Paplašinātā meklēšana
Meklējam vidus.
Atrasts vārdos (85):
- vidus:1
- vidus-:1
- apvidus:1
- novidus:1
- vidusks:1
- mežvidus:1
- pievidus:1
- vidusass:1
- Vidvidus:1
- dienvidus:1
- galvvidus:1
- kūtsvidus:1
- likvidusa:1
- plānvidus:1
- sētsvidus:1
- vidusauss:1
- vidusceļš:1
- vidusdaļa:1
- vidushol.:1
- vidusjoms:1
- viduskais:1
- vidusmērs:1
- viduspuse:1
- vidussēre:1
- vidustaba:1
- vidustece:1
- ziemvidus:1
- dienavidus:1
- diensvidus:1
- dienuvidus:1
- naktsvidus:1
- staļļvidus:1
- tīrumvidus:1
- vidusdaiva:1
- vidusdiena:1
- vidusjosla:1
- vidusjosta:1
- viduslaiki:1
- vidusnakts:1
- vidusnervs:1
- vidusplāns:1
- vidusposms:1
- vidussiena:1
- vidusskola:1
- vidusspēle:1
- vidussvars:1
- vidussvēki:1
- vidusšķira:1
- vidusziema:1
- dienasvidus:1
- galvasvidus:1
- pļavasvidus:1
- vidusaugšv.:1
- vidusbrunči:1
- vidusceliņš:1
- vidusistaba:1
- viduskrūtis:1
- viduslatīņu:1
- viduslīnija:1
- vidusmasīvs:1
- viduspunkts:1
- vidussiksna:1
- vidusslānis:1
- vidussvētki:1
- vidusvasara:1
- robežapvidus:1
- viduslaicīgs:1
- viduslejasv.:1
- viduspirksts:1
- vidussalieši:1
- vidusskolēns:1
- pušdiensvidus:1
- vidusmuizieši:1
- vidusskaitlis:1
- arodvidusskola:1
- viduslaicīgums:1
- vidusmuižnieki:1
- vidusokeānisks:1
- vidusskolnieks:1
- vidussmadzenes:1
- vidusstruktūra:1
- vidusamerikānis:1
- arodvidusskolēns:1
- vidusperpendikuls:1
- arodvidusskolnieks:1
Atrasts etimoloģijās (6):
- No viduslejasvācu _spīt_ 'īgnums, izsmiekls, aizvainojums'. (šķirklī spīts)
- No viduslaiku latīņu _rehabilitatio_. (šķirklī rehabilitācija)
- No viduslejasvācu _bilde_ 'zīmējums, attēls, paraugs'. (šķirklī bilde)
- No vācu _Polizei_, kam pamatā viduslaiku latīņu _politia_ 'valsts iekārta'. (šķirklī policija)
- No vācu _chemisch_, kam pamatā viduslaiku latīņu _(al)chimius_. (šķirklī ķīmisks)
- No franču _finance_, kam pamatā viduslaiku latīņu _financia_ 'līdzekļi, ienākums'. (šķirklī finanses)
Atrasts vārdu savienojumos (94):
- Aizkraukles viduslaiku pils
- Aizputes viduslaiku pils
- aizsargājamo ainavu apvidus
- Alūksnes viduslaiku pils
- Amaranthus lividus
- Angermindes viduslaiku pils
- apvidus automašīna
- apvidus mašīna
- Augstrozes viduslaiku pils
- Augustinišķu viduslaiku kapsēta
- Australoāzijas vidus jūra
- autonomais apvidus
- Baltavas viduslaiku pils
- Bērzaunes viduslaiku pils
- brūnvidus bārkstmale
- brūnvidus kroksardzene
- Bulduru dārzkopības vidusskola
- Burtnieku vidusskola
- Caecilius flavidus
- Cesvaines viduslaiku pils
- dienas vidus
- Dinaburgas viduslaiku pils
- Dobeles viduslaiku pils
- Durbes viduslaiku pils
- Dzērbenes viduslaiku pils
- Embūtes viduslaiku pils
- Ērģemes viduslaiku pils
- Ērgļu viduslaiku pils
- Ezernieku aizsargājamo ainavu apvidus
- Gaujienas viduslaiku pils
- Grobiņas viduslaiku pils
- Gulbenes viduslaiku pils
- Gyrodon lividus
- Ikšķiles viduslaiku pils
- Jamalas Ņencu autonomais apvidus
- Kalnciema vidusskola
- Krimuldas viduslaiku pils
- Kuldīgas viduslaiku pils
- Ļaudonas viduslaiku pils
- likvidusa līnija
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils
- Lugažu viduslaiku pils
- Mākoņkalna viduslaiku pils
- Mālpils viduslaiku pils
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca
- Mazstraupes viduslaiku pils
- Mujānu viduslaiku pils
- Nabes viduslaiku pils
- nacionālais apvidus
- Ņencu autonomais apvidus
- nepilnā vidusskola
- Nītaures viduslaiku pils
- Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus
- Padebešu kalna viduslaiku pils
- Piltenes viduslaiku pils
- profila viduslīnija
- Raunas viduslaiku pils
- reģionālā jeb apvidus anestēzija
- Rēzeknes viduslaiku pils
- Rindas viduslaiku pils
- Robertus lividus
- Ropažu viduslaiku pils
- Rozbeķu viduslaiku pils
- Rūjienas viduslaiku pils
- Sabiles viduslaiku pils
- Sakas viduslaiku pils
- Salacgrīvas viduslaiku pils
- Saldus viduslaiku pils
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils
- Skrundas viduslaiku pils
- Skujenes viduslaiku pils
- Smiltenes viduslaiku pils
- Suillus flavidus
- Tirzas viduslaiku pils
- Trikātas viduslaiku pils
- Tukuma viduslaiku pils
- Turaidas pilskalns un viduslaiku pils
- Ungurpils viduslaiku pils
- Ustjordinskas burjatu autonomais apvidus
- Vainižu viduslaiku pils
- Valmieras viduslaiku pils
- Valtaiķu viduslaiku pils
- Vandzenes vidusskola
- Vecdoles viduslaiku pils
- Vecpiebalgas viduslaiku pils
- vidus dialekts
- vidus trops
- vidusauss iekaisums
- vidusmēra Svensons
- vidusokeāniskā grēda
- vidusokeāniskās grēdas
- Viļakas viduslaiku pils
- Zaubes viduslaiku pils
- zelta vidusceļš
Atrasts skaidrojumos (400):
- artes liberales "brīvās mākslas" (viduslaikos tā sauca septiņas laicīgās mākslas - gramatiku, retoriku, dialektiku, aritmētiku, ģeometriju, astronomiju un mūziku).
- Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
- aurea mediocritas "zelta vidusceļš" (Horācija izteiciens "Odu" 2. grāmatas 10. odā).
- H [romiešu cipars]{s:1925}, ar kuru apzīmēja skaitli 200 viduslaikos
- deķeris 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- dēķins 10 priekšmetu vienība; viduslaiku tirdzniecībā tā sauca 10 ādu saini, ko pārdeva vienā gabalā.
- menestrels 19. gs. romantisma literatūrā - idealizēts viduslaiku dzejnieks un mūziķis.
- fizetkoks 2-4 m augsts vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- Galvaspilsētas reģions administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Manila, robežojas ar Centrālās Lusonas un Calabrazon reģionu
- Centrālā Lusona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, administratīvais centrs - Sanfernado, robežojas ar Ilokosas, Kagajanas ielejas, Galvaspilsētas un Calabarzonas reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- Calabarzona administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, Poliljo u. c. salās, administratīvais centrs - Kalamba, robežojas ar Galvaspilsētas, Centrālās Lusonas, Bikolas un Mindoro reģionu, austrumos apskalo Filipīnu jūra, rietumos - Lusonas jūra
- Centrālās Lusonas reģions administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Filipīnās, Lusonas salas vidusdaļā, ziemeļos robežojas ar Ilikosas un Kagajanas Ielejas reģionu, dienvidos - ar Galvaspilsētas un Calabarzon reģionu, rietumos apskalo Lusonas jūra, austrumos - Filipīnu jūra
- guba Administratīvi teritoriāla vienība Krievijā viduslaikos Novgorodas un Pleskavas zemēs, vēlāk visā Krievijā, sākotnēji sakrita ar pagasta, bet no 16. gs. apriņķa teritoriju
- kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos
- palestra advokatūra viduslaiku Polijā
- aerofotoaina Aerofotogrāfija - apvidus fotoattēls, kas iegūts, fotografējot no lidaparāta un paredzēta fotogrammetriskai apstrādei
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku
- Dņepras-Daugavas kultūra agrā dzelzs laikmeta baltu kultūra (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.) Dņepras un Okas augšteces, Daugavas vidusteces apvidū; apmetnes nocietinātas ar vaļņiem, grāvjiem; lopkopība, zemkopība; raksturīga kaula apstrāde, podniecība (keramika ar gludu virsmu)
- Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
- Samanīdu valsts agrā feodālisma valsts vidusāzijā (875.-999. g.), 992. g. tajā iebruka tjurku ciltis, pēc tās sairšanas Vidusāzijā izveidojās Karahanīdu valsts un Gaznevīdu valsts
- Pulli agrā mezolīta apmetne (8. gt. vidus p. m. ē.) Igaunijā, Pērnavas labajā krastā, 15 km no tās ietekas jūrā; pieder pie Kundi kultūras sākumposma
- Romnu-Borševas kultūra agrā viduslaiku (8.–10. gadsimts) slāvu arheoloģiskā kultūra, kas bija izplatīta Dņepras kreisā krasta mežstepju zonā, kā arī Donas un Okas upju baseinos (mūsdienu Ukrainas un Krievijas teritorijā); tieši saistāma ar hronikās minētajām austrumslāvu cilšu apvienībām — severiešiem, vjatičiem un radimičiem
- ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
- beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
- Austrumgobi aimaks Mongolijā (_Dornogovǐ_), valsts dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dienvidgobi, vidusgobi, Henteju un Suhebatora aimaku, kā arī ar Ķīnu
- Centrs aimaks Mongolijā, administratīvais centrs - Dzūnmoda, robežojas ar Selengas, Henteja, Gobisumbera, vidusgobi, Uvurhangaja, Bulgana un Darhanūla aimaku, aptver Ulanbatoras aimaku
- čabans Aitu gans (piemēram, vidusāzijā, Kaukāzā)
- izdedzināt Aizdedzinot sabojāt no vidus (par ko degošu vai karstu); ilgstoši iedarbojoties, iznīcināt (kam vidu, arī to, kas atrodas kam vidū) - par uguni
- Baldones–Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "vidusmuiža" iedzīvotāji
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
- Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
- Kaļķupītes krastu smilšakmens kraujas aizsargājams ģeoloģiskais objekts Kaļķupes labajā krastā Dundagas pagastā, platība - 2 ha, vidusdevona Arukilas svītas sarkana slīpslāņota smilšakmens atsegumi, krauju augstums - līdz 20 m
- Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe
- raeti Alpu vidusdaļas iedzīvotāji senatnē, kuru piederība kādai tautu grupai nav nosakāma, vēlāk tie sajaucās ar ķeltiem un pēc pakļaušanās Romai romanizējās; reti; rētu romāņi
- Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
- Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.)
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
- zilganais amarants amarantu suga ("Amaranthus lividus")
- Kumada Amatas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, vidustecē un lejtecē arī Līgatnes un Drabešu pagasta robežupe, garums - 13 km, iztek no Asaru ezera Nītaures pagastā; Kumāda; Kumata; Kumoda; Ežupe; augštecē - Kumadiņa
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi
- amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
- mierstarpnieks Amatpersona (Krievijā līdz 1917), ko iecēla no vietējo muižnieku vidus 1861. gada 19. februāra likuma realizēšanai, strīdu un sūdzību izmeklēšanai muižnieku un zemnieku starpā
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis)
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas
- Vidusamūra Amūras upes vidusteces posms no Blagoveščenskas līdz Habarovskai, garums - \~1000 km, visā garumā Krievijas un Ķīnas robežupe
- proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums vidusamerikā
- skvairs Anglijā - lauku muižnieks; kāda lauku apvidus lielākais zemes īpašnieks
- Kembridžas platoniķi angļu filozofu grupa 17. gs. 2. pusē; galvenie pārstāvji R. Kadvērts, Dž. Glenvils viduslaiku reālisma garā traktēja Platona mācību par iedzimtām idejām un nemirstīgu dvēseli, centās racionālistiski pamatot reliģiju, kritizēja materiālismu
- paradigma antīkajā un viduslaiku filozofijā jēdziens, kas raksturo garīgās un materiālās pasaules attiecību
- Pitiūnta antīko un viduslaiku pilsēta (1. gt. p. m. ē. - 1. gt. m. ē.) Melnās jūras austrumu krastā, tagadējā Picunda; saglabājušās drupas
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā
- pusdilbs apakšdelma vidusdaļa
- Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
- Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
- Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (vidusāzijas tautām)
- bulla Apaļš metāla zīmogs, ko auklā piekāra viduslaiku valdnieku, gk. Romas pāvestu aktiem (dokumentiem) vai pavēlēm; vēlāk - arī paši ar bullu apstiprinātie akti un vēstījumi
- fototransformators aparāts aerofotouzņēmumu pārveidošanai vienā mērogā, lai iegūtu apvidus plānu
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- Budzili apdzīvota vieta Baltkrievijā, Vitebskas apgabalā, Braslavas ezeru nacionālā parka vidusdaļā
- Belozernija apdzīvota vieta bez patstāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Tjumeņas apgabala Hanti-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidaustrumu daļā
- Bjerringbro apdzīvota vieta Dānijā, vidusjitlades reģionā
- Skerna apdzīvota vieta Dānijā, vidusjitlandes reģiona dienvidrietumu daļā
- Tranebjerga apdzīvota vieta Dānijā, vidusjitlandes reģionā, Samsē salā
- Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
- Kvalvika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas austrumos
- Khuivuika apdzīvota vieta Fēru salās, Streimojas salas vidusdaļas rietumos
- Trondžisvoavura apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļā
- Tvēroiri apdzīvota vieta Fēru salās, Sūrojas salas vidusdaļas austrumos
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Anoja apdzīvota vieta Grieķijā (_Anógeia_), Krētas salas vidusdaļā
- Kepu apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas austrumos, Kepu pussalas vidusdaļā
- Mennamā apdzīvota vieta Igaunijā, Hījumā apriņķī, Hījumā salas vidusdaļā
- Ide apdzīvota vieta Igaunijā, Sāmsalas dienvidos Serves pussalas vidusdaļā
- Ainabulaka apdzīvota vieta Kazahstānā (_Aynabulaq_), Karaghandi apgabala vidusdaļā
- Alsandžaka apdzīvota vieta Kiprā (_Alsancak_), salas ziemeļrietumu daļā, Ziemeļkipras teritorijā, vidusjūras krastā; Motides
- Argi-Pagi apdzīvota vieta Krievijā (_Argi-Pagi_), Sahalīnas apgabalā, šīs salas vidusdalā
- Atlasova apdzīvota vieta Krievijā (_Atlasovo_), Kamčatkas novadā, Kamčatkas pussalas vidusdaļā
- Aziatska apdzīvota vieta Krievijā (_Aziatskaja_), Sverdlovskas apgabala rietumos, vidusurālos
- Bujukli apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Rietumsahalīnas grēdas vidusdaļas austrumu nogāzē
- Čehlomeja apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala austrumu daļā, Obas labā krasta pietekas Vahas vidusteces apvidū
- Belojarska apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugra ziemeļos.
- Belijjara apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras dienvidu daļā, Obas labajā krastā, rietumos no Surgutas
- Berjozova apdzīvota vieta Krievijā, Tjumeņas apgabala Hantu-Mansu autonomā apvidus - Jugras ziemeļrietumu daļā, Obas pietekas Severnajas Sosjvas kreisajā krastā
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, vidusjūras piekrastē
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, vidusjūras piekrastē
- Arīda apdzīvota vieta Libānas ziemeļos, vidusjūras krastā, netālu no Sīrijas robežas
- Fortogastusa apdzīvota vieta Lielbritānijā (_Fort Augustus_), Skotijā, Lohnesa ezera dienvidrietumu galā jeb Kaledonijas kanāla vidusdaļā
- Bērzaune apdzīvota vieta Madonas novadā 13 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Bersohn" teritorijā, pagasta centrs, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1382. g., kad sākta celt viduslaiku pils, ko krievu karaspēks sagrāva Livonijas kara laikā 1577. g.
- Ana apdzīvota vieta Mjanmā (_Ann_), Rakhaimas (Arakanas) apgabala vidusdaļā
- Bajandžargalana apdzīvota vieta Mongolijā, vidusgobi aimakka austrumu daļā
- Himanka apdzīvota vieta Somijā (_Himanka_), viduspohjanmā reģionā
- Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), vidussomijas reģionā
- Karstula apdzīvota vieta Somijā (_Karstula_), vidussomijas reģionā
- Petejevesi apdzīvota vieta Somijā (_Petäjävesi_), vidussomijas reģionā
- Pihtipudasa apdzīvota vieta Somijā (_Pihtipudas_), vidussomijas reģiona ziemeļu daļā
- Suolahti apdzīvota vieta Somijā (_Suolahti_), vidussomijas reģionā
- Veteli apdzīvota vieta Somijā (_Veteli_), viduspohjanmā reģionā
- Vitasāri apdzīvota vieta Somijā (_Viitasaari_), vidussomijas reģionā
- Braclava apdzīvota vieta Ukrainā, Vinnicas apgabala vidusdaļā
- Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā
- kaids apgabala vai pilsētas pārvaldnieks, centrālās varas pārstāvis Alžīrijā, Tunisijā, Marokā (amats pastāvēja no vēlajiem viduslaikiem līdz 20. gs. 60. gadiem)
- nāibs Apgabala vai provinces vietvaldis musulmaņu valstīs viduslaikos
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns
- regions Apgabals, apvidus
- skrote apģērba vidus daļa, ap jostas vietu
- cirkumference Apkārtmērs; apkārtne, apvidus; aploce
- apvēra Apkārtne, apvidus
- apvēris Apkārtne, apvidus
- diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
- uzstūris Apmales ārējā stūra greznojums, ko ar līniju sasaistīšanu un vidusgabaliem pārveido otrā ārējā apmalē
- Rivjēra apmēram 370 km gara kūrortu zona vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā
- Uratmans Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā
- Milna Aprimis vulkāns Simuširas salā Kuriļu salu vidusdaļā, Krievijas Sahalīnas apgabalā, augstums - 1539 m
- pusgurns Aptuvens gurna vidus
- pusliels Aptuvens liela vidus
- pusstilbs Aptuvens stilba vidus
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (vidusāzijā, Kaukāzā)
- apviducis Apvidus
- apvērs Apvidus
- novidus Apvidus
- vids Apvidus
- mīnulauks Apvidus (akvatorijas) daļa, kurā izvietotas mīnas
- sēža Apvidus (ķermeņa mugurpusē) starp vidukli un kājām
- kakts Apvidus (parasti nomaļš); nomaļa vieta (kādā teritorijā); nostūris
- Adelijas krasts apvidus Antarktīdas austrumu piekrastē starp 136. un 142. austrumu garuma grādu, dienvidu magnētiskā pola un polārā loka rajonā, to klāj 2800 m biezs ledājs, kas veido stāvu nogāzi ar vairākiem šļūdoņiem, vietām atsedzas klintis
- dabas lieguma zona apvidus ar cilvēka darbības mazpārveidotām dabiskajām ekosistēmām, kuru turpmāko aizsardzību nodrošina speciāli noteikumi
- refleksogēnā zona apvidus ar receptoriem, kuru kairināšana likumsakarīgi aktivē noteiktu beznosacījuma refleksu (piem., mutes dobumā esošo garšas receptoru kairināšana izraisa siekalu izdalīšanos)
- hammers Apvidus automašīna
- bobiks Apvidus automašīna (parasti ar brezenta jumtu); vilītis
- tukšums apvidus četrkājaina dzīvnieka sānos starp krustiem un ribām; paslēpenes
- fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem
- aerofotouzņēmums Apvidus fotouzņēmums, kas izdarīts no lidaparāta
- hidrodroms Apvidus iecirknis, kas ierīkots kaujasmašīnu (tanku, kājnieku kaujasmašīnu, bruņutransportieru) ekipāžu (vadītāju) apmācībām vadīšanai, pārvarot ūdensšķēršļus
- atbalstpunkts Apvidus iecirknis, kas pielāgots apļveida aizsardzībai, izmantojot inženierbūves un kaujas līdzekļus
- inženierpoligons Apvidus iecirknis, kur notiek dažādu inženierlīdzekļu, mehanizācijas darbu mašīnu, pontonu un citu pārcelšanas līdzekļu izmēģinājumi, kā arī inženierkaraspēka mācības aizsargbūvju un aizsprostojumu ierīkošanā
- ugunsjosla Apvidus josla, kurā ir paredzēta pretinieka iznīcināšana ar motostrēlnieku (tanku) apakšvienības (rotas, vada, nodaļas) uguni
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri
- Ankora apvidus Kambodžas rietumu daļā (_Angkor_) ar 9.-13. gs. tempļu un piļu drupām
- teritorijas skaitliskā karte apvidus karte, kuras saturs ir digitālā formā
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- apvidus automašīna apvidus mašīna
- džips Apvidus mašīna ar četru riteņu piedziņu
- visurgājējs Apvidus mašīna ar lielu caurgājību
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- rogainings Apvidus orientēšanās komandu sporta veids: sportistu komandai (2-5 dalībnieki) noteiktā laika posmā jāsavāc pēc iespējas vairāk punktu, kurus viņi iegūst, atrodot kontrolposteņus, kuriem ir dažāda vērtība
- aizkrāce Apvidus otrpus krācēm
- aerofotogrammetrija Apvidus plāna sastādīšana, izmantojot aerofotouzņēmumus
- krokijs Apvidus plāns, kas izgatavots pēc acumēra
- uzmetums Apvidus plāns, ko izgatavo pēc acumēra
- pikete Apvidus punkts, kura augstums tiek noteikts ģeodēziski
- pikets Apvidus punkts, kura stāvokli nosaka ģeodēziskajā mērīšanā
- bezvēja josla apvidus starp atsevišķām vēja joslām
- cirksnis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirkšļi Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- cirslis Apvidus starp gūžu un vēdera apakšējo daļu
- inženierdarbi Apvidus un objektu mīnēšana un atmīnēšana, dažādu nocietinājumu un aizsprostojumu izveide un nojaukšana, eju ierīkošana mīnulaukos u. c. aizsprostojumos, svarīgāko pozīciju elementu veidošana, ceļu, pārceltuvju, tiltu būvēšana u. c. darbi
- rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku
- epitalāms Apvidus virs redzes uzkalna
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
- apvids Apvidus, apgabals
- joms Apvidus, apgabals; posms
- apgaņģis Apvidus, apkaime
- apvārza Apvidus, apkaime, apkārtne
- apvade Apvidus, apkārtne
- rajons Apvidus, kas atrodas ap kādu vietu
- robežapvidus Apvidus, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas
- šaujamlauks Apvidus, kas ir iekārtots mācību un kaujas šaušanai, kā arī taktiskām apmācībām
- kūrorts Apvidus, kur ir dabiski dziedniecības faktori (klimats, minerālavoti, dūņas u. tml.) un kur uzceltas ārstniecības iestādes
- ģeopatogēnā zona apvidus, kurā Zemes virsa kaitīgi ietekmē cilvēka veselības stāvokli
- pamaliena Apvidus, nomaļš apvidus
- vieta Apvidus, platības u. tml. daļa zemes virsmai, teritorijai, kurā kas pastāv, atrodas, notiek, arī ir pastāvējis, atradīsies, varētu notikt u. tml.
- mūsugals Apvidus, teritorijas daļa, kur (līdz ar citiem) dzīvo runātājs
- aizezere Apvidus, vieta aiz ezera
- aizkalnis Apvidus, vieta aiz kalna
- aizupe Apvidus, vieta aiz upes
- pārezere Apvidus, vieta ezera pretējā krastā
- pārupe Apvidus, vieta upes pretējā krastā
- aizpurvs Apvidus, vieta viņpus purva
- pusceļš Apvidus, vieta, kas atrodas aptuveni vienādā attālumā no (parasti diviem) objektiem
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne
- puse Apzīmē tādu stāvokli, kad kas (piemēram, parādība, process) savā norisē ir sasniedzis vidu, vidusdaļu
- Kelvie apzīvota vieta Somijā (somu _Kälviä_, zviedru _Kelviå_), viduspohnamjā reģionā
- vēders ar apaļu vai ovālu izliekumu veidota vidusdaļa (priekšmetam)
- kašgarieši ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji
- ņjamņjami ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts vidusāfrikā, ap Gazeļu upi
- videne ar plēvēm norobežots rajons pie ķermeņa viduslīnijas, kas sadala krūšu dobumu labajā un kreisajā pusē
- garote ar skrūvi savelkama stīpa - spīdzināšanas ierocis, ar ko izpildīja arī nāves sodu nožņaudzot; lietoja viduslaikos Spānijā un Portugālē
- asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
- bulla ar zīmogu apstiprināts Romas pāvesta (viduslaikos arī imperatora) raksts, lēmums, rīkojums
- fedaji Arābu zemēs cilvēki, kas upurē sevi ticības, idejas vārdā; viduslaikos Irānā, Sīrijā, Libānā - asasīnu slepenās organizācijas locekļi
- pehuenči Araukaniešu ziemeļu grupa Čīles vidusdaļā, arī araukaniešu pašnosaukums
- ototomija Ārējās auss ejas, vidusauss vai iekšējās auss audu pārgriešana
- Lčašena arheoloģisko pieminekļu komplekss Armēnijā, Sevana ezera krastā (3. gt. p. m. ē. līdz viduslaikiem); ciklopisks cietoksnis, apmetnes, uzkalniņkapi, kromlehi, līdzenie kapi, akmens škirsti; apbedījumos atrasti ieroči, rotas, iedzīves priekšmeti
- Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
- Malta Arhipelāgs vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas
- privācija Aristoteļa un viduslaiku filozofijas jēdziens defektīvu parādību skaidrošanai
- Triumfa arka Arka starp baznīcas vidusjomu un altāra daļu
- Prževaļska grēda Arkatags, kalnu grēda Kunluna vidusdaļā
- Grūžupīte Ārnītes (Gaujas augšteces) lokāls nosaukums tās vidusdaļā
- AVS Arodvidusskola
- profāns Arodvidusskolas (profesionāli tehniskās vidusskolas) audzēknis
- arodvidusskolnieks Arodvidusskolas audzēknis
- arodvidusskolēns Arodvidusskolas audzēknis vai audzēkne
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu _Virgin Islands_ / _Virgin Iislands of the United States_), kas ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar vidusjūru, platums — \~50 km
- naktsvīrs Ateju iztukšotājs viduslaiku pilsētā
- monitor Atgādinātājs, mācību palīgs, repetītors; skolotāja palīgs no skolēnu vidus; monitors (4)
- Vidusjūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eirāziju un Āfriku, platība - 2,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 5121 m, garums - 3900 km, lielākais platums - 1600 km
- Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu
- atpūtne Atpūtas rajons - apvidus iecirknis, kur, veicot tālus pārgājienus, dienas vai nakts atpūtai izvietojas karaspēks un tehnika pēc diennakts marša
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos
- Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
- Lokstenes pilskalns un viduslaiku pils atradās tagadējā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, \~4 km uz rietumiem no Pļaviņām, pēc Pļaviņu HES uzcelšanas vieta applūdināta, pilskalns bijis apdzīvots 3.-11. gs., 14. gs. tur uzcelta viduslaiku pils (“Loxten”)
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta
- Ustjiļimskas ūdenskrātuve atrodas Angāras vidustecē, Krievijas Irkutskas apgabalā, platība — 1873 kvadrātkilometri, garums Angarā — 300 km un Iļimā — 299 km, platums — līdz 12 km, vidējais dziļums — 32 m (lielākais — 91 m), līmeņa svārstības — 1,5 m
- Lielais Artēziskais baseins atrodas Austrālijā (angļu val. "Great Artesian Basin"), aizņem Centrālās zemienes vidusdaļu, starp Karpentārija līci un Dārlingas vidusteci, Lielo Ūdensšķirtnes grēdu un Selvina grēdu, platība - 1,74 mlj kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā >2200 km, rietumu-austrumu virzienā \~1800 km
- Jaunanglijas grēda atrodas Austrālijas austrumos, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas vidusdaļa, 200 km garš, līdz 1615 m augsts granīta un kaļķakmens masīvs
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Stanovoja kalniene atrodas Austrumsibīrijā, Krievijā, stiepjas no Baikāla ziemeļu gala līdz Oļokmas vidustecei, garums — \~700 km, augstums — līdz 3072 m, sastāv no vairākām grēdām, kas mijas ar plašām, dziļām ieplakām
- Baltās Nīlas ieplaka atrodas Baltās Nīlas vidusteces apvidū, Āfrikas platformas lēzena ieliece ar neogēna un kvartāra nogulumiežiem vidusdaļā
- Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
- Burtnieku muiža atrodas Burtnieku pagastā, lielākā daļa ēku celtas 18. gs. 2. pusē, kompleksā ietilpst Burtnieku viduslaiku pils drupas (14. gs.), parks izveidots neobaraka stilā ar granīta kāpnēm, romantiskiem dīķiem un saliņām, cirptiem kokiem, dzīvžogiem, ornamentāliem partera stādījumiem
- Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
- Cēsu jaunā pils atrodas Cēsu centrā, uz austrumiem no Cēsu viduslaiku pils, celta 1778. g., ir divstāvu mūra ēka ar mansarda jumtu, 19. gs. 30. gados uzbūvēta torņa augšdaļa neogotikas stilā, sākotnēji izmantota kā dzīvojamā māja, bet 1841. g. ierīkota ūdensdziedināšanas iestāde, pēc 1. pasules kara - virsnieku klubs, pēc 2. pasaules kara ierīkoti dzīvokļi, bet no 1949. g. Cēsu vēstures un mākslas muzejs
- Atakamas tuksnesis atrodas Čīles ziemeļu daļā (spāņu _Desierto de Atacama_), Antofagastas un Atakamas reģionā, Klusā okeāna piekrastē, sausākais apvidus pasaulē, garums - \~1000 km
- Sakas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā pie Tebras un Durbes satekas, iepretī Sakas viduslaiku pils vietai, kas mūsdienās ir apbūvēta, tas ir reljefa veidojums, ko norobežo stāvās upju krastu kraujas, domājams, ka bijis apdzīvots \~9.-12. gs.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti
- Kaudžu pilskalns atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, \~1 km uz ziemeļrietumiem no Pilskalnu mājām, Gaujas labajā krastā, mežā, savrups, iegarens paugurs (augstums - līdz 20 m), vidusdaļā nedaudz ieliekts plakums - (60 x 50 m), varētu būt datējams ar 9. -12. gs.
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši
- Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
- Krasnovodskas līcis atrodas Kaspijas jūras dienvidaustrumu daļā, iesniedzas sauszemē — 40 km, platums pie ieejas — 18 km, vidusdaļā — 46 km, dziļums — 3,5 m
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas
- Soraksana kalns atrodas Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Tebeka kalnu grēdas dienvidos Austrumkorejas kalnu vidusdaļā, augstums - 1708 m
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru
- Kabiles muiža atrodas Kuldīgas novada Kabilē, kompleksā ietilpst kungu māja, mežkunga māja (celta 18. gs. 2. pusē), pārvaldnieka māja (18. gs. 2. puse), veļas māja (17. gs, 19. gs. sākums), mednieku namiņš (1696. g.), klēts (19. gs. vidus), stallis (19. gs. 1. puse) un parks, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu
- Lēnu mācītājmuiža atrodas Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta Lēnās, blakus Lēnu Romas katoļu baznīcai, 1819. g. apbūvē ietilpa mācītāja māja (kas ir unikāla 18. gs. vidus guļbūve), klēts, stallis ar ratnīcu un šķūni, laidars, rija, brūzis
- Lazdonas pilskalns atrodas Madonas novada Lazdonas pagastā, Smeceres silā, norobežots ar 2 grāvjiem un vaļņiem, plakuma garums 145 m, platums vidusdaļā 37 m, bet galos \~10 m, paceļas \~34 m pār ziemeļrietumu pusē esošo purvu, pārējās pusēs 15-20 m augsts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī
- Plekšēnu zviedru skansts atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, 10-12 m augstas Aronas ielejas kraujas malā; pēc nostāstiem tur atradies viduslaiku nocietinājums; tāpat sauc arī kādu vietu ar viļņainu reljefu mežā pie Plekšēnu mājām
- Šlokenbekas muiža atrodas Milzkalnē, izbūvēta kā nocietināta pils, ko ietvēra augsts, četrstūra veidā (80 x 120 m) būvēts laukakmeņu aizsargmūris ar šaujamlūkām un paceļamajiem vārtiem, 17. gs. pārbūvēta, mūsu dienās apbūves kompleksā ietilpst bijusī kungu māja, Lejas ratnīca (bijusī kūts un spirta brūzis pie austrumu sienas), Kalna ratnīca, 2 klētis, krogs, viduslaiku aizsargmūra fragmenti ar 2 vārtu torņiem un caurbrauktuvi
- Viduslietuvas zemiene atrodas Nemunas baseinā, Lietuvas vidusdaļā, augstums - līdz 80 m
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
- Teirumnīku ezers atrodas purva vidusdaļā Rēzeknes novada Nagļu pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m
- Aizstirnes senkapi atrodas Rugāju pagastā, mežā starp Aizstirni un Mazezeru, ovālā, 60 x 40 m lielā paugurā, kas daļēji norakts, atrastas vēlā dzelzs laikmeta un viduslaiku senlietas
- Gaujienas muiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, pils celtniecība pabeigta ap 1827. g., no 1922. g. līdz 2020. g. tajā atradās Gaujienas vidusskola, parka platība 17,5 ha, parkā aug 17 vietējās un 25 introducētās koku un krūmu sugas
- Gaujienas mācītājmuiža atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā, tās apbūve ir unikāls baroka laika koka arhitektūras paraugs, kompleksā ietilpst mācītāja māja (celota 1761. g.), klēts (1788. g.), kūts (1860. g.), ratnīca un stallis (19. gs. vidus), visas ēkas, izņemot ratnīcu un stalli ir koka guļbūves
- Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
- Lestenes muiža atrodas Tukuma novada Lestenē, tās kungu māja ir vēlā klasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar augstu cokolstāvu un divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, ēkas vidusdaļā izbūvēts divstāvīgs rizalīts ar frontonu, apkārt kungu mājai un parkam ir mūra žogs
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas
- Aizkarpatu zemiene atrodas vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā
- Pitiuzu salas atrodas vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine
- Sicīlijas šaurums atrodas vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums
- Gābisas līcis atrodas vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis
- Silenieku kalns atrodas viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers
- Zalves valnis atrodas viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m
- Lielupes palienas pļavas atrodas viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
- Ufas plato atrodas vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m
- reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
- Mazie Himalaji atsevišķu kalnu masīvu un grēdu sistēma Himalaju vidusdaļā, starp Lielajiem Himalajiem (ziemeļos) un Šivalika grēdām (dienvidos), garums - \~2000 km, platums - no 10 km (austrumos) līdz 100 km (rietumos), vidējais augstums - 3000-4000 m, atsevišķas virsotnes - līdz 6000 m
- MCL Atslēgas kaula viduslīnija
- muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā
- bazibranhiāls attiecīgs uz žaunu loka skeleta vidus vai pamatdaļu
- sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu
- hemididīmija Attīstības traucējums, kas izpaužas kā augļa ķermeņa vidusdaļas divkāršošanās (divkāršas muguras smadzenes, hordas un zarnu caurulītes)
- eirēni Audzinātāju palīgi (no audzēkņu vidus izvirzīti) slēgtajās valsts audzināšanas iestādēs - agelās Spartā
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums
- irbulis Auglenīcas vidusdaļa, kas savieno drīksnu ar sēklotni
- serde Augļa sēklotne; augļa vidusdaļa ar sēklotni
- tiltiņš Augsta uzbūve (parasti kuģa vidus daļā), no kurienes kapteinis vada kuģi, tā apkalpi; komandtiltiņš
- Maztīrelis augstais purvs viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs
- Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
- rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
- Pijdesansī augstākā virsotne Centrālajā Masīvā, Francijā, atrodas Overņas reģiona vidusdaļā, augstums - 1885 m
- Hezars Augstākā virsotne vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m
- jārls Augstākais karaļa ierēdnis agrajos viduslaikos Skandināvijā
- grands Augstākais muižnieks vai garīdznieks Spānijā viduslaikos, kas ieņēma svarīgākos valsts amatus un baudīja nodokļu un neaizskaramības imunitāti; 16. gs. kļuva par galma titulu, ko atcēla 1931. g.
- vīra nauda augstākais sods viduslaikos, kuru piemēroja par brīva cilvēka nogalināšanu; ar to varēja atpirkties no nāvessoda un asinsatriebības; Livonijā tās lielums bija 40 mārku
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene)
- Pamirs Augstkalnu sistēma vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu
- monsinjors Augstmaņu, augstākās garīdzniecības tituls viduslaiku Francijā; mūsu dienās - augstākās katoļu garīdzniecības goda tituls; mans kungs (pieklājības forma, ar ko vēršas pie augstākās garīdzniecības pārstāvjiem)
- lords Augsts feodālis (viduslaikos Anglijā)
- pedels Augstskolas vai vidusskolas kalpotājs, kas reizē izpilda arī audzēkņu uzrauga vietu
- Salaspils svīta augšdevona Frānas stāva Dubņiku horizonta litoloģiski (faciāli) stratigrāfiska vienība Latvijas vidusdaļā, biezums — 6-20 m
- Ogres svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 15-50 m, izšķir 3 ridas
- Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
- brahiheilija Augšlūpas vidusdaļas saīsinājums
- meža brūnās augsnes augšņu tips, kas izveidojies zem platlapju vai jauktajiem mežiem mēreni silta un mitra klimata apstākļos; izplatīts Eiropas rietumos un vidusdaļā
- Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
- Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
- Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
- jūras svīta augšsilūra stratigrāfiskā vienība, izplatīta Latvijas galējos dienvidrietumos, kā arī Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, sinhrona Tārgales svītai Latvijas ziemeļu daļā un vidusdaļā, Latvijas teritorijā biezums - 10-14 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
- vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem
- otoskops Auss spogulis - instruments, ko izmanto ārējās auss ejas un vidusauss izmeklēšanai
- Herdera institūts Austrumeiropas un viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē
- poļani Austrumslāvu cilšu apvienība, kas 6.-9. gs. dzīvoja Dņepras vidusteces apvidū no Pripetes līdz Rosai; izveidojās Poļanu kņaziste, kas kļuva par Kijevas Krievzemes kodolu
- vjatiči Austrumslāvu cilšu savienība, dzīvoja Okas augšteces un vidusteces apvidū 10. gs. vidū
- poločani Austrumslāvu ciltis, kriviču cilšu savienības daļa, kas 9. gs. dzīvoja Daugavas vidusteces apvidū, vēlākajā Polockas kņazistē
- aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta
- Mursija autonoms apgabals Spānijas dienvidaustrumos, platība 11313 km^2^, 1465000 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Andaalūziju, Kastīliju Lamanču un Valensiju, rietumos apskalo vidusjūra
- Aginskas Burjatija autonoms apvidus Krievijas Aizbaikāla novadā, 76000 iedzīvotāju (2008. g.), platība - 19000 km^2^
- nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
- Goco Āvdeša, sala vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo")
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs
- sarms Baikāla vidusdaļā un Oļhonas salā raksturīgs stiprs, brāzmains ziemeļrietumu vējš (līdz 40 m/s)
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
- Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- Karēlijas krokojums Baltijas vairoga austrumu daļas krokojuma epoha, kas norisinājās vidusproteozojā (aptuveni pirms 2100 - 1600 miljoniem gadu, kad galīgi konsolidējās Baltijas vairogs
- ladinos Balto un indiāņu jaukteņi vidusamerikā
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni
- manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes
- balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
- slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
- Čada ieplaka beznoteces baseins Āfrikā (Čadā, Nigērā, Nigērijā, Kamerūnā), Āfrikas platformas lēzena ieliece ar kvartāra upju un ezeru sanesām un Čada ezeru vidusdaļā, līdzens reljefs, malas lēzeni paceltas (400-900 m), atsevišķi masīvi >3000 m
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
- urbānistiskā ainava biezi apdzīvots apvidus, kurā dominē pilsētas tipa dzīvojamā un industriālā apbūve, kā arī ir liels transporta un komunikāciju ainavelementu īpatsvars
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem)
- Hochrosen Bijušās Augstrozes viduslaiku pils nosaukums, kas minēts 13. gs. beigu vēstures dokumentos
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
- obuļs bikšu kājvidus
- vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "vidusmuiža" iedzīvotāji
- vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "vidusmuiža" iedzīvotāji
- vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "vidusmuiža" iedzīvotāji
- rēta Blīvu saistaudu apvidus (cilvēkam vai dzīvniekam), kas radies dažādu audu bojājumu vietā (piemēram, sadzīstot brūcei, pēc iekaisuma u. tml.)
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi
- galvenā branga branga kuģa vai jahtas visplatākajā vietā, kas parasti ir no vidus (mideļa) uz pakaļgala (heķa) pusi
- Budze Briedes kreisā krasta pieteka Burtnieku novada Matīšu pagastā, vidustecē arī robežupe ar Kocēnu novadu, garums - 6 km; Pinte; Pintesupe; Pikāte
- mirākuls Brīnums; vidus laiku mistērijas, dramatiski gabali
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums
- bondi Brīvie cilvēki Skandināvijas zemēs agrajos viduslaikos
- kerli Brīvie iedzīvotāji Anglijā agrajos viduslaikos, kuri veidoja anglosakšu sabiedrības pamatu; 9.-11. gs. sadalījās sīkajos zemes īpašniekos un atkarīgajos zemniekos, un termins pakāpeniski izzuda
- libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs
- draudzīgie apmeklētāji brīvprātīgi, vēlāk apmaksāti labdarības organizāciju darbinieki, parasti vidusšķiras un augstākās šķiras sievietes, kas veltīja savu laiku to iedzīvotāju apciemošanai, kuriem nepieciešama palīdzība, lai sniegtu padomus mājsaimniecības budžeta plānošanā, bērnu audzināšanā un citu prasmju apguvē
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. pusē p. m. ē. viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
- Lužicas kultūra bronzas un agrā dzelzs laikmeta kultūra (13.- 4. gs. p. m. ē.) viduseiropā; arkla zemkopība, lopkopība, bronzas apstrāde (no ievesta materiāla), 8.-7. gs. p. m. ē. sāka apstrādāt dzelzi, dzīvot pilskalnos; mirušie sadedzināti
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz vidusāzijai
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu
- košenile Bruņutu sugas (vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu
- pāli Budistu reliģijas un kulta valoda; indoāriešu valodu grupas vidusindoāriešu posma valoda, kurā runāja Ziemeļindijā Budas dzīves laikā; agrīnā budisma un theravādas rakstu valoda, tuva sanskritam
- Buhara Buharas Haniste - valsts vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- mezotimpāns Bungdobuma vidusdaļa, kas atbilst bungplēvītes iespriegtajai daļai
- bungādiņa Bungplēvīte – plāna plēvīte, kas norobežo auss eju no vidusauss
- timpanogramma Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības grafiskais attēls, kas iegūts ar timpanometrijas metodi
- timpanometrija Bungplēvītes un vidusauss kauliņu pretestības un relatīvās elastības netiešās mērīšanas metode; mērīšanu veic, pakļaujot ārējo auss eju pozitīvam, normālam un negatīvam gaisa spiedienam un vērtējot radīto skaņu enerģijas plūsmu
- buras vēders buras vidusdaļas izliekums
- centrālbūve Būve, kas veidota ap vienu viduspunktu un ir garenbūves pretstats; centriska plānojuma būve
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
- sferofizīns C~10~H~22~N~4~, vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
- salsolīns C11H15NO2, vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
- salsolidīns C12H17NO2, vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds
- vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
- histrions Ceļojošs profesionāls aktieris viduslaikos, kas reizē bija gan muzikants, dziedātājs, dejotājs, stāstītājs, gan akrobāts, virves dejotājs, dzīvnieku dresētājs u. tml.
- menestrels Ceļojošs tautas dzejnieks un dziesminieks (viduslaiku Francijā un Anglijā)
- apceļot Ceļojot pabūt dažādās (kādas teritorijas, kāda apvidus) vietās; ceļojot aptvert (visu teritoriju)
- galvas smadzenes centrālās nervu sistēmas daļa, kas atrodas galvaskausā, iedalās 5 daļās: papildsmadzenēs jeb iegarenajās smadzenēs, mugurējās smadzenēs, vidussmadzenēs, starpsmadzenēs un galasmadzenēs
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. vidusāzijas valstīs viduslaikos
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
- centris Centrs; vidusdaļa
- biezpienmaizīte Cepta maizīte ar biezpiena kārtu vidusdaļā
- platmale Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala
- Sesswegen Cesvaines viduslaiku pils
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, vidusjūras zemēs un Arābijā
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, vidusāzijā)
- Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
Atrasts piemēros (30):
- priekšsēdētājs (4) Valdes priekšsēdētāju no valdes locekļu vidus ievēlē padome.
- sākt 1953. gadā, pabeidzis 1. vidusskolu, sāk darba gaitas dzimtajā pilsētā, vēlāk arī Rīgā.
- zvaigžņots 80. gadu vidū tā bija neievērojama vidusmēra angļu komanda bez zvaigžņotiem spēlētājiem; taktiku varēja raksturot ļoti īsi – skrien un sit.
- koledža Angļu valodu esmu mācījusies gan vidusskolā, gan koledžā.
- aptaujāt Aptaujājām Draudzīgā aicinājuma Liepājas 5. vidusskolas skolēnus un skolotājus, kas bija apguvuši radošās domāšanas metodes.
- pulksten Bija nedēļas vidus, trešdiena, tā ap pulksten desmitiem.
- dienas vidus Bija pats dienas vidus, un visur kūsāja rosīga darbošanās.
- pasaule Bizantijā bija tik stabilas antīkās historiogrāfijas tradīcijas kā nevienā citā viduslaiku pasaules valstī.
- purvs Dienvidus nosedza plašie Pripetes baseina purvi.
- daiļava Esam patīkamas, 19 gadu vecas daiļavas ar vidusskolas izglītību.
- tante Bauskā Ir realizējusies saukšana pie politiskās atbildības veidā, kas ir saprotams arī " tantei Bauskā"(apzīmējums, kas atbilst arī vidusmēra" gudrajai galvai").
- izglītojamais Jaungulbenes arodvidusskolā aizvadītajā mācību gadā mācījās 221 izglītojamais, apgūtas tika četras profesijas.
- haļavščiks Kā jau izteicos iepriekš, latvieši nešaubīgi ir haļavščiki, kuri grib ja ne visu, tad daudz ko par pusvelti, mēģina ar minimālu piepūli izšļūkt cauri, sākot jau no pamatskolas, nemaz nerunājot par vidusskolu un augstskolām.
- helebarde Kad viduslaikos pār pilsētām nolaižas tumsa, naktssargs ņem lukturi, helebardi un iziet ielās.
- dibens Kreisajā pusē, visu laiku kratīdams cigareti, steidzās pavisam jauns puisis, ģērbies Reebok firmas blūzē ar kapuci, platās reiveru biksēs, kuru dibens gandrīz vai vilkās pa asfaltu, bet labajā pusē, mazliet atpalikdami, sarunājās divi vīrieši, ģērbušies kā tipiski vidusslāņa birokrāti — lēts, pelēks lietusmētelis, tam no apakšas lien laukā uzvalka bikses, melnas kurpes, kaklasaite.
- vidusskola Kur domā stāties pēc vidusskolas?
- atcerēties Kurš atceras kaut vienu algebras vai ķīmijas formulu no vidusskolas?
- bronzas laikmets Lai labāk izprastu gan akmens, gan bronzas laikmeta un viduslaiku iedzīvotāju (arī bērnu) fiziskās attīstības rādītāju dinamiku, svarīgi antropoloģisko pētniecību attīstīt uz agrāko arheoloģisko materiālu bāzes.
- liels Lielākie bērni brauc uz Rēzeknes vidusskolu.
- kost Lielās šķēres ir asas tikai sākot no vidus, vidējās nekož ar pašiem galiem, bet mazās- tās jums diez vai vispār baaaaaaigi noderēs.
- brančs Lielisks branča piedāvājums; vidusjūras ēdieni pasniegti īpaši gaumīgi.
- mācīšana Man ir pieredze suņu mācīšanā, bet ar vidusāziešiem nav bijusi saskarsme....
- skola Manam tēvam bija daudz draugu Igaunijā, un tā mūsu skola iesāka draudzēties ar Tallinas 46. vidusskolu.
- mēģināt Mēs mēģinām pirmdienās un trešdienās Baldones vidusskolas aktu zālē.
- fiasko Nav izslēgts arī katastrofāls fiasko – vienīgais, kas ir izslēgts, ir vidusceļš.
- pedagogs No 2004. līdz 2008. gadam viņš strādāja kā klasiskās dejas pedagogs Rīgas Horeogrāfijas vidusskolā.
- kā nekā Olita kā nekā bija beigusi vidusskolu un, ja vien gribējusi un būtu vairāk piespiedusies, varētu arī studēt.
- pamatskola Pamatskola un vidusskola ir bezmaksas, universitāte – nebūt ne.
- diena Paralēli šīm aktivitātēm atsevišķās skolās sastopami šādi pasākumi: Ziemassvētku egles iedegšana skolas pagalmā 13. decembrī – Lūcijas dienā (Vaiņodes vidusskola), Lūcijas dienas atzīmēšana (Ziemeļvalstu ģimnāzija).
- darbs Paredzēts, ka kongresa darbs notiks septiņās sekcijās, kurās būs runa par Latvijas aizvēsturi, tas ir – arheoloģiju, viduslaikiem, Latvijas 20. gadsimta politisko, sociālo, kultūras un diplomātijas vēsturi.
vidus citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv