Paplašinātā meklēšana
Meklējam meni.
Atrasts vārdos (268):
- meni:1
- menija:1
- menijs:1
- meniņš:1
- jomeni:1
- ķimeni:1
- ķīmeni:1
- Tūmeni:1
- Ulmeni:1
- vēmeni:1
- meniķis:1
- menisks:1
- dolmeni:1
- krumeni:1
- taimeni:1
- asmenis:1
- Asmenis:1
- cimenis:1
- cimenis:3
- cimenis:4
- cimenis:2
- dūmenis:1
- ēdmenis:1
- ģimenis:1
- Ilmenis:1
- īsmenis:1
- jomenis:1
- ķimenis:1
- lēmenis:1
- Limenis:1
- līmenis:1
- lomenis:2
- lomenis:3
- lomenis:1
- ļemenis:1
- ļumenis:1
- pūmenis:1
- pūmenis:2
- sāmenis:1
- somenis:1
- tīmenis:1
- zemenis:1
- zīmenis:1
- menilīts:1
- meningo-:1
- klabmeni:1
- Menemeni:1
- Armenija:1
- bārmenis:1
- Ciemenis:1
- cimenils:1
- cirmenis:1
- desmenis:1
- glīmenis:1
- Gumenisa:1
- iesmenis:1
- jēlmenis:1
- josmenis:1
- jozmenis:1
- kaimenis:1
- Kamenice:1
- kramenis:1
- kusmenis:1
- ķermenis:1
- ķirmenis:1
- lasmenis:1
- lāsmenis:1
- lekmenis:1
- lesmenis:1
- liemenis:1
- liemenis:3
- liemenis:2
- līsmenis:1
- ļocmenis:1
- melmenis:1
- mēlmenis:1
- murmenis:1
- numenius:1
- pelmenis:1
- rēdmenis:1
- rodmenis:1
- salmenis:1
- stāmenis:1
- šalmenis:1
- šķīmenis:1
- šotmenis:1
- šovmenis:1
- taimenis:1
- tesmenis:1
- zelmenis:1
- meniedzes:1
- meningīts:1
- meniscīts:1
- akmenisks:1
- armeniaca:1
- blūzmenis:1
- demenieši:1
- demenišķi:1
- dūmenieks:1
- dzelmenis:1
- džezmenis:1
- epermenia:1
- gliemenis:1
- ģimenisks:1
- Igumenica:1
- jemenieši:1
- Kamenicki:1
- kamenieši:1
- komenieks:1
- kūmenieks:1
- līksmenis:1
- līmenisks:1
- Ļumeniški:1
- okstmenis:1
- Remenieki:1
- rūmenieki:1
- stulmenis:1
- šķiemenis:1
- tāmenieki:1
- tomenieši:1
- trikmenis:1
- tumenieki:1
- usmenieki:1
- vērsmenis:1
- zemenieks:1
- meniantīns:1
- menidžeris:1
- meningeāls:1
- meningioma:1
- meningisms:1
- Ārsmenieki:1
- atskamenis:1
- ausmenieki:1
- betmeniāda:1
- betmeniāde:1
- Celmenieki:1
- celmenieši:1
- drausmenis:1
- ekumenisks:1
- ekumenisms:1
- galmenieks:1
- glumenieks:1
- ģimenietis:1
- Jačmeniški:1
- jahtsmenis:1
- kaimeniece:1
- kapakmenis:1
- kurmenieši:1
- ķermeniski:1
- ķermenisks:1
- laimenieki:1
- Ļumeniškas:1
- minitmenis:1
- nolasmenis:1
- oldermenis:1
- pārasmenis:1
- polismenis:1
- rosmenieki:1
- rosmenieši:1
- rudakmenis:1
- saimenieca:1
- saimenieks:1
- salmenieks:1
- skriemenis:1
- sportmenis:1
- supermenis:1
- Tismenicja:1
- vārmenieki:1
- vilmenieši:1
- Vilmenieši:1
- ziemenieks:1
- zilakmenis:1
- zizmenieki:1
- meningocēle:1
- meningocīts:1
- meningokoki:1
- meningotīfs:1
- baltakmenis:1
- biznesmenis:1
- blāzmenieki:1
- būvķermenis:1
- cheilymenia:1
- džentlmenis:1
- gaismenieki:1
- gaismenieši:1
- ģimeniskums:1
- lidķermenis:1
- līmeniskums:1
- mezolīmenis:1
- oikumenisks:1
- ombudsmenis:1
- paramenisks:1
- pienķimenis:1
- sportsmenis:1
- antilegomeni:1
- augļķermenis:1
- darbķermenis:1
- džentelmenis:1
- epermeniidae:1
- gremmeniella:1
- kailķermenis:1
- kautķermenis:1
- kongresmenis:1
- ķermeniskums:1
- mikrolīmenis:1
- peldķermenis:1
- rekordsmenis:1
- sildķermenis:1
- starplīmenis:1
- straumenieki:1
- svešķermenis:1
- štrapakmenis:1
- taukķermenis:1
- tautomeniāls:1
- ūdenslīmenis:1
- vairķermenis:1
- meningopātija:1
- meningorāģija:1
- apvalkdūmenis:1
- asinsķermenis:1
- džentlmenisks:1
- jačmeniškieši:1
- normāllīmenis:1
- pahimeningīts:1
- parameniscits:1
- parameniscīts:1
- stiklķermenis:1
- Turkmenistāna:1
- meningeorāfija:1
- meningiomatoze:1
- meningomielīts:1
- meniskektomija:1
- meniskopeksija:1
- ciliārķermenis:1
- horiomeningīts:1
- krustakmenieši:1
- leptomeningīts:1
- mielomeningīts:1
- oikumenicitāte:1
- meningitofobija:1
- meningoarterīts:1
- meningoblastoma:1
- meningokokēmija:1
- intermeningeāls:1
- intrameningeāls:1
- leptomeningioma:1
- pseidomeningīts:1
- meningovaskulārs:1
- cerebromeningīts:1
- ekstrameningeāls:1
- hidromeningocēle:1
- mielomeningocēle:1
- meningoencefalīts:1
- meningoradikulīts:1
- encefalomeningīts:1
- gonartromeningīts:1
- kraniomeningocēle:1
- pahimeningopātija:1
- meningomielorāfija:1
- meningopolineirīts:1
- leptomeningopātija:1
- pahileptomeningīts:1
- siringomeningocēle:1
- meningoosteoflebīts:1
- meningoencefalopātija:1
- encefalomeningopātija:1
- meningomieloradikulīts:1
- polioencefalomeningomielīts:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (2371):
- (ie)pūst trubiņā (ie)pūst aparātā, ar kuru mēra alkohola līmeni izelpā (parasti pēc policijas pārstāvja pieprasījuma)
- (no)vīt (retāk ievīt) ligzdu (no)dibināt ģimeni
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni
- endorfīns [hormons]{s:1630}, viela ar morfīnam līdzīgu iedarbību, ko izstrādā ķermenis un kas darbojas centrālajā nervu sistēmā un samazina sāpju centru ierosināmību
- soma [Ķermenis]{s:2201}.
- končars 14.-16. gs. zobens ar šauru un garu asmeni, ar kuru varēja pārcirst bruņukreklu.
- paralepipeds 3 pāru paralēlu un kongruentu plākšņu ierobežots ģeometrisks ķermenis (prizma).
- Bezmeina Abadana - pilsēta Turkmenistānā
- ēma Abstrakta, kompleksa, jēdzieniski vispārināta, ar noteiktu valodas līmeni saistīta valodas struktūrvienība kā dažādu šīs vienības izpausmes veidu kopums (invariants, nevis konkrēts īstenojums)
- lēca acs ābola sastāvdaļa - no garām, caurspīdīgām, bezkrāsainām šķiedrām sastāvošs, abpusēji izliekts ķermenis, kas atrodas stiklveida ķermeņa bedrītē aiz varavīksnenes
- ciliārais ķermenis acs dzīslenes biezākā daļa, ciliārķermenis
- mantija Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu
- seģene Ādas kroka (gliemjiem), kas aptver visu ķermeni vai tā daļu; mantija (2)
- segmati Ādas veidojums, kas klāj gandrīz visu zīdītāju ķermeni
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("Asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- krinoideji Adatādaiņu klase ("Crinoidea"), piecstaraini, simetriski, sāļu jūru dzīvnieki, ādā ir kaļķa skelets, ķermenis kausveidīgs, Latvijā atrodami gk. fosilijās silūra nogulumos
- jūraslilijas Adatādaiņu tipa klase ("Crinoidea"), piecstaraini simetriski dzīvnieki ar kausveidīgu ķermeni
- jūrasezis Adatādaiņu tipa klase ("Echinoidea"), ķermenis ir apaļš vai lodveidīgs ar blīvām bruņām, pie kurām piestiprinātas cietas adatas, dzīvo siltajās jūrās, 2 apakšklases, \~800 sugu
- muzejvabole Ādgraužu dzimtas ģints ("Anthrenus"), vaboles 1,7-4 mm garumā ar ovālu zvīņām klātu ķermeni, kāpuri grauž ādas un vilnas izstrādājumus; Latvijā 5-6 sugas
- Sosruko adigu nartu eposa varonis, dzimis akmenim, ko apaugļoja gans, kurš bij iededzies kailsē pret Sataneju
- vilajets Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Afganistānā un Turkmenistānā
- Ahala vilajets administratīvi tertoriāla vienība Turkmenistānā (_Ahal welaýaty_), aptver galvaspilsētu Ašgabatu
- aerodinamiskais cēlējspēks aerodinamiskā spēka vertikālā komponente, kas raksturo gāzveida (vai šķidras) vides iedarbību uz ķermeni, kurš tajā pārvietojas
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu
- Afganistāna Afganistānas Islāma Emirāts - valsts Āzijas rietumu daļā (dari: افغانستان, Afğānistān; puštu: افغانستان, Afġānistān), galvaspilsēta - Kabula, iedalās 34 vilajetos, robežojas ar Tadžikistānu, Pakistānu, Irānu, Turkmenistānu un Uzbekistānu
- feronjēre agrāk - šaura zelta ķēdīte ar dārgakmeni vai kameju, ko sievietes valkāja uz pieres
- ciets agregātstāvoklis agregātstāvoklis, kurā vielai (ķermenim) ir raksturīga formas stabilitāte
- kalanoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Calanoida"), ķermenis dažus milimetrus garš, slaids, lokans, vairākums dzīvo jūras planktonā, Rīgas līča atklātajā daļā konstatēts 11 sugu
- harpaktikoīdi Airkājvēžu kārtas apakškārta ("Harpacticoida"), sīki, \~1 mm gari vēži ar slaidu, cilindrisku ķermeni, daži simti sugu, Latvijā kopējais sugu skaits nav noskaidrots, mīt Daugavā, Lielupē, daudzu ezeru un dīķu bentosā, retāk planktonā
- nirējvabole Airvaboļu dzimtas ģints ("Hydroporus"), iegarens ķermenis (1,5-5,5 mm) ar tumšbrūnu vai melnu virspusi, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, >200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu
- hemonhoze Aitu helmintozes veids, parazīti lokalizējas glumeniekā un tievajās zarnās
- aizzelt Aizaugt (piemēram, ar zāli); pārklāties ar zelmeni
- aizsaut Aizcietēt, piepampt (par tesmeni)
- atstāt Aizejot pamest (draugus, biedrus, ģimeni)
- Ādmiņu dižakmens aizsargājams ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Staburaga pagastā, Sēlijas paugurvalnī, Ādmiņu kalna austrumu pusē, akmenim atsegta tikai viena vertikāla, 3,8 m augsta mala 6 m platumā
- bruņas aizsargkārta (piem., no ragvielas, kaļķa, kaula), kas klāj auga vai dzīvnieka ķermeni, tā daļu
- aizplīvurot Aizsegt (seju, ķermeni) ar plīvuru vai īpašu aizsegu
- aizvāzt Aiztaisīt (nazi), ielokot asmeni spalā
- pārnest Aizvadīt (piemēram, mehānisku kustību, enerģiju) uz citu vietu telpā, vidē (par fizikālu ķermeni, vielu, vidi u. tml.)
- celofizs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~220-200 miljoniem gadu, viens no agrīnākajiem dinozauriem, tā slaikais, 3 m garais ķermenis bij radīts ātrumam
- lito- Akmens-; ar akmeni saistīts
- akmeņcauna Akmeņu cauna - sermuļu dzimtas suga, plēsējs ar slaidu, lokanu, vijīgu ķermeni, kupli apmatotu asti un smailu purnu, līdzīga meža caunai; Latvijā 19. gs. bijusi reti sastopama, vēlāk nav redzēta
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts
- skatuves kustības aktiera darbības ārējā, ķermeniskā izpausme uz skatuves
- encefalomiokardīts Akūta infekcijas slimība, ko ierosina mengovīrusi. Cilvēkam novēro encefalīta un meningīta simptomus, eksperimenta dzīvniekiem arī miokarda bojājumu
- Rozulas ala ala Cēsu novada Stalbes pagastā, Braslas kreisajā krastā 70 m augšpus Rozulas tilta, ģeoloģiskais dabas piemineklis, izveidojusies dzeltenīgā smilšakmens kraujā (augstums — 7-8 m) tuvu ūdens līmenim, garums — 6,1 m, platums — 1,5 m, augstums — 1,3 m (pie ieejas), laukums — 8 kvadrātmetri
- pusmornieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās
- puspārnieks Algots strādnieks lauku saimniecībā - cilvēks ar ģimeni, kura ģimenes locekļi (parasti sieva) saimnieka darbā nepiedalās; pusmornieks
- strupiķis Alkputnu apakškārtas suga, paresns ķermenis, liela galva, knābis augsts, saplacināts un zili-dzelteni-sarkans (sevišķi daudzkrāsains vairošanās periodā); ligzdo lielās kolonijās arktisko jūru piekrastēs
- iemiesojums Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; avatārs
- avatārs Alternatīvs ķermenis, kuru vada lietotājs; tas var būt gan datoranimācijas tēls, gan robots reālajā pasaulē; iemiesojums
- sinhitrija Aļģsēnu nodalījuma hitridiomicēšu klases hitrīdiju rindas dzimta ("Synchytriaceae"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, 121 suga, gk. savvaļas augu parazīti, Latvijā konstatētas 6 sugas
- hitrīdija Aļģsēņu hitridiomicēšu klases rinda ("Chytridiales"), sēņu veģetatīvais ķermenis ir rizomicēlijs vai sīks, kails protoplasts, kas vēlāk pārklājas ar šūnapvalku, 300 sugu, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības
- olpīdija Aļģsēņu nodalījuma hitridomicēšu klases dzimta ("Olpidiaceae"), sēņu veģettatīvais ķermenis ir sīks, kails protoplasts, kas pārveidojas par sporangiju, zoosporām 1 vica, parazitē aļģu, sēņu un ziedaugu šūnās
- hitridiomicēte Aļģsēņu nodalījuma klase ("Chytridiomycetes"), to veģetatīvais ķermenis ir kails vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts vienšūnas micēlijs, vairākas sugas ierosina kultūraugu slimības, 4 rindas
- aldermanis Amata vecākais; Rīgā aldermanis bija ģildes priekšnieks; _arī_ oldermenis, eltermanis
- anatomijas teātris anatomikums - īpaši iekārtotas telpas, kur pētī cilvēka ķermeni, secējot līķus
- jomenrija Anglijas teritoriālā karaspēka brīvprātīgā kavalērija (līdz 1908. g.), ko gk. komplektēja no jomeniem
- greihaunds Angļu vēja suns - medību suņu šķirne ar īsu, biezu apmatojumu, kas var būt dažādās krāsās; gara, šaura galva, šaurs ķermenis un garas kājas; izmanto arī skriešanas sacensībās
- anharmonisks Anharmoniskas svārstības - svārstības, kur spēks, kas kustībā esošu ķermeni noved atpakaļ līdzsvara stāvoklī, nav proporcionāls novirzei no līdzsvara stāvokļa
- spondilolīze Anomālija, kam raksturīgs saauguma trūkums starp skriemeļa ķermeni un loku
- conisterium Antīkā palaistrā īpaša telpa, kur ieeļļoto ķermeni apputekšņoja, lai tas nebūtu pārāk glums
- pneimatisms Antīkās medicīnas skolas mācība par pneimu vai vitālo gaisu, kas nokļūstot no plaušām sirdi un no tās pa artērijām izplūstot pa visu ķermeni
- Eons Antīkās pasaules sinkrētisko kultu laika dievs, ko attēloja kā vecu vīru ar lauvas galvu un ap ķermeni apvijušos čūsku
- kiliks Antīks māla (retāk metāla) dzeramais trauks: lēzena tase uz zemas pēdas ar divām līmeniskām osām; bieži apgleznots
- lekits Antīks māla trauks ar konusveida (no 6. gs. 2. p. p. m. ē.) vai cilindrisku ķermeni (no 5. gs. p. m. ē.) uz zemas kājas, ar šauru kaklu un vertikālu osu; izmantoja eļļas un smaržu glabāšanai
- antroposomatoloģija Antropoloģijas nozare, kas pētī cilvēka ķermeni, tā attīstību, anatomiju, fizioloģiju, patoloģiju
- anuttara Anuttara samjak sambodhi - visu Budu un Bodhisatvu "nepārspētā patiesā gudrība" - budisma atklāsmes augstākā pakāpe, kad pareizi centieni un pareiza domāšana pilnīgi atbilst cilvēka apskaidrības līmenim
- pericentrs Ap kādu debess ķermeni riņķojoša objekta orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk šim debess ķermenim
- orbitālā rezonanse ap kopēju centrālo ķermeni riņķojošu debess ķermeņu apriņķojuma periodu attiecība, kas izsakāma ar veseliem skaitļiem; izveidojas debess ķermeņu gravitācijas mijiedarbības rezultātā; Saules sistēmā šāda rezonanse pastāv, piemēram, Plutona un Neptūna kustībā, kuru apriņķojumu periodu attiecība ir tuva 3 : 2
- pundurplanēta Apaļš debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli, bet nav pietiekami liels, lai tā gravitācijas spēks spētu attīrīt orbītu no mazākiem objektiem
- filtrs aparāts, ierīce vai porains ķermenis šķidrumā suspendēto cieto daļiņu vai citu šķidrumu atdalīšanai kāšot; lieto, piemēram, cementa rūpnīcās
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto
- Babuškina ciems apdzīvota vieta Krievijā (_imeni Babuškina_), Vologdas apgabalā
- Adžijapa apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ajyýap_), Balkanas vijaleta dienvidos
- Akbugdaja apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Ak bugdaý_), Ahala vijaletā
- Babadajhana apdzīvota vieta Turkmenistānā (_Babadaýhan_), Ahala vilajeta dienvidaustrumu daļā
- Bami apdzīvota vieta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, Karakuma kanāla ziemeļu krastā
- Akdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta rietumos, Kaspijas jūras Krasnovodskas līča ziemeļu piekrastē
- Bekdaša apdzīvota vieta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta ziemeļrietumos, Kaspijas jūras krastā
- gaismeklis Apgaismošanas ierīce, gaismas ķermenis
- applūdinātība Applūduma līmenis
- piepilt Applūst; celties ūdens līmenim
- nodibināt Apprecoties izveidot (ģimeni)
- dibināt Apprecoties veidot (ģimeni)
- apriņķojums Apriņķojuma (orbitālais) periods - laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- sasaistīt Apsienot, arī cieši aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- leperis apstrādājamās virsmas kontrķermenis, ko izmanto par instrumentu virsmas lepēšanā
- elektroerozijas apstrāde apstrāde ar elektrisko izlādi starp apstrādājamo ķermeni un speciālu elektrodu
- apstrādes shēma apstrādes procesa shematisks attēls ar apstrādājamo ķermeni, instrumentu un apstrādei nepieciešamo izpildkustību nosacītiem apzīmējumiem
- okultācija aptumsums, kurā novērotājam no Zemes viens debess ķermenis aizklāj otru (pilnīgi vai daļēji), piemēram, Saules aptumsums
- Karakuma kanāls apūdeņošanas un kuģniecības kanāls Turkmenistānas dienvidos, sākas no Amudarjas upes pie Kerki pilsētas, stiepjas rietumu virzienā gar Karakoruma dienvidu daļu un Kopetdaga priekškalnēm, garums — 1100 km
- manteļskurstenis Apvalkdūmenis - liels, ēkai stāvi caurejošs skurstenis, kas augšgalā piltuvveidīgi sašaurinās, bet apakšējā daļa aptver veselu pavarda telpu
- dižskurstenis Apvalkdūmenis, manteļskurstenis
- forma Apveids (cilvēka ķermenim vai ķermeņa daļai); figūra
- personības organizācijas līmenis apzīmē personības traucējumu pakāpi, ko diagnostikā izmanto psihoanalītiskajā psihoterapijā un psihodinamiskajā pieejā; tiek nodalīti trīs līmeņi: neirotiskais, robežstāvokļa un psihotiskais līmenis
- SOC Apziņas līmenis (angļu "state of consciousness")
- siet izkapti ar auklu, klūgu, stiepli u. tml. piestiprināt izkapts asmeni pie tās kāta
- skurstenis ar kurināmierīcēm savienota konstrukcija (celtnē, transportlīdzeklī u. tml.) dūmu izvadīšanai gaisā; šīs konstrukcijas ārējā, ārpus celtnes, transportlīdzekļa u. tml. redzamā daļa; dūmenis
- saliekt ar kustību locītavās panākt, ka (ķermenim, tā daļai), parasti pilnīgi, rodas lokveida forma, arī ka (locekļa daļas) piekļaujas viena pie otras, cita pie citas
- apofīze ar magmatisko iežu ķermeni tieši saistīts tā dzīslveida atzarojums
- robotlocekļi ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem darbināmi locekļi, ko piestiprina cilvēka (parasti invalīda) ķermenim no ārpuses vai trūkstošo locekļu vietā
- nosusināšanas norma ar nosusināšanu panākamais optimālais gruntsūdens līmenis, kas nodrošina vēlamo mežaudzes augsnes aerāciju visā veģetācijas periodā
- pārasniem ar pārasmeni
- projektils ar sparu izsviests ķermenis; mērķī šauta bumba, lode, īpaši lielgabalu
- sadragāt ar spēcīgu sitienu, triecienu, arī sprādzienu savainot (ķermeņa daļu, arī ķermeni)
- samest ar strauju kustību novietot (ķermeņa daļu kur, kādā stāvoklī), arī ar strauju kustību panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) ieņem (kādu pozu)
- kalt ar triecieniem drupinot, apstrādāt (parasti akmeni, kokmateriālu); ar triecieniem drupināt
- atvēzēties ar vēzienu atvirzīt atpakaļ roku, daļēji arī ķermeni (sagatavojoties sitienam, triecienam u. tml.)
- vienasmens ar vienu asmeni
- kūkšņāties ar visu ķermeni pēc kaut kā tiekties; salīkušam (kaut ko) neveikli darīt
- izveidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
- veidojums Ārējā forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, tā daļām)
- eksoskelets ārējais skelets, kas balsta un aizsargā ķermeni, kā arī piešķir ķermenim raksturīgo formu un krāsu, pasargā no ievainojumiem, kavē ūdens atdevi; visbiežāk tas ir sastopams posmkājiem (tādiem kā zirnekļi, kukaiņi un vēžveidīgie) un citiem bezmugurkaulniekiem (piemēram, gliemjiem)
- Gulbju krustakmens arheoloģiskais piemineklis, atrodas Alūksnes novada Annas pagastā, tas ir stabveidīgs, 1 m augsts, apskaldīts, nolīdzinātajā priekšpusē iekalts krusts ar iedobumu pamatnē, uzskatāms par senu piemiņas akmeni kāda traģiska notikuma atcerei
- entelechija Aristoteļa apzīmējums ķermeni veidotājam spēkam, kas vielai piešķir formu
- kāta nazis arkla nazis, kas izgatavots no plakanstieņa, tā vienu galu nokaļot par asmeni; nazi nostata ar asmens slīpumu uz priekšu tā, lai augsni grieztu no apakšas uz augšu; lieto krūmu–purvu un meža arklos un zirgarklos
- grieze Arkls ar asmenim līdzīgu lemesi, griezējarkls
- griezējarkls arkls ar asmenim līdzīgu lemesi; grieze^3^(1)
- namorodo Ārnemlendas (Austrālijas ziemeļi) rietumdaļas aborigēnu mitoloģijā - krāpnieki, baismīgi radījumi ar gariem nagiem, kuru ķermenis sastāv tikai no kauliem un ādas, ko satur cīpslas
- uzarties Arot aizskart kaut ko (parasti, akmeni)
- noberzēšanās Ārstnieciska un profilakses procedūra, ko izdara, zināmā secībā ātri noberzējot atsevišķas ķermeņa daļas vai visu ķermeni ar sausu vai ūdenī saslapinātu rupju audumu; viens no norūdīšanās paņēmieniem
- simforoks Ārtroks - mākslinieciski komplicēta rokmūzika ar augstu tehnisko līmeni
- ķīsis Asaru dzimtas suga ("Gymnocephalus cernuus syn. Acerina cernua"), neliela saldūdens zivs ar zaļgani brūnu, melni plankumainu ķermeni
- cihlidzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Cichlidae"), sīkas tropu saldūdeņu (reti jūras) zivis, sāniski saplacināts augsts ķermenis; vairākas sugas audzē arī akvārijos
- zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- nigliņš Asarveidīgo kārtas tūbīšu dzimtas suga ("Hyperoplus lanceolatus syn. Ammodytes lanceolatus", senāk "Ammodytes tobianus"), jūras zivs ar tievu, līdz 40 cm garu, sīkām, apaļām zvīņām klātu ķermeni un smailu galvu
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
- pieejamais bitu [pārraides] ātrums asinhronā pārsūtīšanas režīma pakalpojumi, kas saskaņo datoru tīkla ātrdarbību ar tā slodzes līmeni
- trifele asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases dzimta ("Tuberaceae"), sēne ar bumbuļveida augļķermeni, kas attīstās augsnē, Latvijā konstatētas 2 ģintis
- Asmaņa ezers Asmenis, ezers Dzērbenes pagastā
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā
- zušsalamandra Astaino abinieku kārtas dzimta ("Amphiumidae"), ķermenis tārpveidīgs (garums - līdz 100 cm) ar 2 pāriem sīku, rudimentu kāju, izplatītas Ziemeļamerikas dienvidaustrumu daļā, mīt pārpurvotās ūdenstilpēs, rīsa laukos, 1 ģints, 3 sugas
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
- spruts Astoņkājis - liels, masīvs galvkāju klases jūras dzīvnieku dzimta ("Octopodidae"), raksturīgs maisveida ķermenis un ap muti 8 taustekļi, kuriem ir piesūcekņi
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga
- stāvēt Atbilst ķermenim, tā daļām pēc lieluma, formas (par apģērbu, tā daļām)
- atiekšot Atbrīvot (kautķermeni) no iekšām
- atkaulot Atbrīvot (kautķermeni) no kauliem
- atasiņot Atbrīvot kautķermeni no asinīm tūlīt pēc dzivnieka nokaušanas
- atgalvot Atbrīvot kautķermeni no galvas
- atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu
- izņemt Atdalīt (svešķermeni) no organisma (parasti operējot)
- atsvaidzināt Atjaunot (spēkus, enerģiju u. tml.); atspirdzināt (ķermeni, organismu)
- reņģe Atlantijas siļķes Baltijas pasuga ("Clupea harengus membras"), zivs, kam ir līdz 25 centimetriem garš ķermenis, zilganzaļa mugura un sudrabbalti sāni
- store Atlantijas store ("Acipenser sturio"), storu dzimtas suga, zivs ar lielu, līdz 6 m garu, vārpstveida ķermeni un smailu purnu
- iztaisnot Atliekt taisnu vai taisnāku (ķermeni, tā daļas)
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni
- Atreka Atraka - upe Irānā un Turkmenistānā ("Atrak")
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem)
- trīcēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- trīsēt Atrasties kustībā, kam raksturīgas īsas, biežas, parasti nelielas, svārstības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); arī trīcēt (1)
- ātrā pakešu komutācija ātrdarbīgas tīklošanas tehnoloģija, kas datu pārraidei izmanto īsas fiksēta garuma paketes (šūnas), lai ar šūnu komutācijas starpniecību panāktu zemāku latentuma līmeni
- meningoblastoma ātri augoša meningioma; dažreiz satur melanīnu
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis
- Krasnovodskas plato atrodas Krasnovodskas pussalā, Kaspijas jūrā starp Krasnovodskas un Garabogaza līci, Turkmenistānā, augstums — līdz 308 m, lēzenas augstienes, plaši pazeminājumi
- Mizaiņu dobumakmens atrodas Lutriņu pagastā 200 m uz dienvidiem no Mizaiņu pilskalna, rūpīgi apstrādāts granīta bluķis, augstums virs zemes - 0,35 m, garums - 1 m, platums - 0,8 m, apakšdaļa trapecveidīga, bet augšdaļa 11 cm augstumā nokalta cilindriska (diametrs - 0,7 m), virspusē un augšdaļas sānos iekalts dobums (diametrs - 5 cm, dziļums - 10-13 cm), nozīme nav zināma, tas atgādina nepabeigtu dzirnakmeni vai īpaši apstrādātu akmeni (lagrietu), ko izmantoja zirga loku un ragavu slieču liekšanai
- Pārkalņu Naudas akmens atrodas mežā, Smiltenes novada Bilskas pagastā, 300 m no Pārkalņu ugunsnovērošanas torņa, aizsargājams, virs zemes tikai akmens virsējā plakne (6 x 4,2 m), virsas laukums - >20 kvadrātmetru, tilpums nav nosakāms, apslēptās naudas meklētāji gar akmeni izrakuši līdz 2,4 m dziļas bedres
- Turkmēnijas Karakums atrodas Turānas zemienes dienvidu un dienvidaustrumu daļā, Turkmenistānā, platība - \~350000 kvadrātkilometru, garums - \~800 km, platums - \~450 km
- Badhiza rezervāts atrodas Turkmenistānā, Tedženas un Murgabasa upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, platība 877 kvadrātkilometri, augstums 273-1250 m, dibināts 1941. g., lai saglabātu kulanus un tipiskās subtropu stepju un tuksnešu ainavas
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta)
- dvēseļu pārceļošana atsevišķu hinduistu uzskats, ka dvēseles nāves brīdī pamet ķermeni un iemiesojas citos, cilvēku, dzīvnieku vai augu, ķermeņos; individuālā karma nosaka, par ko kļūs jaunais ķermenis
- heliocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Saule
- ģeocentriskā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā atskaites ķermenis ir Zeme
- inerciālā atskaites sistēma atskaites sistēma, kurā ir spēkā pirmais Ņūtona likums, proti, ja uz ķermeni neiedarbojas nekādi ārējie spēki, tas kustas vienmērīgi pa taisni
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa
- gaisakuģa augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz zemes virsmai (patiesais augstums) vai līdz noteiktam līmenim (relatīvais augstums), vai līdz vidējam jūras līmenim (absolūtais augstums)
- absolūtais augstums attālums pa vertikāli no kāda Zemes virsmas punkta līdz okeāna līmenim; absolūtā atzīme
- projicēt Attēlot (telpisku ķermeni) uz plaknes vai kādas citas virsmas
- prozoplāzija Attīstība līdz augstākam organizācijas vai funkciju līmenim
- audzēties Attīstīties, kļūt lielākam (parasti par grūsnas govs tesmeni); pieaugt, palielināties apjomā (par grūsnu dzīvnieku, parasti govi)
- atvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
- izvēst Atvēsināties (par cilvēku, tā ķermeni)
- polderis Auglīga sauszemes platība, kas atrodas zemāk par apkārtējo ūdenstilpju līmeni un kas ir norobežota ar dambjiem, lai tā neapplūstu
- opodidīms Auglis, kam ir viens ķermenis un viens galvaskauss, bet divas atsevišķas sejas
- kleistokarpijs Augļķermenis daudzām lodveida somiņu sēnēm ar nepārtrauktu apvalku, bez atverēm
- ieaugums Augoša organisma vai tā daļu apņemts svešķermenis
- sausgalis Augošs koks ar nokaltušu galotni; rodas mežā, ja krasi pazeminās ūdens līmenis, ja tiek traucēta koku vainagu virsējās daļas apgāde ar ūdeni vēja izšūpošanas, sēņu infekcijas, kukaiņu un vēža bojājumu dēļ, arī gaisa piesārņošanas gadījumos
- ekstirpācija augsnes apstrādes veids – nevēlamu augu izgriešana ar ekstirpatoru – kultivatoru, kas ar līmeniskiem vai gandrīz līmeniskiem zariem graiza un daļēji drupina augsni, nogriež augošas nezāles un izrausta nezāļu stīgas
- augsnes apakšējā mitrināšana (subirigācija) augsni mitrina, apūdeņojamā platībā uz laiku paceļot gruntsūdens līmeni
- virs jūras līmeņa augstāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- zušveidīgie Augstāko kaulzivju kārta, pie kuras pieder zivis ar mīkstu, līdz trim metriem garu veltenisku ķermeni; šīs kārtas zivis
- rāpuļi Augstāko mugurkaulnieku klase ("Reptilia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar nepastāvīgu ķermeņa temperatūru un ragvielas zvīņām vai vairodziņiem klātu ķermeni, 4 kārtas, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 2 kārtas, 7 sugas
- sānpeldvēzis Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Amphipoda"), ķermenis sāniski saplacināts, Latvijas ūdeņos 7-24 mm garš, vairākums mīt jūrā, daļa saldūdeņos, \~4500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu; sānpelde
- vienādkājvēži Augstāko vēžu apakšklases kārta ("Isopoda"), pie kuras pieder vidēji lieli, retāk lieli vēži bez krūšbruņām, ar 7 pāriem vienādu ejkāju un no virsas saplacinātu ķermeni, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas 24 sugas
- dzīves dārdzība augsts cenu līmenis
- Osmani Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- leukoplasts augu hromatofors, sīks plazmas ķermenis augu šūnās, dzīvā to sastāvdaļa, tomēr bez krāsas, un tikai pa daļai gaismā var kļūt zaļš
- laponis augu veģetatīvais ķermenis, kas nav diferencēts saknē, stumbrā un lapās, raksturīgs aļģēm, sēnēm, ķērpjiem; taloms
- būda Augums, ķermenis
- baltās lapu blusiņas augutu apakškārta, kurā ietilpst kukaiņi, kam ķermenis klāts ar baltiem vaska putekļiem; šīs apakškārtas kukaiņi
- baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- bruņuts Augutu kārtas apakškārta ("Coccodea"), sīki kukaiņi, kuriem ir dūrējsūcējtipa mutes orgāni un kuru mātītēm ķermenis pārklāts ar vaska atdalījumu bruņām, 7000-8000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- kortiks Aukstais ierocis (ar īsu, slīpētu asmeni un nelielu rokturi), ko pie parādes tērpa nēsā kara flotes un aviācijas virsnieki, admirāļi, ģenerāļi
- palašs Aukstais ierocis ar garu, taisnu asmeni, kuru ieliek makstī
- aukstumaģents Aukstumnesējs - aukstummašīnas (saldēšanas mašīnas) darbviela (vai darbķermenis)
- antahkarana Austrumu filozofija un vēdu filozofija lieto šo vārdu lai apzīmētu saprātu, kas kontrolē fizisko ķermeni
- Albadarans Austrumu mitoloģijā - mazs, zirnim līdzīgs, ārkātīgi ciets kauliņš cilvēka ķermenī, kas pēc nāves nesapūst kopā ar ķermeni
- pīšana Aušanas pamatveids un pirmveids, vienkāršākā - ar 3 diegiem, auklām, šķiedru posmiem u. c.; kā aušanas pamatveids notiek, stateniski un līmeniski novietotiem diegiem, šķiedrām u. c. krustojoties
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē
- motoviesnīca Autotūristu uzņemšanas un apkalpošanas viesnīca, kur autoviesnīcas pakalpojumi apvienoti ar viesnīcai raksturīgo komfortu un apkalpošanas līmeni
- sieksta Aužamo stāvu daļa - līmeniski (viens ar otru savienoti un saķīlēti) dēļi, kas ietver aušanas iekārtu; steļļu sānu koki
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu
- magnētiskās separācijas bagātināšana bagātināšanas metode, kas pamatojas uz minerālo sastāvdaļu atšķirīgo spēju pievilkties ķermenim ar magnētiskām īpašībām (piem., magnetītam, mākslīgam magnētam)
- Bairamali Bajramali - pilsēta Turkmenistānā
- bifido Baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus; bifidobaktērijas
- Nebitdaga Balkanabata, pilsēta Turkmenistānā
- nest Balstīt ķermeni (kādā kustībā) - par kājām
- nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu
- kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju
- iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties
- Celmenīki Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Celmenieki" nosaukums vietējā izloksnē
- iebalzamēt Balzamējot padarīt (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermeni) ilgi saglabājamu
- spīdzele Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; smerliņš
- smerliņš Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; rudspārnis; spīdzele
- rudspārnis Bārdainais akmeņgrauzis - karpu dzimtas zivs, ķermenis slaids, pie apakšžokļa 6 taustekļi, mājo saldūdeņos; smerliņš; spīdzele
- bārmens Bārmenis
- barista Bārmenis, kas specializējies dažādu veidu kafijas (galvenokārt espreso) un kafijas dzērienu pagatavošanā un pasniegšanā, kā arī labi pārzina kafijas šķirnes; kafijas bārmenis
- gals Beigu daļa (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim, orgānam); visvairāk izvirzītā (ķermeņa) daļa
- Kazandžika Bereketa - pilsēta Turkmenistānā, tās senāks nosaukums
- dinamiskā berze berze, kas rodas, ķermenim atrodoties vienmērīgā kustībā
- statiskā berze berze, kas rodas, ķermenim lēni sākot kustēties
- rites berze berze, kas rodas, vienam ķermenim ripojot pa kādu citu ķermeni
- noberzēt Berzēt un pabeigt berzēt (ķermeni, tā daļas)
- trīties Beržot sevi, savu ķermeni (ar suku, dvieli u. tml.), mazgāties, slaucīties; berzties (3)
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas
- varde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Ranidae"), kurā ietilpst dzīvnieki ar masīvu ķermeni, platu galvu, gludu un mitru ādu, garām, lēkšanai un peldēšanai piemērotām pakaļkājām, 45 ģintis, \~550 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 5 sugas
- aerodinamiskie koeficienti bezdimensijas lielumi, kas raksturo ķermenim pielikto aerodinamisko spēku un momentu, ja ķermenis pārvietojas gāzē vai šķidrumā
- lancetnieku dzimta bezgalvaskausaiņu apakštipa dzimta ("Branchiostomatidae"), nelieli dzīvnieki (garums - līdz 8 cm) ar caurspīdīgu, zivjveidīgu ķermeni, Atlantijas, Klusajā un Indijas okeānā, 3 apakšdzimtas, 4 ģints, \~25 sugas
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām
- asomatisks Bezķermenisks
- vienšūņi Bezmugurkalnieku virstips vai nodalījums ("Protozoa"), dzīvnieki, kuru ķermenis sastāv no vienas šūnas, >50000 sugu, Latvijā sugu sastāvs nav pilnīgi apzināts, konstatēts >200 sugu
- protraheāti Bezmugurkaula dzīvnieku grupa ar garenu, augšā velvētu, apakšā plakanu, posmos (segmentos) sadalītu ķermeni, kur katram posmam pāris vienkāršu locekļu
- žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks
- kāšgalvtārpi bezmugurkaulnieku tips ("Acanthocephala"), \~500 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, tārpu ķermenis veltņveidīgs, vairākumam sugu dažus centimetrus garš, parazitē mugurkaulnieku zarnās; dzeltņgalvtārpi
- posmtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Annelides"), kura pārstāvjiem raksturīgs posmains tārpveida ķermenis, \~8000 sugu, Latvijā konstatēts >110 sugu
- posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu
- zarndobumaiņi Bezmugurkaulnieku tips ("Coelenterata"), kura pārstāvjiem raksturīgs no divām dīgļlapām veidots ķermenis, kura centrā ir gremošanas dobums; šī tipa dzīvnieki
- gliemji Bezmugurkaulnieku tips ("Mollusca"), kura pārstāvjiem raksturīgs mīksts ķermenis, kas parasti ietverts čaulā; šī tipa dzīvnieki; mīkstmieši; \~130000 sugu, ko iedala 7 klasēs, Latvijā konstatētas 2 klases (gliemenes un gliemeži), 131 suga
- veltņtārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Nemathelminthes"), kurā ietilpst dzīvnieki ar (parasti) slaidu, neposmotu, šķērsgriezumā apaļu ķermeni (piemēram, nematodes, matoņi); šī tipa dzīvnieki
- stumbeņkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Onychophora"), kura pārstāvjiem ir mīksts, garš, tārpveidīgs ķermenis ar daudziem pāriem primitīvu ekstremitāšu, \~70 sugu; šī tipa dzīvnieki
- plakantārpi Bezmugurkaulnieku tips ("Plathelminthes"), kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi), >12000 sugu, Latvijā konstatēts >280 sugu
- sūklis Bezmugurkaulnieku tips ("Spongia syn. Porifera"), kurā ietilpst primitīvi daudzšūnu ūdensdzīvnieki, kuru ķermenim ir raksturīgas poras un kanālu sistēma un kuri parasti dzīvo kolonijās, piestiprinājušies pie substrāta, \~5000 sugu, kas mīt gk. jūrās, Latvijā saldūdeņos konstatētas 5 sugas
- plakanie tārpi bezmugurkaulnieku tips, kurā ietilpst zemāk attīstītie tārpi ar lentveida vai lapveida ķermeni (piemēram, skropstiņtārpi, lenteņi); šī tipa dzīvnieki; plakantārpi
- Alakels beznoteksāļezers Kazahstānā (_Alaköl_), Austrumkazahstānas un Almati apgabalā, 350 m vjl., platība - 2650 km^2^, dziļums - līdz 54 m, līmenis ciklveidīgi svārstās
- Sarikamišas ezers beznoteksāļezers Turkmenistānā un Uzbekistānā platība — 2850 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 40 m
- Arāla jūra beznoteksāļezers Uzbekistānā un Kazahstānā (_Orol dengizi_), atrodas Turānas zemienes rietumos, bija 4. lielākais ezers pasaulē, bet pēc 20. gs. 60. gados sāktās Amudarjas un Sirdarjas ūdeņu izmantošanas mākslīgajai apūdeņošanai ūdens pieplūde samazinājās un līdz 2000. g. jūras ūdens līmenis bija pazeminājies par 20 metriem, pirmo reizi minēta 10. gs. arābu tekstos, kā Horezmas ezers
- zvīņaiņi Bezzobaino ģints, alās dzīvojoši zīdītāji ar raga zvīņām dakstiņveidīgi klātu ķermeni, pārtiek no skudrām un termitiem
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas
- Noass Bībeles persona, kam Dievs atklājis savu gribu - uzsūtīt vispasaules plūdus; pēc Dieva vēlējuma uzbūvējis šķirstu, kopā ar ģimeni un visu dzīvo radību abu dzimumu pārstāvjiem izglābies un no jauna licis pamatu dzīvībai
- purināt spalvu bieži, strauji kustināt ķermeni, parasti, lai atbrīvotu apspalvojumu, apmatojumu no kā
- bifidobaktērijas Bifido - baktērijas, kas ietilpst dabiskajā zarnu mikroflorā un labvēlīgi ietekmē procesus cilvēka organismā, samazina holesterīna līmeni asinīs, kavē patogēnās mikrofloras attīstību gremošanas traktā, palielina olbaltumvielu izmantošanas iespējas; ar "bifido" piedevām var iegādāties gandrīz visus piena produktus
- Akmenīcas dzirnavezers bija uzpludināts Dubnas upē, Krāslavas novada Šķeltovas pagastā, platība — \~1,7 ha; Akmenicas ezers; Akmenicu ezers; Kormiļcevas dzirnavezers
- mazbiksītes Biksītes - apakšveļas staklētais gurnapģērbs, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- bišēdis Bišu vilks ("Trichodes aptarius"), 10-13 mm gara, matota vabolīte zilā krāsā, dēj oliņas gk. netīros bišu stropos, cirmenis pārtiek no bišu periem
- sile Biznesa cikla punkts, kad reālais ražošanas apjoms sasniedz viszemāko līmeni
- bizenesmens Biznesmenis
- biznesmens Biznesmenis
- krāšņblakts Blakšu kārtas dzimta ("Coreidae"), vidēji lielas blaktis (garums - 6-16 mm), ķermenis drukni ovāls līdz iegarens, dzeltenbrūns līdz melns, retāk sarkans, var būt vienkrāsains vai ornamentēts, gk. mitrās vietās un ūdeņu malā, pārtiek gk. no augu sulas, \~2000 sugu, Latvijā konstatēts \~16 sugu
- cauruļblakts Blakšu kārtas skorpionblakšu dzimtas suga ("Ranatra linearis"), ūdensblakts, Latvijā lielākā blakts (ķermeņa garums - 30-40 mm), pelēkbrūna, izstiepti cilindriska, ar garām, tievām kājām, elpcaurulīte gandrīz tikpat gara kā ķermenis, dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem
- peldblakts Blakts, kam raksturīgs olveida ķermenis un kas dzīvo stāvošos ūdeņos starp augiem un ļoti labi peld
- halcedons Blīvs, slēptkristālisks, mikrošķiedrains kvarca paveids, nereti krāsains; izmanto juvelierizstrādājumiem un kā cietu tehnisko akmeni
- blonģinka Blondīne; meitene ar zemu intelekta līmeni
- smilšu blusas blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta ("Sarcopsyllidae"), ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- blūzmens Blūza izpildītājs; blūzmenis
- neiroborelioze Borelioze, kas izraisa nervu sistēmas traucējumus; visbiežāk izpaužas ar meningītu, kraniālo neirītu vai radikulopātiju, var arī kombinēties
- kormus Botānikā augstāko augu ķermenis, kurā izšķirams stublājs (stumbrs) ar lapām un saknes, kā pretstats zemāko augu tallum jeb laponim, kur šādi orgāni nav izšķirami
- paisuma apstāšanās brīdis, kad uz Zemes novēro Saules un Mēness pievilkšanas spēku izraisīto paisuma augšējo līmeni jeb paisuma pilnlīmeni
- stirna Briežu dzimtas suga ("Capreolus capreolus"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām un dzeltenīgi rūsganu (vasarā) vai brūnganpelēku (ziemā) apmatojumu
- staltbriedis Briežu dzimtas suga ("Cervus elaphus"), liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, lieliem, zarotiem, šķērsgriezumā ieapaļiem ragiem
- brīvais Brīvās krišanas paātrinājums - paātrinājums, ko iegūst ķermenis, krītot uz Zemi no neliela augstuma bezgaisa telpā
- daudzeju mizgrauzis brūni spīdīga vabole ar iegarenu, 3,5-4,5 mm garu ķermeni, kas uzbrūk vidēji veciem un veciem novājinātiem kokiem un kokmateriāliem
- armadili Bruņneši - Dienvidamerikas zīdītāji, kuru ķermeni sargā kaula bruņas
- bruņrupucis Bruņurupucis ("Testudines, Chelonia"), rāpulis, kura ķermenis pārklāts ar kaula bruņām
- pūkainā bruņuts bruņutu apakškārtas suga (“Pseudococcus maritimus”), ķermenis iegarens, 3-4 mm garš ar skaidri saskatāmu posmojumu un elastīgu apvalku, Latvijā plaši izplatīta
- lohaņs budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un kļuvis par svēto, atsakoties no dažādām vēlmēm
- Lo-Haņs Budisma mitoloģijā - cilvēks, kas sasniedzis augstāko garīgās attīstības līmeni un, atsakoties no dažādām vēlmēm, kļuvis par svēto
- struktūrdeficīts Budžeta deficīta vai pozitīvs saldo, kas aprēķināts ekonomikai, kurā ir dabisks bezdarba līmenis un dabisks IKP līmenis, bet nodokļu likmes un transferta maksājumu apmērus nosaka spēkā esošie likumi
- pārkars Burta daļas izvirzījums pāri burta ķermenim, īpaši kursīvā, versāļiem, akcentētiem burtiem u. c.; neuzmanīgi iespiežot bieži lūzt
- kost būt asam lietošanas procesā (par rīku, asmeni)
- purināt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- kratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) dreb, trīc (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli)
- sakratīt būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) sāk, parasti pēkšņi, drebēt, trīcēt (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli); būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermenis) īsu brīdi dreb, trīc
- saldēt būt par cēloni tam, ka (ķermeni, tā daļās) izraisās aukstuma sajūta (par laikapstākliem, arī par priekšmetu, vielu)
- klausīt būt spējīgam darboties, funkcionēt kādā veidā (par ķermeni, tā daļām, norisēm tajā)
- ierietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis piepildās ar pienu (par dzīvnieku)
- rietēt būt tādā stāvoklī, kad tesmenis pildās ar pienu
- mesties būt tādam, kam pakāpeniski rodas (kādas īpašības), pakāpeniski nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- saistīt būt tādam, kas, aptverot locekļus, ķermeni, ierobežo (cilvēka vai dzīvnieka) kustības brīvību, arī padara kustības neiespējamas (par virvi, ķēdi u. tml.)
- kuplot būt tādam, kur augiem ir spēcīgs, kupls zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- izsisties būt tādam, kur izveidojas izsitumi, augoņi (par ķermeni, tā daļām)
- vadīt būt tādam, kurā noris, ir iespējama (kāda veida enerģijas) pārnese (piem., par fizikālu ķermeni)
- svīst būt tādam, kura sviedru dziedzeri izdala sviedrus, parasti lielā daudzumā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- izsilt būt viscaur pakļautam siltuma iedarbībai (piemēram, par ķermeni, tā daļām)
- apdares materiāli būvmateriāli, ko lieto, lai uzlabotu ēku un būvju lietošanas un dekoratīvās īpašības, kā arī lai pasargātu konstrukcijas pamatmateriālu no ārējās vide iedarbības; lieto dabiskos akmensmateriālus (smilšakmeni, dolomītu) un mākslīgos materiālus (betonu, stiklu, keramiku, plastmasas)
- sulfadiazīns C~10~H~10~N~4~O~2~S, sulfonamīdu grupas savienojums; bieži lieto kombinācijā ar citiem sulfonamīdiem dažādu infekciju, to vidū meningīta, ko izraisījis "Haemophilus influenzae", akūtu urīnceļu infekciju, mīkstā šankra u. c. infekciju ārstēšanā
- probukols C~31~H~48~O~2~S~2~, antiholesterēmisks līdzeklis; lieto primāras hiperholesterinēmijas gadījumā kopā ar seruma holesterīna līmeni pazeminošu diētu
- rifamicīns C~37~H~47~NO~12~, jebkura no "Streptomyces mediterranei" iegūta antibiotiska viela, kas efektīva pret plašu baktēriju spektru, to vidū grampozitīviem kokiem, dažiem gramnegatīviem baciļiem un tuberkulozes mikobaktēriju, kā arī dažām citām mikobaktērijām; lieto tikai plaušu tuberkulozes sākumstadijas un atkārtotā ārstēšanā, kā arī "Neisseria meningitidis" izraisīta asimptomātiska nazofaringīta, lepras, gonorejas, žultsceļu un elpceļu infekciju ārstēšanā
- triamterene C12H11N7, diurētisks līdzeklis, kas bloķē nātrija jonu reabsorbciju kanāliņu distālajā līkumotajā daļā, nemainot kālija jonu līmeni plazma; lieto tūskas un hipertensijas ārstēšanā
- sinomenīns C19H23NO4, auga "Sinomenium diversifolius DC." alkaloīds, morfina spoguļizomērs, bet bez tā analgētiskajām īpašībām; inde, kas izraisa krampjus
- simvastatīns C25H38O5, antihiperlipidēmisks līdzeklis, hidroksimetilglutaril-CoA-reduktāzes konkurējošais inhibitors; lieto hiperholesterinēmijas ārstēšanai, lai pazeminātu lipīdu līmeni asinīs
- krampjstrāva Caur cilvēka ķermeni plūstošās strāvas vērtība, kuru pārsniedzot iestājas muskuļu krampji, kas traucē cietušajam atbrīvoties no satvertās strāvu vadošās daļas
- dūmvads Cauruļvads, pa kuru dūmi no kurtuves ieplūst dūmenī; arī dūmenis
- pūtēt celt ūdens līmeni
- slieties Celties stāvus (no sēdus vai guļus stāvokļa), parasti taisnojot, stiepjot ķermeni, arī censties ieņemt vertikālu stāvokli
- pagrabs Celtnes daļa, kura atrodas zem tās pirmā stāva un kuras grīdas līmenis ir zem zemes virsas; telpa, telpu kopums šādā celtnes daļā
- meniskektomija Ceļa locītavas meniska izgriešana
- meniskopeksija Ceļa locītavas meniska nostiprināšana
- mbisimo Centrālāfrikas azandu metafizikā smalkās matērijas ķermenis, kas var atdalīties no materiālā ķermeņa
- zobens Cērtamais un duramais ierocis - parasti ar samērā garu, taisnu vai izliektu, divpusēju vai vienpusēju asmeni un ar rokturi ieroča satveršanai, turēšanai
- siet cieši apņemot (locekļus, ķermeni ar virvi, saiti u. tml.) un saistot (tās) galus mezglā, panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar mainīt stāvokli; šādā veidā panākt, ka nevar mainīt (locekļu) stāvokli
- sasiet cieši sienot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks), parasti pilnīgi, nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus), parasti pilnīgi, nevar pakustināt
- spīlēt cieši spiest (ķermeni, tā daļu), arī atrasties (ap ķermeni, tā daļu), izraisot spiedienu, spriegumu (par apģērbu, apaviem)
- sfēriska kustība cieta ķermeņa kustība ap vienu tā nekustīgu punktu; tā kā ķermenis ir ciets, tad visi tā punkti kustas pa sfērām ar nemainīgiem rādiusiem
- polikristāls Ciets ķermenis, kas sastāv no neregulāras formas sīkiem, dažādi orientētiem, savstarpēji saistītiem monokristālu agregātiem
- akmeņains Ciets, nelokāms (par rakstura īpašībām, psihisko stāvokli), arī stīvs; [akmenisks]{s:1535}
- sildpudele Cilindrisks fajansa, porcelāna vai metāla ķermenis ar tajā ievietotu sildspirāli
- pīšļi cilvēka ķermenis pēc nāves; mirstīgās atliekas
- izcirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- gaļas (iz)cirtējs cilvēks, kas sadala kautķermeni noteikta veida gaļas gabalos (piemēram, pārdošanai)
- cirminis Cirmenis
- meiselis Cirtnis; kalts (dzelzim vai akmenim)
- platcirvis Cirvis ar plānu plātni, un platu (līdz 30 cm) mazliet liektu asmeni, ko namdari lieto koku materiālu šķautņu nolīdzināšanai
- PSE sindroms cūkgaļas kvalitātes raksturojums, kas nozīmē, ka gaļā ir paaugstināts pienskābes līmenis, izmainījusies gaļas struktūra un olbaltumvielu īpašības; parādās stresa faktora rezultātā
- meža cūka cūku dzimtas suga ("Sus scrofa"), savvaļas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām
- glikatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- glukatonija Cukura daudzuma samazināšanās asinīs līdz līmenim, kad parādās patoloģiski simptomi
- cukura diabēts cukurslimība ("diabetes mellitus"), vielmaiņas slimība, kam raksturīgs ilgstoši paaugstināts glikozes līmenis asinīs
- čemurziežu dzeltenā blakts čemurziežu kaitēklis, 4-5 mm gara blakts, ķermenis dzeltens līdz dzeltensarkans ar melnu vai brūnu zīmējumu
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.)
- Neilsona domna čuguna kausēšanas krāsns ar uzlabotu tehnoloģiju, izmantojot šim nolūkam karstā gaisa padevi; krāsns no augšas tika aizpildīta ar koksu, dzelzs rūdu un kaļķakmeni; patentēta 1828. gadā
- žņaudzējčūska Čūsku apakškārtas dzimta ("Boidae"), pie kuras pieder lielas un vidēji lielas čūskas ar spēcīgu, muskuļotu ķermeni, kuras medījumu nobeidz, apvijoties ap to un nožņaudzot, 21 ģints, >80 sugu
- ūdensblusa Dafnija - vēžu klases kladoceru apakškārtas dafniju dzimtas ģints ("Daphnia"), pie kuras pieder sīki dzīvnieki, kam ķermeni sedz hitīna čaula un kas peld lēcieniem, Latvijā konstatētas 6 sugas
- liesums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas nesatur taukumu
- treknums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; taukums (1); arī speķis
- taukums Daļa (gaļas gabalam, kautķermenim), kas satur daudz tauku; treknums (1); arī speķis
- peru piens darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni; peru pieniņš
- cirtnis Darba rīks ar kaltveida asmeni cietu materiālu apstrādei (šķelšanai, dalīšanai u. tml.)
- slīmests Darbarīks (parasti ar izliektu asmeni un diviem rokturiem) kokmateriālu mizošanai, nolīdzināšanai
- darba tirgus darbaspēka pakalpojumu pirkšana un pārdošana, kuru nosaka nodarbinātības un atalgojuma vai pieprasījuma un piedāvājuma līmenis
- pārslodze Darbības traucējumi (ķermenim, tā daļām, arī psihei), ko izraisa pārāk liela garīga vai fiziska slodze
- paklausīt Darboties, funkcionēt vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām)
- Tašauza Dašoguza - pilsēta Turkmenistānā
- nepārtrauktā barošana datoru sistēmas nodrošinājums ar dublējošu barošanas avotu gadījumam, ja parastais barošanas avots tiek atslēgts vai tā spriegums samazinās līdz nepieļaujamam līmenim
- iesākums Datu pārraidē - ziņojuma sākuma daļa, kurā ir vadības informācija, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojuma tipu un tā prioritātes līmeni
- simtkājis Daudzkāju klases apakšklase ("Chilopoda"), plakans, galvenokārt iedzeltens vai brūns dzīvnieks, kura ķermenim ir no 15 līdz 180 vienādu posmu ar vienu kāju pāri pie katra no tiem; \~2800 sugu, Latvijā konstatēts 13 sugu
- tūkstoškāji Daudzkāju klases apakšklase ("Diplopoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, \~10000 sugu, Latvijā konstatēta 21 suga
- kaulene Daudzkāju klases simtkāju apakšklases suga ("Lithobius forficatus"), dzīvnieka ķermenis tārpveidīgs, plakans, stipri hitinizēts, līdz 3 cm garš, ļoti kustīgs dzīvnieks, kas sastopams zem nokaltušu koku mizas, nobirušās lapās, zem dažādiem priekšmetiem, mūra un koku ēku spraugās
- daudzsareņi daudzsartārpi ("Polychaeta"), posmtārpu tipa klase; ķermenis sastāv no posmiem; tiem sānos ir īpaši izaugumi ar sariņu pušķiem, kam ir kustību orgāna funkcija
- peritēcijs Daudzu asku sēņu augļķermenis, kam bumbiera vai lodes forma; iekšā tas ir dobs un satur askus ar sporām
- kvelkstēt Dauzīt un berzēt ķermeni ar bērza slotu pirtī
- ģimenes tipi dažādas ģimeņu formas, kas atšķiras pēc vairākiem parametriem; pēc lieluma ir nukleārās (vienkāršās) un saliktās ģimenes, pilnās un nepilnās ģimenes; ģimeni, kas sastāv no viena precēta pāra (ar vai bez bērniem), sauc par nukleāru ģimeni (tā var būt pilna (abi vecāki ar bērniem) vai nepilna); saliktās ģimenes sastāv no triju un vairāku paaudžu un dažādas radniecības pakāpes locekļiem
- dižspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Aeschnidae"), ķermenis liels, slaids, vēdera garums līdz 60 mm, spārnu garums līdz 50 mm, koši brūnas, zilas vai zaļas, Latvijā konstatēts 10 sugu; ešnu dzimta
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- smaragdspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulidae"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vairākumam sugu ķermenis zaļš ar metālisku spīdumu, mīt pie dažādām ūdenstilpēm, bieži sastopamas arī sausās vietās - izcirtumos, mežmalās
- upjspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Gomphidae"), Latvijā konstatētas 4 sugas, ķermenis 40-50 mm garš, melns ar dzeltenām vai dzeltenzaļām gareniskām joslām
- sociālā nevienlīdzība dažādu indivīdu, sociālo grupu vai slāņu dažādās pozīcijas sabiedrības hierarhijā (ar atšķirīgām dzīves iespējām un atšķirīgu savu vajadzību apmierināšanas līmeni), kas izveidojušās sociālās diferenciācijas rezultātā
- iekšējā berze dažādu neatgriezenisku procesu kopums cietvielās, šķidrumos un gāzēs, kas rodas ķermeni deformējot
- elektromagnētiskā savietojamība dažādu radioelektronisku iekārtu (arī elektroiekārtu, kas rada elektromagnētisko starojumu) spēja darboties vienlaikus tiešā tuvumā, neradot savstarpējus radiotraucējumus, kuru līmenis pārsniegtu pieļaujamo
- neīstā apnoje dažkārt iestājas, ja stipri sakairina ādu (piem., ja ķermeni iegremdē aukstā ūdenī)
- astrālie ceļojumi dažu cilvēku spēja atdalīt no sevis astrālo ķermeniun doties gan tuvos, gan tālos ceļojumos
- cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
- hromatotakse dažu vielu spēja ietekmēt kodola hromatīnu, nebojājot šūnas ķermeni
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
- puskomēta Debess ķermenis, kam daļēji piemīt komētas īpašības; centaurs
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- spīdeklis Debess ķermenis, kas izstaro vai atstaro gaismu
- pavadonis Debess ķermenis, kas riņķo ap citu (centrālo) ķermeni (planētu, zvaigzni) tā pievilkšanas spēka iedarbībā
- plutoīds Debess ķermenis, kas riņķo ap Sauli un kura orbītas lielā pusass ir lielāka nekā Neptūnam
- zvaigzne Debess ķermenis, kas sastāv no karstas gāzes (plazmas) un izstaro gaismu
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- tangenciālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija plaknē, kas perpendikulāra taisnei, kura savieno debess ķermeni ar novērotāju
- radiālais ātrums debess ķermeņa ātruma vektora projekcija uz taisnes, kas debess ķermeni savieno ar novērotāju
- Keplera likumi debess ķermeņu kustības likumi, kas ir spēkā jebkuram dabiskam vai mākslīgam debess ķermenim, kurš riņķo ap citu debess ķermeni
- librācija debess mehānikā: triju debess ķermeņu savstarpējās kustības speciālgadījums, kad mazākās masas debess ķermenis, kas pārvietojas divu pārējo debess debess ķermeņu gravitācijas laukā, attiecībā pret tiem atrodas relatīvā līdzsvarā
- plastiskā (neelastiskā) deformācija deformācija, kurā pēc slodzes noņemšanas deformētais ķermenis neatgūst sākotnējo formu un izmērus
- rinolīts Degunakmens, kas parasti veidojas ap svešķermeni
- garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā
- kaimenītis dem. --> kaimenis
- ķermenītis dem. --> ķermenis
- stabilie iedzīvotāji demogrāfiskais modelis, iedzīvotāji, kuriem ir pastāvīgs dzimstības un mirstības līmenis bez iedzīvotāju migrācijas ilgā laika posmā
- peldvēzis Desmitkājvēžu kārtas apakškārta ("Natantia"), ķermenis (garums - 2-30 cm) parasti sāniski saplacināts, vēders liels, garāks nekā galvkrūtis, vēderkājas labi attīstītas, noder peldēšanai, dzīvo gk. jūrās, \~2000 sugu, Latvijā 2 sugas
- dekaedrs Desmitskaldnis; ķermenis, ko ierobežo desmit plaknes
- kalmārveidīgie Desmittaustekļu galvkāju apakškārta; ķermenis bez čaulas, torpēdveidīgs (garums - 0,25-5 m) jūrās dažādā dziļumā, \~300 sugu
- vīt ligzdu dibināt ģimeni, iekārtot sev un ģimenei mājokli
- dobermanis Dienesta suns, kam raksturīgs garš, tievs ķermenis, īsa spalva un laba oža; attiecīgā suņu šķirne
- ņūfaundlendietis Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, garš apmatojums un ko izmanto slīcēju glābšanā; attiecīgā suņu šķirne
- dogs Dienesta suns, kam raksturīgs liels, spēcīgs ķermenis, spēcīgi žokļi, īsa spalva; attiecīgā suņu šķirne
- dekrešendo Dinamikas apzīmējums - samazinot skaļuma līmeni, pieklusinot; diminuendo
- augšanas temps dinamikas rindas līmeņu relatīvo pārmaiņu rādītājs, kas raksturo pētāmās parādības attīstības ātrumu; aprēķina, dalot kādu dinamikas rindas līmeni ar šās rindas pirmo līmeni vai iepriekšējo līmeni
- troodonts Dinozauru klases dzīvnieks, kas dzīvojis pirms aptuveni 75 miljoniem gadu tagadējā Ziemeļamerikā, tā smadzenes attiecībā pret ķermeni bija gandrīz trīsreiz lielākas nekā citiem dinozauriem
- eioplocefals Dinozauru klases dzīvnieks, kura ķermeni klāja bruņu plātnes, ko papildināja 10-15 cm garas adatas
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši
- Indijas dišeneja dišeneju suga ("Duchenesa indica"), ko dažkārt dēvē arī par Indijas zemeni
- izlīdzinātājimpulsi Divas īsas impulsu sērijas televīzijas vilnī, kuras iestarpinātas pirms un pēc kadra sinhronizācijas impulsiem un kuru frekvence ir divreiz lielāka un platums uz pusi mazāks nekā rindu sinhronizācijas impulsiem; tādējādi saglabājas nemainīgs līdzstrāvas līmenis
- Balhani Divas kalnu grēdas abos Uzbojas krastos, Turkmenistānā, kaļķakmeņi, merģeļi, nogāzes saposmotas, tuksnesis
- pļavskrējēji Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Ophonus, Pseudophohus"), 7-8 mm garu ķermenis, sīki punktoti segspārni, mīt agrocenozēs, pļavās, mežos; Latvijā konstatētas 7 sugas
- skraidulis Divas skrejvaboļu dzimtas ģintis ("Pterostichus", "Poecilus"), Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis 5-21 mm garš, melns vai tumšs ar metālisku spīdumu, segspārni ar gareniskām rievām
- labris Divasmeņu cirvis ar plānu izliektu asmeni, senās Krētas reliģijas svarīgs simbols, kas tika uzskatīts par Lielās Dievietes Mātes emblēmu
- Vatikāna koncili divi katoļu ekumeniskie koncili
- spēkpāris Divi skaitliski vienādi, bet pretēji vērsti paralēli spēki, kas pielikti vienam un tam pašam ķermenim
- labību zaļace divspārnu kukainis, 3-4 mm garu dzeltenu ķermeni melnām svītrām, kāpuri grauž labības stiebrus un pumpurus
- kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
- kāpurmuša Divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Tachinidae syn. Larvaevoridae"), kukainis ar saraini apmatotu ķermeni (kāpuri attīstās spīļastēs, taisnspārņos, dažādu tauriņu kāpuros), >5000 sugu, Latvijā nav pētīta, varētu būt \~250 sugu
- dobermanpinčers Dobermanis - liels dienesta suns ar slaidu ķermeni, īsu tumšu apmatojumu un labu ožu; attiecīgā suņu šķirne
- nobarot Dodot labi un daudz ēst, panākt, ka (cilvēks, parasti bērns, viņa ķermenis, tā daļas) kļūst resns, tukls, pilnīgs
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni
- komins dūmenis
- komīns Dūmenis
- apvalkdūmenis Dūmenis ar paplašinātu apakšdaļu, kurā novietots atklātais pavards, krāsns kurtuve
- somu duncis duncis ar īsu un biezu asmeni
- monosoms Dvīņauglis ar vienu ķermeni un divām galvām
- sisomija Dvīņu kroplība, kad ir viens ķermenis un divas galvas
- lēca Dzidrs (parasti stikla) ķermenis, ko no apkārtējās vides norobežo dažādas formas (piemēram, sfēriskas, cilindriskas) virsmas
- pogonofori Dziļjūras bezmugurkaulnieki ("Pogonophora"), kam raksturīgs pavedienveida ķermenis, kurš ieslēgts ragvielas caurulē, un sēdošs dzīves veids, \~120 sugu, mīt jūrās 3-10 km dziļumā
- zema dzimstība dzimstības līmenis, kurš ar konkrēto mirstības līmeni nenodrošina vienkāršo paaudžu nomaiņu, un bērnu paaudzes ir skaitliski mazākas par viņu vecāku paaudzēm
- augsta dzimstība dzimstības līmenis, pie kura bērnu paaudzes ir ievērojami lielākas par viņu vecāku paaudzēm
- organisms Dzīva būtne, dzīvs ķermenis, kam raksturīga vielmaiņa, augšana, attīstība, vairošanās un pielāgošanās ārējās vides apstākļiem
- siltums Dzīvas būtnes ķermenim vai tā daļām raksturīga, parasti patīkama, temperatūra
- standard of living dzīves līmenis
- integuments Dzīvniekiem ārējā āda, kas šķir ķermeni no ārpasaules
- tārps Dzīvnieks, kam ir raksturīgs tārpveida ķermenis
- jūrasgurķi Dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), jūras dzīvnieki ar gurķveidīgu vai maisveidīgu ķermeni; holotūrijas
- maistārpi Dzīvnieku valsts daudzšūņu nodalījuma tipisko daudzšūņu apakšnodalījuma klases ("Priapulida"), 8 sugas, ķermenis cilindrisks, parasti 10-15 cm garš, tā priekšgalā āķveidaīgiem dzelkšņiem klāts snuķis, ko var ievilkt ķermenī, gk. mēreno joslu jūrās, dzīvo litorālē, ierakušies gruntī
- pērlene Dzīvnieku valsts gliemju tipa čaulgliemju apakštipa gliemeņu klases saistčauļu kārtas dzimta ("Pteriidae"), gliemene, kuras ķermenis ietverts biezā, cietā divvāku nierveida čaulā un kura var veidot pērles
- bruņgliemis Dzīvnieku valsts gliemju tipa pirmgliemju apakštipa klase ("Polyplacophora"), ovāli vai tārpveidīgi gliemji, kuru ķermeni klāj dakstiņveidā izvietotas 8 čaulas plātnītes, sēdoši, sāļās siltās jūrās, \~1000 sugu
- kaustārpi Dzīvnieku valsts tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta
- foronīdi Dzīvnieku valsts vainagtaustekļaiņu tipa jūras bezmugurkaulnieku klase ("Phoronidea"), ķermenis cilindrisks, to apņem cauruļveida čaula, 23 sugas, Latvijā nav pārstāvēti
- džentelbeņķis Džentlmenis
- džentelmenis Džentlmenis
- džentelmens Džentlmenis
- džentlemanietis Džentlmenis
- džentlemens Džentlmenis
- džentlmens Džentlmenis
- gentleman Džentlmenis
- Malahs Gamavets ebreju mitoloģijā - nāves eņģelis, viss viņa ķermenis ir klāts ar neskaitāmām acīm
- sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis
- Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
- etaža Ēkas stāvs, atsevišķas telpas vai telpu kopas līmenisks nodalījums būves kompleksā
- piedāvājums Ekonomiska kategorija, kas saistīta ar preču apgrozību un ko galvenokārt nosaka ražošanas attīstības līmenis
- makroekonomika Ekonomiskās parādības, kas aptver visu tautsaimniecību kopumā (nacionālais ienākums un tā sadale, nodarbinātības līmenis, inflācija u. tml.)
- ekoloģiskā piramīda ekosistēmas trofisko līmeņu kvantitatīvo attiecību grafisks attēlojums, kur katru trofisko līmeni, sākot ar producentiem un beidzot ar destruktoriem, attēlo četrstūris, kura laukums ir proporcionāls attiecīgā līmeņa pārstāvētībai ekosistēmā; barošanās ķēdes posmu secībā četrstūrus attēlo citu virs cita, un tādējādi veidojas zīmējums, kas vairākumā sauszemes ekosistēmu atgādina piramīdu
- gala eksāmeni eksāmeni, ko kārto, beidzot vidējo mācību iestādi
- oikumenisks Ekumenisks
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots
- pjezoelektriskais efekts elektrisko lādiņu veidošanās uz ķermeņa virsmas mehānisku deformāciju rezultātā un mehānisku deformāciju rašanās, ja ķermeni ievieto elektriskajā laukā
- termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni
- galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim
- rietumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams rītos
- austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros
- menora Eļļas gaismas ķermenis ar septiņiem radziņiem, ko izmanto jūdaisma rituālos, viens no senākajiem ebreju ticības simboliem; arī deviņu zaru šāds gaismas ķermenis, ko lieto tikai Hanukas svētku laikā
- spāniešu muša eļļasvaboļu dzimtas suga ("Lytta vesicatoria"), vaboles ķermenis zaļš, spīdīgs, 12-21 mm garš, sastopama gk. uz ošiem, Latvijā izzudusi; zaļā eļļasvabole
- bazisfenoīds Embrionāls kauls, kas vēlāk saaug ar spārnu kaula ķermeni
- energoavots Enerģijas avots - tehniska ietaise (elektriskais ģenerators, tvaika ģenerators, ūdens sildkatls u. tml.) vai dabas ķermenis (saule, vējš, ūdenskritums u. tml.), no kura var iegūt enerģiju tieši izmantojamā veidā
- bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu
- noliktavērce Ērču kārtas akarīdērču grupas dzimta ("Acaeridae"), resnas, baltganas vai brūnganas, gludas, spīdīgas ērces, ķermenis \~0,5 mm garš, klāts ar retiem sariņiem; Latvijā konstatēts \~20 sugu
- ādasērces Ērču kārtas dzimta ("Epidermoptidae"), ļoti sīkas ērces ar 0,14-0,40 mm garu, apaļīgu, saplacinātu ķermeni, Latvijā nav pētītas
- matērce ērču kārtas dzimta ("Psoroptidae"), sīkas, 0,1-0,4 mm garas ērces, ķermenis tārpveidīgs, ārēji posmots, kājas ļoti īsas, endoparazīti
- četrkājērce Ērču kārtas kohorta ("Tetrapodili"), ļoti sīkas, savdabīgas ērces ar tārpveidīgu, līdz 0,2 mm garu ķermeni, tikai 2 pāri kāju un tās atrodas ķermeņa priekšgalā, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- gludēvele Ēvele ar taisnu griezējasmeni, kam nedaudz noapaļoti gali
- Timsenis ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 134,9 m vjl., platība - 3,7 ha, dziļums - līdz 18,5 m, garums - \~320 m, lielākais platums - \~180 m, ietilpst Lazdonas ezeru Ziemeļu grupā; Timsiņš; Timsiņu-Sīmaņu ezers; Timsmenis; Tumsenis; Tumšais ezers
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība
- Lubāns ezers Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā Madonas novada Barkavas un Ošupes pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas un Nagļu pagastā, \~92,5 m vjl., līmenis tiek regulēts, pie maksimālā līmeņa platība - 82 km^2^, garums - līdz 14 km, lielākais platums - 9 km, lielākais dziļums - 2,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lubāna ezers; Lubānas ezers
- Sasikkels ezers Balhaša-Alakola ieplakā 374 m vjl., Kazahstānā, platība - 736 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 4,7 m, līmenis mainīgs, augstākais vasarā
- Ninieris ezers Cēsu novada Priekuļu pagastā, platība - 12,5 ha, garums - 0,6 km, lielākais platums - 0,28 km, beznoteces, ar mainīgu līmeni; Niniera ezers
- Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
- Ņerpičjes ezers ezers Kamčatkas pussalā 0,4 m vjl., Krievijas Kamčatkas apgabalā, platība - 552 kvadrātkilometri, līmeni ietekmē Klusā okeāna plūdmaiņas, ietek 117 nelielas upes, iztek Kamčatkas upes pieteka Ozjornaja
- Kusmurins ezers Kazahstānā, Kustanajas apgabalā, Turgajas garenieplakas ziemeļu daļā 103 m vjl., platība - 210 kvadrātkilometru (līmenim svārstoties, platība stipri mainās), vidējais dziļums 1-3 m, cauri plūst Obaghana
- Zaisans ezers Kazahstānas austrumu daļā, 395 m vjl., ieplakā starp Altaja dienvidu grēdām un Tarbagataju, platība - 1800 kvadrātkilometri (kopā ar Buhtarmas ūdenskrātuvi 5510 kvadrātkilometru), garums - >500 km, platums - līdz 35 km, lielākais dziļums - 17 m, pēc Buhtarmas HES izbūves Irtišā līmenis paaugstināts par 7 m
- Akmenīšu ezers ezers Rēzeknes novada Kaunatas pagastā, platība - 7,4 ha, Akmeniešu ezers; Akmenišku ezers; Akmenišķu ezers
- Grīvas ezers ezers Šķaunes pagastā, 1966. g. meliorācijas darbos līmenis pazemināts no 158,8 m līdz 156,9 m vjl., platība samazinājusies no 58,4 ha līdz 6 ha, vidējais dziļums — 0,2 m; Grēvas ezers; Greves ezers; Grēves ezers; Greivas ezers; Greives ezers
- Ciemene ezers Tukuma novada Sēmes pagastā, platība - 4 ha; Ciemenis; Ciemenes ezers; Sēmones ezers
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers
- deha Ezoterismā ar šo vārdu apzīmē to, kam ir ķermenis
- gaišredzība Ezoterismā astrālā ķermeņa spēja iziet no fiziskā ķermeņa un redzēt tās dimensijas, kuras fiziskajam ķermenim nav pieejamas
- halāsana Ezoterismā kāds vingrinājums, kuru dažkārt dēvē par arkla pozu: guļot uz muguras (pleciem) kājas pāri ķermenim un galvai ar pirkstu galiem pieskaras pie zemes
- vjāna Ezoterismā speciāls avots, kas piegādā enerģiju visam ķermenim, vīriešiem tas esot saistīts ar prostatas centru
- unmāni Ezoterismā stadija, kad astrālais ķermenis ir atdalījies no fiziskā ķermeņa
- transs Ezoterismā stāvoklis, kad astrālais ķermenis apzināti atstājis fizisko ķermeni
- čaitanja Ezoterismā stāvoklis, kad garīgā apziņa ir tikko atmodusies, kad cilvēks ir modrs un gatavs mainīties uz augšu, sperot pirmos soļus, lai atmestu kauzālo ķermeni
- ēteriskais dubultnieks ezoterismā substance, kas eksistē starp fizisko ķermeni un auru
- annamājākoša Ezoterismā šis vārds nozīmē ķermeni - fizisko apvalku, kurā ieslēgts gars
- brahmaloka Ezoterismā tāds eksistences līmenis, kurā tie, kuriem ir bijušas labas sekmes Zemes dzīvē, var kontaktēties ar citām būtnēm no augstākās attīstības līmeņiem
- baltkrūtainais ezis ežu dzimtas suga ("Erinaceus concolor"), neliels dzīvnieks ar 25-30 cm garu druknu ķermeni, masa - 0,7-0,8 kg, mugura un sāni klāti ar asām adatām, Latvijā sastopams bieži
- riska faktori faktori, kas var palielināt vai mazināt uzņēmējdarbības, kapitālieguldījumu, darījumu risku: valsts ekonomikas attīstības līmenis, dabas katastrofas, darījumu partneru neveiksmes u. tml.
- diferenciālā fāze fāzes nobīde maza krāsainuma subnesējam krāsu videokanālā (ja ir noteikts spilgtuma līmenis) attiecībā pret fāzes nobīdi signāla blankēšanas līmenī
- levitācija Fenomens parapsiholoģijā, kas nozīmē to, ka ķermeni vai priekšmetu var iekustināt ar domu spēku (piemēram, spiritismā, dažās Austrumu reliģijās)
- paramenisks Fibrozie audi ap ceļa locītavas menisku
- garengriezums Figūra, kas rodas, šķeļot doto ķermeni ar plakni gareniskā virzienā (parasti rasējumā)
- enerģijas līmenis fizikālas sistēmas stāvokli raksturojošs lielums, kurā sistēmai ir noteikta enerģija, kas atkarīga no sistēmu raksturojošiem parametriem; mainoties sistēmas stāvoklim, enerģijas līmenis var mainīties nepārtraukti (nepārtraukts enerģētiskais spektrs) vai lēcienveidīgi – diskrēti (diskrēts enerģētiskais spektrs)
- debess ķermenis fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts
- vadītājs fizikāls ķermenis, viela, vide u. tml., kas kaut ko [vada]{s:2763}
- bīdes modulis G fizikāls lielums, kas rāda sakarību starp tangenciālo spriegumu τ un bīdes leņķi γ mazu deformāciju gadījumā (τ=Gγ) un rāda materiāla spēju pretoties formas izmaiņai, saglabājot nemainīgu tilpumu (piemēram, paralēlskaldņa deformēšanās par rombveida ķermeni ar nemainīgu romba augstumu un nemainīgām malām)
- absorbētspēja fizikāls lielums, kas rāda, kādu daļu no starojuma ķermenis absorbē
- potenciāls fizikāls lielums, kas raksturo (piemēram, gravitācijas, elektrostatisko) lauku noteiktā telpas punktā un kas skaitliski ir vienāds ar darbu, kuru veic lauks, pārvietojot ķermeni ar vienu masas, elektriskā lādiņa u. tml. vienību no dotā telpas punkta līdz kādam citam punktam, kur šis lielums ir pieņemts par nulli
- darbs Fizikāls lielums, kas raksturo ārējo iedarbību uz kādu ķermeni vai sistēmu
- vibroterapija Fizioterapijas metode, kurā izmanto zemas frekvences mehāniskas svārstības, piestiprinot ķermenim vibratorus aplikatoru veidā vai izmantojot ūdens vannas
- siltumdziedniecība Fizioterapijas veids, kurā siltumu ķermenim no apkārtējās vides pievada siltuma apmaiņas ceļā
- iekšējā koša fiziskais ķermenis jeb annamājākoša
- deformācija Formas un tilpuma maiņa (fizikālam ķermenim) ārēja spēka iedarbībā (nemainoties ķermeņa masai)
- pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi
- hidrogrāfs gadā, sezonā vai kādā citā periodā notikušo ūdens krājuma pārmaiņu grafisks attēlojums, kas uzskatāmi raksturo maksimālo, minimālo un vidējo ūdens līmeni ūdenstilpēs, noteces apjomu, līmeņa kāpuma un krituma tempu
- japijs Gados jauns izglītots vidusšķiras pārstāvis (biznesmenis, jurists u. tml.), kas strādā pilsētā un kam galvenais ir karjera, maksimāli liels ienākums un dzīves ārējās greznības atribūti
- jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu attiecīgajā gadā dzimušie, ja viņu dzīves laikā mirstības līmenis paliktu tāds, kāds tas bija dzimšanas gadā
- veselīgas dzīves mūža ilgums gadu skaits, kādu vidēji nodzīvotu dotās paaudzes pārstāvji veselīgā stāvoklī, ja viņu turpmākās dzīves laikā veselības un mirstības līmenis saglabātos aprēķina gada līmenī
- paredzamais mūža ilgums gadu skaits, kuru vidēji nodzīvotu attiecīgā vecuma iedzīvotāji, ja viņu turpmākās dzīves laikā mirstības līmenis katrā vecumā paliktu tāds pats, kāds tas bija aprēķina periodā
- opalescence Gaismas izkliede duļķainā vidē; varavīkšņaina krāsu rotaļa, kas raksturīga opālam, mēnessakmenim un dažiem citiem minerāliem ar mikroskopiski šūnainu uzbūvi
- lukturis Gaismas ķermenis (transportlīdzekļiem) ar spožu gaismu
- gabarītlukturis Gaismas ķermenis (viens no vairākiem), kas norāda (transportlīdzekļa) gabarītus
- pastiprinātāja aktivizētājlampa gaismas ķermenis, kura gaisma projektorā cauri skaņas celiņam nonāk uz fotoelektriska elementa un iedarbina pastiprinātāju
- meteors gaismas parādība, kas rodas, sīkam debess ķermenim ievirzoties planētas atmosfērā; krītošā zvaigzne
- bērza piepe gaišpelēks, ciets parazītiskas sēnes augļķermenis
- līdz ādai galīgi, ļoti stipri, tā, ka viss ķermenis jūt slapjumu, aukstumu
- metatalāms Galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna; mediālais un laterālais ceļgalveida ķermenis
- architravs Galvenā sija, dziedrs, kas līmeniski guļ uz stabiem vai pīlāriem
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti
- putnērce Gamazīnērču kohortas dzimta ("Dermanyssidae"), dzeltenbrūnas ērces ar 0,5-1,9 mm garu ķermeni, plaši izplatītas, mīt putnu, retāk grauzēju ligzdās, Latvijā konstatētas 2 sugas
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos
- pakalpojumu kvalitāte garantēts datoru tīkla caurlaidspējas līmenis
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
- Žironda Garonnas un Dordoņas kopējs estuārs Francijas dienvidrietumos, lejpus Bordo, garums - 75 km, platums - 3-10 km, dziļums - līdz 35 m, pie izejas Biskajas līcī - pussala ar Leverdonas ostu, paisumā līmenis ceļas par 5,2 m
- framea Garš šķēps ar īsu dzelzs asmeni
- ventilācija Gāzu apmaiņa starp ķermeni un vidi caur ādu
- karnācija Glezniecības paņēmieni un krāsu kombinācijas, ko izmanto, attēlojot cilvēka seju un kailu ķermeni
- upespērļgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Margaritiferidae"), lielas gliemenes, čaula masīva ar taisnu vai ieliektu apakšmalu un noapaļotiem galiem, iekļūstot svešķermenim veidojas pērle, 20 ģinšu, vairāki desmiti sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
- urbējgliemene Gliemeņu klases lapžauņu kārtas dzimta ("Teredinidae"), kuras ķermenis ir tārpveidīgs (līdz 30 cm garumā), čaula reducējusies, no tās saglabājušās 2 plātnītes, ar kurām urbj ejas jūrā esošos koka priekšmetos (pāļos, laivās, kuģos)
- gliemene Gliemis, kura ķermenis ietverts divvāku čaulā
- čaulgliemji gliemju apakštips ("Concifera"); gliemji, kuriem čaula parasti sedz visu ķermeni
- sauszemes gliemeži gliemju tipa ("Mollusca") dzīvnieku grupa, dažus milimetrus līdz vairākus centimetrus gari, mīksti bezmugurkaulnieki, kuru ķermenis sastāv no galvas, vidukļa un kājas; vidukli apņem mantija, tās dziedzeru izdalītais sekrēts veido čaulu (plaušgliemežiem), kas var būt arī pilnīgi vai daļēji reducējusies (kailgliemežiem); šķirtdzimumu vai divdzimumu dzīvnieki, Latvijā konstatētas 82 sugas
- lāpstkāji Gliemju tipa čaulgliemju apakštipa klase ("Scaphopoda"), ķermeni (garumā 3-120 mm) apņem cauruļveida čaula, kas vienā galā nedaudz šaurāka, čaulas gali vaļēji, pa tiem izvirza galvu un kāju, sāļās jūrās
- gliemezis Gliemju tipa klase ("Gastropoda"), ķermenis asimetrisks, sastāv no galvas, maisveidīga vidukļa un kājas, čaula parasti sagriezta, gk. okeānos, arī saldūdeņos un uz sauszemes; \~90000 sugu; Latvijā 103 sugas
- bruņglodene Glodeņu dzimtas ģints ("Ophisaurus"), ķermenis čūskveidīgs, pārklāts ar lielām rombveida zvīņām, zem kurām ir kaula plātnītes, oldējējas, pārtiek no posmkājiem, gliemjiem un sīkiem mugurkaulniekiem
- glumenīca Glumenieks
- glumiķis Glumenieks
- glumnieks Glumenieks
- lābis Glumenieks
- pendere Glumenieks
- sporokarps Gļotsēņu augļķermenis
- etalijs Gļotsēņu kopaugļķermenis, kas veidojas saplūstot vairākiem sporangijiem
- plazmodijs Gļotsēņu veģetatīvais ķermenis
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
- piendaris Gremotāju zīdītāju kuņģa daļa, saukta arī glumenieks
- egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi
- Sfinksa grieķu mitoloģijā - "žņaudzēja", briesmonis ar sievietes galvu, putna spārniem un lauvas ķermeni, viens no Ehidnas un Tīfona briesmīgajiem pēcnācējiem
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Mīnotaurs grieķu mitoloģijā - briesmonis ar cilvēka ķermeni un vērša galvu, kuru Krētas valdnieks Mīnojs turēja labirintā un kuram reizi deviņos gados par barību ziedoja septiņus jaunekļus un septiņas jaunavas; Mīnotauru nonāvēja Atēnu varonis Tēsējs
- Eiripils grieķu mitoloģijā - Ormenionas valdnieks Tesālijā, viens no drosmīgākajiem Trojas kara dalībniekiem, kas uz Troju atveda 40 kuģus, nogalināja daudzus trojiešu varoņus, bet viņu pašu ievainoja Parīds; brūci izārstēja Patrokls
- heliādi grieķu mitoloģijā - saules dieva Hēlija dēli, Faetons (dzimis laulībā ar nimfu Klimeni) un septiņi brāļi, kas piedzima Afrodītes meitai nimfai Rodai un bija slaveni kā gudri astrologi
- Periklimens grieķu mitoloģijā - tēbiešu karavadonis, Poseidona dēls, karagājiena "Septiņi pret Tēbām" laikā viņš nogalina vinu no gājiena dalībniekiem - Partenopaju, uzmetot viņam no pilsētas mūra lielu akmeni; pēc tam vajā Amfiarāju, taču šajā brīdī no zibens spēriena atveras zeme un uzņem Amfiarāju ar visiem kaujas ratiem
- griezējķīlis Griezējinstrumenta ķīļveida griezējdaļa ar skaidvirsmu, mugurvirsmu un griezējasmeni (griezējšķautni) šo virsmu krustošanās vietā
- pankreatotomija Grieziens aizkuņģa dziedzerī, gk., lai izņemtu audzēju vai akmeni
- fasongrieznis Grieznis ar saliktas konfigurācijas profilam atbilstošas formas griezējasmeni
- jemt Griezt (par asmeni)
- iegriezties Griežot ievirzīties (priekšmetā, materiālā) - par asmeni, rīku ar asmeni
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi
- nogulēt Guļot netīrā vietā, padarīt netīru (savu ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
- piejosta Gurnģērba augšmalai vai augšģērba lejasmalai piešūta vai citādi, piemēram, līmējot, metinot, piestiprinātā griezummalu glītapstrades papilddetaļa, ar kuru attiecīgo ģērba joslu piekļauj valkātāja ķermenim
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem
- Stupeļu lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, sena kulta vieta, atrodas Stupeļu kalna rietumu piekājē, garums - 6,7 m, platums - 5,6 m, augstums nogāzes pusē - 2,8 m, kalna pusē - 0,2 m, apkārtmērs - 20,5 m, akmenim ir apgāztas piramīdas forma, tā virsa plakana (25 kvadrātmetri), virspusē neregulārs iedobums (1,5 x 1,3 m, dziļums - 0,1 m), pie akmens konstatēts māla klons (domājams, ziedošanas vieta)
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- zvaigzne Ģeometriska figūra, ķermenis ar smailiem stariem; priekšmets, veidojums, kam ir šāda forma
- ātruma paralelograms ģeometriska konstrukcija, kas attēlo ātrumu saskaitīšanas likumu: ja materiālais punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido šo divu kustību ātrumu vektori
- desmitskaldnis Ģeometrisks ķermenis - daudzskaldnis, ko ierobežo desmit skaldnes
- prīsma Ģeometrisks ķermenis ar divi vienādiem un parallēliem galiem, kurus savieno sānēji parallēlogrammi; prizma (1)
- sferoīds Ģeometrisks ķermenis, kas izveidojas, elipsei rotējot ap savu mazo asi
- konuss Ģeometrisks ķermenis, kas veidojas, taisnleņķa trijstūrim griežoties ap vienu no savām katetēm
- daudzskaldnis ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo galīgs skaits daudzstūru (skaldņu), kam malas ir kopīgas (daudzskaldņa šķautnes); poliedrs
- tors Ģeometrisks ķermenis, ko veido riņķa rotācija ap asi, kura atrodas šā riņķa plaknē, bet nekrusto to; veidojums, kam ir šāda ģeometriska ķermeņa forma
- smaguma centrs ģeometrisks punkts ķermenī vai ārpus tā, caur kuru iet smaguma spēka darbības līnija (neatkarīgi no tā, kā ķermenis orientēts telpā)
- plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā
- audžuģimene ģimene, kas audzina bērnu vai bērnus, kuriem uz laiku vai pastāvīgi ir atņemta viņu ģimeniskā vide un kuru interesēs nav bijusi iespējama palikšana savā ģimenē
- en famille ģimenē; ar ģimeni
- Čelekena Hazara - pilsēta Turkmenistānā, Čelekenas pussalā
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm
- Kremenčukas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Dņeprā (14 km augšpus Kremenčukas), Ukrainā, Kirovohradas, Poltavas un Čerkasu apgabalā, izveidota 1959. g., platība - 2250 kvadrātkilometru, garums - 185 km, lielākais platums - 30 km, vidējais dziļums - 6 m, ūdenslīmenis svārstās līdz 5 m
- Kairokumas ūdenskrātuve HES aizsprosta ūdenskrātuve Sirdarjā, Tadžikistānā, Fergānas ielejas rietumu daļā, izveidota 1951. g., platība — 513 kvadrātkilometru, garums — 55 km, lielākais platums — 20 km, vidējais dziļums — 8,1 m, lielākais — 28 m, ūdenslīmenis svārstās — līdz 7 m
- slūžas Hidrauliska būve, piemēram, ūdens transportlīdzekļu caurlaišanai ūdenstilpes vietā, kur krasi mainās ūdens līmenis
- viļņu pretestība hidroaeromehānikā – pretestība, kas rodas, ja gāzes ātruma attiecība pret ķermeni pārsniedz skaņas ātrumu šai gāzē un ir triecienviļņa ierosināšanai patērētās enerģijas daudzums
- tintene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas sēņu dzimta ("Coprinaceae"), cepurīšu sēne, kuras nogatavojies augļķermenis izplūst melnā šķidrumā, \~170 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 46 sugas
- pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene)
- Kubera Hindu mitoloģijā - bagātības dievs, kuram bija kroplīgs ķermenis - trīs kājas un milzīgs vēders; par uzticību un godīgumu Brahma viņu padarīja par dievu un pazemes bagātību un ziemeļu sargātāju
- Satrādžits hindu mitoloģijā - personāžs, kas saņēma dāvanā saules dieva burvju akmeni, kas tikumīgam īpašniekam kļuva par neizsīkstošu zelta avotu un aizstāvi pret visām nelaimēm, bet nekrietnam īpašniekam tas nesa bojāeju
- saharopinūrija Hiperlizinēmijas forma, līdzīga hiperlizinēmijai, bet ar augstāku L-saharopīna un zemāku lizīna līmeni urīnā
- pinealocīts Hipofīzes galvenā šūna, epitelioīda šūna ar bālu citoplazmu, izteiktiem kodoliņiem un lielu kodolu, kas var būt neregulāri segmentēts; šo šūnu stabiņi veido hipofīzes ķermeni
- vairodziņš Hitīna, ragvielas vai kaula veidojums, kas klāj dzīvnieku (kukaiņu, rāpuļu, putnu) ķermeni vai tā daļu
- putns Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa klase ("Aves"), dzīvnieks, kam ķermeni klāj spalvas, priekšējās ekstremitātes pārvērstas spārnos un kas parasti spēj lidot, 28 kārtas, \~160 dzimtas, \~9000 sugu, Latvijā konstatēts 18 kārtu, 58 dzimtas, 325 sugas (79 sugas iekļautas Latvijas Sarkanajā grāmatā)
- zivs hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa nodalījums ("Pisces"), dzīvnieks, kas dzīvo ūdenī, elpo ar žaunām un kam ir abpusēji saplacināts, parasti zvīņām, klāts, ķermenis, spuras
- skrimšļzivis Hordaiņu tipa mugurkaulnieku apakštipa zivju nodalījuma klase ("Chondrichthyes"), kuras pārstāvjiem raksturīgs skrimšļa skelets, ar zvīņām klāts vai kails ķermenis, \~5000-10000 sugu, Latvijā nav sastopamas
- neiroglikopēnija Hroniska hipoglikēmija, kad glikozes līmenis ir tik zems, ka cieš smadzeņu funkcijas; personības pārmaiņām seko intelekta degradācija, vēlāk var būt krampji, koma, iestāties nāve
- vezuviāns Idokrazs - silikātu klases minerāls, brūns, dzeltens vai zaļš; veidojas metasomatiskos metamorfisma procesos, izmanto par rotakmeni
- izkarsēt Iedarboties tā, ka (ķermenim) kļūst ļoti karsti (par sauli, karstumu u. tml)
- iedzīvotāju dzīves līmenis iedzīvotāju materiālo un kultūras vajadzību apmierinātības pakāpe, nodrošinātība ar nepieciešamajiem labumiem un garīgajai attīstībai vajadzīgajiem prirkšmetiem, pakalpojumiem un nosacījumiem, iedzīvotāju patēriņa līmenis
- ierotināties Iegulties, novietoties (kur), apļveidā saliecot ķermeni
- Unguzs Iegultņveida pazeminājums starp Aizunguza Karakumu un Centrālo Karakumu, no Amudarjas austrumos līdz Uzbojai rietumos, Turkmenistānā, garums - \~470 km, lēzenu ieplaku (95-115 m vjl., platums - 1-4 km, garums - līdz 15 km) virkne ar solončakiem un takiriem, ziemeļos - kāple jeb činks (augstums 60-160 m), dienvidos - zema smilšu grēdu barjera
- samesties iegūt (kādas īpašības), nonākt (kādā stāvoklī) - par ķermeni, tā daļām
- apsāpt Iekaist visapkārt, no visām pusēm (par ķermeni, tā daļu)
- piedziedzerot Iekaist, pietūkt (par tesmeni)
- sadziedzerot Iekaist, satūkt (par tesmeni)
- dziedzerot Iekaist, tūkt (par tesmeni)
- perialienīts Iekaisums ap svešķermeni
- viduspuse Iekšējā vide (ķermenim)
- spriegums Iekšējo spēku kopums, kuri rodas, ja ķermenis deformējas ārējo spēku iedarbībā
- Akdžakajas ieplaka ieplaka Turkmenistānas ziemeļrietumu daļā (_Akjagaýa çöketligi_), Dašoguzas vilajetā, devītā zemākā sauszemes ieleja pasaulē - 76 m zjl., ielejas garums - \~50 km, platums - \~6 km
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru
- kardāns ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs
- baroskops ierīce, ar ko demonstrē, ka Arhimēda likums izpaužas arī tajos gadījumos, kad ķermenis atrodas gāzē
- arkla drošības ierīces ierīces arkla darbīgo daļu pasargāšanai no salaušanas pārslodzē, kad arkla korpuss saduras ar akmeni
- rapieris ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni, ko izmanto paukošanā; florete
- iedrebēties iesākt drebēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām); ietrīcēties
- iekvēloties iesākt izstarot gaismu, tiekot ieslēgtam (par apgaismes ķermeni)
- ierietēt iesākt piepildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu)
- ietrīcēties iesākt trīcēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- ietrīsēties iesākt trīsēt un tūlīt pārstāt (par ķermeni, tā daļām)
- uzdedzināt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- uzdegt Ieslēdzot panākt, ka (gaismas ķermenis) sāk izstarot gaismu; ieslēdzot gaismas ķermeni, panākt, ka sāk spīdēt (gaisma)
- paaugstināta ietve ietve, kas atrodas augstāk par brauktuves līmeni
- pazemināta ietve ietve, kas atrodas zemāk par brauktuves līmeni
- caururbt Ievainot (ķermeni, ķermeņa daļu), izurbjoties (tam) cauri (piemēram, par lodēm, arī šķēpu, durkli)
- iesēdināt Ievietot, iestiprināt (izkapts asmeni) kātā
- kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas
- intrūzija Iežu ķermenis, kas radies, Zemes garozas dzīlēs sacietējot magmai
- izkrēšļoties ilgāku laiku atrasties, kustēties tā, ka aizēno (ko), atrodas priekšā (apgaismes ķermenim)
- atstrīķēt ilgāku laiku, daudz strīķēt (piemēram, izkapts asmeni)
- ordinārs ilggadējais (ūdenstilpes) vidējais ūdens līmenis
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, sabojāt, parasti ļoti (veselību, ķermeni, tā daļas) - par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.
