Paplašinātā meklēšana

Meklējam ēde.

Atrasts vārdos (307):

Atrasts vārdu savienojumos (4):

Atrasts skaidrojumos (1503):

ventre a terre _burtiski_ "ar vēderu pie zemes"; pilnā ātrumā.
ese "S" veidīgs ķēdes posms.
iešņavas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
īsnaujas (Cūkas) tauku plēve (pavēderē)
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
ķieģeļu savienojuma sistēmas 1) laidņu savienojums (pretskatā redzamas ķieģeļu malas), 2) galenieku savienojums (pretskatā redzami ķieģeļu gali), 3) ķēdes jeb virknes savienojums, 4) krusta savienojums, 5) daudzkārtu savienojums un 6) trīskārtu savienojums.
Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
soma Ādas kroka pavēderē (dažiem zīdītājdzīvniekiem), kurā uzturas un barojas jaundzimušais mazulis
Kabiles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Kabiles pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Šķēdes un Rumbas pagastā
Pilskalnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lašu un Dvietes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Pilskalnes pagasta iekļauta tagadējā Sventes pagastā un neliela daļa arī Šēderes pagastā
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
sabiedrības juridiskā adrese adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība (sabiedrības sēdeklis); tās maiņas gadījumā valde iesniedz pieteikumu komercreģistra iestādei attiecīga ieraksta izdarīšanai
spīļaste Ādspārnis - kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji liels kukainis ar diviem spārnu pāriem un ar ķermeņa spīļveida piedevām vēdera galā; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
merkuriālijas agrāk franču parlamentu sēdes pirmajā trešdienā pēc lielajām brīvdienām
kamerlengo agrāk kardināls, kas pārzināja pāvesta kasi; kad pāvesta sēdeklis svabads, viņš stāv valdības priekšgalā
galera Airējams kara kuģis, kas brauca arī ar burām; uz galerām sūtīja noziedzniekus un pieķēdēja pie sēdekļiem par airētājiem
sušķa vilna aitas vilna no pavēderes un kājām
nobara Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
nobars Aitu vilna, kas cirpta pavasarī, arī vilna, kas aug uz pavēderes un paslēpenēs, no tās kā mazāk vērtīgās vērpto dziju lieto zeķēm
āizaturēties Aizcietēt (par vēderu, zarnām)
aizštopēties Aizcietēt, normāli neiztukšoties (vēdera aizcietējuma dēļ)
pakaļsēdeklis Aizmugurējais sēdeklis
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
pludzis Aizslēgs govs ķēdes galā
pluģis Aizslēgs govs ķēdes galā
retroperitonīts Aizvēderplēves audu iekaisums
griežamā aka aka no kuras ūdens spaini izvelk, griežot veltni, ap kuru tinas ķēde vai tauva
bluķis akas veltnis, ap kuru tinas virve vai ķēde ūdens spaiņa ielaišanai akā un izvilkšanai no tās
akmeņgriešanas mašīna Akmens bluķu izzāģēšanai paredzēta ar ķēdes zāģi un iekraušanas ierīci apgādāta darbmašīna
hepatoperitonīts Aknas sedzošās vēderplēves iekaisums
paratīfs Akūta zarnu infekcijas slimība, kas noris līdzīgi vēdertīfam
Leontopodium alpinum Alpu ēdelveiss
Prīdeļi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Prēdeļi" nosaukums vietējā izloksnē
tiesas sēdes sekretārs amatpersona, kas izpilda tiesas sēdes priekšsēdētāja uzdevumus, sagatavojot lietas izskatīšanu tiesas sēdē un to izskatot
nažzivs Amazones baseinā dzīvojoša zivju suga ar nažveidīgu vēdera spuru
karnitīns Aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
retroperitoneālā telpa anatomiska telpa vēdera dobumā, kas ir nodalīta ar vēderplēves aizmugurējo daļu un vēdera dobuma izklājumu, stiepjas no diafragmas līdz mazajam iegurnim
asīze Anglijā un Francijā - periodiski sasaucamas tiesas sēdes ar zvērināto piesēdētāju līdzdalību, kurās izskata smagus kriminālnoziegumus
čeins Angļu garuma mērs, vienāds ar 20,1 m (1 ķēde = 100 locekļi = 22 jardi)
ķēde Angļu garuma mērvienība = 4 kārtis = 100 ķēdes posmi = 792 collas = 20,12 m
links Angļu un amerikāņu garuma mērs 20,116 cm (ķēdes loceklis)
eksedra Antīkajā arhitektūrā dziļa puslokveidīga vai daudzstūraina niša ar sēdekļiem gar sienām
bakteriālais aortīts aortīts, kura cēlonis ir inficēti emboli; bakteriālā endokardīta, tuberkulozes, akūta reimatisma vai vēdertīfa komplikācija
ieklājs apakšējais pinums koka ragavām; īpašs paliekamais ragavās sēdeklī (ērtākai sēdēšanai)
bunce Apaļa, vēderaina pudele
naba Apaļš rētveida padziļinājums, kas atrodas vēdera sienā un ir izveidojies pēc tam, kad atdalījies orgāns, kurš savieno augli ar mātes organismu
vaņķis Apaļš un mīksts vēders
vēders kā bumba apaļš vēders
rumenogrāfs aparāts spurekļa kustību grafiskā pieraksta veikšanai, ko piestiprina dzīvnieka vēdera kreisajā pusē zem jostas skriemeļu šķērszariem
Ķinguti apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Velliņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Vidzeri apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Gorbunovka apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Šēderes pagastā
Laukmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Zutēni apdzīvota vieta (mazciems) Šķēdes pagastā
Sārcene apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Šķēdes pagastā
Grendze apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā
Šteinburga apdzīvota vieta (skrajciems) Šēderes pagastā
Laime apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Augšdaugavas novada Šēderes pagastā
Svente apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes (Augšdaugavas) novada Šēderes pagastā
Juneļi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Celtnieks apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Dārziņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Mehanizators apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Skujiņas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Šēderes pagastā
Pašuliene apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Rauda apdzīvota vieta (vidējciems) Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Gnesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
Marjefreda apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
Trūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
Vingokera apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
Tūšhella apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes ziemeļu daļā
ringutot Apgādāt ar sedlu (pavēderes) jostu (zirgu)
kompleksā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes kompleksajai pretestībai (Y=1/Z); kompleksās vadītspējas reālā daļa atbilst aktīvajai vadītspējai, imaginārā – reaktīvajai vadītspējai (Y=G±jB)
reaktīvā vadītspēja apgriezts lielums maiņstrāvas ķēdes reaktīvajai pretestībai
imbrikācija Aponeirozes vai citu audu kārtu uzlikšana uz audu defektiem (vēdera ķirurģijā)
saita Aptuveni 150 cm gara, paresna virve, arī ķēde dzīvnieka piesiešanai; valgs
cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
mezentērijs apzarnis, vēderplēves kroka zarnu piestiprinājumam
motorzāģis ar iekšdedzes dzinēju vai elektrodzinēju darbināma pārvietojama zāģēšanas iekārta, kurā par griezējinstrumentu izmanto ķēdes zāģi
grieztuve ar roku darbināmas tītavas, ierīce smaguma celšanai un pārvietošanai - cilindrs, uz kura tiek uztīta virve, tauva, ķēde
atslēga ar roku darbināms kontakta slēdzis elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un pārtraukšanai
atrauties ar spēju, strauju kustību atbrīvoties (no saites, ķēdes u. tml.)
tormentilla Ārstniecības augs, lieto pret vēdera sāpēm; deviņvīru spēks
gastroacefālis Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir bezgalvains parazīts, kas saistīts ar autozītu vēdera apvidū
gastroamorfs Asimetriski saistīti dvīņi, no kuriem mazākais ir parazīts, kura daļa atrodas autozīta vēdera dobumā
hemoperitonejs Asins izplūdums vēderplēves dobumā
hematocēlija Asins uzkrāšanās vēdera dobumā
autoinfūzija Asiņu pārvietošana sirds virzienā, ko panāk, paceļot kājas, tās notinot vai saspiežot vēdera aortu
kapītis Asvēdere, reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu
atķērdēt Atbrīvot no ķēdes
atķēdēt Atbrīvot no ķēdes; atāķēt
lukta Atklāts augsts sēdeklis ar trepēm, kuru izmanto gaides medībās
īsumi Atliekas no izkārstas vilnas; īsā kāju un pavēderes vilna
dzemdes antefiksācija atpakaļ izliektas dzemdes piešūšana pie vēdera priekšējās sienas
atsarauties Atrauties (no saites, ķēdes u. tml.)
Arāju pilskalns atrodas Augšdaugavas novada Sventes pagastā pie Arājiem, 15-18 m augstā zemesragā, ko no 3 pusēm apliec Šēderes upīte
Šarlotes ezers atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, 135,8 m vjl., platība - 39,2 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Girkanas rezervāts atrodas Azerbaidžānā, Tališa kalnu Uļasu grēdas nogāzē un Lenkorānas zemienē, platība - 29 kvadrātkilometri, augstums 50-800 m, dibināts 1936. g., lai saglabātu reliktas koku (zīdakācija, Persijas dzelzskoks, dzelkva, kastaņlapu ozols) un dzīvnieku sugas, endēmi - milzu kailgliemeži, zaļvēdera ķirzakas
sievišķo dzīvnieku dzimumaparāts atrodas bļodas un vēdera dobumā, tajā ietilpst divas olnīcas, divi olvadi, maksts, priekšiņa un kaunums
Lielstraupes zirgu pasta stacija atrodas Cēsu novada Straupes pagastā, bija viens no galvenajiem Rīgas-Tērbatas-Pēterburgas pasta ceļa mezgla punktiem, stacijas kompleksā ir paralēli ceļam novietota dzīvojamā ēka, aiz kuras ap pagalmu ir kalpu dzīvojamā ēka, zirgu staļļi, kūts, klēts ar ratnīcu, otrpus ceļam - smēde
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
apakšējais daņ-tjaņ atrodas vēdera dobuma lejasdaļā
ježika Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni
ježuka Atsevišķi uzliekams (un noņemams) ragavu sēdeklis ar atzveltni; ježika (2)
važa Atsevišķu, kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1)
gastroparietāls attiecīgs uz kuņģi un vēdera sienu
sinorhisms Attīstības anomālija, daļēja vai pilnīga sēklinieku saplūšana vēdera dobumā vai sēklinieku maisiņā
kriptorhisms attīstības traucējums, kurā sēklinieki nenoslīd sēklinieku maisiņā, bet paliek vēdera dobumā vai cirkšņu kanālā
pilorostomija Atveres izveidošana vārtnieka cauri vēdera sienai
pteridofiti Augi ar vēdekļveida lapām; paparžaugi
eviscerācija Augļa krūšu un vēdera dobuma orgānu izņemšana embriotomijā
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
perakarīdi Augstāko vēžu virskārta ("Peracarida"), morfoloģiski un bioloģiski daudzveidīgi vēžveidīgie, galva saaugusi ar 1 vai 2 krūšu posmiem un veido galvkrūtis, krūškāju iekšpusē ir īpašas plātnes, kas mātītēm vēderpusē veido perēšanas kameru, tajā attīstās olas, dzīvo gk. jūrās, arī saldūdeņos un uz sauszemes, \~9000 sugu, Latvijā \~45 sugas
Šedere Augšdaugavas (Ilūkstes) novada apdzīvotās vietas "Šēdere" nosaukuma variants
torstriko augšģērba (piemēram, blūzes, lenčkrekliņa, ņiebura, pulovera) un elastīgu biksīšu apvienojums viengabala (vismaz iegurņa daļā - apakšveļai) ģērbā, ar gludu un ciešu augšdaļas piekļāvumu figūrai, parasti ar pavēderē iestrādātu aizdari; bodijs
kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
sliežu ķēde automātiskās bloķēšanas, lokomotīvju signalizācijas un pārmiju un signālu centralizācijas elektriskās sistēmas pamatelements, kas funkcionē kā elektriskā ķēde, ar kuru kontrolē sliežu ceļu aizņemtību un lietojamību
aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām
Rhipidura leucophrys baltlāsumainā vēdekļaste
Corvus albus baltvēdera krauklis jeb raibā vārna
žvūkšķis Baltvēdera pīle
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
Anas penelope baltvēderis
Phylloscopus bonelli baltvēderu lapuķauķis
trofiskā ķēde barošanās ķēde, organismu virkne, kuras dažādie locekļi cits no cita pārtiek
pienaka Bedrīte govs pavēderē piena vēnā
buza Bērna vēders
sporta ratiņi bērnu ratiņi ar sēdekli
Berkauzija Bērzezers Šēderes pagastā
Berkinze Bērzezers Šēderes pagastā
diskmēle Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Discoglossidae"), nelieli (garumā 4,5-7,5 cm) krupjiem līdzīgi primitīvi abinieki ar nekustīgi piestiprinātu diskveidīgu mēli, 4 ģintis, 11 sugu, Latvijā 1 ģints, 1 suga - sarkanvēdera ugunskrupis
taburets Bezatzveltnes un bezrokturu sēdeklis
limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
Bizehden Bicēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Stendes pagastā
tenezmi Bieža, stipra un mokoša dzīšanās sakarā ar kairinājumiem tūplī, taisnajā zarnā, loka zarnā, dzemdē un makstī, urīnpūslī un urīnkanālā, vēdera plēvē
Stelle bijušās apdzīvotās vietas nosaukums Šēderes pagastā
Kapsehden Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Medzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Kapsēde
tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas
skorpionblakts Blakšu kārtas dzimta ("Nepidae"), lielas (ķermeņa garums - 18-40 mm), plakanas, lapveidīgas vai garas, cilindriskas ūdensblaktis ar raksturīgām priekšējām tvērējkājām un divdaļīgu elpcaurlīti vēdera galā, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - ūdens skorpions un cauruļblakts
blēdene Blēde
blēdnīca Blēde
hidroboracīts Bora minerāls, pēc uzbūves ķēdes borāts, blīvi sīkgraudaini agregāti, adataini kristāli, bezkrāsains, balts
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
apaļgriezuma brunči brunči, kuru piegriezumslejām ir riņķa sektora gredzena apveids vai citāds apaļgriezums, piemēram, saules jeb pilnapļa brunči, pussaules jeb pusapļa brunči, vēdekļplisējuma brunči, arī volānjoslu brunči
Atrichornis clamosus brūnvēdera krūmputns
priekšējā līķa liekums buras priekšējās malas izliekums, kas ir tik liels, cik lielu vēlas buras "vēderu"
aizturēties būt aizcietējumam (par vēderu)
prezidēt būt par priekšsēdētāju, vadītāju (sēdei, kongresam u. tml.)
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
splanhnocēls Celoma daļa, no kuras attīstās perikarda, pleiras un vēdera dobums
hipomērs Celoma mezoteliālā slāņa ventrālā daļa; no tās veidojas pleira, perikards un vēderplēve
bloks Celšanas ierīces daļa - rats ar rievu trosei, virvei, ķēdei; trīsis
tītava celšanas mašīna, kas sastāv no veltņa (spoles) un virves, troses vai ķēdes, kura tinas uz tā; vinča
Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
riobiksītes cieši piekļāvīgas mazbiksītes, kuru piegriezumam augšmalā raksturīgs taisns vai U veidā ieliekts pavēderes griezums, bet lejasmalā - gandrīz līdz sānu augšmalai augšup izliekti izgriezumi, kas iluzori pagarina kājas
balzīt cieši sabāzt segu starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
muca Cilindrisks vai vēderains koka, metāla, plastmasas trauks ar plakanu dibenu
pakrūte cilvēka vēdera augšējā daļa lejpus krūšu kaula starp ribu lokiem
bezdelis cilvēks, kas bieži nolaiž vēdera gāzes
vēderrunātājs cilvēks, kas ir apguvis vēderrunāšanas prasmi
pirdējs cilvēks, kas skaļi izdala vēdera gāzes
dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
marsupializācija Cistas malu piešūšana pie vēdera sienas brūces malām, ja cistas izņemšana ir tehniski neiespējama
blauza Cūka ar lielu vēderu
kontrforss čuguna spraislis lielkalibra enkurķēdes katrā loceklī deformācijas novēršanai
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
dabūt bankas dabūt sitienus (pa vēderu)
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
Sventes pagasta teritorija daļa no bijušās pirmskara Sventes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Šēderes pagastam, savukārt atjaunotajā (1990. g.) Sventes pagastā iekļauta daļa no bijušā Pilskalnes pagasta
datu ķēde datu kanāls, kas nodrošina divvirzienu datu apmaiņu un sastāv no datu ķēdes galaiekārtas un datu pārraides līnijas
DCE datu ķēdes galiekārta (angļu "Data Circuit-terminating Equipment")
datu (pārraides) tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām
datu tīkls datu ķēdes galiekārtu un pārraides vides apvienojums, kas nodrošina datu pārraidi starp datu stacijām
zāģis Daudzasmeņu griezējinstruments, kura asmeņi izvietoti plātnes, lentes, diska malās vai piestiprināti pie ķēdes atsevišķiem locekļiem; arī darbmašīna, kurai ir šāda veida griezējinstruments
trohotrons Daudzelektrodu elektronstaru lampa ar savstarpēji izolētiem kontaktelektrodiem, kurā ar elektronstara palīdzību komutē elektriskās ķēdes
klijveida ēde daudzkrāsainā ēde
takelāža dažādas troses, ķēdes un tauvas, ko būvmontāžas u. c. darbos lieto celšanas ierīcēs
dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
anaspis Dažās klasifikācijās vaboļu kārtas smailvēderu dzimtas ģints, kas citkārt tiek uzskatīta par atsevišķu karuļvaboļu dzimtu
timpanālie orgāni dažu kukaiņu dzirdes orgāni, kas atrodas uz priekškājām vai vēderiņa segmentiem; sastāv no plānas hitīna bungādiņas, kuras svārstības uztver jutīgu šūnu grupa
deciduālais periapendicīts deciduālās šūnas vēderplēvē, kuras klāj tārpveida piedēkli; konstatētas ārpusdzemdes grūtniecības gadījumos, ja ir olvadu salipums ar tārpveida piedēkli
bēdelītis dem. --> bēdelis
kailvēderītis dem. --> kailvēderis
ķēdīte dem. --> ķēde
vēdeklītis dem. --> vēdeklis
vēderelis dem. --> vēders
vēderiņš dem. --> vēders
peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
knēvele Detaļa, ar kuru piestiprina ķēdes beigu posmu
gājskudras Dienvidamerikas skudru suga, klejotājas, kastaņu brūnumā, dzīvo ļoti augstos pūžņos, līdz 39 mm garām mātītēm, ārkārtīgi ēdelīgi un uzmācīgi kukaiņi, kas bieži salien pūļiem arī cilvēku mājokļos
ugunskrupis Diskmēļu dzimtas ģints ("Bombina"), ķermeņa garums - līdz 7 cm, āda vēderpusē sarkani vai dzelteni plankumaina ar daudziem indes dziedzeriem, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
mugurpuse Divpusēji simetriska (bezmugurkaulnieku) ķermeņa puse, kas ir vērsta prom no pamata, substrāta, pa kuru (tie) kustas; pretstats: vēderpuse
ziedmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Syrphidae"), pie kuras pieder kukaiņi ar svītrainu, retāk vienkrāsainu, metāliski spīdīgu vēderu, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts \~290 sugu
elektriskās ķēdes īsslēgums divu dažādu potenciālu ķēdes punktu savienojums; ķēdē plūst ļoti liela strāva, kas var izraisīt ķēdes elementu un vadu bojājumus
aeropags Dižciltīgo padome, politiskās varas un tiesas institūcija senajā Grieķijā 5. gs. p. m. ē.; nosaukums radies no kara dievam Arejam veltītā pakalna, uz kura notika padomes sēdes
heteroduplekss DNS molekula, kurai vienā vai vairākos iecirkņos slāpekļa bāzu secība vienā polinukloīdu ķēdē nav pilnīgi komplementāra otras ķēdes slāpekļa bāzu secībai
lielsvēdernieki Dobeles novada Auru pagasta apdzīvotās vietas "Lielsvēderi" iedzīvotāji
protokols dokuments, kurā ietverts (piemēram, sanāksmes, sēdes) gaitas secīgs pieraksts
kuldocentēze Dūriens taisnas zarnas un dzemdes iedobumā, lai atsūktu šķidrumu no vēderplēves dobuma (eksudātu, asinis u. c.)
sopļja Durvju ķēde
visjačka Durvju ķēde
visjaks Durvju ķēde
engastrijs Dvīņauglis, kam parazīts pilnīgi vai daļēji atrodas autozīta vēdera dobumā
gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu
gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū
celiadelfs Dvīņu kroplība, kurā dvīņi savienoti ar vēderiem
heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu
iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem
heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai
heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera
Elpupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Dandaru upe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums Talsu novadā
Odre Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās augštecē
Žurnika Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
Žurnikupe Dzedrupes satekupes Šķēdes paralēls nosaukums tās lejtecē
parastā dzeguze dzegužu suga ("Cuculus canorus"), slaids putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku muguru un ar gaišām un tumšām šķērssvītrām uz krūtīm un vēdera
chroogomphus Dzeltenpēdenes
Pycnonotus xanthorrhous dzeltenvēdera bubuls
Phylloscopus nitidus dzeltenvēdera lapuķauķis
Oreocharis arfaki dzeltenvēdera māņzīlīte
Todirostrum cinereum dzeltenvēdera toditirāns
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
sneidedzis Dzelzs caurumu izsišanai; snēdedzis
desmopeksija Dzemdes apaļo saišu piestiprināšana pie vēdera vai pie maksts sienas
ventrohisteropeksija Dzemdes fiksācija pie vēdera priekšējās sienas
abdominālā histerotomija dzemdes pārgriešana pēc vēdera dobuma atvēršanas
metroperitonīts Dzemdes un vēderplēves iekaisums
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
Kovaļevska ezers Dziļais ezers Šēderes pagastā
lielmutes zutis dziļjūras zivs (_Eurypharynx pelecanoides_), kas var norīt par sevi lielāku medījumu, tai ir milzīga mute un vēders, kas var izspīlēties, daudz reižu pārsniedzot savu normālo lielumu
kāpurķēžu dzineklis dzineklis, kas virza transportlīdzekli, pārvietojoties kāpurķēdei
baltvēdere Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu
baltvēderis Dzīvnieks ar baltu vai gaišu pavēderes, vēdera apspalvojumu, apmatojumu
Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas
ērde ēde
rauška ēdelīgs, nesātīgs zirgs
lauvas ķepiņa ēdelveiss
Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum")
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
barošanās ķēde ekoloģiskā sistēmā savstarpēji atkarīgas sugas, ko saista vielu un enerģijas pārveidošanās (barošanās attiecības); trofiskā ķēde, arī barības ķēde
ekoloģiskā efektivitāte ekosistēmas enerģijas plūsmas kvantitatīvais mērs; ekosistēmas vai atsevišķas barošanās ķēdes produkcija un tajā ietvertā enerģija ar katru nākamo posmu samazinās, jo noteikta tās daļa ir nepieciešama esošā posma dzīvības procesu uzturēšanai; uz nākamo ķēdes posmu pāriet ne vairāk kā 20% iepriekšējā posma produkcijas, bet vairākumā gadījumu — \~10%
ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.)
atomieroči Eksplozīvas darbības ieroči, kuros izmantota kodolu iekšējā enerģija, kas atbrīvojas ķēdes reakcijas vai kodolu termiskās reakcijas laikā, kodolieroči
šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu
elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja
invertors Elektriskā ķēde signāla sprieguma vai strāvas apvēršanai par 180 grādiem
daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos)
galvaniskā ķēde elektriskā ķēde, kurā bez metāliskiem vadītājiem ietilpst arī elektrolīta šķīdums caur kuru plūst strāva
lineāra elektriskā ķēde elektriskā ķēde, kurā nav neviena nelineāra elementa
svārstību kontūrs elektriskā ķēde, kura sastāv no indukcijas spoles un kondensatora un kurā iespējamas brīvas elektromagnētiskās svārstības
elektriskā ķēde ar koncentrētiem parametriem elektriskā ķēde, kuras aprēķinos var neievērot tās elementu patiesos izmērus un pieņemt, ka elektriskie un magnētiskie lauki pastāv tikai atsevišķos ķēdes elementos, kam piemīt kapacitāte un induktivitāte, bet enerģijas pārveidošana notiek elementos, kam piemīt aktīvā pretestība
elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi
papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām
pārejas process elektriskās ķēdes (ja tajā ir enerģijas uzkrājēji – induktīvas spoles vai kondensatori) pāreja no viena stacionāra režīma otrā; pārejas procesu cēlonis parasti ir komutācija
elektriskās ķēdes zars elektriskās ķēdes (shēmas) posms, kurā plūst viena un tā pati elektriskā strāva un no kura nenozarojas neviena cita strāva
mezgla punkts elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari)
mezgls elektriskās ķēdes (vai tās aizvietošanas shēmas) punkts, kurā savienoti vismaz trīs vadi (zari); mezgla punkts
divpols Elektriskās ķēdes daļa (vai visa ķēde) vai ierīce ar divām pieslēgspailēm
četrpols Elektriskās ķēdes daļa vai ierīce ar četrām pieslēgspailēm
termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus
nelineārs elements elektriskās ķēdes elements, kam pretestība, induktivitāte vai kapacitāte atkarīga no pieliktā sprieguma vērtības vai strāvas tajā
rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību
tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci
pretestību magazīna elektriskās ķēdes elementu komplekts, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai
punkts elektriskās ķēdes elementu savienojumu vieta; mezgls
grafa zars elektriskās ķēdes grafa apakšgrafs (nogrieznis, kas atbilst elektriskās ķēdes zaram)
elektriskā shēma elektriskās ķēdes grafisks attēls
komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību)
īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana
īsslēgums elektriskās ķēdes posma pretestības samazināšanās līdz nullei tuvai vērtībai
elektrovadītspēja elektriskās ķēdes raksturlielums – strāvas stipruma (pasīvās elektriskās ķēdes ieejā) attiecība pret spriegumu apskatāmajā ķēdes posmā
rezistīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, kas raksturo elektriskās enerģijas neatgriezenisku pārvēršanos siltumā šai objektā
kapacitatīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta elektriskā lauka iespaidu
induktīvais elements elektriskās ķēdes reālā objekta idealizēts aizvietotājs aizvietošanas shēmā, lai ņemtu vērā objekta magnētiskā lauka iespaidu
kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma
galvenais zars elektriskās ķēdes zars ar mērinstrumentu (ampērmetru, galvanometru), kam paralēli slēdz šuntu
pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde
superpozīcijas princips elektrisko ķēžu aprēķinu princips, ko lieto, aprēķinot lineāras elektriskas ķēdes ar vairākiem avotiem (analizē katra avota darbību atsevišķi, lai pēc tam rezultātus summētu)
elektriskais spriegums elektrisko potenciālu diference starp diviem elektriskās ķēdes punktiem
spriegums elektrisko potenciālu starpība starp diviem lauka, elektriskās ķēdes punktiem
pārsprieguma novadītājs elektrisks aparāts, kurā elektriskās izlādes rezultātā noslēdzas ķēde starp elektriskā tīkla punktu ar paaugstinātu potenciālu un zemi; lieto elektroiekārtu aizsardzībai pret pārspriegumu
kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma
kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju
embrija skaņa embrija sirdspuksti, kas sākot ar 5.-6. grūtn. mēnesi, ir saklausāmi caur mātes vēdera dobuma sienu
bulīmija Emocionāli traucējumi, kur slimīgām ēdelības lēkmēm seko depresija, pašizraisīta vemšana, badošanās
endotelioangīts Endotēlija sistēmas slimība, līdzīga sarkanajai vilkēdei, ar drudzi, artrītu, pleirītu un perikardītu
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
enkurķēdes aizturis enkurķēdes stopors
klinča Enkurķēdes un enkura savienojums
enkurs pie visīsākā enkurķēdes garuma enkurķēdes vai enkurtroses minimālais garums, kad tā maksimāli nostiepta un vertikāli iet uz leju tieši zem peldlīdzekļa, bet enkurs nav "uzlauzts"
enkurlietas Enkurs, enkurķēde vai enkurtrose (enkurgals) un enkurvinča
ķēdes skritulis enkurvinčas rats (skriemelis) ar profilētu aploci, pa kuru tek enkurķēde
Dziļais ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība - 11,4 ha; Kovaļevska ezers
Bērzezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, platība – 6,5 ha; Berkauzija; Berkinze
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
Skujenes ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Šēderes pagastā, 148 m vjl., platība — 10,1 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 3,7 m, eitrofs, aizaugums — \~30%; Skujiņas ezers
Vipēdis ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis
Ombergas ezers ezers Ilūkstes novada Šēderes pagastā, platība - 16,5 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, maksimālais dziļums - 8,1 m; Karalaišķu ezers; Karilišku ezers; Kariļišķu ezers; Omberģis
Mičūnu ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 1,6 ha; Mičuna ezers
Staškeviča ezers ezers Šēderes pagastā, platība - 3,6 ha; Staskeviča ezers
Marijas ezers ezers Šēderes pagastā, platība — 19,3 ha
Vēderis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
Bovens ezers Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
pauksis Ezeru augs ar ļoti garu stiebru, ko, ēnā izkaltētu, lieto krēslu sēdekļa pīšanai
saite Fizikāla ķēde starp diviem sakaru tīkla mezgliem
datu pārraides līnija fizikāla vide, kas kalpo signālu pārsūtīšanai un tiek izmantota, lai savienotu datu ķēdes galiekārtas, datu komutatorus, kā arī citas ierīces, kas veic datu pārraidi
elektriskā pretestība fizikāls lielums, kas raksturo vadītāja vai elektriskās ķēdes pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai; elektriskās ķēdes elements vai aparāts, kas realizē šo pretdarbību
datu posma piekļuves procedūra formātu un procedūru kopums, kas reglamentē datu apmaiņu starp datu ķēdes galiekārtu un datu galiekārtu
robežfrekvence Frekvence, pie kuras elektrisko signālu pārvades ķēdes izejas sprieguma (strāvas) attiecība pret ieejas spriegumu (strāvu) samazinās noteiktu skaitu reižu
veloergometrija Funkcionāla asinsrites sistēmas izmeklēšanas metode, kur, lai noteiktu fiziskās darbaspējas, kā arī slodzes radītās funkcionālās pārmaiņas organismā, izmanto veloergometru - velosipēdam līdzīgu ierīci (ar sēdekli un griežamiem pedāļiem)
kladzināties Gāgāt, dēderēt
pneimoperitonejs Gaisa ievadīšana vēderplēves dobumā diagnostikas vai terapijas nolūkā
sarkanais (arī tiesas) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
tiesas (arī sarkanais) galds galds, pie kura atrodas tiesneši tiesas sēdes laikā; arī tiesa
Galine Galiņu ezers Šēderes pagastā
Galinis Galiņu ezers Šēderes pagastā
Gaļinka Galiņu ezers Šēderes pagastā
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu
pindzele Garāki sari meža kuilim vai apmatojums stirnu āzim pavēderē dzimumorgānu rajonā
šķērssēdecs Garenvirzienā iesiets sēdeca formāts
garvēdars Garvēderis
pneimoperitonejs Gāze vai gaiss vēderplēves dobumā
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
glasīt Glasīt vēderu - slinkot
vēdekļgliemenes Gliemeņu klases dzimta, kuras pārstāvjiem ii ieapaļi, vēdekļveidīgi čaulas vāki; šīs dzimtas gliemenes
gastropoda Gliemeži jeb vēderkāji
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums; gastropodi
slaune govs (melna) ar baltu vēderu
tasla Govs ar lielu vēderu, kas daudz dzer; lamuvārds
slaune govs ar raibu vēderu un raibiem sāniem
Gruzdupe Grauzdupe, Šķēdes pieteka
Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas
Melanips grieķu mitoloģijā - tēbiešu varonis, Astaka dēls, kas aizstāvēja dzimto pilsētu karagājienā "Septiņi pret Tēbām", nāvīgi ievainoja Tīdeju vēderā, taču viņu pašu tūlīt nogalināja Amfiarājs
graizes Griezīgas sāpes (vēderā)
vēdergraizes Griezīgas sāpes vēderā
šķērst Griezt (parasti beigtam dzīvniekam, mirušam cilvēkam, piemēram, vēderu, kuņģi), atsedzot iekšējos orgānus, to iekšieni
torakolaparotomija Griezums caur krūškurvi un vēdera sienu, lai piekļūtu subdiafragmālajai telpai un blakusapvidiem
gruvešu konusi gruvešu vēdekļveida nogulumi kalnu nogāžu pakājes
pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera
apsviesties Guļot strauji apgriezties (no vieniem sāniem uz otriem, no muguras uz vēdera u. tml.)
pārkarišķi Guļot uz vēdera (pār kaut ko), ar rokām un kājām skarot zemi
plaudus Guļus uz vēdera
plīteniski Guļus uz vēdera
vēderiski Guļus uz vēdera
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
harikiri Harakiri - pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci
zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
hiloperitonejs Hila vai limfas izplūdums vēdera dobumā
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
kentija hoveja - vēdekļpalmu ģints
pahipelveoperitonīts Hronisks norobežots mazā iegurņa vēderplēves iekaisums ar tās sabiezējumu un fibrozes veidošanos
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas
agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums
acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums
acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija
abdominoshīze Iedzimta sprauga vēdera priekšējā sienā
hologastroshīze Iedzimta šķeltne visā vēdera garumā
shistocēlija Iedzimta vēdera dobuma šķeltne
torakoceloshīze Iedzimta viduma šķeltne, kas skar krūšu un vēdera dobumu
cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta
cistidolaparotomija Iegriešana urīnpūslī cauri vēdera sienai
iešķērst Iegriezt (vēderu) nokautam dzīvniekam
vēdersiksna Iejūga sastāvdaļa - siksna, kas, izstiepta zem zirga vēdera, savieno abas ilksis
reaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu (urāna, torija, plutonija) kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; kodolreaktors
kodolreaktors Iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā
iekšas Iekšējie, parasti vēdera dobuma, orgāni (cilvēkam)
splanhniks Iekšu nervs, simpatiskās ķēdes jeb robežu staba krūšu daļā divi nervu zari: lielais un mazais iekšu nervs, kas izceļās 6.-11. krūšu ganglijās un aiziet uz saules pinumu
izmēru ķēdes kompensējošais loceklis iepriekš izvēlēts izmēru ķēdes loceklis, ar kura izmaiņu panāk vajadzīgo slēdzošā locekļa precizitāti
nestuves ierīce (ar sēdekli) cilvēku pārvietošanai nešus
deinis ierīce bišu kāpšanai ar āķi un trijžuburī iekārtu sēdekli
slēdzis ierīce elektriskās ķēdes vai tās posma komutācijai (savienošanai un pārtraukšanai)
ručka ierīce, kas atvieno govju ķēdes fermā
dzineklis ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos
veloergometrs ierīce, kurai ir sēdeklis un griežami pedāļi un ar kuru nosaka fiziskās darbaspējas un funkcionālās pārmaiņas organismā fiziskās slodzes laikā
komutēt Ieslēgt, atslēgt vai pārslēgt elektriskas ķēdes daļas
inkarcerācija Iesprūdums, piem., trūces iesprūdums, kad trūces saturs iesprūdis trūces maisā un to nav iespējams reponēt vēdera dobumā
iepirst Ievadīt (kur) vēdera gāzes
ievilkt vēderu ievirzīt vēdera sienu uz iekšu
Rauda Ilūkstes kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Šēderes pagastā, augštece Lietuvā, garums - 11 km, no tiem Latvijā 7,8 km, stipri līkumaina, vidēji aizaugusi
grendzieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Grendze" iedzīvotāji
Laima Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Laime" nosaukuma variants
marinovieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Marinova" iedzīvotāji
pašulēnieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
pašulinieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" iedzīvotāji
Pašuline Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" nosaukuma variants
raudenieši Ilūkstes novada Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Rauda" iedzīvotāji
endoabdomināls Intraabdomināls - tāds, kas atrodas vēdera dobumā
zobs Īpaša profila izcilnis zobpārvadam (piemēram, zobratos, gliemežratos, zobstieņos); īpaša profila izcilnis ķēdes pārvada ratam
atpūtas krēsls īpašas konstrukcijas ērts krēsls, kura sēdekļa augstums ir zemāks par parasto krēsla krēsla sēdekļu augstumu un kurā var novietoties arī pusguļus
tauku ķermenis īpašs orgāns kukaiņu vēdera dobumā, kas pilda barības rezerves vielu uzkrāšanas funkciju un daļēji arī izvadfunkciju (uzkrājot vielmaiņas galaproduktus)
koprēdereja Īpatnējs sabiedrības tips Latvijas (1918.-1940.) jūras tiesībās, kur bija apvienoti visās Baltijas jūras valstīs, Norvēģijā un Lielbritānijā pazīstamo partu rēdereju un anonīmo sabiedrību elementi
strupumi Īsa, mazvērtīga vilna, kas nocirpta aitai no kājām, pavēderes
žvākgals Īss ķēdes posms, ar kuru enkurķēdi piestiprina pie peldlīdzekļa
springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā
līnijdroška Izbraucamie rati ar sēdekli garenvirzienā
bezdēt Izdalīt smakojošas vēdera gāzes
izvēzt Izgāzt (vēderu)
hensems Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras
hansom Izgudrotāja vārdā nosaukti angļu divvietu rati ar 2 riteņiem un kučiera sēdekli aiz muguras; hensems
katapultēšanās Izkļūšana no lidaparāta, izmantojot sēdekli un kapsulu ar autonomu dzinējierīci; lidaparāta ekipāžas lidaparāta atstāšanas paņēmiens un process avārijas situācijā, izmantojot speciālas ierīces
apbezdēties Izlaist paklusām vēdera gāzes
izbezdēt Izlaist smakojošas vēdera gāzes
tehnoloģiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu izgatavošanas procesā
konstruktīvā izmēru ķēde izmēru ķēde, ar kuru risina precizitātes nodrošināšanas uzdevumu konstruēšanas procesā
mērīšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nodrošina vajadzīgo dažādo detaļu mērījumu precizitāti
salikšanas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vairāku detaļu savstarpējo stāvokli salikšanas vienībā vai mehānismā
detaļas izmēru ķēde izmēru ķēde, kas nosaka vienas detaļas virsmu savstarpējo novietojumu
telpiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā atsevišķi locekļi novietoti neparalēlās plaknēs
leņķiskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir leņķiski lielumi
lineārā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā izmēri ir lineāri lielumi
plakniskā izmēru ķēde izmēru ķēde, kurā visi locekļi atrodas vienā plaknē vai vairākās paralēlās plaknēs
izmēru ķēdes shēma izmēru ķēdes grafiskais attēls
izmēru ķēdes sastādošais loceklis izmēru ķēdes loceklis, kura izmaiņa izraisa slēdzošā locekļa izmaiņu
izmēru ķēdes slēdzošais loceklis izmēru ķēdes loceklis, kura lielums un precizitāte ir atkarīgi no visiem pārējiem locekļiem
kombinētās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir kopīgi locekļi un bāzes
secīgi saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir viena kopīga bāze
paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis
petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
bellerofoni Izmirusi vēderkāju gliemju ģints, dzīvoja no augšējā silūra līdz permam, beidzamie priekšstāvji apakšējā alpīnā triasā
pycnosteus Izmirusi zivju ģints ar ļoti augstu vēdera vairogu, devona nogulumos, arī Latvijā
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
perdēt Izvadīt gāzes no vēdera
Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime)
vīrišķo dzīvnieku dzimumaparāts izvietots vēdera un bļodas dobumā, kā arī pavēderē starp pakaļkājām, tajā ietilpst sēklinieku maisiņš ar diviem sēkliniekiem, 2 sēklinieku piedēkļi, 2 sēklvadi, papildu dzimumdziedzeri, dzimumloceklis un prepūcijs jeb dzimumlocekļa maksts
izgāzt Izvirzīt uz priekšu, izliekt (krūtis, vēderu)
izgāzt vēderu izvirzīt vēdera sienu uz priekšu
loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai
Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi
kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri
krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū
penderis Jauns liellops ar lielu vēderu
vai var nokaut uti uz vēdera jautā bērnam, vēloties zināt, vai viņš ir labi (pilnu vēderu) paēdis
ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu
shēmas elements jebkurš no elektriskās ķēdes objektiem
tumšā reparācija jonizējošās radiācijas u. c. mutagēno faktoru izraisīto DNS molekulu vienas ķēdes bojājumu reparācija bez redzamās gaismas klātbūtnes
bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
znērba kāda kaite, slimība, ēde; znārba
vīvuļa kāda slimība, kas ceļas no pārēšanās; vēdergraizes
celiektomija kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode
baltpavēdere Kāda, kam ir balta vēdera apakšējā daļa
zilvēderis kāds ar zilu vēderu
vidstropis kāds, kam ir liels vēders
vidstrops kāds, kam ir liels vēders
izdildirsis kāds, kas bieži skaļi izdala vēdera gāzes
bezdals kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes
čušs kāds, kas izdala smakojošas vēdera gāzes; bezdals
kulainis kāds, kuram ir vēdera (pautu) plēves plīsums
perža kāds, kurš bieži mēdz skaļi izvadīt vēdera gāzes
kaklenīdze Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
kaklenieks Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
plene Kaltons - slapja galvas ādas ēde
kaltuva Kaltuve, smēde
kalva Kalve, smēde
Kalvetnieku Kalvetnieku upe - Šķēde, Dzedrupes satekupe
kazleņš Kamanu priekšējais sēdeklis
komutējama ķēde kanāls vai sakaru ķēde, kuru komutē tīkla stacija vai arī tās komutāciju veic ar ārēju līdzekļu palīdzību
vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji
ceru kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus schoneobeanus", dziedātājputns, ietilpst ķauķu apakšdzimtā, brūna mugura, svītraina galva, vēders gaišs, ligzdo niedrēs un krūmājos, Latvijā bieži
Rudais akmens Kapsēdes Rudais akmens Medzes pagastā
karakuri Karakuri sēdekļi - ļoti ātri un ērti nolokāmi automašīnas aizmugurējie sēdekļi, iegūstot pilnīgi līdzenu grīdu, ko izmanto dažas japāņu automašīnu markas
breloks Kareklis (pulksteņa ķēdes vai rokassprādzes rotāšanai)
L-karnitīns Karnitīns - aminoskābēm līdzīga viela, kas piesaista garo posmu taukskābju ķēdes šūnām, kur tauki oksidējas un pārvēršas tīrā enerģijā
Kārpene Karpene, Šķēdes pieteka
Ausupe Kārpene, Šķēdes pieteka
ālants Karpu dzimtas suga ("Leuciscus idus"), zivs ar tumšu muguru, sudrabainu pavēderi, sarkanām spurām
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
proktofantasmists Kas aiz tūpļa un vēdera sāpēm redz spokus un murgo (Gētes Faustā)
hitonīts katra apvalka, piem., vēderplēves, iekaisums
stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā
splenopeksija Klaiņliesas nostiprināšanas operācija, piešujot to pie vēdera sienas
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
bezdels Klusa smakojošu vēdera gāzu noplūde
piepūsties kļūt tādam, kam ir uzpūsts vēders (parasti par dzīvniekiem)
skarpijmuša Knābjaino tīklspārņu kārtas ģints (5 sugas), kukaiņu vīrišķiem īpatņiem pagarināts, uz augšu saliecams vēderu (atgādina skorpiju), pārtiek no trūdvielām, kā arī no beigtiem vai dzīviem sīkiem dzīvniekiem
ķēdes reakcija kodolreakcija, kurā reakcijas produkti ir elementārdaļiņas, kas uztur šo reakciju; praksē zināma urāna un plutonija kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kurā atbrīvotie neitroni izraisa jaunu dalīšanos
aktīvā zona kodolreaktora galvenā sastāvdaļa, kurā atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijā atbrīvojas kodolenerģija
atomreaktors Kodolreaktors - iekārta, kurā notiek vadāma smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija; Latvijā 1961.-1998. g. darbojās Salaspils kodolreaktors
zāģēšanas mašīna kokapstrādes darbmašīna dažādu koksnes materiālu sadalīšanai ar zāģēšanu; tas var būt gateris, lentzāģmašīna vai ripzāģmašīna; specifisku darbu veikšanai izmanto arī mašinas, kas izveidotas ķēdes zāģu bāzes
topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus
mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties
enkurķēde Konstrukcija, kas sastāv no speciāli kaltiem ķēdes locekļiem, ir sadalīta posmos pa 25-27 m; atkarībā no kuģa lieluma posmu skaits ir 4-12
dibutilftalāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no falskābes, kas izolēta no sēnēm; Eiropas Savienībā aizliegts izmantot nagu lakās), plēvītes veidotājs, šķīdinātājs, izmanto smaržās, nagu lakās, dezodorantos, pretsviedru līdzekļos, var būt toksisks aknām, nierēm dzimumorgāniem un nervu sistēmai, var radīt vēdergraizes, nelabumu, reiboni
benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
dibukaīns Kosmētikas sastāvdaļa, vietējās anestēzijas līdzeklis, izmanto vaska depilācijas līdzekļos, ļoti toksisks žurkām, ja injicē vēderā
hetoceras Kramaļģu nodalījuma dzimta ("Chaetoceraceae"), šūnas īsi cilindriskas, šūnu vāciņi elipsoidāli, retāk apaļi, ķēdesveida kolonijās, gk. jūrās
sinedra Kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints ("Synedra"), dzīvo pa 1 vai veido pie substrāta piestiprinātas, retāk brīvi peldošas vēdekļveida kolonijas, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
skābeņu krāšņblakts krāšņblakšu dzimtas suga ("Coreus marginatus"), kas bieži sastopama skābeņu ziedkopās uz gatavām sēklām, tā ir \~13 mm gara, rūsganbrūna, ar gaišiem plankumiem uz vēdera un sāniem
raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
papildkrēsls Krēsls, ko novieto skatītāju zālē papildus parastajiem sēdekļiem
meksēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
meksīt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
mekšķēt Krietni saēsties, piebāzt vēderu
buka Kučiera sēdeklis bez atzveltnes (karietes, ratu vai kamanu priekšā)
buks Kučiera sēdeklis karietes, ratu vai kamanu priekšā
šēķele Kuģa enkuru ķēžu savienojamais loceklis, kuram vienā galā ir šķērsām iestiprināta bulta vai tapa, kas ļauj ķēdes posmus atvienot vienu no otra, kā arī aizstāt ar to bojātu ķēdes locekli
šēpsporcija Kuģa īpašuma daļa, gadījumā ja kuģis pieder vairākiem koprēderiem
pakotija Kuģa kalpotāja apņemšanās pārdot savās personīgās mantās apslēptās preces ārzemju ostā savā vārdā, bet uz sveša (parasti rēdera) rēķina
klīze Kuģa priekšgala borta atvere enkura novietošanai un enkurķēdes vai tauvas izlaišanai
flagkuģis Kuģis, ko komandē kuģniecības sabiedrības, rēderejas vecākais kapteinis
mugurpelde kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Notonectidae"), kukainis, kas dzīvo ūdenī un peld ar augšup pavērstu vēderu, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
zirnekļmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Acroceridae"), 4-10 mm gari mušveidīgie ar mazu galvu un labi attīstītu krūšu nodalījumu, sastopamas uz dažādiem ziedošiem augiem, kāpuri parazitē zirnekļu kokonos vai to mātīšu vēderā, Latvijā nav pētītas
cikāžmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Pipunculidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (garums - 2-10 mm) mušveidīgie, parasti sastopamas uz krūmu un koku apakšējo zaru lapām un zālē, kāpuri parazitē cikāžu vēderā, Latvijā mītošās sugas nav pētītas
dzelkņmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Stratiomyidae"), vidēji lielas un lielas (Ljā līdz 18 mm garas) metāliski spīdīgas vai raibvēderainas mušas, >1500 sugu, Latvijā 16 sugu; visbiežāk sastopamā suga ir "Stratiomya chamaeleon" - dzeltenmelni svītraina muša
strautene kukaiņu klases kārta ("Plecoptera"), pie kuras pieder vidēji lieli, plakani, parasti tumši, kukaiņi ar divām pavedienveida piedevām vēdera galā, kāpuri dzīvo tekošos ūdeņos, parasti zem akmeņiem, \~200 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu
skorpijmuša kukaiņu klases knābgalvju kārtas ģints ("Panorpa"), galva knābja veidā pagarināta uz leju, galvas taustekļi gari, daudzposmaini, saru veidā, vēdera pēdējie posmi vērsti uz augšu un atgādina skorpiona vēdera galu ar dzeloni
iežmauglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Apocryta"), ļoti sīki līdz ļoti lieli (ķermeņa garums - 0,13-40 mm) plēvspārņi, kam pirmais vēdera posms ir ar iežmaugu
auglapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta ("Symphyta"), primitīvi, vidēji un ļoti lieli (līdz 30 mm) plēvspārņi ar bagātīgu spārnu dzīslojumu, vēders savienots ar krūtīm bez iežmaugas, Latvijā konstatēts \~400 sugu
betīds kukaiņu klases viendienīšu kārtas dzimta ("Baetidae"), kukaiņu spārni šauri, ar labi saskatāmām šķērsdzīslām un brīvām starpdzīslām spārnu malās, vēdera galā 2 cerkas, Latvijā konstatēts 17 sugu
lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
cerkas kukaiņu tēviņu un mātīšu vēdera pēdējā posma piedēkļi
šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
gastroptoze Kuņģa noslīdējums, kam parasti seko arī citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums
gastroperitonīts Kuņģa un vēderplēves iekaisums
penderis Kuņģis, arī vēders, sevišķi, ja tas izgāzies
pendēris Kuņģis; vēders; pūslis
kupē Kupeja - vieglā automobiļa virsbūves tips (divas durvis un divi sēdekļi)
pilnība Kuplums; vēderainība (burām)
bungāt Kurkstēt (par vēderu)
bungāt Kurkstēt (par vēderu)
gulkstēt Kurkstēt (par vēderu)
važas Kustīgi savienotu (piemēram, savērtu) gredzenveida, ovālu u. tml. (parasti metāla) detaļu virkne; ķēde (1); važa
slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu
iedzeltenais dziedātājķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Hippolais icterina"), dziedātājputns, apspalvojums mugurpusē zaļganpelēks, lidspalvas melnbrūnas, vēderpuse citrondzeltena; saukts arī par iedzelteno smējējķauķi
karškas Ķēde
karšķi Ķēde
ķēdes Ķēde
ķērde Ķēde
šķēde Ķēde
ķete Ķēde (parasti kabatas pulkstenim)
aperiodisks kontūrs ķēde ar aperiodiskām svārstībām
šatelēne Ķēde ar brelokiem
bojtrose Ķēde vai trose, kas savieno enkuru ar boju
bridels Ķēde, kuras viens gals piestiprināts pie stacionāra enkura, otrs pie kuģu tauvošanās mucas
vazīši Ķēde, ķēdīte
ķekte Ķēde, važas
pašinduktivitāte Ķēdes elementam piemītošā induktivitāte
klinča ar sprūdu ķēdes gredzena vidū iekalts balsts - stega jeb kontrforss, ko sauc arī par sprūdu
klinča Ķēdes loceklis (parasti enkurķēdei), ovāls gredzens ar sprūdu (balstu) vidū
zobrats Ķēdes pārvada rats
stūres ķēde ķēdes pārvads no stūres rata uz stūres asi
apmesli Ķēdes, važas
gaņilka Ķemmlēde ar galiem 1(2)
mugura Ķermeņa daļa (cilvēkam) abpus mugurkaulam, iepretim krūtīm un vēderam
krūts Ķermeņa daļa no galvas līdz vēderam (posmkājiem)
paslēpenes Ķermeņa daļa no gurniem līdz vēdera apakšdaļai (dzīvniekiem, piemēram, zirgam, govij)
vēderdaļa Ķermeņa daļa, kur atrodas vēders
cēle Ķermeņa dobums; vēdera dobums
sēdamvieta Ķermeņa pakaļējā daļa (cilvēkiem vai dzīvniekiem); sēžamvieta; sēde 2(2)
pikniskais tips ķermeņa uzbūves tips, kam raksturīgs plats, korpulents augums, īss kakls un liels vēders
vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis
ķēžu Ķēžu kaste - speciāla kaste, kurā glabājas enkurķēde
ķēdes reakcija ķīmiska pārvērtība, kuras gaitā ģenerējas jauni reakcijas aktīvie centri (brīvie radikāļi vai joni), kas izraisa nākamo reakcijas aktu; reakcija apstājas tikai tad, kad visas ķēdes ir pārtrūkušas – sistēmā esošie aktīvie centri ir izzuduši savstarpējās rekombinācijas reakcijās
hua-njao Ķīnas tradicionālās glezniecības žanrs, kuru izmanto tīstokļu, vēdekļu, albuma lapu un aizslietņu apgleznošanai
laparotomija Ķirurģiska operācija - vēdera dobuma atvēršana, pārgriežot tā priekšējo sienu
akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi
gurāmija Labirintzivju dzimtas suga ("Osphoronemus gorami"), vēdera spuras pirmais zars ir pagarināts, dzīvo saldūdenī, dzimtene Āzijas dienvidaustrumu daļa, vairākas krāsām bagātas formas audzē akvārijos
kūrija Laicīgās varas vai baznīcas varas sēdeklis
sedisvakancija Laiks un apstākļi, kad atbrīvojies pāvesta vai bīskapa sēdeklis (amats, vieta)
bembelis lamuvārds – attiecībā uz cilvēkiem (maziem, neglītiem, resnvēderainiem bērniem), dzīvniekiem (resnvēderainiem teļiem un zirgiem) un kroplīgiem kokiem
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs
Vēdera māte latviešu mitoloģijā cilvēka vēderu un iekšējos orgānus iemiesojošs gars, piesaukta buramvārdos
Zūdes māte latviešu mitoloģijā slimības (visticamāk - ēdes jeb ekzēmas) iemiesotājs gars
Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu
katapultēšana Lidotāja sēdekļa izmešana no lidaparāta vai atdalāmas kabīnes avārijas gadījumā
dermolipektomija Liekās ādas un taukaudu izgriešana, parasti vēdera apvidū
genua Liela, plata, nedaudz "vēderaina" priekšbura, kuras šotstūris aiziet tālu aiz masta, ko parasti lieto vieglā sānu vējā un arī pievējā
drifterbura Liela, vēderaina papildbura, ko vieglā vējā var pacelt kopā ar spinakeru
balonbura Liela, vēderaina priekšbura, ko lieto nelielā sānu vējā
omentopeksija Lielās taukplēves piešūšana pie citiem audiem, lai uzlabotu kolaterālo asinsriti, piem., pie vēdera sienas, lai mazinātu venozo stāži portālajā sistēmā aknu cirozes gadījumā
neorganiskie polimēri lielmolekulāri savienojumi, kuru makromolekulu galvenās ķēdes ir neorganiskas un nesatur organiskas sāngrupas
panka liels istabas vēdeklis Indijā, ar katūnu apvilkts koka aptvars, pakarināts pie griestiem, kuru karstā laikā kalpotāji kustina
mārsnis liels vēders
nezlis liels vēders
noza liels vēders
nozis liels vēders
puza liels vēders
speņģis liels vēders
kullaža liels vēders, pilna guza
jaks liels vēršu apakšdzimtas savvaļas dzīvnieks vai mājdzīvnieks (Āzijā) ar biezu, īsu apmatojumu uz muguras un garu, kuplu apmatojumu uz sāniem, vēdera un kājām
zivju ērglis liels, plēsīgs piekūnveidīgo kārtas putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivjērglis
Lielšķēdes Lielšķēdes ezers - atrodas Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība - <1 ha
reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ
magnētiskā pretestība lielums, ko lieto magnētisko ķēžu aprēķinos, lai raksturotu magnētiskās ķēdes posma pretdarbību magnētiskajai plūsmai
šķilva Lielvēderis, rīma
šķilvs Lielvēderis, rīma
eksosplenopeksija Liesas piešūšana pie vēdera sienas brūces malām vai ķermeņa ārpusē
kā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
kā lielā kulba lieto kā lamuvārdu ēdelīgam, nepieēdināmam cilvēkam
rinogramma Līkne, ko iegūst rinogrāfijas procesā, raksturo bronhu un bronhiolu muskulatūras tonusu, kā arī diafragmas un vēdera muskulatūras aktivitāti
perdināt Likt, ļaut skaļi izdalīt vēdera gāzes
Chroogomphus rutilus lipīgā dzeltenpēdene
lipīgā zeltkāte lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
zeltkāte Lipīgā zeltkāte - lipīgā dzeltenpēdene ("Chroogomphus rutilus")
ripši Līstes, pret kurām balstās sēdekļi laivā
suprapubiskā litotomija litotomija ar griezienu virs simfīzes, kur vēderplēve nesedz pūsli
posms loģiska ķēde starp diviem datoru tīkla lietotājiem, kas ļauj tiem apmainīties ar datiem neatkarīgi no šīs ķēdes fizikālās realizācijas
ķēdes pārvads lokanas ķēdes saites pārvads, kas savieno divus vai vairākus ķēžratus un pārvada kustību starp tiem; ķēdes pārvados izmanto rullīšu, plākšņu, buksīšu ķēdes, zobķēdes un metinātās ķēdes; ķēdes pārvadus lieto lauksaimniecības mašīnās, ceļu būvmašīnās, transportlīdzekļos
kolopeksija Lokzarnas piestiprināšana pie vēdera sienas (latīņu "colopexia")
Lūkača Lūkačupe, Šķēdes pieteka
Krieviņu upe Lūkačupe, Šķēdes pieteka
medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā
mezotelioma Ļaundabīgs audzējs plaušu vai vēdera dobuma apvalkā
izgudzināt Ļaut pietiekoši dēderēt, gāgināt
Crepidotus variabilis mainīgā sēdene
impedance Maiņstrāvas elektriskās ķēdes kopējā (pilnā) pretestība, kas sastāv no strāvas pretestības un ķēdē ieslēgto kondensatoru un indukcijas spoļu pretestības
skumbrija Makrele ("Scomber scombrus"), asarveidīgo kārtas zivs, kam ir nelielas papildspuras uz muguras, zaļgani zila mugura ar melnām šķērssvītrām, sāni un vēders sarkanā vai zeltainā nokrāsā ar perlamutra mirdzumu
peremička mākslīgs elektriskās ķēdes savienojums, kas izveidots, lai īslaicīgi apietu kādu mezglu vai slēdzi
kolpopeksija Maksts piestiprināšana pie vēdera sienas, lai izlabotu tās atslābumu vai noslīdēšana
starppilsētu autobuss maršruta autobuss satiksmei starp pilsētām, ar mīkstiem sēdekļiem un bagāžas nodalījumu
kaunuma paugurs matiņiem apaugusi tauku kārtas velve sievietes vēdera lejasdaļā virs ārējiem dzimumorgāniem
kalnlanksēdnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
kalnlanksēžnieki Matkules pagasta apdzīvotās vietas "Kalnlanksēde" iedzīvotāji
bemburis Maza auguma resnvēderis
pelveoperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums
pelvioperitonīts Mazā iegurņa vēderplēves iekaisums
speners mazs dzīvnieks ar lielu vēderu
staņģe mazs kustonis ar lielu vēderu
staņģis mazs kustonis ar lielu vēderu
staņķis mazs kustonis ar lielu vēderu
appundurējis mazs un ar resnu vēderu
kulksnis mazs zēns ar izgāztu vēderu
soliņš Mēbeļu izstrādājums sēdēšanai vienam vai dažiem cilvēkiem, bez atzveltnes, ar apvilktu sēdekli
mēdulis Mēdeklis
Kapsēda Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" bijušais nosaukums
kapsēdnieki Medzes pagasta apdzīvotās vietas "Kapsēde" iedzīvotāji
starppārveidotājs mēraparāta ķēdes pārveidotājs pēc primārā mērpārveidotāja
primārais mērpārveidotājs mēraparāta ķēdes pirmais pārveidotājs, kas uzņem mērāmā lieluma izmaiņu
Krasta Kordiljeras meridionāla kalnu grēdu ķēde Andos (sp. val. "Cordillera de la Costa"), stiepjas gar Klusā okeāna piekrasti (Kolumbijā, Ekvadorā, Peru un Čīlē), augstākā virsotne - 3200 m
mērķēde Mērnieku ķēde (parasti 20 metrus gara) ar riņķiem abos galos
parametriskie mērpārveidotāji mērpārveidotāji, uz kuriem iedarbojoties, mērāmais neelektriskais lielums maina elektriskās vai magnētiskās ķēdes parametrus R, C, L, M
šatelēne Metāla josta, pie kuras 16. gs. sievietes piekāra atslēgas, lūgšanu grāmatu, vēdekli u. c.
Mičuna ezers Mičūnu ezers Šēderes pagastā
virspusējā mikoze mikoze, kas skar epidermas raga slāni un matu folikulus, piem., klijveida ēde
Crepidotus mollis mīkstā sēdene
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres
tronis Monarha varas simbols - grezns, bagāti rotāts sēdeklis, parasti krēsls, kurš atrodas uz paaugstinājuma un uz kura sēž monarhs svinīgu ceremoniju laikā
mugurpuse Mugurkaulnieku ķermeņa daļa, kas atrodas tajā ķermeņa pusē, kura ir pretēja vēderpusei, apakšpusei
raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
zeltastis Mūķeņu dzimtas naktstauriņš baltā krāsā ar zīda spīdīgumu un zeltainu vēderiņa galu
splenoze Multipli liesas audu perēkļi vēdera dobumā
divvēderiņu muskulis muskulis ar diviem vēderiņiem un fibrozu savienojumu starp tiem
diafragma Muskuļu starpsiena, kas šķir krūšu un vēdera dobumus
bamba Naba, arī vēders
pritanejs Nams, kur grieķu padomes locekļi pritani noturēja savas sēdes
tukšs Neaizņemts, brīvs (piemēram, par sēdekli, guļvietu)
pseidometeorisms Neirogēna, pārejoša vēdera palielināšanās: dažu minūšu vai stundu laikā palielinās vēders un izveidojas perkutorisks timpanīts; citu subjektīvu vai objektīvu simptomu parasti nav; vēdera palielināšanās ilgst no dažām minūtēm līdz pat vairākiem mēnešiem; miegā, narkozē, pēc vemšanas, pēc simpātisko gangliju blokādes, kā arī pēc morfīna ievadīšanas vēders saplok
angiopātiskā neiropātija neiropātija, ko izraisa to asinsvadu bojājums, kuri nodrošina nervu asinsapgādi; parasti sistēmiska dažādu slimību, piem., sarkanās vilkēdes, reimatoīdā artrīta, sklerodermijas u. c. komplikācija
krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa
dizainviesnīca neliela (līdz aptuveni 100 numuriem), neatkarīga un ar lielām ķēdes viesnīcām konkurējoša izmitināšanas iestāde, kuras atšķiras ar individuālu pieeju klientu apkalpošanā, kas var izpausties numuru dizainā, iekārtojumā un attieksmē pret klientu ar mērķi viesnīcā radīt īpašu, intīmu gaisotni
ķēdiņš neliela ķēde, ķēdīte
piropatrona neliela plānsienu caurulīte, kas pildīta ar pulveri; tiklīdz piropatrona ar elektrības palīdzību eksplodē, iedarbojas dažas ierīces lidaparātos u. c, piem., katapultējamie sēdekļi
smēdule neliela smēde
puskamana Nelielas ragavas ar sēdekli, kam ir atzveltne
Bardinska ezers neliels ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagasta austrumu daļā, platība \~1 ha
parazītlapsene neliels plēvspārņu apakškārtas kukainis, kura vēdera pirmais posms ir ar iežmaugu
daudzkausu ekskavators nepārtrauktas darbības būvmašīna, kuras kausi nostiprināti uz riteņa vai kustīgas ķēdes vienādā attālumā cits no cita
norija Nepārtrauktas darbības transportlīdzeklis vai ceļamierīce - pie ķēdes piestiprinātu kausu kopums
kvorums Nepieciešamais (piemēram, sapulces, sēdes) dalībnieku skaits, lai (tā) būtu tiesīga lemt
telomerizācija Nepiesātinātu organisko savienojumu (monomēru) ķēdes reakcija ar kādu ķēdes pārnesēju (telogēnu) iniciatoru klātbūtnē
orhidocelioplastika Nepilnīgi noslīdējuša sēklinieka repozīcijas operācija vēdera dobumā
saules pinums nervu elementu kopums, kas atrodas vēdera dobumā uz vēdera aortas sākumdaļas priekšējās virsmas
šķēdenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
paraperitoneālā nefrektomija nieres izņemšana caur vēdera sienas griezumu, neatverot vēderplēves dobumu
leikīns no leikocītiem iegūta termostabila viela, kas darbojas lītiski pret dažiem mikrobiem, piem., vēdertīfa un liesas sērgas nūjiņām un mikrokokiem
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
strapontens Nolaižams soliņš ekipāžās pretim sēdeklim
ventrifleksija Noliekšanās uz vēdera pusi; antefleksija
krēslis Noņemams ratu sēdeklis ar atzveltni
cel- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
celi- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
celio- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
celo- norāda uz ķermeņa dobumu; uz vēderu
ventri- norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu
ventro- norāda uz vēderu, vēdera priekšējo sienu
laparo- norāda uz vēderu; uz operāciju, kas veikta, pārgriežot vēdera sienu
aizcietēt Normāli neiztukšoties (par vēderu, zarnām)
kontūrstrāva nosacīti pieņemta elektriskā strāva, kas noslēdzas elektriskās ķēdes kontūrā; lieto elektrisko ķēžu aprēķinos
kontūrs Noslēgta elektriskā ķēde
gastropeksija Noslīdējuša kuņģa piestiprināšana normālā stāvoklī, parasti piešujot to pie vēdera sienas
eksohisteropeksija Noslīdējušas dzemdes dibena piestiprināšana vēdera sienai ārpus vēderplēves, zem fascijas
gastroftīze Novājēšana, kas saistīta ar vēdera dobuma slimību
adneksopeksija Olnīcas vai olvada piestiprināšana pie priekšējās vēdera sienas
salpingoperitonīts Olvada un vēderplēves iekaisums
Karalaišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Karaļišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Karilišku ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Kariļišķu ezers Ombergas ezers Šēderes pagastā
Omberģis Ombergas ezers Šēderes pagastā
ķeizargrieziens Operācija - augļa izņemšana no dzemdes, atverot vēdera dobumu un pārgriežot dzemdes sienu
ektokolostomija Operācija atveres izveidošanai lokzarnā caur vēdera sienu
ektocelostomija Operācija trūces maisa drenešanai caur vēdera sienu
enteropeksija Operācija zarnas fiksācijai pie vēdera sienas
ovariopeksija Operācija, kurā olnīca tiek pacelta un fiksēta pie vēdera dobuma sienas
cekokolopeksija Operācija, kuras laikā aklo zarnu un augšupejošo resno zarnu piešuj pie vēdera sienas
laparoskops Optisks aparāts, ar kuru izdara vēdera dobuma un tā orgānu diagnostisku apskati caur vēdera sienu
Icterus galbula oranžvēdera austrumvālodze
ventridukcija Orgāna vai ķermeņa daļas pievirzīšana vēderam
salicilskābe Organiska skābe - bezkrāsaini, adatveida kristāli, kosmētikā izmanto kā konservantu, antiseptiķi, ādas mīkstinātājiem, sejas maskām, matu krēmu noņēmējos un sejas losjonos, uzsūcoties lielā daudzumā var izraisīt vemšanu, vēdergraizes, acidozi un izsitumus uz ādas, arī alerģiskas reakcijas un dermatītu
eventrācija Orgānu izspiešanās no vēdera dobuma pēc vēdera sienas griezuma vai ievainojuma
ošu pūcīte ošu pūcīte (Catocala fraxini), kam spārnu plētums līdz 110 mm, vairākums sugu lido naktī, kāpuri kaili vai ar retiem matiņiem, tiem 3 pāri krūškāju un 3—5 pāri vēderkāju, kūniņa bez kokona, iekūņojas augsnē vai zemsegā
imperiāls Otrais stāvs ar sēdekļiem pasažieriem diližansos, omnibusos utt.
