nolaidīgi, slinki, nevīžīgi
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties
kurka Nolaidīgs cilvēks
ļeba Nolaidīgs cilvēks
lelis Nolaidīgs cilvēks
lukārza Nolaidīgs cilvēks
šļeberis Nolaidīgs cilvēks
sluina Nolaidīgs cilvēks
ļenkars Nolaidīgs cilvēks, kas iet ļodzīdamies
luntiņš Nolaidīgs sliņķis
teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks
teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks
pļurdzīgs Nolaidīgs, lempīgs
šļampa Nolaidīgs, neapkopies cilvēks
šlubraks Nolaidīgs, neapkopies cilvēks
ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks
žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks
šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks
sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks
slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds
šļemperīgs Nolaidīgs, nevērīgs
murža Nolaidīgs, nevērīgs viesis
lēsens Nolaidīgs, nevīžīgs
lēverisks Nolaidīgs, nevīžīgs
luska Nolaidīgs, nevīžīgs
lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks
remize Nolaidums
nolaipāt Nolaipot
noslenīt Nolaist
noķepēt Nolaist (kādam) asinis ar radziņiem (4)
aizlaist Nolaist (kam priekšā)
nosaimēt Nolaist ar sliktu saimniekošanu
ķepēt Nolaist asinis
noāderēt Nolaist asinis
šrepēt Nolaist asinis dziednieciskos nolūkos
āderēt Nolaist asinis, visbiežāk par dzīvniekiem
izmīzties Nolaist ūdeni, urinēt un pabeigt urinēt
novāzt Nolaist, nolocīt
dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku)
aizkakts Nolaista vieta; posta vieta
kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks
noļengāties Nolaisties
piezemēties Nolaisties (ar izpletni)
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
nosēsties Nolaisties (kur) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos)
nosalaisties Nolaisties (parasti par putniem, kukaiņiem)
nosalaisties Nolaisties ar izpletni
apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem)
nosēst Nolaisties zemē (par lidaparātu)
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem
notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem
laišķēties Nolaisties, kļūt slinkam
izslīkt Nolaisties, pakrist
nolaistīties Nolaistīt sevi
nekopts Nolaists
palaists Nolaists
panīcis Nolaists
glisāde Nolaišanās profils, kas noteikts gaisakuģa vertikālajai vadīšanai, nolaižoties lidlaukā
atlaizīt Nolaizīt
noliķēt Nolaizīt
nolizgāt Nolaizīt
nožilīt Nolaizīt
skupstīt Nolaizīt
nosalaizīties Nolaizīt vienam otru, citam citu; nolaizīt sevi
nosulpt Nolaizīt, nosist
markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules); nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā
markīza Nolaižamais audekla jumtiņš virs loga; saules staru atvairāmais, atvairis
mantelete Nolaižams kāpslis pie ratiem
sejsegs Nolaižams sejas aizsargs ķiverēm
strapontens Nolaižams soliņš ekipāžās pretim sēdeklim
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu
nolakāt Nolakot
nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties
aplangāt Nolamāt
apsuņot Nolamāt
nogānīt Nolamāt
nolemot Nolamāt
nostruškāt Nolamāt
nosunīt Nolamāt
nosvīnīt Nolamāt
obļiķ Nolamāt
apsvētīt Nolamāt (ironiski)
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem)
sašķendēt Nolamāt, izbārt
nolempēt Nolamāt, nogānīt
nojāt Nolamāt, noķengāt
nosventēt Nolamāt, nonievāt
apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt
izlanckāt Nolamāt, salamāt
nočortoties Nolamāties
nogānīties Nolamāties
nosalamāties Nolamāties
nosasventēties Nolamāties
noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā
nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem
izogot Nolasīt (daudzas vai visas) ogas (kādā platībā)
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu)
noogot Nolasīt (ogas)
noriekstot Nolasīt visus riekstus
nolūgt Nolasīt, noskaitīt lūgšanu; lūgt un pabeigt lūgt
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna
noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus)
nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus)
9. Hērakla varoņdarbs Nolaupīja amazoņu valdnieces Hipolites jostu
ekspīlācija Nolaupīšana
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu)
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt)
izzagt Nolaupīt (kādu)
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem)
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.)
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt)
notriekt Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju)
ielauzt Nolauzt daļu
nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo
nobiršķināt Nolauzt skala izdegušo daļu
nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam)
nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt
tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals
lūza Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.)
noledāt Noledot
nostruvēt Noledot
nolekšķēt Nolēkšķēt
nolēkšēt Nolēkšķēt, aplipt ar lēkšķēm (par lopiem)
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties
notrikt Nolēkt
klupināties Nolēkt (no zirga)
nocerēt Nolemt
paredzēt Nolemt izmantot (kādam mērķim)
nosacīt Nolemt un paziņot (ko); noteikt (2)
apgarēties Nolemt, izlemt
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt)
noļepot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem
noļēpot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem
diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts
integrālnolīdzinājums Nolīdzinājums, kur nezināmā, meklējamā funkcija stāv pēc integrālzīmes
līmetņošana Nolīdzināšana
nivelēšana Nolīdzināšana
planēšana Nolīdzināšana
glabrifikācija Nolīdzināšana, nospodrināšana; atmatošana
komplanācija Nolīdzināšana; saplacināšana
dalīdzināt Nolīdzināt
noglumināt Nolīdzināt
nolēģerēt Nolīdzināt
uzlīdzināt Nolīdzināt
uzspūdzināt Nolīdzināt (cementa slāni starp ķieģeļiem)
uzsmitēt Nolīdzināt (dziju)
nošķipelēt Nolīdzināt ar lāpstu
nošķipēt Nolīdzināt ar lāpstu
noslēpēt Nolīdzināt ar šļūci
nošķibēt Nolīdzināt grumbuļus
knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu
nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām
bubināt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
bubulēt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.)
nosvirāt Nolīdzināt pēc līmeņrāža mērījumiem
uzkārnīt Nolīdzināt rakumus
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas)
plānēt Nolīdzināt, nogludināt
apglizināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām)
apgližināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām)
noglumēt Nolīdzināt, noslidināt
nopūgāt Nolīdzināt, nostiprināt (kieģeļu savienojuma vietas celtnē)
nogrebzdēt Nolīdzināt, novīlēt (ar rupju vīli)
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
nopļikšināt Nolīdzināt, pieplacināt
mīna Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai)
mīnis Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai)
retraks Nolīdzinātājs, izlīdzinātājs; līdzinātājtraktors kalnu slēpošanas trases sagatavošanai
glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā
laterofleksija Noliece uz sāniem (dzemdes)
čūrus Noliecies, ar seju uz leju
piezvilu Noliecies, pusguļus
piezviļu Noliecies, pusguļus
piezvilus Noliecies, pusguļus
piezviļus Noliecies, pusguļus
noliekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu
(no)liekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu
atžubriski Noliecot uz leju
nolīdēties Noliedēties
noliedz. Noliedzamais (vietniekvārds)
negativitāte Noliedzēja attieksme
nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; noliedzoša atbilde uz bildinājumu
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; nievas
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas
apofātisks Noliedzošs
nolaigot Noliegt
atzvērēt Noliegt ar zvērestu, zvērot noliegt
nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt
renegēt Noliegt, atkrist, atmest agrākos ieskatus vai ticību
abjurēt Noliegt, atteikties
aizaliegties Noliegt, ka ir aizņēmies, noliegt un neatdot parādu
laigot Noliegt, melot, liegties
laigāt Noliegt, melot, liegties; laigot
liegt Noliegt, neatzīt
izliegties Noliegt, noliegties
nepievienošanās Noliegta darbība, process --> pievienoties
nosaliegties Noliegties
nē Noliegums
negācija Noliegums
neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt
retrofleksija Noliekšanās atpakaļ (piem., dzemdes)
anteversija Noliekšanās uz priekšu; dzemdes normāls stāvoklis
defleksija Noliekšanās uz sāniem; atliekšana
ventrifleksija Noliekšanās uz vēdera pusi; antefleksija
nogumzīt Noliekt
nomaidzīt Noliekt
nosvērt Noliekt
nosliekt Noliekt (ķermeni, tā daļu)
nošķiebt Noliekt (parasti sānis)
šmaugt Noliekt (piemēram, koku)
daplikšt Noliekt (uz leju, pie zemes)
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras)
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Noliekt galvu
norocīt Noliekt pretinieka roku sacensībās
pieguldīt Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību)
aizsvērties Noliekties
apkukties Noliekties
noklāņoties Noliekties
nokumpt Noliekties
nosaliekties Noliekties
nosliekties Noliekties (1)
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
aizgubt Noliekties aiz kaut kā
lust Noliekties lejup; nokarāties (par ausīm)
nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem)
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas
izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem)
apsaliekties Noliekties uz leju
nosakārties Noliekties uz leju
nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām)
sagaubties Noliekties uz sāniem
nolīkt Noliekties, arī nosvērties uz leju (par augiem, to daļām)
bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā)
kukties Noliekties, locīties
nokukt Noliekties, locīties
nosvirbt Noliekties, nokarāties
nosašķirties Noliekties, nokarāties uz labo un kreiso pusi (par krēpēm)
nosakārstīties Noliekties, nokarāties uz leju
saplukt Noliekties, nolīkt
sadukt Noliekties, noslīgt
atzilt Noliekties, nosvērties uz leju (par augiem)
apkukt Noliekties, nošķiebties
nokņubt Noliekties, notupties
uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi
piegumēt Noliekties, pieplakt
piegumt Noliekties, pieplakt
apgubt Noliekties, sašķiebties sāniski
sačurināties Noliekties, savilkties, sabozties
noliektenis Noliektnis
nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga
knopši Noliekts uz priekšu (pretstats "atkaru")
antefleksija Noliekums uz priekšu
nokolīt Nolielīt
noplātīties Nolielīties
nosateikties Nolielīties
mērdelīgs Noliesējis
ģildenis Noliesējis cilvēks
ģiltene Noliesējis cilvēks
ģiltenis Noliesējis cilvēks
svanaris Noliesējis zirgs
ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks
izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies
nokļimis Noliesējis, novājējis
nokļims Noliesējis, novājējis
ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks
noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns
ģilga Noliesējis, vārgs bērns
ģilgāns Noliesējis, vārgs bērns
krabas Noliesējusi govs
ģilt Noliesēt
noliesāt Noliesēt
noliest Noliesēt
nokūdēt Noliesēt (par dzīvniekiem)
tēnāt Noliesēt, dilt
trēnēt Noliesēt, novājēt
atliet Noliet (daļu šķidruma no kā)
nošķēlvinēt Noliet no virsas
dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā
pietnieks Nolietojies cirvis, no kura atlikusi tikai aizmugurējā daļa
klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks
sagrabējis Nolietojies; sabojājies
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam
apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu)
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1)
skarot Nolietojoties saplaisāt
skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā
izjāt Nolietot
nobrūķēt Nolietot
nodrillēt Nolietot
nodzīvot Nolietot (1)
novalkāt Nolietot (priekšmetu)
aizdeldēt Nolietot līdz zināmai robežai
nodeldēt Nolietot tā, ka ir pilnīgi nodilis
nodēlīt Nolietot, nonēsāt, apvalkāt
nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu)
dilināt Nolietot, novalkāt, nodeldēt
sadildināt Nolietot, padarīt neasu
sadilināt Nolietot, padarīt neasu
nopara Nolietota (izpērta) pirts slota
izpora Nolietota (izpērta) pirts slota; izpara
izpara Nolietota (izpērta) pirts slota; nopara
kacere Nolietota slota
strube Nolietota slota
stumburs Nolietota slota
stumpe Nolietota slota
stumpene Nolietota slota
izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu)
rida Nolietotas lietas vai sadzīves priekšmeti
lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki
noiet Nolietoties
nolietāties Nolietoties
nosalietāties Nolietoties
apploskāt Nolietoties un nodriskāties lietošanas dēļ
sapluskāties Nolietoties, kļūt saplucinātam
izskudēt Nolietoties, nodilt
aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai
saplīskāties Nolietoties, sašķiedroties
nojāts Nolietots
tuļītis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets
tuļķis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets
grausts Nolietots priekšmets
šarmačs Nolietots priekšmets
ģelzis Nolietots, arī neass nazis
ģelznis Nolietots, arī neass nazis
laite Nolietots, atstrādāts zemes gabals
klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa
klebezis Nolietots, grabošs kabatas nazis
kleberis Nolietots, klabošs transportlīdzeklis, rati
cirvene Nolietots, neass cirvis
klebiķis Nolietots, sagrabējis kabatas nazis
šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta
nolīgoties Nolīgot (1) (1)
nolīgāties Nolīgoties
noderēt Nolīgt (kādu) darbam
noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos)
pajemt Nolīgt (strādnieku)
nolīkt Nolīgt 1
noderēt Nolīgt darbā (pie darba devēja)
atderēt Nolīgt darbā uz šejieni
aizderēt Nolīgt kādu kur projām (darbā)
aizderēties Nolīgt un aiziet kur projām (darbā)
kontrahēt Nolīgt, noslēgt
nojemt Nolīgt, uzņemties ko paveikt
kompaktāti Nolīgumi, norunas
pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti
slonīt Nolikt
aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka grūti atrast; arī noslēpt
aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā
pieplakt Nolīkt (par augiem, to daļām)
norūmēt Nolikt (paredzētajā) vietā; novietot
nolīgt Nolīkt 1, liekt uz zemi
aizstatīt Nolikt aiz kaut kā
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu
bāšķīties Nolikt burvju līdzekli
bošķoties Nolikt burvju līdzekļus
noslēpt Nolikt grūti pamanāmā vietā
trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās)
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām
atslogoties Nolikt malā daļu smaguma
parūmīt Nolikt malā, lai iegūtu brīvu vietu, pārvietot
izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā
novīstīt Nolikt nevietā, nobāzt
dalikties Nolikt pa reizei vienu, otru lietu zināmā vietā
atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei
noridāties Nolikt projām lieko; paiet sāņus
iekupināt Nolikt recēt
sašķībt Nolīkt uz sāniem
nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast
uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
aizstādināt Nolikt, aizvest
nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1)
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast
nokārstīties Nolīkt, nokarāties (par vairākiem priekšmetiem)
sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt
sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt
sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt
aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā
licen Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai
licin Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt)
pamīstalēt Nolikt, novietot (ko) pamīšus
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā)
atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt
notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos
nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3)
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu)
noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu
samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā
sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagult (3)
sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagulties (3)
ambaruha Noliktava
godown Noliktava
sklads Noliktava
šelnieks Noliktava, drēbju klēts, pagrabaugša
depo Noliktava, garāža u. tml.
magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām)
tilbe Noliktava, vezums, telpa
tilpe Noliktava, vezums, telpa
furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
bujēni Noliktavas pie Rīgas
rhyzoglyphus Noliktavērču dzimtas ģints
schwiebea Noliktavērču dzimtas ģints
tyrogliphus Noliktavērču dzimtas ģints
mešļi Nolikti burvju līdzekļi
apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli; arī aizmigt
pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava)
likma Nolikums
nofīrēt Nolikvidēt
noklēbēt Nolīmēt
noklejāt Nolīmēt
nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums
beaucarnea Nolīnas
noencēt Nolīst
izrāt Nolīst (līdumu)
nokārnīt Nolīst (līdumu)
nolīsties Nolīst 1
izlīst Nolīst 2 (mežu, līdumu)
izdarināt Nolīst, nocirst mežu
šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm
atžaut Nolīt
nolīdināt Nolīt
nosmiģelēt Nolīt ļoti smalkiem pilieniem
atlīt Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā)
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko)
nomiglāt Nolīt sīkām lāsēm un pārstāt
novīksnēt Nolīt sīkām pilēm
nosprēgāt Nolīt, lielām lāsēm
ploksna Nolobījusies, pārragojusies ādas kārta
deciduācija Nolobīšanās process
nočumalēt Nolobīt
noķolēt Nolobīt
nolobt Nolobīt
apgrūst Nolobīt (graudiem) ārējo apvalku, parasti piestā
pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem)
nošatravāt Nolobīt ārējo apvalku (graudiem)
izmizināt Nolobīt mizu (piemēram, pākšaugiem)
nokolēt Nolobīt, nomizot
lupučāties Nolobīties
nočumalāties Nolobīties
nočumalēties Nolobīties
nokārtāties Nolobīties
nosalaupīties Nolobīties
nosavilkties Nolobīties (par ādas virskārtu)
nolaupīties Nolobīties, atdalīties
noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties
noraitīt Nolocīt (1)
noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju)
atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala
Bryum knowltonii Noltona samtīte
palīgā Nolūkā palīdzēt, lai palīdzētu
nolūkāt Nolūkot
uzcīrēt Nolūkot
uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru)
nolucīt Nolūkot; nozagt
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku)
nozīķēt Nolūrēt
podrezaķ Nolūrēt
sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa
notrukt Nolūzt
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās)
špika Nolūzusi rīkste
nolutis Noļucis
noļutis Noļucis
noļekt Noļukt
nolupt Noļukt
noļumt Noļūt
arende Noma
prokats Noma
cinte Noma, īre
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata
spaidonīgs Nomācīgs, izmisīgs
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri
baigums Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes
zvaiga Nomācoši smiekli
deprimējošs Nomācošs, nospiedošs
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums)
pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi
pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
klejotāji Nomadi - tautas (ciltis), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu
jacigi Nomadi, kas dzīvoja stepē uz ziemeļiem no Melnās jūras un piederēja pie sarmantiem
staigalnieks Nomads
staigātnieks Nomads
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti
nomaiņāt Nomainīt
nomīt Nomainīt
pamīt Nomainīt
atjaunot Nomainīt (ko), izveidot no jauna
samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu
pārzīmolot Nomainīt zīmolu
nomīties Nomainīties
nosamainīties Nomainīties
pārņemt Nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt veikt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.)
noķēzīt Nomaitāt
nolietāt Nomaitāt, nogalināt
nolietēt Nomaitāt, nogalināt
izmaksa Nomaksa (pa daļām)
izmaksāt Nomaksāt (pa daļām)
nospiest Nomākt
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi; aptumšot
nožņaugt Nomākt (par psihisku stāvokli)
apēst Nomākt, iznīcināt
aizmākt Nomākt, noslāpēt
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni)
pievarēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli
pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli
apmāktība Nomāktība
atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas
ademozīne Nomāktība, nemiers, uztraukums
prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni
nomācēties Nomākties
nomācīties Nomākties
ņaukt Nomākties, pārklāties ar mākoņiem
nelāgs Nomākts, arī drūms (par psihisku stāvokli)
nelaba sirds Nomākts, smags garastāvoklis
zēmele Nomala (2)
čiekstiņš Nomaldījies cālis
apaloties Nomaldījušos atgriezt
nomaldīt Nomaldināt
nomuit Nomaldināt
nomusināt Nomaldināt
apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa
aberrācija Nomaldīšanās
noceļš Nomaldīšanās
noaloties Nomaldīties
noblandīties Nomaldīties
noblodīt Nomaldīties
nokleroties Nomaldīties
nokļūdīties Nomaldīties
nomuldēt Nomaldīties
nomulsināties Nomaldīties
nomulšināties Nomaldīties
noputlēties Nomaldīties
nosamaldīties Nomaldīties
pamuldēt Nomaldīties
pavadāt Nomaldīties
samaldīties Nomaldīties
nogandīties Nomaldīties, apmaldīties
sablodīties Nomaldīties, apmaldīties
noklizmēties Nomaldīties, neizdoties
misterēties Nomaldīties, uzdurties šķērslim
kamčatka Nomale
kumale Nomale
nomaliene Nomale 1(1)
čukņa Nomale, attāla vieta
čukšņa Nomale, attāla vieta
aizkakts Nomale, nostūris
abalonka Nomalis
baļķšāle Nomalis
nomale Nomalis
nomelis Nomalis
opolka Nomalis
šāle Nomalis
šālis Nomalis
tauķis Nomalis
nomalietis Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
nomalnieks Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē)
nomala Nomalis 1(1)
nomaļi Nomalis 1(2)
nomaļis Nomalis 1(2)
nomaļu Nomalis 1(2)
nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks
Nomeļnieku ezers Nomalnieku ezers Kalna pagastā
lomezis Nomaļa (dēļa) malas puse ar mizu
nomaļus Nomaļā vietā
nomala Nomaļa vieta, kakts
čūkslis Nomaļa vieta, kas atrodas tālu no ciemata centra
nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra
šālmalka Nomaļmalka, nevērtīga malka
nomalējs Nomaļš
nomalīgs Nomaļš
nomals Nomaļš
atmaļus Nomaļus
nomaļ Nomaļus
nostatu Nomaļus
nostatus Nomaļus
vienmaļi Nomaļus
atgulu Nomaļus novieots, tāls
notuļis Nomaļus, nošķirti
savmaļus Nomaļus, savrup; savmaļ
notaļ Nomaļus, šķirti
nokrūdīt Nomānīt, izmānīt
nomānēt Nomānīt, noblēdīt
nomergāt Nomargot
nomergot Nomargot
nomārgot Nomargot (1)
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros 2. pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas u. tml.
iemāsinēt Nomāsinēt
nomaskot Nomaskēt (1)
nomaskēties Nomaskēt (1) sevi
nomaskoties Nomaskēties (1)
Namačkalnu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Namačkalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Namaškalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
Namačkalis Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā
nomatot Nomašot
arendierēt Nomāt
nomot Nomāt
fraktēt Nomāt (jahtu, kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai
rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību)
omāt Nomāt, īrēt
fiakrs Nomāta ekipāža; izīrējams pajūgs
posesija Nomāts zemes gabals
nomūki Nomauka
zomauka Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet
zomauska Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet
velka Nomauka, brauna
nomaukāties Nomaukoties
izmucināt Nomaukt
mucināt Nomaukt
nomaut Nomaukt
nosukt Nomaukt
pamaukt Nomaukt
nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu
atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu)
nomauka Nomaukta egles miza
nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka
nošmauties Nomaukties, nomukt
nogremt Nomaurot (parasti par bulli)
nomaurot Nomauroties (1)
nomaut Nomauties 1(1)
Baltais ezers Nomavas ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā
Baltais ezers Nomavas ezers Kalna pagastā
elūcija Nomazgāšana
ablūcija Nomazgāšana, šķīstīšana; miesas nošļakstīšana ar slapju drānu, vēlāk viegli nosusinoties
nobādēt Nomazgāt (cilvēku)
uzpraust Nomazgāt (no jauna)
nobanščikot Nomazgāt pirtī
nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas
novannēt Nomazgāt vannā
novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā
abluēt Nomazgāt, noskalot
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru
izamazgāties Nomazgāties
nobādēties Nomazgāties
nosamazgāties Nomazgāties
izpingučoties Nomazgāties (bērnu runā)
novannēties Nomazgāties vannā
nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties
novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā
4. Hērakla varoņdarbs Nomedīja ātro Artemīdas briedi Kirēnes kalnā
noķert Nomedīt (par dzīvniekiem)
saķert Nomedīt (par dzīvniekiem)
nolaupīt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
nozagt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem
medījums Nomedīta dzīvnieka gaļa
asterisms Nomelnējuma plankumu izstiepums deformēta monokristāla lauegrammā (parasti radiālā virzienā)
denigrācija Nomelnēšana
noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem)
apeskāt Nomelnot
pievīzēt Nomelnot
appļupt Nomelnot, apmelot
novaināt Nomelnot, apvainot
novainot Nomelnot, apvainot
kritināt Nomelnot, kritizēt
apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis)
glosoloģija Nomenklatūra
nomen Nomens - deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds)
deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana
nodžibināt Nomērdēt
nomirdēt Nomērdēt
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes)
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu)
merga Nomērējis cilvēks, vārgulis
nomirēt Nomērēt
nomērot Nomērīt (1)
apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu)
noviņķelēt Nomērīt ar leņķmēru; iezīmēt (leņķi, stūri)
nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu)
iemērīt Nomērīt un piešķirt; arī iedalīt (3)
pastatīt Nomērīt, arī nostādīt
nomērķīt Nomērķēt
nomērķot Nomērķēt
uztēmēt Nomērķēt
noziktēt Nomērķēt (šaujot)
notolmēt Nomērķēt, nodomāt, novērot
notemēt Nomērķēt, pielāgot
nomarhs Nomes pārvaldnieks Senajā Ēģiptē
nomēslāt Nomēslot
nosūdīt Nomēslot
nosūdot Nomēslot
nolingāt Nomest
nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast
nokrausīties Nomest (par miežu akotu)
nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus)
nobrauņāties Nomest ādu (par čūsku)
izbrucināties Nomest drēbes, atbrīvoties no apģērba
nolidināt Nomest lejā, zemē
nolingot Nomest lejā, zemē, gar (ko)
apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu
noskurt Nomest spalvas
nokladīt Nomest uz leju
noskurāties Nomest veco ādu, čaulu
nokūlāties Nomest veco apspalvojumu
plaukāt Nomest zvīņas
žvīnīties Nomest zvīņas
spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus
nograudāt Nomest, nogrūst
nograust Nomest, nogrūst
novalka Nomesta (čūskas) āda
novalks Nomesta (čūskas) āda, nometeklis
kūla Nomesta čūskas āda
kūlis Nomesta čūskas āda
kūlīte Nomesta čūskas āda
nomatekls Nomesta čūskas āda
nometakls Nomesta čūskas āda
nometekls Nomesta čūskas āda
zamauka Nomesta čūskas āda
zāmauka Nomesta čūskas āda
žauma Nomesta čūskas āda
žoma Nomesta čūskas āda; žauma
laupata Nomestā vecā āda (dažiem rāpuļiem)
četroties Nomesties četrrāpus; pārvietoties četrrāpus
atsamesties Nomesties uz ceļgaliem
nosamesties Nomesties uz ceļgaliem
iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem
aptrollēts Nomētājies, pazaudēts
akmeņot Nomētāt akmeņiem
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai
apmetināt Nometināt (uz dzīvi, arī uz kādu laiku)
aplāgs Nometne
atmītne Nometne
lāģeris Nometne
stātawa Nometne
lāgeris Nometne (karagūstekņiem, apcietinātajiem)
starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem
lēģeris Nometne, parasti karagūstekņiem, apcietinātajiem
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
nobrazdāt Nomīdīt
nočāpāt Nomīdīt
nočāpot Nomīdīt
noplāvot Nomīdīt
noplienēt Nomīdīt
nosliept Nomīdīt
paslēpēt Nomīdīt (nedaudz)
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.)
nošļaukāt Nomīdīt (parasti zāli)
nošļepāt Nomīdīt ar slapjām kājām
nodīžāt Nomīdīt, nobradāt
nodīžļāt Nomīdīt, nobradāt
nopļekāt Nomīdīt, nobradāt
noplekšķēt Nomīdīt, nobradāt
noslūpēt Nomīdīt, nobradāt
novažot Nomīdīt, nobradāt
savīžot Nomīdīt, nobradāt
noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt
noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt
noslēpēt Nomīdīt, pieplacināt pie zemes
piepļikstināt Nomīdīt, piespiest pie zemes
lāceklis Nomīdīta vieta labībā vai zālē
nomidze Nomidzis
nomiga Nomidzis
norustīt Nomiecēt (pelnos un alkšņu mizās)
nomiedze Nomiedzis
šļaukans Nomiegojies cilvēks
nomieroties Nomierēties
pacifikācija Nomierināšana, miera nodibināšana; dumpja, sacelšanās apspiešana
dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās
apklusināt Nomierināt
nolēnot Nomierināt
nomierīt Nomierināt
pacificēt Nomierināt
rāmināt Nomierināt
saremdēt Nomierināt
iedūlēt Nomierināt bites ar dūmiem
piemierināt Nomierināt, apklusināt
aplabināt Nomierināt, remdināt
aprimstīties Nomierināties
atdzist Nomierināties
nomierīties Nomierināties
noremdēties Nomierināties
nosamierināties Nomierināties
nosamierīties Nomierināties
parimties Nomierināties
aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku)
apramstīties Nomierināties, kļūt mierīgam
noslist Nomierināties, noplakt, izdzist
ramdīties Nomierināties, palikt klusu
stilpt Nomierināties, pārstāt
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.)
nostilt Nomierināties; atrasties vienā un tai pašā vietā
mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
ambients Nomierinoša, atslābinoša atslodzes mūzika
trankvilizatori Nomierinoši līdzekļi, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
sibazons Nomierinošs ārstniecības līdzeklis, ko izmanto panikas lēkmju ārstēšanas sākuma stadijā
klonazepāms Nomierinošs ārstniecisks līdzeklis, trankvilizators; izmanto arī narkomāni
trankvilizējošs Nomierinošs līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu
elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu
medināls Nomierinošs līdzeklis, miega zāles
difenhidramīns Nomierinošs un miegu izraisošs līdzeklis, ko lieto alerģisko reakciju profilaksē
calmando Nomierinoties
calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot
nokūpt Nomiglot
nomiglāties Nomigloties
nomīlināt Nomīļot
NSD Nominālā standartdeva (angļu "nominal Standard dose")
nominālvērtība Nomināla vērtība
nominālists Nominālisma piekritējs
nosadurstīties Nominstināties
nočalbāt Nomīņāt
nomirdināties Nomirdināt sevi
nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt
nomirguļot Nomirgot (1)
nomirguļot Nomirgot (2)
nomirgāt Nomirgot (par lietu)
gatavs Nomiris; beigts
nosmirkt Nomirkt
pārtrūkst dziesma Nomirst
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu)
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības
atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības
aiziešana Nomiršana
aiziet Nomirt
atrubīties Nomirt
atstiepties Nomirt
galēties Nomirt
izčebēt Nomirt
izdzist Nomirt
izputēt Nomirt
(aiz)iet bojā Nomirt
aiziet bojā Nomirt
aiziet nebūtībā Nomirt
nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt
nodžegoties Nomirt
nogādzēt Nomirt
noķiknēt Nomirt
noķirnēt Nomirt
noļauties Nomirt
nomirdīt Nomirt
nomirināt Nomirt
nomirinēt Nomirt
nomirties Nomirt
nosprāgt Nomirt
pamirt Nomirt
zagnutsja Nomirt
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā)
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem)
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem)
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem)
samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku)
notīpt Nomirt badā
nobadot Nomirt badā vai no slāpēm
nogulties Nomirt un tikt apglabātam
palikt Nomirt, arī krist kaujā
nogaloties Nomirt, nobeigties
nopaukt Nomirt, nobeigties, iznīkt
atstirināties Nomirt; nobeigties
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais
nomīšķi Nomīstas
nopaistīt Nomīstīt
nomišot Nomišāt
nolāpstāt Nomīt
nomiet Nomīt
nomitoties Nomitēties
nomizināšana Nomizošana
iemizināt Nomizot
nomizāt Nomizot
nomizināt Nomizot
nomizt Nomizot
salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu)
izmizot Nomizot (daudzus vai visus kādā traukā ievietotos dārzeņus, augļus); mizojot iztukšot
apskust Nomizot (daudzus, visus kokus, kokmateriālus)
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes)
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu)
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka)
noskust Nomizot (koku, kokmateriālu)
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes)
uzlaupīt Nomizot (pa daļām)
aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas)
piemizoties Nomizot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; nomizot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
nodrauzāt Nomizot, nolobīt
nodrīskāt Nomizot, nolobīt
noģaldīt Nomizot, nolobīt
noskuit Nomizot, nolobīt
nolaupīt Nomizot; arī nolobīt
mizakli Nomizotas mizas
lozme Nomizots koka gabals
šķina Nomizots zars svilpes pagatavošanai
šķinaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai
šķīnaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai
nopelcēt Nomīzt
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
arendators Nomnieks
bestarags Nomnieks, bumburnieks
valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu
izmulis Nomocījies
atāvīt Nomocīt
izstilpēt Nomocīt
izstilpināt Nomocīt
nodēlīt Nomocīt
nogandināt Nomocīt
nojedināt Nomocīt
nokamāt Nomocīt
nomočīt Nomocīt
nomūdīt Nomocīt
nomušīt Nomocīt
noņurīt Nomocīt
nozadināt Nomocīt
piemušķīt Nomocīt
karcināt Nomocīt ar jautājumiem, nopratināt
nomāžināt Nomocīt nodarbinot nevērtīgā, bezjēdzīgā darbā
nogalēt Nomocīt, izmocīt
nokārst Nomocīt, izmocīt
saspīdzināt Nomocīt, izmocīt
sadrellēt Nomocīt, izmocīt, nonāvēt
nozurināt Nomocīt, līdz nāvei mocīt
noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt
nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt
aizbeigt Nomocīt, nogurdināt
nomurdzināt Nomocīt, nokausēt
nomurināt Nomocīt, nokausēt
nomurīt Nomocīt, nokausēt
nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut
jedināt Nomocīt; mocīt, nelikt mierā
aizbeigties Nomocīties
izmuities Nomocīties
mūčīties Nomocīties
nokamoties Nomocīties
nokarpīties Nomocīties
nokārpīties Nomocīties
noķipāties Nomocīties
nolietāties Nomocīties
nomudzīties Nomocīties
nomurināties Nomocīties
nomurīties Nomocīties
nomurkšīties Nomocīties
piemocīties Nomocīties
izkauties Nomocīties (ar smagu darbu)
nomužināties Nomocīties (rotaļīgā nozīmā)
izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu
noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu
izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot
izmurīties Nomocīties, ar grūtībām izkļūt
izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties
izmušīties Nomocīties, izmocīties
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties
nobeigties Nomocīties, nogurt
noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega
izeņģēties Nomocīties, nopūlēties
iznāvīties Nomocīties, nopūlēties
nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties
nožurgāties Nomocīties, nopūlēties
nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu)
mūčāties Nomocīties, strādāt
murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā
kancināties Nomocīties, taupīgi apieties
nosamočities Nomocīties; nopūlēties
izmuris Nomocīts
samoklis Nomocīts cilvēks
noļūris Nomocīts, bēdīgs
atāvīties Nomocties, nopūlēties
augšā Nomodā
kāja Nomodā
modā Nomodā
nobudu Nomodā
piemodā Nomodā
apzinātība Nomoda stāvoklis, kurā notiek pašrefleksija
kājiens Nomods
nomodība Nomods; modrība
abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai
nomūdzīt Nomudzīt
apmukt Nomukt
nošmaukties Nomukt
nosmukt Nomukt
nomuļināt Nomuļāt
nomuļīt Nomuļāt
nomūlāties Nomuļāties (1)
nomullāties Nomuļāties (1)
nomoļļāties Nomuļļāties
nomūļāties Nomuļļāties
nomurkšķināt Nomurkšķēt
nodundot Nomurmināt
nodundurēt Nomurmināt
nodundurot Nomurmināt
nomermelēt Nomurmināt
nomurminēt Nomurmināt
nomurmulēt Nomurmināt
nopumpināt Nomurmināt
nopurpuļot Nomurmināt
nogruģināt Nomurmināt pie sevis kaut ko
noburbināt Nomurmināt, nobubināt
nomūžināt Nomušīt
nomušķīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt
nomužināt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt
nomužīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt
nomutīt Nomutēt
nomutot Nomutēt
nomizēt Nomuzt
nomizt Nomuzt
pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to)
laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā
sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm)
aizvarzāt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt
aizvaržāt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt
aizvaržīt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt
sadraudzēties Nonākt, draudzīgās attiecībās (ar kādu); kļūt draugiem
pagūt Nonākt, ierasties laikā
paspēt Nonākt, ierasties laikā
uzspēt Nonākt, ierasties laikā
aizklungāt Nonākt, klaiņojot apkārt, aizvilkties
aizvandīties Nonākt, kustoties šurpu turpu
sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā
tapt Nonākt, nokļūt; [tikt]{s:1692}
sanīsties Nonākt, parasti ļoti, naidīgās attiecībās (ar kādu)
iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos)
aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos)
aizskraidelēt Nonākt, skraidot šurpu turpu
aiztapt Nonākt, tikt, nokļūt
kļūt Nonākt; nokļūt
galot Nonāvēt
mirdīt Nonāvēt
nolikt gar zemi Nonāvēt
dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Nonāvēt
raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Nonāvēt
triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Nonāvēt
aizraidīt uz elli Nonāvēt
nokult Nonāvēt
noluncīt Nonāvēt
nomušīt Nonāvēt
nonāvināt Nonāvēt
nostiept Nonāvēt
nozūmēt Nonāvēt
pārcirst Nonāvēt
patērēt Nonāvēt
piebeigt Nonāvēt
piegalēt Nonāvēt
zniebt Nonāvēt
žņiebt Nonāvēt
durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut
novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku)
nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku)
nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni
nobeigt Nonāvēt (cilvēku)
nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot
nobeigt Nonāvēt (dzīvnieku)
kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu)
nogāzt Nonāvēt (par lodi)
nolikt Nonāvēt (parasti nošaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu)
noriet Nonāvēt (parasti par vilkiem, suņiem)
nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu)
noindēt Nonāvēt ar indi
nožurbīt Nonāvēt ar neasu nazi
apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem)
nodurstīt Nonāvēt, atkārtoti durstot
žņurīt Nonāvēt, nokaut
nokaut Nonāvēt, noslepkavot
nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot
kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa
nonāvināties Nonāvēties
nosanāvēties Nonāvēties
noindēties Nonāvēties ar indi
nogalēties Nonāvēties; nomirt
mūkuzāle Noneja - skarblapju dzimtas ģints ("Nonea")
nonea Nonejas
tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš
dilot Nonēsāt
nonesāt Nonēsāt
sadranckāt Nonēsāt
nodrīskāt Nonēsāt, apvalkāt
satupelēt Nonēsāt, nomīdīt (zeķi)
atdeldēt Nonēsāt, novalkāt
nobrakalēt Nonēsāt, novalkāt
nošļurkāt Nonēsāt, novalkāt
noplūderēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt
noplūrēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt; noplūderēt
nokamot Nonēsāt, novazāt, pārslogot
nodranckāt Nonēsāt; novalkāt
iznesas Nonēsātas drēbes
iznēsas Nonēsātas drēbes
iznasāties Nonēsāties
nodrekšķēties Nonēsāties
noļenkarāties Nonēsāties, kļūt noskrandušam
noplūrēties Nonēsāties, novalkāties; nobružāties
izvaza Nonēsāts apavs
apvalks Nonēsāts apģērba gabals
podas Nonēsāts apģērbs
nostibīt Nonest (ar pūlēm)
nostilpāt Nonest (kaut ko smagu)
nostaipīties Nonesties (1)
nonfiguratīvs Nonfiguratīvā māksla - mākslas virziens, kas reālu formu attēlojuma vietā liek ģeometriskus vai abstraktus elementus
nonerrāt Nonicināt
sanicināt Nonicināt, nopelt
izgandējis Nonīcis
mēļa Nonīcis cilvēks
pemperis Nonīcis koks
pempis Nonīcis koks
ķirla Nonīcis lops
apnicināt Noniecināt
apsmiet Noniecināt
izniekaļāt Noniecināt
iznievāt Noniecināt
izniecināt Noniecināt un iznīcināt
aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas)
apspļaudīt Noniecināt, nozākāt (parasti nepamatoti)
appānēt Noniecināt, uzskatīt par mazvērtīgu, zemu vērtēt
pejoratīvs Noniecinošs; nievājošs
noniekāt Noniekot
noļerbāt Noniekoties
notūļāt Noniekoties, nopļēgurot
noniks Nonieks
ķērnāt Nonievāt
mānēt Nonievāt
nozabulēt Nonievāt, nopaļāt
nopulgot Nonievāt, nopelt
noniuss Nonijs
nogasterēties Nonīkt
noklēmēt Nonīkt
nomadzēt Nonīkt
noņīkt Nonīkt
nosmirkt Nonīkt (netīrībā, bez kopšanas)
noķēmēt Nonīkt, apnikt
izčukstēt Nonīkt, bojāties, izjukt
nonikt Nonīkt, nobeigties
norietēt Nonīkt, nokalst, nosalt
nočubt Nonīkt, nopuņķoties
nočekstēt Nonīkt, novārgt
noklimt Nonīkt, novārgt
nokrūzāt Nonīkt, novārgt, neaugt uz augšu
nogaist Nonīkt, pagrimt
apčurēt Nonīkt, panīkt
apkverpt Nonīkt, panīkt
nomuldēt Nonīkt, veltīgi nogaidīt (visu laikposmu)
noklimties Nonīkties, novārgt
nolaisties Nonirt
notūļot Nonoekoties, nopļēgurot
norentēt Nonomāt (parasti saimniecību, zemi)
saņemt Nonomāt, noīrēt
nonpareille Nonparelis
krēslis Noņemams ratu sēdeklis ar atzveltni
siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma
amocija Noņemšana, atņemšana
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru
nokārnīt Noņemt
nonemt Noņemt
noņimt Noņemt
nosegt Noņemt (ko uzsegtu, pārsegtu)
skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas)
nojemt Noņemt (nost)
nonimt Noņemt (par krējuma nosmelšanu no piena)
drebt Noņemt (pelavas, kas pārklājušās pār izsijātiem zirņiem)
amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot
izmaut Noņemt (zirgam) iemauktus
atvākāt Noņemt aizvākojumus pilnajām medus kārēm
nokubināt Noņemt apsegu
notakelēt Noņemt buras; noņemt visu takelējumu
atslogot Noņemt daļu smaguma
novākoties Noņemt galvassegas
atgrimēt Noņemt grimu
nogrožot Noņemt grožus
izkāmēt Noņemt kameņu medu no šūnām
atkrāsot Noņemt krāsu
novaiņagot Noņemt līgavas vainagu
novērt Noņemt nost (ko uzvērtu)
nooglīt Noņemt ogli
kamarot Noņemt pienam krējumu
kreinīt Noņemt pienam krējumu
kriet Noņemt pienam krējumu
šķilināt Noņemt priedei sveķus
sbločiķ Noņemt pulksteni u. tml.
noputēt Noņemt putas
noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam)
noputenēt Noņemt putas no viruma
noputināt Noņemt putas no viruma
atseglot Noņemt seglus
noseglot Noņemt seglus (parasti zirgam)
noņemties Noņemt sev (ko)
nosegties Noņemt sev nost (ko uzsegtu)
atslodzīt Noņemt slogu; atslogot
noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas
noķēpāt Noņemt virskārtu
nogalēt Noņemt, aizvākt smaili, galotni
nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu)
sdrjučiķ Noņemt, atņemt
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj)
noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas); arī samazināt
attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas)
pārkraistīt Noņemt, nosmelt (krējumu no sarūguša piena virsas)
nogūbāt Noņemt, novākt; arī noslēpt
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur)
nojemties Noņemties
bāboties Noņemties ar sievietēm
cakināties Noņemties ar sīkumiem
mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties
MHOTY Noņemu cepuri tavā priekšā (angļu "my hat's off to you"; īsziņās)
noņirkstēt Noņirkšķēt
noņirkstināt Noņirkšķināt
nočīpstināt Noņurcīt
noņurkot Noņurcīt
noņurdzīt Noņurcīt (2)
nožulināt Noņurcīt (2)
noknukšēt Noņurdēt
noknukšēties Noņurdēt
noknukšķēt Noņurdēt
noknukšķēties Noņurdēt
noņurdēties Noņurdēt (2)
nomuļļāt Noņurdēt bārdā
novirt Noņurdēt bārdā
noņerīt Noņurīt
noņurkstēt Noņurkšķēt (1)
noņurkstēt Noņurkšķēt (2)
notaisīt Noorganizēt
uzcelt Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā)
noošņāt Noostīt
noošņāties Noostīties
nopakaļis Nopakaļ (1)
nopakaļš Nopakaļ (1)
nopakaļis Nopakaļ (2)
nopakaļš Nopakaļ (2)
nopakaļu Nopakaļis
nopakstēt Nopakšķēt
nopokšēt Nopakšķēt
nopaļas Nopaļa
nomānēt Nopaļāt
noparzāt Nopaļāt
nopēļot Nopaļāt
saskundēt Nopaļāt
nopumpt Nopampt
nolempēt Nopēdāt
sapēdot Nopēdot (1)
nopekšināt Nopēdot, nobradāt
nopekot Nopekāt
nopekstēt Nopēkšēt
nopēkstēt Nopēkšķēt
nomaut Nopeldēt
nodžumpīt Nopeldēties
nomūdāt Nopeldināt
N. Nopelni, goda nosaukumos
N. b. k. d. Nopelniem bagātais kultūras darbinieks
N. b. m. d. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks
N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks
N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks
N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks
podņaķ Nopelnīt
dapelnīt Nopelnīt (ko) papildus
sadzīt Nopelnīt (parasti ar grūtībām)
izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu)
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei)
nopelnums Nopelns
izpānīgs Nopēlošs, izvēlīgs, iedomīgs
noļarvāt Nopelt
nolikt Nopelt
nozaimāt Nopelt
samānēt Nopelt
apļarvāt Nopelt (kādu)
apskundēt Nopelt, appelt
piesmoķēt Nopelt, apsmiet
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu
apsmādēt Nopelt, noniecināt
nosmādēt Nopelt, noniecināt; apsmādēt
appaļāt Nopelt, paļāt, apmelot
appelt Nopelt, pelt, paļāt
nopaļa Nopelta meita
nopelīte Nopelta meita; nopaļa
izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots
apskundiņš Nopēlums
nopaļas Nopēlums
paļa Nopēlums
smāde Nopēlums
notunturēt Nopenterēt
nomaksams Noperams
nopārslot Nopērslāt
nopērslot Nopērslāt
aizdauzīt Nopērt
apstērķēt Nopērt
atbungāt Nopērt
atdesēt Nopērt
atlupcavāt Nopērt
atpērt Nopērt
atslānīt Nopērt
desēt Nopērt
ielapot Nopērt
ielaupīt Nopērt
ielepsīt Nopērt
iemekšīt Nopērt
iemielot Nopērt
iešaust Nopērt
izknallēt Nopērt
izkoizāt Nopērt
izkoskāt Nopērt
izkuldināt Nopērt
izkult Nopērt
izpogāt Nopērt
izšautēt Nopērt
izšautīt Nopērt
izsloksnēt Nopērt
izsmeltēt Nopērt
izverzēt Nopērt
izvietēt Nopērt
izžagarot Nopērt
nobleijāt Nopērt
nobozēt Nopērt
nodesēt Nopērt
nodraskāt Nopērt
nodrāstēt Nopērt
noģērēt Nopērt
nograizīt Nopērt
nokārst Nopērt
nokāst Nopērt
nokātavāt Nopērt
nokazāt Nopērt
nokazot Nopērt
noklapēt Nopērt
noklāstīt Nopērt
noknozāt Nopērt
nokristīt Nopērt
nokult Nopērt
nolaicīt Nopērt
nolanckāt Nopērt
nolāpīt Nopērt
nolazdot Nopērt
nolencēt Nopērt
nolosmot Nopērt
noluncīt Nopērt
nolupīt Nopērt
nomērīt Nopērt
nomērot Nopērt
nomielot Nopērt
nomietēt Nopērt
nomilzt Nopērt
nomizēt Nopērt
nomizot Nopērt
nomozēt Nopērt
nonoskāt Nopērt
noosāt Nopērt
nopačāt Nopērt
nopicināt Nopērt
nopincot Nopērt
noplaunāt Nopērt
nopleitēt Nopērt
norieķēt Nopērt
noriekst Nopērt
nošaust Nopērt
nosildīt Nopērt
noskārdēt Nopērt
noskrotēt Nopērt
noskutelēt Nopērt
noslaistīt Nopērt
noslāpēt Nopērt
noslodzīt Nopērt
noslogāt Nopērt
noslopēt Nopērt
noslotēt Nopērt
nosmalīt Nopērt
nosmalstīt Nopērt
nosmeltēt Nopērt
nošņorēt Nopērt
nosovarāt Nopērt
nosovarot Nopērt
nostēkāt Nopērt
nostēķēt Nopērt
nostibāt Nopērt
nostibet Nopērt
nostilpēt Nopērt
nostrepēt Nopērt
nostrieblāt Nopērt
nostrostēt Nopērt
nostrutēt Nopērt
nosukāt Nopērt
nosutināt Nopērt
nosvaipīt Nopērt
nosvecēt Nopērt
nosvetēt Nopērt
nosviept Nopērt
nosvoipīt Nopērt
notalcīt Nopērt
notalzīt Nopērt
notalznīt Nopērt
notaskāt Nopērt
notaukšēt Nopērt
notaukšķēt Nopērt
notērst Nopērt
noteskāt Nopērt
notest Nopērt
notēst Nopērt
notēst Nopērt
notēvot Nopērt
notiekt Nopērt
notrēst Nopērt
novamzīt Nopērt
novanckāt Nopērt
novārīt Nopērt
novaskot Nopērt
noveksēt Nopērt
novelēt Nopērt
novencēt Nopērt
noventēt Nopērt
novietēt Nopērt
nozaltēt Nopērt
nozeldināt Nopērt
noziepēt Nopērt
nozipāt Nopērt
nozlotēt Nopērt
nozolēt Nopērt
nozotēt Nopērt
nozventēt Nopērt
nozvieķēt Nopērt
pakātavāt Nopērt
pamielot Nopērt
pamizot Nopērt
pārsvētīt Nopērt
piekandavot Nopērt
piemizāt Nopērt
piesmalstīt Nopērt
piestrostēt Nopērt
sabimbāt Nopērt
saērcēt Nopērt
saklaustīt Nopērt
samaistīt Nopērt
samaltīt Nopērt
samielot Nopērt
saslonīt Nopērt
sasmeltēt Nopērt
sasuksnīt Nopērt
sasvaipīt Nopērt
sasvecēt Nopērt
satalzīt Nopērt
satauvēt Nopērt
saurkņīt Nopērt
savāļot Nopērt
sazeltīt Nopērt
sazlanķēt Nopērt
sazloķēt Nopērt
sazolēt Nopērt
uzēvelēt Nopērt
uzmeijot Nopērt
uzskaitīt Nopērt
uzstrostēt Nopērt
nozilināt Nopērt (1)
sapipkāt Nopērt (ar pātagu)
nostēnīt Nopērt (ar rīksti)
noelvēt Nopērt (bērnu)
noļengāt Nopērt (bērnu)
novicot Nopērt (parasti ar vicu)
iepērt Nopērt (parasti mazliet)
nopičāt Nopērt (pirtī ar pirtsslotu)
nosiksnāt Nopērt (pirtī)
nodriepēt Nopērt ar driepi (cietu, darvotu virvi)
ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti
samietot Nopērt ar nūju
izpipkāt Nopērt ar pātagu
nopipkot Nopērt ar pātagu
nopleknēt Nopērt ar plekni
izpletnēt Nopērt ar pletni
nošmeitēt Nopērt ar rīksti
novēzēt Nopērt ar rīksti
nožekstēt Nopērt ar rīksti
nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu
nosiksnāt Nopērt ar siksnu
atvicēt Nopērt ar vicu
novicāt Nopērt ar vicu
izžagarēt Nopērt ar žagariem
nožagarēt Nopērt ar žagariem
nožagarot Nopērt ar žagariem
uzecēt Nopērt kādu
noslenēt Nopērt līdz nemaņai
izkantēt Nopērt, iekaustīt
sabozēt Nopērt, iekaustīt
sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu
sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut
iepogāt Nopērt, izpērt
izkazāt Nopērt, izpērt
nopeksēt Nopērt, nosist
nopeksnēt Nopērt, nosist
attaušķēt Nopērt, noslānīt
nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu)
samizot Nopērt, parasti stipri
sapērt Nopērt, parasti stipri
samilnāt Nopērt, piekaut
sadrasēt Nopērt, sadauzīt
sabumbīt Nopērt, sapērt
sakazāt Nopērt, sapērt
salazdot Nopērt, sapērt
uzkniedēt Nopērt, uzdot ar žagaru
atkult Nopērt; arī piekaut
desīt Nopērt; desēt
sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt
uzpīnēt Nopērt; sabārt
sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut
nopičāties Nopērties
nosapērties Nopērties (pirtī)
nosiksnāties Nopērties (pirtī)
noslodzīties Nopērties (pirtī)
noslopēties Nopērties (pirtī)
nožekstēties Nopērties (pirtī)
novicoties Nopērties ar pirtsslotu
tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība
nopietnai Nopietni
notieši Nopietni
serio Nopietni
serioso Nopietni
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
notiesība Nopietnība
nopietnums Nopietnība (1)
nopietnums Nopietnība (2)
nopietnums Nopietnība (3)
nopietnums Nopietnība (4)
nopietnums Nopietnība (5)
gravita Nopietnība, svarīgums
pintiķība Nopietnības trūkums
nopietnīgs Nopietns
notiesīgs Nopietns
notiess Nopietns
drēza Nopietns bāriens, rājiens
noņēmīgs Nopietns un neatlaidīgs, arī apņēmīgs
liedeņš Nopietns, kārtīgs, labs (par cilvēkiem)
stūrnaws Nopietns, stingrs
seriozs Nopietns, uzticams
nopikāt Nopikot ar sniegu
nosapikāties Nopikoties
nopīkstēties Nopīkstēt (1)
nopiķēt Nopiķot, pārklāt ar piķi, apsmulēt
nostrukt Nopilēt
nolāsēt Nopilēt (kur, uz kā)
nolāsot Nopilēt (kur, uz kā)
nokrist Nopilēt (piemēram, par lāsēm); noritēt (par asarām)
norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.)
nolasēt Nopilēt, nosūkties
aplasēt Nopilināt
nolāsināt Nopilināt
nostrucināt Nopilināt
nolasināties Nopilināties
nopeņķēties Nopiņķēties
noandelēt Nopirkt
nonemt Nopirkt
notirgot Nopirkt
uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt
appirkt Nopirkt (daudz vai visu)
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu)
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
dapirkt Nopirkt (ko) papildus
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu)
nosolīt Nopirkt izsolē
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu)
izmaksāt Nopirkt par saviem līdzekļiem (ēdienu, dzērienu) un pacienāt kādu
nopirkties Nopirkt sev (ko)
dasapirkties Nopirkt sev (ko) papildus
pajemt Nopirkt, iegādāties
paņemt Nopirkt, iegādāties (ko)
notiekt Nopirkt, iegūt
iepirkums Nopirktie produkti, preces
pirkums Nopirkto produktu, preču u. tml. kopums
nopirdēties Nopirsties
nomastīt Nopīt
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai)
noplāt Noplādīt
nolākstīt Noplaiksnīt
nolatīt Noplaiksnīt
nopliksnēt Noplaiksnīt
nolātīties Noplaiksnīties
noplaikšīties Noplaiksnīties
noplātīties Noplaiksnīties
nošauties Noplaiksnīties
nopļaikšķināt Noplaikšķināt
noplaikšķēt Noplakšķēt
noplakšēt Noplakšķēt
nosēst Noplakt
nočubt Noplakt, sablīvēties, nozvelties
noplančāties Noplančoties
noplarkšēt Noplarkšķēt
noplātāt Noplātīt
noplatīt Noplātīt
nokvēlināt Noplaucēt
sakveldēt Noplaucēt
noplucināt Noplaucēt (1)
nobrucināt Noplaucēt (2)
noplucināt Noplaucēt (2)
nobreijāt Noplaucēt (miltus, putraimus)
uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša
nobraucināt Noplaucēt, nobrucināt (ādu, matus)
nobrucināties Noplaucēties
nosašmucināties Noplaucēties
nopļaukšķēt Noplaukšķēt
nopļaukšķēties Noplaukšķēt
nopļaukstēt Noplaukšķēt
nosmīkstēt Noplaukšķēt, noplīkšķēt
noplēnot Noplēnēt
noplēnoties Noplēnēt
abrumpēt Noplēst
nočinkāt Noplēst
noņerbot Noplēst
nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu)
nostērbelēt Noplēst drēbes līdz stērbelēm
kaskāt Noplēst egles mizu
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi)
noģickāt Noplēst, nodīrāt
drauzāt Noplēst, nodrāzt
drauznāt Noplēst, nodrāzt, nokasīt
nodrikšķināt Noplēst, nolauzt, noplūkt
nomaikt Noplēst, nomaukt
nozuņģēt Noplēst, noplūkt
novirgāt Noplēst, noraut
nodirknīt Noplēst, noskrāpēt
noģerīt Noplēst; ar grūtībām nogriezt
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2
kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam)
virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums
šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele
driksna Noplēsta vai nomizota koka miza
ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā
lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs
revulsija Noplēšana
noraujas Noplēšana, pakulu atlikumu noņemšana no linu susekļa
applicināt Noplicināt
nopleikāt Noplicināt
nopļicināt Noplicināt
noplicīt Noplicināt
saplicināt Noplicināt
noplienēt Noplicināt (1)
nodzīt Noplicināt (augsni)
noliesināt Noplicināt (augsni)
nosūkt Noplicināt (augsni)
drone Noplicināta papuve
noplicīties Noplicināties
plikne Noplicināts lauks
nopleikšķēt Noplīkšķēt
nopļīkstēt Noplīkšķēt
nožmekšēt Noplīkšķēt (piemēram, sitot ar pletni, pātagu)
nošļaikstēt Noplīkšķēt, noblīkšķēt
noplikšināt Noplikšķināt
nopļīkšķināt Noplīkšķināt
nopļikstināt Noplīkšķināt
noplikšināt Noplīkšķināt (pātagu)
nopliķot Nopliķēt
noņerbis Noplīsis
noņurmis Noplīsis
skārbains Noplīsis
lampaža Noplīsis apģērba gabals
ļempata Noplīsis apģērba gabals
ņārbains Noplīsis, applīsis
skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu)
skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals
plušķis Noplīsis, nekopts cilvēks
skārbans Noplīsis, noskrandājis apģērbs
noņērbis Noplīsis, noskrandis
lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals
nolupatājies Noplīsis, skrandains
nodrikst Noplīst
noloskāties Noplīst
noņerbot Noplīst
noplusnēt Noplīst
notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam
aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst)
notrikmanēt Noplītēt
applītēt Noplītēt, izšķērdēt
nošēkāt Noplītēt, izšķērdēt
notrillināt Noplītēt, izšķērdēt naudu
notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu
nopinckot Noplītēt, nodzert
noplīvināt Noplivināt
noplīvinēt Noplivināt
notrīsināt Noplivināt
novēdīt Noplivināt
noplancāties Noplivināties
noplederēt Noplivināties
noplidinēties Noplivināties
noplīvēt Noplīvot
noplivot Noplīvot
apmucis Noplucināta vieta, brūce
sabrucināties Noplucināties
pluzna Noplucis cilvēks
žiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks
žņiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks
plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks
nožļurgžņāt Noplūkāt
novillāt Noplūkāt, pamatīgi plūkt
nopļukstēt Noplukšķēt
noplūkāt Noplukt
noplukties Noplukt
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus)
aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai)
atplūkt Noplūkt (no kā)
applucināt Noplūkt (putnam) spalvas; pavirši noplucināt
nolīgāt Noplūkt linus (kādā platībā)
nopekstēt Noplukt, kļūt netīram
atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam
atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt
apspraukt Noplūkt, nolauzt
salupīt Noplūkt, nolobīt (lielāku daudzumu)
šķibēt Noplūkt, nomizot, nodzenāt (zarus)
šķibināt Noplūkt, nomizot, nodzenāt (zarus)
noplekstēt Noplukt, nonīkt, netīram kļūt
noerbīt Noplūkt, noraut (linus)
nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas)
nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā)
pieplēsties Noplūkt, saplūkt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; noplūkt, saplūkt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu)
ķenka Noplukusi ķēve
plucka Noplukusi sieviete
noplonkšēt Noplunkšķēt
nopļunkšēt Noplunkšķēt
nopļunkšķēt Noplunkšķēt
nopļunkstēt Noplunkšķēt
noplūskāt Nopluskāt
noņarbt Nopluskāties
nopluscis Nopluskis
noplušķis Nopluskis
nogvelzt Nopļāpāt
nokalbīt Nopļāpāt
nolarkšēt Nopļāpāt
nomēļāt Nopļāpāt
nomutēt Nopļāpāt
noparkšēt Nopļāpāt
noparkšķēt Nopļāpāt
noplakšēt Nopļāpāt
nopļakšēt Nopļāpāt
noplarkšēt Nopļāpāt
nopļekšēt Nopļāpāt
noplekšēt Nopļāpāt
nopļekšķēt Nopļāpāt
nopļeparāt Nopļāpāt
nopļeperēt Nopļāpāt
nopļepinēt Nopļāpāt
noplokšēt Nopļāpāt
noporkšēt Nopļāpāt
noporzāt Nopļāpāt
nošļerkstēt Nopļāpāt
notarkšēt Nopļāpāt
notarkšķēt Nopļāpāt
noterkšēt Nopļāpāt
noterkšķēt Nopļāpāt
nopļekšināt Nopļāpāt, nočalot
nopļekšķināt Nopļāpāt, nočalot
noplukšēt Nopļāpāt, notērēt laiku
noplukšķēt Nopļāpāt, notērēt laiku
nopasakot Nopļāpāt, notērzēt
noterzāt Nopļāpāt, notērzēt
nolorkšēt Nopļāpāt; nolarkšēt
apcirpt Nopļaut
nocirst Nopļaut
noendelēt Nopļaut
nogāzt Nopļaut
noguldīt Nopļaut
nolikt Nopļaut
novārīt Nopļaut
nozvejot Nopļaut
nozventēt Nopļaut
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt)
izpļaut Nopļaut (daudz vai visu)
nopļaustīt Nopļaut (īsu zāli vai ierobežotu pļaujamo platību)
atpļaut Nopļaut (no malas); appļaut (lauka malas)
nomizot Nopļaut (parasti enerģiski, intensīvi)
novejot Nopļaut (slikti izaugušu zāli)
piepļaut Nopļaut papildus (kādu platību)
dapļaustīt Nopļaut to, kas palicis nenopļauts ar pļaujmašīnu
appļaut Nopļaut virsējo daļu
apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem
nosmaļīt Nopļaut, nocirst
noķolēt Nopļaut, nogriezt, nocirpt
pļāva Nopļautā labība vai siens
griezinājs Nopļauta pļava
nopļāvas Nopļauta raža; appļāvības
miena Nopļauta, izmirkusi, vēja izpūsta labība
kvietaine Nopļauts kviešu lauks
druvājs Nopļauts labības lauks
puplājs Nopļauts pupu lauks
ābolājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks
emolājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks
abulinājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks; āboliņa lauks
kviesaite Nopļauts un novākts kviešu lauks
āboliņstirpa Nopļauts un stirpā žāvēšanai sakrauts āboliņš
zirenājs Nopļauts zirņu lauks
ābolaine Nopļauts, novākts āboliņa lauks
pupaine Nopļautu pupu lauks; pupājs; pupāja
pārdzenāt Nopļautu sienu vai labību žāvējot ārdīt (3)
zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa
nodūzenēt Nopļēgurot
nošļampāt Nopļēgurot
nopļerkstēt Nopļerkšēt
nopumpāt Nopogāt
noskārdēt Nopostīt
noskrambāt Nopostīt, nomaitāt labības laukus
paģisties Noprast
nojēgt Noprast, apjēgt
atbilži Nopratināšana
izpratināt Nopratināt
sataprināt Nopratināt (daudzus)
pārtrimdīt Nopratināt (dažus)
tauvināt Nopratināt, noklaušināt
iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski)
notīdāt Nopratināt, pakļaut nopratināšanai
nodigderēt Nopresēt
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu
nosapriecāties Nopriecāties
honorants Noprotestēta vekseļa apmaksātājs; goda maksātājs
nopudravāt Nopūderēt
izapudravāties Nopūderēties
nosapudravāties Nopūderēties
nopukstēties Nopukoties
nopuktēties Nopukoties
nopukšināt Nopukšķēt
nopukšķināt Nopukšķēt
aizajemšana Nopūlēšanās
nopulierēt Nopulēt
nopūlināt Nopūlēt, nogurdināt
mežģīt Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli)
čignīties Nopūlēties
elmēties Nopūlēties
izmuzikāties Nopūlēties
izstirkāties Nopūlēties
kaulēt Nopūlēties
murkšīties Nopūlēties
noāpēties Nopūlēties
noburties Nopūlēties
nočiknīties Nopūlēties
nodučīties Nopūlēties
noencēties Nopūlēties
nokakarēties Nopūlēties
nokāmerēties Nopūlēties
nokūsnīties Nopūlēties
nolauzīties Nopūlēties
nomudīties Nopūlēties
nomujāties Nopūlēties
nosajaukties Nopūlēties
nosapūlēties Nopūlēties
nosatamities Nopūlēties
nosvīdēties Nopūlēties
peķoties Nopūlēties
smaļīt Nopūlēties
staklēties Nopūlēties
stignīties Nopūlēties
stiknīties Nopūlēties
timerēties Nopūlēties
valtēties Nopūlēties
pamujāties Nopūlēties (kādu laiku) bez panākumiem
izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi)
noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.)
atsasisties Nopūlēties ar kādu darbu, parasti līdz nogurumam
izaklapatēties Nopūlēties ar ko
urināt Nopūlēties ar nesekmīgu darbu
nobakarēties Nopūlēties ar nevajadzīgu darbu
nomačāties Nopūlēties bez rezultātiem
dāšīties Nopūlēties, ālēties
karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties
karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties
karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties
korpēties Nopūlēties, nomocīties
nomuit Nopūlēties, nomocīties
nomuities Nopūlēties, nomocīties
nopurgāties Nopūlēties, nomocīties
urpēties Nopūlēties, nomocīties
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot)
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu
nodēlīties Nopūlēties, noņemties
atsamīties Nopūlēties, noņemties ar ko
nojūdīties Nopūlēties, noskrieties (2)
gnaizēties Nopūlēties, nostrādāties
sasturāties Nopūlēties, nostrādāties
sturāties Nopūlēties, nostrādāties
nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties
ķipāties Nopūlēties, pārstrādāties
kamacīties Nopūlēties, rūpēties
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot
appulgot Nopulgot, nomelnot ar ļaunām valodām
apzaimot Nopulgot, nozaimot
nopurduļāties Nopurdulēties
nospurināt Nopurināt
appurināt Nopurināt (vairākus, visus augļus)
appurināt Nopurināt visapkārt
nosakratīties Nopurināties
nosapurināties Nopurināties
zvīlēt Nopurināties
noskurināties Nopurināties (par dzīvniekiem)
brūzulēties Nopurināties (par putnu, kurš samircis)
saspurināties Nopurināties, nodrebināties
nopuršķēt Nopurkšķēt
nopuršķēties Nopurkšķēties
izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu)
iesūkstīties Nopūsties
nodusēt Nopūsties
nodusēties Nopūsties
nodust Nopūsties
nosapūsties Nopūsties
notosties Nopūsties
uzduzot Nopūsties
nokusnīt Nopūsties, novaidēties
nokusnīties Nopūsties, novaidēties
nopuškāt Nopušķot
nopuškot Nopušķot
nopuškoties Nopušķoties
sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti
nopuvēt Nopūt
atdrunēt Nopūt, atpūt
atdrupēt Nopūt, atpūt
attrepēt Nopūt, atpūt
attrūdēt Nopūt, atpūt
attrusēt Nopūt, atpūt
attrust Nopūt, atpūt
nodrunēt Nopūt, atpūt
nokulot Nopūt, atpūt
nopūtiens Nopūta
nospūta Nopūta
pūta Nopūta
sospiro Nopūta, cezura, īsa pauze
tosiens Nopūta, stenējiens, elsiens
steniens Nopūta, vaids
tusns Nopūta, vaids
noputis Noputējis
nokūpēt Noputēt (1)
stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks
nostruvēt Nopūžņot
mežnora Nora mežā
gabieža Nora, atmata
apariņš Nora, atmata, kas lemta apstrādāšanai
marona Nora, tīrelis
cikl- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni
ciklo- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni
cirs- Norada uz vēnas paplašinājumu
cirso- Norada uz vēnas paplašinājumu
pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais
vairāk- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki
norād. Norādāmais (vietniekvārds)
atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml. parasti zinātniskos tekstos)
ataka Norāde nošu tekstā tūlīt, bez pārtraukuma pāriet uz skaņdarba nākošo daļu (vai posmu)
Ld. Norāde uz ierobežotu atbildību pie firmas nosaukuma (angļu "Limited")
drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa
dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt)
indicijas Norādījumi, zīmes, aizdomas
norād. Norādījums
ordinario Norādījums atjaunot spēles resp. izpildījuma pamatveidu
adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums
indikācija Norādījums par to, kādos gadījumos ieteicams attiecīgais terapeitiskais paņēmiens, ārstēšanas veids, medikaments
cif-klauzula Norādījums pirkuma līgumā vai korespondencē par cenu, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija
arco Norādījums spēlēt ar lociņu pēc iepriekšējā "pizzicato" spēles posma
muta Norādījums timpāniem, mežragiem, trompetēm, klarnetēm mainīt skaņojumu
mirza Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda
attacca Norādījums uz spēju, pēkšņu tempa maiņu vai pāreju bez pārtraukuma uz jaunu skaņdarba daļu
pousse Norādījums vadīt lociņu no lejas uz augšu
uzsūdzība Norādījums, apsūdzīna
aizrādījums Norādījums, padoms
pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai)
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle
vairot Norādīt
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1)
ierādīt Norādīt (kas jādara)
ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots
iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu)
pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība)
apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu
adresēt Norādīt objekta atrašanās vietu
apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt)
zīķēt Norādīt, cieši skatīties
aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai
aizmeldināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai
pravīt Norādīt, noteikt kārtību
nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles)
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi
iz Norādu uz rīku, līdzekli, ar ko tiek veikta darbība
noragas Noraga ("Pimpinella")
norātni Noraga (1)
noartni Noragas
pimpinella Noragas
suņķērmeles Noragas
suņķimenes Noragas
noartnes Noragas ("Pimpinella")
norātnes Noragas ("Pimpinella")
morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā
noraibot Noraibināt
aversija Noraidījums
noraide Noraidījums
atteikt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atsacīt
liegt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atteikt
atsacīt Noraidīt bildinājumu
atteikt Noraidīt bildinājumu
atsacīt Noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. tml.; atteikt
abjudicēt Noraidīt sūdzību
atkāpināt Noraidīt, atraidīt
izgāzt Noraidīt, neatzīt
atsacīties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.)
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.)
negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko)
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu
gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2)
repulsīvs Noraidošs, atturīgs
aizliedzīgs Noraidošs, nelaipns
atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas)
kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs
smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs
notokšt Noraizēties
sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties
nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam
Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā
nokopēt Norakstīt
nospiest Norakstīt (no kāda, piem., mājasdarbu)
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros
skrībelētājs Norakstītājs
spiedējs Norakstītājs (parasti skolā)
nokast Norakt (2)
nomaukt Norakt (kartupeļus)
nokast Norakt (kartupeļus), novākt
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt
noraki Norakta vieta, piem., kartupeļu laukā, norakumi
norantēt Norantīt
nodreselēties Norāpties
nosarāpties Norāpties
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
normala Noras mala
normalis Noras mala
normale Noras mala; normala
norasāt Norasot
sarasot Norasot, parasti pilnīgi
kanģerēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
kaņģēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
kaņģierēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām
kaņģerēt Norāt bērnus, lai nemaisās pa kājām
pārsunīt Norāt, bārt
noķīvēt Norāt, izbārt
nosuņķēt Norāt, nolasīt morāli
pārsaukt Norāt, nopelt; arī apsaukt
notērpināt Norāt, sabārt, arī nopērt
nobrīdēt Norāt, sarāt
pārjemt Norāt, sarāt
nopātarot Norāt, strostēt (kādu)
noštuidīt Norāt; ar vārdiem nomierināt
iztērpināt Norāt; izbārt; izpērt
nopilināt Noraudāt
nopimparāt Noraudāt
nopinkšēt Noraudāt
nopinkšķēt Noraudāt
noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt
nobimbāties Noraudāties
nobingāties Noraudāties
nobrēkt Noraudāties
nopidelēties Noraudāties
nopiļļāties Noraudāties
nopimparāties Noraudāties
nopinkšēties Noraudāties
nopinkšķēties Noraudāties
nopiņņāties Noraudāties
nosaraudāties Noraudāties
nožļurgāties Noraudāties (1)
novēkšināt Noraudināt
apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu)
staccando Noraujot skaņas
atadīt Noraukt
nonērt Noraukt
noraut Noraukt
notraust Noraust (1), notraukt (1)
novicēt Noraust, notraukt (ar vicu)
notrausties Norausties
nostirināt Noraustīt kājas
nosaraustīties Noraustīties
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot
apraut Noraut (daudz vai visu)
atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā)
punīt Noraut, aizvest
apsnapstēt Noraut, nograuzt visapkārt
tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas)
noknietēt Noraut, nolasīt (ogas)
noģirģāt Noraut, noplēst
nopušķīt Noraut, noplūkt
zaļrauts Norauts, nenogatavojies auglis
norevēt Noravēt
aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt
iestrāde Noregulēšanās, nepieciešamā ātruma, kustīguma u. tml. iegūšana darbojoties (ierīcei)
nopravīt Noregulēt
iestellēt Noregulēt (aparātu, mehānismu)
notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai
noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām
nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai
nolievēt Noregulēt buras, lai laiva virzītos norādītajā virzienā
fokusēt Noregulēt objektīva fokusa garumu asa attēla iegūšanai kadrā vai uz ekrāna
adjūstēt Noregulēt vai savest kārtībā kādu instrumentu
nostellēt Noregulēt, nostatīt
izregulēties Noregulēties
noreibināties Noreibināt (1) sevi; apreibināties (1)
noreibināties Noreibināt (2) sevi; apreibināties (2)
piesust Noreibt (dzerot)
apžiebt Noreibt (no tvana)
apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē)
sadullēt Noreibt no alkoholiskiem dzērieniem
norēkt Norēkties (2)
kvit Norēķinājušies; nav viens otram parādā
skontro Norēķināšanās tirgotāju starpā
noslēgt (vecus) rēķinus Norēķināties
noslēgt vecus rēķinus Norēķināties
nosarēķināties Norēķināties
nosaskaitīties Norēķināties
starpbanka Norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka
nolēse Norēķins
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību
clearinghouse Norēķinu centrāle (bankās)
NC Norēķinu centrs (piem.: Rīgas NC)
ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta
inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja
noremdēt Noremdināt
norfolks Norfolkas rikšotājs - zirgu šķirne
Norfolka Norfolkas sala - Austrālijas ārējā teritorija
NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods
NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods
jasione Norgalvītes
noderkstēt Norībēt
noreidzēt Norībēt
noribēt Norībēt
norībināt Norībēt (1)
aizalaisties Norietēt
aprietēt Norietēt
noritēt Norietēt
norietināt Norietēt (1)
noiet Norietēt (parasti par sauli)
cūksīpols Norietis; saulrietenis ("Sempervivum")
noiets Noriets
narjads Norīkojums
padroja Norīkojums
ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts maršruts un veicamais uzdevums
aizrīkot Norīkot
nokamandēt Norīkot
nokamandierēt Norīkot
norīkāt Norīkot
pariedīt Norīkot
piedalīt Norīkot
pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā
likt Norīkot (amatā, vietā)
novietāt Norīkot (darbā)
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā)
pielikt Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (kādā vietā)
likt Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā)
salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba)
pazīmāt Norīkot darbā
nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai); iecelt (amatā)
aizstāt Norīkot kā vietā, darbā
aizkomandēt Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.)
nozīmāt Norīkot, iecelt (par ko)
nozīmēt Norīkot, iecelt (par ko)
izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai
pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai
sakamandavāt Norīkot; ieviest, nodibināt kārtību
nokamāt Norikšot
nokamot Norikšot
atrimt Norimt
noremt Norimt
saremdēt Norimt
slist Norimt
norimties Norimt (1)
nosarimties Norimt (1)
norimties Norimt (2)
nostāt Norimt (kādā darbībā); pārtraukt kustības
aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī)
apklust Norimt (par parādībām dabā)
aptīkt Norimt (par parādībām dabā)
noklust Norimt (par parādībām dabā)
nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā)
nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6)
sarimt Norimt, nomierināties
pārmitēties Norimt, pārstāt
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm)
sastilt Norimt, sastingt
pārtīkt Norimt; apklust
notīkt Norimt; pārstāt
Norene Noriņa, Salacas pieteka
Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka
Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka
Norupe Noriņa, Salacas pieteka
noripinēt Noripāt
nobukurēt Noripināt, novelt
nomutuļot Noripot
noripāt Noripot
gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam)
gaita Norise (piemēram, parādībām sabiedrībā)
gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām)
reakcija Norise, darbība (organismā, tā daļās), ko izraisa kāda parādība
darbs Norise, gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.)
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise
funkcija Norise, specifiska darbība (organismā)
norist Norisēt (1)
norist Norisēt (2)
beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem)
trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi)
kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti
kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem)
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); arī veikties
sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem
iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā)
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt
rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi); intensīvi funkcionēt (par smadzenēm)
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā)
rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā)
paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi)
izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem)
pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām)
pavīties Norisināties, iet uz priekšu
pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko tādu, kas virzās)
ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu)
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams
devorācija Norīšana
radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību
dzīve Norišu, darbību kopums (sabiedrībā)
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā)
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā)
noguldzīt Norīt
nokulcināt Norīt
apguldzīt Norīt lieliem kumosiem
ģesēt Norīt, apēst
regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām
apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst)
nobirt Noritēt (par asarām)
noripot Noritēt (par asaru)
koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību
nolīt Noritēt, nopilēt (par asarām, sviedriem)
iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm)
nosaberzties Norīvēties
kaprīns Norleicīns
eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem
endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros
hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti
perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta
perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā)
aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi
eipnoja Normāla elpošana; mierīga, vienmērīga elpošana
normohromija Normāla eritrocītu krāsa, kas norāda uz normālu hemoglobīna saturu
eizitija Normāla ēstgriba
normoglikēmija Normāla glikozes koncentrācija asinīs
eipepsija Normāla gremošana
trihromatopsija Normāla krāsu redze, spēja atšķirt trīs pamatkrāsas - sarkano, zaļo un zilo
eihromatopsija Normāla krāsu uztvere
normotermija Normāla ķermeņa temperatūra
eiestēzija Normāla labsajūta
policīts Normāla lieluma polimorfonukleārs leikocīts ar hipersegmentētu kodolu
normocīts Normāla lieluma, formas un uzbūves eritrocīts
eisplēnija Normāla liesas darbība
eitrihoze Normāla matu attīstība
eimenoreja Normāla menstruācija
menoreja Normāla menstruācijas norise
homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā
ortokrāzija Normāla organisma reakcija uz medikamentiem
eiosmija Normāla ožas spēja
kardioversija Normāla sirds ritma atjaunošana, lietojot elektrisku impulsu
eidiaforēze Normāla svīšana
NTP Normāla temperatūra un spiediens (angļu "normal temperature and pressure")
eikortisms Normāla virsnieru garozas funkcionēšana
diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības
anotermija Normālais temperatūru slāņojums dabiskos ūdeņos, kad siltie slāņi augšā, saltie apakšā, un pāreja no pirmiem uz otriem ir vienmērīga
dekstrinoze Normālam metabolismam neraksturīgu polisaharīdu uzkrāšanās audos
sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja
emmetropija Normālas acs refrakcijas spēja, normāla redze
aksonopātija Normālas aksona funkcionēšanas traucējums
imperforācija Normālas atveres trūkums kā attīstības traucējums
ortergāzija Normālas funkcionēšanas stāvoklis
eikinēzija Normālas kustības spējas
hipocenestēzija Normālās labsajūtas trūkums, piem., hipohondrijā
malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai
albīnisms Normālas pigmentācijas trūkums
hondrodistrofija Normālās skrimšļu pārkaulošanās traucējums
eiperistaltika Normālas un nesāpīgas zarnu kustības
eibolisms Normālas vielu maiņas stāvoklis
eitocija Normālas, vieglas dzemdības
subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass
normaļna Normāli
normaļno Normāli
aizcietēt Normāli neiztukšoties (par vēderu, zarnām)
labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies)
labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem)
ničķak Normāli, labi, jauki, dzīve visai laba
kisčak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve
sništak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve
iejava Normālkonsistences maisījums, kas sastāv no saistvielas (cementa, ģipša, kaļķiem u. c.) un ūdens (bez pildvielām)
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas
normovolemia Normāls asins daudzums organismā
normovolēmija Normāls asins daudzums organismā
ortocitoze Normāls asins formelementu stāvoklis
ortoarteriotonija Normāls asinsspiediens artērijās
normosomija Normāls augums, normāla ķermeņa uzbūve
eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā
diskocīts Normāls diskveida eritrocīts atšķirībā no poikilocīta, kam ir neregulāra forma
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā)
ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos
normaciditāte Normāls kuņģa sulas skābums
izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs
anizoleikocitoze Normāls leikocītu skaits asinīs un nepareizas skaitliskas attiecības starp dažādām neitrofilu formām
normotopija Normāls novietojums
normoproteinēmija Normāls proteīnu sastāvs asinīs
eignātija Normāls sakodiens
NSR Normāls sinusa ritms (angļu "normal sinus rhythm")
protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos
ortoplastocīts Normāls trombocīts
ortūrija Normāls urinēšanas biežums
protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs
biooklūzija Normāls zobu sakodiens
eiholija Normāls žults stāvoklis
izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs
diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā
Čenela salas Normandijas salas Lamanšā
normēšana Normas noteikšana
kalntiesības Normas, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību derīgo izrakteņu ieguvei
normatīvtehnisks Normatīvi tehnisks
NAIS Normatīvo aktu informācijas sistēma
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību
dozēt Normēt
standartvaloda Normētā valoda - uz literārās valodas normām balstīts kodificēts valodas variants
standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
respondance Normu ievērošana
videostandarts Normu kopums, kas reglamentē displeja izšķirtspēju un krāsas
normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1)
rāmjtīkls Norobežojošs tīkls, kas iestiprināts rāmī
kuksīte Norobežojums
nodalījums Norobežojums (organismā, tā daļā)
terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu
ekskluzivitāte Norobežošanās
asocialitāte Norobežošanās no sabiedrības
aizrobežot Norobežot
aizžogot Norobežot
aprobežāt Norobežot
aprobežot Norobežot
atrobežot Norobežot
izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem
nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt (2)
iežogot Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu)
ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu)
nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības); atdalīt (2)
ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu)
iezīmēt Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu)
iedambēt Norobežot ar dambi
samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu)
nosklandāt Norobežot ar sklandu žogu
nodrātēt Norobežot ar stiepli (piemēram, platību, laukumu)
nožogot Norobežot ar žogu
žogot Norobežot ar žogu
miestīt Norobežot puķu dobi ar nelielām kātīm vai zariem
definēt Norobežot un precīzi raksturot (jēdzienu)
drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu)
atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.)
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides
atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās)
atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas)
nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.)
noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas)
novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā)
nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā)
hemoze Norobežota acs ābola konjunktīvas tūska ap radzeni
aneurisma Norobežota asins izplūšana apkārtējos audos
infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ
sklerektāzija Norobežota cīpsle-nes izspiešanās uz āru
nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē
istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī)
dzīvājamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā)
dzīvojamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā)
rijaskamberis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; arī neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
kamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
rijaskambaris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
rijaskamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu
kammeris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, ko senāk izmantoja par dzīvojamo telpu; kambaris
govstiltiņš Norobežota govs stāvvieta kūtī
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā)
ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā
vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē
būdele Norobežota telpa, kabīne transportlīdzeklī
platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas)
hloasma Norobežota zaļganbrūna ādas pigmentācija, kas bieži saistīta ar endokrīno funkciju traucējumiem
zirgstiliņš Norobežota zirga stāvvieta, nodalījums (stallī)
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala
eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju
ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī)
ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī); ieslēgties
ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to
stafiloma Norobežots acs cīpslenes vai radzenes izspiedums uz āru
skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā
leikemīds Norobežots ādas bojājums leikozes gadījumā
ekhimoze Norobežots asinsizplūdums zem ādas vai ādā, lielāks par petehiju
cistoīds Norobežots atmiekšķētu audu sakopojums, kas atšķiras no cistas ar to, ka nav ieslēgts kapsulā
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos
uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas
hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses
aplāms Norobežots laukums
lodziņš Norobežots laukums displeja ekrānā, kas atgādina logu, bet nav pārvietojams
telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta
laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals
aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli
tumors Norobežots pampums (augonis)
pneimonīts Norobežots plaušu iekaisums, labdabīga pneimonija
tuberkuloma Norobežots tuberkulozes perēklis plaušās
akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa
eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā
kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu
Ziemeļkvarkens Norrakvarkens - šaurums Baltijas jūrā
Kvarkena šaurumi Norrakvarkens un Sēdrakvarkens, šaurumi Baltijas jūrā
Norčepinga Noršēpinga, pilsēta Zviedrijā
kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu
Northellertona Nortelertona
norsers Norters
nortes Norters
nortess Norters
Ziemeļjorkšīra Nortjorkšīra
norust Norudēt
noruzēt Norudēt
norūdība Norūdīšanās
noartavāt Norūdīt (dzelzi)
aizartavāt Norūdīt (metāla priekšmetu)
noārdēt Norūdīt (metālu, tā izstrādājumu)
apgrūdīt Norūdīt viscaur (dzelzi, iegremdējot ūdenī)
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku)
noārdēties Norūdīties
noradināties Norūdīties
satvirtināties Norūdīties
norukstēt Norukšķēt
norūcēt Norūkt
norūkties Norūkt (1)
norūkties Norūkt (3)
norūmīt Norūmēt
norumelēties Norumulēties
derības Noruna
noruņa Noruna
noruns Noruna
frankatūra Noruna par frakts avansu, ko prasa izfraktētājs
atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā
efektīvklauzula Noruna, ka maksājums skaidrā naudā izdarāms tieši ārzemes valūtā
runs Noruna, līgums
nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti)
nopātarot Norunāt (ko) nevajadzīgu, apnicīgu
noturēt Norunāt (runu)
noskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
uzsacīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
uzskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas
saderēt Norunāt, sarunāt
dobazaritsja Norunāt, vienoties
sagamanīt Norunāt, vienoties (par ko)
stipulēt Norunāt, vienoties, salīgt, slēgt līgumu
nosarunāties Norunāties
radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu
zūdīgs Norūpējies, apbēdināts
aupīgs Norūpējies, nopūlējies
bēdīgs Norūpējies, noraizējies
nobēdināts Norūpējies, noskumis
nodēkoties Norūpēties
noduzot Norūpēties
nogūbties Norūpēties
norūpināties Norūpēties, uztraukties
Norupe Norupīte, Ogres pieteka
nogruzdināt Norūsēt
norūst Norūsēt
Norģe Norvēģija
Norge Norvēģija (pašnosaukums)
NO Norvēģija, valsts divburtu kods
Norvēģijas Karaliste Norvēģija, valsts pilnais nosaukums ("Kongeriket Norge")
NOR Norvēģija, valsts trīsburtu kods
Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā
Ākešhusa Norvēģijas filke (_Akershus_), administratīvais centrs - Oslo
Buskeruda Norvēģijas filke (_Buskerud_), administratīvais centrs – Drammene
Hēdmarka Norvēģijas filke (_Hedmark_), administratīvais centrs - Hāmara
Hordalanne Norvēģijas filke (_Hordaland_), administratīvais centrs - Hāmara
Mēre un Rumsdāle Norvēģijas filke (_Møre og Romsdal_), administratīvais centrs - Molde
Nūrtrendelāga Norvēģijas filke (_Nord-Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Sērtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
Nūrlande Norvēģijas filke (_Nordland_), administraīvais centrs Būdē
Nūrlanne Norvēģijas filke (_Nordland_), administratīvais centrs - Būdē
Oplanne Norvēģijas filke (_Oppland_), administratīvais centrs - Lillehammere
Estfolla Norvēģijas filke (_Østfold_), administratīvais centrs - Sarpsborga
Rūgalanne Norvēģijas filke (_Rogaland_), administratīvais centrs - Stavangere
Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke (_Sogn og Fjordane_), administratīvais centrs - Hermansverka (Leikangere)
Sērtrendelāga Norvēģijas filke (_Sør-Trøndelag_), administratīvais centrs - Tronheima; pastāvēja līdz 2018. g. 1. janvārim, kad apvienojot ar Nūrtrendelāgas filki izveidota Trendelāgas filke
Tēlemarka Norvēģijas filke (_Telemark_), administratīvais centrs - Šīena
Trumse Norvēģijas filke (_Troms_), ar administratīvo centru šajā pilsētā
Trendelāga Norvēģijas filke (_Trøndelag_), administratīvais centrs - Steinhjera; izveidota 2018. g. 1. janvārī apvienojot Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
Eustagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Ārendāle
Vestagdere Norvēģijas filke (_Vest-Agder_), administratīvais centrs - Kristiansanna
Vestfolla Norvēģijas filke (_Vestfold_), administratīvais centrs - Tensberga
Oslo Norvēģijas filke, platība - 481 km^2^, 647700 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Oslo
Finnmarka Norvēģijas filke, platība - 48618 kvadrātkilometru, 75200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vadse; oficiālā valoda - sāmu
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.)
NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra
Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
Finnmarksvida Norvēģijas lielākais plato, kura platība pārsniedz 22 000 kvadrātkilometrus, atrodas aptuveni 300 līdz 500 metrus virs jūras līmeņa, gk. Finnmarkas un Trumses filkē
Nephrops norvegicus Norvēģijas omārs
lagtings Norvēģijas parlamenta - stortinga - augšpalāta
odelstings Norvēģijas parlamenta (stortinga) apakšpalāta
stortings Norvēģijas parlaments
Nīolesunna Norvēģijas pētniecības stacija Svalbārā, Špicbergenas salas rietumos
Hopenradio Norvēģijas radiostacija Hūpenes salā, Špicbergenas arhipelāga dienvidaustrumu daļā
Potentilla norvegica Norvēģijas retējs
kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji
Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā
Rumsdālsfjords Norvēģu jūras fjords Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē
Vohpnafjords Norvēģu jūras līcis Islandes ziemeļaustrumu piekrastē
hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts
birkebeineri Norvēģu pilsoņu kara dalībnieki 12.-13. gs., kas cīnījās pret augstāko garīdzniecību un aristokrātiju
hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru
hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā
norv. Norvēģu-; norvēģu valoda
izdzēšana Nosacījuma refleksa izbeigšana
habituācija Nosacījuma refleksa izdzišana, bieži atkārtojot nosacījuma kairinājumu
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu
akords Nosacījumi speciālam gabaldarba veidam
uzderība Nosacījums
fob Nosacījums tirdzniecības darījumos, pēc kura pārdevējs apņemas nogādāt preces kuģī uz sava rēķina (angļu "free on board")
atruna Nosacījums tirdzniecības, fraktēšanas, bankas un apdrošināšanas darījumos, saskaņā ar ko tiek regulētas pušu savstarpējās attiecības gadījumā, ja nākotnē mainās līguma slēgšanas brīdī pastāvošie apstākļi
cenzs Nosacījums, ar kuru ierobežo kādas tiesības
modalitāte Nosacījums, kurš maina drogas iedarbību (homeopātijā) vai pastiprina vai pavājina kādu simptomu
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis
permutācija Nosacījumu maiņa
žnacīt Nosacīt, nolikt
nožņacīt Nosacīt, noteikt
standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km)
ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas
grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai
laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks
ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā
signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem)
monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba
apzīmējums Nosacīta zīme norādīšanai (uz ko), (kā) apzīmēšanai
probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija
relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība
pieņemts Nosacīts
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
majaks Nosacīts brīdinājums signāls
zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu
elektronegativitāte Nosacīts lielums, kas raksturo atoma akcepta spēju (spēju saistīt elektronus)
Augšogre Nosacīts reģions Ogres upes augštecē
smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā
uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos
konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs
relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem); arī ierobežots
konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai
emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā)
notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai
nobindēt Nosaitēt (parasti ar marles saiti)
sasaitēt Nosaitēt, parasti pilnīgi
nosaldināt Nosaldēt
nosaldīt Nosaldēt
atsaldēt Nosaldēt, apsaldēt
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu
nokvērzis Nosalis
sarindzis Nosalis
ģēģis Nosalis cilvēks
nosaldēties Nosalt
sastipt Nosalt
ieaukstēt Nosalt, apaukstēties
nosalēt Nosalt; stipri izaukstēt
nosmelgties Nosāpēties
apsaliņot Nosapņot
nosapnāt Nosapņot
nosapnot Nosapņot
noredzēt Nosapņot (1); paredzēt
noredzēt Nosapņot (2)
izsapnāt Nosapņot (miegā)
biete Nosarcis cilvēks
pomidors Nosarcis cilvēks
nopiļņavāt Nosargāt
notīkt Nosargāt
novaktēt Nosargāt
nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu)
apkavāt Nosargāt, pasargāt
aizsarkt Nosarkt
izsarkt Nosarkt
nosārst Nosarkt
notvīkt Nosarkt
uztvīkt Nosarkt (karstumā vai uztraukumā)
piesarkt Nosarkt (par cilvēku)
kaunsārtums Nosarkums no kauna
nočārmot Nosarmot
nosarmāt Nosarmot
nosermot Nosarmot
nominētājs Nosaucējs - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu
nominators Nosaucējs, ieteicējs, iecēlējs amatā
nominēšana Nosaukšana - īstenības objekta, procesa vai parādības apzīmēšana ar vārdu
nosaukāt Nosaukt
nodēvēt Nosaukt (kādā vārdā)
nogodāt Nosaukt (kādā vārdā)
izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos
runcināt Nosaukt par runci
zādzināt Nosaukt par zagli, inkriminēt zādzību
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot
izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas
piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt)
pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.)
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības)
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus)
justēšana Nosaukuma vai simbola nosacīta lokalizācija kartē, vietā, kur tas tika digitizēts
apzīmējums Nosaukums
virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai)
pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi)
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām
lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi
galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam)
lapsi Nosaukums atkritējiem no kristietības pirmajos gadsimtos, kad bija jābaidās no vajāšanām
orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā)
pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm
medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs)
aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā
semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā
banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība
laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā
semiserio Nosaukums nopietnai operai ar atsevišķām komiskām scēnām (it. "pusnopietni")
harmonika Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja
tēviņš Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm
tēvītis Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm
dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians
kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums
Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai
nomenklatūra Nosaukumu kopums izstrādājumiem (piemēram, kādā ražošanas nozarē, uzņēmumā)
nosaulēt Nosauļot
nosacepināties Nosauļoties
nosadedzināties Nosauļoties
nosasauļāties Nosauļoties
nosaulēties Nosauļoties
nosaust Nosausēt (2)
nosausīt Nosausināt
atsēdēt Nosēdēt
dasēdēt Nosēdēt līdz kādam laikam
pasēdināt Nosēdināt
piezemēt Nosēdināt (lidaparātu)
nosēdienis Nosēdumi
nosērējums Nosēdumi, aizsērējumi, nogulsnes
noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai
nosedlot Noseglot
nodeķot Nosegt ar segu (parasti zirgu)
mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi
nosegties Nosegt sevi (ar ko)
nosēkāties Nosēkties
nosēkt Nosēkties (1)
notrūvēt Nosērot
uzplakt Nosēsties
aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.)
nosēst Nosēsties (par cilvēku)
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās
dasēsties Nosēsties blakus
pasēst Nosēsties, apsēsties
sasapt Nosēsties, kristies (par ūdeni)
piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku
atgulēties Nosēsties, saplacināties
zakāties Nosēsties, sēsties
noseilāt Nosiekalot
nosiekalāt Nosiekalot
nosliekāt Nosiekalot
nošļiekāt Nosiekalot
nosliekot Nosiekalot
noslienāt Nosiekalot
piesliekāt Nosiekalot
nosiekaloties Nosiekalot sevi
apmuļināt Nosiekalot, apsiekalot
apsliekāties Nosiekaloties
apslienāties Nosiekaloties
nosaseilāties Nosiekaloties
nosiekalāties Nosiekaloties
nošļiekāties Nosiekaloties
noslienāties Nosiekaloties
nošņergāties Nosiekaloties
apsliekāt Nosiekaloties, apsiekalot
noseilāties Nosiekaloties, ļaut siekalām tecēt no mutes, nosmērēties ar siekalām
noseilēties Nosiekaloties, noseilāties
nošņorēt Nosiet ar auklu
nosieties Nosiet sev nost (ko)
nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu)
nosijājumi Nosijas
nosikt Nosīkt
nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu)
nosasirdīties Nosirdīties
nosirsties Nosirdīties
nosirstīties Nosirdīties
leikotrihoze Nosirmošana; cēlonis - nepietiekama pigmenta rašanās vai gaisa iekļūšana matos
nosirmēt Nosirmot
sasirmēt Nosirmot, kļūt sirmam
sasirmot Nosirmot, kļūt sirmam
nosirži Nosiržu
noša Nosis - pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai
nodūkāt Nosist
noklopēt Nosist
nopoļīt Nosist
notampīt Nosist
notempt Nosist
notraišķīt Nosist
novelēt Nosist
noskaitīt Nosist (3)
nodriebt Nosist (dzīvnieku)
nopļetkāt Nosist (piemēram, mušu ar mušu sitamo pletni)
nopipkāt Nosist ar elastīgu sitamo
nolingāt Nosist laiku
nošmurgāties Nosist laiku
vinčelēties Nosist laiku, slinkojot darbā
nomalšāt Nosist, izšķiest (laiku)
iztampīt Nosist, nogalināt
paģaubt Nosist, nogalināt
žabīt Nosist, nogalināt
apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus)
biļīt Nosist, nokaut
nokneķēt Nosist, nospert (par zibeni)
nodābt Nosist, notriekt
patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu)
nozebīt Nosist; nospert (zibens)
apsasisties Nosisties
apsisties Nosisties
(no)lauzt sprandu Nosisties
nosasisties Nosisties
Nosovka Nosivka, pilsēta Ukrainā
distinkcija Noskaidrojošs spriedums, izšķiršana
noklārēt Noskaidrot
noskaidrāt Noskaidrot
noskaidrēt Noskaidrot
noskaidrināt Noskaidrot (1)
pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai
pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai
atšifrēt Noskaidrot (saīsinājumu saturu)
klārēties Noskaidrot attiecības
raskolotsja Noskaidrot kaut ko
raskruķitsja Noskaidrot kaut ko
etimoloģizēt Noskaidrot vārda izcelšanos, izcelsmi
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus)
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti)
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piemēram, ražošanas, saimniekošanas stāvokli, apstākļus)
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt
pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots
atplāksnīties Noskaidroties
atskaidrēties Noskaidroties
noģiedrēties Noskaidroties
noģiedrīties Noskaidroties
noģiedroties Noskaidroties
nosperties Noskaidroties
nošvist Noskaidroties
paplīksnēties Noskaidroties
plaikšķīties Noskaidroties
plaikšņīties Noskaidroties
plīksnīties Noskaidroties
nosaģiedrēties Noskaidroties (par debesīm)
nosaskaidrāties Noskaidroties (par debesīm)
izaģiedrēties Noskaidroties (par laikapstākļiem)
applaiksnīties Noskaidroties (par laiku, par seju)
noskaidrēties Noskaidroties (par laiku)
nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai
nokaisties Noskaisties
nokrežoties Noskaisties
nonaidoties Noskaisties
nopuņķoties Noskaisties
notusties Noskaisties
izskaitīt Noskaitīt (parasti lūgšanu)
pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu)
apskalāt Noskalot
noskalāt Noskalot
noskalināt Noskalot
noskaloties Noskalot sevi, sava ķermeņa daļu
nošļaukt Noskalot, aizskalot
nosaskalāties Noskaloties
noskalāties Noskaloties
noskalināties Noskaloties
noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu)
noskulbināt Noskandināt
noskandēt Noskanēt
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.)
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi)
nodrindzēt Noskanēt kā sitot ar stampu ūdenī
nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu)
apdunēt Noskanēt pa visu nomali
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi)
plaukšēties Noskanēt plaukšķim
nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu)
noklēgāt Noskanēt zosu klēgām
nounkstēt Noskanēt, noskandēt
nožārdzēt Noskanēt, nožvadzēt
tonalitāte Noskaņa (1)
jūtoņa Noskaņa, izjūta
sajausma Noskaņa, jutoņa
izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā)
ieskaņa Noskaņa; arī pieskaņa
atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma)
garīgais Noskaņojums, garastāvoklis
štīme Noskaņojums, garastāvoklis
štimungs Noskaņojums, garastāvoklis
štimmungs Noskaņojums, garastāvoklis; noskaņa
skandums Noskaņojums; arī noskaņa
noštimmēt Noskaņot
nobalsot Noskaņot (mūzikas instrumentu)
strindzināt Noskaņot (vijoles stīgu)
ieņemties Noskaņot sevi (uz ko); iedomāties
sastīgot Noskaņot stīgas
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu)
noštimmēties Noskaņoties
noskapstīties Noskapstēt
noskupstēt Noskapstēt
noūbēt Noskapstēt
saskapstēt Noskapstēt
nopīst Noskarāties
nostarāties Noskarāties
dziezt Noskārst, nojaust
just Noskārst, nojaust; apzināties
sajust Noskārst, nojaust; apzināties
paraterezeomānija Noskatīšanās mānija, slimīga ziņkāre
novērties Noskatīt
nocīlēt Noskatīt (parasti slepus)
uzcīlēt Noskatīt, nolūkot (par dzīvesbiedri)
nolencēt Noskatīt, noskatīties
noķīķerēt Noskatīt, novērot
nolenkt Noskatīt, sameklēt
noolīties Noskatīties
noraudzīties Noskatīties
nosaskatīties Noskatīties
notīkāt Noskatīties
notīkāties Noskatīties (1)
noķīķēt Noskatīties, mērķēt
nosavērties Noskatīties, nolūkoties
ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres)
noskundēt Noskaust
nobrīnēt Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt
noredzēt Noskaust ar ļaunu aci
nolaumēt Noskaust, noburt
noškļaubt Noskļaubt
nozildzināt Noskopot
noskore Noskoris (2)
nokatelēt Noskraidīt
noaulēties Noskraidīties
nokatelēties Noskraidīties
nosarūkalēties Noskraidīties
nosaskraidīties Noskraidīties
nosabizinēties Noskraidīties, noskrieties (parasti par bērniem)
noskrakšēt Noskrakstēt
noskrakšķēt Noskrakstēt
noskrambēt Noskrambāt (2)
noskrābāt Noskrambāt, noskrāpēt
noskrābāties Noskrambāties
nolancakājies Noskrandājies
nosknārbis Noskrandājies
noskrandājis Noskrandājies
noskrandījies Noskrandājies
skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks
noķescēties Noskrandāties
noņermis Noskrandis
noskrandājies Noskrandis
noskrandēts Noskrandis
noskrandojis Noskrandis
noskrendis Noskrandis
kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm)
kankars Noskrandis apģērbs; arī skrandas
pluska Noskrandis apģērbs; arī skrandas; kankars (1)
nospuris Noskrandis, izspūris, noplīsis
nospūris Noskrandis, izspūris, noplīsis
pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis
lancka Noskrandis, nekārtīgs cilvēks
lanckars Noskrandis, nekārtīgs cilvēks
nopluskāts Noskrandis, nodriskāts
labraks Noskrandis, panīcis cilvēks
pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks
sknārbains Noskrandis, skrandains
sknārbalains Noskrandis, skrandains
kankarbunte Noskrandis, skrandās tērpies cilvēks
slarpatāt Noskrandušam staigāt
atskrambāt Noskrāpēt
noskrīpāt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt
noskrīpināt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt
noskrīpstināt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt
uzskrambāt Noskrāpēt, viegli ievainot
noskrapstēt Noskrapšķēt
noskrapstēties Noskrapšķēt
noskrapstināt Noskrapšķināt
noskraustināt Noskraukstināt
noskraukstēt Noskraukšķēt
noskratis Noskretis
noskribt Noskribināt
nolipīt Noskriet
nomaukt Noskriet
nobizot Noskriet (par cilvēku)
nodiebt Noskriet (parasti ātri)
noļipot Noskriet (parasti par zaķi); noļinkāt
noļinkāt Noskriet (parasti par zaķi); noļipot
nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko)
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm)
nomuģīt Noskriet, nobēgt (no kā, kur lejā)
nodesāt Noskriet, noiet
nodesot Noskriet, noiet
nosaskrieties Noskrieties
satekāt Noskrieties
izjūdīties Noskrieties, nostrādāties
pārtecēties Noskrieties, pastāvīgi pārpūlēties
saspraukt Noskrotēt (graudus) lielākā daudzumā; noskrotēt (lielāku daudzumu graudu)
nokripšķināt Noskrubināt
noskraustināt Noskrubināt
noskrimšķināt Noskrubināt
atskrūvēt Noskrūvēt (ko pieskrūvētu)
noskumināt Noskumdināt
saskumdēt Noskumdināt
saskumdināt Noskumdināt, parasti ļoti
noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas
noraizēt Noskumdināt, sērot
zatormožonnijs Noskumis cilvēks
nošļurcis Noskumis, bēdīgs
nošurcis Noskumis, bēdīgs
bedns Noskumis, nelaimīgs
nošālējies Noskumis; bēdīgs
mērdelēt Noskumt
nošņurkt Noskumt
saskumēties Noskumt, bēdāties
nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt
saskumt Noskumt, parasti ļoti
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt
nobučāt Noskūpstīt
nobučot Noskūpstīt
nomutēt Noskūpstīt
pabučāt Noskūpstīt
pabučot Noskūpstīt
sabučāt Noskūpstīt
sabučot Noskūpstīt
samutēt Noskūpstīt
sazeltīt Noskūpstīt
uzbučot Noskūpstīt (roku)
apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās)
saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu
noskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu, saskūpstīties
nošķurināt Noskurināt
noškurināt Noskurināt (piemēram, bārdu, spalvu)
nosaškurināties Noskurināties
apskūt Noskūt
nodzīt Noskūt
noškūt Noskūt
nokasīt Noskūt (ar bārdas nazi, asmeni)
noskust Noskūt (bārdu)
izskust Noskūt (ķermeņa daļu)
izskust Noskūt apmatojumu (izmiecētai ādai); noskūt (apmatojumu) izmiecētai ādai
noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku)
irka Noskūta kažokādas strēmele, ko izmanto kažoka šuvju vietu savienošanai, kažoka rotājumam
apskūties Noskūties
nosaskusties Noskūties
paskusties Noskūties
paskūsties Noskūties
noskusties Noskūties, nocirpt
nosazvelties Nosķiebties (parasti sānis)
noslacināt Noslacīt
nošļacināt Noslacīt
noblišķāties Noslacīties
nolocīties Noslaistīties
nosaslaistīties Noslaistīties
noslamstīties Noslaistīties
nosukstēties Noslaistīties
nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt
noslampēt Noslampāt
pārkokot Noslānīt ar nūju
delaminācija Noslāņošanās, sadalīšanās kārtās
etufē Noslāpējot
apsmacēt Noslāpēt
noglušīt Noslāpēt
nomudīt Noslāpēt
zaķihariķ Noslāpēt
saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm)
aizsmacēt Noslāpēt, nosmacēt
apsmacināt Noslāpēt, nosmacēt
noslapēt Noslapināt
noalpt Noslāpt
nosatušīties Noslāpt
sasmakt Noslāpt
izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem)
sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm)
nosipināt Noslāpt un nomocīties
aizmudīties Noslāpt, nosmakt
detersija Noslaucīšana; brūču apkopšana
nosveibināt Noslaucīt
nosvelbināt Noslaucīt
nobriezt Noslaucīt (ar vienu vēzienu)
nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru)
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis)
izaslaucīties Noslaucīt sevi
noslaucīties Noslaucīt sevi, sava ķermeņa daļas
noblaizīt Noslaucīt, noberzēt, noglāstīt
izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses)
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt
nosaslaucīties Noslaucīties
atslaukt Noslaukt nedaudz piena
lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā)
aizvars Noslēdzējelements, kas neļauj vielai izplūst no tilpnes
vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega
noslēdzējelements Noslēdzošais elements
konkludents Noslēdzošs
aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet)
tapot Noslēgt ar tapu
uzderēt Noslēgt derības
saderēt Noslēgt derības (1)
kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai; noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu
apprecēties Noslēgt laulību
laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā
reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē
sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē
sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties
laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku
nospostīt Noslēgt, aizsprostot
nospostot Noslēgt, aizsprostot
aizvārst Noslēgt, aizvērt
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju)
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai
abatons Noslēgta altārtelpa ortodoksālajā baznīcā
asinsloks Noslēgta asinsvadu grupa organismā
sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas
kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde
izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana
endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators
dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators
rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu; ielogojums (2)
kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai
kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos
kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs
zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus
četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko
melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība
noslēpties Noslēgties (6)
iegruzīties Noslēgties (sevī)
paslēpties Noslēgties (sevī)
ģiģis Noslēgts cilvēks
aizsargrobā Noslēgts drošības aizslēgs (ierocim)
spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu
spiedkatls Noslēgts katls, kurā spiediens paaugstina vārīšanās temperatūru
apkārtmūris Noslēgts mūris, kas uzbūvēts ap kaut ko
danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka
izskaņa Noslēguma daļa, posms (mākslas darbā)
fināls Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam)
noslenīt Noslenēt (1)
grohnuķ Noslepkavot
norakstīt Noslepkavot
noslepkavāt Noslepkavot
pomaraķ Noslepkavot
prišmoniķ Noslepkavot
spisaķ Noslepkavot
ugrohaķ Noslepkavot
uhlopaķ Noslepkavot
ukokaķ Noslepkavot
vaļnuķ Noslepkavot
zamočiķ Noslepkavot
zavaļiķ Noslepkavot
apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus)
zaķemņiķ Noslepkavot kādu un noslēpt līķi
šļopnuķ Noslepkavot, nošaut
šmaļnuķ Noslepkavot, nošaut
aizkavāt Noslēpt
neatklāt Noslēpt
nobalzīt Noslēpt
noglābināt Noslēpt
nozūmēt Noslēpt
pakavāt Noslēpt
zatariķ Noslēpt
aizbēdzināt Noslēpt (aiz kā)
aizslēpt Noslēpt (aiz kā)
uzslēpt Noslēpt (uz kā, kur augšā)
perepuļiķ Noslēpt citā vietā
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu
žaronuķ Noslēpt no līdzdalībnieka
retušēt Noslēpt trūkumus, izskaistināt
priķiriķ Noslēpt zagto, nododot to citam vai noslēpjot citā vietā
izbēdzināt Noslēpt, izvietojot vairākās vietās
uzmugāt Noslēpt, kaut kur augšā
norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē
aizglabāt Noslēpt, paglabāt, uzglabāt, konservēt
sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu)
zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko
zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko
noalināt Noslēpt, pazaudēt
apslepēt Noslēpt, slēpt
aizkavāties Noslēpties
nobēdzināties Noslēpties
nobēgties Noslēpties
noglabāties Noslēpties
nosaglabāties Noslēpties
nosaslēpties Noslēpties
pakavāties Noslēpties
iebēgties Noslēpties (kur iekšā)
uzslēpties Noslēpties (uz kā, kur augšā)
bokstīt Noslēpties, paslēpties; bēgt
slēpstīties Noslēpties, slapstīties
nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu)
dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām
misterioso Noslēpumaini; mīklaini
konfidence Noslēpumainība, slepenība; slepens ziņojums
misteriozs Noslēpumains
noslēpumīgs Noslēpumains
slēpains Noslēpumains
slēpumains Noslēpumains
slēpumīgs Noslēpumains
mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs
slēpīgs Noslēpumains, noslēgts
paslēpums Noslēpums
sekrets Noslēpums
bijums Noslēpums, apslēpta manta
indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība
submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē
apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus)
atslīcināt Noslīcināt (dažus no vairākiem)
aizslīcināt Noslīcināt aiz kaut kā
nosaslīcināties Noslīcināties
slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu
nosklidis Noslīdējis
noskubis Noslīdējis, nošļūcis
gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas
eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas
miohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes piestiprināšana pie intraabdominālajiem muskuļiem
kolofiksācija Noslīdējušas lokzarnas nostiprināšana
kolporektopeksija Noslīdējušas taisnas zarnas piešūšana pie maksts sienas
nefropeksija Noslīdējušas vai kustīgas nieres nostiprināšana
noslidans Noslidens
noslīdens Noslidens
noslids Noslidens
delapsija Noslīdēšana (kāda orgāna)
atslīst Noslīdēt
nosklidēt Noslīdēt
nosklidēties Noslīdēt
noslīst Noslīdēt
nošļūdēt Noslīdēt
sašmukt Noslīdēt
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu)
nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku)
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.)
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties
atļukt Noslīdēt uz leju; noļukt
apslīdēt Noslīdēt visapkārt, apšļukt
nosklenst Noslīdēt, aizslīdēt
nosalaisties Noslīdēt, arī nokrist lejā (par priekšmetiem)
notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.)
nosklidināties Noslidināties
sarusinājies Noslīdot sajaucies, samudžinājies
šliekšanās Nosliece
noslieksme Nosliece (1)
organotakse Nosliece elektīvi migrēt uz kādu noteiktu orgānu
onkotropisms Nosliece saistīties ar audzēja šūnām
opsonofilija Nosliece saistīties ar opsonīnu
eksodeviācija Nosliece uz āru; oftalmoloģijā eksoforija
epikūrisms Nosliece uz jutekliskām baudām
antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana
lateroversija Nosliece uz sāniem (dzemdes)
lipofilija Nosliece uzkrāt taukus
noliecība Nosliece, tieksme
nosaliecība Nosliecība
nosaliecīgs Nosliecīgs
noslāt Nosliedēt
noslēdēt Nosliedēt
piešļūkāt Nosliedēt
sasliedēt Nosliedēt
nosliekties Nosliekt (1)
novembelēt Noslienāt
nozabelēt Noslienāt, nosmulēt
nozabināt Noslienāt, nosmulēt
novembelēties Noslienāties
nozabināties Noslienāties (apsmulēties)
nozabelēties Noslienāties, nosmulēties
nošmaulēties Noslienāties, notraipīties
piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas; piešpaktelēt
noslīdēt Noslīgt (kur, uz kā u. tml.)
nokļepāt Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību)
nokļepāties Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību)
sadugt Noslīgt; arī saļimt
sagumt Noslīgt; arī saļimt
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem)
noiet dibenā Noslīkt, nogrimt
nogarēties Noslikties
noslimāt Noslimot
nosaslimāties Noslimoties
nosavaidēties Noslimoties
nodairīties Noslinkot
nogurķoties Noslinkot
nokukņāt Noslinkot
nolempēt Noslinkot
nolīferēt Noslinkot
noslemēt Noslinkot
noslinkāt Noslinkot
čīkāt Noslinkot (kādu laiku)
novinkļot Noslinkot, nopļēgurot
nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties
nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties
nožīgot Noslinkot, notūļāties
atslīpēt Noslīpēt, slīpējot atdalīt
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos
apmudīt Noslodzīt (piem., linus mārkā)
noslonīt Noslodzīt (piem., linus)
soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu)
aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt
noslodzīt Noslogot (1)
apslodzīt Noslogot, nospiest
apjūgties Noslogoties, apkrauties ar darbiem
noduņīt Nosmacēt
nomužināt Nosmacēt
nosmacināt Nosmacēt
nosvēpināt Nosmacēt
notušīt Nosmacēt
aizmudīt Nosmacēt, nožņaugt
noduņīties Nosmacēties
nošņākāt Nosmādēt
uzsmeilināt Nosmailēt, uzasināt
nosmailēt Nosmailināt
nosmailot Nosmailināt
nosmaiļot Nosmailināt
nosmacināties Nosmakt
notusnīties Nosmakt
nosvēpēt Nosmakt dūmos
aizdvesties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu
aizdvēsties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu
atkraistīt Nosmalstīt
krastīt Nosmalstīt
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot
nosmārdīt Nosmaržot
nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu)
nostuļķēt Nosmēķēt (visus līdzekļus izmantojot tabakas iegādei)
končiks Nosmēķētas cigaretes gals
nopīpēties Nosmēķēties
nopīpoties Nosmēķēties
nosapīpēties Nosmēķēties
nojemt Nosmelt
atsmelt Nosmelt (kādu daļu)
nokriet Nosmelt krējumu
aizkriet Nosmelt krējumu no piena
nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas
krainīt Nosmelt krējumu no virsas
nokraišķēt Nosmelt krējumu, parasti no rūgušpiena virsas
nozungāt Nosmelt labāko (no ēdiena)
noputāt Nosmelt putas
putāt Nosmelt putas
taumēt Nosmelt putas (no zupas)
nostrutināt Nosmelt putas no ūdens gaļai vāroties
strutināt Nosmelt putas virumam
nošķūmēt Nosmelt putas; noputot
nošūmēt Nosmelt putas; noputot
nokraiškas Nosmeltais krējums, parasti no rūgušpiena virsas
smelkne Nosmeltas putas
nosmeltnes Nosmeltās putas
pazlaute Nosmeltās putas
smaulains Nosmērējies
sakāda Nosmērējies cilvēks
noklešķējis Nosmērējies, apsmulējies
kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks
blūžga Nosmērējusies sieviete
aizmuļļāt Nosmērēt
apķezināt Nosmērēt
apķezīt Nosmērēt
apsuļļāt Nosmērēt
nomūrīt Nosmērēt
nopeižāt Nosmērēt
nošļamāt Nosmērēt
nošļaukāt Nosmērēt
noslenēt Nosmērēt
nozamblēt Nosmērēt
stemelēt Nosmērēt
noparzāt Nosmērēt (apģērbu, novalkātu)
uzpļekāt Nosmērēt (ar izkārnījumiem vai dubļiem)
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras)
appļekāt Nosmērēt (uzminot ar netīrām kājām)
nošļūtēt Nosmērēt apģērbu
dubļot Nosmērēt ar dubļiem
nodangāt Nosmērēt ar dubļiem
uzslienāt Nosmērēt ar gļotām vai siekalām
nošmekšēt Nosmērēt ar siekalām
nosmekstēt Nosmērēt ar siekalām
nošmekstēt Nosmērēt ar siekalām
piebraģāt Nosmērēt kādu trauku ar ko; arī: piepildīt trauku (ar ko)
sašmuķēt Nosmērēt, aptašķīt (apģērbu)
aizķēzīt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt
aizpujāt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt, noķērnāt, nogānīt
ķērināt Nosmērēt, aptašķīt, saķēzīt
nolekšāt Nosmērēt, aptraipīt
smurgalāt Nosmērēt, aptraipīt
smurgalēt Nosmērēt, aptraipīt
piezvieķēt Nosmērēt, aptraipīt, piezieķēt
noplančot Nosmērēt, notašķīt (apģērbu)
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt
šmadarēt Nosmērēt, notraipīt, sasmuļļāt
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru
nodirst Nosmērēt, piekrāpt
savaļāt Nosmērēt, sasmērēt
apņurgāt Nosmērēt; mazliet saburzīt
apķezināties Nosmērēties
apstemēt Nosmērēties
apsuškāties Nosmērēties
apzieķēties Nosmērēties
nodirsties Nosmērēties
noķīznāties Nosmērēties
nomočkāties Nosmērēties
nomujāties Nosmērēties
nomūrīties Nosmērēties
nostruvēt Nosmērēties
nozeļķēties Nosmērēties
nūzamaļavuōt Nosmērēties
nūzapeckuōt Nosmērēties
stemelēties Nosmērēties
svīlēties Nosmērēties
nopurpuļoties Nosmērēties ar deguna izdalījumiem
apskretelēt Nosmērēties ar gļotām
žiekāties Nosmērēties ar kādu pašķidru masu
nobreņģēties Nosmērēties ar mēsliem
nosliekāties Nosmērēties ar siekalām
nosliekoties Nosmērēties ar siekalām
nosmekstēties Nosmērēties ar siekalām
svīnēt Nosmērēties ar sviedriem
svīnīt Nosmērēties ar sviedriem
appļūtīties Nosmērēties caurejas laikā: bērns appļūtījies
mūrīties Nosmērēties kā mūrniekam
noķepēt Nosmērēties, aplipt ar netīrumiem
šļerpēt Nosmērēties, aptraipīties
šļerpēties Nosmērēties, aptraipīties
apšmulīties Nosmērēties, kļūt netīram
noplekšķināties Nosmērēties, kļūt netīram
plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram
apņurgāties Nosmērēties, nosmulēties
noļergāties Nosmērēties, nosmulēties
apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā
cuļļāties Nosmērēties, notriepties
traikšīt Nosmērēties, noziesties
traikšīties Nosmērēties, noziesties
čarpāties Nosmērēties, rakņāties pa netīrumiem
nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties
apžulināts Nosmērēts, saburzīts
nosmidzināties Nosmidzināt (1)
nopūst Nosmidzināt (ar ko)
nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām)
nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu)
nomargot Nosmidzināt (par lietu); nomirgot (2)
nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2)
nosmiet Nosmieties (1)
nozviegties Nosmieties skaļā balsī
nosasmieties Nosmieties; arī stipri smieties
nosmīlāt Nosmiģelēt
nosmilkstēties Nosmilkstēt (1)
nosmignēt Nosmīnēt
nosmirst Nosmirdēt
šuska Nosmulējies bērns
šuška Nosmulējies bērns, nosmulējies dzīvnieks
smaulis Nosmulējies, netīrs
blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks
apmūrīt Nosmulēt
derglīt Nosmulēt
nosmulināt Nosmulēt
nošmulināt Nosmulēt
saparzāt Nosmulēt (drēbes, valkājot)
šļerbelēt Nosmulēt ar kādu šķidrumu
mīžalēt Nosmulēt ar urīnu
noķīznāt Nosmulēt, nosmērēt
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu
nošlidzināt Nosmulēt, notašķīt
sanižģināt Nosmulēt, notašķīt
apcūkāt Nosmulēt, notašķīt (sevišķi ar mēsliem)
appļūtēt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot
appļūtīt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot
apķirmināt Nosmulēt, notraipīt
apkrēpot Nosmulēt, notraipīt ar gļotām, krēpām
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru
traikšķīt Nosmulēt, novārtīt
aprušķēt Nosmulēties
nobružļāties Nosmulēties
taškāties Nosmulēties
ķemplēties Nosmulēties, aptašķīt
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties
derglīties Nosmulēties, aptraipīties
apmūrīties Nosmulēties, nosmērēties
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties
noķolēties Nosmulēties, notraipīties
nosmurgaļot Nosmurgāt
nosmurgulēt Nosmurgāt
nošmurklāt Nosmurgāt
nošmurkļāt Nosmurgāt
atsnausties Nosnausties
nodusēties Nosnausties
nosnaust Nosnausties
melnums Nosodāma rīcība; nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis
melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība
nelaime Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība
nelāgums Nosodāms nodarījums; nepatikšanas
peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs
melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs
netikums Nosodāms, peļams paradums
netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids
nostrāpēt Nosodīt
rukāt Nosodīt, izstumt no sabiedrības
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību)
sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu)
nosasolīties Nosolīties
nosoļāt Nosoļot
nožņūgt Nospaidīt, izspaidīt
nospalvāties Nospalvoties
nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli)
noīļāties Nospārdīties
nospārne Nospāre
nostrinkšināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu)
nostrinkšķināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu)
nomočīt Nospēlēt (sporta spēlēs)
nobungāt Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu
nobungot Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu
nosviept Nospert
nozebīt Nospert
nozniebt Nospert
apspert Nospert (par zibeni) (visu objektu kopumu)
nobliznāties Nospīdēt
nospiedīgs Nospiedošs (2)
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi
magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri
nospiegties Nospiegt (2)
nospiegt Nospiegties (1)
nomiegt Nospiest
atžmaugt Nospiest, nomākt
deprimēt Nospiest, nomākt
pamākt Nospiest, nomākt
nozniebt Nospiest, nonāvēt
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu)
opresija Nospiestība, nomāktība
lipotīmija Nospiests gara stāvoklis
kļamka Nospiežams durvju rokturis
kļampa Nospiežams durvju rokturis
nospilvāties Nospilvoties
nospiegt Nospindzēt
nospindēt Nospindzēt
nospirināt Nospirāt
atspirināt Nospirināt
atspīrināt Nospirināt
nospīrināt Nospirināt
nospīrinēt Nospirināt
nokarpīties Nospirināties
nokārpīties Nospirināties
nospīrināties Nospirināties
nošpļaudīt Nospļaudīt
nospļaudīties Nospļaudīt sevi
nošpļaut Nospļaut
noharčoties Nospļauties
nosašpļauties Nospļauties
nošpļauties Nospļauties
nodrīzināt Nospodrināt
nogreznēt Nospodrināt
nospodrot Nospodrināt
nospožināt Nospodrināt
saspīdināt Nospodrināt
uzspožināt Nospodrināt
nokārnīt Nospodrināt, notīrīt
nospodroties Nospodrināties
nospožināties Nospodrināties
nolenkt Nospolēt, notīt
nosprendzēt Nosprādzēt (2)
nopaupt Nosprāgt
paupt Nosprāgt
sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku)
atspīrināties Nosprāgt, nobeigties
noprikšēt Nosprakšķēt
nospraukstēt Nospraukšķēt
nospraukšēties Nospraukšķēties
nosprūžlēties Nosprauslāties
nosasprauslāties Nosprausloties
nosprauslāt Nosprausloties
nosprauslot Nosprausloties
aizkorēt Nospraust
nospraidīt Nospraust
nospraustīt Nospraust
nostigot Nospraust
marķēt Nospraust (kā) robežas; iezīmēt (2)
nodurstīt Nospraust ar latām, zedeņiem
maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu)
atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības)
nospriegt Nospriegot
sprindzināt Nospriegot
sastīlēt Nospriegot, nostiprināt ādu (bungām)
norēķināt Nospriest
acta Nospriests, pārrunāts, noticis
nosprikšēt Nosprikstēt
aizracināt Nosprostojot ceļu, aizrakt tam priekšā grāvi
aizčubināt Nosprostot
aizkrāmēt Nosprostot (aiztaisīt) krāmējot, kraujot
aizkristīt Nosprostot (ceļu)
nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai)
aizgrāvēt Nosprostot ar grāvi
aizkristīt Nosprostot, apzīmējot ar krusta zīmi
aizgrāvot Nosprostot, noslēgt ar grāvi
tapēt Nosprostot, noslēgt ar tapu
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses
nostienēt Nosprostot, nostiprināt ar dzelzs sieņiem
aizkrāstīt Nosprostot, pavirši kraujot
aizkraustīt Nosprostot, vairākkārt vai pavirši (nevērīgi) kraujot
aizzeņķēties Nosprostoties, piepildīties ar dūņām
aizpeķēt Nosprostoties, piepildīties ar netīrumiem, atkritumiem; aizķepēt
nosaspurāties Nospurāties
nospurguļot Nospurēt
nospurēt Nospurēties
nospurkšt Nospurgt (3)
nospurkt Nospurgt (4)
nospurkties Nospurgties
nošpurkstēt Nospurkstēt
nošpurkšēt Nospurkšēt
nospurkstēt Nospurkšēt
nospurāties Nospurt
nospuroties Nospurt
nast Nost
no Nost
nošt Nost
nosta Nost
nostā Nost
nostam Nost
nostan Nost
nostān Nost
nostanas Nost
nostēm Nost
nosten Nost
nostī Nost
nostoc Nost
nostu Nost
nostuc Nost
tāļāk Nost, atstatu
konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā); apvienošanās, saliedēšanās
konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt
nostebulēt Nostabulēt
nostatījums Nostādījums (1)
stādīt Nostādināt (piemēram, krējumu)
iekupināt Nostādināt sarecēšanai
nostādnis Nostādināts piens
nostakrīt Nostādīt
nostatīt Nostādīt 1(1)
apstādināt Nostādīt jahtu pret vēju un atlaist šotis
švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot
švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot
trimmēt Nostādīt pareizā stāvoklī rāju vai buru
iesprantēt Nostādīt sarežģītā situācijā
piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku)
trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī
erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij
funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem
radikālisms Nostādne, ka stāvoklis jāmaina pašos pamatos; radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana
falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes
nosigīt Nostaigalēt, kustoties pagurt
noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties
nosierēt Nostaigāt, noiet
noslienēt Nostaigāt, nomīdīt
nolaipot Nostaigāt, staigājot nodeldēt (laipu)
nosastaigāties Nostaigāties
nosierēties Nostaigāties
atstupāties Nostaigāties līdz pagurumam
novandīties Nostaigāties, nokraukāties
nostaipaļāt Nostaipīt (3)
nosarozīties Nostaipīties
nošļaicīties Nostaipīties
nošļaupstīties Nostaipīties
pārsastaipīties Nostaipīties
nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku)
nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties
antiintelektuālisms Nostāja, kad tiek noliegta iespēja izzināt īstenību ar prāta palīdzību
izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot
ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu)
nostāku Nostāk
nodempēt Nostampāt
nostampēt Nostampāt
nostompēt Nostampāt
nostumpāt Nostampāt
nostumpēt Nostampāt
nostunkāt Nostampāt
sinaksarijs Nostāsti par mocekļiem
nosastāstīties Nostāstīties
nostāšķs Nostāsts
pastāsts Nostāsts
piestāsts Nostāsts
stāšķi Nostāsts
nosastāties Nostāties
nostāt Nostāties (1)
aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.)
aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām
piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu
piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
iestāties Nostāties (kur, starp ko)
izastatīties Nostāties redzamā, atklātā vietā
norindoties Nostāties rindā, sarindoties
piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa)
izastāties Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
izstāt Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa
pasastatīties Nostāties uz rokām
staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās)
pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā
atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku)
pastatīties Nostāties, iztaisnoties
nostikmīties Nostāties, mitēties 1
retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita
pārstatīt Nostatīt citā vietā
centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru
nostilpt Nostāvēt (1)
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku)
nogulsnīties Nostāvēties
nogulēties Nostāvēties (2)
nosteigt Nosteigties
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.)
notusties Nostenēties
nostenēt Nostenēties (1)
nokukstēt Nostenēties, nokunkstēties
nostibot Nostibāt
nozālāt Nostīdzēt
apstiept Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt)
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju
nosastiepties Nostiepties
novilkties Nostiepties (5)
nostīpāt Nostīpot
saistskrūve Nostiprinājuma skrūve, ko izmanto izjaucamu savienojumu sasaistīšanai
krepasts Nostiprinājums, balsts
fiksācija Nostiprināšana noteiktā stāvoklī
aizkuļāt Nostiprināt
iestingrināt Nostiprināt
noīlēt Nostiprināt
nokrepīt Nostiprināt
dasaut Nostiprināt (aizvērtas durvis) ar aizbīdni
atbalstīt Nostiprināt (ar balstiem)
burēt Nostiprināt (ar balstkoku)
uzķīlēt Nostiprināt (ko) ar ķīli (uz kā); arī pavirzot (ko) uz augšu, nostiprināt ar ķīli
aizsaiņot Nostiprināt (saini) ar ko sienamu
iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.)
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu)
samietot Nostiprināt ar atbalsta mietiem
sabalstīt Nostiprināt ar balstiem
pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā); atbalstīt
nostutēt Nostiprināt ar balstu; arī atbalstīt (pret ko)
atspriest Nostiprināt ar balstu; atsliet, atspiest, atstutēt
noblīvēt Nostiprināt ar blīvi
aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus)
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli)
fašinēt Nostiprināt ar fašīnām
aizkļoķelēt Nostiprināt ar kloķi
sakrampēt Nostiprināt ar krampi; aizkrampēt
aizķēdēt Nostiprināt ar ķēdi (ko aizvērtu)
pielādēt Nostiprināt ar lāstu
aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu)
sprendzelēt Nostiprināt ar siksnu
sprendzēt Nostiprināt ar siksnu
uzsprēdzēt Nostiprināt ar sprādzi
piešķienēt Nostiprināt ar šinu
uztapāt Nostiprināt ar tapām
iegaumēt Nostiprināt atmiņā
aizstutēt Nostiprināt atstutējot
aizgalot Nostiprināt galus
sprungulēt Nostiprināt iesaiņojumu ar sprunguli savelkot apsaiti
iespreņģēt Nostiprināt iesienot
nobalstīt Nostiprināt kādu vietu ar balstiem
sabrangot Nostiprināt laivas vai kuģa korpusu ar brangām
vantēt Nostiprināt takelāžu, vantis
nobojot Nostiprināt tīklu (murdu u. tml.) ar akmeņiem
nopuļķēt Nostiprināt vai aizslēgt ar puļķi
lintīt Nostiprināt vienu salmu slāni virs otra (jumtu klājot)
uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam)
sprundzelēt Nostiprināt, aizsiet ar koka sprunguli, sprūdu
aizsitināt Nostiprināt, aptinot ap kaut ko
pieklambarot Nostiprināt, ar skavām piestiprināt
aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli
norūdināt Nostiprināt, nocietināt, notvirtināt
iecietināt Nostiprināt, nodrošināt pret kaut ko
nofiksēt Nostiprināt, noteikt
fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī)
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu
pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli
ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli 1(2)
saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi
sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselība, parasti ievērojami
ķinnāt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām)
ķinnīt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām)
pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā
iecementēties Nostiprināties
iestingrēties Nostiprināties (par locekļiem)
iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.)
iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā)
iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā
nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties
uzsmidzināšana Nostiprinošo metālu pārklājumu veidošana, uzsmidzinot nostiprināmajai virsmai šķidru metālu
iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē
noelkot Nostrādāt
nostrāzdāt Nostrādāt
srabotaķ Nostrādāt
nošancēt Nostrādāt (kādu laiku; parasti par cilvēku)
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā)
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos)
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri
novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām
nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām
nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu)
atšancēt Nostrādāt, atstrādāt (piem., brīvdienas)
atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt
nomūdīties Nostrādāt, nopūlēties
nokapāt Nostrādāt; nocīnīties (parasti sportā)
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu
nošansēt Nostrādāt; paveikt darbu
nojaukties Nostrādāties
nojemties Nostrādāties
norauties Nostrādāties
norukāties Nostrādāties
nošancēties Nostrādāties
nošansēties Nostrādāties
nosaplēsties Nostrādāties
nosastrādāties Nostrādāties
novicoties Nostrādāties
noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu)
noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu)
notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā
noeņķēties Nostrādāties, nopūlēties
nomalties Nostrādāties, nopūlēties
nosajemties Nostrādāties, nopūlēties
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība)
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība)
noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties
notušīties Nostrādāties, nostaipīties
nopisties Nostrādāties; nomocīties
dadzīt Nostrādināt
dajāt Nostrādināt
dakamāt Nostrādināt
izmīzināt Nostrādināt
nodzievināt Nostrādināt
nostrāzdināt Nostrādināt
dzievināt Nostrādināt, izdzīt
izdarbināt Nostrādināt, nodarbināt, nomocīt ar darbiem
noloskāt Nostrēbt
nošļurpstēt Nostrēbt no virsas
nošļurpstīt Nostrēbt no virsas
noģeņģerēt Nostreipuļot
nosastrīdēties Nostrīdēties
nošaudīties Nostumdīties, noskraidīties šurpu turpu
marginalizācija Nostumšana sociālā, politiskā perifērijā; padarīšana par maznozīmīgu
nodzīt Nostumt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nodzīt Nostumt (visu laikposmu)
nodzīt Nostumt lejā, nost, gar (ko)
nopurņīt Nostumt, nomest lejā
čuhņa Nostūris, nomale
pamale Nostūris; arī nomale
nospillēt Nostutēt
nostučīt Nosūdzēt
stučīt Nosūdzēt
štučīt Nosūdzēt
apgauzt Nosūdzēt, apsūdzēt
noklačot Nosūdzēt, apsūdzēt
nošukas Nosukas
nočīpstīt Nosūkāt
nočūpstināt Nosūkāt
nočūpstīt Nosūkāt
noskrāpt Nosukāt (1)
apsūkāt Nosūkāt (visapkārt, no visām pusēm)
nosūkstināt Nosūkāt, nozīst
nosūkstīt Nosūkāt, nozīst
nopumpēt Nosūknēt
nosūrstīties Nosūkstīties, nosūroties
novilkt Nosūkt (daļu šķidruma)
atsūkt Nosūkt (daļu)
nosulāties Nosuloties
nosūnoties Nosūnot (1)
nosūnāt Nosūnot (parasti par salmu jumtu)
nosūstīties Nosūroties
nosūkstēt Nosūrstēt
nosūrkstēt Nosūrstēt
nosust Nosusēt; nožūt (1)
susinātāji Nosusināšanas sistēmas elementu vispārējs apzīmējums, ja to uzdevums uztvert un aizvadīt līdz novadošajam tīklam brīvos augsnes un virszemes ūdeņus
nosucināt Nosusināt
noūdeņot Nosusināt
rāvēt Nosusināt
nogrāvot Nosusināt, izrokot grāvjus
Tuzers Nosusināts ezers Rēzeknes novada Lendžu pagastā
Egļezers Nosusināts ezers, atradās Balvu novada Lazdukalna pagastā; Egļa ezers; Egļu ezers
pārsusināt Nosusinot padarīt pārāk sausu
nodiegt Nosūt lieliem dūrieniem; nosūt ātri vai pavirši
nosutēt Nosutināt
noplaudēt Nosutināt, noplaucēt
nostellēt Nosūtīt
otognaķ Nosūtīt
pasveicināt Nosūtīt (kādam) sveicienu ar cita starpniecību; nodot (kādam) sveicienu (no kāda)
uzraidīt Nosūtīt (kādam) uz kakla
pāradresēt Nosūtīt (ko atsūtītu, parasti iestādei, uzņēmumam u. tml.) tālāk pēc citas adreses (citam)
pārsūtīt Nosūtīt (ko atsūtītu) citam, uz citu vietu
atrakstīties Nosūtīt atteikumu kādai interneta ziņu kopai, pārtraukt abonementu
piepeidžerēt Nosūtīt īsziņu
ekspedēt Nosūtīt pēc piederības (preci, korespondenci u. c.)
forvardēt Nosūtīt tālāk (piem., pa elektronisko pastu)
noraidīt Nosūtīt, aizsūtīt (kādu)
novēstīt Nosūtīt, noraidīt, pārsūtīt ziņojumu
iedalīt Nosūtīt, norīkot (darbā, pasākumā); likt atrasties (kādā vienībā, grupā); arī ieskaitīt
atpakaļadrese Nosūtītāja adrese
bordero Nosūtīto jaukto kravu apraksts, kurā ietverta informācija par to, kā apieties ar kravu līdz tās nodošanai kravas saņēmējam
nosvaidains Nosvaidens
nosvaidīgs Nosvaidens
nosvaidelēt Nosvaidīt
nosvaidāt Nosvaidīt (1)
nosveiķināt Nosveicināt
nosvepstināt Nosvepstēt
atvērtēt Nosvērt
nošķiebt Nosvērt (2)
piesvērt Nosvērt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piesvērt Nosvērt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
dasvērt Nosvērt ar uzviju; sverot pielikt vairāk, nekā paredzēts
adjūstēt Nosvērt kalšanai nododamo naudu
disciplīna Nosvērtība, izturētība, paradums ievērot stingru kārtību
pārsasvērties Nosvērties
nosasvērties Nosvērties (uz svariem)
aplīkt Nosvērties, noliekties uz leju; nolīkt (par daudziem vai visiem)
līdzsvarots Nosvērts, savaldīgs
atsvētīt Nosvētīt
pārsvētīt Nosvētīt
piesvētīt Nosvētīt (ko) pietiekami, daudz
nosvīdināt Nosvīdēt
sviedrīgs Nosvīdis, nedaudz sasvīdis
slapņis Nosvīdis, sasvīdis
nosviedrot Nosviedrēt
nožurdzīt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt
nožurgāt Nosviedrēt, nostrādināt, nomocīt
nosveidēties Nosviedrēties
piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1)
nosvildināt Nosvilināt
atsvilināt Nosvilināt; dedzinot atbrīvot (piemēram, nokautas cūkas ādu no sariem)
nošvelpt Nosvilpt
nosvilpēt Nosvilpt
nošvilpt Nosvilpt
nosvelpt Nosvilpt (1)
nosvelpties Nosvilpties
nošvilpties Nosvilpties
nokāzot Nosvināt kāzas
nojāņot Nosvinēt
nosvētīt Nosvinēt
nozvinēt Nosvinēt
nodzīrot Nosvinēt (dzīres)
nolīgāt Nosvinēt (Līgo svētkus)
nodzert Nosvinēt (piemēram, kāzas, kristības, bēres)
noballēt Nosvinēt ar viesībām, dejām
atkāzāties Nosvinēt atkāzas
nokāzāt Nosvinēt kāzas
nokāzoties Nosvinēt kāzas
nogodāt Nosvinēt līdz galam
uzsvētīt Nosvinēt, atzīmēt (piemēram, jubileju)
apsviedrēt Nosvīst
apsviedrēties Nosvīst
nosilt Nosvīst
nosviedrot Nosvīst (2)
nosveidēt Nosvīst, nosviedrēt
nosvīdēt Nosvīst, pārklāties ar sviedriem
noskrīpāt Nosvītrot
nošnāpt Nosvītrot
nošņāpt Nosvītrot
nošņīpēt Nosvītrot
nošvītrot Nosvītrot
nostrīpot Nosvītrot (1)
sasvītrot Nosvītrot vairākas, daudzas (teksta) daļas
šautināt Nosvītrot, dzēst
nostrīpāt Nosvītrot, pārsvītrot
nošalkot Nošalkt (1)
nošalkties Nošalkt (1)
atslēga Nošatslēga - grafiska zīme nošu sistēmā, kas nosaka skaņu augstumu un nosaukumu līnijkopā
fuzijēt Nošaut
nobīkšināt Nošaut
nobliezt Nošaut
nogumzīt Nošaut
nokniebt Nošaut
nokniedēt Nošaut
nošaudīt Nošaut
nosaut Nošaut
paguldīt Nošaut
pļunuķ Nošaut
vaļiķ Nošaut
zavaļiķ Nošaut
apšaut Nošaut (daudzus vai visus)
nogāzt Nošaut (dzīvnieku, parasti medībās); arī nokaut
dasaut Nošaut (ievainotu, slimu dzīvnieku)
noguldīt Nošaut (parasti bruņotā cīņā, medībās)
pridupļiķ Nošaut ar divstobru bisi
zasverļiķ Nošaut ar vītņstobra ieroci
atšaut Nošaut, nomedīt (no dzīvnieku kopuma noteiktu skaitu kādas kvalitātes dzīvnieku)
nosasauties Nošauties
apšauties Nošauties (par lielu daudzumu)
6. Hērakla varoņdarbs Nošāva cilvēkēdājus putnus pie Stimfālas
nosaškaudāties Nošķaudīties
noškaudāt Nošķaudīties
nošķaudēt Nošķaudīties
nošķaudēties Nošķaudīties
nošķaudīt Nošķaudīties
nošķavāties Nošķaudīties
nošķeudīties Nošķaudīties
nošķevāties Nošķaudīties
nošķavoties Nošķavāties
nošķilt Nošķelt
atšķilināt Nošķelt (nelielu skaidu no sveķainas priedes pagales, ar ko iekurt)
atšķembelēt Nošķelt, atšķelt
uzšļaukt Nošķelt, padarīt slīpu
uzšļaupt Nošķelt, padarīt slīpu
šķelksnis Nošķelta daļa
nošķilties Nošķelties (1)
atšķilties Nošķelties, atdalīties
šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele
blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks
šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele
atšiebties Nošķiebties
nosaškiebties Nošķiebties
nogrimt Nošķiebties (1)
izakļaustīties Nošķiebties (par apaviem)
noskarbalāties Nošķiedrot, saplaisāt
nospurēties Nošķiedroties
nošķīdināt Nošķiest
apsist Nošķiest (ar ko visapkārt) - par lietu
apgraulēt Nošķiest, apsmērēt ar govju mēsliem
nošķēsties Nošķiesties
nošķinst Nošķindēt
nozvadzēt Nošķindēt, nožvadzēt
nozvādzēt Nošķindēt, nožvadzēt
noškubīt Nošķipelēt
nošķupelēt Nošķipelēt
segregācija Nošķiršana, atdalīšana
izolācija Nošķiršana, savrup novietošana, karantīna
atgriezt Nošķirt (no kā), izolēt (cilvēku)
izolēt Nošķirt (piemēram, domās, uzskatos, parasti ko savstarpēji saistītu)
smelknēt Nošķirt graudus no sēnalām
nodalīt Nošķirt, atdalīt (ko no kāda kopuma); iedalīt (ko no kāda kopuma)
noriest Nošķirt, atšķirt, atšķelt
atšķirstīt Nošķirt, izārdīt
atdalīt Nošķirt, nodalīt (atsevišķus priekšmetus vai dzīvniekus no kāda kopuma)
sadalīt Nošķirt, norobežot (kādu daļu no citas attiecīgā veseluma daļas)
segregāts Nošķirtā daļa
segregācija Nošķirta iedzīvotāju nometināšana pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm
grupējums Nošķirta, savrupa (cilvēku) apvienība kolektīvā, organizācijā, sabiedriskā kustībā; nogrupējums
seklūzija Nošķirtība no pārējiem cilvēkiem, attālināšanas, norobežošanās
atsadalīties Nošķirties
atdalīties Nošķirties (no kā), zaudēt saistību (ar ko), atvirzīties nost
atdalīties Nošķirties no citiem (par dzīvniekiem)
noriest Nošķirties, atraisīties, atkrist
atrauties Nošķirties, atsvešināties (no kā), zaudēt ciešos sakarus; palikt savrup
kosāt Nošķirties, iet atsevišķi
atdalīties Nošķirties, izdalīties (par dažādu maisījumu un ķīmisku savienojumu sastāvdaļām)
nožogoties Nošķirties, norobežoties (piemēram, no apkārtējās vides, cilvēkiem)
nodalīts Nošķirts
noškūt Nošķīt
izšķīt Nošķīt (daudzus, visus)
nošķobēt Nošķobīt
nošķobēties Nošķobīties
novalbīties Nošķobīties
nošķūnāt Nošķūmēt
nošļāpt Nošļabt
nošļakstēties Nošļakstēt
nošļaukstēt Nošļakstēt
nospricēt Nošļakstīt (parasti ar sīkiem pilieniem)
nosašļakstities Nošļakstīties
nošļankāt Nošļākt
nošļamāt Nošļampāt (3)
nošļankāt Nošļanderēt (1)
nošļankāties Nošļanderēties
nošļankstēties Nošļanderēties
nošļankšķēt Nošļankstēt
nošļārkstēt Nošļarkstēt
nošļaubens Nošļaubans
nošļaups Nošļaubans
nošļaust Nošļaukt, nošļaupt
nošļaupēt Nošļaupt
šļaubi Nošļaupti baļķi pie jumta
nošļarkstēt Nošļirkstēt
pusmastā Nošļucis
ļauks Nošļucis uz leju, nolaists
pļuga Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
pļugavs Nošļucis, noplīsis, pļāpīgs cilvēks
nošļūcināt Nošļūkāt
apšļukt Nošļukt, nobrukt
nošļerpēt Nošļupstēt
nošļorkstēt Nošļurkstēt
nošmukstināties Nošmaukstēties
zmiegt Nošmaukt, nozagt
čāpt Nošmaukt, zagt
čopīt Nošmaukt, zagt
gramstīt Nošmaukt, zagt
ķērnāties Nošmaukt, zagt
krāmēties Nošmaukt, zagt
krempāt Nošmaukt, zagt
lutīt Nošmaukt, zagt
mašot Nošmaukt, zagt
matot Nošmaukt, zagt
triept Nošmaukt, zagt
nošmīkšēt Nošmīkstēt
nošmīkšķēt Nošmīkstēt
nožmiukšēt Nošmiukstēt
nožņiukstēt Nošmiukstēt
nošmiukšināt Nošmiukstināt
nošmiukšķināt Nošmiukstināt
nošmūkstināties Nošmukstināties
nošņācēt Nošņākties (1)
nošņākt Nošņākties (1)
nošvurkstēt Nošņākties, nokrākties
nošņākāties Nošņaukāties
nošņurkāties Nošņaukāties
nošņūkt Nošņaukt
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā)
nošņukstēties Nošņukstēt (1)
nošņukstēties Nošņukstēt (2)
nošņurgalēt Nošņurgāt
nošņergļoties Nošņurgāties
nošņurkāties Nošņurkt
piešpaktelēt Nošpaktelēt atsevišķas vietas; piesliepnēt
locījums Nošu grupa, ko dziedātājs izpilda vienā teksta zilbē
spacija Nošu līniju sistēmā attālums starp 2 līdzās stāvošām līnijām
nošpapīrs Nošu papīrs
pupitre Nošu pults
grupēšana Nošu rakstā atsevišķu sīkāka dalījuma nošu apvienošana (ar slitām) grupās
līga Nošu raksta grafiska zīme pusloka veidā, kas saista vienāda augstuma notis vai norāda, ka dažāda augstuma notis jāizpilda saistīti (_legato_)
abreviatūra Nošu raksta saīsinājuma zīmes
nošatslēga Nošu raksta zīme līnijkopas sākumā, kas norāda, kāda nots noteiktā vietā (uz vai starp līnijām un palīglīnijām) atrodas, mūsdienās parasti izmanto vijoles jeb Sol, basa jeb Fa un alta jeb Do atslēgu
melogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē
pianogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē; melogrāfs
nošraksts Nošu raksts
nošuraksts Nošu raksts
notācija Nošu raksts; skaņdarba pieraksts
nolīgāt Nošūpoties
nosalīgāties Nošūpoties
sadzanāt Nošūt (blīviem dūrieniem)
nodzanāt Nošūt ar blīviem dūrieniem
nodzīt Nošūt ar blīviem dūrieniem
nokantēt Nošūt ar citas krāsas auduma apmali
rešelēt Nošūt ar diegiem izšuvuma raksta apmali un auduma daļu izgriezt
norīdzēt Nošūt ar stepētu vīli
noštapēt Nošūt blīviem dūrieniem
nostiečkāt Nošūt blīviem dūrieniem
nodaidzīt Nošūt lieliem dūrieniem
apvīlēt Nošūt vīli (gar malu); apšujot (ko) izveidot vīli
savīlēt Nošūt vīli (gar malu); apšujot (ko) izveidot vīli
nokleidot Nošūt, apšūt (celtni, celtnes sienas) ar dēļiem
rīdze Nošuve, arī apmale; audumā izstrādāta josla, caurā vīle
nožvīgāt Nošvīkāt
nožvīkāt Nošvīkāt
nošviukšēt Nošvīkstēt
nošviukšķēt Nošvīkstēt
nošviukstēt Nošvīkstēt
nožvikstēt Nošvīkstēt
nožviukstēt Nošvīkstēt
novirkšēt Nošvirkstēt
novirkšķēt Nošvirkstēt
nosvirkstēt Nošvirkstēt (1)
nošvīkstināt Nošvitināt (2)
atsevišķais Not. --> atsevišķs
notabli Notabļi
suļļāt Notaisīt netīru
struvēt Notaisīties netīram, šķidrumam pāri tekot, krāsai nobrūkot
notakserēt Notaksēt, novērtēt
notālums Notāle, lielāks attālums, atstatums
notāl Notālēm
notāļ Notālēm
nodaļ Notaliņ
notuļam Notaliņ
notuļi Notaliņ
notulim Notaliņ
notalīt Notaļ
notuli Notaļ
noēklēt Notamborēt
noērklēt Notamborēt
notamburēt Notamborēt
notemburkavāt Notamborēt
nostankšēt Notankšķēt
apliecināšana Notariāla funkcija, ko savas kompetences robežās realizē zvērināti notāri, pagasttiesu, bāriņtiesu un konsulāro iestāžu pilnvarotas personas
nostirkšķināt Notarkšķēt (par pulksteni)
notare Notars
noters Notars
notriņš Notars
knervele Notašķījies bērns
notaišķīt Notašķīt
notašķāt Notašķīt
notašķēt Notašķīt
aizpļekāt Notašķīt ar dubļiem
aplasināt Notašķīt, aptašķīt
aizdirst Notašķīt, nosmērēt, noķērnāt, nogānīt
appuņķot Notašķīt, notraipīt ar puņķiem
nodrēbties Notašķīties
notašķāties Notašķīties
appuņķoties Notašķīties, notraipīties ar puņķiem
aptaukot Notaukot
notaušķēt Notaukšēt (2)
notaujāt Notauļāt
notaurēties Notaurēt (1)
notaukstīt Notaustīt
noskenēt Notaustot, ar kāda stara palīdzību, iegūt attēlu
pašnotece Notece, ko izraisa pašas tekošās vielas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības)
nočurēt Notecēt
nopilt Notecēt
nostravēt Notecēt zemē, aiztecēt
nostrāvot Notecēt; tikt apslacītam ar šķidrumu, kas notekot veido svītras
nosatecēties Notecēties (par šķidrumu)
nosulināt Notecināt sūkalas (parasti no biezpiena); pagatavot (biezpienu), ļaujot notecēt sūkalām
noteic. Noteicamais (vietniekvārds)
nosacītājs Noteicējs
kritērijs Noteicošā būtiskā pazīme, kas atšķir, norobežo priekšmetus, parādības
galvenais Noteicošais (kā sastāvā)
determinants Noteicošais faktors, no kā kaut kas ir atkarīgs
konstituēšana Noteikšana, iedibināšana
determinācija Noteikšana, norobežošana
nosacīties Noteikt
notemmēt Noteikt
nūscēt Noteikt
pārbaudīt Noteikt (ar instrumentu, ierīci u. tml.) apstrādājamās detaļas, priekšmeta izmēru atbilstību vēlamajiem; noteikt (kā fizikālā lieluma) atbilstību kādām normām
uzstādīt Noteikt (diagnozi)
dot Noteikt (gadus pēc izskata)
novērtēt Noteikt (kā materiālo vērtību)
pārbaudīt Noteikt (kā) atbilstību vēlamajam, kādai normai u. tml.
orientēt Noteikt (kā) atrašanās vietas, pārvietošanās virziena attiecību pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē; radīt (kam) noteiktu stāvokli attiecībā pret ko (piemēram, punktu, priekšmetu) apkārtējā vidē
svērt Noteikt (kā) masu (parasti ar svariem)
stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (2)
stratificēt Noteikt (kā) stratifikāciju (3)
pazīstēt Noteikt (kādu augu, dzīvnieku, arī to sugas, šķirnes)
pārcenot Noteikt (kam) citu cenu
normēt Noteikt (kam) normu (1)
normēt Noteikt (kam) normu (2)
notaksēt Noteikt (kam) taksi; novērtēt
terminēt Noteikt (kam) termiņu
kapitalizēt Noteikt (kapitāla summu) pēc ienākuma no kapitāla
testēt Noteikt (ko) ar testu (1) vai testiem
testēt Noteikt (ko) ar testu (2) vai testiem
uzņemt Noteikt (laika momentu), parasti kā sākumā, beigās
pastatīt Noteikt (piemēram, cenu)
diagnosticēt Noteikt (slimību)
nivelēt Noteikt (zemes virsas punktu) augstuma starpību
uzlikt Noteikt ar lēmumu, likumu (piemēram, nodevas, nomas maksu, darba apjomu, veicamo pienākumu); noteikt ar lēmumu, tiesas spriedumu (sodu, arestu)
nolodēt Noteikt ar līmeņrādi
piespriest Noteikt ar tiesas spriedumu (sodu)
kotēt Noteikt cenu (ārzemju valūtai, vērtspapīriem, precēm)
cenavāt Noteikt cenu kam pārdodamam
līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni
lotēt Noteikt horizontālo vai vertikālo plakni
paredzēt Noteikt iepriekš ar īpašām metodēm, arī pēc iepriekšējas pieredzes, zināšanām
apmērīties Noteikt izmērus apģērba šūšanai
diagnoscēt Noteikt kāda slimība ir pacientam
titrēt Noteikt kādas vielas koncentrāciju šķīdumā ar citas vielas šķīdumu, kuras koncentrācija ir zināma
kvotēt Noteikt kvotas
likmēt Noteikt likmi
muitot Noteikt muitu (1)
skenēt Noteikt organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanos
pārdozēt Noteikt pārāk lielu dozu; lietot pārāk lielās dozās
norobežot Noteikt sākumu un beigas (posmam)
caurskatīt Noteikt slimību pēc orgāna iekšējās uzbūves attēla, ko iegūst ar rentgena stariem uz speciāla ekrāna
saldot Noteikt starpību starp krtedīta un debeta summām
kupellēt Noteikt sudraba vai vispār cēlmetālu saturu kādā kausējumā, sajaucot analizējamo paraugu ar zināmu daudzumu svina un karsējot, kamēr visi necēlie metāli oksidējas
valutēt Noteikt termiņu, ar kuru sākas procentu skaitīšana debetējamām vai kreditējamām summām
bonitēt Noteikt vērtību (parasti mājdzīvniekiem, augsnei) pēc kādām pazīmēm
kotēt Noteikt vērtspapīru kursu fondu biržā
pārbaudīt Noteikt veselības stāvokli, arī (orgāna, organisma) funkcionēšanas spējas
cenot Noteikt, aprēķināt cenu
nospraust kursu Noteikt, aprēķināt un parasti iezīmēt kartē (kā) kursu
pārbaudīt Noteikt, arī izmēģināt, vai (priekšmets, ierīce, mašīna u. tml.) ir lietošanas kārtībā, darbojas normāli, bez traucējumiem
locīt Noteikt, arī nosaukt (kāda vārda) locījumu formas
nogrādēt Noteikt, izvēlēties, atrast (īsto laiku, mēru)
pārcelt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā
pārlikt Noteikt, ka (kas iepriekš paredzēts) norisināsies citā, parasti vēlākā, laikā; pārcelt (6)
diagnosticēt Noteikt, konstatēt (faktu) pēc kādām pazīmēm
pateikt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pasacīt (2)
pasacīt Noteikt, konstatēt, atšķirt, arī novērtēt; pateikt (2)
likt Noteikt, lemt
nozēbīt Noteikt, nobrīdināt
nodefinēt Noteikt, noformulēt; definēt, īsi raksturot
pazīmot Noteikt, nolemt
racionēt Noteikt, normēt (pārtikas produktus)
paredzēt Noteikt, nosacīt (ko) - par likumiem, noteikumiem u. tml.
diagnoscēt Noteikt, noskaidrot (ko) pēc kādām pazīmēm
nolikt Noteikt, nospriest, nolemt, ka (kas, piemēram, kārtība) tiks ieviests, ievērots
nominēt Noteikt, pamanīt
lemt Noteikt, paredzēt, ka realizējas (kāda no vairākām iespējām), ka (kas) notiek
nomuldēt Noteikt, pateikt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu); norunāt (ko bezjēdzīgu, nesakarīgu)
nogvelzt Noteikt, pateikt (parasti aplamības, muļķības, rupjības)
atcelt Noteikt, paziņot, ka nenotiks (nodarbības, pasākums u. tml.)
specificēt Noteikt, reģistrēt un (parasti) klasificēt (ko) pēc specifiskajām īpašībām
lasīt Noteikt, saprast (kā) saturu, nozīmi pēc zīmēm, nosacītiem apzīmējumiem, attēliem u. tml.
statuēt Noteikt, stingri norobežot
raksturot Noteikt, vērtēt (kā) raksturīgās īpašības, pazīmes
veselums Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa
vesels Noteikta (cieši savstarpēji saistītu sastāvdaļu, elementu) sistēma, kopa, grupa; veselums (1)
loks Noteikta (cilvēku) grupa
noskaņojums Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums
noskaņa Noteikta (domu, jūtu) virzība, ievirze; noteiktu izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums; noskaņojums (2)
kārtība Noteikta (dzīves, darba) organizācija (kur), uzvedības, darbības noteikumi (kur)
šķirne Noteikta (izstrādājumu) grupa, kas ar savām īpašībām atšķiras no citām (tā paša veida izstrādājumu) grupām
kārtība Noteikta (kā) secība
virzība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, arī sabiedrības grupas, tās darbības, interešu u. tml.) attīstība, veidošanās kādā virzienā, vērstība uz kādu objektu, mērķi
vērstība Noteikta (personības, rakstura, psihes īpašību, psihiska stāvokļa, arī cilvēka darbības) virzība (uz kādu objektu)
virzība Noteikta (piemēram, nozares, sabiedriskas struktūras) attīstība, veidošanās kādā virzienā
virzība Noteikta (piemēram, procesa, parādības) attīstība, veidošanās kādā virzienā
loks Noteikta (procesu, parādību) grupa; apjoms, sfēra (piemēram, parādības, procesa izplatībai, ietekmei)
gabals Noteikta (zemes) platība
pašrisks Noteikta apdrošinājuma ņēmēja paša riska daļa (procentu vai naudas izteiksmē no apdrošinājuma summas), kuru saskaņā ar apdrošinājuma līguma noteikumiem, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, sedz apdrošinātais
uzturlīdzeklis Noteikta apmēra ikmēneša maksājumi bērna uzturēšanai vecākam (arī, piem., aizbildnim), kura aprūpē bērns atrodas; alimenti
izspaistošana Noteikta apmēra, lielāko tiesu lokveidīgu izgriezumu pagatavošana no papīra, papes vai skārda plāksnēm ar naža spiedogu, spaistu (stanci), spaistojamā mašīnā, cilspiedē vai vārstspiedē
triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
veikšana Noteikta ceļa posma pārvarēšana
tradīcija Noteiktā cilvēku grupā izveidojies uzskatu un darbību, rīcības kopums, kas tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; arī paraža (1)
apakšdiapazons Noteikta daļa no diapazona
šmasķe Noteikta daudzuma
zadviška Noteikta deva
etaps Noteikta distances daļa (sporta sacensībās)
noskaņa Noteikta emocionālā stāvokļa kvalitāte, arī intensitātes pakāpe
antroponimikons Noteikta etnosa vai noteikta autora lietoto personvārdu kopums
testaments Noteiktā formā rakstīts un apliecināts dokuments ar kādas personas norādījumiem par šīs personas mantas izlietošanu pēc nāves
brikete Noteiktā formā sapresēts sīkgraudains materiāls
koda Noteiktā formā veidots (skaņdarba) nobeigums
noskaņojums Noteikta garastāvokļa izpausme, arī atspoguļojums (parasti mākslas darbā); arī noskaņa
vars Noteikta garuma diegs, no kura veido saistīto nīšu aci
mērkoks Noteikta garuma iedaļās (parasti - 25 cm vai viena pēda) sadalīta un attiecīgi iekrāsota kārts dziļuma noteikšanai
griezums Noteiktā garumā sagriezti (piemēram, salmu, siena, zāles) gabali; arī ekseļi
burtraksts Noteikta grafiskā veidola rakstzīmju kopa; fonts
pieturzīme Noteikta grafiska zīme gramatisko vai jēdzienisko teksta vienību atdalīšanai
pārstāvētie Noteikta iedzīvotāju grupa, kas kādu ievēlētu vai ieceltu amatpersonu uzskata par savu pārstāvi, kurš jūt atbildību pret viņiem
līnijintegrālis Noteiktā integrāļa vispārinājums, ja integrācijas kopa ir līnija (līkne)
gamma Noteiktā intervālu secībā sakārtota pakāpeniska skaņu rinda oktāvas apjomā
konsuls Noteiktā kādas valsts rajonā ar šās valsts piekrišanu iecelta citas valsts amatpersona, kuras uzdevums ir aizsargāt savas valsts un tās pilsoņu intereses, veicināt abu valstu sakaru attīstību
Branči Noteikta kalendāra diena (Labrenča diena, 10. augusts), kad tika rīkots gadatirgus
klaviatūra Noteiktā kārtībā novietotu (mūzikas instrumenta) taustiņu kopums
nodot Noteiktā kārtībā panākt, ka pārņem (piemēram, sardzi, dežūru); noteiktā kārtībā panākt, ka uzņemas atbildību (piemēram, par kādu kolektīvu, ražošanas iecirkni)
noņemt Noteiktā kārtībā pārtraukt (kā) darbību (parasti kādā vietā)
grēda Noteiktā kārtībā veidots (kokmateriālu) krāvums
krautne Noteiktā kārtībā veidots (piemēram, būvmateriālu) krāvums
parāds Noteikta kārtība, noteikts priekšmetu sakārtojums
savu reizi Noteiktā kārtībā, tad, kad ir reize (3), kārta (2)
bioma Noteiktā klimatiskajā reģionā sastopamo augu un dzīvnieku kopums
rīkstīte Noteikta koka (lazdas, pīlādža, kārkla u. c.) zara žāklis, ko kopš seniem laikiem izmanto ūdens āderu, dažkārt arī derīgo izrakteņu meklēšanai
ieilgums Noteikta laika notecējums, kas pie zināmiem priekšnoteikumiem nodibina īpašuma tiesības uz lietu, kura labā ticībā nepārtraukti valdīta šajā laikā
siltumpatēriņš Noteiktā laikā patērētā siltumenerģija
dilsi Noteikta lieluma dēļi, kas sagatavoti eksportam
fonts Noteikta lieluma un stila rakstzīmju komplekts
takse Noteikta maksa, atlīdzība, parasti naudas izteiksmē
ģenerālkarte Noteikta mēroga un projekcijas jūras kontūrkarte, uz kuras nav hidrogrāfiskas informācijas, bet parasti ir attēlots koordinātu tīkls un kompasroze
solvents Noteikta naftas vai akmeņogļu darvas pārtvaices frakcija; lieto par šķīdinātāju
vietējais Noteikta novada iedzīvotājs, kas dzimis un uzaudzis šajā novadā
veidlapa Noteikta parauga lapa ar daļēji iespiestu tekstu, kas jāpapildina ar konkrētam ziņām
formulārs Noteikta parauga veidlapa
reakcija Noteikta pārmaiņa (sistēmā, aparātā, iekārtā u. tml.), ko izraisa kāda iedarbība
M2 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M1, naudas tirgus termiņnoguldījumus, krājnoguldījumus, īstermiņa repo darījumus, īstermiņa aizņēmumus eirodolāros, mājsaimniecībām piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas
M3 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kas ietver M2, noguldījuma sertifikātus, lielus termiņnoguldījumus, ilgtermiņa repo darījumus un uzņēmumiem piederošās naudas tirgus ieguldījumu fondu pajas
M1 Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā naudas masa, kurā ietilpst apgrozībā esošā skaidrā nauda un pieprasījuma noguldījumi
M2X Noteiktā periodā valsts ekonomikā esošā naudas masa, plašā nauda, kas raksturo valsts naudas sistēmu; tā ietver apgrozībā esošo skaidro naudu bez atlikumiem banku kasēs, pieprasījuma noguldījumus un termiņnoguldījumus
aizsargjosla Noteikta platība, kuru uzdevums ir aizsargāt dažāda veida (gan dabiskus, gan mākslīgus) objektus no nevēlamas ārējās iedarbības, nodrošināt to ekspluatāciju un drošību vai pasargāt vidi un cilvēku no kāda objekta kaitīgās ietekmes
aizsargjosla Noteikta platuma zemes josla gar upēm, ezeriem, jūru, kur nav atļauta būvniecība
triecienlīnija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības)
triecienpozīcija Noteikta pozīcija starp izejas līniju un objektu, kur vienība pilnīgi izvēršas triecienizkārtojumā (izvērš visas apakšvienības)
pas Noteikta rakstura dejiska kustība (pas de chat, pas de basque)
dzēšana Noteiktā refleksa atcelšana
tipfigūra Noteikta reģiona iedzīvotāju vienas dzimumvecumgrupas daļas, kas parasti pārstāv vairāk par 0,1%, standartizēta vai tipizēta, ar vadmēru samērības robežgarumu intervālu centriem definēta lieluma figūra; apģērbu rūpnieciskajā ražošanā un tirdzniecībā lietojamos parametrus atveido lielummēru tabulās, manekenos, apģērbu datorizētās konstruēšanas sistēmu datu bāzēs
civilizācija Noteiktā sabiedrības garīgās un materiālās kultūras attīstības pakāpē radītās materiālās vērtības, sadzīves apstākļi
rinda Noteiktā secībā (parasti virknē) sastājušies cilvēki, kuri gaida savu kārtu (lai ko nopirktu, iegūtu u.tml.)
programma Noteiktā secībā dots (piemēram, sarīkojumā, koncertā, radiopārraidē, televīzijā) izpildāmo priekšnesumu uzskaitījums; priekšnesumu, pārraižu kopums
virkne Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu vienveidīgu priekšmetu kopums
virtene Noteiktā secībā saistītu, savērtu (piemēram, uz diega, auklas) nelielu, vienveidīgu priekšmetu kopums; virkne (2)
radioprogramma Noteiktā secībā sakārtoti radioraidījumi: šādu radioraidījumu uzskaitījums; attiecīgais iespieddarbs
rinda Noteikta secība, kādā cilvēki seko cits citam (kādā sarakstā); vieta šajā secībā
savu reizi Noteiktā situācijā, noteiktos apstākļos; savā reizē
fāze Noteikta stadija, moments, pakāpe (norisē); kāds no stāvokļiem (periodiskā parādībā)
kredītpunkts Noteikta studiju kursa apjoma apguves uzskaites vienība
zemētājs Noteikta šķērsgriezuma vadītājs (cauruļvads, šina), ko izmanto zemējumos
apgaita Noteikta teritorija, kas jāpārzina dienesta uzdevumā
gals Noteikta teritorija, telpa, tās daļa
parcele Noteikta teritorijas vienība detaļplānojumā vai zemes ierīcības projektā
iekārta Noteikta tipa vienveidīgu ietaišu komplekss; darba līdzekļu kopums kāda uzdevuma izpildei tehnoloģiskā procesā
ceļamspēja Noteiktā vagona izturība, ko krava nedrīkst pārsniegt; lielākais svars, ko vagons spēj izturēt
gars Noteiktā veidā (piemēram, domāt, rīkoties)
akline Noteikta veida augs (Augškurzemē)
tonzūra Noteiktā veidā izskūta, izgriezta matu josla galvvidū (katoļu garīdzniekiem un mūkiem)
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu (piemēram, cepuri, lakatu), lai paustu (atvadu sveicienus)
māt Noteiktā veidā kustināt roku, tajā saņemtu priekšmetu, arī palocīt galvu, virzīt skatienu, lai veidotu kādu zīmi
specializēt Noteiktā veidā organizēt darbību (kādā nozarē, specialitātē); organizēt (ko) noteikta mērķa sasniegšanai (kādā darbības nozarē)
reaģēt Noteiktā veidā pārmainīties kādas iedarbības ietekmē (par sistēmu, aparātu, iekārtu u. tml.)
reģistrēt Noteiktā veidā pierakstīt (piemēram, faktu); arī fiksēt (1)
apmets Noteikta veida putekļu mētelis
apaļrausis Noteikta veida rausis, kūka
piegriezt Noteiktā veidā sagriezt (kādu materiālu), lai izveidotu kā, parasti apģērba, apavu, detaļas
ķēde Noteiktā veidā saistītu priekšmetu virkne
klasifikators Noteiktā veidā sakārtotu, grupētu uzziņu rādītājs
matadata Noteiktā veidā saliekts tievs stienis matu saspraušanai, arī rotāšanai
paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums
pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums
plosts Noteiktā veidā sasaistītu kokmateriālu kopums pludināšanai pa ūdenstilpēm
abars Noteikta veida tīkls zvejai; stāvvads
bandrole Noteikta veida un satura pasta sūtījums (galvenokārt iespieddarbi), kam paredzēts pazemināts tarifs
aizspieds Noteikta veida zivju tīkls
salaist Noteiktā veidā, parasti cieši, savienot (detaļas, elementus u. tml.)
paņēmiens Noteikta veida, parasti īpaši izstrādāta, darbība, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
uzrunāt Noteiktā veidā, piemēram, ar savu daiļradi, iedarboties (uz kādu), ietekmēt (kādu)
piekārtot Noteiktā veidā, secībā pielikt, piestiprināt (pie kā, kam klāt)
testpunkts Noteikta vieta (punkts) iekārtā vai rutīnā, kurā tās testēšanas procesā jāparādās iepriekš noteiktam rezultātam, ja testējamā iekārta vai rutīna darbojas pareizi
pieturvieta Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekli; pietura (1)
pietura Noteikta vieta, kur regulāri pietur sabiedriskie satiksmes līdzekļi; pieturvieta
strāva Noteikta virziena (parasti gaisa, šķidruma, gaismas) plūsma kādā vidē samērā šaurā joslā
strāvot Noteiktā virzienā izplatīties, plūst kādā vidē samērā šaurā joslā (parasti par gaisu, šķidrumu, gaismu, skaņu)
skrejstars Noteiktā virzienā orientēta elektronu plūsma (piemēram, televizoru kineskopos, lokatoru ekrānos)
taksijas Noteikta virziena pārvietošanās kustības (brīvi kustīgiem organismiem, orgāniem, šūnām), kas izraisās reakcijās uz ārējās vides kairinājumiem
ozinis Noteikta virziena vēja nosaukums Kuršu kāpās
kopgriezums Noteikta Zemes garozas laukuma vidējais ģeoloģiskais griezums
lidlauks Noteikta zemes teritorija vai ūdens akvatorija, kā arī ēkas, objekti un iekārtas, kas pilnīgi vai daļēji paredzētas, lai organizētu gaisa kuģu pienākšanu un atiešanu (tas ir, gaisa kuģu pacelšanos, nosēšanos, manevrēšanu un stāvēšanu, pasažieru iekāpšanu un izkāpšanu, bagāžas, kravas un pasta iekraušanu un izkraušanu, kā arī gaisa kuģu tehnisko apkopi, degvielas uzpildi u. c.)
iedaļa Noteikta, atzīmēta daļa, kas parasti atbilst kādai mērvienībai
rekte Noteikta, iedibināta kārtība; arī tiesība
laiks Noteiktā, iepriekš paredzētā, arī vēlamā laika momentā; tad, kad paredzēts; bez nokavēšanās
secība Noteikta, likumsakarīga kārtība, noteikts, likumsakarīgs veids, kādā (kas) seko viens otram, cits citam vai izriet viens no otra, cits no cita
siltumprasība Noteiktai augu vai dzīvnieku grupai raksturīga prasība pēc siltuma, kas nepieciešams to normālai augšanai un attīstībai
trupa Noteiktai darbībai angažētu cilvēku grupa (parasti skatuves mākslā)
domīnija Noteiktai ietekmei vai kontrolei pakļauta joma vai teritorija
šrifts Noteiktai rakstības sistēmai raksturīgā zīmju grafiskā forma; šādai formai atbilstošu zīmju kopums
subsistēma Noteiktai sistēmai pēc apjoma un satura pakļauta apakšsistēma
starprēpe Noteiktai vajadzībai paredzēta līne vai trose, kurai viens gals piestiprināts pie buras, apaļkoka vai kā cita, bet otrā galā iešpleisēta cilpa (acs) blokam vai taļļai
ceremoniāls Noteiktam ceremoniālam 1 atbilstošs; arī svinīgs
piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks
līgumstrādnieks Noteiktam darbam vai darba apjomam nolīgts darbinieks, kas veic savus pienākumus attiecīgajā uzņēmumā vai ārpus tā un saņem samaksu saskaņā ar līguma noteikumiem
idejisks Noteiktām idejām uzticīgs; tāds, kas aktīvi cīnās par savām idejām
svīķurbis Noteiktam izmēram atbilstošs kloķvārpstas veida rokas darbarīks caurumu urbšanai, skrūvēšanai u. tml.
kabīne Noteiktam mērķim iekārtota, parasti maza, telpa vai celtne
ierobe Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva
ierobs Noteiktam nolūkam ieveidots robs (parasti kādā virsmā), rieva
istaba Noteiktam nolūkam paredzēta telpa kādā iestādē
garnitūra Noteiktam nolūkam paredzētu priekšmetu (piemēram, mēbeļu, rotas lietu) komplekts
fungārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu sēņu kolekcija
herbārijs Noteiktam nolūkam vāktu, izžāvētu un presētu augu kolekcija
komplekss Noteiktam nolūkam veidots (celtņu, telpu) kopums; celtnes, telpas, kas veido vienību, veselumu
trase Noteiktam sporta veidam speciāli iekārtots, arī dabisks, šī sporta veida prasībām atbilstošs ceļš; attiecīgais maršruts
piederums Noteiktam uzdevumam paredzētu priekšmetu kopums
komplekts Noteiktam uzdevumam paredzētu, piemēram, priekšmetu, pilnīgs sakopojums
būvbirojs Noteiktam vai nenoteiktam laikam būvdarbu organizēšanas, vadības un uzraudzības vajadzībām iekārtotas telpas
spaile Noteiktam zvejas veidam nepieciešamo rīku (piemēram, tīklu) kopums
slazdošana Noteiktas darbības veikšana, lai pārtrauktu darbojošos programmu, pārbaudītu un analizētu tās stāvokli, un, ja nepieciešams, nodrošinātu tās atkopšanu
regulekcejas Noteiktas dienas, laikposms gavēnī, kad katoļticīgie sūdz grēkus un lūdz Dievu
noskaņa Noteiktas emocionālā stāvokļa kvalitātes, arī intensitātes pakāpes izpausme, atspoguļojums (parasti mākslas darbā)
komercakts Noteiktas formas adresāta dokuments, ko sastāda pārvadājuma attiecībās, konstatējot kravas iztrūkumu, bojājumu vai neatbilstību
veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums
zīme Noteiktas formas iespieddarbs, monēta, kurā izteikta naudas vērtība
signālrādītāji Noteiktas formas un krāsas gaismas, apgaismojamās vai neapgaismojamās tāfeles vai lukturi ar nosacītiem apzīmējumiem vai uzrakstiem, kas dod lokomotīvju brigādei papildu informāciju par kustības maršrutu, attiecīgu iekārtu atrašanas vietu un stāvokli
izgriezums Noteiktas formas un lieluma tukša vieta, caurums, šķēlums (tērpā, apavos), kas izveidots izgriežot
reģistrs Noteiktas formas veidlapa, to kopums, kantora grāmata (kā) reģistrācijai; rakstisks (parasti dokumentu) uzskaitījums, saraksts
mode Noteiktas gaumes, noteiktu paradumu, ieskatu kopums noteiktā laikposmā (kādā sadzīves, kultūras jomā, parasti apģērba, frizūras izvēlē, kosmētisko līdzekļu izmantojumā)
būtiskums Noteiktas informācijas svarīguma pakāpe finanšu pārskatos kopumā
kinoseanss Noteiktas kinofilmu programmas demonstrējums; šim nolūkam paredzētais laikposms
lekāls Noteiktas konfigurācijas šablons, pēc kā aizzīmē gatavojamas detaļas kontūras vai pārbauda izgatavotās detaļas formu
difūzija Noteiktas kultūras iezīmju izplatība migrācijas vai kultūru saskares gaitā
josla Noteiktas lieluma, platuma, garuma gaisa, ūdens, zemes teritorija ar īpašu vai speciālu tiesisko režīmu valsts tiesiskā vai starptautiski tiesiskā režīmā
celms Noteiktas mikroorganismu sugas tīrkultūra
personālsastāvs Noteiktas personas, kas ietilpst (iestādes, uzņēmuma u. tml. vai tā daļas) personālā
termoregulācija Noteiktas temperatūras uzturēšana ar tehniskiem līdzekļiem (piemēram, telpā, ierīcē)
visādā ziņā Noteikti
zakon Noteikti
platforma Noteikti formulēta darbības programma, prasību, uzskatu kopums (piemēram, politiskai partijai, šķirai, sociālai grupai)
artikulācija Noteikti izteiksmes līdzekļu lietojuma paņēmieni
vadīšana Noteikti organizētas sistēmas funkcija, kas šai sistēmai nodrošina struktūras un darbības režīma saglabāšanu, programmu un mērķu realizāciju
zvērēt Noteikti, arī svinīgi apgalvot, apsolīt (ko)
deciso Noteikti, droši
deliberato Noteikti, droši
maksima Noteikti, kategoriski formulēts, parasti morāles, princips
obligāti Noteikti, katrā ziņā
īsts Noteikti, labi
beztrūcīgi Noteikti, neizbēgami
determinato Noteikti, nešaubīgi
čista Noteikti; droši
ziher Noteikti; droši
reizi Noteikti; katrā gadījumā
zakonno Noteikti; likumīgi
toč Noteikti; patiešām
točen Noteikti; patiešām
točn Noteikti; patiešām
točna Noteikti; patiešām
točno Noteikti; patiešām
token Noteikti; patiešām
konsekvence Noteiktība, mērķtiecība, arī nelokāmība (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiska pamatotība, likumsakarība
līdīgums Noteiktības trūkums
ekotips Noteiktiem vides apstākļiem piemērojusies dzīvo būtņu forma
kondicionēšana Noteikto refleksu ievingrināšana
kontingents Noteiktos apstākļos viendabīgs (cilvēku) kopums, daudzums
finīts Noteikts
kniedīgs Noteikts
porcija Noteikts (kā) daudzums, daļa, deva
režīms Noteikts (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas veids; noteikti (kā) eksistences, norises, funkcionēšanas apstākļi, nosacījumi
norma Noteikts (kā) lielums, sastāvs, uzbūve, ko uzskata par vislabāko, vismērķtiecīgāko (piemēram, kādā darbībā, procesā)
uzbūve Noteikts (kā) sastāvdaļu, elementu savstarpējs izvietojums, sakarība; arī struktūra
skaits Noteikts (kā) skaitlisks kopums
redzesleņķis Noteikts (kā) uzskats, pēc kura (kas) tiek aplūkots, vērtēts
doza Noteikts (kādas vielas, zāļu) daudzums, deva
deva Noteikts (kādas vielas) daudzums (noteiktam nolūkam)
ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt
fāze Noteikts (periodiskas astronomiskas parādības) moments, stāvoklis (piemēram, Saules apgaismotā debess spīdekļa izskata maiņa)
kontingents Noteikts (priekšmetu, parādību) kopums, daudzums (kādam nolūkam)
cikls Noteikts (procesu, norišu, darbību) kopums, kas veido atsevišķu posmu (procesu, norišu, darbību) virknē, ķēdē
sfēra Noteikts (psihisko stāvokļu) kopums
dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums
koncentrācija Noteikts (vielas) daudzums (noteiktā maisījuma daudzumā, citā vielā vai vidē); kvantitatīvais samērs (piemēram, šķīdinājumam, sakausējumam)
avenragi Noteikts adījuma raksts
kapa Noteikts āķu skaits pie auklas zušu ķeršanai
multinis Noteikts apģērba gabals
stils Noteikts darbības, rīcības, izturēšanās veids, to īpatnību, savdabību kopums
prāts Noteikts emocionāls stāvoklis
noskaņojums Noteikts garastāvoklis
nūdaļa Noteikts iedalīts daudzums
rituāls Noteikts izturēšanās akts (dzīvniekiem saskarsmē citam ar citu)
nostāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko), noteikta attieksme (pret ko); viedoklis (kādā jautājumā), kas nosaka rīcību, izturēšanos
stāja Noteikts izturēšanās veids (attieksmē pret ko); arī nostāja
atomspridzeklis Noteikts kodolsprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce kodolsprādziena radīšanai
pamatstāvoklis Noteikts ķermeņa stāvoklis, no kura sāk darbības (piemēram, vingrojumu); sākuma stāvoklis
pozīcija Noteikts ķermeņa, tā daļu stāvoklis (parasti horeogrāfijā, sportā)
komandantstunda Noteikts laiks (parasti naktīs), kad civiliedzīvotāji ielās drīkst uzturēties tikai ar īpašu atļauju
nodeva Noteikts lauksaimniecības produktu daudzums, ko valsts (īpašos vēsturiskos apstākļos, piemēram, kara, pēckara laikā) ņem no privātiem ražotājiem
plāns Noteikts mērogs, kādā uzņem filmējamo objektu kinokadrā: kinokadra uzņēmums noteikta mēroga robežās
kārta Noteikts posms (piemēram, pasākuma, procesa) norises secībā
pakāpiens Noteikts posms, stadija (kādā procesā, norisē)
dziesme Noteikts putna balss veidotu skaņu kopums
kavs Noteikts skaits
kodollādiņš Noteikts skaldāmo materiālu vai vieglo elementu daudzums, kuru ievieto raķetē, aviācijas bumbā vai artilērijas šāviņā, lai sprādzienam izmantotu smago elementu kodolu dalīšanās reakcijās vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijās atbrīvojušos enerģiju
spridzeklis Noteikts sprāgstvielas daudzums, kas ir sagatavots sprādziena radīšanai; ierīce sprādziena radīšanai
statuss Noteikts stāvoklis, kāds piemīt (piemēram, indivīdam, parādībai), kādā (tie) atrodas
trepopnoja Noteikts stāvoklis, kādu cenšas atrast slimnieks, lai atvieglotu apgrūtināto elpošanu
nauda Noteikts šādas preces daudzums, ar ko kārto kādas saistības, ko dod vai saņem (par ko)
metējlādiņš Noteikts šaujampulvera daudzums, lai izmestu artilērijas šāviņu (mīnu, lodi) ar noteiktu sākumātrumu no ieroča stobra kanāla
attieksme Noteikts uzskats (par ko), vērtējums, arī atbilstoša nostāja
pantmērs Noteikts uzsvērto un neuzsvērto vai garo un īso zilbju skaits un to mijas kārtība pēdās vārsmošanas sistēmā
atslēgvārds Noteikts vārds vai vārdu grupa programmēšanas valodā, kam ir īpaša nozīme kompilatora vai interpretatora darbībā
eksersīzs Noteikts vingrinājumu komplekss klasiskajā baletā
zvērests Noteikts, arī svinīgs apgalvojums, apsolījums
krass Noteikts, ass (par kontūrām, līnijām u. tm.)
ass Noteikts, krass, spilgts (par līnijām, formām, kontrastiem)
konsekvents Noteikts, mērķtiecīgs, arī nelokāms (piemēram, spriedumos, rīcībā); loģiski pamatots, likumsakarīgs
tēraudains Noteikts, nelokāms, skarbs
tēraudciets Noteikts, nelokāms, skarbs
izturēts Noteikts, nemainīgs (piemēram, uzskatos, rīcībā) - par cilvēku; arī konsekvents
izturēts Noteikts, nemainīgs, noturīgs (parasti par mākslas darbu, tā sastāvdaļām)
pavediens Noteikts, parasti visnozīmīgākais (kā) temats, saturs
eksakts Noteikts, precīzs
profilējums Noteikts, raksturīgs (parasti sejas, tās daļas) profila veidojums
tvirts Noteikts, skaidri uztverams (par līnijām)
ciets Noteikts, skaidrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu); ciešs (4)
tvirts Noteikts, stingrs (par kustībām)
strikts Noteikts, stingrs (parasti par izteikumiem, psihisku vai fizisku darbību, tās rezultātiem)
svēts Noteikts, stingrs, arī patiess, īsts (piemēram, par uzskatiem, pārliecību)
ciešs Noteikts, stingrs, negrozāms (piemēram, par domu, ideju, solījumu)
konkrēts Noteikts, tiešs, atsevišķs, arī zināms, pazīstams (kādā priekšmetu, parādību kopā)
definīts Noteikts, zīmi nemainošs
saskare Noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar cilvēkiem, to grupām); noteiktu attiecību kopums (cilvēkiem ar kādām parādībām, notikumiem); arī saikne
saskare Noteiktu attiecību kopums (kam ar parādībām sabiedrība, daba)
pārpilde Noteiktu datu vai programmu uzglabāšanai datorā paredzētā atmiņas apjoma pārsniegšana
elektroierīce Noteiktu funkciju veikšanai paredzēta tehniskas sistēmas sastāvdaļa, detaļu, mezglu vai elementu kopums, kurā izmanto elektrisko enerģiju
interpunkcija Noteiktu grafisku zīmju (pieturzīmju) kopums gramatisku, jēdzienisku vai intonatīvu sintaktisku vienību atdalīšanai (vai izdalīšanai) rakstos
kontingentēts Noteiktu ietvaru ierobežots
signālaudekli Noteiktu izmēru audekli, ko lieto virszemes karaspēks sakariem ar lidmašīnām, ar audekliem dodot tām norunātus signālus
konteiners Noteiktu izmēru un noteikta veida tilpne (kā) transportēšanai bez iesaiņojuma
figūra Noteiktu kustību secība, kombinācija
notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt
norubināt Noteiktu laiku rubināt (par rubeni)
savāķēt Noteiktu laiku vāķēt
bandhā Noteiktu muskuļu grupu, visbiežāk sfinkteru sasprindzināšana jogas praksē, kas sekmē smalko enerģiju saglabāšanu, aizkavē sēklas noplūdi, paildzinot orgasmu
selekcija Noteiktu objektu, signālu izdalīšana, atlase (no kāda kopuma)
psihodiagnoze Noteiktu psiholoģisku īpašību noteikšana, darbības un savstarpējo attiecību īpatnību uzskaite
dzīvotne Noteiktu specifisku abiotisku un biotisku faktoru kopums teritorijā, kurā suga eksistē ikvienā tās bioloģiskā cikla posmā
aptauja Noteiktu ziņu, informācijas vākšana (parasti no daudziem vai visiem)
darbs Noteiktu, raksturīgu darbību kopums (piemēram, kādā gadalaikā, kādā nozarē); nepieciešamo iemaņu, paņēmienu kopums kādas darbības veikšanai
ritms Noteiktu, savstarpēji līdzīgu valodas vienību sistēmiska, samērīga secība (tekstā)
bezprincipialitāte Noteiktu, stingru principu trūkums
sintakse Noteikumi, kas nosaka programmēšanas valodā atļauto konstrukciju izveidošanu, kā arī rakstzīmju izvietojumu programmā
statūti Noteikumi, kas reglamentē kādas organizācijas uzbūvi un darbību, kā arī visu organizācijas locekļu rīcību
noteikts Noteikumiem, likumībām, normām atbilstošs; arī ar nodomu, kādam mērķim izveidots, izvēlēts
stils Noteikumos paredzēts paņēmienu kopums (sportā)
prasība Noteikums (parasti kategorisks)
kondīcija Noteikums par (piemēram, preces, produkcijas) īpašībām, kuras nosaka līgumslēdzējas puses vai normatīvi
likums Noteikums, norādījums, norma
norma Noteikums, princips (kā) vislabākai, vismērķtiecīgākai izmantošanai, veikšanai
likums Noteikums, princips (teorijā, mācībā u. tml.)
reglamentācija Noteikumu izdošana un ieviešana
disciplinārreglaments Noteikumu kopojums par disciplināru pārkāpumu un sodu būtību un uzlikšanas kārtību (kara un tiesu resoram)
gramatika Noteikumu kopums, kas nosaka valodas vārdu uzbūves, formu maiņas, vārdu saistījuma un teikumu uzbūves pamatprincipus
tabulatūra Noteikumu krājums, pēc kuriem meisterzingeriem vajadzēja sacerēt dziesmas
korobka Noteikumu pārkāpums (piem., futbolā), diviem vienas komandas spēlētājiem vienlaikus no abām pusēm bloķējot kādu pretspēlētāju
fauls Noteikumu pārkāpums (sporta spēlēs)
fols Noteikumu pārkāpums (sporta spēlēs); personiskā piezīme (basketbolā)
robežrežīms Noteikumu un normu sistēma, kas nosaka iebraukšanas, pagaidu uzturēšanās, dzīvošanas, pārvietošanās un darbu veikšanas kārtību pierobežas zonā (joslā)
elektrodrošība Noteikumu un pasākumu komplekss, kas jāievēro strādājot ar elektroiekārtām
instrukcija Noteikumu, pamācību (parasti sistematizēts, secīgi izkārtots) kopums kāda uzdevuma izpildei
režīms Noteikumu, pasākumu kopums, kas nepieciešams kāda mērķa sasniegšanai
renštele Noteka
šļāktuve Noteka
špigate Noteka - ūdens novadīšanai domāts caurums vai caurule kuģa margsienā vai klājā
renstele Noteka (parasti ielas malā)
nolaidiens Noteka, atplūdums
lateka Noteka, caurule
ots Noteka, pa kuru notek, piem., virca no kūts; izlietne virtuvē vai vannas istabā; vircas bedre pie kūts, pagraba ūdens notekas ārējais caurums
lāsteka Noteka; rene
noekaļāt Notekāt (2)
notekalēt Notekāt (2)
notekanāt Notekāt (2)
notekaņāt Notekāt (2)
netakaļāties Notekāties
notekalēties Notekāties
notekanāties Notekāties
notekaņāties Notekāties
rine Notekcaurule
noteksistēma Notekcauruļu sistēma šķidruma novadīšanai
ūdensnotece Notekoša ūdens daudzums noteiktā laika vienībā
vagot Notekot atstāt joslu, līniju (uz sejas, ķermeņa, piemēram, par asarām, sviedriem)
šmucūdens Notekūdeņi; netīrais ūdens
elektrokoagulācija Notekūdeņu attīrīšanas metode: elektriskās strāvas iedarbībā šķīduma koloidālās daļiņas salīp un izgulsnējas
rīziņš Notekūdeņu pazemes vads
nogulsnināšana Notekūdeņu piejaukto vielu nogulsnēšana
notēls Notēlojums, attēls
izspēlēt Notēlot
satēmēt Notēmēt
ietēmēt Notēmēt un iešaut, arī iemest (kur)
notantarāt Notenterēt
notunturēt Notenterēt
noķitēt Notepēt
noplizerēt Notērēt
notusēt Notērēt (laiku, piem., sarunās)
noņergāt Notērēt (laiku) smejoties (jokojot)
notrēdēt Notērēt (nopļēgurot) laiku
nodzert Notērēt alkoholisku dzērienu lietošanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
nobraukāt Notērēt braukāšanai
nobraukt Notērēt braukšanai
noēst Notērēt ēšanai (visu naudu, retāk mantu vai noteiktu tās daudzumu)
noslemerēt Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt)
noslenderēties Notērēt laiku bez darba (klaiņojot apkārt)
nosmēķēt Notērēt smēķēšanai
nopīpēt Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
nopīpot Notērēt smēķēšanai (visu naudu, mantu vai noteiktu tās daudzumu)
notriekt Notērzēt, arī nopļāpāt
notest Notēst
nostēķēt Notēst, aptēst
nostērķēt Notēst, aptēst
ieticēt Noticēt
noklausīt Noticēt
povenčaķ Noticēt
pripaņaķ Noticēt
saticēt Noticēt
izticēt Noticēt (vairākiem, daudziem)
actum Noticis, nospriests
varka Notiekošais
sodāmība Notiesāšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā vainīgajam pēc soda izciešanas
apsodīt Notiesāt
obveņčaķ Notiesāt
aptiesāt Notiesāt (par lielu daudzumu objektu)
bušlats Notiesātā ziemas pusmētelis
notiesātie Notiesātais
vaļets Notiesātais ar sliktu reputāciju
upakovanijs Notiesātais, kam nekā netrūkst
zatoržmačonnijs Notiesātais, kas ar pazemotu notiesāto dara kaut ko kopā
stremjaščijs Notiesātais, kas grib kļūt par zagli
gluharjs Notiesātais, kas ilgstoši izcieš sodu cietumā
torpēda Notiesātais, kas izpilda kriminālautoritāšu lēmumus
fics Notiesātais, kas kalpo autoritātei
polupokers Notiesātais, kas mēģina cietumā iefiltrēties pie autoritātēm
otricala Notiesātais, kas nepakļaujas režīma prasībām
āzis Notiesātais, kas palīdz cietuma administrācijai
opuščenijs Notiesātais, kas ticis ar varu pazemots un pret savu gribu kļuvis par pasīvo pederastu
suhars Notiesātais, kas, nebūdams autoritāte, uzdodas par to
hozbanda Notiesātie, kas strādā cietuma saimnieciskajā apkalpošanā
počta Notiesāto nelegālie sakari starp cietumiem
paika Notiesāto pārtikas dienas deva
broģaga Notiesāto uzruna sasveicinoties
mahnovščina Notiesāto vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības
kaitēt Notikt
notikties Notikt (1) (1)
atgadīties Notikt (parasti pēkšņi, negaidīti)
uzlēkties Notikt, atgadīties
lēkties Notikt, atgadīties (kam)
sagadīties Notikt, būt (parasti reizumis, dažkārt); gadīties
klāties Notikt, gadīties kādam notikumam (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ)
atkārtoties Notikt, izpausties vēlreiz vai vairākas reizes; parādīties, būt sastopamam vairākkārt
panesties Notikt, norisināties
novilcināties Notikt, norisināties, tikt veiktam vēlāk par paredzēto laiku
iznākt Notikt, realizēties
būt Notikt; norisināties
kinoieraksts Notikuma, parādības fiksējums kinolentē
nemierpilns Notikumiem, pārdzīvojumiem bagāts (piemēram, par laikposmu)
lēkums Notikums
notika Notikums
notikšana Notikums
nūtikums Notikums
klāja Notikums (kādos apstākļos, kādu iemeslu dēļ)
pārbaudījums Notikums, apstākli (parasti grūti, sarežģīti), kas rada iespēju novērtēt fiziskos, morālos spēkus, izturību, jūtu patiesumu u. tml.
nelaime Notikums, apstāklis, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, lielas bēdas, ciešanas
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar lielām grūtībām, lieliem materiāliem zaudējumiem
nelaime Notikums, apstāklis, kas saistīts ar smagu slimību, ievainojumu, arī bojāeju
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar dzīvības briesmām, cilvēku upuriem, smagiem dzīves apstākļiem
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas ir saistīts ar lieliem materiāliem zaudējumiem, saimnieciski ekonomiskās dzīves pilnīgu sabrukumu
posts Notikums, apstāklis, to kopums, kas izraisa smagus, sāpīgus pārdzīvojumus, dziļas bēdas, ciešanas
sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts
štelle Notikums, norise
nepatikšanas Notikums, notikumu kopums, kas sagādā daudz rūpju, raižu, uztraukuma
dzela Notikums; atgadījums
laiks Notikumu gaita subjektīvā uztverē, subjektīvās izjūtās
iepriekšparedzēšana Notikumu gaitas prognozēšana
fotohronika Notikumu hronika fotoattēlos
annāles Notikumu pieraksts (protokoli, saraksti u. tml.) pa gadiem
intreccio Notikumu sarežģījums, intriga; neliels skatuvisks uzvedums
hronika Notikumu, faktu u. tml. reģistrējums hronoloģiskā secībā; pasākuma, darbības u. tml. secīgs apraksts
darbība Notikumu, norišu kopums, kas veido (daiļdarba) sižetu
stajaks Notinamo tītavu pamatne, kurā iestiprinātas tītavas
nostinkšēt Notinkšķēt
nostinkšķēt Notinkšķēt
nostinkstēt Notinkšķēt
notinšķēt Notinkšķēt
tākeliņš Notinums (ar stipru diegu vai speciālu līni) augu vai sintētiskās šķiedras galā, kas novērš tā atšķetināšanos
nopicināt Notirināt
notricināt Notirināt
satirināt Notirināt
nospodrināt Notīrīt
nošulināt Notīrīt
noputināt Notīrīt (no kā ko tādu, kas put)
nopucēt Notīrīt (parasti ar suku); nospodrināt
nokribināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nokrubināt Notīrīt (parasti gaļas atliekas no kaula); nograuzt
nobirstēties Notīrīt (savu apģērbu) ar suku
nošļīmēt Notīrīt (zarnas), nokasot, noberžot gļotas
aplizgāt Notīrīt (zivi)
noskruķēt Notīrīt ar greideri
noskruķēt Notīrīt ar kādu rīku
nokruķēt Notīrīt ar kādu rīku (kruķi)
nobirstēt Notīrīt ar suku
nočotkavāt Notīrīt ar suku
nošķorēt Notīrīt ceļu (ar sniega lāpstu)
atbirkstīt Notīrīt ogli (parsti no degoša skala)
nosatirīties Notīrīt sevi
nobačāt Notīrīt ūdenī iebārtus kartupeļus, grūstot tos ar koku
izknosīties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
izknotēties Notīrīt vienam otru (par dzīvniekiem)
apšķūrēt Notīrīt visapkārt, aptīrīt
nozvīņāt Notīrīt zivij zvīņas
brauķīt Notīrīt zvīņas
atlaucēt Notīrīt, nogludināt
nopost Notīrīt, nokopt, uzpost
nokoļļāt Notīrīt, nomazgāt
nosilt Notīrīt, nospodrināt
apkopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (apģērbu, apavus, mašīnas, darba rīkus)
piekopt Notīrīt, sakārtot lietošanai, darbam (priekšmetus)
sakopt Notīrīt, salabot, sakārtot lietošanai
notrausties Notīrīties
noposties Notīrīties, uzposties
taubens Notirpis, nokaltis, novītis, gļēvs
tuīmis Notirpis, stīvs loceklis
apstipt Notirpt
atmirt Notirpt
ietirpt Notirpt
notārpāt Notirpt
notērpāt Notirpt
notirpāt Notirpt
nožirbt Notirpt
sprikstīt Notirpt
satirpt Notirpt, parasti stipri
nokript Notirpt, sastingt
pastipt Notirpt, sastingt
sastindzība Notirpums, sastingums
tenendo Notis izturot
novīstīt Notīstīt nost un noņemt (ko apvīstītu)
notīstīties Notīstīt sevi, savu ķermeņa daļu
nositināt Notīt (2)
nošķetināt Notīt (2)
notuntuļot Notīt nost (ko vairākām kārtām, arī nekārtīgi aptītu)
notīties Notīt sevi, savu ķermeņa daļu
norisināt Notīt, atbrīvot
nositināties Notīties (1)
nositināties Notīties (2)
notocactus Notocactus rutilans - sarkanīgās parodijas ("Parodia rutilans") nosaukuma sinonīms
perihorda Notohordas apvalks
notoģenēze Notohordas attīstīšanās
nošņerglējies Notraipījies ar puņķiem
nošņergulējies Notraipījies ar puņķiem
apsmērēt Notraipīt
ieleķēt Notraipīt
mārnīt Notraipīt
nocūkot Notraipīt
noderglīt Notraipīt
noķēpāt Notraipīt
noķezināt Notraipīt
noķīpāt Notraipīt
noleksēt Notraipīt
nolepīt Notraipīt
nomālēt Notraipīt
nomūrēt Notraipīt
nopeckelēt Notraipīt
nošmuļāt Notraipīt
nosmulēt Notraipīt
nošmulēt Notraipīt
nošmurgāt Notraipīt
notaisīt Notraipīt
notraikšķīt Notraipīt
notraišķīt Notraipīt
saķellāt Notraipīt
saķellēt Notraipīt
sašmucēt Notraipīt
sašņergļāt Notraipīt (ar deguna izdalījumiem)
noporķēt Notraipīt (ar kādu vielu), padarīt netīru; noziest
aplipināt Notraipīt (ar ko lipīgu)
nolipināt Notraipīt (ar ko lipīgu)
apliet Notraipīt (ar ko šķidru)
nokrāsot Notraipīt (ar krāsu, krāsainu vielu); notraipīt (par krāsu, krāsainu vielu)
noķērnāt Notraipīt (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
nokleksēt Notraipīt (parasti ar tintes traipiem)
nodubļot Notraipīt ar dubļiem
nošļerbelēt Notraipīt ar kaut ko šķidru
notaukot Notraipīt ar ko taukainu
saspeķot Notraipīt ar ko taukainu, parasti ļoti, viscaur
apķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
noķēzīt Notraipīt ar mēsliem, netīrumiem (parasti par dzīvniekiem)
nogānīt Notraipīt ar netīrumiem (parasti aiz ļaunuma)
nopuņķot Notraipīt ar puņķiem
noputot Notraipīt ar putām
pietaisīt Notraipīt ar saviem izkārnījumiem (parasti par bērnu)
nosvīnīt Notraipīt, apbružāt; saburzīt
smurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurgulēt Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
šmurguļot Notraipīt, apsiekalot, sasmuļļāt
apsekšķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
apsešķēt Notraipīt, aptašķīt, nosmulēt; netīrības dēļ kļūt smirdīgam
nozleķēt Notraipīt, iekrāsot
iznižģēt Notraipīt, niekojoties izlietot
svinīt Notraipīt, nobružāt
apķepināt Notraipīt, noklāt (visapkārt vai vietumis ar ko ķepīgu, lipīgu)
apleskāt Notraipīt, nosmērēt
murīt Notraipīt, nosmērēt
apružģīt Notraipīt, nosmulēt
nosmaulēt Notraipīt, nosmurgāt
nošmaulēt Notraipīt, notašķīt
norušķēt Notraipīt, notraipīties
nokleķerēt Notraipīt, noziest (ar ko lipīgu)
noķeckāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāt Notraipīt, noziest (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāt
piešmucēt Notraipīt, padarīt ļoti netīru
nočammāt Notraipīt, padarīt netīru
nocūkāt Notraipīt, padarīt netīru
nodraņķēt Notraipīt, padarīt netīru
nojoksīt Notraipīt, padarīt netīru
noķellāt Notraipīt, padarīt netīru
noķeskāt Notraipīt, padarīt netīru
noļammāt Notraipīt, padarīt netīru
noļemmāt Notraipīt, padarīt netīru
nomoļļāt Notraipīt, padarīt netīru
noplečakāt Notraipīt, padarīt netīru
nosmečkāt Notraipīt, padarīt netīru
nošmucēt Notraipīt, padarīt netīru
nosmurgāt Notraipīt, padarīt netīru
nozešķēt Notraipīt, padarīt netīru
nopļeckāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko apšļakstot, apķepinot u. tml.)
nopļockāt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mīkstu, lipīgu)
nopeķināt Notraipīt, padarīt netīru (ar ko mitru, lipīgu); noķepināt
noleskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
noloskāt Notraipīt, padarīt netīru (parasti apģērbu, nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi); noleskāt
nozvieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozieķēt Notraipīt, padarīt netīru (parasti par ko taukainu, lipīgu)
noplekšināt Notraipīt, padarīt netīru (piemēram, ar ko lipīgu)
nošņurgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša daguna dobuma gļotādas izdalījumiem; nošņorgāt
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem
nosečkāt Notraipīt, padarīt netīru, lipīgu
nosmuļļāt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt
nošmullēt Notraipīt, padarīt netīru; nosmulēt; nosmuļļāt
bleķāt Notraipīt, padarīt plankumainu
notamīt Notraipīt, parasti ar dubļiem, smiltīm
nospeķot Notraipīt, parasti ar ko taukainu
saķēpāt Notraipīt, parasti ļoti
nošmurguļāt Notraipīt, piemēram, ar puņķiem, siekalām
pieķīznāt Notraipīt, sasmērēt
sekšķēt Notraipīt, savalkāt
apķellēt Notraipīt; nosmērēt
apķēpāt Notraipīt; nosmērēt
traipa Notraipīta, noziesta vieta
noderglīties Notraipīties
noķēpāties Notraipīties
nomaurāties Notraipīties
nomūrēties Notraipīties
nosasmērēties Notraipīties
nosasmulēties Notraipīties
nosataisīties Notraipīties
nosaziesties Notraipīties
nošmulēties Notraipīties
notaisīties Notraipīties
sacūkāties Notraipīties
sacūkoties Notraipīties
slemēt Notraipīties
šmekšēt Notraipīties
šmekstēt Notraipīties
noporķēties Notraipīties (ar kādu vielu), kļūt netīram; noziesties
nopočkāties Notraipīties (ar ko mīkstu, lipīgu), kļūt netīram
nosalieties Notraipīties (ko uzlejot, uzšļakstot)
noķērnāties Notraipīties (parasti ar ko šķidru, pašķidru)
nosapeckelēties Notraipīties (parasti par bērnu)
nopurduļoties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna
nošļeberēties Notraipīties ar kaut ko šķidru
nogānīties Notraipīties ar netīrumiem
nopuņķēties Notraipīties ar puņķiem
nopuņķoties Notraipīties ar puņķiem
nosašņergļāties Notraipīties ar puņķiem
smekstēt Notraipīties netīrs
smekšķēt Notraipīties netīrs; smekstēt
nosvīnīties Notraipīties, apbružāties
šmurgulēties Notraipīties, apsiekaloties
šmurguļoties Notraipīties, apsiekaloties
nočammāties Notraipīties, kļūt netīram
nočollāties Notraipīties, kļūt netīram
nocūkāties Notraipīties, kļūt netīram
nojoksīties Notraipīties, kļūt netīram
noķellāties Notraipīties, kļūt netīram
noķeskāties Notraipīties, kļūt netīram
noķollāties Notraipīties, kļūt netīram
noļammāties Notraipīties, kļūt netīram
noļemmāties Notraipīties, kļūt netīram
noleskāties Notraipīties, kļūt netīram
nomālēties Notraipīties, kļūt netīram
nomoļļāties Notraipīties, kļūt netīram
nopļeckāties Notraipīties, kļūt netīram
nošmucēties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgāties Notraipīties, kļūt netīram
nosmurgulēties Notraipīties, kļūt netīram
nozešķēties Notraipīties, kļūt netīram
nopeķēt Notraipīties, kļūt netīram (ar ko mitru, lipīgu); noķepēt
nošekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.)
noplekšēt Notraipīties, kļūt netīram (kam pielīpot, uzšļakstoties u. tml.) - parasti par apģērbu, apaviem
nopļekstināties Notraipīties, kļūt netīram (kam uzšļakstoties)
noloskāties Notraipīties, kļūt netīram (parasti apģērbam, to nevīžīgi valkājot, ļaujot vilkties pa zemi)
nozieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nozvieķēties Notraipīties, kļūt netīram (parasti ar ko taukainu, lipīgu)
nolešķēties Notraipīties, kļūt netīram (pārklājoties ar lēkšķēm)
noplonckāties Notraipīties, kļūt netīram (velkoties pa zemi, kam uzšļakstoties u. tml.)
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties
nopļockāties Notraipīties, kļūt netīram; nopļeckāties
nosmuļļāties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties
nošmullēties Notraipīties, kļūt netīram; nosmulēties; nosmuļļāties
šļurgāties Notraipīties, nekārtīgi ēst
murīties Notraipīties, nosmērēties
nomuities Notraipīties, nosmērēties
nosmulēties Notraipīties, nosmērēties
ķellāties Notraipīties, nosmērēties ar māliem vai dubļiem
nošļamāties Notraipīties, notašķīties
nošļamparēties Notraipīties, notašķīties
nošļampāties Notraipīties, notašķīties
nokleķerēties Notraipīties, noziesties (ar ko lipīgu)
noķeckāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu)
noķockāties Notraipīties, noziesties (ar ko mīkstu, lipīgu); noķeckāties
sasmulēties Notraipīties, noziesties, parasti ļoti, viscaur
nospeķoties Notraipīties, parasti ar ko taukainu
asiņains Notraipīts ar asinīm; klāts ar asinīm
aptaukots Notraipīts ar taukiem
pangains Notraipīts, raibs
nosatrakāties Notrakoties
notrailāt Notrallināt (dziesmu, melodiju)
novaikstīties Notramdīties
nodukurēties Notramdīties; nemierīgi stāvēt (par zirgu)
datrāpīt Notrāpīt
patrāpīt Notrāpīt (2)
nolāgot Notrāpīt, novērot
Nātras ezers Notras ezers Viļānu pagastā
Notrenes ezers Notras ezers Viļānu pagastā
pietraukt Notraucot (piemēram, augļus) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar tiem kādu virsmu) - parasti par vēju
nograudāt Notraukt
notraucināt Notraukt (1)
nosagraudāties Notraukt (augļus) savām vajadzībām
pietraukt Notraukt (piemēram, augļus) lielākā daudzumā (parasti par vēju)
nodzēst Notraukt (rasu)
brazdēt Notraukt ar sparu, ar spēku (kaut ko nost)
nopogaļāt Notraukt liniem pogaļas
nodžirkstīt Notraukt ogli no degoša skala gala
piegraudāt Notraukt pietiekami, daudz
apgraudāt Notraukt, nobirdināt
datraukt Notraukt, nokratīt (piemēram, ābolu no koka)
nositaļāt Notraukt, nosist
nokneķēt Notraukt, sitot panākt, ka nokrīt zemē (piemēram, ābols no ābeles)
notraukt Notraukties (1)
notraukt Notraukties (2)
nosatrausties Notrausties
nodzanāt Notrenkāt
notramdīt Notrenkāt (1)
notrinkt Notrenkt
datrenkt Notrenkt (zirgu)
notricēt Notrīcēt
notrīcināties Notrīcēt
novirināties Notrīcēt, nodrebēt
notricināt Notrīcināt
apsist Notriecot zemē, bojāt (par krusu)
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt (augus) - parasti par krusu
nosist Notriecot zemē, sabojāt, iznīcināt augus (visā platībā vai tās lielākajā daļā) - parasti par krusu
noškubīt Notriekt
nogāzt Notriekt (lidaparātu)
noplīckāt Notriekt (piemēram, labību pie zemes)
nobuinīt Notriekt no kājām, nogalināt
izbrakalēt Notriekt, nomocīt (par zirgu)
izspalēt Notriekt, uzvarēt cīņā
notrempt Notriept
notrēpt Notriept
noklīsterēt Notriept ar klīsteri; aptraipīt
iegrunderēt Notriept ar pernicu (pirms krāsošanas); iegruntēt
sapiķēt Notriept ar piķi; nopiķot
nošmaravāt Notriept, notraipīt
brāzāt Notriept, sasmuļļāt
nomazavāt Notriept; notraipīt
sasmečkāt Notriept; notraipīt
apsaziesties Notriepties
izaziesties Notriepties
notrīsināties Notrīsēt
nošļurāt Notrīt, nonēsāt, apvalkāt
attrūkt Notrūkt
iztrūkt Notrūkt (parasti par pogu)
apuļināts Notrulinājies
apulināt Notrulināt
aplādināt Notrulināt ar biežu rāšanu, pelšanu, lamāšanu, zākāšanu, nomelnošanu
nostrupēt Notrulināt, atcirst
piedilināt Notrulināt, padarīt neasu
atbuilēties Notrulināties
notrult Notrulināties (1)
notrult Notrulināties (2)
nostrupēt Notrulināties (kļūt neasam)
piemizēt Notrulināties (par zobiem)
atstrupēt Notrulināties, kļūt īsākam, neasam
piedilt Notrulināties, nolietoties, noberzēties
notrapēt Notrunēt
notrepēt Notrunēt
notrupināt Notrupēt
notrupt Notrupēt
notrust Notrusēt
notrūst Notrusēt
notis Nots 1
note Nots 2
brīvdalījums Nots ilguma sadalījums jebkurā nesimetriskā vienāda ilguma skaņu skaitā pretēji pamatdalījumam, kad katru nošu ilgumu dala divās, četrās, astoņās, sešpadsmit utt. daļās
pusnots Nots, kuras ilgums atbilst veselas nots pusei
astotdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots astotajai daļai
ceturtdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots ceturtdaļai
sešdesmitčetrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešdesmit ceturtajai daļai
sešpadsmitdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots sešpadsmitajai daļai
trīsdesmitdivdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai
trīsdesmitotrdaļnots Nots, kuras ilgums atbilst vienai veselas nots trīsdesmit otrajai daļai
tūkot Notūkot - kļūdīties
nokužināties Notūļāties
notostīties Notūļāties
novantaļot Notūļāties
nozabelēt Notūļāties
nodūlēt Notūļāties (neproduktīvi strādājot)
nodairīties Notūļāties, netikt ne no vietas (skatīties atpakaļ)
nogorīties Notūļāties, noslinkot
nokaurēt Notūļāties, sēdēt bez darba
notunturot Notunterēt
notuntulēt Notuntuļot (1)
notuntuļoties Notuntuļot (1)
notuntulēt Notuntuļot (2)
notuntuļoties Notuntuļot (2) savu ķermeni, tā daļas; arī biezi saģērbties
notuntulēt Notuntuļot (3)
notuntulēties Notuntuļoties (1)
notuntulēties Notuntuļoties (2)
aptupināt Notupināt
aptupēt Notupjoties izkārnīties
aptupēt Notupties
aptupēties Notupties
datupties Notupties
nosatupties Notupties
notupt Notupties
patupt Notupties
aiztupties Notupties (aiz kā, kam priekšā)
aiztupēt Notupties aiz kaut kā
aiztupēt Notupties kādam (vai kaut kam) priekšā
sačupt Notupties un sarauties kamolā
aptupties Notupties zem kā
notupuļot Notūpuļot
nomarinēt Noturēt (pārāk ilgi), aizkavēt
pārlūgt Noturēt aizlūgumu
aizlūgt Noturēt aizlūgumu; lūgt dievu (par kādu, par ko)
džonglierēt Noturēt līdzsvaru; laipot
munsturēt Noturēt militārās apmācības
mišāties Noturēt misi
mišoties Noturēt misi
nobalansēt Noturēt sevi līdzsvarā, saglabāt savu līdzsvaru
balanksēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru
balansēt Noturēt, saglabāt līdzsvaru
nosaturēties Noturēties
pasaturēties Noturēties
sasaturēties Noturēties līdzsvarā
noturīgums Noturība (1)
noturīgums Noturība (2)
rāmis Noturīga stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu
temperaments Noturīgs likumsakarīgi saistītu personības individuālo īpašību kopums, kas cilvēka attiecībās ar ārējo pasauli raksturo galvenokārt psihisko norišu dinamikas savdabību
ilgviļņi Noturīgs viļņots matu veidojums ilgākam laikam
dzīvs Noturīgs, labi saglabāts atmiņā (par psihiskām norisēm)
stabils Noturīgs, nemainīgs (par cilvēku, tā psihes, rakstura, personības īpašībām)
stiprs Noturīgs, nemainīgs (par ideju, uzskatu, u. tml.)
stiprs Noturīgs, stabils (par cilvēku grupu, apvienību)
rama Noturīgu stieņu sistēma, ko izmanto par kādas konstrukcijas pamatu
dzīvesveids Noturīgu, tipisku darbību kopums (cilvēka, sociālo grupu, tautu) dzīvē
notusnīties Notusnīt (1)
notost Notust
notapt Notvert
notiekt Notvert
sagūt Notvert
pārtvert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu
pārķert Notvert (ko, uz noteiktu mērķi virzītu, raidītu), pirms (tas) sasniedzis mērķi, adresātu; pārtvert (1)
pietvarstīt Notvert noteiktu daudzumu, savākt kopā
padarīt (arī pataisīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt
pataisīt (arī padarīt) nekaitīgu Notvert un izolēt no sabiedrības (piemēram, noziedznieku), lai (viņš) nevarētu tai kaitēt
aizkampt Notvert, dabūt
satvert Notvert, sagūstīt (piemēram, likuma pārkāpēju)
saķert Notvert, saņemt (ko tādu, kas kustas, pārvietojas)
notvarstīt Notvert, satvert
pietvert Notvert, uzzināt; pieķert
pārtvīkt Notvīkt, pietvīkt
nourkšēties Nourkšķēt
nourkšķēties Nourkšķēt
Novaja Kahovka Nova Kahovka, pilsēta Ukrainā, tās nosaukums krievu valodā
Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.)
pundurnova Nova, kuras spožuma maiņas amplitūda ir ievērojami mazāka nekā parastai novai un uzliesmojumi periodiski atkārtojas
sipņi Novāc rokas!
novatio Novācija
nokopt Novācot ražu, atbrīvot no tās (lauku, tīrumu u. tml.)
toparhs Novada pārvaldnieks, pilskungs
attvaiks Novadāmais tvaiks, kas paliek neizlietots tehnoloģiskā procesā (piem., tvaicēšanā, kondensācijas tvaika turbīnā)
novadcaure Novadcaurule
truma Novadcaurule
palkans Novadējies, salkans, negaršīgs
šālēt Novadēt
apmudīties Novadēties
atgarot Novadēties
atšķaidīties Novadēties
atvadēties Novadēties
atvadināt Novadēties
atvadināties Novadēties
atviesēt Novadēties
izšālēties Novadēties
nogarināties Novadēties
noodēties Novadēties
noraudzēties Novadēties
nošālēties Novadēties
nosavadēties Novadēties
noviesēt Novadēties
odēties Novadēties
šālēties Novadēties
viesēt Novadēties
novadēt Novadēties - izgarojot kādām sastāvdaļām, pazaudēt sākotnējās vēlamās īpašības (parasti par dzērienu)
atšālēties Novadēties (par alkoholiskiem vai gāzētiem dzērieniem)
nogandēties Novadēties, nostāvēties (par alu un sienu); sabojāties, samaitāties, kļūt sliktam (par kāpostiem, alu utt.)
novadgrāvs Novadgrāvis
gātis Novadgrāvis; izlietne
abdukācija Novadīšana; pāreja no viena teikuma uz otru
kanalizēt Novadīt
aizvadīt Novadīt (šķidrumu, gāzi, strāvu u. tml.)
pārtvert Novadīt (ūdenstilpju noteces ūdeni) ar hidrotehniskām iekārtām, būvēm
vienvidniecība Novadniecība
vienvidniecisks Novadniecisks
tēvzemnieks Novadnieks
vienvidnieks Novadnieks
tautietis Novadnieks (studentu korporācijā)
slakternieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Slakteri" iedzīvotāji
strīķenieki Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Striķi" iedzīvotāji
krasts Novads
novada Novads
Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni
Lidija Novads Mazāzijas rietumu nomales vidusdaļā
mahra Novads un tauta Hadramūtas krastā Arābijas dienvidu nomales zemienē
robežnovads Novads, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
līnija Novads, nozare (piemēram, darbībai, rīcībai)
krajs Novads; apkaime
alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā
noraitīt Novagot
novāgāt Novagot
novaikstīt Novaibstīt
noņaibīties Novaibstīties
novaikstīties Novaibstīties
novaidēt Novaidēties (1)
novaidēt Novaidēties (2)
nosavaimaņāties Novaimanāties
novaimanāt Novaimanāties (1)
novaimanāt Novaimanāties (2)
Želaņija rags Novaja Zemļa arhipelāga ziemeļaustrumu gals, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, krauja klints, augstums - 30 m
mēgls Novājējis
sakaltis Novājējis
dzīslāks Novājējis cilvēks
dzisva Novājējis cilvēks
gremzele Novājējis cilvēks
kābaks Novājējis cilvēks
tēna Novājējis cilvēks
kneblis Novājējis cilvēks vai tāds dzīvnieks
kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs
skripka Novājējis dzīvnieks
ribainis Novājējis dzīvnieks, kam ribas redzamas
knapača Novājējis neliela auguma cilvēks vai dzīvnieks
urskulis Novājējis sivēns
urskuls Novājējis sivēns
klambars Novājējis zirgs
klambieris Novājējis zirgs
tēns Novājējis, izdēdējis cilvēks
izkābējis Novājējis, izkāmējis
krilla Novājējis, novārdzis cilvēks
džeiga Novājējis, panīcis cilvēks
noģindējis Novājējis, panīcis, novārdzis
pārkrūtējis Novājējis, tāds, kura ribas var redzēt
izļeris Novājējis, vārgs
iekrist Novājējot ievirzīties uz iekšu (piemēram, par seju, tās daļām)
sašļukt Novājējot zaudēt, parasti ievērojami, stingrumu, slābi nokarāties (par ķermeņa daļām)
galaktoftīze Novājējums un bezspēks no pārmērīgas piena sekrēcijas
ķirla Novājējusi cūka
ģiltine Novājējusi sieviete (kā lamuvārds)
gastroftīze Novājēšana, kas saistīta ar vēdera dobuma slimību
inanīcija Novājēšana, sevišķi no badošanās
atliesēties Novājēt
izdirnēt Novājēt
izliesēt Novājēt
izvājēt Novājēt
izvājot Novājēt
nērēt Novājēt
nodviest Novājēt
noģirgt Novājēt
nokalsināt Novājēt
nokūdēt Novājēt
nonērēt Novājēt
noplakt Novājēt
nošvakoties Novājēt
novājāt Novājēt
sašļāpt Novājēt
izdienāt Novājēt (par slimu cilvēku); satrunēt (par audumu)
pamērēt Novājēt barības trūkuma dēļ
nomelnēt Novājēt un kļūt tumšākam (par cilvēku)
izabeigties Novājēt, arī nogurt (par cilvēku)
izbeigties Novājēt, izdilt (par cilvēku)
izkābēt Novājēt, izkāmēt
izģiebt Novājēt, kļūt bālam
izmerlēt Novājēt, kļūt kalsenam
sazemēt Novājēt, kļūt pelēkam, melnam
nočepstēt Novājēt, kļūt vājam
kalsnēt Novājēt, noliesēt
nokarnēt Novājēt, noliesēt
nokodēt Novājēt, noliesēt
nosirgties Novājēt, noliesēt
nomērnēt Novājēt, pārāk maz ēdot
nomērnēties Novājēt, pārāk maz ēdot
dojķi Novājēt, zaudēt spēkus
izvārgt Novājēt, zaudēt spēkus (nevēlamos apstākļos)
sašvakoties Novājēt; sagurt
švakoties Novājēt; sagurt
izrūdīties Novājēties, noliesēt
nokalsināt Novājināt
pagurināt Novājināt, nogurdināt
mirna Novājināta, slimīga dzīva radība
novārdzināties Novājināties
pagrauts Novājināts (par lopu); novārdzināts
anatoksīns Novājināts toksīns, ko lieto potēšanai pret infekcijas slimībām, piem., pret difteriju
kāpe Novakare
vespers Novakare
aizvākt Novākt
nojemt Novākt (augu) ražu
noņemt Novākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām)
nokopt Novākt (kā) ražu
nodicīt Novākt (nokopt) galdu
nolādēties Novākt (savas mantas), nokravāties, nokāpt (no transportlīdzekļa)
noūkāt Novākt (sienu no pļavas)
nodruvāt Novākt ražu druvā
piekopt Novākt un novietot noteiktā, paredzētā vietā
aizvākt Novākt, aizgādāt (prom) (ko nederīgu, nevajadzīgu, arī tādu, pret ko izturas ar nevērību)
atrīkot Novākt, aizvākt, pārsūtīt, nosūtīt, likt ierasties
nolasīt Novākt, arī noķert, noēst (visus vai daudzus), pa vienam ceļot, piemēram, no zemes, raujot ar knābi (par dzīvniekiem)
nopuijāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt
nopujāt Novākt, nokopt, likt pie malas, iznīcināt
nogodāt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu)
nogodināt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu)
nogodīt Novākt, nokopt; godam novākt (ražu)
nolasīt Novākt, ņemot, piemēram, no zemes, parasti pa vienam
nodiecīt Novākt, piemēram, priekšmetus, lai kas būtu tukšs, tīrs
nolasīt Novākt, raujot, plūcot, griežot u. tml. nost, parasti pa vienam (piemēram, ogas, sēnes)
nogodēt Novākt; nokopt
auzaite Novākts auzu lauks
auzājs Novākts auzu lauks; auzu rugāji, rugaine
driķaine Novākts griķu lauks
kacanājs Novākts kāpostu lauks
pampāliens Novākts kartupeļu lauks
tupenaite Novākts kartupeļu lauks
tupinaite Novākts kartupeļu lauks
linaine Novākts linu lauks
linaite Novākts linu lauks
vikaite Novākts vīķu lauks
zirnaita Novākts zirņu lauks
linājs Novāktu linu stiebri bez pogaļām
patupināt Novaldīt (bērnu)
paturināt Novaldīt (bērnu)
noturināt Novaldīt, atturēt
nopīnēt Novaldīt, noturēt (lopus) vienā vietā
novarēt Novaldīt, savaldīt
novārēt Novaldīt, savaldīt
novaldēt Novaldīt; savaldīt
novelka Novalka
novilkas Novalka (2)
iznesāt Novalkāt
nodraiskāt Novalkāt
nonasāt Novalkāt
notriekt Novalkāt
notriņāt Novalkāt
nošļūkāt Novalkāt (apavus)
nošļūkt Novalkāt (apavus)
nonēsāt Novalkāt (apģērbu, apavus)
nošmaravāt Novalkāt (apģērbu, apavus)
nonest Novalkāt (apģērbu)
apbrucināt Novalkāt drēbes
noplanckāt Novalkāt, nevērīgi apejoties
nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt
novazāt Novalkāt, nolietot tā, ka kļūst ļoti netīrs, neizskatīgs; arī padarīt netīru, notraipīt
norūķēt Novalkāt, nolietot, nomocīt
nolietāt Novalkāt, padarīt nederīgu
sknarēt Novalkāt, sadriskāt
izdriskāt Novalkāt, saplēst
pārnasāt Novalkāt, savalkāt (apģērbu)
ļubere Novalkāta cepure (ar platām, noļukušām malām)
šļobene Novalkāta, arī saņurcīta cepure
šļobas Novalkātas kurpes
šļobenes Novalkātas kurpes
šļopkas Novalkātas kurpes
lambazi Novalkātas un netīras drēbes, arī šādi apavi
capatas Novalkāti apavi
patali Novalkāti apģērba gabali, lupatas
dranskas Novalkāti apģērba gabali; novalkas
lanckari Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali
lanckas Novalkāti, arī noskranduši apģērba vai veļas gabali
lerla Novalkāti, noplīsuši svārki
nonesties Novalkāties
notriekties Novalkāties
nonēsāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem)
nosanasāties Novalkāties (par apģērbu, apaviem)
izkutot Novalkāties, kļūt izdilušam
ģiducis Novalkāts apģērba gabals
poncka Novalkāts apģērba gabals
iznasa Novalkāts apģērbs
padilis Novalkāts, nodilis
obsolēts Novalkāts, novecojis, parasts
pužakas Novalkāts, saburzīts apģērbs
kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals
nošļaukāties Novalstīties, nostaipīties
nosavalstīties Novalstīties, parasti aiz slinkuma, laiskuma
novantaļāt Novantaļot
novantaroties Novantarāties
novantaroties Novantarēties
noraudzīt Novārdot (slimību)
aizkamot Novārdzināt
nopleicēt Novārdzināt
novārēt Novārdzināt
nonīcināt Novārdzināt, badināt, iznīcināt
hektisks Novārdzinošs
izvārdzis Novārdzis
nokvercis Novārdzis
nokverpis Novārdzis
nokverzis Novārdzis
nokvērzis Novārdzis
nosircis Novārdzis
čābulis Novārdzis cilvēks
dūdulis Novārdzis cilvēks, kas vienmēr ar nokārtu seju
ķirna Novārdzis dzīvnieks, īpaši liela novājējusi cūka
noņuris Novārdzis, saguris, nomocīts
vargans Novārdzis, vājš dzīvnieks vai putns
izsarkt Novārgt
nokrupt Novārgt
nopeikstēties Novārgt
novārguļot Novārgt (1)
izgandēt Novārgt, būt izsalkumā
noģinst Novārgt, izdēdēt
pievārgt Novārgt, kļūt nogurušam
nožirbt Novārgt, noliesēt
nokarkuļot Novārgt, nonīkuļot
novadāties Novārgt, panīkt
izģidnēt Novārgt, panīkt, kļūt kalsnam
noķērnēt Novārgt; nonīkt
novārgot Novārguļot
abzuds Novārījums
novirt Novārīt
novirināt Novārīt, izvārīt
novirināties Novārīties
paklaidā Novārtā
pavārtā Novārtā
kaķsierīte Novārta malva
kaķsierītes Novārta malva ("Malva neglecta")
kārsteklis Novārtā pamests žogs
novārtņa Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks
novārtnieks Novārtā pamests, nonicināts priekšmets vai cilvēks
noviļināt Novārtīt, nosmērēt
nojaukties Novārtīties
appērties Novārtīties, aplipt
novaskāt Novaskot
izbonierēt Novaskot un nospodrināt (parketa grīdu)
novaukšēties Novaukšķēt
novaukšķēties Novaukšķēt
pluderēt Novazāt
nodrebt Novazāt (drēbes)
stemēt Novazāt, notraipīt; kļūt netīram
nošļeperēties Novazāties, kļūt netīram
novalks Novazāts priekšmets (lamuvārds)
Nouzenu strauts Novaziņa, Dūkšupes pieteka
Ēršekūjvāra Nove Zāmki - pilsēta Slovākijā, tās nosaukums ungāru valodā
iesūnot Novecojies
sestdalis Novecojies apzīmējums bieznes sestdaļas slēdzenim
archaisms Novecojies vārds vai izteiciens; arhaisms
iesūnojis Novecojis
divmutes Novecojis dažu divpiesūcekņu sūcējtārpu apzīmējums, kas radies sakarā ar nepareizu priekšstatu, ka 2 piesūcekņi atbilst 2 mutes atverēm
blokkuģis Novecojis izkomplektēts kuģis, kas pārveidots par noliktavu vai kazarmu
miasmi Novecojis jēdziens, ar kuru apzīmēja slimību dīgļus, kas nonāk cilvēka organismā no apkārtējās vides (gaisa, ūdens, zemes); izšķīra dzīvus miasmus (baktērijas u. tml.) un nedzīvus (kaitīgus izgarojumus u. tml.)
lasts Novecojis kuģa tilpuma mērs, vienāds ar divām reģistrtonnām jeb 5,66 kubikmetri
magnēzijs Novecojis metāliskā magnija pulvera nosaukums; agrāk lietoja fotografēšanā zibspuldzes vietā, jo degot rada spilgtu gaismu
mezotrons Novecojis mezona nosaukums
stratoplāns Novecojis nosaukums lidmašīnai, kas piemērota lidojumiem stratosfērā
katoptrika Novecojis nosaukums optikas nozarei - mācībai par gaismas atspoguļošanās likumiem un šo likumu izmantošanu optisko instrumentu uzbūvē
arhaisms Novecojis vārds, izteiciens, gramatiska forma, ko mūsdienu valodā vairs nelieto vai lieto reti
vecvārds Novecojis vārds, ko mūsdienu valodā lieto reti vai nelieto nemaz
novec. Novecojis, novecojošs (leksikogrāfijā)
nemoderns Novecojis, vecmodīgs
norūzēt Novecojot zaudēt krāsu
arhaisms Novecojusi parādība
anahronisms Novecojusi parādība, pagātnes palieka
rem Novecojusi starojuma dozas mērvienība bioloģiskās iedarbības noteikšanai (angļu "roentgen equivalent man"); aizstāta ar zīvertu
emans Novecojusies ārpussistēmas mērvienība - E, kas lietota īpatnējās aktivitātes (radioaktīvo vielu koncentrācijas) mērīšanai šķidrumos vai gāzēs; 1 E = 3700 Bq/m^3^
rezerfords Novecojusies ārpussistēmas mērvienība radioaktivitātes mērīšanai; l Rd = 1000000 Bq (bekerelu)
neptūnisms Novecojusies ģeoloģiska teorija, pēc kuras visi ieži ir veidojušies ūdenī primārajā Pasaules okeānā un grēku plūdos
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus
rutine Novecojušies paņēmieni tehnikā, politikā, finansēs utt.
vecmetalls Novecojušos ierīču un priekšmetu atkritumi, ko pārkausē jaunām vajadzībām
inveterācija Novecošana
senescence Novecošana
laikazobs Novecošanās cēloņu kopums, kas saistīts ar, parasti ilgu, laikposmu; laika zobs
inveterēt Novecot
novecāt Novecot
novecēt Novecot
novecoties Novecot (4)
vecēties Novecot, kļūt vecākam
savecot Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecēt
savecēt Novecot, parasti ļoti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); savecot
ienākties Novecot, sabojāties, iepūt, ietrunēt
apsūbēt Novecoties
nogārnēt Novecoties
novecāties Novecoties
novecēties Novecoties
nolietoties Novecoties (par organismu, tā daļām)
novarēt Noveikt, pieveikt (kādu)
novārēt Noveikt, pieveikt (kādu)
novējot Novējoties
noveldēties Noveldrēties
izvēlēt Novēlēt
noliekt Novēlēt (kādam ko)
noliekties Novēlēt (kādam ko)
atstāt Novēlēt (mantojumu); sakrāt vai radīt (kādas vērtības), kas paliek citiem
atsacīt Novēlēt (mantu, īpašumu)
atvēlēt Novēlēt (parasti mantojumu)
izmirst Novēlēt aizmirstībai
nosveikt Novēlēt laimi, centīgi slavēt
apgarēties Novēlēt, atvēlēt (bez skaudības)
sliekt Novēlēt, labprāt atļaut
novelistisks Novelisks
novelistiskums Noveliskums
novelcene Novelkamā bildīte; uzlīme
transferotipija Novelkamo attēlu pagatavošanas paņēmiens
izmaukt Novelkot (koka) mizu, izgatavot (parasti stabuli)
maukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, gatavot (parasti stabuli)
nomaukt Novelkot zaram veselu mizas posmu, izgatavot (parasti stabuli)
nowellia Novellijas - aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints
līklapu novellija novelliju suga ("Nowellia curvifolia"), sastopama samērā reti, gk. mitros un slapjos mežos, kā arī kūdreņos, uz trupošām skujkoku (egļu, priežu) kritalām pēc mizas atdalīšanās (retumis aug uz mizas)
histerosistole Novēlojusies sistole, kas iestājas vēlāk par normālo laiku
nosavēlināties Novēloties
aizseboties Novēloties, nokavēt
nodrimēt Novelt
noviļināt Novelt
novangalēt Novelt ar veļas rulli
nosavelties Novelties
notrembelēt Novelties zemē
norist Novelties, noritēt, nokrist, nobirt
atveļu Noveļamais, aizveļamais
novelistika Noveļu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
heptamerons Noveļu krājums, ko uzrakstījusi Navarras Margerita (1492.-1549. g.), Francijas karaļa Fransuā I māsa, Dekamerona franču variants, kurā visai frivoli attēlotas mīlestības dēkas un avantūras
novelists Noveļu rakstnieks
nojabris Novembris
novemberis Novembris
novembers Novembris
novembrs Novembris
novērgot Novergot
radionovērojums Novērojums, ko veic ar radiotehniskiem līdzekļiem
ļivers Novērošana
empīrija Novērošana parastos, dabiskos apstākļos (atšķirībā no eksperimenta)
inspekcija Novērošana, aplūkošana
ugunsnovērošana Novērošana, ko veic, lai pamanītu uguns, ugunsgrēka izcelšanos
seka Novērošanas actiņa kameras durvīs
majaks Novērošanas tornis
notāmēt Novērot
novērāt Novērot
noviedēt Novērot
observēt Novērot (ko, parasti zinātnē)
hospitēt Novērot (parasti nodarbībā mācību iestādē) kontroles vai pieredzes apmaiņas nolūkā
nopiļņavāt Novērot un pamanīt, ieraudzīt
nolūkot Novērot, noskatīties
ievērot Novērot, uzmanīt
žūre Novērotāja slēptuve
observators Novērotājs
spektators Novērotājs, skatītājs
novērsināt Novērst
novērtīt Novērst
tormoznuķ Novērst
atvērst Novērst (acis, skatienu)
izvairīt Novērst (acis, skatienu)
atraut Novērst (domas, uzmanību)
aizvairīt Novērst (domas); samazināt (piemēram, domu, apkārtnes) ietekmi
atsvabināt Novērst (kādas, parasti nomācošas, domas, pārdzīvojumus u. tml.)
aizvērst Novērst (parasti acis, skatienu)
saglābt Novērst (piemēram, nevēlamu stāvokli, situāciju), parasti daļēji
nolīdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.)
līdzināt Novērst (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt; padarīt vienādus, līdzvērtīgus
izlīdzināt Novērst (samēra, līdzsvara) traucējumu (piemēram, aizstājot ar ko citu, pastiprinot ar ko citu)
noriebt Novērst ar burvju vārdiem
līmetņot Novērst divu punktu augstuma starpību
samierināt Novērst pretrunīgumu, neatbilsmi (starp uzskatiem, parādībām u. tml.)
sanēt Novērst slimības vai slimību perēkli (parasti mutes dobumā)
aizpildīt robu Novērst trūkumus, nepilnības (darbā, zināšanās u. tml.)
neitralizēt Novērst vai pavājināt kā ietekmi
dažādot Novērst vienveidību, vienmuļību; padarīt daudzveidīgu (2)
aizpildīt robu Novērst zaudējumu sekas
aizraidīt Novērst, atvairīt (domas, šaubas, dusmas u. tml.)
novandīt Novērst, izrakņāt, grūst projām
izskaust Novērst, likvidēt (parasti ko nevēlamu)
iznīcināt Novērst, likvidēt (piemēram, parādību sabiedrībā)
aiztaupīt Novērst, neizraisīt (parasti ko nevēlamu, nepatīkamu u. tml.)
novērzināt Novērst, novirzīt
aizvērsties Novērsties
atvērsties Novērsties
atrauties Novērsties (no domām, atmiņām u. tml.)
novirzīties Novērsties (no kā) savā attīstībā, darbībā
izvairīties Novērsties (no kāda cilvēka skatiena); novērsties, lai nebūtu jāskatās (uz ko)
nogriezties Novērsties (no kāda), pārtraukt attiecības
attālināties Novērsties (no kādām domām, darbības mērķa u. tml.)
atrauties Novērsties (par acīm, skatienu)
atrauties Novērsties (piemēram, no skatāmā, darāmā), pārtraukt ko darīt
novirzīties Novērsties savā darbībā (no galvenā, būtiskā) un pievērsties kam citam (parasti mazāk svarīgam, būtiskam)
novirzties Novērsties, novirzīties
atsarauties Novērsties, piemēram, no darāmā, pārtraukt ko darīt
novadījums Novēršana, noraidīšana
heterodoksija Novēršanās no baznīcas mācības
polonofobija Novēršanās no poļiem, visa poliskā nicināšana
defleksija Novēršanās no savas patības
aversija Novēršanās, riebīgums, pretīgums; novirze no normas
izlīdzināt Novēršot (pretrunas, nesaskaņas u. tml.), samierināt
remontēt Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, parasti liels, aparāts, ietaise, iekārta, arī celtne, telpa, ceļš) kļūst atkal izmantošanai derīgs, atbilst noteiktām prasībām
labot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst derīgs izmantošanai
salabot Novēršot bojājumus, defektus, panākt, ka (kas, piemēram, priekšmets, ierīce) kļūst, parasti pilnīgi, derīgs izmantošanai; izlabot (1)
nosargāt Novēršot ko nevēlamu, kaitīgu, panākt, ka saglabājas (kāds stāvoklis)
sanēt Novēršot piesārņojumu, atjaunojot u. tml., uzlabot (teritoriju, vidi)
nosvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārsvītrot (to); izsvītrot
pārsvītrot Novērtējot par nederīgu (tekstu, tā daļu), pārvilkt (tam) svītru
atsauksme Novērtējums, atzinums (par ko)
evalvācija Novērtējums, nocenojums
estimācija Novērtējums, spriedums
acs Novērtējums, uzskats, domas
reitings Novērtējums, vieta rangu tabulā
aprobācija Novērtēšana, atzīšana par labu, apstiprināšana; aprobēšana
izvērtēt Novērtēt (kādu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām, detaļām)
izvērtēt Novērtēt (katru faktu, notikumu u. tml.) noteiktā kopsakarībā
pārvērtēt Novērtēt (ko) pārāk augstu; vērtējot (ko) pārāk augstu, kļūdīties; uzskatot (ko) par pārāk nozīmīgu, pašu galveno, kļūdīties
pārbaudīt Novērtēt (mācību procesā iegūtās zināšanas, prasmes, iemaņas)
apvērtēt Novērtēt (parasti no dažādiem viedokļiem)
apsveikt Novērtēt atzinīgi (ko), izteikt prieku (par ko)
pielīdzināt Novērtēt par līdzīgu, līdzvērtīgu (kam); arī salīdzināt
nobrāķēt Novērtēt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; novērtēt par nepiemērotu
mijkontrolēt Novērtēt pētījuma rezultātus, kontrolējot tos ar alternatīvu metodi
ielikt Novērtēt sekmes un ierakstīt atzīmi
pazemināt Novērtēt zemāk nekā iepriekš
meslot Novērtēt, aplikt ar nodokli
nosvērt Novērtēt, arī noteikt (pēc kādām pazīmēm)
izjust Novērtēt, izprast emocionāli (piemēram, kādu parādību, kādas parādības, priekšmeta īpašību)
vētēt Novērtēt, noteikt vērtību
salest Novērtēt, sarēķināt
uzcenāt Novērtēt, veikt cenu aprēķinu
ievērtēt Novērtēt; (izmēģināt un) dot savu vērtējumu
izbļāvināt Novest līdz asarām un panākt, ka pamatīgi izraudas
sagrauzt Novest līdz psihiskam izsīkumam, arī izraisīt dziļu, ilgstošu nomāktību (par pārdzīvojumiem, nelabvēlīgiem apstākļiem u. tml.)
aizčīkstināt Novest līdz raudāšanai
ķērcināt Novest līdz spiegšanai, ķircināt; panākt, ka ķērc
novadāt Novest no ceļa, novest uz neceļiem
nonest Novest, nogādāt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - par liftu, eskalatoru u. tml.
abducēt Novest, novilkt
novēzt Novēzēt
novgorodka Novgorodas sudraba monēta, ap 0,79 g svarā, kalta 1419.-78. g. pēc Maskavas lielkņazu dengas parauga
Novgoroda-Severska Novhoroda-Siverska, pilsēta Ukrainā
Terekbeče Novi Bečeja - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
Terekkaniža Novi Kneževaca - pilsēta Serbijā, tās nosaukums ungāru valodā
Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža
Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.)
Novisada Novi Sada, pilsēta Serbijā
Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
nokvitināt Novicināt
nošvibināt Novicināt
nošvībināt Novicināt
novīcināt Novicināt
nožvibināt Novicināt
nočviruļot Novidžināt
noveibuļāties Noviebties
velonovietne Novietne, kurā iespējams novietot velosipēdu
noklāt Novietojot (daudzus priekšmetus) virsū, pāri, priekšā, aizņemt (ar tiem visu kā virsmu vai tās lielāko daļu)
piegrēdot Novietojot (daudzus priekšmetus), piepildīt, aizņemt (ar tiem telpu, platību)
pārklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; arī noklāt (2)
pārsegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) pāri (kam), pār (ko), izveidot segumu, aizsargkārtu; pārklāt (2)
noklāt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
nosegt Novietojot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), izveidot segumu, aizsargkārtu
piedzīt Novietojot (ko) lielākā daudzumā, piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, telpu)
nosegt Novietojot (ko) virsū, pāri, arī priekšā, aizdarīt ciet
noslēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, padarīt neredzamu (to)
slēpt Novietojot (ko) virsū, priekšā, atrodoties (kam) virsū, priekšā, sargāt no (kā) iedarbības
pielūžņot Novietojot bez noteiktas kārtības, arī nenovācot (parasti bojātus, lietošanai nederīgus priekšmetus), padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu
piesliet Novietojot ieslīpi, pielikt (pie kā, kam klāt)
paspiesties Novietojot iespiest zem kaut kā
nostādināt Novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai (šķidrumā) izveidojas vielas daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā izveidojas (kāds vielu daļiņu slānis)
vēdināt Novietojot svaigā gaisā (piemēram, segas, apģērba gabalus), panākt, ka (tiem) zūd sasmakums
sēt Novietojot un (parasti) iestrādājot augsnē sēklas, aizņemt (kādu platību)
aizlikt Novietojot, noliekot priekšā, aizdarīt, aizpildīt
nosegt Novietojoties (kam) virsū, aizdarīt (to) ciet
saslēgt Novietojoties citam pie cita, izveidot (kopumu, grupu) ciešu, blīvu
apklāt Novietojoties vai atrodoties (kam) virsū, nosegt, pārklāt
izplesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu
plesties Novietojoties, arī atrodoties (kur), ieņemt samērā lielu telpu, laukumu
iesēsties Novietojoties, arī nokrītot sēdus, notraipīties
izaplēsties Novietojoties, atrodoties, arī augot (kur), ieņemt lielu telpu, laukumu
aizņemt Novietojoties, iekārtojoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); arī apdzīvot
izveidot Novietojoties, sagrupējoties panākt, ka rodas (piemēram, rinda, aplis)
taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu)
saskare Novietojums (parasti teritorijai) tieši līdzās (kam)
dislokācija Novietojums, izvietojums (bruņotajiem spēkiem); process --> dislocēt (1)
pārbīdījums Novietojums, kurā daļai, elementam ir pārvirze, novirze attiecībā pret ko
pārlaidums Novietojums, veidojums, kurā kāda materiāla, detaļas u. tml. daļa (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
kavāža Novietošana pagrabā; noma par pagrabu vai veikalu
uzsēde Novietošanās sēdus stāvoklī (uz kā)
lifo Novietošanas un uzglabāšanas princips "pēdējais iekšā - pirmais ārā" (angļu "last-in, first-out")
aizņemšana Novietošanās, iekārtojoties (kur); telpas, vietas izmantošana savām vajadzībām
novietināt Novietot
vietāt Novietot
izlikt Novietot (ārā); izvietot (to, kas izņemts no kurienes)
noparkot Novietot (automašīnu) stāvēšanai
noparkoties Novietot (automašīnu) stāvēšanai
noslēpt Novietot (cilvēku) tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt
nolikt Novietot (īpašā vietā, īpašos apstākļos) uzglabāšanai
noklāt Novietot (kāda materiāla kārtu) virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai), lai izveidotu (kā) segumu, aizsargkārtu
noslogot Novietot (kam, piemēram, vielai, materiālam) virsū slogu, lai sablīvētu (to); novietot kam, piemēram, vielai, materiālam virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
noslogāt Novietot (kam) virsū slogu, lai sablīvētu to (traukā, tilpnē u. tml.)
izastatīt Novietot (ko redzamā vietā)
izstatīt Novietot (ko redzamā vietā)
paslēpt Novietot (ko, kādu kur) tā, ka (to kāds) nevar saskatīt, arī atrast
sablīvēt Novietot (ko) blīvi citu pie cita
slodzīt Novietot (ko) glabāšanai noslēgtā priekšmetā
piegāzt Novietot (ko) lielākā daudzumā tā, ka (tas) piepilda, aizņem (piemēram, telpu)
kombinēt Novietot (ko) noteiktā kārtībā, secībā
pārklāt Novietot (ko) tā, lai (tas) atrastos pāri (kam), pār (ko) saskarē ar (tā) virsmu
uztupināt Novietot (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzsēdināt Novietot (ko), parasti ar (tā) roba, ieliekuma, izliekuma u. tml vietu, virsū (uz kā, kam)
ievietot Novietot (kur iekšā priekšmetu)
atstāt Novietot (kur) ar īpašu nolūku (piemēram, lai kāds saņemtu, paņemtu)
atstāt Novietot (kur), lai nebūtu jāņem līdzi; likt, lai paliek kādā vietā
pārlaist Novietot (ķermeņa daļu, parasti kājas) pāri (kam), pār (ko) tā, ka (tā) ir vērsta uz leju
uzlikt Novietot (ķermeņa daļu, piemēram, roku, kāju) virsū (uz kā, kam)
pārkārt Novietot (ķermeņa daļu) pāri (kam), pār (ko) un ļaut nokarāties
situēt Novietot (parasti attiecībā pret ko, noteiktā kopumā)
slodzīt Novietot (parasti dzīvnieku) slēgtā telpā, norobežotā vietā
pārlikt Novietot (parasti kāju, roku) pāri (kam), pār (ko)
aizdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses nepieejama; aiztaisīt, aizvērt
atdarīt Novietot (piemēram, vārtus, durvis, vāku) tādā stāvoklī, ka laukums, telpa vai priekšmeta iekšiene kļūst no ārpuses pieejama; attaisīt, atvērt
novietāt Novietot (priekšmetu)
pievietot Novietot (priekšmetu)
pakārt Novietot (priekšmetu) tā, ka (tas) karājas
iekārtot Novietot (priekšmetu) vēlamajā stāvoklī
uzkārt Novietot (priekšmetu) virsū (uz kā, kam, arī kur) tā, ka (tas) karājas; pakārt (1)
trimmēt Novietot (sakraut) ogles kuģa bunkuros
stādināt Novietot (šķidrumu) miera stāvoklī tā, ka (tajā) veidojas vielu daļiņu slānis; novietojot miera stāvoklī, ļaut, lai šķidrumā veidojas (vielu daļiņu slānis)
nolikt Novietot (transportlīdzekli) noteikta vietā, noteiktos apstākļos
uzlikt Novietot (trauku ar ko) silt, vārīties (parasti uz plīts); novietot (ko traukā) silt, vārīties (parasti uz plīts)
atbalstīt Novietot (uz kā, kur u. tml.)
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa)
atkarināt Novietot atpakaļ karāties
parkoties Novietot automašīnu (uz ielas)
sabiezināt Novietot cieši, tuvu citu pie cita (parasti vienveidīgus priekšmetus, elementus); padarīt (parasti vienveidīgu priekšmetu, elementu novietojumu) tādu, kur tie atrodas cieši, tuvu cits pie cita
uzlēģerēt Novietot grīdlīstes uz pamatnes sijas tā, lai tās iesēstos gropēs
noguldīt Novietot guļus (kur, uz kā u. tml.); likt gulēt, atļaut gulēt (kur, uz kā)
uzguldīt Novietot guļus virsū (uz kā, kam)
paguldīt Novietot guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
guldīt Novietot guļus, gādāt, ka guļ; ļaut gulēt
nolikt Novietot guļus, noguldīt (kur)
apguldīt Novietot guļus; nolikt gulēt
noguldīt Novietot horizontāli (ķermeņa dalu, priekšmetu kur, uz kā u. tml.)
saguldīt Novietot horizontāli (vairākus, daudzus priekšmetus)
atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet
ieziemot Novietot īpaši sagatavotā vietā (dārzeņus, sakņaugus) uzglabāšanai ziemā
izmētāt Novietot izklaidus; izkliedēt (1)
noklāt Novietot izplestā veidā (uz visas kā virsmas vai tās lielākās daļas)
uzskapēt Novietot kaut kur augšā
pārkrustot Novietot krustām (vienu pāri otram, citu pāri citam)
dokot Novietot kuģi dokā
saslogot Novietot noteiktā veidā (ko) lielākā daudzumā un uzlikt (tam) slogu
nokrāmēt Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot
nokrāmēties Novietot paredzētajā vietā (vairākus vai visus priekšmetus); arī sakārtot
izvietot Novietot priekšmetus, elementus noteiktā kārtībā, veidā
uzšķiebt Novietot slīpi, noliekt
sastatīt Novietot stāvus (parasti priekšmetus) lielākā daudzumā; novietot stāvus (parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
atkarināt Novietot tā, ka atkarājas atpakaļ
balstīt Novietot tā, ka atspiežas (uz kā)
dalaist Novietot tā, lai iederētos, iekļautos; izveidot salaidumu (piemēram, dēļiem, baļķiem)
kārt Novietot tā, lai karājas
notupināt Novietot tupus (kur, uz kā u. tml.); likt tupēt, atļaut tupēt (kar, uz kā u. tml.); arī nosēdināt (1)
pietupināt Novietot tupus (pie kā, kam klāt)
sēt Novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (kā) sēklas; novietot un (parasti) iestrādāt augsnē (sēklas), lai veidotos jauni augi
pārsiet Novietot un sienot nostiprināt pāri (kam), pār (ko)
likt Novietot un uzstādīt (rīku, lenci) dzīvnieku ķeršanai
salikt Novietot un uzstādīt (vairākus, daudzus rīkus, ierīces) dzīvnieku ķeršanai
likt Novietot uz ķermeņa vai tā daļas (apģērba gabalu, rotas lietu) ģērbjot, maucot, karot u. tml.
nosēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus (kur, uz kā u. t ml.)
uzsēdināt Novietot vai palīdzēt novietoties sēdus virsū (uz kā, kam, arī kur)
piecelt Novietot vertikāli (parasti nokritušu, apgāztu priekšmetu)
pavietāt Novietot zem (kaut kā)
pamiegt Novietot zem sloga, lai nospiestu šķidrumu
savietot Novietot, arī iekļaut (ko) lielākā daudzumā noteiktā sistēmā; radīt (kam) noteiktas attiecības vienam pret otru, citam pret citu
uzstādīt Novietot, arī pārvietot un nostiprināt (parasti ko apjomīgu, piemēram, pieminekli) paredzētajā atrašanās vietā; arī novietot noteiktā stāvoklī (kur, uz kā)
padziļināt Novietot, iemontēt (ko) dziļāk par kā virsmu
pārblīvēt Novietot, ievietot (kur priekšmetus) pārāk lielā skaitā, apjomā
balināt Novietot, izklāt (audeklu) saulē, lai (tas) kļūtu balts
pārlaist Novietot, izveidot (ko, piemēram, materiālu, detaļu) tā, ka (tā) dala (parasti gals, mala) atrodas pāri (kam), pār (ko)
dislocēt Novietot, izvietot (bruņotos spēkus)
rindot Novietot, likt rindā
pastatīt Novietot, nolikt
aizlikt Novietot, nolikt (kam priekšā, aiz kā)
atlikt Novietot, nolikt nost (sānis, pie malas u. tml.)
pieslēpt Novietot, nolikt tā, lai citi uzreiz nevar ieraudzīt, atrast
nomētāt Novietot, nomest nekārtīgi, nevīžīgi (vairākās vietās), nenolikt vietā
uzlikt Novietot, nostiprināt (ko, piemēram, mehānisma dalu) noteiktā stāvokli virsū (uz kā, kam, arī kur); piestiprināt (ko) virsū (uz kā, kam, arī kur)
uzstādīt Novietot, nostiprināt, ieregulēt, sagatavojot darbībai (ierīci, iekārtu, aparatūru u. tml.)
atkārt Novietot, pakārt iepriekšējā vietā
pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā
savienot Novietot, parasti ar īpašiem paņēmieniem (priekšmetus, detaļas, elementus u. tml.), tā, ka (starp tiem) izveidojas saskare, sakarība; būt tādam, kas nodrošina saskari, sakarību (starp priekšmetiem, detaļām, elementiem u. tml.)
saspiest Novietot, parasti ar spiedienu (priekšmetus) cieši citu pie cita
pārmest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko) : pārsviest (2)
pārsviest Novietot, parasti ar strauju kustību, vēzienu, pāri (kam), pār (ko); pārmest (2)
sarūmīt Novietot, savietot
sabāzt Novietot, savirzīt ļoti tuvu citu pie cita
uzstatīt Novietot, uzcelt, parasti stāvus
uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt
uzstutēt Novietot, uzlikt noteiktā stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur)
norīkoties Novietoties
pievietoties Novietoties
aizkortelēties Novietoties (kam priekšā)
salipt Novietoties (kam) cieši klāt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem)
iekārtoties Novietoties (kur uz dzīvi, arī uz kādu laiku)
saiet Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem
savietoties Novietoties (kur) - par vairākiem, daudziem
izvietoties Novietoties (kur) noteiktā secībā, attālumā (par daudziem cilvēkiem, dzīvniekiem)
nostiprināties Novietoties (kur), ierīkojot aizstāvēšanās būves
iegrozīties Novietoties (kur), parasti nostāties, apsēsties tā, ka izveidojas vēlamie apstākļi
norūmēties Novietoties (paredzētajā vietā)
pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to)
aizkrāmēties Novietoties ar savām grabažām citiem priekšā (tos aizsprostojot)
aplenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt
ielenkt Novietoties cieši (kam) visapkārt; aplenkt (1)
saslēgties Novietoties cieši citam pie cita (rindā, lokā u. tml.)
sagulties Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem daudziem; sagult (1)
sagult Novietoties guļus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; sagulties (1)
iegulties Novietoties guļus (kur iekšā)
nogulties Novietoties guļus (kur, uz kā u. tml.)
palīst Novietoties guļus (zem segas, palaga u. tml.)
izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
pārgulties Novietoties guļus pāri (kam), pār (ko)
sagulēt Novietoties guļus stāvoklī (par vairākiem, daudziem)
atgulties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras)
atlaisties Novietoties guļus stāvoklī (parasti uz muguras); atgulties
piegulties Novietoties guļus stāvoklī (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
gulties Novietoties guļus stāvoklī; doties gulēt
uzgulties Novietoties guļus virsū (uz kā, kam)
pagulties Novietoties guļus zem (kā), arī (kam) apakšā
izklīst Novietoties izklaidus (noteiktā kārtībā)
iesagulties Novietoties kur guļus
kārtoties Novietoties noteiktā kārtībā; stāties ierindā
pārgulties Novietoties pāri (kam), pār (ko) - par priekšmetiem, ķermeņa daļām
apsēsties Novietoties sēdus
nosasēsties Novietoties sēdus
sasēsties Novietoties sēdus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
iesēsties Novietoties sēdus (kur iekšā, piemēram, krēslā)
nosēsties Novietoties sēdus (kur, uz kā u. tml.)
piecelties Novietoties sēdus (no guļus stāvokļa)
piesēsties Novietoties sēdus (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk); sēdus stāvoklī pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
sēsties Novietoties sēdus stāvoklī
uzlikties Novietoties sēdus, guļus u. tml. virsu (uz kā, kam)
piesēst Novietoties sēdus, parasti uz neilgu laiku
atsēsties Novietoties sēdus; apsēsties
nostāties Novietoties stāvus (kur, kā)
stāties Novietoties stāvus (kur, kādā veidā)
ierakties Novietoties tā, ka tiek apņemts no visām pusēm (ar zemi) - piemēram, par sēklām
līdzināties Novietoties tā, ka veidojas, parasti taisna, rinda, virkne (par cilvēku grupu)
noslēpties Novietoties tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; paslēpties
paslēpties Novietoties tā, lai citi nevar saskatīt, arī atrast
atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu
satupties Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupt
satupt Novietoties tupus (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem; arī sasēsties; satupties
notupties Novietoties tupus (kur, uz kā u. tml.); arī nosēsties (1)
aptupties Novietoties tupus (par cilvēkiem); notupties
tupināties Novietoties tupus (satupties)
tupties Novietoties tupus stāvoklī
uztupties Novietoties tupus stāvoklī virsū (uz kā, kam, arī kur), arī uzsēsties (1)
pietupties Novietoties tupus stāvoklī; arī piesēsties (1)
attupties Novietoties tupus; notupties (par cilvēku)
pārsegt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu; pārklāt (3)
pārklāt Novietoties vai atrasties pāri (kam), pār (ko) - par (kā) kārtu: arī noklāt (5)
noklāt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par (kā) kārtu
nosegt Novietoties vai atrasties virsū, pāri (visai kā virsmai vai tās lielākajai daļai) - par kā kārtu
izgāzties Novietoties vaļīgā pozā, parasti sēžot, stāvot
uzmesties Novietoties virsū (uz kā, kam, arī kur), parasti pēc lidojuma (par putniem, kukaiņiem)
aizvilkties Novietoties, aizklāties (kam priekšā)
samesties Novietoties, apmesties (kādā kopumā) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
likties Novietoties, arī tverties, glābties
pagriezties Novietoties, atrasties tā, ka neredz ko
ieņemt Novietoties, iekārtoties (kur), izmantot savām vajadzībām (telpu, vietu); aizņemt (2)
aprīkoties Novietoties, ierīkoties kam apakšā
uzslāņoties Novietoties, izveidoties slāņveidā virsū (uz kā, kam)
sakārtoties Novietoties, izvietoties noteiktā kārtībā, veidā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); sastāties ierindā
savīties Novietoties, parasti spirālveidīgi, vienam ap otru, citam ap citu (parasti par čūskām)
uzmesties Novietoties, parasti strauji, sēdus, guļus, tupus, arī stāvus virsū (uz kā, kam)
rūmēties Novietoties, sēsties (tā, lai aizņemtu iespējami mazāk vietas, telpas)
sastāties Novietoties, tikt novietotam (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par transportlīdzekļiem
klāties Novietoties, tikt novietotam (uz kā, kam virsū) - piemēram, par putekļiem, vielu
segties Novietoties, veidoties (uz kā, kam pāri) - piemēram, par augiem, to daļām
situēts Novietots (parasti attiecībā pret kaut ko)
Novijbuga Novijbuha, pilsēta Ukrainā
Novijrozdola Novijrozdila, pilsēta Ukrainā
Novika ezers Noviku ezers Šķaunes pagastā
nogalināt Novilcināt
noviļķināt Novilcināt
pievilcināt Novilcināt
tarpināt Novilcināt
vantaļot Novilcināt
pārvilkt Novilcināt (piemēram, termiņu, laiku)
davilkt Novilcināt darbību, norisi, līdz rodas kāds nevēlams stāvoklis
notarpināt Novilcināt, atstāt neziņā
aizvilcināt Novilcināt, nosist, izšķiest (laiku)
dasavilkties Novilcināties
nosavilcināties Novilcināties
novilkt Novilcināties
pārsaknosīties Novilcināties
delimācija Novīlēšana
atvīlēt Novīlēt (zobus, piemēram, zāģim)
nošmaukt Novilkt
noaut Novilkt (apavus, zeķes)
noģērbt Novilkt (apģērba gabalu, apģērbu)
nopalināt Novilkt (drēbes)
noģērbt Novilkt (kādam) apģērba gabalu, apģērbu
nosliept Novilkt (laiku), novilcināties
notaskāt Novilkt (nost)
nobraukt Novilkt (pār ko, gar ko u. tml. ar roku, priekšmetu)
izkāpt Novilkt (parasti apavus, bikses)
noraust Novilkt (parasti ar roku, drānu) gar (ko)
nobraucīt Novilkt (parasti roku gar ko)
atģērbt Novilkt (parasti virsdrēbes); noģērbt
izģērbt Novilkt apģērbu (kādam), tā ka (tas) kļūst kails; novilkt (kādam) lielāko daļu apģērba gabalu
nomauknot Novilkt mizu
noģērbties Novilkt sev apģērba gabalu, apģērbu
izģērbties Novilkt sev daļu apģērba gabalu un palikt atlikušajā apģērbā
izģērbties Novilkt sev visu apģērbu
novilkties Novilkt sev, parasti virsdrēbes
nošvītrot Novilkt svītru
pārstigot Novilkt vai izcirst robežlīniju (par mērnieku)
pausot Novilkt, kopēt (ko) uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
apdriksnāt Novilkt, nomizot joslām
nodricināt Novilkt, noraut
nostilpēt Novilkt, nostīvēt (ar grūtībām)
apmaukt Novilkt, uzvilkt pār kaut ko
nomauka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties
nomauks Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomuka Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka
nomaukša Novilkta āda, piem., čūskai novelkoties; nomauka (1)
novalka Novilkti apģērba gabali, arī netīri, savalkāti apģērba gabali
nospiedums Novilkums (1)
pausa Novilkums, kopija uz caurspīdīga vai gaismjutīga materiāla (parasti papīra)
brauna Novilkušās čūskas āda
brauņas Novilkušās čūskas āda
nošņākt Novilt
novilstīt Novilt (ko); arī pievilt
nosaviļāties Noviļāties
novipsnāt Novīpsnāt
novīpsnēt Novīpsnāt
novirkšēties Novirkšēt
novirkšēt Novirkšķēt (1)
noviršķēt Novirkšķēt (1)
nodreijāt Novirpot
novērsiens Novirze
nepareizība Novirze (piemēram, no normas), kļūda
nepareizums Novirze (piemēram, no normas), kļūda; nepareizība (4)
retrodeviācija Novirze atpakaļ
retropozīcija Novirze atpakaļ
nosvere Novirze no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
dismorfoze Novirze no normālās formas; bezveidība, kroplība
ekscess Novirze no normas
patoloģija Novirze no normas, nenormālība (kā attīstībā, izpausmē)
anomālija Novirze no normas, vispārējās likumības
apeidoze Novirze no slimībai raksturīgās klīniskās vai histoloģiskās ainas
heteromorfisms Novirze no tipa vai normas; dažādas formas dažādās dzīves stadijās
nosliece Novirze no vēlamā, pareizā
ekskursija Novirze no vidējā stāvokļa; kustības apjoms; vibrācijas amplitūda
dekstrodeviācija Novirze pa labi
antepozīcija Novirze uz priekšu
lateropozīcija Novirze uz sāniem (dzemdes)
nosklanda Novirze, noslīdēšana
inklinācija Novirze, nosliece
deklinācija Novirze, nosliece; cikloforija
eklīze Novirze; izmežģījums; lauztā kaula galu pārvietojums
disglikēmija Novirzes normālajā glikozes līmenī asinīs
novērzība Novirzība, novērsība
novirze Novirziens (1)
puritāņi Novirziens 16. un 17. gs. anglikāņu baznīcā, askētiska dzīves veida un stingras tikumības piekritēji
austromarksisms Novirziens austriešu sociāldemokrātijā 19. gs. b. - 20. gs. sākums
euforisms Novirziens filozofijā - eudaimonisma un perfekcionisma apvienojums, kas par cilvēka pēdējo un augstāko mērķi uzlūko pilnīgu personību un valsts pilnību
parnasisms Novirziens franču dzejā 19. gs. 2. pusē, ko raksturo stingrs formas kults un tieksme pēc ideju skaidrības
ultimātisti Novirziens Krievijas sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā (KSDSP) 1908.-1909. g.; otzovisma paveids
likvidatorisms Novirziens Krievijas Sociāldemokrātiskajā strādnieku partijā no 1908. gada līdz 1912. gadam, Latvijas Sociāldemokrātijā no 1911. gada līdz 1914. gadam, kas prasīja likvidēt boļševiku partiju un tās vietā nodibināt reformistisku legālu partiju
maksimālisms Novirziens krievu sociālrevolucionāru (eseru) partijā, tās galējais kreisais spārns
akadēmisms Novirziens mākslā, kuram raksturīga pievēršanās sen radītiem tradicionāliem likumiem, klasiskiem paraugiem, formām, augsts profesionālisms
diverģents Novirzījies, tāds, kas novirzās
atkāpe Novirzīšanās (no normas, parastās kārtības); atkāpšanās, atvirze
detonēšana Novirzīšanās no pareizā toņa dziedāšanā vai arī stīgu vai pūšamo instrumentu spēlē
izvirziens Novirzīšanās no taisna virziena, nobīde
ekskurss Novirzīšanās no temata, - blakus pētījums, ko veic līdztekus galvenā temata izstrādei
atkrišana Novirzīšanās no vēja
noņemt Novirzīt (nost no kurienes sava ķermeņa daļu)
nocelt Novirzīt (nost, parasti no sēkļa, ūdens transportlīdzekli)
nodzīt Novirzīt (par parādībām dabā)
nobīdīt Novirzīt (parasti kādu sistēmas daļu, elementu) attiecībā pret ko
novest Novirzīt (sarunu, runu u. tml. uz ko)
uzgriezt Novirzīt (uz ko citu, piemēram, sarunu)
nosvērt Novirzīt no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
pārsviest Novirzīt uz ko citu (piemēram, sarunu)
novērst Novirzīt uz ko citu (sarunu, domas)
novērst Novirzīt uz ko citu (uzmanību)
novērzēt Novirzīt, novērst
nodabūt Novirzīt, parasti ar pūlēm, grūtībām (nost no kurienes, kur u. tml.)
nogriezties Novirzīties (kur sānis), neskarot (piemēram, par negaisu, veļu)
noklīst Novirzīties (no galvenā, būtiskā darbībā, runā)
aizklīst Novirzīties (no sarunas, domu gaitas u. tml.)
nostaigalēt Novirzīties (par lietus mākoņiem)
noiet no grauda Novirzīties no ceļa (par lodi, šāviņu)
nomaldīties Novirzīties no galvenā, būtiskā (domās, runā u. tml.)
nosasvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
nosvērties Novirzīties no kāda stāvokļa uz leju, uz sāniem
dreifēt Novirzīties no kursa (vēja vai straumes ietekmē)
tuldurēt Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas
tuldurēties Novirzīties no pareizā ceļa vai vagas
juziķ Novirzīties no sarunu temata
perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni)
fluktuēt Novirzīties no vidējās vērtības (par kādu lielumu)
nobirt Novirzīties nost (no kā) un nokrist (par sīku daļiņu kopumu)
noiet no sliedēm Novirzīties sānis (sarunā, darbā)
nosagriezties Novirzīties uz citu pusi (par ceļu taku)
novērsties Novirzīties, atsacīties (no uzskata, viedokļa, mērķa u. tml.)
nomauties Novirzīties, novērsties
nogriezties Novirzoties (no kā), pievērsties (kam citam) - par skatienu
aplinkus Novirzoties sāņus, nedodoties taisni uz mērķi
novietēt Novīst
skapstīt Novīst, sarūsēt; skapstēt
noriedēt Novīst, sažūt, sakalst
novīkstīt Novīstīt
novīstīties Novīstīt sevi
novīkstīties Novīstīties
novīties Novīt
davīt Novīt (ko) papildus
nomežģīt Novīt, nopīt
vītuksnis Novītis koks
bālotne Novītusi, bāla auga lapa
balotnīte Novītusi, bāla auga lapa
bālotnīte Novītusi, bāla auga lapa
balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums
knitas Novītuši kaņepāji
Česnokovka Novoaltaiska, pilsētas Krievijā, Altaja novadā, tās nosaukums līdz 1962. g.
Novoekonomičeska Novoekonomična, pilsēta Ukrainā
Novograda-Volinska Novohrada-Volinska, pilsēta Ukrainā
Novogrodovka Novohrodivka, pilsēta Ukrainā
Staļinska Novokuzņeckas pilsētas nosaukums 1932.-1961. g.
Kuzņecka Novokuzņeckas pilsētas nosaukums līdz 1932. g., Krievijā, Kemerovas apgabalā
Novolazarevska Novolazarevskaja, Krievijas (līdz 1992. g. - PSRS) zinātniskā stacija Antarktīdā
Novomirgoroda Novomirhoroda, pilsēta Baltkrievijā
Staļinogorska Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums 1934.-1961. g.
Bobriki Novomoskovskas pilsētas (Krievijā, Tulas apgabalā) nosaukums līdz 1934. g.
Novonikolajevska Novosibirskas pilsētas (Krievijā) nosaukums līdz 1925. g.
Novoukrainka Novoukrajinka, pilsēta Ukrainā
štose Novusā - visu astoņu kauliņu iedzīšana kulītēs, ne reizi neatdodot sitiena tiesības pretiniekam
izčupt Nozagt
izkrampēt Nozagt
izkrampt Nozagt
ķanuķ Nozagt
ķisnuķ Nozagt
nočāpt Nozagt
nočaukt Nozagt
nočibīt Nozagt
nociept Nozagt
nočilpt Nozagt
nocollāt Nozagt
nocopēt Nozagt
noenkurēt Nozagt
nofenderēt Nozagt
nofiņīt Nozagt
noģaubt Nozagt
noķēpīt Nozagt
noknīpēt Nozagt
nokrampt Nozagt
nolavīt Nozagt
norazierēt Nozagt
noškubīt Nozagt
nostibīt Nozagt
novīstīt Nozagt
novurgāt Nozagt
nozaglīt Nozagt
pakrampt Nozagt
paņemt Nozagt
piekrampēt Nozagt
podrezaķ Nozagt
sķiriķ Nozagt
sļamziķ Nozagt
sorvaķ Nozagt
spuļiķ Nozagt
stibriķ Nozagt
trahnuķ Nozagt
uvesķi Nozagt
uvoloč Nozagt
vikupiķ Nozagt
vzjaķ Nozagt
atzagt Nozagt (daļu)
iztīrīt Nozagt (daudz vai visu, piemēram, telpā)
nočiept Nozagt (ko tādu, kam ir neliela vērtība)
piezagt Nozagt (ko) lielākā daudzumā
dazagt Nozagt (ko) papildus
nokacēt Nozagt (no kaut kā noņemot)
aiznest Nozagt (par cilvēkiem)
aizbraukt Nozagt (transportlīdzekli)
viuģiķ Nozagt ieroci
bāžīties Nozagt kaut ko paslēptu
bāžļoties Nozagt kaut ko paslēptu
lopanuķ Nozagt no kabatas
zataritsja Nozagt produktus
aizčiept Nozagt un aiznest; nočiept
iecebīt Nozagt, iebērt sev
nocollēt Nozagt, paņemt
nospert Nozagt, paņemt bez atļaujas
nožulīt Nozagt, paņemt; noblēdīt
nocelt Nozagt, piesavināties
izlavīt Nozagt, slepeni paņemt
atčiept Nozagt, zagšus atņemt
zādze Nozagtā lieta, zagtā prece
propoļs Nozagtā nodošana vai pārdošana
propuļs Nozagtā nodošana vai pārdošana
ļevijs Nozagta, negodīgi iegūta manta
apzāģēt Nozāģēt
nogriezt Nozāģēt
nozāgāt Nozāģēt
apzāģēt Nozāģēt (daudz vai visu)
nozeimerēt Nozāģēt (dēļa malas), veidojot gropes (dēļa malā)
nogarināt Nozāģēt (dēļus, apaļkokus u. tml.) noteiktā garumā
pārlaist Nozāģēt, nocirst (koku) tā, ka (tas) gāžoties novietojas pāri (kam), pār (ko)
nolaist Nozāģēt, nocirst (koku); nogāzt (aizzāģētu, aizcirstu koku)
nogāzt Nozāģēt, nocirst (kokus)
izcirst Nozāģēt, nocirst kokus (lielākā platībā)
stauberis Nozāģēts koka stumbrs
baļķis Nozāģēts, no zariem atbrīvots (resns) koka stumbrs
nosaimot Nozaimot
nonarvot Nozākāt, celt neslavu
pulgāt Nozākāt, nonievāt
nošķendēt Nozākāt, nosunīt, apkaunot, apgānīt
apzākāt Nozākāt, zākājot nomelnot
darbalauks Nozare (arī vide, apstākļi), kurā (kāds) darbojas; darba veids
tūrisms Nozare, bizness, industrija, kas nodarbojas ar tūrismu
branža Nozare, joma
druva Nozare, joma
novads Nozare, joma (cilvēka darbībai)
zivsaimniecība Nozare, kas aptver zivju (arī citu ūdens organismu) ieguvi, pārstrādi, audzēšanu un to resursu palielināšanu, arī šāds uzņēmums
robežnozare Nozare, kas risina jautājumus, kuri līdz tās izveidei ir attiekušies uz divām (retāk vairākām) nozarēm
palīgnozare Nozare, kas, piemēram, kādā saimniecībā, uzņēmumā ir izveidota papildienākumu iegūšanai
mērniecība Nozare, kurā ar uzmērīšanas metodēm iegūst, apstrādā un attēlo ģeotelpiskos datus par atsevišķu objektu, piemēram, zemes gabalu, būvi un inženiertehniskām komunikācijām
aeroakustika Nozare, kurā pēta gaisa elastīgās svārstības un viļņus un to mijiedarbību ar citiem objektiem
joma Nozare, novads (cilvēka darbībai)
sfēra Nozare, novads (cilvēka darbībai); joma (3)
institūts Nozares augstskola (it īpaši PSRS)
NS Nozares standarts
stara Nozarojums
atzarojums Nozarojums, nozare
nogriezties Nozaroties (no kā), nozarojoties (no kā), virzīties (kur, uz kurieni u. tml.) - par ceļu
nošķirties Nozaroties (par ceļu, taku)
izgubīt Nozaudēt
atradības Nozaudētas mantas, naudas atrašana
nozaldīt Nozeldināt
apkņēckāt Nozelēt, nosiekalot, apsmulēt
nosema Nozema - bezmugurkaulnieku vienšūņu nodalījuma sīksporaiņu tipa ģints
bišu nozema nozemu suga ("Nosema apis"), Latvijā nozīmīgākā nozema - bišu parazīts
novirmot Nozibēt
nožibēt Nozibēt
nozvaigznīt Nozibēt
nozvigot Nozibēt
nozvīgot Nozibēt
nožvikstēt Nozibēt (ātri kustoties)
zvildzēt Nozibēt (par ātru kustību)
apšķīst Nozibēt, nomirdzēt (ap ko)
nožvidzēt Nozibēt, nospindzēt
nozibinēt Nozibiņot
puntoles Noziedējušas lēpas (ezerrozes)
ādumiņš Noziedējušu, bezsēklu lauvmutīšu augļu aizmetņi
izziedēt Noziedēt
fistele Noziedzīga darbība
obščaks Noziedzīga grupējuma kopējā kase
narkomafija Noziedzīga organizācija, kas gk. nodarbojas ar narkotiku nelegālu ražošanu un tirdzniecību
mafija Noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas (piem., Itālijā, ASV, Krievijā)
bandenieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks
bandinieks Noziedzīgas grupas (bandas) loceklis, līdzdalībnieks
genocīds Noziedzīgi nodarījumi, kuru mērķis ir iznīcināt nacionālu, etnisku, rases vai reliģisku (cilvēku) grupu (fiziski vai bioloģiski) vai tās kultūru
noslepkavot Noziedzīgi nonāvēt (cilvēku)
ziedzīgs Noziedzīgs
zuhers Noziedzīgs darījums
kriminālpārkāpums Noziedzīgs nodarījums, kuram, salīdzinot ar noziegumu, piemīt mazāka bīstamība, piemēram, miesas bojājums aiz neuzmanības, atstāšana bez palīdzības, negodīga konkurence, maldinoša reklāma u. c. nodarījumi
notiesāšana Noziedzīgu nodarījumu izdarījušās personas atzīšana ar tiesas spriedumu par vainīgu inkriminētajā nodarījumā, nosakot tai kriminālsodu
gastroļs Noziedznieka brauciens uz citu pilsētu ar noziedzīgu mērķi
vindikta Noziedznieka publiska sodīšana
apslēpšana Noziedznieka vai nozieguma pēdu slēpšana, kā līdzdalības veids noziegumā vai patstāvīgs noziegums
linčtiesa Noziedznieka, aizdomās turētas personas vai politiska pretinieka (šaurākā nozīmē - nēģeru) sodīšana bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma (parasti ASV)
ugolki Noziedznieki
gastroļori Noziedznieki, kas ieradušies no citas vietas; tie, kas nav vietējie
krimiķis Noziedznieks
krimināls Noziedznieks
noziegotājs Noziedznieks
zavisovalo Noziedznieks atpūšas
zaļjotnijs Noziedznieks iebraucējs
frajers Noziedznieks vienpatis
fucins Noziedznieks vienpatis
ģeļaga Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā
ģelovojs Noziedznieks vispārinājuma nozīmē, arī ekonomikas jomā
mužiks Noziedznieks, kas neievēro "zagļu likumus", kriminālvides tradīcijas
gangsteris Noziedznieks, kas piedalās bandā, kura nodarbojas ar izspiešanu, šantāžu, slepkavošanu, cilvēku nolaupīšanu utt.
gruzčiks Noziedznieks, kas uzņēmies cita vainu
klans Noziedznieku grupējums, kas dažkārt veidojas uz radniecības pamata
kotjols Noziedznieku kopkase, nauda, ko noziedznieki savākuši, lai palīdzētu kriminālkolēģiem
haza Noziedznieku perēklis
pahans Noziedznieku perēkļa saimnieks
krimināluzraugs Noziedznieku uzraugs (cietumā)
pričals Noziedznieku, narkomānu perēklis
bezpreģels Noziedznieku, notiesāto, arī policijas vai cietuma administrācijas nelikumīgas darbības
ziegties Noziegties
recidīvs Nozieguma atkārtota izdarīšana (parasti pēc soda izciešanas par līdzīgu noziegumu vai izbēgšanas no soda izciešanas vietas)
ambals Nozieguma izpildītājs
kompozīcija Nozieguma un soda izpirkuma maksa
ģelo Noziegums
kontora Noziegums
ļožka Noziegums
ziegs Noziegums
dzimumnoziegums Noziegums, kas saistīts ar dzimumdziņas apmierināšanu netiklā, arī vardarbīgā formā; izvarošana, incests, dzimumsakari ar bērniem, savešana
amatnoziegums Noziegums, ko izdara amatpersona, izmantojot savu dienesta stāvokli
datornoziegums Noziegums, ko izdara, izmantojot datoru
rabota Noziegums, krimināllieta
forfait Noziegums, pārkāpums
kriminalitāte Noziegumu esamība (kur); noziedzība
kriminālhronika Noziegumu hronika
noziepēties Noziepēt sevi, savu ķermeni
nosaziepēties Noziepēties
nozieķēt Noziest
nozvieķēt Noziest
noziesties Noziest (1) sevi, savu ķermeni
nosmērēt Noziest (1), notriept (2)
nosmērēt Noziest (2), notriept (1)
noķellēt Noziest (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā); arī notraipīt
nopernicot Noziest ar pernicu
nosmalīt Noziest ar sveķiem (piemēram, diegus)
notaukot Noziest ar taukvielām
nopačkāt Noziest, notriept
nozviesties Noziesties
nosmērēties Noziesties (1), notriepties (2)
nosmērēties Noziesties (2), notriepties (1)
noķellēties Noziesties (ar ko, parasti pavirši, nekārtīgi, lielā daudzumā), arī notraipīties
noķempēties Noziesties, apsmulēties
iztepties Noziesties, nosmulēties
nopačkāties Noziesties, notriepties (parasti par bērniem)
nozilt Nozilēt
cirkum- Nozīmē "apkārt", "ap"
kvadri- Nozīmē "četri" vai "četras reizes"
kat- Nozīmē "lejup", "zem", "pēc", "pilnīgi"
kata- Nozīmē "lejup", "zem", "pēc", "pilnīgi"
proz- Nozīmē "uz priekšu" vai "priekšā"
prozo- Nozīmē "uz priekšu" vai "priekšā"
pamazinājums Nozīme (atvasinātam vārdam), kas atspoguļo nojēgumu par kā mazu apjomu, intensitāti un arī emocionālu attieksmi pret to (piemēram, mīlinājumu, ironiju, nievīgumu)
signifikācija Nozīme (īpaši vārda nozīme); nozīmes izskaidrojums, paziņojums
sajēgums Nozīme (piemēram, vārdam)
amf- Nozīmē abi, abējādi, abās pusēs, apkārt, tuvumā
bradi- Nozīmē lēnumu
būtijum Nozīme, jēga
būtījums Nozīme, jēga
jēga Nozīme, saturs
prāts Nozīme, saturs; arī jēga
metonīmija Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību ciešu sakaru; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
metafora Nozīmes pārnesums, kas izriet no nojēguma par priekšmetu vai parādību līdzību; vārds vai vārdu savienojums, kam ir šāds nozīmes pārnesums
enantiosēmija Nozīmes pretstatība - pēc kādas pazīmes pretstatītu (antonīmisku) nozīmju piemitība vienam vārdam
asemantiskums Nozīmes trūkums valodas elementam vai segmentam
sēma Nozīmes vismazākā, tālāk nedalāmā vienība
semēma Nozīmes, satura vismazākā vienība, kurai ir korelativitāte ar atbilstošu formas elementu
pārzīmēt Nozīmēt (piemēram, ko zīmētu)
tīmēt Nozīmēt, iecelt (amatā)
relevance Nozīmība
šķīrējpazīme Nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības
maģistrāle Nozīmīga plata iela, kas savieno pilsētas (vai pilsētas rajona) galvenās daļas un kam ir raksturīga noteikta transporta struktūra un intensitāte
detaļa Nozīmīga, raksturīga sastāvdaļa (piemēram, mākslas darbā, teksta saturā)
moguls Nozīmīga, varena, ietekmīga persona (parasti uzņēmējs)
humīnvielas Nozīmīgākā augsnes trūda (humusa) sastāvdaļa, organisko vielu sadalīšanās un sintēzes produkts
Sutapitaka Nozīmīgākā theravādas budistu svēto rakstu kolekcija, ko veido Budas sprediķi, to vidū Dhammapada
degpunkts Nozīmīgākā, centrālā daļa, arī spraigākais moments (kādā norisē)
nozīm. Nozīmīgākais
Zohar Nozīmīgākais jūdu kabalas teksts
ķeizarisks Nozīmīgs (kādā ķeizariste) - parasti par iestādēm, biedrībām
normāldalītājs Nozīmīgs apakšgrupu paveids algebrā
triosonāte Nozīmīgs instrumentālās mūzikas žanrs 17.-18. gs.; ansamblī parasti iekļāva 3 partijas: 2 soprāna un basu
epocha Nozīmīgs laika posms; epoha
teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem)
portfelis Nozīmīgs politisks amats
laikmets Nozīmīgs posms (kādā darbībā, norisē u. tml.)
artērija Nozīmīgs satiksmes ceļš
ūdensartērija Nozīmīgs ūdensceļš, parasti upe; nozīmīga upe (kādā teritorijā)
virzītājspēks Nozīmīgs, izšķirošs faktors, priekšnosacījums (kā attīstībai, arī pastāvēšanai)
pamatīgs Nozīmīgs, lietderīgs (piemēram, par nodarbošanās veidu)
ieguldījums Nozīmīgs, svarīgs veikums (piemēram, kādā pasākumā, nozarē)
zīmīgs Nozīmīgs, svarīgs; tāds, kam ir sevišķa nozīme
epopeja Nozīmīgu notikumu virkne
svars Nozīmīgums, arī ietekme, autoritāte
slodze Nozīmīgums, ietekmīgums (parasti mākslas darbam, tā elementiem)
vieta Nozīmīgums, loma (kam kādā sistēmā, parādību kopumā)
signifikance Nozīmīgums; nozīmība
faleristika Nozīmīšu vākšana, sistematizēšana un pētīšana
auseklītis Nozīmīte ar šādu ornamentu
nozelēt Nozīst
nozēlēt Nozīst, nozelēt
nožņiebt Nozniebt
mortifikācija Nozuduša vai iznīcināta akta atzīšana par anulētu, lai padarītu to par tiesiski neizlietojamu trešām personām
noplaukt Nozust
noziedēt Nozust (par cilvēkiem)
nosvīst Nozust (par cilvēku)
noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām)
izplīkšēt Nozust, izklīst
iznikt Nozust, pazust
nozvaigznīties Nozvaigžņoties
nobimbināt Nozvanīt, noskandināt
nogūt Nozvejot
apvelcēt Nozvejot ar velci
nosazvērēties Nozvērēties
nozvērdināt Nozvērināt
sazvērināt Nozvērināt vairākus vai ilgāku laiku nepārtraukti
nosazviegties Nozviegties
nozviegt Nozviegties (1)
nozvīnot Nozvīņot
nozvīnāt Nozvīņot - notīrīt zvīņas
zvīgznāt Nozvīņot, nokasīt
nopluzganoties Nozvīņoties, noblaugznāties
nodžegoties Nožagoties
nožegoties Nožagoties
Nožāna pie Marnas Nožānsīrmarna, pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne")
nožārbināties Nožarbināties
nožāvoties Nožāvāties
apžāvāties Nožāvāties vienreiz vai vairākas reizes
nožaudēt Nožāvēt
nožaudīt Nožāvēt
nožaut Nožāvēt
nožavēt Nožāvēt
uzsusināt Nožāvēt
nodūmot Nožāvēt dūmos (piemēram, zivis, galu)
nokūpināt Nožāvēt dūmos (zivis, gaļas produktus)
nosausināties Nožāvēties
nožēlums Nožēla, žēlums
bēdīgs Nožēlojams (pēc izskata); nabadzīgs
kreatūra Nožēlojams radījums
misere Nožēlojams stāvoklis, posts, trūkums, nelaime
žēlotins Nožēlojams, bēdīgs
nabags Nožēlojams, nelaimīgs (par cilvēkiem); arī nožēlojams, vārgs (par dzīvniekiem)
gauddienis Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks
nabags Nožēlojams, nelaimīgs cilvēks; arī nožēlojams, vārgs dzīvnieks
tuša Nožēlojams, nevēlams, lempīgs radījums
mizerābils Nožēlojams, niecīgs
mizerabls Nožēlojams, niecīgs, nenozīmīgs
dievots Nožēlojams, trūcīgs
mēsli Nožēlojams, zemu vērtējams cilvēks
nožēlāt Nožēlot
žēlāt Nožēlot
nožļākstēt Nožļakstēt
nožļankstēt Nožļakstēt
nožņaugāt Nožņaudzīt
nožņurcīt Nožņaudzīt
strangulācija Nožņaugšana; kādas ķermeņa daļas saspiešana, ar ko aptur asinsriti
garotēt Nožņaugt
nodžaubt Nožņaugt
nokrampēt Nožņaugt
nomuļīt Nožņaugt
nozmaugt Nožņaugt
nožmaugt Nožņaugt
nožņaigt Nožņaugt
nožņaudzīt Nožņaugt
pasmaukt Nožņaugt
pazmaugti Nožņaugt
strangulēt Nožņaugt, mocīt
nosmaukt Nožņaugt, nogalināt
nomuidzīt Nožņaugt, nomocīt
apdūcīt Nožņaugt, noslāpēt, nosmacēt
nosažņaūgties Nožņaugties
nožmaugties Nožņaugties
nošņirkstēties Nožņirkstēties
nožogs Nožogojums (2)
lāksta Nožogojums, aizgalds
lākstis Nožogojums, aizgalds
aizsargnožogojums Nožogojums, kas aizsargā
atžogot Nožogot
nožogāt Nožogot
apkāršot Nožogot (no visām pusēm) ar kārtīm
dievgaldīns Nožogota vieta altāra priekšā, kur notiek šī ceremonija
atsadzerties Nožūpot
nožņurīt Nožurnīt
nožuknīt Nožurnīt
nožurknīt Nožurnīt
nokalst Nožūt
nosusēt Nožūt (1)
nokrist Nožūt (par rasu); nokust (par salnu)
nopūsties Nožūt (vējā) - par mitrumu
uzžūt Nožūt, izžūt
izkrītaļāties Nožūt, izžūt, izkalst
nopūsties Nožūt, kļūt sausam (vējā) - par priekšmetiem, augiem
pārsust Nožūt, nokalst
apbriedis Nožuvis un žūstot piebriedis (piem., ceļš, tīrums)
kserometrs Nožuvuma mērītājs, instruments kaltējot zaudētā svara mērīšanai
rukums Nožuvums
nožvakšķēt Nožvakstēt
nožvakšķēties Nožvakstēties
nožvākstēties Nožvakstēties
nožvarkšēt Nožvarkstēt
nožvarkšķēt Nožvarkstēt
nožvārkstēt Nožvarkstēt
nožvaršēt Nožvarkstēt
nožvaršķēt Nožvarkstēt
nožverkšēt Nožvarkstēt
nožverkšķēt Nožvarkstēt
nožverkstēt Nožvarkstēt
nožvīkšēt Nožvīkstēt
nožvindzēt Nožvinkstēt
nožvingzdēt Nožvinkstēt
nozvirkšēt Nožvirkstēt
nozvirkšķēt Nožvirkstēt
nozvirkstēt Nožvirkstēt
Nāruža Ogres labā krasta pieteka Ogres novada Mazozolu pagastā, augštece Madonas novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Naruža; Noruža
Kristiānija Oslo - Norvēģijas galvaspilsēta, tās nosaukums 1624.-1924. g.
Islandes sala otrā lielākā sala Eiropā, atrodas \~1000 km uz ziemeļrietumiem no Norvēģijas, vulkāniskas izcelsmes plakankalne ar lieliem ledājiem, no kuriem daudzas ūdeņiem bagātas upes plūst uz okeānu, ap 30 darbīgu vulkānu, gandrīz nav mežu
Ziemeļaustrumu Zeme otra lielākā sala Špicbergenas arhipelāgā (_Nordaustlandet_), ziemeļaustrumos no Špicbergenas salas
Rojas pagasta teritorija pagasta teritorija gandrīz pilnībā aptver pirmskara Lubezeres pagastu (bijušie nosaukumi: vāciski - Lubesern, krieviski - Lubezerskaja), kā arī pievienotas daļas no bijušā Dundagas, Nogales un Upesgrīvas pagasta teritorijas
Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja
Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
Pampāļu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zirņu, Novadnieku, Kursīšu, Zaņas un Nīgrandes pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušais nosaukums — Pampāļu-Ezeres pagasts
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Lubes pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Anužos, robežojas ar Ārlavas un Īves pagastu, kā arī ar Dundagas un Rojas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ārlavas pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Lubezeres un Nogales pagasta
Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
stūrtings Parlamenta nosaukums Norvēģijā, stortings
sarkanīgā parodija parodiju suga ("Parodia rutilans syn. Notocactus rutilans")
kraks Pasakains briesmeklis, kurš mītot jūrā ap Norvēģiju un aprijot kuģus
Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Sātiņu pagasts pastāvēja bijušajā Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Novadnieku un Zirņu pagastā
Patmalnieki Patmalnieku strauts - Akmineicas labā krasta pieteka Krāslavas novada Ezernieku pagastā, iztek no Nomaškaļa ezera
Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
Noa pēc 1. Mozus grāmatas, Ādama pēctecis 10. paaudzē, galvenā persona stāstā par vispasaules grēku plūdiem; Noass
Cieceres pagasta teritorija pēckara administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Cieceres pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Remtes, Blīdenes, Saldus un Novadnieku pagastā, kā arī Saldus pilsētā
Kursīšu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Kursīšu un Novadnieku pagastā, novērtētie krājumi 382 mlj m^3^, derīgā slāņa vidējais biezums \~20 m, kaļķakmens derīgs cementa rūpniecībā, kaļķu ražošanai un citur
Kūmu kaļķakmens atradne perma kaļķakmens iegula Saldus novada Novadnieku un Kursīšu pagastā, \~18 km no Brocēniem, platība 272,2 ha, derīgās slāņkopas dziļums 7,5-21,1 m, segkārta 5-12 m, kaļķakmens ieguve sākta 1988. g., izmanto gk. cementa ražošanas uzņēmumā "Brocēni"
Akershūsa Pils Oslo ("Akershus"), celta 1290. g. kā cietoksnis, mūsdienās Norvēģijas valdība to izmanto reprezentācijai
Hvambo pilsēta Angolas vidienē ("Huambo"), provinces administratīvais centrs, 294000 iedzīvotāju (2004. g.), līdz 1975. g. saucās - Nova Ližboa
Northemptona pilsēta ASV (_Northampton_), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nogalesa pilsēta ASV ("Nogales"), Arizonas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Noma pilsēta ASV ("Nome"), Aļaskā, Sjūarda pussalā, osta Nortona līča krastā, 3800 iedzīvotāju (2016. g.)
Norfolka pilsēta ASV ("Norfolk"), Nebraskas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Norfolka pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.)
Normala pilsēta ASV ("Normal"), Ilinoisas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.)
Normena pilsēta ASV ("Norman"), Oklahomas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.)
Noristauna pilsēta ASV ("Norristown"), Pensilvānijas štatā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortadamsa pilsēta ASV ("North Adams"), Masačūsetsas štatā, 13350 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortbrānča pilsēta ASV ("North Branch"), Minesotas štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortčārlstona pilsēta ASV ("North Charleton"), Dienvidkarolīnas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortlitlroka pilsēta ASV ("North Little Rock"), Ārkanzasas štatā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortmērtlbīča pilsēta ASV ("North Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortplata pilsēta ASV ("North Platte"), Nebraskas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortporta pilsēta ASV ("North Port"), Floridas štatā, 60400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortfīlda pilsēta ASV ("Northfield"), Minesotas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortona pilsēta ASV ("Norton"), Ohaio štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nortona pilsēta ASV ("Norton"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Kalifornijas štatā, 107000 iedzīvotāju (2014. g.)
Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Konektikutas štatā, 88100 iedzīvotāju (2014. g.)
Norvolka pilsēta ASV ("Norwalk"), Ohaio štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Norviča pilsēta ASV ("Norwich"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.)
Norvuda pilsēta ASV ("Norwood"), Ohaio štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Oklahomasitija pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Grada pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Grad"), Serbu Republikā, Baņa Lukas reģionā, 28800 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Travnika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Novi Travnik"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Centrālās Bosnijas kantonā, 25100 iedzīvotāju (2013. g.)
Asu pilsēta Brazīlijā (_Açu_), Riugrandi du Norti štatā, Piraņasas upes labajā krastā
Alvorada du Norti pilsēta Brazīlijā (_Alvorada do Norte_), Gojasas štata austrumos
Apodi pilsēta Brazīlijā (_Apodi_), Riugrandi du Norti štata ziemeļaustrumu daļā
Arejabranka pilsēta Brazīlijā (_Areia Branca_), Riugrandi du Norti štata ziemeļos, Atlantijas okeāna piekrastē
Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.)
Novu Amburga pilsēta Brazīlijas dienvidos ("Novo Hamburgo"), Riugrandi du Sula štatā, 234800 iedzīvotāju (2010. g.)
Natala pilsēta Brazīlijas ziemeļaustrumos ("Natal"), Riugrandi du Norti štata administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 804000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nova Zagora pilsēta Bulgārijā ("Nova Zagora"), Slivenas apgabalā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Iskara pilsēta Bulgārijā ("Novi Iskăr"), Sofijas piepilsēta, 14000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Pazara pilsēta Bulgārijā ("Novi pazar"), Šumenas apgabalā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.)
Alivalnorta pilsēta Dienvidāfrikā (_Aliwal North_), Austrumkāpas provinces ziemeļos
Aržantāna pilsēta Francijā (_Argentan_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā
Armantjēra pilsēta Francijā (_Armentiéres_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 32200 iedzīvotāju (2010. g.)
Briēlabuisjēra pilsēta Francijā (_Bruay-la-Buissiere_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 23400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kāna pilsēta Francijā (_Caen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģionā, Kalvadosas departamenta administratīvais centrs, 110000 iedzīvotāju (2012. g.)
Kalē pilsēta Francijā (_Calais_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, Padekalē (Duvras šauruma) krastā, 73600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kambrē pilsēta Francijā (_Cambrai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, Šeldas krastos, 32600 iedzīvotāju (2010. g.)
Šerbūra pilsēta Francijā (_Cherbourg-Octeville_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Manša departamentā, 38400 iedzīvotāju (2010. g.)
Denēna pilsēta Francijā (_Denain_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.)
Duē pilsēta Francijā (_Douai_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 42200 iedzīvotāju (2010. g.)
Āzbruka pilsēta Francijā (_Hazebrouck_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Ljevēna pilsēta Francijā (_Liévin_), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 31900 iedzīvotāju (2010. g.)
Lizjē pilsēta Francijā (_Lisieux_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Kalvadosas departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Markanbarela pilsēta Francijā (_Marcq-en-Baroeul_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 39000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mobēža pilsēta Francijā (_Maubeuge_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 50700 iedzīvotāju (2010. g.)
Rubē pilsēta Francijā (_Roubaix_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.)
Ruāna pilsēta Francijā (_Rouen_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, Piejūras Sēnas departamenta administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vilnēvadaska pilsēta Francijā (_Villeneuve-d'Ascq_), Noras-Padekalē reģionā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.)
Vatrelo pilsēta Francijā (_Wattrelos_), Noras-Padekalē reģionā, 41500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kudkerka Branša pilsēta Francijā ("Coudekerque-Branche"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kruā pilsēta Francijā ("Croix"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20700 iedzīvotāju (2010. g.)
Grandsente pilsēta Francijā ("Grande-Synthe"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.)
Aljuēna pilsēta Francijā ("Halluin"), Noras-Padekalē reģionā, Noras departamentā, 20200 iedzīvotāju (2010. g.)
Enēna-Bomona pilsēta Francijā ("Henin-Beamont"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 26300 iedzīvotāju (2010. g.)
Lamadlēna pilsēta Francijā ("La Madeleine"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 22400 iedzīvotāju (2010. g.)
Lambersāra pilsēta Francijā ("Lambersart"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 28500 iedzīvotāju (2010. g.)
Losa pilsēta Francijā ("Loos"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21600 iedzīvotāju (2010. g.)
Monanbarēla pilsēta Francijā ("Mons-en-Baraeul"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 21900 iedzīvotāju (2010. g.)
Nožānsīrmarna pilsēta Francijā ("Nogent-sur-Marne"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Legrāna pilsēta Francijā ("Noisy-le-Grand"), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 63000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nuazī Leseka pilsēta Francijā (“Noisy-le-Sec”), Ildefransas reģiona Sēnas-Sendenī departamentā, 39700 iedzīvotāju (2010. g.)
Turkuāna pilsēta Francijā ("Tourcoing"), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Noras departamentā, 91900 iedzīvotāju (2010. g.)
Vaskeāla pilsēta Francijā ("Wasquehal"), Noras-Padekalē reģiona Noras departamentā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentomēra pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā
Etapla pilsēta Francijā, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona rietumos
Bētina pilsēta Francijas ziemeļos (_Bethune_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
Buloņa pilsēta Francijas ziemeļos (_Boulogne-sur-Mer_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Padekalē departamentā, osta Padekalē šauruma dienvidaustrumu krastā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Djepa pilsēta Francijas ziemeļos (_Dieppe_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, osta Lamanša krastā, 40000 iedzīvotāju (2010. g.)
Denkerka pilsēta Francijas ziemeļos (_Dunkirk_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģiona Ziemeļu departamentā, osta Ziemeļjūras krastā, 92000 iedzīvotāju (2010. g.)
Lille pilsēta Francijas ziemeļos (_Lille_), pie Beļģijas robežas, Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekalē) reģionā, šī reģiona administratīvais centrs, 227600 iedzīvotāju (2010. g.)
Valansjēna pilsēta Francijas ziemeļos (_Valenciennes_), Augšfrancijas (līdz 2016. g. - Noras-Padekelē) reģionā Noras departamentā, 43300 iedzīvotāju (2010. g.)
Alansona pilsēta Francijas ziemeļrietumos (_Alençon_), Normandijas (līdz 2016. g. - Lejasnormandijas) reģiona Ornas departamentā, 26700 iedzīvotāju (2010. g.), mežģīņu ražošana un mežģīņu muzejs
Havra pilsēta Francijas ziemeļrietumu daļā (_Le Havre_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģiona Piejūras Sēnas departamentā, 175000 iedzīvotāju (2010. g.), liela osta Lamanša (un Atlantijas okeāna) piekrastē, naftas vads līdz Parīzei
Lansa pilsēta Francijas ziemeļu daļā ("Lens"), Noras-Padekalē reģiona Padekalē departamentā, 35000 iedzīvotāju (2010. g.)
Nova Gradiška pilsēta Horvātijā ("Nova Gradiška"), Brodas-Posavinas županijā, 14200 iedzīvotāju (2011. g.)
Novaļa pilsēta Horvātijā ("Novalja"), Likas-Seņas županijā, 3700 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Marofa pilsēta Horvātijā ("Novi Marof"), Varaždinas županijā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Vinodolski pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.)
Novigrada pilsēta Horvātijā ("Novigrad"), Istras županijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Novska pilsēta Horvātijā ("Novska"), Sisakas-Moslavinas županijā, 13500 iedzīvotāju (2011. g.)
Neisa pilsēta Īrijā (_Naas_), Kildēras grāfistes administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2011. g.): Nosa
Nīna pilsēta Īrijā (_Nenagh_), Nortiperēri grāfistes administratīvais centrs, 8000 iedzīvotāju (2011. g.); Tēnoka
Templmora pilsēta Īrijā (_Templemore_), Nortiperēri grāfistē, 1940 iedzīvotāju (2011. g.), Tjamplmora
Tērlesa pilsēta Īrijā (_Thurles_), Nortiperēri grāfistē, 6900 iedzīvotāju (2011. g.); Durlasa
Arona pilsēta Itālijā (_Arona_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Borgomanēro pilsēta Itālijā (_Borgomanero_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džusāno pilsēta Itālijā (_Giussano_), Lombardijas reģiona Noncas un Briancas provincē, 24800 iedzīvotāju (2014. g.)
Oledžo pilsēta Itālijā (_Oleggio_), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.)
Godzāno pilsēta Itālijā ("Gozzano"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Noale pilsēta Itālijā ("Noale"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nočera Inferjore pilsēta Itālijā ("Nocera Inferiore"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 46200 iedzīvotāju (2014. g.)
Nočera Superjore pilsēta Itālijā (“Nocera Superiore”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 24300 iedzīvotāju (2014. g.)
Nočera Umbra pilsēta Itālijā (“Nocera Umbra”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Noči pilsēta Itālijā ("Noci"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nočilja pilsēta Itālijā ("Nociglia"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 2400 iedzīvotāju (2014. g.)
Noikatāro pilsēta Itālijā ("Noicattaro"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 25800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nola pilsēta Itālijā ("Nola"), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, 33800 iedzīvotāju (2014. g.)
Nonantola pilsēta Itālijā ("Nonantola"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.)
Norča pilsēta Itālijā ("Norcia"), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
Notaresko pilsēta Itālijā ("Notaresco"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.)
Noto pilsēta Itālijā ("Noto"), Sicīlijas reģiona Sirakūzu provincē, 23600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nova Milanēze pilsēta Itālijā ("Nova Milanese"), Lombardijas reģiona Moncas un Briancas provincē, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nova Siri pilsēta Itālijā ("Nova Siri"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 6700 iedzīvotāju (2014. g.)
Novāra pilsēta Itālijā ("Novara"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 102000 iedzīvotāju (2014. g.)
Novate Milanēze pilsēta Itālijā ("Novate Milanese"), Lombardijas reģiona Milānas provincē, 20100 iedzīvotāju (2014. g.)
Novellāra pilsēta Itālijā ("Novellara"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.)
Noventa Vinčentīna pilsēta Itālijā ("Noventa Vincentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 8900 iedzīvotāju (2014. g.)
Novi Ligūre pilsēta Itālijā ("Novi Ligure"), Pjemontas reģiona Alesandrijas provincē, 28200 iedzīvotāju (2014. g.)
Novoli pilsēta Itālijā ("Novoli"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8100 iedzīvotāju (2014. g.)
Orta Nova pilsēta Itālijā (“Orta Nova”), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
Romentīno pilsēta Itālijā ("Romentino"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanvito dei Normani pilsēta Itālijā ("San Vito dei Normani"), Apūlijas reģiona Brindizi provincē, 19500 iedzīvotāju (2014. g.)
Trekate pilsēta Itālijā ("Trecate"), Pjemontas reģiona Novāras provincē, 20000 iedzīvotāju (2014. g.)
Nobeoka pilsēta Japānā ("Nobeoka"), Kjusju salas austrumos, Mijadzaki prefektūrā, 125200 iedzīvotāju (2015. g.)
Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā
Avanui pilsēta Jaunzēlandē (_Awanui_), Nortlendas reģionā, Ziemeļsalas ziemeļu daļā
Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
Fānārei pilsēta Jaunzēlandē ("Whangarei"), Ziemeļsalā, Nortlendas reģiona administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2006. g.)
Barjēra pilsēta Kanādā, Britu Kolumbijas provincē, Norttompsonas upes krastā
Puentnuāra pilsēta Kongo Republikā ("Pointe Noire"), Atlantijas okeāna piekrastē, Kuilu departamenta administratīvais centrs, 663400 iedzīvotāju (2005. g.)
Holma pilsēta Krievijā ("Holm"), Novgorodas apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2014. g.)
Novokuzņecka pilsēta Krievijā, Kemerovas apgabalā, Tomas krastos, 550200 iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1931. g. saucās Kuzņecka, 1931.-1932. g. - Novokuzņecka, 1932.-1961. g. - Staļinska
Šliselburga pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta
Ščerbinka pilsēta Krievijā, Maskavas apgabala Novomoskovskas rajonā, 34 km uz dienvidiem no Maskavas, 47500 iedzīvotāju (2017. g.)
Veļikijnovgoroda pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala administratīvais centrs, 225000 iedzīvotāju (2021. g.), līdz 1999. g. - Novgorda
Boroviči pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabala austrumos, Msta krastos, rajona administratīvais centrs, 52700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1770. g.
Malaja Višera pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
Čudova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1937. g.
Pestova pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Mologas kreisajā krastā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.)
Okulovka pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Msta labajā krastā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.)
Staraja Rusa pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, piestātne Poļistas krastos, 30000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soļci pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Šeloņas kreisajā krastā, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Valdaja pilsēta Krievijā, Novgorodas apgabalā, Valdaja ezera krastā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Oba pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumos, 27400 iedzīvotāju (2014. g.)
Berdska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala austrumu daļā, 101700 iedīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1944. g.
Čerepanova pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidaustrumos, 18500 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g.
Tatarska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala rietumos, Barabas stepē, 24100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bolotnoje pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabala ziemeļaustrumos, rajona administratīvais centrs, 16100 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1943. g.
Čuļima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1947. g.
Kupina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Karasuka pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.)
Kuibiševa pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 44500 iedzīvotāju (2014. g.)
Iskitima pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 57900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kargata pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, 9700 iedzīvotāju (2014. g.)
Togučina pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Iņas kreisajā krastā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.)
Barabinska pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, rajona administratīvais centrs, 29700 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1917. g.
Novosiļa pilsēta Krievijā, Orlas apgabala ziemeļaustrumos, Zušas labajā krastā, 3450 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g., pirmoreiz minēta 1155. g., XIV gs. - Novosiļas kņazistes centrs
Novosibirska pilsēta Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumos, apgabala administratīvais centrs, osta pie Obas, 1548000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1925. g. saucās Novonikolajevska
Ārdrosana pilsēta Lielbritānijā (_Ardrossan_), Skotijā, Nortēršīras apgabalā
Berika pie Tvīdas pilsēta Lielbritānijā (_Berwick-upon-Tweed_), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, Northamberlendas grāfistes administratīvais centrs, 12000 iedzīvotāju (2011. g.)
Nortelertona pilsēta Lielbritānijā (_Northallerton_), Anglijas ziemeļu daļā, Nortjorkšīras grāfistes administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2011. g.)
Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
Notingema pilsēta Lielbritānijā (_Nottingham_), Anglijā, Trentas krastos, Notingemšīras grāfistes administratīvais centrs, 305700 iedzīvotāju (2011. g.)
Tetforda pilsēta Lielbritānijā (_Thetford_), Anglijā, Norfolkas grāfistes dienvidos Litlūzas un Tetas upju satekā
Vindema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē
Kingslinna pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Norfolkas grāfistē, Greitūzas upes labajā krastā
Keteringa pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
Velingboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistē
Korbi pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Northemptonšīras grāfistes ziemeļu daļā
Grāntema pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, uz austrumiem no Notingemas
Slīforda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, starp Notingemu un Voša līci
Northemptona pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, Northemptonšīras grāfistes administratīvais centrs, 190000 iedzīvotāju (2005. g.)
Lafboro pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidienē, starp Notingemu un Lesteru
Svodlinkota pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļā, starp Birmingemu un Notingemu
Bengora pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nortdaunas apgabala administratīvais centrs
Asunjona Nočistlana pilsēta Meksikā (_Asunción Nochixtlán_), Oahakas pavalstī
Aneninoja pilsēta Moldovā (_Anenii Noi_), rajona administratīvais centrs, 11900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nordveika pilsēta Nīderlandē (_Noordwijk_), Dienvidholandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.)
Nordelosa pilsēta Nīderlandē ("Noordeloos"), Dienvidholandes provincē, 1760 iedzīvotāju (2014. g.)
Nordveikerhūta pilsēta Nīderlandē ("Noordwijkerhout"), Dienvidholandes provincē, 16000 iedzīvotāju (2014. g.)
Notdorpa pilsēta Nīderlandē ("Nootdorp"), Dienvidholandes provincē, 1400 iedzīvotāju (2014. g.)
Santporta-Norda pilsēta Nīderlandē ("Santpoort-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Velsena-Norda pilsēta Nīderlandē ("Velsen-Noord"), Ziemeļholandes provincē, 5250 iedzīvotāju (2014. g.)
Bērntpaina pilsēta Norfolkas Salu Teritorijā ("Burnt Pine"), 1700 iedzīvotāju (2006. g.)
Bajē pilsēta Normandijā, Francijā, ap 15000 iedzīvotāju, 13. gs. celta gotikas stila katedrāle
Alta pilsēta Norvēģijā (_Alta_), Finnmarkas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Ārendāle pilsēta Norvēģijā (_Arendal_), Eustagderes filkes administratīvais centrs, 43800 iedzīvotāju (2007. g.)
Drammene pilsēta Norvēģijā (_Drammen_), Buskerudas filkes administratīvais centrs, 66200 iedzīvotāju (2013. g.)
Haldene pilsēta Norvēģijā (_Halden_), Estfollas filkē, 30100 iedzīvotāju (2013. g.), uz dienvidiem no tās atrodas Fredrikstēnas nocietinājums, kur 1718. g. krita zviedru karalis Kārlis XII
Hortene pilsēta Norvēģijā (_Horten_), Vestfollas filkē, 26800 iedzīvotāju (2014. g.)
Lillehammere pilsēta Norvēģijā (_Lillehammer_), Oplannes filkes administratīvais centrs, 27000 iedzīvotāju (2013. g.)
Narvīka pilsēta Norvēģijā (_Narvik_), Nūrlannes filkes ziemeļos, neaizsalstoša osta Ufutfjorda krastā, 18700 iedzīvotāju (2013. g.)
Būdē pilsēta Norvēģijā ("Bodø"), Nūrlannes filkes administratīvais centrs, 50200 iedzīvotāju (2015. g.)
Feuske pilsēta Norvēģijā ("Fauske"), Nūrlannes filkē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Fredriksta pilsēta Norvēģijā ("Fredrikstad"), Estfollas filkē, 75600 iedzīvotāju (2013. g.)
Kristiansanna pilsēta Norvēģijā ("Kristiansand"), Vestagderes filkes administratīvais centrs, osta Skageraka ziemeļu piekrastē, Ūtras grīvā, 86000 iedzīvotāju (2013. g.)
Longjērbīene pilsēta Norvēģijā ("Longyearbyen"), Špicbergenā, Svalbāras filkes (teritorijas) administratīvais centrs, 2080 iedzīvotāju (2013. g.)
Oda pilsēta Norvēģijā ("Odda"), Hordalannes filkē, 7000 iedzīvotāju (2013. g.)
Svelvīka pilsēta Norvēģijā ("Svelvik"), Vestfollas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Drobaka pilsēta Norvēģijā, Akešhusas filkē, 13200 iedzīvotāju (2013. g.)
Lillestrema pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 14000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jesheima pilsēta Norvēģijā, Ākešhusas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Šī pilsēta Norvēģijā, Akešhusas filkē, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sandvika pilsēta Norvēģijā, Akešhusas filkē, 4740 iedzīvotāju (2013. g.)
Hoksunna pilsēta Norvēģijā, Buskerudas filkē, 14300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hēnefosa pilsēta Norvēģijā, Buskerudas filkē, 15000 iedzīvotāju (2013. g.)
Kongsberga pilsēta Norvēģijā, Buskerudas filkē, 26400 iedzīvotāju (2013. g.)
Askima pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 15400 iedzīvotāju (2013. g.)
Mīsene pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkē, 6320 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarpsborga pilsēta Norvēģijā, Estfollas filkes administratīvais centrs, osta Glommas lejtecē, 54060 iedzīvotāju (2013. g.)
Lillesanna pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Grimsta pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 21800 iedzīvotāju (2013. g.)
Tvēdestranna pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 6060 iedzīvotāju (2013. g.)
Rīsēra pilsēta Norvēģijā, Eustagderes filkē, 6900 iedzīvotāju (2013. g.)
Honningsvoga pilsēta Norvēģijā, Finmarkas filkē, 2400 iedzīvotāju (2013. g.)
Varde pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkē, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Vadse pilsēta Norvēģijā, Finnmarkas filkes administratīvais centrs, Varangeres pussalas dienvidos, 6200 iedzīvotāju (2013. g.)
Kongsvingere pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 17800 iedzīvotāju (2013. g.)
Elveruma pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 20600 iedzīvotāju (2013. g.)
Moelva pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 4190 iedzīvotāju (2013. g.)
Brummundāle pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkē, 9400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hāmara pilsēta Norvēģijā, Hēdmarkas filkes administratīvais centrs, 29500 iedzīvotāju (2013. g.)
Storda pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkē, 18400 iedzīvotāju (2013. g.)
Bergena pilsēta Norvēģijā, Hordalannes filkes administratīvais centrs, 272000 iedzīvotāju (2014. g.)
Ondalsnēse pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 2240 iedzīvotāju (2013. g.)
Kristiansunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Molde pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 26000 iedzīvotāju (2013. g.)
Fusnavoga pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Ulsteinvīka pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, 6000 iedzīvotāju (2013. g.)
Olesunna pilsēta Norvēģijā, Mēres un Rumsdāles filkē, Norvēģu jūras krastā, 45750 iedzīvotāju (2013. g.)
Surtlanne pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 10100 iedzīvotāju (2013. g.)
Mūirana pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 18300 iedzīvotāju (2013. g.)
Leknēsa pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.)
Stokmarkesa pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Brennesunda pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Mūšēene pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sannešeēne pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, 5930 iedzīvotāju (2013. g.)
Svolvēra pilsēta Norvēģijā, Nūrlannes filkē, Eustogejas salā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
Namsūsa pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 13100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kollereida pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 1640 iedzīvotāju (2013. g.)
Levangere pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 19200 iedzīvotāju (2013. g.)
Steinhjera pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendēlāgas filkē, 21500 iedzīvotāju (2013. g.)
Šerdāle pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendēlāgas filkē, 22700 iedzīvotāju (2013. g.)
Verdālsēra pilsēta Norvēģijā, Nūrtrendelāgas filkē, 7900 iedzīvotāju (2013. g.)
Uta pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 1680 iedzīvotāju (2013. g.)
Fāgernese pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 1770 iedzīvotāju (2013. g.)
Vinstra pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 2540 iedzīvotāju (2013. g.)
Jēvīka pilsēta Norvēģijā, Oplannes filkē, 29700 iedzīvotāju (2013. g.)
Sannēse pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkā, 44100 iedzīvotāju (2007. g.)
Okrehamna pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Brīne pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ēgersunda pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.)
Skudenēshavna pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 3330 iedzīvotāju (2013. g.)
Haugesunda pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 37000 iedzīvotāju (2013. g.)
Seuda pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 4760 iedzīvotāju (2013. g.)
Jerpelanne pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 6640 iedzīvotāju (2013. g.)
Sandnesa pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 70100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kūpervīka pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, 8200 iedzīvotāju (2013. g.)
Heugesunna pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkē, osta Ziemeļjūras krastā, 41200 iedzīvotāju (2007. g.)
Stavangere pilsēta Norvēģijā, Rūgalannes filkes administratīvais centrs, 130750 iedzīvotāju (2013. g.)
Tronheima pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 182000 iedzīvotāju (2013. g.), osta Norvēģu jūras krastā, divas universitātes
Brekstada pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 1940 iedzīvotāju (2013. g.)
Rērūsa pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 5600 iedzīvotāju (2013. g.)
Orkangera pilsēta Norvēģijā, Sērtrendelāgas filkē, 7800 iedzīvotāju (2013. g.)
Ferde pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
Moleja pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 3240 iedzīvotāju (2013. g.)
Floro pilsēta Norvēģijā, Sognas un Fjūranes filkē, 8700 iedzīvotāju (2013. g.)
Kragerē pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Nūtodene pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 12600 iedzīvotāju (2013. g.)
Brevīka pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 2700 iedzīvotāju (2013. g.)
Pošgrunna pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 35500 iedzīvotāju (2013. g.)
Langesunna pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.)
Stathele pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkē, 6340 iedzīvotāju (2013. g.)
Šīena pilsēta Norvēģijā, Tēlemarkas filkes administratīvais centrs, 53400 iedzīvotāju (2013. g.)
Finnsnēse pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, 4400 iedzīvotāju (2013. g.)
Hašta pilsēta Norvēģijā, Trumses filkē, Hinnejas salā, 24400 iedzīvotāju (2013. g.)
Lingdāle pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Fašunna pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, 9500 iedzīvotāju (2013. g.)
Mandāle pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkē, Ziemeļjūras piekrastē, 15300 iedzīvotāju (2013. g.)
Flekefjūra pilsēta Norvēģijā, Vestagderes filkes dienvidrietumos, 9000 iedzīvotāju (2013. g.)
Holmestranna pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 10500 iedzīvotāju (2013. g.)
Osgordstrande pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 3100 iedzīvotāju (2013. g.)
Larvīka pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 43300 iedzīvotāju (2013. g.)
Sannefjūra pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 45000 iedzīvotāju (2013. g.)
Staverna pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkē, 5740 iedzīvotāju (2013. g.)
Tensberga pilsēta Norvēģijā, Vestfollas filkes administratīvais centrs, 41550 iedzīvotāju (2013. g.)
Mosa pilsēta Norvēģijas dienvidos ("Moss"), Estfollas filkē, 31300 iedzīvotāju (2013. g.)
Rjūkana pilsēta Norvēģijas dienvidu daļā (_Rjukan_), Tēlemarkas filkē, 3300 iedzīvotāju (2013. g.)
Hjirkenēse pilsēta Norvēģijas ziemeļos (_Kirkenes_), Finmarkas filkē, osta Barenca jūras Varangerfjorda dienvidu krastā, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
Hammerfesta pilsēta Norvēģijas ziemeļos ("Hammerfest"), Finmarkas filkē, Kvālejas salā, neaizsalstoša osta Norvēģu jūras krastā, 10300 iedzīvotāju (2013. g.)
Trumse pilsēta Norvēģijas ziemeļu daļā (_Troms_), filkes administratīvais centrs, 71600 iedzīvotāju (2013. g.)
Novi Dvora Gdaņska pilsēta Polijā ("Nowy Dvór Gdański"), Pomožes vojevodistē, 10200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1880. g.
Novi Dvora Mazovecka pilsēta Polijā ("Nowy Dwór Mazowiecki"), Mazovijas vojevodistē, 28300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1374. g.
Montemora u Novu pilsēta Portugālē ("Montemor-o-Novo"), Evoras apgabalā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.)
Torišnovaša pilsēta Portugālē ("Torres Novas"), Santareimas apgabalā, 36700 iedzīvotāju (2011. g.)
Vendašnovaša pilsēta Portugālē ("Vendas Novas"), Evoras apgabalā, 11800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova de Foškoa pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Foz Côa"), Gvardas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova de Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu apgabalā, 392300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vilanova di Gaja pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Gaia"), Portu piepilsēta, 73100 iedzīvotāju (2001. g.)
Vilanova di Santuandrē pilsēta Portugālē ("Vila Nova de Santo Andre'"), Setubalas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Nova Varoša pilsēta Serbijā ("Nova Varoš"), Centrālās Serbijas Zlatiboras apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Pazara pilsēta Serbijā ("Novi Pazar"), Centrālās Serbijas Raškas apgabalā, 66500 iedzīvotāju (2011. g.)
Novi Sada pilsēta Serbijā ("Novi Sad"), Vojvodinas autonomā novada administratīvais centrs, 250400 iedzīvotāju (2011. g.)
Cerknica pilsēta Slovēnijā ("Cerknica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 3900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ilirska Bistrica pilsēta Slovēnijā ("Ilirska Bistrica"), Notraņsko Kraškas reģionā, 4500 iedzīvotāju (2011. g.)
Nova Gorica pilsēta Slovēnijā ("Nova Gorica"), Goriškas reģionā, 13000 iedzīvotāju (2011. g.)
Novo Mesto pilsēta Slovēnijā ("Novo mesto"), Dienvidaustrumslovēnijas reģionā, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
Postojna pilsēta Slovēnijā ("Postojna"), Notraņsko Kraškas reģionā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nokia pilsēta Somijā (_Nokia_), Pirkanmā reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novelda pilsēta Spānijā ("Novelda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Bānlēna pilsēta Taizemē, Nonthaburī provinces ziemeļos
Dnipro pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
Ovruča pilsēta Ukrainā, Žitomiras apgabalā, Norinas kreisajā krastā, 16610 iedzīvotāju (2013. g.)
Bātoņtereņe pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 12600 iedzīvotāju (2014. g.)
Balašaģarmata pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 15900 iedzīvotāju (2014. g.)
Rētsāga pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Šalgotarjāna pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 36500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sēčēņa pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pāsto pilsēta Ungārijā, Nogrādas meģē, 9400 iedzīvotāju (2014. g.)
Būholca pilsēta Vācijā (_Buchholz in der Nordheide_), Lejassaksijas federālajā zemē, 37900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nordene pilsēta Vācijā (_Norden_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļrietumos, 24900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nordenhama pilsēta Vācijā (_Nordenham_), Lejassaksijas federālajā zemē, 26300 iedzīvotāju (2013. g.)
Norderneja pilsēta Vācijā (_Norderney_), Lejassaksijas federālajā zemē, 5800 iedzīvotāju (2013. g.)
Nordhorna pilsēta Vācijā (_Nordhorn_), Lejassaksijas federālajā zemē, 52300 iedzīvotāju (2013. g.)
Nerdlingene pilsēta Vācijā ("Noerdlingen"), Bavārijas federālajā zemē, 19400 iedzīvotāju (2013. g.)
Norderšteta pilsēta Vācijā ("Norderstedt"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 75400 iedzīvotāju (2013. g.)
Nordhauzene pilsēta Vācijā ("Nordhausen"), Tīringenes federālajā zemē, 41800 iedzīvotāju (2013. g.)
Northeima pilsēta Vācijā ("Northeim"), Lejassaksijas federālajā zemē, 28900 iedzīvotāju (2013. g.)
Nortorfa pilsēta Vācijā ("Nortorf"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 6660 iedzīvotāju (2013. g.)
Nosene pilsēta Vācijā ("Nossen"), Saksijas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
Lūleo pilsēta Zviedrijā, Botnijas līča ziemeļrietumu piekrastē, Norbotenas lēnes administratīvais centrs, 46600 iedzīvotāju (2010. g.)
Kiruna pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
Haparanda pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.)
Būdena pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.)
Pīteo pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos, Botnijas līča piekrastē, 22900 iedzīvotāju (2010. g.)
tūkstošnieks Pilsētvalža palīgs Novgorodas republikā, kurš pārzināja tirdzniecību un vadīja zemessardzi
Dovrefjells Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Dovrefjell"), Norvēģijas dienvidrietumos, augstums - 1200-1500 m, augstākā virsotne - Snēhetas kalns - 2286 m
Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi
Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
Bangera oāze polārā oāze Austrumantarktīdā, Vilksa Zemē, Noksa krastā, platība - 450000 kvadrātkilometru, no okeāna atdala šelfa ledājs, klinšaini pauguri un kalnu grēdas ar saldūdens ezeriem un sāļezeriem (lielākais 25 km garš, 137 m dziļš), sastopami ķērpji, sūnas
komunisms Politiskā teorija, kuras pamatā ir K. Marksa izstrādātā mācība, ka līdzšinējo vēsturi virza šķiru cīņa, bet nākotnē valdīs bezšķiru sabiedrība, kur ražošanas līdzekļi piederēs visiem kopīgi, sabiedrības locekļi būs vienlīdzīgi un darbosies princips "No katra pēc spējām, katram pēc vajadzībām"
Nordkaps populārākais no Eiropas ziemeļu punktiem (norv. val. _Nordkapp_), zemesrags Māgerejas salā (Barenca jūrā) Norvēģijā, apmeklē \~200 tūristu gadā
ANOP Portugāles informācijas aģentūra (portugāļu "Agencia Noticiosa Oficial Portuguesa")
N Preču cenu indekss "Novitāte"
Novomysli Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski
APN Preses aģentūra "Novosti" (krievu "Agenstvo pečaķi Novosķi")
nodedznieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji
nodeģnieki Priekules novada Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Nodega" iedzīvotāji
juridiskās adreses pārcelšana process, kurā Eiropas komercsabiedrība vai Eiropas kooperatīvā sabiedrība, nebeidzot darbību un neizveidojot jaunu juridisko personu, pārceļ savu juridisko adresi no Latvijas Republikas uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti vai Islandes Republiku, vai Norvēģijas Karalisti, vai Lihtenšteinas Firstisti
Ziemeļkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noord-Kaap", secvanā "Kapa Bokone", angļu val. "Northern Cape"), administratīvais centrs - Kimberli, platība - 361380 kvadrātkilometru, 1147600 iedzīvotāju (2009. g.)
Ziemeļrietumi Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Noordwes", secvanā "Bokone Bophirima"), administratīvais centrs - Mafikena, platība - 116320 kvadrātkilometru, 3450400 iedzīvotāju (2009. g.)
Jaunskotija Province Kanādas dienvidaustrumu daļā (lat. val. "Nova Scotia") pie Atlantijas okeāna, platība - 55284 kvadrātkilometri, 940480 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Helifeksa, sauszemes robeža ar Ņūbransvikas provinci
Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja
ābeļu pundurvērpējs pundurpūcīšu dzimtas suga ("Nola cuculatella")
pundurvērpējs Pundurpūcīte ("Nolidae") - šīs tauriņu kārtas dzimtas senāks nosaukums
Admiralitātes pussala pussala Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Novaja Zemļa salas rietumu malā
Gūlene pussala Norvēģijas rietumu piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes dienvidrietumos
Varangeres pussala pussala Norvēģijas ziemeļaustrumos, iesniedzas Barenca jūrā, dienvidos - Varangerfjords, ziemeļrietumos - Tānafjords
Varangera Pussala Norvēģijas ziemeļos, Barenca jūras piekrastē, Varangerfjords to atdala no Ribačijas pussalas (Krievijā), rietumos – Tanafjords, līčaina, līdz 637 m augsta
Svērtholtas pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkā, starp Posangenu un Laksefjordu
Nordkina pussala pussala Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē, starp Tanafjordu un Laksefjordu
Lista pussala Skandināvijas pussalas dienvidrietumu daļā, Norvēģijas Vestagderes filkes dienvidrietumu daļā
reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība no 1814. - 1905. g.
Auopa regulāri izsīkstoša ūdenstece Namībijā, lejtece Dienvidāfrikā. Nosobas labā krasta pieteka
Augšnormandija reģions Francijā (_Haute-Normandie_), pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Lejasnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
Lejasnormandija reģions Francijā, pastāvēja līdz 2016. g., kad apvienojot to ar Augšnormandijas reģionu tika izveidots Normandijas reģions
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Pjemonta Reģions Itālijā ("Piemonte"), valsts ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Turīna, platība - 25402 kvadrātkilometri, 4415000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 8 provinces - Aleksandrijas, Asti, Bjellas, Kuneo, Novāras, Turīnas, Verbāno-Kuzio-Osolas un Verčelli, robežojas ar Valles d'Aostas, Lombardijas, Venēcijas, Emīlijas-Romanjas un Ligūrijas reģionu, kā arī ar Franciju un Šveici
heugieši Reliģiskas kustības dalībnieki Norvēģijā 19. gs. 1. pusē; pēc sludinātāja H. N. Heuges vārda, piētisma novirziens; 20. gs. neliela sekta
Rēsvatns Resvatne, ezers Norvēģijā
Jaunā sādža Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas “Novaja” bijušais nosaukums
Askanija Novas rezervāts rezervāts Ukrainas dienvidos (_“Askaniia-Nova” , Biosfernyi zapovidnik_), Hersonas apgabalā, platība 110 km^2^, dibināts 1921. g., lai pētītu savvaļas graudzāļu bioloģiju un ekoloģiju, stepes augāja atjaunošanu un saglabāšanu, kā arī lai aklimatizētu retas dzīvnieku sugas un izstrādātu aizsardzības metodes, dendrārijā >150 koku un krūmu sugu
kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.)
nordeķieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Nordeķi" iedzīvotāji
normandiešu stils romāņu celtniecības stils, izveidojās 11. gs. Normandijā (piem., Sv. Etjēna bazn. Kānā), izplatījās gk. Anglijā un Itālijas D daļā; to raksturo baznīcu šķērsjomi, garās luktas, divu torņu fasāde R un centrālais tornis starp zāli un šķērsjomu
novāciāņi Romas garīdznieka Novācija domu biedri 3. gadsimtenī, kas mācīja, ka no kristīgas ticības atkritušus ne par ko nevajagot uzņemt atpakaļ, lai tie arī no visas sirds nožēlotu savu pārkāpumu
rudbārdis Rudspārnis jeb bārdainais akmeņgrauzis ("Noemacheilus barbatulus", senāk "Cobitis barbatula")
Māgereja sala Barenca jūrā, Norvēģijas ziemeļos, Finnmarkas filkē
Lāču sala sala Barenca jūrā, Svalbāras arhipelāga dienvidos Norvēģijas teritorija, platība - 178 kvadrātkilometri, dienvidu daļā līdz 536 m augsts plato, kalnu tundra, meteoroloģiskā stacija
Hūpene sala Barenca jūras ziemeļu daļā, dienvidaustrumos no Edža slas Špicbergenas arhipelāgā, Norvēģijas teritorija
Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
Gērnsija sala Lamamšā, viena no Normandijas salām, augstums - līdz 114 m
Oldernija sala Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos, Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā
Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
Breku sala Normandijas salās, Gērnsijā, Bigrusela šauruma austrumos, blakus Sarkas salai
Džetū sala Normandijas salās, Gērnsijā, Litlrusela austrumu pusē
Sarka sala Normandijas salu Gērsnijas grupas austrumos
Karmeija sala Norvēģijas rietumu piekrastē, Rūgalannes filkes ziemeļrietumu daļā
Arneja sala Norvēģu jūrā (_Arnøya_, _Árdni_), Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Askrova sala Norvēģu jūrā (_Askrova_), Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Atleina sala Norvēģu jūrā (_Atløyna_), Norvēģijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Āvereja sala Norvēģu jūrā (_Averøya_), Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkē
Ansta sala Norvēģu jūrā (_Unst_), Šetlendas salu ziemeļos, Skotijā, Lielbritānijas teritorija
Senja sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas
Grīteja sala Norvēģu jūrā Vesterolu salu austrumu daļā, starp Andfjordu un Vogsfjordu
Trēna sala Norvēģu jūrā, aptuveni 50 km no kontinenta krasta, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Eustvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Flakstaeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Vestvogeja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salās, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Moskeneseja sala Norvēģu jūrā, Lofotu salu dienvidu daļā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, platība - 738 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1045 m; norvēģu - Fāla
Fāla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Finnmarkas filkē, sāmu - Kvāleja
Smēla sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Mēres un Rumsdāles filkes teritorija
Resta sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Vēga sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Vereja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Vikna sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Nūrtrendelāgas filkes teritorija
Kvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, norvēģu - Sallira
Sallira sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkē, sāmu - Kvāleja
Nūrkvāleja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Rebenseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Ringvaseja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Vanneja sala Norvēģu jūrā, Norvēģijas Trumses filkes teritorija
Sēreja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijā, platība - 816 kvadrātkilometru, kalnains reljefs, krasta līnija izrobota, tundra
Seilanne sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
Šerneja sala Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas Finnmarkas filkē
Hinneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā (Norvēģija), platība - 2198 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums līdz 1266 m, fjordi, kalnu un meža tundra
Anneja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Langeja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu arhipelāgā, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Haseleja sala Norvēģu jūrā, Vesterolu salu dienvidos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Landegude sala Norvēģu jūras austrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes piekrastē, šīs filkes teritorija
Alsta sala Norvēģu jūras piekrastē (_Alsta_), Novēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Denna sala Norvēģu jūras piekrastē, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Sannhūrneja sala Norvēģu jūras piekrastē, Nūrlannes filkes teritorija
Hamreja sala Norvēģu jūras Vestfjorda ziemeļaustrumos, Norvēģijas Nūrlannes filkes teritorija
Jaunkaledonija sala Okeānijā (fr. val. "Nouvelle Caledonie", angļu val. "New Caledonia"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 16117 kvadrātkilometri, garums - 400 km, augstākās virsotnes >1600 m vjl.
Umbu sala Skudnēsfjordā, Norvēģijas Rūgalannes filkes teritorija
Hammareja sala Vestfjordā, Norvēģijas Nūrlanes filkē
Rādeini sala Ziemeljūrā, Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Norderneja sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē (_Norderney_), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 26,3 kvadrātkilometri, 5770 iedzīvotāju (2011. g.)
Ustereini sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Hordalannes filkē
Sūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūranes filkē
Itresūla sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas piekrastē, Sognas un Fjūrans filkē
Hitra sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas Sērtrendelāgas filkes teritorija
Bremangerlanne sala Ziemeļjūrā, Norvēģijas teritorija, Sognas un Fjūranes filkē
Bemlu sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Hutareja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Sūtra sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Tisnēseja sala Ziemeļjūras Norvēģijas piekrastē, Hordalannes filkē
Sanneina sala Ziemeļjūras rietumos, Norvēgijas Sognas un Fjūranes filkes teritorija
Ruskija sala Ziemeļu Ledus okeānā Nordenšelda arhipelāgā, Karas jūrā, Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 309 kvadrātkilometri
Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu
Vaigača sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Barenca jūru, uz dienvidiem no Novaja Zemļas, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija, platība - \~3400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 170 m vjl.
Noriņa Salacas kreisā krasta pieteka Ainažu pagastā, garums - 11 km; Norene; Norenupīte; Norēnupīte; Norupe
Fernandu di Noroņas salas salas Atlantijas okeānā ("Fernando de Noronha"), 360 km no Dienvidamerikas (Brazīlijas), platība - \~26 kvadrātkilometri (galvenā sala - 18 kvadrātkilometri)
Novadnieki Saldus novada apdzīvotās vietas "Draudzība" bijušais nosaukums, Novadnieku pagasta administratīvais centrs
bāliņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Bāliņi" iedzīvotāji
ēvaržnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" iedzīvotāji
Sāmeļi Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēvarži" otrs nosaukums
ēzeļmuižnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ēzeļmuiža" iedzīvotāji
jurģenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
klenčenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klenči" iedzīvotāji
kuršenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" iedzīvotāji
Korši Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Kurši" nosaukuma variants
lapsenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Lapsas" iedzīvotāji
mežgalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
mežgaļnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
mežvidnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Mežvidi" iedzīvotāji
novadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji
ozoliņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozoliņi" iedzīvotāji
paurenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Paures" iedzīvotāji
pēternieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieku" iedzīvotāji
puķkalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
puķukalnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" iedzīvotāji
Puķkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Puķukalni" nosaukuma variants
Priežkalni Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" bijušais nosaukums
sātenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" iedzīvotāji
sātiņnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sātiņi" iedzīvotāji
selkšenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Selkši" iedzīvotāji
sesīlnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesīle" iedzīvotāji
Sesīle Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Sesile" nosaukuma variants
vecnovadnieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vecnovadnieki" iedzīvotāji
zvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvārde" iedzīvotāji
žvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Žvārde" iedzīvotāji
Ziemeļsporādu salas salu grupa Egejas jūrā (angļu val. "The Northern Sporades"), pieder Grieķijai, ietver 77 salas, kalnainas, platība - \~540 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 793 m
Litkes salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Pahtusova salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Viļicka salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Civoļko salas salu grupa Nordenšēlda arhipelāgā, Karas jūras dienvidaustrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā
Autskerijas salu grupa Norvēģu jūrā (_Out Skerries_), Šetlendas salu austrumos, Lielbritānijas (Skotijas) teritorija
Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
Valeres salas salu grupa Ziemeļjūrā, Skageraka ziemeļaustrumos, Norvēģijas teritorija
Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene)
Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra
dāņu nauda savdabīgas nodevas, ko maksāja Anglijas valdnieki un arī franki, lai atpirktos no dāņu un norvēģu sirotāju uzbrukumiem (10.-11. gs.); pirmo reizi (991. g.) "dāņu naudu" saņēma vēlākais Norvēģijas karalis Olavs Trigvasons; no 11. gs. sākuma dāņu nauda kļuva par regulāru nodokli, ko ievāca līdz 1163. g.
lāgtengs Senajā Norvēģijā novada tiesas sapulce, kas sprieda pēc tautas (ieradumu) tiesībām
pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību
Vojvodina Serbijas Republikas autonomais novads, administratīvais centrs - Novi Sada, platība - 21506 kvadrātkilometri, 1979000 iedzīvotāju (2008.)
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas)
nozema Sīksporaiņu tipa ģints ("Nosema"), vienšūņi, kas parazitē bezmugurkaulnieku, gk. posmkāju šūnās un veido tur līdz 10 mikrometru garas, ovālas sporas, \~120 sugu
Ziemeļatlantijas straume siltā straume Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Golfa straumes turpinājums uz ziemeļaustrumiem no Ņūfaulendas sēkļa, virzās gar Lielbritānijas, Islandes, Norvēģijas krastiem uz Špicbergenu, ātrums 0,1-0,25 m/s
Norvēģijas straume siltā straume Ziemeļu Ledus okeāna Norvēģu jūrā, plūst gar Norvēģijas krastiem, Ziemeļatlantijas straumes atzars, ietilpst Golfa straumes sistēmā, ieplūst Norvēģu jūrā pa šaurumu starp Farēru un Šetlendu salām, ziemeļu daļā sadalās Nordkapa straumē un Špicbergenas straumē

Citās vārdnīcās nav šķirkļa No.