- epidemioloģiskā pāreja ilgtermiņa izmaiņas veselības un saslimstības modelī, kuru rezultātā būtiski pazeminās mirstības līmenis
- sezonalitātes indekss indekss, kas raksturo dinamikas rindu līmeņa svārstības kādā slēgtā laika periodā (piemēram, gadā); aprēķina, dalot laika vienības (piemērm, mēneša, ceturkšņa) faktisko līmeni ar laika vienības (attiecīgi mēneša, ceturkšņa) vidējo līmeni šai laika periodā (gadā)
- brahmarandra Indiešu metafizikā sprauga galvvidū, pa kuru cilvēka organisms saņem kosmisko enerģiju, bet pēc cilvēka nāves dvēsele pa šo spraugu atstāj ķermeni
- aizskaršana indivīda vai grupas necienīga rīcība (mērķtiecīga vai neapzināta), kuras rezultātā cilvēks jūtas diskriminēts vai pazemots rases, etniskās izcelsmes, reliģijas, pārliecības, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas, dzimuma, veselības stāvokļa, ārējā izskata, nacionālas vai sociālas izcelsmes, mantiskā, ģimeniskā vai citu stāvokļu dēļ; tā ir identificējama arī situācijās, kas saistītas ar iebiedējošas, naidīgas, degradējošas, pazemojošas, aizvainojošas vides radīšanu
- centrbēdzes spēks inerces spēka komponente, kas rotējošā atskaites sistēmā pielikta ķermenim rādiusa virzienā un vērsta projām no rotācijas ass
- IQ Intelekta koeficients (angļu "Intelligence Quotient") - statistiskā veidā iegūts skaitlis, kas relatīvi un salīdzinoši parāda cilvēka garīgo spēju līmeni, kā arī prasmi pielietot akadēmiskās zināšanas
- daika Intrūzija - dzīsliežu ķermenis, kas veidojies, magmai piepildot Zemes garozas plaisas
- trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri
- elaiotesejs Īpaša telpa antīkā pirtī vai ģimnāzijā, kur ķermeni ierīvēja ar eļļu
- slīdamība Īpašību kopums (kā virsmai), kas nodrošina ķermenim iespēju slīdēt (pa to)
- pundurība Īpašību, pazīmju kopums, kurš raksturīgs cilvēkiem, to ķermenim, ķermeņa daļām, kam ir ļoti mazs apjoms
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.)
- Irāna Irānas Islāma Republika - valsts Rietumāzijā (persiešu val. "Īrān"; pirms 1935. g. Persija), platība - 1648000 kvadrātkilometri, 66429300 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Teherāna, administratīvais iedalījums - 30 ostānu, robežojas ar Turkmenistānu, Afganistānu, Pakistānu, Irāku, Turciju, Azerbaidžānu un Armēniju, apskalo Kaspijas jūra un Persijas un Omānas līcis
- Nasu Irāņu mitoloģijā - nāves dēmons, kuru iztēlojās kā pretīgu līķu mušu, kas drīz pēc cilvēka nāves atlido no ziemeļiem, lai iegūtu viņa dvēseli un apgānītu ķermeni
- Irkutskas ūdenskrātuve Irkutskas HES aizsprosta ūdenskrātuve Angārā, Krievijas Irkutskas apgabalā, izveidota 1956.-1959. g., platība — 154 kvadrātkilometri, platums — 0,5-4 km, garums — 65 km, aizpilda Angāras ieleju no Baikāla līdz aizsprostam, pēc uzstādināšanas Baikāla vidējais ilggadējais līmenis pacēlies par 1 m
- Izraīls Islāma mitoloģijā - nāves eņģelis, viens no četriem erceņģeļiem, kuram ir kosmiski izmēri un 4000 spārnu, ķermenis klāts ar dzīvām acīm un mēlēm
- zakā Islāma noteikts obligāts labdarības maksājums Pakistānā, kas attiecas uz tiem musulmaņiem, kuru turība ir sasniegusi konkrētu līmeni, - viņiem reizi gadā labdarībai jāziedo aptuveni 2,5% no savas turības
- ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
- ķermeņa lidojuma fāze īss laika sprīdis lēcienā, kad dzīvniekam nav kontakta ar zemi un ķermenis brīvi lido
- lapsmecernieki Īssmecernieku grupas smecernieku dzimtas ģints ("Phyllobius"), Latvijā konstatēts \~12 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, klāts ar zvīņām, 3-9 mm garš; lapu smecernieks
- pastīdzēt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- pastīgt Izaugt samērā tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izstīdzēt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izstīgt Izaugt tievam, arī tievam un garam (par cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- ekstraklase Izcils līmenis; ļoti augsta kvalitāte
- nepārtrauktā vibrināšana izdara, pārvadot masiera pirkstu vibrācijas uz pacienta ķermeni
- hipogrifs Izdomāts teiksmains dzīvnieks ar ērgļa galvu un spārniem un zirga ķermeni
- pirmmatērija Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni
- pirmviela Izejas materiāls, no kura iegūst Filozofu akmeni
- laids Izkapts asmenim piemetināta daļa
- krauns Izkapts asmenim pretējā neasā mala
- izsautēt Izkarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
- apkārtmērs Izmērs apkārt kādam ķermenim
- petalonāmi Izmiris jūras bezmugurkaulnieku tips, atklāts pirmskembrija nogulumos, stāvolis sistemātikā neskaidrs, pēc skeleta uzbūves atgādina adatādaiņus, ķermeni veido 12 vēdekļveida plātnes, kas pa 6 atrodas uz 2 zariem, zari savienojas kātā, ar ko piestiprinās pie grunts
- cistoīdejas Izmirusi adatādaiņu klase, ķermeni aptver lodveida vai ovāla čaula, dzīvojušas jūrās uz grunts no ordovika līdz devona periodam, zināmas ap 90 ģintis
- belemnīti Izmirusi galvkāju klases iekščauļu apakšklases kārta ("Belemnitida"), ķermenis bijis vārpstveidīgs ar labi attīstītu galvu un maņu orgāniem, fosiliju lielums līdz 10 cm
- pleurodictyum Izmirusi koraļļu ģints no "Favositidae" dzimtas, izveido zemas diskoīdālas kolonijas, kuras vidusdaļā parasti atrodas kāds svešķermenis, visbiežāk tārpu kaļķa caurulīte
- labirintodonti Izmirusi lokskriemeļabinieku virskārta; radušies devona beigās no stegocefāļiem, dzīvojuši pārpurvotos mežos, ezeros, upēs (izmiruši triasā); senākajiem labirintodontiem ķermenis bijis gandrīz tāds pats kā zivīm; tos atzīst par lēcējabinieku priekštečiem, kā arī par varbūtējiem pirmatnējo rāpuļu priekštečiem; jaunākie labirintodonti bijuši daudz lielāki (līdz 5 m gari), drukni, ar relatīvi lielu galvu
- plesiosaurus Izmirusi rāpuļu ģints no "Sauropterygia" rindas, ar garu ieapaļu ķermeni, četrām airu veida ekstremitātēm, īsu asti un garu kaklu; pleziozaurs
- pleziozaurs izmirusi rāpuļu klases kārta ("Plesiosauria"), ļoti liels (līdz 15 m garš) mezozoja ēras jūras rāpulis ar mazu galvu, garu kaklu, mucveida ķermeni, īsu asti un peldēšanai pielāgotām spēcīgām ekstremitātēm
- sauropterygia Izmirusi rāpuļu rinda ar plakanu ķirzakas ķermeni, mazu galvu un parasti īsu asti, jūras dzīvei piemēroti organismi, pārtikuši no zivīm un gliemjiem
- mozazauri Izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti; tie dzīvoja un izmira krīta periodā
- gliptodonti Izmiruši terciārā perioda zīdītājdzīvnieki no nepilnzobju kārtas, mūslaiku bruņnešu radinieki; gliptodontu ķermenis bija kaula bruņām klāts
- senputni Izmirušu sugu "Archaeopteryx" un "Archaeornis" putni (pēc citiem datiem tie pieder pie vienas sugas), kas līdzinājās divkājainiem dinozauriem, taču ķermenis tiem klāts spalvām; dzīvoja juras periodā
- bruņuzivis Izmirušu zivju klase ("Placodermi"), dzīvoja devona periodā, ķermenis klāts ar kaula bruņām
- bruņu zivis izmirušu zivju klase, kuras pārstāvjiem ķermenis klāts ar bruņām, kas sastāv no atsevišķiem vairogiem; šīs klases zivis
- izstrāvot Izpaust (piemēram, jūtas) - par acīm, skatienu, seju, arī par ķermeni, tā daļām
- noiet Izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām)
- atveldzēt Izraisīt, arī iegūt spirgtuma, svaiguma sajūtu, samitrinot vai atvēsinot (ķermeni, ķermeņa daļas); atspirdzināt
- pārapbedīt Izrakt (miruša cilvēka ķermeni, tā atliekas) un apbedīt citā vietā
- izstiepties Izstiept ķermeni, kājas (parasti pārvietojoties, gatavojoties pārvietoties) - par dzīvniekiem
- izsliet Iztaisnot (augumu, ķermeni)
- izslieties Iztaisnot augumu, ķermeni
- izstiept Iztaisnot un pastiept (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas); izvirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu ķermeni, tā daļas)
- izslieties Iztaisnoties, izstiepties (par augumu, ķermeni)
- garš Iztaisnots (par ķermeni, tā daļām)
- nonivelēt izveidot (kam) vienādu līmeni
- ātrumu saskaitīšana ja materiāls punkts vai ķermenis vienlaikus piedalās divās kustībās, tad rezultējošais kustības ātrums attēlojams ar diagonāli paralelogramā, kura divas malas veido atsevišķo ātrumu kustības vektori
- kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
- loka lampa jaudīgs gaismas ķermenis, kurā izmantots elektriskais loks; lieto kinostudiju prožektoros
- akustiskais rezonators jebkuras formas dobs ķermenis ar vienu vai vairākiem atvērumiem akustiskās rezonanses izraisīšanai
- ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi
- Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos
- Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks
- krijājoga Jogas novirziens, kas sastāv no trijām daļām, kurās apgūst kontroli pār ķermeni, prātu un garīgajām prasībām
- Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā
- aerācijas zona josla starp gruntsūdens līmeni un zemes virsu, kurā iežu poras un plaisas ir aizpildītas ar gaisu, tvaikveidīgo, higroskopisko, plēvīšu un kapilāro ūdeni
- taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim)
- nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni
- iedzeltanais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon luteolus"), sastopams bieži sausos, smilšainos priežu mežos rudenī, augļķermenis valrieksta līdz vistas olas lielumā, netīri dzelteni, tīklveidā klāti ar hifu pavedieniem, mīkstums dzeltenīgs, vēlāk olīvbrūns līdz melngans. aug grupās zem zemes, tādēļ bieži tiek noturēts par trifeli, ēdams jauns, kamēr mīkstums dzeltenīgs
- iesārtais jumjupūpēdis jumjupūpēžu suga ("Rhizopogon roseolus"), tā augļķermenis ir sārts, aug piejūras silos, kāpās
- čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore
- koris Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore (1)
- lāčpakaļa Jumts, kam gali pārkaras pār zelmeni un kas īsāki kā sānos
- pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
- phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo
- sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi
- zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
- himera Jūras zivs ar skrimšļa skeletu, ar garu, vārpstveidīgu ķermeni, garu asti un lielām krūšu spurām
- kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
- dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
- jūras līmenis jūru un okeānu brīvās virsas stāvoklis, ko, pastāvot nosacītam sākumpunktam, fiksē pa vertikāli, atbilstoši vidējam ilggadējam līmenim
- kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt
- degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām)
- apsīda kāda debess ķermeņa orbītas vistuvākais un vistālākais punkts attiecībā pret centrālo debess ķermeni, piem., Mēness apsīdas attiecībā pret Zemi ir perigejs un apogejs, Zemes apsīdas attiecībā pret Sauli ir perihēlijs un afēlijs
- kritala kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritaļa kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritals kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- kritelis kāda dzīvnieka maita, trūdēt sācis ķermenis
- ruņģis kāds, kas labi kopj savu ķermeni
- kailķermenis Kails cilvēka ķermenis (parasti tēlotājā mākslā)
- nūditāte Kailums, kails ķermenis; izlaidība
- kārdinošs Kairinošs (parasti par sievieti, tās ķermeni)
- mikroklīns kālija laukšpatu grupas minerāls K[AlSi~3~O~8~]; izplatīts iežveidotājs minerāls granītos, pegmatītos un gneisos, sastopams sārtos, brūngandzeltenos, zilganzaļos toņos; izmanto keramikā, zaļo paveidu (amazonītu) - par pusdārgakmeni
- Arlans kalna virsotne Turkmenistānā (_Arlan_), Balkanu kalnos, Balkanas vilajetā, augstums - 1880 m
- Begarslans kalna virsotne Turkmenistānā, Balkanas vilajeta austrumu daļā, augstums - 488 m
- Armēnijas kalniene kalniene Rietumāzijā (_Armenian Highland_), Turcijā, Armēnijā un Irānā, vidējais augstums - 2200 m, augstākā virsotne - 6165 m
- Dievakalns kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira
- Balkani kalnu grēda Turkmenistānā, augstākā virsotne - 1880 m (Arlans)
- Kopetdags Kalnu sistēma Irānā un Turkmenistānā, Horasānas kalnu ziemeļu daļa, garums - \~650 km, platums - līdz 200 km, augstākā virsotne - 3117 m
- Paropāmizs Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Paropamisus Range"), Afganistānas ziemeļrietumu daļā, ziemeļu priekškalnes iestiepjas Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - līdz 250 km, augstums pārsvarā - 3000-3500 m, augstākā virsotne - 4565 m
- Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
- liess Kalsns, vājš (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- izkalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (mākslas darbu, tā daļas)
- nokalt Kaļot (akmeni u. tml. materiālu), izveidot (priekšmetu, tā daļas); izkalt (2)
- izkalt Kaļot izveidot (piemēram, akmeni noteikta formā)
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.)
- Kamenicki Kamenicki Šenova - pilsēta Čehijā, Liberecas apgabalā, 4030 iedzīvotāju (2012. g.)
- pludiņkamera Kamera karburatorā, kurā uzkrāj smidzinātājos nonākošo degvielu un degvielas līmeni regulē pludiņš
- strupaste Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Microtus"), neliels vai vidēji liels grauzēju kārtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsu asti, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- palingrafija Kamphauzena paņēmiens uz akmeni pārvest gravīras u. c., oriģinālu nemaz nesabojājot
- līst Kāpt, parasti lēni, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem
- cirmens Kāpurs; cirmenis
- āva Kara cirvis ar garu kātu un platu asmeni
- karpe Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
- karpis Karpa - saldūdens zivs ar lielām zvīņām un pelēcīgi zaļganu ķermeni
- plaudis Karpu dzimtas suga ("Abramis brama"). līdz 60 cm gara saldūdens zivs, kam raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis un lielas zvīņas
- plicis Karpu dzimtas suga ("Blicca bjoerkna"), līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas
- kaze Karpu dzimtas suga ("Pelecus cultratus"), zivs ar slaidu ķermeni, zilganu muguru un sudrabainiem sāniem un vēderu (dzīvo jūrā, parasti nārsto upēs)
- mailīte Karpu dzimtas suga ("Phoxinus phoxinus"), neliela saldūdens zivs ar vārpstveida ķermeni, zaļganbrūnu muguru, zilganu vēderpusi, nelieliem tumšiem plankumiem
- spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš
- akmeņzivis Karpveidīgo kārtas akmeņgraužu dzimta, nelioelas zivis (gar. līdz 30 cm) cigārveidīgu ķermeni ar sīkām zvīņām vai bez tām \~200 sugu
- piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā
- akmeņgrauzis Karpveidīgo zivju kārtas dzimta ("Cobitidae"), kuras pārstāvjiem ir slaids ķermenis, ap muti taustekļi, \~30 ģinšu, \~150 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- miroņgalva Kartupeļu sfings ("Acherontia atropos"), tauriņš ar spēcīgu, vārpstveidīgu ķermeni, šauriem, gariem spārniem
- rūsganā karuļvabole karuļvaboļu suga ("Scraptia fusca"), Latvijā sastopama reti uz ziediem, zālē, ķermenis 2,3-2,8 mm garš, izliekts
- pirmais Ņūtona likums katrs ķermenis paliek mierā vai turpina savu vienmmērīgu taisnlīnijas kustību tikmēr, kamēr tam pieliktie spēki to neizmaina
- čekans Kaujas cirvis ar šauru asmeni unāmurveidīgu pietu; bija izplatīts 10. - 17. gs. pie dažādām tautām
- zvīņas Kaula vai ragvielas plāksnītes, kas klāj ķermeni, tā daļu (parasti zivīm, rāpuļiem)
- vairogs Kaula, hitīna vai cits ciets veidojums, kas klāj dzīvnieka ķermeni
- nigļi Kaulu zivju dzimta, zivs ar garu, tievu zuša veida ķermeni ar sīkām apaļām zvīņām
- jūrasvelns kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas grupa (_Lophius_), ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, lielākā daļa ir dziļjūras zivis, kas var dzīvot pat 4000 m dziļumā
- platgalvjzivis kaulzivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Cottidae"), sīkas un ne visai lielas (garums - 5-75 cm) zivis bez zvīņām, ķermeni klāj bieza āda, uz kuras bieži ir dažādas formas kaula plātnītes, 70 ģinšu, \~200 sugu, Latvijas ūdeņos konstatētas 4 ģintis, 5 sugas; buļļzivis
- liemenis Kautķermenis
- Kazahstāna Kazahstānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (kaz. val. "Qazaqstan"), platība - 2717300 kvadrātkilometru, 16196800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Astana, administratīvais iedalījums - 14 apgabalu un 3 īpašas nozīmes pilsētas, robežojas ar Krieviju, Ķīnu, Kirgizstānu, Uzbekistānu un Turkmenistānu, dienvidrietumu daļu apskalo Kaspijas jūra
- keinss Keinsa krusts - diagramma, kura nosaka ekonomiskās sistēmas līdzsvara līmeni kā funkcijas grafiku "plānotās izmaksas" un "nacionālais produkts" krustpunktu
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem
- haute ecole klasiskās zirgu iejādes augstākais līmenis
- raustīšanās Kļūme vai mērķtiecīgi izraisīts efekts, televīzijas signāla līdzstrāvas līmenim spēji mainoties, kas liek strauji mainīties attēla spilgtumam ekrānā
- kāpt kļūt ar augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni)
- sakāpt kļūt ar ievērojami augstāku līmeni (par šķidrumu); kļūt ievērojami augstākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni)
- kristies kļūt ar zemāku līmeni, plakt (par šķidrumu); kļūt zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); krist (7)
- kristies kļūt ar zemāku satura līmeni (par trauku)
- nokristies kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokrist (5)
- nokrist kļūt ar zemu vai zemāku līmeni (par šķidrumu); kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni); nokristies (1)
- iesaaudzēties kļūt lielākam, apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni)
- uzblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
- uzblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļu); arī uztūkt
- izblīst kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
- izblīzt kļūt ļoti pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām); izplūst (6)
- atslābt kļūt mazāk saspringtam (par muskuļiem, ķermeni u. tml.)
- pasaaudzēties kļūt mazliet apaļākam (par grūsna dzīvnieka tesmeni)
- piekust kļūt nogurušam, nespēcīgam (par ķermeni, tā daļām)
- pārblīst kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
- pārblīzt kļūt pārāk tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām)
- blīst kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- blīzt kļūt pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni vai tā daļām); briest
- nolīkt kļūt salīkušam, sakampušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
- pārlīkt kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- uzlīkt kļūt salīkušam, sakumpušam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- līkt kļūt salīkušam, sakumpušam, līkam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- uzkumpt kļūt tādam, kam ir uzliekta mugura, pleca daļa (parasti par cilvēku, tā ķermeni); kļūt tādam, kas ir uzliekts (par muguru, pleciem)
- pierietēt kļūt tādam, kam tesmenis ir pilns ar pienu (par dzīvnieku)
- nolaisties no saviem augstumiem kļūt tādam, kas ir pielāgots kādam zemākam uztveres, izpratnes līmenim
- nosalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- pārsalt kļūt tādam, ko ir pārņēmusi pārāk stipra aukstuma sajūta (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- sakuplot kļūt tādam, kur augiem ir, parasti ļoti, kupls, spēcīgs zelmenis, lapotne (par tīrumu, dārzu, mežu u. tml.)
- uzplūst kļūt tādam, kurā ievērojami paceļas ūdens līmenis (par ūdenstilpi); arī pārplūst
- mumificēties kļūt tādam, kura ķermenis netrūd (par mirušu cilvēku vai beigtu dzīvnieku)
- noslīdēt kļūt tādam, kura līmenis (parasti pakāpeniski, lēni) pazeminās; pazemināties (parasti pakāpeniski, lēni) - par kā līmeni
- nokristies kļūt tādam, kurā pazeminās satura līmenis (par trauku)
- noplakt kļūt tādam, kurā pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- pārklāties kļūt tādam, uz kā virsmas (kas) izveidojas - piemēram, par ķermeni, ķermeņa daļu
- sakrist kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
- sakristies kļūt vājam vai vājākam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); zaudēt veselīgu izskatu
- novājēt kļūt vājam, vai vājākam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- izkarst kļūt viscaur karstam slimības (parasti iekaisuma) gaitā (par tesmeni)
- plakt kļūt zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- nosēst kļūt zemākam (par ūdenstilpes līmeni)
- noslīdēt kļūt zemākam vai zemam (par līmeni, kas piemīt parādībām sabiedrībā)
- nosakristies kļūt zemam vai zemākam (par šķidruma, ūdenstilpes līmeni)
- sēsties kļūt zemam vai zemākam (par ūdens līmeni ūdenstilpē); kļūt tādam, kur pazeminās ūdens līmenis (par ūdenstilpi)
- sablīst kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
- sablīzt kļūt, parasti ļoti, pilnīgam, tuklam (parasti par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
- salīkt kļūt, parasti pilnīgi, līkam (piemēram, aiz slimības, vecuma) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- pāriet kodola, atoma vai molekulas enerģētiskā stāvokļa izmaiņa, kodolam, atomam vai molekulai pārejot no daļiņas visa iespējamā enerģijas līmeņa uz citu enerģijas līmeni
- syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
- kohēzija Kohēzijas politika - izlīdzināšanas, atšķirību samazināšanas, labākas saistības politika; Eiropas Savienības realizēts nostādņu un pasākumu kopums, lai izlīdzinātu valstu attīstības līmeni, tādējādi panākot lielāku vienotību un saistību veselumā
- strīkols Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulda Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkulis Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- strīkuls Koka rīks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- krumults Koka sprungulis, ko piesien pie nokautas cūkas pakaļkājām, lai varētu ērti uzkārt šo kautķermeni
- ūsainis Koksngraužu dzimtas ģints ("Monochamus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 16,8-32 mm garš, melns, vietām klāts ar pelēcīgām vai iedzeltenām zvīņām, sastopami uz skuju kokiem
- apšgrauži Koksngraužu dzimtas vaboļu ģints ("Saperda"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis garš, klāts ar bieziem, dzeltenīgiem matiņiem, segspārnu gali noapaļoti, virspuse ar dzelteniem un melniem matiņiem, kas izkārtoti grupas un veido plankumainu zīmējumu
- spirituālisms Koncepcija, pēc kuras gars tiek uzskatīts par esamības pirmpamatu, par īpašu bezķermenisku substanci, kas eksistē neatkarīgi no matērijas
- bada kondīcija kondīcija, kad dzīvnieka ķermenis ir noliesējis; krasi izceļas kaulu kontūras
- kongresmens Kongresmenis
- arābu raksts konsonantisks skaņu raksts, kas izveidojies 6. gs. sākumā, 28 burti līdzskaņu apzīmēšanai, trīs no tiem (ā, ū, ī) tiek izmantoti arī garo patskaņu apzīmēšanai, savienojoties savā starpā burti maina grafisko formu, daudziem iespējami četri veidi (izolētais, sākuma, vidus un beigu veds), raksta līmeniski no labās puses uz kreiso
- sfēriska locīkla konstrukcija, kas ļauj vienam ķermenim pagriezties attiecībā pret otru tikai ap vienu punktu
- jūras līmenis konvencionāla atskaites virsma (kā) augstuma pakāpes noteikšanai uz Zemes - jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmenis
- jūraskrauklis Kormorānu dzimtas suga ("Phalacrocorax carbo"), ūdensputns ar slaidu ķermeni, garu kaklu un spēcīgu, galā āķveidīgi noliektu knābi; lielais kormorāns
- hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti
- Mīnija Kosmiskā čūska Ziemeļāfrikas iedzīvotāju mitoloģijā, tās ķermenis bijis sadalīts septiņās daļās, ko dievs izmantojis, lai izveidotu pasauli un visu dzīvo
- gravitācijas manevrs kosmiskā lidaparāta pārlidojums gar debess ķermeni pa noteiktu trajektoriju ar nolūku izmantot debess ķermeņa gravitācijas lauku lidaparāta ātruma un kustības virziena maiņai
- pavadonis Kosmisks lidaparāts, kas ir ievadīts orbītā ap kādu debess ķermeni
- vilnaskrabis Krabis, kura ķermeni un ekstremitātes klāj īss un blīvs apmatojums un kas savu virsmu pārklāj ar svešķermeņiem
- krāšņspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Coenagrion"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 22-30 mm garš, raibs, krāsa un zīmējums bieži mainīgi, attīstās dažādās ūdenstilpnēs, arī purvos
- zilspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Enallagma"), Latvijā bieži sastopamās spāres ķermenis 25-27 mm garš, deniņi tumši ar 2 gaišākiem plankumiem, attīstās dažādos ūdeņos, izplatīta masveidīgi
- sarkanace Krāšņspāru dzimtas ģints ("Erythromma"), Latvijā bieži sastopama suga "Erythromma najas", kuras ķermenis ir 25-31 mm garš, uzturas gk. pie stāvošiem ūdeņiem
- raibspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Ischnura"), Latvijā konstatētas 2 sugas, ķermenis 21-29 mm garš, vēdera posmi raibi, spārni divkrāsaini, melni un balti
- sīkspārīte Krāšņspāru dzimtas ģints ("Nehalennia"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga "Nehalennia speciosa", spāres ķermenis \~20 mm garš, zaļš, metāliski spīdīgs, uz deniņiem gaišs plankums, kāpuri mīt ezeros u. c. ūdenstilpēs
- šaurspārnkrāšņvabole Krāšņvaboļu dzimtas ģints ("Agrilus"), Latvijā konstatēts 13 sugu, ķermenis 4-13 mm garš, izstiepts, gandrīz cilindrisks, zaļā, zilā vai bronzas krāsā, ar metālisku spīdumu, sugas šauri specializējušās uz noteiktu barības augu
- lihterpacēlājs Kravas celtnis, ar kuru izceļ lihterus no ūdens līdz kravas klāja līmenim un novieto uz sliežu ratiņiem
- jumts Kriminālgrupa, kas it kā reāli, bet parasti tikai šķietami, par ikmēneša atlīdzību pasargā biznesmeni no citiem kriminālapdraudējumiem
- atsēst Kristies (par ūdens līmeni)
- monotelētisms Kristietības virziens, kas radās 7. gs. Bizantijā; sludinot Kristus divējādo dabu, pieņēma, ka tam ir viena griba; Konstantinopoles 3. ekumeniskajā koncilā tika nosodīts
- ihtiozaurs Krīta perioda sākumā izmirusi rāpuļu klases kārta ("Ichthyosauria"), jūras dzīvnieks ar garu zivjveidīgu ķermeni (garums - 1-13 m) un pleznveida ekstremitātēm
- sasasisties Krītot, atsitoties (pret ko), savainot sevi, padarīt sāpīgu (ķermeni, tā daļu)
- sadauzīties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā dalu
- sasisties Krītot, atsitoties pret ko u. tml., savainot, padarīt sāpīgu ķermeni, tā daļu
- atlantodidīms Kroplis ar vienu ķermeni, vienu kaklu un divām galvām
- rooibos Krūms "Aspalathus linearis", no kura lapām iegūst bezkofeīna tēju ar zemu tanīna līmeni
- raušķis krūmu nazis (ap 20 cm garu asmeni un koka rokturi)
- ragukrupis Krupju dzimtas suga, ķermenis masīvs 15-20 cm garumā, acs augšējam plakstiņam ragveidīgs izaugums, pāri mugurai oranžsarkana vai zaļa josla, sastopams mitros mežos D-Amerikā
- cilindriskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido cilindrisku ķermeni
- koniskā krustspole krustspole, kur pavediena uztinums veido nošķeltu konisku ķermeni
- krūškorsete Krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim
- grācija krūštura un korsetes apvienojums viengabala korsešģērbā, kas pārveido rumpja dabisko formu joslā no virskrūšu līmeņa līdz kājstakles līmenim; krūšturkorsete; krūškorsete
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē
- kluiķis Kuitala ("Numenius arquata")
- kluinis Kuitala ("Numenius arquata")
- kluitans Kuitala ("Numenius arquata")
- kluite Kuitala ("Numenius arquata")
- kluitiņš Kuitala ("Numenius arquata")
- kluits Kuitala ("Numenius arquata")
- kroniņš Kuitala ("Numenius arquata")
- kuilips Kuitala ("Numenius arquata")
- kuīlis Kuitala ("Numenius arquata")
- tārķins Kuitala ("Numenius")
- ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis
- viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
- audējkāji kukaiņu kārta, nelieli kukaiņi ar slaidu, mīkstu ķermeni; gk. tropiskajos mežos, zīda dziedzeri priekškāju pēdās
- asinsblakts kukaiņu klases blakšu kārtas dzimta ("Cimicidae"), sīkas (2-6 mm) bezspārnainas blaktis ar stipri saplacinātu, ovālu ķermeni, \~40 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas - gultas blakts un bezdelīgu blakts
- putcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Aphrophoridae"), ķermenis 5-8 cm garš, brūnpelēks vai melnraibs; kāpuri izdala ap sevi siekalām līdzīgas putas ("raganu spļaudekļus"), kas tos aizsargā no izžūšanas un ienaidniekiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
- tīklcikāde kukaiņu klases cikāžu kārtas dzimta ("Cixiidae"), sīkas, retāk vidēji lielas cikādes (garums - 3,5-8 mm) ar nedaudz saplacinātu ķermeni, Latvijā konstatētas 5 sugas
- odveidīgie kukaiņu klases divspārņu kārtas apakškārta ("Nematocera"), pārsvarā sīki kukaiņi ar garenu ķermeni un garām kājām; gartaustekleņi
- pūkmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtā ("Bombyliidae"), vidēji liels, retāk sīks divspārņu kārtas kukainis, kam ķermeni klāj ciešu matiņu sega
- kuprmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Phoridae"), ļoti sīki un sīki (garums - 0,6-5 mm) tumšas krāsas mušveidīgie ar it kā sakumpušu ķermeni, Latvijā nav pētītas, konstatētas dažas sugas
- mēslmuša kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Scatophagidae"), sīki līdz vidēji lieli mušveidīgie ar 3-12 mm garu, dzeltenbrūnu, retāk tumšu, ar sariņiem un matiem klātu ķermeni, sastopamas krūmos un zālē gk. mitrās, ēnainās vietās
- dižods kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Bibionidae"), ķermenis tumšs, 4-10 mm garš, izlido agri pavasarī, barojas ar nektāru, kāpuri līdz 1,5 cm gari, dzīvo trūdvielām bagātās vietās un ir nozīmīgi organisko vielu aprites veicinātāji, Latvijā nav pētīti
- trūdodiņi kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Sciaridae"), pie kuras pieder sīki kukaiņi ar tumšu ķermeni un melnīgsnējiem spārniem, \~500 sugu, Latvijā konstatētas 38 sugas
- garkājas kukaiņu klases divspārņu kārtas odveidīgo apakškārtas dzimta ("Tipulidae"), odiem līdzīgi, bet lielāki divspārņi ar šauru, garu ķermeni, garām kājām, un šauriem spārniem, lielākie odveidīgie divspārņi (ķermeņa garums sasniedz 25 mm), ķermenis izstiepts, kājas ļoti garas, tievas, spārni gari (15-20 mm), sastopami no agra pavasara līdz vēlam rudenim mitros mežos, krūmājos, pļavās, purvos, \~3300 sugu, Latvijā varētu būt \~80 sugu
- prusaks kukaiņu klases kārta ("Blattoptera"), kuras pārstāvjiem ir raksturīgs stipri saplacināts ķermenis, grauzējtipa mutes orgāni, divi spārnu pāri, no kuriem priekšējais pārveidojies par segspārniem; \~4000 sugu; Latvijā konstatētas 4 sugas (2 mežos, 2 telpās)
- ādspārņi kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes
- slaidmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Leptoceridae"), sīkas un vidēji lielas makstenes (ķermeņa garums - 4-9 mm), taustekļi 2-3 reizes garāki par ķermeni, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 36 sugas
- dīķmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Limnephilidae"), vidēji lielas un lielas makstenes (ķermeņa garums 6-21 mm), taustekļi nav garāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. stāvošos un lēni tekošos ūdeņos, Latvijā 15 ģinšu, 58 sugas
- dižmakstene kukaiņu klases maksteņu kārtas dzimta ("Phryganeidae"), vidēji lielas un ļoti lielas makstenes (ķermeņa garums 6-24 mm), taustekļi īsāki par ķermeni, kāpuri mīt gk. seklās aizaugušu upju vietās, kur ir lēns tecējums, un ezeros, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 12 sugu
- pūkbite kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu
- palapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas
- māņlapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas
- puslapsene kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas
- vēdekļspārņi kukaiņu klases vaboļu kārtas dzimta ("Stylopidae"), ko daži autori uzskata par patstāvīgu kukaiņu kārtu ("Strepsiptera"), endoparazīti ar izteiktu dzimumdimorfismu, tēviņi ir brīvi dzīvojoši, mātītes ķermenis tārpveidīgs, parazitē plēvspārņos, blaktīs, taisnspārņos, vairāk nekā 300 sugu, kas grūti nosakāmas
- lēcējzvīņene kukaiņu klases zvīneņu kārtas apakškārta ("Archaeognatha"), ķermeni klāj zvīņas, vēdera galā trīs gari posmoti piedēkļi, kas noder lēkšanai
- skrējējzvīņene kukaiņu klases zvīņeņu kārtas apakškārta ("Zygentoma"), vidēji lieli bezspārnaini kukaiņi, kuru ķermeni bieži klāj zvīņas, dzīvo augsnē, telpās, skudru un termītu mītnēs
- tumšā kūleņotājvabole kūleņotājvaboļu dzimtas suga ("Eucinetus haemorrhous"), tās ķermenis iegareni ovāls, \~3 mm garš, dzīvo zem koku mizas, briesmu gadījumā izdara kūleņveida kustības un cenšas paglābties
- Meldzeres dobumakmens kulta vieta Saldus novada Nīgrandes pagastā, Lētižas labā krasta sāngravā, akmenim ir cilindriska forma, diametrs - 1,25 m, augstums - 0,5 m, tā virsā iekalts \~12 cm dziļš dobums (diametrs - 55 cm), kura dibenā vēl izkalts aplis (diametrs - \~30 cm), domājams, ka izmantots kā kulta vieta 15.-18. gs.
