Paplašinātā meklēšana
Meklējam vīrs.
Atrasts vārdos (59):
- vīrs:1
- zvīrs:1
- ceļvīrs:1
- dižvīrs:1
- klavīrs:1
- pusvīrs:1
- šaivīrs:1
- vecvīrs:1
- vīrsargs:1
- amatvīrs:1
- brašvīrs:1
- ceļavīrs:1
- ciemvīrs:1
- elzevīrs:1
- godavīrs:1
- jaunvīrs:1
- karavīrs:1
- lielvīrs:1
- lopuvīrs:1
- mežavīrs:1
- ozolvīrs:1
- puišvīrs:1
- radavīrs:1
- sievvīrs:1
- svētvīrs:1
- zirgvīrs:1
- civilvīrs:1
- darbavīrs:1
- deviņvīrs:1
- donkivīrs:1
- jūrasvīrs:1
- kalpavīrs:1
- klētsvīrs:1
- māsasvīrs:1
- naktsvīrs:1
- punktvīrs:1
- runasvīrs:1
- sniegvīrs:1
- spēkavīrs:1
- tiesavīrs:1
- ūdensvīrs:1
- Ūdensvīrs:1
- ugunsvīrs:1
- varasvīrs:1
- vārtuvīrs:1
- aciklovīrs:1
- blakusvīrs:1
- donkeyvīrs:1
- jaudasvīrs:1
- meitasvīrs:1
- ritonavīrs:1
- sniegavīrs:1
- stūresvīrs:1
- tiesasvīrs:1
- valstsvīrs:1
- zvejasvīrs:1
- vientuļvīrs:1
- deviņvīrspēks:1
- septiņvīrspēks:1
Atrasts vārdu savienojumos (22):
Atrasts skaidrojumos (348):
- haidamaks 1919.-1920. g. pilsoņu kara laikā - Ukrainas nacionālā karaspēka karavīrs.
- Patekatls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - dievība, to zāļu un sakņu personifikācija, kuras nepieciešamas reibinošā dzēriena oktli pagatavošanai, dievietes Majauelas vīrs.
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
- murčuks Aizdomīgs, šaubīgs vīrs; iesauka.
- amītis Amerikānis; amerikāņu karavīrs.
- tomijs Angļu karavīrs.
- vahmistrs Augstākā apakšvirsnieku jeb instruktoru dienesta pakāpe cariskās Krievijas kavalērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- maršals Augstākā dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālfeldmaršals Augstākā dienesta pakāpe pirmsrevolūcijas Krievijas un dažu citu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālis Augstākā komandējošā sastāva karavīra dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda vai, daudzu valstu armijās, arī ģenerālmajora, ģenerālleitnanta, ģenerālpulkveža, armijas ģenerāļa dienesta pakāpe.
- ģenerālisimuss augstākā militārā dienesta pakāpe dažu valstu bruņotajos spēkos, vairāku armiju komandieris; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- karavadonis Augstākais komandieris; augstākā komandējošā sastāva karavīrs.
- fokāra Augšēģiptē, senāk, mācīts vīrs, kas prot lasīt Korānu un rakstīt rakstus.
- Svjatogors Austrumslāvu mitoloģijā - spēkavīrs, kas bija tik varens, ka zeme viņu nespēja nest, viņš neveica varoņdarbus, bet plātījās ar savu spēku, līdz mēģināja pacelt zemi un gāja bojā iegrimstot zemē.
- zeltnesis Bagāts vīrs.
- Keri un Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - dvīņubrāļi, kultūrvaroņi, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs.
- Kame bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- Keri bakairu cilts indiāņu (Brazīlija) mitoloģijā - viens no dvīņubrāļiem kultūrvaroņiem, kas piedzima sievietei, kas kļuva grūta pēc tam, kad netīšām norija to cilvēku kaulus, kurus bija nogalinājis viņas vīrs - jaguārs
- bermontietis Bermonta armijas karavīrs.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- vīrot Bieži saut lietojot vārdu "vīrs".
- švagers brāļa māsas vīrs.
- bruņinieks Bruņās tērpts viduslaiku karavīrs.
- galantuomo Bruņinieks, goda vīrs.
- ceļvīrs Ceļotājs, ceļa vīrs.
- nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
- marodieris Cilvēks (parasti karavīrs), kas piesavinās kaujas laukā kritušo un ievainoto mantas; cilvēks, kas kara, nemieru, dabas katastrofu laikā vai citās ekstremālās situācijās aplaupa civiliedzīvotājus.
- homme Cilvēks, vīrs.
- jāklis Civilvīrs.
- pusvīrs Civilvīrs.
- saduns Civilvīrs.
- Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167), 1168 sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184 iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes.
- runasvīrs Delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runas vīrs.
- runas vīrs delegāts, amatpersona (parasti vēlēta); runasvīrs.
- vīriņš Dem. --> vīrs.
- demobilizētais Demobilizēts karavīrs.
- desantnieks Desantkaraspēka karavīrs.
- rotmistrs Dienesta pakāpe (cariskās Krievijas kavalērijā), kas atbilda kapteiņa pakāpei kājnieku karaspēkā; karavīrs, kam bija šāda dienesta pakāpe.
- feldmaršals Dienesta pakāpe (parasti augstākā) vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvežleitnants Dienesta pakāpe armijā (starp kapteiņa un pulkveža pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- seržants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās (Latvijas armijā un kara flotē - dienesta pakāpe starp kaprāļa un virsseržanta (bocmaņa) pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- virsleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās un kara flotēs - Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; dienesta pakāpe starp leitnanta un kapteiņa (flotē - kapteiņleitnanta) dienesta pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālleitnants Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālmajors Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ģenerālpulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteinis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- pulkvedis Dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- štāba kapteinis dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- viceadmirālis Dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs starp kontradmirāļa un admirāļa pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- staršina Dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jūras kapteinis dienesta pakāpe kara flotē (dažās valstīs, starp komandkapteiņa un admirāļa pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- bocmanis Dienesta pakāpe kara flotē (starp seržanta un virsnieka vietnieka pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižkareivis Dienesta pakāpe Latvijas armijā (starp kareivja un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- dižmatrozis Dienesta pakāpe Latvijas kara flotē (starp matroža un kaprāļa dienesta pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jefreitors Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (parasti starp karavīru un seržantu); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- praporščiks Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās (zemākā virsnieku pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšpulkvedis Dienesta pakāpe vairāku valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kapteiņleitnants Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kontradmirālis Dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā.
- dižciltis Dižciltnieks, lielmanis, dižvīrs.
- dižciltnieks Dižvīrs, lielmanis.
- varinieks Dižvīrs, stiprinieks.
- dižozols Dižvīrs.
- lielmaņa Dižvīrs.
- delibašs Drosmīgs karavīrs, brašs jātnieks; senajā sultānu Turcijā - turku pašā sargs.
- stakans Drukns, spēcīgs vīrs.
- stakāns Drukns, spēcīgs, bet neveikls vīrs.
- dūšainis Dūšīgs vīrs.
- sēdenis dzīvošanā nometināts (krievu) karavīrs.
- mameluks Ēģiptes sultānu personīgās gvardes karavīrs (sākotnēji 30 gvardi; komplektēja no vergiem - kaukāziešiem un turkiem); 13. gs. vidū mameluki gāza Aijubīdu dinastijas varu un valdīja (ar pārtraukumiem) līdz 1811.
- Gebs Ēģiptiešu mitoloģijā - zemes dievs, debesu dievietes Nulas vīrs, Ozīrisa un Izīdas tēvs.
- fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs.
- spēka vīrs fiziski spēcīgs vīrietis; spēkavīrs.
- Sucels Gallijas ķeltu mitoloģijā - dievs, Nantosueltas vīrs, viņa ikonogrāfiskais simbols ir koka āmurs.
- Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
- grenadieris Gara auguma kājnieku izlases daļas karavīrs (vairāku valstu armijās).
- godavīrs Godīgs, apzinīgs, arī godājams cilvēks; goda vīrs.
- Automedonts grieķu mitoloģijā - Ahilleja karapulka karavīrs, kuram pēc Patrokla bojāejas izdevās glābt Ahilleja kaujas ratus, ko viņš vadīja turpmāko kauju laikā.
- Kēiks grieķu mitoloģijā - Alkiones vīrs, ar kuru viņi viens otru mīlēja tik ļoti, ka tad, kad viņš neatgriezās no jūras ceļojuma, Alkione metās viļņos.
- Linkejs Grieķu mitoloģijā - Argosas valdnieks, Aigipta dēls un Hipermnēstras vīrs, varoņa Perseja vecvectēvs.
- Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu.
- Biarejs grieķu mitoloģijā - debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, briesmonis ar 50 galvām un 100 rokām, viens no trim brāļiem, Poseidona meitas vīrs.
- Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās.
- Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā.
- Kelejs grieķu mitoloģijā - eleisīniešu valdnieks, autohtos ("zemes radītais"), Metinerais vīrs, kurš uzcēla Dēmetrai templi un upuraltāri.
- Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni.
- Stentors grieķu mitoloģijā - grieķu karavīrs, saucējs Trojas karā, kas spējīgs kliegt tikpat skaļi, cik skaļi kliedz vienlaikus 50 cilvēki.
- Teāno grieķu mitoloģijā - Īkarijas valdnieka Metaponta sieva, kurai nebija bērnu un vīrs gatavojās no viņas šķirties, tāpēc uzdeva par saviem atrastus dvīņus, pēc tam pati dzemdēja dvīņus un gribēja nogalināt atradeņus, bet Poseidona iejaukšanās dēļ bojā aizgāja pašas dēli un viņa izdarīja pašnāvību.
- Poseidons grieķu mitoloģijā - jūras dievs, Krona un Rejas dēls, Zeva, Dēmetras, Hēras, Aīda un Hestijas brālis, Amfitrītes vīrs.
- Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista.
- Tersīts grieķu mitoloģijā - neievērojams karavīrs, kas piedalījies Trojas karā ahajiešu pusē, Ahileja un Odiseja ienaidnieks, varoņeposā "Iliāda" attēlots kā visneskaistākais, balamutīgākais un bezkaunīgākais no grieķiem.
- Menelājs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Atreja dēls, Agamemnona brālis un Helenas pirmais vīrs.
- Tindarejs Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieks, Lēdas vīrs, dvīņu Kastora un Polideika, Klitaimēstras un Helēnas tēvs.
- Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Tesālijas valdnieka Pēleja pirmā sieva, kas izdarīja pašnāvību, saņēmusi viltus ziņu, ka vīrs grasoties precēties ar citu sievieti.
- Tantals Grieķu mitoloģijā - Tiesta dēls un Klitaimnēstras pirmais vīrs, ko nogalināja Agamemnons.
- gvards Gvardes (l) karavīrs.
- kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus.
- Ganeša Hindu mitoloģijā - gudrības dievs, ko hinduisti pielūdza pirms jebkura svarīga darba sākšanas; attēlots kā mazs, resns vīrs ar ziloņa galvu.
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- uškurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkuris Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- uzkurs Iegātnis atraitnes mājās, otrs vīrs sievai.
- Ardžuna Indiešu princis, viens no diviem galvenajiem varoņiem indiešu eposā "Mahābhārata", pāndavs, dieva Indras un Kuntī dēls, bija slavens karotājs un ideāls karavīrs, drosmīgs un spēcīgs, cēlsirdīgs un taisnprātīgs.
- virsseržants Instruktoru dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos starp seržanta un virsniekvietnieka pakāpēm; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sapieris Inženierkaraspēka karavīrs, kas specializējies inženiertehnisku darbu veikšanā.
- kazaks Īpašas kavalērijas daļas karavīrs Padomju Savienībā (1936.-1959. g.), kas sakomplektēta no šādu bijušo apgabalu iedzīvotājiem.
- snaiperis Īpaši apmācīts karavīrs, kas ar precīzu šāvienu iznīcina pretinieka karavīrus, kā arī, šaujot ar trasējošām lodēm, norāda mērķus artilērijai.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
- Sijavušs Irāņu eposa varonis no Keijanīdu dinastijas, kuru audzināja spēkavīrs un varonis Rustams.
- Zarers Irāņu mitoloģijā - spēkavīrs, varonis un cīnītājs, kuru varēja uzveikt tikai ar viltu.
- Alī Islāma mitoloģijā - pravieša Muhameda brālēns un viņa meitas Fātimas vīrs; dēvu un pūķu uzvarētājs.
- kapitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs; capitano.
- capitano Itāliešu tautas komēdijas figūra, balamutīgais un gļēvais karavīrs.
- dūzis Izveicīgs, spējīgs vīrs.
- instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs armijā.
- feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- jaunvīrs Jaunlaulātais, jaunais vīrs.
- tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts.
- strēlis Kājnieku karaspēka karavīrs (Krievijā no 16. gadsimta līdz 18. gadsimtam).
- strēlnieks Kājnieku karaspēka karavīrs.
- kalpavīrs Kalpa vīrs, kalps.
- karaļpāris Karalis un viņa sieva; karaliene un viņas vīrs.
- vadošais Karavīrs (mašīna vai apakšvienība), kas virzās norādītā virzienā gājiena ierindas galvgalā.
- skalperis Karavīrs (parasti indiāņu), kas nogalinātam vai ievainotam ienaidnieka karavīram noņem skalpu.
- sirotājs Karavīrs (parasti kādā grupā), kas siro (1).
- sanitārs Karavīrs (parasti kareivis), kas uzmeklē un evakuē ievainotos.
- lingotājs Karavīrs (piemēram, Dienvidamerikas indiānis), kas ir apbruņots ar lingu.
- leģionārs Karavīrs (senajā Romā).
- gvards Karavīrs Bruņoto Spēku daļā, vienībā, kurai ir piešķirts gvardes nosaukums.
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- janičārs Karavīrs Osmaņu impērijas izlases karaspēkā 14.-19. gs.; sākumā to komplektēja no jauniem karagūstekņiem, vēlāk - no Osmaņu impērijas kristīgajiem iedzīvotājiem.
- iebrucējs Karavīrs šāda karaspēka sastāvā.
- ordonanses virsnieks karavīrs ziņu un pavēļu nešanai.
- strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops.
- frontinieks Karavīrs, cīnītājs frontē (1).
- majors karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- sargpostenis Karavīrs, karavīru grupa, kas novēro apvidu kādā joslā un brīdina savu komandieri par pretinieka tuvošanās; vieta, aizsargbūve u. tml., kur šāds karavīrs, karavīru grupa veic savus uzdevumus.
- automātists Karavīrs, kas apbruņots ar automātu (2).
- torpēdists Karavīrs, kas apkalpo torpēdaparātu.
- ārrindnieks Karavīrs, kas atrodas ārrindas dienestā.
- sargkareivis Karavīrs, kas attiecīgajā laikposmā veic sarga pienākumus.
- artilērists Karavīrs, kas dien artilērijā (1).
- jūrnieks Karavīrs, kas dien jūras kara flotē.
- kavalērists Karavīrs, kas dien kavalērijā.
- zenītartilērists Karavīrs, kas dien zenītartilērijā (1).
- tankists karavīrs, kas dienē tanku karaspēkā.
- lādētājs Karavīrs, kas ietilpst apkalpes vai ekipāžas sastāvā un veic attiecīga ieroča (pie)lādēšanas funkcijas.
- konvojnieks Karavīrs, kas ietilpst konvoja (1) sastāvā.
- sargs Karavīrs, kas ietilpst sardzes sastāvā un izpilda noteiktus apsardzības uzdevumus.
- izlūks Karavīrs, kas izlūko (2).
- kara gūsteknis karavīrs, kas kara laikā nokļuvis pretinieka gūstā; karagūsteknis.
- novērotājs Karavīrs, kas norīkots novērot pretinieku, savējo karaspēka stāvokli un darbību, kā arī pētīt apvidu, laikapstākļus u. tml.
- šķēpnieks Karavīrs, kas specializējies cīņā ar šķēpu.
- prettankists Karavīrs, kas specializējies cīņai ar pretinieka tankiem, bruņumašīnām, bruņutransportieriem; prettanku lielgabala apkalpes loceklis.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies rokas granātu mešanā.
- granātmetējs Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējnieks.
- granātmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar granātmetēju; granātmetējs (2).
- ložmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar ložmetēju.
- mīnmetējnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar mīnmetēju.
- stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu.
- bruņusitējs Karavīrs, kas šauj ar ieroci bruņu pārsišanai.
- sakarnieks Karavīrs, kas uztur, nodrošina sakarus (piemēram, starp karaspēka daļām, apakšvienībām).
- pīķnesis Karavīrs, kura apbruņojumā bija pīķis.
- karodznieks Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu; karognesējs (1).
- karognesējs Karavīrs, kura pienākums ir nest karogu.
- šķēpmetis Karavīrs, šķēpu metējs.
- kanaks Karavīrs; cīnītājs; vīrietis.
- kareivis Karavīrs.
- militārpersona Karavīrs.
- vajaks Karavīrs.
- zoļķis Karavīrs.
- zollis Karavīrs.
- zoļļuks Karavīrs.
- zaldāts Kareivis, karavīrs.
- zoldats Kareivis, karavīrs.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus.
- zirdzinieks Klaušu laikos vīrs, kas muižā kalpoja ar savu zirgu.
- Ailils Konahtas novada (Īrijā) valdnieks, Mēdbas vīrs.
- Seonē Korejiešu mitoloģijā simbolizē mēnesi, bet viņas vīrs Jenorans - sauli.
- Mikula Seļjaņinovičs krievu biļinās mitoloģizētais arājs - spēkavīrs, kuru nevar uzveikt citi spēkavīri, jo viņam piemīt zemes spēks.
- Iļja Muromietis krievu tautas eposa varonis, spēkavīrs, zemnieka dēls, kurš bērnībā bijis slimīgs vārgulis.
- Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks.
- Kristaps kristīgajos nostāstos moceklis, kas cietis ap 250. g. Likijā imperatora Decija valdīšanas laikā, vēlākā tradīcijā šis tēls tiek mitoloģiski stipri stilizēts; leģenda vēstī, ka viņš cēlies no Kanaānas un bijis spēcīgs gigantiska auguma vīrs.
- Ogmijs Ķeltu mitoloģijā - gallu dievs, identificēts ar romiešu varoni Herkulesu (grieķu Hēraklu), taču atšķirībā no tā bija pavecs vīrs un tika pielūgts kā daiļrunības dievs.
- Svaltams Ķeltu mitoloģijā - karotājs, Olsteras valdnieka Konhobara māsas Deirdres vīrs, Kuhulina tēvs.
- landesvērists Landesvēra karavīrs.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- vecais Laulāts vīrs.
- vecelis Laulāts vīrs.
- vīrnieks Laulāts vīrs.
- Imauts lībiešu karavīrs, kurš kaujā pie Rīgas Senā kalna 1198. g. 24. jūlijā ar šķēpu nodūris krustnešu karaspēka vadoni Ikšķiles bīskapu Bertoldu.
- lielgabalnieks Lielgabala apkalpes karavīrs.
- lielpriors Lielmeistaram pakāpē sekojošs bruņinieku ordeņa amatvīrs.
- šiška Liels priekšnieks; ietekmīga persona; ievērojams amatvīrs.
- kramjaunieks Ļoti spēcīgs, stiprs vīrs.
- baigais dūzis ļoti spējīgs, izveicīgs vīrs.
- māsasvīrs Māsas vīrs.
- švāgars Māsasvīrs; sievasbrālis; svainis.
- patēvs Mātes vīrs attiecībā pret viņas agrākajā laulībā dzimušajiem bērniem (parasti, ja īstais tēvs ir miris).
- matrilokāla laulība matriarhātā izplatīta paraža, pēc kuras vīrs pārgāja dzīvot sievas ģints kopienā.
- puksis Maza auguma vīrs.
- stanaks Maza auguma vīrs.
- meitasvīrs Meitas vīrs; znots.
- znots Meitas vīrs.
- Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi.
- kara komisārs Militāri politisko darbinieku dienesta pakāpe PSRS armijā (1935-1942); karavīrs, kam ir šāda pakāpe.
- Jajāti mītisks valdnieks Senajā Indijā, Nahušas dēls, kura sievai Devajānī bija pieci dēli, kā arī tās kalponei Šarmišthai bija pieci dēli, tikai vēlāk Devajānī uzzināja, ka kalpones bērnu tēvs arī ir viņas vīrs.
- saimnieks Nama īpašnieks, arī dzīvokļa valdītājs; nama īpašnieces, arī dzīvokļa valdītājas vīrs.
- voltižērs Napoleona I laikos Francijā karavīrs, kas bija izrādījies visur ļoti izveicīgs un derēja tikpat kājniekos, kā jātniekos.
- adatu nauda nauda, ko vīrs izsniedza sievai "kabatas izdevumiem un adatām".
- gūsts Nebrīve, kādā nokļūst karavīrs, ko sagūstījis pretinieks.
- takāls Neuzticīgs vīrs.
- sniega vīrs no savelta sniega bumbām, rituļiem izveidota cilvēka figūra (bērnu rotaļās); sniegavīrs.
- atšķirtnis No sievas atšķīries vīrs.
- medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs).
- pagastnieks Pagasta amatvīrs.
- Aglibols palmiriešu mēness dievs, kas tika attēlots kā romiešu karavīrs ar šķēpu labajā rokā un mēness disku ap galvu.
- kuvāde Paraža, saskaņā ar kuru dzemdētājas sievietes vīrs ievēro vairākus rituālus aizliegumus un nereti imitē dzemdības.
- Driope pēc mīta tesāliešu versijas - viņa kļuva par Apollona mīļāko, kurš viņu ieguva ar varu, viņas mirstīgais vīrs bija Andraimons, kam viņa dzemdēja dēlu Amfisu.
- mulla Persiešu valodas vārds, kas atbilst arābu valodas vārdam "skolotājs" vai "mācīts vīrs"; islāma kulta kalpotājs un likumu skaidrotājs.
- sarbāzs Persijā karavīrs kājniekos.
- žagargailis Piekrāpts vīrs, ragnesis.
- kareivis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- matrozis Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe daudzu valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- ierindnieks Pirmā (zemākā) dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī kareivis.
- gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
- pontonieris Pontonu daļas karavīrs, pontontiltu būves speciālists.
- gudravecis Prātīgs, piedzīvojis pavecs vīrs.
- dzīvesbiedrs Precēts pāris - vīrs un sieva.
- dzīvesbiedrs Precēts vīrietis attiecībā pret savu sievu; vīrs.
- sievnieks Precēts vīrs.
- pusmonnieki Precētu laukstrādnieku ģimenes Vidzemē, no kuras tikai viens (vīrs vai sieva) gāja saimnieka darbā un algu saņēma graudā.
- konsorts Princis konsorts - Lielbritānijā valdošās karalienes vīrs, kas pats nav karalis.
- algotnis Profesionāls karavīrs, kas kalpo par samaksu.
- pastata Putnubiedēklis; salmu lelle; sniegavīrs.
- lupis Ragainis, netikles vīrs.
- ruņģis Ragnesis, piekrāpts vīrs.
- raķetnieks Raķešu karaspēka karavīrs.
- rekrūtis Regulārās armijas karavīrs daudzu valstu armijās, kurš dienēja uz līguma pamata vai klausības kārtībā; Krievijā 1699.-1874. g.
- Melkarts Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, burtiski "pilsētas valdnieks", kura kults bija izplatīts feniķiešu pilsētā Tīrā, pērkona un saules dievs, arī tirgotāju un jūrnieku aizbildnis, Astartes vīrs.
- Akhita Rietumsemītu mitoloģijā - un eposā spēkavīrs - mednieks, gudrā valdnieka Danilu dēls.
- morgengabe Rīta balva - dāvana, ko jaunais vīrs pasniedza savai sievai rītā pēc kāzu nakts kā atlīdzību par zaudēto jaunavību.
- robežsargs Robežapsardzības karaspēka karavīrs.
- aesti Romiešu lietotais baltu cilšu nosaukums, ko savā darbā par Ģermāniju ("De Germania") lietoja romiešu vēsturnieks un valstsvīrs Kornēlijs Tacits (ap 58.-117. g.).
- Pīks Romiešu mitoloģijā - meža dievība, Fauna tēvs un dievietes Pomonas vīrs.
- šaivīrs Runā minētās sievietes vīrs; šās vīrs.
- stundenieks Sargs, sardzes karavīrs.
- stundinieks Sargs, sardzes karavīrs.
- sarkanarmietis Sarkanās Armijas karavīrs (PSRS no 1918. gada līdz 1946. gadam).
- sarkangvards Sarkanās gvardes karavīrs (no 1917. gada līdz 1918. gadam).
- milieši Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" - sestie Īrijas iekarotāji, kas tika dēvēti par Mila dēliem, pēc viņu vadoņa Mila Espaina (no latīņu "Miles Hispaniae" - "Spānijas karavīrs").
- Cesaira Saskaņā ar "Grāmatu par Īrijas iekarošanu" sieviete, Noasa dēla Bita meita, kuras vadībā pirmā cilvēku grupa apmetās Īrijā četrdesmit dienas pirms Bībelē aprakstītajiem grēku plūdiem, viņa un visi viņas sekotāji gāja bojā, dzīvs palika tikai viņas vīrs Fintans mak Bohra.
- zaldātiņš Savienojumā "alvas zaldātiņš": rotaļlieta - neliels no alvas veidots karavīrs.
- kapteinis Savienojumā ar "pirmā ranga", "otrā ranga" vai "trešā ranga": dienesta pakāpes vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir kāda no šādām dienesta pakāpēm.
- pretoriānis Senajā Romā - ķeizara, karavadoņa miesassargs; imperatora gvardes karavīrs; karavīrs karaspēka vienībās, kas aizsargāja Romu, tās provinces.
- Biants Sengrieķu valstsvīrs (Bias of Priene; ap 625. g. - ap 540. g. p. m. ē.), viens no Senās Grieķijas septiņiem gudrajiem.
- Bhringi senindiešu mitoloģijā - varonis, svētvīrs, Šivas pielūdzējs, kurš esot bijis Šivas Ardhanārī izpausmes godināšanas piekritējs, tāpēc sadusmojis Pārvatī un ticis nolādēts dilt miesās.
- opcions Seno romiešu armijas karavīrs, kas prata lasīt un rakstīt, vismaz viens katrā centūrijā.
- reindžers Sevišķu uzdevumu apakšvienības karavīrs (gk. ASV).
- kalavaris Sievas māsas vīrs.
- ķeluvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
- ķelvainis Sievas māsasvīrs, svainis; ķelavainis.
- ķelavainis Sievas māsasvīrs, svainis.
- ķeliņš Sievas māsasvīrs, svainis.
- uztupis Sievas trešais vīrs.
- uztups Sievas trešais vīrs.
- svainis Sievas vai vīra brālis, arī māsas vai sievas māsas vīrs.
- komendācija Simbolisks akts, ar ko Senajā Romā klients nonāca patricieša patronātā, bet Rietumeiropā viduslaikos karavīrs iestājās kunga karadraudzē un lēņa vīrs lēņa kunga vasaļos.
- tēvuliņš Sirmgalvis, vecs vīrs.
- tēvulītis Sirmgalvis, vecs vīrs.
- Ods skandināvu mitoloģijā - dievs, dievietes Freijas vīrs, kas viņu pametis, dodamies bezgalīgā ceļojumā, un ko dieviete meklē liedama zelta asaras; etimoloģiski sakrīt ar Odinu un droši vien ir tikai viņa hipostāze.
- Brāgi Skandināvu mitoloģijā, dzejas dievs, dzejnieku aizstāvis, Idunas vīrs.
- hailenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs.
- heilenders Skotijas kalnaino apvidu iedzīvotājs; Skotijas pulka karavīrs.
- stīveris Slinks, kūtrs vīrs.
- sniegvecis Sniegavīrs.
- sniegvīrs Sniegavīrs.
- komandoss Speciālas desanta vienības karavīrs (ASV, Lielbritānijā un dažās citās valstīs).
- aknainis Spēcīgs vīrs, cilvēks "ar aknām".
- Herkuless Spēka vīrs, atlēts.
- Samsons Spēkavīrs.
- izpletņu (arī izpletņa) lēcējs sportists, arī karavīrs, kas specializējies lēkšanā ar izpletni no lidaparāta; izpletņlēcējs.
- katonisks Stingrs, bargs, nelokāms, kā senās Romas valstsvīrs Katons.
- jaudasvīrs Stiprinieks, spēkavīrs.
- ozolvīrs Stiprinieks, spēkavīrs.
- labais mika Šaubīgs, neuzticams vīrs.
- kājnieks Šīs ieroču šķiras karavīrs.
- vezumnieks Šīs karaspēka daļas karavīrs.
- geta Šķiršanās izziņa jūdaismā, ko izdod ebreju reliģiskā tiesa, gadījumā ja abi partneri piekrīt laulības šķiršanai; šis dokuments ir rakstīts aramiešu valodā, to paraksta divi liecinieki, un to vīrs pasniedz sievai; tas sievu atbrīvo no visām laulības saistībām attiecībā pret vīru.
- lugals Šumeru valdnieka nosaukums senajā Divupē (lielais vīrs); viņu ievēlēja tautas sapulcē.
- Nergals Šumeru-akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības valdnieks, dievietes Ereškigalas vīrs, viņš ir arī kvēlojošās saules personifikācija.
- pretinieks Tas (piemēram, karavīrs, karaspēks), ar ko cīnās (karā, bruņotā sadursmē).
- salatētis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salatēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salavecis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salavecītis Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- salavectēvs Tautu ticējumos, paražās - vecs vīrs ar garu bārdu, kurš Ziemsvētkos vai gadumijā apdāvina bērnus.
- tavvecais Tavs vīrs; tevvecais.
- tevvecais Tavs vīrs.
- trieciennieks Triecienarmijas karavīrs.
- dieds Ubags; vecs vīrs, vecis.
- ūdens puisis Ūdens vīrs - divdabis ūdens gars, minēts pasakās kā bagātības piešķīrējs cilvēkiem, bet arī kā jaunu sieviešu aizvīlējs savā ūdens valstībā.
- Aqr Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- Aquarius Ūdensvīrs, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā.
- fricis Vācietis (parasti vācu karavīrs Pirmajā vai Otrajā pasaules karā).
- senelis Vecāks vīrs, sirmgalvis.
- deds Vecāks, parasti precēts, vīrs.
- virsgalvis Vecs vīrs ar pliku galvvidu.
- deds Vecs vīrs.
- dēds Vecs vīrs.
- veterāns vecs, piedzīvojis karavīrs, bijušā kara (vai karu) dalībnieks
- večis Vecs, precēts vīrs.
- sīkģimene Vēsturisks ģimenes veids matriarhātā, māte ar bērniem, kurus vīrs apciemo tikai medību starplaikos un netika uzskatīts par bērnu tēvu.
- podests Viduslaikos - augstākais amatvīrs daudzās Itālijas republikās.
- bruņnieks Viduslaikos bruņās terpts karavīrs jātnieks (kunga raitnieks), kuru kopība pamazām izveidojās par dižciltīgo kārtu jeb bruņniecību.
- Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu.
- huzārs Vieglās kavalērijas karavīrs Ungārijā 16. gs., vēlāk arī citās zemēs; dažu valstu armijās šis nosaukums saglabājies arī tagad.
- ulāns Vieglās kavalērijas karavīrs.
- zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs).
- otrā puse viens no partneriem attiecībās, piemēram, vīrs, arī sieva.
- amfitrions Viesmīlīgs saimnieks, bet pievilts vīrs.
- pozīcija Vieta, kur novietots karaspēks, arī atsevišķs karavīrs cīņai ar pretinieku; vieta, kur novietoti ieroči (parasti artilērija, ložmetēji) pretinieka apšaudei.
- salmu atraitnis (arī atraitne) vīrs (sieva), kam dzīvesbiedre (dzīvesbiedrs) ir pagaidu prombūtnē.
- laulātais pāris vīrs un sieva, kuri noslēguši laulību valsts institūcijās vai baznīcā (to reģistrējuši atbilstoši likuma normām).
- laulātie draugi vīrs un sieva; dzīvesbiedri.
- labākā puse vīrs vai sieva.
- otra pusīte vīrs vai sieva.
- labākā pusīte vīrs vai sieva.
- laulātais draugs vīrs; dzīvesbiedrs.
- mūža (arī dzīves) draugs vīrs.
- virsniekvietnieks Virsdienesta instruktoru (augstākā) dienesta pakāpe Latvijas armijā un aizsardzības spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- konduktors Virsdienesta karavīra (kāda speciālista palīga) dienesta pakāpe (Krievijas armijā līdz 1917.); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- mičmanis Virsnieka vietnieka dienesta pakāpe vairāku valstu kara flotēs; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- zeltenis Zeltnesis (1) - vīrs gaišiem matiem.
- zeltenis Zeltnesis (2) - bagāts vīrs.
- kanonieris Zemākā dienesta pakāpe Krievijas (līdz 1917.) un citu valstu armiju artilērijā; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe.
- zemessargs Zemessardzes (1) karavīrs.
- zemessargs Zemessardzes (2) karavīrs.
- zenītložmetējnieks Zenītartilērijas karaspēka karavīrs, kas specializējies šaušanā ar zenītložmetēju.
- zenītnieks Zenītartilērijas vai zenītraķešu karaspēka karavīrs.
vīrs citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV