stūrēt
Lietojuma biežums :
stūrēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Vadīt, parasti ar stūres iekārtu (transportlīdzekļa) kustību noteiktā virzienā.
1.1.intransitīvs
1.2.intransitīvs Braukt ar transportlīdzekli, vadot ar stūri kustību noteiktā virzienā.
1.3.intransitīvs Ieturēt, mainīt virzienu (peldot, lidojot) ar kāda ķermeņa daļu (par dzīvniekiem).
1.4.sarunvaloda, pārnestā nozīmē, intransitīvs Virzīties, doties noteiktā virzienā.
2.Regulēt (kā, parasti elementārdaļiņu) plūsmu.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri