Paplašinātā meklēšana
Meklējam vidus.
Atrasts vārdos (85):
- vidus:1
- vidus-:1
- vidusks:1
- apvidus:1
- novidus:1
- vidusass:1
- mežvidus:1
- pievidus:1
- Vidvidus:1
- vidusauss:1
- vidusceļš:1
- vidusdaļa:1
- vidushol.:1
- vidusjoms:1
- viduskais:1
- vidusmērs:1
- viduspuse:1
- vidussēre:1
- vidustaba:1
- vidustece:1
- dienvidus:1
- galvvidus:1
- kūtsvidus:1
- plānvidus:1
- sētsvidus:1
- ziemvidus:1
- likvidusa:1
- vidusdaiva:1
- vidusdiena:1
- vidusjosla:1
- vidusjosta:1
- viduslaiki:1
- vidusnakts:1
- vidusnervs:1
- vidusplāns:1
- vidusposms:1
- vidussiena:1
- vidusskola:1
- vidusspēle:1
- vidussvars:1
- vidussvēki:1
- vidusšķira:1
- vidusziema:1
- dienavidus:1
- diensvidus:1
- dienuvidus:1
- naktsvidus:1
- staļļvidus:1
- tīrumvidus:1
- vidusaugšv.:1
- vidusbrunči:1
- vidusceliņš:1
- vidusistaba:1
- viduskrūtis:1
- viduslatīņu:1
- viduslīnija:1
- vidusmasīvs:1
- viduspunkts:1
- vidussiksna:1
- vidusslānis:1
- vidussvētki:1
- vidusvasara:1
- dienasvidus:1
- galvasvidus:1
- pļavasvidus:1
- viduslaicīgs:1
- viduslejasv.:1
- viduspirksts:1
- vidussalieši:1
- vidusskolēns:1
- robežapvidus:1
- vidusmuizieši:1
- vidusskaitlis:1
- pušdiensvidus:1
- viduslaicīgums:1
- vidusmuižnieki:1
- vidusokeānisks:1
- vidusskolnieks:1
- vidussmadzenes:1
- vidusstruktūra:1
- arodvidusskola:1
- vidusamerikānis:1
- arodvidusskolēns:1
- vidusperpendikuls:1
- arodvidusskolnieks:1
Atrasts vārdu savienojumos (5):
Atrasts skaidrojumos (1628):
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus")
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- fototransformators aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos
- Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos
- Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā
- Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā
- Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
- Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
- Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā
- Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
- Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- regions Apgabals, apvidus
- skrote apģērba vidus daļa, ap jostas vietu
- cirkumference Apkārtmērs; apkārtne, apvidus; aploce
- apvēra Apkārtne, apvidus
- apvēris Apkārtne, apvidus
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- pusgurns Aptuvens gurna vidus
- pusliels Aptuvens liela vidus
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus
- apvērs Apvidus
- apviducis Apvidus
- novidus Apvidus
- vids Apvidus
- mīnulauks Apvidus (akvatorijas) daļa, kurā izvietotas mīnas
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
- hammers Apvidus automašīna
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- apvidus automašīna apvidus mašīna
- džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- aizkrāce Apvidus otrpus krācēm
- aerofotogrammetrija Apvidus plāna sastādīšana, izmantojot aerofotouzņēmumus
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra
- pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku
- epitalāms Apvidus virs redzes uzkalna
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
- apvids Apvidus, apgabals
- joms Apvidus, apgabals; posms
- apgaņģis Apvidus, apkaime
- apvārza Apvidus, apkaime, apkārtne
- apvade Apvidus, apkārtne
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli
- pamaliena Apvidus, nomaļš apvidus
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- mūsugals Apvidus, teritorijas daļa, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera
- aizkalnis Apvidus, vieta aiz kalna
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā
- aizpurvs Apvidus, vieta viņpus purva
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu
- vēders ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam)
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
- bulla ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums
- ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā
- AVS Arodvidusskola
- profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis
- arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis
- arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4)
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m
- Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā
- bazibranhiāls attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni
- serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā)
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- brahiheilija Augšlūpas vidusdaļas saīsinājums
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
- otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē
- aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta
- Aginskas Burjatija autonoms apvidus Krievijas Aizbaikāla novadā, 76000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 19000 km^2^
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s)
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
- obuļs bikšu kājvidus
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai
- bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
- buras vēders buras vidusdaļas izliekums
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju)
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos
- centris Centrs; vidusdaļa
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
- serde Cilindriska vidusdaļa (auga stumbram vai saknei), kas sastāv no irdeniem uzkrājējaudiem
- meoti Ciltis (sindi, dandariji, doshi u. c.), kas 1. gt. p. m. ē. dzīvoja Azovas jūras A un DA piekrastē un Kubaņas vidusteces apvidū
- krists cilvēka ķermeņa apvidus mugurpusē ap jostas vietu; dzīvnieka muguras apvidus ap gūžām
- vidus trops cilvēka ķermeņa vidus; torss
- pušvids cilvēka ķermeņa vidusdaļa (viduklis)
- krusti cilvēka muguras apakšējā vai dzīvnieka muguras pakaļējā daļa - apvidus starp abiem gūžu kauliem
- dzīves pusdiena cilvēka mūža vidus
- plebejs cilvēks (sākot ar viduslaikiem), kas piederēja pie pilsētu trūcīgajiem iedzīvotājiem; zemas kārtas cilvēks
- ķeceris cilvēks, kura uzskati, attieksme, rīcība ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos)
- dzirksnis Cirksnis - apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- congressus Congressus subtilis - viduslaiku kristietības demonoloģijas termins, kas nozīmē dzimumaktu ar garīgu, nevis fizisku būtni, piemēram, ar inkubu, sukubu vai mirušā garu
- amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
- Čukotka Čukotkas autonomais apvidus - Krievijas Federācijas subjekts, ietver Čukču pussalu un teritoriju uz ziemeļaustrumiem no tās, platība - 721500 kvadrātkilometru, 49500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Anadira
- galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
- atbalstpunkts Dabā nostiprināts punkts, kuram zināmas plaknes koordinātas un/vai augstums, ko izmanto apvidus objektu uzmērīšanai un aeroainu orientēšanai
- Podlase Dabas apgabala "Poļesje" Polijas daļa Bugas vidusteces apvidū
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa
- Gulbenes paugurvalnis dabas apvidus Alūksnes augstienes dienvidu galā, platība — 57700 ha, garums — 40 km, platums — 5-12 km, robežojas ar Malienas pauguraini, Adzeles pacēlumu, Kujas ielejveida pazeminājumu un Trapenes līdzenumu
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Agimūra dabas apvidus Alžīrijā (_Aguemour_), Tamanrāsetas vilājas ziemeļu daļā
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā
- Skrudalienas pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, platība — 66400 ha, garums — \~52 km, lielākais platums — 23 km, robežojas ar Ilūkstes pauguraini, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu, Latgales augstienes Augšdaugavas pazeminājumu, nedaudz iesniedzas Baltkrievijas un Lietuvas teritorijā
- Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram
- Lielauces pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienes Dienvidaustrumu daļā, platība — 707 kvadrātkilometri, garums — 45 km, platums — 18 km, augstums — 10-110 m vjl.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini
- Spārnenes viļņotais līdzenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 964 kvadrātkilometri, robežojas ar Saldus pauguraini, Abavas senleju, Zemgales līdzenumu un Lielauces pauguraini
- Adzeles pacēlums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes austrumu daļā starp Alūksnes un Latgales augstieni, platība - 3322 km^2^, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 60-80 km, austrumu-rietumu virzienā 30-40 km
- Lubāna līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes centrālajā daļā, platība — 1427 kvadrātkilometri, garums ziemeļu dienvidu virzienā — \~55 km, platums — \~45 km
- Jersikas līdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 3354 kvadrātkilometri, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 120 km, platums — 55 km, robežojas ar Lubāna līdzenumu, Latgales augstieni, Augšzemes augstieni, Aknštea nolaidenumu un Aronas paugurlīdzenumu
- Aknīstes nolaidenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes dienvidrietumu stūrī, Daugavas kreisajā krastā, aizņem Daugavas virzienā nolaideno Sēlijas daļu
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi
- Augstrozes paugurvalnis dabas apvidus Idumejas augstienes austrumu daļā, Cēsu un Valmieras novada rietumos, platība - 39900 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 42 km, platums - līdz 16 km
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu
- Aizangaras plato dabas apvidus Krievijas Krasnojarskas novadā (_Zaangarskoje plato_), uz ziemeļim no Angaras lejteces
- Pieventas līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība 1062 km^2^, garums ziemeļu-dienvidu virzienā ir \~60 km, platums no 30 km ziemeļos līdz 18 km dienvidos
- Spāres pauguraine dabas apvidus Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, uz austrumiem no Usmas ezera, platība — 120 kvadrātkilometri, lielākā daļa Talsu novadā, dienvidu gals — Kuldīgas novadā
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini
- Augšdaugavas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, garums - 80 km, platums - 8-12 km, rietumu daļā 4-7 km
- Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
- Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Rāznavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes vidusdaļā, platība - 149700 ha, stiepjas rietumu-austrumu virzienā 72 km garumā, platums vidusdaļā - 36 km, robežojas ar Rēzeknes pazeminājumu, Maltas pazeminājumu, Dagdas pauguraini un Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu
- Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
- Burzavas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, rietumos un ziemeļos robežojas ar Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu, austrumos — ar Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, bet dienvidos Rēzeknes pazeminājums to atdala no Rāznavas pauguraines
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu
- Austrummongolijas līdzenums dabas apvidus Mongolijas austrumos (_Mongolyn Dornod tai_), Austrumu un Suhebator aimakā
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala
- Ventavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 18-26 km platu un 45 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, platība — 134900 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, Piemares līdzenumu
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Engures līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, stiepjas gar Rīgas līča rietumu piekrasti, garums — 75 km, platums — 2-18 km, platība — 90600 ha, robežojas ar Irves līdzenumu, Slocenes ieleju, Kaņiera ezeru un Ziemeļkursas augstieni
- Augšdouru dabas apvidus Portugālē (_Alto Douro_), Vilarealas apgabala dienvidaustrumos
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini
- Kurmāles pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 52000 ha, garums ziemeļu dienvidu virzienā — 30 km, platums — 24 km, ziemeļrietumos robežojas ar Piejūras zemienes Piemares līdzenumu, ziemeļos — ar Kursas zemienes Ugāles līdzenumu, austrumos — ar Pieventas līdzenumu, dienvidos plašs pazeminājums to atdala no Bandavas pauguraines, dienvidrietumos — ar Apriķu līdzenumu
- Apriķu līdzenums dabas apvidus Rietumkursas rietumu malā, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā 27 km, platums — 16 km, sarežģīts pamatiežu virsas reljefs ar nelielu lokālu pacēlumu un pazeminājumu miju
- Agsumals dabas apvidus Rietumsahārā (_Agsumal, Sebjet_)
- Sedas līdzenums dabas apvidus Tālavas zemienes vidusdaļā uz austrumiem no Burtnieka līdzenuma, platība — 1051 kvadrātkilometrs, lokveidīgas, \~80 km garas, no dažiem kilometriem līdz 21 km platas joslas veidā apliec Trikātas pacēlumu ni ziemeļiem, austrumiem un dienvidiem
- Aizurālu plato dabas apvidus uz austrumiem no Dienvidurāliem (_Zauralʾskoje plato_), Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Kazastānas Kostanajas apgabala ziemeļrietumos
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā)
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu
- Vanemas pauguraine dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes dienvidaustrumu daļā, platība — 90600 ha, garums — 56 km, platums — 10-28 km, robežojas ar Dundagas pacēlumu, Piejūras zemienes Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
- Daugavas loki dabas parks Daugavas ielejā posmā no Krāslavas rietumu robežas līdz Naujenei, Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, platība 129,9 km^2^, dibināts 1990. g. lai saglabātu unikālo un savdabīgo Daugavas vidusteces ielejas ainavu, vērtīgos dabas kompleksus, augu un dzīvnieku sugu bioloģisko daudzveidību, kā arī kultūrvēsturiskos pieminekļus
- Aiviekstes paliene dabas parks Madonas novada dienvidu daļā, Aiviekstes vidustecē, Praulienas, Mētrienas un Ļaudonas pagastā, 21 km garā posmā no autoceļa P62 līdz Ķikuriem
- Latgales augstiene dabas rajons Latvijas dienvidaustrumu daļā, platība 6510 km^2^, pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 7 ainavapvidus starp Daugavzemi, Aiviekstes zemi un Austrumlatgales ainavzemi
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
- ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
- vidusdaļa Daļa (laikposmam), kuru no (tā) sākuma un beigām šķir aptuveni vienāds laika sprīdis; vidusposms (1)
- vidusposms Daļa (priekšmetam, vietai, parādībai u. tml.), kas atrodas (priekšmeta, vietas, parādības u. tml.) vidū; vidusdaļa (1)
- otrā puse daļa aptuveni no (kā, piemēram, laikposma) vidus līdz (tā) beigām
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
- vieta Daļa, apvidus cilvēka vai dzīvnieka ķermenī, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas
- inženierizlūkošana Darbības apvidus izlūkošana pirms katra inženiernodrošinājuma pasākuma, lai ar mazākiem zaudējumiem un pūlēm izpildītu uzdevumu
- Prevo Darbīgs vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1360 m
- Darsa Darsas-Cingstes pussalas vidusdaļa, platība - 60 kvadrātkilometru, stipri mežaina
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte
- Viļeika Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, vidustecē arī Baltkrievijas robežupe, iztek no Pļusu ezera Baltkrievijā, garums - 12 km; Dvorišče
- Kausupe Daugavas kreisā krasta pieteka Ogres novada Tomes pagastā, izteka Ķekavas novada Baldones pagastā, vidustecē ir Ogres un Ķekavas novada robežupe, garums - 13 km; Kausa; Kausupīte
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts
- Rīterupīte Daugavas labā krasta pieteka Kokneses pagastā, augštece Klintaines pagastā, vidustecē šo pagastu robežupe, ietek Pļaviņu HES ūdenskrātuvē; Rīterupe; Grotene; Grotupe; Grotupīte
- Rosica Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas novadā, ar vidusteci Baltkrievijās, garums - 46 km (Latvijā \~15 km), kritums - 70 m, izteka un augštece Robežnieku pagastā, lejtece - Piedrujas pagastā, pēdējā kilometrā ir arī Latvijas un Baltkrievijas robežupe; Rosīca
- Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
- bakalaurs Dažās valstīs - akadēmiskais grāds, ko iegūst, beidzot vidusskolu
- denārijs dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos
- landgrāfs dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls
- ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā
- Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē
- vidiņš dem. --> vidus
- vidusceliņš dem. --> vidusceļš
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums
- Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
- dienauds Dienas vidus
- dienavids Dienas vidus
- diendesa Dienas vidus
- dienasviducis Dienas vidus - pusdienas laiks
- pusdiena Dienas vidus, laiks, kad saule atrodas visaugstāk virs horizonta
- dienvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienasvidus (1)
- dienasvidus Dienas vidus, laiks, kad saule ir visaugstāk pie debesīm; dienvidus (1)
- pušdienas Dienas vidus; laikposms apmēram starp pulksten divpadsmitiem un četrpadsmitiem
- pusdienlaiks Dienas vidus; pusdiena 1 (1)
- dienuvidus Dienasvidus
- viddiens Dienasvidus (1)
- teini Dienesta aristrokrātija; karaļa karadraudzes locekļi viduslaikos Anglijā
- dienavidus Dienvidus
- dienuds Dienvidus
- teritorijas skaitliskais modelis digitāls kartogrāfisks modelis, kas satur datus par apvidus objektiem un to raksturojumiem
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km
- bergfrīds Donžons – pēdējā patvēruma vieta viduslaiku pilī – liels brīvstāvošs tornis, kurā parasti atradās arī pilskunga dzīvojamās telpas
- Drini Barda Drini labā satekupe, garums 130 km, augštece un vidustece Kosovā, lejtece (~20 km) Albānijā
- virsasmorēna Drupiežu materiāls, kas atrodas uz kalnu šļūdoņu vai segledāju virsas to ablācijas apgabalā sānmorēnu un vidusmorēnu veidā
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe
- Jādekša Dzedrupes labā satekupe Talsu novada Laucienes un Ķūļciema pagastā, garums - 17 km; Grīvupe; augštecē saucas arī Nurmuižupe un Nurmižupīte, vidustecē Meņģupe, Pļavupe, Pļavu upe, Pļavu grāvis
- skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
- ieksna Dzelzs gredzens ratu vai ragavu priekšas vidusdaļā, kur iestiprina dīseles galu
- pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
- servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā
- senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā)
- depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā
- manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā
- Reguēls Ebreju mitoloģijā - viens no septiņiem erceņģeļiem, kurš viduslaikos tika uzskatīts par maģijas eņģeli un praktiskās Kabalas aizsācēju
- Armils Ebreju viltus Mesija, ko viduslaikos gaidīja, kā īstā Mesijas priekšteci
- refektorijs Ēdamzāle viduslaiku klosterī; remteris
- gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos
- Dārziņi Emīla Dārziņa mūzikas vidusskola
- enkura kāts enkura vidusdaļa, pie kuras vienā galā ir tā ragi, bet otrā - šķērsis un gredzens
- maldu gruntsūdens epizodisks gruntsūdens aerācijas zonā, kurš vietumis veidojas uz vājāk filtrējošu nogulumu slāņiem vai lēcām un atrodas virs attiecīgā apvidus gruntsūdeņu līmeņa; virsgruntsūdens
- Inua Eskimosu (Ziemeļamerikas polārie apgabali, Aļaska, Grenlande) mitoloģijā - sargātājgars, kas piemīt klintīm, ezeriem un citām apvidus īpatnībām, vēja virzienam, sapņiem un citiem cilvēku un dzīvokļu stāvokļiem
- videzars Ezera vidus
- videzers Ezera vidus
- Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
- Pekuļņeiska ezers ezers Beringa jūras piekrastē, Krievijas Čukotkas autonomā apvidus dienvidu daļā, platība - 435 kvadrātkilometri, notece uz Beringa jūru
- Rešetnīku ezers ezers Latgales augstienē, Dagdas novada Andzeļu pagastā, 187,6 m vjl., platība - 48,2 ha garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 3,2 m, lielākais dziļums - 7,5 m, 2 salas, eitrofs, aizaugums - vidus sašaurinājumā un līčos; Gubāna ezers; Gubena ezers
- Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
- Bajano ezers ezers Panamā, Panamas provinces vidusdaļā
- Taimiras ezers ezers Taimiras pussalas vidusdaļā, 6 m vjl., sezonālu ūdens līmeņa svārstību dēļ platība mainās no 4600 kvadrātkilometriem palu laikā līdz 1200 kvadrātkilometriem ziemā, lielākais dziļums — 26 m, vidējais dziļums — 2,8 m
- Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- aparigraha Ezoterismā - "piektā atturēšanās", kas nozīmē, ka ikvienam visās lietās jāietur vidusceļš - nav jābūt ne pārāk labam, nedz arī pārāk sliktam, jāizvairās no ekstremālām situācijām un jābūt līdzsvarotam
- Felicianovas griezums Felicianovas starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Ludzas novada Felicianovas urbumos, kur pilnā apjomā pārstāvēti starpleduslaikmeta sākuma un vidusposma nogulumi
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām
- manors Feodālā lēņu muiža viduslaiku Anglijā
- bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
- adjunkts feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, bendes galvenais palīgs
- bende feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelts ierēdnis viduslaikos, kurš izpildīja noziedzniekiem tiesas piespriestos sodus
- frīholds feodālais valdījums viduslaiku Anglijā; bija bruņinieku, zemnieku un pilsētu, kā arī baznīcas frīholdi
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11. gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- kopiholds Feodāli atkarīgo zemnieku nomas saimniecību pamatforma Anglijā viduslaiku beigās un jauno laiku sākumā
- kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā
- Hardangerfjords Fjordveida līcis Ziemeļjūras ziemeļaustrumos (norv. val. "Hardangerfjorden"), Norvēģijas piekrastē, garums - 172 km, platums - līdz 7 km, dziļums pie ieejas - 253 m, vidusdaļā līdz 891 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~1 m
- šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
- stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas
- bretoņu romāni franču viduslaiku episki sacerējumi, kuros apdziedāta bruņinieku dzīve un mīlestība
- žesti Franču viduslaiku episko poēmu jeb varoņpoēmu cikli, kas radušies 11. un 12. gs. mijā, tiem pamatā folklora, arī literāri sacerējumi
- chanson de geste franču viduslaiku varoņpoēma
- ripuari Franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
- abitūrija Gala pārbaudījumi vidusskolā
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
- plikpauris Galva, arī galvvidus, kam pilnīgi vai daļēji trūkst apmatojuma
- galvvirsa Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
- galvvirsis Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus
- galvvirss Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
- galvvirsus Galvas (1) virsējā, augšējā daļa; galvvidus; galvvirsa
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis
- hipencefalons Galvas smadzeņu apvidus, ko veido vidussmadzenes, tilts un iegarenās smadzenes
- starpsmadzenes Galvas smadzeņu daļa, kura atrodas vidussmadzeņu priekšā un kurā ir redzes pauguri, iekšējās sekrēcijas dziedzeris, vielmaiņas, termoregulācijas un citi centri
- šķietelis Galvas vidus, matu celiņš
- diastematokrānija Galvaskauss ar iedzimtu šķeltni viduslīnijā
- protomediķis Galvenais ārsts (viduslaiku termins)
- galvasvidus Galvvidus
- galvvidis Galvvidus
- sklasts Galvvidus
- vidgalva Galvvidus
- clerc Garīdznieka kārtai piederīgs; viduslaikos lasīt un rakstīt pratējs, mācīts cilvēks
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā
- Hidens Gašerbrums I - virsotne Karakoruma vidusdaļā
- Dzestrene Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, izteka Dzērbenes pagastā, vidusposmā ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, garums - 14 km, sākas mežā uz ziemeļaustrumiem no Dzērbenes; Dekstirine; Dekstirne; Dekstrine; Desterna; Desterne; Destrene; augštecē Dzestrupīte
- Rauna Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novadā, vidustece arī Smiltenes novadā, garums - 50 km, kritums - 183 m, iztek no Slutaiša ezera (208 m vjl.); augštecē arī Raunaižu upe
- Miegupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, augštecē robežupe ar Mārsnēnu pagastu, vidustecē ar Brenguļu pagastu, garums - 23 km, kritums - 44 m; Miega, Miegupe; Ķempe; Sapa
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km
- Koiva Gaujas vidusteces nosaukums Igaunijā, posmā, kur tā ir Latvijas un Igaunijas robežupe
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m)
- al secco glezniecība uz sausa sienas (arī griestu) apmetuma, izplatīta viduslaikos, parasti baznīcās; šāds gleznojums
- seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā
- miniatūrglezniecība Gleznojums, kurš viduslaikos rotāja rokrakstu grāmatas, arī iniciāļus, vinjetes, ilustrācijas
- gotiskais stils gotika, viduslaikos arhitektūra ar augstiem torņiem, smailiem spraišļiem utt.
