sūklītis
sūklītis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | sūklītis | sūklīši |
Ģen. | sūklīša | sūklīšu |
Dat. | sūklītim | sūklīšiem |
Akuz. | sūklīti | sūklīšus |
Lok. | sūklītī | sūklīšos |
1.Dem. → sūklis.
Avoti: LV93
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Ja tāda nav, sūklīšus viegli var izmazgāt ar siltu ziepjūdeni.
- Pēc tam atliek vien ar sūklīti viegli notīrīt atmiekšķētos traipus.
- Dāmas savos kontos publicējušas bildes, kurās sūklīši iemūžināti dažādās pasaules vietās.
- – Jābūt gatavam kā sūklītim paņemt to, kur viņam ir aicinājums.
- – Viņš paķer tāfeles slaukāmo sūklīti un noberž tāfeli tīru.