stūrenis
stūrenis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārdsLocīšana
Lietojuma biežums :
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | stūrenis | stūreņi |
| Ģen. | stūreņa | stūreņu |
| Dat. | stūrenim | stūreņiem |
| Akuz. | stūreni | stūreņus |
| Lok. | stūrenī | stūreņos |
1.Instruments taisnu leņķu mērīšanai.
2.Rasēšanas instruments stūru, perpendikulu u. tml. rasēšanai.
3.Detaļa, ko uzliek (kā) stūriem to nostiprināšanai, sastiprināšanai.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nu, re, es taču zināju, viņa paklūp uz pakāpieniem, šausmīgs troksnis veļas un pieņemas spēkā, instrumenti gāžas kā ūdenskritums, visa kaste, āmurs, stūrenis, urbis, varbūt pat pneimatiskais, vai slīpmašīna.
- 5. Ar stūreņa palīdzību pārbaudīt kārbas iekšējos stūrus – nepieciešamības gadījumā pieregulēt tos ar ķīļu palīdzību.
- * stūrenis
- Stiklu nostiprina, izmantojot metāla apmali vai stūreni.
- 490. Ieliekamām detaļām ar enkuriem jāsastāv no atsevišķām plāksnēm ( stūreņiem vai fasontērauda plāksnēm), kam T veidā vai ar pārlaidumu piemetināti galvenokārt A-II un A-III klases stiegru tērauda enkurstieņi.