tukšpauris
tukšpauris vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tukšpauris | tukšpauri |
Ģen. | tukšpaura | tukšpauru |
Dat. | tukšpaurim | tukšpauriem |
Akuz. | tukšpauri | tukšpaurus |
Lok. | tukšpaurī | tukšpauros |
tukšpaure sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | tukšpaure | tukšpaures |
Ģen. | tukšpaures | tukšpauru |
Dat. | tukšpaurei | tukšpaurēm |
Akuz. | tukšpauri | tukšpaures |
Lok. | tukšpaurē | tukšpaurēs |
Tukšgalvis.
PiemēriTad viņš niknojās, neieredzēja cilvēkus — tukšpaurus, sliņķus, egoistus.
- Tad viņš niknojās, neieredzēja cilvēkus — tukšpaurus, sliņķus, egoistus.
- Zināja, ka karalis ir tukšpauris un melis.
- – Nekad nedomāju, ka policijā strādā tādi tukšpauri, – viņa izmoka.
Avoti: LLVV, T
Korpusa piemēri:šeit