Paplašinātā meklēšana
Meklējam La.
Atrasts vārdos (171):
- La:1
- Lac:1
- Lae:1
- Laba:1
- LaBA:1
- Labe:1
- Labu:1
- Lača:1
- Lada:1
- Laha:1
- Lacio:1
- Laeva:1
- Lagoa:1
- Lagžu:1
- Lahmu:1
- Lahti:1
- Laide:1
- Laidi:1
- Laika:1
- Laima:2
- Laima:1
- Laime:2
- Laime:1
- Laiņi:1
- Laipa:1
- LaIPA:1
- Labazs:1
- Labina:1
- Laboka:1
- Labsne:1
- Labuka:1
- Labzna:1
- Lačesa:1
- Lačina:1
- Ladaks:1
- Ladika:1
- Ladons:1
- Ladupe:1
- Ladusi:1
- Laduši:1
- Lafija:1
- Lagaņa:1
- Lagaša:1
- Lagave:1
- Lagažs:1
- Lagoni:1
- Lagosa:1
- Laguša:1
- Lahamu:1
- Lahars:1
- Lahdža:1
- Lahese:1
- Laheze:1
- Lahnen:1
- Lahora:1
- Lahsau:1
- Laiden:1
- Laides:1
- Laidze:1
- Laihia:1
- Lainio:1
- Labatjē:1
- Labdaks:1
- Labiava:1
- Labovka:1
- Labrags:1
- Labroka:1
- Labuana:1
- Lacerta:1
- Ladākha:1
- Ladinki:1
- Ladsern:1
- Ladziņa:1
- Ladzīte:1
- Laetare:1
- Lafboro:1
- Lafīeta:1
- Lafkina:1
- Lafnica:1
- Lagarda:1
- Lagkada:1
- Laguata:1
- Lahaina:1
- Lahamas:1
- Lahnhof:1
- Laholma:1
- Laiarda:1
- Laibiņa:1
- Laidiņu:1
- Laidsen:1
- Laidzis:1
- Laijuze:1
- Laikupe:1
- Laimani:1
- Lainums:1
- Laionsa:1
- Labdzeņi:1
- Labdzere:1
- Labinska:1
- Labišina:1
- Labonīte:1
- Laboreca:1
- Labuhana:1
- Labūnava:1
- Labvārži:1
- Lačaraka:1
- Lačupīte:1
- Ladenhof:1
- Ladižina:1
- Laekvere:1
- Lafajeta:1
- Lagodehi:1
- Lagovata:1
- Lagranda:1
- Lagvaira:1
- Lahanosa:1
- Lahojska:1
- Laibacha:1
- Laibgaļi:1
- Laidziņš:1
- Laimjala:1
- Laimjara:1
- Labetiški:1
- Labitnagi:1
- Labraggen:1
- Labrencis:1
- Labulītis:1
- Lačorrera:1
- Ladispoli:1
- Ladiškina:1
- Ladyškina:1
- Laduškina:1
- Lagonergo:1
- Lagušņiki:1
- Lagzdiena:1
- Lagzdiņas:1
- Lahaddatu:1
- Laigalova:1
- Laigolova:1
- Alt-Laizen:1
- Laasunjona:1
- Labāžezers:1
- Labrjogana:1
- Labunščina:1
- Ladenburga:1
- Lagreindža:1
- Laihingene:1
- Adžēra-Lamī:1
- Alt-Laitzen:1
- Alt-Laschen:1
- Alt-Lasdohn:1
- Lafertēmasē:1
- Lahdenpohja:1
- Gross-Lahnen:1
- Gross-Lassen:1
- Klein-Lahnen:1
- La-te-wei-ya:1
- Laidzesciems:1
- Klein-Laschen:1
- Lagoarhentins:1
- Lailatulkadrs:1
- Jelč-Laskovice:1
- Labdzeresciems:1
- Labuhanlomboka:1
- Lafertē-Milona:1
- Lagrandrivjera:1
- Lailatulbarāhs:1
- Labalmdesilēnžī:1
- Kastīlija-Lamanča:1
- Laberžmēna-Sentmarī:1
- Lailatulišvalmirādžs:1
Atrasts vārdu savienojumos (200):
- 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
- Acta Latgalica
- Ahmadpura Lamma
- Albano Laciāle
- Andora La Velja
- Atsevišķais Latvijas strēlnieku rezerves pulks
- Augstākā padome, Latvijas Republikas
- Austrālijas Latvietis
- Avotiņu Lasmaņa dzirnavu ezers
- Bālā Lapsa
- baroks Latvijas arhitektūrā
- Bata de Lairi
- Boļšaja Laba
- Brandīsa pie Labas - Stara Boleslava
- Brūka Langedeikā
- Čisterna di Latīna
- Dienvidaustrumu Lankašīra
- Dmitrija Lapteva šaurums
- Doņa Lastva
- Dvūra Krālove pie Labas
- Dvūrkrālove pie Labas
- ej (tu) šķērsām! arī Lai iet šķērsam!
- Fakse Ladepladsa
- Fokoņē un Lamēra
- Fraternitas Lataviensis
- Jaunšķieru-Laugaļu griezumi
- kā Lata sieva
- Kašāna Terme Lari
- Kastiljone del Lago
- Kaut (arī lai) (nu) dieviņš (arī dievs) dotu! arī Lai dieviņš (arī dievs) dod!
- Kaut (arī lai) (nu) dievs (arī dieviņš) dotu! arī Lai dievs (arī dieviņš) dod!
- Klīvlendas Latviešu kultūras centrs
- Komiteja Latvijas brīvībai
- Konseļeira Lafajeti
- Kosova Lacka
- Kosteleca pie Labas
- La Madalēna
- Laba diena!
- Labā Indriķa balanda
- Labaržu ezers
- Labāržu ezers
- Labās Cerības rags
- Labdarības organizāciju apvienība
- Labdzeņu kadiķis
- Labdzeņu paeglis
- Labia minor
- Labidura riparia
- Labklājības ministrija
- Labones ezers
- Laboulbenia vulgaris
- Labožas ezers
- Labradoras jūra
- Labradoras morēnas
- Labradoras pussala
- Labradoras retrīvers
- Labradoras straume
- Labradoras vijolīte
- Labrenča diena
- Labrenča upe
- Labs ir!
- Labs rīts!
- Labs vakars!
- Labu apetīti!
- Labu nakti!
- Labu veiksmi!
- Labukas līcis
- Laburnum alpinum
- Laburnum anagyroides
- Laburnum x watereri
- Labvāržu akmens
- Labvāržu ezers
- Labvāržu pagasts
- Laccifer lacca
- Lacenu ezers
- Lacerta agilis
- Lacerta vivipara
- Lachnobolus incarnatus
- Lachnum bicolor
- Lacinaria plicata
- Lacinius ephippiatus
- Lactarius bertillonii
- Lactarius deliciosus
- Lactarius deliciosus var. piceus
- Lactarius helvus
- Lactarius necator
- Lactarius pergamenus
- Lactarius piperatus
- Lactarius repraesentaneus
- Lactarius resimus
- Lactarius rufus
- Lactarius scrobiculatus
- Lactarius semisanguifluus
- Lactarius torminosus
- Lactarius trivialis
- Lactarius turpis
- Lactarius vellereus
- Lactarius volemus
- Lactobacillus acidophilus
- Lactobacillus bulgaricus
- Lactobacillus casei
- Lactobacillus delbruckii
- Lactobacillus fermentum
- Lactobacillus lactis
- Lactobacillus plantarum
- Lactuca sativa
- Lactuca serriola
- Lactuca sibirica
- Lactuca tatarica
- Ladušu pilskalns
- Ladušu purvs
- Laetiporus sulphureus
- Laganosticta senegala
- Lagarēna Kolomba
- Lagātu dižpriede
- Lagažas apmetne
- Lagažu ezers
- Lagažu-Šņitku purvs
- Lagedinium rabenhorstii
- Lagenaria siceraria
- Lagerheimia chodatii
- Lagerheimia genevensis
- Lagerheimia marsonii
- Lagerheimia minor
- Lagerheimia wratislaviensis
- Lago Madžore
- Lagoarhentino ezers
- Lagodehi rezervāts
- Lagonoja līcis
- Lagopus lagopus
- Lagopus lagopus rossicus
- Lagranža funkcija
- Lagranža otrā veida kustības diferenciālvienādojumi
- Lagranža pirmā veida kustības diferenciālvienādojumi
- Lagranža punkts
- Lagranža vienādojumi
- Lagria hirta
- Laguna de Dvero
- Lagynion scherffelii
- Lagzdes upe
- Lagzdīnes pilskalns
- Lahemā nacionālais parks
- Laholmas līcis
- Lai dzīvo!
- Lai iet gulēt!
- Lai iet ieskrieties!
- Lai iet!
- Laī le Roza
- Lai tavas smakas te nebūtu!
- Lai tev cāļa veselība!
- Lai tur vai kas!
- Lai velns parauj!
- Lai viņš iet kārties!
- Laidu pagasts
- Laidza ezers
- Laidža ezers
- Laidzes ezers
- Laidzes pagasta teritorija
- Laidzes pagasts
- Laidziņa purvs
- Laiela pūkcepurene
- Laikšenes ezers
- Laikšēnu ezers
- Lailas kalns
- Laima slimība
- Laimas dīķis
- Laimas likums
- Laimīgu ceļu!
- Laimiņu ezers
- Laimneša ezers
- Lainas salas
- Lainuma ezers
- Laipīšu ezers
- Laipni lūdzam!
- Laipu ezers
- Laišķenes ezers
- Laišķenu ezers
- Lakadivu jūra
- Lakadivu salas
- Lakaju ezers
- Laklīza un Mižū
- Laknas strauts
- Lakšadvīpu jūra
- Lakšadvīpu salas
- Lakšenieku strauts
- Lakšinīku strauts
- Lakstīgalu grāvis
- Lakstīgalu purvs
- Lakstiņu ezers
- Lakšu ezers
- Lalineja de la Konsepsjona
- Lama guanicoe
- Lama guanicoe f. glama
- Lama guanicoe f. pacos
- Lama vicugna
- Lamarka korinte
- Lamarka kurpīte
- Lamas ezers
- Lambardu ezers
- Lamberta šļūdonis
- Lamblia intestinalis
Atrasts skaidrojumos (500):
- kruzaks _Toyota Land Cruiser_ vieglā automašīna
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- Menzisa duglāzija 19. gs. 90. gados Latvijā introducēta duglāziju suga ("Pseudotsuga menziesii syn. Pseudotsuga douglasii"), kam ir 3 varietātes un ko sauc arī par īvlapu duglāziju.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- kostumbrisms 19. gs. literatūras virziens Spānijā un Latīņamerikā; raksturīga interese par tautas sadzīvi, ieražām, tikumiem.
- rīcības komitejas 1905.-1907. g. revolūcijas laikā Latvijā ievēlētās pagastu pašpārvaldes; tās sāka veidoties 1905. gada oktobrī, taču soda ekspedīcijas 1906. gada sākumā tās sagrāva
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- 17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
- bēgļu repatriācija 1944.-1945. g. no Latvijas uz Rietumvalstīm emigrēja >200000 cilvēku, no kuriem līdz 1949. g. bija atgriezušies 2242 latvieši; process turpinās pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, 1995. g. pieņemts LR Repatriācijas likums.
- brīvprātīgo kārtības sargu vienības 1959. g. izveidota sabiedriska masu organizācija PSRS ar mērķi palīdzēt nodrošināt sabiedriskās kārtības un likumības ievērošanu; milicijas palīgorganizācija; darbību izbeidza 1990. g. maijā pēc Latvijas neatkarības deklarācijas pieņemšanas.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Praulienas pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorija palielināta uz pirmskara Lazdonas, Ļaudonas un Saikavas pagasta teritorijas rēķina, kā arī iekļauta neliela daļa pirmskara Meirānu un Sarkaņu pagasta teritorijas.
- ulmaņlaiki 20. gs. 30. gadi Latvijas vēsturē, kad neatkarīgā Latvija piedzīvoja ekonomisku uzplaukumu.
- Starpiņupīte 20. gs. sākumā izveidots kanāls Lapmežciema pagastā, kas savieno Kaņieri ar jūru, garums - 1,3 km, kritums - 2,3 m; Kaņiera kanāls; Starpiņa; Starpiņupe; Starpupīte.
- Baltās-Baltijas jūras kanāls 227 km garš kuģošanas kanāls, kas savieno Baltās jūras Oņegas līci ar Oņegas ezeru, kas, savukārt pa Sviru ir savienots ar Ladogas ezeru un tālāk pa Ņevu ar Baltijas jūru.
- LB A/s "Latvijas balzams"
- LB A/s "Latvijas bērzs"
- LDz A/s "Latvijas Dzelzceļš"
- LF A/s "Latvijas finieris"
- LGS A/s "Latvijas Gaisa satiksme"
- LG A/s "Latvijas gāze"
- LK A/s "Latvijas kuģniecība"
- LNT A/s "Latvijas Naftas tranzīts"
- LP A/s "Latvijas Pasts"
- Dzelzāmurupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Rendas pagastā, iztek no Segliņu ezera, garums - \~3 km; Dzelzsāmura upe; Lanka; Lankupe
- abelis Abēlija - kaprifoliju dzimtas sausseržu ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
- zemeņu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium fragiferum"), Latvijā aizsargājama
- borovinka Ābolu rudens šķirne, iecienīta ražības un izturības dēļ, sevišķi izplatīta Latgalē
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem
- Dranda Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, garums - 11 km; Lambupīte
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
- Puju strauts Abula labā krasta pieteka Smiltenes novada Launkalnes pagsatā
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km
- Sivenurga Abzes labā krasta pieteka Ogres novada Lauberes pagastā, augštece Ķeipenes pagastā; Sivēnurga
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
- koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Agere Ādģēre - upe Latvijā
- izbraukšanas rīkojums administratīvais akts, kurā ārzemniekam uzdots atstāt Latvijas Republiku
- municipija Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Rumānijā, dažās Latīņamerikas valstīs)
- Vitebskas guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas impērijā, izveidota 1802. g., bija iedalīta 11 apriņķos, no tiem 3 apriņķi (Daugavpils, Ludzas un Rēzeknes apriņķis) bija Latgalē, pastāvēja līdz 1924. g., bet Latgale faktiski atdalījās jau 1917. g.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra administratīvi teritoriāla vienība Marokā (_Laâyoune-Boujdour-Sakia el Hamra_), Rietumsahāras ziemeļu daļa
- Polockas vietniecība administratīvi teritoriālas vienība Krievijas impērijā 1775.-1796. g., kurā ietilpa arī Latgale
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu
- Lazdonas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aronas, Mārcienas, Praulienas pagastā un Madonas pilsētā
- Bērzpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Tilžas un Gaigalavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzpils pagastam, savukārt daļa pirmskara Bērzpils pagasta pievienota tagadējam Lazdukalna pagastam un neliela teritorijas daļa pievienota Gaigalavas pagastam
- Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
- Mārcienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lazdonas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mārcienas pagasta pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam
- Istras pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Pasienes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Istras pagasta pievienota tagadējam Lauderu un Šķaunes pagastam
- Launkalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Smiltenes un daļa Raunas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Launkalnes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Brantu pagastā
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam
- Lažas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Apriķu pagasts un Dzērves pagasta ziemeļaustumu mala, savukārt neliela daļa pirmskara Lažas pagasta pievienota tagadējam Kazdangas pagastam
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
- Laucesas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Laucesas pagasta teritorijas rietumu daļā izveidots Kalkūnes pagasts un tagadējais Laucesas pagasts aizņem bijušās teritorijas austrumu daļu
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā
- spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- mazā spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labia minor")
- piekrates spīļaste ādspārņu kārtas suga ("Labidura riparia")
- zvērinātais advokāts advokāts Latvijas Republikā līdz 1940. gadam un no 1993. gada, kā arī cariskajā Krievijā
- konga Āfrikas horeogrāfiskās cilmes Latīņamerikas sarīkojumu deja 4/4 taktsmērā, kur vairāki cilvēki dejo rindā cits aiz cita
- trešā pasaule Āfrikas, Āzijas un Latīņamerikas valstis, kuras 20. gs. 50. gados vēlējās palikt ārpus abiem lielvaru blokiem; vēlāk tā parasti tiek sauktas jaunattīstības zemes
- Meksikas agerāts agerātu suga ("Ageratum houstonianum"), ko Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu
- Laguata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā
- Lagovata Agvāta ("Laghouat"), pilsēta Alžīrijā, Centrālajā Sahārā
- rhoicosphaenia Ahnantu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- ainavzeme Ainavrajonēšanas augstākā teritoriālā pakāpe, Latvijas teritorijā nošķirtas 16 šādās vienībās, kas sadalītas mazākās vienībās - 88 ainavapvidos
- ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- airētājs Airvaboļu dzimtas ģints ("Agabus"), dažādos ūdeņos, bieži purvainos, dzīvojoša vabole, Latvijā nepilnīgi izpētīta, iespējamska ir \~30 sugu
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- Aišate Aiša - upe Latvijā
- Aise Aiša - upe Latvijā
- Aizšate Aiša - upe Latvijā
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
- Lagažs Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - \~6 km; Lagaža
- Piestiņa Aiviekstes labā krasta pieteka Balvu novada Lazdukalna pagastā, garums - 24 km, kritums - 27 m; lejtecē - Osa, Oša
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē)
- anužnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Anuži" iedzīvotāji
- apriķnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Apriķi" iedzīvotāji
- kurelnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Kurele" iedzīvotāji
- lanksēžnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Lanksēži" iedzīvotāji
- laženieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Laža" iedzīvotāji
- liepenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
- līksteņnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Līksteņi" iedzīvotāji
- padurnieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Padure" iedzīvotāji
- raķenieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Raķi" iedzīvotāji
- štakeldandznieki Aizputes novada Lažas pagasta apdzīvotās vietas "Štakeldanga" iedzīvotāji
- Laschen und Paddern-Hasenpoht Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums
- Laženskaja i Gazenpot-Paddernskaja Aizputes novada Lažas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- lavīžnieki Aizputes pagasta apdzīvotās vietas "Lavīži" iedzīvotāji
- Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
- Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Ainavu krauja aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, viens no augstākajiem atsegumiem Latvijā, apmēram 0,5 km garajā upes kraujā ir 2 atsegumi, no tiem lejākais 46 m augstais atsegums ir augšdevona Amatas svītas stratotips
- Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
- agrais dzelzs laikmets aizvēstures periods, kas ievadīja dzelzs laikmetu, Latvijas teritorijā attiecināms uz 1.-4. gs., ap 4. gs. dzelzi ieguva gandrīz katrā apmetnē un kalēja amats kļuva par atsevišķu amatniecības nozari
- akadēmijas īstenais loceklis akadēmijas locekļa augstākais goda nosaukums; akadēmiķis (Latvijas Zinātņu akadēmijā)
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- studentu korporācijas akadēmiskas slēgta tipa organizācijas, kas apvieno studentus un augstskolu beigušos biedrus (filistrus); 2008. g. Latvijā bija 23 studentu korporācijas un 12 studenšu korporācijas
- Akavina Akaviņa - upe Latvijā
- Stulbiņš Aklais ezers Laucienes pagastā
- Aklais ezers Aklezers Lapmežciema pagastā
- Akmensupe Akmene - upe Latvijā
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Durbes pieteka
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā
- graudberzis Akmens rīks graudu sasmalcināšanai, ko plašāk lietoja pirms rokas dzirnavu ieviešanās; Latvijā līdz 11. gs.
- astilbe Akmeņlauzīšu dzimtas augu ģints ("Astilbe"), daudzgadīgi lakstaugi, 30-40 sugas, Latvijā vairākas sugas tiek audzētas kā ziemcietīgs krāšņumaugs
- bergēnija Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Bergenia"), daudzgadīgs lakstaugs, savvaļā Āzijas centrālajā un austrumu daļā (Altaja kalnos un Ziemeļmongolijā), 11 sugas, audzē arī alpinārijos un zālienos, Latvijā 3 sugas audzē kā krāšņumaugus
- pakrēslīte Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Chrysosplenium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, 55-60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- tiarella Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Tiarella"), ilggadīgs lakstaugs, \~7 sugas, savvaļā Austrumāzijā un Ziemeļamerikā, ziedi mazi, balti, ķekarā, Latvijā audzē puķu stādījumos, apmalēs, akmeņdārzos
- akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
- atāleņaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, dzudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi ar veselām lapām, kas sakārtotas rozetē vai pamīšus pa visu stublāju; 2 ģintis, \~55 sugas, Latvijā tikai purva atālene
- jāņogaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi ar vienkāršām, staraini daivainām lapām, bieži ar ērkšķiem, ziedi kārtni, ķekaros vai pušķos, 2 ģintis, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vairākas sugas kultivē, un tām izveidotas daudzas šķirnes
- hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
- pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
- dzeltenā akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga hirculus"), Latvijā aizsargājama
- trejzobu akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga tridactylites"), Latvijā aizsargājama
- trīszaru akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga trifurcata"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- paēnas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga umbrosa"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- Ārendsa akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga x arendsii"), Latvijā tiek audzēta kā krāšnumaugs
- biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
- zilganais ilekss akmeņozolu suga ("Ilex meservae"), Latvijā introducēts
- Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Akmeņrūču strauts Akmeņrūcis, upe Latvijā
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- akmeņčipste Akmeņu čipste - cielavu dzimtas suga, slaids dziedātājputns zvirbuļa lielumā, dabā grūti atšķirama no citām čipstēm, Latvijā reta caurceļotāja
- Akmensupīte Akmeņupe - upe Latvijā
- maršancija Aknu sūnu klases apakšklase ("Marchantiidae"), sūnaugs ar daudzkārtainu laponi, \~15 dzimšu., 36 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 4 dzimtas, 6 ģintis, 12 sugas
- rikardija Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases bezdzīsleņu dzimtas ģints ("Riccardia"), vienmāju vai divmāju augi, lapoņi, sporas ar sīkām papilām, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
- dūkstenīte Aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases sekstīšu dzimtas ģints ("Chiloscyphus"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- dūnīte Aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases dūnīšu dzimtas ģints ("Ptilidium"), divmāju augi ar zarotu stumbru, veido blīvas vai irdenas dzeltenīgi līdz sarkanīgi brūnas velēnas, kas apēnojumā var kļūt zaļas, aug uz dažādu koku un krūmu mizas pa visu stumbru, arī uz trupošas koksnes, laukakmeņiem, retāk uz augsnes, 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
- bezdzīslene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Aneuraceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas
- pumpurzarene Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Cephaloziaceae"), mazas, dažkārt tikai 1 mm garas sūnas, kas veido blīvas velēnas vai aug starp citām sūnām; \~120 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 9 sugas
- zvīņlape aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Lepidoziaceae"), veido blīvas, tumšzaļas vai sarkanīgi brūnas velēnas, aug arī starp citām sūnām, \~20 ģinšu, 750 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- greizkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta ("Plagiochilaceae"), veido blīvas, gaiši vai tumši zaļas velēnas, \~1350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis 4 sugas
- skrāpīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases dzimta un ģints ("Radula"), dzeltenzaļi vai brūngani vienmājas vai divmāju augi ar neregulāru zarojumu, aug uz koku mizas, mūžzaļo augu lapām un akmeņiem, ar stumbru un zariem visā garumā pieguļot substrātam, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- somenīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Calypogeia"), Latvijā konstatētas 7 sugas
- frulānija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Frullania"), Latvijā konstatēta 1 suga
- zemessomenīte aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Geocalyx"), Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- leženeja aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Lejeunea"), Latvijā konstatēta tikai viena suga
- mecgērija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Metzgeria"), Latvijā konstatēta 1 suga
- mīlija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Mylia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- merkija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Moerckia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
- bārkstlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Trichocolea"), \~50 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- kailkausīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Gymnocolea"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- ķīļlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Sphenolobus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
- zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
- novellija Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Nowellia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
- trejsmailīte Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Tritomaria"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas, abas retas
- jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
- eitonija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Aytoniaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- konusgalvīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Conocephalaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijas Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases dzimta ("Ricciaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis
- rebūlija Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases eitoniju dzimtas ģints ("Reboulia"), Latvijā konstatēta 1 suga
- ričijvācelīte Aknu sūnu klases maršanciju apakšklases ričiju dzimtas ģints ("Ricciocarpos"), Latvijā konstatēta 1 suga
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
- Laņģu alas alas Liepas pagastā, Līču-Laņģu klinšu dienvidu daļā, kur izplūst daudzi spēcīgi avoti
- Ālava Ālave - upe Latvijā
- Alave Ālave - upe Latvijā
- pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
- Alexanderhof Aleksandra muiža, kas atradās Augšdaugavas apriņķa Laucesas pagasta teritorijā
- Alē Alesa - pilsēta Francijas dienvidos, Sevēnu dienvidaustrumu nogāzē, Langdokas-Rusijonas reģiona Gāras departamentā, 41250 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gmelina alise ališu suga ("Alyssum gmelinii"), Latvijā aizsargājama
- kalnu alise ališu suga ("Alyssum montanum"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- sīkziedu alise ališu suga ("Alyssum parviflorum"), Latvijā konstatēta tikai 1925. g. Rīgā uz dzelzceļa
- klinšu alise ališu suga ("Alyssum saxatile"), Latvijā bieži audzē kā krāšņumaugu
- Alkāsu grāvis Alkāšu grāvis, ūdenstece Latvijā
- šmakolka Alkoholisks dzēriens, ko gatavoja Latgalē, izraudzējot miežus un pēc tam pielejot vēl spirtu un pieliekot īpašas stipras reibinošas un garšas vielas, piem., tabaku, ziepju zāles u. tml.
- elksnine Alksnene ("Lactarius rufus")
- Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- rožu alteja alteju suga ("Althaea rosea"), ko Latvijā audzē dārzos, līdz 2 m augsts lakstaugs ar lieliem ziediem lapu žāklēs
- Alūksnīte Alūksne - upe Latvijā
- Aloksnīte Alūksnīte - upe Latvijā
- Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
- cietā alvejīte alvejīšu suga ("Aloina rigida"), Latvijā aizsargājama
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
- fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
- rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
- rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
- fizoderma Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Physodermataceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- rizīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Rhizidiaceae"), Latvijā konstatēta 1 suga
- monoblepharis Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases monoblefarīdu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatētas 3 sugas
- harpohitrīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Harpochytridiales"), no kuras Latvijā konstatēta 1 dzimta ar 1 sugu
- monoblefarīdas Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases rinda ("Monoblepharidales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- oomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Oomycetes"), saprofīti un parazīti, raksturīgs labi izveidots, zarains vienšūnas micēlijs, 4 rindas, 550 sugu, Latvijā konstatētas 165 sugas
- zigomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Zygomycetes"), zemākās sēnes ar labi attīstītu micēliju, kas nav sadalīts šūnās; dzimumvairošanās notiek, savienojoties divām šūnām, kas nav diferencētas vīrišķos un sievišķos elementos, 85 ģintis, 510 sugu, Latvijā konstatētas 23 ģintis, 79 sugas
- baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
- pitija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Pythiaceae"), plaši izplatīti saprofīti un parazīti, atrodami ūdeņos, augsnē, izraisa dažādu augu slimības, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
- ripīdija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases leptomītu rindas dzimta ("Rhipidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ezeru ūdeņos uz augu atliekām
- lagedīnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Lagenidiales"), Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
- fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
- ahlijas Aļģsēņu nodalījuma saprolegniju dzimtas ģints ("Achlya"), ūdenssēnes, 35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
- kunningamella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Cunninghamellaceae"), saprofīti, kas plaši izplatīti uz augu atliekām un augsnē, 6 ģintis, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, kas atrastas augsnē
- mortierella Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mortierellaceae"), augsnes saprofīti, vairošanās - zigogāmija, zigosporas aptver biezs hifu pinums, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
- pilobola Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Pilobolaceae"), aļģsēnes, kas attīstās uz zālēdāju dzīvnieku ekstrementiem, 3 ģintis, 15 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 4 sugas
- piptocefalas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Piptocephalidaceae"), saprofīti, kas attīstās augsnē un uz dzīvnieku ekstrementiem, un parazīti uz citām sporangijpelējumu rindas aļģsēnēm; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 6 sugas
- tamnīdija Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Thamnidiaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- pilaira Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases pilobolu dzimtas ģints ("Pilaira"), Latvijā konstatēta 1 suga
- endogonas Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Endogonales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
- sporangijpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Mucorales"), micēlijs labi attīstīts, zarains, gk. saprofīti, augsnē, uz pārtikas produktiem, arī uz ciām sēnēm, 360 sugu, Latvijā konstatētas 6 dzimtas, \~50 sugu
- zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
- celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
- irezīne Amarantu dzimtas ģints ("Iresine"), lakstaugi, puskrūmi vai koki, gk. divmāju augi, \~80 sugu (Amerikā, Austrālijā), Latvijā kā krāšņumaugus, gk. paklājdobēs, audzē 2 sugas
- alternantera Amarantu dzimtas ģints, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, 8-10 cm augsti lakstaugi, ar dažādas noikrāšas lapām
- peruāņu narcise amariļlu dzimtas ģints (“Hymenocallis”), dekoratīvs ziedaugs, kas Latvijā jāaudzē gk. telpās, dārzā var stādīt tikai maijā, siltā vietā, bet oktobrī jāienes telpās
- krīnija Amariļļu dzimtas ģints ("Crinum"), daudzgadīgi sīpolaugi, 150 sugu, Latvijā dažas sugas audzē kā telpu puķes
- sniegpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Galanthus") augs, kam ir raksturīgi balti, nokareni zvanveida ziedi un kas zied agrā pavasari, 18 sugu, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 4 sugas
- ifeone Amariļļu dzimtas ģints ("Ipheion"), dekoratīvi sīpolaugi, ko Latvijā audzē reti, augi zemi, to lapas smaržo pēc sīpoliem, ziedi mirdzošos zilos toņos
- pienpulkstenīte Amariļļu dzimtas ģints ("Leucojum"), daudzgadīgi lakstaugi, sīpolaugi, 9 sugas, Latvijā kultivē 2 sugas, kas dažkārt pāriet savvaļā (līdzīga sniegpulkstenītei); baltpulkstenīte
- narcise Amariļļu dzimtas ģints ("Narcissus"), daudzgadīgs sīpolaugs ar baltiem vai dzelteniem smaržīgiem ziediem, garām, šaurām lapām;, savvaļā \~30 sugu, izveidots \~12000 šķirņu, no kurām Latvijā kā krāšņumaugus audzē 600-700 šķirņu
- nerīne Amariļļu dzimtas ģints ("Nerine"), dekoratīvi augi, ko Latvijā audzē gk. traukos un telpās
- Amada Amata - upe Latvijā
- laksēnieši Amatas novada Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Lakši" iedzīvotāji
- akadēmiskie amati amati, kas paredzēti augstskolu mācībspēkiem atkarībā no viņu zinātniskā grāda, Latvijā tie ir asistents, lektors, pētnieks, docents, vadošais pētnieks, profesors, asociētais profesors
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- apriņķa aizsardzības priekšnieks amatpersona, kas vadīja apriņķa iedzīvotāju mobilizāciju Latvijas Brīvības cīņu laikā 1918.-1920. g., to iecēla apsardzības ministrs
- Mazā ģilde amatu (cunfšu) meistaru apvienība (Latvijas pilsētās līdz 1936.)
- proteja amēba amēbu suga (_Amoeba proteus_), kas ir lielākā no Latvijā konstatētajām brīvi dzīvojošajām kailamēbām
- Amerikas lielogu dzērvenes Amerikas dzērvenes, kuru šķirnes Latvijā audzē mākslīgi izveidotās plantācijās
- lielā ammija ammiju suga ("Ammi majus"), Latvijā konstatēta kā adventīva suga tikai vienu reizi
- Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
- augstais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus altissimus"), Latvijā adventīva
- zobainais amoliņš amoliņu suga ("Melilotus dentatus"), Latvijā adventīva
- Volgas amoliņš amoliņu suga ("Melilotus wolgicus"), Latvijā adventīva
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama
- sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
- indessumaks Anakardiju dzimtas ģints ("Toxicodendron"), no kuras Latvijā kultivē kokveida liānas
- parūkkrūms anakardiju dzimtas suga ("Cotinus coggygria"), dekoratīvs, ilgmūžīgs, vasarzaļš košumkrūms ar vienkāršām eliptiskām vai olveida lapām un nelieliem, balti zaļganiem ziediem skarās, Latvijā izaug līdz 2 m augsts
- etiķkoks Anakardiju dzimtas sumahu ģints suga ("Rhus typhina"), kas Latvijā introducēta 19. gs. 70. gados un tiek audzēta apstādījumos
- polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
- Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
- NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
- Annenhof Annas muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagasta teritorijā
- Greiema Zeme Antarktīdas pussalas ziemeļu daļa ("Graham Land"), līdz 1961. g. — visas pussalas nosaukums
- Žedinas stāvs apakšdevona apakšējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Gargždu sērija (Tilžes un Stonišķu svīta); Žedins
- Ķemeru svīta apakšdevona Brekona stāva stratigrāfiskā vienība, tās biezums - Latvijas dienvidrietumos 172 m, strauji samazinās austrumu un ziemeļaustrumu virzienā, līdz izzūd Ziemeļvidzemē un Latgalē, dabisku atsegumu nav
- Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
- Zīgenas stāvs apakšdevona vidējais stāvs, nodalīts Ardēnu un Reinas apgabalā, Latvijā tam atbilst Ķemeru svīta, bet shēmās biežāk tā vietā lieto Prāgas stāvu vai Brekona stāvu; zīgens
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
- Lētīžas svīta apakškarbona stratigrāfiiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 16-20 m
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Nīcas svīta apakškarbona Turnē stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumos, biezums — līdz 50 m, par stratotipu pieņemts urbums pie Nīcas
- kembelveltnis Apakškārtas blīvētājs, kas blīvē aramkārtas apakšējo slāni, pastiprinot tanī kapilaritāti, bet virsējo slāni atstāj irdenu, plaši lieto sausa klimata apgabalos, Latvijā maz izplatīts
- Dominopoles horizonts apakškembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums - līdz 101 m, līdz 1983. g. to sauca par Talsu horizontu
- Lontovas svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums - līdz 127 m, nodalīta Igaunijā, par tipveida griezumu Latvijā pieņemts Ludzas 15. urbuma intervāls 417,9-797,0 m dziļumā
- Ovīšu svīta apakškembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas ziemeļrietumu daļā, biezums — līdz 60 m, nodalīta Ovīšu 94. urbuma intervālā 962-1022 m dziļumā
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
- Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
- Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
- Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
- Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
- Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos
- Apaļais ezers Apaļās Salas ezers Lazdonas pagastā
- globaria Apaļpūpēžu ģints "Langermannia" nosaukuma sinonīms
- milzu apaļpūpēdis apaļpūpēžu suga ("Langermannia gigantea"), augļķermeņa diametrs - 20-50 cm, masa var sasniegt vairākus kilogramus
- apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
- parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
- Lielā Mūzikas balva apbalvojums (sudraba statuete), kas tiek piešķirts Latvijas mūziķiem un mūziķu kolektīviem par spilgtākajiem sasniegumiem iepriekšējā gadā
- Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
- akmensšķirsts Apbedījuma vieta dažos senos kapulaukos, no akmeņiem izveidots šķirsts, izplatīts apbedījumu veids Latvijā vēlajā bronzas laikmetā un senākajā dzelzs laikmetā (1. gt. p. m. ē.)
- Laucienes pansionāts apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Aizkraukle apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā 4 km no Aizkraukles pilsētas centra, pilskalns pirmoreiz minēts Laviešu Indriķa hronikā 1203. g., arī Ašerādena, vāciski - Ascheraden
- Eglaine apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā (2009.-2021. g. Ilūkstes novadā, 1950.-2009. g. - Daugavpils rajonā) 27 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Lašmuižas ("Lassen") teritorijā, pagasta centrs
- Aglona apdzīvota vieta (lielciems) Latgales dienvidu daļā, Preiļu novada Aglonas pagasta administratīvais centrs (no 2009.-2021. g. Aglonas novada centrs, līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 29 km no Preiļiem
- Baltinava apdzīvota vieta (lielciems) Latvijas austrumos, Balvu novadā, 36 km no Balviem un aptuveni 6 km no Krievijas robežas (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. Balvu rajonā), izveidojusies bijušās muižas "Baitinowo" teritorijā, kā apdzīvota vieta pirmoreiz minēta 1760. g.
- Ļaudona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 18 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Laudohn" teritorijā, pagasta centrs
- Lazdona apdzīvota vieta (lielciems) Madonas novadā 4 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Lasdohn" teritorijā, pagasta centrs
- Gaujiena apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele
- Laidze apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā 7 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Laidsen" teritorijā, pagasta centrs
- Lapmežciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Engures novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 30 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Lappumesch" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1494. g., pagasta centrs
- Ragaciems apdzīvota vieta (lielciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā 3 km no Lapmežciema
- Dzilnas apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Priekuļi apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Ciganova apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Egļeva apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
- Rude apdzīvota vieta (mazciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Čaukciems apdzīvota vieta (mazciems) Lapmežciema pagastā
- Starodvorišķi apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
- Volodina apdzīvota vieta (mazciems) Laucesas pagastā
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Launkalnes pagastā
- Mazdzērve apdzīvota vieta (mazciems) Lažas pagastā
- Cēsītes apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
- Krodzinieki apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Lauberes pagastā
- Krūklanti apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Liedulieši apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Prāmnieki apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Rauziņa apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ruņģi apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Vārniņas apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Miegūze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
- Sārcene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
- Sukturi apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
- Vīgrieze apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laidzes pagastā
- Čīkstiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Fridriķmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Garlene apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Jaunokte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Oktes pienotava apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Odre apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Okte apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Pilskalnciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Pļavmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Šķēde apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Strīķciems apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Vagargals apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Antiņciems apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu
- Gardeliški apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 1 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Peski 2 apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Putāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Tuksnesis apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Laucesas pagastā
- Pīteri apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lauderu pagastā
- Aiztilte apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Dreimanova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Drudži apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Dundenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Gariesili apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Jurīši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Obulderi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Osa apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Ozolnes apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Ozolnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Papurne apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Pelnupe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Piļskolni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Pilsnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Podnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Polokori apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Pričauni apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā
- Akmeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Avikši apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Dukuļeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Grīva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Kīļi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Orlova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Ozolava apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Petrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Ščeglova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Stīgas apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Zirgadobe apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā
- Plešova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Lazdulejas un Šķilbēnu pagastā (atrodas uz pagastu robežas)
- Landskorona apdzīvota vieta (skrajciems) Krāslavas novada Šķaunes pagastā 1,5 km no Šķaunes (tiek uzskatīta arī par Šķaunes daļu); saukta arī Landskrūne un Ļandskorona
- Dankeri apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Gļinovka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Gundegas apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Kļotčišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Ķovaļķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Krasnogļinka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Krasnorečka apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Lenderņa apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Ročišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Vežanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Zvonišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Laucesas pagastā
- Čiučiši apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Cucuri apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Gumineica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Iļjusi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Koņova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Litovskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Maslova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Morozi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Staraja Meļņica apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Rjabije apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Rūdovi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Škirpāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Skredeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Smoļskie apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Turovka apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Vacumnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Žlobnova apdzīvota vieta (skrajciems) Lauderu pagastā
- Cirtums apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Kapūne apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Lekste apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Lesnicova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Liepari apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Liepnīte apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Mastarīga apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Lielie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Mazie Meroni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Roznieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Rūbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Saipetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Skubinova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Skujetnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Slavīti apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Stangas apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Tutani apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Vidussala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Vīksnenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Zirgusala apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdukalna pagastā
- Sumkova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā
- Zaikova apdzīvota vieta (skrajciems) Lazdulejas pagastā
- Beļaji apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Blonti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Dongi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Kazimirova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Kirili apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Navinskie apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Osiņņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Paideri apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Paraļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Plepļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Sološi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Lauderu pagastā
- Bankova apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
- Fabriki apdzīvota vieta (skrajciems) Rugāju novada Lazdukalna pagastā
- Bileiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma)
- Dāmi apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Kainaiži apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Silkakts apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Laucese apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
- Maļutki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Laucesas pagastā
- Saltupi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Ieleja apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Lejaslabiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Plēsums apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Veclaicene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Korneti
- Korneti apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene
- Benislava apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdukalna pagastā; šī pagasta administratīvais centrs
- Egļuciems apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novada Lazdulejas pagastā 20 km no Balviem, izveidojusies bijušās Šķibēnu muižas teritorijā, Lazdulejas pagasta administratīvais centrs
- Padure apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā
- Apriķi apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā 14 km no Aizputes
- Šķaune apdzīvota vieta (vidējciems) Krāslavas novadā (2009.-2021. g. Dagdas novadā, 1990.-2009. g. Krāslavas rajonā) 80 km no Krāslavas, izveidojusies bijušās Landskoronas muižas teritorijā, pagasta centrs
- Laidi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novadā 32 km no Kuldīgas, izveidojusies bijušās muižas "Laiden" teritorijā, pagasta centrs
- Sermīte apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Valtaiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Vanga apdzīvota vieta (vidējciems) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Stūrīši apdzīvota vieta (vidējciems) Laidzes pagastā
- Cibla apdzīvota vieta (vidējciems) Latgales austrumu daļā 15 km no Ludzas, izveidojusies bijušajā Eversmuižas ("Eweresmuyža") teritorijā, kas vēstures avotos pirmo reizi minēta 1739. g., novada centrs
- Mirnijs apdzīvota vieta (vidējciems) Laucesas pagastā 8 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Laucesas muižas "Lautzen" teritorijā, Laucesas pagasta administratīvais centrs
- Lauderi apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novadā (2009.-2021. g. Zilupes novadā. 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 30 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas "Lauder" teritorijā, pagasta centrs
- Jaunlazdona apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novada Lazdonas pagastā
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
- Launkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs
- Silva apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novada Launkalnes pagastā
- Paugurciems apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
- Roceži apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
- Zvirgzdi apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laidzes pagastā
- Pļavas apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Laucienes pagastā
- Bigauņciems apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Lapmežciema pagastā
- Bangotnes apdzīvota vieta (viensēta) Kuldīgas novada Laidu pagastā
- Ančiņi apdzīvota vieta (viensēta) Ogres novada Lauberes pagastā
- Kolnasāta apdzīvota vieta (viensēta) Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, teologa, sabiedriska darbinieka un rakstnieka Franča Trasuna memoriālais muzejs, nodibināts 1992. g. viņa vecāku dzīvojamajā mājā, kas raksturīga 19. gs. 60. gadu Latgales lauku sētai un kas ir valsts nozīmes kultūras piemineklis
- Ciemītes apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienas pagastā
- Mežites apdzīvota vieta (viensēta) Talsu novada Laucienes pagastā, netālu no Lībagu pagasta robežas
- Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
- Arinsala apdzīvota vieta Andorā (_Arinsal_), Lamasanas pagastā
- Lakrosa apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Lafīeta apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju
- Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lagreindža apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lahaina apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksitija apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiklenda apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Leiksaida apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Atrasts piemēros (54):
- atjaunošana - Labi, būšu,- es noteicu un ķēros pie skropstu tušas atjaunošanas.
- priekšnieks - Labrīt, priekšniek!
- darījums - Lai gan tas nebūs līdzvērtīgs darījums.
- veidot - Laiku veido cilvēki,- Edmunds sacīja.
- ļaudis - Latvieši ir lāga ļaudis.
- beigties - Mana dzīve ir beigusies, nav tur ko domāt,- Laima nopūšas.
- demonstrēt - Tagad, kad nevienam nekā nav, viņi tīši demonstrē savu laimi,- skumji purinot galvu, piezīmē Laima.
- dzēst – Jā, es tieši gribēju jums pateikties visu Latvijas iedzīvotāju vārdā, ka divreiz samazinājāt lauksaimnieku nodokļus un dzēsāt viņu parādus.
- caurule – Laba diena, vai te nav labojamas kādas saplīsušas caurules?
- tizls – Labāk paskaties uz savām tizlajām brillēm, – Robis nošņāc.
- uzskats – Labi, Marčello saka, paliksim katrs pie saviem uzskatiem.
- noteikt – Lai jums arī labi veicas pie zobārsta, – smaidīgi noteicu.
- lietot — Biedri Goldman, kopš Latvija pievienojās Ženēvas konvencijai, svina krāsu iekšdarbos lietot uz visstingrāko aizliegts.
- robeža — Es tikko šķērsoju Latvijas un Lietuvas robežu.
- mēgt — Labi, labi, viņš te mēdz piebraukt.
- tēlot — Labi, skaidrs, ka jūs tēlosiet nezinīšus!
- gādāt — Labrīt, Agnij, — atskanēja Annuškas zīdainā balstiņa, — es gādāju, lai tu neaizgulies!
- neatkarīgs — Lai mēs būtu bagātas un neatkarīgas, — noteicu es.
- laiva — Laivā būs ērtāk un sausāk...
- valsts — Latvija ir maza valsts, neviens jau nezina, ka Andris ir no Latvijas, un mūs tur neviens negaida.
- atlaist — Lavīze atlaida matus un atkāpās no loga, ar roku pasitot priekšā skatienam aizkarus.
- laikam — Man šeit tā kā neomulīgi, es laikam iešu projām, — saka Lara, kas parasti vienmēr un visur jūtas kā mājās.
- kuģis — Mūsu kuģī lido Helēna, Luidži, Larijs, kā arī es — Santa.
- liels — Nav smuki tā teikt, bet viņas ar Laugu ir lielas draudzenes.
- rasties — Nu, tā kā prelūdija — no kurienes viens ungārs Latvijā radies.
- lai tā būda rūc —Ermoņika spēlē, kontrabase dūc, Rampa — rampa — ram — pam — pam, Lai tā būda rūc!
- pankūka "Jūtos priecīgs, ka bērniem garšo pankūkas, kas ceptas no Latvijas zemnieku audzēto graudu miltiem, kuriem dots nosaukums "Iecienītie pankūku milti"," sacīja Svilpe.
- nebaltas dienas “Lai gan situācija ekonomikā dažkārt mainās pa stundām, bailes un neziņu par rītdienu iespējams mazināt, jau laikus veidojot uzkrājumus„ nebaltām dienām”.
- sasniedzamība "Oficiālā propaganda sludina, ka Bolīvija no jauna izgudro filozofu akmeni un ka paradīze zemes virsū ir rokas sasniedzamības attālumā,"norāda laikraksta" La Prensa" komentētājs Harolds Olmoss.
- pieteikt sevi "Olas" ir jauna – pirms pusotra gada sevi pieteikusi- hip-hop apvienība, kura ātri sasniegusi ievērojamu popularitāti Latvijā.
- dienvidnieks «Mums Latvijā svaigi augļi un dārzeņi ir pusotru, divus mēnešus, pēc tam ēdam dienvidniekus.
- praktika (..) Tiešām der uzņemties ceļojumu uz Latviju, lai redzētu darbā jauno teātra veidu, kas vieno pagātnes labāko praktiku ar pārdrošām idejām.
- svētki 10. novembrī Latvijā tiek atzīmēta Mārtiņdiena, kura simbolizē ziemas sagaidīšanas svētkus.
- novembris 1918. gada 18. novembrī Latvija proklamēja neatkarību.
- nozīmīgs 1924. gads bija nozīmīgs gads Latvijas šaha dzīvē, 13. aprīlī, 1. Latvijas šaha kongresa atklāšanas dienā, nodibināja Latvijas Šaha savienību.
- uzbrukt 1939. gada 1. septembrī nacistiskā Vācija uzbruka Latvijas draudzīgajai kaimiņvalstij Polijai, kuras armija nespēja pretoties.
- celt 1941. un 1949. gada politisko represiju devītais vilnis uz ilgiem laikiem nogremdēja to Latviju, ko cēla mūsu tēvi un vectēvi.
- sagatavošanās 1948. gadā Līvija Endzelīna bez iepriekšējas sagatavošanās iestājās Latvijas PSR Valsts Mākslas akadēmijas Glezniecības fakultātē.
- neatkarība 1990. gadā, kad tika atjaunota Latvijas neatkarība, parādījās arī doma par pavisam jaunas Satversmes radīšanu.
- apgrozījums 2013. gadā preparāta eksporta apgrozījums sasniedza 60- 70 miljonu eiro jeb aptuveni 0,7 procentus no visa Latvijas eksporta.
- lietotājs 2015. gadā atbalstu aizsargātajiem lietotājiem sniegs AS "Latvenergo".
- sambo 2017. gadā startēju Latvijas čempionātā sambo cīņā.
- sabiedrība 70. gadu sākuma Latvijas sabiedrība nebija īpaši vēlīga pret tiem, kas bija studējuši citur un atgriezās mājās.
- virkne Ābrams sāka strādāt Latvijas valsts izdevniecības vārdnīcu redakcijā par vadītāju, un viņa laikā iznāca virkne dažādu vārdnīcu.
- līderis Abu partiju līderi bija ievēlēti visās pirmskara Latvijas Saeimās.
- asociācija Agija šo olu ir dāsni uzdāvinājusi Latvijas Strausu audzētāju asociācijai.
- noraidīt Agrai nācās viņu noraidīt, lai gan Laurīns atkal bija atvedis noderīgas lietas no Rīgas.
- atdzimt Agrāk un tagad, velkot paralēles starp šodienu un 20. gadsimta 50. gadu beigām/60. gadu sākumu, kad pasaulē (un, ne mirkli nenokavējot, arī Latvijā) atdzima dokumentālais kino kā mākslas žanrs un personības brīvības izpausme, jo lielajā dzīvē ienāca jaunieši, kas auguši pavisam citos vēsturiskos apstākļos nekā iepriekšējā paaudze.
- vienošanās Aizsūtīju tās direktoram vēstuli, paziņojot, ka līgums tiek anulēts vairāku iemeslu dēļ, bet galvenais ir tas, ka Latvija tagad kļuvusi par neatkarīgu un suverēnu valsti, un visas iepriekšējās vienošanās vairs nav spēkā.
- darbs Aktīvais darbs pie vizītkartes tapšanas, spītējot mainīgajiem laikapstākļiem, sākās devītajā martā jau 6 no rīta, kad Justs un filmēšanas grupa tikās Latvijas Zinātņu akadēmijas skatu laukumā, lai uzņemtu vizītkartes pirmos kadrus.
- retrīts Alise un Džerijs rīko retrītus gan Latvijā, gan Bali – pasniedz jogu tiešsaistē un meklē iespējas to darīt arī klātienē.
- puse Aploksnes otrā pusē bija norāde, ka tā ar pastmarku der sūtīšanai ne vien Latvijā, bet arī uz Lietuvu un Igauniju.
- boulderings Apmēram tā no malas izskatās kāpšanas sporta veids boulderings, kas Latvijā nav pats populārākais, bet entuziasti un profesionāli sportisti tam ir.
- konsultācija Ar Andreju nolēmām atrast tuvāko Land Rover servisu, un doties pēc konsultācijas.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa La.
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv