stūresvīrs
stūresvīrs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stūresvīrs | stūresvīri |
| Ģen. | stūresvīra | stūresvīru |
| Dat. | stūresvīram | stūresvīriem |
| Akuz. | stūresvīru | stūresvīrus |
| Lok. | stūresvīrā | stūresvīros |
Kuģa, jahtas komandas loceklis, kas veic pienākumus pie stūres rata.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Stūresvīra vietā ieraugām pašu kapteini, bet jau tādu stipri sagurušu, snaudošu.
- Es nebiju mehāniķis, es biju stūresvīrs.
- Nabaga nelaimīgais kuģis, ko cenšas pakļaut straume, vējš un stūresvīrs – katrs citā nolūkā!
- Tā nu tuvojoties Ziemeļjūrai, uzkāpām stūres mājā, lai pavērotu rietošo sauli un parunātos ar stūresvīru.
- Tā vien šķiet, ka klusībā katrs pie sevis berzē rokas, redzot, ka kāds cits stūresvīrs uzrāvies postenim vai fotoradaram.