- simts Grāfistē ietilpstoša administratīvi teritoriāla vienība Anglijā viduslaikos, kas ar ierobežotām funkcijām saglabājās līdz 19. gs. beigām
- Devona Grāfiste Lielbritānijā ("Devon", arī "Devonshire"), Anglijas dienvidaustrumos, Kornvolas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Eksetera, platība - 6707 kvadrātkilometri, 1185500 iedzīvotāju (2017. g.)
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.)
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.)
- liber Grāmata, resp. katrs lielāks sacerējums, sākumā uz vaska galdiņiem, vēlāk uz pergamenta; viduslaikos arī kāda sacerējuma lielākā daļa
- librairus Grāmatu norakstītājs un tirgotājs; viduslaikos grāmatu aizdevējs un tirgotājs
- helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
- pronācija Griešanās uz priekšu un uz iekšu; tāds cilvēka rokas apakšdelma stāvoklis, kurā īkšķis ir vērsts uz iekšu, pret ķermeņa vidus plakni
- izgriezt Griežot atdalīt (daļu, parasti no kā vidus)
- aslape Grīšļu dzimtas ģints ("Cladium"), līdz 2 m augsti daudzgadīgi lakstaugi, kam lapas malas un vidusdzīsla ir dzeloņaini zobainas, \~5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
- Grundu Grundu ezers - atrodas Alūksnes novada Mālupes pagastā, Grundu purva vidusdaļā, platība - \~5 ha
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.)
- gurnica Gūžu apvidus
- topogrāfija Ģeodēzijas un kartogrāfijas nozare, kas izstrādā metodes apvidus virsmu uzmērīšanai un attēlošanai plānā vai kartē
- uzmērīšana Ģeodēzisko darbu komplekss, kas nepieciešams apvidus plāna un Zemes virsmas profila sastādīšanai
- menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli
- līmetnis Ģeodēzisks instruments, ar kuru nosaka divu apvidus punktu augstuma starpību; nivelieris
- eklimetrs Ģeodēzisks instruments, ar kuru noteic leņķi starp apvidus slīpumu un horizontu
- topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību
- astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem
- Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
- Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
- Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
- Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
- Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu
- Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
- šķirtne ģērba vai cita šūtā izstrādājuma virsmā, parasti augšmalā vai lejasmalā, iestrādāts piegriezumdetaļu pavērums, piemēram, muguras vidusvīles lejasgala, sānvīļu lejasgalu, dūrgala, priekškakles, mugurkakles u. c. šķirtnes; šķēlums
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm
- markomāņi Ģermāņu ciltis, no 1. gs. sāk. p. m. ē. dzīvoja Mainas augšteces un vidusteces apvidū, pārcēlās uz Čehijas teritoriju un ietilpa Maroboda vadītajā cilšu apvienībā, 166.-180. g. karoja ar Romu, 5. gs. apmetās Bavārijā
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem
- ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā
- Jugra hantu un mansu autonomais apvidus – Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Rietumsibīrijā, administratīvais centrs- Hantimansijska, platība – 534800 kvadrātkilometru, 1520000 iedzīvotāju (2009.)
- Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
- intermedīns Hipofīzes vidusdaļas iekšējās sekrēcijas produkts (hormons), kas piedalās zivju un abinieku krāsas maiņas regulēšanā, kā arī vizuālā purpura veidošanā acs tīklenē; konstatēts visās mugurkaulnieku klasēs
- maģistrs Humanitāro priekšmetu skolotājs (viduslaikos)
- idus Īdas - mēneša vidus dienas seno romiešu kalendārā
- jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
- sīkaugļu idra idru suga ("Camelina microcarpa"), augstums 40-60 cm, ziedi bāli dzelteni, aug gk. uz dzelzceļiem un grants karjeros, Latvijā izplatīta austrumu un vidusdaļā
- Īkstrums Iecavas kreisā krasta pieteka Iecavas pagastā, garums - 23 km, kritums - 21 m, iztek no Galenieku purva Codes pagastā, vidustece Mežotnes pagastā
- ankilodaktilija Iedzimta nekustība 3.-5. pirksta viduslocītavās, kas radusies no šo locītavu nepilnīgas attīstības
- ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments
- se Iedzīvotāju grupas nosaukums Senajā Ķīnā un līdz pat viduslaikiem, kurai piederīgie bija apveltīti ar caurmērā vienādām tiesībām un pienākumiem; sākotnējā nozīme sakrita ar varnas jēdzienu Senajā Indijā
- Ķirmeskalns Iegarens paugurs Austrumkursas augstienē, Saldus-Lutriņu paugurgrēdas vidusdaļā, Saldus novadā, 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lutriņiem, absolūtais augstums - 138 m vjl., relatīvais augstums - 10 m
- viscerotoms Iekšējā orgāna apvidus, kas apgādāts ar sensoriskām šķiedrām no viena spinālā nerva
- panotīts Iekšējās un vidusauss iekaisums
- Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases
- klāja ieliekums ieliekums, kad peldlīdzekļa gali augstāki par tā vidusdaļu
- klēpis Ieloks (kā nešanai), kuru veido, piemēram, uz augšu pacelts priekšauts un ķermeņa vidusdaļa
- klēpis Ieloks, kuru veido augšstilbi un ķermeņa vidusdaļa (cilvēkam sēdus stāvoklī)
- sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu
- Ararata līdzenums ieplaka Aizkaukāza kalnienē, Araksas vidustecē, starp Araratu dienvidos un Aragacu ziemeļos, Armēnijā, daļēji Turcijā, garums - 90 km, augstums - 850-1000 m
- Kurajas stepe ieplaka Altaja dienvidaustrumos, Čujas vidustecē, Krievijas Altaja Republikā, 1500-1600 m vjl., garums — 25 km, platums — līdz 20 km
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
- Narinas ieplaka ieplaka Iekšējā Tjanšanā, Narinas upes vidusteces apvidū, Kirgizstānā, garums — 300 km, platums — 50 km, augstums — 1300-3000 m vjl.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m
- Kuzņeckas ieplaka ieplaka Sibīrijas dienvidos, Krievijā, starp Salairas skraustu un Kuzņeckas Alatau, garums — 400 km, platums — 100-120 km, augstums — 200-500 m, vidusdaļā skrausti 600-700 m
- uguns aizsprosts iepriekš sagatavota uguns noteiktā apvidus joslā
- Bērzupe Iesalnīcas labā krasta pieteka Cēsu novada Zaubes pagastā, vidustecē arī šī novada robežupe ar Ogres novada Taurupes pagastu; Bērze; Kraviete
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe
- nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
- agrārā revolūcija ievērojamas pārmaiņas viduslaiku lauksaimniecībā 11.-13. gs. - tehniskie jaunumi un uzlabojumi
- Hohenštaufi Ievērojamas viduslaiku valdnieku dzimtas locekļi, kas 1138.-1254. g. bija ķeizari
- marķīzs Ievērojams feodālis (viduslaiku Francijā, Itālijā), pēc titula pakāpes starp grāfu un hercogu
- dīsele Ilkss, kas piestiprināta pie ratu vai zirgu vilkmes lauksaimniecības mašīnas priekšas vidus daļas
- Aksaraja ils Turcijā (_Aksaray_), Mazāzijas pussalas vidusdaļā, ietver Tuza ezera dienviaustrumu galu, robežojas ar Kiršehiras, Aksarajas, Konjas un Ankaras ilu
- pano Indiāņu cilšu grupa (majoruni, remo, maji, šetebi, pakagvari, araravi, kašinavi, kontanavi u. c.), dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), valodas veido īpašu saimi, ciltis atrodas dažādās ģints iekārtas sairuma stadijās, vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- karaži Indiāņu cilšu grupa (šambioji, žavaji, kanoji), dzīvo Brazīlijā, Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- kanoji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- šambioji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- žavaji Indiāņu cilts Brazīlijā, pieder pie karaži cilšu grupas, dzīvo Aragvajas vidusteces krastos, valoda savrupa, senču kults, šamanisms
- telpiskie dati informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām
- ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē)
- trio Instrumentāla skaņdarba (parasti dejas, marša, skerco) vidusposms, kas pēc sava rakstura atšķiras no malējiem posmiem un ko (piemēram, 17. gadsimtā) atskaņoja trīs instrumenti
- tilts Inženiertehniska celtne ceļa pārvadei pār apvidus šķēršļiem (piemēram, pār upēm, gravām, ceļiem, apbūvēm)
- frīholderi Īpaša zemes īpašnieku kategorija viduslaiku Anglijā; feodāļi, brīvlaistie zemnieki, pilsētnieki
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans
- Svirkale Īslīces kreisā krasta pieteka Rundāles pagastā, augštece Lietuvā, vidustece Īslīces pagastā, garums - 15 km (Latvijā 12 km), kritums - 11 m, sausās vasarās un aukstās ziemās izsīkst
- dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
- vidistaba Istabas vidus
- Vidusitālija Itālijas vidusdaļa
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju
- duga Izliekta dzelzs caurule, stienis (piem., apvidus automašīnas aizsargstienis)
- kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
- spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos
- psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
- zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi
- pirmkailsēkļi Izmirušu augu klase ("Progymnospermae"); eksistēja no devona vidus līdz karbona vidum
- bej Izplatītākais pareģošanas un zīlēšanas piederums viduslaiku Ķīnā, no koka vai bambusa saknes izgatavots priekšmets, kas gareniski pāršķelts uz pusēm
- nosusināt Iztvaicējot mitrumu, būt par cēloni tam, ka (kas, piemēram, augsne, apvidus) kļūst sauss (par augiem)
- Kapšaghajas ūdenskrātuve izveidota Iles upes vidustecē, Almati apgabalā Kazahstānā, pēc Kapšaghajas HES uzcelšanas, platība — 1850 kvadrātkilometru, garums — 180 km, platums — līdz 22 km, vidējais dziļums 15,2 m, lielākais — 45 m, līmeņa svārstības — 4 m
- vēders Izvirzīta vidus daļa (siena, salmu kaudzei, arī vezumam)
- ceļš apkorēm ja ceļam vidus augstāks, malas nolaidenas
- Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe
- Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe
- Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē
- augstākās debesu dievības japāņu piecas pirmatnējās dievības: Ame Minakanusi ("debesu vidus valdnieks"), vecākā debesu dievība, Takamimusubi un Kamimusubi, kā arī divas mazāk nozīmīgas dievības - Umasjasjikabihikodzi un Ame Totokači
- busido Japāņu samuraju uzvedības kodekss viduslaikos
- ādmiņu cunfte jēlādu apstrādātāju amatnieku cunfte Rīgā viduslaikos, pirmoreiz minēta 1280. g. Rīgas rātes lēmumā, pastāvēja līdz 19. gs., kad tos izkonkurēja manufaktūras
- Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums
- vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā
- šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts
- ceļa sadalošā josla josla, kas atdala ceļa pretējo virzienu brauktuves; vidusjosla
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
- abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā
- Koļučinas līcis jūras līcis Čukču jūras dienvidu daļā, Čukču pussalas ziemeļu piekrastē, garums - 100 km, platums vidusdaļā - \~37 km, dziļums - 7-14 m
- legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos
- jumspuse Jūsu puse, jūsu apvidus
- Karvas pagasts kā atsevišķs pagasts pastāvēja no 19. gs. vidus līdz 1949. gadam tagadējā Alsviķu pagasta ziemeļrietumu daļā; vāciski saucās Korwenhof, krieviski — Korvenskaja
- Vaišuns Kačinu (Mjanma) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurā ir demiurga iezīmes, viņu godā kā zemes dievību un apvidus sargātāju
- bioti kāda apvidus flora un fauna
- dabasskats kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas)
- iekšzemnieks kādas zemes, apvidus pastāvīgs iedzīvotājs
- Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule
- mušu aerodroms kails (bez matiem) galvvidus
- plešš Kails galvvidus
- hellebarde Kājnieku kara ierocis vēlīnajos viduslaikos, kas 15.-16. gs. bija cērtams un grūžams karošanas rīks ar apmēram 2 m garu kātu un parasti pusmēneša veida cirvi galā
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
- kalnotne Kalnains apvidus
- Argona kalnains dabas apvidus Francijas ziemeļu daļā, Ardēnu un Mēzas departamentā
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m
- Mārkama kalns kalns Transantarktīdas kalnu vidusdaļā, netālu no Rosa šelfa ledāja austrumu krasta, ceturtā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4351 m vjl.
- kalnzeme Kalnu apvidus
- kalnietis Kalnu apvidus iedzīvotājs
- Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
- Tebeks Kalnu grēda Austrumkorejas kalnu vidusdaļā ("Taebaek"), abās Korejas valstīs, garums - \~200 km, augstums - 1000-1300 m, augstākā virsotne - Soraksana kalns (1708 m)
- Stanovoja grēda kalnu grēda Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Oļokmas vidusteces līdz Učuras augštecei, raksturīgas vidēji augstas plakanvirsmas grēdas, ko saposmo plašas garenieplakas; garums — \~700 km, vidējais augstums — 1500-2000 m, lielākais augstums — 2412 m; Stanovojs
- Arkatags kalnu grēda Ķīnā (_Arkatag Shan_), Tibetas kalnienes Kunluna kalnu sistēmas vidusdaļā, garums - \~650 km, augstums - līdz 7723 m
- Ankarača kalnu grēda Madagaskaras salas vidusdaļā (_Ankaratra_), augstākā virsotne - 2643 m
- Kurtušibina grūda kalnu grēda Rietumsajānos, Krievijā, uz Krasnojarskas novada un Tivas Republikas robežas, garums \~200 km, augstums - līdz 2492 m (Bedeligs), grēdas vidusdaļu šķērso Abakanas-Kizilas autoceļš
- Brodpīks Kalnu masīvs Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Čogori kalna, Indijā, augstums - 8047 m, apledojis
- Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
- famuls Kalps; viduslaikos bruņinieka kara kalps; vēlāk profesora apkalpotājs, arī ārsta palīgs
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
- KIVS Kandavas internātvidusskola
- gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā)
- gezīti Karadraudžu locekļi Anglijā agrajos viduslaikos, vēlāk kļuva par militāru aristrokrātiju
- baļja Karaļa ierēdnis, tiesas un administratīvā apgabala - baļjāžas galva Francijas ziemeļdaļā viduslaikos; amatu likvidēja Lielās franču revolūcijas laikā
- teni Karaļa karadraudzes locekļi Anglijā agrajos viduslaikos
- ordinācija Karaļa likumdošanas akts (viduslaikos), kas noteica, piemēram, tiesu un administratīvo iestāžu iekārtu un darbību
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai
- situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums
- auss katetrs katetrs dzirdes kanāla izpūšanai un vidusauss slimību ārstēšanai
- stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
- kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- Kauņa Kauņas jūra - Kauņas HES aizsprosta ūdenskrātuve Lietuvā, Nemunas vidustecē (augšpus Kauņas), izveidota 1959. g., garums - 83 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 7 m
- Kērkpatrika Kērkpatrika kalns - atrodas Transantarktīdas kalnu vidusdaļā ("Mountain Kirkpatrick"), Karalienes Aleksandras grēdā pie Rosa šelfa ledāja, trešā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4528 m vjl.
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā
- Kivačs Kivača rezervāts - atrodas Krievijā, Karēlijas Republikā, platība - 105 kvadrātkilometru, dibināts - 1931. g., lai saglabātu un pētītu vidustaigas dabas kompleksus
- stiga Klaja josla, kas (parasti) ir izveidota, izcērtot kokaugus, un ir paredzēta apvidus apskatei
- vagars Klaušu darbu uzraugs 19. gs. un 20. gs. sākumā, ko muižnieks iecēla no zemnieku vidus
- Toltri Klinšainu, stipri saposmotu kaļķakmens pauguru virknes un grēdas Dņestras un Prutas vidusteces apvidū, Ukrainā un Moldovā, garums - \~250 km, platums - 5-6 km, augstums - līdz 440 m vjl. (relatīvais augstums - 60-65 m), senas (miocēna) jūras barjerrifs, karsta parādības
- klostera skola klostera dibināta un pārraudzīta skola, bija agro viduslaiku skolu pamattips 6.-11. gs., galvenais uzdevums bija reliģiska satura darbu pārrakstīšana, to izplatīšana un garīdznieku gatavošana; Latvijā pie katoļu baznīcas pastāvēja līdz 19. gs. 60. gadiem, pareizticīgo - līdz 20. gs. 20. gadiem
- konventa ēka klostera dzīvojamā ēka; viduslaiku pils tips – četri pils korpusi ar torņiem aptver taisnstūrveida pagalmu
- Kocebū Kocebū līcis - atrodas Čukču jūras dienvidaustrumu daļā (angļu val. "Kotzebue Sound"), Aļaskas rietumu piekrastē, garums - 330 km, platums pie ieejas - 54 km, vidusdaļā - līdz \~130 km, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,5 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu
- kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā
- Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma
- vidkoki Koka vidējie, vidus zari
- entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
- komandtiltiņš Komandtilts - augsta uzbūve (kuģa vidusdaļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi
- lendrovers Kompānijā "Rover" ražota apvidus automobiļu marka ar ļoti spēcīgu dzinēju; pirmais lendrovers izgatavots 1949. gadā
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso
- konventa nams kopmītnes tipa dzīvojamā māja viduslaikos, visbiežāk klosterī
- neopagānisms Kopš 19. gs. vidus atdzimusī interese par pagāniskiem priekšstatiem, svētkiem un rituāliem un hipotētiska pagānisma piekopšana
- oratorijs Kopš viduslaikiem - lūgšanu vietas, kas nav draudzes baznīcas
- Ziemeļkosova Kosovas neatkarību neatzīstošs apvidus faktiskā Serbijas sastāvā, "de iure" Kosovas daļa, platība 1200 kvadrātkilometri, 66000 iedezīvotāju (2006. g.)
- angiospazma Krampjaina asinsvada sienas muskulatūras saraušanās, kas rada tā sašaurināšanos un līdz ar to pasliktina attiecīgā orgāna vai apvidus asinsapgādi
- bazions Kraniometrijā galvaskausa pakauša cauruma priekšējās malas viduspunkts
- opistions Kraniometrijā pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
- nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts
- ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī
- stafilions Kraniometrisks punkts cieto aukslēju viduslīnijas mugurējā malā
- stenions Kraniometrisks punkts deniņu bedrē, deniņu apvidus īsākā šķērsdiametra galos
- staurions Kraniometrisks punkts, kurā aukslēju šķērsšuve krusto vidusšuvi
- iluminācija Krāsains gotikas stila zīmējums, ar kādiem viduslaikos izrotāja rokraksta grāmatas
- Maskavija Krievijas nosaukums viduslaikos
- Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
- Alatirs Krievu viduslaiku leģendās un folklorā akmeņu akmens, zemes centrs, kam piemita sakrālas un dziednieciskas īpašības
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši
- Nikolajs kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās — svētais no baznīcas patriarhu vidus, kurš esot dzīvojis 4. gs. pirmajā pusē, cīnījies par taisnību, palīdzējis jūrasbraucējiem un slīcējiem; Nikolajs Brīnumdaris
- upes slīpums krituma un garuma attiecība kādā noteiktā posmā vai visā garumā; upes slīpums parasti atbilst apvidus reljefam
- bagijs Krosa sacensībām izveidota apvidus mašīna
- mītņi Krusti, apvidus starp abiem gūžu kauliem
- krūtaža Krūšu apvidus (dzīvniekiem)
- krūteža Krūšu apvidus (dzīvniekiem)
- krūtežnieks Krūšu daļa, krūšu apvidus
- četrspārnis Kukainis ar četriem spārniem, no kuriem 2 pirmie piestiprināti pie viduskrūtīm, 2 pēdējie pie pakaļkrūtīm
- bīdermeijera stils kultūras un mākslas novirziens 19. gs. otrajā ceturksnī, lietišķi dekoratīvajā mākslā izmanto galēji vienkāršotas ampīra stila formas, uzsver funkcionālo, ērtību, idillistiskas sadzīves ainas; nosaukumu ieguvis no tipiska vidusmēra vācu pilsoņa uzvārda; bīdermeijers
- Širvanas līdzenums Kūras-Araksas zemienes vidusdaļa un austrumu daļa, atrodas starp Lielo Kaukāza nogāzēm un Kūru, Azerbaidžānā, augstums — \~200 m, sauss subtropu klimats, pustuksnesis
- puskurē Kurēšanās laika vidusdaļā
- kūrvieta Kūrorts - apvidus, kur ir dabiski dziedniecības līdzekļi (īpašs klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
- dimorfotēka Kurvjziežu dzimtas ģints ("Dimorphotheca"), viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; lietuspuķe
- lietuspuķes Kurvjziežu dzimtas ģints, viengadīgi lakstaugi ar zarotu stublāju, lapas pamīšas, lancetiskas, zobainas, ziedu kurvīšu malā mēlziedi, vidusdaļā stobrziedi, \~7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē 2 sugas; dimorfotēkas
- knipis Kustība - saliekta un kopā saspiesta īkšķa un rādītājpirksta vai viduspirksta strauja iztaisnošana vai pārvilkšana īkšķim
- konservatīvais jūdaisms kustība, kas tiecas ieņemt vidusceļu starp ortodoksālo un progresīvo jūdaismu, atzīst talmūdisko tradīciju, bet Toru interpretē atbilstoši mūsdienu prasībām
- mezopleistocēns Kvartāra stratigrāfiskā (ģeohronoloģiskā) vienība; vidējais pleistocēns; viduskvartārs; vecums \~300-100 gt.
- paduse Ķermeņa apvidus zem pleca locītavas starp rokas augšdelmu un vidukli
- rajons Ķermeņa daļa ap kādu orgānu; apvidus (3)
- sirds ķermeņa daļa, kurā atrodas šis orgāns, arī ķermeņa virsmas apvidus, zem kura atrodas šis orgāns
- adukcija Ķermeņa daļas vai locekļa pievilkšana viduslīnijai
- abdukcija Ķermeņa locekļa atvirzīšana no ķermeņa viduslīnijas
- vidums Ķermeņa vidusdaļa, kuru diafragma sadala krūšu un vēdera dobumā; rumpis
- timpanoplastika Ķirurģiska vidusauss dzirdes mehānisma rekonstrukcija, ietver bungplēvītes atjaunošanu
- punktorientieri Labi saskatāmi apvidus objekti, kas aizņem mazu platību
- serozais labirintīts labirinta sekundāra reakcija pret vidusauss iekaisumu vai traumu; izpaužas ar paaugstinātu perilimfas spiedienu bez strutošanas
- mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās
- atomlaikmets Laika posms no 20. gadsimta vidus, kad plaši sāk izmantot kodolenerģiju
- Novene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs, robežas nav zināmas, centrs, domājams atradies Dinaburgas viduslaiku pils vietā, 1261. g. pils "Nowenene" minēta kā robežorientieris t. s. Mindauga dāvinājumā Livonijas ordenim, ar ko ordenis ieguva Sēlijas zemes
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu
- kursiskās izloksnes latviešu valodas vidus dialekta izloksnes Dienvidrietumu Kurzemē ar kuršu valodas substrātu; dažkārt par kursiskām dēvē arī lībiskā dialekta izloksnes ar kuršu valodas substrātu
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
- biedrinieki Latviešu zemnieki, kas viduslaikos un jauno laiku sākumā kopēji valdīja zemi; šo zemi sauca par biedru zemi jeb biedru gabaliem
- Augškurzeme Latvijas kultūrvēsturiskā apvidus "Augšzeme" nosaukuma vēsturisks variants
- Židiņu svīta Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma vienība, kas ietver agrā viduspleistocēna starpleduslaikmeta nogulumu kopumu
- Lettia Latvijas nosaukums viduslaiku latīņu avotos
- Viduslatvija Latvijas vidusdaļa
- LPTV Lauku profesionāli tehniskā vidusskola
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- izliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir biezāka par malām
- ieliekta lēca lēca, kuras vidusdaļa ir plānāka par malām
- erātiskie laukakmeņi ledāja tālu pārnesti laukakmeņi, kas pēc sastāva būtiski atšķiras no attiecīgā apvidus pamatiežiem, piem., Fenoskandijas kristālisko iežu laukakmeņi Latvijā
- Mirdalsjegidls ledājs Islandes Dienvidu Zemes vidusdaļā
- nolasmanis Ledus strēmeles gar ūdens tilpnes (upes, ezera, dīķa) krastu, kad vidus vēl nav aizsalis
- dīle Lejasvācijas un sakšu zemnieku mājās vidus telpa ar ugunskura vietu, ap ko grupējas dažādas citas telpas
- nolaidenums Lēzeni slīps (Latvijjā līdz 3 grādiem) zemes virsas apvidus, kas pazeminās vienā virzienā
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi
- līdz pusei Līdz (kā) vidum, vidusdaļai
- Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
- Lubānas līdzenums līdzenums Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu un vidusdaļā, pamatiežu virsas pazeminājumu austrumu daļā klāj limnoglaciāla mālsmilts un smilts, rietumu un ziemeļu daļā — pārskalota morēna, velēnas gleja un velēnas podzolētas augsnes, lieli purvu masīvi
- Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži
- blāknums Līdzenums, apvidus ar līdzenu plakanu virsu
- mediāls spraudzenis Līdzskanis, kuru izrunājot aktīvais runas orgāns, tuvojoties pasīvajam runas orgānam, pilnīgi nenoslēdz eju elpas plūsmai, bet atstāj spraugu aktīvā runas orgāna vidusdaļā
- cietais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir attālināta no aukslējām
- mīkstais līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mēles vidusdaļa ir tuvināta aukslējām
- Grandkanjons Lielais kanjons Kolorādo upes vidustecē, ASV
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
- Fedčenko šļūdonis lielākais ieleju šļūdonis Eirāzijā, atrodas Pamira ziemeļrietumos, Tadžikistānā, garums - 77 km, platums - 2600 m, platība - 650 kvadrātkilometru, sākas 6280 m vjl., noslīd līdz 2910 m augstumam, ledus biezums - 700-1000 m, kustības ātrums vidusdaļā - >200 m gadā
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.)
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā
- rifts liels lineārs Zemes garozas tektoniskais veidojums, ko norobežo dziļlūzumi; tā garums - simtiem vai tūkstošiem km, platums - 5-400 km; reljefā parasti redzami kā vaļņveida pacēlumi, kuru vidusdaļā atrodas grābens (ieplaka); to zonām rksturīga liela seismiskā aktivitāte
- marka liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs
- omladina Lielserbu organizācija serbu tautas apvienošanai no 19. gs. vidus līdz 1. pasaules karam
- Mūša Lielupes pietekas Mūsas nosaukums tās augštecē un vidustecē, Lietuvā
- LLMV Liepājas lietišķās mākslas vidusskola (rāj.)
- LMV Lietišķās mākslas vidusskola
- brabansoni Līgti kareivji vidus laikos franču un angļu dienestā
- likvidusa Likvidusa līnija - līnija, kas sakausējuma stāvokļa diagrammā savieno sakausējumu kristalizācijas sākuma temperatūras; virs šīs līnijas sakausējumi atrodas šķidrā stāvoklī
- Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe
- baltstarīte Liliju dzimtas ģints ("Ornithogalum"), daudzgadīgi sīpolaugi ar stāviem bezlapu stublājiem, rozetes lapas lineāras, ar bālām vidusdzīslām, ziedi kārtni, zvaigžņveidīgi, 150-200 sugu, Latvijā dabā konstatēta 1 suga, vairākas audzē kā krāšņumaugus
- trase Līnija, kas, parasti projektā, iezīmē (ceļa, kanāla, komunikāciju u. tml.) novietojumu apvidū, vidē; apvidus, vides josla, kur tiks veidots vai atrodas (ceļš, kanāls, komunikācijas u. tml.)
- Kaņupe Lisas kreisā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā, lejtecē ir Cēsu un Smiltenes novada robežupe, vidustece Raunas pagastā, augštece Blomes pagastā
- Vecākā atskaņu hronika Livonijas 13. gs. vēstures avots, sarakstīts vidusaugšvācu valodas dzejas formā (12017 rindu), atspoguļo galvenokārt 13. gs. militārās norises Baltijā un Livonijas ordeņa darbība
- Loxten Lokstenes viduslaiku pils, kas atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, vieta applūdināta pēc Pļaviņu HES uzcelšanas
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē
- teni Lordu nosaukums Skotijā viduslaikos
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
- mirakls Luga (viduslaikos) par svēto brīnumdarbiem
- kompaņonnāža Mācekļu, zeļļu sabiedrība Francijā, kuras sākotne sniedzas atpakaļ vidus laikos
- Antananarivu Madagaskaras province (_Antananarivo, Faritanin’i_), atrodas salas vidusdaļā
- Riogrande Madeiras satekupes Mamores (Bolīvijā) nosaukums tās vidustecē
- hierātisms mākslā - figūras attēlojumam piemītošs svinīgs sastingums,atsvešinātība, norobežotība; gk. izplatīts senās pasaules un viduslaiku mākslā
- pintaders Māla spiedogs ar reljefu ornamentu, sastopami dažādās kultūrās no neolīta līdz viduslaikiem
- spredings Mantijas litosfēras plātņu savstarpēja atbīdīšanās, ko okeānu vidusgrēdu zonās rada konvekcijas strāvas; okeāna dibena izplešanās
- ēre Masas un aprēķina vienība un monēta Skandināvijā viduslaikos
- kamuflāža maskēšanas veids, kurā izmanto apvidus krāsām atbilstošu, plankumainu aizsargkrāsojumu
- otomastoidīts Mastoidīts kopā ar vidusauss iekaisumu, parasti strutojošs
- vidusšķira Materiāli samērā labi nodrošinātu cilvēku grupa sabiedrībā; vidusslānis
- riebt maukt nost mizu kociņam, vai arī griezt vidusdaļu, lai gatavotu stabuli
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis
- vidmēnesis Mēneša vidus
- īdas Mēneša vidus diena seno romiešu kalendārā (martā, maijā, jūlijā un oktobrī - 15. diena, pārējos mēnešos - 13. diena)
- topogrāfiskā uzņemšana mērījumu kopums apvidus attēlošanai kartē
- disks Mešanai paredzēts plakans, apaļš sporta rīks ar biezāku vidus daļu
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti
- deniņrota Metāla rota, visbiežāk grezns riņķis, ko sieviete ievija matos; radusies bronzas laikmetā, lietota arī viduslaikos
- baltzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar baltu plankumu zilā rīkles apvidus vidū
- sarkanzilrīklīte Meža strazdu dzimtas, lakstīgalu ģints, zilrīklīšu sugas putnu forma, kas atšķiras ar rūsgansarkano plankumu zilā rīkles apvidus vidū
- vēreje Mežains apvidus
- vēriena Mežains apvidus
- vēriene Mežains apvidus
- vēriens Mežains apvidus
- difūzais mielīts mielīts, kas skar plašus muguras smadzeņu apvidus dažādās vietās
- aktinomicētes mikroorganismi ar sīku, starainu micēliju, kuri attīstības ziņā ieņem vidus stāvokli starp baktērijām un sēnēm, pieder pie baktēriju nodalījuma klases "Tallobacteria" rindas "Actinomycetales", Latvijā augsnēs konstatēts \~70 sugu
- operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai
- ordenis Militāra un reliģiska bruņinieku apvienība (viduslaikos Eiropā)
- bruņinieku ordenis militāra un reliģiska bruņinieku apvienība viduslaikos Eiropā (cīņai pret katoļu baznīcas pretiniekiem)
- atmīnēšana Mīnu, lādiņu, neeksplodējušās munīcijas, sprādzienbīstamo ierīču atklāšana, izvilkšana vai iznīcināšana un apvidus, akvatorijas, būvju un citu objektu attīrīšana no tiem
- makabrs miroņu deja (fr. "danse macabre"), arī nāves deja; daudzu skaņdarbu nosaukums; viduslaiku glezniecībā alegorija, kur tēlota riņķa deja ar dažādu šķiru piederīgiem, no karaļa līdz ubagam, juku jukām ar skeletiem, lai rādītu visiem neizbēgamo nāvi
- dausa Mistiska ceremonija, ko viduslaikos praktizēja sūfistu brālība Saadija - brālības vadonis jāja zirgā pāri cilvēkiem, kuri ekstāzē metās zem zirga kājām
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū
- vidmugura Muguras vidus
- vidmugurs Muguras vidus
- Eversmuiža muiža tagadējā Ludzas novada Ciblas pagastā, kuras teritorijā izveidojās Ciblas ciems; muižas kungu māja vairākkārt pārbūvēta, tajā ierīkots Ciblas vidusskolas internāts
- patrimoniālā muiža muiža, kas Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā atradās kādas pilsētas teritorijā (patrimoniālajā apgabalā), un tāpēc bija atbrīvota no nodokļiem valstij un provinces pašvaldībai
- ubagotājmūki Mūki, kas dzīvo agrās kristietības sludinātā nabadzībā, piem., franciskāņu un dominikāņu ordeņu mūki viduslaikos, kas pārtika gk. no žēlastības dāvanām
- cvingers Mūros ieslēgta pieeja jeb priekšlaukums nocietinātas viduslaiku pilsētas vārtiem
- mumspuse Mūsu puse, mūsu apvidus
- mumspusietis Mūsu puses, mūsu apvidus cilvēks
- hodža Musulmaņu pagodinājuma tituls, kas radies viduslaikos; tika piešķirts augsta ranga ierēdņiem, bagātiem tirgotājiem, augstākās garīdzniecības pārstāvjiem
- badakakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne
- badkakts Nabadzīgs apvidus; apvidus, kur ir neauglīga augsne
- Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi
- Aideilijas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā (_Idalia National Park_), Kvīnslendas vidusdaļā, izveidots 144000 hektāru akāciju (gk. _Acacia aneura_) un eikaliptu mežu un krūmāju aizsardzībai un saglabāšanai
- Bergefjellu nacionālais parks nacionālais parks Norvēģijas vidusdaļā ("Børgefjell nasjonalpark / Byrkije nasjonalpark"), Nūrtrennlāgas un Nūrlannas filkē, platība 1100 kvadrātkilometru, dibināts 1963. g.; Birhjijes nacionālais parks
- Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
- pusnakts stunda Nakts vidus
- naktsvidus Nakts vidus; laika posms starp pusnakti un agru rītu
- vidnakts Naktsvidus, pusnakts
- dance macabre nāves deja, viduslaiku glezniecībā izplatīta alegorija, kurā atainota dzīvo un mirušo riņķa deja vai viņu gājiens pretim kapam
- vidnedēļa Nedēļas vidus
- bastards Nelaulātu vecāku bērns, ārlaulības bērns; Rietumeiropā viduslaikos - valdnieka ārlaulības bērns
- kantilēna neliela apjoma liroepisks dzejolis, arī liroepiska dziesma (viduslaiku Rietumeiropas zemēs)
- priors neliela katoļu baznīcas vīriešu klostera priekšnieks; agrajos viduslaikos - abata palīgs
- interlūdija Neliela, farsam līdzīga luga (viduslaikos)
- lēca Neliela, vidusdaļā biezāka un malās krasi izzūdoša iežu iegula
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls
- bungdobums neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā
- palte neliels miests, apmetne pie pils vai baznīcas viduslaikos Livonijā
- fablio Neliels, parasti humoristisks stāsts, viens no franču literatūras galvenajiem žanriem viduslaikos
- mezokardija Nenormāls sirds stāvoklis uz krūškurvja viduslīnijas
- Mirtejas jūra nereti lietots nosaukums Egejas jūras dienvidrietumu daļai Grieķijas piekrastē starp Kiklādu salām un Peloponēsu, dienvidustrumos tā pāriet citā Egejas jūras daļā - Krētas jūrā
- stuiver Nīderlandes bilona graša monēta, ko sāka kalt no 15. gs. vidus
- nieres vārti nieres ieliektās malas vidusdaļa, pa kuru iet asinsvadi, limfvadi, nervi un urīnvads
- Ninsja Ninsjas Hueju autonomais reģions - atrodas Ķīnas vidusdaļā, administratīvais centrs - Iņčuaņa, platība - 66000 kvadrātkilometru, 6100000 iedzīvotāju (2007. g.)
- deputātu grupas no deputātu vidus izveidotas grupas (sastāvā ne mazāk kā 3 cilvēki), lai veicinātu sadarbību un uzturētu sakarus ar citiem parlamentiem
- vecākais no kāda kolektīva vidus uz laiku ievēlēta vai iecelta persona, kas kārto šā kolektīva organizatoriskos, administratīvos u. tml. jautājumus
- firsts no ķeizara vai karaļa tieši atkarīgs lielākas teritorijas valdnieks (viduslaikos); vēlāk - augsts dižciltīgo muižnieku tituls
- tīkls no samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals
- Ķivutkalns Nocietinātas apmetnes vieta un senkapi, atradās Doles salas vidusdaļā pie Daugavas sengultnes Pižagas, applūdināts pēc arheoloģiskas izpētes būvējot Rīgas HES, bijis apdzīvots līdz 1. gs. pirms mūsu ēras
- mediāna Nogrieznis, kas savieno trīsstūra virsotni ar pretējās malas viduspunktu
- malrotācija Normālas orgāna rotācijas trūkums embrioloģiskās attīstības laikā, piem., embrija viduszarnai
- kabeļu līnijas ass nosacīta līnija, kas iet caur katra kabeļa diametra viduspunktu un nosaka šā kabeļa aizsargjoslas novietojumu
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos
- submersija Noslīcināšana, senos un viduslaikos Eiropā plaši izplatīts soda veids, kas izzuda tikai 18. gs.
- līmetņot Noteikt divu apvidus punktu augstuma starpību ar līmetni
- triecienlīnija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
- triecienpozīcija Noteikta apvidus josla, no kuras vispārējā karaspēka apakšvienības sāk triecienuzbrukumu pretiniekam uzbrukuma kaujā
- plāns noteiktā mērogā (1:10 000 un vairāk) samazināts apvidus horizontālās projekcijas attēls plaknē, ko sastāda pēc apvidus uzmērīšanas datiem
- Lidija Novads Mazāzijas rietumu nomales vidusdaļā
- karšu rekognoscēšana novecojušu topogrāfisko karšu satura korekcija atbilstoši jaunajām apvidus īpatnībām
- Oandu Oandu horizonts - vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums - 2-7 m, nodalīta Ziemeļigaunijā
- Īstā Somija Obūlande - apvidus Somijas dienvidrietumos, ietver piekrasti un Obū šēras
- Aviekste Ogres labā krasta pieteka Ogres novadā, Madlienas, Lauberes un Lielvārdes pagastā, vidustecē arī Lēdmanes un lejtecē Rembates pagasta robežupe, garums - 28 km, gandrīz visā garumā, izņemot lejteci, pārrakta un iztaisnota
- diafīze Organisma garo kaulu vidusdaļa
- Āfrika Otrais lielākais kontinents (aiz Eirāzijas) un pasaules daļa (aiz Āzijas), atrodas uz dienvidiem no Eiropas, vidusdaļu šķērso ekvators, platība - 29700000 km^2^ (kopā ar salām 30300000 km^2^), 933 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
- Kurzemes apledojums otrais viduspleistocēna apledojums Latvijā, kura morēnas nogulumi sākotnēji nodalīti un nereti sastopami atsegumos Rietumkurzemē
- ožas plakode ožas apvidus ektodermālais aizmetnis uz priekšējā smadzeņu pūslīša laterālās virsmas
- Wolkenburg Padebešu kalna viduslaiku pils
- Mākoņkalna viduslaiku pils Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- kāpnes Pakāpieni satiksmei starp dažādiem (apvidus) līmeņiem
- opistons Pakauša lielās atveres apakšējās malas viduspunkts, iepretī bazionam
- zvaigžņāzis Pamatā vidusslānim domāta kofeīna uzņemšanas iestāde Londonā (oriģinālā "Starbucks"), kur var arī par velti pieslēgties ar savu laptopu pie interneta
- grafikas elements pamatelements, piemēram, punkts, lauzta līnija, kuru izmanto apvidus objekta attēlošanai vektoru kartē
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās
- Bartanga Pandžas labā krasta pieteka (Amudarjas baseinā) Pamirā, Tadžikistānā, izteka Afganistānā (augštecē saucas Oksu, vidustecē - Murgaba), kopējais garums - 528 km
- nektārdisks paplašināts auglenīcas vidusdaļas (irbuļa) pamats, kur izdalās nektārs
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā)
- pūlis Parastu, vienkāršu cilvēku kopums; arī cilvēki bez spilgtām individuālām īpašībām, vidusmēra cilvēki
- sakurtēt Pāraugot kļūt, parasti pilnīgi, viscaur sausam, šķiedrainam, arī tādam, kam ir tukšs vidus (par augiem, to daļām)
- ortocentrisks Pareizi centrēts, piem., optisks stikls, kura viduspunkts atbilst zīlītes vidum
- lunatomalācija Pārmantota aseptiska rokas mēnesskaula epifīzes nekroze (autosomāli dominanta pārmantošana): spēcīgas sāpes, izdarot kustības plaukstas pamatnes apvidū, ļoti sāpīgs mēnesskaula apvidus palpējot; apkārtējo mīksto audu pietūkums
- konģenitālā pahionīhija pārmantotu dermatostomatoloģisku simptomu komplekss (autosomāli dominanta pārmantošana): palmoplantāra, kā arī Ahilleja cīpslas apvidus folikulārā hiperkeratoze, vaigu gļotādas leikokeratoze; reizēm hiperhidroze, keratīts
- pseidoholesteatoma Pārragota epitēlija masa vidusausī, kas atgādina holesteatomu
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses
- pašvaldība Pārvaldes sistēma, kurā no vietējo pilsoņu vidus izraudzītām amatpersonām un iestādēm piešķirta kāda pārvaldes sfēra; šādas sistēmas institūcija
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme
- melmeņi Paslēpenes, jostas apvidus
- melmini Paslēpenes, jostas apvidus
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
- Armaņakas plato paugurains apvidus Francijas dienvidos 230-280 m vjl., Garonnas zemienes dienvidos, kas izveidojies saplūstot Pireneju upju plašajiem iznesu konusiem
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka
- pauguraine Pauguru kopums plašākā, teritorijā; paugurains apvidus
- šķirtava pauris, galvvidus
- šķiris Pauris, galvvidus
- Čina Pavalsts Mjanmas Savienībā (Birmā) ("Chin"), mežains augstkalnu apvidus, administratīvais centrs - Hakha, platība - 36019 kvadrātkilometru, 495000 iedzīvotāju (2002. g.)
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- Piejūra pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 10 ainavapvidus gar Baltijas jūras un Rīgas līča piekrati no Nidas līdz Ainažiem
- Gaujaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 11 ainavapvidus ap Gauju vai gar kreiso krastu (tur, kur Gauja ir Igaunijas robežupe)
- Dienvidvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi
- Austrumlatgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus uz austrumiem no Aiviekstes zemes un Latgales augstienes ainavzemes
- Rietumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus Zemgales līdzenumā, robežojas ar Austrumkursas, Piejūras un Austrumzemgales ainavzemi
- Daugavzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus ap Daugavu
- Ventaszeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni
- Augšzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus no Astrumzemgales uz austrumiem gar Daugavzemi
- Ziemeļvidzeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus starp Piejūru un Gaujaszemi
- Rietumkursa pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus Kurzemes dienvidu daļā starp Piejūras un Ventaszemes ainavzemi
- Austrumzemgale pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus starp Rietumzemgali, Piejūru, Daugavzemi un Augšzemi
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos
- Austrumkursa pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Ventaszemi, Piejūru un Rietumzemgali
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi
- elementu gari pēc viduslaiku ticējumiem - gari, kas pārvalda dažādos elementus; zemes gari pārvalda zemi, undīnes - ūdeni, silfi - gaisu un salamandras - uguni
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe
- laterālais laukums peldlīdzekļa zemūdens daļas (arī izvirzīto daļu, piemērem, stūres, spurķīļa u, tml.) projekcija uz vidusplakni (diametrālo plakni)
- holesteatoma Pērļainais audzējs, ko veido ragvielas zvīņas, kurās ir epidermoīdas šūnas un holesterīns; novērojams vidusausī, arī galvas un muguras smadzenēs
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā
- kvinta Piektā klase vidusskolā
- ērglene Pienaiņu ģints suga ("Lactarius uvidus")
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos
- namnieks Pilntiesīgs iedzīvotājs (viduslaiku pilsētā)
- konventa pils pils tips viduslaikos, kur četri pils korpusi aptvēra taisnstūrveida pagalmu
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā
- Īli pilsēta Anglijā, uz ziemeļaustrumiem no Kembridžas, 10000 iedzīvotāju, tajā atrodas viena no ievērojamākajām Anglijas viduslaiku katedrālēm (celta no 1083. g., pabeigta ap 1180. g.)
- Alikuruna pilsēta Austrālijā (_Ali Curung_), Ziemeļu teritoriju vidusdaļā
- Altavista pilsēta Belizā (_Alta Vista_), valsts vidusdaļas austrumos
- Bembereke pilsēta Beninā, valsts vidusdaļā
- Karmena pilsēta Filipīnās, Centrālās Visajas reģionā, Boholas salas vidusdaļā
- Bakungana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļā, Ondas līča piekrastē
- Babujana pilsēta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Palavanas salas vidusdaļas austrumos, Ondas līča piekrastē
- Mcheta pilsēta Gruzijā, Mchetas-Mtianeti mharē, pie Aragvi ietekas Kūrā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.), līdz VI gs. - Ibērijas galvaspilsēta, viduslaikos - Gruzijas reliģiskais centrs
- Atmākūra pilsēta Indijā (_Atmākūr_), Āndhra Pradešas štata vidusdaļā
- Amarāvati pilsēta Indijas dienvidaustrumos (telugu: అమరావతి, _Amarāvati_), Āndhras Pradēšas štata oficiālā galvaspilsēta, štata vidusdaļā Krišnas upes labajā krastā iepretī Vidžajavādas pilsētai, faktiski ietilpst tās aglomerācijā
- Belagāmvi pilsēta Indijas dienvidrietumos, Karnātakā, 399600 iedzīvotāju (2001. g.), viduslaiku cietoksnis, džainistu tempļi
- Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē
- Kanadzava pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā
- Atasu pilsēta Kazahstānā (_Atasw_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Šimkenta pilsēta Kazahstānā, Dienvidkazahstānas apgabala administratīvais centrs, 689300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš viduslaikiem
- Biļibina pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus rietumu daļā, rajona administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1993. g.
- Peveka pilsēta Krievijā, Čukotkas autonomā apvidus ziemeļos, Ziemeļu jūrasceļa osta Austrumsibīrijas jūras Čaunas līča krastā, 4700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Saļeharda pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Narjanmara pilsēta Krievijā, pie Pečoras upes grīvas, aiz polārā loka, Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Baiša pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas vidusdaļā; Jāča
- Luangprabanga pilsēta Laosas ziemeļu daļā ("Luang Prabang"), provinces administratīvais centrs, piestātne Mekongas kreisajā krastā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta XIV gs., saglabājušies viduslaiku arhitektūras pieminekļi - karaļa pils, tempļi, \~30 klosteru
- Līgatne pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, Cēsu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā, 1785.-1949. g. Cēsu apriņķī) 70 km no Rīgas un 32 km no Cēsīm, pilsētas tiesības kopš 1993. g., pilsētciemats no 1949. g., par apdzīvotu vietu izveidojās pēc papīrmanufaktūras uzcelšanas, vecākās ēkas no 1838. gada
- Cēsis pilsēta Latvijā, Vidzemes vidusdaļā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1785.-1949. apriņķa centrs) 92 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1323. gada, minēta Latviešu Indriķa hronikā 1206. gadā un šo gadu ir pieņemts uzskatīt par pilsētas dibināšanas gadu
- Bridžvotera pilsēta Lielbritānijā (_Bridgwater_), Anglijā, Somersetas grāfistes vidusdaļā, Paretas upes krastos
- Svodlinkota pilsēta Lielbritānijā, Anglijas vidusdaļā, starp Birmingemu un Notingemu
- Kukstauna pilsēta Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, apgabala administratīvais centrs
- Aliade pilsēta Nigērijā (_Aliade_), Benue štata vidusdaļā
- Deva pilsēta Rumānijas rietumos ("Deva"), Murešas vidusteces kreisajā krastā, Hunedoaras žudeca administratīvais centrs, 61100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ani pilsēta un cietoksnis viduslaiku Armēnijā, Ahurjanas labajā krastā (tagadējās Turcijas ziemeļaustrumos), dibināts V gs., viens no lielākajiem ekonomiskajiem, politiskajiem un kultūras centriem Armēnijā X-XIV gs.
- Višegrāda pilsēta Ungārijas ziemeļos, Donavas krastā, Peštas meģē, 1800 iedzīvotāju (2014. g.), daļēji saglabājies viduslaiku cietoksnis un agrīnās renesanses pils, Ungārijas karaļu vasaras rezidence
- Hāmelne pilsēta Vācijā ("Hameln"), Lejassaksijā, pie Vēzeres, 56300 iedzīvotāju (2013. g.), viduslaiku apbūve; pazīstama pēc teikas par žurku ķērāju
- Hue pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, Dienvidķīnas jūras piekrastē, 277100 iedzīvotāju (2004. g.)
- Dananga pilsēta Vjetnamā, valsts vidusdaļā, osta Dienvidķīnas jūras krastā, 459400 iedzīvotāju (2004. g.)
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- PPTV Pilsētas profesionāli tehniskā vidusskola
- Pilsāts pilsētas tipa apdzīvota vieta Rietumlatvijā viduslaikos, vēstures avotos tā dēvēti Talsi (1421. g.), Sabile (1422. g.) un Dobele (1444. g.)
- vidpilsēta Pilsētas vidusdaļa
- vidpilsētnieks Pilsētas vidusdaļas iedzīvotājs
- namnieku runas pilsētu iekšējās kārtības noteikumi viduslaikos un agrajos jaunajos laikos, kas bija papildinājums pilsētas statūtos noteiktajām tiesībām, un tajās tika ietvertas administratīvo tiesību, civiltiesību un krimināltiesību normas
- sinjorija Pilsētu pašpārvaldes institūcija (viduslaiku Itālijā)
- Tempļa kalns pilskalns Alūksnē, Alūksnes ezera Tempļakalna (Kapsētas) pussalas dienvidrietumu krastā, ir \~30 m augsts ezera stāvkrasta pacēlums, ko no apkārtnes norobežo dziļas gravas, plakums - 80 x 35-40 m, domājams, ka bijis apdzīvots arī viduslaiku sākumā, izteiktas domas, ka 13. gs. sākumā šeit bijis Atzeles novada centrs
- Riekstu kalns pilskalns Cēsīs, Pils parkā, uz rietumiem no Cēsu viduslaiku pils, ir savrups, 14 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 50 x 25 m, 11.-12. gs. apdzīvojuši vendi, vēlāk izmantojis Zobenbrāļu ordenis
- Zviedru kapi pilskalns Dienvidkurzemes novada Bunkas pagastā (viduslaikos tajā ierīkota kapsēta), tas ir paugurs Vārtājas senlejas malā, ziemeļu un austrumu pusē norobežo dziļas gravas un valnis, plakums neregulārs (~60 x 50 m), datējums nav zināms, tā veidols nav tipisks Kurzemes senajiem pilskalniem
- Kokneses pilskalns pilskalns Koknesē pie Pērses ietekas Daugavā, platība — 4,2 ha (pilskalns ar pilsdrupām 0,2 ha, priekšpils vieta 0,4 ha, pilsētas vieta 3,6 ha); kopā ar viduslaiku pili un senpilsētu ir arheoloģiskais piemineklis
- Robežnieku pilskalns pilskalns Krāslavas novada Robežnieku pagastā, Lielā Gusena ezera dienvidu krasta pussalas šaurākajā vidusdaļā, nocietināts ar grāvjiem un vaļņiem, plakums — 75 x 30 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.; Pustiņas pilskalns
- Obzerkalns Pilskalns Madonas novada Dzelzavas pagastā, Liedes labajā krastā, ir zemu pļavu ieskauta, \~14 m augsta paugura vidusdaļa, kas no pārējā paugura abiem galiem nocietināta ar valni un 2 grāvjiem, plakums - 20 x 60 m, bijis apdzīvots 1. gt. 2. pusē
- Rubinaucu pilskalns pilskalns Svariņu pagasta Rubinaucu ciemā, 100 m no Galeņu ezera, nomaļā, purvainā apvidū, ir \~10 m augsta paugura vidusdaļa — tā visaugstākā vieta, plakums — 40 x 20 m, nocietināts ar vaļņiem un grāvjiem, datējums nav zināms
- Kalna dārzs pilskalns Talsu novada Dundagā, 60 m uz ziemeļaustrumiem no Dundagas viduslaiku pils, ir savrups paugurs Pāces krastā ar izlīdzinātu taisnstūrveida plakumu (35-55 x 70 m), domājams, ka izmatots 1. gt. un 2. gt. sākumā
- Milzu kalns pilskalns Talsu novada Laucienes pagastā, \~2 km uz austrumiem no Talsiem, mežā, 38 m augsta paugura vidusdaļa, ko no pārējā paugura norobežo grāvji un vaļņi, plakums - \~60 x 25 m, rietumu pusē aiz grāvja un vaļņiem konstatēta priekšpilsētas vieta, bijis apdzīvots līdz 13. gs.
- teokali Piramīdu veida senmeksikāņu svētnīcas, kuru viduspunktā atradās dieva tēls ar altāri
- Aneto smaile Pireneju augstākā virsotne (spāņu valodā "Pico de Aneto", 3404 m), atrodas Spānijas ziemeļos, pie Francijas robežas, Maladetas kristālisko iežu masīvā, Pireneju kalnu vidusdaļā
- mauri Pireneju pussalas un Āfrikas ziemeļrietumu daļas musulmaņi (viduslaikos); šīs musulmaņu grupas piederīgais
- Rīgas domskola pirmā skola Latvijas teritorijā, dibināta 1211. g. pie Rīgas Doma baznīcas, sākotnēji gatavoja garīdzniekus, 1528. g. reformācijas laikā tika pārveidota par laicīgu luterāņu skolu, no no 1588. g. piecgadīga, līdz 19. gs. telpas bija Rīgas Domā un arī Mārstaļu ielā, 1868. g. tika uzcelta jauna ēka tagadējā Raiņa bulvārī 8, ir Rīgas 1. vidusskolas priekštece
- Mindeles apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Alpos, laikā kad Latvijā bija Lētīžas apledojums
- Lētīžas apledojums pirmais viduspleistocēna apledojums Latvijas teritorijā, kura nogulumi atsedzas Lētīžas krastos arī zemes virspusē
- Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
- plānvidus Plāna 3 vidus; kāda laukuma vidus
- bungplēvīte Plāna āda, kas atdala ārējo ausi no vidusauss
- aerofotouzmērīšana Plānu un karšu sastādīšana pēc apvidus aerofotouzņēmumiem
- apgabals Plaša teritorija, apvidus; ģeogrāfiskā josla
- kolete plata stāva apkakle viduslaiku apģērbam
- Ordosa plato plato Huanhes vidusteces līkumā, Ķīnā, platība - \~95000 km^2^, austrumu-rietumu virzienā paaugstinās no 1100 līdz 3015 m vjl.
- Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts
- galotne Plaušu daļa, kas atrodas krūškurvja augšdaļā; sirds daļa, kas atrodas vistālāk no ķermeņa viduslīnijas
- pļeška Pliks (bez matiem) galvvidus
- pļavasviducis Pļavas vidusdaļa
- pļavasvidus Pļavas vidusdaļa
- Kursa Poētisks Kurzemes nosaukums, kuru lieto gk. runājot par vēlā dzelzs laikmeta kuršu apdzīvotajām zemēm, kas aptvēra daļu tagadējās Lietuvas teritorijas, un viduslaiku Kurzemi
- centrisms Politiskā nostāja, kam raksturīga vidusceļu meklēšana, pretrunīgu interešu saskaņošana un radikālisma izslēgšana
- tirānija Politiskās iekārtas forma (viduslaiku pilsētvalstīs Itālijā)
- batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu
- ortiles Poļu pilsētu tiesas spriedumi viduslaikos, pēc Magdeburgas pilsētas tiesībām
- Džanika grēda Pontijas kalnu vidusdaļa starp Kizilirmakas un Meletas ieleju, Turcijas ziemeļos, garums - \~200 km, augstākā virsotne - 2062 m
- priekšpozīcija Pozīcija, ko uz laiku ieņem priekšgrupu pozīcijas priekšā, lai pretinieks neiegūtu svarīgus apvidus punktus, lai to maldinātu un aizkavētu tā tuvošanos
- prekancerozais abrazīvais heilīts prekanceroza lūpas erozija; parasti novēro vīriešiem; apakšlūpas vidusdaļā rodas erozija bez infiltrāta; vēlāk bieži no tās attīstās spinocelulāra epitelioma
- Vaitbreda balva literatūrā prestiža balva, ko piešķir šī kompānija ik gadu par labāko Lielbritānijā publicēto un vietējo autoru sarakstīto literāro darbu piecās kategorijās (romāns, pirmais romāns, biogrāfiskais romāns, dzeja, grāmata bērniem), no šo piecu uzvarētāju vidus vienam darbam tiek piešķirta Vatbreda balva
- preteskarpe Prettanku šķērslis, ko ierīko kā krauju nogriezumu (augstums - 3-4 m) apvidus nogāzē, kas atrodas aizsardzībā esošā karaspēka pusē
- nosa- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
- noza- Priedēklis, plus, iesprausta atgriezeniskā morfēma augšzemnieku, daļēji arī vidus un tāmnieku dialektā
- kinetokardiogrāfija Priekšējās krūškurvja sienas sirds apvidus vibrāciju grafiska pierakste; vibrācijas dod priekšstatu par sirds kontrakcijām attiecīgajā krūškurvja vietā
- subtalāms Priekšējo smadzeņu apvidus starp talāmu un hipotalāmu
- buržuāzija Privātīpašnieku un bagāto šķira, retāk – vidusšķira
- PTVS Profesionāli tehniskā vidusskola
- profila vidējā aritmētiskā novirze profila noviržu no viduslīnijas absolūto lielumu vidējā aritmētiskā vērtība bāzes garuma robežās
- ēzeļmugura Profilēta konstrukcija plastmasas jahtas zemūdens daļas vidusplāksnē, kas brīvi stāvošo stūres turētāju - skegu savieno ar jahtas ķīļa konstrukciju
- Frīsteita Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Vrystaat", angļu val. "Free State"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Blumfonteina, platība - 129480 kvadrātkilometru, 2902400 iedzīvotāju (2009. g.)
- Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
- Manitoba province Kanādas vidusdaļā ("Manitoba"), no ASV robežas līdz 60° paralēlei, ziemeļaustrumos apskalo Hudzona līcis, administratīvais centrs - Vinipega, platība - 647797 kvadrātkilometri, 1232700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Austrumu province province Kenijā (_Mashariki_), atrodas valsts ziemeļu un vidusdaļā, administratīvais centrs - Kerugaja
- centrēšana Psihiska tiekšanās uz viduspunktu
- homunkuls Punduris; cilvēkam līdzīga sīciņa būtne; viduslaikos domāja, ka to iespējams radīt mākslīgi alķīmiķu laboratorijās
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni)
- lasiti Pusbrīva laucinieku kārta viduslaikos franku un lejasvācu (sevišķi bijušajos slāvu) apdzīvotajos apgabalos, kas savam kungam maksāja nodokļus un pildīja klaušas, bet tai pašā laikā varēja aizstāvēt sevi tiesā un piedalīties karaspēkā
- diensvidus Pusdiena, dienas vidus
- puspebrālis Puse februāra; februāra vidus
- pusmercis Puse marta; marta vidus
- ouvert Puskadence klausāmā mūzikā, kuru viduslaikos deju spēlmanis atskaņoja saviem klausītājiem
- spoku stunda pusnakts, arī dienas vidus
- Kintairas pussala pussala Lielbritānijā, Skotijas dienvidrietumu daļā, ierobežo ziemeļu šauruma platumu tā vidusdaļā
- Blekaila pussala Lielbritānijā, Skotijas ziemeļaustrumos, Marifērta vidusdaļā
- odķērājs Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Polioptilinae"), 3 ģintis, 12 sugas, izplatītas Amerikas kontinenta vidusdaļā
- zilrīklīte Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas mežstrazdu apakšdzimtas lakstīgalu ģints suga ("Erithacus svecicus") ar gaiši zilām krūtīm, kam sarkanbrūns plankums vidusdaļā; izcila dziedātāja, Latvijā sastopama diezgan reti un nevienmērīgi, gājputns
- šūna Radiotelefonijā - apvidus, ko apkalpo viena radiotelefona centrāle
- rakstāmspalva Rakstīšanai (ar tinti, tušu) paredzēts īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu
- spalva rakstīšanai vai zīmēšanai (ar tinti, tušu) paredzēta īpašs metāla priekšmets ar smailu galu un paplatinātu vidusdaļu; arī [rakstāmspalva]{s:1911}
- gaismas raķete raķete, kuru izmanto apvidus apgaismošanai
- ule Ratu rumba jeb riteņa vidus, kur spieķi savienojas
- treilenis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis
- treinis Ratu viduskoks, kas savieno abas ratu asis
- ubi sunt refrēnveida frāze, kas bieži lietota viduslaiku latīniskajā dzejā, lai izteiktu dzīves gaistamību, nepastāvību un skaistumu vienlaicīgi, parasti dzejolī, kas piemin kādu aizgājēju
- Molize Reģions Itālijas vidusdaļā ("Molise"), Apenīnu pussalā, Adrijas jūras piekrastē - paugurains līdzenums, centrālajā daļā - Molizes plakankalne
- Viduspievolga Reģions Krievijā, Volgas vidusteces apkārtne
- auto Reliģiska drāma viduslaiku Spānijā; to uzveda ielās un laukumos
- sholastika Reliģiskā filozofija (viduslaikos), kuras galvenais mērķis bija kristīgās ticības dogmu racionālistiska sistematizācija, apoloģija, izmantojot formālās loģikas paņēmienus
- vēdānta Reliģiski filozofiska mācība (sistematizēta m. ē. 8. un 9. gs.), kura viduslaikos radās Indijā un kura sludina cilvēka dvēseles vienību ar dievu, pasaules garu
- zakāts Reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos
- liturģiskā drāma reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē bībeles sižetus
- mistērija Reliģisks uzvedums (viduslaikos), kas inscenē Bībeles sižetus; liturģiskā drāma
- agrīnā renesanse renesanses pirmais periods (14. gs. beigas - 15. gs. vidus), kas sekoja protorenesansei; šo periodu aizsāka trīs Florences mākslinieki - Mazačo glezniecībā, Donatello tēlniecībā un F. Brunelleski arhitektūrā
- vēders Resnākā, platākā, arī visvairāk uz sāniem apaļiski izvirzītā (priekšmeta) daļa; vidusdaļa (priekšmetam), kas (parasti) ir resnākā, platākā daļa
- ribājs Ribu kopums, ribu apvidus ķermenī (cilvēkam vai dzīvniekam)
- magistrs Rietumeiropā viduslaiku mūku un bruņinieku ordeņu priekšnieki
- Broseliande Rietumeiropas viduslaiku mitoloģijā - tradīcijā noslēpumains mežs, feju valstība, kurā atradās burvja Merlina kapa vieta un ieleja, ko feja Morgana bija norobežojusi ar neredzamu sienu, caur kuru varēja izkļūt tikai tie bruņinieki, kas pat domās nebija lauzuši mīlas zvērestu
- Gaveins Rietumeiropas viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā un karaļa Artura teiksmu ciklā viens karaļa Artura Apaļā galda bruņiniekiem
- kujāvi Rietumslāvu ciltis, kas senatnē dzīvoja Kujāvijā (starp Vislas vidusteci un Notecas augšteci), piedalījās poļu tautības etnoģenēzē (10. gs.)