katedris Paaugstināts sēdeklis, kādus parasti novieto mācības iestādēs mācības spēku vajadzībām; pārnestā nozīmē profesora vieta augstskolā
bugelis Pacēlājs, slīdoša trose slēpotāju pacelšanai kalnā; pie troses ir piestiprināti āķi vai tureklīši (sēdeklīši)
iztaucēt padarīt tauku, uzaudzēt tauku (vēderu)
izvēderot padarīt vēderainu
Sventes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Daugavpils pilsētu, Līksnas, Kalkūnes un Medumu pagastu, kā arī ar Šēderes un Pilskalnes pagastu (Ilūkstes novadā); bijušie nosaukumi: Sventas pagasts, vāciski — Swenten, krieviski — Sventenskaja
Eglaines pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Subates pilsētu, Prodes, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Lašu pagasts, vāciski — Lassen, krieviski — Lassenskaja
Medumu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Šēderes, Sventes, Kalkūnes, Laucesas un Demenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Kurcuma pagasts, vāciski — Kurzum, krieviski — Kurcumskaja
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
Jaunlutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, nodibināts 1820. g., pastāvēja līdz 1890. g., kad to pievienoja Lutriņu pagastam, atjaunots 1990. g., robežojas ar Šķēdes, Lutriņu un Zirņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Brocēnu novadu
virtuālais izsaukums pakešu komutācijas tīklos virtuālās ķēdes izveidošana starp diviem termināļiem, lai sagatavotu lietotāju datu nosūtīšanu
sabezdēties Palaist smakojošas vēdera gāzes
sasmakoties Palaist smakojošas vēdera gāzes
cilpenis Palīgierīce treilēšanā kokmateriālu piekabināšanai traktora kāsim, vilcējsijai vai vinčas trosei; izgatavo no troses vai ķēdes nogriežņa, kam abos galos ir stiprināšanas elementi (kāši, gredzeni u. c.)
vēdekļpalma Palma ar staraini dalītām vēdekļveida lapām
dumpalmas Palmu dzimtas ģints, 12-15 m augsti stumbri, lapas vēdekļveidīgas stumbra un zaru galotnēs, divmāju augi, ziedi līdz 1,2 m garā skarā, tropos Āfrikā un Indijā
hoveja palmu dzimtas vēdekļpalmu ģints ("Howeia"), sastopama Austrālijā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās; labi aug istabas apstākļos; kentija
livistona Palmu ģints ar vēdekļlapām un diezgan resniem lapu rētainiem stumbriem, \~14 sugu, gk. augsti meža koki Āzijas austrumos, Malaju arhipelāgā un Austrālijā
sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās
palmete Palmu lapas, arī vēdekļa forma augļu koka vainagam
angioopteris Palmu paparde Indijā un Okeānijā, resnu stumbru un vairāk nekā 5 m gariem vēdekļiem
punka Panka - liels, pie griestiem piekārts istabas vēdeklis Indijā
Umāra Paparzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 17 km, kritums - 80 m; Umara; Papardze; Prēdeļupe
nephrodium Paparžu ģints "Polypodiaceae" dzimtā, vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās podos kā lapu augus
cekopeksija pārāk kustīgas aklās zarnas fiksācija, piešujot to pie vēdera sienas
riemenes Parastā saldsaknīte ("Polypodium vulgare"), satopama lapu un skuju koku mežos pie koku stumbriem, arī uz mūriem, klintīs un citur augošas papardes ar ļoti smalki sadalītām vēdekļa lapiņām un senāk ārstniecībā pret klepu lietotu saknāju
eksēmija Pārejoša lielāka asins daudzuma izslēgšana no vispārējās asinsrites, piem., šoka gadījumā (vēdera dobumā) vai uzliekot žņaugu loceklim
kā pīle pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis
rijīgs kā pīlēns pārmērīgi ēdelīgs, vienmēr izsalcis
muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
saulrieta dzeltenais FCF pārtikas piedeva E110 (azokrāsviela, dažās valstīs aizliegta), krāsviela (oranža vai dzeltena), var izraisīt astmu, nātreni, siena drudzi, vēdergraizes, hiperaktivitāti, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties, kancerogēns
kalcija karbonāts pārtikas piedeva E170, krāsviela (balta), cietinātājs, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai pārtikā nelielā daudzumā, pārāk liels daudzums var radīt vēdera sāpes, aizcietējumu
karboksimetilceluloze pārtikas piedeva E466 (gatavo no kokvilnas produktiem; var būt ģenētiski modificēta), biezinātājs, stabilizētājs, slikti absorbējas organismā, veicina gāzu uzkrāšanos, liels daudzuma var izraisīt caureju un vēdera krampjus
taukskābju saharozes esteri pārtikas piedeva E473 (iegūst no saharozes un taukskābēm, var būt dzīvnieku izcelsmes, var būt ģenētiski modificēti), emulgators, stabilizētājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā, liels daudzums var izraisīt nelabumu, caureju, gāzu uzkrāšanos, vēdergraizes, var veicināt pārtikas alergēnu uzsūkšanos
E627 pārtikas uzlabotājs - dinātrija guanilāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E626 pārtikas uzlabotājs - guanilskābe, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem
E623 pārtikas uzlabotājs - kalcija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E466 pārtikas uzlabotājs - karboksimetilceluloze, karboksimetilcelulozes nātrija sāls, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - liels daudzums var izraisīt vcaureju, vēdera krampjus, dzīvnieku testos izraisīja vēzi un citus audzējus, var būt ģenētiski modificēts
E425 pārtikas uzlabotājs - konjacs, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - caureja, vēdergraizes, uzturvielu sagraušana
E625 pārtikas uzlabotājs - magnija diglutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E624 pārtikas uzlabotājs - mononamonija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E622 pārtikas uzlabotājs - mononkālija glutamāts, garšas pastiprinātāji, iespējamā iedarbība - aizkaitināmība, bezmiegs, depresija migrēna, astma, redzes pasliktināšanās, vēdergraizes, bronhu spazmas, nav ieteicams bērniem, var būt ģenētiski modificēts
E420 pārtikas uzlabotājs - sorbīts vai sorbīta sīrups, biezinātājs, stabilizators, pārmērīgs daudzums var izraisīt kuņģa un zarnu trakta darbības traucējumus, vēdera uzpūšanos, kataraktu, caureju, zarnu krampjus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā
gonopodijs Pārveidots dzīvnieka loceklis, kas, nepiederēdams pie dzimumšūnu izvadorgāniem, kalpo tomēr dzimuma satiksmei, piem., vēdera spuras haizivīm un rajām, hektokotils astoņkājiem un desmitkājiem, žokļu antenas zirnekļiem u. c.
vietējās satiksmes un piepilsētas vagons pasažieru vagons, kurā sēdekļi izvietoti kopējā salonā
lēne Paslēpenes; vēdera plēve
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Raudas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Stelles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Ilūkstes novada Šēderes pagastā
Stelles pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Raudas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Šēderes pagastā
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā
Viestura ciems pastāvēja padomju laikā tagadējā Šķēdes pagastā
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci
pakurkstēt Paurkšķēt (par vēderu)
pakuņģis Pavēdere
pavēderis Pavēdere
pavēders Pavēdere
Apostoliskais krēsls pāvesta sēdeklis Romā
upsēžnieki Pāvilostas novada Sakas pagasta apdzīvotās vietas "Upsēde" iedzīvotāji
pakaļkrūtis Pēdējais krūšu posms (posmkājiem), kas robežojas ar vēderu
pedelis Pēdelis
pedulis Pēdelis
pēdulis Pēdelis
pamaša Pēkšņa saslimšana ar asām, durošām sāpēm (galvassāpēm un vēdergraizēm, sliktu dūšu)
vīveles Pēkšņa vēdersāpju lēkme, kas saistīta (parasti) ar vēdera dobuma orgānu slimībām (lauksaimniecības dzīvniekiem, biežāk zirgiem); arī kolikas
skrituļklīze Peldlīdzekļa sānu (borta) klīze, kuras galos ir nevis atdures, bet divi perimetrāli rievoti skrituļi, kas samazina troses vai enkurķēdes dilšanu
ūdensvelosipēds Peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pedāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdens velosipēds
ūdens velosipēds peldoša konstrukcija ar sēdekļiem un pēdāļpiedziņu (parasti atpūtai uz ūdens); ūdensvelosipēds
Rhipidura fuliginosa pelēkā vēdekļaste
cekulainā zīlīte pelēkbrūns neliels zīlīšu ģints dziedātājputns ("Parus cristatus"), pelēkbalta vēderpuse, melna kakla priekšpuse un melnbalts cekuliņš, Latvijā sastopama bieži
peritonisms Peritonīta simptomi bez peritonīta, kuri rodas no vēderplēves kairinājuma (asinsizplūdums u. c.)
pneimoperitonits Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā
pneimoperitonīts Peritonīts, kas izraisa gaisa vai gāzes uzkrāšanos vēderplēves dobumā
sinceloms Periviscerālie ķermeņa dobumi kā vienota struktūra; pie tiem pieder pleiras, perikarda un vēderplēves dobums, kā arī sēklinieka makstapvalka dobums
timpānisks Perkusijas skaņa, ko novēro, perkutējot vēderu, ja zarnas pildītas ar gāzēm vai gaisu
armatieris persona, kas nomā kuģi tā tālākai ekspluatēšanai, iestādamās rēdera un kapteiņa jūras dienesta līguma attieksmē
astēniska persona persona, kurai raksturīgs ātrs nogurums, baiļu sajūtas, galvas sāpes, muguras un vēdera sāpes, reizēm kopā ar depresiju
prezidijs Personu grupa, kas ir ievēlēta (kongresa, sapulces, sēdes) vadīšanai; vieta, kas ir paredzēta šādai personu grupai
drošības josta pie transportlīdzekļa sēdekļa piestiprināta josta, kas pasargā transportlīdzekļa vadītāju vai pasažieri no pārvietošanās transportlīdzekļa straujas palēnināšanās gadījumā
vilcējietaise Piedziņas ķēdes galējā ietaise virzes izpildelementa pārvietošanai
pieleknēties Pieēsties, pārēsties, piebāzt vēderu
piezaņķēties Pieēsties, piebāzt vēderu
bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna
pieļuksīt pielakt, pieēst (pilnu vēderu)
pienādere Piena vēna (govs pavēderē)
piena sēnīte pienēde
galaktoflīze Pienēde
sūklītis Pienēde
piebezdēt Piepildīt ar smakojošām vēdera gāzēm
piepirst Piepildīt ar vēdera gāzēm
parastā sērapiepe piepju sēņu ģints ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
izpļērkšķēties pietiekoši gāgāt, dēderēt (par zosīm), pēkšķēt (par pīlēm)
guta Pilieni pret vēdersāpēm, ko narkomāni injicē vēnā
izpirsties Pilnībā skaļi izvadīt vēdera gāzes
doņņa Pilns vēders (bērnu runā)
Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
Kuopio pilsēta Somijas vidienē pie Kallavesi ezera, Ziemeļsavo reģiona administratīvais centrs, 106500 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, pareizticīgo arhibīskapa sēdeklis
Flēna pilsēta Zviedrijā (_Flen_), Sēdermanlandes lēnē, 6200 iedzīvotāju (2010. g.)
Ukselesunda pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 10900 iedzīvotāju (2010. g.)
Strengnēsa pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Katrineholma pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 22000 iedzīvotāju (2010. g.)
Mariefrēda pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 3700 iedzīvotāju (2010. g.)
Trusa pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.)
Toršhella pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.)
Nīšēpinga pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes administratīvais centrs, osta Baltijas jūras krastā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
Eskilstūna pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.)
prīkšķe Pīļu apakšdzimtas suga ("Anas querquedula"), maza peldpīle ar pelēkām kājām, raibu vēdera apspalvojumu un pelēcīgi zaļu apspalvojumu uz spārniem
krīklis Pīļu dzimtas suga ("Anas crecca"), vismazākais putns šajā dzimtā, pelēkbrūnā vai melnbrūnā krāsā ar baltu vēderpusi
baltvēderis pīļu dzimtas suga ("Anas penelope") ar īsu knābi un baltu vēderu, vidēji liela peldpīle, ķermeņa garums \~46 cm, masa 0,5—1 kg, Latvijā sastopama reti, ligzdo \~100 pāru
švukšķis pīļu dzimtas vidēja lieluma brūngans putns ("Anas penelope") ar samērā mazu galvu un knābi, pelēkām kājām un pelēkiem plankumiem uz spārniem; baltvēdera pīle; baltvēderis
rēkstēt Pirst - skaļi izdalīt vēdera gāzes
iepītne Pīts krēsla sēdeklis
plakanķēde Plakana ķēde
Crepidotus applanatus plakanā sēdene
mezotēlijs Plakans vienslāņa epitēlijs, kas klāj zīdītājdzīvnieku un cilvēka serozos dobumus (piem., pleiru un vēderplēvi)
Libellula depressa plakanvēdera spāre
kāpurķēde Plata, rievota vienlaidu ķēde, ko izmanto (transportlīdzekļu, piemēram, tanku, traktoru) ritošo daļu izveidē
parastā platgalve platgalvju suga ("Cottus gobio"), līdz 10 centimetriem gara zivs ar platu, gludu galvu un vienkrāsainām vēdera spurām; buļļzivs
ļaundabīgā mezotelioma pleiras, vēderplēves vai perikarda audzējs, no dažāda veida šūnām sastāvošas plašas plēves; dažās vietās satur sarkomai līdzīgas, citur adenomatozas šūnas
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas
tifopneimonija Pneimonija vienlaikus ar vēdertīfu
PCR Polimerāzes ķēdes reakcija (angļu "polymerase chain reaction")
radikāļpolimerizācija Polimerizācija, kurā aktīvie centri, kas nodrošina polimēra ķēdes augšanu, ir brīvie radikāļi
Posmale Pormale, Šķēdes pieteka
zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus
plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas
prātavēders Prātvēders
prātvēdars Prātvēders
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
kontaktpretestība Pretestība, kas rodas elektriskās ķēdes kontakta (2) vietā
Prickers Prickeru ģimene - mecenāti un "Hyatt" viesnīcu ķēdes īpašnieki
infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija
nepārtrauktība Princips tiesvedībā - katra tiesas sēde notiek nepārtraukti, izņemot atpūtai nepieciešamo laiku
atklātuma princips princips, ka tiesas sēdes notiek atklāti; princips, ka tiesas spriedums vienmēr ir publisks
suprapubiskā transvezikālā prostatektomija prostatas izņemšana caur suprapubisku vēdersienas un urīnpūšļa griezienu
konvents Provinces pārvaldnieka periodiskas tiesu sēdes iecirkņu pilsētās Senajā Romā
pulksteņvaža pulksteņa ķēde
pulksteņķēde Pulksteņa ķēde
pulkstīnķete Pulksteņa ķēde
pūslīšu ēde pūslīšēde
pusvēdars Pusvēders
pemfigs Pūšļēde, smaga dermatoze, kam raksturīga pūšļu veidošanās uz ādas un gļotādām
kuza Putna guza; plašāk - kuņģis, vēders
niedrīte Putna spalvai kāta daļa bez vēdekļa
pupuķveidīgie Putnu kārta, kurā ietilpst putni ar sārti rūsganbrūnu apspalvojumu, melnraibiem spārniem un asti, ar vēdekļveida cekulu; šīs kārtas putni
sniedze Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Plectrophenax nivalis"), dziedātājputns ar vasarā brūnu, ziemā melnu mugurpuses apspalvojumu un ar baltu vēderpuses apspalvojumu, Latvijā bieža caurceļotāja, retāk ziemotāja; sniegastērste
radioaktīvā ķēde radioaktīvo nuklīdu rinda, kuras katrs nākamais nuklīds veidojas iepriekšējā nuklīda alfa vai beta sabrukšanā, bet pēdējais ķēdes nuklīds ir stabils; zināmas četras šādas ķēdes: urāna (^238^U --> ^208^Pb), torija (^232^Th --> ^208^Pb), aktīnija (^235^U --> ^207^Pb) un neptūnija (^237^Np --> ^209^Bi, iegūta mākslīgi) ķēde
sapirsties radīt (skaļu) troksni, izdalot vēdera gāzes
punkšināt radīt vēdera gāzu atbrīvošanas skaņas
pazvaļa Ragavu sēdekļa atzveltne
pazvalas Ragavu sēdekļa atzveltne
protokolls Raksts par kādas sēdes gaitu, piem., sapulcēs, zinātniskās saeimās, tiesā
māņkrabis Rāpotājvēžu infrakārta ("Anomura"), pēc ķermeņa formas bieži atgādina krabjus (īss vēders), ejkāju pirmais posms ar lielām spīlēm, zoofāgi, dzīvo jūrās, >1000 sugu
trizulis Rats ar profilētu perimetrālu rievu lokanās saites (troses, ķēdes) kustības virziena maiņai, to lieto celšanas un vilkšanas iekārtās, kā arī trošu ceļos
trīsis Rats ar profilētu rievu lokanas saites (virves, stieples, troses, ķēdes) kustības virziena maiņai
regžaiņi ratu veids, ar pītu sēdekļu atzveltni
Redena Rēdene, pilsēta Nīderlandē
rēderis Rēderejas īpašnieks
rēders Rēderis
halteri reducēti spārni kukaiņiem: aizmugurējie spārni divspārņiem vai vidējie spārni vēdekļspārņiem
rups Reimatoīdā artrīta un sistēmiskās sarkanās vilkēdes savienojuma klīniskā aina
kvazistacionāra strāva relatīvi lēni mainīga strāva, kuras stiprums visos nesazarotas elektriskās ķēdes šķērsgriezumos katrā laika momentā ir vienāds
diverģence Reljefa formu garenasu izkliede, tām vēdekļveidīgi paplašinoties reljefa veidojošās vides pārvietošanās virzienā
pankreatogrāfija Rentgenoloģiska metode aizkuņģa dziedzera izpētei ķirurģiskas operācijas laikā; kamēr atvērts vēdera dobums, ūdenī šķīstoša kontrastviela tiek ievadīta aizkuņģa dziedzera izvadkanāla un iegūts attēls
asvēdere Reņģu veids, parasti ar asakainu vēderu
spendere Resns vēders
taukbroķīgs Resns, nobarots (parasti par vēderu)
drabiņbaļļa Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu
bregvēders Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma
bregvēdars Resns, tukls cilvēks ar lielu vēderu; arī rīma; bregvēders
resnvēderīgs Resnvēderains (1)
resnvēderīgs Resnvēderains (2)
pumpvēders resnvēderis
bundža Resnvēderis
puntūzis Resnvēderis
sauts Resnvēderis
spundecis Resnvēderis
justicbirģermeistars Rēvelē (Tallinā) 1687.-1710. g., tas birģermeistars, kas pastāvīgi vadīja rātes sēdes, kad tā darbojās kā pilsētas tiesa
strāvu rezonanse režīms maiņstrāvas ķēdē ar paralēliem zariem, ja ķēdes reaktīvā vadītspēja ir nulle; šai režīmā ķēde patērē vismazāk strāvas
gludaste Rietumu gludaste - brūnvēdera krūmputns ("Atrichornis clamosus")
pragarīgs Rijīgs, ēdelīgs
baģīgs Rijīgs, nesātīgs, ēdelīgs
ķesīgs Rijīgs, nesātīgs, ēdelīgs
rīslis rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks
rīlis Rīma; ļoti ēdelīgs dzīvnieks
velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume
krusta zirneklis riteņzinekļu dzimtas suga ("Araneus diadematus"), zirneklis ar raksturīgiem krustveidā sakārtotiem baltiem plankumiem uz sarkanbrūna vai melnbrūna vēdera mugurpuses
vinda Rokām darbināma ūdens smelšanas ierīce no dziļām akām, kas sastāv no troses (virves, ķēdes u. tml.), ko tin ap 15-25 cm resnu, apaļu cieta koka veltni, kura galā (vai abos) ir kloķis griešanai
karuselis Rotējoša vizināšanās iekārta (izpriecu vietās), parasti ar iekārtiem vai uz platformas nostiprinātiem sēdekļiem
griezulis Rotējošs (ķēdes) posms virvē
rūcenīca Rūcēja; tā, kam rūc vēders
rūcenieks Rūcējs; tas, kam rūc vēders
Atrichornis rufescens rudvēdera krūmputns
apenta Rūgts minerālūdens pret cietu vēderu
terebintīnisms Saindēšanās ar terpentīnu; simptomi: vēdersāpes, caureja, hematūrija
siet Saistīt ar virvi, saiti u. tml. (pie kā); saistīt (pie virves, saites, ķēdes u. tml.)
abdomināls saistīts ar abdomenu, vēderu, vēderiņu (piemēram, abdominālā elpošana)
piepūties kā bumba saka par apaļu vēderu
taukvēders Saka par cilvēku ar resnu vēderu
vēders iet pa priekšu saka, ja cilvēkam ir liels vēders
vēders kā bungas saka, ja kādam ir ļoti liels vēders
vēders kā bungas saka, ja kādam ir uzpūsts vēders
kā bunga saka, ja kādam no ēšanas ir ļoti pilns vēders
sunskāsis klāt saka, ja kāds ir ļoti ēdelīgs, ja kādam piemīt liela ēdelība
ievietoties Sakāpt (parasti satiksmes līdzeklī); iesēsties (kur, piemēram, sēdeklī, krēslā)
paugas Sakas; zirglietas (sakas, rēdes, sedulka kopā)
ķingutnieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Ķinguti" iedzīvotāji
Jaunais ciemats Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" daļa
šķēdenieki Saldus novada Šķēdes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
viesturnieki Saldus novada Šķēdes pagasta bijušās apdzīvotās vietas "Viestura ciems" iedzīvotāji
atvāžamais sēdeklis saliekams sēdeklis, kas saliktā stāvoklī atrodas pie salona sienas vai speciālā nišā
kņūpt Saliekušam gulēt (uz vēdera), čokurā
abdomino- Saliktos vārdos norāda uz vēderu
Salmonella typhi salmonellu suga, kas ierosina vēdertīfu
ekstrastrāva samērā stipra elektriskā strāva, kas rodas elektriskās ķēdes izslēgšanas momentā
celialģija Sāpes vēderā
vēdersāpes Sāpes vēderā
hipogastralģija Sāpes vēdera apakšdaļā
miocelialģija Sāpes vēdera muskuļos
peritonealģija Sāpes vēderplēvē
kohabitācijas sāpes sāpes, kas var rasties vīrieša vai sievietes dzimumorgānu apvidū dzimumakta laikā; sievietei cēlonis var būt iekaisums intīmajā apvidū vaivēdera lejasdaļā, kā arī traucējumi maksts mitrināšanā; vīriešiem visbiežāk mēdz būt sāklinieku, sēklinieku piedēkļu vai prostatas iekaisumi vai priekšādas sašaurinājums
sakurcēt Sarauties (par vēderu)
Bombina bombina sarkanvēdera ugunskrupis
urorozeīns Sārts pigments, kas atrodas urīnā dažos patoloģiskos stāvokļos, piem., diabēta, vēdertīfa u. c. gadījumos
kontakts Saskaršanās (starp elektriskās ķēdes vadiem); savienojums šādas saskares vietā
lūgšanu dzirnaviņas sastāv no cilindra, kas griežas ap vertikālu asi; cilindra ārpusē iegravētas svētas formulas, bet iekšpusē atrodas papīra strēmelītes ar lūgšanu tekstiem; katru reizi, kad cilindrs izdara apgriezienu, tiek uzskatīts, ka lūgšanas atkārtotas; ķēde ar metāla lodīti galā palīdz cilindram griezties; lieto gk. budistu mūki Tibetā
zvaigznīte savienojumā "alpu zvaigznīte": ēdelveiss
punta savienojumā "puntā palikt" raksturo uzpūšanos, (vēdera) pietūkumu
izeja savienojumā "vēdera izeja": izkārnījumu izvadīšana no organisma; defekācija
līst savienojumā ar "iekšā", arī "vēderā": būt tādam, ko var ieēst, apēst
sēdējums Sēde
kopsēde Sēde, kura piedalās vairāku vai daudzu, piemēram, iestāžu, organizāciju, pārstāvji
plenārsēde Sēde, kurā piedalās visi (piemēram, sanāksmes, konferences, organizācijas) locekļi, dalībnieki
apspriede sēde, sanāksme, kurā ko apspriež, pārrunā
padirsenis sēdeklis
sēstava sēdeklis
padirslis Sēdeklis
padirsnis Sēdeklis
pasāsts Sēdeklis
pasēdeklis Sēdeklis
sēdekla Sēdeklis
sēdekle Sēdeklis
sēdele Sēdeklis
sēdels Sēdeklis
sēžamais Sēdeklis
sēsta Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā)
sēsts Sēdeklis (īpaši aužamos stāvos un laivā); sēsta
segli Sēdeklis (velosipēdam, motociklam)
tilandes Sēdeklis laivā
tilandi Sēdeklis laivā
tilaudas Sēdeklis laivā
tilaudi Sēdeklis laivā
tillandi Sēdeklis laivā
tillaudas Sēdeklis laivā
tilodas Sēdeklis laivā
dēņi Sēdeklis lavā; dene
regulējamais sēdeklis sēdeklis, kam var regulēt sēdvietas augstumu, stāvokli garenvirzienā un atzveltnes slīpumu
ķebeze Sēdeklis, ko uzliek uz ragavām ērtākai braukšanai
dos-a-dos sēdeklis, kurā cilvēki sēž ar muguru pret muguru; arī šāds sēdvietu izkārtojums (piemēram, transportlīdzeklī)
sēstuve Sēdeklis; sēstava
sēdelis Sēdeklis; sēžamais ar atzveltni
tillandas Sēdekļi laivā
crepidotus Sēdenes
crepidotaceae Sēdeņu dzimta
plakanā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus applanatus")
mīkstā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus mollis")
mainīgā sēdene sēdeņu suga ("Crepidotus variabilis")
sēdvadis Sēdes vadītājs
krēsls sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām
lagēma Senajā Grieķijā - vienosaina māla pudele vīnam, ar šauru kaklu un dažāda veida vēderu; bija pazīstama arī romiešiem
senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
fliāki Seno grieķu jokdari ar popētu vēderu, dibenu un fallu
nāves grēki septiņi grēki, ko kristietība uzskata par vissmagākajiem (lepnība jeb augstprātība; alkatība jeb skopulība; miesaskārība jeb neapvaldītas seksuālas tieksmes; skaudība; ēdelība, kas parasti saistīta ar žūpošanu; dusmas; slinkums)
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus
parastā sērpiepe sērpiepju suga ("Laetiporus sulphureus"), augļķermeņi lieli, līdz 1 m plati, mīksti, vēlāk sīksti; sastāv no daudzām oranždzeltenām, vēdekļveidīgām vai kopā saaugušām neregulāras formas cepurītēm, lapkoku (ozolu, vītolu, ošu) stumbru parazīts, izraisa serdes brūno trupi; jauni augļķermeņi ēdami
sesija Sēžu kopums (piemēram, valsts varas institūcijām), kuras periodiski notiek ievēlēto personu pilnvaru laikā (sasaukumā); arī sēde, konference (piemēram, biedrībām, iestādēm)
topoloģija Shēmas topoloģija - elektriskās ķēdes (shēmas) attēls bez elektriskās ķēdes elementiem (pretestībām, enerģijas avotiem), kurā attēloti visi shēmas mezgli un tos savienojošie zari
asins shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka vēdera dobuma vēnu sistēmā, īpaši urīnpūšļa un nieru vēnās; infestācija notiek pa gremošanas traktu vai cerkārijām ieurbjoties cilvēka ādā peldēšanās laikā; sastopama Āfrikā
uretropeksija Sievietes urīnizvadkanāla ķirurģiska fiksēšana pie kaunuma kaula simfīzes un vēdera taisnā muskuļa fascijas, lai novērstu urīna nesaturēšanu
sigmoidopeksija Sigmveida zarnas nostiprināšana, piešujot to pie vēdera sienas
martengals Siksna, kas iet no iemauktiem lejup uz pavēderes siksnu
Myxacium mucosum sila tīmeklenes jeb sila gļotpēdenes "Cortinarius mucosus" nosaukuma sinonīms
sorīts Siloģismu ķēde, kurā izlaistas dažas sarežģīta slēdziena starppremisas
palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe
brētliņa siļķu dzimtas suga ("Sprattus sprattus"), neliela zivs ar zilganzaļu muguru, sudrabainiem sāniem un vēderpusi; Baltijas jūrā sastopama Baltijas pasuga ("Sprattus sprattus balticus") ir 10-14 cm gara zivs, kas dzīvo baros un uzturas stipri sāļos ūdeņos
kardiocēle Sirds trūce, sirds iespiešanās vēdera dobumā caur diafragmas spraugu vai caur ievainojumu
abdominālā ektokardija sirds vēdera dobumā
SLE Sistēmiskā sarkanā vilkēde (angļu "systemic lupus erythematosus")
kaskādskaitītājs Skaitītājs, kas sastāv no trigeru ķēdes
svārstību kontūra labums skaitlis, kas rāda, cik reižu spriegums uz reaktīvajiem elementiem rezistora, induktivitātes spoles un kondensatora (RLC) virknes slēgumā rezonanses režīmā pārsniedz spriegumu ķēdes ieejā; jo lielāks šis skaitlis, jo mazāki ir relatīvie enerģijas zudumi kontūrā
perdas Skaļa vēdera gāzu izdalīšana
pukšs skaļa vēdera gāzu izdalīšanās
purkšis skaļa vēdera gāzu izdalīšanās
pirdiens Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās
purkšķis Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās
rudzubise Skaļa vēdera gāzu izdalīšanās
atpirsties skaļi izdalīt pilnībā visas vēdera gāzes
nopirsties skaļi izdalīt vēdera gāzes
pirst skaļi izdalīt vēdera gāzes
appirsties skaļi izlaist vēdera gāzes
izpirst skaļi izvadīt vēdera gāzes
plēst parķi skaļi laist vēdera gāzes
sols Skolas mēbele - sēdeklis kopā ar galdu (parasti diviem skolēniem)
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts
Skujiņas ezers Skujenes ezers Šēderes pagastā
dzeguze slaids, vidēji liels putns ar smailiem spārniem, garu asti, pelēku vai rūsganpelēku apspalvojumu un tumšākām svītrām uz gaiša apspalvojuma vēdera; pazīstams ar balss skaņu "kukū" un to, ka pats netaisa ligzdu, bet dēj olas svešu putnu ligzdās, lai tie tos izaudzina; Latvijā atbilst tikai viena putnu suga - parastā dzeguze ("Cuculus canorus")
kaltūnis Slapja ēde apmatojuma vietās
makracis Slapjā ēde pie zirga naga
kaltons Slapja galvas ādas ēde
trepīte Slapju, skābu, purvainu augšņu nezāle ar spēcīgu zarainu sakni un gariem ložņājošiem stublājiem; baltvēdere; platkājiņi
slēgpulkstenis Slēdzis ar pulksteņa mehānismu elektriskās ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai noteiktā laikā
masas slēdzis slēdzis barošanas avota atslēgšanai no masas (virsbūves metāla daļām, kas ir elektriskās ķēdes otrs vads)
konklāve Slēgta sēde
ģeneralizētā platispondilija slimība parasti manifestējas bērniem pirmo staigāšanas mēģinājumu laikā; sāpes un vājums muguras muskuļos, pāragra, izteikta torakālā kifoze un lumbālā lordoze, īss kakls, īss mugurkauls ar relatīvi garām ekstremitātēm, muskulatūra ļengana un hipoplastiska, liels vēders
sumkāsis Slimīga ēdelība
koprostazofobija Slimīgas bailes no vēdera aizcietējuma
vēderot Slimot ar vēdera sāpēm
pemperēties Slinkot, vēderu laitīt, valstīties
enkurklīze Slīps cauruļveidīgs caurums kuģa sānos, caur ko no ārpuses enkurķēde iet uz enkurspilvi
pemfiguss Smaga ādas slimība, kam raksturīgi pūšļi uz ādas un gļotādas; pūšļainā ēde
mordellidae Smailvēderu dzimta
mordella Smailvēderu dzimtas ģints
mordellistena Smailvēderu dzimtas ģints
bezdakli Smakojoša vēdera gāze
bezdeklis Smakojoša vēdera gāze
bezde Smakojošu vēdera gāzu noplūde
bezdis Smakojošu vēdera gāzu noplūde
plūksnas Smalkās putnu spalvas, dūnas; putnu spalvas vēdekļa atsevišķie zari abpus kātam
žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos
korsete Speciāla josta, kas saspiež krūšu kurvja lejasdaļu un vēderu, lai augumu padarītu slaidāku
enkurķēdes stopors speciāli izlieta detaļa ar vītņu mehānismu, ko lieto enkurķēdes locekļa noturēšanai un ķēdes noslogojuma pārnešanai uz kuģa konstrukciju
sprēģelis spēdele
spēdeliņa Spēdele
spēdeliņš Spēdele
spēdelis Spēdele
spēdzele Spēdele
sperute Spēdele
spēdelīte Spēdele; četrstūrains ķīlis, ko iešuj krekla padusē
pūšanās spiedoša sajūta un diskomforts vēderā, ko rada palielināts gāzu daudzums kuņģī, zarnās
pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa
platispondilija Spontāna aseptiska skriemeļu epifizeonekroze (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): parasti slimo 2-15 g. v. zēni; slimība sākas pakāpeniski, bieži pēc traumas; sāpes mugurā, kuras izstaro uz vēderu, muskuļu vājums, nestabila gaita; pēc dažiem gadiem rodas kifoze
sporofills Sporu lapa, paparžaugiem tā lapa (vēdeklis), kas attīsta sporas, bet augstākiem augiem augļlapa vai putekšlapa
kodolsprādziens Sprādziens, ko izraisa smago elementu atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcija
strāvas kritums sprieguma starpība starp diviem elektriskās ķēdes punktiem
jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
komutējamā virtuālā ķēde standarta _X.25_ prasībām atbilstoša virtuālā ķēde, kas nepieciešamības gadījumā tiek veidota dinamiski
tupeļknābis Stārķveidīgo kārtas dzimta, pelnu pelēks putns, ar baltu vēderu un koka tupelei līdzīgu knābi, kam gals noliekts uz leju; uz pakauša spalvu cekuls; \~120 cm garš; sastopams Centrālāfrikas purvājos un ezeros, reti
V.24 Starptautiskās Telegrāfijas un telefonijas konsultatīvās komitejas izstrādāta standarta saskarne, kas nosaka datu galiekārtu un datu ķēdes galiekārtu sadarbību
Staskeviča ezers Staškeviča ezers Šēderes pagastā
kolikas Stipras graizes vēdera dobuma orgānos
stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli
Akmenes svīta stratigrāfiska vienība augšdevona Famēnas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 9-16 m, atsegumi Imulas, Amulas, Šķēdes, Akmenes krastos
Amulas svīta stratigrāfiska vienība, augšdevona Frānas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums - 8-22 m, slāņkopas virsa pazeminās no 32 m virs jūras līmeņa pie Irlavas līdz 189 m zem jūras līmeņa pie Nīgrandes; atsegumi Abavas, Alokstes, Amulas, Ēdas, Imulas, Lielupes, Šķēdes, Tebras, Ventas krastos
konkatenācija struktūru savirknējums ķēdes veidā, piemēram, palielinātu limfmezglu virkne
piopneimoperitonejs Strutas un gāze vēdera dobumā
piocēlija Strutas vēdera dobumā
pioperitonejs Strutas vēderplēves dobumā
sudrabkrūms Sudraba sālskrūms - tauriņziežu dzimtas sālskrūmu ģints skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem
Viedenīši Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" nosaukuma variants
svēdenborgieši Svēdenborga (1688.-1772.) reliģisko uzskatu piekritēji, gk. ASV un Lielbritānijā; pirmā draudze izveidojās 1787. g. Londonā
svirslēdzis Sviras veida slēdzis ar rokturi elektriskās strāvas ķēdes ieslēgšanai un izslēgšanai
perdelēt Šad tad skaļi izdalīt vēdera gāzi
spilvens Šādam guļasvietas piederumam līdzīgs veidojums, ko izmanto par sēdekļa sastāvdaļu
spieķis Šāds stienis ar atvāžamu sēdekli
Kārkliņu ezers Šarlotes ezers Šēderes pagastā
Šeļdere Šēdere, Ilūkstes pieteka
Šederes dzirnavezers Šēderes dzirnavezers Šēderes pagastā
Schoedern Šēderes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Jaungrīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Pašuliene" otrs nosaukums
Grīnvalde Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" bijušais nosaukums
šarlatieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji
šarlotieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šarlote" iedzīvotāji
šēderieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Šēdere" iedzīvotāji
šteinburdzieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji
šteinburgieši Šēderes pagasta apdzīvotās vietas "Štemburga" iedzīvotāji
sāns šī vidukļa daļa (dzīvniekiem); labā vai kreisā ķermeņa puse atšķirībā no mugurpuses, vēderpuses (dzīvniekiem)
tīmeklene šīs dzimtas ģints ("Cortinarius"), kurā apvienotas senāk atsevišķi nodalītās ģintis - gļotgalves ("Phlegmacium"), gļotpēdenes ("Myxacium"), jostenes ("Telamonia"), biezkātes ("Inoloma") u. c., >600 sugu, to augļķermeņi ļoti dažādi, Latvijā konstatētas 66 sugas, no tām 24 sugas izmantojamas uzturā, bet 12 ir indīgas
ginks Šis dzimtas ģints ("Ginkgo"), Austrumāzijas izcelsmes vasarzaļš koks ar vēdekļveida lapām un dzelteniem ziediem
čakste šīs dzimtas ģints ("Lanius"), 23 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas, neliels putns ar spēcīgu, līku knābi, sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu mugurpusi un bālganu vēderu
garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte
zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
sīga šīs dzimtas suga ("Coregonus lavaretus"), zivs ar pelēku vai zilgani zaļu muguru un sudrabaini baltiem sāniem un vēderu
līdaka šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu
jūrasžagata šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus"), aizsargājams bridējputns, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 400-700 g, mugurpuse, galva un krūtis melnas, vēderpuse balta, garais knābis un kājas sarkanas, Latvijā ligzdo reti; žagattārtiņš
sermulis šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu
zivjērglis šīs dzimtas suga ("Pandion haliaetus"), liels, plēsīgs putns ar tumšu muguru un baltu vēderu; zivju ērglis
asaris šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru
ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
pupuķis šīs ģints suga ("Upupa epops"), tā sauktais "krāšņais pupuķis", koši rūsgans putns ar melnbaltiem, šķērssvītrotiem spārniem un lielu vēdekļveida cekulu; badadzeguze
Līčupe Šķēde, Dzedrupes satekupe
Vandzenes upe Šķēde, Dzedrupes satekupe
Nastupīte Šķēde, Dzedrupes satekupe
Gartiltupe Šķēde, Dzedrupes satekupe Talsu novadā
Līču upe Šķēde, Ēdas satekupe
Karpene Šķēdes kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 10 km; Kārpene; Ausupe
Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale
Alkšņvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā
Ziemeļvalks Šķēdes kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā
Polīšupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā
Lūkačupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, garums - 7 km; Lūkača; Krieviņu upe
Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe
Ūdrupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus un Kuldīgas novadā, garums - 10 km; Ūdre
Okte Šķēdes labā krasta pieteka Talsu novada Laucienes pagastā, garums - 14 km, kritums - 45 m
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā
Scheden Šķēdes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Laidzes pagastā
Šķēdes atsegums Šķēdes upes kreisā krasta krauja Kuldīgas novada Vārmes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., platība — 1,1 ha), augšdevona Famenas stāva Mūru svītas stratotips
hipogastroshīze Šķeltne vēdera sienas apakšdaļā
hialinā nekroze šķērssvītroto muskuļu koagulācijas nekroze, īpaši taisnajā vēdera muskulī, gk. vēdertīfa gadījumos
askīts Šķidruma sakrāšanās vēdera dobumā
hidrepigastrijs Šķidruma uzkrāšanās starp vēdera muskuļiem un vēderplēvi
ascīts Šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā
karuseļšūpoles Šūpoles, arī sēdekļi, kas iekārti rotējošā iekārtā
šūpoles Šūpošanās (parasti rotaļu) ierīce - virvēs, stieņos u. tml. iekārta plāksne, sēdeklis
vikalīns Tabletes, kas satur bismuta bāzisko nitrātu, magnija karbonātu, nātrija hidrokarbonātu u. c. ārstnieciskas vielas, darbojas savelkoši, neitralizē skābi un atvieglo vēdera izeju
baltvēderains tāds (dzīvnieks), kam ir balta vai gaiša pavēdere
sarkanvēdera tāds (dzīvnieks), kam vēders it sarkans, ar sarkaniem laukumiem
divsēdekļu tāds (laiva, rati), kurā ir divi sēdekļi
divsēžu tāds (laiva, rati), kurā ir divi sēdekļi
puntvēderis tāds (zēns) kam ir liels vēders
spriegumu rezonanse tāds režīms maiņstrāvas ķēdē ar virknes slēgumu, ka ķēdes reaktīvā pretestība ir nulle; spriegumu rezonansi var iegūt, mainot induktīvo vai kapacitīvo pretestību vai frekvenci; šai režīmā ķēdē ir vislielākā strāva
vēdarains tāds, kam ir (samērā) liels vēders
vēdaraiņš tāds, kam ir (samērā) liels vēders
vēderaiņš tāds, kam ir (samērā) liels vēders
digastrisks tāds, kam ir divi vēderiņi, piem., muskulis
garvēderis tāds, kam ir garš vēders
ķēdveida tāds, kam ir ķēdes (1) forma veids
lielvēderains tāds, kam ir liels vēders (parasti par dzīvniekiem)
pusmīksts tāds, kam ir mīksts sēdeklis, bet cieta atzveltnes daļa (parasti par krēsliem)
plakanvēdera tāds, kam ir plakans vēders
resnvēderains tāds, kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
vēderišks tāds, kam ir samērā liels vēders
vēdekļveida tāds, kam ir vēdekļa (1) forma, veids
zeltvēderains tāds, kam ķermeņa vēdera daļa ir zeltainā krāsā
reaktīvs tāds, kam piemīt elektriskā indukcija vai elektriskā kapacitāte; tāds, kas ir saistīts ar maiņstrāvas ķēdes darbību
zemvēders tāds, kam zems vēders
retroperitoneāls tāds, kas atrodas aiz vēderplēves
ekstraabdomināls tāds, kas atrodas ārpus vēdera dobuma
ekstraperitoneāls tāds, kas atrodas ārpus vēderplēves
intraabdomināls tāds, kas atrodas vēdera dobumā
intraperitoneāls tāds, kas atrodas vēderplēves audos vai tās dobumā
preperitoneāls tāds, kas atrodas vēderplēves priekšpusē
paraperitoneāls tāds, kas atrodas vēderplēves tuvumā
sakroperineals tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
sakroperineāls tāds, kas attiecas uz krustu kaulu un vēderplēvi
nefroabdomināls tāds, kas attiecas uz nieri un vēdera sienu
tuboabdomināls tāds, kas attiecas uz olvadu un vēdera dobumu
tuboperitoneāls tāds, kas attiecas uz olvadu un vēderplēvi
vezikoperineāls tāds, kas attiecas uz urīnpūsli un vēderplēvi
ventroingvināls tāds, kas attiecas uz vēdera un cirkšņa apvidu
transperitoneāls tāds, kas iet cauri vēderplēvei
čuša tāds, kas klusu izlaiž smakojošas vēdera gāzes
psoriaziformisks tāds, kas līdzīgs zvīņēdei
iekārt tāds, kura galvenie nesošie elementi (troses, ķēdes u. tml.) pakļauti tikai stiepei
kāpurķēde tāds, kura ritošo daļu veido šāda ķēde
šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals
šķēdenieki Talsu novada Laidzes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
šķēdenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji
kaplakas Tantjema, ko saņem kapteinis no kravdevēja, krāvēja, kravas saņēmēja vai arī no rēdera
apendikostomija Tārpveida piedēkļa iešūšana vēdera sienas griezumā un tā galotnes atvēršana resnās zarnas skalošanai, piem., ulcerozā kolīta gadījumā
akmeņtārtiņš Tārtiņveidīgo putnu kārtas sloku dzimtas suga ("Arenaria interpres"), Latvijā pareti jūrmalas joslā sastopams putns, caurceļotājs, ap 23 cm garumā, melnbrūnu mugurpusi, baltu vēderu un rīkli; barību meklējot apgroza akmentiņus un gliemežvākus
lielvēderis tas (tāds), kam ir liels vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
raibvēderis tas (tāds), kam ir raibs vēdera apmatojums, apspalvojums (par dzīvniekiem)
resnvēderis tas (tāds), kam ir resns vēders (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
perizoma tas pats, kas diafragma, muskuļu plate, kas atšķir vēdera dobumu no krūšu dobuma
sēdams tas, ko lieto sēdēšanai; sēdeklis
sēžams tas, ko lieto sēdēšanai; sēdeklis
liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā
ļemenis Taukvēderis, biezvēderis
taukvēdars Taukvēders
plakankode tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu
ritošā iekārta tehniska iekārta, kas mijiedarbībā ar ceļu pārveido dzenošo riteņu rotācijas kustību transportlīdzekļa virzes kustībā; galvenās sastāvdaļas ir dzineklis (riteņi, kāpurķēdes, puskāpurķēdes, kam var būt pievienoti balstiekārtas un piedziņas mehānismi) un rāmis; gaitas iekārta
Vidmanšteta struktūra tērauda struktūra, kas veidojas, ja tēraudu strauji atdzesē no augstas temperatūras (1200 °C) (ferītam veidojas vēdekļveida graudi); šāda struktūra vērojama dzelzs meteorītos
gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta
sila tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius mucosus", syn. "Myxacium mucosum"), Latvijā sastopama bieži, ēdama sēne; sila gļotpēdene
karnaubvasks Tipiski augu vaski, ko iegūst, izvārot ar ūdeni Brazīlijas vēdekļpalmas ("Copernica cerifera") daļas; pārtikas piedeva E903, glazētājviela, struktūras veidotājs, reti, bet var izraisīt alerģiskas reakcijas, dermatītu, kuņģa kairinājumu
sniega motocikls transporta līdzeklis, kas paredzēts braukšanai pa sniegu; priekšpusē divas vadslieces, aizmugurē - viena (dažkārt 2) kāpurķēde
tranzistora nogriešanas režīms tranzistora darbība, kad tranzistors ir aizvērts un kolektora strāva ir tuva nullei; šo režīmu iegūst, pievadot bāzes – emitera ķēdei sprostspriegumu
parazitārā sikoze trihofītija (kailā ēde) - cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
trijstūra slēgums trīs elektriskās ķēdes elementu ciklisks savienojums
zvaigznes slēgums trīs vai vairāku elektriskās ķēdes elementu savienojums, kurā tiem visiem ir viens kopējs punkts
denes Trīsstūra vai cita veida sēdeklis laivā (parasti tās pakaļgalā)
blupers Trīsstūrveida "vēderaina" priekšbura, kuras priekšlīķis nav piestiprināts pie štagas, fallstūris sasniedz masta topu, viens no apakšējiem buras stūriem (halzstūris) piestiprināts jahtas priekšgalā pie klāja, bet otrs - pie grotbomja pakaļējā gala, lieto bakštagvējā ar spinakeru tā virsvēja pusē
dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā
denis Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšgalā un pakaļgalā
punkšis troksnis, kas rodas atbrīvojot vēdera gāzes
nefrolēpe Tropisku paparžu ģints ("Nephrolepis") ar vēdekļveidīgām plūksnotām lapām, audzē augu mājās un dzīvokļos
lupoma Tuberkulozes vilkēdes mezgliņš
bezgalīgie formulāri tukšas veidlapas, neaizpildītas tabulas, formas dokumentu aizpildīšanai u. c., kas nodrukātas uz nepārtrauktas papīra lentes, kura tiek satīta rullī vai salocīta vēdekļveidā
Drosophila melanogaster Tumšvēdera drozofila
dirsināt Turēt, sēdināt uz podiņa (bērnu), veicinot vēdera izejas procesu
guļamautobuss Tūristu vai regulāra maršruta autobuss, kura konstrukcija atļauj sēdekļu transformēšanu horizontālās guļvietās, paaugstinot pasažieru komfortu nakts pārbraucienos
Ūdre Ūdrupe, Šķēdes pieteka
sarkanvēdera ugunskrupis ugunskrupju suga ("Bombina bombina"), neliels krupis, kuram raksturīga zaļgani pelēka mugura, zilgani melns vēders ar sarkaniem plankumiem un baltiem punktiem
Neriņa upe Mārupes novadā, ietek Babītes ezerā, garums - 18 km, kritums - 10 m, sākumu veido novadgrāvji starp Bieriņu un Mēdema purvu; Neriņš
cistopeksija Urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas kā pūšļa trūces ārstēšanas paņēmiens
vezikofiksācija Urīnpūšļa piešūšana pie vēdera sienas
kurkstēt Urkšķēt (par vēderu)
punte uz āru izspiedies dzīvnieka vai cilvēka vēders
kreslis uz ragavām uzliekams un noņemams atzveltnes sēdeklis
vēdariski uz vēdera
plaudeniski uz vēdera (gulēt, nogulties u. tml.); arī garšļaukus
kņopšu uz vēdera (gulēt)
ektoperitoneāls uz vēderplēves ārējo jeb abdominālo virsmu attiecīgs
uzbalzīt Uzlocīt (parasti, nokārušos segu) un sabāzt to starp gultas malu un maisu, starp kamanu sāniem un sēdekli u. tml.
Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve
Šēderes dzirnavezers uzpludināts uz Ilūkstes upes Šēderes pagastā, platība — 3,5 ha; Šederes dzirnavezers
piespundēt Uzpūst (vēderu)
uzspundēt Uzpūst (vēderu)
izapūsties Uzpūsties (par vēderu)
puntā palikt uzpūsties, pietūkt (par vēderu)
piespuga Uzpūšanās (vēdera)
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts Šķēdes labā krasta pietekā Grauzdupē, Saldus novada Šķēdes pagastā, platība — 2,6 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Šķēdes dzirnavezers uzstādināts uz Šķēdes upes Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība — 3,7 ha
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu
mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
putekšņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Kateretidae"), 1,5-2,8 mm garas vaboles, segspārni īsi, nenosedz vēdera galu, taustekļi ar divposmainu vai trīsposmainu vālīti, sastopamas uz augu ziediem, Latvijā konstatētas 9 sugas
māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem
karuļvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scraptiidae syn. Anaspidae"), \~200 sugu, dažkārt iekļauj smailvēderu dzimtā kā ģinti "Anaspis", Latvijā konstatēta 1 suga
sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu
bezdelēt vairākkārtīgi palaist smakojošu vēdera gāzi
trivakcīna Vakcīna, kurā ir trīs dažādas nedzīvu patogēnu baktēriju (piem., vēdertīfa un A un B paratīfa) ierosinātāju kultūras
divakcīnas Vakcīnas, kuru sastāvā ir divu slimību ierosinātāji, piem., vēdera tīfa un dizentērijas ierosinātāji
sarabans Vaļēja ekipāža ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem vairākās rindās
šarabans vaļēji atsperrati ar šķērsām iekārtotiem sēdekļiem
delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos
bišķērājs Vārnu dzimtas putns, brūna mugura, zili zaļš vēders un dzeltens kakls, ķer kukaiņus lidojumā, sastopams Vidusjūras zemēs
Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis
vēceklis Vēdeklis
vējoklis Vēdeklis
Rhodotus palmatus vēdekļa sārtaine
Crataegus flabellata vēdekļa vilkābele
Aquilegia flabellata vēdekļainā ozolīte
rhipidura Vēdekļastes
pachycephalinae Vēdekļastu apakšdzimta
rhipidurinae Vēdekļastu apakšdzimta
pectinidae Vēdekļgliemeņu dzimta
Crataegus rhipidophylla vēdekļlapu vilkābele
Crataegus curvisepala vēdekļlapu vilkābeles "Crataegus rhipidophilla" nosaukuma sinonīms
palmira Vēdekļpalma tropu Āzija; satur cukurainu sulu; lapu pumpuri ir ēdami; izturīgo uri ārkārtīgi cieto koksni lieto kā būvmateriālu, kā arī sīkizstrādājumu izgatavošanai
trahikarpa Vēdekļpalmu ģints, aug subtropu Austrumāzijas rajonos; trīs aukstumizturīgas šās ģints sugas zem klajas debess audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē un Krimas dienvidos
strepsiptera Vēdekļspārņi
stylopidae Vēdekļspārņu dzimta
vēdekļveidīgs Vēdekļveida
Viburnum pilcatum vēdekļveida irbene
virgācija Vēdekļveidīga kroku vai kalnu grēdu zarošanās
opilācija Vēdera aizcietējums
adiareja Vēdera aizdambēšanās
aortoptoze Vēdera aortas noslīdējums
vēdarapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
vēderapukša Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
vēderapuža Vēdera apakšējā daļa (dzīvniekiem)
pavēdere Vēdera apakšējā daļa; vieta zem vēdera
vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim)
epigastrija vēdera augšējais stāvs, anatomiska vienība
durhgangs Vēdera caureja
duršlāgs Vēdera caureja
skrejamais Vēdera caureja
panabe Vēdera daļa, kas atrodas tieši zem nabas
laparohemorāģija Vēdera dobuma asiņošana
relaparotomija Vēdera dobuma atkārtota atvēršana
celiokolpotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti
kolpolaparotomija Vēdera dobuma atvēršana caur maksti
celioma Vēdera dobuma audzējs
mezenteriskais limfadenīts vēdera dobuma limfmezglu iekaisums: lēkmjveida vēdersāpes ar vemšanu, kas ilgst vairākas dienas un recidivē; izteikts palpatorisks sāpīgums labajā ileocekālajā apvidū, epigastrijā, retāk - kreisajā ileālajā apvidū
celiektāzija Vēdera dobuma nenormāla paplašināšanās
encelīts Vēdera dobuma orgānu iekaisums
eventrācija Vēdera dobuma orgānu izņemšana
tēne Vēdera dobuma plēve, kurā nogulsnējas tauki
kolpoceliocentēze Vēdera dobuma punkcija caur maksti, parasti caur mugurējo velvi
abdominocentēze Vēdera dobuma punkcija, vēdera sienas pārduršana
laparoklīze Vēdera dobuma skalošana
laparoskopija Vēdera dobuma un tā orgānu diagnostiska apskate ar laparoskopu
vēderdobums Vēdera dobums
vēderkāja Vēdera ekstremitāte (posmkājiem)
pukemons Vēdera gāzu izdale
bezda Vēdera gāzu noplūde
dzīšanās Vēdera muskulatūras, diafragmas un kāda iekšēja orgāna vienlaicīga savilkšanās
vēderprese Vēdera muskuļi - muskuļi, kas veido vēdera priekšējo sienu
miocelīts Vēdera muskuļu iekaisums
vēdera prese vēdera muskuļu kopums, kam saraujoties palielinās spiediens vēdera dobumā
celiomialģija Vēdera muskuļu sāpes
ventrofiksācija Vēdera nostiprināšana; distopiska orgāna, piem., dzemdes, piestiprināšana pie vēdera sienas
celiīts Vēdera orgānu iekaisums
eventrācija Vēdera orgānu izspiešanās uz āru starp taisnajiem vēdera muskuļiem
peritonejs Vēdera plēve
ķila Vēdera plēves plīsums
ķīla Vēdera plēves plīsums
lielie pauti vēdera plēves plīsums, kas rada zarnu izspiedumu vēdera apakšējā daļā
ventrilokvists Vēdera runātājs
perodinija Vēdera sāpes
vēdera angīna vēdera sāpju lēkmes, ko izraisa asinsvadu spazma vai skleroze
celiorāfija Vēdera sienas brūces sašūšana
celiomiozīts Vēdera sienas muskuļu iekaisums
paromfalocēle Vēdera sienas trūce nabas tuvumā
salpingoooforocēle Vēdera sienas trūce, kuras maisā ir olnīca un olvads
salpingocēle Vēdera sienas truce, kuras maisā ir olvads
laparorāfija Vēdera šuve, vēdera sienas šuve
tifoīds Vēdera tīfa viegla forma
celiocēle Vēdera trūce
flatulence Vēdera uzpūšanās ar biežu zarnu gāzu izplūdi
abdominoskopija Vēdera vai vēdera dobuma apskate
vēdargals Vēdera vidusdaļa
vēdergals Vēdera vidusdaļa
ventrāls Vēdera, tāds, kas attiecas uz organisma vēderpusi
Macrogastra ventricosa vēderainais vārpstiņgliemezis
vēderīgs Vēderains
fiole Vēderains trauks ar garu, tievu kaklu
apdobens Vēderains, ar lielu vēderu, ar lielu izliekumu
ilia Vēderasānu (gurnu) daļas
vēderdejotājs Vēderdeju dejotājs
vēdergraize Vēdergraizes
drumis Vēdergraizes, caureja
vīvaļas Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvules Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam
vīvele Vēdergraizes, uzpūsts vēders govij vai zirgam, arī aitai, cūkai
buncis Vēderīgs koka trauciņš
pencuks vēderiņš
poniņš Vēderiņš
abdomens Vēderiņš, ķermeņa pakaļējais nodalījums posmkājiem
Vēdera ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā
Vederu ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā
gastropodi Vēderkāji, gliemeži - čaulgliemju klases dzīvnieki (ap 20 tūkst, sugu), kas pārvietojas ar lielas, muskuļotas kājas palīdzību
spurkāji Vēderkāju molusku (gliemežu) šķira ar spurveidīgu kāju, jūras dzīvnieki, 1-3 cm garumā
pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā
peritons Vēderplēve
perigastrijs Vēderplēve, kas klāj kuņģi
perimetrijs Vēderplēve, kas no ārpuses klāj dzemdi
perisalpings Vēderplēve, kas sedz olvadu
apzarnis Vēderplēves daļa, kas aptver zarnas
oleoperitoneogrāfija Vēderplēves dobuma rentgenogrāfija pēc jodētas eļļas ievadīšanas
peritonīts Vēderplēves iekaisums
perijejunīts Vēderplēves iekaisums ap tukšo zarnu
pahiperitonīts Vēderplēves iekaisums un sabiezējums
mezocista Vēderplēves kroka, kas piestiprina žultspūsli pie aknām
peritoneotomija Vēderplēves pārgriešana
peritoneogrāfija Vēderplēves rentgenogrāfija
peritoneoplastika Vēderplēves segatu izlietošana vēdera dobuma orgānu segšanai
peritoneotoms Vēderplēves segments, kas apgādāts ar viena muguras smadzeņu nerva sensoriskām šķiedrām
peritoneopātija Vēderplēves slimība
ventroloģija Vēderrunāšana
ventrologs Vēderrunātājs
pilvis vēders
bambulis Vēders
bambuls Vēders
būča Vēders
būčelis Vēders
bumba Vēders
citrons Vēders
čumadāns Vēders
kāposts Vēders
kreslis Vēders
mamons Vēders
nesule Vēders
pempis Vēders
pencis Vēders
peņģis Vēders
pos Vēders
pusa Vēders
pūtenis Vēders
sunka Vēders
svempis Vēders
trops Vēders
vādars Vēders
vebis Vēders
vēdars Vēders
bumbuls Vēders (bērnu valodā)
urcele Vēders (pa jokam)
puncis Vēders (parasti bērnam)
punculis Vēders (parasti bērnam)
vēderiņš Vēders (posmkājiem)
vēderainība Vēders burai
ādas maiss vēders, kuņģis
bīdele Vēders, kuņģis
abdomens Vēders, vēdera dobums
būčiņš Vēders; būča
spenis Vēders; kāds ar lielu vēderu
penders Vēders; kuņģis
topka Vēders; kuņģis
punis Vēders; liels vēders
vēdarsāpes Vēdersāpes
vēdernīca Vēdersāpes, caureja
splanhnodīnija Vēdersāpes, vēdergraizes, kolikas
gastrotricha Vēderskropstaiņi
vēdera tīfs vēdertīfs
ileotīfs Vēdertīfs ar galveno lokalizāciju līkumainajā zarnā
meningotīfs Vēdertīfs ar izteiktām meningeālām parādībām
kolotīfs Vēdertīfs ar lokalizāciju gk. lokzarnā
vēderzāle Vēderzāles
Weeden Vēdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
lidojošās zivis vējzivjveidīgo kārtas dažādu dzimšu un dažādu sugu dienvidjūru zivis ar pagarinātām krūšu un vēdera spurām
vektoru diagramma vektoru kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes strāvas un spriegumus
augstrats Velosipēda priekštecis, divritenis ar lielu priekšējo riteni, kura asij tieši pievienoti pedāļi, un augstu izvietotu sēdekli
vēderskropstaiņi Veltņtārpu tipa klase ("Gastrotricha"), kuras pārstāvjiem vēderpusē ir skropstiņepitēlijs; šīs klases dzīvnieki, \~200 sugu, Latvijā konstatēti planktona paraugos, kas ievākti starp ūdensaugiem, sugu sastāvs Latvijā nav noskaidrots
Ēda Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, Pieventas līdzenumā, lejtecē ir Rumbas un Vārmes pagasta robežupe, garums - 6 km, kritums - 13,1 m, izveidojas, satekot Šķēdei un Vārmei; Eda; Ede; Ēde; Edus upe
vēseklis Ventilators, arī vēdeklis
ventrosuspensija Ventrofiksācijas veids, kurā orgānu vai audus piestiprina pie vēdera sienas vēdera dobuma augšdaļā ("piekarina" pie vēdera sienas)
vēdenieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji
vēdnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Vēde" iedzīvotāji
slaunis Vērsis (arī govs) ar baltiem raibumiem, baltu pavēderi, pakakli
žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
žokļkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Maxillopoda"), galvas posmi ir saplūduši ne tikai savstarpēji, bet arī ar krūšu pirmo posmu un veido t. s. salikto galvu, krūtis sastāv no 4-6 posmiem ar 1 divzarainu kāju pāri katrā posmā, vēders slaids, posmots, bez kājām, >6000 sugu, 3 kārtas - airkājvēži, sprogkājvēži un žaunastvēži
plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
sāns Vidukļa daļa starp muguru un vēderu no pleca līdz gurnam ķermeņa labajā vai kreisajā pusē (cilvēkam); šīs vidukļa daļas labā vai kreisā puse, arī josla
vēders Vidukļa nodalījums (cilvēka un mugurkaulnieku ķermenī), kurā atrodas vēdera dobums; orgānu kopums, kas atrodas šādā nodalījumā; arī ķermeņa vēderpuse
asīze Viduslaikos Rietumeiropā - kādas padomes vai tiesas svinīga sēde, kā arī tajā pieņemtie lēmumi
limuzīns Vieglais automobilis ar slēgtu virsbūvi un, parasti caurspīdīgu, šķērssienu aiz šofera sēdekļa
kaleša Viegli četrriteņu rati ar nolaižamu jumtu un atsevišķu sēdekli pajūga vadītājam
kodolsprāgstviela viela, kas atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcijas vai vieglo elementu kodolu sintēzes reakcijas rezultātā izdala lielu enerģijas daudzumu
kodoldegviela viela, kurā noteiktos apstākļos pati no sevis var noritēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa liela enerģijas daudzuma izdalīšanos
skaldāmie materiāli vielas, kurās noteiktos apstākļos pati no sevis var norisēt atomu kodolu dalīšanās ķēdes reakcija, kas izraisa lielu enerģijas daudzuma izdalīšanos
plejāde viena veida mehānismu, aparātu kopums (piemēram, kosmosa kuģu plejēde)
ceļotājkoks Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas strelīciju dzimtas suga ("Ravenala madagascariensis"), līdz 6 m garas, vēdekļveidā sakārtotas lapas, kuru makstīs uzkrājas līdz 1,5 1 dzeramā ūdens (no tā cēlies nosaukums), Madagaskarā audzē kā dekoratīvu augu
kopernīcija Viendīgļlapju klases palmu apakšklases palmu rindas palmu dzimtas vasku palmu (viena no divām) ģints ("Copernicia"), kuras vēdekļveida lapas klātas ar gandrīz 5 mm biezu vaska kārtu, no viena koka gadā iegūst 0,5-2 kg vaska
sudraba sālskrūms vienīgā Latvijā sastopamā sālskrūmu suga, skaists sudrabspilvots krāšņuma krūms, kātainu, vēderainu pāksti par augli, violetiem ziediem
smēdpakaļa vieta aiz smēdes
smēdpriekša vieta smēdes priekšā
lupuss Vilkēde, saistaudu sistēmas saslimšana
vēdenieši Viļakas novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Vēdenieši" iedzīvotāji
iegurņa vingrinājumi vingrinājumi, kas nostiprina vēdera lejasdaļas muskuļus ap tūpli, urīna izvadkanālu un maksti, tādējādi novēršot urīna nesaturēšanu, dzemdes un maksts izkrišanu
zveņģis Vīrietis ar lielu vēderu vai šāds teļš
kriptohidisms Vīrišķo dzīvnieku iedzimta anomālija, kad viens vai abi sēklinieki nav ieslīdējuši sēklinieku maisiņā, bet aizturējušies vēdera dobumā vai cirkšņa kanālos
kancele Virs zemes kokos vai citādi iekārtots sēdeklis ar trepēm, kuru lieto gaides vai izlases medībās u. tml.
lando Virsbūve slēgta tipa vieglajam automobilim, kura virsa atsedzama tikai virs aizmugures sēdekļiem
katenoīds Virsma, ko veido ķēdes līnija, rotējot ap asi, kura perpendikulāra tās simetrijas asij
panikulektomija Virspusējā tauku slāņa izoperēšana vēdera priekšējā sienā tukliem cilvēkiem
pastāvīgā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, ko parasti izmanto datu apmaiņai atbilstoši standarta _X.25_ prasībām vai kadru retranslēšanai
komutējamā virtuālā ķēde virtuālā ķēde, kuras izveidošana tiek pieprasīta ar virtuāla izsaukuma starpniecību, un tiek likvidēta pēc tās izmantošanas
dorsiventrāls Virzienā no muguras uz vēderu
kritiskā masa vismazākā skaldāmo materiālu masa, kurā iespējama kodolu dalīšanās ķēdes reakcija
ēdelība vispārināta īpašība --> ēdelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
vēderīgums vispārināta īpašība --> vēderīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
strāles Vīveles, pēkšņas vēdergraizes
baltais zaķis zaķu dzimtas suga ("Lepus timidus"), vidēji liels zīdītājs, ķermeņa garums 45-65 cm, masa 3-4 kg, apmatojums garš, mīksts, vasarā mugurpuse un sāni rūsganbrūni, pavēdere gaiša, ziemā viss apmatnojums balts, ausis 8-10 cm garas, ar melniem galiem
vēdarzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm
vēderzāles Zāles, medikamenti, ko lieto pret vēdersāpēm
enterostomija Zarnas atveres radīšana vēdera
celioenterotomija Zarnu incīzija caur vēdera sienu
enteroptoze Zarnu un citu vēdera dobuma orgānu noslīdējums
zēdarkls Zēderkls
lipīgā dzeltenpēdene zeltkāšu dzimtas dzeltenpēdeņu ģints sēņu suga ("Chroogomphus rutilus")
Pachycephala pectoralis zeltvēdera resngalvis
skeletons Zemas, smagas sporta kamaniņas, kurām nav stūres un bremzes un kurās braucējs guļ uz vēdera
buncis Zēns ar lielu punci (vēderu)
plēsoņdelfīns Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas delfīnu dzimtas suga ("Orcinus orca"), kura sastopama visos okeānos, var sasniegt 9 m garumu, apaļš, strups purns, melna mugura ar baltiem plankumiem, balts vēders, dzīvo baros, ēd zivis, roņus, pingvīnus, delfīnus un pat citus vaļus
iekabe Zināma garuma ķēdes gabals
norēdēt Zirglietas, rēdes aprīkot ar sprādzēm
rati Zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis - kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem
alfortioze Zirgu nematodes, helmintozes paveids, ko ierosina "Alfortia edentatus" kāpuri, kas lokalizējas gk. zem vēdera plēves serozā apvalka
īveles Zirgu slimība, vēdergraizes zirgiem
tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi
māņzirneklis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam galvkrūts un vēders ir saplūduši, bet vēl atšķirami; šīs kārtas dzīvnieki, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
rīklspuraines zivis, kuru vēdera spuras atrodas krūšu spuru priekšā pie rīkles ("Jugulares")
jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
pelede Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus peled"), saldūdens zivs ar zilgani zaļu muguru, sudrabotas krāsas sāniem un vēderu, 1954.-1986. gados ielaista vairākās Latvijas ūdenskrātuvēs un 1993. g. viens eksemplārs noķerts Daugavas lejtecē, bet iedzīvošanās mūsdienās nav zināma
psoriāze Zvīņēde - hroniska ādas slimība
čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
dzeltenā stērste zvirbuļveidīgo kārtas stērstu dzimtas suga ("Emberiza citrinella"), putns ar dzeltenu vēderu (tēviņam arī dzeltena galva), gareniski raibiem spārniem un brūni melnu muguru, Latvijā sastopama bieži
holeperitonejs Žults vēderplēves dobumā žultsvadu plīsuma gadījumos
holecistostomija Žultspūšļa pārgriešana un iešūšana vēdera sienā, radot fistulu
holecistopeksija Žultspūšļa piešūšana, piem., pie vēdera sienas

ēde citās vārdnīcās:

MLVV

ēde

LLVV

ēde