Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Ziemas versija 2026

412 254 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam op.

Atrasts vārdos (759):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

b. op.
op. cit.

Atrasts skaidrojumos (9997):

honoris causa _burtiski_ "goda dēļ", "par nopelniem"; parasti doktora grāds, ko par nopelniem zinātnē piešķir bez disertācijas aizstāvēšanas.
paplašinātā atmiņa _PC/AT_ un _IBM PS/2_ tipa datoros, kas izmanto _Intel 80286_ un jaunākus mikroprocesorus, pamatatmiņas paplašinājums, kuru var izmantot operētājsistēmas _MS-DOS_ vidē tikai ar speciālas programmatūras starpniecību, bet operētājsistēmu _OS/2_ un _UNIX_ vidē - bez papildprogrammu palīdzības.
-morfisks -veidīgs (piemēram, antropomorfisks).
-morfs -veidīgs (piemēram, antropomorfs).
Agenda 2000 "Darba kārtība 2000" - dokuments, kuru 1997. g. jūlijā sagatavoja Eiropas Komisija, tajā ietverot priekšlikumus Eiropas Savienības tālākajai attīstībai divos galvenajos virzienos - ES paplašināšanā un ES stiprināšanā.
histoplazmīns "Histoplasminum capsulatum" buljona kultūras filtrāts; lieto intrakutānai raudzei histoplazmones diagnozē.
krustvieta "Krustvietu" kustība aizsākās Somijas Ziemas kara (PSRS-Somijas kara) laikā 1939.-1940. g., kad zviedri "adoptēja" Somijas apdzīvotās vietas, cita starpā sniedzot ekonomisko palīdzību un uzņemot kara apdraudētos bērnus.
raja "Lopu bars" - nemuhamedāņu tautu apzīmējums dažās islāma valstīs.
Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
okcidents "Rietošās saules zeme", Rietumu pasaule, Eiropa kā pretstats orientam, Austrumiem.
rollingi "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
rollingstoni "Rolling Stones" - angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā.
direkcijs "Saīsināta" un vienkāršota partitūra, kurā visu (arī transponējošo) instrumentu partijas tiek ierakstītas 3 vai 4 līnijkopās reālajā skanējumā.
brain drain "smadzeņu noplūde", kvalificētu speciālistu aizplūšana uz ārzemēm.
Arbeterheim "Strādnieku nams" - kreisa ebreju sabiedriska organizācija Rīgā 1919.-1922. g. ar nodaļām Daugavpilī, Rēzeknē un Liepājā, nodibināja izdevniecību ar tādu pašu nosaukumu un grāmatu kooperatīvu "Arbet".
bhikšu "Tas, ar kuru dalās" budistu mūks, kurš māca dhammu un ar to saņem dienišķo uzturu no kopienas.
eppur si muove "un tomār tā riņķo!" (tā esot teicis Galilejspēc tam, kad inkvizīcijas tiesā atteicies no Kopernika mācības par Zemes riņķošanu ap Sauli).
(iz)mainīt naudu (Ap)mainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
(sa)iet kopā (ar kādu) (ap)precēt ies (ar kādu); (uz)sākt kopdzīvi (ar kādu) par vīrieti un sievieti
hroniska ģimenes methemoglobinēmija (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): brūnganpelēcīga vispārēja cianoze no bērnības; laba fiziskā attīstība un pašsajūta; spektroskopiski izmeklējot asinis, atrod tipisku methemoglobīnu
redzesloks (kāda) interešu, zināšanu, uzskatu kopums; redzes loks
(no)mirt zem (ķirurga) naža (no)mirt operācijas laikā
LVH (Sirds) kreisā kambara hipertrofija (angļu "left ventricular hypertrophy")
RVH (Sirds) labā kambara hipertrofija (angļu "right ventricular hypertrophy")
menza (Studentu) kopgalds; azaids
en masse (viss) kopā; kopumā
detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
laimes hormoni [hormoni]{s:1632}, kas veicina cilvēka labsajūtu, tostarp palīdzot radīt laimes un baudas sajūtu, piemēram, [dopamīns]{s:1633}, [oksitocīns]{s:1634}, [serotonīns]{s:1635} un [endorfīns]{s:1636}
pardelis [leopards]{s:2572}
ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
cauruļtārps 1 - 3 metrus garš sarkanbalts tārps (_Riftia pachyptila_), sastopams Centrālamerikas un Dienvidamerikas dziļjūras karsto avotu apkārtnē, kur tie pulcējas lielos baros
puskortelis 1/8 stopa.
Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
dubultkapella 12. un 13. gs. arhitektūrā sastopams 2 kapellu saistījums arhitektoniskā vienībā, iebūvējot starp abām kapellām aili.
Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
kompračikosi 13.-17. gs. - cilvēki, kas laupīja un pirka bērnus, tos sakropļoja un pārdeva par nerriem, akrobātiem u. tml.
galions 16.-18. gs. spāņu zemēs lietots kuģa tips, ar kādiem parasti mēdza vest aizjūras zemju dārgmetālus uz metropoli.
amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
kontradanss 17.-18. gs. radusies angļu tautas deja, kurā partneris pretstatīts partnerim vai pāris pārim; vēlāk - populāra sarīkojumu deja.
fiziokrāti 18. gs. otrās puses franču ekonomisti, kas atzina zemi un zemkopību par vienīgo bagātību avotu, bet zemkopja darbu - par vienīgo ražīgo darbu.
salvatorietes 1888. g. dibināta biedrība "Dievišķā Pestītāja māsas", mērķis - mācība skolās, slimnieku kopšana, patversmju vadība, misija.
jūgendstils 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma dekoratīvi lietišķās mākslas un tēlotājmākslas, arhitektūras un modes stils Eiropā un Amerikā, kam raksturīgas neregulāras viļņveida formas un līnijas un organiskās dabas formu ornamentika, utilitāri funkcionālu elementu saistījums ar viendabīgu stilizāciju.
simbolisms 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma Eiropas literatūras un mākslas virziens, kura pārstāvji savos darbos kā galveno izvirzīja simbolisku izteiksmi.
aģitprops 1920. g. septembrī dibināts padomju valdības birojs, kam vajadzēja pārzināt komunistisko aģitāciju un propagandu.
17. jūnija notikumi Rīgā 1940. g. 17. jūnijā, kad sākās Latvijas okupācija, Rīgas centrā ienāca Sarkanās armijas vienības, Stacijas laukumā un citur apstājās vairāki tanki, ap kuriem sāka pulcēties kreisi noskaņoti rīdzinieki un izvērsās sadursmes ar policistiem, un tika izsauktas Latvijas armijas vienības, cieta 57 policisti, tika nošauti 2 demonstranti, 10-29 cilvēki tika ievainoti un kopumā par cietušajiem uzdevās >60 demonstrantu.
kopne Nu Bus 1970. gadu beigās Masačūsetsas Tehnoloģiskajā institūtā izstrādāta ātrdarbīga 32 bitu izvēršanas kopne ar centralizētu arbitrāžu, kas vēlāk tika izmantota firmas _Apple Computer Inc. Macintosh_ saimes personālajos datoros.
Orleānvila 1980. g. 10. oktobra zemestrīcē nopostītās Alžīrijas pilsētas Asnamas senāks nosaukums.
Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
Skapis 20. gs. 60.-80. gados populārs bārs viesnīcā "Rīga", intelektuāļu un bohēmistu pulcēšanās vieta.
fanks 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki; fankī.
pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
vazotocīns 3-izoleicilvazopresīns, nonapeptīds, hormons, kam piemīt vazopresīnam un oksitocīnam līdzīgas īpašības; atrasts cilvēka embrija hipofīzē un hipotalāmā, bet pēc piedzimšanas tā koncentrācija ir niecīga vai nenoteicama.
Pančatantra 3.-4. gs. sanskrita literatūras piemineklis; sastāv no 5 pasaku un fabulu grāmatām, ko vieno kopīgs sižets.
parastās taucenes 30-160 cm garumā, bieži sastopamas, aug gar ceļmalām, krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu augšpuse ar īsām, pelēkām spilvītēm, zieda pamata sari saliekušies uz visām pusēm.
Čagosu arhipelāgs 5 koraļļu salu grupas Indijas okeānā ("Chagos Archipelago"), uz dienvidiem no Maldivu salām, lielākā - Djego Garsijas atols, kopējā platība 110 kvadrātkilometru, >1000 iedzīvotāju.
spilvotās taucenes 50-150 cm garumā, retāk sastopamas, aug tāpat ceļmalās un krūmājos, zied no jūnija līdz augustam, plūksnu apakšpuse tikai uz dzīsliņām cietspilvota, zieda pamata sari stāvus, cieši pieskāvušies viens otram.
Elisa salas 9 zemi atoli 670 km garā virknē Klusajā okeānā (ziemeļrietumu - dienvidaustrumu virzienā), Polinēzijas rietumos, tropu klimats; Tuvalu salas.
Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte
Coleophora anatipenella ābeļu makstkodes "Coleophora bernoulliella" nosaukuma sinonīms
abesīnietis Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs
abesīņi Abesīnijas jeb Etiopijas pamatiedzīvotājs; etiopietis
Anana Gunda abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - auglības, medību un biškopības dieviete, bērnu dzimstības aizgādne
Džadža Abhāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - laukkopības un dārzeņkopības dieviete
bezkāju abinieki abinieku kārta ("Apoda"), kas izplatīti Āzijas, Āfrikas un Amerikas tropu joslā alās; sliekabinieki
herpetofauna abinieku un rāpuļu kopums, kas apdzīvo noteiktu teritoriju vai ir dzīvojuši uz Zemes noteiktā vēsturiskajā periodā
Teofrasta abutilone abituloņu suga ("Abutilon theophrasti"), kas sastopama arī Latvijā
inkarnātāboliņš Āboliņa kultūrsuga ar lielu purpursarkanu ziedkopu
borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš
kasis Abrkasis - metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
abrskrāpis Abrkasis, metāla rīks, ar ko sakasa kopā mīklas paliekas abrā
radioaktīvā oglekļa metode Absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa datēšanas metode
radioaktīvā oglekļa datēšanas metode absolūtā vecuma noteikšanas metode organiskiem, gk. arheoloģiskiem materiāliem; pamatojas uz radioaktīvā izotopa daudzuma noteikšanu, kura pussabrukšanas periods ir 5570 gadu; radioaktīvā oglekļa metode
rokoko Absolūtisma laikmeta arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā 18. gadsimtā no 30. līdz 60. gadiem), kam raksturīgas izsmalcinātas, vijīgi ornamentālas formas, dekoratīvisms, patvaļīgi traktēta mitoloģiskā tematika tēlotājā mākslā, krāsu toņu blāvums
ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību
farss absurda, nenopietna, arī nepatiesa darbība
kopdzīve Abu cilvēka dzimumu pārstāvju dzīvošana kopā, parasti pēc noteiktām sabiedriskām, tiesiskām u. tml. normām
sīklapu acēna acēnu suga ("Acaena microphylla")
seksviterpēni Acikliski, cikliski vai policikliski nepiesātinātie ogļūdeņraži ar 3 izoprēna posmiem
fundālā mikroskopija acs dibena apskate ar instrumentu, kurā apvienots radzenes mikroskops un oftalmoskops
plakstiene Acs dobuma augšdaļa kopā ar plakstiņu
oftalmoskopija Acs iekšienes apskate ar oftalmoskopu
kantektomija Acs kaktiņa izoperēšana
decentrēta acs lēca acs lēca, kuras optiskais centrs nav pretī zīlītei
fakoerīze Acs lēcas izsūkšanas operācija kataraktas gadījumā
autorefraktometrija Acs optiskā stipruma mērīšana dioptrijās ar speciālu aparatūru
blikstene Acs plakstiņš, skropstas
skrapste Acs skropsta
Sinteotls Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - jaunas kukurūzas dievs, zemkopju un zeltlietu meistaru aizgādnis
Astlana Acteku (vēst. Centrālā Meksika, Meksikas dienvidi) mitoloģijā - vieta, no kuras dievs Uicilopočtli pavadīja actekus uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā; vārds "acteks" nozīmē Astlanas iedzīvotājs
Actlana Acteku dzimtene, no kurienes dievs Uicilopočtli viņus esot aizvedis uz Meksikas centrālo daļu; vārds "acteki" nozīmē - "Actlanas ļaudis"
Uicilopočtli acteku mitoloģijā - augstākā dievība (tulkojumā: "kreisās puses kolibri" vai "kolibri kreilis"), viņu attēloja kā antropomorfisku būtni ar kolibri formas aizsargcepuri, vairogu, kas bija rotāts ar četrām dūnu bumbiņām un loku vai šķēpu metamo ierīci un šķēpiem
Ueuekojotls acteku mitoloģijā - dziesmu un deju dievs, pēc izcelsmes acīmredzot otomu cilts dievība, tika attēlots kā sēdošs antropomorfisks koijots ar mūzikas instrumentiem rokās
Koatlikue acteku mitoloģijā - zemes un nāves dieviete, saules dieva Uicilopočtli māte
Miškoatls Acteku mitoloģijā - zvaigžņu un mākoņu dievs, Uicilopočtli un Kecalkoatla tēvs
Šipetoteks Acteku zemkopības dievs ("nodīrātais"), kuram, līdzīgi kā kukurūzai miza, tika dzīvam novilkta āda; viņu reprezentēja noskalpētas cilvēka galvas maska
skatiens acu, plakstiņu un to sejas apkaimes stāvokļa vai kustību kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
skats acu, plakstiņu, to sejas apkaimes stāvokļu, kustību kopums, kas ir saistīts ar redzes norisēm; šāds kopums, kurā izpaužas kāds psihisks vai fizioloģisks stāvoklis
dermatomicētes Ādā, matos un nagos parazitējošu sēnīšu kopīgs nosaukums; dermatomicētes rada vairākas slimības, t. sauc. dermatomi-kozes (kraupi, kailo ēdi u. c)
Nazreta Adāma, pilsēta Etiopijā
PCI slots adapteru ligzda mātesplatē, kas aprīkota ar specifikācijai _PCI_ atbilstošu paplašināšanas kopni
sumestuve Ādas aukla, ar ko savelk kopā zirga sakas
dermatoskopija Ādas izpēte; dermoskopija
kapilaroskopija Ādas kapilāru mikroskopiska izmeklēšana diagnostikas nolūkā
hiropomfolikss Ādas reakcija, kam raksturīga dishidrotisku pūslīšu erupcija pēdu apakšu un delnu ādā; šādu reakciju var izraisīt parazītiskās sēnes (epidermofitons), streptokoki, alerģiski un toksiski reaģenti, tā var būt idiopātiska vai saistīta ar citām ādas slimībām (ekzēma, dermatīts)
mitrināšana ādas virsējo slāņu kopšana ar kosmētiskajiem līdzekļiem, lai pasargātu ādu no izžūšanas un saglabātu ādas elastību
jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
rafidas Adataini skābeņskābā kalcija kristāli, kas nogulsnējas dažu augstāko augu šūnās un kas parasti sakopoti kūlīšos
keratonikse Adatas ievadīšana caur radzeni, sevišķi, operējot kataraktu
trauslā adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Dentipellis fragilis"), aug uz atmirušas lapu koku koksnes, stumbriem, lieliem zariem, to apakšpusē, Latvijā sastopama reti
koraļļu adatene adateņu dzimtas sēņu suga ("Hericium coralloides"), sniegbalta, uz trūdošas koksnes augoša adatene, Latvijā reti sastopama, saudzējama
Merema Adigeju (Krasnodaras novads, Krievija) mitoloģijā - zemkopības dieviete un biškopības aizgādne
gurugranthsahiba Ādigrantha - sikhisma svētā grāmata, kas tiek uzskatīta par sikhu kopienas mūžīgo guru
Thagaledžs adigu mitoloģijā — auglības un zemkopības dievs, kuru iedomājās kā sirmu arāju ar garu bārdu un zelta zizli rokās
cilpu stabiņš adījuma garenvirzienā izvietoto cilpu kopums
cilpu rinda adījuma šķērsvirzienā novietoto cilpu kopums
forstmeisters Administratīva amata persona mežsaimniecībā dažās R-Eiropas valstīs, vai arī tikai tituls
Bikola administratīvā iedalījuma reģions Filipīnās, Lusonas salas Bikolas pussalā un vairākās nelielās apkārtējās salās, administratīvais centrs - Legaspi, robežojas ar Calabrazon, Mimaropas, Austrumu Visajas un Rietumu Visajas reģionu
župa Administratīvi teritoriāla cilšu kopienu apvienība dienvidu un rietumu slāviem agrā feodālisma laikmetā
kilils Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Etiopijā; viens no 9 Etiopijas apgabaliem
Āsiāta administratīvi teritoriāla vienība Grenlandē (_Aasiaat_), kas ietvēra vairākas salas Kekertarsūpas līcī, kopš 2009. g. iekļauta Kāsuitsupas pašvaldībā
ils Administratīvi teritoriāla vienība Turcijā kopš 1806. g.; viens no 81 Turcijas apgabala
simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks
kamerālistika Administratīvo un ekonomisko disciplīnu cikls, ko mācīja Eiropas viduslaiku universitātēs, kā arī Krievijas impērijas universitātēs kopš 19. gadsimta 2. puses; kamerālzinātnes
ādkasis Ādmiņa darbarīks ādas atbrīvošanai no audiem; gropējamā dzelzs
adoptācija Adopcija
adoptēšana Adopcija
adoptierēt Adoptēt
aizadoptēt Adoptēt un aizvest projām
adoptivbērns Adoptēts bērns
pieņēmīte Adoptēts bērns, audzēknis
aizraukt Adot (zeķi) uz beigām sašaurināt, savilkt kopā
nolaist aci adot neviļus, negribēti ļaut noirt (valdziņam); samazināt par vienu valdziņu, saadot kopā divus valdziņus
adrenokortikotropiskais Adrenokortikotropiskais hormons - hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas stimulē kortikosteroīdu biosintēzi virsnieru garozā
AKTH Adrenokortikotropiskais hormons, ko izdala hipofīzes priekšējā daiva
absolūtā adrese adrese, kas brīvpiekļuves atmiņā tieši norāda operanda atrašanās vietu, neprasot tās izskaitļošanu
bāzes adrese adrese, kas kalpo par atskaites punktu citām adresēm, un to izmantojot kopā ar relatīvo adresi, dators veido absolūto adresi
netiešā adrese adrese, kas norāda šūnu datora atmiņā, kurā ierakstīta operanda tiešā adrese
lokālā tīkla apraides adrese adrese, kas norāda visu staciju kopumu noteiktā lokālajā tīklā
tiešā adrese adrese, kas nosaka operanda vietu datora atmiņā
hierarhiskā adresēšana adreses apvieno grupās, kuras norāda objektu savstarpējos sakarus, kā arī atspoguļo datoru tīklu topoloģiju un ir saistīts ar maršrutēšanu, adresēm var būt fiksēts vai mainīgs garums
bezklases starpdomēnu maršrutēšana adrešu shēma, kas izmanto atkopošanas stratēģiju, lai samazinātu galveno interneta maršrutēšanas tabulu lielumu; maršrutus sagrupē, lai minimizētu informācijas daudzumu, ko pārsūta galvenie maršrutētāji
garenparalakse Aeroainas koordinātu x' starpība viena stereopāra ainām
stereoskopiskā aplūkošana aeroainu stereopāra aplūkošana, izmantojot stereoskopisko efektu (redzi)
stereomodelis Aeroainu stereopārī redzamais telpiskais objekts, kas ir optiski, mehāniski vai skaitliski rekonstruēts
stereoskopisks modelis aeroainu stereoskopiskā pāra staru krustpunktu kopums
aerodinamiskā spiediena centrs aerodinamiskā spēka pielikšanas punkts (attiecībā pret profilu, spārnu vai gaisakuģi kopumā)
spārnojums aerodinamisko virsmu kopums, kas nodrošina lidaparāta stabilitāti un vadāmību
aerogrāfija Aeroloģija - meteoroloģijas nozare, kas pētī procesus troposfērā un stratosfērā
aireplāns Aeroplāns
danakili Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibuti
adali Afāri - tauta, dzīvo Eritrejā, Etiopijā un Džibutijā
deaferentācija Aferento, sensorisko nervšķiedru funkciju pārtraukums, kā operācijas vai saslimšanas sekas
durrani Afgāņu cilšu grupa, dzīvo Afganistānas dienvidrietumos un visās lielajās pilsētās, kā arī Pakistānas ziemeļrietumos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), iedalās 2 zaros: ziraki un pandžpavi, reliģija - islāms (sunnisms)
barakzaji Afgāņu cilts (lielākā durranu grupā), dzīvo Afganistānas dienvidos, Argandabas ielejā un Hilmendas krastos, runā rietumpuštu dialektā (indoeiropiešu saimes irāņu grupa), reliģija - islāms (sunnisms)
ziraki Afgāņu tautas durranu cilšu grupas zars, kurā ietilpst barakzaju, popalzaju, alkozaju un acakzaju ciltis
cirkumfikss Afikss, kuru veido abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
bekupiepe Afilloforu rindas piepju sēņu ģints ("Boletopsis")
būri Afrikandi - eiropiešu (galvenokārt holandiešu) kolonistu pēcnācēji Dienvidāfrikā
Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos
ubaīns Āfrikas bultu inde, ko iegūst no auga "Strophantus gratus" sēklām
illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci
magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
tse-tse Āfrikas muša, kas ar saviem kodieniem uzlaiž māju lopiem slimību; otra suga izplata cilvēku miega slimību; cece muša
ūdensbuks Āfrikas purvu antilopu suga, aptuveni brieža lielumā un arī izskatā tam līdzīga
tigrinja afroaziātu valoda, kas pieder pie semītu valodu atzara, viena no biežāk lietotajām valodām Eritrejā (līdz ar arābu un angļu), kā arī atzīta minoritātes valoda Etiopijā, īpaši Tigrajas reģionā
aviji Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kaili Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamiri Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kamti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kemanti Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
kvari Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši)
bogosi Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bilini
bilini Agavi tautu grupai piederīga tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļrietumu daļā, valoda pieder pie semīthamītu saimes kušītu grupas, ticīgie - musulmaņi, daļa - kristīgie (monofizīti), jūdaisti (falaši); bogosi
lopotieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" iedzīvotāji
Lopotas Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukuma variants
Lopotys Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Lopoti" nosaukums latgaliski
Dņepras-Daugavas kultūra agrā dzelzs laikmeta baltu kultūra (7. gs. p. m. ē. - 4. gs. m. ē.) Dņepras un Okas augšteces, Daugavas vidusteces apvidū; apmetnes nocietinātas ar vaļņiem, grāvjiem; lopkopība, zemkopība; raksturīga kaula apstrāde, podniecība (keramika ar gludu virsmu)
Hallštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis
hazāru kaganāts agrā feodālā valsts (7. gs. v. - 10. gs. b.) Lejaspievolgā un Ziemeļkaukāzā; iedzīvotāju pamatnodarbošanās - klejotāju lopkopība
Kundas kultūra agrā un vidējā mezolīta kultūra Ziemeļeiropā, bija izplatīta 8.-6. gt. p. m. ē., pirmoreiz izrakumos atklāta 1930. gados pie Kundas grīvas
ērls Agrajos viduslaikos Anglijā - dzimtaristokrātijas tituls, kas kopš 11. gs. atbilst grāfa titulam
beneficijs Agrajos viduslaikos Rietumeiropā zeme (vai cits ienākuma avots), ko feodālis senjors piešķīra vasalim mūža lietošanā par militāru vai administratīvu dienestu
diascordium agrāk daudz lietots zāļu līdzeklis, kas satur 1% opija
mehmendars agrāk ierēdnis Konstantīnopoles pilsgalmā, tam bija jāsaņem un jāapkopj ārzemju sūtņi un ievērojami ceļinieki
daltons agrāk lietota atommasas vienība, kas vienāda ar 1/12 daļu no oglekļa izotopa ^12^C atoma masas
spārnu ciršana agrāk mazu bērnu veseļošanas paņēmiens vai paņēmienu kopums
plaiksna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisma agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
plaisna agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai
optiskā kopēšana agrāk uzņemta un optiskā sistēmā pārveidota attēla eksponēšana uz tīrās filmas
dihlofoss agrāk viens no populārākajiem kukaiņu iznīcināšanas līdzekļiem; tagad toksiskuma dēļ nelieto
Ruanda-Urundija Agrākā Beļģijas pārvaldītā teritorija ("Rwanda-Urundi", ANO aizbildniecībā 1946.-1962. g.), kopš 1962. g. Burundi un Ruanda
Portugāles Gvineja agrākā Portugāles kolonija Rietumāfrikā, kopš 1973. g. — Gvineja-Bisava
rančerosi Agrāko Spānijas koloniju zemkopji Amerikā, krietni jātnieki un mednieki
Stolipina agrārā reforma agrārā reforma Krievijā 1906.-1917. g., kuras sākumā tika noteikta kārtība, kādā zemnieki varēja izstāties no lauku kopienas; zemniekiem bija tiesības pieprasīt, lai viņiem iedala zemi un nostiprina to personiskajā īpašumā; tā veicināja gan viensētu veidošanos, gan migrāciju, jo daļa zemnieku savu īpašumu pārdeva un pārcēlās uz Sibīriju u. c. Krievijas malienēm
apmaināms Agregāta, mašīnas, takelāžas u. c. daļa - elements, kuru ekspluatācijas gaitā apmainapret citu identisku vai līdzīgu to nolietošanās dēļ, kā arī lai uzlabotu visa kopobjekta (peldlīdzekļa) darbību, piemēram, mainoties vējam, maina buras
kombinētā agregatēšana agregatēšana, pievienojot spēkratiem dažādus rīkus vai mašīnas gan blakus, gan vienu aiz otras, lai varētu nodrošināt vairāku tehnoloģisko operāciju izpildi vienlaikus ar palielinātu apstrādes platumu
valču krēsls agregāts graudu sasmalcināšanai pārtikai un lopbarībai, kurā galvenās darbīgās daļas ir rievoti tērauda valči un veltnīšu barotājmehānisms
tvaika sūknis agregāts, kas sastāv no tvaikmašīnas un virzuļsūkņa; tvaikmašīnas virzuli un sūkņa virzuli savieno kopējs kāts; lieto par rezerves sūkni mazjaudas tvaika katlu barošanai
kombinētais augsnes apstrādes agregāts agregāts, kas sastāv no vairākām vienoperācijas mašīnām, kas novietotas cita aiz citas tehnoloģiskā procesa secībā (katru kombinētā agregāta mašīnu var izmantot arī atsevišķi); vienkāršs piemērs ir arkls ar piekabinātu šļūci, ecēšu vai veltņiem
tandēmagregāts Agregāts, kas sastāv no vairākcilindru tvaika turbīnas un ģeneratora ar kopīgu rotācijas asi
noziegumi pret mieru agresīva kara vai agresijas plānošana, gatavošana, uzsākšana un vešana, kā arī piedalīšanās kopējā sazvērestībā vai jebkurā šādā pasākumā, pārkāpjot starptautiskajā līgumā noteiktās valsts saistības t. i., tiesības un pienākumus
ARA Agrorūpnieciskā apvienība (kopā ar nosaukumu, piem., ARA "Rīga")
vagošana Agrotehnikas paņēmiens rušināmaugu kopšanā - rindstarpu irdināšanas veids
papildapputeksnēšana Agrotehnisks pasākums, ko lietoja gk. sēklkopības sējumos, apputeksnējot augus papildus, bet praksē pasākums izrādījā neefektīvs
sējeņu un stādu kopšana agrotehnisku pasākumu komplekss, kas rada optimālus apstākļus sēklu dīgšanai, dīgstu attīstībai un jauno kokaugu augšanai
agrominimums Agrotehnisku pasākumu kopums, kas jārealizē, lai nodrošinātu lauksaimniecības kultūru normālas ražas
aģitpunkts Aģitācijas punkts - padomju totalitārā režīma ideoloģijas propagandēšanai iekārtota īpaša telpa kādā sabiedriskā ēkā, mācību iestādē, uzņēmumā vai citur
aijaijs Aiaijs - šīs ģints suga ("Daubentonia madagascariensis"), kaķa lieluma tumši brūns primāts ar gaišāku sejas daļu, izplatīts tikai Madagaskarā, sastopams reti; slaidpirkstainis
ņemt Aicināt, arī atļaut (kādam) doties, arī atrasties, būt kopā ar sevi
saaicināt Aicinot panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur)
Parodia ayopayana Aijopajanas parodija
igapo ainava, ko veido ilgstoši applūstošas upju palienes, kuras klāj slapjie tropu meži (selvas)
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
faetons airkāju kārtas tropisko jūru putnu dzimtas ("Phaethontidae") ģints ("Phaethon")
airkāji Airkājvēži ("Copepoda")
ciklopoīds Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Cyclopoida"), pirmie taustekļi samērā īsi, to garums reti pārsniedz pusi ķermeņa garuma, Latvijas saldūdeņu planktonā un bentosā konstatētas 27 sugas
harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
neļķu aira airu suga ("Aira caryophyllea")
nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
šašliks Aitas, arī liellopu, cūkas gaļas ēdiens, ko gatavo, cepot nelielus, uz iesma uzdurtus gaļas gabalus ogļu siltuma starojumā
tīruma aitene aiteņu suga ("Lycopsis arvensis"), viengadīgs lakstaugs, dzeloņaina nezāle ar zili violetiem ziediem
šēperis Aitkopis muižā
aitkopība Aitu audzēšana gaļas, vilnas, kažokādu iegūšanai; attiecīgā lopkopības nozare
šeipars Aitu pārzinis un kopējs muižā
šēpers Aitu pārzinis un kopējs muižā
griezonis Aitu, retāk liellopu, slimība, kas ceļas no kāda suņu lentu tārpa dīgļa, kas rada smadzeņu bojājumus, bieži izpaužas, īpaši aitām, kā griešanās riņķī u. c. nenormālās kustībās
noskaust aiz skaudības, arī skopuma panākt, ka kāds neiegūst (ko)
mērgavot aiz skopuma liegt sev nepieciešamo pārtiku
pazēlāt aiz skopuma neiedot
noskopot aiz skopuma neizdot, neiegādāt (ko)
zabelēties aiz skopuma netaisni aizturēt, nedot
saskopuļot aiz skopuma sataupīt, sakrāt
post Aiz, pēc, kopš
aizkabināt Aizāķējot, uzkarinot sastiprināt (kopā), aiztaisīt (ciet)
Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers
popēt aizaugt ar popi, sūnu, krevi
propka Aizbāznis; korķis; propis
logs aizdarāma atvere telpas apgaismošanai un vēdināšanai (celtnes, transportlīdzekļa) sienā kopā ar ietvarā iestiprinātu vienu vai vairākām, parasti virināmām vai bīdāmām, caurspīdīga materiāla plātnēm šīs atveres aizdarīšanai
aiztaisīt Aizdarīt, sastiprināt kopā pogājot, sprādzējot u. tml.
aizgaldnieks Aizgaldā turēts mājlops
gurba Aizgalds, kur ievieto lopus
gurbs Aizgalds, kur lopus ievieto
aizdara Aizgalds, nodalījums kūtī, kas paredzēts mazajiem lopiem; aizgalds
iznīkt aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu)
izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
aizkņopēties Aizkņopēt
bloķēšana Aizliegums veikt darbības (operācijas) ar vērtībām noteiktā laika posmā
aiztumēt Aizlīmēt, aizlipināt (bišu stropā)
apmigt Aizmigt, iemigt (par visu subjektu kopumu)
aizņemtā kapitāla daļa aizņemtā kapitāla lielums dalīts ar kopējo ilgtermiņa ieguldījumu lielumu
sasūnāt Aizpildīt ar sūnām vai ar kādu citu materiālu (piemēram, baļķu gropes)
turpināšana aizsāktas darbības veikšana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
turpināšana aizsāktas norises, stāvokļa, pasākuma u. tml. īstenošana joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma
datnes aizsardzība aizsardzība pret datu nejaušu dzēšanu, ko var nodrošināt fiziski (noņemot magnētiskajai lentei plastisko gredzenu vai disketes stūrī atverot taisnstūrveida caurumu) vai loģiski (operētājsistēma nosaka, ka konkrēta datne ir tikai lasāmdatne vai pat apslēptā datne, kas vairumam programmu nav pieejama)
kustības drošība aizsardzība pret kustības izraisītiem negadījumiem satiksmē, ko nodrošina spēkratu īpašību kopums, kas dod iespēju vadīt spēkratu kustības ātrumu un virzienu, vienoti satiksmes noteikumi un satiksmes dalībnieku - cilvēku - situācijai atbilstoša rīcība
Ķīnas mūris aizsardzības mūris gar Ķīnas ziemeļu robežu, garums \~7000 km; sākts celt 3. gs. p. m. ē., tagadējais izskats kopš 15. un 16. gs.
Rāznas nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Maltas pazeminājumā un Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Rundēnu pagastā, Krāslavas novada Andrupenes, Andzeļu un Ezernieku pagastā un Rēzeknes novada Čornajas, Kaunatas, Lūznavas un Mākoņkalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2003. g., platība — 59615 ha, izveidots, lai aizsargātu Rāznas ezera un tam piegulošās teritorijas dabas daudzveidību, kā arī raksturīgo Latgales kultūrainavisko vidi
Grīņu dabas rezervāts aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienē, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1936. g. (sākotnējā platība - 700 ha), izveidots, lai saglabātu nepārveidotas vēsturiski izveidojušās dabas ekosistēmas (grīni) un pētītu tajās notiekošos procesus, kā arī nodrošinātu izzūdošo un reto augu, ķērpju, sēņu un dzīvnieku aizsardzību, visā rezervāta teritorijā (tagadējā platība - 1454,9 ha) noteikta regulējamā režīma zona
Slīteres Nacionālais parks aizsargājama dabas teritorija Piejūras zemienes Irves līdzenumā un Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas novadā, platība - 26490 ha (t. sk. 10130 ha jūras akvatorijas), valsts aizsardzībā kopš 1921. g. (sākotnēji 1100 ha); konstatētas 860 paparžaugu un sēklaugu sugas, 128 sūnu, 195 ķērpju un 733 sēņu sugas
Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Augšzeme aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Augšdaugavas novada Kalkūnes, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ietilpst 2 dabas parki - "Svente" un "Medumu ezeraine" un 2 dabas liegumi "Sventes ezera salas" un "Medumu ezera salas"
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
dabas liegums aizsargājamo dabas objektu kategorija, kas parasti ir cilvēka darbības maz pārveidota teritorija, kurā sastopamas īpaši aizsargājamas augu un dzīvnieku sugu atradnes un īpaši aizsargājami biotopi; liegumos noteikts daļējs dabas aizsardzības režīms un saimnieciskā darbība atļauta tikai tādā apjomā, kas nav pretrunā ar šī lieguma mērķiem un uzdevumiem
Grīviņu dzirnavezers aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.) atrodas Grīviņupītē, Liepas pagastā, platība — 2 ha, garums — 0,4 km, lielākais platums — 0,1 km, vidējais dziļums — 1,0 m, lielākais dziļums — 3,2 m
Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m)
Ungurpils dzirnavezers ar apkārtējo ainavu aizsargājams dabas objekts Alojas pagastā, ietver Ungurpils dzirnavezeru un teritoriju ap to, \~66,3 m vjl., platība - 70,2 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Unguru dzirnavezers aizsargājams dabas objekts Raiskuma pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974., uzstādināts Ungura notekā Dzirnupītē, platība — 12 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,2 km, lielākais dziļums — 2,5 m
Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts
Apes dolomīta atsegums aizsargājams ģeoloģiskais objekts Apes pilsētas dienvidu nomalē, platība - 0,5 ha, atsedzas tikai šajā apvidū sastopamais rupjkristāliskais augšdevona Pļaviņu svītas dolomīts, uz kura virsmas zem segkārtas vērojamas ledāja ierautas skrambas un slīpējums
Raganu katls aizsargājams ģeoloģiskais objekts Siguldas novada Siguldas pagastā, platība — 0,5 ha, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., erozijas un sufozijas procesos vairāku gadsimtu laikā izveidojusies \~30 m dziļa un 20 m plata piltuve, kurā redzams devona iežu slāņojums
Vīkšēnu ieži aizsargājams ģeoloģiskais objekts Skaņkalnes pagastā, platība — 0,3 ha, atsegumi Laņģupītes krastā, ko veido nelielas gaišpelēku smilšakmeņu kraujas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha
specapģērbs Aizsargapģērbs - ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības
izplūstoša iespiedkrāsa aizsargkrāsa, kurā ir krāsvielas, kas kopā ar šķīdinātāju iesūcas papīrā (izplūst plašumā vai dziļumā), un katrs mēģinājums mehāniski dzēst datus dokumentā rada redzamus bojājumus
blende Aizsegs (diafragma) ar maināmu atveres lielumu (piemēram, fotogrāfijā, mikroskopijā)
samesties Aizsprostoties, tievās vai resnās zarnas cilpai kopā ar apzarni pagriežoties ap savu garenisko asi (par zarnām)
serīns Aizstājama aminoskābe, sastopama gandrīz visās olbaltumvielās, fermentos, dažos lipīdos
jautājuma zīme aizstājzīme, ko operētājsistēmās _MS-DOS_, _Windows NT_ un _OS/2_ izmanto kādas noteiktas rakstzīmes vietā
nokāpt Aizstiepties virzienā uz leju (par ceļu, mežu, celtņu kopumu u. tml.)
aizkalst Aiztrūkt - pārstāt dot pienu (par slaucamiem lopiem)
aizvainotība Aizvainota cilvēka izjūta kopums: apziņa, ka ir aizvainots; aizvainojums
paņemt Aizvest (kādu, ko) sev līdzi, atļaut doties sev līdzi, arī atļaut atrasties, būt kopā ar sevi
Senākais dzelzs laikmets aizvēstures periods, dzelzs laikmeta pirmais posms (Eiropā to dēvē par pirmsromiešu dzelzs laikmetu), Latvijas teritorijā datē ar 5.-1. gs. p. m. ē.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
nopēdāt Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
nopēdot Aizvilkt, nolīdzināt kāda (nomirušā vai palicēja) pēdas simboliskā rituālā, kura relikti iespējams saglabājušies mūsdienu parašā pēc kapa uzkopšanas ar grābekli aizrušināt visas pēdas
akaciānisks Akaciāniskā shizma (pēc Konstantinopoles patriarha Akacija vārda) - 35 gadus ilgā baznīcas dalīšanās (484.-519. g.) Austrumu un Rietumu daļā
akadi Akadieši - semītu cilšu grupa senajā Mezopotāmijā; Akadas valsts un pilsētas iedzīvotāji
Nanaija Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - dieva Anu meita, dieviete ar fiziskās mīlas un kara dievietes iezīmēm, līdzīga Inannai un Ištarai
Erra Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - kara un mēra dievs
Mametu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pazemes valstības dieviete, viena no dieva Nergala sievām, pazemes valstības tiesnese, kura kopā ar anunnakiem piespriež cilvēkiem nāvi
Mušhušs Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - pūķis, viens no briesmoņiem, kurus radījusi dieviete Tiamata; dieva Marduka emblēma
Nabu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - rakstības mākslas un gudrības dievs, rakstvežu aizgādnis, dieva Marduka dēls
Išuma Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - saules dieva Šamaša brālis, pazemes valstības dieva, kā arī mēra un kara dieva padomdevējs un vēstnesis
Lamaštu Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - sieviete - dēmons ar lauvas galvu, kas uzsūta cilvēkiem slimības un nolaupa bērnus
Eje Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - ūdeņu un gudrības dievs, atbilst šumeru dievam Enki
Atrahasiss Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - varonis mītā par pasaules plūdiem, viņš uzbūvē kuģi, kurā novieto visus dzīvniekus
Tišpaks Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā - vētras un kara dievs, Ešnunas pilsētas galvenais dievs
Beletceri Akadiešu (vēst. Mezopotāmija) mitoloģijā – nomadu cilšu dieva Amurru sieva, pazemes valstības rakstvede
Zībolda akantopanakss akantopanaksu suga ("Acanthopanax sieboldianus")
afalandra Akantu dzimtas augu ģints ar 60 sugām tropos un subtropos, skaisti lapaugi ar krāšņām ziedkopām, audzē arī siltās augu mājās kā krāšņumaugus
beloperone Akantu dzimtas ģints ("Beloperone")
kašķa ērce akarīdērču grupas suga ("Sarcoptes scabei syn. Acarus siro"), dzīvnieku ādas parazīts, kas izraisa ādas slimību (rodas nieze, raksturīgi izsitumi, iekaisumi un kreveles)
kontrolpakete Akciju kopums, kas nodrošina to īpašniekam izšķirošu ietekmi akciju sabiedrības darbībā
kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
paratiflīts Aklajai zarnai pieguļošo retroperitoneālo audu iekaisums
apendektomija Aklās zarnas tārpveida piedēkļa izoperēšana
šķeltais aklis akļu suga ("Galeopsis bifida")
platlapu aklis akļu suga ("Galeopsis ladanum")
mīkstais aklis akļu suga ("Galeopsis pubescens")
raibais aklis akļu suga ("Galeopsis speciosa")
parastais aklis akļu suga ("Galeopsis tetrahit")
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru
Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens
ptialolitotomija Akmens izoperēšana no siekalu dziedzera vai vada
holedoholitiāze Akmens kopējā žultsvada
Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri
holedoholitotripsija Akmens sadrumstalošana kopējā žultsvada
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
akmeņlaužaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi gk. ar vienkāršām lapām, Latvijā sastopamas pakrēslītes un akmeņlauzītes
hortenzijaugi Akmeņlauzīšu rindas dzimta, krūmi, liānas, retāk koki, ziedi čemuros vai skarveida ziedkopās, gk. Ziemeļamerikā un Austrumāzijā, 17-19 ģinšu, \~250 sugu, Latvijā introducēts 19 sugu
pļavas akmeņlauzīte akmeņlauzīšu suga ("Saxifraga granulata"), kas samērā bieži sastopama Latvijas rietumu daļā, austrumu daļā - ļoti reti
biezlapjaugi Akmeņlaužaugu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk krūmi, gk. sukulenti ar biezām sulīgām lapām, \~30 ģinšu, \~1300 sugu, Latvijā sastopami laimiņi un saulrieteņi, telpās audzē kalanhojes un krasulas
Paragvajas akmeņozols akmeņozolu suga ("Ilex paraguariensis"), kas Latvijā nav sastopama, no šīs sugas krūmu lapām gatavo atspirdzinošu dzērienu Paragvajas tēju jeb mati
gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
dehepatizācija Aknu izoperēšana
sekstīte aknu sūnu klases jaungermanniju apakšklases dzimta ("Lophocoleaceae"), daudzgadīgas vienmājas vai divmāju sūnas, kas veido plakanas, pie substrāta piegulošas velēnas vai aug starp citām sūnām, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 5 sugas
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
lāpstīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases ģints ("Scapania"), divmāju, reti vienmājas augi, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 8 reti sastopamas, aizsargājamas sugas
bārdlape Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases jungermanniju dzimtas ģints ("Barbilophozia"), 11 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
zemzarīte Aknu sūnu klases jungermanniju apakšklases pumpurzareņu dzimtas ģints ("Cladopodiella"), Latvijā konstatēta 1 suga
smaillape Aknu sūnu klases jungermanniju dzimtas ģints ("Lophozia"), Latvijā konstatētas 11 sugas, zaļi līdz sarkanīgi brūni vai gandrīz melni, 0,5-6 cm gari, guļoši vai pacili divmāju, retumis vienmājas augi
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
Studions akoimetu klosteris Konstantinopoles rietumu daļā, dibināts 463. g.
skiametrija Akomodācijas mērīšana, izmantojot skiaskopiju
ABS Akrilnitrilbutadiēnstirola kopolimērs, termoplastisks materiāls ar divfāžu struktūru; lieto par konstrukcijas materiālu aparātbūvē un mašīnbūvē, pārtikas un tekstilrūpniecībā
acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
amarantu aksire aksiru suga ("Axyris amaranthoides"), sastopama ļoti reti uz dzelzceļiem, izgāztuvēs un nezālienēs Rīgā un tās apkārtnē
mošķība Ākstība, māņu piekopšana
plere Ākstīga, nenopietna sieviete
civilstāvokļa akti akti, kas apliecina dzimšanu, adopciju, miršanu, laulību, laulības šķiršanu, uzvārda un vārda maiņu
buffo aktieris komiķis, it īpaši itāļu operās
radioteātris Aktieru izpildījumā iestudētu radioraidījumu (parasti raidlugu, radiouzvedumu) kopums, kuru sagatavošanā parasti izmanto skaņu efektus vides un darbības raksturošanai
lourensijs Aktinīdu grupas mākslīgi iegūts ķīmiskais elements, Lr, atomnumurs - 103, radioaktīvs metāls, zināmi 6 izotopi
protaktīnijs Aktinīdu grupas radioaktīvs ķīmiskais elements, periodiskās sistēmas 91. elements, Pa, zināmi 12 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
kirijs aktinoīdu grupas ķīmiskais elements, radioaktīvs metāls, mākslīgi radīts 1944. g., simbols Cm, atomnumurs - 96, zināmi 13 radioaktīvie izotopi, stabilu izotopu nav
akts Aktis - dokumentu kopums
pievērsties Aktīvi iesaistīt savā interešu, lokā, darbību kopumā
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu
Hekla Aktīvs vulkāns Islandes dienvidu daļā, 1491 m vjl., kopš 1104. g. notikuši >20 lieli izvirdumi; viduslaiku teiksmās - vieni no vārtiem uz elli un raganu pulcēšanās vieta
Akubu Akūbū, upe Etioopijā un Sudānā
radiostudija Akustiski speciāli iekārtota telpa, no kuras pārraida radioprogrammas vai kurā ieraksta radioraidījumiem paredzētās fonogrammas
sarkanguļa Akūta dzīvnieku, parasti cūku, infekcijas slimība, ar ko var saslimt arī cilvēks un kam raksturīgi sārti, vēlāk zilgani, melni iekaisuma perēkļi ādā; ierosina dabā plaši izplatīta nūjiņu baktērija _Erysipelothrix rhusiopathiae_
embolisks nefrīts akūtā glomerulonefrīta fokāla forma, parasti kopā ar subakūtu endokardītu; pazīmes: hematūrija ar vai bez proteinūrijas, parasti bez nieru mazspējas
papatači drudzis akūta infekcijas slimība, ko izraisa inficētu moskītu kodiens; izplatīts tropu un subtropu zemēs
piroplazmoze Akūta lauksaimniecības dzīvnieku, suņu infekcijas slimība, ko izraisa piroplazmas un kam raksturīga augsta temperatūra, iekaisušas gļotādas un gremošanas traucējumi
mieža grauds akūts, strutojošs acs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera iekaisums
miežgrauds Akūts, strutojošs plakstiņa malas skropstu maisiņa vai tauku dziedzera, vai arī plakstiņa saistaudu plātnītes dziedzera iekaisums
suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas)
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala
Zīļu ala ala Gaujas labajā senkrastā starp Rāmniekiem un Strīķupes ieteku, Raiskuma pagastā, izveidojusies neliela Gaujas svītas smilšakmens atseguma pakājē, garums - 22 m (visu eju kopgarums - 36 m), platība - 83 kvadrātmetri, griestu augstums pie ieejas - 1,2 m, telpas vidū - 1,5 m, 2 lielākas telpas ar atzarojumiem
Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m
Kubeseles ala ala Krimuldas novada Krimuldas pagastā, Gaujas labā krasta pietekas Runtiņa labajā krastā, ir aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), \~7 x 5 m liela telpa ar 3 m augstiem griestiem un mākslīgi veidotu ieeju; Runtiņa ala
Laupītāju ala ala Kuldīgas novada Rendas pagastā, Abavas labā pamatkrasta nogāzes piekājē, kopgarums - 11,5 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, līdz 5 m dziļumam ir 2 m plata ar 1,5-2 m augstiem griestiem, tālāk šaurs tunelis
Dandekrola ala ala Priekšalpos ("Reseau de la Dent de Crolles"), Francijas dienvidaustrumos (Izēras departamentā), kopējais garums - 25,7 km, dziļums - 658 m
Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
Svētmeitu kambaris ala smilšakmens atsegumā, eventuāla kulta vieta Dundagas pagastā, uz ziemeļiem no Kaļķu ciema, bijušas vairākas ejas un telpas, kas aizgruvušas, pie ieejas liels akmens, kas senāk atradies alā un izmantots par galdu, 1993. g. atraktas alas 48,5 m kopgarumā, bet tās daļēji atkal aizbrukušas
Līgoņu ala ala Tītmaņu iezī Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Līgatnes pagastā, kopgarums - 15 m, grīdas laukums - 16 kvadrātmetri, ieeja 1,5 m plata un 2 m augsta, tālāk līdz 2,7 m plata, bet 6 m dziļumā sašaurinās līdz \~0,5 m
Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi
jakobīti Alarodu un kurdu mistru tautiņa Mesopotāmijas ziemeļu daļā
Sikspārņu alas alas Priekuļu pagastā, Kazugravas dabas pieminekļa teritorijā, Kazu ielejas augšgalā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ziemo lielākā sikspārņu kolonija Eiropas ziemeļaustrumos
Lībiešu upuralas alas Svētupes labajā krastā, Salacgrīvas pagastā, sena lībiešu kulta vieta, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., lielākā ala 46 m gara, pie ieejas 2-3 m plata, dziļumā šaura un zema, otra 19,5 m gara un līdz 2 m augsta
karaliskais albatross albatrosu suga ("Diomedea epomophora")
hromalbumins Albumīna (olas, asiņu olbaltuma) un hromskābes sāļa maisījums, jutīgs pret gaismu, lieto fotomehānikā attēla nokopēšanai uz iespiedformas materiāla
glukuronskābe Aldehidskābe, kas rodas no glikozes un ļoti bieži sastopama urīnā
ksiloze Aldopentoze, augos atrodama ksilāna sastāvā; medicīnā lieto par cukura aizstājēju diabēta slimnieku uzturā
pūslīšu aldrovanda aldrovandu suga ("Aldrovanda vesiculosa"), peldošs ūdensaugs, rets terciāra elements, sporādiski sastopama visās klimatiskajās joslās, Latvijā nav konstatēta
Hērons Aleksandrijas Hērons (1. gs.) - sengrieķu zinātnieks, darbi saistīti ar lietišķo mehāniku, izveidojis eolipilu - pirmo tvaika mašīnas prototipu, mūsdienu reaktīvās turbīnas priekšteci, formulējis gaismas atstarošanās principus, kas līdzīgi Fermā proncipiem optikā
atopija Alerģijas veids, ko raksturo pārmantota, pastiprināta jutība pret noteiktām vielām; izpaužas kā siena drudzis, astma vai atopiskais dermatīts
Alfa Romeo Alfa Romeo - automašīnu marka, kopš 1920. g. ievērojama ar saviem sacensību un sporta automobiļiem
fenilalanīns Alfa-amino-beta-fenilpropionskābe, neaizstājama aminoskābe; organismā atrodas brīvā veidā un olbaltumvielās, piedalās hormonu tiroksīna, adrenalīna sintēzē
hangils Alfabētiska sistēma, ko kopš 15. gadsimta izmanto korejiešu valodas pierakstīšanai; to veido 24 simboli, no kuriem 14 apzīmē līdzskaņus, bet 10 — patskaņus
latīņu alfabēts alfabēts, kas izveidots Itālijā 7. gadsimtā pirms mūsu ēras no grieķu alfabēta ar etrusku alfabēta starpniecību un ko izmanto daudzu Eiropas, Amerikas, Āfrikas un dažu Āzijas valodu rakstībā
Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams", ko mēdz apzīmēt attiecīgi ar 1 un 0, un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija)
polinoms Algebriska izteiksme, kas sastāv no vairākiem savā starpā ar saskaitīšanas vai atņemšanas zīmi kopā saistītiem locekļiem
lauks algebriska sistēma (gredzens), kurā izpildāmas visas četras aritmētiskās operācijas, izņemot dalīšanu ar 0 (racionālo, reālo, komplekso skaitļu lauki)
režģis algebriska sistēma ar divām binārām operācijām, kas ir idempotentas, komutatīvas un asociatīvas
pusgrupa Algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju
grupa algebriska sistēma ar vienu asociatīvu bināru operāciju, kurā eksistē vienība un katram elementam – apgrieztais elements
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
zars Algoritmos un programmās - viens no alternatīvajiem to izpildes variantiem, kuru izvēlas atkarībā no zināmu noteikumu kopuma
nedeterminēts algoritms algoritms, kurā kārtējais izpildāmais solis nav viennozīmīgi noteikts, bet kuru izvēlas no iepriekš noteiktu risinājumu kopas
Unix-Unix kodēšana algoritmu kopa datņu pārveidošanai koda _ASCII_ 7 bitu rakstzīmju virknēs, lai tās varētu pārsūtīt pa internetu
mājkalpotāja Algots cilvēks (ģimenē), kura pienākums ir uzkopt telpas, arī rūpēties par ēdiena sagādi un gatavošanu
nitronskābes Alifatisko pirmējo un otrējo nitrosavienojumu vienas desmotropās formas, t. s. skābes- jeb aci-formas nosaukums
kaulofilīns Alkaloīds, iegūts no Ziemeļamerikas auga "Caulophyllum thalictroides L. Michx."; ierosina gravīdas dzemdes kontrakcijas
psilocibīns Alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, iegūst no vairāk nekā 200 sugu sēnēm (galvenokārt kailgalvēm ("Psilocybe") un virpainītēm ("Stropharia")), kas aug Meksikā un arī citās pasaules valstīs
cinhonīns Alkaloīds, kas kopā ar hinīnu atrodams dažādu sugu cinhona mizās, lieto kā hinīnu
obskurīns Alkaloīds, kas sastopams apdziru lakstos
skolopamīns Alkaloīds, kas sastopams dažos nakteņu dzimtas augos, piem., melnajās driģenēs; izmanto par nomierinošu un antispazmatisku līdzekli
homotermopsīns Alkaloīds, ko satur lancentiskās termopses droga
pahikarpīns Alkaloīds, ko satur lancetiskās termopses droga
badīgs Alkatīgs, mantkārīgs, skops
folleris Alkoholiska dzēriena pudele (parasti pusstops)
metiens Alkoholisko dzērienu kopīga iedzeršana
heteropātija Alopātija
alopatigs Alopātijai piederīgs
alopekia Alopēcija
alotetraploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir 2 sugu diploidāli hromosomu komplekti; amfidiploīds
amfidiploīds Alopoliploīds, kura šūnu kodolā ir divu sugu diploidāli hromosomu komplekti; sugu hibrīds ar divkāršu hromosomu skaitu
fotoalohromija Alotropiska ķīmiskas vielas pārvērtība (arī krāsas maiņa) gaismas ietekmē, piem., dzeltenā fosfora pārvēršanās par sarkano
vilkūne Alpu jāņogājs, mitros, ēnainos mežos un krūmājos diezgan bieži sastopams augs, zied maijā (medus augs)
Alpu spilve alpu mazmeldrs (Trichophorum alpinum"), kas dažos avotos tiek dēvēts par spilvu sugu ("Eriophorum alpinum")
ājurvēdiskā medicīna alternatīvās medicīnas metode, senās Indijas medicīnas zināšanu apkopojums
Vardzija Alu klosteris (XII gs.) Gruzijā Kūras aizā, 70 km uz dienvidiem no Bordžomi, saglabājušās daudzas telpas, kas visas ierīkotas stāvā tufa klintī, muzejs kopš 1938. g.
Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
Kūpmaņi Alūksnes novada Malienas pagasta apdzīvotās vietas "Kopmaņi" nosaukums vietējā izloksnē
iesalasni Alus ražotnes blakusprodukts - izdiedzētu miežu graudu sakņu dīglīši; izmanto lopbarībai par proteīna un vitamīnu avotu
alus raugs alus rūpniecības blakusprodukts, ko daļēji izmanto kā ārstniecisku, uztura vai lopbarības papildlīdzekli
džindžiņš Alus vai cits dzēriens, kas no līdz galam neizdzertām pudelēm salaistīts kopā; saskalas; stiprs kokteilis; džindžis
medalus Alus, kas ir raudzēts kopā ar medu; dzēriens, kam pēc noraudzēšanas ir pievienots medus
stopalus Alus, ko pārdod, iepildot no mucas kausos, stopos u. tml.
Kūras-Araksas zemiene aluviāls līdzenums, Aizkaukāza austrumos, Kūras un Araksas lejteces baseinā, starp Lielo un Mazo Kaukāzu, Azerbaidžānā, garums - 250 km, platums - 150 km, sauss subtropu klimats
algae Aļģes - grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu, kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes
sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
fliktīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases dzimta ("Phlyctidiaceae"), saldūdens aļģu, mikroskopisku ūdensdzīvnieku un ziedputekšņu parazīti vai saprofīti, sēnes ar vienšūnas vienkodola lapotni, kam ir paplašināta auglīgā daļa, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 10 sugu
rizofīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), Latvijā atrastas 5 sugas
rizofidija aļģsēņu nodalījuma hitridiomicēšu klases fliktīdiju dzimtas ģints ("Rhizophydium"), no kuras Latvijā sastopamas 5 sugas
olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
baltkreves Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Albuginaceae"), parazīti, kas izraisa augu stublāju, lapu un ziedu kroplības, 1 ģints ("Albugo"), 30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
olpidiopse Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Olpidiopsidaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga
saprolegnija Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases dzimta ("Saprolegniaceae"), mikroskopiskas zemākās sēnes, kas dzīvo ūdenī uz nedzīviem augiem un dzīvniekiem, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 31 suga
leptomīti Aļģsēņu nodalījuma oomicēšu klases rinda ("Leptomitales"), ūdenī mītošas sēnes, kas sastopamas uz pūstoša substrāta vai ar organiskām vielām bagātos notekūdeņos, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
fitoftora Aļģsēņu nodalījuma pitiju dzimtas ģints ("Phytophthora"), augstāko augu parazīti, izraisa kultūraugu un savvaļas augu slimības, \~70 sugu; Latvijā konstatētas 6 sugas
mukors Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases dzimta ("Mucoraceae"), gk. saprofīti, kas plaši sastopami augsnē, uz zālēdāju dzīvnieku ekskrementiem, augu izcelsmes produktiem un organiskām atliekām, 12 ģintis, \~145 sugas, Latvijā konstatēts 12 ģinšu, 49 sugas
kukaiņpelējums Aļģsēņu nodalījuma zigomicēšu klases rinda ("Entomophthorales"), Latvijā konstatēta 1 dzimta
zoopāgi Aļģsēņu nodalījuma zoomicēšu klases rinda ("Zoopagales"), Latvijā nav konstatēta
fikociāns Aļģu zilums, zilaļģēs un dažās floridejās (sārtaļģēs) sastopamā zilā krāsviela ar karmoizīnsarkanu fluorescenci
skolopendru aļņpaparde aļņpaparžu suga ("Phyllitis scolopendrium")
Fidži amadīns amadīnu suga ("Erythrura pealii"), kas sastopama tikai dienvidjūru salās un ir īpaši apdraudēta
celozija Amarantu dzimtas ģints ("Celosia"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, \~70 sugu, Latvijā atsevišķas dārza formas audzē kā viengadīgus krāšņumaugus īpatnējo ziedkopu dēļ; gaiļsekste; sārtcekule
gomfrēna Amarantu dzimtas, Amerikas tropu augs, audzē gk. siltumnīcās kā viengadīgas puķes ar purpurvioletāmziedu galviņām 1,5-2 cm diametrā
Spāres muiža Amatas pagasta apdzīvotās vietas "Spāre" nosaukuma variants; muiža pirmoreiz minēta 16. gs. 2. pusē, kungu māja celta 1790. g., kopš 1940. g. tajā darbojas Spāres pamatskola, pārējā apbūve saglabājusies fragmentāri
amatnieku brālība amatnieku, tirdzniecības transportstrādnieku u. c. apvienība sabiedriskās dzīves organizēšanai, savstarpējās palīdzības sniegšanai, kopīgo interešu aizsardzībai
instruktors Amatpersona PSRS valsts, kooperācijas vai sabiedriskās organizācijās
notārs Amatpersona, kas sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu
pavēlnieks amatpersona, kas vada operatīvu bruņoto spēku vienību, ieroču šķiru, bruņoto spēku veidu
ostas direktors amatpersona, kas vada ostas darbu kopumā
konklāvists Amatpersonas, kas kopā ar kardināliem atrodas konklāva telpās pāvesta vēlēšanu laikā
palīgamats Amats, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā
Ukajali Amazones pieteka Peru (sp. val. "Ucayali"), garums (kopā ar Apurimaku) - 1950 km, veidojas Andu Austrumkordiljerā, satekot Tambo (augštecē nos. Apurimaka) un Urubambai
pleoptika Ambliopijas terapijas metode
amerikanoīdi Amerikanoīdā rase - lokālu rasu grupa, raksturīgas mongoloīdās pazīmes (taisni, cieti un melni mati; vāji attīstīts trešējais apmatojums; plati, izvirzīti vaigu kauli), kas apvienojas ar mongoloīdiem netipiskām iezīmēm, tomēr kopumā vistuvāka mongoloīdajai rasei un tiek uzskatīta par tās īpašu - Amerikas zaru
tūsteps amerikāņu pāru deja 2/4 taktsmēra mūzikas pavadījumā; Eiropā bija populāra20. gs. divdesmitajos gados
korvete Amerikāņu sporta auto marka "Corvette", ko ražo kompānija "General Motors" kopš 1953. g.
Amerikas latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē
mazo datorsistēmu saskarne Amerikas Nacionālā standartu institūta akceptēta ātrdarbīgas paralēlās saskarnes standartspecifikācija, kas nosaka, kādā veidā cietie diski, printeri, optiskie diski un citas ierīces pieslēdzamas personālajiem datoriem
blues Amerikas nēģeru liriska dziesma sinkopētā ritmā, lēnā tempā, 4/4 vai 2/4 taktsmērā; blūzs
Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence un kanceleja Vašingtonā (kopš 1800. g.)
buvardijas Amerikas tropisko krūmu, retāk - ilggadīgu lakstaugu ģints; dažas sugas audzē augu mājās un istabā
čerimoja Amerikas tropu augļukoks un tā auglis, kas ārēji līdzinās kastanim, bet pēc garšas atgādina anansu, mango un zemenes
gringarts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu kokksni; šī koka koksne
grinorts Amerikas tropu koks ar smagu, zaļganu koksni; šī koka koksne
amari Amhari - tauta, dzīvo Etiopijas ziemeļu un centrālajā daļā, runā amharu valodā
galaktozamīns Aminocukurs, ko var atvasināt no galaktozes, aizstājot vienu tā hidroksilgrupu ar aminogrupu, brīvā veidā dabā nav sastopams, bet ietilpst mukopolisaharīdos, kas atrodas dzīvnieku, mikrobu un augu organismos; hondrozamīns
kabamīnskābe Aminoskudrskābe, visvienkāršākā aminoskābe; nav sastopama brīvā stāvoklī
monoamīns Amīns, kas satur vienu aminogrupu; tie ir biogēnie amīni serotonīns, dopamīns, epinefrīns un norepinefrīns
Šteina amnikola amnikolu suga ("Amnicola steinii"), Latvijā sastopama saldūdeņos uz ūdensrožu saknēm un lapu kātiem
padibines Amorālu cilvēku kopums
minerālgeli Amorfi jeb koloidāli, parasti recekļveidīgi minerāli, kas veidojas gk. ūdenī, Fe un Mn oksīdu hidrāti, allofāns, SiO2 (opāls); ar laiku sacietē
silicīti Amorfi vai slēptkristāliski ieži (diatomīti, trepeļi, opokas, jašmas, krami), kas sastāv no silīcija dioksīda minerāliem - kvarca, halcedona, opāla
krustojummodulācija Amplitūdas skaņas celiņam raksturīgs skaņas kropļojums filmas negatīvā
skeleta līkne amplitūdas un frekvences plaknē attēlota punktu kopa, kas rāda brīvo svārstību amplitūdas un frekvences sakarību
Šilka Amūras satekupe Krievijā, Aizbaikāla novadā, veidojas satekot Ingodai un Ononai, garums - 560 km (kopā ar Ononu 1592 km)
ausbunds anabaptistu garīgu dziesmu krājums, kas sastādīts 1571. g., bet sastopams vairs tikai 1583. g. izdevumā
metāndienons Anaboliskais steroīds, sportā tiek uzskatīts par dopingu
sumahs Anakardiju dzimtas ģints ("Rhus"), Latvijā apstādījumos audzē 1 sugu, ko sauc par etiķkoku ("Rhus typhina"), vasarzaļš krūms vai koks ar plūksnaini saliktām, pamīšus sakārtotām lapām un zaļganbaltiem, zaļgandzelteniem vai purpursārtiem ziediem skarveida ziedkopā
proktoskopija Anālās atveres un hemoroidālā apvidus endoskopija
analizators Analizators optikā - iekārta, ar ko konstatē un pētī gaismas polarizāciju
fizikālķīmiskā analīze analīzes metožu kopa, ar kurām noskaidro sakarības starp īpašībām un stāvokļa parametriem līdzsvara sistēmās
mikroskopiskā analīze analīzes metožu kopa, pēc kuras ar optiskajām ierīcēm, aplūkojot ļoti sīkas daļiņas palielinājumā, nosaka to izmērus, formu un savstarpējo izvietojumu
stereomats Analogs sterofotogrammetrisks aparāts, kurā aeroainu steropāra apstrādes galvenie procesi ir automatizēti
operacionālais pastiprinātājs analogsignālu pastiprinātājs ar lielu pastiprināšanas koeficientu (visbiežāk daži desmiti tūkstoši), lielu ieejas un mazu izejas pretestību, ko izmanto, piemēram, analogdatoros; ar tiem var veidot arī slēgumus speciālu funkciju izpildīšanai; gatavo integrālo mikroshēmu veidā; operācijpastiprinātājs
hepatikoholedohostomija Anastomozes veidošana starp aknu izvadkanālu un kopējo žults vadu
sūtūra Anatomijā "šuve", kur divi kauli sanāk kopā un savienojas
zillapu andromeda andromedu suga ("Andromeda glaucophylla")
polijlapu andromeda andromedu suga ("Andromeda polifolia"), Latvijā sastopama samērā reti purvainās vietās, līdz 40 cm augsts augs ar rožainiem ziediem, satur indīgu glikozīdu
aneirismoplastika Aneirismas plastiska operācija
ikteroanēmija Anēmija kopā ar dzelteno kaiti kā hemolīzes sekas
angiogranuloma Angioma, kas sastāv no granulācijas audiem un radusies vazoproliferatīva iekaisuma dēļ
progresējošā pigmentdermatoze angiopātiskās purpuras paveids: mazi, brūngansārti punktveida plankumiņi, pārsvarā lielā apakšstilba kaula apvidū, arī uz pēdas dorsālās virsmas, paceles bedrītē un augšstilba apvidū; pēc dažiem mēnešiem izsitumi izzūd
NTBDC Angļu "New Technology and Business Development Corporation", bij. "Ave Lat grupa"
sir Angļu baronetu un bruņinieku tituls, ko lieto tikai kopā ar vārdu
Rolling Stones angļu populārās mūzikas supergrupa no Londonas, kas izveidojusies 1962. gadā
lambetvoks Angļu sarīkojumu deja, bija populāra 20. gs. 30. gados
konvokācija Angļu un amerikāņu universitāšu pilntiesīgo locekļu kopsapulce
nobility Angļu un skotu augstākās muižniecības kopējs apzīmējums, pretstatā zemākajai muižniecībai
klabmeni angļu zemnieku kustības dalībnieki 1645. g., kas prasīja atcelt pastāvošo saimniecību nomas formu jeb kopiholdu
MPLA Angolas tautas atbrīvošanas kustība (portugāļu "Movimento Popular de Libertacao de Angola")
anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
antimetropija Anizometropijas veids, kurā refrakcijas anomālijas abās acīs ir pretēja veida, piem., vienā acī tuvredzība, otrā tālredzība
dabiskā anizotropija anizotropija, kas piemīt monokristāliem un materiāliem, kuriem ir tekstūra
mākslīgā anizotropija anizotropija, kas rodas vielā ārējas iedarbības rezultātā
heterotrops Anizotrops, dažādos virzienos ar dažādām īpašībām
mango ankardiju dzimtas ģints ("Mangifera"), mūžzaļš tropu augļu koks ar aromātiskiem, saldiem augļiem
divpadsmitpirkstu zarnas ankilostoma ankilostoma, kurai ir mutes kapsula ar diviem pāriem zobu; sastopama galvenokārt tropiskās un subtropiskās zemēs
gonokampse Ankiloze vai citāds ceļa locītavas izkropļojums
kolektors anods, kas savāc sekundāros elektronus no ikonoskopa vai līdzīgas ierīces mozaīkas
mikrokrānija Anomāli mazs galvaskauss, kraniālais dobums ir samazināts un sejasdaļa neproporcionāli liela
makrokrānija Anomāli palielināts galvaskauss, salīdzinājumā ar kuru seja ir neproporcionāli maza, tāpat kā hidrocefālijas gadījumā
cimtābols Anona koku auglis, tropos
vispārējās aizsardzības pārkāpums anormālā apture vai avārijas situācija, kad operētājsistēmas _Windows_ vadībā izpildāma lietojumprogramma cenšas darboties ar atmiņas apgabalu, kas atrodas ārpus tai atļautās pieejamās atmiņas, vai arī ja tiek ģenerēta neesoša instrukcija
fradicīns Antibiotiska viela, iegūta no Streptomyces fradiae; kavē dažu mikroskopisko sēņu vairošanos
nistatīns Antibiotisku vielu komplekss, ko producē "Streptomyces noursei"; aktīvs pret patogēnām mikroskopiskajām, īpaši "Candida" ģints sēnēm
rietumnieki Antifeodālās sabiedriskās domas pārstāvji Krievijā 19. gs. vidū, kas propagandēja R-Eiropas demokrātiju un Krievijas attīstību šādā virzienā, kritizēja dzimtbūšanu un absolūtismu
tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi
astragāls Antīkā arhitektūrā bieži lietots izgreznojums, parasti zīļu un ripiņu kopojums
trēna Antīkajā dzejā raudu dziesma, kurā ietilpa aizgājēja nopelnu cildinājums un sērošana par palicējiem
teurgs Antīkajā neoplatonisma tradīcijā cilvēks, kas prktizēja askētismu, lai sasniegtu ekstāzi un savienotos ar Dievu
ekloga Antīkajā un vēlāk arī Eiropas dzejā - dzejolis par ganu dzīves tematu; arī dialogs dzejā
Menipa satīra antīkās literatūras žanrs, kura būtiska pazīme ir dzejas un prozas, nopietnā un komiskā, augstā un zemā brīvs savijums; raksturīgs parodisks piegājiens, nenopietnā veidā apspēlējot kāda eposa vai traģēdijas notikumus un varoņus
teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī
Aleksandrijas muzejs antīkās pasaules zinātnes un kultūras centrs Ēģiptes pilsētā Aleksandrijā, ko nodibināja 3. gs. p. m. ē., nopostīts 272. g.
ideoloģiskā diversija antikomunistiska propaganda vai informācija par patieso stāvokli komunistiskā režīma valstīs (šajās valstīs lietots apzīmējums)
Partenons antīks arhitektūras piemineklis Atēnu Akropolē; Atēnas templis, celts 447.-438. g. p. m. ē.
antilopa Antilope
dzeirans Antilopu suga, kas plaši izplatīta no Sīrijas līdz Mongolijai
mitokarcīns Antineoplastiska antibiotika, iegūta no "Streptomyces" sugām
likopens Antioksidants; viela, kas tomātam piešķir sarkano krāsu; likopēns; likopīns
antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci
imūnglobulīni Antivielas, ko organisms izstrādā, sastopoties ar sev naidīgām vielām, antigēniem
antraglikozīdi Antracēna un glikozīdu savienojumi, sastopami pabērzu un kasiju lapu drogās
antropofaģija Antropofāgija
antropogēnija Antropoģenēze
pitekoīdas pazīmes antropoloģijā apzīmējums tām cilvēka pazīmēm, kas tādas pašas vai ļoti līdzīgas ir arī pērtiķiem
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas
antropoģenēze Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka izcelšanos; cilvēka attīstība kā ontoģenēzes, tā filoģenēzes nozīmē
antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju
paleoantropoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī pagājušo ģeoloģisko laikmetu cilvēkus un to attīstības vēsturi
etniskā antropoloģija antropoloģijas nozare, kas pētī rases
kultūrekoloģija Antropoloģijas nozare, kurā pēta attiecības starp iedzīvotājiem un vidi kādā noteiktā teritorijā
sociālā un kultūras antropoloģija antropoloģijas nozare, kurā saliedējušās divas sākotnēji neatkarīgas apakšnozares: Eiropā iedibinātā sociālā antropoloģija un Ziemeļamerikā izkoptā kultūras antropoloģija
antropognozija Antropoloģijas senāks nosaukums
antropologs Antropoloģijas speciālists
brahicefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
brahikefālija Antropoloģijas termins īsgalvības apzīmēšanai
kraniometrija Antropoloģijas, zooloģijas metode cilvēku un dzīvnieku galvaskausu mērīšanai
kranioloģija antropoloģijas, zooloģijas nozare, kas pētī cilvēku un dzīvnieku galvaskausus
antropometrija Antropoloģisko pētījumu metodika, kas saistīta ar dažādiem cilvēka auguma un ķermeņa proporciju mērījumiem
goniometrs Antropoloģisks instruments sejas un galvas (galvaskausa) leņķisko izmēru noteikšanai
autoetnogrāfija Antropoloģisks pētījums par kādu sociokulturālu sistēmu tajā pašā sabiedrībā, pie kuras pieder pētnieks
trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts
antropotehnika Antropometrijas un psihotehnikas datu izlietošana arodnieciskās izlases nolūkos
trihions Antropometriskais punkts, kurā galvas vidējā sagitālā plakne krusto matu līniju
stomions Antropometrisks punkts -centrālais mutes spraugas punkts, ja lūpas aizvērtas
Asticu ezers Antropovas ezers Kaunatas pagastā
Antropoles ezers Antropovas ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā
atcelt atsaukšanu anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
atsaukt Anulēt pēdējo izdarīto rediģēšanas operāciju
orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
Ditonas stāvs apakšdevona apakšējā daļa, kontinentālo un lagūnas nogulumu (seno sarkano smilšakmeņu formācijas) slāņkopa, nozīmīgākās vadfosilijas ir zivju un bezžokleņu atliekas
Gargždu sērija apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas
Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m
LES Apakšējais barības vada sfinkters (angļu "lower esophageal sphincter")
Paplakas svīta apakškarbona Turnē stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumu stūrī, stratotipiskais apvidus ir Paplakas apkaimē, kur izdarīti vairāki urbumi
Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums
Pakerortas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, ko Latvijā veido 2-29 m biezi Kallaveres svītas kvarca smilšakmeņi vai aleirolīti
Kundas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums — 5-39 m
Varangu horizonts apakšordovika Tremadokas stāva augšējās daļas stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijā biezums - 1-9,5 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā
Stačūnu svīta apakšsilūra Landoveru stāva apakšējās daļas nogulumu slāņkopa, biezums - līdz 45 m, nodalīta Lietuvā
Remtes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — 4,5-18 m, nodalīta Remtes 3. urbumā
Rumbas svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā — 8-10 m, nodalīta Igaunijā
Ihnes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijas dienvidu daļā, biezums - līdz 64 m
Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
Dobeles svīta apakšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 5 m dienvidrietumos līdz 22 m centrālajā daļā
Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā
Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas
Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā
Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m
Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m
radiokontrolpunkts Apakšvienība (iestāde), kas paredzēta radiotehnisko līdzekļu darbības kontrolei, lai novērstu slepenas informācijas noplūdi
hemimandibulektomija Apakšžokļa puses izoperēšana
rats Apaļa (iekārtas, ierīces, ietaises u. tml.) detaļa, kas griežas ap asi vai kopā ar vārpstu un kas parasti pārnes griezes momentu
runte apaļa grope, rante
plazmocīts Apaļa vai eliptiska bazofila šūna ar ekscentrisku kodolu un bagātīgu citoplazmu; atrodama saistaudos, sevišķi hronisku iekaisuma procesu gadījumā
galva Apaļas formas zieds, ziedkopa, auglis, augļa daļa
kamols Apaļš (mākoņu, miglas, dūmu) kopums
parasoma Apaļš ķermenītis, dažreiz atrodams citoplazmā kodola tuvumā
apaļvabole Apaļvaboļu dzimta ("Byrrhidae"), ietilpst vaboļu kārtā, \~800 sugu, Eiropā - \~85 sugas, kas plaši izplatītas gk. kalnos (Karpatos, Alpos), Latvijā konstatēts 10 sugu
parastā apaļvabole apaļvaboļu suga ("Byrrhus pilula"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
sadalītājs aparāts (hidropneimoiekārtās), kas vienlaikus vada plūsmas divās vai vairākās līnijās (piem., pievada un aizvada eļļas plūsmu hidrocilindros)
heiloangioskops aparāts (mikroskops) kapilārās asinsrites novērošanai lūpā
prizmoptometrs aparāts acs refrakcijas noteikšanai, lietojot divas ar pamatiem kopā saliktas prizmas
skiaskopiskais optometrs aparāts acs refrakcijas spēju pārbaudei retinoskopijas ceļā
kobaltlielgabals aparāts apstarošanai ar radioaktīvo kobaltu, izotopu ^60^Co
fonoelektrokardiogrāfs aparāts ar diviem katodstaru osciloskopiem un fluorescējošu ekrānu; tas ļauj vienlaikus vizuāli novērot divas parādības; fonogrammu un elektrogrammu; fonogrammu un sfigmogrammu; elektrogrammu un sfigmogrammu
reoskops aparāts elektriskās strāvas konstatēšanai; galvanoskops
gamma defektoskops aparāts gamma defektoskopijas veikšanai
fotokimogrāfs aparāts kustību, piem., stīgas galvanometra optiskai stīgas kustību reģistrācijai
mikromotoskops aparāts mikroskopisku objektu kustību fotogrāfiskai fiksēšanai
apertometrs aparāts optiskas sistēmas skaitliskās apertūras mērīšanai
fokometrs aparāts optisko lēcu un lēcu sistēmu fokālo punktu un atstatumu noteikšanai
kinetogrāfs aparāts sēriju uzņēmumiem kinetoskopam
skeneris aparāts slimības diagnozes noteikšanai, ar kuru var iegūt cilvēka organismā ievadīto radioaktīvo izotopu sadalīšanās ainu
mentometrs aparāts uzskatu reģistrēšanai, atzīmē vienādo atbilžu skaitu, izteiktu procentos no kopējā aptaujāto dalībnieku skaita
videopleijers aparāts videoieraksta reproducēšanai no videolentes; daudziem videopleijeriem ir arī ierakstes funkcija
mikrotoms Aparāts, ar kuru iegūst ļoti plānus augu vai dzīvnieku audu griezumus (mikroskopiskai izpētei)
hiastometrs Aparāts, ar kuru nosaka optisko asu novirzi no normālā paralēlā stāvokļa
magnētencefalogrāfs Aparāts, kas fiksē smadzeņu magnētiskos signālus, kas ir proporcionāli smadzeņu elektriskās aktivitātes izraisītajiem elektroencefalogrāfiskajiem viļņiem
sintezators aparāts, kas pusautomātiski ķīmiskajā sintēzē veic vairākas secīgas operācijas; izmanto polipeptīdu un polinukleotīdu iegūšanā
mīriomorfoskops Aparāts, kas rāda neskaitāmus iztēlojumus, kaleidoskops
spektrokolorimetrs Aparāts, kurā apvienots spektroskops un oftalmoskops; lieto krāsu akluma konstatēšanai
uzlādes aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts akumulatora bateriju uzlādēšanai un uzlādes parametru mērīšanai
izmēģināšanas aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts izmēģinājumu nodrošināšanai; šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka izmēģinājumu veids un raksturs, mērāmo vai reģistrējamo lielumu parametri u. c. faktori
reģistrējošā aparatūra aparātu un ierīču kopums, kas paredzēts kādu parametru pierakstīšanai. Šo aparātu un ierīču veidus un nepieciešamos raksturojumus nosaka pierakstāmo parametru veids, raksturs un izmaiņas ātrums, nepieciešamā mērījumu precizitāte u. c. faktori
aparatūra Aparātu, ierīču kopums
radiotehnika Aparātu, ierīču, iekārtu u. tml. kopums, ar kuriem rada, izplata, uztver, pārveido radioviļņus
apkārtne Aparatūra un programmatūra, ar ko sadarbojas funkcionējošais objekts, piemēram, lietojumprogrammu izpildes apkārtni veido datori, to operētājsistēmas, datu kopas
vairākfunkciju ierīce aparatūra, kas vienā blokā apvieno vairāku funkciju izpildi, piemēram, faksu nosūtīšanu, kopēšanu, drukāšanu un skenēšanu
apakštīkls Aparatūras un pārraides vides kopums, kas veido vienotu veselumu un ko izmanto sakariem starp reālajām sistēmām
testēšanas līdzekļi aparatūras un procedūru kopums, kas nodrošina testu secības secības ģenerēšanu, izpildi, kā arī testēšanas rezultātu reģistrāciju un uzglabāšanu
laikdalības sistēma aparatūras un programmatūras kopums datoru sistēmā, kas sadala centrālā procesora laiku un citu iekārtu izmantošanas iespējas daudziem lietotājiem, nodrošinot vienlaicīgu daudzu programmu izpildi
interneta telefonija aparatūras un programmatūras kopums, kas ļauj datora lietotājam izmantot internetu kā pārraides vidi telefona izsaukumiem
operacionālā vide aparatūras, programmatūras un datu kopums, kas nepieciešams datora funkcionēšanai
apmeklēties Apaugļoties (par mājlopiem)
aptecēt Apaugļoties, apvaisloties (par lopiem)
zābakziede Apavu krēms, arī speciāls krēms rupjas ādas zābaku kopšanai
prēmija Apbalvojums (par izciliem sasniegumiem, nopelniem, piemēram, kādā darba jomā, zinātnē, tehnikā, literatūrā un mākslā), ko piešķir valsts vai sabiedriskas organizācijas, iestādes, uzņēmumi
Grindeļa medaļa apbalvojums, ko piešķir medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas uzņēmums "Grindeks" (arī " Grindex") par sasniegumiem un ieguldījumujaunu zāļu izstrādē, Latvijas farmācijas pagātnes izpētē, par nopelniem Latvijas farmācijas un a/s "Grindex" attīstībā
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
apkužināt Apčužināt, apkopt (slimnieku, mazu bērnu), it sevišķi sakārtuojuot guļas vietu un drēbes
faktūra Apdares īpatnību kopums (materiāla, priekšmeta virsmai)
nodabīgs Apdomīgs, apcerīgs, nopietns, sevī iegrimis
paducīgs Apdomīgs, nopietns
Indoķīnas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 1300 indivīdu, izplatīti 7 valstīs, taču nekur nav sastopami lielā skaitā
Malajas tīģeris apdraudēta tīģeru pasuga, ap 500 indivīdu, atsevišķas pasugas statuss piešķirts 2004. g. pēc DNS analīžu veikšanas, sastopams tikai Malaizijā, kur to skaits pieaug
apdzirāji Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirenes Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzires Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
apdzirzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
gailines Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavatzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavedzāles Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
zavetzāle Apdziras - staipekņu suga ("Lycopodium selago")
staipīkņi apdziras (_lycopodium selago_)
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
Rugāji apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. novada centrs, 1990.-2009. g. - Balvu rajonā) 18 km no Balviem, izveidojusies bijušās Aleksandropoles muižas teritorijā, pagasta centrs
Silakrogs apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 21 km no Rīgas
Zaķumuiža apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novadā 23 km no Rīgas
Berģi apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā, sākas no Rīgas pilsētas robežas, Rīgas–Siguldas dzelzceļa labajā pusē, ietverot moteli Berģi, un turpinās līdz Upesciemam gar Rīgas robežu
Saurieši apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā 8 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Mucenieki apdzīvota vieta (lielciems) Ropažu pagastā, 0,5 km no Rīgas apvedceļa
Upeslejas apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 11 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas
Ulbroka apdzīvota vieta (lielciems) Stopiņu pagastā 3 km no Rīgas pilsētas austrumu robežas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Stopiņu pagasta administratīvais centrs
Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs
Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā
Nāgelmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
Ūlupji apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novadā
Amatnieki apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Priežlejas apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Lielkangari apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Rotkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Vāverkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Villasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ropažu pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā
Gaisma apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Jugla apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Augšciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novadā
Bāliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Kangari apdzīvota vieta (skrajciems) Ropažu pagastā
Stopiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Salaspils pagastā 1 km no Stopiņu pagasta robežas pie Sauriešiem
Desciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
Topciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
Vēde apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā
Podkājas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novadā
Bajāri apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
Gaidas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Ropažu novada Ropažu pagastā
Dārziņi apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Dzidriņas apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Līči apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Ropažu novada Stopiņu pagastā
Cekule apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
Rumbula apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
Vālodzes apdzīvota vieta (vidējciems, izzudis) Stopiņu pagastā
Daukstes apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 15 km no Gulbenes, izveidojusies bijušas Krapas muižas "Kroppenhof" teritorijā
Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
Lipuški apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā 35 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Zeļenpoles muižas "Zielonopol" teritorijā, Mākoņkalna pagasta administratīvais centrs
Baltezers apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Bukulti apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Garkalnes pagastā
Dreiliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu novada Stopiņu pagastā pie Rīgas pilsētas robežas
Kākciems apdzīvota vieta (vidējciems) Ropažu pagastā
Antilopveli-Krestvjū apdzīvota vieta ASV (_Antelope Valley-Crestview_), Vaiomingas štata ziemeļaustrumu daļā
Antopaļa apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Antopal_), Brestas apgabalā
Akūbū apdzīvota vieta Dienvidsudānā (_Akūbū_), Džūnkalī vilājas austrumu daļā, pie Etiopijas robežas
Bare apdzīvota vieta Eiopijā, Sumale / Somāli kilila dienvidos
Abderafi apdzīvota vieta Etiopijā (_Ābderafī_), Amaras kilila ziemeļos, Angerebas kreisajā krastā, netālu no Sudānas robežas
Adigala apdzīvota vieta Etiopijā (_Ādīgala_), Sumale kilila ziemeļu daļā
Bila apdzīvota vieta Etiopijā, Oromijas kilila ziemeļrietumu daļā
Lalibela apdzīvota vieta Etiopijas ziemeļos ("Lalibela"), Abunajosefa kalna piekājē, viduslaiku reliģiskais centrs, Zagves dinastijas galvaspilsēta (XII-XIII gs.), grupa (11) monolītu, klintīs izcirstu pareizticīgo baznīcu (XI-XIII gs.) ar ciļņiem un sienu gleznojumiem
Balabaka apdzīvota vieta Filipīnās, Mimaropas reģiona Palavanas provincē, Balabakas salas austrumu piekrastē
Arka un Senāna apdzīvota vieta Francijā (_Arc-et-Senans_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Dū departamentā, kur atrodas Karaliskā sāls rūpnīca, kas kopš 1982. gada ir iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā
Ansdiguvernmena apdzīvota vieta Francijas aizjūras kopienā Sepjērā un Mikelonā, Langladas salas ziemeļu piekrastē
Hephstha apdzīvota vieta Gruzijā, Abhāzijā; gruzīnu - Ahalsopeli
Bakere apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskajā Republikā, Čopo provinces ziemeļrietumu daļā
Bafvaboli apdzīvota vieta Kongo Demokrātiskās Republikas Čopo provincē (_Bafwaboli_), Kongo labā krasta pietekas Čopo krastā
Aga apdzīvota vieta Kotantēnas pussalā (fr. "La Hague"), netālu no Šerbūras Francijas ziemeļrietumos, šeit atrodas radioaktīvo atkritumu apstrādes iekārtas, kas darbojas kopš 1967. gada
Aleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā (_Aleksandrovskoe_), Stavropoles novadā
Antropova apdzīvota vieta Krievijā (_Antropovo_), Kostromas apgabalā
Apanasenkovska apdzīvota vieta Krievijā (_Apanasenkovskoe_), Stavropoles novada ziemeļu daļā
Arhangeļska apdzīvota vieta Krievijā (_Arhangel’skoe_), Stavropoles novada austrumu daļā
Arzgira apdzīvota vieta Krievijā (_Arzgir_), Stavropoles novada austrumu daļā
Zeļenogorska apdzīvota vieta Krievijā, Somu līča ziemeļu krastā, kopš 1999.g. administratīvi iekļauta Sanktpēterburgas federālās pilsētas sastāvā, agrāk patstāvīga pilsēta Ļeņingradas apgabalā
Ačikulaka apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Andrejkurgana apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Edisija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Kajasula apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Kurska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Mahmudmekteba apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Mirnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Ņini apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Petropavlovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Pokoinoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Sadovoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Soldatoaleksandrovska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Stepnoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Turksada apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Veļičajevska apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Zaterečnija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada austrumu daļā
Aleksandrija apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada Sederekas rajonā
Bezopasnoje apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novada ziemeļrietumu daļā
Bešpagira apdzīvota vieta Krievijā, Stavropoles novadā, Stavropoles augstienē
Aleksandrijska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, Kumas kreisajā krastā
Ļevokumska apdzīvota vieta Krievijas Stavropoles novadā, rajona administratīvais centrs, 9800 iedzīvotāju (2017. g.)
Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
Aopo apdzīvota vieta Samoa Salās (_Aopo_), Savaii salas ziemeļu daļā
Aračinova apdzīvota vieta Ziemeļmaķedonijā, Skopjes ziemeļaustrumos
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
slobīt apēst (lielāku lopbarības daudzumu; par dzīvnieku)
AAIS Apgabala augļkopības izmēģinājumu stacija
satraps apgabala vai provinces pārvaldnieks ar neierobežotu varu (senās Persijas valstī un tās iekarotajās teritorijās kopš 6. gadsimta pirms mūsu ēras)
Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme
Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu)
apgāda Apgādāšana, apgāde, uzturēšana, kopšana
uzturēt Apgādāt ar barību, arī apkopt (dzīvnieku)
pumpāt Apgādāt ar pumpām, izrotāt ar pogām, knopēm
aprūpēt Apgādāt un apkopt, arī apkalpot (kādu)
kondensors apgaismošanas iekārtas sastāvdaļa, kas optiskā instrumentā sakopo gaismas starus uz apskatāmo vai projicējamo objektu; izmanto mikroskopos, diaprojektoros, fotopalielinātājos, kinoprojektoros, spektrālajos un fotometriskajos aparātos un speciālās apgaismošanas ierīcēs
apgraudot Apgrandīt - nokratīt, nobirdināt (visu objektu kopumu)
disponēze Apgriezenisks psihopatoloģisks stāvoklis, ko rada nemanāmas, nepareizi virzītas neirofizioloģiskas reakcijas uz dažādiem kairinātājiem un kas ietekmē visu organismu
apcirpt Apgriezt (matus, bārdu); apkopt (seju, galvu, kaklu), apgriežot matus, bārdu
pušķis Apģērba, arī apavu dekoratīvs elements - pavedienu sasējums vienkopus vai mezglā, atstājot to galus brīvus
godība Apģērbs, tā piederumu kopums, kas parasti raksturo valkātāja (sabiedrisko, mantisko u. tml.) stāvokli
vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos
apkāpt Apiet virkni stropu, bišu koku
spurdze Apiņu sievišķā ziedkopa
parastais apinis apiņu suga ("Humulus lupulus"), sastopama arī Latvijā
tekstu korpuss apjomā liels daudzveidīgu tekstu kopums, kas parasti uzkrāts elektroniski un saistīts ar programmatūru, kura atvieglo tā lingvistisko analīzi
kardinālskaitļi Apjomskaitļi - simbolu sistēma kopu apjoma raksturošanai
Rīgas apkaimes apkaimes, kas kopš 2008. gada tiek veidotas Rīgas pilsētas administratīvajās robežās, plānots, ka Rīga sastāvēs no 58 apkaimēm, katra ar savu centru, savu unikālo ainavisko un arhitektonisko veidolu
užināt Apkalpot, apkopt
dzinēja emisija apkārtējai videi kaitīgu vielu (oglekļa daļiņu, slāpekļa oksīdu, sodrēju u. c.) izmešana no dzinēja atmosfērā kopā ar gāzes strūklu
konteksts Apkārtējās vides ietekmju kopums
daba Apkārtējās vides parādību kopums, kas raksturīgs kādam apvidum
noskaņa Apkārtējo apstākļu kopums, kas, parasti emocionāli, ietekmē cilvēku
vide apkārtējo apstākļu, arī ļaužu kopums, kurā noris cilvēka dzīve
kultūrvide Apkārtējo apstākļu, īpatnību kopums, kas nosaka, raksturo kādu kultūru
attēls Apkārtnes, priekšmeta, būtnes u. tml. atveids (piemēram, spogulī, optiskā, elektroniskā sistēmā)
apkalpe Apkope
apene Apkopēja
tantiņa Apkopēja (skolā)
apkopes vieglums apkopes ērtība
aizdedzes iestatīšana apkopes operācija aizdedzes momenta ieregulēšanai dzirksteļaizdedzes motorā, kuras mērķis ir saskaņot dzirksteles parādīšanos katrā svecē ar virzuļa tuvošanos augstākam maiņas punktam; pārāk vēla vai pārāk agra aizdedze kaitīgi ietekmē motora darbību, tāpēc no aizdedzes iestatīšanas ir atkarīga motora jauda, ekonomiskums un darbības stabilitāte
vidējais lielums apkopojošais rādītājs, kas izteic tipiski variējošo izmēru skaitu, vienrizējas parādības gadījumā
izveidot Apkopojot, sakārtojot noteiktās attieksmēs, radīt (piemēram, jēdzienus, spriedumus)
summēt Apkopot (piemēram, ziņas, iespaidus)
apstrādāt Apkopot, analizēt; izstrādāt, izveidot
savilkt kopā apkopot, rezumēt
demogrāfiskās koncepcijas apkopoti uzskati par visu iedzīvotāju attīstību un atsevišķu demogrāfisko procesu norisi
summārs Apkopots; arī rezumēts
apčupinēt Apkopt
aprūpināt Apkopt
vīkšt Apkopt
žerbt Apkopt
sašērt apkopt (lopus)
nokopt Apkopt (mājdzīvniekus)
pakopt Apkopt (mājdzīvniekus)
apkopties Apkopt sevi
zārkot Apkopt un guldīt (mirušo) zārkā
iezārkot Apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā
apraizēt Apkopt, apgādāt
aptecēt Apkopt, aprūpēt, apkalpot
tikt galā (pašam) ar sevi Apkopt, arī apgādāt (sevi)
appravīt Apkopt; arī aprūpēt
apsakopties Apkopties
apgraulēt Apkošļāt (par lopiem)
aprumelēties Aplaistīties ar ūdeni, uzsākot (attiecīgajā gadā) pirmo reizi kādu darbu (parasti dzenot lopus pirmo reizi ganībās)
nobrucināt Aplejot (miltus) ar verdošu ūdeni un ļaujot stāvēt, panākt, ka (iejavs) iegūst saldu garšu; noplaucēt (1)
apvaislot Aplekties, kopoties, tikt apaugļotam
iekalt Aplikt (ap locekļiem) un sakalt kopā (piemēram, važas), lai ierobežotu, apgrūtinātu kustības
noķezēt Aplipt ar netīrumiem, mēslu pikām (par mājlopiem)
koncentriskas aploces aploces, kurām ir kopēji centri, bet dažādi rādiusi
dīndārzs Aploks pie kūts, kur izlaist lopus
(visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot
vispār (arī kopā) ņemot, arī (visu) kopā ņemot aplūkojot vienā veselumā, kopumā; arī rezumējot
kontekstualizēt aplūkot ideju vai jēdzienu saistītu ideju vai jēdzienu kontekstā, analizējot kopīgo un atšķirīgo
koncentri Apļi (aploces), kam ir kopējs centrs, bet dažādi rādiusi
vērpete Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpots Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpucis Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērputa Apļveidā savijušos, savēlušos, arī savītu matu kopums (apmatojumā)
vērpete Apļveidā savijušos, savītu (dzijas, diegu u. tml.) kopums
sagatavotība Apmācības procesā iegūts (dzīvnieka) īpašību kopums kādu darbību veikšanai
diferencētā apmācība apmācības sistēma, kas jau vidusskolas vecākajās klasēs nodrošina speciālo spēju izkopšanu atbilstoši izvēlētajam profilam
kontrollidojums Apmācīta lidotāja lidojums ar dubultu vadību aprīkotā lidmašīnā (helikopterā) kopā ar instruktoru, lai pārbaudītu lidotāja pilotēšanas tehniku, pirms viņiem dod atļauju patstāvīgiem lidojumiem
izmainīt naudu Apmainīt naudas zīmi, monētu pret sīkākām, bet kopsummā līdzvērtīgām naudas zīmēm, monētām
apciemot Apmeklēt, lai pabūtu kopā vai paviesotos
apniekot Apmelnot, nopulgot
baroka arhitektūra apmēram 150-200 gadus ilgs periods Eiropas un Amerikas arhitektūrā no 16. gs. beigām līdz 18. gs. beigām; raksturīgas kuplas formas, liektas līnijas, bagātīgs plastiskais rotājums, grezni interjeri ar skulptūrām un gleznotiem plafoniem
vizūra apmēram 50 cm plata stidziņa, ar ko norobežo izcērtamās vai kopjamās platības no pārējiem meža nogabaliem vai to daļām
vietsēdība Apmešanās uz pastāvīgu dzīvi vienā vietā; radās līdz ar zemkopības attīstību
augsnes apstrāde mežā apmežojamās platībās augsnes apstrādes uzdevums ir samazināt zemsedzes augu konkurenci un optimizēt augsnes mitruma režīmu, tā uzlabojot tās fizikālās un ķīmiskās īpašības
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, padarīt ciešu vai ciešāku, stingru vai stingrāku (kā kopumu)
siet Apņemot ar auklu, stiepli u. tml. un veidojot tajā, piemēram, mezglus, tinumus, savienot (ko kādā kopumā, veidojumā); šādā veidā savienojot (ko), radīt (tā kopumu, veidojumu)
apsprādzēt Apņemt, aptvert (ap ko, kam apkārt), sastiprinot galus kopā ar sprādzi
pseidoapopleksija Apopleksijas parādības bez asinsizplūduma smadzenēs
noplaukums Applaucējums, noplaucēta vieta uz ķermeņa
saiet kopā apprecēties (ar kādu); uzsākt kopdzīvi (ar kādu) - par vīrieti un sievieti
ieķīlājamā nekustamā īpašuma tirgus vērtība aprēķināts lielums — vērtēšanas dienā noteikta naudas summa, par kādu īpašums var tikt pārdots (nopirkts), ja pārdevējs un pircējs rīkojas kompetenti, ar aprēķinu un bez piespiešanas
dispaša Aprēķins, kurā zaudējumi, kas saistīti ar avāriju, kuģa un kravas glābšanu, sadalīti starp nofraktētāju, kuģa īpašnieku un citiem kopīgās avārijas (2) dalībniekiem
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
pastāvīga apropriācija apropriācija, kas stājas spēkā ar likumu un kam nav vajadzīgas papildu apropriācijas
apčakarēt Aprunāt, nopelt, kritizēt
noēst Aprunāt; nopelt; noķengāt; kaitēt
apdirst Aprunāt; rupji kritizēt, nopelt
aplakstīt Aprūpēt iztopot un apkalpojot
apmīļot aprūpēt, uzturēt, kopt
apsardzes tehniskā sistēma apsardzes un ugunsdrošības signalizācijas, videonovērošanas, mehānisko vai elektronisko iekārtu kopums, kas darbojas vienotā sistēmā, lai novērstu prettiesiskus vai citādus apsargājamā objekta apdraudējumus
pēpele Apse ("Populus")
sējums Apsēta platība, ko veido, lai iegūtu ražu; augu (parasti kultūraugu) kopums šādā platībā
sasaistīt Apsienot, sasienot, arī cieši aptverot (ar ko), savienot (vairākus, daudzus priekšmetus); sasienot, pārsienot (ar ko), nostiprināt (piemēram, kādu kopumu)
aptampīt Apsist ar nūju (visu objektu kopumu)
menažērija Apskatei paredzētu dzīvnieku kopums (parasti cirkā)
pārskatīt Apskatot, izskatot iepazīt, parasti visu (kā) kopumu, iegūt vispārīgu priekšstatu (par ko)
apraudzīt Apskatot, pavērojot (laiku pa laikam) pārbaudīt, uzmanīt (parasti bērnus, lopus, saimniecību u. tml.)
ACEN Apspiesto Eiropas tautu asambleja (angļu "Assembly of Captive European Nations")
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (dzīvnieks) nav pakļauts cilvēka uzraudzībai, vadībai
savvaļa Apstākļi, apstākļu kopums, kad (parasti bērns) nav pakļauts uzraudzībai, audzināšanai
purvājs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
purvs Apstākļi, kam raksturīgs sastingums, rosmes, dzīvīguma trūkums; negatīvu apstākļu kopums (sabiedrības dzīvē)
izredzes Apstākļu kopums (kā) īstenošanai, (kāda rezultāta) sasniegšanai; procentos vai ar daļskaitli izteikta varbūtība, ka kāds gadījums notiks
tvans Apstākļu kopums, kam ir raksturīga kādas negatīvas parādības spēcīga izpausme, kaitīga iedarbība uz psihi
situācija apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko
mūris Apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus
Ķīnas mūris apstākļu kopums, kas šķir, neļauj veidot sakarus; nepārvarams šķērslis
klimats Apstākļu kopums, kurā izpaužas kādas vides attieksme pret indivīdu, sabiedrības grupu (piemēram, psiholoģiskais, politiskais klimats)
barjera apstākļu kopums, sistēma, kas aptur vai kavē (piemēram, norisi)
miers Apstākļu kopums, stāvoklis (apkārtnē, vietā, arī telpā), kad nav kustības, arī (stipru) skaņu
virtuve apstākļu un rīcības īpatnību kopums, kas raksturīgs kādas noteiktas sabiedrības videi un kuru nerāda publiski
sprosts Apstākļu, arī domu, pārdzīvojumu kopums, kas kavē vai padara neiespējamu darbību, rīcību
stāvoklis Apstākļu, attiecību, juridisku normu u. tml. kopums, kas nosaka, ietekmē (cilvēku grupu, valstu u. tml.) darbību, rīcību (parasti kādā laikposmā)
liktenis Apstākļu, faktoru kopums, apstākļu sagadīšanās, kas nav atkarīga no cilvēka gribas, bet kas nosaka, ietekmē (cilvēka) dzīvi; pēc mitoloģiskiem, reliģiskiem priekšstatiem - pārdabisks spēks, kas nosaka cilvēka dzīvi
spaidi Apstākļu, nosacījumu u. tml. kopums (sabiedrībā), kas neļauj brīvi dzīvot, rīkoties, rada apspiestību, tiesību ierobežojumus, nebrīvi
konteksts Apstākļu, notikumu, faktu u. tml. kopums, kas nepieciešams, lai saprastu (kā) nozīmi, jēgu
prevence sociālajā darbā apsteidzoša profesionāla darbība, kas vērsta uz iespējamo vai aktuālo problēmu un tās ietekmējošo riska faktoru savlaicīgu novēršanu ar mērķi mazināt, nepieļaut un novērst individuālo un sociālo problēmu veidošanos indivīdiem, dažādām iedzīvotāju grupām vai kopienām
aramzeme Apstrādājamā un zemkopībā izmantojamā zeme
glancēt Apstrādājot panākt, ka kļūst gluds, spīdīgs (parasti fotopapīrs)
āre apstrādāta, iekopta zeme
baķis Apstrādātu (izmīstītu, izkulstītu) linu kopa, sainis (pārdošanai)
datu apstrādes sistēma apstrādes metožu, programmatūras un aparatūras kopums, kas sadarbībā ar apkalpojošo personālu nodrošina automatizētu datu apstrādi
demineralizācija Apstrādes procesu kopums, kā rezultātā no sistēmas tiek izvadīti minerālsāļi
vainasts Apsūdzība, nopēlums
baltā apse apšu suga ("Populus alba")
parastā apse apšu suga ("Populus tremula")
žolubs Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; lubturis
lubturis Aptēsts, tievs baļķis ar gropi, kurā ievieto jumta lubu; žolubs
apgānīt Aptraipīt, notriept ar netīrumiem; arī izpostīt, nopostīt (parasti aiz ļaunuma)
zirgu ķerzine aptuveni 1 metru augsts skalu grozs, ar kuru nes sauso lopbarību
Alvastras apmetne aptuveni 4200 g. veca apmetne Alvastras tuvumā, izrakumi kopš 1909. g., keramikas, kaula, krama priekšmeti un rotaslietas
ekstrapolēt Aptuveni noteikt funkcijas vērtības ārpus zināmo vērtību kopas
vaļēja zvaigžņu kopa aptuveni sfēriska zvaigžņu grupa, kurā ir 100 līdz 1000 zvaigžņu; kopa sastāv no relatīvi jaunām zvaigznēm
Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
Ziemeļkrimas kanāls apūdeņošanas kanāls Krimas pussalas ziemeļu un austrumu daļā, Ukrainas Hersonas apgabalā un Krimas Autonomajā Republikā, sākas Kahovkas ūdenskrātuvē (Dņepra), beidzas pie Kerčas, garums — 402,6 km, izbūvēts — 1961.-1971. g., 5 atzari ar kopējo garumu 300 km, nodrošina ūdens sagādi un apūdeņošanu 1580000 ha platībā, piegādā ūdeni Feodosijai, Kerčai u. c. apdzīvotām vietām
Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
fotoshēma Apvidus fotoattēls, kas iegūts samontējot netransformētas aerofotoainas pēc to kopīgiem punktiem un sākumvirzieniem
rekognoscēšana Apvidus un pretinieka aizsardzības vizuāla izlūkošana pirms kaujas operācijas un karaspēka izvietošanas apvidū
artelis Apvienība (ko izveido kādas vienas profesijas cilvēki) kopējam darbam, sadalot darbu, atbildību un ienākumus starp tās locekļiem pēc iepriekšējas vienošanās
bloks Apvienība (piemēram, starp valstīm, organizācijām) kopīgai rīcībai
saskaņa Apvienojums (vairākām skaņām, skaņu kopumiem) vēlamā veidā
grupējums Apvienojums, sadalījums grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasifikācija
grupēt Apvienot grupās, sadalīt grupās pēc kopējas pazīmes; arī klasificēt
kooperēt Apvienot, iesaistīt (kādu) kooperācijā (2)
sakombinēt Apvienot, sakopot kādā veselumā (parasti viendabīgus priekšmetus, parādības, arī cilvēkus)
organizēt Apvienot, saliedēt (ko) noteiktā kopumā, sistēmā (parasti kāda mērķa sasniegšanai)
augšanas apstākļu tips apvienotas ekosistēmas (bioģeocenozes) ar līdzīgu uzbūvi audzes stabilizācijas stadijā un līdzīgu atjaunošanās gaitu pēc audzes novākšanas vai nopostīšanas
breksits Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības
sazvērēties Apvienoties kopējai (pret kādu vērstai) darbībai, rīcībai
salikties kopā apvienoties kopīgai darbībai
kooperēties Apvienoties, iesaistīties kooperācijā (2)
mesties uz vienu roku apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu
mesties kopā apvienoties, lai, piemēram, ko kopīgi veiktu, kopā dzīvotu
UNDP Apvienoto Nāciju Attīstības programma (angļu "United Nations Development Programme")
UNCTAD Apvienoto Nāciju konference tirdzniecības un attīstības jautājumos (angļu "United Nations Conference on Trade and Development"); dib. 1964. g., sekretariāts atrodas Ženēvā, konferences notiek katru ceturto gadu un veicina tirdzniecības un ekonomikas attīstību, īpašu uzmanību veltot jaunattīstības valstīm
UNECE Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisija ("United Nations Economic Comission for Europe")
UNCED Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības un attīstības konference ("United Nations Conference on Environment and Development")
kauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu
ziedkauss Apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; zieda kauss
zieda kauss apziedņa ārējā daļa, ko veido atsevišķas vai kopā saaugušas zaļas, retāk krāsainas, lapas, kuras ietver un aizsargā vainagu; ziedkauss
jaunās reliģiskās kustības apzīmē plašu reliģisko un garīgo grupu, kultu un sektu klāstu, kas kopš 20. gs. 60. gadiem ir parādījušās Rietumu kultūrās līdzās tradicionālajām reliģijām
gals Apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts (siens, labība), novākti (sakņaugi); apzīmē tādu stāvokli, kad tiek nopļauts un savākts siens, labība, novākti sakņaugi (kādā vietā)
A pārtinama kinofilma apzīmējums 16 mm kinofilmas perforācijas novietojumam; 16 mm kinofilmas perforācija novietota tikai vienā lentes malā, savukārt dažādiem kopētāju modeļiem ir dažāds pārtinējmehānisma novietojums
ievainojama grupa apzīmējums cilvēku kopumam, kas atrodas nelabvēlīgā stāvoklī vai kuram specifisku sociālo, veselības vai vides faktoru dēļ iespējamība saskarties ar šķēršļiem un grūtībām (piemēram, tikt diskriminētam) ir lielāka nekā citām grupām
slokšņu novilkums apzīmējums garu, nekopotu salikumu novilkumiem
LGBT apzīmējums lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu kopienai
allegri Apzīmējums mantu loterijai, kurā izlozes notika tūlīt pēc biļetes nopirkšanas
banānrepublika Apzīmējums nelielai valstiņai Amerikas tropos, kura pārtiek galvenokārt no banānu eksporta un parasti ir atkarīga no ārvalstu kapitāla
flagelācija Apzīmējums pašmocībai, kuru seksuāla apmierinājuma kāpināšanai vai atvietošanai, vai arī kādu citu iemeslu dēļ piekopj personas vai zināmu sektu piekritēji, sitot sevi ar žagariem, pletni utt.
deiterokanonisks Apzīmējums rakstiem, kuru piederība Bībeles kanonam bija vai joprojām ir apstrīdēta
sarkanzeķes Apzīmējums vairākām savstarpēji neatkarīgām feministu grupām, kas radās ASV un R-Eiropā ap 1970
iepirkuma identifikācijas numurs apzīmējums, kurā iekļauts pasūtītāja nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), attiecīgais gads un iepirkuma kārtas numurs pieaugošā secībā un kura beigu daļā norādīts Eiropas Savienības fonda nosaukuma saīsinājums (pirmie lielie burti), ja attiecīgais iepirkums tiek veikts Eiropas Savienības fonda projekta ietvaros; iepirkumu identifikācijas numura beigu daļā pasūtītājs var norādīt arī citu informāciju
numurēt Apzīmēt (ko) ar cipariem, to kopām noteiktā secībā
darbs apzināta darbība vai darbību kopums; rīcība
dalība Apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs
līdzizdarīšana apzināta noziedzīga darbība, kurā tīšu noziedzīgu nodarījumu kopīgi, to apzinoties, tieši izdarījuša divas vai vairākas personas, t. i., grupā, tāpēc katra no viņām ir noziedzīga nodarījuma dalībnieks, līdzizdarītājs; dalība
varmākošana apzināta reāla fiziska spēka, draudu vai varas izmantošana pret sevi, citu cilvēku, grupu vai kopienu, un tā rada vai spēj izraisīt fizisku ievainojumu, psiholoģisku un emocionālu kaitējumu, attīstības traucējuma riskus, zaudējumus vai nāvi
literārā valoda apzināti izkopta un normēta valodas forma
safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus
sajēga Apzinātu, saprastu priekšstatu kopums; arī zināšanas, izpratne; jēga (2)
pašapziņa Apziņa par savas šķiras, sociālās grupas eksistenci, arī kopību, vērtību
adīt ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko)
sasaukt ar aicinājumu panākt, ka (vairāki, daudzi) nokļūst, ierodas (kopā, kādā kopumā, arī kur)
segt ar aktīvu rīcību padarīt iespējamu, nodrošināt (kāda cilvēku kopuma) darbību, parasti bruņotā cīņā
aloplastisks ar aloplastiku saistīts
stop- ar apstāšanos, apstādināšanu saistīts (piemēram, stopkadrs, stopsignāls)
agronomija ar augu audzēšanu saistītu lauksaimniecības zinātņu kopums
avizēt ar avizo paziņot klientam par grāmatvedības operācijām, kas izdarītas viņa kontā
miega režīms ar barošanas pārvaldības līdzekļiem aprīkotu datoru darbības režīms, kurā atsevišķi komponenti, kas netiek izmantoti, uz laiku tiek atslēgti. Lai ietaupītu elektroenerģiju, kas nepieciešama atmiņas mikroshēmas atsvaidzināšanai, šajā režīmā operatīvās atmiņas saturs parasti tiek ierakstīts cietajā diskā
premikss ar bioloģiski aktīvām vielām bagāts lopbarības koncentrāts, ko pievieno kombinētajai lopbarībai
bomēt ar bomi, kam piejūgts zirgs, bīdīt kopā (izžāvēto sienu)
meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē
izdalbāt ar cērtni izdobt sili, bišu stropu u. tml.
ciklogramma ar cikloskopu iegūts redzes lauka attēlojums
numeris ar ciparu, ciparu kopu apzīmēts petrolejas lampas cilindra lielums
daudzziedains ar daudziem ziediem vai ziedkopām (par augiem)
amhariešu raksti ar dažādām zīmēm papildināti etiopu raksti, ko izmantoja iespiedtehnikā
apšuvums ar drānas virspusēm kopā savietotu griezummalu savienojums (parasti ar divdiegu slēgdūrieniem), kam seko iegūtā piegriezumdetaļu pusfabrikāta apvēršana, lai gatavajā izstrādājumā no abām pusēm būtu redzamas apvērstā šuvekļa (piemēram, apkakles, aproces, pārloka drānas) virspuses
seriba ar dzeloņžogu iežogota pagaidu nometne Sudānā, ko senāk ierīkoja arābu tirgotāji pirktu vai salaupītu lopu sadzīšanai un vergu koncentrācijai
pasms ar dziju sasiets šķeteres dziju kopums
erotika ar dzimummīlestību saistīts jūtu un izturēšanās veidu kopums, to izpausme
pasaule ar dzīvi saistīto apkārtējo parādību un norišu kopums
šņercīgs ar ēdienu neapmierināts, tāds, kas nopeļ ēdienu
ekseles ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.)
ekši ar ekseļmašīnu sasmalcināta lopbarība (āboliņš, siens u. tml.)
elektrolauznis ar elektrību darbināms rīks lopu stāvvietu, aizgaldu, pagalmu un ceļu vecās betona, asfalta vai cita materiāla segas uzlaušanai
elektrotelfers ar elektropiedziņu aprīkots celšanas mehānisms, kuru vada, stāvot uz zemes (grīdas)
juchtāda ar eļļām piesūcināta liellopu āda (ūdenszābaku, zirglietu gatavošanai); juhtāda
adenozīntrifosfāts ar enerģiju bagāts savienojums, kas sastopams mikroorganismos, augos, dzīvniekos un cilvēkā un ir galvenais šūnu enerģijas uzkrāšanas un pārneses avots
fiksēt ar fiksāžu nostiprināt fotoattēlu uz fotofilmas, fotoplates, fotopapīra
nauja ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
naujas ar filcu klāta virve, kas satur kopā saku augšējo daļu
fotografēt ar fotoaparātu iegūt (kā) attēlu uz fotofilmas vai fotoplates
fotopapīrs ar fotoemulsiju klāts papīrs, uz kura kopē attēlu no fotofilmas vai fotoplates
plate ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate
fotoreprodukcija ar fotogrāfiskām metodēm izgatavota plakanu informatīvo materiālu (rasējumu, zīmējumu, gleznu, fotogrāfiju) precīza kopija
streme ar galdnieka cirkuli kokmateriālā ievilktā, iezīmētā svītra, nedziļa grope
gāzbalons ar gāzi pildīts metāla balons, kas parasti satur propānu-butānu vai metānu, šķidrā vai saspiestā veidā
vidusokeāniskās grēdas ar globāliem dziļlūzumiem saistītas, līdz 4 km augstas zemūdens kalnu grēdas, kuru kopgarums pārsniedz 60 000 km; izplatītas Atlantijas un Indijas okeānu centrālajā daļā, Klusā un Ziemeļu Ledus okeānu malas zonā
nots ar grafiskām zīmēm fiksēts skaņdarbs; šādu skaņdarbu kopums
nodzīt ar gropjēveli izveidot (gropi)
nomaracīt ar grūtībām (kādu noteiktu laiku) nopūlēties
nokaustīt ar grūtībām nopļaut
piekļūt ar grūtībām panākt, ka sastop (kādu)
hipnotisms ar hipnozi saistīto parādību kopums
aizpelnīt ar iepriekšējo darbu nopelnīt
maisīt ar īpašiem paņēmieniem apvienojot, savienojot (ko), gatavot (kā) kopumu
izspundēt ar īpašu ēveli izveidot viena dēļa malā izcilni un tam atbilstošu gropi otra dēļa malā (lai dēļus blīvi savienotu, sasaistītu)
aizgrieznis ar izkapts griezienu vālā nenopļauta zāle vai labība
izvēlēt ar kādu pamatojumu atrast no kāda kopuma, daudzuma (noteiktam nolūkam, uzdevumam piemērotu, atbilstošu cilvēku); izvēlēties (2)
izvēlēt ar kādu pamatojumu iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu); izvēlēties (1)
atvērt Pandoras lādi ar kādu rīcību nejauši radīt vai atklāt daudz nopietnu problēmu
kaķgaļa ar kaņepēm kopā sagrūstu kartupeļu biezputra
saraupēt ar kapājamo dzelzi sasmalcināt (lopbarību)
kontaktkopija ar kontaktkopēšanas metodi iegūta fotokopija vai filmas kopija
krampiski ar kopā saliktām rokām, ar kopā saspiestiem pirkstiem
kopēšanas virpa ar kopēšanas mehānismu apgādāta virpa profilvirpošanai
termiska krāsu sublimācija ar krāsu klātas lentes izmantošana termiskas krāsu sublimācijas un termopārneses printeros
gastro- ar kuņģi saistīts (piem., gastroskopija)
dadzīvāties ar laiku kļūt spējīgam (kaut ko nopelnīt)
laulāto līgumiskās mantiskās tiesības ar laulības līgumiem laulātie var izbeigt likumiskās mantiskās tiesības, nosakot, kā visas esošās, tā nākotnē paredzamās mantas šķirtību vai kopību
ciltstiesības ar likumiem un ieradumiem nodibinātas, kādai ciltij kopējas tiesību normas, ko romieši no savas savas izkoptās tiesiskās kultūras viedokļa sauca par barbaru tiesībām
LAV ar limfadenopātiju asociētais vīruss (angļu "lymphadenopathy-associated virus")
aizpelt ar ļaunām baumām nopelt, aprunāt, atrunāt, īpaši par precībām
darbokla ar materiāliem, darba rīkiem vai mašīnām apgādāts cilvēks savā strādāšanas vietā vai cilvēku kopa savās darba vietās, kas darbojas, lai realizētu mērķus, kas saistās ar vajadzību apmierināšanu
apmežotība ar mežu aizņemtās platības attiecība pret visu kopplatību (valstī vai apgabalā), ko parasti izsaka procentos
robotrāpulis ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma rāpuļa imitācija, kas tiek izmantota, piemēram, attiecīgās sugas rāpuļu uzvedības pētniecībā
robotroka ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināma roka, kas var aizvietot trūkstošo roku, pastiprināt esošu roku invaliditātes gadījumā, vai arī atsevišķi vadāma mehāniskā roka, kas vadāma no attāluma apstākļos, kur cilvēka tieša darbība nav iespējama
robotkājas ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmas mehāniskas kājas, kas aizvieto trūkstošās vai aptver paralizētās kājas un ļauj invalīdam pārvietotie stāvus
robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
motodeltaplāns ar motoru propelleru apgādāts deltaplāns
sajaukt ar nepareizu, neprecīzu kustību, darbību izjaukt, parasti pilnīgi (piemēram, noteiktu kustību kopumu, cilvēku grupējumu); kļūdīties, parasti ievērojami (kādā darbībā)
izniekot ar nevērīgu, nenopietnu attieksmi sabojāt (piemēram, mākslas darbu); izšķiest (piemēram, spējas, dotības)
nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
savienība ar noteiktiem kopējiem principiem, idejām, darbības mērķiem saistīta, īpaši organizēta vai tradicionāla (šķiru, sociālu grupu) attiecību sistēma
šķelt ar noteiktu matemātisku operāciju dalīt (kādu kopu) apakškopās
jēdzienu sistēma ar noteiktu nozari saistītu jēdzienu kopa, kas izstrādāta un strukturēta pēc jēdzienu savstarpējām (hierarhiskajām, asociatīvajām u. c.) attieksmēm
iztalzēt ar nūju nopērt
iztalzīt ar nūju nopērt
sakokot ar nūju nopērt
projicēt ar optisku ierīci iegūt (kā) attēlu uz ekrāna
supraports ar ornamentu, cilni vai gleznojumu dekorēts laukums virs durvīm; sopraports
izstaipīt buru ar pakāpenisku noslogošanu panākt buras detaļu optimālo stāvokli
šveicēt ar pātagu sadzīt kopā (cūkas)
noplaukšķināt ar plaukstu nopērt
trihoms ar plazmodesmām cieši saistītu zilaļģu šūnu kopas
sapleknīt ar pletni nopērt
nokapāt ar pūlēm, arī pavirši, nemākulīgi nopļaut
izsist ar pūlēm, grūtībām nopelnīt (naudu)
štopkukulis ar putukrējumu pildīta kūka; štopkūka
peilēt ar radiopelengatoru noteikt raidstacijas atrašanās vietu
rakstītais vārds ar rakstības līdzekļiem veidots teksts, arī šādu tekstu kopums
plūkāt ar rāvieniem dalīt ko nost, padarot retāku (kādu kopumu)
juridiskie iedzīvotāji ar reģistrācijas noteikumiem saistīts iedzīvotāju kopums noteiktā apdzīvotā vietā
modemu banka ar resursdatoru vai ziņojumdēļa sistēmu savienotu modemu kopa, kas ļauj identificēt daudzus lietotājus
nošķermulēties ar riebumu novērsties un nopurināties
trikotāža ar rokām vai mašīnām adīti izstrādājumi, arī audumi, to kopums
neorokoko ar rokoko tradīcijām saistīts mākslas, arhitektūras, modes stils, kas attīstījās 19. gs. eklektisma ietvaros; sastopams arī 20. gs. dekoratīvi lietišķajā mākslā
kratekles ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
kratenis ar salmiem sajaukts siens lopbarībai
sanest ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - parasti par ūdeņiem, vēju; ar savu plūsmu, savas kustības enerģiju savirzot, būt par cēloni tam, ka (kas) izveidojas
sedzējemulsijas process ar sedzējemulsijas palīdzību uzņemtu divu atsevišķu attēlu apvienošana kopēšanas procesā
sijāt ar sietu dalīt (kā cieta) kopumu mazākās un lielākās daļiņās; virzīt (ko) cauri sietam
bane ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
bānīca ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banīte ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
banītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
bānītis ar skursteni savienots torņveida dobums virs krāsns atveres, kurā noslāpst kopā ar dūmiem izsviestās dzirksteles
nuņķi ar smalkiem putraimiem kopā savārītas iekšas
izgriezt ar spēku pagriezt (parasti roku kādam), izraisot sāpes, arī sakropļojot; arī izmežģīt
sasviest ar strauju kustību, parasti nevērīgi, nevīžīgi, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
kabaleta ar stretas paņēmienu veidots ārijas vai dueta noslēguma posms 19. gs. itāļu operās vai oratorijās
pinosoma ar šķidrumu pildīta vakuola šūna citoplazmā, kura radusies pinocitozē
sapuļķēt ar tapām (puļķiem) sastiprināt kopā
organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem
statuss ar tiesību normām noteikts juridisko īpašību kopums, kas raksturo kādas juridiskas vai fiziskas personas, kā arī valsts, teritorijas vai cita objekta tiesisko stāvokli
asesors ar tiesu varu apveltīta amatpersona Rietumeiropā viduslaikos
TRIPs ar tirdzniecību saistīti intelektuālā īpašuma aspekti ("trade-related aspects of intellectual property rights")
krava ar transportlīdzekli pārvadājami priekšmeti, masa; šādu priekšmetu, masas kopums, daudzums transportlīdzeklī
hidrosfēra ar ūdeni klātā zemeslodes virsma; zemeslodes ūdeņu kopums, kurā ietilpst, piemēram, okeāni, jūras, ezeri, upes, pazemes ūdeņi
ūdensnesējhorizonts ar ūdeni piesātinātu ūdenscaurlaidīgu iežu slāņkopa, ko no augšas un apakšas (gruntsūdeņiem tikai no apakšas) norobežo ūdensnecaurlaidīgi slāņi
pazemes ūdeņu horizonts ar ūdensnecaurlaidīgiem iežiem norobežots slānis vai slāņkopa, kas piesātināta ar ūdeni
plucekļots ar vārošu ūdeni applaucētu pelavu u. tml. lopbarības dzēriens
savindāt ar vēju sapūst (lielāku daudzumu kopā)
vibrators ar vibrācijas opciju aprīkota seksa rotaļlieta
čemurziežu laputs ar vieglu vaska izsvīdumu pārklāta gaiši zaļa laputs, ap 1,5 mm gara, sastopama uz burkāniem, ķimenēm, dillēm, selerijām, koriandra un savvaļas čemurziežiem
atņēmiens ar vienu ņēmienu atlikšanai saņemto rindu kopums
vārdnīcas ligzda ar vienu un to pašu pamatvārdu saistīto un vienā vārdnīcas šķirklī apvienoto vārdu vai vārdu savienojumu kopums
vienzieda ar vienu ziedu vai ziedkopu (par augiem)
savīžot ar vīzēm kājās, neveikli sanākt kopā
zālājs ar zālaugiem aizņemta platība; arī zālaugu kopums kādā platībā
agrār- ar zemes īpašumu vai zemkopību, lauksaimniecību saistīts
tīt Ar, parasti vairākkārtējām, riņķveida kustībām virzīt (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli) tā, ka (tas) saistās kādā kopumā; ar šādām kustībām veidot (ko garu, piemēram, pavedienu, auklu, stiepli, vēlamajā formā)
šamari Arābu beduīnu cilšu grupa, daļa dzīvo uz vietas Šamaru kalnainē, bet daļa klejotāji Mezopotāmijas stepēs
šoa Arābu ciltis Sudānā, kas kopš 14. gs. ieceļojušas tur no austrumiem, stipri jauktas ar nēģeriem, tāpēc nereti tumšu ādu, runā arābu valodā
AR Arābu Republika (kopā ar nosaukumu, piem., Jemenas AR)
ehinopanakss Arāliju dzimtas augs ("Echinopanaxelatum Nakai"), kas aug Tālajos Austrumos, Korejā u. c., sakneņu tinktūru lieto pret impotenci, iedarbīgs afrodīzijs
Baltijas efeja arāliju dzimtas efeju ģints suga ("Hedera helix var. baltica"), liānveidīgs, kāpelējošs, ložņājošs, mūžzaļš augs ar gaisa saknēm - piesūcekņiem, lapas pamīšas, 4-6 cm garas, ziedi čemurveida ziedkopās, Latvijā konstatēta Slīterē un Rucavā, aizsargājama
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss
fatsija Arāliju dzimtas ģints ("Fatsia"), dekoratīvi krūmi, ko Latvijas apstākļos var audzēt telpās, pa vasaru izvietojot dārzā kopā ar trauku
kalopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Kalopanax"), Latvijā introducēta
oplopanakss Arāliju dzimtas ģints ("Oplopanax syn. Echinopanax"), Latvijā introducēta
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
dažādlapu araukārija araukāriju suga ("Araucaria heterophylla")
archaeopteryx Archaeopterix lityographica - arheopterikss
noārdīt Ārdot nojaukt, likvidēt; arī nopostīt
Hyssopus officinalis ārdtniecības izops
Ardvisura Ardvisura Anahita - irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
optimālā vide ārējā vide, kurā optimāli norit visi organisma dzīvībai svarīgie procesi un vielmaiņa; ārējās vides faktorus iedala abiotiskos, biotiskos un trofiskos faktoros
eksterjers ārējais (dzīvnieka) izskats un tā ķermeņa daļu proporcijas, kas raksturo organisma bioloģiskās īpatnības un saimniecisko noderību; novērtē vizuāli, dzīvnieku mērījot un aprēķinot indeksus un fotografējot
eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
izskats Ārējais veidols, ar redzi uztveramo pazīmju kopums
universālā seriālā kopne ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārraides ātrumu 12 megabiti sekundē, atsevišķai kopnes pieslēgvietai var pievienot līdz 127 ārējām iekārtām
standarts IEEE 1394 ārējās kopnes standarts, kas nodrošina datu pārsūtīšanas ātrumu līdz 400 megabitiem sekundē, un vienai pieslēgvietai ļauj pievienot līdz 63 ārējām iekārtām
forfeitings Ārējo ekonomisko operāciju kreditēšana, kur no eksportētāja pērk importētāja akceptētus vekseļus
klasteris Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
klasters Ārējo ierīču (parasti termināļu) grupa ar kopīgu vadības ierīci
ekto- Ārējs (piem., ektoparazīti)
platlapju ārenis āreņu meža augšanas apstākļu tips, sastopams barības vielām bagātās augsnēs ar irdenu kūdru virskārtā, cilmiezis kaļķains, aug līdz 35 m augstas egļu, retumis ošu audzes, nereti ar bērzu un melnalkšņa piemistrojumu
areopags Areopāgs
karceris Aresta telpa (mācību iestādē 19. gs. Krievijā, arī Rietumeiropā)
safra Argentīnā un Urugvajā - lopu tirgus, aitu cirpšanas sezona
argumentācija Argumentu minēšana, izteikšana; argumentu kopums; arī pamatojums
kultūra Arheoloģijas pieminekļu kopums, kuri attiecas uz vienu un to pašu laikposmu, teritoriju un kuriem ir kopīgas tipiskas pazīmes
Azilas kultūra arheoloģiska kultūra senā akmens laikmeta (paleolīta) beigās Rietumeiropā, Austrumeiropas dienvidos, galvenokārt Krimā un Aizkaukāzā; nosaukta pēc pirmajiem atradumiem Masdazilas alā Francijā
epineolīts Arheoloģiskā literatūrā 20. gs. sākumā lietots termins vēlā akmens laikmeta posmam Eiropas Z un ZA novados, kas hronoloģiski atbilst bronzas un, varbūt dzelzslaikmetam p. m. ē. R-Eiropā
Cibēnu upurakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Dobeles novada Annenieku pagastā, Cepures kalna dienvidrietumu nogāzē, 2,5 m garā un 2 m platā akmens plakanā virsma ir paralēla paugura nogāzei, virsmā 2 neregulāri iedobumi, kas raksturīgi senajiem kultakmeņiem; kopā ar netālu esošajiem Cibēnu senkapiem un Cepures kalnu veido arheoloģisko pieminekļu kompleksu
Mārtiņsalas ciems, viduslaiku pils, kapsēta un baznīca arheoloģisko pieminekļu komplekss, kas atradās Mārtiņsalā, ciems izveidojies 11. gs., viduslaiku pils sākta celt 1186. g. un pastāvējusi līdz 14. gs., kapsētu 1197. g. iesvētījis Livonijas bīskaps Bertolds, baznīca bijusi no 12. gs. beigām, pirmo koka baznīcu 1203./1204. g. ziemā nodedzinājuši zemgaļi, mūra baznīca nopostīta Livonijas kara laikā
Bāta, Hutma un Aina arheoloģisks piemineklis Omānā no 3. tūkstošgades pirms mūsu ēras, kurā ietilpst apmetne un nekropole
archaiopteriks Arheopterikss
metropolīts Arhibīskaps - metropolijas pārvaldnieks; arhibīskapa goda tituls; arhibīskaps, kam ir šāds tituls
Dalmācijas salas arhipelāgs (~1000 salas) Adrijas jūrā, Horvātijas teritorijā, kopējā platība — \~2500 kvadrātkilometru, lielākais augstums — 778 m
Antiļu salas arhipelāgs Atlantijas okeānā (spāņu valodā "Antillas") starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, kopējais garums pārsniedz 3500 kilometrus, platība — 220000 kvadrātkilometru, salas kalnainas, lielākais augstums — 3175 m (Dvartes kalns Haiti)
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
Šantaru salas arhipelāgs Ohotskas jūras rietumos, Krievijas teritorija, sastāv no 15 salām, kopējā platība - \~2500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 701 m
Novaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Barenca un Karas jūru, Krievijā, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 925 km, kopējā platība — \~83000 kvadrātkilometru, sastāv no 2 lielām salām un daudzām mazām salām
Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m
modulis Arhitektūrā pieņemta mērvienība objekta proporcionēšanai
dekors Arhitektūrā un lietišķajā mākslā - rotājumu kopums; dekoratīva apdare
industriālā standartarhitektūra arhitektūra, ko firma _IBM_ izmantoja savu pirmo personālo datoru _PC/XT_ un _PC/AT_ kopņu izstrādāšanai. Dažkārt šīs kopnes sauc arī par _ISA_ kopnēm
objektorientēta arhitektūra arhitektūra, kurā procesi, datne un ievadizvades operācijas tiek attēloti kā objekti. Objekti ir arī datu struktūras atmiņā, ar kurām var manipulēt jebkuras sistēmas daļas, ieskaitot aparatūru un programmatūru
Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini
romānika Arhitektūras un mākslas stils (Rietumeiropā no 10. gadsimta līdz 12. gadsimtam), kam raksturīgs formas ģeometriskums, smagnējība
Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību
gotika arhitektūras un tēlotājas mākslas stils Rietumeiropā no 12. līdz 16. gadsimtam, raksturīga formu vertikalizācija un paslaidinājums, smailarka, ribu velves (arhitektūrā), dekoratīvā tēlniecība un vitrāžas ar kristietisma sižetiem
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
funkcionālisms Arhitektūras virziens, kas uzsver celtnes formas, uzdevuma, plānojuma un konstrukcijas kopsakarību
hematozoji Arī hemoparazīti - vienšūnas organismi, kas parazitē mugurkaulnieku un cilvēka asinīs
pantopons Arī omnopons - ārstniecības preparāts, satur apmēram 50% morfīna; lietojams kā sāpju remdēšanas līdzeklis un miega zāles
cabaletta Ārijas un dueta noslēguma posms itāļu 19. gs. operās un oratorijās
liellapu aristolohija aristolohiju suga ("Aristolochia macrophylla syn. Aristolochia durior, Aristolochia sipho")
dubultprecizitātes aritmētika aritmētisko operāciju izpildīšana ar skaitļiem, kas uzdoti ar dubultprecizitāti
fiksētā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot fiksēta komata notāciju. Šo operāciju izpildes laikā saglabājas komata, kas atdala skaitļa veselo un daļskaitļa daļu, izvietojums
peldošā komata aritmētika aritmētisku operāciju izpilde ar operandiem, kas attēloti, izmantojot peldošā komata notāciju. Šo operāciju izpildes gaitā operandu kāpinātāji tiek automātiski izlīdzināti
skaitļošana aritmētisku un loģisku operāciju izpildes process, ko veic cilvēks, dators vai kāda cita iekārta
likteņvētra Ārkārtēji, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, strauji, pārdzīvojumiem bagāti notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi
ārkārtas stāvoklis ārkārtēju apstākļu kopums, kādos atrodas valsts vai tās teritorijas daļa, kā arī iedzīvotāji dabas katastrofu, stihisku nelaimju, epidēmiju un karastāvokļu gadījumā un ko izsludina saskaņā ar valsts Pamatlikumu vai ar likumu pilnvarota valsts institūcija, ieskaitot militāro vadību
ELT Ārkārtīgi lielais teleskops ("Extremely Large Telescope")
arkas slēgakmens arkas loka augšējais, vidējais akmens, kas it kā saslēdz kopā arkas abas puses, parasti to akcentē ar plastisku rotājumu (bieži vien masku)
beblis Arkls ar (vienu) lemesi neiekoptas zemes uzplēšanai
armenoīds Armenoīdā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Kaukāza dienvidos (armēņi), lielā daļā Mazāzijas pussalā, Sīrijā, Irānas rietumos un ziemeļaustrumu daļā
mardagails armēņu mitoloģijā - cilvēks (parasti sieviete), kam ir spēja pārvērsties par vilku, kas naktī klīst kopā ar vilku baru, aprij līķus, nolaupa un saplosa bērnus, dienā āda tiek noslēpta un tiek atgūts cilvēka veidols, pēc septiņiem gadiem atkal kļūst par parastu cilvēku
čarki armēņu mitoloģijā - kopīgs ļauno garu nosaukums; arī vienas ļauno garu kategorijas apzīmējums; antropozoomorfiskas būtnes ar izgrieztām pēdām (atgādina kazas kājas); bieži tiek identificēti ar kadžiem^2^
gišeramaireras armēņu mitoloģijā - nakts tumsas personifikācijas, ļaunas raganas, kas kopš pasaules radīšanas ar čūskām rokās vajā sauli
pahapans hreštaks armēņu mitoloģijā - sargeņģelis; divi šādi sargeņģeli pavadot cilvēku kopš dzimšanas, viens apsargā dvēseli, bet otrs miesu
Arevs Armēņu mitoloģijā - saules personifikācija, viņa kults Armēnijā bija izplatīts kopš senseniem laikiem, viņam upurēja zirgus; Aregaks
Nemruts armēņu mitoloģijā - svešzemju valdnieks, kas iebrucis Armēnijā, uzcēlis neparasti augstu pili un gribējis nogalināt Dievu, lai ieņemtu viņa vietu, bet iespēris zibens, pavēries bezdibenis un viņš nogrimis kopā ar pili
kadži armēņu mitoloģijā - vētras un vēja gari, kas ir gan kroplīgi, ķēmīgi radījumi, gan skaisti un labi gari; vēlākā perioda mītos (pēc kristietības izplatīšanās) tiem piedēvēta cilvēciska izcelsme
parastā armērija armēriju ģints suga ("Armeria vulgaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, 15-50 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu zvīņainu sakneni
desantvienības Armijas un flotes izlases vienības sauszemes operāciju veikšanai
arrovruts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
ererūts Arorūts - ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
ārpuse Ārpus kāda kopuma
citplanēta Ārpus Saules sistēmas esoša planēta, kas riņķo ap citu zvaigzni; eksoplanēta
Habla likums ārpusgalaktikas objektu attālināšanās radiālais ātrums ir lineāri proporcionāls attālumam līdz šiem objektiem
gaismas gads ārpussistēmas attāluma mērvienība, ko lieto astronomijā, - attālums, ko gaisma noiet tropiskā gada laikā, apzīmējums - ly; 1 ly = 63240 astronomisko vienību = \~9,46·10^12^ km
rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju
konservatīvā ārstēšana ārstēšana, izvairoties no operatīvās iejaukšanās (ārstēšana ar medikamentiem, diētu un režīmu)
kurācija Ārstēšana; apkopšana, gādība
radioterapija Ārstēšanos metode, kurā izmanto radioaktīvos izotopus
asinsdienests Ārstniecības iestāžu un to struktūrvienību kopums, kas sagatavo asins pagatavojumus un nodrošina ārstniecības iestāžu apgādi ar tiem
klostera puķe ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
zāļu izops ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
īzapene Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izopes Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
izops Ārstniecības izops ("Hyssopus officinalis")
melmeņzāle Ārstniecības mugurene ("Polygonatum odoratum"),ilggadīgs lakstaugs, sastopams lapu koku mežos, stublājs kantains, nezarots, lapas sēdošas mieturī pa vienai, stāv uz augšu, ziedi zvaniņveidīgi, balti, nokaras visi uz vienu pusi
ārstējošais ārsts ārstniecības persona, kura vada pacienta ārstniecību, pieņem ar pacienta ārstniecību saistītus lēmumus, kopumā atbild par visas pacienta ārstniecības pamatotību, mērķtiecību, nepārtrauktību, kvalitāti un rezultātiem
kalcekss Ārstniecības preparāts, urotropīna un kalcija hlorīda maisījums - lietots kā līdzeklis gripas ārstēšanai
terenkūrs ārstnieciskām pastaigām izveidots mainīga reljefa ceļš, arī ceļu kopums
sanatorija Ārstnieciski profilaktiska stacionāra iestāde, kura slimnieku ārstēšanai izmanto galvenokārt dabiskos dziedniecības līdzekļus kopā ar fizikālo terapiju, psihoterapiju, diētisko uzturu u. tml.
medicīniskā rehabilitācija ārstniecisko pasākumu komplekss, kuru uzdevums veicināt no slimībām un traumām cietušo cilvēku optimālu atveseļošanu, fizisko un psihisko spēju maksimālu atgūšanu, lai cilvēks atgūtu veselību un maksimāli pilnvērtīgas fiziskās un psihiskās spējas
talidomīds Ārstniecisks līdzeklis relaksācijai, izgudrots 1950. gados, vēlāk atklājās, ka grūtniecēm tas izraisa augļa kroplumu
procedūra Ārstniecisks paņēmiens, ārstniecisku paņēmienu kopums
allopats Ārsts, kas ārstē ar alopātiskiem līdzekļiem
alopāts Ārsts, kas nav homeopāts
laringoskopists Ārsts, laringoskopijas speciālists
terapeuts Ārsts; slimnieku kopējs
medicīnas izglītība ārstu, farmaceitu, vidējā medicīniskā personāla sagatavošanas un kvalifikācijas celšanas sistēma; medicīnas darbiniekiem nepieciešamo zināšanu un praktisko iemaņu kopums
arteriovenozā anastomoze arteriovenozā saplūsme, asinsvada veids, kas savieno artēriju ar vēnu bez kapilāru starpniecības; sastopama lielā daudzumā plaukstas saujas pusē, pēdas apakšpusē un pirkstu gala falangu ādā
novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs
aracejas Ārumu dzimta - viendīgļlapju augu dzimta ("Araceae"), galvenokārt tropos, >110 ģinšu, >2900 sugu
rimesa Ārvalstu valūtā izrakstīts maksājuma dokuments (vekselis), kas par nacionālo valūtu nopirkts no trešās personas un parāda samaksai nosūtīts kreditoram ārzemēs
Pasaules brīvo latviešu apvienība ārzemēs dzīvojošo latviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija ("PBLA"), dibināta 1956. g., sākotnējais mērķis bija uzturēt latviešu etnisko kopību, aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē un atjaunot Latvijas valstisko neatkarību; mūsu dienās mērķis ir veicināt latviešu tautas uzplaukumu un vienotību Latvijā un pasaulē
trimdas latviešu dziesmu svētki ārzemēs dzīvojošo latviešu sarīkojumi, kas Rietumeiropā, Amerikā un Austrālijā izveidojušies par daudzpusīgu festivālu, kura ietvaros notiek literātu saieti, teātra izrādes, mākslas izstādes, koncerti, deju sarīkojumi u. c. pasākumi
sezonas darbinieks ārzemnieks, kas saglabā savu dzīvesvietu ārpus Eiropas Savienības teritorijas un likumīgi uz laiku uzturas Latvijas Republikā, lai veiktu sezonas rakstura īslaicīgu darbu saskaņā ar vienu vai vairākiem noteikta termiņa darba līgumiem, kuri noslēgti tieši starp minēto ārzemnieku un darba devēju, kas veic komercdarbību Latvijas Republikā
kailžokleņi Āržokleņi - kukaiņu klases apakšklase ("Ectognatha"), kurā ietilpst 32 kārtas, Latvijā sastopamas 23 kārtas
harpūna Asa adata ar atkarpi audu gabaliņu iegūšanai biopsijas nolūkā
harčo Asa liellopu vai aitas gaļas zupa ar rīsiem, skābām plūmēm, sīpoliem un ķiplokiem
disonanse Asa, skarba kopskaņa, kas neveido izlīdzinātu skaņas vienību (konsonansi), bet tiecas uz tālāku virzību, atrisinājumu
Asaru ezers Asarītis Ropažu novadā
zandarts Asaru dzimtas suga ("Stizostedion lucioperca"), plēsīga zivs iezaļganā krāsā un tumšām svītrām uz muguras un sāniem, garums - līdz 130 cm, parasti 50-60 cm
spurlape Asarveidīgo kārtas cihlidu dzimtas suga ("Pterophyllum scalare"), akvārija zivs, kas cēlusies no Amazones; sudrabaini lāsumaina ar melnām šķērsjoslām, līdz 15 cm gara; skalārija
cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
cihlidas Asarveidīgo kārtas dzimta, saldūdens zivis, ap 1000 sugas, D-Amerikā un Āfrikā, spilgtās krāsās, populāras akvārija zivis
jūras dzeloņgalve asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
rotans asarveidīgo kārtas suga, neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē
nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
asmaliņa Asas metāla paliekas uz izstrādājuma virsmas šķautnēm, kuras rodas tehnoloģiskā procesa starpoperācijā
startstopa pārraide asinhronās pārraides veids, kuru izpildot pirms bitu grupas (rakstzīmes) pārsūtīšanas tiek pārraidīts startbits, kas sagatavo uztveršanas iekārtu bitu grupas saņemšanai (rakstzīmes reģistrācijai). Bitu grupas beigām seko stopbits, kas atļauj uztveršanas iekārtai pāriet miera stāvoklī līdz nākošas rakstzīmes saņemšanai
asnīte Asins plātnīte, asins formelements, kurš veidojas sarkanajās kaulu smadzenēs no megakariocītu citoplazmas un kura funkcija ir saistīta ar asins recēšanu; trombocīts
hemokonijas Asins putekļi, sīki, bezkrāsaini, stipri refraktīvi lodveida ķermenīši, saskatāmi svaigu asiņu preparātos tumšā laukā vai stipri sašaurinot mikroskopa diafragmu
formelements Asinsķermenītis - asiņu šūna vai no šūnām atrāvusies citoplazmas piciņa - eritrocīts, leikocīts vai trombocīts
līnija Asinsradniecības saitēm (ar kādu) vienotu cilvēku (piemēram, senču, pēcteču) kopums
māteslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no mātes puses
sievaslīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no sievas puses
tēvlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no tēva puses
vīrlīnija Asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums no vīra puses
lejupējā līnija asinsradniecības saitēm vienotu cilvēku kopums, ko aplūko, sākot ar vecākajām paaudzēm un beidzot ar jaunākajām
dzimta Asinsradniecīgu cilvēku kopa, kuri cēlušies no viena senča
parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls
mangostāns asinszāļu dzimtas tropu augļu koks ("Garcinica mangostana") ar sarkanīgiem vai brūnvioletiem saldskābiem augļiem neliela ābola lielumā; tiek uzskatīti par garšīgākajiem augļiem tropos
pūkainā asinszāle asinszāļu ģints suga (“Hypericum hirsutum”), līdz 1 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
Echinopsis haematantha asinsziedu ehinopsis
Lobivia rebutioides asinsziedu ehinopsis ("Echinopsis haematantha")
asinssērga Asiņaina caureja (mājlopiem)
oligēmija Asiņu kopējā daudzuma samazināšanās organismā
haimeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments
hemeritrīns Asiņu ķermenīšos sastopams elppigments
Sīrijas asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias syriaca"), kas Latvijā ir dārzbēglis, sastopama ļoti reti
ascochyta Askohita - nepilnīgi pazīstamo sēņu nodalījuma sferopsīdu dzimtas ģints, parazitē ziedaugu lapās, ierosinot plankumus
grafīdija Asku ķērpju klases dzimta ("Graphidiaceae"), krevu ķērpji, laponim vāji attīstīta apakšējā mizas kārta, pie substrāta piestiprinās ar serdes hifām, daudzām sugām laponis ieaug substrātā, gk. tropos un subtropos, aug uz koku mizas, retāk uz koksnes, 11 ģinšu, \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
feofiscija Asku ķērpju klases fisciju dzimtas ģints ("Phaeophyscia"), ķērpji ar lapveidīgu zaļganbrūnu līdz brūnu, dažreiz zaļganu, substrātam pieguļošu laponi bez baltas apsarmes; Latvijā konstatētas 4 sugas
rakstu ķērpis asku ķērpju klases grafīdiju dzimtas suga ("Graphis scripta"), kas bieži sastopama visā Latvijā uz gludas lapu koku mizas mitrākās vai ēnainākās vietās
ohrolehija Asku ķērpju klases lekanoru rindas pertuzāriju dzimtas ģints ("Ochrolechia"), Latvijā konstatētas 4 sugas, visas sastopamas reti
telotrēma Asku ķērpju klases ostropu rindas dzimta ("Thelotremataceae"), krevju ķērpji, kuru laponim raksturīga heteromēriska uzbūve, 12 ģinšu, \~480 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
kaloplaka Asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints ("Caloplaca"), raksturīgs vienveidīgs graudveida vai lapveida laponis, 450 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
ostropales Asku ķērpju ostropu rinda
ostropales Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rinda
acrospermum Asku sēņu diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
pseidoplektānija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases agreņu dzimtas ģints ("Pseudoplectania")
belonidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases hialoscifu dzimtas ģints "Trichopeziza" sinonīms nosaukums
zemeskausiņš Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Geopyxis")
apostemidium Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases ostropu rindas ģints
zemesriekstene asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases trifeļu rindas dzimta ("Hydnotryaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama lapkoku mežu trūdu slānī (apotēciju diametrs - 2-4 cm)
spožkausene asku sēņu nodalījuma ģints ("Pseudoplectania")
mikropelta Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases mikrotīriju rindas dzimta ("Micropeltaceae"), no kuras Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
lofiostoma Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases pleosporu rindas dzimta ("Lophiostomataceae")
zemesactiņa asku sēņu nodalījuma sēņu ģints ("Geopora")
koronofora Asku sēņu pirenomicēšu klases rinda ("Coronophorales"), Latvijā konstatēta 2 dzimtas
ksantoparmēlija askuķērpju klases parmēliju dzimtas ģints ("Xanthoparmelia"), kas pēdējā laikā nodalīta no parmēlijām; Latvijā konstatētas 4 sugas, laponis lapveidīgs, dzeltenzaļš vai dzeltenīgs (krāsa var stipri mainīties atkarībā no augtenes)
pūkainā aslaiviņa aslaiviņu suga ("Oxytropis pilosa"), Latvijā reti sastopama sausos uzkalniņos, gaišdzelteniem ziediem
Eiropas Datoru ražotāju asociācija asociācija dibināta 1961. g. pēc vadošo Rietumeiropas datu apstrādes līdzekļu ražotāju iniciatīvas, un tās uzdevums ir koordinēt darbus tādos datortehnikas standartizācijas virzienos kā programmēšana, ievadizvades kodi, lokālo tīklu standartizācija u. tml.
Elektronikas rūpniecības standartu asociācija asociācija, ko izveidojušas deviņas personālo datoru ražotāju grupas, lai ieviestu 32 bitu kopnes arhitektūru, kura spētu konkurēt ar firmas _IBM_ izstrādāto kopnes arhitektūru _MCA_; asociācija _EISA_
kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
selimena Asprātīgas koķetes apzīmējums pēc Moljēra "Mizantropa"
kaķaste Astainais amarants ("Amaranthus caudatus"), viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā
aveņu astainītis astainīšu suga ("Callophyrs rubi")
protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
mauraga Asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
kotula Asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
kārklenes Asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos
kokcigektomija Astes kaula izoperēšana
kokcigotomija Astes kaula izoperēšana
acteki Astlanas iedzīvotāji - mitoloģija vēsta, ka dievs Uicilopočtli pavadījis viņus no mītiskās vietas Astlanas uz viņu dzīvesvietu Centrālajā Meksikā
spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
mazā kočiņa astotdaļa stopa
punktainais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum myriostigma")
greznais astrofīts astrofītu suga ("Astrophytum ornatum")
praktiskā astrofizika astrofizikas nozare, kurā lieto īpašus astronomijas instrumentus, izstrādā un īsteno novērojumu apstrādes metodes; galvenās metodes ir astrofotogrāfija, astrofotometrija, astropolarimetrija, astrospektroskopija, astrospektrofotometrija, interferometrija, radiolokācija
nukleārā astrofizika astrofizikas nozare, kurā pēta mikropasaules procesu lomu kosmiskajās parādībās, analizē zvaigznēs un citos kosmiskajos objektos notiekošos kodolprocesus, kuru norises rezultātā izdalās enerģija un sintezējas ķīmiskie elementi
heliofizika astrofizikas nozare, kurā pēta Saules izcelšanos, uzbūvi un tajā norisošos procesus; tās praktiskās metodes aptver Saules elektromagnētiskā starojuma un Saules vēja, Saules svārstību, kā arī magnētiskā lauka novērojumus, izmantojot Saules teleskopu, daļiņu teleskopu u. c. instrumentus
zvaigžņu astronomija astronomijas nozare, kurā pēta sakarības starp Galaktikas objektu, galvenokārt zvaigžņu, fizikālajām īpašībām, šo objektu sadalījumu telpā, kustības likumībām un attīstību, kā arī Galaktikas uzbūvi un attīstību kopumā; Galaktikas astronomija
vizēšana Astronomiskā, ģeodēziskā, leņķmēra vai cita instrumenta viziera līnijas (optiskās ass) savietošana ar virzienu uz novērotāja izraudzīto attālo punktu vai debess spīdekli
bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās
izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās
UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods
Aresibo observatorija ASV Nacionālā zinātnes fonda observatorija Aresibo, Puertoriko, kurā 1963.-2020. g. darbojās viens no lielākajiem radioteleskopiem pasaulē
Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas
domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība
Amerikas balss ASV radiostacija, dibināta 1942. g., raida ārvalstīm 41 valodā (1984. g.), arī latviešu (kopš 1951. g.), radiostacija atrodas Vašingtonā, retranslācijas centri Lielbritānijā, Vācijā, Grieķijā, kā arī Āfrikas un Āzijas valstīs
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi (_Arkansas_), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem
ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer")
Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība
ALMA Atakamas lielais milimetru un submilimetru (radioteleskopu) tīkls (angļu "Atacama Large Milimeter/submilimeter Array")
atzala Atāls - pēc nopļaušanas ataugusi zāle
Atašinskaja Atašienes pagasta nosaukums krieviski, kas, pēc pieņēmuma, esot cēlies 19. gs. 2. pusē no tā, ka pa ceļam uz Eiropu šeit nakšņojis Krievijas cara atašejs
smalkne Atauga; arī jaunu kokaugu dzinumu kopums
pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi
līdzatbildība Atbildība (par ko) kopā, vienlaikus ar kādu personu, kolektīvu
atb. red. atbildīgais redaktors (kopā ar uzvārdu)
attēlojums Atbilstības likums f starp kopām A un B, ar kuru kopas A elementiem a piekārto zināmus kopas B elementus b=f(a), b ir a attēls
plintavāt Atbrīvot no ciņiem (pļavu); kopt (pļavu)
nopilēties Atbrīvoties no šķidruma, tam nopilot; pilot notecēt
atatsaukt Atcelt atsaukšanu - anulēt izdarīto atsaukšanas operāciju
piemiņa Atcerēšanās; atmiņu kopums (par to, kas ir bijis)
epifiziodēze Atdalījušās epifīzes piestiprināšanas operācija
noņemt Atdalīt (ko, parasti locekli) no organisma (operējot); amputēt
izņemt Atdalīt (parasti bojātu) organisma daļu; izoperēt
izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot)
izņemt Atdalīt no veselā, no kopuma kā nederīgu, nevajadzīgu (piemēram, svītrojot, izgriežot)
sekcijatdalītājs Atdalītājs starp kopņu sekcijām to savienošanai vai pārtraukšanai
atsašķirties Atdalīties no kopuma (par kā sastāvdaļām)
izlepuškāt Atdalot ar raukni augu daļas, apstrādāt, iekopt (zemi)
bizināt Atdarinot dunduru dūkšanu, mudināt (lopus) uz bizošanu
ABC Atdzīvināšanas paņēmienu kopums - elpceļu atbrīvošana, elpināšana un sirds masāža
negatīva atgriezeniskā saite (pretsaite) atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi
negatīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze ir pretēja ieejas signāla fāzei; samazinās pastiprinājuma koeficients, bet uzlabojas stabilitāte, samazinās signāla kropļojumi; pretsaite
pozitīva atgriezeniskā saite atgriezeniskā saite, kurā izejas signāla fāze sakrīt ar ieejas signāla fāzi; iegūst lielāku pastiprinājuma koeficientu, bet pasliktinās iekārtas darbības kvalitatīvie rādītāji - palielinās signāla kropļojumi, pasliktinās darba stabilitāte, dažreiz var ierosināties pašsvārstības; pastiprinātājos lieto reti; izmanto sinusoidālu un nesinusoidālu signālu ģeneratoros
nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts
spurgala Atirušu, atrisušu (piemēram, auduma, apģērba) diegu, šķiedru kopums
Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī
Stopiņu pagasta teritorija atjaunotā Stopiņu pagasta (1990.-2004. g. un no 2021. g.) teritorija salīdzinot ar pirmskara ir samazināta, daļēji palielinoties Rīgas pilsētas teritorijai un daļēji pievienojot Salaspils pagastam, bet Stopiņu pagastam pievienota cita Salaspils pagasta teritorija (Rumbula)
aizkavēšana Atkāpšanās operāciju veids, lai uz noteiktu laiku noteiktā teritorijā palēninātu pretinieka pārvietošanos, nodarot viņam zaudējumus, un, ja iespējams, apstādinātu pretinieku, neiesaistoties ilgstošā kaujā
iterācija Atkārtota kādas matemātiskas operācijas izpildīšana, piem., jaunas funkcijas f(f(x)), f(f(f(x)))... izveidošana no dotās funkcijas f(x)
atkārtošana Atkārtota operācijas, procedūras vai programmas izpildīšana
piedzenāt atkārtoti dzīt kopā
siksināt atkārtoti saukt "sik, sik", lai saaicinātu kopā ganāmpulku
pārtērpināt atkārtoti stingri nopratināt
uzšaudīties atkārtoti uzšauties, noplakt un atkal pieņemties
atvāržas Atkāzas sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem, kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra lopus (govis, aitas) uz vīra mājām
atvāršas Atkāzas svētdienā pēc kāzām sievas vecāku mājā, kurp jaunais pāris devās kopā ar panāksniekiem (atvārši, atvāršnieki), kuru uzdevums bija pārdzīt sievas pūra govis uz vīra mājām
nodot Atklāt (cilvēku, kas vēlas palikt nemanāms, nezināms); padarīt (ko) nojaušamu, noprotamu
Lielā Laņģu ala atklāta 1989. g., ir viena no garākajām Latvijā, tās kopgarums - 48 m, ieeja šaura, iekšpusē līdz 6 m plata un tikai 1,5 m augsta telpa, alas grīdas laukums - 85 kvadrātmetri
Brīvības pieminekļa atjaunošanas fonds atklāts sabiedriskais fonds, dibināts 1998. g., Latvijā un ārzemēs vāc līdzekļus Brīvības pieminekļa restaurēšanai, popularizē Brīvības pieminekli kā Latvijas valsts neatkarības simbolu, sniedz informāciju par tā atjaunošanas gaitu
atknopēt Atkņopēt
refraktārais periods atkopšanās periods, kura laikā noteikta fizioloģiska struktūra vai receptors ir nejutīgs pret kairinājumu
atbarāties Atkopties
atkalēties Atkopties, pieņemties spēkā
rabats Atlaide no kopējās summas, kas jāmaksā par pirkto preci, parasti vairumtirdzniecībā, piemēram, par preču daudzumu, par maksu skaidrā naudā, saviem darbiniekiem u. c. gadījumos
EURO<26 Atlaižu karte "Euro<26" - personalizēta jauniešu atlaižu karte, kas pieejama personām līdz 26 gadu vecumam, to izsniedz 35 Eiropas valstīs, tā ir derīga vienu gadu un var tikt atjaunota ik gadu
Telegrāfa plato Atlantijas okeāna gultnes daļa starp Labradoras pussalu, Grenlandi, Islandi un Britu salām, gultne samērā līdzena, Reikjanesa un Ziemeļatlantijas grēda sadala šo plato austrumu daļā (dziļums līdz 3008 m) un rietumu daļā (līdz 3809 m), augstākā vieta - Faradeja kalni (dziļums -1335 m), šo plato šķērso Transatlantiskie telegrāfa kabeļi starp Eiropu un Ziemeļameriku
Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa
Melnā jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Āziju, platība — 422000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 2210 m
Marmora jūra Atlantijas okeāna vidus jūra starp Eiropu un Mazāziju (_Marmara Denizi_), Bosfora šaurums to savieno ar Melno jūru, Dardeneļu šaurums - ar Trāķijas un Egejas jūru, platība 11500 km^2^, lielākais dziļums 1273 m, sāļums līdz 26‰
Homo erectus mauritanicus atlantrops
iztveršana atlases process, kura mērķis ir izveidot tādu objektu kopu, no kuras izpētes rezultātā varētu iegūt informāciju par līdzīgiem objektiem, kas nav iekļauti šajā kopā
pušķis Atlasīts un sakārtots (ziedu, lapu, zaru) kopums
nobiras Atlauztu iežu gabalu kopums, kas, smaguma spēka iedarbībā nobirstot, sakrājas kalna nogāzē, pakājē, iežu atsegumu lejasdaļā
komisija atlīdzība par darījumu izpildi (parasti procentos no darījuma kopsummas)
bonuss Atlīdzība, ko saņem tirdzniecības starpnieks procentu izteiksmē no kopējās apgrozījuma summas, kas realizēts ar viņa līdzdalību
salaist Atļaut, arī panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, novietojas (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); atļaut (vairākiem, daudziem cilvēkiem) apmesties (uz, dzīvi), uzturēties (kur)
palaist sirdi ganībās atļauties ko nenopietnu, vieglprātīgu; papriecāties, izklaidēties
liesmene atmateņu rindas tīmekleņu dzimtas sēņu ģints ("Gymnopilus"), Latvijā konstatētas 7 sugas
destruktīvā atmiņa atmiņa, kurā lasīšanas operācijas izdzēš šūnu saturu. Lai informāciju saglabātu, tā katru reizi pēc lasīšanas jāatjauno
ātrās piekļuves atmiņa atmiņa, kurai izguves laiks salīdzināms ar elementāro operāciju izpildes laiku datora aritmētiski loģiskajā blokā
kešatmiņa Atmiņa, kurai pieejas laiks ir ievērojami mazāks nekā operatīvajai atmiņai, izmanto kā buferatmiņu starp procesoru un operatīvo atmiņu
kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai
apsteidzošā lapošana atmiņas iedalīšanas tehnika, kurā, paredzot lappušu nepieciešamību, tās jau iepriekš tiek pārsūtītas no palīgatmiņas uz operatīvo atmiņu
diskiekārta Atmiņas iekārta, kas sastāv no diskpakas (disketes, optiskā diska) un diskdziņa
fiziskā diskierīce atmiņas ierīce (piemēram, cietais disks), kura atšķirībā no loģiskās diskierīces reāli eksistē kā atsevišķa ierīce un kurā tiek veiktas informācijas ierakstīšanas un nolasīšanas operācijas; to var arī nosacīti sadalīt vairākās loģiskajās diskierīces
izvērstās atmiņas specifikācija atmiņas izvēršanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmā _DOS_ strādājošiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot izvērsto atmiņu programmu izpildei
paplašinātās atmiņas specifikācija atmiņas paplašināšanas paņēmienu un līdzekļu specifikācija, kas operētājsistēmas _DOS_ vidē strādājošajiem personālajiem datoriem kopumā nodrošina iespēju izmantot paplašināto atmiņu
banku komutācija atmiņas paplašināšanas veids, veicot ātru divu atmiņas banku komutāciju, kas dod iespēju pārvarēt operētājsistēmas vai mikroprocesora adrešu ierobežojumus
atmiņas pārvaldība atmiņas vadības līdzekļu un metožu kopums, kas ļauj šķietami palielināt brīvpiekļuves atmiņas apjomu, veidojot izvērsto atmiņu, paplašināto atmiņu vai virtuālo atmiņu, ko var izmantot programmu izpildei
atmiņas hierarhija atmiņu sistēma, kas sastāv no vairākiem līmeņiem. Pie zemākā līmeņa pieder perifērijas atmiņas ierīces ar mazu darbības ātrumu (magnētiskā lenšatmiņa), pie vidējā - lielapjoma perifērijas atmiņas ierīces (diskatmiņa), bet pie augstākā līmeņa - ātrās atmiņas ierīces (operatīvā atmiņa, kešatmiņa) un procesora iekšējie reģistri
halo Atmosfēras optiska parādība, ko rada gaismas staru lūšana spalvmākoņu ledus kristālos un atstarošanās no tiem; balti vai varavīkšņaini gredzeni vai loki, stabi, plankumi ap Sauli un Mēnesi
laikapstākļi Atmosfēras stāvokļa izraisīto apstākļu kopums kādā vietā, laikposmā
atsavesšona atnešanās (lopu)
izņemt ieročus no rokām (kādam) atņemt iespēju būt opozīcijā, neļaut realizēt gribēto
noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst
hiperkodols Atoma kodols, kura sastāvā kopā ar nukloniem ietilpst hiperoni
atomsekunde Atomlaika etalonvienība - laika intervāls, kas vienāds ar 9192631770 cēzija pulksteņa svārstību periodiem; kopš 1967. gada atomsekunde ir pieņemta par sekundes etalonu SI mērvienību sistēmā
oglekļa vienība atommasas vienība - viena divpadsmitā daļa no atoma masas, kāda ir oglekļa izotopam ar masas skaitli 12
hemoreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiskas vielas
ķimioreceptors Atomu grupa šūnas citoplazmā, kas ķīmiski saista specifiski noteiktas vielas
Štārka efekts atomu un molekulu enerģētisko līmeņu sašķelšanās elektriskajā laukā; sašķeltās līnijas spektrā novietojas simetriski attiecībā pret sākotnējo spektrālās līnijas pozīciju; atkarībā no tā, vai spektrālās līnijas nobīde ir proporcionāla elektriskajam laukam pirmajā pakāpē vai kvadrātā, ir lineārais un kvadrātiskais Štārka efekts
izotopiskā pārbīde atomu un molekulu spektrāllīniju pārbīde, kas rodas, ja kāda ķīmiskā elementa atomu aizstāj ar šā elementa izotopu
Alūksnes viduslaiku pils atradās Alūksnē, Alūksnes ezera Pilssalas rietumu daļā, sākta celt 1342. g. (vācu valodā tās nosaukums bija "Marienburg" (Marijas pils")) un līdz 1560. g. tajā atradās Livonijas ordeņa komtura mītne, 1702. g. uzspridzināta un nopostīta
Dzērbenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Dzērbenē, 14. gs. 2. pusē cēlis Rīgas arhibīskaps, Livonijas kara laikā nopostīja krievu karaspēks, bija celta uz reljefa paaugstinājuma, ko ietvērušas dabiskas gravas un uzstādināti dīķi, bijusi kvadrātveidīgs nocietinājums ar \~75 m garām aizsargsienām, austrumu stūrī pacēlies apaļš, izvirzīts tornis (diametrs \~8 m)
Skujenes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Skujenes ciemā, Amatas kreisajā krastā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1464. g., krievu karaspēks nopostījis 1559. g., tā bijusi \~50 x 70 m liela, līdz mūsu dienām virszemes daļas nav saglabājušās
Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
Biržu pilskalns atradās Gramzdas pagastā pie Biržu mājām, bija neliels paugurs Ruņas krastā, dienvidos un austrumu galā nostiprināts ar valni, plakums \~700 m^2^, 1920. g. daļēji noskalots upes krastu erozijas rezultātā, vēlāk nopostīts, ierīkojot grants karjeru
Gulbenes viduslaiku pils atradās Gulbenē, tagadējās Gulbenes luterāņu baznīcas vietā, celta 14. gs. 1. pusē zemes izvirzījumā, kuru no 3 pusēm apliec Pededzes pieteka Krustalīce, pret upi vērstās nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, 1577.g. to ieņēma un pilnībā nopostīja krievu karaspēks, 19. gs. uzcelta baznīca; iespējams, ka pirms pils celšanas tur bijis latgaļu pilskalns
Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15. gs.
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
Rūjienas viduslaiku pils atradās Rūjienā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Sv. Bērtuļa baznīcas, Rūjas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. 1. pusē, 1560. g. nodedzinājis krievu karaspēks, pēc tam atjaunota, bet 1624. un 1638. g. arklu revīzijas dokumentos minēts, ka tā ir nopostīta
Saldus viduslaiku pils atradās Saldū, varbūtēji celta 1341. g., vēstures avotos pirmoreiz minēta 1411. g. kā Livonijas ordeņa pils, nopostīta 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā, 20. gs. 70. gados tās vietā uzcelts Saldus slimnīcas jaunais korpuss
Sēlpils pilskalns un viduslaiku pils atradās Sēlpils pagastā Daugavas kreisajā krastā, mūsu dienās pilskalns ar viduslaiku pils drupām ir sala Pļaviņu HES ūdenskrātuvē iepretī Oliņkalnam, neregulārs plakums — \~160 x 25-80 m, ziemeļrietumu nogāzi veidoja 22 m augsta dolomīta klints, bijis apdzīvots jau 9. gt. p. m. ē., \~1. gt. p. m. ē. te apmetusies kāda baltu kopiena, no 1. gt. vidus pilskalnā konstatēti sēļiem raksturīgi priekšmeti, 10.-12. gs. bijis apbūvēts viss plakums
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils
Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi
tetrahidrogestrinons Ātras un spēcīgas iedarbības sintētiskais anaboliskais steroīds, viela, kas ir atzīta par dopingu
fast fud ātrās uzkodas; arī kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
fast-food Ātrās uzkodas; kaut kas ātrs, paviršs, nenopietns
parādīt Atrast, uzrādīt (kādu vai ko no kāda kopuma)
Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
sabiedrība atrašanās (ar kādu) kopā
novietne Atrašanās vieta, teritorija, arī izvietojums (celtnei, celtņu kopumam)
vadības atmiņa ātrdarbīga atmiņa, kurā glabājas mikroprogramma un kas kalpo datora vadībai, tā var būt realizēta kā pastāvīgā atmiņa vai programmējama pastāvīgā atmiņa
lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL)
plomba ātri cietējošs materiāls, ar ko piepilda (kā) plaisas, caurumus; šāda materiāla kopums, ar ko ir piepildīta (kā) plaisa, caurums
kārta ātri cits citam sekojošu šāvienu kopums (šaujot ar ieroci automātiskā režīmā); šādu šāvienu radītais troksnis
ausīties ātri kustēties, nopūlēties, pūlēties
novicināt ātri noslaucīt; ātri nopļaut
samesties ātri savirzīties, novietoties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
jūdīties Ātri, nemierīgi rīkoties, nopūlēties
Heselbijas pils atrodas 13 km uz rietumiem no Stokholmas centra, celta 17. gs. 50. gados, kopš 1963. g. Ziemeļvalstu kultūras centrs
Vidējā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Lielās Laņģu alas, tās kopgarums - 30 m, ieeja ļoti šaura (0,4 m), griestu augstums - 2 m
Skrīveru svešzemju koku stādījumi atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, autoceļa Rīga-Daugavpils kreisajā pusē, pretī Skrīveru dendrārijam, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 392 ha, aug 384 sugas (30 no tām ir retas Eiropā); ir Eiropas nozīmes meža vēstures objekts
Skrīveru dendrārijs atrodas Aizkraukles novada Skrīveru pagastā, Daugavas labajā krastā, starp Daugavu un autoceļu Rīga-Daugavpils, 77 km no Rīgas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība 16, 8 ha, izveidots 19. gs. beigās, 1914. g. bijuši 679 koku un krūmu taksoni, mūsu dienās saglabājušies >200 taksonu
Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta
Glika Bībeles muzejs atrodas Alūksnē, Pils ielā 25a, dibināts 1991. g., ekspozicijā materiāli par Alūksnes luterāņu draudzes mācītāju un Bībeles 1. izdevuma latviešu sagatavotāju E. Gliku, Bībelas izdevumi kopš 1689. g., sprediķu grāmatas, dziesmu grāmatas, lūgšanu grāmatas, kā arī citi reliģisku tekstu krājumi un un Bībeles izdevumi dažādās valodās
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu)
Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats
Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce"
Centrālais Berezinas līdzenums atrodas Austrumeiropas līdzenuma rietumu daļā, Bjarezinas, Ptičas un Drucas baseinā, Baltkrievijas vidienē, vidējais augstums - 150 m
Černišova skrausts atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Arhangeškas apgabalā un Komi Republikā, garums - 300 km, augstums līdz 205 m, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, ziemeļos - tundra, dienvidos - lapegļu un egļu taiga
Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
Mercendarbes muiža atrodas Baldones novada Baldones pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, stallis un parks, kopš 1998. g. tiek restaurēta, kopš 1939. g. kungu mājā atrodas Baldones bērnu nams
Budbergas parks atrodas Bauskas novada Brunavas pagastā 25 km uz dienvidaustrumiem no Bauskas, Mēmeles senlejas kreisajā krastā, platība - 8,4 ha, bijusī Budbergas muižas pils nopostīta 2. pasaules karā, uz austrumiem no pils parks veidots regulārs ar apaļu dīķi un salu tajā, saglabājušās vairākas alejas un koku rindas, aug 25 vietējās un 24 introducētās koku un krūmu sugas
Skaistkalnes muižas kungu māja atrodas Bauskas novada Skaistkalnes pagastā, ir sarkanu ķieģeļu mūra divstāvu garenbūve ar augstu divslīpju jumtu un no akmeņiem būvētu cokolstāvu, kopš 1921. g tajā darbojas Skaistkalnes vidusskola, kopš 2008. g. noris restaurācijas darbi
Svitenes muiža atrodas Bauskas novada Svitenes pagastā, apbūve kompleksā ietilpst pils, kalpu dzīvojamā un saimniecības ēka, dārznieka māja, klēts, vējdzirnavas, kapliča un parks; kopš 1920. g. pilī atrodas Svietenes pamatskola
Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens
Vidusdonavas zemiene atrodas Centrālajā Eiropā, Donavas vidusteces baseinā (gk. Ungārijā), platība - \~200000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 100-200 m vjl.; Ungārijas zemiene
Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums
Mazais Stropu ezers atrodas Daugavpils pilsētas ziemeļu daļā, uz ziemeļiem no Stropu ezera, platība - 15,3 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2,7 m, eitrofs
Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži
Eikša ezers atrodas Feimaņu paugurainē, morēnieplakā, Preiļu novada Rušonas pagastā, 151 m vjl., platība — 57 ha, kopā ar salu - 57,3 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 4 m; Eikše
Nurmižu gravu rezervāts atrodas Gaujas senlejas kreisā krasta nogāzē augšpus Siguldas, Siguldas novada Siguldas pagastā, platība - 728 ha, sastopamas kanjonveida gravas, smilšakmens klintis, alas, nišas, noslīdeņi
Gaujienas purvs atrodas Gaujienas pagastā, platība — 608 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7 m, austrumu daļā dzērvenāju liegums (kopš 1977. g., 215 ha); Sloku purvs
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo
Vidusgrēda Atrodas Kamčatkas pussalā, Krievijas Kamčatkas novadā, garums - 1200 km, platums - līdz 120 km, augstums - 3621 m (Ičas sopka)
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
Tubuai salas atrodas Klusā okeāna dienvidos, Franču Polinēzijas daļa, platība - 174 kvadrātkilometri, izvietotas ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā, 4 ir augstas vulkāniskas salas (Raivavae, Tubuai, Rurutu, Rimatara), atstatu dienvidaustrumos - Rapa, rifi, klimats vēsāks nekā tropiskajā Polinēzijā, ziemā vētras, lietus
Truku salas atrodas Klusā okeāna rietumos ("Truk Islands"), Mikronēzijas sastāvā, kopējā lagūnā (apkārtmērs - 260 km) 6 lilas un >100 sīku salu, no kurām dažas ir bazalta kupoli
Avačas grīvlīcis atrodas Klusā okeāna ziemeļu daļā, Kamčatkas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 24 km, platums pie ieejas 3 km, dziļums līdz 26 m, ziemeļu krastā osta Petropavlovska-Kamčatska
Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
Mazais Nabes ezers atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, platība - 65 ha (kopā ar salu 66,1 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,2 m
Zaļais purvs atrodas Ķemeru nacionālā parka teritorijā, Smārdes pagastā, platība — 1586 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m, zem kūdras vietām sapropelis
Hetao līdzenums atrodas Ķīnas ziemeļu daļā ("Hetaopingyuan"), starp Inšana kalniem un Ordosas plato, Huanhes lielā loka ziemeļu posma abos krastos, garums - \~400 km, platums - līdz 100 km, augstums - 900-1100 m
dabas liegums "Istras ezers" atrodas Latgales augstienē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 340 ha, lieguma teritorijā ir arī Audzeļu ezers un Dziļezers, Istras ezera Panu sala (8,2 ha) ir valsts aizsardzībā kopš 1925. g.
Meirānu ezers atrodas Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, 138,3 m vjl., platība - 112 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 6,9 m, 2 salas (kopplatība - 3 ha), eitrofs, aizaugums neliels; Bērziņu ezers: Čumiņas ezers
dabas parks "Istras pauguraine" atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru un Maroksnas ezeru, Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 862 ha, tas ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru un masīvu reljefs
Aksenovas ezers atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, 141,7 m virs jūras līmeņa, platība - 125 ha, garums - 1,6 km, platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 3,5 m, lielākais - 9,4 m, ezerā 7 apaugušas salas (kopplatība - 7,1 ha), caurtek Dubna; Aksjonovas ezers; Aņisimova ezers; Aņisimovas ezers; Saviča ezers
Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri
Mentavaju salas atrodas Lielo Zunda salu grupā ("Mentawai"), uz dienvidrietumiem no Sumatras, Indonēzijā, platība - 6100 kvadrātkilometru, sastāv no \~70 salām (lielākā - Siberuta), paugurainas, augstums - līdz 406 m, mitrie tropu meži, purvi, ziemeļaustrumu piekrastē - koraļļu rifi
Liepājas bāka atrodas Liepājas ostas dienvidu daļā, samontēta no čuguna sekcijām 1868. g., torņa augstums kopā ar gaismas telpu ir \~30 m, diametrs pie pamatnes - 6 m, horizontālo sarkano un balto joslu krāsojums pastāv no 1895. g., gaismas avots atrodas 32 m vjl., un tā gaisma sniedzas 16 jūras jūdžu tālumā
Ķempju dzirnavu dīķis atrodas Līgatnes novada Līgatnes pagastā, uzstādināts Līgatnes upē, platība - 0,3 ha, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.)
Augstrozes kompleksais dabas liegums atrodas Limbažu novada Umurgas pagastā un Kocēnu novada Dikļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 3640 ha, izveidots mazpārveidotas dabas saglabāšanai
Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
Britu muzejs atrodas Londonā, Lielbritānijas lielākais arheoloģijas un etnogrāfijas muzejs, dib. 1753, nozīmīgas kolekcijas par Ēģiptes, Mezopotāmijas un Grieķijas mākslu
Goveiku pilskalns atrodas Ludzas novada Ņukšu pagastā, pie Goveiku kapsētas, \~30 m augsts paugurs, kas daļēji nopostīts, plakums līdzens, konstatēti 2 apdzīvotības periodi; senākais datējams ar agro dzelzs laikmetu (1. gt. sākums), vēlākais - ar 10.-13. gadsimtu
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
Mazais Lauču akmens atrodas netālu no Lauču dižakmens, ir neregulāras formas brūngans granīts ar stāvām malām, apkārtmērs - 9,3 m, garums - 3,3 m, platums - 2,2 m, augstums - 1,9 m; abi akmeņi kopā ar ledu iztumti piekrastē 1853. g.
Jostedālsbrīna nacionālais parks atrodas Norvēģijā, lielākā ledus klātā teritorija Eiropā, izveidots 1991. g., platība - 1310 km^2^
Sivenīcas purvs atrodas Ogres novada Madlienas pagastā, platība - 746 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,4 m, zem kūdras sapropelis
Pērļupes ala atrodas Pērļupes kreisajā krastā pie ietekas Amatā, Cēsu novada Drabešu pagastā, eju kopgarums - 33 m, 2 šauras ieejas, notiek nobrukumi
Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri
Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas
Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna
aizāru senkapi atrodas Praulienas pagastā 200 m uz dienvidaustrumiem no Aizāru mājām, paugurā, kas paceļas starp pļavām kā sala, bijuši akmeņu krāvumi, bet tie nopostīti
Lībānu-Jaunzemju saldūdens kaļķiežu atradne atrodas Priekuļu novada Priekuļu pagastā, daļēji aizpilda Septiņavotu gravu un iesniedzas Kazugravā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1974. g.
Raunas Staburags atrodas Raunas ielejas labā pamatkrasta nogāzē, Smiltenes novada Raunas pagastā, ir kāpņveidīga saldūdens kaļķiežu (šūnakmens) krauja, garums — 35 m, augstums — 2-3,5 m, tajā ir līdz 1,1 m augsta un līdz 1,3 m dziļa niša, kurā plūst nogāzē iztekošo avotu ūdeņi, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 25 ha; Mazais Staburags
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
Sūļagola purvs atrodas Rēzeknes novada Nagļu pagastā, platība — 1811 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 3 m, zem kūdras sapropelis
Rikavas muiža atrodas Rēzeknes novada Rikavā, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, mūra stallis-kūts un koka šķūnis, kā arī ainavu tipa parks; kopš 20. gs 20. gadu sākuma kungu mājā atrodas Rikavas pamatskola, kuras vajadzībām 1968. g. parka pusē piebūvēts liels silikātķieģeļu mūra korpuss
Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts
Nordeķu muižiņa atrodas Rīgā, Buļļu ielā 16, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1576. g. kā Grāves muiža, tagadējais nosaukums kopš 1898. g., privātīpašums, kopš 1997. g. notiek restaurācija, daļa restaurēto telpu tiek arī izīrēta dažādiem pasākumiem
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
Volfšmita muižiņa atrodas Rīgā, Kandavas ielā 2, pārstāv Pārdaugavas baroka un klasicisma laikmeta muižiņu apbūves ansambļu tipu - mazstāvu koka apbūvi ar plašu parka un dārza teritroriju; kopš 1926. g. mjuižiņas teritorijā atrodas LU Botāniskais dārzs, apbūvē saglabājušās vairākas nelielas Botāniskā dārza vajadzībām pārbūvētas ēkas, teritoriju ieskauj žogs
Centrālais tirgus atrodas Rīgā, Latgales priekšpilsētā, starp Prāgas un Maskavas ielu, nodots ekspluatācijā 1930. g. (ar nosaukumu Centrāltirgus, no 1949. g. - Centrālais kolhozu tirgus; tagadējais nosaukums kopš 1995. g.), aizstāja likvidēto Daugavmalas tirgu un bija viena no modernākajām šāda veida būvēm tālaika Eiropā
Ulbrokas ezers atrodas Rīgavas līdzenumā, Stopiņu pagastā, 4,2 m vjl., uzstādināts Piķurgā, platība — \~12 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 120 m, lielākais dziļums — 1,5 m, aizaugums — 90%
Rīteru dolomīta atsegums atrodas Rīterupītes kreisajā krastā, kā arī Daugavas labajā krastā Aizkraukles novada Klintaines pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 1,3 ha), ir tipisks Daugavas svītas apakšējās pasvītas dolomītu atsegums
Kangaru ezers atrodas Ropažu pagastā, platība — 5,5 ha; Aklais ezers; Kangarezers; Lielais Kangaru ezers
Mazsalacas Līvu upurala atrodas Salacas kreisajā krastā iepretī Mazsalacai, Lībiešu (Skaņkalnes) pilskalna piekājē, Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis, ieejas platums - 2,2 m, augstums - 2,0 m, iekšpusē ala paplašinās (griestu augstums - līdz 4 m), laukums - 17 kvadrātmetri, garums kopā ar šauru plaisu - līdz 8 m
Mērnieku krāces atrodas Salacas upē \~10 km uz austrumiem no Ainažiem, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), kas ietver ar Burtnieku svītas iesarkano aleirolītu atsegumus (augstums - 2 m) Salacas labajā krastā
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
Doles muiža atrodas Salaspils pagastā, Doles salā, tās kungu māja celta 1898. g. neoromānikas stilā un ir rets ķieģeļu arhitektūras paraugs, kopš 1977. g. tajā darbojas Daugavas muzejs, parkā ir vairāki bijušo muižas īpašnieku pieminekļi
Gaiķu pilskalns atrodas Saldus novada Gaiķu pagastā, \~1 km uz ziemeļiem no Gaiķiem, Satiķu dzirnavezera dienvidu galā, ir 6-7 m augsts paugurs starp 2 strautu gravām, ziemeļrietumu virzienā paugurs pāriet šaurā, lēzenā zemes strēlē, kas, iespējams, bijusi nodalīta no pilskalna plakuma (~130 x 20 m) ar valni nocietinājumi nopostīti ar kara laika tranšejām
Sējas muižas kungu māja atrodas Saulkrastu novada Sējas pagasta Sējā, celta 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā baroka formās, 1883.-1885. g. pārbūvēta neogotiskās formās, mūsdienās ir sliktā tehniskā stāvoklī, no muižas kompleksa saglabājusies arī klēts (18. gs.) un neogotisks ūdenstornis (1902. g.), muižas parkā (platība 4,9 ha), kas kopš 1977. g. ir valsts aizsardzībā, aug Sējas dižozols (apkārtmērs - 9,1 m)
Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m
Mālpils muiža atrodas Siguldas novada Mālpilī, kompleksā bijušas 38 ēkas, bet līdz mūsu dienām saglabājušās 18, kungu māja pēc 1905. g. atjaunota neoklasicisma stilā, ēkas 1. stāvā daļēji saglabājusies 18. gs. interjera apdare, 1949.-1965. g. tajā darbojās Mālpils hidromeliorācijas tehnikums, 1980.-2003. g. Meliorācijas un zemkopības muzejs
Gaujienas viduslaiku pils atrodas Smiltenes novada Gaujienā, Gaujas labajā krastā, pie Gaujienas muižas pils, celta \~1238. g., tās platība bija 858 m^2^ (no tiem pagalms aizņēma 101 m^2^), bija Livonijas ordeņa komturijas centrs, 1558. g. un 1560. g. pili ieņēma un izpostīja krievu karaspēks, 16. gs. beigās atjaunota, Ziemeļu kara laikā 1702. g. nopostīta galīgi
Smiltenes muiža atrodas Smiltenes pagasta Kalnamuižā, apbūve veidojusies 18. gs. pie Rīgas arhibīskapa viduslaiku pils drupām, apbūves kompleksā ietilpst kungu māja, pārvaldnieka māja, stallis., klēts, siernīca un parks; no 1922. g. ēkas izmanto Smiltenes piensaimniecības un lopkopības skola, tagadējais Smiltenes tehnikums
Andalūzijas zemiene atrodas Spānijas dienvidu daļā, starp Andalūzijas kalniem un Sjerramorenu, Gvadalkiviras baseinā, subtropu klimats
Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m
Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs
Gesporas ūdenskritums atrodas Šaravati upē (ietek Arābijas jūrā), Rietumgatu dienvidos, Indijā, ietver 4 kaskādes, kuru kopējais augstums - 255 m
Gersopas ūdenskritums atrodas Šaravati upē, Rietumgatu dienvidos, Karnatakas štatā, Indijā, ietver 4 kaskādes ar kopējo augstumu 255 m, 2 HES
Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
Kaltenes laukakmeņu atradne atrodas Talsu novada Rojas un Mērsraga pagastā, platība 52,1 ha, laukakmeņu sakopojumi veido akmens bruģa laukus vai \~1,5-2 m augstus, līdz 1 km garus, 10-100 m platus vaļņus (kalvas), akmeņu diametrs \~0,2-0,8 m
Strazdes muiža atrodas Talsu novada Strazdē, no apbūves kompleksa saglabājusies pils (kurā kopš 1922. g. darbojas Strazdes pamatskola), muižkunga māja (tagad bērnudārzs un dzīvokļi), kalpu māja, klēts, brūzis, smēde, noliktava, kā arī parks (6,7 ha), kurā aug 25 introducētas koku un krūmu sugas, dīķa malā liela lapegļu audze
Zentenes muižas pils atrodas Tukuma novada Zentenes pagastā, kopš 1938. g. tajā darbojas Zentenes pamatskola, apbūve veidojusies 19. gs., kad ap saimniecības pagalmu uzcelti stallis klasicisma stilā (tagad sabrucis), kalpo māja un klēts; pils celta ap 1850. g. un ir apmesta ķieģeļu mūra celtne ar augstu cokolstāvu un sastāv no 3 paralēliem divstāvu korpusiem, ko savieno 2 vienstāva korpusi
Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
Āraišu ezerpils atrodas uz salas Āraišu ezerā, kopplatība - \~2000 m^2^, apdzīvoja latgaļi 9.-10. gs., 1981. g. sākta rekonstrukcija, uzbūvētas 16 senās celtnes (2002. g.)
Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam
Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību
Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi
Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens
Denakilas ieplaka atrodas Ziemeļāfrikā, Etiopijā un Eritrejā, sestā pasaulē dziļākā ieplaka - 125 m zjl.
šķirt Atrodoties kur, būt tādam, kas atdala (platību, telpu no citas platības, telpas) - piemēram, par kā kopumu, veidojumu, joslu
šūpoties Atrodoties saskarē ar ko tādu, kas vairākkārt svārstās, sveras, virzīties kopā ar to, būt tā kustību ietekmē
sadoties Atrodoties tuvu kopā, sakļauties, veidot kādu veselumu (piemēram, par augiem, ūdenstilpēm)
tropīns Atropīna hidrolīzes produkts
atropos Atropos pulsatoria - parastās putekļuts sinonīms nosaukums
fast ātrs, paviršs, nenopietns
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
augšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar apakšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
apakšlente Ātrspiedes lokšņu iznesējā ierīcē bezgalīgā lente, kas kopā ar augšlenti iespiesto loksni no iespiežamā veltņa novada izlicējā
reintrācija Atsāce, atkārtots sirds audu apvidus ierosinājums ar vienu impulsu, kurš ilgst vienu vai vairākus ciklus un dažreiz izraisa ektopiskas sistoles un tahiaritmiju
nosaukāties Atsaukties, atkārtoti aicināt, nopūlēties saucot
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Bezdelīgu klintis un alas atsegums ar alām Salacas kreisajā krastā Mazsalacas novada Skaņkalnes pagastā, dabas parkā "Salacas ieleja"; valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (aizsargājams ģeoloģiskais objekts; kopš 2000. g. dabas piemineklis), atseguma augstums - 11 m, garums - 120 m
Briedīšu iezis atsegums Gaujas kreisajā krastā Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, \~1 km augšpus Amatas ietekas, atsegta 4 m bieza Gaujas svītas smilšakmeņu slāņkopa ar īpatnēju slīpslāņojumu, ko kontrastainu padara sūnām un ķērpjiem klāti, ar vizlu bagāti ieži
Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem
loceklis Atsevišķa (kopuma, veseluma) vienība, elements
ceļu parks atsevišķa dzelzceļa stacijas ceļu grupa vienu un to pašu operāciju izpildei
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, bibliotēkā, grāmatu sakopojumā)
sējums Atsevišķa grāmata (piemēram, kopotu rakstu izdevumam, plašam, vairākās grāmatās izdotam literāram vai zinātniskam darbam)
albums Atsevišķā kompaktdiskā, kasetē u. tml. izdots skaņdarbu kopums ar kopīgu nosaukumu
numurs Atsevišķa telpa vai telpu kopums (parasti viesnīcā, sanatorijā), kas ir apzīmēts ar ciparu, ciparu kopu
operācija Atsevišķa, konkrēta darbība, arī konkrēts savstarpēji saistītu darbību kopums, kam ir noteikts mērķis
numurs Atsevišķa, samērā patstāvīga (muzikāli dramatiska skaņdarba) sastāvdaļa, kas partitūrā ir apzīmēta ar ciparu, ciparu kopu
terminu sistēma atsevišķas nozares jēdzienu sistēmai atbilstoši izvēlētu, sistēmiski izstrādātu un strukturētu terminu kopa
ieliktnis atsevišķi iespiests izdevuma elements vai reklāma, kas pievienota vai pielīmēta izdevumam un iepakota kopā ar to
sastāvs atsevišķo (administratīvas vienības, valsts institūcijas, iestādes) daļu kopums
šaržētie Atsevišķo studentu korporāciju pārstāvji kopīgajā konventā
desētnieks Atsevišķos pagastos Zemgalē pirms Pirmā pasaules kara 10 pagasta māju (desmites) priekšnieks, kura uzdevums bija piegādāt pastu, pagasta valdes rīkojumus un ziņojumus visām desmites mājām, kā arī aicināt to saimniekus šķūtīs, mežu dzēšanas klaušās u. c. kopdarbos
pušķis Atsevišķs cieši kopā saaudzis (lapu vai ziedu) kopums
individualitāte Atsevišķs cilvēks, kam piemīt noteikts psihisko īpašību kopums; personība
pilsonis Atsevišķs cilvēks, sabiedrības loceklis attiecībā pret noteiktu cilvēku kopumu, sabiedrību
idempotents Atsevišķs elements binārā algebras operācijā "o" ar īpašību "a o a = a" (katram elementam a)
kalva Atsevišķs laukakmeņu sakopojums vai grēda
iespiedzīme Atsevišķs tipopgrāfijas burts, cipars, pieturzīme u. tml.
sālsgrauds Atsevišķs vārāmā sāls kristāls, kristālu kopums
pušķis Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums (dzīvniekiem), atsevišķs, neliels (matiņu) kopums (augiem); arī kušķis
šķipsna Atsevišķs, neliels (matu, spalvu) kopums apmatojumā, apspalvojumā
kumšķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to daļu) kopums; arī kušķis
kušķis Atsevišķs, neliels tuvu kopā saaudzis (augu, to virszemes daļu) kopums; neliels (piemēram, zāles, siena) kopums, ko aptuveni var saņemt saujā
chamaecereus Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
lobivia Atsevišķu ehinopšu ("Echinopsis") sugu nosaukums pēc senākas klasifikācijas
relatīvā leikocitoze atsevišķu leikocītu formu procentuāls pieaugums perifēriskajās asinīs, palielinoties vai nepalielinoties kopējam leikocītu skaitam
konsolidācija Atsevišķu personu, grupu, organizāciju apvienošanās, lai sasniegtu noteiktus kopīgus mērķus
torakoplastika Atsevišķu ribu izoperēšana, lai pārveidotu krūšu kurvja formu
seksuālā aversija atsevišķu seksuālo paņēmienu vai paņēmienu kopuma, kā arī kāda partnera noraidīšana
smīkstēties atskanēt, noplīkšķēt (par sitienu)
diriģēšana Atskaņotājmākslas veids, mūziķu kolektīva (orķestra, kora, ansambļa, operas vai baleta trupas) vadīšana skaņdarba iestudēšanas un publiskas atskaņošanas procesā
retrospektīvisms Atskats uz bijušo, uz pagātnē radītām vērtībām; pagātnes notikumu, populāru paraugu un stilu tēlojums un apcere mākslā, arhitektūrā un liteartūrā
klavikulektomija Atslēgas kaula izoperēšana
atsperojums Atsperu sistēma, kopums (kādā ierīcē, priekšmetā); tas, kas rada atsperīgumu (kādā priekšmetā)
atgulējumi Atspiedumi, visbiežāk gadās govslopiem seklā kūtī uz cietas vai nelīdzenas grīdas
katoptrisks teleskops atspoguļojošs teleskops, kurā lēcu vietā ir metāla spogulis
aizmitināt Atstāt dzīvei pirms ziemas (mājlopus rudenī)
atlicināt Atstāt, saglabāt, pataupīt (daļu no kopuma)
rindstarpa atstatums starp vienas teksta rindkopas rindiņām
atstopele Atstope
atstopnieks Atstope
odīte Atstope
kalpot dienas atstrādāt saimniekam noteiktu dienu (nedēļu) skaitu (piemēram, par izmantojamām telpām, saņemto lopbarību)
robežlīnija Atšķirība, pazīmju kopums, kas nošķir, atdala dažādas parādības
diverģence Atšķirību rašanās; atšķiršanās no kā kopīga, sākotnēja
sajaukums Atšķirīgu priekšmetu, parādību u. tml. apvienojums, iekļāvums kādā kopumā
lingua franca atšķirīgu valodu lietotājiem pieņemama kopīga saziņas valoda, kas nevienam no viņiem nav dzimtā valoda; savstarpējas saprašanās līdzeklis, sistēma
atdalīt Atšķirt (atsevišķus priekšmetus, vielas no kopuma, masas)
diverģēt Atšķirties, nodalīties no kā kopīga, sākotnēja
fokusa attālums attālums no optiskās sistēmas vai lēcas optiskā centra līdz fokusam
burtu atstarpes attālums starp burtiem vārdos datorsalikumā, kas tiek optiski izlīdzināts, veidojot fonta dizainu
attēla diagonāle attālums starp optiskā attēla pretējiem stūriem televizora kineskopā
sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm)
solis Attālums, par kādu ideāli būtu jāpavirzās dzenskrūvei, propellerim viena apgrieziena laikā
kapitulācija Atteikšanās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
decentralizācija Atteikšanās no vadības un pārvaldes funkciju sakopošanas vienā vietā; kapitāla sadale, uzņēmumus uzpērkot vai konkurences cīņā iznīcinot
mūtisms Atteikšanās runāt, neiropsiholoģisku traucējumu rezultātā radies mēmums bez dzirdes vai runas orgānu bojājumiem
kapitulēt Atteikties no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
pakļauties Atteikties no darbības, uzskatiem, rodoties citai pārliecībai, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību
padoties Atteikties no darbības, uzskatiem, sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību, arī rodoties citai pārliecībai
dinoda efekts attēla kropļojums kineskopā
aberācija attēla kropļojums optiskās sistēmās; izšķir ģeometrisko, hromatisko un difrakcijas radīto aberāciju
muciņa Attēla kropļojums, kam raksturīgs attēla paplašinājums vidusdaļā un sašaurinājums tā augšējā un apakšējā daļā
optiskā blīvuma diapazons attēla optiskā blīvuma nepārtraukts vērtību kopums, kas robežojas ar minimālo un maksimālo vērtību
pirmtēls attēlojuma vērtību kopas elementu attēls, ņemot apvērsto attēlojumu, t. i. katrs kopas A elementa a, kuram attēlojums f: A --> B piekārto doto elementu b = f(a) no kopas B
homomorfisms Attēlojums f starp matemātisku objektu sistēmām, kas saglabā visus algebrisko operāciju un attieksmju rezultātus
operācija Attēlojums, kas galīgam vai bezgalīgam skaitam dotās kopas elementu (operandu) viennozīmīgi piekārto tās pašas vai citas kopas elementus (rezultātu)
sirjekcija Attēlojums, kurā katrs vērtību kopas B elements ir kāda definēta kopas elementa attēlojums (kopas A attēlojums uz kopu B), kur A var būt arī daudzvērtīga
nogleznot Attēlot, nozīmēt, nokopēt (gleznu)
optiskais attēls attēls (aina), ko veido optiskie stari no objekta pēc iziešanas caur optisko sistēmu
svītru attēls attēls, kurš veidots tikai no divām krāsas vērtībām – minimālās un maksimālās – un attiecībā pret fonu sastāv no vienāda optiskā blīvuma elementiem
mīms attēls, video vai teksta fragments ar humoristisku saturu, kuru kopē un plaši izplata interneta lietotāji, veidojot arī variācijas par to pašu tēmu
kserokopēšana Attēlu kopiju izgatavošana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes gaismjutīgumu
attēla asums attēlu vai tekstu ģeometrisku elementu atveidošanas skaidrība (precizitāte), kas atkarīga no atveidojamā attēla (teksta, fona) optiskajām īpašībām un atsevišķu elementu kontūru tonālo pāreju zonas lielumiem
sakars Attiecības (starp cilvēkiem, to grupām), kurām raksturīga savstarpēja kopība, sadarbība, sazināšanās u. tml.
draudzība attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja saprašanās, simpātijas, uzticība, interešu kopība
saikne Attiecību kopums (parasti starp parādībām sabiedrībā, dabā), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu
sakars Attiecību kopums (piemēram, starp parādībām sabiedrībā, sabiedrības locekļiem), kas nodrošina mijiedarbību, informācijas apmaiņu, iekļāvumu noteiktā sistēmā
saikne Attiecību kopums (starp cilvēkiem, to grupām, valstīm u. tml., arī starp cilvēkiem un kādām parādībām, notikumiem), kam raksturīga, parasti savstarpēja, ietekme, iedarbība, informācijas pārraide; tas, kas rada, nodrošina šādu attiecību kopumu
saistība Attiecību kopums (starp ko), kam ir raksturīga mijiedarbība, informācijas nodošana un saņemšana, iekļāvums noteiktā sistēmā
rits Attiecīgajos priekšrakstos noteikts kulta darbību kopums
lauksaimniecība Attiecīgo zinātnes nozaru kopums
apokrīns attiecīgs uz dziedzeru šūnām, kurās sekrēta atdalīšana saistīta ar citoplazmas apikālās daļas pāriešanu dziedzera lūmenā
endoplazmatisks attiecīgs uz endoplazmu
vārds attiecīgs valodas vienību savienojums, kopums, kas ir izmantots kāda satura izpausmei; izteikums, teksts, kura saturs ir pausts ar šādām valodas vienībām
pašcieņa Attieksme pret sevi, kurai ir raksturīga savu spēju, zināšanu, nopelnu u. tml. pozitīvs novērtējums
cieņa Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme
cienība Attieksme, kurai ir raksturīga (kāda cilvēka) spēju, zināšanu, nopelnu, vērtības u. tml. atzīšana; šādas attieksmes izpausme; cieņa 1(1)
molekulas struktūra attieksmju kopums starp atomiem, kas parāda atomu izvietojumu telpā, saites starp atomiem un šo saišu stiprumu
vainošanas kultūra attieksmju un uzvedības kopums, kam raksturīga cilvēku vai grupu kaunināšana, kritizēšana un vainošana par pieļautajām kļūdām
brucelergīns Attīrīts brucellu kultūras nukleoproteīnu komplekss, kom lieto ādas raudzēm brucelozes diagnostikā
monopodija Attīstības anomālija, kopā saaugušas kājas ar vienu vairāk vai mazāk attīstītu pēdu
vēsture attīstības gaita, process un likumsakarības cilvēku sabiedrībā; secīgu faktu un notikumu kopums
peroplāzija Attīstības kroplība
fokomēlija Attīstības kroplība, kad plaukstas un pēdas sākas no pleciem un gūžām
monodaktilisms Attīstības kroplība, kāja vai roka ar vienu pirkstu
sinotija Attīstības kroplība, kam raksturīga ausu saplūšana viduslīnijā, trūkstošā apakšžokļa vietā, starp augšžokli un kaklu
somatodīmija Attīstības kroplība, kam raksturīgs dvīņu savienojums vidumu apvidū
makrokardija Attīstības kroplība, kas izpaužas kā neparasti liela sirds
sinaktoze Attīstības kroplība, kas radusies, ķermeņa daļām saaugot kopā
uroģenitālā kloāka attīstības traucējums, kura gadījumā urīnizvadkanālam un makstij ir viena kopēja atvere
plaukt Attīstīties garīgi, fiziski, arī pilnveidoties (par cilvēku, arī cilvēku kopumu)
izveidoties Attīstīties, tikt izkoptam, izveidotam (piemēram, par kustībām, valodu)
noslāņoties Attīstoties sadalīties atšķirīgās grupās, kopumos (par parādībām sabiedrībā)
aizcietīgs Atturīgs, mazliet skops
aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts
atdarinājums Atveidojums (pēc parauga); (vāja) kopija
reprodukcija atveidojums, kopija; kopijas attēla tonālo kvalitāšu atbilstība kopētā attēla kvalitātēm
barbans Atvere (kuļmašīnā), kur ielaiž kuļamo labību; šī atvere kopā ar attiecīgo mehānismu
blastoneiropora Atvere, kas dažreiz īslaicīgi izveidojas embrijā, saplūstot blastoporai ar neiroporu
kopētāja apertūra atvere, kas ierobežo gaismas plūsmu kopētājā
pakalpojumu sniedzējs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa elementu kopums, kas nodrošina slāņa pakalpojumus
servisa lietotājs atvērto sistēmu bāzes etalonmodeļa slāņa entītiju kopums, kas izmanto vienu un to pašu servisa piekļuves punktu slāņa servisa saņemšanai
entītija Atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa apakšsistēmas aktīvais elements, kas īsteno noteiktu šā slāņa funkciju kopu
pasniegšanas slānis atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa sestais slānis, kas, izmantojot sesijas slāņa servisu nodrošina kopējas sintakses izvēli datu aprakstīšanai, kā arī veic kodu pārveidošanu un datu struktūru attēlošanu datu apmaiņas procesā starp lietojumslāņa entītijām
vairākslāņu testēšana atvērto sistēmu sadarbības vairākslāņu protokolu realizāciju testēšana kopumā, neapskatot atsevišķi katru no slāņiem
retraktors Atvilcējs, instruments mīksto audu atvilkšanai, piem., operācijas laikā; brūces pletējs, āķis
atdalīties Atvirzīties (no kopuma)
nodalīties Atvirzīties nost, tā ka paliek savrup (no citiem, no kopuma, grupas)
mēraparāta skala atzīmju sakopojums, kas veido noteiktu mērāmo lielumu secību un apjomu
gudrība Atziņa, zināšanas, arī to kopums
neiesaistības teorija atziņu kopums, atbilstoši kuram cilvēks, kļūstot vecāks pakāpeniski atsvešinās no sabiedrības; tomēr tā ir pretrunīga, jo daudzi cilvēki saglabā aktīvu dzīvesveidu arī lielā vecumā un neizjūt dzīvesprieka zudumu
izbrāķēt Atzīt par nederīgu, nelietojamu; nopelt, noniecināt; atzīt par nepiemērotu
izsmādēt Atzīt par nederīgu; nopelt
nosodīt Atzīt par noraidāmu, nopeļamu; izpaust šādu atzinumu
ņemt par pilnu atzīt par saprātīgu, nopietnu (ko); attiekties nopietni (pret ko)
apaļšuvums Audekla gabalu savienošanas paņēmiens ar rokdarbu adatu un diegu; gabalus saliek kopā, to malas atloka katru uz savu pusi un šuj cauri abiem atlokiem
limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī
audiostraumējums Audiopārraide datu tīklā ir vienvirziena pārraide no servera klientam (klausītājam), kur abi sadarbojas, lai skaņa netiktu pārtraukta
biopsija Audu daļiņas izoperēšana mikroskopiskai izmeklēšanai
peribronhīts Audu iekaisums ap bronhiem; subakūta bronhopneimonija
endoskopiskā biopsija audu parauga iegūšana ar speciāliem instrumentiem, kas ievadīti caur endoskopu
histotomija Audu pārgriešana; histoloģisku griezumu pagatavošana mikroskopēšanai
heteroautoplastika Audu pārstādīšanas operācija no vienas ķermeņa daļas uz otru
simplasts Audu uzbūves tips, kam raksturīgs kodolu izvietojums citoplazmas masā, bez šūnu robežām, piem., šķērssvītrotās muskulatūras šķiedras, trofoblasts
pārstādīšana Audu vai orgānu pārvietošana ķirurģiskā operācijā, lai tie ieaugtu citā vietā vai citā organismā; transplantēšana
mikrodisekcija Audu vai šūnu sadalīšana zem mikroskopa
hidrosintāze Audu, membrānu vai protoplazmas uzbriedums no ūdens iesūkšanās
malformācija Audu, orgāna, ķermeņa daļas vai visa organisma nenormāla attīstība vai izveidošanās; kroplība
sistēma audu, orgānu un to daļu kopums, kas veido vienotu veselumu un ko saista kopēja funkcija
slokatnes Auduma raksts, kurā velku dzijas nītīs ir pa divām kopā
slokātnis Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums
slokātne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
slokotne Auduma raksts, kurā velku un audu dzijas ir pa divām kopā; šādā rakstā austs audums; plāce
pakulas Audums, kas izgatavots no šāda šķiedru kopuma vai kam ir liels šādu šķiedru piejaukums
cirpšana audumu mehāniska apdares operācija neiestrādāto šķiedru galu un pūku atdalīšanai
ovariotomija Audzēja izoperēšana no olnīcas vai olnīcas izoperēšana
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili
argentafinoma Audzējs, kas attīstījies no argentafīnām šūnām; rodas aklās zarnas piedēklī vai līkumainajā zarnā, var būt arī ektopiska lokalizācija (kuņģī, bronhā)
skola Audzēkņu, darbinieku kopums šādā mācību un audzināšanas iestādē
krāja audzes koku kopējais tilpums noteiktā platības vienībā, kuru izteic ciešmetros – m^3^
kvantitatīvā gatavuma vecums audzes vecums, kad kulminē audzes kopējās krājas vidējais pieaugums
daaudzēt Audzēt (mājlopus) papildus
specializētā audžuģimene audžuģimene bērnam ar invaliditāti, kuram izsniegts atzinums par īpašas kopšanas nepieciešamību sakarā ar smagiem funkcionāliem traucējumiem
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Popraga divdesmitčetrstumbru liepa aug Talsu novada Laidzes pagastā pie Popraga dzirnavām, aizsargājama kā unikāls dabas retums, domājams, ka pie tās senatnē bijusi upurvieta
Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā)
piturīns Auga "Duboisia hopwoodii" alkaloīds (C~12~H~16~N~2~), nikotīna analogs
vairpumpuri Auga (jauna auga veidošanās) orgāni, kas attīstās uz lapām, to žāklēs vai ziedkopās
žuburs Auga daļu (parasti zaru, vasu) kopums, kas veidojas vienā un tai pašā auga vietā
skelets Auga galveno daļu (piemēram, stumbra, galveno zaru) kopums
seglapa Auga lapa, kas atrodas pie zieda vai ziedkopas pamatnes un kam ir to aizsargāšanas funkcija
dzīvesforma Auga morfoloģisko īpašību kopums, kas atspoguļo auga pielāgotību konkrētiem vides apstākļiem
bārkšsaknes Auga sakņu zarojuma veids - sīku, vienāda garuma un resnuma sakņu kopums; piesaknes (ap mietsakni)
šūnapvalks Auga šūnas sastāvdaļa, kas apņem protoplazmu un parasti piekļaujas tās ārējam slānim
saknāji Augi ar lopbarībai lietojamu sakni; sakņaugi
endēmi Augi vai dzīvnieki, kas sastopami tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
izokontas Augi, dažas zaļaļģes ar vienāda lieluma skropstiņām
skudraugi Augi, gk. tropos, kuru dažādo orgānu dobumos mājo skudras
mezotrofiskie augi augi, kas aug barības vielām vidēji bagātās augsnēs un ir sastopami vidēji auglīgos mežos — lānā, damaksnī, slapjajā damaksnī, niedrājā, dumbrājā, mētru ārenī, šaurlapju ārenī un kūdreņos
oligotrofiskie augi augi, kas spēj augt un attīstīties barības vielām nabadzīgās (podzolētās, sfagnu kūdras u. c.) augsnēs; sastopami silā, mētrājā, grīnī, slapjajā mētrājā, purvājā, viršu ārenī un viršu kūdrenī
periderms Augiem segaudi, koraļļu polipiem kopējais cauruļveidīgais ģindenis
fumigācija Augiem un augkopības produkcijai kaitīgu organismu iznīcināšana ar indīgu vielu tvaikiem un gāzēm; arī apdūmošana
aprobācija augkopībā - sējumu un stādījumu novērtēšana, noteicot to derīgumu sēklas vai stādu audzēšanai; galvenais šķirņu kontroles veids
apsmidzināšana Augkopībā - vienmērīga augu virsmas noklāšana ar ļoti sīku pesticīda vai cita šķidruma pilienu kārtu kaitēkļu, slimību vai nezāļu apkarošanai, fizioloģiski aktīvu vielu ievadīšanai
sēklkopība augkopības nozare, kas ietver kultūraugu šķirņu sēklu ieguvi
pļavkopība Augkopības nozare, kas ietver pļavu un ganību izmantošanu un uzlabošanu
sēklzinība Augkopības nozare, kas pētī sēklu morfoloģiju, fizioloģiju, ķīmisko sastāvu no apaugļošanās līdz jauna, patstāvīga auga attīstībai
augu aizsardzība augkopības nozare, kurā pēta kultūraugiem kaitīgo organismu bioloģiju un ekoloģiju, izstrādā un realizē to ierobežošanas un iznīcināšanas pasākumus
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
miops Auglis ar divām kopā saplūdušām galvām, no kurām viena ir rudimentāra
simpods Auglis ar vienu nepilnīgi attīstītu kāju vai kopā saaugušām kājām
opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām
monstrs Auglis vai indivīds ar iedzimtu kroplību, kurš nespēj normāli attīstīties
rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām
sinkarpijs Auglis, kas patiesībā sastāv no vairākiem kopā saaugušiem auglīšiem
ciklencefālis Auglis, kuram abas galvas smadzeņu puslodes saplūdušas kopā
amnioreja Augļa ūdens priekšlaicīga noplūšana
gredzenošana Augļkopībā lietojams paņēmiens, lai vēlu ražojošām ābeļu un bumbieru šķirnēm samazinātu augšanas fāzi un jau nākamajā gadā koki ražotu augļus - pavasarī ar nazi visapkārt skeletzaram izgriež 3-5 mm platu mizas kārtu
ginecejs Augļlapu kopa ziedā
atsveķošanas brūce augošos skujkokos (priedē, eglē, ciedrā) secīgi izdarītu ievainojumu (atsveķošanas sānteku) kopa
sazelt Augot attīstīties, arī sazaļot (parasti par lakstaugiem, to daļām, arī par lakstaugu kopumu)
uzzelt Augot attīstīties, arī uzzaļot (parasti par lakstaugiem, arī to kopumu)
savārpot Augot izveidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kurā vairākām, daudzām graudzālēm izveidojas ziedkopas (par lauku, tīrumu u. tml.)
sakuplot Augot kļūt, parasti ļoti, kuplam, spēcīgam (par augiem, to kopumu)
vārpot Augot veidot ziedkopas (par graudzālēm); kļūt tādam, kura graudzālēm veidojas ziedkopas, vārpas (par lauku, tīrumu u. tml.)
vārpaugs Augs, parasti graudaugs, kura ziedkopa ir vārpa
deidars Augs, stāds ar kroplu stublāju
haoma augs; no piena un šā auga sulas gatavots reibinošs dzēriens; šā auga un dzēriena personifikācijai - zaļacainajam dievam piemīt spēja sargāt un dziedēt lopus, novērst sausumu
zemesdarbs Augsnes apstrādāšana, kopšana
zemes darbs augsnes apstrādāšana, kopšana; [zemesdarbs]{s:2169}
irdināšana Augsnes apstrādes un sējumu kopšanas paņēmiens vai paņēmienu kopums, ar kuru augsni padara irdenāku un iznīcina nezāles
augsnes erozija augsnes auglīgās virskārtas iznīcināšana vēja, ūdens vai nogāžu procesu (nobiru, noslīdeņu, noplūdeņu u. c.) vai cilvēka saimnieciskās darbības rezultātā
augsnes kaļķošana augsnes barības vielu šķīduma reakcijas (pH) optimizēšana atbilstoši audzējamās sugas bioloģiskajām īpašībām
vējerozija Augsnes nopūšana, aizpūšana
augsnes apstrāde kokaudzētavā augsnes sagatavošana stādmateriāla izaudzēšanai kokaudzētavās; tās uzdevums ir uzlabot augsnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, optimizējot augsnes gaisa, mitruma un siltuma režīmu, aktivizējot mikroorganismu darbību, veicinot organisko vielu mineralizēšanos
augsnes auglība augsnes spēja nodrošināt augiem nepieciešamos augšanas apstākļus - faktoru kopums, kas atkarīgs no dažādām augsnes īpašībām
ecēšana Augsnes virspusējas (3-12 cm dziļas) apstrādes un kultūraugu kopšanas paņēmiens
reguri Augsnes, kas veidojas tropiskajā klimatā ar mainīgu mitruma daudzumu; raksturīga tumši pelēka vai pelēka krāsa, maz humusa, neitrāla vai sārmaina reakcija
zemā purva kūdraugsnes augsnes, kas veidojas zemākās reljefa vietās, kur saplūst ar minerāliem bagāti ūdeņi, sastopamas gk. starppauguru ieplakās, kā arī slikti drenētos līdzenumos
zeme Augsnes, smilšu u. tml. daļiņas, to kopums
diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns
programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu
sudrabzāle Augsta pampu zāle Dienvidamerikā (2-3 m augstumā), Latvijā sastopama kā krāšņuma augs (skaras lieto sausajiem puķu pušķiem)
Ploskīnes purvs augstais purvs Balvu novada Lazdulejas pagastā pie robežas ar Briežuciema pagastu, platība — 1749 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 7,6 m, zem kūdras līdz 0,4 m biezs sapropeļa slānis; Ploskenas purvs; Purdas purvs
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Pemmas purvs augstais purvs Lēdurgas un Straupes pagastā, platība - 995 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m, sastopamas retas putnu sugas
Lielais purvs augstais purvs Lēdurgas, Limbažu un Straupes pagastā, \~13 km uz dienvidaustrumuiem no Limbažiem, platība — 1812 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 3,8 m, lielākais dziļums — 9,5 m, zem kūdras līdz 0,5 m biezs sapropeļa slānis
Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs
Nidas tīrelis augstais purvs Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, uz dienvidiem no Papes ezera, dabas parka "Pape" teritorijā, platība - 2433 ha, klajš, aug retas priedītes, līdz 3 m dziļumam ir maz sadalījusies sfagnu kūdra, zem tās līdz 2,5 m biezs sapropeļa slānis
Ašenieku purvs augstais purvs Preiļu novada Upmalas pagastā izveidojies nepietiekamas noteces dēļ pārpurvojoties ūdensšķirtnei starp Feimanku un Dubnu, tai regulāri pārplūstot; dabas liegums, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 1575 ha
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
Tīrais purvs augstais purvs Seces pagastā, platība - 787 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m, zem kūdras vietām sapropelis, iegūst frēzkūdru
virspavēlnieks Augstākā amatpersona bruņotajos spēkos, kas vada atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
gubernators Augstākā amatpersona, metropoles varas pārstāvis kolonijā
Alpi augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā _Alpen_, franču valodā _Alpes_, itāliešu valodā _Alpi_), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m)
Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni
augšējā skaņa augstākā skaņa kādā skaņu kopumā (piemēram, akordā, intervālā)
rāte Augstākā tiesa pilsētā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
čigānu barons augstākā un ietekmīgākā persona čigānu kopienā, tās vadītājs
Pidurutalagalas kalns augstākā virsotne ("Pidurutalagala") Šrilankas salā, atrodas tās vidienē, augstums - 2524 m, gneisi, granīti, nogāzēs subtropu meži, tējas plantācijas
Strižaments Augstākā virsotne Centrālā Priekškaukāza Stavropoles augstienē, Krievijas Stavropoles novadā, augstums - 831 m
Rasdašens Augstākā virsotne Etiopijas kalnienē, Semiena kalnos, sastāv no izvirdumiežīem, augstums - 4620 m
Tahans Augstākā virsotne Malakas pussalā Malaizijā, augstums - 2190 m, gk. kaļķakmeņi, granīti, nogāzes - biezi mūžzaļie tropu meži
Vihrens Augstākā virsotne Pirina kalnos Bulgārijas dienvidrietumos, Rodopu kalnu masīva rietumu daļā, augstums - 2914 m
ģenerālštābs Augstākais (bruņoto spēku) vadības orgāns, kas pārzina jautājumus par valsts aizsardzību, kara operāciju sagatavošanu un īstenošanu
Njambe Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; iespējams vārdam ir sudāniešu izcelsme, kas nozīmē "spēks"
Nzambi Augstākais dievs plašā Āfrikas tropu apgabalā; Njambe
sizerēns Augstākais feodālis, seniors (Rietumeiropā) attiecībā pret vasaļiem; lēņa kungs
Lāčplēša kara ordenis augstākais Latvijas Republikas militārais apbalvojums 1920.-1928. g., dibināts 1919. g. 11. novembrī (tā devīze "Par Latviju"), piešķīra par kaujas nopelniem Latvijas armijas karavīriem un bijušajiem latviešu strēlniekiem, kā arī ārvalstniekiem, kas piedalījušies Latvijas Brīvības cīņās vai citādi sekmējuši Latvijas valsts nodibināšanu
Tautas balva augstākais trimdas latviešu apbalvojums, ko no latviešu saziedotajiem līdzekļiem sāka piešķirt 1949. g. par mūža nopelniem, no 1963. g. par izciliem sasniegumiem zinātnē, kultūrā, mākslā, audzināšanā un sabiedriskajā darbībā ik gadu piešķir PBLA
Etna augstākais un aktīvākais vulkāns Eiropā (angļu val. _Etna_), Sicīlijas austrumos, Itālijā, augstums - 3340 m, krātera diametrs - \~700 m, nogāzēs \~250 sānu krāteru, 2941 m vjl ierīkota vulkanoloģijas observatorija
galaktiku superkopa augstākas kārtas sistēma, kuru veido galaktiku grupas un kopas
salondāma Augstāko aprindu sieviete ar izkoptām, izsmalcinātām manierēm
kosa Augstāko augu paparžaugu grupas nodalījums ("Equisetophyta"), kurā ietilpst sporaugi, kam ir izteikta regulāra paaudžu maiņa un attīstības ciklā dominē bezdzimumpaaudze - sporofīts, bet dzimumpaaudze - gametofīts - ir neliela, zaļa, daivaina plātnīte - protallijs, tikai 1 dzimta
zars Augstāko augu sastāvdaļa - veidojums, kas attīstās no stumbra un parasti savieno stumbru ar lapām; šāds veidojums kopā ar (auga) lapām un ziediem
pielipjzivjveidīgie Augstāko kaulzivju kārta ("Echeneiformes"), garums - 20-90 cm, uz galvas atrodas piesūceknis (pārveidojusies muguras spura), ar ko piestiprinās pie saimnieka (zivīm, bruņurupučiem, vaļveidīgajiem, dažkārt arī kuģiem), tropu un subtropu jūrās, 7 sugas
desmitkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Decapoda"), lieli vēžveidīgie ar stipri pārveidotām krūšbruņām, 5 pāri ejkāju, \~8500 sugu, Latvijā sastopamas 2 apakškārtas - peldvēži un rāpotājvēži
vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
kumacejvēzis Augstāko vēžu kārta ("Cumacea"), ķermeņa garums parasti - <1 cm, reti - līdz 3,5 cm, gk. jūrās, dažas sugas saldūdeņos, dzīvo ierakušās mīkstā gruntī, reizēm naktī peld, ēd detrītu un apauguma mikroorganismus, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, kas samērā reti sastopama jūrā Kurzemes piekrastē; kumaceja
mutkāji Augstāko vēžu kārta (Štomatopoda"), ķermeņa garums - 1-34 cm, tas sastāv no galvkrūšu nodalījuma un raksturīga gara vēdera, pirmie 5 krūšu ekstremitāšu pāri pārveidojušies žokļkājās, tropu un subtropu jūrās krasta tuvumā, 200 sugu
arhierejs Augstāks pareizticīgās baznīcas garīdznieks (bīskaps, arhibīskaps, metropolīts)
augstfrekvences ģenerators augstas frekvences maiņsprieguma ģeneratoru kopējs nosaukums
stereokomparators augstas precizitātes optiski mehānisks mērinstruments pētījamā objekta telpisko izmēru noteikšanai
stereoplanigrāfs Augstas precizitātes universālais stereofotogrammetrijas instruments, kuru lieto topogrāfisko karšu un plānu sastādīšanai un fototriangulācijas tīklu izveidošanai pēc stereoainām
nemaskējams pārtraukums augstas prioritātes pārtraukums, ko neviens cits pārtraukums nevar atsaukt; šādus pārtaukumus izmanto,lai ziņotu par dažādām kļūmīgām situācijām, piemēram, par kopņu un matemātiskā līdzprocesora kļūdām
Hohendorf Augstciema muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
smalks Augsti attīstīts, izkopts (piemēram, par dzirdi, ožu)
smadzeņu trests augsti kvalificētu speciālistu kopums, grupa
Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m
Buguļmas–Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas
Piedņepras augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, Dņepras un Dienvidbugas upstarpā, Ukrainā, lielākais augstums - 322 m vjl., stepe (lielākā daļa apstrādāta), vietām platlapju mežu puduri
Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m
Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m
Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
Viduskrievijas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenumā, no Okas ielejas ziemeļos līdz Doņecas skraustiem dienvidos, Krievijā un Ukrainā, garums - \~1000 km, platums - līdz 500 km, vidējais augstums - 200-250 m, lielākais 293 m vjl.
Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi
skaistais augstiņš augstiņu ģints suga ("Centaurium pulchellum"), Latvijā sastopams samērā reti, aizsargājams, 3-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs, stublājs no pamata dakšveidā zarots, lapas pretējas, ziedi aktinomorfi, divdzimumu, sakopoti dihāzijos (divžuburoņos)
pampero Augstkalnu bezmežu plato Dienvidamerikas tropiskajā joslā, kur bieži pūš vēji un ir biežas, aukstas miglas
stereotipa matrica augstspiedes oriģinālās iespiedformas kopija ar padziļinātiem ilustrāciju un teksta attēliem, kas iegūta, presējot uz speciāla plastiska materiāla loksnes (kartona, plastmasas)
stereotips Augstspieduma oriģinālās iespiedformas precīza reljefa kopija, no kuras gatavo novilkumus
kalnājs Augstu zemes garozas pacēlumu kopums, virkne, grēda; kalnu sistēma
treļļi Augstu, dzidru (kādas ierīces, iekārtas u. tml.) skaņu kopums
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (ierīču, iekārtu u. tml. radītu) skaņu kopums
treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums
triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1)
trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1)
subalpīnā josla augstuma josla mēreno un subtropu platumu kalnājos; pārejas josla no mežu (vai stepju) joslas uz alpīno joslu
Faļtofa Augšdaugavas novada Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Faļtopi" nosaukuma variants
Vizbulīšu klintis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Amatas lejteces labajā krastā, Drabešu pagastā, augstums - 4 m, vidusdaļā ieguļ sārta aleirolīta slāņkopa
Virtakas iezis augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja Braslas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1974. g.), augstums - 10-15 m, garums - \~100 m, saglabājušās klinšu rakstu zīmes
Kupravas māla atradne augšdevona māla iegula Balvu novadā pie Kupravas, platība 159,7 ha, derīgās slāņkopas biezums 1,7-19,5 m, segkārta 0,3-7 m, izmantoja drenu cauruļu, keramzīta oļu un fasādes ķieģeļu ražošanai; 1992. g. izmantošana pārtraukta
Dārzciema dolomīta atradne augšdevona Pļaviņu svītas dolomīta iegula Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Dārzciema, derīgā slāņkopa sastāv no 3 daļām: augšējo (tās biezums - 4,3 m) un apakšējo (9,1 m) veido kavernozi, plaisaini, pelēki dolomīti, kas derīgi šķembu un dolomītmiltu ieguvei, bet vidējo daļu (2,5 m) - gaišpelēks, biezplātņains dolomīts, kas derīgs apdares materiālu ražošanai
Skaistkalnes ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Bauskas novada Skaistkalnes un Bārbeles pagastā, platība - 143,7 ha, derīgā slāņkopa (ģipšakmens, dolomītģipsis, dolomīts, domerīts, māls) 11,8-13,6 m bieza, tā ieguļ zem pazemes ūdeņu līmeņa, segkārta 8,6-19,2 m bieza, netiek izmantota
Sauriešu ģipšakmens atradne augšdevona Salaspils svītas ģipšakmens iegula Stopiņu pagastā, 2 km no Sauriešu dzelzceļa stacijas, derīgā slāņkopa (kārtainais un šķiedru ģipšakmens, ģipšdolomīts, dolomīts, māls) līdz 23,5 m bieza, tiek izmatota kopš 1913. g.
Svētes svīta augšdevona stratigrāfiskā vienība, nogulumi sastopami Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — līdz 38 m, nodalīta Svētes krastos 1951. g., vēlāk sadalīta Sniķeres un Tērvetes svītā
roka Augšējā ekstremitāte (cilvēkam) no pleca locītavas līdz pirkstgaliem; šīs ekstremitātes apakšējā daļa (parasti plauksta, arī plauksta kopā ar apakšdelma apakšējo daļu)
kanēļbrūnās augsnes augšņu tips, kas izplatīts subtropu joslas periodiski mitra klimata apgabalos, bieza (līdz 1 m un vairāk) humozu trūdvielu kārta
dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā
Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā
Porkuni horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 0,5-25 m, nodalīts Igaunijas ziemeļu daļā, kur to veido rifogēnu kaļķakmeņu slānis
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā
Rusnes svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidrietumu stūrī, Lietuvā un Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums Latvijā — 153 m, nodalīta Lietuvā
Nevēžas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidu malā, biezums — 19 m, pieder pie Ludlovas stāva apakšējās daļas, nodalīta Lietuvā
Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā
Mituvas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un Lietuvas vidusdaļā, biezums Latvijā - 16-64 m, nodalīta Lietuvā
Engures svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, biezums — no 30 m Latvijas ziemeļrietumos līdz 70 m vidusdaļā, sastāv no zaļganpelēkiem merģeļiem ar pelēku kaļķakmens piku un starpslāņu ieslēgumiem
Minijas svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas un Lietuvas rietumu daļā, kā arī Krievijas Kaļiņingradas apgabalā, biezums — 60-119 m, nodalīta Lietuvā Stonišķu urbumā
sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem
hemimaksilektomija Augšžokļa puses izoperēšana
rumbāties augt kopā, dziedēt, rētot
sasēkstēt augt pārāk cieši kopā (par dārzeņiem un graudaugiem)
zelt Augt, zaļot (par augiem, to kopumu)
zemsedze augu (sūnu, ķērpju, mētru, zālaugu) kopums, kas sedz meža augsni
puķkopība augu audzēšana dārzu, parku, apstādījumu ierīkošanai, telpu izdaiļošanai vai grieztu ziedu ieguvei; attiecīgā augkopības nozare
kupss augu cers, blīvs kopums
kannācejas augu dzimta ar vienīgu ģinti "Canna" jeb puķu niedra, ilggadīgi tropiskās Amerikas augi; Latvijā audzē dekoratīviem nolūkiem, vasarā izstādot laukā puķu dobēs
niktagini augu dzimta, kurā ietilpst tropu un subtropu augi ar veselām, pretēji sakārtotām lapām un spilgtām, seglapām ietvertām ziedkopām; šīs dzimtas augi
madara augu dzimta, pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopās, augļiem, kas dalās divos skaldeņos
biogeocenoze augu grupējums (fitocenoze) līdz ar dzīvnieku valsti (zoocenozi) tajā un attiecīgo zemes virsas daļu ar īpatnējo moikroklimatu, ģeoloģisko uzbūvi, augsni un ūdens režīmu, kas kopā veido savstarpēji nosacītu kompleksu
giberelīni augu hormoni, kas regulē augšanu un attīstību; pirmoreiz iegūti no mikroskopiskas sēnes "Gibberella fujikuori"
mistrs augu kopa, kurā ietilpst dažādu sugu (ģinšu, šķirņu) īpatņi
aspekts augu kopas izskats, kas atkarīgs no augu krāsas (kādā laika posmā)
saime augu kopums (kādā teritorijā, vietā); neliela audze
augu kopa augu kopums kādā noteiktā teritorijā; fitocenoze
fitocenoze augu kopums, kam ir noteikta struktūra un noteiktas attiecības ar apkārtējo vidi (piemēram, mežs, stepe)
fitobentoss augu kopums, kas atrodas ūdenstilpes dibenā
sūnaugi augu nodalījums (_Bryophyta_), kurā ietilpst primitīvi viengadīgi vai daudzgadīgi daudzšūnu augstākie augi, kas vairojas ar sporām vai veģetatīvi un kam nav sakņu; šī nodalījuma augi
sūnas augu nodalījums ("Bryophyta"), sporaugi bez saknēm (kas parasti aug mitrās vietās); sūna
himera augu organisms, kas veidots no ģenētiski atšķirīgiem audiem; sastopams dabā un iegūstams eksperimentāli - potēšanas ceļā, saaudzējot potzara un potcelma audus vai dažādu dzīvnieku organisma audus
ūdeņu veģetācija augu sabiedrību kopums jūru un okeānu piekrastē, upēs, ezeros, dīķos u. c. ūdenstilpēs
aktinoriza augu sakņu un aktinomicēšu ģints _Frankia_ baktēriju kopdzīve (simbioze); šīs baktērijas (tām ir hifas) uz augu saknēm veido gumiņus, kuros tiek saistīts gaisa slāpeklis augiem pieejamā formā; zināmas \~200 šādas augu sugas
akarinoze augu sakropļojumi, augu pangas un dažādi citi sačervelējumi uz augu, gk. vīnogulāju lapām
augājs augu sega (uz zemes); augu kopums (kas aug kādā vietā, apgabalā, teritorijā)
puve augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela
fasciācija augu stublāja vai atsevišķu zaru pārveidošanās, tiem kļūstot plakaniem, lentveidīgiem; dažreiz fasciācijas rezultātā zari saaug kopā; dažreiz vērojama ziedkopu, augļu un citu orgānu fasciācija
pioniersuga augu suga, kas kādā atklātā vietā (piemēram, meža izcirtumā) iesakņojas pirmā un rada pirmo augu kopu
kosmopolīts augs augu suga, kas sastopama visā pasaulē dažādās klimata joslās
citolemma augu šūnas protoplazmas ārējais slānis jeb plazmatiskā membrāna
plastīdas augu šūnu citoplazmas organellas ar dažādu funkciju
plazmodesma augu šūnu citoplazmas pavediens, kas saista blakus esošās šūnas (starpšūnu protoplazmas tiltiņš); pa tiem pārvietojas barības vielas un kairinājuma signāli
fitoplazma augu šūnu protoplazma
kakaosviests augu tauki, dzeltenīga viela ar patīkamu garšu un kakao smaržu, iegūst no fermentatīvi apstrādātām kakaokoka sēklām (kakao pupiņām), tās presējot; izmanto arī kosmētikā, kā mīkstinātāju, emulgatoru, ziepēs, skropstu krēmos, vaigu sārtumos, nagu balinātājos un lūpu krāsās, mīkstina un mitrina ādu, var izraisīt alerģiskas ādas reakcijas un pinnes
biocenoze augu un dzīvnieku kopums, kuri dzīvo vidē ar vienveidīgiem dzīves apstākļiem
organoīdi augu un dzīvnieku šūnu struktūras, kas pastāvīgi atrodas citoplazmā
citoplazma augu vai dzīvnieku šūnu protoplazma (bez kodola), kurā sintezējas specifiskas olbaltumvielas - fermenti, kas realizē šūnas ģenētisko informāciju
pusparazītisms augu valstī izplatīts ekspluatatīvo attiecību (koakciju) veids; pusparazīti satur hlorofilu un organiskās vielas spēj sintezēt paši, bet ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga; tipiski piemēri ir baltais āmulis, kas parazitē uz kokaugiem, un meža zemsedzē bieži sastopamais birztalas nārbulis
ektofīts augu valsts ektoparazīts
ginks augu valsts sēklaugu apakšvalsts kailsēkļu nodalījuma klase ("Ginkgoopsida"), cēlusies no sēklpapardēm, atliekas atrastas perma nogulumos līdz krīta periodam
gneti augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu
edafons Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru dzīve pilnīgi vai lielākoties noris augsnē; augsnes fauna un flora
agrobiocenoze Augu, dzīvnieku un mikroorganismu kopums, kuru radījis cilvēks
zaļums Augu, to daļu kopums zaļā krāsā
nūžaukla Aukla, ar ko pastalas purngalu savelk kopā
spandauklas Auklas, kas satur kopā arkla lemeša un ilkšu (apīžu) savienojumus
izauklēt Auklējot, kopjot izaudzināt (bērnu)
uzauklēt Auklējot, kopjot uzaudzināt (bērnu)
tonsilektomija Aukslēju mandeles izoperēšana
spudiņš Aukstā gaļa no lopu iekšām, kājām un galvas, kopā ar kartupeļiem
arktiskais laiks aukstā klimata fāze Ziemeļrietumeiropā pēdējā apledojuma beigās
Labradoras straume aukstā straume Atlantijas okeānā, pie Ziemeļamerikas krastiem, plūst no Bafina jūras līdz Lielajam Ņūfaundlendas sēklim, sastopoties ar silto Golfa straumi — grimst, ātrums — 1-2 km/h, nes jūras ledu un Grenlandes aisbergus
Kuriļu straume aukstā straume Klusā okeāna ziemeļrietumos, plūst no ziemeļiem gar Kuriļu salu un Hokaido austrumu krastiem, sastopoties ar silto Kurosio straumi, rada virpuļveida riņķojumu un grimst, veidojot sākumu Klusā okeāna Ziemeļu straumei
izvilkšana Aukstās lokšņu štancēšanas operācija, kurā loksnesveida sagataves pārvērš dobās detaļās vai maina izvilkta pusfabrikāta diametru un/vai sieniņu biezumu
plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā
galopējošs Auļojošs, ātri noritošs (piem., akūtā tuberkuloze); kam galopa ritms (piem., sirdsdarbībai, kad divu toņu vietā dzirdami trīs)
stereoauskultācija Auskultācija ar diviem fonendoskopiem, ko pieliek pie krūtīm divās dažādās vietas, pa vienai caurulei no katra ieliek ausīs, bet pārējās divas caurules aizspiež
meatoplastika Auss ejas plastiskā operācija
Ašmora un Kartjē salas Austrālijas ārējā teritorija (_Ashmore and Cartier Islands_) - divas Austrālijas pakļautībā esošas, neapdzīvotas, lēzenu tropisku salu grupas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Indonēziju un Timoras salu
Koraļļu Jūras salas Austrālijas ārējā teritorija (angļu val. "Coral Sea Islands"), platība kopā ar jūras akvatoriju - \~1 mlj kvadrātkilometru, salu platība - <3 kvadrātkilometri, ietver daudzas mazas salas un rifus (augstums - līdz 6 m)
Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju
Vārna Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā sieviete, kura pirmā stājās laulībā un kopā ar vīru Ērgļvanagu iedibināja laulību tradīciju
spinifeksa balodis Austrālijas līdzenumos sastopams balodis ("Petrophassa plumifera") ar stāvu, robainu cekulu, sausuma periodos barojas ar spinifeksa lielajām sēklām
australoīds Australoīdā rase - lielās ekvatoriālās rases Okeānijas zars (pēc izplatīta uzskata), raksturīgs liels ģenētiskais polimorfisms, kas izpaužas rasisko pazīmju sakopojumu daudzveidībā dažādās antropoloģiskajās grupās (vedoīdi, austrāliešu rase, aini, melanēziešu rase, negritosi), negroīdās pamatpazīmes dažkārt apvienojas ar iezīmēm, kas tuvas eiropeīdajām vai līdzīgas Āfrikas pigmejiem
australopithecus Australopiteki
A Austrijas apzīmējums Eiropas transportlīdzekļu piederības zīmju apzīmējumos
nacionālpadome Austrijas likumdevēja iestāde, kas kopā ar atsevišķo zemju landtāgu pārstāvju sapulci izveido Austrijas parlamentu
Dryopteris dilata Austrijas ozolpapardes "Dryopteris austriaca" nosaukuma sinonīms
Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā _Österreich_), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju
maoru valoda austronēziešu valodu saimes polinēziešu valodu grupas valoda, no 1987. g. oficiālā valoda Jaunzēlandē (kopā ar angļu valodu)
Baltijas artēziskais baseins Austrumeiropas artēzisko baseinu apgabala sastāvdaļa, kas aptver Baltijas vairoga dienvidu nogāzi, Baltkrievijas anteklīzes ziemeļrietumu nogāzi, Latvijas ielieci un Baltijas sineklīzi, to veido paleozoja, nezozoja un kainozoja nogulumi, daļēji arī apakšējā proterozoja nogulumi
AEHL Austrumeiropas hokeja līga
austrumeiropieši Austrumeiropas iedzīvotāji
Pieurāli Austrumeiropas līdzenuma austrumu mala pie Urālu rietumu nogāzes, gk. Kamas un Pečoras baseinā, Krievijā
Baltijas vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, ko gk. veido prekembrija gneisi, kristāliskie slānekļi, kvarcīti ar granītu, diorītu u. c. intrūzijām, vietām arī smilšakmeņi
Baltijas (kristāliskais) vairogs Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļa, kur atsegts arhaja un proterozoja kristāliskais pamatklintājs; aizņem Skandināvijas un Kolas pussalas
Microtus rossiaemeridionalis Austrumeiropas strupaste
Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā
vandaļi Austrumģermāņu cilts, kas 455. gadā (mūsu ērā) ieņēma un nopostīja Romu
Bizantija Austrumromas jeb Bizantijas impērija - Romas imperators Teodosijs 395. g. sadalīja Romas impēriju divās daļās: Austrumromas un Rietumromas impērijā; pastāvēja līdz 1453. g. kā Bizantijas impērija; nosaukums radies no grieķu kolonijas Bizantijas, kuras vietā tika uzcelta Konstantinopole
rosi Austrumslāvu cilšu nosaukums, kas sastopams seno bizantiešu un arābu autoru darbos
radimiči Austrumslāvu ciltis, kas 9.-10. gs. dzīvoja Dņepras un Desnas upes apvidū; nodarbojās ar zemkopību un amatniecību; pēdējās liecības ap 1169. g.
Vijs Austrumslāvu mitoloģijā - būtne, kura saistīta ar aizkapa pasauli un kuras nāvējošo skatienu slēpj milzīgi plaksti vai skropstas
poļeviks Austrumslāvu mitoloģijā - lauku gars vai dēmons, kas cieši saistīts ar zemkopību
Sporišs Austrumslāvu mitoloģijā - zemkopības dievība, kas dzīvo tīrumos; zemes auglības iemiesojums
koinobijs Austrumu baznīcā klosteris, kur mūki bez pašu īpašuma dzīvo kopā
melkīti Austrumu kristiešu atzars, Sīrijas un Ēģiptes kriestieši, kas, atteicās no monofizītisma un pieņēma Halkēdonas koncila (451. g.) kristoloģisko dogmu, tādējādi saglabājot kopību ar impērijas galvaspilsētas Konstantinopoles bīskapa katedru
Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
maronīti Austrumu rituāla katoļi, kuru pirmās kopienas 5.-7. gs. izveidojās Sīrijā; liturģijā izmantoja aramiešu un arābu valodu; visvairāk izplatīti Libānā, kur atrodas arī patriarha rezidence
serajs Austrumzemju pils, tās iekštelpas, it īpaši bijusī sultānu pils Konstantinopolē; pils daļa, kurā dzīvoja sievietes, harēms
kutils austs, stingrs, relatīvi biezs (biezāks par bjazu, poplīnu, muslīnu), nestaipīgs audums, kuru parasti izgatavo no kokvilnas un kuru izmanto, lai gatavotu korsetes, galda pārvalkus, matračus un citus izturīgus izstrādājumus
ģeiba Auša, nenopietna sieviete
vējība Aušība, nenopietnība, vieglprātība
vējslota Aušīga, nenopietna, vieglprātīga sieviete
vējpills Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs
vējķērājs Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
vējskrabis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
vējskrolla Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
vējskrodelis Aušīgs, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks; arī cilvēks, kam ir psihiskas dīvainības
vējkaza Aušīoga, nenopietna, vieglprātīga sieviete, meitene
droša identifikācijas karte autentifikācijas marķierierīce, kas izmanto autorizētam lietotājam piederošu viedkarte, kuras mikroprocesors un hostdators ar unikālu skaitli noteiktā dienas stundā tiek sinhronizēti. Kad lietotājs piesakās šādā datorā, tas ievada numuru, kas šajā brīdī spīd viņa kartē, kā papildus paroli
AAS Autoapkopes stacija
posmainais autobuss autobuss, kas sastāv no divām ar cietu šarnīru savienotām sekcijām, kuras kopā veido pasažieru salonu
darbnīcauto Autofurgons, kurā izveidota darbnīca gk. spēkratu tehnisko apkopju un remonta darbu veikšanai ekspluatācijas vietās
mikroprogrammvadība Automātiska datoru un citu elektronisku ierīču vadība, ko uztver specializētā atmiņā ierakstītas mikroprogrammas
optimizators Automātiska ierīce optimāla (kāda procesa) režīma noteikšanai, uzturēšanai
rotoru mašīna automātiska mašīna, kurā tehnoloģiskās operācijas veic vairāki pa rotora aploci izvietoti darba mehānismi, rotoram nepārtraukti griežoties
pašsāknēšanās Automātiska operētājsistēmas ielāde datora starta brīdī
matricprinteris Automātiska rakstāmmašīna, kas izraksta datorā ievadītu tekstu, ar rakstīšanas galviņas adatiņām mehāniski piespiežot kopējamo lenti pie papīra
darba pozīcija automātiskas līnijas vai agregātmašīnas ierobežota vieta līdz ar aprīkojumu, kurā tiek novietots darba priekšmets un veikta tehnoloģiskā operācija
darba cikls automātiskas mašīnas darbību kopa, sākot ar sagataves vai materiāla iepildīšanu un beidzot ar apstrādātās detaļas (gatavā izstrādājuma) noņemšanu, kas periodiski atkārtojas
nortrops Automātiskas stelles, kurās pirmo reizi izdarīja spoļu maiņu; tās konstruējis angļu inženieris un izgudrotājs Nortrops
mikroskaitļotājs Automātisks elektroniskais skaitļotājs, kurā par centrālo vadības un datu apstrādes mezglu izmantots mikroprocesors
starpplanētu zonde automātisks kosmiskais lidaparāts lidojumam starpplanētu telpā, visbiežāk – uz citas planētas apkaimi, tas ir apgādāts ar pētniecisko aparatūru, trajektorijas korekcijas (sk. manevrs) dzinēju, radiosakaru sistēmu; par elektriskās enerģijas avotu parasti izmanto Saules baterijas vai radioizotopiskos termoelektroģeneratorus
darbgalva Automātisku līniju un agregātmašīnu mehānismu bloks apstrādes vai salikšanas operāciju veikšanai
datu banka automatizēta datu krātuve (bibliotēku kopums) ar lietotājiem vajadzīgiem attiecīgās nozares datiem
aerofotokamera Automatizēta optiska un elektromehāniska ierīce apvidus fotografēšanai no lidaparāta
stereotips Automatizēts, parasti reflektorisks, kustību kopums, poza, runas akts, kas nav pakļauts tiešai apziņas kontrolei
automobiļa līkumošana automobiļa kustības kropļojums, kura sekas ir līkumots nobrauktais ceļš, tā var rasties šimmu, nepietiekamas šķērssaķeres, riteņu līkumošanas, kā arī citu iemeslu dēļ un var izraisīt vadāmības zaudēšanu
autoserviss Automobiļu tehniskās apkopes uzņēmums
norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
eksponometrs Autonoma vai fotoaparātā iebūvēta ierīce atstarota, krītoša vai impulsa apgaismojuma mērīšanai, lai noteiktu optimālos eksponēšanas parametrus (eksponēšanas ilgumu un objektīva diafragmas lielumu)
Sintmartēna Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Kirasao aizstājot Nīderlandes Antiļas
Kirasao Autonoma valsts Nīderlandes Karalistes sastāvā, nodibināta 2010. g. 10. oktobrī, kopā ar Sintmartēnu aizstājot Nīderlandes Antiļas
reālā sistēma autonoms viena vai vairāku datoru atbilstošās programmatūras, perifērijas iekārtu, termināļu, personāla, fizikālo procesu un datu pārraides līdzekļu kopums, kas spēj veikt datu apstrādi un pārraidi
autopiesaiste Autopiesaistes lidojums - tūrisma vai transporta uzņēmuma piedāvājums, kurā iekļauts lidojums un automobiļa noma, parasti lidosta ir vieta, kur automobilis tiek nomāts un atdots, pastāv arī iespēja automobili nodot citā lidostā
automātiskais pilots autopilots
oktoploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir astoņi haploidāli hromosomu komplekti (8x)
pentaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir pieci haploidāli hromosomu komplekti (5x)
heksaploīds Autopoliploīds, kura šūnu kodolā ir seši haploidāli hromosomu komplekti
prospekts Autora izstrādāts (topoša darba, parasti grāmatas) detalizēts plānojums, ko iesniedz izdevniecībā
oriģināls Autora veidots teksts (rokrakstā vai mašīnrakstā), attēls, kas paredzēts poligrāfiskai pavairošanai, kopēšanai
radioautogrāfija Autoradiogrāfija - metode dažādu objektu fotoattēlu iegūšanai, pašā objektā esošo radioaktīvo izotopu izstarojamiem iedarbojoties uz fotoemulsiju
ARR Autoremontrūpnīca (kopā ar nosaukumu, piem., Cēsu ARR)
c autortiesību apzīmējums (c) (angļu "copyright")
reproducēšana Autortiesību vai blakustiesību objekta vienas kopijas vai vairāku kopiju izgatavošana ar jebkuriem līdzekļiem jebkādā formā un mērogā, pilnībā vai daļēji, arī autortiesību vai blakustiesību objekta vai tā daļas īslaicīga vai pastāvīga uzglabāšana elektroniskā veidā, kā arī trīsdimensiju kopijas izgatavošana no divdimensiju objekta vai divdimensiju kopijas izgatavošana no trīsdimensiju objekta
Eurolines Autosabiedriba "Eurolines" - Eiropas starptautiskās autobusu regulāras satiksmes tīkls, kurā ir ietverta arī Latvija
aspalasoms Autositisks kroplis ar vēdera apakšējo orgānu laterālu vai mediālu eventrāciju u. c. deformācijām
distālā miopātija autosomāli dominanti pārmantota muskuļu distrofijas forma, kas sastopama divos veidos: pirmais, agrīnais veids ir jaundzimušajiem un agrā bērnībā un pēc tam vairs neprogresē; otrais, vēlīnais veids parasti rodas pēc 40 g. vecuma, vispirms - mazajos roku un kāju muskuļos
sarkozinēmija Autosomali recesīvi pārmantota aminoacidopātija, ko izraisa sarkozīna dehidrogenāzes trūkums
ksantisms Autosomāli recesīvi pārmantota okulokutānā albīnisma forma, sastopama melnās rases pārstāvjiem, raksturīga sarkana vai sarkanbrūna ādas un matu krāsa un mazliet caurspīdīga varavīksnene; fotofobija un nistagms ir izteikti mēreni, redzes asums normāls vai gandrīz normāls
ATU Autotransporta uzņēmums (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 5. ATU)
sējas auza auzu suga ("Avena sativa"), kas tiek kultivēta kā pārtikas un lopbarības augs
nīts Aužamo steļļu sastāvdaļa - īpašā paceļamā un nolaižamā ietvarā iestiprināti, parasti pa divi kopā savīti, metāla vai kokvilnas pavedieni, kas vidus daļā veido atvērumu, caur kuru izver šķērus (pinuma veidošanai)
nīškārta aužamo steļļu sastāvdaļa, [nītis]{s:2718} kopā ar kustināmu ietvaru, kurā tās iestiprinātas
laulāt Aužot tīklam beidzamo kārtu, salaist kopā ikkatras divas tīkla acis
bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus
lidresurss Aviācijas apakšvienībai, daļai, vienībai noteiktais lidmašīnu (helikopteru) izlidojumu skaits (daudzums) kaujas uzdevuma veikšanai
turbopropelleru dzinējs aviācijas gāzturbīnas dzinējs, kura vilci radagk. propelleris un daļēji no reaktīvās sprauslas izplūstošā gāzes strūkla
turbopropellera dzinējs aviācijas gāzturbīnu dzinējs, kurā vilce rodas galvenokārt no gaisa skrūves (propellera), ko griež gāzturbīna, un daļēji (8–12%) no reaktīvās strūklas dzinēja sprauslās
aviouzbrukums Aviācijas izmantošanas forma sauszemes karaspēka uzbrukuma operācijās
lidotājs Aviācijas personālsastāva daļa, kas ir speciāli sagatavota un tieši piedalās lidojumos ar lidmašīnām, helikopteriem u. c. lidaparātiem kā ekipāžu locekļi
Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību
šķembu bumba aviobumba, kas sastāv no vairākiem simtiem mazu bumbu kopējā apvalkā un katra no tām satur lielu skaitu lodīšu un metāla šķembu
kombinētais dzinējs aviodzinējs, kurā, lai iegūtu optimālus raksturlielumus lidojumā, apvienoti dažādu dzinēju darbības principi; piemēram, turboreaktīvais dzinējs un taisnteces reaktīvais dzinējs, kas dod iespēju lidot ar mazu un hiperskaņas ātrumu
aeropasts Aviopasts
sleju kopulis avīžu burtliktuvēs garens salikuma kopulis avīžu sleju ērtai novietošanai
numurrinda Avīžu un grāmatu spiestuvēs rinda ar numuru un burtliča vārdu, ko mašīnas burtlicis novieto katras viņa saliktas slejas augšā un novelk kopā ar sleju aprēķina kontrolei
Quellenhof Avota muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti
Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus
Kaļļu avoti avotu grupa Cēsu novada Amatas pagastā, Amatas pietekas Nedienes labajā krastā, Kaļļu kalna nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ūdens strauta veidā aizplūst uz Nedieni, strautā izveidojies neliels, \~0,6 m augsts ūdenskritums
Rutkaviņu avoti avotu grupa Gulbenes novada Rankas pagastā, Gaujas kreisajā krastā, aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,2 ha), izplūst no 25 m augstas Gaujas krasta nogāzes un saplūst 2 strautos, garākā strauta garums - \~250 m, kritums - 20 m, un tas izveidojis stāvu gravu
bingo Azartspēle, kurā spēlētājam, uzminot nejaušu skaitļu kombināciju no iepriekš noteiktām skaitļu kombinācijām, ir iespēja iegūt laimestu un kurā laimesta lielums ir atkarīgs no izlozētās vai uzminētās skaitļu kombinācijas un iemaksāto likmju kopsummas
totalizators Azartspēle, kurā tās dalībnieks piedalās, iemaksājot likmi un izsakot prognozi par viena notikuma vai vairāku notikumu iestāšanos, iestāšanās iespējamību vai neiespējamību vai par jebko, kas var izrādīties patiess vai nepatiess, un kurā laimests ir atkarīgs no iemaksāto likmju kopsummas, koeficienta un prognozes rezultāta
cilindriskas spēles azartspēles, kuras to dalībnieki, nosakot skaitļu, simbolu vai citu zīmju kombinācijas ar rotējošas iekārtas palīdzību, laimē atkarībā no iepriekš noteiktās dalībnieku iemaksāto likmju kopsummas un laimestu proporcijas; rulete
azbotekstolīts Azboplastiķis ar azbesta auduma pildvielu; lieto elektroģeneratoru detaļu un sūkņu lāpstiņu, kā arī kosmisko aparātu siltumaizsardzības elementu izgatavošanai
azbolīts Azboplastiķis ar azbesta kartona pildvielu; lieto par siltumizolācijas un ķīmiski izturīgu elektroizolācijas materiālu
azbohetinakss Azboplastiķis ar azbesta papīra pildvielu; lieto zemsprieguma iekārtu elektroizolācijas detaļām
azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās
padari Azerbaidžāņu etnogrāfiska grupa, dzīvo Azerbaidžānas austrumos, saglabājušās senas tradicionālās iezīmes saimniecībā un sadzīvē, kuras saistītas ar vietmaiņas lopkopību
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
austrumu reliģijas Āzijas tautu reliģijas - budisms, hinduisms u. c.; tās parasti neprasa, lai cilvēks obligāti pieder pie ticīgo kopienas, un pieļauj cilvēka tiešu kontaktu ar Dievu
kalanhoje Āzijas un Āfrikas tropisko augu biezlapju dzimtas ģints ("Kalanchoe"), lakstaugi vai puskrūmi, ap 200 sugu, dažas sugas tiek kultivētas arī kā krāšņumaugi
ASEM Āzijas un Eiropas samits (Asia-Europe Meeting")
APEC Āzijas un Klusā okeāna valstu ekonomiskās sadarbības organizācija (angļu "Asia-Pacific economic cooperation")
safranīns azīnu grupas bāziska anilīna krāsviela; plaši lieto mikroskopijā, īpaši kodolu krāsošanai, arī par kontrastkrāsu; lieto arī papīra, dažādu audumu krāsošanai zilgani sarkanā krāsā
beriberi B1 avitaminoze, sastopama apvidos, kur iedzīvotāju galvenais uzturs ir gludināti rīsi
baciloskopija Baciļu meklēšana vai aplūkošana mikroskopā
Bāčtopoja Bačka Topola - pilsēta Sebijā, tās nosaukums ungāru valodā ("Bácstopolya")
zadināt Badināt (aiz skopuma)
milināties Badināties, skopuļoties
sabadīt Badot savainot, arī sakropļot
flotācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz izejvielu minerālo sastāvdaļu ūdens slapināšanas atšķirībām, sevišķi pēc apstrādes ar flotācijas šķidrumiem; daļa minerālu kopā ar putām pāriet koncentrātā (derīgais produkts), daļa paliek ūdenī (atkritumi)
bahāju kopiena bahāju ticības piekritēji; lielākās kopienas ir Indijā, Āfrikā un Dienvidamerikā
bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči
eirofobija Bailes no Eiropas
Echinopsis backebergii Bakeberga ehinopsis
Lobivia winteriana Bakeberga ehinopsis ("Echinopsis backebergii")
bacopa Bakopas
sabakstīt Bakstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
stengbakštagas Bakštagas, kas nāk no stengas topa
lizogēnija Baktērijas un bakteriofāga koppastāvēšana
propinskābes baktērijas baktērijas, kas dzīvības procesiem nepieciešamo enerģiju iegūst propionskābajā rūgšanā
kūts mikroflora baktērijas, kas raksturīgas tikai noteiktai kūtij, to populāciju sastāvs atkarīgs no ēkas sienām, mikroklimata, pakaišiem, mēsliem, barības un citiem apstākļiem
diplokoki Baktērijas, kurām ir divu kopā saaugušu lodīšu forma; pie tiem pieder gonokoki un pneimokoki
dermatofili Baktēriju ģints; aerobiski vai fakultatīvi anaerobiski, grampozitīvi mikroorganismi, kas veido micēliju saturošus pavedienus; dalās vertikāli un horizontāli, veidojot kokveida šūnas, kas vēlāk pārtop par sporām; patogēnas zīdītājiem
mollicutes Baktēriju klase, pie kuras pieder mikoplazmas
zoogleja Baktēriju masa, kuru galertveida apvalki saplūduši kopā
tenericutes Baktēriju nodalījums, pie kura pieder mikoplazmas
bakterioskopija Baktēriju pētīšana ar mikroskopa palīdzību
miksobaktērijas baktēriju rinda ("Myxobacteriales"), lokanas vienšūnas baktērijas, kas izdala gļotas un ir sastopamas augsnē, kūtsmēslos, ezeru dūņās u. tml.; noārda olbaltumvielas u. c. organiskos savienojumus
mycoplasmatales Baktēriju rinda, pie kuras pieder mikoplazmas
opsonoterapija Baktēriju vakcīnu lietošana terapijā, lai palielinātu asins opsoniskās spējas
ciānbaktērijas Baktēriju valsts klase, pieder pie prokariotu virsvalsts, resp., būtnēm, kam nav nodalīta šūnas kodola, satur hlorofilu, kas koncentrēts šūnas protoplazmas ārējā slānī - hromatoplazmā
gaismas pauze bāku un citu signāluguņu gaismas plūsmas ilguma regulārs pārtraukums, kas kopā ar uguns darbības laiku sastāda konkrētu signālu
baludne balanda (_Chenopodium_)
bala Balanda ("Chenopodium")
balande Balanda ("Chenopodium")
balandene Balanda ("Chenopodium")
balandenes Balanda ("Chenopodium")
balanta Balanda ("Chenopodium")
balante Balanda ("Chenopodium")
balata Balanda ("Chenopodium")
balate Balanda ("Chenopodium")
balatne Balanda ("Chenopodium")
baloda Balanda ("Chenopodium")
balodas Balanda ("Chenopodium")
balodes Balanda ("Chenopodium")
balodiene Balanda ("Chenopodium")
balodine Balanda ("Chenopodium")
balodiņš Balanda ("Chenopodium")
balodne Balanda ("Chenopodium")
bālote Balanda ("Chenopodium")
bālotne Balanda ("Chenopodium")
balotnīte Balanda ("Chenopodium")
bālotnīte Balanda ("Chenopodium")
drīzine Balanda ("Chenopodium")
griestavas Balanda ("Chenopodium")
melde Balanda ("Chenopodium")
meldri Balanda ("Chenopodium")
zosu pēda balandas ("Chenopodium")
riestavas Balandas ("Chenopodium")
truši Balandas ("Chenopodium")
zospēdas Balandas ("Chenopodium")
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
salikornija Balandu dzimtas augs, kas aug sāļos jūras ūdens apslacītos smiltājos; augstums - līdz 20 cm, lapas stipri reducētas; atgādina kosu; Latvijā nav sastopama
balodene Balandu dzimtas balandu ģints ("Chenopodium")
kamieļzāle Balandu dzimtas ģints ("Corispermum"), viengadīgi, gk. zemi, zaraini lakstaugi, \~70 sugu, Latvijā 5 sugas, sastopamas reti, jūras piekrastē
kohija Balandu dzimtas ģints ("Kochia"), viengadīgs lakstaugs, puskrūms, krūms; visu kontinentu mērenajās joslās \~70 sugu; Latvijā konstatētas 2 Āzijas izcelsmes sinantropas un radniecīgas sugas
sveda Balandu dzimtas sālszāļu apakšdzimtas ģints ("Suaeda"), viengadīgi lakstaugi (ārpus Latvijas arī puskrūmi), ziedi divdzimumu, sakopoti kamoliņos pa 1-5 lapu žāklēs, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 3 reti sastopamas adventīvas sugas
kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda
kļavlapu balanda balandu suga ("Chenopodium acerifolium")
nosmailinātā balanda balandu suga ("Chenopodium acuminatum")
baltā balanda balandu suga ("Chenopodium album")
akotainnā balanda balandu suga ("Chenopodium aristatum")
Labā Indriķa balanda balandu suga ("Chenopodium bonus-henricus")
smaržīgā balanda balandu suga ("Chenopodium botrys")
lapainā balanda balandu suga ("Chenopodium foliosum")
zilganā balanda balandu suga ("Chenopodium glaucum")
bastarda balanda balandu suga ("Chenopodium hybridum")
mūru balanda balandu suga ("Chenopodium murale")
irbeņlapainā balanda balandu suga ("Chenopodium opulifolium")
daudzsēklu balanda balandu suga ("Chenopodium polyspermum")
sarkanā balanda balandu suga ("Chenopodium rubrum")
stāvā balanda balandu suga ("Chenopodium strictum")
zaļā balanda balandu suga ("Chenopodium suecicum syn. Chenopodium viride")
pilsētas balanda balandu suga ("Chenopodium urbicum")
Vahela balanda balandu suga ("Chenopodium vachelii")
siļķu balanda balandu suga ("Chenopodium vulvaria")
sarkanās balandas piejūras varietāte balandu sugas varietāte ("Chenopodium rubrum var. botryoides")
balanopales Balanopāliju rinda
fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
Belaretas latviešu kopiena Balaratas latviešu kopiena
pallidektomija Bālās lodes izoperēšana, ekstirpācija ar citiem līdzekļiem (ķīmijpallidektomija)
skaistaugļu balodene balodeņu suga ("Atriplex calotheca"), sastopama tikai Ziemeļjūras un Baltijas ūras piekrastē, gandrīz vienīgi liedagā un kāpu zonā, Latvijā reti, aizsargājama, 30-100 cm augsts lakstaugs
ceļotājbalodis Baložu dzimtas ģints ("Ectopistes"), 1 suga
garastes ūbele baložu dzimtas ģints (“Geopelia”), 5 sugas, gk. Āzijas dienvidaustrumos un Austrālijā
ūbele Baložu dzimtas ģints ("Streptopelia"), neliels putns ar brūnu vai pelēku mugurpusi un garu, noapaļotu asti, kurai ir baltas malas, 16 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
balsaskoks Balsa - kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), ātri augošs tropu koks, ļoti viegla koksne, ko lieto kanoe laivu, lidmašīnu būvē u. c.
mikrolaringoskopija Balsenes apskate ar binokulārā palielinājuma laringoskopu
laringoskopija Balsenes iekšējās virsmas apskate ar laringoskopu
biļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
piļļāt Balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
silbe Balsiens, skaņu sakopojums, ko ar vienu mutes atplētumu var izrunāt; zilbe
fonācija Balss aparāta vienlaicīgo artikulāciju kopums; runas skaņu izrunāšana
hordektomija Balss krokas izoperēšana
hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi
kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu
kontrapunkts balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās (kontrapunktējošās) skaņās
terceronis Baltā (eiropieša) un mulata jauktenis
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba")
vācapse Baltā apse ("Populus alba")
nordiskais tips baltā cilvēka antropoloģiskais tips, kamraksturīgs liels augums, iegarena galva, šaura seja, gaiši mati, zilas acis
Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos
topuguns Balta uguns masta topā, kas apgaismo horizontu 112,5 grādu leņķī no priekšas uz katru sānu pusi un saredzama vismaz 2-3 jūras jūdžu attālumā
karbamīds Balta, kristāliska viela, ogļskābes amīds (urīnviela), ko izmanto, piemēram, mēslojumam, lopbarībai, plastmasu ražošanā
platpieris Baltais platpieris - karpu dzimtas suga ("Hypophthalmichthys molitrix"), ātraudzīga, saimnieciski nozīmīga zivs, līdz 1 m garumā un 16 kg svarā, dzīvo upēs un dīķos gk. Austrumāzijā, aklimatizēta arī Dienvideiropā
Zilā Nīla Baltās Nīlas pieteka, sākas Etiopijas ziemeļrietumos, tek cauri Tana ezeram, veido 70% Nīlas noteces, ieteka pie Sudānas galvaspilsētas Hartūmas
krūkļu baltenis balteņu suga ("Gonopteryx rhamni")
baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru
akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē
purva baltirbe baltirbju suga ("Lagopus lagopus"), vidēji liels putns (mazāks par rubeni, lielāks par mežirbi), ķermeņa garums \~40 cm, masa 450—500 g
Baltkrievija Baltkrievijas Republika - valsts Austrumeiropā (baltkrievu valodā "Belarus"), galvaspilsēta Minska, iedalās 6 apgabalos un 1 pilsētā, robežojas ar Krieviju, Ukrainu, Poliju, Lietuvu un Latviju
parastais baltmeldrs baltmeldru suga ("Rhynchospora alba"), aug augsto purvu lāmās, aizaugošu ezeru slīkšņās un meliorētos grāvjos, Latvijā sastopams samērā bieži, tā 6-30 cm augstie, tievie stublāji veido paskraju ceru
rūgtā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus amarus")
sniegbaltā baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus candidus")
milzu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus giganteus")
trīskrāsu baltmietene baltmieteņu suga ("Leucopaxillus tricolor", syn. "Leucopaxillus compactus")
diprofilīns Balts kristālisks pulveris "dioxypropyltheophyllinum", viegli šķīst ūdenī
blese Balts pieres laukumiņš zirgiem un liellopiem
zvaigznīte Balts plankums uz pieres zirgam vai liellopiem
zilganā baltsamtīte baltsamtīšu suga ("Leucobryum glaucum"), kas veido baltzaļas vai zilganzaļas, blīvas, līdz 20 cm augstas velēnas, biežāk sastopama piejūras apvidos, kur veido augstus, kupenām līdzīgus ciņus; nomīdītās vietās velēnas ir zemas, plakanas
čemurainā baltstarīte baltstarīšu suga ("Ornithogalum umbellatum"), Latvijā savvaļā sastopama samērā reti, audzē arī kā krāšņumaugu
Juhnovas kultūra baltu kultūra (1. gt. p. m. ē.) Desnas bas. (Ukrainā); nelieli pilskalni upju krastos, virszemes mājokļi; mirušie sadedzināti; lopk., zemk., zveja; bijuši kontakti ar skitiem
Laima Baltu tautu mitoloģijā - laimes un likteņa dieviete, dzemdību aizgādne, govju sargātāja; folklorā parasti ir antropomorfs tēls, bāreņu aizstāve, grūtnieču, dzemdētāju sargātāja, laimīgas ģimenes dzīves noteicēja, padomdevēja darbā; tai bija tiesības lemt par cilvēka mūža ilgumu
spiukšis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
spiukšķis Baltvēdera pīle ("Anas penelope")
Zelta miskaste balva ("Golden Dustbin Award"), ko Itālijas raidsabiedrības "RAI" radioprogramma "Catersport" piešķir Itālijas futbola čempionāta sliktākajam spēlētājam
Zelta bumba balva Eiropas labākajam futbolistam, ko noskaidro franču žurnāla "France Footbol" veiktā daudzu pasaules valstu futbola žurnālistu aptaujā
Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada
Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās
Cicerona balva balva, kuru katru gadu (kopš 1999. g.) īpaši izveidota komisija piešķir par veiksmīgāko korporatīvā tēla izveidi un darbu ar sabiedrību Latvijā
domopolieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Domopole" iedzīvotāji
Trūpini Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums latgaliski
Trūpiņi Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Tropiņi" nosaukums vietējā izloksnē
balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos
ambras koks balzamisks koks subtropiskā Amerikā un Āzijā
balzamkoki Balzamkoku dzimta - rūtu rindas dzimta, vasarzaļi koki un krūmi, kam mizas sveķailēs ir gaistošas ēteriskas eļļas, tropos un subtropos, 25 ģintis, \~600 sugu
bangija Bangiju klase – zemāko augu sārtaļģu nodalījuma klase ("Bangiophyceae"), pavedienveidīgas, cilindriskas vai plātņveidīgas vienšūnas un daudzšūnu aļģes, 7 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
komercbanka Banka (parasti akciju sabiedrība), kas pieņem noguldījumus un, tos izmantodama, kreditē uzņēmumus un privātpersonas; komercbankas veic arī operācijas ar vērtspapīriem, pārskaitījumus, akreditīvu operācijas u. tml.
žirobanka Banka, kas izdara norēķinu operācijas starp klientiem, kuriem bankā ir tekošie konti
bankas portfelis bankas aktīvu daļa - tirdzniecības portfelī neiekļauto pozīciju un riska darījumu kopums
bankomātkarte Bankas izsniegta plastikāta karte, ko lieto kā atslēgu dažādu finanšu operāciju veikšanai ar bankas automāta starpniecību
virements Bankas operācija - kādas summas pārskaitīšana no vienas personas konta citas personas kontā
transakcija bankas operācija - naudas līdzekļu pārskaitīšana no viena konta citā
banku koncentrācija banku galveno operāciju sakopošana nedaudzās lielākajās bankās, finanšu kapitāla veidošanās
transnacionālās bankas banku monopoli, kam ir izvērsta īpašuma un līdzdalības sistēma ārvalstīs
bordero Banku operācijās - saraksts iesūtītiem diskontējamiem vai inkaso vekseļiem un vērtspapīriem
tekošais rēķins banku operācijas forma ar beztermiņa ieguldījumu - klients (ieguldītājs) var noņemt naudu no rēķina pēc savas vajadzības vai izdarīt papildieguldījumus
duala Bantu nēģeru cilts Kamerūnā, nodarbojās gk. ar tirdzniecību un tādēļ bija labāk zināmi eiropiešiem
pulkā Barā; pa vairākiem kopā
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu
balbieris bārddziņi Rīgā viduslaikos, 1494. g. tika apstiprināti pirmie šī amata statūti, viņi skuva bārdas, ārstēja ievainojumus un kaulu lūzumus, apkopa slimniekus, rāva zobus, strādāja pirtīs; 17. gs. uzņēma Rīgas Mazajā ģildē
sašaurinātā bārdlape bārdlapju suga (“Barbilophozia attenuata”), Latvijā aizsargājama
parastā bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia barbata")
Kunces bārdlape bārdlapju suga ("Barbilophozia kunzeana"), Latvijā aizsargājama
nodot Bargi nosodīt, pārmācīt (piemēram, noperot, izrājot)
enerģijas un proteīna attiecība barības devā esošās enerģijas attiecība pret kopproteīnu; uzturot pareizu šo attiecību, panāk barības racionālu izmantošanu; EPA
ēdināšanas tips barības devas struktūras raksturojums, ievērojot spēkbarības un tilpumainās barības attiecības (koncentrātu, puskoncentrātu, mazkoncentrātu un tilpumainās ēdināšanas tips); putnkopībā izšķir sauso, mitro un kombinēto ēdināšanas tipu
barības vienība barības kopējās enerģētiskās vērtības rādītājs, ko izmanto dažādu barības līdzekļu barotājvērtības salīdzināšanai
cietes ekvivalents barības līdzekļa kopējās barotājvērtības mērvienība - tāds sagremojamās cietes daudzums, kas pēc produktīvā efekta (tauku uzkrāšanās pieauguša nobarojama vērša organismā) atbilst attiecīgā barības līdzekļa 100 masas vienībām
TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma
barības deva barības līdzekļu kopums, ko dzīvniekam dod diennaktī vai atsevišķā ēdināšanas reizē
ezofagoskopija Barības vada iekšējās virsmas apskate ar speciālu instrumentu, viens no endoskopijas veidiem
ezofagogastroduodenoskopija Barības vada, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas endoskopija
pulkiem Bariem; pa vairākiem kopā
bārija putriņa bārija sulfāta suspensija, ko pacientam dod pirms gremošanas trakta rentgenoskopijas
tūbainā bārkstlape bārkstlapju suga ("Trichocolea tomentella"), kas veido līdz 15 cm augstas bāli zaļas velēnas, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
brūnvidus bārkstmale bārkstmaļu ģints sēņu suga ("Hebeloma mesophaeum")
kultūra Barojošā vide šāda kopuma audzēšanai
sers Baroneta vai bruņinieka tituls (Anglijā), ko lieto kopā ar vārdu
bartoneloze Bartonellu ierosināta infekcijas slimība, sastopama Peru ielejās ar tropisku klimatu
ģenerālbass Basa partija, ko visbiežāk spēlē taustiņinstruments kopā ar čellu
artēziskais baseins baseins, kuru veido ģeoloģiskās struktūras, kurās uzkrājas un zem spiediena cirkulē pazemes ūdeņi, tajā ir barošanas (pieplūdes), spiediena un noplūdes apgabali
laimiņu basija basiju suga ("Bassia sedoides syn. Echinopsilon sedoides"), Latvijā atrasta tikai 1960. g. Šķirotavas dzelzceļa stacijā Rīgā
Baškortostāna Baškortostānas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, platība - 142900 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Ufa, 4057000 iedzīvotāju (2009. g.)
urbis Bauze - koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
ledus matu sēne bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases fragmobazīdijsēņu apakšklases ausaiņu rindas sēņu suga ("Exidiopsis effusa")
skaldlapīte Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases afilloforu rindas dzimta ("Schizophyllaceae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
afillofora Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases holobazīdijsēņu apakšklases rinda ("Aphyllophorales")
pergamentsēne Bazīdijsēņu nodalījuma himēnijsēņu klases poliporu rindas ģints ("Phlebiopsis")
koleosporija Bazīdijsēņu nodalījuma rūsas sēņu rindas dzimta ("Coleosporiaceae"), parazītiskas sēnes ar sarežģītu attīstības cikluspermāciji un ecīdijsporas veidojas uz priežu skujām vai vizbuļu lapām, bet uredosporas un teleitosporas - uz divdīgļlapju, gk. kurvjziežu un rožu dzimtu augu lapām, 2 ģintis (koleosporijas un ohrosporas), abas sastopamas arī Latvijā
pagrabsēne bazīdijsēņu nodalījuma sēņu ģints ("Coniophora"), kas aug uz skuju koku koksnes
auramīns Bāziska anilīna krāsviela, dzeltens ristālisks pulveris; viegli šķīst karstā ūdenī; lieto fluorescences mikroskopijā
briljantzaļā Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
briljantzaļais Bāziska krāsviela ar baktericīdām īpašībām; lieto mikroskopijā un par antiseptisku līdzekli
briljantkrezilzilā Bāziska krāsviela, protoplazmas inde; lieto protozoju vitālai krāsošanai, mitohondriju krāsošanai
eklēsija Baznīca - kristīgo draudžu kopums
kanoniskās tiesības baznīcas likumu sakopojums
draudze Baznīcas organizatoriskā pamatvienība; vienas reliģijas vai konfesijas ticīgo kopa
sabāzt Bāžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
kaps Bedre (mirušā) apbedīšanai; vieta, kur apbedīts mirušais; zemes kopa virs šīs vietas
sabēgt Bēgot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
kopgalā Beidzot; kopā
jukt Beigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu)
pārslainā beka beku dzimtas ģints ("Neoboletus erythropus" syn. "Boletus erythropu"), dažādu lapu koku mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, skābās augsnēs, sastopama reti, saudzējama
žultsbeka beku dzimtas ģints ("Tylopilus"), 19 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga, sēne (beka) ar brūnu cepurīti, baltu vai viegli sārtu mīkstumu un ļoti rūgtu garšu
resnkāta beka beku dzimtas sēne ("Caloboletus calopus" syn. "Boletus calopus"), aug lapu koku mežos, skābās, smilšainās augsnēs, dažādu lapu koku mikorizas sēne, sastopama ļoti reti, rūgta
sakņkāta beka beku dzimtas suga ("Caloboletus radicans" syn. "Boletus radicans"), aug lapu koku mežos, parkos, mikorizas sēne (galvenokārt ar liepu vai dižskābardi), sastopama ļoti reti, rūgta
melnējošā beka beku dzimtas suga ("Cyanoboletus pulverulentus" syn. "Boletus pulverulentus"), aug jauktos mežos, parkos, skābās augsnēs, sastopama ļoti reti un tādēļ saudzējama
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
lāču samtbeka beku dzimtas suga ("Imleria badia", syn. "Xerocomus badius"), priežu un egļu mikorizas sēne, Latvijā sastopama bieži
dzeltenkāta lācītis beku dzimtas suga ("Leccinellum crocipodium", syn. "Leccinum crocipodium"), ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama ļoti reti, saudzējama
neīstā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinellum pseudoscabrum", syn. "Leccinum pseudoscabrum"), lazdu, ozolu vai skābaržu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
brūnā apšubeka beku dzimtas suga ("Leccinum duriusculum"), apšu mikorizas sēne, aug lapu koku mežos, sastopama reti
raibā bērzubeka beku dzimtas suga ("Leccinum variicolor"), bērzu mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, sastopama reti
raganu beka beku dzimtas suga ("Suillellus luridus" syn. "Boletus luridus"), bieži sastopama ozolu mikorizas sēne, aug lapu koku un jauktos mežos, parkos
egļu baravika beku ģints suga ("Boletus edulis"), bieži sastopama ēdama sēne, aug egļu un jauktos mežos, skābās augsnēs
priežu baravika beku ģints suga ("Boletus pinophilus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu
ozolu baravika beku ģints suga ("Boletus reticulatus"), ko daļa pētnieku uzskata par egļu baravikas formu, nevis patstāvīgu sugu, Latvijā sastopama reti
beloīds Beladdonnas alkaloīda preparāts, ko kopā ar melno graudu alkaloīdiem lieto veģetatīvu traucējumu, neirožu, hipertireozes ārstēšanā
belladonna Beladonna, arī melnā velnoga ("Atropa beladonna")
beladonīns Beladonnas alkaloīds, apotropīna izomērs
parastā beladonna beladonnu suga ("Atropa beladonna"), indīgs augs, ko lieto ārstniecībā; melnā velnoga
Belmopana Belizas galvaspilsēta kopš 1970. g., 15900 iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1967. g.
beloperone Beloperones
pilienu beloperone beloperoņu suga ("Beloperone guttata")
bentālā cenoze bentāles organismu kopa
tuaregi Berberu tauta, dzīvo Sahārā un tai pieguļošo stepju un savannu apgabalu dienvidu daļā (Mali, Burkinafaso, Nigērā, Alžīrā), gk. nomadi, oāzēs nedaudz nodarbojas ar zemkopību; valoda pieder pie berberu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
nepaklausība Bērna topošās personības negatīva īpašība, kam raksturīga pieaugušo cilvēku rīkojumu neievērošana, neizpildīšana
audzināšana Bērna vai jaunieša attīstības vadīšana, apgādājot ar visu eksistencei nepieciešamo, mācot morāles un uzvedības normas, veidojot dažādas praktiskas iemaņas; attiecīgu paņēmienu, pasākumu kopums
nefroblastomatoze Bērniem vērojami mikroskopiski blastulo, kanāliņu un stromas šūnu sakopojumi nieres daivu perifērijā
bakšķi Bērnišķīgs, nenopietns veikums
danīla Bērns vai mājlops, kas nepārtaukti pieprasa uzmanību un savu vēlmju izpildi
verkšķis Bērns, kas bieži raud, parasti kaprīzi, bez nopietna iemesla
turelis Bērns, kurš pārlieku cenšas uzturēties kopā ar pieaugušajiem
adoptētais Bērns, kuru adoptē un ar kuru audžuvecāki iegūst radniecības tiesiskās attiecības
bērnu aizstāvība bērnu tiesību aizstāvēšana, bērnu un jauniešu tiesību programmu izstrāde un pilnveide, audžuvecāku un adopcijas problēmu risināšana, bērnu ļaunprātīgas izmantošanas, nolaupīšanas novēršana
sabērt Berot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
Stopuonīši Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Stoponīši" nosaukums latgaliski
vītolu pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius aspideus"), aug mitros lapu koku mežos, ceļmalās, kaļķainās augsnēs, galvenokārt zem vītoliem, sastopama reti
sodrējainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius fuliginosus"), aug lapiu koku un egļu mežos, Latvijā sastopama bieži
koksnes pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius lignyotus"), aug skuju koku mežos, skābās augsnēs, sastopama samērā reti
slapjā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius uvidus"), aug mitros skuju koku un jauktos mežos, purvos, skābās augsnēs, galvenokārt zem bērziem, sastopama samērā reti
pundurbērzs Bērzu dzimtas suga ("Betula nana"), neliels (0,3-1 m augsts) krūms ar mazām lapām un sarkanbrūniem zariem, tipisks tundras augs, Latvijā sastopams gk. purvos
brūnā bērzupiepe bērzupiepju ģints suga ("Fomitopsis betulina", syn. "Piptoporus betulinus")
bēta spektrogrāfs bēta spektrometrs, kas uz fotoplates vienlaikus attēlo visu dotā elementa bēta daļiņu spektru
nerolīns Beta-naftola metīlētera un etilētera kopējs nosaukums
etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai
betmeniāda Betmenam veltītu darbu kopums
betmeniāde Betmenam veltītu darbu kopums
pa niekam bez (nopietnas) vajadzības
vienā mukā bez apstājas, visi kopā, vienprātīgi
nonstop bez apstājas; bez pārtraukuma (angļu "non-stop")
aizstopot bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopēt
aizstopēt bez maksas, pārvietojoties ar ceļa malā apstādinātu garāmbraucošu automašīnu, nokļūt (kādā) galamērķī; aizstopot
tīšiprāt bez nopietna iemesla
bomž bez noteiktas dzīvesvietas (saīsinājums no krievu "bez opreģļennogo mesta žiķeļstva")
b. op. bez opusa (nošu, skaņu ierakstu un audiovizuālo materiālu aprakstos)
nokābelēties bez panākumiem un bezmērķīgi nopūlēties
ļurināt bez patikas (niekojoties) dzert maziem malkiem (par mājlopu)
Bromus inermis bezakotu zaķauza (tagad "Bromopsis inerma")
bezakotu lāčauza bezakotu zaķauza, zaķauzu suga ("Bromopsis inermis syn. Bromus inermis"), kas pēc senākas klasifikācijas tika uzskatīta par lāčauzu sugu
raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
svilpējvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta, nelielas (2,5-8,5 cm) dažāda izskata un krāsas vardes; briesmu gadījumā piepūšas un gaisam izplūstot dzirdama svilpjoša skaņa, gk. tropos
bezdarba līmenis bezdarbnieku relatīvais biežums (īpatsvars) ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
reģistrētā bezdarba līmenis bezdarbnieku uzskaitē reģistrēto personu (arī aktivizācijas pasākumos iekļauto personu) īpatsvars visu ekonomiski aktīvo iedzīvotāju kopskaitā
sarkanīgā bezdelīga bezdelīgu suga ("Cecropis daurica"), Latvijā nav konstatēta
kalnu bezdelīga bezdelīgu suga ("Ptyonoprogne rupsetis"), Latvijā nav konstatēta
aktīvā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai
aktuālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu aplūko kā iepriekš dotu neatkarīgi no tās veidošanas procesa (pretstatā potenciālajai bezgalībai)
potenciālā bezgalība bezgalības koncepcija, kurā bezgalīgu kopu var aplūkot tikai līdz ar algoritmu tās elementu konstruēšanai, saistot to ar algoritma izpildes procesu
masveida problēma bezgalīga līdzīgu uzdevumu klase, kuru kopīgai risināšanai tiek meklēti algoritmi, formulējot jautājumu problēmas par algoritmisko atrisināmību
mūžība Bezgalīgi ilgais pasaules pastāvēšanas laiks, ko nosaka tas, ka matērija kopumā nav radāma un iznīcināma
ciesnējs Bezjūtīgs, skops
dimetīlamīns Bezkrāsaina gāze ar ammonjaka smaku, atrodama siļķu sālījumā un netīrītā koka etiķī, kā arī rodas zivīm pūstot; iegūst no techniskā trimetīlamīna, vai vārot p-nitrosodimetīlanilīnu kopā ar sārmu
alumīnija oksīds bezkrāsaina kristāliska viela, kas dabā sastopama minerālu korunda, rubīna un safīra veidā; izkarsēts Al~2~O~3~ ir ķīmiski izturīgs, nereaģē ar ūdeni un skābēm, ar sārmiem reaģē tikai paaugstinātā temperatūrā
fosforskābe Bezkrāsaina, kristāliska, higroskopiska, gaisā izplūstoša viela; pazīstamākā ir parastā jeb ortofosforskābe H~3~PO~4~; pārtikas piedeva E338, skābuma regulētājs, pārmērīgs daudzums var izraisīt zobu eroziju un kalcija zudumu kaulos
gvanidīns Bezkrāsaina, ļoti higroskopiska kristalliska masa ar stipri bazisku raksturu; gaisā uzsūc ogļskābo gāzi
tetrafeniletilens Bezkrāsaini kristāli, ko iegūst karsējot difenilmetanu kopā ar sēru, vai difenilmetanu kopā ar benzofenona hloridu, kā arī benzofenona hloridu kopā ar varu vai sudrabu
pirenoīdi Bezkrāsaini olbaltumvielu ķermenīši daudzu aļģu hloroplastos (hromatoforos)
leikoplasti Bezkrāsaini veidojumi, kas atrodas augu šūnu protoplazmā un izstrādā cieti
pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem
divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā
polivinilspirts Bezkrāsains termoplastisks materiāls ar mikrokristālisku struktūru, šķīst karstā ūdenī, izmanto līmju, ūdenī šķīstošu šķiedru un plēvju izgatavošanai, tipogrāfijas klišeju ražošanai, kā arī ārstniecības vielu, asins un plazmas aizstājēju ražošanā
geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās
dihidropiridīni Bezkrāsas vai krāsainas kristāliskas vielas, plašāk pētīti ir 1,4-dihidropiridīni, kam nozīme kā modeļvielām PP vitamīna un dažu kofermentu pētījumos un ir aktīvā daļa vairākos Latvijā sintezētajos preparātos
ultrabāziskie ieži bezkvarca magmatiskie ieži, kas sastāv galvenokārt no olivīna un piroksēniem un satur mazāk par 45% SiO~2~, šādos iežos sastopamas vara un niķeļa rūdas, dimanti; hiperbazīti
sārtā bezlape bezlapju suga ("Lathraea squamaria"), sastopama mitros lapkoku mežos un krūmājos, aug gk. uz alkšņu un lazdu saknēm
larpatāt Bezmērķīgi klaiņot, staigāt noplīsušās, lupatām līdzīgās pastalās
merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
vicaiņi bezmugurkaulnieku nodalījuma sarkodīnvicaiņu tipa klase (_Mastigophora syn. Flagellata_), vienšūnas organismi, kuras pārstāvjiem ir no vienas līdz astoņām vicām, ar kurām tie pārvietojas, >6000 sugu, Latvijā konstatēts >40 sugu
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
Čada ezers beznotekezers Āfrikā (fr. val. "Tchad", angļu val "Chad"), atrodas Čadas, Nigērijas, Nigēras un Kamerūnas teritorijā, 250 m vjl., platība — 1400 kvadrātkilometru, samazinājusies kopš 20. gs. 60. gadiem, kad tā sausuma periodā bija 10000 kvadrātkilometru, bet lietus periodā — 25000 kvadrātkilometru
feodosijieši Bezpopnieku vecticības virziens, radās Ziemeļkrievijā 17. gs.; Latvijā nelielas grupas, kas konsolidējas ar piejūriešiem
bērnišķīgs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
bērnišķs Bezrūpīgs, nenopietns (cilvēks); naivs, lētticīgs, arī muļķīgs (cilvēks)
muskusa bezsalvīte bezsalvīšu suga ("Adoxa moschatellina"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug gk. upju ielejās, platlapju-egļu un skujkoku mežos, u. c. mitrās vietās, daudzgadīgs lakstaugs ar garu, baltu, ložņājošu sakneni
cukurmīlis Bezspārnains kukainis ap 8 mm garš, klāts baltām spīdošām zvīniņām, 2 gariem galvas tausteklīšiem, veiklām kājām un 3 garām astēm, bieži sastopams lauku mājās, barojas ar cukuru, miltiem, maizi, arī putekļiem utt.
vīrceļlapas Bezziedlapjiem piederīga divdīgļlapju ģints santalaceju dzimtā, lapas pamīšus, vienkāršas, šauras, ziedkopi ķekaraini vai skaraini
vilkpieņaugi Bezziedlapjiem piedrīga divdīglapju dzimta, vienmāju augi ar piensulu, ar vairākiem vienputekšnīcas vīriešziediem un vienu kātainu auglenīcas ziedu kopējā ietērpā, dzeltenzaļu ziedu krāsu, lapām pamīšus
finvalis Bezzobaino vaļu apakškārtas joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera physalis"), otrs lielākais vaļveidīgo kārtas dzīvnieks (aiz zilā vaļa), ķermeņa garums - 18-27 m, masa - \~50 t un vairāk, Baltijas jūrā ieceļo ļoti reti
Hāgara Bībelē - Izmaēla māte, Ābrama blakussieva ēģiptiete, kuru kopā ar tās dēlu Ābrams padzina tuksnesī; no Izmaēla cēlušās arābu ciltis
Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu
Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
postilla Bībeles teksta izskaidrojums; sprediķu kopums, kurā teksti ir sakārtoti atbilstoši baznīcas gada gājumam; īpaši izplatīts bija reformācijas laikā 16.-17. gs.
Bībeles manuskripti Bībeles tekstu kopijas, kas rakstītas ar roku pirms iespiešanas mākslas izveidošanas
bibliotēkas katalogs bibliotēkas vai bibliotēku kopas iespieddarbu u. c. informācijas avotu rādītājs, kas sastādīts pēc noteiktas sistēmas; pēc materiālu kārtojuma ir alfabētiskie, sistemātiskie, priekšmetu u. c. katalogi
ALEPH 500 bibliotēku informācijas sistēma, kas tiek izmantota Latvijas lielajās bibliotēkās un to kopkataloga darba nodrošināšanai internetā
bops Bībops - džeza mūzikas stils
sabīdīt Bīdot panākt, ka (cilvēki, arī dzīvnieki) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sabīdīt Bīdot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
klubs Biedrība, kurā apvienojušies noteiktu aprindu, vienas profesijas, tautības, kopīgu interešu cilvēki, lai biedrības telpās pavadītu brīvo laiku, organizētu dažādus pasākumus, nodarbotos ar sportu u. c.
korporācija Biedrība, savienība, arī personu grupa, kuru vieno kopīgas profesionālas vai kārtas intereses un kurai ir noteiktas tiesības
parastā biete biešu suga ("Beta vulgaris"), kuras varietātes Latvijā audzē kā pārtikas un lopbarības augus
ziede Bieza, taukaina masa, ko lieto, piemēram, ārstniecībā, arī kā kosmētisku līdzekli, parasti ādas kopšanai
molases Biezas drupiežu slāņkopas, kas kalnu veidošanās procesu noslēgumstadijā aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
kumšķis Biezi saaudzis, arī savēlies (apmatojuma) kopums
meldrus Biezi, cieši kopā
džungļi Biezi, necaurejami, parasti purvaini, tropu meži
sniegbaltā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus niveus", arī "Cuphophyllus virgineus", syn. "Hygrocybe virginea")
starainā biezlapīte biezlapīšu suga ("Camarophyllus subradiatus")
pļavas biezlapīte biezlapīšu suga ("Cuphophyllus pratensis", syn. "Hygrocybe pratensis")
eonija Biezlapju dzimtas ģints ("Aeonium"), sukulents puskrūms vai krūms, savvaļā sastopams Ziemeļāfrikā, Latvijā reizēm audzē kā telpu puķi, ziedi sīki, ziedkopās, gaiši vai tumši dzelteni
hiastofila Biezlapju dzimtas ģints ("Chiastophyllum"), dekoratīvi augi ar izliektām mazu ziedu spurdzēm, sulīgās lapas veido rozetes
biezlapīte Biezlapju dzimtas ģints ("Cuphophyllus")
saaudze Biezs (kokaugu, lakstaugu) kopums
baltroku gibons biežāk sastopamā gibonu suga ("Hylobates lar")
glosārijs Bieži lietojamu frāžu un teksta fragmentu kopums, kas tiek veidots ar tekstapstrādes programmu starpniecību un ko vajadzības gadījumā var gatavā veidā iespraust sagatavojamajā dokumentā
vīte Bieži sastopama augu slimības pazīme, kad augs vai tā daļa novīst; augu slimība, kam raksturīga šāda pazīme
sator Bieži sastopama formula buramos vārdos, kas pieskaitāma vecākām latīņu formulām, kas iekārtota 5 rindās un 5 kolonās ar iespēju burtu kombinējumus lasīt no kreisās uz labo un no augšas lejup un otrādi pilnīgi līdzīgi
šanas vārdi bieži sastopama juridisko tekstu iezīme – priekšroka tiek dota t. s. šanas vārdiem, t. i., tiek veidotas konstrukcijas, kuru centrā ir lietvārds ar izskaņu -šana, kas izsaka darbību, procesu
akle Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
aklīs Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
ašlaps Bieži sastopama nezāle linu tīrumos ("Galeopsis")
liekvārds Bieži sastopams vārds, ko nav lietderīgi izmantot informācijas meklēšanā
kolokācija bieži sastopams vārdu savienojums bez kopīga nozīmes pārnesuma
deutoplazma Bieži šūnu protoplazmā ieslēgtas vielas, kā piem. pigmenta graudiņi, dzeltenuma plāksnītes, olbaltuma un stērķeļu graudi, tauku pilieni (liposomas) u. c.
bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals
tekoma Bignoniju dzimtas koks vai krūms; izplatīts subtropos un tropos
izomorfisms bijektīvs attēlojums starp divām kopām, kas saglabā visas tajās definētās operācijas un attieksmes; visi izomorfie objekti ir identiski
Franču Somālija bijusī Francijas kolonija Austrumāfrikā, 1967.-1977. g. Francijas Afāru un Isu Teritorija, kopš 1977. g. - Džibutija
Franču Gvineja bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Guinee Francaise"), kopš 1958. g. - Gvinejas Republika
Franču Sudāna bijusī Francijas kolonija Rietumāfrikā ("Sudan Francaise"), kopš 1960. g. - Mali
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
Pridņeprovska Bijusī pilsēta Ukrainā, Dņepropetrovskas apgabalā, Čapļi salā (Dņeprā), tagad iekļauta Dņepropetrovskas sastāvā
Hesene-Nasava Bijusī Prūsijas province ("Hessen-Nassau"), kopš 1946. g. ietilpst Hesenes un Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē
Čehoslovākija Bijusī republika Centrāleiropā, 1918.-1992. g., 15,6 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Prāga, pēc vēlēšanām sadalījās Čehijā un Slovākijā
Spāņu Gvineja bijusī Spānijas kolonija Centrālajā Āfrikā ("Guinea Espanola"), kopš 1968. g. - Ekvatoriālā Gvineja
Britu Somālija bijušais Lielbritānijas protektorāts Austrumāfrikā, kopš 1960. gada iekļauta tagadējā Somālijā
Basutolenda bijušais Lielbritānijas protektorāts Dienvidāfrikā, kopš 1966. g. - Lesoto
Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope
politbirojs Bijušo Austrumeiropas komunistisko partiju augstākā varas institūcija
Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis
Franču Rietumāfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiska apvienība Rietumāfrikā ("Afrique Occidentale Francaise"), ietilpa Franču Gvineja (kopš 1950. g. - Gvinejas Republika), Augšvolta (tagad - Burkinafaso), Dahomeja (tagad - Benina), Franču Sudāna (tagad - Mali), Mauritānija, Nigēra, Senegāla un Ziloņkaula Krasts (tagad - Kotdivuāra)
sabikstīt Bikstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
Belopoļje Bilopiļļa – pilsēta Ukrainā
asociatīva operācija bināra operācija, kurai (a°b)°c=a°(b°c)
idempotenta operācija bināra operācija, kurai a°a=a
komutatīva operācija bināra operācija, kurai a°b=b°a
pārības bits binārajiem datiem pievienojams pārbaudes bits, kas kopā ar datu masīvos sastopamo vieninieku skaitu summā vienmēr dod pāra vai nepāra skaitli, atkarībā no tā, kā tas paredzēts sistēmā
idempotence Bināras algebras operācijas "o" īpašība "a o a = a" (katram elementam a)
asociativitāte binārās algebras operācijas ◦ īpašība (a ◦ b) ◦ c = a ◦ (b ◦ c); piemīt skaitļu saskaitīšanai un reizināšanai, kopu apvienošanai, izteikumu konjunkcijai
komutativitāte Bināras algebriskas operācijas īpašība: darbības rezultāta neatkarība no locekļu kārtības
bignonija Binjons - divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi; gk. tropos un subtropos, sevišķi Dienvidamerikā, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugu
stereotālskatis Binokulāra optiska ierīce, kas sastāv no diviem periskopiem
stereomikroskops Binokulārais mikroskops, kurā no apskatāmā objekta rodas 2 attēli, ko katru apskata ar savu aci
pangeni Biofori - dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāv visa protoplazma
biobibliogrāfija Biogrāfisku un bibliogrāfisku ziņu kopojums (par kādu personu)
ģeoekoloģija bioloģijas nozare, kas pētī ekoloģiskās sistēmas no lieliem rajoniem līdz biosfērei kopumā
kriminālbioloģija Bioloģijas nozare, kuras mērķis bija izpētīt katra konkrēta noziedznieka iedzimto un iegūto fizisko īpašību kopumu
saime bioloģiska kopdzīves vienība, kurā ir trīs morfoloģiski atšķirīgas indivīdu formas ar atšķirīgām bioloģiskām funkcijām – māte, darbabites (no dažām bitēm līdz 60 000 bišu) un trani (daži simti līdz tūkstotis)
lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
pamāte vai patēvs bioloģiskā vecāka laulības vai kopdzīves partneris
biometrija bioloģiskajos pētījumos iegūto datu matemātiskas apstrādāšanas paņēmienu kopums; biometrika
kladistika Bioloģiskās klasifikācijas (taksonomijas) veidošanas metode, kurā to, cik lielā mērā organismiem kādas īpašības ir kopīgas un kādās taksonomiskās grupās tie būtu jaīerindo, objektīvi izvērtē formālā pakāpeniskā procedūrā
biosavietojamība Bioloģiskas un mākslīgas sistēmas saderība, kopā pastāvēšana, neradot nevēlamu reakciju
redze bioloģisko norišu kopums, ar kurām organisms uztver un analizē gaismu
infekcija Bioloģisko procesu kopums, kas rodas, ja slimības izraisītāji mikroorganismi iekļūst, savairojas un sāk darboties organismā; slimības izraisītāju mikroorganismu iekļūšana organismā
nukleīnskābe Biopolimērs, kas sastāv no ogļhidrāta (ribozes vai dezoksiribozes), purīnbāzes vai pirimidīnbāzes un fosforskābes atlikuma; savienojumā ar proteīniem veido nukleoproteīnus; polinukleotīds
koksnes viela biopolimēru kompozīcija, ko veido celuloze, lignīns un hemicelulozes
brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu
punkcijbiopsija Biopsija, kuras gadījumā ķermeņa audu paraugu iegūst, caur ādu ievadot speciāli veidotu dubultadatu, kas atdala audus ar iekšējo adatu; pētāmo audu paraugs nokļūst lielākajā adatā un tiek izņemts
kutisektors Biopsijas instruments mazu ādas gabaliņu izgriešanai mikroskopiskas izmeklēšanas vai pārstādīšanas nolūkā
audu kultūru metode biotehnoloģijas metode kokaugu veģetatīvai pavairošanai; laboratorijā speciālās barotnēs izaudzē jaunu augu, izmantojot mātesauga pumpurus, lapu, dzinumu daļas, meristēmas audus, kā arī putekšņus, dīgļus, kallusu, šūnas, protoplastus
Bridge Biotehnoloģiju izpēte inovācijai, attīstībai un izaugsmei Eiropā (angļu val. "biotechnology research for innovation, development and growth in Europe")
sabirdināt Birdinot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
kupsnu smiltājs birstošu smilšu sakopojums ap krūmājiem, vērmelēm, sālszālēm solončakos, upju, ezeru, jūru piekrastēs, kur ir stiprs vējš un sekli gruntsūdeņi
sabirt Birstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
biržas mākleris biržas kalpotājs (operāciju brokers), kurš biržas sanāksmē noskaidro pieprasījumu un piedāvājumu un reģistrē darījumus
saldo Biržas operācijās - klienta parāds brokeru firmai vai brokeru firmas parāds klientam
ordinariāts Bīskapa centrālās pārvaldes iestāžu kopība
infula Bīskapu galvas sega, ko pāvests izņēmuma kārtā var piešķirt arī abatiem un prāvestiem; lieto kopš 10. gs.
skrēpis Bīstama aitu slimība; aitu encefalopātija, ko ierosina prions; nosaukuma rašanās saistīta ar to, ka inficētās aitas trinas pret koku stumbriem; niezulis; Skrēpi slimība; Skrepi slimība
lapseņu midzenis bīstamu, kaitīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
lapseņu pūznis bīstamu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
čūsku midzenis (arī perēklis), arī lapseņu midzenis (arī pūznis) bīstamu, viltīgu, ļaunu cilvēku kopums, arī šādu cilvēku uzturēšanās vieta
Klodzka Bistšica Klodzka - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 10500 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1319. g.
bitinīca Biškope
dravniecība Biškopība
dējele Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
dējols Biškopībā bitēm īpaši izdobts koks
dūmeklis Biškopības darbarīks, ierīce dūmu ieguvei bišu nomierināšanai - cilindrisks metāla korpuss (kurtuve) ar plēšām
apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
bišsaimniecība Biškopības saimniecība
drava biškopības vienība, kurā ietilpst bišu saimes, biškopības inventārs
bičolis Biškopis
biškopējs Biškopis
bitinieks Biškopis
dravētājs Biškopis
dravnieks Biškopis
bitulēns Biškopis, dravnieks
stropa kaltiņš biškopja darbarīks, ar ko bišu saimes apskatē izkustina kāres un nokasa no kārēm vasku un propolisu
sejsargs Biškopja inventārs galvas un kakla aizsargāšanai no bišu dzēlieniem; izgatavots no plāna auduma ar caurskatāmu tīkliņu sejas priekšpusē
balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis
kūks (bišu) bišu guļstrops vai stāvstrops no viena koka
laipeņa bišu izejas dēlītis no guļstropa
spietošana Bišu kodētā instinkta bioloģiska norise, kad no bišu saimes dažu minūšu laikā izlido aptuveni puse no saimē lidojošām darbabitēm kopā ar māti un netālu koka zaros izveido spieta kamolu
mātes kāzu lidojums bišu mātes lidojums ārpus stropa vairāku kilometru attāluma no dravas, kura laikā notiek apsēklošanās ar traniem; jaunās mātes izlido, sākot ar 4. dienu
bites Bišu saime, kas dzīvo vienā stropā
trops Bišu saime, kas mīt vienā stropā
darba bite bišu saimes loceklis, kas veic visus darbus stropā un ārpus tā
skrejcaurums Bišu stropa ieeja, skreja
skrejamcaurums Bišu stropa ieeja; skreja
šķirdēlis Bišu stropa sastāvdaļa - dēlis stropa iekštelpas ierobežošanai
gātis Bišu stropa skreja
gāte Bišu stropa skreja; bišu ejas stropā
noskreja Bišu stropa skrejas dēlītis
aviļs bišu strops
kozols bišu strops
kozuvs bišu strops
bišu mājiņa bišu strops
puļciņs bišu strops
trūps bišu strops
avielis Bišu strops
bišmāja Bišu strops
bitkoks Bišu strops
kozavs Bišu strops
kožuvs Bišu strops
sētmalnieks Bišu strops
skapītis Bišu strops
kuzavs bišu strops koka dobumā
kumpe Bišu strops mežā, lai ievilinātu bites
kozals Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozars Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozeris Bišu strops no koka mizas vai bluķa
ķozis Bišu strops no koka mizas vai bluķa
kozuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
kūzuls Bišu strops no koka mizas vai bluķa
pulcenis Bišu strops no viena kluča, pārklāts ar mizu, arī kokā uzvilkts
avolis Bišu strops; avielis
medus kāre bišu vaska šūnu kopa un apkāre
bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
Merops apiaster bišudzenis jeb Eiropas kukaiņdzenis
austrumu bitene biteņu suga ("Geum alepicum"), Latvijā sastopama reti
sarmatainā bitene biteņu suga ("Geum hispidum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
pļavas bitene biteņu suga ("Geum rivale"), sastopama bieži visā Latvijā pļavās, mežos, krūmājos; tautā saukta arī par _dunduru puķi_ un _zirgu nadži_
pilsētas bitene biteņu suga ("Geum urbanum"), sastopama bieži visā Latvijā mežos un krūmājos
grafikas interfeisa formāts bitkartētas grafikas datnes formāts, ko parasti izmanto operatīvās informācijas sistēmās, jo tas nodrošina tādas augstas izšķirtspējas grafikas kā skenētu attēlu efektīvu saspiešanu
mašīnvārds Bitu grupa, ko datora operatīvajā atmiņā ieraksta vai nolasa ar vienu komandu
ciparu ūdenszīme bitu šablons datnē, kas tur iegults, lai identificētu nelegālu kopiju avotu
bezants Bizantiešu bezants - Romas impērijas zelta monētas solīda nosaukums Rietumeiropā
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem
bizulis Bizojošs lops
bizons Bizojošs mājlops
sabizot Bizojot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopuma, veidojuma, arī kur) - parasti par vairākām, daudzām govīm
bizinslaiks Bizošanas laiks (mājlopiem)
bizenslaiks Bizošanas laiks (par lopiem)
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
līdzākš Blakus, pie sāniem, līdzās, viens pie otra, kopā
gastropors Blastopors - atvere dzīvnieku organisma embrijā caur kuru embrija dobums saistīts ar apkārtējo vidi
sīkā blāzija blāziju ģints vienīgā suga ("Blasia pusilla"), Latvijā sastopama izklaidus visā teritorijā, auga lapoņi zaļi vai dzeltenzaļi, sakārtoti rozetēs (3-4 cm diametrā), dihotomiski zaroti
bietēt Blietēt - nolīdzināt, noplanēt māla joslu
klānis Blīva (liela) kopa, liela kaudze; blāķis
blāķis Blīva (liela) kopa; (liels) daudzums
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību
spilvens Blīva kopa, ko veido nelieli, pie viena substrāta piekļāvušies augi
telija Blīva, spilvenveidīga teleitosporu kopa
geizerīts Blīvas vai irdenas, tufam līdzīgas geizeru nogulas, sastāv galvenokārt no silīcija dioksīda hidrāta (opāla)
sēsties Blīvēties, plakt (piemēram, par vielām, to kopumu)
retikulārā formācija blīvs funkcionāli daudzveidīgu nervu centru un nervu šūnu tīklveida sakopojums galvas smadzeņu stumbra centrālajā daļā
blīva Blīvs kopums, veidojums
bruņas Blīvs, 3-5 cm biezs audu slānis uz meža kuiļa abiem sāniem, ko mednieki dīrājot noņem kopā ar ādu
biezs Blīvs, sablīvēts (cilvēku kopums)
biezs Blīvs, sablīvēts (dzīvnieku, parasti zivju, kukaiņu, kopums)
rūsganā blizme blizmju suga ("Blysmus rufus", agrāk "Scirpus rufus"), daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni, reti sastopama gk. randu pļavās, aizsargājama
eža blusa blusu suga ("Archaeopsylla erinacei")
smilšu blusa blusu suga ("Sarcopsylla penetrans"), izplatīta Dienvidamerikā (Brazīlijā), bet ievazāta arī Āfrikā
smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas
bluzne Bluzme - liesa liellopu gaļa
Daruma Bodhidharmas vārds japāņu valodā; arī populāra japāņu bērnu lelle
Boghedas Boghedas ogles - sapropeļa ogles, kas veidojušās no aļģu atliekām; izejviela, no kuras iegūst mākslīgo šķidro kurināmo, kā arī smērvielas
lūžņa Bojātu, lietošanai nederīgu, arī nekārtīgi novietotu priekšmetu kopums; vieta, kur atrodas šādi priekšmeti
atsēdināšana uz celma bojātu, vāji vai kropli augošu jaunu kociņu nogriešana līdz 5-7 cm augstumā virs zemes, lai no snaudošā vai papildu pumpura veicinātu jaunas, spēcīgas atvases augšanu, kas veido smuidru stumbru
Bojoma Bojomas ūdenskritumi - izveidojušies Lualabas upē (Kongo augštece), \~100 km garā posmā 7 lielas kāples, kas atdalītas ar iedzelmēm, kopējais kritums - \~60 m, lielākās kāples platums - \~700 m
bondiāna Bondiāde - filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds
bongo Bongo antilope - vītņragu antilopju ģints suga ("Tragelaphus eurycerus"), dzīvnieks koši sarkanbrūnā krāsā ar baltām svītrām, sastopams gk. Ekvatoriālajā Āfrikā
borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts
boracīts Borātu grupas minerāls, caurspīdīgs, bezkrāsains, pelēks, sastopams sāļu atradnēs, Bora rūda
boronatrokalcīts Borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā; uleksīts
kubonīts Borazons - bora nitrīda alotropija; elbors
elbors Borazons - bora nitrīda alotropija; kubonīts
neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
uleksīts Boronatrokalcīts - borātu klases balts minerāls, kas rodas sāls šķīdumos; sastopams Amerikā, izmanto bora savienojumu ražošanā
fumarole Borskābi saturoši ūdens tvaiki kopā ar dažādām gāzēm, kas plūst no zemes Itālijā, Toskānā; no tiem iztvaicējot tika iegūta borskābe
pneumatofori Botānikā elpojamās saknes tropu purvu un mangroves augiem, kas aug no augsnes augšup laukā, ar bagātīgi izveidotiem gaisa audiem un apgādā ar skābekli tieši no gaisa tās auga daļas, kas atrodas dūņainā un gaisa nabagā augsnē
ģeobotānika Botānikas nozare, kas pētī augu segu, kā arī to veidojošo augu kopu uzbūvi, attīstību, izvietojuma likumsakarības
Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha
Cieceres ezera salas botāniskais liegums Brocēnu novadā, valsts aizsardzībā kopš 1923. g., platība - 14 ha, aug 12 diži ozoli (apkārtmērs - >4 m), vairākas aizsargājamu augu sugas
Piļoru ozolu audze botāniskais liegums Ežezra ziemeļu piekrastē, Krāslavas novada Andzeļu un Ezernieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1928. g., platība - 19,6 ha, sastāv no 2 (Piļoru un Rūbežu) nogabaliem
Gaujienas priedes botāniskais liegums Gaujienas pagastā, platība — 71 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 170-200 g. vecas priežu audzes ar bagātīgu pamežu
Jūrmalas miķelītes atradne botāniskais liegums jūrmalas miķelītes aizsardzībai, atrodas Liepājā, Liepājas ezera ziemeļrietumu krastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 0,45 ha
Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
Luknes skābaržu audze botāniskais liegums parastā skābarža aizsardzībai, atrodas Rucavas novada Dunikas pagastā, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha
Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha
divarikātori Brachiopodu muskuļi čaulas atvēršanai
nopļekatāt Bradājot notraipīt, padarīt netīru; nobradāt, nomīdīt; nopļekāt
brāgs Brāga - pārpalikumi (biezumi), kas rodas spirta vai alus ražošanas procesā; izmanto arī kā lopbarību
testicardines Brahiopodi ar slēdzes aparātu
strophomena Brahiopodu ģints ar nevienādiem radiāli svītrotiem vai rievotiem vākiem, taisnu slēdzenes malu un trijstūrainu plātni zem lielākā vāka virsotnes, ar spraugu kājiņai, daudz sugu apakšsilūrā
pusbrālis Brālis, ar kuru kopīgs ir tikai viens no vecākiem
sastāvs braucienam savienots (transportlīdzekļu, parasti vagonu) kopums
sabraukties Braucot kopā (ar kādu, kādā grupā), iegūt prasmi saskanīgi braukt (parasti kādā sporta veidā)
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus darba dzīvniekus, parasti zirgus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sabraukt Braucot savirzīt, novietot (vairākus, daudzus transportlīdzekļus kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
braukalēt Braukāt (parasti bez nopietna iemesla)
sabraucīt Braukot (velkot, raujot) savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
karnauba Brazīlijā augoša saimnieciski nozīmīga vaska palmu kopernīciju ģints suga ar 10-15 m augstu stumbru, lapas vēdekļveidīgas līdz 2 m diametrā, to virspusē līdz 0,5 cm bieza vaska kārta
kvasija Brazīlijā un Austrumāzijā sastopams koks, kura koksne satur indes kvasīnu un kvasolu, ko izmanto farmācijā, medicīnā un augu aizsardzībā; Surinamas kvasijas mizu agrāk lietoja alus darītavās apiņu vietā, arī pret cērmēm, citiem tārpiem un slimībām
zelta trompete Brazīlijas meža augs, ko Eiropā izplata kā dekoratīvu telpaugu ("Allamanda cathartica") un dēvē arī par caureju ierosinošo alamandu
breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements
bremžu čīkstoņa Bremžu darba procesā radītā trokšņa raksturojums: stieptu nepārtrauktu asu trokšņu kopums. Bremžu čīkstoņa neliecina par defektu, tā var pavadīt arī spēkratu asu bremzēšanu ar bremzēm darba kārtībā. Bremžu čīkstoņu rada dažādu konstruktīvo un ekspluatatīvo faktoru kopums, to skaitā - viegli deformējami bremžu mehānisma materiāli, berzes materiālu īpatnības, netīrumi starp berzes virsmām u. c.
automātiskās bremzes bremžu sistēma, ar kuru vilciena pašatkabināšanās gadījumā tā daļas var nobremzēt bez cilvēka iejaukšanās, kā arī var apturēt vilcienu no vagona ar stopkrānu
bremžu pievads bremžu sistēmas daļa, kura bremžu pedālim vai svirai pielikto spēku palielina un pievada bremžu mehānismiem; transportlīdzekļos lieto mehānisko, hidraulisko, pneimatisko, hidropneimatisko, elektrisko vai elektropneimatisko pievadu
lāpstknābītis Bridējputns, kas ligzdo Krievijā, bet ziemo Dienvidāzijā, ļoti apdraudēts, iespējams atlikuši tikai 100 pāru, kas vairotos; 2011. g. uzsākts glābšanas plāns izveidojot Anglijā nebrīvē augošu populāciju
maksātnespējas procedūras sākšana brīdis, kad Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts attiecīgā tiesu vai administratīvā iestāde pieņēmusi lēmumu vai spriedumu sākt maksātnespējas procedūru
atklāšana Brīdis, kad novērotājs (radiolokatora operators u. c.) ierauga kādu objektu (tā attēlu indikatora ekrānā), nosaka tā stāvokli apvidū, gaisa (kosmiskajā) telpā, zem vai virs ūdens, kā arī tā darbības raksturu
Brienamais Brienamā purva daļa - botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Dienvidkurzemes novada Gaviezes un Bārtas pagastā, Brienamā purva ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 171 ha
Neoporteria horrida briesmīgā neoportērija
Neoporteria tuberisulcatus briesmīgās neoportērijas ("Neoporteria tuberisulcatus") senāks nosaukums
briežkopība Briežu audzēšana galvenokārt gaļas un ādu ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare
barasinga Briežu dzimtas suga ("Rucervus duvaucelii"), sastopama Nepālā un Indijā, izzudusi - Pakistānā un Bangladešā
briežmuša Briežu kaulmuša ("Lipoptena cervi"), kaulmušu dzimtas suga
blāvais praulenis briežvaboļu dzimtas suga ("Dorcus parallelopipedus")
dižā briežvabole briežvaboļu dzimtas suga ("Lucanus cervus"), lielākā vabole Eiropā, sastopama arī Latvijā un ir aizsargājama, tēviņš ar brieža ragiem līdzīgajiem augšžokļiem sasniedz 78 mm garumu, mātīte mazāka
kompleksā brigāde brigāde, kas izveidota tehnoloģiski nevienveidīgu darbu kompleksa veikšanai un sastāv no dažādu profesiju strādniekiem, kurus vieno darba priekšmetu vai ražošanas līdzekļu kopība
palīgbrigāde Brigāde, kas palīdz nodrošināt galveno darbu veikšanu darbu kopumā
brīkšoņa Brīkšķoņa - ilgstošu nepārtrauktu trokšņu, brīkšķu kopums
dzeltenais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops citrinella")
brūnsānu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops erythropleura")
Japānas briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops japonica")
sudrabainais briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops lateralis")
melnpaura briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops melanocephalus")
austrumu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops palpebrosa")
bryopsis Briopses
bryopsidales Briopsīdas jeb sifonaļģes
briopse Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Bryopsis"), laponim cauruļveida galvenā ass un plūksnaini zariņi, brzšūnu uzbūve, jūrās uz zemūdens priekšmetiem, 30 sugu
kodija Briopsīdu rindas zaļaļģu ģints ("Codium"), laponis lodveidīgs, spilvenveidīgs vai krūmveidīgs, 5-50 cm augsts, visās jūrās, izņemot arktiskās, \~50 sugu
brūnganējošā briorija brioriju suga ("Bryoria fuscescens"), kas bieži sastopama priežu mežos uz priežu stumbriem kā tumšbrūni lapoņi
euraziāts Britānijas Indijā persona, kas dzimusi vietējās izcelsmes sievietei no eiropieša
Gērnsija britu kronim tieši pakļauta teritorija Lamanšā (angļu val. _Guernsey_), Normandijas salu grupā, ietver Gērnsiju, Olderniju, Sarku u. c. salas, kopējā platība - 80 kvadrātkilometru, 65700 iedzīvotāju, administratīvais centrs un lielākā osta - Sentpīterporta
britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē
BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.)
raibais pundurpapagailis brīvā dabā Austrālijā sastopams līdz 20 cm garš, krāsains putns ("Melopsittacus undulatus"), kuru cilvēki labprāt tur būrīšos, saukts arī par viļņpapagaili
panmiksija Brīva populācijas indivīdu krustošanās; randombrīdings
aeroklimatoloģija Brīvās atmosfēras klimatoloģija; pēta klimatiskos apstākļus troposfērā un apakšējā stratosfērā
medusmēnesis brīvdienas, ceļojums, kurā jaunlaulātie dodas pēc kāzām; pirmais mēnesis, arī sākuma posms jaunlaulāto kopdzīvē; medmēnesis
semantrons Brīvi uzkārts dēlis, uz kā dauza ra koka vai dzelzs veseri; lietoja klosteros pirms zvanu ierīkošanas, bet vēl 20. gs. bija sastopams pareizticīgo klosteros Turcijā
neodāmodi Brīvībā atlaistie Spartas heiloti, kam par nopelniem valsts labā bija piešķirtas civilās, bet ne politiskās tiesības
libertīni Brīvlaistie vai izpirkušies vergi Senajā Grieķijā un Romā, kā arī Rietumeiropas valstīs agrajos viduslaikos
kooperatīvs Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperācija (2)
kooperācija Brīvprātīga apvienība (ražošanas, maiņas nozarēs); kooperatīvs 1(1)
sabiedriskās organizācijas brīvprātīgas cilvēku apvienības atsevišķu iedzīvotāju grupu politisko, ekonomisko, sociālo, profesionālo u. c. kopīgu interešu un tiesību realizēšanai un aizstāvēšanai
BSB Brīvprātīgo sporta biedrība (parasti kopā ar nosaukumu, piem., BSB "Vārpa")
sīkstas Brīvziedlapjiem piederīga zālēdāju divdīglapju augu dzimta, ziedlapām kopā, gareniski pāršķeltu vainadziņa stobriņu, 3 putekšnīcām, 2 daļās sašķeltu kausiņu
operators Brokeri, dīleri, kas profesionāli nodarbojas ar biržas, komerciālām un finanšu operācijām
kriptante Bromēliju dzimtas ģints ("Cryptanthus"), dekoratīvs augs, kas pārdošanā sastopams arī ar nosaukumu - zemes zvaigzne
frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs
bromželatīns Bromsudraba želatīns, gaismasjutīga emulsija, tas ir, želatīnā suspendēti sīki sudraba bromīda kristāliņi; ar šo emulsiju noklāj fotoplates un fotofilmas
bronchopneumonija Bronhopneimonija
bronchoskops Bronhoskops
bronhoplastika Bronhu plastiska operācija
bronhoezofagoskopija Bronhu un barības vada apskate ar endoskopu
guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
Mīnoja kultūra bronzas laikmeta kultūra Krētas salā, Grieķijā, ap 3000-1100 pr. Kr.; pilis, kas rotātas ar freskām, skulptūrām un keramiku, ostas, apmetnes, nekropoles
bloks Brošēts un apgriezts papīra lapu kopojums
revīzija Brūces apskate un apkopšana
klājpiepe Brūnā pagrabu klājpiepe - himēnijsēņu klases afiloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana syn. Coniophora cerebella")
bazālā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis basalis")
lielziedu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis grandiflora")
lancetiskā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis lanceolata")
sārtā brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis rosea")
krāsu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis tinctoria")
šaurlapu brūnactiņa brūnactiņu suga ("Coreopsis verticillata")
sargasi Brūnaļģu nodalījuma ciklosporu klases ģints ("Sargassum"), kuras dažas sugas Atlantijas okeāna rietumu daļā veido lielas kopas; šīs ģints aļģes
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
ciklosporas Brūnaļģu nodalījuma klase ("Cyclosporophyceae"), augsti specializētas aļģes, gametofīts stipri reducēts, anterīdiji un oogoniji attīstās īpašās tvertnēs - skafīdijās uz spēcīgi attīstīta sporofīta
izogenerāti Brūnaļģu nodalījuma klase ("Isogeneratophyceae"), apvieno makroskopiskas, dažkārt tikai dažus centimetrus garas pavedienveida vai lapveida brūnaļģes, kas aug jūrās, retumis saldūdeņos, piestiprinājušās pie substrāta
Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
brūnaugsne Brūnās meža augsnes, Latvijā sastopamas nelielās platībās zem platlapju vai jauktajiem mežiem ar lakstaugu zemsedzi uz mineraloģiski bagātiem augšņu cilmiežiem
Coniophora cerebella brūnās pagrabu klājpienes "Coniophora puteana" nosaukuma sinonīms
kaputs Brunči kopā ar jaku; kapata
koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē)
liellapu brunera bruneru suga ("Brunnera macrophylla")
briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem
Opuntia rufida Brūnsarkanā opuncija
kurtuāzā literatūra bruņinieku un galma literatūra 12.-14. gs. R-Eiropā
aktīvā armija bruņotie spēki, kas piedalās militārās operācijās
operācija Bruņoto spēku vai operatīvo vienību darbību kopums kāda uzdevuma izpildei
bruņumašīna bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam; var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm
jūrbruņurupuči Bruņurupuču kārtas dzimta, lieli rāpuļi (bruņas garums - līdz 140 cm, masa - līdz 400 kg) ar pleznveida kājām, izplatīti tropu joslas jūrās, 4 ģintis, 4 sugas
Indijas bruņurupucis bruņurupuču suga ("Pangshura tentoria"), sastopama Indijā un Bangladešā
papīra brūsoneja brūsoneju suga ("Broussonetia papyrifera"), kuru kopš 19. gs. sākuma mēģināts audzēt, bet Latvijā tā nav ziemcietīga
trejādais dārgakmens Buda kā skolotājs, dhamma kā viņa mācība un sangha kā kopiena, kuras dzīve pamatojas uz šo mācību, budistu ticības stūrakmens
Tathagāta Budas nosaukums ("Tas, kuram ir veicies"), kas tiek izmantots populāros mahājānas tekstos
Tripitaka Budisma kanonisko tekstu sakopojums; radies ne vēlāk par 3. gs. p. m. ē.; Tipitaka
buda budisma mitoloģijā - antropomorfisks simbols, kas iemieso sevī garīgās attīstības visaugstākās pakāpes ideālu
Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju
pretas budisma mitoloģijā - gari, kas nespēj apmierināt savas vēlēšanās, par kādiem kļūst tie, kas dzīvē bijuši skopi, mantkārīgi, cietsirdīgi un rijīgi
kumbhandas Budisma mitoloģijā - kroplīgi gari vai punduri, kas parasti ir naidīgi cilvēkiem
devaputras budisma mitoloģijā - otršķirīgu dievību grupa, kas pakļaujas visiem budisma virzieniem kopīgā panteona dažiem galvenajiem dieviem
Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā
akaništha Budisma mitoloģiskajā sistēmā kosmogonisks objekts, brahmālokas pasauļu kopas sastāvdaļa, kas visos budisma novirzienos ir viena no augstākajām debesu sfērām
triratna Budisma trīs dārgumi - Buda (skolotājs), dharma (viņa mācība) un sangha (mūku kopiena); trīs dārgakmeņi
bhiku Budistu mūks, kas iztiek vienīgi no žēlastības dāvanām un no mūku kopienas (sanghas) sarūpētā
sīklapu buksis bukšu suga ("Buksus microphylla")
sīklapu bukša Japānas varietāte bukšu sugas varietāte ("Buksus microphylla var. japonica"), kas ir ziemcietīga
ekvivalence Būla algebras bināra operācija, kuras rezltāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, ja abu operandu vērtības ir vienādas
Būla izteiksme Būla algebras formula, ko veido binārie mainīgie un konstantes, kas saistīti, izmantojot loģiskās operācijas
Bulgārija Bulgārijas Republika (bulgāru valodā "Balgaria"), valsts Eiropas dienvidu daļā, Balkānu pussalas austrumos, pie Melnās jūras, galvaspilsēta - Sofija, iedalās 28 provincēs, robežojas ar Turciju, Grieķiju, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju un Rumāniju, kā arī ar Melno jūru
tesņaki Bulgārijas sociāldemokrātijas marksistiskais spārns, kopš 1903. g. - Bulgārijas sociāldemokrātiskā partija ("ciešie sociālisti"), ko 1919. g. pārdēvēja par Bulgārijas Komunistisko partiju
pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē
parastā bultene bulteņu suga ("Sagittaria sagittifolia"), kas Latvijā sastopama diezgan bieži visā teritorijā ezeru un upju litorālē un palienēs, arī mākslīgās ūdenstilpēs un vecupēs
boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
ķeburs Bumbuļveidīgs, kropls augs
bangalo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
bangelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
bangelou Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
bongelo Bungalo - viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
bengalo Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
bungalovs Bungalo – viegla ārpilsētas māja ar verandām (parasti tropu zemēs)
miringoplastika Bungplēvītes plastiskā operācija; mākslīgas bungplēvītes izveidošana
buras apdare buras izgatavošanas (šūšanas) noslēguma operāciju komplekss, kurā ietilpst malu atšūšana, līķtrošu piešūšana, gredzenu ielikšana u. tml. darbi
pimčekļi buršanās līdzekļi no dažādām lietām, kas kopā sasietas slepeni noliktas, ar mērķi kādam kaitēt, radīt naidu
obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem
justorijs Burtlējēja līdzulis - 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
izbīdīšana Burtliktuvē salikuma nogādāšana no kopuļa uz salikuma dēļa vai slēdzamās plātnes ieslēgšanai spiedēs
matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā
U Burtu U (angļu "under" - "zem") kopa ar cipariem (parasti 14-23) lieto, lai norādītu jauniešu komandas vecumgrupu
buru piesišana apaļkokiem buru ievilkšana gropēs un to stūru nosiešana
kutertakelējums Buru kutera virsklāja aprīkojuma elementu kopums
māžot Burvestības piekopt
nešļavas Burvja nesamais, ko viņš aiznes un noliek zināmā vietā, lai noburtu lopu vai lauku svētību
palazda Burvjlazdu dzimtas ģints ("Corylopsis"), dekoratīvi krūmi, kas pavasarī zieds ar skaistiem, dzelteniem ziediem, bet vasarā tām ir gaišzaļas lapas, ziemā izceļas glītais zarojums
dzelzskoks burvjlazdu dzimtas ģints, tropu koks ar ļoti cietu koksni, tikai 1 suga - Persijas dzelzskoks (_Parrotia persica_)
rasamals Burvjlazdu dzimtas suga ("Altingia excelsa"), līdz 80 m augsts tropu koks, no kura iegūst vērtīgu, smaržīgu koksni un sveķus
sodīt būt ar noraidošu, nopeļošu attieksmi (pret ko); paust šādu attieksmi
piekļauties būt atbilstošam (kādam kopumam, sistēmai)
izplatīt būt bieži sastopamam, plaši pazīstamam
čumēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt, mudžēt
ņudzēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); mudžēt (1), čumēt (1)
mudžēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā (parasti par sīkiem dzīvniekiem); ņudzēt (1), čumēt (1)
ņirbēt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
ņirbt būt daudziem vienkopus, atrasties kustībā; mudžēt
pavīdēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami izpausties (piemēram, par parādībām sabiedrībā, īpašībām)
pazibēt būt dažviet, dažkārt sastopamam, arī tikko jaušami vai īsu brīdi izpausties (piemēram, par ideju, cilvēka īpašību)
vadāt būt ilgāku laiku (ar jaundzimušiem mazuļiem) kopā, (tos) mācot, sargājot u. tml. (parasti par putniem)
čumēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
mudžēt būt izplatītam, bieži sastopamam (kur)
nolaisties būt izvietotam, izbūvētam virzienā lejup (par celtņu kopumu)
turēties būt joprojām lietojamam, derīgam izmantošanai (parasti, neraugoties uz bojājumiem)
turēties būt kādu laiku krājumā; tikt saglabātam (par kā kopumu)
nodalīties būt labi uztveramam (kādā kopumā); izcelties (3), atdalīties (3)
skaitīt kapeikas būt ļoti taupīgam, arī skopulīgam
knapināties būt ļoti taupīgam, dzīvot ļoti taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); skopoties
spīdēt būt ļoti tīram (piemēram, par priekšmetiem); būt ļoti tīram, arī labi koptam (par dzīvniekiem, to ķermeņa daļām)
gaunerēties būt mantkārīgam, mantrausīgam, skopam; skopoties
neuznīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
neuzvīdēties būt nenovīdīgam skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (kādam ko ņemt, lietot u. tml.); neuznīdēties
nenovīdēt būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļaut (piemēram, kādam ko ņemt, lietot u. tml.)
nenovīdēties būt nenovīdīgam, nenovēlīgam, skopam; nenovīdības, skopuma dēļ neatļauties (piemēram, ko ņemt, lietot, iegādāties u. tml.)
izspurt būt nesasukātiem, nesakoptiem (par matiem); būt spurainam, saboztam (par apspalvojumu, apmatojumu)
mētāties apkārt būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam
mētāties riņķī būt nevērtīgam, nevajadzīgam; būt pārāk bieži sastopamam
lanckāt būt noplīsušam, noskrandušam (par cilvēku)
sabirdināt būt par cēloni tam, ka (kas) sabirst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sadzīt būt par cēloni tam, ka (kas) savirzās (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vēju, straumi u. tml.
spēcināt būt par cēloni tam, ka (piemēram, augi, to kopums) kļūst spēcīgi vai spēcīgāki (par parādībām dabā)
saplavāt būt par cēloni tam, ka savirzās kopā (piemēram, siens plūdu laikā)
sadzīt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - par vēju, straumi u. tml.
savilkt būt par cēloni tam, ka, savirzoties (kam) kopā, rodas (kāds veidojums) - parasti par vēju; būt par cēloni tam, ka izveidojas (nokrišņi)
nokuiļot būt par cēloni, ka iznīkst, pārstāj augt (par kāpostu sakņu kroplu bumbuļveida izaugumu - kuili 2)
iekļauties būt piemērotam (kādā kopumā, sistēmā)
sapasēt būt saderīgam, savstarpēji saderēt kopā
paknapināties būt samērā, arī mazliet taupīgam, dzīvot samērā, arī mazliet taupīgi (parasti trūcīgos apstākļos); paskopoties
augt būt sastopamam, veģetēt (par augiem)
atrasties būt sastopamam; arī gadīties, parādīties
atsarasties būt sastopamam; arī gadīties; parādīties
cauraust būt savienotam, pastāvēt (kopā ar kādām citām izjūtām, pārdzīvojumiem) - par jūtām
saderēt būt savstarpēji saskanīgam, būt izmantojamam kopā (ar ko)
laulāto personiskās tiesības būt savstarpēji uzticīgiem, kopā dzīvot, vienam par otru gādāt un rūpēties par ģimenes labklājību
skopoties būt skopam, nedot materiālās vērtības kam vajadzīgam, nepieciešamam vai dot tās par maz
sēdēt uz rubļa (arī uz kapeikas) būt skopam, pārlieku taupīgam
spietot būt strauji mainīgam (par domu, jūtu u. tml. kopumu)
saskanēt būt tādā stāvoklī, tādās attiecībās, kad būtiskās (piemēram, psihes, rakstura, personības) īpašības, darbības vērstība ir līdzīgas, kopīgas un nodrošina vēlamo savstarpējo saskarsmi
mitrināt būt tādam (kosmētiskajam līdzeklim), kas pasargā ādas virsējos slāņus no izžūšanas un saglabā ādas elastību; kopt ādu ar šādiem kosmētiskajiem līdzekļiem
plīvot būt tādam, kam bieži mainās kustības virziens, arī apjoms (piemēram, par gāzu plūsmu, liesmām, sīku daļiņu kopumu)
saskanēt būt tādam, kam būtiskās īpašības ir līdzīgas (kam), kopīgas (ar ko) un nodrošina vēlamo saikni (ar to) - parasti par uzskatiem, raksturu, personību
saskanēt būt tādam, kam būtiskās, raksturīgās īpašības ir līdzīgas, kopīgas un kas veido vēlamo kopumu, sistēmu (piemēram, par priekšmetiem, parādībām, norisēm)
turpināt būt tādam, kam joprojām pastāv (dzīvība, eksistence, attīstība) kāda (tas) posmā
kalksnīt būt tādam, kam nav ko ēst (par laukā piesietiem mājlopiem)
pelnīt būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst (piemēram, atzinība, nopēlums)
pelnīties būt tādam, kam par darbu, rīcību u. tml. pamatoti jāgūst, piemēram, atzinība, nopēlums
pārstāvēt būt tādam, kas (no kāda kopuma) izlases veidā ir kur ietverts, parādīts u. tml.
pārstāvēt būt tādam, kas (no kādas cilvēku grupas) ir kur sastopams, kur atrodas
reprezentēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas augu, dzīvnieku grupas, kopuma) ir kur sastopams
pārstāvēt būt tādam, kas (piemēram, no kādas dzīvnieku, augu, parādību grupas, kopuma) ir kur izvietots, sastopams
valdīt būt tādam, kas dominē, ir galvenais, arī būt tādam, kas ir sastopams biežāk par ko citu, līdzīgu
turēt būt tādam, kas ir paņēmis savā īpašumā, arī kopšanā, aprūpē (dzīvnieku, parasti mājdzīvnieku)
glabāt būt tādam, kas joprojām ietver (ko) sevī, neļauj izzust
saturēt būt tādam, kas saista (kā) kopumu tā, ka (tas) atrodas noteiktā stāvoklī, veidojumā
sadalīties būt tādam, kas tiek piešķirts katram kā daļa no kopuma, katram kā viņa daļa
sastādīt būt tādam, kas veido (kādu kopumu, veselumu)
čumēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
mudžēt būt tādam, kur ir kopā daudz cilvēku, kas kustas, pārvietojas
ņudzēt būt tādam, kur ir vienkopus liels daudzums cilvēku vai dzīvnieku, kas kustas, radot drūzmu; mudžēt (2), čumēt (2)
veltīt būt tādam, kurā ir aplūkots, attēlots (kas, piemēram, parādība, norise) - piemēram, par grāmatu, mākslas darbu, to kopumu; tāds, kura satura pamatā ir kāda (parasti mākslinieciska, pētnieciska) darbība
sniegties būt tādam, kura skaitliskā vērtība atbilst (kādam lielumam), arī iekļaujas (kādā lielumu kopā)
varēt būt tādam, kuram ir fiziska vai psihiska īpašība, šādu īpašību kopums, arī darbības, stāvokļa ievirze, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par dzīvām būtnēm); arī spēt (1), prast
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina bioloģiskās norises (par organismu, tā daļām, procesiem tajā)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina iespēju darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.) - par dzīvniekiem, augiem
varēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī spēt (2)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu (par priekšmetiem, vielām, parādībām u. tml.); arī varēt (2)
spēt būt tādam, kuram ir īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina tā darbību, funkcijas (par psihiskiem procesiem, idejām u. tml.)
spēt būt tādam, kuram ir psihiska vai fiziska īpašība, šādu īpašību kopums, kas rada iespēju ko darīt, veikt, arī uztvert ko, reaģēt uz ko (par cilvēkiem); arī varēt (1)
sastāvēt būt tādam, kuru veido, kurā ir divi vai vairāki locekļi (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
reprezentēt būt tādam, no kura var iegūt iespējami pilnīgu informāciju (par kādas kopas, kopuma) īpašībām (par šīs kopas, kopuma daļu); būt tādam, kurā iegūst šādu informāciju (par darbību, procesu)
sagumzīt būt tērptam negludā apģērbā, būt nevīžīgi ģērbtam; būt neapkoptam
ne soli neatkāpties (arī neatiet u. tml. no kāda) būt vienmēr kopā (ar kādu)
austies būt viscaur sastopamam, būt par sastāvdaļu (parasti par parādībām mākslas darbā); vīties cauri
zaļot būt zaļam, veidojoties asniem, stublājiem, zariem, lapām (par augiem, to daļām, arī par augu kopumu); būt ar zaļām lapām vai skujām (par augiem)
saaugt Būt, arī kļūt cieši vienotam (ar kādu, ko); cieši iekļauties (kādā kopumā), kļūt par (tā) sastāvdaļu
ņudzēt Būt, atrasties kopā lielā daudzumā, parasti kustībā, radot drūzmu, kņadu (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
spietot Būt, atrasties samērā lielā, parasti kustīgā, kopumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
palikt Būt, atrasties, pastāvēt (kāda rīcībā, darbībā kopā ar kādu)
veidot Būt, eksistēt kā sastāvdaļai, elementam kādā kopumā, veselumā
piejaukties Būt, pastāvēt kopā (ar ko cita, parasti lielāku, nozīmīgāku)
serde Būtība, galvenais saturs (problēmai, uzskatiem); raksturīgāko, būtiskāko īpašību kopums (cilvēkam)
kādība Būtiska pazīme, īpašība, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām; šādu pazīmju, īpašību kopums; kvalitāte (2)
specifika būtiska, neatņemama īpašība, pazīme; šādu īpašību, pazīmju kopums
kvintesence Būtiskāko pazīmju, īpašību kopums; galvenais, svarīgākais
substance Būtisko (vielas, materiāla, vieliska veidojuma) īpašību kopums; arī viela, materiāls
kvalitāte būtisku pazīmju, īpašību kopums vai atsevišķa pazīme, kas atšķir vienu priekšmetu, būtni, parādību no citām
vampīrs Būtne (mironis, spoks - parasti Eiropas tautu folklorā), kas naktīs pieceļas no kapa un sūc guļošu cilvēku asinis
sabūvēt Būvējot izveidot (vairākas, daudzas celtnes kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā
sabudavāt Būvēt (koka celtni), aizpildot baļķu gropes
hidroelektroietaise Būvju, mašīnu un citu iekārtu kopums, kas galvenokārt paredzēts ūdens potenciālās enerģijas pārveidošanai elektroenerģijā
C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa ^14^C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās
sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
mekonīns C~10~H~10~O~4~, indiferenta viela opijā
retinits C~10~H~14~O, minerāls dzeltenā vai brūnā krāsā, pēc izskata līdzīgs sukcinitam (īstam dzintaram), amorfs, nesatur dzintarskābi, dabā sastopams brūnoglēs u. c. organiskos nogulumos
pulegons C~10~H~16~O, ketons, kas sastopams līdz 80% dažādu lūpziežu ēteriskās eļļās
semustīns C~10~H~18~ClN~3~O~2~, lomustīna metilanalogs, citotoksisks nitrozurīnvielas grupas antineoplastiskais līdzeklis; lieto gk. smadzeņu audzēju, zarnu un kuņģa karcinomas, Hodžkina ("Hodgkin") slimības un ļaundabīgās melanomas ārstēšanā
sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds
psikofuranīns C~11~H~15~N~5~O~5~, nukleozīdu grupas antibiotiskā viela ar antibakteriālu un antineoplastisku darbību; producē "Streptomyces hygroscopicus"
salicīns C~13~H~18~O~7~, salicilspirta glikozīds, sastopams vītolu un apšu mizā
C C~14~ - radioaktīvs oglekļa izotops, kura daudzums augu vai dzīvnieku atliekās ļauj noteikt arheoloģisku objektu vecumu
seskviterpēns C~15~H~24~, nepiesātināts ogļūdeņradis, aciklisks, ciklisks vai policiklisks savienojums, satur trīs izoprēna atlikumus; atrodams daudzās ēteriskajās eļļās
sparteīns C~15~H~26~N~2~, parastā slotzara ("Cytisus scoparius (L.) Link.") alkaloĪds ar uzpirkstītei līdzīgu darbību
trimetreksāts C~19~H~23~N~5~O~3~, folijskābes antagonists, strukturāli radniecīgs metotreksānam; eksperimentāli lieto antineoplastiskai terapijai, kā arī kopā ar leikovorīnu pneimocistu izraisītas pneimonijas ārstēšanai AIDS slimniekiem
testolaktons C~19~H~24~O~3~, antineoplastisks līdzeklis, kas sintezēts no progesterona, testosterona vai kāda cita steroīda, izmantojot mikroorganismus; lieto progresējoša vai diseminēta krūts vēža paliatīvai ārstēšanai pēc menopauzes
narceīns C~23~H~27~NO~8~, opija alkaloīds; iedarbība līdzīga morfīnam, nerada obstipācijas
rimeksolons C~24~H~34~O~3~, kortikosteroīds; lieto oftalmoloģijā pēcoperācijas iekaisuma ārstēšanai, kā arī uveīta gadījumā
pikrotoksēns C~30~H~34~O~13~, sastopams "Menispermum Cocculus" augļos, ko lieto zivju apdullināšanai, galvenā iedarbīgā sastāvdaļa
sarmentocimarīns C~30~H~46~O~8~, sirds glikozīds "Strophanthus sarmentosus" sēklās; to hidrolizējot, iegūst sarmentogenīnu un sarmentozi
probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu
ksiluloze C~5~H~10~O~5~, ketopentoze, ko atrod urīnā pentozūrijas gadījumā
benzīls C~6~H~5~∙CH~2~-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
propiltiouracils C~7~H~10~N~2~OS, vairogdziedzera inhibitors; lieto hipertireozes ārstēšanai, kā arī gatavojot slimniekus vairogdziedzera operācijai
riluzols C~8~H~5~F~3~N~2~OS, savienojums amiotropiskās laterālās sklerozes ārstēšanai; paildzina mūžu, bet neuzlabo muskuļu vai neirālās funkcijas
mentāns C10H20, heksahidrocimols, 1-metil-4-izopropil-ckloheksāns, svarīgo dabas produktu - terpenu un kampara - pamatviela
soforīns C11H14N2O, "Sophora" ģints augu sēklu alkaloīds; tā ekstraktus izmanto ādas kopšanas līdzekļos
pilokarpīns C11H16N2O2, alkaloīds, ko iegūst no Brazīlijas auga "Pilocarpus jaborandi Holm." lapām; holīnmimētiska viela, kuras antagonists ir atropīns
razoksāns C11H16N4O4, antineoplastiska viela, kas var samazināt doksorubicīna kardiālo toksiskumu, lietojot to kombinācijā ar šo preparātu
laktuloze C12H12O11, sintētisks disaharīds; hidrolizējot iegūst galaktozi un fruktozi; lieto vēdera izejas mīkstināšanai un amonija jonu izvades veicināšanai portosistēmiskas encefalopātijas, aknu komas un prekomas gadījumā
hidrokotarnīns C12H15O3N, kristālisks alkaloīds, iegūts no narkotīna; nelielā daudzumā atrodams arī opijā
damolskābe C12H22O2, organiska skābe, sastopama govs urīnā
izoparafīns C13-14 izoparafīns - kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, izmanto mitrinātājos, ziepēs, skūšanas līdzekļos, sauļošanās aizsarglīdzekļos, tīru parafīnu uzskata par nekaitīgu ādai, bet piemaisījumi var izraisīt ekzēmu vai kairinājumu
lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam
porfiromicīns C16H20N4O5, C mitomicīna metilatvasinājums, antineoplastiska antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces aridus"
mandragorīns C17H23O3N, mandragoras alkaloids; iedarbība līdzīga atropīnam
tebaīns C19H21NO3, opija alkaloids; izraisa tetāniskas spazmas līdzīgi strihnīnam
ksantalīns C20H19NO5, opija alkaloīds, papaverīna atvasinājums, balta kristāliska viela, tās sāļi ir dzeltenas vielas
laudanidīns C20H25NO4, opija alkaloīds
laudanīns C20H25NO4, opija alkaloīds
mekonidīns C21H23NO4, dzeltena amorfa viela, opija alkaloīds
laudanozīns C21H27NO4, kristālisks opija alkaloīds
skoparīns C22H22O11, glikozīds, kas iegūts no parastā slotzara ("Cytisus scoparius")
oksinarkotīns C22H23O8N, narkotīnam radniecīgs opija alkaloīds
tropacīns C22H25NO2, difeniletiķskābes tropīnesteris, hidrogēnhlorīdu lieto parkinsonisma ārstēšanā; antiholinerģisks līdzeklis
lantopīns C23H25NO4, kristāliska viela, opija alkaloids
stigmasterīns C29H48O, fitosterīns, kas atrodams kopā ar citiem sterīniem augu, piem., sojas eļļā
rozaramicīns C31H51NO9, makrolīdu grupas antibiotiskā viela, kas atvasināta no "Micromonospora rosaria", tai ir plaša spektra antibakteriāla darbība pret grampozitīvām baktērijām un vāji izteikta darbība pret gramnegatīvām baktērijām; iedarbības ziņā līdzīgs butirātam, propionātam, nātrija fosfātam un stearāta sāļiem
oksihematīns C34H32N4O7Fe, oksihemoglobīna krāsviela; to oksidējot, rodas hematīnskābe, reducējot - hematoporfirīns
palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu
uroporfirīns C40H38N4O16, hēma sintēzes starpprodukta uroporfirinogēna oksidēšanās produkts; iekšējas asiņošanas, piem., kuņģa čūlas gadījumā novēro uroporfirinūriju
plikamicīns C52H76O24, antineoplastiska antibiotiska viela, ko producē "Streptomyces plicatus", kura cieši saistās ar dezoksiribonukleīnskābi un inhibē informācijas ribonukleīnskābes sintēzi tāpat kā daktinomicīns; lieto progresējošas sēklinieku karci-nomas ārstēšanā; mazina osteoklastu aktivitāti, lieto hiperkalcēmijas un hiperkalciūrijas gadījumā, kuru izraisījušas metastāzes vai progresējoša epitēlijķermenīšu karcinoma
tioguanīns C5H5N5S, purīnu grupas analogs, radniecīgs merkaptopurīnam, bloķē purinu nukleotīdu sintēzi un izmantošanos; lieto akūtas mielocītiskās leikozes ārstēšanai
metiltiouracils C5H6N2OS, sintētisks tireostatisks preparāts, kas samazina tiroksīna sintēzi vairogdziedzerī; nomāc hemopoēzi, izraisot agranulocitozi
ramnoze C6H12O5, metilaldopentoze, monosaharīds, ko dažreiz atrod urīnā; sastopams krūkļa mizā
protokatechualdehids C6H3(OH)2CHO, 3,4-dioksibenzaldehids, grūti sintezējams, parasti iegūst no dabā sastopamajiem atvasinājumiem
benzoīls C6H5CO-, daudzos organiskos savienojumos sastopams radikālis
ksantopterīns C6H5N5O2, dzeltens pigments dzīvnieku organismos; k. atlikums ietilpst folijskābē; veicina zīdītāju hematopoēzi, atrodams zīdītāju un cilvēka urīnā
damalurskābe C7H12O2, organiska skābe, ož pēc baldriānskābes, sastopama govs urīnā
mekonskābe C7H4O7, fizioloģiski mazaktīva viela opijā
streptozocīns C8H15N3O7, antineoplastiska antibiotiska nitrozurinvielas grupas viela, kas iegūta no "Streptomyces achromogenes" vai iegūta sintētiski; lieto aizkuņģa dziedzera, kā arī citu endokrīno audzēju ārstēšanā
oktoze C8H16O8, sintētisks monosaharīds ar astoņiem oglekļa atomiem; dabā nav sastopams
uridīns C9H12O6N2 - nukleozīds, kas sastāv no piramidīnbāzes uracila un D-ribozes, sastopams RNS, piedalās ogļhidrātu maiņā
neiramīnskābe C9H18NO8, organiska skābe, ietilpst daudzos gangliozidos un glikoproteīnos; deviņus vai vairākus oglekļa atomus saturošu aminoogļhidrātu grupas (siālskābju) svarīgākā skābe
umbeliferons C9H6O3, viela, kas sastopama vairākos "Umbelliferae" dzimtas augos; lieto ultravioletā starojuma absorbēšanai pretsaules krēmos un losjonos
chalcophora Calcophora mariana - lielās krāšņvaboles "Buprestis mariana" nosaukuma sinonīms
capitophorus Capitophorus ribis - jāņogulāju sarkanās laputs nosaukuma sinonīms
ģenerālgubernatūra Cariskajā Krievijā dažu guberņu apvienojums ar ģenerālgubernatoru un tā kanceleju, kā vienīgajām kopējām pārvaldes institūcijām
vēja bulta caurdure, lopu slimība
vēja lode caurdure, lopu slimība
tanalbīns Caureju apturošs līdzeklis lopārstniecībā (sevišķi jaunlopiem), tanīna un olbaltumvielu savienojums
mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas
šķidrauts Caurredzams (nokrišņu, dūmu, putekļu u. tml.) slānis, kopums
logs Caurspīdīga materiāla plātnes kopā ar ietvaru šādas ailes aizdarīšanai; ietvars šādu plātņu iestiprināšanai
operētājsistēma TOPS caurspīdīgā operētājsistēma (angļu "transparent operating system")
salpes Caurspīdīgi kustoņi, muciņas veida, dzīvo dienvidu jūrās, kur tie peld pa vienam vai veselām ķēdēm sakopojušies
Kanādas balzams caurspīdīgs balzama baltegles sveķu šķīdums ksilolā; lieto optisko stiklu līmēšanai, plānslīpējumu izgatavošanai
kalks Caurspīdīgs papīrs vai audums attēla kopijas izgatavošanai; kopija, kas iegūta uz šāda materiāla
kaulu porcelāns caurspīdīgs porcelāns ar ļoti baltu drumstalu; satur arī 30–60% liellopu kaulu pelnu
Islandes špats caurspīdīgs, romboedrisks, bieži lielkristālisks kalcīta paveids, kam piemīt stipra dubultlaušana; nozīmīga optiskā izejviela
vārti Caurstaigājama, caurbraucama samērā liela aile, brīva vieta (kādas teritorijas, celtnes, uzņēmuma u. tml.) nožogojumā, arī celtnē kopā ar veramu, bīdāmu u. tml. daļu šīs ailes, vietas aizdarīšanai
tubuss Caurule (parasti optiskajās ierīcēs) lēcu iestiprināšanai
intubācija Caurules ievadīšana dobā orgānā, lai turētu to atvērtu, sevišķi trahejā tūskas vai difterijas iekaisuma gadījumā, kā arī narkozes nolūkā operācijas laikā
drenu kolektors cauruļvads, kas kopējā drenu sistēmā apvieno atsevišķas nosusināšanas drenas un palīgbūves
trihloretiķskābe CCl~3~COOH, bezkrāsaini kristāli; lieto par piededzināšanas līdzekli mikroskopijas preparātu apstrādē, par herbicīdu
palīgcehs Cehs, kurā norisinās ražošanas procesi, kas palīdz sagatavot ko galveno ražošanas procesu veikšanai kādā kopumā
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
piramidālais cekuliņš cekuliņu ģints suga ("Ajuga pyramidalis"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvijā sastopams reti, aizsargājams, aug skujkoku un jauktos mežos, mežmalās, meža pļavās, izcirtumos
vira Cel augšā! velc augšā! - komanda kraušanas operācijās
platinels Cēlmetālu sakausējums augstjutīgu termopāru elektrodiem (pozitīvajam - 55% Pd, 31% Pt, 14% Au, negatīvajam - 65% Au, 35% Pd)
zaļais celmgrauzis celmgraužu suga ("Anoplodera virens")
brākāties Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu), ņemt kopā (platu apģērbu)
brākāt Celt, rotīt uz augšu (apģērbu, tā daļu); ņemt kopā (platu apģērbu)
mutuļot Celties gaisā lodveida, spirālveida kopumā
ellings Celtne dirižabļu būvēšanai, remontam, apkopei un glabāšanai
ferma Celtne vai celtņu komplekss lauksaimniecības dzīvnieku mitināšanai, arī lopbarības uzglabāšanai un sagatavošanai
pirts Celtne vai telpu kopums, kas ir īpaši iekārtots mazgāšanās vajadzībām, arī veselības uzlabošanas procedūrām
radionams Celtne, kurā izvietotas radiofona studijas, redakcijas, tehniskie dienesti un palīgtelpas radioprogrammu sagatavošanai un pārraidīšanai klausītājiem
architektonika Celtnes atsevišķo daļu kopa, uzbūve; arhitektonika
pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā
durvis Celtnes sienā izveidota caurstaigājama aila kopā ar virās iekārtu vai bīdāmu plāksni šīs ailas aizdarīšanai
CP Celtniecības pārvalde (kopā ar nosaukumu vai kārtas numuru, piem., 43. CP)
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
salmu celuloze celuloze, ko ražo rajonos, kur nav koksnes, bet ir daudz salmu (Ukrainā, Pievolgā, Rietumeiropā, ASV)
etroli Celulozes acetāta, acetobutirāna, nitrāta vai etilcelulozes termoplasti; lieto briļļu ietvaru, automobiļu, lidmašīnu un kuģu stūres ratu, mērinstrumentu paneļu u. c. izgatavošanai
hidrotropā metode celulozes iegūšanas paņēmiens, kurā delignifikācijai izmanto hitrotropos sāļus
Ikšķiles viduslaiku pils cēluši lībieši ap 1184.-1185. g. Gotlandes akmeņkaļu vadībā, 4/5 pils piederēja lībiešiem, 1/5 - katoļu sludinātājam Meinardam, kurš bija pils un baznīcas celšanas iniciators, 1205. g. sacelšanās dēļ lībiešus no pils padzina, 15. gs. beigās vai 16. gs. sākumā arhibīskapijas un ordeņa savstarpējos karos pils tika nopostīta
ceļa klātne ceļa brauktuve kopā ar nomalēm
bankets Ceļam ierakumā vismaz 1 m attālumā no nogāzes malas uzbērta trīsstūrveida grunts prizma, kas neļauj virszemes ūdeņiem pa ierakuma nogāzi noplūst uz ceļa
skrejsisenis Ceļojošais sisenis, saranča, kaitīgs, Latvijā nav sastopams
minezingeri ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi); viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē; tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai
vagants Ceļojošs aktieris viduslaiku Eiropā, kas dziedāja, parasti pret baznīcu vērstas, dziesmas un rīkoja izrādes
CEB Ceļojumu un ekskursiju birojs (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Liepājas CEB)
stopi ceļošana ar gadījuma mašīnām; [autostops]{s:2202}
stopošana Ceļošana ar gadījuma mašīnām; stopi; autostops
sacelt Ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (parasti vairākus, daudzus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); ceļot augstāk, uz augšu, savirzīt, novietot (kā, parasti priekšmetu, lielāku daudzumu)
ganību dambis ceļš uz Rīgas pilsētas ganībām (tagadējā Pulkveža Brieža iela un Ganību dambis Rīgas Ziemeļu rajonā), kas pastāvēja kopš 13. gs., 16. gs. uzbūvēja ganību ceļa vietā uzbūvēja dambi un 17. gs. sāka izveidot alejas
piekļuves ceļš ceļš, ko secīgi izskata operētājsistēma, lai atrastu kādas datnes izvietojumu datora atmiņā; tas parasti sākas ar diska apzīmējumu un pa direktoriju (apakšdirektoriju) ķēdi noved pie datnes vārda
ganu ceļš ceļš, pa kuru lopus dzen uz ganībām
polītis Ceļteka ("Plantago") - daudzgadīgs lakstaugs, parasti ar rozetē sakārtotām lapām, sīkiem ziediem vārpveida vai galviņveida ziedkopā
krastene Ceļteku dzimtas ģints ("Littorella"), daudzgadīgi lakstaugi, vienmājas augi, viendzimuma ziedi pa 3-5 vārpveida ziedkopās, 3 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
jūrmalas ceļteka ceļteku suga ("Plantago maritima"), Latvijā reti sastopama piejūras pļavās, aizsargājama
Vintera ceļteka ceļteku suga ("Plantago winteri"), reti sastopama jūrmalas liedagā, sāļās augsnēs
CBR Ceļu būvniecības rajons (kopā ar kārtas numuru, pietn., 9. CBR)
DRIVE Ceļu infrastruktūra transporta līdzekļu drošībai Eiropā ("dedicated road infrastructure for vechile safety in Europe")
koriģēšana Ceļu, dzelzceļu u. c. atspoguļojums uz kartes vai plāna attiecībā pret topogrāfiskās vides detaļām
meklēt Censties dabūt, iegūt noteiktam nolūkam (parasti mēģinot izraudzīties no kāda nenoteikta kopuma)
vairīties Censties panākt, ka nesastopas (ar kādu); censties panākt, ka nenotiek (sastapšanās)
kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu)
baroka literatūra centās modināt lasītāja iztēli, raksturīgs sarežģīts, samudžināts, intreģējošs sižets, uzsvēra cilvēka atkarību no gadījuma, likteņa, renesanses optimisma vietā nāca pesimisms
CV Centrālā valde (kopā ar nosaukumu)
centrostigma Centrālais punkts, kurā sastopas visas asis
CSN Centrālais sporta nams (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CSN)
CTK Centrālais tenisa klubs (kopā ar nosaukumu, piem., "Daugavas" CTK)
ebolavīrusi Centrālajā Āfrikā un Rietumāfrikā sastopami vīrusi, kas bojā asinsvadu šūnas, limfmezglus, aknas, liesu, plaušas un kaulu smadzenes
Tonakatekutli Centrālamerikas indiāņu mitoloģijā - augstākais dievs, kuru kopā ar viņa sievu Tonakasiutlu uzskatīja par pasaules radītāju, pirmo dievu un cilvēku pāri, Kecalkoatla vecākiem, visaugstākās (trīspadsmitās) debess valdniekiem
valūtas intervence centrālās emisijas bankas veiktās operācijas savas valūtas pirkšanā un pārdošanā, uzturot tās kursu
Balatons Centrāleiropas lielākais ezers, atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m
CAEV Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis
dispečerdienests Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma
dispečersistēma Centralizētas un koordinētas darba procesu kontrolēšanas un operatīvās vadīšanas sistēma, dispečerdienests
ultracentrifūga Centrifūga ar rotācijas ātrumu līdz 70 000 apgr./min.; izmanto makromolekulu un dažādu bioloģisku sistēmu pētīšanā, izotopu atdalīšanai utt.
gigantofolikulārā limfoblastoma centroblastiska centrocītiska limfoma: palielināti, nesāpīgi, blīvi limfmezgli (slimības sākumā kakla limfmezgli); palielinātas aknas un liesa; ķermeņa temperatūra normāla; bieži spontāni kaulu lūzumi, ascīts, zarnu funkciju traucējumi; terminālajā stadijā - kaheksija; limfātiskos audos novēro folikulveidīgus limfocītu un limfoblastu sakopojumus
šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos
desmīns Ceolitu grupas monoklīns minerāls, parasti balti kulīšu veidīgi vai staraini kristālu sakopojumi
kugelis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģēlis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
kuģis Cepeškrāsnī cepti rīvēti kartupeļi kopā ar sagrauzdētu žāvētu gaļu, sīpoliem, olu, miltiem; kuģelis (2)
romšteks Cepta liellopu fileja šķēle
bifšteks Cepta liellopu filejas šķēle, kas vidū vēl ir sārta
rostbifs Cepta liellopu gaļas šķēle ar neizceptu vidu
sadzeršana Ceremoniāla alkohola iedzeršana kopā ar kādu (piemēram, saimniekam ar ciemiņu)
barmicva Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
barmicvahs Ceremonija, kurā ebreju zēni trīspadsmit gadu vecumā pieņem jūdaisma baušļus un pēc kuras tiek atzīti par pilntiesīgiem kopienas locekļiem
cerotīns Cerilalkohols, C~26~H~53~OH, kas kopā ar cerotīnskābi ir Ķīnas vasku galvenā sastāvdaļa
sīklapu ceriņš ceriņu suga ("Syringa microphylla")
ceropegia Ceropēgijas
lienošā ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia radicans")
Vuda ceropēgija ceropēgiju suga ("Ceropegia woodii")
atcirst Cērtot, sparīgiem vēzieniem nopļaut
HTH Ceru, ka tas palīdzēs; ceru palīdzēt (angļu "hope this / to help(s)"; īsziņās)
Islandes cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria islandica"), kas sastopama bieži priežu mežos uz smilšainas augsnes, tās lapoņi veido bālgani vai zaļgani brūnas, līdz 10 cm augstas krūmveida audzes; izmanto tautas medicīnā
virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk
cetrārijveida cetrēlija cetrēliju suga ("Cetrelia cetrarioides"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama; mitrumu mīlošs ķērpis, kas aug uz lapkoku stumbriem
kortelītis ceturdaļlitra degvīna pudele; ceturtdaļlitra degvīna pudele kopā ar tās saturu
lielā kočiņa ceturtdaļa stopa
kasija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cassia"), daudzgadīgi lakstaugi, krūmi, nelieli koki, tropos, subtropos, \~500 sugu, Latvijā dažkārt audzē kolekcijās
jūdaskoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Cercis"), dekoratīvs 7-15 m augsts koks ar apaļām sirdsveida lapām, spilgti sārti ziedi, Eiropas dienvidos un Āzijas dienvidrietumoos, Latvijā dažas sugas audzē kolekcijās
gledīčija Cezalpīniju dzimtas ģints ("Gleditsia"), vasarzaļi koki ar izturīgu koksni, tropiskajā Āfrikā, Austrumāzijā, Dienvidamerikā un Ziemeļamerikā, 12 sugu
kopālkoks Cezalpīniju dzimtas ģints ("Trachilobium"), aug Austrumāfrikā (vietām kultivē), izmanto kopāla ieguvei
tropskābe CH~2~OHCH(C~6~H~5~)COOH, atropīna hidrolīzes produkts
undecilēnskābe CH~3~CHCH(CH~2~)~7~COOH, nepiesātināta skābe, ko iegūst, karsējot rīcineļļu; lieto par fungicīdu līdzekli, parasti kopā ar kādu no tās sāļiem (vara, nātrija vai cinka)
metoksigrupa CH3O-grupa, kas bieži sastopama organiskos savienojumos
selenometionīns CH3SeCH2CH2CH(NH2)COOH, metionīns, kurā selēns aizstāj sēra atomu; radioaktīvo izotopu (75Se) lieto testos, kuros noskaidro metinīna metabolismu audos
cyathipodia Cyathipodia macropus - rumpuču dzimtas sugas "Helvella macropus" nosaukuma sinonīms
gana ciba ciba 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpumā = 1 sauja = 1 glāze = 1/6 stopa
baltā cielava cielavu dzimtas cielavu ģints suga ("Motacilla alba"), neliels putns, 18-20 cm garš, ātri skrien un šūpo savu garo asti, sastopama Ziemeļeiropā, Latvijas nacionālais putns; vagas cielava
pelēkā cielava cielavu suga ("Motacilla cinerea"), Latvijā sastopama ļoti reti, gk. kā caurceļotājs
dzeltengalvas cielava cielavu suga ("Motacilla citreola"), Latvijā sastopama ļoti reti
dzeltenā cielava cielavu suga ("Motacilla flava"), Latvijā sastopamas 2 pasugas: bieži un visā teritorijā - nominālpasuga ("Motacilla flava flava"), retāk - ziemeļu pasuga ("Motacilla flava thunbergi")
palaidne Ciema ganības, kur lopus palaiž
allmende Ciema vai pagasta sabiedrības kopīgā lietošanā nodota zeme
Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības
Oradūra Ciemats Francijā ("Oradour-sur-Glane"), netālu no Limožas, ko 1944. g. 10. jūnijā pilnībā nopostīja vācu karaspēks un nogalināja visus tā iedzīvotājus (~1000 cilvēku), saglabātas drupas, netālu uzcelts jauns ciemats
Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā
pueblo ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (gk. Meksikā un ASV dienvidrietumos)
Sakara Ciems Ēģiptē, uz dienvidiem no Gizas, tuvumā viena no senās Memfisas nekropolēm, kur saglabājušās apbedījumu kompleksu atliekas un liels daudzums kapeņu, pazīstamākā ir kāpņveida Džosera piramīda
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
apalis Ciems, kurā 8 ēku bloki grupēti vadža veidā ap kopēju laukumu, no kura ir tikai viena izeja
mūsciems Ciems, kurā dzīvo runātājs vai rakstītājs kopā ar savas ģimenes locekļiem, arī ar citiem cilvēkiem
apaļciems Ciems, kurā ēkas grupētas ap kopēju laukumu, ko šķērso iela
gravitāte Cienība, nopietnība, svinīgums
čupa cieši kopā (par priekšmetiem)
riekšava cieši kopā saliktas, mazliet saliektas abu roku plaukstas, lai tajās ko novietotu, iesmeltu u. tml.
čenčeris cieši kopā savēlies juceklis
kurmī cieši kopā, barā
kā mūris cieši kopā, ļoti blīvi, nepārvarami
kā siena cieši kopā, ļoti blīvi, nepārvarami
kopība cieši saistīta, vienota grupa, kopums, sistēma
saaudzenis cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals
saaugums cieši saistītu minerālu sakopojums
saslēgties cieši sakļauties (ap ko) - par ķermeņa daļām; cieši sakļauties kopā
saplekstēt cieši salipt kopā
saplekstēties cieši salipt kopā
saspringulot cieši sasiet kopā ar klūgām (krūmāju vai malkas kravu pirms došanās ceļā)
samiegt cieši saspiest kopā (parasti lūpas, delnas)
sakost cieši saspiest kopā (zobus, lūpas), piemēram, sāpēs, fiziskā piepūlē, arī ēdot
sakņūpināties cieši saspiesties kopā
sasprengties cieši saspiesties kopā
sakļaut cieši savirzīt, saspiest kopā (ķermeņa daļas vienu pie otras, arī ķermeņa dalās pie ķermeņa)
kā saaudzis cieši vienots, saistīts; lielā kopības izjūtā, saskaņā
guba Ciešs (cilvēku vai dzīvnieku) kopums
mākulis Ciešs (kā neliela) kopums
mezgls Ciešs (piemēram, sakņu, zaru) kopums; mezglojums
spiets Ciešs (piemēram, vielu daļiņu) kopums, kas pārvietojas (parasti lido)
kamols Ciešs cilvēku kopums
plenīca Ciešs izdīgušu graudu kopums
biezums Ciešs, blīvs (daudzu cilvēku vai dzīvnieku) kopums
mūris Ciešs, blīvs (kā) kopums
kamols Ciešs, parasti apaļš (augu, to daļu) kopums
kamols Ciešs, parasti apaļš (sīku dzīvnieku) kopums
cietā karte cietā diska analogs, kas kopā ar vadības shēmu izveidots kā datora slotā ievietojama karte
nodalījums Cietā diska atmiņas apgabala daļa, kas izveidota tā, ka operētājsistēma to uztver kā atsevišķu diskatmiņu
audiovizuālais diskdzinis cietā diska diskdzinis, kas optimizēts audio- un videolietojumiem, pārsūta analogos audio- un videosignālus cipardiskam un, atskaņojot to, nodrošina lasīšanas un rakstīšanas nepārtrauktību
cietā notece cietās vielas, kas kopā ar ūdeni pārvietojas pa upēm un grāvjiem; ūdens plūsmas ātrumam samazinoties, daļa duļķu nosēžas gultnē un izveido sēres
arorūts Ciete, ko iegūst no dažu tropisko augu sakneņiem un bumbuļiem
amilorekse Cietes ķīmiska sadalīšanās kuņģa sulā, sālsskābei šķīdinot amilopektīnu
gremzdi Cietes rūpniecības blakusprodukts - pārpalikums pēc kartupeļu vai graudu cietes izskalošanas; ūdeņains lopbarības līdzeklis, ko izēdina nobarojamiem liellopiem svaigā vai skābētā veidā
kontaktsliede Ciets kontaktvads, no kura ar slīdošo kontaktu elektriskā dzelzceļa (metropolitēna) vagoni saņem elektrisko enerģiju
cietumniecība Cietuma dzīves nosacījumu, apstākļu kopums; laika posms, kas pavadīts cietumā
radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā
metālfizika cietvielu fizikas apakšnozare, kurā pēta metālu uzbūvi un īpašības; ietver šādas nodaļas: mikroskopiskā metālu teorija, defekti un to ietekme uz mehāniskām, elektriskām u. c. īpašībām, metālu fāžu sastāvs un heterofāžu materiāli
optiskā starojuma gigantiskais impulss cietvielu lāzera ģenerēts gaismas impulss, kuru iegūst lāzera optiskā rezonatora labuma modulācijas rezultātā; gigantiskā impulsa garums ir mazāks par 100 ns, un tā jauda sasniedz vērtības 10^11^–10^12^ W
cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
endīvija cigoriņu ģints suga ("Cichorium endivia"), lakstaugs, tiek audzēts visā Eiropā, bālos, mazliet rūgtos dzinumus lieto salātiem
parastais cigoriņš cigoriņu suga ("Cichorium intybus"), kas Latvijā retumis sastopama sausās pļavās, atmatās, upju krastos, ceļmalās, grants karjeros, nezālienēs, ir līdz 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar piensulu; tiek arī audzēts kā kafijas aizstājējs
oklūzija Ciklona siltās un aukstās frontes saplūšana kopējā frontē
ciklotija Ciklopijas veids, ko raksturo apakšžokļa trūkums un ausu savienošanās
cyclopoida Ciklopoīdi
ergasilus Ciklopoīdu apakškārtas ģints
eucyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
macrocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
mesocyclops Ciklopoīdu apakškārtas ģints
oithona Ciklopoīdu apakškārtas ģints
cyclops Ciklopoīdu āpakškārtas ģints
Mesocyclops albidus ciklopoīdu suga
Mesocyclops fuscus ciklopoīdu suga
Mesocyclops leuckarti ciklopoīdu suga
Mesocyclops oithonoides ciklopoīdu suga
ķiklops Ciklops
pārcilāt Cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pēc kārtas (daudzus vai visus) no kāda kopuma; cilājot, parasti aplūkojot, ņemt un likt pa sastāvdaļām (kādu kopumu daļēji vai pilnīgi)
cilijas Ciliārā ķermeņa smalkas matveidīgas skropstiņas, kam piemīt spēja izdarīt kustības tikai vienā noteiktā plaknē, ļoti ātri saliecoties uz vienu pusi un daudz lēnāk atgriežoties sākotnējā stāvoklī
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma
Aegilops cylindrica cilindriskais egilopss
kodolkoksne Cilindriski konisks nedzīvas koksnes veidojums stumbra centrālajā daļā, kas, kokam augot, pakāpeniski paplašinās; veidojas no atmirstošām aplievas audu šūnām, kurām izzūd barības vielu rezerves, pārkoksnējas šūnapvalki un atmirst protoplasts
spole cilindrveida vai konusveida priekšmets, arī rotējoša detaļa, elements (ar paplatinājumu galos vai bez tā), uz kura ko uztin vai no kura ko notin; šāds priekšmets, arī detaļa, elements kopā ar tam uztīto materiālu
nuristāņi Cilšu grupa (kati, prasuni, vaigeli, vamaji, aškuni, kalaši, dameli, paluri), dzīvo Afganistānas ziemeļaustrumu augstkalnu apgabalos, arī Pakistānas ziemeļos, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, reliģija - islāms (varmācīgi pievērsti XIX gs.), saglabājušies senie ticējumi (uguns kults)
andamanieši Cilšu grupa (ongi, džaravi u. c.), Andamanu salu (Indija) pirmiedzīvotāji; dzīvo ģints kopienās, saglabājuši vietējos tradicionālos kultus
senoji Cilšu grupa (semaji, besisi, semelaji, timiari, džahuti, čevongi), dzīvo Malaizijā, Malakas pussalas vidienē, vissenāko Indoķīnas iedzīvotāju pēcteči, antropoloģiskā ziņā - vedoīdi, valoda pieder pie monkmeru saimes, saglabājušies spēcīgi matriarhāta elementi
kubi Cilšu grupa un viena no šīs grupas ciltīm, dzīvo Indonēzijā, Sumatras dienvidaustrumos, tropu mežu apvidos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, Indonēzijas aborigēnu pēcteči, saglabājuši ģints kopienas tradīcijas, reliģija - islāms, arī seni animistiski ticējumi
kohistāņi Cilšu grupa, dzīvo Pakistānas ziemeļos, kalnos starp Gilgitas un Svatas upi, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes dardu grupas, saglabājusies ģints organizācija, reliģija - islāms (sunnisms), izplatīti senie ticējumi
nikobarieši Cilšu grupa, Nikobaru salu pamatiedzīvotāji, Indijā, valoda pieder pie monkmeru saimes, antropoloģiski dažādu rasu elementu sajaukums (dominē mongoloīdās pazīmes), atrodas dažādās pirmatnējās kopienas sairuma pakāpēs, animistiski ticējumi
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu
avāri cilšu savienība, kurā galvenā grupa bija tjurku ciltis, Eiropā parādījās 6. gs., izveidoja patstāvīgu valsti, vēlāk asimilējās ar Melnās jūras rietumu piekrastes un Piedonavas tautām
kimeri ciltis, kas 8. - 7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, 7. gs. 70. gados p. m. ē. iebruka Mazāzijā, sagrāba Frīģiju, pēc tam Līdiju, līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas rajonā, kur sajaucās ar vietējām ciltīm
kimmerieši Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar viet. ciltīm
kimmeri Ciltis, kas 8.-7. gs. p. m. ē. dzīvoja Melnās jūras ZA piekrastē; līdz 7. gs. beigām p. m. ē. dzīvoja Kapadokijā, Sinopas raj., kur sajaucās ar vietējām ciltīm
luvieši Ciltis, kas kopā ar radniecīgajiem hetiem 3. gt. beigās p. m. ē. dzīvoja Mazāzijā, runāja vienā no hetu-luviešu valodām, 1. gt. beigās p. m. ē. hellenizējās
sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes
informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos
vispārcilvēciskais Cilvēci vienojošu kultūras vērtību kopums
cilvēkfaktors cilvēka anatomisko, fizioloģisko un psiholoģisko īpašību kopums, kas ietekmē cilvēka darbību noteiktas sistēmas ietvaros
tualete cilvēka ārienes sakārtošana, kopšana (piemēram, mazgāšanās, ģērbšanās, matu sukāšana)
ehovīrusi cilvēka citopatogēnie vientuļie zarnu vīrusi, kas pieder pie pikornavīrusu dzimtas enterovīrusu ģints
kļūda cilvēka darbība, kas noved pie neparedzēta rezultāta, piemēram, ja programmētājs izmanto nepareizu instrukciju vai neprecīzi darbojas operators
antropogēns cilvēka darbības izraisīts faktors, antropogēnais faktors
izturēšanās cilvēka darbību un rīcības kopums
eksistence cilvēka esamība eksistenciālisma skatījumā; vienīgā īpašība, kura ir kopīga visam, kas ir
arhantropa stadija cilvēka evolūcijas otrā stadija, kas sekoja aiz cilvēka tiešā priekšteča (australopiteka) stadijas un pirms paleoantropa stadijas
cilvēka evolūcijas stadijas cilvēka evolūcijas periodi, kuros tam raksturīgs noteikts pazīmju komplekss; ir 4 stadijas: cilvēka tiešā priekšteča (australopiteka) stadija, arhantropa, paleoantropa un neoantropa stadija
pārejas vecums (arī laiks) cilvēka fizioloģiskās attīstības posms, kurā organisms pārtop par pieauguša cilvēka organismu
darbaspēks cilvēka fizisko un psihisko spēku kopums, ko izmanto ražošanas procesā; nodarbinātie iedzīvotāji un darbspējīgie darba meklētāji
kultūršķirne cilvēka izkopta, izveidota (augu) šķirne
kultūršķirne cilvēka izkopta, izveidota (dzīvnieku) šķirne
pantomīmika cilvēka ķermeņa izteiksmīgo kustību kopums
sirdsapziņa cilvēka morālo uzskatu, principu kopums; spēja tikumiski rīkoties, domāt un vērtēt sevi
pasaule cilvēka personiskās dzīves norišu, viņa darbību kopums
sirds cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopums, arī to izpausme
dvēsele cilvēka psihiskā struktūra, garīgā pasaule, būtība, kas izpaužas noteiktu jūtu, domu, personības īpašību kopumā; cilvēka jūtu pasaule; arī psihe
individualitāte cilvēka psihisko īpašību, īpatnību un pieredzes kopums, kas viņu atšķir no citiem cilvēkiem
kultūra cilvēka radīto vērtību kopums (kādā, parasti mākslas, nozarē)
seja cilvēka raksturīgo, individuālo (parasti psihes, rakstura, personības) īpašību kopums
tehnogēnie nogulumi cilvēka saimnieciskās darbības veidojumi, ko uzskata par īpašu nogulumu ģenētisko tipu, visplašāk sastopami kalnrūpniecības apvidos, Latvijā tie ir dzelzceļu un autoceļu uzbērumi, derīgo izrakteņu ieguves vai būvniecības vietās pārvietoto iežu sagāzumi, izgāztuves, kultūrslāņi pilsētās un apmetnēs, noaru kāples, kara un militārā darbībā radušies zemes veidojumi
sārni cilvēka sviedri kopā ar miesas netīrumiem
apziņas brīvība cilvēka tiesības uz domu un pārliecības brīvību, brīvību pieņemt reliģiju vai pārliecību pēc savas izvēles un brīvību nodoties savai reliģijai un pārliecībai tiklab vienatnē, kā arī kopā ar citiem publiski vai nošķirti
skelets cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi)
asiņu depo cilvēka un dzīvnieku orgāni (liesa, aknas, āda), kuros var atrasties ievērojams daudzums asiņu, kas izslēgtas no kopējās cirkulācijas un nonāk asiņu plūsmā intensīva fiziska darba, skābekļa nepietiekamības u. tml. gadījumā
esprit de corps cilvēka uzticība un lepnums par grupu (kopienu, kolektīvu u. tml.), pie kuras viņš pieder
fasciolopsidoze cilvēka vai cūku helmintoze, ko ierosina fasciolopses
raža Cilvēka, parasti garīgās, darbības rezultātu kopums
parādība Cilvēka, tā personības izpausmju kopums
asteskauls Cilvēkam mugurkaula pēdējais segments, kas veidojas no 4-5 rudimentāriem skriemeļu ķermeņiem, kas saauguši kopā vienā kaulā
viedums cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedīgums
viedīgums Cilvēkam piemītošu īpašību kopums - plašas zināšanas, bagātīga pieredze, labi attīstīta domāšana; viedums
PPL Cilvēki (angļu "people"; īsziņās)
izgātņi Cilvēki Senajā Krievzemē 11.-12. gs., kuri bija mainījuši savu sabiedrisko stāvokli; gk. zemnieki, kas bija pārtraukuši sakarus ar kopienu, vai arī kalpi, kas bija izpirkušies vai atlaisti brīvībā
mūsmājinieki Cilvēki, ar kuriem runātājs vai rakstītājs dzīvo kopā vienā un tai pašā mājā
ginta Cilvēki, kam ir kāds kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģencis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģente Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģentis Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģinta Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģinte Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
ģints Cilvēki, kam ir kopējs īpašums, kuru dala uz pusēm
kompānija Cilvēki, kuri kopā pavada laiku vai kurus vieno kopīgas intereses
helmintozoonoze Cilvēkiem un dzīvniekiem kopīgas parzītisko tārpu ierosinātas slimības
viliķis cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem
vilniķis cilvēks ar gariem, nekoptiem matiem
būdeļbārda cilvēks ar nekoptu bārdu
pinkainis cilvēks ar pinkainiem, nesakoptiem matiem
naika cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam
naikars cilvēks vai lops, kam nekāds ēdiens nav pa prātam
galva cilvēks vai mājlops (kā skaitīšanas vienība)
ceļabiedrs cilvēks, ar ko kopā dodas vai atrodas ceļā, ceļojumā
rotaļbiedrs cilvēks, ar ko kopā piedalās rotaļās; cilvēks, ar ko kopā, parasti samērā ilgu laikposmu, rotaļājas
darbabiedrs cilvēks, ar ko strādā kopā (vienā iestādē, uzņēmumā)
biedrs cilvēks, ar kuru atrodas kopā, blakus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
pārinieks cilvēks, ar kuru divatā (kopā vai pārmaiņus) strādā viena darba vieta, pie vienas darbmašīnas _u. tml._ cilvēks, ar kuru divatā piedalās kādā pasākumā, nodarbībā
līdzbiedrs cilvēks, ar kuru ir kopā, vienlaikus kādā pasākumā, norisē, apstākļos
klasesbiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klases biedrs
klases biedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā klasē; klasesbiedrs
kursabiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) mācās vai ir mācījies vienā un tajā pašā kursā; kursa biedrs
solabiedrs cilvēks, ar kuru kopā (kāds) sēž vai ir sēdējis vienā skolas solā
karabiedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; kara biedrs
kara biedrs cilvēks, ar kuru saista kopīgas karavīra gaitas kara apstākļos; karabiedrs
vadonība cilvēks, cilvēku grupa, kas veic šādu darbību, šādu darbību kopumu
krāsredzis cilvēks, kam ir bagātīgi izkopta krāsu uztvere
matainis cilvēks, kam ir gari (parasti nekopti, nesakārtoti) mati
zvaigzne cilvēks, kam ir izcili panākumi, nopelni, liela popularitāte (kādā nozarē)
eirofils cilvēks, kam ir izteikti pozitīva attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts dalību tajā
pušelnieks cilvēks, kam ir kopīga, piemēram, darba vai apmešanās vieta ar kādu citu; cilvēks, kam ir kopīgs darbs, kopīgi pienākumi ar kādu citu
optimists cilvēks, kam ir raksturīgs optimisms
superzvaigzne cilvēks, kam ir sevišķi lieli panākumi, nopelni, sevišķi liela popularitāte (kādā darbības nozarē)
eiroskeptiķis cilvēks, kam ir skeptiska attieksme pret Eiropas Savienību un savas valsts vietu tajā
koloratūrsoprāns cilvēks, kam ir šāds soprāns
pušelnieks cilvēks, kam pieder kāda daļa, parasti puse, no kopīgas saimniecības, kopīga īpašuma ar kādu citu
talants cilvēks, kam piemīt šādu spēju kopums
apkalpotājs cilvēks, kas (iestādē vai uzņēmumā) tīra un uzpoš telpas; apkopējs
demagogs cilvēks, kas ar meliem, glaimiem un faktu sagrozīšanu cenšas iegūt popularitāti vai realizēt kādus citus nodomus
kompanjons cilvēks, kas atrodas, darbojas kopā ar kādu (kādos apstākļos); kompānijas (1) dalībnieks
kapitulants cilvēks, kas atsakās no darbības, uzskatiem (sastopoties ar kādiem šķēršļiem, citu cilvēku pretestību u. tml.)
rožkopējs cilvēks, kas audzē rozes; arī rožkopis
ēdinātājs cilvēks, kas baro, ēdina, kopj (mājdzīvniekus)
piļļa cilvēks, kas bieži mēdz skaļi raudāt (parasti bez nopietna iemesla)
līdzbraucējs cilvēks, kas brauc kopā, vienlaikus (ar kādu)
ziņotājs cilvēks, kas dara zināmu faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu, parasti mutvārdos vai rakstveidā, arī [ziņnesis]{s:2377}
kokkāpējs cilvēks, kas darba uzdevumā kāpj kokā (piemēram, mežkopis, dārznieks)
pretīdzērājs cilvēks, kas dzer kopā ar kādu (alkoholisku dzērienu)
ticīgs cilvēks, kas ir kādas reliģiskas organizācijas, kopas loceklis
opozicionārs cilvēks, kas ir opozīcijā (1) pret ko, pret kādu
rokpelnis cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.)
partneris cilvēks, kas ko dara (piemēram, dejo, spēlē) pārī ar citu, kopā ar citiem; viens no cilvēkiem, kurus saista kopīga darbība, pasākums
putnkopējs cilvēks, kas kop; mājputnus; arī putnkopis
svingeris cilvēks, kas kopā ar dzīvesbiedru (dzīvesbiedri) piekopj seksuālo partneru maiņu, svingu (4)
aitkopējs cilvēks, kas kopj aitas; aitkopis
cūkkopējs cilvēks, kas kopj cūkas
dzīvnieku kopējs cilvēks, kas kopj dzīvniekus (piemēram, zooloģiskajā dārzā, lopkopības uzņēmumā)
zvērkopējs cilvēks, kas kopj kažokzvērus; arī zvērkopis
kovbojs cilvēks, kas kopj lauksaimniecības dzīvniekus un gana tos jāšus (parasti Ziemeļamerikas līdzenumos)
lopkopējs cilvēks, kas kopj lopus; arī lopkopis
pīļkopējs cilvēks, kas kopj pīles; pīļkopis
puķkopējs cilvēks, kas kopj puķes; arī puķkopis
teļkopis cilvēks, kas kopj teļus; teļkopējs
teļkopējs cilvēks, kas kopj teļus; teļkopis
govkopis cilvēks, kas kopj un baro govis; govkopības speciālists
kazkopis cilvēks, kas kopj un baro kazas; kazkopības speciālists
zirgkopējs cilvēks, kas kopj zirgus; arī zirgkopis
zivkopējs cilvēks, kas kopj zivis; arī zivkopis
zoskopējs cilvēks, kas kopj zosis; arī zoskopis
pielīdējs cilvēks, kas liekuļo, iztop; līdējs
līdējs cilvēks, kas liekuļo, iztop; pielīdējs
roklaiža cilvēks, kas ļoti padevīgi darbojas kāda labā, iztop tam, parasti savtīgos nolūkos, arī aiz bailēm
čanga cilvēks, kas maisa ēdienu (ēdot no kopējā katla)
apsēklātājs cilvēks, kas mākslīgi apsēklo mājlopus
aitkopis cilvēks, kas nodarbojas ar aitkopību; aitkopības speciālists
augkopis cilvēks, kas nodarbojas ar augkopību
augļkopis cilvēks, kas nodarbojas ar augļkopību; augļkopības speciālists
biškopis cilvēks, kas nodarbojas ar biškopību; biškopības speciālists
briežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar briežkopību; briežkopības speciālists
cūkkopis cilvēks, kas nodarbojas ar cūkkopību; cūkkopības speciālists
dārzeņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzeņkopību; dārzeņkopības speciālists
dārzkopis cilvēks, kas nodarbojas ar dārzkopību; dārzkopības speciālists
laukkopis cilvēks, kas nodarbojas ar laukkopību; laukkopības speciālists
linkopis cilvēks, kas nodarbojas ar linkopību; linkopības speciālists
lopkopis cilvēks, kas nodarbojas ar lopkopību; lopkopības speciālists
mežkopis cilvēks, kas nodarbojas ar mežkopību; mežkopības speciālists
pīļkopis cilvēks, kas nodarbojas ar pīļkopību; pīļkopības speciālists
pļavkopis cilvēks, kas nodarbojas ar pļavkopību; pļavkopības speciālists
puķkopis cilvēks, kas nodarbojas ar puķkopību; puķkopības speciālists
putnkopis cilvēks, kas nodarbojas ar putnkopību; putnkopības speciālists
radiopirāts cilvēks, kas nodarbojas ar radiopirātismu
rīskopis cilvēks, kas nodarbojas ar rīskopību; rīskopības speciālists
rožkopis cilvēks, kas nodarbojas ar rožkopību; rožkopības speciālists
sakņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar sakņkopību; sakņkopības speciālists
sēklkopis cilvēks, kas nodarbojas ar sēklkopību; sēklkopības speciālists
suņkopis cilvēks, kas nodarbojas ar suņkopību; suņkopības speciālists
truškopis cilvēks, kas nodarbojas ar truškopību; truškopības speciālists
vīnkopis cilvēks, kas nodarbojas ar vīnkopību; vīnkopības speciālists
vistkopis cilvēks, kas nodarbojas ar vistkopību; vistkopības speciālists
zemkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zemkopību; zemkopības speciālists
zīdkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zīdkopību; zīdkopības speciālists
zirgkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zirgkopību; zirgkopības speciālists
zivkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zivkopību; zivkopības speciālists
zoskopis cilvēks, kas nodarbojas ar zoskopību; zoskopības speciālists
zvērkopis cilvēks, kas nodarbojas ar zvērkopību; zvērkopības speciālists
heiteris cilvēks, kas noniecina, nopeļ, rupji kritizē citus internetā
dienderis cilvēks, kas padevīgi kalpo, iztop
palīgs cilvēks, kas palīdz (kādam) ko veikt, pārvarēt grūtības u. tml.; cilvēks, kas piedalās kopīgā darbā, veicot tā daļu
dārznieks cilvēks, kas pārzina dārzu kultūras, to kopšanu, vada darbus dārzā vai dārzniecībā; dārzkopības speciālists
populists cilvēks, kas piekopj populismu; masām tīkamu uzskatu paudējs
pussienpļāvējs cilvēks, kas pļauj (kādam) sienu, par atalgojumu saņemot pusi no nopļautā siena daudzuma
popularizētājs cilvēks, kas popularizē (1)
popularizators cilvēks, kas popularizē (1); popularizētājs (1)
popularizētājs cilvēks, kas popularizē (2)
popularizators cilvēks, kas popularizē (2); popularizētājs (2)
vēstnesis cilvēks, kas popularizē, reklamē kādu pasākumu, akciju, preci u. tml.
propagandētājs cilvēks, kas propagandē (ko)
vējgrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējagrābslis, gaisagrābslis
vējagrābslis cilvēks, kas rīkojas vieglprātīgi, neapdomīgi; nenopietns, nepastāvīgs cilvēks; vējgrābslis, gaisagrābslis
dolburis cilvēks, kas runā, rīkojas, izturas nenopietni, bez jēgas
osteoporotiķis cilvēks, kas sirgst ar osteoporozi
propagandists cilvēks, kas sistemātiski vai amatveidā nodarbojas ar (kā) propagandu; cilvēks, kura nodarbošanās ir saistīta ar (kā) propagandu
neiropāts cilvēks, kas slimo ar neiropātiju
labdaris cilvēks, kas sniedz materiālu palīdzību trūcīgajiem, gādā par tiem.; filantrops
graudkopis cilvēks, kas strādā graudkopībā; graudkopības speciālists
pretnieks cilvēks, kas strādā pārī, kopā (ar kādu)
haltūrists cilvēks, kas strādā, lai iegūtu blakus peļņu; cilvēks, kas strādā, lai viegli nopelnītu
mopēdists cilvēks, kas vada mopēdu
mežstrādnieks cilvēks, kas veic dažādus meža kopšanas un izmantošanas darbus (piemēram, koku gāšanu, meža stādīšanu)
vingrotājs cilvēks, kas veic īpašu kustību kompleksu organisma attīstīšanai, veselības stiprināšanai, ķermeņa vingruma izkopšanai u. tml.
blazdars cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
blazders cilvēks, kas, mēdz pavadīt laiku bezdarbībā, slinkot, klaiņot, staigāt apkārt; arī nenopietns, vieglprātīgs cilvēks
tukšziedis cilvēks, kura darbībai, dzīvei nav nopietna satura, jēgas, mērķa
dārzenis cilvēks, kuram raksturīgi smagi psihes traucējumi (neadekvāta uztvere un uzvedība, emocionāls trulums), kas var būt iedzimti vai iegūti (pēc traumas, vai psihotropo vielu ietekmē)
cīņasbiedrs cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā
cīņubiedrs cilvēks, kurš ar kādu citu ir saistīts kopējā cīņā
robežnieks cilvēks, kurš dzīvo blakus īpašumā un ar kura īpašumu veidojas kopīga robeža; kaimiņš
vācējs cilvēks, kurš meklējot, atlasot gādā, iegūst (piemēram, minerālu, dzīvnieku, augu paraugus), šādā veidā iegūstot, veido (parasti sistematizētu) kopumu
vācējs cilvēks, kurš meklējot, pētījot, iztaujājot iegūst (faktus, ziņas, datus, dokumentus); ar attiecīgām darbībām veido (faktu, ziņu, datu, dokumentu, parasti sistematizētu) kopumu
hiphopers cilvēks, kurš nodarbojas ar hiphopu - dejo, dzied, atbilstoši ģērbjas vai uzvedas
vācējs cilvēks, kurš pārvieto, virza (kopā kādā vietā, platībā, arī kur izkliedētus priekšmetus), novieto (vienkop, kādā kopumā, veidojumā), pārvietojot, virzot (izkliedētus priekšmetus), veido (piemēram, kaudzi no tiem)
bohēmists cilvēks, kurš piekopj bohēmisku dzīvesveidu
biedrs cilvēks, kuru saista kas kopējs ar citu cilvēku
sociālā vide cilvēku eksistences un darbības sociālo, materiālo un garīgo apstākļu kopums; izšķir: 1) makrovidi - ražotājspēki, sabiedriskās attiecības un institūti, sabiedriskā apziņa, kultūra; 2) mikrovidi - darbs, mācību kolektīvs, ģimene
ģimene Cilvēku grupa – vecāki un viņu bērni, kas dzīvo kopā
kopiena Cilvēku grupa, kas dzīvo kādā vietā un kurus vieno kopīga valoda, izcelsme, reliģija u. tml.
dēms Cilvēku grupa, kas kādā nozīmē uzskatāma par vienu veselumu; cilvēki, kurus vieno kopīga izcelsme, kopīgi apdzīvota teritorija, arī paraža slēgt laulības savā starpā
sabiedrība cilvēku grupa, kas kopā pavada laiku, cilvēki, ar ko (parasti konkrētā laikposmā) atrodas kopā
darba grupa cilvēku grupa, kas kopīgi veic kādu uzdevumu
gājas kopa cilvēku grupa, kas parasti iziet kopā
bloks Cilvēku grupa, kas uzstājas kopīgi, vienoti
ģints Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas intereses, pazīmes, darbība, idejas, mērķi
cilts Cilvēku grupa, ko apvieno kopējas pazīmes, darbība, idejas, mērķi
sabiedrība cilvēku grupa, ko saista (izcelsmes, profesijas, interešu u. tml.) kopība
kolektīvs Cilvēku grupa, ko saista kopīga darbība, kontaktu pastāvīgums, kopīgs uzdevums (parasti vienā un tajā pašā uzņēmumā, iestādē)
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopēja negatīva darbība
kūre Cilvēku grupa, ko vieno kopējs darbs
mafija Cilvēku grupa, ko vieno kopīgas, pārējai sabiedrībai slēptas intereses
tips Cilvēku grupa, kopums ar kādām raksturīgām īpašībām; šādai grupai, kopumam atbilstošs indivīds
ierinda Cilvēku grupa, kopums, kas aktīvi strādā, darbojas
statusgrupa Cilvēku grupa, kuras locekļiem kopīgs ir noteikts sociālais statuss, sociālais prestižs
sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā
rangs cilvēku grupējuma pakāpe, piemēram, pēc ieņemamā amata, kvalifikācijas, nopelniem
slānis Cilvēku grupējums, daļa, kārta (sabiedrībā) ar kopējām pazīmēm, īpašībām
bukate Cilvēku kopa
bukete Cilvēku kopa
bukets Cilvēku kopa
operatīvā grupa Cilvēku kopa (parasti policijā vai karaspēka daļā) speciālu uzdevumu veikšanai
draudze cilvēku kopa ar kopīgiem mērķiem, darbu, pārliecību
antropoloģiskais tips cilvēku kopa, kam ir kopīga izcelšanās un vēsturiski izveidojies raksturīgs fizisko pazīmju komplekss, mazākā antropoloģiskā klasifikācijas vienība
etniska grupa cilvēku kopa, kuras locekļus vieno kopīga etniskā izcelsme, vēstures izpratne, izcelsmes teritorija, īpašas kultūras iezīmes (tradīcijas, valoda vai reliģija)
habitāts Cilvēku kopu dzīvestelpa
institucionalizācija Cilvēku kopu vai attiecību organizatoriska noformēšana
kohorta cilvēku kopums (grupa), kurā indivīdiem noteiktā laika posmā (parasti gadā) ir bijis viens un tas pats demogrāfiska rakstura notikums
etnoss Cilvēku kopums ar noteiktu, no citiem atšķirīgu kultūru, noteiktām tradīcijām; etnoloģijas galvenais pētījumu objekts
sabiedrība cilvēku kopums kādā vēsturiskās attīstības posmā ar tam raksturīgo ražošanas veidu, ražošanas attiecībām, institūcijām u. tml.
zvaigznājs Cilvēku kopums, kam ir izcili panākumi, nopelni, arī liela popularitāte (kādā nozarē)
interešu grupa cilvēku kopums, kas apzinās savas ekonomiskās, sociālās vai politiskās intereses, kas, savstarpēji mijiedarbojoties dažādās aktivitātēs, tiecas īstenot savas grupas intereses sabiedrībā
mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības
dzīvais spēks Cilvēku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai
lingvistiskā kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
valodas kopiena cilvēku kopums, kas savstarpējā saziņā izmanto vienu un to pašu valodu vai valodas paveidu, piemēram, izloksni
sociācija Cilvēku kopums, ko apvieno kopēja teritorija, vide
rinda Cilvēku kopums, ko apvieno, piemēram, kopējas darbības, intereses, organizācija
tauta Cilvēku kopums, kurā ietilpst viena vai vairākas sociālas grupas, slāņi, arī tautības, etniskas grupas (parasti kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
statistiskā grupa cilvēku kopums, kurā vienojošais ir kāda kopēja pazīme, bet ne mijiedarbība, piemēram, jaunieši, pensionāri, skolēni, lauksaimniecībā nodarbinātie, sociālās palīdzības saņēmēji
sadraudze Cilvēku kopums, kurus saista vienāda profesija, vienādas intereses u. tml.
trihofītija Cilvēku un dzīvnieku ādas slimība, ko izraisa viena no mikroskopiskajām sēnēm un kam raksturīgs ādas iekaisums, tās zvīņveida lobīšanās, kā arī nagu deformācija, matu aplūšana
filariatozes Cilvēku un dzīvnieku helmitožu grupa, ko ierosina veltņtārpi filārijas; izplatītas gk. tropos
sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem
uzvedība Cilvēku, dažādu sociālo grupu rīcību kopums, kurā iezīmējas noteikta izturēšanās līnija un likumsakarība; pieņemtajām normām atbilstošas rīcības un izturēšanās aktu kopums
pleiohāzijs Cimozas ziedkopas veids, kurai uz galvenās ass attīstās viens zieds, pārējie ziedi attīstās uz sānasīm, kas bieži ir garākas par galveno asi
dipentens Cinens, optiski neaktīvs limonens, atrodams terpentīneļļā, skuju eļļā u. c., sintētiski iegūst polimerizējot izoprenu un sausi pārtvaicējot kaučuku
cimburis cinis, neliels paaugstinājums lopu nomīdītā vietā
lāpīt pasauli cīnīties par kādiem nesasniedzamiem ideāliem, mēģināt novērst bieži sastopamas negatīvas parādības, vēlēties palīdzēt cilvēkiem
kalamīns Cinka silikātu grupas minerāls - cinka rūda; bezkrāsains, balts, debeszils, dzeltens, brūns; sastopams svina-cinka rūdas oksidācijas zonās
vitellogenīns Cinku saturoša olbaltumviela, kas sastopama bišu asinīs un darbojas kā ļoti spēcīgs antioksidants, tā daudzuma palielināšanās asinīs būtiski palielina bišu spēju cīnīties ar kaitīgajiem brīvajiem radikāļiem
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā; dziudo
Baeothryon caespitosum ciņu mazmeldru "Trichophorum caespitosum" nosaukuma sinonīms
parastā ciņusmilga ciņusmilgu suga ("Deschampsia caespitosa"), kas bieži sastopama visā Latvijā pļavās, atmatās, mežos, krūmājos, zemajos purvos un ceļmalās, aug lielos bl;īvos ceros, kas veido ciņainu mikroreljefu
suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum")
numurs Cipars, ciparu kopa, ar ko noteiktā secībā apzīmē (kā, piemēram, priekšmetu, parādību) virknes locekļus
desmitnieks Ciparu kopa 10
simtnieks Ciparu kopa 100
tūkstošnieks Ciparu kopa 1000
tenosinovektomija Cīpslas maksts izoperēšana
mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
ambifikss Cirkumfikss - afikss, kuru lieto abpus saknei novietoti morfēmiski elementi, kas kopīgi izsaka noteiktu leksisku vai gramatisku semantiku
cirkumzenitāls Cirkumzenitālais loks - optiska parādība augstos spalvu mākoņos, gaismas laušanas rezultāts sīkos ledus kristālos, loks ap sauli, lielā riņķa pieskares loks
cirsmu fonds cirsmu kopa, kurā plānots kokmateriālu sagatavošanu veikt noteiktā laika periodā, piemēram, gadā
meža ekspluatācijas fonds ciršanas vecumu sasniegušu kokaudžu kopums, ko veido pieaugušās un pāraugušās audzes; tā ietvaros tiek sastādītas ciršanas tāmes un notiek meža reālā izmantošana
lielais ūdenscirslis ciršļu dzimtas suga ("Neomys fodiens"), lielākais no Latvijā sastopamajiem ciršļiem, aizsargājams, ķermeņa garums - 7-9 cm, atgādina peli, kam pagarinātā galvas sejasdaļa nobeidzas ar tievu, kustīgu snuķīti, lieliski peld un nirst, uzturas dažādu ūdeņu krastos, aizsargājams
starpcirte cirte, kuras galvenais mērķis ir vērtīgu, noturīgu un kvalitatīvu vēlamā sastāva mežaudžu izaudzēšana; te ietilpst sastāva kopšanas cirte, krājas kopšanas cirte un rekonstruktīvā cirte
kombinētā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kura ik pēc 30–40 m izcērt koridorus un starpkoridoru platību kopj selektīvi
ģeometriskā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā ik pēc noteikta attāluma izcērt koridorus, bet starpkoridoru platībā audzi nekopj
selektīvā mežaudzes kopšanas tehnoloģija cirtes veids, kurā izcērt tikai tos kokus, kas no mežkopības viedokļa nav perspektīvi
Ziemeļāfrikas cīrulis cīruļu dzimtas suga ("Chersophilus duponti")
lauka cīrulis cīruļu suga ("Alauda arvensis"), Latvijā sastopama ļoti bieži
ausainais cīrulis cīruļu suga ("Eremophila alpestris"), Latvijā caurceļotājs
sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
mazlēpjaugi Cirveņu rindas dzimta ("Hydrocharitaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi ūdensaugi ar apaļām līdz lentveida lapām, ziedi nelieli, čemurveida ziedkopās, 16 ģinšu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 4 sugas
zālainā cirvene cirveņu suga ("Alisma gramineum syn. Alisma loeselii"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
šaurlapu cirvene cirveņu suga ("Alisma lanceolatum"), Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
parastā cirvene cirveņu suga ("Alisma plantago-aquatica"), kas Latvijā sastopama bieži
cēses Cīsas - miežu un auzu kopiņas
cingulis Ciska (nokautam lopam)
cistektomija Cistas izoperēšana
homocistīns Cistīna homologs; uzturā kopā ar holīnu var aizvietot metionīnu
panendoskops Cistoskopa modifikācija, ar ko var apskatīt gan urīnpūsli, gan urīnizvadkanālu
hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas
ureterocistoskops Cistoskops, ar ko urīnvadā ievada katetru
iesaistīšana Cita cilvēka pamudināšana izdarīt kādu kopēju darbību
pārējais Citi (no kopuma, kurā ietilpst minētais, zināmais)
āpēt Cītīgi nopūlēties, strādāt
cytisus Cytisus nigricans - melnējošā ķekarcītiza "Lembotropis nigricans" nosaukuma sinonīms
citoplasma Citoplazma
desmoferments Citoplazmā cieši saistīts ferments, pretēji brīvajam liofermentam
plazmogēni Citoplazmā lokalizēti korpuskulāri iedzimtības nesēji, kuri līdzīgi kodola gēniem spēj reduplicēties
perikarions Citoplazma, kas aptver šūnas kodolu
ektoplazma Citoplazmas ārējais slānis
bazoplazma Citoplazmas daļa, kas krāsojas ar bāziskām krāsvielām
ozonofors Citoplazmas granula
citomikrosoma Citoplazmas graudiņš
endoplazma Citoplazmas iekšējais slānis
pseidopodija Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); māņkājiņa
māņkājiņa Citoplazmas izaugums - kustības un barības uzņemšanas organoīds (vienšūnas, arī dažu daudzšūnu organismu šūnām); pseidopodija
cikloze Citoplazmas kustības šūnā, nedeformējot membrānu
oksiplazma Citoplazmas oksifilā daļa
deitoplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmenti, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
deiteroplazma Citoplazmas pasīvās rezerves sastāvdaļas (pigmentu, cietes graudiņi, tauku pilieni u. c.)
endolīze Citoplazmas sairšana vai izšķīšana
hialoplazma Citoplazmas šķidrā daļa
citosols Citoplazmas šķidrā vide, t. i., citoplazma bez organellām un nešķīstošiem komponentiem
trofoplazma Citoplazmas veģetatīvā, barojoša daļa
arhiplazma Citoplazmas viela, no kuras radušās un sastāv centrosomas, to stari un vārpstas pavedieni mitozē
CVS Citoplazmatiskā vīrišķā sterilitāte
citoplazmons Citoplazmatiskās iedzimtības materiālo nesēju (plazmogēnu) kopums, kas atrodas citoplazmā
citronellāls Citrāla dihidroatvasinājums, optiski aktīvs, iegūts no citroneļļas, mākslīgi iegūst oksidējot citronellolu
greipfrūts Citrusu ģints suga ("Citrus paradisi"), subtropu augļu koks ar aromātiskiem, rūgteni skābiem augļiem
apelsīns Citrusu ģints suga, subtropu augļu koks ar apaļiem, aromātiskiem, sulīgiem, parasti oranžiem augļiem, savvaļā nav atrasts, kultivē tropos un subtropos, Dienvideiropā ieviests 15. gs.
kokakolonizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; disnejifikācija; makdonaldizācija
makdonaldizācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; disnejifikācija
disnejifikācija Cits apzīmējums Eiropas un pasaules amerikanizācijai; kokakolonizācija; makdonaldizācija
virkne Cits citam sekojošu elementu, skaitļu u. tml. kopums
virkne Cits citam sekojošu parādību, norišu u. tml. kopums
pārējais Cits, arī citāds (no kāda kopuma) salīdzinājumā ar minēto, zināmo
pirotehnisko izstrādājumu klase civilajām vajadzībām paredzēto pirotehnisko izstrādājumu novērtējums atbilstoši to piroforo vielu, propelentu vai sprāgstvielu saturam un potenciālās bīstamības pakāpei
līdzdalība Civilprocesā - vairāku prasītāju un (vai) atbildētāju piedalīšanās vienā kopīgā civillietā; krimināltiesībās - apzināta noziedzīga darbība, kurā persona (līdzdalībnieks) kopīgi ar citu personu (izdarītāju) piedalījušies tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, bet pati nav bijusi nodarījuma tiešā izdarītāja
saistību tiesības civiltiesību normu kopums, kas regulē sabiedrības mantiskās attiecības
solidāra saistība civiltiesiska saistība, kurā no vairākiem kreditoriem katrs var prasīt savu saistības priekšmetu, vai kad no vairākiem parādniekiem katram ir pienākums izpildīt visu saistību kopumā
uzdevums civiltiesisks līgums, pēc kura viena puse (pilnvarnieks) apņemas otras puses (pilnvaras devēja) vārdā un uz tās rēķina izpildīt noteiktas juridiskas darbības (piemēram, pārvaldīt, nopirkt mantu, izdarīt maksājumus)
neopīns Cl8H2lNO3, opija alkaloīds, kodeīna izomērs
dalītais programmkomponentu objektmodelis COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
mezovīnskābe COOH(CHOH)~2~COOH, optiski neaktīvs vīnskābes izomērs
CPT CPT teorēma - kvantu teorijas teorēma, saskaņā ar kuru tās matemātiskie vienādojumi nemainās (paliek invarianti), ja vienlaicīgi veic šādas transformācijas: daļiņu aizvieto ar tās antidaļiņu (operācija, ko nosacīti apzīmē ar C), maina telpisko koordinātu algebrisko zīmi (koordinātu inversija jeb operācija P) un maina laika algebrisko zīmi (laika inversija jeb operācija T)
cryophytum Cryophytum crystallinum - kristālu pusdienziedes "Mesembryanthemaceae crystallinum" nosaukuma sinonīms
violetā cūkauss cūkausu ģints suga ("Gomphus clavatus"), Latvijā vienīgā konstatētā cūkausu suga, aizsargājama, augļķermeņi gaļīgi, līdz 9 cm augsti un 6 cm plati, līdzīgi lielai, greizai gailenei, to virsma purpurvioleta, himēnijs dzeltenīgi violets, krokains, atrodas ārpusē, attīstās rudenī, sastopama ļoti reti ēnainos egļu mežos kaļķainā augsnē
cūkkopis Cūkkopējs
cūktabaka Cūknātre ("Scrophularia"), daudzgadīgs lakstaugs
cūknātraugi Cūknātru dzimta ("Scrophulariaceae")
sārtžibulītis Cūknātru dzimtas ģints ("Odontites"), nelieli, pusparazītiski, viengadīgi lakstaugi, stulbājs stāvs, zarots vai vienkāršs, ziedi pa 1 seglapu žāklēs, vienpusējās ķekarveida vai vārpveida ziedkopās, 20 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
cūknātre Cūknātru dzimtas ģints ("Scrophularia"), lakstaugi, retāk nelieli puskrūmi, \~150 sugu, Latvijā tikai daudzgadīgi lakstaugi, konstatētas 2 sugas
deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas
strobilante Cūknātru rindas akantaugu dzimtas ģints "Strobilanthes", ap 180 tropu sugām, dažas no tām audzē kā telpaugus
nakteņaugi Cūknātru rindas dzimta, daudzgadīgi, retāk viengadīgi lakstaugi, puskrūmi, nelieli koki ar vienkāršām veselām vai izgrieztām lapām, izplatīti tropos, īpaši Amerikā, \~90 ģinšu, \~2600 sugu
gumainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia nodosa"), sastopama visai bieži visā Latvijā mitrās un purvainās pļavās, mitros mežos un krūmājos, grāvjos
spārnainā cūknātre cūknātru suga ("Scrophularia umbrosa syn. Scrophularia alata", arī " Scrophularia aquatica"), Latvijā aizsargājama
cūkkopība Cūku audzēšana gaļas ieguvei; attiecīgā lopkopības nozare
kārpcūka Cūku dzimtas suga ("Phacochoerus aetihiopicus"), uz purna lieli ādas izaugumi ("kārpas"), ļoti lieli ilkņi, fitofāgi, dzīvo baros, Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras
gaļas marmorējums cūku un liellopu gaļas struktūra, kas parādās gaļā, ja intramuskulāro tauku saturs ir ap 5%
cūkutis Cūku utis - dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
cukurbiešu graizījumi cukura rūpniecības blakusprodukts – ūdeņains barības līdzeklis, ko svaigu un skābētu izēdina nobarojamiem jaunlopiem, arī govīm, kaltētus un melasētus izmanto kombinētās spēkbarības sastāvā
cukurvāvere Cukuroposums
cukurvāverīte Cukuroposums
indiglucīns Cukurs, kas rodas kopā ar indigo, indikānam noārdoties
gulonskābe Cukurskābe, kas iegūta, oksidējot glukozes aldehīda grupu; eksistē divas optisko izomēru formas
amata kāzas cunftē uzņemtā jaunā amata meistara kopējs mielasts ar pārējiem amata meistariem - amata brāļiem
amata dzīres cunftes locekļu kopīgie svētki viduslaiku pilsētās, notika pēc cunftes sapulces 1-2 reizes gadā
cuņ Cuņs - ķīniešu garuma mērs - t. s. proporcionālais nogrieznis, kura garums ir ļoti individuāls un tā precīzai zināšanai ir ļoti svarīga loma akupunktūrā un adatu terapijā; cuņ atbilst attālumam starp maksimāli saliekta vidējā pirksta krokām (vīriešiem to mēra pēc kreisās rokas pirksta, sievietēm - pēc labās rokas pirksta)
kovellīns CuS, minerāls zilā krāsā, bieži kā sekundārs veidojums uz halkopirīta
gemmulas Č. Darvina hipotēzē par iedzimtības mehānismu - varbūtējas sīkas daļiņas, kuras izdaloties no visām organisma šūnām; šīs daļiņas sapulcējoties kopā, izveidojot dzimuma elementus un nodrošinot organisma pazīmju un īpašību iedzimšanu pēctečos
zemes rūķis čakls, strādīgs zemes kopējs
zemesrūķis Čakls, strādīgs zemes kopējs
lukstu čakstīte čakstīšu ģints suga ("Saxicola rubetra"), dziedātājputns, ķermeņa garums - 12-13 cm, Latvijā sastopama samērā bieži vasarā pļavās, ganībās, it īpaši pie grāvjiem un ūdeņiem, ceļmalās, purvos, krūmājos
krūmčakste Čakstu dzimtas ģints ("Telophorus")
brūnā čakste čakstu ģints suga ("Lanius collurio"), neliels dziedātājputns, Latvijā sastopama ne visai bieži; sētas čakste
lielā čakste čakstu ģints suga ("Lanius excubitor"), Latvijā sastopama samērā reti
bali Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
duri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mumuji Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
veri Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. lopkopji
mbumi Čambu tautai radniecīga cilšu grupa Kamerūnas ziemeļos un Nigērijas austrumos, gk. zemkopji
monoplakofori Čaulgliemju klase ("Monoplachophora"), jūras gliemji, kas pārstāvēti gk. ar fosīlijām no kembrija, ordovika, silūra un devona, \~185 sugas, recentas 10-12 sugu
Čečenija Čečenijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas valsts Eiropas daļas dienvidos, Ziemeļkaukāzā, platība - 15600 kvadrātkilometru, 1238000 iedzīvotāju (2009. g.)
Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju
Amerikas ceļotājbalodis čeļotājbaložu suga ("Ectopistes migratorius"), 19. gs. Amerikā izplatīts baložu dzimtas putns, ko medīja gaļai, tipisks bara dzīvnieks, kas iznīka mežu izciršanas un prēriju uzaršanas rezultātā; pēdējais īpatnis nobeidzās 1914. gadā Cincinati zooloģiskajā dārzā
baltā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum connatum")
brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
biezlapiņu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum eustygium")
Konrāda čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum konradianum")
dūmpelēkā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum paleochroum", syn. "Lyophyllum immundum")
gobu čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum ulmarium")
salnas čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints suga ("Lyophyllum fumosum"), ar pelēkbrūnu cepurīti
kurpīšlapu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis aconitifolia")
īskātu čemurvīns čemurvīnu suga ("Ampelopsis brevipedunculata")
pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām
platlapu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium latifolium”), Latvijā sastopama samērā reti, aug gk. upju ielejās, aizsargājama, 80-150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar spēcīgu, garu sakneni
prūšu bezgale čemurziežu dzimtas bezgaļu ģints suga (“Laserpitium prutenicum”), divgadīgs lakstaugs tievu vārpstveida sakni, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
gārsa Čemurziežu dzimtas ģints ("Aegopodium") daudzgadīgs lakstaugs ar lielām, divkārt trīsstaraini plūksnainām lapām, 7 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni
dobspārne Čemurziežu dzimtas ģints ("Cenolophium"), daudzgadīgi lakstaugi, 4-5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, kas ir aizsargājama
kārvele Čemurziežu dzimtas ģints ("Chaerophyllum"), divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem ziediem saliktos čemuros un parasti šķeltām vai dalītām lapām, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
ķimeņsīļi Čemurziežu dzimtas sīļu ģints augs, bieži sastopams krūmājos, pļavās, 30-100 cm garumā, baltiem vai iesārtiem ziediem
merikarpijs Čemurziežu kopauglis, kas sastāv no diviem sausiem viensēklas augļiem
Myoxocephalus quadricornis četragu buļļzivs "Triglopsis quadricornis" nosaukuma sinonīms
tetrāde Četras haploīdas augu šūnas - sporas, kas radušās no vienas putekšņa mātšūnas mejotiskās dalīšanās rezultātā un zināmu laiku atrodas kopējā apvalkā
tetrapods Četrkājainie - sauszemes mugurkaulnieku kopgrupa, sākot ar amfībijām un beidzot ar zīdītājiem; arī tādi dzīvnieki, kas otrreizēji atgriezušies dzīvot jūrā vai saldūdeņos (ihtiozauri, pleziozauri, vaļi u. c.)
četrragu jūrasbullis četrragu buļļzivs jeb četrragu platgalve (“Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis”), platgalvju dzimtas suga
četrragu buļļzivs četrragu jūrasbullis jeb četrragu platgalve ("Triglopsis quadricornis syn. Myoxocephalus quadricornis"), platgalvju dzimtas suga
jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
četrinieks Četru (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa
četrotne Četru cilvēku kopa
Aldabras salas četru salu grupa Indijas okeānā (_Aldabra Islands_), uz ziemeļiem no Madagaskaras, Seišelu Republikas teritorija, kopplatība - 143 km^2^, izveidojusies no milzīga (lielākā pasaulē) koraļļu atola, sastopami reti dzīvnieki
tetraloģija Četru tematiski, kompozicionāli saistītu mākslas darbu (parasti daiļdarbu, skaņdarbu) kopums
Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru
sinti čigānu jeb romu tautības atzars, ieceļojuši Centrālajā Eiropā sākot ar 16. gs.
pļavas čipste čipstu suga ("Anthus pratensis"), dziedātājputns apmēram zvirbuļa lielumā, Latvijā sastopams bieži, gājputns
čops Čopīgs
Džūba Čuba - upe Āfrikas ziemeļaustrumos, Etiopijā un Somālijā
helkoplastika Čūlas radīta defekta operatīva segšana
četrlapu čūskoga čūskogu suga ("Paris quadrifolia"), sastopama samērā bieži visā Latvijā gk. ēnainos un mitros mežos, krūmājos
čūskmēlene Čūsku zemesmēlīte ("Geoglossum ophiglossoides") - asku sēņu nodalījuma diskomicēšsu klases zemesmēlīšu dzimtas zemesmēlīšu ģints suga
aniuma D-Amerikas purvainajos apgabalos sastopams zosu putns, ap 80 cm garš ar vistas knābi un garu tievu ragu pierē
galangsakne D-Āzijā tautas ārstniecībā izmantota augu sakne no Hainana salas (arī Hainaņa, Dienvidķīnas jūrā), kas viduslaikos Eiropā bija dārgs ārstniecisks līdzeklis
H-stunda D-dienas noteikta stunda, kurā plānots sākt pavēlē noteikto operāciju
dārgakmeņi Dabā reti sastopami minerāli ar izcilām optiskām īpašībām (krāsu, dzidrumu, starlauzību) un lielu cietību; vērtīgākie ir dimants, rubīns, safīrs un smaragds - minerāli, kam ir noteikts caurspīdīgums un raksturīgas formas kristāli; pie tiem mēdz pieskaitīt arī citus minerālus, piemēram, ametistu un hrizoberilu, kā arī pērles un opālus, lai gan tiem nav kristāliskas struktūras
retzemju elementi dabā reti sastopamu elementu grupa - skandijs, itrijs, lantāns un lantanoīdi
minerālkrāsvielas Dabā sastopamās neorganiskās krāsvielas (okers, umbra, svina mīnijs, cinka baltums u. c.), arī mākslīgās neorganiskās krāsvielas (dažādu toņu ultramarīns, Berlīnes zilums, titāna pigmenti)
Pasaules Dabas fonds dabas aizsardzības organizācija, dibināta 1961. g., centrālā mītne atrodas Šveicē, projekti tiek īstenoti \~130 valstīs, galvenais mērķis ir saglabāt ģenētisko sugu un ekosistēmu daudzveidību, nodrošināt dabas resursu nenoplicinošu izmantošanu, samazināt piesārņojumu, dabas resursu un enerģijas izšķērdīgu patēriņu
Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti
Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku
Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam
Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle
Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija
Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats
Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem
Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu
Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju
Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km
krājums Dabas bagātību resursi, kopums
antropogēnā ainava dabas komplekss, ko stipri mainījusi cilvēku darbība; starp dabisko un antropogēno ainavu nav krasas robežas
Čužupurvs Dabas liegums (kopš 1999. g.) krūma čužas aizsardzībai, atrodas Kandavas novada Kandavas pagastā, Abavas senlejā upes kreisā krasta terasē, valsts aizsardzībā kopš 1927. gada, 1977. g. aizsargājamā platība palielināta līdz 131,2 ha, bagāta flora, sastopamas daudzas aizsargājamas sugas
Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Aizkraukles purvs un meži dabas liegums Aizkraukles pagasta ziemeļu daļā (neliela daļa arī Ogres novada Krapes pagastā), valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 1532 ha, liegumā vērojama pārmitro un sausieņu mežu mija
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
Lielais Mārku purvs dabas liegums Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Daukstu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 929 ha, centrālā daļa akačaina, apaugumā konstatētas vairākas aizsargājamas sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; Ušuru purvs
Zāgadu kalni dabas liegums Alūksnes augstienes Malienas paugurainē, Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība 86 ha, sastopami vairāki reti biotopi, aug vairākas retas augu un sūnu sugas
Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Kupravas liepu audze dabas liegums Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 33 ha, dažāda vecuma liepu audzes mistrojumā ar ošiem, ozoliem, kļavām, gobām un eglēm, konstatētas \~200 sēklaugu un paparžaugu sugas, >40 sūnu sugas un 13 ķērpju sugas, vietām aug meža auzene
Baltais purvs dabas liegums Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 147 ha, dzērvenāji aizņem 54,2 ha, to segums 20-80%, gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris")
Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
Bardinska ezers dabas liegums Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 3 ha, viena no nedaudzām Lapzemes āķītes atradnēm Latvijā
Pilskalnes Siguldiņa dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Pilskalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1994. g., platība — 71 ha, teritorijā 3 caurplūdes ezeri, kurus savieno Dubupīte, izveidotas 3 mācību takas
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši
Raudas meži dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 211 ha, izveidots, lai aizsargātu mežu biotopus, konstatētas vairākas Latvijā retas augu sugas, ligzdo melnais stārķis
Sasaļu mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Sventes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 204 ha, izveidots, lai saglabātu ainaviski vērtīgas mežaudzes, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Glušonkas purvs dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, dabas parka "Silene" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība - 142,3 ha, tā vidū ir 2 Glušonkas ezeri
Ilgas dabas liegums Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 225 ha, liela augu un dzīvnieku daudzveidība
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes
Riesta-Džūkstenes purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Spārnenes viļņotajā līdzenumā, Tukuma novada Lestenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 347 ha, apaugumā 1-3 m augstas priedes, zemsedzē polijlapu andromeda, lielā dzērvene (segums \~50%), parastā niedre, grīšļi, sfagni
Stampaku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā Balvu novada Susāju, Medņevas, Lazdulejas un Bērzkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2978 ha, izveidots, lai aizsargātu 5 Eiropas nozīmes biotopus - boreālos mežus, degradētos augstos purvus, neskartos augstos purvus, pārejas purvus un slīkšņas, kā arī purvainos mežus
Pededzes lejtece dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā un Lubāna līdzenumā un Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Stradu, Daukstu, Indrānu un Rugāju pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 4663 ha, konstatētas vairākas aizsargājamo augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Liepnas niedrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagasta ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 159 ha, izveidots, lai saglabātu vecos purvainos mežus, kas aizņem 90% šīs teritorijas, konstatētas vairākas aizsargājamas augu sugas
Katlešu meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Liepnas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 151 ha, meža masīvs, kurā mijas skujkoku un melnalkšņu nogabali, vienīgā vieta Latvijā, kur sastopama bezlapainā epigonija, kas ir aizsargājama
Sofikalna meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada Mālupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 52 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus Pededzes pietekas Igrīves krastos
Virguļicas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Alūksnes novada, Pededzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 745 ha, veido daļēji neskarts pārmitro mežu masīvs, tajā ir vismaz 4 aizsargājami Eiropas Savienības nozīmes biotopi (boreālie meži, purvainie meži, pārmitrie platlapju meži, melnalkšņu staignāji)
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas
Orlovas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Lazdulejas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 2701 ha, akačains un lāmains purvs, ietver Orlovas ezeru, ligzdo daudzas putnu sugas; Orlovas-Ušķinieku purvs; Ērgļu purvs
Pokratas ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 53 ha (ap Pokratas ezeru), izveidots, lai saglabātu reliktā peldošā zemesrieksta populāciju
Posolnīca Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 63,7 ha, izveidots lai saglabātu priežu sausieņu mežu uz osveida reljefa formām, konstatēts 15 aizsargājamu augu un dzīvnieku sugu
Mugurves pļavas dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Litenes un Stradu pagastā, valsts aizsardzības kopš 2004. g., platība — 317 ha, ietilpst mazpārveidotais Pededzes palienes posms ar regulāri applūstošām pļavām, nozīmīga putnu ligzdošanas vieta
Zepu mežs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 65 ha, izveidots, lai saglabātu cilvēku darbības neskartus meža biotopus (bērzu — egļu — apšu audzes, paaugā liepas), konstatētas vairākas retas augu sugas (arī īpaši aizsargājama suga — divsēklu grīslis)
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži
Kugriņu purvs un meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Kugriņu purvā, Ludzas novada Salnavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 223 ha, konstatētas >20 Latvijas Sarkanajā grāmatā iekļautās augu sugas
Vjadas meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 208 ha, tajā ir daudzi ES nozīmes aizsargājami biotopi, augu sugas un tauriņi
Zodānu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 98 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purvu ar zemā un augstā purva elementiem, konstatētas vairākas retas augu un putnu sugas
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
Dvietes dumbrāji dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Augšdaugavas novada Dvietes pagasta ziemeļaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., te ligzdo dažādi putni, pavasaros pārplūdušajās pļavās uzturas caurceļojošie ūdensputni
Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība – 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas
Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
Īdeņu un Kvapānu dīķi dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., liegumā iekļauti 6 bijušās zivsaimniecības "Nagļi" dīķi Īdeņu apkārtnē un 6 Kvapānu dīķi Rēzeknes upes labajā krastā
Lielsalas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Barkavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 204 ha, dzērvenāji aizņem \~190 ha, to segums 40-70%
Seldžu ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 17 ha, izveidots, lai aizsargātu retus mežaudžu biotopus (gobu, ošu, ozolu un mistrotas audzes)
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus)
Lubānas un Sūļagala purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Dekšāru un Nagļu pagastā, ietilpst Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2899 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, t. sk. aizsargājamas, konstatēta viena no 3 aizsargājamās sugas - Lindberga sfagna - augtenēm Latvijā
Salas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, ietilpst Lubānas mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 3862 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatētas vairākas retas sūnu sugas
Tīrumnieku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, ietilpst starptautiskas nozīmes aizsargājamā teritorijā - Lubāna mitrāju kompleksā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 267 ha, apskatei ierīkota koka laipu taka
Īdeņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Rēzeknes novada Nagļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~800 ha
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš); Šņitkas purvs
Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas
Bērzpils purvs dabas liegums Balvu novada Bērzpils un Lazdukalna pagastā, 2 km uz ziemeļaustrumiem no Lubāna ezera, valsts aizsardzībā kopš 199. g., kūdras slāņa vidējais dziļums — 1,9 m; Lielā Peisa purvs
Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs
Zaļezera purvs dabas liegums Bārbeles pagastā, kas ietver Zaļezeru un daļu purva ap to, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 324 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni
Ummis Dabas liegums Carnikavas pagastā, Piejūras dabas parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 48 ha, ietver tāda paša nosaukuma ezeru, konstatētas daudzas retas augu sugas
Baukalnu purvs dabas liegums Cēsu novada Straupes pagstā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g. (līdz 1999. g. purva liegums)
Aklais purvs dabas liegums Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 2003 ha, veidojies ieplakā, aizaugot ezeriem, apmēram 20% platības apaugusi ar kokiem un krūmiem
Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija
Zebrus un Svētes ezers dabas liegums Dobeles novada Bikstu un Zebrenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 935 ha, liegumā ietilpst Zebrus ezers, Svētes ezers un purvainie pazeminājumi starp tiem un Zebrus ezera abos galos, tur aug daudzas retas augu sugas, ir piemērota barošanās vieta retām aizsargājamām putnu un sikspārņu sugām
Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas)
Kadiķu nora dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība — 3,8 ha, sastopami dažādas formas kadiķi un savdabīgi augu grupējumi, konstatētas 120 sēklaugu un papržaugu sugas (to vidū 2 aizsargājamas sugas - parastā īve un smaržīgā naktsvijole)
Linezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas pagastā, valsts aizsardzība kopš 1999. g., platība - 130 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Lielais un Pemmas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Lēdurgas un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2625 ha, ligzdo retas putnu sugas
Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
Purgaiļu purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu un Umurgas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 340 ha, ligzdo daudzas retas putnu sugas (arī aizsargājamās sugas - dzērve, dzeltenais tārtiņš, purva tilbīte)
Asūnes ezers dabas liegums Krāslavas novada Asūnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 70 ha, ietver Lilo un Mazo Asūnes ezeru
Drīdža ezers dabas liegums Krāslavas novada Kombuļu, Krāslavas un Skaistas pagastā, platība - 2520 ha, no kuriem 753 ha aizņem Drīdzs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), teritorijā arī citi ezeri un 10 purvi
Diļļu pļavas dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagasta ziemeļaustrumu daļā, bijušā Baltijas ledus ezera krasta pakājē, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 141 ha, uz saldūdens kaļķa nogulām izveidojušies reti biotopi, aug vairākas orhideju dzimtas sugas, to vidū smaržīgā un zaļziedu nakstvijole, kas ir aizsargājamas
Alsungas meži dabas liegums Kuldīgas novada Alsungas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 79 ha, sastopami tādi aizsargājami biotopi kā purvaini meži, staignāju meži, degradēti augstie purvi, kuros noris vai iespējama dabiska atjaunošanās un pārejas purvi un slīkšņas; liegums ir iekļauts "Natura 2000" — Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju tīklā
Ventas ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Padures, Pelču un Rumbas pagastā un Kuldīgas pilsētā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 2513 ha, teritorijā daudz aizsargājamu starptautiskas nozīmes biotopu, konstatētas 20 aizsargājamas augu un dzīvnieku sugas
Maņģenes meži dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1657 ha, liegums izveidots dažādo meža biotopu aizsardzībai, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku un putnu sugas, aug reti un aizsargājami augi
Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs
Plunču ezera meži dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, liegumā ietilpst Pluncezers un tā mežainā apkaime, izveidots, lai aizsargātu boreālos mežus, slīkšņas un pārejas purvu, konstatētas daudzas retas un aizsargājamas lakstaugu un sūnu sugas
Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai
Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi
Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu
Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Pildas ezers dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ludzas novada Isnaudas un Ņukšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (4 salas — dabas piemineklis kopš 1924. g.), platība — 611 ha, liegumā ietilpst ezers un tā apkārtne, ir daudzveidīga ligzdojošo ūdensputnu fauna, konstatētas vairākas retas sikspārņu sugas
Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
Lielā Baltezera salas dabas liegums Lielajā Baltezerā, valsts aizsardzībā kopš 1924. g., kopplatība - 20 ha, ietilpst visas 5 ezera salas, kurās attīstījusies savdabīga fauna un flora (Ropažu, Priežu, Auzu, Liepu un Mazā sala)
Dziļezers un Riebezers dabas liegums Limbažu novada Limbažu pagasta rietumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), ietver abus ezerus un to apkārtni, platība — 301 ha
Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha
Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior")
Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Gruzdovas meži dabas liegums Mudavas zemienes Abrenes nolaidenumā, Susāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 350 ha
Grebļakalns Dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā Pasienes pagastā pie Meikšāniem, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 212,3 ha, savdabīga augu valsts
Gulbju un Platpirovas purvs dabas liegums Mudavas zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība — 1771 ha, dzērvenāji aizņem \~800 ha, to segums 40%; zemsedzē ārkausa kasandra, makstainā spilve, polijlapu andromeda, sfagni
Nīcas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtas līdzenumā, Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 108 ha, tur aug vairākas parastās īves (koku augstums — 0,7-3 m), kas Latvijā savvaļā ir retums, kā arī retas un aizsargājamas augu sugas (sirdsveida divlape, Fuksa dzegužpirkstīte, smaržīgā naktsvijole u. c.)
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas
Rucavas īvju audze dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas novada Nīcas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 206 ha, izveidots, lai aizsargātu parasto īvi, aug 28 parastās īves un arī vairākas aizsargājamas augu sugas
Ķirbas purvs dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Rucavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1095 ha, sastopamas daudzas retas lakstaugu sugas un vistālāk uz rietumiem augošais zemais bērzs ("Betula humilis")
Plieņciema kāpa dabas liegums Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novada Engures pagastā, Rīgas līča Kurzemes piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 51,7 ha, kāpas garums — 250-300 m, platums — 150 m, augstākā vieta 18-19 m vjl., tajā ir dažādi kāpu biotopi, sastopamas daudzas retas putnu un bezmugurkaulnieku sugas
Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas
Užavas augštece dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Alsungas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 688 ha, iekļauts mazāk pārveidotais Užavas palienes posms aa applūstošu pļavu biotopiem, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas
Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
Medze Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Medzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 95 ha, izveidots, lai aizsargātu senā Baltijas Ledus ezera krasta veidojumu, konstatētas daudzas retas augu sugas
Sakas grīņi dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Sakas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 170 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjā virsāja biotopu, un tajā augošo aizsargājamo augu sugu — grīņu sārteni
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu
Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne
Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas
Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas
Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas
Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju
Tebras ozolu meži dabas liegums Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē, Lažas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 51 ha, izveidots vecu ozolu un ozolu-liepu audžu aizsardzībai, aug arī daudz retu augu sugu
Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha)
Krēmeri Dabas liegums Rīgā, Pārdaugavā, Kurzemes rajona ziemeļu daļā, Daugavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 15 ha, tā centrā atrodas ar niedrēm un vilkvālītēm aizaugusi ūdenskrātuve, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas
Baltezera purvs dabas liegums Saldus novada Cieceres pagastā, aizņem Baltezeru, Baltezera purvu rietumos no tā un apkārtējos mežu masīvus, izveidots 2004. gadā sugām bagāta un savdabīga biotopa — pārejas purva un slīkšņu saglabāšanai, platība 228 ha
Ašu purvs dabas liegums Smiltenes novada Apes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 76 ha
Sventes ezera salas dabas liegums Sventes ezera dienvidu galā, kur atrodas 3 salas, platība - 3 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., tajās jauktas apšu-bērzu-melnalkšņu audzes
Zvirgzdenes ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1925. g., platība - 5 ha, ietilpst 5 salas un to apkārtnes akvatorija, kurās izveidojušās platlapju (liepu un ozolu) un baltalkšņa audzes
Meduma ezera salas dabas liegums šajā ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., kopplatība - 4 ha, liegumā 4 salas (lielākās platība - 2,8 ha), dominē lapkoku audzes
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu
Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni
Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes)
Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību
Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu
Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus
Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus
Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas
Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas
Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne
Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus
Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas
Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis")
Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma
Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas
Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas
Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai
Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži
Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera")
Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas
Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha
Rukšu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība — 216 ha, izveidots cilvēka darbības neskarta augstā purva aizsardzībai, ir vienīgais koncentriskais purvs Latvijā — tajā akači, ciņi un lāmas izvietojušies apļveidā no purva centra uz malām, ligzdo daudzas retas punktu sugas
Kaļķupes ieleja dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Dundagas pagastā, platība 575 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dibināts, lai aizsargātu Kaļķupītes (Pilsupes augšteces) ieleju ar augstiem, gravu saposmotiem krastiem un savdabīgu veģetāciju jauktajos mežos
Zemgaļu purvs dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Lubes un Ārlavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 462 ha, izveidots, lai saglabātu augstā purva un purvaino mežaudžu biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas
Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas
Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes
Vīķvēnu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Dikļu un Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 77 ha, ir vairāki aizsargājami biotopi (kalcifili purvi, pārejas purvi, eitrofs ezers, slapjas melnalkšņa audzes)
Zilaiskalns Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 117 ha, izveidots, lai saglabātu vērtīgos biotopus (nogāžu un gravu platlapju koku mežaudzes, priežu audzes)
Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām
Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni
Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas)
Pukšu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Strenču novada Plāņu pagastā, ietilpst aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 369 ha, izveidots, lai aizsargātu pārejas purva, purvaino mežu un boreālo mežu biotipus
Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
Lepuru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 316 ha, no tiem dzērvenāji \~230 ha, to segums 60-70%, augstais purvs ar pārejas purva joslām, zemsedzē polijlapu andromeda, ārkausa kasandra, parastā niedre, apaļlapu rasene, makstainā spilve, purva vaivariņš, melnā vistene, sfagni
Sloku purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 528 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus
Melnsalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gaujienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 618 ha, konstatētas vairākas retas augu sugas, reģistrētas >120 putnu sugas, te atpūšas un barojas caurceļotāji putni
Mētru mežs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Gulbenes novada Lejasciema pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 74 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos mežus, konstatētas vairākas retas augu sugas (arī aizsargājamais divsēklu grīslis), medņu riesta vieta
Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu
Rauza Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Launkalnes un Palsmanes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 812 ha, izveidots lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - ziemeļu upespērleni
Tetersalas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Trapenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 348 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva un pārejas purva biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas
Melnupes meži dabas liegums Ziemeļvidzenes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 66 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskos skujkoku, jaukto un purvaino mežu biotopus
Indzera ezera salas dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1926. g., kopplatība - 6,3 ha, liegumā 3 Indzera salas: Stradu sala (platība - 3,1 ha), Liepu sala (2,6 ha) un Cepurīte (0,6 ha)
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Lubānas ieplakas dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, uz dienvidrietumiem no Lubāna, Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2522 ha, izveidots lai aizsargātu dabiskos biotopu kompleksus un teritorijas bioloģisko daudzveidību
Dižkalni Dabas liegums, atrodas Dundagas novada Dundagas pagastā, Slīteres Zilokalnu austrumu daļā un Piejūras zemienē, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums, gk. parastās īves aizsardzībai), konstatēts 330 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. 11 aizsargājamu sugu)
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu
Baltmuižas purvs dabas liegums, atrodas Prodes un Gārsenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 874 ha, augstais purvs, kas izveidojies nepietiekamas un traucētas noteces dēļ pārpurvojoties sauszemei
Buļļezers dabas liegums, atrodas Ropažu novada Garkalnes pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Krievupes dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums)
Dulbju acs purvs dabas liegums, atrodas Saldus novada Remtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), zemais purvs, kas izveidojies aizaugot ezeram, platība - 6,5 ha (visa purva platība - 16 ha)
Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni
Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība – 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas
Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni
Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Ežezers Dabas liegums, izveidots 1999. g., ietilpst Rāznas nacionālajā parkā, kopš 1928. g. valsts aizsardzībā 11 salas, kopš 1977. g. visas salas
Motrīnes ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un piegulošos mežus, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 20 ha, aug aizsargājamas augu sugas un sastopams slaidais pumpurgliemezis, kas arī ir aizsargājams
Silabebru ezers dabas liegums, kas ietver šo ezeru un tā apkārtni, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 114 ha, konstatēti vairāki aizsargājamie augi, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas
Nesaules kalns dabas liegums, kas ietver šo kalnu un tā apkārtni, platība - 66 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., kalns apaudzis ar egļu mežu, tā zemsedzē aug retas ozolpaparžu sugas - Austrijas, Linneja, melnā un pūkainā ozolpaparde
Tīšezers Dabas liegums, kas ietver Tīšezeru un purvu ap to, platība - 39 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., izveidots, lai aizsargātu retus biotopus (neskartus augstā purva un pārejas purva nogabalus, slīkšņas, purvainas mežaudzes)
Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem
pasaule dabas parādību kopums; eksistences forma ar savām īpatnībām, raksturīgām iezīmēm
Abavas ieleja dabas parks (līdz 1999. g. — kompleksais dabas liegums), atrodas Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā; platība — 6697 ha; valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Medumu ezeraine dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Augšdaugavas novada Medumu pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 1387 ha, raksturīgs pauguru, vaļņu un grēdu reljefs, virsas augstums 145-173 m vjl.
Svente Dabas parks Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Kalkūnu, Medumu, Sventes un Šēderes pagastā, ietilpst Augšzemes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2225 ha, konstatētas daudzas retas augu un putnu sugas
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
Silene dabas parks Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Demenes un Skrudalienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 3825 ha, tajā ietilpst dabas liegumi "Ilgas" un "Glušonkas purvs", daļa Riču ezera un daļa Sitas ezera, Sila ezers u. c. mazāki ezeri, ir 2 lielas sikspārņu kolonijas, konstatēts daudz retu augu un dzīvnieku sugu
Abavas senleja dabas parks Austrumkursas augstienes ziemeļu daļā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, platība - 67 kvadrātkilometri, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., paplašināts 1977. g.
Numernes valnis dabas parks Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma dienvidu malā, Ludzas novada Salnavas pagasta ziemeļu daļā, ietver \~25 km garu, līdz 58 m augstu, nedaudz līkumotu, vaļņveida atšķelšanās grēdu, kurai abās pusēs pārpurvotu pazeminājumu joslas, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 981 ha, tajā savdabīga veģetācija, konstatētas vairākas retas augu sugas, kā arī aizsargājama bezmugurkaulnieku suga - četrzobu pumpurgliemezis
Bernātu dabas parks dabas parks Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu
Istras pauguraine dabas parks Latgales augstienes Dagdas paugurainē starp Šķaunes ezeru (dienvidaustrumos) un Maroksnas ezeru (ziemeļrietumos), Ludzas novada Istras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība 862 ha, ir unikāls vēsturiski ģeogrāfisks komplekss, ko veido grēdu, morēnu pauguru (augstums līdz 172 m vjl.) un masīvu reljefs
Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze"
Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus
Talsu pauguraine dabas parks Talsu novada Laidzes, Laucienes un Lībagu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība – 2827 ha
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
Ciriša ezers dabas parks, valsts aizsardzībā kopš 1977. gada (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), aptuveni pusi teritorijas aizņem Cirišs un Ruskuļu ezers (platība - 12 ha)
Dolomītu krauja dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā augšpus Kārļu ūdensktrituma Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., 25 m augstā atseguma augšdaļā zem plānas kvartāra nogulumu kārtas ir 5-6 m biezs augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu un dolomītmerģeļu slānis, ka pārbīdīts ledāja darbības gaitā
Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene
Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu
klimatiskie resursi dabas resursu daļa; klimatisko elementu kopums, kas lielā mērā ietekmē cilvēku dzīvi un saimniecisko darbību, kā arī augu un dzīvnieku valsts raksturu
tūrisma resursi dabas un cilvēka veidotu faktoru un norišu kopums, kas piesaista tūristu emocionālās, garīgās, fiziskās un dziednieciskās intereses
ainava Dabas un cilvēku veidots vietējs klimata, ūdeņu, veģetācijas un dzīvnieku, augšņu, to cilmiežu un reljefa formu, kā arī zemes lietojuma veidu, apbūves un citu apvidus elementu ģeogrāfiskais sakopojums un izkārtojums uz zemes
Svētavota ala dabas un vēstures piemineklis Cēsīs, gravā lejpus Cīrulīšu pansionāta, ala sākas ar lielu nišu (platums - 4 m, augstums - 4,7 m, dziļums - 2,7 m), tās sānos līka plaisa (lielākais platums - 1,2 m, augstums - 3 m), kas kopā sasniedz 8 m, iztek spēcīgs avots, kas veido strautu, ūdeni kopš senatnes uzskata par dziedniecisku
gāzes cepure dabasgāzes sakopojums kupolā virs naftas iegulas
aromterapija Dabīga ādas kopšanas metode ar īpašu eļlu ekstraktu palīdzību
pazemes sālsūdeņi dabīgie ūdeņi, kuros izšķīdušo sāļu kopējais daudzums >35 g/l (pēc citas klasifikācijas >50 g/l)
vitamīnbarība Dabiska lopbarība ar augstu vitamīnu vai to provitamīnu saturu
bioloģiskais dīķis dabiska vai mākslīga ūdenskrātuve lopkopības lielfermas notekūdeņu attīrīšanai
reto metālu rūdas Dabiskas minerālvielas (parasti magmatiskie ieži, it īpaši pegmatīti), no kurām var iegūt mazizplatītos ķīmiskos elementus; rūdās šie elementi nereti sastopami tikai izomorfu piemaisījumu veidā
arsēna rūdas dabiskas minerālvielas ar palielinātu (vismaz 2%) arsēna daudzumu; var izmantot arsēna ieguvei, galvenie rūdu minerāli ir arsenopirīts, auripigments, realgārs
augsnes degradācija dabiskas vai cilvēka darbības radītas pārmaiņas, kuru rezultātā pasliktinās atsevišķas augsnes īpašības vai pazeminās augsnes auglība kopumā
ūdenstilpe Dabiski izveidojies vai mākslīgi izveidots, ar ūdeni pildīts reljefa pazeminājums (piemēram, jūra, ezers, upe, kanāls); ūdens kopums šādā reljefa pazeminājumā
derīgie izrakteņi dabiski neorganiskas vai organiskas izcelsmes minerālu un iežu sakopojumi Zemes garozā, kurus var izmantot materiālās ražošanas sfērā; minerālizejvielas
antraksolīti Dabiski, cieti naftas metamorfisku izmaiņu produkti, satur vairāk nekā 90% oglekļa; sastopami nogulumiežos, īpaši degslānekļos
sintētiskais marmors dabisko minerālu (piemēram, tufa) un organisko monomēru radiācijas ķīmiskās kopolimerizācijas rezultātā iegūts sintētisks materiāls, kas pēc mehāniskajām un vizuālajām īpašībām līdzinās marmoram
zeatīns dabisks citokinīns, sastopams kukurūzā
kinetīns Dabisks citokinīns, sastopams raugos
gāzes iegula dabisks dabasgāzes sakopojums sprostā, ko veido kolektora slānis un necaurlaidīgu iežu segslānis
iedzīvotāju vajadzības dabisku, sociālu un garīgu faktoru kopums, kuru klātesamība nepieciešama organisma, indivīda, sociālās grupas vai visas sabiedrības pastāvēšanai
dažādlapu dadzis dadžu suga ("Cirsium heterophyllum")
teslica Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
teslīca Daikts, ar ko atdur skaidas stropiem
bišu kalpiņš daikts, uz kā pie stropa uz īsu laiku saliek bišu šūnas
dzejproza Daiļdarbs, kurš daļēji atgādina dzejoli (resp., bez izteikta sižeta, apjomā parasti negarš, ar liriska tēlojuma īpatnībām un paaugstinātu emocionālo spriedzi, izteiktu subjektīvo sākotni, ar dzejai raksturīgām inversām sintaktiskām konstrukcijām), daļēji prozu (resp., bez stingra metra, bez atskaņām, ar dalījumu rindkopās); dzeja prozā
literatūra Daiļdarbu kopums ar raksturīgām iezīmēm (piemēram, kādā laikmetā, virzienā, žanrā)
literārais mantojums Daiļdarbu kopums, ko pēc savas nāves atstājis rakstnieks
rakstniecība Daiļliteratūru un tautas mutvārdu daiļrade, kas ir fiksēta ar rakstības līdzekļiem; kādas tautas literatūras un folkloras sacerējumu kopums, kas ir fiksēts ar rakstības līdzekļiem; literatūra (2)
eifonija Daiļskanība (daiļdarbā); fonētisku paņēmienu kopums (aliterācija, asonanse, skaņu atkārtojums u. tml.) valodas izteiksmīguma pastiprināšanai
dakšragu Dakšragu antilope - pelēki dzeltens dobradžu dzimtas dzīvnieks ar baltu vēderu un dibengalu, vītņveida ragiem, Ziemeļamerikas prērijās
krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas
share Dalības kvota kādā sabiedrībā vai kopmantā, arī dokuments, kas šo dalības kvotu apliecina
slāņojums Dalījums slāņos (2); slāņu kopums
slāņojums Dalījums slāņos (3); slāņu kopums
šķirot Dalīt (noteiktās grupās, kopās) pēc kvalitātes, īpašībām, izmēra, formas u. tml.
DCOM tehnoloģija dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
DCOM Dalītais programmkomponentu objektmodelis (angļu "Distributed Component Object Model") - COM tehnoloģijas paplašinājums, kas nosaka informācijas apmaiņu datoru tīklos, kuros tiek izmantota operētājsistēma "Microsoft Windows"
pamattīkls Dalītas datu apstrādes sistēmas daudzlīmeņu komponentu kopums, kas nodrošina datu pārsūtīšanu pārējām tās daļām
kopne DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus (DQDB)")
DQDB dalītas rindas dubultkopne (angļu "Distributed Queue Dual Bus")
jukt Dalīties sastāvdaļās (par priekšmetu kopumu), zust kārtībai starp (priekšmetu kopuma) daļām
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
domēnu vārdu sistēma dalītu datu bāzu (domēnu vārdu serveru) kopums, kas nodrošina atbilstību starp domēnu vārdu adresēm un skaitliskajām _IP_ adresēm, un atbrīvo interneta lietotājus no nepieciešamības atcerēties garus skaitlisko adrešu sarakstus
sadalīt Dalot (kādu kopumu, ko veselu), izveidot (no tā vairākus, daudzus, pēc formas, lietojuma citādus priekšmetus)
iedalīt Dalot piešķirt (no kāda kopuma)
tiesa daļa (no kāda kopuma, daudzuma), kas (parasti) ir paredzēta noteiktam nolūkam, ko piešķir, dod kādam
pars pro toto daļa kopuma vietā
magnētiskā lauka izkliede daļa no kopējās magnētiskās plūsmas, kas ārpus magnētiskās serdes noslēdzas gaisā vai kas nav "saķēdēta" ar visiem magnetizēšanas tinuma vijumiem
struktūrfondi daļa no Kopienas strukturālās politikas, kuras mērķis ir attīstības atšķirību mazināšana starp Eiropas Savienības reģioniem un dalībvalstīm, tādējādi sekmējot sociālo kohēziju
eirovalūtu tirgus daļa no starptautiskā valūtas tirgus, kurā operācijas tiek veiktas ārpus to nacionālās naudas apgrozības jomas
Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši
paja daļa, parasti naudas summa, ko atsevišķs dalībnieks iegulda kādā kopīgā pasākumā
kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu
pleistons daļēji iegrimušu, ūdens virsējā slānī pasīvi peldošu organismu kopums
apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (augus)
apravēt daļēji izravējot nezāles, apkopt (piemēram, dārzu)
pusnopietns daļēji nopietns
neitrīno detektors daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo neitrīno plūsmu, kura rodas Saules kodolreakciju zonā un pārnovu uzliesmojumos
kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās
Zēlande Dānijas reģions, kurā ietilpst Zēlandes sala (izņemot Kopenhāgenu un tās apkārtni), Lollande, Falstera, Mēna un daudzas mazākas salas
Amaja Dānijas sala Ēresunā (Zunda šaurumā), platība - 65 kvadrātkilometri, atrodas Kopenhāgenas pilsētas rajons, Kastrupas lidlauks un Dragēras kūrorts
Absalons Dāņu valstsvīrs (Absalon, 1128.-1201. g.) un Lundas arhibīskaps, no 1180 valsts īstenais vadītājs, dib. Kopenhāgenu (Havnas pils 1167. g.), 1168. g. sakāvis vendu floti Baltijas jūrā, 1184. g. iznīcinājis pomerāņu karaspēku pie Rīgenes
vai-gun Daoistu metodes nemirstības iemantošanai ar dažādu "ārējo" līdzekļu palīdzību, kas ir līdzīgas primitīvākajai no rietumeiropiešu alķīmijai
akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā
sociālā vēsture darba dokuments, kuru izveido sociālais darbinieks, tajā ietipst sākuma lapa, klienta sociālās problēmas raksturojums un definējums, klienta sociālo apstākļu un resursu uzskaitījums, sociālās palīdzības procesa mērķu, uzdevumu un satura apraksts, novērtēšanas rezultātu apkopojums, pielietojmās metodes
dzīvais spēks Darba dzīvnieku kopums, kas ir izveidots kādu uzdevumu veikšanai
reprogrāfiskā reproducēšana darba faksimileksemplāru izgatavošana ar jebkura līdzekļa palīdzību fotokopēšanas ceļā, izņemot iespiešanu; par reprogrāfisku reproducēšanu uzskatāma arī skenēšana vai faksimileksemplāru izgatavošana fotokopēšanas ceļā palielinātā vai samazinātā mērogā
falanga darba kopiena, kolektīvā saimniecība utopiskā sociālista Š. Furjē (1772. - 1837. g.) sistēmā
ģenerālvienošanās darba koplīgums nozarē vai teritorijā, ko kā darba koplīguma puse slēdz darba devējs, darba devēju grupa, darba devēju organizācija vai darba devēju organizāciju apvienība ar arodbiedrību apvienību, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, vai arodbiedrību, kas ietilpst apvienībā, kura apvieno vislielāko strādājošo skaitu valstī, ja ģenerālvienošanās pusēm ir atbilstošs pilnvarojums vai ja tiesības slēgt ģenerālvienošanos paredzētas šo apvienību (savienību) statūtos
materiālie resursi darba līdzekļu un darba priekšmetu kopums, ko izmanto patēriņam (izejvielas, pamatmateriāli, palīgmateriāli u. tml.)
kombains Darba mašīnu kopums, kas izpilda noteiktu apstrādes ciklu
publisks patapinājums darba oriģināla, izpildījuma fiksācijas, fonogrammas vai filmas vai to kopiju izmantotāja darbība, ar kuras palīdzību autortiesību vai blakustiesību objekts ar sabiedrībai pieejamu iestāžu starpniecību uz ierobežotu laiku tiek padarīts pieejams neierobežotam personu lokam bez mērķa gūt tiešu vai netiešu ekonomisku vai komerciālu labumu
sociālistiskā sacensība darba ražīguma palielināšanas metode PSRS, kurai lielā mērā piemita propagandas raksturs
specializācija darba sadalīšana atsevišķās operācijās
pasliktinošu noteikumu spēkā neesamība darba tiesību pamatprincips, kas nosaka, ka nav spēkā darba koplīguma, darba kārtības noteikumi, kā arī darba līguma un darba devēja rīkojumu noteikumi, kas pretēji normatīvajiem aktiem pasliktina darbinieka tiesisko stāvokli
normālā nobeidze darba veiksmīga izpilde, ko apliecina operētājsistēmas izdots speciāls kods
arats Darba zemnieks - lopkopis Mongolijā
rokraksts Darba, darbības izpildīšanas individuālo īpatnību, savdabību kopums
vispārējās izmaksas darba, materiālu un citas izmaksas, kuras to izveidošanās brīdī nevar saistīt ar kādu atsevišķu izstrādājumu, pasūtījumu un pakalpojuma veidu, t. i. ar noteiktu izmaksu nesēju, kaut gan šīs izmaksas, neapšaubāmi ir saistītas ar ražošanu kopumā
mehanizētie darbarīki darbarīki ar iebūvētu dzinēju, kurus operators vada, turot rokās; rokas darbmašīnas
krama rīki darbarīki un ieroči no krama, kas bija izplatīti akmens laikmetā, senākie no tiem bija čoperi, rupji apskaldīti dūrescirvji un dažādi cērtamie rīki
nēši Darbarīks (kā nešanai) - pār pleciem liekams koka loks, kam abos galos piestiprināta aukla ar kāsi; šāds darbarīks kopā ar nesamajiem priekšmetiem
kapātuvis Darbarīks zāļu, sakņu u. tml. sasmalcināšanai (parasti lopbarībai)
ražošanas līdzekļi darbarīku, priekšmetu kopums, ko izmanto ražošanā
pakalpojumi kooperatīvās sabiedrības biedriem darbi, kurus kooperatīvā sabiedrība izpildījusi pēc savu biedru pasūtījuma, kā arī preču apgrozījums starp kooperatīvo sabiedrību un tās biedriem
rubrikācija darbība --> rubricēt (2); teksta sadalījuma apzīmējumu sistēma, kopums
sakopšana darbība --> sakopt
sardze darbība --> sargāt(1); pasākumu kopums, kas ir saistīts ar (kāda objekta, personu) sargāšanu
žestikulācija darbība --> žestikulēt; žestu (1) kopums
vardarbīga kontrole darbība vai to kopums, kas ietver aizskaršanu, seksuālu manipulēšanu, draudus, pazemošanu vai citas vardarbīgas rīcības, kuru mērķis ir ierobežot, iebiedēt un kontrolēt otru personu
publicēšana darbība, ar kuras palīdzību autortiesību un blakustiesību objektu kopijas ar autortiesību un blakustiesību subjektu piekrišanu kļūst pieejamas sabiedrībai, ievērojot nosacījumu, ka eksemplāru skaits apmierina sabiedrības saprātīgu pieprasījumu atbilstoši šā autortiesību vai blakustiesību objekta raksturam; par autortiesību objektu publicēšanu netiek uzskatīta dramatiska, muzikāli dramatiska darba vai muzikāla darba izpildīšana, audiovizuāla darba demonstrēšana, literāra darba publiska lasīšana, literāra vai mākslas darba raidīšana, mākslas darba demonstrēšana vai arhitektūras darba celtniecība
izplatīšana darbība, ar kuru autortiesību vai blakustiesību objekta oriģināls vai kopija tiek pārdota vai citādi atsavināta
rīcība darbība, darbību kopums, ar ko reaģē uz noteiktu situāciju, noteiktos apstākļos
triks darbība, darbību kopums, kam nepieciešama īpaša veiklība un kas ir paredzēts pārsteiguma, izbrīnas u. tml. izraisīšanai (piemēram, akrobātikā, cirka mākslā)
starpoperācija darbība, darbību kopums, kas veido starpposmu kādā darbībā, darbību kopumā
starpniecība darbība, darbību kopums, ko veic persona, personu grupa, lai radītu, nodrošinātu saskarsmi (piemēram, starp cilvēkiem, cilvēku grupām, valstīm)
rotaļa darbība, darbību kopums, ko veic, lai sagādātu prieku, izklaidēšanos, un kam parasti ir raksturīga iztēlē radīta situācija un darbības objekti, kādu norišu, cilvēku, dzīvnieku u. tml. atdarināšana
vadība darbība, darbību kopums, kuru mērķis ir panākt, lai (piemēram, cilvēks, cilvēku grupa, pasākums, uzņēmums, organizācija) funkcionē vēlamajā veidā
starpniecība darbība, ietekme, arī (kā) īpašību kopums u. tml., kas rada, nodrošina saskarsmi, saikni (starp kādām sistēmām)
reglamentētā profesionālā darbība darbība, kurai kopumā vai kuras atsevišķam veidam attiecīgo profesionālās darbības jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos ir noteiktas īpašas prasības attiecībā uz profesionālās darbības veicēja izglītību, profesionālo kvalifikāciju apliecinošajiem dokumentiem vai profesionālās darbības nosaukuma lietošanu
pakalpojums darbība, pasākums, kas nodrošina (parasti ikdienas, sadzīves) vajadzību apmierināšanu – parasti par samaksu; šādu darbību, pasākumu kopums
atkopšana darbība, process --> atkopt
monopolizācija darbība, process --> monopolizēt
noplūde darbība, process --> noplūst (1)
noplūde darbība, process --> noplūst (2)
noplūde darbība, process --> noplūst (3)
nopūte darbība, process --> nopūst (1)
optimalizācija darbība, process --> optimalizēt; optimizācija
optimizācija darbība, process --> optimizēt; optimalizācija
popularizācija darbība, process --> popularizēt (1)
popularizācija darbība, process --> popularizēt (2)
stratifikācija darbība, process --> stratificēt (1); vides iedarbību kopums, kas rada sēklai dīgtspēju
akcija darbība, rīcība, pasākumu kopums (parasti politiska, ekonomiska, militāra) mērķa sasniegšanai
tehnika Darbības iemaņu, paņēmienu kopums (kāda uzdevuma veikšanai, kāda mērķa sasniegšanai)
atgadījums civilajā aviācijā darbības pārtraukums, defekts, nepilnība vai kādi citi ārkārtas apstākļi, kas ir ietekmējuši vai var ietekmēt lidojumu drošību, bet ne tādā veidā, ka to dēļ noticis nelaimes gadījums vai nopietns incidents
taktika Darbības principu, arī darbību kopums kāda mērķa sasniegšanai
stratēģija Darbības principu, arī darbību kopums kāda, parasti ļoti nozīmīga, mērķa sasniegšanai
nozieguma sastāvs darbības vai bezdarbības īpašību kopums, ko likums formulē un kvalificē par noziegumu
saliktā laika forma darbības vārda analītiska forma, ko latviešu valodā veido palīgdarbības vārds "būt" tagadnē, pagātnē vai nākotnē kopā ar lokāmo darāmās kārtas pagātnes divdabi un kas izsaka iepriekš notikušas darbības rezultativitāti
aorists darbības vārda pagātnes forma, kas izsaka pabeigtu darbību (piemēram, sanskritā, grieķu, senslāvu u. c. indoeiropiešu valodās)
augments Darbības vārda vienkāršās pagātnes un aorista formveidošanas priedēklis indoeiropiešu valodās
darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību)
palīgdarbības vārds darbības vārds, kas kopā ar citu darbības vārda formu norāda darbības laiku, kārtu; palīgverbs
vienpersonas darbības vārds darbības vārds, kas tiek lietots tikai vienskaitļa vai daudzskaitļa 3. personā, parasti kopā ar darbības veicēju
tuvāko saišu terapija darbības veids, kad tiek saaicināti indivīdam vai ģimenei nozīmīgi cilvēki, lai kopīgi apspriestu veidus, kā palīdzēt atrisināt esošo problēmu; tikšanās reizēs var piedalīties izvērstās ģimenes locekļi, kaimiņi, klasesbiedri, darba kolēģi
noieta ceļš darbības, ko veic atsevišķas fiziskas vai juridiskās personas vai šo personu kopums, kas tieši vai netieši nodrošina materiālo un garīgo labumu īpašnieku maiņu
izgatavošana darbības, kuru rezultātā var iegūt narkotiskās vai psihotropās vielas un zāles un kuras ietver attīrīšanu, kā arī narkotisko un psihotropo vielu pārveidošanu citās vielās
kombinācija Darbību izplānots kopums (piemēram, pārspēka iegūšanai, uzvaras izcīnīšanai)
iestatīšana darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei; iestādīšana
tests Darbību kopums (kā) fiziskai pārbaudei, defektu konstatēšanai
veiksmes stāsts darbību kopums ar noteiktu mērķi, kuru izdodas realizēt ar neparedzēti pozitīviem rezultātiem, sasniegumiem
pretspēle Darbību kopums pretinieka aktivitātes mazināšanai, tā pārsvara novēršanai (sporta spēlēs, sporta sacensībās)
prozelītisms Darbību kopums prozelītu (1) vervēšanai
rezervācija darbību kopums, ar ko nodrošina (kā, piemēram, viesnīcas numura) saņemšanu izmantošanai paredzētajā laikā
resursu pārvaldība darbību kopums, kas aizsargā viena uzdevuma risināšanai izmantojamos resursus no mēģinājuma tos vienlaicīgi izmantot vairāku laiksakritīgu darbu izpildei
tīkla atkopšana darbību kopums, kas jāizpilda, lai datoru tīkls atgūtu spēju darboties pēc tā funkcionēšanas traucējuma
kvalitātes nodrošināšana darbību kopums, kas speciāli radīts, lai novērtētu produkta izstrādāšanas un ražošanas procesu
spēle Darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.
tēlojums darbību kopums, ko veic tēlotāji izrādē, uzvedumā atbilstoši situācijai, kura ir ietverta lugā, scenārijā u. tml.; paveikta darbība, rezultāts --> tēlot (1.1)
verificēšana Darbību kopums, ko veicis Nacionālais reglamentētās metroloģijas dienests (vai cita atzīta institūcija), lai konstatētu un apstiprinātu, ka valsts metroloģiskajai kontrolei pakļautie mērīšanas līdzekli pilnīgi atbilst noteiktajām prasībām
industriālais alpīnisms darbību kopums, kur dažādu saimniecisku darbu izpildei tiek izmantotas un pielāgotas alpīnisma un klinšu kāpšanas tehnika un speciālais inventārs (ekipējums)
tiesa darbību kopums, kuras patvaļīgi vai pēc tradīcijas veic kāda persona vai personu grupa, lai, piemēram, kādu sodītu
ražošanas process darbību kopums, kuru rezultātā rūpnīcā nonākušie materiāli un pusfabrikāti pārvēršas gatavā izstrādājumā
dusmu vadība darbību kopums, lai novirzītu dusmas konstruktīvā gultnē, tādējādi mazinot to negatīvās sekas emocionālajā, sociālajā un fiziskajā sfērā
neceļš Darbību kopums, rīcība, kurā (cilvēks) degradējas, zaudē tikumiskās īpašības, morāli pagrimst
rīcība Darbību kopums, sistēma (kāda mērķa sasniegšanai)
štamps Darbību, darbības paņēmienu, izteiksmes līdzekļu kopums (parasti mākslā), ko atdarina bez radošas pieejas, oriģinalitātes, dziļāka satura meklējumiem; arī šablons (2); klišeja
pienākums Darbību, darbu kopums, arī uzdevums, kas (kādam) noteikti jāpaveic
palaide Darbību, norišu kopums, kas ir saistīts ar (kā, piemēram, ierīces, iekārtas, mašīnas) ekspluatēšanas sākumu, nodošanu ekspluatācijā
svinības Darbību, norišu kopums, kuras parasti ir tradicionālas, neikdienišķas un kurām ir saistība ar ko nozīmīgu, ievērojamu (piemēram, ar svētkiem, kādu notikumu)
treniņš Darbību, vingrinājumu kopums, sistēma, kuras mērķis ir veidot piemērotību (kādu darbību, uzdevumu) veikšanai, iegūt (kādu psihisku vai fizisku īpašību, iemaņu, spēju)
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
Avačas sopka darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas dienvidaustrumos (Petropavlovskas-Kamčatkas tuvumā), Krievijā, Kamčatkas novadā, augstums — 2741 m
Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi
Maions Darbīgs vulkāns Lusonas salas dienvidaustrumos ("Mayon"), Filipīnās, augstums - 2462 m, kopš 1615. g. notikuši >30 izvirdumi, izvirdumu laikā lavas straumes var sasniegt jūru
Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
istabenis Darbinieks, kura pienākums ir uzkopt istabas
apkopējs Darbinieks, kura uzdevums ir apkopt (piemēram, telpas, tetitoriju)
papildatvaļinājums Darbinieku ikgadējā atvaļinājuma pagarinājums, kuru paredz Darba likumu kodekss un koplīgums, ko noslēdz uzņēmuma vadība un darbinieki
personāls darbinieku kopums (iestādē, uzņēmumā u. tml. vai tā daļā)
vēlā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pēc optimāla aizdedzināšanas momenta
agrā aizdedze darbmaisījuma aizdedzināšana pirms optimālā aizdedzināšanas momenta
caurvilkšanas mašīna darbmašīna caurvilkšanai ar horizontālu vai vertikālu caurvilča pārvietošanu (visbiežāk ar hidropiedziņu); ir horizontālās un vertikālās caurvilkšanas mašīnas
kokapstrādes mašīna darbmašīna, kurā uz kopējas statnes ar kopēju piedziņu ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli (piemēram, zāģripa, garenfrēzēšanas mezgls un urbšanas mezgls)
kombinētā kokapstrādes darbmašīna darbmašīna, kurā uz vienas statnes ir apvienoti dažādu kokapstrādes darbmašīnu griezējmezgli, parasti ar kopēju piedziņu
šujmašīna Darbmašīna, kuras raksturīgākā pazīme ir dūriena un diegu šuves veidošana un kura ir paredzēta dažādu šūšanas operāciju veikšanai
piedalīšanās darbošanās kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
līdzdarbība Darbošanās kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē)
piedalīties darboties kopā ar citiem (kāda darbā, pasākumā u. tml.)
līdzdarboties Darboties kopā, vienlaikus ar citiem (parasti kādā sabiedriskās dzīves, kultūras dzīves nozarē); piedalīties
likt plecu pie pleca darboties kopīgiem spēkiem
joksīties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
joskāties Darboties, rīkoties (ko kārtojot, gatavojot, kopjot)
dravošana Darbs ar bitēm, bišu saimju kopšana, nolūkā iegūt iespējami augstākas medus, vaska vai spietu ražas
prakse Darbs, darbība (kādā nozarē, jomā), veicamo uzdevumu kopums
pēcdarbs Darbs, kas (darbu kopumā) tiek veikts pēc kāda cita darba
palīgdarbs Darbs, kas palīdz nodrošināt galveno darbu, uzdevumu veikšanu kādā kopumā
haltūra Darbs, ko veic, lai iegūtu blakus peļņu; darbs, ko veic, lai viegli nopelnītu
gaņģis Darbu (arī dažādu uzdevumu, pienākumu u. tml.) daudzums, kopums
pakešapstrāde Darbu apvienošana paketēs atbilstoši lietojamajam translatoram, to kompilēšana un uzkrāšana ārējā krātuvē, secīga ielāde operatīvajā atmiņā un izpilde
izrakums Darbu kopums (arheoloģijā), kas saistīts ar zemes slāņu atrakšanu un senatnes pieminekļu atklāšanu; tas, ko atrod šajā darba procesā
solis Darbu kopums (kādā vietā, laikā), to veikšana
apdare Darbu kopums ēku un izbūvju ilgmūžības pagarināšanai, ekspluatācijas, sanitārtehnisko un dekoratīvo īpašību uzlabošanai
kūtssolis Darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūts solis
kūts solis darbu kopums, kas jāveic kūtī, kopjot lauksaimniecības dzīvniekus; šo darbu veikšana; kūtssolis
ģeoloģiskā izpēte darbu kopums, kas jāveic, lai noteiktu cieto derīgo izrakteņu vai pazemes ūdeņu atradnes praktisko nozīmi
ražošanas cikls darbu kopums, kura rezultāts ir pabeigta gatavā produkcija vai pusfabrikāts
darba apstrāde darbu vadības operatoru nolasīšana un interpretācija, tā ielikšana rindā, resursu izdalīšana iztvere no rindas un ielādēšana operatīvajā atmiņā, kā arī darba nobeiguma operāciju izpilde - rezultātu izvade, resursu atsvabināšana, darba izņemšana no atmiņas
pienākums Darbu, darbību kopums, kas ir saistīts ar kādu profesiju, amatu
kaprubīns Dārgakmeņu tirdzniecībā pieņemts nosaukums minerālam piropam, ko līdz ar citām granāta pasugām atrod D Āfrikas dimantu raktuvēs
opobalsams Dārgs smaržains balzams, kāda Arabijas auga sveķi; opobalzams
meta Darījums uz kopīga rēķina un uz kopīgu risku
simulatīvs darījums darījums, kas nopietni gribēts, bet aizslēpts aiz cita darījuma
padarīšanas Darīšanu kopums
blēņoties darīt (arī teikt) ko bez nopietnības vai nozīmes; niekoties; darīt ko sliktu, nepatīkamu
kropļot darīt kroplu (1)
kropļot darīt kroplu (2)
kropļot darīt kroplu (3)
jaukt darīt nekārtīgu (priekšmetu kopu, vietu, kur ir vairāki priekšmeti), izvietojot izklaidus, izsvaidot u. tml. atsevišķus priekšmetus; kliedēt (ko tādu, kas atrodas vienkopus)
ziņot darīt zināmu (faktu, vēsti, ziņu, ziņu kopumu), parasti mutvārdos vai rakstveidā
pieteikt karu darīt zināmu (kādam), ka (pret to) ir naidīgs noskaņojums, nostāties opozīcijā (pret kādu)
dalīties darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas), kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas)
niekoties Darīt, arī runāt ko nenopietni, bez vajadzības, bez noteikta mērķa; blēņoties (2)
kopētājs darītājs --> kopēt
kopējs darītājs --> kopt
piesīši Dārza piesīši - gaiļa pieši, kreses ("Tropaeolum majus"), ložņīgs lakstaugs krešu ("Tropaeolaceae") dzimtā, apaļām vairogveida garkātu lapām un lieliem ziediem ar pagaru piesi; apakšējās 3 vainaglapas oranžsarkanas, apakšdaļā bārkstainas, augšējās dzeltenas ar sarkanām svītrām, audzē kā krāšņuma augu dārzos, dzimtene Peru
šleijerītis Dārza puķe - migliņa ("Gypsophyla"); ģipsene
kazapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazuapiņi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazugriķi Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
kazvija Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītene Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
tītenis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
vējkriķis Dārza vējgriķis ("Fallopia convolvulus")
mošuszemenes Dārza zemeņu šķirne ar aromātiskām un garšīgām ogām, bet to stādi prasa īpatnēju kopšanu un dod maz ogu
sējas gurķis dārzenis ("Cucumis sativus") ar dzelteniem ziediem, zaļiem, iegareniem augļiem, garu ložņājošu stublāju un asām lapām, savvaļā nav sastopams, kultūrā ieviests pirms \~5000 g. Indijā
dārzeņkopība dārzeņu audzēšana iedzīvotāju patēriņam (pārtikai un lopbarībai); attiecīgā augkopības nozare
dārzniecība Dārzkopība
hortoloģija Dārzkopība
okulēšana Dārzkopībā - acošana, potēšana ar pumpuru, ko iesprauž potcelmā starp koksni un mizu
dūmošana Dārzkopībā cīņas paņēmiens ar salnām, sevišķi augu ziedēšanas laikā: bezvēja naktīs, kad temperatūra slīd zem 0 grādiem, dārzu noklāj ar dūmu segu, tā aizkavējot siltuma izstarošanu
piķerēšana Dārzkopībā jauno, uzdīgušo stādiņu pārstādīšana zāļveidīgā stāvoklī, lai izaudzētu bagātu, bārkstainu sakņu sistēmu augiem, kas parastos apstākļos veido gk. mieta sakni
daiļdārzniecība Dārzkopības nozare, kas aptver apstādījumu ierīkošanu, kopšanu, krāšņumaugu audzēšanu, telpu dekorēšanu ar augiem
stigošana Dārzkopības paņēmiens augļu koku stumbru mizas pasargāšanai no plīšanas - stumbra mizā ar dārza naža asmens galu izdara 8-12 cm garus vertikālus iegriezumus
dārzniecība Dārzkopības uzņēmums
hortologs Dārzkopis
dārzinīca Dārzniece; dārzkope
virsdārznieks Dārznieks, dārzkopības speciālists, kas pārrauga dārza kopšanu (piemēram, dārzniecībā)
dārzinieks Dārznieks; dārzkopis
arhitektoniskais dārzs dārzs, kurā ēkas un apstādījumi veido kopēju ansambli; arhitektoniskais parks
metadati Dati par datiem, t. i., piemēram, datu avots, datu izveidošanas laiks, vieta, datu krāšanas principi un lietotie klasifikatori, datu pārklājums, kāds ir datu kopai, datu identifikācija, atsauces, atribūtu nozīme un precizitāte, datu izplatīšana
izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā
slēptā datne datne ar apslēptu atribūtu kopu, kas norāda operētājsistēmai, ka informācija par šo datni neparādās parastajās direktoriju izdrukās; šādas datnes parasti nevar dzēst, kopēt vai arī izspīdināt to saturu displeja ekrānā
sistēmas datne datne, kas ir operētājsistēmas vai kādas citas vadības sistēmas sastāvdaļa un kas satur informāciju par šai sistēmai nepieciešamajiem resursiem
konfigurēšanas datne datne, ko veido lietojumprogrammas un operētājsistēma un kas ietver informāciju, kuras izmantošana nodrošina datu apstrādes vides (datoru sistēmas, datoru tīkla un to programmatūras) iestatīšanu un piemērošanu lietotāja vajadzībām
žurnāls datne, kuru operētājsistēma izmanto statistiskās informācijas, dažādu ziņojumu u. c. datu vākšanai un uzskaitei
datnes struktūra datnes vai kopīgi apstrādājamās datņu kopas apraksts, kurā ietilpst datņu izkārtojums un katras apskatāmās datnes izvietojums
BMP datne datnes vārda paplašinājums, kas norāda, ka datnē ir operētājsistēmas "Microsoft Windows" standartam atbilstoši bitkartētas grafikas attēli
atmiņu hierarhijas pārvaldība datņu automātiska pārvietošana no cietā diska uz lēnāku, lētāku atmiņu, parasti no cietā diska uz optisko disku un no tā - uz lenti
tilpsaspiede Datņu kopas sapakošana vienā arhīvā ar mazāku tilpumu
hierarhiska datņu sistēma datņu organizēšanas metode, kas operētājsistēmās _MS-DOS_ un _OS/2_ izmanto speciālu datņu hierarhiju, ko sauc par direktorijiem vai mapēm (personālo datoru saimē _Macintosh_); tā sākas ar saknes direktoriju, no kā atzarojas apakšdirektoriji, un katrā direktorijā vai apakšdirektorijā var būt gan datnes, gan citi direktoriji
datņu pakalpojumu protokols datņu pārsūtīšanas protokolam līdzīgs protokols, kas nosaka, kā jāpārkopē dažādos datoros izvietotas datnes
bloks Datora atmiņā - ierakstu kopums, ko apstrādā vai pārsūta kā vienotu veselumu
atmiņas modulis datora atmiņa, kas konstruktīvi izveidota atsevišķa moduļa veidā un ko var izmantot neatkarīgi vai arī operatīvās atmiņas paplašināšanai
dinamiskā brīvpiekļuves atmiņa datora atmiņa, kurā informācijas bitu uzglabāšanai izmanto mikroskopiskus kondensatorus. Tā kā šie kondensatori pakāpeniski izlādējas, tie vairākus simtu reižu sekundē ir jāuzlādē, lai saglabātu tajos ierakstīto informāciju
magnētoptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības
magnetooptiskais disks datora atmiņas ierīce, kas apvieno optiskā un magnētiskā diska īpašības
petaflops Datora ātrdarbības mērvienība - kvadriljons (miljons miljardu = 1 000 000 000 000 000) flopu jeb kvadriljons peldošā komata darbību sekundē; 2011. gadā ar superdatoru "K Computer" tika sasniegta 10,51 petaflopu ātrdarbība
gigaflops Datora ātrdarbības mērvienība - miljards flopu jeb miljards peldošā komata darbību sekundē
atkārtotā sāknēšana datora darbības atjaunošana, atkārtoti ielādējot operētājsistēmu
sāknēšana Datora darbības iniciēšana, kuras gaitā pēc operatīvās atmiņas attīrīšanas tajā tiek ierakstīta operētājsistēma
kontaktekrāns Datora ekrāns, kuru lietojot, operators, lai aktivizētu tirdzniecības vai jebkādu citu sistēmu, tastatūras vai citas sistēmas ievadierīces vietā ar pirkstu vai kādu priekšmetu pieskaras ekrānam
sekundārā atmiņa datorā energoneatkarīgā atmiņa, kam atšķirībā no primārās (operatīvās) atmiņas ir lielāka ietilpība, bet arī lielāks piekļuves laiks; piemēram, cietie diski, disketes, optiskie diski
perifēriskās iekārtas datora funkcionālie mezgli, kas tieši nepiedalās centrālā procesora veikto operāciju izpildē un bieži ir konstruktīvi veidoti kā patstāvīgas iekārtas
aukstā sāknēšana datora iedarbināšana, sākot ar barošanas sistēmas ieslēgšanu un operētājsistēmas ielādi
privileģētā instrukcija datora instrukcija, kuru nevar izmantot lietojumprogrammās. Šo instrukciju izmanto tikai operētājsistēmas programmas
lietotāja profils datora lietotāja opcijas un faktiskās darbvirsmas konfigurācija, kas ļauj vairākiem lietotājiem strādāt ar vienu un to pašu datoru, izmantojot katram savu iestatījumu
mātesplate Datora montāžas plate, kas veido tā pamatstruktūru; tajā ir centrālais procesors, operatīvā atmiņa, virknes un paralēlās pieslēgvietas dažādu ārējo iekārtu (piem., displeja, tastatūras un disku) vadībai; sistēmplate
primārā atmiņa datora operatīvā atmiņa, kas sastāv no brīvpiekļuves atmiņas un lasāmatmiņus, kurām ir tieša piekļuve no centrālā procesora
karstais starts datora operatīva iedarbināšana, izmantojot tā stāvokli, kas saglabājies iepriekšējās darbības rezultātā
plānotājs Datora operētājsistēmas komponents, kas veic darbu izpildes plānošanu, inicializāciju un nobeidzi
datu pārvaldība datora operētājsistēmas pamatfunkcija, kas realizē datu organizēšanu, izvietošanu, glabāšanu un atjaunošanu
pieejas metode datora operētājsistēmas vai datora tīkla vadības programmas sastāvdaļa, kas veic datu saglabāšanu un izguvi vai pārraidīšanu un saņemšanu; šo programmu funkcijās parasti ietilpst arī aparatūras vai tīkla disfunkciju radītu datu pārraides traucējumu atklāšana un, iespēju robežās, to novēršana
brīvpieejas atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā glabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša pieeja no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni
brīvpiekļuves atmiņa datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kurā uzglabātajām programmu instrukcijām un datiem ir iespējama tieša piekļuve no centrālā procesora, izmantojot ātrdarbīgo ārējo kopni. Atšķirībā no otra primārās atmiņas komponenta - lasāmatmiņas - no brīvpiekļuves atmiņas centrālais procesors var ne tikai nolasīt datus, bet var datus tajā arī ierakstīt
pēcprocesors Datora programma, ar ko veic datu apstrādes noslēguma operācijas
datora jauda datora raksturojums, ko saista ar tā spēju izpildīt kādu noteiktu operāciju kopu. Par novērtējuma kritērijiem parasti izmanto operāciju izpildes laiku, cikla laiku, caurlaidspēju un etalonuzdevumu risināšanas laiku
resursu iedalīšana datora resursu plānošana izpildāmajiem un rindā gaidošajiem darbiem, piemēram, operatīvās atmiņas, ievadizvades ierīču un palīgatmiņas plānošana darbiem, kas datorā jāizpilda vienlaicīgi
flops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - peldošā komata operācijas sekundē (angļu "floating point operation per second")
teraflops Datora skaitļošanas jaudas mērvienība - viens triljons (1000000000000 = 10^12^) peldošā komata operāciju sekundē
pagaidu atmiņa datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; darbatmiņa
darbatmiņa Datora speciāla atmiņa vai daļa no tā operatīvās atmiņas, kas tiek rezervēta skaitļošanas starprezultātu glabāšanai; pagaidu atmiņa
datorsistēma Datora un tā perifērijas ierīču (t. sk. diskdziņu, monitora, dažādu ievadizvades ierīču u. c.) pilna konfigurācija, kas operētājsistēmas vadībā kopīgi veic datu apstrādi
instrukciju kopa datorā vai programmēšanas valodā izmantoto instrukciju kopums
reālā atmiņa datora visa fizikālā atmiņa, kurā ietilpst operatīvā atmiņa un ārējā krātuve, to izmanto kā programmu, tā arī datu glabāšanai, un tā ir pieejama centrālajam procesoram
vienas instrukcijplūsmas un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošanā ar dažādām datu kopām tiek veikta viena un tā pati operācija, piemēram, masīvu procesors, kur viens dators vai procesors tiek izmantots vadībai, bet pārējie izpilda vienu un to pašu instrukciju
daudzu instrukcijplūsmu un daudzu datplūsmu arhitektūra datorarhitektūra, kuras īstenošana tiek izmantoti vairāki procesori, kas vienlaicīgi un cits no cita neatkarīgi var izpildīt savu instrukciju kopu
firma "HP" datorfirmas _Hewlett-Packard Development Company_ saīsināts nosaukums
hp Datorfirmas "Hewlett-Packard Development Company" saīsināts apzīmējums
pakalpe datorisks līdzeklis vai līdzekļu kopums, kas sniedz kādus pakalpojumus
lappuses izkārtojumprogramma datorizdevniecības lietojumprogramma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku no dažādām datnēm vienotā dokumentā, kā arī veikt ar šī dokumenta tekstu un attēliem virkni operāciju: teksta izkārtošanu vairākās slejās, teksta izvietojumu ap grafikas attēliem, teksta apcirpšanu, attēlu mērogošanu u. c.
izkārtojumprogramma datorizdevniecības programma, kas palīdz apvienot tekstu un grafiku, kā arī veikt virkni operāciju ar tekstu un attēliem
datu bāzes izdevniecība datorizdevniecības vai interneta tehnoloģijas izmantošana, lai izveidotu dokumentus, kuros ir apkopota no datu bāzes iegūtā informācija
Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs
vadības kopne datorkopne vai tās daļa, kas paredzēta vadības signālu pārraidei
kopne Q datorkopne, ko izmanto firmas _DEC_ minidatoros, lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm
sašaurinātās instrukcijkopas dators dators (procesors) ar relatīvi mazu instrukciju kopu. Šī tipa datoru instrukcijām ir vienāds formāts, un katra no tām parasti tiek izpildīta vienā taktī, kas nodrošina ātrdarbības palielināšanu
multiapstrādes sistēma dators vai datoru sistēma, kura var izpildīt vienlaicīgi divas vai vairākas programmas vai instrukciju secības, izmantojot vairākus kopīgi vadāmus procesorus
klons Dators, kas ar tādu pašu programmatūru darbojas identiski kādam citam noteiktam datoram (izplatītākā ir IBM PC datoru kopēšana)
sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā
analogdators Dators, kas operācijas izpilda, manipulējot ar nepārtrauktiem fizikāliem mainīgajiem
transputors Dators, kas sastāv no vienas integrētās shēmas, kurā ietilpst mikroprocesors, brīvpiekļuves atmiņa, lasāmatmiņa un porti
mikrodators Dators, kura centrālais procesors realizēts, izmantojot mikroprocesoru
cipardators Dators, kura darbību vada iekšēji glabātas programmas un kurš spēj programmai vai tās daļai, kā arī programmas izpildē vajadzīgajiem datiem vai to daļai izmantot kopīgo krātuvi, izpildīt lietotāja rakstītas vai norādītas programmas, veikt lietotāja norādītas aritmētiskas, loģiskas u. tml. darbības ar cipariski pierakstītiem diskrētiem datiem un izpildīt programmas, kas to izpildes laikā pašas sevi pārveido
sistēmas Gopher vietne dators, kurā instalēts _Gopher_ serveris
datu plūsmas mašīna dators, kurā komandu izpildes secību nosaka datu plūsma, bet nevis komandu skaitītājs. Mašīnas struktūra sastāv no komandu atmiņas bloka, operāciju izpildes un lēmuma pieņemšanas bloka, kā arī komutācijas sistēmas. Komandu izpilda, ja dati padoti visās komandu atmiņu šūnu ieejās, bet izejas ir brīvas
zīmuļievades dators dators, kura primārā ievadierīce ir speciāls zīmulis (irbulis), nevis tastatūra. Šīs klases datoriem ir plakans ekrāns un speciāla operētājsistēma, kas nodrošina lietotāja sadarbību ar datoru
videokonference Datortīkla pakalpojumu kopums, kas nodrošina attālu lietotāju interaktīvus sakarus reāllaikā, izmantojot video- un audioinformāciju
optisko un koaksiālo kabeļu hibrīdtīkls datortīkls, kurā izmantoti gan optiskie, gan arī koaksiālie kabeļi. Optiskais kabelis tiek izmantots lielu abonentu grupu, bet koaksiālie kabeļi - katra atsevišķa abonenta pievienošanai datoru tīklam; HFC tīkls
multiprogrammēšana Datoru izmantošanas veids, kur kopīgi izpilda vairākas programmas, kas sadalītas vairākiem procesoriem
mikrokanāla arhitektūra datoru kopnes arhitektūra, ko firma _IBM_ 1987. g. izstrādāja un ieviesa personālajos datoros _IBM PS/2_, tā nodrošina gan asinhronnu, gan sinhronu 32 bitu datu pārraidi ar decentralizētu arbitrāžu un var strādāt sprādzienrežīmā
datorizētā ražošana datoru lietošana ražošanā, piemēram, tehnoloģisko procesu vadībā, materiālu uzskaites un sadales, operatīvās plānošanas u. c. darbu automatizācijā
reāllaika sistēma datoru sistēma, kas ieejas signālus apstrādā tik ātri, ka spēj nodrošināt operāciju izpildi ar prasīto ātrumu
dalītā datoru sistēma datoru sistēma, kas sastāv no vairākiem savstarpēji saistītiem datoriem, kuri darbojas neatkarīgi un izpilda kopīgu darbu
interaktīvā sistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; dialogsistēma
dialogsistēma datoru sistēma, kurā lietotājs ar termināļa un operētājsistēmas starpniecību var tieši sazināties ar centrālo procesoru; interaktīvā sistēma
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
konfigurācija datoru sistēmas komponentu kopums un savstarpējie sakari, ko nosaka šo komponentu tehniskie raksturojumi un risināmā uzdevuma īpatnības
posma stacija datoru tīklā aparatūras un programmu kopums, kas nodrošina datu apstrādes mezgla piekļuvi kanālam, kā arī veic šī mezgla darbības vadību
arhīvs Datoru tīklā glabātu datņu kopums
slānis datoru tīkla loģiskās struktūras hierarhisks elements, kas izpilda noteiktu funkciju kompleksu, to skaits, nosaukumi un izpildāmās funkcijas dažādos tīklos var atšķirties, to kopīgā īpašība ir sniegt servisu augstāk stāvošiem slāņiem
tīkla caurspīdīgums datoru tīkla operētājsistēmas vai citu programmu īpašība, kas nodrošina lietotāja piekļuvi attāliem resursiem tā, ka lietotājs netiek informēts par to, vai izmantoti attāli vai lokāli resursi
zvaigžņtīkls Datoru tīkla topoloģijas variants, kas pēc savas formas atgādina zvaigzni
gredzentopoloģija datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu
gredzentīkls datoru tīkla topoloģijas variants, kurā katrs tīkla mezgls (stacija) savienots ar diviem citiem mezgliem, veidojot noslēgtu gredzenu; šādā tīklā ziņojumus pārsūta vienā virzienā
objekts datoru tīklos - kopēja mērķa sasniegšanai saistītas viena slāņa funkcijas
profils Datoru tīklos - savstarpēji saistītu protokolu standartu kopa un, ja nepieciešams, atsauces uz šo standartu klasēm, apakškopām, izvēles funkcijām un parametriem, kas tiek izmantoti veicot kādas īpašas datu pārraides vai apstrādes funkcijas
heterogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno dažāda tipa datorus, operētājsistēmas, tīkla kartes un tādējādi spēj izmantot dažādus tīkla protokolus
homogēnais tīkls datoru tīkls, kas apvieno tikai viena tipa datorus, operētājsistēmas, tīklu kartes un kas izmanto vienu tīkla protokolu
tīkls UUCPNET datoru tīkls, kas izveidots galvenokārt no datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _UNIX_ vidē, un izmantojot programmu _UUCP_, nodrošina jaunumu un elektroniskā pasta ziņojumu apmaiņu starp tā lietotājiem
sinhronais tīkls datoru tīkls, kurā visi sakaru kanāli tiek sinhronizēti, izmantojot kopīgus taktimpulsus
gredzentopoloģija Datoru tīklu topoloģijas paveids, kurā katrs mezgls ir saistīts ar diviem zariem un starp jebkuriem diviem mezgliem ir tikai divi ceļi
maģistrāles tīkls datoru tīklu topoloģijas variants, kurā visi tīkla mezgli (stacijas) ir pievienoti vienam kabelim, pārsūtītais ziņojums vienlaikus nonāk visos tīkla mezglos; ziņojumu pieņem tikai tas mezgls vai tie mezgli, kuriem ziņojums adresēts
tīkls Datoru un ar tiem saistīto perifērijas ierīču grupa, kas savstarpēji savienotas ar sakaru kanāliem un nodrošina datņu un citu resursu kopīgas izmantošanas iespējas vairākiem lietotājiem
fon Neimana mašīna datoru uzbūves veids, kurā lineāri adresējama atmiņa ir kopēja programmām un datiem un ka vienlaicīgi var izpildīt tikai vienu procesu, t. i., instrukcijas tiek secīgi analizētas un attiecīgi apstrādātas
datu vākšana datu apkopošana formā, kas dod iespēju tos tieši apstrādāt datorā
bloku apmaiņa datu apmaiņa starp datora ārējo krātuvi un operatīvo atmiņu, pārsūtot fiziskus ierakstus (blokus)
saskanības noteikšana datu apstrādes operācija, kuras gaitā tiek pārbaudītas divas datnes, lai noteiktu, vai tajās nav sakrītošu ierakstu un vai nav nepieciešams atmest bojātus (nederīgus) ierakstus
izkārtojums datu apstrādes sistēmās - rakstzīmju izvietojums ierakstā, datu blokā, datnē vai ziņojumā, kā arī to sakārtojums cietajā kopijā vai displeja ekrānā
pārvaldība datu apstrādes sistēmas funkcija, kas nodrošina pieeju datiem, pārrauga datu glabāšanu un vada ievadizvades operācijas
abstraktā mašīna datu apstrādes sistēmu attēlošana kā resursu un to savstarpējo mijiedarbību kopumu
asinhronais režīms datu apstrādes vai pārraides veids, kad katras konkrētas operācijas izpilde sākas pēc iepriekšējās operācijas beigu signāla saņemšanas
bāze datu bāze - savstarpēji saistītu informacionālu objektu tematisks kopums, kas ar speciālas pārvaldības sistēmas starpniecību organizēts tā, lai nodrošinātu ērtu informācijas izguvi, izdarītu tās atlasi un kārtošanu
dalītā datu bāze datu bāze, kas sadalīta pa vairākām datortīkla stacijām un kuru var kopīgi izmantot dažādi lietotāji
pieejas ceļš Datu bāzes ierakstu secība, kas lietojumprogrammai kādas operācijas izpildes gaitā jāizskata
domēns datu bāzes izstrādes un pārvaldības jomā ar šo terminu apzīmē kāda konkrēta lauka (atribūta) nozīmīgo vērtību kopu
ierakstorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas atšķirībā no tabulorientētām datu bāzes pārvaldības programmām vaicājumoperācijas rezultātā displeja ekrānā izspīdina ierakstus, nevis tabulas
tabulorientēta datu bāzes pārvaldības programma datu bāzes pārvaldības programma, kas vaicājumoperācijas izpildes rezultātā displeja ekrānā izspīdina tabulu
datu manipulēšana datu bāzes pārvaldības sistēmā - tādu datu bāzu manipulēšanas pamatoperāciju kā datu dzēšana, datu iespraušana, datu modificēšana un datu izgūšana izpilde
datu bāzes organizācija datu fizikālās un loģiskās attēlošanas metožu un līdzekļu kopums, kā arī konceptuālā, ārējā un iekšējā datu bāzes shēmas un to apraksti
datuve Datu glabātuve, kurā savākti operatīvie dati, kas nepieciešami noteiktai lietotāju grupai
izsaukuma ventilis datu ieraksts mikroprocesora reģistrā vai atmiņā, kas satur apakšprogrammas, subrutīnas vai procedūras sākuma adresi un citus parametrus; kā arī ir uzdota vienīgā atļautā sākuma adrese un tas ir starpposms vadības nodošanai attiecīgajai programmatūras struktūrvienībai
pieeja Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums
piekļuve Datu izvades, ievades vai modifikācijas operāciju vispārināts apzīmējums, ko lieto datoru vai datoru tīklu funkcionēšanas aprakstos
kataloģizēta datu kopa datu kopa, kas reģistrēta sistēmas katalogā ar indeksu vai indeksu hierarhiju, kas nosaka tās atrašanās vietu datu vidē (magnētiskajā diskā, magnētiskajā lentē u. c.)
aparatūras profils datu kopa, ko izmanto specifisku perifērijas iekārtu un draiveru konfigurāciju veidošanai
pagaidu datu kopa datu kopa, kura tiek izveidota tikai darba izpildes gaitā un kas eksistē līdz darba izpildes izbeigšanai
fails Datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, kas datorā tiek uzglabāts vai apstrādāts kā atsevišķa vienība ar savu nosaukumu; datne
datne datu kopa, tekstuāls vai grafisks dokuments, ko glabāšanas, pārsūtīšanas un apstrādes procesā uzskata un identificē kā vienotu veselumu un kas parasti sastāv no vienādas struktūras ierakstiem; fails
arhivēšana datu kopiju radīšana ārējos informācijas nesējos
ģenealoģiskie ieraksti datu kopums par noteiktas personas vai populācijas izcelsmi
datu plūsma datu kopums, ko noteiktā secībā no datu avota pārraida datu saņēmējam
datu bloks datu kopums, kuru kā vienotu veselumu pārsūta starp dažādiem datora funkcionāliem blokiem vai datoru tikla komponentiem
ienešana Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
ienese Datu nodošana no operatīvās atmiņas reģistriem vai aritmētiski loģiskajam blokam
destruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot dati tiek pārsūtīti datora procesoram, bet to kopija datora procesoram, bet to kopija datora atmiņā tiek mainīta vai iznīcināta
nedestruktīvā lasīšana datu nolasīšanas operācija, kuru izpildot nolasītie dati tiek saglabāti datora atmiņā
asinhronā (startstopa) pārraide datu pārraide, atsevišķi sinhronizējot katru rakstzīmi, bloku vai vārdu; to panāk, pārraidot speciālus startsignālus un stopsignālus
startstopa režīms datu pārraides asinhronais režīms, kuru izpildot pārraides sākums un beigas tiek noteiktas ar start- un stopbitiem
kopnes vešana datu pārraides procesa organizēšana kopnē, ko īsteno, pievienojot papildplates, un kas ļauj vadīt datu pārraidi pa kopni neatkarīgi no centrālā procesora, kā arī nodrošināt tiešu piekļuvi datora atmiņai un ārējām iekārtām
multipleksēšana Datu pārraides tehnoloģija, ar kuru diviem vai vairākiem datu avotiem var izmantot kopīgu pārraides vidi tā, lai katra datu avota rīcībā tiktu nodots atsevišķs kanāls
šķiedru optika datu pārraides tehnoloģija, kas informācijas pārsūtīšanai izmanto optiskos kabeļus
ienešana Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā
ienese Datu pārrakstīšana no ārējās krātuves operatīvajā atmiņā
IP multiraide datu pārsūtīšana starp dažādiem serveriem, kas atrodas dažādās mugurkaultīkla vietās. _IP_ multiraide ir efektīvāka par parastām interneta pārraidēm, jo serveris var pārraidīt ziņojumu vienlaicīgi vairākiem saņēmējiem, izmantojot tikai vienu pakešu kopu
alfabēts datu pierakstam un kodēšanai izmantojamu atšķirīgu rakstzīmju kopa, kurā rakstzīmes sakārtotas noteiktā secībā
datu posma sinhronā vadība datu posma vadības procedūru kopums, ko izmanto atbilstoši arhitektūrai _SNA_ izveidotajos datoru tīklos
nelīdzsvarotais datu posms datu posms, kas savieno datoru tīkla primāro un vienu vai vairākas sekundārās stacijas, kur primārā stacija organizē datu plūsmu, veic pēckļūdu atkopšanu un pārraida komandu kadrus sekundārajai stacijai, kas pārraida atbildes kadrus
zemes kadastrs datu sakopojums par visas zemes dabisko, saimniecisko un tiesisko stāvokli, kā arī zemes paraugvērtību un zemes reālo vērtību uzskaites dati
kopnes sekotājs datu satekne, kas saņem datus no kopnes vedēja
datu apstrāde datu vākšana, glabāšana, modificēšana, izguve un citas operācijas ar datiem
attēls datu vidē ierakstītu datu (teksta, grafikas) precīza un loģiska kopija, piemēram, izvadot datora atmiņā ierakstītus datus uz displeja ekrāna vai plotera, lietotājs redz šo datu attēlu
bināri saderīgs datu, aparatūras vai programmatūras struktūra (datu datne, mašīnkods, instrukciju kopa u. c.), kas aprakstīta binārā formā un ir pilnīgi identiska citai struktūrai (visbiežāk tas attiecas uz izpildāmām programmām)
ņudzums daudz ļaužu kopā; sasviesti žagari
balmutēties daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties
pierūķēties daudz strādājot nopūlēties
noplēsties daudz strādājot, nomocīties, nopūlēties
vitronektīns Daudzfunkcionāls adhezīvs seruma glikoproteīns, kas spēj saistīt integrīnu, kolagēnu, heparīnu, komplementa komponentus un perforīnu
periderma daudzgadīgo sēklaugu, parasti divdīgļlapju, sekundāro segaudu kopums
pavārpata Daudzgadīgs graudzāļu dzimtas ģints ("Agropyron"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir sēdošas vārpiņas, šķautņainas vārpiņas plēksnes un zieda plēksnes galā akots, \~15 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
artišoks daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā, >10 sugas, gk. Vidusjūras zemēs un Kanāriju salās; kultūrā 2 sugas
ortosifons Daudzgadīgs lūpziežu dzimtas tropu augs; lapās ir glikozīds ortosifonīns, saponīni, ēteriskās eļļas; lieto diurēzes veicināšanai, nieru un žultspūšļa slimībās
ārstniecības brūnvālīte daudzgadīgs rožu dzimtas lakstaugs, brūnvālīšu suga ("Sanguisorba officinalis") ar horizontāliem sakneņiem, Latvijā aizsargājama, sastopama reti, drogu lieto par savelkošu un asinis apturošu līdzekli
rokambolis Daudzgadīgs sīpolaugs, kam raksturīgas vairākstāvu ziedkopas, no kurām veidojas vairsīpoliņi ar blīvi piegulošām, oranži violetām zvīņām; daudzposmu sīpols
apdzirzāle Daudzgadīgs staipeknis ("Lycopodium selago"); apdziras 1
strelīcija daudzgadīgs strelīciju dzimtas tropu lakstaugs (“Strelitzia reginae”) ar rozetē sakārtotām lapām un oranžiem vai ziliem ziediem, kam ir laivveida seglapas, kas Latvijā tiek audzēts kā dekoratīvs telpaugs
jamss Daudzgadīgs tropu un subtropu tīteņaugs; dioskorejas
puerārija Daudzgadīgu vīteņaugu (liānu) ģints pākšaugu dzimtā subtropu rajonos; bieži zaudē kultūrauga īpašības un pārvēršas par grūti iznīcināmu nezāli
IDA Daudzgadu programma "Eiropas komunikāciju tīkli elektroniskai datu apmaiņai starp pārvaldes iestādēm"
simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
pauropods Daudzkāju klases apakšklase ("Pauropoda"), ļoti sīki (līdz 1,4 mm), balti posmkāji, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē un augu atliekās, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
priekškuņģis Daudzkameru kuņģa priekšējo daļu (spurekļa, acekņa, grāmatnieka) kopums (atgremotājiem)
gametangijs Daudzkodolu šūnas, kuru saturs saplūst kopā dažu sēņu un aļģu dzimumprocesā
polihorija Daudzkorība, venēciešu skolā 17. gs. daudz piekopta komponēšanas maniere: sadalot skaņdarba atskaņojumu 2 vai vairākiem vokāliem vai instrumentāliem koriem, panāca skaņkrāsu mainīgumu
polihroisms Daudzkrāsainība, optiski anizotropu minerālu īpašība dažādos virzienos absorbēt dažāda viļņa garuma gaismas starus
daudzlape Daudzlapju dzimtas ģints ("Myriophyllum"), daudzgadīgi ūdensaugi ar 0,2-3 m garu, ļoganu, nedaudz zarotu stublāju, kas ar piesaknēm nostiprināts ūdenstilpes dibenā, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
pamīšziedu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum alterniflorum"), Latvijā reti sastopama, aizsargājama, ūdenī iegrimis un substrātā ar piesaknēm nostiprinājies daudzgadīgs lakstaugs, 100-150 cm garš, ziedi nelielās vārpās
ūdens daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum aquaticum")
Brazīlijas daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum brasiliensis")
vārpainā daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum spicatum")
mieturu daudzlape daudzlapju suga ("Myriophillum verticillatum")
fumarskābe Daudzos augos sastopama maleīnskābes ģeometriskā izomērija
bismutils Daudzos bismuta savienojumos sastopamā grupa, BiO- (piem., BiOCl)
fenīls Daudzos organiskos savienojumos sastopamais radikāls C6H5
sutne Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
sutnes Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
sutnis Daudzpusīgas graudu barības sajaukumi (putraimi, auzu milti u. c.) kopā ar pienu vai taukiem, kas dod organismam visas vajadzīgās barības vielas
klienta lieta daudzpusīgas informācijas kopums, kas saistīts ar klienta sociālo situāciju, ko sociālais darbinieks fiksē digitālā vai papīra formātā
nerejs Daudzsartārpu klases ģints ("Nereis"), kas sastopama Baltijas jūrā
piramīda Daudzskaldnis, kam viena skaldne (pamats) ir daudzstūris, bet pārējās skaldnes - trijstūri ar kopēju virsotni
galerijēkas Daudzstāvu dzīvojamo ēku tips, kurā par ieejām dzīvokļos kalpo atvērtas galerijas, kas izvietotas pa stāviem vienā ēkas korpusa pusē; populāras karsta klimata apstākļos
morula Daudzšūnu dzīvnieku organisma embrionālās attīstības stadija; embrijs šajā stadijā ir šūnu sakopojums, kurā vēl nav noteikti iezīmējies dobums
klaids Daudzu (parasti sīku) vienību kopums, kas atrodas brīvi, izklaidus
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu cilvēku vai dzīvnieku kopums
klājiens Daudzu cits cita tuvumā esošu priekšmetu kopums
ģimenes dārziņu kolonija daudzu ģimenes dārziņu kopa; vieta, kur atrodas šādu dārziņu kopa
meteorītu lietus daudzu meteorītu kopums, kas vienlaicīgi nokrīt uz planētas
zars Daudzu paaudžu asinsradinieku kopums; vienas paaudzes asinsradinieku kopums
čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums
somatogāmija Daudzu sēņu dzimumprocess, kur kopā saplūst divas veģetatīvas sēņotnes šūnas
puspasaule Daudzu valstu, zemju kopums
apjoms daudzums, kopums
manta Daudzums, kopums, krājums, ko veido, piemēram, daudzi priekšmeti, daudzas lietas
tūkstotis Daudzums, skaits 1000; kopa, kas sastāv no 1000 vienībām
miljons daudzums, skaits 1000000; kopa, kas sastāv no 1000000 vienībām
miljards Daudzums, skaits 1000000000; kopa, kas sastāv no 1000000000 vienībām
sociālā darba resursi daudzveidīgi pakalpojumi un līdzekļi (materiālie, nemateriālie, individuālie, grupas, organizāciju un vides), ko sociālais darbinieks piesaista vai aktualizē, lai sekmētu indivīda, grupas un kopienas sociālo funkcionēšanu
populārā mūzika daudzveidīgs žanru un stilu kopums, kas nosacīti vienkāršiem un viegli uztveramiem muzikāliem līdzekļiem izsaka attiecīgā laika sabiedrības noskaņojumu un modes tendences
virpulis Daudzveidīgs, arī nenoteikts (spilgtu krāsu) kopums; vienlaicīgs, arī juceklīgs (stipru skaņu) skanējums
ovariālā nanosomija daudzveidīgu hereditāru anomāliju kopums (iespējams, autosomāli dominanta vai reizēm recesīva, ar X hromosomu saistīta pārmantošana); bilaterāla kakla lidplēve (ļoti raksturīgs, bet ne obligāts simptoms); matu augšana kakla apakšējā robežā; disociēts infantilisms
bioloģiskā oksidēšana daudzveidīgu oksidēšanas un reducēšanas reakciju kopums, kas notiek dzīvajos organismos enzīmu ietekmē
manēžgarāža daudzvietīga garāža ar vienu vai vairākām iebrauktuvēm un kopēju glabāšanas laukumu, kurā stāvvietu robežas parasti norāda ar horizontāliem apzīmējumiem
Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km
Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km
Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte
Berezauka Daugavas kreisā krasta pieteka, Dvietes un Ilūkstes koptekupe Dvietes pagastā, garums — 2 km
Mazā Daugava Daugavas vidējais atzars Rīgā, visā Zaķusalas kreisā krasta garumā (3,5 km), Daugavas galvenajai gultnei pievienojas lejpus dzelzceļa tilta, kopā ar Daugavas kreiso atteku Bieķengrāvi atzarojas iepretī Bišumuižai, pie Salu tilta ir 150 m, lejāk - līdz 300 m plata, dziļums - 3-4 m
Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu
burkšis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
burkšķis Dažāda augstuma un stipruma neskaidru, ilgstošu trokšņu kopums
cirpas Dažāda garuma zāles stiebri vai rugāji nopļautā laukā; tāpat arī atsevišķi vilnas nelīdzenumi nocirptai aitai
koncentrs Dažāda lieluma riņķu kopums, kuriem ir kopējs centrs
plastīdi Dažāda lieluma un formas bezkrāsaini vai krāsaini veidojumi augu šūnu citoplazmā
plūstošās smiltis dažāda rupjuma smiltis, kas spēj pārvietoties filtrējošās pazemes ūdeņu plūsmas hidrodinamiskā spiediena ietekmē; pseidoplūdenis
hipotētiskā paaudze dažāda vecuma laikabiedru kopums, kuri nosacīti tiek analizēti kā viena paaudze (tās demogrāfisko procesu intensitāte katrā vecumā atbilst noteiktā kalendārā laika perioda intensitātei)
higiēnas pakalpojums dažāda veida pakalpojumi, kas vērsti uz cilvēka ķermeņa fiziskās kopšanas procedūru saņemšanu, kā arī nodrošina veļas mazgāšanas un žāvēšanas iespējas
psiholoģiskais karš dažāda veida propagandas pasākumi, lai mazinātu naidīgas valsts iedzīvotāju pretošanās gribu
sortiments Dažāda veida, lieluma vai dažādu šķirņu izstrādājumu noteikts kopums
iekšledus Dažādas formas ledus kristāli vai to sakopojums porainā, necaurlaidīgā masā ūdenstilpes ūdenī; veidojas atklātu ūdeņu virsējos slāņos, pāratdzesētam ūdenim kristalizējoties
uzaugums uz stumbra dažādas formas un izmēru krasi izteikts stumbra resninājums ar svēdrainu koksnes struktūru; sastopams uz visām koku sugām, biežāk uz lapkokiem
mitohondrijas Dažādas formas veidojumi (graudiņi, izolēti vai saistīti kopā važiņās, smalkas nūjiņas, bieži izliektas utt.), kas satur daudz lipoīdu un iegulst šūnu protoplazmā (citoplazmā)
putnu embriju anomālijas dažādas kroplības, kas attīstās, ja inkubācijas laikā ir pārāk zema vai augsta temperatūra, neatbilstošs mitruma režīms, traucēta gāzu apmaiņa
kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli
biofori Dažādās teorijās pieņemtās vissīkākās, neredzamās dzīvības vienības, no kurām sastāvot protoplazma
kratenis dažādi ēdieni, sajaukti kopā
endoskops dažādi konstruētas caurulītes ar optiku un apgaismošanu dobumorgānu un cauruļveida orgānu apskatei
fototriki dažādi paņēmieni, kā fotografējot vai kopējot transformēt fotoattēlu
vārddarināšanas sistēma dažādo hierarhiski saistīto varddarināšanas paņēmienu, tipu, veidu un paveidu, kā arī varddarināšanas līdzekļu un citu varddarināšanas elementu iekšēji organizēts kopums, kas nodrošina jaunu leksisku vienību darināšanu
raibs Dažāds, nevienāds pēc sava sastāva (par cilvēku grupu, kopumu)
strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
borģele Dažādu (saimniecības) darbu, darīšanu kopums
aborigēnie mājdzīvnieki dažādu apvidu vai zemju vietējie, mazizkoptie mājdzīvnieki
epanortoze Dažādu atkārtojuma figūru (anaforas, epiforas, divkāršojuma, ķēdes, pakares) kopnosaukums - viena vai vairāku vārdu, vienas vai vairāku rindu atkārtojums dzejolī
augu sega dažādu augu kopums kādā apvidū
darba dalīšana dažādu darba procesu nodalīšanās sabiedriskās ražošanas attīstības gaitā un vienlaikus arī atsevišķu darba procesu kooperēšana, kombinēšana
fizikālā lieluma sistēma dažādu fizikālu lielumu sakopojums, kas izveidots, izmantojot noteiktas likumsakarības starp šiem lielumiem
veselības aprūpes komanda dažādu jomu profesionāļu grupa, kas nodrošina cilvēka ārstēšanu un aprūpi jebkura veida veselības aprūpes institūcijās, kā arī var piedalīties sociālajā aprūpē kopienā
popurrijs Dažādu komponistu populārāko motīvu sakopojums vienā gabalā
simultanskola Dažādu konfesiju bērnu kopmācība
izobāri Dažādu ķīmisko elementu atomi ar vienādu masas skaitli (A), bet atšķirīgu protonu (Z) un neitronu (N) skaitu, piemēram, ar A=10 sastopami ^10^Be (Z=4, N=6), ^10^B (Z=5, N=5) un ^10^C (Z=6, N=4)
izotoni dažādu ķīmisko elementu izotopi, kam ir vienāds neitronu skaits, piemēram, ^15^N, ^16^O (N=8)
konservācija Dažādu līdzekļu un pasākumu kopums, ar kuru nodrošina asins, audu u. tml. uzglabāšanos
miscellanea dažādu lietu kopums; tematiski nesaistītu datu, ziņu u. tml. kopums
neoklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; jaunklasicisms
jaunklasicisms Dažādu mākslas strāvojumu kopums (19. gadsimta otrajā pusē un 20. gadsimta sākumā), kuriem raksturīga klasiskās mākslas formu un sižetu izmantošana; neoklasicisms
tanatocenoze Dažādu mirušu dzīvnieku (arī augu) sakopojumi, no kuriem vēlāk veidojas apbedījumi
kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti
iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot
svīta Dažādu noguluma, vulkānisku vai metamorfisku iežu slāņu kopums, kuriem ir līdzīgs sastāvs un kuri samērā krasi atšķiras no augstākiem vai zemākiem slāņiem
mikrurģija Dažādu operāciju veikšana zem mikroskopa ar speciālu instrumentu (mikromanipulatoru), kad objekti ir ļoti mazi (vienšūnas dzīvnieki, atsevišķas šūnas utt.)
monofilija Dažādu organismu grupu rašanās no vienas kopīgas izejformas - viendabīgas organismu grupas
starpprofesionāļu komanda dažādu profesiju pārstāvju grupa, kas sadarbojas kopīga mērķa sasniegšanā, lai nodrošinātu kvalitatīvu pakalpojumu un iespējami labāku problēmsituācijas risinājumu indivīdam, grupai vai kopienai
bibliotēka dažādu rīku, krāsu toņu, šriftu, noformējuma stilu kopums
jaunromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu
neoromantisms Dažādu romantiski ievirzītu estētisku tendenču kopums, kas izveidojās Eiropas tautu (galvenokārt angļu, vācu) literatūrā 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā kā reakcija pret naturālismu; jaunromantisms
džigitēšana Dažādu sarežģītu vingrojumu veikšana uz auļojoša zirga; džigitēšana ir populāra Kaukāza kalnu iedzīvotāju, kazaku vidū (sk. džigits)
koadaptācija dažādu sugu savstarpējā pielāgošanās kopīgajā evolūcijas procesā, kas noregulē sugu savstarpējās attiecības, palielina izdzīvošanas iespējas un stabilizē dabīgo līdzsvaru ekosistēmā
ugunssadarbība Dažādu ugunslīdzekļu vai apakšvienību (daļu) saskaņota šaušana uz pretinieku, sadalot savā starpā mērķus, noteicot šaušanas laiku un secību, kā arī sakopojot uguni svarīgu mērķu iznīcināšanai
silva Dažādu žanru dzejoļu apkopojums, tā bieži 17.-19. gs. sauca dzejoļu krājumus
koituss Dažādu, gan tradicionālu, gan netradicionālu, dzimumakta formu un veidu kopējs nosaukums
karuselis Dažādu, strauji cits citam sekojošu notikumu, iespaidu u. tml. kopums
grīslis Dažādvārpu grīšļi - grīšļu ģints sugu grupa ("Heterostachyae"), kuriem ziedkopa sastāv no viendzimuma vārpiņām (ir arī daži izņēmumi), Latvijā konstatēts \~40 sugu
kvartīrmeistars Dažās armijās - persona, kas vada štāba operatīvo nodaļu (ģenerālkvartīrmeistars)
štāba rotmistrs dažās armijās - vecāko virsnieku dienesta pakāpju (majors, apakšpulkvedis, pulkvedis) kopējais nosaukums
pellagra Dažās dienvidu zemēs sastopama slimība, kas izpaužas kā nervu sistēmas traucējumi, kas var būt saistīti ar zarnu darbības traucējumiem un ādas izsitumiem
ģenerālinspektors Dažās Eiropas armijās persona, kas pārzina atsevišķu ieroču šķiru vai karaskolu apmācību
inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu
neokultūra Dažas īpatnas, gk. sausam klimatam pielāgotas zemes izmantošanas un lauksaimniecības kultūru kopšanas metodes
virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā
mesiānisms dažās reliģijās sastopama mācība, ka nāks Dieva sūtīts glābējs, pestītājs, mesija, kas glābs tautu vai cilvēci
sindiks dažās Rietumeiropas valstīs - kādas iestādes, kopienasvai korporācijas pārstāvis, pilnvarotais lietvedis
fronte Dažās valstīs bruņoto spēku augstākais operatīvais apvienojums, kas sastāv no vairākām armijām (3)
akažu Daži tropiski anakardiju dzimtas koki; šo koku vērtīgo koksni (sarkankoks) izmanto mēbeļu rūpniecībā, no sēklām iegūst eļļu un sveķus
pusvārds Daži vārdi, ar kuriem īsi, aprauti kas ir izteikts un kuri ļauj noprast līdz galam neizteiktās domas saturu
subitanolas Dažiem zemākiem dzīvniekiem (vēžiem, radiolarijām u. c.) sastopamas t. s. vasaras olas
gadīties Dažkārt būt sastopamam, būt, atrasties
atgadīties Dažkārt būt sastopamam, dažkārt būt
Panemune Dažkārt sastopams Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Paņemune" (agrāk - "Budberga") nosaukums
Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums
Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā
Rumēlija Dažkārt tā sauc Turcijas Eiropas daļu (Austrumtrāķija)
inciņi Dažos apvidos vītolu (kārklu) ziedkopas
tembe Dažos Austrumāfrikas apvidos sastopams dzīvojamās ēkas tips, parasti 8 m gara, 4 m plata un 2 m augsta, segta ar lēzenu jumtu, nereti līdz pusei iegremdēta zemē, ar zaru pinuma un mālu apmetuma sienām
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās
oksihematoporfirīns Dažreiz urīnā atrodams pigments, hematoporfirīna atvasinājums
flavoni dažu dzelteno organisko krāsvielu sastāvdaļas, ko sastop puķu ziedlapiņās
Aklais dažu ezeru nosaukums Latvijā: (a) Piegāzes ezers Sīļukalna pagastā; (b) Lielais Kangaru ezers - Kangaru ezers Ropažu novadā
miksamēba dažu gļotsēņu attīstības stadija - amēbveida šūna, kas spēj pārvietoties ar pseidopodijām
preterits dažu indoieropiešu (it īpaši ģermāņu) valodu vēsturē - darbības vārda pagātnes laiks
hlamidospora dažu mikroskopisko sēņu vairošanās orgāns; spora, kas ieslēgta divos apvalkos
mezofāzes dažu organisku vielu stāvoklis, kurā tās saglabā noteiktu sakārtotību molekulu novietojumā un kristāliem raksturīgu fizikālo īpašību anizotropiju; šķidrie kristāli
teloblasti dažu pirmmutnieku (tārpu, gliemju u. c.) mezodermas veidotājšūnas, kas atrodas gastropora sānu lūpās starp entodermu un ektodermu
ootēka dažu posmkāju olu dējums kopējā apvalkā
denārijs dažu Rietumeiropas valstu sudraba monēta viduslaikos
damara dažu tropu augu sveķi, ko izmanto spīdīgu laku, linoleja un plāksteru izgatavošanā; damarsveķi
periplasts dažu vienšūnas organismu protoplazmas blīvais ārējais slānis, kas nav krasi norobežots no citoplazmas
organums dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum
ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
Kuģa Ķīlis debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Carina", saīsinājums "Car"), Latvijā nav redzams; spožākā zvaigzne ir Kuģa Ķīļa α jeb Kanopuss
Teleskops debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Telescopium"; saīsinājums "Tel"), spožākās zvaigznes (α) vizuālais zvaigžņlielums 3,5, Latvijā nav redzams
Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne
Krusts debess dienvidu puslodes zvaigznājs Piena Ceļā (latīņu "Crux", saīsinājums "Cru"), spožākā zvaigzne Akrukss ir balta četrkārtīga zvaigzne, ko veido divi spektrālo dubultzvaigžņu pāri ar kopējo vizuālo zvaigžņlielumu 0,79; Latvijā nav novērojams; Dienvidu Krusts
vertekss Debess sfēras punkts, uz kuru vērsta kustīgās zvaigžņu kopas, asociācijas vai kinemātiskās grupas locekļu kustība
Kasiopeja debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cassiopeia", saīsinājums "Cas"), kura piecas spožākās zvaigznes veido uzkrītošo "debess W", Latvijā novērojams visu gadu, spožākās zvaigznes - Šedirs (α) un Kafs (β), kā arī Ksora (δ) un Segins (ε)
Gulbis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Cygnus", saīsinājums "Cyg"), atrodas Piena Ceļa blīvajā daļā, spožākās zvaigznes ir Denebs, Albireo un Sadors; spēcīgs radiostarojuma avots, 17. gs. uzliesmojusī maiņzvaigzne, rentgenstaru avots, spoža zvaigžņu kopa; Latvijā vislabāk novērojams vasarā
Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas
Citelickara Dedoplisa Ckaro - pilsēta Gruzijā
apustulis Dedzīgs (kā) aizstāvis, propagandētājs
kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus
tehnoloģiskais defekts defekts, ko izraisa kopējā tehnoloģiskā procesa neievērošana, tas saistīts ar iespiedkrāsas ‘uzvedību’ iespiedsekcijās, iespiedmašīnā kopumā un pēcapstrādes procesos
Indas upesdelfīns defīnu suga ("Platanista minor"), garums - 2,1-2,5 m, svars - 70-90 kg, dzīvo Indas upē un tās pietekās, bet tā kā Indas upes aizsprosti ir sašķēluši populāciju, tad šī suga ir kļuvusi apdraudēta
čaibīgs Deformēts, izkropļots (par seju); klīrīgs, dīvains (uzvedībā)
ugunskurs Degošs vai degšanai sagatavots īpaši (ārpus kurināmām ierīcēm) sakrauts, parasti malkas, kopums
prozopodiashīze Deguna blakusdobuma atvēršanas operācija
rinoskopija Deguna dobuma izmeklēšana ar speciālu spoguli - rinoskopu
turbinektomija Deguna gliemežnīcas izoperēšana
rezonanti Deguna skaņas eiropiešu valodās
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni
bunkurs Degvielas kopums motorkuģim
degmaisījums degvielas maisījums ar gaisu noteiktās proporcijās, kuru iesmidzina iekšdedzes motora cilindrā
akmeņdropes Degvīns (nenopietns apzīmējums)
miokardoze Deģeneratīvas pārmaiņas miokardā, ko izraisa asinsrites un barošanas traucējumi (hipoksija, hipoproteinēmija, hipoglikēmija, hipovitaminoze) vai vielmaiņas traucējumi (intoksikācija, tireotoksikoze, tezaurismoze)
deitoplazmolīze Deitoplazmas līze
solis Dejai raksturīgs kāju kustību kopums
ballabile Dejisks, dejas; operā nelielas deju epizodes
sadejoties Dejojot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dejot
sadejot dejojot pulcēties kopā
žīgot Dejot kādu populāru deju
dekadentisms Dekadences pamatpazīmju kopums
Rietumgati Dekānas plakankalnes rietumu malas kalni Indostānas pussalā (angļu val. "Western Ghats"), Indijā, kopējais garums ziemeļu-dienvidu virzienā - \~1500 km, vidējais augstums - 900 m, lielākais augstums - 2698 m
melodeklamācija deklamācija mūzikas pavadījumā; daiļdarbs (kopā ar pavadījumu), kas rakstīts šādai deklamācijai
deklaratīvisms Deklarācijai (3) raksturīgo pazīmju kopums
funkcionālā dekompozīcija dekompozīcija, kuras rezultātā sistēma tiek sadalīta komponentos (funkcionālos modeļos), kas izpilda noteiktas sistēmas funkciju apakškopas un kas kopumā veic visas sistēmas funkcijas
dekorativitāte Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekoratīvisms (1)
dekoratīvisms Dekoratīvajai mākslai raksturīgo izteiksmes līdzekļu, metožu, paņēmienu kopums; dekorativitāte
mēnešsēkļi Dekoratīvi, koksnaini vīteņaugi ar vienkāršām, veselām lapām un sīkiem ziediem, augļi - kauleņi ar pusmēnesim līdzīgām rievotām sēklām, Latvijā sastopamas 2 sugas
ziedaste Dekoratīvs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; amarants
bārkstis Dekoratīvs elements - pavedienu, dažāda materiāla sloksnīšu kopas, kam viens gals saistīts, piemēram, ar audumu, apģērba gabalu
pušķis Dekoratīvs elements (apģērbam) - mākslīgu ziedu kopums
pušķis Dekoratīvs elements (parasti cepurēm) - neliels (putnu spalvu, arī zirga astru) kopums
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
garpurna parastais delfīns delfīnu suga ("Delphinus capensis"), garums 2,3-2,6 m, svars - 70-110 kg, dzīvo mērenās joslas un tropiskajās jūrās
pundurzobenvalis Delfīnu suga ("Feresa attenuata"), garums - līdz 2,6 m, svars - 110-170 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
pelēkais delfīns delfīnu suga ("Grampus griseus"), garums līdz 3,8 m, svars - 300-500 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
Malaizijas delfīns delfīnu suga ("Lagenodelphys hosei"), garums līdz 2,7 m, svars - līdz 210 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās
zobenvalis Delfīnu suga ("Orcinus orca"), garums - līdz 9 m, svars - līdz 9000 kg, uz muguras ir 1,7 metrus augsta, asa spura, sastopams visos okeānos, lielākais no visiem delfīniem
Platpurna delfīns delfīnu suga ("Peponocephala electra"), garums līdz 2,8 m, svars - līdz 200 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, barību meklē pat 1500 m dziļumā
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
subtropu plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella attenuata"), garums 1,6-2,6 m, svars - 90-120 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, bieži redzams kopā ar tunču baru un jūras putniem
klimenes delfīns delfīnu suga ("Stenella clymene"), garums līdz 2 m, svars - 50-90 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās Atlantijas okeāna daļās
svītrainais delfīns delfīnu suga ("Stenella coeruleoalba"), garums 1,8-2,5 m, svars - 110-165 kg, dzīvo tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
Atlantijas plankumainais delfīns delfīnu suga ("Stenella frontalis"), garums 1,7-2,3 m, svars - 100-140 kg, dzīvo Atlantijas okeāna tropiskajā daļā
garpurna delfīns delfīnu suga ("Stenella longirostris"), garums 1,3-2 m, svars - 45-75 kg, dzīvo tropiskajās jūrās, prasmīgs akrobāts, kas veic pat 14 lēcienus no vietas, vairākas reizes apgriežoties ap savu asi
lielzobu delfīns delfīnu suga ("Steno bredanensis"), garmus līdz 2,5 m, svars - 100-150 kg, dzīvo tropiskajās un subtropiskajās jūrās, ilgi uzturas zem ūdens, vienā reizē ienirst pat uz 15 min
spundētais dēlis dēlis, kas tiek savienots kopā ar otru tāda paša biezuma dēli, izmantojot rievu tā sānos
metakarpektomija Delnas kaula izoperēšana vai rezekcija
pāze Dēļu malas grope
spunde Dēļu savienojums, ko veido izcilnis viena dēļa malā un tam atbilstoša grope otra dēļa malā; izcilnis, kas divu dēļu savienojumā iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
pusspunde Dēļu savienojums, ko veido izciļņa puse viena dēļa malā un atbilstošs padziļinājums, grope otra dēļa malā; izciļņa puse, kas divu dēļu salaidumos iegulstas otra dēļa atbilstošajā gropē
gropīte dem. --> grope
kopiņa dem. --> kopa (3)
kopumiņš dem. --> kopums 1
kopumiņš dem. --> kopums 2
kroplītis dem. --> kroplis
lopens dem. --> lops
skropstiņas dem. --> skropstas
Nommo Demiurgs Mali dogonu ticējumos, kas kopā ar saviem brāļiem un māsām radīja debesis un zemi, dienas un nakts maiņu, gadalaikus un cilvēku sabiedrību
Fusi Demiurgs, kas darbojas senākajos ķīniešu mītos, bieži vien kopā ar dievieti Ņuivu
lietišķā demogrāfija demogrāfijas nozare, kura pētī demogrāfiskās attīstības saistību ar cilvēku saimniecisko darbību; demogrāfijas metožu kopums, kuras tieši saistītas ar praktiskiem lietojumiem
iedzīvotāju optimums demogrāfiskais optimums
demogrāfiskie indeksi demogrāfisko procesu intensitātes rādītāji noteiktā iedzīvotāju grupā salīdzinājumā ar citu kopumu, kas pieņemts par standartu
demogrāfijas metodes demogrāfisko procesu un struktūru pētīšanas un analīzes specifisko metožu kopums (iedzīvotāju atražošanās līmeņa noteikšana, demogrāfiskās tabulas, demogrāfiskie indeksi un piramīdas, demogrāfiskā prognozēšana u. tml.)
vērtībanalīze Demoskopisks viedokļu pētījums
dendrocopos Dendrocopos major - dižraibā dzeņa "Picoides major" nosaukuma sinonīms
dendropilyporus Dendropilyporus umbellatus - čemurainās čemurenes "Grifola umbellata" nosaukuma sinonīms
deputāta statuss deputāta tiesiskais stāvoklis, ar tiesību normām noteikts juridisko pazīmju kopums, kas nosaka deputāta tiesības un pienākumus, pilnvaru laika sākuma un izbeigšanas momentu, kā arī speciālo tiesībspēju un rīcībspēju
cilmatradne Derīgā izrakteņa sakopojums, kas atrodas tā primārajā veidošanās vietā pretstatā kliedņatradnēm
diaskopija Dermatoloģijā ādas apskate caur diaskopu; caurskate
dermoskopija Dermatoskopija - ādas izpēte
desantkaraspēks Desanta operācijām apmācīts un apbruņots karaspēks
rāpotājvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Reptantia"), kuras raksturīgi pārstāvji ir upes vēži un krabji, pirmais krūškāju pāris parasti sevišķi liels un ar spīlēm, daudz dzimtu, 6500 sugu, Latvijā sastopama upesvēžu dzimta un divas krabju dzimtas
azeotropā destilācija destilācija, kurā maisījumam pieliek vielas, kas saista vienu no azeotropā maisījuma komponentiem, veidojot citu azeotropisku vielu
rosāds Dēstu kopums, kas izaudzēts lecektī
izkritizēt Detalizētā izvērtējumā nopelt
reglaments Detalizētu darba kārtības noteikumu kopums (sēdē, sapulcē, konferencē u. tml.)
reglaments Detalizētu noteikumu kopums kādas darbības, norises veikšanai
dakša Detaļa (mehānismos, ierīcēs), veidojums, kas sastāv no diviem (parasti paralēliem) kopā sastiprinātiem zariem
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata
tēvs Detaļas izvirzījums (piemēram, spundētiem dēļiem, kabeļu savienotājiem u. tml.), ko, savienojot detaļas, ievieto otrā detaļā izveidotajā gropē vai ligzdā
virsma detaļas konstrukcija, ko veido cilindrisku, plakanu, konisku, evolventu u. c. virsmu kopums
rezerves daļas detaļas, mezgli vai agregāti, ar kuriem remonta vai tehniskās apkopes laikā vajadzības gadījumā nomaina nolietotās vai bojātās spēkratu daļas
situants Determinantu veids - adverbiālas nozīmes determinants resp. apstāklis, kas attiecas uz visu teikumu kopumā un nav pakārtots nevienam vārdam teikumā
Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā
hromozīns Dezoksiribozes un nukleoproteīna komplekss šūnas kodolā
doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt
pārlēcienu tests diagnostikas programma, ko izmanto disku un lenšatmiņas testēšanai un kas sevi atkārtoti iekopē atmiņas vidē
histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu
citodiagnoze Diagnoze, kas noteikta, pamatojoties uz šūnu mikroskopisku izmeklēšanu patoloģiskajā materiālā
lipidogramma Diagramma, kas rāda seruma lipoproteīnu kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes rezultātus, kuri iegūti elektroforēzē uz papīra
protodiakons Diakons pie bīskapa katedrāles vai galma; arī diakonam par īpašiem nopelniem piešķirts goda tituls
diatribē Dialoga veids, kurā autors it kā identificējas ar savu oponentu, uzdod jautājumus viņa vietā un pats arī atbild
cryptodiaporthe Diaportu dzimtas ģints, no kuras Latvijā konstatēta 1 suga, kuras anamorfas aprakstītas kā fomopšu sugas
doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu
Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums
Austrālijas latviešu mākslinieku apvienība dibināta 1975. g. Sidnejā, ar galveno mērķi saglabāt un attīstīt latviešu mākslas tradīcijas, apzināt un organizēt Austrālijā dzīvojošo latviešu tēlotājas mākslas (arī lietišķās un fotomākslas) meistaru radošo darbību, popularizēt latviešu mākslu pasaulē
Jesena apgāds dibināts 1908. g., izdeva bērnu un jaunatnes literatūru, vairākās sērijās publicēja latviešu un cittautu rakstnieku darbus, populārzinātniskas grāmatas u. c., darbojās līdz 1935. g.
Doma zēnu koris dibināts 1950. g. kā E. Dārziņa speciālās mūzikas vidusskolas zēnu koris, tagadējais nosaukums kopš 1990. g., daudz koncertējis Latvijā un ārzemēs
Vecdaugavas kompleksais dabas liegums dibināts 1984. g., valsts aizsardzībā kopš 1987. g., 1999. g. pārveidots par dabas liegumu
moralitē Didaktiska alegoriska drāma (15. un 16. gadsimta Rietumeiropā), kurā galvenie varoņi bija simboliski un cīnījās savā starpā par cilvēka dvēseli
georgikon Didaktisks dzejolis par zemkopību
kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
purva diedzene diedzeņu suga ("Zannichellia palustris"), Latvijā sastopama samērā reti un ir aizsargājama
elektrokaloriskais efekts dielektriķa temperatūras izmaiņa ārējā elektriskā lauka ietekmē; piroelektriķos temperatūras izmaiņa ir proporcionāla elektriskā lauka intensitātes izmaiņai
11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku
gadadiena Diena, kad aprit viens vai vairāki gadi kopš kāda (parasti sabiedriski nozīmīga) notikuma
dindārzs Diendārzs - laidas lopiem uz lauka
patentdienests Dienests, kas kārto ar izgudrošanu, racionalizāciju, patentēšanu u. tml. saistīto jautājumu kopumu ar mērķi veicināt zinātnes un tehnikas progresu
palīgdienests Dienests, kas palīdz nodrošināt galvenā dienesta darbību kādā sistēmā, kopumā
kalendārijs Dienu saraksts pa nedēļām un mēnešiem (kalendārā), parasti kopā ar astronomiskām ziņām, svētku un vārdadienu reģistrējumu
stapēlija Dienvidāfrikā augošs aslēpju dzimtas sukulents ar lieliem zvaigžņveida smirdošiem ziediem; Latvijā sastopams kā telpaugs, ziedi brūnganviolēti, zied vasaras otrā pusē
araukarijzieži Dienvidamerikā un Austrālijas salās savvaļā augošu skujaiņu dzimta (aizvēsturiskos laikos arī Eiropā)
tamarillo Dienvidamerikas subtropu augs, t. s. koku tomāts
krāls Dienvidaustrumāfrikas lopkopju tautu apmetne - riņķveidīgi izvietotas dzīvojamās mītnes, kuru kopīgajā iekšējā pagalmā sadzen lopus
tamburīns Dienvideiropā izveidots sitamais mūzikas instruments - apaļš rāmis, kuram ir pārvilkta āda un kurā ir iestiprināti zvārgulīši
Emberiza circlus Dienvideiropas stērste
baski Dienvideiropas tauta, dzīvo pie Biskajas līča Francijā, Basku zemē un Navarrā Spānijā
mellais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
melnais Dienvideiropietis, piem.: itālis, grieķis, kaukāzietis
dravīdu rase Dienvidindijas rase, pārejas forma starp eiropeīdo rasi un ekvatoriālo (negroaustraloīdo) rasi
SWAPO Dienvidrietumu Āfrikas tautas organizācija (angļu "South-West Africa People's Organization")
Dienvidsibīrija Dienvidsibīrijas rase - pārejas forma starp mongoloīdo un eiropeīdo lielo rasi, izveidojusies lielās tautu staigāšanas un mongoļu iebrukuma laikā ienākušajiem Centrālāzijas rases mongoloīdiem sajaucoties ar senajiem vietējiem eiropeīdiem, izplatīta starp kazahiem, karakalpiem, kirgīziem, altajiešiem, mazāk starp uzbekiem, baškīriem, nogajiem
Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija
Dienvidsudāna Dienvidsudānas Republika - valsts Āfrikas vidienā (angļu val. "South Sudan"), kas atdalījās no Sudānas 2011. g. 9. jūlijā, platība - 619745 kvadrātkilometri, 8,26 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džūba, administratīvais iedalījums - 10 vilājas, robežojas ar Sudānu, Etiopiju, Keniju, Ugandu, Kongo Demokrātisko Republiku un Centrālāfrikas Republiku
Mercosur Dienvidu kopējais tirgus (Argentīna, Brazīlija, Urugvaja un Paragvaja; "Mercado Comun del Sur")
lielausainais oposums dienvidu oposums
Didelphis marsupialis dienvidu oposums
dienvidu tropu loks dienvidu puslodes tropu loks jeb Mežāža trops 23°27' uz dienvidiem no ekvatora
zadruga dienvidu slāvu ģimenes kopiena, lielā ģimene (patriarhālā ģimene), tajā ietilpa vairākas paaudzes (20-30 cilv.), pastāvēja līdz 19. gs. b.
Ļiho Dienvidu slāvu mitoloģijā - ļauna likteņa un bēdu iemiesojums, to attēloja kā kārnu sievieti ar vienu aci, kuru sastopot cilvēks var zaudēt roku vai dzīvību
Mežāža trops dienvidu tropu loks - dienvidu puslodes paralēle 23°27', uz kuras ziemas saulgriežos Saule atrodas zenītā
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
Leza Dieva kā augstākās būtnes vārds, kas sastopams daudzās vietās Āfrikas austrumu, centrālajā un dienvidu daļā
anikonisms Dieva klātbūtnes attēlošana, neizmantojot antropomorfiskus priekšstatus
bauslība Dieva noteikts reliģisku, ētisku un saimniecisku priekšrakstu kopums jūdu tautai
Pērkons dievība baltu mitoloģijā - folklorā atspoguļots kā antropomorfs tēls; bagātas ražas nodrošinātājs, tautas ētisko ideālu īstenotājs (uzveic ļaunos spēkus, pārmāca zaimotājus)
giganti Dieviem un kiklopiem radniecīgi milži sengrieķu mitoloģijā, Gajas un Urāna dēli
Hauheta Dieviete ēģiptiešu mitoloģijā, kas Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievu Huhu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
Bintu Dievišķa antilope Rietumsahāras iedzīvotāju mitoloģijā, no kuras galvaskausa pirmais kalējs debesīs pagatvoja kapli un nokāpa uz zemes, lai iemācītu cilvēkiem apstrādāt zemi
saules dievkrēsliņš dievkrēsliņu suga ("Euphorbia helioscopia")
džagernauts Dievs bez rokām un bez kājām, kas bija sevišķi populārs Bengālijā un Orisā; Džagannāths
pakopā Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; gandrīz kopā
pakopis Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
pakopu Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
pakopus Diezgan cieši kopā, kaimiņos, blakus; pakopā
līnijvirsma Diferenciālģeometrijā - virsma, ko veido visu to taišņu (veiduļu) kopa, kuras katra krusto līniju (vaduli) vienā un tikai vienā punktā
parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms
karbonado Dimanta paveids - mikroskopisku dimanta graudiņu agregāts melnā vai pelēkā krāsā
karbinolsveķi Dimetilviniletinilkarbinola un vinilsavienojumu kopolimēri
dinamiskā buferizācija dinamiska buferatmiņas sadale, kuru izpildot, vadības programmai katrai ievadizvades operācijai automātiski iedala buferi un ievada to atpakaļ buferpūlā
breiks Dinamiska deja ar akrobātikas elementiem; populāra 20. gs. 80. gadu otrajā pusē; breikdānss; breikdenss
pūls dinamiski sadalāmu vienveidīgu objektu kopums
Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes
gimnodīnija Dinofītaļģu nodalījuma ģints ("Gymnodinium"), mikroskopiskas elipsveida, olveida vai lodveida dorsiventrālas viešūnas aļģes bez bruņām, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas
diplodoks Dinozauru klases izmiris dzīvnieks, augstums - \~4 m, garums - >35 m (kopā ar asti un galvu uz garā kakla)
stilbestrols Dioksidietilstilbēns - sintētiski izgatavota estrogēna viela, ko bieži izmanto medicīnā un lopkopībā, atšķirībā no dabiskajiem estrogēniem aknās nesadalās, tāpēc to var pievienot dzīvnieku barībai, kas ļauj panākt ievērojamu dzīvsvara pieaugumu
slepenā diplomātija diplomātisku darbību kopums, ko nedara zināmu atklātībai
trioftalms Diprozopisks auglis, kam ir trīs acis
triots Diprozopisks auglis, kam ir trīs ausis
Dairdava Dire Dava - pilsēta Etiopijā
komercdirektors Direktora vietnieks, kas vada apgādi, noietu un citas saimnieciskas un finansiālas operācijas
koplietojams resurss direktoriji, datnes, programmas, kā arī modemi, printeri, ploteri un citas ievadizvades ierīces, ko kopīgi izmanto datoru tīkla lietotāji
aktuālais direktorijs direktorijs, ar kuru operētājsistēma vai lietojumprogramma strādā; komandu uzvedne parasti norāda aktuālo direktoriju un diskdzini
dishondrosteoze Dishondroplāzijas forma, kas izraisa mikromēlijas attīstību (izteikti mazas kājas un rokas)
zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
aktuālais diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto savai darbībai
noklusējuma diskdzinis diskdzinis, ko operētājsistēma izmanto, lai no tā nolasītu vai tajā ierakstītu informāciju, ja lietotājs nav norādījis citu diskdzini
olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
automāts Diskrētas informācijas pārveides sistēmas modelis, ko raksturo ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopas, kā arī pārejas un izejas funkcijas
grafu teorija diskrētās matemātikas nozare, kas pētī grafu kombinatoriskās un topoloģiskās īpašības
kombinatorika Diskrētās matemātikas nozare, kurā pēta galīgu kopu uzbūvi, to elementu un apakškopu izvēles un sakārtojuma paņēmienus
galīgais automāts diskrēto sistēmu matemātiskais modelis, ko definē ar galīgām ieejas, izejas un iekšējo stāvokļu kopām, kā arī ar pārejas un izejas funkcijām, kuru izmaiņas notiek diskrētos laika momentos un kuras nosaka galīgā automāta izejas un iekšējo stāvokli nākošajā momentā atkarībā no tā ieejas un iekšējā stāvokļa dotajā momentā
mērķdisks Disks, kurā dati tiek ierakstīti vai pārkopēti no cita diska
forums Diskusiju grupa kādā tiešsaistes pakalpojumu organizācijā, kur lietotāji ar līdzīgām interesēm var atrast vērtīgu informāciju, apmainīties ar idejām un kopīgi izmantot datnes
dīdžejs Diskžokejs - popmūzikas raidījumu, ierakstu komentētājs radiofonā; programmas vadītājs un ierakstu komentētājs diskotēkā
baltā tāfele displeja ekrāna daļa, kurā var rakstīt vai zīmēt vairāki lietotāji, parasti izmanto telekonferencēs, lai nodrošinātu operatīvu vizuālās informācijas apmaiņu
ventrovezikofiksācija Distopiskas dzemdes un urīnpūšļa piestiprināšana pie vēdera sienas
ķēmīgs Dīvains, arī kroplīgs
gaisā pasists dīvains, vieglprātīgs, nenopietns
kudu Divas antilopju sugas (lielais un mazais kudu) ar spirālveidīgiem, līdz 1 m gariem ragiem (tikai tēviņiem), sarkanbrūnu vai pelēkbrūnu apmatojumu ar vertikālām baltām svītrām uz sāniem
diptihs Divas gleznas vai divi skaņdarbi, ko vieno kopīga iecere
dvīņu klēts divas klētis zem kopēja jumta
ķeimars Divas kopā saaugušas ogas
hidra Divas Latvijas saldūdeņos sastopamas hidrozoju ģintis ("Hydra" un "Chlorohidra"), cilindrveidīgi dzīvnieki, ķermeņa garums - līdz 3 cm, saldūdeņos, retumis iesāļūdeņos; 29 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
režģis divas līniju kopas, kuru elementi krustojas taisnā leņķī
permieši Divas nelielas somugru ciltis - ziraņi un votjaki, kas kopā veido somugru valodu saimes Permas valodu grupu
luo Divas nilotu tautu grupas: dienvidluo (gk. Ugandas ziemeļrietumos) un ziemeļluo (Dienvidsudānā un Etiopijas rietumos)
vaska palmas divas palmu rindas ģintis - vaskapalmas ("Ceroxilon") un kopernīcijas ("Copernicia")
pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
sinergīdas Divas šūnas segsēkļu dīgļsomā, kuras kopā ar olšūnu veido t. s. olaparātu
rombvantis Divas troses, kas nāk no masta topa caur augšējā zāliņa noku uz mastu pie nākamā zāliņa uz leju, tās pasargā masta augšdaļu no izliekšanās uz sāniem
savstarpēji saistītu klientu grupa divas vai vairākas personas: kuras veido kredītiestādei vienu kopīgu risku, jo viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē citu personu vai citas personas; starp kurām nepastāv kontroles attiecības, bet kuras veido kredītiestādei kopīgu risku, jo ir saistītas tādā veidā, ka vienas personas finansiālās problēmas var radīt citai personai vai citām personām parādu nomaksas grūtības
sabiedrisko organizāciju apvienība divas vai vairākas sabiedriskas organizācijas, kas apvienojušās, izveidojot kopīgu vadības institūciju darbības saskaņošanai
polistihija Divas vai vairākas skropstu rindas plakstiņā
dubultzvaigzne Divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; divkāršā zvaigzne
divkāršā zvaigzne divas zvaigznes, kas savstarpējas gravitācijas iedarbībā rotē ap kopīgu smaguma centru; dubultzvaigzne
kopējams divd. --> kopēt
noplīsis divd. --> noplīst
noplucis divd. --> noplukt
nākotnes divdabis divdabis, kas izsaka darbību, kura notiks pēc teikuma galvenās darbības; atsevišķās izloksnēs un vēsturiskajos tekstos sastopama forma, mūsdienu latviešu literārajā valodā netiek lietota; nākotnes particips
EU-27 Divdesmit septiņu valstu Eiropas Savienība
asinszāle Divdīgļalpju klases dzimta ("Hyperiaceae syn. Guttiferae"), 820 sugas (gk. tropu joslā), Latvijā 1 ģints
ērcene Divdīgļlapju augs skarblapju dzimtā, ar gaišziliem ziediem, dzeloņainu augli, ar vāju peļu smaku, reti sastopams smilšainās vietās
sapotacejas Divdīgļlapju augu dzimta "Ebenales" (ebenkoku) rindā, kam 4- vai 5-skaitļa ziedi ar augšēju sēklotni, saaugušām ziedlapām un auglis oga, kokaugi, kādas 600 sugas tropos
meliācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Geraniales" rindā, gk. koki, arī krūmi lielām plūksnotām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~800 sugas gk. tropos Āzijā un Amerikā, it īpaši lietus mežos
sterkuliaceja Divdīgļlapju augu dzimta "Malvales" rindā, koki un lakstaugi ar gk. skarā sakopotiem ziediem, kuriem putekšlapas mazāk vai vairāk stobra veidā saaugušas un tās, kā arī auglenīca bieži paceltas uz īpaša nesēja
halorrhagidaceae Divdīgļlapju augu dzimta "Myrtiflorae" rindā, ūdens un cietzemes augi ar sīkiem vien- un divdzimumu ziediem, kuriem bieži nav ziedlapu; \~160 sugu mērenā un subtropiskā joslā
lorantācejas Divdīgļlapju augu dzimta "Santalales" rindā, kādas 500 sugas, gk. tropos, pusparazītiski sīkkrūmi, retāk lakstaugi, aug uz koku virszemes daļām
malpigiācejas Divdīgļlapju augu dzimta ("Malpighiaceae"), liānas un krūmi tropu mežos, \~60 ģinšu, \~800 sugu
podostemonācejas Divdīgļlapju augu dzimta rožaugu rindā ("Rosales"), sīki ūdens augi ar stipri izteiktām piemērošanās parādībām, \~150 sugas 30 ģintīs tropiskās upēs un ūdenskritumos; podostēmi
juglandācejas Divdīgļlapju augu dzimta, koki ziemeļu mērenā joslā un tropiskā A-Āzijā un Amerikā, gk. ar ēdamiem augļiem
saururaceae Divdīgļlapju augu dzimta, lakstaugi purvos ar pamīšus sakārtotām lapām un divdzimumu ziediem bez apziedņa, kas sakopoti vārpās
dipterokarpācejas Divdīgļlapju augu dzimta, tropu, it īpaši Āzijas koki, retas sugas arī krūmi, svarīga turienes mežu sastāvdaļa, daudzas sugas arī veselās noslēgtās audzēs, kas tropu līdzenuma mežos reta parādība, saimnieciski svarīgi, dod labu koksni un sveķus (tirdzniecībā kā dammarsveķi), balzāmus (gurjunbalzams), kampareļļu (Borneo, Sumatras jeb Baros kampars)
spondidas Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki tropos, nepārī plūksnotām lapām, dzelteniem sīkiem ziediem lielās skarās, sulīgiem, garšīgiem, par balzama plūmēm sauktiem augļiem
semecarpus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, koki, kādas 40 sugas no Indijas līdz tropu Austrālijas austrumiem, sevišķi Šrilankā
kolokazija Divdīgļlapju augu ģints "Araceae" dzimtā, tropiskā Āzijā
parmentiera Divdīgļlapju augu ģints "Bignoniaceace" dzimtā, koki Meksikā un Panamā, 2 sugas, no kurām 1 ir tā sauktais "sveču koks" ar iedzelteniem, vaska svecei līdzīgiem, 1 m gariem augļiem, kas Panamā sausā gada periodā der lopbarībai
kēlastrs Divdīgļlapju augu ģints "Celastraceae" dzimtā, tropu un subtropu krūmi
pilocarpus Divdīgļlapju augu ģints "Rutaceae" dzimtā, koki un krūmi ar bieži lapotiem zaru galiemun iezaļganiem ziediem garās vārpās vai ķekaros, \~13 sugu tropu Amerikā
minusops Divdīgļlapju augu ģints "Sapotaceae" dzimtā, kokaugi, \~160 sugas tropos
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs
stafīlejas Divdīgļlapju augu ģints ("Staphylea"), dekotratīvi krūmi vai nelieli koki ar nepārī plūksnotām, pretstatīti sakārtotām lapām, iebaltiem ziediem nokarenās ziedkopās un augli pūšļainu pogaļu
obione Divdīgļlapju augu ģints balandu dzimtā, lakstaugi ar viendzimuma ziediem, Latvijā nav sastopama, Eiropā 2 sugas, no tām 1 arī Igaunijas salās un piekrastē
ochroma Divdīgļlapju augu ģints bombakāceju dzimtā, tropiskās Amerikas koks ar visai čauganu koksni, ko lieto kā korķi un izolācijas materiālu
sapium Divdīgļlapju augu ģints euforbiaceju dzimtā, koki vai krūmi, kādas 95 sugas gk. tropos
limnanthemum Divdīgļlapju augu ģints gencianu dzimtā, ūdens vai ložņīgi purva augi, \~20 sugu tropu un subtropu apgabalos
pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās
nectandra Divdīgļlapju augu ģints lauru dzimtā, koki tropu Amerikā, \~90 sugu
psidium Divdīgļlapju augu ģints miršu dzimtā, ap 100 sugas, gk. krūmi, tropu un subtropu Amerikā
scopolia Divdīgļlapju augu ģints naktsskāšu dzimtā, lakstaugi ar spēcīgu zemes stumbru, veselām lapām, savrupiem ziediem netīra purpura vai zaļā krāsā ar zvana veida kausiņu, 4 sugas, no tām 3 Āzijā un 1 Dienvideiropā, kas kultivēta arī vairāk uz ziemeļiem līdz pat Kurzemei
pachyrrhizus Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 2 sugas tropu Amerikā un Āzijā
parinarium Divdīgļlapju augu ģints rožu dzimtā, \~50 sugas tropos, koki ar ziediem ķekaros, un augļiem (arī kauliņaugļiem) ar saldenu miltainu mīkstumu, bieži iecienīti kā augļu koki
kokosplūme Divdīgļlapju augu ģints rožziežu dzimtā, "Chrysobalanus Icaco", krūmi tropiskā Amerikā un Āfrikā
sideroxylon Divdīgļlapju augu ģints sapotaceju dzimtā, koki ar veselām lapām, sīkiem ziediem un ogām, kādas 100 sugas tropos ar visai cietu koksni
simaruba Divdīgļlapju augu ģints savā dzimtā, koki ar pamīšus sakārtotām ādainām un nepārī plūksnotām lapām, sīkiem divmāju ziediem skarās, kauliņu augiem un rūgtu mizu, 6 sugas Amerikā tropos
serjania Divdīgļlapju augu ģints, koka liānas Dienvidamerikas tropos, kādas 170 sugas, vairākas dod vietējiem iedzīvotājiem zivju indi
terminalia Divdīgļlapju augu ģints, koki un krūmi ar pamīšus sakārtotām, zaru galos sakopotām lapām, sīkiem zaļiem un baltiem ziediem vārpās un olas vai bumbiera veida augļiem kauleņiem, 150 sugas tropos
shorea Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ādainām lapām ar pielapām, ziediem vienpusējās vārpās, kas sakopotas kuplās skarās, 87 sugas Dienvidāzijā
moringa Divdīgļlapju augu ģints, lieli koki ar 2-3-kārt nepārī plūksnotām lapām un garu pākstij līdzīgu augli pogaļu, sastopams Ziemeļāfrikā, Arābijā un Austrumindijā
dipterocarpus Divdīgļlapju augu ģints, lieli tropiskās Āzijas koki, daudzas sugas dod no urbumiem sveķus un balzamu
tabernaemontana Divdīgļlapju augu ģints, tropu koki un krūmi, to starpā ir piena koks un vairākas sugas, kas dod gutaperču
parietāles Divdīgļlapju augu rinda kārtniem, retāk arī nekārtniem ziediem, parasti divdzimuma ar divkāršu, parasti piecskaitļa apziedni, ap 30 dzimtu gk siltākos un tropu apgabalos
plantaginales Divdīgļlapju augu rinda, kopziedlapaiņi, tikai viena, ceļmalu lapu dzimta, lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, ar 3 ģintīm, >220 sugu
amoms Divdīgļlapju daudzgadīgi augi tropos, sēklas ar patīkami vircotu garšu; no vairākām sugām iegūst kardamonu
apocinacejas Divdīgļlapju dzimta, gk. tropu un subtropu augi, nedaudzi arī mērenajā joslā, koki vai ilggadīgi zāļaugi, vairākas tropu ģintis dod kaučuku, mērenajā joslā pazīstamākie ir kapu mirte un oleandrs
plikši Divdīgļlapju ģints tropu zāļaugi, radniecīgi amarantiem; Latvijā sastopami kā krāšņumaugi
nemopants Divdīgļlapju klases akvifoliju dzimtas ģints ("Nemophantus")
raflēzijaugi Divdīgļlapju klases aristolohiju rindas dzimta, parazītiski tropu augi, kas aug gk. piesūkušies citu augu saknēm
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
batāte divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs (tikai kultūrā), kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
akants Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Acanthaceae"), tropu lakstaugs (retāk krūms vai neliels koks) ar lielām, dzeloņainām, plūksnoti dalītām lapām, vairākas sugas tiek audzētas kā krāšņumaugi, 200 ģinšu, 2000 sugu
neļķe Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Caryophyllaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, 89 ģintis, >2100 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatēas 23 ģintis, 66 sugas
limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas
naktssvece Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Onagraceae syn. Oenotheraceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi ar pretējām pamīšus vai mieturos sakārtotām lapām un dažādas krāsas ziediem, 24 ģintis, 650 sugu, Latvijā savvaļā sastopamas 4 ģintis, vairākas audzē kā krāšņumaugus
sūrene Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Polygonaceae"), kurā ietilpst viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi vai krūmi ar vienkāršām, veselām lapām, sīkiem ziediem saliktās vārpveida vai skarveida ziedkopās un augli riekstiņu (piemēram, sūrenes, skābenes, rabarberi, griķi)
sprigane Divdīgļlapju klases balzamīņu dzimtas ģints ("Impatiens"), lakstaugs ar sulīgu, caurspīdīgu stublāju, puscaurspīdīgi, lieli, skaisti ziedi, 750-800 sugas, Eiropā tikai 1 autohtona suga, pārējās naturalizējušās no kultūras, Latvijā savvaļā konstatētas 3 sugas
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
gumijkoks Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; fikuss
fikuss Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases nātru rindas zīdkoku dzimtas ģints ("Ficus"), mūžzaļi, retāk vasarzaļi koki, krūmi, liānas un pundurkrūmi, tropiskajās un subtropiskajās joslās; \~1000 sugu; gumijkoks
ropitēlijaugs Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases riekstkoku rindas dzimta ("Rhoipteleaceae"), 1 ģints, sastopama Āzijas dienvidaustrumos
balanopālija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Balanopales"), 1 ģints, 10 sugu, Austrālijā
leitnerija Divdīgļlapju klases burvjlazdu apakšklases rinda ("Leitneriales"), 1 ģints, kas sastopama Ziemeļamerikā
ebenkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases ebenu rindas koku un krūmu ģints ("Diospyros"), ap 200 sugām, mūžzaļi vai vasarzaļi tropu un subtropu koki un krūmi ar smagu, ļoti cietu koksni; hurma; šī koka koksne
kola Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kakaoaugu dzimtas ģints ("Cola"), tropu koks, kura augļus (riekstus) izmanto medicīnā, liķieru un kokakolas ražošanai
balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos
sparmānija Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas liepu dzimtas suga ("Sparmania africana"), Latvijā reizēm audzēts telpaugs, koks vai krūms, saukta arī par istabas liepu, zied vasarā baltiem ziediem čemuros, savvaļā sastopama Āfrikā un Madagaskārā
teofrastaugs Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases prīmulu rindas dzimta ("Theophrastaceae")
dilēnijas Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Dilleniales"), tropu un subtropu kokaugi un lakstaugi ar vienkāršām, plūksnaini daivainām lapām, ziedi divdzimumu, kārtni, ar divkāršu pieclocekļu apziedni, 2 dzimtas, 19 ģinšu, \~540 sugu
ebeni Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Ebenales"), koki un krūmi ar vienkāršām lapām, gk. tropos un subtropos, 6 dzimtas, \~80 ģinšu, >1800 sugu
vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās
kalofila Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases tējasaugu rindas asinszāļu dzimtas ģints ("Calophyllum")
meloņkoks Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta ("Caricaceae"), gk. koki un krūmi; Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos, 4 ģintis, 45 sugas; dažas sugas tropos kultivē
lufa Divdīgļlapju klases dilīniju apakšklases ķirbju rindas ģints ("Luffa"), izplatīta tropos un subtropos, \~10 sugu, kultivē 2 sugas, lieli, gurķiem līdzīgi augļi, no kuriem iegūst šķiedru; sūkļķirbis
baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni
anakardiju dzimta divdīgļlapju klases dzimta (_Anacardiaceae_), koki vai krūmi ar sveķailēm, gk. tropos, 80 ģintis, 600 sugas
amarants Divdīgļlapju klases dzimta ("Amaranthaceae"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (lakstaugs, puskrūms, koks); izplatīts gk. Amerikas un Āfrikas tropiskajā un subtropiskajā joslā (ap 900 sugu, kas iedalītas 65 ģintīs), Latvijā konstatēta tikai 1 ģints
oleandrs Divdīgļlapju klases dzimta ("Apocynaceae"), koksnainas liānas, retāk koki, krūmi vai lakstaugi, gk. tropos, 180-200 ģinšu, \~2000 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 ģints - kapmirte
binjons Divdīgļlapju klases dzimta ("Bignoniaceae"), koki, krūmi, liānas, retumis lakstaugi, gk. tropos un subtropos, sevišķi D-Amerikā, 800 sugu, Latvijā mēdz audzēt kā dārza krāšņumaugus; bignonija
budleja Divdīgļlapju klases dzimta ("Buddleiaceae"), tropu un subtropu koki, krūmi vai puskrūmi, zied rudenī, ziedi sīki, ļoti smaržīgi, dažas sugas audzē Eiropā, 7 ģintis, 120 sugu
raglape Divdīgļlapju klases dzimta ("Ceratophyllaceae"), peldoši, ūdenī iegrimuši, daudzgadīgi lakstaugi, ūdensaugi bez sakņu sistēmas, tikai 1 ģints
balanda Divdīgļlapju klases dzimta ("Chenopodiaceae"), lakstaugi, puskrūmi, retumis krūmi vai nelieli koki, >100 ģinšu, \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 9 ģintis, 46 sugas
eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas
melastomas Divdīgļlapju klases dzimta ("Melastomataceae"), koki, krūmi, lakstaugi, lapām raksturīgs dzīslojums, ziedi lieli, spilgti, skarās, tropos, sevišķi Amerikā, 4000 sugu
muskats Divdīgļlapju klases dzimta ("Myristicaceae"), divmāju koki, retāk krūmi, lapas veselas, ādainas, ziedi viendzimuma, lapu žāklēs, sastopami tropos, 16 ģinšu, \~380 sugu
zīdkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Moraceae"), kurā ietilpst vasarzaļi koki ar vienkāršām lapām, viendzimuma ziediem un sulīgiem augļiem, 53 ģintis, >1400 sugu, tropos un subtropos, kā arī siltākajos mēreno joslu apgabalos
sapoti Divdīgļlapju klases dzimta ("Sapotaceae"), koki, retāk krūmi, satur piensulu, tropos un subtropos \~60 ģintis, 800 sugas
cūknātre Divdīgļlapju klases dzimta ("Scrophulariaceae"), \~250 ģintis, \~3000 sugas, vairums no tām krūmi un lakstaugi, gk. mērenajā joslā; Latvijā savvaļā konstatētas 15 ģintis, 68 sugas, tikai lakstaugi (piem., cūknātres, nārbuļi, deviņvīruspēki, lauvmutītes, veronikas)
krese Divdīgļlapju klases dzimta ("Tropaeolaceae"), 2 ģintis, \~80 sugu
goba Divdīgļlapju klases dzimta ("Ulmaceae"), vasarzaļi koki, retāk krūmi, 18 ģinšu, Latvijā sastopama 1 ģints, dažas sugas introducētas
kakaoaugi Divdīgļlapju klases dzimta, kokaugi, retāk lakstaugi, lapas pamīšas, tropos, sevišķi Dienvidamerikā, \~1000 sugu
kombreti Divdīgļlapju klases dzimta, koki, krūmi, liānas, ziedi bieži bez vainaga, tropos un subtropos, >500 sugu
malīgijas Divdīgļlapju klases dzimta, liānas, retāk nelieli koki, gk. tropos Amerikā, >780 sugu
divspārnaugļi Divdīgļlapju klases dzimta, lieli (60-70 m augsti) mūžzaļi koki, Āzijas un Āfrikas tropos; ziedi skarainās ziedkopās, 2 vai vairākas kauslapas attīstās par augļa spārniem
krotoni divdīgļlapju klases eiforbiju dzimtas ģints ("Croton"), tropu koki, krūmi, lakstaugi ar pienainu sulu; lielākā daļa indīgi; izmanto ārstnieciski
balzamīne Divdīgļlapju klases gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), krāšņumaugs, viengadīgs tropu lakstaugs, 2 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
rubija Divdīgļlapju klases genciānu rindas augu dzimta ("Rubiaceae"), pie kuras pieder lakstaugi, krūmi un koki ar veselām lapām mieturos, ziediem skarveida ziedkopas, augļiem, kas dalās divos skaldeņos, 637 ģintis, \~10700 sugu, Latvijā tikai lakstaugi, konstatētas 4 ģintis, 20 sugas
asklēpija Divdīgļlapju klases genciānu rindas dzimta ("Asclepiadaceae"), vijīgi krūmi vai lakstaugi, retāk koki, \~290 ģintis, \~2000 sugas, gk. tropu un subtropu joslā, Latvijā konstatētas 2 ģintis
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā
šizofragma Divdīgļlapju klases hortenziju dzimtas ģints ("Schizophragma"), no kuras Latvijā introducēta 1 suga
ūdenslapji Divdīgļlapju klases kāpnīšu rindas dzimta ("Hydrophyllacae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi, kam ir raksturīgs stāvs vai gulošs zarains stumbrs, kārtns ziedu vainags ar stobriņu, \~20 ģinšu, >250 sugu, Latvijā 2 sugas audzē kā krāšņumaugu, 1 no tām (facēliju) arī kā nektāraugu
krāšņais suņkoks divdīgļlapju klases kizilu dzimtas suga ("Benthamidia florida syn. Cornus florida"), kas Latvijā ir vidēji ziemcietīga, koks sasniedz 2 m augstumu, ziedi zaļgani, sakopoti galviņās
tripterīgija Divdīgļlapju klases kokžņaudzēju (segliņu) dzimtas ģints ("Tripterigium"), līdz 8 m augsta krāšņa liāna ar kuplām galotnes ziedkopām, ko Latvijā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
akahmena Divdīgļlapju klases krustziežu dzimtas ģints ("Acachmena"), Latvijā sastopama 1 adventīva suga
estragons Divdīgļlapju klases kurvjziežu dzimtas vībotņu ģints suga ("Artemisia dracunculus"), ap 1 m augsts daudzgadīgs lakstaugs ar sīkiem, iedzelteniem kurvīšveida ziediem, kurus kopā ar lapām lieto kā garšvielu; tautas medicīnā izmanto arī kā nomierinošu līdzekli un pret vēdergraizēm
avokado Divdīgļlapju klases lauru rindas lauru dzimtas ģints ("Persea"), mūžzaļš tropisks augļu koks ar lieliem bumbierveida augļiem; šā koka auglis
smaržmētra Divdīgļlapju klases lūpziežu dzimtas ģints ("Clinopodium"), \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
laurs Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Laurales"), 10 dzimtu, raksturīgi primitīvās ziedkopās sakārtoti vai vientuļi ziedi, kuros spirāliski sakārtots nenoteikts locekļu skaits, lapās un mizā daudz ēterisko eļļu
pipars Divdīgļlapju klases magnoliju apakšklases rinda ("Piperales"), tropu krūmi, liānas lakstaugi, retāk koki, \~2000 sugu
anonaugi Divdīgļlapju klases magnoliju rindas dzimta ("Annonaceae"), koki un liānas ar vienkāršām lapām un divdzimumu ziediem, tropos un subtropos \~2000 sugu
liepa Divdīgļlapju klases malvu rindas dzimta ("Tiliaceae"), vasarzaļi, koki, krūmi, puskrūmi un pat lakstaugi ar nektārainiem ziediem, kas sakārtoti ziedkopās ar garām augšlapām, 46 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
fitolaka Divdīgļlapju klases neļķu rindas dzimta ("Phytolaccaceae"), lakstaugi un krūmi, retumis nelieli koki, gk. tropos, daļēji subtropos
malpīgijaugi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases gandreņu rindas dzimta ("Malpighiaceae"), \~800 sugu, lielākā daļa tropu mežu liānas
zonneratija Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas ģints ("Sonneratia"), kas sastopama mangrovēs
nagliņkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases miršu rindas miršu dzimtas ģints ("Syzygium"), mūžzaļš koks vai krūms, kura ziedu pumpurus izmanto par garšvielu, sastopams no tropiskās Āfrikas līdz Okeānijai, \~100 sugu, vairākas sugas kultivē
jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
olīvkoks Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvu dzimtas ģints ("Olea"), mūžzaļš subtropu koks ar ēdamiem augļiem
indigofera Divdīgļlapju klases rožu apakšklases pākšaugu rindas tauriņziežu dzimtas ģints ("Indigofera") ar vairāk nekā 750 sugām, ziedaugi, tropos un subtropos, gk. krūmi, atsevišķas sugas - nelieli koki
skujene Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Hippuridales, Haloragales"), ūdeņu un purvu lakstaugi, daudzgadīgs ūdensaugs, lapas lineāras, mieturos, ziedi sīki, lapu žāklēs, auglis - kaulenis, sastopams ziemeļu puslodē, Dienvidamerikas un Austrālijas dienvidu daļās, Latvijā gk. lēni tekošu vai stāvošu ūdeņu krastmalās
podostēmi Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda ("Podostemales"), sīki ūdensaugi, ziedi atveras virs ūdens, auglis - pogaļa, tropos, gk. Dienvidamerikā, 1 dzimta
konārijas Divdīgļlapju klases rožu apakšklases rinda, krūmi un kokveida liānas ar nepāra plūksnaini saliktām lapām, izplatītas tropu joslā, 1 dzimta, 24 ģintis, \~400 sugu
loranti Divdīgļlapju klases rožu apakšklases santalu rindas dzimta ("Loranthaceae"), \~40 ģinšu, \~1000 sugu, gk. tropos
paulina Divdīgļlapju klases rožu apakšklases sapindu rindas sapindu dzimtas ģints ("Pailina"), kas sastopama Dienvidamerikā un no tiem iegūst dzērienu, kas satur kofeīnu
nepente Divdīgļlapju klases rožu apakšklases saracēniju rindas dzimta ("Nepenthaceae"), 1 ģints, 75 sugas, Āzijas tropu joslā, kukaiņēdājs augs; nepenta
anakardija Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Anacardiaceae"); koki vai krūmi ar sveķailēm, daudzas sugas saimnieciski nozīmīgas: iegūst vērtīgu koksni, augļus, sēklas (riekstus) u. c.; izplatīti gk. tropiskajās joslās, 80-85 ģinšu, 600 sugu, Latvijā atsevišķas sugas audzē kā dekoratīvus augus
mahagons Divdīgļlapju klases rūtu rindas dzimta ("Meliaceae"), koks, retāk krūms vai puskrūms, \~50 ģinšu, \~1400 sugu, tropos, daļēji subtropos, vairākām sugām ir ļoti vērtīga koksne
zirgkastaņa Divdīgļlapju klases sapindu rindas augu dzimta ("Hippocastanaceae"), pie kuras pieder mūžzaļi un vasarzaļi koki, retāk krūmi ar pretēji sakārtotām staraini saliktām lapām un ziediem skarveida ziedkopās, 2 ģintis, 15 sugu
mimuzopi Divdīgļlapju klases sapotu dzimtas ģints, tropos un subtropos augoši koki, vairākām sugām vērtīga koksne, t. s. dzelzskoks
kordijas Divdīgļlapju klases skarblapju dzimtas koki ar vērtīgu koksni, Āfrikas un Amerikas tropos un subtropos; dažas sugas arī augļu koki
bertolēcija Divdīgļlapju klases suga, līdz 40 m augsts koks, D Amerikas tropu mežos, to augļu sēklas pazīstamas kā Brazīlijas rieksti
anona Divdīgļlapju klases vērtīgs tropu augļu koks
čemurvīns Divdīgļlapju klases vīnkoku dzimtas ģints ("Ampelopsis"), ko Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugus
brūsoneja Divdīgļlapju klases zīdkoku dzimtas ģints ("Broussonetia), 7-8 sugas, kas izplatītas Austrumeiropā un Polinēzijā
gunera Divdīgļlapju klases ziedaugu ģints ("Gunnera"), brīvdabā sastopama gk. dienvidu puslodē, liellapains augs, kas nav īsti ziemcietīgs
kigelia Divdīgļlapju koku ģints "Bignoniaceae" dzimtā, ar 3 sugām tropu Āfrikā, ko sauc par desu vai ziloņu koku, jo to pelēkie, garie augļi līdzīgi desai un nokarājas garos kātos, nav ēdami
dipteryx Divdīgļlapju koku ģints pākšaugu dzimtā, tropiskā Amerikā, dod sēklas, kas smaržo pēc miešķa, satur daudz kumarīna un lietotas parfimērijā, atspirdzinošu dzērienu esencēm un šņaucamajā tabakā
piparaugi Divdīgļlapju lakstaugi, krūmi un pa daļai koki sirdsveida lapām, neuzkritīgiem bezapziedņa ziediem ciešās vārpās un sīkiem apaļiem vai šķautnainiem augļiem pipariem, kas līdzīgi kauliņauglim, \~650 sugas tropos un subtropos
balzamplūmes Divdīgļlapju tropu koku augi
ambiloģija Divējādi iztulkojama vārdkopa vai teiciens
divertikulopeksija Divertikula atdalīšanas operācija no apkārtējiem audiem un piešūšana pie kāda blakus orgāna
kūziks Divgadīgs krustziežu dzimtas lopbarības sakņaugs
pa divi divi (cilvēki) kopā; divatā
krusta zari divi iegareni viena mietura zari vai iegarens zars kopā ar tā paša mietura ovālo vai šķautnes zaru neatkarīgi no tā, vai starp tiem atrodas trešais apaļais vai ovālais zars
diveišs Divi kopā
frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas
verene Divi kopā sapļauti siena vāli
dubuļtvāla Divi kopā sapļauti vāli
pārinieki Divi kopā sastiprināti māla trauki diviem atšķirīgiem ēdieniem; arī pārinieks (3)
kopzemji Divi lauksaimnieki, kas kopā īrē zemi; pušelnieki
tehnoloģiskā sliede divi neapsēti celiņi uz lauka traktoragregāta riteņu šķērsbāzes platumā, pa kuriem pārvietojas agregāta riteņi, kopjot lauksaimniecības kultūras (piemēram, mēslojot ar virsmēslojumu, apstrādājot ar ķimikālijām)
ajaksi Divi nešķirami draugi; sengrieķu episkajā poēmā "Iliāda" - divi Trojas kara varoņi (lat. "Aiax"), nešķirami draugi, kas kopā cīnījās grieķu karaspēkā pret trojiešiem
koaksiāls propelleris divi propelleri (vai nesošās gaisa skrūves), kas novietoti tuvu viens aiz otra un griežas pretējos virzienos
dzirna Divi puslodes veidīgi kaļķa ķermeņi vēža kuņģī, sastopami pirms vilkšanās un dod jaunās čaulas materiālu
diplopāgs Divi saauguši, vienādi attīstīti dvīņi, kuriem viens vai vairāki dzīvībai svarīgi orgāni ir kopīgi
savstarpēji pirmskaitļi divi skaitļi, kam nav kopīga dalītāja, izņemot dalītāju 1 (piemēram, 8 un 5)
stereopāris Divi viena un tā paša objekta plakani attēli (piemēram, fotoattēli, kinokadri), no kuriem viens iegūts no labās acs pozīcijas, otrs - no kreisās acs pozīcijas un kuri attiecīgā optiskā ierīcē veido vienu telpisku attēlu
komparaskops Diviem mikroskopiem pievienota ierīce vienlaicīgai divu dažādu priekšmetstiklu salīdzināšanai
syncephalus Divkāršs izkropļojums, kurā sakarā ar attīstības traucējumiem dvīņi saauguši galvas, kakla un pa daļai vidukļa apvidū
simbalofons Divkāršs stetoskops, kas dod iespēju salīdzināt skaņas un noteikt to lokalizāciju
bifilārs Divkāršs vads, kas sastāv no diviem kopā savītiem vadiem, pa kuriem strāva plūst pretējos virzienos
dubulti Divkārt, divtik; pa divi kopā
dubultīgi Divkārt, divtik; pa divi kopā
baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā
diagonālštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
starpštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasta topa iet uz grotmasta stengas apakšgalu
stengštaga Divmastu šonera štaga, kas no fokmasts stengas apakšas iet uz grotmasta topu
asociatīvā operācija divoperandu operācija, kas apmierina kārtulu x°(y°z)=(x°y)°z visiem x, y un z operācijas ° darbības apgabalā; asociatīvās operācijas rezultāts nav atkarīgs no iekavu izvietojuma un darbību izpildes kārtības
saarums Divos pretējos aršanas gājienos kopā savērstas augsnes sloksnes
duodenoplastika Divpadsmit pirkstu zarnas daļas reparatīva operācija
duodenoskopija Divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskate ar duodenofibroskopu; viens no endoskopijas veidiem
duodenoholangīts Divpadsmitpirkstu zarnas un kopējā žultsvada iekaisums
Rumbiņa Divpakāpju ūdenskritums Rumbiņas upē pie Lielvārdes, kopējais augstums - 1,8 m, platums - 1 m
Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu
divpiesūcekņu Divpiesūcekņu sucējtārpi, plakantārpu klase - cilvēku un mugurkaulnieku endoparazīti
bišmuša divspārņu kārtas dzimta ("Braulidae"), sīkas (~1,5 mm), bezspārnainas mušiņas, atgādina ērces, dzīvo pie medusbitēm; bišuts; Latvijā sastopama 1 suga ("Braula coeca"), kuras kāpuri mitinās medusbišu stropos un barojas ar ziedputekšņiem, medu un vasku
stiebrmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Chloropidae"), sīks kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt graudzāļu stiebros, vārpās, lapās; >1500 sugu, Latvijā konstatēts 116 sugu
kaulmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Hippoboscidae"), zīdītājdzīvnieku un putnu ektoparazīts, kas sūc šo dzīvnieku asinis, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas; zirgu mušas
drozofila Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimtas ģints ("Drosophila"), kukainis, kas gk. pārtiek no augu sulas, \~1000 sugu
cecemuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas mušu dzimtas ģints ("Glossina"), Āfrikā un Arābijas pussalā sastopama muša, kas pārnēsā asins parazītus un kuras kodiens cilvēkam izraisa miega slimību
divnieks Divu (cilvēku, priekšmetu u. tml.) kopa; pāris
šķautne Divu (daudzskaldņa) skaldņu kopējā mala
pārklājošā kopēšana, kombinējošā kopēšana divu attēlu kopēšana uz vienas tīrās filmas
distributivitāte Divu bināru algebrisku operāciju īpašība, kas ļauj atvērt iekavas vai ņemt kopīgu locekli aiz iekavām; piem., skaitļu reizināšana ir distributīva attiecībā pret saskaitīšanu
distributīvā īpašība divu bināru operāciju ° un * īpašība (a°b)\*c=(a\*c)°(b\*c) visiem a, b, c (° ir distributīva pret \*); piemēram, skaitļu reizināšana ir distributīva pret saskaitīšanu
heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai
komensālisms Divu dažādu sugu dzīvnieku kopdzīve, kurā viens organisms (komensālis) dzīvo uz otra organisma (saimnieka) rēķina, tam nekaitēdams
sineikija Divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta, bet abi organismi viens otram ne īpaši kaitē, ne arī palīdz
anastomoze Divu dobu orgānu vai asinsvadu savienojums operācijas ceļā
sinoikija Divu dzīvnieku sadošanās tādā kopdzīvē, kur labumu gūst tikai viens no tiem, tomēr nenodarot otram neko ļaunu
viedais kabelis divu ierīču savienotājkabelis, kurā ir iebūvēts mikroprocesors, kas analizē ienākošos signālus un pārveido tos atbilstoši attiecīgā protokola prasībām
dubultprecizitāte Divu mašīnvārdu izmantošana viena vietā, lai palielinātu aritmētisko operāciju izpildes precizitāti
diereze Divu normāli saskarīgu daļu atdalīšana ar operāciju vai traumu
parasītisms Divu orgānu kopdzīve uz kādu laiku, pie kam viens pārtiek no otra sulām
konsensuālā savienība divu pieaugušu cilvēku attiecības, kuri dzīvo kopā kā vīrs un sieva, bet nav noformējuši šīs attiecības likumā noteiktā kārtībā
duets Divu skaņu vienlaicīgs skanējums; skaņu kopums, ko rada divi skaņu avoti
sinergija Divu spēku kopdarbība
binukleācija Divu šūnas kodolu veidošanās vienā šūnā, neatdaloties citoplazmai
fokers Divu turbopropelleru lidmašīna
gēnu mijiedarbība divu vai vairāku alēlisku vai nealēlisku gēnu kopīga, kvalitatīva vai kvantitatīva ietekme uz pazīmes attīstību
Dārlingtona slēgums divu vai vairāku bipolāro tranzistoru apvienojums, kurā kolektori savienoti kopā, veidojot saliktā tranzistora kolektoru, bet pirmā tranzistora emiters savienots ar nākamā tranzistora bāzi; šāds slēgums ir ekvivalents tranzistoram ar ievērojami lielāku strāvas pārvades koeficientu; saliktais tranzistors
pants Divu vai vairāku dzejas rindu kopa, ko apvieno vai nu atskaņu sistēma, metriskā shēma un kopīga intonācija, vai tikai intonācija
komplementaritāte Divu vai vairāku gēnu kopdarbība, kas dod tādu organisma īpašību, kādu nevar dot neviens no gēniem atsevišķi
antibioze Divu vai vairāku organismu kopdzīve, kas kaitīga vienam no tiem
šķeterēšana Divu vai vairāku pavedienu sakārtošana un sagrodošana kopā
noziedzīga nodarījuma izdarīšana grupā divu vai vairāku personu apzināta darbība (līdzizdarīšana) tīša noziedzīga nodarījuma kopīgā apzinātā izdarīšanā
salīdzinājums divu vai vairāku priekšmetu, parādību u. tml. saistījums, lai (pētot, analizējot, novērojot u. tml.) noteiktu to kopīgās vai atšķirīgās īpašības, pazīmes
spēku sistēma divu vai vairāku spēku kopa, kas vienlaikus darbojas uz vienu materiālo objektu
reālapvienība Divu vai vairāku valstu apvienība (ūnija) ar kopīgu valdnieku un kopīgu iekārtu (institūcijām), bet tajā pašā laikā paturot autonomiju
kondomināts Divu vai vairāku valstu kopīga valdīšana kādā teritorijā
šaka Divu vai vairāku zaru kopums (piemēram, rīkam, detaļai)
kolimācija Divu virzienu sakrišana vai paralelitāte optiskajos instrumentos
apozīcija Divu zarnu daļu savienošana operācijas ceļā (aksiāli - gals pie gala vai laterāli - leņķī)
Dumuzi Divupes lopkopības un auglības dievs, kas tika identificēts ar grieķu dievu Adonīdu; Tammuzs
naftilēns divvērtīga palieka, C~10~H~6~, kas sastopama daudzos naftalīna atvasinājumos
kārpainā divzobīte divzobīšu suga ("Dicranella cerviculata"), kas bieži sastopama uz atsegtas kūdras, kā arī uz pārpurvotām minerālaugsnēm; klāj lielas platības grāvju malās, uz kūdras uzbērumiem, ar kūdru pārklātām izgāztu koku saknēm, retāk uz minerālaugsnēm
slotiņu divzobe divzobju suga ("Dicranum scoparium")
dihāzijs Divžuburonis - ziedkopa, kuras galvenajai asij aug pāri no tās atejoši divi pirmās pakāpes zari, savukārt no tiem atzarojas tādi paši pāri augoši otrās pakāpes zaru pāri utt.
DIN 1451 dizaina standarts, ko 1931. gadā radījusi Vācijas standartu organizācija, pateicoties _Bauhaus_ dizaina principiem, un ir tik precīzs un funkcionāls, ka joprojām tiek plaši lietots satiksmes zīmēm un citām administratīvām un tehniskām vajadzībām
gaišā dižadatene dižadateņu sēņu ģints suga ("Hericium cirrhatum, syn. "Creolophus cirrhatus")
Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem
Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri
Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri
augstā dižauza dižauzu suga ("Arrhenatherum elatius"), kas sastopama arī Latvijā
onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis
birztalas diždadzis diždadžu suga ("Arctium nemorosum"), Latvijā ļoti reti satopams augs, aizsargājams
pūkainais dižīsspārnis dižīsspārņu suga ("Emus hirtus"), kas medī kukaiņus uz zirgu vai vistu mēsliem, Latvijā un arī visā Eiropā sastopama reti un to nepieciešams aizsargāt
Etiopijas dižkalla dižkallu suga ("Zantedeschia aethiopica")
pelēkais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus giganteus")
kalnu dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus robustus")
rudais dižķengurs dižķenguru suga ("Macropus rufus")
funduks Dižlazda - bērzu dzimtas mežrieksta suga; tā dzimtene ir Dienvideiropa; plaši kultivē daudzās zemēs, arī Aizkaukāzā un Krimā
brūnais dižmeldrs dižmeldru suga ("Cyperus fuscus"), Latvijā aizsargājams, sastopams reti
sarkstošā dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Chlorophyllum rachodes", syn. "Macrolepiota procera")
meiteņu dižsardzene dižsardzeņu ģints sēņu suga ("Macrolepiota puellaris"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
notofāgi Dižskābaržu dzimtas ģints, lieli vasarzaļi un mūžzaļi koki, arī lieli, plaši krūmi, lapas nelielas, eliptiskas, nedaudz krokotas, dienvidu puslodes mērenajā un tropu joslā, veido lielus mežus, vērtīga koksne, 45 sugas
parastais dižskābardis dižskābaržu suga ("Fagus sylvatica"), kas senāk Latvijā bija sastopams savvaļā, reintroducēts 19. gs. sākumā un ir skaists parku un apstādījumu koks Kurzemē, kur vecākie koki sasniedz >30 m augstumu un 5 m apkārtmēru
čemurziežu dižtauriņš dižtauriņu dzimtas suga ("Papilio machaon"), liels tauriņš (spārnu plētums - 70-90 mm), spārni dzelteni ar melnu zīmējumu, kāpurs \~5 cm garš, zaļš ar melnām šķērsjoslām, attīstās uz čemurziežu lapām un ziediem, Latvijā sastopams visā teritorijā, bet reti, aizsargājams
uzpūstais dižtītenis dižtīteņu suga ("Colystegia inflata"), kas Latvijā tiek audzēta kā krāšņumaugs, bet ir arī dārzbēglis, kas retumis kā nezāle sastopams tīrumos, dārzos, arī grāvmalās un ruderālās vietās
milzu dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus pistillaris"), sēne aug lapkoku, jauktos un skujkoku mežos, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
nošķeltā dižvālene dižvāleņu ģints suga ("Clavariadelphus truncatus"), Latvijā ļoti reti sastopama sēņu suga, aizsargājama
Samara Dņepras kreisā krasta pieteka Ukrainā, garums - 311 km, sākas Doņecas skraustā, ietek Dņepras ūdenskrātuvē pie Dņepropetrovskas
Dņipropetrovska Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā
Jekaterinoslava Dņepropetrovska - pilsēta Ukrainā, tās nosaukums 1787.-1796., 1802.-1918. un 1919.-1926. g.
Novorosijska Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1796.-1918. g.
Sečeslava Dņepropetrovskas pilsētas (Ukrainā) nosaukums 1918.-1919. g.
dukeri Dobradžu dzimtas apakšdzimta ("Cephalophinae"), nelieli pārnadži (garums - 55-155 cm, masa - 5-65 kg), īsi ragi, kas parasti paslēpti matu cekulā, izplatīti Āfrikā, mežos un savannu krūmājos
zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
sumbrs dobradžu dzimtas bizonu ģints govveidīgo apakšdzimtas suga ("Bison bonasus"), liels savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeņa priekšējo daļu, īsu galvu, platu pieri, īsiem ragiem, biezu, priekšējā daļā garāku apmatojumu, Latvijā sastopami dabas parkā "Pape"; Eiropas bizons
ģemze Dobradžu dzimtas pārnadzis, kazu apakšdzimtas suga ("Rupicapra rupicapra"), vienīgā savā ģintī; ziemā tumši brūna, vasarā ruda, piere un pakakle gaišas, ar melnu svītru no auss līdz mutei; sastopama klinšainos kalnos meža un alpīnajā joslā Eiropā un Mazāzijā
saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā
Dobropoļje Dobropiļļas pilsētas nosaukums 1953.-1991. g.
trauks Dobs, parasti ūdensnecaurlaidīgs, dažādas formas priekšmets, arī veidojums (kā; parasti šķidrumu, beramu vielu, arī sīku priekšmetu) ievietošanai, glabāšanai, transportēšanai, arī gatavošanai, apstrādei; šāds priekšmets kopā ar tā saturu; šāda priekšmeta saturs
kailā dobspārne dobspārņu suga ("Cenolophium denudatum"), retumis sastopama Gaujas ielejā un Latvijas austrumu daļā pļavās un krūmājos
kutinizācija Dobuma, piem., kaula fistulas izklāšana ar ādu operatīvā ceļā
kalšana dobumu, gropju, rievu veidošana ar kaltu pirms detaļas nostiprināšanas
kalšana kokapstrādē dobumu, gropju, rievu veidošana, kā arī virsmas apstrāde, fāzīšu nogriešana u. c. koka detaļu apstrāde, ko veic ar kaltu
docentūra Docentu kopums augstākajā mācību iestādē
regests Dokumenta atstāstījums, kurš satur dokumenta devēja un ņēmēja vārdus, satura kopsavilkumu bez dokumenta tīri formālām daļām un dokumenta izdošanas vietu un laiku
rindkopa Dokumenta daļa, kas tekstapstrādes procesā sākas ar vienu speciālu rindkopas zīmi un beidzas ar otru
dokumenta juridiskais spēks dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvēšanai
patentliteratūra Dokumentālo avotu, publicētās informācijas kopums, kas atspoguļo patentzinību jautājumus un patentdokumentāciju
kinohronika Dokumentālu kinokadru kopa (par jaunākajiem notikumiem)
hronika Dokumentālu materiālu kopa par aktuāliem notikumiem (presē, radio, televīzijā, kino)
arhīvs Dokumentālu materiālu kopums, krājums
kartīte Dokuments ar taloniem, kas dod tiesības nopirkt preces to normētas sadales sistēmas apstākļos
bāzlīnija Dokuments vai dokumentu kopa, kas izveidota un fiksēta noteiktā kādas kādas konfigurācijas dzīves cikla posmā
biļete Dokuments, kas dod tiesības (par maksu) ieņemt vietu (piemēram, teātrī, operā, kino) vai braukt (satiksmes līdzekļos)
patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu
dokumenta oriģināla atvasinājums dokuments, kas pilnībā vai daļēji atveido dokumenta oriģinālu, proti: dokumenta noraksts (kopija), dokumenta izraksts vai dokumenta dublikāts
dokumenta kopija dokuments, kurā dokumenta oriģināla teksts, rekvizīti un dienesta atzīmes atveidotas faksimilā (izmantojot fotokopēšanu, kserokopēŠanu vai kā citādi)
ganāmpulka reģistrs dokuments, kurā ir iekļauti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, trušu, nutriju, kažokzvēru un mājputnu ganāmpulki, kā arī savvaļas dzīvnieku un putnu ganāmpulki, kas audzēti fermā vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā
darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu; kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu
privatizācijas sertifikātu grāmatiņa dokuments, kuru banka ir izsniegusi sertifikātu īpašniekam un kurā tiek atspoguļots privatizācijas sertifikātu konts un operācijas ar sertifikātiem
pirmdokuments dokuments, no kura dati tiek kopēti un izmantoti citos dokumentos
dokumentācija Dokumentu (1) kopums
gada pārskats dokumentu kopa, kurā atspoguļoti uzņēmuma pārskata gada saimnieciskās darbības rezultāti
aktis Dokumentu kopums (par kādu, parasti juridisku, jautājumu)
programmu dokumentācija dokumentu kopums, kas satur datora programmu projektēšanai, izgatavošanai un ekspluatācijai nepieciešamās zinas
sistēmas dokumentācija dokumentu kopums, kurā aprakstītas informācijas apstrādes sistēmai izvirzītās prasības, sistēmas funkcionālās iespējas un ierobežojumi, tās uzbūve, darbināšana un uzturēšana
lieta dokumentu un citu materiālu kopums par noteiktu jautājumu
lieta dokumentu un citu materiālu kopums, kas attiecas uz kādu jautājumu, ko izskata vai izskatīs tiesā; tiesas process attiecīgajā jautājumā
dosjē Dokumentu, materiālu kopums (kādā lietā vai jautājumā); mape ar šādiem dokumentiem, materiāliem
mikrofotokopēšana dokumentu, preses materiālu, rasējumu, rokrakstu un citu materiālu samazinātu precīzu kopiju iegūšana; mikrofilmēšana
pakotne dokumentu, uzdevumu kopums
secinājums doma, spriedums, atziņa, kas iegūta, analizējot parādības, apkopojot faktus u. tml.
dvēsele Domāšanas veids, dzīves uztvere, radošās spējas, kultūra, kas raksturīgi (kādai cilvēku kopai, parasti tautai)
pamatēdiens Dominējošais ēdiens porcijā, veido vismaz 1/2 no kopējās porcijas apjoma un dod nosaukumu visam ēdienam; pārējo porcijas apjomu veido pamatēdienam atbilstīgas piedevas
kolorīts Dominējošais krāsu tonis vai krāsu kopiespaids (piemēram, telpā, vienotā priekšmetu kopumā)
Talsu horizonts Dominopoles horizonta nosaukums līdz 1983. g.
teleskopiskais domkrats domkrats ar teleskopiski izbīdāmu spēkierīci, ko veido vairāki viens otrā ievietoti, parasti hidrauliski darbināmi, cilindri, kas, izbīdoties viens no otra, ievērojami palielina spēkierīces kopējo garumu
individuāls tiesību strīds domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
metandrostenolons Dopings, anaboliskais steroīds, palielina ķermeņa masu un spēku; dianabols
doplers Doplerogrāfs
magazīna Dore - bišu stropa medus telpas iekšējā daļa, kurā ievieto apkāres
guta doriskā ordera elementi — nelieli nošķelta konusa formas izvirzījumi, kas atrodas virs triglifiem un metopām, kā arī zem tiem
mest kolekti dot (ko) kopējam pasākumam
mest dot (ko) kopējam pasākumam; arī ziedot
dadot dot barības papildu devu mājlopiem vai mājputniem
mest naudu dot naudu kopējam pasākumam
dadzirdīt dot papildus dzert, lai uzturētu, uzbarotu mājlopus vai mājputnus
monopolizēt dot vai iegūt monopoltiesības (uz ko)
dalīt Dot, izsniegt (no kopuma) katram viņa devu, normu
dalīties Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot
dalīt Dot, piešķirt citam daļu (no kā sava); kopīgi lietot, izmantot; dalīties (4)
programmotēka Dotajā sistēmā daudzkārtēji izmantojamu programmu vai standartprogrammu sakopojums; programmu bibliotēka
nenoteiktais integrālis dotās funkcijas f(x) primitīvo funkciju F(x) kopa F(x)+C (C - patvaļīga konstante)
pārklājums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums aptver visu šo kopu
sadalījums Dotās kopas netukšu apakškopu sistēma, kuru apvienojums ir šī kopa un kuras apakškopām nav kopīgu elementu
piestaiga Doties uz kopēju galamērķi
zirgons Draiskulīgs, nevaldāms cilvēks vai lops
sviedrauts Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sudariums
sudariums Drāna ar ko pēc senas jūdu paražas aizklāja nelaiķa izkropļoto vai asiņaino seju; sviedrauts
baznīcas padome draudzes vai baznīcas kopīpašuma valde
dravenieks Dravnieks, biškopis
pēšņi Drebuļi lopiem
astoņvainaglapu driāde driāžu suga ("Dryas octopetala")
melnā driģene driģeņu suga ("Hyosciamus niger"), kas Latvijā ne visai bieži sastopama sētmalās, dārzos, nezālienēs, pilsētu atkritumu izgāztuvēs, uz dzelzceļiem
dryopithecus Driopiteki
pavasara drojenīte drojenīšu suga ("Erophila verna", senāk "Draba verna"), kas Latvijā sastopama bieži atklātās smilšainās vietās, kur nav izveidojusies blīva augu sega
dropes Drope
drope Dropes
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs
tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
rūgtā drudzenīte drudzenīšu ģints suga ("Gentianella amarella syn. Gentiana amarella"), 3-30 cm augsts lakstaugs, Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama
druka ar apvēršanu drukas tehnoloģija, kad uz vienas formu plates kopē drukas darba A un B pusi; druka notiek divos laidienos bez iespiedformu maiņas, pēc pirmā laidienaloksnes apvērš, mainot sānu malas, tad veic otro laidienu
izvērses plate drukātā plate, ko pievieno datora kopnei, lai paplašinātu datora funkcionālās iespējas un palielinātu veiktspēju
drukātās shēmas plate drukātā shēma, uz kuras uzmontēti mehāniskie, elektriskie un elektroniskie komponenti, kas kopā ar esošajiem savienojumiem veido konstruktīvi viegli nomaināmu sistēmas funkcionālo bloku
viedkarte Drukātās shēmas plate ar iebūvētu loģiku vai mikroprocesoru, kas tai nodrošina zināmas informācijas apstrādes un lēmumu pieņemšanas iespējas
štakāns Drukns, labi kopts vīrietis
padruvēt Druvu pakopt
kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām)
diferenciālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas veids neiestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
inkrementālā dublējumkopija dublējumkopija, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublējumkopijas veidošanas. Šis dublējumkopijas tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
inkrementālais dublējums dublējums, kurā tiek dublētas tikai tās datnes, kas radītas vai mainītas kopš pēdējās pilnās vai inkrementālās dublēšanas; šis dublējuma tips iestata dublētajām datnēm pazīmi, ka tās ir dublētas
arhīvdublējums Dublēšanas procedūra, kuras izpildes gaitā visas citajā diskā esošās datnes ar programmas starpniecību arhivācijas vajadzībām tiek pārkopētas citā datu vidē
jumis Dubultauglis, dubultvārpa, pa pārim kopā saauguši augi
ahromatiskā lēca dubultlēca, kuras katra daļa gatavota no tāda optiska stikla, kas neitralizē otra stikla sadalošo efektu, neietekmējot refrakciju
vizuālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti atsevišķi saskatāmi teleskopā vai attēlā
spektrālā dubultzvaigzne dubultzvaigzne, kuras komponenti optiski nav atšķirami, tā konstatējama vienīgi pēc spektra līniju periodiskām novirzēm Doplera efekta dēļ
aizplīvurojums Dūmaka uz filmas negatīva vai kopijas, kuru rada nevēlama gaismas ķīmiskā iedarbība
dižlapu dumbrene dumbreņu suga ("Calliergon megalophyllum"), Latvijā aizsargājama
rauhtopazs Dūmu topazs - kalnu kristālu pasuga dūmu krāsā, ko uzmanīgi karsējot var pārvērst dzeltenā
pūkala Dūnas, neliels apmatojums, kas paliek, kad zosi vai pīli noplūc, ko parasti nosvilina
lietene Dunduru dzimtas ģints ("Haematopota syn. Chrysozona"), slaidi (ķermeņa garums - 8-15 mm), pelēki kukaiņi, Latvijā sastopamas 3 sugas
skropstainā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium ciliare"), kas sastopama retāk, aug uz smilts augsnes, nobirām, kūdras un trupošas koksnes silā, mētrājā, damaksnī, grīnī, šaurlapju kūdrenī; stumbrs stāvs, līdz 8 cm augsts, velēnas irdenas
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta
kulainis Dūrainis, cimds, kas ietver kopēji visus pirkstus izņemot lielo
cūku uts dūrējutu apakškārtas suga ("Haematopinus suis")
nodīrāt Dusmīgi nopērt
stērķēt Dūšīgi nopērt
toradelfs Dvīņauglis, kas saaudzis kopā augšpus nabas, tam ir viena galva, četras kājas un divas rokas
Austrālijas dvīņdzilnītis dvīņdzilnīšu suga ("Neositta crysoptera")
gastrodidīms Dvīņi ar kopīgu vēdera dobumu
Siāmas dvīņi dvīņi, kas kādā ķermeņa daļā saauguši kopā; dažkārt tiem ir kopīgi orgāni, asinsrites sistēma u. tml.
somatopāgs Dvīņi, kas saauguši kopā vidumu apvidū
psodīms Dvīņu kroplība, kad abi dvīņi saauguši jostasvietā
emprostozigoze Dvīņu kroplība, kad dvīņi saistīti ar priekšpusēm
sisomija Dvīņu kroplība, kad ir viens ķermenis un divas galvas
enadelfija Dvīņu kroplība, kad parazīts ieslēgts autozīta ķermeņa dobumā
hipognātija Dvīņu kroplība, kad parazīts piestiprināts pie autozīta apakšžokļa
sincefālija Dvīņu kroplība, kam raksturīga galvu saplūšana
dipodija Dvīņu kroplība, kurā abiem kropļiem ir viens kāju pāris
gastroacefāls Dvīņu kroplība, kurā bezgalvains parazīts saistīts ar autozītu vēdera apvidū
celiadelfs Dvīņu kroplība, kurā dvīņi savienoti ar vēderiem
kraniopāgs Dvīņu kroplība, kurā dvīņu galvaskausi saauguši kopā
heteropāgs Dvīņu kroplība, kurā nevienāda lieluma dvīņi saauguši savā starpā ar vēdera priekšējo sienu
miognātija Dvīņu kroplība, kurā parazīta ķermeņa daļas ar ādas un muskuļa lēveri piestiprinātas autozīta galvas lejasdaļā
tripodija Dvīņu kroplība, trīs kājas, no kurām viena ir kopīga abiem dvīņiem
diploteratogrāfija Dvīņu kroplības formu apraksts un diagnoze
ksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi saauguši šķēpveida izauguma apvidū (līdz nabai)
sternodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula apvidū
sternoksifopāgija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula ķermeņa un šķēpveida izauguma apvidū
sternoomfalodīmija Dvīņu kroplības veids, kad dvīņi savienoti krūšu kaula un nabas apvidū
iliotorakopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši ar ribeņa un vēdera sānu apvidiem
iliopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi saauguši zarnu kaula apvidū
ilioksifopāgs Dvīņu kroplības veids, kurā dvīņi savienoti no krūšu kaula smailes līdz zarnu kaula apvidum
heterodīms Dvīņu kroplības veids, kurā parazītam izveidota tikai galva, kakls un ribenis, kas piestiprināti autozīta vēdera sienai
epignātisms Dvīņu kroplības veids, kurā parazīts vai embrionāls tumors piestiprināts pie autozīta galvaskausa pamata, žokļa vai aukslējām
heteradelfija Dvīņu kroplības veids, kurā rudimentārs parazīts piestiprināts pie autozīta vēdera
kriptodidīms Dvīņu kroplības veids, kurā viens no dvīņiem atrodas otra ķermenī
heterocefāls Dvīņu kroplis ar divām nevienāda lieluma galvām
anadidīms Dvīņu kroplis ar divkāršu ķermeņa apakšdaļu, bet kopīgu augšdaļu
cefalotorakopāgs Dvīņu kroplis ar saaugušām galvām un ribeņiem
anakatadidīms Dvīņu kroplis, kas savienots viduklī un šķirts augšgalā un apakšgalā
išiopags Dvīņu kroplis, savienots sēžas apvidū
stāvlapu dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza incarnata"), Latvijā sastopama samērā bieži, aug palieņu un mitrās, kūdrainās pļavās, zemajos jeb zāļu purvos, krūmājos, grāvmalās, daudzgadīgs lakstaugs ar 2-4 daļās pirkstveidīgi šķeltiem gumiem, stublājs 20-60 cm augsts
plankumainā dzegužpirkstīte dzegužpirkstīšu suga ("Dactylorhiza maculata", senāk "Orchis maculata"), Latvijā sastopama ne visai bieži, aug mitrās un purvainās pļavās, zemajos un pārejas purvos, purvainos mežos, krūmājos, aizsargājama
purne dzegužu purne - Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
turaks Dzegužveidīgo putnu dzimta ("Musophagidae"), 5 ģintis, \~20 sugu, Āfrikā
huitain Dzeja no 8 rindām, sastopama senākā franču lirikā
Parnass Dzejnieku kopums, sadraudzība
mezostihs Dzejolis, kurā katras vārsmas vidējie burti kopā veido vārdu vai teikumu (sal. akrostihs)
glosa dzejoļa forma, kas sastāv no 4 pantiem, kuru ik pēdējās rindas kopā rada 4 rindu pantiņu, kur izteikts visa dzejoļa temats
briesmīgais molohs dzelkšņiem klāta, bet tikai 15 cm gara ķirzaka ("Moloch horridus"), pārtiek no skudrām, sastopama Austrālijā
cirtainais dzelksnis dzelkšņu suga ("Carduus crispus"), kas bieži sastopama lapkoku mežos, krūmājos, pļavās, gar dzelzceļiem, ceļmalās, nezālienēs
pentacrinus Dzeloņādainu jūras dzīvnieku ģints, sastopami sākot ar triasu līdz tagadnei, sevišķi juras nogulumos
buķešpaparde Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana", arī "Dryopteris spinulosa")
olenders Dzeloņainā ozolpaparde ("Dryopteris carthusiana")
Dryopteris spinulosa dzeloņainās ozolpapardes "Dryopteris carthusiana" nosaukuma sinonīms
hromoplasti Dzeltenas vai sarkanas plastīdas augu šūnu protoplazmā
eritrozīns Dzelteni sarkana krāsviela, fluoresceīna jodderivāts; lieto mikroskopijā
ohrodermatoze Dzeltenīga ādas krāsa eiropiešiem, kas dzīvo tropos
nevoksantoendotelioma Dzeltenīgi brūnu mezgliņu grupas, parasti locekļu ādā agrā bērnībā; tajos ir daudz histiocītu, šūnu ar putainu protoplazmu un milzu šūnu; uzskatāma par juvenilu histiocitomas vai ksantogranulomas formu
haraciopse Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints ("Characiopsis"), vārpstveida, sirpjveida, olveida vai bumbierveida vienšūnas aļģes, kas piestiprinātas pie substrāta ar disku vai kātu, 56 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
heterokoki Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterococcophyceae"), nekustīgas vienšūnas, retāk koloniju aļģes, kas brīvi peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 10 dzimtu, Latvijā konstatētas 5 dzimtas
heterosifoni Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterosiphonophyceae"), mikroskopiskas pavedienveida vai lodveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās
heterotrihas Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Heterotrichophyceae"), pavedienveidīgas daudzšūnu aļģes, kas peld ūdenī vai ir piestiprinātas pie substrāta, 5 dzimtas, Latvijā konstatētas 2 dzimtas
rizohlorīdi Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma klase ("Rhizochloridophyceae"), kustīgas, kailas amēbveida vienšūnas aļģes
ksantoma dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā; histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli
Eurailpass Dzelzceļa biļete "Eurailpass" - īpašs dzelzceļa biļetes veids jeb tā sauktā karte, ko var iegādāties tūristi, kas nedzīvo Eiropā, lai apceļotu Eiropas Savienības (ES) valstis, izmantojot dzelzceļa transportu; tā ir tirgvedības instruments, lai piesaistītu ārvalstu tūristus ES valstīm, un dod iespējas par izdevīgu cenu neierobežoti ceļot pa Eiropas valstīm dažāda ilguma laika posmos
izmaiņas punkts dzelzceļa līnijas sadales punkts vienceļa līnijā, kur ir ceļu izvērse vilcienu izmaiņai un apdzīšanai un kurā notiek pasažieru iekāpšana un izkāpšana, atsevišķos gadījumos arī nelielas kravu operācijas
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Apgulde dzelzceļa pietura Dobeles novada Penkules pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Reņģe, 76 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1879. g. ar nosaukumu "Abgulden", no 1917. g. saukta "Peterfeld", no 1918. g. - Pētermuiža, no 1919. g. - Abgulde, tagadējais nosaukums kopš 1930. g.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Baltezers Dzelzceļa pietura Ropažu novada Garkalnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 17 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1898. g. ar nosaukumu "Weissensee", 1917.-1919. g. saucās "Eilenburg"
Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dubeņi Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Priekule, 12 km no Liepājas dzelzceļa stacijas, atklāts 1916. g. ar nosaukumu "Dubben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Dzelzava dzelzceļa pieturpunkts Madonas novada Dzelzavas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 180 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Selsau", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Imanta Dzelzceļa pieturpunkts Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 10 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1894. g. ar nosaukumu "Solitud", 1919.-1928. g. saucās "Zolitūde", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Alūksne dzelzceļa stacija Alūksnē, pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne (kopš 1998. g. valsts nozīmes kultūrvēsturisks piemineklis), atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Marienburg", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
Daugavpils dzelzceļa stacija Daugavpilī, mezgla stacija, kas atrodas dzelzceļa līniju Kārsava-Rēzekne-Daugavpils un Indra-Krustpils-Rīga krustpunktā, 218 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1861. g. ar nosaukumu Dinaburga, 1893.-1916. g. saucās Dvinska, 1916.-1919. g. - Dinaburga, 1919.-1944. g. - Daugavpils I, tagadējais nosaukums kopš 1944. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Inčukalns Dzelzceļa stacija Inčukalna novada Inčukalna pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Hinzenberg", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Indra Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Indras pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 287 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1866. g. ar nosaukumu "Balbinowo", 1919.-1921. g. saucās "Baļbinova", tagadējais no saukums kopš 1921. g.
Izvalta Dzelzceļa stacija Krāslavas novada Izvaltas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Krustpils-Indra, 247 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1869. g. ar nosaukumu "Malinowka", no 1920. g. saucās Malinova, no 1921. g. - Uzvaldi, tagadējais nosaukums kopš 1925. g.
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Cesvaine dzelzceļa stacija Madonas novada Cesvaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Pļaviņas-Gulbene, 172 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Sesswegen", tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Aizkraukle dzelzceļa stacija pie dzelzceļa līnijas Indra-Krustpils-Rīga, 82 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1918. g. ar nosaukumu "Stepiņi", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Augšciems Dzelzceļa stacija Ropažu novada Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 42 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Acone Dzelzceļa stacija Ropažu novada Stopiņu pagastā (pie Salaspils novada Salaspils pagasta robežas blakus tāda paša nosaukuma lielciemam) pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 12 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g.
Bajāri Dzelzceļa stacija Ropažu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 28 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1935. g. pie dzelzceļa līnijas Rīga-Suntaži
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Cekule Dzelzceļa stacija Stopiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Ērgļi, 18. km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1936. gadā
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
Cēsis Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Wenden", tagadējais nosaukums kopš 1919. g., pasažieru ēka celta 1947. gadā
vagonu parks dzelzceļa tiklā ejošais vagonu kopums
ritošais sastāvs dzelzceļa transportlīdzekļu (piemēram, lokomotīvju, vagonu) kopums
torpedo Dzelzceļa vāģis ar propellerdzinēju
dzelzceļu tīkls dzelzceļu kopums (kādā teritorijā)
skarainā dzelzene dzelzeņu ģints suga ("Centurea rhenana"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, divgadīgs vai daudzgadīgs, pelēkzaļš lakstaugs, stublājs līdz 105 cm augsts, no vidus un augšdaļā zarots, lapas pamīšas, ziedu kurvīši pa vienam zaru galos
kalnu dzelzene dzelzeņu suga ("Centurea montana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, bet ļoti retos gadījumos sastopama arī kā dārzbēglis
DzKR Dzelzsbetona konstrukciju rūpnīca (raj., kopā ar nosaukumu, piem., DzKR "Sigulda")
histeroskopija Dzemdes apskate no iekšpuses ar mazu optisku instrumentu, ko ievada caur dzemdes kaklu
histerotomija Dzemdes dobuma atvēršanas operācija
kolpomikroskopija Dzemdes kakla audu pārbaude "in situ" ar kolpomikroskopu
cervikektomija Dzemdes kakla izoperēšana
kolopeksija Dzemdes kakla ķirurģiska nostiprināšana (latīņu "collopexia")
histerokleize Dzemdes mutes operatīva slēgšana
adneksektomija Dzemdes piedēkļu, gk. olnīcu, olvadu izoperēšana
sadzenāt Dzenājot panākt, ka (vairāki, daudzi) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
pārsadzīties Dzenot (dzīvniekus), pārvietoties kopā (ar tiem)
aizadzīties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem
aizalaisties Dzenot dzīvniekus, aizvirzīties kopā ar tiem
iesadzīties Dzenot dzīvniekus, ievirzīties kopā ar tiem
izadzīties Dzenot dzīvniekus, izvirzīties kopā ar tiem
nosadzīties Dzenot dzīvniekus, kopā ar tiem nokļūt
atsadzīties Dzenot dzīvniekus, nokļūt kur kopā ar tiem
pasadzīties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
pasalaidalēties Dzenot dzīvniekus, pavirzīties kopā ar tiem
sasadzīties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā)
sasalaisties Dzenot dzīvniekus, savirzīties (kopā)
atsalaisties Dzenot mājlopus, lēni atvirzīties kopā ar tiem
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi cilvēki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sadzīt Dzenot panākt, ka (vairāki, daudzi dzīvnieki) savirzās, nokļūst (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
baltmugurdzenis Dzeņu dzimtas, raibo dzeņu ģints putnu suga, Latvijā reti sastopama
dižraibais dzenis dzeņu suga ("Picoides major syn. Dendrocopos major"), arī lielais raibais dzenis
vidējais dzenis dzeņu suga ("Picoides medius syn. Dendrocopos medius"), Eiropā aizsargājama
pudeles brālis dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer
pudelesbrālis Dzērājs; cilvēks, ar ko parasti kopā dzer
saites nauda dzeramnauda par govs barošanu, kopšanu, ja to atved no "pušbariem"
jandags Dzerams trauks ar 1/4 stopa tilpumu
čuliņa Dzēriens lopiem
sadzert Dzert alkoholisku dzērienu kopā, vienlaicīgi (ar kādu)
mest pa lampu dzert, iedzert alkoholisku dzērienu kopā ar kādu
slorpāt dzert, malkot bez patikas, šļakstināt šķidrumu, meklēt biezumus (par liellopiem)
Apiņu purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, platība - 161,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Baltais purvs dzērvenāju liegums Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. platība — 163,2 ha, dzērvenāji aizņem 65,5 ha, to segums 50-60%
Mūrnieku purvs dzērvenāju liegums Susāju pagastā, purva platība — 1458 ha, aizsargājamā platība — 381 ha kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 129,6 ha, to segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”)
ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
loģiskā dzēšana dzēšana, kas padara datni lietotājam nemanāmu, bet saglabā tās atkopšanas iespējas
optiskais stikls dzidrs, optiski viendabīgs, caurspīdīgs, ķīmiski izturīgs stikls (kronstikls un flintstikls) optisku sistēmu caurspīdīgo elementu izgatavošanai
trizulis Dzidru, augstumā strauji mainīgu skaņu kopums
sadziedāšana Dziedāšanas kopmēģinājums
sadziedāt Dziedāt kopā, vienlaicīgi (ar kādu)
jodelēt Dziedāt, ilgstoši trallinot īpašus skaņu sakopojumus un bieži pārejot no krūšu reģistra falsetā (piemēram, par Alpu iedzīvotājiem)
lelināt Dziedāt, jodelēt; lopus kopā saukt
primadonna Dziedātāja (operā, operetē), kas izpilda galvenās lomas; aktrise (teātrī), kas izpilda galvenās lomas
koloratūrdziedātāja Dziedātāja, kas dziedkoloratūrsoprānu
falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem
solists Dziedātājs, instrumentālists vai dejotājs, kas izpilda solo partiju, arī sniedz solopriekšnesumu
zaļais dziedātājsienāzis dziedātājsienāžu suga ("Tettigonia viridissima"), Latvijā bieži sastopamas visā teritorijā
Eiropas dziedenīte dziedenīšu suga ("Sanicula europaea"), ko tautas medicīnā lieto brūču dziedēšanai
pelēko māsu patversme dziednīca un slimnieku kopēju mītne Rīgā viduslaikos, izveidoja Franciskāņu ordeņa terciārietes (tērpa krāsas dēļ viņas dēvēja par pelēkajām mašām), kas nodarbojās ar slimnieku kopšanu, bērnu mācīšanu un labdarību, darbību sāka 13. gs. beigās, bet reformācijas laikā 16. gs. sākumā beidza
popdziedonis Dziedonis, kas specializējies popmūzikas skaņdarbu izpildīšanai
sadziedāties Dziedot kopā (ar kādu), iegūt prasmi saskanīgi dziedāt
popdziesma Dziesma popmūzikas žanrā
romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti
dziesmu kamols dziesmu kopums, ko kāds zina
šatieris Dzija ar vienas krāsas toņu kopumu no gaišāka līdz tumšākam
pusvilna Dzija, kas savērpta kopā no vilnas un kokvilnas
šķeterēta dzija dzija, ko iegūst, sašķeterējot kopā divas vai vairākas vienkārtīgas dzijas
pasms Dzijas pavedienu kopums audekla velkos; noteikta skaita dzijas vai diegu pavedienu kopums, parasti aužot
kāršana Dzijas ražošanas operācija, kurā izejvielu (vilnu, kokv., linšķiedru) sadala atsevišķās šķiedrās, tās iztaisno, sakārto, atbrīvo no piemaisījumiem, izveido karsumu - plānu audeklu, pēc tam karsuma grīsti
piks Dzijas, diegu kopa
šķērsīt Dzijas, tinot uz tītavām, krustot, lai nebrūk kopā
prēdiens Dziju vai diegu kopums, kas savērpts no noteikta daudzuma izejvielas
Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
melnā dzilna dzilnu dzimtas suga ("Dryocopus martius"), aizsargājama
staupēt Dziļi iemīt pēdas (piemēram, par lopiem mitrā pļavā)
pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
Dambo astoņkājis dziļjūras dzīvnieks ar lielām tumšām acīm un īsiem strupiem taustekļiem (_Grimpoteuthis_), bieži sastopams guļam jūras dibenā, vai peldam virs tā
hauliods dziļjūras zivs _Chaulidous sloani_, dzīvo tropu un subtropu dziļjūrā, garums 20 - 25 cm, tās zobi ir vairāk nekā uz pusi garāki par galvu un apņem žokļus kā restes, kad mute ir aizvērta
globigerīnu dūņas dziļūdens nogulu tips - sīku planktona foraminīferu ar lodveidīgām vairākkameru čaulām sakopojumi
spokzivs Dziļūdens zivju suga ("Dolichopteryx longipes"), kas dzīvo okeānos aptuveni 1000 metru dziļumā, to acīm blakus atrodas ļoti precīzas no sīkām spoguļplātnēm veidotas virsmas, kas spēj fokusēt gaismu tā, lai tā nonāktu uz acs tīklenes un veidotu kontrastainu attēlu
Vitjaza dziļvaga dziļvaga Klusajā okeānā, gar Santakrusas salas, Anudas, Tikopijas u. c. salu ziemeļu zemūdens nogāzi, garums - \~800 km, lielākais dziļums - 6150 m, kopā ar Rietummelanēzijas dziļvagu veido dziļvagu sistēmu gar Melanēzijas salām
dzimtīgs Dzimis, piederīgs kopš dzimšanas
dzimstības līmenis dzimšanas gadījumu biežums iedzīvotāju kopumā, to nosaka kā dzimušo skaita attiecību pretreproduktīvā vecuma sievietēm (vai dažkārt pret visiem iedzīvotājiem)
ģintinieki Dzimtas locekļi, parasti kopā dzīvojoši asinsradinieki ar kopēju ģints apziņu un savstarpējām saistībām
servi dzimtļaudis viduslaikos Rietumeiropā
senjorija Dzimtmuiža (viduslaiku Rietumeiropā)
ģente Dzimts, vecāki un bērni kopā
propagātorijs Dzimuma orgānu kopapzīmējums
kastrācija dzimumdziedzeru (sēklinieku vai olnīcu) darbības pārtraukšana, gk. to izoperēšana; izrūnīšana
kohabitācija Dzimumkopdzīve
balanoplastika Dzimumlocekļa galviņas plastiska operācija
depenizācija Dzimumlocekļa piespiedu amputācija, kā sods par seksuāliem noziegumiem viduslaiku Eiropā
glanuloplastika Dzimumlocekļa vai klitora galviņas plastiskā operācija
ģenitoplastika Dzimumorgānu plastiska operācija
necilindriskums dzinēja cilindra ģeometriskās formas kropļojums, kas izpaužas cilindra sienu neparalelitātē un cilindrs iegūst mazliet konisku formu; defekts, kas rodas izgatavošanas vai (biežāk) izdiluma dēļ
kopāls Dzintaram līdzīgi tropiskās joslas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanai, kā arī par dzintara aizstājēju rotaslietās
atzala Dzinums (parasti labībai), kam attīstās ziedkopas, bet graudi nepaspēj izveidoties
rinosalpingīts Dzirdes kanāla gļotādas iekaisums kopā ar iesnām
auss Dzirdes orgāns kopā ar līdzsvara orgānu
dzirdāmierīces Dzirdīšanas ietaises mājlopiem ganībās pie tekoša ūdens vai arī ar akas ierīkošanu
draņķēt Dzirdīt lopus ar samazgām
viešņa Dzīres, kopāpulcēšanās
aizdzīt Dzīstot sakļauties kopā, pārvilkties ar ādas kārtiņu; sadzīt
vākt Dzīt kopā (dzīvniekus)
vaņķelēt Dzīt, vākt kopā
vivisecējums Dzīva organisma operēšana pētnieciskos nolūkos; vivisekcija
kurmucis Dzīva, panīkusi, kropla, no aukstumma vai slimības čokurā sarāvusies būtne
uzvedība Dzīvas būtnes darbību un rīcību kopums; izturēšanās (2)
sēne Dzīvās dabas valsts ("Fungi syn. Mycota"), bezhlorofila makroskopisks vai mikroskopisks organisms, kas dzīvo saprofītiski vai parazītiski
biooksidēšanās Dzīvās šūnās norisošu oksidēšanās reakciju kopums, kas nodrošina organismu ar enerģiju
natūrisms Dzīves veids un filozofija - kaila ķermeņa kulta sludināšana apvienojumā ar videi draudzīga dzīves veida popularizēšanu, nūdisma paveids, kura piekritēji arī uzturā cenšas patērēt pārtikas produktus, kas ir izaudzēti un saražoti, izmantojot videi draudzīgu tehnoloģiju
dzīvesdraugs Dzīvesbiedrs; arī kopdzīves partneris
veģetācija Dzīvības procesu kopums (augos), augšana un attīstība
aborigēni Dzīvie organismi, kas radušies tikai kādā apvidū un ir sastopami tur arī patlaban, autohoni
botiki Dzīviem organismiem piemītošas funkcijas un īpašības vai uz tām attiecīgo zināšanu kopums
virspursla Dzīvnieka (mājlopa) aušējais žoklis ar nāsīm
izturēšanās Dzīvnieka darbību un rīcības kopums
ciltsvērtība Dzīvnieka izkopjamās pazīmes ģenētiski noteikta novirze no ganāmpulka vai populācijas vidējā rādītāja
sieva Dzīvnieka mātīte, kas dzīvo kopā ar tēviņu
vivisekcija Dzīvnieka operēšana pētnieciskā nolūkā (parasti, nodrošinot anestēziju), kad pētījumu mērķi nevar sasniegt ar citām metodēm
pussibi Dzīvnieka pusbrāļi un pusmāsas proti, vienas grupas dzīvniekiem ir vai nu kopīgs tēvs, vai māte
vīrs Dzīvnieka tēviņš, kas dzīvo kopā ar mātīti
sīkme dzīvnieka zarnas kopā ar galvu un kāju pēdām
maldu viesi dzīvnieki, kas parasti kādā vietā nav sastopami, bet tikai retumis ieceļo
lauksaimniecības dzīvnieki dzīvnieki, kurus audzē lopkopības produktu ražošanai vai izmantošanai darbā
labturība Dzīvniekiem nepieciešamo dzīves apstākļu nodrošināšana (piem., pareiza kopšana, barošana, veselības pārbaude)
giandromorfa Dzīvnieks ar himmērisku konstitūciju: dažas tā daļas ir sievišķā, citas - vīrišķā tipa, ko nosaka attiecīgi dažādie hromosomu komplekti; sastopama kukaiņiem un putniem
lielragainis Dzīvnieks ar lieliem ragiem, liellops
pārstāvis Dzīvnieks vai augs, kas pieder pie kādas (dzīvnieku vai augu) grupas, kopuma; atsevišķs eksemplārs no kādas (parasti dzīvnieku, augu) grupas, kopuma
individualitāte Dzīvnieks, augs, kam piemīt noteikts īpatnību kopums
remontdzīvnieks Dzīvnieks, kas ir ataudzēts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošanai un palielināšanai; ataudzējamais dzīvnieks
līkradzis Dzīvnieks, kas līkiem ragiem; govslopu, aitu un kazu pievārds
tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes")
biedrs Dzīvnieks, ko saista kas kopējs ar cilvēku vai citu dzīvnieku
tafocenoze Dzīvnieku (arī augu) kopums apbedīšanas sākotnējā stadijā, pirms to mineralizēšanās
disepimenti Dzīvnieku anatomijā šķērssienas koraļļpolipu, sariņkājaino tārpu un brachiopodu ķermenī, sadala to vairākās mazāk vai vairāk noslēgtās daļās
otrmutnieki Dzīvnieku apakšnodalījums ("Deuterostomia"), kurā ietilpst arī mugurkaulnieki, atšķirībā no pirmmutniekiem to embrionālās attīstības laikā mezoderma veidojas enterocēliskā ceļā, t. i. no entodermas ieliekumiem, blastopors noslēdzas vai kļūst par anālo atveri, bet mute veidojas no jauna dīgļa pretējā galā
dresūra Dzīvnieku apmācīšana, lai tie veiktu noteiktas darbības; dresēšanas paņēmienu kopums
ksantīns Dzīvnieku audos un dažos augos sastopama purīnbāze, kas veidojas no guanīna, tam hidrolītiski dezaminējoties, vai no hipoksantīna, tam oksidējoties
orda Dzīvnieku grupa ar īpašu organizāciju; kopiena (2)
ģimene Dzīvnieku grupa, kura uzturas kopā un kurā ietilpst tēviņš, mātīte un to mazuļi
gredzenošana Dzīvnieku iezīmēšana ar īpašiem gredzeniem migrācijas ceļu, izplatības, skaita dinamikas un populāciju struktūras pētīšanai
grauzējutis Dzīvnieku kārtas apakškārta ("Mallophaga"), sīki bezspārnu kukaiņi (putnu, retāk zīdītāju, ektoparazīti), \~3300 sugu, Latvijā konstatētas 72 sugas
zoobentoss Dzīvnieku kopa, kas apdzīvo ūdenstilpes dibenu; dzīvnieku bentoss
monogāmija Dzīvnieku kopdzīves veids - tēviņa pārošanās ar vienu un to pašu mātīti vienu vai vairākas sezonas
poliandrija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad mātīte vairošanās periodā pārojas ar vairākiem tēviņiem
poligīnija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad tēviņš vairošanās periodā pārojas ar vairākām mātītēm
poligāmija Dzīvnieku kopdzīves veids, kad viena dzimuma īpatnis vairošanās periodā pārojas ar vairākiem otra dzimuma īpatņiem
animālisms Dzīvnieku kults - ieražu un ticējumu kopums, kas saistīts ar dzīvnieku reliģisku pielūgsmi
pēcdzemdību trakums dzīvnieku lēkmjveia slimība, ko raksturo uzbudinājums, tiekšanās uz priekšu, tieksme uzbrukt dzīvniekiem un kopējiem
riba dzīvnieku lokveida krūškurvja kauls kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem, ko izmanto uzturam
sintētiskā līnija dzīvnieku populācija, kas izveidota no vairākām šķirnēm, selekcionējot pēc neliela pazīmju skaita
defaunācija Dzīvnieku populācijas samazināšana vai iznīcināšana; parazītu izdzīšana no zarnām
melodija Dzīvnieku radītu raksturīgu skaņu kopums
dzīvnieku uzskaite dzīvnieku skaita noteikšana laikā un telpā; Latvijā šādus datus apkopo reizi gadā, parasti par stāvokli 1. martā; medību saimniecību vajadzībām mazākā uzskaites vienība ir mežsarga iecirknis, dati tiek apkopoti mežniecībās, virsmežniecībās un valstī kopumā; datus izmanto medību intensitātes un nomedīšanas limita noteikšanai, kā arī zooloģisku u. c. zinātnisku pētījumu vajadzībām
kauls Dzīvnieku skeleta sastāvdaļa (arī kopā ar muskuļaudiem un taukaudiem), ko izmanto uzturam
pārattīstība Dzīvnieku stāvoklis, kurā vāji attīstīti kauli, muskuļi un saišķi, kas rodas vaislas izlasē vienpusīgu ražību izkopjot un neņemot vērā dzīvnieka konstitūciju un veselību
zoocenoze Dzīvnieku sugu kopums, kas dzīvo konkrētā biotopā
pāris Dzīvnieku tēviņš un mātīte, kas uzturas kopā
partneris Dzīvnieku tēviņš vai mātīte, ar kuru pārojas kopdzīves laikā
dzīvā daba dzīvnieku un augu kopums
protoplazma Dzīvnieku un augu šūnas saturs kopā ar kodolu un citoplazmu; dzīvnieku un augu šūnu viela, kurā noris visi dzīvības procesi
nervu sistēma dzīvnieku un cilvēka organisma struktūru kopums, kas apvieno un koordinē visu orgānu un to sistēmu darbību
karioplazma Dzīvnieku vai augu šūnas kodola protoplazma
peristoms Dzīvnieku valstī mutes cauruma apkārtne, daudziem zemākiem dzīvniekiem mutes laukums, bieži ar īpašiem izveidojumiem (skropstiņām, skropstiņu infuzorijām u. c.)
bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
fitomastigini Dzīvnieku valsts vienšūņu nodalījuma vicaiņu klases apakšklase ("Phytomastigina"), mikroskopiski, kustīgi vienšūnas vai koloniju dzīvnieki, kuru šūnās ir hlorofils u. c. pigmenti
biospektroskopija Dzīvo audu vai cirkulējošo asiņu pētīšana ar spektroskopu
bioģenija Dzīvo būtņu attīstības vēsture plašākā nozīmē; ontoģenija un filoģenija kopā
pelagiālā cenoze dzīvo būtņu kopums, kas mīt ūdenstilpnes pelagiālē
dabas vide dzīvo organismu eksistencei nepieciešamo dzīvās un nedzīvās dabas apstākļu un faktoru kopums
ūdensvide Dzīvo organismu eksistences apstākļu kopums ūdenī
idiotips Dzīvo organismu iedzimto īpašību kopums, kas pāriet no paaudzes uz paaudzi; genotips
organiskā pasaule dzīvo organismu kopums biosfērā
bioģeoķīmiskā aprite dzīvo organismu veidošanās, bojāejas un sadalīšanās procesu kopums, kas nosaka ķīmisko vielu apriti sistēmā "vide - dzīvie organismi - vide"
falanstēra Dzīvojamā ēka ar plašām papildus telpām franču utopista Furjē piedāvātās falangas centrā
koridornams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopējā ar kāpņu telpu saistītā koridorā
galerijnams Dzīvojamais nams, kurā dzīvokļu ieejas atrodas kopīgā vaļējā vai slēgtā galerijā
manss Dzīvojamo un saimniecisko ēku komplekss, kas kopā ar zemes valdījumu veidoja zemnieku saimniecību viduslaikos Rietumeiropā
sadzīvāt Dzīvojot kopā (ar kādu), būt draudzīgās, biedriskās attiecībās (ar to); satikt
kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai
būvbiedrība Dzīvokļu celtniecības kooperatīvs
DEK Dzīvokļu ekspluatācijas kantoris / kooperatīvs
DzER Dzīvokļu ekspluatācijas rajons (kopā ar kārtas numuru)
DzĪK Dzīvokļu īpašnieku kooperatīvs
kāpnes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis
trepes Dzīvokļu kopums (parasti vairākstāvu namos), kuriem ir kopīgas parādes durvis
sadzīve Dzīvošana kopā, ciešā saistībā vienam ar otru, citam ar citu
līdzdzīvošana Dzīvošana kopā, vienlaikus (kur)
dzīvoklis Dzīvošanai paredzēts vairāku telpu (istabu, virtuves, palīgtelpu) kopums ēkā
kommāties Dzīvot intīmās attiecībās, būt kopā
sasisties Dzīvot kopā
strēbt vienu putru dzīvot kopā vienā ģimenē, būt cieši saistītiem
biomikroskopija Dzīvu audu mikroskopiskās uzbūves pētīšana
radība Dzīvu būtņu kopums
kolonija Dzīvu organismu kopa
vitālkrāsošana Dzīvu šūnu vai audu struktūru iekrāsošana ar speciālām krāsvielām (parasti kontrastainības radīšanai novērojumiem mikroskopā)
digambara Džainistu mūks, kas pieder pie sektas, kura piekopj pilnīgi kaila ķermeņa kultu
regtaims Džezā - ritmiski uzsvērta, asi sinkopēta muzicēšana (viena no džeza sākotnējām formām)
bībops Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. 40. gados; tam raksturīgas disonējošas harmonijas, izteikti sinkopēti ritmi
fankijs Džezam tuvs popmūzikas stils
Džibutija Džibutijas Republika - valsts Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Djibouti"), Adenas līča un Babelmandeba šauruma piekrastē, platība - 23200 kvadrātkilometru, 724600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džibuti, administratīvais iedalījums - 5 reģioni, 1 pilsēta, robežojas ar Somāliju (Somālilendu), Etiopiju un Eritreju
Čigčiga Džigdžiga - pilsēta Etiopijā
Džimma Džima - pilsēta Etiopijā
jaunumi e-raksti, kas tīklā "Usenet" tiek nosūtīti intereškopām
Kaukāza hurma ebenu dzimtas suga ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem; dateļplūme
gimels Ebreju alfabēta 3. burts, atbilst eiropiešu "g"
kagals Ebreju kopiena un tās pārvaldības sistēma Austrumeiropas valstīs 13.-19. gs.
Lots Ebreju mitoloģijā - viens no personāžiem teiksmā pa Abraāmu, kuru eņģeļi, kopā ar viņa saimi, izved no Sodomas, pirms tam brīdinot, lai neviens neatskatās, bet viņa sieva "atskatījās un kļuva par sāls stabu"
Arbet Ebreju organizācijas "Arbeterheim" grāmatu kooperatīvs Rīgā 1919.-1922. g.
eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
Ieva Ebreju, kristietības un islāma mitoloģijā - kopā ar Ādamu - pirmie cilvēki
ķirpata Ecēšanas laikā kopā samestas nezāles ar saknēm
šķīvju ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir sfēriski gludu vai robotu tērauda šķīvju kopas ar nostādījuma leņķi 8–24°; lieto augsnes irdināšanai pēc aršanas, rugaines lobīšanai, pļavu un ganību ielabošanai
zvaigžņu ecēšas ecēšas, kuru darbīgās daļas ir zvaigžņu (tapu) ripu kopa, kuras nostāda šķērsām kustības virzienam vai ar 8–16° novirzi pret šo virzienu; lieto augsnes garozas irdināšanai, nezāļu apkarošanai cukurbiešu u. c. kultūru sējumos
echinopsilon Echinopsilon sedoides - laimiņu basijas ("Bassia sedoides") nosaukuma sinonīms
santene Ēdama sēne "Boletus subtomentosus"; ēdama stobriņsēne olīvzaļu vai tumši brūnu samtainu cepurīti, dzelteniem stobriņiem cepurītes apakšpusē un gaiši dzeltenbrūnu kāju, pareti sastopama skuju koku un jauktos mežos
Lycopersicon esculentum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
Solanum lycopersicum ēdamā tomāta "Lycopersicon lycopersicum" nosaukuma sinonīms
Alpu ēdelveiss ēdelveisu suga ("Leontopodium alpinum")
Plagiopus oederi Ēdera plagiope
košers Ēdieni un produkti, ko pēc ebreju rituāla var ēst vai lietot ēdienu gatavošanai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un pasniegt gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
košerēdiens Ēdieni, ko saskaņā ar ebreju reliģijas noteikumiem drīkst lietot pārtikai; jūdaisma reliģija aizliedz lietot uzturā cūkgaļu, vēžveidīgos, paredz īpašu liellopu kaušanu, nav pieļauts sagatavot un ēst gaļu kopā ar jebkādu piena produktu
steiks Ēdiens - cepta (parasti liellopa) gaļas šķēle
sīpolsitenis Ēdiens - izdauzītas, ar sīpoliem saceptas liellopu gaļas šķēles
jauktenis Ēdiens - kopā sajaukts piens, biezpiens un sviests
šatobriāns Ēdiens - sārti ceptas, divkārt biezas liellopu šķiņķa, gurna gabala šķēles
spētiķis Ēdiens no aitas vai liellopa, dažkārt arī no cūku iekšām un galvas
pīceņi Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
pītes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
pītnes Ēdiens no daudzām kopā samīcītām sastāvdaļām (zirņi, sīpoli, kaņepes, pupas, kartupeļi u. c.)
spudiķi Ēdiens no smalkos gabaliņos sagrieztas govs gaļas, kas vārīta kopā ar iekšām
kus-kus Ēdiens Ziemeļāfrikā, gatavots no kviešu graudiem, sakņaugiem un ceptas gaļas ar pikantu mērci, pasniedz kā pamatēdienu vai kopā ar augļiem kā desertu; kuskuss
pusķeska Ēdiens, biezputra kopā ar kartupeļiem
barbekjū Ēdiens, kas cepts ārā uz karstām oglēm; parasti veseli dzīvnieku kautķermeņi (cūkas, liellopa) vai to daļas
maltas gaļas bifšteks ēdiens, ko gatavo no ovālā formā izveidotas maltas liellopu gaļas masas
terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde
ēdienkarte Ēdienu kopums, kurus kāds lieto, pagatavo
mielasts Ēdienu un dzērienu kopums sarīkojumā (piemēram, viesībās)
atēdas Ēdienu un lopu barības pārpalikumi
virtuve Ēdienu, ēdienu gatavošanas īpatnību kopums, kas raksturīgs, piemēram, tautai, zemei, novadam
sadalietaise Eelektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem
cisi Efejvīni - vīnkoku dzimtas ģints, koksnainas liānas, tropos 350 sugu, Latvijā sastopami kā telpaugi
aegilops Egilopsi - graudzāļu dzimtas ģints
cilindriskais egilopss egilopsu suga ("Aegilops cylindrica")
Tauša egilopss egilopsu suga ("Aegilops tauschii")
aegyptopithecus Egiptopiteki
osīriss Ēģiptiešu dievība, kas ļaudīm iemācīja zemkopību un vispārini kultūras sākumus; viņa brālis to sakapāja gabalos
Naunete Ēģiptiešu dievība, kas simbolizē pirmatnējos ūdeņus, un kopā ar savu vīriešu kārtas analogu Nunu ietilpa ogdoādē, ko veidoja astoņus haosa spēkus personificējošas dievības
Mins Ēģiptiešu mitoloģijā - auglības dievs, kas sekmē cilvēku dzimšanu un lopu vairošanos, viņam par godu rīkoja ražas novākšanas svētkus
Nauneta Ēģiptiešu mitoloģijā - dievība, pirmatnējo ūdeņu personifikācija, kura kopā ar savu vīru Nunu ietilpa dievišķajā astotniekā - ogdoādē
Meritsegera Ēģiptiešu mitoloģijā - dieviete čūska, kas sargāja Tēbu nekropoli; cilvēkiem labvēlīga dieviete, taču nežēlīga pret grēciniekiem
Huhs Ēģiptiešu mitoloģijā - Hēliopoles dievu ogdoādē kopā ar dievieti Hauhetu iemieso telpas bezgalību, gaisu un gaismu
Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva
Onuriss Ēģiptiešu mitoloģijā - medību dievs, kuru uzskatīja par pasaules radītāju un kara dievu, viņš palīdzēja dievam Ra cīņā ar milzu čūsku Apopu, bet dievam Horam - cīņā ar dievu Setu
Tefnuta ēģiptiešu mitoloģijā - valgmes dieviete, dieva Ra meita, kuras svētais dzīvnieks bija lauvu mātīte, sākotnējais kulta centrs bija Hēliopole
echinopsis Ehinopši
Bakeberga ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis backebergii", agrāk "Lobivia winteriana")
Hamecereju ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis chamaecereus", agrāk "Chamaecereus silvestrii")
asinsziedu ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis haematantha", agrāk "Lobivia rebutioides")
Pentlanda ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis pentlandii", agrāk "Lobivia boliviensis")
Tīgela ehinopsis ehinopšu suga ("Echinopsis tiegeliana", agrāk "Lobivia tiegeliana")
jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi
mancinella Eiforbiju dzimtas koks ar indīgu, pienainu sulu lapās un mizā, aug Amerikas tropu apgabalos
anisonēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Anisonema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un plakanas vienšūnas aļģes; Latvijā konstatētas 4 sugas (no 18), mīt peļķēs, dīķos, purvos, ezeru piekrastēs
astāzijas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Astasia"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, sastopamas gk. nelielos stāvošos, parasti pārpurvotos vai stipri piesārņotos ūdeņos, arī notekūdeņos, \~25 sugas, Latvijā konstatēts 14 sugu
heteronēmas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Heteronema"), mikroskopiskas, bezkrāsainas un kustīgas vienšūnas aļģes ar 2 nevienāda garuma vicām, ar kurām aktīvi pārvietojas ūdenī, 19 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
lepocinklas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Lepocinclis"), mikroskopiskas, brīvi peldošas vienšūnas aļģes, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas
menoīdija Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Menoidium"), mikroskopiskas, bezkrāsainas vienšūnas aļģes, 8 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas, kas sastopamas gk. nelielos stāvošos ūdeņos
faki Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Phacus"), mikroskopiskas, brīvi peldošas aļģes ar nemainīgu šūnas formu; \~140 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas, kas sastopamas nelielos, gk. ar organiskām vielām piesārņotos ūdeņos, kā arī pārpurvotās ezeru un upju piekrastēs
trahelomona Eiglēnaļģu nodalījuma ģints ("Trachelomonas"), mikroskopiskas, kustīgas vienšūnas aļģes, kas ietvertas cietā, parasti brūnā, ar dzelzs oksīdu piesātinātā dažāda veida un uzbūves čaulā, \~300 sugu, Latvijā konstatētas 44 sugas, kas plaši izplatītas nelielās ūdenstilpnēs, arī ezeros
petalomonas Eiglēnaļģu nodalījuma ģints, mikroskopiskas, bezkrāsainas, vienšūnas aļģes; \~500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
informosomas Eikariotu šūnu citoplazmā lokalizēti mRNS un specifisku proteīnu kompleksi, kuros notiek translācija
Sardina pilhardus Eioropas sardīne
Eurāzija Eirāzija, Eiropas un Āzijas kontinents kopā
Čeļuskina rags Eirāzijas kontinenta sauszemes galējais ziemeļu punkts Taimiras pussalā, polārā stacija kopš 1932. g.
Teisifone Eiripīda traģēdijā "Alkmaions Korintā" - Alkmaiona un Manto meita, kas kopā ar brāli tika nodota audzināšanā Korintas valdniekam Kreontam, kura sieva redzēdama meitenes skaistumu, pārdeva to verdzībā, bet viņu nopirka Alkmaions, nenojauzdams ka tā ir viņa meita
eira Eiro - vienota Eiropas Savienības naudas vienība
eirovalūtas Eiro un citas Rietumeiropas valstu valūtas
Rhodeus sericeus amarus Eiropā (arī Latvijā) sastopama spidiļķu pasuga
EASS Eiropā apdraudēto sugu saraksts
ugunssalamandra Eiropā mitros mežos sastopamā salamandru suga, līdz 25 cm garumā, 4 locekļiem, melnu dzelteni plankumotu krāsu, indīgu ādas dziedzeru izdalījumu
akronekroze Eiropā reti sastopama kartupeļu vīrusslimība, kas saistīta ar galotņu nokalšanu
vecā pasaule Eiropa, Āzija, Āfrika (atšķirībā no Amerikas)
eiroparlamentārietis Eiroparlamenta deputāts
GSA Eiropas "GNSS" aģentūra
Eurocontrol Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācija ("European Organisation for the Safety of Air Navigation")
Frontex Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām ("European Agency for the Management of Operational Cooperation at the External Borders of the Member States of the European Union")
EDA Eiropas Aizsardzības aģentūra ("Europian Defence Agency")
EĀDD Eiropas Ārējās darbības dienests
Euratom Eiropas atomenerģijas apvienība - starptautiska organizācija (angļu "European Atomic Energy Community"); līgums parakstīts 1957., mērķis - koordinēt un finansēt dalībvalstu kopīgo darbību atomenerģijas ražošanas un izmantošanas sfērā
EAK Eiropas Atomenerģijas kopiena ("Euratom")
EAF Eiropas Attīstības fonds
EASA Eiropas Aviācijas drošības aģentūra ("European Aviation Safety Agency")
abies alba Eiropas baltegle
ULEB Eiropas Basketbola līgu apvienība; dibināta 1991. gadā (franču "Union des Ligues Europeennes de Basket-Ball")
Eurolib Eiropas bibliotēkas projekts ("European library project")
EBR Eiropas Biznesa reģistrs
EFTA Eiropas brīvās tirdzniecības asociācija (angļu "European Free Trade Association"), izveidota 1960. gadā; bezmuitas režīms ieviests 1967. gadā
EBTA Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija (Stokholmas konvencija)
koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
ECK Eiropas Ceļojumu komisija; ETC
ECB Eiropas Centrālā banka
ECBS Eiropas centrālo banku sistēma
Pinus cembra Eiropas ciedrupriede
ciedri Eiropas ciedrupriede ("Pinus cembra"), priežu suga
ECK Eiropas Cilvēktiesību konvencija
ECT Eiropas Cilvēktiesību tiesa (Strasbūrā)
EČ Eiropas čempionāts
Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija
UNICE Eiropas Darba devēju asociāciju konfederācija (fr. "Union des Industries de la Communaute europeenne"), izveidota 1958. gada martā, mītne atrodas Briselē
EU-OSHA Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra ("European Agency for Safety and Health at Work")
ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence")
asociācija ECMA Eiropas Datoru ražotāju asociācija (angļu "European Computer Manufacturer's Association")
EDAU Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs
taroks Eiropas dienvidos izplatīta, šķietami Ēģiptē cēlusies kāršu spēle trim spēlētājiem ar 78 kārtīm, kurās bez parastajām četrām attēlu sērijām vēl 21 trumpis (taroki) un 40 "tukšās" kārtis (bez attēliem)
ESO Eiropas Dienvidu observatorija (angļu "European Southern Observatory"), kas atrodas Atakamas tuksnesī Čīlē, Lasilja kalnā 2440 m virs jūras līmeņa, darbojas kopš 1969. gada
DECT Eiropas digitālās bezvadu telekomunikācijas ("digital European cordless telecommunications")
Kaleidoscope Eiropas dimensijas mākslinieku un kultūras aktivitāšu atbalsta programma
EDAK Eiropas drošības un aizsardzības koledža
Helsinku vienošanās Eiropas Drošības un sadarbības apspriedes Nobeiguma akts (1975. g.), kas apstiprināja Eiropā pastāvošās robežas, noteica brīvāku transporta kustību pār robežām un normas cilvēktiesību aizsardzības jomā
EDSK Eiropas drošības un sadarbības konference (līdz 1995. g. 1. janvārim, tagad EDSO)
EDSO Eiropas Drošības un sadarbības organizācija
osiānisms Eiropas dzejas modes aizraušanās 18.-19. gs., kuras sākums saistāms ar sentimentālisma virzienu un nacionālās (pagāniskās) folkloras vērtības apzināšanos
ERA Eiropas Dzelzceļa aģentūra ("European Railway Agency")
Sanicula europaea Eiropas dziedenīte
Eurofound Eiropas dzīves un darba apstākļu uzlabošanas fonds ("European Foundation for the Improvement of Living and Working Conditions")
Hedera helix var. helix Eiropas efeja
IEE Eiropas ekonomikas pētījumu institūts (angļu "Institute for European Economics")
EESK Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja
EEZ Eiropas Ekonomikas zona
EEA Eiropas ekonomiskā asociācija, sastāv no Eiropas Savienības un Eiropas brīvās tirdzniecības asociācijas (EFTA) dalībvalstīm, izņemot Šveici
EEK Eiropas Ekonomiskā kopiena
Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību
EEIG Eiropas Ekonomisko interešu grupa
Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique")
Forsythia europaea Eiropas forsītija
UEFA Eiropas Futbola asociāciju apvienība (angļu "Union of European Football Associations")
EGF Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds
EIC Eiropas informācijas centrs
EIT Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (viens un tas pats saīsinājums visās valodās)
EIB Eiropas integrācijas birojs
EII Eiropas Integrācijas institūts
EIP Eiropas Integrācijas padome
ESA Eiropas integrēto tautsaimniecības pārskatu sistēma ("European system of integrated economic accounts")
apgaismība Eiropas intelektuāļu kustība 17.-19. gadsimtā, kurai raksturīga uzsvērta ticība cilvēka prāta spējām - racionālismam, veicināja reliģijas pakārtošanu utilitārām vajadzībām (uzturēt morāli, nodrošināt paklausību valsts varai u. tml.); radikālākie apgaismības ideologi iestājās pret reliģiju vispār, īpaši pret kristīgo ticību un baznīcu
EIB Eiropas Investīciju banka
EIF Eiropas Investīciju fonds
ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation")
CERD Eiropas Izpētes un attīstības komiteja (fr. "Comite europeen de la recherche et du developpment")
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
Hordelymus europaeus Eiropas kāpumiezis
parastais kizils Eiropas kizils
ENEA Eiropas Kodolenerģijas aģentūra ("European Nuclear Energy Agency")
sistēma CAMAC Eiropas kodolpētījumu elektronisko iekārtu standartizācijas komitejas izstrādātā standartu sistēma loģiskai, elektriskai un konstruktīvai mērierīču un datoru saskarņu realizācijai
CERN Eiropas kodolpētījumu organizācija (fr. "Organisation europeene pour la recherche nucleaire")
EKF Eiropas Kokapstrādes federācija
EK Eiropas Komisija
ECRI Eiropas Komisija pret rasismu un neiecietību (angļu "European Commission against Rasism and Intolerance")
EKD Eiropas Komisijas delegācija
ģenerāldirektorāts Eiropas Komisijas galvenā izpildinstitūcija (viena no vairāk nekā 20)
EUA Eiropas konta vienība (kuru 1979. g.9. aprīlī nomainīja "ECU", ko savukārt 1999. g. 1. janvārī nomainīja eiro)
Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
vecais kontinents Eiropas kontinents (pretstatā Amerikai)
EK Eiropas Kopiena/Kopienas
CE Eiropas Kopienas marķējums
programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu
Eiropas Kopienas pašu resursi Eiropas Kopienas tiesību aktos noteiktie resursi, kas paredzēti Eiropas Kopienas budžeta finansējuma nodrošināšanai
elastdrošība Eiropas Kopienu komisijas Zaļās grāmatas (_Darba likumdošanas modernizēšana, lai risinātu 21. gadsimta radītās problēmas_) pamatnostādne elastīgam un ietverošam darba tirgum, modernizējot darba likumdošanu, veicinot taisnīgāku, atsaucīgāku un vairāk ietverošu darba tirgu strādājošo mobilitātei un nodarbinātībai, lai saskaņotu to ar Kopienas sociālās politikas mērķiem panākt līdzsvaru starp elastīgumu un drošību darbiniekiem
EKT Eiropas Kopienu Tiesa (kopš 1.12.2009.: Eiropas Savienības Tiesa)
ESA Eiropas kosmosa aģentūra ("European Space Agency")
ESRO Eiropas kosmosa izpētes organizācija (angļu "European Space Research Organization"), darbojās 1964-75, ESA priekštece
Bradybaena fruticum Eiropas krūmgliemezis
bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
Einecs Eiropas ķīmisko komercvielu saraksts ("European inventory of existing commercial chemical substances")
ECHA Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra ("European Chemicals Agency")
Larix decidua Eiropas lapegle
ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā
ELVGF Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds
Gavarnī Eiropas lielākais šļūdoņa kars Centrālajos Pirenejos, Monteperdida kalna ziemeļu nogāzes kaļķakmeņos, Gavdepo augštecē (Francijas dienvidrietumos) 1600 m vjl., to ietver 400-500 m augstas sienas, no kurām gāžas 12 ūdenskritumi (augstākais - 422 m)
Tilia europaea Eiropas liepa
Ehlass Eiropas mājas un atpūtas negadījumu uzraudzības sistēma ("European home and leisure accident surveillance system")
EMEA Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products")
EFICS Eiropas Mežsaimniecības informācijas un saziņas sistēma ("European forestry information and communication system")
Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos
Loreleja Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - Reinas nimfa, kas ar savām dziesmām novirza kuģus no ceļa, lai tie sasistos pret klintīm
EMVC Eiropas Moderno valodu centrs (Grācā)
EMS Eiropas Monetārā sistēma
EMI Eiropas Monetārais institūts
galantais stils Eiropas mūzikas stils (18. gadsimta sākumā un vidū), kam raksturīga sevišķi izsmalcināta mūzikas valoda
ANSE Eiropas Nacionālo supervīzijas organizāciju asociācija
Reitox Eiropas Narkotiku un narkomānijas informācijas tīkls
EMCDDA Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre for Drugs and Drug Addiction")
EURO-AIM Eiropas Neatkarīga audiovizuālā tirgus organizācija ("European Organisation for an Audiovisual Independent Market")
EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services")
Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas
Olea europaea Eiropas olīvkoks
Homarus gammarus Eiropas omārs
EP Eiropas Padome
Eiropas Cilvēktiesību tiesa Eiropas Padomes institūcija, atrodas Strasbūrā (Francijā), dibināta 1959. g. lai uzraudzītu Eiropas Cilvēktiesību konvencijas ievērošanu valstīs, kas to ratificējušas
EPPA Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja
SNK Eiropas Padomes Spīdzināšanas novēršanas komiteja
GRECO Eiropas Padomes Starpvalstu pretkorupcijas grupa, izveidota 1999. gadā (angļu "group of states against corruption")
eiropieši Eiropas pamatiedzīvotāji
MEP Eiropas Parlamenta deputāts ("Member of the European Parliament")
EP Eiropas Parlaments
EFSA Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde ("European Food Safety Authority")
CEPT Eiropas pasta un telekomunikāciju pārvalžu konference (fr. "Conference europeenne des administrations des postes et des telecommunications")
EPO Eiropas Patentu birojs ("European Patents Office")
EPO Eiropas Patentu organizācija ("European Patent Organisation")
ERICA Eiropas Patērētāju jautājumu pētniecības institūts ("European Research Institute for Consumer Affairs")
BEUC Eiropas Patērētāju savienību birojs
EPSO Eiropas Personāla atlases birojs ("European Personnel Selection Office")
EPOS Eiropas pētījumu (un analīžu) datubāze ("European pool of studies (and analyses)")
EURET Eiropas pētniecība transporta jomā ("European research for transport")
Eureka Eiropas Pētniecības koordinēšanas aģentūra ("European Research Coordination Agency")
RARE Eiropas pētniecības saistītie tīkli
Science Eiropas pētnieku starptautiskās sadarbības un apmaiņas stimulēšanas plāns ("plan to stimulate the international cooperation and interchange necessary for European researchers")
AEBR Eiropas pierobežu teritoriju asociācija (angļu)
ECOS Eiropas pilsētu sadarbības sistēma ("European city cooperation system")
Barbastella barbastellus Eiropas platausis
CEPOL Eiropas Policijas akadēmija
Europol Eiropas Policijas birojs
CEPS Eiropas politisko studiju centrs Briselē, neatkarīga pētniecības iestāde (angļu "The Centre of European Policy Studies")
Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle")
EPOCH Eiropas programma attiecībā uz klimatoloģiju un dabas katastrofām ("European programme on climatology and natural hazards")
ESSI Eiropas programmatūras un sistēmu iniciatīva ("European software and systems initiative")
Proteus anguinus Eiropas protejs
Chamaerops humilis Eiropas pundurpalma
Emys orbicularis Eiropas purvbruņurupucis
ERMES Eiropas radioziņojumu sistēma ("European radio messaging system")
EBU Eiropas Raidorganizāciju apvienība (angļu "European Broadcasting Union")
EUMC Eiropas Rasisma un ksenofobijas uzraudzības centrs ("European Monitoring Centre on Racism and Xenophobia")
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
EAR Eiropas Rekonstrukcijas aģentūra ("European Agency for Reconstruction")
ERAB Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka
Rietumeiropa Eiropas rietumu daļa, kuras austrumu robeža līdz 1990. g. sakrita ar komunistiskā režīma valstu rietumu robežu
EHF Eiropas rokasbumbas federācija (angļu "European Handball Federation")
CERP Eiropas Sabiedrisko attiecību centrs (franču "Centre europeen des relations publiques")
COST Eiropas sadarbība zinātnes un tehnoloģiju jomā ("European cooperation in science and technology")
gruntskundzība Eiropas saimnieciskās un sabiedriskās dzīves uzbūves princips viduslaikos 8.-12. gs., kad zeme gk. atdota zemniekiem ar dažādām lietiskām tiesībām
Trollius europaeus Eiropas saulpurene
aungalva Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalviņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
aungalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
āžpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļapiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bullīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļļpiere Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļļpieres Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
buļpierītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbulīši Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbuļpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bumbuļpuķes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bundagas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduliņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bunduliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
bundulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
cāļgalvas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
cāļgalviņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dižgalvpurenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužbumbas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzeguze Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužoliņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužpuķe Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzeltene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
gundega Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
gundegas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
kundzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
kungs Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
mežmagones Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
dzegužu purne Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pauniņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pauniņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
podzene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
poga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pogas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pondzele Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porma Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pormis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porms Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
porns Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pulksteņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pureņa Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purenes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
pureņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purina Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
purins Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
saulpurini Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestenītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviestpodiņš Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vācporniņas Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vācpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
varžpurniņi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vējpurene Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbules Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbuļi Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
vizbulītes Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zaķpoga Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārgulis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārgulītis Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
zvārguls Eiropas saulpurene ("Trollius europaeus")
sviesta bungas Eiropas saulpurenes ("Trollius europaeus")
ES Eiropas Savienība
EU-15 Eiropas Savienības "vecās" dalībvalstis, kuras kļuva par dalībvalstīm pirms 2004. g. 1. maija
regula Eiropas Savienības (ES) regulas ir juridiski saistoši tiesību akti, kas jāpiemēro pilnībā un visās ES dalībvalstīs
iepirkuma nomenklatūra Eiropas Savienības apstiprināta nomenklatūra, kuru piemēro publisko iepirkumu procedūrās
Eiroparlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde
Eiropas Parlaments Eiropas Savienības augstākā pārstāvniecības iestāde
eirobudžets Eiropas Savienības budžets, kas ietver visus plānotos ienākumus un izdevumus dažādiem pasākumiem, kurus Eiropas Savienība īsteno viena gada laikā
Eiropas Savienības eksporta kredītu garantētāji Eiropas Savienības dalībvalstu institūcijas, kas veic eksporta kredītu garantēšanas funkcijas
apakšuzņēmējs Eiropas Savienības dalībvalstu juridiskā persona, ar kuru eksportētājs noslēdzis vienošanos par noteiktas eksporta līguma daļas izpildi
Eiropas Savienības teritorija Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līgumā
trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns
EUISS Eiropas Savienības Drošības izpētes institūts ("European Union Institute for Security Studies")
EMU Eiropas Savienības ekonomiskā un monetārā ūnija (angļu "Economic and Monetary Union"), darbību uzsāka 1999. gadā, kopējo valūtu (eiro) ieviesa 2002. gadā
Briseles kāposts Eiropas Savienības finansējums
ESIC Eiropas Savienības Informācijas centrs
eirostruktūras Eiropas Savienības institūcijas
Taric Eiropas Savienības integrētais tarifs ("integrated tariff of the European Union")
subsidiaritāte Eiropas Savienības īstenots kompetences sadales princips, kura mērķis ir nodrošināt lēmumu pieņemšanas procesa saikni ar iedzīvotājiem tuvāku varas institūciju
OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis)
FRA Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra ("European Union Agency for Fundamental Rights")
SAPARD Eiropas Savienības pirmsiestāšanās finanšu instruments lauksaimniecības un lauku attīstībai (angļu "Special Assistance Programme for Agriculture and Rural Development")
Interprise Eiropas Savienības programma uzņēmējdarbības vides un uzņēmumu attīstības veicināšanai, īpaši attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem
EUSC Eiropas Savienības Satelītcentrs ("European Union Satellite Centre")
CARE Eiropas Savienības satiksmes negadījumu datubāze
Eurostat Eiropas Savienības statistikas birojs
Eiropadome Eiropas Savienības struktūra ("European Council"), kas saskaņā ar ES pamatlīgumiem netiek uzskatīta par vienu no kopējām ES iestādēm, to veido ES dalībvalstu valstu un valdību vadītāji, kas tiekas vismaz divas reizes gadā kādā no Eiropas Savienības prezidentūras pilsētām
ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession")
Eiropas Savienības politiku instrumenti Eiropas Savienības struktūrfondi, Kohēzijas fonds, kopējās lauksaimniecības politikas un citi Eiropas Savienības finanšu līdzekļi, ko Eiropas Komisija novirza savu politiku īstenošanai dalībvalstī Līgumā par Eiropas Savienību noteikto mērķu sasniegšanai
dalībvalsts Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts
eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā
komisārs Eiropas Savienības, Apvienoto Nāciju Organizācijas amatpersona, kas koordinē darbību kādā noteiktā sfērā
Euonymus europaeus Eiropas segliņš
Trientalis europaea Eiropas septiņstarīte
bezbēnis Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbēnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bezbērnīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
mēlītes Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
zvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea")
bērzpuķīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"), saukta arī par trīskrāsaino vijolīti
septiņzvaigznīte Eiropas septiņstarīte ("Trientalis europaea"); mežos un krūmājos bieži sastopams augs, 5-20 cm garumā, kailu kātu par stublāju, mazām apakšlapām, smalkzobotām, bezkātainām (sēdošām) augšlapām, baltiem, pamatnē dzelteniem ziediem
AEDE Eiropas skolotāju asociācija (franču Association europeenne des enseignants)
ECDC Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ("European Centre for Disease Prevention and Control")
ESF Eiropas Sociālais fonds
CEN Eiropas standartu koordinācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation")
SEDOC Eiropas starptautiskā brīvo darba viet aizpildes un darba pieteikumu sistēma ("European system for the international clearing of vacancies and applications for employment")
vispārējā ekonomiskās darbības klasifikācija Eiropas statistikas birojā "Eurostat" 1990. g. izveidota klasifikācija (franču "Nomenclature generale des activites dans les Communautes Europeennes", NACE)
ESP Eiropas sugu papildsaraksts (sugas, kam ir relatīvi maza izplatība pasaulē, bet nozīmīgas populācijas Eiropā)
undīne Eiropas tautu (parasti ģermāņu) mitoloģijā - ūdensmeita (dažkārt ar zivs asti), kas ar dziesmām un savu skaistumu ievilina dzelmē un pazudina ceļiniekus; nāra
ETSI Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts ("European Telecommunications Standards Institute")
EOTC Eiropas Testēšanas un sertifikācijas organizācija ("European Organisation for Testing and Certification")
FIDE Eiropas Tiesību starptautiskā federācija
Eurojust Eiropas Tiesu sadarbības vienība
TENs Eiropas tīkli ("trans-European networks")
ELISE Eiropas tīkls informācijas apmaiņai ar vietējām iniciatīvām nodarbinātības veicināšanā ("European network for the exchange of information on local initiatives for the creation of employment")
ENISA Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ("European Network and Information Security Agency")
ETMK Eiropas transporta ministru konference
Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas
Mustela lutreola Eiropas ūdele
Ulex europaeus Eiropas ulekss
EUA Eiropas universitāšu asociācija
EUI Eiropas Universitāšu institūts
Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā
kaptenarms Eiropas valstu armijās kara mantu pārzinis - mantzinis
eirodolāri Eiropas valstu bankās noguldīti naudas līdzekļi ASV dolāros
Eiropas Ekonomiskā kopiena Eiropas valstu ekonomiska apvienība, dibināta 1957 g., kopš 1967. g. Eiropas Kopienas (kopš 1993. g. ES) sastāvdaļa
Austrijas mantojums Eiropas valstu karš par Austrijas mantojumu (1740.-1748. g.),kura cēlonis bija Prūsijas, Francijas u. c. valstu centieni sadalīt Hābsburgu īpašumus, ko pēc imperatora Kārā VI nāves mantoja viņa meita Marija Terēzija; Āhenes mira līgums (1748. g.) saglabāja lielu daļu Hābsburgu īpašumu, bet neatrisināja Eiropas valstu pretrunas
eirozona Eiropas valstu kopa, kur ieviesta vienotā Eiropas Savienības valūta eiro
AETR Eiropas valstu līgums attiecībā uz transportlīdzekļu apkalpju darbu starptautiskajos autopārvadājumos (angļu val. _European agreement concerning the work of crews of vechiles engaged in international road transport_)
EVS Eiropas valūtas sistēma
ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
ECU Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit"), ekijs; tika lietots Eiropas Kopienas valstu bezskaidras naudas norēķinos no 1979. g. 13. marta līdz 1999. 1. janvārim
EVEA Eiropas Vēja enerģijas asociācija
Belone belone Eiropas vējzivs
vējzivs Eiropas vējzivs - šīs dzimtas suga ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris"); vēja zivs
ķēsis Eiropas vējzivs ("Belone belone", senāk "Belone vulgaris")
EAA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
EEA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency")
ECTS Eiropas vienotā kredītpunktu pārneses sistēma (angļu)
JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus")
Cuscuta europaea Eiropas vija
Lycopus europaeus Eiropas vilknadze
Oxalis fontana Eiropas zaķskābene
Oxalis europae Eiropas zaķskābenes "Oxalis fontana" nosaukuma sinonīms
Oxalis fontana f. purpurea Eiropas zaķskābenes sarkanlapainā forma
EMA Eiropas Zāļu aģentūra (bijusī Eiropas Medicīnas produktu novērtēšanas aģentūra ("European Agency for the Evaluation of Medicinal Products"); EMEA)
Codest Eiropas Zinātnes un tehnoloģiju attīstības komiiteja (fr. "Comite de developpment europeen de la science et de la technologie")
EZKA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūra
EFCA Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģēntūra, ("European Fisheries Control Agency"; arī EZKA)
eiro- Eiropas-, ar Eiropu saistīts (piem., eirodolāri, eirokomunisms)
baltā rase eiropeīdā rase
pirmbalti Eiropeīdā tipa cilvēki, kas ienāca Latvijas teritorijā 3. gt. beigās un 2. gt. sākumā p. m. ē., bija auklas keramikas kultūras pārstāvji un piederēja pie indoeiropiešu valodu saimes
tercerons Eiropieša un mulatietes pēcnācējs
rebis Eiropiešu alķīmijā viela, no kuras jāiegūst Filozofu akmens
aura seminalis eiropiešu alķīmijas termins, ko var salīdzināt ar indiešu bindu un odžasu
sigila Eiropiešu rituālajā maģijā Gara vai Eņģeļa "personīgais paraksts"; lauzta līnija, kas veidojas īpašā šifrētā tīklā izveidotā alfabētā (parasti ebreju), pēc kārtas savienojot konkrētā Gara vārda burtus
īkstītis Eiropiešu tautu pasaku varonis, atjautīgs mazs zēns
ladinosi eiropiešu vīriešu unindiāņu sieviešu bērni Dienvidamerikā
lusobrazīlieši Eiropiešu, sevišķi portugāļu ieceļotāju pēcinieki Brazīlijā
saiet Ejot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem
bumbotava Ēka dažādām bumbu spēlēm, 16. un 17. gs. Eiropas lielākajās pilsētās
palīgēka Ēka, kurā norisinās procesi, darbojas iekārtas, ierīces u. tml., kas palīdz nodrošināt galvenos procesus kādā kopumā
rindu klēts ēka, kurā zem kopēja jumta apvienotas vairākas klētis
etaža Ēkas stāvs, atsevišķas telpas vai telpu kopas līmenisks nodalījums būves kompleksā
kapitāliekārtas Ēkas un sistēmas, kas prasījušas nopietnus ieguldījumus
Obasi Nsi ekoju (Nigērija) mitoloģijā - zemes dievība, kas dod auglību un kopā ar Obasi Osu kā māte un tēvs ir radījuši pasauli un visas lietas tajā
Obasi Osa ekoju (Nigērija) mitoloģijā debesu un pērkona dievs, kopā ar Obasi Nsi radījuši arī pirmos cilvēkus uz zemes
sinekoloģija Ekoloģijas nozare, kas pētī organismu kopu (cenožu) attieksmes ar vidi
populāciju ekoloģija ekoloģijas nozare, kurā pēta populāciju un vides mijiedarbību; demekoloģija
planktons Ekoloģiska organismu kopa, kura apdzīvo ūdens slāni un kurai trūkst spēju aktīvi pārvietoties vai arī tās ir ierobežotas
ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām
dabiskais meža biotops ekoloģiski vērtīga vieta mežā, kur dažādu apstākļu kopums nodrošina retu un apdraudētu augu un dzīvnieku sugu klātbūtni; šādas sugas ir, piemēram, atsevišķas piepes, ķērpju, sūnu, vaskulāro augu, gliemežu, vaboļu un citu kukaiņu sugas
novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms
prečzinība Ekonomikas nozare, kas ietver zināšanu kopumu par preci kā tirdzniecības priekšmetu
sociālā ekonomika ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī sociālekonomisko rādītāju saturu un dinamiku valstī un tās reģionos, valsts sociālo politiku, iedzīvotāju reālos ienākumus kopumā un atsevišķās sociālās grupās, kā arī maznodrošināto iedzīvotāju dzīves līmeņa paaugstināšanas iespējas un sociālo nodrošināšanu
makroekonomika Ekonomikas zinātnes nozare, kas pētī valsts vai teritorijas kopējās ekonomiskās parādības un dažādu faktoru ietekmi uz tām; ekonomikas kā veseluma pētniecība
iedzīvotāju nodarbinātība ekonomikas zinātnes un demogrāfijas kategorija; sociālekonomisko attiecību kopums, kas rodas sakarā ar iedzīvotāju nodrošināšanu ar darbavietām un dalību saimnieciskajā vai vai citā sabiedriski vajadzīgā darbā
saime Ekonomiska radinieku kopiena, kas radās, sairstot patriarhālajai ģintij
hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana
neoklasiskā ekonomiks ekonomiskā teorija, kuras pamatā ir racionālu pieņēmumu kopums
Ziemeļkaukāzs Ekonomiskais rajons Krievijā, ietver Krasnodaras un Stavropoles novadu, Karačajas-Čerkesijas Republiku, Kabardas-Balkārijas Republiku, Ziemeļosetijas-Alānijas Republiku, Ingušijas Republiku, Čečenijas Republiku un Dagestānas Republiku
makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.)
EC Ekonomiskās sadarbības organizācija "Eiropas asociācijas" (angļu "European Communities"), izveidojusies 1967, apvienojoties EEA (Eiropas ekonomiskā asociācija, dib. 1957), ECSC (Eiropas ogļu un tērauda apv., 1951) un Eiratomam (1957)
OECD Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (angļu "Organization for Economic Cooperation and Development")
aglomerācija Ekonomiski un funkcionāli savstarpēji cieši saistītu apdzīvoto vietu kopums ar lielu iedzīvotāju skaitu un ciešiem ekonomiskajiem un kultūras sakariem, kurš veidojies uz vienas vai vairāku lielu pilsētu bāzes
ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
paliekošā kopija ekrānattēla kopija, kas iegūta ar printeri, ploteri vai tamlīdzīgu izvades bloku un ir brīvi pārvietojama
tirāža Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); metiens
metiens Eksemplāru kopskaits (iespieddarbam); tirāža
iztika Eksistences līdzekļu kopums
greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
ekvivalences nolieguma operācija ekskluzīvā VAI operācija
koproloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība
skatoloģija Ekskrementu (jeb fekāliju, koprolītu vai vienkārši izmetumu) pētniecība
alosoma Eksogēni ieslēgumi citoplazmā
parabioze Eksperimentāla divu dzīvnieku saaudzēšana (kopīga asinsrite, vēdera dobuma orgāni u. c.)
iezīmēto atomu metode eksperimentālās fizikas metode, ar kuru pēta dažādus objektus (kā paraugi var būt fizikālas, ķīmiskas, bioloģiskas, medicīniskas u. c. dabas sistēmas) un procesus tajos, izmantojot iezīmētos atomus; metodes būtība: pētāmajā objektā (paraugā) ievada (piejauc klāt) ķīmisku vielu, kurā daļa atomu aizvietota ar to stabiliem vai radioaktīviem izotopiem (^2^H, ^13^C, ^32^P, ^34^S, ^60^Co, ^131^I u. c.); to daudzumu un atrašanās vietu objektā nosaka ar masspektrometrijas un radiometrijas metodēm
lietišķā aerodinamika eksperimentālo un teorētisko metožu kopums, ar kurām nosaka aerodinamikas spēkus un momentus, kas iedarbojas uz lidaparātu
žiroplāns Eksperimentāls lidaparāts, kas apvieno lidmašīnas un helikoptera īpašības ar propelleru virzes kustības nodrošināšanai, bet lāpstiņas, kas rotē tikai pretī nākošās gaisa plūsmas iespaidā, nodrošina stabilitāti un planēšanas spējas vai pat lēnu vertikālu nosēšanos dzinēja apstāšanās gadījumā
parka izmantošanas koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo parka izmantošanu laikā, piemēram, autoparka izmantošanas koeficients raksturo autoparka izmantošanas pakāpi, ņemot vērā kalendāro dienu skaitu: tā ir faktiskā izmantoto automobiļdienu skaita attiecība pret saraksta automobiļdienu skaitu
tehniskās gatavības koeficients ekspluatācijas rādītājs, kas raksturo sistēmas vai iekārtas gatavību izmantošanai, piemēram, autotransporta gatavības koeficients raksturo autoparka izmantošanas gatavības pakāpi: tā ir izmantošanai gatavu automobiļu skaita attiecība pret visu automobiļu saraksta skaitu
parks Ekspluatējamo transportlīdzekļu, mašīnu, ierīču kopums
ekspozimetrs Eksponometrs - ierīce ekspozīcijas laika noteikšanai fotografējot, fotokopējot vai filmējot
atbudžot Ekspropriēt budžus 2, kulakus 2
alveolu katars eksudāts plaušu alveolās; bronhopneimonija
protonefrīdiji Ektodermālas izcelsmes zaroti kanāli parenhīmā, kas sākas ar īpašu zvaigžņveida (terminālo) šūnu, kuras iekšienē ir skropstiņu pušķis
ārējie parazīti ektoparazīti
ektolīze Ektoplazmas sairšana
Konventa sēta ēku komplekss Rīgā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā starp Kalēju un Skārņu ielu, kopējā platība - 260 kvadrātmetri
baltā ēkupiepe ēkupiepju suga ("Antrodia sinuosa"), kas bieži sastopama ēkās uz koka daļām
Ekvatoriālā Gvineja Ekvatoriālās Gvinejas Republika, valsts Centrālajā Āfrikā (sp. val. "Guinea Ecuatorial"), Gvinejas līča piekrastē, platība — 28050 kvadrātkilometru (kopā ar salām), 616500 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta — Malabo (atrodas Bioko salā), administratīvais iedalījums — 7 provinces, kontinentālā daļa robežojas ar Kamerūnu un Gabonu, apskalo Gvinejas līcis
ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus
elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības
bronhofibroskops Elastīgs bronhoskops, kas satur optiskās šķiedras
mats elastīgu, tievu ragvielas veidojumu kopums, kas klāj cilvēka galvas virsmu
acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus")
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus")
elektrometrija Elektrības mērīšanas metožu kopums
elektriskā ķēde ar izkliedētiem parametriem (garā līnija) elektriska ķēde, kuras ģeometriskie izmēri ir lieli vai arī strāvas frekvence ir augsta un aprēķinos jāievēro pretestības, kapacitātes, induktivitātes un noplūdes vadītspējas izkliede pa visu ķēdi
Gausa teorēma elektrostatikā elektriskā lauka intensitātes vektora pilnā plūsma caur jebkuru noslēgtu virsmu ir proporcionāla šās virsmas norobežotajā tilpumā esošo lādiņu algebriskai summai
zemējuma pretestība elektriskā pretestība strāvai, kas noplūst zemē no zemētāja virsmas; tās lielumu nosaka zemes īpatnējā vadītspēja, zemētāja virsmas izmēri un forma
apgaismes armatūra elektriskās apgaismes ierīču kopums
kodolbaterija Elektriskās enerģijas avots, kurā radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā; atombaterija, izotopiskais ģenerators
gāzizlāde Elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos
gaismekļa armatūra elektriskās kvēlspuldzes aprīkojumu kopums tās nostiprināšanai, elektriskās strāvas pievadīšanai, gaismas plūsmas izkliedēšanai un aizsardzībai no mehāniskiem bojājumiem
Džoula–Lenca likums elektriskās strāvas likums, pēc kura siltuma daudzums, kas izdalās vadītājā, ir proporcionāls strāvas stipruma kvadrātam, vadītāja pretestībai un strāvas plūšanas laikam
zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem
toneris elektriski uzlādēts pulveris vai tinte, ko izmanto elektrostatiskajos printeros un kopēšanas iekārtās; attēls veidojas tam pielīpot pretēji uzlādētai platei, veltnim vai papīram
elektropiederumi Elektrisko iekārtu, instrumentu, rīku u. tml. daļas, detaļas; arī elektrisko aparātu, rīku kopums
elektriskā instalācija elektrisko kabeļu un vadu kopums, ko izmanto zemsprieguma (līdz 1000 V) elektriskās enerģijas sadalei tās patēriņa vietās
trīsfāžu sistēma elektrisko ķēžu kopums, kurā avots ir trīsfāžu ģenerators vai trīsfāžu transformators
segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos
šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem
elektrogrāfija Elektrisko un magnētisko paņēmienu kopums attēlu reproducēšanai
fotokatods Elektrods, kas optiskā starojuma iedarbībā emitē brīvos elektronus; to lieto vakuuma elektronierīcēs
fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus)
saistītais lietotājs elektroenerģijas lietotājs, kurš neizmanto iespēju kļūt par elektroenerģijas tirgus dalībnieku un līdz ar to brīvi izvēlēties elektroenerģijas tirgotāju, bet pērk elektroenerģiju no publiskā tirgotāja vai attiecīgā sadales sistēmas operatora par regulatora apstiprinātiem tarifiem
elektroenerģijas sistēmas dalībnieki elektroenerģijas ražotāji, pārvades sistēmas operators, sadales sistēmas operatori un galalietotāji
mikroelektroforēze Elektroforēze, kad kustīgās daļiņas tiek novērotas ar gaismas mikroskopu
zemējumietaise Elektroiekārtas zemēšanai nepieciešamu zemētāju un vadītāju kopums
elektroietaise Elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas atrodas vienā vietā un paredzēts kopīgu funkciju veikšanai
elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem
sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise
gredzenlīnija Elektrolīniju kopa, kas veido noslēgtu kontūru
siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām
siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums
radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus
elektrotermiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, ko veido, kombinējot magnētelektriskās sistēmas elektromēraparātus ar termopāriem; jutība neliela, mērījumus neietekmē ārējie elektriskie un magnētiskie lauki; lieto kā voltmetrus un ampērmetrus paaugstinātas vai augstfrekvences ķēdēs
elektrodinamiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir divu spoļu (kustīgas un nekustīgas) strāvu radīto magnētisko lauku mijiedarbība; rādītāja novirze proporcionāla spoļu strāvu reizinājumam; izmanto jaudas mērīšanai kā līdzstrāvas, tā maiņstrāvas ķēdēs
elektromagnētiskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir mērāmajam lielumam proporcionālas strāvas magnētiskā lauka iedarbība uz feromagnētiska materiāla enkuru (ampērmetri, voltmetri, fazometri un hercmetri)
magnētelektriskie elektromēraparāti elektromēraparāti, kuru darbības pamatā ir pastāvīga magnēta un spolē plūstošas strāvas magnētisko lauku mijiedarbība (ampērmetri, galvanometri, voltmetri, ommetri, arī logometri); liela jutība un precizitāte, vienmērīga skala, mērījumu rezultātus praktiski neietekmē temperatūras izmaiņas un ārējie magnētiskie lauki, jutīgi pret pārslodzēm un mehāniskiem triecieniem, lietojami tikai līdzstrāvas ķēdēs; maiņstrāvas ķēdēs lietojami kopā ar mērpārveidotājiem (taisngriežiem, termopāriem)
ekskluzīvā VAI-NE elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad tās ieejas signālu vērtības ir vienādas. Pretējā gadījumā izejas signāls ir vienāds ar loģisko 0 (aplams). Šī shēma realizē loģiskās ekvivalences operāciju
ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju
programma Pine elektroniskā pasta programma, ko izmanto operētājsistēmas _UNIX_ vidē, ietver teksta redaktoru un iespēju pievienot datnes nosūtāmajiem e-pasta ziņojumiem
apziņošana elektroniskā pasta ziņojuma nosūtīšana kādai datoru tīkla intereškopai vai adresātu sarakstam, nevis individuālam adresātam
e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam
mikroprocesorsistēma Elektroniska sistēma, kuras darbību nodrošina vairāki mikroprocesori
Latgaliešu valodas tēzaurs elektroniska skaidrojošā un sinonīmu vārdnīca, kuras uzdevumi ir dokumentēt latgaliešu leksiku, saglabāt un pilnveidot latgaliešu rakstu valodu, kā arī attīstīt mašīnlasāmus latgaliešu valodas resursus; RTU Rēzeknes akadēmijā tiek veidota kopš 2022. gada un pieejama vārdnīcu platformā Tēzaurs.lv
surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu
ķengata elektroniskajā pastā vai tīklā _Usenet_ - aizvainojošs ziņojums, kuru nosūta lai aizskartu kādu personu vai intereškopu
e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu
sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops
tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika
operatora izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
operatora iepriekšējas izvēles pakalpojums elektronisko sakaru komersanta sniegts un ar numerācijas izmantošanu saistīts pakalpojums, kas nodrošina abonentiem piekļuvi jebkura cita ar šā komersanta tīklu savienota elektronisko sakaru tīkla komercpakalpojumiem pēc iepriekšējas izvēles, turklāt iespēju atcelt jebkuru iepriekšēju izvēli katram atsevišķam izsaukumam, sastādot operatora izvēles kodu
video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku
skenējošais elektronmikroskops elektronmikroskops, kurā elektronstaru kūlis, skenējot paraugu no punkta uz punktu, izraisa sekundārā kūļa emisiju, kas veido attēlu uz monitora fluorescējošā ekrāna; ar to var iegūt trīsdimensiju attēlu
elektronu lēca elektronoptiska ierīce, ar kuru iegūst noteiktas konfigurācijas elektrostatisko vai magnētisko lauku, kas formē un fokusē elektronu kūli
televīzijas pārraides lampa elektronstaru lampa telekamerā, kas optisko attēlu pārvērš elektriskajā signālā
elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa
replika elektronu mikroskopijā - pētījamā objekta virsmas kopija-nospiedums (oglekļa, kolodija vai citas plānas kārtiņas veidā), ko aplūko elektronu mikroskopā pētījamā objekta vietā
Ožē spektroskopija elektronu spektroskopijas veids, spektroskopija, kurā, ierosinot pētāmo vielu ar fotoniem, elektronu vai jonu kūli, reģistrē no atomiem, molekulām un cietvielām emitēto Ožē elektronu enerģiju un emisijas intensitāti
izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna
telefona sakari elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot to elektriskos vai optiskos signālos un pārraidot pa sakaru līnijām un kanāliem; pēc telefona tīkla nozīmes iedala iekšējos (vienas ATC ietvaros), vietējos, tālsakaru un starptautiskajos sakaros
izvērses ģenerators elektroshēmas kamerā vai kineskopā, kas ģenerē zāģveida vilni, lai virzītu signālu vai televīzijas rastru veidojošo katodstaru kūli
Kulona likums elektrostatikas pamatlikums, pēc kura nekustīgu punktveida lādiņu savstarpējās mijiedarbības spēks ir tieši proporcionāls šo lādiņu lielumiem un apgriezti proporcionāls to attāluma kvadrātam un vides dielektriskajai caurlaidībai
zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums)
lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā
Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā
asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums
pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus
ekvivalentu likums elementi cits ar citu savienojas noteiktos masas daudzumos, kas ir proporcionāli to ķīmiskajiem ekvivalentiem
ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru
lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim)
sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums
palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu
pārslēdzējelements Elements, kas pārveido diskrētus (parsti - binārus) signālus, realizējot kādu loģisku operāciju
periods elementu kopa periodiskajā sistēmā, kas aptver elementus no sārmmetāla līdz cēlgāzei
veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai
ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks)
platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu
stearopteni Eleoptēni
Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā
aeroporotomija Elpvada atvēršanas operācija balsenes stenozē
bronhofibroskopija Elpvada un bronhu bronhofibroskopiskā diagnostika
bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem
Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums
spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
zaļā eļļasvabole eļļasvaboļu suga ("Lytta vesicatoria"), kas Latvijā iespējams ir izzudusi, jo kopš 20. gs. 30. gadiem vairs nav konstatēta; spāniešu muša
embolektomija Embola operatīva izņemšana; tiešā e., ko veic, atverot asinsvadu un izņemot embolu; netiešā e., ko veic ar instrumentu vai īpašu katetru, kurš ievadīts asinsvadā pa iegriezumu asinsvada sienā
metaceloms Embrionālā celoma daļa, no kuras veidojas pleiroperitoneālais dobums
planetārais miglājs emisijas miglājs, kura centrā ir neliela karsta zvaigzne – topošais baltais punduris; tas rodas sarkanajam milzim nometot ārējo apvalku
eirošoks emocionāls satricinājums, kas radies saistībā ar grūtībām, iestājoties Eiropas Savienībā
pārdzīvojums Emocionālu norišu kopums, ko izraisa noteikti ārēji vai iekšēji cēloņi
Oma likums empīrisks elektrodinamikas likums - strāvas stiprums vadītājā ir tieši proporcionāls pieliktajam spriegumam un apgriezti proporcionāls vadītāja pretestībai
mazais emu emu suga ("Dromaius minor"), kas bija sastopams Austrālijai tuvējās salās, bet 19. gs. iznīcināts
encene Enciklopēdija
enciklopaidija Enciklopēdija
Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV
konversācijas vārdnīca enciklopēdiska vārdnīca
reālleksikons Enciklopēdiska vārdnīca bez īpašvārdiem un biogrāfijām
enciklopaidists Enciklopēdists
endoperiarteriīts Endoarteriīts kopā ar periarteriītu
endoperiarterīts Endoarterīts kopā ar periarterītu
ģeneralizētā fibrozā osteodistrofija endokrīna slimība, kas vērojama mūža vidējos gados; raksturīga ar kalcija zudumu skeleta kaulos (osteoporoze), fibrozu audu un jaunu kaulaudu rašanos kaula smadzeņu vietā un ar cistu veidošanos; kauli kļūst biezi un izkropļoti
iekšējie parazīti endoparazīti
pentastomas Endoparazītisku posmkāju ģints agrākā klasifikācijas sistēmā
morfoplazma Endoplazmatiskā tīkla substance
citoretikuls Endoplazmatiskais tīklojums šūnas citoplazmā
citoplazmatiskais tīkls endoplazmatiskais tīkls
EPT Endoplazmatiskais tīkls
stents Endoprotēzes veids, ko ievada bojātajā asinsvadā
duodenofibroskops Endoskopa veids, instruments divpadsmit pirkstu zarnas iekšējās virsmas apskatei
aeroendoskopija Endoskopija, aplūkojot dobumu piepildītu ar gaisu
mediastinoskops Endoskopijas instruments videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšanai
ileoskopija Endoskopijas veids līkumainās zarnas beigu daļas izmeklēšanai
mediastinoskopija Endoskopijas veids, videnes (krūšu dobuma daļa starp plaušām) izmeklēšana ar speciālu instrumentu
ezofagoskops Endoskopisks instruments barības vada iekšējās virsmas apskatei
histerokolposkops Endoskops dzemdes iekšpuses apskatei
metroskops Endoskops dzemdes izmeklēšanai
kuldoskops Endoskops kuldoskopijas veikšanai
meatoskops Endoskops urīnizvadkanāla apskatei
enteroskops Endoskops zarnu lūmena apskatei
Henselshof Endzeliņu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ropažu pagastā
Gerzes kultūra eneolīta kultūra (4. gt. p. m. ē.) Senajā Ēģiptē; nosaukums pēc senkapiem Lejasēģiptē; akmens, krama, vara rīki, keramika ar dzelteno angobu un sarkanu rakstu, apūdeņojuma zemkopība, lopkopība
Badarī kultūra eneolīta kultūra (5 gt. p. m. ē.) Vidusēģiptē, mājokļi celti no zariem, apmesti ar mālu, mirušie apbedīti saliekti, krama, kaula, ziloņkaula, ādas apstrāde; keramika sarkanā, brūnā, melnā krāsā, medniecība, primitīvā zemkopība, lopkopība
bedru kultūra eneolīta laikmeta arheoloģiska kultūra (3. gt. 2. p. - 2. gt. sāk. p. m. ē.), izplatīta Austrumeiropas stepēs, mirušie apbedīti saliekti zemē izraktās bedrēs, virs apbedījuma izveidoti uzkalniņi, saimn. - lopkopība, kapļa zemkopība, medības
lasāmatmiņa Energoneatkarīga datora primārās (operatīvās) atmiņas daļa, kuras saturu ieraksta tās izgatavotājs un kuru datora darbības gaitā nevar mainīt
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J)
novazāt Enerģiski nopļaut
nozēvelēt Enerģiski strādājot, nopļaut
enkurķēdes aizturis enkurķēdes stopors
vārpu ēnpaparde ēnpaparžu suga ("Blechnum spicant"), kas sastopama arī Latvijā
apoenzīms Enzīma proteīna daļa, kas kopā ar koenzīmu veido enzīmu jeb holoenzīmu
neiraminidāze Enzīms miksovīrusu apvalkā, kas atšķeļ neiramīnskābi no šūnas mukoproteidu receptoriem
datūra Eņģeļtaure, krāšņumaugs, kas pa vasaru nesams ārā, bet ziemās kopjams telpās
epidermīts Epidermas iekaisums, parasti kopā ar dermas iekaisumu
pjemontīts Epidotu grupas minerāls, sarkanā vai gandrīz melnā krāsā, satur mangānu, rets, sastopams dažos metamorfos iežos
VP-16 Epipodofilotoksīns (angļu "epipodophyllotoxin")
epika Episko darbu kopums (kāda autora daiļradē, tautas, laikmeta daiļliteratūrā)
morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā
bakhanālijas Epizode operā vai baletā ar mežonīgu, pārspīlētu jautrību, izdarībām un troksni
mazā eragroste eragrostu suga ("Eragrostis minor syn. Eragrostis poaeoides"), samērā reti sastopams 10-15 cm augsts viengadīgs lakstaugs ar nelielu ceru, stiebri pacili, kaili
mezolabijs Eratostena izgudrots rīks, ar kuru uzmeklēt vidējo proporcionāli starp divi dotām līnijām
kašķērces Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Sarcoptidae"), sīki siltasiņu mugurkaulnieku ektoparazīti, dzīvo ādā vai uz tās, ierosina kašķi; Latvijā 7 sugas
spalvērce Ērču kārtas dzimta ("Dermoglyphidae"), sīkas ērces (ķermeņa garums - 0,2-0,6 mm), ektoparazīti, dzīvo uz putnu spalvām un ādas; \~1000 sugu, Latvijā nav pētītas
ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas
matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti
ganībērce Ērču kārtas ģints ("Ixodes"), parazīti, kas piesūcas cilvēkam un dzīvniekiem; pie galvas esošais snuķis ieurbjas ādā, un ērce piesūcas ar asinīm, līdz sasniedz zirņa lielumu; var pārnēsāt daudzas slimības; Latvijā konstatētas 6 sugas, bet biežāk sastopamas 2 sugas
uropodīnērce Ērču kārtas kohorta ("Uropodina"), apaļas vai ovālas, parsti tumšbrūnas, līdz 2 mm gara ērce, mugura segta ar vairogu, pārtiek no organiskām atliekām mitrā, pūstošā un trūdošā substrātā
acercus Ērču kārtas ūdensērču grupas ģints, kas sastopama dīķos
eremopyrum Eremopīres
kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum")
klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
melnais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus ochruros"), kas paretam sastopama arī Latvijā
rudais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus phoenicurus"), kas bieži, bet nevienmērīgi sastopama Latvijā
andromeda Ēriku dzimtas ģints ("Andromeda"), nelieli mūžzaļi krūmi vai pundurkrūmi ar vienkāršām lapām un aktinomorfiem zvanveida ziediem, kas sakopoti čemurveida ziedkopā, 2 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
Asmera Eritrejas galvaspilsēta (_Āsmera_), atrodas Etiopijas kalnienes ziemeļos, 2300 m virs jūras līmeņa, 593000 iedzīvotāju (kopā ar piepilsētām 1,09 miljoni, 2007. g.)
akantrocīts Eritrocīts, kuram ir ģenētiski nosacītas formas izmaiņas, kas izpaužas kā dzeloņaini citoplazmas izaugumi
elinīns Eritrocītu lipoproteīna frakcija, kurā ir Rh, A un B aglutinogēni
numulācija Eritrocītu sakopojums līdzīgi monētu rullīšiem
eritrokeratodermija Eritrodermija kopā ar keratozi
ūdeņu ērkšķuzāle ērkšķuzāļu suga ("Scolochola festucacea"), samērā reti sastopams līdz 2 m augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar gariem, resniem sakneņiem, aug upju un ezeru litorāles seklajās vietās virsūdens augu sabiedrībās
mēģins Ērmots, nenopietns cilvēks
pikantērija Erotisku, juteklīgu izjūtu kopums; attēls, teksts, skats u. tml., kas izraisa šādas izjūtas
komforts Ērtības; ērtību un labierīcību kopums
Erasmus ES augstskolu studentu apmaiņas programma (angļu "European Action Scheme for the Mobility of University Students")
ACER ES Energoregulatoru sadarbības aģentūra ("Agency for the Cooperation of Energy Regulators")
RAPID ES ikdienas darbību datubāze, ko pārvalda Eiropas Komisijas Preses un saziņas ģenerāldirektorāts
PHARE ES pirmsiestāšanās finanšu instruments (angļu "Poland and Hungary: Assistance for Reconstruction of Economy"); Eiropas Savienības palīdzības programma Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, kas tika uzsākta 1989. g. un sākotnēji bija iecerēta Polijas un Ungārijas tautsaimniecības pārkārtošanai, bet vēlāk šīs programmas ietvaros palīdzību saņēma arī citas valstis
MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES
Jesentuki Esentuki, pilsēta Krievijas Stavropoles novadā
smiltāju esparsete esparsetu ģints suga ("Onobrychis arenaria"), Latvijā sastopama samērā reti, aizsargājama, 10-60 cm augsts daudzgadīgs lakstaugs ar stāvu vai pacilu, vienkāršu vai nedaudz zarotu stublāju, ziedi ķekaros
vīķlapu esparsete esparsetu suga ("Onobrychis viciifolia"), senāk Latvijā kultivēta kā lopbarības augs
zaņķēties Ēst (kā lops), rīt
naturālisms Estētisks uzskats, pēc kura mākslas darbā jākopē īstenības priekšmeti un parādības, necenšoties atspoguļot būtisko, tipisko; attiecīgais virziens literatūrā, tēlotājā mākslā, kas izveidojās 19. gadsimta 2. pusē
aistēts Estēts, daiļuma izpratējs un kopējs
inapatence Ēstgribas trūkums; var pastāvēt kopā ar bada sajūtu
Ašnunnaka Ešnunna - senpilsēta Mezopotāmijā (Irākā)
etalonprogramma "Whetstone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot aritmētiskas operācijas ar peldošo komatu (punktu); veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē
decilaldehids Ēteriskās eļļās ļoti mazos daudzumos sastopams kaprīnaldehids; iegūst sintētiski un izmanto mākslīgu ēterisko eļļu un puķu smaržu pagatavošanai
nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā
aitiopi Etiopieši
etiopi Etiopieši
etiop. Etiopiešu valoda
Kuša Etiopija
ET Etiopija, valsts divburtu kods
ETH Etiopija, valsts trīsburtu kods
kušīti Etiopijas (Kušas) iedzīvotāji
Cisticola bodessa Etiopijas čiepstējķauķis
Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. _Ītyōpp'ya_) platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija
Adisabeba Etiopijas galvaspilsēta (_Ādīs Ābeba_), atrodas Etiopijas kalnienē 2400 m virs jūras līmeņa, 338500 iedzīvotāju (2008. g.)
Akaki Etiopijas galvaspilsētas Adisabebas daļa, agrākā piepilsēta
Abesīnijas kalniene Etiopijas kalniene
Afara Etiopijas kilils, platība - 96707 km^2^, 1411000 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Semera, robežojas Somāli, Oromijas, Amaras un Tigrajas kilili, kā arī ar Eritreju un Džibutiju
Estrilda ochrogaster Etiopijas krāšņžubīte
Adisabeba Etiopijas municipalitāte, platība - 530 km^2^, 3147000 iedzīvotāju (2008. g.)
falašs Etiopijas nelielās melno ebreju kopienas loceklis
etiopieši Etiopijas pamatiedzīvotāji
Laniarius aethiopicus Etiopijas svilpējčakste
Akūbū Etiopijas un Dienvidsudānas robežupe (Akūbū Wenz), Piboras labā krasta pieteka, augštece izžūstoša, lietus periodā sākas Etiopijas kalnienes dienvidrietumos
neguss Etiopijas valdnieka tituls; Etiopijas valdnieks (līdz 1975. g.)
austrumāfrikāņu rase etiopu rase
etiopi Etiopu rase - pārejas forma starp eiropeido un negroido lielo rasi, izplatīta gk. Etiopijā un Somālijā, arī kaimiņzemēs
kauzālā terapija etiotropā terapija
kadru kopētājs ētiskais vai kontaktkopētājs, kurā izmantota intermitējoša kustība
Šrilankas birģeri etniska grupa Šrilankā, eiropiešu ieceļotāju (portugāļu, holandiešu) un vietējo sieviešu (singāliešu, tamiliešu) pēcnācēji, runā angļu valodā (daļa - holandieš), lielākā daļa prot arī singāļu valodu
nomadi etniska vienība, piemēram, tauta, cilts, kas bieži maina apmešanās vietu un parasti nodarbojas ar lopkopību (arī mednieku un vācēju grupas)
truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm
asimilēšana Etnopolitiska darbība, kas vērsta uz kādas tautības vai citas etniskas grupas īpatnību izskaušanu un tās dzīvesveida un izturēšanās pielīdzināšanu pārējam (vairākuma) etniskajam ļaužu kopumam
subetnoss Etnosa daļa, kas, dzīvodama etnosa sastāvā un piekopdama ar to pamatvilcienos kopīgu dzīvesveidu, atšķiras no tā ar kaut kādām sava dzīvesveida vēsturiski izveidotām īpatnībām
Tins etrusku mitoloģijā - debesu dievs un pērkona pavēlnieks, kas pavēl ar trim zibens kūļiem, kopā ar Uni un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
spundēvele Ēvele ar pārregulējamu zobu, kas viena dēļa malā izveido izcilni, otra dēļa malā - gropi
gropēvele Ēvele gropju izēvelēšanai
apgropēt Ēvelējot (ar īpašu ēveli vai mašīnu), izveidot (visapkārt) gropi
plūmju evernija everniju suga ("Evernia prunastri"), sastopama ļoti bieži uz lapu kokiem, laponis lentveidīgs, ar iezaļganu virspusi, baltu apakšpusi un patīkamu aromātu; no šā ķērpja iegūst aromātisko vielu rezinoīdu, ko izmanto parfimērijas rūpniecībā
išaks Ēzelis, zirgēzelis; darba lops
bukšenis Ezerā sadzītu mietu kopums, kur uzkārt zvejas tīklus zvejošanas laikā
peldošais ezerrieksts ezerriekstu ģints suga (“Trapa natans”), viengadīgs ūdensaugs ar garu lokanu stublāju, Latvijā sastopams tikai dažos ezeros, aizsargājams
Lejas ezers ezers — atrodas Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Kombuļu pagastā, 158,7 m vjl., platība — 177 ha, garums — 3,5 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 34 m, 3 saliņas (kopplatība — 1 ha), cauri tek Dubna, mezotrofs ezers, aizaugums — 8%
Apopkas ezers ezers ASV (_Apopka, Lake_), Floridas štatā, Floridas pussalas viduddaļā
Galiņu ezers ezers Augšdaugavas novada Šēderes pagastā, uz Lietuvas robežas, kopējā platība — 53,2 ha (Latvijā ziemeļaustrumu daļa, \~20 ha), vidējais dziļums — 3,9 m, lielākais dziļums — 10,2 m; Galine; Galinis; Gaļinka
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
Kumbuļu ezers ezers Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Demenes pagastā, 145 m vjl., platība — 41,4 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, aizaugums — 70%, sapropeļa iegulas; Kumbules ezers
Smelines ezers ezers Augšzemes augstienes vidusdaļā, Medumu pagastā uz Latvijas un Lietuvas robežas, kopējā platība - 191 ha (t. sk. Latvijā - 94,8 ha), garums - 2,2 km, lielākais platums - 1,2 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 15,5 m, eitrofs, aizaugums - 9%; Lauces ezers; Laucesas ezers; Laukesas ezers; Smelina ezers; Smelīnes ezers; Smeļina ezers; Smeļīnes ezers; Smieliņas ezers
Aklezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops
Čornojes ezers ezers Brigu pagastā un Krievijā, kopējā platība - 24 ha; Černoja ezers; Zaleskoje ezers
Stropaka ezers ezers Daugavpils pilsētas austrumu nomalē, platība - 7,1 ha; Stropiņa ezers; Stropiņu ezers
Stropu ezers ezers Daugavpils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, platība - 418 ha, garums - 3,1 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 3,5 m, eitrofs, iztek Strope; Lielais Stropu ezers
Afreras ezers ezers Etiopijā (_‘Afrēra YeCh’ew Hāyk’_), Afaras kililā, Denakilas ieplakā
Abajas ezers ezers Etiopijā ("Ābaya Hāyk'"), garums - \~80 km, vairākas salas
Abhebida ezers ezers Etiopijā un Džibutijā (_Ābnē Bid Hāykʻ_), platība 320 km^2^ (~17x19 km), maksimālais dziļums 37 m
Tanas ezers ezers Etiopijas kalnienē (angļu val. "Lake Tane") 1840 m vjl., platība — 3100-3600 kvadrātkilometru (attiecīgi sausuma un lietus perioda beigās), garums — 75 km, platums — līdz 70 km, dziļums — 5-10, maksimālais dziļums — \~100 m, daudz salu, iztek Abaja (Zilā Nīla)
Nauhans ezers Filipīnās, Mindoro salas austrumos, Mimaropas reģiona Austrummindoro provincē
Mezītis ezers Gulbennes novada Stradu pagastā, 95,6 m vjl., platība - 69,2 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 1,0 m, atmirstošs, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis; Mezīša ezers; Mezīšu ezers; Mežītes ezers
Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
Baltais ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā uz Baltkrievijas robežas, kopējā platība — 141,3 ha; Baltezers; Belojes ezers; Beloje (Baltkrievijā)
Lielais Gusena ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 160,7 m vjl., platība - 120 ha, garums - 2,0 km, lielākais platums - 0,9 km, vidējais dziļums - 9,3 m, lielākais dziļums - 38,0 m, 1 liela un 2 mazas salas ar kopējo platību 2 ha; Gusena ezers; Gusēnu ezers; Lielais Gusenas ezers; Lielais Useņu ezers; Ūseņu ezers
Kerets ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļos 91 m vjl., platība - 275 kvadrātkilometri (kopā ar salām), vidējais dziļums 4,5 m, lielākais dziļums - 26 m, \~130 salu (kopējā platība - 50 kvadrātkilometru)
Tikšes ezers ezers Krievijā, Karēlijas Republikas ziemeļu daļā, 111 m vjl., platība - 209 kvadrātkilometri (kopā ar salām - 232 kvadrātkilometri), dziļums - līdz 40 m
Kovdezers ezers Krievijā, Murmanskas apgabala dienvidu daļā, platība - 294 kvadrātkilometri (kopā ar salām), lielākais dziļums - 56 m, krasta līnija ļoti izrobota, \~580 salu ar 70 kvadrātkilometru kopējo platību, 1955. g. pārvērsts HES ūdenskrātuvē ar kopējo platību 608 kvadrātkilometri
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
Sjamezers ezers Krievijas Karēlijas Republikā 106 m vjl., platība - 266 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 24 m, 80 salu ar kopējo platību 4,3 kvadrātkilometri, krasti zemi, smilšaini, akmeņaini
Vigezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas austrumu daļā, platība - 1285 km^2^, kopš 1933. g. ietilpst Baltās-Baltijas jūras kanāla sastāvā, daudz salu (kopējā platība - 130 km^2^)
Pēezers ezers Krievijas Karēlijas Republikas ziemeļu daļā 100 m vjl., platība - 659 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 49 m, >30 salu (kopējā platība - 96 kvadrātkilometri), krasti augsti, stāvi, klinšaini
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Segliņu ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, ietilpst Mordangas ezeru dienvidu grupā, 42,5 m vjl., platība — 29 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,34 km, lielākais dziļums — 3 m, 2 salas ar kopējo platību 3,8 ha, eitrofs, aizaugums — \~5%; Segliņa ezers
Maničgudils ezers Kumas-Maničas ieplakas un limānu sistēmā Krievijā, Rostovas apgabalā, Stavropoles novadā, Kalmikijas Republikā, 10 m vjl., platība - 344 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 0,6 m, krasti purvaini
Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%
Pluncezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, 34,2 m vjl., platība - 42,1 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 1,8 m., dibens līdzens ar biezu dūņu slāni, (sapropeļa slānis līdz 7 m biezs), eitrofs, sekls un stipri aizaudzis, ietek Briežupe, ietilpst dabas liegumā "Plunču ezeara meži"; Plunču ezers
Duntinhu ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Dongting Hu") garums - 45 km, platums - \~25 km, platība mainās no 2000 kvadrātkilomeriem pie zema ūdens līmeņa, līdz 12000 kvadrātkilometriem kopā ar appludinātajām teritorijām, dziļums - līdz 15 m
Užuņu ezers ezers Latgales augstienē, Kastuļinas pagastā, 160,2 m vjl., platība - 265 ha, garums - 3,8 km, lielākais platums - 1,5 km, vidējais dziļums - 5,5 m, lielākais dziļums - 18 m, 1 liela sala un 3 mazas saliņas (kopējā platība - 8 ha), eitrofs, aizaugums - \~15%; Ļesinskas ezers; Ļesinsku ezers
Lielais Ožukns ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, 2 km uz dienvidiem no Drīdža, Krāslavas novada Skaistas pagastā, platība 88,5 ha, garums 1,5 km, lielākais platums 1 km, lielākais dziļums 3,5 m, dibens dūņains, sapropeļa iegulas; Lielais Āžuknis; Lielais Āžūknis; Ožukna ezers; Lielais Ožuknas ezers; Ožuknas ezers
Kaitras ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Asūnes pagastā, 159 m vjl., platība - 51,4 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 3,9 m, 2 salas (kopplatība — 2,2 ha), eitrofs, dūņains
Kustaru ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 155,4 m vjl., platība - 144 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 0,9 km, lielākais dziļums - 24 m, krasti slīpi, vietām 10-12 m augsti, 4 kokiem apaugušas salas (kopējā platība - 2,7 ha), eitrofs, virsūdens aizaugums - 12%, iztek Randovka; Kustari ezers; Kustarezers
Lielais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, 159,6 m vjl., platība - 72,2 ha, kopā ar 3 salām 79,2 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 7,6 m, eitrofs, aizaugums - \~60% (niedres, meldri, ūdensrozes); Gauslis; Gaušļu ezers; Lielais Gausla ezers
Mazais Gauslis ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas pagastā, uz ziemeļiem no Lielā Gaušļa, platība — 20,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,3 m, eitrofs, daudz dūņu, sapropeļa, gandrīz viscaur aizaugums; Mazais Gaušļu ezers
Sivers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Aulejas un Skaistas pagastā, 159,4 m vjl., platība - 1759 ha, garums - 8,1 km, lielākais platums - 5 km, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 24,5 m, ir sēkļi, 20 salas (kopplatība - 53 ha), eitrofs, aizaugums - 10%, līčains; Sīvera ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Ojatu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Konstantinovas pagastā, 164 m vjl., platība - 30,9 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 9,2 m, lielākais dziļums - 40,5 m, kopš 1999. g. valsts aizsardzībā kā dabas liegums ar platību 121 ha; Ojatnieku ezers; Ojātnieku ezers; Oltnieku ezers
Karpa ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Šķeltovas pagastā, 143 m vjl., platība - 61,4 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 7,3 m, lielākais dziļums - 20,3 m, eitrofs ezers, aizaugums 9%, kopā ar Bēšonu ezeru veido ezeru pāri; Karašu ezers; Karpa-Bešena ezers; Karpovas ezers
Feimaņu ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē uz Rēzeknes novada Feimaņu pagasta un Preiļu novada Rušonas pagasta robežas, 159,5 m vjl., platība — 626 ha, garums — 5 km, lielākais platums — 1,2 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3,8 m, līdz 6 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels
Cirišs ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Aglonas pagastā, 143,5 m vjl., platība - 630 ha, garums - >5 km, lielākais platums - 2,5 km, lielākais dziļums - 10,5 m, ziemeļu daļā liela pussala, ezerā vairākas salas ar kopējo platību \~39 ha, lielākā ir Upursala (16 ha) ar 20 m augstu pilskalnu; Ciriša ezers; Cirīša ezers; Čerešu ezers
Kaučers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Rušonas pagastā, 150,7 m vjl., platība - 49,9 ha, kopā ar salu 50,1 ha, lielākais dziļums - 21 m; Kaučera ezers; Kaučurs; Sludavas ezers
Rušons ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu un Rēzeknes novada teritorijā, 149,7 m vjl., platība - 2373 ha (kopā ar salām 2407 ha, 8. lielākais Latvijas ezers), garums - 9 km, lielākais platums - 4,7 km, vidējais dziļums - 2,9 m, lilākais dziļums - 29,9 m, 34 salas, eitrofs, aizaugums - neliels; Rušānu ezers; Rušonu ezers
Žuguru ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Andrupenes pagastā, 165,3 m vjl., platība - 32,9 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 6 m, lielākais dziļums - 15,5 m, 2 salas (kopplatība - 1,4 ha), eitrofs, aizaugums - niecīgs
Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Maltas pazeminājumā, Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā, 164,8 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 10,0 m, 5 salas (kopplatība — 0,7 ha), eitrofs, aizaugums — niecīgs
Sološu ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Ludzas novada Lauderu pagastā, 132,3 m vjl., platība — 88,5 ha (kopā ar salām 100,5 ha), garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,9 km, vidējais dziļums — 2,7 m, lielākā sala 10 ha, eitrofs, vidēji aizaudzis; Salošu ezers
Kapūnes ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība — 10,2 ha; Kapūnas ezers; Kopunes ezers; Kopūnes ezers
Sartu ezers ezers Lietuvā, Augštaitijas augstienē, platība - 1331 ha, dziļums - līdz 21,9 m, līčains, 7 salas (kopplatība - 13,2 ha)
Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers
Slapes ezers ezers Madonas novada Sarkaņu pagastā, platība - 2 ha; Slopes ezers
Ilziņš ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers
Robežas ezers ezers Medumu pagastā un Lietuvā, 136,4 m vjl., kopējā platība 18,1 ha (Latvijā — 12,1 ha), dziļums — līdz 9,9 m; Rebeža ezers; Rebežu ezers; Riebežas ezers; Robežu ezers
Lielais Kumpotis ezers Medumu pagastā un Lietuvā, kopējā platība - 14 ha; Kumpoči ezers; Kumpoču ezers; Kumpotu ezers; Kumpota ezers; Kumpoči I ezers
Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers
Līņezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 2,7 m vjl., platība - 8,5 ha, garums - 400 m, lielākais platums - 270 m, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,0 m, uzkrājies līdz 4 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, stipri aizaudzis; Linezers; Līņu ezers
Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
Papes ezers ezers Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Nīcas un Rucavas pagastā, 0,1 m vjl., no Baltijas jūras to atdala 1 km plata kāpu josla, platība — 1205 ha, garums — 8,3 km, lielākais platums — 2,7 km, lielākais dziļums — 1,1 m, ultraeitrofs, 1989. g. iekļauts Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā
Lielais Baltezers ezers Piejūras zemienes Rīgas līdzenumā, Ādažu un Ropažu novadā, 0,1 m virs jūras līmeņa, platība — 597 ha, garums — 3,9 km (dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā), lielākais platums — 2,5 km, dziļums — līdz 5,9 m
Kaņieris ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Lapmežciema pagastā, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, platība - 1128 ha, 2,1 m vjl., garums - 5,2 km, lielākais platums - 3,6 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs ezers, kopējais virsūdens aizaugums >50%; Kaņiera ezers; Kaņieru ezers
Klāņezers ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers
Antropovas ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagasta dienvidrietumu daļā, platība - 15 ha; Antropoles ezers; Asticu ezers
Martinopoles ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 2,1 ha; Marcekopoles ezers; Martinpoles ezers; Zaļenku ezers
Rikapoles ezers ezers Rēzeknes novada Stoļerovas pagastā, platība — 12,4 ha; Rikopoles ezers
Kadagas ezers ezers Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, platība — 25 ha, garums — 1,2 km, platums — 0,5-0,6 km, lielākais dziļums — 1,5 m, sala 0,8 ha, izteikti eitrofs, uzkrājies 7 m biezs sapropeļa slānis; Kadiku ezers; Kadiķu ezers
Langstiņu ezers ezers Ropažu līdzenuma ieplakā, Garkalnes pagastā, 5,5 m vjl., platība — 35,7 ha, garums — 1 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 6,8 m; Lankstiņu ezers
Sudrabezers ezers Ropažu līdzenumā, Garkalnes novadā, platība - 31,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,65 km, lielākais dziļums - 9,8 m, sala (0,6 ha), īpaša režīma ūdenstilpe Baltezera ūdens ņemšanas sanitārajā zonā; Sidraba ezers; Sidrabezers; Sudraba ezers
Peldezers ezers Ropažu novada Garkalnes pagastā, platība - 4 ha; Peldu ezers; Sāres ezers
Asarītis ezers Ropažu novada Ropažu pagastā, platība 7,5 ha; Asarīšu ezers; Asaru ezers
Ezerdruvu ezers ezers Ropažu novada Stopiņu pagastā, platība - 1 ha
Pietenezers ezers Ropažu novadā, platība 1,3 ha; Piestenes ezers; Pietenes ezers; Pietēnu ezers
Raudulītis ezers Ropažu pagastā, platība - 2,7 ha; Raudu ezers
Silezers ezers Ropažu pagastā, platība - 4,5 ha; Sila ezers; Silu ezers
Melnezers ezers Ropažu pagastā, platība - 5,8 ha; Tumšezers
Sitas ezers ezers Skrudalienas pagastā un Baltkrievijā, Latvijā tikai tā ziemeļu gals 43,1 ha platībā, kopējā platība - 186 ha, garums - 3,8 km, vidējais dziļums - 5,3 m
Ruņģu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība - 4,1 ha
Sauriešu ezers ezers Stopiņu pagastā, platība — 1,1 ha
Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m
Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m
Zobols ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers
Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers
Bangveulu ezers Zambijā, Luapulas augšteces apvidū, 1067 m vjl., krasta kontūras sezonāli mainās, platība - 4000-15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 5 m, krasti purvaini, apauguši ar papirusiem, sastopami nīlzirgi
Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers
Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
Pildas ezers ezers, kas ietilpst tāda paša nosaukuma dabas liegumā, platība — 295 ha (kopā ar salām 328 ha), garums — 4 km, lielākais platums — 1,3 km, lielākais dziļums — 4,5 m, 9 salas, kurās aug platlapju audzes, tajās bagātīgs lakstaugu stāvs, pamežā apiņi, ievas, pīlādži, sausserži, gar piekrasti slīkšņainas melnalkšņa audzes; Pilda
kultūrezers Ezers, kurā zivis īpaši audzē, kopj
njanza Ezers; Āfrikas ezeru nosaukumos sastopams vārds
Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis)
Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas
Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
Virānes ezeri ezeru pāris Gulbenes paugurvaļņa dienvidrietumu malā pie Gulbenes un Cesvaines novada robežas, \~121 m vjl., ultraeitrofi, zem abiem 5-6 m biezs sapropeļa slānis
Kangasalas ezeri ezeru sistēma Somijā, uz austrumiem no Tamperes, Kokemēnjoki baseinā 84 m vjl., kopplatība - 340 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 44 m
Aizops Ēzops
prāna ezoterikā - kopīga sākotne, kas veido katras kustības, spēka vai enerģijas būtību, lai kur un kā tā izpaustos, un kas caurauž visu dzīvo
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai
avatārs Ezoterismā ļoti reti sastopama persona, kurai nav karmas, kurai nav nepieciešams būt cilvēkam, bet kura pieņem cilvēka formu, lai varētu cilvēkiem palīdzēt
numeroloģija Ezoterismā mācība par katra atsevišķa burta aizstāšanu ar skaitli un vārdu izteikšanu ar skaitļu kopu, kas ļaujot noteikt attiecīgā vārda labumu vai sliktumu konkrētam cilvēkam
baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
brūnkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus europaeus"), Latvijā saudzējams
augstā ežziede ežziežu suga ("Echinops ritro")
zilā ežziede ežziežu suga ("Echinops sphaerocephalus")
parastā facēlija facēliju suga ("Phacelia tanacetifolia"), bišaugs ar ziliem ziediem, kas sastopams arī Latvijā
rezerves kopija faila kopija, kuru saglabā citā datu nesējā, lai to būtu iespējams atjaunot sistēmas vai oriģinālā faila bojājuma gadījumā
datotēka Fails, datu kopa - noteiktā veidā sakārtots ierakstu kopums, ko izmanto datu apstrādē ar datoru
cilvēku resursi faktiskais un potenciālais darbaspēks, dažkārt viss iedzīvotāju kopums
vajadzība faktori (dabiski, sociāli, garīgi), to kopums, kas nepieciešams (organisma, personības, sociālas grupas) dzīves, darbības nodrošināšanai
uzziņa Faktu, datu apkopojums
pamats Faktu, likumsakarību, atziņu u. tml. kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci; materiālo un garīgo parādību kopums, kas nodrošina (kā) norisi, attīstību, eksistenci
falansters Falangas kopējā dzīvojamā ēka franču sociālista Furjē utopiskajā mācībā
phalaenopsis Falenopši
flagelants Fanātiski ticīgs askēts (13.-15. gs. Rietumeiropā), kas aicināja uz paššaustīšanos, lai "kristīšanā ar asinīm" izpirktu grēkus
fankī Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fanki
fanki Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; "funky"; fankī
funky Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funk"; fanki; fankī
funk Fanks - 20. gs. 70. gadu afroamerikāņu mūzikas stils, tam raksturīgs sinkopēts ritms, griezīgi asa ritma ģitāra, specifiska basģitāras partija; sitamie instrumenti, afrikāņu motīvi, jūtama džeza ietekme, dzīvi apliecinoša deju mūzika; "funky"; fanks; fanki; fankī
fantasmagorija Fantastiskas ainas, tēli, ko veido ar optiskām ierīcēm
ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts
farizejisms farizejam (2) raksturīgo īpašību kopums; liekulība; svētulība
summācija Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamentu kopējā iedarbība pārsniedz visu atsevišķo medikamentu iedarbību summu
persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts
fascioplastika Fascijas plastiska operācija
baltirbe Fazānu dzimtas ģints ("Lagopus"), irbe ar baltu apspalvojumu, izplatīta zemeslodes ziemeļu rajonos, dzīvo tundrā vai sūnu purvos, Latvijā sastopama 1 suga (reti)
fāžu pārejas siltums fāžu pārejas enerģija, siltuma daudzums, ko viela absorbē vai izdala pirmā veida fāžu pārejā – kušanā, iztvaikošanā un sublimācijā (kad siltumu absorbē) vai sacietēšanā, kondensācijā, desublimācijā (kad siltums izdalās) un dažādu alotropisko modifikāciju savstarpējās pārejās
Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū
Sello feihoja feihoju suga ("Feijoa sellowiana"), mūžzaļš daudzgadīgs koks, ko dēvē arī par Urugvajas feihoju, retāk sastopama arī šīs suga skrūmveida variācija
joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī
lignāni fenolisko ekstraktvielu grupa, kas ir dimēri - sastāv no 2 fenilpropāna vienībām, kas saistītas dažādos veidos
bendes kalpi feodālā senjora vai pilsētas rātes iecelti ierēdņi viduslaikos, kas kopā ar bendi piedalījās apsūdzēto spīdzināšanā un notiesāto sodīšanā, Latvijā šāds amats pastāvēja 13.-19. gadsimtā; 1847. gadā Rīgā bija 61 bendes kalps
muiža Feodālā zemes valdījuma saimniecisks un administratīvs centrs; šāds centrs kopā ar tam pakļauto zemnieku zemi
ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs
muiža feodālais zemes valdījums, kungam pakļautās zemes kopums
kopiholderi Feodālajā Anglijā - muižnieku zemes nomnieki, kas šo nomu ieguvuši mantojumā vai uz visu mūžu; pārņemdami zemes gabalu no muižnieka, kopiholderi saņēma manorijas (muižas) tiesas protokola kopiju; muižniekam viņi maksāja noteiktu naudas renti; kopiholderi vēl bija sastopami Anglijā 20. gs. pirmajā ceturksnī
kolons Feodāli atkarīgs zemnieks agrajos viduslaikos Rietumeiropā
komūna Feodālismā - pilsētas kopiena
popfestivāls Festivāls, kurā piedalās populāri popmūzikas ansambļi (parasti brīvā dabā)
fibromektomija Fibromas izoperēšana
filē Fileja - liellopu vai cūkas muguras mīkstuma vidējās daļas, putniem - krūts daļa; no asakām atbrīvota zivs
atšķirtspēja Filmas emulsijas vai optiskās sistēmas spēja fiksēt attēlā sīkas detaļas
vizuālā montāža filmas kombinēšana no uzņemtu kadru kopuma, neizmantojot scenāriju
samontēta kopija filmas kopija pēc montāžas pabeigšanas, bet pirms dublāžas vai postsinhronizācijas
beznegatīva kopija filmas kopija uz beznegatīva filmas
eksportkopija Filmas kopija, kas īpaši sagatavota (ar dublāžu vai subtitriem) demonstrēšanai ārpus valsts, kurā tā uzņemta
izlaidumkopija Filmas kopija, kas paredzēta publiskai demonstrēšanai
reducētā kopija filmas kopija, kuras formāts kopēšanas procesā mainīts uz mazāku formātu
ekspreskopijas kontrolkadri filmas kopija, kuru attīsta 24 stundu laikā pēc uzņemšanas
ekspreskopija Filmas kopija, kuru attīsta 24 stundu laikā pēc uzņemšanas
kopēšana Filmas kopiju izgatavošana
montētais negatīvs filmas negatīvs, kas sagatavots pozitīvo izlaidumkopiju izgatavošanai
atvietotājkadri Filmas posms bez attēla (parasti - balts), ko iemontē darba kopijā bojātu vai trūkstošu kadru vietā
apskaņotā kopija filmas pozitīva kopija, kurā ir gan attēls, gan skaņas celiņš
skaņas kopija filmas pozitīvkopija, kurai ir gan attēls, gan skaņas celiņš
perspektīvas pielāgošana filmējamo objektu proporciju un savstarpējo attālumu mainīšana uzņemtajā attēlā, izmantojot objektīvus ar ļoti lielu vai ļoti mazu fokusa garumu
tiešā sekošana fokusam filmēšanas paņēmiens – operators vēro filmējamo ainu caur objektīvu, ar kuru filmē
bondiāde Filmu kopa, kuru galvenais varonis ir superizlūks Džeimss Bonds; bondiāna
papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra
f/s Filmu studija (kopā ar nosaukumu: f/s "Rija")
phil. Filozofija (latīņu "philosophiae")
philos. Filozofija (latīņu "pholosophiae")
Ph.D. Filozofijas doktors (latīņu "philosophiae doctor")
atsevišķais Filozofijas kategorija; pasaules kopsakarības un tās izziņas objektīvs moments, kas izsaka īstenības priekšmetu vai parādību, to īpašību un attiecību kvalitatīvo noteiktību, individualitāti, norobežotību un atšķirtību no citiem priekšmetiem vai parādībām
operacionālisms Filozofijas novirziens, kas savieno loģiskā pozitīvisma un pragmatisma idejas, kas atzīst, ka jēdziena saturu var aprakstīt ar tajā ietvertajām operācijām
dialektika Filozofiska izziņas metode, kas lietas, parādības un procesus pētī to kopsakarā, mijiedarbībā un attīstībā
līdzfinansējums Finansējums, kas tiek piešķirts kopā ar kādu citu finansētāju
pašu kapitāla izmaiņu pārskats finansu pārskatu sastāvdaļa, kurā sniedz ziņas par uzņēmuma pašu kapitālu un tā sastāvdaļu apjoma izmaiņām noteiktu saimniecisku darījumu ietekmē pārskata periodā, kā arī par šī perioda neto peļņas vai zaudējumu kopsummu, tajā ietverot arī tieši pašu kapitālā ieskaitītās vai no t'norakstītās summas
sistēmas dalībnieka finanšu instrumentu portfelis finanšu instrumentu kopsumma, kas pieder sistēmas dalībnieka ieguldītājiem, kuriem ir tiesības uz kompensāciju likumā noteiktajā kārtībā un apmērā, un kas aprēķināta saskaņā ar likumu
kontu maksājumu programmatūra finanšu operāciju programmatūra, kas nodrošina organizāciju un pārdevēju savstarpējo norēķinu izpildi; tā aprēķina maksājamās summas, nosaka daļēju maksājumu izpildes nepieciešamību, apstrādā pārdevēju kredītnoteikumus un tirdzniecības nodokļus
ārvalstu finanšu palīdzība finanšu palīdzība, kuru saņem no Eiropas Savienības, ārvalstu valdībām, starptautiskajām organizācijām vai citiem ārvalstu palīdzības sniedzējiem
ķemereja Finanšu pārvalde Eiropas pilsētās feodālajā laikā; pārzināja pilsētas kasi, mērus, svarus, preču šķirotavas; Rīgā pastāvēja no 13. gs. beigām līdz 1890. g.
iekšējās kontroles sistēma finanšu un cita veida kontroles sistēma, ieskaitot ministrijas vai iestādes struktūras, darbības metožu un procedūru kontroli, kuru vadība izveidojusi kopējiem mērķiem, lai nodrošinātu pastāvīgu, ekonomisku, efektīvu un lietderīgu ministrijas vai iestādes darbību
finierkluča centrēšana finierkluča novietošana starp lobmašīnas darbvārpstām tā, lai lobīšanā iegūtu optimāli daudz finierskaidu
sistēma "Quick Time" firmas _Apple Computer_ izstrādāta standartizēta video un animācijas sistēma, kas iebūvēta operētājsistēmā _Macintosh_ un tiek izmantota vairumā lietojumu ar videoattēliem vai animāciju; ar speciālu draiveri to var izmatot arī _PC_ datoros
personālo datoru saime Macintosh firmas _Apple Computer, Inc._ personālo datoru saime, kas izstrādāta uz mikroprocesora _Motorola 68000_, kā arī arhitektūras _Power PC_ bāzes
kopne UNIBUS firmas _DEC_ izstrādāta asinhrona datorkopne, ko galvenokārt izmanto minidatoros (piemēram, _PDP-11_), lai savienotu centrālo procesoru ar atmiņas moduļiem un ārējām ierīcēm; to veido 56 paralēlas līnijas, dati un adreses tiek pārraidītas pa atsevišķām līnijām
uzlabotās savienojamības iespējas firmas _IBM_ izstrādātā programmatūra, kas ļauj personālajiem datoriem, kuri strādā operētājsistēmas _DOS_ vidē, pieprasīt un nolasīt datus no lieldatora, kā arī izpildīt lieldatora komandas
personālais dators PC/XT firmas _IBM_ personālais dators, kas izstrādāts, pirmā firmas _IBM_ personālā datora arhitektūru, un papildināts ar arhitektūrai _ISA_ atbilstošu paplašināšanas kopni un cieto disku
personālais dators PC/AT firmas _IBM_ personālais dators, kurā izmantots 16 bitu _Intel 80286_ mikroprocessors un paplašināšanas kopne, kas izstrādāta atbilstoši arhitektūras _ISA_ prasībām
kopne PC firmas _IBM_ pirmās paaudzes personālo datoru datu kopne
multivides paplašinājumi firmas _Inftel_ izstrādāti _Intel Pentium_ saimes mikroprocesoru funkciju paplašinājumi, kas ļauj paātrināt multivides datu apstrādi
Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel 8086 firmas _Intel_ 16 bitu mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel Pentium firmas _Intel_ 1933. g. izstrādāts 32 bitu superskalārs sarežģītas instrukciju kopas mikroprocesors, kas ir atpakaļsaderīgs ar mikroprocesoru _80x86_ saimi
mikroprocesors Intel 80486 firmas _Intel_ 32 bitu mikroprocesors, kurš izmanto 64 gigabaitu atmiņu un kurā parasti iebūvēts matemātiskais līdzprocesors un 4 kilobaitu iekšējā kešatmiņa
specifikācija PCI firmas _Intel_ izstrādāta ātrdarbīgas lokālās kopnes specifikācija, kas nodrošina ātru datu pārsūtīšanu starp procesoru un šai specifikācijai atbilstošām izvērses platēm
lokālā kopne PCI firmas _Intel_ izstrādāta augstas caurlaidspējas 32 bitu lokālā kopne, kas, izmantojot multipleksēšanu, nodrošina 64 bitu datu pārraidi, bet sprādzienrežīmā - neierobežota garuma datu masīvu pārraidi
virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma
Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
mikroprocesors Intel 8088 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 1 megabaita atmiņu, 8 bitu ārējo un 16 bitu iekšējo datu kopni, tika izmantots izstrādājot pirmos oriģinālos firmas _IBM_ personālos datorus _PC_ un _PC/XT_
Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabaitu atmiņu un 16 bitu datu kopni
mikroprocesors Intel 80286 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 16 megabitu atmiņu un 16 bitu datu kopni. Uz šī mikroprocesora bāzes firma _IBM_ 1984. g. izstrādāja personālo datoru PC/AT
mikroprocesors Intel 80386 firmas _Intel_ mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
mikroprocesors Intel Pentium Pro firmas _Intel_ mokroprocesoru _80x86_ saimes superskalārs 32 bitu mikroprocesors, kurš satur arī otrā līmeņa kešatmiņu
sistēmas pārvaldības serveris firmas _Microsoft_ izstrādāta līdzekļu kopa, kas palīdz pārvaldīt lokālajam tīklam pievienotus personālos datorus
OLE vadīklu paplašinājums firmas _Microsoft_ izstrādāta tehnoloģija, kas programmas, kuras darbojas operētājsistēmas _Microsoft Windows_ vidē, papildina ar darbgataviem komponentiem, lai paplašinātu šo programmu izpildāmo funkciju klāstu
operētājsistēma MS-DOS firmas _Microsoft_ izveidota personālo datoru operētājsistēma
attālu datu apkalpošanas saskarne firmas _Microsoft_ programmatūras saskarņu kopa, kas ļauj interneta vai iekštīkla lietotājam modificēt datus, izmantojot pārlūkprogrammas ar _Active X_ vadīklām
mikroprocesoru saime "Motorola 68000" firmas _Motorola_ 32 bitu mikroprocesoru saime, ko izmanto _Macintosh_ saimes personālajos datoros un daudzās darbstacijās
operētājsistēmas NetWare firmas _Novell_ izstrādātā lokālo tīklu operētājsistēmu saime
operētājsistēma "Personal NetWare" firmas _Novell_ izstrādāta vienādranga tīkla operētājsistēma, kas nodrošina operētājsistēmu _DOS_ un _Microsoft Windows_ lietotājiem datņu, printeru, atmiņas un citu resursu ērtas koplietošanas iespējas, kā arī vienkāršo tīkla pārvaldību un paaugstina tīkla izmantošanas drošību
operētājsistēmas NetWare kodolprotokols firmas _Novell_ operētājsistēmas _NetWare_ protokols, ko izmanto serveris, lai nodrošinātu _NetWare_ klientus ar tīkla pakalpojumiem. Protokola _NCP_ rutīnas ļauj izmantot direktorijus un datnes, atvērt semaforus, nodibināt un pārtraukt savienojumus
PMS krāsas firmas _Pantone_ radīta krāsu sistēma, kas nosaka, kādās proporcijās jājauc pamatkrāsas, lai iegūtu vajadzīgo krāstoni; viena no populārākajām indeksēto krāsu sistēmām, kas kļuvusi par vispārēju standartu
tīkla datņu sistēma firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta dalīta datņu koplietošanas sistēma, kas ļauj izmantot attāla datora datnes un perifērijas iekārtas tā, it kā tās atrastos lietotāja datorā
caurspīdīgā operētājsistēma firmas _Sun Microsystems_ izveidota lokālā tīkla operētājsistēma, kas ļauj apvienot tīklā firmas _Applle_ datorus, personālos datorus _PC_, kā arī _Sun_ darbstacijas, neprasot, lai lietotāji pieskaņotos jaunajai darba videi
tīkls EtherTalk firmas "Apple" personālo datoru lokālais tīkls, kas veidots pēc tīkla "Ethernet" principiem, datorus pieslēdz tīklam, izmantojot speciālas adaptera kartes, kā tīkla operētājsistēmu izmanto firmas "Apple" izstrādāto programmatūru "AppleShare"
datorkopne Firmas "DEC" minidatoram izmantotā kopnes struktūra
Intel 80383 firmas "Intel" mikroprocesors, kas izmanto 32 bitu datu kopni un nodrošina tiešu 4 gigabaitu pamatatmiņas adresēšanu
aizsargrežīms Firmas "Intel" mikroprocesoru darbības režīms, kas nodrošina virtuālo atmiņu un vairākuzdevumu režīmu, dodot iespēju vienlaicīgi izpildīt vairākas programmas
kodaks Firmas "Kodak" fotoaparāts vai (reti) cita kinofotoprodukcija
programmkomponentu objektmodelis firmas "Microsoft" attīstīta tehnoloģija komponentu izstrādāšanai, kas ļauj jaunizstrādātos komponentus asamblēt programmās, vai arī tos var pievienot tām esošajām programmām, kas tiek izpildītas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē, lai paplašinātu šo programmu funkcionālās iespējas
kopējais objekta modelis firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē
saskarne "DirectPlay" firmas "Microsoft" operētājsistēmu "Windows 95/98" un "Windows NT" lietojumprogrammu saskarne, kas nodrošina tādu sakaru mehānismu, kas ļauj vairākiem lietotājiem ar modema, lokālā tīkla vai interneta starpniecību savā starpā spēlēt spēles
operētājsistēma AIX firmas IBM operēgtājsistēmas UNIX versija, kas paredzēta personālajiem datoriem, darbstacijām, minidatoriem un lieldatoriem, kā arī RS/6000 sērijas datoriem ar RISC procesoru
fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā
tehnoloģija TrueType firmu _Apple_ un _Microsoft_ fontu veidošanas tehnoloģija, kas nodrošina mērogojamu kontūrfontu attēlošanu displeja ekrānā un nodošanu printeriem firmas _Apple_ operētājsistēmu un operētājsistēmas _Mocrosoft Windows_ vidēs; šo fontu izdruka ir identiska to attēlojumam displeja ekrānā
telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam
Zaļā grāmata firmu _Sony_ un _Philips_ izstrādāto kompaktdisku _CD-I_ un to atskaņotāju standartu kopojums
kopne Multibus firnas _Intel_ izstrādāta asinhrona datorkopne, kas var kalpot 8, 16 un 32 bitu procesoriem
holedohostomija Fistulas izveidošana kopējā žultsvadā
bakterioze fitopatogēno baktēriju ierosināta augu slimība
bakteriālās augu slimības fitopatogēno baktēriju ierosinātas augu slimības, kas bojā daudzus kultūraugus, gk. tomātus, kāpostus kartupeļus; var būt specifiskas saimniekauga ģints un sugas robežās, var inficēt vairāku ģinšu augus dzimtas robežās vai arī dažādu dzimtu augus
fitoftorozes Fitopatogēno sēņu ierosinātas augu slimības
ūdenszieds Fitoplanktons, kas masveidā ir savairojies ūdenstilpē un sablīvējies pie ūdens virsmas
agrikultūrfizika Fizika, piemērota zemkopībai
mērīšanas princips fizikāla parādība vai fizikālu parādību kopums, uz kuriem bāzējas mērīšanas process
magnētisms Fizikāla parādība, kas makroskopiski izpaužas kā mijiedarbība starp elektriskām strāvām, elektrisko strāvu un magnētu vai arī starp magnētiem
relativitātes teorija fizikāla teorija, kas pētī telpas un laika īpašības, savstarpējo kopsakaru un izpausmi fizikālos procesos, kā arī gravitāciju
pārraides vide fizikāla vide signālu pārraidei starp datoru tīkla stacijām, piemēram, vītu vadu pāris, koaksiālais kabelis, optiskais kabelis
molekulārā optika fizikālās optikas nozare, kas pētī gaismas mijiedarbību ar vielu
defosforācija Fizikālķīmisku procesu kopums fosfora daudzuma samazināšanai izkausētos metālos to ieguves gaitā
desulfurācija Fizikālķīmisku procesu kopums sēra daudzuma samazināšanai izkausētos metālos (piem., čugunā, tēraudā) to ieguves gaitā
modulācija Fizikālo īpašību maiņa (skaņām, to sakopojumiem)
koksnes defektoskopija fizikālo metožu kopums, ar kurām bez koksnes sagraušanas tajā atrod slēptās vainas - trupi, zarus, plaisas, svešķermeņu iekļāvumus, nosaka to atrašanās vietu un izmērus
izotopiskais efekts fizikālo un ķīmisko īpašību pārmaiņas, kuras izraisa kāda ķīmiska elementa atomu aizstāšana ar citiem šī paša elementa izotopiem
simetrija Fizikālos lielumus noteicošo likumu īpašība nemainīties noteiktu operāciju (piemēram, pārveidošanas) rezultātā, kurām var būt pakļauta sistēma
Junga modulis fizikāls lielums – proporcionalitātes koeficients E, kas raksturo sakarību starp mehānisko stiepes–spiedes spriegumu σ un relatīvo deformāciju ε Huka likumā: σ=Eε
absorbcijas konstante fizikāls lielums, apgriezti proporcionāls attālumam, kuru noejot, monohromatiskā starojuma plūsma (kā paralēls kūlis) absorbcijas dēļ vājinās e reizes; mērvieniba - m^-1^
piesātinājums Fizikāls lielums, kas izsaka krāsas tīrību un ko mērī ar spektrālās krāsas spožuma attiecību (procentos) pret kopējo spektrālās krāsas un baltās gaismas spožumu
elektrības daudzums fizikāls lielums, kas raksturo elektrisko lādiņu kopu; mērvienība kulons ( C ), praksē lieto arī ampērstundu (Ah); 1 Ah=3600 C
gaismasspēja Fizikāls lielums, kas raksturo objektīvam cauri izplūdušo gaismas daudzumu, un ir proporcionāls apertūras diafragmai un apgriezti proporcionāls objektīva fokusa attāluma kvadrātam
termodinamiska sistēma fizikālu ķermeņu kopa, kuri savā starpā var apmainīties ar enerģiju
defektoskopija Fizikālu metožu kopums defektu konstatēšanai materiālos un izstrādājumos no tiem
integrālā optika fizikas nozare, kas pētī gaismas izplatīšanos plānās dielektriķa kārtiņās, kā arī gaismas ģenerēšanu, modulēšanu, pastiprināšanu u. c. pārveidošanu šajās kārtiņās, lai veidotu miniatūras optiskās integrālās shēmas
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
fitohormoni Fizioloģiski aktīvi savienojumi, kas kopā ar inhibitoriem regulē augu augšanu un attīstību
konstitūcija Fizioloģisko un anatomisko īpatnību kopums (organismam), kas nosaka (tā) reakciju uz vides iedarbību
slodze Fizioloģisko un psihisko norišu kopums, to intensitāte, kas saistīta ar cilvēka darbību, arī ar dzīvības procesiem organismā
postmenopauze Fizioloģisks periods sievietes dzīvē pēc menopauzes
pēcbriede Fizioloģisku, ķīmisku un fizikālu izmaiņu kopums, kas uzlabo tikko novāktu sēklu dīgtspēju
apsardzes darbinieks fiziskā persona, kas likumā noteiktajā kārtībā saņēmusi apsardzes sertifikātu, Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts pilsonis, kurš attiecīgajā valstī saņēmis apsardzes sertifikātu vai tam pielīdzināmu personas profesionālo kompetenci apliecinošu dokumentu un kurš veic apsardzes darbību
kravas saņēmējs fiziskā vai juridiskā persona, kurai tiek piegādāts Latvijā kontrolējamo narkotiku, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos iekļauto augu, vielu vai zāļu sūtījums; šī persona var nebūt saņemto augu, vielu vai zāļu lietotāja
privatizējamais kapitāls fiziskajām personām sadalāmā uzņēmuma kopējā kapitāla daļa
antropogrāfija Fiziskās antropoloģijas daļa, kas apraksta cilvēka orgānus
bankrota procedūra fiziskas personas maksātnespējas procesa sastāvdaļa, kuras laikā tiek realizēts finansiālo, tiesisko un organizatorisko pasākumu kopums, kura mērķis ir realizēt visu parādnieka mantu un no tās realizācijas iegūtos līdzekļus novirzīt kreditoru prasījumu apmierināšanai, izņemot _Civilprocesa likumā_ noteikto mantu, uz kuru nevar vērst piedziņu
paleoģeogrāfija Fiziski ģeogrāfisko apstākļu kopums kādā no pagājušajiem ģeoloģiskajiem laikmetiem
sadot pa sprandu fiziski pārmācīt, sist, sakaut bruņotā cīņā; izteikt nopēlumu, nosodījumu
apbūves nepiemērotība fiziski šķēršļi, kas traucē cilvēkiem ar fiziskās attīstības traucējumiem iekļauties kopienas dzīvojamajā telpā un sabiedriskās vietās
sociālās barjeras fizisko un psiholoģisko šķēšļu kopums, kas traucē cilvēkiem iekļauties sabiedrībā un veicina sociālo izslēgtību un izolētību
zemes konsolidācija fizisko vai juridisko personu, valsts vai sabiedrības interesēs īstenots pasākumu kopums, lai optimizētu zemes izmantošanu, t. sk., likvidētu zemesgabalu sadrumstalotību (starpgabalus), uzlabotu inženiertehnisko infrastruktūru zemes resursu ilgtspējīgai izmantošanai
krioģenēze Fizisko, ķīmisko, bioķīmisko u. c. procesu kopums, kuri norisinās kriosfērā un kuros veidojas ledus
emuārs Fizisku personu vai organizāciju tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par noteiktu tematu vai tematu kopu, to regulāri atjauninot; tīmekļa žurnāls
rītarosme Fizisku vingrinājumu kopums, kurus izpilda no rīta
ritmika Fizisku vingrinājumu sistēma (parasti mūzikas pavadījumā) ritma izjūtas attīstīšanai un izkopšanai
sārtais flamings flamingu suga ("Phoenicopterus ruber")
diaforāze Flavoproteīns, ferments, kas katalizē I kofermenta oksidāciju
flašmobs Flešmobs, zibakcija - pēkšņa drūzmēšanās; pusaudžu izklaides veids - internetā vai ar īsziņām izziņots pulcēšanās pasākums kādai kopējai demonstratīvai darbībai
florīns Florences 13. gs. zelta monēta, pēc kuras parauga daudzas Eiropas valstis sāka kalt zelta, vēlāk arī sudraba monētas
Florjanopolisa Florianopolisa
elektrokimogrāfija Fluoroskopiski redzamu kustību (piem., sirds kustību) pieraksts, lietojot fotoelektrisko reģistrāciju
kinerentgenogrāfija Fluoroskopisko attēlu reģistrēšana kinofilmā
fluorlons Fluoru saturoša sintētiskā šķiedra, ko iegūst no acetonā šķīstošā fluoroplasta
fluoroplasti Fluoru saturoši polimēri un kopolimēri; ķīmiski un termiski ļoti izturīgi materiāli
F Fokuss (optikā)
glosolālija Folklorā (buramos vārdos, piedziedājumos) - skaņu sakopojums, kurā trūkst jēgas
phomopsis Fomopses
Phomopsis caraganae fomopšu suga
Phomopsis denigrata fomopšu suga
Phomopsis quercina fomopšu suga
Phomopsis revellens fomopšu suga
šantrija Fondam līdzīgs reliģisks iestādījums viduslaiku Eiropā, kur, atlīdzinot par tam dāvāto zemi, aizlūdza par dāvinātāja, kā arī viņa tuvinieku un draugu dvēseli
korners Fondu biržā noslēgts īslaicīgs nolīgums, kura mērķis ir tālākpārdošanai kopīgi uzpirkt atsevišķu sabiedrību akcijas vai arī iegūt kādas sabiedrības akciju kontrolpaketi
biržas vērtība fondu birža reģistrētas atsevišķas akcijas biržas kurss, pareizināts ar sabiedrības kopējo akciju skaitu
dīleris Fondu biržas loceklis, kas veic operācijas ar vērtspapīriem pats uz savu risku, gūstot peļņu no akciju pirkšanas un pārdošanas kursu starpības
sandhi Fonēmu grupas maiņa morfēmu kopā (iekšējais sandhi) un vārdu savienojumā (ārējais sandhi)
klausule Fonendoskops
fonendoskiaskops Fonendoskops, kas kombinēts ar fluorescējošu ekrānu sirds kustību novērošanai auskultācijas laikā
prosodija Fonētikas nozare, kas pētī šo parādību kopumu
prosodija Fonētisko parādību kopums - skaņu frekvences, ilguma, intensitātes, spektra maiņas, kas veido zilbes, vārdus, sintagmas, teikumus u. tml.
prosodija Fonētisko parādību kopums, kas veido dzejas formu
dabiskā grupa fonoloģijā - fonēmu kopa, kuras pamatā ir raksturojums pēc vienas vai vairākām šķīrējpazīmēm
vokālisks fonoloģijā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunā vokālajā traktā gaiss plūst brīvi, nesastopot nekādu šķērsli
fonotaktika Fonoloģijas apakšnozare, kurā pēta, kā konkrētās valodas fonēmas vai citas fonoloģiskās vienības var savienot, lai veidotu zilbes un vārdus ar pieļaujamajām līdzskaņu kopām; kāda vokāļu un konsonantu secība ir iespējama konkrētajā valodā un kādās pozīcijās vārdos un zilbēs šīs skaņu kopas un secība var būt
rakstzīmes iestatne fonta rakstzīmju skaits collā. Šo terminu lieto vienplatuma fontiem, kuru iestatnes vērtība parasti ir 10 vai 12. Proporcionālas platumošanas gadījumā fonta rakstzīmju skaits collā ir mainīgs un iestatni nosaka kā šo rakstzīmju skaita vidējo vērtību
fontkarte fontu kasetne - viena vai vairāku burtveidolu bitkartētu fontu vai kontūrfontu kopa, kas ierakstīti lasāmatmiņas modulī un ko var iespraust attiecīgajā printera ligzdā, lai paplašinātu printera fontu kopu
Agbe Fonu un dahomeju (Rietumāfrika, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievību pavēlnieks, kas kopā ar savu sievu valda pār ūdeņiem
veidols Forma, formas īpatnību kopums, kas (parasti) ir uztverams ar redzi, atveidojums redzes priekšstatos
datu posma piekļuves procedūra formātu un procedūru kopums, kas reglamentē datu apmaiņu starp datu ķēdes galiekārtu un datu galiekārtu
oligocitēmija Formelementu kopīgā skaita samazināšanās asinīs
Ciolkovska formula formula, kas izsaka raķetes beigu ātruma atkarību no tās sākuma ātruma, sadegšanas produktu izplūdes relatīvā ātruma, raķetes korpusa masas un kopējās degvielas masas kustības sākumā
Frenela formulas formulas, kas optikā apraksta gaismas intensitātes izmaiņas, tai atstarojoties vai tiekot lauztai uz divu vižu robežvirsmas; intensitāte ir atkarīga no krītošās gaismas polarizācijas, krišanas leņķa un vielas laušanas koeficienta
Eiropas forsītija forsītiju suga ("Forsythia europaea")
IC Foruma veida lomu spēle "Interneta Cūkkārpa", kas interneta vidē norisinās kopš 2003. gada
vivianīts Fosfātu minerāls (sastopams, piemēram, brūnoglēs, purvos zem kūdras slāņa), kas, gaisā oksidējoties, kļūst zilgans vai tumši zaļš
vitelīns Fosfoproteīns olas dzeltenumā
osteonektīns Fosfoproteīns, kas saista kolagēnu un kalciju, mineralizācijas regulators; atrod kaulos un trombocītos
fosfokreatīns Fosforskābes un kreatīna savienojums, mugurkaulnieku muskuļu sastāvdaļa; muskuļu kontrakcijas anaerobiskajā fāzē sašķeļas kreatinā un fosfātā, atbrīvojot nepieciešamo enerģiju; miera stāvokli resintezējas, lieto par kardioprotektivu līdzekli
Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu
lignīts fosilā koksne, kam ir zema pārogļotība un kas sastopama brūnoglēs u. c. nogulumos
kalamiti Fosili kosveida augi, izskatījās kā 10-12 m augsti koki, auga galvenokārt tropu zonā; bija izplatīti no karbona sākuma līdz perma perioda beigām
trogonterijs Fosils bebrs, kas izmiris agrā kvartāra laikā; atrasts Azovas jūras piekrastē kopā ar dienvidu mamuta atliekām; tas nosaukts par trogonterija ziloni
pleziantrops Fosils pērtiķcilvēks ("Plesianthropus"), dzīvojis pliocēna beiguposmā; pieder pie australopitekiem
parantrops Fosils pirmatnējais cilvēks ("Paranthropus"), kuram piemitušas gan cilvēka, gan cilvēkpērtiķa pazīmes; dzīvojis antropogēna periodā Āfrikā
fotoobjektīvs Fotoaparāta optiskā sistēma attēla iegūšanai uz gaismjutīga materiāla
vizieris fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; skatumeklētājs; skatu meklētājs
skatu meklētājs fotoaparāta, kinokameras optiska ierīce kadra robežu noteikšanai; vizieris
fotokamera Fotoaparāts - optiski mehāniska ierīce fotografēšanai
stereoskopiskais fotoaparāts fotoaparāts ar diviem objektīviem, kas domāti stereoskopisku attēlu iegūšanai
digitālais fotoaparāts fotoaparāts, kurā fotofilmas vietā lieto pusvadītāju matricu, kas optisko attēlu pārveido elektroniskā formā un ieraksta atmiņas kartē
aerofotoainas deformācija fotoattēla izmēru izmaiņas attiecīgajiem optiskā attēla izmēriem
fiksācija Fotoattēla nostiprināšana uz attīstīta negatīva vai kopijas, to apstrādājot ar fiksāžu
fotopalielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu)
palielinājums Fotoattēls, kas iegūts kopējot un ir lielāks par oriģinālu (negatīvu)
kontaktkopēšana Fotoattēlu kopēšanas veids, kurā, eksponējot pozitīvo fotomateriālu caur tam piespiestu oriģināla negatīva vai pozitīva virsmu, iegūst negatīvam identiska izmēra pozitīvas fotokopijas
spektrozonālā metode fotoattēlu, kinoattēlu vai videoattēlu iegūšanas metode, kurā izmanto apgaismošanu vienā spektra zonā vai vienlaikus vairākās spektra zonās, lai pastiprinātu vai atklātu tās objektu detaļu optisko īpašību atšķirības, kas maz izteiktas vai nav konstatējamas ar parastajām metodēm
henopodioze Fotofobija un eritematozi ādas izsitumi cilvēkiem, kas lietojuši uzturā balandu vai nakteņu dzimtas ("Chenopodiaceae") augus
normālgadījums Fotogrāfēšanas moments, kad kameru optiskās asis ir paralēlas un perpendikulāras pret bāzi
imediogrāfija fotografēšanas paņēmiens; attēls tiek uzņemts tieši uz jutīgas metāla fotoplates
pārfotografēt Fotografēt (piemēram, fotoattēlu, arī iespiestu tekstu, rokrakstu), lai iegūtu (tā) fotogrāfiju, fotokopiju
kollodija papīri fotogrāfijā lietoti papīri attēlu kopēšanai no negatīviem
infrasarkanā fotogrāfija fotogrāfija, kurā izmanto infrasarkano starojumu – objektu fotografē caur tumšsarkano vai speciālo infrasarkano gaismas filtru uz infrahromatiskiem fotomateriāliem; izmanto astronomijā, spektroskopijā, mikroskopijā, medicīnā, kriminālistikā u. c. zinātnēs
stereofotogrāfija Fotogrāfijas nozare, kas ietver metodes un līdzekļus fotoattēlu stereopāru ieguvei
opalotipija Fotogrāfiska kopija uz opālstikla vai porcelāna plāksnes
agfertipija Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens
direktoplāksne Fotogrāfisks kopēšanas paņēmiens, ko lietolitogrāfiskā pārveduma vietā, oriģinālnegatīvu kopē tieši uz metāla plāksnes
autohroms Fotogrāfisks materiāls un apstrādes process tiešu krāsainu diapozitīvu iegūšanai uz stikla fotoplates
triplets Fotogrāfisks objektīvs (vai citāds optisks rīks) ar trim lēcām
luminogrāfija Fotogrāfisku kopiju izgatavošanas paņēmiens uz bromsudraba papīra
stereofotogrammetrija Fotogrammetrijas nozare, kas izstrādā metodes, kā ģeometriski interpretēt stereoainas, lai sastādītu apvidus topogrāfiskos plānus, kartes vai noteiktu uzņemtā objekta telpiskās koordinātas
analogā fotogrammetrija fotogrammetrijas nozare, kas pētī objektu ģeometrijas rekonstruēšanu optiski mehāniskā instrumentā (analogajā stereoinstrumentā)
stereoinstruments Fotogrammetrisks instruments, paredzēts aeroainu stereoskopiskai aplūkošanai, mērīšanai un ainās attēloto objektu ģeometriskai rekonstrukcijai
izohēlija Fotokopēšanas metode, ar kuru iegūst pēc optiskā blīvuma (toņiem) dažās laukumu grupās sadalītu monohromo attēlu
izopolihromija Fotokopēšanas metode, ar kuru polihromu fotoattēla sadala nedaudzos konkrētas krāsas laukumos
reflekskopēšana Fotokopiju iegūšana no necaurspīdīgiem oriģināliem, tiem tieši saskaroties ar gaismjutīgo slāni
infrahromatiski materiāli fotomateriāli (fotoplates, filmas, fotopapīrs), kas ir ne vien gaismjutīgi, bet reaģē arī uz infrasarkano starojumu
fotolitogrāfija Fotomehāniska litogrāfijas tehnika, kur iespiedformu uz litogrāfijas akmens (vai metāla plāksnes) iegūst, negatīvu attēlu nokopējot uz gaismjutīgas kārtiņas un pēc tam ķīmiski apstrādājot; arī šādas iespiedformas novilkums
reprodukcijas tehnika fotomehānisko un elektromehānisko poligrāfijas mašīnu un ierīču kopums, ko lieto ilustrāciju iespiedformu izgatavošanai
stagmatipija Fotomehānisks paņēmiens, kur metāla plāksni pārklāj ar speciāli sagatavotu hromāta kārtu, to kopē zem pustoņu negatīva un neattīstot kodina ar dzelzs hlorīdu
ortotipija Fotomehānisks pustoņa iespiedums gludspiedumā un izcilspiedumā ar asfalta kopējumu uz gludi slīpētām plāksnēm
citofotometrs Fotometrs organisko savienojumu lokalizācijas noteikšanai šūnās, mērot gaismas intensitāti krāsotajos citoplazmas apvidos
fotonu gāze fotonu kopa, ar ko jāsastopas, absolūti melna ķermeņa starojumu aplūkojot no kvantu fizikas viedokļa, šajā gadījumā fotoniem nav savstarpējas mijiedarbības un tie veido kaut ko līdzīgu ideālai gāzei
fotoobjektīva dzidrinājums fotoobjektīva gaismas caurlaides palielināšana, pārklājot lēcas ar plānu plēvi, kurai ir mazāka gaismas laušanas spēja nekā optiskajam stiklam
aerofotoainas galvenais punkts fotoobjektīva galvenās optiskās ass krustpunkts ar aerofotoainas plakni
fotoobjektīva gaismasspēja fotoobjektīva projicētā optiskā attēla apgaismojuma attiecība gaismjutīgā materiāla atrašanās plaknē pret fotografējamā objekta apgaismojumu
bajonete Fotoobjektīva un fotoaparāta korpusa savienošanas mezgls operatīvai optikas nomainīšanai, kā arī mehāniskai vai elektroniskai informācijas pārnesei no kameras uz fotoobjektīva mehānismiem
makrofotoobjektīvs Fotoobjektīvs ar pastāvīgu vai maināmu fokusa attālumu, kura optiskā sistēma speciāli konstruēta sīku objektu fotografēšanai lielā palielinājumā no ļoti tuvas distances
ekrāngalds Fotopalielinātāja optiskajai sistēmai plakanparalēla horizontāla plakne (galds), uz kuras projicē fotogrāfisko attēlu
kondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā ekrānu apgaismo ar virzītu gaismas plūsmu, kas palielina fotogrāfiskā attēla kontrastu un izceļ negatīva defektus un graudainību
bezkondensoru fotopalielinātājs fotopalielinātājs, kurā, izkliedējot gaismas starus atstarotājā, iegūst vienmērīgu ekrāna apgaismojumu, ar kuru iegūst mīkstāku, mazāk graudainu fotoattēlu
bromsudraba papīrs fotopapīrs, kura virsma pārklāta ar gaismas jutīgu sudraba bromīdu
emulsijas kamera fotoplate ar vairākām emulsijas kārtām, ko izmanto kodolfizikā jonizējošā starojuma reģistrēšanai
negatīvs fotoplate vai filma ar apgrieztu fotoattēlu, ko izmanto pozitīva fotoattēla iegūšanai
ortohromatizācija Fotoplates vai filmas emulsijas krāsu jutīguma palielināšana, piejaucot tai dažas krāsvielas (sensibilizatorus), kas emulsiju padara jutīgu pret zaļajiem un dzeltenajiem gaismas spektra stariem
noģīmis Fotoportrets
graudainums fotoprocesos - gaismjutīgā slāņa struktūra, kas parādās pēc eksponēšanas un ķīmiskas apstrādes; to nosaka gaismjutīgās vielas kristālu (graudu) forma un novietojums; graudainība (3)
Photoshop fotošops - attēlu apstrādes programmatūra
mikrouzņemšana Fotouzņemšana vai kinouzņemšana, kurā iegūst > 10 reižu palielinātus uzņemšanas objekta attēlus, ar optisku vai elektronu mikroskopu
blondā bestija Fr. Nīcšes apzīmējums (1887) tām Eiropas civilizētām rasēm (sevišķi ģermāņu), kas zvēriski izturas pret citām tautām un dēvē tās par barbariem
fragmentizācija Fragmentarizācija - sadrumstalošanās, viendabības un kopības zudums; sadalīšanās grupās
magistratūra Francijā tiesu personāls, bet arī visu administratīvo ierēdņu kopība
monarhomahi Francijā un citās Rietumeiropas zemēs 16. gs. un 17. gs. sākumā - rakstnieki, kas vērsās pret absolūtismu
Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m
Senpjēra un Mikelona Francijas aizjūras kopiena (Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena), atrodas Atlantijas okeāna ziemeļrietumu piekrastē, uz dienvidiem no Ņūfaundlendas, platība — 242 kvadrātkilometri, 6010 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums — 2 pašvaldības
Senmartēna Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā ("Saint-Martin"), platība - 54 kvadrātkilometri, 30230 iedzīvotāju (2010. g.); Senmartēnas Kopiena
Senbartelmī Francijas aizjūras kopiena Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, platība - 21 kvadrātkilometrs, 7400 iedzīvotāju (2010. g.)
Senpjēras un Mikelonas Teritoriālkopiena Francijas aizjūras kopienas "Senpjēra un Mikelona" pilnais nosaukums ("Collectivité territoriale de Saint-Pierre-et-Miquelon")
Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu
parnasieši Franču dzejnieku grupējums 19. gs. 2. pusē, kas svarīgu lomu piešķīra dzejas formas izkoptībai, smalkumam principa "māksla mākslai" iemiesošanai, pārstāvot klasicisko poētisko tipu
fajolisms Franču inženiera Anrī Fajola (Henri Fayol) izstrādātu uzņēmuma vadības principu kopums
Adāns Ādolfs Šarls franču komponists, veicinājis franču romantiskā baleta (_Žizele_, 1841. g. iestudējums, _Korsārs_,1856. g. iestudējums) izaugsmi; komponējis arī operas
babefisms Franču komunista utopista Grakha Babefa (1760-1797) un viņa piekritēju mācība, kas izvirzīja ideju par sociālu vienlīdzību un tās realizēšanu revolucionāra apvērsuma ceļā vienīgi ar sazvērnieku organizācijas spēkiem
simonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760-1825) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms); sensimonisms
sensimonisms Franču sociālista - utopista Sensimona (1760.-1825. g.) un viņa sekotāju mācība (utopiskais sociālisms)
nacionālsapulce Franču tautas vietnieku sapulces nosaukums no 1789. g. 27. jūnija līdz 9. jūlijam un 1871-75. g. kā arī vēlāk deputātu kameras un senāta kopsapulcei
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
frazeologēma Frazeoloģisms kā abstrakta vispārināta valodas frazeoloģiskās sistēmas struktūrvienība ar dažādiem tās sastāvdaļu un gramatiskās formas variantiem, bet nemainīgu kopnozīmi
frazeoloģija Frazeoloģismu kopums (piemēram, kādā valodā)
teikumkopa Frāžkopa - relatīvi pabeigts saturiski cieši saistītu teikumu resp. izteikumu kopums
lineārie kropļojumi frekvenču un fāžu kropļojumi
nīčeisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
nīčisms Fridriha Nīčes (Nīcšes) un viņa piekritēju filozofisko uzskatu kopums, kas sludināja neierobežotu individuālismu, stipra cilvēka (t. s. pārcilvēka) kultu, atteikšanos no novecojušām ētikas un morāles normām
Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
Fuko Fuko Žans Bernārs Leons (1819.-1868. g.) - franču fiziķis, darbi optikā, mehānikā, elektromagnētismā
Bora magnetons fundamentāla konstante, ar kuru mikropasaulē raksturo daļiņu, atomu un molekulu magnētiskos momentus; skaitliskā vērtība SI mērvienību sistēmā ir 9,274096·10^-24^ A·m^2^
BRITE Fundamentālie pētījumi ražošanas tehnoloģiju jomā Eiropā (angļu val. "basic research in industrial technologies for Europe")
rekursīva funkcija funkcija, kas attēlo naturālo skaitļu kopu sevī un izsakāma ar galīgu skaitu pamatoperatoru un elementāru funkciju
mērķfunkcija funkcija, kuras vērtībai optimizācijas uzdevumos tiek meklēts maksimums vai minimums
definīcijas apgabals funkcijas argumentu vērtību kopa, kurām funkcijas vērtības ir pietiekami labi definētas un aprēķināmas (piemēram, funkcijai 1/(x–2) visi reālie skaitļi x, izņemot x=2)
minimizācija funkcijas minimuma atrašana, ko izmanto skaitļošanas matemātikā, matemātiskajā programmēšanā, optimālajā plānošanā un vadībā
sākumnosacījumi Funkcijas un tās atvasinājumu sakumvērtību kopa, kas nepieciešama, lai no dotā diferenciālvienādojuma vispārīgā atrisinājuma iegūtu partikulām atrisinājumu
ekstrapolācija Funkcijas vērtību aptuvena noteikšana ārpus kopas, kurā funkcijas vērtības ir zināmas
slāņa pārvaldība funkcijas, kas saistītas ar kāda atvērto sistēmu sadarbības bāzes etalonmodeļa slāņa pārvaldību un kas aplūkojamajā slānī daļēji tiek izpildītas atbilstoši tā protokolam, bet daļēji - kā sistēmas pārvaldības funkciju apakškopa
defektu pārvaldība funkciju kopa, kas atvērto sistēmu sadarbības vidē ļauj atklāt, izolēt un labot normālas darbības traucējumus
saskarne Funkciju kopa, kas nodrošina datu apmaiņu starp divām ierīcēm, divām lietojumprogrammām vai starp lietotāju un lietojumprogrammu
konfigurācijas pārvaldība funkciju kopa, kas nodrošina vispārēju sistēmas vadību, identificē un vāc datus no pārvaldāmajiem objektiem
agrīnā iejaukšanās funkciju kopums, kas tiek izmantots garīgu un fizisku noviržu novēršanā, traucējumu kompensācijā zīdaiņa vecumā
sociālā gadījuma vadība funkciju un metožu kopums, kura mērķis ir panākt konkrētas sociālās situācijas uzlabošanos, atrisinot klienta sociālo problēmu
rekursīva definīcija funkciju, operatoru un predikātu uzdošanas veids, izmantojot to iepriekšējās vērtības; induktīva definīcija
loģiskā ierīce funkcionāla ierīce, kas veic loģiskās operācijas un sastāv no loģiskajām kartēm
ekosistēma Funkcionāla sistēma, kurā ietilpst noteiktā teritorijā sastopamās populācijas (biocenoze) un nedzīvā to eksistences vide (ekotops)
klonējums funkcionāli identiska kādas ierīces, piemēram, datora, kopija; klonējums ir aparatūrsaderīgs un programmsaderīgs ar oriģinālu, bet var no tā atšķirties ārējā izskatā
energobloks Funkcionāli vienota elektroiekārtu (piemēram, ģeneratora un transformatora) kopa
orgānu sistēma funkcionāli vienota orgānu kopa, kas veic noteiktu funkciju
datu pārraides serviss funkcionālo iespēju kopums, kuru var izmantot datu pārraides tīkla lietotāji datu pārsūtīšanai un saņemšanai
galiekārta Funkcionāls bloks vai ierīču kopums datu pārraides tīklā, kas izpilda datu avota, datu saņēmēja vai abu funkcijas
koda pārveidotājs funkcionāls bloks, kas pārveido datu attēlojumu no viena koda citā kodā vai aizvieto vienu rakstzīmju kopas attēlošanas veidu ar citu
dempinga sindroms funkcionālu traucējumu komplekss, kas var rasties pēc kuņģa operācijas (daļējas kuņģa izgriešanas)
FK Futbola klubs (kopā ar nosaukumu, piem., FK "Ventspils")
izcenojums Gabaldarba algas elements; noteikta samaksa par katru ražotu produkcijas vienību vai veiktu operāciju
garizmēra krava gabalkrava, kuras garuma izmērs pārsniedz noteiktus normatīvos lielumus; autopārvadājumos tie ir 3 m
paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina
speciālais dzimstības koeficients gada laikā dzimušo skaita attiecība pret kopējo sieviešu skaitu reproduktīvajā vecumā (parasti 15-49 gadu vecumā)
staipekļi Gada staipeknis ("Lycopodium annotinum")
g. v. gadi vecs (kopā ar skaitli; piem., 23 g. v.)
gadījumnotikums Gadījuma rakstura (nejauša) parādība, kuras realizācija dotajos apstākļos nav droši paredzama; fiksētā kopā katru no tiem raksturo ar tā varbūtību
nelaimes gadījums gadījums, notikums, kam ir traģiskas sekas, kas saistīts ar (kā) bojāeju vai smagu ievainojumu, sakropļojumu
apropriācijas rezerve gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikta apropriācijas daļa, ko Ministru kabinets sadala atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā ietvertajiem nosacījumiem
Deivisa kauss gadskārtējas sacensības tenisā - vīriešu komandu čempionāts (kopš 1900. g.)
eiropeāde Gadskārtējs Eiropas tautu mākslas festivāls
lugertakelējums Gafeltakelējuma paveids - virsklāja aprīkojuma elementu kopums peldlīdzeklim ar četrstūrainām burām, kuras piestiprinātas pie rājai līdzīgas gafeles, kas pacelta tā, lai tās trešā (vai ceturtā) daļa atrastos masta priekšpusē, buras priekšējo apakšējo stūri novelk uz peldlīdzekļa priekšpusi, bet pakaļējo apakšējo stūri - uz pakaļpusi
parastā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus cibarius"), kas Latvijā sastopama visbiežāk
sekstainā gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus infundibuliformis"), ko dēvē arī par gaiļa seksti, Latvijā sastopama mitros lapkoku un skujkoku mežos skābā augsnē rudenī lielās grupās; kātiņš un cepurīte dzeltenbrūni
zeltkāta gailene gaileņu ģints sēņu suga ("Cantharellus lutescens", syn. "Craterellus lutescens"), Latvijā sastopama reti egļu mežos
bruņniekpieši Gaiļpieši - gundegaugu dzimtas ģints, daudzgadīgi lakstaugi ar šķeltām vai dalītām lapām, ziedi nekārtni ķekaros vai skarās, \~360 sugu, Latvijā tikai 1 reti sastopama suga
mākonis Gaisā izkliedēts (kā, piemēram, dūmu, gāzu) kopums
Latvijas Republikas muitas un Valsts robežsardzes dienestu aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas galvenokārt paredzēts minēto dienestu funkciju izpildei
civilā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts gaisa pārvadājumu un speciālu aviācijas darbu veikšanai, kā arī aviācijas sporta, aviācijas propagandas un citām sabiedrības un privātajām vajadzībām
Latvijas Republikas militārā aviācija gaisa kuģu, lidlauku un citu objektu kopums, kas paredzēts valsts aizsardzībai
aerolocija Gaisa līniju un maršrutu, aerodromu, netālu no tiem esošo celtņu un būvju apraksts, kas nepieciešams, lai vadītu gaisakuģus (lidmašīnas, helikopterus, dirižabļus u. c.), orientētos lidojumā un pareizi nolaistos lidlaukā
aktīvā vēdināšana gaisa pūšana vai sūkšana caur lauksaimniecības produkciju, lai optimizētu tās temperatūru un mitrumu
aerosialofāgija Gaisa rīšana kopā ar siekalām, simptoms, ko dažreiz novēro neirozē
mikroklimats Gaisa stāvokļa izraisīto apstākļu kopums (telpā)
papildešelons Gaisa transporta operācijās - apakšvienības, ko uz konkrētu zonu pārvieto pēc triecienešelona
karburācija Gaisa un šķidrās degvielas optimāla degmaisījuma veidošana iekšdedzes motoru barošanai
putas Gaisa, gāzes pūslīšu kopums, kas izdalās kāda šķidruma, masas virspusē
lidojumderīgums gaisakuģa atbilstība noteiktām detalizētām normām attiecīgai gaisakuģa klasei; valsts prasību kopums lidaparātiem ar nolūku nodrošināt lidojuma drošību
Doplera mērītājs gaisakuģa ceļa ātruma un nonesuma leņķa mērītājs – aeronavigācijas autonomā sistēma, kurā, izmantojot no zemes virsmas atstaroto elektromagnētisko staru doplera frekvences nobīdi gaisakuģa kustības ietekmē, var aprēķināt gaisakuģa ceļa ātrumu un nonesuma leņķi; sastāv no raidītāja(iem), uztvērēja(iem), vairākstaru virzienantenas, skaitļotāja un indikatora
kreisēšana Gaisakuģa horizontāls lidojums ar optimāliem lidojuma parametriem (uzplūdes leņķi, degvielas patēriņu u. c.)
manevrēšana Gaisakuģa virzīšanās pa lidlauka virsmu savas vilces darbības rezultātā, izņemot pacelšanos un nosēšanos, helikopteriem - arī pārvietošanās virs lidlauka virsmas tādā augstuma diapazonā, kurā var izmantot zemes efektu
pretapledošanas ierīce (sistēma) gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
pretapledošanas ierīce gaisakuģu atsevišķu virsmu (nesošo daļu priekšējo malu, dzinēja, propellera, stiklojuma, gaisa spiediena devēja) apsildes sistēma, kas novērš šo virsmu apledojumu lidojuma laikā; apsildei izmanto siltu gaisu vai elektrisko strāvu
špangouts Gaisakuģu fizelāžas spēka uzņemšanas sistēmas šķērselementi, kas nodrošina šķēluma formu un stingrību; uzņem vietējo slogojumu kopā ar apšuvumu
aeronavigācijas komplekss gaisakuģu tehnisko līdzekļu kopums, ar kuriem automātiski nosaka gaisakuģu atrašanās vietu, izmantojot noietā ceļa aprēķināšanas un stāvokļu līniju metodes, kā arī izstrādā vadības signālus, lai nodrošinātu gaisakuģu virzību pa noteikto maršrutu; sastāv no aeronavigācijas parametru mērītājiem, signālu kompleksās apstrādes ierīces (datora), displeja un vadības pults
baltā gaisma gaisma, kas satur visus redzamās gaismas viļņu garumus tādās proporcijās, ka priekšmeti ir redzami to reālajās krāsās, piemēram, dabiskā gaisma dienā
optiskais filtrs gaismas filtrs, kas paredzēts uz tā krītoša optiska starojuma spektra vienas vai vairāku sastāvdaļu vai pat apgabalu selektīvai izdalīšanai vai nomākšanai (izgriešanai)
kuprotipija Gaismas gravīrai līdzīgs attēls un tā gatavošanas process: pigmenta attēlu kopē zem negatīva, pārnes uz graudotas vara plātnes un kodina ar dzelzs hlorīdu, pēckodinājumā iegūst pustoņa klišeju izcilspiedumam
leikopsīns Gaismas ietekmē radusies rodopsīna bezkrāsainā forma
opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi
optika Gaismas parādību kopums
gaismtehnisks Gaismas plūsmas pārveidošana optiskās ierīcēs
bākuguns Gaismas signāls operatīvajam transportam, piem., policijai, specializētajai ātrajai palīdzībai
gaismas dubultlaušana gaismas staru sadalīšanās divos staros anizotropā vidē, ko nosaka materiāla refrakcijas koeficienta atkarība no gaismas viļņu elektriskā vektora virziena; katrā no stariem elektriskā lauka svārstību virzieni ir savstarpēji perpendikulāri
CCD ierīce gaismjutīga ierīce (integrālā shēma), kas veic optiska attēla digitālizāciju
vezikulārie materiāli gaismjutīgi materiāli, kuros fotogrāfisko attēlu veido gaismu izkliedējoši gāzes mikroburbulīši termoplastiska polimēra kārtiņā; izmanto melnbalto kinofilmu kopiju iegūšanai, mikrofotogrāfijā, rentgenogrāfijā
fotomateriāls Gaismjutīgs materiāls (ar gaismjutīgiem slāņiem un starpslāņiem klāta filma, fotopapīrs un fotoplate), kuru izmanto fotogrāfiskā attēla iegūšanai
diazotipa gaismjutīgais papīrs gaismjutīgs p. ar diazotipa pārklājumu, lai iegūtu pozitīvas gaismas kopijas ar gaismnecaurlaidīgiem svītru vai tekstu oriģināliem
tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
pneimoretroperitonejs Gaiss retroperitoneālajā telpā
hialīnšūnas Gaišas, lielas bezhlorofila šūnas sfagnu lapās, kuras sausumā pildās ar gaisu, tāpēc izskatās caurspīdīgas; spēj uzsūkt 20-25 reizes vairāk ūdens par sfagnu kopējo masu
sirpīši Gaiši pelēki tārpiņi, saķērušies daudzi kopā, veido it kā sirpi
retinēns Gaišoranžs karotinoīds, kas gaismas ietekmē tīklenē rodas no rodopsīna, bet tumsā veido A vitamīnu un, savienojoties ar proteīnu opsī-nu, atkal pārvēršas rodopsīna
centrosfēra Gaišs citoplazmas laukumiņš kodola tuvumā, kurā atrodas centrosoma un kuram ir būtiska nozīme šūnas dalīšanās norisē
GYD Gajānas dolārs; Gajānas Kooperatīvās Republikas valūtas kods, sīknauda - cents
Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns
GY Gajānas Kooperatīvā Republika, valsts divburtu kods
gajānieši Gajānas Kooperatīvās Republikas iedzīvotāji
saime Gājēju, kalpu kopums (piemēram, zemnieka saimniecībā, muižā); atkarīgu cilvēku grupa, kopums (feodālismā)
kombinācija Gājienu kopums noteikta mērķa sasniegšanai (piemēram, šahā, dambretē)
baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku
superkopa Galaktiku grupu un galaktiku kopu sakopojums, kas ir vienots telpisks veidojums
katamnēze galaziņojums, informācija par pacienta veselības stāvokļa dinamiku kopš iepriekšējās ārstēšanas reizes
tepujs Galda kalns - Dienvidamerikā sastopami kalni ar vertikālām klintīm un plakanām virsotnēm
operācijas galds galdam līdzīga ierīce, uz kuras operē slimnieku
ķimiņi Galdiņu trauka grope, kurā iespīlē atbilstoši šķērsgriezumam izveidotus gala dēlīšus
galdniekdarbi galdniecības darbu kopums
līmspīles Galdnieka darbarīks, kas tur kopā saspiestas divas detaļas
rīsmete Galdnieka instruments paralēlu līniju nopvilkšanai
nāre Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
nārs Galdniekiem bluķis ar šķērsām iecirstu robu, kur liek apstrādājamu koka gabalu, to saķīlējot, lai tas nekustētos; arī saspiež kopā salīmētus dēļus
Marroki rags galējais Eiropas dienvidu punkts (sp. val. "Punta Marroqui"), atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Tarifas rags
Tarifas rags galējais Eiropas dienvidu punkts, atrodas Tarifas salā (Spānijā), ko ar Pireneju pussalu savieno dambis; Marroki rags
spārns Galējais grupējums (politiķu, zinātnieka u. tml. kopumā)
monoīds Galīgas elementu kopas visu viennozīmīgo attēlojumu sevī (transformāciju) kopa
klase Galīgs vai bezgalīgs pēc zināmas pazīmes izdalīts (kā) kopums, kas uzskatīts par vienu veselumu
formālā valoda galīgu simbolu secību kopa, ko apraksta ar precīzi formulētu sintakses likumu palīdzību
gaļjarda Galjarda - sena romāņu tautu deja, 15.-17. gs. kļuva populāra Eiropā
arusi Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
barareti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
borani Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
iti Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
vardaji Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas kalnienes dienvidaustrumu malā un Kenijā
tulami Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienē
mači Gallasu tautas etnogrāfiska grupa, dzīvo Etiopijas vidienes rajonos uz ziemeļaustrumiem no Adisabebas
lekšos galopā
galopejs Galops
paplašinātā galotne galotne kopā ar citu noteiktas gramatiskās nozīmes izteikšanai tai pievienotu morfēmisku elementu
galvanotipija Galvanoplastikas nozare, ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
kraniotonoskopija Galvas auskultatīva perkusija; Gabričevska auskultācijas metode galvaskausa kaulu pārmaiņu un biezuma noteikšanai pēc skaņas, lietojot speciālu izmeklētāja mutē ievietotu rezonatoru (pneimatoskopu)
mezocefālija Galvas formas raksturošanas termins antropoloģijā: galvas garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās
olekšdrēbe Galvas lakats, kas šūts no puķaina katūna (6 olektis katūna pārgriež vidū pušu un gareniskās malas sašuj kopā)
neiropsiholoģiskās funkcijas galvas smadzeņu aktivitāšu kopums, kas nodrošina nervu sistēmas un indivīda emocionālo, uzvedības, sensomotorisko un kognitīvo sfēru vienotu darbību
neencefalons Galvas smadzeņu garoza kopā ar filoģenētiski jaunām smadzenīšu un redzes uzkalna daļām
encefalomielīts Galvas un muguras smadzeņu iekaisums, ko ierosina gk. neirotropi vīrusi, bet var būt arī dažu infekciju slimību komplikācija
kranioplastika Galvaskausa defektu labošana, galvaskausa plastiska operācija
mezokrānija Galvaskausa formas raksturojum termins antropoloģijā: galvaskausa garuma un platuma attiecība 75-79,9 procentu robežās
cefalometrija Galvaskausa mērīšana dzīvam cilvēkam pēc antropoloģiskiem principiem; praktiski lieto ķirurģijā un ortodontijā
fatans Galvenā telpa čaņbudisma klosterī, kurā notiek regulārās ceremonijas ar visu kopienas biedru piedalīšanos
holskābe Galvenā žultsskābe cilvēka un liellopu žultī
pamatmasa Galvenā, arī lielākā (kāda priekšmetu kopuma) daļa
pamatslānis Galvenā, nozīmīgākā (iaktu, parādību u. tml.) kopuma daļa
pamatsastāvs Galvenā, nozīmīgākā (priekšmetu kopuma) sastāva daļa
pamats Galvenā, nozīmīgākā daļa (kādā veselumā, kopumā)
pamatkategorija Galvenā, nozīmīgākā kategorija (kādā kategoriju kopumā)
pamatoperācija Galvenā, nozīmīgākā operācija
pamatmasa Galvenā, nozīmīgākā, arī lielākā (kāda cilvēku kopuma) daļa
Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā
morfīns Galvenais opija alkaloīds (pretsāpju līdzeklis)
ienākuma nodoklis galvenais tiešo nodokļu veids, ar ko apliek pilsoņu darba algu u. c. ienākumus un uzņēmumu, organizāciju u. c. juridisku personu peļņu; tas tiek iekasēts pēc progresīvām un proporcionālām likmēm, kas diferencētas pa nodokļu maksātāju grupām
profilējošs Galvenais, noteicošais (kādā kopumā)
pamatmateriāls Galvenais, nozīmīgākais (faktu, līdzekļu u. tml.) kopums (kādā darbībā)
pamatjēdziens Galvenais, nozīmīgākais jēdziens (kādā jēdzienu kopumā)
pamattehnika Galvenais, nozīmīgākais paņēmienu kopums (kādā nozarē)
pamatganāmpulks Galvenais, nozīmīgākais pieaugušu lauksaimniecības dzīvnieku kopums (piemēram, kādā saimniecībā)
pamatlīnija Galvenais, nozīmīgākais sastāvdaļu, elementu, arī īpatnību secīgs kopums (daiļradē, mākslas darbā u. tml.), kas saistīts ar kādu ideju, tēmu, personu u. tml.; arī galvenais, nozīmīgākais virziens (daiļradē, mākslas darbā u. tml.)
maģistrāle Galvenais, svarīgākais (kā) elementu kopums, galvenais, svarīgākais (kā) attīstības, norises virziens
maģistrāls Galvenais, svarīgākais (piemēram, par kā elementu kopumu, attīstības, norises virzienu)
momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu
skelets Galveno (mākslas darba) uzbūves sastāvdaļu kopums
ticības mācība Galveno kādas reliģijas dogmu kopums
normālais audzes šķērslaukums galveno koku sugu normālo audžu šķērslaukumi dažādām bonitātēm un vecumiem, sakopoti augšanas gaitas tabulās; normālās audzes biezību pieņem par 1,0; normālā šķērslaukuma noteikšanai lieto arī standartizēto šķērslaukumu tabulu, kur attiecīgo lielumu nosaka atkarībā no koku sugas un vidējā augstuma
pamats Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zināšanu, arī praktisko iemaņu kopums (kādā nozarē)
pamatzinātne Galveno, būtiskāko, nozīmīgāko zinātnes sasniegumu, arī praktisko iemaņu kopums
noteiksme Galveno, būtisko (kā) īpašību, pazīmju kopums
politminimums Galveno, nepieciešamāko politisko zināšanu kopums
pamatforma Galveno, nozīmīgāko ārējā veida, apveida pazīmju kopums (piemēram, priekšmetam)
pamatkodols Galveno, nozīmīgāko cilvēku kopums (kādā cilvēku grupā); arī kodols (8)
pamattermini Galveno, nozīmīgāko kādas nozares terminu kopa
pamatforma Galveno, nozīmīgāko māksliniecisko līdzekļu kopums; galvenais, nozīmīgākais mākslas darba žanrs, variants
kodols Galveno, raksturīgāko (cilvēka) īpašību kopums
raksturs Galveno, raksturīgo (kā) satura īpašību, pazīmju kopums
raksturs Galveno, raksturīgo (piemēram, parādības, norises, priekšmeta) īpašību, pazīmju kopums
daba Galveno, raksturīgo īpašību kopums (kādai parādībai, norisei); būtība
pamatbūtība galveno, visraksturīgāko īpašību, attiecību kopums, kas ir (priekšmeta, parādības) pamatā
astoņkājis Galvkāju klases sēpiju apakškārtas dzimta ("Octopodidae"), 22-24 ģintis, 150-160 sugu, jūras bezmugurkaulnieks ar astoņiem lieliem taustekļiem, garums - līdz 5 m, masa - līdz 50 kg un vairāk; spruts
kefalotoraks Galvkrūtis, kopējā vienībā saplūdušās galva un krūtis zirnekļveidīgiem dzīvniekiem un dažiem vēžiem
šīrgaļa Gaļa (parasti liellopu) bez kauliem
marmorgaļa gaļa ar sevišķu garšu no īpaši audzētiem liellopiem, kurai raksturīgi vienmērīgi intramuskulārie tauki starp muskuļu šķiedrām, kas atgādina marmora rakstu
tartars Gaļas ēdiens, kas pagatavots no samaltas vai smalki sasmalcinātas liellopu gaļas, to pasniedz ar jēlas olas dzeltenumu (saglabājot dzeltenuma formu neizjukušu), kuru pārkaisa ar melnajiem pipariem; bieži pasniedz arī ar dažādām citām garšvielām, nosaukums dažkārt tiek vispārināts arī uz citiem neapstrādātas gaļas vai zivju ēdieniem
pemikans Gaļas konservi no sīki sasmalcinātas gaļas, kas sapresēta kopā ar taukiem
sekste Gaļīgs ādas veidojums (uz dažu putnu galvas vai rāpuļu ķermeņa); šāds veidojums kopā ar spalvām
radiācijas kontūrs gamma staru avots, kura darbības pamatā ir īslaicīgi eksistējoši radioaktīvie izotopi, ko iegūst kodolreaktorā, aktivējot izkausētu metālu (parasti litiju vai indiju) ar lēnajiem neitroniem
disgammaglobulinēmija Gammaglobulīnu nenormāls saturs asinīs, piem., atsevišķo tipu disproporcija vai nenormālu sastāvdaļu piemaisījums
agammaglobulinēmija Gammaglobulīnu trūkums serumā, kurā ir relatīvi normāls kopējo proteīnu daudzums
remonts ganāmpulka vai noteiktas dzīvnieku kopas atjaunošana un palielināšana ar ataudzējamiem dzīvniekiem
ganāms pulks ganāmpulks, ganāmie mājlopi
balzamīņaugs gandreņu rindas dzimta ("Balsaminaceae"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi ar vienkāršām lapām, ziedi nekārtni, ar garu piesi, tropos, 2 ģintis, >800 sugu
linaugi Gandreņu rindas dzimta, viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi, krūmi, lapas vienkāršas, veselas, izplatīti subtropu un mērenajās joslās, 300-500 sugu
stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās
Sundarbana Gangas un Bramaputras deltas pārpurvotā dienvidu daļa Indijā un Bangladešā, platība - >50000 kvadrātkilometru, daudzas zemas salas (kopējā platība - 27000 kvadrātkilometru), upju attekas, mangroves krūmāji
kopganības Ganības, kur kopā ganās vairāku vai daudzu īpašnieku lauksaimniecības dzīvnieki; ganības, kas pieder vairākiem vai daudziem
grauzināt Ganīt lopus noganītā vai nopļautā vietā
platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
lēlināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
lellināt Ganos plaši dziedāt; saukt kopā lopus
pīnēt Ganot (lopus) vienā vietā turēt
alināt Ganot lopus, saukt "aluo"
atganīties Ganoties atkopties, uzbaroties
saganīties Ganoties kopā, sarast (par mājdzīvniekiem)
pusgans Gans, kas gana cūkas (arī citus sīklopus)
šeruks Gans, lopu kopējs un barotājs
olnīca Ganu ceļš; mājlopu ceļš no mājām uz ganībām
gaiļpiesīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
kresiņas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
lūģīši Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorska Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
mastorskas Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nastorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
naštorka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
nasturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
našturka Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
riteņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
ritiņspole Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
trese Garā krese ("Tropaeolum peltophorum")
sterve Gara, noplīsusi brunču vīle; sterbele
Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā
pārkulas Garas bērza klūgas, kuru tievie gali siena kaudzes augšgalā tiek kopā savīti un rezgaļi karājas brīvi uz leju, tā ka vējš nevar sienu iznēsāt
špicrūteri Garas, lokanas nūjas vai rīkstes miesassodu izpildīšanai Eiropas valstu armijās jauno laiku sākumā; Krievijā 1701.-1863. g. tos lietoja armijā un zemnieku nemieru dalībnieku sodīšanai
dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
garage Garāžroks - samērā vienkārša, pankrokam tuva mūzika, arī klubos spēlētā deju mūzika (nosaukums pēc populārā Ņujorkas kluba "Paradise Garage"), kas ir tuva "hause" mūzikai; "garage rock"
skara Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa)
vale Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts āboliņš
vāls Garena josla, valnis, kurā vienkopus savākts siens vai nopļautā labība
uguns čūska garena liesma, garens liesmu kopums
vāls Garens (kā, piemēram, irdena materiāla) kopums
vāla Garens sniega kopums
vija Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu garens kopums; arī vītne (1)
vītne Garens vijums, savīta virkne (parasti no ziediem, zaļumiem kā izgreznošanai); vijīgu augu, to daļu, arī saistītu priekšmetu garens kopums
vareks Gari jūras ūdensaugi pie Normandijas, ar tiem piebāž gultu maisus, ēdina lopus, mēslo zemi, un no pelniem iegūst sodu
inteliģence Garīgā darba darītāju kopums; sociāla grupa, ko veido cilvēki, kuru profesija ir garīgais darbs
retrīts garīga prakse, kas ietver atšķirtību no ikdienas (darba, ģimenes, ierastās vides), lai pabūtu vienatnē, iedziļinātos sevī, sakārtotu domas un atklātu par sevi ko jaunu; organizēts pasākums, parasti nometne uz vairākām dienām, kurā piekopt šo garīgo praksi
kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri
būtne Garīgo un fizisko īpašību kopums (cilvēkam)
krājums Garīgu vērtību, ideju, atmiņu kopums (indivīdam, cilvēku grupai)
Garkalne Garkalnes pagasts - no 2021. g. pagasts Ropažu novadā, robežojas ar Ropažu un Stopiņu pagastu, ar Ādažu un Siguldas novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2006.-2021. g. atsevišķs novads, 1990.-2006. g. Rīgas rajonā
Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
zirdzenaji Gārsa ("Aegopodium")
podagras gārsa gārsu suga ("Aegopodium podagraria")
bārzda Garš matu kopums pie dzīvnieka apakšžokļa
bārzda Garš matu kopums pie zirga kājām
ziedbultīte Garš ziedkopas kāts bez lapām
kakogeizija Garšas sajūtas traucējums, kas izpaužas kā pretīga garša; bieži idiopātiskās epilepsijas simptoms
buķete Garšas un aromāta īpašību kopums (parasti vīnam, tējai)
fotogastroskops Gastroskops ar fotoaparātu kuņģa iekšienes fotografēšanai
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
paegļi Gauri - neļķu dzimtas viengadīgi lakstaugi ar pretējām, neīstos mieturos sakopotām lapām (parasti nezāles)
gryuslis gavēņa ēdiens (sagrūsti kartupeļi, pupas un zirņi kopā)
propelents Gāze (freoni, propāns un butāns u. tml.), kas no aerosola trauka izspiež pildījumu un tad strauji iztvaiko
cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas
pavadgāze Gāze, kas naftas atradnēs izplūst kopā ar naftu
dzereni Gazeļu apakšdzimtas ģints, vidēji lielas, īsastainas antilopes (ķermeņa gar. 95-150 cm, masa - 20-39 kg), tuksnešos, pustuksnešos un stepēs Āzijas vidienē; ģintī 2 sugas
impala Gazeļu apakšdzimtas suga ("Aepyceros melampus"), antilope ar liras veidā izliektiem ragiem (ragi ir tikai tēviņiem), sarkanbrūna, ar baltu vēderu; dzīvo baros savannās Dienvidāfrikā un Austrumāfrikā; skrienot graciozi lec (līdz 10 m tālu)
naftas pavadgāzes gāzes, kas izšķīdušas jēlnaftā un atdalās no tās: vieglie ogļūdeņraži metāns, etāns, propāns, butāns, kā arī oglekļa dioksīds, sērūdeņradis, dažreiz cēlgāze hēlijs
neona spuldze gāzizlādes gaismas avots, kurā optisko starojumu rada elektriskā izlāde neonā
baktericīdspuldze Gāzizlādes ultravioletā starojuma avots, lieto ūdens, pārtikas produktu, operāciju telpu u. c. sterilizēšanai
parciālais spiediens gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa attiecīgā gāze; parciālspiediens
parciālspiediens Gāzu maisījuma kopējā spiediena daļa, kuru izraisa dotā gāze
grīste Gāzu, vielas daļiņu, sīku priekšmetu kopa, kas pārvietojas spirālveidā
sagāzties Gāžoties savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
Galipole Gelibolu pussala Turcijas Eiropas daļā
ģenētiskā homeostāze gēna dažādo alēļu frekvences stabilitāte populācijā, frekvences iepriekšējā stāvokļa atjaunošanās pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām izmaiņām
penetrance Gēna fenotipiskā izpausme vai izpausmes varbūtība populācijas indivīdiem, kas ir šā gēna nesēji
limnantems Gencianu dzimtas divdīgļlapis, ilggadīgs ūdensaugs ložņīgu zemes stumbru, spīdīgām apaļi nierveidīgām lapām un lieliem dzelteniem piltuves izskata ziediem, Latvijā sastopams tikai pie Ziemupes
introgresija Gēnu pārnešana starp dažādu sugu organismiem attālajā hibridizācijā, ko dabā sastop gadījumos, kad tuvradniecisku sugu areāli nav izolēti; eksperimentā to panāk ar krustošanu
Rhipsalidopsis gaertneri Gertnera ripsalidopsis
ahimēne Gesnēriju dzimtas ģints ("Achimenes"), kuras dažādus hibrīdus var nopirkt augu tirdzniecības vietās
Gilgita-Baltistāna Gilgitas un Baltistānas autonomā pavalsts - Pakistānas pārvaldībā esoša teritorija Karakoruma kalnos, pie Ķīnas un Pakistānas robežas; izveidota 1970. gada 1. jūlijā kā "Ziemeļu teritorijas", tagadējais nosaukums kopš 2009. gada
vakuumekstrakcija Ginekoloģiska operācija, augļa izvadīšana dzemdību laikā ar speciālu aparātu
giraffa Giraffa cameleopardalis - žirafe
girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru
glaciālisms Glaciālā teorija - zinātnisko atziņu kopums, kas pierāda plašu kontinentālo apledojumu pastāvēšanu kvartārā
venatore Gladiators, kas cīnījās ar leopardiem un citiem plēsīgajiem zvēriem
jumstiņu gladiola gladiolu suga ("Gladiolus imbricatus"), kas Latvijā paretam sastopama savvaļā mitros mežos un purvainos mežu klajumos, aizsargājama; dzērvači; dzērves acis; zāģene; lapsu zāle
pieglaimoties Glaimojot, arī iztopot censties iegūt (kāda) labvēlību
glandotropisks Glandotropiskie hormoni - hipofīzes veidoti hormoni, kas regulē vairogdziedzera, virsnieru un dzimumdziedzeru darbību
ciklotomija Glaukomas operācija, izdarot griezienu starenē vai pārgriežot to
goniotomija Glaukomas operācija, kurā atver Šlemma kanālu tiešā redzes kontrolē
seko gleznojums uz sausa apmetuma; izplatīts viduslaiku un 17.- 18. gs. Rietumeiropas glezniecībā
nogleznojums Gleznota gleznas kopija
pinakotēka Gleznu galerija (dažās Rietumeiropas zemēs)
Breras pinakotēka gleznu galerija Milānā, dibināta 1809. g., pārstāvēta gk. itāļu 14. - 19. gs, glezniecība, kā arī Eiropas 15. - 17. gs. glezniecība
lica Glica, plēvīte, kas paliek cūkai sarus noplēšot
exogyra Gliemeņu ģints "Ostreidae" dzimtā, sastopama juras un krīta formāciju nogulumos, Latvijā un Lietuvā 2 sugas vidējā Kelovejas stāvā
dižgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Unionidae"), čaulas iekšpusē perlamutra slānis, tikai saldūdeņos, kosmopolīti, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 6 sugas
milzgliemene Gliemeņu klases dzimta, čaulas garums - 30-50 cm, dzīvo tropiskās jūrās, 2 ģintis, \~20 sugas
smaržīgā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus agathosmus")
melnšķiedrainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus atramentosus")
biezlapīšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus camarophyllus")
zeltpārslu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus chrysodon"), saukta arī par dzeltenbrūno gliemezeni
diska gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus discoideus")
ziloņkaula gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus eburenus")
iesārtā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus erubescens")
bērzu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hedrychii")
hiacinšu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hyacinthinus")
salnas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus hypothejus"), kas Latvijā sastopama visbiežāk, aug skujkoku mežos
medainā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus melizeus")
birztalas gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus nemoreus"), saukta arī par birztalu gliemezeni
olīvbaltā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus olivaceoalbus")
sausā gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus penarius")
egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae")
lapegļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pudorinus")
melnpunktu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus pustulatus")
bērzlapju gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus russula")
platišizma dolomīts gliemeždolomīta paveids, kas sastāv no gliemežu "Platyschima kirchholmiensis", "Plastyschima uchtensis" un "Naticopsis kircholmiensis" atliekām, sastopams Daugavas svītas nogulumos; gliemeždolomīts
vēderkājgliemji gliemeži - gliemju tipa klase ("Gastropoda")
vēderkāji Gliemeži, kuru ķermeņa vēderpusē ir plats pēdveida muskuļains veidojums; gastropodi
strombus Gliemežu ģints ar taisnā leņķī saliektu kāju, kura dod tam iespēju pārvietoties ūdenī lecot, ap 60 sugas tropu jūrās
gludgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Cochlicopidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
jostiņhidrobija Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases hidrobiju dzimtas ģints ("Potamopyrgus")
perna Gliemju ģints ar ovālu vai nūjas veida čaulu, sastopama no triasa līdz mūsdienām
galvkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Cephalopoda"), kurā ietilpst visaugstāk organizētie gliemji ar labi izveidotu galvu un maisveida vidukli, \~700 recento sugu, \~11000 fosilo sugu
lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
tārpgliemji Gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Aplacophora"), primitīvi gliemji, kam nav vienlaidu čaulas, \~170 sugu, sastopami sāļās jūrās
ristomicīns Glikopeptīdu komplekss, ko producē aktinomicēte "Nocardia lurida"; nomāc grampozitīvu mikroorganismu attīstību
mucīns Glikoproteīns siekalās un gļotās
linarīns Glikozīds, ko sastop vīrcelē
budoārs Glīti uzkopta dāmu viesistaba
smaillapu glīvene glīveņu suga ("Potamogeton acutifolius"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama, līdz 60 cm garš daudzgadīgs ūdensaugs
mondiālisms globāla domāšana, vispārcilvēcisks pasauluzskats, kas Zemes iedzīvotājus uzlūko par vienotu populāciju
GEOREF Globālā ģeogrāfiskā referencsistēma - pasaules pozīciju referencsistēma, piemērojama topogrāfiskajām un navigācijas kartēm ar ģeogrāfisko koordinātu tīklu jebkurā projekcijā
sākumlapa Globālā tīmekļa "WWW" dokuments, kas tiek uzskatīts par ieiešanas punktu kādā saistītu dokumentu kopā
gatve Globālā tīmekļa dokumentu kopums, kuros aprakstīti komerciālie produkti un pakalpojumi, ko parasti sniedz kāds atsevišķs interneta pakalpojumu sniedzējs
internets Globālais datoru tīkls, kur vienkop saistīti dažādi individuālie datortīkli sazināšanās procesa nodrošināšanai; globālais datortīkls
globālais virtuālais privātais tīkls globāls organizācijas tīkls, kurš pārraidei izmanto citu kooperējošos organizāciju pārraides vides un kurš apgādāts ar aparatūru un programmatūru, kas neļauj piekļūt šim tīklam no ārpuses
virtuālā bibliotēka globāls tiešsaistes grāmatu, žurnālu un rakstu kopums, kas pieejams internetā
SER Gludais endoplazmatiskais tīkls (angļu "smooth endoplasmic reticulum")
parastais gludgliemezis gludgliemežu suga ("Cochlicopa lubrica")
gludā muskulatūra gludo muskuļu kopums; muskulatūra, kas atrodas, piemēram, iekšējo orgānu, asinsvadu sienās
hialomukoīds Glukoproteīns stiklķermeņa šķidrumā
glutamīns Glutamīnskābes monoamīds, sastopams daudzu augu sulā un smadzeņu audos; nepieciešams dažu baktēriju sugu attīstībai
vājš Gļēvs, nevīrišķīgs (par sirdi kā cilvēka psihes, rakstura, personības emocionālo, morālo īpašību kopumu)
nostīgāt Gļotainu izdalījumu parādīšanas govij (kopulācijas laikā)
etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem
kribrārija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Cribrariaceae"), saprofīti, sastopami gk. uz trupošas skuju koku koksnes, lapām, sūnām, 3 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas
trihija Gļotsēņu nodalījuma gļotsēņu klases dzimta ("Trichiaceae"), saprofīti, sastopamas uz trūdošas koksnes, celmiem, zariem un lapām, 5 ģintis, 38 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 12 sugu
plazmodioforas Gļotsēņu nodalījuma plazmodioformicēšu klases dzimta ("Plasmodiophoraceae"), sporas veidojas sairstot plazmodijam, un atrodas brīvi saimniekauga šūnās, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
trauslā lāsenīte gļotsēņu nodalījuma suga (_Leocarpus fragilis_), kas Latvijā sastopama visai bieži un īpaši labi pamanāma, jo ir koša un sastāv no daudziem augļķermeņiem, kuri atgādina krāsainas lāsītes
pleroma Gnostiskās metafizikas jēdziens, ar kuru apzīmē visu divpadsmit ārpus laika un telpas eksistējošo absolūtās Dievības aspektu kopumu
dzelkva Gobu dzimtas ģints ("Zelkova"), reti sastopami koki, Latvijā dažas sugas audzē dendroloģiskos stādījumos un kolekcijās
parastā vīksna gobu suga ("Ulmus laevis"), kas Latvijā sastopama gk. upju sanešu augsnēs
apgodīt Godāt, cienīt, kopt, visapkārt radīt kārtību, tīrīt, slaucīt
gonadotropisks Gonadotropiskie hormoni - hormoni, ko izdala hipofīzes priekšējā daļa un kas mugurkaulniekiem un cilvēkiem stimulē dzimumdziedzeru attīstību un funkcionēšanu
laidarniece Govju kopēja
kūtsmeita Govju kopēja un slaucēja
govmeita Govju kopēja, slaucēja
Piroplasma bovis govju piroplazma
BSE Govju trakuma slimība (angļu "bovine spongiform encephalopathy")
haimoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
hemoglobīnaimija Govslopiem asinssērga, zirgiem melnie mīzali jeb haimoglobīnūrija
kārtainis Govslopu kuņģa daļa
vērsis Govslopu tēviņš (parasti kastrēts)
sagrābāt Grābājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābstīt (1)
velnarutku grābeklīte grābeklīšu suga ("Erodium cicutarium"), kas sastopama nezālienēs, tīrumos, dārzos
sagrābt Grābjot (ar darbarīku vai rokām), savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus topa, kāda kopuma, veidojuma, arī kur)
sagrābt Grābjot (parasti ar grābekli), savirzīt (nopļautu zāli, sienu u. tml. kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
sagrābt Grābjot nokopt (parasti pļavu, lauku)
piegrābt Grābjot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
sagrābt Grābjot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par iekārtām, ierīcēm u. tml.
uzgrābt Grābjot uzirdināt, izlīdzināt, arī uzkopt (parasti zemi, zemes platību)
dzanāt Grābjot virzīt vienkopus (piemēram, sienu, labību)
piegrābstīties Grābstot nedaudz sakopt
piegrābstīt Grābstot savākt vienkopus (piemēram, sienu)
sagrābstīt Grābstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1)
vikonts Grāfa vietnieks Franku valstī, vēlāk muižnieka tituls Rietumeiropas valstīs
krāsojums Grafa virsotņu kopas sadalījums tādās klasēs (krāsu kopās), ka nekādas divas ar šķautni savienotas virsotnes neatrodas vienā klasē
mīkstā laka grafikas iespiedtehnika; oforta paveids, tā novilkums atgādina krīta zīmējumu, pazīstama kopš 17. gs., plašāk - kopš 19. gs. 2. p.
WIMP saskarne grafiskā lietotāja saskarne, kurā operētājsistēmu vadībai izmanto logus, ikonas un peli, kas būtiski atvieglo programmatūras lietošanu (angļu "Windows, Icons, Mouse, Pointers Interface")
pārvērst Grafiskā nozīmē zīmējuma kopēšana uz caurspīdīga papīra vai audekla, kā arī uz jebkura cita materiāla
atcelšanas poga grafiskās lietotāja saskarnes dialoga lodziņš, ko lietotājs izmanto, lai atsauktu kādas operācijas izpildi un atgrieztos pie apstrādājamā dokumenta
vizuālās mākslas oriģināldarbs grafiskās vai plastiskās mākslas darbs (glezna, kolāža, zīmējumi, gravīra, litogrāfija, skulptūra, gobelēns, keramikas vai stikla izstrādājums, fotogrāfija u. tml.), ja to izgatavojis pats autors, vai arī darba kopijas, kuras tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; darbu kopijas, kuras ierobežotā daudzumā izgatavojis pats autors vai kuras izgatavotas ar viņa atļauju, tiek uzskatītas par oriģināldarbiem; šos darbu eksemplārus autors parasti ir numurējis, parakstījis vai kā citādi pienācīgi apzīmējis
raksts Grafisko zīmju sistēma informācijas fiksēšanai; šādā sistēmā izmantoto zīmju formu, materiāla īpatnību kopums; arī rakstība
spraits Grafisks objekts (pikseļu kopums), kas pārvietojas pa datora ekrānu
Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti
Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.)
oldermenis Grāfistes vai pilsētas padomes loceklis, ko kooptē pati padome (Anglijā)
Ginesa pasaules rekordu grāmata grāmata, kurā apkopoti dabas un cilvēku pasaules augstākie sasniegumi dažādās jomās, iznāk kopš 1955. gada, dati tiek regulāri atjaunoti
telefongrāmata Grāmata, kurā apkopoti telefona tīkla abonentu numuri un adreses
pavārgrāmata Grāmata, kurā sakopotas ēdienu gatavošanas receptes
sapņu grāmata grāmata, kurā sakopoti norādījumi par sapņu nozīmi, piemēram, nākotnes paredzēšanā
pirātizdevums Grāmata, skaņu ieraksts, videolente, datorprogramma u. tml., kas tiek kopēta un pārdota, autoram nesaņemot atlīdzību
analītiska forma gramatiskā forma, ko gramatisko pazīmju izteikšanai veido patstāvīgs vārds kopā ar palīgvārdu vai palīgvārda funkcijā lietotu vārdu
vārdu šķira gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdšķira
vārdšķira Gramatiska kategorija, kas atspoguļo noteiktas vārdu grupas kopējās formas, nozīmes un sintaktiskā lietojuma īpašības; arī attiecīgā vārdu grupa; vārdu šķira
elektrotipija Grāmatrūpniecībā galvanoplastikas nozare ar kuras palīdzību sagatavoja iespiedumam reljefu kopiju no kokgriezumiem utt.
baķis Grāmatrūpniecībā iespiežamā papīra lokšņu kopiesaiņojums
bluķveidīgs Grāmatrūpniecībā par bluķveidīgu rakstu grupējumu sauca vairāku iespiežamā teksta vienāda garuma rindu kopojumu
iekāršana Grāmatu sietuvēs salocītā, sadiegtā un apgrieztā grāmatas lokšņu kopuma iestiprināšana iepriekš sagatavotos vākos
mikrofilmēšana grāmatu, dokumentu u. c. materiālu fotografēšana, pamazinot to izmērus; mikrofotokopēšana
žurnālorderu grāmatvedība grāmatvedība, kuru, izmantojot saimniecisko operāciju reģistrāciju, veic īpašos hronoloģiskas un sistemātiskas uzskaites reģistros - žurnālorderos
caurraksts Grāmatvedības dokumenta kopija, kas iegūta ar koppapīru oriģināla ierakstīšanas procesā
memoriālorderis Grāmatvedības dokuments, uz kura pamata tiek ierakstītas saimnieciskās operācijas, kas nav saistītas ar kasi (bezskaidras naudas norēķini, preču izsniegšana un pieņemšana), atbilstošos grāmatvedības kontos
caurgrāmatojums Grāmatvedības dokumentu kopijas, kas iegūtas ar koppapīru oriģināla ieraksta laikā
oriģinālgrāmatojumi Grāmatvedības dokumentu pirmais, oriģinālais eksemplārs, pretstatā kopijām (caurgrāmatojumiem jeb caurrakstiem), kas iegūtas caur koppapīru
rēķins Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; konts
konts Grāmatvedības forma, paņēmienu kopums (piemēram, uzņēmuma, iestādes) finansiālo operāciju sistemātiskai uzskaitei un kontrolei; rēķins (bankā)
depo Grāmatvedības koppārskats uzskaites informācijas apkopošanai
virsgrāmata Grāmatvedības kopsavilkuma pamatdokuments, kurā parādīti rezultatīvie rādītāji par atsevišķiem grāmatvedības pārskatiem un kontiem
grāmatvedības konts grāmatvedības pamatvienība informācijas sistemātiskai uzskaitei, grupēšanai, operatīvai kontrolei un glabāšanai
pārnesums Grāmatvedības uzskaitē kopējās summas pārnešana uz nākamo lappusi vai saldo atlikuma pārlikšana citā kontā
ārpusbilance Grāmatvedības uzskaites sistēma jeb tādu grāmatvedības kontu atlikumu apkopojums, kuri pēc grāmatvedības likumiem un standartiem nav jāatspoguļo bilancē
divkāršā grāmatvedība grāmatvedības veids, kurā katra operācijas summa iegrāmatojama divas reizes (divos dažādos: kontos, divās dažādās konta pusēs)
etiķskābes baktērijas gramnegatīvas, kustīgas, nesporulējošas, aerobiskas nūjiņveida baktērijas; enerģiju iegūst, nepilnīgi oksidējot cukurus un spirtus: veido skābes; sastopamas uz augiem, it īpaši uz augļiem; var izraisīt vīna, alus skābšanu; kultivē etiķa ieguvei; izplatība Latvijā maz pētīta
hromobaktērijas Gramnegatīvu, aerobisku vai fakultatīvi anaerobisku, parasti nepatogēnu nūjiņveida baktēriju ģints; sastopamas augsnē un ūdenī tropu zemēs; raksturīga ir to spēja producēt violetu pigmentu, kas nešķīst ūdenī un hloroformā, bet labi šķīst spirtā
peptostreptokoki Grampozitīvu kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptostreptococcus"); cilvēka mutes, augšējo elpceļu un zarnu normālās mikrofloras daļa; oportūnistiski patogēni, dažreiz var izraisīt mīksto audu infekciju un sepsi
peptokoki Grampozitīvu, anaerobisku kokveidīgu baktēriju ģints ("Peptococcus"); atrodami pa vienam, pāros, pa trim vai neregulārā masā, ir ķīmiski organotropiski un spēj fermentēt proteīnu sabrukšanas produktus; cilvēka mutes dobuma, augšējo elpceļu un tievās zarnas normālas mikrofloras mikroorganismi; dažreiz izraisa mīksto audu infekciju un sepsi; atrodami arī augsnē
sagramstīt Gramstot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); sagrābāt (1), sagrābstīt (1)
helsinkīts Granitoīds, kas satur epidotu (līdz 30%) un albitizētu plagiklazu (~60%), balti vai sarkani zaļš; Latvijas vidusdaļā vietām sastopami helsinkīta laukakmeņi, kas atnesti no Somijas
granoplazma Graudaina citoplazma
granuloplazma Graudaina citoplazma
ehinokoks Graudainais ehinokoks – lenteņu klases dzimtas "Taeniidae" suga ("Echinococcus granulosus"), kas parazitē suņu, kaķu un savvaļas plēsēju zarnās, starpsaimniekam ierosina ehinokokozi, Latvijā sastopama reti
ergastoplazma Graudainais endoplazmatiskais tīkls
granulocīts Graudainais leikocīts, asins formelements, kura citoplazmā ir specifiski proteīna graudiņi (granulas); atkarībā no granulu spējas krāsoties ar skābām vai bāziskām krāsvielām izšķir bazofilos, eozinofilos un neitrofilos granulocītus
pildītājs Graudains materiāls, akmens šķembu kopums u. tml., kas ietilpst betona pamatsastāvā
sarkosoma Graudains veidojums sarkoplazmā
granula graudam līdzīgs veidojums dzīvnieku un augu šūnas citoplazmā
monobarība Graudaugu masa - piena vai vaska gatavības pakāpē pļautu miežu, auzu, kviešu u. c. graudaugu veģetatīvā masa, kas sagatavota lopbarībai skābsiena, miltu, granulu vai brikešu veidā
pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.)
garsnuķis Graudsmecernieks ("Sitophilus syn. Calandra")
klēts graudsmecernieks graudsmecernieku suga ("Sitophilus granarius")
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
salikta vārpa graudzāļu dzimtas augu ziedkopa, kurā uz galvenās ass ir sēdošas vārpiņas
velnauza graudzāļu dzimtas auzu ģints suga (_Avena strigosa syn. Avena nuda subsp. strigosa_, senāk arī _Avena fatua_), viengadīgs augs (parasti nezāle) ar ziedkopu skaru un lieliem, lauzītiem akotiem uz zieda plēksnēm
platlapu cinna graudzāļu dzimtas cinnu ģints suga ("Cinna latifolia"), Latvijā sastopama reti, aug slapjos egļu, platlapju-egļu un melnalkšņa mežos, krūmājos, aizsargājama
korakans Graudzāļu dzimtas eleizīnu ģints lakstaugs, tropos un subtropos, arī kultivē pārtikai (milti, putraimi) un lopbarībai
egilopss Graudzāļu dzimtas ģints ("Aegilops"), viengadīgi lakstaugi ar skraju ceru, stiebri stāvi vai pie pamata izliekti, lapas lineāras, plakanas, kailas vai ar izklaidu matiņiem, 20-25 sugas, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
smilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Agrostis"), daudzgadīgs, retāk viengadīgs augs ar plati lineārām lapām, dobu, posmainu stiebru un smalki zarotu, skarainu ziedkopu, sastopama gandrīz visā pasaulē, \~ 150 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lapsaste Graudzāļu dzimtas ģints ("Alopecurus"), viengadīgs, divgadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopa ir cilindriska vārpskara, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
kāpuniedre Graudzāļu dzimtas ģints ("Ammophila"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem, resniem sakneņiem, saritinātām lapu plātnēm un vaļējām makstīm, 4 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
jumtauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Anisantha"), tuvu radniecīga lāčauzām, viengadīgi lakstaugi, kas veido skrajus cerus, 10-12 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas - visas adventīvi augi, kas izplatīti Dienvideiropā un Rietumāzijā
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle
īskāje Graudzāļu dzimtas ģints ("Brachypodium"), daudzgadīgi lakstaugi, kam nedaudzās daudzziedu vārpiņas sakopotas 2 rindās vārpveida ziedkopā, 6-7 (pēc dažiem datiem - 20) sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
zaķauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromopsis"), daudzgadīgs augs ar šaurām, garām lapām un auzu skarai līdzīgu ziedkopu, \~50 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
lāčauza Graudzāļu dzimtas ģints ("Bromus"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs (parasti nezāle), kura ziedkopa ir skara, \~25 sugas, Latvijā savvaļā 10 sugu
sekstaine graudzāļu dzimtas ģints ("Cynosurus") daudzgadīgs vai viengadīgs augs ar neauglīgām un auglīgām vārpiņām vienpusējā ziedkopā, 5-6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
pasāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Digitaria"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, kas aug tropos un subtropos, dažas sugas mērenajās joslās, >300 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas, abas viengadīgas
gaiļsāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Echinochloa"), lakstaugs ar stāviem vai paciliem stiebriem, kailām lapu makstīm un bez lapas mēlītes, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 daudzveidīga suga ar vairākām pasugām, sastopama pareti tīrumos, sakņu dārzos un ruderālās vietās
vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
eremopīre Graudzāļu dzimtas ģints ("Eremopyrum"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga
ūdenszāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Glyceria"), daudzgadīgs lakstaugs, kas aug seklā ūdenī vai slapjās, mitrās vietās un kam ir ložņājošs saknenis un ziedkopa - šaura vai plaša, gara skara
parīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Leersia"), daudzgadīgi lakstaugi ar gariem sakneņiem, \~200 tuvu radniecīgas sugas (gk. tropos), Latvijā konstatēta 1 suga
sariņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Lerchenfeldia"), daudzgadīgi lakstaugi, aug skrajos ceros, lapas spilgti zaļas, sarveidīgas, makstis šķeltas gandrīz līdz pamatam, mazliet nokarena ziedkopa, Latvijā konstatēta 1 suga
airenes graudzāļu dzimtas ģints ("Lolium"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kura ziedkopu veido daudzziedu sēdošas vārpiņas, 15 s., Latvijā konstatētas 5 sugas
vilkakūla Graudzāļu dzimtas ģints ("Nardus"), daudzgadīgs augs ar blīvu ceru, zilganzaļām, raupjām sarveida lapām un ļoti šaurām vienpusējā vārpā sakopotām vārpiņām
rīss Graudzāļu dzimtas ģints ("Oryza"), labības augs (galvenokārt Āzijā) ar garām, platām lapām un samērā lieliem gareniem graudiem; arī šādu augu kopums
sāre Graudzāļu dzimtas ģints ("Panicum"), viengadīgi un daudzgadīgi lakstaugi, gk tropos un subtropos, visvairāk Amerikā, >500 sugu, Latvijā konstatētas 3 adventīvas sugas
spalvzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Pennisetum"), \~40 sugas, gk. Āfrikas tropos, vairākas ir svarīgākie kultūraugi kā izturīga stepju labība Āfrikā un Indijā
spulgzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaris"), lakstaugi, stiebrs stāvs vai pacils, kails, gluds, lapas raupjas, ziedkopa - vārpskara, 15 sugu, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
seslerija Graudzāļu dzimtas ģints ("Sesleria"), daudzgadīgi lakstaugi ar vārpveidīgu ziedkopu, 10 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
sarene Graudzāļu dzimtas ģints ("Setaria"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, kam ziedkopā pie vārpiņas kāta ir gari matiņi, Latvijā konstatētas 4 sugas
misiņsmilga Graudzāļu dzimtas ģints ("Sieglingia"), daudzgadīgs augs, kam ziedkopa ir šaura skara un lapas mēlītes vietā ir matiņi, 1 suga
sorgo Graudzāļu dzimtas ģints ("Sorghum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, \~50 sugu, gk. tropos un subtropos, Latvijā konstatētas 2 adventīvas sugas
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
tuskarora Graudzāļu dzimtas ģints ("Zizania"), 0,8-2 m augsti lakstaugi, Ziemeļamerikā, Ausrtumāzijā, 3 sugas, pārtikas un lopbarības augi, Latvijā introducēta 1 suga
sāzas Graudzāļu dzimtas ģints daudzgadīgi lakstaugi ar resnu, garu sakneni (~ 50 sugu); lopbarības augi, dažas sugas - krāšņumaugi
eleizīnes Graudzāļu dzimtas ģints, lakstaugi, ziedi vārpiņās, kas savukārt pirkstveida ziedkopās, tropos, subtropos, 9 sugas
cukurniedre Graudzāļu dzimtas tropu augu ģints daudzgadīgs saknenis ("Saccharum officinarum") ar 2-6 m augstu stumbru un platām kukurūzas tipa lapām, zied tikai tropu zemēs; sulā ir 5-20% cukura
susurveidīgie Grauzēju kārtas dzimta, nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 9-20 cm, masa - 20-200 g), pārsvarā mīt kokos, ziemu pavada ziemasguļā, 13-23 sugas, Latvijā 4 reti sastopamas sugas
gravimetriskā uzmērīšana gravimetrisko novērojumu un koordinātu notiekšanas kopums ar mērķi izpētīt zemeslodes smaguma spēka lauka telpisko sadali
zvaigžņu kopa gravitācijas saistīta kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupa
galaktiku kopa gravitācijas spēku saistīts galaktiku kopojums, kura ietilpst vairāki simti līdz vairāki tūkstoši galaktiku
blīvgredzens Gredzena formas detaļa (kādā mehānismā), kas novērš (gaisa, šķidruma u. tml.) noplūdi, aizsargā no putekļu iekļūšanas, uztur spiedienu starpību (dažādās mehānisma daļās)
gricēns Gredzenā savīta rīkste, ko uzmauc sētas mietiem virsgalā, lai tos saturētu kopā
laikspraugas gredzentīkls gredzentīkls, kas iepriekš noteiktos laika intervālos nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi un pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā
marķiergredzena tīkls gredzentīkls, kas izmanto marķiera nodošanas procedūru un nodrošina datu pārraidi starp stacijām pa kopēju pārraides vidi, kā arī pārraidīto datu atgriešanos raidošajā stacijā; lai novērstu sadursmes, marķieris tiek nodots no vienas stacijas otrai, un ja stacija ir gatava pārraidei, tā notver marķieri un nodod datus pārraidei
sinhronā optiskā tīkla gredzens gredzentopoloģijas optisko šķiedru sinhronās pārraides tīkls, kurā pārraides ātrums sniedzas no 51,84 Mbit/sek līdz vairākiem Gbit/sek un kurā izmanto vienu vai vairākus pārraides ceļus starp tīkla mezgliem
quadragena Grēku nožēlošanas iekārtā katoļu baznīcā senāk stingrs gavēnis 40 dienas grēku soda izpirkšanai, vēlāk atlaižu vērtības vienība, kas atbilst senās kvadrāgēnas nopelnam
gremošanas trakts gremošanas orgānu kopums
gremošanas sistēma gremošanas orgānu kopums; mugurkaulniekiem tajā ietilpst mutes dobums, rīkle, barības vads, kuņģis, zarnas, kā arī gremošanas dziedzeri (siekalu dziedz., aizkuņģa dziedz., aknas)
pundurmizgrauzis Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Crypturgus"), 1-1,4 mm garas vaboles brūnā vai brūnmelnā krāsā, sastopami uz skuju kokiem, Latvijā konstatētas \~5 sugas
sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
mazais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus minor syn. Blastophagus minor, Myelophilus minor"); mazais priežu dārznieks
lielais priežu lūksngrauzis gremzdgraužu dzimtas suga ("Tomicus piniperda syn. Blastophagus piniperda, Myelophilus piniperda"); lielais priežu dārznieks
Grenadīnas Grenadīnu salas - 32 salu grupa Mazajās Antiļu salās ar kopējo platību \~44 kvadrātkilometri, ietilpst Sentvinsentas un Grenadīnu valstī, apņem koraļļu rifi
propilajs Grezni vārti uz Atēnu akropoli
Grieķijas Republika Grieķija, valsts Eiropas dienvidos
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Atēnas Grieķijas Republikas galvaspilsēta un nomes centrs, atrodas Atikas pussalas dienvidos, 5 km no Egejas jūras, kopā ar piepilsētām un Pirejas ostu veido Lielo Atēnu aglomerāciju ar 3,8 miljoniem iedzīvotāju (2006. g.)
fanarioti Grieķu iemītnieki Konstantinopoles ārpilsētā Fanarionā, kur viņus 15. gs. turki izsūtīja no Anatolijas pilsētām
geoponika Grieķu lauksaimniecisku rakstu kopojums, kas sastādīts 6. gs. un pārstrādāts 10 gs.
Svida Grieķu leksikogrāfs, kas 10. gs. sastādīja vienu no pirmajām enciklopēdiskajām vārdnīcām ar nosaukumu "Lexicon", A. Adler izdota 4 sējumos 1928.-1935. g.
Bronts Grieķu mitoloģijā - "pērkons", viens no pirmajiem trīs kiklopiem
Sterops Grieķu mitoloģijā - "zibens", viens no pirmajiem trīs kiklopiem
Args Grieķu mitoloģijā - "zibeņraidis", viens no pirmajiem trīs kiklopiem
grajas Grieķu mitoloģijā - 2, vēlāk 3 dēmoni, gorgonu māsas, vecuma personifikācija, viņām kopā bija tikai viens zobs un viena acs, ko tās izmantoja pēc kārtas
Atrejs grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Menelāja tēvs, valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Tiesta brālis, kurš apmetās Mikēnās un kļuva par valdnieku
Taltibijs grieķu mitoloģijā - Agamemnona vēstnesis, kas kopā ar Agamemnonu piedalījās Trojas karā un izpildīja viņa uzdevumus un tika uzskatīts par aizbildni vēstnešiem kas veica valsts sūtņu misiju
Neoptolems Grieķu mitoloģijā - ahaju varoņa Ahilleja un Skīras salas valdnieka Likomēda meitas Dēidamejas dēls, kurš Trojas ieņemšanā kopā ar citiem ahaju karotājiem slēpās koka zirgā
Pergams Grieķu mitoloģijā - Ahilleja dēla Neoptolema un viņa gūsteknes, bojāgājušā Trojas varoņa Hektora sievas Andromahes dēls
Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu
Alfejs grieķu mitoloģijā - Alfijas (Alfejas) upes dievs Peloponēsā, titānu Okeāna un Tētijas dēls
Aristajs grieķu mitoloģijā - Apollona un nimfas Kirēnes dēls, kurš deva cilvēkiem medību, ārstniecības, pareģošanas, gana un biškopja zināšanas
Kikns grieķu mitoloģijā - Apollona un Tirijas (variants: Hirijas) dēls, skaistulis mednieks, dzīvoja Kalidonas apkārtnē, bet augstprātīgs un sliktiem paradumiem, kopā ar māti ielēca Kanopes ezerā, bet Apollons pārvēfrta abus par gulbjiem
Aktainons grieķu mitoloģijā - Apollopna un Kirēnas mazdēls, kaislīgs mednieks, kurš nejauši redzēja dievieti Artemīdu peldamies, tāpēc tika pārvērsts par briedi, kuru saplosīja paša medību suņi
Kikns grieķu mitoloģijā - Areja un Pelopijas (variants: Peirēnes) dēls, kurš izsauca uz divkauju Hēraklu; kad Arejs sāka palīdzēt dēlam, Zevs raidīja zibeni un pārtrauca cīņu
Jāsons grieķu mitoloģijā - argonautu vadonis, kurš kopā ar 50 argonautiem ar burves Mēdejas palīdzību atveda no Kolhīdas zelta aunādu
Kēfejs grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, 12 dēlu tēvs, kuru Hērakls lūdza kopā ar dēliem piedalīties karagājienā uz Lakedaimonu
Podaleirijs grieķu mitoloģijā - Asklēpija dēls, kurš kopā ar brāli Mahāonu no tēva mantojuši dziednieku mākslu, vēsturiskajos laikos pielūgts kā varonis - dziednieks Tesālijā, Kārijā un Dienviditālijā
Talojs Grieķu mitoloģijā - Atēniešu celtnieka Daidala skolnieks un brāļadēls, kurš bija talantīgāks par savu skolotāju un sāka viņu pārspēt, izgudroja podnieka ripu un citus darbarīkus; Daidals aiz skaudības nometa viņu no akropoles
Kreūsa grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja meita, kas izdota par sievu tesālietim Ksūtam dzemdē divus dēlus - Ahaju un Ionu, pēc tēva nāves Ahajs valda Tesālijā, Ions - Ziemeļu Peloponēsā
Hipolits Grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieka Tēseja un amazoņu valdnieces Antiopes (varianti: Hipolites vai Melanipes) dēls
Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Tēseja un Faidras dēls, Akamanta brālis, piedalījās Trojas karā un kopā ar brāli atbrīvoja Dioskūru nolaupīto Tēseja māti Aitru
satīri Grieķu mitoloģijā - auglības dēmoni, kas kopā ar silēniem ietilpst dieva Dionīsa pavadoņu pulkā
Dionīss grieķu mitoloģijā - auglības un vīnkopības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilst Bakhs
Dēmetra grieķu mitoloģijā - auglības, zemkopības un laulības dieviete, Krona un Rejas meita, Zeva māsa un sieva, kas viņam dzemdējusi Persefoni
Plūts Grieķu mitoloģijā - bagātības un zemes auglības dievs, kuru attēlo kā mazuli, Dēmetras un Krētas zemkopības dieva Īasiona dēls
Fēnikss grieķu mitoloģijā - boiotiešu valdnieka Amintora dēls, kurš tiek padarīts akls, vēlāk audzina Ahileju un kopā ar to piedalās Trojas karā
Trofonijs grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, Ergīna dēls, kopā ar brāli Agamēdu viņš uzcēla vairākus Poseidona tempļus Mantinejā, Delfu tempļa ieejas slieksni, Amfitriona pili, uzcēluši valdnieka Hirieja dārgumu krātuvi Boiotijā viņi tur ierīkoja slepenu eju un tā ieguva zeltu un sudrabu neskarot slēdzenes, tomēr iekrita lamatās
Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
etiopi grieķu mitoloģijā - ciltis, kas dzīvoja galējo dienvidu zemēs, liels etiopu (citādi miermīlīgu cilšu) karaspēks ieradās palīgā Priamam cīņās ar ahajiešiem
Deikalions Grieķu mitoloģijā - cilvēku ciltstēvs, titāna Prometeja dēls, kurš kopā ar savu sievu Pirru izdzīvoja Zeva uzsūtītajos grēku plūdos
Urāns grieķu mitoloģijā - debesis personificējoša dievība, zemes dievietes Gajas vīrs, pieder pie pirmās, senākās dievu paaudzes, laulībā ar viņu Gaja laida pasaulē kalnus, nimfas, jūru Pontu, titānus, kiklopus, hekatonheirus, pēc Gajas lūguma jaunākais dēls Krons izkastrēja Urānu un vēlāk pārņēma varu
Amfiktions grieķu mitoloģijā - Deikaliona un Pirras dēls, Atikas valdnieka Kranaja meitas vīrs, sākumā valdīja Termopilās, vēlāk gāza savu sievastēvu un 12 gadus valdīja Atēnās
Aristejs Grieķu mitoloģijā - dieva Apollona un nimfas Kirēnes dēls, zemkopības un lopkopības dievība
Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
Filēmons Grieķu mitoloģijā - dievbijīgs vīrs Frīģijā, kas kopā ar sievu Baukīdu bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Polideiks Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Kastoru pazīstami kā Dioskūri
Kastors Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Spartas valdnieces Lēdas dēls, kas kopā ar dvīņubrāli Polideiku pazīstami kā Dioskūri
Amfions Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Tēbu valdnieka meitas Antiopes dēls, Zēta dvīņubrālis
Aglaura Grieķu mitoloģijā - divu personāžu (mātes un meitas) vārds: 1) Atikas zemes radītā Atēnu valdnieka Kekrops sieva; 2) viņu meita, kas kopā ar māsām saņēma glabāšanā lādi ar tajā noslēptu jaundzimušo
Antinojs Grieķu mitoloģijā - dižciltīgākais un nekaunīgākais no Itakas valdnieka Odiseja sievas Pēnelopes preciniekiem
Likomēds grieķu mitoloģijā - dolopu valdnieks Skīras salā, pie kura no Atēnām bēga Tēsejs, kad tur varu sagrāba Mensetejs; tur Tetida slēpa arī jauno Ahileju, gribēdama pasargāt no piedalīšanās Trojas karā
Driope grieķu mitoloģijā - Driopa meita, dieva Hermeja iemīļotā, dieva Pāna māte
Hīls grieķu mitoloģijā - driopu cilts valdnieka Teiodamanta (variants; Teiomena) un nimfas Menodikes dēls, izcili skaists jauneklis, kuru paņēma pie sevis Hērakls
Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
Kasiopeja Grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdniece, Andromedas māte, kura lielījās nereīdām ar savu skaistumu, un ar to saniknoja jūras dievu Poseidonu
Andromeda grieķu mitoloģijā - Etiopijas valdnieka Kēfeja meita, ko upurē jūras nezvēram, kurš posta zemi; pie klints piekalto Andromedu atbrīvo Persejs, kas briesmoni nonāvē
Kēfejs grieķu mitoloģijā - etiopu valdnieks, Bēla dēls, Kasiopejas vīrs un Andromedas tēvs, kad Persejs izglāba Andromedu, pēc Atēnas lēmuma viņš tika pārvērsts par zvaigzni
Baukīda Grieķu mitoloģijā - Filēmona sieva, kas kopā ar vīru bija vienīgie ciemā, kas viesmīlīgi uzņēma Zevu un Hermeju ceļinieku izskatā
Ksūts grieķu mitoloģijā - Hellēna un nimmfas Orseīdas dēls, Dora un Aiola brālis, kurš no tēva ieguva Peloponēsu, viņa sieva bija atēniešu valdnieka Erehteja meita Kreūsa, kas viņam dzemdēja dēlus Ionu un Ahaju, kuru vārdos tika nosaukti jonieši un ahajieši
Hills grieķu mitoloģijā - Hērakla un Dējaneiras (varianti: lībiešu valdnieka meitas Omfales vai Nimfas Melisas) dēls, kurš kļuva par Hērakleidu (daudzo Hērakla pēcteču) vadoni, kad viņi iebruka Peloponēsā, lai atgūtu tēva valsti, gāja bojā divkaujā ar arkādiešu valdnieku
Mirtils grieķu mitoloģijā - Hermeja dēls, valdnieka Oinomaja važonis, kurš palīdzēja Pelopam uzvarēt Oinomaju zirgu skriešanās sacensībās, kas bija obligāts nosacījums laulībai ar Hipodameju
Nīss grieķu mitoloģijā - Hirtaka dēls, Aineja ceļabiedrs, Eiriala draugs, ar kuru kopā viņš gāja bojā, naktī uzbrūkot rutulu nometnei
Pandīons grieķu mitoloģijā - iepriekš minētā mazmazdēls, Kekropa dēls, Atikas valdnieks, kurš radinieku padzīts bēga uz Megaru, kur apprecēja valdnieka meitu Piliju
Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību
Forkijs Grieķu mitoloģijā - jūras dievība, zemes dievietes Gajas un pirmatnējo ūdeņu dievības Ponta dēls, kurš kopā ar savu māsu Kēto radījis daudzus briesmoņus - gorgonas, grajas, Ehidnu un čūsku, kas sargā zelta ābolus
moira grieķu mitoloģijā - katra no trim likteņa dievietēm, trim māsām (Kloto, Lahese un Atropa), Zeva un Temīdas meitām
gigantomahija Grieķu mitoloģijā - kauja starp Olimpa dieviem un milžiem, kas bija radušies no Gajas (zemes) vietā, kur nopilēja kastrētā Urāna asinis, kaujā uzvarēja Olimpa dievi
Polifēms Grieķu mitoloģijā - kiklops jeb ciklops (vienacains milzis), Poseidona un nimfas Toosas dēls, ko piemānīja Odisejs un padarīja to aklu
Apsirts Grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka Aiēta dēls un burves Mēdejas brālis, kuru Mēdeja nogalināja bēgot kopā ar argonautiem, lai aizkavētu Aiēta vajāšanu
Strofijs grieķu mitoloģijā - Krīsas valdnieks Fokīdā, Agamemnona māsas Anaksibijas vīrs, kura mājā kopā ar viņa dēlu Pilādu auga Agamemnona dēls Orests, kas šeit bija paslēpts no Aigista
Eirials grieķu mitoloģijā - Melana dēls, kuru kopā ar brāļiem nogalināja Tīdejs par to, ka viņam bija ļauni nodomi pret Tīdeja tēvu Oineju
driādas grieķu mitoloģijā - meža nimfas, koku aizstāves; labvēlīgas cilvēkiem, kas stāda un kopj kokus
Tiests Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Pelopa un Hipodamejas dēls, Atreja brālis, kurš cīņā par varu kādu laiku bija Mikēnu un Spartas valdnieks
Aigists Grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieka Tiesta un viņa meitas Pelopijas dēls
Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
Agamemnons grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, grieķu vadonis Trojas karā: Agamemnonu nogalināja viņa sieva Klitaimnēstra kopā ar savu mīļāko Aigistu
Eiripils grieķu mitoloģijā - mīsiešu valdnieka Tēlefa un Priama māsas Astiones dēls, trojiešu sabiedrotais, kas Priamam palīgā atveda lielu mīsiešu karapulku; kad Troja krita, viņu nogalināja Ahileja dēls Neoptolems
Moloss grieķu mitoloģijā - Neoptolema un Andromahes dēls (pēc Trojas ieņemšanas viņa kļuva par Neoptolema gūstekni, pēc Neoptolema nāves Andromahe pārcēlās uz Ēpeiru un kļuva par Helena sievu), kurš mantoja valdnieka varu Ēpeirā pēc tās valdnieka Helena nāves
Trasimēds grieķu mitoloģijā - Nestora dēls, kas kopā ar tēvu un brāli Antilohu ieradās Trojā, viņš komandē 15 kuģus un piedalās daudzās kaujās, ir to karavīru vidū, kas Trojā iekļūst ar koka zirga palīdzību
Periboja grieķu mitoloģijā - nimfa, Ikarija sieva, kas viņam dzemdēja vairākus dēlus un meitu Pēnelopi
Akarnāns grieķu mitoloģijā - nimfas Kallirojas un Alkmaiona dēls, tēbiešu varoņa - gaišreģa Amfiarāja mazdēls, kas kopā ar brāli atriebjot tēva nāvi nogalināja ne tikai slepkavas, bet arī viņu tēvu - valdnieku Fēgeju un viņa sievu
Tēlemahs grieķu mitoloģijā - Odiseja un Pēnelopes dēls; palīdzēja tēvam, kad tas bija atgriezies no Trojas kara, atjaunot savu valdnieka statusu Itakā
Klitija grieķu mitoloģijā - Okeāna un titanīdas Tētijas meita, kas zaudēja prātu, jo bija iemīlējusies Hēlijā un nesaņēma pretmīlu, viņa pieauga zemei un pārvērtās par heliotropu - ziedu, kas vienmēr griež savu vainadziņu pret sauli
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
Pelopīdi Grieķu mitoloģijā - Pelopa pēcnācēji
Pitejs Grieķu mitoloģijā - Pelopa un Hipodamejas dēls
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Leikips grieķu mitoloģijā - Peloponēsas valdnieka Oinomaja dēls, kas bija iemīlējies nimfā Dafnē un pārģērbies sieviešu drānās to vajāja, taču viņa viltība tika atklāta un pēc Apollona pavēles nimfas pavadones viņu nogalināja
Medonts grieķu mitoloģijā - Pēnelopes precinieku saucējs, kas atklāja viņai to sazvērestību pret Tēlemahu
Ikarijs grieķu mitoloģijā - Periera un Perseja meitas Gorgofonas dēls, Tindareja, Afareja (Afaretīdu tēva) un Leikipa brālis, Pēnelopes tēvs
Perss Grieķu mitoloģijā - Perseja un Andromedas dēls, kurš uzauga pie vecvecākiem - etiopu valdniekiem Kēfeja un Kasiopejas, vēlāk viņš pakļāva plašas zemes šajā reģionā un viņa vārdā esot nosaukta Persijas valsts
Pelasgs grieķu mitoloģijā - pirmais cilvēks vienā no pasaules radīšanas mītiem, kas radās no Arkādijas zemes Peloponēsas pussalas vidienē, viņa pēcnācēji bija pelasgi, senākie Grieķijas iedzīvotāji; mīta variants: Zeva un Niobes dēls, Arga brālis, Arkādijas valdnieka Likāona tēvs
Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita
Skīrons grieķu mitoloģijā - Poseidona (variants: Pelopa) dēls, laupītājs, kas sēdēja uz Atēnu - Megaras ceļa, nogalināja ceļotājus, meta tos jūrā, kur tos aprija briesmīgs bruņurupucis
Ēosa grieķu mitoloģijā - rīta blāzmas dieviete, titāna Hiperīona un titanīdas Tejas meita, Hēlija un Selēnas māsa, kas kopā ar Astraju radīja vējus: Boreju, Notu unZefīru, kā arī zvaigznes; atbilst seno romiešu Aurorai
Memnons Grieķu mitoloģijā - rītausmas dievietes Ēosas dēls, Etiopijas valdnieks, Trojas kara varonis, kas pārņēma trojiešu karaspēka vadību pēc Hektora nāves
Hermejs grieķu mitoloģijā - sākumā lopkopju un ganu dievs, vēlāk Olimpa dievu vēstnesis, arī tirdzniecības dievs; romiešu mitoloģijā - tam atbilda Merkurs
Klitaimnēstra Grieķu mitoloģijā - Spartas valdnieka Tindareja un Lēdas meita, kura apprecējās ar Pelopa mazdēlu Tantalu, bet Agamemnons nogalināja Tantalu un piespieda viņu kļūt par savu sievu
Sterope grieķu mitoloģijā - Sterope, Aheloja sieva, sirēnu māte
Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
Kadms Grieķu mitoloģijā - Tēbu pilsētas dibinātājs (Boiotijā), Feniķijas valdnieku Agēnora un Tēlefasas dēls, Eiropas brālis
Haimons Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Kreonta dēls, Edipa meitas Antigones līgavainis, kurš brīvprātīgi mirst kopā ar līgavu
Dirke grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lika sieva, kas vajāja Zeva iemīļoto Antiopi, bet tika sodīta ar nāvi - viņu piesēja mežonīgam vērsim pie ragiem
Liks grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, valdnieka Hirieja un nimfas Klonijas dēls (variants: Htonijas dēls), Nikteja brālis, kurš sagrāba varu Tēbās un valdīja 20 gadus, līdz viņu kopā ar sievu Dirki nogalināja Antiopes pieaugušie dēli par to, ka viņu māte bija turēta ieslodzījumā
Erisihtons grieķu mitoloģijā - tesāliešu valdnieka Triopa dēls, kurš noziedzīgas bezdievības pārņemts izcirta Dēmetras svēto birzi, neklausot priesterienes izskatā parādījušās dievietes brīdinājumam, par to Dēmetra viņu soda ar pastāvīgu bada sajūtu
Amfitrions Grieķu mitoloģijā - Tīrintas valdnieka Alkaja un Pelopa meitas Astidamijas dēls un Perseja mazdēls, kura prombūtnes laikā Zevs viņa veidolā ieradās pie viņa sievas Alkmēnes, kā rezultātā piedzima Hērakls
plejādas Grieķu mitoloģijā - titāna Atlanta un okeanīdas Pleiones septiņas meitas, kuras visas, izņemot vienu - Meropi, kļuva par dievu sievām
Japets Grieķu mitoloģijā - titāns, debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēls, Prometeja tēvs, kopā ar citiem titāniem cīnījās ar dievu valdnieku Zevu, kas viņus uzveica un nogāza Tartarā
Eimajs Grieķu mitoloģijā - un varoņeposā "Odiseja" vecākais cūkgans, kas bija saglabājis uzticību savam valdniekam un pēc Odiseja atgriešanās dzimtenē palīdzēja viņam iekļūt pilī un izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Narkiss Grieķu mitoloģijā - upes dieva Kēfisa un nimfas Leiriopes dēls, skaists jauneklis, kurš iemīlējās savā atspulgā un nomira aiz mīlas pret sevi
Driops grieķu mitoloģijā - upes dieva Sperheja dēls, driopu cilts valdnieks un eponīms, Driopes tēvs
Alkatojs grieķu mitoloģijā - valdnieka Pelopa un Hipodameijas dēls, Atreja un Tiesta brālis, kurš nogalināja Kitairona lauvu
Mirīna grieķu mitoloģijā - viena no amazonēm, vadījusi karaspēku un guvusi daudz uzvaru, iekarojusi atlantu zemi, cīnījusies ar gorgonām, iekarojusi Lībiju, postījusi Arābijas un Mazāzijas zemes, viņu nogalinājis trāķiešu valdnieks Mopss un skits Sipils, iznīcinot arī tās karapulkus
Polihimnija grieķu mitoloģijā - viena no deviņām mūzām, Zeva un Mnēmosines meita, nopietnās, himniskās poēzijas mūza; viņai piedēvē liras izgudrošanu, tiek attēlota iegrimusi domās ar tīstokli rokās
Tētija grieķu mitoloģijā - viena no senākajām dievietēm, titanīda, Gajas un Urāna meita, sava brāļa Okeāna sieva, ar kuru kopā viņa radījusi visas upes un trīstūkstoš okeanīdu
Pandrosa grieķu mitoloģijā - viena no trim Kekropa un Aglauras meitām, , kurām Atēna iedeva glabāšanā šķirstu ar mazuli Erihtoniju: ziņkārīgās māsas to atvēra, tāpēc Atēna viņām atņēma saprātu
Peirēne grieķu mitoloģijā - viena no upes dieva Aheoja 12 meitām (variants: upes dieva Āsopa meita), Poseidona mīļākā, kas dzemdēja Poseidonam divus dēlus - Leheju un Kenhreju
Īfits grieķu mitoloģijā - viens no argonautiem, oihaliešu valdnieka Eirita dēls, Ioles brālis, kurš uzdāvināja Odisejam sava tēva burvju loku, kas Odisejam vēlāk palīdzēja izrēķināties ar Pēnelopes preciniekiem
Priāps grieķu mitoloģijā - viens no auglības dieviem, dārzu un ganāmpulku dievs, vīnkopības un zvejniecības aizbildnis
kiklops grieķu mitoloģijā - viens no debesu dieva Urāna un zemes dievietes Gajas dēliem, kas bija milži ar vienu apaļu aci pieres vidū; viņu vārdi: Bronts - "pērkons", Sterops - "zibens" un Args - "zibeņraidis"
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām
Fēnikss grieķu mitoloģijā - viens no feniķiešu valdnieka Agēnora dēliem, Kadma, Kilika un Eiropas brālis, kurš apmetās zemē, ko nosauca par Feniķiju
Pleistens grieķu mitoloģijā - viens no Pelopa dzimtas pārstāvjiem, dažādos avotos minēts vai nu kā Atreja dēls, vai arī kā paša Pelopa dēls
Biants grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem
Kikns grieķu mitoloģijā - viens no Pēnelopes preciniekiem, ko Odisejs nogalināja
Kranajs grieķu mitoloģijā - viens no pirmajiem Atikas valdniekiem, kas valdījis pēc Kekropa, autohtons ("zemes radītais"), viņa laikā notika grēku plūdi, bija precējies ar Peliādi no Lakedaimonas
Sarpēdons grieķu mitoloģijā - viens no trim brāļiem, ko Eiropa dzemdēja Zevam Krētas salā, brāļa Mīnoja padzīts viņš devās uz Likiju, mīt vēstī, ka Zevs dāvājis viņam mūžu triju paaudžu garumā
Boreādi grieķu mitoloģijā - ziemeļvēja Boreja un Atēnu valdnieka Erehteja meitas Oreitijas spārnotie dēli (Kalaīds un Zets), Kleopatras un Hiones brāļi, kas personificēja vējus
Bēls grieķu mitoloģijā – Ēģiptes valdnieks, jūras dieva Poseidona un nimfas Lībijas dēls, Agēnora (Eiropas tēva) dvīņubrālis, Aigipta un Danaja tēvs
Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci
Teoklimens grieķu mitoloģijas varoņeposā "Odiseja" - pareģotājs no Argosas, kas spiests atstāt dzimteni, jo izdarījis slepkavību, patvērumu viņam dod Tēlemahs (Odiseja un Pēnelopes dēlu) un aizved uz Itaku, kur viņš pareģo drīzu Odiseja atgriešanos, bet pēnelopes preciniekiem - neizbēgamu bojāeju
mitogrāfi Grieķu rakstnieki, kas kopoja mītus vai arī tos skaidroja
apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā
paplašināšana Griezapstrādes operācija iepriekš izurbta cauruma diametra un virsmas gluduma palielināšanai
ciliarotomija Grieziens starainās josliņas apvidū, kuru izdara, operējot glaukomu
ģerpstelēt Griezt kopā
Grigorpole Grigorjopole, pilsēta Moldovā
sējas griķi griķu suga ("Fagopyrum esculentum", arī "Polygonum fagopyrum"), kas Latvijā kopš 16. gs. tiek kultivēta kā pārtikas augs un nektāraugs
Tatārijas griķi griķu suga ("Fagopyrum tataricum"), 30-80 cm augsts adventīvs augs ar gludu stublāju
smaillapu grimmija grimmiju suga ("Grimmia trichophylla")
slīkonis Grimoņu dzimtas brīvziedlapaino divdīgļlapju ģints krūmu suga, 3-4 m garš reti sastopams krāšņuma krūms, zied no maija līdz jūnijam, jaunie zari stāvus spilvoti, rudenī un ziemā asins sarkani; sarkanais žīdogājs
asinssārtais grimonis grimoņu suga ("Swida sanguinea"), kas Latvijā sastopama savvaļā
maucuksnes Grīslim līdzīga zāle, ko pavasarī izmanto lopbarībai
janopolieši Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Janopole" iedzīvotāji
stiebrzare Grīšļaugu dzimtas zaru ("Cladium") ģints suga, diezgan bieži satopama purvos, ezeros, gar jūrmalu, 1-1,5 m gara, zied no jūnija līdz jūlijam, stublājs veltenisks, lapains, lapas plati linealas, ziedu sastats plašs, apziedņa nav, auglis olējāds
dižā aslape grīšļu dzimtas aslapju suga (“Cladium mariscus”), garums 1-2 m, aug gk. Gotlandes purvainajās vietās, izmanto jumtu segumiem, Latvijā ir tuvu areāla ZR robežai, sastopama reti, gk. Kurzemes piejūras ezeros, aizsargājama
blizme Grīšļu dzimtas ģints ("Blysmus"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņājošu sakneni, ziedi sakopoti mazziedu vārpiņās, kas pa 4-20 veido divrindu vārpu, kurai pie pamata ir seglapa, 4 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
spilve Grīšļu dzimtas ģints ("Eriophorum"), purvu augs ar stāvu, gludu stublāju, šaurām lapām, ziediem vārpiņā vai vārpiņās stublāja galotnē, augli - riekstiņu, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
mazmeldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Trichophorum syn. Baeothryon"), daudzgadīgi lakstaugi ar trīsšķautņainiem vai cilindriskiem stublājiem, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
rūsganā melncere grīšļu dzimtas melnceru ģints suga (“Schoenus ferrugineus”), daudzgadīgs lakstaugs, veido blīvus cerus, stublāju daudz, tie 10-40 cm augsti, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
vienādvārpu grīšļi grīšļu ģints sugu grupa ("Homostachyae"), kurā apvienoti grīšļi, kam ziedkopā ir 1 vai vairākas sēdošas divdzimumu vārpiņas, Latvijā konstatētas 23 sugas
satuvinātais grīslis grīšļu suga ("Carex appropinquata")
ūdeņu grīslis grīšļu suga ("Carex aquatilis"), Latvijā sastopama reti, aizsargājama
pavasara grīslis grīšļu suga ("Carex caryophyllea")
attālinātais grīslis grīšļu suga ("Carex distans"), Latvijā sastopams ļoti reti Ainažu apkaimē, aizsargājams
pleznveida grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda")
putnkāju grīslis grīšļu suga ("Carex ornithopoda")
knābja grīslis grīšļu suga ("Carex rhynchophysa"), Latvijā aizsargājama
zemais grīslis grīšļu suga ("Carex supina"), Latvijā satopama ļoti reti, aizsargājama
aviopilsētiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Aviopilsētiņa" iedzīvotāji
dzimsa Grope
grapa Grope
grape Grope
graps Grope
nute Grope
nūte Grope
palce Grope
skropste Grope
urķelis Grope
zīmsa Grope
palse Grope (1)
kritenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
krītenis Gropē ielaists būvkoks (piemēram, durvju, žogu konstrukcijās)
reka Grope, dobe
māte Grope, rieva koka detaļu savienošanai
rine Grope; rene
falce Grope; to lieto dažādu būvmateriālu savienojumiem
iegropēt Gropējot ieveidot (kur)
sagropēt Gropējot izgatavot, arī sagatavot (ko) lielākā daudzumā; gropējot izgatavot, arī sagatavot (kā lielāku daudzumu)
špundēt Gropēt
špuntavāt Gropēt
škindeli gropēti koka dēlīši jumta segumam
nutēvele Gropēvele
špuntavnieks Gropēvele
zakroiščiks Gropjēvele
ierievene Gropju ēvele
robene Gropju ēvele
robēvele Gropju ēvele
gropene Gropju ēvele; gropzāģis
gropzāģis Gropju zāģis; gropju ēvele
grotbura ar vaļēju apakšējo līķi grotbura, kuras apakšējais līķis nav paredzēts ievilkšanai grotbomja gropē
numurs uz buras grotburas augšdaļas abās pusēs uzšūts vai pielīmēts jahtas reģistrācijas kārtas skaitlis kopā ar valsts piederības burtiem, bet zem tiem - jahtas klases apzīmējums
objektīva revolvergalva grozāma ierīce ar vairākiem dažāda fokusa garuma objektīviem, kurus var operatīvi apmainīt filmēšanas laikā
savelt Grozot, izraisot riņķveida kustību, panākt, arī pieļaut, būt par cēloni, ka (kas, parasti augi, to daļas) sajaucas, izveido nevēlamu kopumu
gr. Grupa (kopā ar numuru)
aļģes Grupa pilnīgi patstāvīgu zemāko augu nodalījumu ("Algae"), kas veidojušies dažādā laikā, attīstījušies pilnīgi patstāvīgi no dažādiem priekštečiem un tikai konverģentās evolūcijas gaitā ieguvuši vairākas kopīgas pazīmes, \~30000 sugu, Latvijā konstatēts 2680 sugu, iedala 12 nodalījumos
Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
horom Grupā, kopā
Ābela grupa grupa, kuras operācija ir komutatīva
faktorgrupa Grupas faktorkopa, kurā sadalījums saskaņots ar grupas operāciju
supergrupa grupas, kuru dalībnieki jau pirms kopīgās darbības uzsākšanas guvuši ievērību citās grupās vai arī individuāli
strāva Grupējums, arī ideju, atziņu u. tml. kopums kāda (mākslas, sabiedriska, politiska u. tml.) virziena ietvaros
sādža Grupveida apdzīvota vieta (Latgalē), kurai ir kopējs nosaukums, bet kuras mājām nav atsevišķu mājvārdu
grūšņa Grūsnība (par lopiem)
sagrūstīt Grūstot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); grūstot nekārtīgi, nevīžīgi novietot
epispādija Grūta iedzimta kroplība, kad urīnkanāls virs dzimumlocekļa attīsta vaļēju spraugu
kroņstikls Grūti kūstošs, pilnīgi bezkrāsains kālija silikātu stikls ar borskābes vai fosforskābes piedevu, ko izmanto optisko rīku un ķīmisko laboratoriju trauku izgatavošanai
samezglojums Grūti nokārtojams, atrisināms (piemēram, sabiedrisku parādību, problēmu) kopums; sarežģījums (dzīvē, attiecībās)
ambas Grūti pieejamas plakankalnes Abesīnijas (Etiopijas) kalnājā, stāvām nogāzēm
hevaks grūtības, nopietnas lietas
nedienas Grūtu, smagu apstākļu kopums
nediena Grūtu, smagu apstākļu, arī smagu pārdzīvojumu kopums
sudžuks Gruzīnu ēdiens - saulē kaltētas liellopu gaļas ruletes, basturmas, maigāka variācija, kuras apvalciņš gatvots no ķiplokiem
ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā)
džvari Gruzīnu mitoloģijā - atsevišķu kopienu, ciemu, apvidu aizgādņi, kas pakļauti augstākajam pavēlniekam dievam Gmerti
Giorgi Gruzīnu mitoloģijā - zemkopības aizgādnis, debesu uguns un pērkona pavēlnieks, mednieks, kas iznīcina meža zvērus, pēc kristietības ieviešanas tika pielīdzināts svētajam Georgam
Kviria gruzīnu mitoloģijā — dievība, pēc Austrumgruzijas kalniešu priekšstatiem lokālo kopienas dievību pavēlnieks, starpnieks starp augstāko dievu Gmerti un cilvēkiem
Amirani gruzīnu mitoloģijā — varonis, galvenais personāžs eposā _Amiraniani_, teiksmas par viņu sastopamas visā Gruzijā, visos gruzīnu valodas dialektos
sagrūst Grūžot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī nekārtīgi, nevīžīgi novietot
rūsa Gružu, saslauku, arī nevajadzīgu, nederīgu priekšmetu kopums
klātguļa Gulēšana tuvumā, blakus; kopāgulēšana
maidzīt Gulēt kopā, sagulēt, pārgulēt ar kādu
maidzīties Gulēt kopā, sagulēt, pārgulēt ar kādu
gulkoki Guloši bišu stropi
gulstrops Gulošs bišu strops
gulinis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops
kulcenis Gulošs, no bluķa izcirsts bišu strops; gulinis
čaviņš Gultas vieta, kas izveidota kareivim saimes ļaužu kopējā istabā
miga Guļasvieta (parasti nekārtīga, neuzkopta, netīra)
spilvens Guļasvietas piederums (galvas novietošanai), arī dekoratīvs priekšmets - ar mīkstu, materiālu pildīts, samērā neliels maiss; šāds maiss kopā ar pārvalku
tvāri guļstropa skrejas aizliekamā daļa
kūzuls guļstrops
bišu sīksta guļstrops
brūnsaknes Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaka Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūktabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkunātre Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
cūkutabaks Gumainā cūknātre ("Scrophularia nodosa"), daudzgadīgs lakstaugs
parastais gumijkoks gumijkoku suga ("Ficus elastica"), tropu augs ar lielām, stingrām, spīdīgām, ovālām lapām, nozīmīgs kultūraugs, ko Āzijā audzē kaučuka ieguvei, arī telpaugs, viegli pavairojams ar spraudeņiem, pacieš trūcīgu apgaismojumu
jūrmalas gumumeldrs gumumeldru suga ("Bolboschoenus maritimus", arī "Scirpus maritimus"), sastopams reti Baltijas jūras un Rīgas jūras līča lagūnas ezeru piekrastēs, kā arī Daugavas ielejā - upes sēkļos un palienē, līdz 150 cm augsts, daudzgadīgs lakstaugs ar ložņājošu sakneni un gariem pazemes dzinumiem
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
Kalvarja Gura Kalvarja - pilsēta Polijā, Mazovijas vojevodistē, 11650 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1670.-1883. un kopš 1919. g.
krepitācija Gurkstošu, čirkstošu skaņu kopums (piemēram, plaušās, kaulu locītavās)
skrajziedu gurķene gurķeņu suga ("Borago laxiflora"), ko Eiropā mēdz audzēt kā krāšņumaugu
nestaklētais gurnģērbs gurnģērbs, kas nesazarojoties pilnīgi vai daļēji aptver vai piesedz iegurni un abas kājas kopā (piem., brunči, īskorsete, klēpjauts)
mazā gusmanija Gusmaniju suga ("Guzmania minor"), kuras šķirnes tiek tirgotas kā populāri telpaugi ar spilgti sarkanu ziedkopu
bakauts Gvajaki, gvajaka koks, gvajaks - tropu augs, līdz 15 m augsts koks ar ļoti cietu, smaržīgu koksni, ko lieto bloku, ķegļu un zobratu izgatavošanai, kā arī laboratoriju praksē un medicīnā
Biafras līcis Gvinejas līča austrumu daļa starp Lopesa ragu un Nigēras deltu ("Gulf de Biafra"), Nigērijas, Kamerūnas, Ekvatoriālās Gvinejas un Gabonas piekrastē, garums - \~300 km, dziļums - >2000 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 2,7 m
dravīdu valodas ģenealoģiski izolēta valodu saime, kas ietver tamilu, brahuju, malajalu, telugu, kannaru, kolamu, pardžu, gondu, pengu, malto u. c. valodas; kopumā dravīdu valodās runā ap 130 mij cilvēku
paušālapdrošinājums Ģenerālapdrošinājuma veids, kad apdrošinājumu nolīgst par apmēra summu un zaudējuma gadījumā konstatē, cik preču patiesībā bijis, un atkarībā no tā nosaka izmaksājamā zaudējuma atlīdzības proporciju
testers Ģenētikā - populācija (līnija), ko lieto citas populācijas (līnijas) īpašību pārbaudei
homeostāze Ģenētikā - relatīva populācijas ģenētiska sastāva stabilitāte, kas nodrošina iepriekšējā stāvokļa atjaunošanos populācijā pēc vides apstākļu vai izlases izraisītām pārmaiņām
mozaīka Ģenētikā blakusesoši audi, kam mutācijas vai cita cēloņa dēļ izveidojusies atšķirīga ģenētiskā konstitūcija; embrioloģijā teorija, ka apaugļota olšūna agrīnā attīstības stadija ar savu citoplazmu determinē daļas, kas attīstās vēlāk
filoģenētika Ģenētikas nozare, kas pētī visas ģenētiska materiāla un tā elementu pārvērtības, sākot ar ģenētiskā materiāla pārkombinēšanos dzimumvairošanās procesā un mutācijām un beidzot ar ģenētiskā sastāva pārmaiņām populācijās
citoģenētika Ģenētikas nozare, kurā pēta iedzimtības likumsakarības kopsakarībā ar šūnu struktūrelementu, galvenokārt hromosomu, uzbūvi un funkcijām
populāciju ģenētika ģenētikas nozare, kurā pēta populāciju ģenētisko struktūru un tās pārmaiņu likumsakarības
gēnu banka ģenētiskā materiāla kolekcija, vienkopus savākts dažādu augu un dzīvnieku sugu ģenētiskais materiāls (sperma, olas, embriji, sēklas, ziedputekšņi, augi)
Tērnera sindroms ģenētiska patoloģija ("syndromus Turner"), kuras cēlonis ir vienas x hromosomas trūkums sievietēm, kas sastopams vienai no 2000-2500 jaundzimušo meiteņu; slimniecēm raksturīgs mazs augums, vāji attīstītas sekundārās dzimumpazīmes, ādas kroka uz kakla, ādas hiperpigmentācija, bieži arī kāda sirdskaite
ģenētiskā daudzveidība ģenētiskās atšķirības starp indivīdiem populācijas vai sugas ietvaros, kas nodrošina sugas spēju pielāgoties jauniem vides apstākļiem evolūcijas procesā; tās padara iespējamu arī mērķtiecīgu, apzinātu izlasi
transgresija Ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju līdzības rašanās
fenotipu transgresija ģenētiski atšķirīgu populāciju pazīmju pārsegšanās
iedzimstamība Ģenētiski nosacītā kvantitatīvo pazīmju fenotipiskās mainības daļa populācijā
konkurētspēja Ģenētiski nosacīta organisma, līnijas vai šķirnes īpašība labāk funkcionēt jauktā nekā vientipiskā kopumā
mūža ilgums ģenētiski nosacīts un no daudziem faktoriem atkarīgs indivīda (iedzīvotāju kopas) pastāvēšanas ilgums; lielākiem iedzīvotāju kopumiem parasti aprēķina vidējo mūža ilgumu
minerālu paraģenēze ģenētiski saistītu minerālu likumsakarīga kopīga atrašanās Zemes garozā
ģenētiskais rezervāts ģenētisko resursu saglabāšana populācijas dabiskajā atrašanās vietā tai raksturīgajos apstākļos
telpiskais krustojums ģeodēzisko koordinātu aprēķināšana pēc ainas koordinātu mērījumiem steropārī
menzula ģeodēzisks instruments apvidus topogrāfiskai uzmērīšanai, kas sastāv no statīva, paliktņa un dēļa, uz kura nostiprināts papīrs; lieto kopā ar kiprēgeli
okeanoloģija Ģeogrāfijas nozaru kopums, kas pētī fizikālos, ķīmiskos, ģeoloģiskos un bioloģiskos procesus pasaules okeānā
atlants Ģeogrāfijas, vēstures vai citu karšu sistemātisks sakopojums
Ziemeļeiropas jūra ģeogrāfiskajā literatūrā dažkārt lietots kopējs nosaukums Grenlandes un Norvēģu jūrai
topogrāfija Ģeogrāfisko (apvidus) pazīmju kopums, kas ģeogrāfiski raksturo kādu apdzīvotu vietu vai administratīvi teritoriālu vienību
astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem
bioģenēze Ģeoķīmisko procesu kopums, kas atkarīgs no organisko vielu veidošanās un sadalīšanās
tehnoģenēze Ģeoķīmisko un ģeofizikālo procesu kopums, kas saistīts ar cilvēka darbību, kuras rezultātā tiektiek pārmainīti dabiskie ģeoķīmiskie apstākļi biosfērā
aeroģeoloģija Ģeoloģijas nozare, kurā nodarbojas ar Zemes dzīļu izpēti, izmantojot distances metodes (pasīvās un aktīvās radiolokācijas, optiskās u. c. metodes)
fosilais ledus ģeoloģiskā pagātnē veidojies ledus, kas sastopams gk. pazemes ledus veidā
Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m
Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri
Peldangas labirints ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, Liepniekvalka (Peldangas valka) labajā krastā augšpus Liepnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. aizsargājamā platība - 4,9 ha, ir devona smilšakmeņos izveidojusies šauru pazemes eju sistēma ar 5 ieejām, eju kogarums - \~70 m un ir viens no garākajiem dabisko alu labirintiem Latvijā, tajā izveidojušies pilastri un nelielas kolonnas; Liepniekvalka alas
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
Kalnamuižas kraujas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis (valsts aizsardzībā kopš 1957. g.), devona iežu atsegumi Amulas kreisajā pamatkrastā Abavas ielejā, 300 m lejpus Kalnamuižas dzirnavām ir 14 m augsts atsegums, 800 m augšpus dzirnavām - 35 m augsts atsegums
Ezernieku karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Allažu pagastā pie Ezernieku mājām, platība 60,4 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., ir viena no lielākajām karsta kriteņu sistēmām ģipšainajos Salaspils svītas iežos
Vanagu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Amatas kreisajā pamatkrastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 9,427 ha, ir stāva, līdz 36 m augsta krauja, kurā >150 m garā posmā atsedzas Amatas un Gaujas svītas ieži ar aleirolītu un lodīšsmilšakmeņu starpkārtām; Egļu krauja; Rožu iezis; Roču iezis
Zartapu grava ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, Zartapu upītes 4,2 m augstā krasta kraujā, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 14,1 ha, 500 m garā posmā vairākās vietās atsedzas vissenāko Latvijas zemes virspusē iznākušo pamatiežu - vidusdevona Narvas svītas iesarkano smilšakmeņu, aleirolītu un mālu - slāņu mija, kraujā izveidojies 2,4 m augsts sezonāls ūdenskritums
Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu
Ramātu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā senkrastā Cēsu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 38,5 ha, ir augšdevona Gaujas svītas smilšakmeņu atsegumi ar kopējo garumu 330 m, lielākais augstums - 18 m, izplūst vismaz 8 avoti, izveidojušās 7 alas
Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi
Zvārtes iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Idumejas augstienes Gaujas senlejā, Amatas kreisajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 10,8 ha, ir devona smilšakmens iežu atsegums 150 m garumā, tā augstums — līdz 44 m, pakājē sekla grota (augstums — 2,5 m, platums — 7 m)
Slūnu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Krimuldas pagastā, Braslas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona smilšakmens kraujas augstums - 25-30 m, garums - līdz 170 m
Ragāļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Kūku pagastā, Rogāļu upītes krasta nogāzē, 50 m no Daugavas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 18,5 m, garums — 6,5 m, platums — 4,6 m, augstums — kraujas pusē 3,7 m, daļa akmens atšķelta, tas ir noapaļots, sarkanbrūns ovālas formas granīts
Zanderu dolomīta alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Līgatnes ielejas kreisajā nogāzē, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 1,5 ha, plātņainos dolomītos izveidojušās 3 alas, lielākās garums - 10 m, platība - 50 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,7 m, augstums vidū - 1,7 m, vidējās alas garums - 8,5 m, platība - 44 kvadrātmetri, augstums pie ieejas - 0,6 m, mazākās alas garums - 4 m, alās griestos ir dažus centimetrus gari stalaktīti, ziemo sikspārņi
Brāžu krāces un Akmeņupītes ūdenskritums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Madonas novada Ērgļu un Sausnējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., lejpus Ērgļiem ir \~3 km garš Ogres upes visstraujākais posms - Brāžu krāces, turpat sāngravā, pa kuru ieplūst Akmeņupīte, izveidojies ūdenskritums
Silmaču iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Mazsalacas pagastā, Salacas labajā krastā, \~1 km lejpus Skaņākalna, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,4 ha, ir stāva 18 m augsta krauja, kurā vairākās vietās līdz 7 m augstumam atsedzas vidusdevona Burtnieku svītas sarkanīgais (apakšējā daļā koši sarkanais) smilšakmens
Zoslēnu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Nīkrāces pagastā, Dzeldas kreisajā krastā augšpus tās ietekas Šķērvelī, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,2 ha, atsegumi ir 3 upes līkumos, augstākais 14 m
Kalnrēžu dolomītsmilšakmens atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ogres novada Rembates pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 8,4 ha, apakšējā daļā slīpslāņoti, glaukonītu saturoši smilšakmeņi ar fosilo zivju atliekām
Ērģeļu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., monolīts augšdevona smilšakmens atsegums, līdz 26 m augsta vertikāla smilšakmens siena 130 m garumā, kopējais garums - \~700 m, no tiem 330 m garu posmu apskalo Gauja; tautā saukts arī par Pieškaļu vai Pieškalnu iezi
Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai
Pietraga sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas kreisajā krastā, Limbažu novada Ainažu pagastā, \~8 km uz austrumiem no Ainažiem, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība 1,8 ha, tas ir iesarkanu smilšakmeņu atsegums, garums 400 m, augstums līdz 10 m, tajā ir 5 izvirzījumi, t. s. ragi, un vairākas nelielas, seklas grotas
Dauģēnu klintis un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Salacas labajā krastā, \~4 km lejpus Mazsalacas, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., klintis veido >10 m augsta un \~300 m gara Burtnieku svītas irdeno, iesarkano un slīpkārtaino smilšakmeņu krauja (kopējais krasta augstums \~16 m), klintīs ir 2 dabiski izveidojušās alas, kurās var iekļūt tikai mazūdens periodā; lielākās alas eju kopgarums 315 m, lielākā grota tajā - t. s. Sikspārņu pils (platums - 7,7 m, augstums - 7 m), mazākā ala atrodas \~100 m augšpus lielākās, tās eju kopgarums 125 m
Korkuļu sausgultne ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Sērenes pagastā, \~1,5 km uz dienvidaustrumiem no Pļaviņu HES, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dešupīte tek pa 10-15 m dziļu gravu, bet \~300 m lejpus Korkuļu mājām izzūd karsta kritenēs un vēl pēc 200 m ūdens atkal izplūst virspusē
Kautraka gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība 32,12 ha, Sviķupītes kreisajā krastā
Sviķupītes ielejas atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas pagastā, Sviķupītes krastos, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 71,6 ha, augšdevona smilšakmens atsegumu, alu, nišu un avotu komplekss 600-800 m garumā, augstums - līdz 12 m
Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu
Gaujienas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Gaujienas pagastā, bijušajās Anniņu akmeņlauztuvēs, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir Pļaviņu horizonta Adzeles slāņu dolomīta atseguma augstums \~3,5 m, sastāv gk. no dolomītiem ar raksturīgiem brahiopodu pārakmeņojumiem
Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā
Staburags Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Staburaga pagastā, Daugavas dzelmē, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 8,1 ha, ir \~18,5 m augsta saldūdens kaļķiežu klints Daugavas ielejas kreisā krasta dolomītu kraujas malā, applūdināts 1966. g. izveidojot Pļaviņu HES ūdenskrātuvi, tagad virsotne atrodas \~6,5 m zem ūdenslīmeņa
Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru
Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats
Kaļķupītes klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., vidēji lieli un nelieli smilšakmens atsegumi, viens no krāšņākajiem atsegumiem atrodas Puišakalna ziemeļrietumu nogāzē, tā augstums līdz 5 m, platums \~40 m; otrs lielākais atsegums (līdz 4 m augsts, \~6 m plats) ir Kaļķupītes krastā lejpus Mazupes ietekas
Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens
Ogres dolomītu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un paleontoloģiskais piemineklis, atrodas Ogres kreisajā krastā Ogres novada Ogresgala pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,58 ha, ir unikāla dažādu slāņu dolomītu ar starpslāņiem atsegumu josla
Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš
Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala
Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu
Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala
Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada
Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts
Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m
Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens
Zaņas lejteces atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Zaņas lejtecē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 53,2 ha, upes pamatkrastā vairākās vietas atsedzas pelēki un brūngani kaļķakmeņi, pelēki melni māli, kā arī irdeni smilšakmeņi, kopējais biezums - \~3,5 m
Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums
Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti
Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem
Baltavots un Melnavots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas 2 km uz dienvidiem no Kuldīgas, Kurmāles pagastā, mežā, 400 m uz dienvidrietumiem no Pļavnieku mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., unikāli augšupplūdes avoti ar lielu debitu; Baltavots — diametrā 2 m, atgādina verdošu katlu, smiltis tajā atrodas nepārtrauktā kustībā, no tā iztek strauts; aptuveni 200 m attālumā atrodas Melnavots ar 1,5 m dziļu akaci, avotam melno nokrāsu piešķir kūdra
Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
Korkuļu sausgultne un pazemes upe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Sērenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 10,3 ha, Korkuļu upīte pazūd karsta kritenēs un pēc \~200 m atkal izplūst virspusē, izplūdes vietā ir 2 līdz 2 m augsti dolomīta atsegumi
Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa
Dzilnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā starp Pērļupes un Kumadas ieteku Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., tas ir \~40 m augsts un \~300 m garš, pakavveidīgs iežu atsegums Amatas un Gaujas svītas smilšakmeņos un māla nogulumos, to turpina pārveidot sufozijas un sānerozijas procesi — iezis atvirzās >1 m gadā; apakšdaļu ārda Amatas straume, agšdaļu — avotu izplūdumi
Dambja iezis un Bruņa ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., Dambja iezis ir >30 m augsts Pļaviņu svītas dolomīta atsegums, kurā izveidojusies vienīgā tektoniskas izcelsmes ala Latvijā, kura ir 2 m augsta, šaura (dažviet tikai 25 cm plata) un 21 m gara plaisa, uz dolomītu sienām lāseņu notecējumi, stalaktītu aizmetņi, alā mīt sikspārņi
Stūķu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 3,4 ha, kas ietver 15 m augstu smilšakmens krauju, pie kuras pamatnes izplūst vairāki nelieli avoti
Kājiņu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Amatas lejteces labā pamatkrasta nogāzē, Kājiņu iezī, Amatas novada Drabešu pagastā, starp Kājiņu un Kalnzemnieku mājām, \~100 m no Līgatnes-Kārļu ceļa, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., izpētīto eju kopgarums - 25 m
Kaltenes krasta veidojumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Baltijas jūras senkrastā, Rojas pagastā, uz dienvidiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 80,59 ha, pamatelements ir Litorīnas jūras abrāzijas krauja, kuras piekāje tagad atrodas 5-6 m vjl., kraujas relatīvais augstums - 4-10 m
Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava
Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala
Rīteru sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Kokneses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha
Klintaines sausgultne un karsta kritenes ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Daugavas labajā krastā, Rīteru ielejas dienvidaustrumu malā (gandrīz visa ieleja applūdināta), Pļaviņi novada Klintaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 14,9 ha, vērojamas tipiskas karsta izpausmes Daugavas svītas dolomītos
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
Simtēnu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Drabešu pagastā iepretī Simtēnu mājām, Gaujas pietekas Rakšupes gravā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 18,7 ha, ir ziemojošo sikspārņu izpētes vieta, izveidojusies augšdevona Gaujas svītas sarkanajos un baltajos smilšakmeņos, garums - \~40 m, platums - līdz 7 m, augstums - līdz 1,9 m; Dzirnes ala (1939. g. atklājis "Simtēnos" dzīvojošais R. Dzirne)
Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
Tītmaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, \~0,5 km no upes, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ir līdz 12 m augsts smilšakmens kraujas atsegums, garums - 200 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 4,8 ha, vidusdaļā ir Līgoņu ala, abos galos pa nišai
Leimaņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā \~1 km lejpus Amatas ietekas, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 6,2 ha, augstums — \~9 m, garums — 350 m, iezī izveidojusies līdz 30 m gara ala
Spriņģu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā krastā, 250 m augšpus Līgatnes ietekas, Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība — 10,2 ha, ir augšdevona Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, iezis stiepjas 600 m garumā, lielākais augstums — 21 m
Launagiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, 700 m no Ērmaņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,5 ha, pret Gauju vērstās vienlaidus kraujas augstums - 20 m, garums - 250 m, mazāki atsegumi sastopami 1 km garumā; Ērmaņu iezis
Ēdernieku klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Amatas ietekas Cēsu novada Raiskuma pagastā, pie Ēdernieku mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., stāvkrasta augstums - 40 m, pie pamatnes ir upes izgrauzta 7 m plata un 5 m dziļa niša
Ķūķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā lejpus Ķūķupītes ietekas, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 13,5 ha, klinšu augstums - līdz 43 m, garums - \~600 m
Gūdu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., augšdevona Gaujas svītas smilšakmens krauja (augstums - 13-20 m, garums - \~250 m)
Sarkanās klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā uz Cēsu pilsētas un Raiskuma pagasta robežas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 11,8 ha, ir Gaujas senlejas labā pamatkrasta kraujas posms, kura apakšējā daļā \~300 m garumā, atsegti līdz 10 m augsti augšdevona smilšakmeņi ar nelielām nišām, plaisām un alām, no kurām izplūst vairāki avoti; Raiskuma sarkanās klintis; Raiskuma iezis
Katrīnas iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā krastā, 2,5 km lejpus Līgatnes ietekas, Straupes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība — 17,51 ha, iezis ir sarkanīga augšdevona smilšakmens krauja, augstums — \~15 m, garums — 200 m; Nāru klintis
Piķenes krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas labajā senkrastā, 2 km lejpus Siguldas tilta, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., krauja ir stāva, gandrīz 1 km gara un līdz 80 m augsta, tajā smilšakmeņu atsegumi, avoti, ūdenskritumi un 2 alas
Runtiņupītes akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Gaujas senlejas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, no apakšas izplūst avots, augstums avota pusē - 2,7 m, kalna pusē - 1,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, apkārtmērs - 15,6 m; Lielais akmens; Runtiņa avotakmens
Imulas dolomīta klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Imulas krastos lejpus "Pūcēm" Tukuma novada Matkules pagastā, atrodas dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g.
Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m
Adamovas krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Krāslavas novada Ūdrīšu pagastā, Daugavas labajā krastā 30-40 m augstas kraujas pamatnē, 7 m virs ūdenslīmeņa, starpleduslaikmetā izveidojusies 1-2 m bieza mālu un kūdras slāņkopa, kas izsekojama vairākus simtus metru garā krasta posmā zem 2 sarkanbrūnas morēnas joslām un vairākiem smilts un grants slāņiem
Gudzonu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Laņģupītes labajā krastā, dabas parka "Salacas ieleja" teritorijā Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., alas garums - 27 m, augstums pie ieejas - 2 m, platums - 3,5 m, dziļumā tā sašaurinās
Lauderu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lauderu pagastā, netālu no robežas ar Rundēnu pagastu, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 2,2 ha, garums - 150 m, platums - 90 m, relatīvais augstums - līdz 15 m, paugura virsotnē ir ieplaka ar stāvām nogāzēm, tās dibenā ezeriņš
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
Rundēnu velna dobe ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ludzas novada Rundēnu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,7 ha, ir lielākais paugurs virsotnēs iedobtu pauguru vidū, relatīvais augstums - 8-15 m
Bolēnu acu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Bērzaunes pagastā, 2 km uz austrumiem no Gaiziņkalna, Ošu gravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., hipsometriski visaugstākais avots Latvijā (~262 m vjl.), senatnē bijusi kulta vieta, ūdeni izmantoja tautas dziedniecībā acu dziedināšanai
Krākas avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Madonas novada Mārcienas pagastā, Svētes ezera rietumu krastā, Krustkalnu dabas rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 2,3 ha, 30 m platā joslā zemes virspusē izplūst vismaz 7 avoti, kas atrodas 2,5-3 m virs ezera līmeņa, ūdens noplūst uz Svētes ezeru pa īsu, oļainu strautu
Līčupes atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ogres labajā krastā, lejpus Līčupes ietekas, Ogres novada Taurupes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 3,3 ha, \~10 m augstajā Ogres krasta nogāzē atsedzas morēnas slāņi ar smilšakmeņu starpslāņiem, kuros kopā ar jūras nogulumiem sastopamas gliemju čaulas
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
Dagdas ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas pie Dagdas pilsētas robežas Dagdas pagastā, Narūtas pietekas Guščicas labajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1 m, veidojusies dabiski sacementētos grants iežos
Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām
Lauču dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rīgas līča piekrastē, Limbažu novada Skultes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., ir elipsoīdas formas iesarkans granīta jūrakmens, apkārtmērs - 12,25 m, garums - 4,3 m, platums - 3,1 m, augstums - 2,5 m; Lielais Lauču akmens
Lūrmaņu atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas abos krastos Talsu novada Lubes pagastā pie "Lūrmaņiem", valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 7,7 ha, \~400 m garas un 5-6 m augstas klintis, kurās ir nelielas niša, iztek avoti
Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m)
Nidas pludmale ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rucavas pagastā, sākas pie Latvijas un Lietuvas robežas un stiepjas ziemeļu virzienā 3 km garumā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 37,08 ha, ir savdabīgs oļains Baltijas jūras pludmales posms, oļi un akmeņi veido arī lēzenu, 25-30 m platu un 0,5 m augstu krasta valni, kura virsējā daļā ir smiltis un grants
Medņu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., garums - 5,8 m, platums - 5,3 m, augstums - 1,4 m, sarkanbrūns rapakivi granīts
Dzelveskalna atsegums un alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā lejpus Mazsalacas, Skaņkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., atsegumu (garums - \~80 m) veido vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi, tā pakājē atrodas 3 Dzelveskalna alas un \~200 m tālāk - Eņģeļu ala
Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele
Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri
Dolesmuižas atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Sausās Daugavas labajā krastā, 2,5 km lejpus Rīgas HES aizsprosta, ir tipisks augšdevona Daugavas svītas Altovas slāņu griezums, apakšējo daļu 4 m biezumā veido raibkrāsaini dolomīti un dolomītmerģeļi, virs tiem 2,5 m biezs kvarcītveida dolomītu slānis, kurā daudz gliemežu un brahiopodu čaulu lēcu, virsējā slānī ir Katlešu svītas nogulumi, gk. raibie māli un dolomītmerģeļi
Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha
Cīruļu iezis un blusu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas senlejas labajā krastā, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. gada; Cīruļu iezis ir \~200 m garš un 8 m augsts smilšakmeņu atsegums, 1991. g. tā piekājē atklāta un no aizbiruma atrakta Blusu ala, kas ir sarežģīts eju un strupceļu tīkls 55 m kopgarumā, plašākajā alas daļā griestu augstums — līdz 4 m
Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m
Sautas kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 6,1 ha, ir paugurs ar 3 virsotnēm, absolūtais augstums - 87,3 m vjl., relatīvais augstums - \~70 m, rietumu nogāzē izveidojušies līdz 14 m augsti smilšakmens atsegumi, tajos nišas, avoti un alas, ziemeļu nogāzē lielākā ir Avotu ala
Klūnu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Skujaines labajā krastā Tērvetes pagastā pie Klūnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 0,39 ha, atseguma apakšējo daļu veido vāji cementēti smilšakmeņi, augšējā daļā dolomītmerģeļu slāņi; Skujaines atsegums
Kalamecu un Markuzu gravas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Smiltenes novada Gaujienas pagastā pie Markuzu upes un tās pietekas, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 28,78 ha, Kalamecu gravas garums - 240 m, dziļums - 12 m, vairāki ūdenskritumi; Markuzu grava atrodas \~1 km uz austrumiem no Kalamecu gravas, tās labajā nogāzē, iegūstot dolomītu, izlauzta 1,2 m augsta un 8 m dziļa ala
Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības
Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu
Grīviņu iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, augšdevona Gaujas svītas sarkanīgo smilšakmeņu atsegums, atrodas Gaujas senlejas kreisajā pamatkrastā iepretī Grīviņupītes ietekas vecajam atzaram Liepas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli
Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu
Lielais vella akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Balvu novada Bērzkalnes pagastā, Brūklāju mežniecībā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, akmens apkārtmērs — 24,1 m, garums — 8,3 m, platums — 7 m, augstums — 1,9 m
Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
Kvēpenes ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Gaujas labā pamatkrasta piekājē, Raiskuma pagastā, netālu no Kvēpeņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 30,3 ha, viena no garākajām alām Latvijā (centrālā eja 20 m), ir 3 ieejas un komplicēts sāneju tīkls, lielākais griestu augstums - \~2 m, lielākais platums - 3,5 m
Roču ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Līgatnes pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kops 2001. g., aizsargājamā platība - 6,6 ha, eju kopgarums - \~30 m, izveidojusies Gaujas svītas smilšakmeņos, no alas izplūst spēcīgs avots, tās grīdu klāj ūdens, ieeja ir šaura un zema, bet iekšpuse plaša ar vairākiem sašaurinājumiem, sikspārņu ziemošanas vieta
Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
Ķaubju iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Amatas kreisajā krastā iepretī Ainavu kraujai, Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 5,6 ha, tas ir 6 m augsts augšdevona smilšakmens un dolomīta atsegums \~45 m augstas un 50 m platas kraujas augšdaļā
Līču-Laņģu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Gaujas kreisajā senkrastā lejpus Ranču strauta ietekas, Priekuļu novada Liepas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 43 ha, ir \~1 km gara augšdevona smilšakmens klinšu sistēma, no tām izplūst \~20 avotu, tajās ir daudzas alas un nišas; Lodes iežājs
Daudas un Jodupītes ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis, atrodas Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., to veido kanjonveidīga grava (dziļums - līdz 40 m), kurā ir \~30 m dziļš un 20 m plats piltuvveida iegruvums (t. s. Raganu katls), kas izveidojies, ūdeņiem tekot no Daudas kreisā stāvkrasta un izraisot erozijas un sufozijas procesus Gaujas un Amatas svītas smilšakmeņos, gravas kraujās ir līdz 35 m augsti smilšakmens atsegumi
Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti
Ānfabrikas klints ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Līgatnē, Līgatnes upes kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tas ir Gaujas svītas vidusdaļas stratotips, , ko veido sarkanbrūni, slīpslāņoti smilšakmeņi, augstums 17 m, bijuši ierīkoti pagrabi (alas), kas tagad pamesti, pagrabu garums <5 m, daļa atzarojas no galvenajām ejām, pavisam konstatēts 150 pagrabu un 13 pagrabu sistēmas ar 170 pagrabiem
varietāte Ģeometrijā, topoloģijā - ģeometrisks objekts, kura struktūra atbilst kādai telpai
riņķis ģeometriska figūra - plaknes punktu kopa, kuru attālumi no kāda noteikta plaknes punkta nav lielāki par doto skaitli; [aplis]{s:458}
gaismas stars ģeometriskajā optikā - šaurā joslā virzīta gaisma
dioptrika Ģeometriskās optikas nozare, kas pētī gaismas staru izplatīšanos caurspīdīgās vidēs
daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
ģeopolitiķis Ģeopolitikas piekritējs
ģeoportāls Ģeotelpiskās informācijas portāls - tīmekļa vietne vai tai pielīdzināms līdzeklis, kas nodrošina pieeju ģeotelpiskajām datu kopām, pakalpojumiem un metadatiem
datorkarte Ģeotelpisko datu kopums speciālas programmatūras sastāvā
heraldika Ģerboņu, arī citu simbolisku zīmju kopums
gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā
bezstils ģērbšanās īpatnību kopums, kas neatbilst sabiedrības izpratnei par labu gaumi
aizsargapģērbs Ģērbu kopums, kas aizstāj vai ko pārklāj darbinieka personiskajam apģērbam, lai pasargātu viņu no veselībai bīstamu vai kaitīgu vides faktoru iedarbības; specapģērbs
komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi
Rībecāls ģermāņu mitoloģijā - kalnu gars, negaisu un kalnu nobrukumu iemiesojums, saistīts ar Milzu kalniem, sevišķi populārs Silēzijas teiksmās, vācu tautas pasaku varonis, kurš vēlas, lai viņu dēvē par Kalnu Kungu
tenkteri Ģermāņu tauta, kas mēģināja kopā ar usipetiem 55 g. p. m. ē. ienākt Gallijā, bet cieta sakāvi no Cēzara; 3. gs. sakusa kopā ar frankiem
zviedru valoda ģermāņu valodu grupas ziemeļģermāņu austrumu atzara valoda; senākie rakstu pieminekļi - rūnu raksti; kopš 13. gs. rakstības pamatā latīņu alfabēts
Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu
lielģimene Ģimene, kur kopā ar vecākiem dzīvo precētie bērni un bērnu bērni; 3 un vairāk paaudzes
bioloģiskā ģimene ģimene, kura sastāv no vecākiem un viņu bērniem, neiekļaujot adoptētos bērnus
ģimenes pavards ģimenes dzīves apstākļu kopums; ģimenes miteklis
ģimenes dzīves cikls ģimenes dzīves nozīmīgākie posmi; parasti: laulāto kopdzīve līdz pirmā bērna piedzimšanai, bērnu audzināšana līdz pēdējā bērna patstāvīgas dzīves sākumam, vēlīnā laulāto kopdzīve divatā
paplašināta ģimene ģimenes modelis, kur kopā dzīvo un vienu mājsaimniecību veido ne tikai laulāts pāris vai partneri un viņu bērni, bet arī citi radinieki
kuvads Ģimenes rituāls, kas radies jau pirmatnējā sabiedrībā, dzemdību laikā nākamais tēvs uzvedas tāpat kā dzemdētāja: vaid, lokās, tēlo dzīšanās sāpes utt., bet pēc mazuļa piedzimšanas vīrs turpina gulēt gultā, ievēro diētu, kopā ar sievu pieņem apsveikumus
jauna ģimene ģimenes tips, parasti ģimne kopdzīves pirmajos piecos gados; attiecas uz laulātajiem līdz 30 gadu vecumam, kas stājušies pirmajā laulībā
savējs Ģimenes vai citas noteiktas cilvēku grupas loceklis no šīs kopas locekļu viedokļa
ģimenes sadzīves formas ģimenes vajadzību apmierināšanas veidu un paņēmienu kopums, kopdzīves paražas, rituāli un normas
Caloplaca puracea ģints "Caloplaca holocarpa" nosaukuma sinonīms
Caloplaca murorum ģints "Caloplaca saxicola" nosaukuma sinonīms
klans Ģints (retāk cilts) kopiena (piemēram, ķeltu tautām); radinieku ģints vai grupa
septs ģints kopiena, cilts, arī klans Īrijā
plīvurpuķe Ģipsene ("Gypsophila")
ģipsmīle Ģipsenes ("Gypsophila")
šleieriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
šleijeriņi Ģipsenes ("Gypsophila")
gleznā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila elegans")
garkātu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila fastigiata")
tīruma ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila muralis syn. Psammophiliella muralis")
skarainā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila paniculata")
skaujošā ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila perfoliata syn. Gypsophila trichotoma")
ložņu ģipsene ģipseņu suga ("Gypsophila repens")
soloģitāra ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju
HST Habla kosmiskais teleskops ("Hubble Space Telescope")
Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
Omars Halīfs (634.-644. g.), viņa valdīšanas laiku raksturo strauja islāma ekspansija Mezopotāmijā, Persijā un Ēģiptes lejtecē
halkofils Halkofilie elementi - ķīmiskie elementi, kas Zemes garozā sastopami galvenokārt sulfīdu veidā
fluorīts halogēnu grupas dažādas krāsas stiklam līdzīgs minerāls, kalcija fluorīds CaF~2~; izmanto metalurģijā (par kusni), optikā, fluora ieguvei, krāsainos paveidus – juvelierizstrādājumiem
psilocīns Halucinogēns triptamīna grupas alkaloīds, kas iedarbojas un tiek lietots kā psihodēlisks halucinogēns, sastopams vairākās psihoaktīvās sēnēs kopā ar psilocibīnu
Echinopsis chamaecereus hamecereju ehinopsis
Chamaecereus silvestrii Hamecereju ehinopsis ("Echinopsis chamaecereus")
koge Hanziešu kuģi, ar kuriem pārvadāja preces Rietumeiropā; kuģis būvēts no plankām ar vienu mastu un taisnām burām; kogs
mudžeklis Haotisks (daudzu, parasti dažādu, skaņu) kopums
kakofonija Haotisks skaņu sakopojums (skaņdarbos)
mudžeklis Haotisks, arī liels (augu, to daļu) kopums
characiopsis Haraciopses - dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterokoku klases ģints
ibādīti Haridžītu sektas atzars, dibināts un vēl joprojām pastāv Džerbā, kā arī dažos Alžīrijas novados
harmonikas harmoniskas (sinusoidālas) svārstības, kuru summa veido jebkuru praksē sastopamu periodisku signālu
svārstību spektrs harmonisko svārstību kopums, kādā var sadalīt attiecīgo salikto svārstību
triāde Hēgeļa dialektikā - triju dialektiskās attīstības pakāpju (tēzes, antitēzes, sintēzes) kopums
hPa hektopaskāls
Hupa helēnija helēniju suga ("Helenium hoopesii")
helislēpošana Helibordings - aktīvā tūrisma veids, kurā kalnu slēpotāji vai snovbordisti tiek uzvesti kalnā ar helikopteru un nobraucienu veic patstāvīgi bez marķētas un sagatavotas trases; parasti izvēlas vizuāli pievilcīgus kalnus ar neskartu ainavu un nobraucienam izmanto apsnigušu šļūdoņa virsmu
nesējskrūve Helikoptera gaisa skrūve (propelleris) lidojumam un vadībai nepieciešamo aerodinamisko spēku radīšanai, novietota horizontāli virs korpusa; sastāv no rotora, lāpstām un ieliktņa ar dempferiem
zemes rezonanse helikoptera pašierosmes svārstības, ko izsauc rotējošās nesošās gaisa skrūves lāpstiņu smaguma centra novirze no to griešanās plaknes ass
kvadrokopters Helikoptera paveids ar četriem vertikālajiem propelleriem, kas izvietoti četrstūra veidā, parasti radiovadāms un neliels
heliķis Helikopters
helis Helikopters
helītis Helikopters
helīts Helikopters
lidgrieznis Helikopters
vertaļots Helikopters
virpuļotājs Helikopters
patruļhelikopters Helikopters, ar ko brauc patruļa
triecienhelikopters Helikopters, kas ir speciāli konstruēts dažādu ieroču sistēmu izmantošanai, lai varētu uzbrukt pretinieka mērķiem un tos iznīcināt
pretputekļu ierīce helikopteru gāzturbīnu dzinēju aizsardzības ierīce pret putekļu iesūkšanu dzinējā, lai mazinātu to abrazīvo iedarbību uz lāpstiņām
piekartransportēšana Helikopteru operācijās - jebkādas piekarkravas transportēšana
piekarkrava Helikopteru transporta operācijās - jebkāda ārēja, zem helikoptera fizelāžas piekārta krava
heliotropium Heliotrops
kokveida heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium arborescens"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Peru heliotrops heliotropu suga ("Heliotropium peruvianum")
milerioze Helmintozes veids, veltenisko tārpu ierosināta aitu un kazu pneimonija un pleiropneimonija
tigurini Helvetu cilts, kas 107. g. p. m. ē. kopā ar kimbriem un teitoņiem iebruka Gallijā un sakāva romiešus, bet 58. g. p. m. ē. tos sakāva un iznīcināja Cēzars
hematoporfirīns Hēma derivāts, kurš nesatur dzelzi; atrodams asinīs, saindējoties ar sulfātiem un hematoporfīrijas gadījumos
hemopirols Hematoporfirīna redukcijas produkts
hematoporfirinēmija Hematoporfirīns asinīs
hematoporfirīnūrija Hematoporfirīns urīnā (asinssarkans urīns), piem., saindējoties ar sulfonamīdu
makrohematūrija Hematūrijas forma, kad urīns ir sārts vai pat sarkans un proporcionāli viens litrs urīna satur 1 mililitru asiņu
pusredze Hemianopsija
deiterohemīns Hemīna derivāts, kas izveidojas hematoporfirīna sintēzes procesā; hemīna noārdīšanās produkts pūšanas procesā zarnās
feroprotoporfirīns Hemoglobīna u. c. elpošanas fermentu (citohroma) prostētiskā grupa; sastāv no protoporfirīna un dzelzs
aleikija Hemopoētiskās sistēmas saslimšana, ko raksturo leikocītu un trombocītu skaita stipra samazināšanās
Japānas henomele henomeļu suga ("Chaenomeles japonica"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu un augļaugu kopš 19. gs. vidus
konģenitālā miotonija hereditāra miopātija (autosomāli dominanta, daudz retāk - autosomāli recesīva pārmantošana): slimība parasti manifestējas jau tūlīt pēc dzimšanas ar dažiem agrīniem simptomiem (zīšanas grūtības, mīmikas stingums pēc raudāšanas); muskulatūras funkciju traucējumi (gribai pakļautās kustības pavada ļoti spēcīgas muskuļu kontrakcijas, kas kavē veikt nākamās kustības)
piknodizostoze Hereditāra, labdabīga, ģeneralizēta hondrodistrofija un dizostoze ar skeleta displāziju (autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās, disproporcionāls mazs augums ar relatīvi īsām ekstremitātēm; kraniocefāla dismorfija - relatīvi liela galva ar prominentiem pieres un pakauša pauguriem, lielais avotiņš nav slēdzies pat pieaugušiem, apakšžokļa hipoplāzija, zobu izvietojuma anomālijas, pastiprināta nosliece uz kariešu; nereti multiplas, spontānas fraktūras; krūškurvja anomālijas, pirkstu hipoplāzija, brahidaktilija, nagu hipoplāzija
progeroīdais nanisms hereditāri familiāru simptomu komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana); slimība manifestējas otrā mūža gada laikā; izveidojas disproporcionāls punduraugums; garas rokas, mucveida krūškurvis, izteikta kifoze; gari skriemeļu ķermeņi
pseidoaldosteronisms Hereditāri konģenitālas tubulopātijas paveids (iespējams, autosomāli dominanta vai recesīva pārmantošana): sistoliski diastoliska hipertonija, kas manifestējas jau agrā bērnībā; hipokaliēmija, plazmas renīna daudzums samazināts, nātrija retence
Mukuru hereru mitoloģijā - ciltstēvs, kultūrvaronis un demiurgs, kurš ar sievu bijuši pirmie cilvēki pasaulē, kas kopā ar lopiem "izgājuši" no koka Omumborombonga, iedibinājis tabu, iniciācijas, upurēšanas u. c. rituālus un paražas
uzlādes spole hermētiski noslēgta 8 mm, 16 mm vai 35 mm filmas spole tīrās filmas glabāšanai un operatīvai kameras pārlādēšanai filmēšanas laukumā
Dņepras ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, izveidota 1932. g., platība — 420 kvadrātkilometru, garums — 170 km, platums — līdz 3,5 km, vidējais dziļums — 8,2 m
Kahovkas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā, Ukrainas Hersonas, Dņepropetrovskas un Zaporožjes apgabalā, platība 2155 kvadrātkilometri, garums — 230 km, lielākais platums — 25 km, vidējais dziļums — 8,4 m, lielākais — 36 m
piperidīns Heterociklisks savienojums, heksahidropiridīns, izmanto organiskajā sintēzē, par katalizatoru, par izejvielu medicīnisku preparātu ražošanā
austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes
pretējlapu hiastofila hiastofilu suga ("Chiastophyllum oppositifolium")
matroklinālā iedzimšana hibrīdu un mātformas līdzība, ko nosaka citoplazmatiskā iedzimtība, mātes efekts vai vecāku nevienādā ploiditātes pakāpe
hidromanipulators Hidrauliski darbināms mehānisms, ko vada operators un kas noteiktas darbības veic, atdarinot cilvēka roku kustības, spēj rīkoties arī ar ļoti smagiem priekšmetiem
Bernulli vienādojums hidraulisko aprēķinu vienādojums - izsaka, ka stacionārā šķidruma plūsmā stāvotnes, spiediena un kinētiskās enerģijas summa kopā ar spiediena enerģijas zudumiem ir konstanta
mieturu hidrilla hidrillu suga ("Hydrilla verticillata"), Latvijā sastopama reti un ir aizsargājama
obliterācija Hidroiekārtu droselēs novērojama parādība, ka, noregulējot mazas plūsmas, caurplūdums arvien samazinās, jo caurplūstošā eļļa kopā ar piemaisījumiem samazina caurplūdes šķērsgriezumu
hidropneimoiekārta Hidroiekārtu un pneimoiekārtu kopums
hidroksils Hidroksilgrupa, daudzos ķīmiskos savienojumos sastopamā HO- grupa; vienvērtīgs ūdens radikālis
limfokentrinskābe Hidroksiskābe, atrodama limfoleikozes slimnieku urīnā; ierosina leikopoētiskās sistēmas šūnu proliferāciju
hidroloģiskais tīkls hidroloģisko staciju un posteņu kopums noteiktā teritorijā
hidronīmija Hidronīmu kopums
lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas
ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta
hidromezgls Hidrotehnisku iekārtu sakopojums vienā vietā
lejupejošā programmēšana hierarhiska programmas izstrādāšanas metode, kuru izmantojot programmēšanu sāk ar vispārējiem priekšrakstiem un pakāpeniski tos detalizē, veidojot apakšprogrammu kopu
higroskopiski Higroskopisks
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas
brūnā pagrabu klājpiepe himēnija sēņu afilloforu rindas konioforu dzimtas konioforu ģints suga ("Coniophora puteana"), kas Latvijā bieži atrodama dažādās celtnēs
puslocene himēnijsēņu klases afilloforu rindas sānaušu dzimtas ģints ("Phyllotopsis")
parastā aknene himēnijsēņu klases akneņu dzimtas suga ("Fistulina hepatica"), saprofītiska, reizēm parazītiska sēne, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama
kroksardzene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas atmateņu dzimtas sēņu ģints ("Leucocoprinus")
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
virpainīte Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Strophariaceae"), pārsvarā saprofīti, aktīvi koksnes un augu atlieku noārdītāji, vairākas sugas ir parazīti uz dzīviem kokiem, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 32 sugas
naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
vistene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("Tricholomopsis"), 19 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
plūmene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sārtlapīšu dzimtas ģints ("Clitopilus"), sēnēm raksturīgas ribainas vārpstveida sporas
tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
negailene Himēnijsēņu klases beku rindas mieteņu dzimtas ģints ("Hygrophoropsis"), saukta arī par neīsto gaileni, Latvijā konstatēta 1 suga
zvīņbeka Himēnijsēņu klases cepurīšu sēņu rindas dzimta ("Strobilomycetaceae"), augļķermeņi ar cepurīti un kātiņu, gk. subtropos un tropos. 4 ģintis, 60 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
gliemezene Himēnijsēņu klases dzimta ("Hygrophoraceae"), 4 ģintis, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 29 sugas
biezlapīte Himēnijsēņu klases gliemezeņu dzimtas ģints ("Camarophyllus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, augļķermeņi neuzkrītošā krāsā, sīksti, nespīdīgi, parasti sausi, cepurīte dažāda lieluma, gļotaina
peniofora Himēnijsēņu klases kortīciju dzimtas ģints ("Peniophora"), sastopamas gk. uz sausiem nokaltušiem zariem un stumbriem, \~100 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu
makstsēne Himēnijsēņu klases mušmiru dzimtas mušmiru ģints sēņu grupa, kas pēc senākas klasifikācijas, līdz 20. gs. 90. gadiem bija atsevišķa mušmiru dzimtas ģints (bijušais nosaukums "Amanitopsis")
aitupiepe himēnijsēņu klases piepju dzimtas ģints (“Albatrellus”), Latvijā konstatētas 2 sugas, kurām raksturīgas kopā saaugušas neregulāras formas augļķermeņu cepurītes, gar kātiņu nolaidens, balts, vēlāk dzeltenīgs poru slānis un gaļīgs trausls mīkstums
bērzupiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu dzimtas suga ("Fomitopsis", syn. "Piptoporus"), kas aug uz bērziem
mīkstpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Leptoporus", "Postia" un "Rhodonia")
cietpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģintis ("Phellinus" un "Phylloporia"), Latvijā konstatētas 15 sugas
datronija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Cerioporus", syn. "Datronia")
labirintpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Daedaleopsis")
diplomitopore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Diplomitoporus")
plānpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Gleoporus")
zeltpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Hapalopilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas
vaskaine himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Peniophora")
egļpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporellus")
cinobrpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Pycnoporus")
cietpore himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Rigidoporus")
apmalpiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Fomitopsis")
sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni
aplocene Himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Lepista syn. Rhodopaxillus"), 19 sugas, Latvijā konstatētas 8 sugas, augļķermeņi lieli, biezi, stingri, cepurīte bālgana, zilgana, violeta, pelēka, dzeltenbrūna vai sarkanbrūna
brūnsvārcene himēnijsēņu klases sīkpiepju dzimtas sēņu ģintis ("Hymenochaete" un "Hymenochaetopsis")
Phellinus ribis himenohēšu sugas "Phylloporia ribis" nosaukuma sinonīms
himjariešu Himjariešu alfabēts - fēniķiešu alfabēta attīstības virziens, no kura cēlušies Etiopijas, Lībijas u. c. Ziemeļāfrikas semītu alfabēti
Dēvi Šri hindu (Rietumindonēzija un Malaizija) mitoloģijā - auglības un skaistuma dieviete, zemkopības un galvenokārt rīsa audzēšanas aizgādne un aizsācēja
Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
vidjādharas hindu mitoloģijā - pusdievu grupa, labsirdīgi gaisa gari, kas mīt starp zemi un debesīm kā Indras pavadoņi vai arī mīt ziemeļu kalnos; kopā ar kinnarām un jakšām viņi pieder pie Kuberas svītas un pārzin maģiskos rituālus, kas ļauj viņiem pēc vēlēšanās mainīt savu izskatu; viņu vīrieši ir slaveni ar savu gudrību, sievietes - ar skaistumu
Bhāratī Hindu mitoloģijā - recitācijas un svētsvinīgas dziedāšanas dieviete, kas kopā ar dievietēm Sarasvati un Ilu veido triādi
Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām
sanjāsietis Hinduists, kas atteicies no pasaulīgās dzīves, piekopj askētisku dzīvesveidu un studē svētos rakstus, parasti valkā safrāndzeltenas drānas un viņam ir liegts uzturēties sieviešu sabiedrībā
hindustāņi Hindustānas pamatiedzīvotāji, sastāv no vairākām lokālām grupām, ko vieno kopīga literārā valoda - hindi; ticīgie - gk. hinduisti
saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
nefroangioskleroze Hipertensija ar nieru bojājumiem, kuru izcelsme saistīta ar renālo mikroangiopātiju
hopčiks hiphops
hip-hop Hiphops
hiphop Hiphops
pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni
antidiurētiskais hormons hipofīzes hormons, ko producē hipofīzes mugurējā daiva; ADH; vazopresīns
tireotropiskais hormons hipofīzes priekšējās daivas hormons, kas regulē vairogdziedzera darbību, veicina tā hormonu sintēzi; tireotropīns
kortikotropocīts Hipofīzes priekšējās daivas šūna, kas sekretē adrenokortikotropisko hormonu
ģeopsiholoģija Hipotētiska bioģeogrāfijas, resp. antropoģeogrāfijas nozare, kas pētī reālās ģeogrāfiskās apkārtnes ietekmi uz dzīvu organismu, resp. cilvēka centrālām psihiskām funkcijām jeb dvēseli un cenšas izprast radīto noskaņojumu
ids Hipotētiska struktūras vienība; hromomērs; psihoanalīzē instinktu kopums zemapziņā
pirmvaloda Hipotētiska valoda, kas pastāv pirms divu vai vairāku cilmes ziņā radniecīgu valodu rašanās; kopvaloda, pamatvaloda
nostrātiskās valodas hipotētiska valodu virssaime, kurā ietilpst indoeiropiešu, urāliešu, altajiešu, semītu-hamītu, kartvelu, dravīdu, korejiešu u. c. valodas; pastāv uzskats, ka šajās valodās ir \~700 kopīgas cilmes vārdu sakņu
siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi
Pangeja Hipotētisks paleozoja superkontinents, kurš pastāvējis aptuveni pirms 300 miljoniem gadu un aptvēris vienkopus visu tā laika sauszemi
Laurāzija Hipotētisks ziemeļu puslodes paleozoja beigu superkontinents, kas aptvēris tagadējo Ziemeļameriku, Austrumeiropu un Āzijas ziemeļdaļu
Kurzemes litosfēras miniplātne hipotētisks, vēlajā arhajā pirms \~2,6 mld gadu radies litosfēras bloks, ko veidoja agrā arhaja Eiropas protokontinenta atlūza — tagadējais Kurzemes megabloks un tajā laikā jaunizveidojusies okeāniskā tipa Zemes garoza
monoglaciālisms Hipotēze glacioloģijā par vienreizēju apledojumu (leduslaikmetu) kvartārā Eiropā, Āzijā un Z-Amerikā
statistiskā hipotēze hipotēze par pētāmās ģenerālkopas sadalījumfunkcijas raksturu vai parametru vērtībām
pseidoplēģija Histēriskā paralīze vai pseidoparalīze
histiocitoze Histiocītu proliferācija, sevišķi limfmezglos u. c. hematopoētiskās sistēmas orgānos
Nunguja Hivaru (Ekvadora) mitoloģijā - dieviete, zemkopības un zemes auglības aizgādne
pušķu hlorofīts hlorofītu suga ("Chlorophytum comosum"), telpaugs, izveidotas vairākas šķirnes
nairīts Hloroprēnkaučuku tirgus nosaukums Krievijā
jodapskābe HOJ, nav sastopama dabā
holestanols Holesterīna redukcijas produkts, koprosterīna izomērs
galvanomagnētiskās parādības Holla efekts, magnetopretestība, ko izraisa lādiņnesēju noliekšanās metālos un pusvadītājos ārēja magnētiskā lauka ietekmē
tauroholskābe Holskābes un taurīna savienojums, sastopama suņa žultī, atrodama arī cilvēka žultī
homoiopatija Homeopātija
dinamizācija Homeopātijā zāļu līdzekļu potences kāpināšana atšķaidīšanas vai saberšanas ceļā
homeopāts Homeopātijas speciālists
homeopolārs Homeopolārā (arī kovalentā) saite ir ķīmiska saite, kas veidojas, rodoties elektronu pārim, kas kopējs savstarpēji saistītiem atomiem; šai saitei atbilst homeopolārā molekula, piem., ūdeņraža molekula H2, ko veido divi vienādi ūdeņraža atomi
kristalli Homogeni, anizotropi ķermeņi, kas labvēlīgos rašanās apstākļos iegūst pareizu, plaknēm ierobežotu, gk. no iekšējās struktūras atkarīgu formu
lesbiete Homoseksuāla sieviete, kas piekopj dzimumsakarus ar sievieti; nosaukums pēc Lesbas salas Egejas jūrā
tribadija Homoseksuālisma paveids, sieviešu savstarpēja kopošanās; lesbisms
tīrās līnijas homozigotiska pašapputes auga genotipiski vienveidīgo pēcnācēju kopas
hondrioma Hondriosomu kopums
rabdomiohondroma Hondroma kopā ar rabdomiomu
Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes
Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs
skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
kaulzivis hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Osteichthyes"), pie kuras pieder zivis, kam skelets ir stipri pārkaulojies, pēc sugu skaita bagātīgākā un daudzveidīgākā mugurkaulnieku klase, \~20000 sugu, Latvijā sastopamas 12 kārtas, 32 dzimtas
tūre Horeogrāfiskas norises daļa - noteiktu kustību, darbību kopums; arī dejotāja apgrieziens
prolans Horija gonadotropins
terase Horizontāla vai mazliet slīpa, līdzena zemes virsas forma, kas ir izveidojusies ieleju nogāzēs, upju, ezeru, jūru krastos vai ierīkota mākslīgi (dārzkopībai, zemkopībai) un ko no citām šādām formām šķir krauja
paratireoidīns Hormonpreparāts, ko iegūst no liellopu epitēlijķermenīšiem; lieto pret dažādām tetānijas formām, spazmofiliju, alerģiskām slimībām
EPO Hormons eritropoetīns, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
eritropoetīns Hormons, kas veicina sarkano asins ķermenīšu ražošanu un tādējādi uzlabo skābekļa apriti organismā; sportā tiek uzskatīts par dopingu
filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes
liellapu hortenzija hortenziju suga ("Hydrangea macrophylla")
hromels Hroma, niķeļa un kobalta sakausējums, ko lieto par pozitīvo elektrodu termopāros kopā ar alumelu
hromīdijs Hromatīna graudiņš citoplazmā
paraplastins Hromofila viela šūnas kodolā un citoplazmā
hromatofori Hromogēna baktērija, kuras pigments uzkrājas protoplazmā
citohroms Hromoproteīds, viens no hemohromogēniem, kas plaši izplatīti dzīvnieku un augu audos un kam piemīt svarīga nozīme oksidācijas procesos
flavoproteīds Hromoproteīdu tipa salikto proteīnu grupa, kas aptver dzeltenos fermentus
endomitoze Hromosomas veidojošo nukleoproteīda pavedienu (hromonēmu) daudzkārtējās pavairošanās process; tā rezultātā attīstās milzu (politēnas) hromosomas
hromomēra Hromosomu vielas sabiezinājumi, paplašinājumi, kas ar gaismas mikroskopu sevišķi labi saskatāmi leptotēmā un pahitēnā, kā arī divspārņu siekalu dziedzeru gigantiskajās hromosomās šķērsdisku veidā
histoplazmoze Hroniska cilvēku un dzīvnieku slimība, ko ierosina patogēna sēne, kuras sporas ieelpo ar putekļiem; izplatīta Amerikā, Āfrikā, DA Āzijā, Austrālijā, Eiropā sastopama reti
paratuberkulozes mikobaktērija hroniska enterīta ierosinātājs liellopiem; cilvēkam nav patogēns
hromomikoze Hroniska granulomatoza dermatoze, dziļo mikožu grupas slimība, ko ierosina mikroskopiskās sēnes
donovanoze Hroniska infekcijas slimība, ko raksturo ādas čūlas uz dzimumorgāniem un to apkaimē; sastopama gk. tropos
sprū Hroniska slimība, kas izplatīta tropu zemēs; raksturīgās pazīmes: caureja ar bagātīgiem putainiem izkārnījumiem, aftas uz mutes dobuma gļotādas, anēmija, novājēšana; etioloģija nav zināma; uzskata, ka slimība ir folijskābes deficīta sekas vai lipīdu un ogļhidrātu absorbcijas traucējums
dulluma kaite hroniska smadzeņu tūska, kas rodas, ja kavēta smadzeņu šķidruma attecēšana, biežāk sastop vecākiem smagā tipa zirgiem, retāk suņiem, govīm
eritromieloze Hroniska vai akūta febrila asinsrades orgānu sistēmas slimība ar sarkanās rindas hiperplāziju, progresējošu anēmiju, trombocitopēniju, hemorāģisko diatēzi, hepato - un splenomegāliju
humoristika Humoristiskā literatūra, humoristisku daiļdarbu kopums
travestija Humoristisks dzejas žanrs, kurā komiskumu rada nopietna satura izpausme tam neatbilstošā formā; šī žanra dzejolis
guhjakas hundu mitoloģijā - pusdievību grupa, kas kopā ar jakšām un kinnarām veido bagātību dieva Kuberas svītu, dzīvo kalnos un sargā tur apslēptos dārgumus, par viņu vadoni uzskata Revantu, dieva Sūrjas dēlu
Hebata Hurriešu (vēst. Mezopotāmija, Sīrija, Palestīna) mitoloģijā - dieviete, debesu valdniece, dieva Tešuba sieva
kaspiji Ibēru-kaukāziešu klejotāju lopkopju ciltis A-Azerbaidžānā (1. gt. p. m. ē.) no kā cēlies arī Kaspijas jūras nosaukuma
svētais ibiss ibisu dzimtas suga "Threskiornis aethiopica", ko senie ēģiptieši uzskatīja par svētu
jātvingu valoda ide valodu saimes baltu valodu grupas valoda, tuva prūšu valodai, uzskatīta pat par tās dialektu; runāta līdz 13.-14. gs.; saglabājušies tikai toponīmi un antroponīmi; 1978. g. atrasts nelielas vārdnīcas manuskripts - >200 poļu vārdu tulkojumi, iespējams, jātvingu valodā
velsiešu valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda; rakstība pastāv kopš 8. gs., tās pamatā latīņu alfabēts
armēņu valoda ide valodu saimes valoda, valsts valoda Armēnijā, lieto armēņu rakstu - fonogrāfisku rakstu, ko 5. gs. sākumā izveidoja armēņu apgaismotājs, mūks Mesrops Maštocs
pilnība Ideāls pozitīvo īpašību kopums; (kā pozitīva) augstākā pakāpe
skandināvisms Idejiski politisks strāvojums (Skandināvijas zemēs 19. gadsimtā), kas propagandēja idejas par Skandināvijas zemju apvienošanos
pan-kustības Idejiski virzieni, kuru nolūks ir apvienot kādas tautas, tautu grupas vai kādas reliģijas utt. piederīgos kopējiem mērķiem
romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus
preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma
virziens Ideju, atziņu u. tml. kopums, kas apvieno pasaules uztveri, uzskatus, mērķus (piemēram, literatūrā, mākslā, politikā); novirziens, strāvojums
ģeotelpisko datu kopa identificējams ģeotelpiskās informācijas sakopojums vai datubāze, kam ir noteikts turētājs un kas ietver atsevišķas nozares ģeotelpiskās informācijas pamatdatus, ar noteiktu izmantošanas mērķi
pārvaldāmo objektu klase identificēta pārvaldāmo objektu kopa, kam ir kopīgi atribūti, paziņojumi un pārvaldības operācijas
A identifikators, ko "MS-DOS" un citas operētājsistēmas piešķir diskdzinim, kurā ir starta instrukcijas
banka identisku aparatūras komponentu kopums
eritromēlija Idiopātiska ādas atrofija; sarkanvioleta marmorizēta āda, sākumā tajā veidojas mezgliņi, vēlāk mīklveida konsistences infiltrāti, kas pāriet hroniskā atrofijā
autemēzija Idiopātiska vemšana; vemšana pēc paša gribas (dažās psihiskās slimībās)
čūlainais kolīts idiopātisks, nespecifisks lokzarnas iekaisums; tam raksturīgi tenesmi ar gļotu, asins vai strutu piejaukumu izkārnījumiem
jidišs Idišs - ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, kas veidojusies no viduslaiku augšvācu valodas un kurā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā, lieto kvadrāta rakstu
toloss Ieapaļas formas apbedījuma celtne (piem., kupolveida kapenes Mikēnās); būvētas kopš 16. gs. p. m. ē.
mezglojums Ieapaļš izaugums (piemēram, uz koka saknēm, zariem); līkums, izlocījums (ko veido, piemēram, koka saknes, zari); ciešs (piemēram, savijušos sakņu, zaru) kopums
mitohondrijs ieapaļš vai pavedienveidīgs veidojums šūnas citoplazmā; to daudzums un novietojums šūnā ir mainīgs, un tiem ir svarīga nozīme šūnas enerģētiskajā metabolismā
bruto migrācija iebraukušo un izbraukušo (migrantu) kopskaits
atamans Iecelts vai ievēlēts priekšnieks kazaku karaspēkā vai ciematos; ievēlēts kazaku kopienas priekšnieks
vadība iedarbība, iedarbību kopums, kas izraisa, nodrošina (fizikālas, tehniskas, bioloģiskas sistēmas, norises) funkcionēšanu, darbošanos kādā veidā
vadība iedarbību kopums, kas nodrošina transportlīdzekļa pārvietošanos vēlamajā virzienā, ātrumā u. tml.
samest Iedot (naudu) kopējam pasākumam (par vairākiem, daudziem); arī saziedot
samesties Iedot naudu (kopējam pasākumam, kopējam pirkumam u.tml.) - par vairākiem, daudziem
līkapa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
līkopa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
līkupa Iedzeršana, ar kuru apstiprina darījumu; darījuma slēgšana; līkopi
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (atzīmējot savstarpēju norunu, vienošanos)
sadzert Iedzert kopā vienam ar otru, citam ar citu alkoholisku dzērienu (parasti izsakot novēlējumu un saskandinot glāzes, kausus u. tml.)
iedziļoties Iedziļināties - nopietni, rūpīgi pētīt, analizēt (ko), censties izprast (kā) būtību
hipospādija Iedzimta dzimuma locekļa kroplība, kad urīna kanāls līdzinās uz leju atvērtai spraugai un atrodas dzimuma locekļa pakaļējā pusē
akrānija Iedzimta galvaskausa kroplība, kad trūkst augšējo vai citu galvaskausa kaulu
mikrokefalija Iedzimta galvaskausa un smadzeņu kroplība, proporcionāli ļoti mazs galvaskauss un līdz ar to arī smadzenes
perosplanhnija Iedzimta iekšējo orgānu kroplība
hemicefālija Iedzimta kroplība ar galvaskausa un smadzeņu nepietiekamu attīstību; daļēja anencefālija
derancefālija Iedzimta kroplība, kad ir izveidojies kakls, bet nav galvas un smadzeņu
shistosomija Iedzimta kroplība, kam raksturīga vēdera sienas šķeltne un rudimentāras kājas
atrahelocefālija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā kakla un galvas trūkums
asomija Iedzimta kroplība, kas izpaužas kā rudimentārs viduklis un bezveidīga galva
kampilognātija Iedzimta kroplība, ko raksturo deformēta lūpa vai žoklis, kas atgādina zaķa purnu
kampilorīnija Iedzimta kroplība, ko raksturo deguna deformācija
distomija Iedzimta kroplība, ko raksturo divas mutes atveres
kampilorāhija Iedzimta kroplība, ko raksturo mugurkaulāja deformācija
eksencefālija Iedzimta kroplība, ko raksturo smadzeņu atrašanās ārpus galvaskausa dobuma
diglosija Iedzimta kroplība, ko raksturo šķelta mēle
aporocefālija Iedzimta kroplība, kurā augļa galva grūti atšķirama no ķermeņa
aknēmija Iedzimta kroplība: apakšstilbu trūkums vai atrofija
akleidija Iedzimta kroplība: atslēgas kaula trūkums
dignātija Iedzimta kroplība: divi apakšžokļi vai šķelts apakšžoklis
agenosomija Iedzimta kroplība: Dzimumorgānu trūkums vai nepilnīga attīstība un vēdera sienas apakšējās daļas trūkums
acefālija Iedzimta kroplība: galvas trūkums
acefalostomija Iedzimta kroplība: galvas trūkums, ar mutei līdzīgu atveri uz kakla
acefalopodija Iedzimta kroplība: galvas un kāju trūkums
acefalorahija Iedzimta kroplība: galvas un mugurkaulāja trūkums
acefalotorācija Iedzimta kroplība: galvas un ribeņa trūkums
abrahiocefālija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums
acefalohīrija Iedzimta kroplība: galvas un roku trūkums
acefalogastrija Iedzimta kroplība: galvas, ribeņa un vēdera augšdaļas trūkums
aheilija Iedzimta kroplība: lūpu trūkums
abrahija Iedzimta kroplība: roku trūkums
akrocefalosindkatilija Iedzimta kroplība: roku un kāju sindikatilija vienlaikus ar akrocefālija
acefalokardija Iedzimta kroplība: sirds un galvas trūkums
acēlija Iedzimta kroplība: vēdera dobuma trūkums; akoilija
akormija Iedzimta kroplība: vidukļa trūkums
leipomērija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku locekļu trūkums
adaktilija Iedzimta kroplība: viena vai vairāku pirkstu trūkums
ahīrija Iedzimta kroplība: vienas vai abu plaukstu trūkums
mikrotēlija Iedzimta krūtsgalu hipoplāzija
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju
ektrosindaktilija Iedzimta patoloģija, kuras gadījumā trūkst viena vai vairāku pirkstu un esošie pirksti saauguši kopā
gnatoshīze Iedzimta sagitāla šķeltne augšžokļa kaulā, bieži kopā ar lūpas un aukslēju šķeltni
ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments
mikroorhisms Iedzimta sēklinieku hipoplāzija; var būt saistīta ar einuhoīdismu
cillosoma Iedzimtas kroplības veids ar laterālu, galvenokārt vēdera apakšējās daļas eventrāciju; eventrācijas pusē trūkst apakšējās ekstremitātes vai tā nepilnīgi attīstīta
sternopags Iedzimtas kroplības veids, dvīņu saaugums krūšu kaula apvidū
puskroplība Iedzimtas kroplības veids, kas nerada jūtamus funkciju traucējumus
piedzimtās pazīmes iedzimtās un iegūtās pazīmes, kas organismam piemīt kopš dzimšanas
citoplazmatiskā iedzimtība iedzimtība, ko nosaka citoplazmā lokalizētie gēni
plazmonts Iedzimtības faktori citoplazmā
fenoģenēze Iedzimto pazīmju attīstība ontoģenēzē idiotopa un vides faktoru mijiedarbības rezultātā
agenosoms Iedzimts kroplis ar dzimumorgānu trūkumu vai izkropļojumu
cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu
akleidiaks Iedzimts kroplis bez atslēgas kaula
anencefāls Iedzimts kroplis bez galvas smadzenēm
aprozops Iedzimts kroplis bez ģīmja; shistoprozopijas augstākā pakāpe
adaktils Iedzimts kroplis bez pirkstiem
amels Iedzimts kroplis, kam trūkst locekļu
ektromels Iedzimts kroplis, kuram trūkst locekļu vai tie ir defektīvi
simpodija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā
simelija Iedzimts kropļojums, kurā abas apakšējās ekstremitātes pilnīgi saaugušas kopā; simpodija
fakoma Iedzimts tīklenes audzējs, redzams mikroskopiski
greizā pēda iedzimts vai iegūts kropļojums - pagriezta un saliekta pēda
pseidoleprekonisms Iedzimtu (iespējamas, autosomāli dominanta pārmantošana) anomāliju komplekss: hirsūtisms un hiperpigmentācija jau piedzimstot; disproporcionāli mazs augums ar kifoskoliozi un nesamērīgi lielām plaukstām un pēdām; stobrkaulu galu sabiezējumi
pterigolimfangiektāzija Iedzimtu anomāliju komplekss ar lidplēvju veidošanos (autosomāli dominanta pārmantošana): vienpusēja vai abpusējas lidplēves pie kakla vai locītavām; plaukstu un pēdu dorsālās virsmas limfangiektātiska tūska; ekstremitāšu patoloģija (sindaktilija, klinodaktilija, kamptodaktilija, iedzimts gūžas locītavas izmežģījums); galvas smadzeņu nervu funkciju traucējumi (blefaroptoze, šķielēšana, sejas nerva paralīze); diskrānija (hipertelorisms, augstas aukslējas, padziļināti smadzeņu kroku iespiedumi, apakšžokļa hipoplāzija)
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos
instinkts Iedzimtu organisma reakciju kopums, kuru forma ir gandrīz nemainīga un kuras nodrošina galvenokārt svarīgākās dzīvības funkcijas
autoserviss Iedzīvotāju automobiļu apkalpošanas iestāžu un pasākumu kopums
pilsoniskā līdzdalība iedzīvotāju iesaistīšanās sabiedrībai nozīmīgu jautājumu apspriešanā, lēmumu pieņemšanā un īstenošanā; viens no demokrātiskas valsts un arī Eiropas Savienības pamatelementiem
sabiedrība iedzīvotāju kopums (kādā teritorijā)
tauta Iedzīvotāju kopums (kādā valstī, zemē, teritorijā u. tml.)
kvazistabilie iedzīvotāji iedzīvotāju kopums (modelis) ar nemainīgu dzimstību un pakāpenisku, lēnu mirstības samazināšanos; iedzīvotāju vecumstruktūra praktiski paliek nemainīga
iedzīvotāju paaudze iedzīvotāju kopums, kuri dzimuši vienā laika posmā (reālā paaudze) vai laikabiedru kopums (hipotētiskā paaudze); paaudze (2)
iedzīvotāju koncentrācija iedzīvotāju sakopotība apdzīvotā vietā
iedzīvotāju spiediens iedzīvotāju skaita un tā radīto faktotu kopums, kas ietekmē apkārtējās vides iespējas nodrošināt iedzīvotājus
tusiens Ieelpa (skaļa) un nopūta
casus belli iegansts kara pieteikšanai (kam bieži vien nav nekā kopīga ar tās īstajiem iemesliem)
drumlini Iegareni, parasti lielās grupās sastopami, ledāja kustības virzienā orientēti pauguri, kas veidoti no morēnas materiāla
mieds iegrimusī raglape ("Ceratophyllum demersum")
ārvalstu sabiedrība ieguldījumu pakalpojumu sniedzējs, kas reģistrēts ārvalstī, kura nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts, un kas likumā noteiktajā kārtībā uzsācis ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu Latvijas teritorijā
kopīgo ieguldījumu fonds ieguldītāju kopīpašums, kuru šķirti no sava īpašuma pārvalda kopīgo ieguldījumu sabiedrība
iesist iegūt (peļņu), nopelnīt (naudu)
ievākt iegūt (ražu, piemēram, nopļaujot labību, noņemot dārzeņus vai augļus) un novietot (parasti kur iekšā) uzglabāšanai
izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt
izvēlēties iegūt lietošanai, izmantošanai no kāda daudzuma, kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
iegādāties iegūt savā īpašumā, rīcībā nopērkot
mantāt Iegūt, laimēt, nopelnīt
aizjūgs Iejūgtais dzīvnieks (dzīvnieki) kopā ar ratiem, kamanām u. tml.; pajūgs
neiralģiskā osteopātija iekaisīga apakšējo lumbālo un augšējo sakrālo skriemeļu osteopātija ar muskuļu kontraktūrām
alerģisks iekaisums iekaisums, kas rodas, alergēnam atkārtoti nonākot organismā un sastopoties ar antivielām
relejregulators Iekārta (galvenokārt) elektroenerģijas ģeneratora un akumulatoru baterijas kopējā darba režīma regulēšanai
veserdzirnavas Iekārta cietas lopbarības sasmalcināšanai, kuras malšanas kamerā rotējošam diskam šarnīrveidīgi piestiprināti tērauda veserīši, kas sasmalcina barību līdz tā izbirst caur attiecīgi kalibrētu sietu
kopētājs iekārta filmas kopiju izgatavošanai; visbiežāk no oriģinālā negatīva izgatavo pozitīvu kopiju, kopēšanas laikā regulējot eksponējošās gaismas intensitāti
kopēšanas rāmis iekārta filmu kontaktkopēšanai uz iespiedformas
multiciklons Iekārta gaisa un gāzes attīrīšanai no cietām daļiņām, kas sastāv no vairākiem cikloniem, kuri darbojas paralēli un kuriem ir kopīgs cieto daļiņu savācējs
audioierakstītājs Iekārta skaņas fiksēšanai ar magnētiskiem (magnetofonu) vai optiskiem līdzekļiem (optisko ierakstītāju)
kopēšanas iekārta iekārta, ar kuru var iegūt oriģināla kopijas
rausējs Iekārta, ierīce u. tml. (kā) savākšanai, arī virzīšanai kopā, (to) raušot
pievadaizvades multipleksors iekārta, kas apvieno maza ātruma elektriskos vai optiskos signālus lielāka ātruma optiskajos kanālos, kā arī veic pretējo darbību
bloku apstrādes mašīna iekārta, kas sastāv no saistītiem moduļiem, grāmatu bloka apstrādes operāciju (presēšanas, līmēšanas, šūšanas, apgriešanas u. c.) veikšanai
tablo Iekārta, uz kuras virsmas, ekrāna u. tml. veido maināmus signālus, tekstus operatīvai informācijai
bloks Iekārtas elementu kopums, kas veic noteiktas funkcijas un kas konstruktīvi izveidots kā atsevišķs funkcionāls mezgls
kanālu komutācijas centrs iekārtu kopa datu pārraides ķēžu komutācijai, kas koncentrēta vienā vietā un apvienota ar kopēju vadības bloku
mijiedarbības bloks iekārtu kopums, iekārta vai tās daļa, kas veic retranslāciju
galda izdevniecības sistēma iekārtu un grafikas programu komplekss (piemēram, _Page Maker_, _QuarkXpress_, _Illustrator_, _Freehand_, _Photoshop_) pirmsdrukas procesu veikšanai – salikšanai, rediģēšanai un maketēšanai
radiomezgls Iekārtu, ierīču kopums radioprogrammu translēšanai un radiosakaru uzturēšanai
informācijas sistēma iekārtu, procedūru un personāla kopums, kas ir izveidots, strādā un tiek uzturēts, lai vāktu, uzkrātu, apstrādātu, uzglabātu un izmantotu informāciju
samūksnīt iekaustīt, nopērt
sastibot iekaustīt, nopērt
vitēt Iekaustīt, nopērt
ieskaitot Iekļaujot (kādā kopumā, daudzumā)
iepludināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam)
ieplūdināt Iekļaut (kā sastāvdaļu, daļu kādā kopumā), pievienot (kā sastāvdaļu, daļu kādam kopumam)
nostādīt Iekļaut (kādā grupējumā, kopumā); izvirzīt kāda grupējuma, kopuma noteiktā vietā
iekomponēt Iekļaut kādā kopumā (parasti mākslas darbā, ainavā); pielāgot, pieskaņot (kam) kā sastāvdaļu
transponēt Iekļaut nacionālajā tiesību sistēmā kādu Eiropas Savienības tiesību normu neizmainītā veidā ("viens pret vienu"), vai nu ES tiesību normas tiešā veidā pārrakstot nacionālajā tiesību sistēmā, vai arī nacionālajā tiesību aktā ietverot atsauci uz attiecīgo ES tiesību aktu
integrēties Iekļauties kopējā, vienotā veselumā, sistēmā
sakņoties Iekļauties, tikt iekļautam, parasti pilnīgi, arī likumsakarīgi (piemēram, sabiedrības vidē, garīgās darbības, uzskatu u. tml. kopumā)
sakačāt Iekopēt datora (vai pārnēsājamajā) atmiņā informācijas datnes (mūziku, attēlus u. c., parsti no interneta)
iestrādāt Iekopt (augsni, tīrumu u. tml.)
iekopties Iekopt saimniecību
apdobe Iekopta augsnes josla ap koku vai krūmu, kas aptuveni atbilst sakņu izplatības joslai
savada Iekopta un apdēstīta kultūras zeme
iezīmēt Iekrāsot, ieēnot (parasti skropstas, uzacis)
cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros
divtaktu motors iekšdedzes dzinējs, kurā pilns virzuļa darbības cikls cilindrā noris divos virzuļa gājienos: iesūkšana un kompresija virzulim kustoties augšup, darba takts un izplūde - lejup, piemēram, mopēdos, motorzāģos
gāzdegviela Iekšdedzes motoru degviela, parasti saspiesta dabasgāze - metāns ar spiedienu līdz 20 MPa vai sašķidrināts propāna un butāna maisījums ar spiedienu līdz 1,6 MPa
viscerotomija Iekšēja orgāna pārgriešana, piem., autopsijā
vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās
valodas sistēma iekšēji organizēts, formas un satura resp. nozīmes ziņā savstarpēji saistītu un nosacītu valodas elementu strukturēts kopums
pelviskopija Iekšējo dzimumorgānu izmeklēšana mazajā iegurnī ar endoskopa ievadīšanu caur ādu (ar atsāpināšanu vai narkozē)
koinaistēzija Iekšējo organisko sajūtu kopums, kas noteic t. s. vispārējo sajūtu
splanhnoskopija Iekšējo orgānu apskate ar endoskopu
endoskopija Iekšējo orgānu dobumu apskate ar endoskopu
spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā
iekšiene Iekštelpa; iekštelpu kopums
IKP Iekšzemes kopprodukts
kunkuļoties Ielaisties, pīties (arī kopoties) ar kādu
Avašas lejteces ieleja ieleja Etiopijā (_Lower Valley of the Āwash_), Afaras kililā, kur atrastas senākās cilvēku apmetne pēdas
sauja Ieliekta plauksta ar kopā sakļautiem, parasti mazliet saliektiem, pirkstiem
inidācija Ieligzdošanās, šūnu iekļūšana un attīstīšanās jaunā vietā, piem., apaugļota olšūna dzemdes gļotādā vai audzēja šūnas metastāzes vietā; kaulu smadzeņu elementu emigrācija un ieligzdošanās saistaudos (ekstramedulārā mielopoēze)
kratināt Ielikt guļkokus stabu gropējumā
iezīst ar mātes pienu iemantot kopš dzimšanas (piemēram, kādu paradumu)
apmirdīt Iemidzināt (ar hloroformu pirms operācijas)
nelaimīgi iemīlēties iemīlēties kādā, neizraisot tā pretmīlestību; iemīlēties cilvēkā, ar kuru kādu apstākļu dēļ nav iespējama kopdzīve
ārvalstnīca ienācēja, kas dzīvo svešā kopienā
sinekūra Ienesīgs baznīcas amats (viduslaiku Eiropā), kas nebija saistīts ar konkrētu pienākumu veikšanu
komercrentabilitāte Ienesīgums - uzņēmējdarbības efektivitātes rādītājs, kas raksturo peļņas un uzņēmuma līdzekļu proporciju
dzert Ieņemt šķidras zāles vai zāles kopā ar šķidrumu
saveds Iepazīstināšana, kopā savešana
iebērt Iepērt, nopērt
iemokāt Iepērt, nopērt
uzsukāt Iepērt, nopērt
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
Kučanas-Mešhedas ieplaka ieplaka Turkmēnijas-Horasanas kalnos, starp Kopetaga grēdu (ziemeļos) un Nišapūras kalniem (dienvidiem), Irānas ziemeļaustrumos, garums - \~275 km, platums - 15-30 km, augstums - 900-1350 m vjl.
politika Iepriekš pārdomāta, apsvērta, arī attapīga izturēšanās, rīcība, arī paņēmienu kopums kāda (parasti savtīga) mērķa sasniegšanai
komplekss tūrisma pakalpojums iepriekš sagatavots vismaz divu tūrisma pakalpojumu apvienojums, kurš pārdots vai piedāvāts par kopīgu cenu un attiecas uz laika posmu, kas garāks par divdesmit četrām stundām, vai kurš ietver izmitināšanu
izgriezumkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā
klipkopa Iepriekš sagatavotu grafisku attēlu kopa, kas glabājas datnē un ko izmanto teksta apstrādē un datorizdevniecībā; no šīs kopas izvēlas atsevišķus objektus un iesprauž veidojamajos dokumentos
ciršana Iepriekšējās apstrādes operācija, kurā materiālu sadala daļās vai nogriež liekā materiāla kārtu
literārais mantojums Iepriekšējo paaudžu rakstnieku daiļdarbu kopums
priekšnoteikums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci
priekšnosacījums iepriekšēju atziņu, parādību u. tml. kopums, kurš ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci; priekšnoteikums
sistēmas inicializācija iepriekšēju darbību komplekss, kuru jāveic pirms operētājsistēmas vai kādas citas sarežģītas programmas palaišanas, piemēram, dažādu skaitītāju, adrešu un indikatoru iestādīšana sākuma stāvoklī, kā arī citi sagatavošanas darbi
atvērt kontu ierakstīt (uzņēmuma, iestādes) pirmo operāciju kontā
saņēmējs ieraksts, datne, dokuments vai disks, uz kuru informāciju pārsūta vai kurā to pārkopē; adesāts
adresāts ieraksts, datne, dokuments vai disks, uz kuru informāciju pārsūta vai kurā to pārkopē; saņēmējs
trāpījums ieraksts, kurš apmierina specifisku meklēšanas kritēriju kopu datu bāzē
datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā
sapulcēties Ierasties, sanākt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
satikšanās Ierašanās vienā vietā, vienā un tajā pašā laikā, sastopoties (par diviem vai vairākiem)
birokrātija Ierēdnieciska pārvaldes sistēma, arī augstākā administrācija; ierēdņu vara; profesionālo kalpotāju vai ierēdņu kopums
eirokrāts Ierēdnis Eiropas Savienības struktūrās
rakstu mācītāji ierēdņi, kuri organizēja jūdu kopienas reliģisko dzīvi pēc Babilonijas trimdas (597.-538. g. p. m. ē.)
ovoskops ierīce (ar elektriskām spuldzēm) olu ovoskopēšanai (caurskatīšanai)
multiplikators ierīce (piemēram, fotoaparātam), kas dod iespēju iegūt vairākas kopijas vienlaicīgi
darba orgāns ierīce (piemēram, mašīnā), kas veic darba operāciju
ametrometrs ierīce ametropijas pakāpes noteikšanai
izgaismotājs ierīce attīstītas fotofilmas, fotoplates izgaismošanai
dioptrimetrs ierīce briļļu stiklu optiskā stipruma noteikšanai
reģenerators ierīce datoru tīklā, kas no sakaru līnijas uztver diskrētos signālus un tos no jauna ģenerē tālākai pārraidei, ja uztvertais signāls pārraides procesā ir kropļots
optiskā atmiņa ierīce datu uzglabāšanai, kas sastāv no optiskās datu vides (piemēram, optiskā diska, lentes) un diskierīces ar pusvadītāju lāzeru informācijas ierakstīšanai un nolasīšanai
rokas lote ierīce dziļuma noteikšanai (mērīšanai), kas sastāv no noteiktās iedaļās sadalītas garas līnes un svina atsvara ar iedobu apakšdaļu (tajā iespiesti liellopu tauki, pie kuriem pielīp grunts paraugi)
mikrokamera ierīce dzīvu baktēriju un protozoju mikroskopiskiem pētījumiem
žalūzijas ierīce gaisa plūsmas nodrošināšanai vai regulēšanai (parasti no nekustīgi iestiprinātām vai kopēji grozāmām paralēlām plāksnītēm)
paralakses regulētājs ierīce kamerā, kas automātiski nostāda skatumeklētāju pareizā stāvoklī pret optisko sistēmu
litaskops ierīce kinolenšu skatīšanai un montāžai; litakinoskops
pusvadītāju lāzers ierīce koherenta gaismas starojuma iegūšanai, kurā elektroni un caurumi tiek injicēti cauri p–n pārejai un, izstarojot gaismas kvantu, savstarpēji rekombinē (anihilē); pusvadītāju diode, kuras divas plakanparalēlās skaldnes, kas perpendikulāras p–n pārejai, ir optiskā rezonatora spoguļi
rastrālis ierīce līnijkopu veidošanai; nošu līniju vilkšanai
cacis ierīce lopbarības smalcināšanai (dēlis ar tajā iedurtiem zariem, starp kuriem tiek pildīts siens vai salmi, ko pēc tam sagriež ar izkapti)
ragžins ierīce lopbarības vešanai
anizometrs ierīce magnētisko anizotropijas konstanšu noteikšanai
oksigenators ierīce mākslīgai elpināšanai ķirurģiskās operācijas laikā
densitometrs ierīce optiskā blīvuma mērīšanai
spektrālaparāts ierīce optiskā starojuma spektrālā sastāva analīzei
ortoptoskops ierīce ortoptiskiem vingrinājumiem
erkensators ierīce papīrmasas attīrīšanai pēc centrbēdzes principa, aizvācot smagākās daļiņas un piemaisījumus no papīrmasas; lieto augstvērtīgu papīru (fotopapīra pamatnes, augstvolta kabeļpapīra) masas attīrīšanai
tiposkops ierīce sāngaismas izslēgšanai, kas nepieciešama, kataraktas un ambliopijas slimniekiem lasot
termostabiņš ierīce siltumenerģijas starojuma stipruma mērīšanai, kas sastāv no diviem vai vairākiem (parasti 50) virknē savienotiem termopāriem
kardioskops ierīce sirdsdarbības optiskai novērošanai
stereoskops ierīce stereofotogrāfiju aplūkošanai; sastāv no lēcu, prizmu vai spoguļu un lēcu pāra; divi plakanie stereopāra attēli (ko stereoskopā aplūko katru ar savu aci)binokulārās redzes dēļ rada viena telpiska attēla iespaidu
stereomikrometrs ierīce stereoskopisku uzņēmumu atsevišķo punktu dziļuma koordinātu mērīšanai
kolorimetrs ierīce šķidrumu optiskā blīvuma noteikšanai
rektoskops ierīce taisnās zarnas izmeklēšanai - caurule ar optisku sistēmu un elektriskās gaismas avotu
automāts ierīce vai ierīču kopums, kas darbojas pēc noteiktas programmas bez tiešas cilvēka līdzdalības
arbitrs ierīce vai programma, kas atrisina konfliktus, kuri rodas datoru sistēmā, ja vienlaicīgi pie kopējā resursa griežas vairākas programmas vai ierīces, un nosaka resursu izmantošanas prioritātes
kopētājs ierīce, aparāts, kas kopē (3)
inženierkomunikācija ierīce, aprīkojums vai ierīču un aprīkojumu kopums, kas paredzēts apgādei ar izejvielām, sakariem, energoresursiem un citiem resursiem
starojuma uztvērējs ierīce, ar ko iespējams konstatēt un izmērīt elektromagnētisko starojumu; to novieto teleskopa fokālajā plaknē; astronomijā kā uztvērēju izmanto bolometru, dzirksteļkameru, fotoelektronu daudzkāršotāju, fotoplati, lādiņa saites matricu, proporcionālo skaitītāju, radiometru, scintilāciju skaitītāju u. c.
zootrops ierīce, ar kuras palīdzību iespējams iegūt "kustīgus attēlus", bērnu rotaļlieta, kas pazīstama kopš 19. gadsimta 30. gadiem: uz cilindra sienas izklāti attēli, kas secīgi atveido kustību, cilindru ātri griežot un skatoties uz attēliem pa kartonā vai kokā izurbtu caurumiņu, rodas kustīgo attēlu ilūzija; parasti ar tās palīdzību tika imitētas dzīvnieku kustības
skaitļotājs ierīce, arī ierīču komplekss mehanizētai vai automatizētai matemātisku operāciju veikšanai; dators
kopņu tilts ierīce, kas datorā savieno divas līdzīgas vai atšķirīgas kopnes
elektriskais aparāts ierīce, kas elektriskajās ķēdēs izpilda noteiktas operācijas (ieslēgšanu,izslēgšanu, reguēšanu u. c.)
diska dublētājs ierīce, kas formatē un izveido lokano disku kopijas programmatūras izplatīšanai
centrmezgls ierīce, kas izpilda dažādu ierīču kopīga savienojuma punkta funkcijas datoru zvaigžņtīklos
aizmugures plate ierīce, kas nodrošina datu apmaiņu starp datora blokiem un tā perifērijas ierīcēm, tā satur daudzkontaktu spraudņu ligzdas, kas pievienotas pie datora iekšējām ķēdēm vai kopnēm; perifērijas ierīces pieslēdz pie ligzdām, izmantojot saskarnes plates
atstarotā signāla korektors ierīce, kas novērš videosignāla rindu fāzes vai amplitūdas kropļojumus, kurus izraisa atstarotie signāli
kopnes paplašinātājs ierīce, kas pagarina datorkopni vai palielina pa to pārraidāmo bitu skaitu
universālās secīgās kopnes centrmezgls ierīce, kas palielina datora kopnes _USB_ portu skaitu; tā tiek pievienota datoram kopnes _USB_ pieslēgvietā
izlādnis ierīce, kas paredzēta elektropatērētāju un/vai elektrotīkla elementu aizsardzībai pret pārsprieguma viļņiem
hidrauliskais multiplikators ierīce, kas rada lielu šķidruma spiedienu, izmantojot zemāka spiediena šķidruma plūsmu; sastāv no diviem kopā sajūgtiem hidrocilindriem (viens var būt arī pneimocilindrs)
signāls ierīce, kas rada šādu fizikālu lielumu vai fizikālu lielumu kopumu; arī priekšmets, ko izmanto informācijas sniegšanai
radioizotopiskais termoelektroģenerators ierīce, kas radioaktīvo izotopu sabrukšanas izdalīto siltumu pārvērš elektriskajā enerģijā
karburators ierīce, kas sagatavo gaisa un šķidrās degvielas optimālo degmaisījumu karburatormotora darbībai
kopnes vedējs ierīce, kas vada kopni datu pārraides procesā
vides pārveidotājs ierīce, kas vienu vides tipu pārvērš otrā. Parasti tā ir aparatūras ierīce, kas savieno divas pārraide vides, piemēram, vīto vadu pāri ar koaksiālo kabeli vai vīto vadu pāri ar optiskās šķiedras kabeli
dzineklis ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos
putekšņu uztvērējs ierīce, ko piekar stropa skrejai priekšā, lai savāktu putekšņus
hidrauliskais pastiprinātājs ierīce, kurā ar sekotājiekārtas (servoiekārtas) palīdzību palielina jaudu, izmantojot, piemēram, hidrosūkņa jaudu; lieto automobiļu stūres bremžu iekārtās u. c.; hidropastiprinātājs
gāzjaucis ierīce, kurā gāze pirms ieplūšanas motora cilindros noteiktā proporcijā sajaucas ar gaisu
žiroskopiskā ierīce ierīce, kurā ietilpst žiroskops, kā arī elektriskais vai pneimatiskais dzinējs, devēji, pastiprinātāji u. tml.
katodstaru lampa ierīce, kurā no sakarsētā katoda emitētos elektronus sakopo šaurā kūlī, izmantojot elektrisko un magnētisko lauku
stereokomparators ierīce, kurā tiek izmantots stereoskopiskais efekts, salīdzinot divus attēlus, kas iegūti no viena un tā paša debesu iecirkņa divos laika ziņā attālinātos brīžos, vai divus vienas un tās pašas telpas apgabalus, kas uzņemti no dažādiem skatpunktiem (piemēram, tuvu lidojot apkārt mēnesim)
pults Ierīces, kas nodrošina lietotāja (operatora) sadarbību ar datora operētājsistēmu
nominālie dati ierīci raksturojošu datu kopums, kas atbilst nominālam darba režīmam; nominālos datus uzrāda katalogā, tehniskajā pasē, uz ierīcei piestiprinātas plāksnītes
datu ķēdes galiekārta ierīču kopums datu pārraides tīklos, kas no datu galiekārtas saņemtos datus pārveido formā, kas piemērota to pārsūtīšanai pa datu pārraides līniju; tas var būt atsevišķs funkcionāls bloks vai arī konstruktīvi iekļauties datu galiekārtā
elektriskā ķēde ierīču kopums elektriskās (elektromagnētiskās) enerģijas vai informācijas pārvadei pa vadiem, sadalei un pārveidošanai; ķēdē ietilpst arī komutācijas aparatūra (slēdži, releji), mēraparāti un aizsardzības ierīces
elektroarmatūra ierīču kopums, ar kurām nostiprina elektriskā apgaismojuma iekārtas, pievada tām strāvu, pasargā no bojājumiem u. c.
šasija uz gaisa spilvena ierīču kopums, kas rada gaisa spilvenu (paaugstinātu statisko spiedienu zem lidaparāta fizelāžas vai spārna daļas)
pneimatika Ierīču, iekārtu kopums, kuras rada saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu, vai gāzi, vai kuras darbina ar saspiestu gaisu, retāk citu gāzu maisījumu vai gāzi
trakts Ierīču, iekārtu u. tml. kopums (kā) pārvadīšanai, pārvietošanai
kanāls Ierīču, tehnisku līdzekļu kopums, piemēram, (telefona, radio, televīzijas) sakariem, enerģijas pārvadei
ierīcība Ierīkošana, iekārtošana; pasākumu kopums (kā) ierīkošanai, iekārtošanai
agrotehniskā kopšana ierīkotu meža kultūru kopšana pirmos 2-3 gadus, lai novērstu zemsedzes nomācošo konkurenci iestādītiem vai iesētiem kociņiem
līnija Ierinda (piemēram, fizkultūrā); ierindā nostādīto kopīga darbība
noslēgt ierobežot sistēmas funkcionēšanu, liedzot piekļuvi noteiktām sistēmas funkcijām vai visai sistēmai kopumā
klājbombardēšana Ierobežotas teritorijas proporcionāli pieaugoša masveida bombardēšana tādā veidā, lai radītu postījumus visās šīs teritorijas daļās
numurēts izdevums ierobežotas tirāžas iespieddarbs, kuram tiek piešķirts savs kārtas numurs; to parasti iespiež vai iezīmogo titullapā, norādot kopējo eksemplāru skaitu
niecīgs Ierobežots, neizkopts (piemēram, par psihi, tās īpašībām)
bola Ierocis mešanai un sagūstīšanai, sastāv no vairākiem atsvariemm, kas iestiprināti siksnās ar kopā sasietiem galiem; metot, bola gaisā rotē un aptinas upurim ap kājām vai kaklu
damascēšana Ieroču asmeņu izgatavošana no kopā sametinātām tērauda šķirnēm
aviobruņojums Ieroču un iekārtu kopums kara gaisakuģi pretinieka iznīcināšanai
apbruņojums Ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts
bruņojums ieroču, militārās tehnikas kopums, komplekts; [apbruņojums]{s:2760}
sainis Iesaiņots priekšmets, arī sakārtotu priekšmetu kopums; kopā sasietu priekšmetu kopums
iedoties Iesaistīties (kādā darījumā); saistīties (ar kādu) kopējos pasākumos, darījumos
sasalikties Iesaistīties (par vairākiem, daudziem) kopīgā pasākumā, darbā
iesagrūsties Iesaistīties kādā cilvēku kopumā
aizplūkt iesākt plūkt, daļēji noplūkt
aizpļaut iesākt pļaut; daļēji nopļaut
adeklis Iesākts adījums, cimds vai zeķe kopā ar adatām
Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers
sējums Iesiets, īpašā mapē ievietots, arī vākos iesiets (dokumentu) kopums
iepaugāt Iesist, nopērt (ar roku)
aposoma Ieslēgums citoplazmā, kas radies no šūnas
karstā spraudnēšana iespēja datora darbības laikā ar spraudņiem tam pievienot vai no tā atvienot ierīces tā, ka operētājsistēma automātiski uztver izdarītās pārmaiņas
videopasts Iespēja kopā ar e-pasta ziņojumiem nosūtīt arī videoklipus
pieprasījumaudio Iespēja nosūtīt audioprogrammu individuālai tīmekļa pārlūkprogrammai jebkurā brīdī, kad lietotājs to pieprasa
pārvietojamība iespēja programmu ielādēt jebkurā pieļaujamā operatīvās atmiņas vietā, kā arī bez modificēšanas pārvietot to no viena atmiņas apgabala uz otru
vairākplatformu atbalsts iespēja strādāt vairākām operētājsistēmām, izmantojot dažādu aparatūru
spektrs Iespējamo (fizikāla lieluma, fizikālas parādības, to sastāvdaļu) skaitlisko vērtību kopa; sadalījums (fizikālai parādībai) pēc kādām pazīmēm
norūsēt Iespīdēties, noplaiksnīt (par zibeni)
mikrokartīte Iespieddarba atsevišķu lappušu samazināta fotokopija, kuru lasa ar speciālu palielinātāju
izdevums iespieddarba visu eksemplāru kopums, kas izdots vienā reizē
propagandētājs Iespieddarbs, organizācija u. tml., kas propagandē (ko)
periodika Iespieddarbu (piemēram, laikrakstu, žurnālu, rakstu krājumu) kopums, kurus izdod regulāri, noteiktos termiņos
iespiedprodukcija Iespieddarbu kopums
tipometrija iespieddarbu salikuma elementu (piemēram, burtu, līniju, atkāpju) mērīšana, tās paņēmienu kopums; tipogrāfiskā mēru sistēma
bibliotēku fondi iespieddarbu u. c. informācijas avotu (grāmatas, laikraksti, nošu izdevumi, sīkiespieddarbi, kartogrāfijas, attēlizdevumu materiāli, rokraksti, skaņu ieraksti, mikrofilmas, u. c.) kopums sabiedriskai izmantošanai, kurš sakārtots un atspoguļots katalogos un kartotēkās
elastīga iespiedforma iespiedforma, kuras iespiežamie un neiespiežamie elementi izvietoti uz elastīgas pamatnes – alumīnija vai fotopolimēru plates, papīra, filmas u. c.
optiski mainīga iespiedkrāsa iespiedkrāsa ar optiski mainīgiem pigmentiem, kuros ir novērojamas lielas krāsu nobīdes (kas ievērojami maina toni) atkarībā no apskates vai apgaismojuma leņķa
hibrīdkrāsa iespiedkrāsa, kuras sastāvā ir tradicionālās ofseta krāsas, kas bāzētas uz augu vai minerāleļļām, un UV sastāvdaļas (līdz 25% no kopējā apjoma)
drukas defekti iespiedprodukcijas trūkumi, kas radušies rašošanas procesā; Tos iedala trīs grupās: 1) tehnoloģiski defekti, ko rada nepareiza materiālu un palīgmateriālu izvēle vai uzglabāšana, operāciju kārtības neievērošana un kļūdaina darba organizācija; 2) iekārtas radīti defekti, kas saistīti ar mehāniskiem bojājumiem vai nepietiekamu apkopi; 3) defekti, kas radušies drukas procesā
ievilkums Iespiesta teksta rindas atvirzījums no malas (rindkopas sākumā)
drukas datne iespiešanai sagatavots datu kopums (datne), kas sakārtots saskaņā ar konkrētiem noteikumiem atbilstošajai drukas tehnoloģijai
notariāts Iestāde, kur sastāda un apliecina juridiskus aktus un apstiprina parakstu īstumu uz dokumentiem, kā arī dokumentu kopiju īstumu
popularizētājs Iestāde, organizācija, kas nodarbojas ar (kā) popularizēšanu
kantoris Iestāde, uzņēmums, kas organizē un vada (kādas nozares) darbu, veic finansiālas operācijas; celtne, telpa, kurā darbojas šāda iestāde, uzņēmums
nespējnieku patversme iestādes, kas kopš viduslaikiem nodrošināja patvērumu (pajumti, pārtiku, apģērbu un medicīnisko aprūpi) iedzīvotājiem, kuri paši par sevi nespēja parūpēties un kuriem pienācās palīdzība; tajās mitinājās arī iedzīvotāji, kuri dažādu sociāli pieņemamu iemeslu dēļ bija nonākuši nabadzībā (piemēram, atraitnes) un vairs nespēja samaksāt dzīvesvietas īri
aparāts Iestādes, uzņēmuma, nodaļas u. tml. sastāvdaļu kopums; organizācijas amatpersonu un darbinieku kopums
iestādīšana Iestatīšana - darbību kopums (izpildelementu pārvietošana uzdotajos sākumstāvokļos, ātruma ieregulēšana u. c. darbības), ko izdara pirms apstrādes procesa sākuma, gatavojot darbmašīnu attiecīgajai apstrādei
CELEX Iestāžu datorizētā Kopienas tiesību dokumentu sistēma ("Communitatis Europaeae Lex")
korpuss Iestāžu kopums, kurām ir vienas un tās pašas (parasti likumdošanas) funkcijas
aparāts Iestāžu, uzņēmumu kopums, kas apkalpo kādu pārvaldes vai saimniecības nozari
garīdzniecība iesvētītu reliģiskā kulta kalpotāju kopums vai sociālā kārta
noturēt soli iet kopsolī (ar citiem)
iet cieši pie vēja iet pie vēja ar optimālo ātrumu
laizītava Ietaise (meža dzīvnieku) piebarošanai ar lopbarības sāli
akleņčūsku dzimta ietilpst čūskveidīgo apakškārtā, tropos un subtropos, 5 ģintis, \~170 sugu
nektārputniņu dzimta ietilpst dziedātājputnu apakškārtā, nelieli putni (masa - 6-20 g), pārtiek gk. no nektāra; tropos un subtropos, vairākums mīt Āfrikā, arī Madagaskarā, Dienvidāzijā un Austrālijā, 5 ģintis, 116 sugu
nīlzirgu dzimta ietilpst pārnadžu kārtā ("Hippopotamidae"), lieli zīdītāji, masa - līdz 4,5 t, labi peld un nirst; Āfrikā, 2 ģintis, 2 sugas
Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu
Salaspils pagasta teritorija ietver pirmskara Salaspils pagasta Daugavas labā krasta teritoriju (Daugavas kreisā krasta teritorija iekļauta Ķekavas novada Daugmales pagastā), kā arī daļu no bijušo Stopiņu, Ikšķiles un Doles pagastu (Doles salas neappludinātā daļa lejpus Rīgas HES) teritorijām
Pinku ezera dabas parks ietver šo ezeru un tā apkārtni, platība - 161 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., teritorijā ir savdabīgi dīķu biotopi, konstatētas >25 retu augu sugas, ligzdo vairākas retas putnu sugas
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
ciparotājs Ievadierīce, ar kuru operators veic grafiskās informācijas pārveidošanu cipardatos un to ievadīšanu datorā
atmiņas tiešpiekļuve ievadizvades procesa piekļuves metode operatīvajai atmiņai programmas izpildes laikā; DMA
vecajie Ievēlēti (kādas kopienas, cilvēku grupas u. tml.) pārstāvji
Scala Ievērojamākais Itālijas operteātris "Teatro alla Scala" Milānā
sadrumstalot Ievērojami pavājināt, arī pārtraukt saistījumu starp (kāda kopuma) sastāvdaļām, elementiem
makroplanocitoze Ievērojams makroplanocītu skaits kuņģa vēža slimnieku asinīs
plejāde Ievērojamu cilvēku kopums, kurus saista kopīgi uzdevumi, kopīgi uzskati u. tml.
plejāda Ievērojamu darbinieku kopa
aizstājējprodukti Ievesti produkti, kas aizstāj pārstrādes operāciju rezultātā radušos produktus
pieselēt Ieviest jaunu liellopu šķirni
pieselt Ieviest jaunu liellopu šķirni
iepaunāt Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunot Ievietot, ielikt (kur iekšā mantas, saiņus); ievietot, iekārtot (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunāties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
iepaunoties Ievietot, ielikt (kur iekšā) mantas, saiņus; ievietoties, iekārtoties (kur iekšā, parasti kopā ar mantām, saiņiem)
kritināt Ievietot, ļaut iekrist (gropēs u. tml.)
guldīt zārkā iezārkot; apkopt un ieguldīt (mirušo) zārkā
frakcija ieža daļiņu kopa, kuras parametri (izmēri, blīvums, forma u. c.) atbilst noteiktam intervālam
struktūra ieža pazīmju kopums, ko nosaka tā sastāvdaļu lielums, forma un savstarpējais izvietojums
anšlifs Ieža vai minerāla preparāts ar vienu nopulētu virsmu necaurspīdīgu rūdu pētījumiem atstarotā gaismā
silicītieži Ieži, kas sastāv gk. (> 50%) no SiO2 minerāliem (opāla, kvarca, halcedona)
aploks Iežogota vieta (parasti mājlopu, arī mājputnu ganīšanai vai mitināšanai zem klajas debess)
akcesoriskie minerāli iežos niecīgā daudzumā sastopamie minerāli, kas dažkārt veido raksturīgu piejaukumu, kurš norāda iežu izcelsmi
denudācija Iežu dēdēšanas, noārdīšanās un drupu materiāla pārneses procesu kopums, kas izraisa reljefa izlīdzināšanos un Zemes virsmas pazemināšanos
morēna Iežu drupu materiāla (laukakmeņu, oļu, grants, smilts, māla) sakopojums, ko sanesis vai nogulsnējis ledājs, šļūdonis
stratigrāfiskās vienības iežu kopas (slāņi) ar tikai tiem piemītošām raksturīgām atlieku sastāva u. c. īpatnībām
slīdnis Iežu kopums, kam raksturīga slīdes kustība
kataģenēze Iežu ķīmisko un mineraloģisko izmaiņu kopums pēc diaģenēzes, bet pirms metamorfisma
noslīdenis Iežu masa, kopums, kas slīd, ir noslīdējis lejup pa nogāzi
prolūvijs Iežu sadēdēšanas produktu kopums, kuri ir noskaloti no kalniem, pauguriem, nogāzēm un nogulsnējušies to pakājēs
horizonts Iežu slānis vai slāņu kopums ar līdzīgām pazīmēm
bazāls slānis iežu slāņkopas pamatnes slānis
sīkslāņojums Iežu slāņu tekstūra, ko veido plānu (no mm desmitdaļām līdz dažiem cm biezu) slānīšu kopas
kliedņi Iežu vai minerālu sīku atlūzu sakopojumi, kas veidojas iežu vai izrakteņu (Au, Pt, Zr, Ti, Sn, dimantu u. c. dārgakmeņu, monacīta, dzintara) cilmatradņu dēdēšanas gaitā; visbiežāk sastopami upju gultnēs
feldšpatīdi Iežveidotāju minerālu grupa, nātrija, kālija, kalcija alumosilikāti (piem., nefelīns); līdzīgi laukšpatiem, bet satur mazāk Si0~2~, nekad nav sastopami asociācijā ar kvarcu
Abruka Igaunijai piederoša sala Rīgas līcī uz dienvidiem no Sāmsalas, platība - 1060 ha, viens no tālākajiem platlapu koku izplatības rajoniem Eiropas ziemeļu daļā, atrodas valsts aizsardzībā
Tallina Igaunijas Republikas galvaspilsēta un Harju apriņķa centrs (igauņu valodā "Tallinn", 1219.-1917. g. Rēvele), atrodas Somu līča dienvidu krastā, pie Tallinas un Kopli ielīča, 390000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kalevipoegs Igauņu tautas teiku varonis, kas veic pārdabiskus darbus, sastopams arī tautasdziesmās; arī tāda paša nosaukuma tautas eposs, ko izveidojis F. Kreicvalds 1861. g.
pekstiņi Ikdienā nepieļaujama, bet svētkos vai īpašās situācijās piekopta ačgārna darbošanās
ikdienas tehniskā apkope ikdienā veicamu profilaktisku apkopes darbu komplekss, kas samazina iekārtu nolietošanās intensitāti, un ko veic dienas sākumā un pēc darba dienas beigām; to veikšanas nepieciešamību galvenokārt rada informācija, ko iegūst ar vienkāršām pārbaudēm, kas vērstas uz darba drošuma garantēšanu, kā arī uz iekārtu tīrīšanu
sadzīve Ikdienas dzīve (ārpus darba, ražošanas sfēras) un cilvēku savstarpējās attiecības tajā; ar šādu ikdienas dzīvi saistīto darbību, norišu, izturēšanās veidu kopums
proza Ikdienišķu, parastu apstākļu kopums; arī ikdienība
kalendārs Ikgadējs izdevums, kurā aiz kalendārija sniegta populārzinātniska, praktiska vai daiļliteratūras lasāmviela
īsinājumikona Ikona, ko izmanto operētājsistēma un kas nodrošina ātru piekļuvi kādai programmai
kraniotomija Ikviena galvaskausa operācija
paralēle Ikviena no līnijām, kuras atrodas vienā un tai pašā plaknē un starp kurām ir nemainīgs attālums un nav kopēju punktu, arī ikviena no līnijām, kuras savstarpēji sakrīt
bērna kopšanas atvaļinājums ikvienam darbiniekam ir tiesības uz bērna kopšanas atvaļinājumu sakarā ar bērna dzimšanu vai adopciju; šādu atvaļinājumu piešķir uz laiku, kas nav ilgāks par pusotru gadu, līdz dienai, kad bērns sasniedz astoņu gadu vecumu
peptidāze Ikviens hidrolāžu klases enzīms, kas katalizē peptīdsaišu šķelšanu, iedala endopeptidāzēs un eksopeptidāzēs
angiotensīns Ikviens hormonālais plazmas polipeptīds - vazopresors, kas radies, renīnam katalītiski šķeļot angiotensinogēnu
dizartroze Ikviens patoloģisks locītavas stāvoklis; tā cēlonis var būt slimība, izmežģījums vai kroplība, kas ierobežo kustības
neirofizīns Ikviens šķīstošs proteīns ar molekulmasu 9500-10500, kurš veidojas no vazopresīna, oksitocīna u. c. radniecīgu hipotalāma hormonu pirmākņiem; saista vazopresīnu un oksitocīnu un nodrošina to uzkrāšanos un pārnesi
nomocīties ilgāku laika, arī visu laikposmu ļoti mocīties (parasti līdz nogurumam, spēku izsīkumam); arī nopūlēties
sasamiegties ilgāku laiku atrodoties vienkopus, kopā, sablīvēties
izdraņķēties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
izdraņķoties ilgāku laiku būt, pieturēties laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu, krusu
nojēgties ilgāku laiku darboties (ar ko), nopūlēties
izapūtināties ilgāku laiku neapstrādājot (augsni), panākt, ka (tā) netiek noplicināta
satincināt ilgāku laiku nepārtraukti nopratināt
sasaudzēt ilgāku laiku nepārtraukti saudzēt, sargāt, kopt
nozust ilgāku laiku nezināmu iemeslu dēļ nebūt sastopamam, neierasties (kur, pie kā)
sagnauzīties ilgāku laiku nopūlēties, darot darbu, kas iet pāri spēkiem
staigāt ilgāku laiku regulāri uzturēties kopā, intīmi draudzējoties
atsaistīt ilgāku laiku siet (mājlopus) dažādās vietās
sabūt ilgāku laiku, arī visu laikposmu būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu); ilgāku laiku būt, atrasties, uzturēties (kur, kādā vietā, kopā ar kādu līdz noteiktam brīdim)
nocīnīties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz darboties, pārvarot grūtības, darīt ko ar grūtībām; nopūlēties
noņemties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz rīkoties, darboties, apkopjot, aprūpējot, arī mācot (kādu)
noknibināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt
noilgoties ilgāku laiku, arī visu laikposmu ļoti ilgoties (būt kādā noteiktā vietā, būt kopā ar kādu vai pārdzīvot ko), parasti izjūtot arī skumjas, grūtsirdību
noārdīties ilgāku laiku, daudz ārdot (piemēram, mēslus), ļoti nopūlēties
nogrābties ilgāku laiku, daudz grābjot (sienu), nopūlēties, nomocīties
izkopties ilgāku laiku, daudz kopt
nomudžināties ILgāku laiku, daudz mudžināt (līdz nogurumam, apnikumam); mudžinot, raisot (ko) vaļā, nopūlēties
izmuļļāties ilgāku laiku, daudz nopūlēties (parasti veltīgi)
nopļauties ilgāku laiku, daudz pļaut (parasti līdz nogurumam); pļaujot nopūlēties
izskopoties ilgāku laiku, daudz skopoties; skopi dzīvojot, iztikt (ar niecīgu daudzumu)
izmocīties ilgāku laiku, ļoti nopūlēties
urbināties ilgāku laiku, ne visai intensīvi kopt, apstrādāt (zemi, augsni)
dabas kalendārs ilggadēju fenoloģisku novērojumu rezultātu sakopojums, kas norāda sezonālo dabas parādību secību un savstarpējo sakarību
auklēties Ilgi un nevajadzīgi saudzēt, kopt (kādu)
simbioze Ilgstoša dažādu sugu organismu kopdzīve, kas parasti ir abpusēji izdevīga
atropinizācija Ilgstoša ietekmēšana ar atropīnu
pekele Ilgstoša, garlaicīga darbošanās (ar ko); dažādu saimniecības darbu kopums
runas plūdi ilgstoša, nepārtraukta runa; daudzu runu nepārtraukts kopums
pārvirināt ilgstoši vārot pārtvaicēt; noplaucēt
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
sprēgoņa ilgstošu nepārtrauktu īslaicīgu, asu trokšņu kopums, kurš parasti rodas, kam degot, salā plaisājot
zvanoņa ilgstošu nepārtrauktu signālierīces radītu skaņu kopums
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čalot (1); čala (1)
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (1)
čiepstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čiepstēt
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirkstēt (2)
čirpstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čirpstēt; čirkstoņa (2)
čukstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čukstēt
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (1)
čurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> čurkstēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (4)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dārdēt (5)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (3)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dimdēt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (1)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (4)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dūkt (5)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); duna (4)
duna ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> dunēt (4); dunoņa (4)
džinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> džinkstēt
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (1)
gaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> gaudot (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> grandēt (4)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (1)
guldzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> guldzēt (2)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (1)
irdzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> irdzēt (2)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaucoņa (1)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (1); kaukoņa (1)
kaukoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaucoņa (2)
kaucoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kaukt (2); kaukoņa (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> krākt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (1)
kurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> kurkstēt (2)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (1)
ķerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkstēt (2)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (1)
ķērkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ķērkt (2)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> murdēt (3)
ņaudoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņaudēt(1)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņerkstēt(2)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(1)
ņurdoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> ņurdēt(2)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(1)
pīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> pīkstēt(2)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (1)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rēkt (2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rībēt(4)
reja ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> riet
rukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rukšķēt
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (1)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (6)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> rūkt (7)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(1)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(2)
sanoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sanēt 1(3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(1); sīkoņa (1)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(2); sīkoņa (2)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(3); sīkoņa (3)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4)
sīcoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(4); sīkoņa (4)
sīkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> sīkt 1(5)
skandoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skanda 1
skanda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> skandēt 2; skandoņa
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (1)
smilkstoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> smilkstēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (1)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (2)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (3)
spindzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> spindzēt (4)
stenas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> stenēt (1)
strinkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> strinkšķēt
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (1)
svilpoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> svilpt (2)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkas (1)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (1); šalkoņa (1)
šalkoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkas (2)
šalkas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šalkt (2); šalkoņa (2)
šķindoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt
šķinda ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> šķindēt; šķindoņa
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (1)
zumoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zumēt (2)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (1)
zuzoņa ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> zuzēt (2)
žūžas ilgstošu nepārtrauktu skaņu kopums --> žūžot (1)
spalgoņa ilgstošu nepārtrauktu spalgu skaņu kopums
blarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> blarkšķēt
brakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brakšķēt
brākšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brākšķēt
brikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brikšķēt
brīkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> brīkšķēt
čaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čabēt
čaloņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čalot (2); čala (2)
čaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čaukstēt
čerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čērkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čerkstēt, čērkstēt (2)
čīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čīkstēt (1)
čirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> čirkstēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (1)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (2)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (3)
dārdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dārdēt (6)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (1)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (2)
dimdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dimdēt (5)
dipoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dipēt
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (2)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (3)
dūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dūkt (6)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); duna (1)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (1); dunoņa (1)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); duna (2)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (2); dunoņa (2)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); duna (3)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (3); dunoņa (3)
dunoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); duna (5)
duna ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> dunēt (5); dunoņa (5)
džerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> džerkstēt
gārdzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gārgt
graboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grabēt (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (1); dārdoņa (1)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (2)
grandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> grandēt (3)
gurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> gurkstēt
klaboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klabēt (1)
klandoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klandēt
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (1)
klaudzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> klaudzēt (2)
knakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knakšķēt
knikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> knikšķēt
krakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krakšķēt
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (2)
krākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krākt (3)
krapšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krapšķēt
kraukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukstēt
kraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kraukšķēt
krikstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikstēt
krikšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> krikšķēt
kripšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> kripšķēt
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (1)
murdoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> murdēt (2)
ņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņerkstēt(1)
ņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> ņirkstēt
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (3)
rēkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rēkt (4)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(1)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(2)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(3)
rīboņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rībēt(5)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (2)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (3)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (4)
rūkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> rūkt (8)
skrakšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrakšķēt; krakšķoņa
skrapstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapstēt; skrapšķoņa
skrapšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skrapšķēt; skrapstoņa
skraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skraukšķēt; kraukšķoņa
skripstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> skripstēt
sprakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakstēt; sprakšķoņa
sprakšķona ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> sprakšķēt; sprakstoņa
spraukšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> spraukšķēt; arī sprakšķoņa
stirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> stirkšķēt
šļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļakstēt
šļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šļurkstēt
šmīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmīkstēt
šmiukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šmiukstēt
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (1); šņākoņa (1)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (2); šņākoņa (2)
šņākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3)
šņāka ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņākt (3); šņākoņa (3)
šņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> šņirkstēt
švīkoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkāt (2)
švīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt
švīkas ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švīkstēt; švīkstoņa
švirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> švirkstēt
tarkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tarkšķēt (1)
tirkšķoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> tirkšķēt (1)
žļakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļakstēt
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (1)
žļarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļarkstēt (2)
žļurkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žļurkstēt
žņerkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņerkstēt
žņirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žņirkstēt
žvadzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvadzēt
žvakstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvarkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvakstēt
žvākstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvākstēt
žvaukstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvaukstēt
žvīkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvīkstēt
žvindzoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvindzēt
žvinkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvinkstēt
žvirkstoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums --> žvirkstēt
šļākoņa ilgstošu nepārtrauktu trokšņu kopums, kas rodas, kam šļācoties
elsoņa Ilgstošu skaņu kopums --> elsot (2); elst
būkšone Ilgstošu, padobju trokšņu kopums; arī būkšķis
teritorijas plānojums ilgtermiņa teritorijas plānošanas dokuments vai dokumentu kopums, kurš izstrādāts un stājies spēkā normatīvajos aktos noteiktā kārtībā un kurā rakstveidā un grafiski parādīta teritorijas pašreizējā un plānotā jeb atļautā izmantošana un šīs izmantošanas aprobežojumi; perspektīvās apbūves plāns, kurā noteiktā mērogā iezīmēts dotās apbūves sastāvdaļu izvietojums
Atpūta ilustrēts literatūras un populārzinātnisks žurnāls, iznāca 1911.-1912. g. Rīgā 2 reizes mēnesī
dzeltenā ilzīte ilzīšu suga ("Anthemis tinctoria"), daudzgadīgs savvaļas vai dārza kurvjziežu dzimtas augs; ziedi kurvīšos intensīvi dzeltenā krāsā; sens krāsaugs, Latvijā sastopams bieži
skets Improvizēta dziedāšana džezā bez vārdiem, dziedātājam ar bezjēdzīgu zilbju kopumu atdarinot instrumentālo džezu
zāģspriegums Impulsspriegums, kam ir proporcionāli laikam mainīgs (lineārs) kāpums un īslaicīgs kritums
hipergrafs Incidences sistēma - galīgas vai bezgalīgas kopas elementu (grafa virsotņu) vai dotu apakškopu (grafa šķautņu) veidota sistēma
kopindekss Indekss, ko veido indeksējamais elements (pati parādība) un samērotājs, t. i. elements, kas būtiski kopīgs saliktās parādības atsevišķiem elementiem un tāpēc izsaka to iekšējo kopsakaru
mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm
karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti
aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos
šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti
sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas
seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos
ačagvi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
banivi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
bari Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
goakiri Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
kampi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
maniteneri Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
pasi Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
piro Indiāņu cilts no aravaki cilšu grupas, dzīvo dziļi tropu mežos Dienvidamerikā
arari indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
arekuni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
bakiri Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
čoko Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
karihoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
majogoni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
makuši Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
motiloni Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
panari Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
tapariti Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
vaivaji Indiāņu cilts no karibu cilšu grupas, kas dzīvo Dienvidamerikā tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones
puelči Indiāņu cilts, kas pirms eiropiešu kolonizācijas apdzīvoja Pampu starp tagadējo Buenosairesu, Kordovu, Mendosu un Rio Negro upi, bet tagad tur izzuduši; atlikums vēl paglābies Patagonijas trūcīgās, eiropiešu kolonizācijai nederīgās stepēs
otomi Indiāņu tauta, dzīvo Meksikas centrālajā daļā, valoda pieder pie otomangu saimes, antropoloģiskā ziņā vissenāko Meksikas iedzīvotāju pēcteči, kultūrā stipri pirmsspāņu laika elementi, reliģija - kristiānisms (katolicisms), daudz tradicionālo ticējumu
bhadžana Indiešu dziesma vai himna par godu dievam, ko parasti kopīgi dzied ticīgo kopienas sanāksmēs mūzikas instrumentu pavadībā
karma Indiešu filozofijā un reliģijā - cilvēka vai citas dzīvās būtnes dzīves un darbības seku kopums, kas uzlabo vai pasliktina tās likteni; atkarībā no tā, kā cilvēks pildījis dzīves priekšrakstus, nākamajā dzīvē viņa dvēsele pārdzimst cildenākā vai zemākā veidolā
āšrams Indiešu kopiena, kuras locekļi dzīvo vienkāršības, disciplīnas un pašatsacīšanās garā, pašaizliedzīgi kalpodami sabiedrībai
mahājuga Indiešu mitoloģijā - četru jugu kopsumma, 4320000 gadu ilgs laika periods, bet 1000 šādi laika periodi, kas seko cits citam veido kalpu jeb vienu Brahmas dienu
riši Indiešu mītos - gudrie un gaišreģi, kas parasti darbojas kopā ar dieviem
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām
trikrezilfosfāts Indīga viela, kas izraisa nervu bojājumus (polineiropātiju)
giromitrīns indīga viela, kas sastopama parastās bisītes ("Gyromitra esculenta") augļķermeņos
strihnīns indīgs alkaloīds, kas atrodas tropos augošo strihīnkoku (_Strychnos_) koksnē, mizās un sēklās; mazās devās stimulē muguras smadzeņu reflektoriskās funkcijas, palielina dzīvībai svarīgu smadzeņu centru ierosināmību; lielās devās - nāvējošs
ihtiotoksīns Indīgu vielu kopīgs nosaukums, kuras atrod zivīs
karajs Indijā sastopams koks
mohuts Indijā ziloņa kopējs
antilope Indijas antilope - viena no antilopju apakšdzimtas sugām ("Antilope cervicapra"), tās dabīgais izplatības areāls aptver Indijas subkontinentu
Ņūdeli Indijas galvaspilsētas Deli metropoles rajons, tā jaunā daļa, kas apbūvēta gk. 1911.-1931. g. sakarā ar Lielbritānijas koloniālo iestāžu pārcelšanu no Kalkutas uz Deli; mūsdienās šeit atrodas Indijas valdība
bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu
nepieskaramie Indijas kastu sistēmā pie viszemākajam kastām piederošie iedzīvotāji - sociālekonomiski atpalikušo cilšu pārstāvji, kopienu vergi, "netīro" amatu pārstāvji
sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu
klausītāja kultūra indivīda apzināti kopta spēja uztvert runātāja nolūku, apzināties klausīšanās mērķi, izvēlēties klausīšanās veidu, analizēt un vērtēt dzirdēto informāciju un klausīšanās procesā ievērot neverbālās uzvedības kultūru, piemēram, nepārtraukt runātāju, uzmanīgi klausīties, izrādīt interesi arī ar mīmiku, žestiem, pozu u. c.
raksturs Indivīda būtiskāko, stabilāko psihisko īpašību, arī paradumu kopums, kas nosaka tā attieksmi pret citiem cilvēkiem, sabiedrību un atspoguļojas noteiktā izturēšanās veidā un rīcībā dažādās dzīves situācijās
mentālā veselība indivīda emocionālā, psiholoģiskā un sociālā labbūtība; stāvoklis, kad cilvēks realizē savas spējas, tiek galā ar parastu ikdienas stresu, spēj produktīvi strādāt un darboties savas kopienas labā
personība Indivīda īpašību kopums, kam raksturīga aktīva, apzināta attieksme pret sabiedrību un dabu, mijiedarbība ar tām individuālā formā
individualizācija Indivīda izdalīšana pēc tā raksturīgākajām īpašībām; katras atsevišķas vienības īpatnību ievērošana (pētījot priekšmetu vai parādību kopumu)
dzīvesstils Indivīda paradumu kopums, kas izpaužas preču un pakalpojumu izmantošanā, brīvā laika pavadīšanā un sociālajās attiecībās
iepirkšanās Indivīda personīgo interešu apmierināšanas darbība, iegādājoties preces, kas saistīta ar fizioloģisko vajadzību un ieradumu apmierināšanu (pārtika, dzērieni, tabaka, alkoholiskie dzērieni u. c), izklaidi (sporta inventāra iegāde u. c. ), atmiņu saglabāšanu (suvenīri, piemiņas lietas, informācijas nesēji, u. c. ) un ar ekonomisko izdevīgumu (dažādas plaša patēriņa pārtikas un rūpniecības preces, automašīnas u. c), tradicionāla brīvā laika pavadīšana un populāras tūristu nodarbe
marķēšana Indivīda raksturošana vai apzīmēšana ar marķējumu - kādu vārdu vai vārdkopu, kas kvalificē viņa rīcību vai uzvedību
dzīvotspēja indivīda vai iedzīvotāju kopuma pašreproducēšanās, adaptācijas un pilnveidošanās spēja
prosociāla uzvedība indivīda, organizācijas vai sociālo grupu rīcība, kura ir saskaņā ar sabiedrības kopējo labumu un kultūras normām; izpausmes veidi ir, piemēram, palīdzēšana, labdarība, ziedošana, brīvprātīgais darbs, ziedošanās, mierināšana, dalīšanās
patība Indivīda, parasti tā apzinātais, būtiskāko, nozīmīgāko psihes, rakstura, personības īpašību kopums
mērķu sistēma indivīdi, grupas vai kopienas, kurās nepieciešamas izmaiņas, lai sasniegtu sociālā darba mērķus
peroderms Indivīds ar iedzimtu ādas kroplību
perocefālis Indivīds ar iedzimtu galvas kroplību
cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu
perosoms Indivīds ar iedzimtu ķermeņa kroplību
peromels Indivīds ar iedzimtu locekļu kroplību
perostoms Indivīds ar iedzimtu mutes kroplību
peropuss Indivīds ar iedzimtu pēdas vai kājas kroplību
perodaktils Indivīds ar iedzimtu pirkstu kroplību
perohīrs Indivīds ar iedzimtu plaukstas kroplību
perobrahijs Indivīds ar iedzimtu rokas kroplību
peroprozops Indivīds ar iedzimtu sejas kroplību
perokorms Indivīds ar iedzimtu viduma kroplību
perognāts Indivīds ar iedzimtu žokļa kroplību
paraprofesionālis Indivīds ar speciālām zināšanām un tehniska treniņa pieredzi, kas darbojas cieši kopā ar profesionāli viņa pārraudzībā
sociālā darbība indivīdu, grupu, kopienu aktivitātes, lai veicinātu pozitīvas sociālās izmaiņas sabiedrībā
idiolekts Individuālais kādas valodas paveids, atsevišķa indivīda valoda; atsevišķa indivīda valodas sociālo, profesionālo, teritoriālo u. c. īpatnību kopums
i/u Individuālais uzņēmums (kopā ar nosaukumu)
idiosinkrāzija Individualizēta īpatnība, šādu īpatnību kopums
indoeuropieši Indoeiropieši
indoģermāņi Indoeiropieši (vācu literatūrā lietots to apzīmējums)
indoģermāņu Indoeiropiešu
ķelti Indoeiropiešu cilšu grupa Rietumeiropā (mūsdienās dažos Īrijas, Anglijas un Francijas apvidos)
illīrieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas dzīvoja Balkānu pss. ZR un Apenīnu pss. DA - 1. gs. p. m. ē. tos pakļāva romieši
itāļi Indoeiropiešu cilšu grupa, kas pirmajā gadu tūkstotī pirms mūsu ēras apdzīvoja Apenīnu pussalu
trāķieši Indoeiropiešu cilšu grupa, kas senatnē dzīvoja Trāķijā, Balkānu pussalas ziemeļaustrumu daļā un Mazāzijas ziemeļrietumu daļā
satemvaloda indoeiropiešu saimes valoda, kurā indoeiropiešu pirmvalodas palatālie līdzskaņi _k_, _g_ pārveidojušies par līdzskaņiem _š_, _ž_ (latviešu valodā - s, z); baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām
maithilī Indoeiropiešu saimes valoda, kurā runā galvenokārt Indijas ziemeļaustrumos, Bihāras štatā, kā arī Nepālā, dažkārt tiek uzskatīta par hindi vai bengāļu valodas dialektu
persieši Indoeiropiešu tauta, Irānas (agrāk Persijas) pamatiedzīvotāji, runā persiešu valodā, ticīgie - musulmaņi (šiīti)
balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
hindi Indoeiropiešu valoda - Indijas Republikas valsts valoda
satemvalodas Indoeiropiešu valodu austrumu grupa (baltu, slāvu un indoirāņu valodas parasti uzskata par satemvalodām)
slāvu valodas indoeiropiešu valodu grupa, pie kuras pieder austrumslāvu (krievu, ukraiņu, baltkrievu), rietumslāvu (poļu, čehu, slovāku, sorbu) un dienvidslāvu (serbu, bulgāru, horvātu, slovēņu, maķedoniešu, melnkalniešu) valodas
latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts
hetu valoda indoeiropiešu valodu saimes hetu-luviešu valodu grupas valoda; lietota Mazāzijā 18.-12. gs. p. m. ē. un Z-Sīrijā 10.-8. gs. p. m. ē.
puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts
bretoņu valoda indoeiropiešu valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, ko lieto gk. Bretaņas reģionā Francijā
kentumvalodas Indoeiropiešu valodu saimes rietumu grupa
latīņu valoda indoeiropiešu valodu saimes senitāļu valodu grupas valoda; līdz 4. gs. p. m. ē. lietota Latijā, 3. gs. p. m. ē. kļuvusi par Romas valsts valodu, vēlāk izplatījusies visā Apenīnu pussalā un līdz ar romiešu varu - visā Romas impērijā; 6.-8. gs., izveidojoties romāņu valodām, kā dzīva valoda beigusi eksistēt
baltkrievu valoda indoeiropiešu valodu saimes slāvu valodu grupas (austrumslāvu apakšgrupa) valoda, rakstības pamatā krievu alfabēts
sanskrits Indoeiropiešu valodu saimes valoda (Indijā aptuveni kopš 1. gadu tūkstoša pirms mūsu ēras)
indoāriešu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, indoirāņu valodu atzars, kurā ietilpst hindi, urdu, bengāļu, nepāliešu, singalu, marathu, gudžaratu, pandžabu u. c. valodas (aptver Centrālindiju un Ziemeļindiju, Pakistānu, Bangladešu, Nepālu, Srilanku); indiešu valodas
baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda
indoirāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kas apvieno indoariešu jeb indiešu, irāņu un dardu valodas
romāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir rietumu - ibēru (spāņu, portugāļu, galisiešu, katalāņu), gallu (franču, provansiešu), retoromāņu, sardīniešu - un austrumu (itāļu, rumāņu, mirusī dalmāciešu) valodas
ģermāņu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, kurā šķir ziemeļģermāņu jeb skandināvu (dāņu, islandiešu, norvēģu, zviedru, fēru), rietumģermāņu (afrikandu, angļu, nīderlandiešu, vācu, frīzu) un austrumģermāņu (mirusī vestgotu un ostgotu) valodas
ķeltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, pie kuras pieder, piemēram, īru, gēlu Skotijā, velsiešu, korniešu Kornvolā (mirusi 18. gs.), menksu Menas salā (mirusi 20. gs.), bretoņu valoda
ide Indoeiropiešu- (piem., ide valodas)
indomediterānā Indomediterānā rase - lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, izplatīta Ziemeļāfrikā, Dienvideiropā dažos rajonos, Arābijas pussalā, Irānas dienvidos un vidienē, Afganistānā, Indijas ziemeļos, iedalās vairākos vietējos variantos
malārija infekcijas slimība ar periodiskām drudža lēkmēm, kuru ierosinātājus _Plasmodium_ ģints vienšūņus – malārijas plazmodijus – pārnēsā malārijas odi (_Anopheles_)
endēmija Infekcijas slimība, kas sastopama tikai kādā noteiktā ģeogrāfiskā apgabalā
sēnīšslimība Infekcijas slimība, ko izraisa, parasti mikroskopiskas, patogēnās sēnes
zooantroponozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; antropozoonozes
antropozoonozes infekcijas un invāzijas slimības, kuru ierosinātāji parazitē cilvēka un dzīvnieku organismā; zooantroponozes
stāvokļa infografika infografika, kas koncentrējas atspoguļot, kādā stāvoklī attīstības posmā atrodas kāda firma, produkts vai stils, parasti tiek norādīts arī uz sasniegumiem un apbalvojumiem, faktiem, var atspoguļot attīstības līknes, apgrozījuma apjomus, vai popularitātes līmeņus
karšu katalogs informācija par karšu tematiku, saturu, izdošanas laiku, vietu, autoru, apkopota atsevišķa izdevuma vai digitālā formā
televīzija Informācija, attēlu kopums, ko pārraida televīzijas tīklā; televīzijas raidījums, televīzijas pārraide
materiāls informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā
viela Informācija, faktu kopums, kas noder izmantošanai noteiktā nolūkā; materiāls 1 (2)
izlūkinformācija Informācija, kas attiecas uz naidīgām (potenciāli naidīgām) valstīm, to bruņotajiem spēkiem vai to elementiem, kā arī operāciju (iespējamo operāciju) rajonu
lietotāja objekts informācija, ko lietotājs ievada lietojumprogrammā; šo terminu parasti izmanto firmas _IBM_ izstrādātajā kopējā lietotāju piekļuves arhitektūrā
kodēt Informācijai piekārtot zīmju kopumu (kodējumu), kas dod iespēju šo informāciju nodot citiem, pārsūtīt vai noteiktā veidā apstrādāt; kādu informāciju pārveidot citā kodā (pārkodēt)
IA Informācijas aģentūra (kopā ar nosaukumu: IA Diena)
informācijas aprite informācijas ierosināšana, radīšana, apkopošana, uzkrāšana, apstrādāšana, lietošana un iznīcināšana
SIGHT Informācijas kopsavilkums par pasaules veselības tendencēm (angļu "Summary Information on Global Health Trends"; WHO SIGHT)
zināšana Informācijas kopums, ko cilvēks ieguvis pieredzē, izziņas rezultātā; arī sistematizēts ziņu kopums (piemēram, kādā nozarē)
skimeris informācijas nolasītājs, elektronisks aparāts, ar kuru nelikumīgi nokopē bankas karti
elektrosakari informācijas pārraide ar elektriskiem vai optiskiem signāliem pa sakaru līnijām un kanāliem vai ēteru
ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas izmanto vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, kas līdzīgs protokolam _ADSL_, bet ierobežotā attālumā nodrošina lielāku pārraides ātrumu nekā protokols _ADSL_
vienlīnijas ciparu abonentlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no _xDSL_ kopas protokoliem, datu pārraidei izmanto vienu vīto vadu pāri
ātrdarbīga abonenta ciparlīnija informācijas pārraides līdzeklis, kas, izmantojot vienu no protokolu kopas _xDSL_ protokoliem, nodrošina ātru datu pārraidi pa parastām telefona līnijām, izmantojot attiecīgi divus vai trīs vīto vadu pārus
meža valsts reģistrs informācijas sistēma, kurā apkopo un glabā informāciju par mežiem un tajos notiekošo saimniecisko darbību
Eurydice Informācijas tīkls par izglītību Eiropā
vietne informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm u. c. veida datiem (attēliem, skaņām u. tml.), arī datu kopumi, kurus to veidotāji vai īpašnieki novieto tīmekļa serveros
Galileo Informācijas un rezervēšanas sistēma "Galileo" - datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, kas darbojas pārsvarā Eiropā, ko 1987. gadā izveidoja lidsabiedribas "British Airways", "KIM", "Alitalia", "Swissair", piedaloties arī "Austrian Airlines", "Aer Lingus", "Air Portugal", "Olympic Airways"
informācijas tehnoloģija informācijas vākšanas, pārveidošanas, uzglabāšanas un pārraides metožu kopums, ko lieto datu apstrādes un komunikāciju sistēmās
īssavilkums Informatīvu materiālu apkopojums, ko kādam adresātu sarakstam nosūta kā vienu ziņojumu
termolokators Infrasarkano staru lokators: elektroniska ierīce, kas paredzēta objektu (mērķu) atklāšanai un to atrašanās vietas noteikšanai, izmantojot infrasarkanā diapazona elektromagnētiskos viļņus; optiskā lokatora varietāte
Valsts investīciju programma infrastruktūras investīciju kopums, kuram katru gadu tiek plānots un piešķirts valsts budžeta finansējums
veselības aprūpes sistēma infrastruktūras, resursu, institūciju, politikas un organizatorisku pasākumu kopums veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanai iedzīvotājiem
stentors Infuzorija ar nevienmērīgu skropstiņu sadalījumu
kurkuma Ingveraugu dzimtas lakstaugu ģints ("Curcuma"), kas sastopama Dienvidamerikā un Indijā
kardemons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons
kordomons Ingveru dzimtas tropu augļa sēklas, ko izmanto kā garšvielu; kardamons
spa Iniciāļsaliktenis no teiciena "veselība caur ūdeni" (latīņu "sanus per aquam"), ar ko apzīmē plašu pakalpojumu kopumu, kurā ietvertas dažādas ūdens procedūras labsajūtas un veselības uzlabošanai
hanka Injicējama opija narkotika
inkvīzīts Inkvizīcijas procesā persona, kas apvainota smagā noziegumā un kuras nopratināšana pēc punktiem ir sākusies
tahinārijs Insektārijs, kurā audzē lauksaimniecībā un mežkopībā derīgas tahīnas, kāpuru mušas
virspavēlniecība Institūcija (orgāns), kas vada valsts bruņotos spēkus, atsevišķu bruņoto spēku veidu, arī stratēģiska mēroga militāras operācijas
loģiskā instrukcija instrukcija, kas izpilda loģiskās operācijas, piemēram, UN, VAI, NE operācijas
netiešā instrukcija instrukcija, kas satur izpildāmās operācijas operanda netiešo adresi
baita instrukcija instrukcija, kas veic operācijas ar baitiem
sistēmas kļūda instrukcija, ko nepazīst operētājsistēma vai kas neatbilst pieņemtajiem kodēšanas noteikumiem
aritmētiskā instrukcija instrukcija, saskaņā ar kuru dators izpilda vienu no aritmētiskajām operācijām
izpildadrese Instrukcijas (komandas) operanda adrese, kas vai nu tieši iekļauta tajā, vai arī tiek aprēķināta, pamatojoties uz attiecīgo lauku saturu, atbilstoši izmantotajai adresēšanas shēmai
operācijas kods instrukcijas daļa, kura norāda, kāda operācija datoram jāizpilda
operands Instrukcijas daļas, kas norāda, ar kādiem objektiem jāveic operācijas
adreses translācija instrukcijas vai datu elementa adreses pārveidošanas process, kura rezultātā iegūst adresi tās ielādēšanai operatīvajā atmiņā
instrukcijas kods instrukcijas vārda daļa, kas satur informāciju par izpildāmo operāciju
instrukcijkopa instrukciju kopa - datorā vai programmēšanas valodā izmantoto instrukciju kopums
programma Instrukciju kopa, kas nosaka operāciju secību, ko izpilda dators datu apstrādes procesā
aparātprogrammatūra Instrukciju un ar to saistīto datu sakārtota kopa, ko glabā funkcionāli neatkarīgi no galvenās krātuves, parasti lasāmatmiņā
asināšana Instrumenta izgatavošanas beigu operācija (slīpēšana un lepēšana), kurā veido instrumenta griezējasmens optimālo formu un virsmu un griezējšķautņu gludumu; ekspluatācijā nolietota instrumenta griešanas spēju atjaunināšana; asina ar universālām un speciālām asināšanas mašīnām
mikroviļņu nosēšanās sistēma instrumentālā nosēšanās sistēma, kurā izmanto mikroviļņus un standartveida virzienantenas; šādai. sistēmai ir lielāka precizitāte nekā metru viļņu instrumentālās nosēšanās sistēmām, un tajā ir iespēja izvēlēties gaisakuģim optimālo nosēšanās trajektoriju
etīde Instrumentāls skaņdarbs, kurā parasti izmantots kāds noteikts tehnisks paņēmiens, kas noder mūziķa izpildītāja meistarības izkopšanai
kamermūzika Instrumentālu vai vokālu skaņdarbu kopums nelielam izpildītāju sastāvam
optisks instruments (arī aparāts) instruments (aparāts), kurā ir optiska sistēma (piemēram, mikroskops, tālskatis, projekcijas aparāts)
oftalmostats instruments acābola fiksācijai operācijas laikā
litoskops instruments akmeņu apskatei urīnpūslī; cistoskops
gastrofibroskops instruments ar optiskajām šķiedrām; lieto kuņģa gļotādas apskatei
hematoskops instruments asins spektroskopiskai vai optiskai izmeklēšanai
kompresors instruments asinsvadu saspiešanai (piemēram, ķirurģiskajās operācijās)
astenometrs instruments astenopijas mērīšanai
invaginators instruments audu reponēšanai trūces operācijā
direktoskops instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām
audioskops instruments dzirdes pavājināšanās atklāšanai; sastāv n o otoskopa un audiometra
gropējamais instruments gropju veidošanai
cibizotoms instruments lēcas apvalka atvēršanai kataraktas operācijā
lensometrs instruments lēcu optiskā stipruma noteikšanai
mikrogrāfs instruments mikroskopiski mazu kustību palielināta pieraksta iegūšanai, pastiprinot diafragmas svārstības un fiksējot tās fotofilmā
polipotoms instruments polipu izoperēšanai
okulometroskops instruments retinoskopijas veikšanai
vērķīzeris instruments zirgu nagu apgriešanai un kopšanai
vērzele instruments zirgu nagu kopšanai
harmonografs Instruments, ar ko var uzņemt 2 harmonisku oscilāciju kopējo grafiku
mikrodensitometrs Instruments, ko lieto spektroskopijā spektra līniju mērīšanai gaismas intensitātes mērījumos
apbruņojums Instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai
bruņojums instrumentu, ierīču kopums kāda procesa veikšanai; [apbruņojums]{s:2761}
čips Integrētā mikroshēma; elektronisko elementu kopums, kas izvietots vienā pusvadītājkristālā
aprūpes vadība integrēts indivīda sociālo un veselības aprūpes vajadzību identificēšanas un nodrošināšanas process kopienā, izmantojot aprūpes programmas pieeju
ekoloģiskā kompetence integrēts zināšanu, prasmju un attieksmju kopums par indivīda, sabiedrības un vides (kā sociālās, tā dabas vides) mijiedarbību, ekoloģisko sistēmu struktūru un to kopsakarībām
apkopojumi Intelektuāla operācija, ar kuras palīdzību vispārējo normu veido, balstoties uz dažiem atsevišķiem gadījumiem, vispārējas normas ietvaros atsevišķu gadījumu neizolē
inteliģence intelektuālo spēju kopums - attīstītas garīgās, intelektuālās spējas, vispusīgu zināšanu, atziņu bagātība
novicot Intensīvi strādājot, nopļaut
nograzāt Intensīvi, spēcīgiem vēzieniem nopļaut
smogs Intensīvs lielu pilsētu un rūpniecības centru gaisa piesārņojums; dūmu, gāzu, miglas u. tml. kopums, kas veido šādu piesārņojumu
sociālais medijs interaktīva datorautomatizēta tehnoloģija, kas veicina informācijas, ideju, karjeras interešu un citu izpausmes veidu radīšanu un apmaiņu, izmantojot virtuālās kopienas un sociālo tīklošanos
regulēta intereškopa intereškopa, ko pārvalda cilvēks ar šķīrējtiesneša pilnvarām, kurš rūpējas, lai tiktu ievērots diskusijas temats un lai diskusija sekmētu noteiktas problēmas iztirzāšanu
redzes loks interešu, zināšanu, uzskatu kopums
zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai
interfiksācija Interfiksu izmantošana neērtu skaņu kopu novēršanai morfēmu sadurā
ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft")
virtuālais serveris internetā - serveris, kas novietots kādā attālā globālā tīmekļa vietā un ko vairāku citu tīmekļa vietu īpašnieki var izmantot un pārvaldīt tā, it kā strādātu ar šo serveri monopolrežīmā
IP Interneta [sakaru] protokols (kopā ar apzīmētāju: IP telefonija)
protokols CIFS interneta kopējās datņu sistēmas protokols
tērzēšanas retranslēšana internetā interneta pakalpojumu kopums, kas ļauj vienam lietotājam sazināties ar citiem lietotājiem reālajā laikā; _IRC_ pakalpojumi
lingotājs Interneta reāllaika serveris finanšu operāciju izpildei
tīkla adrešu translēšana interneta standarts, kas lokālajos tīklos nodrošina vienas _IP_ adrešu kopas izmantošanu iekšējam trafikam, bet otras - ārējā trafika adresēm; tas izveido specifisku ugunsmūri iekšējo _IP_ adrešu apslēpšanai un ļauj apvienot vairākus tīkla _ISDN_ savienojumus vienā interneta savienojumā
punkta apkārtne intervāls (a–e, a+e); e – mazs pozitīvs skaitlis dotajam skaitļu taisnes punktam a; vairākdimensiju telpās – riņķa, kura centrs ir a, iekšējo punktu kopa
sekss intīmu aktivitāšu kopums ar mērķi apmierināt dzimumtieksmi, apliecināt partneru intīmo tuvību vai ieņemt bērnu
dishēzija Intracelulārās sasaistes zudums; raksturīgs malignizācijai, ko var konstatēt biopsijas materiālā
Mēness gars inuītu ticējumos - viens no trim lielajiem gariem (kopā ar gaisa garu un jūras garu), kas pēc būtības bija labdabīgs, bet varēja kļūt bīstams tiem, kas izdarījuši ko sliktu
demodekoze Invāzijas slimība; ierosina endoparazītiskas ērces (katrai dzīvnieku sugai ir specifiska izraisītāja suga, saslimst arī cilvēki)
hidrotehniskā meliorācija inženiertehnisku pasākumu kopums, kas radikāli palielina augsnes auglību, uzlabojot tās aerāciju un mitruma režīmu
starpatmiņa Īpaša atmiņas ierīce vai kopējās atmiņas daļa, kuru izmanto informācijas glabāšanai starp diviem datu apstrādes procesa soļiem
teleskopa montējums īpaša kosnstrukcija, kas nodrošina iespēju teleskopu ieregulēt virzienā uz debess objektu un sekot tā kustībai
baktēriju un vīrusu nēsāšana īpaša mikroorganismu un makroorganisma kopdzīves forma, kur slimības ierosinātājs atrodas (parasti īslaicīgi) cilvēka vai dzīvnieka organismā, bet neizraisa slimību, tomēr, izdaloties ārējā vidē, rada inficēšanās briesmas apkārtējiem
osteorabdotoze Īpaša pārmantotās svītrainās osteopātijas forma (iespējams, autosomāli dominanta pārmantošana): slimība manifestējas bērnībā; pirmie simptomi atgādina reimatoīdo artrītu; locītavu iekaisuma subjektīvie un objektīvie simptomi ātri pāriet
STAR Īpaša reģionālās attīstības telekomunikāciju darbība ("special telecommunications action for regional development")
skrāpe Īpaša suka zirgu un liellopu spalvu tīrīšanai
Saturna koks īpašā veidā no šķīduma izgulsnēti metāliskā svina kristālu sakopojumi
grīdas vasks īpaša ziede grīdu kopšanai
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta
medaļa īpaša, parasti apaļa, zīme - apbalvojums par nopelniem vai sasniegumiem
precipitīni Īpašas asins seruma olbaltumvielas (pretvielas), kuras sastopamas galvenokārt pret baktērijām un svešām olbaltumvielām imunizēta organismā un kuras, ar tām saskaroties, rada nogulsnes
izvērses kopne īpašas datora kopnes un protokolu kopums, kas ļauj paplašināt datora funkcijas un resursus, pievienojot tam izvērses plates un perifērijas ierīces
veidgabals Īpašas formas būvdetaļa, elements, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei
veidķieģelis Īpašas formas ķieģelis, ko (kopā ar citiem līdzīgiem) lieto kādas būves daļas izveidei
perspektīvas kontroles fotoobjektīvs īpašas konstrukcijas fotoobjektīvs, kurā var mainīt optiskās ass stāvokli pret gaismjutīgā materiāla plakni, proti, kontrolēt perspektīvas deformāciju, kas rodas, ja uzņemamā objekta un filmas plaknes nav paralēlas
karkļi Īpašas redeles siena vai citas lopbarības ielikšanai zirgiem vai govīm, arī labības izkratīšanai, izsijāšanai
Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību
nervi Īpaši audu šķiedru kūlīši cilvēka un dzīvnieku organismā, kas ietverti kopējā apvalkā un nodrošina kairinājuma un atbildes reakcijas pārvadi
lidosta īpaši iekārtota stacija pie lidlauka lidaparātu pasažieru apkalpošanai; lidlauks kopā ar attiecīgajām celtnēm
glābējsilīte īpaši iekārtota vieta pie medicīnas vai sociālās aprūpes iestādēm, kur cilvēki (parasti mātes) var anonīmi atstāt savus jaundzimušos bērnus drošā vidē un iespējamai adopcijai
slidotava Īpaši ierīkots ledus laukums slidošanai; arī šāds laukums kopā ar īpašu celtni, telpām
tīrkultūra Īpaši izaudzēts vienas sugas (baktēriju, mikroskopisku sēņu) kopums
izlase Īpaši izraudzītu daiļdarbu, rakstu u. tml. sakopojums
stiga Īpaši izveidota josla sliežu ceļa ierīkošanai; šāda josla kopā ar sliežu ceļu
smalta Īpaši kausēta stikla nelielu, necaurspīdīgu, krāsainu gabalu kopums, ko izmanto mozaīkas veidošanā
Bībeles papīrs īpaši plāns grāmatu papīrs ar zemu gramāžu (28–60 g/m2), ko lieto Bībeles, vārdnīcu, enciklopēdiju un citu izdevumu drukāšanai, ja grāmatai ar lielu lappušu skaitu jābūt pieņemamā biezumā
befstroganovs Īpaši sagatavotas (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas) liellopa gaļas ēdiens
stroganovs Īpaši sagatavotos (strēmelēs sagrieztas, apceptas un sautētas, parasti liellopa) gaļas ēdiens
skreja Īpaši veidota ieeja (bišu stropā, putnu būrī)
mezgls īpaši veidota savienojuma vieta (parasti būvkonstrukcijām); stieņu savienojuma vieta kopnē, kā arī spēku redukcijas vietas galīgajos elementos
digitālo izdruku fotopapīrs īpaši, tintes izdrukām paredzēti, papīra veidi, kuri pēc savām īpašībām (biezums, virsmas tekstūra u. c.) atgādina tradicionālo fotopapīru
tiesībsubjektība Īpašība kopums, arī stāvoklis, kas ir raksturīgs tiesību subjektam
lepnums īpašība, īpašību kopums (cilvēkam), ar kurām lepojas, kuras dara godu
spēja īpašība, īpašību kopums (dzīvniekiem, augiem), kas (tiem) nodrošina iespēju eksistēt, darboties, reaģēt uz ko (kādā situācijā, apstākļos u. tml.)
skaldāmība īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (1)
skaldāmība īpašība, īpašību kopums (materiālam), kas rada iespēju (to) skaldīt (2)
spēja īpašība, īpašību kopums (organismam, tā daļām, procesiem tajā), kas nodrošina (organisma, tā daļu) bioloģiskās norises
sakarsējamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielai), kas ļauj (to) sakarsēt (1)
savienojamība īpašība, īpašību kopums (parasti vielām), kas ļauj veidot ķīmiskos savienojumus; arī saistāmība (2)
skaldāmība īpašība, īpašību kopums (piemēram, vielai, molekulām, atomiem), kas rada iespēju (tos) skaldīt (4)
spēja īpašība, īpašību kopums (priekšmetam, vielai, parādībai u. tml.), kas nodrošina kādas norises, procesa, funkcijas īstenošanu; kādas konkrētas objekta īpašības robežvērtība
priekšrocība īpašība, īpašību kopums, kas (ko, kādu) pozitīvi, izdevīgi atšķir no pārējiem; pārākums, pārsvars
saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) saistīt (1)
savienojamība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (1)
savienojamība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (3)
savienojamība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj (ko) savienot (4)
saistāmība īpašība, īpašību kopums, kas ļauj ķīmiski, fizikāli saistīt (piemēram, vielas)
spīdība īpašība, īpašību kopums, kas nodrošina (vielai, priekšmetam u. tml.) spēju izstarot vai atstarot gaismu
lielums īpašība, īpašību kopums, ko izsaka noteiktās mērvienībās, raksturo skaitliski
fizikāls lielums īpašība, kas kvalitatīvā ziņā kopīga daudziem fizikāliem objektiem, bet kvantitatīvā ziņā ir individuāla katram objektam
atšķirība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara atšķirīgu (no citiem); starpība
starpība īpašība, pazīme, to kopums, kas padara ko atšķirīgu (no citiem); arī atšķirība
apvienots Īpašības vārds, ar ko apzīmē darbības, operācijas un organizācijas, kurās piedalās vismaz divu spēku veidu apakšvienības
īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to)
vadāmība īpašību kopums (kādai sistēmai, piemēram, iekārtai, ierīcei), kas nodrošina iespēju pakļaut (tās) darbību noteiktai vadībai
variējamība Īpašību kopums (kam), kas nodrošina iespēju (to) variēt (1)
nezūdamība Īpašību kopums (matērijai), kuras padara (ko) neiznīcināmu un saglabā (tā) kvantitāti pārvēršanās procesos
lielums Īpašību kopums (parasti apjoms), ko raksturo, salīdzinot ar kādu citu priekšmetu, parādību
saīsināmība Īpašību kopums (parasti priekšmetam), kas ļauj samazināt (tā) garumu
vēriens Īpašību kopums (piemēram, mākslas darbam), ko raksturo nozīmīgas parādības aptverošs saturs, izvērsta, vispārināta forma, arī plašs apjoms; plašums, nozīmīgums (mākslas vai zinātniskam darbam, tā elementiem)
vērtība Īpašību kopums (piemēram, priekšmetam, vielai, parādībai, darbībai), kas nosaka (to) praktisko noderību, izmantošanas iespējas, ietekmīgumu
tulkojamība Īpašību kopums (piemēram, tekstam, vārdam), kas rada iespēju (to) tulkot citā valodā
spēks īpašību kopums, kas nodrošina psihiskas norises, to izpausmi
tehniskā kārtība īpašību kopums, kas nosaka spēkratu, to sistēmu un mehānismu tehnisko stāvokli normatīvu noteiktajās robežās. Spēkrati, to sistēmas un mehānismi ir pilnīgā darba kārtībā, ja neviens no tos raksturojošiem parametriem nepārsniedz pieļaujamās robežas
tīras asinis īpašību kopums, kas piemīt dzīvniekam, kura izcelsmē nav citu šķirņu piejaukuma
samērojamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) samērot (3)
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (1)
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (2)
šķeļamība Īpašību kopums, kas rada iespēju (ko) šķelt (3)
vēriens Īpašību kopums, ko raksturo plašs redzesloks, daudzpusība, uzņēmība, darbības plašums, drosme izvirzīt lielus mērķus un spēja tos sasniegt
ražīgums Īpašību kopums, spēja (iekārtai, ierīcei u. tml.) veikt (noteiktā laikposmā) kādu darbu, radīt produkciju
tautas identitāte īpašību, īpatnību kopums, ar ko konkrēta tauta atšķiras no pārējām
audzināšana Īpašību, jūtu izkopšana, attīstīšana
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kas raksturīgs augiem, dzīvniekiem, kuri ir daudz mazāki par parastajiem savas dzimtas sugu, šķirņu augiem, dzīvniekiem
monumentālisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar monumentālo mākslu un tēla mākslinieciski idejisko vispārinājumu tajā
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (daiļdarbā)
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (skaņdarbā)
lirisms Īpašību, pazīmju kopums, kas saistīts ar sirsnīgu, maigu emocionālu pārdzīvojumu atspoguļojumu (tēlotājas mākslas darbā)
pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms
dotācija Īpašiem mērķiem novēlēts pastāvīgu ienākumu kopums
jodelēšana Īpašs Alpu iedzīvotāju dziedāšanas veids, kam raksturīga ilgstoša kādu skaņu sakopojumu trallināšana, bieži ar pāreju no krūšu reģistra falsetā
velēnzeme Īpašs augsnes substrāts, ko gatavo dārzkopības vajadzībām, piemēram, puķu audzēšanai
pauspapīrs Īpašs caurspīdīgs papīrs rasējumu vai zīmējumu kopēšanai, pārvilkšanai
semafors Īpašs datu tips, ko izmanto, lai sinhronizētu vairāku procesu, kas izmanto kopīgus resursus, vienlaicīgu norisi
valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību
sutināms Īpašs katls kartupeļu, sakņaugu vārīšanai, sautēšanai; arī neliela celtne, piebūve, kur atrodas sautēšanas katls un kur sagatavo lopbarību
dinamiskais līdzsvars īpašs līdzsvara veids sistēmā, kurā tiešo un pretējo mikroskopisko procesu skaits ir vienāds
akūts Īpašs muzikālā jeb toniskā akcenta tips dažās indoeiropiešu valodās
pseidogāmija Īpašs sēņu vairošanās veids, kurā saplūst kopā divas veģetatīvas sēņotnes šūnas; pseidomikse
seniors īpašs tūrisma tirgus segments, ko sauc arī par pelēko vilni (angļu "Grey Wave"); tie ir attīstīto Eiropas valstu ceļotāji vecumā pēc 50 gadiem; tūrisma nozarē īpaši pievilcīga klientu grupa, jo viņiem ir daudz brīvā laika, viņi ir pārtikuši un finansiāli neatkarīgi, kā arī nav pakļauti ierobežojumiem (skolas vai darba laikam), tāpēc var ceļot arī tukšajā sezonā
aktīvi Īpašuma tiesību kopums, kas pieder fiziskai vai juridiskai personai
kolektīvisms Īpašuma un ražošanas līdzekļu kopīgums (kā teorija un tās īstenojums dzīvē)
kopīgs īpašums īpašums, kuru kopīpašnieks var izlietot vienīgi kopīgi ar pārējiem kopīpašniekiem, jo viņam nepieder atsevišķa domājamā daļa, ar kuru tas varētu patstāvīgi rīkoties
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava")
vietvārds īpašvārds, ar ko apzīmē kādu ģeogrāfisku objektu; toponīms
onīmija Īpašvārdu kopums
izdarība Īpatnēja (dzīvnieku) darbība vai darbību kopums
nokrāsa Īpatnēja (kā) pazīme, īpašība (kādu pazīmju, īpašību kopumā)
izdarība Īpatnēja (piemēram, tradicionāla) darbība vai darbību kopums
morra Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā un reizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu; mora
mora Īpatnēja itāliešu tautas spēle, ko pazinuši jau senie romieši: abi spēlētāji paceļ dūrē savilktu roku sejas augstumā unreizē atpleš dažus pirkstus, pie kam abi divi tai pašā mirklī nosauc izstiepto pirkstu kopskaitu
aleikēmiskā retikuloze īpatnēja, ļaundabīga histiocitoze (autosomāli recesīva pārmantošana): septisks drudzis, splenomegālija un hepatomegālija, palielināti limfmezgli, pārtraukumaina, trombocitopēniska hemorāģiskā purpura; mainīgi ekzematoīdi ādas izsitumi; asi norobežoti destrukcijas perēkļi kaulos (visbiežāk galvaskausā, ekstremitātēs un ribās), kas rentgenoloģiski atgādina ģeogrāfisku karti
bērnu progresējošā sensoriskā neiropātija īpatnēja, pārmantota (autosomali recesīvi) siringomiēlijas norises forma bērniem: slimība sākas bērnībā ar pakāpenisku jutības samazināšanos; siringomiēlijas simptomi, ko pavada izteikti roku kropļojumi (pat atsevišķu falangu vai visa pirksta atdalīšanās); patoloģija atgādina kropļojošo lepru
kristallīti Īpatnēji sīki mikroskopiski veidojumi stiklinos iežos, kas iezīmē amorfas vielas (stikls) pāreju kristāliskā
pseidoloģija Īpatnējs melošanas veids ar fantāzijām, ko piekopj atsevišķi psihopāti, sevišķi histēriska rakstura personas
piesitiens īpatnējs, raksturīgs (mākslas darba, tā elementu) izveides paņēmiens, arī paņēmienu kopums
individualitāte Īpatnību kopums (piemēram, dzīvniekam)
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (mākslā)
palete Īpatnību, raksturīgu pazīmju kopums (piemēram, psihiskam stāvoklim)
ģenotips Īpatņa visu iedzimstošo pazīmju jeb gēnu kopa
konvīvijs Īpatņu kopa kommiskuumā, ko no citiem tā paša kommiskuuma īpatņiem atšķir (t. i. neļauj krustoties) ģeogrāfiskā izplatība, dažāds ziedēšanas laiks u. c.
kommiskuums Īpatņu kopa, kurā ik 2 īpatņi spēj dot auglīgus pēctečus (bastardus) vai nu tieši savā starpā vai krustojoties ar trešo īpatni
komparijs Īpatņu kopa, kurā īpatņi ir tieši vai netieši saistīti kā auglīgiem tā neauglīgiem bastardiem; ietver 1 vai vairākus kommiskuumus
fenotipiskā mainība īpatņu kopuma pazīmju fenotipiskā dažādība
izogēniskās līnijas īpatņu kopums ar vienādu genotipu, piemēram, kloni
sociālā darbinieka prasmes ir māka pielietot zināšanas un pieredzi praksē, darbā ar indivīdu, grupu, kopienu un sabiedrību, tās ietver sociālā darbinieka spēju saistīt zināšanas par cilvēka vai cilvēku grupas uzvedību, personas un vides mijiedarbību un sociālo funkcionēšanu
tiesību strīds ir tādas domstarpības starp darbinieku vai darbiniekiem (darbinieku grupu) un darba devēju, kuras rodas, slēdzot, grozot, izbeidzot vai pildot darba līgumu, kā arī piemērojot vai tulkojot normatīvo aktu noteikumus, darba koplīguma vai darba kārtības noteikumus
transfobija iracionālas bailes no personas tādēļ, ka tā pauž savu piederību citam dzimumam, nevis tam, kas norādīts piedzimstot, piemēram, izmantojot hormonu terapiju, ķirurģisku operāciju, apģērbu vai kosmētiku
sauromati irāņu klejotāju lopkopju cilts Pieurālu un Pievolgas stepēs 7.-4. gs. pirms mūsu ēras. 4.-3. gs. p. m. ē., kas kopā ar radniecīgām ciltīm izveidoja jaunas cilšu savienības (to kopīgais nosaukum - sarmati)
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
Ardvisura Anahita irāņu mitoloģijā - sena ūdens un auglības dieviete, augstākā dieva Ahuramazdas meita, kura ir kosmisko svēto ūdeņu sargātāja un lopu aizgādne, viņas aizgādnībā bija mājas saimniecība
Bastvars Irāņu mitoloģijā - un eposā spēkavīra un varoņa Zarera dēls, kas septiņu gadu vecumā kopā ar citiem devās atriebt tēva nāvi, un uzveica pretiniekus
parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā
Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis
taukķermenis irdenu audu kopums (kukaiņiem, abiniekiem, rāpuļiem), kur uzkrājas tauki, arī citas rezerves barības vielas
dalepuškāt Irdināt un pabeigt irdināt ar raukni augsni, iekopjot līdumu
klaķe Īrēti piekrišanas plaukšķinātāji teātros visi kopā, kamēr katru par sevi sauc par klakeru
preparatīvā iridektomija iridektomija, lai sagatavotu kataraktas operāciju
Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu)
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1)
turktatāru rietumu dialekti Irtišas tatāru, kirgīzu, karakirgīzu, karakalpaku, nogajiešu un Eiropas Krievijas tatāru valodas
Donns Īru mirušo dievs, kurš dzīvo klinšainā salā Īrijas dienvidrietumu piekrastē; vētru un kuģu katastrofu dievs, kā arī lopu un ganāmpulku aizstāvis
galkode Īsa izkapts, linu sēklu galviņu nopļaušanai
palīglīnija Īsa līnija virs vai zem līnijkopas tajā neietilpstošas nots uzrakstīšanai
sāknēšanas programma īsa programma, kas pastāvīgi glabājas datora energoneatkarīgajā atmiņā un kas vajadzības gadījumā no lasāmatmiņas operatīvajā atmiņā izsauc uzdevumu risināšanas vadības sistēmu (piemēram, operētājsistēmu) vai tās ielādes programmu
štāpeļšķiedra Īsa, smalka ķīmiskā šķiedra; iegūst no viskozes šķiedrām, poliakrilnitrilšķiedrām, poliesteršķiedrām, to elementārpavedienu grīsti sagriežot noteikta garuma gabalos; vērpj atsevišķi vai kopā ar atbilstoša garuma dabiskajām šķiedrām
brachikefalija Īsas un platas galvas pētīšana antropoloģijā
strugulis Īsas, cietas, grūti noplūcamas putnu spalvas
rezumēt Īsi secināt, konstatēt (kā) būtību; koncentrēti apkopot (būtisko, galveno, nozīmīgāko)
rekapitulēt Īsi, apkopojoši atkārtot (kādu tekstu)
jukums Īsi, ar sienu sajaukti salmi lopbarībai
simbrahidaktilija Īsi, kopā saauguši kāju vai roku pirksti; pleznu pirksti
zilbju saliktenis īsinājums - saīsinājumu saliktenis, ko darina no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumzilbēm
strupinājumsaliktenis Īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko darina no nošķeltām (strupinātām) vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu (vismaz pirmā vārda) sākumdaļām
iniciāļsaliktenis īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciālisms
iniciālisms īsinājums (saīsinājumu saliktenis), ko veido no vārdkopas (vārdkoptermina, vārdkopnosaukuma) vārdu vai saliktenī apvienoto vārdu sākumburtiem; iniciāļsaliktenis
islaya Islaya islayensis - Islajas neoportērijas ("Neoporteria islayensis") nosaukuma sinonīms
psiholepsija Īslaicīga, pēkšņa psihiska depresija; vērojama psihopātiskām personībām
tirkšķis Īslaicīgu, samērā asu, cita citam ātri sekojošu trokšņu kopums, ko rada, piemēram, ierīces, mehānismi, plīstoši audumi
Neoporteria islayensis Islajas neoportērija
izmaelīti islāma mācības šiītu novirziens; šā novirziena pārstāvji; radās 8. gs. Arābu kalifātā; sastopami Indijā, Pakistānā, Sīrijā; ismailīti
Ibrāhīms Islāma mitoloģijā - ebrejiem un arābiem kopīgs ciltstēvs, kuram atbilst Bībeles Abrahāms
malāiki Islāma mitoloģijā - eņģeļi, kurus Allāhs radījis kā sūtņus starp Allāhu un praviešiem, cilvēkiem, tie sargā debesis no džinniem un šaitāniem, vēro visas cilvēku darbības un tās pieraksta, nopratina cilvēkus kapā un soda neticīgos
Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē
džuma Islāma ticīgo pulcēšanās sprediķim un kopīgai lūgšanai piektdienas pusdienlaikā; piektdienas lūgšana
šariats Islāma tiesisko, sadzīves un reliģisko normu kopums, kam pamatā ir korānā iekļautie likumi
sīpolveida kupols islāmiskas izcelsmes tipisks krievu un Dienvideiropas baznīcu arhitektūras elements, sastopams arī Rietumeiropas barokā
Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.)
isospora Isospora gondii - toksoplazmas "Toxoplasma gondii" nosaukuma sinonīms
kolete īss balta vilnas auduma mundieris Eiropas valstu armijās 17.-20. gs. sākumā
rezumējums Īss izteikto domu, ziņojuma, raksta u. tml. izklāsts; kopsavilkums
gladiuss Īss romiešu zobens, kas tika izmantots duršanai, tika lietots leģiona ierindā kopā ar lielu vairogu
dagda īss zobens tuvcīņai viduslaiku Rietumeiropā, Polijā un Lietuvas lielkņazistē
rekapitulācija Īss, apkopojošs (kāda teksta) atkārtojums
ticības apliecība īss, sistemātisks kādas reliģijas galveno atziņu sakopojums; kristietībā pastāv trīs ticības apliecības: Apustuļu, Nīkajas un Atanasija ticības apliecība
Metroxylon sagu īstā sāgopalma
mēbelēta istaba istaba, ko izīrē kopā ar mēbelēm
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā
Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai
pūķkoks Īstais pūķkoks - agavju dzimtas dracēnu ģints suga ("Dracaena draco"), kas aug Āfrikā un Āzijā, tropos un subtropos, lapas pušķos zaru galos; no mizas ievainojumiem izplūdušie sveķi kļūst sarkani (t. s. pūķa asinis), tos izmanto par krāsvielu lakās; Latvijā audzē telpās
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā
turpināt Īstenot joprojām, nepārtraukti, arī atkal pēc pārtraukuma (aizsāktu norisi, stāvokli, pasākumu u. tml.)
nokūpēt īsu brīdi kūpēt un pārstāt kūpēt (piemēram, par putekļiem, smiltīm); noputēt (2)
noplandēt īsu brīdi plandēt un pārstāt plandēt; noplandīt (2)
noplandēties īsu brīdi plandēties un pārstāt plandēties; noplandīties
nostiepties īsu brīdi virzīties, veidojot taisnu, izstieptu kopumu, un pārstāt virzīties (par putekļiem, dūmiem, uguni u. tml.)
nodvesties īsu brīdi, vienu reizi dvest; nopūsties
noplaiksnīt īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīt; noplaiksnīties
noplaiksnīties īsu brīdi, vienu reizi plaiksnīties; noplaiksnīt
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum")
varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma
sindiks Itālijā - ievēlēts kopienas pašpārvaldes vadītājs
pesto Itālijā populāra mērce, Ligūrijas virtuves ēdiens; galvenās sastāvdaļas: svaigs baziliks, cietais siers, valrieksti vai ciedru rieksti, ķiploki, olīveļļa; pasniedz ar spageti vai minestroni
testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē
Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru
mohārs Itālijas sarenes pasugas augs (graudzāļu dzimtā), ko kultivē pārtikai un lopbarībai
gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
karpačo Itāļu virtuves ēdiens - ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.; "carpaccio"
universs itin viss esošais - gan kā fizikāls kopums telpā un laikā, gan arī kā visu atsevišķo elementu kopa (visplašākā iespējamā klase)
uzaudzēt Izaudzēt (augus, dzīvniekus, to kopumu)
sairt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu, organizāciju u. tml.)
pašķīst Izbeigt pastāvēt (par cilvēku kopumu)
izirt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu)
izjukt Izbeigt pastāvēt (par cilvēku vienotu kopu)
dumbrava Izbraukta vai lopu izmīņāta purvaina vieta
nomelnot Izceļot, arī piedēvējot daudz kā negatīva, noniecināt, nopelt
zieds Izcilākā daļa (kādā sabiedrības kopumā)
lielums Izcili pozitīvu personības īpašību kopums
prominence Izcils cilvēks; arī izcilu cilvēku kopums
talants izcilu (parasti speciālo) garīgo un fizisko spēju kopums (kādā darbības nozarē)
slēdzene Izciļņu kopums (gliemeņu) vākos to ciešai sakļaušanai
izšķirt Izdalīt (pēc kādām pazīmēm no kopuma)
operēt Izdarīt (kā) ķirurģisku operāciju
rentgenoskopēt Izdarīt (kā) rentgenoskopiju
runcāt izdarīt kopošanos
izzoķēt Izdauzīt, nopērt
iespēja Izdevība, labvēlīgu apstākļu, nosacījumu kopums (kā īstenošanai, veikšanai)
bestsellers izdevums, kas guvis lielu popularitāti un finansiālus panākumus; bestsellers
dižpārdoklis izdevums, kas guvis lielu popularitāti un finansiālus panākumus; bestsellers
saskrandis Izdilis, noplīsis
saskrandojis Izdilis, noplīsis
notrinēt Izdilt, izbalēt, noplukt
pseidopanteons Izdomāts (safantazēts) kāda kulta dievu kopums
appīpēt Izdot naudu par papirosiem, cigāriem; nopīpēt
iedzert Izdzert alkoholisku dzērienu (parasti nelielā daudzumā); sanākt kopā un lietot alkoholiskus dzērienus (parasti nelielā daudzumā)
izkokot Izdzīt vai nopērt ar spieķi, nūju
kalkot Izgatavot (attēla, teksta) kopiju, izmantojot kalku
galdīt Izgatavot aizgaldu liellopiem
atgleznot Izgatavot gleznas kopiju, reprodukciju
pavairot Izgatavot vairākos eksemplāros (tekstu, attēlu) no (tā) oriģināla, arī kopijas
politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide
nodēt Izgrebt no stropu
skrūvsavienojums Izjaucams nekustīgs vītņotais savienojums, kurā savienojamās detaļas saspiež kopā ar vienu vai vairākām skrūvēm
interrogēt Izjautāt, nopratināt
apjūgt Izjūgt (visu objektu kopumu)
paputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku kopumu, iestādi); izputēt (3)
izputēt Izjukt (piemēram, par darbību, pasākumu); izbeigt pastāvēt (piemēram, par cilvēku vienotu kopu, iestādi)
izputēt Izjukt, izšķīst (par priekšmetiem, priekšmetu kopu)
kommasācija Izkaisītu zemes gabalu savienošana vienās rokās, streijgabalu iznīcināšana un salikšana vienkop
lakmus Izkaltēta dažu ķērpju sula, no kā pagatavo tinktūru reaktīviem jeb lakmus papīriem, kas piesūcināti ar minēto tinktūru un noder sārmu un skābju izzināšanai: sarkans papīrs no sārma top zils un zils no skābes atkal sarkans
ļobans Izkāmējis, noplīsis
zvaigžņu asociācija izklaidus izvietotu, ļoti jaunu un masīvu kopīgas izcelsmes zvaigžņu grupējums, kas ietverts gāzes un putekļu mākonī
diapazons izklājlapu programmās - viena šūna vai blakusesošu šūnu taisnstūrveida grupa; šūnu grupējums ļauj izdarīt zināmas operācijas, piemēram, formatēšanu, visai šūnu grupai
izklājprogramma Lotus 1-2-3 izklājprogramma, ko izstrādājusi firma _Lotus Development Corporation_, tā bija pirmā izklājprogramma, kas bez tradicionālajām izklājlapu funkcijām nodrošināja arī zināmas datņu pārvaldības, grafikas un teksta apstrādes iespējas
izsēt Izkliedēt (kādu, parasti cilvēku, kopumu)
izšķaidīt Izkliedēt, daļēji iznīcināt (kādu kopumu)
izaškurstīties Izklīst (par cilvēku kopumu)
sairt Izklīst (par cilvēku kopumu)
izknorēties Izknopēties
pieaugt Izkopjot savas spējas, paplašinot zināšanas, pilnveidoties
izaugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, izveidoties, kļūt (par ko)
pāraugt Izkopjot spējas, paplašinot zināšanas un pieredzi, pārspēt (kādu)
augt Izkopt savas spējas, talantu, paplašināt zināšanas; pilnveidoties
nostādīt balsi izkopt vokālās dotības
audzināt Izkopt, attīstīt (īpašības, jūtas)
asināt Izkopt, attīstīt (prātu, retāk dzirdi, redzi)
izdaiļot Izkopt, padarīt garīgi bagātāku
attīstīt Izkopt, pilnveidot (spējas, īpašības, jūtas u. tml.); veicināt (to) izkopšanu, pilnveidošanu
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava
rakstu valoda izkopta, normēta valodas rakstības forma
noslīpētība Izkoptība līdz pilnībai
attīstīts Izkopts (par prātu, spējām, jūtām u. tml.)
glītraksts Izkopts rokraksts, izkopta rakstīšanas tehnika
deformējošs Izkropļojošs
profanācija Izkropļošana, sagrozīšana, necienīga izturēšanās (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu)
mutilācija Izkropļošana; kādas ķermeņa daļas vai orgāna atdalīšana
izķēmot Izkropļot (1)
izlopot Izkropļot, padarīt neglītu
apērmot Izkropļot, padarīt neglītu, notašķīt
profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu)
gumijarabiks Izkropļots arābu gumijas nosaukums; no atsevišķām Arābijas un Āfrikas akāciju sugām iegūti sveķi, kas ūdenī izšķīst par biezu lipīgu šķidrumu
anamorfoze Izkropļots, nepareizs zīmējums, kas tomēr šķiet pareizs noteiktos apstākļos, piem., tam atspoguļojoties ieliektā vai izliektā spogulī
anamorfisks Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies
anamorfs Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies
saviebums izķēmojums, izkropļojums
disfigurācija Izķēmošana, sagrozīšana; fizisks trūkums, kroplums
ventiļizlādnis Izlādnis, kura galvenais funkcionālais elements ir nelineāra, pievadītajam spriegumam apgriezti proporcionāli mainīga pretestība, ar kuru parasti virknē slēgtas dzirksteļsppraugas
iebrammēt Izlamāt, nopērt
virzošā izlase izlase, kas populācijā sekmē tādu formu savairošanos, kurām maksimāli izteikta kādas kvantitatīvas pazīmes attīstība
grupveida izlase izlase, kurā selekcijas vienība ir kopas elementu grupa
izlases kļūda izlases un ģenerālkopas raksturotāju neatbilstība, kas ir saistīta ar izlases nepareizu izvēli; reprezentācijas kļūda
dvilinski Izliekts tā, ka abi gali kopā
salīgoties Izlīgoties 2 (kopā ar kādu); līgot 2 vienam pēc otra, citam pēc cita (parasti no lielāka attāluma)
Opegrapha vermicellifera izlocītā opegrafa
kampilobaktērija izlocītu vai spirālisku nūjiņveida baktēriju ģints, ietver gan gramnegatīvas mikroaerofilas, gan anaerobiskas šūnas, kas ir kustīgas, jo tām ir unipolāra vica; mikroorganismus sastop cilvēka un dzīvnieku mutes dobumā, zarnu traktā un reproduktīvajos orgānos
subdialekts Izlokšņu grupa - valodas ziņā tuvi radniecīgu izlokšņu kopums, kas ir mazāks par dialektu un ko vieno šīm izloksnēm raksturīgas valodas īpatnības
rekognoscēt Izlūkot (apvidu, pretinieka dislokāciju) pirms militārām operācijām (par komandieriem, štāba virsniekiem)
loģistikas izmaksas izmaksas, kas nepieciešamas informācijas, materiālu, produkcijas, darbaspēka un enerģijas plūsmas organizēšanai, uzturēšanai un vadīšanai: loģistikas procesu (sagāde, transportēšana, preču glabāšana, krājumu operācijas, noliktavu saimniecība, iepakošana) izmaksas, šo procesu plānošanas, realizēšanas un kontroles izmaksas
prettituls izmanto kopoto rakstu izdevumos, kas sastāv no divām daļām: pirmā attiecas uz visu kopoto rakstu izdevumu, otra – uz konkrēto izdevumu
sistēmas ģenerācija izmantojamajiem resursiem un lietotāju prasībām atbilstoša operētājsistēmas darba varianta izveidošana no sistēmas programmētāja rīcībā esošās operētājsistēmas pilnās versijas
ierinda Izmantojams, derīgs (piemēram, mašīnu, ierīču) kopums
IS Izmēģinājumu stacija (kopā ar nosaukumu, piem., Skrīveru IS)
flotācija Izmeklējamā šķidrumā suspendētu daļiņu, piemēram, baktēriju, koncentrēšanas metode, pievienojot šķidrumam virsmas aktīvas vielas, piemēram, ksilolu, un sakratot; baktērijas kopā ar ksilola pūslīšiem uzpeld virspusē un veido plēvīti uz šķidruma virsas
antenatālā diagnostika izmeklējumi, ko veic, lai noteiktu iespējamu vēl nedzimuša bērna slimību vai kroplību
stetoskopija Izmeklēšana ar stetoskopu
nomiekšķēt Izmērcēt, nopērt
izmēru ķēde izmēru kopa, kas veido noslēgtu kontūru un ir tieši iesaistīta izvirzītā uzdevuma atrisināšanā
kombinētās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir kopīgi locekļi un bāzes
secīgi saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir viena kopīga bāze
paralēli saistītās izmēru ķēdes izmēru ķēdes, kurām ir vismaz viens kopīgs loceklis
lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums
5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus)
sadumpēt izmīņāt (mīkstu zemi, gk. par liellopiem)
australopiteks Izmiris cilvēkpērtiķis ("Australopithecus"), kuram ir gan cilvēka, gan pērtiķa pazīmes; dzīvojis terciāra beigās un kvartāra sākumā
pirmvērsis Izmiris liellopu savvaļas bullis, mājdzīvnieku priekštecis
arheorniss Izmiris putns, kas pēc dažu zinātnieku uzskatiem atšķiras no arheopteriksa un pārstāv citu ģinti un sugu
baktrīti Izmirusi amonītu dzimtas gliemju ģints, stabveidīgi, šķērsgriezumā apaļi, satopami no devona līdz apakškarbonam
kaulvairodži Izmirusi bezžokleņu apakšklase ("Osteostraci"), nepārnāši, kam visu galvu no virspuses sedza kaula vairogs, Latvijā atliekas sastopamas reti, gk. dziļurbumu serdēs augšsilūra, apakšdevona un vidusdevona nogulumos
stringocephalus Izmirusi brahiopodu ģints ieapaļām lielām gludām čaulām
pterichthys Izmirusi bruņu zivju ģints, kam galva, ķermeņa priekšējā daļa un krūšu spuras pārklātas ar kaula platēm (bruņām); atliekas sastopamas vidējā devona nogulumos, arī Latvijā
propliopiteki Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas ģints, kas dzīvoja oligocēna sākumā; tiek uzskatīti par pēdējiem kopīgajiem cilvēkpērtiķu un cilvēku senčiem
egiptopiteks Izmirusi cilvēkpērtiķu dzimtas prokonsulu apakšdzimtas ģints ("Aegyptopithecus"), dzīvoja oligocēnā, atzīti par vissenākajiem cilvēkpērtiķu dzimtas pārstāvjiem; pēc dažiem uzskatiem pēdējie kopīgie cilvēkpērtiķu un cilvēku senči
paraustralopiteks Izmirusi cilvēku dzimtas australopiteku apakšdzimtas ģints, skeleta atliekas atrastas pleistocēna apakšējos slāņos
Heidelbergas cilvēks izmirusi cilvēku suga ("Homo erectus heidelbergensis"); viens no senākajiem fosilā cilvēka tipiem; šis cilvēks dzīvoja Eiropā kvartārā perioda sākumā; nosaukums tam dots pēc vietas, kur 1907. g. tika atrasts tā apakšžoklis (Heidelbergas tuvumā)
pseudomonotis Izmirusi gliemju ģints "Aviculidae" dzimtā ar ieliektu kreiso un plakanu labo vāku, sastopama no devona līdz krītam, īpaši triasā, kur daudz kosmopolītisku formu un labas vadfosīlijas
orthis Izmirusi ģints pleckāju dzimtā "Orthidae", plakani izliektiem vākiem, kas pārklāti rupjām ribiņām, sastopami silūra nogulumos, Latvijā bieži ledus laikmeta nogulumu laukakmeņos
stromatoporas Izmirusi hidrozoju apakšklase ("Stromatoporata"), vienkārši, radiāli simetriski, bentiski daudzšūnu dzīvnieki, kas piestiprinājušies pie grunts vai brīvi gulējuši uz tās, dzīvojuši kolonijās tropiskās un subtropiskās jūrās sublitorālē, Latvijā atrodamas silūra un devona nogulumos
senspārņi izmirusi kukaiņu kārta (_Paleodictyoptera_)
kondilartra Izmirusi nagaino dzīvnieku apakšrinda, atliekas Eiropas eocēnā un vecterciārā Ziemeļamerikā
productella Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar stipri izliektu ventrālo un ieliektu dorsālo vāku, sastopama devonā un apakšējā karbonā
productus Izmirusi pleckāju ģints "Productidae" dzimtā ar taisnu slēdzes malu, stipri izliektu ventrālo un plakanu vai ieliektu dorsālo vāku un adatveidīgiem izaugumiem, kas pārklāj vāku virsas, sastopama no devona līdz permai
spiriferīdi Izmirusi pleckāju kārta ("Spiriferida"), dzīvojuši no vidusordovika līdz agrajai jurai, gk. blīvās kolonijās, bija bentosa organismi, kas, piestiprinājušies pie substrāta, Latvijā fosīlijas plaši sastopamas silūra un devona nogulumos
saururae Izmirusi putnu apakšklase, sadalās divās ģintīs "Archaeopteryx" un "Archaeornis"
plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs
osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru
psammolepis Izmirusi zivju ģints, kam ķermeņa priekšējā daļa bij pārklāta bruņām, kuras sastāvēja no 2 lieliem muguras un vēdera vairogiem, sastopama vidusdevona smilšakmeņos, Latvijā Gaujas smilšakmens atsegumos atrastas vairākas sugas
titanotheriidae Izmiruši, tapiriem līdzīgi, ziloņa lieluma zīdītāji, sastopami eocena un oligocena nogulumos
temnospondyli Izmirušu abinieku apakšrinda ar skriemeļiem, kuru pārkaļķošana norisinājusies tikai atsevišķās vietās, tāpēc tie sastāv no vairākām daļām, sastopami karbonā līdz triasam
atrypa Izmirušu brahiopodu ģints ar radiāli rievainiem vākiem; vadošs pārakmeņojums vidējā devonā, arī Latvijā
sēklpapardes izmirušu kailsēkļu klase (_Lygniopteridatae_), paparžveidīgi kokaugi, kas parādījās devona beigās, izmira jurā
zauri Izmirušu rāpuļu kopapzīmējums
senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
izbarāt Izmitināt (parasti mājlopus)
izbarot Izmitināt (parasti mājlopus)
baražēšana Iznīcinātāju patrulēšana gaisā, lai nodrošinātu sauszemes karaspēka, aviācijas un flotes operācijas, kā arī lai pasargātu svarīgus objektus no ienaidnieka aviācijas uzbrukuma
izknāpt bites izņemt (bitēm) medu (no stropa)
izpaunāties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
izpaunoties Izņemt mantas, saiņus (no kurienes, kur u. tml.); izvirzīties (no kurienes, kur u. tml., parasti kopā ar mantām, saiņiem)
izgriezt Izoperēt
izjemt Izoperēt
hyssopus Izopi
Corispermum hyssopifolium izoplapu kamieļzāle
Cuphaea hyssopifolia izoplapu kufeja
sedormids Izopropilalilacetilurina viela, ko parasti lieto tabletēs pa 0,25 g nomierināšanai, arī iemigšanai
kumols Izopropilbenzols, aromātisks ogļūdeņradis, arēns, bezkrāsains šķidrums, sastopams akmeņogļu darvā, lieto fenola, acetona ražošanā
ārstniecības izops izopu suga ("Hyssopus officinalis")
izospins Izotopiskais spins - jēdziens, kuru izmanto elementārdaļiņu fizikā, lai raksturotu noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu
iezīmētais atoms izotops, kas ar savām fizikālajām īpašībām atšķiras no citiem tā paša ķīmiskā elementa izotopiem
izotropisks Izotrops
oreols Izpausmju kopums (piemēram, slavai, cieņai), kas attiecas uz kādu cilvēku, ir saistīts ar to
vīties Izpausties, būt sastopamam (piemēram, daiļradē, daiļrades metodē, daiļdarbā u. tml.)
izbauzēt izpērt, nopērt
nostērstēt Izpērt, nopērt
notauvēt Izpērt, nopērt
velstīt Izpērt, nopērt
darbs izpildāmo uzdevumu kopums, kas veido datorā veicamo darbību vienību un ko parasti attēlo kā vadības operatoru virkni, kuri nosaka izpildāmās programmas, izmantojamos datus, kā arī šo programmu izpildei nepieciešamos procesora, atmiņas un ārējo ierīču resursus
dalītājgalva Izpildietaise leņķiskai dalīšanai, mehāniska vai optiska
meticilīnrezistentais stafilokoks izplatītā baktērija "Staphylococcus aureus", kas ieguvusi noturību pret antibiotiku metacilīnu un spēj izraisīt nopietnas infekciju komplikācijas pacientiem, kuri ārstējas slimnīcā (tādēļ šo infekciju sauc arī par slimnīcā iegūto infekciju)
auklas keramikas kultūra izplatīta Eiropas ziemeļu, austrumu un centrālajā daļā neolītā un bronzas laikmetā; keramika arauklas un skujiņas rotājumu; pulēti un urbti akmens kaujas cirvji; mirušie apbedīti saliekti
bioloģiskais mikroskops izplatītākais mikroskopa tips, ko lieto visās medicīnas nozarēs; palielinājums līdz 2000 un vairāk reizēm
staipīties Izplatīties (kur), veidojot samērā garu, šauru kopumu (par dūmiem, miglu u. tml.)
pārņemt Izplatoties aptvert (piemēram, visu organismu, tā daļu, arī kādu īpatņu kopumu) – par slimību
Zaļā purva sērūdeņraža avoti izplūst Zaļajā purvā, Smārdes pagastā, 9 ha aizsargājamā platībā (kopš 1977. g.), veidojas devona Salaspils svītas ģipšaino iežu un kvartāra organiskām vielām bagāto purva ūdeņu saskares zonā
repertuārs Izrāžu, koncertu vai estrādes priekšnesumu, kinofilmu u. tml. kopums, ko attiecīgajā laikposmā izrāda, izpilda, demonstrē (teātrī, koncertzālē, kinoteātrī u. tml.)
izrost Izrotāt, uzkopt
duopols Izsaka divu monopolu hegemoniju kādas preces ražošanai un realizācijai bez vienošanās par cenām, noieta tirgiem, kvotām
priekā izsaucas, uzaicinot kopā iedzert
sašķovēt Izsautēt kopā (divu vai vairāku veidu dārzeņus)
plauka Izskats; arī veids, (kā) grupa, kopums
noslābt Izslābt; noplakt
pārciest Izslimot (slimību); pārdzīvot (operāciju, slimības lēkmi u. tml.)
izdalīt Izsniegt katram (to, kas pienākas no kopuma)
pinka Izspūrusi, samudžinājusies, arī nesakopta (matu, bārdas) šķipsna
personālizstāde Izstāde, kas iepazīstina ar atsevišķa mākslinieka daiļradi kopumā vai ar kādu tās posmu
drošums Izstrādājuma vai detaļas sarežģītu īpašību kopa, kas nosaka to ilgstošu lietojamību, saglabāšanos un derīgumu turpmākajam remontam
nolējums Izstrādājums (parasti kā kopija), kas ir iegūts, lejot (izkausētu vielu, javu u. tml.) formā, veidnē
ietērps Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums (ķermeņa vai tā daļas) aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības; arī apģērbs, tērps
apģērbs Izstrādājums, arī izstrādājumu kopums, parasti virsdrēbes (piemēram, no auduma, kažokādas, ādas) ķermeņa aizsargāšanai no ārējās vides iedarbības
aviokonstrukcija Izstrādājumu (agregātu) kopums, kas veido lidaparāta iekšējo struktūru un virsmu
vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai
gurkste Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
gurksts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
gursts Izsukāta un savīta linu, kaņepju, arī vilnas sauja; vairākas linu šķiedru saujas, kas savītas kopā
izšķovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru)
izštovēt Izsutināt, izsautēt (dārzeņus kopā ar aizdaru)
atteikt abonēšanu izsvītrot intereškopu no intereškopu saraksta
katināt Iztaujāt, nopratināt
izticināties Iztaupīties, izskopoties
adverbiāls izteicējs izteicējs, ko veido apstākļa vārds kopā ar saitiņu
verbāls izteicējs izteicējs, ko veido darbības vārds finītā vai, retāk, infinītā formā viens pats vai kopā ar saitiņu
nomināls izteicējs izteicējs, ko veido nomens vai tā aizstājējs (vietniekvārds vai lokāmais divdabis) kopā ar saitiņu (iespējama saitiņas nullforma)
fizikālā lieluma mērvienība izteiksme, kas izsaka sakarību starp fizikālo lielumu un pamata fizikālo lielumu sistēmā, kurā proporcionalitātes koeficients ir viens
leksika Izteiksmes līdzekļu kopums (kādā mākslas veidā); šī kopuma daļa ar noteiktām īpašībām
tonis Izteiksmes līdzekļu kopums (piemēram, tekstā, mākslas darbā), kurā izpaužas kādas (tā) satura, parasti emocionālas, nianses, sastāvdaļas
mēbeļu stils izteiksmes līdzekļu un paņēmienu kopums, kas raksturo mēbeles piederību kādam laikmetam, mākslinieciskam virzienam vai skolai
toņkārta Izteiksmes līdzekļu, arī pazīmju kopums (piemēram, kādā darbībā, tekstā)
aprakstoša izteiksme izteiksmes veids, kurā atsevišķa (konkrēta) vārda vai vārdkopas vietā izmantots garāks, parasti skaidrojošs (raksturojošs) vārdu savienojums
dot pa kaklu (kādam) izteikt nopēlumu, nosodījumu
jodofilija Izteikta šūnu tieksme saistīt jodu; leikocītu citoplazmas intensīva krāsošanās ar jodu liecina par intoksikāciju vai sastrutojumu
neekvivalence Izteikumu algebras bināra operācija, kuras rezultāts ir 1 (patiess) tad un tikai tad, kad loģisko mainīgo x un y (pamatizteikumu) vērtības nesakrīt, t. i. viena no tām ir 1, bet otra 0
fantastika Iztēlē radītu priekšstatu, tēlu kopums, kas atspoguļo īstenību pārveidoti, hiperbolizēti
dzīvot pāri (saviem) līdzekļiem iztērēt vairāk, nekā nopelna
izspodrināt Iztīrīt; arī uzkopt
spēķes Iztīrīti dzīvnieku (parasti aitu, cūku, liellopu) iekšējie orgāni; ēdiens no šādiem sasmalcinātiem orgāniem (ar dažādām piedevām)
izdēdināt Iztukšot meža bišu stropu
hermeneutika Iztulkojuma mākslas teorija, kas jo sevišķi izkopta reliģijas un tiesību zinātnē, interpretāciju veidā
starptautiskā pieklājība izturēšanās noteikumu kopums valstu starptautiskajās attiecības
seksualitāte Izturēšanās veidu kopums, kas ir saistīts ar dzimumtieksmes apmierināšanu
mājiens Izturēšanās, rīcība, ar ko (kādam) paziņo, liek noprast (ko)
iziet ugunskristības izturēt ļoti nopietnu, arī izšķirošu pārbaudījumu
māžoties Izturēties muļķīgi, aušīgi, dīvaini; censties pievērst sev uzmanību ar dažādiem pārspīlējumiem uzvedībā, apģērbā, valodā u. tml.; nenopietni rīkoties; ākstīties
saņemt (kādu) stingri (rokās) izturēties nopietni, stingri, arī baigi pret kādu
rotaļāties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi
spēlēties Izturēties pret kādu nenopietni, vieglprātīgi, nevērīgi
transpirēt Iztvaikot (šķidrumu, parasti ūdeni) - parasti par augiem, to daļām, kopumu
flūtingi Izvagota virsma, garas, samērā lēzenas, cigārveidīgas, ledāja veidotas reljefa formas, Latvijā sastopami Austrumlatvijas zemienē
no vilka bēg, uz lāci krīt izvairoties no mazākā ļaunuma, sastopas ar vēl lielāku
Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas
Līdsas latviešu kopiena izveidojās 1947. g. un 1950. gadu sākumā Līdsā un tuvējās pilsētās uz pastāvīgu dzīvi palika \~2000 latviešu, kas izveidoja vienu no labāk organizētajām latviešu kopienu grupām Rietumeiropā, darbojās Līdsas latviešu papildskola, kas slēgta 2000. g.
Adelaides latviešu kopiena izveidojās 1947.-1949. g., kad Austrālijā ieradās latviešu bēgļi, 1990. gados \~3000-4000 latviešu, pilsētā izveidojies īpašs latviešu kvartāls, kopš 1953. g. rīko Adelaides latviešu kultūras dienas
Milvoki latviešu kopiena izveidojās 1948.-1951. g., kad tur ieradās \~2000 latviešu, no 1950. g. darbojas latviešu pamatskola, 1970. g. nodibināts Latviešu nams, darbojas dažādas interešu kopas
Daugavas ieleja izveidojusies leduslaikmeta beiguposmā, noplūstot ledāja kušanas ūdeņiem no viena pieledāja baseina uz otru un upei pakāpeniski pagarinoties lejteces virzienā
Garkalnes novada teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ādažu un Ropažu pagasta teritorijā
saskaņot izveidot (kā vēlamo kopumu, sistēmu), apvienojot sastāvdaļas, elementus
sakļaut izveidot (kā, parasti cilvēku, to grupu) cieši vienotu kopumu; saliedēt 2 (2)
savienot izveidot (kam, piemēram, parādībai, norisei, jēdzienam) saikni, attiecības (ar ko); panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādības, norises, jēdzieni) tiek iekļauts kādā kopumā, sistēmā
sakomplektēt izveidot (kolektīvu) no atsevišķiem cilvēkiem, kuriem ir kopīgs mērķis, uzdevums
sakrāt izveidot (kopumu, veselumu, daudzumu), pakāpeniski savācot atsevišķus elementus, sastāvdaļas
sajaukt izveidot (maisījumu), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas; apvienot (dažādas sastāvdaļas) maisījumā
sajaukt izveidot (maisījumu), pagatavot (ko), apvienojot kopā dažādas sastāvdaļas
saskaņot izveidot (piemēram, priekšmetu, parādību, norišu) vēlamo kopumu, sistēmu
sastādīt izveidot (piemēram, skaitli, skaitļu kopumu, vārdu), apvienojot noteiktā kārtībā (tā) sastāvdaļas
sastādīt izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus
izrinēt izveidot (rievu, gropi)
savienot izveidot (starp valodas vienībām) saikni, savstarpējas attiecības, iekļaut (tās) kādā valodiskā kopumā, sistēmā
sašpundēt izveidot gropes (dēļiem)
izgropēt izveidot gropi
iznūtēt izveidot gropi
piepāzēt izveidot gropi (baļķī) un savienot (baļķus) gropju vietās
izpāzēt izveidot gropi guļbaļķa apakšējā malā; arī dēļu savienojumiem
dapazēt izveidot gropi un savienot (ko) gropes vietās
pārrenēt izveidot gropi, svītru
izšpuntavāt izveidot spundētu gropi
iedrenēt izveidot vagu, gropi, rievu
iestudēt Izveidot, izkopt (piemēram, noteiktus žestus, stāju)
izglītot Izveidot, izkopt, padarīt glītu
nozaroties Izveidoties par atsevišķu nozari (no kāda kopuma), dalīties atsevišķās nozarēs
sanākt Izveidoties, rasties (no atsevišķām vienībām, daļām u. tml.) - par kā kopumu
kinoprodukcija Izveidoto kinofilmu kopums (piemēram, kādas tautas kinomākslā noteiktā laikposmā)
Kaņiera ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1964. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, platība - 857 ha, ligzdo \~110 putnu sugu, to vidū \~20 Eiropā un pasaulē aizsargājamas, 1997. g. iekļauts Ķemeru nacionālajā parkā
Brocēnu novads izveidots 2001. g. Saldus rajona sastāvā, apvienojot Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju un Blīdenes un Remtes pagastu, kopš 2009. g. neatkarīgs novads, kas sastāvēja no Brocēnu pilsētas un Blīdenes, Cieceres, Gaiķu un Remtes pagasta, 2021. g. teritorija iekļauta Saldus novadā
Siguldas novads izveidots 2003. g. Rīgas rajona sastāvā, ietverot Siguldas pilsētu, Mores un Siguldas pagastus, no 2009. g. patstāvīgs novads, kurā papildus iekļauts Allažu pagasts, 2021. g pievienots Inčukalna, Krimuldas, Lēdurgas un Mālpils pagasts, robežojas ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Ropažu, Ādažu un Saulkrastu novadu
Stopiņu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajona sastāvā bijušā Stopiņu pagasta teritorijā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, 2021. g. atjaunots Stopiņu pagasts, kas iekļauts Ropažu novadā
Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu
izraudzīt Izvēlēt no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
nozoķēt Izvelēt, nopērt
demogrāfiskais optimums izvēlētajiem kritērijiem vislabāk atbilstošais, visracionālākais iedzīvotāju atražošanas tips; iedzīvotāju optimums
izraudzīties Izvēlēties no kāda kopuma (ko piemērotu, atbilstošu)
menu Izvēlne datorprogrammā, kas redzama uz ekrāna un dod operatoram iespēju izvēlēties kādu komandu
vadības izvēlne izvēlne, ko var atrast praktiski visos logos un dialoglodziņos un kas satur opcijas aktīvo logu pārvaldīšanai
parametrs izvēlnes elements, kuram vērtību piešķir vai nu operators, vai sistēma tajā momentā, kad izvēlne tiek interpretēta
makrodefinīcija Izvēlņu virkņu, ar taustiņiem iniciējamu darbību un instrukciju kopums, kas pierakstīts un saglabāts, piešķirot tam noteiktu vārdu vai taustiņu kombināciju
jēmeklis Izvemtais (par lopiem)
paplašināsanas kopne izvērses kopne
papildināt Izvērst, paplašināt (piemēram, norišu, pasākumu kopumu), pievienojot (tam) jaunas norises, pasākumus; būt par cēloni tam, ka (piemēram, norišu, pasākumu kopums) izvēršas, paplašinās
pārlūkot Izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām); izvērtēt, apzināt (visu kopumu, parasti pa tā sastāvdaļām) vēlreiz, no jauna
Baltā grāmata izziņas dokuments, programma, kas sniedz asociētajām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm padomus, kā katrā nozarē sagatavoties darbībai saskaņā ar Eiropas Savienības iekšējā tirgus noteikumiem
fotomedības Izziņas tūrisma aktivitāte, kas paredzēta, lai izziņas objektu - visbiežāk reti sastopamus, eksotiskus dzīvniekus, novēro, lai iegūtu viņu fotogrāfijas dabiskajā dzīves vidē (džungļos, savannā, zem ūdens u. c)
meklēšana Izziņas vai citu kompetentu iestāžu veikto pasākumu kopums, lai noskaidrotu atrašanās vietu konkrētai personai, kas tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta par nozieguma izdarīšanu un slēpjas no izmeklēšanas vai tiesas vai izvairās no tiesas piespriestā soda izciešanas, vai ir izbēgusi no ieslodzījuma vietas, vai ir pazudusi bez vēsts
sajukt Izzust, parasti pilnīgi, parastajai, pareizajai kārtībai (starp priekšmetiem, priekšmetu kopas daļām); arī tikt sajauktam kopā (par vielām, priekšmetiem)
stiepšana izžāvēta, mitrināta pusfabrikāta apstrāde ar deformāciju, s-u, locīšanu, lai padarītu ādu mīkstu, elastīgu un palielinātu ādas laukumu; apavu apakšu ādai šī operācija nav nepieciešama
marihuāna Izžāvētas, no sievišķajiem augiem iegūtas sējas kaņepes ziedkopas, augšējās lapas un stublāju augšdaļas
hortus siccus izžāvētu augu kolekcija, herbārijs; neinteresantu faktu kopums
Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija
atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
otrais Faradeja likums ja ir vienāds caurplūdušās elektrības daudzums, tad uz elektrodiem elektroķīmiski izreaģējušo vielu masa ir proporcionāla šo vielu ķīmiskajam ekvivalentam
slipšķot ja izkapts labi negriež un vietām paliek nenopļauta zāle, tad saka, ka izkapts slipšķo
elektromagnētiskās indukcijas likums ja magnētiskā laukā perpendikulāri tā spēka līnijām pārvieto vadītāju, tad vadītājā inducējas elektrodzinējspēks, kura lielums proporcionāls lauka indukcijas un vada ātruma reizinājumam
buru zīmējums jahtas konstruktīvo zīmējumu sastāvdaļa, kurā redzama buru platība, to līķu (malu) garumi, nostiepšanas (novilkšanas) punkti, katras buras laukuma un visu buru kopējā laukuma smaguma centrs
jahtas vimpelis jahtas pazīšanas karodziņš (pēc īpašnieka izvēles), ko nes masta topā visu navigācijas laiku
ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas
pastāvīgi liekti apaļkoki jahtu takelāžā sastopami arī liekti masti (to augšdaļa), bomji un citi apaļkoki, kas speciāli veidoti konkrētai jahtai
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts
Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
vārpainā jāņoga jāņogu suga ("Ribes spicatum var. pubescens"), sastopama upju ielejās, krūmājos, arī lapkoku mežos
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses
mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata")
banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus
Asinadzuči japāņu mitoloģijā - viena no lauku darbu, lauku apstrādes dievībām, parasti minēta kopā ar Tenadzuči
Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
Umugihime japāņu mitoloģijā — dieviete, kas kopā ar Kisakaihimi atdzīvināja brāļu nogalināto Okuninusi
jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
pjafs Jāšanas mākslā speciāli izkopta rikšu gaita, kurā zirgs spēj lēni un graciozi rikšot pilnīgi uz vietas
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
podagras jatrofa jatrofu suga ("Jatropha podagrica")
helikoptera transmisija jaudas pievada ierīces (reduktori, vārpstas, pievadu kārbas, sajūgu uzmavas, bremzes u. c. agregāti) astes vadības propellerim
līnijslēdzis Jaudas slēdzis, kas atrodas attiecīgās elektropārvades līnijas ligzdā un paredzēts tās komutēšanai
sekcijslēdzis Jaudas slēdzis, kas savieno divas sekcijas sekcionētā kopņu sistēmā
transformatoru apakšstacija jaudas transformatoru, sadales, vadības un aizsardzības iekārtu kopums elektroenerģijas sprieguma izmainīšanai
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
ķarzāt Jaukt kopā
mistrīt Jaukt kopā (dažādus graudaugus)
muļakas Jaukt kopā, iemaisīt netīrumus ēdienā
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums)
Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem
Neptune Jauna Eiropas programma tehnoloģiju izmantošanai izglītībā
jaunatne jaunā paaudze, jauniešu kopums
viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem
pūkainis jauna vista, kurai spalvu vietā joprojām ir pirmā pūka
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā)
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
monstricīdijs Jaundzimušā nogalināšana iedzimtas kroplības gadījumā
Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži
jaunaudze Jaunie speciālisti, arī topošie speciālisti
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
laika Jaunlopa āda
vaļinieks Jaunlops
atšķirības jaunlopu (teļu, jēru, sivēnu u. c.) atšķiršana no zīdīšanas
Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā
penderis Jauns liellops ar lielu vēderu
ceinaklys jauns, labi kopts mežs
zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks; jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums
Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m
inovatīvi sociālie pakalpojumi jaunu ideju, metožu un pieeju izmantošana sociālo pakalpojumu nodrošināšanā indivīdiem, grupām un kopienām; pakalpojumi tiek raksturoti kā inovatīvi arī tajos gadījumos, ja tie iepriekš nav bijuši pieejami noteiktā ģeogrāfiskā teritorijā un tiek ieviesti vai tiek pielāgoti konkrētās vietas iedzīvotāju vai mērķa grupas vajadzībām
atškereibys jaunu mājlopu atšķiršana
kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums
veidošanās jaunu šķirņu, noteiktām prasībām atbilstošu dzīvnieku, augu kopumu rašanās
jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes
redzēt Jaust, noprast
lasīt starp rindām jaust, noprast tieši vārdos neizteikto teksta jēgu
aizmilzis jautājums jautājums, kas joprojām (ilgāku laiku) palicis neatrisināts
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai; arī aptaujas lapa
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
drūze Jautra kopāsanākšana
mertelis Java, cements, kopā sajaukts ar kaļķiem un smiltīm
personas datu apstrādes sistēma jebkādā formā fiksēta strukturizēta personas datu kopa, kas ir pieejama, ievērojot attiecīgus personu identificējošus kritērijus
komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav
diskusiju grupa jebkura cilvēku grupa, kam ir kopīgas intereses un kas apmainās ar informāciju
psihotropā viela jebkura dabīga vai sintētiska viela, kas ir klasificēta atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijai par psihotropajām vielām un iekļauta Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstos
trijādības likums jebkura krāsa ir izsakāma ar trim lineāri neatkarīgām krāsām, kur lineārā neatkarība nozīmē, ka nevienu no šīm krāsām nevar iegūt, saliekot kopā pārējās divas
nelegālā aprite jebkura likuma noteikumiem neatbilstoša darbība ar narkotiskajām un psihotropajām vielām
mehāniskā sistēma jebkura materiālu punktu vai ķermeņu kopa, kas savstarpēji mehāniski iedarbojas
ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu
logošanas apkārtne Jebkura operētājsistēma vai operētājsistēmas paplašinājums, kas ļauj lietotājam displeja ekrānā strādāt ar dažāda izmēra logiem, kā arī izmantot grafiskās lietotāja saskarnes iespējas
atmiņas ierīce jebkura optiska vai magnētiska ierīce informācijas glabāšanai datorā
opioīds Jebkura sintētiska narkotiska viela ar opiātiem līdzīgu darbību
autonomā neiropātija jebkura veģetatīvās nervu sistēmas neiropātija, kas izraisa ortostatisko kolapsu, zarnu, urīnpūšļa un seksuālo funkciju traucējumus vai anomālus zīlīšu refleksus; daudzu slimību komplikācija
denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
makropatoloģija Jebkuras slimības vai orgāna patoloģija, ko iespējams diagnosticēt bez mikroskopa izmantošanas
kollēgija Jebkurš cilvēku kopums, kas izpilda zināmu amatu vai pienākumu
opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni
resursi Jebkurš datoru sistēmas komponents, ko izmanto programmu izpildes procesā, piem., operatīvā atmiņa, diskatmiņa, ievadizvades ierīces
kalentūra Jebkurš drudzis tropu zemēs
ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
transkobalamīns Jebkurš no trim plazmas glikoproteīniem, I, II vai III t, kas saista un pārnes kobalamīnu (B12 vitamīnu)
maksātnespējas procedūra jebkurš pasākums, ko paredz Latvijas Republikas, Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai kādas citas valsts likumi attiecīgā dalībnieka likvidēšanai, kā arī darbības ierobežošanai vai sanācijai, ja tas ietver finanšu instrumentu vai naudas pārvedumu apturēšanu vai ierobežošanu
terminēšana Jēdziena izteikšana ar terminu, t. i., ar vārdu vai vārdkopu terminoloģiskajā funkcijā
teikuma semantiskā struktūra jēdzienisko attieksmju kopums, kas veidojas starp teikumā atspoguļotās situācijas dalībniekiem
progresīvais jūdaisms jēdziens, ar ko apzīmē liberālās un reformu kustības jūdaisma ietvaros Eiropā 19. gs., kas veicina Bībeles zinātnisku izpēti, dievlūgšanas praksē ļauj izmantot dzimto valodu un diētas likumus interpretē daudz liberālāk nekāortodoksāļi
izotopiskais spins jēdziens, ar kuru raksturo noteikta veida elementārdaļiņas dažādo stāvokļu kopu
kopienas garīgā veselība jēdziens, ar kuru raksturo vienā teritorijā dzīvojošu cilvēku emocionālo, psiholoģisko un sociālo labbūtību, kad indivīdi apzinās savas darbaspējas, spējas pārvarēt stresu un spēj dot ieguldījumu dzīves kvalitātes nodrošināšanā un kopienas kopējā attīstībā
sociālā ievainojamība jēdziens, kas apzīmē stāvokli, kurā cilvēku, grupu, kopienu pretestības spēja dažādu risku (ekonomisko, sociālo, demogrāfisko, politisko, vides), dabas vai cilvēku radīto katastrofu negatīvajai ietekmei un to spiedienam ir samazināta
aktīva novecošana jēdziens, kas ietver veselības, līdzdalības un drošības iespēju optimizēšanas procesus, kas vērsti uz dzīves kvalitātes uzturēšanu un uzlabošanu bioloģiskās novecošanās gaitā
skaitlis jēdziens, kas izsaka daudzumu, skaitu un ko lieto, skaitot kādus objektus, un rakstiski apzīmē ar ciparu vai ciparu kopu
tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses
kaitējuma mazināšana jēdziens, ko sabiedrības veselības jomā attiecina uz programmām un rīcībpolitiku, kuru mērķis ir mazināt kaitējošas uzvedības negatīvās sekas indivīdam un apkārtējiem cilvēkiem, kopienai un sabiedrībai kopumā
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata
terjaks Jēlopijs
panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība; jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums
jē Jēzus vārda izkropļojums
idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā
āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis)
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
vistikpat Joprojām
joprojumis Joprojām, vēl arvien
šadui Joprojām, vēl arvien, tādā pašā stiprumā
aizvien joprojām; visu laiku
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
mērenā josla josla starp subtropisko un subarktisko joslu (starp 40 grādu un 65 grādu ziemeļu platuma un 42 grādu un 58 grādu dienvidu platuma), kurā ir mērens klimats un ir izteiktas gada temperatūras svārstības un sezonalitāte
tropu josla josla starp tropu lokiem, 23°27' uz abām pusēm no ekvatora
subtropi josla starp tropu un mēreno joslu; subtropu josla
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
subtropu josla joslas abpus ekvatoram polu virzienā no tropu joslas, pārejas apgabali starp tropu un mēreno joslu; subtropi
zilais valis joslvaļu dzimtas suga ("Balaenoptera musculus")
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
mazais joslvalis joslvaļu suga ("Balanoptera acutorostrata")
tikumības josta josta ar slēdzeni, parasti metāla, ar ko vīrs gribēja nodrošināt sievas uzticību; par to runā kopš viduslaikiem, šķietami fantāzijas produkts
Jaunzēlandes jostiņhidrobija jostiņhidrobiju suga ("Potamopyrgus jenkinsi")
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis
halaha Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums, kas ietver arī rituālu jautājumus
halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
Dāvida zvaigzne jūdaisma un jūdu kopinas simbols - sešstaru zvaigzne jeb heksagramma, ko veido divi vienādmalu trijstūri; kopš 17. gs. jūdaisma simbols
hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu
Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu
elšasaiti Jūdeokristiešu baptistu grupa 3. gs. Mezopotāmijā
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
jukām Juku jukām - cits caur citu, kopā, jūklī
dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības
promiscue Juku jukām, kopā
iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās
iedzeltenā jumtene jumteņu ģints sēņu suga ("Pluteus chrysophaeus")
piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci
Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums
Gvinejas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna austrumu daļā (angļu val. "Gulf of Guinea"), Centrālās Āfrikas piekrastē, starp Palmas ragu ziemeļos (Libērijā) un Lopasa ragu dienvidos (Gabonā), platība — 753000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5207 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,7 m
Malanutas līcis jūras līcis Dienvidķīnas jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas rietumu piekrastē
Sanpaula līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē
Uluganas līcis jūras līcis Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas ziemeļrietumu piekrastē, dienvidrietumos no Sanpaula līča
Argolidas līcis jūras līcis Grieķijā (_Argolikós Kólpos_), Mirtejas jūras ziemeļrietumos, Peloponēsas pussalas dienvidaustrumos
Koralbejs jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
Sanantonio līcis jūras līcis Sulu jūras rietumos, Filipīnās, Mimaropas reģionā, Palavanas salas dienvidaustrumu piekrastē
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
mamenčizaurs Juras perioda zauropodu grupas dinozaurs, dzīvojis pirms \~160 miljoniem gadu Ķīnā, 18 m garš un 13 tonnu smags, zālēdājs ar 9,3 m garu kaklu
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā
Pomoru šaurums jūras šaurums Barenca jūrā starp Kolgujevas salu un Eiropas kontinentālo daļu, Krievijas Eiropas daļas ziemeļos
Linapakanas šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Kalamajanas salām un Linapakanas salu
Kalavites šaurums jūras šaurums Filipīnās, Mimaropas reģionā, starp Lubangas salām un Mindoro salu
Inera šaurums jūras šaurums Lielbritānijā, Litlminča austrumu daļā, kas, kopā ar Slītas šaurumu, atdala Skajas salu no pārējās Skotijas
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO)
baltastes jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus albicilla"), Latvijas lielākais plēsējputns, sastopams arī ziemā, Latvijā aizsargājams
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
jūras vēdzele jūrasvēdzele ("Encheliopus cimbrius")
parastā jūraszāle jūraszāļu suga ("Zostera marina"), kas ļoti reti, bet sastopama arī Baltijas jūras piekrastē un Rīgas līcī
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus")
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga
valsts vara juridisko personu kopums to savstarpējās attiecībās ar pilsoņiem, kurās tās piedalās kā suverenitātes paudēji; no tehniskā viedokļa - juridisko personu un valsts institūciju kopums, kas izpilda publisko tiesību normas
starptautiskās tiesības juridisko principu un normu kopums, kas regulē attiecības starp valstīm un citiem starptautisko attiecību subjektiem
aizsardzība juridisko, organizatorisko vai tehnisko pasākumu un līdzekļu kopums, kas ierobežo vai liedz nesankcionētu piekļuvi aparatūrai, programmām un datiem
juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura
privatizācijas metode juridisku darbību kopums, kas jāveic, lai privatizētu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli
konsulāras tiesības juridisku normu kopums, kas regulē konsulu rangus, iecelšanu, pieņemšanu, atsaukšanu, darbību, uzdevumus
profesionālais noslēpums juridisku un ētisku normu kopums, kas ir jāievēro specialitātēs, kuras bauda klientu uzticību un prasa konfidencialitāti (piemēram, medicīnā, sociālajā darbā u. c.)
legisti juristi - romiešu tiesību piekritēji Rietumeiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi
marīne Jūrniecība, flotes kopjēdziens
konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori
burtlējēja līdzulis justorijs, 8 līdz 10 cm gara un tikpat plata un 10 līdz 20 mm bieza, platuma malās gludi slīpēta dzelzs plātnīte, ko lieto burtu biezuma pārbaudei kopā ar skatuli un un diviem piekārtojamiem burtiem
diferenciāli termiskā analīze jutīga analīzes metode, kurā, izmantojot diferenciālo termopāri, karsēšanas gaitā reģistrē pētāmās vielas un etalonvielas temperatūras starpību
kalns kā pagāniska kulta vieta pazīstams visā Latvijā, folkloras, arheoloģiskie un toponīmiskie materiāli apliecina vairāk par 600 kulta kalnu pastāvēšanu Latvijā
multilīnija Kabelis, kanāls vai kopne ar diviem vai vairākiem pārraides ceļiem (vadiem vai optiskajām šķiedrām)
optiskais kabelis kabelis, kas izveidots no optiskajām šķiedrām, kurās informācijas pārsūtīšanai izmanto gaismas impulsus
informācijas tehnoloģijas infrastruktūra kabeļu, komunikācijas komponentu, datoru un citu ierīču kopums, kas, izmantojot datorus un sakaru līdzekļus, nodrošina dažāda tipa informācijas iegūšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu
Brokenhila Kabve - pilsēta Kongo Demokrātiskajā Republikā, tās nosaukums līdz 1965. g., pazīstama ar 1921. g. kādā raktuvē atrasto paleontropa (t. s. Rodēzijas cilvēka) galvaskausu
transliterācija kāda alfabēta burtu un burtkopu atveide ar atbilstošiem cita alfabēta burtiem
dabasskats kāda apvidus, vietas kopskats (ārpus pilsētas, ārpus apdzīvotas vietas)
kopiena kādā apvienībā iesaistītu valstu grupa, piemēram, Eiropas kopiena
cēre kāda asa zāle, ko lopi noniecina
pautnesis kāda burvju grupa (kuri kaitē citu, visbiežāk kaimiņu, lopiem vai laukiem, kā buršanas atribūtu slepeni novietojot bojātu olu)
heteradēnija kāda dziedzera nenormāla lokalizācija, distopija
apakšformāts kāda formāta apakškopa
senči kāda iepriekšēja laikposma dzīvnieki vai augi, to kopums, no kuriem ir attīstījušies jaunāka laikposma dzīvnieki vai augi
ārštats Kādā iestādē, uzņēmumā nodarbināto, bet štatā neietilpstošo darbinieku kopums
vederes kāda kaitīgu kukaiņu suga, kas sastopama vasaras karstajā laikā
pa vidu Kādā kopumā, vidē, grupā (būt, darboties u. tml.)
lēņa kūrija kāda lēņa kunga vasaļu kopa
bioloģiskais mūža ilgums kāda lielāka iedzīvotāju kopuma raksturīgais mūža garums, ja to dzīves laikā nebūtu ārējās vides nelabvēlīgās ietekmes un indivīdu nesaprātīgas uzvedības; tas atbilst cilvāka kā bioloģiskas būtnes ģenētiskajiem dotumiem konkrētos vēsturiskajos apstākļos
dzirkles kāda liellopu slimība
pele kāda liellopu slimība
diapazons kāda lieluma vērtību kopums starp divām robežvērtībām
ruģeļi kāda linos sastopama nezāle
zole kāda materiāla (parasti ādas, gumijas) plāksne apava apakšdaļā, pie kuras piestiprina citas apava detaļas (piemēram, virsu, papēdi, pazoli); monolīts veidojums (kopā ar papēdi) apava apakšdaļā (piemēram, no poliuretāna)
čirkstuns kāda nezāle, kas sastopama dārzos
stereofotografēšana kāda objekta dubulta fotoattēla iegūšana; apskatot tos vienlaicīgi stereoskopā, cilvēks tos uztver kā vienu telpisku attēlu
fundektomija kāda orgāna pamata izoperēšana
ekstirpācija kāda orgāna vai tā daļas izoperēšana
mēdieši kāda pie irāniešu grupas piederīga tauta, kas 1. g. t. p. m. ē. apdzīvoja apgabalu starp Kaspijas jūru un Mezopotamiju
preprints kāda plašāka (parasti zinātniska) darba daļas vai kopsavilkuma publicējums pirms visa darba pabeigšanas
nāibs kāda priekšnieka vai garīgas personas vietnieks dažās musulmaņu valstīs; dažkārt - vietējās policijas priekšnieks vai ciema kopienas vecākais u. tml.
aranžija kāda skaņdarba (bieži atvieglināta, vienkāršāka, bet citkārt arī komplicētāka, bagātinoša) piemērošana citam atskaņotājsastāvam - gan solopriekšnesuma pārkārtojums orķestrim, gan arī otrādi - orķestra darba pārlikums ansamblim vai solistam; aranžējums; pārlikums
précis kāda teksta kopsavilkums vai tēzes
telegrāfa tīkls kādā teritorijā izvietota telegrāfa sakaru mezglu (telegrāfa centrāļu) galiekārtu (telegrāfa aparātu) un telegrāfa kanālu kopums (vienas valsts vai vairāku valstu robežās)
tīkls Kādā teritorijā izvietota, funkcionējoša (iestāžu, uzņēmumu, organizāciju u. tml., to daļu) sistēma; kādā teritorijā, vietā izveidota, funkcionējoša (iekārtu, ierīču, būvju u. tml.) sistēma, kopums; darbību, procesu kopums, ko veic šāda sistēma
instrāts Kādā valodā citas tai pašā teritorijā lietotas valodas ietekmē izveidojies aizguvumu kopums
alfabēts Kādā valodā lietojamo burtu kopums noteiktā secībā
emigrācija Kādā valstī dzīvojošu emigrantu kopums
celiektomija kāda vēdera orgāna izoperēšana; klejotājnerva vēdera zaru izoperēšana kā hipertonijas slimības ārstēšanas metode
sākšana kāda vesela, vēl neizmantota kopuma pirmās sastāvdaļas lietošana
trēns Kādā vidē plūstošs (kā, parasti gāzu) kopums, veidojums
šlāgeris kāda vieglās mūzikas žanra (parasti deju mūzikas) dziesma, kas ir ieguvusi plašu popularitāti
leksikons kādai darbības jomai, literāram darbam, sociālai vai profesionālai grupai vai indivīdam raksturīgu vārdu kopums; arī - kādas darbības jomas vārdnīca (parasti enciklopēdiska vai skaidrojoša)
nacionālais kolorīts kādai tautai raksturīgu īpatnību kopums (piemēram, apģērbā, sadzīves tradīcijās, tautas mākslā)
enzootija Kādam apvidum raksturīga mājlopu infekcijas slimība
entītija Kādam konkrētam lietojumam (sistēmai) nozīmīgs reāls vai abstrakts objekts vai šo objektu kopums
partija Kādam mērķim (piemēram, sūtīšanai, pārvietošanai) sakārtots produkcijas kopums
dramatizēt Kādam notikumam, situācijai piešķirt tai neatbilstošu, pārāk nopietnu raksturu; pārspīlēt kādu grūtu situāciju
reintegrācija kādas bojātas struktūras vai traucētas funkcijas atjaunošanās, piemēram, normālās garīgās un fiziskās aktivitātes atjaunošanās pēc katatoniska stāvokļa vai cita neiropsihiska traucējuma
piederīgais kādas cilvēku kopas loceklis
patronāts kādas draudzes baznīcas dibinātāja un viņa pēcteču privilēģiju un pienākumu kopums
skaitlis kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai
robežpunkts kādas kopas punkts, kura katrā apkārtnē atrodas vēl vismaz viens šās kopas punkts; akumulācijas punkts
tautas sapulce kādas kopienas visu pilntiesīgo locekļu savdabīgs "parlaments"
kopvaloda kādas kultūras tautas dažādiem slāņiem un novadu kopīgs valodas paveids, ko lieto runā un rakstos
uzņemšana kādas norises fiksēšana filmā, kas pēc attīstīšanas un kopēšanas var tikt projicēta; filmēšana
kartēšana kādas objektu kopas pārsūtīšana no vienas vietas uz citu, piem., programmu moduļu pārsūtīšana no diskatmiņas uz operatīvo atmiņu vai viena tipa adrešu pārveidošana cita tipa adresēs
subpopulācija kādas populācijas apakškopa
mandieši kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju
kolektīvā atbildība kādas sociālās grupas, organizācijas vai nācijas kopēja atbildība
avioparks kādas specializētas iestādes aviācijas līdzekļu kopums
minerālresursi kādas teritorijas dažāda veida derīgo izrakteņu krājumu kopums
upju sistēma kādas teritorijas galvenā upe ar visām tās pietekām, kas saplūst kopā un iznes savus ūdeņus no šās teritorijas ar kopējo ūdensteci
demogrāfiskā novecošanās kādas teritorijas iedzīvotāju kopuma attīstības process, kad nemitīgi palielinās tās iedzīvotāju vidējais vecums un pieaug gados vecu cilvēku īpatsvars; iedzīvotāju novecošanās
infrastruktūra kādas teritorijas, nozares, uzņēmuma u.tml. darbības nodrošināšanai nepieciešamais materiālo objektu kopums, sakaru un pakalpojumu iespējas
inkorporācija kādas tiesību nozares normatīvo aktu sistematizācija, sakārtošana vienā kopojumā, nemainot to saturu
grafētika kādas valodas burtu un citu grafisko zīmju kopums (sistēma), kas rakstos atspoguļo attiecīgās valodas skaņas
homonīmika kādas valodas homonīmu kopums
idiomātika kādas valodas idiomu kopums
grafika kādas valodas rakstības līdzekļu kopums; attieksmes starp kādas valodas rakstu zīmēm un fonēmu sistēmu
valodas pašnāvība kādas valodas runātāju kopuma (šķietami) brīvprātīga atteikšanās no savas valodas; vecāku nevēlēšanās savu valodu nodot bērniem
aktīvais vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko cilvēks saziņā brīvi lieto savā dzimtajā valodā vai spēj brīvi lietot svešvalodā
vārdu krājums kādas valodas vārdu kopums, ko šīs valodas lietotājs saprot un izmanto runā vai rakstos
gaisa flote kādas valsts (kara vai civilo) vai aviokompānijas lidaparātu kopums
hibrīdkarš kādas valsts slēpta agresija pret citu valsti, izmantojot visdažādākos iespējamos līdzekļus - sākot ar ekonomiska un politiska spiediena izdarīšanu, turpinot ar situācijas destabilizēšanu, kurā iesaista valstij nelojālo vietējo iedzīvotāju grupas, un beidzot ar masīvu propagandas kampaņu un informatīvo karu
likumdošana kādas valsts spēkā esošo likumu, dekrētu, lēmumu, rīkojumu u. c. normatīvtiesisko aktu kopums, kas regulē sabiedriskās attiecības vai kādu atsevišķu to daļu
dzīves līmenis kādas valsts, kopienas, šķiras vai atsevišķas personas patēriņa un labklājības mērs
biospektrometrija kādas vielas kvantitatīva noteikšana dzīvos audos spektroskopiski
tektoniskā struktūra kādas Zemes garozas daļas uzbūves formu kopums, kas radies noteikta tektoniskā režīma rezultātā (tektoniskā struktūra)
kadastra subjekts kadastra objekta īpašnieks vai visi kopīpašnieki, tiesiskais valdītājs vai lietotājs
Kadelbosko di Spora Kadelbosko di Sopra - pilsēta Itālijā ("Cadelbosco di Sopra"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji
asociatīvā montāža kadru kombinēšana epizodē, vadoties no kādas kopīgas idejas un neizmantojot scenāriju
purkšekls kāds ar nekoptiem matiem
sūnēklis kāds ar nesakoptu bārdu
zelksnis kāds augs ar platām, zobainām lapām strauta krastos (izmanto kā cūku lopbarību)
cirpulis kāds burvja vai gariņa paveids, kas gavēnī pa naktīm apcērpj lopus
daļa kāds daudzums no kopuma, no veseluma; ne viss, ne visi
viens kāds no (līdzīgu personu, priekšmetu, parādību u. tml.) skaita, kopas, grupas
ķuģis kāds sakropļots loceklis
meldziris kāds smilgai līdzīgs augs, kas sastopams sausās vietās
sabutiļņiks kāds, ar kuru kopā iedzert; arī sastiķēt pudelei
ķeburkāja kāds, kam vārgas vai sakropļotas kājas
noplīsinis kāds, kas ģērbies noplīsušā apģērbā; nabadzīgs cilvēks
urbstiķis kāds, kas ir vieglprātīgs, nenopietns
pātarnieks kāds, kas kopā ar līgavu iet pie mācītāja pātaros
trešelnieks kāds, kas kopīgi ar diviem citiem apsaimnieko kādu saimniecību; arī viens no trīs līdzīpašniekiem
ruņģis kāds, kas labi kopj savu ķermeni
jukuris kāds, kas nekopj savu zirgu
slamparnieks kāds, kas staigā noplīsušā uzvalkā
kājāvis kāds, kurš dzimtbūšanas laikā kalpoja saimniekam par apavu kopēju un kāju apāvēju
kopnieks kāds, kurš dzīvo kopā ar citu (kuopā), intīmās attiecībās, pavadonis, mīļākais
ķelderis kāds, kurš ir ģērbies plānā, nepiemērotā, noplukušā apģērbā
zamba kāds, kurš nekad nerunā nopietni un bieži apvaino citus
lipens kāds, kurš nēsā noplīsušu apģērbu
ķelzis kāds, kurš nesakopj savu darba vietu
šnauka kāds, kurš nopeļ ēdienu
šņauka kāds, kurš nopeļ ēdienu
narmaka kāds, kurš valkā noplīsušu uzvalku
nopratinātājs kāds, kurš veic nopratināšanu
ķepelis kāds, kurš velti nopūlas
svēpoņa kāds, kurš visu izputina, nolaiž, nekopj savu saimniecību
nopludurēties kādu brīdi plivināties, vicināt spārnus; nopluderēties
nopluduroties kādu brīdi plivināties, vicināt spārnus; nopluderēties
pašpārvalde kādu cilvēku kopības (nacionālās u.c.) teritorijas, organizācijas vai kolektīva pārvaldīšana, ko realizē tās locekļi tieši vai ar vēlētu institūciju starpniecību
nosēkāt kādu laiku elsot, tusnīt, klepot, stenēt, nopūsties
nokumāties kādu laiku nepārtraukti nopūlēties
izčiknīties kādu laiku nesekmīgi nopūlēties
noreikāt kādu laiku nopļāpāt
nolaukšēties kādu laiku nopļāpāt tukšības
izpiņķēties kādu laiku nopūlēties
nomudīt kādu laiku nopūlēties
nolaušķēt kādu laiku skaļi nopļāpāt
noposties kādu laiku tīrot un uzkopjot kļūt nogurušam
serviss kādu pakalpojumu kopums, to sniegšana; pakalpojumu iestāde, uzņēmums
kafijas galds kafija kopā ar, piemēram, dažādām maizītēm, cepumiem, kūkām, saldumiem
cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā
baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
reņģu kaija kaiju suga ("Larus fuscus"), tumšpelēka mugura, dzeltenas kājas, uz apakšknābja sarkans plankums, garums - \~53 cm; ligzdo Eiropas ziemeļu un rietumu daļā; Latvijā ceļošanas un ziemošanas laikā
lielā polārkaija kaiju suga ("Larus hyperboreus"), kas ligzdo polārajos apgabalos, bet Latvijā sastopama retumis caurceļošanas un ziemošanas laikā
brūnā kailace kailaču ģints suga ("Platysteira castanea syn. Dyaphorophyia castanea")
mēslu kailgalvene kailgalveņu suga ("Psilocybe coprophila")
Linneja kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium dryopteris")
Roberta kailpaparde kailpaparžu suga ("Gymnocarpium robertianum syn. Dryopteris robertiana"), Latvijā aizsargājama
gymnospermae Kailsēkļu ("Pinophyta") nosaukuma sinonīms
cikadeja Kailsēkļu augu dzimta ("Cycadaceae"), 10 ģintis, ap 125 sugas, tropos
megafilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas cikadejaugu zars ("Cycadophytina syn. Cycadiae")
mikrofilie kailsēkļi kailsēkļu evolūcijas priežaugu jeb skuju koku zars ("Pinophytina syn. Coniferophytina")
tievknābja kaira kairu ģints suga ("Uria aalge"), ligzdo arī Baltijas jūrā (~10 tk pāru, lielākās kolonijas pie Gotlandes), Latvijas piekrastē sastopama gk. caurceļošanas un ziemošanas laikā
biešu kaitēkļi kaitēkļi, kas apdraud gk. cukurbietes, retāk galda un lopbarības bietes
kaitesvainas Kaites, slimības (parasti ne visai nopietnas, it īpaši gadījumos, kad kas jādara); arī iegansti (lai izvairītos no kāda darba)
bunionektomija Kājas īkšķa pamatlocītavas plastiska operācija
skruva kājas locītava celī (lopiem)
pedikūra Kāju kopšana
pedikīrs kāju pēdu, pirkstu un nagu kopšana
sārtais kakadu kakadu suga ("Eolophus roseicapillus")
kolas Kakaoaugu ģints, mūžzaļi, līdz 20 m augsti koki, tropiskajā Āfrikā, \~125 sugas
kravate Kakla apsējs, ko 17. gs. sāka nēsāt vīrieši Eiropā, sākotnēji kā šalles veida lakatu, ko nostiprināja ar pušķī sasietu lenti, 18. gs. to sāka dēvēt par kaklasaiti, bet 19. gs. otrajā pusē tas sāka pieņemt mūsdienu kaklasaites formas
kaklenīdze Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
kaklenieks Kakla saite, virve vai ķēde lopu piesiešanai
astrofīts Kaktusu dzimtas ģints ("Astrophytum")
ehinopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Echinopsis")
lofofora Kaktusu dzimtas ģints ("Lophophora")
neoportērijas Kaktusu dzimtas ģints ("Neoporteria")
ripsalidopsis Kaktusu dzimtas ģints ("Rhipsalidopsis")
tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē
phyllocactus Kaktusu ģints plakaniem, robotiem lapas veida stublājiem, tāpēc saukti lapu kaktusi, lai gan īsttenībā lapu tiem nav, 25 sugas tropos
peireskia Kaktusu ģints, lapu kaktusi, kopā ar dažām citām ģintīm veido īpašu apakšdzimtu "Peireskioideae", jo atšķiras no pārējiem kaktusiem ar mazgaļīgu, zarotu stublāju un paliekošām īstām lapām
lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000
panterkaķis kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams; ocelots
jaguārundi Kaķu suga, sastopama Amerikas kontinentā no Paragvajas līdz Teksasai, līdzīgi caunai
parastā kaķumētra kaķumētru suga ("Nepeta cataria"), kas vienīgā sastopama arī Latvijā, samērā reti dārzos, ceļmalās, pie dzelzceļa, nezālienēs, daudzgadīgs lakstaugs ar zobainām lapām un bālganiem ziediem vārpveida ziedkopā
radiokalcijs Kalcija radioaktīvs izotops ar pussabrukšanas periodu 163,5 dienas; lieto kalcijmaiņas pētījumos
Baldones sērūdeņi kalcija sulfāta-hidrogēnkarbonāta ūdeņi, satur sērūdeņradi (H~2~S), veidojas Salaspils svītas ģipšainajos iežos zem purviem, tiek izmantoti kopš 15. gs.
Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē
Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām
potaša Kālija karbonāts - balta higroskopiska viela, lietota kā pārtikas piedeva; cepamais pulveris
mikropertīts Kālija laukšpats (ortoklazs vai mikroklīns) ar regulāri ieaugušiem mikroskopiskiem plagioklaza ieslēgumiem
mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
Amejs Avings Kalimantānas salas kenju un kajanu cilšu mitoloģijā - apakšējās pasaules dievs, zemkopības aizgādnis, mīt kosmosa apakšējā slānī zem augšējām debesīm, starpdebesīm, zem mirušo valstības un zemes
aglonēma Kallu dzimtas ģints ("Aglaonema"), kas aug Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, bet Eiropā sastopama kā dekoratīvs telpaugs
alokāzija Kallu dzimtas ģints ("Alocasia"), daudzgadīgs lakstaugs ar sakneņiem, gariem kātiem, bultveidīgām lapām, gk tropos
antūrija Kallu dzimtas ģints ("Anthurium"), mūžzaļš daudzgadīgs augs, ap 500 sugu, Amerikas tropiskajos apgabalos, Latvijā dažas audzē siltumnīcās vai telpās
kalādija Kallu dzimtas ģints ("Caladium"), savvaļā sastopama Amerikas tropos, bumbuļaugs, ziedi neievērojami, lapas lielas, dažādās krāsās ar dažādiem raibumiem
dīfenbahija Kallu dzimtas ģints ("Dieffenbachia"), brīvdabā tropiskās Amerikas augi, lielām, platām, dažādās krāsās izraibotām lapām, Eiropā audzē siltumnīcās un augu mājās kā krāšņumaugu
singonija Kallu dzimtas ģints ("Syngonium"), vairāk nekā 30 sugas, sastopamas Centrālamerikas un Dienvidamerikas mežos
spatifīla Kallu dzimtas ģints ("Spathiphyllum"), kādas 36 sugas, kas aug mitrā augsnē Centrālamerikas, Dienvidamerikas un Dienvidaustrumu Āzijas tropu mežos, kur vienmēr ir liels gaisa mitrums, tās ir arī izturīgi telpaugi
Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.)
smaržīgā kalme kalmju suga ("Acorus calamus"), kas brīvdabā sastopama arī Latvijā
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
Beštau kalna virsotne Krievijā, Stavropoles novada dienvidos, ziemļos no Pjatigorskas pilsētas, augstums - 1401 m
Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
Kalnadzirnavas Kalnadzirnavu dzirnezers - uzstādināts Lenčupē, Raiskuma pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība - 8,9 ha, garums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,2 m, aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.), krasti vietām stāvi, atsegumi līdz 10 m augsti
Arkādija kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā (_Arkadia_), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole
asinssniegs Kalnājos un polārzemēs dažkārt sastopamais sarkanais sniegs, kam krāsu piedod zināmi mikroorganismi, kas attīstās uz sniega virsas un tā virskārtā
Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. _Krušnē-Hory_, vācu val. _Erzgebirge_), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m
Ahmars kalniene Etiopijā (_Ahmar_), Oromijas un Somāli kililā, augstākā virsotne 3381 m (Muleta)
mārsilu kalnmētra kalnmētru suga ("Acinos arvensis syn. Acinos thymoides"), Latvijā sastopama samērā bieži sausos pakalnos, kāpās, priežu mežos u. c., viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs, stublājs 15-30 cm augsts, lapas olveidīgas vai garenas, lapu žāklēs 2-6 ziedi
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
Erimants kalns Peloponesā, Grieķijā
Boubīns kalns Šumavā ("Boubin"), Čehijas dienvidos, augstums - 1362 m, nogāzēs kopš 1858. g. neskarts mežs, līdz 400 g. veci koki (egles, baltegles, dižskābarži)
alpinārijs Kalnu augu sakopojums stilizētā kalnu veidojumā
argalis Kalnu auns ar ļoti lieliem ragiem; sastopams Āzijas kalnos; arhars
gr. Kalnu grēda (kopā ar nosaukumu)
Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi
Donecas skrausts kalnu grēda Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Krievijas Rostovas apgabalā un Ukrainas Luhanskas, Doneckas un Harkivas apgabalā, garums – 370 km, platums – no 50 km austrumos līdz 120 km rietumos, augstums – līdz 367 m
Bilogora kalnu grēda Horvātijā, Koprivnicas-Križevcu, Bjelovaras-Bulogoras un Viroviticas-Podravinas županijā.
Sānu grēda kalnu grēda Lielajā Kaukāzā, paralēli Galvenās Kaukāza grēdas centrālajai daļai, \~10-20 km uz ziemeļiem no tās, Krievijas Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabārijas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, Ingušijas Republikā, Čečenijas Republikā un Dagestānas Republikā, kā arī Gruzijas ziemeļu daļā, garums - \~500 km
Ziemeļaličura grēda kalnu grēda Pamirā, Tadžikistānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 5929 m, ziemeļu nogāze stāva, to saposmo šauras ielejas, apledojums - 984 kvadrātkilometri (kopā ar Rušanas grēdas apledojumu)
Rušanas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, Tadžikistānā, garums - \~120 km, augstums - līdz 6080 m, virsotnēs - apledojums, lejdaļā - kalnu tuksnesis, subtropu stepes
Phūketas grēda kalnu grēda Taizemē (“Phuket mountain range”), Malakas pussalas ziemeļrietumos, garums — \~250 km, augstums — līdz 1465 m, saposmota, mūžzaļie tropu meži
Tanena grēda kalnu grēda Taizemes rietumos ("Tanen Taunggyi"), neliela daļa arī Birmā, garums - \~500 km, augstākā virsotne - 2079 m, saposmo dziļas ielejas, vasarzaļie (tīkkoki) un mūžzaļie tropu meži
Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
kalnu sistēma kalnu grēdu kopums, kam vienāda izcelsme un ģeoloģiskās attīstības vēsture
kontakta metamorfisms kalnu iežu pārvēršanās tur, kur sanāk kopā vulkāniskās un neptūniskas sugas
gemze Kalnu kaza ("Capella rupicarpa"), kas sastopama Alpos, Pirenejos, Karpatos, Kaukāzā u. c.
Etiopijas kalniene kalnu masīvs Āfrikas ziemeļaustrumos (angļu val. "Ethiopian Plateau"), Etiopijā un Eritrejā, augstākā virsotne — 4623 m
Istrandža Kalnu masīvs Balkānu pussalas dienvidaustrumiem, Turcijas Eiropas daļā un Bulgārijā (Strandža), garums - \~150 km, augstums - līdz 1030 m (Mahjas kalns)
Monblāns kalnu masīvs un virsotne Alpu rietumu daļā, Francijā un Itālijā (fr. val. _Mont Blanc_, it. val. _Monte Bianco_), masīva garums - \~50 km, augstums - 4810 m vjl., augstākā virsotne Eiropā, apledojums - \~200 kvadrātkilometru platībā, lielākais šļūdonis 33 kvadrātkilometri
Nemopanthus mucronulatus kalnu nemopants
Oļokmas Stanoviks kalnu sistēma Aizbaikāla novada austrumos, Krievijā, garums - \~400 km, platums - līdz 125 km, augstums - līdz 1911 m (Kropotkina kalns)
Espiņasu grēda kalnu sistēma Brazīlijas plakankalnē ("Serra do Espinhaco"), Minasžeraisas un Baijas štatā, augstākā virsotne - Sola kalns (2107 m), denudācijas atsegtas kvarcīta grēdas ar asu kori, nogāzēs - tropu meži
Apenīni kalnu sistēma Eiropas dienvidos, Apenīnu pussalā Itālijā, garums - \~1200 km, vidēji augsti (1500-2000 m) kalni, augstākā virsotne - Korno Grande (2912 m)
Pireneji kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. _Pirineos_, fr. val. _Pyrenees_), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m
Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m
Alpu kombinācija kalnu slēpošanas sacensību veids, kurā pēc īpašas sistēmas tiek saskaitīti kopā nobrauciena, slaloma un (dažreiz) milzu slaloma rezultāti
Batu kalnu virsotne Etiopijā, Oromijas kililā, augstums - 4307 m
kaledoniskā krokošanās kalnveidošanās etaps un procesu kopums, kas sākās kembrijā un beidzās devona periodā
caloplaca Kaloplakas - asku ķērpju klases telošistu dzimtas ģints
slugāties Kalpojot nopūlēties
putnene Kalpone, kas kopj un baro mājputnus
priekšmodere Kalpone, kas lielsaimniecībā pārrauga lopkopju darbu
istabene Kalpone, kuras uzdevums ir uzkopt istabas
piķieris Kalpotājs (parasti muižā), kas kopa un apmācīja medību suņus, uzraudzīja tos medībās
pārinieku puisis kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar savu sievu
puišpārenieks Kalps, kas pie saimnieka strādāja kopā ar sievu
monenieks Kalps, kurš kopā ar sievu nolīgts noteiktam darbam un saņem noteiktu atalgojumu graudu veidā u. tml.
atlokošana Kalšanas operācija atloka izveidei
Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.)
Kalvarja Kalvarja Zebžidovska - pilsēta Polijā, Mazpolijas vojevodistē, 4600 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības 1617.-1896. g. un kopš 1934. g.
prezbiterāņi Kalvinisma novirziena piekritēji; to draudzes kopīgi vada garīdznieki un laicīgie ļaudis (prezbiteri); prezbiterieši
iekalt Kaļot nopelnīt
jekāt Kaļot savienot kopā
Kamčatka Kamčatkas novads - Krievijas administratīvi teritoriāla vienība, platība - 472300 kvadrātkilometru, 343500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Petropavlovska-Kamčatska, robežojas ar Magadanas apgabalu un Čukotkas autonomo apgabalu, apskalo Klusais okeāns, Ohotskas un Beringa jūra
Kamenna Kamenna Gura - pilsēta Polijā, Lejassilēzijas vojevodistē, 20300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1292. g.
Kameņa Kameņa Krajenska - pilsēta Polijā, Kujāvijas-Pomožes vojevodistē, 2360 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1359. g.
Kameņa Kameņa Pomorska - pilsēta Polijā, Rietumpomožes vojevodistē, 9200 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1274. g.
kameņu Kameņu gali - nopļautās labības apakšējie, resnākie gali
spoguļkamera Kamera, kuras optiskā sistēma ļauj operatoram redzēt filmējamo vidi tieši caur uzņemšanas objektīvu
testa lauks kameras kalibrēšanai izmantojamā punktu kopa dabā vai laboratorijā ar zināmām koordinātām
kameropera Kamerstila opera
Jaunde Kamerūnas galvaspilsēta (kopš 1960. g.; fr. val. "Yaounde"), reģiona centrs, 1400000 iedzīvotāju (2007. g.)
divkupru kamielis kamieļu suga ("Camelus bactrianus"), neliela savvaļas populācija saglabājusies Mongolijā; baktrians
izoplapu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum hyssopifolium"), Latvijā adventīvs augs
jūrmalas kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum intermedium"), pirmoreiz Latvijā minēta 1839. g., sastopama reti, aizsargājama
plānspārnu kamieļzāle kamieļzāļu suga ("Corispermum leptopterum"), Latvijā adventīvs augs
kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza
rūsganā mežstrupaste kāmju dzimtas mežstrupastu suga ("Myodes glareolus", agrāk "Clethrionomys glareolus"), Latvijā visbiežāk sastopamais grauzējs, biežāk uzturas ēnainos, mitros un aizaugušos lapkoku un egļu mežos, kā arī vecos parkos
čumuls Kamolā satīta vai mudžeklī savēlusies dzija, kopā savākušos bišu kamols, apaļa lapu kaudzīte
sudrablūsis Kanādā sastopama lūšu suga - iecienīts kažokzvērs ar iesarkani pelēku pamatspalvu un galos baltu garāko spalvu
hidrokanāls Kanāls hidroplānu pludiņu, laivu un kuģu modeļu izmēģināšanai
traheotubuss Kanālveida ķirurģisks instruments, ko ievada trahejā pa operācijas brūci
Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
Ķīnas jeb aromātiskais kanēļkoks kanēļkoku suga ("Cinnamomum aromaticum"), kas sastopams tikai kultūrā
Kangarezers Kangaru ezers Ropažu pagastā
Aklais ezers Kangaru ezers Ropažu pagastā
Kanha Kanhas nacionālais parks - atrodas Indijā ("Kanha National Park"), Madhjas Pradēšas štatā, platība - 316 kvadrātkilometri, kalnu rajoni, meži un savannas, mājo aksisbrieži, tumšie brieži, barasingas, Indijas antilopes, tīģeri, leopardi, dibināts 1955. g. Banjarveli rezervāta (dibināts 1935. g.) teritorijā
kapakmenis Kapa kopas piemineklis; kapakmens
kops Kapa kopiņa
Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
čapaklis Kapājamā dzelzs lopbarības sasmalcināšanai
krūmu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus dumetorum", kas sastopama arī Latvijā
grīšļu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus paludicola", kas sastopama arī Latvijā
ezera kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus scirpaceus", kas sastopama arī Latvijā
lielais kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga ("Acrocephalus arundinaceus"), kas sastopama arī Latvijā
ūdenscūka Kapibara - Brazīlījas upēs sastopams lielākais grauzējs, līdz 1 m garumā, ar peldplēvēm pie kājām
finanšu kapitāls kapitāla forma, kas radusies banku un rūpniecības monopolistiskā kapitāla apvienošanās un saplūšanas rezultātā
dalībnieks Kapitālsabiedrības akciju vai kapitāla daļu un kooperatīvās sabiedrības paju īpašnieks vai jebkura cita persona, kurai ir citas no parādu saistībām neizrietošas tiesības piedalīties attiecīgās kapitālsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības peļņas sadalē
sakāpt Kāpjot (parasti augšup), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem vai dzīvniekiem
skrublis kaplim līdīgs dārzkopja rīks
floksis Kāpnīšu dzimtas ģints ("Phlox"), viengadīgi vai daudzgadīgi krāšņumaugi ar dažādas krāsas ziediem skarveida vai čemurveida ziedkopās, \~60 sugas, Latvijā tikai kā kultūraugi
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
ceiba Kapoks - šķiedra, ko iegūst no vairākiem kapoku dzimtas kokiem, galvenokārt no kapokkoka (aug visās tropu zemēs); kapoku lieto kā glābšanas jostu un glābšanas riņķu pildmateriālu, skaņas izolācijai utt.
ziedu kāposts kāposti ar baltu, zarainu ziedkopu lapu rozetes vidū (Brassica oleracea var. botrytis)
zeltziede Kāpostu (krustziežu) dzimtas krāšņumaugs ar smaržīgiem zeltainiem vai dzelteniem ziediem ķekarveida ziedkopā
rapsis Kāpostu ģints sugas "Brassica napus" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), viengadīgs vai divgadīgs zilgani pelēcīgs eļļas un lopbarības kultūraugs ar gaišdzelteniem ziediem ķekaros un augļiem - pāksteņiem
ripsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" pasuga ("Brassica napus subsp. oleifera"), eļļas, lopbarības un nektāraugs ar mietveida sakni, koši zaļām, matotām lapām
turnepsis Kāpostu ģints sugas "Brassica rapa" varietāte ("Brassica rapa var. rapa"), divgadīgs lopbarības sakņaugs ar gaišzaļam lapām, dzelteniem ziediem, augli - pāksteni
čapas Kāpostu lapas liellopiem
kolrābis Kāpostu sugas varietāte ("Brassica oleracea var. gongyloides"), salcietīgs divgadīgs dārzenis ar kālim līdzīgu gludu, zaļu, aplapotu virszemes kacena paresninājumu - stublāju, ko lieto pārtikā un lopbarībā
raibais kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespillo")
meža kapracis kapraču suga ("Nicrophorus vespilloides")
apgānīšana Kapu apgānīšana - krimināli sodāms nodarījums, kas var izpausties kapu kopiņas, apbedījuma urnas izpostīšanā, tās izgreznojumu iznīcināšanā vai sabojāšanā, kapu pieminekļa, vainagu, ziedu vai citu priekšmetu, kas atrodasuz kapa, kapa iežogojuma, apstādījumu iznīcināšanā vai bojāšanā, dažādu priekšmetu vai uzrakstu, kas pauž ņirgāšanos par kapu vai mirušo, novietošanā u. tml.
priežu kapucķirmis kapucķirmju dzimtas suga ("Stenopachys linearis")
Eiropas kāpumiezis kāpumiežu suga ("Hordelymus europaeus"), izplatīta Eiropas mērenajā joslā, Mazāzijā, Kaukāzā, Latvijā sastopama tikai Slīteres rezervātā un ir aizsargājama
smiltāja kāpuniedre kāpuniedru suga ("Ammophila arenaria"), sastopama ne visai bieži kāpās jūras (arī Rīgas līča) piekrastē
kaperēšana Kara laikā uz jūras veiktas vardarbības veids - pretinieka tirdzniecības kuģu un tādu neitrālu valstu kuģu, kas pārvadā karamateriālus, sagrābšana; šīs operācijas veica privātie kuģi ar valdības izsniegtu patentu (1856. g. Parīzes starptautiskā deklarācija kaperēšanu aizliedza)
iznīcinātājbumbvedējs Kara lidmašīna tehnikas, mazu un kustīgu zemes un ūdens mērķu iznīcināšanai; izmanto arī cīņā pret pretinieka lidmašīnām, helikopteriem, bezpilotu lidaparātiem un kaujas izlūkošanai
stratēģija Kara mākslas nozare, kas pētī kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošanu, plānošanu, īstenošanu
karamāksla Kara zinātnes sastāvdaļa, kas ietver stratēģiju, operatīvo mākslu un taktiku
stratēģija Kara, arī plašu militāru operāciju sagatavošana, plānošana un īstenošana
Agačkiši Karačaju (Stavropoles novads, Krievija) mitoloģijā - meža cilvēki, dēmoni, kas mīt Kaukāza kalnu mežos, spalvainas abu dzimumu būtnes ar nepatīkamu smaku
līnija Karadarbībā iesaistītā, parasti frontāli izvietotā, karaspēka, militāro objektu kopums un to aizņemtā teritorija
karamašīna Karadarbībai paredzēto bruņoto spēku, materiālo vērtību un līdzekļu, arī organizatorisko pasākumu kopums
dienests Karadienests; pasākumu, pienākumu kopums, kas saistīti ar karadienestu
grāfs Karaļa ierēdnis, tiesnesis (agrā feodālisma laikā Rietumeiropā), neliela teritoriāla apgabala (grāfistes) valdnieks
Amālienborga Karaļu rezidence Kopenhāgenā (no 1974. g.), celta 1750.-1760. g., sastāv no 4 vienādām ēkām ap astoņstūru laukumu un tiek uzskatīta par izcilāko rokoko arhitektūras būvi Eiropā ("Amalienborg")
armiju grupa karaspēka augstākais operatīvi stratēģiskais apvienojums Rietumvalstu bruņotajos spēkos
leibgvarde Karaspēka daļa, kuras pienākumos ietilpst valdošā monarha un viņa rezidences apsargāšana; privileģētu karaspēka daļu kopums (dažās monarhistiskās valstīs)
gvarde Karaspēka izlases daļa, šo daļu kopums
operatīvā grupa Karaspēka operatīvais apvienojums, kas parasti ir lielāks par korpusu un mazāks par armiju
karadraudze Karaspēka vienība, ko valdnieks organizē uz privāttiesiskiem pamatiem (pirmatnējās kopienas sabrukuma posmā, feodālisma sākuma posmā)
armija Karaspēka vienību operatīvs apvienojums, kas sastāv no korpusiem vai divīzijām
bruņoto spēku aizmugure karaspēka vienību, daļu, apakšvienību un iestāžu kopums, kas veic bruņoto spēku apgādi
kantonists Karavīra dēls (Krievijā 19. gadsimta pirmajā pusē), kas jau kopš dzimšanas bija pakļauts kara resoram
strēlnieks Karavīrs, arī mednieks, kura bruņojumā (parasti) ir loks, stops
stopnieks Karavīrs, kas specializējies šaušanā ar stopu
spēks karavīru kopums, kas ir izveidots noteiktai darbībai, veic noteiktas darbības
guanidīns Karbamidīns, bezkrāsaini higroskopiski kristāli, kušanas t-ra 50 C, lieto medicīnas preparātu, jonītu, sprāgstvielu ražošanā
gliemeždolomīts karbonātiezis, kas sastāv gk. no gliemežu, nautilu un žaunkāju čaulām, stromatoporu, koraļļu kolonijām, kuras metasomatiski pārveidojušās
karcinomatoze Karcinoma, kurai raksturīga ātra neoplastiskā procesa izplatīšanās
karcinomektomija Karcinomas izoperēšana
radiokardiogrāfija Kardiogrāfija, ievadot vēnā radioaktīvu izotopu un skaitot impulsus dažādās sirds vietās
magnētkardiogrāfs Kardiogrāfs, kas rada un reģistrē elektriskos signālus, kuri ir proporcionāli sirds elektriskās aktivitātes magnētiskajiem impulsiem
Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens
Amonga Karenu (Mjanma) mitoloģijā - kopā ar savu brāli Lanjeinu - pirmais cilvēku pāris
Lanjeins Karenu (Mjanma) mitoloģijā — kopā ar savu māsu Amongu — pirmais cilvēku pāris
Kargopoļa Kargopole, pilsēta Krievijā
kāsība Kārība; skopums
karioretikuls Karioplazmas šķiedrainā daļa atšķirībā no kardiolimfas - šķidrās daļas
caryopteris Kariopteri
Caryopteris x cladonensis kariopteru suga
pelēkais kariopters kariopteru suga ("Caryopteris incana")
eirokarjera karjera Eiropas Savienībā
pusmastā Karoga stāvoklis sēru gadījumos, kad to nolaiž no topa uz leju par 1/4 no masta augstuma
sufragans Karolingu laikos apzīmējums diecēzes bīskapam, kas pakļauts baznīcas provinces priekšniekam metropolītam; arī palīgbīskaps
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
carpaccio Karpačo - itāļu virtuves ēdiens, ļoti plānas liellopu u. c. gaļas šķēles, ko garnē ar salātu lapām, sieru u. tml.
Lycoperdon gemmatum kārpainā pūpēdža "Lycoperdon perlatum" nosaukuma sinonīms
sakārpīt Kārpot savirzīt, novietot (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
pavīķe Karpu dzimtas suga ("Alburnoides bipunctatus"), saldūdeņu zivs (ķermeņa garums - 10-15 cm), sāniski saplacināta, Latvijā sastopama gk. strauji tekošās upītēs un strautos
ausleja karpu dzimtas suga ("Leucaspius delineatus"), neliela (6-8 cm gara) saldūdens zivs ar zaļganmelnu muguru un sudrabainiem sāniem, uz kuriem iz zilgana svītra, bieži sastopama ezeros, dīķos un upēs, kur ir mērena straume, dzīvo baros; vēja zivtiņa
rudulis Karpu dzimtas suga ("Scardinius erythrophthalmus"), saldūdens zivs ar zaļgani melnu muguru, dzeltenīgi mirdzošiem sāniem un vēderu un spilgti sarkanām spurām
dzeltenvaidze Karpu dzimtas suga, plēsīga, ātraudzīga zivs līdz 2 m garumā un 40 kg svarā, satopama Amūras baseinā un Ķīnas upēs
barbes Karpu dzimtas zivis gk. tropu jūrās un saldūdeņos, arī akvārijos
abramis Karpu dzimtas zivju ģints, no kuras Latvijā sastopamas divas sugas
zebrzivs Karpu dzimtas zivs, kuras dzimtene ir Indija; 4-5 cm gara, viegli kopjama akvāriju zivs
kardināls karpu dzimtas zivs; sastopama Ķīnas dienviddaļā, pazīstama kā akvārija zivs
papillomatoze Karpu slimība, kuru izraisa herpesvīruss, Latvijas ūdeņos sastopama karpām ("Cyprinus carpio"), biežāk ziemas periodā, nodara kaitējumu zivju ārējam izskatam, bet nenodara lielu kaitējumu zivij
kreša Kārs lops
Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km
Briņķu ūdensrijējs karsta procesā uz plaisainajiem augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu slāņiem izveidojies ezers Līgatnes pagastā, zem kura neregulāri izskalojas arvien jaunas atveres, pa kurām pazemē noplūst ezera un apkārtnes ūdeņi; novadgrāvis savieno ar Ratnieku ezeru
izvilkšana Karstās kalšanas vai tilpumštancēšanas palīgoperācija, kurā palielina sagataves garumu, samazinot tā šķērsgriezuma laukumu
stiķis Kāršu spēlē - vienā sitienā iegūtais kāršu kopums
kulērs Kāršu spēlē vienas sugas kāršu kopums
pirmais kārtas skait. --> viens (1); tāds, pirms kura nav neviena cita (no kā vienveidīga virknes, kopuma); pretstats: pēdējais
situācija kartē vai plānā ar pieņemtiem apzīmējumiem attēloto objektu - ūdeņu, mežu, kalnu, apdzīvoto vietu, ceļu tīkla u. c. apvidus īpatnību - kopums
anaglifiskā karte karte, kas iespiesta divās savstarpēji papildinošās krāsās ar tādu paralaktisku novirzi, lai abas krāsas veidotu stereopāri; karte, kas projicēta datora ekrānā caur polarizācijas filtriem
pūli Karteļa tipa monopolistiskas apvienības uz laiku, kurās visu dalībnieku peļņa nonāk kopējā fondā un pēc tam tiek sadalīta viņu starpā iepriekš noteiktās proporcijās
faksimilkarte Kartes kopija, kas precīzi atbilst oriģinālam pēc izmēriem, satura un krāsām
procedūra Kārtība, kādā veic secīgus pasākumus, darbības; secīgu darbību, pasākumu kopums
sabungāt kārtīgi nopērt
nobleivēt Kārtīgi nopērt
noblietēt Kārtīgi nopērt
nodrātēt Kārtīgi nopērt
noskost Kārtīgi nopērt
samickot Kārtīgi nopērt
pelorija Kārtns zieds; tas dažkārt attīstās ziedkopā, kas sastāv no nekārtniem ziediem (piem., vīrceles, uzpirkstītes, lauvmutītes ziedkopā)
topogrāfiskā kartogrāfija kartogrāfijas nozare, kas pētī topogrāfisko telpisko attēlu veidošanas un izmantošanas jautājumus
kartoīds kartoshēmas paveids, kur parādības vai procesa raksturlieluma teritoriālās izmaiņas attēlotas ar dabas, politisku vai administratīvi teritoriālu vienību platību proporcionālu sagrozījumu
pārkārtot Kārtot (priekšmetus, priekšmetu kopumu) vēlreiz, no jauna
žartavnieks Kārts, kas satur kopā plosta baļķu galus
miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem
čums Kartupeļu ziedkopās izveidojušies augļi
rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts
kārele kārvele ("Chaerophyllum")
smaržīgā kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum aromaticum")
bumbuļu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum bulbosum")
lapu kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum cerefolium")
reibuma kārvele kārveļu suga ("Chaerophyllum temulum")
traļi-vaļi Kas nenopietns
grūtpūtīte Kas smagi nopūšas
kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus")
super 8 kasete kasete, kurā attēls tiek fiksēts uz 8 mm platas noperforētas kinofilmas
senna Kasijas - cezalpīniju dzimtas daudzgadīgi lakstaugi, kas izplatīti tropu un subtropu joslā
Cas Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
Cassiopeia Kasiopeja, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs
skabināt kasīt, vākt kopā
sakasīt Kasot savirzīt (piemēram, vielu, nelielus priekšmetus, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā
ņura Kašķīgs cilvēks, īgņa, skopulis; raudulīgs cilvēks
horioptoze Kašķis, ko ierosina "Chorioptes" ģints ērces, gk. zirgiem, govīm, trušiem
sakašņāt Kašņājot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); arī sakārpīt
sakāst kāšot saliet kopā
Šmita teleskops katadioptriskais teleskops, kurā sfēriskā spoguļa aberāciju koriģēšanai lieto speciālas formas lēcu, t. s. korekcijas plati
krioekstrakcija Kataraktas operācija, kurā izmanto zemu temperatūru un speciālu ierīci - kriozondi
katla iekārta katla un palīgiekārtu kopums tvaika vai karstā ūdens ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzē iegūto siltumu
Katlakalns Katlakalna pagasts - pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ķekavas novada Ķekavas pagastā, Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas un Baložu pilsētā
vidējā katleja katleju suga ("Cattleya intermedia"), kas savvaļā sastopama Brazīlijas dienvidos, Urugvajā un Paragvajā
katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
videosignālu monitors katodstaru osciloskops, kas īpaši pielāgots televīzijas signālu atspoguļošanai
ofices Katoļu baznīcas četras administratīvās iestādes, kas kopā ar 12 kongregācijām un 3 tiesu iestādēm sastāda "Curia Romana"
kontrreformācija Katoļu baznīcas politika un pasākumi, kas bija vērsti pret reformācijas kustību un protestantismu Eiropā 16.-17. gs. (ķecerības apkarošana, vēršanās pret zinātnes atklājumiem, katoļticības propaganda u. c.)
misāle Katoļu dievkalpojumu grāmata, kurā sakopotas mises lūgsnas, dziesmas un sprediķi līdz ar priekšrakstiem par liturģiskās darbības gaitu
briviārijs Katoļu garīdznieku lūgšanu grāmata, kurā apkopoti lūgšanu teksti, psalmi, izraksti no Bībeles un baznīcas tēvu darbiem
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija
karmelīti Katoļu mūku ordeņa locekļi; ordenis dibināts 12. gs. otrajā pusē Palestīnā Karmelas kalnā, 13. gs. pārcēlās uz Eiropu
redemptorieši Katoļu ordenis stingras baznīcas dzīves modināšanai un kopšanai, dib. 1732., īpaši tautas zemākajos slāņos, atšķiras no jezuītiem ar vienkāršo darbības veidu un bargo askēzi
kamilliāņi Katoļu slimnieku kopēju ordenis Itālijā no 16. gs. beigām
oratorieši Katoļu svētnieku kongregācija personiskai svētošanai un dvēseļu kopšanai
Kato Nevrokope Katonevrokopja, pilsēta Grieķijā
kvota Katram monopolnolīguma dalībniekam atvēlētais produkcijas ražošanas un realizācijas apjoms (īpatsvars kopapjomā)
balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums
parte Katrs no atsevišķiem galiem (trosēm), ja tie, savienoti kopā, veido mezglu
kamerārijs katrs no diviem ierēdņiem, kas kopā ar Rīgas rāti pārzināja pilsētas finanses un īpašumus; ķemerers
daļa katrs no vairākiem vienlīdzīgiem lielumiem, kuri kopā veido veselo (lielumu)
kakopātija Katrs nopietns, ļaundabīgs stāvoklis vai slimība
gutaperča Kaučukam līdzīga valkana masa - dažu tropu augu sacietējusī piensula
švertis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
švertne Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
švertnis Kaujamlopa gaļas ceturtā daļa
kauteklis Kaujams lops
skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
atšķēršļošana Kaujaslaukā vai kustības maršrutā sastopamo šķēršļu un kavēkļu novākšana vai pārveidošana par pārejamiem (pārbraucamiem)
dateļplūme Kaukāza hurma ("Diospyros lotus"), tropu un subtropu koks ar oranžsārtiem, saldiem augļiem
osteotomija Kaula atvēršanas operācija
oseomukoīds Kaula mucins jeb glikoproteīns
stils kaula vai metāla rīks rakstīšanai uz vaskotām koka plāksnēm, ar kura neaso galu varēja izlīdzināt kļūdas (senajā Grieķijā, senajā Romā, viduslaiku Eiropā); rakstāmais stils
noendelēt Kaulējoties nopirkt
briežu kaulmuša kaulmušu suga ("Lipoptena cervi"), ko tautā sauc par briežmušu
osteomalakija Kaulu atmīkums: kauli pazaudē kaļķu sālis, top mīksti, izliecas un viegli pārlūzt
osteometrija Kaulu izmēru un proporciju noteikšana
kaulmilti Kaulu milti - lopbarības produkts, ko iegūst, izkaltējot un samaļot sterilizētus atgaļotus dzīvnieku kaulus; minerālbarība visu sugu dzīvniekiem, galvenokārt kombinētās spēkbarības un minerālpiedevu sastāvā; lieto arī augsnes mēslošanai
mieloīdā metaplāzija kaulu smadzeņu audu attīstīšanās tādās ķermeņa vietās, kurās tie parasti nav sastopami, ekstramedulāri hemopoēzes perēkļi aknās un liesā, nenobrieduši eritrocīti un leikocīti perifēriskās asinīs, anēmija, liesas un aknu palielināšanās
bārkšspure Kaulzivju klases apakšklase ("Crossopterygii"), saldūdeņu un jūras zivis ar spurām, mīt lielā dziļumā, plēsīgas
jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
jūrasmēle Kaulzivju klases plekstveidīgo kārtas suga ("Solea solea"), garums - līdz 60 cm, sastopama Ziemeļjūrā, iecienīta kulinārijā
aloza Kaulzivju klases siļķveidīgo kārtas siļķu dzimtas suga ("Alosa alosa"), kas dažkārt literatūrā minēta kā sastopama arī Baltijas jūrā, bet mūsu dienās ziņu par tās konstatēšanu nav
kāķis Kauna stabs - soda vieta pie baznīcas durvīm vai baznīcas tuvumā Eiropā viduslaikos un jauno laiku sākumā
liedēt Kausēt kopā (parasti metālus)
smiltāju kaussēne kaussēņu ģints sēņu suga ("Peziza ammophila")
jucenis kaut kā kopā sajaukums
linderēt kaut kā pavadīt laiku, izturēties nenopietni
izvēle kaut kā piemērota, atbilstoša izraudzīšanās; kopums, no kura iespējams izvēlēties; tas, kas no kāda kopuma izraudzīts; darbība, process, arī rezultāts --> izvēlēties (1)
novērošana kaut kā piemitības, sastopamības, izplatības konstatēšana
plucinis kaut kas izspūris, noplucis
blaza kaut kas kopā sagrūsts, sabīdīts
levenis kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
lēvenis kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
lēvens kaut kas kopā sasaistīts, saaudzis
ākāšas hronika kaut kas līdzīgs visa notikušā videoierakstam kopā ar varbūtiskiem nākotnes scenārijiem, ko it kā varot redzēt tie, kas spējīgi ieiet astrālā stāvoklī
ķauzis kaut kas netīrs, nekopts
lečka kaut kas netīrs, savandīts; izžuvusi, nesakopta vilna
plukona kaut kas noplucis
lauska kaut kas noplucis, nolietots
sasalēns kaut kas sasalis, piem., zemes pika, sala bojāta lopbarība u. c.
zmurkšis kaut kas savilkts kopā
būra kaut kas skaitā vai apjomā liels; bars, pulciņš, kādu ļaužu kopa
zmurkšķis kaut kas svilkts kopā
pircenis kaut kas, ko vēlas nopirkt
noutīt kaut ko sīku (piemēram, ogas) nolasīt vai (slikti izaugušu labību) nopļaut
mermeklis Kauta liellopa galvas daļas atgriezumi
rubineņš kauta lopa aklā zarna (pa jokam)
šverte Kauta lopa ceturksnis
svērte kauta lopa ceturksnis; šverte
rente Kauta lopa iekšas
skuldas Kauta lopa iekšas
liekmaņi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva), saukti arī par liekumiem
liekumi Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekmaņi
atliekums Kauta lopa mazvērtīgās daļas (iekšas, kājas, galva); liekumi
ribslejas Kauta lopa ribu gabals
šķipasts Kauta lopa sīkumi no iekšām
trihinelloskopija Kauto lopu apskate un izmeklēšana, lai atrastu trihinellu kāpurus
Kautraks Kautraka gravas - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 32,12 ha
sprāgots kauts lops, kurš slimības dēļ paspēts nokaut pirms nobeidzas
Astana Kazahstānas galvaspilsēta kopš 1997. g., atrodas Išimas krastos, 825000 iedzīvotāju (2014.g.), pilsētas tiesības kopš 1831. g., līdz 1961. g. saucās Akmoļinska, 1961.-1991. g. — Ceļinograda, 1991.-1997. — Akmola, 2019.-2022. g. — Nursultana
Kazahijas sīkpauguraine Kazahstānas sīksopkaine
Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
pusaita Kazu apakšdzimtas suga, vienīgā ģintī, sastopama gk. Himalajos, Tibetā, dzīvo baros plakankalnēs un klinšainās nogāzēs 3000-5000 m augstumā
Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai
skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem)
pikelēšana Kažokādu apstrādes pamatoperācija - atgaļota kažokādas pusfabrikāta un atsārmotu kailādu apstrāde ar skābju un sāļu šķīdumiem ūdenī pirms miecēšanas ar hroma sāļiem; izmanto arī jēlādu konservēšanai
fretka Kažokzvērs, kas iegūts, krustojot balto sesku ar Eiropas sesku; apmatojuma krāsa dažāda, vērtīgākās ir perlamutra krāsas un zeltainās
Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers
funkcionāla keramika keramikas materiāli, ko izmanto elektrotehnikā un elektronikā; kopējs apzīmējums izolējošajai, dielektriskajai, pjezoelektriskajai, magnētiskajai un segnetoelektriskajai keramikai
keratofakija Keratoplastika, kuras gadījumā donora radzenes daļu saliec un transplantē zem recipienta radzenes, lai veidotos pareizais liekums
keratomileize Keratoplastika, kuras laikā izgriež daļu slimnieka radzenes, to sasaldē, izveido nepieciešamo liekumu un retransplantē slimniekam; izmanto redzes defektu korekcijai
Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
iekļautā kešatmiņa kešatmiņa, kas atrodas blakus centrālajām procesoram un kopā ar citām datora apakšsistēmām izmanto vienu un to pašu sistēmas kopni
sekundārā kešatmiņa kešatmiņa, kas atšķirībā no primārās kešatmiņas ir izvietota uz mātesplates, nevis iebūvēta mikroprocesorā
primārā kešatmiņa kešatmiņa, kas atšķirībā no sekundārās kešatmiņas ir iebūvēta mikroprocesorā, nevis izvietota uz mātesplates
nomaļkešatmiņa kešatmiņa, kas kopīgi ar pamatatmiņu un citām apakšsistēmām izmanto sistēmas kopni. Šī kešatmiņa ir lielāka gan par iekļauto kešatmiņu, gan arī par aizmugures kešatmiņu
Kitmanshūpa Kietmanshopa - pilsēta Namībijā
Amara Kilils Etiopijā ("Āmara"), administratīvais centrs - Bahirdara, platība - 159174 kvadrātkilometri, 17214000 iedzīvotāju (2007. g.)
Benkišangula Gumiza kilils Etiopijā ("Benishangul Gumiz"), administratīvais centrs - Asosa, platība - 49289 kvadrātkilometri, 670800 iedzīvotāju (2007. g.)
Gambela Kilils Etiopijā ("Gambēla Hizboch"), platība - 25902 kvadrātkilometri, 306900 iedzīvotāju (2007. g.)
Hareri Kilils Etiopijā ("Hārerī Hizb"), administratīvais centrs - Harera, platība - 311 kvadrātkilometru, 183350 iedzīvotāju (2007. g.)
Oromija Kilils Etiopijā ("Oromiyaa"), administratīvais centrs - Adāma, platība - 353007 km^2^, 27158500 iedzīvotāju (2007. g.)
Somāli Kilils Etiopijā ("Soomaali"), administratīvais centrs - Džigdžiga, platība - 279252 kvadrātkilometri, 4439100 iedzīvotāju (2007. g.)
Tigraja Kilils Etiopijā ("Tigray"), administratīvais centrs - Mekele, platība - 50079 kvadrātkilometri, 4314500 iedzīvotāju (2007. g.)
Benišngula Gumiza kilils Etiopijas rietumu daļā, pie Sudānas robežas, robežojas ar Adamas un Oromijas kililu, administratīvais centrs - Asosa
varioskopiskais kino kinematogrāfa veids, kurā, demonstrējot filmu uz ekrāna, attēla izmēri un kadra malu attiecība mainās, ja pāriet no kopplāna uz vidējo plānu un tuvplānu
panorāma Kinematogrāfijas sistēma, ar kuru kinofilma no kāda centra fiksē visu riņķveida redzes lokā esošo; sistēma kinofilmas projicēšanai uz riņķveidīgi novietotu ekrānu kopuma
panorāma Kinematogrāfisku attēlu kopums, ko iegūst, griežot kinokameru ap asi horizontāli vai vertikāli
kinopublicists Kinematogrāfists, kas nodarbojas ar kinopublicistiku
ēnmaskas kineskops kineskopa paveids, ko plaši izmantoja krāsu televizoros \~1980.-2010. g.
krāsu kineskops kineskops, kas izmantojams televizoros standarta krāsu signāla pārraidei, kas dekodējams kvalitatīvā attēlā
dokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu uzņemšanā
kinodokumentālists Kinodarbinieks (parasti režisors, operators), kas specializējies dokumentālo filmu veidošanā
spēlfilma Kinodarbs, kura pamatā ir inscenēts sižets un kuru īstenojis režisors, apvienodams scenārista, operatora, aktieru u. c. radošās grupas dalībnieku darbu un izmantodams dažādus vizuālos un akustiskos mākslinieciskās izteiksmes līdzekļus
kopija kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas
pozitīvkopija Kinofilma, kas izgatavota ar kopētāju no oriģinālnegatīva vai citas kopijas; kopija
kinoreportāža Kinofilma, kinokadru kopums, kas veidoti reportāžas formā
operfilma Kinofilma, kurā ir uzņemta opera
kinoneveiksme Kinofilma, kura neizpelnās skatītāju uzmanību vai izpelnās nopēlumu
dublikātnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un izmantota izlaidumkopiju izgatavošanai
oriģinālnegatīvkopija Kinofilmas negatīvkopija, kas izgatavota no oriģinālpozitīvkopijas un tiek izmantota izlaidumnegatīvu izgatavošanai
oriģinālpozitīvkopija Kinofilmas pozitīvkopija, ko nokopē uz filmas ar īpaši smalku emulsijas graudainību un izmanto oriģinālnegatīvkopiju izgatavošanai
panorāmas kino kinofilmu uzņemšanas un projicēšanas sistēma, kur uzņemšanu veica ar 3 nekustīgi saistītām kinokamerām, projicēšanu - ar 3 kinoprojektoriem uz izliekta lielizmēra ekrāna
kinovaloda Kinomākslas izteiksmes līdzekļu kopums
kinožurnālistika Kinopublicistika
kinožurnālists Kinopublicists
Kroplis Kinoteātris "Akropole" (Rīgā, Čiekurkalnā, 20. gs. 30. gados)
k/t Kinoteātris (kopā ar nosaukumu: k/t "Rīga")
kinorepertuārs Kinoteātru repertuārs; kinofilmu kopums, ko rāda (kādā laikposmā)
Nikosija Kipras galvaspilsēta ("Nicosia"), kopš 1974. gada sadalīta grieķu un turku daļā, kuras atdala ANO kontrolēta demilitarizēta zona; grieķu kontrolētajā daļā (Dienvidnikosijā) 204 tūkstoši iedzīvotāju, turku kontrolētajā daļā (Ziemeļnikosijā) 47 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.)
Manass Kirgīzu mitoloģijā un eposā - varonis un spēkavīrs, kas kopā ar savu karadraudzi veic varoņdarbus
Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.)
grimonis Kizilu dzimtas ģints ("Swida"), krūms ar vienkāršām pretējām lapām, baltiem ziediem čemurveida ziedkopās, melniem vai zilganbaltiem augļiem; 40 sugu, Latvijā savvaļā 1 suga, introducēts >10 sugu
Eiropas kizils kizilu dzimtas suga ("Cornus mas"), ko Latvijā audzē kā krāšnumaugu kopš 19. gs. sākuma
trauslā kladofora kladoforu suga ("Cladophora fracta")
kamolainā kladofora kladoforu suga ("Cladophora glomerata")
paresninātā kladonija kladoniju ģints ķērpju suga ("Cladonia incrassata"), aug oligotrofos purvos, uz vertikālām kūdras norakumu virsmām, trūdošiem celmiem, augu atliekām, Latvijā sastopama reti, aizsargājama
pļekaputns Klaidonis; vieglprātīgs, nenopietns cilvēks
dzeltenkakla klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus flavicollis"), sarkanbrūna \~30 cm garumā (ieskaitot asti) ar gaišākiem sāniem un vēderu, sastopama lielākajā Eiropas daļā
meža klaidoņpele klaidoņpeļu suga ("Apodemus sylvaticus"), pelēkbrūna ar gaišāku vēderpusi \~20 cm garumā, Eiropā un Āzijā
splenopeksija Klaiņliesas nostiprināšanas operācija, piešujot to pie vēdera sienas
saklīst Klaiņojot sanākt kopā
ārs Klaja vieta; apstrādāta, iekopta zeme; āre 1
claque Klaķieri; algotu applaudētāju kopa
Klāņu ezers Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klaņu Klaņu ezers - Klāņezers Tārgales un Popes pagastā
Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā
vecklasika Klasicisma sākumposms (17. gadsimtā); šī posma skaņdarbu kopums
fasete Klasifikācijā - apakšklašu kopums, ko iegūst, klasificējot dokumentus pēc vienām un tām pašām pazīmju kopām
pļavu golfs klasiskā golfa paveids, kas atšķiras ar mazāk nopļautu spēles laukumu un ar dažām atkāpēm no spēles pamatnoteikumiem, kas saistītas ar golfa bumbiņas biežāku pazaudēšanu; laukums netiek sertificēts un spēle uz tā ir uzskatāma tikai par brīvā laika pavadīšanas veidu
auditorija Klausītāju kopums (piemēram, lekcijā)
kārtnieks Klaušu darbinieks, kas bija jāsūta visām zemnieku sētām pēc kārtas veikt dažādus darbus muižā (piemēram, kopt lopus)
pianisms Klavierspēles māksla; klavierspēles izteiksmes līdzekļu kopums
beduīni Klejotāji un pusklejotāji arābi (Arābijās pussalā un Ziemeļāfrikā), lopkopji, audzē gk. kamieļus
nomadisms Klejotāju lopkopju dzīvesveids, saistīts ar pastāvīgu sezonālu pārvietošanos no vienas vietas uz otru
atkrēpot Klepojot izdabūt (ko) no elpvada (kopā ar krēpām)
volkamērija Klerodendrs - verbenu dzimtas augs ar smaržīgiem ziediem; aug tropu joslā; tiek audzēts arī istabā un oranžērijās
Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas
klientūra Klientu kopums
bikšainais klijāns klijānu suga ("Buteo lagopus")
laupītājkaija Klijkaiju dzimtas kaijputnu apakškārtas putni, līdzīgi kaijām, jūru un okeānu krastos ziemeļu un dienvidu piepolārajās joslās 2 ģintis, 5 sugas; Latvijā sastopamas 2 ģintis, 4 sugas, kas šeit neligzdo (reti caurceļo 3 sugas, ļoti reti ieklīst 1 suga)
bioma Klimatiskais reģions (piem., tundra), kurā šāds kopums eksistē
akūts vēders klīniskā aina, kas kopīga smagām destruktīvām vēdera dobuma orgānu slimībām un traumām; galv. pazīme - asas (parasti pēkšņas) sāpes vēderā
Labās Cerības rags klinšains rags Āfrikas dienvidos (angļu val. "Cape of Good Hope"), 45 km uz dienvidiem no Keiptaunas (DĀR)
Klinšu Klinšu grēda - Lielā Kaukāza ziemeļu nogāzes priekšējā kuestu grēdas rietumu un centrālā daļa, Krievijā, Krasnodaras un Stavropoles novadā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā un Ingušijas Republikā, garums - 375 km, augstums 1200-1700 m rietumos, līdz 3000 m austrumos
asala Klinšu jeb hieroglifu čūskas vietējais nosaukums, milzu čūsku dzimtas pitonu apakšdzimtas suga ar tīklotu zīmējumu, 4-5 m gara, sastopama tropu Āfrikā
antifella Klinšu kapu vieta Likijā ar akmenī kaltām koka materiāla formām; kapeņu pretskatos sastopamas arī joniskās formas
sīklapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster microphyllus")
Sarkanās klintis klintis asā Salacas kreisā krasta līkumā, Ainažu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1977. g., platība - 1 ha, smilšakmeņu siena 300 m garā posmā, augstums - \~6 m; Mačperu iezis; Pietrags; Pietraga Sarkanās klintis
Kluhora Kluhoras pārkāpe - atrodas Galvenajā Kaukāza grēdā, starp Teberdas un Kodori augšteci, uz Gruzijas un Krievijas (Stavropoles novada) robežas, augstums - 2781 m, tā ir Suhumu kara ceļa posms
ivasi Klusā okeāna sardīne ("Sardinops sagax")
Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru
bezdels Klusa smakojošu vēdera gāzu noplūde
Klusais Klusais okeāns - pasaules lielākais un dziļākais okeāns, atrodas starp Eirāziju un Austrāliju rietumos, Ziemeļameriku un Dienvidameriku austrumos, dienvidos saplūst ar Dienvidu okeāna ūdeņiem (robeža tiek nosacīti vilkta pa 60 grādu dienvidu platuma paralēli), platība - 155,5 mlj kvadrātkilometru, \~10000 salu ar kopējo platību 3,6 mlj kvadrātkilometru
cukurkļava Kļavu ģints suga ("acer saccharum"), Kanādā sastopams koks, Latvijā paretam audzē kā krāšņumaugu
liellapu kļava kļavu suga ("Acer macrophyllum")
kalnu kļava kļavu suga ("Acer pseudoplatanus")
Kļuču Kļuču sopka - darbīgs vulkāns Kamčatkas pussalas centrālajā daļā, Krievijā (Kamčatkas apgabalā), augstums - 4750 m, konusa diametrs - 15 km, \~84 vulkānu sānkonusi un krāteri, pēdējo 250 gadu laikā reģistrēti >50 izvirdumi (vieni no pēdējiem 1972.-1974. g.), virsotnē ledāji
vieglkļūda Kļūda, ko pati programma vai operētājsistēma var likvidēt
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
sabiezēt kļūt (parasti patoloģiskā procesā) blīvam, arī lielākam pēc caurmēra, šķērsgriezuma (par organisma audu kopumu)
sapļankāties kļūt duļķainam (samaisoties, sajaucoties kopā)
noskurt kļūt kroplam
kust kļūt mazākam (piemēram, par kopumu, apjomu)
nokakarēties kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm
gumzāties kļūt popainam
iziet pasaulē kļūt populāram, izplatīties ārpus savas zemes robežām
iziet tautā kļūt populāram, plaši pazīstamam (piemēram, par mākslas darbu)
izaretināties kļūt retākam (par augu, priekšmetu kopu)
apsaskopēties kļūt skopam
saņemties kļūt spēcīgākam, apjomīgākam, pieaugt (apjomā, spēkā) - par augiem, to kopumu
sarast kļūt tādam, kam kopējos apstākļos, kopējā darbībā u. tml. izveidojas stabila, cieša saistība, labas attiecības (parasti ar kādu)
noskaņoties kļūt tādam, kam rodas noteikta (domu, jūtu, gribas) virzība, ievirze; kļūt tādam, kam rodas noteikts izjūtu, uzskatu, gribas procesu kopums
pievienoties kļūt tādam, ko pievieno, ar ko papildina, arī veido (kādu kopumu); kļūt par (kāda kopuma) sastāvdaļu
pajukt kļūt tādam, kur, parasti daļēji, zūd savstarpējās saiknes (par cilvēku vienotu kopu)
sazarot kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, centrālās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazaroties (2)
sazaroties kļūt, arī būt tādam, kuram garenvirzienā ir vairākas, daudzas daļas, kas kādā leņķī ir novirzītas no sistēmas, kopuma u. tml. galvenā posma, galvenās ass; kļūt tādam, kam ir vairāki, daudzi virzieni, posmi (par darbību, norisi); sazarot (2)
sakuplot kļūt, parasti ievērojami, lielam (par cilvēku vai dzīvnieku kopumu)
saknābāt Knābājot savainot, arī sakropļot
saknābt Knābjot savainot, arī sakropļot
sipināties Knapināties, skopoties
uzknibināt knibinot uzplēst, noplēst
uzknubināt knibinot uzplēst, noplēst
kņopāt Knopēt
knopīties Knopēties (2)
Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis
karaļkobra Kobru dzimtas suga ("Ophiophagus hannah")
kodeļš Kodeļa; linu, pakulu vai vilnas šķiedru kopums, kas vēl jāsavērpj; (linu) vīstoklis, ērkulis, kodaļa; vērpšanai paredzētais materiāla kopums (vērpšanai uzdotais darbs); tīstoklis, vērpšanai sagatavotie lini
Heminga telpa kodēšanas teorijā par Heminga telpu sauc tādu vienāda garuma koda vārdu kopu, kurai starp jebkuriem tās elementiem ir viens un tas pats Heminga attālums
dekodēšana kodētas informācijas pārveidošana izejas formā (kodēšanai pretēja operācija); atkodēšana
mikroprogramma Kodēts komandas izpildei nepieciešamās mikrooperāciju virknes pieraksts
codium Kodijas - briopsīdu rindas zaļaļģu ģints
keratohialīns Kodola sabrukuma produkts, satur dezoksiribonukleīnskābi; nav nekā kopēja ne ar keratīnu, ne ar hialīnu
syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
mātes efekts kodoliedzimtības veids, kas jau pirms apaugļošanās ar mātes olšūnas citoplazmas starpniecību nosaka (predeterminē) īpatņa pazīmju raksturu
energīda Kodols un tam apkārt esošais protoplazmas iecirknis šūnā; daudzkodolu šūnām ir vairākas energīdas
bēta spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī bēta spektrus
alfa spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā eksperimentāli pētī radioaktīvo elementu kodolu izsviesto alfa daļiņu enerģētisko sadalījumu
gamma spektroskopija kodolspektroskopijas veids, kurā pētī atomu kodolu gamma starojumu
hromidioze Kodolvielas un hromatīna izplūšana no kodola citoplazmā
codonopsis Kodonopši
mežvīteņu kodonopsis kodonopšu suga ("Codonopsis clemantidea")
sociālā adaptācija kognitīvi biheiviorāls process indivīda un grupas līmenī – piemērošanās dominējošām vērtībām un normām konkrētā sociālā grupā, kopienā un sabiedrībā; sociālā pielāgošanās
Releja izkliede koherenta gaismas izkliede optiski neviendabīgā vidē, kurā daļiņu izmēri ir daudz mazāki par krītošās gaismas viļņu garumu
lāzers koherenta, monohromatiska starojuma ģenerators (avots), kas savā darbībā izmanto gaismas inducēto (uzspiesto) emisiju - procesu, kad sākotnējais fotons, mijiedarbojoties ar aktīvās vides ierosinātu atomu vai molekulu, inducē šā atoma vai molekulas atgriešanos zemākā enerģētiskā stāvoklī, izstarojot sekundāro fotonu; optiskais kvantu ģenerators
kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā
dažādlapu kohija kohiju suga ("Kochia heterophylla")
slotiņu kohija kohiju suga ("Kochia scoparia"), saukta arī par vasaras eglīti, Latvijā audzēta kā krāšņumaugs, vietām pārgājusi savvaļā
akuksilons Koka (priedes) stetoskops
celms Koka daļa, kas paliek virs zemes pēc tā nociršanas, nozāģēšanas, nolaušanas; šāda daļa kopā ar saknēm
miels Koka dēlītis pie bišu stropa skrejas
zaru tilpums koka fitomasas sastāvdaļa, kas atkarīga no koku sugas, vecuma, kokaudzes biezības un tās kopšanas paņēmieniem, to ietekmē vainaga forma, lielums un blīvums; mežsaimniecības praksē to nosaka sakraujot zarus grēdā un mērījumu pārrēķina no steriem uz ciešmetriem, lietojot tilpīguma (blīvuma) koeficientu 0,30
pumpis kokā iekārts bišu strops
puncis kokā iekārts bišu strops
magaziņa Koka ietvars kopā ar kārēm, ko uzliek stropam ienesuma laikā
talšķins Koka klabeklis (zvans), ko kāra kaklā liellopiem
kasone Koka lāde ar apgleznotām sieniņām, kas bija populāra viduslaikos un renesanses laikā Itālijā
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja)
kocenis Koka trauks; bišu strops; kocene
pulcens Kokā uzkarams, vēlāk arī uz zemes novietots bišu strops no koka mizas
avalis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
avele Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
avelis Kokā uzkarināts (jaunākos laikos - novietots uz zemes) no izdobta koka vai egļu mizām pagatavots bišu strops; vienkoča bišu strops; aulis
pundzītis Kokā uzkārts bluķa bišu strops
puņģis kokā uzkārts bluķa bišu strops vai strazdu būrītis
aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai
Rolands koka vai akmens statuja, kas viduslaikos atradās vairākās Eiropas (gk. Ziemeļvācijas) pilsētās, tās izcelsme un nozīme nav zināma
galvano Koka vai cinka klišejas kopija, kas izgatavota galvanoplastikas ceļā
longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali
kokaīnkrūms kokaīnaugu dzimtas suga (_Erythroxylon coca_), Dienvidamerikā sastopams krūms, no kura lapām iegūst kokaīnu
kopēšanas frēzmašīna kokapstrādes darbmašīna sarežģītu profilētu izliektu vai ieliektu (arī telpisku) virsmu frēzēšanai, izmantojot kopēšanas paņēmienu
k/k Kokapstrādes kombināts (kopā ar nosaukumu: k/k "Baltija")
vainagu slēgums kokaudzes koku vainagu horizontālās projekcijas laukumu summas (neņemot vērā vainagu savstarpējo pārklāšanos) un audzes kopējās platības attiecība
plusaudze kokaudzes populācija, kam attiecīgajā izcelsmes reģionā ir labākie augšanas rādītāji; šiem kokiem ir izcili taksācijas rādītāji (koksnes krāja, pieaugums, vidējais augstums un caurmērs), tie ir slaidi, labi atzarojušies, ar tieviem zariem un šauru vainagu
sakārnis Kokauga, parasti žuburainas, saknes daļa; šāda, parasti no zemes izrauta, saknes daļa kopā ar stumbra apakšējo gabalu vai bez tā
pamežs Kokaugu kopums, kas veido meža apakšējo stāvu un attiecīgajos augšanas apstākļos nekad nesasniedz augšējā stāva koku garumu un nevar tos aizstāt ne bioloģiski, ne saimnieciski
lapu plankumainība kokaugu slimība, kam raksturīgi lapu audu atmirumi atsevišķiem plankumiem, tiem var būt dažāda krāsa (balta, pelēka, pat melna), struktūra un forma, sastopama veģetācijas perioda beigās visu vecumu mežaudzēs, bīstama sējeņiem kokaudzētavās un jaunaudzēm, ja augi inficējas vairākus gadus pēc kārtas
stafilokoki koki (baktērijas), kuru šūnas ir sakopotas ķekarveida kaudzītēs; izraisa strutojošas saslimšanas
nelikvīds Koki vai to daļas, kas rodas koku atmiršanas vai mežizstrādes procesā (kritalas, lapas, skujas, zari, žagari, koku galotnes, stumbru atlūzas, skaidas un mizas, kā arī nocirstie koki un krūmi, kurus atstāj satrupēšanai sastāva kopšanas cirtēs) un ko neizmanto mehāniskā, ķīmiskā, siltumenerģētiskā vai citās pārstrādes nozarēs
apstādījumi Kokiem, košuma krūmiem, puķēm apstādīts laukums, josla (parasti pilsētā): augu kopums šādā laukumā, joslā
arborists Kokkopis
priežmežu kokķauķis kokķauķu suga ("Dendroica pityophila")
sarkanastes kokķauķis kokķauķu suga ("Setophaga ruticilla")
koksnes aizsardzība kokmateriālu apstrādes paņēmienu kopums koksnes un tās izstrādājumu izturības palielināšanai
piebraucamība kokmateriālu izvešanas ceļu kvalitatīvā stāvokļa rādītāju kopa, kas raksturo kokvedēju automašīnu piebraukšanas iespējas līdz cirsmai, respektīvi, augšgala krautuvei
kraujmērs Kokmateriālu krautnes kopējais aizņemtais tilpums, ko nosaka pēc ārējiem izmēriem, ieskaitot ar gaisu un piejaukumiem aizpildītās spraugas
kokmateriālu pludināšana kokmateriālu transportēšana lejup pa upes straumi; pludina vaļējus (nesaistītus savā starpā) vai plostos iepriekš sasaistītus kokmateriālus; retāk sastopama pārvietošana pa ūdeni ar vēja, cilvēka vai mehānisko spēku
gobu kokpūkaine kokpūkaiņu ģints sēņu suga ("Hypsizygus ulmarius", syn. "Lyophyllum ulmarium"); gobu čemurpūkaine
bauze Koks ar ko piesien laidarā lopus, lai tie nesapinas saitē
šļaupsts Koks ar slīpi apcirstiem galiem, retāk šo koku sakopojums guļkoku zelmiņu uzbūvē vai pats zelminis
dore Koks mežā ar izgrebtu dobumu bitēm; egle, kura izgrebta bišu stropam; arī bišu strops
dreve Koks, kurā ir bišu strops
zeltpunktu kokskrējējs kokskrējēju suga ("Calosoma auropunctata")
rezonanses koksne koksne, ko lieto mūzikas instrumentu skaņas izstarotāju (deku) gatavošanai (parasti egle, priede); tās gadskārtu optimālais platums ir 1-4 mm un optimālais vēlīnās koksnes daudzums gadskārtā - 5-20%; koksnei jābūt ar vienādām gadskārtām, gadskārtu skaita svārstības divos blakus esošos centimetros nedrīkst pārsniegt 30%
koksnes apstarošana koksnes apstrāde ar jonizējošo starojumu, ko veic lai mainītu koksnes fizikālās un ķīmiskās īpašības, kontrolētu tās ar defektoskopijas metodēm, noteiktu koksnes mitrumu
atsijas koksnes daļiņu kopums, kas iziet cauri visiem šķirošanas iekārtu sietiem un uzkrājas paliktnī
gadriņķis Koksnes slānis, kas kokam izveidojas vienā veģetācijas periopdā; gadskārta; gadrieva
kollenhima Koksnes šūnu veids, izodiametriskas vai garenas šūnas, kas sastopamas augošās auga daļās
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju
koksnes makrostruktūra koksnes uzbūves īpatnības, kas saskatāmas ar neapbruņotu aci vai vienkāršām optiskām metodēm, kā gadskārtu platums, gadskārtu vienmērība, vēlīnās koksnes daudzums gadskārtās, anatomiskās uzbūves elementu lielums un to sadalījuma raksturs
miecvielu sūbējums koksnes virsmas (līdz 5 mm dziļi) iesarkani brūns vai zilgani tumšbrūns iekrāsojums, kas rodas koksnē miecvielu oksidēšanās rezultātā, sastopams sugām, kuru koksnē un mizā ir daudz miecvielu; raksturīgs pludinātai koksnei
ligzdeņi Koksngraužu dzimtas celmgraužu apakšdzimtas ģints ("Rhagium"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboles sastopamas uz ziediem, celmiem, zem koku mizas, kāpuri attīstās nokaltušu vai stipri novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai celmos zem mizas
ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
priežu dižkoksngrauzis koksngraužu dzimtas suga ("Prionus coriarius"), Latvijā ļoti reti sastopama, aizsargājama vabole, dzīvo vecās priedēs
sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī
tars Koku ģints, kas sastopama Latīņamerikā, gk. Peru
starpizmantošana Koku izciršana izlases veidā meža augšanas laikā (meža kopšanas, arī sanitārajās cirtēs)
audzes stāvs koku kopa, kuras augstumu atšķirības no vidējā nepārsniedz 20%; audžu taksācijā otro stāvu izdala, ja tā augstums nav mazāks par 1/4 no pirmā stāva augstuma (16 m un vairāk) un biezība nav mazāka par 0,3
kokaudzes pieaugums koku kopas fitomasas pieaugums
vainagu klājs koku vainagu kopums (mežā)
Heliotropium arborescens kokveida heliotrops
ciāteja kokveida paparžu augu ģints ("Cyathea"), kas sastopama Austrālijas tropu mežu apakšstāvā; suga "Cyathea cooperi" bieži tiek kultivēta
diksonija Kokveida paparžu augu ģints ("Dicksonia"), sastopama tropos, Eiropas ziemeļu daļā mēdz audzēt telpās un siltumnīcās
ciateācejas Kokveidīgu paparžu dzimta, tropu, subtropu un nedaudz arī mērenās joslas augi mitros, bet īpaši kalnainos apgabalos Austrālijā
memfiss Kokvilnas audums galdautiem u. tml., sastāv no diviem viena virs otra kopā saaustiem audumiem, kas raugoties pēc raksta īpatnībām, redzami te vienā, te otrā pusē
Kolas Kolas pussala - atrodas Krievijas Eiropas daļas ziemeļrietumos, starp Barenca un Balto jūru (Murmanskas apgabalā), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1191 m
skolteri Kolas pussalas sāmi, kas tagad dzīvo gk. Somijas Z (Ināri purva apkaimē); zvejnieki, briežkopji; runā austrumsāmu valodā, pareizticīgie
gremijs Kolēģija, kopa
interoperabilitāte Kolektīva operativitāte, vairāku kolektīvu spēja panākt labi saskaņotu produktīvu rīcību
kolhozs kolektīvā saimniecība - lauksaimniecības vai zvejniecības kooperatīvs, kādus piespiedu kārtā izveidoja Padomju Savienība, likvidējot zemnieku saimniecības un privāto zvejniecību
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
interešu strīds kolektīvs darba strīds, tādas domstarpības starp darbiniekiem (darbinieku grupu) vai darbinieku pārstāvjiem un darba devēju (darba devēju grupu), darba devēju organizāciju vai šādu organizāciju apvienību, vai nozares pārvaldes institūciju, kuras rodas saistībā ar kolektīvo pārrunu procesu, nosakot jaunus darba apstākļus vai nodarbinātības noteikumus; ja izlīgšanas komisijā netiek panākta vienošanās interešu strīdā, to izšķir darba koplīguma noteiktajā kārtībā
k. Kolhozs (kopā ar nosaukumu)
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
alokoloīds Koloidāla sistēma, kas sastāv no viena elementa, piem., sēra, alotropiskām formām
kolonists Kolonijas (1) iedzīvotājs, kas ieceļojis no metropoles
koloniālkaraspēks Koloniju karaspēks metropoles aizsardzībai
entāze Kolonnas stumbra paresninājums, kas novērš kolonnas vidusdaļas ieliekuma optisku ilūziju; to veido pirmajā kolonnas trešdaļā stumbra diametru pakāpeniski palielinot, bet pēc tam samazinot
joniskais orderis kolonnu kārtojums, kam raksturīgs kapitelis ar volūtām, dziļas kanelūras, bāze; atšķiras ar salīdzinoši slaidākām proporcijām un izsmalcinātākām detaļām
sīklapu kolumneja kolumneju suga ("Columnea microphylla")
mikrokomanda komanda mikrokodā mikrooperāciju uzdošanai, kas jāpilda vienā mašīncikla laikā
operatora komanda komanda, ar kuru operators no datora vai termināļa pults vēršas pie vadības programmas, lai saņemtu nepieciešamo informāciju, mainītu datu apstrādes gaitu, uzsāktu jaunas darbības vai pārtrauktu notiekošās
mašīnkomanda Komanda, kas izteikta mašīnvārda formā, tās kods parasti satur operācijas kodu, operandu adreses un modifikācijas pazīmes
skaitītājs komanda, kas programmā realizē operāciju I:=I+1
vadošais Komandieris, kas vada lidmašīnu, helikopteru grupu, kas lido ar viņu vienotā kaujas izkārtojumā (ierindā)
nolaižamais sarakstlodziņš komandu opciju saraksts, kas displeja ekrānā parādās kā teksta lodziņš, kamēr lietotājs atrod komandu kas izsauc opciju saraksta nolaišanu
komandrindas operētājsistēma komandvadāma operētājsistēma, piemēram, MS-DOS, kas prasa komandu ievadi ar tastatūru
sistēmas uzvedne komandvadāmās operētājsistēmās - teksts, kas norāda, ka operētājsistēma var veikt tādus uzdevumus kā datņu kopēšanu, disku formatēšanu un programmu ielādi
konfigurācija kombinatorikā – kopas apakškopu sistēma ar noteiktām īpašībām (piemēram, latīņu kvadrāts)
urbšanas–dobšanas mašīna kombinētā kokapstrādes darbmašīna urbšanai horizontālā plaknē un iegarenu gropju frēzēšanai
barības maisījums kombinētā lopbarība
kombitkorma Kombinētā lopbarība
kombikorms Kombinētā lopbarība, lopbarības maisījums
optrons Kombinēta pusvadītāju ierīce, kas satur kopējā korpusā iemontētus divus elementus - gaismas avotu un tās uztvērēju
paplašināta vārdkopa kombinēta vārdkopa - vārdkopa, kuras atkarīgajam komponentam vai komponentiem pakārtots vismaz viens atkarīgais komponents
salonkomēdija Komēdija ar izkoptu, izsmalcinātu formu un sabiedriski nebūtisku, nenozīmīgu saturu
varoņkomēdija Komēdija, kurā, stāstot par cildeni romantiskiem notikumiem, nopietnība savīta ar komisko
tradeskancija Komelīnaugu dzimtas ģints ("Tradescantia"), daudzgadīgs dekoratīvs lakstaugs ar stāvu vai ložņājošu stublāju un ziliem, sārtiem, retāk baltiem ziediem, \~30 sugu, savvaļā Amerikas tropu un subtropu joslā
komelīna Komelīnu rinda ("Commelinales") - viendīgļlapju klases komelīnu apakšklases taksons, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, sukulenti, arī epifīti, tropos, subtropos, gk. Amerikā, Āfrikā
anigozants Komelīnu rindas ģints ("Anigozanthos"), dekoratīvi augi, kas sastopami Austrālijas sausajos rietumu rajonos, plaši tiek izmantoti kā telpaugi, 11 sugas
sinekija Komensālisma paveids - divu dažādu sugu dzīvnieku sadzīves forma, kurā abiem partneriem ir kopīga dzīvesvieta
kapitālsabiedrība komercsabiedrība, kuras pamatkapitāls sastāv no pamatkapitāla daļu vai akciju nominālvērtību kopsummas; tā var būt gan sabiedrība ar ierobežotu atbildību, gan akciju sabiedrība
iekšzemes uzņēmumi komercsabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai citas privāto tiesību juridiskās personas, ko uzskata par rezidentiem saskaņā ar likumu
grupa komercsabiedrību apvienība, kas sastāv no mātes sabiedrības, tās meitas sabiedrībām, komercsabiedrībām, kurās mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, un komercsabiedrībām, kuru saistība ar mātes sabiedrību, meitas sabiedrību vai sabiedrību, kurā mātes vai meitas sabiedrībai ir dalība, izpaužas kā šo sabiedrību kopīga vadība saskaņā ar noslēgto līgumu vai šo komercsabiedrību dibināšanas dokumentu vai statūtu noteikumiem vai tādējādi, ka tām finanšu gada laikā vismaz puse no jebkuras pārvaldes institūcijas locekļiem ir vienas un tās pašas personas
tieši no budžeta finansētie komersanti komersanti, kas saskaņā ar gadskārtējā valsts budžeta likumā noteikto apropriāciju saņem finansējumu no valsts budžeta atbilstoši apstiprinātajiem finansēšanas plāniem vai no valsts pārvaldes iestādes kā līdzekļu nodrošinājumu konkrētā valsts pārvaldes uzdevuma izpildei
vertikāli integrēts elektroapgādes komersants komersants vai komersantu kopums (koncerns), kas veic vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas pārvade vai sadale — un vismaz vienu no šādām elektroapgādes darbībām — elektroenerģijas ražošana vai tirdzniecība
tūrisma aģentūra komersants, kas pilda starpnieka funkcijas starp klientiem un tūrisma operatoriem vai citiem pakalpojumu sniedzējiem
kompleksais tūrisma uzņēmums komersants, kas veic gan tūrisma operatora, gan tūrisma aģentūras funkcijas
koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu
Komi Komi Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas ziemeļos, administratīvais centrs - Siktivkara, platība - 416800 kvadrātkilometru, 958500 iedzīvotāju (2009.)
izlīgšanas komisija komisija, kurā izšķir tiesību un interešu strīdus, kas izriet no darba koplīguma attiecībām, vai ir ar tām saistīti; to izveido darba koplīguma puses, abas pilnvarojot vienādā skaitā savus pārstāvjus
cific-klauzula komisijas tirdzniecībā lietotais, bet praksē reti sastopams, cif-klauzulas paveids, kam raksturīgs, ka cenas kalkulācijā ietilpst arī komisija un procenti
opera buffa komiskā opera
muzikālā komēdija komiska rakstura muzikāls skatuves darbs ar koriem, solo dziedājumiem un dejām; arī operete
balādopera Komiskās operas paveids, kas 18. gs. radās Anglijā
sinhronā datu hierarhija komitejas _ITU-T_ standarts sinhronai ciparsignālu pārraidei pa optiskajām šķiedrām, kas nosaka pārraides ātrumu, signālu parametrus un saskarnes, un sākot ar pārraides ātrumu 155 megabiti sekundē, ir saskaņots ar tīkla _SONET_ standartu
CD Kompaktdisks - disks optiskai digitālās informācijas ierakstīšanai (angļu "Compact Disc")
ierakstāms kompaktdisks kompaktdisks, no kura informāciju var ne tikai operatīvi nolasīt, bet kurā to var arī ierakstīt
skaitļotājgrafika Kompjūtergrafika; grafisku attēlu iegūšana un apstrāde ar datoru, vizualizējot (ar graf. izvadiekārtu, iespiedierīci, kineskopu) tā atmiņā ievadītus vai no attēlojamā objekta matemātiskā apraksta izskaitļotus elementus
KAAS Kompleksā autoapkopes stacija (kopā ar kārtas numuru, piem., 103. KAAS)
automātiskā lidojuma vadības sistēma kompleksa sistēma gaisakuģa vadīšanai pa noteikto trajektoriju, kas sastāv no aeronavigācijas kompleksa un autopilota; pilotāžas un navigācijas komplekss
autodispečers Kompleksa sistēma, kas nodrošina ražošanas vadības automatizāciju un optimizāciju
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
GIT Kompleksais grupas ceļojums (angļu "group inclusive tour") - kompleksais tūrisma pakalpojums, kas tiek organizēts tūristu grupai, kas ceļo kopā, izmantojot kompleksajā tūrisma pakalpojumā ietvertos naktsmītņu, ēdināšanas, transporta u. c. pakalpojumus; kompleksais grupas ceļojums ir tūrisma operatoru galvenais un izplatītākais produkts
polimetāliskās rūdas kompleksas rūdas, ko var izmantot svina, cinka, vara, sudraba, zelta u. c. metālu ieguvei; sastāv galvenokārt no šo metālu sulfīdiem (sfalerīta, galenīta, halkopirīta u. c.)
topogrāfiskā diagramma komplekso skaitļu plaknes punktu kopums, kas attēlo sinusoidālas maiņstrāvas ķēdes atbilstošo punktu potenciālus
devastācija Komplekss pasākumu kopums infekcijas un invāzijas slimību ierosinātāju iznīcināšanai visās to attīstības stadijās un atrašanās vietās
neirorehabilitācija komplekss veselības aprūpes pakalpojums, kas veicina atlabšanas procesu pēc galvas smadzeņu asinsrites traucējumiem, smadzeņu traumām, smadzeņu audzēju operācijām, multiplās sklerozes u. c. iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem, lai tos novērstu vai mazinātu
lidojumu vadības centrs komplekss, kas nodrošina kosmiskā lidaparāta vispārīgā tehniskā stāvokļa, apkalpes (ja tāda ir) veselības stāvokļa un operatīvu kosmiskā lidojuma gaitas izvērtēšanu pēc komandu un mērījumu kompleksa sniegtajiem datiem, pēc kuriem notiek lidojuma vispārīgā vadīšana
piekomplektēt Komplektējot (kādu kopumu, sistēmu), pievienot (tam kādu vienību)
burtu garnitūra komplekts, kurā sakopoti tipogrāfijas burti, kas vienādi pēc zīmējuma stila, bet dažādi pēc lieluma, treknuma un slīpuma
operāciju koncentrācija komplicētāku operāciju izveidošana, apvienojot vairākas tehnoloģiskās pārejas ar nolūku samazināt tehnoloģiskā procesa izpildē aizņemto darbmašīnu vai darba vietu skaitu
multipla problēma komplicēts vairāku individuālu un sociālu problēmu kopums; parasti šādām problēmām ir ilgstošs raksturs un tās ievērojami pazemina indivīda, ģimenes vai sociālas grupas labklājību un dzīves kvalitāti
palīgkomponents Komponents, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno komponentu darbību, funkcijas, pastāvēšanu
betona masas sagatavošana komponentu dozēšana, to iepildīšana maisītājā, samaisīšana, betona masas izkraušana pieņemšanas bunkurā vai transportlīdzeklī un palīgoperācijas
intonācija Komponista vai tautas daiļradei piemītošo īpatnību kopums
civitas Komūna, kā pilsoņu kopība, arī tauta, tās nometne un vēlāk pati pilsonības tiesība
sakaru apakštīkls komunikāciju procesoru un maģistrāļu kopums, kas realizē datu pārsūtīšanu dalītā sistēmā
kopsavilkums Koncentrēts (būtiskā, galvenā, nozīmīgākā) apkopojums
sistēmas Gopher telpa konceptuāla telpa, kura aptver visas izvēlnes un dokumentus, kas pieejami internetā izmantojot savstarpēji savienotu _Gopher_ serveru sistēmu
koncerna bilance koncerna gada pārskata sastāvdaļa, kas sniedz informāciju par koncernu kopumā kā par atsevišķu saimniecisku vienību, neņemot vērā apvienoto uzņēmumu juridisko attiecību robežas
koncertdzīve Koncertu rīkošana; koncertu kopums (kādā laikposmā, vietā)
anglikāņi Konfesija, kas apvieno patstāvīgas episkopālas baznīcas, kuru priekšgalā ir Kenterberijas arhibīskaps; anglikāņu mācībā un praksē ir gan protestantisma (kalvinisma), gan katolicisma elementi; mācības un liturģiskās prakses pamatā ir Kopīgā lūgšanu grāmata (angļu "Book of Common Prayer", 16. gs.)
Kinšasa Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Kinshasa"), atrodas Kongo (Zairas) upes kreisajā krastā, 8,4 mlj iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1966. g. saucās Leopoldvila
Brazavilla Kongo Republikas galvaspilsēta (fr. val. "Brazzaville"), atrodas Kongo upes labajā krastā pretī Kinšasai, valsts dienvidaustrumu daļā, 1308700 iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta kopš 1960. g.
konjunktivoplastika Konjunktīvas plastiska operācija
trigers konkrēta lieta, notikumus vai to kopums, kas izsauc spēcīgas, galvenokārt, negatīvās emocijas, kas var saasināt psihoemocionālās problēmas, izraisīt trauksmi utml.; palaidējmehānisms
testpiemērs Konkrētam mērķim izstrādāta testa ievaddatu, izpildes noteikumu un sagaidāmo rezultātu kopa, lai dotu iespēju pārbaudīt testējamā objekta atbilstību iepriekš definētajām prasībām
sociālā darba principi konkrētu uzstādījumu un pārliecību kopums, kas regulē sociālā darbinieka ētisko, profesionālo un personisko rīcību attiecību veidošanā ar klientiem, kolēģiem un sabiedrību
siloss Konservēta spēkbarība (lopkopībā)
Cargrada Konstantinopole (slāvu valodās lietots pilsētas nosaukums), tagadējā Stambula
bezestans Konstantinopoles lielā bazāra nodalījums vecu ieroču un retu lietu tirgotavām
nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā
eparhs Konstantinopoles pilsētas (Bizantijā) priekšnieks (līdz 1204), kas veica tiesas un policijas funkcijas, kontrolēja tirdzniecības un amatniecības korporācijas
Pēra Konstantinopoles priekšpilsēta, kur uzturējās lielākā dala kristīgo bagātnieku un sūtņu
vērošana Konstatēšana, pārliecības gūšana, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
novērot konstatēt (piemēram, kā piemitību, arī sastopamību, izplatību)
vērot Konstatēt, gūt pārliecību, parasti ilgākā laikposmā (par kādu faktu, arī kā sastopamību, izplatību u. tml.)
saskatīt konstatēt, ievērot, secināt (ko); arī nojaust, noprast
bērnu aplastiskā funikulārā mieloze konstitucionālas infantilās panmielopātijas kombinācija ar dažādām anomālijām (autosomāli recesīva pārmantošana): hroniski progresējoša hiperhromiska makrocitāra anēmija, leikopēnija, trombocitopēnija, hipo- vai aplastiskas kaulu smadzenes ar palielinātu taukaudu daudzumu
hematoporfīrija Konstitucionāls porfīna metabolisma traucējums, kas izpaužas kā uroporfirīna un koproporfirīna izdale urīnā un fekālijās un kā nogulsnēšanās kaulos un ādā
pilnā atkvēlināšana konstrukcijas tēraudu termiskās apstrādes veids - tēraudu karsē virs atbilstošās kritiskās temperatūras un kopā ar krāsni lēni atdzesē; notiek pilnīga fāžu pārkristalizācija, un materiāls iegūst lielu plastiskumu
jumta spraišļi konstrukciju elementi, kas novērš apakšējo kopturu deformēšanos un nodrošina tiem nemainīgu stāvokli telpā
telpu grupa konstruktīvi norobežots, no vienas vai vairākām telpām sastāvošs telpu kopums ar kopēju izeju uz koplietošanas telpu vai āru
Baltijas asambleja konsultatīva un koordinējoša Baltijas valstu parlamentu sadarbības organizācija, dibināta 1991. g. 8. novembrī Tallinā ar mērķi apspriest Baltijas valstis interesējošus jautājumus un projektus, kopīgi risināt problēmas, koordinēt Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sadarbību parlamentu līmenī
konta slēgums konta debeta un kredīta kopsummas līdzsvarojums
dublikators Kontaktkopēšanas aparāts apertūrkartē esošā mikrofilmas kadra kopiju iegūšanai uz diazomateriāla vai verikulāra materiāla
kontrolkopija Kontaktkopija no mazformāta negatīviem kadru iepriekšējai izvērtēšanai pirms projekcijas kopēšanas, arī arhīvu un kartotēku materiālu sistematizēšanai
konsituācija Konteksta un runas situācijas kopums, kas palīdz izprast sazināšanās procesā lietotas valodas vienības nozīmi un nodrošina saprašanos arī tad, ja kaut kas nav tieši pateikts
reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem
molasi Kontinentālu un marīnu nogulumu slāņkopas, kas aizpilda starpkalnu ieplakas un platformu malu ielieces
pasaules daļa kontinents ar apkārtējām salām; ir sešas pasaules daļas: Austrālija kopā ar Okeāniju, Āzija, Eiropa, Amerika, Āfrika un Antarktika
Dienvidamerika Kontinents rietumu un dienvidu puslodē (neliela daļa arī ziemeļu puslodē), kopā ar Ziemeļameriku veido pasaules daļu Ameriku, platība - 17,8 mlj kvadrātkilometru (kopā ar salām), 371 mljn iedzīvotāju (2006. g.), garums 7150 km, lielākais platums - 5150 km
konomioidīns Kontraktila citoplazmas viela tīklenes vālītēs
pārkontrolēt Kontrolējot aptvert (daudzus vai visus no kāda kopuma)
sagādes kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir sagādes procesa efektivitātes kāpināšana un drošuma kaldināšana, uzticamu un izdevīgu piegādātāju atrašana, visu sagādes darbību koordinēšana, pārvaldības lēmumu optimizēšana sagādes jautājumos
abc analīze kontrolinga tehnoloģija, kas ļauj noskaidrot uzņēmējdarbības prioritātes - kā, kad un kur jāpielieto uzņēmuma resursi, lai iegūtu vislabākos rezultātus, kā efektīvāk pārvaldīt dažādās lietu kopības
kontrolsaime Kontrolstropa bišu saime
tekošais konts konts bankā, kas atspoguļo operācijas, kuras tiek veiktas ar glabājamiem naudas līdzekļiem
konulārijas Konveidīgi, šķērsgriezumā rombiski vai kvadrātiski bezmugurkaula dzīvnieki, kam čaula sastāv no kaļķa un hitīna, lielākie līdz 20 cm garumā, sastopami no kembrija līdz jurai, galvenā izplatība silūrā un devonā
kooperators Kooperācijas (2) darbinieks, dalībnieks
komercpilnvarojums Kooperācijas forma, kurā pilnvaras devējs, saskaņā ar ilgtermiņa līgumsaistībām savam juridiski patstāvīgam partnerim pret samaksu dod tiesības piedāvāt noteiktu preci vai pakalpojumu, izmantojot pilnvaras devēja preču zīmi vai tirdzniecības marku
koperaķivščiks Kooperatīva darbinieks
CIS kooperatīvā informācijas sistēma (angļu "Cooperative Information System")
CIS sistēma kooperatīvā informācijas sistēma (angļu "Cooperative Information System")
piensaimnieku sabiedrība kooperatīva lauksaimnieku apvienība Latvijā no 19. gs. līdz 1940 g.; ierīkoja kopīgas pienotavas u. c. piena pārstrādes uzņēmumus un realizēja piena produktus
koppienotava Kooperatīvā pienotava
lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība kooperatīvā sabiedrība, kura sniedz pakalpojumus lauksaimniecības produktu ražotājiem, bet nenodarbojas ar lauksaimniecības produktu ražošanu
patērētāju biedrība kooperatīva sabiedrība, kuras darbības mērķis ir apmierināt savu biedru vajadzības pēc precēm un pakalpojumiem, realizēt savu biedru ražojumus, veicināt sabiedrisko darbību, materiālās labklājības un kultūras līmeņa celšanos
kredītsabiedrība Kooperatīva tipa depozītu finanšu iestāde, ko organizē arodbiedrības, baznīcas, lielas kompānijas
kondomīnijs Kooperatīva tūristu mītne jeb laikdaļu īpašuma tūristu mītne, kurā atsevišķai personai pieder numurs viesnīcā vai mājiņa atpūtas kompleksā tikai uz noteiktu laiku, piemēram, divām nedēļām gadā; klienti var būt gan paši laikdaļu īpašnieki, gan to īrnieki
kredītkooperatīvi Kooperatīvas kreditēšanas iestādes, kas Latvijas teritorijā sāka dibināties 19. gs. vidū un pastāvēja līdz 1940. g.
biedra nauda kooperatīvas sabiedrības biedra naudas iemaksa sabiedrības uzturēšanas un kopējo izdevumu segšanai
iestāšanās maksa kooperatīvās sabiedrības biedra naudas iemaksa, kas paredzēta ar viņa uzņemšanu saistīto izdevumu segšanai
peļņas atmaksa kooperatīvās sabiedrības peļņas (lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajā sabiedrībā - pārpalikuma) daļa, kuru Kooperatīvo sabiedrību likumā un sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā izmaksā sabiedrības biedriem atbilstoši viņu izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam
inkoordinācija Koordinācijas traucējums vai trūkums; muskuļu kopīgā darba harmoniskas saskaņotības trūkums
kilometru tīkls koordinātu tīkls topogrāfiskajā kartē, kas izvilkts pēc noteikta km skaita
plātim kopā
čorrā Kopā
kop Kopā
kopam Kopā
kulā Kopā
novaļ Kopā
pavieņu Kopā
vienmal Kopā
vienukop Kopā
kopus Kopā (1)
papildkopa Kopa A1, kas sastāv no visiem tiem elementiem, kuri nepieder kopai A
apvienojums Kopa AB, kas sastāv no visiem elementiem, kuri pieder vismaz vienai no kopām A un B
desmits Kopā aptuveni pa desmit vienībām; arī ļoti daudz
simts Kopā aptuveni pa simt vienībām; arī ļoti daudz
tūkstotis Kopā aptuveni pa tūkstoš vienībām; arī ļoti daudz
kompānijas pēc kopā ar citiem, tikai tāpēc, ka citi tā dara
maišumā kopā ar ko citu
maīšu maīšiem kopā ar ko citu; jauktā veidā
maīšumis kopā ar ko citu; pārmaiņus
algebriska sistēma kopa ar tajā definētām algebriskām operācijām, kurā ietilpst visu šo operāciju rezultāti, proti, sistēma ir algebriski slēgta pret tām
kopaudži Kopā augoši; kopā izauguši
kopābūšana Kopā būšana
bodums Kopā darāmais; kopā kārtojama lieta
sarotāt kopā dziedāt piedziedājumu "roto"
kopguļa Kopā gulēšana
pašķīdi Kopā novāktas biešu un kāpostu lapas
koplapas Kopā saaugušas vainaglapas
ķeķere Kopā saauguši augļi
ķeķeris Kopā saauguši augļi
konverģējošs Kopā saejošs; sliecīgs uz kopīgu punktu, centru vai fokusu
čamdas Kopā sagrābtā labība
apvaga Kopā sagrābtas velēnas no divām blakus vagām
jūgs Kopā sajūgts (darba dzīvnieku, parasti vēršu) pāris
krači Kopā sakratīti salmi un siens lopbarībai
koincidēt Kopā sakrist
koincidencija Kopā sakrišana
žeckāt Kopā salaistīt
salaistas Kopā salietas šķidras (kā) atliekas; arī samazgas
salicināt Kopā salikt, savienot
pocenis Kopā salikti skali; lāpa
saraša Kopā sarašana, pierašana vienam pie otra
pušulis kopā sasietas bārkstis
gleinis Kopā sasieti baļķi vai sijas
gleins Kopā sasieti baļķi vai sijas
kribes Kopā sasieti zedeņi, kas veido pamatni uz kā pārvadāt celtniecības materiālus
pureklis kopā sasietu bērza zaru saišķis, ko senāk izmantoja arī piedarbā nokultā klājiena atdalīšanai no rogām un pelavām
sadurteniski Kopā saskaroties; sadurteni
sumars Kopā savilkts, saīsināts
saskandēt kopā skanēt vienā tonī
kopniecība Kopā turēšanās, sakars
kopturība Kopā turēšanās, vienotība
mape Kopā uzglabājamu datņu un programmu grupa, kuras apzīmēšanai izmanto vienu vārdu vai grafisku attēlu (ikonu)
mura Kopā, barā
kučkus Kopā, barā, jūklī, arī klūpot, kūleņojot (par vairākiem, daudziem)
telpa kopa, kam ir noteikta struktūra un ko izmanto par vidi matemātiskiem objektiem
tukša kopa kopa, kas nesatur nevienu elementu
desmits Kopa, kas sastāv no desmit vienībām
simts Kopa, kas sastāv no simt vienībām
apakškopa Kopa, kas satur daļu dotās kopas elementu; atsevišķā gadījumā - arī visa dotā kopa
baterija Kopa, ko veido vairāki savā starpā savienoti vienveidīgi elementi, ierīces u. tml.
pavisam kopā, kopumā, kopskaitā
universālkopa Kopa, kura sastāv no visiem noteikta veida elementiem un kuras apakškopa ir katra aplūkojamā kopa
bezgalīga kopa kopa, kuras elementu skaits nav izsakāms ar naturālu skaitli
padsmits Kopa, kuras vienību skaits ir robežās no vienpadsmit līdz deviņpadsmit
bānis Kopa, liels daudzums, vairums, lēvenis
klāsteris kopa, puduris
unitamento Kopā, savienoti
roku rokā kopā, savstarpējā saskaņā, vienoti
kom- Kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., komācija)
kon- Kopā, savstarpēji saistīts, līdz., (piem., koncentrācija)
muka Kopā, uzreiz
zem viena jumta kopā, vienā mājā, vienās telpās (parasti dzīvot)
vienkopus Kopā, vienā vietā; vienkop; vienkopu; vienviet; vienuviet
vienkopu Kopā, vienā vietā; vienkop; vienkopus; vienviet; vienuviet
vienkop Kopā, vienā vietā; vienkopu; vienkopus; vienviet; vienuviet
vienviet Kopā, vienā vietā; vienuviet
vienuviet Kopā, vienā vietā; vienviet
kopīgiem spēkiem Kopā, vienoti
noval Kopā; novaļ
trachilobium Kopālkoki
kopāllaka Kopālsveķu šķīdinājums, ko piejauc zelta iespieduma pakrāsai
moskīts Kopapzīmējums dzēlīgiem siltzemju odiem
ofiti Kopapzīmējums gnosticisma virzienam, kas ierāda čūskai centrālo vietu savos kosmoloģiskos un soteroloģiskos mītos, uzskatot to par augstākā dieva ieroci un patiesās atziņas nesēju
porfiri Kopapzīmējums magmatiskiem iežiem ar t. s. porfirisko struktūru, kur lieli kristāli, bieži ar labi saskatāmām kristāla plāksnēm, ieslēgti sīkgraudainā pamatmasā
hidrobioss Kopapzīmējums organiskai pasaulei (dzīvībai) ūdenī
ritmtembrs Kopapzīmējums ritma un tembra jomai, šo izteiksmes elementu sadarbībai un kopspēlei
dermālskelets Kopapzīmējums veidojumniem, kas radušies zīdītāju dzīvnieku ādā un sastāv no kaula
ģeobioss Kopapzīmējums visai dzīvībai uz zemes, resp. sauszemes
halobioss Kopapzīmējums visai organiskai pasaulei, kas apdzīvo jūru; daļa no hidrobiosa
dinarīdi Kopapzīmējums visiem tiem jaunākiem (terciāriem) kroku kalnājiem, kuros notikusi kroku pārbīdīšanās dienvidu virzienā, pretstatā alpīdiem
attieksme kopas A attēlojums (R) sevī, kas tās elementu pārim (a, b) piekārto patiesu vai aplamu izteikumu aRb (piemēram, 3<6, 4=2)
intervāla biežums kopas vienību skaits (absolūtais biežums) vai procentos izteikto kopas vienību skaits (relatīvais biežums), kas rāda, cik kopas vienībām piemīt intervālā ietverto pazīmju lielums
intervāla blīvums kopas vienību skaits uz vienu variējošās pazīmes vienību; aprēķina, dalot intervāla biežumu ar intervāla garumu
intervāls kopas vienību variējošās pazīmes lielumi, kas atrodas noteiktās robežās
koedukācija Kopaudzināšana
kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater")
kopdzimuma Kopdzimuma organisms - organisms, kurā ir kā sievišķie, tā vīrišķie dzimumdziedzeri
kopādzīvošana Kopdzīve (2)
pie sievas (arī vīra) sāniem kopdzīvē ar sievu (vīru)
pie vīra (arī sievas) sāniem kopdzīvē ar vīru (sievu)
nelaulība Kopdzīve bez laulības
alumnāts Kopdzīve pie vidējās mācību iestādes, kur audzēkņi saņem dzīvokli un uzturu
coenobium Kopdzīves vieta, klosteris
paušālsumma Kopējā (kā) summa
paušāls Kopējā (kā) summa; paušālsumma
lietderīgā platība kopējā (mājas, dzīvokļa) platība
KĀDP Kopējā ārpolitika un drošības politika (ES)
līdzartikulācija kopējā artikulācija, kas radusies, pielāgojoties blaku skaņu artikulācijai; koartikulācija
kopattīstība Kopējā attīstība
dortuārs Kopēja audzēkņu guļamistaba slēgtā mācību iestādē
amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
talka Kopēja darba veikšana brīvprātīgi, bez atlīdzības (parasti pēc aicinājuma), lai sniegtu palīdzību (kādam cilvēkam, saimniecībai u. tml.)
kopgaita Kopēja darbība, kopējs darbs
TIBC Kopējā dzelzs saistīšanas spēja (angļu "total iron-binding capacity")
kubriks Kopējā dzīvojamā telpa kuģa komandas ierindas sastāvam
JESSI Kopējā Eiropas submikronu silīcija iniciatība ("joint European submicron silicon initiative")
kopēšana Kopēja ēšana
kopīpašība Kopēja īpašība, īpatnība
kopistaba Kopēja istaba
ļaužistaba Kopēja istaba, kur mitinājās gājēji, laukstrādnieki
KLP Kopējā lauksaimniecības politika (lauksaimniecības subsīdiju sistēma Eiropas Savienībā)
koplieta Kopējā lieta, pasākums
koplietošana Kopēja lietošana
CUA kopējā lietotāju piekļuve (angļu "Common User Access")
arhitektūra CUA kopējā lietotāju piekļuves arhitektūra
koplīnija kopējā līnija
saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem
magnētiskās plūsmas saķēdējums Kopējā magnētiskā plūsma caur visiem induktīvās spoles vijumiem; ja visus vijumus šķērso viena un tā pati magnētiskā plūsma, tad saķēdējums ir vienāds ar magnētiskās plūsmas un vijumu skaita reizinājumu
nulles nobraukums kopējā nobraukuma daļa, kurā transportlīdzeklis nav iesaistīts pārvadājumu veikšanā, km. Nulles nobraukumu galvenokārt veido divas sastāvdaļas: pirmais nulles nobraukums no stāvvietas (garāžas) līdz pirmajam maršruta punktam - kravas ņemšanas vietai un otrais nobraukums no pēdējā maršruta punkta līdz stāvvietai (garāžai). Bez tam nulles nobraukumā ietilpst arī braucieni, kas saistīti ar degvielas uzpildi, tehnisko apkopi u. tml.
koppeļņa Kopējā peļņa
TLC Kopējā plaušu kapacitāte (angļu "total lung capacity")
koppļava Kopējā pļava
KPP Kopējā primārā produktivitāte (bioloģijā)
CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
saskarne CPI kopējā programmēšanas saskarne (angļu "Common Programming Interface")
līgumcena Kopējā samaksa par līguma izpildi, neņemot vērā pievienotās vērtības nodokli
kontubernijs Kopēja telts
CGI kopējā vārtejas saskarne (angļu "Common Gateway Interface")
saskarne CGI kopējā vārtejas saskarne (angļu "Common Gateway Interface")
kopķēķis Kopējā virtuve
KZP Kopējā zivsaimniecības politika (ES)
līkste kopējā zvejas tīkla posms, ko pievieno katrs atsevišķs zvejnieks
holedoholīts Kopējā žultsvada akmens
holedohektomija Kopējā žultsvada daļas izgriešana
holedohīts Kopējā žultsvada iekaisums
holedohektāzija Kopējā žultsvada paplašināšanās
holedohotomija Kopējā žultsvada pārgriešana
holedoholitotomija Kopējā žultsvada pārgriešana akmens izņemšanai
holedohogrāfija Kopējā žultsvada rentgenogrāfija, lietojot kontrastvielu
holedohogramma Kopējā žultsvada rentgenogramma
holedohorāfija Kopējā žultsvada sašūšana
kopsolis Kopēja, saskaņota darbība, rīcība
kopaina Kopēja, vienojoša aina; kopskats (1)
kopforma Kopēja, vienojoša forma
kopideja Kopēja, vienojoša ideja
kopizjūta Kopēja, vienojoša izjūta
kopkonstrukcija Kopēja, vienojoša konstrukcija
kopnorise Kopēja, vienojoša norise
kopnoskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa
koptonis Kopēja, vienojoša noskaņa
kopskaņa Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskanējums (2)
kopskanējums Kopēja, vienojoša noskaņa (piemēram, mākslas darbā); kopskaņa (2)
koptendence Kopēja, vienojoša tendence
savienība Kopējai sadarbībai (parasti kādā nozarē) organizēta (valstu, pilsētu, reģionālu vienību u. tml.) savstarpējo attiecību, sakaru sistēma; attiecīgā organizācija starptautiskajās tiesībās - līgums starp divām vai vairākām valstīm, kas reglamentē apstākļus, kādos līguma dalībniecēm jāpilda noteiktas saistības
summa kopējais (kā) daudzums
adrešu telpa kopējais atmiņas apjoms, ko var izmantot programmas
paketes garums kopējais baitu skaits paketē, ko nosaka tīkla slāņa vadības protokols
TBIL Kopējais bilirubīns (angļu "total bilirubin")
cilvēku kapitāls kopējais cilvēku zināšanu, spēju, prasmju un motivāciju kopums, kam ir ekonomiska vērtība
kopieskats Kopējais ieskats
koppiederums kopējais īpašums
TBI Kopējais ķermeņa apstarojums (angļu "total body irradiation")
koplielums Kopējais lielums
KMT Kopējais muitas tarifs (ES)
garts kopējais nosaukums svina, antimona un alvas sakausējumam (no vācu _Hartblei_ ‘cietais svins’), kuru izmantoja augstspiedes teksta iespiedformu izgatavošanai, burtu atliešanai, linotipa salikumam un stereotipu izgatavošanai
iegaumēšana Kopējais nosaukums tiem procesiem, kas nodrošina materiāla fiksāciju atmiņā
COM Kopējais objekta modelis (angļu "Common Object Model") - firmas "Microsoft" izstrādāta specifikācija tādu programmatūras komponentu veidošanai, kurus var apvienot programmās vai ar kuriem var papildināt programmas, kas darbojas operētājsistēmas "Microsoft Windows" vidē
koppārskats Kopējais pārskats
kopraža Kopējais ražas daudzums
kopiznākums Kopējais rezultāts, galarezultāts
protokols CCS kopējais sakaru atbalsts
augsnes mitrums kopējais ūdens daudzums augsnē; izšķir ķīmiski saistīto, tvaikveida, higroskopisko, plēvīšu, kapilāro, gravitācijas ūdeni un gruntsūdeni
kopkrājums Kopējais uzkrājums, kopējie ietaupījumi
kopzaudējums Kopējais zaudējums (grāmatvedības bilancē)
kollektīvs Kopējām interesēm apvienota personu grupa
poliautografs Kopējamā mašīna
TAC Kopējamā pieļaujamā nozveja ("total allowable catch")
palaide Kopējas ganības ciemā
palaida kopējas ganības ciemā, pilsētā
palaidine kopējās ganības ciemā, pilsētā
JOULE Kopējas iespējas nekonvencionālas vai ilgtermiņa enerģijas piegādei ("joint opportunities for unconventional or long-term energy supply")
bīdra pļovas kopējas pļavas
mitežām Kopēji (par ēšanu no līdzpaņemtās pārtikas)
komunalitāte Kopējo faktoru daļa
virsvaldu koki kopējo mežaudzes vainagu klāju pāraugušie garākie un resnākie koki ar labi attīstītiem vainagiem; izcirtumos atstāj par sēkliniekiem
pārkopēt Kopējot pārnest (zīmējumu, attēlu u. tml.) uz citas pamatnes
kopiķis Kopējs 2, aizbildnis
Megilot Kopējs apzīmējums 5 Bībeles grāmatām: Augstajai dziesmai, Rutes grāmatai, Raudu dziesmām, Salamanam mācītājam, Esteres grāmatai
alpīdi Kopējs apzīmējums Dienvideiropas jaunākiem kroku kalnājiem: Pirenejiem, Alpiem, Balkāniem, Karpatiem un Kaukāzam
alternatīvais tūrisms kopējs apzīmējums jaunām tūrisma formām, kas tika attīstītas un veicinātas masu tūrisma vietā, tas ir orientēts uz mazākām tūristu grupām, mazāku tūrisma attīstības mērogu; XX gadsimta beigās parādījās tādi šā tūrisma veida apzīmējumi kā, piemēram, līdzsvarotais, maigais, zaļais, harmoniskais, atbildīgais un ilgtspējīgais tūrisms
dārgmetalls Kopējs apzīmējums platīnam, zeltam, sudrabam
Regalim Kopējs apzīmējums trim jūdu svētceļojumu svētkiem: Pashai, Šabhu'ot, Sukkot
demogrāfiskie koeficienti kopējs apzīmējums vairāku tipu relatīviem statistiskiem lielumiem, kuri raksturo demogrāfisko notikumu biežumu un demogrāfisko struktūru stāvokli
Paralipomenon Kopējs apzīmējums Vecās Derības 1. un 2. Laiku grāmatai
stagmalīti Kopējs apzīmējums visiem alās un dobumos sastopamiem lāsakmeņiem, stalaktītiem un stalagmitiem
Dienvidaustrumāzija Kopējs apzīmējumsvalstīm, kas atrodas Indoķīnas pussalā, Filipīnām un Indonēzijai
kopvirtuve Kopējs galds, virtuve, ēdieni vai nu nometnēs, vai citās vietās, kur cilvēki labprātīgi vai piespiedu kārtā atrodas kopā un ēd kopā
šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti)
kopierīkojums Kopējs ierīkojums
brāļu kaps Kopējs kaps, kur apbedīti masveidā bojā gājuši cilvēki
brāļu kaps Kopējs karavīru kaps, kur apbedīti galvenokārt vienas karotāju puses cīnītāji
Melanēzija Kopējs Klusā okeāna rietumu daļas salu apzīmējums, sākot no Bismarka arhipelāga ziemeļos līdz Fidži salām dienvidaustrumos
kopmielasts Kopējs mielasts
Odesas limāni kopējs nosaukums 3 sāļūdens limāniem (Kujaļņikas, Hadžibejas un Tiļihulas limānam) Melnās jūras piekrastē, Odesas apkārtnē, Ukrainā
Britu salas kopējs nosaukums arhipelāgam Eiropas ziemeļrietumos (angļu val. "British Isles"), starp Ziemeļjūru un Atlantijas okeānu, kurā ietilpst Lielbritānija, Īrija, Hebridu, Šetlendas un Orkneju salas, platība - \~325000 kvadrātkilometru
poliftongs Kopējs nosaukums dažādiem skaņu savienojumiem (diftongiem, triftongiem, tetraftongiem u. tml.), kuri funkcionē kā viena fonēma
aplacentalia Kopējs nosaukums dzīvniekiem, kuru dīglis attīstās neizveidojot placentu
ievadizvade Kopējs nosaukums ievades un izvades procesiem, kā arī attiecīgajiem datiem un aparatūrai
ergīns Kopējs nosaukums katalītiskiem hormoniem un fermentiem
stundisti Kopējs nosaukums krievu sektām, kas izveidojās no zemnieku kustības ap 19. gs. vidu un raksturojās ar celsmes sanāksmēm jeb stundām
asinsslimības Kopējs nosaukums mazasinībai un bāluma kaitei; anaimijas
sulfanilamīdu preparāti kopējs nosaukums medikamentiem, kas kavē baktēriju vairošanos; līdz ar antibiotiku ieviešanu šo preparātu nozīme ir samazinājusies un tagad tos gk. izmanto infekciozu urīnceļu slimību ārstēšanai
kroņa ļaudis kopējs nosaukums pilsētu un lauku iedzīvotājiem Krievzemē 12.-17. gs., kuri maksāja visu veidu valsts nodokļus un pildīja dažādas valsts klausības
metallografija Kopējs nosaukums plašai zinātnei par metāliem un to sakausējumiem; zinātne par metālu strukturālo uzbūvi un īpašību maiņu atkarībā no struktūras stāvokļa un maiņas
endokrinopātija Kopējs nosaukums slimībām, kuras izraisa iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbības traucējumi
etnikons Kopējs nosaukums tautai vai ciltij un teritorijai
Calceolaria x herbohybrida kopējs nosaukums tirdzniecības vietās visām kalceolāriju šķirnēm
Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m)
alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes
harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
Nebiim Kopējs nosaukums Vecās Derības praviešu grāmatām
suaheļu valoda kopējs nosaukums visām Austrumāfrikas valodām
branhiāti Kopējs nosaukums visiem tiem mugurkaulniekiem, kas visu mūžu vai vismaz kādu laiku elpo ar žaunām
prēriju indiāņi kopējs nosaukums Ziemeļamerikas indiāņu ciltīm, kas pēc zirga ievešanas Ziemeļamerikā attīstīja īpatnēju mednieku kultūru
koppasākums Kopējs pasākums
operētājsistēmas Windows atvērto sistēmu arhitektūra kopējs termins dažādām firmas _Microsoft_ programmēšanas saskarnēm, kas nodrošina lietojumprogrammu sadarbību operētājsistēmas _Windows_ vidē
Tuvie un Vidējie austrumi kopējs termins, kas faktiski aizstāj terminu "Tuvie Austrumi"
politionskābes Kopējs tritionskābs, tetrationskābes, pentationskābes un heksationskābes nosaukums
kopveikals Kopējs veikals
komūns Kopējs, komunāls
vienkopējs Kopējs, kopīgs
koptēls Kopējs, vienojošs (mākslas darba, arī tā daļas radīts) tēls, priekšstats
kopskats Kopējs, vienojošs apskats, aplūkojums
kopdekorējums Kopējs, vienojošs dekorējums
kopiespaids Kopējs, vienojošs iespaids
kopizveids Kopējs, vienojošs izveids
kopnosaukums Kopējs, vienojošs nosaukums
kopvārds Kopējs, vienojošs nosaukums
kopnoskaņojums Kopējs, vienojošs noskaņojums
koprādītājs Kopējs, vienojošs rādītājs (piemēram, ekonomikas attīstības plānos)
kopraksturojums Kopējs, vienojošs raksturojums
koprisinājums Kopējs, vienojošs risinājums
kopskats Kopējs, vienojošs skats
kopu Kopējs, vienots
diaptomi Kopepodu (airkājvēzīšu) ģints, kurā ir platā lenteņa starpsaimnieki
copernicia Kopernīcijas
mērogkopētājierīce Kopēšanas ierīce, kas ļauj palielināt vai samazināt vajadzīgajā mērogā kopējamo attēlu saglabājot proporcijas
A/B kopēšana kopēšanas metode, ko izmanto 16 mm filmu izlaidumkopiju izgatavošanai no beznegatīva filmas, izlaižot iznternegatīva procesu
termogrāfija kopēšanas veids, kurā izmanto speciāla papīra spēju siltuma ietekmē veidot teksta vai cita grafiska attēla kopiju
nokopēt Kopēt un pabeigt kopēt
uzkopēt Kopēt un pabeigt kopēt
kontaktkopētājs Kopētājs, kurā attēls no negatīva uz pozitīvu tiek pārnests, abām filmām atrodoties tiešā kontaktā
optiskais kopētājs kopētājs, kura attēlu no negatīva uz pozitīvu pārnes ar optiskas sistēmas starpniecību
kopganīklas Kopganības
vienkopība Kopība
viskopa Kopība
vienotne Kopība; studentu savienības veids
asiņu balss kopības izjūta (piemēram, ar tautu, radiniekiem)
CSF Kopienas atbalsta shēma ("Community support framework")
CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office")
komunerosi Kopienas dalībnieks
kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī
PINC Kopienas ilustratīvā kodolenerģijas programma ("Community's illustrative nuclear programme")
komunitārisms Kopienas kā būtiskākās sabiedrības struktūras un sabiedrisko attiecību elementa un kopīpašuma kā galvenās īpašuma formas atzīšana
CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service")
kopienas noturība kopienas spēja izturēt un pietiekami labi funkcionēt apdraudējuma apstākļos, kā arī atgūties pēc krīzes vai traumatiskas pieredzes, izmantojot pieejamos iekšējos un ārējos resursus
alkalds Kopienas vecākais, tiesnesis - Spānijā un Latīņamerikas zemēs
vietsēži Kopienas, kas līdz ar zemkopības attīstību apmetās uz patstāvīgu dzīvi vienā vietā
Aitolijas savienība kopienu savienība Senajā Grieķijā, pastāvēja 320.-189. g. p. m. ē.
"Reālā" talja kopienu zemes nodoklis Francijas vidienē un dienvidrietumos \~15.-18. gs.
koinonija Kopīga darbība, piem., vienādu šūnu kopīga darbība vienādos audos
kopdruva Kopīga druva
sinergisms Kopīga organismu dzīve vai orgānu (piem., muskuļu) funkcionēšana
sinerģisms Kopīga organismu vai orgānu funkcionēšana
kopgājējiens Kopīga pastaiga
kondomināts Kopīga valdīšana; kundzība (pār ko)
streiks kopīga, organizēta darba pārtraukšana, nestrādāšana, lai panāktu kādu prasību izpildi
sadarbība kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība
sadarbe kopīga, savstarpēji saskaņota darbība, arī palīdzība; [sadarbība]{s:2405}
sadarbošanās Kopīga, savstarpēji saskaņota darbošanās, palīdzēšana
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre")
telefona un telegrāfa slodze kopīgais vienlaikus aizņemto telefona vai telegrāfa līniju (kanālu, savienojuma traktu) laiks vienas stundas laikā; mērvienība – aizņemtības stunda jeb erlangs
ekspozīcija Kopīgas izveides plāns (izrādei)
kopvakariņas Kopīgas vakariņas
konferēt Kopīgi apspriest kādu (piemēram, administratīvu, politisku) jautājumu
salikt galvas kopā kopīgi censties ko izdomāt, izlemt, atrisināt
zināties Kopīgi darboties, rīkoties; arī sazināties
sadarboties kopīgi darboties; savstarpēji saskaņoti darboties, arī palīdzēt
vilkt vienu valgu kopīgi darīt kaut ko (_biežāk_ pozitīvu), paust vienādus uzskatus
koplietot Kopīgi izmantot noteiktus resursus
dalīt Kopīgi pārdzīvot (piemēram, priekus, bēdas), darīt zināmus citiem (piemēram, savus pārdzīvojumus, domas)
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem)
sastrādāt Kopīgi strādāt; savstarpēji saskaņoti strādāt
plecu pie pleca Kopīgi, arī vienoti
streikot Kopīgi, organizēti pārtraukt darbu, nestrādāt, lai panāktu kādu prasību izpildi
uz vienu roku kopīgi, vienprātīgi, saskaņoti
razvods Kopīgo lietu, darījumu izbeigšana
kopistisks Kopīgs
vienkopīgs Kopīgs
komandējošais sastāvs kopīgs apzīm. aktīva un rezerves dienesta virsn. armija un flotē
budo Kopīgs apzīmējums austrumnieku cīņu veidiem, piem., aikido, džudo, karatē
Bībeles kritika kopīgs apzīmējums Bībeles grāmatu vēsturiskās pētniecības metodēm
mandātapgabali Kopīgs apzīmējums bijušām vācu kolonijām un turku zemēm, kuras pēc 1. pasaules kara Tautu Savienība nodevusi citu valstu pārvaldībā
tehniskā keramika kopīgs apzīmējums daudzveidīgiem materiāliem un izstrādājumiem, ko gatavo ar keramikas tehnoloģijas metodēm, bet kam ir atšķirīgas īpašības un izmantošana
plieņi Kopīgs apzīmējums dažādas izcelsmes un dažāda sastāva kaļķakmens slāņiem, gk. dziļi zemē
infinītēzimālrēķini Kopīgs apzīmējums diferenciālrēķiniem un integrālrēķiniem
kolčedāns Kopīgs apzīmējums dzelzs, vara u. c. metālu sulfīdu minerāliem ar metālisku spīdumu, ietilpst vairākos novecojušos rūdu minerālu nosaukumos
Eneāda Kopīgs apzīmējums ēģiptiešu mitoloģijā nozīmīgākajiem dieviem, kas saistīti ar Heliopoles panteonu
piedzimtās slimības kopīgs apzīmējums iedzimtām slimībām (pāriet no paaudzes uz paaudzi), kongenitālajām (pirmsdzimšanas periodā iegūtajām) un konnatālajām (dzimšanas laikā iegūtajām) slimībām
Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules
elektrokeramika Kopīgs apzīmējums keramikas materiāliem un izstrādājumiem, kurus izmanto elektrotehnikā un elektrotehniskajā rūpniecībā; tehniskās keramikas veids, kas ietver funkcionālo, konstrukciju u. c. keramiku
nomens kopīgs apzīmējums lietvārdam, īpašības vārdam un skaitļa vārdam, kam ir vienas un tās pašas gramatiskās kategorijas — dzimte, skaitlis, locījums
operētājsistēma DOS kopīgs apzīmējums operētājsistēmām, kas sistēmas starta vai restarta gadījumā tiek ielādētas no diska
dzīļu psiholoģija kopīgs apzīmējums vairākiem 20. gs. psiholoģijas virzieniem, kas pētī psihes "dzīles" - neapzinātas tieksmes un motivācijas, kuras tiek nostatītas pretī apziņas "virspusē" noritošajiem procesiem
MICE Kopīgs apzīmējums vairākiem darījumtūrisma veidiem: darījumu ceļojumi, motivējošais tūrisms, konferences, komercizstādes (angļu "Meeting, Incentive travel, Conferences, Exibitions")
corps comulaire kopīgs apzīmējums visiem ārzemju konsuliem, kas atrodas vienā valstī
kopceļojums Kopīgs ceļojums
kopceļš Kopīgs ceļš
kopdzīvoklis Kopīgs dzīvoklis
kuļtpahods Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu)
kuļtpohod Kopīgs gājiens (piem., uz veikalu)
kopgājiens kopīgs gājiens, arī kopīga pastaiga
mesli Kopīgs nodoklis (pirmatnējā kopienā, verdzības iekārtā un feodālisma sākuma posmā), ko ievāca no pakļauto teritoriju iedzīvotājiem
darinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
vārddarinājums Kopīgs nosaukums atvasinātiem vārdiem un salikteņiem
enneāde Kopīgs nosaukums deviņiem galvenajiem dieviem seno ēģiptiešu mitoloģijā - Atumam, Šu, Tefnutai, Hebam, Nutai, Ozīrisam, Izīdai, Neftīdai un Setam
darbķermenis Kopīgs nosaukums gāzveida vai šķidrām vielām (ūdens tvaiks, dūmgāzes, gaiss, amonjaks u. c.), ko lieto enerģijas pārveidošanas mašīnās
desmons Kopīgs nosaukums hipotētikām vielām, kas cirkulē starp šūnām un sekmē audu augšanu
eifonijs Kopīgs nosaukums metāla pūšaminstrumentu tenora un baritona apzīmēšanai
kokobaktērija Kopīgs nosaukums nūjiņveida kokiem vai lodveida baktērijām
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm
afiksoīds Kopīgs nosaukums prefiksoīdiem un postfiksoīdiem, kuru sastāvā ir saknes morfēma un kuriem salikteņu darināšanā ir patstāvīga afiksam līdzīga vārddarināšanas līdzekļa funkcija
konfikss Kopīgs nosaukums priedēklim, interfiksam, piedēklim, galotnei - afiksiem, kas nesadala sakni un ko nesadala sakne pretstatā citiem afiksiem - cirkumfiksam, infiksam, transfiksam, kas vai nu sadala sakni, vai arī tos sadala sakne
atvērto sistēmu arhitektūra kopīgs nosaukums starptautiskās standartizācijas organizācijas standartu sistēmai, ar kuru tiek nodrošināts atvērtības princips datoru tīklā
Karū Kopīgs nosaukums tuksnešainu plato un starpkaļņu ieplaku sistēmai Dienvidāfrikā (angļu val. "Karroo"), uz dienvidiem no Oranžas upes
Čīles arhipelāgs kopīgs nosaukums vairākām salu grupām Dienvidčīles piekrastē, starp Klusā okeāna Čakao šaurumu ziemeļos un Kobērna šaurumu dienvidos, sastāv no vairākām lielām salām un tūkstošiem sīku saliņu un klinšu, kalnainas, augstums līdz 1341 m
brahigrāfija Kopīgs nosaukums visām saīsinātā raksta sistēmām
sociālās zinātnes kopīgs nosaukums zinātnēm, kas pētī sabiedrību no dažādiem tās aspektiem
adpozīcija Kopīgs prepozīciju un postpozīciju nosaukums
table dʽhôte kopīgs pusdienu galds pansijās, kūrvietu ēdnīcās un restorānos
Čakra pudža kopīgs tantrisma rituāls, kurā piedalās no astoņiem līdz četrdesmit astoņiem pāriem, tas tiek rīkots naktī stājoties dzimumsakaros
kopu Kopīgs, kolektīvi izmantojams
biedrū Kopīgs, kopā, apvienots
biedrumis Kopīgs, kopā, apvienots
biedriems Kopīgs, kopējs, kopīgi
kollektīvs Kopīgs, kopējs, vispārīgs, vispārējs; sakrāts
valodu radniecība kopīgu pazīmju un regulāru atbilsmju piemitība no kopīga pirmavota cēlušos valodu fonētikā, gramatikā, leksikā
fotokopija Kopija, kas iegūta fotografējot
sekundārā kopija kopija, ko izgatavo no beznegatīva filmas primārās kopijas
pārkontrastaina reprodukcija kopija, kuras tonālās atšķirības ir izteiktākas nekā kopētajam materiālam
adekvāta reprodukcija kopija, kuras tonālās atšķirības ir tādas pašas kā kopētajam materiālam
izplūdusi reprodukcija kopija, kuras tonālās atšķirības ir vājākas nekā kopētajam materiālam
kopēšana Kopiju izgatavošana, lai dokumenta saturu padarītu pieejamu vienlaikus vairākām personām un saglabātu oriģinālu
kopa Kopiņa (1)
kops Kopiņa (labības, zemes)
rudzgabaliņš kopiņa jeb kūlis nopļautu rudzu
sors Kopiņa, kas sastāv no sporangijiem, kurus sedz seglapa (indūzijs)
dalba Kopiņu kraujamā dakša
dalbs Kopiņu kraujamā dakša
kopenieks Kopīpašnieks
condominium Kopīpašums
līdzīpašums Kopīpašums
daļējais kopīpašums kopīpašums ar noteiktām daļām katram īpašniekam
nedalītais kopīpašums kopīpašums, kam nav noteiktas katra īpašnieka daļas
fotoķīmigrafija Kopjēdziens dažādām grāmatrūpniecības attēlu reprodukcijas nozarēm
iekopt Kopjot uzlabot, padarīt auglīgāku (zemi)
izkopt Kopjot, uzlabojot izveidot ļoti labu; kopjot padarīt skaistu
domājamais koplietojamais
karšerings koplietošanas auto sistēma, tās lietošana
džentekss Koplietošanas starptautisks telegrāfa sakaru tīkls, kas organizēts pēc tiešo savienojumu principa
vitlijisms Koplīgšana (Lielbritānijā) neatkarīga priekšsēdētāja vadītā komitejā, kurā vienlīdz pārstāvēti darba devēji un darba ņēmēji
coeducation Kopmācība zēniem un meitenēm
kočene Kopmītne
koja Kopmītne
kopuška Kopmītne
internāts Kopmītne (mācību iestādes) audzēkņiem
celle Kopmītnes istabiņa
konventa nams kopmītnes tipa dzīvojamā māja viduslaikos, visbiežāk klosterī
kojinieks kopmītņu iemītnieks
ferma Kopne (1)
zemējumkopne Kopne apakšstacijas zemējumsistēmas daļu savstarpējai savienošanai

Citās vārdnīcās nav šķirkļa op.

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2026

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 21. decembrī

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: