Paplašinātā meklēšana

Meklējam No.

Atrasts vārdos (235):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (10000+):

procesings "Nobriedušās" RNS (rRNS, mRNS, tRNS) veidošanās no primārajiem transkripcijas produktiem - RNS priekšteču molekulām, kas ietver sevī atsevišķu RNS priekšteča molekulas rajonu aizvākšanu un stingri noteiktu nukleotīdu modifikāciju.
Norba Alfredovna "Norbas" markas atkritumu savācējmašīna, kas Rīgas ielās parādījās laikā, kad pilsētā izpildvaru vadīja Alfrēds Rubiks.
heimskringla "Zemes loks" - teiku krājums par Norvēģijas vēsturi.
sequitur (No tā) izriet, secināms, seko.
(no)krist gar zemi (No)gāzties (parasti par cilvēku).
mest (arī pārmest, apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni (No)krist, (ap)gāzties, (ap)velties ar galvu uz leju.
(aiz)iet postā (No)mirt.
(no)iet (retāk aiziet) dibenā (No)slīkt, (no)grimt. Panīkt; pagrimt, nonīkt.
mulēt (No)spiest, (no)berzt.
zirnaite (Novākts) zirņu lauks.
D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
nolobīšanās Ādas epidermas raga kārtas noslāņošanās, atdalīšanās. Normālā gadījumā n. notiek nepārtraukti un nemanāmi.
guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju.
filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
Kursīšu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Novadnieku pagastā.
piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga.
NEET akronīms _Not in Education, Employment, or Training_, ko attiecina uz jauniešiem (15-29 g. vecumā), kas nemācās, nestrādā un neapgūst arodu.
nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā.
Alts Alta fjords ("Altafjord"), atrodas Finmarkā, Norvēģijas ziemeļu daļā, \~30 km garš, ietek lašiem bagātā Altaelvas upe.
heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
proaktinomicīns Antibiotiska viela, iegūta no "Nocardia gardneri"; aktīva pret grampozitīviem mikroorganismiem.
Notrdamas kalni Apalaču kalnu ziemeļu daļa Kanādā ("Norte Dame Mountains").
žaļņiki Apbedījumi ar virspusēju akmeņu krāvumu, izplatīti gk. Novgorodas un Pleskavas apgabalos, attiecas uz 12.-15. gs.
Draudzība Apdzīvota vieta (lielciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
Kurši Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Puķukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sātiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Sesile Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Strazdi Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Mežvidi apdzīvota vieta (vidējciems) Novadnieku pagastā 3 km no Saldus, izveidojusies pēc 1945. g. kā Saldus mežrūpniecības saimniecības centrs, Novadnieku pagasta administratīvais centrs.
Ēvarži Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Novadnieku pagastā.
Nortona Apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Norviča Apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Purvmala Apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī.
Boļšaja Višera apdzīvota vieta Krievijā, Novgorodas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Čulima Apdzīvota vieta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, Barabas stepē, <10000 iedzīvotāju.
Sokoļņiki Apdzīvota vieta Krievijā, Tulas apgabalā, 10600 iedzīvotāju (2006. g.), pilsētas tiesības no 1958. līdz 2008. g., kad pievienota Novomoskovskas pilsētai, kā tās rajons.
Kingstona Apdzīvota vieta Norfolkas salā ("Kingston"), Norfolkas Salas Teritorijas administratīvais centrs, 20 iedzīvotāju (2006. g.).
Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
Jemtlande Apgabals Norlandē ("Jaemtland'), robežojas ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Jestrīklande Apvidus Norlandes dienvidu daļā ("Gaestrikland"), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta.
TGL Apzīmējums standartam atbilstošai produkcijai (vācu "Technische Normen, Gutevorschriften und Lieferbedingungen").
Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
kvēni Ar norvēģiem jaukti somi Norvēģijas ziemeļu daļā.
Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. "Lofoten"), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
Vesterolu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā, Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē, Norvēģijas teritorija, platība - 2400 kvadrātkilometru, ietilpst 3 lielas salas (Hinneja, Anneja, Langeja) un vairākas nelielas salas, klinšainas, augstums pārsvarā - 600-700 m, daudz līču un fjordu.
Špicbergena Arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, Norvēģijas teritorija, platība - \~62000 kvadrātkilometru, 2700 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Longjīra, reljefs kalnains.
Normandijas augstiene Armorikas augstienes augstākā — austrumu daļa Francijas ziemeļrietumos, Normandijā, augstums — līdz 417 m, granīti, slānekļi, smilšakmeņi.
notifikācija ECN atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Explicit Congestion Notification (ECN)").
BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
notifikācija BECN atpakaļvērstā atklātā pārblīves notifikācija (angļu "Backward Explicit Congestion Notification").
Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m.
Austrālijas ārējās teritorijas atrodas Indijas un Klusajā okeānā, ietver Kokosu salas, Norfolkas sala, Ziemsvētku sala, Ašmora un Kartjē salas, Hērda sala un Makdonalda salas, Koraļļu jūras salas, Makvorija sala (Austrālijas Tasmānijas štata daļa).
Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^.
Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
pilsētvaldis Augstākā valsts amatpersona Novgorodā 12.-15. gs. un Pleskavā 14.-16. gs. sākumā.
Snēhetas kalns augstākā virsotne Dovrefjella plakankalnē Norvēģijā, augstums - 2286 m.
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs.
Ņūtona kalns augstākā virsotne Špicbergenā (Norvēģija), augstums — 1712 m.
Mānselke Augstieņu un zemu kalnu grēda Somijas ziemeļos un austrumos, daļēji Norvēģijas ziemeļos un Krievijas ziemeļrietumos, Baltijas, Baltās un Barenca jūras ūdensšķirtne, garums - >750 km, platums - līdz 75 km, augstākā virsotne - 718 m.
AUD Austrālijas dolārs; Austrālijas Savienības valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kiribati Republikā, Kokosu (Kīlinga) Salu Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorijā, Tuvalu un Ziemsvētku Salas Teritorijā, Nauru Republikā, Norfolkas Salas Teritorija.
Ziemeļu teritorija Austrālijas teritorija ("Northern Territory"), administratīvais centrs — Dārvina, platība — 1352178 kvadrātkilometri, 227700 iedzīvotāju (2010. g.).
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops.
Ziemeļatlantijas autonomais reģions autonoms reģions Nikaragvas Republikā ("Region Autonoma del Atlantico Norte"), administratīvais centrs — Bilvi (Puertokabesasa), platība — 33106 kvadrātkilometri, 314100 iedzīvotāju (2005. g.).
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.).
miera balodis balta baloža attēls, kas saistās ar balodi, ko Noass grēku plūdu laikā izlaida no šķirsta un kurš atgriezās ar olīvkoka zariņu knābī.
barabi Barabas tatāri - etniska grupa, dzīvo Krievijā, Novosibirskas apgabala dienvidrietumos, Čani ezera apvidū un Barabas stepē, valoda pieder pie tjurku grupas.
akmeņgrauzis Bārdainais akmeņgrauzis - šīs dzimtas suga ("Noemacheilus barbatulus").
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
BNA Bāzeles anatomiskā nomenklatūra ("Basle Nomina Anatomica"), ko pieņēma 1895. gadā Starptautiskajā anatomu kongresā Bāzelē; vairs nav spēkā.
Portonovo Beninas galvaspilsēta (port. val. "Porto Novo"), osta Atlantijas okeāna Beninas līča krastā, 242000 iedzīvotāju (2007. g.).
Birhjijes nacionālais parks Bergefjellu nacionālais parks Norvēģijā.
Čani ezers beznotekezers Barabas stepē 106 m vjl., Krievijā, Novosibirskas apgabalā, platība - 1700-2200 kvadrātkilometru - atkarībā no sezonālajām un gada svārstībām (ūdens līmeņa svārstības \~5 m), garums - 91 km, platums - 88 km, dziļums - līdz 10 m, vidējais dziļums - 2,2 m, \~60 salu.
Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
Ubinkas ezers beznoteksāļezers Barabas stepē 134 m vjl., Krievijas Novosibirskas apgabalā, platība - 440 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 3 m, 5 salas, dažos gados pavasara ūdeņu notece uz Omu.
Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
Sēms Bībeles persona, viens no 3 Noasa dēliem, elamiešu un asīriešu tautas ciltstēvs.
Hams Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, Āfrikas hamītu tautu ciltstēvs, kurš bijis dieva nolādēts, jo apsmējis sava tēva kailumu.
Jafets Bībeles persona, viens no trim Noasa dēliem, jafetiešu (ide) tautu ciltstēvs.
nozematoze bišu zarnu slimība, ko izraisa vienšūnas parazīts bišu nozema (_Nosema apis_); invadētām bitēm ziemošanas periodā parādās caureja.
Gaborone Botsvānas galvaspilsēta, atrodas Notvani upes krastā 1100 m vjl., 220000 iedzīvotāju (2007. g.).
Siltupīte Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā, ieteka pie Saldus pilsētas dienvidu robežas, garums - 4 km; Ejušu strauts.
Spaļu strauts Cieceres kreisā krasta pieteka Saldus novada Novadnieku pagastā.
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā.
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
novickieši Dagdas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
Jaunvāles pagasts daļa no tagadējā Brenguļu pagasta teritorijas, kas pastāvēja kā atsevišķs pagasts līdz 1949. gadam; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Sackenhof, krieviski — Novovalenskaja.
paziņojums par kolektīvo atlaišanu darba devējam noteikts pienākums par paredzēto kolektīvo atlaišanu ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš par to paziņot Nodarbinātības valsts aģentūrai un pašvaldībai, kuras administratīvajā teritorijā uzņēmums atrodas.
Ņega Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā; Maltavupe; Melderupe; Norumupe; Norupīte.
Ugunszemes dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus antarctica"), ko audzē kā dekoratīvu koku, kas labi aiztur vēju.
Dombeja dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus dombeyi").
slaidais dienvidskābardis dienvidskābaržu suga ("Nothofagus nervosa").
TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija").
dienvidskābardis Dižskābaržu dzimtas ģints ("Nothofagus").
Nūvozine Dūkšupes kreisā krasta pieteka Balvu novada Krišjāņu pagastā, augštece Ludzas novada Salnavas pagastā; Nouzenu strauts; Nozina; Novaziņa; Novoziņa.
Metuzāls Ebreju mitoloģijā - ilga mūža simbols, viens no cilvēces ciltstēviem, Ādama pēctecis, Enoha dēls un Noasa vectēvs, kurš nodzīvojis 969 gadus.
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā.
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE).
ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas.
ASOR ES Nolīgums par starptautiskiem neregulāriem pasažieru pārvadājumiem ar autobusu.
Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā.
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha.
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers.
Noviku ezers ezers Krāslavas novada Šķaunes pagastā, platība - 2,8 ha; Novika ezers.
Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
Fēmunnens Ezers Norvēģijā ("Femunden"), Skandināvijas kalnos 663 m vjl., platība - 205 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 130 m.
Tirifjords Ezers Norvēģijas dienvidos, uz ziemeļrietumiem no Oslo 63 m vjl., platība - 134 kvadrātkilometri, līčains.
Mjēsa Ezers Norvēģijas dienvidu daļā, Skandināvijas kalnu ielejā 124 m vjl., platība - 366 kvadrātkilometri, garums - 100 km, lielākais dziļums - 443 m, tektiniski glaciālas izcelsmes, līčains, liela sala.
Resvatne Ezers Norvēģijas vidienē, Nūrlannes filkā 374 m vjl., platība - 189 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 25 m, līčains.
Mazais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,5 ha.
Lielais Plaisu ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 1,9 ha.
Zvejnieku ezers ezers Saldus novada Novadnieku pagastā, platība - 4,2 ha.
Pils ezers ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, Nogales pils parkā, platība 2,1 ha; Nogales parka dīķis.
Nojniekezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,6 ha; Nojnieku ezers.
Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers.
Stūrāvans Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Storavan"), Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftellvena.
Udjaurs Ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru.
operētājsistēmas NetWare firmas _Novell_ izstrādātā lokālo tīklu operētājsistēmu saime.
atvērtā datu posma saskarne firmas _Novell_ izstrādāta specifikācija saskarnei starp vairākiem protokoliem un tīkla saskarnes karšu draiveriem, kas ļauj neizraisot konfliktus, nodrošinātu iespēju vairākiem protokoliem izmantot vienu un to pašu tīkla saskarnes karti; saskarne _ODI_.
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību.
intertīkla pakešapmaiņas protokols firmas _Novell_ izstrādātās protokolu sistēmas sastāvdaļa, kas atbilst Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa tīkla slānim; šo protokolu _IPX_ parasti izmanto datu apmaiņas procesos starp serveriem un darba stacijām.
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus.
Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m.
Jaunkaledonija Francijas aizjūras teritorija ar īpašu statusu, atrodas Okeānijā (fr. val. "Nouvelle-Caledonie"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, platība - 19103 kvadrātkilometri, sastāv no tāda paša nosaukuma galvenās salas un tuvumā esošām salām un salu grupām, 229990 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 3 provinces.
Fredrikstada Fredriksta - Pilsēta Norvēģijā.
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu.
Atzele Gaujienas sens nosaukums, kas minēts 1111. g. Novgorodas Laika grāmatā.
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību.
Klīvlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Cleveland"), Anglijas ziemeļaustrumu daļā, pastāvēja 1974.-1996. g. tagadējās Nortjorkšīras grāfistes teritorijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Midlsbro, platība - 583,09 kvadrātkilometri, 542000 iedzīvotāju (1993. g.).
Norfolka Grāfiste Lielbritānijā ("Norfolk"), Anglijas austrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Noridža, platība - 5372 kvadrātkilometri, 898400 iedzīvotāju (2017. g.).
Nortjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("North Yorkshire"), Anglijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Northelertona, platība - 8654 kvadrātkilometri, 602300 iedzīvotāju (2016. g.).
Northemptonšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Northamptonshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Northemptona, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
Nortamberlenda Grāfiste Lielbritānijā ("Nothumberland"), Anglijas ziemeļaustrumos, Ziemeļjūras piekrastē, administratīvais centrs - Berika pie Tvīdas, platība - 5013 kvadrātkilometru, 319000 iedzīvotāju (2017. g.).
Notingemšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Nottinghamshire"), Anglijas vidienē, administratīvais centrs - Notingema, platība - 2364 kvadrātkilometru, 723000 iedzīvotāju (2015. g.).
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai.
Zefīrs grieķu mitoloģijā - viens no Astraja un ausmas Eosas dēliem, Boreja un Notas brālis, rietumu vēja dievs.
Borejs grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja dievs, titanīdu Astrejas (zvaigžņotās debess) un Ēosas (rītausmas) dēls, Zefira un Nota brālis, tiek attēlots kā varens dievs ar spārniem un gariem matiem
Gricklieben Griķlībes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari.
Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai.
Normandija Ģeogrāfisks reģions Francijas ziemeļos, kas atbilst vēsturiskajai Normandijas hercogistei, platība - 30627 kvadrātkilometri, \~3,45 mlj iedzīvotāju, 1956. g. šajā teritorijā tika izveidoti divi reģioni - Augšnormandija un Lejasnormandija.
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai.
gloeotrichia Hormogonu klases rindas "Nostocales" ģints.
norvēģu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kurā runā \~4 mij cilv. Norvēģijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
Gudbransdāla Ieleja Logenas augšteces apvidū ("Gudbrandsdal"), Norvēģijas dienvidos, garums (no Lešaskugsvatna ezera līdz Mjēsas ezeram) - 230 km.
algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
nolietojums ilgstoši un intensīvi lietota detaļu materiāla īpašību neatgriezenisku izmaiņu un sabrukšanas procesa rezultāts. Nolietojuma dēļ materiāla daļiņas veco un atdalās, veidojas un summējas paliekošā deformācija, izmainās detaļu forma un izmēri. Līdz ar to zūd detaļu un mezglu kvalitāte, darbspējas un vērtība.
atklātā pārblīves notifikācija informācija par trafiku, kas var novest pie tīkla pārblīves. Notifikācija _ECN_ tiek veidota datu posma slānī. Mezgls, kura slodze tuvojas kritiskajai robežai, ar šo paziņojumu brīdina visus savus blakusmezglus.
Norspa Īpašā Ziemeļjūras darbības programma (Īru jūras, Ziemeļjūras, Baltijas jūras un Ziemeļaustrumu Atlantijas okeāna vides aizsardzībai; "North Sea special programme of action").
koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi.
Nūhs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Noasam.
Novāra Itālijas province ("Provincia di Novara"), Pjemontas reģionā, platība - 1339 kvadrātkilometri, 373100 iedzīvotāju (2012. g.).
nocikstēt JNoklāt ceļu ar žagariem.
Nortona līcis jūras līcis Beringa jūras ziemeļaustrumu daļā (“Norton Sound”), Aļaskas rietumu piekrastē, uz dienvidiem no Sjūarda pussalas, dziļums — 10-20 m, lielākais dziļums — 27 m.
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m.
Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m.
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji.
Glitertinns Kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju.
Sulitjelma Kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m.
Ortless Kalnu masīvs Austrumalpos, Itālijā, ziemeļos un austrumos to norobežo Adidžes, rietumos - Adas, dienvidos - Nočes upes ieleja, augstums - līdz 3899 m, virsotnēs - mūžīgais sniegs, \~60 šļūdoņu.
Rondane Kalnu masīvs Norvēģijas dienvidrietumos ("Rondane"), augstums - līdz 2183 m.
Ziemeļskotijas kalniene kalnu sistēma Lielbritānijas ziemeļos, Skotijā (angļu val. "Northern Highlands"), garums ziemeļu-dienvidu virzienā — \~300 km, platums — >200 km, augstākā virsotne — 1343 m.
Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. "Scandinavian Mountains"), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji.
Kamaškalu Kamaškalu ezers - Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Kamparu Kamparu grāvis - Rojas labā krasta pieteka Talsu novada Lubes pagastā, iztek no Nojnieku ezera.
Ņūbransvika Kanādas province (angļu "New Brunswick", fr. "Nouveau Brunswick"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Frederiktona, platība - 7908 kvadrātkilometri, 751300 iedzīvotāju (2010. g.).
Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.).
Kanāla Kanāla salas - Normandijas salas Lamanšā.
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens").
premonstratensieši Katoļu mūku ordenis, ko 1120. g. Premontrā (Ziemeļfrancijā) nodibināja vācu bīskaps Sv. Norberts.
Kisucke Kisucke Nove Mesto - pilsēta Slovākijā, Žilinas apgabalā, 15500 iedzīvotāju (2012. g.).
Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās.
Noglys Krāslavas novada Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Noglas" nosaukums latgaliski.
Jaundūme Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums latgaliski.
Jaundome Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" bijušais nosaukums.
Novomysli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomisļi" nosaukums latgaliski.
novomislieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
novomišlieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Novomišļi" iedzīvotāji.
novikieši Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
novļānieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Novļāni" iedzīvotāji.
novičkieši Krāslavas novada Šķaunes pagasta apdzīvotās vietas "Novički" iedzīvotāji.
Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
Altaja novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijas dienvidos, platība — 169100 km2, 650600 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Barnaula, robežojas ar Novosibirskas un Kemerovas apgabalu Altaja Republiku, kā arī ar Kazahstānu.
Omskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 139700 km^2^, 2014100 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Tjumeņas, Tomskas un Novosibirskas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
Sadko Krievu biļinu mitoloģizēts varonis, kurš bija gusļu spēlmanis Novgorodā, vēlāk apprecēja jūras valdnieka meitu.
Kristjānsanna Kristiansanna, pilsēta Norvēģijā.
Kristjānsunna Kristiansunna, pilsēta Norvēģijā.
Kainska Kuibiševa, pilsēta Krievijā, Novosibirskas apgabalā, tās nosaukums līdz 1935. g.
mugurpelde Kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
Bauņi Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" bijušais nosaukums.
Noldu lieta Kurzemes hercogistes vēstures epizode 17. gs. sākumā Kurzemē, kurā brāļi Noldes iebilda pret hercogu centieniem izveidot absolūto monarhiju un aizturēšanas brīdī tika nogalināti; rezultātā 1617. g. tika izstrādāta un pieņemta Kurzemes hercogistes satversme un Kurzemes statūti, kas nostiprināja muižniecības pozīcijas Kurzemes hercogistē.
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt.
Ņega Ķeguma ūdenskrātuves līcis, uzplūdinājums Daugavas kreisās pietekas Ņegas (Melderupes, Norupītes) ielejas lejgalā Ķeguma novada Birzgales pagastā, platība - 33,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Ņegas ezers.
fomori Ķeltu mitoloģijā - briesmīga izskata laupītāju tauta, kas cēlusies no Noasa nolādētā dēla Hama.
nobelijs Ķīmiskais elements, kas pieder pie aktinoīdiem, mākslīgi radīts sudrabbalts metāls, periodiskās sistēmas 102. elements, No, zināmi 3 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav.
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus").
vairogčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Notostraca"), vēžveidīgie no dažiem mm līdz 7,5 cm garumā, līdz 70 pāru kāju; 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
Lapzeme Lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. "Lappi", zviedru val. "Lappmark") Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes.
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas.
Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru).
Varangerfjords Līcis Barenca jūras dienvidrietumos, uz Norvēģijas un Krievijas robežas, garums – 120 km, platums pie ieejas – 50 km, dziļums – līdz 420 m, pusdiennakts plūdmaiņas – 2,2 m.
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam.
Cemesas līcis līcis Melnās jūras ziemeļaustrumos, Kaukāza ziemeļrietumu piekrastē, garums 15 km, platums pie ieejas 9 km, dziļums 21-27 m, ietek Cemesa, osta Novorosijska; Novorosijskas līcis.
Oslofjords Līcis Norvēģijas dienvidu piekrastē (norv. val. "Oslofjorden"), garums - 102 km, platums pie ieejas - 15-30 km, dziļums - līdz 354 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m.
Stūrfjords Līcis Norvēģu jūrā ("Storfjord"), Norvēģijas rietumu piekrastē, garums - 90 km.
Tronheimas fjords līcis Norvēģu jūras dienvidaustrumos, Norvēģijas rietumu piekrastē, garums — 130-150 km, platums — 4-18,5 km, dziļums — līdz 785 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 3,4 m.
Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas.
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums.
Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa.
Gērnsija Lielbritānijas valdījums Lamanšā (angļu val. "Guernsey"), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta, augstums - līdz 114 m.
storthing Lielsapulce, Norvēģijas parlaments.
Lillehammera Lillehammere, pilsēta Norvēģijā.
Logena Logene, upe Norvēģijā.
Longjira Longjērbīene, pilsēta Norvēģijā, Špicbergenā.
mugurradzis Ložņvaboļu dzimtas ģints ("Notoxus"), Latvijā konstatēta 1 suga, kustīgas 4-5 mm vaboles bieži sastopamas zālē un uz ziediem, dzeltenbrūni segspārni ar melnām joslām un plankumiem.
novosilkieši Ludzas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Novosilki" iedzīvotāji.
novadnieki Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Novadnieki" iedzīvotāji.
novikieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Noviki" iedzīvotāji.
Braki Madonas Novadpētniecības un mākslas muzeja filiāle, rakstnieka R. Blaumaņa dzīves un radošā darba vieta, atrodas Ērgļu pagastā, restaurētajā lauku sētā ir dzīvojamā māja, kūtis, klētis, rija, pirtiņa.
plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m.
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m.
Nuakšota Mauritānijas galvaspilsēta (fr. val. "Nouakchott"), osta Atlantijas okeāna krastā, 753000 iedzīvotāju (2007. g.).
M. Mazais (toponīmijā: M. Hingāns; M. Nometņu iela).
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri.
Leņķmērs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Norma", saīsinājums "Nor") Piena Ceļā, spožākās zvaigznes atbilst 4. un 5. zvaigžņlielumam; Latvijā nav redzams.
lirīdas Meteoru plūsma ar radiantu Liras zvaigznājā. Novērojamas 7. -26. IV; aktivitātes maksimums 23. IV (~10 meteoru stundā); saistītas ar 1861. g. I komētu.
NMT Mobilo telekomunikāciju standarts Skandināvijas valstīm ("Nordic Mobile Telephone"), izstrādāts 1969. g., 1991. g. realizēts arī Latvijas Mobilā telefona tīklā.
parastā mugurpelde mugurpelžu suga ("Notonecta glauca").
Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks.
Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
Naklo Naklo pie Notecas - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 19300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1299. g.
krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā.
Aftenposten Neatkarīga Norvēģijas dienas avīze, dibināta 1860. g.
kolicīns No "Escherichia coli" iegūts antibiotiks, kas ietekmē tās pašas sugas citus celmus.
malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
mikrosporīns No "Microsporon" ģints sēņu kultūras iegūts ekstrakts; lieto intrakutānai raudzei, lai noteiktu jutību pret mikrosporām.
ingvereļļa No "Zingiber officinalis" saknēm, pārtvaicējot tās ar ūdens tvaiku, iegūstama zaļgandzeltena bieza eļļa.
ab No (citvalodu izteikumos, kurus raksta oriģinālvalodā).
tarba No (parasti) auduma šūta kule; zirgam kaklā karams auzu maiss.
tamga No 13. gs. mongoļu iekarotajās zemēs - mongoļu uzliktās naudas nodevas tirdzniecībai un amatniecībai.
notabļi No 14. līdz 18. gs. Francijā - karaļa izraudzīti augstākās garīdzniecības, muižniecības un turīgo pilsētnieku pārstāvji.
mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
diatomisks No 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas.
protons No 3 kvarkiem sastāvoša stabila mikrodaļiņa, kam masa ir vienāda ar 1836 elektronu masām un kam ir pozitīvs elektriskais lādiņš.
neitrons No 3 kvarkiem sastāvoša, elektriski neitrāla mikrodaļiņa, kura ietilpst atoma kodola sastāvā un kuras masa ir aptuveni vienāda ar protona masu.
drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
skatulis No 6 līdz 8 cm garš līneālveida asi piegriezts tumšzils tērauda skārds; kopā ar līdzuli noder burtu lējējam līniju, bieznes, augstumu u. c. mērīšanai; turot pret gaismu, saredzama pat vissīkākā nolējuma starpība.
karaļpingvīns No 90 līdz 100 centimetru garš pingvīns ar slaidu knābi un dzeltenu spalvu laukumu abpus galvai un pakaklē.
sētstarpis No abām pusēm ar žogu nodalīta josla, ceļš (pa to parasti dzen mājlopus); vieta starp diviem žogiem.
gate No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš (pa ko parasti dzen mājlopus); gatve.
sētstarpa No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
sētstarpe No abām pusēm ar žogu norobežota josla, ceļš; šaura vieta starp diviem žogiem.
amfi- No abām pusēm, apkārt (piem., amfiteātris); divējāds (piem., amfībija).
amfo- No abām pusēm, apkārt; divējāds.
abpušām No abām pusēm.
aupuš No abām pusēm.
aupušam No abām pusēm.
krūsene No āboliem gatavots dzēriens.
paļķis No abrā pielipušajām pēdējām mīklas atliekām cepts kukulītis.
izkasinis No abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips.
sakasītis No abras izkasītas mīklas kukulītis ieraugam.
slīpripa No abrazīviem materiāliem izgatavots rotējošs ripveida instruments (kā) slīpēšanai, arī asināšanai.
kājkažoks No ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot.
ādaine No ādas darināta vīriešu ziemas cepure.
siksnaukla No ādas gatavota aukla (parasti pastalu savilkšanai un vairākkārtīgai siešanai ap kājas stilbu).
tamboris No ādas gatavots ratu pārsegs.
jājampātaga No ādas sloksnēm pīta pātaga (jātniekam).
sleja No ādas vai auduma lentēm izgatavots aizjūga piederums, ko apliek darba dzīvniekam (parasti zirgam) ap muguru, lai sakas neslīdētu uz priekšu.
oktli No agaves gatavots dzēriens, kuram actekiem bija atsevišķa dieviete - Majauela.
ševrets No aitādas izgatavots ševroādas aizstājējs.
atzīdīte No aitas nošķirts jērs.
hagiss No aitas subproduktiem gatavots tradicionāls skotu ēdiens.
kāgaļi No aitu kājām cirpta (mazvērtīga) vilna.
lunets No aizmugures pieejams lauka nocietinājums.
nurags No akmens būvēta, nocietināta torņveida celtne Sardīnijā bronzas un agrajā dzelzs laikmetā (15.-3. gs. p. m. ē.).
kanēfore No akmens taisīts sievietes tēls ar grozu virs galvas; antīkā arhitektūrā dažkārt atvieto kolonnu vai pīlāru.
paviļas No akmeņiem veidoti celtnes pamati; pavuļi.
pavuļi No akmeņiem veidoti celtnes pamati.
akmeņbruģis No akmeņiem veidots ielas segums.
atbalstsiena No akmeņiem, ķieģeļiem, betona vai velēnām veidota siena mākslīga reljefa radīšanai un terašu veidošanai; paredzēta grunts horizontālā spiediena uzņemšanai.
solventnafta No akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju.
piedzēris No alkoholisko dzērienu lietošanas pilnīgi noreibis cilvēks.
pļērpis No alkšņa gatavota stabulīte.
spiega No alkšņa mizas izgatavota svilpe, stabule.
alunīts No alumīnija folijas izgatavots pavediens, kas piešķir drānai spīdumu.
stāvkocis No apaļa koka izdobts trauks.
krustpakši No apaļbaļķiem guļbūves konstrukcijā celtas ēkas pakši, kur baļķi krusteniski savienoti tā, ka paliek apmēram 20-30 cm brīvi gali.
vērpele No apaļkoka gabala izgrebts trauks ar iestiprinātu dibenu.
pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
dīglis No apaugļotas olšūnas izveidojusies sēklas daļa, kurā ir jaunā auga orgānu aizmetņi; embrijs (2).
sporogonijs No apaugļotas sūnu olšūniņas izaugušais auglis ar sporām.
puspriedēklis No apstākļa vārda vai lietvārda locījuma formas radies vārds, ko izmanto jaunu vārdu (parasti salikteņu) darināšanai (piemēram, pret, starp, iekš).
sloksnīte No apstrādājamā ķermeņa apstrādes procesā noņemamais materiāla slānis.
cēzarisms No ārienes demokrātiska valdības sistēma, kur faktiskā vara atrodas vienas personas rokās.
heterosuģestija No ārienes nākusi iedvesma.
apkārt No ārpuses (apņemt).
marināt No ārpuses visu izzināt un pēc tam sarīkot dažādas nepatikšanas, arī ar darbiem.
importprece No ārzemēm ievesta prece.
imports No ārzemēm ievesto preču kopējais daudzums vai kopējā vērtība.
haimatogens No asinīm iegūts dzelzs albumīnāta preparāts, kas satur dzelzi.
hemokultūra No asinīm izolētu mikroorganismu kultūra.
ķēķi No asinīm un miltiem vārītas klimpas; ķeķi.
ķeķi No asinīm un miltiem vārītas klimpas.
sēnes No asinīm un piena pagatavots ēdiens.
duklas No ašķiem vītas cilpas putnu ķeršanai ziemas laikā.
atveķēties No atkārtotiem sitieniem palikt neasam.
gabalrats No atsevišķiem gabaliem, daļām veidots ratu ritenis.
bezapkalpes No attāluma vai automātiski vadāms transportlīdzeklis.
atrastām No attāluma, atstatu.
iztālēm No attāluma, no tālas vietas.
iztālis No attāluma, no tālas vietas.
kristālmasa No attīrīta, iebiezināta cukura sīrupa vārīta pārsātinātas koncentrācijas masa, kurā, pievienojot kristalizācijas centrus (pūdercukuru), veidojas cukura kristāli.
atvasājs No atvasēm cēlusies audze.
audeknis No audekla gatavots tīkls.
mēraukla No audekla, vai plānas metāla slejas pagatavota uztinama lenta, parasti ar garuma mērvienību iedaļām, (kā) mērīšanai.
dzīgalis No auduma atdalījies pavediena gals.
balonets No auduma izgatavots gaisa rezervuārs, ko ievieto aerostata un dirižabļa apvalkā, lai tie saglabātu savu formu; ja gāzes daudzums apvalkā samazinās, balonets piepildās ar gaisu, bet, ja gāzes daudzums palielinās, gaiss no baloneta pa ventili izplūst laukā.
lepetnieks No auduma pašūts tauriņveida rotājums, parasti kleitai, blūzei.
ķeņģe No auduma sloksnēm pītas kurpes ar ādas zoli.
štripe No auduma vai ādas sloksnes veidota cilpa (zābaka iekšpuses augšmalā) zābaka uzvilkšanai.
pina No auduma vai kāda cita materiāla šūta šaura josta, saite apģērba daļu sasiešanai, saturēšanai.
mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
durteknis No auga atdalīta daļa, kas iestādīta attiecīgā vidē, iesakņojas; spraudenis.
šmukstuls No auga stublāja darināta rokas šļirce.
mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
apkūlāties No augšas kļūt dzeltenam, nodzeltēt.
pakulas No augu (parasti linu, kaņepāju) garajām šķiedrām pirmapstrādē atdalīts īsu šķiedru kopums; zemākas kvalitātes linu šķiedras.
salmiņš No augu stiebra vai mākslīga materiāla (piemēram, plastmasas) izgatavota tieva caurule, ko izmanto, parasti aukstu dzērienu, dzeršanai.
vebe No auklām austa pirksta platuma lenta zirglietu izgatavošanai.
peternes No auklām gatavotas vīzes.
cilpa No auklām izveidotas lamatas (dzīvnieku ķeršanai).
ķerza No auklām pīta kurpe.
kašele No auklām pīts siena vai āboliņa tīklveida maiss.
regžines No auklām pīts tīkls siena vai salmu nešanai.
kašelis No auklām tīkla veidā pīts siena iebāžamais, ko paņemt sienu līdz uz ceļa.
cilps No auklām, stieplēm veidotas lamatas.
drūvēt No aukstuma sastingt.
kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
veloceliņš No autoceļa vai ielas braucamās daļas nodalīta vai īpaši izveidota, marķēta josla, kas paredzēta braukšanai ar velosipēdu; pa veloceliņu ir aizliegts pārvietoties ar citiem mehāniskajiem transporta līdzekļiem.
avenīns No auzām iegūta slāpekļaina viela; auzu glutelīns.
sutnes No auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens.
sutnis No auzu miltiem un linsēklu eļļas gatavots ēdiens.
krutka No avīzē ietītas tabakas paštaisīts smēķis.
garats No bablaha gatavota miecviela.
badus No badus - no bada.
lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
ugunsbole No baltvīna boles gatavots dzēriens, ko gatavo dedzinot ar araku vai rumu piesūcinātu cukuru, ko pēc tam ieliek bolē^1^.
satelītapakšstacija No bāzes apakšstacijas tālvadāma apakšstacija.
sulalus No bērza sulām darināts alus; sulu alus.
vācelis No bērza tāss izgatavots grozs; no saknēm pīts grozs.
zemeņturza No bērza tāss vai alkšņu mizas gatavota kārba zemeņu ievietošanai; šāda kārba kopā ar saturu.
birziens No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
birzs No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
birzums No bīdelētiem miltiem vārīta putra ar pienu.
saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu.
bružuruncis No bieza auduma izgatavota sieviešu jaka.
jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
pampoška No biezas mīklas cepta pankūka.
pampuška No biezas mīklas cepta pankūka.
bioenerģija No biomasas iegūtā enerģija.
biobutanols No biomasas iegūts butanols, ko paredz izmantot kā biodegvielu.
bitumenols No bitumenozas darvas ar sērskābes palīdzību iegūta sveķaina, šķīdināma masa; izšķīdināta un ziedē lietota pret ādas slimībām.
vējjaka No blīva (parasti lietus un vēja necaurlaidīga) materiāla šūta, priekšpusē cieši aizdarāma jaka ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm; vēja jaka.
žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
kūrzuls No bluķa gatavots bišu strops.
ķuncis No bluķa izgatavots bišu strops.
pimi No briežādas izgatavoti silti, ar ornamentu rotāti garie zābaki.
matrona No brīviem vecākiem dzimusi, likumiskā laulībā esoša cienījama sieviete (senajā Romā).
apkaklis No bronzas vai sudraba stieņa liedināts kakla riņķis, visu latviešu cilšu iecienīta kakla rota, kas parādās m. ē. 1. gs. un izzūd 13.-14. gs.
teļtēvs No buļļa dzimumorgāna izgatavots sitamais.
holofāns No caurspīdīga stikla presēts kupols, ko lieto dažādās apgaismošanas ierīcēs gaismas atstarošanai, laušanai un izkliedēšani.
cauruļvads No caurulēm veidota nepārtraukta vadu līnija (šķidru, gāzveidīgu, beramu vielu, arī nelielu priekšmetu transportēšanai).
švirkstenis No caurules izgatavota neliela rotaļu šļirce.
švirkstins No caurules izgatavota rotaļu šļirce.
švurkstins No caurules izgatavota rotaļu šļirce.
cellons No celulozes hidroacetāta un kampara surogātiem pagatavots nedegošs celuloīds.
grobnieks No cementa izliets kapa uzliktnis.
panorāma No centra aplūkojams liels gleznojums uz cilindriskas formas virsmas ar telpiskām butaforijām priekšplānā.
sāgo No cietes gatavoti putraimi, to kopums.
laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm.
pollūcija No cilvēka gribas neatkarīga sēklas noplūšana (parasti miegā).
tenontofima No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
tenontofīma No cīpslas izejošs vai ar cīpslu saistīts izaugums vai audzējs.
pārcirtums No cirtiena iegūts ievainojums.
subalterns No cita atkarīgs, citam pakļauts, citam padots jeb pakārtots.
vieskapteinis No citas valsts darbā uzaicināts kuģa kapteinis, kas bija izplatīts 19. gs., kad sāka būvēt trīsmastu burukuģus, bet nepietika jūrnieku ar starptautiski atzītu diplomu.
zagašņiks No citiem noslēpta nauda vai manta.
adventīvs No citurienes nākošs vai nācis.
ūķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada docošu skaņu; dūcene.
ūkšis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
ūkšķis No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; dūcene.
dūcene No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu; ūkšķis.
žvurksteniņš No cūkas kauliņa izgatavota rotaļlieta, kuru griežot ar aukliņu rada dūcošu skaņu.
rolāde No cūkgaļas (parasti cūkas galvas) gatavota vārīta, presēta rulete ar olu, dārzeņu vai citu produktu pildījumu; veltnis.
suseklis No cūku sariem darināta matu suka.
rožmarinzieža No cūku taukiem, vaska un rozmarīna, muskatriekstu un paegļu eļļas pagatavota aromātiska ziede, ko lieto locekļu ieberzēšanai pret reimatismu, kā arī apsalumiem.
bonbons No cukura pagatavots saldums, konfekte.
bābels No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele.
bābele No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
bāka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
braka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
braks No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
minerālšķiedra No dabā esošiem minerāliem iegūta tekstilšķiedra (azbesta šķiedra).
puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
latekslīmes No dabiskā vai sintētiskā lateksa izgatavotas līmes.
dalmatika No Dalmācijas cēlies, romiešu tunikai līdzīgs tērps, ko lietoja Romā sākot ar 2. gs.; vēlāk katoļu garīdznieku amata tērpa daļa.
iegūtnēm No darba brīvā laikā.
ģerundijs No darbības vārda atvasināts un dažas verba īpašības saglabājis lietvārds latīņu, angļu valodā un dažās citās valodās.
deverbāls No darbības vārda atvasināts.
vakācija No darbiem vai mācības brīvs laiks, brīvdienas.
piķis No darvas, vaska, taukiem, sēra un citām sastāvdaļām savārīts vielu maisījums, ko izmanto, piemēram, kāda materiāla stiprības palielināšanai, tā aizsargāšanai no mitruma.
vibrofons No dažāda garuma metāla plāksnītēm sastāvošs sitamais mūzikas instruments ar noteiktu skaņas augstumu.
vēdeklis No dažāda materiāla veidots, parasti saliekams, apakšdaļā šaurāks, augšdaļā platāks priekšmets, kuru kustinot izraisa vēsuma sajūtu.
farnesols No dažādām ēteriskām eļļām iegūstams alkohola atvasinājums, bezkrāsaina kustīga eļļa ar vāju smaržu.
šeikers No dažādām sastāvdaļām gatavots dzēriens.
melanždzija No dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija.
kompots No dažādiem atkritumiem īpaši gatavots trūdu mēslojums.
kvēlgaisma No dažādiem līdz baltkvēlei sakarsētiem ķermeņiem iegūta gaisma.
batuta No dažādiem materiāliem (koka, zelta u. c.) izgatavota nūjiņa, ko 15.-18. gs. izmantoja ansambļa spēles vai kora dziedājuma laikā, mājot taktis.
heteropolimērs No dažādiem monomēru atlikumiem sastāvoša makromolekula, piem., proteīns.
krustu No dažādiem viedokļiem, daudz (domāt, runāt u. tml.).
mistrojums No dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņiem veidota (vai veidojusies) augu kopa.
fitohinīns No dažu augu lapām izolēta viela, kas ietekmē ogļhidrātu metabolismu līdzīgi insulīnam.
ocarina No dedzināta māla vai porcelāna pagatavots mūzikas instruments, slēgtas gliemežnīcas izskatā, ar 8 skaņu caurumiņiem.
drokstis No degoša skala krītošas ogles.
ķiba No dēlīšiem vai lubām gatavots ragavu kurvis.
buduksnis No dēļiem būvēta būda cūkām.
budurksnis No dēļiem būvēta būda cūkām.
sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
čika No dēļiem gatavota vienkārša gulta.
lieves No dēļiem gatavotas koka kāpnes, kāpņu telpa.
kursuls No dēļiem gatavots grozs grants vešanai.
būrītis No dēļiem izgatavota vai koka klucī izdobta neliela putnu mītne.
būris No dēļiem izgatavots (putnu) miteklis, ko parasti piestiprina pie koka stumbra.
plētinis No dēļiem izgatavots četrstūris, ko liek uz ragavām, lai varētu uzkraut vairāk labības.
pločka No dēļiem nevērīgi sasists plostiņš vai tiltiņš.
paketsija No dēļiem salīmēta sija.
koks No dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai.
lēne No dēļiem sanaglots rāmis ratu virsmas paplašināšanai.
smilšgriesti No dēļiem veidoti griesti siju starpās (virs kuriem uzbērta smilšu vai mālu kārta).
baks No dēļiem veidots neliels pārvietojams tilts, kas savieno prāmi ar krastu.
jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
hitobioze No divām glukozamīna vienībām sastāvošs disaharīds; iegūstams no hitīna.
dubultdibens No divām kārtām izveidota apakšējā daļa (koferiem, kastēm u. tml.).
pākstenis No divām saaugušām augļlapām attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums ir vismaz trīsreiz lielāks par platumu.
diplastisks No divām struktūrām veidots.
dimērs No divām vienādām daļām, diviem locekļiem sastāvošs.
digrafs No diviem burtiem veidota burtkopa vienas fonēmas apzīmēšanai.
skapulārijs No diviem drēbju gabaliem sastāvoša mūku apģērba daļa, kuri viens apklāj krūtis, otrs muguru.
pākstenītis No divu augļlapu auglenīcas attīstījies auglis - sauss veronis, kura garums nav trīsreiz lielāks par platumu.
švurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai.
šmurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai.
šļircka No doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai.
bukumbārda No doņiem pīts bārdai līdzīgs priekšmets - maska, ko bērni pieliek pie zoda, atdarinot āžus un baidot citus bērnus.
apglīdēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
apglīmēt No dūņām kļūt gludam, glumam, noklāties ar gļotām.
flamīns No dzeltenās kaķpēdiņas drogas gatavojams preparāts.
adenogēns No dziedzera attīstījies.
izdzimtenis No dzimšanas psihiski, fiziski kropls cilvēks; deģenerāts.
libertēns No dzimuma neatkarīgs aktīvā partnera vispārināts nosaukums sadomazohismā.
vakcīna No dzīviem vai nonāvētiem mikroorganismiem (baktērijām, vīrusiem) vai to dzīvības norišu produktiem iegūts preparāts, ko izmanto (cilvēka un dzīvnieku) infekcijas slimību ārstēšanā un profilaksē.
krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
rags No dzīvnieka raga gatavota banka 2.
pankreatīns No dzīvnieku aizkuņģa dziedzera iegūts fermentu preparāts.
fosforīns No dzīvnieku kauliem iegūta minerālbarība, kas satur fosforu un kalciju.
aizdžinkstēt No džinkstēšanas zaudēt (uz laiku) spēju dzirdēt.
čača No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
čačis No egles vai kārkla zara pagatavots mieturis, ko lietoja biezputras u. c. maisīšanai, lai nepiedeg; citkārt, lai nesaskābst.
daiga No egles zariem pīts žogs.
zarainis No egļu zariem gatavotas ecēšas.
zarainītis No egļu zariem gatavotas ecēšas.
riķis No egļu zariem pīts žogs starp 3 guleniski noliktām kārtīm.
entodermāls No entoderma cēlies, piem. gremojamie orgāni.
fenetidīns No fenola iegūstams aminosavienojums.
fibrinocelulārs No fibrīna un šūnām sastāvošs.
fruktozāns No fruktozes vienībām sastāvošs polisaharīds, piem., inulīns (dālijas ciete).
gabalojs No gabaliem sastāvošs.
žokejcepure No gabaliem šūta mīksta vīriešu cepure ar nagu, zemu augšdaļu, bez apmalēm.
gadgadā No gada gadā.
aviobumba No gaisakuģiem nometams īpašas konstrukcijas šāviņš mērķu sagraušanai uz sauszemes vai jūras (piem., kodola, fugasa, šķembu bumbas), arī šāviņš speciāliem uzdevumiem (piem., spīdošās, fotogrāfiskās bumbas).
baltvīns No gaišām vai tumšām (noņemot miziņu) vīnogām gatavots gaišs vīns.
bazipetāls No galotnes uz pamatni vērsts.
novirziens No galvenā virziena, pamatvirziena, parasti daļēji, atšķirīgs virziens (parādībām sabiedrībā).
pusmuiža No galvenās muižas nodalīta lauku lielsaimniecība.
kilbasa No gaļas gatavota desa.
īsinājums No garāka apzīmējuma veidots viena un tā paša jēdziena apzīmējums, ko darina, atmetot kādu daļu no garākā vai izvēloties īsāku sinonīmisku vārddaļu.
grifele No grafīta izgatavots irbulis, ko lieto rakstīšanai uz šīfera tāfeles.
grenadine No granātābolu sīrupa gatavots augļūdens.
misa No graudiem vai iesala iegūts ekstraktvielu šķīdums ūdenī degvīna vai alus darīšanai.
atgriezīgs No grēkiem atgriezies, nožēlas pilns.
vemšana No gribas neatkarīga kuņģa satura izgrūšana pa muti. A izraisa kuņģa, diafragmas u. c. muskuļu spazmatiska saraušanās.
hemiballisms No gribas neatkarīgas kustības vienas puses locekļos, ritmiskākas nekā horejas gadījumā; atgādina sviešanas, mētāšanas kustības.
tirēņi No grieķiem aizgūts etrusku nosaukums.
noza No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
nozis No grīztēm pīts un starp divām līkstīm iestiprināts salmu, pelavu vai siena nesamais.
grūdenis No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
grūteņi No grūstām kaņepēm, zirņiem vai pupām pagatavots ēdiens.
kūce No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūķas No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes.
kūči No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
kūķes No grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā.
slita No guļbaļķiem veidots žogs.
guļžogs No guļkokiem celts žogs.
bumbeņa No gumijas izgatavots apaļš priekšmets, ko uzmauc govs raga galā.
hemoglobinogēns No hemoglobīna radies.
dibens No ieejas tālākā daļa (telpai, ēkai); tālākā, dziļākā daļa (piemēram, skatuvei).
dibins No ieejas tālākā telpas daļa, tālāk; apakšā.
nekrozīns No iekaisušiem audiem izolēta viela, kurai ir proteolītiskas īpašības.
atgāze No iekšdedzes motora izplūstošā gāze pēc lietderīgā darba veikšanas.
zaptsūdens No ievārījuma pagatavots dzēriens.
petrositāli No iežiem iegūti sitāli.
kanabiss No Indijas kaņepēm iegūta narkotika.
pakpudele No īpaša, šķidrumu necaurlaidīga papīra vai augu stiebriem gatavota pudele.
apelativējums No īpašvārda darināts sugas vārds.
tarteletes No irdenas mīklas izcepti plācenīši, apkaisīti ar cukuru un aplikti ievārītiem augļiem.
aparātdzija No īsām šķiedrām un ķemmdzijas vērpšanas atsukām izstrādāta dzija.
babisms No islāma atzarojusies jauna reliģija, virziens, kas 19. gs. 40.-50. gados radās Irānā, vērsās pret šaha varu un sludina visu Baznīcu un visu cilvēku vienotību.
behaisms No islāma novirziena bābisma atzarojusies reliģija, kuras galvenais dogmats ir visu reliģiju un visu cilvēku vienotība, bet Dieva ētiskie centieni aptver visus cilvēkus.
flavīns No izoalloksazīna atvasināts dzeltens, ūdenī šķīstošs pigments; izolēts no dažādiem augiem un dzīvniekiem; ietilpst flavoproteīnu un flavīnfermentu sastāvā.
veltne No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
veltnis No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
šitake No Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos.
uzzeltīt No jauna apzeltīt (vai nokrāsot zelta krāsā).
reproducēt No jauna atveidot apziņā, aktualizēt psihē (ko atmiņā fiksētu).
pārdzēst No jauna dzēst.
atvasāt No jauna dzīt atvases.
atvasēt No jauna dzīt atvases.
uzeļļot No jauna eļļot.
uzgrauzdēt No jauna grauzdēt.
atgailēties No jauna iegailēties (kvēlot).
izausināt No jauna izžāvēt.
pārlaulāt No jauna laulāt.
pārlīgt No jauna līgt.
pārmelnot No jauna nomelnot.
pārķolēt No jauna nomizot.
atcilt No jauna pacelties.
pārdzimt No jauna piedzimt.
uzgrēkot No jauna sagrēkot.
atzeļa No jauna sazālusi (ataugusi) zāle.
atzīlis No jauna sazaļojis.
atzeldināt No jauna sazaļot, atkal dot augļus.
atzaļot No jauna sazaļot; atzelt.
atzelt No jauna sazelt.
uzrobīt No jauna uzasināt zāģa zobus.
pārsmailināt No jauna uzasināt, nosmailēt.
jauncelts No jauna uzcelts, ierīkots.
pārgrābāt No jauna uzgrābāt.
atziedēt No jauna uzziedēt.
uzkaltēt No jauna, papildus kaltēt.
joahimstāleri No Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās.
kompozītkapitelis No joniskā un korintiskā kapitela elementiem sastādīts kapitelis.
kompozītorderis No joniskā un korintiskā ordera elementiem radīts orderis.
juktzābaki No juhtādas darināti zābaki.
lasminis No jumta pilošs ūdens.
bārs No jūras sanešiem veidojies iegarens sēklis vai virsūdens grēda, kas stiepjas paralēli krasta līnijai vai ir ar krastu daļēji savienots.
vecākais No kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus.
zars No kāda kopuma atdalījusies grupa, vienība.
klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
nūja No kāda materiāla īpašam nolūkam izgatavots šādas formas priekšmets.
letalitāte No kādas slimības mirušo skaita attiecība pret cilvēku skaitu, kas ar šo slimību slimojuši.
atkalnu No kalan lejā.
granitols No kalikona izgatavota ādas imitācija, ko lieto grāmatu vākiem un kartonāžas izstrādājumiem.
atkaļņu No kalna lejā; lejup.
nokalnis No kalna lejup.
šlūžāt No kalna vai pa trepēm ar troksni noslīdēt.
slons No kameras uz kameru nododamais priekšmets.
kanēlis No kanēļkoka mizas iegūta garšviela ar noturīgu, stipru smaržu un īpatnēju garšu.
kantaridīns No kantarīdām iegūta kairinoša viela, ko senāk izmantoja medicīnā, arī par dzimumspējas stimulatoru.
letene No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
letenis No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
letens No kaņepājiem un lūkiem pītas vīzes.
stikle No kaņepju sēklām gatavots ēdiens, ko ziež uz maizes; staks.
kaņepājs No kaņepju stiebriem iegūta šķiedra.
korpa No kārklu klūdziņām pīts grozs.
pītine No kārklu klūgām pīta vācele.
rīkstainis No kārklu u. c. zariem pīts murds; zušu ķeramais rīks.
rīkstenis No kārklu u. c. zariem pīts murds.
rīkstens No kārklu u. c. zariem pīts murds.
bucis No kārklu vicām pīts murds.
piesust No karstuma un mitruma pielīmēties.
namīns No kārtīm saslieta celtne, kur vasarā vārīja ēdienu.
kukns No kārtīm saslieta virtuve (pagalmā).
kraģis No kārtīm veidota konstrukcija siena (āboliņu, zirņu u. tml. žāvēšanai).
špalera No kārtīm, stieplēm u. tml. veidots režģis, pie kura piestiprina kāpelējošu augu, augļkoku virszemes daļas.
mīkle No kartupeļiem un miltiem gatavota cūku barība.
bukstinputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
bukstiņputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
trinīšputra No kartupeļiem un putraimiem vārīta biezputra.
kapele No kaulu pelniem sapresēts kausiņš, ko izmanto sudraba un zelta daudzuma noteikšanai sakausējumos.
fondī No kausēta siera, baltvīna un garšvielām gatavots ēdiens.
stiklšķiedra No kausēta stikla iegūta šķiedra; stikla šķiedra.
luckuris No kažoka pāri palicis ādas gabaliņš.
kažaukveste No kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi.
piroskops No keramiskas masas izgatavota nošķelta trijstūra piramīda ar noteiktu deformācijas temperatūru, ko izmanto temperatūras noteikšanai keramisko materiālu apdedzināšanas krāsnīs.
peitīns No klūdziņām pīts grozs.
ķērzis No klūgām pīts grozs.
šķedārnis No koka bluķa atskaldīta malkas šķila.
kulcenis No koka bluķa gatavota strazdu māja.
bulens No koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās).
klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
puliņģis No koka gabala izveidots puļķis vai tapa.
klucīšslēdzene No koka gatavota durvju aiztaisāmā bulta ar taisnstūrveida robiem vienā malā un slēdzene ar atbilstošiem pretrobiem; kā arī sarežģītākas konstrukcijas koka slēdzenes.
buncis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
bunka No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
buņķis No koka izdobts trauks, kurā smalcināja rupjo sāli.
trebušē No koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu.
veliņš No koka izgatavota ratu riteņa apaļās daļas piektdaļa.
klakstīns No koka izgrebts rīks ar iekšā ievietotiem akmentiņiem trokšņa radīšanai.
dore No koka izgrebts trauks, kurā glabā medu un sviestu.
cūbele No koka mizas darināts trauks ogošanai.
ļepstere No koka mizas gatavota stabule.
čāska No koka mizas gatavota turza, tūta (ogošanai).
cobele No koka mizas gatavota vācele ogošanai.
ogturza No koka mizas gatavots trauks, kārba (ogu ievietošanai).
tummaks No koka mizas izgatavota turza.
pludi No koka mizas pagatavoti pludiņi zvejas tīklam.
kurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
ķurza No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
ķurze No koka mizas pagatavots trauciņš ogu lasīšanai.
vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
čikudus No koka pagatavots, skrejritenim (2) līdzīgs braucamrīks, ko plaši izmanto jaunieši Kongo Demokrātiskajā Republikā.
pune No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
puns No koka saauguma izgrebta bļodiņa.
sieksta No koka stumbra gabala veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai.
stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
ugunscepure No koka un māliem izgatavots velvēts pārsegums dzirksteļu uztveršanai virs atklāta pavarda; rovis.
žagari No koka vai krūma atdalīti tievi, parasti sausi, zari.
laža No koka veidota ietaise (kūtī), kur novieto dzīvniekiem (parasti govīm, zirgiem) paredzēto barību.
krātiņš No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
krāts No koka veidota novietne, mītne, kurā ievieto bišu māti pirms nometināšanas jaunā bišu saimē.
lignocelluloza No koka, džutas, salmiem vai bambusa iegūta celuloze, kas vēl satur lignīna paliekas.
staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
mežmateriāli No kokiem iegūstamie produkcijas veidi: kokmateriāli, sula un sveķi, celmi, miza, pumpuri, zalenis, zari, eglītes, meijas u. c. dekoratīvie materiāli.
namiņš No kokiem stāvas telts veidā sasliets mājoklis, kādā senatnē piemituši mūsu senči un kas reizē bijis dzīvoklis un virtuve.
budka No kokiem, zariem sasliets neliels miteklis.
dzots No kokmateriāliem zemē izbūvēts (parasti ložmetēju) ugunspunkts aizstāvēšanās kaujai.
torza No koku mizas darināta kārba.
grīzte No koku zariem savīta saite.
aste No komētas izplūstošo gāzu veidojums.
elipse No konteksta izsecināmu vārdu izlaidums teikumā.
boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
planīce No kopā sasietiem baļķiem veidots plosts.
atgāze No krāsns aizejošās gāzes, kas rodas, sadegot kurināmam, kā arī apdedzināmā materiāla pārvērtībās (piem., ogļskābā gāze CO~2~ kaļķakmens apdedzināšanā, ražojot kaļķus).
svikļi No krievu valodas aizgūts cukurbiešu vārds.
atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
ievedes No krūmiem (koku zariem) savītas cilpas pie plostiem.
kurvis No krūmiem veidots pārsegs siena kaudzei pļavā.
skrājas No krusteniski sastiprinātiem dēļiem, kārtīm veidots paliktnis, statīvs.
buks No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidota sastatne, balsts.
kazls No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai.
rampa No kuģa pakaļgala (desantkuģiem - priekšgala) uz krastu nolaižama sekciju platforma, kuras viena sekcija stacionārā stāvoklī veido aizveri kuģa korpusā.
mčadi No kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize.
mamaliga No kukurūzas miltiem gatavota biezputra, kuru ēd kopā ar pienu, brinzu vai sviestu; rumāņu (moldāvu) virtuves ēdiens.
patraķi No kuļmašīnas izvadītie labības salmi.
kurienietis No kurienes nācis, kurai vietai piederīgs.
dižcauņu No kvalitatīvas caunas ādas (darināts).
kvasīns No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
kvasols No kvasijas koka koksnes iegūstama inde.
kviešalus No kviešu graudiem gatavots alus.
firsts No ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls.
ģiēģelaiņš No ķieģeļiem veidots; tāds, kur ir ķieģeļi.
diābolo No Ķīnas ievesta spēle, sastāv no divām nūjiņām piestiprinātas auklas, uz kā iekustina metāla vai koka spoli, ko uzsviež gaisā un atkal uzķer.
marakass No ķirbja, kokosrieksta vai cita izejmateriāla veidots Latīņamerikas pirmiedzīvotāju žvadzeklis, ko pildīja ar sēklām, akmentiņiem, gliemežvākiem un lietoja dejas ritma izcelšanai.
iekabe No laba tērauda pagatavots takelāžas apkalums divu gredzenveida priekšmetu savienošanai.
mātesrausis No labas kvalitātes izejproduktiem gatavots rausis ar uzliektām malām un burkānu pildījumu vidū.
gadījumprocess No laika atkarīgu gadījumlielumu kopa (virkne), kas raksturo kādas sistēmas varbūtisku stāvokļu maiņu.
azolakmuss No lakmusa iegūta tumšsarkana viela, ko lieto kā indikatoru, sevišķi piena bakterioloģijā.
galaktoglikozūrija No laktācijas atkarīga glikozūrija.
galaktoglukozūrija No laktācijas atkarīga glukozūrija.
saute No lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens.
sautes No lauku augiem (balandas, gārsas, nātres u. c.) vārīts ēdiens.
oāze No ledus brīva teritorija Antarktīdā.
vaļumjosla No ledus brīva vai neaizsalstoša josla gar krastu.
leikīns No leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem.
laida No lieka ielaists drēbes, dzelzs u. c. gabals.
liekatnes No lieka uzlikts darbs.
liečus No lieka, ārpus kārtas; papildus.
liečis No lieka, ārpus kārtas; virs mēra.
ļēpains No lielām pārslām veidots.
megalītkapi No lieliem akmeņiem celtas kapenes.
oleomargarīns No liellopu taukiem iegūts margarīna pusfabrikāts, kam pievienojot piena vai citus produktus iegūst margarīnu.
liepkoks No liepas iegūts kokmateriāls.
groze No liepas mizas darināta kārba ar vāku.
krija No liepas mizas pagatavota ierīce siena izvilkšanai no mitrām pļavām.
krija No liepas mizas pagatavots cilindrisks trauks vilnas, linu, pakulu uzglabāšanai.
locka No liepas vai apses stumbra cirsta laiva.
liepula No liepu mizas (krijām) taisīts trauks.
atdilt No lietošanas kļūt neasam.
atkosties No lietošanas kļūt neasam.
leitēns No Lietuvas atvests mājdzīvnieks.
leitis No Lietuvas atvests mājdzīvnieks.
tiesībpārņēmējs No līguma izrietošas saistības, ciktāl tās nav tīri personiskas, pāriet uz līdzēju mantiniekiem un tiesību pēcniekiem, ja vien likumā nav paredzēts noteikts izņēmums.
lonta No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
lonte No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
jēmi No linsēklu pelavām, siena, āboliņa smalkumiem un miltiem gatavots lopu ēdiens.
plauka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
plauks No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
plūka No linu vai pakulu auduma vai dzijas atdalīta (vai atdalījusies) atsevišķa šķiedra, šķiedras daļa; plūksna.
artrogēns No locītavas sācies; no locitavas izejošs.
dečš No lupatām austa sega, ko klāja kamanās un ar ko apsedz zirgu.
lakataine No lupatām austa sega.
lupatlellis No lupatām darināta lelle.
lampains No lupatām gatavots, austs.
kakarnieks No lupatām izausta sega.
diakodions No magoņu galviņām pagatavots zāļu līdzeklis.
dzersis No maizes garozām izraudzēts dzēriens.
ķilāputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
ķile No maizes mīklas vārīta biezputra.
ķilputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
rieciens No maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā.
kilāputra No maizes un mīklas vārīta biezputra.
dzirksteļuztvērējs No māla un zariem gatavots velvjveidīgs aizsargjumtiņš.
stuburiņš No māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
pamālains No māliem un smiltīm sastāvošs.
azbestpapīrs No malta azbesta un organiskajām saistvielām ar kokvilnas šķiedru izgatavots 0,2-1,5 mm biezs papīrs, ko lieto siltumizolācijai līdz 500 C temperatūrā, kā arī elektroizolācijai, antikorozīviem pārklājumiem, elektrolīzes iekārtu diafragmu izgatavošanai.
manuprāt No mana viedokļa, pēc manām domām.
homatropīns No mandeļskābes un tropīna sintētiski iegūstamais mandeļskābes tropīnesters, kas līdzīgi atropīnam rada acu zīlītes paplašināšanos: lieto sāļu veidā.
krens No mārrutka saknes gatavota ēdiena piedeva.
bardūna No masta topa nākoša trose stengas nostiprināšanai atpakaļvirzienā.
uzgrūšana No mašīnas izlaistu lokšņu pilnīgi pareiza un vienlīdzīga sakārtošana tālākai apstrādāšanai (sagriešanai, brošēšanai).
matrilaterāls No mātes puses, pa mātes līniju.
mētronimiks No mātes vārda atvasināts vārds, piem., Annēns, t. i. Annas dēls.
saute No mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot.
sautes No mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot.
sauts No mazām zivīm gatavots ēdiens, tās sautējot.
caurmedots No medus gatavots; pesūcināts ar medu.
medusalus No medus pagatavots dzēriens; miestiņš.
čikano No meksikāņiem cēlies amerikānis.
melanžēts No melanždzijas darināts.
bruņucepure No metāla izgatavota karavīru cepure galvas aizsargāšanai.
smailnagla No metāla plāksnes veidota šķautņaina (parasti apavu) nagla ar smailinātu galu.
būrīšslazdi No metāla režģū būrīša vai koka kastes darināts slazds.
saksofons No metāla, parasti misiņa, izgatavots mūzikas instruments, kas uzskatāms par koka pūšamo instrumentu paveidu ar plašu diapazonu, spēcīgu skaņu, raksturīgu nazālu tembru, sastāv no koniskas caurules un iemutņa ar vienkāršo mēlīti.
mēteļkleita No mēteļu auduma šūta kleita, zem kuras parasti valkā blūzi vai džemperi.
salvācionisms No metodistu sektas cēlusies reliģiska kustība, kas sabiedrības vērību grib griezt uz zemiem un pakritušiem, glābt viņu dvēseli un izraut no netikumības.
zemsega No meža nobirām un atmirušajiem augiem veidotais organisko atlieku slānis, kas klāj meža augsnes minerālo daļu.
kaudzlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats; kaudžlāva.
kaudžlāva No mietiem un zariem veidots kaudzes pamats.
kakarka No miežu miltiem cepta maize.
miežmaize No miežu miltiem cepta maize.
ķene No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
ķenis No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
ķenīte No miežu miltiem pagatavots ēdiens; ūdenī iekulta miltu putra.
miežūdens No miežu miltu novārījuma gatavots dzēriens.
krupnieks No miežu putraimiem vārīta šķidra putra ar pienu vai gaļu.
plācinis No miežu, retumis arī no griķu miltiem cepta maize.
sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
pica No mīklas cepts apaļš, plakans izstrādājums ar dažādu virskārtas pildījumu (gaļu, sieru, tomātiem, sīpoliem u. c.).
trepelis No mikroskopiskām sfēriskām opāla daļiņām sastāvošs nogulumiezis.
berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
dzēreklis No miltiem pagatavots dzēriens.
ļumba No miltiem un gaļas gatavota maltīte (ko lieto kā diētu).
biga No miltiem un piena savārīta putriņa, ko ēda pie gaļas vai kartupeļiem.
polimērcements No minerālajām izejvielām izgatavots cements ar polimēra piedevu.
špaktele No minerālu (piemēram, krīta, ģipša) pulvera iegūta plastiska masa, ko izmanto apdarei sagatavojamu virsmu gludināšanai; šīs masas kārta, kas ir uzklāta uz kādas virsmas.
pakaliski No muguras puses, aiz muguras, atmuguriski.
atmuguris No muguras.
patrimoniālapgabals No muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai.
muskatvīns No muskata vīnogu šķirnes ražots deserta vīns.
sprausla No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
sprauslas No mutes dobuma plūstošas (dzīvnieku) siekalas.
parafīneļļa No naftas iegūla bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; vazelīneļļa.
vazelīneļļa No naftas iegūta bezkrāsaina ogļūdeņražu eļļa, kas nesatur aromātiskos savienojumus un sveķus; parafīneļļa.
lavsāns No naftas produktiem iegūta, poliestera siltumizturīga šķiedra.
piķis No naftas vai darvas destilācijas atlikumiem iegūta cieta vai stīgra melna viela.
nanotārps No nanoizmēru daļiņām sastādīts garens veidojums, kas apvilkts ar sava veida "kažoku", ko veido proteīnu fragmenti, ar ko var nostiprināties vajadzīgajā vietā.
agrests No negatavām vīnogām spiesta sula, atspirdzinošs dzēriens.
pozitīvs No negatīva iegūtais redzamais attēls, parasti uz fotopapīra, fotoplates vai fotofilmas, kurā melno un balto krāsu laukumu izvietojums atbilst oriģinālam (melnbaltajā fotogrāfijā) vai kurā redzamās krāsas atbilst oriģināla krāsām (krāsainajā fotogrāfijā); fotoplate vai fotofilma, uz kuras ir iegūts šāds attēls.
kopija No negatīva izgatavots fotoattēls.
legalizēties No nelegāla stāvokļa pāriet uz legālu.
šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
jēlmene No nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala.
kamas No neraudzētas kviešu miltu mīklas vārīti pīrādziņi, parasti ar gaļas pildījumu.
poligonālmūris No neregulāras formas dabiskiem akmeņiem būvēts mūris ar tādu šuvu sakārtojumu, ka atgādina tīklu.
bugkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota jahtas priekšgala klāja konstrukcija, kas saistīta ar sānu (bortu) reliņiem.
heķkurvis No nerūsoša materiāla caurulēm izgatavota konstrukcija klāja pakaļgalā; saistīta ar peldlīdzekļa sānu reliņiem.
saķecēt No netīrumiem kļūt lipīgam.
ņiedra No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
ņiedre No niedrēm gatavota spolīte audu dzijas uztīšanai.
pļunduris No niedrēm gatavots paldēšanas paklājs.
pļundurs No niedrēm gatavots paldēšanas paklājs.
plundurs No niedrēm izgatavots paliktnis.
bētelis No niedrēm pīts grozs.
lēna No nieru taukiem atdalītā plēve.
notērēt NO Nocirst galvu.
brīvgads No nodokļiem brīvs gads.
pagumt No noguruma vai vecuma nespēka ļimt.
trihobezoārs No norītiem matiem izveidojies konkrements kuņģī vai zarnas.
agregātmašīna No normalizētiem agregātiem izveidota darbmašīna.
kraiška No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
kraiški No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
kraišks No nostādināta piena vai sarūguša pilnpiena virsas nosmeltais krējums.
pantags No olām, miltiem, gaļas gabaliņiem savārīts ēdiens.
folinerīns No oleandra ("Nerium oleander L.") lapām izolēts glikozīds.
dīglis No olšūnas attīstījies (cilvēka vai dzīvnieka) organisms, kamēr tas atrodas mātes organismā vai olā; embrijs (1).
opiofils No opija atkarīga persona; opija lietotājs.
mineralizēties No organiskas vielas pārvērsties par neorganiskiem savienojumiem.
ola No organismiem ārējā vidē izvadīta olšūna ar ārējiem apvalkiem (tārpiem, gliemjiem, kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem, putniem un dējējzīdītājiem).
OTOH No otras puses (angļu "on the other hand"; īsziņās).
vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
dievināšana No pagānisma laikiem pārmantota attieksme pret dzeju kā reliģisku tekstu un pret dzejnieku kā demiurgu, kas ar vārdiem pārrada, kosmizē pasauli.
nātnis No pakulām austa drāna.
pakalaine No pakulām austa sega.
kājdrēbe No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
kājpalags No pakulām vai krāsainas linu dzijas austs rupjš palags, ko sedz gultas kājgalī.
pirdeklis No pakulām vērpta tieva dzija, kas ātri pārtrūkst.
roža No papīra darināts zieds.
papiruss No papirusniedru stiebriem izgatavots materiāls, uz kura rakstīja senās tautas.
kapsaicīns No paprikas izolēta kristāliska viela, piešķir paprikai sīvo garšu; izmanto mikrobioloģiskajos pētījumos un vietējai anestēzijai.
kvits No parāda un pienākuma atbrīvots.
paratuberkulīns No paratuberkulozes mikobaktēriju kultūras darināta vakcīna.
izcēlums No pārējā teksta atšķirīgs salikums, rakstījums, piemēram, retinājums.
šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
peterne No pastalu auklām pīta vīze; arī pastala.
eknefijs No pērkona negaisa mākoņa lejup ejošas gaisa strāvas.
grisīni No picas mīklas ceptas maizes standziņas.
pirmšķietami No pirmā acu skatiena (latīņu "Prima facie").
talions No pirmatnējās kopienas sabiedrības pārmantots soda princips verdzības iekārtā: par noziedzīgu kaitējumu sodīja, nodarot vainīgajam tādu pašu kaitējumu.
prišpiens No pirmpienes pēc atnešanās slaukts piens.
prišupiens No pirmpienes pēc atnešanās slaukts piens.
uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
zorbs No poliuretāna vai polivinilhlorīda izgatavota, ar gaisu pildīta bumba, kurā esošais cilvēks var tikt fiksēts ar īpašām siksnām.
ēna No pretējās puses apgaismota, piemēram, priekšmeta, cilvēka tumšs atspīdums uz gaišāka fona.
cepelnieks No priedes zariem pagatavota krāsns slota.
gremoklis No priekškuņģa atrīta atgremojamā barība (atgremotājiem).
plundurs No priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš.
pidiņsēta No priežu zariem veidots zedeņu žogu.
introits No psalmu tekstiem veidots lasījums dievkalpojuma ievaddaļā.
grūdienis No pupām un kartupeļiem ar sviesta vai linsēklu eļļas aizdaru pagatavots ēdiens.
stearoptēns No purva vaivariņa gatavots medicīnisks preparāts.
erukaskābe No rāceņu (un arī dažu citu augu) eļlas iegūstama skābe.
centunculus No raibām lupatām darināts seno romiešu jokdaru tērps.
noslempties No rasas vai lietus kļūt slapjam un pagurušam.
noslempēties No rasas, lietus u. tml. kļūt slapjam un pagurušam.
pīrāgs No rauga (arī citas) mīklas cepts (parasti ovāls) izstrādājums ar pildījumu.
konfabulācija No realitātes atsvešināti izteikumi.
distāls No reljefa formas centra tālāk stāvošs.
bullis No resna kuoka izcirsta sile, ar kuru braukā pa ūdeni kā ar laivu.
slauts No resna ozola bluķa izdobta sile ar caurumu vienā galā, kas aiztaisāms ar tapu.
aizdimdēt No rībošas, dārdošas skaņas aizkrist ausīm, tikt apdullinātam.
gabunkoki No Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki.
rīstenis No rīkstēm pīts murds.
sakē No rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā).
rīsniņš No rīta dzimis bērns.
rītala No rīta dzimusi govs.
rītaļa No rīta dzimusi govs.
rītuļa No rīta dzimusi govs.
rokrokā No rokas rokā (dot, sniegt u. tml.).
rožūdens No rožu ziedlapām iegūts tualetes ūdens.
kraplaks No rubijas novārījuma un alauna izgatavota sarkana krāsa (gleznošanai).
pēkša No rudzu stiebriem darināta pūšama ierīce, rotaļlieta.
puskaraša No rudzu un miežu miltu maisījuma cepta maize.
iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
iejavs No rūgušas mīklas vārīta putra.
pienslapināms No rūgušpiena un krējuma gatavota mērce.
karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
plada No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
plade No rupja maluma (parasti kviešu) miltiem cepts (plāns, plakans) neraudzēts plācenis.
rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
bušuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
bužuruncis No rupjas dzijas adīts kamzolis.
kluči No rupjiem miltiem gatavotas palielas klimpas.
kultnica No rupjiem rudzu miltiem pagatavots dzēriens.
lepuška No rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem.
EKW No rūpnīcas (angļu "ex works") - pārdevējs izpilda saistības piegādāt preces tad, kad tās padarītas pieejamas pircējam pārdevēja telpās (t. i. rūpnīcā, fabrikā, noliktavā u. c.).
standartobjekts No rūpniecības izstrādājumiem veidota objekta nosaukums, kuru mākslinieks pasniedz kā mākslas darbu.
periants No saaugušām augšējām lapām veidojies zieda apziednis, aizsargslānis ap jungermanniju arhegoniju.
ideotips No saimnieciskā viedokļa ideāla organisma (šķirnes) modelis, kam ir optimāls morfoloģisko, anatomisko, fizioloģisko un bioloģisko īpašību kopums.
baķenis No sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize.
križuka No saknēm vai zariem pīts neliels groziņš.
aizbarot No sākuma barot bagātīgi.
aizkalpot No sākuma kalpot, lai pēc tam par to kaut ko iegūtu.
sāļumzoste No sālījuma pagatavota mērce.
vārpiņa No saliktas vārpas, no skaras vai vārpskaras galvenās ass atejoša sānu ass ar vienu vai vairākiem ziediem.
atskarba No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
atskarbe No salma gatavotas svilpītes mēlīte.
stiebrs No salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai.
atskārbala No salma taisītas svilpītes mēlīte.
spīdzene No salma vai zoss spalvas taisīta stabulīte.
salmdeķis No salmiem darināta sega.
tatami No salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā).
buturis No salmiem izgatavots istabas dekors.
dūmeklis No salmiem savīstīts, gruzdošs, dūmojošs vīkšķis (bišu aizdzīšanai).
bāzekls No salmiem un lupatām pagatavots veidojums, piemēram, cauruma, plaisas piepildīšanai.
virģele No salmiem un papīra sloksnēm izgatavotna vītne ko stiprina pie griestiem izdaiļojot telpas.
vārkšļi No salmiem un papīra veidoti telpu rotājumi, puzuri u. tml.
tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
nogverzdēties No sāpēm nostenēties caur zobiem.
pluceņi No saplucinātām lupatām un adījumiem austs audums.
nosapņot No sapņa uzzināt (ko), parasti pēc māņticīgo priekšstatiem.
bezē No saputota olas baltuma un cukura gatavots gaisīgs cepums.
sūkala No sarūguša piena atdalīts šķidrums.
sprostragata No sasaistītiem baļķiem veidots norobežojums, kas neļāva aiziet pa straumi atsevišķiem baļķiem, pirms tie sastiprināti plenē.
ledus No sasaluša ūdens veidots laukums, ceļš (sporta sacensībām, fizkultūras nodarbībām).
ledusrozes No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamenti vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
leduspuķe No sasalušiem ūdens tvaikiem radušies ornamentiem vai puķēm līdzīgi veidojumi (parasti uz logu rūtīm).
ēdesis No sasmalcinātām saknēm, miltiem un ūdens pagatavots ēdiens cūkām.
kvēlviela No sasmalcinātas koka ogles, darvas un nātrija sārma pagatavota masa, ko parasti formēja briketēs un pārogļoja baltkvēlē nepiekļūstot gaisam, pēc tam dedzinot tās neradīja dūmus, smakas un dzirksteles.
sniegavīrs No savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās).
datortīkls No savstarpēji savienotiem datu apstrādes mezgliem izveidots tīkls datu apmaiņai.
ietvarstāds No sējeņa izaudzēts stāds, kas pārstādīts un vēl 1-2 gadus audzēts izolētā, saknes ietverošā substrātā.
dīgsts No sēklas attīstījies un virs zemes parādījies jaunais augs, kam izveidojušās savas saknes, bet īsto lapu vietā vēl ir dīgļlapas.
sējenis No sēklas bez pārstādīšanas izaudzēts jauns augs.
sīksīpoliņi No sēklas izaudzēti sēklas sīpoli, kuru diametrs ir no 0,7 līdz 3 centimetriem.
semītisms No semītu valodām aizgūts vārds vai izteiciens.
grūdeņi No sēnalām attīrīti ieapaļi miežu graudi.
atšķirtnis No sievas atšķīries vīrs.
širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
silikātieži No silikātiem (silīcijskābju sāļiem) sastāvoši ieži, kas veido 80% Zemes garozas masas; izplatīti arī uz citiem Saules sistēmas ķermeņiem.
sirdsdibenīgs No sirds dziļumiem nākošs; sirsnīgs.
izčolāties No sirds izpļāpāties.
izbļorgāties No sirds izrunāties, izpļāpāties.
iesasisties No sitiena ieplīst (par traukiem).
iesadauzīties No sitiena tikt iebojātam; ieplīst.
iedauzīties No sitiena tikt iebojātam.
asums No skaidra detaļu attēlojuma atkarīgs subjektīvs iespaids, aplūkojot fotogrāfisku attēlu; to nosaka pārejas joslas lielums uz dažāda optiska blīvuma zonu robežas.
ķilpa No skala saliekts riņķis ar kātiņu.
bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
skalenis No skaliem gatavots grozs.
skalene No skaliem pīts grozs.
skalīns No skaliem pīts grozs.
grezele No skaliem pīts kurvis.
katica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem; kartica.
kartica No skaliņiem vai stieples pīts neliels, ap 1-1,5 m garš vēžu ķeramais murds, kam iedzirknes no abiem galiem.
dukšķis No skrandām un pakulām kopā savīstīts puļķis kaut kā aizbāšanai.
būkšķis No skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
pašļaucīt No slapjas lupatas izspiest ūdeni.
sokoli No slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai.
pirmstrāva No slodzes sprieguma neatkarīga neelektrostatiskas izcelsmes elektriskā strāva (el. ķēžu un radioķēžu analīzē).
baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
kuskuss No smalkiem kviešu miltiem sagatavotas granulas.
smilškūka No smilšu mīklas gatavota kūka; smilšu kūka.
igla No sniega blokiem būvēta kupolveida celtne - inuītu (eskimosu) mītne, kurā parasti dzīvo medību laikā, ieeja ar garu gaiteni, sienas izklātas ar ādām.
kvēpis No sodrējiem vai pulverī sasmalcinātas ogles pagatavota, presēta melna masa, ko izmanto zīmēšanai.
lampadato No solāriju gaismas atkarīgais.
pēkšis No spalvas stumbra izgatavota pēkša (pūšama ierīce).
sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
spermatocīts No spermatogonia radusies šūna; pirmās pakāpes spermatocīts dalīdamies veido divus otrās pakāpes spermatocītus, kuri katrs veido divas spermatīdes.
dēkubits No spiediena radies audu atmirums slimniekiem, kam ilgi jāguļ gultā.
samoklis No spoles noslīdējusi dzija.
spraudeņstāds No spraudeņa izaudzēts stāds.
meteorīts No starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies.
aizdunēt No stāvēšanas tikko manāmi sabojāties (par maizi).
antemijs No stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā.
glidīns No stērķelēm atbrīvots kviešu miltu preparāts, satur 96% olbaltuma, 3% sāļu, 1% lecitīna.
žagariņi No stingras mīklas veidoti, taukvielā vārīti cepumi, kas pēc vārīšanas atgādina žagaru nastiņu.
biopiokultūra No strutām iegūta kultūra, kurās ir dzīvi leikocīti.
stafilokināze No strutu stafilokokiem izolēts enzīms, kas kavē fagocitozi un ierosina plazmas recēšanu.
sudrablieta No sudraba izgatavots vai apsudrabots izstrādājums.
kraftpapīrs No sulfātcelulozes ražots brūns ietinamais papīrs.
seipuls No sulīgām zvīņlapām veidotā paresninātā vasas apakšzemes daļa (dažiem liliju dzimtas ziedaugiem).
asinskaraša No svaigām asinīm un miežu miltiem samīcītas pacietas mīklas plācenīši, ko cepj uz pannas.
palte No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
palts No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatavotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
paltis No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem; paltas.
paltas No svaigām lopu asinīm un miltiem pagatvotas mīklas sacepums taukos ar sīpoliem.
triko No šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem).
plīvurs No šāda auduma gatavota līgavas galvasrota.
rampaks No šāda auduma pašūts apģērbs.
zivs No šāda dzīvnieka kautķermeņa pagatavots ēdiens.
porcelāns No šāda materiāla darināts izstrādājums.
voiloks No šāda materiāla gatavots silts ziemas zābaks.
tūba No šāda materiāla izgatavots zābaks; veltenis.
cinobrs No šāda minerāla iegūta krāsviela.
klucis No šāda nogriežņa veidots bišu strops.
klucis No šāda nogriežņa veidots soda rīks kāju, roku ieslēgšanai; sieksta.
spalva No šāda putna ādas ragvielas veidojuma izgatavots rakstāmrīks.
pīle No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
tītars No šāda putna kautķermeņa pagatavots ēdiens.
kristāls No šāda stikla izgatavoti priekšmeti (parasti trauki).
zīds No šādas dabiskās vai mākslīgās šķiedras izgatavots audums; no šāda auduma izgatavots apģērbs.
lavsāns No šādas šķiedras izgatavots audums.
tauki No šādiem esteriem iegūta uzturviela, pārtikas produkts.
tauki No šādiem esteriem, arī no citām organiskām vai neorganiskām izejvielām iegūts produkts, ko izmanto tehniskām vajadzībām.
nokulstine No šādiem pavedieniem austs izstrādājums.
musfīns No šādiem pavedieniem izgatavots vienkrāsains vai apdrukāts plāns audeklpinuma audums.
sākumātrums No šaujamieroča stobra izlidojošas lodes (šāviņa, mīnas u. c.) ātrums.
balderjānis No šī auga gatavots uzlējums, tinktūra.
balderjāns No šī auga gatavots uzlējums, tinktūra.
baldrijānis No šī auga gatavots uzlējums, tinktūra.
vērmele No šī auga iegūtā sula, tinktūra, tēja u. tml.
mahorka No šī auga izgatavota tabaka.
krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
safrāns No šī krokusa drīksnas iegūta garšviela, krāsviela.
korķis No šiem audiem vai arī no cita materiāla izgatavots aizbāznis (parasti pudelēm).
opopanaks No šiem sveķiem izgatavotas smaržas.
kaprons No šīs šķiedras izgatavots izstrādājums (parasti audums).
atbalss No šķēršļa atstarotais vilnis (akustiskais, elektromagnētiskais), ko uztver novērotājs.
kabeļdiegi No šķiedrām savērpti diegi trošu pagatavošanai.
novoteksts No šķiedrvielas un mākslīgiem sveķiem veidojamā masa, ko lieto elektriskās izolācijas ķermeņu, klusi ritošu zobratu u. c. ražošanai.
štāpeļdzija No štāpeļšķiedrām iegūta dzija.
pončo No taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai.
attālēm No tālienes; attālu.
atgabalus No tālienes.
kosuls No tāss pagatavots bišu strops; strops no koka mizas vai bluķa.
kārba No tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā va cilindriskā formā.
tārba No tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā vai cilindriskā formā.
tavuprāt No tava viedokļa, pēc tavām domām.
diegs No tekstilšķiedrām (piemēram, kokvilnas, vilnas, zīda) izgatavots un pēc tam savērpts pavediens (parasti šūšanai).
tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
diedziņš No tekstilšķiedrām iegūti un pēc tam savērpti pavedieni (audumu aušanai).
tekstilmateriāls No tekstilšķiedrām iegūts materiāls.
diaklazes No tektoniskiem procesiem iežos radušies plaisājumi un plaisas, pa kurām bīdīšanās nav notikusi.
atdalījums No telpas, platības norobežota daļa; nodalījums.
kolotbnijs No terpentīna attīrīti priežu sveķi; lieto par plāksteru un ziežu sastāvdaļu.
terpinols No terpīnhidrāta ar atšķaidītu sērskābi iegūstams savienojums ar patīkamu maijpulkstenīšu smaržu.
patrilaterāls No tēva puses, pa tēva līniju.
adicēt No tiesas puses nolemt.
tīkliņš No tievas stieples darināts elektrods.
bendzele No tievas troses vai auklas (līņa) dažādi veidots aptinums divu resnu trošu sasiešanai.
tīkliņš No tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai).
tipoburti No tipogrāfiska materiāla (līnijām, ormnamentiem u. c.) veidoti burti.
tipomontāža No tipogrāfiskiem elementiem, līnijām, burtiem, ornamentiem, apmalēm u. c. zīmēm, salikti attēli, viņetes utt.
iekars No tītavām noņemta dzija.
laisma No trauka lietā ūdens strūkla.
keitonijas No triasa beigām līdz krīta perioda sākumam izmirušu sēklpaparžu rinda.
vītine No trim kārtām savīta pātaga.
mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
dikumarīns No trūdoša dziedniecības amoliņa izolēts balts pulveris; medicīnas vajadzībām iegūst arī sintētiski.
sarkanvīns No tumšām vīnogu šķirnēm gatavots, parasti tumši sarkans, vīns.
humoss No turku zirņiem, sezama sēklu un eļļas maisījuma, garšvielām, citronu sulas un ķiplokiem gatavota pasta.
laukums No tuvākās apkārtnes atšķirīga (piemēram, ar krāsojumu, apdari) kādas virsmas daļa; kādas virsmas norobežota daļa.
cukurkliņģeri No ūdens un miltiem (arī no salda krējuma, olām, miltiem, garšvielām) gatavoti un ar cukuru pārkaisīti kliņģeri.
ņuka No ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis.
peldcepure No ūdensnecaurlaidīga materiāla (parasti gumijas) izgatavota cepure uzvilkšanai peldes laikā.
kerns No urbuma iegūts ieža paraugs cilindriska stieņa veidā; urbuma serde.
digitosaponīns No uzpirkstītes lapām iegūstams glikozīds, kas kairina gļotādu, veicina uzsūkšanos, bet sirdsdarbību neietekmē.
švābi No vāciešiem aizgūts senģermāņu svēbu (svēvu) cilts vārds.
kartonpapīrs No vairākām kārtām kopā salīmēts kartons.
katamarāns No vairākiem baļķiem veidots plosts (Klusā okeāna salās, Indijas okeāna piekrastē).
mūsuprāt No vairāku runātāju vai rakstītāju viedokļa; no teksta autora viedokļa; pēc mūsu domām.
akronīms No vairāku vārdu sākuma burtiem veidots nosaukums.
brīvbaznīca No valsts neatkarīga baznīca, vai arī tāda, kurai pieslienas pēc ticības pārliecības, nevis pēc dzimšanas.
zirņpika No vārītiem, samīcītiem zirņiem un piedevām izveidota neliela apaļa pika.
knēdelis No vārītu kartupeļu masas vai mīklas pagatavota liela, parasti pildīta, klimpa.
potvasks No vaska, sveķiem, taukiem un spirta pagatavota lipīga ziede, ar ko aizziež koku un krūmu potējumu brūces, arī mazākas griezuma un grauzēju radītas brūces.
tuša No vaska, taukvielām, krāsvielām gatavots kosmētikas līdzeklis skropstu, uzacu krāsošanai.
atšķirtnis No vecākiem atradinājies bērns.
kukažiņa No vecuma salīkusi sieviete; kukaža.
kukaža No vecuma salīkusi sieviete; kukažiņa.
sagrilt No vecuma vājam kļūt vai saslīgt.
aizvēja No vēja (arī no saules) pasargāta vieta.
piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
aizvējīgs No vēja aizsargāts laukums.
aizgozne No vēja pasargāta saulaina vieta, saules puse.
aizvēnis No vēja pūsmām aizsargāta (parasti neliela) vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji; aizvējš.
aizvējš No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
zavoliņš No velēnām vai smilšu uzbēruma veidots sols.
diņķene No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
diņķenice No vērša ādas gatavota jātnieka pātaga.
vēršmīslis No vērša dzimumorgāna gatavots sitamais.
kardiolipīns No vērša sirds ekstrahēta viela, ko kopā ar lecitīnu un holesterīnu lieto kā antigēnu sifilisa seroloģiskai diagnozei.
telts No viegla materiāla (piemēram, no ūdensnecaurlaidīga auduma, zariem) veidota pagaidu mītne (parasti ar slīpām sānu dalām).
tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
ienesa No viena avota iegūstamo vērtību summa, kas nāk sadalīšanā starp ražotājām saimniecībām.
monofilētisks No viena celma, no vienas cilts formas cēlies.
cauri No viena gala līdz otram, no vienas puses līdz otrai (šķērsojot kādu vidi, platību).
leģene No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
lēģere No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
leģeris No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
leģile No viena koka gabala taisīta muciņa; leģele.
leģele No viena koka gabala taisīta muciņa.
liecene No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
liecinis No viena paša liepas dēlīša, to lokā saliecot, pagatavots trauks ēdamā ielikšanai.
uninlārs No viena pavediena, viena vada veidots.
vārnukāja No viena punkta izejošas trīs 0,5-0,9 m platas, 40-50 m garas stidziņas (vizūras), kas medniekam ļauj laikus ievērot tuvojošos dzīvnieku un droši izšaut.
puncis No viena stumbra pagatavots strops.
kramis No vienāda lieluma kastītēm izveidots nesamais uz muguras; pauna, kurā atradās sīkas preces.
enzigotisks No vienas apaugļotas olas cēlies (vienolas dvīņi).
pāri No vienas malas uz otru, no vienas puses uz otru (virzīties, ko virzīt).
vēršacs No vienas puses apcepta, nesajaukta ola.
anopistografisks No vienas puses apdrukāts.
līmlente No vienas puses ar līmvielu pārklāta lente.
cauri No vienas puses līdz otrai (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.).
pāri No vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram (virzīties, ko virzīt pa kādu vietu, virsmu, virs kādas vietas, virsmas).
vienāp No vienas puses; uz vienu pusi.
atdalenis No vienas vai vairākām bišu saimēm mākslīgi izveidota jauna saime.
visapkārt No vienas vietas uz citu; no viena pie otra.
riņķī No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā veidojot it kā apli); no viena pie otra.
apkārt No vienas vietas uz otru (dažkārt kustībā, veidojot it kā apli); no viena pie otra.
kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
kapsīns No viengadīgās paprikas gatavots komplekss preparāts, ko lieto par kairinātāju līdzekli artrīta, neirīta, radikulīta, reimatisku slimību, pneimonijas gadījumā.
brička No vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta.
nojs No vietas, neapstājoties, bez pārtraukuma.
topoantroponīms No vietvārda veidots personvārds.
stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
iras No vilnas vai kokvilnas auduma izplūkātas lupatas.
snājums No vilnas veidots pavediens, kas sagatavots vērpšanai.
armaņjaks No vīnogu vīna destilēts stiprais alkoholiskais dzēriens.
viņaprāt No viņa (viņas, viņu) viedokļa, pēc viņa (viņas, viņu) domām.
viņasprāt No viņas viedokļa, pēc viņas domām.
viņuprāt No viņu viedokļa, pēc viņu domām.
apdēdēt No virspuses dēdēt, drupt, dalīties, irt.
apbriest No virspuses kļūt cietam.
apdilt No virspuses mazliet nodilt, kļūt neizskatīgam (parasti par apģērbu, apaviem).
apdeldēt No virspuses novalkāt, nolietot; lietojot padarīt neizskatīgu.
uzrecēt No virspuses sarecēt, pārklāties ar kreveli.
uzčaukstēt No virspuses sasalt ledū.
paviršam No virspuses, no augšas.
apcept No virspuses, no visām pusēm mazliet izcept.
liska No virvēm taisīts tīkls siena un salmu nešanai.
aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
FWIW No visa spēka (angļu for what it's worth).
atsperties No visa spēka.
apvālis No visām malām valnī uzkasīts izārdīts siens kaltēšanai.
priekšpils No visām pusēm (ar valni, sētu) norobežots laukums, platība pie pils; pils ārējais pagalms.
visapkārt No visām pusēm (pilnīgi ietvert).
apņemt No visām pusēm, pilnīgi ietvert, apklāt.
koris No vītolu zariem izgatavots grozs.
zaķkāja No zaķa kājas darināta ota ziešanai.
plāne No zāles brīva vieta upē zvejošanai.
atbraukas No zara nobraucītas lapas.
krāģarkls No zaraina koka izgatavots arkls.
egļi No zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas.
eglene No zarainas egles šķilām pagatavotas ecēšas.
mastals No zariem un žagariem pīti vārtiņi vai durtiņas sētā.
zeltlietas No zelta izgatavoti vai apzeltīti izstrādājumi.
terrigeni No zemes dzimušas būtnes (mītisks sajēgums).
hidromodulis No zemes platības vienības aizvadītā (nosusināšanā) vai uz zemes platības vienību pievadītā (apūdeņošanā) ūdens daudzuma rādītājs.
uzknīberēt No zemes uzknābāt.
apogļojums No zibens vai uguns apdegusi melna koksne.
zīdaubīte No zīda darināta aube.
zīdjostiņa No zīda gatavota jostiņa.
sutašs No zīda pavedieniem pīta smalka aukla, ko izmanto, piemēram, rotājumiem.
stromatolīti No zilzaļajām aļģēm veidojušies komplicētas formas karbonātiežu uzaugumi uz seklūdens baseinu dibena.
kulbenes No zirga ādas taisītas pastalas.
stagnīns No zirgu liesas iegūts dzelteni brūns pulveris, ko lietoja intramuskulāru iešļircinājumu veidā asiņošanas apturēšanai.
grūslis No zirņiem, kartupeļiem un kaņepēm sagrūsts ēdiens.
stulčuks No zirņu miltiem gatavots cepums.
majonēze No zivīm vai putnu gaļas gatavots aukstais ēdiens šādā mērcē.
ikri No zivju olām gatavots pārtikas produkts.
ihtulīni No zivju oliņām dabūjamas fosforu saturošas olbaltumvielas.
astroglija No zvaigžņveida šūnām (astrocītiem) veidoti neiroglijas audi centrālajā nervu sistēmā.
vijainis No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
vijains No žagariem savīts siena kaudzes paliktnis.
grūdenis No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
grūteņi No žāvētas cūkgaļas (parasti no galvas ar šņukuru) un grūbām pagatavots ēdiens.
sindetikons No želatīna un etiķskābes izgatavota bieza līme papīra un kartona līmēšanai ražošanas procesā.
a No, kā, u. c., citvalodu izteikumos, kurus raksta oriģinālvalodā.
notālēm No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm.
notālis No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm.
notāļus No, parasti lielāka, attāluma, no attālas vietas; iztālēm.
van No; ietilpst daudzos uzvārdos, ne vienmēr norāda uz dižciltību.
de No.
iz No.
apadīties Noadīt (savām vajadzībām) visu nepieciešamo.
apadīt Noadīt (visapkārt).
nonērt Noadīt (zeķi).
daadīt Noadīt līdz kādai vietai.
nomazglāt Noadīt, uzadīt.
nolonēt Noalgot.
noapalot Noapaļināt.
uzapaļot Noapaļot, izgatavot apaļu.
vilāt Noapaļot, nogludināt.
nomalināt Noapaļot, nolīdzināt, apkantēt.
apaļot Noapaļot.
noapaļināt Noapaļot.
noapaļināties Noapaļoties.
apaļbaļķis Noapaļots, gluds baļķis.
šmauls Noapaļots, nolīdzināts.
noare Noara.
pašnoārdīšanās Noārdīšanās, ko kādā sistēmā izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ālējas iedarbības).
noērst Noārdīt (ko piešūtu, pieadītu).
apārdīt Noārdīt (visapkārt, piemēram, adījumu).
norazierēt Noārdīt; demolēt.
noērsināt Noārdīt.
jafetieši Noasa dēla Jafeta pēcnācēji.
nospicēt Noasināt, nosmailināt.
notecināt Noasināt, notrīt (piemēram, ar tecīlu).
uzsmailināt Noasināt, uzasināt.
nodrīzināt Noasināt.
nūdrozts Noasināts.
eksangvinācija Noasiņošana.
nozaļot Noaugt ar zaļiem augiem.
nosūnot Noaugt, pārklāties ar sūnu.
noauļot Noaulekšot.
aizaust Noaust (līdz kādai vietai).
nobradināt Noaust retu (neblīvu) audumu.
apausties Noaust visu nepieciešamo.
noaudināt Noaust.
mellums Noaustā auduma daļa starp šādām zīmēm.
melnums Noaustā auduma daļa starp šādām zīmēm.
noauties Noaut (2).
ataut Noaut (apavus).
ataut Noaut (kājas).
noauties Noaut sev apavus, zeķes.
izauties Noaut sev apavus; noauties.
novīzēt Noaut vīzes (arī pastalas).
izaut Noaut.
nosamaukties Noauties.
notīpis Nobadojies.
pagāmējis Nobadojies.
noķēmēt Nobadoties.
noplēsināt Nobaidīt, iebiedēt (mājlopus), rīdot ar suni.
očkanuķ Nobaidīt.
sadrausmināt Nobaidīt.
nobailēties Nobaiļoties.
nobaksterēt Nobakstīt.
nobokstīties Nobakstīties, nostumdīties, netikt ne no vietas, neveikties, nesekmēties, būt neveiklam.
sabālēt Nobālēt (1).
sabālēt Nobālēt (2).
izblāgznēt Nobālēt, izbalēt.
noblūzt Nobalēt.
nopalēt Nobalēt.
nobālt Nobālēt.
noballēt Noballēties.
nobaltināt Nobalsināt.
novitēt Nobalsināt.
novēlēt Nobalsot (vēlēšanās).
nobalsāt Nobalsot; novēlēt.
nobalzīt Nobalstīt.
nobargs Nobara (3).
depša Nobarojies bērns.
ķauķis Nobarojies bērns.
seķis Nobarojies cilvēks vai dzīvnieks.
depis Nobarojies, neveikls jauns puisis.
karms Nobarojies.
sakupis Nobarojies.
nopļupināt Nobarojot ļaut aptaukoties.
sabarot Nobarot (dzīvnieku).
atdzirdināt Nobarot ar pienu.
noelpēt Nobarot, uzbarot.
atbarināt Nobarot.
nobarināt Nobarot.
noēdināt Nobarot.
nobarāties Nobaroties.
nosabarāties Nobaroties.
notaucēties Nobaroties.
memols Nobarots bērns.
šļecuks Nobarots bezspēcīgs sivēns.
nokopt Nobarrot (mājdzīvniekus).
apgružot Nobārstīt (visapkārt) ar gružiem.
nobārstalēt Nobārstīt.
nodirst Nobārt, izlamāt.
noķīvēties Nobārties, norāties.
nobaurot Nobauroties (1); nomaurot (1).
nostūķēt Nobāzt, atgrūst, nogrūst.
nobāzalēt Nobāzt.
drūvīgs Nobēdājies.
nosirties Nobēdāties, norūpēties.
nogremzties Nobēdāties, nosēroties.
noīgt Nobēdāties.
nosabēdāties Nobēdāties.
nomukt Nobēgt nost.
kritums Nobeidzies dzīvnieks.
sprādzenis Nobeidzies dzīvnieks.
sprāgonis Nobeidzies dzīvnieks.
appļauties Nobeigt pļauju (visā saimniecībā u. tml.).
nopļauties Nobeigt pļauju.
aizgalot Nobeigt, nogalināt.
nopeizēt Nobeigt, nolietot.
noslēgt Nobeigt, pabeigt.
zūmēt Nobeigt, slepkavot; iznīcināt.
apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem).
izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
nogaist Nobeigties (par dzīvniekiem).
nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
nūkrist Nobeigties (par kādu dzīvnieku).
krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
nopostīties Nobeigties, aiziet postā.
atstervelēties Nobeigties, nosprāgt.
nogandināties Nobeigties.
nosabeigties Nobeigties.
epimītija Nobeiguma runa; fabulai papildinājums ar morālisku tendenci.
kadence Nobeigums (muzikālai frāzei, skaņdarba daļai vai skaņdarbam).
izskaņa Nobeigums (piemēram, pasākumam, sarīkojumam).
galapunkts Nobeigums (piemēram, sporta sacīkšu distancē).
gals Nobeigums vai sākums (ēkai, telpai, teritorijai); daļa (ēkai, telpai, teritorijai), kas veido šādu nobeigumu vai sākumu.
gals Nobeigums vai sākums (parasti garenam priekšmetam, veidojumam); daļa (priekšmetam, veidojumam), kas veido šādu nobeigumu, sākumu.
gals Nobeigums, beigas (piemēram, norisei, darbībai).
gals Nobeigums, beigu daļa (ceļam, upei, grāvim u. tml.).
gals Nobeigums, beigu daļa (matam, apmatojumam u. tml.).
aste Nobeigums, beigu daļa (piemēram, gājienam, kolonnai, rindai).
gals Nobeigums, beigu posms, arī mērķis (ceļojumam, braucienam u. tml.); nobeigums (maršrutam).
pabeigtuvas Nobeigums, darbu pabeigšanas dzīres.
faināls Nobeigums, fināls.
clausula Nobeigums, kadence.
apbeigas Nobeigums, pabeigšana.
vakars Nobeigums, vēlīns laikposms (piemēram, parādībai, norisei, stāvoklim).
beigums Nobeigums; beigas.
pabeiga Nobeigums.
Miera prēmija Nobela miera apbalvojums, ko piešķir Norvēģijas stortinga Nobela komiteja.
No Nobelijs (ķīm. elements).
atbērt Nobērt (daļu) no kāda kopuma.
noberzēties Noberzēt (1) sevi.
noberzt Noberzēt (1), arī norīvēt (ar ko).
norīvēt Noberzēt (1).
nobraucīt Noberzēt (ar plaukstu, parasti kādu ķermeņa daļu).
nobirzāt Noberzēt.
noberzties Noberzēties.
norīvēties Noberzēties.
nosašaravāties Noberzoties, norīvējoties, atgaiņāt ko.
norīvēt Noberzt (4).
noburžļāt Noberzt (kaut ko nokrāsotu).
nobrūšļāt Noberzt gludu, nobružāt.
nobrūžāt Noberzt, noberzēt.
nodūcīt Noberzt, nogrūst.
nobrucēt Noberzt, nokasīt, noskrambāt.
noburzīt Noberzt, nokasīt.
iemulēt Noberzt, norīvēt; berzējot ievainot.
atsuinīt Noberzt.
brūžāt Noberzt.
nobrožāt Noberzt.
nodrellēt Noberzt.
nostrīķāt Noberzt.
nosuinīt Noberzt.
berza Noberzta vieta diviem kokiem, kas vēja laikā beržas viens ap otru.
norīvēties Noberzties (4).
nodrauzāties Noberzties, noberzēties.
nobrauņāties Noberzties.
nosuinīties Noberzties.
nomulējums Noberzums; ievainojums.
Mino-Ovari Nobi, līdzenums Japānā, Honsju slas dienvidaustrumos.
čagans Nobīdāms jumts uz četriem stabiem virs siena kaudzes.
atgodēt Nobīdīt (drošā vietā).
nošķiebt Nobīdīt (parasti sānis).
nošībēt Nobīdīt, nostumt.
nofīrēt Nobīdīt.
nobiedināt Nobiedēt.
nobaime Nobīlis.
nobaras Nobiras.
noberi Nobiras.
nodrukšķināt Nobirdināt (skalu).
nospilvoties Nobirt (par apiņiem).
apbirt Nobirt (par daudziem vai visiem).
nobirzties Nobirt (par sakaltušām lapām, ziediem, arī gatavām sāklām).
spilvāties Nobirt, nokrist (par apiņiem).
nobirēt Nobirt.
nobirzums Nobirums.
lapbānis Nobirušu, vienkopus savāktu lapu kaudze.
retrīments Nobirzums.
nobirzēt Nobiržot.
sasadurstīties Nobīstoties nevirzīties uz priekšu, sākt raustīties (parasti par zirgu).
dasabīties Nobīties vēl vairāk.
nogandīties Nobīties, sabīties.
samīzties Nobīties, zaudēt drosmi.
apsabīties Nobīties.
iemesties Nobīties.
nobijāties Nobīties.
nobīstīties Nobīties.
nogansties Nobīties.
noraustīties Nobīties.
norauties Nobīties.
nosabīties Nobīties.
nosatrūkties Nobīties.
nosēņot Nobīties.
notruhņīties Nobīties.
notrukņīties Nobīties.
notrūkties Nobīties.
notrusīties Nobīties.
pabīties Nobīties.
nobizinēties Nobizoties.
nosabizinēties Nobizoties.
noblaiskot Noblaiskot sēnes - izspiest ūdeni no vārītām sēnēm.
noblārkšēt Noblākšēt.
noplandīties Noblandīties, no citiem nošķirties.
nosablandīties Noblandīties.
nosavalkāties Noblandīties.
noblaukstēt Noblaukšķēt.
noblīgznāt Noblauznāt.
noblāvoties Noblāvot.
noblāzmoties Noblāzmot.
noviļāt Noblēdīt, izkrāpt.
zabelēt Noblēdīt, nedot, neizpildīt, apkrāpt.
nošmaukt Noblēdīt, nokrāpt.
nozūmēt Noblēdīt, noliegt.
zniebt Noblēdīt, zagt.
žņiebt Noblēdīt, zagt.
noblēžot Noblēdīt.
nožilīt Noblēdīt.
nošmugulēt Noblēdīties.
blankstīties Noblenzt, saskatīt.
nobls Nobless - tāds, kas uzvedas, izturas smalki, cēli.
noblēties Noblēt.
noštankāt Noblietēt (piemēram, klonu).
noblēķēt Noblietēt (rijas kulu pirms kulšanas).
nobietēt Noblietēt.
noblītēt Noblietēt.
noslānīt Noblīvēt (kārtās, slāņos).
noblīvot Noblīvēt.
nopļerkt Nobļaut.
nopļerkties Nobļauties.
nobļurkstēt Nobļorkstēt.
nobrist Nobradāt (1).
noslampāt Nobradāt (1).
noslampāt Nobradāt (2).
nocampat Nobradāt, bradājot nosmērēt.
noļekāt Nobradāt, nomīdīt.
novāžāt Nobradāt, nomīdīt.
vāžāt Nobradāt, nomīdīt.
nobražāt Nobradāt.
nobražņāt Nobradāt.
nolāpāt Nobradāt.
noļēpučāt Nobradāt.
noslumpēt Nobradāt.
novāžot Nobradāt.
šļauka Nobradāta sliede.
šloka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
šļoka Nobradāta zāle vai labība, sliede.
nobrakstēt Nobrakšķēt.
nobrauškēt Nobrakšķēt.
apbraucīt Nobraucīt (visapkārt, pa virsu); pavirši novākt (piemēram, ogas).
izbraucīt Nobraucīt, nobraukot sajaukt.
nolapināt Nobraucīt, nolasīt lapas.
nobraucināt Nobraucīt.
nolēžāties Nobraukāties (no kalana).
nobraukšēt Nobraukšķēt.
noripot Nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt gar (ko), garām (kam) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
nolaisties Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par sauszemes transportlīdzekļiem, braucējiem tajos.
noripot Nobraukt lejā (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noripot Nobraukt nost (no kurienes, kur u. tml.) - par transportlīdzekļiem, arī par braucējiem tajos.
noslūtēt Nobraukt, nobradāt.
nolaisties Nobraukt, parasti ar slēpēm, lejā (no kurienes, kur u. tml.).
norullēt Nobraukt.
nobrauciens Nobraukums.
noskrējiens Nobraukums.
nobrauņot Nobrauņāt (1).
nobraunāt Nobrauņāt.
nobrazdēt Nobrazdinēt 1.
nodrāzt Nobrāzt (ķermeņa daļu).
apdrauzāt Nobrāzt (noberzt, norīvēt) visapkārt.
nospraukt Nobrāzt (parasti ādu, mizu).
apgrūstīt Nobrāzt, apskrambāt (visapkārt).
nodrīksnāt Nobrāzt, nekārtīgi nomizot.
nobrauņāt Nobrāzt, noberzt, nokasīt.
apbrucēt Nobrāzt.
brāzme Nobrāzta miesas daļa.
nobrāzt Nobrāzties.
ekskoriācija Nobrāzums, noberzums.
novāvuļot Nobrēcināt, noraudināt.
nosabrēkt Nobrēkties.
nosabrēkties Nobrēkties.
bračka Nobridies slapjš, netīrs cilvēks.
nodreberēt Nobrīdināt; sarāt; nodrebelēt.
nodrebelēt Nobrīdināt; sarāt.
nozeģināt Nobrīdināt.
piebrīdināt Nobrīdināt.
deithialosoma Nobriedis ovocīta kodols.
zaļbriedis Nobriedis, bet vēl zaļš, pusgatavs.
pļautanā Nobriedis, gatavs pļaušanai.
pļautonī Nobriedis, gatavs pļaušanai.
genoblasts Nobriedusi dzimumšūna.
melanocīts Nobriedusi nervu kores izcelsmes šūna, kas producē melanīnu.
kolagenocīts Nobriedusi šūna, kas producē kolagēnu.
perisperma Nobriedušas sēklas barojošie rezerves audi, kurus dīglis izmanto dīgstot.
fibrocīti Nobrieduši fibroblasti, kas zaudējuši spēju veidot šūnstarpu vielu.
metaplāzija Nobriedušu (dzīvnieku, augu) audu pārveidošanās citādos, morfoloģiski un funkcionāli atšķirīgos audos.
biguzis Nobriedušu rupja maluma rudzu maizi sadrupina gabaliņos, pārlej ar ūdeni, kas saldināts ar medu (var pārliet ar ogu sulu vai saspaidītām dzērvenēm), ļauj ievilkties.
izgatavēties Nobriest, kļūt gatavam.
nokārst Nobriest, nogatavoties, novecot.
kārst Nobriest, nogatavoties.
krītēties Nobriest, nogatavoties.
karst Nobriest, novecot.
iegatavoties Nobriest.
izieties Nobriest.
nozeņķēties Nobriest.
maturācija Nobriešana, nogatavošanās; pasteidzināšana.
nobreikšēt Nobrīkšēt.
nolaukšēties Nobrīkšķēt, norībēt.
nobriukšēt Nobrīkšķēt.
nobrikstēties Nobrīkšķēties.
nobrīšķēties Nobrīkšķēties.
nobrīnot Nobrīnēt - noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
pasadzivīties Nobrīnīt.
nobrīnēties Nobrīnīties (1).
nobrīnoties Nobrīnīties (1).
nobrīnēties Nobrīnīties (2).
nobrīnoties Nobrīnīties (2).
nosabrīnāties Nobrīnīties.
nosadzīvīties Nobrīnīties.
nošļūtēt Nobrist (pļavu, labību).
nošļampāt Nobrist (zāli, labību).
nošļamperēt Nobrist.
noslempēties Nobristies, notašķīties.
nošļamperēties Nobristies.
slapatāt Nobristies.
nokvellēt Nobrucināt, noplaucēt.
aizbruģēt Nobruģēt līdz noteiktam punktam.
apbruģēt Nobruģēt; noklāt ar bruģi visapkārt.
apbrukt Nobrukt.
brukām Nobrukušiem gabaliem (par vērpjot pavirši spolēs satītu dziju).
ruslains Nobrūnināts, apcepies (par ēdienu).
ruslans Nobrūnināts, apcepies (par ēdienu).
rusls Nobrūnināts, apcepies (par ēdienu).
nodraskāt Nobružāt, noplēst; nobrāzt.
nodrazgāt Nobružāt, noplēst.
nobroskāt Nobružāt.
nosabružāties Nobružāties (parasti par apģērbu, apaviem).
nodraskāties Nobružāties, noplīst; nobrāzties.
noskretis Nobružāts, neapkopts, nonīcis.
nosušķējis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
nosušķis Nobružāts, noplīsis, netīrs, izdēdējis.
nobubināties Nobubināt (1).
nošmaukšķēt Nobučot, noskūpstīt.
nošmaukšķināt Nobučot, noskūpstīt.
nošmaukstēt Nobučot, noskūpstīt.
nošmaukstināt Nobučot, noskūpstīt.
nobukšēt Nobūkšķēt; nobokšēt.
nobunkšēt Nobūkšķēt; nobonkšēt.
nobokšēt Nobūkšķēt.
nobonkšēt Nobūkšķēt.
nobunkšēt Nobuldurēt.
nobļurbēt Noburbuļot.
noburbuļāt Noburbuļot.
noburbulēt Noburbuļot.
nomurmuļot Noburbuļot.
noburkšināt Noburkšķēt (2).
noburkšķināt Noburkšķēt (2).
noriet Noburrt, noriebt.
nopesteļot Noburt ar pesteļu palīdzību.
aizskaust Noburt nenovīdības dēļ.
sazavēt Noburt, apburt.
aizburt Noburt, apvārdot.
nopincot Noburt, apvārdot.
nopindzot Noburt, apvārdot.
apbarot Noburt, kaitēt ar apburtu ēdienu.
nošļapstēt Noburt, nogriezt.
jundēt Noburt, nolādēt.
nomāšināt Noburt, novārdot.
pielaumēt Noburt, padarīt laumām 1(1) paklausīgu.
burināt Noburt, savaldzināt (ar buršanos).
aizčaravāt Noburt.
apsēst Noburt.
iedarīt Noburt.
nomantot Noburt.
noraganot Noburt.
noriebt Noburt.
noskolot Noburt.
noskunstēt Noburt.
notaisīt Noburt.
nozīlēt Noburt.
nozintēt Noburt.
saburt Noburt.
nešļavas Noburti priekšmeti, pārtikas produkti, ko slepus iznēsāja pa mājām, lai kaitētu cilvēkiem vai mājlopiem.
nojemt Nocelt.
nocept Nocepties.
nostilties Nociesties, nomierināties.
nociest Nociesties.
nosaciesties Nociesties.
nostilt Nociesties.
Komētforts Nocietinājuma būve Daugavgrīvā, 1765.-1767. g. uzcelts forts ar 2 no tā atzarotiem dambjiem, kurš sava komētai līdzīgā apveida dēļ ieguva savu nosaukumu.
kurtīne Nocietinājuma daļa starp diviem bastioniem vai diviem fortiem.
poterna Nocietinājumos - segta satiksmes eja galerijas veidā.
forts Nocietinājums (parasti liels) vai nocietinājumu sistēma.
apcietinājums Nocietinājums.
eskarpe Nocietinājumu ārējā grāvja iekšējais (mūrim vai valnim pieguļošais) lēzenums.
fortifikācija Nocietinājumu celtniecība; arī nocietinājumi.
aizcietināt Nocietināt, darīt cietu, aizsprostot, aizbarikādēt.
apcietināt Nocietināt.
rūdināt Nocietināt.
pilskalns Nocietināta dzīves vieta senlaikos.
ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
priekšlauks Nocietināta josla galvenās aizstāvēšanās pozīcijas priekšā.
tabors Nocietināta militāra nometne, kuru no visām pusēm sedz vezumnieku pajūgi; šādas nometnes karavīru grupa.
kastela Nocietināta nometne, kuru aizsargā zemes valnis ar palisādēm vai mūra siena un grāvis.
bastile Nocietināta pils ar torņiem.
alkazars Nocietināta pils Spānijā; lielākā daļa šādu piļu celta mauru stilā.
doss Nocietināta ugunspozīcija artilērijas vai strēlnieku grupu šaujamieročiem; dots.
Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras.
apcietināties Nocietināties.
nosacietināties Nocietināties.
kremlis Nocietināts centrs (Krievijas feodālajās pilsētās).
ribats Nocietināts musulmaņu klosteris ar aizsardzības mūriem un novērošanas torņiem, iekšpusē bija dzīvojamās un lūgšanu telpas, bieži vien arī atsevišķa mošeja.
menzel Nocietinātu ēku, saimniecību kopums.
vācelis Nocīgs apzīmējums kādam, kas nespēj noslēpumu pie sevis paturēt.
nocelāt Nocilāt, nocelt.
nokauties Nocīnīties (par dzīvniekiem).
izcirpt Nocirpt (kādā ķermeņa daļā vilnu).
atšķērēt Nocirpt.
nošķorēt Nocirpt.
cina Nocirpta aita.
cirpums Nocirptā vilna.
norobīt Nocirst (ar neasu cirvi); ierobojot (ar grūtībām) nogriezt, nocirst; apgriežot padarīt īsāku.
izcirst Nocirst (daudz vai visu).
nošķibīt Nocirst (kokam zarus).
noknellēt Nocirst (koku).
nolīst Nocirst (kokus, krūmus kādā vietā).
nopeizāt Nocirst (krūmus), nopļaut (labību).
apspalēt Nocirst (lielu skaitu objektu).
nošķibot Nocirst (parasti nelielus) zarus (nozāģētam kokam); atzarot.
apcirst Nocirst (piemēram, kokam zarus, saknes visapkārt).
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
notrumpēt Nocirst galotni bišu kokam.
nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus).
božēt Nocirst kokam galotni iekārtojot bišu koku.
nošķibēt Nocirst zarus, nobraucīt lapas.
apriest Nocirst, īsināt.
apcirst Nocirst, izcirst (daudzus vai visus).
atdzenēt Nocirst, nodzenāt (apakšējos zarus).
norenst Nocirst, nogriezt.
notrumpot Nocirst, nokapāt.
nospalēt Nocirst, nosist, nopļaut.
noduņķēt Nocirst, nosist.
noramstīt Nocirst, nozāģēt (ar neasu cirvi, zāģi).
nodarināt Nocirst, nozāģēt (parasti nocirsta, nozāģēta koka zarus).
rantēt Nocirst, pārcirst.
noriest Nocirst, saīsināt, pamazināt, nogriezt, nopļaut, nocirpt.
atrantīt Nocirst.
nošņīpēt Nocirst.
šņārka Nocirstam kokam pie resgaļa iecirtuma pusē palikusī garākā mala.
meija Nocirsts neliels lapains koks vai zars.
meija Nocirsts neliels zaļojošs lapu koks (parasti bērzs) vai tā zars (piemēram, telpu) rotāšanai.
nočāpot Nočāpot visu ceļu līdz veikalam kājām.
notāpaļāt Nočāpot.
nočamstināt Nočāpstināt (1).
nočamstināt Nočāpstināt (2).
nočūpstināt Nočāpstināt.
nosukstīties Nočāpstināties.
nočaukstēties Nočaukstēt.
nošvīkstēt Nočaukstēt.
nočākstēt Nočepstēt.
nočerkstēties Nočerkstēt (1).
nočērkstēties Nočērkstēt (1).
aizmakšķerēt Nočiept.
aizmedīt Nočiept.
nočiebt Nočiept.
nočopīt Nočiept.
nočopt Nočiept.
nočubt Nočiept.
nočupt Nočiept.
nodābt Nočiept.
nočīkstēties Nočīkstēt (1).
saņārkšēt Nočīkstēt, čīkstēt.
saņirkšēt Nočīkstēt, čīkstēt.
novidžerēt Nočīkstēt, nočukstēt.
nokverkstēt Nočīkstēt, nopļāpāt.
nožīkstēt Nočīkstēt, nošvīkstēt.
nocīkstēt Nočīkstēt.
nodrekšķēt Nočīkstēt.
noņārkšēt Nočīkstēt.
nonīkšēt Nočīkstēt.
nočīkstēt Nočinkstēt (1).
nočīkstēt Nočinkstēt (2).
nošukstināt Nočukstēt.
nošvūkšēt Nočūkstēt.
nočukurot Nočukurēt.
nočumalāties Nočumalāties.
iedaba Nodaba.
nodabe Nodaba.
noķeksēt Nodabūt, novilkt lejā, nost, parasti ar ķeksi vai tam līdzīgu priekšmetu.
nodabuit Nodabūt.
nomakarēt Nodabūt.
cūkbūda Nodalījums (kūtī) cūku ievietošanai.
apcirknis Nodalījums (parasti klētī vai pagrabā) graudu, miltu, sakņu u. tml. uzglabāšanai.
steliņģis Nodalījums (piemēram, stallī, kūtī), kas, parasti, ir paredzēts vienam dzīvniekam.
koris Nodalījums baznīcā, kur atrodas galvenais altāris, parasti vistālāk austrumpusē; sākotnēji - vieta, kur stāvēja dziedātāji.
golts Nodalījums krīta formācijā.
aizgalda Nodalījums kūtī cūkām, aitām, teļiem, putniem; aizgalds.
ailis Nodalījums, rubrika.
nod. Nodalījums; nodaļa (kopā ar kārtas skaitli).
atdaļa Nodalījums.
atšķelt Nodalīt ar pauzēm, uzsvērt (runas dalās).
novilkt robežu Nodalīt kādus cilvēkus no citiem (piemēram, pēc to stāvokļa sabiedrībā).
nošķirt Nodalīt savrup, nodalot iekļaut atsevišķā grupā.
nodot Nodalīt, iedot (ierobežotā daudzumā, parasti pārtikas produktus).
nogriezt Nodalīt, nošķirt (no kā).
aizguņģis Nodalīta telpa istabā.
nomaldīties Nodalīties (no citiem) un pazaudēt (tos).
sastāties Nodalīties no šķidruma (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
nošķelties Nodalīties savrup (piemēram, no kādas grupas).
nosašķirties Nodalīties savrup.
nošķirties Nodalīties savrup.
nogrupēties Nodalīties savrupās grupās.
norietēt Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. dēļ (parasti par asti).
noriesties Nodalīties, atdalīties ievainojuma, sasituma u. tml. rezultātā (par asti).
atšķirties Nodalīties, nošķirties savrup (no citiem).
atsašķirties Nodalīties, nošķirties savrup no citiem.
kase Nodaļa (iestādē, uzņēmumā, organizācijā) naudas izmaksai, iemaksai, uzglabāšanai; nodaļa (iestādē, uzņēmumā) biļešu pārdošanai; telpa, kur atrodas šāda nodaļa.
darbvedība Nodaļa (iestādē, uzņēmumā), kur veic šo darbu; šīs nodaļas telpas.
ekspedīcija Nodaļa (iestādē), kas pieņem vai nosūta dokumentus, preces u. tml.
reģistratūra Nodaļa (iestādē), kur veic (kā) reģistrāciju.
sektors Nodaļa (organizācijā, iestādē u. tml.) ar noteiktu specializāciju; atsevišķa kādas sabiedriskas sistēmas (piemēram, ražošanas, zinātnes, mākslas) daļa ar noteiktu specifiku.
hronika Nodaļa (periodiskajos izdevumos), kurā ievieto ziņojumus, parasti par ikdienas dzīves notikumiem.
kinofotofonnodaļa Nodaļa (piemēram, arhīva), kas nodarbojas ar kinematogrāfijas, fotogrāfiju un skaņu ierakstu apstrādi vai glabāšanu.
palīgnodaļa Nodaļa (piemēram, iestādē), kas palīdz nodrošināt (tās) galveno uzdevumu veikšanu.
kantoris Nodaļa (piemēram, rūpnīcā, iestādē), kas nodarbojas ar administratīviem, lietvedības u. tml. jautājumiem; celtne, telpa, kurā darbojas šāda nodaļa.
grāmatvedība Nodaļa (uzņēmumā, iestādē), kas veic saimniecisko darījumu uzskaites un kontroles funkcijas.
dziedājums Nodaļa eposā.
magnetodinamika Nodaļa mācībā par magnētismu, kurā aplūko magnetizēšanas procesus laikā mainīgos magnētiskajos laukos.
sekretariāts Nodaļa, arī institūcija (iestādē, organizācijā), kas veic organizatorisko un izpildu darbu; šādas nodaļas, arī institūcijas darbinieku kopums; telpa, celtne, kurā darbojos šāda nodaļa, arī institūcija.
iespiestuve Nodaļa, cehs (tipogrāfijā), kur veic iespiešanu.
sekcija Nodaļa, daļa, apakšnodaļa (piemēram, iestādē, organizācijā, biedrībā).
perikope Nodaļa, īpaši svētos rakstos.
apakšnodaļa Nodaļa, kas ietilpst citas, lielākas nodaļas sastāvā; pakļautā nodaļa.
iecirknis Nodaļa, nodalījums, posms.
darbokla Nodarbe.
nodarbe Nodarbība (2).
mācāmstunda Nodarbība (parasti internātskolā, pagarinātās dienas skolā), kurā skolēni gatavo mājas uzdevumus.
papildnodarbība Nodarbība, kas notiek papildus iepriekš paredzētajām nodarbībām.
rotaļnodarbība Nodarbība, kas notiek rotaļu formā.
izprieca Nodarbība, pasākums, kura mērķis ir izklaidēšanās, patīkama aktīva atpūta.
nodarb. Nodarbība; nodarbošanās; nodarbināts.
skola Nodarbību kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē.
aizņemšana Nodarbināšana (mašīnas, ierīces), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu
nosviedrināt Nodarbināt tā, ka nosvīst.
aizņemt Nodarbināt, lietot (mašīnu, ierīci, dzīvnieku), padarot citam nolūkam šai laikā neizmantojamu.
dzīdzināt Nodarbināt.
noderināt Nodarbināt.
nokruķēt Nodarbināt.
uzderināt Nodarbināt.
NVA Nodarbinātības valsts aģentūra.
NVD Nodarbinātības valsts dienests.
aizņemts Nodarbināts, nevaļīgs (cilvēks).
ieķērnāties Nodarbojoties ar kādu vai kaut ko darot, nosmulēties.
samoderēt Nodarbojoties ar piensaimniecību sapelnīt.
profesionālisms Nodarbošanās (ar ko) kā ar profesiju (pretstatā amatierismam).
rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
kinoamatierisms Nodarbošanās ar kinomākslu no pamatdarba brīvajā laikā.
kukuļniecība Nodarbošanās ar kukuļu (3) došanu vai ņemšanu.
makšķerniecība Nodarbošanās ar makšķerēšanu.
amatiersports Nodarbošanās ar sportu no pamatdarba brīvajā laikā bez materiālas atlīdzības.
prostitūcija Nodarbošanās veids - seksuālo pakalpojumu sniegšana par samaksu.
praci Nodarbošanās, darbs.
nodarbība Nodarbošanās, lietderīga darbība, ko kāds veic; arī darbs (2).
interese Nodarbošanās, nozare, kam pievērš sevišķu uzmanību.
amploa Nodarbošanās; lomu sadalījums: varonis, mīlētājs, tēvs utt.
jēgties Nodarboties (ar ko nepatīkamu).
šeptēties Nodarboties (ar ko).
piekopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu), piedalīties (kādā pasākumā).
kopt Nodarboties (piemēram, ar kādu amatu).
nužināt Nodarboties ar (kaut ko).
nužināties Nodarboties ar (kaut ko).
bandāties Nodarboties ar algā saņemto lauku (bandu) apsēšanu.
amatot Nodarboties ar amatu.
amatoties Nodarboties ar amatu.
mokšķēties Nodarboties ar buršanu.
bakšķīties Nodarboties ar burvestībām; burties.
bakšķoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
bakšoties Nodarboties ar burvestībām; burties.
mokškoties Nodarboties ar burvestībām.
mokšķoties Nodarboties ar burvestībām.
metināties Nodarboties ar izšūšanu, sastiprināt.
jogot Nodarboties ar jogu.
kņīdzgāties Nodarboties ar kaut ko ilgu laiku bez panākumiem.
nosakasīties Nodarboties ar ko maznozīmīgu.
smērēties Nodarboties ar ko nepatīkamu, neizdevīgu, arī piedalīties nepatīkama, neizdevīgā pasākumā.
aizajemties Nodarboties ar ko.
nosajemties Nodarboties ar ko.
ķīķēties Nodarboties ar ķidāšanu.
kāmerēt Nodarboties ar lāpīšanas un labošanas darbiem.
panckarāties Nodarboties ar lupatām, ietīties lupatās.
masturbēt Nodarboties ar masturbāciju; onanēt.
muzicēt Nodarboties ar mūziku, spēlējot kādu instrumentu, dziedot; atskaņot skaņdarbu.
studināt Nodarboties ar nevajadzīgām lietām, novilkt laiku atliekot darbu.
blatovaķ Nodarboties ar noziedzīgu dzīvesveidu.
onanēt Nodarboties ar onānismu.
moderēt Nodarboties ar piena nozari.
propāgēt Nodarboties ar propagandu; izplatīt.
maukot Nodarboties ar prostitūciju; uzvesties izlaidīgi.
bļatovaķ Nodarboties ar prostitūciju.
pūšļoties Nodarboties ar pūšļošanu, vārdošanu.
raftingot Nodarboties ar raftingu - braukt ar plostu pa straujām, trakojošām kalnu upēm.
bietēt Nodarboties ar seksu.
birstēt Nodarboties ar seksu.
čikāties Nodarboties ar seksu.
izrambāt Nodarboties ar seksu.
ņemties Nodarboties ar seksu.
seksoties Nodarboties ar seksu.
vālēties Nodarboties ar seksu.
pleckāties Nodarboties ar sīkumiem, darīt vienkāršu darbu.
grabināties Nodarboties ar sīkumiem.
ķirmināt Nodarboties ar sīkumiem.
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (1).
spekulēt Nodarboties ar spekulāciju (2).
spekulēties Nodarboties ar spekulāciju.
sportāt Nodarboties ar sportu.
sportot Nodarboties ar sportu.
kraustīties Nodarboties ar šo to (nesvarīgu, nekonkrētu).
tirgoties Nodarboties ar tirdzniecību; uzturēt tirdznieciskus sakarus.
varžāt Nodarboties ar varžu sagādi (parasti vēžošanai).
veceņoties Nodarboties ar vecākām sievietēm.
kabelēties Nodarboties, nodoties.
noļauties Nodarboties, nodoties.
pečerāties Nodarboties, saimniekot.
pečerēties Nodarboties, saimniekot.
vēzāt Nodarboties, sist ar rungu.
žojoties Nodarboties, spēlēties (par bērniem).
kankalēties Nodarboties.
nosadarbāties Nodarboties.
nodārdināt Nodārdēt (1).
uzdimdināt Nodārdēt (atkārtoti).
sarucināt Nodārdēt (par pērkonu).
sarūcināt Nodārdēt (par pērkonu).
nodērdēt Nodārdēt.
nodrimēt Nodārdēt.
noducēt Nodārdēt.
nodudzēt Nodārdēt.
nopekstēt Nodārdēt.
norībēties Nodārdēt.
sadunēt Nodārdēt.
sagraust Nodārdēt.
sarūkt Nodārdēt.
pāri darījums Nodarījums, kas kādu apbēdina vai rada tam ciešanas.
aizkārums Nodarījums; aizskārums; aizvainojums.
dadarināt Nodarināt (ko) papildus.
nodzenāt Nodarināt (koku, zarus).
šķenēt Nodarināt kokam zarus.
noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus.
skulbt Nodarināt.
apbežīt Nodarīt (kādam) pāri.
apkrudīt Nodarīt (kādam) pāri.
nokudīt Nodarīt (kaut ko sliktu).
aptērēt Nodarīt bojājumus; sabojāt (visapkārt, no vairākām pusēm).
izjāt Nodarīt kaitējumu (kādam).
apskādēt Nodarīt kaitējumu; sabojāt.
apkaunot Nodarīt kaunu, negodu; arī pazemot.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (kam), ļoti nevēlami iedarboties (uz ko) - par parādībām dabā, vidi, vielām u. tml.
postīt Nodarīt lielus zaudējumus (piemēram, bojājot, iznīcinot).
gremdēt Nodarīt ļaunu, kaitēt (kādam).
pestelēt Nodarīt ļaunu.
aiztikt Nodarīt pāri (fiziski), nodarīt ļaunu; aizskart.
izdrāzt Nodarīt pāri; izdarīt kaut ko riebīgu, atriebties.
atrubīt Nodarīt pāri.
obužāt Nodarīt pāri.
apskādēties Nodarīt sev ko nevēlamu, kaitīgu.
padarīt Nodarīt, izdarīt (kādam, kam ko nevēlamu).
aizdarvot Nodarvot līdz noteiktai vietai.
izsviķot Nodarvot, iedarvot.
nodarvāt Nodarvot.
nopaisīt Nodauzīt (miežiem akotus).
drukšināt Nodauzīt, nobrāzt.
drukšķināt Nodauzīt, nobrāzt.
noķaulēt Nodauzīt.
novelēt Nodauzīt.
nodaudzīties Nodauzīties (2).
nosvilināt Nodedzināt (1).
nosvilināt Nodedzināt (2).
nosvilināt Nodedzināt (4).
nosvēpināt Nodedzināt.
bingalis Nodedzis pagales jeb mieta gals, kas mētājas pa pagalmu.
nosvilt Nodegt (1).
nosvilt Nodegt (3).
nokurēties Nodegt (ugunsgrēkā).
nokurties Nodegt, sadegt.
nolāpot Nodegt.
Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
nodeglis Nodegulis.
nodegule Nodegulis.
padegas Nodeguļi.
sadeguļi Nodeguļi.
nodancot Nodejot (1).
nodiet Nodejot (1).
nodancot Nodejot (2).
nodiet Nodejot (2).
nodancot Nodejot (3).
nodiet Nodejot (3).
nolēkt Nodejot (strauju deju).
dadancāt Nodejot līdz kādam laikam.
nodancāt Nodejot.
nodancoties Nodejoties.
norunāt Nodeklamēt.
nodeldināt Nodeldēt.
nodilināt Nodeldēt.
noīvelēt Nodeldēt.
stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
stubene Nodeldēta slota; nolietota rīkste; celms.
stubis Nodeldēta slota; stuba.
stuba Nodeldēta slota.
stubs Nodeldēta slota.
stucele Nodeldēta slota.
stupērklis Nodeldēta slota.
stupene Nodeldēta zeru slota.
kandze Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
stupa Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
stupe Nodeldētas zaru slotas atlikusī daļa.
nodindelēt Nodelverēt laiku.
nočūroties Nodelverēt.
nodelverēt Nodelverēties.
ģeldēt Noderēt, būt laikā, atbilst izmēram.
kalpot Noderēt, būt piemērotam.
pasēt Noderēt; atbilst vajadzībām, izmēriem.
izgadīties Noderēt.
izģeldēt Noderēt.
izieties Noderēt.
mačīt Noderēt.
nodienēt Noderēt.
noģeldēt Noderēt.
piegadīties Noderēt.
uzderēt Noderēt.
alkabala Nodeva (galvenokārt tirdzniecības) Spānijā (12. gs.-1845) un tās kolonijās, 5-14% no preces vērtības.
gruntsnoma Nodeva (par gruntsgabalu), kuru gruntsgabala īpašnieks dod naudā vai graudā kādai personai vai iestādei, atzīstot tās virsīpašuma tiesības.
laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida.
banda Nodeva naturālijās, loma daļa, kas zvejniekam bija jādod zvejas rīku un līdzekļu īpašniekam par šo rīku un līdzekļu izmantošanu.
obēdiencija Nodeva no klostera nekustamas mantas par labu vietējam bīskapam.
leida Nodeva, ar ko ieguva personas brīvības tiesisku aizsardzību; Latvijas vēstures avotos pirmoreiz minēta 1385. g., pastāvēja līdz zemnieku brīvlaišanai.
goba Nodeva, ko maksāja kungam un mācītājam, biežāk labības veidā, bet varēja būt arī mājlopu veidā.
annāta Nodeva, ko pāvesta kūrijai maksāja personas, kuras ieņēma ienesīgus baznīcas amatus.
metekla Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums.
meteklības Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums.
metelības Nodeva, nodoklis, muitas nodoklis, mesli, ziedojums.
dāņa Nodeva.
nodošana Nodeva.
baras Nodevas beramā mantā, īpaši labības.
bari Nodevas beramu vielu veidā.
atbars Nodevas procentu veidā no ražas, ko atbēra baznīcai.
prēstandi Nodevas un klaušas.
nodošas Nodevas, nodokļi.
beres Nodevas.
metekļi Nodevas.
nodavas Nodevas.
nodošanas Nodevas.
salaga Nodevējs, nelietis.
judašs Nodevējs.
kangars Nodevējs.
muķita Nodevējs.
parčs Nodevējs.
suka Nodevējs.
provocēt Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izaicināt, musināt, kūdīt (kādu veikt kādu darbību), lai (tam) kaitētu; nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā izraisīt (kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; tīši izraisīt nevēlamu personīgu situāciju (kādam).
provokācija Nodevīgā, negodīgā, arī izspiegošanas nolūkā organizēta izaicināšana, musināšana, kūdīšana (uz kādu darbību), lai kaitētu (tās) veicējam; nevēlamas personīgas situācijas tīša izraisīšana (kādam).
paļaude Nodevu ievākšana Kijevas Krievzemē; vēlāk noteikta lieluma nodeva.
proklamēt Nodibināt (parasti valsti) ar svinīgu paziņojumu.
uzņemt Nodibināt (sakarus).
sadibināt Nodibināt (vairākus objektus).
sapīties Nodibināt tuvas, intīmas ārpuslaulības attiecības.
iedibināt Nodibināt, izveidot.
saostīties Nodibināt, parasti neatjautus, nevēlamus, kontaktus (ar kādu).
izveidāt Nodibināt.
iedibināties Nodibināties, izveidoties.
konstituēties Nodibināties, oficiāli izveidoties; sadalīt pienākumus (par organizatorisku veidojumu vadības institūcijām u. tml.).
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
nosadīdīties Nodīdīties.
nokalpot Nodienēt (karaspēkā visu laikposmu).
nodievā Nodievā iet - norietēt (par sauli).
nodievāties Nodievoties.
nosacīties Nodievoties.
poda Nodilis apģērbs, vecas drēbes, lupatas.
kunelis Nodilis mētelis.
strupt Nodilt, īsināties.
saskrandāties Nodilt, kļūt skrandainam.
drimēt Nodilt, novalkāties.
pīsums Nodilums līdz skrandām.
stobenis Nodilusi slota.
stupurs Nodilusi slota.
nodilums Nodilusi vieta (piemēram, apģērbā).
nodimēt Nodimdēt (1).
nodimt Nodimdēt (1).
nomaukt Nodīrāt (ādu).
novilkt Nodīrāt (ādu).
aizdīrāt Nodīrāt (līdz kādai vietai).
apdīrāt Nodīrāt (virkni objektu).
applēst Nodīrāt, izpostīt, pavisam aplaupīt.
apdīrāt Nodīrāt, nobrāzt (novilkt ādu, nomizot, nolobīt mizu) visapkārt.
nodīrēt Nodīrāt.
noģērēt Nodīrāt.
ķoķis Nodīrāta varde, ko liek uz krītiņa (vēžu ķeršanai).
attaukošana Nodīrātās medījuma zvērādas atbrīvošana no taukaudiem pirms apstrādes ar sāli vai žāvēšanas.
saziņot Nododot, izplatot attiecīgus paziņojumus, ziņas u. tml, saaicināt, sapulcināt.
staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
tribūts Nodoklis senējā Romā, ko pilsoņi maksāja no mantas un provinciāli no galvas.
ekonodoklis Nodoklis, kas jāmaksā tām nozarēm, kuru darbība atstāj negatīvu ietekmi uz vidi.
papildnodoklis Nodoklis, ko maksā papildus iepriekš paredzētajam nodoklim.
džizja Nodoklis, ko maksāja naudā vai natūrā pieaugušie Arābu kalifāta iedzīvotāji, kas nebija musulmaņi; vēlāk to ievāca arī citās arābu valstīs, 18. gs. beigās Osmaņu impērijā saplūda ar haradžu.
metoikions Nodoklis, ko seno grieķu pilsētās maksāja ārzemnieki par tiesībām tur dzīvot.
mesls Nodoklis, meteklis.
licencija Nodokļa pazeminājums no vietēja tarifa, preces ievedot un izvedot.
robežlikme Nodokļa robežlikme - nodokļa likme, kas tiek noteikta uzņēmējam par papildu ienākumu daļu vai to pieaugumu (procentos).
onera Nodokļi, nastas.
novērošana Nodokļu administrācijas kontrole, kad pēc nodokļu maksātāja juridiskās adreses vai saimnieciskās darbības veikšanas vietas noteiktā laika posmā tiek fiksētas visas ar saimnieciskās darbības veikšanu saistītās darbības.
dūms Nodokļu aplikuma vienība slāvu valstīs 9. gs. - 20. gs. sākumam; ar to aplika zemnieku saimniecību pēc darba lopu skaita.
rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
talja Nodokļu veids Francijā 15.-18. gs.
apņemties Nodomāt, ka veiks kādu uzdevumu, pienākumu, saistību; apsolīties sev.
aizminēt Nodomāt, pieminēt, piesaukt.
nomost Nodomāt.
doma Nodoms (ko darīt).
apņemšanās Nodoms (ko noteikti grib realizēt); solījums sev, saistība.
iecere Nodoms apprecēties (ar kādu).
tīšība Nodoms, apņemšanās.
intencija Nodoms, cenšanās, mērķis.
kudums Nodoms, iecere, nolūks.
plāns Nodoms, iecere, to domās apsvērtā, noteiktā (kā) nākamā realizēšanas gaita.
uzdoms Nodoms, iedoma, pēkšņa ideja.
vēlēšana Nodoms, lai kādam citam kaut kas būtu, realizētos.
apdzira Nodoms, nolūks.
mēņa Nodoms, nolūks.
aizdoms Nodoms.
doms Nodoms.
nodoma Nodoms.
nūdūms Nodoms.
atdeve Nodošanās (darbam, daiļradei).
patronēt Nodot (bāreni) audzināšanā un audzināt (to) ģimenē uz līguma pamata un valsts iestādes kontrolē.
atdalīt Nodot (daļu no kā) cita rīcībā, īpašumā, paredzēt citiem nolūkiem u. tml.
uzmest Nodot (kādu); piekrāpt.
iegāzt Nodot (kādu).
atstāt Nodot (ko) citu lietošanā, īpašumā.
atdot Nodot (kur) glabāšanā, sargāšanā.
izdot Nodot (personu) citas valsts vai personas rīcībā.
virzīt Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
nosūtīt Nodot (piemēram, sveicienu, ziņu).
iesūdzēt Nodot (tiesai) ar prasību.
izdot Nodot (valsts iestāžu) rīcībā (priekšmetus) no iepriekšējās atrašanās, glabāšanās vietas.
nosūtīt Nodot aiznešanai, aizvešanai, pārraidīšanai (piemēram, ar sakaru iestāžu starpniecību).
iesūtīt Nodot ar kāda starpniecību (tam, kas atrodas izolētās telpās, izolētā vietā).
aizdot Nodot ar līgumu (kādā darbā, parasti bērnus, pusaudžus).
atdot Nodot cita īpašumā (parasti bez atlīdzības); arī atdāvināt.
zvjaknuķ Nodot kādu.
babaķ Nodot līdzdalībnieku (kriminālnozieguma).
ļagnuķ Nodot līdzdalībnieku.
sžeč Nodot līdzdalībnieku.
založiķ Nodot līdzdalībnieku.
izdot Nodot lietošanā par samaksu; izīrēt (parasti istabu).
atklāt Nodot lietošanai, padarīt pieejamu, skatāmu (parasti ar svinīgu ceremoniju).
izsniegt Nodot noteiktam saņēmējam.
pereķiriķ Nodot nozagto līdzdalībniekam.
perepusķiķ Nodot nozagto līdzdalībniekam.
izsniegt Nodot rīcībā, lietošanā (kādam).
cedēt Nodot savas prasījuma tiesības citai personai.
pārdot Nodot tālāk (citam).
atdot Nodot tam, kam pienākas.
propuļiķ Nodot vai pārdot nozagto.
skurvitsja Nodot, kļūt neuzticīgam.
vlomaķ Nodot, nosūdzēt.
vložiķ Nodot, nosūdzēt.
izsniegt Nodot, pasniegt (no kurienes).
lomiķ Nodot.
luhaķ Nodot.
luhnuķ Nodot.
krist Nodoties (kam), ļoti aizrauties (ar kaut ko), iemīlēties (kādā).
kavēties Nodoties (piemēram, atmiņām, sarunai); pievērsties (kam atmiņās, sarunā).
nodrūmēties Nodoties drūmām domām, dirnēt.
pitkāt Nodoties dzeršanai.
jāņoties Nodoties Jāņu svinēšanai, priecāties.
nogalēties Nodoties kaut kam, niekoties.
prostituēt Nodoties prostitūcijai.
filozofēt Nodoties vispārēja rakstura pārdomām.
nosadoties Nodoties.
nodrapstīt Nodrapsnīt.
nošļaupt Nodrāzt vienu galu tievāku.
nodrāstīt Nodrāzt.
nodrāzt Nodrāzties.
izdripināt Nodrebēt, notrīcēt, izdārdināt.
nodripēt Nodrebēt, satrūkties.
nokrēsties Nodrebēt, satrūkties.
novantarēties Nodrebēt, satrūkties.
satricēt Nodrebēt, satrūkties.
satricēties Nodrebēt, satrūkties.
nodrabēt Nodrebēt.
nodrebināties Nodrebēt.
nopurēt Nodrebēt.
sadrimt Nodrebēt.
nosadrebināties Nodrebināties.
nožerbināties Nodrebināties.
nodrābt Nodrēbt.
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
nodriksnīt Nodriskāt.
noņergāt Nodriskāt.
dripsna Nodriskāta apģērba vīle.
norizgāt Nodriskāties, atspurgt, apvazāties.
apdriksēties Nodriskāties, saplēst.
skarbelēt Nodriskāties, sasprēgāt.
noploskāties Nodriskāties; būt ģērbtam nodriskātā, apdilušā apģērbā.
noskrandis Nodriskāts (par apģērbu, apaviem).
pliska Nodriskāts, izbadējies cilvēks.
krēps Nodriskāts, netīrs, pinkains.
atskarbis Nodriskāts, saraustīts.
leskains Nodriskāts, skrandains, saplosīts.
bārbaļains Nodriskāts.
nosūnāt Nodrīvēt ar sūnām.
nobakāt Nodrīvēt; aizbakstīt.
nodriepēt Nodrīvēt.
nobroņēt Nodrosēt.
reversaļi Nodrošinājuma raksti, pienākumu apliecinājuma dokumenti.
garantija Nodrošinājums (norisei, stāvoklim).
ķīla Nodrošinājums, garantija (norisei, stāvoklim).
broņa Nodrošinājums.
apgāde Nodrošināšana (ar nepieciešamo, vajadzīgo); apgādāšana.
kinofikācija Nodrošināšana ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu.
nodroš. Nodrošināšana.
hedžs Nodrošināšanās hedžs - biržas termiņdarījums ar reālu preci, kas nodrošina pirkšanas un pārdošanas darījuma partnerus pret iespējamo cenu celšanos un valūtas kursa svārstībām.
apgādāt Nodrošināt (ar nepieciešamo, vajadzīgo) pietiekošā daudzumā.
apbruņot Nodrošināt (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
skolot Nodrošināt (kādam) iespēju iegūt izglītību.
pasargāt Nodrošināt (ko pret kaitīgu, nevēlamu iedarbību).
kinoficēt Nodrošināt (ko) ar kinofilmu izrādēm nepieciešamo iekārtu.
inervēt Nodrošināt (orgānu un audu) saistījumu ar centrālo nervu sistēmu (par nervu šķiedrām).
uzturēt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo; nodrošināt ar dzīvei nepieciešamo un aprūpēt.
apgādāt Nodrošināt (parasti nestrādājošu cilvēku) ar dzīvei nepieciešamo.
apskaņot Nodrošināt (piem., telpu, sarīkojumu) ar skanējumu (parasti mūzikas ierakstiem).
piesegt Nodrošināt (sava karaspēka) darbības, novēršot, parasti daļēji, uz neilgu laiku, pretinieka uzbrukuma iespējas.
iešūdināt Nodrošināt ar drēbēm, apģērbt.
izdzīdzināt Nodrošināt ērtu un laimīgu dzīvi.
uzskolot Nodrošināt iespēju iegūt labu izglītību.
balzīt Nodrošināt ragavas ar balzieniem.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar ieročiem, aizsardzības līdzekļiem u. tml.
nobruņoties Nodrošināt sevi ar nepieciešamajiem līdzekļiem, rīkiem u. tml.
apsargāt Nodrošināt, aizsargāt (kādu objektu), nepieļaujot pēkšņu pretinieka uzbrukumu, arī izlūkošanu.
bruņoties Nodrošināties (ar ieročiem).
bruņoties Nodrošināties (ar zināšanām); būt apveltītam (ar spējām, īpašībām u. tml.).
iekrampēties Nodrošināties (kādā telpā), nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis); aizkrampēties.
apgābties Nodrošināties mantkārīgi un pārmērīgi; būt savtīgam, mantkārīgam.
aizkrampēties Nodrošināties, nostiprinot ar krampi (parasti aizvērtas durvis).
apdrošināties Nodrošināties.
iecietināt Nodrošināties.
situēts Nodrošināts (par materiālo stāvokli).
fudg. Nodrošināts aizņēmums (angļu funding loans).
drošs Nodrošināts.
aizdrukāt Nodrukāt līdz noteiktai vietai.
nūdrabēt Nodrupināt, noraust.
iedrupt Nodrupt un iekrist (kur iekšā).
noduzēt Nodrupt.
nodruvot Nodruvāt.
nodūcināt Noducināt (1).
nodūcināt Noducināt (2).
nodūmināt Nodūmot; nožāvēt.
nodunkšēt Nodunēt.
nodunkstēt Nodunēt.
nodudināt Nodungot (kādu melodiju).
apdurt Nodurt (daudzus vai visus).
nodūķerēt Nodurt ar žebērkli (zivis pavasarī nārsta laikā).
prišiķ Nodurt.
nosadurties Nodurties.
nopiktoties Nodusmoties (1).
nopiktoties Nodusmoties (2).
nošķetīties Nodusmoties, kļūt dusmīgam.
apduzt Noduzt, noplīst visapkārt.
nodvesties Nodvest (2).
nodzalkstīties Nodzalkstīt.
nodzalstīt Nodzeldināt.
nodzelkstīt Nodzeldināt.
dzeltens Nodzeltējis (par augiem, to dalām).
nokūlāt Nodzeltēt, novīst, nokalst.
nokūlāties Nodzeltēt, novīst, nokalst.
dzelst Nodzeltēt.
nodzeltāt Nodzeltēt.
nodzeltīt Nodzeltināt (1).
dzenolis Nodzenāts, apdarināts koks.
dzenols Nodzenāts, apdarināts koks.
nošķenēt Nodzenēt, nošķīt.
nodzanāt Nodzenēt.
nodzenīt Nodzenēt.
haniga Nodzēries alkoholiķis, klaidonis.
nopļēgurot Nodzert (3).
atlakt Nodzert (daļu).
atdzert Nodzert (kādu daļu).
attelzt Nodzert (kādu daļu).
pārdzert Nodzert (naudu, līdzekļus).
nopļēgurot Nodzert (visu laikposmu).
nosiksnāt Nodzert naudu.
notīpt Nodzert, izdzert.
notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
notrumpēt Nodzert, nostrēbt.
noplūznēt Nodzert, notriekt naudu.
noplūžņot Nodzert, notriekt naudu.
nokost Nodzert.
noplanckāt Nodzert.
nopļummēt Nodzert.
nošņorēt Nodzert.
notempt Nodzert.
notimbāt Nodzert.
notrempt Nodzert.
novitēt Nodzert.
nopļēguroties Nodzerties (2).
nožūpoties Nodzerties līdz bezsamaņai.
atsadzerties Nodzerties.
noummāties Nodzerties.
applītēt Nodzēst, sitot ar lapotiem zariem.
nokvitināt Nodzēst.
nošvībināt Nodzēst.
nodziedāties Nodziedāt (4).
aizdziedāt Nodziedāt (dziesmu līdz kādai vietai).
iedziedāt Nodziedāt (dziesmu) un ieskaņot (piemēram, magnetofona lentē, skaņuplatē).
nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
noziņģāt Nodziedāt.
noziņģēt Nodziedāt.
dzirteklis Nodzirdāms jauns lops.
dzirdoklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš vai jērs.
dzirdeklis Nodzirdāms vai nodzirdīts teļš.
nodzirdināt Nodzirdīt (1).
nodzirdināt Nodzirdīt (2).
džirulis Nodzirdīts jauns jērs.
dzirdulis Nodzirdīts jauns lops.
dzirulis Nodzirdīts jauns lops.
nodzirkstīt Nodzirkstēt (2).
nodžirgt Nodzirkstīt.
noslautēt Nodzīt (zirgus).
notriekt Nodzīt 1.
drellēt Nodzīt darbā kā drelli (vergu).
rūdīt Nodzīt zirgu.
nourķēt Nodzīt, nogrūst.
nodīdelēt Nodzīt, nogurdināt.
notrencināt Nodzīt, nogurdināt.
pārģērēt Nodzīt, nomocīt (zirgu).
izkaķēt Nodzīt, nomocīt, izmantot.
nodracīties Nodzīties, notrakoties.
nodrakāties Nodzīties, notrakoties.
rosinante Nodzīts zirgs, ādenieks, kleperis.
padzīvot Nodzīvot (1).
pārdzīvāt Nodzīvot (ilgāk par kādu); pārsniegt (parasto, normālo vecumu).
sadzīvāt Nodzīvot (kādu laiku).
sadzīvāt Nodzīvot (kopā ar kādu) noteiktu laiku.
sadzīvāt Nodzīvot (kur, kādā vietā) noteiktu (parasti ilgāku) laiku.
sasniegt Nodzīvot (līdz noteiktam vecumam).
pārlaist Nodzīvot (mūža posmu).
noiet Nodzīvot (mūžu, tā daļu).
novilkt Nodzīvot (mūžu), parasti ar grūtībām.
nostaigāt Nodzīvot (parasti mūžu, tā daļu).
nobebelēties Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (kādu laikposmu); noniekoties.
nonīkt Nodzīvot bezdarbībā, arī bez pietiekamas nodarbinātības (visu laikposmu).
pārdzīvot Nodzīvot ilgāk (salīdzinājumā ar kādu citu).
nočuknīt Nodzīvot netīrīgi, nevīžīgi.
novadīt Nodzīvot, aizvadīt (mūžu).
pārdzīvot Nodzīvot, izputināt, pazaudēt.
nomājot Nodzīvot, pavadīt laiku.
izaugt Nodzīvot, pavadīt mūža pirmo posmu (par bērniem, pusaudžiem); uzaugt.
izdzievāt Nodzīvot, pazaudēt.
pavadīt Nodzīvot, uzturēties, atrasties (kādu laiku, piemēram, kur, kādos apstākļos, situācijā).
nodzievāt Nodzīvot.
nodzīgot Nodzīvot.
nodzīvāt Nodzīvot.
novāgāt Nodzīvot.
nodžerkstēt Nodžergzdēt.
nodzinkstēt Nodžinkstēt (1).
nodzinkstēt Nodžinkstēt (2).
atpederēt Noecēt ar atsperecēšām.
notrapakāt Noecēt ar atsperecēšām.
nofederēt Noecēt ar atsperu ecēšām.
nopederēt Noecēt ar atsperu ecēšām.
ceļš Noejams vai nobraucams posms, attālums.
notust Noelst.
noelst Noelsties (1).
noelst Noelsties (2).
enkurēt Noenkurot, ar enkuriem nostiprināt.
enkurot Noenkurot, ar enkuriem nostiprināt.
ugunskuģis Noenkurots kuģis, kam ir bākas funkcijas.
notiesāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
notieškāt Noēst (1), parasti ar lielu apetīti.
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt.
nograuzt Noēst (ko cietu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
aizēst Noēst (nelielu daļu).
nograuzt Noēst (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
satēst Noēst (visu); apēst (lielu daudzumu).
nolocīt Noēst ar lielu apetīti.
apēst Noēst bez pārpalikuma (barību).
noklesēt Noēst, apēst.
nolempēt Noēst, apēst.
nošķibēt Noēst, apēst.
nošķorēt Noēst, apēst.
nosmecēt Noēst, apēst.
saknozīt Noēst, apēst.
sasmeltēt Noēst, apēst.
notauzēt Noēst, aprīt.
nokraukšināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni.
nokraukšķināt Noēst, košļājot ar kraukšķošu troksni.
atēst Noēst, nograuzt (daļu, gabalu).
nočurmelēt Noēst, nograuzt.
noskrotēt Noēst, nograuzt.
nokribināt Noēst, nokrimst (īsu zāli).
nokrubināt Noēst, nokrimst (īsu zāli).
nograuzt Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā) - par dzīvniekiem.
nokrimst Noēst, parasti īsu, retu zāli (kādā platībā).
noknābāt Noēst, parasti ko nelielu, arī sadalītu mazos gabalos (par cilvēkiem).
noķīpāt Noēst; izlietot (uzturam daudz vai visu).
nočumināt Noēst.
noencēt Noēst.
nokammāt Noēst.
noķemmēt Noēst.
norabāt Noēst.
nosnapāt Noēst.
nozolēt Noēst.
nozomēt Noēst.
nozotēt Noēst.
sakancēt Noēst.
sazolēt Noēst.
nostrīķēt Noēvelēt ar garēveli.
nojūgot Noēvelēt ar jūga ēveli.
nojūgāt Noēvelēt ar jūgēveli.
noskrubīt Noēvelēt, nogludināt ar rupjēveli.
nošļutēt Noēvelēt, nogludināt.
nošļūtēt Noēvelēt, nogludināt.
noabļavāt Noēvelēt.
iefilmēt Nofilmēt (ko) un iekļaut (kur).
savest kārtībā Noformēt atbilstoši kādām prasībām.
pārformēt Noformēt vēlreiz, no jauna (piemēram, līgumu).
saflammēties Noformēties, iekarst.
uzņemt Nofotografēt (ar fotoaparātu).
izfotografēt Nofotografēt (vairākās pozās).
noģīmēt Nofotografēt, portretēt.
nobildēt Nofotografēt.
nofočēt Nofotografēt.
noknipsēt Nofotografēt.
noņemt Nofotografēt.
noporterēt Nofotografēt.
noportrēt Nofotografēt.
nopotagrapēt Nofotografēt.
noģīmēties Nofotografēties, (atļaut) attēlot.
nobildēties Nofotografēties.
nojemties Nofotografēties.
noņemties Nofotografēties.
noporterēties Nofotografēties.
noportrēties Nofotografēties.
nosajemties Nofotografēties.
nosapotagrapēties Nofotografēties.
uzbildēties Nofotografēties.
uzfotografēties Nofotografēties.
čartēt Nofraktēt, nonomāt kuģi vai kuģa telpu kravas pārvadāšanai pa jūras ceļu.
3. Hērakla varoņdarbs Nogādāja mājās milzīgo meža kuili no Erimantas kalna.
aizsūtīt Nogādāt (ar sakaru iestāžu vai kādu personu starpniecību).
iznēsāt Nogādāt (daudzās vai visās vietās) - par dzīvniekiem.
uzgādāt Nogādāt (kaut kur augstāk).
ievest Nogādāt (transportlīdzekli kur iekšā), braucot (ar to); iebraukt.
iznēsāt Nogādāt (ziņas daudziem vai visiem), izplatīt (ziņas).
aiznest Nogādāt (ziņas), izplatīt (valodas).
dabūt zem jumta Nogādāt pajumtē.
aizskapēt Nogādāt prom, aizdabūt aiz kaut kā; aizgādāt.
iznēsāt Nogādāt visās organisma daļās (piemēram, barības vielas) - par asinīm.
aizkuidīt Nogādāt, aizgādāt projām.
aizlīferēt Nogādāt, aizgādāt, aizvest, nosūtīt.
dagādāt Nogādāt, aizgādāt.
aizstatīt Nogādāt, aizvest ar varu.
nošķūtēt Nogādāt, arī nosūtīt (parasti ar transportlīdzekli).
aizraustīt Nogādāt, vairākkārt raustot, raujot.
nolīferēt Nogādāt.
gaidības Nogaidīt to, kas tika sarunāts un kā trūkst.
pārgaidīt Nogaidīt, kamēr (kas) pāriet, izbeidzas.
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr paiet (viss laikposms, parasti nakts); aizvadīt (visu laikposmu).
pārlaist Nogaidīt, uzturēties (kur), kamēr pāriet (nelabvēlīgi laikapstākļi).
atsagaidīties Nogaidīties.
nosagaidīties Nogaidīties.
temporizācija Nogaidoša terapija.
ekspektatīvs Nogaidošs; ārstēšanas veids, kurā ārsts ļauj slimībai iet savu gaitu un iejaucas tikai draudošu simptomu gadījumā.
nodzenāt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
nodzīt Nogaiņāt (piemēram, odus, mušas).
nogajieši Nogaji.
Nogallen Nogales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nogales pagastā.
nogālīt Nogālēt.
1. Hērakla varoņdarbs Nogalināja Nemejas lauvu.
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
apklusināt Nogalināt (cilvēku).
apkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
izkaut Nogalināt (daudzus vai visus cilvēkus).
apslaktēt Nogalināt (visus vai daudzus).
nobumbot Nogalināt ar bumbu.
sasprādzināt Nogalināt daudzus (odus, mušas u. tml.).
aizbeigt Nogalināt galīgi.
uzbeigt Nogalināt ievainotu dzīvnieku.
izsist Nogalināt vai ievainot (daudzus vai visus).
slaktēties Nogalināt vienam otru.
nojiedināt Nogalināt, īpaši indējot.
nāvīt Nogalināt, iznīcināt.
apmērdēt Nogalināt, nomērdēt, ļaut nomirt.
kaut Nogalināt, slepkavot.
aprīdīt Nogalināt, uzrīdot (suni).
apzūmēt Nogalināt.
bendēt Nogalināt.
močīt Nogalināt.
mušķīt Nogalināt.
spiest nost Nogalināt.
noboinīt Nogalināt.
nobungāt Nogalināt.
nobungot Nogalināt.
nogalēt Nogalināt.
noģaubt Nogalināt.
noģiebt Nogalināt.
nomočīt Nogalināt.
nonažot Nogalināt.
noslaktēt Nogalināt.
piežņaugt Nogalināt.
špoknuķ Nogalināt.
slaktētājs Nogalinātājs, slepkavnieks.
daganīt Noganīt līdz kādam, laikam.
nogārgstēt Nogārgt.
noganerēt Nogarnēt.
izgaršot Nogaršojot ēdienu, dzērienu, pilnīgi sajust, atšķirt (garšu); lēni, ar baudu ēst, dzert (ko), nosakot garšu.
nomalkot Nogaršot dzērienu.
aizbaudīt Nogaršot, nobaudīt.
nosmeķēties Nogaršot; nedaudz apēst.
nobaudīt Nogaršot.
nogaržāt Nogaršot.
nogaržot Nogaršot.
nolūkot Nogaršot.
nomēģināt Nogaršot.
noprovēt Nogaršot.
nosmeķēt Nogaršot.
provēt Nogaršot.
nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai).
iztilināt Nogatavināt, izbalināt.
ietecināt Nogatavināt.
nogatavot Nogatavināt.
nokārsināt Nogatavināt.
nonācināt Nogatavināt.
ēstuve Nogatavojies, gatavs ēšanai.
ietecējies Nogatavojies.
laicība Nogatavojies.
nonācināts Nogatavojies.
nobrūnēt Nogatavojoties, arī pārstājot attīstīties, kļūt brūnam.
pašapsēšanās Nogatavojušos nezāļu augu (pāksteņu, pogaļu) spēja atvērties un izkaisīt sēklas laukā.
maturēt Nogatavot, nobriedināt.
nogaudāt Nogatavot.
briest Nogatavoties (par augļiem, sēklām u. tml.).
dasaieties Nogatavoties (par sēklām, augļiem u. tml.).
nospēt Nogatavoties, ierasties laikā.
nosagatavāties Nogatavoties, nobriest.
apbriest Nogatavoties.
daspēt Nogatavoties.
ienākties Nogatavoties.
izgatavoties Nogatavoties.
izsirpt Nogatavoties.
maturescēt Nogatavoties.
nogalēt Nogatavoties.
nogatavēt Nogatavoties.
nogatavēties Nogatavoties.
nogatavināties Nogatavoties.
nogatevīties Nogatavoties.
nonākt Nogatavoties.
notilāties Nogatavoties.
nonākties Nogatvoties, nobriest.
nogaudoties Nogaudot (3).
nogaudāties Nogaudoties.
nogaust Nogausties (1).
novāvuļot Nogausties.
nogavilēt Nogavilēties.
piegāza Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
piegāze Nogāze (kalnam, pauguram, ielejai, krastam).
gāžas Nogāze, krauja vieta.
brukums Nogāze, krauja.
gāza Nogāze, kritums.
iešļaukums Nogāze, nokalne, slīpums.
nokārtne Nogāze, nokalne.
pagore Nogāze, pakalne.
nogāznis Nogāze; nogāzis.
kalnugāze Nogāze.
nogāza Nogāze.
nogāzis Nogāze.
nogāzne Nogāze.
nokalns Nogāze.
noroza Nogāze.
zviltne Nogāze.
noskraidens Nogāzens, nokarens, stāvs.
dibins Nogāzes pamats.
gulznis Nogāzies (kritis) koks.
nogāzt no kājām Nogāzt (cilvēku).
noguldīt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz augšpēdus (parasti cīņas sportā).
nolikt uz lāpstiņām Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
nolikt uz lāpstiņām (arī uz pleciem) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
nolikt uz pleciem (arī uz lāpstiņām) Nogāzt (kādu) uz muguras, augšpēdus (parasti cīņas sportā).
nolikt gar zemi Nogāzt (kādu) zemē (parasti cīņas sportā).
nostiept Nogāzt (kādu), parasti guļus.
sagāzt Nogāzt (kokus) lielāka daudzumā (parasti nekārtīgā kopumā); nogāzt (koku lielāku daudzumu, parasti nekārtīgā kopumā).
slānīt Nogāzt gar zemi.
apgraudāt Nogāzt, nogrūst (parasti priekšmetu).
novančāt Nogāzt, nogrūst.
nogaņģēt Nogāzt, novandīt.
nokārnīt Nogāzt, novirzīt nost (piemēram, kārpoties, ārdoties, plosoties).
nogniezt Nogāzt.
novaļīt Nogāzt.
pavals Nogāztie, sakritušie koki mežā.
novelties Nogāzties (1).
nokrist Nogāzties (par priekšmetiem, augiem).
nokrist gar zemi Nogāzties (parasti par cilvēku).
nostiepties Nogāzties guļus ar izstieptu, iztaisnotu augumu.
nožauties Nogāzties, nokrist (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nolikties Nogāzties, nokrist (parasti par cilvēkiem).
nojāt Nogāzties, nokrist lejā.
noripot Nogāzties, novelties (no kurienes, kur, uz kā u. tml).
nosagāzties Nogāzties.
notriekties Nogāzties.
ekspozīcija Nogāžu orientācija attiecībā pret debess pusēm, horizonta plakni vai gaisa masām.
kolūvijs Nogāžu piekājes nogulumi, ko veido pa nogāzi nobrukuši, nobiruši vai noskaloti ieži dēdēšanas procesā.
Bogorodska Noginska - pilsēta Krievijas Maskavas apgabala austrumos, tās nosaukums līdz 1930. g.
noseivot Noglabāt (datordokumentu).
seivot Noglabāt (informāciju datorā).
arhivēt Noglabāt arhīvā.
atglabāt Noglabāt iepriekšējā vietā.
nodruvāties Noglabāt ražu.
apglabāt Noglabāt, paslēpt zem kā.
nokavāt Noglabāt, paslēpt.
paglabāt Noglabāt, paslēpt.
ieseivot Noglabāt, saglabāt (datora dokumentu).
ieseivoties Noglabāties (par datora dokumentu).
noglābināt Noglābt.
noglābināties Noglābties.
noglaust Noglāstīt.
nopicināt Noglaudīt (mālus mūrējot; maizi krāsnī laižot).
nobraucīt Noglaudīt (parasti savu bārdu, ūsas).
apglaudīt Noglaudīt (visapkārt, no visām pusēm).
izglāsīt Noglaust gludu, izlīdzināt.
nogļaubt Noglaust.
noglimēt Noglīmēt.
applītēt Nogludināt (mūri), apmetot ar māliem.
noprasavāt Nogludināt ar gludekli.
apšķipelēt Nogludināt šķūrējot.
aptvarstīt Nogludināt visapkārt, applūkājot visu, kas nokarājas.
piefrizēt Nogludināt, mīkstināt (kādu tekstu).
noglidināt Nogludināt, nolīdzināt.
nogližināt Nogludināt, nolīdzināt.
nosklidināt Nogludināt, padarīt slidenu.
noplekšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
noplokšināt Nogludināt, viegli sitot ar plaukstām.
noglitināt Nogludināt.
nopletēt Nogludināt.
pieglāsīt Nogludināt.
piešļaucīt Nogludināt.
nosagludināties Nogludināties.
nokraupt Noglumēt.
notīkot Noglūnēt, noskatīties.
nosakļaustīties Nogorīties.
nograbēties Nograbēt.
nokrabēt Nograbēt.
noskrabēt Nograbēt.
novarkšēt Nograbēt.
nogramstīt Nogrābstīt (1).
nogramstīt Nogrābstīt (5).
nokasīt Nogrābt (3).
nokasīt Nogrābt (ar grābekli vietu).
nokasīt Nogrābt (ar grābekli) nost (no kurienes, kur u. tml.).
nokast Nogrābt (piemēram, salmus, sienu).
apgrābt Nogrābt (visapkārt, no vairākām pusēm).
nodrebt Nogrābt.
nogreibt Nogrābt.
noķeipt Nogrābt.
nograbstīt Nogramstīt.
nograbstīties Nogramstīties.
nograust Nograndēt (par pērkonu).
norūcināt Nograndēt (par pērkonu).
nodirkstēt Nograndēt.
uzgrantēt Nograntēt.
notaukšēt Nograuzdēt, nošmorēt.
notaukšķēt Nograuzdēt, nošmorēt.
nograuzdināt Nograuzdēt.
nokrimstīt Nograuzt, apgrauzt (vairākus priekšmetus).
nogruzdināt Nograuzt, noēst.
nokramstīt Nograuzt, nokost.
norubināt Nograuzt, noskrubināt.
atgrauzt Nograuzt.
nogrubināt Nograuzt.
noskrubt Nograuzt.
noskulbīt Nograuzt.
nožubināt Nograuzt.
nogrāvāt Nogrāvot.
nogrāvēt Nogrāvot.
nogrāvjot Nogrāvot.
nodrebt Nogrebot gludināt.
sagrēkoties Nogrēkoties (1); sagrēkot (1).
sagrēkot Nogrēkoties (1); sagrēkoties (1).
sagrēkoties Nogrēkoties (2); sagrēkot (2).
sagrēkot Nogrēkoties (2); sagrēkoties (2).
nodarīties Nogrēkoties.
nosagrēkāties Nogrēkoties.
uzgremdināt Nogremdēt virs kaut kā.
apgremdēt Nogremdēt, iegremdēt.
saslīcināt Nogremdēt, iemērkt (lielāku daudzumu).
nogrimdēt Nogremdēt.
nogrimdināt Nogremdēt.
noslīcināt Nogremdēt.
nogrimties Nogremdēties.
nogrebt Nogremzdot.
veidule Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma; veidotāja (2).
veidotājs Nogrieznis, kam pārvietojoties veidojas (kā) virsma; veidule (1).
slēdzējnogrieznis Nogrieznis, kas savieno (kā) galus, galējos punktus.
mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu.
atgrieznis Nogrieznis.
nošņāpt Nogriezt (2) (1).
atsmalīt Nogriezt (ar asu nazi, spēcīgu atvēzienu).
nosmalīt Nogriezt (ar asu nazi).
nosmelt Nogriezt (ar asu nazi).
nočuinīt Nogriezt (ar neasu nazi).
apgriezt Nogriezt (daudz vai visu).
apgriezt Nogriezt (kam visapkārt).
norempt Nogriezt (maizi).
nocirpt Nogriezt (matus, bārdu, ūsas).
nošķērēt Nogriezt (parasti ar šķērēm).
nocirpt Nogriezt (piemēram, zaru galus, galotnes, zāli), lai nolīdzinot, saīsinot izveidotu vēlamo formu.
nošnāpt Nogriezt 2(1).
nošnibīt Nogriezt 2(1).
atžuknīt Nogriezt ar neasu nazi.
atžurknīt Nogriezt ar neasu nazi.
atžurnīt Nogriezt ar neasu nazi.
nobuilīt Nogriezt ar neasu nazi.
noģilināt Nogriezt ar neasu nazi.
nomuļīt Nogriezt ar neasu nazi.
noņurlīt Nogriezt ar neasu nazi.
norūnīt Nogriezt ar neasu nazi.
nožulināt Nogriezt ar neasu nazi.
nožulīt Nogriezt ar neasu nazi.
nožurnīt Nogriezt ar neasu nazi.
izcirpt Nogriezt matus, bārdu, ūsas (kādā ķermeņa daļā).
nosacirpties Nogriezt sev, parasti matus; likt kādam sev nogriezt matus.
nošķibīt Nogriezt, arī nolauzt (parasti auga daļas).
izdzenāt Nogriezt, nokapāt zarus.
izdzenēt Nogriezt, nokapāt zarus.
izdzenīt Nogriezt, nokapāt zarus.
noskulbīt Nogriezt, nopļaut, nocirpt.
dagriezt Nogriezt, nospiest pilnīgi sausu (veļu).
noštērēt Nogriezt; nocirpt; nošķērēt.
aizšļaupt Nogriezt.
atšmelt Nogriezt.
nonažot Nogriezt.
noriezt Nogriezt.
noškubīt Nogriezt.
nošļaupt Nogriezt.
nosnāt Nogriezt.
nošņiekt Nogriezt.
nošņikāt Nogriezt.
nosniķerēt Nogriezt.
nošņorēt Nogriezt.
nosukt Nogriezt.
knicis Nogriezta maizes doniņa.
knubucis Nogriezta maizes kukuļa doniņa.
raupi Nogriezti linu stiebri.
nogriezt Nogriezties 1(1).
pārsamīties Nogriezties pa sānceļu un nesatikt pretimnācēju, pretimbraucēju.
pamīties Nogriezties, griezt ceļu.
izlumstīties Nogriezties, izvairīties.
nosagriezties Nogriezties.
malene Nogriezts gabals no govs ādas.
griezenis Nogriezts gabals, šķēle.
kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals.
knibelis Nogriezts maizes klaipa gals.
klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai.
stukāji Nogrieztu zaru paliekas, kas palikušas uz koka stumbra.
snodara Nogriežamā drēbes mala (lupatiņa).
kupons Nogriežams talons (parasti vērtspapīriem).
nosašķeterēties Nogrīļoties (īsu brīdi).
noslīkt Nogrimt (1).
aizsapņoties Nogrimt sapņos, fantāzijā; fantazējot aizmirsties.
nosatamities Nogrimt staignā vietā.
nūmūrdēt Nogrimt ūdenī, noslīkt.
apgrimt Nogrimt, iegrimt.
noburbuļot Nogrimt, veidojot ūdens burbuļus.
aizgrimt Nogrimt.
nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot.
nogrudzināties Nogrudzināt (3).
nogruģināties Nogrudzināties.
nogrunderēt Nogruntēt (2).
nošķira Nogrupējums, grupa (sabiedrībā).
nograut Nogrūst (parasti ar troksni).
nopukņīt Nogrūst lejā (lieliem klēpjiem).
atbuknīt Nogrūst malā, aizgrūst.
nogrūšļāt Nogrūst, atstumt, noraidīt.
aizgrandīt Nogrūst, nobāzt.
noīļāt Nogrūst, nospārdīt.
nourdīt Nogrūst.
pagraudāt Nogrūst.
gāzne Nogrūstoša zemes daļa.
detrūzija Nogrūšana, izstumšana; vemšana, caureja.
akmeņkritums Nogruvums.
nogruve Nogruvums.
nogudrēt Nogudrot.
nogūdrēt Nogudrot.
sedimenti Nogulas, nogulumi.
drifts Nogulas, saneši.
noguldītājs Noguldījuma īpašnieks - jebkura rīcībspējīga fiziska vai juridiska persona, kurai ir noguldījums kredītiestādē.
mērķnoguldījums Noguldījums bankā vai citā kredītiestādē konkrētam mērķim.
termiņnoguldījums Noguldījums, kam ir noteikts termiņš; terminēts noguldījums.
nogulināt Noguldināt.
noguldināt Noguldīt (1).
ieguldīt Noguldīt (naudu krājkasē, bankā).
sadusināt Noguldīt (piemēram, ganāmpulku).
plādīt Noguldīt (zāli vai labību) veldrē.
noguldītāja Noguldītājs.
nogulgot Noguldzēt (1).
nogulgt Noguldzēt (1).
nogulgot Noguldzēt (2).
nogulgt Noguldzēt (2).
noguļņāt Nogulēt (6).
aizsust Nogulēt dīkā līdz vakaram.
aizgulēties Nogulēt ilgāk, nekā nodomāts vai parasts; laikā nepamostoties, nepieceļoties, nokavēt, nepaspēt.
dagulēt Nogulēt līdz kādam laikam.
nošņākt Nogulēt miegā, arī nosnaust (visu laikposmu).
nokrākt Nogulēt miegā.
nopampt Nogulēt miegā.
pārgulēt Nogulēt, guļot nokavēt.
noraut Nogulēt, parasti cieši (visu laikposmu).
nočučāt Nogulēt.
nočučēt Nogulēt.
nošņākt Nogulēt.
nošņākties Nogulēties (1), arī nosnausties.
nokrākties Nogulēties (1), nosnausties.
nomigot Nogulēties.
akmens Nogulsnējumi uz dažādiem priekšmetiem.
duļķes Nogulsnes, arī nogulsnējuši netīrumi.
koagulāts Nogulsnes, kas veidojas koagulācijas rezultātā.
aplikums Nogulsnes, plēve, atdalījumi (kas pārklāj, piemēram, gļotādu).
sediments Nogulsnes, saneši.
nogulas Nogulsnes.
nosēdas Nogulsnes.
nosēdumi Nogulsnes.
precipitāts Nogulsnes.
iesērēt Nogulsnēties (kur iekšā) - par smiltīm, dūņām, dubļiem u. tml.
iegulsnēties Nogulsnēties (kur iekšā).
nosastāties Nogulsnēties kārtās, slāņos (par šķidrumu, masas sastāvdaļām).
nosēsties Nogulsnēties šķidruma apakšējā daļā.
atmist Nogulsnēties.
noguldīties Nogulsnēties.
nosēst Nogulsnēties.
precipitācija Nogulšņu izkrišana, kas notiek, ja šķīstošais antigens reaģē ar specifisku antivielu un izveido antigēna un antivielas kompleksu.
biosedimentācija Nogulšņu veidošanās ūdenstilpēs.
saklapēt Nogult pie zemes, sablīvēties.
nogult Nogulties (1).
nogult Nogulties (2).
aizgulties Nogulties (aiz kā, kam priekšā).
nolikties Nogulties (kur, uz kā u. tml.), parasti, lai gulētu.
palikties Nogulties (kur, zem kā).
aizagulties Nogulties aiz kā.
nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni.
piegult Nogulties blakus (pie kā, kam klāt).
dasagulties Nogulties pie kā.
dagult Nogulties pie kāda, blakus kādam.
piegult Nogulties un pieplakt (pie kā, kam klāt).
apgulties Nogulties zem kā.
nogulstīties Nogulties.
nosagulties Nogulties.
nosalikties Nogulties.
koraļļi Nogulu slānis, kas radies no šo dzīvnieku skeleta kaļķu masas.
nogula Nogulu slānis.
nogulda Nogulu slānis.
noguls Nogulu slānis.
dolomitizācija Nogulu vai iežu (gk. kaļķakmens) sākotnējo sastāvdaļu sekundāra aizstāšanās ar dolomītu.
kaļķakmens Noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts.
cehšteins Noguluma ieži, kas sastāv, piemēram, no konglomerātiem, kaļķakmeņiem, dolomītiem, vārāmās sāls.
biozona Nogulumi, kas atbilst atsevišķas sugas, ģints vai cita augu vai dzīvnieku taksona pilnam eksistences laikam - biohronam.
devons Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
kembrijs Nogulumi, kas radušies šajā periodā.
elūvijs Nogulumi, ko veido nepārvietoti iežu dēdēšanas produkti (augsne, dēdējumgarozas).
nosēdumi Nogulumi.
domerīts Nogulumiezis, kas sastāv no dolomīta un māla; dolomītmerģelis.
silvinīts Nogulumiezis, kas sastāv no halīta un silvīna kristālisko graudu maisījuma vai slāņu mijas.
oļiezis Nogulumiezis, ko veido galvenokārt oļi.
merģelis Nogulumiezis, kura sastāvā ir karbonāti.
sediments Nogulumiezis.
evaporīti Nogulumieži (dabiskie sāļi), kas izgulsnējas karstā, sausā klimatā no sālsezeros, lagūnās, līčos iztvaikojoša ūdens.
sedimentieži Nogulumieži.
slānis Nogulumiežu masa ar samērā vienmērīgu biezumu, parasti horizontālu novietojumu zemes garozā un plašu horizontālu izplatību.
litoģenēze Nogulumiežu veidošanās un izmaiņu procesu kopums.
nogultne Nogulums, kas (dibenā) nogulsnējies.
dolomīts Nogulumu iezis, kas sastāv galvenokārt no šāda minerāla.
vadhorizonts Nogulumu kopa (slānis vai slāņkopa), kas labi izsekojama reģiona robežās.
glaciokarsts Nogulumu sākotnējā saguluma traucējumi un noslēgtu katliežveida ieplaku veidošanās, izkūstot aprimuša ledāja ledus blāķiem.
varvēts Nogulumu slānis, kas sadalīts māla un smilšu slāņu pāros, kuros pārmaiņus ir gaišs un tumšs slānis kopā veidojot gadskārtu (par nogulumiem, kas ziemās veidojas tumši un vasarās gaiši).
fācija Nogulumu uzkrāšanās vide, kas atspoguļojas iežu īpatnībās; iežu petrogrāfisko un paleontoloģisko pazīmju kopums, kas raksturo nogulumu veidošanos noteiktos vides apstākļos.
nosašvārbāties Noguļoties (īsu brīdi).
nokausēt Nogurdināt (1).
novilkt Nogurdināt (parasti rokas, plecus) - par ko smagu, kuru tur rokās, uz pleciem.
nokausēties Nogurdināt sevi.
nojukurēt Nogurdināt zirgu daudz jājot vai braucot.
apžņurdzīt Nogurdināt, bieži žņurdzot (burzot, gumzot).
sagaust Nogurdināt, lēnam kļūt.
noķiņķelēt Nogurdināt, nokausēt.
noķiņķēt Nogurdināt, nokausēt.
izmērdelēt Nogurdināt, nomērdēt.
sagurdēt Nogurdināt, padarīt pavisam sagurušu.
gurzāt Nogurdināt.
kausināt Nogurdināt.
kusināt Nogurdināt.
nogurdēt Nogurdināt.
nogurināt Nogurdināt.
nogurkšēt Nogurdināt.
nogurkšķēt Nogurdināt.
notvicināt Nogurdināt.
novājāt Nogurdināt.
piegurdināt Nogurdināt.
piekausēt Nogurdināt.
piekusināt Nogurdināt.
klapatains Nogurdinošs, tāds, kas rada klapatas.
atgurt Noguris atkrist, atspiesties.
elša Noguris cilvēks.
mīksts Noguris, bezspēcīgs.
ulens Noguris, miegains (piemēram, slimības dēļ).
smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām).
gurdelis Noguris, nespēcīgs, slimīgs cilvēks; vārgulis.
noņūris Noguris, noskumis, galvu nolaidis.
kukse Noguris, novārdzis cilvēks.
cepans Noguris, pasīvs, gļēvs.
guibs Noguris, piekusis.
gurls Noguris, piekusis.
saguris Noguris, slims.
blīnis Noguris, vājš cilvēks, kurš nespēj pakustēties.
guronis Noguris, vārgs cilvēks.
duduris Noguris, vārgs un vecumā stīvs kļuvis radījums.
guršens Noguris.
kūsls Noguris.
notūlis Noguris.
pieguris Noguris.
nogurgzdēt Nogurkstēt.
nolūzt Nogurstot neizturēt līdz galam, pārtraukt ko darīt.
nokust Nogurt (1).
piegurt Nogurt (parasti mazliet) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
nobraukāties Nogurt braukājot šurp un turp, arī nonākt līdz spēku izsīkumam.
mult Nogurt un mulst.
izgurt Nogurt, kļūt apātiskam, gurdenam.
aizgurt Nogurt, kļūt nogurušam.
apkurst Nogurt, mitēties.
apsāpēt Nogurt, mitēties.
aplēpēt Nogurt, pagurt.
aplēpt Nogurt, pagurt.
apkust Nogurt, piekust.
nopikāties Nogurt, piekust.
nopikoties Nogurt, piekust.
atgurt Nogurt.
novājāties Nogurt.
noziedēt Nogurt.
pastibt Nogurt.
sakust Nogurt.
illiņi Nogurums, apgurums.
makroglobulinēmija Nogurums, bālums, viegla dispnoja; ģeneralizēti palielināti (ne vienmēr), nesāpīgi limfmezgli; perifēriskās asinsrites traucējumi; hemorāģiskā diatēze (visbiežāk asinsizplūdumi tīklenē ar redzes pasliktināšanos, iekšējā ausī, centrālajā nervu sistēmā, augšējos elpceļos, kuņģa un zarnu traktā, makstī).
mizopsīhija Nogurums, dzīves apnikums.
aizkušņi Nogurums, gurdenums.
gurlums Nogurums, gurdenums.
izgura Nogurums, pagurums.
gurdas Nogurums.
noguras Nogurums.
nogurs Nogurums.
piekušana Nogurums.
klumpēt Nogurušam iet uz priekšu (par zirgu).
atvilkt Noģērbt (parasti virsdrēbes); novilkt.
atvilkties Noģērbt virsdrēbes.
notērpt Noģērbt.
nopalināties Noģērbties, izģērbties.
iztērpties Noģērbties.
nomesties Noģērbties.
nosamaukties Noģērbties.
nosavilkties Noģērbties.
apčupt Noģībt no ogļu tvana.
apģeibt Noģībt.
apģībt Noģībt.
noslābēt Noģībt.
noblenkt Noģist, manīt, paredzēt; noblankst.
noblankst Noģist, manīt, paredzēt.
noblenkst Noģist, manīt, paredzēt.
atprast Noģist, nojaust, aptvert, apjēgt.
noīdēties Noīdēt (1).
noīgt Noīdēt.
novirzīšanās Noiešana nost; noiešana sāņus.
nospolēt Noiet (5), lielāku ceļa gabalu.
noļekāt Noiet (kādu attālumu).
nopekot Noiet (kājām), nostaigāt.
noširot Noiet (lielu ceļa gabalu).
noendelēt Noiet (nobraukt) ceļa gabalu.
nokāpt Noiet gar (ko), garām (kam).
piespolēt Noiet lielu ceļa gabalu kājām.
nomaršēt Noiet marša solī.
atridēties Noiet no ceļa, atbrīvot vietu.
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokājot Noiet, arī nostaigāt (visu laikposmu).
nomērīt Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nomērot Noiet, nobraukt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nodipināt Noiet, nonākt, arī noskriet sīkiem solīšiem, radot padobju soļu troksni.
nolaisties Noiet, nonākt, nokāpt, parasti pa ko stāvu lejā (no kurienes, kur u. tml.).
novicot Noiet, noskriet, parasti ātri.
nokātot Noiet, nosoļot (visu attālumu, ceļa gabalu).
nokātot Noiet, nosoļot (visu laikposmu).
nopēdot Noiet, nostaigāt (visu attālumu, ceļa gabalu).
nosloksnāt Noiet, nostaigāt.
nosloksnēt Noiet, nostaigāt.
nostaiģinēt Noiet, nostaigāt.
nocapāt Noiet.
nolopt Noiet.
noslodzīt Noiet.
notērpāt Noiet.
notuškāt Noiet.
mērījums Noietais, nobrauktais attālums; attiecīgais gājums, braukums.
pagarēties Noilgoties, alkt.
pakalēties Noilgoties, alkt.
nokalēties Noilgoties, sailgoties.
pasagarēties Noilgoties; alkt; pagarēties.
nosailgāties Noilgoties.
noildzīgs Noilgumam pakļauts.
preskripcija Noilgums.
iztrucēt Noindēt (daudzus, visus, parasti dzīvniekus).
noģiftēt Noindēt.
notrucēt Noindēt.
nozāļāt Noindēt.
nozālēt Noindēt.
nozālināt Noindēt.
nozāļot Noindēt.
nosatvanīties Noindēties, saindēties ar tvanu.
noģiftēties Noindēties.
nosaindēties Noindēties.
nosatrucēties Noindēties.
nosazāļāties Noindēties.
nozāļoties Noindēties.
ieīrēties Noīrēt dzīvesvietu; kļūt par (dzīvokļa, mājas) īrnieku.
nolīgt Noīrēt uz laiku (dzīvojamo platību).
nomītēt Noīrēt.
noņemt Noīrēt.
noskriet Noirt (par adījuma valdziņiem).
pašprukt Noirt (par adījuma valdziņiem).
norist Noirt (par valdziņu).
aizirt Noirt, atirt (līdz kādai vietai).
noviesties Noirt, noplīst.
nojādīt Nojādināt.
nojakarēties Nojakoties.
nogāzt Nojaukt (piemēram, celtni), parasti sagāžot, sagraujot.
atjaukt Nojaukt kaut kā daļu.
nogleijāt Nojaukt, dzēst (pēdas).
novākt Nojaukt, izjaukt un noņemt, novirzīt nost.
jutene Nojausma, paredzēšana, priekšnojauta.
šķita Nojausma, šķitums.
poņa Nojausma.
šķisme Nojausma.
pablenkt Nojaust (neskaidri).
glenst Nojaust, just.
glemst Nojaust, noģist, redzēt.
sadzirdēt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
saklausīt Nojaust, noprast (piemēram, daiļdarbā).
samanīt Nojaust, noprast; arī saprast, apzināties.
uzģist Nojaust, noprast; arī saprast.
dzirdēt Nojaust, noprast.
noģirst Nojaust, noprast.
noģist Nojaust, noprast.
nomanīt Nojaust, noprast.
saredzēt Nojaust, noprast.
omāt Nojaust, ņemt vērā.
nolēzēt Nojaust, paredzēt; novērtēt.
skārst Nojaust, saprast.
nojust Nojaust; sajust.
ģiest Nojaust.
matīt Nojaust.
noskārst Nojaust.
notīkt Nojaust.
noviedēt Nojaust.
viedamība Nojaušamība.
atjausma Nojauta, apjausma.
minštelis Nojauta, atminējums.
čutene Nojauta, intuīcija.
kriptestēzija Nojauta, intuīcija.
ņuhs Nojauta, intuīcija.
intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
jusma Nojauta, jausma.
noģidums Nojauta, nojausma.
noģieda Nojauta, nojausma.
parega Nojauta, paredze.
viesma Nojauta, priekšsajūta.
saredze Nojauta, priekšstats.
jusme Nojauta; jusma.
ģieda Nojauta.
ģiedums Nojauta.
ģiegums Nojauta.
ģisme Nojauta.
jausma Nojauta.
joma Nojauta.
juška Nojauta.
noģidis Nojauta.
nojauda Nojauta.
nojausma Nojauta.
nojūta Nojauta.
osma Nojauta.
priekšziņa Nojauta.
sajūta Nojauta.
sajutums Nojauta.
tosma Nojauta.
flair Nojautas spējas, okšķera dāvanas, atjautība.
žaugas Nojautas.
žaugzmas Nojautas.
novaicāt Nojautāt.
propozīcija Nojēgums, kas pēc formas atgādina spriedumu, taču ir tikai sprieduma sastāvdaļa, tāpēc patstāvīgi neko neapgalvo un nav ne patiess, ne nepatiess.
nopraša Nojēgums, nojauta, sajēga.
noprata Nojēgums, nojauta, sajēga.
sajēgums Nojēgums.
nojimt Nojemt.
Nojnieku ezers Nojniekezers, ezers Ārlavas pagastā.
nojozties Nojozt sev (ko apjoztu).
atjūgt Nojūgt, izjūgt.
piejume Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve.
piejumis Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve.
piejums Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve.
piems Nojume (pie celtnes sienas); arī piebūve.
nopriekša Nojume ēkas priekšā.
ķutūzis Nojume liellopiem.
juma Nojume malkas vai kokmateriālu glabāšanai.
staduls Nojume pie kroga zirgu un pajūgu novietošanai.
pakūts Nojume pie kūts.
paļenka Nojume pie rijas ratiem un ragavām.
vazaune Nojume ratiem un ratiem un ragavām.
pašele Nojume vai neliela piebūve pie rijas, klēts vai šķūņa, kur novietoja darba rīkus un glabāja pelavas; palievenis pie rijas.
piepriekša Nojume vai slietenis pie piedarba durvīm.
bīslāgs Nojume virs kāpnēm.
panojums Nojume virs piedarba vai citas saimniecības ēkas durvīm.
palievene Nojume zem jumta pārkares pie ēkas ieejas.
noliktenis Nojume, iežogojums, kur ko noliek.
piesars Nojume, lievenis abās pusēs rijai, kur saved labību.
pajome Nojume, piebūve.
pašķore Nojume; arī pažobele.
budka Nojume; kiosks.
nojumis Nojume.
nojums Nojume.
nojumte Nojume.
nolaida Nojume.
paļenka Nojume.
palievenis Nojume.
šķūre Nojume.
adosēt Nojumi celt.
nojumīt Nojumt.
nošķārdīt Nokaisīt ar šķembām.
nostrumpalots Nokaisīts ar īsiem žagariņiem.
sakaist Nokaist (2), parasti pilnīgi, viscaur.
nodedzināt Nokaitēt, nokarsēt.
sakaitēt Nokaitēt, parasti pilnīgi, viscaur.
nokaisēt Nokaitēt.
nokaitināt Nokaitēt.
nosvailot Nokaitēt.
lava Nokaitēta, šķidra vai stiegra masa, kas tiek izspiesta zemes virspusē vulkāna izvirduma laikā, šāda masa, kas pēc atdzišanas ir sastingusi zemes virspusē.
izvirdums Nokaitētu cietu, šķidru vai gāzveida vulkānisko produktu izplūdums planētas virspusē.
uzērcēt Nokaitināt, sadusmot, izzobot.
nobesīt Nokaitināt; sadusmot.
noērsināt Nokaitināt.
nokaitīt Nokaitināt.
piebesīt Nokaitināt.
sarēķināties Nokaitot maksājumus, saistības; norēķināties.
aizkakāt Nokakāt (garām kam).
noslidums Nokalne, nogāze.
pagāza Nokalne, slīpums, nogāze.
pagāze Nokalne, slīpums, nogāze.
pagāzne Nokalne, slīpums, nogāze.
nokalnis Nokalne.
pagāzine Nokalne.
atdienēt Nokalpot (karadienestā paredzēto, noteikto laiku).
noiet Nokalpot (noteiktas dienas).
nogodāt Nokalpot klaušas.
izbružāt Nokalpot.
izklausīt Nokalpot.
nokalpāt Nokalpot.
apkalst Nokalst (par daudziem vai visiem).
sakurnēt Nokalst, novājēt.
atžūt Nokalst.
nokaltēt Nokalst.
nokaldināt Nokalt (1).
brūns Nokaltis (par augiem, to daļām).
kaltonis Nokaltis koks.
sausinis Nokaltis koks.
sautenis Nokaltis koks.
stebs Nokaltis koks.
sausnis Nokaltis mežaudzes koks; sausenis (1).
sausenis Nokaltis mežaudzes koks.
sausokne Nokaltis mežs; nokaltis koks.
sauseklis Nokaltis mežs.
stāvlobis Nokaltis, vēl nenocirsts koks.
sauseglīte Nokaltusi egle.
sausāns Nokaltuša koka gabals.
stembs Nokaltuša un nolūzuša koka celms.
brukšņi Nokaltušas saknes, zari, lapas, krūmu atkrišņi.
saušņi Nokaltušie mežaudzes koki; sauseņi.
katabāze Nokāpšana apakšzemē, kā plaši izveidots motīvs sastopams gandrīz visās tautās; tās pamatā animistiskais uzskats par dvēseles likteni pēc nāves.
nolipt Nokāpt.
pārkrist Nokarājoties novietoties pāri (kam), pār (ko) - piemēram, par matiem.
pakuļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
pakūļāties Nokarājoties pasvārstīties, pašūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kuļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
kūļāties Nokarājoties plandīties (parasti par apģērbu, audumu).
kuļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
kūļāties Nokarājoties svārstīties, šūpoties (parasti, pret ko atsitoties) - par priekšmetiem.
krist Nokarājoties veidot (vertikālas krokas) - par audumu, apģērbu; būt tādam, kas veido vertikālas krokas.
lanckarēt Nokarāties (par apģērba skrandām).
krist Nokarāties (uz kā, kam pāri, kādā veidā), atrasties vertikāli vai slīpi.
ļust Nokarāties, brīvi karāties.
ļūpēt Nokarāties, būt vaļīgam.
paļāties Nokarāties, slikti piegult (par apģērbu).
dēzties Nokarāties.
izakarinēties Nokarāties.
izakārties Nokarāties.
krandžalāties Nokarāties.
noļampt Nokarāties.
nosakārties Nokarāties.
salupt Nokarāties.
nokacināt Nokarcināt.
nokarcenēt Nokarcināt.
nokāre Nokare.
ļogaiņi Nokarenais sunītis ("Bidens cernuus").
lēvari Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
lēveri Nokareni gaļas gabali; gaļas atgriezumi.
kārteniski Nokareni.
kārtniski Nokareni.
noļucis Nokarens (parasti par dzīvnieku ausīm).
šļaumens Nokarens, vaļīgs.
ļepains Nokarens.
nokaru Nokarens.
nolaidens Nokarens.
nolīkāns Nokarens.
noslīdzis Nokarens.
paslavas Nokāries bikšu dibens.
noļubis Nokāries uz leju.
noļurbis Nokāries uz leju.
noļuris Nokāries uz leju.
nostreģelēts Nokarināts ar lāstekām.
satvīcināt Nokarsēt, sasārtināt.
nosveilēt Nokarsēt.
nokākarāties Nokārstīties ar lupatām.
nosnīpt Nokārt degunu.
nodūdēt Nokārt galvu, vārgt.
nokrēnēt Nokārt galvu.
noļukāt Nokārt.
nokarties Nokārties (1).
noļupt Nokārties uz leju.
noķircinēt Nokārties, pakārties.
sadirst Nokārtojoties radīt mēslu kaudzi.
nolikt Nokārtot (eksāmenu, pārbaudījumu).
atrisināt Nokārtot (sarežģītu jautājumu), veikt (sarežģītu uzdevumu).
šerīt Nokārtot (steidzamas) vajadzības.
hezaķ Nokārtot dabiskās vajadzības.
izdarīties Nokārtot dabiskās vajadzības.
iztupēties Nokārtot dabiskās vajadzības.
pohezaķ Nokārtot dabiskās vajadzības.
izprāvīties Nokārtot kādu steidzamu vajadzību.
norēķināties Nokārtot maksājumus, saistības (piemēram, par kā atlīdzināšanu, nodošanu).
izaskaitīties Nokārtot parādu.
noformēt Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām (darījumu, dokumentu u. tml.).
noformēties Nokārtot saskaņā ar noteikumiem, prasībām savus darījumus, dokumentus u. tml.
izalīdzināties Nokārtot savu parādu.
nomaksāties Nokārtot savus maksājumus.
apkārnīt Nokārtot, sakārtot.
nofiksēt Nokārtot; pabeigt.
nofīrēt Nokārtot.
sadarīties Nokārtoties (par bērnu uz podiņa).
projektūra Nokārums, pārsvīrums.
drupsteles Nokasas (no dārza augiem).
nokašas Nokasas.
noskutas Nokasas.
abrāzija Nokasīšana; gļotādas izkasīšana.
nokašāt Nokasīt (1).
nokašņāt Nokasīt (1).
apskrabinēt Nokasīt visapkārt.
atkrecēt Nokasīt, kasot nolobīt, noplēst.
atgrabināt Nokasīt, noberzt.
noskuit Nokasīt, nocirpt.
nogremzdot Nokasīt, nograuzt koku gremzdus.
noskribīt Nokasīt, nograuzt.
nodreizināt Nokasīt, nomizot.
apskusties Nokasīt, norīvēt.
izšāberēt Nokasīt, notīrīt.
skablīt Nokasīt; skalbīt.
atskramstīt Nokasīt.
nodroztelēt Nokasīt.
nogramžāt Nokasīt.
nograndīt Nokasīt.
nokramšāt Nokasīt.
nokrecēt Nokasīt.
skalbīt Nokasīt.
nokārst Nokāst.
nokašāt Nokašņāt (1).
nomeņģēt Nokašņāt, nokārpīt, nomīdīt.
noencēt Nokašņāt.
notielēt Nokaulēt, nostrīdēt.
noderināt Nokaulēt, novērtēt.
atkaulēt Nokaulēt.
nočinkāt Nokaulēt.
nočipstināt Nokaulēt.
nodiņģēt Nokaulēt.
nokāpināt Nokaulēt.
nopeicējis Nokaunējies, drūms.
piekaunēties Nokaunēties (parasti mazliet).
aizbliesties Nokaunēties un aiziet, aizvilkties.
aizkaunēties Nokaunēties.
nosakaunēties Nokaunēties.
pasakaunēties Nokaunēties.
apkaunēt Nokaunināt.
nokaunēt Nokaunināt.
noškaidīt Nokausēt (sniegu); panākt, būt par cēloni, ka (uz ceļa) nokūst sniegs.
piestādīt Nokausēt, nogurdināt (zirgu) tā, ka tas nespēj paiet.
aizkausēt Nokausēt.
nokniebt Nokaut (1).
apkaut Nokaut (daudzus vai visus dzīvniekus).
pakaut Nokaut (dažus dzīvniekus).
nodabāt Nokaut (dzīvnieku).
sakaut Nokaut (dzīvniekus) lielākā daudzumā; nokaut (dzīvnieku lielāku daudzumu).
piekaut Nokaut (dzīvniekus) pietiekami, daudz.
nokutināt Nokaut (lopu).
nosviept Nokaut (lopu).
aizkaut Nokaut (parasti slimu, ievainotu mājdzīvnieku pirms nobeigšanās).
dakaūt Nokaut (piemēram, saslimušu dzīvnieku).
pārkaut Nokaut (pretinieka izspēlēto kārti).
uzkaut Nokaut (sasirgušu, ievainotu dzīvnieku), iekams (tas) nav nobeidzies.
izkaut Nokaut, iznīcināt (daudzus vai visus dzīvniekus).
nonagažot Nokaut, nogalināt.
nūžāt Nokaut, nonāvēt.
notuturāt Nokaut; nomocīt.
noklupināt Nokaut.
notutināt Nokaut.
nožilīt Nokaut.
krāms Nokauta dzīvnieka iekšas.
eršļaks Nokauta dzīvnieka iekšējo orgānu (plaušu, sirds un aknu) kopums.
kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals.
plecis Nokauta lopa priekšējā ceturtdaļa.
ķelbas Nokauta teļa vai aitas zarnas.
kājiņa Nokautas cūkas kāja.
sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals.
viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
auts Nokauts (boksā).
knok-auts Nokauts.
knokauts Nokauts.
nok-auts Nokauts.
mudi Nokautu dzīvnieku iekšas.
nogulēt Nokavējot, neievērojot u. tml., neiegūt, neizmantot (ko).
nosebojums Nokavējums (1).
novēlojums Nokavējums (1).
akadēmiskais Nokavēšanās ceturtdaļstundu.
nosebt Nokavēt (1); nosebot.
nosebot Nokavēt (1).
novēlot Nokavēt (1).
novalačīt Nokavēt (darbu) kādam ar savu darbību, klātbūtni.
pārkavēt Nokavēt (īsto laiku).
nomarudzīt Nokavēt (laiku) kādam; ar savu klātbūtni neļaut kādam strādāt.
pāraudzēt Nokavēt (palaist garām) labākās gatavības laiku un pļaujot gūt nekvalitatīvāku rezultātu.
nokancināt Nokavēt, atlikt.
palaist Nokavēt, novēlot (piemēram, termiņu).
nokvitināt Nokavēt, novilcināt.
nošvībināt Nokavēt, novilcināt.
nokavināt Nokavēt.
nopļudurēt Nokavēt.
aizkavējums Nokavētais laika sprīdis.
noseboties Nokavēties (1).
novēloties Nokavēties (1).
nosebināties Nokavēties, novēloties.
pasebināt Nokavēties, novēloties.
apsebēt Nokavēties.
apseboties Nokavēties.
nokavināties Nokavēties.
nosakavēties Nokavēties.
seboties Nokavēties.
novēlots Nokavēts, paredzētajā laikā nepaveikts.
čiebaļa Nokīdis cālis.
noklabēties Noklabēt.
nokledzināt Nokladzināt.
nobļaustīties Noklaigāties, nokliegties (3).
noblandīties Noklaiņot.
nobleņķerēt Noklaiņot.
nodundurēt Noklaiņot.
noklenderēt Noklaiņot.
nokulties Noklaiņot.
nolampatāt Noklaiņot.
nosadauzīties Noklaiņot.
nosašļajāties Noklaiņot.
novazāties Noklaiņot.
nomalties Noklaiņoties.
noaslakšēt Noklakšķēt.
noklakstēt Noklakšķēt.
nošļamstināt Noklakšķināt (ar mēli).
nosakivāties Noklanīties.
noklankstēt Noklankšķēt.
kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus.
apšūt Noklāt (ar dēļiem vai kādu citu materiālu) un nostiprināt.
sacikstēt Noklāt (ceļu) ar žagariem (cikstēm).
norodelēt Noklāt (jumtu) ar kārtīm.
nolatāt Noklāt (jumtu) ar latām.
nojumt Noklāt (jumtu) ar segumu.
paklāt Noklāt (ko zemē, uz kādas virsmas) tā, lai (uz tā) varētu novietoties, ko novietot.
izšūt Noklāt ar dēļiem vai kādu citu materiālu un nostiprināt (parasti sienas, griestus).
grīst Noklāt ar dēļiem vai kokiem.
nodūņot Noklāt ar dūņām, apmēslot.
kāršot Noklāt ar kārtīm (klēti, riju).
apkāršāt Noklāt ar kārtīm.
kārtīt Noklāt ar kārtīm.
nokāršot Noklāt ar kārtīm.
nokārtīt Noklāt ar kārtīm.
nokārtot Noklāt ar kārtīm.
nomaļavāt Noklāt ar krāsu (priekšmetu).
pagleznot Noklāt ar krāsu, lai veidotu pagleznojumu (2).
nolīstēt Noklāt ar līstēm (tās piestiprinot ar naglām).
nospārēt Noklāt ar spārēm.
gruntēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (gleznas audeklu, krāsojamo priekšmetu), lai (tajā) neiesūktos krāsas.
paotēt Noklāt ar speciālu vielu maisījumu (ko), lai krāsošanas procesā (tajā) neiesūktos krāsa; gruntēt.
novatierēt Noklāt ar vati.
plakēt Noklāt ar velēnām zemes nogāzes, lai tās nostiprinātu ar zālaugu saknēm un pasargātu no izskalošanas un- noslīdēšanas.
izvaksavāt Noklāt ar ziedi un nospodrināt (apavus).
uzbruģēt Noklāt bruģi.
cikstēt Noklāt ceļu ar krūmu zariem.
aizkorēt Noklāt jumta kori ar sūnām, reizēm ar zāli.
nolaktot Noklāt jumtu ar latām.
daklāt Noklāt līdz kādai vietai - izmērcētos linus.
apmēslot Noklāt, apliet, nokaisīt ar mēslojumu.
sagrantēt Noklāt, pārklāt viscaur ar granti.
piesaklāties Noklāt, uzklāt pietiekami daudz.
noplāt Noklāt; arī plaši novietot (uz kā).
nogrīst Noklāt.
novizēt Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
novizuļot Noklāties ar ļoti plānu ledus kārtu.
nopraulēt Noklāties ar praulu kārtu.
nopraulot Noklāties ar praulu kārtu.
noklaudzēties Noklaudzēt.
notalkšēties Noklaudzēt.
kastings Noklausīšanās, noskatīšanās, izvēloties labāko izpildītāju.
ieklaušināties Noklausīties.
klaušināt Noklausīties.
noklausīt Noklausīties.
noklaust Noklausīties.
nosaklausīties Noklausīties.
uzklaušināt Noklausīties.
atklausināt Noklaušināt.
noklausināt Noklaušināt.
nošļunterēt Noklejot, bezmērķīgi noklaiņot.
noklenēt Noklemēt.
noklāpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes.
noklēpāt Noklēpēt - sakrist veldrē, noliekties pie zemes.
nokļemēt Noklēpēt.
nokļēpēt Noklēpēt.
nokāsēt Noklepot.
nokāsēties Noklepoties.
nokliedēt Noklīdināt.
klīva Noklīdis suns.
tekalis Noklīdis suns.
čieba Noklīdis vai slims cālis, kas daudz čiepst.
nobļaut Nokliegt (1).
nokliegties Nokliegt (1).
nobļaut Nokliegt (2).
nobrēkt Nokliegt (2).
nobļaut Nokliegt (3).
nobrēkt Nokliegt (3).
noauroties Nokliegt, nobļaut (ko).
novēkšt Nokliegt, noķērkties.
nokliekt Nokliegt.
nobrēkties Nokliegties (1).
nobļauties Nokliegties (2).
salelot Nokliegties, kliedzot nogurt.
novēkšties Nokliegties, noķērkties.
nobrēkšķēties Nokliegties, noraudāties.
nokliekties Nokliegties.
nobļauties Nokliegties(1).
noskliest Nokliest.
noklikstēt Noklikšķēt.
noklīšķēt Noklikšķēt.
nokliukstēt Noklikšķēt.
noklikstināt Noklikšķināt.
noklinkstēt Noklinkšķēt.
nokliukšēt Noklinkšķēt.
noklinkstināt Noklinkšķināt.
aizmaldīties Noklīst no pareizā ceļa.
noklupties Noklīst, nomaldīties, kļūdīties.
paklīst Noklīst, nomaldīties.
apmaldīties Noklīst, novirzīties no pareizā virziena, aizklīst prom (ejot, braucot); pazaudēt ceļu.
novērzums Noklīšana, novirzība.
noklūgāt Noklūgot.
noklukšēt Noklukstēt.
noklukšķēt Noklukstēt.
noklukstēties Noklukstēt.
nokluburot Noklumburot.
noklunkurēt Noklumburot.
noklunkurot Noklumburot.
noklonkšēt Noklunkšķēt.
noklunkstēt Noklunkšķēt.
nokļunkstēt Noklunkšķēt.
defaults Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
defolts Noklusējums - aparatūras un programmatūras darbība vai standartiestatījums gadījumos, kad lietotājs nav uzdevis nekādu alternatīvu.
apiet Noklusēt, ignorēt (kādu faktu).
noslēpt Noklusēt, nepateikt, neatklāt (ziņas, faktus).
neizpaust Noklusēt, neteikt.
apklusēt Noklusēt; apklust.
nepasacīt Noklusēt.
prosopeķ Noklusēt.
nokušināt Noklusināt; apklusināt.
noklušināt Noklusināt.
smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji.
norimt Noklust (par skaņu).
apakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
atpakaļtikšana Nokļūšana atpakaļ (iepriekšējā, vecajā vietā).
aiztika Nokļūšana.
dagādāties Nokļūt (aizgādāt sevi).
aizmudīties Nokļūt (kur, parasti ar grūtībām).
notikt Nokļūt (kur).
papādēt Nokļūt (kur).
sniegt Nokļūt (līdz kādai vietai).
iebaiļoties Nokļūt baiļu varā.
torčaķ Nokļūt bezizejas stāvoklī.
ustroitsja Nokļūt cietumā.
iegrūtēt Nokļūt grūtībās.
dativēt Nokļūt kur, līdz kādai vietai.
apprāvīties Nokļūt labākā stāvoklī.
aizmigt Nokļūt miega stāvoklī.
izblamēties Nokļūt neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
sašmucēties Nokļūt negodā; nokļūt nepatikšanās; ieķibelēties.
saklismēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties; saklizmēt.
saklizmēt Nokļūt nelaimē vai sastrīdēties.
ieķērnāties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
ieķērnēties Nokļūt nepatīkamā, sarežģītā situācijā savas vainas dēļ.
ablomīties Nokļūt neveiklā situācijā, kļūdīties, krist kaunā.
ablomēties Nokļūt neveiklā situācijā.
apreibt Nokļūt reibuma stāvoklī, uz laiku zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); noreibt.
sadurties Nokļūt saskarē, kādas attiecībās (ar kādu).
apskurbt Nokļūt skurbuma stāvoklī, īslaicīgi zaudēt apziņas skaidrību (parasti alkoholisku vielu ietekmē); apreibt.
aizelsties Nokļūt stāvoklī, kad sajūt elpas trūkumu.
noieties Nokļūt trūkumā, nabadzībā.
ieķibelēties Nokļūt vai iesaistīties nepatikšanās.
aizkavēties Nokļūt vēlāk par paredzēto laiku; nokavēties; novēloties.
apmuities Nokļūt zem kaut kā.
sadurties Nokļūt, būt pretrunīgās, arī cīņas attieksmēs (par parādībām sabiedrībā).
iezarāties Nokļūt, iekļūt.
papult Nokļūt, iekulties (nepatikšanās, grūtā situācijā).
aiztirzāt Nokļūt, klibojot, ar pūlēm šļūcot.
pakļūt Nokļūt, nonākt zem (kā), arī (kam) apakšā, parasti nejauši, negribēti.
atdabuities Nokļūt, nonākt.
notapt Nokļūt, nonākt.
sablamēties Nokļūt, parasti ļoti, neērtā stāvoklī (parādot savu nezināšanu, nevarību vai nespēju).
noreibt Nokļūt, parasti stipra, reibuma stāvoklī (parasti alkoholisku vielu iedarbībā); apreibt (1).
aizbumbāt Nokļūt, sitot ķeģļus, sitot bumbu.
patikt Nokļūt.
uztapt Nokļūt.
noknosāt Noknābāt (2).
nokņābāt Noknābāt.
atknāpt Noknābt.
nokņābt Noknābt.
nokņāpt Noknābt.
noknakstēt Noknakšķēt.
nokņaukšēt Noknaukšķēt.
noknaukstēt Noknaukšķēt.
nokņibināt Noknibināt.
noknubināt Noknibināt.
nokaitēties Noknibināties.
pincēšana Nokniebšana - galotņu nokniebšana jaunu augu dzinumiem; praktizē augļkopībā, lai izveidotu vainagu un pastiprinātu atstāto dzinumu augšanu, dažkārt dārzeņkopībā - lai pārtrauktu augšanu garumā un attīstītos sāndzinumi.
apkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
izkniebt Nokniebt (daudzus vai visus).
atmiegt Nokniebt.
nokņiebt Nokniebt.
šņiebt Nokniebt.
šņiept Nokniebt.
snīpt Nokniebt.
nokniestēt Nokniest.
noknikstēt Noknikšķēt.
noknietēt Noknitināt.
noknodzēt Noknocēt.
nokņubināt Noknubināt.
nokņubelēties Noknubināties.
nokņubināties Noknubināties.
nokņust Noknubt, noknūbēt.
noknukstēties Noknukšēties.
nokraukstēties Nokņukstēt.
noēdināt Nokodināt (1).
nobeicēt Nokodināt 1(1).
nokamiderēt Nokomandēt.
iekopēt Nokopēt (datorā tekstu, attēlu) un ievietot tekstā.
noridāt Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
noridot Nokopt (piemēram, galdu, istabu).
piepost Nokopt, nolikt.
noridēt Nokopt, novākt pie malas.
pievākt Nokopt, novietot pie malas.
pieridāt Nokopt, piekopt.
noglabāties Nokopties.
noridēties Nokopties.
iekost Nokost daļu (no kā).
nokosties Nokost gabalu, lai apēstu.
aizkost Nokost kādu daļu; iekost.
nopļaut Nokost, nobeigt.
nokraistēt Nokraistīt.
nokrakšēties Nokrakšķēt.
nokrakšķēties Nokrakšķēt.
nokrakstēt Nokrakšķēt.
noņaukšķēt Nokrakšķēt.
noņaušķēt Nokrakšķēt.
nokrakstināt Nokrakšķināt.
nokrākt Nokrākties (1).
nopaunāties Nokrāmēties, nokārtoties, nolikt darba rīkus.
nokrapšķināties Nokrapšķēt.
nolupt Nokrāpt, apkrāpt.
nokrucīt Nokrāpt.
noēna Nokrāsa, nianse.
nianse Nokrāsa, tikko manāma pāreja no viena toņa vai vienas krāsas otrā, nejūtama (krāsu) pakāpenība, maza starpība (nokrāsā).
uzpūsma Nokrāsa.
uzpūta Nokrāsa.
denigrācija Nokrāsošana melnā krāsā.
nopindzelēt Nokrāsot (ar otu).
sakrāsāt Nokrāsot (daudz).
dadarīt Nokrāsot (dziju, audumu) papildus.
sakrāsot Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
sapervēt Nokrāsot (ko) lielākā daudzumā; nokrāsot (kā lielāku daudzumu).
aizkrāsot Nokrāsot (līdz kādai vietai).
apkrāsot Nokrāsot (visapkārt, no visām pusēm), arī ātri vai pavirši nokrāsot.
noalūnot Nokrāsot ar alauna krāsu.
norustēt Nokrāsot ar alkšņu mizām (brūnu).
nosmiņķēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (parasti seju vai tās daļas).
uzpervēt Nokrāsot ar kosmētikas līdzekļiem (piemēram, lūpas, uzacis).
nosudrabot Nokrāsot ar krāsu, kas rada sudrabam līdzīgu spīdumu.
nomadarot Nokrāsot ar madarām.
izkrāsot Nokrāsot dažādās krāsās, krāsu toņos; krāsojot izrotāt.
nodzeltināt Nokrāsot dzeltenu.
nopiķenēt Nokrāsot melnā krāsā.
aprustēt Nokrāsot sarkanbrūnu (piem., ar krāsu, kas taisīta no alkšņu mizas).
piesadarīties Nokrāsot sev (dziju, audumu) pietiekami, daudz.
apmaļavāt Nokrāsot visapkārt.
nozilināt Nokrāsot zilu vai zilganu.
nozilot Nokrāsot zilu, krāsoties zilam.
nopervināt Nokrāsot; likt, dot nokrāsot.
nobruzenēt Nokrāsot.
nokrāsāt Nokrāsot.
nomālēt Nokrāsot.
nopervēt Nokrāsot.
iekosties Nokrāsoties (par dziju, audumu).
nopervēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem; nogrimmēties.
nosmiņķēties Nokrāsoties ar kosmētikas līdzekļiem.
applukt Nokrāsoties, sakrāsoties (piemēram, mazgājot ko kopā ar krāsainu audumu).
noķerties Nokrāsoties.
nopervēties Nokrāsoties.
nosakrāsāties Nokrāsoties.
nokranta Nokraste.
nokrants Nokraste.
nobūšķināt Nokratīt (ko) dauzot.
apkrēst Nokratīt (par lielāku skaitu objektu).
notrapīt Nokratīt (piem., ābolus no ābeles).
piekručināt Nokratīt augļus (no koka) pietiekošā daudzumā.
apkratīt Nokratīt, nobirdināt (lielāku skaitu objektu).
apgraudēt Nokratīt, nobirdināt (piem., labību no vārpām, sodrējus).
apgrandīt Nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu).
atskurināt Nokratīt, nopurināt.
nokrest Nokratīt, nopurināt.
nokrēst Nokratīt, nopurināt.
nostudzināt Nokratīt, nopurināt.
pietramdīt Nokratīt, piekratīt (kādu daudzumu).
sakrēst Nokratīt, sakratīt (daudz).
graudēt Nokratīt.
nodricināt Nokratīt.
notirināt Nokratīt.
nokraukāt Nokraukāties.
nokraukšķēties Nokraukšķēt.
nokraukstēt Nokraukšķēt.
nokraukstināt Nokraukšķināt.
nokrausēt Nokrausīt.
nokraust Nokrausīt.
nokrausēties Nokrausīties.
nokrāmēt Nokraut (kādu daļu).
nolādēt Nokraut (no kā).
notāpelēt Nokraut (parasti dēļus) noteiktās rindās, kārtās.
apkravāt Nokraut, apkraut.
stauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī.
štauvēt Nokraut, iekraut preces kuģī.
nokravāties Nokravājot, novācot ko, sakārtot, piemēram, telpu, atbrīvot kādu virsmu.
izgriezt Nokrejot (ar separatoru).
apkraistīt Nokrejot (atkārtoti virkni objektu).
nokreimot Nokrejot (parasti ar karoti).
nocenterēt Nokrejot (pienu ar separatoru).
izcenterēt Nokrejot (pienu) ar separatoru.
izcentrēt Nokrejot (pienu) ar separatoru.
izmalt Nokrejot (pienu) ar separatoru.
apkriet Nokrejot (virkni objektu).
nosmalkstīt Nokrejot, nosmalstīt.
nosmalstēt Nokrejot, nosmalstīt.
izķērnēt Nokrejot.
nemt Nokrejot.
nokārnīt Nokrejot.
nokrainīt Nokrejot.
nokreijot Nokrejot.
nokrejāt Nokrejot.
nokrējot Nokrejot.
nokrējumāt Nokrejot.
nokrējumot Nokrejot.
noslankšķīt Nokrejot.
nokrenkstēties Nokrekstēties.
nokreikšēt Nokrekšēt.
nokrekšināt Nokrekšināties.
nokrekstēt Nokrekšķēt (1).
nokremšļot Nokrekšķēt (1).
nokrekstēties Nokrekšķēties.
nokremšļāties Nokrekšķēties.
nokremšļoties Nokrekšķēties.
nosakrekstēties Nokrekšķēties.
nokremšināt Nokrekšķināt (1).
nokremšķināt Nokrekšķināt (1).
nokremšināt Nokrekšķināt (2).
nokremšķināt Nokrekšķināt (2).
nokrekšķināt Nokrekšķināties.
nokremšināties Nokrekšķināties.
nokremšķināties Nokrekšķināties.
nokrimšināt Nokrekšķināties.
nokrimšināties Nokrekšķināties.
nokrimškināt Nokrekšķināties.
nokrimšķināties Nokrekšķināties.
nokrepečoties Nokrepuļoties.
nokrēslis Nokrēsla (1).
nokrēslis Nokrēsla (2).
nokriukšēt Nokrikstēt.
nokrikstēt Nokrikšķēt.
nokrimšēt Nokrikšķēt.
nokrimšķēt Nokrikšķēt.
nokrikstināt Nokrikšķināt.
uzkrist Nokrist (kam mestam, piemēram, spēles kauliņam) noteiktā stāvoklī.
piekrist Nokrist (kam) lielākā daudzumā.
nosajāties Nokrist (par cilvēku).
apkrist Nokrist (par daudziem vai visiem).
nosažauties Nokrist (parasti par cilvēku).
nokrist uz mutes Nokrist ar seju lejup pret ko.
nokrist uz mutes (retāk uz acīm) Nokrist ar seju lejup pret ko.
nokretāt Nokrist guļus (parasti par piedzērušu cilvēku).
noklupt Nokrist uz ceļiem.
noklupties Nokrist uz ceļiem.
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, apgāzties, apvelties ar galvu uz leju.
nodrēbt Nokrist, nobirt.
pamest (arī apsviest, biežāk pārmest, apmest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
pārmest (arī apmest, retāk pamest, apsviest) kūleni Nokrist, nogāzties ar augšdaļu uz leju (par priekšmetiem); nokrist, vairākkārt griežoties apkārt.
novelties Nokrist, nogāzties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā), parasti ar kustību, kas atgādina velšanas.
noļurkt Nokrist, noslīdēt.
nosapt Nokrist, nožūt (tikai par šķidrumu); noplakt.
nojāties Nokrist.
nojaukties Nokrist.
nomaukties Nokrist.
nosajaukties Nokrist.
novirst Nokrist.
nūkrist Nokrist.
nokrustīt Nokristīt (1).
izkristīt Nokristīt.
pakristīt Nokristīt.
nokrustīties Nokristīties.
sniegs Nokrišņi - balti ledus kristāli, kas aukstajā periodā izveidojas mākoņos.
krusa Nokrišņi - blīvas ledus daļiņas, kas siltajā periodā izveidojas spēcīgos lietus gubu mākoņos.
smidzenis Nokrišņi ļoti sīku pilienu veidā.
lietus Nokrišņi ūdens pilienu veidā.
nokritnis Nokrišņi.
hietogrāfija Nokrišņu aprakstīšana.
ombrometrs Nokrišņu daudzuma noteikšanas ierīce.
nokrīžāt Nokrītēt.
kritaļa Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
kritals Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
kritelis Nokritis zemē, sapuvis koks vai koku kārta.
apspriedelēt Nokritizēt, nopaļāt.
atkrisnis Nokritušais, atkritumi.
nokraupēt Nokrupt.
nokraupt Nokrupt.
svētīties Nokrustīties, mest krustu.
nocturne Noktirne.
nokturna Noktirne.
nokturns Noktirne.
notturno Noktirne.
nokūkāt Nokūkot (par dzeguzi).
nokūlēt Nokūlāt.
nokūlot Nokūlāt.
nokūleņāties Nokūleņot.
nokulkstas Nokulstas.
nokulsnas Nokulstas.
nokulstenes Nokulstas.
nopeksīt Nokult (ar spriguli).
nobungāt Nokult (ar vāli, spriguli).
norullēt Nokult (labību rijā) ar labības kuļamo rulli.
nodampēt Nokult labību ar kuļmašīnu, kuru darbina lokomobile.
nodampēties Nokult savu labību ar kuļmašīnu, ko darbina lokomobile; apkulties.
nokulstīties Nokulties (2).
nomīstīties Nokulties, nomaisīties.
noklapēties Nokulties, nopūlēties.
nokunkstēties Nokunkstēt (2).
nokūpt Nokūpēt (1).
norūkt Nokūpēt (1).
nokurēt Nokurēties.
nosveilēt Nokurināt, sadedzināt.
nokurt Nokurināt.
nokurkšēt Nokurkstēt.
nokurkšķēt Nokurkstēt.
nokvakšēt Nokurkstēt.
nokvakšķēt Nokurkstēt.
nošķīst Nokust (par sniegu).
noiet Nokust (parasti par sniegu).
nokustēt Nokustēties (1).
novirmot Nokustēties.
nokitinēt Nokutināt.
nokvakstēt Nokvakšķēt.
nokvankstēt Nokvankšķēt (1).
nokvankstēt Nokvankšķēt (2).
nokvellat Nokvellēt.
nokvēpēt Nokvēpināt.
nosvēpēt Nokvēpināt.
nokvēpēties Nokvēpināties.
nokvēpēt Nokvēpt.
nosvēpēties Nokvēpt.
nosvēpt Nokvēpt.
nokvērnēt Nokvernēt.
nokviekt Nokviekties (1).
nokvinkstēt Nokviekties.
noķemmēties Noķemmēt sev matus.
narvot Noķengāt, nolamāt, aizskārt (vārdiem).
sapulgot Noķengāt, salamāt.
nopeckāt Noķēpāt; nosmērēt.
nopečkāt Noķēpāt; nosmērēt.
nopečkināt Noķēpāt; nosmērēt.
noķepāt Noķēpāt.
nopeckāties Noķēpāties; nosmērēties.
nopečkāties Noķēpāties; nosmērēties.
noķeparāties Noķepuroties.
noķepurēties Noķepuroties.
noķērkties Noķērkt (1).
noķērsēt Noķērsēt linus - atbrīvot linu kūlīšus no pogaļām.
noķārstīt Noķerstīt.
ieķert Noķert (zivi).
apķert Noķert, arī izķert (daudzus vai visus).
sagūstīt Noķert, notvert (kādu, kas bēg, vairās).
sagūstīt Noķert, notvert (parasti savvaļas, dzīvnieku).
cakaņiķ Noķert.
dogoņaķ Noķert.
nogubīt Noķert.
nogūt Noķert.
noķvert Noķert.
noriet Noķert.
sagubīt Noķert.
zahomutaķ Noķert.
noķezt Noķezēt.
noķesēt Noķēzīt.
nošļidzināt Noķēzīt.
nosaķezīties Noķēzīties.
noķikstināt Noķikstināt zarus - nocirst zarus.
nosadrēkšties Noķildoties, nostrīdēties.
noķitāt Noķitēt.
nomišāt Nolādēt mišā, katoļu dievkalpojumā.
atlādēt Nolādēt, lādot nogādāt pie malas.
detestēt Nolādēt, ļaunu vēlēt, nicināt.
sasodīt Nolādēt, nosodīt.
ģundēt Nolādēt; kurnēt; aiz muguras nosunīt.
noģunēt Nolādēt; noģundēt.
noģunnēt Nolādēt; noģundēt.
aizlādēt Nolādēt.
lādināt Nolādēt.
noģundēt Nolādēt.
nojunnēt Nolādēt.
nolādināt Nolādēt.
palādēt Nolādēt.
pārlādēt Nolādēt.
pārsventēt Nolādēt.
salādēt Nolādēt.
sasodāms Nolādēts, riebīgs.
goddam Nolādēts! Dievs sodi!
maledetto Nolādēts.
pārlādēt Nolādot dot iesauku.
nolēzna Nolaidena, lēzena krasta pieeja ūdens tilpnei.
šļaups Nolaideni slīps, ieslīps.
Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
pediments Nolaidens priekškaļņu denudācijas līdzenums, kas izveidojies pamatiežos un klāts ar irdenu nogulumu slāni.
nolaidans Nolaidens.
nolaidīgums Nolaidība.
appūdēt Nolaidības dēļ ļaut sienam sapelēt, sapūt, iepūt.
sadelverēt Nolaidības dēļ sabojāt.
krahs Nolaidies cilvēks.
pļurza Nolaidīga sieva.
irka Nolaidīga sieviete.
služa Nolaidīga sieviete.
pancka Nolaidīga, nekārtīga sieva.
kurva Nolaidīga, nevīžīga sieviete; arī kā lamuvārds.
šubraks Nolaidīgi ģērbies cilvēks.
šļurāt Nolaidīgi ģērbties.
šļurāt Nolaidīgi iet.
žulna Nolaidīgi mazgāts.
ļebāties Nolaidīgi rīkoties vai dzīvot.
plunčāties Nolaidīgi strādāt.
izlaideniski Nolaidīgi, nevīžīgi, izkaisīti.
jēļi Nolaidīgi, slinki, nevīžīgi.
čuška Nolaidīgs cietumnieks, kam viss vienaldzīgs un kam liek darīt visus netīros darbus, pārējie viņam nedrīkst pieskarties.
ļenkars Nolaidīgs cilvēks, kas iet ļodzīdamies.
kurka Nolaidīgs cilvēks.
ļeba Nolaidīgs cilvēks.
lelis Nolaidīgs cilvēks.
lukārza Nolaidīgs cilvēks.
šļeberis Nolaidīgs cilvēks.
sluina Nolaidīgs cilvēks.
luntiņš Nolaidīgs sliņķis.
teļaka Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
teļaks Nolaidīgs, dumjš, neveikls, jēls cilvēks.
pļurdzīgs Nolaidīgs, lempīgs.
šļampa Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
šlubraks Nolaidīgs, neapkopies cilvēks.
ģemba Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
žmulis Nolaidīgs, nekārtīgs cilvēks.
šļobis Nolaidīgs, nekopts cilvēks.
sledne Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
slene Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
slenis Nolaidīgs, netīrīgs cilvēks.
slama Nolaidīgs, netīrs, slapjš radījums; lamu vārds.
murža Nolaidīgs, nevērīgs viesis.
šļemperīgs Nolaidīgs, nevērīgs.
lēvuris Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
levurs Nolaidīgs, nevīžīgs, nekārtīgs cilvēks.
lēsens Nolaidīgs, nevīžīgs.
lēverisks Nolaidīgs, nevīžīgs.
luska Nolaidīgs, nevīžīgs.
remize Nolaidums.
nolaipāt Nolaipot.
noķepēt Nolaist (kādam) asinis ar radziņiem (4).
aizlaist Nolaist (kam priekšā).
nosaimēt Nolaist ar sliktu saimniekošanu.
šrepēt Nolaist asinis dziednieciskos nolūkos.
āderēt Nolaist asinis, visbiežāk par dzīvniekiem.
ķepēt Nolaist asinis.
noāderēt Nolaist asinis.
izmīzties Nolaist ūdeni, urinēt un pabeigt urinēt.
novāzt Nolaist, nolocīt.
dalaist Nolaist, parasti ar slīdošu kustību kādā virzienā (piemēram, kāju, roku).
noslenīt Nolaist.
aizkakts Nolaista vieta; posta vieta.
kaīka Nolaistas, paputējušas saimniecības īpašnieks.
piezemēties Nolaisties (ar izpletni).
nomesties Nolaisties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
nosēsties Nolaisties (kur) - par lidaparātiem, to apkalpi, pasažieriem.
piezemēties Nolaisties (par lidaparātiem, braucējiem tajos).
nosalaisties Nolaisties (parasti par putniem, kukaiņiem).
nosalaisties Nolaisties ar izpletni.
apmesties Nolaisties uz kādu laiku (par putniem).
nosēst Nolaisties zemē (par lidaparātu).
sasēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par vairākiem, daudziem putniem, kukaiņiem.
notupties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (kur, uz kā u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
nosēsties Nolaisties, arī nolaisties un uzmesties (uz kā, kur u. tml.) - parasti par putniem, kukaiņiem.
laišķēties Nolaisties, kļūt slinkam.
izslīkt Nolaisties, pakrist.
noļengāties Nolaisties.
nolaistīties Nolaistīt sevi.
nekopts Nolaists.
palaists Nolaists.
panīcis Nolaists.
glisāde Nolaišanās profils, kas noteikts gaisakuģa vertikālajai vadīšanai, nolaižoties lidlaukā.
nosalaizīties Nolaizīt vienam otru, citam citu; nolaizīt sevi.
nosulpt Nolaizīt, nosist.
atlaizīt Nolaizīt.
noliķēt Nolaizīt.
nolizgāt Nolaizīt.
nožilīt Nolaizīt.
skupstīt Nolaizīt.
markīze Nolaižama (parasti auduma) nojume virs loga vai balkona (pasargāšanai no saules); nojume (no dažāda materiāla) virs celtnes ieejas vai virs terases celtnes priekšā.
markīza Nolaižamais audekla jumtiņš virs loga; saules staru atvairāmais, atvairis.
mantelete Nolaižams kāpslis pie ratiem.
sejsegs Nolaižams sejas aizsargs ķiverēm.
strapontens Nolaižams soliņš ekipāžās pretim sēdeklim.
pielaisties Nolaižoties, ielaižoties (parasti putniem, kukaiņiem) lielākā daudzumā, tikt aizņemtam, piepildītam (ar tiem) - par vietu, telpu.
nolakāt Nolakot.
nomaukoties Nolakstoties, pavadīt laiku un izšķiest mantu maukojoties.
apsvētīt Nolamāt (ironiski).
aplamāt Nolamāt, apsaukāt (lamu vārdiem).
sašķendēt Nolamāt, izbārt.
nolempēt Nolamāt, nogānīt.
nojāt Nolamāt, noķengāt.
nosventēt Nolamāt, nonievāt.
apcūkot Nolamāt, nozākāt; noziest, notašķīt.
izlanckāt Nolamāt, salamāt.
aplangāt Nolamāt.
apsuņot Nolamāt.
nogānīt Nolamāt.
nolemot Nolamāt.
nostruškāt Nolamāt.
nosunīt Nolamāt.
nosvīnīt Nolamāt.
obļiķ Nolamāt.
noslidīties Nolamāties, nostādīt sevi sliktā gaismā.
nočortoties Nolamāties.
nogānīties Nolamāties.
nosalamāties Nolamāties.
nosasventēties Nolamāties.
nopamparēt Nolāpīt, noklāt ar ielāpiem.
izogot Nolasīt (daudzas vai visas) ogas (kādā platībā).
aplasīt Nolasīt (kokam, ceram u. tml. visapkārt, pa virsu).
noogot Nolasīt (ogas).
noriekstot Nolasīt visus riekstus.
nolūgt Nolasīt, noskaitīt lūgšanu; lūgt un pabeigt lūgt.
pārlasīt Nolasīt, novākt (kādu, parasti ar kartupeļiem apstādītu, platību) vēlreiz, no jauna.
noknībāt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, kartupeļus).
nokrabināt Nolasīt, novākt (ko mazu, sīku, piemēram, ogas, kartupeļus).
9. Hērakla varoņdarbs Nolaupīja amazoņu valdnieces Hipolites jostu.
ekspīlācija Nolaupīšana.
izlaupīt Nolaupīt (daudz vai visu).
paprecēt Nolaupīt (faktiski aizprecēt).
izzagt Nolaupīt (kādu).
aiznest Nolaupīt (par plēsīgiem zvēriem un putniem).
izlaupīt Nolaupīt daudz vai visu (parasti kādā telpā, iestādē u. tml.).
aplauzt Nolauzt (daudzus vai visus, arī vairākās vietās vai visapkārt).
notriekt Nolauzt (ko) tā, ka (tas) nogāžas (par vēju).
ielauzt Nolauzt daļu.
nodzirkstīt Nolauzt ogli (kam degošam) tā, ka īsu brīdi dzirksteļo.
nobiršķināt Nolauzt skala izdegušo daļu.
nobirkšināt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam); nobirkstīt.
nobirkstīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
nobirzāt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
nobirzīt Nolauzt, nokniebt (ogli degošam skalam).
tuņķis Nolauzta koka stumbrs; koka stumbrs bez lapotnes.
strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
lūza Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
lūžņa Nolauztu zaru, koku kopums; vieta, kur atrodas daudz nolauztu zaru, koku.
nogāzt Nolaužot, izlaužot u. tml. panākt, būt par cēloni, ka (kas) pāriet (parasti) no vertikāla stāvokļa horizontālā stāvoklī (kur, uz kā u. tml.).
noledāt Noledot.
nostruvēt Noledot.
nolēkšēt Nolēkšķēt, aplipt ar lēkšķēm (par lopiem).
nolekšēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nolešķēt Nolēkšķēt; notraipīties.
nolekšķēt Nolēkšķēt.
klupināties Nolēkt (no zirga).
notrikt Nolēkt.
paredzēt Nolemt izmantot (kādam mērķim).
nosacīt Nolemt un paziņot (ko); noteikt (2).
apgarēties Nolemt, izlemt.
sadomāt Nolemt, nodomāt (ko veikt, darīt).
nocerēt Nolemt.
noļepot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
noļēpot Nolēpot visu ceļu pa dubļiem.
diskriminante Nolīdzinājuma sakņu starpību reizinājuma kvadrāts.
integrālnolīdzinājums Nolīdzinājums, kur nezināmā, meklējamā funkcija stāv pēc integrālzīmes.
glabrifikācija Nolīdzināšana, nospodrināšana; atmatošana.
komplanācija Nolīdzināšana; saplacināšana.
līmetņošana Nolīdzināšana.
nivelēšana Nolīdzināšana.
planēšana Nolīdzināšana.
uzspūdzināt Nolīdzināt (cementa slāni starp ķieģeļiem).
uzsmitēt Nolīdzināt (dziju).
nošķipelēt Nolīdzināt ar lāpstu.
nošķipēt Nolīdzināt ar lāpstu.
noslēpēt Nolīdzināt ar šļūci.
nošķibēt Nolīdzināt grumbuļus.
knidināt Nolīdzināt iedzītas naglas galvu.
nostrīķēt Nolīdzināt ko beramu līdz ar (trauka) malām.
bubināt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.).
bubulēt Nolīdzināt nelīdzenumus (dzijā, pakulās u. tml.).
nosvirāt Nolīdzināt pēc līmeņrāža mērījumiem.
uzkārnīt Nolīdzināt rakumus.
pielīdzināt Nolīdzināt, izlīdzināt (piemēram, nelielas bedres, ieplakas); samazināt (negludumus, izcēlumus, krokas).
apglizināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām).
apgližināt Nolīdzināt, nogludināt visapkārt (ar rokām).
plānēt Nolīdzināt, nogludināt.
noglumēt Nolīdzināt, noslidināt.
nopūgāt Nolīdzināt, nostiprināt (kieģeļu savienojuma vietas celtnē).
nogrebzdēt Nolīdzināt, novīlēt (ar rupju vīli).
aizpūst Nolīdzināt, piepildīt (ko) - par smiltīm, sniegu u. tml.
nopļikšināt Nolīdzināt, pieplacināt.
dalīdzināt Nolīdzināt.
noglumināt Nolīdzināt.
nolēģerēt Nolīdzināt.
uzlīdzināt Nolīdzināt.
mīna Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai).
mīnis Nolīdzināta vieta, laukums (kā novietošanai, strādāšanai).
retraks Nolīdzinātājs, izlīdzinātājs; līdzinātājtraktors kalnu slēpošanas trases sagatavošanai.
glacis Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
glasī Nolīdzināts un aizstāvētāja šāvieniem atklāts laukums apcietinājuma, resp. forta grāvja priekšā.
laterofleksija Noliece uz sāniem (dzemdes).
čūrus Noliecies, ar seju uz leju.
piezvilu Noliecies, pusguļus.
piezviļu Noliecies, pusguļus.
piezvilus Noliecies, pusguļus.
piezviļus Noliecies, pusguļus.
noliekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
(no)liekt galvu (kā priekšā) Noliecot galvu, parādīt cieņu, godu.
atžubriski Noliecot uz leju.
nolīdēties Noliedēties.
noliedz. Noliedzamais (vietniekvārds).
negativitāte Noliedzēja attieksme.
nē Noliedzoša atbilde, piemēram, uz kādu priekšlikumu; noliedzoša atbilde uz bildinājumu.
paļas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; nievas.
nievas Noliedzošas, pazemojoši necienīgas attieksmes izpausme izturēšanās veidā, runā; paļas.
apofātisks Noliedzošs.
atzvērēt Noliegt ar zvērestu, zvērot noliegt.
nostrīdēt Noliegt, apstrīdēt.
renegēt Noliegt, atkrist, atmest agrākos ieskatus vai ticību.
abjurēt Noliegt, atteikties.
aizaliegties Noliegt, ka ir aizņēmies, noliegt un neatdot parādu.
laigāt Noliegt, melot, liegties; laigot.
laigot Noliegt, melot, liegties.
liegt Noliegt, neatzīt.
izliegties Noliegt, noliegties.
nolaigot Noliegt.
nepievienošanās Noliegta darbība, process --> pievienoties.
nosaliegties Noliegties.
nenodzerties Nolieguma darb. v. --> nodzerties (2).
nenoēsties Nolieguma darb. v. --> noēsties.
nenoklausīties Nolieguma darb. v. --> noklausīties.
nenoskatīties Nolieguma darb. v. --> noskatīties (1).
neņemties Nolieguma darb. v. --> ņemties.
neaudzināts Nolieguma divd. --> audzināt.
negribēts Nolieguma divd. --> gribēt.
nestrādājošs Nolieguma divd. --> strādāt.
neaicināts Nolieguma divdabis --> aicināt.
neaizmirstams Nolieguma divdabis --> aizmirst.
neaizsalstošs Nolieguma divdabis --> aizsalt.
neaizskarams Nolieguma divdabis --> aizskart.
neaizsniedzams Nolieguma divdabis --> aizsniegt.
neaizstājams Nolieguma divdabis --> aizstāt.
neapdomāts Nolieguma divdabis --> apdomāt.
neapdzīvots Nolieguma divdabis --> apdzīvot.
neapgāžams Nolieguma divdabis --> apgāzt.
neapklusināms Nolieguma divdabis --> apklusināt.
neapliekams Nolieguma divdabis --> aplikt.
neapmierināts Nolieguma divdabis --> apmierināt.
neapmierinošs Nolieguma divdabis --> apmierināt.
neapnicis Nolieguma divdabis --> apnikt.
neapnīkstošs Nolieguma divdabis --> apnikt.
neaprakstāms Nolieguma divdabis --> aprakstīt.
neaprēķināms Nolieguma divdabis --> aprēķināt.
neaprobežots Nolieguma divdabis --> aprobežot.
neapskaužams Nolieguma divdabis --> apskaust.
neapstrādāts Nolieguma divdabis --> apstrādāt.
neapstrīdams Nolieguma divdabis --> apstrīdēt.
neapšaubāms Nolieguma divdabis --> apšaubīt.
neaptēsts Nolieguma divdabis --> aptēst.
neaptraipīts Nolieguma divdabis --> aptraipīt.
neaptumšots Nolieguma divdabis --> aptumšot.
neapturams Nolieguma divdabis --> apturēt.
neaptverams Nolieguma divdabis --> aptvert.
neapzināts Nolieguma divdabis --> apzināt.
neārstējams Nolieguma divdabis --> ārstēt.
neartikulēts Nolieguma divdabis --> artikulēt.
neatdarināms Nolieguma divdabis --> atdarināt.
neatgriežams Nolieguma divdabis --> atgriezt.
neatgūstams Nolieguma divdabis --> atgūt.
neatkārtojams Nolieguma divdabis --> atkārtot.
neatliekams Nolieguma divdabis --> atlikt.
neatļauts Nolieguma divdabis --> atļaut.
neatminams Nolieguma divdabis --> atminēt.
neatņemams Nolieguma divdabis --> atņemt.
neatņemdamies Nolieguma divdabis --> atņemties.
neatraujams Nolieguma divdabis --> atraut.
neatraudamies Nolieguma divdabis --> atrauties.
neatrisināms Nolieguma divdabis --> atrisināt.
neatslābstošs Nolieguma divdabis --> atslābt.
neatsverams Nolieguma divdabis --> atsvērt.
neatturams Nolieguma divdabis --> atturēt.
neatvairāms Nolieguma divdabis --> atvairīt.
neausts Nolieguma divdabis --> aust.
nebalināts Nolieguma divdabis --> balināt.
nebaudāms Nolieguma divdabis --> baudīt.
nebeidzams Nolieguma divdabis --> beigt.
nebijis Nolieguma divdabis --> būt.
neesošs Nolieguma divdabis --> būt.
necenzēts Nolieguma divdabis --> cenzēt.
necerēts Nolieguma divdabis --> cerēt.
neciešams Nolieguma divdabis --> ciest.
nedalāms Nolieguma divdabis --> dalīt.
nedalīts Nolieguma divdabis --> dalīt.
nedzēsts Nolieguma divdabis --> dzēst.
nedziedējams Nolieguma divdabis --> dziedēt.
nedziedināms Nolieguma divdabis --> dziedināt.
nedzirdams Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nedzirdēts Nolieguma divdabis --> dzirdēt.
nedziestošs Nolieguma divdabis --> dzist.
neēdams Nolieguma divdabis --> ēst.
gaidīt Nolieguma divdabis --> gaidīt.
negaidīts Nolieguma divdabis --> gaidīt.
neglābjams Nolieguma divdabis --> glābt.
negribot Nolieguma divdabis --> gribēt.
negrozāms Nolieguma divdabis --> grozīt.
neiedomājams Nolieguma divdabis --> iedomāt.
neieņemams Nolieguma divdabis --> ieņemt.
neiepriecinošs Nolieguma divdabis --> iepriecināt.
neierobežots Nolieguma divdabis --> ierobežot.
neieskaitot Nolieguma divdabis --> ieskaitīt.
neejošs Nolieguma divdabis --> iet.
neievērojams Nolieguma divdabis --> ievērot.
neizbēgams Nolieguma divdabis --> izbēgt.
neizbraucams Nolieguma divdabis --> izbraukt.
neizbrienams Nolieguma divdabis --> izbrist.
neizdibināms Nolieguma divdabis --> izdibināt.
neizdevies Nolieguma divdabis --> izdoties.
neizdzēšams Nolieguma divdabis --> izdzēst.
neizglītots Nolieguma divdabis --> izglītot.
neizmērojams Nolieguma divdabis --> izmērot.
neiznēsāts Nolieguma divdabis --> iznēsāt.
neiznests Nolieguma divdabis --> iznest.
neiznīcināms Nolieguma divdabis --> iznīcināt.
neizpaužams Nolieguma divdabis --> izpaust.
neizpētīts Nolieguma divdabis --> izpētīt.
neizpildāms Nolieguma divdabis --> izpildīt.
neizprotams Nolieguma divdabis --> izprast.
neizsakāms Nolieguma divdabis --> izsacīt.
neizsīkstošs Nolieguma divdabis --> izsīkt.
neizskaidrojams Nolieguma divdabis --> izskaidrot.
neizskaistināts Nolieguma divdabis --> izskaistināt.
neizsmeļams Nolieguma divdabis --> izsmelt.
neizšķirts Nolieguma divdabis --> izšķirt.
neizteicams Nolieguma divdabis --> izteikt.
neizteikts Nolieguma divdabis --> izteikt.
neiztrūcīgs Nolieguma divdabis --> iztrūkt.
neiztrūkstošs Nolieguma divdabis --> iztrūkt.
neizturams Nolieguma divdabis --> izturēt.
neizturēts Nolieguma divdabis --> izturēt.
neizzināms Nolieguma divdabis --> izzināt.
nekavējoties Nolieguma divdabis --> kavēties.
nekrāsots Nolieguma divdabis --> krāsot.
nekronēts Nolieguma divdabis --> kronēt.
nekultivēts Nolieguma divdabis --> kultivēt.
nekvalificēts Nolieguma divdabis --> kvalificēt.
nelabojams Nolieguma divdabis --> labot.
nelokāms Nolieguma divdabis --> locīt (1).
nelokāms Nolieguma divdabis --> locīt (2).
nelūgts Nolieguma divdabis --> lūgt.
nemācīts Nolieguma divdabis --> mācīt.
nemanāms Nolieguma divdabis --> manīt.
nemanīts Nolieguma divdabis --> manīt.
nemiecēts Nolieguma divdabis --> miecēt.
nemīlams Nolieguma divdabis --> mīlēt.
neminams Nolieguma divdabis --> minēt.
nemirkstošs Nolieguma divdabis --> mirkt.
nemīts Nolieguma divdabis --> mīt (1).
nenogurdināms Nolieguma divdabis --> nogurdināt.
nenoguris Nolieguma divdabis --> nogurt.
nenogurstošs Nolieguma divdabis --> nogurt.
nenoliedzams Nolieguma divdabis --> noliegt.
nenomazgājams Nolieguma divdabis --> nomazgāt.
nenopērkams Nolieguma divdabis --> nopirkt.
nenorietošs Nolieguma divdabis --> norietēt.
nenosakāms Nolieguma divdabis --> nosacīt.
nenosvērts Nolieguma divdabis --> nosvērt.
nenoteicams Nolieguma divdabis --> noteikt.
nenoteikts Nolieguma divdabis --> noteikt.
nenovalkājams Nolieguma divdabis --> novalkāt.
nenovēršams Nolieguma divdabis --> novērst.
nenovērtējams Nolieguma divdabis --> novērtēt.
nepabeigts Nolieguma divdabis --> pabeigt.
nepanesams Nolieguma divdabis --> panest.
nepaplašināts Nolieguma divdabis --> paplašināt.
neparedzēts Nolieguma divdabis --> paredzēt.
nepārejams Nolieguma divdabis --> pāriet.
nepārejošs Nolieguma divdabis --> pāriet.
nepārkāpjams Nolieguma divdabis --> pārkāpt.
nepārplūstošs Nolieguma divdabis --> pārplūst.
nepārprotams Nolieguma divdabis --> pārprast.
nepārredzams Nolieguma divdabis --> pārredzēt.
nepārskatāms Nolieguma divdabis --> pārskatīt.
nepārsniedzams Nolieguma divdabis --> pārsniegt.
nepārspējams Nolieguma divdabis --> pārspēt.
nepārspēts Nolieguma divdabis --> pārspēt.
nepārsūdzams Nolieguma divdabis --> pārsūdzēt.
nepārtraukts Nolieguma divdabis --> pārtraukt.
nepārvarams Nolieguma divdabis --> pārvarēt.
nepasakāms Nolieguma divdabis --> pasacīt.
nepazīstams Nolieguma divdabis --> pazīt.
nepieciešams Nolieguma divdabis --> pieciest.
nepiederošs Nolieguma divdabis --> piederēt.
nepiedodams Nolieguma divdabis --> piedot.
nepiedzīvojis Nolieguma divdabis --> piedzīvot.
nepiedzīvots Nolieguma divdabis --> piedzīvot.
nepieēdināms Nolieguma divdabis --> pieēdināt.
nepieejams Nolieguma divdabis --> pieiet.
nepielūdzams Nolieguma divdabis --> pielūgt.
nepiepildāms Nolieguma divdabis --> piepildīt.
nepieredzējis Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
nepieredzēts Nolieguma divdabis --> pieredzēt.
nepiesātināts Nolieguma divdabis --> piesātināt.
nepieskaitāms Nolieguma divdabis --> pieskaitīt.
nepiespiests Nolieguma divdabis --> piespiest.
nepietiekams Nolieguma divdabis --> pietikt.
nepietiekošs Nolieguma divdabis --> pietikt.
nepievienojies Nolieguma divdabis --> pievienoties.
neplīstošs Nolieguma divdabis --> plīst.
neprecēts Nolieguma divdabis --> precēt.
neprecējies Nolieguma divdabis --> precēties.
nerakstīts Nolieguma divdabis --> rakstīt.
neraugoties Nolieguma divdabis --> raudzīties.
neražojošs Nolieguma divdabis --> ražot.
neredzēts Nolieguma divdabis --> redzēt.
neremdējams Nolieguma divdabis --> remdēt.
neremdināms Nolieguma divdabis --> remdināt.
nerimstošs Nolieguma divdabis --> rimt.
nerūsējošs Nolieguma divdabis --> rūsēt.
nesaīsināms Nolieguma divdabis --> saīsināt.
nesaistīts Nolieguma divdabis --> saistīt.
nesaistošs Nolieguma divdabis --> saistīt.
nesalasāms Nolieguma divdabis --> salasīt.
nesalaužams Nolieguma divdabis --> salauzt.
nesaldināts Nolieguma divdabis --> saldināt.
nesalīdzināms Nolieguma divdabis --> salīdzināt.
nesālīts Nolieguma divdabis --> sālīt.
nesamaksājams Nolieguma divdabis --> samaksāt.
nesamērojams Nolieguma divdabis --> samērot.
nesamierināms Nolieguma divdabis --> samierināt.
nesaraujams Nolieguma divdabis --> saraut.
nesasniedzams Nolieguma divdabis --> sasniegt.
nesatricināms Nolieguma divdabis --> satricināt.
nesavienojams Nolieguma divdabis --> savienot.
neskaitāms Nolieguma divdabis --> skaitīt.
neskaitot Nolieguma divdabis --> skaitīt.
neskarts Nolieguma divdabis --> skart.
neskatoties Nolieguma divdabis --> skatīties.
nestiepts Nolieguma divdabis --> stiept.
nešķirams Nolieguma divdabis --> šķirt.
nešķīstošs Nolieguma divdabis --> šķīst.
neticams Nolieguma divdabis --> ticēt.
netīrīts Nolieguma divdabis --> tīrīt.
netulkojams Nolieguma divdabis --> tulkot.
netverams Nolieguma divdabis --> tvert.
neuzkrītošs Nolieguma divdabis --> uzkrist.
neuzvarams Nolieguma divdabis --> uzvarēt.
nevainojams Nolieguma divdabis --> vainot.
nevaldāms Nolieguma divdabis --> valdīt.
nevēlams Nolieguma divdabis --> vēlēt (2).
neviltots Nolieguma divdabis --> viltot.
nevīstošs Nolieguma divdabis --> vīst.
nezināms Nolieguma divdabis --> zināt.
neatsavināmība Noliegums, vispārināta īpašība --> atsavināt.
nē Noliegums.
negācija Noliegums.
retrofleksija Noliekšanās atpakaļ (piem., dzemdes).
anteversija Noliekšanās uz priekšu; dzemdes normāls stāvoklis.
defleksija Noliekšanās uz sāniem; atliekšana.
ventrifleksija Noliekšanās uz vēdera pusi; antefleksija.
nosliekt Noliekt (ķermeni, tā daļu).
nošķiebt Noliekt (parasti sānis).
šmaugt Noliekt (piemēram, koku).
daplikšt Noliekt (uz leju, pie zemes).
atliekt Noliekt atpakaļ vai sānis (galvu, ķermeņa augšdaļu); saliecot aizlikt (rokas aiz muguras).
nokārt (arī nolaist, retāk nodurt) galvu Noliekt galvu.
norocīt Noliekt pretinieka roku sacensībās.
pieguldīt Noliekt un pieplacināt (piemēram, labību).
nogumzīt Noliekt.
nomaidzīt Noliekt.
nosvērt Noliekt.
nosliekties Noliekties (1).
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par augiem, to daļām.
nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
aizgubt Noliekties aiz kaut kā.
lust Noliekties lejup; nokarāties (par ausīm).
nolīkt Noliekties lokveidā uz leju, (par lokaniem, vienā galā piestiprinātiem priekšmetiem).
uzliekties Noliekties lokveidā virsū (uz kā, kam) - parasti par augiem, to daļām.
pārplesties Noliekties pāri (kam), pār (ko), piemēram, aizņemot daudz vietas.
izkretēt Noliekties un nokalst (par augiem).
apsaliekties Noliekties uz leju.
nosakārties Noliekties uz leju.
nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām).
sagaubties Noliekties uz sāniem.
nolīkt Noliekties, arī nosvērties uz leju (par augiem, to daļām).
bučoties Noliekties, klanīties (kāda priekšā).
kukties Noliekties, locīties.
nokukt Noliekties, locīties.
nosašķirties Noliekties, nokarāties uz labo un kreiso pusi (par krēpēm).
nosakārstīties Noliekties, nokarāties uz leju.
nosvirbt Noliekties, nokarāties.
saplukt Noliekties, nolīkt.
sadukt Noliekties, noslīgt.
atzilt Noliekties, nosvērties uz leju (par augiem).
apkukt Noliekties, nošķiebties.
nokņubt Noliekties, notupties.
uzšķiebties Noliekties, novietoties slīpi. šķībi.
piegumēt Noliekties, pieplakt.
piegumt Noliekties, pieplakt.
apgubt Noliekties, sašķiebties sāniski.
sačurināties Noliekties, savilkties, sabozties.
aizsvērties Noliekties.
apkukties Noliekties.
noklāņoties Noliekties.
nokumpt Noliekties.
nosaliekties Noliekties.
nolieksnis Noliektnis - auga veģetatīvai pavairošanai pie zemes noliekts ciltsauga dzinums, ko pēc iesakņošanos atdala no auga.
noliektenis Noliektnis.
knopši Noliekts uz priekšu (pretstats "atkaru").
antefleksija Noliekums uz priekšu.
nokolīt Nolielīt.
noplātīties Nolielīties.
nosateikties Nolielīties.
ģildenis Noliesējis cilvēks.
ģiltene Noliesējis cilvēks.
ģiltenis Noliesējis cilvēks.
svanaris Noliesējis zirgs.
ģiezens Noliesējis, ģindenim līdzīgs cilvēks.
izkāsis Noliesējis, kalsnējs, izsalcis, izbadojies.
nokļimis Noliesējis, novājējis.
nokļims Noliesējis, novājējis.
ģinis Noliesējis, novārdzis cilvēks.
noluzējies Noliesējis, vājš, kalsns.
ģilga Noliesējis, vārgs bērns.
ģilgāns Noliesējis, vārgs bērns.
mērdelīgs Noliesējis.
krabas Noliesējusi govs.
nokūdēt Noliesēt (par dzīvniekiem).
tēnāt Noliesēt, dilt.
trēnēt Noliesēt, novājēt.
ģilt Noliesēt.
noliesāt Noliesēt.
noliest Noliesēt.
atliet Noliet (daļu šķidruma no kā).
nošķēlvinēt Noliet no virsas.
dekantēt Noliet šķidrumu no nogulsnēm, kas nosēdušās trauka dibenā.
pietnieks Nolietojies cirvis, no kura atlikusi tikai aizmugurējā daļa.
klabans Nolietojies, klabošs priekšmets, darbarīks.
sagrabējis Nolietojies; sabojājies.
iedilt Nolietojoties kļūt mazliet, arī vietumis plānākam, tievākam, arī nestiprākam.
apdilt Nolietojoties kļūt plānākam, tievākam.
nodilt Nolietojoties priekšmetam, nolupt, tikt noberztam (piemēram, par krāsu); nolietojoties kļūt tādam, kam ir noberzta krāsa, virsējais slānis (par priekšmetu).
nojukt Nolietojoties sadalīties daļās, atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot, plīstot); arī izjukt (1).
skarot Nolietojoties saplaisāt.
skārbalāt Nolietojoties saplīst, kļūt lupatainam.
sačibēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačabēt.
sačabēt Nolietojoties, bojājoties kļūt nestipram, arī nederīgam; sačibēt.
vecums Nolietojums, kas radies kādā, parasti ilgākā, laikposmā.
nodzīvot Nolietot (1).
novalkāt Nolietot (priekšmetu).
aizdeldēt Nolietot līdz zināmai robežai.
nodeldēt Nolietot tā, ka ir pilnīgi nodilis.
nodēlīt Nolietot, nonēsāt, apvalkāt.
nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu).
dilināt Nolietot, novalkāt, nodeldēt.
sadildināt Nolietot, padarīt neasu.
sadilināt Nolietot, padarīt neasu.
izjāt Nolietot.
nobrūķēt Nolietot.
nodrillēt Nolietot.
izpora Nolietota (izpērta) pirts slota; izpara.
izpara Nolietota (izpērta) pirts slota; nopara.
nopara Nolietota (izpērta) pirts slota.
kacere Nolietota slota.
strube Nolietota slota.
stumburs Nolietota slota.
stumpe Nolietota slota.
stumpene Nolietota slota.
izvažas Nolietotas lietas (īpaši par apaviem un apģērbu).
rida Nolietotas lietas vai sadzīves priekšmeti.
lamži Nolietoti vai slikti uzšūti svārki.
apploskāt Nolietoties un nodriskāties lietošanas dēļ.
sapluskāties Nolietoties, kļūt saplucinātam.
aizdilt Nolietoties, nodilt, notievēt, kļūt mazākam, plānākam līdz zināmai robežai.
izskudēt Nolietoties, nodilt.
saplīskāties Nolietoties, sašķiedroties.
noiet Nolietoties.
nolietāties Nolietoties.
nosalietāties Nolietoties.
tuļītis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
tuļķis Nolietots dzelzs vai koka priekšmets.
grausts Nolietots priekšmets.
šarmačs Nolietots priekšmets.
ģelzis Nolietots, arī neass nazis.
ģelznis Nolietots, arī neass nazis.
laite Nolietots, atstrādāts zemes gabals.
klaburis Nolietots, bojāts priekšmets, tā daļa.
klebezis Nolietots, grabošs kabatas nazis.
kleberis Nolietots, klabošs transportlīdzeklis, rati.
cirvene Nolietots, neass cirvis.
klebiķis Nolietots, sagrabējis kabatas nazis.
nojāts Nolietots.
šrots Nolietotu, pamestu u. tml. automobiļu savāktuve, kur var iegādāties lietotas rezerves daļas; autokapsēta.
nolīgoties Nolīgot (1) (1).
nolīgāties Nolīgoties.
noderēt Nolīgt (kādu) darbam.
noderēties Nolīgt (pie kāda par kalpu, strādnieku laukos).
pajemt Nolīgt (strādnieku).
nolīkt Nolīgt 1.
noderēt Nolīgt darbā (pie darba devēja).
atderēt Nolīgt darbā uz šejieni.
aizderēt Nolīgt kādu kur projām (darbā).
aizderēties Nolīgt un aiziet kur projām (darbā).
kontrahēt Nolīgt, noslēgt.
nojemt Nolīgt, uzņemties ko paveikt.
kompaktāti Nolīgumi, norunas.
pamatnolīgums Nolīgums, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un viens vai vairāki komersanti noslēdz ar mērķi paredzēt noteikumus līgumiem, kuru slēgšanas tiesības plānots piešķirt konkrētā laika posmā, jo īpaši attiecībā uz cenu un, attiecīgā gadījumā, uz paredzēto kvalitāti.
aizguldīt Nolikt (kaut ko) priekšā kādam.
nobāzt Nolikt (ko kur) tā, ka grūti atrast; arī noslēpt.
aizdēt Nolikt (olu) aiz kaut kā.
pieplakt Nolīkt (par augiem, to daļām).
norūmēt Nolikt (paredzētajā) vietā; novietot.
nolīgt Nolīkt 1, liekt uz zemi.
aizstatīt Nolikt aiz kaut kā.
atlikt Nolikt atsevišķi, lai saglabātu, pataupītu.
bāšķīties Nolikt burvju līdzekli.
bošķoties Nolikt burvju līdzekļus.
noslēpt Nolikt grūti pamanāmā vietā.
trepēt Nolikt lai nostāvas (piemēram, ābolus pelavās).
uzlīkt Nolīkt lokveidā virsū (uz kā, kam) - par augiem, to daļām.
atslogoties Nolikt malā daļu smaguma.
parūmīt Nolikt malā, lai iegūtu brīvu vietu, pārvietot.
izmētāt Nolikt nekārtīgi, nenolikt vietā.
novīstīt Nolikt nevietā, nobāzt.
dalikties Nolikt pa reizei vienu, otru lietu zināmā vietā.
atgodēt Nolikt pēc godiem, lai saglabātu citai reizei.
noridāties Nolikt projām lieko; paiet sāņus.
iekupināt Nolikt recēt.
sašķībt Nolīkt uz sāniem.
nomāsinēt Nolikt vai pamest tā, ka pēc tam nevar atrast.
uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām.
aizstādināt Nolikt, aizvest.
nobēdzināt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar atrast, ieraudzīt; noslēpt (1).
noslēpt Nolikt, noglabāt tā, lai citi nevar ieraudzīt, atrast.
nokārstīties Nolīkt, nokarāties (par vairākiem priekšmetiem).
sagodēt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
sagodināt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
sagodīt Nolikt, nokopt, sagrābt, noglabāt.
aizpakāt Nolikt, nopakot aiz kaut kā.
licen Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
licin Nolikt, noteikt; izmanto savienojumā ar "likt" formām darbības pastiprinājuma raksturošanai.
aplikt Nolikt, novietot (ap ko, kam apkārt).
pamīstalēt Nolikt, novietot (ko) pamīšus.
atlikt Nolikt, novietot atpakaļ (iepriekšējā vietā).
atguldīt Nolikt, novietot guļus stāvoklī (parasti uz muguras); noguldīt.
notutināt Nolikt, novietot kaut ko tā, lai tas neapgāztos.
nostatīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī; nostādīt 1(3).
nostādīt Nolikt, novietot noteiktā, parasti vertikālā, stāvoklī.
nolaist Nolikt, novietot zemē (kur, uz kā u. tml.), arī zemāk (ko rokās paceltu).
noglabāt Nolikt, novietot, lai, piemēram, noslēptu, nepazaudētu.
samainīt Nolikt, pārvietot (ko) vienu otra, citu cita vietā.
sagulties Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagult (3).
sagult Nolīkt, pieplakt pie zemes, parasti pilnīgi (par augiem, to daļām); sagulties (3).
slonīt Nolikt.
šelnieks Noliktava, drēbju klēts, pagrabaugša.
depo Noliktava, garāža u. tml.
magazīna Noliktava, krātuve (parasti tērpiem, dekorācijām).
tilbe Noliktava, vezums, telpa.
tilpe Noliktava, vezums, telpa.
ambaruha Noliktava.
godown Noliktava.
sklads Noliktava.
furažieris Noliktavas pārzinis, kas pieņem un izsniedz furāžu (lopbarību) karaspēka daļā, lielsaimniecībā, u. tml.
bujēni Noliktavas pie Rīgas.
rhyzoglyphus Noliktavērču dzimtas ģints.
schwiebea Noliktavērču dzimtas ģints.
tyrogliphus Noliktavērču dzimtas ģints.
mešļi Nolikti burvju līdzekļi.
apgulties Nolikties gulēt, ieņemt guļus stāvokli; arī aizmigt.
pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava).
likma Nolikums.
nofīrēt Nolikvidēt.
noklēbēt Nolīmēt.
noklejāt Nolīmēt.
nolina Nolina recurvata - atliektās nolīnas ("Beaucarnea recurvata") augu veikalos sastopams nosaukums.
beaucarnea Nolīnas.
izrāt Nolīst (līdumu).
nokārnīt Nolīst (līdumu).
nolīsties Nolīst 1.
izlīst Nolīst 2 (mežu, līdumu).
izdarināt Nolīst, nocirst mežu.
noencēt Nolīst.
šķutējums Nolīsts lauks, kas klāts ar pelniem no sadedzinātajām žagaru kaudzēm.
nosmiģelēt Nolīt ļoti smalkiem pilieniem.
atlīt Nolīt nost, izlīt (par daļu no kā).
pārlīt Nolīt pāri (kam), pār (ko).
nomiglāt Nolīt sīkām lāsēm un pārstāt.
novīksnēt Nolīt sīkām pilēm.
nosprēgāt Nolīt, lielām lāsēm.
atžaut Nolīt.
nolīdināt Nolīt.
ploksna Nolobījusies, pārragojusies ādas kārta.
deciduācija Nolobīšanās process.
apgrūst Nolobīt (graudiem) ārējo apvalku, parasti piestā.
pielobīt Nolobīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielobīt Nolobīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
pārlupināt Nolobīt (mizu, piemēram, pupām, sīpoliem).
nošatravāt Nolobīt ārējo apvalku (graudiem).
izmizināt Nolobīt mizu (piemēram, pākšaugiem).
nokolēt Nolobīt, nomizot.
nočumalēt Nolobīt.
noķolēt Nolobīt.
nolobt Nolobīt.
nosavilkties Nolobīties (par ādas virskārtu).
nolaupīties Nolobīties, atdalīties.
noiet Nolobīties, nolupt, atdalīties.
lupučāties Nolobīties.
nočumalāties Nolobīties.
nočumalēties Nolobīties.
nokārtāties Nolobīties.
nosalaupīties Nolobīties.
noraitīt Nolocīt (1).
noliekt Nolocīt uz leju (parasti apģērba gabala malu, galu); izveidot (ko, kā daļu) lokveidā, leņķveidā (uz leju).
atšuve Nolocīta un atšūta drānas mala.
Bryum knowltonii Noltona samtīte.
palīgā Nolūkā palīdzēt, lai palīdzētu.
uzdomāt Nolūkot, noskatīt (par dzīvesbiedri vai dzīvesbiedru).
nolucīt Nolūkot; nozagt.
nolūkāt Nolūkot.
uzcīrēt Nolūkot.
pielupināt Nolupināt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
pielupināt Nolupināt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (parasti trauku).
nozīķēt Nolūrēt.
podrezaķ Nolūrēt.
sieksta Nolūzis, zemē, ūdenstilpē, parasti ilgi, gulošs koks, tā daļa.
aplūzt Nolūzt, atlūzt (par daudziem vai visiem, vairākās vai visās vietās).
notrukt Nolūzt.
špika Nolūzusi rīkste.
nolutis Noļucis.
noļutis Noļucis.
noļekt Noļukt.
nolupt Noļukt.
noļumt Noļūt.
cinte Noma, īre.
kopnoma Noma, ko realizē vairāki vai daudzi nomnieki uz kopēja līguma pamata.
arende Noma.
prokats Noma.
spaidonīgs Nomācīgs, izmisīgs.
noiet Nomācīties (visu laikposmu), ierodoties (kur), parasti regulāri.
baigums Nomācošas, drūmas izjūtas, arī bailes.
zvaiga Nomācoši smiekli.
deprimējošs Nomācošs, nospiedošs.
smeldze Nomācošs, samērā vājš emocionāls stāvoklis, ko izraisa kas nevēlams (piemēram, vilšanās, aizvainojums).
pārņemt Nomācot citas izjūtas, sajūtas u. tml., izraisīties (kādā) – par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, tā izpausmi.
pārmākt Nomācot pārņemt (kādu) - par nevēlamu psihisku vai fizioloģisku stāvokli, domām u. tml.
klejotāji Nomadi - tautas (ciltis), kas nodarbojas ar lopkopību un bieži maina apmešanās vietu.
jacigi Nomadi, kas dzīvoja stepē uz ziemeļiem no Melnās jūras un piederēja pie sarmantiem.
staigalnieks Nomads.
staigātnieks Nomads.
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti.
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas.
atjaunot Nomainīt (ko), izveidot no jauna.
samīties Nomainīt vienam otru; rasties, izveidoties kā cita vietā; krustoties ar kādu citu.
pārzīmolot Nomainīt zīmolu.
nomaiņāt Nomainīt.
nomīt Nomainīt.
pamīt Nomainīt.
nomīties Nomainīties.
nosamainīties Nomainīties.
pārņemt Nomainot kādu, sākt pildīt (kādus pienākumus); sākt veikt cita vietā (kādu darbību, funkcijas u. tml.).
nolietāt Nomaitāt, nogalināt.
nolietēt Nomaitāt, nogalināt.
noķēzīt Nomaitāt.
izmaksa Nomaksa (pa daļām).
izmaksāt Nomaksāt (pa daļām).
aiztumšot Nomākt (ar savu pārākumu), samazināt (kā) ietekmi; aptumšot.
nožņaugt Nomākt (par psihisku stāvokli).
apēst Nomākt, iznīcināt.
aizmākt Nomākt, noslāpēt.
aprīt Nomākt, padarīt nedzirdamu (par skaņām, troksni).
pievarēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
pievārēt Nomākt, pārvarēt (cilvēku) - par apstākļiem, fizioloģisku vai psihisku stāvokli.
nospiest Nomākt.
atīmija Nomāktība, grūtsirdība; nespēja izpaust savas jūtas.
ademozīne Nomāktība, nemiers, uztraukums.
prostrācija Nomāktība, pilnīgs spēku izsīkums, vienaldzība pret apkārtni.
apmāktība Nomāktība.
ņaukt Nomākties, pārklāties ar mākoņiem.
nomācēties Nomākties.
nomācīties Nomākties.
nelāgs Nomākts, arī drūms (par psihisku stāvokli).
nelaba sirds Nomākts, smags garastāvoklis.
zēmele Nomala (2).
čiekstiņš Nomaldījies cālis.
apaloties Nomaldījušos atgriezt.
apmaldināt Nomaldināt, nepareizi nosūtīt, samulsināt; novest no ceļa.
nomaldīt Nomaldināt.
nomuit Nomaldināt.
nomusināt Nomaldināt.
aberrācija Nomaldīšanās.
noceļš Nomaldīšanās.
nogandīties Nomaldīties, apmaldīties.
sablodīties Nomaldīties, apmaldīties.
noklizmēties Nomaldīties, neizdoties.
misterēties Nomaldīties, uzdurties šķērslim.
noaloties Nomaldīties.
noblandīties Nomaldīties.
noblodīt Nomaldīties.
nokleroties Nomaldīties.
nokļūdīties Nomaldīties.
nomuldēt Nomaldīties.
nomulsināties Nomaldīties.
nomulšināties Nomaldīties.
noputlēties Nomaldīties.
nosamaldīties Nomaldīties.
pamuldēt Nomaldīties.
pavadāt Nomaldīties.
samaldīties Nomaldīties.
nomaliene Nomale 1(1).
čukņa Nomale, attāla vieta.
čukšņa Nomale, attāla vieta.
aizkakts Nomale, nostūris.
kamčatka Nomale.
kumale Nomale.
nomalietis Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
nomalnieks Nomalis - garenvirzienā zāģēta kokmateriāla malējais atgriezums (ar zāģējumu vienā pusē).
nomala Nomalis 1(1).
nomaļi Nomalis 1(2).
nomaļis Nomalis 1(2).
nomaļu Nomalis 1(2).
abalonka Nomalis.
baļķšāle Nomalis.
nomale Nomalis.
nomelis Nomalis.
opolka Nomalis.
šāle Nomalis.
šālis Nomalis.
tauķis Nomalis.
nomalietis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
nomalis Nomalnieks - tāds, kas dzīvo nomalē (piemēram, priekšpilsētas iedzīvotājs) vai atrodas sabiedriski zemākā statusā; nav notikumu, norišu centrā (piemēram, nelūgts kāzu viesis); attāls radinieks.
Nomeļnieku ezers Nomalnieku ezers Kalna pagastā.
lomezis Nomaļa (dēļa) malas puse ar mizu.
nomala Nomaļa vieta, kakts.
čūkslis Nomaļa vieta, kas atrodas tālu no ciemata centra.
nomaļus Nomaļā vietā.
vienmaļu Nomaļā vietā.
nostūris Nomaļa, arī attāla vieta, piemēram, tālu no pilsētas, tālu no kā centra.
policmeisters Nomaļas pilsētas policijas vadītājs Krievijā 1733.-1917. g.; policijas valdes vadītājs guberņas pilsētās 18. gs. beigās; 19 gs. galvaspilsētas policijas augsts ierēdnis.
šālmalka Nomaļmalka, nevērtīga malka.
nomalējs Nomaļš.
nomalīgs Nomaļš.
nomals Nomaļš.
atgulu Nomaļus novieots, tāls.
notuļis Nomaļus, nošķirti.
savmaļus Nomaļus, savrup; savmaļ.
notaļ Nomaļus, šķirti.
atmaļus Nomaļus.
nomaļ Nomaļus.
nostatu Nomaļus.
nostatus Nomaļus.
vienmaļi Nomaļus.
nokrūdīt Nomānīt, izmānīt.
nomānēt Nomānīt, noblēdīt.
nomārgot Nomargot (1).
nomergāt Nomargot.
nomergot Nomargot.
lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros 2. pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas u. tml.
iemāsinēt Nomāsinēt.
nomaskēties Nomaskēt (1) sevi.
nomaskot Nomaskēt (1).
nomaskoties Nomaskēties (1).
Namačkalnu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namačkalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namaškalu ezers Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
Namačkalis Nomaškaļs, ezers Ezernieku pagastā.
nomatot Nomašot.
fraktēt Nomāt (jahtu, kuģi vai tā daļu) kravas pārvadāšanai.
rentēt Nomāt (nekustamu īpašumu, parasti zemi, lauku saimniecību).
omāt Nomāt, īrēt.
arendierēt Nomāt.
nomot Nomāt.
fiakrs Nomāta ekipāža; izīrējams pajūgs.
posesija Nomāts zemes gabals.
zomauka Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet.
zomauska Nomauka - čūskas āda, ko tā nomet.
velka Nomauka, brauna.
nomūki Nomauka.
nomaukāties Nomaukoties.
nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu.
atšmaukt Nomaukt, notīrīt (piemēram, mizu, ādu).
izmucināt Nomaukt.
mucināt Nomaukt.
nomaut Nomaukt.
nosukt Nomaukt.
pamaukt Nomaukt.
nomaukna Nomaukta egles miza; nomauka.
nomauka Nomaukta egles miza.
nošmauties Nomaukties, nomukt.
nogremt Nomaurot (parasti par bulli).
nomaurot Nomauroties (1).
nomaut Nomauties 1(1).
Baltais ezers Nomavas ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā.
Baltais ezers Nomavas ezers Kalna pagastā.
ablūcija Nomazgāšana, šķīstīšana; miesas nošļakstīšana ar slapju drānu, vēlāk viegli nosusinoties.
elūcija Nomazgāšana.
nobādēt Nomazgāt (cilvēku).
uzpraust Nomazgāt (no jauna).
nobanščikot Nomazgāt pirtī.
nomazgāties Nomazgāt sevi, sava ķermeņa daļas.
novannēt Nomazgāt vannā.
novannot Nomazgāt, nopeldināt vannā.
abluēt Nomazgāt, noskalot.
nozadzāt Nomazgāt, notīrīt, dabūt tīru.
nošķīstīt Nomazgāt, notīrīt.
izpingučoties Nomazgāties (bērnu runā).
novannēties Nomazgāties vannā.
nodušoties Nomazgāties, noskaloties dušā.
nošķīstīties Nomazgāties, notīrīties.
novannoties Nomazgāties, tikt nomazgātam vannā.
izamazgāties Nomazgāties.
nobādēties Nomazgāties.
nosamazgāties Nomazgāties.
4. Hērakla varoņdarbs Nomedīja ātro Artemīdas briedi Kirēnes kalnā.
noķert Nomedīt (par dzīvniekiem).
saķert Nomedīt (par dzīvniekiem).
nolaupīt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem.
nozagt Nomedīt (parasti mājdzīvnieku) - par dzīvniekiem.
medījums Nomedīta dzīvnieka gaļa.
asterisms Nomelnējuma plankumu izstiepums deformēta monokristāla lauegrammā (parasti radiālā virzienā).
denigrācija Nomelnēšana.
noūbēt Nomelnēt (parasti par koka priekšmetiem).
appļupt Nomelnot, apmelot.
novaināt Nomelnot, apvainot.
novainot Nomelnot, apvainot.
kritināt Nomelnot, kritizēt.
apķēzīt Nomelnot, pazemot ar vārdiem.
apeskāt Nomelnot.
pievīzēt Nomelnot.
prepozitīvs Nomena locījums, ko galvenokārt lieto savienojumā ar prievārdu (piemēram, latviešu valodas instrumentālis).
glosoloģija Nomenklatūra.
nomen Nomens - deklinējamas vārdšķiras vārds (parasti lietvārds, adjektīvs, skaitļa vārds, vietniekvārds).
deklinēšana Nomenu (lietvārdu, īpašības vārdu, skaitļa vārdu) un to nozīmē lietotu vārdu (vietniekvārdu, lokāmo divdabju) locīšana.
ģenitīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kā?
akuzatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: ko?
lokatīvs Nomenu un pronomenu locījuma forma, kas atbild uz jautājumu: kur?
instrumentālis Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: ar ko?
nominatīvs Nomenu un pronomenu locījumu forma, kas atbild uz jautājumu: kas?
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
apmirdināt Nomērdēt, likt nomirt (veselai virknei objektu).
nodžibināt Nomērdēt.
nomirdēt Nomērdēt.
merga Nomērējis cilvēks, vārgulis.
nomirēt Nomērēt.
nomērot Nomērīt (1).
apmērīt Nomērīt (veselu virkni objektu).
noviņķelēt Nomērīt ar leņķmēru; iezīmēt (leņķi, stūri).
nomērīties Nomērīt sev (piemēram, auguma garumu).
iemērīt Nomērīt un piešķirt; arī iedalīt (3).
pastatīt Nomērīt, arī nostādīt.
noziktēt Nomērķēt (šaujot).
notolmēt Nomērķēt, nodomāt, novērot.
notemēt Nomērķēt, pielāgot.
nomērķīt Nomērķēt.
nomērķot Nomērķēt.
uztēmēt Nomērķēt.
nomarhs Nomes pārvaldnieks Senajā Ēģiptē.
nomēslāt Nomēslot.
nosūdīt Nomēslot.
nosūdot Nomēslot.
nodēt Nomest (kur); nejauši nolikt (kur) un neatrast.
nokrausīties Nomest (par miežu akotu).
nomaukt Nomest (piemēram, veco ādu, čaulu); atdalīt sev (ragus).
nobrauņāties Nomest ādu (par čūsku).
izbrucināties Nomest drēbes, atbrīvoties no apģērba.
nolingot Nomest lejā, zemē, gar (ko).
nolidināt Nomest lejā, zemē.
apgraudēt Nomest siena kaudzes virsējo salijušo daļu, lai kaltētu sienu.
noskurt Nomest spalvas.
nokladīt Nomest uz leju.
noskurāties Nomest veco ādu, čaulu.
nokūlāties Nomest veco apspalvojumu.
plaukāt Nomest zvīņas.
žvīnīties Nomest zvīņas.
spilvot Nomest, izplatīt sēklas matiņus.
nograudāt Nomest, nogrūst.
nograust Nomest, nogrūst.
nolingāt Nomest.
novalks Nomesta (čūskas) āda, nometeklis.
novalka Nomesta (čūskas) āda.
žoma Nomesta čūskas āda; žauma.
kūla Nomesta čūskas āda.
kūlis Nomesta čūskas āda.
kūlīte Nomesta čūskas āda.
nomatekls Nomesta čūskas āda.
nometakls Nomesta čūskas āda.
nometekls Nomesta čūskas āda.
zamauka Nomesta čūskas āda.
zāmauka Nomesta čūskas āda.
žauma Nomesta čūskas āda.
laupata Nomestā vecā āda (dažiem rāpuļiem).
četroties Nomesties četrrāpus; pārvietoties četrrāpus.
atsamesties Nomesties uz ceļgaliem.
nosamesties Nomesties uz ceļgaliem.
iemesties Nomesties, nosēsties, (uz kādu laiku) - parasti par putniem.
aptrollēts Nomētājies, pazaudēts.
akmeņot Nomētāt akmeņiem.
kolonizēt Nometināt (cilvēkus) neapdzīvotos vai mazapdzīvotos rajonos vai atkarīgā zemē; pakļaut (kolonijas pirmiedzīvotājus) kolonizatoru varai.
apmetināt Nometināt (uz dzīvi, arī uz kādu laiku).
lāgeris Nometne (karagūstekņiem, apcietinātajiem).
starpnometne Nometne, ko ierīko tūrisma, ekspedīcijas maršrutā starp tā galapunktiem.
lēģeris Nometne, parasti karagūstekņiem, apcietinātajiem.
aplāgs Nometne.
atmītne Nometne.
lāģeris Nometne.
stātawa Nometne.
piemētāt Nometot, izmētājot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu.
paslēpēt Nomīdīt (nedaudz).
noļampāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
noļēpāt Nomīdīt (neveiklā, gāzelīgā gaitā ejot, mīdoties u. tml.).
nošļaukāt Nomīdīt (parasti zāli).
nošļepāt Nomīdīt ar slapjām kājām.
nodīžāt Nomīdīt, nobradāt.
nodīžļāt Nomīdīt, nobradāt.
nopļekāt Nomīdīt, nobradāt.
noplekšķēt Nomīdīt, nobradāt.
noslūpēt Nomīdīt, nobradāt.
novažot Nomīdīt, nobradāt.
savīžot Nomīdīt, nobradāt.
noļammāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
noļemmāt Nomīdīt, nolauzīt, izbojāt.
noslēpēt Nomīdīt, pieplacināt pie zemes.
piepļikstināt Nomīdīt, piespiest pie zemes.
nobrazdāt Nomīdīt.
nočāpāt Nomīdīt.
nočāpot Nomīdīt.
noplāvot Nomīdīt.
noplienēt Nomīdīt.
nosliept Nomīdīt.
lāceklis Nomīdīta vieta labībā vai zālē.
nomidze Nomidzis.
nomiga Nomidzis.
norustīt Nomiecēt (pelnos un alkšņu mizās).
nomiedze Nomiedzis.
šļaukans Nomiegojies cilvēks.
nomieroties Nomierēties.
pacifikācija Nomierināšana, miera nodibināšana; dumpja, sacelšanās apspiešana.
dušī Nomierināšanas sauciens govīm, kas badās.
iedūlēt Nomierināt bites ar dūmiem.
piemierināt Nomierināt, apklusināt.
aplabināt Nomierināt, remdināt.
apklusināt Nomierināt.
nolēnot Nomierināt.
nomierīt Nomierināt.
pacificēt Nomierināt.
rāmināt Nomierināt.
saremdēt Nomierināt.
sedatīvs Nomierinātājs līdzeklis.
aplabt Nomierināties, apklust (sacīts par saniknotu cilvēku).
apramstīties Nomierināties, kļūt mierīgam.
noslist Nomierināties, noplakt, izdzist.
ramdīties Nomierināties, palikt klusu.
stilpt Nomierināties, pārstāt.
uzelpot Nomierināties, sākt justies labi (pēc sasprindzinājuma, pārdzīvojuma, apstākļu maiņas u. tml.).
nostilt Nomierināties; atrasties vienā un tai pašā vietā.
mierīties Nomierināties; pārstāt trokšņot, palaidņoties u. tml.
aprimstīties Nomierināties.
atdzist Nomierināties.
nomierīties Nomierināties.
noremdēties Nomierināties.
nosamierināties Nomierināties.
nosamierīties Nomierināties.
parimties Nomierināties.
ambients Nomierinoša, atslābinoša atslodzes mūzika.
trankvilizatori Nomierinoši līdzekļi, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu.
sibazons Nomierinošs ārstniecības līdzeklis, ko izmanto panikas lēkmju ārstēšanas sākuma stadijā.
klonazepāms Nomierinošs ārstniecisks līdzeklis, trankvilizators; izmanto arī narkomāni.
trankvilizējošs Nomierinošs līdzeklis, kas mazina psihisku satraukumu un baiļu sajūtu.
elēnijs Nomierinošs līdzeklis, kas pieder pie trankvilizatoru grupas; mazina baiļu un trauksmes sajūtu, nomāc muguras smadzeņu refleksus un pazemina skeleta muskuļu tonusu.
medināls Nomierinošs līdzeklis, miega zāles.
difenhidramīns Nomierinošs un miegu izraisošs līdzeklis, ko lieto alerģisko reakciju profilaksē.
calando Nomierinoties; klusāk un lēnāk topot.
calmando Nomierinoties.
nokūpt Nomiglot.
nomiglāties Nomigloties.
nomīlināt Nomīļot.
NSD Nominālā standartdeva (angļu "nominal Standard dose").
nominālvērtība Nomināla vērtība.
nominālists Nominālisma piekritējs.
nosadurstīties Nominstināties.
nočalbāt Nomīņāt.
nomirdināties Nomirdināt sevi.
nozalgoties Nomirdzēt, nospīdēt.
nomirguļot Nomirgot (1).
nomirguļot Nomirgot (2).
nomirgāt Nomirgot (par lietu).
gatavs Nomiris; beigts.
nosmirkt Nomirkt.
pārtrūkst dziesma Nomirst.
izmirt Nomirstot (visiem), beigt pastāvēt (par cilvēku kopumu).
pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
atstāt Nomirstot pamest (kādu tuvinieku) vienu, bez apgādības.
aiziešana Nomiršana.
izsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem, parasti kādā vietā).
apsprāgt Nomirt (par daudziem vai visiem cilvēkiem).
apmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
izmirt Nomirt (par daudziem vai visiem).
samirt Nomirt (par vairākiem, daudziem cilvēkiem); nomirt (par lielāku daudzumu cilvēku).
nobadot Nomirt badā vai no slāpēm.
notīpt Nomirt badā.
nogulties Nomirt un tikt apglabātam.
palikt Nomirt, arī krist kaujā.
nopaukt Nomirt, nobeigties, iznīkt.
nogaloties Nomirt, nobeigties.
atstirināties Nomirt; nobeigties.
aiziet Nomirt.
atrubīties Nomirt.
atstiepties Nomirt.
galēties Nomirt.
izčebēt Nomirt.
izdzist Nomirt.
izputēt Nomirt.
(aiz)iet bojā Nomirt.
aiziet bojā Nomirt.
aiziet nebūtībā Nomirt.
nodziedāt (savu) dziesmu Nomirt.
nodžegoties Nomirt.
nogādzēt Nomirt.
noķiknēt Nomirt.
noķirnēt Nomirt.
noļauties Nomirt.
nomirdīt Nomirt.
nomirināt Nomirt.
nomirinēt Nomirt.
nomirties Nomirt.
nosprāgt Nomirt.
pamirt Nomirt.
zagnutsja Nomirt.
pakaļpalicēji Nomirušā cilvēka dzīvie piederīgie, draugi, darbabiedri u. tml.
nomirējs Nomirušais cilvēks; mirušais.
nomīšķi Nomīstas.
nopaistīt Nomīstīt.
nomišot Nomišāt.
nolāpstāt Nomīt.
nomiet Nomīt.
nomitoties Nomitēties.
nomizināšana Nomizošana.
salaupīt Nomizot (daudz novārītu kartupeļu).
izmizot Nomizot (daudzus vai visus kādā traukā ievietotos dārzeņus, augļus); mizojot iztukšot.
apskust Nomizot (daudzus, visus kokus, kokmateriālus).
apskust Nomizot (daudzus, visus nevārītus kartupeļus, daudzas, visas nevārītas saknes).
samizot Nomizot (ko) lielākā daudzumā; nomizot (kā lielāku daudzumu).
piemizot Nomizot (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piemizot Nomizot (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauka).
noskust Nomizot (koku, kokmateriālu).
noskust Nomizot (nevārītus kartupeļus, nevārītas augu saknes).
uzlaupīt Nomizot (pa daļām).
aplaupīt Nomizot (piemēram, vārītus kartupeļus, pupas, olas).
piemizoties Nomizot sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; nomizot sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
nodrauzāt Nomizot, nolobīt.
nodrīskāt Nomizot, nolobīt.
noģaldīt Nomizot, nolobīt.
noskuit Nomizot, nolobīt.
nolaupīt Nomizot; arī nolobīt.
iemizināt Nomizot.
nomizāt Nomizot.
nomizināt Nomizot.
nomizt Nomizot.
mizakli Nomizotas mizas.
lozme Nomizots koka gabals.
šķina Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
šķinaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
šķīnaga Nomizots zars svilpes pagatavošanai.
nopelcēt Nomīzt.
līzholderi Nomnieki Anglijā, kas uz neilgu laiku nomāja zemi no muižniekiem (lend-lordiem) ar ļoti grūtiem noteikumiem; nomas termiņš un noteikumi bija pilnīgi atkarīgi no zemes īpašnieka gribas; līzholderus bija vieglāk padzīt no zemes nekā zemi mantojumā saņēmušos nomniekus - koplholderus; liz-holderi radās 13. gs. beigās, vietām pastāvēja vēl 19. gs.
bestarags Nomnieks, bumburnieks.
valacnieks Nomnieks, kas apstrādā valaku lielu muižas zemes gabalu.
arendators Nomnieks.
izmulis Nomocījies.
karcināt Nomocīt ar jautājumiem, nopratināt.
nomāžināt Nomocīt nodarbinot nevērtīgā, bezjēdzīgā darbā.
sadrellēt Nomocīt, izmocīt, nonāvēt.
nogalēt Nomocīt, izmocīt.
nokārst Nomocīt, izmocīt.
saspīdzināt Nomocīt, izmocīt.
nozurināt Nomocīt, līdz nāvei mocīt.
noūdelēt Nomocīt, nežēlīgi apieties, nopērt.
nokaķināt Nomocīt, nodzīt, nostrādāt.
aizbeigt Nomocīt, nogurdināt.
nomurdzināt Nomocīt, nokausēt.
nomurināt Nomocīt, nokausēt.
nomurīt Nomocīt, nokausēt.
nomudzīt Nomocīt, slepeni nonāvēt, nokaut.
jedināt Nomocīt; mocīt, nelikt mierā.
atāvīt Nomocīt.
izstilpēt Nomocīt.
izstilpināt Nomocīt.
nodēlīt Nomocīt.
nogandināt Nomocīt.
nojedināt Nomocīt.
nokamāt Nomocīt.
nomočīt Nomocīt.
nomūdīt Nomocīt.
nomušīt Nomocīt.
noņurīt Nomocīt.
nozadināt Nomocīt.
piemušķīt Nomocīt.
izkauties Nomocīties (ar smagu darbu).
nomužināties Nomocīties (rotaļīgā nozīmā).
izknīdzgāties Nomocīties ar nenozīmīgu, bet nepieciešamu, laikietilpīgu darbu.
noslemēt Nomocīties ar smagu un netīru darbu.
izklimsties Nomocīties skraidot apkārt, klaiņojot.
izmurīties Nomocīties, ar grūtībām izkļūt.
izkļēroties Nomocīties, izklaiņoties.
izmušīties Nomocīties, izmocīties.
nosakamāties Nomocīties, ļoti nopūlēties.
noīgt Nomocīties, nogurt, pavadīt laiku bez miega.
nobeigties Nomocīties, nogurt.
nomočkāties Nomocīties, nopūlēties (darbojoties ar ko slapju, dubļainu).
izeņģēties Nomocīties, nopūlēties.
iznāvīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurdzīties Nomocīties, nopūlēties.
nožurgāties Nomocīties, nopūlēties.
murāties Nomocīties, strādāt karstā laikā.
mūčāties Nomocīties, strādāt.
kancināties Nomocīties, taupīgi apieties.
nosamočities Nomocīties; nopūlēties.
aizbeigties Nomocīties.
izmuities Nomocīties.
mūčīties Nomocīties.
nokamoties Nomocīties.
nokarpīties Nomocīties.
nokārpīties Nomocīties.
noķipāties Nomocīties.
nolietāties Nomocīties.
nomudzīties Nomocīties.
nomurināties Nomocīties.
nomurīties Nomocīties.
nomurkšīties Nomocīties.
piemocīties Nomocīties.
samoklis Nomocīts cilvēks.
noļūris Nomocīts, bēdīgs.
izmuris Nomocīts.
atāvīties Nomocties, nopūlēties.
apzinātība Nomoda stāvoklis, kurā notiek pašrefleksija.
augšā Nomodā.
kāja Nomodā.
modā Nomodā.
nobudu Nomodā.
piemodā Nomodā.
nomodība Nomods; modrība.
kājiens Nomods.
abaks Nomogrāfijā - īpašs rasējums ar skaitliskām atzīmēm vienādojumu aptuvenai atrisināšanai.
nomūdzīt Nomudzīt.
apmukt Nomukt.
nošmaukties Nomukt.
nosmukt Nomukt.
nomuļināt Nomuļāt.
nomuļīt Nomuļāt.
nomūlāties Nomuļāties (1).
nomullāties Nomuļāties (1).
nomoļļāties Nomuļļāties.
nomūļāties Nomuļļāties.
nomurkšķināt Nomurkšķēt.
nogruģināt Nomurmināt pie sevis kaut ko.
noburbināt Nomurmināt, nobubināt.
nodundot Nomurmināt.
nodundurēt Nomurmināt.
nodundurot Nomurmināt.
nomermelēt Nomurmināt.
nomurminēt Nomurmināt.
nomurmulēt Nomurmināt.
nopumpināt Nomurmināt.
nopurpuļot Nomurmināt.
nomušķīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
nomužināt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
nomužīt Nomušīt - nonāvēt, nogalināt, nobeigt.
nomūžināt Nomušīt.
nomutīt Nomutēt.
nomutot Nomutēt.
nomizēt Nomuzt.
nomizt Nomuzt.
pielīt Nonākot (kādā fizioloģiskā vai psihiskā stāvoklī), tikt pārņemtam (ar to).
laist (dziļas, arī dziļi) saknes, retāk laist dziļu sakni Nonākot jaunā, parasti sabiedriskā, vidē, cieši iekļauties tajā.
krist par upuri Nonākt (kā nevēlama) varā un dabūt ciest (no tā).
laisties Nonākt (kādā, parasti fizioloģiskā, stāvoklī).
krist Nonākt (kādā, parasti nevēlamā, psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī).
datikt Nonākt (kāda) rīcībā, lietošanā.
iestigt Nonākt (kādos, parasti nevēlamos, apstākļos).
ierasties Nonākt (kur, pie kā) noteiktā nolūkā.
nodzīties Nonākt (materiālās) grūtībās.
apradoties Nonākt (necienījamās) radniecīgās attiecībās.
iedzīvoties Nonākt (nevēlamā stāvoklī).
iekļūt Nonākt (piemēram, nevēlamā stāvoklī).
iesēsties galvā Nonākt apziņā un saglabāties atmiņā.
aizkamāties Nonākt ar pūlēm.
aizmuģīties Nonākt ar pūlēm.
piedurties Nonākt atkarībā.
sadurties Nonākt bruņotā sadursmē.
povisnuķ Nonākt cietumā.
aizplūst Nonākt citur, citu rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām).
finišēt Nonākt distances galapunktā, pie mērķa (sporta sacensībās).
kakt Nonākt galā, sasniegt.
ieņemt Nonākt grūtniecības stāvoklī.
ielaisties Nonākt intīmās attiecībās (ar kādu).
samist Nonākt izmisumā; arī izmist 1.
pakļauties Nonākt kādā (parasti psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, ļauties tam.
nogrimt Nonākt kādā psihiskā stāvoklī, pilnīgi izolējoties no pārējā.
ieslīgt Nonākt kādā psihiskā vai fizioloģiskā stāvoklī.
krist Nonākt kādā psihiskā, emocionālā, fizioloģiskā vai citā (parasti nevēlamā) stāvoklī.
ieplūst Nonākt kāda rīcībā, īpašumā (par naudu, vērtībām, ienākumiem).
tikt Nonākt kādā situācijā vai stāvoklī.
nogrimt purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
stigt (biežāk grimt) purvā Nonākt kāda slikta paraduma varā; pagrimt.
uzķerties Nonākt kļūmīgā situācijā aiz lētticības, nezināšanas u. tml.
sadraudzēties Nonākt labās attiecībās (ar dzīvnieku) - par cilvēkiem; nonākt labās attiecībās (ar cilvēku vai dzīvnieku) - par dzīvniekiem.
sasniegt Nonākt līdz kādai (parasti skaitliska lieluma) robežai.
grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu); grūt.
atsisties Nonākt līdz šķērslim un atbalsoties (par skaņām).
atsisties Nonākt līdz šķērslim, kas aptur virzīšanos tālāk.
nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
iemigt Nonākt miega stāvoklī; aizmigt.
pakrist Nonākt nabadzībā.
sanaidoties Nonākt naidīgās attiecībās (ar kādu).
ieberzties Nonākt narkotiku reibumā.
iegāzties Nonākt nelabvēlīgā stāvoklī; iekrist (4).
uzrauties Nonākt nepatīkamā, bīstamā situācijā, stāvoklī, parasti pēkšņi, negaidīti.
dabūt mācību Nonākt pie kādas, parasti pamācošas, atziņas paša pieredzē.
krist Nonākt planētas atmosfērā (par meteoriem).
iesprantēties Nonākt sarežģītā situācijā.
iemuities Nonākt sarežģītā vai nepatīkamā situācijā.
sastapties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
satikties Nonākt saskarē (ar kādu parādību, apstākļiem u. tml.).
uzrasties Nonākt saskarē (ar kādu), parasti negaidīti, arī nevēlami.
pieskarties Nonākt saskarē (ar ko) - par priekšmetiem.
pieskarties Nonākt saskarē (piemēram, ar darbu, darbību).
satikties Nonākt saskarē, arī saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu; sastapties (2).
tikties Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu) darba, sabiedriskās dzīves u. tml. norisēs.
satikt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu); sastapt (2).
sastapt Nonākt saskarē, saskarsmē (ar kādu).
sastapties Nonākt saskarē, saskarsmē vienam ar otru, citam ar citu.
aizslaistīt Nonākt slaistoties, klīstot apkārt.
iegailēties Nonākt spēcīga pārdzīvojuma varā (par cilvēku).
aizspēlēt Nonākt spēlējot.
iebraukt purvā Nonākt strupceļā, piedzīvot neveiksmi.
nodzīvāties Nonākt trūkumā, nabadzībā (parasti nesaimnieciska, nepareiza dzīves veida dēļ).
dasadzīvāties Nonākt trūkumā; nodzīvoties.
sasasisties Nonākt tuvās attiecībās (ar kādu).
satuvoties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu); satuvināties (2).
satuvināties Nonākt tuvās, draudzīgās attiecībās (ar kādu).
iegult Nonākt un saglabāties (apziņā).
iegulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
nogulties Nonākt un saglabāties (apziņā).
sanākt Nonākt, arī būt (kādās attiecībās) - par cilvēkiem.
parādīties Nonākt, būt pārdošanā (par precēm).
aizvarzāt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt.
aizvaržāt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt.
aizvaržīt Nonākt, dauzoties, dzenājoties apkārt.
sadraudzēties Nonākt, draudzīgās attiecībās (ar kādu); kļūt draugiem.
pagūt Nonākt, ierasties laikā.
paspēt Nonākt, ierasties laikā.
uzspēt Nonākt, ierasties laikā.
aizklungāt Nonākt, klaiņojot apkārt, aizvilkties.
aizvandīties Nonākt, kustoties šurpu turpu.
sanākt Nonākt, nokļūt, arī atrasties kādās (parasti nevēlamās) attiecībās (ar kādu), kādā (parasti nevēlamā) situācijā.
tapt Nonākt, nokļūt; [tikt]{s:1692}.
sanīsties Nonākt, parasti ļoti, naidīgās attiecībās (ar kādu).
iekļūt Nonākt, parasti nejauši, arī gadīties (kādā vietā, apstākļos).
aiziet Nonākt, pārcelties (jaunā vietā, jaunos dzīves apstākļos).
aizskraidelēt Nonākt, skraidot šurpu turpu.
aiztapt Nonākt, tikt, nokļūt.
kļūt Nonākt; nokļūt.
durt Nonāvēt (ar ko asu, smailu) - parasti dzīvnieku; kaut.
novākt Nonāvēt (bīstamu, traucējošu cilvēku).
nospert Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku) - par zibeni.
nomaitāt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
nožmiegt Nonāvēt (cilvēku vai dzīvnieku).
nobeigt Nonāvēt (cilvēku).
nomiegt Nonāvēt (dzīvnieku vai cilvēku), parasti nokaujot, nošaujot.
nobeigt Nonāvēt (dzīvnieku).
kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
nogāzt Nonāvēt (par lodi).
nolikt Nonāvēt (parasti nošaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu).
noriet Nonāvēt (parasti par vilkiem, suņiem).
nopļaut Nonāvēt (parasti šaujot); nonāvēt (par lodi, šāviņu).
noindēt Nonāvēt ar indi.
nožurbīt Nonāvēt ar neasu nazi.
apkauties Nonāvēt citam citu (par daudziem cilvēkiem).
nodurstīt Nonāvēt, atkārtoti durstot.
žņurīt Nonāvēt, nokaut.
nokaut Nonāvēt, noslepkavot.
nobendēt Nonāvēt, parasti spīdzinot.
galot Nonāvēt.
mirdīt Nonāvēt.
nolikt gar zemi Nonāvēt.
dzīt (arī raidīt, triekt) uz pekli (biežāk elli), arī triekt peklē (biežāk ellē) Nonāvēt.
raidīt (arī dzīt, triekt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Nonāvēt.
triekt (arī dzīt, raidīt) uz elli (retāk pekli), arī triekt ellē (retāk peklē) Nonāvēt.
aizraidīt uz elli (retāk pekli) Nonāvēt.
nokult Nonāvēt.
noluncīt Nonāvēt.
nomušīt Nonāvēt.
nonāvināt Nonāvēt.
nostiept Nonāvēt.
nozūmēt Nonāvēt.
pārcirst Nonāvēt.
patērēt Nonāvēt.
piebeigt Nonāvēt.
piegalēt Nonāvēt.
zniebt Nonāvēt.
žņiebt Nonāvēt.
kažokāda Nonāvēta kažokzvēra vai cita dzīvnieka āda, kurai ir apmatojums un kuru izmanto, piemēram, kažoku, apkakļu, cepuru izgatavošanai.
kautsvars Nonāvēta neatdzisuša dzīvnieka kautķermeņa, galvas, kāju, kā arī nieru un zarnu tauku kopējā masa.
noindēties Nonāvēties ar indi.
nogalēties Nonāvēties; nomirt.
nonāvināties Nonāvēties.
nosanāvēties Nonāvēties.
mūkuzāle Noneja - skarblapju dzimtas ģints ("Nonea").
nonea Nonejas.
tumšā noneja noneju suga ("Nonea pulla"), daudzgadīgs lakstaugs, klāts ar matiņiem, stublājs 20-40 cm garš.
nodrīskāt Nonēsāt, apvalkāt.
satupelēt Nonēsāt, nomīdīt (zeķi).
noplūrēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt; noplūderēt.
noplūderēt Nonēsāt, novalkāt; nobružāt.
atdeldēt Nonēsāt, novalkāt.
nobrakalēt Nonēsāt, novalkāt.
nošļurkāt Nonēsāt, novalkāt.
nokamot Nonēsāt, novazāt, pārslogot.
nodranckāt Nonēsāt; novalkāt.
dilot Nonēsāt.
nonesāt Nonēsāt.
sadranckāt Nonēsāt.
iznesas Nonēsātas drēbes.
iznēsas Nonēsātas drēbes.
noļenkarāties Nonēsāties, kļūt noskrandušam.
noplūrēties Nonēsāties, novalkāties; nobružāties.
iznasāties Nonēsāties.
nodrekšķēties Nonēsāties.
izvaza Nonēsāts apavs.
apvalks Nonēsāts apģērba gabals.
podas Nonēsāts apģērbs.
nostibīt Nonest (ar pūlēm).
nostilpāt Nonest (kaut ko smagu).
nostaipīties Nonesties (1).
nonfiguratīvs Nonfiguratīvā māksla - mākslas virziens, kas reālu formu attēlojuma vietā liek ģeometriskus vai abstraktus elementus.
sanicināt Nonicināt, nopelt.
nonerrāt Nonicināt.
mēļa Nonīcis cilvēks.
pemperis Nonīcis koks.
pempis Nonīcis koks.
ķirla Nonīcis lops.
izgandējis Nonīcis.
izniecināt Noniecināt un iznīcināt.
aizvainot Noniecināt, nonievāt (kāda goda, lepnuma u. tml jūtas).
apspļaudīt Noniecināt, nozākāt (parasti nepamatoti).
appānēt Noniecināt, uzskatīt par mazvērtīgu, zemu vērtēt.
apnicināt Noniecināt.
apsmiet Noniecināt.
izniekaļāt Noniecināt.
iznievāt Noniecināt.
pejoratīvs Noniecinošs; nievājošs.
noniekāt Noniekot.
notūļāt Noniekoties, nopļēgurot.
noļerbāt Noniekoties.
noniks Nonieks.
nozabulēt Nonievāt, nopaļāt.
nopulgot Nonievāt, nopelt.
ķērnāt Nonievāt.
mānēt Nonievāt.
noniuss Nonijs.
nosmirkt Nonīkt (netīrībā, bez kopšanas).
noķēmēt Nonīkt, apnikt.
izčukstēt Nonīkt, bojāties, izjukt.
nonikt Nonīkt, nobeigties.
norietēt Nonīkt, nokalst, nosalt.
nočubt Nonīkt, nopuņķoties.
nokrūzāt Nonīkt, novārgt, neaugt uz augšu.
nočekstēt Nonīkt, novārgt.
noklimt Nonīkt, novārgt.
nogaist Nonīkt, pagrimt.
apčurēt Nonīkt, panīkt.
apkverpt Nonīkt, panīkt.
nomuldēt Nonīkt, veltīgi nogaidīt (visu laikposmu).
nogasterēties Nonīkt.
noklēmēt Nonīkt.
nomadzēt Nonīkt.
noņīkt Nonīkt.
noklimties Nonīkties, novārgt.
nolaisties Nonirt.
notūļot Nonoekoties, nopļēgurot.
norentēt Nonomāt (parasti saimniecību, zemi).
saņemt Nonomāt, noīrēt.
nonpareille Nonparelis.
non-stop Nonstop.
krēslis Noņemams ratu sēdeklis ar atzveltni.
siet Noņemot virves, saites u. tml., atbrīvot no kāda saistījuma.
amocija Noņemšana, atņemšana.
koproloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
skatoloģija Noņemšanās ar kaut ko netīru, vulgāru, neķītru.
nosegt Noņemt (ko uzsegtu, pārsegtu).
skalpēt Noņemt (nonāvētam vai dzīvam pretiniekam) galvas ādu ar matiem (pēc gallu, ķeltu, skitu, indiāņu paražas).
nojemt Noņemt (nost).
nonimt Noņemt (par krējuma nosmelšanu no piena).
drebt Noņemt (pelavas, kas pārklājušās pār izsijātiem zirņiem).
amputēt Noņemt (perifēru ķermeņa daļu, kādu orgānu vai tā daļu) operējot.
izmaut Noņemt (zirgam) iemauktus.
atvākāt Noņemt aizvākojumus pilnajām medus kārēm.
nokubināt Noņemt apsegu.
notakelēt Noņemt buras; noņemt visu takelējumu.
atslogot Noņemt daļu smaguma.
novākoties Noņemt galvassegas.
atgrimēt Noņemt grimu.
nogrožot Noņemt grožus.
izkāmēt Noņemt kameņu medu no šūnām.
atkrāsot Noņemt krāsu.
novaiņagot Noņemt līgavas vainagu.
novērt Noņemt nost (ko uzvērtu).
nooglīt Noņemt ogli.
kamarot Noņemt pienam krējumu.
kreinīt Noņemt pienam krējumu.
kriet Noņemt pienam krējumu.
šķilināt Noņemt priedei sveķus.
sbločiķ Noņemt pulksteni u. tml.
noputot Noņemt putas (parasti buljonam, sīrupam).
noputenēt Noņemt putas no viruma.
noputināt Noņemt putas no viruma.
noputēt Noņemt putas.
noseglot Noņemt seglus (parasti zirgam).
atseglot Noņemt seglus.
noņemties Noņemt sev (ko).
nosegties Noņemt sev nost (ko uzsegtu).
atslodzīt Noņemt slogu; atslogot.
noķīpāt Noņemt taukus no nokauta dzīvnieka zarnas.
noķēpāt Noņemt virskārtu.
nogalēt Noņemt, aizvākt smaili, galotni.
nokabināt Noņemt, atdalīt nost (ko uzkabinātu, piekabinātu).
sdrjučiķ Noņemt, atņemt.
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
noraut Noņemt, nedot (to, kas kādam pienākas); arī samazināt.
attaukot Noņemt, nokasīt tauku kārtiņu (piemēram, no nodīrātas dzīvnieka ādas).
pārkraistīt Noņemt, nosmelt (krējumu no sarūguša piena virsas).
nogūbāt Noņemt, novākt; arī noslēpt.
novākt Noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu); noņemt, novirzīt nost (no kurienes, parasti traucējošu, priekšmetu) un novietot (to kur).
nokārnīt Noņemt.
nonemt Noņemt.
noņimt Noņemt.
bāboties Noņemties ar sievietēm.
cakināties Noņemties ar sīkumiem.
mūdīties Noņemties; mocīties; pūlēties.
nojemties Noņemties.
MHOTY Noņemu cepuri tavā priekšā (angļu "my hat's off to you"; īsziņās).
noņirkstēt Noņirkšķēt.
noņirkstināt Noņirkšķināt.
noņurdzīt Noņurcīt (2).
nožulināt Noņurcīt (2).
nočīpstināt Noņurcīt.
noņurkot Noņurcīt.
noņurdēties Noņurdēt (2).
nomuļļāt Noņurdēt bārdā.
novirt Noņurdēt bārdā.
noknukšēt Noņurdēt.
noknukšēties Noņurdēt.
noknukšķēt Noņurdēt.
noknukšķēties Noņurdēt.
noņerīt Noņurīt.
noņurkstēt Noņurkšķēt (1).
noņurkstēt Noņurkšķēt (2).
uzcelt Noorganizēt, izveidot (ko sabiedrībā).
notaisīt Noorganizēt.
noošņāt Noostīt.
noošņāties Noostīties.
nopakaļis Nopakaļ (1).
nopakaļš Nopakaļ (1).
nopakaļis Nopakaļ (2).
nopakaļš Nopakaļ (2).
nopakaļu Nopakaļis.
nopakstēt Nopakšķēt.
nopokšēt Nopakšķēt.
nopaļas Nopaļa.
nomānēt Nopaļāt.
noparzāt Nopaļāt.
nopēļot Nopaļāt.
saskundēt Nopaļāt.
nopumpt Nopampt.
nolempēt Nopēdāt.
sapēdot Nopēdot (1).
nopekšināt Nopēdot, nobradāt.
nopekot Nopekāt.
nopekstēt Nopēkšēt.
nopēkstēt Nopēkšķēt.
nomaut Nopeldēt.
nodžumpīt Nopeldēties.
nomūdāt Nopeldināt.
N. Nopelni, goda nosaukumos.
N. b. k. d. Nopelniem bagātais kultūras darbinieks.
N. b. m. d. Nopelniem bagātais mākslas darbinieks.
N. b. sk. m. Nopelniem bagātais skatuves mākslinieks.
N. b. z. d. Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks.
N. b. z. t. d. Nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas darbinieks.
dapelnīt Nopelnīt (ko) papildus.
sadzīt Nopelnīt (parasti ar grūtībām).
izpelnīt Nopelnīt (parasti kādu noteiktu summu).
dasapelnīties Nopelnīt sev (ko) papildus. Vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem.
aizpelnīt Nopelnīt, ietaupīt, iegūt.
iepelnīt Nopelnīt, sapelnīt (parasti priekšdienām, rezervei).
podņaķ Nopelnīt.
nopelnums Nopelns.
izpānīgs Nopēlošs, izvēlīgs, iedomīgs.
apļarvāt Nopelt (kādu).
apskundēt Nopelt, appelt.
piesmoķēt Nopelt, apsmiet.
noļengāt Nopelt, izbārt, laupīt godu.
nosmādēt Nopelt, noniecināt; apsmādēt.
apsmādēt Nopelt, noniecināt.
appaļāt Nopelt, paļāt, apmelot.
appelt Nopelt, pelt, paļāt.
noļarvāt Nopelt.
nolikt Nopelt.
nozaimāt Nopelt.
samānēt Nopelt.
nopelīte Nopelta meita; nopaļa.
nopaļa Nopelta meita.
izvainots Nopelts, nosmādēts, nepatiesi apvainots.
apskundiņš Nopēlums.
nopaļas Nopēlums.
paļa Nopēlums.
smāde Nopēlums.
notunturēt Nopenterēt.
nomaksams Noperams.
nopārslot Nopērslāt.
nopērslot Nopērslāt.
nozilināt Nopērt (1).
sapipkāt Nopērt (ar pātagu).
nostēnīt Nopērt (ar rīksti).
noelvēt Nopērt (bērnu).
noļengāt Nopērt (bērnu).
novicot Nopērt (parasti ar vicu).
iepērt Nopērt (parasti mazliet).
nopičāt Nopērt (pirtī ar pirtsslotu).
nosiksnāt Nopērt (pirtī).
nodriepēt Nopērt ar driepi (cietu, darvotu virvi).
ieskulbīt Nopērt ar nelielu rīksti.
samietot Nopērt ar nūju.
izpipkāt Nopērt ar pātagu.
nopipkot Nopērt ar pātagu.
nopleknēt Nopērt ar plekni.
izpletnēt Nopērt ar pletni.
nošmītēt Nopērt ar rīksti vai pātagu.
nošmeitēt Nopērt ar rīksti.
novēzēt Nopērt ar rīksti.
nožekstēt Nopērt ar rīksti.
nosiksnāt Nopērt ar siksnu.
atvicēt Nopērt ar vicu.
novicāt Nopērt ar vicu.
izžagarēt Nopērt ar žagariem.
nožagarēt Nopērt ar žagariem.
nožagarot Nopērt ar žagariem.
uzecēt Nopērt kādu.
noslenēt Nopērt līdz nemaņai.
sarungāt Nopērt, iekaustīt ar rungu.
izkantēt Nopērt, iekaustīt.
sabozēt Nopērt, iekaustīt.
sadot Nopērt, iesist, parasti stipri, arī piekaut.
iepogāt Nopērt, izpērt.
izkazāt Nopērt, izpērt.
nopeksēt Nopērt, nosist.
nopeksnēt Nopērt, nosist.
nopletēt Nopērt, noslānīt (ar kādu plakanu priekšmetu, piemēram, siksnu).
attaušķēt Nopērt, noslānīt.
samizot Nopērt, parasti stipri.
sapērt Nopērt, parasti stipri.
samilnāt Nopērt, piekaut.
sadrasēt Nopērt, sadauzīt.
sabumbīt Nopērt, sapērt.
sakazāt Nopērt, sapērt.
salazdot Nopērt, sapērt.
uzkniedēt Nopērt, uzdot ar žagaru.
atkult Nopērt; arī piekaut.
desīt Nopērt; desēt.
sanāvīt Nopērt; nomocīt; nogalināt.
uzpīnēt Nopērt; sabārt.
sadot pa ādu Nopērt; sasist; piekaut.
aizdauzīt Nopērt.
apstērķēt Nopērt.
atbungāt Nopērt.
atdesēt Nopērt.
atlupcavāt Nopērt.
atpērt Nopērt.
atslānīt Nopērt.
desēt Nopērt.
ielapot Nopērt.
ielaupīt Nopērt.
ielepsīt Nopērt.
iemekšīt Nopērt.
iemielot Nopērt.
iešaust Nopērt.
izknallēt Nopērt.
izkoizāt Nopērt.
izkoskāt Nopērt.
izkuldināt Nopērt.
izkult Nopērt.
izpogāt Nopērt.
izšautēt Nopērt.
izšautīt Nopērt.
izsloksnēt Nopērt.
izsmeltēt Nopērt.
izverzēt Nopērt.
izvietēt Nopērt.
izžagarot Nopērt.
nobleijāt Nopērt.
nobozēt Nopērt.
nodesēt Nopērt.
nodraskāt Nopērt.
nodrāstēt Nopērt.
noģērēt Nopērt.
nograizīt Nopērt.
nokārst Nopērt.
nokāst Nopērt.
nokātavāt Nopērt.
nokazāt Nopērt.
nokazot Nopērt.
noklapēt Nopērt.
noklāstīt Nopērt.
noknozāt Nopērt.
nokristīt Nopērt.
nokult Nopērt.
nolaicīt Nopērt.
nolanckāt Nopērt.
nolāpīt Nopērt.
nolazdot Nopērt.
nolencēt Nopērt.
nolosmot Nopērt.
noluncīt Nopērt.
nolupīt Nopērt.
nomērīt Nopērt.
nomērot Nopērt.
nomielot Nopērt.
nomietēt Nopērt.
nomilzt Nopērt.
nomizēt Nopērt.
nomizot Nopērt.
nomozēt Nopērt.
nonoskāt Nopērt.
noosāt Nopērt.
nopačāt Nopērt.
nopicināt Nopērt.
nopincot Nopērt.
noplaunāt Nopērt.
nopleitēt Nopērt.
norieķēt Nopērt.
noriekst Nopērt.
nošaust Nopērt.
nosildīt Nopērt.
noskārdēt Nopērt.
noskrotēt Nopērt.
noskutelēt Nopērt.
noslaistīt Nopērt.
noslāpēt Nopērt.
noslodzīt Nopērt.
noslogāt Nopērt.
noslopēt Nopērt.
noslotēt Nopērt.
nosmalīt Nopērt.
nosmalstīt Nopērt.
nosmeltēt Nopērt.
nošņorēt Nopērt.
nosovarāt Nopērt.
nosovarot Nopērt.
nostēkāt Nopērt.
nostēķēt Nopērt.
nostibāt Nopērt.
nostibet Nopērt.
nostilpēt Nopērt.
nostrepēt Nopērt.
nostrieblāt Nopērt.
nostrostēt Nopērt.
nostrutēt Nopērt.
nosukāt Nopērt.
nosutināt Nopērt.
nosvaipīt Nopērt.
nosvecēt Nopērt.
nosvetēt Nopērt.
nosviept Nopērt.
nosvoipīt Nopērt.
notalcīt Nopērt.
notalzīt Nopērt.
notalznīt Nopērt.
notaskāt Nopērt.
notaukšēt Nopērt.
notaukšķēt Nopērt.
notērst Nopērt.
noteskāt Nopērt.
notest Nopērt.
notēst Nopērt.
notēst Nopērt.
notēvot Nopērt.
notiekt Nopērt.
notrēst Nopērt.
novamzīt Nopērt.
novanckāt Nopērt.
novārīt Nopērt.
novaskot Nopērt.
noveksēt Nopērt.
novelēt Nopērt.
novencēt Nopērt.
noventēt Nopērt.
novietēt Nopērt.
nozaltēt Nopērt.
nozeldināt Nopērt.
noziepēt Nopērt.
nozipāt Nopērt.
nozlotēt Nopērt.
nozolēt Nopērt.
nozotēt Nopērt.
nozventēt Nopērt.
nozvieķēt Nopērt.
pakātavāt Nopērt.
pamielot Nopērt.
pamizot Nopērt.
pārsvētīt Nopērt.
piekandavot Nopērt.
piemizāt Nopērt.
piesmalstīt Nopērt.
piestrostēt Nopērt.
sabimbāt Nopērt.
saērcēt Nopērt.
saklaustīt Nopērt.
samaistīt Nopērt.
samaltīt Nopērt.
samielot Nopērt.
saslonīt Nopērt.
sasmeltēt Nopērt.
sasuksnīt Nopērt.
sasvaipīt Nopērt.
sasvecēt Nopērt.
satalzīt Nopērt.
satauvēt Nopērt.
saurkņīt Nopērt.
savāļot Nopērt.
sazeltīt Nopērt.
sazlanķēt Nopērt.
sazloķēt Nopērt.
sazolēt Nopērt.
uzēvelēt Nopērt.
uzmeijot Nopērt.
uzskaitīt Nopērt.
uzstrostēt Nopērt.
nosapērties Nopērties (pirtī).
nosiksnāties Nopērties (pirtī).
noslodzīties Nopērties (pirtī).
noslopēties Nopērties (pirtī).
nožekstēties Nopērties (pirtī).
novicoties Nopērties ar pirtsslotu.
nopičāties Nopērties.
tukšziedība Nopietna satura, jēgas, mērķa trūkums (piemēram, darbībā, dzīvē); arī ārišķība.
iedziļināties Nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību.
nopietnai Nopietni.
notieši Nopietni.
serio Nopietni.
serioso Nopietni.
nopietnums Nopietnība (1).
nopietnums Nopietnība (2).
nopietnums Nopietnība (3).
nopietnums Nopietnība (4).
nopietnums Nopietnība (5).
gravita Nopietnība, svarīgums.
notiesība Nopietnība.
pintiķība Nopietnības trūkums.
drēza Nopietns bāriens, rājiens.
noņēmīgs Nopietns un neatlaidīgs, arī apņēmīgs.
liedeņš Nopietns, kārtīgs, labs (par cilvēkiem).
stūrnaws Nopietns, stingrs.
seriozs Nopietns, uzticams.
nopietnīgs Nopietns.
notiesīgs Nopietns.
notiess Nopietns.
nopikāt Nopikot ar sniegu.
nosapikāties Nopikoties.
nopīkstēties Nopīkstēt (1).
nopiķēt Nopiķot, pārklāt ar piķi, apsmulēt.
nolāsēt Nopilēt (kur, uz kā).
nolāsot Nopilēt (kur, uz kā).
nokrist Nopilēt (piemēram, par lāsēm); noritēt (par asarām).
norasot Nopilēt, arī nolīt (par rasu, smalka lietu u. tml.).
nolasēt Nopilēt, nosūkties.
nostrukt Nopilēt.
aplasēt Nopilināt.
nolāsināt Nopilināt.
nostrucināt Nopilināt.
nolasināties Nopilināties.
nopeņķēties Nopiņķēties.
uzpirkt Nopirkt (apģērba gabalu, apavus) tūlītējai valkāšanai, uzģērbšanai; nopirkt un dot uzvilkt, uzģērbt.
appirkt Nopirkt (daudz vai visu).
izpirkt Nopirkt (daudz vai visu).
piepirkt Nopirkt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
dapirkt Nopirkt (ko) papildus.
piepirkt Nopirkt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, somu).
nosolīt Nopirkt izsolē.
piepirkt Nopirkt papildus; pērkot papildināt (kā daudzumu).
izmaksāt Nopirkt par saviem līdzekļiem (ēdienu, dzērienu) un pacienāt kādu.
dasapirkties Nopirkt sev (ko) papildus.
nopirkties Nopirkt sev (ko).
paņemt Nopirkt, iegādāties (ko).
pajemt Nopirkt, iegādāties.
notiekt Nopirkt, iegūt.
noandelēt Nopirkt.
nonemt Nopirkt.
notirgot Nopirkt.
iepirkums Nopirktie produkti, preces.
pirkums Nopirkto produktu, preču u. tml. kopums.
nopirdēties Nopirsties.
aizpīt Nopīt, sapīt (līdz kādai vietai).
nomastīt Nopīt.
noplāt Noplādīt.
nolākstīt Noplaiksnīt.
nolatīt Noplaiksnīt.
nopliksnēt Noplaiksnīt.
nolātīties Noplaiksnīties.
noplaikšīties Noplaiksnīties.
noplātīties Noplaiksnīties.
nošauties Noplaiksnīties.
nopļaikšķināt Noplaikšķināt.
noplaikšķēt Noplakšķēt.
noplakšēt Noplakšķēt.
nočubt Noplakt, sablīvēties, nozvelties.
nosēst Noplakt.
noplančāties Noplančoties.
noplarkšēt Noplarkšķēt.
noplātāt Noplātīt.
noplatīt Noplātīt.
noplucināt Noplaucēt (1).
nobrucināt Noplaucēt (2).
noplucināt Noplaucēt (2).
nobreijāt Noplaucēt (miltus, putraimus).
uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša.
nobraucināt Noplaucēt, nobrucināt (ādu, matus).
nokvēlināt Noplaucēt.
sakveldēt Noplaucēt.
nobrucināties Noplaucēties.
nosašmucināties Noplaucēties.
nosmīkstēt Noplaukšķēt, noplīkšķēt.
nopļaukšķēt Noplaukšķēt.
nopļaukšķēties Noplaukšķēt.
nopļaukstēt Noplaukšķēt.
noplēnot Noplēnēt.
noplēnoties Noplēnēt.
nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu).
nostērbelēt Noplēst drēbes līdz stērbelēm.
kaskāt Noplēst egles mizu.
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi).
noģickāt Noplēst, nodīrāt.
drauznāt Noplēst, nodrāzt, nokasīt.
drauzāt Noplēst, nodrāzt.
nodrikšķināt Noplēst, nolauzt, noplūkt.
nomaikt Noplēst, nomaukt.
nozuņģēt Noplēst, noplūkt.
novirgāt Noplēst, noraut.
nodirknīt Noplēst, noskrāpēt.
noģerīt Noplēst; ar grūtībām nogriezt.
abrumpēt Noplēst.
nočinkāt Noplēst.
noņerbot Noplēst.
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam).
virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums.
šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele.
driksna Noplēsta vai nomizota koka miza.
ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā.
lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs.
noraujas Noplēšana, pakulu atlikumu noņemšana no linu susekļa.
revulsija Noplēšana.
noplienēt Noplicināt (1).
nodzīt Noplicināt (augsni).
noliesināt Noplicināt (augsni).
nosūkt Noplicināt (augsni).
applicināt Noplicināt.
nopleikāt Noplicināt.
nopļicināt Noplicināt.
noplicīt Noplicināt.
saplicināt Noplicināt.
drone Noplicināta papuve.
noplicīties Noplicināties.
plikne Noplicināts lauks.
nožmekšēt Noplīkšķēt (piemēram, sitot ar pletni, pātagu).
nošļaikstēt Noplīkšķēt, noblīkšķēt.
nopleikšķēt Noplīkšķēt.
nopļīkstēt Noplīkšķēt.
noplikšināt Noplīkšķināt (pātagu).
noplikšināt Noplikšķināt.
nopļīkšķināt Noplīkšķināt.
nopļikstināt Noplīkšķināt.
nopliķot Nopliķēt.
lampaža Noplīsis apģērba gabals.
ļempata Noplīsis apģērba gabals.
ņārbains Noplīsis, applīsis.
skrandains Noplīsis, ļoti novalkāts (par apģērba gabalu).
skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
plušķis Noplīsis, nekopts cilvēks.
skārbans Noplīsis, noskrandājis apģērbs.
noņērbis Noplīsis, noskrandis.
lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
nolupatājies Noplīsis, skrandains.
noņerbis Noplīsis.
noņurmis Noplīsis.
skārbains Noplīsis.
notrepēt Noplīst, kļūt saplīsušam.
aizpluskāties Noplīst, kļūt skrandainam, sadriskāties (plīst).
nodrikst Noplīst.
noloskāties Noplīst.
noņerbot Noplīst.
noplusnēt Noplīst.
panckas Noplīsuši, novalkāti apģērba, veļas u. tml.
notrillināt Noplītēt, izšķērdēt naudu.
notrikot Noplītēt, izšķērdēt savu naudu.
applītēt Noplītēt, izšķērdēt.
nošēkāt Noplītēt, izšķērdēt.
nopinckot Noplītēt, nodzert.
notrikmanēt Noplītēt.
noplīvināt Noplivināt.
noplīvinēt Noplivināt.
notrīsināt Noplivināt.
novēdīt Noplivināt.
noplancāties Noplivināties.
noplederēt Noplivināties.
noplidinēties Noplivināties.
noplīvēt Noplīvot.
noplivot Noplīvot.
apmucis Noplucināta vieta, brūce.
sabrucināties Noplucināties.
žiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
žņiegs Noplucis cilvēks vai dzīvnieks.
pluzna Noplucis cilvēks.
plāderis Noplucis, izspūris dzīvnieks vai cilvēks.
novillāt Noplūkāt, pamatīgi plūkt.
nožļurgžņāt Noplūkāt.
nopļukstēt Noplukšķēt.
applūkt Noplūkt (daudzus vai visus ziedus, augus).
aizplūkt Noplūkt (līdz kādai vietai).
atplūkt Noplūkt (no kā).
applucināt Noplūkt (putnam) spalvas; pavirši noplucināt.
nolīgāt Noplūkt linus (kādā platībā).
nopekstēt Noplukt, kļūt netīram.
atspurāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurgāties Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurgulāt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam; atspurēt.
atspurēt Noplukt, kļūt pinkainam, šķipsnainam.
apspraukt Noplūkt, nolauzt.
salupīt Noplūkt, nolobīt (lielāku daudzumu).
šķibēt Noplūkt, nomizot, nodzenāt (zarus).
šķibināt Noplūkt, nomizot, nodzenāt (zarus).
noplekstēt Noplukt, nonīkt, netīram kļūt.
noerbīt Noplūkt, noraut (linus).
nošķibīt Noplūkt, noraut (parasti lapas, ogas).
nošķibīt Noplūkt, noraut, parasti lapas, ogas (no kā).
pieplēsties Noplūkt, saplūkt sev (ko) pietiekamā vai lielākā daudzumā; noplūkt, saplūkt sev (kā pietiekamu vai lielāku daudzumu).
noplūkāt Noplukt.
noplukties Noplukt.
ķenka Noplukusi ķēve.
plucka Noplukusi sieviete.
noplonkšēt Noplunkšķēt.
nopļunkšēt Noplunkšķēt.
nopļunkšķēt Noplunkšķēt.
nopļunkstēt Noplunkšķēt.
noplūskāt Nopluskāt.
noņarbt Nopluskāties.
nopluscis Nopluskis.
noplušķis Nopluskis.
nopļekšināt Nopļāpāt, nočalot.
nopļekšķināt Nopļāpāt, nočalot.
noplukšēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
noplukšķēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
nopasakot Nopļāpāt, notērzēt.
noterzāt Nopļāpāt, notērzēt.
nolorkšēt Nopļāpāt; nolarkšēt.
nogvelzt Nopļāpāt.
nokalbīt Nopļāpāt.
nolarkšēt Nopļāpāt.
nomēļāt Nopļāpāt.
nomutēt Nopļāpāt.
noparkšēt Nopļāpāt.
noparkšķēt Nopļāpāt.
noplakšēt Nopļāpāt.
nopļakšēt Nopļāpāt.
noplarkšēt Nopļāpāt.
nopļekšēt Nopļāpāt.
noplekšēt Nopļāpāt.
nopļekšķēt Nopļāpāt.
nopļeparāt Nopļāpāt.
nopļeperēt Nopļāpāt.
nopļepinēt Nopļāpāt.
noplokšēt Nopļāpāt.
noporkšēt Nopļāpāt.
noporzāt Nopļāpāt.
nošļerkstēt Nopļāpāt.
notarkšēt Nopļāpāt.
notarkšķēt Nopļāpāt.
noterkšēt Nopļāpāt.
noterkšķēt Nopļāpāt.
nozvejot Nopļaut
appļaut Nopļaut (ap ko, kam apkārt).
izpļaut Nopļaut (daudz vai visu).
nopļaustīt Nopļaut (īsu zāli vai ierobežotu pļaujamo platību).
atpļaut Nopļaut (no malas); appļaut (lauka malas).
nomizot Nopļaut (parasti enerģiski, intensīvi).
novejot Nopļaut (slikti izaugušu zāli).
piepļaut Nopļaut papildus (kādu platību).
dapļaustīt Nopļaut to, kas palicis nenopļauts ar pļaujmašīnu.
appļaut Nopļaut virsējo daļu.
apkapāt Nopļaut, appļaut ar īsiem izkapts cirtieniem.
nosmaļīt Nopļaut, nocirst.
noķolēt Nopļaut, nogriezt, nocirpt.
apcirpt Nopļaut.
nocirst Nopļaut.
noendelēt Nopļaut.
nogāzt Nopļaut.
noguldīt Nopļaut.
nolikt Nopļaut.
novārīt Nopļaut.
nozventēt Nopļaut.
pļāva Nopļautā labība vai siens.
griezinājs Nopļauta pļava.
nopļāvas Nopļauta raža; appļāvības.
miena Nopļauta, izmirkusi, vēja izpūsta labība.
kvietaine Nopļauts kviešu lauks.
druvājs Nopļauts labības lauks.
puplājs Nopļauts pupu lauks.
abulinājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks; āboliņa lauks.
ābolājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks.
emolājs Nopļauts un novākts āboliņa lauks.
kviesaite Nopļauts un novākts kviešu lauks.
āboliņstirpa Nopļauts un stirpā žāvēšanai sakrauts āboliņš.
zirenājs Nopļauts zirņu lauks.
ābolaine Nopļauts, novākts āboliņa lauks.
sēks Nopļautu augu (parasti zāles, āboliņa, vīķu) kopums, kurus tūlīt pēc pļaušanas izbaro dzīvniekiem.
pupaine Nopļautu pupu lauks; pupājs; pupāja.
pārdzenāt Nopļautu sienu vai labību žāvējot ārdīt (3).
zaļmasa Nopļautu, noganītu, augsnē iestrādātu vai dzīvniekiem izēdināmu zālaugu zaļā masa.
nodūzenēt Nopļēgurot.
nošļampāt Nopļēgurot.
nopļerkstēt Nopļerkšēt.
nopumpāt Nopogāt.
noskrambāt Nopostīt, nomaitāt labības laukus.
noskārdēt Nopostīt.
nojēgt Noprast, apjēgt.
paģisties Noprast.
atbilži Nopratināšana.
sataprināt Nopratināt (daudzus).
pārtrimdīt Nopratināt (dažus).
iztērpināt Nopratināt, noklaušināt, pamatīgi izjautāt; izmeklēt (medicīniski).
tauvināt Nopratināt, noklaušināt.
notīdāt Nopratināt, pakļaut nopratināšanai.
izpratināt Nopratināt.
noprasavāt Nopresēt (vadmalu), lai padarītu (to) gludu, mīkstu.
nodigderēt Nopresēt.
nosapriecāties Nopriecāties.
honorants Noprotestēta vekseļa apmaksātājs; goda maksātājs.
nopudravāt Nopūderēt.
izapudravāties Nopūderēties.
nosapudravāties Nopūderēties.
nopukstēties Nopukoties.
nopuktēties Nopukoties.
nopukšināt Nopukšķēt.
nopukšķināt Nopukšķēt.
aizajemšana Nopūlēšanās.
nopūlināt Nopūlēt, nogurdināt.
mežģīt Nopūlēt, pārpūlēt (parasti smadzenes, mēli).
nopulierēt Nopulēt.
pamujāties Nopūlēties (kādu laiku) bez panākumiem.
izņemties Nopūlēties (ko panākt, parasti veltīgi).
noklapatāties Nopūlēties (parasti, ilgāku laiku darot ko sarežģītu, darbojoties ap ko u. tml.).
atsasisties Nopūlēties ar kādu darbu, parasti līdz nogurumam.
izaklapatēties Nopūlēties ar ko.
urināt Nopūlēties ar nesekmīgu darbu.
nobakarēties Nopūlēties ar nevajadzīgu darbu.
nomačāties Nopūlēties bez rezultātiem.
dāšīties Nopūlēties, ālēties.
karžāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties; karažāties.
karazāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
karažāties Nopūlēties, nodarboties, rūpēties, raizēties.
nolauzties Nopūlēties, nomocīties (daudz, smagi strādājot).
nomīcīties Nopūlēties, nomocīties, ejot, brienot pa dubļiem, dubļainu, dūksnainu vietu.
korpēties Nopūlēties, nomocīties.
nomuit Nopūlēties, nomocīties.
nomuities Nopūlēties, nomocīties.
nopurgāties Nopūlēties, nomocīties.
urpēties Nopūlēties, nomocīties.
atsamīties Nopūlēties, noņemties ar ko.
nodēlīties Nopūlēties, noņemties.
nojūdīties Nopūlēties, noskrieties (2).
nosakulties Nopūlēties, nostrādāties, neko nepadarot.
gnaizēties Nopūlēties, nostrādāties.
sasturāties Nopūlēties, nostrādāties.
sturāties Nopūlēties, nostrādāties.
izrūpēties Nopūlēties, par kādu ilgāku laiku, daudz rūpējoties.
ķipāties Nopūlēties, pārstrādāties.
kamacīties Nopūlēties, rūpēties.
noploņčkāties Nopūlēties, strādājot darbu, kas saistīts ar ūdeni; arī notraipīties, izmirkt, strādājot šādu darbu.
dēlīties Nopūlēties, trokšņot, darīt muļķības.
čignīties Nopūlēties.
elmēties Nopūlēties.
izmuzikāties Nopūlēties.
izstirkāties Nopūlēties.
kaulēt Nopūlēties.
murkšīties Nopūlēties.
noāpēties Nopūlēties.
noburties Nopūlēties.
nočiknīties Nopūlēties.
nodučīties Nopūlēties.
noencēties Nopūlēties.
nokakarēties Nopūlēties.
nokāmerēties Nopūlēties.
nokūsnīties Nopūlēties.
nolauzīties Nopūlēties.
nomudīties Nopūlēties.
nomujāties Nopūlēties.
nosajaukties Nopūlēties.
nosapūlēties Nopūlēties.
nosatamities Nopūlēties.
nosvīdēties Nopūlēties.
peķoties Nopūlēties.
smaļīt Nopūlēties.
staklēties Nopūlēties.
stignīties Nopūlēties.
stiknīties Nopūlēties.
timerēties Nopūlēties.
valtēties Nopūlēties.
izpulgot Nopulgot, laupīt godu, piesmiet, izvarot.
appulgot Nopulgot, nomelnot ar ļaunām valodām.
apzaimot Nopulgot, nozaimot.
nopurduļāties Nopurdulēties.
appurināt Nopurināt (vairākus, visus augļus).
appurināt Nopurināt visapkārt.
nospurināt Nopurināt.
noskurināties Nopurināties (par dzīvniekiem).
brūzulēties Nopurināties (par putnu, kurš samircis).
saspurināties Nopurināties, nodrebināties.
nosakratīties Nopurināties.
nosapurināties Nopurināties.
zvīlēt Nopurināties.
nopuršķēt Nopurkšķēt.
nopuršķēties Nopurkšķēties.
izpūst Nopūst (uguni), pūšot nodzēst (ko degošu).
nokusnīt Nopūsties, novaidēties.
nokusnīties Nopūsties, novaidēties.
iesūkstīties Nopūsties.
nodusēt Nopūsties.
nodusēties Nopūsties.
nodust Nopūsties.
nosapūsties Nopūsties.
notosties Nopūsties.
uzduzot Nopūsties.
nopuškāt Nopušķot.
nopuškot Nopušķot.
nopuškoties Nopušķoties.
sospirando Nopūšoties, ar nopūtu; vaidot, nospiesti.
atdrunēt Nopūt, atpūt.
atdrupēt Nopūt, atpūt.
attrepēt Nopūt, atpūt.
attrūdēt Nopūt, atpūt.
attrusēt Nopūt, atpūt.
attrust Nopūt, atpūt.
nodrunēt Nopūt, atpūt.
nokulot Nopūt, atpūt.
nopuvēt Nopūt.
sospiro Nopūta, cezura, īsa pauze.
tosiens Nopūta, stenējiens, elsiens.
steniens Nopūta, vaids.
tusns Nopūta, vaids.
nopūtiens Nopūta.
nospūta Nopūta.
pūta Nopūta.
noputis Noputējis.
nokūpēt Noputēt (1).
stebēns Nopuvis koka stumbrs; sapuvis bluķēns; truls neveikls cilvēks.
nostruvēt Nopūžņot.
mežnora Nora mežā.
apariņš Nora, atmata, kas lemta apstrādāšanai.
gabieža Nora, atmata.
marona Nora, tīrelis.
uz Norāda (kā) virzībā, pārvietojumā sasniedzamu vietu, objekta.
da Norāda (savienojumā ar dažiem verbiem) uz cilvēku saskarsmi kādā noteiktā situācijā.
da Norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
blen- Norāda ar gļotādu vai uz gļotu atdalīšanos.
bleno- Norāda ar gļotādu vai uz gļotu atdalīšanos.
uz Norāda cilvēku, kas ir (kāda) virzības mērķis; pie.
uz Norāda daļas, ko iegūst, sadalot kādu veselumu.
uz Norāda darbības veikšanas līdzekli; ar.
uz Norāda darbības, norises cēloni, iemeslu.
uz Norāda darbības, norises mērķi, nolūku, arī rezultātu.
uz Norāda darbības, norises veidu, pazīmi, arī kvalitāti.
aiz Norāda iemeslu, cēloni.
uz Norāda kādas psihiskas norises, parasti domāšanas, saturu.
uz Norāda kādas saiknes, attieksmes u. tml. objektu.
uz Norāda kustības, darbības virzienu.
uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
uz Norāda laikposmu, kas norobežo (kā) norisi, pastāvēšanu.
uz Norāda laiku, laikposmu, arī darbību, procesu, kam tuvojas kāds cits laiks, laikposms, arī darbība, process.
uz Norāda laiku, laikposmu, kad kas notiek, noris, pastāv.
uz Norāda novietojuma, atrašanās, izplatības virzienu.
uz Norāda objektu, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts; pret.
uz Norāda objektu, pret ko ir attiecināts kāda veseluma sadalījums.
uz Norāda runas, arī psihiskas darbības, iedarbības objektu.
aiz Norāda secību.
viss Norāda skaita pilnu apmēru.
uz Norāda skatiena objektu, skatiena vērstības virzienu.
uz Norāda to, kam virsū, kura virsmas tuvumā (kas) atrodas.
uz Norāda to, kura virspusē, kura virsmas tuvumā kas notiek, noris.
uz Norāda to, kura virspuse, virsma kļūst par (kā) atrašanās vietu pēc (tā) pārvietojuma šīs virspuses, virsmas virzienā.
diz- Norāda uz "šķiršanu", "dalīšanu".
starp Norāda uz (cilvēku) kopumu, kurā (kāds) atrodas, notiek kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
zem Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu; arī no (6).
pēc Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu; norāda uz darbības, rīcības motīvu, pamatojumu; dēļ.
no Norāda uz (darbības, norises, stāvokļa) cēloni, iemeslu.
pēc Norāda uz (darbības) nolūku, mērķi, apzīmē to, ko grib dabūt, iegūt.
līdz Norāda uz (darītāju) savstarpējo saistību; kopā ar.
nekāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašības, pazīmes noliegumu.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; tāds.
kurš Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, daļu, par ko izteikts jautājums.
kas Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, par kuru izteikts jautājums.
par Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu pazīmi, īpašību, uz ko attiecināts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi, par ko izteikts jautājums.
kāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmes, īpašības pieļāvumu.
tāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu īpašību, pazīmi.
šāds Norāda uz (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) zināmu, noteiktu, arī jau minētu īpašību, pazīmi.
tāds Norāda uz (dzīves būtnes, priekšmeta, parādības, norises) īpašību, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta.
starp Norāda uz (dzīvu būtņu, priekšmetu) grupu, kurā (kāds, kas) izceļas, ir pārāks ar kādu pazīmi, īpašību.
kāds Norāda uz (īpašības, pazīmes) nenoteiktu pakāpi.
ciki Norāda uz (jautātājam, runātājam) nezināmu priekšmetu, parādību skaitu, daudzumu.
kurš Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kas Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
par Norāda uz (kā, parasti ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kur Norāda uz (kā, parasti ar vietas nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
par Norāda uz (kā, parasti teksta, mākslas darba) saturu.
starp Norāda uz (kā, parasti viendabīga) kopumu, kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, ir uztverams.
tāds Norāda uz (kā) aptuvenību, nenoteiktību, arī pavājinājumu, nepilnīgu atbilsmi.
savs Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens; kāds (6).
kāds Norāda uz (kā) aptuvenību, norāda, ka minētais (skaits, daudzums) ir aptuvens.
tuvu Norāda uz (kā) aptuvenu skaitlisko vērtību, kas netiek pārsniegta.
tikreiz Norāda uz (kā) atkārtošanās skaitu; tik 1 reižu.
par Norāda uz (kā) cēloni, iemeslu.
par Norāda uz (kā) darbības veidu, stāvokļa pazīmi.
vesals Norāda uz (kā) daudzuma, masas, lieluma, ilguma pilnīgu atbilstību.
tikpat Norāda uz (kā) daudzumu, skaitu, kas ir vienāds ar kādu citu daudzumu, skaitu.
rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
rupj- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz (kā) elementu, sastāvdaļu samērā mazo šķērsgriezumu.
starp Norāda uz (kā) iespējamo, arī mainīgo skaitlisko vērtību robežām.
par Norāda uz (kā) īpašības, pazīmes, daudzuma pārmēru.
viss Norāda uz (kā) īpašu nozīmību.
tikpat Norāda uz (kā) līdzīgumu (kam citam).
šitas Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi; tas; tāds.
šitamais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
šitenais Norāda uz (kā) lielu daudzumu, intensitāti, augstu pakāpi.
kas Norāda uz (kā) lielu daudzumu.
pa Norāda uz (kā) mēru, intensitātes pakāpi; norāda uz (kā) pazīmes pakāpi.
nemaz Norāda uz (kā) neesamību, pilnīgu trūkumu.
necik Norāda uz (kā) nelielu, arī niecīgu daudzumu, skaitu.
tā Norāda uz (kā) nenoteiktību.
par Norāda uz (kā) nolūku.
par Norāda uz (kā) nosaukumu.
pēc Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību kam, arī saskaņu ar ko.
pa Norāda uz (kā) piemērotību, atbilstību, arī izdevīgumu.
viņš Norāda uz (kā) pretējo, piemēram, pusi, malu, galu, norāda (no runātāja, vērotāja viedokļa) uz tālāku priekšmetu, parādību.
par Norāda uz (kā) rezultātu.
pēc Norāda uz (kā) secību laikā un telpā.
tad Norāda uz (kā) secību laikā vai telpā.
par Norāda uz (kā) secību.
pa Norāda uz (kā) secīguma pastiprinājumu.
pats Norāda uz (kā) svarīgumu, nozīmīgumu.
par Norāda uz (kā) vērtējumu, kvalificējumu.
par Norāda uz (kā) vērtību, cenu, samaksas veidu.
no Norāda uz (kāda) izcelsmes, dzīves, uzturēšanās vietu.
starp Norāda uz (parasti aptuvenu) laikposmu, ko ierobežo divi citi laikposmi, divi laika momenti.
starp Norāda uz (parasti viendabīgiem) objektiem, kuru kopumā, arī vidē (kāds, kas) virzās, virza, dara, (kas) notiek, norisinās.
ar Norāda uz (piemēram, trauka) saturu.
cikiem Norāda uz (priekšmetu, parādību) nezināmu daudzumu, skaitu.
līdz Norāda uz (priekšmetu, parādību) saistību, sakarību, kopā ar.
tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu.
tiki Norāda uz (runātājam) zināmu vai iepriekš minētu, bet nenosauktu pulksteņa laika momentu.
tā Norāda uz (skaita, daudzuma, arī laika momenta) aptuvenību; apmēram, aptuveni.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, ko ierobežo vairākas citas vietas, vairāki citi objekti.
starp Norāda uz (telpas, teritorijas) vietu, objektu, kuru ierobežo divas citas (telpas, teritorijas) vietas, divi citi objekti un kurā (kas) atrodas, novietojas, tiek novietots, notiek kāda darbība, norisinās kāds process.
sa- Norāda uz (vairāku, daudzu) virzību kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
makr- Norāda uz absolūti vai relatīvi lielu apjomu, laiku, nozīmi, svarīgumu; uz redzamību ar neapbruņotu aci.
-opija Norāda uz aci, redzi.
-ops Norāda uz aci, redzi.
-opsija Norāda uz aci, redzi.
oftalm- Norāda uz aci.
okulo- Norāda uz aci.
kant- Norāda uz acs kaktiņu.
kanto- Norāda uz acs kaktiņu.
fak- Norāda uz acs lēcu.
fako- Norāda uz acs lēcu.
-tropija Norāda uz acs novirzi no normālā stāvokļa, ja abas acis ir atvērtas un neaizsegtas; šķielēšana.
pupill- Norāda uz acs zīlīti.
pupillo- Norāda uz acs zīlīti.
štik Norāda uz adjektīvā vai adverbā izteiktās pazīmes pakāpi.
derma- Norāda uz ādu.
dermo- Norāda uz ādu.
tim- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
tīm- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
timo- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
opist- Norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ.
opisto- Norāda uz aizmuguri, uz virzienu atpakaļ.
iš- Norāda uz aizturi, uz šķērsli.
išo- Norāda uz aizturi, uz šķērsli.
tifl- Norāda uz aklo zarnu; uz aklumu.
tiflo- Norāda uz aklo zarnu; uz aklumu.
cek- Norāda uz aklumu; uz aklo zarnu.
ceko- Norāda uz aklumu; uz aklo zarnu.
lit- Norāda uz akmeni.
lith- Norāda uz akmeni.
litho- Norāda uz akmeni.
hepat- Norāda uz aknām.
hepato- Norāda uz aknām.
hepatiko- Norāda uz aknu izvadkanālu.
par Norāda uz amatu, stāvokli, kas (kādam) tiek sagādāts.
par Norāda uz amatu, stāvokli, ko (kāds) ieņem, vēlas ieņemt.
amino- Norāda uz aminogrupu NH~2~.
amnio- Norāda uz amniju.
fago- Norāda uz aprīšanu, sagremošanu.
pie Norāda uz apstākļiem, kādos noris darbība, pastāv kāda parādība.
pa Norāda uz apstākļiem, situāciju, stāvokli, kādā norisinās darbība.
bez Norāda uz apstiprinājumu, apgalvojumu (parasti jautājuma teikumos).
ap Norāda uz aptuvenu daudzumu, ilgumu.
da Norāda uz aptuvenu daudzumu.
bez Norāda uz aptuvenu laiku pirms tā momenta vai parādības, kas minēta atkarīgajā lietvārdā; pirms, priekš.
tuvu Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku, kas netiek pārsniegts.
ap Norāda uz aptuvenu pulksteņa, kalendāra laiku.
līdz Norāda uz aptuvenu skaita, daudzuma, lieluma robežu.
zem Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība; pret (7); arī pie (11).
pret Norāda uz aptuvenu, parasti tuvāku, laikposmu, kad notiek kāda darbība, norisinās process, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
aedoeo- Norāda uz ārējiem dzimumorgāniem.
jatro- Norāda uz ārstu vai medicīnu.
arteri- Norāda uz artērijām.
arterio- Norāda uz artērijām.
akso- Norāda uz asi; uz aksonu.
hem- Norāda uz asinīm.
hema- Norāda uz asinīm.
hemat- Norāda uz asinīm.
hemo- Norāda uz asinīm.
hemangi- Norāda uz asinsvadiem.
hemangio- Norāda uz asinsvadiem.
vazi- Norāda uz asinsvadu vai vadu.
angi- Norāda uz asinsvadu, limfvadu vai žultsvadu.
okt- Norāda uz astoņi.
okta- Norāda uz astoņi.
okti- Norāda uz astoņi.
okso- Norāda uz asu, skābu, ātru; skābekli saturošu savienojumu.
eho- Norāda uz atbalsi, skaņas atkārtošanu.
pali- Norāda uz atkārtošanos.
palin- Norāda uz atkārtošanos.
intra- Norāda uz atrašanos kāda objekta robežās, iekšienē vai uz darbību, kas vērsta uz iekšieni.
tahi- Norāda uz ātrumu.
taho- Norāda uz ātrumu.
katrs Norāda uz atsevišķu (dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi) no attiecīgās grupas.
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no vairākiem minētajiem, no abiem minētajiem).
katrs Norāda uz atsevišķu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no visiem vai daudziem).
kleid- Norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu.
kleido- Norāda uz atslēgas kaulu, atslēgu.
klavikul- Norāda uz atslēgas kaulu.
klavikulo- Norāda uz atslēgas kaulu.
alter Norāda uz atšķirīgumu, maiņu.
dist- Norāda uz attālāko no centra.
disto- Norāda uz attālāko no centra.
līdz Norāda uz attālumu starp ko.
no Norāda uz attālumu starp ko.
da Norāda uz attālumu un uz kustības vai virziena beigu punktu.
pa Norāda uz attālumu.
par Norāda uz attiecībām, kas saista (kādu) ar citiem.
-stomija Norāda uz atveres vai fistulas izveidošanu.
hist- Norāda uz audiem.
histio- Norāda uz audiem.
histo- Norāda uz audiem.
onko- Norāda uz audzēju, uztūkumu; uz tilpumu, onkotisku spiedienu.
-oma Norāda uz audzēju.
hips- Norāda uz augstumu.
hipsi- Norāda uz augstumu.
hipso- Norāda uz augstumu.
urano- Norāda uz aukslējām, dažreiz arī uz debesīm.
palato- Norāda uz aukslējām.
psihr- Norāda uz aukstu, aukstumu.
psihro- Norāda uz aukstu, aukstumu.
kri- Norāda uz aukstumu.
auri- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
auro- Norāda uz ausi; uz trīsvērtīgā zelta savienojumiem.
bakterio- Norāda uz baktērijām, uz mikroorganismiem vispār.
laring- Norāda uz balseni.
fon- Norāda uz balsi vai skaņu.
leik- Norāda uz baltu.
leiko- Norāda uz baltu.
ezofag- Norāda uz barības vadu.
ezofago- Norāda uz barības vadu.
par- Norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma.
pāra- Norāda uz benzola cikla ceturto oglekļa atomu attiecībā pret aizvietotāju pie pirmā oglekļa atoma.
benz- Norāda uz benzolu, benzola gredzenu.
benzo- Norāda uz benzolu, benzola gredzenu.
ped- Norāda uz bērnu.
-pēdija Norāda uz bērnu.
pedo- Norāda uz bērnu.
pikn- Norāda uz biezumu vai biežumu.
pikno- Norāda uz biezumu vai biežumu.
bronh- Norāda uz bronhu.
bronhi- Norāda uz bronhu.
bronhio- Norāda uz bronhu.
bronho- Norāda uz bronhu.
miring- Norāda uz bungplēvīti.
miringo- Norāda uz bungplēvīti.
hial- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
hialo- Norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu.
tubo- Norāda uz cauruļveida struktūru; uz olvadu.
goni- Norāda uz celi.
gonio- Norāda uz celi.
kas Norāda uz cēloni vai nolūku; kāpēc; kādēļ.
dēļ Norāda uz cēloni, iemeslu.
centr- Norāda uz centru.
centri- Norāda uz centru.
centro- Norāda uz centru.
līdz Norāda uz ciešu darbības, stāvokļa vienlaicīgumu; reizē ar.
amilo- Norāda uz cieti.
skler- Norāda uz cietu konsistenci; sacietējumu; sklerozi kā procesu; cīpsleni.
cikl- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni.
ciklo- Norada uz ciklu, cikliskumu; ciklisku savienojumu; stareni.
tur Norāda uz cilvēku kopu, vidi, ar kuru kāds ir, parasti vāji, saistīts.
te Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
tepat Norāda uz cilvēku kopu, vidi, kurā kāds atrodas, kas notiek.
pie Norāda uz cilvēku, arī dzīvnieku, ko apmeklē, kam tuvojas.
pie Norāda uz cilvēku, kam ir raksturīgas (psihes, rakstura, personības) īpašības.
no Norāda uz cilvēku, parasti sociālu, grupu, pie kuras kāds pieder, kura ir saistīta ar kāda izcelsmi; norāda uz profesiju, kuras pārstāvis kāds ir.
ten- Norāda uz cīpslu.
tendo- Norāda uz cīpslu.
teno- Norāda uz cīpslu.
tenonto- Norāda uz cīpslu.
ingvino- Norāda uz cirksni.
par Norāda uz citu stāvokli, kvalitāti, kādā (kas) nokļūst, kādā (ko) pārveido.
sahar- Norāda uz cukuru.
sahari- Norāda uz cukuru.
saharo- Norāda uz cukuru.
helko- Norāda uz čūlu.
ofi- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
ofio- Norāda uz čūsku, uz čūskai līdzīgu veidojumu.
no Norāda uz daļām, sastāvdaļām, kas veido kādu kopumu.
pus- Norāda uz daļēju līdzīgumu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
mero- Norāda uz daļu.
starp Norāda uz darbībām, norisēm, ar kurām vienlaikus notiek cita darbība, cits process.
stāvus Norāda uz darbības augstu, izpausmes, intensitātes pakāpi, arī pēkšņumu; pavisam, pilnīgi, galīgi, arī pēkšņi.
pa Norāda uz darbības cēloni.
cauri Norāda uz darbības ilgumu un nepārtrauktību.
iz Norāda uz darbības ilgumu, arī uz tās ierobežojumu laikā.
par Norāda uz darbības intensitātes, apjoma palielinājumu pēc (iedomāta) darbības veicēju skaita.
uz- Norāda uz darbības īslaicīgumu, arī nevienmērīgu norisi.
caur Norāda uz darbības līdzekli.
da Norāda uz darbības mēru, pakāpi.
ciktāl Norāda uz darbības nezināmu paveikto daļu.
ar Norāda uz darbības nolūku.
iz Norāda uz darbības nolūku.
uz- Norāda uz darbības pabeigtību, arī uz pabeigtas darbības nepilnīgu rezultātu, mazu intensitāti.
sa- Norāda uz darbības pabeigtību, kā arī uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
iz- Norāda uz darbības pabeigtību.
sa- Norāda uz darbības pabeigtību.
iz- Norāda uz darbības pilnīgumu, pamatīgumu.
uz- Norāda uz darbības sākumu, arī īslaicīgu, parasti spēcīgu, tās norisi.
iz- Norāda uz darbības sākumu, arī momentānumu.
sa- Norāda uz darbības sākumu, pēkšņumu, arī īslaicīgumu.
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, arī negribētu, sastapšanos (ar kādu), pietuvošanās (kādam).
uz- Norāda uz darbības subjekta, parasti nejaušu, negaidītu (kā), parasti vajadzīga, vēlama, ieraudzīšanu, atrašanu.
no Norāda uz darbības subjektu.
ar Norāda uz darbības vai stāvokļa cēloni.
priekš Norāda uz darbības veicēju skaitu; par.
par Norāda uz darbības veicēju skaitu.
par Norāda uz darbības veicēju, kura vietā stājas kāds cits.
car Norāda uz darbības veicinātāju, cēloni, iemeslu.
caur Norāda uz darbības veicinātāju.
pa Norāda uz darbības veidu, arī secību.
ar Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
līdz Norāda uz darbības veidu, raksturu, intensitātes pakāpi.
iz Norāda uz darbības veidu.
ar Norāda uz darbības veikšanas rīku, ierīci.
tā Norāda uz darbības veikšanas, norises veida līdzību ar citu darbības veikšanas, norises veidu; arī tamlīdzīgi; līdzīgi.
ar Norāda uz darbības veikšanas, realizēšanas līdzekli.
iz Norāda uz darbības vietu, kam kas atrodas vai virzās virsū.
iz- Norāda uz darbības virzību ārā (no kurienes).
uz- Norāda uz darbības virzību augšā, uz augšu.
iz- Norāda uz darbības virzību cauri (kam), caur (ko).
uz- Norāda uz darbības virzību uz kādas vietas.
iz- Norāda uz darbības virzību uz visām pusēm.
uz- Norāda uz darbības virzību virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to), arī šādā veidā (kādam, kam) tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam.
nemaz Norāda uz darbības, īpašības pilnīgu noliegumu.
kad Norāda uz darbības, norises laika pieļāvumu.
šādi Norāda uz darbības, norises veidu, paņēmienu, pazīmi, kas tiks minēta, nosaukta; šādā veidā.
kur Norāda uz darbības, norises, atrašanās vietas pieļāvumu.
tā Norāda uz darbības, norises, pazīmes intensitātes augstu pakāpi.
iz Norāda uz darbības, norises, procesa laiku.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes galējo pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
no Norāda uz darbības, norises, stāvokļa intensitātes pakāpi; norāda uz pazīmes pakāpi.
līdz Norāda uz darbības, norises, stāvokļa izplatības robežu.
tad Norāda uz darbības, norises, stāvokļa situāciju, apstākļiem, ko paskaidro nosacījuma piebildumi (ar aptuvena ierobežojuma vai atrunas nozīmi).
tādējādi Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu; tā 1 (2).
tā Norāda uz darbības, norises, stāvokļa veidu un sekām, arī rezultātu.
zem Norāda uz darbības, norises, stāvokļa, parādības intensitātes pakāpi.
iz Norāda uz darbības, procesa virzienu, kur, kādā virzienā notiek darbība.
kā Norāda uz darbības, stāvokļa izpausmes augstu intensitāti; cik ļoti.
par Norāda uz darbības, stāvokļa saturu.
tiktāl Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
tiktālu Norāda uz darbības, stāvokļa, arī īpašības, pazīmes izpausmes pakāpi.
ar Norāda uz darbību vai stāvokli, kas pavada galveno darbību un to raksturo.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai ko apmainītu pret ko citu.
pretī Norāda uz darbību, kas tiek veikta, lai reaģētu uz kāda cita iepriekšējo darbību.
pretī Norāda uz darbību, ko veic kopā, reizē ar kādu, norāda uz partnerību kādā darbībā.
pie Norāda uz darbību, norisi, kuras veikšanā (kāds) iesaistās, piedalās, (kādu) iesaista.
pēc Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam beidzoties, sākas cita darbība, norise, cits stāvoklis.
pirms Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
priekš Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, kam vēl nesākoties, notiek cita darbība, norise, eksistē cits stāvoklis.
tikpat Norāda uz darbību, norisi, stāvokli, ko konkretizē salīdzinātājs; arī tāpat 1 (8).
no Norāda uz darbību, notikumu, ar ko sākas kāda norise, stāvoklis.
kopš Norāda uz darbību, notikumu, no kura ir pagājis zināms laiks, laikposms.
erg- Norāda uz darbu.
ergo- Norāda uz darbu.
bez Norāda uz darītāja vai objekta nošķirtību no kā.
olig- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
oligo- Norāda uz daudzuma, skaita, funkcijas, īpašību vai kādas darbības rezultāta nepietiekamību, ierobežotību.
pāri Norāda uz daudzumu vai mērvienību, kuru pārsniedz.
pāri par Norāda uz daudzumu, kuru pārsniedz.
par Norāda uz daudzumu, skaitu, mēru, kas parasti ir saistīts ar kādu darbību, norisi.
pekilo- Norāda uz dažādību vai nevienmērību.
poikil- Norāda uz dažādību vai nevienmērību.
poikilo- Norāda uz dažādību vai nevienmērību.
heter- Norāda uz dažādu, citādu.
nazo- Norāda uz degunu.
rin- Norāda uz degunu.
rino- Norāda uz degunu.
temporo- Norāda uz deniņiem vai deniņu daivu.
frenik- Norāda uz diafragmu vai diafragmas nervu.
freniko- Norāda uz diafragmu vai diafragmas nervu.
blast- Norāda uz dīgli, dīgļa šūnām vai agrīnām embrija stadijām.
blasto- Norāda uz dīgli, dīgļa šūnām vai agrīnām embrija stadijām.
štā Norāda uz dimensijas izmēru.
štas Norāda uz dimensijas izmēru.
starp Norāda uz divām darbībām, norisēm, stāvokļiem, parādībām, kuru starplaikā kas notiek, noris, eksistē kāds stāvoklis, parādība.
duo- Norāda uz divi.
starp Norāda uz diviem cilvēkiem, divām cilvēku grupām, kuras saista savstarpēja darbība, savstarpējas attieksmes.
dipi- Norāda uz divkāršu.
diplo- Norāda uz divkāršu.
duodēn- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
duodeno- Norāda uz divpadsmitpirkstu zarnu.
antr- Norāda uz dobumu.
antro- Norāda uz dobumu.
ideo- Norāda uz domāšanu, uz psihisku darbību.
pireto- Norāda uz drudzi.
pelo- Norāda uz dubļiem.
estr- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
estro- Norāda uz dunduru, dzeloni, riestu, estrogēnu hormonu.
-pāgs Norāda uz dvīņaugli ar dvīņu kroplību.
ehino- Norāda uz dzeloņiem, asiem izaugumiem vai līdzību ar ezi.
ksant- Norāda uz dzeltenu krāsu.
ksanto- Norāda uz dzeltenu krāsu.
luteo- Norāda uz dzeltenu.
sidero- Norāda uz dzelzi.
hister- Norāda uz dzemdi vai histēriju.
histero- Norāda uz dzemdi vai histēriju.
metr- Norāda uz dzemdi.
uter- Norāda uz dzemdi.
utero- Norāda uz dzemdi.
toko- Norāda uz dzemdībām.
gon- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
gona- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
gone- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
gono- Norāda uz dzimumdziedzeri; spermu; celi.
fall- Norāda uz dzimumlocekli.
falli- Norāda uz dzimumlocekli.
fallo- Norāda uz dzimumlocekli.
balan- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
balano- Norāda uz dzimumlocekļa vai kutekļa galviņu.
ģenito- Norāda uz dzimumorgāniem.
audi- Norāda uz dzirdi.
audito- Norāda uz dzirdi.
horoid- Norāda uz dzīsleni, acs ābola asinsvadu apvalku starp sklēru un tīkleni.
ar Norāda uz dzīvām būtnēm, kuras saista kopīga darbība vai savstarpējas attieksmes.
kurš Norāda uz dzīvas būtnes pieļāvumu.
niviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta pilnīgu noliegumu, neesamību.
neviens Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības neesamību, pilnīgu noliegumu (parasti kādā vietā, kādos apstākļos).
šitenāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
štāds Norāda uz dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības noteiktu, arī iepriekš minētu īpašību.
kurš Norāda uz dzīvu būtni (no noteiktas grupas, daudzuma), par ko izteikts jautājums.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kas ir piederīgs pie kādas kopas, grupas.
ar Norāda uz dzīvu būtni vai priekšmetu, kuram ir (vai nav) kas līdzīgs (kādam citam).
tāds Norāda uz dzīvu būtni, arī priekšmetu, parādību, par kuru grib ko uzzināt.
priekš Norāda uz dzīvu būtni, kam par labu vai sliktu ko dara, kas notiek, ir paredzēts; norāda uz dzīvu būtni, kam (kas) ir piemērots, noderīgs.
šis Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, kas tūlīt tiks minēta.
tāds Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko īpaši izceļ, uzsver.
viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
ar Norāda uz dzīvu būtņu stāvokļa raksturojumu.
viss Norāda uz dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu atsevišķo vienību pilnīgu apkopojumu; bez izņēmuma.
vivi- Norāda uz dzīvu, dzīvību.
broma- Norāda uz ēdienu, uz diētu.
bromato- Norāda uz ēdienu, uz diētu.
pneo- Norāda uz elpošanu.
traheo- Norāda uz elpvadu, traheju.
oleo- Norāda uz eļļu.
brefo- Norāda uz embriju vai jaundzimušo.
embri- Norāda uz embriju.
embrio- Norāda uz embriju.
skia- Norāda uz ēnu, ēnas kontūrām.
par Norāda uz fiziskas darbības objektu.
morf- Norāda uz formu.
morfo- Norāda uz formu.
fot- Norāda uz gaismu.
fizo- Norāda uz gaisu vai gāzi.
pneim- Norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām.
pneima- Norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām.
pneimato- Norāda uz gaisu, elpošanu vai plaušām.
encefal- Norāda uz galvas smadzenēm.
encefalo- Norāda uz galvas smadzenēm.
gir- Norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru.
giro- Norāda uz galvas smadzeņu rievu; apļveida vai lokveida struktūru.
polio- Norāda uz galvas vai muguras smadzeņu pelēko vielu.
krani- Norāda uz galvaskausu.
kranio- Norāda uz galvaskausu.
arh- Norāda uz galveno, pirmo; anatomijā un bioloģijā - uz pirmsākumu, cilmi.
cefal- Norāda uz galvu.
cefalo- Norāda uz galvu.
karn- Norāda uz gaļu, miesu.
karni- Norāda uz gaļu, miesu.
-tīmija Norāda uz garastāvokli.
kortiko- Norāda uz garozu.
lei- Norāda uz gludu, līdzenu.
leio- Norāda uz gludu, līdzenu.
lio- Norāda uz gludu, līdzenu.
miks- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
mikso- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
muci- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
muko- Norāda uz gļotām vai gļotādu.
cillo- Norāda uz greizu formu, līkumu.
pie Norāda uz grupu, kopumu, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
ciez- Norāda uz grūtniecību.
ciezio- Norāda uz grūtniecību.
koks- Norāda uz gūžas locītavu.
hil- Norāda uz hilu, uz limfu.
hili- Norāda uz hilu, uz limfu.
hilo- Norāda uz hilu, uz limfu.
koil- Norāda uz iedobumu.
koilo- Norāda uz iedobumu.
terato- Norāda uz iedzimtu kroplību, patoloģiju embrionālā attīstībā.
ektro- Norāda uz iedzimtu trūkumu.
peliko- Norāda uz iegurni.
pelveo- Norāda uz iegurni.
pelvi- Norāda uz iegurni.
pelvio- Norāda uz iegurni.
-īts Norāda uz iekaisuma procesu.
flogo- Norāda uz iekaisumu.
splanhn- Norāda uz iekšējiem orgāniem.
splanhno- Norāda uz iekšējiem orgāniem.
viscero- Norāda uz iekšējiem orgāniem.
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku; tādēļ (1).
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības nolūku.
tādēļ Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu; tāpēc (1).
tālab Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu; tāpēc (1).
tāpēc Norāda uz iepriekš minētu darbības, stāvokļa cēloni, iemeslu.
tikiem Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu; norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
tik Norāda uz iepriekš minētu, zināmu (kā) daudzumu, skaitu.
tikos Norāda uz iepriekš minētu, zināmu pulksteņa laika momentu.
viss Norāda uz iepriekšējo vai turpmāk paužamo uzskaitījumu.
car Norāda uz iestādi, organizāciju u. tml., ar kuras palīdzību kas tiek veikts, darīts.
stil- Norāda uz īlenveida izaugumu.
stilo- Norāda uz īlenveida izaugumu.
toks- Norāda uz indi, saindēšanos.
toksi- Norāda uz indi, saindēšanos.
toksio- Norāda uz indi, saindēšanos.
tokso- Norāda uz indi, saindēšanos.
-plēģija Norāda uz insultu, paralīzi.
daudzkārt Norāda uz īpašības vai pazīmes pastiprinājumu.
štāds Norāda uz īpašības, pazīmes aaugstu pakāpi, intensitāti.
šitenāds Norāda uz īpašības, pazīmes augstu pakāpi, intensitāti.
mazliet Norāda uz īslaicīgu, vāju darbību.
brevi- Norāda uz īsumu.
kopr- Norāda uz izkārnījumiem.
kopro- Norāda uz izkārnījumiem.
skat- Norāda uz izkārnījumiem.
skato- Norāda uz izkārnījumiem.
sterko- Norāda uz izkārnījumiem.
ankil- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
ankilo- Norāda uz izliektu kāšveida formu; uz ķermeņa daļu kustību ierobežojumu vai saaugumu.
strept- Norāda uz izliektu; uz streptokokiem.
strepto- Norāda uz izliektu; uz streptokokiem.
-rēja Norāda uz iztecējumiem, atdalījumiem.
tāpat Norāda uz izteikuma, domu saturu, kas ir līdzīgs iepriekš minētajam.
kaino- Norāda uz jaunu, neparastu.
dendro- Norāda uz jēdziena saistību ar kokiem.
lumbo- Norāda uz jostas apvidu.
lurabo- Norāda uz jostas apvidu.
estezio- Norāda uz jušanu.
kāds Norāda uz kā (ar dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises pazīmes, īpašības nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kāds Norāda uz kā (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu īpašību, pazīmi.
kāpēc Norāda uz kā (parasti ar cēloņa, arī nolūka nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3).
kad Norāda uz kā (parasti ar laika nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību.
kālab Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kādēļ (3); kāpēc (3).
kādēļ Norāda uz kā (parasti ar nolūka, arī cēloņa nojēgumu saistīta) noliegumu, neiespējamību; kāpēc (3).
zem Norāda uz kā (parasti fizikālas parādības) iedarbību (uz ko).
nikāds Norāda uz kā aptuvenību, nepilnīgumu.
vien Norāda uz kā cita iespējamību, pieļāvumu.
iz Norāda uz kā daudzumu.
da Norāda uz kā līdzību, atbilstību.
iz Norāda uz kā pārākumu.
iz Norāda uz kā pazīmi, īpašību.
iz Norāda uz kā piemērotību, atbilstību.
nikāds Norāda uz kā pilnīgu noliegumu.
kurp Norāda uz kā virzības vietas pieļāvumu.
bez Norāda uz kā, parasti būtiska, pastāvīga, raksturīga, trūkumu.
kuldo- Norāda uz kabatu, iedobumu.
iz Norāda uz kāda laikposma vai laika momenta tuvošanos.
cikreiz Norāda uz kādas darbības, procesa nezināmu atkārtošanās skaitu; cik reižu.
līdz Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
no Norāda uz kādas grupas, kopas robežām.
ar Norāda uz kādas rīcības pamatojumu.
iz Norāda uz kādu gaidāmu parādību.
ar Norāda uz kādu papildu daudzumu.
gimno- Norāda uz kailumu.
pedi- Norāda uz kāju.
pod- Norāda uz kāju.
podo- Norāda uz kāju.
trahel- Norāda uz kaklu, dzemdes vai urīnpūšļa kaklu.
trahelo- Norāda uz kaklu, dzemdes vai urīnpūšļa kaklu.
cervik- Norāda uz kaklu.
cerviko- Norāda uz kaklu.
kalc- Norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem.
kalk- Norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem.
kaļķo- Norāda uz kaļķiem, kalciju vai kalcija sāļiem.
siring- Norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu.
siringo- Norāda uz kanālu, cauruli vai fistulu.
hel- Norāda uz kārpu, tulznu, varžaci vai purvu.
helo- Norāda uz kārpu, tulznu, varžaci vai purvu.
epifizeo- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
epifizio- Norāda uz kaula epifīzi vai čiekurveida dziedzeri.
miel- Norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm.
mielo- Norāda uz kaulu vai muguras smadzenēm.
oseo- Norāda uz kaulu.
osi- Norāda uz kaulu.
ost- Norāda uz kaulu.
oste- Norāda uz kaulu.
osteo- Norāda uz kaulu.
mikr- Norāda uz kaut ko mazu, sīku.
nano- Norāda uz kaut ko nenormāli sīku.
pale- Norāda uz kaut ko primitīvu, bijušā atkārtojumu, filoģenētiski senu.
mon- Norāda uz kaut ko tādu, kas ir viens, vienīgais.
kvazi- Norāda uz kaut ko vai gandrīz tādu pašu, šķietamu, neīstu.
pant- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
panto- Norāda uz kaut ko visaptverošu.
plan- Norāda uz klejošanu, pārvietošanos.
plano- Norāda uz klejošanu, pārvietošanos.
vago- Norāda uz klejotājnervu.
pret Norāda uz ko atšķirīgu salīdzinājumā ar minēto.
tā Norāda uz ko iepriekš vai turpmāk runātu, rakstītu, domātu.
viņš Norāda uz ko iepriekšēju, pagājušu (piemēram, laikposmu, notikumu).
nenieka Norāda uz ko neesošu, nepastāvošu.
atel- Norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu.
atelo- Norāda uz ko nenobeigtu vai nepilnīgu.
nikas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazsvarīgu.
nekas Norāda uz ko nenozīmīgu, mazvērtīgu.
tas Norāda uz ko tādu, kas tūlīt tiks minēts.
kari- Norāda uz kodolu.
nukleo- Norāda uz kodolu.
dendr- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
dendri- Norāda uz koku, kaut ko zarotu līdzīgi kokam; uz dendrītu.
holedoh- Norāda uz kopējo žultsvadu.
holedoho- Norāda uz kopējo žultsvadu.
cen- Norāda uz kopību.
ceno- Norāda uz kopību.
koino- Norāda uz kopību.
no Norāda uz kopumu, kam tiek atdalīta, nošķirta kāda daļa, sastāvdaļa.
ar Norāda uz krāsas vai nokrāsas papildraksturojumu.
hromo- Norāda uz krāsu, pigmentāciju.
lev- Norāda uz kreiso pusi.
levo- Norāda uz kreiso pusi.
sinistr- Norāda uz kreiso pusi.
sinistro- Norāda uz kreiso pusi.
pero- Norāda uz kroplību.
sakr- Norāda uz krustu kaulu.
sakro- Norāda uz krustu kaulu.
torak- Norāda uz krūškurvi.
torako- Norāda uz krūškurvi.
sterno- Norāda uz krūšu kaulu.
stet- Norāda uz krūtīm, krūškurvi.
steto- Norāda uz krūtīm, krūškurvi.
mast- Norāda uz krūts dziedzeri.
masto- Norāda uz krūts dziedzeri.
tel- Norāda uz krūtsgalu.
telo- Norāda uz krūtsgalu.
pilor- Norāda uz kuņģa vārt-.
piloro- Norāda uz kuņģa vārtnieku.
ventrikulo- Norāda uz kuņģi, sirds kambari vai smadzeņu ventrikulu.
gastr- Norāda uz kuņģi.
kifo- Norāda uz kupri, kuprainību.
surdo- Norāda uz kurlumu.
da Norāda uz kustības vai darbības mērķi, nolūku.
kin- Norāda uz kustību.
kine- Norāda uz kustību.
kinezi- Norāda uz kustību.
kinezio- Norāda uz kustību.
kito- Norāda uz kustību.
somat- Norāda uz ķermeni.
somato- Norāda uz ķermeni.
cel- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
celi- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
celio- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
celo- Norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu.
sarko- Norāda uz ķermeņa mīkstajiem audiem, muskuļiem.
hem- Norāda uz ķīmiju.
himio- Norāda uz ķīmiju.
-toms Norāda uz ķirurģisku instrumentu, ko lieto audu pārgriešanai vai pārdalīšanai.
dekstro- Norāda uz labējo, uz labo pusi.
ei- Norāda uz labu, īstu, pareizu.
pret Norāda uz laika momentu, kam tuvojas kāds laikposms.
ar Norāda uz laika posmu, kam iestājoties norisinās darbība vai izveidojas kāds stāvoklis.
šitis Norāda uz laika ziņā tuvāko nojēgumu.
pa Norāda uz laikposmiem, kuros (ko) atkārtoti dara, kuros (kas) atkārtoti notiek, iestājas.
pie Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību; pēc 2(1).
pa Norāda uz laikposmu nepārtrauktu secību.
no Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
pēc Norāda uz laikposmu secības nepārtrauktību.
līdz Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
no Norāda uz laikposmu starp kā sākumu un beigām.
priekš Norāda uz laikposmu, kam kas paredzēts, gatavots.
pa Norāda uz laikposmu, kurā kas notiek, norisinās, pastāv.
te Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad kas sāk notikt, norisināties; pēkšņi.
no Norāda uz laikposmu, laika momentu, kad ko dara, kad kas norisinās.
viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko cits laikposms, laika moments.
viņpus Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis; arī pēc 2 (1).
pēc Norāda uz laikposmu, laika momentu, kam seko kāda darbība, norise, stāvoklis.
tad Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas iestājas pēc cita laikposma, laika momenta, arī pēc kādas darbības, procesa, stāvokļa; pēc tam; vēlāk.
priekš Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis; pirms 2.
pirms Norāda uz laikposmu, laika momentu, kas tuvojas, kad notiek kāda darbība, norise, eksistē kāds stāvoklis.
pāri Norāda uz laikposmu, laika momentu, kuram beidzoties, vēl turpinās kāda darbība, norise, kāds stāvoklis.
pār Norāda uz laikposmu, pēc kura vai pirms kura kas notiek, eksistē.
kopš Norāda uz laiku, kad (kas) ir norisinājies, noticis; pirms.
da Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
līdz Norāda uz laiku, kad beidzas darbība, norise, stāvoklis.
no Norāda uz laiku, laikposmu, kurā sākas darbība, norise, stāvoklis; arī kopš (1).
par Norāda uz laiku, pēc kura izbeigšanās kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc 2(1).
hron- Norāda uz laiku.
hrono- Norāda uz laiku.
desm- Norāda uz lenti, saiti, saistījumu vai saistaudiem.
desmo- Norāda uz lenti, saiti, saistījumu vai saistaudiem.
ksif- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
ksifo- Norāda uz līdzību ar šķēpu vai krūšu kaula smaili.
tāpat Norāda uz līdzšinēju nemainīgu stāvokli, arī darbību, norisi.
cerebr- Norāda uz lielajām smadzenēm.
cerebro- Norāda uz lielajām smadzenēm.
sa- Norāda uz lielu darbības intensitāti, pilnīgumu.
mejo- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
mio- Norāda uz lieluma vai daudzuma samazināšanos; uz samazinātu lielumu vai daudzumu.
lieno- Norāda uz liesu.
splen- Norāda uz liesu.
spleno- Norāda uz liesu.
savs Norāda uz lietvārdā minētā priekšmeta, parādības ierobežojumu.
il- Norāda uz līkumaino zarnu.
ile- Norāda uz līkumaino zarnu.
ileo- Norāda uz līkumaino zarnu.
limf- Norāda uz limfu vai limfaudiem.
limfo- Norāda uz limfu vai limfaudiem.
glio- Norāda uz līmveida vielu vai neirogliju.
artr- Norāda uz locītavu.
koli- Norāda uz lokzarnu.
kolo- Norāda uz lokzarnu.
heil- Norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu.
heilo- Norāda uz lūpu vai lūpai līdzīgu veidojumu.
labio- Norāda uz lūpu.
karcin- Norāda uz ļaundabīgu audzēju, vēzi.
karcino- Norāda uz ļaundabīgu audzēju, vēzi.
cac- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
caco- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
kak- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
kako- Norāda uz ļaunu, nelabvēlīgu, nosodāmu, pretīgu, smirdošu.
tik tikko Norāda uz ļoti neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
elitr- Norāda uz maksti.
elitro- Norāda uz maksti.
kolp- Norāda uz maksti.
kolpo- Norāda uz maksti.
vagīn- Norāda uz maksti.
vagini- Norāda uz maksti.
vagino- Norāda uz maksti.
trih- Norāda uz matu vai matam līdzīgu struktūru.
triho- Norāda uz matu vai matam līdzīgu struktūru.
nimfo- Norāda uz mazajām kaunuma lūpām.
līdz Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
no Norāda uz mazākā un lielākā skaita, daudzuma, lieluma robežām.
-pēnija Norāda uz mazināšanos, trūkumu.
parvi- Norāda uz mazu, nelielu.
farmako- Norāda uz medikamentiem, dziedniecības līdzekļiem.
glos- Norāda uz mēli.
gloso- Norāda uz mēli.
meno- Norāda uz menstruāciju.
sa- Norāda uz mērķa, rezultāta sasniegšanu.
pēc Norāda uz mērvienību, mēru, saskaņā ar kuru ko nosaka.
gangli- Norāda uz mezglu, mezglveida struktūru.
ganglio- Norāda uz mezglu, mezglveida struktūru.
hipn- Norāda uz miegu.
hipno- Norāda uz miegu.
somn- Norāda uz miegu.
somni- Norāda uz miegu.
somno- Norāda uz miegu.
daudz Norāda uz minētās īpašības, pazīmes ievērojamu pastiprinājumu.
viss Norāda uz minēto, iedomājamo personu kopumu.
higr- Norāda uz mitrumu, ūdeni, šķidrumu.
higro- Norāda uz mitrumu, ūdeni, šķidrumu.
rahi- Norāda uz mugurkaulu.
rahio- Norāda uz mugurkaulu.
dors- Norāda uz muguru.
dorsi- Norāda uz muguru.
dorso- Norāda uz muguru.
not- Norāda uz muguru.
noto- Norāda uz muguru.
mi- Norāda uz muskuli.
mio- Norāda uz muskuli.
muskulo- Norāda uz muskuli.
stomat- Norāda uz muti.
stomato- Norāda uz muti.
omfal- Norāda uz nabu, uz nabassaiti.
omfalo- Norāda uz nabu, uz nabassaiti.
onih- Norāda uz nagu.
oniho- Norāda uz nagu.
viņš Norāda uz nākamo laikposmu.
nikt- Norāda uz nakti.
nikto- Norāda uz nakti.
nekr- Norāda uz nāvi, atmiršanu.
tanat- Norāda uz nāvi.
tanato- Norāda uz nāvi.
nazio- Norāda uz nazionu.
pret- Norāda uz neatbilsmi salikteņa otrajā daļā nosauktajam; norāda uz to, ka ir pretrunā ar salikteņa otrajā daļā nosaukto.
nedaudz Norāda uz neilgu, īslaicīgu, vāju darbību; mazliet.
pseid- Norāda uz neīstu, šķietamu, simulējošu.
brom- Norāda uz nelabu smaku, smirdoņu; uz bromu.
bromo- Norāda uz nelabu smaku, smirdoņu; uz bromu.
oz- Norāda uz nelabu smaku.
ozo- Norāda uz nelabu smaku.
mazliet Norāda uz nelielu skaitu, daudzumu; nedaudz.
necik Norāda uz nelielu, niecīgu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
malako- Norāda uz nenormālu mīkstumu, maigumu; uz atmiekšķēšanos.
tepatēm Norāda uz nenosauktu tuvāku vietu, kurā kas atrodas, notiek.
tur Norāda uz nenosauktu vietu, kas atrodas samērā tālu no runātāja, vērotāja; pretstats: šeit, te 1 (1).
šepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura ir tam tuvu; šeit.
te Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; šeit; pretstats: tur (1).
tepat Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1 (1).
šeit Norāda uz nenosauktu vietu, kurā atrodas runātājs, vērotājs vai kura tam ir tuvu; te 1; pretstats: tur.
tikkā Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik, cik.
štik Norāda uz nenoteiktu (dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību) skaitu, daudzumu; tik.
kurš Norāda uz nenoteiktu (priekšmeta, parādības, norises) kārtu, secību, pazīmi (starp līdzīgiem priekšmetiem, parādībām, norisēm).
kurš Norāda uz nenoteiktu dzīvu būtni (parasti no noteiktas grupas).
kāds Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
viens Norāda uz nenoteiktu laika momentu.
kaut kas Norāda uz nenoteiktu parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
kāds Norāda uz nenoteiktu vietu.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu cilvēku, retāk dzīvnieku.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (neattiecinot uz noteiktu grupu), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi (no kādas dzīvu būtņu, priekšmetu, parādību, norišu grupas), par kuru izteikts jautājums.
kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kaut kas Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
kāds Norāda uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu parādību, priekšmetu.
pie Norāda uz nepilnu (kā) skaitu, daudzumu.
anti- Norāda uz nesaderību ar to, pretstatu tam, kas izteikts pamatvārdā.
foro- Norāda uz nesēju, nešanu.
anizo- Norāda uz nevienādibu.
ciktāl Norāda uz nezināmu attālumu; cik tālu.
cik Norāda uz nezināmu cenu, maksu, apjomu u. tml.
cik Norāda uz nezināmu darbības apjomu, īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu daudzumu, skaitu.
cik Norāda uz nezināmu īpašības, pazīmes mēru vai pakāpi.
cik Norāda uz nezināmu matemātiskas darbības rezultātu.
cik Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikiem Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
cikos Norāda uz nezināmu pulksteņa laika momentu.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) cēloni, iemeslu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norada uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (darbības) veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu, par ko izteikts jautājums.
kur Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu (kā atrašanās, darbības) vietu.
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums; kāpēc (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu cēloni, iemeslu, par ko izteikts jautājums.
kā Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu darbības cēloni, par ko izteikts jautājums; kāpēc.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku, par ko izteikts jautājums.
kad Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu laiku.
kālab Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
kāpēc Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums; kādēļ (1).
kādēļ Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu nolūku, par ko izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, kurā sākas vai beidzas kāda virzība un par kuru izteikts jautājums.
kurp Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu vietu, uz kuru kas virzās un par kuru izteikts jautājums.
kuriene Norāda uz nezināmu, nenoteiktu, arī vēl neminētu virzības veidu, kas parasti saistīts ar kādu vietas nojēgumu un par ko izteikts jautājums.
nefr- Norāda uz nierēm.
nefro- Norāda uz nierēm.
piel- Norāda uz nieres bļodiņu.
pielo- Norāda uz nieres bļodiņu.
šis Norāda uz nievīguma nojēguma pastiprinājumu, parasti attiecībā uz kādu cilvēku.
klino- Norāda uz nolieci vai novirzi.
nekur Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības, norises, stāvokļa) vietu; nevienā vietā.
nekurp Norāda uz noliegtu, vispārīgu (darbības) virzienu; nevienā virzienā.
labad Norāda uz nolūku; norāda uz to, kādēļ, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
dēļ Norāda uz nolūku.
pats Norāda uz norises, stāvokļa, pazīmes patstāvīgumu, arī spontānumu.
par Norāda uz nosauktās pazīmes, īpašības spēcīgu izpausmi.
kurš Norāda uz noteiktu (atsevišķas dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) pazīmi (starp līdzīgām dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, norisēm), par ko izteikts jautājums.
viss Norāda uz noteiktu laiku, laika posmu, arī mūžu, mūža posmu no tā sākuma līdz beigām.
kopš Norāda uz noteiktu laiku, laikposmu, no kura sākot norisinās darbība, ilgst kāds stāvoklis.
iz Norāda uz noteiktu vecumu.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu cilvēku, par ko ir runa; viņš.
štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas, norises veidu, stāvokļa pazīmi; šādi, šādā veidā.
tas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, kas no runātāja, vērotāja viedokļa ir attālināta telpā vai laikā vai ieguvusi samērā augstu vispārinājuma pakāpi.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi.
šitis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
štā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
štas Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; šis.
šis Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību.
tā Norāda uz noteiktu, arī iepriekš minētu stāvokļa pazīmi, kvalitāti, apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kādā (kāds) atradās, nokļūst, kādā (kas) atrodas, izveidojas.
tad Norāda uz noteiktu, iepriekš minētu laikposmu, laika momentu.
post- Norāda uz notikuma, parādības, stāvokļa secību laikā, telpā, attīstībā, darbībā.
līdz Norāda uz notikumu, parādību, darbību, pirms kuras beidzas kāds cits notikums, parādība, darbība.
-ists Norāda uz nozares speciālistu, kāda virziena pārstāvi.
rabdo- Norāda uz nūjiņveidu; uz šķērssvītrojumu.
starp Norāda uz objektiem, kurus skar, saista kāda kopēja darbība.
priekš Norāda uz objektu, kura priekšā (kas) atrodas.
viņpus Norāda uz objektu, salīdzinājumā ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, vērotāja).
taipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tālāk no kā (piemēram, no skatītāja, vērotāja).
šaipus Norāda uz objektu, salīdzinot ar kuru (kas) atrodas, noris tuvāk kam (piemēram, skatītājam, vērotājam).
da Norāda uz objektu, uz kuru ir vērsta darbība vai uz kuru kas attiecas; norāda uz attieksmi pret ko.
pa Norāda uz objektu, uz kuru tiek vērsta kāda darbība (parasti sitiens).
zem Norāda uz objektu, vietu, apakš kura vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek, noris.
zem Norāda uz objektu, vietu, kuram apakšā kas virzās, novietojas, tiek virzīts, novietots; apakš.
zem Norāda uz objektu, vietu, lejpus kuras kas atrodas, notiek, noris; arī pie (1).
oofor- Norāda uz olnīcu.
ooforo- Norāda uz olnīcu.
ovari- Norāda uz olnīcu.
ovario- Norāda uz olnīcu.
ovi- Norāda uz olu.
salping- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
salpingo- Norāda uz olvadu vai dzirdes kanālu.
organo- Norāda uz orgānu vai organisku vielu.
osmo- Norāda uz osmotisko spiedienu.
deiter- Norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem.
deitero- Norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem.
deito- Norāda uz otro vai sekundāro no divām vielām vai apstākļiem.
osfr- Norāda uz ožu.
osfrezio- Norāda uz ožu.
ini- Norāda uz pakausi.
inio- Norāda uz pakausi.
okcipito- Norāda uz pakausi.
aukso- Norāda uz palielināšanos, augšanu.
bazi- Norāda uz pamatu.
bazio- Norāda uz pamatu.
bazo- Norāda uz pamatu.
turklāt Norāda uz papildu informācijas pievienojumu iepriekš minētajam.
starp Norāda uz parādībām, priekšmetiem u. tml., attiecībā pret kuriem eksistē kāds stāvoklis, norisinās kāda darbība, process.
kas Norāda uz parādību, kurai piemīt minētā pazīme.
ar Norāda uz parādību, priekšmetu, personu, uz kuru vērsta darbība.
pretī Norāda uz parādīšanos, atrašanos tieši priekšā, ceļā kam.
hiper- Norāda uz pārāk lielu paaugstināšanos (funkcijā, apjomā).
-tomija Norāda uz pārgriešanu, pārdalīšanu, atvēršanu.
heredo- Norāda uz pārmantotību.
pleio- Norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu.
pleo- Norāda uz pārpilnību, palielinātu daudzumu.
pa Norāda uz pārraides, sūtīšanas u. tml. līdzekli.
ar Norāda uz pastāvīgu, arī nejaušu vai īslaicīgu pazīmi.
pats Norāda uz patstāvīgu darbības veicēju.
mito- Norāda uz pavedienveida struktūru, uz līdzību ar pavedienu.
hip- Norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā.
kur Norāda uz pazīmes pakāpi; norāda uz parādības kvantitātes emocionālu vērtējumu; cik 2 (2).
viss Norāda uz pazīmes, darbības, stāvokļa, norises maksimālu izpausmi, arī pilnu apjomu.
pēc Norāda uz pazīmi, īpašību, kas ir pamatā (kā) vērtējumam, iedalījumam.
tars- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
tarso- Norāda uz pēdas pamatu; uz plakstiņu saistaudu plātnīti.
neviens Norāda uz personas neesamību, uz personas pilnīgu noliegumu.
pie Norāda uz personu, ar kuru (kāds) stājas noteiktās (parasti darba) attiecībās.
pret Norāda uz personu, kas ir kādas darbības objekts.
pie Norāda uz personu, kuras tuvumā (kāds) uzturas, dzīvo, būdams ar to noteiktās attiecībās.
pento- Norāda uz pieci.
pats Norāda uz piederību minētajai personai vai uz saistību ar to.
lakt- Norāda uz pienu.
lakti- Norāda uz pienu.
front- Norāda uz pieri vai uz priekšējo stāvokli.
hapt- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
hapte- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
hapto- Norāda uz pieskārienu, piestiprināšanos, tausti.
-peksija Norāda uz piestiprināšanu, piešūšanu.
nekāds Norāda uz pilnīgu (dzīvas būtnes, priekšmeta, parādības, norises) noliegumu.
hol- Norāda uz pilnīgu, veselu.
holo- Norāda uz pilnīgu, veselu.
pleks- Norāda uz pinumu, tīklotu veidojumu.
pleksi- Norāda uz pinumu, tīklotu veidojumu.
plekso- Norāda uz pinumu, tīklotu veidojumu.
daktil- Norāda uz pirkstu.
prot- Norāda uz pirmo, iepriekšējo, pirmējo.
proto- Norāda uz pirmo, sākotnējo, iepriekšējo, pirmējo.
plani- Norāda uz plakanu, līdzenu.
plano- Norāda uz plakanu, līdzenu.
plat- Norāda uz plakanu, platu.
plati- Norāda uz plakanu, platu.
blefar- Norāda uz plakstiņu.
blefaro- Norāda uz plakstiņu.
lept- Norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu.
lepto- Norāda uz plānu, mazu, vāju, smalku, maigu.
eiri- Norāda uz platu.
pneimon- Norāda uz plaušām.
pneimono- Norāda uz plaušām.
plazm- Norāda uz plazmu.
plazma- Norāda uz plazmu.
plazmato- Norāda uz plazmu.
plazmo- Norāda uz plazmu.
om- Norāda uz plecu, arī uz lāpstiņu.
omo- Norāda uz plecu, arī uz lāpstiņu.
pleir- Norāda uz pleiru.
pleiro- Norāda uz pleiru.
-rekse Norāda uz plīsumu.
fren- Norāda uz prātu vai diafragmu.
freno- Norāda uz prātu vai diafragmu.
kontr- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
kontra- Norāda uz pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu salikteņa otrajā daļā nosauktajam.
ant- Norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai vielu.
miz- Norāda uz pretīgumu, naidu.
mizo- Norāda uz pretīgumu, naidu.
da Norāda uz pretstatu; taču.
viņgal Norāda uz priekšmeta, objekta tālākā, pretējā gala vietu, kur tas atrodas, virzās, ir novietots u. tml.
ar Norāda uz priekšmetu stāvokļa raksturojumu.
ar Norāda uz priekšmetu, ierīci, kas ir kāda rīcībā darbības veikšanas momentā.
ar Norāda uz priekšmetu, parādību saistību, sakarību.
viss Norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur.
psih- Norāda uz psihi, prātu, apziņu.
psiho- Norāda uz psihi, prātu, apziņu.
pret Norāda uz psihiska, parasti emocionāla, stāvokļa radītu attieksmju objektu.
iz Norāda uz psihiskās darbības vērstību.
no Norāda uz psihiskās darbības, arī tās izpausmes objektu; par.
par Norāda uz psihiskas darbības, procesa izraisītāju.
no Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kas tiek pārtraukts.
pie Norāda uz psihisku vai fizioloģisku stāvokli, kurā (kāds) atrodas, nonāk.
sfigmo- Norāda uz pulsu.
pus- Norāda uz pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā skaitliskā lieluma, skaita, daudzuma.
pus- Norāda uz pusi vai aptuvenu pusi no salikteņa otrajā daļā nosauktā priekšmeta tilpuma.
semi- Norāda uz pusi, daļu, daļēju raksturu.
cist- Norāda uz pūsli vai cistu.
cisti- Norāda uz pūsli vai cistu.
cistido- Norāda uz pūsli vai cistu.
cistiko- Norāda uz pūsli vai cistu.
cisto- Norāda uz pūsli vai cistu.
sapr- Norāda uz pūšanu, pūstošu vielu.
-poēze Norāda uz radīšanu, rašanos.
kerat- Norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos.
kerato- Norāda uz radzeni, ragvielu vai pārragošanos.
graf- Norāda uz rakstīšanu, pieraksti, rokrakstu.
pats Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
viens Norāda uz raksturojamo parādību pilnīgu identitāti.
opto- Norāda uz redzamo, uz redzi.
fanero- Norāda uz redzamu, skaidru.
talam- Norāda uz redzes uzkalnu.
talamo- Norāda uz redzes uzkalnu.
kilo- Norāda uz reizinājumu ar 2^10^ = 1024 (2 desmitajā pakāpē).
pahi- Norāda uz resnumu, biezumu.
ulo- Norāda uz rētu vai smaganām.
cikatr- Norāda uz rētu.
cikatriko- Norāda uz rētu.
kost- Norāda uz ribām.
kosti- Norāda uz ribām.
kosto- Norāda uz ribām.
faring- Norāda uz rīkli.
faringo- Norāda uz rīkli.
brahi- Norāda uz roku vai augšdelmu.
brahio- Norāda uz roku vai augšdelmu.
hir- Norāda uz roku.
hiro- Norāda uz roku.
zim- Norāda uz rūgšanu, fermentāciju.
zimo- Norāda uz rūgšanu, fermentāciju.
pikro- Norāda uz rūgtu.
stref- Norāda uz sagriešanu, savīšanu.
strefo- Norāda uz sagriešanu, savīšanu.
ino- Norāda uz saistaudiem, kā arī uz muskuļu, kolagēnajām, elastīgajām šķiedrām.
-pole Norāda uz saistību ar pilsētu, pilsētas daļu, ko raksturo noteiktas pazīmes.
nitri- Norāda uz saistību ar slāpekļskābi vai slāpekli.
nitro- Norāda uz saistību ar slāpekļskābi vai slāpekli.
ksil- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
ksilo- Norāda uz sakarību ar koku (koksni).
riz- Norāda uz sakni.
rizo- Norāda uz sakni.
glik- Norāda uz saldu garšu, saldu vielu vai glikozi.
hali- Norāda uz sāli.
skolio- Norāda uz saliektu vai sagrieztu, savītu.
liel- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā lielo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
sīk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā ļoti mazo izmēru, apjomu.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo izmēru, apjomu, skaitlisko vērtību.
maz- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā mazo skaitu, daudzumu.
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktā samērā mazo šķērsgriezumu.
rupj- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā lielo šķērsgriezumu.
smalk- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē radītā sastāvdaļu, elementu samērā mazo šķērsgriezumu.
virs- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās īpašības, pazīmes pārmēru.
vidus- Norāda uz salikteņa otrajā daļā nosauktās parādības, norises posmu, kuru no šīs parādības, norises sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis.
krimo- Norāda uz salu vai aukstumu.
tikko Norāda uz samērā neintensīvu, nerezultatīvu darbību, stāvokļa izpausmi.
latero- Norāda uz sānu, sānisku.
alg- Norāda uz sāpēm.
algeo- Norāda uz sāpēm.
algesi- Norāda uz sāpēm.
algio- Norāda uz sāpēm.
algo- Norāda uz sāpēm.
odin- Norāda uz sāpēm.
odino- Norāda uz sāpēm.
oneir- Norāda uz sapni.
oneiro- Norāda uz sapni.
eritr- Norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem.
eritro- Norāda uz sarkanu krāsu, eritrocītiem.
-rāfija Norāda uz sašūšanu.
heli- Norāda uz sauli.
helio- Norāda uz sauli.
kser- Norāda uz sausumu.
ksero- Norāda uz sausumu.
zigo- Norāda uz savienojumu, saistību.
facio- Norāda uz seju.
prozop- Norāda uz seju.
prozopo- Norāda uz seju.
oshe- Norāda uz sēklinieku maisiņu.
osheo- Norāda uz sēklinieku maisiņu.
orh- Norāda uz sēklinieku.
orhi- Norāda uz sēklinieku.
orhido- Norāda uz sēklinieku.
orhio- Norāda uz sēklinieku.
gamo- Norāda uz seksuālu savienošanos.
miceto- Norāda uz sēnēm.
mik- Norāda uz sēnēm.
miko- Norāda uz sēnēm.
sero- Norāda uz serumu vai serozām īpašībām.
oro- Norāda uz serumu.
heks- Norāda uz seši.
aut- Norāda uz sevi pašu.
iši- Norāda uz sēžas kaulu vai sēžu.
išio- Norāda uz sēžas kaulu vai sēžu.
pig- Norāda uz sēžu.
pigo- Norāda uz sēžu.
ptial- Norāda uz siekalām.
ptialo- Norāda uz siekalām.
sial- Norāda uz siekalām.
sialo- Norāda uz siekalām.
parieto- Norāda uz sienu vai paura kaulu.
etmo- Norāda uz sietiņkaulu.
epizio- Norāda uz sievietes ārējiem dzimumorgāniem.
gin- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
gine- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
gineko- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
gino- Norāda uz sievieti, sieviešu kārtu.
term- Norāda uz siltumu, karstumu.
bulbo- Norāda uz sīpolu, gumu (augiem); uz struktūru, orgānu, sabiezinājumu, kas atgādina sīpolu, gumu; uz iegarenajām smadzenēm.
kardi- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
kardia- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
kardio- Norāda uz sirdi vai uz kuņģa ieejas atveri.
tad Norāda uz situāciju, apstākļiem, kas veicina (kā) norisi, īstenošanas.
līdz Norāda uz skaita, daudzuma, lieluma robežu.
hept- Norāda uz skaitli septiņi.
aku- Norāda uz skaņu, uz dzirdi.
spondil- Norāda uz skriemeli.
spondilo- Norāda uz skriemeli.
hondr- Norāda uz skrimsli; uz graudiņiem.
hondri- Norāda uz skrimsli; uz graudiņiem.
hondro- Norāda uz skrimsli; uz graudiņiem.
cili- Norāda uz skropstām.
cilio- Norāda uz skropstām.
mal- Norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai funkcijas nepilnību vai traucējumu.
-pātija Norāda uz slimību, ciešanām.
pat- Norāda uz slimību, patoloģiju.
pato- Norāda uz slimību, patoloģiju.
noz- Norāda uz slimību.
nozo- Norāda uz slimību.
meningo- Norāda uz smadzeņu apvalkiem.
gingiv- Norāda uz smaganām.
gingivo- Norāda uz smaganām.
bar- Norāda uz smagumu, spiedienu, barometrisko spiedienu.
osm- Norāda uz smaku, smaržu, ožu.
osmo- Norāda uz smaku, smaržu, ožu.
psammo- Norāda uz smiltīm vai smiltīm līdzīgu vielu.
sfen- Norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu.
sfeno- Norāda uz spārnkaulu, ķīļveida formu.
pterigo- Norāda uz spārnu, spāmkaula spārnveida izaugumu.
pterig- Norāda uz spārnu, spārnkaula spārnveida izaugumu.
spazmo- Norāda uz spazmu.
uz- Norāda uz spēcīgu, parasti fiziskas, darbības virzību (pret kādu, ko).
spektro- Norāda uz spektru.
sperm- Norāda uz spermu.
spermat- Norāda uz spermu.
spermato- Norāda uz spermu.
spermio- Norāda uz spermu.
spermo- Norāda uz spermu.
pjezi- Norāda uz spiedienu.
pjezo- Norāda uz spiedienu.
spir- Norāda uz spirāli vai elpošanu.
spiro- Norāda uz spirāli vai elpošanu.
heliko- Norāda uz spirāli.
spor- Norāda uz sporām.
spori- Norāda uz sporām.
sporo- Norāda uz sporām.
perineo- Norāda uz starpeni.
aktin- Norāda uz staru, staru enerģiju, uz starainību.
met- Norāda uz stāvokli vai procesu, kas seko kaut kam; uz pārmaiņu vai pāreju no viena stāvokļa citā.
zem Norāda uz stāvokli, apstākļiem, kādos kāds atrodas, norāda, kam kas ir pakļauts, kā vadībā kas norisinās, īstenojas.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (augs, tā daļas) ir nokaltis, iznīcis.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks vai dzīvnieks) ir ieradies, atnācis (pie kāda, arī kur).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (cilvēks) ir nonācis ļoti grūtos apstākļos.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (dzīvnieks vai cilvēks) ir zaudējis dzīvību.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kāds laikposms) ir pagājis.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds, kas) ir jau ieradies, atnācis (kur) pirms kāda cita, kā cita; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atbraukts, atvirzīts (kur) pirms kā cita.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu); norāda, ka (kas) virzās (uz kurieni, lai ko satiktu); pretī.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir ieradies (kur, lai sastaptos ar kādu).
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ir tur, kur kas notiek, norisinās; norāda uz stāvokli, kad (kāds) piedalās (kādā norisē, pasākumā), atrodas (kur, pie kā).
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kāds) ko ir veicis agrāk, ātrāk par citiem un izvirzījies pirmajā vietā.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti brūce) nav sadzijis, aizaudzis.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas, parasti ūdenstilpes ūdens, ūdenstilpe) nav aizsalis.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, parādība, norise) ir izbeidzies.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas, piemēram, psihisks vai fizioloģisks stāvoklis) ir izbeidzies, vairs neturpinās.
pretī Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas (kam) tieši priekšējā pusē.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas kur tālāk, ne tieši līdzās, blakus.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālāk par citiem (noteiktā attālumā) no kā.
projām Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas tālu (no kā); norāda uz stāvokli, kad (kas) ir attālinājies, attālināts (no kā).
virsū Norāda uz stāvokli, kad (kas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); norāda, ka (kas) notiek, norisinās (uz kāda objekta, vietas).
cieti Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts; ciet (1).
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizdarīts, aizvērts, aiztaisīts.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir aizsalis, sasalis.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalīts, atņemts, arī attālināts no kā; norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdalījies, attālinājies no kā.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atdarīts, atvērts, nav aizslēgts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atgādāts (pie kā, pie kāda, arī kur).
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atrisis, atrodas izklaidus.
vaļā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir atvērts, darbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir izlietots, izbeidzies.
nost Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir iznīcināts, izlietots.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir nogādāts (kur, kam) pirms kā cita.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir sabojāts, kļuvis nederīgs lietošanai, arī gājis bojā.
ciet Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir satverts, dabūts.
pāri Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir svarīgāks, vērtīgāks (par ko).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir zaudēts, nav vairs atrodams, arī atgūstāms.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (kas) ir, atrodas (pie kā), kopā (ar ko).
pagalam Norāda uz stāvokli, kad (ķermeņa daļa) ir bojāta, sakropļota.
klāt Norāda uz stāvokli, kad (transportlīdzeklis) ir atbraukts, atvirzīts.
klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds cilvēka mūža posms).
klāt Norāda uz stāvokli, kad iestājas (kāds laikposms, laika moments).
ciet Norāda uz stāvokli, kad ir apgrūtināta elpošana, runāšana, dzirdēšana.
pagalam Norāda uz stāvokli, kad ir pagājis, izbeidzies (kāds laikposms, laika moments, arī cilvēka mūža posms).
cieti Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.); ciet (2).
ciet Norāda uz stāvokli, kad kas ir slēgts, nedarbojas (par veikaliem, iestādēm u. tml.).
pāri Norāda uz stāvokli, kad kas ir šķērsots kādā virzībā (no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram).
lāgā Norāda uz stāvokli, kad kas ir tā, kā vajadzīgs, vēlams; norāda uz stāvokli, kad kā ir pietiekami.
priekšā Norāda uz stāvokli, kad kas notiek, norisinās, tiek veikts kāda klātbūtnē.
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas var nenotikt, nepiepildīties (pēc kādas citas darbības, norises, kāda stāvokļa).
vairs Norāda uz stāvokli, kad kas vēl turpinās, eksistē (parasti pēc kādas darbības, norises, stāvokļa); līdz šim brīdim.
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (parādības dabā).
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, fizioloģisks process).
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, notikums).
klāt Norāda uz stāvokli, kad sākas (piemēram, psihisks process).
klāt Norāda uz stāvokli, kad virzoties (kas) tiek sasniegts, norāda uz stāvokli, kad virzoties piekļūst (kam) ļoti tuvu.
pret Norāda uz stāvokli, parādību, pirms kuras eksistē cits stāvoklis, parādība.
tā Norāda uz stāvokļa pazīmi, kvalitāti, darbības, norises apstākļiem, situāciju, veidu u. tml., kas tūlīt tiks minēti.
no Norāda uz stāvokļa, situācijas izplatības, pakāpes robežām.
pio- Norāda uz strutām.
gonio- Norāda uz stūri, leņķi.
spongio- Norāda uz sūkli vai sūkļveida struktūru.
opo- Norāda uz sulu vai seju.
cin- Norāda uz suni.
cino- Norāda uz suni.
kin- Norāda uz suni.
kino- Norāda uz suni.
oscil- Norāda uz svārstībām, vibrācijām.
oscilo- Norāda uz svārstībām, vibrācijām.
ksen- Norāda uz svešu vai neparastu.
kseno- Norāda uz svešu vai neparastu.
steno- Norāda uz šaurumu.
akant- Norāda uz šķautni, smaili.
akanto- Norāda uz šķautni, smaili.
shiz- Norāda uz šķeltni vai skaldīšanos.
shizo- Norāda uz šķeltni vai skaldīšanos.
shisto- Norāda uz šķeltni, plaisu.
lio- Norāda uz šķīdināšanu.
fibr- Norāda uz šķiedru, šķiedrainību vai saistaudiem.
-cīts Norāda uz šūnu.
arho- Norāda uz taisno zarnu vai tūpli.
rekt- Norāda uz taisno zarnu.
rekto- Norāda uz taisno zarnu.
ort- Norāda uz taisnu, pareizu, normālu, tipisku.
tel- Norāda uz tālumu, nobeigumu, noslēgumu.
teleo- Norāda uz tālumu, nobeigumu, noslēgumu.
lip- Norāda uz taukiem un lipīdiem.
lipo- Norāda uz taukiem un lipīdiem.
pimel- Norāda uz taukiem.
pimelo- Norāda uz taukiem.
stear- Norāda uz taukiem.
stearo- Norāda uz taukiem.
steat- Norāda uz taukiem.
steato- Norāda uz taukiem.
oment- Norāda uz taukplēvi.
omento- Norāda uz taukplēvi.
reo- Norāda uz tecēšanu, plūsmu.
pa Norāda uz telpu, vidi, kurā (kas) virzās, tiek virzīts.
līdz Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
no Norāda uz teritorijas, telpas daļu, kurā kas norisinās, pastāv, kurā ko dara, veic.
pie Norāda uz teritoriju, kurā (kas) ietilpst, ar kuru (kas) ir saistīts.
iz Norāda uz tieksmi pēc kā.
aiz Norāda uz tiekšanos pēc kaut kā, pieķeršanos.
priekš Norāda uz to (objektu, darbību, stāvokli), kam kas ir noderīgs, piemērots, paredzēts.
no Norāda uz to (parasti cilvēku), kas rada iespēju iegūt, saņemt (ko); norāda uz to (piemēram, parādību, priekšmetu), ar ko ir saistīta iespēja iegūt, saņemt (ko).
par Norāda uz to (parasti daudzumu, lielumu, mēru), kas saistīts ar kādu vērtību, cenu, samaksas veidu.
pie Norāda uz to (parasti pārtikas produktu), kam (ko) izmanto (par piedevu, papildinājumu).
pret Norāda uz to (parasti uz ko nevēlamu), kura atvairīšanai, likvidēšanai ko izmanto, dara, kuru novērš kāda īpašība.
pie Norāda uz to (parasti vielu), kam (ko) pievieno.
pa Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kur (kas) notiek, norisinās, tiek veikta kāda darbība.
pret Norāda uz to (parasti vietu, priekšmetu), kura tuvumā, kuram pretī (kas) notiek, norisinās.
no Norāda uz to (parasti vietu), kur sākas un noris darbība, kas ir vērsta uz kādiem objektiem.
pār Norāda uz to (priekšmetu, vietu), kuram (kas) virzās, tiek virzīts pāri (no vienas malas, puses uz otru).
pie Norāda uz to (priekšmetu), ar ko (kāds) darbojas, ir saistīts.
pie Norāda uz to (vieta, priekšmetu), kam klāt vai kam tuvāk kas virzās, tiek virzīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam (ko) piestiprina, piesaista, arī kam (kas) piesaistās, ir piesaistīts.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā kas atrodas, uzturas, ir novietots.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai kā tuvumā notiek darbība, noris process.
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kam klāt vai tuvumā kas novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kas ir zemāks (par ko).
pie Norāda uz to (vietu, priekšmetu), ko skar kāda darbība.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kura otrā malā, pusē kas notiek, atrodas.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), kuram (kas) virzās pāri, neskarot (tā) virsmu.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), pa kura virsmu (kas) virzās, tiek virzīts (parasti no vienas malas, puses līdz otrai).
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), uz kura virsmas (kas) norisinās, atrodas, novietojas, tiek novietots.
pār Norāda uz to (vietu, priekšmetu), virs kura (kas) norisinās, atrodas, neskarot (tā) virsmu.
turpat Norāda uz to pašu, līdzšinējo, parasti iepriekš minētu, vietu.
šitis Norāda uz to personu, par kuru patlaban runā.
pie Norāda uz to, ar ko ir saistīts kāds stāvoklis.
pie Norāda uz to, ar kura audzināšanu, kopšanu (kāds) nodarbojas.
kas Norāda uz to, ar kuru saistīta verba nosauktā darbība.
pēc Norāda uz to, ar kuru salīdzinot, raksturo kādas darbības vai pazīmes, īpašības izpausmes pakāpi.
pa Norāda uz to, cik ilgā laikā kas notiek, norisinās, cik ilgu laiku kas pastāv.
sa- Norāda uz to, ka darbība tiek pieļauta neviļus, negribēti.
iz Norāda uz to, ka īpašība, pazīme attiecas uz vairākām parādībām.
dēļ Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
pēc Norāda uz to, kā labā, kā interesēs kas notiek vai tiek darīts.
bez Norāda uz to, kā nav kādā darbībā, procesā.
formil- Norāda uz to, ka vielas sastāvā ir skudrskābes radikālis (CH==O).
starp Norāda uz to, kam (cilvēks) spēcīgi pievēršas kāda laikposma daļās.
pie Norāda uz to, kam (kas) tiek, piemēram, dots klāt, lai tas palielinātos, pavairotos u. tml.
pret Norāda uz to, kam aktīvi darbojas pretī, nostata ko pretī.
pēc Norāda uz to, kam kas ir līdzīgs.
no Norāda uz to, kam pēc kādas darbības, stāvokļa izbeigšanās ir kas atlicis mazākā apjomā, mērā.
par Norāda uz to, kam piemīt ar adjektīvu vai apstākļa vārdu nosauktā īpašība vai pazīme citādā, parasti zemākā, pakāpē.
aiz Norāda uz to, kam pieskaras, ko tver, ved, tur u. tml.
no Norāda uz to, kas (kādam) rada nevēlamu, arī bīstamu situāciju, izraisa negatīvu psihisku stāvokli (parasti bailes); norāda uz to, kas izraisa bēgšanu, sargāšanas.
apkārt Norāda uz to, kas atrodas lokveidā.
no Norāda uz to, kas ierobežo, arī precizē, nosaka parādības, pazīmes, arī darbības, stāvokļa nojēgumu.
no Norāda uz to, kas ir (kā, piemēram, parādības) izcelsmes pamatā.
proto- Norāda uz to, kas ir augstākais, vecākais, galvenais.
pēc Norāda uz to, kas ir pamatā kādam spriedumam, secinājumam.
no Norāda uz to, kas ir par pamatu, paraugu kā veidošanai, attēlošanai.
no Norāda uz to, kas izraisa, nosaka (kā) pazīmi, kādu parādību, stāvokli.
no Norāda uz to, kas kādam zūd, tiek novērsts, vairs neeksistē atteikšanās, atbrīvošanas u. tml. rezultātā.
ar Norāda uz to, kas kam piemīt kā satura sastāvdaļa.
no Norāda uz to, kas kam tiek atdalīts, nošķirts, noņemts.
ar Norāda uz to, kas kam tiek dots, piešķirts u. tml.
-ants Norāda uz to, kas ko dara, darbojas.
pēc Norāda uz to, kas laika un telpas secībā tiek sasniegts, paveikts u. tml.
neieskaitot Norāda uz to, kas nav ietverts kādā kopumā; izņemot (2).
bez Norāda uz to, kas nav ietverts kopējā skaitā, daudzumā; izņemot, neieskaitot.
pār Norāda uz to, kas tiek pakļauts kādai darbībai, ietekmei.
pret Norāda uz to, kas var būt par vērtības, daudzuma mēru kam citam; norāda uz to, kas var būt par apmaiņas objektu.
pie Norāda uz to, ko (kāds) iepazīst, kam (kāds) pielāgojas.
pie Norāda uz to, ko sasniedz, iegūst.
pēc Norāda uz to, ko vairs nelieto, kas ir izbeidzies, izzudis, pirms lieto, ievieš ko citu.
pēc Norāda uz to, ko vēlas sasniegt, iegūt, panākt (jautājot, lūkojoties, tiecoties u. tml.).
no Norāda uz to, kur ir radies, izveidots tas, kas ir saņemts.
no Norāda uz to, kur kas (parasti redzams) sākas un izplatās tālāk.
garām Norāda uz to, kur kas pietuvojas līdzās un tad virzās tālāk.
apkārt Norāda uz to, kur kas virzās lokveidā.
no Norāda uz to, kur sākas virzība, kustība lejā, ārā, prom, nost.
iz Norāda uz to, kur, kādā vietā vai uz kā notiek, norisinās kāda darbība.
no Norāda uz to, kurā ietverto, ievietoto izmanto kādai darbībai.
no Norāda uz to, kura pazīmes ļauj ko secināt, noteikt; pēc.
kur Norāda uz to, kurā, piemēram, ko glabā, novieto, gatavo.
no Norāda uz to, kurš atrodas noteiktā attālumā un attiecībā pret kuru (kam) ir kāds stāvoklis telpā.
pie Norāda uz to, kuru satver vai ar kuru (ko) satver, kuram (kas) pieskaras.
iz Norāda uz to, no kādiem līdzekļiem kas, kāds iztiek.
līdz Norāda uz to, par ko sāk runāt, domāt u. tml. pēc kā cita.
pa Norāda uz to, pēc cik ilga laika kas notiek, iestājas, tiek darīts; pēc.
pēc Norāda uz to, saskaņā ar ko, atbilstoši kam kas notiek, norisinās, ko dara.
pie Norāda uz to, uz ko ir vērsta kāda intelektuāla darbība; par (2).
mogi- Norāda uz traucējumu, grūtībām.
traumato- Norāda uz traumu.
feri- Norāda uz trīsvērtīgo dzelzi.
tromb- Norāda uz trombu.
trombo- Norāda uz trombu.
cele- Norāda uz trūci, pietūkumu.
-cēle Norāda uz trūci, pietūkumu.
hernio- Norāda uz trūci.
leip- Norāda uz trūkumu, nepietiekamību.
leipo- Norāda uz trūkumu, nepietiekamību.
ambli- Norāda uz trulu, vāju.
keno- Norāda uz tukšumu.
skoto- Norāda uz tumsu.
mela- Norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu.
melan- Norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu.
melano- Norāda uz tumšu krāsu; uz saistību ar melanīnu.
feo- Norāda uz tumšu krāsu.
prokt- Norāda uz tūpli vai taisno zarnu.
prokto- Norāda uz tūpli vai taisno zarnu.
kas Norāda uz turpmāk paužamo saturu, uzskaitījumu.
tālāk Norāda uz turpmāku, sekojošu darbību, kas parasti ir vērsta uz noteiktu objektu.
priekšā Norāda uz tuvāko vietu, kas atrodas kustības, arī skatiena virzienā.
tepatēm Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē lietvārds.
šek Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē substantīvs.
šte Norāda uz tuvāku vietu, kuru konkretizē substantīvs.
pretī Norāda uz tuvošanos kādam laikposmam.
pretī Norāda uz tuvošanos kam tādam, ar ko ir jāsastopas.
plezi- Norāda uz tuvumu.
plezio- Norāda uz tuvumu.
hidr- Norāda uz ūdeni, ūdeņradi, uz šķidru konsistenci, uz limfu, uz sviedriem.
dehidr- Norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju.
dehidro- Norāda uz ūdeņraža atoma atšķelšanu; uz dehidrogenizāciju.
stafil- Norāda uz ūku, stafilokoku.
stafilo- Norāda uz ūku, stafilokoku.
-ūrija Norāda uz urinēšanu.
uretr- Norāda uz urīnizvadkanālu.
uretro- Norāda uz urīnizvadkanālu.
urik- Norāda uz urīnskābi.
uriko- Norāda uz urīnskābi.
uron- Norāda uz urīnu, urīnceļiem; uz asti.
ureter- Norāda uz urīnvadu.
uretero- Norāda uz urīnvadu.
ofri- Norāda uz uzaci.
ofrio- Norāda uz uzaci.
trof- Norāda uz uzturu, barošanos.
trofo- Norāda uz uzturu, barošanos.
sito- Norāda uz uzturu.
dromo- Norāda uz vadītspēju vai uz skrējienu.
koron- Norāda uz vainagu, vainagveida.
korono- Norāda uz vainagu, vainagveida.
cits Norāda uz vairāku cilvēku, priekšmetu, parādību savstarpēju sakaru, secību.
pluri- Norāda uz vairākumu.
tireo- Norāda uz vairogdziedzeri.
tiro- Norāda uz vairogdziedzeri.
geno- Norāda uz vairošanos vai dzimumu.
astēn- Norāda uz vājumu.
asteno- Norāda uz vājumu.
irid- Norāda uz varavīksneni.
irido- Norāda uz varavīksneni.
eko- Norāda uz vārda saistību ar ekoloģiju.
log- Norāda uz vārdiem, runu, valodu, domāšanu, zinātni.
logo- Norāda uz vārdiem, runu.
-onīms Norāda uz vārdu, nosaukumu.
jauns Norāda uz vecumu, savienojumā ar laika mērvienību.
geri- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
gero- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
geronto- Norāda uz vecumu, uz vecu cilvēku.
ventri- Norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu.
ventro- Norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu.
laparo- Norāda uz vēderu; uz operāciju, kas veikta, pārgriežot vēdera sienu.
cirs- Norada uz vēnas paplašinājumu.
cirso- Norada uz vēnas paplašinājumu.
variko- Norāda uz vēnas paplašināšanos.
fleb- Norāda uz vēnu.
flebo- Norāda uz vēnu.
veno- Norāda uz vēnu.
no Norāda uz vielu, materiālu, kas ir izmantots (kā) gatavošanai, veidošanai.
homeo- Norāda uz vienādību, vienveidību, identitāti, homoloģiju, izomēriju.
homo- Norāda uz vienādību, vienveidību, identitāti, homoloģiju, izomēriju.
pa Norāda uz vienību, kas rodas, ja dala kādu grupu, kopumu, arī uz vienībām, kas veido kādu grupu, kopumu.
hapl- Norāda uz vienkāršu, parastu, savrupu.
haplo- Norāda uz vienkāršu, parastu, savrupu.
kāds Norāda uz vienu no tiem, kas ir zināmā secībā; kurš.
štā Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis.
štas Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto; šis.
šis Norāda uz vietas vai laika ziņā tuvāko, arī iepriekš minēto.
top- Norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju.
topo- Norāda uz vietēju raksturu, lokalizāciju.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, attiecībā pret kuru kas virzās, novietojas, ko virza, novieto.
virs Norāda uz vietu (kā) virspusē, uz kuras, augstāk par kuru kas atrodas, ir novietots, noris.
pa Norāda uz vietu (parasti priekšmetā, ķermeņa daļā), no kuras (kas) virzās, tiek virzīts ārā, laukā; no.
pa Norāda uz vietu (teritoriju, platību), kurā (ko) virza, (kas) virzās, atrodas viscaur, izkliedētā veidā.
kur Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā darbība.
kurp Norāda uz vietu, ar kuru saistīta verbā nosauktā virzība.
pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
pa Norāda uz vietu, caur kuru (kas) virzās, tiek virzīts (parasti, nepārvarot šķēršļus).
otrāpus Norāda uz vietu, kas atrodas kam pretējā, otrajā pusē.
iz Norāda uz vietu, kur kāds dzīvo, atrodas pie kā.
kuriene Norāda uz vietu, kur sākas vai beidzas kāda virzība.
līdz Norāda uz vietu, kura atrodas noteiktā attālumā no kā.
no Norāda uz vietu, kurā sākas virzība, kustība, izplatīšanās.
da Norāda uz vietu, kurp kas dodas, virzās, tiek virzīts.
iz Norāda uz vietu, kurp kas dodas.
pāri Norāda uz vietu, kuru augstumā pārsniedz.
starp Norāda uz vietu, kuru ierobežo divas dzīvas būtnes, divi priekšmeti un kurā (kāds, kas) atrodas, novietojas, tiek novietots.
virs Norāda uz vietu, objektu, par kuru augstāk kas virzās, ko virza.
pret Norāda uz vietu, objektu, pie kā, skarot to, notiek kāda darbība.
pret Norāda uz vietu, priekšmetu, kam pretī (kas) atrodas, ir vērsts, kam pretī (kas) virzās, tiek virzīts.
tālāk Norāda uz vietu, robežu, aiz kuras (kas) turpina pastāvēt, norisēt citā veidā, citā kvalitātē.
pār Norāda uz vietu, telpu, kurā viscaur izjūtama kāda darbība, norise (parasti skaņas izplatīšanās).
līdz Norāda uz vietu, uz kuru kas virzās, tiek virzīts, kuru kas sasniedz.
pa Norāda uz vietu, virsmu, kur (kas) virzās, tiek virzīts.
apakš Norāda uz vietu, zem kuras vai zemāk par kuru kas atrodas, notiek vai virzās; zem.
andr- Norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu.
andro- Norāda uz vīrieti, vīrieša dzimumu.
kuriene Norāda uz virzības sākuma vai beigu vietas pieļāvumu.
-trops Norāda uz virzību vai iedarbību uz kaut ko.
da Norāda uz virzienu, kur kas atrodas, kur kas norisinās, notiek.
da Norāda uz virzienu, vietu, kur kas tiek novietots, nolikts u. tml.
nekas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
nikas Norāda uz vispārīgu, noliegtu priekšmetu, parādību, norisi.
viss Norāda uz vispārinātu (piemēram, dažādu parādību, notikumu, apstākļu) kopumu.
tāds Norāda uz vispārinātu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi, ko konkretizē ar "kā" ievadītais salīdzinātājs.
tu Norāda uz vispārinātu personu.
klepto- Norāda uz zagšanu.
enter- Norāda uz zarnām.
entero- Norāda uz zarnām.
intestino- Norāda uz zarnām.
ilio- Norāda uz zarnkaulu vai tukšuma apvidu.
hrizo- Norāda uz zeltu; zeltains, zelta krāsā (piemēram, hrizoberils).
hriz- Norāda uz zeltu.
kor- Norāda uz zīlīti.
kore- Norāda uz zīlīti.
koreo- Norāda uz zīlīti.
koro- Norāda uz zīlīti.
cian- Norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi.
ciān- Norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi.
ciano- Norāda uz zilu krāsu; uz ciāngrupu vai zilskābi.
tā Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu, stāvokļa pazīmi.
tādējādi Norāda uz zināmu, noteiktu, arī iepriekš minētu darbības veikšanas veidu, paņēmienu, norises veidu; tā 1 (1).
-istika Norāda uz zinātnes vai praktiskās darbības nozari.
-isms Norāda uz zinību, nodarbību, sistēmu, kā arī uz valodas vienībām, parādībām.
dent- Norāda uz zobiem.
denti- Norāda uz zobiem.
dento- Norāda uz zobiem.
odont- Norāda uz zobu.
odonto- Norāda uz zobu.
genio- Norāda uz zodu.
mento- Norāda uz zodu.
lepido- Norāda uz zvīņainību.
branh- Norāda uz žaunām.
branhio- Norāda uz žaunām.
gēni- Norāda uz žokli.
gnat- Norāda uz žokli.
gnato- Norāda uz žokli.
bili- Norāda uz žulti.
hol- Norāda uz žulti.
hole- Norāda uz žulti.
holo- Norāda uz žulti.
holecist- Norāda uz žultspūsli.
holecisto- Norāda uz žultspūsli.
starp Norāda uz, parasti divām, dzīvām būtnēm, priekšmetiem, parādībām, kuras tiek savstarpēji salīdzinātas, vērtētas.
starp Norāda uz, parasti diviem, objektiem, kuri ir saistīti telpā.
tur Norāda uz, parasti iepriekš minētu, vietu, vidi, kur kas atrodas, notiek.
pie Norāda uz, parasti nesasniegtu, laikposmu, laika momentu.
uz Norāda uzmanības, uztveres objektu, no kā ir iespējama skaņas izplatīšanās; norāda virzienu, kurā izplatās skaņa.
etno- Norāda vai nu uz kultūru salīdzinājumu no antropoloģijas viedokļa vai arī uz vietējo iedzīvotāju skatpunktu.
nekro- Norāda vārda saistību ar nāvi, miršanu, atmiršanu, līķiem, mirušo pasauli (nekrofilija, nekrofils, nekrologs, nekropole, nekrotisks, nekroreālists, nekroze u. c.).
iekš Norāda vietu, kur kas atrodas vai uz kurieni kas virzās.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas atrodas vai noris.
aiz Norāda vietu, kuras aizmugurē kas virzās vai tiek virzīts.
aiz Norāda vietu, robežu, ārpus kuras kas atrodas, noris.
iekš Norāda, ar ko kas ir saistīts.
tālāk Norāda, ka (aizsākta darbība, process, norise, laikposms) turpinās, tiek turpināts.
nekad Norāda, ka (darbība, norise, stāvoklis) nenotiek nevienā brīdī, nevienā laikposmā.
par Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir kāda spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
tas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; arī tāds.
tāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība; norāda uz ko lielu, uz (kā) izpausmes augstu pakāpi, intensitāti.
kāds Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
kas Norāda, ka (dzīvai būtnei, priekšmetam, parādībai, norisei) ir spilgta, ievērojama pazīme, īpašība.
sa- Norāda, ka (kāda) darbības rezultātā apģērbs, apavi, arī ķermeņa daļas kļūst, parasti ļoti, viscaur, netīras, arī traipāmas, slapjas.
pāri Norāda, ka (kāds laikposms, laika moments) ir pagājis.
līdz Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
līdzi Norāda, ka (kāds) ir kopā, vienlaikus (ar kādu); norāda, ka (kas) ir klāt (kādam), kopā, vienlaikus (ar kādu).
līdz Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kāds) pārvietojas, virzās kopā, vienlaikus (ar ko).
līdz Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
līdzi Norāda, ka (kāds) tiek iesaistīts vietas maiņā, virzībā.
uz- Norāda, ka (kāds) tiek uzmodināts no miega, piecelts.
līdz Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
līdzi Norāda, ka (kāds) vienlaikus pārdzīvo to pašu (ko kāds cits).
nolasīties Norāda, ka (kas lasāms, piemēram, ogas, sēnes) ir lielā daudzumā.
laukā Norāda, ka (kas, parasti cilvēku attiecības, parādības sabiedrībā) izzūd, beidz pastāvēt līdzšinējā veidā.
neparko Norāda, ka (kas, piemēram, darbība, stāvoklis) nav iespējams nekādā gadījumā.
tālums Norāda, ka (kas) aizvirzās, arī virzās samērā tālu, līdz pazūd skatienam.
nostāk Norāda, ka (kas) atrodas kur attālāk, nost (no kā), arī aizvirzās attālāk, nost (no kā).
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, ir novietots kā (piemēram, celtnes, telpas, priekšmeta) tuvumā, priekšpusē.
otrpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek otrā pusē, salīdzinot ar ko citu.
vienpus Norāda, ka (kas) atrodas, notiek vienā pusē, salīdzinot ar ko citu.
priekš Norāda, ka (kas) atrodas, notiek, ir novietots cilvēka acu priekšā, cilvēka priekšā.
priekšā Norāda, ka (kas) atrodas, novietojas, virzās, notiek kā, piemēram, rindas, gājiena, grupas sākumā, priekšgalā, priekšpusē (skatoties no mugurpuses).
tālums Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris samērā tālu.
virs- Norāda, ka (kas) atrodas, pastāv, noris virs salikteņa otrajā daļā nosauktā.
projām Norāda, ka (kas) atvirzās, attālinās (no kā).
priekšā Norāda, ka (kas) būs, notiks, eksistēs turpmākajā laikposmā, arī nākotnē.
līdz Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzi Norāda, ka (kas) darbojas, norisinās, notiek, arī pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
līdzās Norāda, ka (kas) darbojas, pastāv kādā saistībā, vienlaikus (ar ko).
pretī Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs salīdzinājumā ar minēto.
atšķirība Norāda, ka (kas) ir atšķirīgs.
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk (pēc reljefa).
augšpus Norāda, ka (kas) ir augstāk par ko (citu).
klā Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
klāt Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
klātuc Norāda, ka (kas) ir daļa, sastāvdaļa (pie kā, kur).
cauri Norāda, ka (kas) ir izbeidzies, pabeigts.
klāt Norāda, ka (kas) ir piedeva, papildinājums (kam, pie kā).
tālāk Norāda, ka (kas) ir saistīts ar turpmāko laikposmu, nākotni, vērsts uz to; turpmāk.
lejpus Norāda, ka (kas) ir tuvāk par ko (citu) upes ietekai.
priekša Norāda, ka (kas) ir vērsts uz turpmāko laikposmu, nākotni.
virspus Norāda, ka (kas) ir virs (kā cita), augstāk (par ko citu).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk (pēc reljefa).
lejpus Norāda, ka (kas) ir zemāk par ko (citu).
nost Norāda, ka (kas) ir, atrodas tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
nopriecāties Norāda, ka (kas) izraisa ilgu, dziļu prieku.
priekšā Norāda, ka (kas) izvirzās priekšgalā un pārspēj kādu, ir izcilāks.
pretī Norāda, ka (kas) jau iepriekš tiek virzīts, virzās uz ko; norāda, ka darbība aktīvi tiek vērsta uz noteiktu objektu, arī mērķi.
sa- Norāda, ka (kas) kļūst, pārvēršas par ko.
nost Norāda, ka (kas) ko noņem, attālina no sevis.
priekšā Norāda, ka (kas) ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
uz- Norāda, ka (kas) liek piestiprināts, nostiprināts virsū (uz kā, kam), arī ka (kas) tiek izveidots virsū (uz kā, kam).
zem Norāda, ka (kas) nesasniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, skaitu).
priekšā Norāda, ka (kas) nonāk, nokļūst (kur) ātrāk par citiem; norāda, ka (kas) steidzīgi, ātri aizvirzās tālāk par citiem.
priekšā Norāda, ka (kas) noris, atrodas ķermeņa priekšējā pusē.
nost Norāda, ka (kas) norisinās kur tālāk (no kā), ne tieši līdzās, blakus.
pāri Norāda, ka (kas) norisinās virs kādas vietas, priekšmeta, norāda, ka (kas) skar kādu vietu, priekšmetu no vienas puses līdz otrai, no viena gala līdz otram.
pāri Norāda, ka (kas) notiek vienā laikā, kopā ar ko (parasti to pārspējot).
priekšā Norāda, ka (kas) notiek, atrodas, novietojas, (ko) novieto pie (cilvēka, dzīvnieka) priekšējās puses, (tā) redzeslokā.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē laikposmā, kas tieši seko iepriekšējam laikposmam.
tūliņ Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
tūlīt Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, eksistē tieši pēc kādas citas darbības, norises, stāvokļa.
tā Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības; tāpat 1.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, norisinās, tiek darīts bez īpaša iemesla, nolūka, nodoma, vajadzības.
tāpat Norāda, ka (kas) notiek, tiek darīts bez īpašas gatavošanās, arī ne sevišķi rūpīgi; tā, kā parasti (ir darīts, noticis).
priekšā Norāda, ka (kas) novietojas, (ko) novieto tā, ka ko noslēdz, norobežo, aiztur u. tml.
virsū Norāda, ka (kas) pārsniedz (kā) paredzēto, vajadzīgo (skaitu, daudzumu); arī papildus.
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu augstumu).
pāri Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu, augstumu).
par Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu daudzumu, lielumu).
virs Norāda, ka (kas) pārsniedz (kādu, piemēram, paredzēto, noteikto, vēlamo daudzumu, lielumu).
klāt Norāda, ka (kas) pieaug, palielinās, pavairojas.
sa- Norāda, ka (kas) savienojas, sasaistās, arī savirzās tuvu kopā, arī sajaucas kopā ar ko.
projām Norāda, ka (kas) tiek atvirzīts, attālināts (no kā).
sa- Norāda, ka (kas) tiek izgatavots, izveidots.
nost Norāda, ka (kas) tiek iznīcināts, izlietots; norāda, ka (kas) mazinās, zūd.
nost Norāda, ka (kas) tiek novietots kur tālāk.
sa- Norāda, ka (kas) tiek padarīts, kļūst, parasti ļoti, viscaur netīrs, arī traipains.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sadalīts, sasmalcināts, sadalās, sasmalcinās, parasti vairākās, daļās.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sagādāts, sagatavots.
sa- Norāda, ka (kas) tiek sasaistīts, savienots, sastiprināts.
sa- Norāda, ka (kas) tiek savirzīts, novietots kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur.
sa- Norāda, ka (kas) tiek uztverts, sajusts, parasti pilnīgi, arī precīzi.
uz- Norāda, ka (kas) tiek uzvirzīts, novietots virsū (uz kā, kam).
ap- Norāda, ka (kas) tiek vērsts vai pavēršas pretējā virzienā.
sa- Norāda, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts; norāda, ka (kas) kādā norisē, procesā tiek, parasti pilnīgi, sabojāts, arī iznīcināts.
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties (piemēram, iet, braukt) uz priekšu, attālināties (no kā).
tālāk Norāda, ka (kas) turpina virzīties uz (kādas telpas) iekšieni, uz (kādas vietas) centru.
uz- Norāda, ka (kas) velkot, maucot, arī griežot, skrūvējot tiek uzvirzīts virsū (uz kā, kam, arī kur).
tūlīt Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūliņ (2).
tūliņ Norāda, ka (kas) vietas secībā ir, atrodas ļoti tuvu (kam); tūlīt (2).
nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
nost Norāda, ka (kas) virzās tālāk, prom (no kā).
virsū Norāda, ka (kas) virzās, (ko) virza tā, lai (tas) atrodas, ir novietots (uz kā, kā virspusē, kam pāri); pastiprina priedēkļa uz- nozīmi.
nost Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts prom (no kā virsas).
tālāk Norāda, ka (kas) virzās, tiek virzīts, novietots kādā attālumā (no kā).
priekša Norāda, ka (ko) dara, (kas) tiek darīts pirms noteiktā laika, termiņa.
tūlīt Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūliņ (1).
tūliņ Norāda, ka (ko) darīs, ka (kas) notiks, eksistēs šajā pašā mirklī, brīdī, bez kavēšanās, vilcināšanās, arī visdrīzākajā laikā; tūlīt (1).
līdz Norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu).
līdzi Norāda, ka (ko) pārvieto, virza (kopā ar kādu).
viss Norāda, ka (ķermeņa daļas, orgāni) tiek ar ko aptverti, pārņemti u. tml. pilnīgi, viscaur.
cauri Norāda, ka (laika, arī dzīves posms) ir beidzies.
priekša Norāda, ka (laikposms) turpinās.
nosmieties Norāda, ka (par ko) ir ļoti jāsmejas.
sa- Norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas kopā, kādā kopumā., veidojumā, arī kur; norāda, ka ar darbību panāk, lai (vairāki, daudzi) izveido kādu kopumu.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto iesāk, ievada (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sākumā.
ievad- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto ievirza, ievada (kur iekšā, piemēram, ierīcē, iekārtā).
kontrol- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē (ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) kontrolei.
smalk- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veic (kā) sīkāku, sarežģītāku apstrādi.
rupj- Norāda, ka ar salikteņa otrajā daļā nosaukto veido galvenokārt (kā) pamatformu.
laukā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība saistīta ar virzību no kurienes ārā, ar virzību ārpus kā; ārā (4).
ārā Norāda, ka ar verbu izteiktā darbība virzās no kurienes laukā, tiek virzīta ārpus kā.
cik Norāda, ka attiecīgais adjektīvs vai apstākļa vārds ir jāsaprot pretējā nozīmē.
ap- Norāda, ka darbība aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
pa Norāda, ka darbība aptver vairākas vietas, vairākus objektus.
iz- Norāda, ka darbība attiecas uz visu objektu, arī uz daudziem vai visiem objektiem.
ap Norāda, ka darbība ilgāku laiku vai atkārtoti notiek, norisinās kam apkārt vai pie kā.
cik Norāda, ka darbība notiek ar iespējamo piepūli.
sa- Norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku, arī visu laikposmu; norāda, ka darbība notiek ilgāku laiku (līdz noteiktam brīdim).
ap- Norāda, ka darbība notiek kādam par labu vai ļaunu.
cauri Norāda, ka darbība notiek vai tiek veikta, aptverot visu attiecīgo objektu.
sa- Norāda, ka darbība skar vairākus, daudzus objektus, to lielāku daudzumu.
nostin Norāda, ka darbība tiek realizēta un pabeigta.
sa- Norāda, ka darbība tiek veikta vienlaicīgi kopā ar kādu.
priekšā Norāda, ka darbība tiek veikta, lai citi iegūtu informāciju, varētu atkārtot darbību.
uz- Norāda, ka darbība tiek veikta, pārsniedzot, parasti, mēru, pakāpi.
ap- Norāda, ka darbība vai process aptver objektu (no virspuses, no visām pusēm, visapkārt).
cik Norāda, ka darbība vai process ir ierobežoti, apstākļu nosacīti.
iekšā Norāda, ka darbība virzās, tiek virzīta uz iekšieni (kādā vietā), uz (kādas vietas, priekšmeta) centru.
sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
reize Norāda, ka darbība, stāvoklis īstenojas noteiktos apstākļos, noteiktā laikposmā.
sa- Norāda, ka darbības norisē (kāds) tiek savainots, arī zaudē dzīvību.
sa- Norāda, ka darbības norisē ķermeņa daļa tiek savainota, kļūst sāpīga.
vaļā Norāda, ka darbības objekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī izzūd.
laukā Norāda, ka darbības objekts tiek iznīcināts, izlietots vai arī nolietajās, bojājas.
ārā Norāda, ka darbības objekts tiek iztukšots.
klāt Norāda, ka darbības objekts tiek virzīts, saistīts (pie kā), vienots (ar ko).
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst kādu kvalitāti, ka (ar ko) notiek kādas pārmaiņas.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) iegūst vēlamo gatavības pakāpi, parasti ātri.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek izgatavots, izveidots.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
iz- Norāda, ka darbības rezultātā kas kļūst pilnīgi gatavs.
vaļā Norāda, ka darbības subjekts ir (kļūst) nesaistīts, nesaturēts, brīvs.
bēgšus Norāda, ka darbību veic bēgot - steidzīgi, vairoties, slēpjoties.
iz- Norāda, ka darbību veic daudzi vai visi darītāji.
mēgt Norāda, ka darbību veic parasti, bieži; būt paradušam (ko darīt).
sa- Norāda, ka darbību veic, tajā piedalās, ar to ir saistīti vairāki, daudzi darbības subjekti.
apakš- Norāda, ka dienesta pakāpe ir zemāka par salikteņa otrajā daļā nosaukto.
stāvus Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas pastiprināti, augstā pakāpē; ļoti.
pagalam Norāda, ka īpašība, pazīme izpaužas visaugstākajā pakāpē.
gar Norāda, ka ir aktīva attieksme (pret ko); par.
noklausīties Norāda, ka ir daudz interesanta ko klausīties.
noskatīties Norāda, ka ir daudz kā interesanta apskatīšanai.
vairs Norāda, ka jau ir iestājies kāds stāvoklis, izveidojusies kāda situācija; arī tagad.
vaina Norāda, ka jāveic ar verbālsubstantīvu izteiktā darbība.
pirms- Norāda, ka kāda īpašība, pazīme pastāv, izpaužas pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
tāpat Norāda, ka kam nav (piemēram, cēloniska) saistījuma (ar ko).
viens Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts; kāds (4).
kāds Norāda, ka kas (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise) ir nenoteikts, nezināms, arī vēl neminēts.
nostin Norāda, ka kas atdalās, nošķiras no kā.
gar Norāda, ka kas atrodas līdztekus kam.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, eksistē, notiek bez sakara, bez saistības ar ko citu, neatkarīgi no kā.
zem- Norāda, ka kas atrodas, noris, notiek zem salikteņa otrajā daļā nosauktā.
iekšpus Norāda, ka kas atrodas, notiek (priekšmeta, telpas) iekšpusē.
ārpus Norāda, ka kas atrodas, notiek citur (nevis tajā pašā vietā, telpā u. tml); norāda, ka kas virzās aiz kādas vietas, telpas u. tml. robežas.
pie Norāda, ka kas atrodas, veic kādu darbību, ir novietots, novietojies cits citam cieši blakus, ļoti tuvu, ka ko novieto citu pie cita, ļoti tuvu.
nostin Norāda, ka kas attālinās no kā.
tik tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir sasniedzis tikai kāda stāvokļa, kādas kvalitātes robežu.
tikko Norāda, ka kas ir veikts, noticis tuvā pagājušā laikposmā, laika momentā.
tāpat Norāda, ka kas ir, parasti pilnīgi, līdzīgs (kam, kādam); norāda, ka darbība, norise, stāvoklis ir līdzīgs (citai darbībai, norisei, stāvoklim).
gar Norāda, ka kas lokveidā virzās garām kam.
zem- Norāda, ka kas nav klaji redzams, arī pateikts, pausts, bet izsecināms no kā.
ārpus Norāda, ka kas nav saistīts ar noteiktiem apstākļiem, nosacījumiem vai norisi.
ārpus Norāda, ka kas neietilpst kādā kopumā.
uz Norāda, ka kas notiek laika secībā; arī pēc (3).
ārpus Norāda, ka kas notiek papildus (noteiktajam, paredzētajam).
ārpus Norāda, ka kas notiek pirms vai pēc kāda laika posma.
projām Norāda, ka kas notiek, noris tālu (no kā, no kurienes).
gar Norāda, ka kas novietojas vai tiek novietots līdztekus, blakus kam.
pirms- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
priekš- Norāda, ka kas pastāv, noris pirms salikteņa otrajā daļā nosauktā.
tāpat Norāda, ka kas pastāv, norisinās, neraugoties uz kādiem apstākļiem.
gar Norāda, ka kas šurpu turpu virzās ap ko.
priekšā Norāda, ka kas tiek veikts agrāk, ātrāk par citiem.
gar Norāda, ka kas virzās garām kam.
car Norāda, ka kas virzās līdztekus kam; gar.
gar Norāda, ka kas virzās līdztekus kam.
caur Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts (parasti, pārvarot šķēršļus) (kam) cauri.
car Norāda, ka kas virzās vai tiek virzīts kam cauri.
no Norāda, ka kas virzās, liek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
līdz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp divām (telpas, teritorijas) vietām un sasniedz pēdējo no tām.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem un sasniedz pēdējo no tiem.
no Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
uz Norāda, ka kas virzās, tiek virzīts starp diviem objektiem, to daļām un sasniedz pēdējo no tiem.
sa- Norāda, ka kas, parasti pilnīgi, viscaur, kļūst kāds, pārvēršas, parasti pilnīgi, par ko, arī iegūst vēlamās īpašības.
gar Norāda, ka kas, virzoties līdztekus, garām, skar ko.
pretī Norāda, ka ko dara, nepakļaujoties (kāda uzskatiem, gribai u. tml.); norāda uz darbību, kuras mērķis ir ko atvairīt, likvidēt.
tikko Norāda, ka ko veic, kas notiek pēdējā brīdī, mirklī.
vairs Norāda, ka kopš šī laika momenta, brīža, arī laikposma kāda darbība, process neturpināsies, nenotiks; arī turpmāk.
pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
mazliet Norāda, ka minētā pazīme piemīt nelielā mērā.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība ir mazliet, nelielā mērā pastiprināta.
nedaudz Norāda, ka minētā pazīme, īpašība izpaužas mazliet, nelielā mērā.
pus- Norāda, ka no salikteņa otrajā daļā nosauktā mēneša vai gadalaika ir pagājusi aptuveni pirmā puse.
pagalam Norāda, ka norise izpaužas ļoti spēcīgi, intensīvi; pavisam (1); ļoti.
salon- Norāda, ka otrajā daļā nosaukta/ai parādībai mākslā, mākslas darbam ir raksturīga kāda laikposma (parasti 19. gadsimta beigu un 20. gadsimta sākuma) skaistuma etalonam atbilstoša ārēja tēlu idealizācija, dažādu stilu un virzienu izmantojums, izklaidējoša ievirze.
iekams Norāda, ka palīgteikuma darbība notiek pēc virsteikuma darbības; pirms.
arhi- Norāda, ka pamatvārdā nosauktais ir (kā) sākums, kalpo (kam) par pamatu, ir galvenais.
vairāk Norāda, ka pārsniedz nosaukto skaitu.
pretī Norāda, ka pārvietošanās notiek virzienā uz kā kustīga vai nekustīga priekšējo daļu, pusi.
tāpat Norāda, ka pašreizējais stāvoklis, pašreizējā darbība, norise nemainās, netiek mainīta.
viss Norāda, ka pazīme, darbība, stāvoklis, norise izpaužas kopā (ar ko, parasti atdalāmu, novelkamu u. tml., arī piederīgu, bet būtiski atšķirīgu); arī kopā (ar ko, piemēram, sliktiem laikapstākļiem).
pēc- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā kas sākas, pastāv, noris.
robež- Norāda, ka pēc salikteņa otrajā daļā nosauktā laikposma sākas kas cits.
-māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
pie Norāda, ka personas atrašanās vietā norisinās kāda darbība, eksistē kāds stāvoklis.
garām Norāda, ka pietuvojas (kam) līdzās un tad virzās tālāk.
atpakaļ Norāda, ka priekšmets atgriežas pie iepriekšējā lietotāja, īpašnieka, ka atjaunojas agrākais stāvoklis, attiecības u. tml.
virs- Norāda, ka salikteņa ogrā daļā nosauktais tiek pārsniegts virs pieņemtās vai plānotās normas.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā dala nosaukto ir simt.
sprūd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētā priekšmeta, ierīces u. tml. uzbūvē, darbībā ir izmantots sprūds (1) vai sprūdi.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais ir saistīts ar minerāliem.
sprost- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā minētais novērš (kā) iespējamo kustību, pārvietošanos, arī izplatīšanos.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība noris, darītājam virzoties kam pretī, pretējā virzienā vai ka nosauktajā stāvoklī kāds atrodas kam pretī.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība tikko vai nesen ir paveikta.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība vērsta uz iepriekšējo vietu, pusi.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir galvenā uzraudzība, pārraudzība (pār ko).
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, parādība ir pēc kādas citas darbības, parādības.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā darbība, process rada (kam) plakanu formu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir (kam) kopīga, vienlaicīga (ar ko).
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir raksturīga pašreizējam laikposmam, mūsdienām.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti lielu, raksturīga kam ļoti lielam.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko ļoti mazu, raksturīga kam ļoti mazam.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko neīstu, šķietamu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko telpisku vai ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu, pastāv vai izpaužas vienā veidā.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar ko vienu, vienīgu.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vairākiem, daudziem.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vibrācijām, to izmantošanu.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar visiem, attiecas uz visiem vai daudziem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir saistīta ar vispārīgiem, galvenajiem jautājumiem.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir secīga (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pārsniedz parasto pakāpi.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) miljona vai vairāku miljonu sastāvdaļās.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) simt veidos, simt sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā dala nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos veidos, daudzās sastāvdaļās.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas (parasti aptuveni) tūkstoš veidos, tūkstoš sastāvdaļās.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas četros veidos, četrās sastāvdaļās.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas daudzos vai vairākos veidos, daudzās vai vairākās sastāvdaļās.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas desmit veidos, sastāvdaļās.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas divos veidos, divās sastāvdaļās.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas piecos veidos, piecās sastāvdaļās.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas septiņos veidos, septiņās sastāvdaļās.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas trijos veidos, trijās sastāvdaļās.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas vairākos veidos, vairākās sastāvdaļās.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt (kam) vidējā mērā, arī samazinātā mēra, nesasniedzot parasto pakāpi.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielā mērā.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas lielākā mērā (salīdzinājumā ar ko citu).
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība piemīt, izpaužas mazā mērā.
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar gaismas parādībām.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība saistīta ar kamermūziku, ar kamerstilu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz (kā) pastāvēšanu, atrašanos, norisi starp ko telpā vai laikā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme attiecas uz vairākiem vai daudziem, apvieno tos.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir saistīta ar sniegu.
visu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpe; vis- (3).
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme ir vispārākajā pakāpē.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība, pazīme tiek novērsta, iznīcināta, tiek mazināta tās iedarbība.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir daudz vai ka to rada daudzi.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā materiāla, vielas rūpnieciskā apstrāde vēl nav pabeigta.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā parādība noris, pastāv daļēji, nepilnīgi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir daļēja, nav pilnīga.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme ir nenoteikta, vispārīga.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā pazīme piemīt (kam) divkārt.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona ir galvenā, valdošā.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā persona veic remontdarbus.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe mazāk satur ķīmiski saistītu ūdeni (salīdzinājumā ar citām atbilstošajām skābēm).
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur mazāk ūdens.
orto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā skābe satur vairāk ūdens.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā teritorijas, telpas daļa atrodas pie robežas (1).
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā virzība, iedarbība noris (kā) sānu daļas, puses, malas virzienā, arī virzienā prom no (kā) sānu daļas, puses, malas.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti klasifikācijā, grupējumā) ir blakus kam, pie kā.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) aptver visu (kā) apjomu, kopumu.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (parasti process, parādība) savā izpausmē sasniedzis augstāko pakāpi, arī galējo robežu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, pēc savām funkcijām, attiecībām pret ko) ir daļējs, nav pilnīgs.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais (process, darbība) tiek veikts kā virspusē, no virspuses, arī pēdējais.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais aptver ļoti mazu skaitu, apjomu, noris, pastāv ļoti mazā teritorijā, telpā.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ar kādām pazīmēm ir saistīts ar divām vai vairākām (līdzīgām) parādībām.
normāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst normai (2).
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standartam 1(1); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atbilst standarta 1(2) nosacījumiem.
vispār- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atliecas uz visiem vai daudziem.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) pakaļējā daļā, aizmugurē, mugurpusē.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas (kā) sānu dala, pusē, malā, arī (kam) blakus.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas blakus vai netālu (attiecīgajā teritorijā).
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas kam ļoti tuvu, līdzās, ir pats tuvākais.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas pretī, pretējā virzienā kam līdzīgam; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, noris kam pretējā virzienā.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas priekšā kam līdzīgam, ir priekšējais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp kā (piemēram, ceļa, maršruta) sākuma un beigu punktu un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas starp ko (piemēram, starp, parasti diviem, priekšmetiem, veidojumiem) un (parasti) veic palīgfunkcijas kādā darbībā, norisē u. tml.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas uz robežas (1), gar robežu, veido, arī apzīmē robežu.
iekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas vai notiek kur iekšā, kā iekšpusē.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas virs kā, virsū kam, pāri kam, augstāk par ko.
zem- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas zem kā, zemāk par ko.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, noris, tiek izmantots dziļi zemē vai ūdenī.
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv (kā) vidū (1).
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris samērā lielā attālumā.
šķērs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atrodas, pastāv, noris šķērsām (kam), šķērsvirzienā.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
neo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz (kā) attīstības, izveides jaunu posmu.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodbiedrību.
arod- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz arodu, profesiju, ir saistīts ar to.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodola dalīšanos, kodolenerģiju un kodolenerģijas izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz atomu vai atomiem, uz to uzbūvi, īpašībām u. tml.
cito- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz augu vai dzīvnieku šūnām.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz automobili, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
avio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz aviāciju, lidaparātiem.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz celtniecību, būvi.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz civiltiesībām.
astro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz debess spīdekļiem, kosmisko telpu.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz dīzeli (1) vai ir saistīts ar to.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz inženierkaraspēku.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kā attīstības, izveides pirmo, sākotnējo posmu, stadiju.
karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz karali, ir saistīts ar karali, tam raksturīgs.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinofilmu veidošanu un demonstrēšanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinoteātri.
kino- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kinomākslu.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz ko ļoti mazu.
atom- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz kodolieročiem un to izmantošanu.
līgum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz līgumu.
mākoņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz mākoni vai mākoņiem.
luno- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz Mēnesi, ir saistīts ar to.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metālu.
metro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz metropolitēnu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motocikliem, mopēdiem u. tml. viengrambas spēkratiem, ir saistīts ar to ekspluatāciju.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz motoru, ir saistīts ar tā ekspluatāciju.
komerc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz tirdzniecību, ir saistīts ar tirdzniecību.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vairākiem vai daudziem.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz velosipēdu, braukšanu ar velosipēdu.
vilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais attiecas uz vilci (1), saistīts ar tās izmantošanu (kā) pārvietošanai, arī vilkšanai uz priekšu.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenā, lielākā veidojuma.
sān- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais atzarojas no galvenās, lielākās auga daļas (piemēram, no stumbra, mietsaknes, skeletzara).
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais augs, dzīvnieks ir daudz mazāks par parasto savas dzimtas sugu, šķirņu augu, dzīvnieku.
jēl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dabas produkts pēc tā iegūšanas vēl nav rūpnieciski apstrādāts.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas automātiski.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas patstāvīgi, individuāli un nav tieši saistīts, piemēram, ar valsts dienestu, uzņēmumu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais darbojas, tiek veikts pilnīgi vai daļēji automātiski.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzinējs ir (parasti motocikla) motors.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvnieks ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais dzīvo blakus vai netālu.
augš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ģeogrāfiskā reljefa ziņā atrodas augstāk par apkārtējo, pārējo.
vad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko, vadot tā kustības virzienu, arī funkcionēšanas gaitu.
guļam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iekārtots, paredzēts, izmantojams gulēšanai.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) augšējā, virsējā kārta, slānis, daļa, arī (kā) virsējā puse.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kā) lielākā, arī galvenā daļa.
paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir (kam) paraugs (2), priekšzīme.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir aizsargāts ar bruņām (1) un apbruņots kara darbības veikšanai.
pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atklāts, radīts, izveidots no jauna, pirmoreiz.
ceturtdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma ceturtā dala.
trešdaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir attiecīgā veseluma trešā daļa.
iepriekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir bijis, norisinājies agrāk, senāk, pirms kā cita.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
pundur- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir daudz mazāks par parasto savas grupas priekšmetu, parādību.
dubult- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir divkāršs vai sastāv no divām līdzīgām daļām.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir dzīvojis, pastāvējis kādā no iepriekšējiem laikposmiem.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, augstāka ranga; arī norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārzina kāds galvenais, arī augstāka ranga.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, nozīmīgākais, būtiskākais, raksturīgākais, arī sākotnējais (kādā kopumā).
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais starp attiecīgā amata, profesijas u. tml. pārstāvjiem, ka tam ir sevišķi augsta profesionālā meistarība.
ģenerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir galvenais, vadošais.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, radies kādas darbības, norises, stāvokļa u. tml. starpposmā.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iegūts, summējot kādus lielumus.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir iesākts vai iesācies, bet nav paveikts vai norisis līdz galam.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izgatavots no metāla vai klāts ar metālu kādas ķermeņa daļas aizsargāšanai.
standart- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, izveidojies, vienādots, vienādojies pēc kāda pieņemta parauga un tam nav būtisku individuālu atšķirību.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir izveidots, paredzēts trieciena (4) īstenošanai.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir jauns, ka tam ir neliels vecums.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kāda paša veikts, parasti mājas apstākļos, mājsaimniecībā (atšķirībā no kā rūpnieciski, amatnieciski u. tml. izgatavota).
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādas, piemēram, mākslas, filozofijas skolas senākais novirziens.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kas vispārējs.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopējs kādam parādībām, pazīmēm, apvieno tās.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kopīgs, vienots (kādai teritorijai).
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir liels, pārsniedz parasto izmēru, apjomu.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti liels.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs, nesasniedz parasto izmēru, aplamu.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir ļoti mazs.
blakus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazāk svarīgs, nav galvenais.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir mazs, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
moto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir motorizēts.
pseido- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir neīsts, šķietams; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko neīstu, šķietamu.
jeb- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nenoteikts, vispārīgs.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir novietots uz automobiļa vai tā šasijas vai arī tiek darbināts ar iekšdedzes dzinēju.
veidotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir nozīmīgs (kā) veidošanas, veidošanās norisē, arī (kā) uzbūvē, struktūrā.
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(1).
oriģināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir oriģināls 2(2).
pievad- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts kā (piemēram, vielas, enerģijas) pievadīšanai.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts koncertu sniegšanai.
savilcēj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paredzēts stiepes spēka radīšanai, arī (kā) garuma regulēšanai.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pastāvīgs (pretstatā citiem līdzīgiem).
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveicis ko pirmo reizi.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir paveikts daļēji, nepilnīgi.
piekar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir piekārts (pie kā, kam klāt), tiek izmantots piekārtā stāvoklī.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmais kādā secībā, kopumā.
pirm- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pirmatnējs, vissenākais, arī sākotnējs.
pneimo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir pneimatisks.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir posms kādā darbībā, norisē, stāvoklī u. tml. starp šīs darbības, norises, stāvokļa u. tml. sākumu un beigām.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir privātīpašums.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir realizējies daļēji, nepilnīgi.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (piemēram, pēc satura) ar ko citu līdzīgu.
remont- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (iekārtu, priekšmetu u. tml.) remontu.
pamat- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) pamatu, pamatni.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar (kā) virsmu, virsu, arī augšu.
meteo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
meteoro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atmosfēru un tās fizikālajiem procesiem, kā arī ar to pētīšanu.
kodol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar atoma kodolu un tam raksturīgām parādībām.
automoto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar automobiļiem, motocikliem u. tml.
ceļa- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ceļu, ceļošanu, ir nepieciešams ceļā.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darba intensitātes palielināšanu, darbu veikšanu ātrākā tempā.
i- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar darbībām interneta vidē.
fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar dzelzs īpašībām.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektrisko enerģiju.
video- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar elektroniskā attēla un skaņas signālu ierakstīšanu, uzglabāšanu un reproducēšanu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģijas formu ģenerēšanu, pārveidošanu, pārvadīšanu un izmantošanu.
energo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar enerģiju vai enerģētiku.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar iekārtām, ierīcēm, aparatūru, kuru darbībā izmanto vibrācijas.
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (1).
izlūk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar izlūkošanu (2).
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā ļoti maza izzināšanu, apstrādi.
sākum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kādas darbības, norises u. tml. sākumu, pastāv kādas darbības, norises u. tml. sākumā.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar koncertu (1).
kosmo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kosmosu, norisinās kosmosā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lidojumiem kosmosā, tā pētīšanu, apgūšanu.
tranzīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kravu, pasažieru pārvadājumiem, transporta kustību no vienas vietas uz otru caur kādu citu vietu vai kādām citām vietām (piemēram, pilsētām, reģioniem, valstīm).
kredīt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kredītu (1).
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ledu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar lielāka apjoma virtuozu skaņdarbu, parasti solo instrumentam.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar maksimālu spēku atdevi, augstiem sportiskiem rezultātiem.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu veidošanu, ražošanu.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar mašīnu, ar tās darbību, ar mašīnu izstrādāto produkciju.
metalo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar metālu.
krimināl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar noziegumu.
pils- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pili, attiecas uz pili.
kontr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
kontra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar pretdarbību, pretnostatījumu, pretstatu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiāciju, radioaktivitāti, to radīšanu, izmantošanu.
radar- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radiolokāciju, ir ieguls, tiek veikts radiolokācijā.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņiem, to radīšanu, izmantošanu.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar radioviļņu radīšanas, izmantošanas tehnikas veidošanu, ekspluatāciju.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar rakstāmmašīnu.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežas (1) apsargāšanu.
robež- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar robežu (3).
korespondenc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar saraksti vēstuļu, pasta sūtījumu veidā.
siltum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
termo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar siltumu, tā rašanos, iegūšanu, pārnesi, izmantošanu.
snieg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar sniegu.
inženier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar tehnisku jautājumu risināšanu, inženieru praktisko darbību, parasti celtniecībā.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar televīziju, strādā televīzijas sistēmā.
treniņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar treniņu.
triecien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais ir saistīts ar triecienu (1), rodas trieciena rezultātā.
hidro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdeni, tā izmantošanu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ūdensbaseiniem, to izmantošanu.
piro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar uguns vai augstas temperatūras izmantošanu, to iedarbību.
vairāk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, ar lielāku skaitu, daudzumu.
vibro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vibrācijām.
vis- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar visu, attiecas uz visu.
ģeo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar Zemi, zemeslodi, zemeslodes garozu, to pētīšanu.
privāt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts tikai ar atsevišķu cilvēku individuāli vai ar atsevišķu cilvēku grupu.
pirm- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sākotnējs, arī galvenais.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samazināts, nesasniedz parasto izmēru, apjomu.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saskarē, saistījumā (ar ko), veido saskari, saistījumu (ar ko).
savrup- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savrups.
mij- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir savstarpējs, secīgi maina, aizstāj cits citu.
meta- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir secīgs (kam), pastāv ārpus (kā); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir kādā pārejas, pārmaiņu procesā.
luksus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir sevišķi dārgs, grezns.
speciāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir speciāls (1).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir spirālveidīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir spirālveidīga sastāvdaļa.
bruņu- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas bijis populārs, modē pagājušā laikposmā un atkal kļuvis populārs, moderns.
maz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds, kas ko dara neintensīvi, neproduktīvi.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tas, pa kuru virzās uz iepriekšējo vietu.
stereo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir telpisks vai ir saistīts ar (parasti attēla, skaņas) telpiskuma sajūtas izraisīšanu.
vec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vecs (1), ka tam ir liels vecums.
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir veidots no metāla vai satur metālu.
retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vērsts uz pagājušo laikposmu, pagātni, ir saistīts ar pagātnes notikumu atspoguļojumu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vienots telpā, atrodas tieši blakus.
mono- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens, vienīgs; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar ko vienu, vienīgu.
vien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir viens.
vice- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir vietnieks, arī palīgs.
iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izgatavots iespiešanas procesā.
izpild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izpilda (kādu uzdevumu), veic (kādu darbību, procesu).
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais izraisa apbrīnu (ar savām neparastajām, lieliskajām īpašībām).
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā palīdz nodrošināt šīs sistēmas, kopuma galveno elementu, sastāvdaļu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kādā sistēmā, kopumā pastāv, funkcionē papildus kam citam, galvenajam.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais kontrolē (ko).
tumš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir izteiktāks, piesātinātāks, spilgtāks nekā pamattonis.
gaiš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais krāsas tonis ir pavājināts, blāvāks, ne tik piesātināts, spilgts kā pamattonis.
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (1).
nākoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam; nākam- (2).
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
nākam- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais laikposms seko pašreizējam (tādam pašam) laikposmam.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais materiāls ir izmantots daļēji, kopā ar ko citu.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav ilgs.
civil- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais nav saistīts ar bruņotajiem spēkiem.
paraug- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noder (kam) par paraugu (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris automātiski.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris kādā sistēmā un to izraisa šīs sistēmas īpašības, norises tajā (bez tiešas ārējas iedarbības).
spirāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris spirālveidīgi.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais noris vai ir vērsts virzienā uz aizmuguri.
starp- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek kādas darbības, norises laikā, parasti pārtraucot šo darbību, norisi.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek vai darbojas automātiski.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais notiek, noris tiešā saskarē, saistījumā (ar ko).
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais novērš, iznīcina (ko nevēlamu), mazina (kā nevēlama) iedarbību.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais organizē eksportu, ir saistīts ar preču eksportēšanu.
eksport- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts eksportam, tiek eksportēts.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, izmantojams celtniecībā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais paredzēts, lai iedarbotos uz ledu.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv kopā, vienlaikus (ar ko).
vidus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv šādā posmā, ir saistīts ar šādu posmu.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris kādas darbības, procesa pēdējā posmā, ir kādas darbības, procesa galīgais rezultāts.
priekš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris pirms cita, līdzīga; arī pirms-(1).
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pastāv, noris, turpinās pēc tam, kad vairs nedarbojas tā izraisītājs.
virs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pauž, izteic galveno (uzdevumu, mērķi).
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc lieluma, apjoma ir puse vai aptuvena puse no kāda priekšmeta, veidojuma, parādības u. tml.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pēc savām īpašībām pārsniedz kādu robežu, arī normu.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais pieder vairākiem vai daudziem vai ka to izmanto vairāki vai daudzi.
signāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, pārraida vai uztver signālus (1).
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rada, ražo elektrisko enerģiju.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais rodas saskarē, saistījumā (ar ko).
bio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvības procesiem.
zoo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar dzīvniekiem, dzīvnieku valsti.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar fotografēšanu vai fotogrāfiju.
foto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar gaismas parādībām.
makro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kā ļoti liela izzināšanu, apstrādi.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar kamermūziku, kamermuzicēšanu, arī kamerstilu.
klavier- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar klaviermūziku, klavierspēli.
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (1).
likteņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar likteni (2).
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar mākslu.
kamer- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar nelielu sastāvu, sašaurinātu apjomu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoli, tās izgudrošanu, uzbūvēšanu.
vijoļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar vijoļmūziku, vijoļspēli.
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar virzīšanos no vienas vietas uz otru vai arī uz vairākām vietām vai pie vairākām personām pēc kārtas.
agro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais saistīts ar zemi, lauksaimniecību.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv pēc kā.
pēc- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sākas, pastāv, noris pēc kā.
ledus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no ledus.
minerāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais sastāv no minerāliem, ka tā sastāvā ir minerāli.
fero- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais satur dzelzi vai attiecas uz dzelzi.
savienotāj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais savieno (1) ko, ir paredzēts kā savienošanai.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais strādā radiofonijā.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek darbināts ar elektrisko enerģiju.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek iekļauts kādā sistēmā, kopumā uz laiku kāda atsevišķa uzdevuma, kādas atsevišķas funkcijas veikšanai.
dziļum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots dziļuma noteikšanai.
papild- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek izmantots, organizēts, funkcionē papildus galvenajam, nozīmīgākajam, būtiskākajam, raksturīgākajam, arī iepriekš paredzētajam, sākotnējam.
elektro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek lietots elektriskās enerģijas pārvadei vai ir ar to saistīts.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek novērsts, iznīcināts, tiek mazināta tā iedarbība.
mašīn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts ar mašīnu.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tiek veikts nedaudz, mazliet.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir ieradies tur, kur atrodas pašlaik.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais tikko vai nesen ir kļuvis par to, kas viņš ir pašlaik.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais vada, organizē celtniecību vai strādā ar šo nozari saistītā darbā.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic darbību kopā, vienlaikus (ar ko); norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts (ar kādu).
metāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais veic metāla apstrādes operācijas, ir šo operāciju veikšanas speciālists.
būv- Norāda, ka salikteņa otrajā daļa nosauktais veidojas vai ir radies celtniecības procesā.
garām- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam garām.
pretim- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās kam pretī, pretējā virzienā vai atrodas kam pretī.
atpakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās uz iepriekšējo vietu, stāvokli.
līdz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais virzās, tiek virzīts, norisinās kopā, vienlaikus (ar ko).
rotor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā iekārtā, ierīcē u. tml. ir izmantots rotors.
velo- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ierīcē, mehānismā u. tml. ir izmantots velosipēda uzbūves princips.
miljon- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) miljons vai vairāki miljoni sastāvdaļu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā ir ļoti daudz vai ka to rada ļoti daudzi.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst (parasti aptuveni) tūkstoš sastāvdaļu.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst četras sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst desmit sastāvdaļas.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst divas sastāvdaļas.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst piecas sastāvdaļas.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst septiņas sastāvdaļas.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst sešas sastāvdaļas.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst simt sastāvdaļu.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst trīs sastāvdaļas.
svir- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ir izmantota svira vai sviras.
šarnīr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā izmanto šarnīru vai šarnīrus.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā norisē, procesā tiek veikta (kā) kontrole.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā liels šķērsgriezums.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē rodas kas tāds, kura sastāvdaļām, elementiem ir samērā mazs šķērsgriezums.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veidota galvenokārt (kā) pamatforma.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā procesā, norisē tiek veikta (kā) sīkāka, sarežģītāka apstrāde.
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai piemīt daiļums.
ultra- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir ļoti, neparasti augsta, arī galēja pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajai īpašībai, pazīmei ir sevišķi augsta pakāpe.
pus- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (parasti apģērba gabalam) ir samazināts garums.
slīd- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga slīde, saistība ar (kā) slīdi.
spied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana; spiedien-.
spiedien- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam (tā darbībā, funkcionēšanā) ir raksturīga spiediena (1) izmantošana, iedarbība, arī radīšana.
velūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam audumam, ādas vai filca izstrādājumam ir raksturīga mīksta, plūksnaina virsma.
sīk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam darbības, rīcības apjoms ir neliels, arī maz ietekmīgs.
piln- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir apjoma, masas u. tml. augstākā pakāpe.
super- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības, sevišķi augsta kategorija, ka tas ir vispārākais starp citiem līdzīgiem.
karaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kādas izcilas īpašības.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir koncerta (1) veids.
kontakt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontakts (2), ka tas veido kontaktu (2).
kontūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir kontūra, tas veido kontūru vai to veido kontūra.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lielāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
dziļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir liels ievirzījums kur iekšā; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir samērā tālu no kā virsmas (atrodoties, virzoties kur iekšā).
apkārt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir lokveida virziens, novietojums vai kustība.
maksimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti liela, arī vislielākā (skaitliskā) vērtība.
minimāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir ļoti maza, arī vismazākā (skaitliskā) vērtība.
mikro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir maza intensitāte.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazāks šķērsgriezums nekā citiem, līdzīgiem.
miniatūr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgas mazas formas.
mini- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir mazs apmērs, ka tas attiecas uz ko mazu; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīgs mazs apmērs.
brīnum- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir neparastas īpašības, spējas darīt brīnumus.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam ir raksturīga plakana forma.
palīg- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam kādā sistēmā, kopumā ir zemāks rangs, ka tas veic mazāk atbildīgu uzdevumu.
koncert- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam mūzikas instrumentam ir kvalitatīva konstrukcija, plašs diapazons, ļoti labs skanējums.
liel- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam pieder liels attiecīgais privātīpašums.
daiļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt daiļums.
pret- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam piemīt virzība, izplatība kam pretī, pretējā virzienā.
kaimiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam raksturīga saprašanās, sadarbība.
plakan- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajam vai tā sastāvdaļām ir plakana forma.
metilēn- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktās vielas sastāvā ir metilēngrupa.
četr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir četri.
multi- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktajā ietilpst daudzas vai vairākas sastāvdaļas.
daudz- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir daudzi vai vairāki.
div- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir divi.
piec- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir pieci.
septiņ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir septiņi.
seš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir seši.
trīs- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir trīs.
poli- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki, daudzi; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar vairākiem, daudziem.
vairāk- Norada, ka salikteņa otrajā daļā nosauktie ir vairāki.
jaun- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbību veic pašlaik vai to drīzumā paredzēts veikt.
dīzeļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar dīzeli (1).
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar enerģiju, ko rada tā iekšējais mehāniskās enerģijas avots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir transportlīdzeklis vai transportlīdzekļa sastāvdaļa.
motor- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto darbina ar motoru; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktā dzinējs ir motors.
tūkstoš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir (parasti aptuveni) tūkstoš.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto ir desmit.
mēr- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto (kā) mērīšanai.
iespied- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto izmanto iespiešanas procesā vai ka tas ir saistīts ar šo procesu.
paš- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kāds veic, arī rada pats, pēc savas gribas, iniciatīvas.
kontrol- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto kontrolē vai tajā notiek kontrole.
radio- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa radio.
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto pārraida pa televīziju.
kop- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic vairāki vai daudzi vai ka tajā piedalās vairāki vai daudzi.
tāl- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma; arī tele- (2).
tele- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veic, vada, regulē u. tml. no attāluma; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais iedarbojas uz ko no attāluma.
auto- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veicis pats darītājs vai arī tas attiecas uz pašu darītāju.
rupj- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu.
smalk- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto veido elementi, sastāvdaļas ar samērā mazu šķērsgriezumu.
desmit- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir desmit.
simt- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosaukto vienību ir simt.
seš- Norāda, ka salikteņu otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas sešos veidos, sešās sastāvdaļās.
numur Norāda, ka skaitlis ir (kā) numurs (1).
pār Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
pāri Norāda, ka skatiens ir vērsts (aiz kā) kur tālāk, (to) neietverot redzes lokā.
projām Norāda, ka skatiens ir vērsts kur tālāk, nost (no kā).
virsū Norāda, ka skatiens ir vērsts tieši uz objektu, ietverot to redzeslokā.
pretī Norāda, ka skatiens ir vērsts uz ko.
starp- Norāda, ka starp salikteņa otrajā daļā nosaukto kas atrodas, pastāv, noris telpā vai laikā.
nostāstīties Norāda, ka stāsta daudz, parasti ko interesantu.
all- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
allo- Norāda, ka struktūrai, stāvoklim, īpašībām vai funkcijai ir neparasts, mainīgs vai pretējs raksturs.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā ir pavājinājusies, samazinājusies, arī izbeigusies (kā) īpašība, pazīme.
vairs Norāda, ka šajā laika momentā, brīdī, arī laikposmā kas ir beidzis pastāvēt, eksistēt, arī izbeidzies, izlietots.
vairs Norāda, ka šajā momentā, brīdī, arī laikposmā kāda darbība, process neturpinās, nevar turpināties.
virs- Norāda, ka tiek pārsniegts salikteņa otrajā daļā nosauktais (piemēram, daudzums, lielums).
bez Norāda, ka trūkst, ka nav kā; pretstats: ar.
sa- Norāda, ka vienlaicīgi, kopā ar kādu veiktā darbība noris saskanīgi.
virsū Norāda, ka, kādam (cilvēkam vai dzīvniekam) tuvojoties, ko darot, arī veidojoties kādiem apstākļiem, rodas, parasti nevēlama, ietekme, iedarbība (uz kādu, uz ko).
ap Norāda, kāda cēloņa dēļ darbība notiek; dēļ.
ap Norāda, kam kas atrodas vai virzās apkārt.
ap Norāda, kam kas novietojas vai tiek novietots apkārt.
sa- Norāda, ko tiek izgatavoti, izveidoti vairāki, daudzi objekti, to lielāks daudzums.
maz- Norāda, to salikteņa otrajā daļā nosauktā īpašība pastāv vai izpaužas maz veidos, maz sastāvdaļās.
gar Norāda, uz ko tiek vērsta darbība.
uz Norāda, vērtējot, aprēķinot iegūto (kā), parasti aptuveno, vērtību.
norād. Norādāmais (vietniekvārds).
atsauce Norāde (uz kādu autoru, izmantotajiem avotiem u. tml. parasti zinātniskos tekstos).
ataka Norāde nošu tekstā tūlīt, bez pārtraukuma pāriet uz skaņdarba nākošo daļu (vai posmu).
Ld. Norāde uz ierobežotu atbildību pie firmas nosaukuma (angļu "Limited").
drive-in Norāde, ka automobilisti var saņemt, piem., bankas pakalpojumus vai paēst, neizkāpjot no automobiļa.
dubultkrustiņš Norādes zīme tekstā uz zemsvītras paskaidrojumu, kā arī šī paskaidrojuma sākuma iezīme.
priekšraksts Norādījumi, noteikumi (kādai rīcībai, darbībai), ieteikums (kā, ko darīt).
indicijas Norādījumi, zīmes, aizdomas.
ordinario Norādījums atjaunot spēles resp. izpildījuma pamatveidu.
adrese Norādījums par (personas) dzīves vietu, (iestādes) atrašanās vietu, šīs vietas apzīmējums.
indikācija Norādījums par to, kādos gadījumos ieteicams attiecīgais terapeitiskais paņēmiens, ārstēšanas veids, medikaments.
cif-klauzula Norādījums pirkuma līgumā vai korespondencē par cenu, kurā ieskaitīta preču cena, vedammaksa un jūras apdrošinājuma prēmija.
arco Norādījums spēlēt ar lociņu pēc iepriekšējā "pizzicato" spēles posma.
muta Norādījums timpāniem, mežragiem, trompetēm, klarnetēm mainīt skaņojumu.
brīdinājums Norādījums uz draudošām briesmām, aicinājums būt uzmanīgam.
mirza Norādījums uz izglītību un erudīciju (dažām austrumu tautām); liekams pirms vai aiz vārda.
attacca Norādījums uz spēju, pēkšņu tempa maiņu vai pāreju bez pārtraukuma uz jaunu skaņdarba daļu.
pousse Norādījums vadīt lociņu no lejas uz augšu.
uzsūdzība Norādījums, apsūdzīna.
pamācība Norādījums, padoms (piemēram, kāda darba, darbības veikšanai).
aizrādījums Norādījums, padoms.
rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
norād. Norādījums.
pavēlēt Norādīt (kādam) ko darīt; izteikt, rakstiski formulēt pavēli (1).
ierādīt Norādīt (kas jādara).
ieteikt Norādīt (ko) kā vēlamu (kādam), censties pierādīt, ka (kas) ir derīgs, piemērots.
iezīmēt Norādīt (parasti uz kādas vietas sākumu).
pamācīt Norādīt (piemēram, kā veicams kāds darbs, darbība).
apzīmēt Norādīt (uz kādu priekšmetu, parādību u. tml.) - par zīmi, simbolu.
atsaukties Norādīt (uz ko), nosaukt (faktus, argumentus u. tml.), lai ko pierādītu, apstiprinātu, attaisnotu.
adresēt Norādīt objekta atrašanās vietu.
apzīmēt Norādīt, ar roku apvelkot (kam apkārt).
zīķēt Norādīt, cieši skatīties.
aizbildināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
aizmeldināt Norādīt, minēt iemeslus (kāda) rīcības attaisnošanai.
pravīt Norādīt, noteikt kārtību.
nozīmēt Norādīt, parakstīt (ārstnieciskas procedūras, zāles).
vairot Norādīt.
artikuls Norādītājs vārds, ko lieto pie lietvārda noteiktu vai nenoteiktu nojēgumu (arī dzimtes, skaitļa, locījuma) atšķiršanai.
aiz Norādot vietu, kuras aizmugurē priekšmets atrodas, izsaka šī priekšmeta pazīmi.
iz Norādu uz rīku, līdzekli, ar ko tiek veikta darbība.
noragas Noraga ("Pimpinella").
norātni Noraga (1).
noartnes Noragas ("Pimpinella").
norātnes Noragas ("Pimpinella").
noartni Noragas.
pimpinella Noragas.
suņķērmeles Noragas.
suņķimenes Noragas.
morītes Noragu suga, meža krūmu augs, kura sakni lieto ārstniecībā.
noraibot Noraibināt.
aversija Noraidījums.
noraide Noraidījums.
atteikt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atsacīt.
liegt Noraidīt (lūgumu, piedāvājumu u. tml.); atteikt.
atsacīt Noraidīt bildinājumu.
atteikt Noraidīt bildinājumu.
atsacīt Noraidīt lūgumu, piedāvājumu u. tml.; atteikt.
abjudicēt Noraidīt sūdzību.
atkāpināt Noraidīt, atraidīt.
izgāzt Noraidīt, neatzīt.
atsacīties Noraidīt, nepieņemt (piedāvājumu, priekšlikumu, lūgumu u. tml.).
atteikties Noraidīt, vairs neatzīt (iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
atsacīties Noraidīt, vairs neatzīt (savus iepriekšējos uzskatus, darba paņēmienus u. tml.).
negatīvisms Noraidoša, nelabvēlīga attieksme (pret kādu, pret ko).
gainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu; gaiņāties (2).
atgaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
atgainīties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
gaiņāties Noraidoši atbildēt, ar žestiem pastiprinot noraidījumu.
repulsīvs Noraidošs, atturīgs.
aizliedzīgs Noraidošs, nelaipns.
atraisīties Noraidot atbrīvoties (no kā agrāk atzīta, pieņemta u. tml.); pārvarēt (piemēram, jūtas, domas).
kreņķīgs Noraizējies, nobēdājies, neapmierināts, arī īgns, dusmīgs.
smutns Noraizējies; bēdīgs, sērīgs.
nokreņķēties Noraizēties, nobēdāties; arī kļūt īgnam, dusmīgam.
sakreņķēties Noraizēties, nobēdāties.
notokšt Noraizēties.
Nureka Noraka, pilsēta Tadžikistānā.
nospiest Norakstīt (no kāda, piem., mājasdarbu).
pārrakstīt Norakstīt (tekstu) vienā vai vairākos eksemplāros.
nokopēt Norakstīt.
spiedējs Norakstītājs (parasti skolā).
skrībelētājs Norakstītājs.
nokast Norakt (2).
nokast Norakt (kartupeļus), novākt.
nomaukt Norakt (kartupeļus).
norakāt Norakt, rokot padarīt zemāku vai noārdīt.
noraki Norakta vieta, piem., kartupeļu laukā, norakumi.
norantēt Norantīt.
nokāpt Norāpties, norausties lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
nodreselēties Norāpties.
nosarāpties Norāpties.
normale Noras mala; normala.
normala Noras mala.
normalis Noras mala.
sarasot Norasot, parasti pilnīgi.
norasāt Norasot.
kanģerēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
kaņģēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
kaņģierēt Norāt bērnus, lai nedzīvo citiem pa kājām.
kaņģerēt Norāt bērnus, lai nemaisās pa kājām.
pārsunīt Norāt, bārt.
noķīvēt Norāt, izbārt.
nosuņķēt Norāt, nolasīt morāli.
pārsaukt Norāt, nopelt; arī apsaukt.
notērpināt Norāt, sabārt, arī nopērt.
nobrīdēt Norāt, sarāt.
pārjemt Norāt, sarāt.
nopātarot Norāt, strostēt (kādu).
noštuidīt Norāt; ar vārdiem nomierināt.
iztērpināt Norāt; izbārt; izpērt.
noraudāt Noraudāt kādu (arī dažu labu) asaru - mazliet pāraudāt.
nopilināt Noraudāt.
nopimparāt Noraudāt.
nopinkšēt Noraudāt.
nopinkšķēt Noraudāt.
nožļurgāties Noraudāties (1).
nobimbāties Noraudāties.
nobingāties Noraudāties.
nobrēkt Noraudāties.
nopidelēties Noraudāties.
nopiļļāties Noraudāties.
nopimparāties Noraudāties.
nopinkšēties Noraudāties.
nopinkšķēties Noraudāties.
nopiņņāties Noraudāties.
nosaraudāties Noraudāties.
novēkšināt Noraudināt.
apraut Noraujot saīsināt (diegus, pavedienu).
staccando Noraujot skaņas.
atadīt Noraukt.
nonērt Noraukt.
noraut Noraukt.
notraust Noraust (1), notraukt (1).
novicēt Noraust, notraukt (ar vicu).
notrausties Norausties.
nostirināt Noraustīt kājas.
nosaraustīties Noraustīties.
apraustīt Noraustot uz leju (visapkārt vai vairākās vietās), sakārtot.
apraut Noraut (daudz vai visu).
atraut Noraut (eksplozijas, sprādziena rezultātā).
punīt Noraut, aizvest.
apsnapstēt Noraut, nograuzt visapkārt.
tracīt Noraut, nogriezt, noslaucīt.
aptraukt Noraut, nokratīt, nobirdināt (parasti daudzus vai visus augļus, lapas).
noknietēt Noraut, nolasīt (ogas).
noģirģāt Noraut, noplēst.
nopušķīt Noraut, noplūkt.
zaļrauts Norauts, nenogatavojies auglis.
norevēt Noravēt.
aizšilierēties Norēgoties, pavīdēt.
iestrāde Noregulēšanās, nepieciešamā ātruma, kustīguma u. tml. iegūšana darbojoties (ierīcei).
iestellēt Noregulēt (aparātu, mehānismu).
notēmēt Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, parasti attiecībā pret kādu objektu.) noteiktas darbības, uzdevuma veikšanai.
noskaņot Noregulēt (piemēram, ierīci, iekārtu, tās detaļu), lai (tā) radītu svārstības ar vajadzīgo frekvenci, reaģētu uz šādām svārstībām.
nostādīt Noregulēt (tehnisku iekārtu) noteiktas darbības veikšanai.
nolievēt Noregulēt buras, lai laiva virzītos norādītajā virzienā.
fokusēt Noregulēt objektīva fokusa garumu asa attēla iegūšanai kadrā vai uz ekrāna.
adjūstēt Noregulēt vai savest kārtībā kādu instrumentu.
nostellēt Noregulēt, nostatīt.
nopravīt Noregulēt.
izregulēties Noregulēties.
noreibināties Noreibināt (1) sevi; apreibināties (1).
noreibināties Noreibināt (2) sevi; apreibināties (2).
piesust Noreibt (dzerot).
apžiebt Noreibt (no tvana).
apreibt Noreibt (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. ietekmē).
sadullēt Noreibt no alkoholiskiem dzērieniem.
norēkt Norēkties (2).
kvit Norēķinājušies; nav viens otram parādā.
skontro Norēķināšanās tirgotāju starpā.
noslēgt (vecus) rēķinus Norēķināties.
noslēgt vecus rēķinus Norēķināties.
nosarēķināties Norēķināties.
nosaskaitīties Norēķināties.
starpbanka Norēķinos starp divām bankām iesaistītā trešā banka, kas nav maksātāja vai maksājuma saņēmēja banka.
pārvedums Norēķins, ko kārto ar kredītiestāžu un sakaru uzņēmumu starpniecību.
nolēse Norēķins.
clearing-house Norēķinu centrāle (bankās).
NC Norēķinu centrs (piem.: Rīgas NC).
ramburss Norēķinu forma starptautiskajā tirdzniecībā, kurā pircēja banka, kontaktējoties ar pārdevēja banku citā valstī, samaksā pārdevējam pirkuma summu; taču pārdevējam pirms tam ar pavadzīmi jāpierāda, ka prece ir nosūtīta.
inkaso Norēķinu kārtība, kad banka uzņemas izpildīt preču piegādātāja pieprasījumu - saņemt maksājumu no preču saņēmēja.
noremdēt Noremdināt.
norfolks Norfolkas rikšotājs - zirgu šķirne.
NF Norfolkas Sala, teritorijas divburtu kods.
NFK Norfolkas Sala, teritorijas trīsburtu kods.
jasione Norgalvītes.
norībināt Norībēt (1).
noderkstēt Norībēt.
noreidzēt Norībēt.
noribēt Norībēt.
norietināt Norietēt (1).
noiet Norietēt (parasti par sauli).
aizalaisties Norietēt.
aprietēt Norietēt.
noritēt Norietēt.
cūksīpols Norietis; saulrietenis ("Sempervivum").
noiets Noriets.
ceļazīme Norīkojums (šoferim), kurā norādīts maršruts un veicamais uzdevums.
narjads Norīkojums.
padroja Norīkojums.
pārcelt Norīkot (administratīvā kārtā) strādāt citu darbu, citā darbavietā.
likt Norīkot (amatā, vietā).
novietāt Norīkot (darbā).
komandēt Norīkot (kādu), likt doties (kādam uz kurieni, kādā nolūkā).
pielikt Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (kādā vietā).
likt Norīkot (pie kāda darba); norīkot darbā (pie kādas mašīnas, ierīces, kādā vietā).
salikt Norīkot (vairākus, daudzus, piemēram, pie kāda darba).
nolikt Norīkot darbā (parasti pie kādas ierīces, mašīnas, arī kāda pasākuma veikšanai); iecelt (amatā).
pazīmāt Norīkot darbā.
aizstāt Norīkot kā vietā, darbā.
aizkomandēt Norīkot komandējumā (kur, uz kurieni u. tml.).
nozīmāt Norīkot, iecelt (par ko).
nozīmēt Norīkot, iecelt (par ko).
izlikt Norīkot, izvietot (cilvēkus) kāda pienākuma veikšanai.
pielikt Norīkot, novietot (kādu kam klāt), piemēram, kāda uzdevuma veikšanai.
sakamandavāt Norīkot; ieviest, nodibināt kārtību.
aizrīkot Norīkot.
nokamandēt Norīkot.
nokamandierēt Norīkot.
norīkāt Norīkot.
pariedīt Norīkot.
piedalīt Norīkot.
nokamāt Norikšot.
nokamot Norikšot.
norimties Norimt (1).
nosarimties Norimt (1).
norimties Norimt (2).
nostāt Norimt (kādā darbībā); pārtraukt kustības.
aizmigt Norimt (par apdzīvotu vietu, māju naktī).
apklust Norimt (par parādībām dabā).
aptīkt Norimt (par parādībām dabā).
noklust Norimt (par parādībām dabā).
nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā).
nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6).
sarimt Norimt, nomierināties.
apklust Norimt, pārstāt izpausties (par psihiskām vai fizioloģiskām norisēm).
pārmitēties Norimt, pārstāt.
sastilt Norimt, sastingt.
pārtīkt Norimt; apklust.
notīkt Norimt; pārstāt.
atrimt Norimt.
noremt Norimt.
saremdēt Norimt.
slist Norimt.
Norene Noriņa, Salacas pieteka.
Norenupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norēnupīte Noriņa, Salacas pieteka.
Norupe Noriņa, Salacas pieteka.
noripinēt Noripāt.
nobukurēt Noripināt, novelt.
nomutuļot Noripot.
noripāt Noripot.
gaita Norise (piemēram, notikumam, pasākumam, darbībai, procesam).
gaita Norise (piemēram, parādībām sabiedrībā).
gaita Norise (piemēram, psihiskām vai fizioloģiskām parādībām).
reakcija Norise, darbība (organismā, tā daļās), ko izraisa kāda parādība.
darbs Norise, gaita (kongresiem, apspriedēm u. tml.).
plūdi Norise, kurā (kas, parasti nevēlams) rodas ļoti lielā daudzumā; ļoti intensīva (kā, parasti nevēlama) norise.
funkcija Norise, specifiska darbība (organismā).
norist Norisēt (1).
norist Norisēt (2).
beigt Norisēt (par kāda procesa pēdējiem mirkļiem).
trakot Norisēt ļoti spraigi, intensīvi (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli); ļoti spēcīgi pukstēt (par sirdi).
kvēlot Norisēt pavājināti, arī slēpti.
kvēlot Norisēt spēcīgi, intensīvi.
viļņot Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
viļņoties Norisēt spēcīgi, strauji (piemēram, par sabiedriskām parādībām, procesiem).
sekmēties Norisēt vēlamā veidā, radīt vēlamo rezultātu (par darbību, procesu u. tml.); arī veikties.
sanākt Norisēt, būt (kopā, vienlaicīgi) - par parādībām, darbībām, notikumiem.
iziet Norisēt, notikt, arī iznākt (kā).
ievilkties Norisināties ilgāk, nekā paredzēts; ieilgt.
rosīties Norisināties intensīvi (par psihisku stāvokli, tā izpausmi); intensīvi funkcionēt (par smadzenēm).
karot Norisināties karadarbībai.
sekot Norisināties laika secībā (pēc kā); atrasties, būt novietotam pēc kārtas (aiz kā).
rosīties Norisināties spēcīgi, ietekmīgi (par parādībām sabiedrībā).
paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
pavadīt Norisināties, eksistēt vienlaicīgi ar kādu citu darbību, procesu, parādību vai tūlīt pēc tās (par darbībām, procesiem, parādībām).
pavīties Norisināties, iet uz priekšu.
pavadīt Norisināties, izraisīties (kādam reaģējot uz ko tādu, kas virzās).
ilgt Norisināties, pastāvēt (zināmu laika posmu).
ieilgt Norisināties, pastāvēt ilgāk nekā paredzēts, vajadzīgs, vēlams.
devorācija Norīšana.
radiopilula Norīšanai konstruēts miniatūrs radioraidītājs, ar ko iegūst informāciju par kuņģa un zarnu trakta darbību.
dzīve Norišu, darbību kopums (sabiedrībā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (organismā), kas nosaka tā funkcionēšanas īpatnības, spējas (parasti kādā laikposmā).
stāvoklis Norišu, procesu, arī īpašību kopums (priekšmetiem, veidojumiem u. tml.), kas nosaka (to) funkcionēšanu, kvalitāti (parasti kādā laikposmā).
apguldzīt Norīt lieliem kumosiem.
ģesēt Norīt, apēst.
noguldzīt Norīt.
nokulcināt Norīt.
regurgitācija Norītās barības vai gāzes atgrūšana atpakaļ nelielām porcijām.
apbirt Noritēt (par asarām, kas īsu brīdi strauji plūst).
nobirt Noritēt (par asarām).
noripot Noritēt (par asaru).
koncentrēt Noritēt (vienā un tai pašā vietā, sistēmā) - par procesu, darbību.
nolīt Noritēt, nopilēt (par asarām, sviedriem).
iet Noritēt, notikt (piemēram, par parādībām, norisēm).
nosaberzties Norīvēties.
kaprīns Norleicīns.
eksogāmija Norma, kas aizliedz stāties laulībā ar savas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas piederīgajiem.
endogāmija Norma, saskaņā ar kuru laulības jāslēdz noteiktas (radinieku, lokālās vai statusa) grupas ietvaros.
hipogāmija Norma, saskaņā ar kuru vīrietim jāstājas laulībā ar augstāka statusa sievieti.
perversija Normai neatbilstoša, slimīga, pretdabiska (parasti seksuāla) tieksme, izjūta.
perverss Normai neatbilstošs, slimīgs, pretdabisks (parasti seksuālā jomā).
aritmija Normāla (sirds) darbības ritmiskuma traucējumi.
eipnoja Normāla elpošana; mierīga, vienmērīga elpošana.
normohromija Normāla eritrocītu krāsa, kas norāda uz normālu hemoglobīna saturu.
eizitija Normāla ēstgriba.
normoglikēmija Normāla glikozes koncentrācija asinīs.
eipepsija Normāla gremošana.
trihromatopsija Normāla krāsu redze, spēja atšķirt trīs pamatkrāsas - sarkano, zaļo un zilo.
eihromatopsija Normāla krāsu uztvere.
normotermija Normāla ķermeņa temperatūra.
eiestēzija Normāla labsajūta.
policīts Normāla lieluma polimorfonukleārs leikocīts ar hipersegmentētu kodolu.
normocīts Normāla lieluma, formas un uzbūves eritrocīts.
eisplēnija Normāla liesas darbība.
eitrihoze Normāla matu attīstība.
eimenoreja Normāla menstruācija.
menoreja Normāla menstruācijas norise.
homeokinēze Normāla mitotiskā dalīšanās, kurā hromatīns meitšūnās pāriet vienādā daudzumā.
ortokrāzija Normāla organisma reakcija uz medikamentiem.
eiosmija Normāla ožas spēja.
siltumaizsardzība Normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos. Ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem).
kardioversija Normāla sirds ritma atjaunošana, lietojot elektrisku impulsu.
eidiaforēze Normāla svīšana.
NTP Normāla temperatūra un spiediens (angļu "normal temperature and pressure").
eikortisms Normāla virsnieru garozas funkcionēšana.
diskomforts Normālai cilvēka dzīvei nepieciešamo apstākļu, ērtību trūkums; neērtības.
anotermija Normālais temperatūru slāņojums dabiskos ūdeņos, kad siltie slāņi augšā, saltie apakšā, un pāreja no pirmiem uz otriem ir vienmērīga.
dekstrinoze Normālam metabolismam neraksturīgu polisaharīdu uzkrāšanās audos.
sabrukums Normālas (kā) struktūras bojāeja.
emmetropija Normālas acs refrakcijas spēja, normāla redze.
aksonopātija Normālas aksona funkcionēšanas traucējums.
imperforācija Normālas atveres trūkums kā attīstības traucējums.
ortergāzija Normālas funkcionēšanas stāvoklis.
eikinēzija Normālas kustības spējas.
hipocenestēzija Normālās labsajūtas trūkums, piem., hipohondrijā.
malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai.
albīnisms Normālas pigmentācijas trūkums.
hondrodistrofija Normālās skrimšļu pārkaulošanās traucējums.
eiperistaltika Normālas un nesāpīgas zarnu kustības.
eibolisms Normālas vielu maiņas stāvoklis.
eitocija Normālas, vieglas dzemdības.
subnormāle Normāles projekcija uz abscisu ass.
aizcietēt Normāli neiztukšoties (par vēderu, zarnām).
labi Normāli, bez (fizioloģiskiem vai psihiskiem) traucējumiem (justies).
labi Normāli, bez traucējumiem (norisināties, pastāvēt) - par organisma, tā daļu funkcijām.
labi Normāli, bez traucējumiem (uztvert ar maņu orgāniem).
ničķak Normāli, labi, jauki, dzīve visai laba.
kisčak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve.
sništak Normāli, labi, jauki, visai laba dzīve.
normaļna Normāli.
normaļno Normāli.
iejava Normālkonsistences maisījums, kas sastāv no saistvielas (cementa, ģipša, kaļķiem u. c.) un ūdens (bez pildvielām).
minerālaugsne Normālos mitruma apstākļos veidojusies augsne, kurā pārsvarā ir minerālvielas.
normovolemia Normāls asins daudzums organismā.
normovolēmija Normāls asins daudzums organismā.
ortocitoze Normāls asins formelementu stāvoklis.
ortoarteriotonija Normāls asinsspiediens artērijās.
normosomija Normāls augums, normāla ķermeņa uzbūve.
eihlorhidrija Normāls brīvās sālsskābes daudzums kuņģa sulā.
diskocīts Normāls diskveida eritrocīts atšķirībā no poikilocīta, kam ir neregulāra forma.
samaņa Normāls fizioloģisks un psihisks organisma nomoda stāvoklis (parasti salīdzinājumā ar šāda stāvokļa traucējumiem, piemēram, slimības, traumas gadījumā).
ortohromija Normāls hemoglobīna daudzums eritrocītos.
normaciditāte Normāls kuņģa sulas skābums.
izonormocitoze Normāls leikocītu daudzums un normālas leikocītu formas asinīs.
anizoleikocitoze Normāls leikocītu skaits asinīs un nepareizas skaitliskas attiecības starp dažādām neitrofilu formām.
normotopija Normāls novietojums.
normoproteinēmija Normāls proteīnu sastāvs asinīs.
eignātija Normāls sakodiens.
NSR Normāls sinusa ritms (angļu "normal sinus rhythm").
protoonkogēns Normāls šūnas gēns, ko kāda pārmaiņa, piem., mutācija, pārveido onkogēnā; uzskata, ka to vairākums normāli piedalās šūnu augšanas un diferencēšanās procesos.
ortoplastocīts Normāls trombocīts.
ortūrija Normāls urinēšanas biežums.
protrombinēmija Normāls vai palielināts protrombīna daudzums asinīs.
biooklūzija Normāls zobu sakodiens.
eiholija Normāls žults stāvoklis.
izohidrēmija Normāls, pastāvīgs ūdens daudzums asinīs.
diploalbuminūrija Normālu un patoloģisku albumīnu klātiene urīnā.
Čenela salas Normandijas salas Lamanšā.
normēšana Normas noteikšana.
kalntiesības Normas, kas regulē zemes dzīļu izmantošanas kārtību derīgo izrakteņu ieguvei.
normatīvtehnisks Normatīvi tehnisks.
NAIS Normatīvo aktu informācijas sistēma.
statūts Normatīvs akts, kas nosaka (valsts, kooperatīva vai sabiedriska uzņēmuma, iestādes, organizācijas, arī starptautiskas organizācijas) tiesisko stāvokli.
statūts Normatīvs akts, kas satur apbalvojuma (parasti ordeņa) aprakstu, piešķiršanas kārtību.
dozēt Normēt.
standartvaloda Normētā valoda - uz literārās valodas normām balstīts kodificēts valodas variants.
standartlaiks Normētais laiks - laiks, kas nepieciešams un kas pēc normām paredzēts, lai izgatavotu izstrādājuma vienību, veiktu kādu darba operāciju, sniegtu pakalpojumu u. tml.
respondance Normu ievērošana.
videostandarts Normu kopums, kas reglamentē displeja izšķirtspēju un krāsas.
normatīvs Normu kopums; dokuments, kurā noteiktā sistēmā ir sakopotas normas.
tikumība Normu, principu un noteikumu sistēma, kas regulē cilvēka rīcību, izturēšanos sabiedrībā un attieksmē pret citiem cilvēkiem; cilvēka rīcības, izturēšanās atbilsme šādai sistēmai; arī morāle (1).
rāmjtīkls Norobežojošs tīkls, kas iestiprināts rāmī.
nodalījums Norobežojums (organismā, tā daļā).
terminacija Norobežojums, noslēgums, slēdziens, tieslietas nobeigums ar sprieduma pasludināšanu.
kuksīte Norobežojums.
asocialitāte Norobežošanās no sabiedrības.
ekskluzivitāte Norobežošanās.
nošķirt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem; izolēt (2).
izolēt Norobežot (cilvēku) atsevišķi, nepieļaut saskari ar apkārtējo vidi, ar apkārtējiem cilvēkiem.
iežogot Norobežot (kādu vietu, piemēram, ar žogu).
ielenkt Norobežot (parasti ar sardzi) no vairākām pusēm; tuvoties no vairākām pusēm (piemēram, lai uzbruktu).
nodalīt Norobežot (parasti telpu, platību no citas telpas, platības); atdalīt (2).
ielogot Norobežot ar apvilktām kontūrām (tekstu).
iezīmēt Norobežot ar atšķirības zīmēm (kādu teritoriju, telpu).
iedambēt Norobežot ar dambi.
samietot Norobežot ar mietiem (zemes gabalu).
nosklandāt Norobežot ar sklandu žogu.
nodrātēt Norobežot ar stiepli (piemēram, platību, laukumu).
nožogot Norobežot ar žogu.
žogot Norobežot ar žogu.
miestīt Norobežot puķu dobi ar nelielām kātīm vai zariem.
definēt Norobežot un precīzi raksturot (jēdzienu).
drapēt Norobežot, aizsegt (ko) ar sakrokotu materiālu (parasti ar audumu).
atšķirt Norobežot, atdalīt (ar sētu, sienu u. tml.).
izolēt Norobežot, atdalīt (piemēram, ierīci, celtni) tā, lai neļautu enerģijai vai vielai izplūst uz ārieni vai ieplūst no ārienes; norobežot no apkārtējās vides.
atgriezt Norobežot, atšķirt (kādu teritoriju) tā, ka nevar piekļūt (tai) vai tikt prom (no tās).
atdalīt Norobežot, atšķirt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
nošķirt Norobežot, nodalīt (parasti platību, telpu ar sētu, sienu u. tml.).
noslēgt Norobežot, nošķirt, atdalīt (parasti platību, telpu no citas platības, telpas).
novilkt robežu Norobežot, nošķirt, nodalīt (parasti parādības sabiedrībā).
aizrobežot Norobežot.
aizžogot Norobežot.
aprobežāt Norobežot.
aprobežot Norobežot.
atrobežot Norobežot.
nodalījums Norobežota (telpas, platības) daļa.
dobums Norobežota (tukša vai ar ko pildīta) telpa (cilvēka vai dzīvnieku organismā).
hemoze Norobežota acs ābola konjunktīvas tūska ap radzeni.
aneurisma Norobežota asins izplūšana apkārtējos audos.
infarkts Norobežota atmirušu (orgāna) audu kopa, kas rodas nepietiekamas asins pieplūdes dēļ.
sklerektāzija Norobežota cīpsle-nes izspiešanās uz āru.
nodalījums Norobežota daļa (priekšmeta) iekšpusē.
istaba Norobežota dzīvojamā telpa (mājā, dzīvoklī).
dzīvājamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā).
dzīvojamgals Norobežota dzīvojamā telpa (rijā).
rijaskamberis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; arī neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
kamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
rijaskambaris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
rijaskamburis Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, kas senāk izmantota par dzīvojamo telpu.
kammeris Norobežota dzīvojamā telpa rijā; neliela piebūve pie rijas vai piedarba, ko senāk izmantoja par dzīvojamo telpu; kambaris.
govstiltiņš Norobežota govs stāvvieta kūtī.
peldceliņš Norobežota josla peldēšanai (peldbaseinā, peldētavā).
ķermenis Norobežota matērijas daļa telpā; atsevišķs priekšmets telpā.
vēders Norobežota telpa (kā) iekšienē.
būdele Norobežota telpa, kabīne transportlīdzeklī.
platība Norobežota vieta, kur audzē (noteiktas sugas, ģints, šķirnes u. tml. augus vai to grupas).
hloasma Norobežota zaļganbrūna ādas pigmentācija, kas bieži saistīta ar endokrīno funkciju traucējumiem.
zirgstiliņš Norobežota zirga stāvvieta, nodalījums (stallī).
telpa Norobežota, parasti tukša (vielas kopuma, iežu u. tml.) daļa; ar šūnām, audiem norobežota, parasti tukša (organisma) dala.
eritroplāzija Norobežoti nesāpīgi sarkani plankumi gļotādas un ādas savienojumu vietās, visbiežāk uz dzimumlocekļa galviņas; tos uzskata par planocelulārās karcinomas agrīno stadiju.
ieslēgties Norobežoties (piemēram, nelielā cilvēku grupā, sevī).
ieslēpties Norobežoties (piemēram, sevī); ieslēgties.
ierauties (arī ieslēgties, ievilkties) (savā) čaulā Norobežoties no apkārtējā, neinteresēties par to.
stafiloma Norobežots acs cīpslenes vai radzenes izspiedums uz āru.
skotoma Norobežots acs defekts redzes laukā.
leikemīds Norobežots ādas bojājums leikozes gadījumā.
ekhimoze Norobežots asinsizplūdums zem ādas vai ādā, lielāks par petehiju.
cistoīds Norobežots atmiekšķētu audu sakopojums, kas atšķiras no cistas ar to, ka nav ieslēgts kapsulā.
sastrutojums Norobežots iekaisuma, slimības u. tml. izraisīts strutu uzkrājums audos.
uzūra Norobežots kaulaudu vai skrimšļaudu defekts kā ilgstošas mehāniskas slodzes sekas.
hondrosteoma Norobežots kaulaudu veidojums uz kaula virspuses.
lodziņš Norobežots laukums displeja ekrānā, kas atgādina logu, bet nav pārvietojams.
telpne Norobežots laukums, iekšpagalms, nojume; arī telpa bez jumta.
aplāms Norobežots laukums.
laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals.
aizgalds Norobežots nodalījums lauksaimniecības dzīvnieku turēšanai bez piesiešanas grupās vai individuāli.
tumors Norobežots pampums (augonis).
pneimonīts Norobežots plaušu iekaisums, labdabīga pneimonija.
tuberkuloma Norobežots tuberkulozes perēklis plaušās.
akvatorija Norobežots ūdensvirsas iecirknis normatīvu aktu, likuma, starptautiska līguma noteiktajā jūras, līča vai ostas rajonā; parasti jūras ostas ūdens daļa.
eksostoze Norobežots, no kaulu audiem sastāvošs audzējs, kas parasti aug kaula virspusē un attīstās visbiežāk cīpslu piestiprināšanās vietā.
kondiloma Norobežots, papillārs ādas vai gļotādas izaugums, ko izraisa iekaisuma process.
atkast Norokot (kartupeļus), attīrīt, atbrīvot platību, ceļu.
Ziemeļkvarkens Norrakvarkens - šaurums Baltijas jūrā.
Kvarkena šaurumi Norrakvarkens un Sēdrakvarkens, šaurumi Baltijas jūrā.
Norčepinga Noršēpinga, pilsēta Zviedrijā.
kopnorāde Nortādes paveids, ko bibliotēkās lieto, lai ar vienu kartīti aizstātu vairākas vienveida norādes un samazinātu to skaitu.
Northellertona Nortelertona.
norsers Norters.
nortes Norters.
nortess Norters.
Ziemeļjorkšīra Nortjorkšīra.
norust Norudēt.
noruzēt Norudēt.
norūdība Norūdīšanās.
noartavāt Norūdīt (dzelzi).
aizartavāt Norūdīt (metāla priekšmetu).
noārdēt Norūdīt (metālu, tā izstrādājumu).
apgrūdīt Norūdīt viscaur (dzelzi, iegremdējot ūdenī).
noārdēt Norūdīt, padarīt izturīgu (parasti cilvēku).
noārdēties Norūdīties.
noradināties Norūdīties.
satvirtināties Norūdīties.
norukstēt Norukšķēt.
norūkties Norūkt (1).
norūkties Norūkt (3).
norūcēt Norūkt.
norūmīt Norūmēt.
norūmīties Norūmētyies.
norumelēties Norumulēties.
frankatūra Noruna par frakts avansu, ko prasa izfraktētājs.
atbrīvotājklauzula Noruna par līdzēja atbrīvošanu no likumiskas atbildības par kādu risku, kas var ietilpt līguma tekstā vai rasties nolīgšanas vai norises gaitā.
efektīvklauzula Noruna, ka maksājums skaidrā naudā izdarāms tieši ārzemes valūtā.
runs Noruna, līgums.
derības Noruna.
noruņa Noruna.
noruns Noruna.
nobērt Norunāt (ātri, nepārtraukti).
nopātarot Norunāt (ko) nevajadzīgu, apnicīgu.
noturēt Norunāt (runu).
noskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
uzsacīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
uzskaitīt Norunāt (tekstu), parasti no galvas.
saderēt Norunāt, sarunāt.
sagamanīt Norunāt, vienoties (par ko).
stipulēt Norunāt, vienoties, salīgt, slēgt līgumu.
dobazaritsja Norunāt, vienoties.
nosarunāties Norunāties.
radioparole Norunāts vārds vai cipars, ar ko nosaka radiosakaros iesaistījušos radiostaciju.
parole Norunāts vārds, skaitlis, ko nosauc, lai sakaru dienests identificētu tālruņa abonentu.
zūdīgs Norūpējies, apbēdināts.
aupīgs Norūpējies, nopūlējies.
bēdīgs Norūpējies, noraizējies.
nobēdināts Norūpējies, noskumis.
norūpināties Norūpēties, uztraukties.
nodēkoties Norūpēties.
noduzot Norūpēties.
nogūbties Norūpēties.
Norupe Norupīte, Ogres pieteka.
nogruzdināt Norūsēt.
norūst Norūsēt.
Norge Norvēģija (pašnosaukums).
NO Norvēģija, valsts divburtu kods.
Norvēģijas Karaliste Norvēģija, valsts pilnais nosaukums ("Kongeriket Norge").
NOR Norvēģija, valsts trīsburtu kods.
Norģe Norvēģija.
Jana Majena sala Norvēģijai piederoša vulkāniska sala ("Jan Mayen") Ziemeļatlantijā, ap 500 km uz ziemeļaustrumiem no Islandes, platība - 373 kvadrātkilometri, augstums — līdz 2267 m, neapdzīvota, izņemot meteoroloģiskās un radionavigācijas stacijas personālu.
Buvē sala Norvēģijas atkarīgā teritorija (angļu val. "Bouvet Isle"), atrodas Atlantijas okeāna dienvidu daļā, \~1700 km uz ziemeļiem no Antarktīdas, platība - 58,5 kvadrātkilometri, vulkāna konuss 939 m vjl., augsti (līdz 120 m), klinšaini krasti, neapdzīvota, dabas rezervāts, kopš 1977. g. darbojas Norvēģijas automātiskā meteoroloģiskā stacija, vissavrupākā sauszemes teritorija, tuvākā sala atrodas 1642 km attālumā.
Hordalanne Norvēģijas filke, administratīvais centrs - Hāmara, platība - 15460 km^2^, 508900 iedzīvotāju (2014. g.).
Mēre un Rumsdāle Norvēģijas filke, platība - 15121 kvadrātkilometrs, 263700 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Molde.
Tēlemarka Norvēģijas filke, platība - 15299 kvadrātkilometri, 171300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Šiēna.
Sogna un Fjūrane Norvēģijas filke, platība - 18623 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Hermansverka.
Sērtrendelāga Norvēģijas filke, platība - 18848 kvadrātkilometri, 351800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Tronheima.
Vestfolla Norvēģijas filke, platība - 2225 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Tensberga.
Nūrtrendēlāga Norvēģijas filke, platība - 22412 kvadrātkilometri, 135100 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Steinhjera.
Oplanne Norvēģijas filke, platība - 25192 km^2^, 187700 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Lillehammere.
Trumse Norvēģijas filke, platība - 25877 kvadrātkilometri, 161800 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Trumse.
Hēdmarka Norvēģijas filke, platība - 27397 kvadrātkilometri, 194200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Hāmara.
Nūrlanne Norvēģijas filke, platība - 38456 kvadrātkilometri, 36000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Būdē.
Estfolla Norvēģijas filke, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 285000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Sarpsborga.
Oslo Norvēģijas filke, platība - 481 km^2^, 647700 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Oslo.
Finnmarka Norvēģijas filke, platība - 48618 kvadrātkilometru, 75200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vadse.
Akešhusa Norvēģijas filke, platība - 4918 km^2^, 573300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Oslo.
Vestagdere Norvēģijas filke, platība - 7276 kvadrātkilometri, 177900 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Kristiansanna.
Eustagdere Norvēģijas filke, platība - 9158 kvadrātkilometri, 113500 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Ārendāle.
Rūgalanne Norvēģijas filke, platība - 9378 kvadrātkilometri, 483100 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Stavangere.
Buskeruda Norvēģijas filke, platība – 14908 kvadrātkilometru, 271300 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs – Drammene.
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Oslo Norvēģijas Karalistes galvaspilsēta (1624.-1924. g. Kristiānija), osta Oslofjorda krastā, 634500 iedzīvotāju (2013. g.).
NOK Norvēģijas krona; Norvēģijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra.
Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
Nephrops norvegicus Norvēģijas omārs.
lagtings Norvēģijas parlamenta - stortinga - augšpalāta.
odelstings Norvēģijas parlamenta (stortinga) apakšpalāta.
stortings Norvēģijas parlaments.
Potentilla norvegica Norvēģijas retējs.
kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi.
Statoil Norvēģijas valsts naftas kompānija, uzņēmums, kas dibināts 1972, lai aizsargātu valsts intereses naftas un dabas gāzes ieguvē Ziemeļjūrā.
hardingfelle Norvēģu lociņinstruments, kas pēc formas līdzīgs vijolei, bet tā izmērs ir daudz mazāks, kakls īsāks, vāks vairāk izliekts.
birkebeineri Norvēģu pilsoņu kara dalībnieki 12.-13. gs., kas cīnījās pret augstāko garīdzniecību un aristokrātiju.
hardangerfēle Norvēģu stīgu instruments, līdzīgs vijolei, radies 17. gs.; izrotāts ar ornamentiem un inkrustēts ar perlamutru.
hallings Norvēģu tautas vīriešu solo deja, kuru izpilda lociņinstrumenta hardingfelle pavadījumā.
norv. Norvēģu-; norvēģu valoda.
izdzēšana Nosacījuma refleksa izbeigšana.
habituācija Nosacījuma refleksa izdzišana, bieži atkārtojot nosacījuma kairinājumu.
temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
akords Nosacījumi speciālam gabaldarba veidam.
fob Nosacījums tirdzniecības darījumos, pēc kura pārdevējs apņemas nogādāt preces kuģī uz sava rēķina (angļu "free on board").
atruna Nosacījums tirdzniecības, fraktēšanas, bankas un apdrošināšanas darījumos, saskaņā ar ko tiek regulētas pušu savstarpējās attiecības gadījumā, ja nākotnē mainās līguma slēgšanas brīdī pastāvošie apstākļi.
cenzs Nosacījums, ar kuru ierobežo kādas tiesības.
modalitāte Nosacījums, kurš maina drogas iedarbību (homeopātijā) vai pastiprina vai pavājina kādu simptomu.
uzderība Nosacījums.
konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
permutācija Nosacījumu maiņa.
žnacīt Nosacīt, nolikt.
nožņacīt Nosacīt, noteikt.
standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks.
ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā.
signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
apzīmējums Nosacīta zīme norādīšanai (uz ko), (kā) apzīmēšanai.
probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk.
majaks Nosacīts brīdinājums signāls.
zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
elektronegativitāte Nosacīts lielums, kas raksturo atoma akcepta spēju (spēju saistīt elektronus).
Augšogre Nosacīts reģions Ogres upes augštecē.
smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos.
konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem); arī ierobežots.
konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
pieņemts Nosacīts.
notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
nobindēt Nosaitēt (parasti ar marles saiti).
sasaitēt Nosaitēt, parasti pilnīgi.
atsaldēt Nosaldēt, apsaldēt.
apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu.
nosaldināt Nosaldēt.
nosaldīt Nosaldēt.
ģēģis Nosalis cilvēks.
nokvērzis Nosalis.
sarindzis Nosalis.
ieaukstēt Nosalt, apaukstēties.
nosalēt Nosalt; stipri izaukstēt.
nosaldēties Nosalt.
sastipt Nosalt.
nosmelgties Nosāpēties.
noredzēt Nosapņot (1); paredzēt.
noredzēt Nosapņot (2).
izsapnāt Nosapņot (miegā).
apsaliņot Nosapņot.
nosapnāt Nosapņot.
nosapnot Nosapņot.
biete Nosarcis cilvēks.
pomidors Nosarcis cilvēks.
nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu).
apkavāt Nosargāt, pasargāt.
nopiļņavāt Nosargāt.
notīkt Nosargāt.
novaktēt Nosargāt.
uztvīkt Nosarkt (karstumā vai uztraukumā).
piesarkt Nosarkt (par cilvēku).
aizsarkt Nosarkt.
izsarkt Nosarkt.
nosārst Nosarkt.
notvīkt Nosarkt.
kaunsārtums Nosarkums no kauna.
nočārmot Nosarmot.
nosarmāt Nosarmot.
nosermot Nosarmot.
nominētājs Nosaucējs - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu.
nominators Nosaucējs, ieteicējs, iecēlējs amatā.
nominēšana Nosaukšana - īstenības objekta, procesa vai parādības apzīmēšana ar vārdu.
nodēvēt Nosaukt (kādā vārdā).
nogodāt Nosaukt (kādā vārdā).
izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
runcināt Nosaukt par runci.
zādzināt Nosaukt par zagli, inkriminēt zādzību.
izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot.
izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.).
uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
nosaukāt Nosaukt.
justēšana Nosaukuma vai simbola nosacīta lokalizācija kartē, vietā, kur tas tika digitizēts.
virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai).
pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
lapsi Nosaukums atkritējiem no kristietības pirmajos gadsimtos, kad bija jābaidās no vajāšanām.
orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm.
medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs).
aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā.
banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
semiserio Nosaukums nopietnai operai ar atsevišķām komiskām scēnām (it. "pusnopietni").
harmonika Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja.
tēviņš Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
tēvītis Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem.
banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai.
apzīmējums Nosaukums.
nomenklatūra Nosaukumu kopums izstrādājumiem (piemēram, kādā ražošanas nozarē, uzņēmumā).
nosaulēt Nosauļot.
nosacepināties Nosauļoties.
nosadedzināties Nosauļoties.
nosasauļāties Nosauļoties.
nosaulēties Nosauļoties.
nosaust Nosausēt (2).
nosausīt Nosausināt.
dasēdēt Nosēdēt līdz kādam laikam.
atsēdēt Nosēdēt.
piezemēt Nosēdināt (lidaparātu).
pasēdināt Nosēdināt.
nosērējums Nosēdumi, aizsērējumi, nogulsnes.
nosēdienis Nosēdumi.
noēnot Nosedzot, aizsedzot pasargāt no saules starojuma tiešas iedarbības.
ieziemot Nosedzot, pārklājot (piemēram, ar skujām, lapām), sagatavot (daudzgadīgus augus) pārziemošanai.
nosedlot Noseglot.
nodeķot Nosegt ar segu (parasti zirgu).
mulčēt Nosegt augsnes virskārtu, piemēram, ar kūdru, salmiem, kompostu, zāģskaidām, ruberoīdu, polietilēna plēvi.
nosegties Nosegt sevi (ar ko).
nosēkt Nosēkties (1).
nosēkāties Nosēkties.
notrūvēt Nosērot.
aizsēsties Nosēsties (kam priekšā, aiz kā u. tml.).
nosēst Nosēsties (par cilvēku).
izsēsties Nosēsties atstatu citam no cita; nosēsties dažādās vietās.
dasēsties Nosēsties blakus.
pasēst Nosēsties, apsēsties.
sasapt Nosēsties, kristies (par ūdeni).
piesēsties Nosēsties, parasti uz neilgu laiku.
atgulēties Nosēsties, saplacināties.
zakāties Nosēsties, sēsties.
uzplakt Nosēsties.
nosiekaloties Nosiekalot sevi.
apmuļināt Nosiekalot, apsiekalot.
noseilāt Nosiekalot.
nosiekalāt Nosiekalot.
nosliekāt Nosiekalot.
nošļiekāt Nosiekalot.
nosliekot Nosiekalot.
noslienāt Nosiekalot.
piesliekāt Nosiekalot.
apsliekāt Nosiekaloties, apsiekalot.
noseilāties Nosiekaloties, ļaut siekalām tecēt no mutes, nosmērēties ar siekalām.
noseilēties Nosiekaloties, noseilāties.
apsliekāties Nosiekaloties.
apslienāties Nosiekaloties.
nosaseilāties Nosiekaloties.
nosiekalāties Nosiekaloties.
nošļiekāties Nosiekaloties.
noslienāties Nosiekaloties.
nošņergāties Nosiekaloties.
nošņorēt Nosiet ar auklu.
nosieties Nosiet sev nost (ko).
nosasieties Nosiet sev nost (piemēram, lakatu).
nosijājumi Nosijas.
nosikt Nosīkt.
nokupināt Nosildīt un nostādināt rūgušpienu, lai iegūtu biezpienu; sildot un nostādinot rūgušpienu, pagatavot (biezpienu).
nosasirdīties Nosirdīties.
nosirsties Nosirdīties.
nosirstīties Nosirdīties.
leikotrihoze Nosirmošana; cēlonis - nepietiekama pigmenta rašanās vai gaisa iekļūšana matos.
sasirmēt Nosirmot, kļūt sirmam.
sasirmot Nosirmot, kļūt sirmam.
nosirmēt Nosirmot.
nosirži Nosiržu.
noša Nosis - pinums (pīta sega) siena un salmu nešanai.
noskaitīt Nosist (3).
nodriebt Nosist (dzīvnieku).
nopļetkāt Nosist (piemēram, mušu ar mušu sitamo pletni).
nopipkāt Nosist ar elastīgu sitamo.
vinčelēties Nosist laiku, slinkojot darbā.
nolingāt Nosist laiku.
nošmurgāties Nosist laiku.
nomalšāt Nosist, izšķiest (laiku).
apsist Nosist, nogalināt (daudzus vai visus).
iztampīt Nosist, nogalināt.
paģaubt Nosist, nogalināt.
žabīt Nosist, nogalināt.
biļīt Nosist, nokaut.
nokneķēt Nosist, nospert (par zibeni).
patraipīt Nosist, notriekt (kādu aprobežotu daudzumu).
nodābt Nosist, notriekt.
nozebīt Nosist; nospert (zibens).
nodūkāt Nosist.
noklopēt Nosist.
nopoļīt Nosist.
notampīt Nosist.
notempt Nosist.
notraišķīt Nosist.
novelēt Nosist.
apsasisties Nosisties.
apsisties Nosisties.
lauzt (arī nolauzt) kaklu Nosisties.
nolauzt kaklu Nosisties.
(no)lauzt sprandu Nosisties.
nosasisties Nosisties.
Nosovka Nosivka, pilsēta Ukrainā.
distinkcija Noskaidrojošs spriedums, izšķiršana.
noskaidrināt Noskaidrot (1).
pārbaudīt Noskaidrot (informācijas, parasti ziņas, sūdzības) atbilstību īstenībai.
pārbaudīt Noskaidrot (piemēram, saraksta) pareizumu, atbilstību īstenībai.
atšifrēt Noskaidrot (saīsinājumu saturu).
klārēties Noskaidrot attiecības.
raskolotsja Noskaidrot kaut ko.
raskruķitsja Noskaidrot kaut ko.
etimoloģizēt Noskaidrot vārda izcelšanos, izcelsmi.
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (augu un dzīvnieku augšanas, attīstības u. tml. stāvokli, apstākļus).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (darba gaitu, paveikto, padarītā darba kvalitāti).
pārbaudīt Noskaidrot, kontrolēt (piemēram, ražošanas, saimniekošanas stāvokli, apstākļus).
izdibināt Noskaidrot, uzzināt (ko), izjautājot, savācot ziņas, novērojot u. tml.; arī izzināt.
pārbaudīt Noskaidrot, vai (priekšmets) ir īsts, neviltots.
noklārēt Noskaidrot.
noskaidrāt Noskaidrot.
noskaidrēt Noskaidrot.
nosaģiedrēties Noskaidroties (par debesīm).
nosaskaidrāties Noskaidroties (par debesīm).
izaģiedrēties Noskaidroties (par laikapstākļiem).
applaiksnīties Noskaidroties (par laiku, par seju).
noskaidrēties Noskaidroties (par laiku).
nomēnesēties Noskaidroties un atspīdēt mēnessgaismai.
atplāksnīties Noskaidroties.
atskaidrēties Noskaidroties.
noģiedrēties Noskaidroties.
noģiedrīties Noskaidroties.
noģiedroties Noskaidroties.
nosperties Noskaidroties.
nošvist Noskaidroties.
paplīksnēties Noskaidroties.
plaikšķīties Noskaidroties.
plaikšņīties Noskaidroties.
plīksnīties Noskaidroties.
nokaisties Noskaisties.
nokrežoties Noskaisties.
nonaidoties Noskaisties.
nopuņķoties Noskaisties.
notusties Noskaisties.
izskaitīt Noskaitīt (parasti lūgšanu).
pārskaitīt Noskaitīt no galvas vēlreiz, no jauna (tekstu).
noskaloties Noskalot sevi, sava ķermeņa daļu.
nošļaukt Noskalot, aizskalot.
apskalāt Noskalot.
noskalāt Noskalot.
noskalināt Noskalot.
nosaskalāties Noskaloties.
noskalāties Noskaloties.
noskalināties Noskaloties.
noskandināt Noskandēt (parasti dziesmu).
noskulbināt Noskandināt.
nopļekšēt Noskanēt (par paklusu, padobju troksni, piemēram, kam krītot, atsitoties u. tml.).
nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
nodrindzēt Noskanēt kā sitot ar stampu ūdenī.
nodrinkstēt Noskanēt kā stiklam krītot un saplīstot.
nodrebēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīcēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
notrīsēt Noskanēt nevienmērīgi, saraustīti (par skaņu).
apdunēt Noskanēt pa visu nomali.
noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
plaukšēties Noskanēt plaukšķim.
nokrākt Noskanēt spēcīgi, nevienmērīgi (piemēram, par bangojošiem ūdeņiem, ejošu ledu).
noklēgāt Noskanēt zosu klēgām.
nounkstēt Noskanēt, noskandēt.
nožārdzēt Noskanēt, nožvadzēt.
noskandēt Noskanēt.
tonalitāte Noskaņa (1).
jūtoņa Noskaņa, izjūta.
sajausma Noskaņa, jutoņa.
izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
ieskaņa Noskaņa; arī pieskaņa.
atskaņa Noskaņojums, arī sekas (pēc kāda notikuma).
štimmungs Noskaņojums, garastāvoklis; noskaņa.
garīgais Noskaņojums, garastāvoklis.
štīme Noskaņojums, garastāvoklis.
štimungs Noskaņojums, garastāvoklis.
skandums Noskaņojums; arī noskaņa.
nobalsot Noskaņot (mūzikas instrumentu).
strindzināt Noskaņot (vijoles stīgu).
ieņemties Noskaņot sevi (uz ko); iedomāties.
sastīgot Noskaņot stīgas.
pārskaņot Noskaņot vēlreiz, no jauna (piemēram, iekārtu, ierīci, tās detaļu).
noštimmēt Noskaņot.
noštimmēties Noskaņoties.
noskapstīties Noskapstēt.
noskupstēt Noskapstēt.
noūbēt Noskapstēt.
saskapstēt Noskapstēt.
nopīst Noskarāties.
nostarāties Noskarāties.
just Noskārst, nojaust; apzināties.
sajust Noskārst, nojaust; apzināties.
dziezt Noskārst, nojaust.
paraterezeomānija Noskatīšanās mānija, slimīga ziņkāre.
nocīlēt Noskatīt (parasti slepus).
uzcīlēt Noskatīt, nolūkot (par dzīvesbiedri).
nolencēt Noskatīt, noskatīties.
noķīķerēt Noskatīt, novērot.
nolenkt Noskatīt, sameklēt.
novērties Noskatīt.
notīkāties Noskatīties (1).
noķīķēt Noskatīties, mērķēt.
nosavērties Noskatīties, nolūkoties.
noolīties Noskatīties.
noraudzīties Noskatīties.
nosaskatīties Noskatīties.
notīkāt Noskatīties.
ieskatīties Noskatoties (no kāda), pārņemt (piemēram, stāju, manieres).
nobrīnēt Noskaust ar acu skata palīdzību, noburt.
noredzēt Noskaust ar ļaunu aci.
nolaumēt Noskaust, noburt.
noskundēt Noskaust.
noškļaubt Noskļaubt.
nozildzināt Noskopot.
noskore Noskoris (2).
nokatelēt Noskraidīt.
nosabizinēties Noskraidīties, noskrieties (parasti par bērniem).
noaulēties Noskraidīties.
nokatelēties Noskraidīties.
nosarūkalēties Noskraidīties.
nosaskraidīties Noskraidīties.
noskrakšēt Noskrakstēt.
noskrakšķēt Noskrakstēt.
noskrambēt Noskrambāt (2).
noskrābāt Noskrambāt, noskrāpēt.
noskrābāties Noskrambāties.
skretulis Noskrandājies, netīrs cilvēks.
nolancakājies Noskrandājies.
nosknārbis Noskrandājies.
noskrandājis Noskrandājies.
noskrandījies Noskrandājies.
noķescēties Noskrandāties.
kankarains Noskrandis (par apģērbu, drēbēm).
pluska Noskrandis apģērbs; arī skrandas; kankars (1).
kankars Noskrandis apģērbs; arī skrandas.
nospuris Noskrandis, izspūris, noplīsis.
nospūris Noskrandis, izspūris, noplīsis.
pleiķis Noskrandis, nabadzīgs cilvēks; skrandainis.
lancka Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
lanckars Noskrandis, nekārtīgs cilvēks.
nopluskāts Noskrandis, nodriskāts.
labraks Noskrandis, panīcis cilvēks.
pļugava Noskrandis, pļāpīgs, līderīgs cilvēks.
sknārbains Noskrandis, skrandains.
sknārbalains Noskrandis, skrandains.
kankarbunte Noskrandis, skrandās tērpies cilvēks.
noņermis Noskrandis.
noskrandājies Noskrandis.
noskrandēts Noskrandis.
noskrandojis Noskrandis.
noskrendis Noskrandis.
slarpatāt Noskrandušam staigāt.
noskrīpāt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt.
noskrīpināt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt.
noskrīpstināt Noskrāpēt, ieskrambāt, ieskrāpēt.
uzskrambāt Noskrāpēt, viegli ievainot.
atskrambāt Noskrāpēt.
noskrapstēt Noskrapšķēt.
noskrapstēties Noskrapšķēt.
noskrapstināt Noskrapšķināt.
noskraustināt Noskraukstināt.
noskraukstēt Noskraukšķēt.
noskratis Noskretis.
noskribt Noskribināt.
nobizot Noskriet (par cilvēku).
nodiebt Noskriet (parasti ātri).
noļipot Noskriet (parasti par zaķi); noļinkāt.
noļinkāt Noskriet (parasti par zaķi); noļipot.
nomesties Noskriet, ātri noiet, nonākt lejā, nost, gar (ko).
nobizot Noskriet, gaiņājoties, glābjoties no dunduriem un citiem kukaiņiem (parasti par govīm).
nomuģīt Noskriet, nobēgt (no kā, kur lejā).
nodesāt Noskriet, noiet.
nodesot Noskriet, noiet.
nolipīt Noskriet.
nomaukt Noskriet.
izjūdīties Noskrieties, nostrādāties.
pārtecēties Noskrieties, pastāvīgi pārpūlēties.
nosaskrieties Noskrieties.
satekāt Noskrieties.
saspraukt Noskrotēt (graudus) lielākā daudzumā; noskrotēt (lielāku daudzumu graudu).
nokripšķināt Noskrubināt.
noskraustināt Noskrubināt.
noskrimšķināt Noskrubināt.
atskrūvēt Noskrūvēt (ko pieskrūvētu).
saskumdināt Noskumdināt, parasti ļoti.
noraizināt Noskumdināt, sagādāt raizes, bēdas.
noraizēt Noskumdināt, sērot.
noskumināt Noskumdināt.
saskumdēt Noskumdināt.
zatormožonnijs Noskumis cilvēks.
nošļurcis Noskumis, bēdīgs.
nošurcis Noskumis, bēdīgs.
bedns Noskumis, nelaimīgs.
nošālējies Noskumis; bēdīgs.
saskumēties Noskumt, bēdāties.
nošālēties Noskumt, kļūt bēdīgam; sagurt.
saskumt Noskumt, parasti ļoti.
mērdelēt Noskumt.
nošņurkt Noskumt.
nošņaukāties Noskumušam (bēdīgam) kļūt.
uzbučot Noskūpstīt (roku).
apbučot Noskūpstīt (vairākās vai daudzās vietās).
noskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu, saskūpstīties.
saskūpstīties Noskūpstīt vienam otru, citam citu.
nobučāt Noskūpstīt.
nobučot Noskūpstīt.
nomutēt Noskūpstīt.
pabučāt Noskūpstīt.
pabučot Noskūpstīt.
sabučāt Noskūpstīt.
sabučot Noskūpstīt.
samutēt Noskūpstīt.
sazeltīt Noskūpstīt.
noškurināt Noskurināt (piemēram, bārdu, spalvu).
nošķurināt Noskurināt.
nosaškurināties Noskurināties.
nokasīt Noskūt (ar bārdas nazi, asmeni).
noskust Noskūt (bārdu).
izskust Noskūt (ķermeņa daļu).
izskust Noskūt apmatojumu (izmiecētai ādai); noskūt (apmatojumu) izmiecētai ādai.
noskūties Noskūt sev, parasti bārdu, tikt noskūtam (par cilvēku).
apskūt Noskūt.
nodzīt Noskūt.
noškūt Noskūt.
irka Noskūta kažokādas strēmele, ko izmanto kažoka šuvju vietu savienošanai, kažoka rotājumam.
noskusties Noskūties, nocirpt.
apskūties Noskūties.
nosaskusties Noskūties.
paskusties Noskūties.
paskūsties Noskūties.
nosazvelties Nosķiebties (parasti sānis).
noslacināt Noslacīt.
nošļacināt Noslacīt.
noblišķāties Noslacīties.
nosadairīties Noslaistīties; kārtīgi nestrādāt.
nolocīties Noslaistīties.
nosaslaistīties Noslaistīties.
noslamstīties Noslaistīties.
nosukstēties Noslaistīties.
noslampēt Noslampāt.
pārkokot Noslānīt ar nūju.
delaminācija Noslāņošanās, sadalīšanās kārtās.
etufē Noslāpējot.
saslāpt Noslāpēt (par daudziem, piemēram, zivīm).
aizsmacēt Noslāpēt, nosmacēt.
apsmacināt Noslāpēt, nosmacēt.
apsmacēt Noslāpēt.
noglušīt Noslāpēt.
nomudīt Noslāpēt.
zaķihariķ Noslāpēt.
noslapēt Noslapināt.
izslāpt Noslāpt (par daudziem vai visiem).
sasvēpt Noslāpt (par daudziem, piemēram, zivīm).
nosipināt Noslāpt un nomocīties.
aizmudīties Noslāpt, nosmakt.
noalpt Noslāpt.
nosatušīties Noslāpt.
sasmakt Noslāpt.
detersija Noslaucīšana; brūču apkopšana.
nobriezt Noslaucīt (ar vienu vēzienu).
nošļaukt Noslaucīt (kaut ko šķidru).
apslaucīt Noslaucīt (visapkārt vai vietumis).
noslaucīties Noslaucīt sevi, sava ķermeņa daļas.
izaslaucīties Noslaucīt sevi.
noblaizīt Noslaucīt, noberzēt, noglāstīt.
izslaucīt Noslaucīt, nosusināt (piemēram, asaras, ūdens lāses).
novīkšīt Noslaucīt, notīrīt.
nosveibināt Noslaucīt.
nosvelbināt Noslaucīt.
nosaslaucīties Noslaucīties.
atslaukt Noslaukt nedaudz piena.
lūka Noslēdzama atvere (parasti celtnes, telpas grīdā, griestos, sienā).
aizvars Noslēdzējelements, kas neļauj vielai izplūst no tilpnes.
vainagdzega Noslēdzošā vainagojošā dzega.
noslēdzējelements Noslēdzošais elements.
konkludents Noslēdzošs.
aizvažāt Noslēgt ar ķēdēm (atveri, caurumu; it kā aizlāpīt ciet).
tapot Noslēgt ar tapu.
saderēt Noslēgt derības (1).
uzderēt Noslēgt derības.
kontraktēt Noslēgt kontraktu (kā) saņemšanai vai izmantošanai; noslēgt, uzlikt saistības ar kontraktu.
laulāties Noslēgt laulību reliģiskā ceremonijā.
sarakstīties Noslēgt laulību valsts iestādē; sareģistrēties.
reģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
sareģistrēties Noslēgt laulību valsts iestādē.
laulāties Noslēgt laulību, reģistrējot to, parasti svinīgos apstākļos.
apprecēties Noslēgt laulību.
angažēt Noslēgt līgumu (ar mākslinieku vai mākslinieku kolektīvu) par uzstāšanos noteiktas reizes vai noteiktu laiku.
nospostīt Noslēgt, aizsprostot.
nospostot Noslēgt, aizsprostot.
aizvārst Noslēgt, aizvērt.
nobloķēt Noslēgt, neatļaut izmantot (piemēram, ceļu, sakaru līniju).
ampula Noslēgta (stikla) caurulīte zāļu sterilai uzglabāšanai.
abatons Noslēgta altārtelpa ortodoksālajā baznīcā.
asinsloks Noslēgta asinsvadu grupa organismā.
sveķaile Noslēgta dzīvu šūnu sistēma, ko veido skujkoku koksnē vertikāli vai horizontāli izvietotas kanālu veidojošas epitēlijšūnas un ap tām izvietotās pavadošās parenhīmas šūnas.
kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde.
izlūkmašīna Noslēgta īpaši uzlabotas pārgājības riteņu kaujasmašīna, kuras galvenais uzdevums ir izlūkošana.
endovibrators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; dobuma rezonators.
dobuma rezonators Noslēgta kamera ar elektrību vadošām sienām, kurai piemīt noskaņota svārstību kontūra īpašības; endovibrators.
rāmis Noslēgta līnija, kontūras, kas norobežo tekstu, attēlu; ielogojums (2).
kardioīda Noslēgta plaknes līkne, kas pēc formas līdzīga sirds kontūrai.
kasta Noslēgta sabiedrības grupa (piemēram, Indijā), ko vieno noteikta nodarbošanās un priekšstats par kopēju izcelšanos.
kontūrs Noslēgta sistēma (piemēram, iekārtā, ierīcē), kurā cirkulē kāds enerģijas vai informācijas nesējs.
zvērnīca Noslēgta vieta, telpa (piemēram, cirkā), kur tur zvērus.
četrās sienās Noslēgti, atrauti no sabiedrības, arī neinteresējoties ne par ko.
melanholija Noslēgtība, arī grūtsirdība, nomāktība.
noslēpties Noslēgties (6).
iegruzīties Noslēgties (sevī).
paslēpties Noslēgties (sevī).
ģiģis Noslēgts cilvēks.
aizsargrobā Noslēgts drošības aizslēgs (ierocim).
spiedkatls Noslēgts katls šķidruma uzkrāšanai, izmantojot paaugstinātu spiedienu.
spiedkatls Noslēgts katls, kurā spiediens paaugstina vārīšanās temperatūru.
apkārtmūris Noslēgts mūris, kas uzbūvēts ap kaut ko.
danga Noslēgts putras trauks; cieši aiztaisāma muciņa, kuras abi gali izskatās vienādi, putras nešanai uz lauka.
izskaņa Noslēguma daļa, posms (mākslas darbā).
fināls Noslēgums, beigu posms (darbībai, notikumam).
noslenīt Noslenēt (1).
apslepkavot Noslepkavot (daudzus vai visus).
zaķemņiķ Noslepkavot kādu un noslēpt līķi.
šļopnuķ Noslepkavot, nošaut.
šmaļnuķ Noslepkavot, nošaut.
grohnuķ Noslepkavot.
norakstīt Noslepkavot.
noslepkavāt Noslepkavot.
pomaraķ Noslepkavot.
prišmoniķ Noslepkavot.
spisaķ Noslepkavot.
ugrohaķ Noslepkavot.
uhlopaķ Noslepkavot.
ukokaķ Noslepkavot.
vaļnuķ Noslepkavot.
zamočiķ Noslepkavot.
zavaļiķ Noslepkavot.
aizbēdzināt Noslēpt (aiz kā).
aizslēpt Noslēpt (aiz kā).
uzslēpt Noslēpt (uz kā, kur augšā).
perepuļiķ Noslēpt citā vietā.
obžaķ Noslēpt daļu nolaupītā, apkrāpt, dalot kriminālguvumu.
otnačiķ Noslēpt daļu nolaupītā.
otžariķ Noslēpt daļu nolaupītā.
žaronuķ Noslēpt no līdzdalībnieka.
retušēt Noslēpt trūkumus, izskaistināt.
priķiriķ Noslēpt zagto, nododot to citam vai noslēpjot citā vietā.
izbēdzināt Noslēpt, izvietojot vairākās vietās.
uzmugāt Noslēpt, kaut kur augšā.
norakt Noslēpt, noglabāt, ierokot zemē.
aizglabāt Noslēpt, paglabāt, uzglabāt, konservēt.
sabēdzināt Noslēpt, paslēpt (ko) lielākā daudzumā; noslēpt, paslēpt (kā lielāku daudzumu).
zaķiriķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
zanačiķ Noslēpt, paturēt kaut ko.
noalināt Noslēpt, pazaudēt.
apslepēt Noslēpt, slēpt.
aizkavāt Noslēpt.
neatklāt Noslēpt.
nobalzīt Noslēpt.
noglābināt Noslēpt.
nozūmēt Noslēpt.
pakavāt Noslēpt.
zatariķ Noslēpt.
iebēgties Noslēpties (kur iekšā).
uzslēpties Noslēpties (uz kā, kur augšā).
bokstīt Noslēpties, paslēpties; bēgt.
nokavāties Noslēpties, slapstīties (meklēt glābiņu).
slēpstīties Noslēpties, slapstīties.
aizkavāties Noslēpties.
nobēdzināties Noslēpties.
nobēgties Noslēpties.
noglabāties Noslēpties.
nosaglabāties Noslēpties.
nosaslēpties Noslēpties.
pakavāties Noslēpties.
dzelzzāle Noslēpumaina zālīte ar pārdabiskām spējām.
misterioso Noslēpumaini; mīklaini.
konfidence Noslēpumainība, slepenība; slepens ziņojums.
mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs.
slēpīgs Noslēpumains, noslēgts.
misteriozs Noslēpumains.
noslēpumīgs Noslēpumains.
slēpains Noslēpumains.
slēpumains Noslēpumains.
slēpumīgs Noslēpumains.
bijums Noslēpums, apslēpta manta.
paslēpums Noslēpums.
sekrets Noslēpums.
indiskrēcija Noslēpumu izpaušana (it īpaši tādu noslēpumu izpaušana, kas attiecas uz citiem cilvēkiem); nesmalkjūtība.
submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
nuajadas Noslīcināšanas, 1793.-94. g. Nantē izdarītā masu sodīšana konventa komisāra Karjē vadībā; ap 15000 par kontrrevolūciju aizdomās turētu personu notiesāja uz nāvi un sodu izpildīja noslīcinot Luārē.
apslīcināt Noslīcināt (daudzus vai visus).
atslīcināt Noslīcināt (dažus no vairākiem).
aizslīcināt Noslīcināt aiz kaut kā.
nosaslīcināties Noslīcināties.
slīkonis Noslīcis cilvēks vai dzīvnieks; arī cilvēks vai dzīvnieks, kas slīkstot ir zaudējis samaņu.
noskubis Noslīdējis, nošļūcis.
nosklidis Noslīdējis.
gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas.
eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas.
miohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes piestiprināšana pie intraabdominālajiem muskuļiem.
kolofiksācija Noslīdējušas lokzarnas nostiprināšana.
kolporektopeksija Noslīdējušas taisnas zarnas piešūšana pie maksts sienas.
nefropeksija Noslīdējušas vai kustīgas nieres nostiprināšana.
noslidans Noslidens.
noslīdens Noslidens.
noslids Noslidens.
delapsija Noslīdēšana (kāda orgāna).
nobrukt Noslīdēt (par ko pietiekami nenostiprinātu, piemēram, par apģērba gabalu).
nosalaisties Noslīdēt lejā (par cilvēku, dzīvnieku).
nobraukt Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.) - parasti par cilvēku.
noslidināties Noslīdēt lejā, zemē (no kurienes, kur u. tml.).
nomukt Noslīdēt nost (par ko uzmauktu); atdalīties.
atļukt Noslīdēt uz leju; noļukt.
apslīdēt Noslīdēt visapkārt, apšļukt.
nosklenst Noslīdēt, aizslīdēt.
nosalaisties Noslīdēt, arī nokrist lejā (par priekšmetiem).
notelderēt Noslīdēt, kratoties aizvirzīties.
nolaisties Noslīdēt, parasti turoties (aiz ka), lejā, zemē (no kurienes, kur, uz kā u. tml.).
atslīst Noslīdēt.
nosklidēt Noslīdēt.
nosklidēties Noslīdēt.
noslīst Noslīdēt.
nošļūdēt Noslīdēt.
sašmukt Noslīdēt.
nosklidināties Noslidināties.
sarusinājies Noslīdot sajaucies, samudžinājies.
noslieksme Nosliece (1).
organotakse Nosliece elektīvi migrēt uz kādu noteiktu orgānu.
onkotropisms Nosliece saistīties ar audzēja šūnām.
opsonofilija Nosliece saistīties ar opsonīnu.
eksodeviācija Nosliece uz āru; oftalmoloģijā eksoforija.
epikūrisms Nosliece uz jutekliskām baudām.
antesistolija Nosliece uz paroksimālās tahikardijas lēkmēm; precīzi diagnosticēt var tikai elektrokardiogrāfiski; iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana.
lateroversija Nosliece uz sāniem (dzemdes).
lipofilija Nosliece uzkrāt taukus.
noliecība Nosliece, tieksme.
šliekšanās Nosliece.
nosaliecība Nosliecība.
nosaliecīgs Nosliecīgs.
noslāt Nosliedēt
noslēdēt Nosliedēt.
piešļūkāt Nosliedēt.
sasliedēt Nosliedēt.
nosliekties Nosliekt (1).
nozabelēt Noslienāt, nosmulēt.
nozabināt Noslienāt, nosmulēt.
novembelēt Noslienāt.
nozabināties Noslienāties (apsmulēties).
nozabelēties Noslienāties, nosmulēties.
nošmaulēties Noslienāties, notraipīties.
novembelēties Noslienāties.
piesliepnēt Nosliepnēt atsevišķas vietas; piešpaktelēt.
noslīdēt Noslīgt (kur, uz kā u. tml.).
nokļepāt Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
nokļepāties Noslīgt, noliekties uz leju, zemi (parasti par labību).
sadugt Noslīgt; arī saļimt.
sagumt Noslīgt; arī saļimt.
apslīkt Noslīkt (par daudziem vai visiem).
noiet (retāk aiziet) dibenā Noslīkt, nogrimt.
nogarēties Noslikties.
noslimāt Noslimot.
nosaslimāties Noslimoties.
nosavaidēties Noslimoties.
čīkāt Noslinkot (kādu laiku).
novinkļot Noslinkot, nopļēgurot.
nosluņķēties Noslinkot, noslaistīties; nosloņķēties.
nosloņķēties Noslinkot, noslaistīties.
nožīgot Noslinkot, notūļāties.
nodairīties Noslinkot.
nogurķoties Noslinkot.
nokukņāt Noslinkot.
nolempēt Noslinkot.
nolīferēt Noslinkot.
noslemēt Noslinkot.
noslinkāt Noslinkot.
atslīpēt Noslīpēt, slīpējot atdalīt.
čuringa Noslīpēti plakani ovālas formas akmeņi, kuros iegravēti svētie zīmējumi, arī 5 cm līdz 3 m gari koka dēlīši ar mītiskiem ornamentiem, ko Austrālijas aborigēni parasti izmanto slepenos vīriešu rituālos.
apmudīt Noslodzīt (piem., linus mārkā).
noslonīt Noslodzīt (piem., linus).
soņņot Noslodzīt ar akmeņiem (zvejas tīklu).
aizslogāt Noslodzīt, uzlikt smagumu, nopresēt.
noslodzīt Noslogot (1).
apslodzīt Noslogot, nospiest.
apjūgties Noslogoties, apkrauties ar darbiem.
aizmudīt Nosmacēt, nožņaugt.
noduņīt Nosmacēt.
nomužināt Nosmacēt.
nosmacināt Nosmacēt.
nosvēpināt Nosmacēt.
notušīt Nosmacēt.
noduņīties Nosmacēties.
nošņākāt Nosmādēt.
uzsmeilināt Nosmailēt, uzasināt.
nosmailēt Nosmailināt.
nosmailot Nosmailināt.
nosmaiļot Nosmailināt.
nosvēpēt Nosmakt dūmos.
aizdvesties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
aizdvēsties Nosmakt, noslāpt; cīnīties ar elpas trūkumu.
nosmacināties Nosmakt.
notusnīties Nosmakt.
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā.
piesmalstīt Nosmalstīt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku).
nokraistīt Nosmalstīt krējumu (nostādinātam pienam); nosmalstīt krējumu (traukam ar nostādinātu pienu), nokrejot.
atkraistīt Nosmalstīt.
krastīt Nosmalstīt.
nosmārdīt Nosmaržot.
nopīpēt Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
nopīpot Nosmēķēt (ko visu vai noteiktu tā daudzumu).
nostuļķēt Nosmēķēt (visus līdzekļus izmantojot tabakas iegādei).
končiks Nosmēķētas cigaretes gals.
nopīpēties Nosmēķēties.
nopīpoties Nosmēķēties.
nosapīpēties Nosmēķēties.
atsmelt Nosmelt (kādu daļu).
aizkriet Nosmelt krējumu no piena.
nonemt Nosmelt krējumu no sarūguša piena virsmas.
krainīt Nosmelt krējumu no virsas.
nokraišķēt Nosmelt krējumu, parasti no rūgušpiena virsas.
nokriet Nosmelt krējumu.
nozungāt Nosmelt labāko (no ēdiena).
taumēt Nosmelt putas (no zupas).
nostrutināt Nosmelt putas no ūdens gaļai vāroties.
strutināt Nosmelt putas virumam.
nošķūmēt Nosmelt putas; noputot.
nošūmēt Nosmelt putas; noputot.
noputāt Nosmelt putas.
putāt Nosmelt putas.
nojemt Nosmelt.
nokraiškas Nosmeltais krējums, parasti no rūgušpiena virsas.
smelkne Nosmeltas putas.
nosmeltnes Nosmeltās putas.
pazlaute Nosmeltās putas.
sakāda Nosmērējies cilvēks.
noklešķējis Nosmērējies, apsmulējies.
kraipans Nosmērējies, netīrs cilvēks.
smaulains Nosmērējies.
blūžga Nosmērējusies sieviete.
noparzāt Nosmērēt (apģērbu, novalkātu).
uzpļekāt Nosmērēt (ar izkārnījumiem vai dubļiem).
uzšņīpāt Nosmērēt (atkārtoti), uzvilkt (svītras).
appļekāt Nosmērēt (uzminot ar netīrām kājām).
nošļūtēt Nosmērēt apģērbu.
dubļot Nosmērēt ar dubļiem.
nodangāt Nosmērēt ar dubļiem.
uzslienāt Nosmērēt ar gļotām vai siekalām.
nošmekšēt Nosmērēt ar siekalām.
nosmekstēt Nosmērēt ar siekalām.
nošmekstēt Nosmērēt ar siekalām.
piebraģāt Nosmērēt kādu trauku ar ko; arī: piepildīt trauku (ar ko).
sašmuķēt Nosmērēt, aptašķīt (apģērbu).
aizpujāt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt, noķērnāt, nogānīt.
aizķēzīt Nosmērēt, aptašķīt, nosmulēt.
ķērināt Nosmērēt, aptašķīt, saķēzīt.
piezvieķēt Nosmērēt, aptraipīt, piezieķēt.
nolekšāt Nosmērēt, aptraipīt.
smurgalāt Nosmērēt, aptraipīt.
smurgalēt Nosmērēt, aptraipīt.
noplančot Nosmērēt, notašķīt (apģērbu).
nobļuzgāt Nosmērēt, notraipīt, aptašķīt.
šmadarēt Nosmērēt, notraipīt, sasmuļļāt.
apšmucēt Nosmērēt, padarīt netīru.
nodirst Nosmērēt, piekrāpt.
savaļāt Nosmērēt, sasmērēt.
apņurgāt Nosmērēt; mazliet saburzīt.
aizmuļļāt Nosmērēt.
apķezināt Nosmērēt.
apķezīt Nosmērēt.
apsuļļāt Nosmērēt.
nomūrīt Nosmērēt.
nopeižāt Nosmērēt.
nošļamāt Nosmērēt.
nošļaukāt Nosmērēt.
noslenēt Nosmērēt.
nozamblēt Nosmērēt.
stemelēt Nosmērēt.
nopurpuļoties Nosmērēties ar deguna izdalījumiem.
apskretelēt Nosmērēties ar gļotām.
žiekāties Nosmērēties ar kādu pašķidru masu.
nobreņģēties Nosmērēties ar mēsliem.
nosliekāties Nosmērēties ar siekalām.
nosliekoties Nosmērēties ar siekalām.
nosmekstēties Nosmērēties ar siekalām.
svīnēt Nosmērēties ar sviedriem.
svīnīt Nosmērēties ar sviedriem.
appļūtīties Nosmērēties caurejas laikā: bērns appļūtījies.
mūrīties Nosmērēties kā mūrniekam.
noķepēt Nosmērēties, aplipt ar netīrumiem.
šļerpēt Nosmērēties, aptraipīties.
šļerpēties Nosmērēties, aptraipīties.
apšmulīties Nosmērēties, kļūt netīram.
noplekšķināties Nosmērēties, kļūt netīram.
plēkot Nosmērēties, kļūt plankumainam, netīram.
apņurgāties Nosmērēties, nosmulēties.
noļergāties Nosmērēties, nosmulēties.
apkūsāt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
apkūsēt Nosmērēties, notašķīties, kūsājot pāri vārīšanas laikā.
cuļļāties Nosmērēties, notriepties.
traikšīt Nosmērēties, noziesties.
traikšīties Nosmērēties, noziesties.
čarpāties Nosmērēties, rakņāties pa netīrumiem.
nošmurgāties Nosmērēties; notraipīties.
apķezināties Nosmērēties.
apstemēt Nosmērēties.
apsuškāties Nosmērēties.
apzieķēties Nosmērēties.
nodirsties Nosmērēties.
noķīznāties Nosmērēties.
nomočkāties Nosmērēties.
nomujāties Nosmērēties.
nomūrīties Nosmērēties.
nostruvēt Nosmērēties.
nozeļķēties Nosmērēties.
nūzamaļavuōt Nosmērēties.
nūzapeckuōt Nosmērēties.
stemelēties Nosmērēties.
svīlēties Nosmērēties.
apžulināts Nosmērēts, saburzīts.
nosmidzināties Nosmidzināt (1).
nopūst Nosmidzināt (ar ko).
nomiglot Nosmidzināt (augus ar ķimikālijām).
nomargot Nosmidzināt (par lietu); nomirgot (2).
nomirdzināt Nosmidzināt (par lietu).
nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2).
nosmiet Nosmieties (1).
nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
nosasmieties Nosmieties; arī stipri smieties.
nosmīlāt Nosmiģelēt.
nosmilkstēties Nosmilkstēt (1).
nosmignēt Nosmīnēt.
nosmirst Nosmirdēt.
šuška Nosmulējies bērns, nosmulējies dzīvnieks.
šuska Nosmulējies bērns.
smaulis Nosmulējies, netīrs.
blūzga Nosmulējusies sieviete; nepatīkams cilvēks.
saparzāt Nosmulēt (drēbes, valkājot).
šļerbelēt Nosmulēt ar kādu šķidrumu.
mīžalēt Nosmulēt ar urīnu.
ķelzēt Nosmulēt, nosmērēt kaut ko (piemēram, ēdot), piejaukt, piemaisīt ko netīru vai negaršīgu.
noķīznāt Nosmulēt, nosmērēt.
apcūkāt Nosmulēt, notašķīt (sevišķi ar mēsliem).
appļūtēt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot.
appļūtīt Nosmulēt, notašķīt, nocūkot.
nošlidzināt Nosmulēt, notašķīt.
sanižģināt Nosmulēt, notašķīt.
apkrēpot Nosmulēt, notraipīt ar gļotām, krēpām.
izmurdināt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurdinēt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
izmurduļāt Nosmulēt, notraipīt norašķīt.
apeskāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
apķērnēt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīņāt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
sasvīnīt Nosmulēt, notraipīt, notašķīt.
nomulīt Nosmulēt, notraipīt, padarīt netīru.
apķirmināt Nosmulēt, notraipīt.
traikšķīt Nosmulēt, novārtīt.
apmūrīt Nosmulēt.
derglīt Nosmulēt.
nosmulināt Nosmulēt.
nošmulināt Nosmulēt.
ķemplēties Nosmulēties, aptašķīt.
ķemburoties Nosmulēties, aptašķīties.
noslemēt Nosmulēties, aptašķīties.
derglīties Nosmulēties, aptraipīties.
apmūrīties Nosmulēties, nosmērēties.
apcūkāties Nosmulēties, notašķīties.
apcūkoties Nosmulēties, notašķīties.
noķolēties Nosmulēties, notraipīties.
aprušķēt Nosmulēties.
nobružļāties Nosmulēties.
taškāties Nosmulēties.
nosmurgaļot Nosmurgāt.
nosmurgulēt Nosmurgāt.
nošmurklāt Nosmurgāt.
nošmurkļāt Nosmurgāt.
atsnausties Nosnausties.
nodusēties Nosnausties.
nosnaust Nosnausties.
melnums Nosodāma rīcība; nosodāms, apkaunojošs fakts, apstāklis.
melnais darbs Nosodāma, ļauna, arī noziedzīga rīcība.
nelaime Nosodāma, peļama (cilvēka) īpašība, rīcība.
nelāgums Nosodāms nodarījums; nepatikšanas.
peļams Nosodāms, negodīgs, bezkaunīgs.
melns Nosodāms, nelikumīgs (parasti par parādībām sabiedrībā); galēji reakcionārs; arī ļauns, nelietīgs.
netikums Nosodāms, peļams paradums.
netikums Nosodāms, peļams, morāles normām pretējs izturēšanās, rīcības veids.
rukāt Nosodīt, izstumt no sabiedrības.
pārmest Nosodīt, vainot par ko (piemēram, par nepareizu rīcību, nevēlamu rakstura, personības īpašību).
nostrāpēt Nosodīt.
sasolīties Nosolīt (ko) lielākā daudzumā; nosolīt (kā lielāku daudzumu).
nosasolīties Nosolīties.
nosoļāt Nosoļot.
nožņūgt Nospaidīt, izspaidīt.
nospalvāties Nospalvoties.
nolužāt Nospārdīt, nobrist, nosmērēt (kājām), nobradāt, nomīdīt (zāli).
noīļāties Nospārdīties.
nospārne Nospāre.
nostrinkšināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu).
nostrinkšķināt Nospēlēt (ar strinkšķināmo mūzikas instrumentu).
nomočīt Nospēlēt (sporta spēlēs).
nobungāt Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
nobungot Nospēlēt uz bungām, dot signālu ar bungām vai koka āmura sitienu.
apspert Nospert (par zibeni) (visu objektu kopumu).
nosviept Nospert.
nozebīt Nospert.
nozniebt Nospert.
nobliznāties Nospīdēt.
nospiedīgs Nospiedošs (2).
raksts Nospiedumi, ko izveidojušas, piemēram, pēdas, riteņi.
magnetogrāfija Nospiedumu iegūšana uz parasta papīra ar magnētisku pulveri.
nospiegties Nospiegt (2).
nospiegt Nospiegties (1).
atžmaugt Nospiest, nomākt.
deprimēt Nospiest, nomākt.
pamākt Nospiest, nomākt.
nozniebt Nospiest, nonāvēt.
apgulēt Nospiest, sabojāt guļot (virkni objektu).
nomiegt Nospiest.
opresija Nospiestība, nomāktība.
lipotīmija Nospiests gara stāvoklis.
kļamka Nospiežams durvju rokturis.
kļampa Nospiežams durvju rokturis.
nospilvāties Nospilvoties.
nospiegt Nospindzēt.
nospindēt Nospindzēt.
nospirināt Nospirāt.
atspirināt Nospirināt.
atspīrināt Nospirināt.
nospīrināt Nospirināt.
nospīrinēt Nospirināt.
nokarpīties Nospirināties.
nokārpīties Nospirināties.
nospīrināties Nospirināties.
nospļaudīties Nospļaudīt sevi.
nošpļaudīt Nospļaudīt.
nošpļaut Nospļaut.
noharčoties Nospļauties.
nosašpļauties Nospļauties.
nošpļauties Nospļauties.
nokārnīt Nospodrināt, notīrīt.
nodrīzināt Nospodrināt.
nogreznēt Nospodrināt.
nospodrot Nospodrināt.
nospožināt Nospodrināt.
saspīdināt Nospodrināt.
uzspožināt Nospodrināt.
nospodroties Nospodrināties.
nospožināties Nospodrināties.
nolenkt Nospolēt, notīt.
nosprendzēt Nosprādzēt (2).
sasprāgt Nosprāgt (par vairākiem, daudziem dzīvniekiem); nosprāgt (par lielāku daudzumu dzīvnieku).
atspīrināties Nosprāgt, nobeigties.
nopaupt Nosprāgt.
paupt Nosprāgt.
noprikšēt Nosprakšķēt.
nospraukstēt Nospraukšķēt.
nospraukšēties Nospraukšķēties.
nosprūžlēties Nosprauslāties.
nosasprauslāties Nosprausloties.
nosprauslāt Nosprausloties.
nosprauslot Nosprausloties.
marķēt Nospraust (kā) robežas; iezīmēt (2).
nodurstīt Nospraust ar latām, zedeņiem.
maidīt Nospraust maidus, arī dzīt pāļus un mietus.
pārspraust Nospraust vēlreiz, no jauna (piemēram, ceļu, robežu).
aizkorēt Nospraust.
nospraidīt Nospraust.
nospraustīt Nospraust.
nostigot Nospraust.
atgriezt Nospraužot robežas, atdalīt (zemes gabalu no kādas platības).
sastīlēt Nospriegot, nostiprināt ādu (bungām).
nospriegt Nospriegot.
sprindzināt Nospriegot.
norēķināt Nospriest.
acta Nospriests, pārrunāts, noticis.
nosprikšēt Nosprikstēt.
aizracināt Nosprostojot ceļu, aizrakt tam priekšā grāvi.
aizkrāmēt Nosprostot (aiztaisīt) krāmējot, kraujot.
aizkristīt Nosprostot (ceļu).
nobarikādēt Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
nobarikādēties Nosprostot ar dažādiem priekšmetiem pieeju sev (parasti cīņā, gatavojoties cīņai).
aizgrāvēt Nosprostot ar grāvi.
aizkristīt Nosprostot, apzīmējot ar krusta zīmi.
aizgrāvot Nosprostot, noslēgt ar grāvi.
tapēt Nosprostot, noslēgt ar tapu.
aizsprūdot Nosprostot, noslēgt; ar mietiņu aizgriezt ciet, aiztaisīt; agrāk, kad nebija pogu, ar koka puļķīšiem aiztaisīja bikses.
nostienēt Nosprostot, nostiprināt ar dzelzs sieņiem.
aizkrāstīt Nosprostot, pavirši kraujot.
aizkraustīt Nosprostot, vairākkārt vai pavirši (nevērīgi) kraujot.
aizčubināt Nosprostot.
aizzeņķēties Nosprostoties, piepildīties ar dūņām.
aizpeķēt Nosprostoties, piepildīties ar netīrumiem, atkritumiem; aizķepēt.
nosaspurāties Nospurāties.
nospurguļot Nospurēt.
nospurēt Nospurēties.
nospurkšt Nospurgt (3).
nospurkt Nospurgt (4).
nospurkties Nospurgties.
nošpurkstēt Nospurkstēt.
nošpurkšēt Nospurkšēt.
nospurkstēt Nospurkšēt.
nospurāties Nospurt.
nospuroties Nospurt.
tāļāk Nost, atstatu.
nast Nost.
no Nost.
nošt Nost.
nosta Nost.
nostā Nost.
nostam Nost.
nostan Nost.
nostān Nost.
nostanas Nost.
nostēm Nost.
nosten Nost.
nostī Nost.
nostoc Nost.
nostu Nost.
nostuc Nost.
konsolidācija Nostabilizēšana, nostiprināšana (parasti parādībām sabiedrībā); apvienošanās, saliedēšanās.
konsolidēt Nostabilizēt, nostiprināt (parasti parādības sabiedrībā); apvienot, saliedēt.
nostebulēt Nostabulēt.
nostatījums Nostādījums (1).
stādīt Nostādināt (piemēram, krējumu).
iekupināt Nostādināt sarecēšanai.
nostādnis Nostādināts piens.
nostatīt Nostādīt 1(1).
apstādināt Nostādīt jahtu pret vēju un atlaist šotis.
švinkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
švunkāt Nostādīt nepatīkamā, neveiklā situācijā; muļķot.
trimmēt Nostādīt pareizā stāvoklī rāju vai buru.
iesprantēt Nostādīt sarežģītā situācijā.
piecelt Nostādīt stāvus (cilvēku vai dzīvnieku).
trimēt Nostādīt vēlamajā stāvoklī (rāju vai buru); izmainot smaguma centru, panākt (piemēram, jahtas) vēlamo stāvokli ūdenī.
nostakrīt Nostādīt.
erastisms Nostādne, ka baznīcai jābūt padotai valstij.
funkcionālisms Nostādne, ka sabiedrība aplūkojama kā sistēma, kas sastāv no dažādām cita ar citu saistītām daļām, kuru savstarpējās mijiedarbības un sadarbības pamatā ir kopīga vērtību sistēma vai konsenss (vienprātība) par pamatvērtībām vai kopīgiem mērķiem.
radikālisms Nostādne, ka stāvoklis jāmaina pašos pamatos; radikālu metožu aizstāvēšana un lietošana.
falsifikacionisms Nostādne, ka zinātniska teorija, kamēr vien nav atspēkota, visu laiku kritiski jāanalizē un tās vērtība ir atkarīga tikai no tā, cik labi tā iztur eksaktas pārbaudes.
nosigīt Nostaigalēt, kustoties pagurt.
noklamstīties Nostaigāt apkārt, noklaiņoties.
nosierēt Nostaigāt, noiet.
noslienēt Nostaigāt, nomīdīt.
nolaipot Nostaigāt, staigājot nodeldēt (laipu).
atstupāties Nostaigāties līdz pagurumam.
novandīties Nostaigāties, nokraukāties.
nosastaigāties Nostaigāties.
nosierēties Nostaigāties.
nostaipaļāt Nostaipīt (3).
nožļaudzīties Nostaipīties (parasti par cilvēku).
nošļaucīties Nostaipīties, nožāvāties.
nosarozīties Nostaipīties.
nošļaicīties Nostaipīties.
nošļaupstīties Nostaipīties.
pārsastaipīties Nostaipīties.
antiintelektuālisms Nostāja, kad tiek noliegta iespēja izzināt īstenību ar prāta palīdzību.
izplesties Nostājoties (piemēram, ceļā, durvīs), pilnīgi aizsprostot.
ieplesties Nostājoties (piemēram, uz ceļa, durvīs), aizsprostot.
sastāties Nostājoties (vairākiem, daudziem), izveidoties (par kādu kopumu).
nostāku Nostāk.
nodempēt Nostampāt.
nostampēt Nostampāt.
nostompēt Nostampāt.
nostumpāt Nostampāt.
nostumpēt Nostampāt.
nostunkāt Nostampāt.
sinaksarijs Nostāsti par mocekļiem.
nosastāstīties Nostāstīties.
nostāšķs Nostāsts.
pastāsts Nostāsts.
piestāsts Nostāsts.
stāšķi Nostāsts.
nostāt Nostāties (1).
aizstāties Nostāties (aiz kā, kam priekšā u. tml.).
aizkrustot Nostāties (ceļā), neļaujot (kam) tikt garām.
piestāt Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
piestāties Nostāties (kādam) blakus, arī tuvu.
sastāties Nostāties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem.
iestāties Nostāties (kur, starp ko).
izastatīties Nostāties redzamā, atklātā vietā.
norindoties Nostāties rindā, sarindoties.
piecelties Nostāties stāvus (parasti no sēdus, guļus stāvokļa).
izastāties Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa.
izstāt Nostāties stāvus no sēdus, guļus stāvokļa.
pasastatīties Nostāties uz rokām.
staknīties Nostāties uz savām kājām, izcelties, piecelties (pēc atveseļošanās).
pastāt Nostāties zem (kā), arī (kam) apakšā.
atstāties Nostāties, atstāties, piestāties (parasti uz neilgu laiku).
pastatīties Nostāties, iztaisnoties.
nostikmīties Nostāties, mitēties 1.
retināties Nostāties, piemēram, ierindā, ar lielāku atstarpi citam no cita.
nosastāties Nostāties.
pārstatīt Nostatīt citā vietā.
centrēt Nostatīt, novietot noteiktā attiecībā pret centru.
nostilpt Nostāvēt (1).
izstāvēt Nostāvēt (kur kādu laiku).
nogulēties Nostāvēties (2).
nogulsnīties Nostāvēties.
nolaisties Nosteigties, noskriet lejā (no kurienes, kur u. tml.).
nosteigt Nosteigties.
nostenēt Nostenēties (1).
nokukstēt Nostenēties, nokunkstēties.
notusties Nostenēties.
nostibot Nostibāt.
nozālāt Nostīdzēt.
apstiept Nostiept, izstiept (ap ko, kam apkārt).
merserizācija Nostiepta kokvilnas auduma vai dzijas īslaicīga apstrādāšana ar koncentrētu nātrija hidroksīda šķīdumu 16-20 ⁰C temperatūrā, lai iegūtu spīdumu un palielinātu krāsošanās spēju.
novilkties Nostiepties (5).
nosastiepties Nostiepties.
nostīpāt Nostīpot.
saistskrūve Nostiprinājuma skrūve, ko izmanto izjaucamu savienojumu sasaistīšanai.
krepasts Nostiprinājums, balsts.
fiksācija Nostiprināšana noteiktā stāvoklī.
dasaut Nostiprināt (aizvērtas durvis) ar aizbīdni.
atbalstīt Nostiprināt (ar balstiem).
burēt Nostiprināt (ar balstkoku).
uzķīlēt Nostiprināt (ko) ar ķīli (uz kā); arī pavirzot (ko) uz augšu, nostiprināt ar ķīli.
aizsaiņot Nostiprināt (saini) ar ko sienamu.
iesakņot Nostiprināt (uzskatus, jūtas, tradīcijas u. tml.).
apspraudīt Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot (ko) apakšā.
apspraust Nostiprināt (visapkārt vai vairākās vietās), aizbāžot, pabāžot apakšā.
iegaumēt Nostiprināt apziņā un ievērot savā rīcībā, darbībā (piemēram, kādu faktu, padomu).
samietot Nostiprināt ar atbalsta mietiem.
pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā); atbalstīt.
sabalstīt Nostiprināt ar balstiem.
nostutēt Nostiprināt ar balstu; arī atbalstīt (pret ko).
atspriest Nostiprināt ar balstu; atsliet, atspiest, atstutēt.
noblīvēt Nostiprināt ar blīvi.
aizbultēt Nostiprināt ar bultu (aizvērtas durvis, vārtus).
noenkurot Nostiprināt ar enkuru (ūdens transportlīdzekli).
fašinēt Nostiprināt ar fašīnām.
aizkļoķelēt Nostiprināt ar kloķi.
sakrampēt Nostiprināt ar krampi; aizkrampēt.
aizķēdēt Nostiprināt ar ķēdi (ko aizvērtu).
pielādēt Nostiprināt ar lāstu.
aizklūgot Nostiprināt ar nogrieztu bērza vai vītola saiti (klūgu).
sprendzelēt Nostiprināt ar siksnu.
sprendzēt Nostiprināt ar siksnu.
uzsprēdzēt Nostiprināt ar sprādzi.
piešķienēt Nostiprināt ar šinu.
uztapāt Nostiprināt ar tapām.
iegaumēt Nostiprināt atmiņā.
aizstutēt Nostiprināt atstutējot.
aizgalot Nostiprināt galus.
sprungulēt Nostiprināt iesaiņojumu ar sprunguli savelkot apsaiti.
iespreņģēt Nostiprināt iesienot.
nobalstīt Nostiprināt kādu vietu ar balstiem.
sabrangot Nostiprināt laivas vai kuģa korpusu ar brangām.
vantēt Nostiprināt takelāžu, vantis.
nobojot Nostiprināt tīklu (murdu u. tml.) ar akmeņiem.
nopuļķēt Nostiprināt vai aizslēgt ar puļķi.
lintīt Nostiprināt vienu salmu slāni virs otra (jumtu klājot).
uzstiprināt Nostiprināt virsū (uz kā, kam).
sprundzelēt Nostiprināt, aizsiet ar koka sprunguli, sprūdu.
aizsitināt Nostiprināt, aptinot ap kaut ko.
pieklambarot Nostiprināt, ar skavām piestiprināt.
aizķīlēt Nostiprināt, iedzenot ķīli.
norūdināt Nostiprināt, nocietināt, notvirtināt.
iecietināt Nostiprināt, nodrošināt pret kaut ko.
nofiksēt Nostiprināt, noteikt.
fiksēt Nostiprināt, novietot (noteiktā stāvoklī).
cementēt Nostiprināt, padarīt izturīgu.
ķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli 1(2).
saķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli, parasti pilnīgi.
pieķīlēt Nostiprināt, saspriegt ar ķīli.
sastiprināties Nostiprināt, uzlabot savu veselība, parasti ievērojami.
ķinnāt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām).
ķinnīt Nostiprināt; saistīt, sastiprināt (ar naglām).
aizkuļāt Nostiprināt.
iestingrināt Nostiprināt.
noīlēt Nostiprināt.
nokrepīt Nostiprināt.
pārkompensācija Nostiprināta aizsargreakcija mazvērtības sajūtas gadījumā.
iestingrēties Nostiprināties (par locekļiem).
iesakņoties Nostiprināties (par uzskatiem, jūtām, tradīcijām u. tml.).
iesēsties Nostiprināties (piemēram, atmiņā, apziņā).
iesēsties prātā Nostiprināties atmiņā.
nostāties uz (savām) kājām Nostiprināties, nostabilizēties.
iecementēties Nostiprināties.
uzsmidzināšana Nostiprinošo metālu pārklājumu veidošana, uzsmidzinot nostiprināmajai virsmai šķidru metālu.
iekrampēt Nostiprinot ar krampi (aizvērtas durvis, aizvērtus vārtus u. tml.), atstāt (ko) iekšpusē.
nošancēt Nostrādāt (kādu laiku; parasti par cilvēku).
nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē.
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
nobraukt Nostrādāt (visu laikposmu) ar braukšanu saistītu darbu.
noiet Nostrādāt (visu laikposmu), dodoties (darbā), parasti regulāri.
novilkt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar grūtībām.
nolauzt Nostrādāt (visu laikposmu), parasti ar pūlēm, grūtībām.
nolidot Nostrādāt par lidaparāta apkalpes locekli (visu laikposmu).
atšancēt Nostrādāt, atstrādāt (piem., brīvdienas).
atkalpot Nostrādāt, nokalpot (nolīgto laiku); atstrādāt.
nomūdīties Nostrādāt, nopūlēties.
nokapāt Nostrādāt; nocīnīties (parasti sportā).
nopašīt Nostrādāt; padarīt smagu darbu.
nošansēt Nostrādāt; paveikt darbu.
noelkot Nostrādāt.
nostrāzdāt Nostrādāt.
srabotaķ Nostrādāt.
noskraidīties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
noskrieties Nostrādāties (darbā, kas ir saistīts ar iešanu).
notriekties Nostrādāties steigā un nepārtrauktā kustībā.
nopindzelēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai ir nepieciešama pacietība).
nopiņķēties Nostrādāties, nopūlēties (parasti ar ko sīku, arī sarežģītu, kura veikšanai nepieciešama pacietība).
noplosīties Nostrādāties, nopūlēties, nomocīties.
noeņķēties Nostrādāties, nopūlēties.
nomalties Nostrādāties, nopūlēties.
nosajemties Nostrādāties, nopūlēties.
notušīties Nostrādāties, nostaipīties.
nopisties Nostrādāties; nomocīties.
nojaukties Nostrādāties.
nojemties Nostrādāties.
norauties Nostrādāties.
norukāties Nostrādāties.
nošancēties Nostrādāties.
nošansēties Nostrādāties.
nosaplēsties Nostrādāties.
nosastrādāties Nostrādāties.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa No.