- Tubatahas rifi rifu grupa Filipīnās, Mimaropas reģionā, Sulu jūras vidusdaļā
- Hanza Rīgas Hanzas vidusskola
- Hanzene Rīgas Hanzas vidusskola
- lietišķie Rīgas lietišķās mākslas koledža (agrāk - Rīgas Lietišķās mākslas vidusskola)
- RLMV Rīgas lietišķās mākslas vidusskola
- amata rotas Rīgas pilsētas karaspēka vienības viduslaikos, kuras tika komplektētas no amatnieku cunfšu locekļiem
- ribuari Ripuari - franku cilšu grupa, kas 3-5 gs. dzīvoja ap Reinas vidusdaļu
- maula Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba
- maule Riteņa caurā, asij uzmaucamā vidus daļa, kurā iestiprināti spieķi; ratu rumba
- mādža Rokas viduspirksts
- Bambergas katedrāle romāņu stilā celta (1004.-1012. g.) katedrāle Bambergas pilsētā ar nozīmīgiem viduslaiku un 16. gs. tēlniecības paraugiem
- angārija Romas impērijā, viduslaikos Bizantijā, Polijā u. c. - valsts pasta klaušas; 13.-14. gs. arī valsts klaušas ceļu, tiltu un nocietinājumu celšanai: viduslaikos Bizantijā, Bulgārijā, Itālijā, Lietuvā u. c. valstīs - klaušas zemes īpašnieka labā
- ātrijs Romiešu dzīvojamās mājas vidusdaļa, slēgts iekšējais pagalms ar virsgaismu
- roustbīfs Rostbīfs - cepta liellopu fileja šķēle ar neizceptu vidus daļu
- Vidvide Ruņas kreisā krasta pieteka Gramzdas pagastā, augštece Vaiņodes pagastā, garums - 21 km, augštecē un vidustecē 12 km garā posmā kritums - 93 m, lejtece regulēta un iztaisnota, 9 km garā posmā plūst pa pilnīgi jaunu gultni, agrāk bija Apšes pieteka; Viduvīte; Vidve; Vidvidus; Vitvite; Vitvīte
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (ar kodīgām vielām)
- izdedzināt Sabojāt no vidus, iznīcināt (par kodīgām vielām)
- izdedzināt Sabojāt no vidus, skarot (ar ko degošu vai karstu) un aizdedzinot; dedzinot iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū)
- kartelis Sacīkšu kārtība viduslaiku bruņinieku turnīros
- darva Sadalītas siekstas vidusdaļa
- viduslaicīgs saistīts ar viduslaikiem, tiem raksturīgs
- kails pakausis saka, ja galvas vidus ir kails, bez apmatojuma
- ģenerālfeldcechmeistars Sākot ar viduslaiku beigām artilērijas priekšnieks, austriešu armijā katra pilna ģenerāļa tituls, Krievijā pastāvēja 1699. - 1909. g.
- sahibs Sākotnēji - visu muhamedāņu apzīmējums; Indijā viduslaikos šis vārds ieguva kunga nozīmi un tika lietots, apzīmējot vietējos feodāļus, bet vēlāk - apzīmējot un uzrunājot eiropiešus
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- bazilika Sakrālajā arhitektūrā - vairākjomu baznīca, kuras vidusjoms paaugstināts attiecībā pret sānjomiem, un tā augšdaļā ir logi telpas izgaismošanai
- latviešu rakstība sākta veidot 16. gs. uz viduslejasvācu rakstības pamata, lietojot latīņu alfabētu (rokrakstā - antīkvu, iespieddarbos - gotisko rakstu), vairākkārt reformēta; mūsdienu latviešu ortogrāfija pamatos izveidota 1908. gadā
- divans Sākumā saraksta, reģistra apzīmējums, vēlāk tiesa, padome islāma valstīs viduslaikos
- Pilssala sala Alūksnes pilsētas teritorijā, Alūksnes ezera dienvidrietumu līcī, platība - 9,9 ha, uz salas viduslaiku pils drupas, estrāde un stadions, ar sauszemi savieno tilts
- Oļhona sala Baikāla vidusdaļā, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība - 730 km^2^, augstums - līdz 1276 m
- Čepela sala Donavas vidustecē ("Csepel"), Ungārijā, platība 257 kvadrātkilometri, garums 48 km, ziemeļu daļa ietilpst Budapeštas teritorijā
- Eisturoja sala Fēru salu arhipelāga vidusdaļā, otrā lielākā sala šajā arhipelāgā, uz rietumiem no Djiupini šauruma
- Sebu sala Filipīnu arhipelāga vidusdaļā starp Negrosu un Leites salu, platība - 44000 kvadrātkilometru (kopā ar tuvākajām saliņām - \~5100 kvadrātkilometru), kalnaina, augstums - līdz 1073 m
- Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
- Uivištathuaha sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējās Hebridu salu vidusdaļā
- Pjennafīgla sala Lielbritānijā, Skotijā, Ārējo Hebridu salu vidusdaļā
- Ādela sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas
- Iģe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā (lejtecē 15 km abu novadu robežupe), vidustece Limbažu novadā, augštece (nepilnu kilometru) Dikļu pagastā, garums - 49 km, kritums - 47 m; Īģe
- Vecupīte Salacas kreisā krasta pieteka Vecates pagastā, augštece Skaņkalnes pagastā, vidustecē Vecates un Skaņkalnes pagasta robežupe; Vecates grāvis
- Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
- Andrejanova salas salu grupa Aleutu salu vidusdaļā (_Andreanof Islands_), ASV teritorija
- kolmatāža Sanesu nogulsnēšana, uzpludinot sanesām bagātus upes ūdeņus, lai paaugstinātu apvidus virsmu vai arī palielinātu augsnes auglību
- Sanmarīno Sanmarīno Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "San Marino"), atrodas Apenīnu pussalā (anklāvs Itālijas teritorijā), aptuveni 13 km no Adrijas jūras, Apenīnu ziemeļaustrumu piekājē, Titāno augstienes nogāzēs, platība - 61 kvadrātkilometrs, 30324 iedzīvotāji (2009. g.), administratīvi teritoriālais iedalījums - 9 pilis; vienīgā saglabājusies Itālijas viduslaiku pilsētvalsts
- barotalģija Sāpes vidusausī, strauji mainoties atmosfēras spiedienam
- Sarkanā Sarkanā jūra - vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība - 460000 kvadrātkilometru, garums - 1932 km, platums - 306 km, lielākais dziļums - 3039 m
- tintillo Sarkanais vīns no Seviļas apvidus
- pusnakts saules apakšējās kulminācijas moments novērotāja meridiānā jeb nakts vidus, laiks, kad saule atrodas viszemāk zem horizonta
- Lejasdaugavas senleja savdabīgs Viduslatvijas zemienes dabas apvidus, kas ietver Daugavas ieleju no Aiviekstes ietekas līdz Salaspilij, platība - 432 kvadrātkilometri, garums - 105 km, platums - 1-6 km, virsa pazeminās no 85 m vjl. līdz 17 m vjl.
- teriaka Savvaļas dzīvnieku inžu pretinde, 60-70 vielu maisījums kopā ar medu, viduslaikos lietots indīgu dzīvnieku koduma gadījuma
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā
- vidssēja Sējas vidus
- budini sena cilts, kas dzīvojusi Donas vidusteces baseinā, aprakstījis Hērodots, piedalījušies skitu karā ar Dāriju I (512 p. m. ē.)
- Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
- Akada sena pilsēta un valsts Divupes vidusdaļā, ap 24. gs. p. m. ē. kļuva par valdnieka Sargona Senā valsts galvaspilsētu, 22. gs. p. m. ē. to nopostīja
- karcers Senā Romā valsts cietums; viduslaikos apcietinājuma vieta klosteros, vēlāk augstskolās un vidusskolās telpas brīvības soda izciešanai
- Arkādija Senajā Grieķijā - Peloponēsas kalnainā vidusdaļa, kuru apdzīvoja galvenokārt lopkopji
- oblāti Senajos laikos un viduslaikos - bērni, kurus viņu vecāki jau agrā bērnībā veltīja Dievam un nodeva klosterī audzināt par mūkiem
- Kukšupe senāk lietots Pitragupes nosaukums tās vidustecē Dundagas pagastā
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties)
- arēna Senās Romas amfiteātra vidus daļa, sacensību laukums
- neimas Senas skaņdarbu zīmes (punkti, svītras, to apvienojumi u. tml.), kas aptuveni norāda skaņas augstumu; tās izmantoja viduslaikos, piem., korāļu pierakstos
- kastells Senatnē (Romā) un viduslaikos nocietinājums, bastions, forts, cietoksnis; vēlāk arī pils
- tibia Senatnē stabuļu mūzikas instruments, ko grieķi sauca par "aulos" un kas viduslaikos attīstījās mēlīšu pūšamo instrumentu ģimenē, pie kuras tagad pieder obojas, klarnetes, fagoti
- dinasti Sengrieķiem mazāki valdnieki, atšķirībā no monarhiem, despotiem jeb tirāniem; piem., mazie austrumu zemju valdnieki; viduslaikos, sevišķi 11. gs., iznīcinot agrāko iedalījumu grāfistes - novada valdnieks, kas ieguvis personīgo un zemes neatkarību; kad 15 g. s. zemākie muižnieki ieguva kunga un brīvkunga titulus - pieņēma grāfu titulus
- Vāmana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Jamas zilonis, digadža, kas sargā dienvidus
- umbri Senitāļu ciltis Itālijas ziemeļu un vidusdaļā, ko ap 3.-2. gs p. m. ē. pakļāva romieši un vēlāk asimilēja latīņi
- banalitātes Senjora īpašuma monopoltiesības uz kādu sabiedriski nozīmīgu objektu, piemēram, dzirnavām, vīna spiestuvēm, Rietumeiropā viduslaikos
- pils-sēta Senpilsēta - amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils; sāka veidoties Eiropā 10. gs., pamazām pils-sētas pārrauga viduslaiku pilsētās
- Balha senpilsēta Afganistānas ziemeļos (netālu no tagadējās Balhas pilsētas), senās Baktras (Baktrijas galvaspilsētas) un viduslaiku Balhas drupas, apmetne dibināta VI-IV gs. p. m. ē., III-II gs. p. m. ē. bijusi Grieķu Baktrijas, vēlāk Kušanas valsts galvaspilsēta, vairāki XV-XVI gs. arhitektūras pieminekļi
- Mikēnas Senpilsēta Grieķijā, Peloponesā, viens no senās Krētas-Mikēnu kultūras (III gt. vidus - II gt. p. m. ē.) galvenajiem centriem, nopostīta 470. g. p. m. ē.
- Efesa Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (tag. Turcijas teritorijā), dibināta II gt. p. m. ē., liels sengrieķu tirdzniecības un amatniecības centrs, viduslaikos panīkusi un atstāta, XX gs. arheoloģiskajos izrakumos atklātas izcilu arhitektūras pieminekļu drupas
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
- sembji Senprūšu cilts, kas sava dzintara bagātības dēļ kā pirmā kļuva pazīstama Rietumeiropā un agrīnos viduslaiku avotos tā saukti senprūši vispār
- auloss Sens (grieķu un romiešu) pūšaminstruments ar (dubult)mēlīti; viduslaikos pārtapa šalmejā un pommerā, bet XVII gs. pārdzima obojā
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši
- dekstralizācija Sensomotorisko refleksu apvidus attīstīšanās smadzeņu garozas kreisajā pusē personām, kas darbojas gk. ar labo roku
- rožainā sēntiņa sēntiņu ģints suga ("Mycena rosena"), samērā bieži sastopama lapkoku un skujkoku mežos lielās grupās vasarā un rudenī, cepurīte (0,5-1,5 cm diametrā) oranžsārta ar pauguru vidusdaļā, kātiņš 3-5 cm garš, gaišāks par cepurīti
- senzviedru Senzviedru valoda - zviedru valoda, ko lietoja vikingu laikā un viduslaikos
- Gvaira Setikedass - ūdenskritumu kaskāde Brazīlijā, Paranas vidustecē
- ekvators sfēras viduslīnija
- zaļā sīkmēlīte sīkmēlīšu suga ("Microglossum viride"), tās augļķermeņi līdz 4 cm augsti, ar vēlesveidīgu zilganzaļu augšadaļu, kas vidusdaļā gandrīz zilganzaļa, kātiņš gaišāks, zvīņains, lipīgs, aug puduros, mežos uz mitras zemes starp sūnām
- silfes Silfides, viduslaiku māņticībā elementāri gaisa gari, cilvēkiem labvēlīgi
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos
- retraktoriskais nistagms simptomu komplekss slimniekiem ar smadzeņu stumbra bojājumu (iekaisums, audzējs) vidussmadzeņu ūdensvada augšējās atveres apvidū: acu skatiena vertikālā paralīze; anizokorija; konverģences spazmas (īslaicīga toniska acābolu konverģence, mēģinot skatīties uz augšu); savdabīgs nistagms - pārtraukumainas, ātras acābolu (abu vai viena) kustības nazāli ar lēnu atgriešanos sākumstāvoklī; plakstiņu retrakcija, kas nosaka acs spraugas paplašinājumu; plakstiņu trīce
- sirdsapjoms Sirds apvidus, apkārtne
- piesirde Sirds apvidus; arī pakrūte
- kardiotopogrāfija Sirds un tās apvidus topogrāfiskā anatomija
- struters Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; latrunkuls
- latrunkuls Sirojošs laupītājs viduslaikos Lietuvā un Livonijā, kas, parasti vairāku cilvēku, bet nelielā grupā veica uzbrukumus atsevišķām apdzīvotām vietām piesavinoties mantu un aizvedot verdzībā iedzīvotājus; struters
- VV Skaitļa 10 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
- IIII Skaitļa 4 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
- IIIII Skaitļa 5 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
- IIX Skaitļa 8 pieraksts romiešu cipariem, kas dažkārt izmantots viduslaikos
- sholasts Skolēns, students (viduslaikos)
- monitors Skolotāja palīgs no skolēnu vidus A. Bella un Dž. Lankastera mācību sistēmā
- Vecslampe Slampes vidusposma vecupe, kas izveidojusies pēv Slampes augšteces ūdeņu novadīšanas uz Kauguru kanālu, bet lejteces - uz Vecbērzes poldera apvadkanālu; Vecā Slampe
- sliedes kakls sliedes sašaurinātā vidusdaļa
- Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
- Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim
- narda Smaržīgi zemes stumbri (rizomi) vairākiem augiem, sevišķi baldriāna dzimtas sugām, kas bij sevišķi iecienīti senatnē un viduslaikos
- Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
- Numi-Torems Somugru (Obas apvidus, Krievija) mitoloģijā - dievs - demiurgs
- mordvieši Somugru tauta (divas grupas - erzji un mokši), dzīvo pie Volgas vidusdaļas (Krievijā), runā mordviešu valodā
- izstrādājums Sonātes formas skaņdarba vidusdaļa, kurā brīvi attīsta ekspozīcijā izklāstītās tēmas atsevišķus posmus
- hermandada Spānijas pilsētu savienība vidus laikos, lai uzturētu zemē iekšēju mieru un aprobežotu muižnieku varmācības
- ermandada Spānijas pilsētu savienība viduslaikos cīņai pret feodāļu patvaļu
- idalgo Spāņu vidējās un zemākās muižniecības pārstāvis, bruņinieks viduslaikos; 16. gs. daļa izputējušo idalgo kļuva par konkistadoriem
- kansjonero Spāņu viduslaiku dzejas krājums
- artēziskie urbumi speciāli urbumi artēzisko ūdeņu ņemšanai; urbuma vidusdaļa ir stobrs, ko nostiprina tērauda apvalka caurule; tajā ievieto arī ierīces ūdens ņemšanai no akas - pašteces vadu vai iegremdētu sūkni ar spiedvadu
- centrifugālais spēks spēks, kas tiecas attālināties no vidus punkta
- kāķis Spīdzināšanas rīks daudzās valstīs viduslaikos - šķērkoks, kam pārmesta virve, ar ko cilvēku aiz sasietām rokām pacēla virs zemes; Krievijā lietoja 14.-18. gs.
- mezencefalotomija Spinotalāmiskā trakta pārgriešana vidussmadzenēs; senāk lietota stipru sāpju remdināšanai; tagad nelieto dizestēzijas dēļ
- turnīrs sporta cīņa starp diviem vai vairākiem bruņiniekiem (viduslaikos)
- staļļvidus Staļļa vidus
- konētabls staļļmeistars, viduslaikos viens no augstākajiem virsniekiem
- podze Starainajiem kurvjziežiem piederīgs augs - ļoti zarainu stublāju, pretējām, kātainām, olējādām lapām, blietējādām (lancetiskām) augšlapām, īsiem, baltiem, lielāko tiesu 5 mēles ziediem, dzelteniem vidus ziediem
- Augstie plato starpkalnu plato un līdzenumi Atlasa kalnu vidusdaļā (_Hauts Plateaux_), Marokā un Alžīrijā, augstums — 1100-1200 m rietumos, 700-800 m austrumos
- Baltijas jautājums starptautisko attiecību problēma Eiropā no viduslaikiem līdz mūsu dienām, ko radīja dažādu spēku cīņa par kundzību Baltijas jūrā un par Baltijas teritoriju
- Arukilas svīta statigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva nogulumu slāņkopā Latvijā (izņemot Kurzemes ziemeļu malu starp Kolku un Ventspili), biezums - 24-103 m
- Silupe Stendes kreisā krasta pieteka Talsu novada Ģibuļu un Lībagu pagastā, garums - 12 km; Zilupe; vidustecē Bezdubens; lejtecē Vecupe
- stereoprojektors Stereofotogrammetrisks aparāts, kas ļauj pēc robežfotoattēlu pāra atveidot un izmērīt nofotografētā apvidus iecirkņa telpisko modeli, turklāt mērījumu rezultāti tiek uzzīmēti uz papīra topogrāfiskās kartes veidā
- romāņu stils stils Rietumeiropas mākslā un arhitektūrā agrajos viduslaikos (10.-13. gs.)
- tokajietis Stipra, salda vīna šķirne no Tokajas apvidus Ungārijā
- valdnieks stiprākais, izcilākais pārstāvis (kāda apgabala, apvidus dzīvnieku, augu valstī)
- Lankarājupe Stirnupe, Užavas pieteka, paralēls nosaukums tās vidustecē
- pērnavas svīta stratigrāfiska vienība vidusdevona Eifela stāva pamatnē, konstatēta urbumos visā Latvijas teritorijā \~450-730 m dziļumā, biezums — \~8-53 m
- virelē Strofiska forma, kuras pirmsākumi rodami franču viduslaiku dzejā (īpaši 13. gs.), bija populāra 14.-15. gs., pēc tam sastopama tikai stilizācijās; sešrindu strofa, kas dalās divās trīsrindēs, divas pirmās rindas ir savstarpēji atskaņotas, bet trešā - īsākā - tiek atskaņota ra otrā panta īsāko - trešo rindu
- denārs Sudraba monēta dažās Rietumeiropas valstīs viduslaikos, kala no 7. līdz 13. gs.; bija arī vietējie nosaukumi: Anglijā - penijs, Vācijā - feniņš, Francijā - denjē
- sterliņš sudraba monēta viduslaikos Anglijā, angļu dinārs jeb penijs (240 sterliņi veidoja 1 sterliņu mārciņu)
- vitens Sudraba monēta, ko no 14. gs. vidus kala Lībekā, vēlāk arī citās Hanzas pilsētās; masa - 1,33 g, četru feniņu vērtībā; apritē līdz 18. gs.
- helleris Sudraba vai vara monēta viduslaikos un jaunajos laikos, sīknauda jaunākos laikos
- zelta bulla svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs
- purva sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus flavidus"), priežu mikorizas sēne, aug pārpurvotos priežu mežos, purvos, Latvijā sastopama reti, saudzējama
- Virsīte Svitenes labā krasta pieteka Svitenes pagastā, augštece un vidustece Lietuvā, garums - 40 km, Latvijā - 6 km, kritums Latvijā - 9 m; Vērsīte; Lietuvā - Viršitis
- šāspusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs
- šopusietis Šā apvidus, šās puses iedzīvotājs; šejienietis; šāspusietis
- barranki Šauras un dziļas rievas, ko lietus ūdens izgrauž vulkāna konusa irdenās nogāzēs no augšas uz leju (plānā no vidus uz malām)
- raķete Šāviņš - ar sprāgstvielu pildīta čaula, kas, izšauta gaisā, aizdegas un ko izmanto signalizācijai, apvidus apgaismošanai, uguņošanai
- Grauzdupe Šķēdes labā krasta pieteka Saldus novada Šķēdes pagastā, vidustece Kuldīgas novada Kabiles pagastā, garums - 8 km; Gruzdupe
- kvazimorfēma Šķietama, neīsta morfēma, piemēram, latviešu valodā no viduslejasvācu valodas aizgūtos vārdos "bēniņi", "misiņš", "tēriņš" vārda daļa "-iņ-" (latviskots vācu valodas piedēklis "-ing(e)-") atgādina deminutīva piedēkli "-iņ-"
- Dienviddakota Štats ASV vidusdaļā ("South Dakota", no 1889. g.), administratīvais centrs - Pīra, platība - 199552 kvadrātkilometri, 853000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Kelantana Štats Malaizijā ("Kelantan"), Malajas pussalas vidusdaļā, administratīvais centrs - Kota Baharu, platība - 14922 kvadrātkilometri, 2100000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kogi Štats Nigērijā ("Kogi"), administratīvais centrs - Lokodža, platība - 29833 kvadrātkilometri, 3278500 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts vidusdaļā
- metafāze Šūnas kodola netiešās dalīšanās (mitozes) otrā fāze, kurā hromosomas izvietojas šūnas vidusplaknē
- švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts
- akļas Tā sauktās dievību sievas, visskaistākās meitenes, kas izraudzītas visā inku valstī un dzīvo eiropiešu klosteriem līdzīgās mājās, viņu pienākums ir saglabāt jaunavību un piedalīties reliģiskajos rituālos; tikai Lielais Inka, viņa radinieki un aristrokrāti drīkstēja izraudzīties sievas un mīļākās no to vidus
- valpurģu tāda (nakts uz pirmo maiju pirms Svētās Valpurgas svētkiem), kad pēc viduslaiku ticējumiem notiek raganu un burvju sapulcēšanās
- ielejains tāds (apvidus), kur daudz pauguru un ieleju
- gravains tāds (apvidus), kur ir daudz gravu
- bezceļa tāds (apvidus), kur nav ceļa; tāds (laiks), kad grūti atrast vai lietot ceļu
- bezmeža tāds (apvidus), kur nav meža
- ģeopatogēns tāds (apvidus), kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli
- palatalizēts tāds (par līdzskani), ko izrunā, mēles vidusdaļu papildus paceļot pret aukslējām; latviešu literārajā valodā vienīgā palatalizētā skaņa ir mīkstinātais līdzskanis ŗ, ko vairums runātāju vairs nelieto
- vēdarains tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums
- vēdaraiņš tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums
- vēderaiņš tāds (priekšmets), kam (vidusdaļā) ir izvirzījums, paplatinājums
- diatermans tāds apvidus, kam siltuma stari iet cauri bez (lielas) absorbcijas
- kalnaine tāds apvidus, kur ir kalni, pauguri
- dobrs tāds, kam ir caurs, tukšs vidus
- uzpūst tāds, kam ir raksturīga apaļīga, izteikti palielināta ķermeņa vidusdaļa (piemēram, par kukaiņiem); tāds, kas ir apaļīgs, izteikti palielināts (par ķermeņa daļu)
- resnvēderains tāds, kam ir resna vidusdaļa (par priekšmetiem)
- lielvēderains tāds, kam ir stipri paplatināta vidusdaļa (par cilindriskas formas trauku)
- dobs tāds, kam ir tukšs vidus; tukšs (par vidu)
- izdobt tāds, kam ir tukšs, caurs vidus; tukšs, caurs (par vidu); dobs
- nedziļš tāds, kam mala, robeža ir samērā netālu (no viduspunkta, centra); arī netāls
- dziļš tāds, kam mala, robeža ir tālu (no viduspunkta, centra); arī tāls
- izdobēt tāds, kam trunot izveidojies tukšs vidus (parasti par koku)
- vēderišks tāds, kam vidusdaļā ir izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetu)
- lielvēderains tāds, kam vidusdaļā ir liels izvirzījums, paplatinājums (par priekšmetiem)
- vēderains tāds, kam vidusdaļā ir samērā liels paplašinājums, izliekums (par apaļiem vai ieapaļiem priekšmetiem)
- ekstratimpānisks tāds, kas atrodas ārpus vidusauss
- anterolaterāls tāds, kas atrodas priekšpusē, tālāk no viduslīnijas
- anteromediāns tāds, kas atrodas priekšpusē, tuvāk viduslīnijai
- distāls tāds, kas atrodas tālāk no ķermeņa vidusass
- proksimāls tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa vidus asij vai kādam orgānam
- mediāls tāds, kas atrodas tuvāk ķermeņa viduslīnijai vai ir vērsts tās virzienā
- mediālais tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai vidusplaknei
- meziāls tāds, kas atrodas vidū; tāds, kas atrodas tuvāk zobu loka viduslīnijai
- mezotropisks tāds, kas atrodas vidusplaknē vai vērsts tās virzienā
- subdorsāls tāds, kas atrodas zem dorsālā apvidus
- mezonazāls tāds, kas attiecas uz deguna vidusdaļu
- spinotektāls tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu
- tektospināls tāds, kas attiecas uz muguras smadzenēm un vidussmadzeņu jumtu
- vidusokeānisks tāds, kas attiecas uz okeāna vidusdaļu
- mezencefalohipofizeāls tāds, kas attiecas uz vidussmadzenēm un hipofīzi
- metencefalospināls tāds, kas attiecas uz vidussmadzenēm un muguras smadzenēm
- mediāns tāds, kas iet pa viduslīniju
- šķībs tāds, kas ir izveidojies samērā šaurā leņķī (attiecībā pret sejas vidusdaļu) - par acīm; arī sašķiebts, arī deformēts (par ķermeņa dalām)
- kūdrains tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis
- plašs tāds, kura robežas atrodas tālu uz visām pusēm no tā vidus, centra (par platību); tāds, kas aptver lielu teritoriju, aizņem lielu vietu
- vērumlīnija Taisna līnija, kas iet caur stāvēšanas punktu un diviem raksturīgākajiem apvidus punktiem (orientieriem)
- plaši tālu uz visām pusēm no vidus; tā, lai aizņemtu lielu teritoriju
- tiepusieši Tās puses, tā apvidus ļaudis
- senkatolisks tas, kas attiecas uz posmu kristīgās baznīcas vēsturē no 2. gs. vidus līdz 3. gs. sākumam
- liparocēle Taukaudu trūce; taukaudu izspiedums, visbiežāk vēdera priekšējās sienas viduslīnijā preperitoneālas lipomas veidā
- priežu galotņu tinējs tauriņu kārtas tinēju dzimtas suga ("Rhyacionia buoliana"), spārnu plētums 16-23 mm, priekšspārni sarkandzelteni, vidusdaļā tumšāki, ar sudrabotām šķērsjoslām, kas galotnes daļā ir īsākas, pakaļspārni pelēki, galva un krūtis oranžas
- ņenci tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā
- selkupi tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā
- masi tauta, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- bangali tauta, dzīvo gk. Kongo vidusteces apvidū, valoda (lingala) pieder pie bantu saimes Kongo grupas (rakstība latīņu alfabētā), saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - katoļi
- bakubi tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi
- bateki tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, arī Gabonas dienvidaustrumos, valoda (kiteke) pieder pie bantu saimes kongo grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi, daļa - kristīgie
- basakati tauta, dzīvo Kongo vidusteces apvidū, abās Kongo republikās, valoda pieder pie bantu saimes kongo grupas
- keti tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči
- songaji tauta, dzīvo Nigēras vidusteces krastos, gk. Nigērā un Mali, arī Burkinafaso ziemeļos, Nigērijas rietumos un Beninā, valoda pieder pie songaju grupas, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- badi tauta, dzīvo Nigērijas ziemeļaustrumos, Komadugujobes un Gongolas vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas; bedi
- palestīnieši tauta, dzīvo Palestīnā un kopš XX gs. vidus arī kaimiņzemēs, ir Palestīnas seno iedzīvotāju arabizētie pēcteči, runā arābu valodas dialektā, lielākā daļa - musulmaņi (sunnīti)
- bagirmi tauta, dzīvo Šari augšteces un vidusteces apvidū, galvenokārt Čadā, CĀR, Kamerūnā, valoda pieder pie Nīlas-Sahāras valodām, ticīgie - musulmaņi, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- banari tauta, dzīvo Vjetnamas vidusdaļas kalnos, \~120000 cilvēku (1970. g.), pieder pie kalnu khmeriem
- bavendi tauta, dzīvo Zimbabvē un Dienvidāfrikas Republikā, abos Limpopo vidusteces krastos, valoda (čivenda) pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, saglabājušies vietējie tradicionālie ticējumi (senču kults), daļa - kristīgie
- mansi tauta, Hantu-Mansu autonomā apvidus (Krievijā) rietumdaļas pamatiedzīvotāji; runā mansu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- angļi tauta, kas viduslaikos izveidojusies Anglijas teritorijā
- dari tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Logones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- marbi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- museji tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- muzgi tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- sigili tauta, tuvu radniecīga masiem, dzīvo Čadā un Kamerūnā, Longones vidusteces apvidū, valoda pieder pie semītu-hamītu saimes hausu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājuši vietējos tradicionālos ticējumus
- tings Tautas sapulce Skandināvijā (agrajos viduslaikos)
- hanti tautība Rietumsibīrijā Obas un Irtišas sateces apvidū, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu nacionālā apvidus pamatiedzīvotāji, runā hantu valodā, ticīgie - pareizticīgie
- niloti Tautu grupa (dinki, nueri, ziemeļluo, dienvidluo, džoluo; bari, lotuki, teso, tarkani, karamodži, masaji, nandi, suki, tatogi; nūbieši, kalnu nubi), kas dzīvo gk. Nīlas baseina augšdaļā un vidusdaļā, daļēji arī Austrumāfrikas plakankalnē, pieder pie negroīdās rases, valodas veido īpašu saimi, spēcīgas ģints iekārtas paliekas
- primitīvisms Tēlotājas mākslas attīstības tendence, daiļrades metode (sākot ar 19. gadsimta beigām), kam ir raksturīga izteiksmes līdzekļu vienkāršošana, pirmatnējās, seno civilizāciju, viduslaiku mākslas, arī bērnu zīmējumu atdarināšana
- skarlauks telpa (apvidus iecirknis), kura robežās, šaujot no attiecīgās ugunspozīcijas, ar šāviņa (lodes) tiešo trāpījumu var iznīcināt (sašaut) mērķi
- valstība telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums
- valsts Telpa, vieta, apvidus, arī cilvēka dzīves joma, kam raksturīgs kādu parādību kopums
- ģeodati Telpiskie dati - informācija par apvidus objektu novietojumu un izmēriem, kā arī par objektu savstarpējām attiecībām
- Zelta kalns terasēts plakanvirsas lielpaugurs Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Nītaures pagastā, absolūtais augstums - 235,8 m vjl., relatīvais augstums - līdz 38,5 m, garums - 3 km, platums vidusdaļā - 2 km
- simts Teritoriāli saimnieciska vienība kontinentālajā Rietumeiropā mūsu ēras sākumā un agrajos viduslaikos, kas sastāvēja no 100 vienas cilts vai radniecīgu cilšu savienības lielģimeņu mājām
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga
- aizjūra Teritorija, apvidus aiz jūras
- novads Teritorija, apvidus ar kopīgām iezīmēm, tostarp etnogrāfiskām un valodas
- piejūra Teritorija, apvidus pie jūras; jūras piekraste
- pierobeža Teritorija, apvidus zemes vai valsts robežas tuvumā
- Grigums Tibetiešu un mongoļu mitoloģijā - septītais Tibetas valdnieks no cilvēku vidus un pirmais valdnieks, kas pēc nāves neatgriezās debesīs
- spāņu zābaks tiesās apsūdzēto spīdzināšanai bieži lietots moku rīks viduslaikos, viens no t. s. kāju skrūvju veidiem
- pedelis tiesas kalpotājs viduslaikos
- piesēdētājs Tiesas loceklis, kas izvēlēts no iedzīvotāju vidus
- likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības
- spogulis Tiesību krājums dažās vācu zemēs viduslaikos
- tīrumvidus Tīruma vidus
- komentārtitri Titri, kas parādās filmas vidusdaļā un sniedz papildu informāciju
- torki Tjurku klejotāju ciltis, no 11. gs. vidus dzīvoja D-Krievijas stepēs, no 12. gs. pamazām daļa pārslāvojās un daļa saplūda ar polovciešiem
- Ašelas kultūra to iedzīvotāju arheoloģiskā kultūra, kuri dzīvoja agrajā akmens laikmeta periodā ārpus Āfrikas - Rietumeiropā, Austrumeiropas vidusjoslā un dienvidos (Krimā un Kaukāzā); nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Sentašelā - Amjenas priekšpilsētā (Francijā)
- disrefleksija traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā disrefleksija, veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus; raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu
- dofins Troņmantnieka tituls Francijā (no 14. gadsimta vidus līdz 1830. gadam); cilvēks, kam ir šāds tituls
- bursa Trūcīgo studentu kopmītne, ko uzturēja ar augstskolas un ziedojumu līdzekļiem (viduslaikos)
- Kanādas tsuga tsugu suga ("Tsuga canadensis"), kuru Latvijā audzē kopš 19. gs. vidus, introducētas >20 dekoratīvās formas
- tīrelis Tuksnesīgs vai mežonīgs apvidus
- dobums tukša telpa, tukšs vidus (kādā priekšmetā)
- Cimļanskas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Donas vidustecē, Krievijā, Rostovas un Volgogradas apgabalā, platība 2700 kvadrātkilometru, garums — 260 km, platums — līdz 38 km, vidējais dziļums — 8,8 m
- Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m
- Mērčisona ūdenskritums ūdenskritums Malāvijā, Šires (Zambezes kreisā pieteka) vidustecē, krāčainā posma garums — \~40 km
- Niagāras ūdenskritums ūdenskritums Niagāras upes vidustecē (angļu val. “Niagara Falls”), Kazu sala ("Goat Island") to sadala 2 daļās: Pakavā (“Horseshoe Falls”) Kanādas pusē, platums — \~800 m, augstums — 48 m, aizplūst 95% ūdens un ASV posmā (“American Falls”), platums — 400 m, augstums — 51 m
- Setikedass Ūdenskritumu kaskāde Paranas vidustecē ("Sete Quedas"), Brazīlijā, pie Paragvajas robežas, kritums 25 km garā posmā - 117 m (augstākais ūdenskritums - 33 m), veidojas, ūdenim krītot 18 pakāpienos no Paranas plato bazalta kāples
- pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā
- Sārtupīte ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Jumurdas ezerā, vidustece sazarojas un kreisais atzars caurtek Lācīšu ezeru, dažos avotos norādīts, ka iztek no šī ezera
- Mazkrievija Ukrainas nosaukums no 17. gs. vidus līdz 1917. g.
- ula Ule - ratu rumba jeb riteņa vidus, kur spieķi savienojas
- Aruvimi upe Āfrikā (_Aruvimi_), Kongo (Zairas) labā krasta pieteka Kongo Demokrātiskajā Republikā, garums - \~1300 km, sākas Zilajos kalnos, uz rietumiem no Alberta ezera (līdz Nepoko ietekai nosaukums Ituri), augštecē un vidustecē krāces un ūdenskritumi, kuģojama lejtecē, 60 km no ietekas, ietekā 1,5 km plata
- Limpopo upe Āfrikas dienvidos (angļu val. "Limpopo"), DĀR un Mozambikā, vidustecē DĀR robežupe ar Botsvānu un Zimbabvi, garums - 1800 km, sākas Vitvatersrandas grēdā, satekot Marikai un Krokodailai, ietek Indijas okeānā
- Agrio upe Argentīnā (_Agrio, Rio_), Neukenas provincē, Neukenas labā krasta pieteka, garums 400 km, vidustecē ūdenskritums - augstums 50 m
- Hīla upe ASV dienvidrietumos ("Gila"), Arizonas štatā, Kolorādo kreisā krasta pieteka, garums - 1040 km, sākas Meksikas kalnienē, augštece un vidustece - kanjonveida ielejā, lejtecē bieži izsīkst; Džīla
- Bjesjedza upe Baltkrievijā Mogiļovas un Gomeļas apgabalā, Sožas kreisā krasta pieteka, izteka Krievijas Smoļenskas apgabalā, vidusteces posms - Krievijas Brjanskas pagabalā, Krievijā saucas - Beseda
- Mamore upe Bolīvijā, Madeiras labā satekupe, lejtecē arī Brazīlijas robežupe, garums - >2000 km, sākas Centrālajos Andos Austrumkordiljerā, nosaukums augštecē - Kaine, vidustecē - Riogrande
- Bosna upe Bosnijā un Hercegovinā, Savas labā krasta pieteka (Donavas baseinā), garums - 308 km, iztekas un vidustece Dināru kalnienē, lejtece Vidusdonavas līdzenumā
- Aragvaja upe Brazīlijā (_Araguaia, Rio_), Tokantinsas kreisā krasta pieteka (Amazones baseinā), garums - 2630 km, tek pa Brazīlijas plakankalni, vidustecē sadaloties attekās kā Brasa Majora un Brasa Menora, veido vienu no pasaules lielākajām upju salām - Bananalu (300 x 75 km), lejtecē krāces, kuģojama vidustecē 1300 km
- Paragvaja upe Brazīlijā un Paragvajā (sp. val. "Paraguay", port. val. "Paraguai"), vidustecē Brazīlijas un Bolīvijas, kā arī Brazīlijas un Paragvajas robežupe, lejtecē Paragvajas un Argentīnas robežupe, Paranas labā krasta pieteka, garums - 2500 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Matugrosu plato
- Tokantinsa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, garums - 2850 km, veidojas Brazīlijas plakankalnes vidusdaļā, satekot Maranjanai un Almasai, ietek Amazones attekā Parā, veidojot estuāru
- Biobio upe Čīles vidusdaļā, garums - 380 km, sākas Patagonijas Andos, ietek Klusajā okeānā pie Konsepsjonas
- Akre upe Dienvidamerikā (_Acre, Rio_), augštecē Peru un Bolīvijas robežupe, nelielā posmā arī Bolīvijas un Brazīlijas robežupe, vidustece un lejtece Brazīlijā, kur saucas _Akri_, Purusas kreisā krasta pieteka
- Rupununi upe Gajānā ("Rupununi"), Esekibo kreisā krasta pieteka tās vidustecē
- Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
- Šenona upe Īrijā (_Shannon_), garums - 384 km, izteka Airona kalnos, vidustece Centrālajā zemienē, tek caur Alena, Rī, Derga ezeru, ietek Atlantijas okeānā, veido estuāru 100 km garumā un 2-10 km platumā; Šonona
- Foila upe Īrijā un Ziemeļīrijā (Lielbritānijā), vidustecē arī šo valstu robežupe, ietek Foilas līcī
- Tjoursau upe Islandē, garums - 230 km, uzņem salas vidienes ledāju ūdeņus, vidustecē krāces, ūdenskritumi, lejtecē ezeri, ietek Atlantijas okeānā
- Nortsaskačevana upe Kanādā ("North Saskatchewan"), Saskačevanas satekupe, garums - 1223 km, sākas Klinšu kalnos Albertas provinces rietumos, lejtece Saskačevanas provinces vidusdaļā
- Sleiva upe Kanādā ("Slave River"), Albertas provincē un Ziemeļrietumu Teritorijās, garums - 415 km, iztek no Atabaskas ezera, ietek Greitsleiva ezerā, vidustecē krāces
- Areja upe Krievijā (_Arei_), Baškorostānas Republikas ziemeļos, vidustece Permas novada dienvidos, Kamas kreisā krasta pieteka
- Iļeka upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē
- Iča upe Krievijā, Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalalas vidusdaļā, ietek Ohotskas jūrā
- Kšeņa upe Krievijā, Kurskas un Orlas apgabalā, vidustecē \~10 km posmā ir šo apgabalu robežupe, bet lejāk \~25 km Orlas un Ļipeckas apgabala robežupe, Sosnas labā krasta pieteka
- Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
- Tura upe Krievijā, Sverdlovskas un Tjumeņas apgabalā, Tobolas kreisā krasta pieteka, garums - 1030 km, sākas Urālu kalnu vidusdaļā
- Šura upe Krievijā, Volgas kreisā krasta pieteka, lejtecē Čuvašijas Republikas un Ņižņijnovgorodas apgabala robežupe, izteka Penzas apgabalā, vidustecē arī Uļjanovskas apgabala un Mordvijas Republikas robežupe
- Eņdzjana upe Ķīnā, Dzjansji provinces vidusdaļā, Gandzjanas labā krasta pieteka
- Narina upe Ķīnā, sākas Cjinhai provinces rietumu daļā, izsīkst solončakā provinces vidusdaļā
- Žosuja upe Ķīnas ziemeļu daļā ("Ruoshui", augštecē arī "Edzingola" un vidustecē "Heihe"), garums - \~900 km, sākas Nanšana ledājos, tek uz ziemeļiem, ar vairākiem atzariem (galvenie - Moringola, Ihgola) ietek Gašunnura un Sogonura ezerā, vasarā uzplūdieni, ziemāun pavasarī izsīkst, apūdeņo Džanjes oāzi
- Greitūza upe Lielbritānijā (_Great Ouse_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, garums - 258 km, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Nīne upe Lielbritānijā (_Nene_), Anglijas vidusdaļas austrumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Velenda upe Lielbritānijā (_Welland_), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Vitema upe Lielbritānijā ("Witham"), Anglijas vidusdaļas rietumu piekrastē, ietek Ziemeļjūras Voša līcī
- Vaja upe Lielbritānijā, augštece Velsā, vidustece Anglijā, lejtecē Velsas un Anglijas robežupe, ietek Severnas estuārā iepretim Bristolei
- Radžana upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces
- Unģenurga upe Salacgrīvas pagastā un vidusposma neliela daļa arī Viļķenes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, garums - 9 km, kritums - 41 m; Undiņa; Ungene; Unģene
- Rimava upe Slovākijā, Šajo labā satekupe, garums - \~90 km, sākas Slovākijas Rūdu kalnu vidusdaļā, uz Ungārijas robežas satek ar Slanu
- Sea upe Spānijas ziemeļos ("Cea"), Eslas kreisā krasta pieteka tās vidustecē, izteka Kantabrijas Kordiljerā
- Orvigo upe Spānijas ziemeļu daļā ("Orbigo"), Eslas labā krasta pieteka tās vidustecē
- Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
- Kaškadarja upe Uzbekistānā, garums - 378 km, sākas Zeravšanas un Hisaras grēdas atzaros, augštecē dziļas aizas un kanjoni, vidustece plašā ielejā, izsīkst Karši stepē
- Maina upe Vācijas vidusdaļā ("Main"), Reinas lielākā pieteka, garums - 524 km, veidojas satekot Rotermainai (no Franku Albas) un Veisarmainai (no Fihtela kalniem), ieteka iepretī Maincai
- Omuļupe upe Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas (Igaunijā Ehne), garums - 94 km, ietek Virtsjarva ezerā, Latvijā tikai vidusteces 11 km
- Seda upe Valkas un Valmieras novadā, vidustecē nepilnu 18 km posmā ir šo novadu robežupe, garums - 62 km, kritums - \~8,5 m, sākas dumbrainā mežā \~4 km uz dienvidaustrumiem no Valkas, ietek Burtniekā
- Atabapo upe Venecuēlā un Kolumbijā (_Atabapo, Rio_), vidustecē un lejtecē šo valstu robežupe, Orinoko kreisā krasta pieteka
- Kafue upe Zambijā ("Kafue"), Zambezes kreisā krasta pieteka, garums - \~1000 km, sākas Kongo-Zambezes ūdensšķirtnes plato, tek gk., pa zemu, purvainu apvidu, vidustecē 26 km garā posmā dziļa aiza
- Luapula upe Zambijā un Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), lielākā daļā tecējuma ir šo valstu robežupe, iztek no Bangveula ezera un ietek Mveru ezerā, bieži tiek uzskatīta par Luvua vidusteces posmu
- Dālelvena upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī
- Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas
- segli uz dzīvnieka, parasti zirga, muguras piestiprināma ierīce (ar ieliektu vidusdaļu) sēdēšanai vai kravas novietošanai
- abriss Uzmērīšanas procesā pēc acumēra rasēta apvidus skice
- ķecerība Uzskati, attieksme, rīcība, kas ir pretrunā ar valdošās reliģijas dogmām un organizatoriskajām formām (parasti viduslaikos)
- humānisms Uzskatu sistēma, kas centrēta uz cilvēku, tā vērtībām, prasībām utt., pretēji viduslaiku uzskatu sistēmai, kuras centrā bija Dievs
- Mingečeviras ūdenskrātuve uzstādināta Kūras vidustecē, Azerbaidžānā, platība — 605 kvadrātkilometri, garums — 70 km, platums — līdz 18 km, dziļums — līdz 75 m, līmeņa svārstības — 5,2 m, izveidota 1953.-1959. g.
- Stirnupe Užavas labā krasta pieteka Alsungas novadā, garums - 10 km; Stirna (augštecē); Lankarājupe (vidustecē)
- Vanka Užavas labā krasta pieteka Kuldīgas un Alsungas novadā, garums - 30 km, kritums - 80 m; augštecē Planīcas upe, Bebriena, Mazupe; vidustecē Ēdole, Ēdoles upe, Lanka
- Ēdole Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
- Lanka Užavas labā krasta pietekas Vankas paralēls nosaukums tās vidustecē
- Dienvidkurzemes zemiene Vadakstes līdzenums, dabas apvidus Viduslatvijas zemienes galējos dienvidrietumos
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
- siksnižnieks Vainižu pagasta vidusdaļas iedzīvotājs (starp Valmieras un Cēsu lielceļu)
- tungusi Vairākas tautas Sibīrijas austrumos un vidusdaļā; tradicionāli mednieki, zvejnieki, nomadi
- Dzeņupīte Vaives kreisā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā, augštece Priekuļu pagastā, vidusdaļā šo pagastu robežupe; Kapupīte
- palatīns Valdnieka galma, arī valsts ierēdnis viduslaikos
- kagans Valdnieka tituls agrajos viduslaikos tjurku tautām, mongoļiem, austrumslāviem; pirmoreiz minēts ķīniešu hronikā 312. g.; 9.- 12. gs. šo titulu pieņēma Kijevas kņazi, 13. gs. - mongoļu valdnieki
- kroņa muiža valdniekam vai monarhistiskai valstij piederoša muiža viduslaikos, ko varēja pārdot, ieķīlāt, iznomāt vai dāvināt; Latvijā pastāvāja no 16. gs. līdz 1920. g. (1914. g. Vidzemē tādas bija 21, Latgalē - 13, Kurzemē - 191)
- V11VKV Valmieras 11 varoņu komjauniešu vidusskola (raj.)
- V5.V Valmieras 5. vidusskola (raj.)
- Viesturene Valmieras Viestura vidusskola
- čivenda Valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas, tajā runā bavendi tauta, kas dzīvo Āfrikas dienvidu daļā abos Limpopo vidusteces krastos
- teokrātija Valsts forma, kurā Dievs tiek atzīts par valdnieku vai arī to, kas netieši vada esošo varu (piemēram, jūdaismā, viduslaiku katolicismā)
- Latvijas globālās pozicionēšanas sistēma valsts ģeodēziskā tīkla sastāvdaļa, kas nodrošina augstas precizitātes koordinātu noteikšanu apvidus un cilvēku radītiem objektiem ar precizitāti līdz 2 centimetriem, izmantojot Zemes mākslīgos pavadoņus
- kamerālīpašums Valsts īpašums Rietumeiropā viduslaikos, kurā iekļāva arī regālijas, muitas un valsts galvas privātos īpašumus
- arhikanclers Valsts kancelejas vadītājs viduslaikos romiešu-vācu valsts daļās, ko iecēla no augstāko garīdznieku vidus
- subditus Valsts varai pakļauta persona, viduslaikos zemnieka un pavalstnieka nosaukums
- haradžs Valsts zemes nodoklis Tuvajos un Vidējos Austrumos viduslaikos un jaunajos laikos
- Amerikas Savienotās Valstis valsts Ziemeļamerikā (ASV; angļu valodā _United States of America_, saīsināti - _USA_), sastāv no galvenās daļas (kontinenta vidusdaļā), Aļaskas (kontinenta ziemeļrietumu daļā) un Havaju salām (Klusajā okeānā), galvaspilsēta - Vašingtona, administratīvais iedalījums - 50 štatu un 1 distrikts, sauszemes robežas ar Kanādu un Meksiku
- kausējamais katls (angļu "melting pot") valsts, apvidus vai situācija, kur intensīvi notiek tautu un rasu sajaukšanās
- Kārnīte Vārnienes kreisā krasta pieteka Balvu novadā, garums - 14 km, lejtecē Balvu un Bērzkalnes pagasta robežupe, vidustece Bērzkalnes pagastā, augštece Lazdulejas pagastā; Karniste; Karnīte
- parastais kovārnis vārnu dzimtas suga ("Corvus monedula", senāk "Corvus moneduca"), vidēji liels, plēsīgs zilganmelns putns ar pelēku pakauša un ausu apvidus apspalvojumu
- Parsivals varonis viduslaiku teikās, plaši aprakstīts un apdziedāts
- atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā
- vidvasara Vasaras vidus
- vidusvasara Vasaras vidus (no 24. jūnija līdz 24. jūlijam)
- Vecā Slampe Vecslampe, Slampes vidusposma vecupe
- posadņiks Večes ievēlēta augstākā amatpersona Novgorodas feodālajā republikā 12.-15. gs. un Pleskavas feodālajā republikā 14.-16. gs., ko parasti ievēlēja uz 1-2 g. no ievērojamāko bajāru vidus
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim)
- vēdargals Vēdera vidusdaļa
- vēdergals Vēdera vidusdaļa
- Lisas ezermītne vēlā dzelzs laikmeta sākumposma latgaļu dzīvesvieta, atrodas Pinteļa (Lisas) ezera vidusdaļā, \~200 m no ziemeļu krasta, bijusi ierīkota uz \~25 x 30 m liela sēkļa
- dapifers Vēlā romiešu ķeizaru laikā galma ierēdnis, kas pārraudzīja ēdienus; viduslaikos galma virtuves un galda pārzinis (lat. "ēdienu nesējs")
- bastarda feodālisms vēlajos viduslaikos ieviesies feodālisma paveids, kur dienestu atalgoja nevis ar zemi, bet gan naudā
- hellebarda Vēlīnos viduslaikos lietots kājnieku cērtams un durams ierocis pīķa veidā ar asā galā piedēklī izveidotu platu pusmēness veida cirvi
- bagatins Venēcijas sīknauda viduslaiku beigās
- limfogranuloma Venēriskā limfogranuloma - slimība, kuras izraisītājs ir "Chlamydia trachomatis": nedēļu pēc inficēšanās uz dzimumorgāniem veidojas primārafekts (pūslītis vai papula) vai arī attīstās uretrīts; vīriešiem pēc 2-4 nedēļām parasti izveidojas "bubo inguinalis" ar strutojošām fistulām; sievietēm iekaisums aptver audus ap maksti un taisno zarnu; bieži attīstās ģenitālā un anorektālā apvidus elefantiāze
- Krāčupīte Ventas kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Padures pagastā, vidustecē ir arī Īvandes pagasta robežupe, bet lejtecē - Kuldīgas pilsētas robežupe, garums - 8 km; Veckuldīga; augštecē Krača
- Riežupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā, garums - 42 km, kritums - 57 m, sākas Austrumkursas augstienes rietumu nogāzē, ietek Ventā lejpus Kuldīgas; Reža; Režupe; augštecē arī Eģenieku grāvis, vidustecē - Rimzātupe; lejpus Veldzes ietekas - Liekne
- Vēždūka Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Piltenes pagastā, augštece Ugāles pagastā, garums - 33 km; Varždūka; Vežupe; Vēžupe; Zūrupe; iztaisnoto un pārrakto vidusteci sauc arī par Varžupi
- Rimzātupe Ventas pietekas Riežupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- VMV Ventspils Mūzikas vidusskola
- medievistika Vēstures zinātnes nozare, kas pētī Eiropas viduslaiku vēsturi
- bolce Vēsturiska audumu mērvienība, ko lietoja viduslaikos Rīgā gk. linu audumu tirdzniecībā un tā sauca noteikta lieluma linu auduma gabalu jeb baķi
- Pagana Vēsturiska pilsēta Birmā ("Bagan"), Iravadi vidusteces kreisajā krastā, kas IX-XIII gs. bija Paganas karalistes galvaspilsēta, saglabājušās daudzas tā laika budisma kulta celtnes (pagodas, tempļi)
- Orleanē Vēsturiska province Francijas centrālajā daļā, Luāras vidusteces baseinā, ietver Luarē, Luāras un Šēras, daļēji Ēras un Luāras departamentu, platība - 19200 km^2^
- Aukštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces
- Baktrija Vēsturisks novads Amudarjas vidusteces un augšteces apvidū, tagadējās Uzbekistānas dienvidos, Tadžikistānas dienvidrietumos un Afganistānas ziemeļos, viens no senākajiem zemkopības un valsts veidošanās centriem Vidusāzijā
- Tesālija Vēsturisks novads Grieķijas vidusdaļā ("Thesalia"), kas izveidojās 4. gs. p. m. ē., bet drīz iekaroja Maķedonija, vēlāk ietilpa Romas provincē Maķedonijā, no 395. g. bija Bizantijas, no 1396. g. - Osmaņu impērijas varā, kopš 1881. g. ietilpst Grieķijā
- Kartlija Vēsturisks novads Gruzijā, Kūras vidusteces rajonā, IV-III gs. p. m. ē. ietilpa Austrumgruzijas valstī
- Imeretija Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Rioni vidusteces rajonā, no XV gs. beigām valsts (galvaspilsēta — Kutaisi), kas apvienoja Mergēliju, Gūriju, Abhāziju un Saventiju, 1811. - 1990. g. bija iekļauta Krievijas un Padomju Savienības sastāvā
- Svanetija Vēsturisks novads Gruzijas ziemeļrietumos, Inguri augšteces baseinā, Lielā Kaukāza dienvidrietumu nogāzē, no X gs. vidus ietilpa apvienotajā Gruzijas valstī, no XIII gs. - Rietumgruzijas valstī, XIX gs. - pievienota Krievijai
- Auda Vēsturisks novads Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, uz Ziemeļiem no Gangas vidusteces, senajos laikos un viduslaikos Gangas ielejas lielo valstu nozīmīga sastāvdaļa, XVIII-XIX gs. viena no ievērojamākajām Indijas radžistēm (galvaspilsēta - Laknava)
- Beludžistāna Vēsturisks novads Irānas kalnienes dienvidaustrumos, platība – >500000 kvadrātkilometru, Austrumbeludžistāna (348000 kvadrātkilometru) no XIX gs. vidus bija Lielbritānijas pakļautībā, 1948. g. iekļauta Pakistānā, Rietumbeludžistāna kopš 1857. g. – Irānā
- Trennelāga Vēsturisks novads Norvēģijas vidusdaļā, ietver Nūrtrendelāgas un Sērtrendelāgas filki
- Silēzija Vēsturisks novads Polijā un Čehijā, Odras augšteces un vidusteces rajonā
- Barocelenda vēsturisks novads Zambijā, tagadējās Rietumu provinces vidusdaļā un Dienvidu provinces ziemeļrietumos
- medievists Vēsturnieks, kas nodarbojas ar viduslaiku vēsturi (medievistiku)
- profila negludumu vidējais solis vidējais attālums starp profila krustpunktiem ar viduslīniju bāzes garuma robežās
- videklis Vidējs, vidusmēra
- viduškijs Vidējs, vidusšķirai piederīgs
- radioaktīvais piesārņojums vides piesārņojums, kas rodas, radioaktīvajām vielām nokļūstot atmosfērā, ūdenī, zemes virskārtā vai uz apvidus priekšmetiem; viens no kodolieroču postošajiem faktoriem, to var izraisīt arī kodoltehnisko un kodolenerģētisko iekārtu bojājumi vai avārijas, kā arī radioaktīvo vielu glabāšanas un transportēšanas noteikumu neievērošana
- jozminis Viduklis, jostas apvidus
- vidūklis Viduklis, vidus
- Sarkanā jūra vidus jūra Indijas okeāna ziemeļrietumos (arābu val. "Al Bahr Al Ahmar", angļu val. "Red Sea"), starp Arābijas pussalu un Āfriku, platība — 460000 kvadrātkilometru, garums — 1932 km, platums — 306 km, lielākais dziļums — 3039 m
- Persijas līcis vidus jūra Indijas okeāna ziemeļu daļā (angļu val. “Persian Gulf”, arābu val. “Khalīj al Fārisī”), starp Arābijas pussalu un Irānu, Ormuza šaurums un Omānas līcis to savieno ar Arābijas jūru, platība — 240000 kvadrātkilometru, garums — 926 km, platums — 180-320 km, lielākais dziļums — 104 m, piekrastē daudz mazu, koraļļu ietvertu salu, lielākā — Bahreina
- centrs Vidus, vidusdaļa, viduspunkts
- mezotimpanīts Vidusauss iekaisums, kas lokalizējas galvenokārt bungdobuma vidusdaļā
- via media vidusceļš, kompromiss
- vidiena Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā)
- vidiene Vidusdaļa, vidusjosla (teritorijā)
- Živetas stāvs vidusdevona augšējais stāvs, kam Latvijā atbilst Burtnieku svīta
- Rēzeknes svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas austrumu daļā, biezums — 15-55 m, par neostratotipu pieņemts (1977. g.) 15. Ludzas urbuma intervāls 426-446 m dziļumā
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
- Burtnieku svīta vidusdevona Živetas stāva stratigrafiskā vienība Latvijā, biezums — 23-89 m, Latvijas ziemeļu daļā un pie Daugavpils veido pamatiežu virsu
- etrusku valoda vidusitālijas seno cilšu valoda, saglabājies >10 tk uzrakstu (7. gs. p. m. ē.- 1. gs. m. ē.), lietots modificēts gr. raksts
- medievāls Viduslaikiem īpatnējs, uz viduslaikiem attiecīgs
- kara kalps viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; karakalps
- gazī viduslaikos - karotāji, kas piedalījās musulmaņu karagājienos pret "neticīgajiem"
- romiešu tiesību recepcija viduslaikos - romiešu tiesību pārņemšana Rietumeiropas valstīs
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints
- heroldija viduslaikos heroldu ģilde; tās locekļi dalījās ziņotājos, heroldu palīgos un īstajos heroldos, par ko varēja būt tikai bruņinieki; heroldijas priekšsēdētājs saucās par ģerboņu karali
- inkulpāts viduslaikos inkvīzīcijas procesā - persona, kas apvainota smagā noziegumā, pirms sākusies nopratināšana pēc apsūdzības punktiem
- dzimtbūšana viduslaikos izveidojusies zemnieku atkarības forma no muižnieka vai zemes kunga
- leimanība viduslaikos kalpošana par ordeņa vasali, leimani
- karaļa bans viduslaikos karaļa tiesība izdot pavēles un aizliegumus ar smaga naudas soda sankciju; arī šis sods
- baznīcas miers viduslaikos karaļa zvērestā noteikta aizstāvība attiecība uz baznīcēniem un dievkalpojuma svētumu
- dūres tiesības viduslaikos parasts paņēmiens izšķirt strīdus ar ieroču spēku
- lēņa tiesa viduslaikos tiesa, kas izsprieda lēņtiesiskus strīdus starp lēņa kungu un viņa vasaļiem vai starp pašiem vasaļiem
- marabuts viduslaikos Ziemeļāfrikā - musulmaņu mūks karotājs
- bruņinieku dziesmas viduslaiku balādes, kas ataino tā laika bruņinieku dzīvi
- pedagoģijs Viduslaiku beigās rietumu un centrālajā Eiropā skola, kas gatavoja reflektantus universitātei; vēlāk - vidusskola ar internātu
- Dīrendāls viduslaiku bruņinieka Rolanda zobens
- bruņinieks bez bailēm un bez vainas viduslaiku bruņinieku goda tituls, sākotnēji tā godāja drošsirdīgo fr. karavadoni Teraiju de Baijāru (Terrail de Bayard; 1476.-1524. g.)
- sholastiskais reālisms viduslaiku filozofijas virziens, kas atzina, ka universālijas, jeb vispārējie jēdzieni ir tā objektīvā realitāte, kas pastāv neatkarīgi no konkrētajiem priekšmetiem; pamatnostādne, ka idejas atrodas Dieva prātā, bet atsevišķas lietas ir to nepilnīgas kopijas
- sholasts viduslaiku filozofs, teologs
- žandarmērija viduslaiku Francijā - īpaši smagi bruņotas jātnieku daļas
- baznīcas toņkārtas viduslaiku gammas (doriešu, frīģiešu, līdiešu un miksolīdiešu toņkārtas), kurās attīstījās liturģiskās melodijas
- koka grāmatas viduslaiku grāmatas, kurām lapas izgatavotas no koka plāksnītēm, bet attēli un teksts izgriezti kā kokgriezumā
- Alvastras klosteris viduslaiku klostera drupas netālu no Ombergas Esterjētlandē, cēluši franču cisteriešu mūki 1143. g., nopostīts 1567. g.
- dekretālijas viduslaiku likumu u. c. tiesību aktu krājumi
- Grāls viduslaiku literatūrā — noslēpumains, ar brīnumainu spēku apveltīts svēts priekšmets, kas nes svētlaimi tā ieguvējam, bet ko var atrast vienīgi izredzēts, šķīsts cilvēks
- Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
- Zviedru skansts viduslaiku nocietinājums Rēzeknes novada Dekšāres pagasta Staru ciemā, ierīkota reljefa pacēluma dienvidaustrumu nogāzē, ar 0,7-1 m dziļu grāvi un 1-1,5 m augstu valni norobežojot \~60 x 110 m lielu neregulāras formas laukumu
- Grūbu skansts viduslaiku nocietinājums tagadējā Madonas novada Cesvaines pagastā, ierīkots Līčupītes apliektā stāvā zemes izvirzījumā, tas ir 45 m garš, 3 m augsts un 3 m plats sirpjveida uzbērums
- Banreti pils viduslaiku pils Īrijas rietumos, Klēras grāfistē, uzcelta 1425. g., sagruvusi 19. gs. beigās, restaurēta 20. gadsimta piecdesmitajos gados un mūsdienās ir tūrisma objekts
- Mazstraupes viduslaiku pils viduslaiku pils Straupes pagastā, Braslas labajā krastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Lielstraupes pils, pēc vēsturnieku domām minēta jau 1408. g. kā “mazā muiža pie Straupes”, 16.-19. gs. vairākkārt pārbūvēta un paplašināta, izveidots ainavu parks, 1938. g. nojaukts vārtu tornis un pils daļa uz ziemeļiem no tā, dienvidu daļa 1993. un 1995. g. cietusi ugunsgrēkā
- Zviedru kalns viduslaiku pils vieta Tērvetes pagastā, ir garens \~20 m augsts paugurs, kas pārveidots ceļot Livonijas ordeņa koka pili 1285./1286. g. ziemā, kas nodedzināta ap 1290. g., pirms tam, iespējams, bijusi zemgaļu kulta vieta; Svētkalns; Heiligenberga
- kastelas tipa pils viduslaiku pils, kuras apkārtmūra aizsargātajā pagalmā pa perimetru izvietotas dažādas nozīmes ēkas
- patriciji Viduslaiku pilsētās bagātākās un iespaidīgākās namnieku ģimenes, no kuru vidus izraudzīja arī pilsētas padomes jeb rātes locekļus
- noilguma tiesības viduslaiku pilsētu privilēģija, kas noteica, ka pilsētā iebēdzis dzimtcilvēks pēc noteikta tur nodzīvota laika kļuva brīvs; Livonijā noilguma termiņš bija 1 gads un 1 diena
- rabīniskais jūdaisms viduslaiku rabīnu reliģija; rabīni veica Talmūda interpretāciju un izveidoja autoritatīvus likumu, atbilžu, uzskatu un spriedumu kodeksus
- Lielais Kristaps viduslaiku Rīgā folklorizējies Sv. Kristofora (tiltu, pārcēlāju, plostnieku, nastu nesēju, mazo un neaizsargāto ļaužu patrona) tēls
- simultāndekorācija viduslaiku teātrī - tāds uzveduma dekorāciju noformēšanas veids, kad uz skatuves taisnā līnijā cita aiz citas vienlaicīgi tika uzstādītas visas darbības gaitā nepieciešamās dekorācijas
- lībiešu un igauņu zemnieku tiesības viduslaiku tiesību avots, kas saglabājies vairākos norakstos (vecākais ir 1546. g. noraksts), bija spēkā līdz 16. gs. vidum
- lēņa valsts viduslaiku valsts, kuras valsts satversme atradās lielākā vai mazākā lēņa tiesību ietekmē
- Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
- Novgorodas hronikas viduslaiku vēstures avots 5 hronikās, vecākās (pirmās) no tām sākumdaļā aprakstīti notikumi no 11. gs. līdz 1234. g., rakstīšana turpinājusies līdz 17. gs., tajās ir ziņas par krievu karagājieniem uz Atzeli 1111. un 1180. g., sirojumiem Latgalē 1200. g., kā arī par Livonijas ordeņa cīņām 13.-14. gs. ar Novgorodu un Pleskavu, izdotas vairākkārt krievu (senkrievu) valodā
- viduslatīņu Viduslatīņu valoda - viduslaikos runātā latīņu valoda ar ķeltu, ģermāņu un romāņu valodās aizgūtiem elementiem
- vidusmēra Svensons vidusmēra zviedra personificējums
- puslīdzīgs vidusmēra; patiesībā prasītajam nav līdzīgs
- Uhaku horizonts vidusordovika Landeilas stāva apakšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 12-14 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- Kukruzes horizonts vidusordovika statigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 7-30 m, nodalīts Ziemeļigaunijā
- Idaveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā
- Jehvi horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā iespējams nodalīt tikai nosacīti, tādēļ tas apvienots ar zemāk iegulušo Idaveres horizontu
- Lasnamē horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 7-10 m, nodalīts Ziemeļigaunijā Tallinas apkaimē
- Keilas horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums 10-36 m, nodalīts nosacīti
- Rakveres horizonts vidusordovika stratigrāfiskā vienība Baltijā, Latvijā biezums — līdz 11 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, kur to veido viendabīgu mikrokristālisku kaļķakmeņu slāņkopa
- mišari Viduspievolgas tatāru etnogrāfiska grupa Volgas vidusteces labajā un kreisajā krastā, gk. Tatarstānas Republikā un Baškorostānas Republikā (šeit agrāk saukti par meščerjakiem), runā tatāru valodas dialektā, kultūra kopīga ar pārējiem tatāriem
- Pulvernieku starpleduslaikmets viduspleistocēna (mezopleistocēna) starpleduslaikmets Latvijā, atbilst Mindeles-Risas starpleduslaikmetam Alpos, stratotipiskais griezums Lētīžas krastā Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā
- Ulmales sērija viduspleistocēna jūras nogulumu slāņkopa Kurzemes rietumu piekrastē posmā no Ovīšiem līdz Ziemupei, kā arī Rucavas apkaimē un vietumis pieguļošajā Baltijas jūras akvatorijā, biezums — līdz 20 m
- Ulmales griezums viduspleistocēna jūras nogulumu stratotipiskais griezums (9. urbums) pie Ulmales Sakas pagastā, kvartāra nogulumu segas biezums — 78 m
- Sudrabu slāņi viduspleistocēna Lētīžas apledojuma beiguposma nogulumi Latvijā, biezums - 3-5 m, konstatēti Akmeņraga, Sakas un Ulmales apkārtnē, nodalīti Sudrabu griezumā
- Pulvernieku griezums viduspleistocēna otrā starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums 10. urbumā Lētīžas labajā pamatkrastā, 6 km no ietekas Ventā, pieņemts par stratotipu 1964. g.
- Mindeles-Risas starpleduslaikmets viduspleistocēna starpleduslaikmets Alpos, laikā kad Latvijā bija Pulvernieku starpleduslaikmets
- Glaudānu sala vidussēres sala Daugavā lejpus Berezaukas ietekas, iepretim Dvietes pamatkrasta izcilnim, garums - līdz 1 km, platums - līdz 0,3 km, neapdzīvota, zema, akumulatīva, applūstoša smilšu sēre, apaugusi ar zāli un krūmiem
- Cēlējupe Vidusupe - paralēls nosaukums tās vidustecē
- Jakša Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē
- Jakšupīte Vidusupe, paralēls nosaukums tās vidustecē
- Līčupe Vidusupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- sefārdi viena no divām (otra - aškenazi) ebreju pamatgrupām, kuru saknes meklējamas viduslaiku Spānijas ebreju kultūrā, veido austrumzemju ebreju vairākumu un sastāda 50% no Izraēlas ebreju skaita, runā ladino (sefardu) valodā, kas tuva spāņu valodai
- aškenazi viena no divām (otra - sefardi) ebreju pamatgrupām, kuras kultūra sakņojas viduslaiku Vakareiropā, tradicionālā valoda jidišs, veido ebreju vairākumu Amerikā un Eiropā, sastāda 40% no Izraēlas ebreju skaita
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā
- araravi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kašinavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- kontanavi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- maji viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- majoruni viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- pakagvari viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- remo viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- šetebi viena no pano grupas indiāņu ciltīm, dzīvo Amazones augšteces un tās labā krasta pieteku apvidus mitrajos mežos (gk. Peru, arī Bolīvijā, Ekvadorā, Brazīlijā), vietējie tradicionālie ticējumi ar kristiānisma ietekmi
- auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra
- marsi viena no sabellu ciltīm, kas dzīvoja Itālijas vidusdaļā un samnītu karā (4. gs. p. m. ē.) cīnījās pret romiešiem, 304-90 p. m. ē. bija romiešu sabiedrotie, bet sabiedroto karā (90-88 p. m. ē.) bija galvenais spēks cīņā ar romiešiem
- Merva viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes
- homologie punkti vieni un tie paši apvidus punkti, kas ir attēlojušies dažādās aeroainās
- tiltiņš Vienkāršs veidojums pārejai, pārbraukšanai pār nelielu apvidus šķērsli; dem. --> tilts
- pellijas Vienmājas vai divmāju augi, sūnas, parasti aug lielās audzēs, laponis zarots, daudzkārtains, tā malas plānas, viļņainas vai lēverainas, vidusdaļa biezāka; Latvijā konstatētas 3 sugas
- pusbrakteāts Vienpusēji kaltas viduslaiku monētas (brakteāta) paveids
- komandors viens no augstākajiem amatiem viduslaiku garīgo bruņinieku ordenī; cilvēks, kam ir šāds amats
- laktiņa viens no dzirdes kauliņiem vidusausī
- Alūksnes jaunā pils viens no ievērojamākajiem 19. gs. vidus neogotikas stila piemininekļiem Latvijā, celta 1861.-1863. g., viena no dendroloģiski bagātākajām vietām Latvijā - parks izveidots 18. gs. 2. p. kā angļu ainavas parks ar romantiskiem paviljoniem
- salikta trijdaļforma viens no pazīstamākajiem un iemīļotākajiem neliela skaņdarba būves modeļiem, kur malējās trijdaļības ietver kontrastējošu vidusdaļu
- Rietumkursas (Aizputes-Durbes) āru nolaida viens no Rietumkursas ainavzemes ainavapvidu, robežojas ar Piejūras ainavzemi un 5 Rietumkursas ainavapvidiem (Ēdoles pauguraine, Rietumkursas Pieventas nogāze, Rietumkursas vidienes pauguraine, Gramzdas-Vaiņodes mežāru viļņaine, Bārtas āru apvidus)
- kāpslītis viens no trijiem dzirdes kauliņiem cilvēka vidusauss bungdobumā
- āmuriņš viens no vidusauss dzirdes kauliņiem, kura rokturis savienots ar bungplēvīti
- bretoņu cikls viens no viduslaiku bruņinieku romānu cikliem
- Pētersalas dārzs Viestura dārza nosaukums no 1729. g. līdz 18. gs. vidusdaļai
- josta vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus
- jostasvieta vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus
- viduklis vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostasvieta
- stūris vieta (parasti kādas teritorijas, apvidus malā), parasti neliela, no apkaimes atšķirīga
- mūsupuse vieta, apvidus, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs
- stāvpunkts vieta, kurā veic apvidus uzņemšanu, uzmērīšanu
- puse vieta, teritorija, kas atrodas virzienā prom no kā vidus, viduslīnijas; vieta (piemēram, kādā teritorijā, telpā), kas ir attālināta no (šīs teritorijas, telpas) centra
- Lielie Kangari viļņveidīga osu grēda Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ropažu novada Ropažu pagastā un Ogres novada Suntažu pagastā, absolūtais augstums — 78 m vjl., relatīvais augstums — \~27 m, stiepjas 26 km no Bajāriem gandrīz līdz Suntažiem, vidusdaļā dabas liegums; Suntažu Kangari
- reinvīns Vīnogu vīna šķirne (Reinas vidustecē); šīs šķirnes vīnogu vīns
- Virbu upe Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- Virba Virbupes paralēls nosaukums tās vidustecē
- abelardizēt Vīrišķību laupīt (kā notika viduslaikos franču mācītam vīram Abelaram)
- inkubs Vīrišķs dēmons Eiropas viduslaiku mitoloģijā, kurš pieguļ aizmigušas sievietes, kas pēc tam dzemdē raganas un dēmonus
- mezofrions Virsdegunes viduspunkts
- Korno Grande virsotne Itālijā, Apenīnu pussalas vidusdaļā, augstums - 2912 m
- Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
- Aoraki virsotne Jaunzēlandē, Dienvidsalas vidusdaļas rietumos, augstums - 3764 m
- Gašerbrums I virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz dienvidaustrumiem no Gašerbruma II, augstums - 8068 m
- Gašerbrums II virsotne Karakoruma vidusdaļā, uz ziemeļrietumiem no Gašerbruma I, augstums — 8035 m
- averroisms Virziens viduslaiku filozofijā, ko 12. gs aizsāka arābu domātājs Ibn Rušds (Averroess); aizstāvēja divējādās patiesības teoriju, zināšanas nostatot pretī ticībai, filozofiju - teoloģijai
- jatromatemātika Virziens viduslaiku medicīnā, kas cilvēka slimības norises izskaidroja ar debess spīdekļu ietekmi
- viscaur Visās (parasti apvidus) vietās
- radikāla mastoīdektomija visas aizauss paugura gaisu saturošo šūnu sistēmas izgriešana; izgriež arī bungplēvīti, dzirdes kauliņus un vidusauss gļotādu
- Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa
- universālija Vispārīgs jēdziens (parasti viduslaiku filozofijā)
- kazuistika Vispārīgu dogmatisku tēžu attiecināšana uz atsevišķiem gadījumiem (sholastiskajā teoloģijā, viduslaiku jurisprudencē)
- viduslaicīgums vispārināta īpašība --> viduslaicīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme
- internātskola Vispārizglītojoša skola (vidusskola vai astoņgadīgā skola), kur audzēkņi dzīvo, tiek audzināti un mācīti
- vecākās klases vispārizglītojošo skolu vidusskolas klases
- furkācija Vispārizglītojošo vidusskolu vecāko klašu mācību plānu izveide pēc novirzieniem vai cikliem agrīnas specializācijas nolūkā
- pavārškas Vīzes jeb pastalas malu vidus, kur kājā aunot krusteniski iever auklas
- Volkenberga Volkenbergas viduslaiku pils - Padebešu kalna viduslaiku pils Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā
- zakjats Zakāts - reliģisks nodoklis musulmaņiem viduslaikos
- lagerheimijas Zaļaļģu klases oocistu dzimtas ģints ("Lagerheimia"), elipsveida līdz lodveida vienšūnas zaļaļģes ar nedaudziem sariņiem šūnu galos, retāk vidusdaļā, >10 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, kas mīt gk. stāvošu ūdeņu planktonā
- eiastra Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Euastrum"), samērā īsas, parasti plakanas dažādas formas un lieluma viešūnas aļģes ar dziļu iežmaugu vidusdaļā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 46 sugas
- kauna amati zema prestiža amati viduslaiku pilsētās, kuros nodarbināto cilvēku tiesības bija ierobežotas, Rīgā pie tādiem piederēja audēju, balbieru un pirtnieku amats
- amata tiesa zemākā tiesu instance amatnieku lietās Rīgā viduslaikos
- krasts Zeme, apvidus ūdenstilpes (parasti upes, ezera, jūras) tuvumā; sauszemes platība ūdenstilpes tuvumā
- pārjūra Zeme, apvidus, vieta jūras pretējā krastā; aizjūra
- mulks Zemes īpašums viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs, īpašniekam nebija jāpilda valsts dienests, īpašumu varēja pārdot, dāvināt, mantot; jaunākos laikos tāpat sauc parastu zemes īpašumu
- prekārijs zemes nomas veids agrajos viduslaikos Rietumeiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma
- līzholds Zemes nomas veids vēlajos viduslaikos Anglijā
- almenda Zemes platības un ūdeņi, kas agrajos viduslaikos ģermāņu tautām bija kopienu locekļu koplietošanā
- fācija Zemes virsmas dabas teritoriālās diferenciācijas sīkākā vienība jeb elementārais (topoloģiskais) apvidus ģeogrāfiskais komplekss
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs
- Bugela rags zemesrags Indonēzijā, Javas salas vidusdaļas ziemeļos, Centrālās Javas provincē
- Stretipoints zemesrags Lielbritānijas salas ziemeļu gala vidusdaļā
- Abreohosa rags zemesrags Meksikā (_Abreojos, Punta_), Dienvidu Lejaskalifornijas štatā, Kalifornijas pussalas vidusdaļas rietumu piekrastē
- rekognoscija Zemeszinātnēs - apvidus iepazīšana pirms pētījumu uzsākšanas
- Dobele Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., aptvēra Bērzes vidusteces apvidu tagadējā Auru, Bērzes, Dobeles un Krimūnu pagasta teritoriju ar Dobeles pilskalnu kā centru
- Augštrāķijas zemiene zemiene Bulgārijas dienvidrietumos, tektoniskā ieliecē Maricas vidusteces baseinā, garums - \~160 km, platums - līdz 40 km, gk. aluviāli nogulumi, sauss, mēreni kontinentāls klimats
- Ronas zemiene zemiene Francijas dienvidaustrumos, Ronas upes vidustecē un lejtecē, aizņem šauru un dziļu grābenu starp Centrālo masīvu un Dofinē Alpiem, garums — \~300 km
- Nemunas zemiene zemiene Nemunas augšteces un vidusteces baseinā, gk. Baltkrievijas Grodņas apgabalā, augstums 90-150 m, ledāja kušanas ūdeņu un upju nogulumi
- Mezopotāmijas zemiene zemiene Rietumāzijā (angļu val. “Mesopotamia”), Eifratas un Tigras vidusteces un lejteces baseinā, to veido upju aluviālie nogulumi, virsa pārsvarā līdzena, garums — > 1000 km, platums, — \~400 km, augstums — līdz 100 m vjl.
- servāža Zemnieku feodālās atkarības veids viduslaikos Rietumeiropā; zemnieks (servs) nedrīkstēja mantot zemi, pāriet uz citu senjoriju (muižu); par zemes lietošanu noteica nodevas un klaušas
- aitu nodevas zemnieku nodevu veids, Latvijā pastāvēja no viduslaikiem līdz 19. gs. - bija jānodod aitas pagastam dzīru rīkošanai un muižai jēru desmitā tiesa (1/10 daļa aitu ganāmpulka pieauguma)
- marka Zemnieku vai pilsētas kopienas īpašums (viduslaikos Vācijā, arī dažās citās Eiropas zemēs)
- Luāras zemiene zems līdzenums Francijas rietumos, Luāras vidusteces un lejteces apvidū, augstums — \~100 m vjl., daudz ezeru, plaši mežu masīvi
- vidziema Ziemas vidus
- ziemvidus Ziemas vidus
- vidusziema Ziemas vidus (no 17. janvāra līdz2. februārim)
- dziļa ziema Ziemas vidusposms
- ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
- Pleskavas hronikas ziemeļrietumu Krievijas viduslaiku vēstures avots, ir 13 hronikas, kas sarakstītas 14.-17. gs. un aptver laiku no 9. gs., 3. hronikā ir ziņas par Baltijas tautām un Pleskavas cīņām ar Livoniju un Lietuvu
- madjamika Ziemeļu budisma (mahājānas) galvenā filozofiskā skola, kas izveidojās viduslaiku Indijā; neatzīst ārpasaules realitāti, noraida jēdzienisko domāšanu, akcentē intuitīvo atskārsmi
- Verbovka Zilupes kreisā krasta pieteka Pasienes pagastā, augštece un atsevišķi vidusteces posmi Zaļesjes pagastā; Verbovkas strauts
- brevis Zīme viduslaiku notācijā, kuras ilgums līdzinās divām veselām notīm
- palaiogrāfija zinātne par senatnes un viduslaiku rakstu zīmēm vecu dokumentu un uzrakstu atšifrēšanai
- plātņu tektonika zinātniska hipotēze (jaunā globālā tektonika), saskaņā ar kuru Zemes garoza sastāv no 6-8 lielām plātnēm, kuras mantijas konvekcijas strāvu iespaidā pārvietojas horizontāla virzienā - okeāna vidusgrēdu rajonā, izplūstot bazaltu lavām, plātnes atbīdās, bet salu loku rajonā tās ienirst zem kontinenta
- maršals Zirgu uzraugs karaļa galmā (viduslaiku Francijā)
- mezioversija Zoba noliece uz viduslīnijas pusi
- alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama
- gahambari Zoroastrismā sešas svētas dienas, kuru obligātu svinēšanu noteic Zaratustra: pavasara vidus, vasaras vidus, graudaugu novākšanas svētki, lopu atgriešanās no ganībām, ziemas vidus un labo garu pacienāšanas diena
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama)
- vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt
- Lapzeme Zviedrijas lielākais apgabals, kas aizņem vairāk nekā ceturto daļu valsts teritorijas, atrodas vistālāk uz ziemeļiem; \~110000 iedzīvotāju, no tiem \~9000 sāmu, apvidus gk. kalnains un mežains
- gnations Žokļa viszemākais punkts viduslīnijā
- Heihe Žosuja upes Ķīnas ziemeļu daļā paralēls nosaukums tās vidustecē
vidus citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV