meitene
meitene sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | meitene | meitenes |
Ģen. | meitenes | meiteņu |
Dat. | meitenei | meitenēm |
Akuz. | meiteni | meitenes |
Lok. | meitenē | meitenēs |
1.Sieviešu dzimuma bērns (aptuveni līdz 18 gadu vecumam).
PiemēriMeitenes lupina no zeķēm un mēteļu malām sasalušo sniegu.
- Meitenes lupina no zeķēm un mēteļu malām sasalušo sniegu.
- Meitenes notupās pie grāvja un skatījās ūdenī.
- Meiteņu bizītes pirmajās rindās tādas peļastes vien ir.
- Meitenes taisa kniksīti.
Stabili vārdu savienojumiGanu meitene. Meiteņu skola.
- Ganu meitene novecojis, kolokācija — ganumeita
- Meiteņu skola kolokācija — skola, kurā mācās tikai meitenes
2.Jauniete.
PiemēriRīgas meitenes ir sajūsmā, bet ķīpenietes rauc degunu.
- Rīgas meitenes ir sajūsmā, bet ķīpenietes rauc degunu.
- Vēl tagad atceras tālos laikus, kad, būdama pusaugu meitene, bija nolīgta pie vecākās māsas pieskatīt viņas bērniņus.
- Diezin, vai citām meitenēm arī uzmācās tik dažādas, savstarpēji izslēdzošas jūtas?
- — Pavisam jauna meitene, gaišmataina, ar blāvu seju?
2.1.parasti kopā ar: piederības vietniekvārds Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim.
Avoti: TWN, LLVV
Korpusa piemēri:šeit