ņemt
ņemt 1. konjugācijas darbības vārds; transitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | ņemu | ņemam | ņēmu | ņēmām | ņemšu | ņemsim |
2. pers. | ņem | ņemat | ņēmi | ņēmāt | ņemsi | ņemsiet, ņemsit |
3. pers. | ņem | ņēma | ņems |
Pavēles izteiksme: ņem (vsk. 2. pers.), ņemiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ņemot (tag.), ņemšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ņemtu
Vajadzības izteiksme: jāņem
neņemšana sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | neņemšana | neņemšanas |
Ģen. | neņemšanas | neņemšanu |
Dat. | neņemšanai | neņemšanām |
Akuz. | neņemšanu | neņemšanas |
Lok. | neņemšanā | neņemšanās |
1.Tvert (parasti ar roku), lai dabūtu, iegūtu, turētu, arī lai novietotu, pārvietotu.
Stabili vārdu savienojumiŅemt (kādu) zem rokas.
- Ņemt (kādu) zem rokas frazēma — ņemt, tvert (kāda) roku elkoņa apvidū
- Ņemt (rokā) žagaru (arī stibu, koku) idioma — pērt, sist (kādu)
- Ņemt rokā (arī rokās) šauteni (arī zobenu, ieroci) idioma — cīnīties bruņotā cīņā, karā, doties bruņotā cīņā, karā
- Ņemt rokā spalvu (arī zīmuli) idioma — rakstīt, sākt rakstīt
1.1.Izvēlēties un tvert (rokās), lai lietotu, izmantotu; lietot, izmantot, arī patērēt.
Stabili vārdu savienojumiŅemt uz renti.
- Ņemt uz renti novecojis, kolokācija — rentēt (parasti lauku saimniecību)
1.2.sarunvaloda Izmantot savas veselības uzlabošanai, stiprināšanai (parasti medicīnisku procedūru).
1.3.Panākt, ka gūst, dabū (sev kādu labumu, ko patīkamu); atļauties (ko izmantot, piesavināties u. tml.).
Stabili vārdu savienojumiŅemt atvaļinājumu.
- Ņemt atvaļinājumu kolokācija — iet atvaļinājumā, izmantot (likumā paredzētajā kārtībā piešķirto) atvaļinājumu
1.4.intransitīvs
1.5.Prasīt (maksu), arī pieļaut, ka (kāds) atlīdzina, maksā (par ko).
2.Saistīt darbā (parasti pastāvīgā, sistemātiskā).
2.1.intransitīvs
2.2.Saistīt (kāda uzdevuma, pasākuma veikšanā), aicināt (būt par ko), arī pieļaut, ka kāds var ko veikt, būt kādā situācijā.
Stabili vārdu savienojumiŅemt palīgā. Ņemt talkā.
- Ņemt palīgā kolokācija — 1. Aicināt palīgā (kādu)2. Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai)
- Ņemt talkā kolokācija — 1. Aicināt talkā (kādu)2. Izmantot, lietot (ko kāda darba, procesa veikšanai)
2.3.Radīt (kam) kādu stāvokli, situāciju, apstākļus; panākt, ka (kam) rodas kāds stāvoklis, situācija, apstākļi.
Stabili vārdu savienojumiŅemt gūstā.
- Ņemt gūstā kolokācija — padarīt par gūstekni
3.konstrukcijā: vārdu savienojums "ņemt līdzi" Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi.
3.1.Vest, transportēt (ko) sev līdzi, arī turēt (ko) pie sevis, sev klāt.
4.Dabūt, iegūt, iegādāties, arī atrast, lai izmantotu.
4.1.Izzināt, uzzināt (piemēram, faktus).
4.2.Uzzināt, arī apgūt (piemēram, tekstu, domu), lai (to) izmantotu.
5.Pirkt, iegādāties (ko).
6.Vākt (kā, parasti dārzeņu, augļu) ražu (parasti ar rokām).
7.Skart (ar kādu darbību), apstrādāt, arī veikt (ko).
7.1.intransitīvs
7.2.pārnestā nozīmē Izturēties (pret kādu), apieties (ar kādu).
7.3.Šaut (uz kādu, ko), apšaudīt (ko).
8.kopā ar: darbības vārds Lieto, lai izteiktu darbības intensitātes pastiprinājumu.
8.1.intransitīvs
9.Atzīt, uzskatīt (piemēram, par paraugu), pieņemt, izmantot (piemēram, par priekšzīmi).
9.1.Būt ar kādu attieksmi, arī izturēties (pret ko), uzskatīt (ko) kādā veidā.
Stabili vārdu savienojumi(Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu). Kā (nu) to ņem.
- (Ne)ņemt ļaunā (arī par ļaunu) frazēma — (ne)būt mierā, (ne)samierināties (ar ko), arī (ne)apvainoties, (ne)dusmoties (par ko)
- Kā (nu) to ņem idioma — kā uz to raugās, kā to uztver
- Ņemt par labu frazēma — būt mierā, samierināties (ar ko)
- Vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot — aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot
10.parasti formā: trešā persona Tvert, arī ēst (pie zvejas rīka piestiprinātu ēsmu, vizuli u. tml.) – par dzīvniekiem, parasti zivīm.
11.sarunvaloda; parasti formā: trešā persona Griezt, šķelt (par rīku, tā elementu).
11.1.intransitīvs
12.lieto: pareti Panākt, būt par cēloni, ka (kāds ko) zaudē.
12.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiŅemt nost.
- Ņemt nost kolokācija — censties panākt, ka (kāds) zaudē (ko tam piederošu, tā rīcībā esošu)
13.novecojis Iet (kādu ceļu), doties, virzīties (pa kādu ceļu, kādā virzienā).
13.1.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumi(Pa)ņemt kājas pār pleciem. (Pa)ņemt vagu (arī pēdu).
- (Pa)ņemt kājas pār pleciem idioma — 1. Bēgt2. Aizskriet
- (Pa)ņemt vagu (arī pēdu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — (aiz)bēgt, (aiz)mukt, (aiz)laisties
- Gūt (arī dabūt, ņemt) virsroku (retāk pārsvaru) — pārspēt; uzvarēt
- Nav ar pliku roku ņemams idioma — saka par gudru, attapīgu, arī pieredzējušu cilvēku
- Nelabu (arī bēdīgu) galu ņemt, arī labu galu neņemt — 1. Mirt traģiskā nāvē2. Beigties nevēlami
- Neņemt (ne) mutē frazēma — nedzert (alkoholisku dzērienu), neēst
- Neņemt galvā sarunvaloda, frazēma — neuztraukties, nedomāt (par ko); atstāt bez ievērības
- Neņemt mutē (vārdus) frazēma — neizrunāt, neteikt, nelietot savā runā
- Neņemt pie sirds frazēma — nepārdzīvot, neraizēties, neuztraukties (par ko)
- Ņem (arī rauj) elpu ciet frazēma — saka, ja trūkst gaisa, ir grūti elpot
- Ņemt (arī likt) kājas pār pleciem sarunvaloda, idioma — 1. Bēgt2. Iet prom, doties ceļā
- Ņemt (arī likt) vērā kolokācija — ievērot
- Ņemt acis pirkstos; ņemt acis rokā; turēt acis pirkstos idioma — ļoti uzmanīgi, vērīgi skatīties
- Ņemt aiz (arī pie) ragiem sarunvaloda, idioma — rīkoties enerģiski, darīt (ko), skarot pašus pamatus, būtību
- Ņemt atpakaļ doto (arī savu) vārdu idioma — atteikties no dotā solījuma
- Ņemt atpakaļ savus vārdus idioma — atzīt par nepareizu savu iepriekš teikto, arī atvainoties par izteiktu apvainojumu
- Ņemt cauri — 1. kolokācija Iedarboties cauri (piemēram, kādam slānim, vielai)2. kolokācija Rūpīgi analizēt, apspriest (jautājumu); mācīties, apgūt (visu mācību vielu, tekstu u. tml.)
- Ņemt ciet sarunvaloda, kolokācija — apcietināt
- Ņemt cilpu idioma; joma: jūrniecība — galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- Ņemt citu (arī vēlamu, nevēlamu) virzienu idioma — pārveidoties, kļūt citādam (vēlamam, nevēlamam)
- Ņemt dalību kolokācija — nevēlams piedalīties
- Ņemt drošu prātu; ņemt drošu dūšu sarunvaloda, idioma — rast lielu drosmi, pārvarot bailes, biklumu
- Ņemt fraku žargonisms, idioma — bēgt
- Ņemt fugu; paraut fugu vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — bēgt
- Ņemt galu sarunvaloda, frazēma — 1. idioma Iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē)2. frazēma Beigties
- Ņemt galvā; ņemt pierē sarunvaloda, idioma — pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
- Ņemt galvā (arī prātā) frazēma — iedomāties, sākt domāt (ko)
- Ņemt grožus savās rokās; saņemt grožus savās rokās idioma — pārņemt iniciatīvu, vadību; kļūt par noteicēju
- Ņemt iekšā sarunvaloda, kolokācija — ēst, dzert
- Ņemt kājas pār pleciem; likt kājas pār pleciem sarunvaloda, idioma — būt gatavam iet, skriet; bēgt; iet, skriet; bēgt
- Ņemt lielu galvu idioma — kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam
- Ņemt ļaunā idioma — apvainoties, sadusmoties (par ko)
- Ņemt medu kolokācija — vākt nektāru pārstrādei medū (par bitēm)
- Ņemt mēru kolokācija — mērīt (ko)
- Ņemt mutē (vārdus, izteicienus u. tml.) idioma — teikt (piemēram, kādu vārdu)
- Ņemt nelabu galu idioma — mirt traģiskā nāvē
- Ņemt par pilnu idioma — atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko)
- Ņemt pēdu (arī vagu) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — bēgt
- Ņemt pie sirds idioma — pārdzīvot (ko); uztraukties, raizēties (par ko)
- Ņemt priekšā idioma — 1. Pakļaut kādai darbībai2. Bārt; asi kritizēt; kaunināt
- Ņemt savās rokās; saņemt savās rokās idioma — uzņemties (kā) pārzināšanu, rūpes (par ko, arī par kādu)
- Ņemt savu galvu novecojis, idioma — rīkoties, darīt, nerēķinoties ar citiem
- Ņemt savu krustu uz pleciem idioma — nevairīties grūtību, ciešanu
- Ņemt sev uz kakla (arī uz sava kakla) — uzņemties nepatīkamas rūpes, atbildību (par ko)
- Ņemt sevi rokās; ņemt sevi rokā idioma — saņemties, lai ko pārvarētu sevī
- Ņemt skaidu idioma — 1. Ātri braukt, doties prom2. Izmēģināt braucamrīku
- Ņemt stundas kolokācija — 1. Mācīties (ko) pie privātskolotāja2. Mācīties (mācību priekšmetu) mācību iestādē pēc savas izvēles
- Ņemt tauvā frazēma; joma: jūrniecība — vilkt tauvā; šlepēt
- Ņemt tornu vārdkoptermins; joma: jūrniecība — galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- Ņemt uz (kāda) rēķina frazēma — segt savus izdevumus, parādus u. tml. ar kāda līdzekļiem
- Ņemt uz aci idioma — paklupt, nokrist
- Ņemt uz dullo idioma — izzobot, izjokot; izmuļķot, nerrot, izāzēt
- Ņemt uz grauda idioma — 1. Šaujot tēmēt2. Bārt; arī zobot3. Pakļaut kādai darbībai
- Ņemt uz klāja jūru idioma; joma: jūrniecība — viļņiem gāzties pāri klājam, kad peldlīdzeklis iet pret vilni
- Ņemt uz klāja ūdeni frazēma; joma: jūrniecība — ūdenim skaloties pāri klājam, kad jūra ir tik liela, ka peldlīdzekļa priekšgals rokas vilnī
- Ņemt uz krūti idioma — dzert alkoholu
- Ņemt uz sava rēķina frazēma — segt (kāda) izdevumus, parādus u. tml. ar saviem līdzekļiem
- Ņemt uz savas sirdsapziņas idioma — uzņemties atbildību (par ko, parasti par kādu nodarījumu)
- Ņemt uz sevi vainu (arī nodarījumu, pārkāpumu u. tml.) frazēma — atzīt sevi par vainīgu; uzņemties atbildību par nodarījumu, pārkāpumu
- Ņemt varu savās rokās frazēma — panākt, ka gūst varu; sākt valdīt
- Ņemt vārdu frazēma — runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā)
- Ņemt vienu kārtu slengs, frazēma; joma: jūrniecība — galu vai trosi vienreiz apņemt ap pāli
- Ņemt volkstu vārdkoptermins — veikt pēdējo darbību, zvejojot ar trijbridi
- Sirdi ņem laukā; sirdi rauj laukā; sirdi ņem ārā; sirdi rauj ārā — saka, ja kas izraisa lielu žēlumu, lielas bēdas
- Sirds (arī dūša) (ne)ņem pretī; dūša (ne)ņem pretī — saka, ja kas (ne)garšo, retāk (ne)patīk
Avoti: LLVV, KnV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Taču tagad tiek ņemts vērā, ka skolēnam ir ierobežota pieredze.
- un If'l/ ar to padoto domas neliek ņemtas vērā.
- Tajā pašā laikā jāņem vērā, ka cilvēks nedzīvo viens pats.
- Ņemot vērā plašo abu sugu simpatrisko izplatību daudzviet Rietumeiropā un Dienvideiropā.
- Runājot par modernisma problemātiku, vispirms jāņem vērā modernisma kritiskās dimensijas.