- kominieks Kūmenieks
- kūminieks Kūmenieks
- locīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem)
- vīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem)
- vīkstīties Kustēties, virzīties, veidojot ar savu ķermeni lokus, līkumus (piemēram, par rāpuļiem); locīties (4)
- brīvās krišanas paātrinājums kustības paātrinājums, kuru bezgaisa telpā izraisa pievelkošā debess ķermeņa gravitācijas spēks uz brīvi krītošu ķermeni; uz Zemes normālais brīvās krišanas paātrinājums g=9,80665 m/s^2^; tā vērtību mazliet ietekmē vietas ģeogrāfiskais stāvoklis un Zemes rotācijas efekti (Rīgā g=9,815 m/s^2^)
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas
- zeibelēt kustināt kādu kvēlojošu ķermeni ātri pa apli vai uz priekšu nu atpakaļ, lai tas apraksta atbilstošas figūras
- izstaipīt Kustinot izvingrināt (ķermeni, tā daļas); vairākkārt izstiept (3)
- pastaipīt Kustinot pavingrināt (ķermeni, tā daļas); mazliet iztaisnot kādā virzienā (ķermeni, tā daļas)
- izastaipīties Kustoties izstaipīt ķermeni, tā daļas
- izstaipīties Kustoties izvingrināt ķermeni, tā daļas
- pastaipīties Kustoties, mazliet iztaisnojoties, pavingrināt ķermeni, tā daļas
- viela Kvalitatīvs matērijas veids, kam pat miera stāvoklī piemīt masa; tas, no kā sastāv fizisks ķermenis
- kvantēt Kvantēts elektrisks signāls - elektrisks signāls, kas ir nepārtraukts laikā, bet kura līmenim var būt tikai atsevišķas, stingri noteiktas vērtības
- fizikālais vakuums kvantu lauka teorijas pamatjēdziens, kas raksturo šī lauka viszemāko enerģētisko līmeni
- ahāts Kvarca paveids - kārtains halcedons, pusdārgakmens; izmanto juvelierizstrādājumos un kā cietu tehnisku akmeni; nosaukts pēc Ahates upes Sicīlijā
- bosāķis Ķeksis, 20-30 cm garš, kātā uzmaukts metāla ķermenis ar smailu galu un sānos nedaudz ieliektu āķi, lieto dīķsaimniecībā meniķu aizbīdņu atvilkšanai, koku pludināšanā u. c.
- otrais Ņūtona likums ķermenim pieliktais kopspēks ir vienāds ar ķermeņa masas un ķermeņa paātrinājuma reizinājumu
- body Ķermenis
- korpuss Ķermenis (cilvēkam vai dzīvniekam)
- augums Ķermenis (cilvēkam)
- diastemātija Ķermenis ar garenisku šķeltni
- čemurziežu zaļganā blakts ķermenis zaļgans ar tumšu zīmējumu, uzturas ziedu čemuros un barojas izsūcot šūnsulu no ziediem, ziedu kātiņiem
- atskaites sistēma ķermenis, ar kuru cieši sasaistīti koordinātu sistēma un pulkstenis
- atskaites ķermenis ķermenis, attiecībā pret kuru novēro kustību
- auguma ķermenis, augums (1)
- pigura Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam), apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim)
- figūra Ķermenis, augums (cilvēkam vai dzīvniekam); apveids, forma (cilvēka vai dzīvnieka ķermenim)
- stāvs Ķermenis, augums (cilvēkam), tā (parasti kādā vidē uztveramais) apveids
- magnēts Ķermenis, kam piemīt magnētiskas īpašības un kas telpā ap sevi rada magnētisko lauku un spēj pievilkt dzelzi, niķeli un dažas citas vielas
- absolūti melns ķermenis ķermenis, kas jebkurā temperatūrā absorbē visu uz to krītošo starojumu, bet tā emitētais starojums atkarīgs vienīgi no temperatūras
- izliekts ķermenis ķermenis, kas līdz ar katriem diviem ķermeņa punktiem satur arī visus tos savienojošā nogriežņa punktus
- svārsts Ķermenis, kas pielikto spēku iedarbībā svārstās ap nekustīgu punktu vai asi
- fizikālais svārsts ķermenis, kas var griezties un svārstīties smaguma spēka laukā ap horizontālu asi, kura neiet caur tā smaguma centru; līdzīga svārstību kustība var notikt ap jebkuru nevertikālu asi
- rotators ķermenis, kas vienmērīgi griežas ap kādu centru vai asi
- prizma Ķermenis, ko ierobežo plakanas virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto optiskās ierīcēs
- rotācijas ķermenis ķermenis, ko ierobežo rotācijas virsma
- corpus Ķermenis, kopība, krājums
- corps Ķermenis, korpuss, korporācija
- pelēks ķermenis ķermenis, kura absorbētspēja ir <1 un nav atkarīga no gaismas viļņa garuma un ķermeņa temperatūras
- ģeoīds ķermenis, kura forma vistuvāk atbilst Zemes patiesajai formai; ģeoīda virsma sakrīt ar okeānu virsmu, ko iedomāti turpina zem sauszemes tā, lai jebkurā tās punktā vertikālā līnija būtu perpendikulāra ģeoīda virsmai
- materiāls punkts ķermenis, kura izmēri ir mazi, salīdzinot ar attālumu no tā līdz citiem ķermeņiem, ar kuriem pastāv mijiedarbība
- amorfs ķermenis ķermenis, kurā pretstatā kristālam atomi, molekulas vai citas daļiņas izvietotas bez jebkādas kārtības
- trapezoedrs Ķermenis, kura sāni ir trapeces
- lode Ķermenis, kura visi virsmas punkti atrodas vienādā attālumā no viena punkta
- cilindrs Ķermenis, kuru ierobežo virsma, ko veido taisne, kustoties pa doto līkni, palikdama paralēla vienai taisnei, un divas paralēlas plaknes
- ķermeniski Ķermenisks
- miesa Ķermeņa daļu kopums, kuras veido muskuļaudi, taukaudi, āda; arī ķermenis (cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- inerce Ķermeņa īpašība, tendence saglabāt vienmērīgu taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz ķermeni neiedarbojas ārēji spēki
- reaktīvā kustība ķermeņa kustība, ko izraisa reaktīvais vilces spēks, kurš rodas, no ķermeņa pa sprauslu izplūstot gāzes, tvaika u. c. strūklai; ķermenis kustas strūklas kustībai pretējā virzienā; izmanto reaktīvajos dzinējos un reaktīvajos šāviņos
- miera masa (relatīvistiskajā fizikā) ķermeņa masa, ja ķermenis atrodas miera stāvoklī atskaites sistēmā, kas saistīta ar pašu ķermeni; ķermeņa miera masa m~0~ ir identiska masas jēdzienam klasiskajā mehānikā
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām
- savilkšanās kamoliņā ķermeņa stāvoklis, kurā tā daļas maksimāli tuvinātas viena otrai - ķermenis saliekts gūžas locītavā, kājas saliektas, ceļi izvērsti plecu platumā (papēži kopā), viennosaukuma roka aptver apakšstilbu tā vidū (elkoņi piespiesti), mugura apaļa, galva noliekta uz priekšu
- asomatognozija Ķermeņa vai tā daļas neapzināšanās; nespēja pazīt savu ķermeni
- līdzsvars Ķermeņa, fizikālas sistēmas stāvoklis, kurā to parametri nemainās, ja šo ķermeni, fizikālo sistēmu novēro no ārienes
- grāmatuts Ķērpjutu kārtas suga ("Liposcelis divinatorius"), 1-1,5 mm garš kukainis ar plakanu, bāli dzeltenu vai brūnganu ķermeni, sastopama grāmatās, uz mitrām tapetēm, herbārijos un kukaiņu kolekcijās, noliktavās
- termoveļa Ķīmiski apstrādāta veļa, kas izgatavota no mūsdienīgām šķiedrām, kas neļauj ķermenim atdzist un laiž cauri mitrumu, saglabājot sausu ķermeņa ādu
- He-Bo Ķīniešu mitoloģijā - Dzeltenās upes - Huanhes gars ar zivs ķermeni un cilvēka seju, kuram katru gadu tika upurēta skaistākā meitene
- Kai-Minšou Ķīniešu mitoloģijā - milzīga auguma fantastisks dzīvnieks ar tīģera ķermeni un deviņām cilvēka galvām, kurš apsargāja deviņus vārtus un vēstīja par rītausmas iestāšanos
- Lei-Guns Ķīniešu mitoloģijā - pērkona dievs ar pūķa ķermeni un cilvēka galvu
- Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem
- lancete Ķirurģisks instruments - neliels nazis ar abpusēji asu asmeni
- hirota Ķirzaka ar tārpveidīgu ķermeni un ļoti īsām priekšējām ekstremitātēm (pakaļējo trūkst); dzīvo zemē; sastopama Ziemeļamerikā
- sila ķirzaka ķirzaku dzimtas suga (“Lacerta agilis”), ķermenis slaids, garums kopā ar asti - līdz 28 cm, dēj olas, Latvijā sastopama visā teritorijā, taču samērā reti un ir izplatīta nevienmērīgi, aizsargājama
- scinks ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Scincidae"), ķermenis parasti ķirzakveidīgs, daļai sakarā ar dzīvi augsnē čūskveidīgs, zoofāgi, retāk fitofāgi, oldējēji un dzīvdzemdētāji, gk. Austrālijā, Okeānijā, Dienvidāzijā un Āfrikā, \~70 sugu
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā
- akūta infekciozā limfocitoze labdabīga infekcijas slimība ar izteiktu limfocitāro leikocitozi: vairākas dienas mērens drudzis ar augšējo elpceļu vieglu kataru, nereti 1-3 dienu eksantēma, kas atgādina skarlatīnu vai masalas; liesa un limfmezgli nav palielināti; akūtas vēdera sāpes; retāk meningeāla kairinājuma pazīmes ar likvora pleocitozi
- dzīvokļnumurs Labiekārtots tūristu mītnes numurs ar virtuvi un vairākām istabām, ko piedāvā augstāko kategoriju viesnīcas un viesu mājas; ar savu plašumu, greznību un komfortablo iekārtojumu tas var raksturot mītnes sniegto pakalpojuma kopējo līmeni
- sociālā labklājība labklājības sociālā dimensija, ko raksturo gan objektīvās labklājības rādītāji (piemēram, ienākumu līmenis, mājokļa apstākļi), gan subjektīvās labklājības (_well-being_, tulko arī kā labbūtība, labjutība, labesamība) rādītāji (piemēram, apmierinātība ar dzīvi kopumā, apmierinātība ar ienākumiem)
- piedētava Laids - izkapts asmenim piestiprināta daļa
- sideriskais periods laika intervāls, kādā planēta vai pavadonis veic pilnu apriņķojumu ap centrālo ķermeni un atgriežas iepriekšējā stāvoklī attiecībā pret nekustīgajām zvaigznēm
- planētas diennakts laika intervāls, kurā planēta vai cits Saules sistēmas debess ķermenis veic vienu apgriezienu ap asi attiecībā pret Sauli
- sinodiskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret citu planētu vai Sauli
- apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret noteiktu atskaites punktu
- drakoniskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret orbītas mezglu līniju
- sideriskais apriņķojuma periods laika posms, kurā debess ķermenis veic pilnu apriņķojumu attiecībā pret zvaigznēm
- periods Laikposms, kurā debess ķermenis iziet cauri visām fāzēm kādā procesā, kas atkārtojas
- svārstību periods laikposms, kurā ķermenis izdara vienu pilnu svārstību
- nomazgāt Laizot, slaukot (ar ķepu), notīrīt (ķermeni, tā daļas) - par dzīvniekiem
- flambergs Landsknehtu apbruņojumā - zobens ar viļņotu asmeni, ko turēja ar abām rokām; liesmu zobens
- sparģeļgrauzis Lapgraužu dzimtas ģints ("Crioceris"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis iegareni ovāls, segspārni sarkandzelteni ar melnu punktveida zīmējumu vai zilganzaļi ar iedzeltenu zīmējumu, taustekļi melni, samērā gari, sastopami tikai uz asparāgiem
- slēpgalvis Lapgraužu dzimtas ģints ("Cryptocephalus"), Latvijā konstatētas 35 sugas, vaboļu ķermenis gandrīz cilindrisks, ar izliektu virsu, priekškrūšu vairogs priekšpusē noliekts uz leju un no virspuses nosedz galvu, kas ir samērā liela un parasti ievelkama priekškrūtīs, segspārni koši
- lilijgrauzis Lapgraužu dzimtas vaboļu ģints ("Lilioceris"), vaboļu ķermenis 6-8 mm garš, segspārni sarkani, samērā gari melni taustekļi, Latvijā konstatētas 2 sugas
- dubultčauļi Lapkāju apakškārta, nelieli vēžveidīgie, (garumā līdz 17 mm), ķermeni ietver divdaļīga čaula, tāpēc atgādina gliemenes, 10-32 pāri kāju, gk. stāvošos saldūdeņos; 180 sugu, Latvijā 2 reti sastopamas sugas
- kladocera Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Cladocera"), sīki vēži, no sāniem saspiests ķermenis, ko ietver hitīna čaula, \~380 sugu; Latvijā konstatēts 11 dzimtu, 83 sugas, no tām 5 sugas jūrā; saldūdens planktons, vērtīga zivju barība
- divvākčauļi Lapkājvēžu kārtas apakškārta ("Conchostraca"), vēžu ķermeni apņem divvāku čaula, tāpēc tie atgādina gliemenes, zināmi kopš apakšdevona, \~300 sugu, izmirušas, to čaulas izmanto ģeoloģijā slāņu vecuma noteikšanai, 150-180 sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas
- taloms laponis - zemāko augu (aļģu, ķērpju u. c.) un sēņu ķermenis, kas nav sašķēlies sastāvdaļās - stumbrā, lapās un saknēs
- talloms Laponis - zemāko augu (aļģu, sēņu, ķērpju, dažu sūnu) ķermenis, kam nav stublāja un lapu; klājonis
- lasmanis Lāsmenis
- lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē)
- Māras māte latviešu mitoloģijā viens no dievietes Māras apzīmējumiem, nereti kā Saulei pretējo - zemes līmeni pārstāvošā puse
- gravitācijas lauks lauks, kuru ķermenis rada ap sevi un kura ietekmē ķermeņi pievelkas un starp tiem darbojas gravitācijas spēki
- saimniekistaba Lauku dzīvojamās ēkas istaba, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku istaba, saimnieka istaba
- saimniekgals Lauku dzīvojamās ēkas telpa vai telpas, kur dzīvoja saimnieks ar ģimeni; saimnieku gals, saimnieka gals
- saimniekmāja Lauku saimniecība; arī māja, kurā dzīvo saimnieks ar ģimeni
- fiktīvā laulība laulība, kas noslēgta bez nolūka izveidot ģimeni
- lekma Lekmenis
- lēkmens Lekmenis (1)
- barbarisms Leksisks aizguvums, kuru aizguvējvalodas sistēmā izjūt kā svešķermeni, kas neiederas literārajā resp. koptajā valodā, kur tā vietā ir cits vārds
- iegrimt Lēni ievirzīties, ieslīdēt dziļāk vai dziļi (ūdenī) - par priekšmetu, ķermeni
- šļaucīt Lēni staipīt (ķermeni, tā daļas)
- cenūrs Lenteņu kāpuru veids, ķermenis pūšļveidīgs, izraisa cenurozi
- pagrieziena leņķis leņķis starp divām plaknēm – kustīgo un nekustīgo plakni, kuras ķermenim rotējot, krusto rotācijas asi
- lēcienleņķis Leņķis starp izsviedes līniju un šaušanas līmeni
- kritienleņķis Leņķis starp trajektorijas pieskari kritienpunktā un šaušanas līmeni
- elongācija leņķis, ko veido Saules sistēmas debess ķermenis, Zeme un Saule; to mēra no 0° līdz 180° uz austrumiem vai rietumiem no Saules
- Scleroderris lagerbergii leociju sugas "Gremmeniella abietis" nosaukuma sinonīms
- ikterohemorāģiskā leptospiroze lepra, kas noris ar drudzi, eksantēmu, hepatorenālo sindromu un dzelti, nereti arī ar meningeālo sindromu
- Karabogazgols Līcis-lagūna Kaspijas jūras austrumos, Turkmenistānā, platība - \~18000 kvadrātkilometru, intensīvās iztvaikošanas dēļ ļoti sāļš ūdens (~300 promiles), lielākā dabīgo sulfātu atradne pasaulē; Karabogaza līcis
- kreisēšanas līmenis lidojuma augstuma līmenis, kas tiek saglabāts ilgāko lidojuma laiku
- lidsagatavotība Lidotāja (lidsastāva) sagatavotības līmenis pilotāžas tehnikā, lidmašīnas vadīšanā, spēja darboties grupā
- lidsagatavošana Lidotāju mācības pilotēšanas tehnikā, lidaparātu vadīšanā, lidošanā grupā un viņu apmācības līmenis šajās mācību disciplīnās
- strīķkoks Līdzens koks, ar ko nolīdzina graudu līmeni piebērtā mērtraukā (parasti pūrā)
- prērija Līdzens stepes klajums (Ziemeļamerikas vidienē) ar biezu augsto graudzāļu zelmeni
- līdzsvarotība Līdzsvara (1) piemitība (ķermenim, fizikālai sistēmai)
- paliekt Liecot mazliet pavirzīt (ķermeni, tā daļu, parasti kādā virzienā)
- noliekt Liecot pavērst uz leju, uz priekšu, uz sāniem (ķermeni, tā daļu); liecot lejup, novietot (parasti galvu kur, uz kā u. tml.)
- kņūpināt Liekt ķermeni, salīkt
- rotināties Liekt līkumā ķermeni, iekārtojoties uz guļu
- līkt Liekt muguru, liekties lejup (par cilvēku); liekties lejup, tikt liektam lejup (par ķermeni, tā daļām)
- līkt Liekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- kuitala Lielā kuitala - tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius arquata", senāk "Scolopax major"), putns ar garām kājām, garu, tievu, uz leju noliektu knābi, Latvijā sastopams reti, aizsargājams
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru
- Irānas kalniene lielākā Priekšāzijas kalniene Irānā (~2/3 teritorijas), Afganistānā, Pakistānā, nomales — Irākā un Turkmenistānas dienvidos, atrodas starp Mezopotāmijas zemieni un Indas ieleju, garums — \~2500 km, platība — \~2,7 mlj kvadrātkilometu, augstākā virsotne — 7708 m
- parejazaurs liels (līdz 2,5 m garumā) fosils kotilozauru grupas rāpulis ar masīvu ķermeni uz resnām piecpirkstu kājām
- jūras lauva liels ausaino roņu dzimtas dzīvnieks ar masīvu ķermeni, pleznām, krokotu ādu, lieliem ilkņiem
- titanoterijs liels fosils terciārā perioda zīdītājdzīvnieks ar masīvu ķermeni, ar diviem ragiem uz deguna un nelielām galvas smadzenēm
- plūtons liels intruzīvs magmatisko iežu ķermenis Zemes garozā, kura caurmērs var sasniegt vairākus simtus kilometru
- mastodonozaurs liels izmiris abinieks "Labyrinthodontia" rindā, ar ķirzakas veida ķermeni, līdz 1,25 m garu galvaskausu; atliekas atrastas triasa formācijas nogulumos
- puma liels kaķu dzimtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, īsu vienkrāsainu apmatojumu, mazu galvu, spēcīgām kājām un garu asti, kurai ir vienmērīgs apmatojums
- pingvīns liels nelidojošs putns ar masīvu ķermeni, peldēšanai pielāgotām airveida pleznām, labi attīstītu krūšu ķīli un spēcīgiem krūšu muskuļiem
- lakolīts liels sēņveida vai kukuļveida sacietējušas magmas ķermenis Zemes garozā ar izliektu augšdaļu un plakanu pamatni; zemes virspusē parādās kā kupolveida kalns
- kā lāva liels, masīvs (ķermenis, ķermeņa daļa)
- strauss lielu, nelidojošu putnu ģints ("Struthio"), skrējējputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām, garu kaklu, mazu galvu
- vidējais pieauguma temps lielums, kas rāda, par cik procentiem vidēji palielinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "+" zīme) vai samazinājies (ja vidējam pieauguma tempam ir "–" zīme) pētāmās parādības līmenis visā aplūkojamā periodā; to aprēķina, no vidējā augšanas tempa atņemot 100%
- kontrastainības koeficients lielums, kas raksturo fotomateriāla spēju atveidot blīvuma nomelnējuma atšķirības objekta gaismojuma optikā, fotoslāņa attīstīšanas pakāpes līmeni
- spēkpāra moments lielums, kas raksturo spēkpāra griezes iedarbību uz ķermeni, rādot rotācijas virzienu un griezes efekta skaitlisko vērtību; spēkpāra moments (vektors) ir perpendikulārs spēkpāra darbības plaknei un vērsts labās skrūves ass pārvietojuma virzienā; spēkpāra momenta modulis ir vienāds ar spēka un pleca reizinājumu
- atlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt šurp; lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- aizlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, attālināties (piemēram, par cilvēku); lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
- ielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, ievirzīties (kur iekšā)
- izlīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, izvirzīties
- pielīst Lienot, pieplokot ar ķermeni pie zemes, pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
- atcērtāt Lietojot (parasti cērtot, pļaujot), padarīt neasu (asmeni, darbarīku ar asmeni)
- laulība Likumā noteiktā kārtībā noslēgta vīrieša un sievietes savienība, kas veido ģimeni un rada viņiem attiecīgas tiesības un pienākumus
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku
- līmetnis Līmenis
- līminis Līmenis
- ūdinis Līmenis (ūdenstilpē)
- nivo Līmenis; netieši: pakāpe, stāvoklis (piem., izglītības)
- čora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- kora Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- kore Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- šķoris Līmeniskā (jumta) plakņu savienojuma šķautne
- frīze Līmeniska dekoratīva josla klasiskajā orderī; antablementa daļa starp arhitrāvu un karnīzu
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm
- podests Līmeniskā pāreja no viena trepju laida uz otru
- ieroča apvārsnis līmeniska plakne, kas iet caur šaujamieroča stobra tievgaļa nogriezuma centru
- gultekus Līmeniski
- guliniski Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- guliskai Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- guļus Līmeniski (atrasties, būt novietotam u. tml.)
- gulai Līmeniski (atrasties, būt novietotam, u. tml.)
- taisngulu Līmeniski, horizontāli
- gulenisks Līmenisks
- dzega Līmenisks, retāk liekts vai lauzīts, izlaidums ēkas ārsienā (starp sienu un jumtu, starp stāviem, virs logiem un durvīm) vai iekštelpā
- mediālā līnija līnija, kas šķeļ simmetrisku ķermeni divās vienādās pusēs
- Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants
- Orsminieki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants
- Ōrsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- Uorsminīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Ārsmenieki" nosaukuma variants latgaliski
- vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji
- deklinācija Locījumu formu sistēma (nomeniem)
- meniscīts Locītavas, sevišķi ceļa locītavas meniska iekaisums
- acs ābols lodveida ķermenis, kas atrodas acs dobumā; acābols
- izlocīt Lokot izvirzīt (uz priekšu, sānis, parasti ķermeni, tā daļu)
- lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- atpūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, locekļiem u. tml.)
- pūtināt Ļaut atpūsties (ķermenim, tā daļām)
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas)
- hiperinflācija ļoti ātra cenu celšanās un apgrozībā esošā naudas daudzuma palielināšanās, kad inflācijas līmenis var pārsniegt 50% mēnesī vai vairākus simtus procentu gadā
- šņācējodze ļoti indīga odze, 1,5 m gara, spēcīgs ķermenis, briesmu gadījumā uzpūšas un skaļi šņāc; izplatīta uz D no Sahāras
- kārns ļoti kalsns, vājš, arī ļoti novājējis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- sastingt ļoti nosalstot, zaudēt, parasti ievērojami, kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- nokaitēt ļoti sakarsēt (parasti metālu, akmeni), sakarsēt (parasti metālu, akmeni) tā, ka (tas) izstaro gaismu
- kunkulēt ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu)
- tuntuļot ļoti silti ģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi tīt (parasti ap ķermeni, tā daļu)
- satuntuļot ļoti silti saģērbt; vairākām kārtām, arī nekārtīgi satīt (parasti ķermeni, tā daļu)
- notriekt ļoti spēcīgi sasist (ķermeni, tā daļu pret ko)
- kārns ļoti vājš, arī ļoti novājējis (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- klimatika mācība par klimata ietekmi uz ķermeni
- stereotomija mācība par ķermeņa attēlošanu rasējumā tā, lai, vadoties no attēla, ķermeni varētu izgatavot
- fenomenoloģija mācība par parādībām, fenomeniem
- nams Māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem (parasti ģimeni); māja, arī dzīvoklis ar tā iemītniekiem un (kādu svinību) viesiem
- pamatlimits Maksimālā pieļaujamā jonizējošā starojuma ekvivalentā doza un (vai) efektīvā doza ķermenim kopumā
- augšējais dzirdamības slieksnis maksimālais ar ausi netraucēti uztveramo skaņu skaļuma līmenis (120 foni)
- MAL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum allowable limit")
- MPL Maksimālais pieļaujamais līmenis (angļu "maximum permissible level")
- litotipografija Māksla tipogrāfisku salikumu pārnest uz akmeni, no kura tad litografiskā ceļā pagatavo novilkumus
- apgaismošanas ķermenis mākslīgas gaismas avots; apgaismes ķermenis
- strass Mākslīgs akmens, ko izgatavo no kristāla ar svina piejaukumu un kas pēc mirdzuma atgādina dārgakmeni; dārgakmens viltojums
- kriss Malajiešu duncis ar vairāk nekā pusmetru garu un lielāko tiesu čūskveidīgi izlocītu, abpusēji griezīgu asmeni
- nomalināt Maļot nogludināt (dzirnakmeni)
- ichneumons Mangustu ģints plēsīgs zīdītājs ("Herpestes ichneumon"), saukts arī par faraona žurku, 65 cm garu ķermeni un 45 cm garu asti, gk. Ziemeļāfrikā un Mazāzijā
- Mauritānijas māņasmalis māņasmaļu dzimtas suga ("Trogosita mauritanicus syn. Tenebrioides mauritanicus"), vaboles ķermenis 6-10 mm garš, plakans, brūnganmelns ar lielu galvu, sastopamas noliktavās, klētīs
- lapkoku māņmizvabole māņmizvaboļu suga ("Bothrideres contractus"), vaboles ķermenis 3-5 mm garš, sarkanbrūns, segspārnu šuve tumšāka, ķīļveidīgi pacelta, sastopamas zem nokaltušu vītolu u. c. lapu koku mizas, mizgraužu un ķirmju ejās
- Merva Mari, pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1937. g.
- Kugujumo Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākais dievs, kas dzīvo debesīs, kur viņam pieder lieli lopu ganāmpulki, dievu saimes valdnieks
- Kudovodižs Mariešu (Turkmenistānas dienvidaustrumi) mitoloģijā - gars, mājas un ģimenes pavarda aizgādnis un sargātājs, kas sargā cilvēkus no slimībām
- divpunktu mārīte mārīšu dzimta suga ("Adalia bipunctata"), Latvijā sastopama bieži, parasti apdzīvotās vietās un to tuvumā, ķermenis 3,5-5 mm garš, ieapaļš, krāsa mainīga
- septiņpunktu mārīte mārīšu dzimtas suga ("Coccinella septempunctata"), Latvijā sastopama ļoti bieži pļavās, mežos, laukos, dārzos, vaboles ķermenis ieapaļš, izliekts 5,5-8 mm garš, segspārni brūnsarkani ar 7 apaļiem, melniem plankumiem, ēd laputis, kuru kolonijas spēj "saost" >1 km attālumā
- uzrietināt Masējot govs tesmeni veicināt tā pildīšanoa ar pienu
- sarietināt masējot tesmeni sagatavot govi slaukšanai
- penkāšana Masēšana ar apaļu oli, akmeni
- rietināt Masēt (dzīvnieka) tesmeni pirms slaukšanas
- rietināt Masēt tesmeni pirms slaukšanas
- nepilnais ģimenes kodols māte vai tēvs ar bērnu (bērniem) gadījumā, ja ģimeni neveido laulātais pāris
- centrs Matemātiskam vai fizikālam ķermenim raksturīgs punkts
- absolūtā kustība mehānikā materiāla punkta vai ķermeņa kustība attiecībā pret kādu citu ķermeni, kuru uzskata par nekustīgu
- siltumvadītājs materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja
- apstāklis Materiālais stāvoklis, dzīves līmenis
- centrālais spēks materiālam punktam vai ķermenim pieliktais spēks, kura darbības līnija vienmēr iet caur vienu un to pašu punktu (spēka centru)
- kaļķi Materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni vai apdedzinātu kaļķakmeni veldzējot ar ūdeni
- apdedzinātie kaļķi materiāls, ko iegūst, apdedzinot kaļķakmeni; gk. kalcija oksīds (CaO)
- apmatojums Matu kopums, kas klāj (cilvēka vai dzīvnieka) ķermeni
- šķīstīt Mazgāt (ķermeni, tā daļas) - par cilvēkiem
- berzties Mazgāt, tīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- atdzist Mazināties, izzust sakarsumam (par cilvēka, dzīvnieka ķermeni)
- pasarozīties mazliet izvingrināt ķermeni
- pakristies mazliet nokristies (par šķidrumu, tā līmeni vai ūdenstilpes līmeni); mazliet samazināties (parasti par temperatūru, spiedienu)
- pieliekt mazliet noliekt uz priekšu vai sānis, arī mazliet saliekt (ķermeni, tā daļu)
- pažulīt mazliet un neveikli asināt (izkapts asmeni ar nazi)
- paslieties mazliet, daļēji iztaisnot savu augumu, ķermeni
- paslieties mazliet, daļēji iztaisnoties, pastiepties (par augumu, ķermeni)
- slikts Mazs, neievērojams (pēc daudzuma vai labuma); tāds, kas nepārsniedz vidējo, parasto (līmeni, pakāpi)
- sīkslieka Mazsartārpu klases dzimta ("Enchytraeidae"), dzīvnieks ar bālganu, retāk iedzeltenu vai iesārtu, līdz 25 milimetriem garu, posmotu ķermeni, \~400 sugu, Latvijā varētu būt \~50 sugu
- stobriņtārps Mazsartārpu klases dzimta ("Tubificidae"), kurā ietilpst tārpi ar iesārtu posmotu pavedienveida ķermeni un četrām saru grupām pie katra posma, \~130 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu
- mednis Medņu apakšdzimta - fazānu dzimtas putni ar druknu ķermeni, īsām, apspalvotām kājām, īsu kaklu un kailu, sarkanu laukumu virs acīm, 16 sugas, Latvijā sastopamas 4 sugas - rubenis, baltirbe, mednis un mežirbe
- miltu melnulis melnuļu dzimtas vaboļu suga ("Tenebrio molitor"), ķermenis iegarens, 13-15 mm garš, ar brūnu vai melnbrūnu virspusi un sarkanbrūnu apakšpusi un kājām, Latvijā bieži sastopama gk. telpās, noliktavās, vecu lauku māju bēniņos, klētīs, pārtiek no dažādiem augu produktiem
- pellikula Membrāna, kas apņem vienšūņu ķermeni
- pikša Mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Melanogrammus aeglefinus"), jūras zivs ar slaidu, sudrabainu ķermeni, tumši pelēku muguru un melnu plankumu pie sānu līnijas; šelzivs
- vēdzele Mencveidīgo zivju kārtas mencu dzimtas suga ("Lota lota"), saldūdens zivs, kam ir plankumains, ļumīgs ķermenis, gara vienlaidu muguras spura un kas barību aktīvi meklē naktīs
- Menemene Menemeni, pilsēta Grieķijā
- epakta Mēness vecums no neomenijas (jaunās Mēness fāzes), skaitot par izejas punktu noteiktu dienu gadā
- supraselārā meningioma meningioma, kas attīstās virs turku segliem
- galvas karsonis meningīts
- encefalomeningīts Meningoencefalīts - vienlaicīgs galvas smadzeņu apvalku (meningīts) un galvas smadzeņu iekaisums (encefalīts)
- pakāpe mērs, salīdzināmais lielums, salīdzināmais līmenis, kas raksturo (kā) kvantitāti, intensitāti, kvalitāti, attīstību
- stikla griesti metafora, ar ko apzīmē neredzamus šķēršļus, kas kavē sieviešu, noteiktu rasu un etnisko grupu cilvēku iespējas nokļūt vadošajos amatos valdībā, organizācijā vai industrijā, lai gan viņu kompetences līmenis ir līdzvērtīgs vai pat augstāks nekā tiem, kuri ieņem vadošos amatus
- bruņas Metāla vai cita materiāla izstrādājums, kurā ietērpj ķermeni vai tā daļas, lai tās aizsargātu
- marmors Metamorfs kalnu iezis, kas radies, kaļķakmenim vai dolomītam pārkristalizējoties
- veleklis mežizstrādes rokas instruments kokmateriālu velšanai un celšanai, kas sastāv no metāla kāša ar ieliektu gala asmeni un koka kāta
- kūna Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
- kūnis Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
- kūns Miesa, ķermenis; tāds, kam ir noteikta forma; kāpurs
- mikrolīmenis mikroskopisks līmenis
- pamatstāja Militāra, arī sportiska stāja, kurā ķermenis ir taisns, kājas kopā, rokas nostieptas gar sāniem
- pitons Milzu žņaudzējčūska ar garu rudu, brūnganu vai plankumainu ķermeni
- otrais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku, 11,2 km/s; paraboliskais ātrums
- paraboliskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru kustoties ķermenis pilnīgi pārvar Zemes pievilkšanas spēku; otrais kosmiskais ātrums
- trešais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, ar kuru ķermenis aizlido projām no Saules sistēmas, 16,7 km/s
- pirmais kosmiskais ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu - 7,9 km/s; riņķa ātrums
- riņķa ātrums minimālais ātrums, kas ķermenim jāsasniedz, lai tas sāktu kustēties apkārt Zemei pa riņķveida orbītu; pirmais kosmiskais ātrums
- profesionālā mirstība mirstība, kuras līmeni nosaka indivīdu nodarbinātības raksturs
- mironis miruša cilvēka ķermenis
- mirstīgās atliekas mirušā cilvēka ķermenis, tā atliekas
- mūmija Miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka ķermenis, kas netrūd (piemēram, vides apstākļu, konservējošu vielu iedarbības dēļ)
- līķis Miruša cilvēka vai dzīvnieka ķermenis
- priežu mizasblakts mizasblakšu suga ("Aradus cinnamomeus"), masveidā savairojas zem 5—30 g. vecu priežu mizas kāpu apmežojumos, silā, mētrājā un priežu sēklu plantācijā; pieaugušas blakts ķermenis saplacināts, 3,8—5,5 mm garš, tumši rūsganbrūns
- egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta
- paracefālis Monozigotisko dvīņu parazīts ar nepilnīgi attīstītu galvu un ķermeni
- pitonomorfi Mozazauri - izmiruši jūras rāpuļi ar garu ķermeni, īsām kājām un garu asti, dzīvoja krīta periodā
- opistotonuss Muguras un kakla, dažreiz arī kāju toniski izstiepējmuskuļu krampji; ķermenis loka veidā izliecas uz priekšu, galva un kājas - atpakaļ
- galvhordaiņi Mugurkaulnieku klase (pēc cita iedalījuma - hordaiņu apakštips), ķermenis \~5 cm garš, sastāv no segmentiem, galvaskausa nav
- stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis
- leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis
- planētājvarde Mugurkaulnieku tipa abinieku klases bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Rhacophoridae" jeb "Polypediatidae"), ķermenis 3-11 cm garš, izplatītas D-Āzijā un Āfrikā, gk. mīt kokos, pirksti ar piesūcekņiem, starp pirkstiem labi attīstītas peldplēves, kas pielāgotas planēšanai 10-12 m attālumā
- lufars Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases asarveidīgo kārtas suga ("Pomatomus saltatrix"), liela zivs (Atlantijas un Indijas ok., Melnajā un Azovas jūrās) ar garu, no sāniem saplacinātu ķermeni, garums - līdz 115 cm, masa - līdz 15 kg
- plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā
- zāģzivs Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Pristis"), zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu; zāģraja
- raja Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases rajveidīgo kārtas ģints ("Raja"), zivs ar rombveida vai ieapaļu muguras - vēdera virzienā saplacinātu ķermeni un tievu, smailu asti
- protopters Mugurkaulnieku tipu zivju virsklases kaulzivju klases plaušzivju apakšklases ģints ("Protopterus") ar garu zušveidīgu ķermeni, divējādi elpojoša zivs, kas dzīvo Āfrikā, sauso periodu pavada, ierakusies dūņās un elpo vienīgi ar plaušām
- meningiomatoze Multipla meningioma
- Murgaba Murgapa, upe Turkmenistānā
- Armēnijas muskare muskaru suga ("Muscari armeniacum")
- šķērssvītru muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- šķērssvītras muskulatūra muskulatūra, kuras funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- antagonisti Muskuļi, kas darbojas pretī kustībai un to ierobežo, piemēram, lai noturētu ķermeni noteiktā pozā
- šķērssvītru muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- šķērssvītras muskuļi muskuļi, kuru funkcija ir pārvietot ķermeni vai tā daļas
- atlētisks Muskuļots, ar spēcīgu uzbūvi (par ķermeni, tā daļām); plecīgs, muskuļots, ar spēcīgu ķermeņa uzbūvi un lielu fizisko spēku (par cilvēku)
- saule mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, zvaigzne, ap kuru rotē Zeme
- burkini Musulmaņu sievietes apģērba veids, visu ķermeni sedzošs peldkostīms, atstājot nenosegtu tikai seju
- džilabs Musulmaņu sievietes virsdrēbju paveids, kas sedz visu ķermeni, atskaitot plaukstas un pēdas; seju šo drēbju valkātājas aizsedz ar citu plīvuru
- pašskaņi Mūzikas instrumentu saime, kuros skaņu rada pats instruments, tā ķermenis, korpuss vai daļa
- automonoseksuālisms Narcisma paveids, kad dzimumdziņas objekts ir paša ķermenis, kas ieģērbts pretējā dzimuma tērpā
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni
- Ļumeniškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- Ļuminiškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" bijušais nosaukums
- Ļuminiškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļumeniški" nosaukums latgaliski
- skrīpsts Nazim līdzīgs rīks ar lokveida asmeni (parasti dastošanai, koku apzīmēšanai, vienkoču izdobšanai vai koka trauku iekšpuses nogludināšanai)
- pusnazis Nazis ar daļēji nolauztu, paīsu asmeni
- vikiduha Nazis ar izlecošu asmeni
- lāsmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lasmenis
- lasmenis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis
- lasminis Neaizsalusi vai atkususi vieta (ūdenstilpē); arī āliņģis; lāsmenis
- berze Neatgriezenisku procesu kopums cietā ķermenī, kuri rodas, ķermeni deformējot; iekšējā berze
- jūrasnēģis Nēģu dzimtas suga ("Petromyzon marinus"), apaļmutnieka ķermenis garš, šķērsgriezumā ieapaļš, garums - parasti 60-70 cm, āda kaila, gļotaina, peld, čūskveidīgi izlokot visu ķermeni
- ņurņiks Nēģu kāpurs ("Ammocoetes"), ķermenis parasti tārpveidīgs, dzīvo upēs, strautos, ieracies smiltīs (dūņās); par pieaugušu indivīdu pārvēršas pēc 3-6 gadiem
- pakaitēt neilgu laiku, mazliet kaitēt (parasti akmeni, metālu)
- parūdīt neilgu laiku, mazliet rūdīt (piemēram, ķermeni, raksturu)
- oligodendrocīts Neiroglijas šūna ar nelielu skaitu izaugumu, kas aptver neirona ķermeni; šīs šūnas piedalās neironu vielmaiņā un nervšķiedru apvalka veidošanā
- pols Nekustīgs punkts, ap ko pagriežas kāds ķermenis
- kremēšana Nelaiķa mirstīgo atlieku sadedzināšana; zārks tiek sadedzināts ļoti karstā gaisā, tādējādi mirušā ķermenis nenonāk saskarsmē ar atklātu uguni; ķermeņa pelni tiek atsijāti no zārka pelniem un ievietoti urnā
- skrubulis neliela ēvele ar izliektu asmeni
- pempiņš neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis
- pīkste neliela karpveidīgo zivju kārtas akmeņgraužu dzimtas suga ("Misgurnus fossilis syn. Cobitis fossilis"), saldūdens zivs ar slaidu, cilindrisku dzeltenīgi brūnganu ķermeni, tumšbrūnām sānu svītrām un taustekļiem ap muti; dūņu pīkste
- sociālā mikrosistēma neliela sabiedriska sistēma ar samērā vienkāršu struktūru; sociālā darba praksē ar mikrosistēmu saprot atsevišķu indivīdu, ģimeni un mazas grupas
- mazlācītis neliels plēsēju kārtas dzīvnieks (Amerikā) ar slaidu ķermeni, garu asti un biezu apmatojumu
- āpšu suns neliels suns ar gludu apmatojumu, īsām, līkām kājām, garu ķermeni
- meteoroīds Nelielu izmēru Saules sistēmas mazais ķermenis, kas pārvietojas starpplanētu telpā; vielas, kas Saules sistēmas veidošanās laikā netika akumulētas planētās un citos debess ķermeņos
- akromikrija Nenormāli mazi locekļi un galva, salīdzinot ar pārējo ķermeni; locekļu perifēro daļu samazināšanās
- nanokormija Nenormāli mazs ķermenis, salīdzinot ar locekļiem
- tapirs Nepārnadžu kārtas dzīvnieks ar aptuveni 2 metrus garu, reti apmatotu ķermeni, īsām kājām un nelielu kustīgu snuķi
- trajektorija Nepārtraukta līnija, ko pārvietojoties veido materiāls punkts, fizikāls ķermenis
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
- citons Nervu šūnas ķermenis
- neirosoma Nervu šūnas ķermenis
- īskorsete Nestaklētais zemvidukļa korsešģērbs iegurņa formas pārveidošanai joslā no vidukļa līdz kājstakles līmenim, dažkārt izmanto arī garo zeķu piestiprināšanai ar zeķu turētājiem
- ļodzīt Neturot stingri, vairākkārt liekt uz vienu un otru pusi (ķermeni, tā daļas), neturoties stingri, ļaut vairākkārt svērties, liekties uz vienu un otru pusi (ķermenim, tā daļām)
- sapūst Nevēlami ietekmēt (cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļu) - par vēju, caurvēju
- klāņains Nevienādi, nelīdzeni noaudzis (par lauku, druvu, zelmeni)
- melnvēdera niedrskrējējs niedrskrējēju suga ("Odacantha melanura"), 6,5-7,5 mm garš ķermenis ar košiem oranžiem segspārniem, zaļu galvu, sastopama mitrās un pārpurvotās vietās
- pielolitotomija Nieres bļodiņas pārgriešana, lai izņemtu akmeni vai akmeņus
- cefalopodi no kembrija līdz mūsu dienām dzīvojoši, jūras dzīvnieki (aptuveni 700 sugu), aktīvi peldoši jūras galvkājgliemji, kuru ķermenis sastāv no galvas un 8-10 taustekļiem, piltuves un vidukļa; dažus cefalopodus (gk. kalmārus) lieto uzturā; galvkāji
- trebušē no koka izgatavota akmeņu metamā iekārta (Ķīnā no 4. gs., Eiropā 12.-15. gs.), kas līdz 100 kg smagu akmeni varēja aizmest 400 metru attālumā; vienas iekārtas uzbūvēšanai vajadzēja 20 ozolu, transportēšanai - 20 vēršu
- meteorīts no starpplanētu telpas uz planētas nokritis meteora ķermenis, kas krītot atmosfērā nav pilnīgi sašķēlies
- triko no šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem)
- eksoskelets no viegliem materiāliem izgatavota, ar mikroprocesoriem un miniatūriem motoriem apgādāta, cilvēka ķermenim no ārpuses piestiprināma konstrukcija, kas palīdz invalīdiem staigāt vai arī pastiprina cilvēka fiziskās iespējas, piemēram, smagumu pārvietošanai; ārējais skelets
- cauri no vienas puses līdz otrai, pārvarot šķērsli (skarot kādu priekšmetu, ķermeni u. tml.)
- saraustīt gabalos nogalināt (parasti nāvessoda izpildē), raujot, stiepjot notiesātā ķermeni
- nostiepties Nogulties ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
- smags Noguris, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām)
- skābais lietus nokrišņi ar paaugstinātu skābuma līmeni (samazinātu pH vērtību), kas palielina skābumu augsnē un ūdenstilpēs, apdraudot dzīvību ezeros un upēs, kā arī izraisot mežu bojāeju; skābjlietus
- nosliekt Noliekt (ķermeni, tā daļu)
- nolīkt Noliekties (pāri kam, pār ko) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- nolīkt Noliekties uz priekšu, uz leju (par cilvēku); noliekties uz leju, tikt noliektam uz leju (par ķermeni, tā daļām)
- uzlīkt Nolīkt virsū (uz kā, kam) - par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām
- da norāda (savienojumā ar nenoteiktajiem pronomeniem, dažiem adverbiem, numerāli "viens", substantīvu "reizē") uz nenoteiktu, nezināmu, arī vēl neminētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, norisi
- galvenais kvantskaitlis norāda elektrona galveno enerģijas līmeni
- lit- norāda uz akmeni
- lith- norāda uz akmeni
- litho- norāda uz akmeni
- hial- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
- hialo- norāda uz caurspīdību; uz stiklveida ķermeni; uz stiklu
- somat- norāda uz ķermeni
- somato- norāda uz ķermeni
- hip- norāda uz pazeminājumu, zemu līmeni, zemu kvalitāti, zemu funkcionālo spēju, funkcijas vājumu, uz novietojumu zem kaut kā
- viss norāda uz priekšmetu, parādību, norisi, aptverot to kā veselumu, vienotu kopumu; norāda, ka (ķermenis, ķermeņa daļa, arī priekšmets, telpa) tiek ar ko aptverts, pārņemts u. tml. pilnīgi, viscaur
- bruņu- norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir tāds dzīvnieks vai augs, kura ķermeni klāj ciets aizsargsegums
- krasta līnija nosacīta robeža starp jūras, ezera, okeāna vai cita ūdensbaseina virsu un sauszemi, kas mainās, mainoties ūdensbaseina līmenim; par krasta līniju pieņem ilggadējo vidējo ūdenstilpes līmeni
- nokasīt Noskūt (ar bārdas nazi, asmeni)
- notuntuļoties Notuntuļot (2) savu ķermeni, tā daļas; arī biezi saģērbties
- noturēt līdzsvaru noturēt ķermeni līdzsvarā
- taisīt Novietojoties, tiekot novietotam, arī veidotam, radīt (noteiktu grupējumu, formu u. tml.); veidot ar savu ķermeni, tā daļām (noteiktu stāvokli, arī kustību kopumu)
- uzlikt (kādam) pieminekli, plāksni, kapakmeni novietot pie (kāda) kapa pieminekli, plāksni, kapakmeni
- izstiepties Novietoties guļus ar izstieptu, iztaisnotu ķermeni
- perturbēt Novirzīties no trajektorijas pievilkšanas spēka iedarbībā (par debess ķermeni)
- noziepēties Noziepēt sevi, savu ķermeni
- noziesties Noziest (1) sevi, savu ķermeni
- inerces likums Ņūtona pirmais likums, saskaņā ar kuru neviens ķermenis pats no sevis nevar mainīt savu kustību
- čūskastes Ofiūras - adatādaiņu klase, piecstaraini simetriski jūras dzīvnieki, ķermenis sastāv no diska (1-10 cm diametrā) un 5-10 kustīgiem stariem, kuru garums 20-30 reižu pārsniedz diska diametru
- litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam
- elementārijs Okultistu un spiritistu metafizikā no miesas atbrīvojusies cilvēka dvēsele, kas veidojusies no individuālā "Es" elementiem un atrodas astrālajā plānā; parasti tās ir nesen mirušu cilvēku dvēseles, kuri nav sasnieguši pietiekamu garīgās attīstības līmeni
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
- aldermans Oldermenis
- oldermanis Oldermenis
- eliptiska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tā ātrums ir robežās starp pirmo un otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 0 un mazāka par 1
- hiperboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar ātrumu, kas pārsniedz otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir lielāka par 1
- paraboliska orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar otro kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 1
- riņķveida orbīta orbīta, pa kuru pārvietojas debess ķermenis, ja tas kustas ar pirmo kosmisko ātrumu; tās ekscentricitāte ir 0
- idioadaptācija Organismu mainīšanās to vēsturiskajā attīstībā, būtiski nemainoties kopējam organizācijas līmenim
- elektrotropisms Organismu vai šūnu reaģēšana uz elektriskiem lādiņiem tuvojoties vai attālinoties; negatīvais e., šūnu tieksme virzīties nost no elektriski uzlādēta ķermeņa; pozitīvais e., šūnas tieksme tuvoties elektriski uzlādētam ķermenim
- adaptēšana Oriģinālteksta vai tā tulkojuma pielāgošana (atvieglošana) mācību vai citiem mērķiem, ievērojot adresāta izglītības vai informētības līmeni un no tā atkarīgās uztveršanas spējas
- pasacelties Paaugstināties (par līmeni ūdenstilpē)
- celties Paaugstināties (piemēram, par līmeni, temperatūru, spiedienu); palielināties (piemēram, par vērtību)
- mikroalbuminūrija Paaugstināts albumīna līmenis urīnā, bet pārāk zems, lai to varētu noteikt ar parastām metodēm
- sitosterinlēmija Paaugstināts sitosterīnu līmenis asinīs, īpaši beta sitosterīna, kas tiek absorbēts no uzturā lietojamiem dārzeņiem; reta forma saistīta ar ksantomatozi, tuberozi un cīpslu ksantomām, rodas bērnībā
- tirozinēmija Paaugstināts tirozīna līmenis asinīs un pastiprināta tirozīna un tā oksidācijas produktu izdale urīnā, pārmantoti tirozīnmaiņas traucējumi (autosomali receslva pārmantošana): klīniskā ainā dominē aknu cirozes simptomi
- pasašaravāties Paberzēt (piemēram, ķermeni)
- uzstādināt Pacelt vai paaugstināt ūdens līmeni ar hidrotehnisku būvi
- uzkāpt Pacelties (līdz noteiktam līmenim, vietai) - par šķidrumu, viļņiem, arī ūdenstilpi
- levitēt Pacelties, pārvarēt Zemes gravitācijas spēka iedarbību uz cilvēka ķermeni
- atvēsināt padarīt mazāk sakarsušu (ķermeni, ķermeņa daļas), radīt vēsuma sajūtu
- atlaidināt padarīt mīkstu (metālu), neasu (asmeni)
- atmiegt padarīt sāpīgu (ķermeņa daļu, ķermeni), piemēram, spiežot (to), ilgi turot kādā stāvoklī
- nostiprināt padarīt stiprāku, norūdīt (ķermeni, tā daļas)
- pagriezties Pagriezt savu ķermeni tā, ka seja, skatiens ir vērsts (pret ko, uz ko u. tml.)
- kāpiens Pakāpe, līmenis
- noslīdēt Pakāpeniski, lēni novietoties zemāk par normālo līmeni (piemēram, par celtnes daļām)
- pasautēt Pakarsēt (tvaikos, karstā ūdenī ķermeni, tā daļas)
- nosvilināt Pakļaujot (sala, vēja) iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru ādas iekaisumu
- nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli)
- nosauļoties pakļaujot savu ķermeni saules starojuma iedarbībai, panākt, ka āda kļūst tumšāka
- nobrūnināt Pakļaujot sevi saules, vēja iedarbībai, panākt, ka kļūst brūns (ķermenis, tā daļas)
- saldēt pakļaut (ķermeni, tā daļas) kā auksta iedarbībai
- sauļot pakļaut (ķermeni, tā daļas) saules starojuma iedarbībai
- karsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas)
- izkarsēt pakļaut karstuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas) tā, ka kļūst ļoti karsti
- saaukstēt pakļaut pastiprinātai (parasti straujai) atdzišanai (ķermeni, tā dalās) tā, ka izraisās raksturīgs slimīgs stāvoklis
- sildīt pakļaut siltuma iedarbībai (ķermeni, tā daļas)
- laulību konsultācija palīdzības veids laulātajiem pāriem savstarpējo attiecību jautājumu risināšanā; iestāde, kurā var saņemt ģimenisko attiecību jautājumu speciālistu padomus
- sasacelties Palielināties (par ūdens līmeni)
- pabiezs Paliels (par ģimeni)
- paberzties Pamazgāt, patīrīt sevi (cieši piespiežot un velkot gar ķermeni, piemēram, dvieli, suku)
- uzbruzdināt Pamodināt (izraisot zināmu trokšņu līmeni)
- biešu muša pamušu dzimtas suga (Pegomyia hyoscyami"), divspārnis ar 6-8 mm garu ķermeni, ko klāj dzeltenpelēki matiņi, kaitīgi to kāpuri, kas alo un barojas biešu, balandu, spinātu lapās
- rūdīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgāks, izturīgāks
- sviedrēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) svīst (1)
- pārslogot panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pārāk intensīvi nodarbināts
- noslogot panākt, būt par cēloni, ka (ķermenis, tā daļa, arī psihe) tiek pilnīgi, intensīvi nodarbināts
- mumificēt panākt, būt par cēloni, ka (miruša cilvēka vai beigta dzīvnieka) ķermenis netrūd
- spēcināt panākt, būt par cēloni, ka (organisms, ķermenis, to daļas) kļūst spēcīgs vai spēcīgāks
- sakopt panākt, ka (cilvēks, tā ķermenis, ķermeņa daļas, arī apģērbs) ir, parasti pilnīgi, tīrs, kārtīgs
- virzīt panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā)
- noturēt panākt, ka (ķermenis, tā daļa) atrodas, paliek noteiktā stāvoklī
- nolaist panākt, ka (no ūdenstilpes) aizplūst viss ūdens vai tā dala; aizplūdinot ūdeni, panākt, ka ūdenstilpē pazeminās (līmenis)
- attīstīt panākt, ka izveidojas vai pilnveidojas (ķermenis, orgāni), veicināt augšanu un nobriešanu
- atvēsināties panākt, ka rodas vēsuma sajūta (par sakarsušu cilvēku); kļūt vēsākam (par ķermeni, ķermeņa daļām)
- skulptūrmetode paņēmienu sistēma, kuru izmanto, lai palīdzētu indivīdam attēlot viņa domas, jūtas un pārdzīvojumus attiecībā uz ģimeni, sociālā darba komandu un citām sociālajām grupām, kurās cilvēks ir iesaistīts
- skrejdzirnavas Papīra fabrikācijā apaļa sile ar slīpējamo akmeni papīra atkritumu apstrādāšanai
- kalsens par cilvēka ķermeni, tā daļām
- kalsnējs par cilvēka ķermeni, tā daļām
- taisns par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā dalām
- līks par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- slaids par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- slaiks par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- šmaugs par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām
- plakans par cilvēku vai dzīvnieku ķermeņa daļām, arī par dzīvnieku ķermeni
- vārgs par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa dalām
- lokans par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- lunkans par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- trīcēt par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- trīsēt par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- tukls par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- vijīgs par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- bezspēcīgs par ķermeni, tā daļām
- piegurt par ķermeni, tā daļām
- vājš par ķermeni, tā daļām
- garot par mitru ķermeni, apģērbu
- dziļš par rievām, brūcēm (ķermeni)
- kūpēt par sakarsušu, arī mitru ķermeni, tā daļām
- aptumsums Parādība, kad kādu debess ķermeni aizsedz cits debess ķermenis vai kāds debess ķermenis ieiet cita debess ķermeņa ēnā
- valodas universālija parādība, kas sastopama visās vai gandrīz visās valodās, piemēram, visās valodās ir nomeni, darbības vārdi un vietniekvārdi (morfoloģiskās universālijas), visās valodās ir sakārtojuma sakars un saikļi (sintaktiskās universālijas), visās valodās ir īpašvārdi, frazeoloģismi, iespējama vārdu lietošana pārnestā nozīmē (leksiski semantiskās universālijas)
- pārcepties pārāk ilgi pakļaut savu ķermeni saules iedarbībai; pārsauļoties
- horizontāls Paralēls Zemes virsmai; līmenisks
- paralēlepipēds Paralēlskaldnis - ģeometrisks ķermenis, kura visas skaldnes ir paralelogrami
- noņemt Paralizēt (ķermeni, tā daļas)
- parameniscits Parameniska iekaisums
- parameniscīts Parameniska iekaisums
- šņirks parasti atkārtojumā, raksturo skaņas, kas rodas ar asu dzelzs griezni griežot (vai skrāpējot) kādu cietu materiālu, piemēram, akmeni
- hitridijsēnes Parazītiskas vai saprotrofiskas būtnes ("Chytridiomycota"), kuru ķermenis ir vienšūnas protoplasts vai vāji attīstīts taloms (micēlijs), mīt ūdenī, uz sauszemes, gan uz augiem gan dzīvniekiem
- blusa Parazītisku bezspārnu kukaiņu kārta ("Aphaniptera, Siphonaptera") ar sāniski plakanu ķermeni, reducētiem spārniem un garām, spēcīgām pakaļkājām \~1500 sugu, Latvijā konstatētas 39 sugas, iespējams, ka ir \~50 sugu
- drukns Paresns (augums, ķermenis, ķermeņa daļa)
- seksogēnais nanisms pārmantota dzimumdziedzeru attīstības anomālija kombinācijā ar punduraugumu (iespējams, dominanta, ar X hromosomu saistīta, arī autosomāli recesīva pārmantošana): augšanas aizkavēšanās (disproporcionāls, mazs augums - pundura ķermenis ar pārmērīgi garām ekstremitātēm); mērena osteoporoze; gonadālā disģenēzija ir tikai dzimumbrieduma iestāšanās periodā; primāra amenoreja un neauglība, dzimumorgānu infantilisms (maksts, klitora hipoplāzija, olnīcu trūkums); kaunuma un padušu hipotrihoze, neattīstītas krūtis
- ahondroplastiskais nanisms pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): izteikta augšanas aizkavēšanās (punduraugums ar izteikti garu ķermeni un īsām ekstremitātēm); galvaskausa konfigurācija normāla; īsas rokas ar saīsinātiem pirkstiem, kuri izvietoti līdzīgi riteņa spieķiem; plaukstas un pirkstu locītavu hiperfleksibilitāte; elkoņa locītavu mazkustīgums; zvanveida krūškurvis
- pundurbriedis Pārnadžu dzimtas neliels atgremotājs bez ragiem, dažkārt ķermenis klāts ar melniem vai brūniem plankumiem, 4 sugas tropos Āfrikā un Āzijā
- cūka Pārnadžu kārtas lauksaimniecības dzīvnieks ar masīvu ķermeni un īsām kājām (audzē gaļas ieguvei), kas vēsturiski izveidots pieradinot meža cūkas
- muskusbriedis Pārnadžu kārtas suga ("Moschus moschiferus"), bezragu dzīvnieks, kam ir spēcīgs ķermenis, gari ilkņi un pavēderē dziedzeri (tēviņiem), kuri izdala muskusu
- izstrāvot Pārņemt (ķermeni, tā daļas) - parasti par sajūtām
- vērtums Pārraidīto ziņojumu informatīvā daļa, kurā nav ietverta ne ziņojuma sākuma daļa - vadības informācija, piemēram, ziņas par datus pārraidošo un uztverošo staciju, ziņojumu tipu un tā prioritātes līmeni, ne arī ziņojuma noslēgums ar identifikācijas vai vadības informāciju, kas atrodas datnes vai ziņojuma beigās
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- pārņemt Pārsegt (sev, savam ķermenim)
- stingt Pārstāt virzīties, kustēties, darboties un kļūt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- deformēt Pārveidot (fizikālu ķermeni), mainot tā formu un tilpumu, bet ne masu
- pārakmeņoties Pārveidoties par minerālvielu, akmeni (par organiskām vielām); fosilizēties
- gazificēt Pārvērst (cieto kurināmo, piemēram, akmeņogles, degakmeni, kūdru) deggāzē
- šūpoties Pārvietojoties, arī atrodoties uz vietas, vairākkārt svērt savu ķermeni, tā daļas turp un atpakaļ kādā virzienā vai kādos virzienos (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- rāpties pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem)
- diskontpolitika Pasākumi, ar kuriem centrālā emisijas banka regulē īstermiņa saistību diskonta procenta lielumu (mainot diskonta procentu, regulē un ietekmē vekseļa kursu, cenu līmeni, naudas apgrozību, ārējo tirdzniecību, uzņēmēju peļņu, brīvo kapitālu ieplūšanu bankā vai valstī)
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim
- lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni
- pironinofilija Pastiprināta šūnu tieksme saistīt pironīnkrāsvielas, raksturīga šūnām ar augstu citoplazmatiskās ribonukleīnskābes līmeni
- austrumu ortodoksālās Baznīcas patstāvīgu Baznīcu kopums, kuru aizbildnis ir ekumeniskais Konstantinopoles patriarhs
- Karabils Pauguraina augstiene Paropamiza priekškalnēs, Murgabas un Amudarjas upstarpā, Turkmenistānas dienvidaustrumos, augstums - līdz 984 m, virsma nolaidena dienvidu-ziemeļu virzienā, pustuksneši un tuksneši, stepe
- Badhizs Pauguraina augstiene Tedženas un Murgabas upstarpā, Paropamiza priekškalnēs, Turkmenistānā, augstums - līdz 1267 m
- špaga Paukošanas ierocis ar elastīgu trīsšķautņu asmeni, kam ir uzskrūvējams uzgalis
- zobens Paukošanas ierocis ar trapecveidīgu tērauda asmeni un ar rokturi, kam ir pirkstu aizsargs
- kavācija Paukošanas mākslā kustība, ko izdara ar asmens galu spirāles veidā ap pretinieka asmeni un roku, pēc tam seko dūriens
- varietāte Paveida modifikācija, kas nesasniedz varianta līmeni (statusu); vēl neizveidojies variants, ko raksturo kāda izpausmes īpatnība
- saindējums paveikta darbība, rezultāts --> saindēt; stāvoklis, kad (piemēram, vidē, vielās, uz priekšmetiem) ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- pavērsties Pavērst savu ķermeni ar seju (pret ko, uz ko u. tml.)
- padoties Pavirzīties, pārvietoties (kādā virzienā) - parasti par ķermeni, tā daļām
- atplakt Pazemināties (par paaugstinātu ūdens līmeni)
- atkristies Pazemināties (parasti par ūdens līmeni); nokristies
- izglītotība Pazīme, kas raksturo kāda cilvēka izglītības līmeni, to, cik viņš ir [izglītots]{s:545}
- stingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā) stingam (3) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām
- sastingt pēc nāves kļūt (ķīmisku procesu rezultātā), parasti pilnīgi, stingam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- saules dūriens pēkšņa saslimšana (galvassāpes, vemšana, nespēks, kustību koordinācijas traucējumi), ko izraisa intensīva saules staru iedarbība uz kailu ķermeni, galvenokārt uz cilvēka galvu
- sastingt pēkšņi pārstāt virzīties, kustēties, darboties un palikt nekustīgam (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- enkurboja Peldošs ķermenis, ko ar virvi, t. s. bojrepu, piesien pie enkura, lai norādītu tā vietu
- sesija Periodisks mācību posms (augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs), kad notiek ieskaites, eksāmeni; periodisks mācību posms (augstāko un vidējo speciālo mācību iestāžu neklātienes nodaļās), kad notiek kopīgas nodarbības, ieskaites, eksāmeni
- pseidotēcijs Peritēcijam līdzīgs dažu asku sēņu augļķermenis
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā
- izlaidība Personības īpašība, kurai raksturīgs zems morāles līmenis
- sabriest Pieaugt, arī kļūt spēcīgam (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
- izslieties kājās piecelties, iztaisnojot, izstiepjot augumu, ķermeni
- piekūns Piekūnveidīgo kārtas dzimta ("Falconidae"), vidēja vai neliela auguma putns ar ļoti spēcīgu ķermeni un šauriem, smailiem spārniem, 3 apakšdzimtas, 10 ģinšu, 61 suga; Latvijā konstatēta apakšdzimtas ("Falconinae") 1 ģints, 6 sugas
- ērglis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Aquila"), liels, plēsīgs putns ar masīvu ķermeni un gariem, platiem spārniem; 9 sugas, Latvijā sastopamas 3 sugas
- lija Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas ģints ("Circus"), plēsīgs dienas putns ar slaidu ķermeni, garām, tievām kājām, gariem spārniem un asti, \~10 sugu visās pasaules daļās, Latvijā sastopamas 4 sugas
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim
- smacētājs Piepe, kas attīstās gan uz zemes gan uz koku stādiem, īpaši priežu, piepes augļu ķermenis cieši ietver jaunās priedītes un tās nosmacē
- pielīmināt Piepildīt līdz malas līmenim (aizpildot trauku ar šķidrumu)
- pierietēt Piepildīties ar pienu (parasti par tesmeni); piepildīt tesmeni (par pienu)
- salīst Pieplokot ar ķermeni (pie kā), savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par vairākiem, daudziem cilvēkiem
- piekļaut Piespiest, arī pievirzīt (piemēram, ķermeņa daļu) savam ķermenim
- piedziedzerēt Pietūkt (par tesmeni)
- pievilkties Pievilkt savu ķermeni (pie kā, kam klāt)
- rietēt Pildīties ar pienu (par tesmeni); rasties tesmenī (par pienu)
- gutta cavat lapidem piliens izdobj akmeni
- piegulēt pilnīgi atbilst (ķermenim, tā daļām) pēc lieluma un formas (par apģērbu, apaviem); samērā cieši apņemt (ķermeni) - par apģērbu
- kleistotēcijs pilnīgi slēgts dažu asku sēņu augļķermenis
- izkopt Pilnveidot, bagātināt, niansēt (garīgās vai fiziskās īpašības); izveidot tādu, kas atbilst augstākām prasībām, augstākam kultūras līmenim
- pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību)
- Andhoja pilsēta Afganistānas ziemeļu daļā, Turkmenistānas pierobežā, \~30000 iedzīvotāju
- Bādžgīrāna pilsēta Irānā (_Bājgīrān_), Rezāvi Horasāna ostāna ziemeļos, pie Turkmenistānas robežas
- Armenija pilsēta Kolumbijas Republikā (_Armenia_), Kindio departamenta administratīvais centrs, 278700 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kromenī pilsēta Nīderlandē ("Krommenie"), Ziemeļholandes provincē, 17400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Abadana pilsēta Turkmenistānā (_Abadan_), Ahala vilajetā, 35000 iedzīvotāju (1996. g.); Bezmeina
- Akdepe pilsēta Turkmenistānā (_Akdepe_), Dašoguzas vilajetā
- Joletena pilsēta Turkmenistānā ("Yoloeten"), Mari vilajetā, 37700 iedzīvotāju (2009. g.)
- Baharli pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 26800 iedzīvotāju (1996. g.)
- Tedžena pilsēta Turkmenistānā, Ahala vilajetā, 48700 iedzīvotāju (1996. g.)
- Balkanabata pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajeta administratīvais centrs, 139000 iedzīvotāju (2004. g.); Nebitdaga
- Serdara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 51000 iedzīvotāju (1999. g.); Kizilarvata
- Tirkmenbaši pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, 87000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Hazara pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kaspijas jūras austrumu krastā, Čelekenas pussalā
- Bereketa pilsēta Turkmenistānā, Balkanas vilajetā, Kopetdaga grēdas ziemeļrietumu atzara ieplakā, rajona administratīvais centrs, 24500 iedzīvotāju (2016. g.)
- Dašoguza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta administratīvais centrs, 210000 iedzīvotāju (2004. g.); Tašauza
- Boldumsaza pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 29500 iedzīvotāju (1996. g.)
- Keneurgenča pilsēta Turkmenistānā, Dašoguzas vilajetā, 31800 iedzīvotāju (1996. g.)
- Tirkmenabata pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajeta administratīvais centrs, 256000 iedzīvotāju (2004. g.); Čardžova; līdz 1940. g. - Čardžuja
- Magdanli pilsēta Turkmenistānā, Lebapa vilajetā, 27200 iedzīvotāju (1996. g.)
- Bašbedena pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidu daļā, pie Afganistānas robežas
- Bajramali pilsēta Turkmenistānā, Mari vilajetā, 60000 iedzīvotāju (1999. g.)
- Mari pilsēta Turkmenistānā, tās dienvidu daļā, pie Murgabas upes un Karakuma kanāla, vilajeta administratīvais centrs, 159000 iedzīvotāju (2004. g.)
- Atamirata pilsēta Turkmenistānas austrumos (_Atamyrat_), Lebapa vilajetā, Amudarjas kreisajā krastā, 96700 iedzīvotāju (2011.g.), pilsētas tiesības kopš 1925. g., līdz 1999. g. saucās - Kerki
- Serhetabata pilsēta Turkmenistānas dienvidos, Mari vilajetā, pie Afganistānas robežas, \~5200 iedzīvotāju (1991. g.)
- Talimardžana pilsēta Uzbekistānā, Kaškadarjas vilajeta dienvidos, pie Turkmenistānas robežas, 9900 iedzīvotāju (2004. g.)
- PMS Pirmsmenstruālais sindroms - specifiska sievietes organisma reakcija, kas parādās apmēram piecas dienas pirms menstruācijām, kad strauji krītas estrogēna līmenis un strauji pieaug progesterona līmenis
- monoģenētiskie sūcējtārpi plakano tārpu klase, \~900 sugu, Latvijā 37 sugas, ķermenim lapas vai mēles, retāk ieapaļa forma, kaudālajā daļā atrodas piestiprināšanās disks, uz kura ir 10-20 hitinizēti kāsīši, dažreiz arī piesūcekņi, tārpi līdz 10 cm gari, dažas formas līdz 40 cm
- sūcējtārpi Plakantārpu tipa klase ("Trematoda"), parazītisks tārps ar plakanu, lapveidīgu ķermeni un diviem piesūcekņiem, >4000 sugu, Latvijā konstatēts >130 sugu; trematode
- skropstiņtārpi Plakantārpu tipa klase ("Turbellaria"), kuras pārstāvjiem ķermeni klāj skropstiņas, \~12 kārtas, \~3000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu
- šķēlējplakne Plakne, kas nošķeļ ģeometrisku ķermeni
- sektors Plaknes figūra, ko ierobežo divi stari, kuri iziet no kāda punktu ārpus līknes un krusto to, un līknes loks starp abiem krustpunktiem; ģeometrisks ķermenis, ko ierobežo koniska virsma ar virsotni ārpus dotās virsmas un tās izšķeltā dotās virsmas daļa
- makula Plankums; dermatoloģijā norobežots, krāsas ziņā atšķirīgs ādas laukums, kas nepārsniedz apkārtējo līmeni
- I transkobalamīns plazmas glikoproteīns, ko sintezē granulocīti; veido kompleksu ar lielāko endogena kobalamīna daļu; tā trūkums pazemina kobalamīna līmeni serumā, bet nerada vielmaiņas traucējumus; koncentrācija ir palielināta mieloproliferatīvo traucējumu gadījumā
- lācis Plēsēju kārtas dzimta ("Ursidae"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki ar masīvu ķermeni, biezu apmatojumu, īsu kaklu, strupu asti, 6 ģintis, 7 sugas, Latvijā sastopams tikai brūnais lācis, 21. gs. sākumā \~10 īpatņi
- kaķis plēsēju kārtas dzimta, kurā ietilpst lieli, vidēji un nelieli dzīvnieki ar spēcīgu, slaidu, vijīgu ķermeni, strupu, apaļu galvu, stipriem, līkiem, asiem, ievelkamiem nagiem; 4 ģintis, 36 sugas, Latvijā 1 ģ. 1 s. - lūsis; kā mājdzīvnieks tiek turēts mājas kaķis
- lūsis Plēsēju kārtas kaķu dzimtas suga ("Lynx lynx", senāk "Felis lynx"), vidēji liels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, garām kājām, īsu asti un ausīm, kurām ir pagari apmatojuma pušķi; Eirāzijas lūsis
- leduslācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu
- polārlācis Plēsēju kārtas lāču dzimtas dzīvnieks (parasti arktiskajā apgabalā) ar masīvu ķermeni, vidēji garām kājām, ļoti īsu asti un baltu apmatojumu; leduslācis
- cauna Plēsēju kārtas sermuļu dzimtas ģints ("Martes"), vidēja lieluma dzīvnieks ar slaidu ķermeni, īsām kājām un pagaru asti
- vilks Plēsēju kārtas suņu dzimtas suga ("Canis lupus"), dzīvnieks ar spēcīgi attīstītu ķermeni, garām, spēcīgām kājām, garu, kuplu asti un stāvām ausīm ar melnu apmali
- piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni
- tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas
- smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas
- zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas
- kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros
- pliksis Plicis - karpveidīgo kārtas līdz 30 centimetriem gara saldūdens zivs, kurai ir no sāniem saplacināts ķermenis un vidēja lieluma zvīņas; pliksnis
- applūsma Plūstoša ūdens vai gāzes kārta, kas apņem kustībā esošu ķermeni
- uzpļauties Pļaujot nejauši ar izkapts asmeni skārt kaut ko nevēlamu (piemēram, akmeni)
- pneimerkators Pneimatisks aparāts, ar ko noteic šķidruma līmeni rezervuāros, kuģa tilpnēs, cisternās
- kardiganjaka Pogājama virsdrēbju adītā jaka, parasti ar valnīšadījuma apmalēm bez apkakles, bez jostas vai dažkārt ar sasienamo jostu, ja tā ir garāka par vidukļa līmeni
- sarkoidālā neiropātija polineiropātija, ko dažkārt novēro sarkoidozes gadījumā; raksturīgs kraniāls polineirīts vai spinālo nervu mazspēja ar plašiem, nejūtīgiem laukumiem pa visu ķermeni
- polismens Polismenis
- pantopodi Posmkāju dzīvnieku grupa, diska vai veltņa veida ķermeni 4 posmiem un (normāli) 7 pariem locekļu, pie kam pirmais pāris ir ar maiglēm, otrs darbojas kā tausti, jūras dzīvnieki, vairākas dzimtas, lielums no dažiem mm līdz 8 cm garumā ar 30 cm garām kājām
- kukainis Posmkāju klase ("Insecta"), dzīvnieks ar trīsdaļīgu ķermeni, trim pāriem kāju un diviem pāriem vai vienu pāri spārnu, kas dažos gadījumos var arī nebūt
- daudzkāji Posmkāju tipa traheātu apakštipa klase ("Myriapoda"), pie kuras pieder dzīvnieki ar posmotu tārpveida ķermeni un daudziem kāju pāriem, >11000 sugu, Latvijā maz pētīti, konstatētas 39 sugas
- filloksera Posmsnuķaino kārtas lapu utu dzimta, ķermenis sīks, parasti olveidīgs, dažādās paaudzēs dažāds
- anelīda Posmtārps - dzīvnieku valsts tips ("Anelida"), ķermenis sastāv no daudziem vienādiem gredzeniem, posmiem - segmentiem, 8000-9000 sugu, ko iedala 5-7 klasēs
- senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu
- dēles Posmtārpu klase; saplacināts ķermenis, abos galos piesūcekņi; hermafrodīti, parasti dzīvo saldūdeņos; ap 500 sugu, Latvijā 4 dzimtas, 15 sugu
- plakandēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Glossiphonidae"), dēle, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā stipri saplacināts ķermenis, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 7 sugas
- mazsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Oligochaeta"), ķermeni veido 5-600 posmi, tā garums - no milimetra daļām līdz 3 m, dzīvo gk. augsnē un saldūdeņos saistībā ar grunti, \~3400 sugu, Latvijā konstatēts >100 sugu (ķermeņa garums - no dažiem milimetriem līdz 25 cm); mazsareņi
- daudzsartārpi Posmtārpu tipa klase ("Polychaeta"), ķermeni veido 5-800 posmi, tā garums no 2 mm līdz 3 m, Latvijas ūdeņos sastopamajiem - daži centimetri, >5300 sugu, Baltijas jūras dienvidu piekrastē >100 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 4 sugas; daudzsareņi
- otrā koša prānas ķermenis, kas satur kopā fizisko ķermeni un prātu; prānamājākoša
- pārvaldīt Prast mērķtiecīgi pakļaut savai gribai (ķermeni, tā darbību)
- ieprecēties Precoties iegūt (par radiniekiem); apprecoties saistīties (piemēram, ar kādu ģimeni)
- marka Preču zīme (parasti etiķetes, plombas, kapsulas, zīmoga veidā) ar preces izgatavošanas vietas, ražotāja, kvalitātes u. tml. apzīmējumu; zīmenis
- Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums
- hidrauliskā pretestība pretestība, kas jāpārvar šķidrumam, ja tas plūst pa caurulēm, kanāliem utt., vai arī pretestība, kas jāpārvar ķermenim, ja tas pārvietojas šķidrumā
- immateriāls Pretstats materiālam (vieliskam un ķermeniskam)
- antihtons Pretzeme; sevišķs debess ķermenis pitagoriešu mācībā, kas kustas ap Sauli atrazdamies pretējā pusē no tās attiecībā pret Zemi
- prezbiterijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis
- prezbitērijs Priesteru telpa baznīcā, arī altārtelpas daļa, kuru parasti nošķir paaugstināts grīdas līmenis
- apaļmutnieki primitīvākā zemāko mugurkaulnieku bezžokleņu klase ("Cyclostomata"), sīki līdz vidēji lieli (garumā līdz 1 m) ūdens iemītnieki ar čūskveidīgu ķermeni, āda mīksta, gluda, kaila (bez zvīņām), Baltijas jūrā (arī Latvijā) pārstāvēta tikai nēģu dzimta
- vienādas pretestības sija prizmatisks ķermenis ar mainīgu šķēluma laukumu, kuru slogojot spriegumi visos šķēlumos ir vienādi
- pamatlikme Procentu likmes pamatlīmenis, pēc kura orientēta lielākā daļa banku aizdevējdarbības
- tīklojuma veidošana process sosiālajā darbā, kura mērķis ir pilnveidot un attīstīt sociālās saiknes starp klientu un viņam tuviem cilvēkiem - ģimeni, draugiem, kaimiņiem, darbabiedriem
- rekristalizācija process, kurā polikristāliskam ķermenim mainās kristāliskā struktūra
- akrēcija process, kurā zvaigzne vai cits debess ķermenis uzkrāj vielu no apkārtējās vides
- aprūpes vajadzību izvērtēšana profesionāla darbība, ar kuras palīdzību, izmantojot noteiktus kritērijus, tiek izvērtētas pakalpojuma saņēmēja vajadzības, esošās pašaprūpes spējas un tiek noteikts nepieciešamais aprūpes apjoms un līmenis
- sociālais aktīvists profesionāls organizators sociālajā darbā vai persona, kas apguvusi prasmi paaugstināt sabiedrības apziņas līmeni attieksmē pret sociālām problēmām vai sociālām netaisnībām
- sagaidāmā dzimstība prognozētais, visvairāk ticamais dzimstības līmenis
- sagaidāmā mirstība prognozētais, visvairāk ticamais mirstības līmenis
- oikumenicitāte Programmatisks jēdziens ekumeniskajā kustībā, lai apzīmētu kristīgo konfesiju garīgas kopības principu, pretstatā katolicismam, kas atzīst vienību tikai kā apvienošanos Romas katoļu baznīcā
- mikroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - <10 mm, parasti saistīta ar seruma prolaktīna līmeni no 100 līdz 500 ng/ml
- makroprolaktinoma Prolaktinoma, kuras diametrs - >10 mm; parasti novēro gadījumos, kad prolaktīna līmenis serumā pārsniedz 500 ng/ml
- parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni
- epicikls Ptolemaja planētu teorijā - riņķis, pa kuru pārvietojas debess ķermenis
- ūpis Pūčveidīgo kārtas pūču dzimtas suga ("Bubo bubo"), liels putns ar druknu ķermeni, iedzeltenu apspalvojumu, kurā ir melni plankumi, un pagarinātiem spalvu pušķiem uz galvas pie ausīm, Latvijā sastopams reti, gk. jūras piekrastē, un lielu ezeru tuvumā, kā arī Gaujas ielejā
- ķiploksēne Pūkaiņu dzimtas vīteņu ģints suga ("Marasmius scorodonius"), sēne ar nelieliem pasausu augļķermeni, kas smaržo pēc ķiplokiem un var lietot kā garšas piedevu virām, labi aug jauktos un lapu koku mežos, starp sūnām sausākās vietās
- cements Pulverveida minerāliska saistviela, kas, sajaukta ar ūdeni, kļūst par javu, kura sacietē vienveidīgā, akmenim līdzīgā masā
- masas centrs punkts, kas raksturo masu sadalījumu ķermenī vai ķermeņu sistēmā - ja ķermenis ārējo spēku iedarbībā atrodas kustīvā, tā masas centr pārvietojas tāpat kā pārvietotos materiāls punkts, kurā koncentrēta visa ķermeņa masa un spēki, kas iedarbojas uz ķermeni
- metacentrs Punkts, kura stāvoklis nosaka, cik stabils ir peldoša ķermeņa līdzsvars; ja peldošajam ķermenim ir gara simetrijas plakne, par metacentru sauc punktu, kurā cēlējspēka darbības taisne krusto šo plakni; lai līdzsvars būtu stabils, metacentram jāatrodas virs peldoša ķermeņa centra
- ērčveida punktvabole punktvaboļu suga ("Sphaerius acaroides"), vaboles ķermenis 0,5-0,75 mm garš, puslodveidīgi izliekts, kails, melns, sastopamas ūdens tuvumā, dubļos, zem akmeņiem, sūnās u. c.
- melnējošais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista nigrescens"), augļķermenis 3-6 cm diametrā, Latvijā sastopams samērā bieži gandrīz visu gadu, aug pļavās, tīrumos, laukos
- svinpelēkais pūpēdītis pūpēdīšu suga ("Bovista plumbea"), augļķermenis 1,5-2 cm diametrā, aug pļavās, gaišos mežos, krūmājos
- eņģelis pusdievišķa būtne, Dieva sūtnis, kam parasti ir spārnota jaunekļa izskats; Vecajā derībā sastopams trīs nozīmēs: cilvēks, kas tiek sūtīts no cilvēka pie cilvēka un tādējādi pilnībā pieder pie cilvēciskās sfēras; cilvēks, visbiežāk pravietis, kas ir starpnieks starp Dievu un cilvēkiem un tādējādi pieder gan pie dievišķās, gan cilvēciskās sfēras; pusdievišķa vai gandrīz dievišķa būtne, ķermeniska vai neķermeniska, redzama vai neredzama, kas pilnībā pieder pie dievišķās sfēras
- zarnelpotāji Pushordaiņu klase, jūras dzīvnieki ar hordaiņiem raksturīgām iezīmēm, tārpveidīgu ķermeni (garumā no dažiem cm līdz 2,5 m), dzīvo jūru piekrastē nelielā dziļumā
- spārnžauņi Pushordaiņu klases jūras dzīvnieki ar maisveidīgu ķermeni (0,2-14 mm garumā), ko apņem hitīna caurulīte, no kuras izvirzās ķermeņa priekšgals ar gariem, slaidiem taustekļiem; veido zarotas kolonijas uz zemūdens priekšmetiem
- Krasnovodskas pussala pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, garums — 85 km, platums — 80-140 km, augstums — līdz 308 m
- Čelekena Pussala Kaspijas jūras austrumu piekrastē, Turkmenistānā, platība \~500 kvadrātkilometru, augstums līdz 100 m
- zosveidīgie Putnu kārta ("Anseriformes"), pie kuras pieder vidēji un lieli ūdensputni ar iegarenu ķermeni, blīvu, piegulošu apspalvojumu, saplacinātu knābi un īsām kaļam ar peldplēvi starp trim priekšējiem pirkstiem; šīs apakškārtas putni
- gārgaļveidīgie Putnu kārta ("Gaviiformes"), kurā ietilpst lieli ūdensputni ar garu vārpstveida ķermeni un īsiem, smailiem spārniem (piemēram, brūnkakla gārgale, melnkakla gārgale); šīs kārtas putni
- dūkurveidīgie putnu kārta ("Podicipediformes"), pie kuras pieder saldūdens nirējputni ar vārpstveida ķermeni un garu kaklu; šīs kārtas putns
- marabu Putnu klases stārķveidīgo kārtas stārķu dzimtas suga ("Leptoptilos crumeniferus"), liels putns (Dienvidāfrikā, Dienvidāzijā) ar iesarkanu kailu galvu un kaklu, taisnu, vieglu, bet spēcīgu knābi, lielu maisveida pakakli; Āfrikas marabu
- stērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Emberizidae") neliels dziedātājputns ar slaidu ķermeni īsu, pie pamata resnu knābi un īpatnēju lokveida lidojumu, 5 apakšdzimtas, 146 ģintis, \~570 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- strazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Sturnidae"), neliels vai vidēji liels dziedātājputns ar druknu ķermeni, spēcīgām kājām un knābi, 23 ģintis, 107 sugas, Latvijā konstatētas 1 ģints 2 sugas
- akmeņzvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas zvirbuļu dzimtas ģints ("Petronia"), pelēkruds zvirbulis ar dzeltenu plankumu pie kakla, dzīvo Dienvideiropā, Kaukāzā, Turkmenistānā un Aizkaspijā
- takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
- konciliārisms R-Eiropas augstāko garīgo un laicīgo feodālu kustība 14. gs. b. - 15. gs., kuras mērķis bija panākt ekumenisko koncilu primātu pār pāvestu; cieta sakāvi Florences koncilā (1438-1445)
- mūsdienu iedzīvotāju atražošanas tips racionāla iedzīvotāju atjaunošanās ar relatīvi zemu dzimstības un mirstības līmeni
- meningopolineirīts Radikuloneirīta, aseptiskā meningīta un kraniālā neirīta triāde
- turēt Radīt, veidot (ķermenim, tā daļām) noteiktu stāvokli un saglabāt to (kādu laiku)
- sausseržu raibenis raibeņu dzimtas suga ("Limenitis camilla"), Latvijā aizsargājama
- apšu raibenis raibeņu dzimtas tauriņu suga ("Limenitis populi"), spārni tumšbrūni ar baltiem, šķērsjoslās saplūdušiem plankumiem, gar pakaļspārnu (daļēji arī priekšspārnu) malu oranži mēnestiņi; Latvijā aizsargājams
- džentlmenisks Raksturīgs džentlmenim
- žvings Raksturo skaņu, kāda rodas izkapts asmenim kustībā skarot akmeni vai granti
- pļunks Raksturo skaņu, kas rodas, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
- zvīņrāpulis Rāpuļu klases dzīvnieks, kura ķermeni klāj ragvielas zvīņas vai vairogi
- čūska rāpuļu klases zvīņrāpuļu kārtas apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dzīvnieks bez kājām ar garu, veltenisku ķermeni (piemēram, odze, zalktis), 12 dzimtas, \~2700 sugu, Latvijā konstatētas 2 dzimtas, 3 sugas; čūskveidīgie
- sarietēt rasties tesmenī lielākā daudzumā (par pienu); piepildīties ar pienu lielākā daudzumā (par tesmeni)
- attīstīties Rasties, palielināties, sasniegt noteiktu apjomu, līmeni (par fizikālām parādībām)
- atrietēt Rasties, pieplūst pienam tesmeni (par slaucamiem mājdzīvniekiem)
- gaisa reaktīvais dzinējs reaktīvais dzinējs, kurā gaisu izmanto par pamatķermeni termodinamiskajā ciklā un reaktīvās vilces radīšanai
- augstākā–zemākā līmeņa metode regresijas metode, lai noteiktu fiksētās un mainīgās izmaksas uz vienu vienību, izvēloties no uzskaites datiem augstāko reģistrēto darbības līmeni (pārdošanas apjomu) un zemāko reģistrēto darbības līmeni; mainīgās izmaksas uz vienību nosaka, dalot abu līmeņu izmaksu starpību ar pārdošanas apjomu starpību
- kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
- zemiene Reljefa lielforma, kas aizņem hipsometriski zemāko līmeni, Latvijā tās aizņem 3,9 mlj ha (60,32% Latvijas teritorijas)
- piknisks Resns, korpulents (par cilvēkiem, to ķermeni)
- apaļais resnulis resnuļu ģints suga ("Omophron limbatum"), ķermenis īsi ovāls, brūngandzeltens ar zaļu zīmējumu virspusē, sastopams ūdenstilpju krastos smilšu sērēs vai starp sakaltušu dubļu plēksnēm, kur slēpjas pa dienu
- miksoglobuloze Reta tārpveida piedēkļa un resnās zarnas slimība; raksturīgas cistas ar gļotu kermenišiem
- Krasnovodskas rezervāts rezervāts Turkmenistānā, Kaspijas jūras dienvidaustrumu piekrastē, platība — 2700 kvadrātkilometru, dibināts 1932. g., lai saglabātu putnu ziemošanas vietas (ziemo >160 putnu sugu)
- Repetekas rezervāts rezervāts Turmenistānā, Lebapa vilajetā, platība - 346 kvadrātkilometri, dibināts - 1928. g., lai saglabātu un pētītu smilšu tuksnešu kompleksus
- jačmeniškieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" iedzīvotāji
- Reminīki Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Remenieki" nosaukuma variants
- Rietumu Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, no Sarikamišas ieplakas līdz Kaspijas jūrai, Turkmenistānā, kur senāk (pirms dažiem gs.) plūdusi daļa Amudarjas ūdeņu, garums - 550 km, platums - 200-300 m, dziļums - līdz 40-50 m
- Uzboja Rietumu Uzboja - sengultne Karakuma ziemeļrietumos, Turkmenistānā
- dzenāt Ripināt, virzīt (bumbu, akmeni u. tml.) no vienas vietas uz otru
- phur-bu Rituālais duncis ar trijskaldņa asmeni, ko izmantio Tibetas budisma rituālos, lai izdzītu ļaunos garus
- virsma robeža, kas cietu ķermeni atdala no apkārtējās vides jeb ķermeņa robežpunktu kopa
- rodmens Rodmenis - gaļa bez kauliem, liesā jeb muskuļu gaļa
- milīns Rokas dzirnavu detaļa - koka stienis, ko satver, lai grieztu dzirnakmeni
- milna Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- milns Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- mils Rokas dzirnavu griežamais koks, kura augšējais gals brīvi iestiprināts griestos, bet apakšējais piestiprināts pie stīpas, kas aplikta ap dzirnakmeni
- figūrzāģis rokas elektroinstruments ar šauru asmeni zāģēšanai, arī līklīnijas zāģēšanai
- emplektons Romas ķeizaru laikmetā bieži lietots mūrēšanas veids, liekot sienas laidā kalto akmeni, bet vidu aizpildot ar šķembām un javu
- Abeona Romiešu mitoloģijā - dieviete, kas rūpējās par cilvēkiem, kuri devās ceļojumā, pameta māju vai ģimeni
- valzirgs Roņu kārtas zīdītājdzīvnieku dzimta ("Odobenidae"), kuras pārstāvjiem ir masīvs ķermenis ar samērā nelielu galvu un gariem augšējiem ilkņiem un kuri dzīvo arktisko jūru krastos
- broša Rotas lieta (bieži ar dārgakmeni vai tā imitāciju), kas paredzēta piespraušanai pie tērpa
- parastā aprikoze rožu dzimtas aprikožu ģints suga ("Armeniaca vulgaris", senāk "Prunus armeniaca")
- aprikoze rožu dzimtas ģints ("Armeniaca"), 8 sugas, Latvijā introducētas 2 sugas, augļu koks ar oranžiem augļiem
- apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī
- norūdīt Rūdot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs; būt par cēloni tam, ka (cilvēks vai dzīvnieks, tā ķermenis, ķermeņa daļas) kļūst spēcīgs, izturīgs
- baltene Rudulis - lielzvīņaina karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni sudrabainā vai zeltainā nokrāsā
- juridiskā kultūra sabiedrības kultūras sastāvdaļa, kas cieši saistīta ar visas sabiedrības kultūras izaugsmi, tā ir sabiedrības idejiski tiesiskais stāvoklis - attīstības līmenis noteiktā tās attīstības posmā, raksturo tiesību un tiesiskās apziņas attīstības līmeni, pilsoņu tiesību un brīvību plašumu un garantētību, likumdošanas pilnīgumu un efektivitāti, likumības un tiesiskās kārtības stabilitāti u. c.
- sagraut Sabojāt, parasti ļoti (parasti veselību, ķermeni, tā dalās)
- sačākstēt Sabojāties (par veselību); kļūt ļoti slimam (par ķermeni, tā daļām)
- aizcietēt Sacietēt (par govs tesmeni)
- pašķirties Sadalīties, sašķelties, ieplūkt uz neilgu laiku (piemēram, par viļņiem, ūdenstilpes līmeni)
- kautķermenis Saimnieciskai izmantošanai vai rūpnieciskai pārstrādāšanai paredzēts nonāvēta dzīvnieka ķermenis bez galvas, kājām, iekšējiem orgāniem un iekšējiem taukiem, parasti arī bez ādas
- ķermenisks saistīts ar ķermeni (2), tam raksturīgs
- meningeāls saistīts ar meningītu smadzeņu apvalku - iekaisumu, vai jebkuru citu procesu
- piesaitēt Saitējot piesaistīt (ķermeni, tā daļu), piemēram, lai ierobežotu kustības
- karstums Sajūta, ka kļūst karsti, sajūta, ka kļūst karsts (ķermenis, tā daļa)
- siltums Sajūta, ka kļūst silti; sajūta, ka kļūst silts (ķermenis, tā daļa)
- kā lūks saka par lunkanu ķermeni
- kā ēzavs saka par vīrieti, kam ir gari, nekopti mati, bārda; arī par vīrieti ar spalvainu ķermeni
- stāv kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
- kā uzliets saka, ja apģērbs, tā daļas ļoti labi atbilst ķermenim, tā daļām
- varēt sēt rāceņus saka, ja ir ilgi nemazgāts, ļoti netīrs ķermenis (rokas, kājas, ausis)
- kā drudzī saka, ja ķermeni ir pārņēmuši spēcīgi drebuļi
- čaulamēba Sakņkāju klases kārta ("Testacea"), vienšūņi, kuru ķermeni apņem čaula ar hitīnam līdzīgu organisku vielu, kurā var būt ieslēgti smilšu graudi, \~200 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts >15 sugu
- saļodzīties Sākt, parasti pēkšņi, ļodzīties (par ķermeni, tā daļu); īsu brīdi ļodzīties
- saraustīties Sākt, parasti pēkšņi, raustīties (parasti par ķermeni, tā dalām); īsu brīdi raustīties
- tritons Salamandru dzimtas ģints ("Triturus"), astainais abinieks ar slaidu, līdz 18 centimetriem garu ķermeni un no sāniem saplacinātu asti
- lielais tritons salamandru dzimtas tritonu ģints suga ("Triturus cristatus"), aizsargājama, iekļauta Eiropas Kopienas Apdraudēto sugu sarakstā un pasaules apdraudēto dzīvnieku Sarkanajā sarakstā; astains abinieks ar slaidu, ķirzakveidīgu ķermeni (tā garums parasti 14-15 cm), ko klāj nelīdzena, grumbuļaina āda ar sīkām kārpiņām
- Ancilus ezers saldūdens ezers, kas Baltijas jūras ieplakā pastāvēja pēcleduslaikmeta boreālajā laikā (pirms 9000-8300 gadu), krasta veidojumi Latvijā sastopami tikai Kurzemes pussalā, Rīgas līča dienvidu daļā šī ezera līmenis bija par 5-6 m zemāks par pašreizējo jūras līmeni
- atspiesties saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni
- saritināties Saliekt ķermeni un cieši pievilkt locekļus, arī galvu pie tā (guļot, sēžot) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; savilkt ķermeni lokos (piemēram, par čūskām, tārpiem)
- sarotināties Saliekt līkumā ķermeni (iekārtojoties uz guļu)
- salīkt Saliekt muguru, saliekties lejup (par cilvēku); saliekties lejup, tikt saliektam lejup (par ķermeni, tā dalām)
- fasonvirpošana Salikta profila virsmu apstrāde ar atbilstošas formas griežņa griezējasmeni
- -līts Salikteņu otrā daļa, kas nozīmē - uz akmeni attiecīgs, piem., paleolīts
- šķērslīnija Salikuma darbos, sevišķi tabulās, pāri stateniskām iespiestas līmeniskas līnijas
- pollinijs Salipušu putekšņu ķermenis orhidejām un dažiem citiem augiem, kas neizirst arī pārnesot to no zieda uz ziedu
- stingt Salstot zaudēt kustības spējas (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- Poopo ezers sāļezers Centrālajos Andos (sp. val. "Lago de Poopo"), Bolīvijā, Altiplano augstkalnu līdzenumā 3690 m vjl., platība - 2500-3000 kvadrātkilometru (mainās sezonāli), dziļums - līdz 5 m, lietus sezonā līmenis ceļas līdz 20 m
- Tengizs Sāļezers Kazahstānā, Kazahstānas sīksopkaines nomalē 304 m vjl., platība mainās atkarībā no ūdens pieplūdes, vidēji 1600 kvadrātkilometri, garums - 74,4 km, platums - 32,2 km, lielākais dziļums - 8 m, ezerdobe plašā tektoniskā ieplakā, austrumu piekrastē salas, līči, ietek Nura, nav noteku, līmenis mainīgs
- Sarikopas ezers sāļezers Turgajasa garenieplakā 100 m vjl., Kazahstānā, platība - 336 kvadrātkilometri, sekls, līmenis nepastāvīgs, augstākais pavasarī sniega kušanas periodā
- sāminis Sāmenis
- paaugsts samērā liels, ievērojams (pēc daudzuma, skaitliskās vērtības, arī lietderīguma); tāds, kas samērā daudz pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- pasīks samērā sīks (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni)
- stalts Samērīgs, arī spēcīgs, vingrs (par dzīvniekiem, to ķermeni, tā daļām)
- ziemas celmene samtainā ziemene ("Flammulina velutipes"), saukta arī par samtkāta ziemeni
- sāngabals Sānu gabals (kautķermenim)
- panalģija Sāpes visā ķermeni
- sarukt Sarauties (2), sakumpt, salīkt (parasti par cilvēku, tā ķermeni)
- saspringt Sarauties, parasti ievērojami (par muskuļiem, muskuļaudiem); kļūt tādam, kura muskuļi, muskuļaudi saraujas, parasti ievērojami (par ķermeni, tā dalām); sasprindzināties (1)
- hetognāti Sariņžoklaiņi, sīki, plēsīgi jūras dzīvnieciņi ar caurspīdīgu ķermeni, ar tvērējsariņiem ķermeņa priekšgalā un spurām ķermeņa pakaļgalā; pārvietojas ūdenī straujiem lēcieniem
- saulenīte Sarkodīnu klases apakšklase ("Heliozoa"), vienšūņi ar lodveida ķermeni, no kura atiet slaidas, starveidīgas māņkājiņas, daži desmiti sugu, kas dzīvo saldūdeņos un jūrās, Latvijā nav speciāli pētīti, konstatētas 5 sugas
- pūkainā sarvabole sarvaboļu suga ("Lagria hirta"), ar 7-10 mm garu ķermeni, kas blīvu klāts ar gariem, atstāvošiem matiņiem, segspārni dzeltenbrūni, sastopama uz lakstaugiem, kāpuri attīstās zemsegā
- saslēgt Sasaistīt (locekļus, ķermeni), parasti ar īpaši savienojamu važu, ķēdi; ar šādu važu, ķēdi savienot (vairākus, daudzus cilvēkus vai dzīvniekus)
- sasaskrambāties Saskrambāties (par ķermeni, tā daļām)
- iekužņāties Sasniegt noteiktu līmeni
- iekužoties Sasniegt noteiktu līmeni
- nosauļot Sauļojoties panākt, ka (ķermenis, tā daļas) iedeg
- depresija Sauszemes beznoteces rajons, kas atrodas zemāk par okeāna līmeni
- mitridātizācija Savāda izsargāšanās no slimībām, pamazām ķermeni pieradinot pie baktēriju nāvekļiem
- kāpt savienojumā "kāpt uz augšu": virzīties gar ķermeni uz augšu (par slikti šūtu, nepiemērotu apģērbu, tā daļām)
- pieniņš savienojumā "peru pieniņš": darba bišu īpašu dziedzeru sekrēts, ar ko baro bišu mātes cirmeni
- plekstveidīgs savienojumā "plekstveidīgās zivis": zivju kārta, kuras pieaugušajiem pārstāvjiem ir raksturīgs no sāniem saplacināts ķermenis, acu novietojums vienā galvas pusē un atšķirīga labās un kreisās ķermeņa puses krāsa (piemēram, plekste, akmeņplekste, limanda)
- laist savienojumā ar "darbā"; izmantot aktīvā darbībā (sava ķermeņa daļas, ķermeni)
- kandaulisms Seksuāla novirze novirze, deviācija, kombinēta ekshibicionisma un vizionisma forma, kad vīrietis cenšas saasināt savu seksuālo pārdzīvojumu, demonstrējot citiem vīriešiem savas sievas vai partneres kailo ķermeni, partnerei to nezinot
- penāti Senajiem romiešiem - dievības, kas sargā ģimeni un mājas pavardu; mitoloģiski mājas gariņi
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām
- sfinksa Senās Ēģiptes mitoloģijā - būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka vai svēta dzīvnieka galvu
- sfinksa Senās Grieķijas mitoloģijā - būtne ar spārniem, lauvas ķermeni un sievietes galvu un krūtīm
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās
- pūpēdis Sēne ar lodveida vai bumbierveida augļķermeni
- gastromicētes Sēnes ar slēgtu, gk. lodveidīgu augļķermeni, kurā veidojas sporas (pie šās sēņu klases pieder pūpēži)
- augstāk attīstītās sēnes sēnes, kuru ķermeni veido daudzšūnu sēņotne
- zemāk attīstītās sēnes sēnes, kuru ķermeni veido viena šūna
- zemākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir kails protoplasts, aizmetņa tipa micēlijs (rizomicēlijs) vai labi attīstīts, zarains, šūnās nesadalīts micēlijs
- augstākās sēnes sēnes, kuru veģetatīvais ķermenis ir zarains daudzšūnu micēlijs
- Hermafrodīts Sengrieķu mitoloģijā - dievu ziņneša Hermeja un skaistuma dieves Afrodītes dēls, ko dievi bija savienojuši ar nimfu Salmakīdu tā, ka viņi bija kļuvuši par vienu ķermeni
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
- diazoma Sengrieķu teātrī līdztekus skatītāju soliem iebūvēta plaša līmeniska eja, kas atdalīja apakšējo solu rindas no augšējām
- Kelifas Uzboja sengultne Karakuma dienvidaustrumos, gk. Turkmenistānā, senāk Balhabas upes (sākas Afganistānā) gultne, tagad solončaku ieplaku sistēma, garums — 180 km, platums — 400-1500 m, \~100 km garš posms ietverts Karakuma kanālā
- dermatofīti Sēnītes, kam veģetatīvais ķermenis (micēlijs) sastāv no tieviem, zarotiem pavedieniem (hifām) un kas atšķiras no citām sēnītēm ar to, ka tām nav novērota dzimumvairošanās; ieperinoties ādā rada iekaisumu, matu lūšanu, atmiršanu
- berdišs Senlaiku aukstais ierocis – plats, garš cirvis ar asmeni pusmēness formā garā kātā
- kurvatūra Seno grieķu arhitektūrā novērojamā pabūves pacila, kas līmenisko līniju atvieto ar viegli izliektu līniju
- Urgenča Senpilsēta Turkmenistānā, 150 km uz ziemeļrietumiem no tagadājās Urgančas (Uzbekistānā), pirmoreiz minēta I gs., viduslaikos - Horezmas valsts galvaspilsēta, XVII gs. Hivas hans pārcēla senās Urgenčas iedzīvotājus uz Horezmas oāzi (tagadējā Urganča)
- Nisa Senpilsēta Turkmenistānā, 18 km uz ziemeļrietumiem no Ašgabatas, III gs. p. m. ē. - III gs. m. ē. Partas valsts centrs, XI-XII gs. nozīmīgs Horasanas centrs, pastāvēja arī līdz XVI gs. (pēc tam panīkums), XIX gs. 20. gados - tikai drupas
- kemānče Sens arābu stīgu instruments ar mazu rezonanses ķermeni (kokosrieksta čaumala, pārstiepta ar čūskas ādu) un garu kaklu, 1-3 stīgas
- Kizilarvata Serdara - pilsēta Turkmenistānā
- Kuška Serhetabata, pilsēta Turkmenistānas dienvidos, tās nosaukums padomju laikā
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks
- sesks Sermuļu dzimtas suga ("Mustela putorius"), neliels dzīvnieks ar slaidu ķermeni, pagaru asti un dziedzeriem, kas izdala sekrētu, kuram ir asa smaka
- jūrasūdrs sermuļu dzimtas suga, ķermenis masīvs (gar. 1-1,2 m, masa - 16-37 kg), Klusā okeāna ziemeļu daļas krastos
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem
- mazūdens Sezonāls, ilgstošs, zems ūdenslīmenis upēs, ko nosaka sausi vai auksti laikapstākļi
- sialolitotomija Siekalu dziedzera vai tā izvadkanāla pārgriešana, lai izņemtu akmeni
- dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis
- saistīt Sienot, arī aptverot (locekļus, ķermeni ar ko), panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) nevar pakustēties; šādā veidā panākt, ka (locekļus) nevar pakustināt
- krējumsiers Siers, ko iegūst, ar teļa glumenieku saraudzējot pienu, to uzsildot un atdalot sūkalas
- biksītes sieviešu apakšbikses, kas cieši aptver iegurni tā, ka lejasmala nesniedzas zemāk par kājstakles līmeni un neveido staras
- meteorītu putekļi sīkas daļas, kas rodas, meteora ķermenim sašķeļoties
- bārkšspārņi Sīki, 1-4 mm gari kukaiņi ar samērā slaidu ķermeni, pārtiek no augu sulām, sēņu sporām
- tenge Sīknauda Turkmenistānā, Turkmenistānas manata simtdaļa
- meteora ķermenis sīks debess ķermenis, kas pārvietojas Saules sistēmā
- sagita Sīks, plēsīgs jūras dzīvnieks ar caurspīdīgu ķermeni no hetognātu grupas
- vēderjosta Siksna ar vairākām sprādzēm sedulku un sedlu nostiprināšanai, apsprādzējot ap zirga ķermeni
- perēt Sildīt (olas) ar savu ķermeni, lai (tajās) attīstītos mazuļi
- perēt Sildīt ar savu ķermeni olas, lai tajās attīstītos mazuļi (par putniem)
- konvektors Sildķermenis - apkures sistēmas elements telpu apsildīšanai; parasti ribotas caurules, pa kurām plūst siltumnesējs - karsts ūdens vai tvaiks
- perēt Sildot olas ar savu ķermeni, panākt, ka tajās attīstās (mazuļi)
- siltumkapacitāte Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumietilpība
- siltumietilpība Siltuma daudzums, kas jāpievada ķermenim, lai tā temperatūru paaugstinātu par 1 kelvinu vai 1 Celsija grādu; siltumkapacitāte
- dzesēšanas cikls siltuma pārneses cikls no ķermeņa ar zemāku temperatūru uz ķermeni ar augstāku temperatūru (aukstummašīnās)
- sardīne Siļķu dzimtas divas ģintis ("Sardina" un "Sardinops") zivs, kam ir raksturīgs samērā liels, slaids, sudrabaini balts ķermenis ar melnu plankumu rindu uz sāniem un kas dzīvo okeānu vai jūru augšējos ūdens slāņos
- palede Siļķu dzimtas suga ("Alosa fallax"), caurceļotājzivs ar saplacinātu ķermeni un labi izteiktu vēdera ķīli, Baltijas jūrā reti; lapreņģe
- žiroskops Simetrisks, ātri rotējošs, ciets ķermenis, kura rotācijas ass var mainīt savu virzienu telpā
- siringomeningocēle Siringomielocēlei līdzīga meningocele
- pašregulācija sistēmas spējas ar pašas spēkiem uzturēt noteiktu darba režīmu, atjaunot sākotnējo stāvokli tad, kad ārējās iedarbības dēļ sistēma zaudē sakārtotību t.i., atgriezties iepriekšējā stāvoklī vai meklēt pārējos ceļus uz attīstības jauno līmeni, kas nodrošina sistēmas normālu darbību
- sjaņ Sjaņ tai - jaunais nemirstīgais ķermenis, ko no iznīcīgā, pasaulīgā ķermeņa matērijas un enerģijas cenšas izveidot ķīniešu "iekšējās alķīmijas" adepts
- ģimenes sistēmu teorija skaidro ģimeni kā sociālu sistēmu, kuru uztur iekšējie noteikumi, robežas un attiecības, kas ļauj ģimenei saglabāties kā sistēmai arī tad, kad ģimenes locekļi piedzīvo dažādas pārmaiņas
- pārslodze Skaitlis, kas rāda, cik reižu spēks, ar kādu ķermenis spiež uz balsta laukumu, pārsniedz tā normālo svaru
- apakšējais dzirdamības slieksnis skaļuma līmenis (0 foni), kad skaņa ir tikko dzirdama
- fons skaņas skaļuma mērvienība - skaņas skaļuma līmenis ir 1 fons, ja skaņas spiediena līmenis tāda paša skaļuma skaņai ar 1 kHz frekvenci ir 1 dB
- sons skaņas skaļuma mērvienība; 1 sons atbilst skaļuma līmenim 40 foni, ja skaņas frekvence ir 1000 Hz
- decibels skaņas spiediena mērvienība, kas vienāda ar tādu līmeni, kura 20 decimāllogaritma attiecībai pret nosacīto dzirdamības slieksni (2·10^-5^ N/m^2^) ir vienāda ar vienu; bela desmitā daļa, apzīmējums - dB; cilvēka ausij uztveramais skaņas intensitātes līmenis mainās robežās no 0 līdz aptuveni 120 dB
- skaņrežisors Skaņieraksta speciālists, kurš pārrauga ieraksta gaitu, veicinot māksliniecisko vienotību un līmeni
- praulgrauzis Skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Trichiinae"), vaboļu ķermenis plats, 13-35 mm garš, attīstās gk. trūdošā koksnē, Latvijā konststētas 4 sugas, no tām 3 ļoti reti sastopamas un aizsargājamas
- jūnijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Amphimallon solstitialis syn. Rhizotrogus solstitialis"), Latvijā sastopama ļoti bieži, ķermenis 15-19 mm garš, brūndzeltens, klāts ar gariem iedzelteniem matiņiem, sastopamas uz lapu kokiem
- jūlijvabole Skarabeju dzimtas suga ("Anomala aenea syn. Anomala dubia aenea"), vaboles ķermenis 11-15 mm garš, tumšzils vai zaļš ar metālisku spīdumu
- dārzvabole Skarabeju dzimtas suga ("Phyllopertha horticola"), Latvijā sastopama ļoti bieži, vaboles ķermenis ovāls, nedaudz saplacināts, 8-11 mm garš, tā apakšpuse un kājas melnas, segspārni brūni, spīdīgi
- vējzāles Skaraino salmaugu ģints, meža zāles, no muguras saspiestām vai velteniskām, zaļām vienzieda vārpiņām, plaši uz visām pusēm izpletušos skaru, gandrīz līmeniskiem zariem, platām lapām, garām lapu mēlītēm
- arnēbija Skarblapju dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Turkmenistānā un Kaukāzā
- mājskolotājs Skolotājs, kas māca un audzina kādas ģimenes bērnus (parasti dzīvodams kopā ar šo ģimeni)
- karabidi Skrejvaboles - vaboļu dzimta ("Carabidae"), garām kājām, ovālu ķermeni, gk. metālspīdīgiem virsspārniem un spēcīgiem virsžokļiem, ap 1000 sugu
- blāvuļi Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Amara"), Latvijā konstatētas 32 sugas, vaboļu ķermenis ovāls, 4-17 mm garš ar stipri izliektu virspusi, segspārni tumši, blāvi, daudzām sugām ar bronzas krāsas atspīdumu, sastopami dažādos biotopos
- kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem
- krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus
- haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu
- zāģraja Skrimšļzivju klases zivs ar saplacinātu (līdz 5 m garu un līdz 7 m platu) ķermeni, ķermeņa apakšpusē novietotām žaunu atverēm un zobenveidīgi pagarinātu purnu
- tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas
- planārija Skropstiņtārpu klases kārta ("Tricladida"), plēsīgi tārpi ar saplacinātu ķermeni līdz 35 cm garumā, Latvijā saldūdeņos konstatētas 7 sugas
- ešelons Slānis, aprindas, arī ranžējuma līmenis kādā organizācijā, sabiedrībā u. tml.
- izslaukt Slaucot iztukšot (dzīvnieka) tesmeni
- Rarogs Slāvu mitoloģijā - uguns gars, ko attēloja kā plēsīgu putnu vai ugunsspļāvēju pūķi, kura ķermenis laistījās un dzirksteļoja
- kriptodepresija Slēgta ieplaka, ko aizņem ezers, kura dibens atrodas zemāk par okeāna līmeni, bet ezera ūdenslīmenis ir augstāks par to (piem., Baikāla ezera ieplaka)
- piknīdija Slēgts, sīks augļu ķermenis ar vai bez atvārsnes, kas satur sporas; attīstās "Fungi imperfecti" grupas "Sphaeropsidales" sēnēm
- meningitofobija Slimīgas bailes no meningīta; meningisms no bailēm saslimt ar meningītu
- uztecināties Slīpējot par daudz, negribēti izveidot pārasmeni
- fasete Slīpēta skaldne (piemēram, dārgakmenim)
- atskamene Slotas stupe, stuburs; atskamenis
- atskaminis Slotas stupe, stuburs; atskamenis
- lemēks Slūžu aizvars, meniķis
- periencefalīts Smadzeņu garozas ārējā slāņa iekaisums kā meningīta pavadparādība
- uzvelties Smagi uzgulties (ar ķermeni, tā daļu) virsū (uz kā, kam)
- zvelties Smagi, neveikli sēsties, gulties (kur, uz kā) - parasti par lielu, smagu ķermeni
- nags smails nogāzta koka stumbra gala izvirzījums, kas rodas, ja, koku nogāžot, šķērszāģējums nav izdarīts visā koka diametrā un tā līmenis ir augstāks par aizzāģējuma pamatu
- priežu dīgstu īssmeceris smecernieku dzimtas ("Curculionidae") pasuga ("Strophosomus capitatus ssp. rufipes"), vaboles ķermenis ovāls, 3,4 līdz 5,6 mm garš, melns, klāts ar pelēkām zvīņām; attīstība ilgst 2 gadus, kāpuri barojas augsnē ar humusu un sīkām dažādu augu saknītēm, vaboļu papildbarība ir priežu dīgsti un jaunu priedīšu skujas
- sveķotājs smecernieku dzimtas garsmecernieku grupas ģints ("Pissodes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 4,4-11,6 mm garš, brūns vai tumšbrūns ar gaišāku zvīņu grupām, kas veido dažādas formas plankumus, sastopamas uz skuju kokiem; sveķotājsmecernieks
- zieddūrēji Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Anthonomus"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermmenis ovāls, izliekts, pakaļgalā paplašināts, smeceris ļoti garš un tievs ar paralēlām malām, kāpuri attīstās augļu koku un ogulāju ziedos
- graudsmecernieks Smecernieku dzimtas garsmeceru grupas ģints ("Sitophilus syn. Calandra"), vaboļu ķermenis tumšbrūns, spīdīgs, kājas un taustekļi sarkanbrūni, Latvijā konstatētas 2 sugas
- lēcējsmecernieks Smecernieku dzimtas ģints ("Rhynchaenus syn. Orchestes"), Latvijā iespējams atrast >15 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, klāts ar zvīņām vai matiņiem, sastopami uz dažādu koku lapām
- gumiņsmecernieki Smecernieku dzimtas īssmeceru grupas ģints ("Sitona"), Latvijā konstatēts >15 sugu, vaboļu ķermenis melns, klāts ar pelēkām vai pelēcīgi zaļām zvīņām, 4-5 mm garš, sastopami uz dažādiem pākšaugiem, kāpuri barojas ar pākšaugu gumiņiem un saknēm
- sarcopsyllidae Smilšu blusas, blusu veida kukaiņu kārtai piederīga dzimta, ar sīku, sāniski saspiestu ķermeni, īsiem galvas taustekļiem un lēcēja tipa pakaļkājām, oliņas dēj smiltīs, kur attīstās un mitinās kāpuri, Latvijā nav sastopamas
- Karakums Smilšu tuksnesis Turānas zemienē Kazahstānā un Turkmenistānā
- brūnā smiltājvabole smiltājvaboļu ģints suga ("Serica brunnea"), neliela, 8-9,5 mm gara vabole, ar gandrīz cilindrisku, maz hitinizētu, sarkanbrūnu ķermeni
- sniega robeža sniega līnija, augstuma līmenis, virs kura sniegs u. c. cietie nokrišņi var saglabāties uz horizontālām virsmām sniega paliku veidā visu gadu
- mikrolīmeņa prakse sociālā darba prakses līmenis, kas ietver tiešu un netiešu iejaukšanos un atbalsta sniegšanu darbā ar indivīdu, ģimeni un mazo grupu
- makrolīmeņa prakse sociālā darba prakses līmenis, kas vērsts uz sociālajām pārmaiņām organizāciju, kopienas un sabiedrības līmenī
- koordinatora loma sociālā darbinieka profesionālo darbību kopums ar mērķi veidot un nodrošināt saikni starp indivīdu vai ģimeni un nepieciešamajiem resursiem, piemēram, sociālajiem pakalpojumiem
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks
- bezdarba slazds sociāli ekonomiska situācija, ko raksturo augsts bezdarba līmenis, kas saglabājas arī tad, ja tā tiešie cēloņi ir novērsti
- soda rats soda ierīce, ar kuru salauzīja notiesātā locekļus vai uz kuras uzlika jau sakropļotu notiesātā ķermeni
- ķermeņa augstums somatomērs, kuru mēra ar antropometru vai ar mērlatu kā vertikālās projekcijas attālumu no pēdapakšu līmeņa līdz paura virsotnes līmenim; mēra bez apaviem, stāvot taisni, ar kājām kopā; augums
- kājas garums somatomērs, kuru mēra ar mērlenti kā attālumu no kājstakles līdz pēdapakšu līmenim; bikšu lielumu skalas vadmērs
- saspaidīt Spaidot padarīt sāpīgu, arī savainot (ķermeni, tā daļas)
- kontūrspalvas Spalvas, kas sedz (putna) ķermeni un veido tā ārējo formu
- apspalvojums Spalvu kopums, kas klāj (putna) ķermeni
- libella Spāre, kas tur savus spārnus vienmēr līmeniski
- upes nospārnošana spārnu baļķu nostiprināšana vietās, kur iespējama pludināmo kokmateriālu aizķeršanās, visvairāk nepieciešama šaurās un līkumainās upēs, kā arī vietās, kur upes krasts noaudzis ar kokiem vai krūmiem līdz ūdens līmenim
- klajumspāre Spāru dzimtas ģints ("Sympetrum"), Latvijā konstatētas 6 sugas, ķermenis 19-35 mm garš, parasti dzeltenīgs, brūns vai sārts, lido atklātās vietās, bieži tālu no ūdenstilpnēm
- ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem
- demogrāfiskā aptauja specifiska informācijas iegūšana par indivīdu (respondentu), ģimeni, to raksturīgām pazīmēm un viedokļiem
- būda Spēcīgi attīstīts ķermenis; liels, smagnējs augums
- basets Spēcīgs medību suns ar garu ķermeni, īsām kājām un garām nokarenām ausīm; augstums skaustā sasniedz 33-38 cm; attiecīgā suņu šķirne
- sīksts Spēcīgs, stiprs (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- absorbcijas spēja spēja absorbēt; fizikāls lielums, kas rāda kāda daļa monohromatiskā starojuma plūsmas, kas krīt uz ķermeni, tiek tajā absorbēta
- spars Spēja darboties (ķermenim, tā daļām)
- ņūtons Spēka mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); 1 N ir spēks, kas ķermenim, kura masa ir 1 kg, piešķir 1 m/s^2^ lielu paātrinājumu, kas vērsts spēka darbības virzienā
- aerodinamiskais spēks spēks, ar kuru gāzveida vide (piemēram, gaiss) darbojas uz cietu ķermeni, kas tajā pārvietojas; šo spēku parasti sadala komponentēs koordinātu sistēmā, kas saistīta ar kustības ātrumu (komponentes: aerodinamiskā pretestība, cēlējspēks, sānspēks)
- inerces spēks spēks, ar kuru ķermenis darbojas uz citiem ķermeņiem, kas cenšas doto ķermeni paātrināt
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari
- hidrodinamiskā pretestība spēks, kas rodas, ķermenim pārvietojoties šķidrumā, kā arī šķidrumam plūstot pa kanāliem un caurulēm
- centrtieces spēks spēks, kas virzīts uz ķermeņa rotācijas c. un notur rotējošo ķermeni tā orbītā
- spektrālās sērijas spektrāllīniju kopas, kas veidojas, notiekot kvantu pārejām starp noteiktu apakšējo enerģijas līmeni un dažādiem augšējiem līmeņiem
- parastais piepjspīdulis spīduļu dzimtas suga (“Pocadius ferrugineus”), vaboles ķermenis 2,8-4,5 mm garš, rūsganbrūns, mazliet spīdīgs
- līķspīdulis Spīduļu dzimtas vaboļu ģints ("Omosita"), Latvijā konstatētas 3 sugas, ķermenis 2-5 mm garš, plakans, plats, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, kauliem, dažreiz arī sausos kūtsmēslos
- ātrumspiediens spiediena palielinājums, ko izraisa šķidruma vai gāzes plūsma, sadurdamās ar kādu cietu ķermeni, kad plūsmas kinētiskā enerģija pārveidojas spiediena enerģijā un gāzes iekšējā enerģijā un spiediens paaugstinās; dinamiskais spiediens
- gaismas spiediens spiediens, ko uz ķermeni izdara elektromagnētiskais starojums; kvantu teorija to izskaidro ar fotonu impulsa maiņu, tiem mijiedarbojoties ar ķermeni
- florete sporta ierocis ar garu, elastīgu četršķautņu asmeni
- sportmanis Sportsmenis
- sportmenis Sportsmenis
- sportsmanis Sportsmenis
- sportsmens Sportsmenis
- locīties Spraigi kustināt ķermeni (piemēram, cenšoties atbrīvoties no kā)
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets
- līksmanis staigna vieta purva vai ezera malā, kas līgojas; līksmenis
- kampine Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- kampinis Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- kampīns Starp 2 stabiem līmeniski piestiprināta sētas kārts; guļkoks
- paisuma amplitūda starpība starp paisuma augstāko līmeni (pilnlīmeni) un vidējo ūdenslīmeni kādā laika posmā, kas mēdz būt dažu metru robežas, bet Bristoles kanālā (Anglijas dienvidrietumu piekrastē) sasniedz 15,6 m
- gultasvieta un brokastis starptautiski atpazīstams iedalījums nelielām tūristu mītnēm (angļu "bed and breakfast"), kas klientiem piedāvā galvenokārt naktsmītni un brokastis ar ierobežotu pakalpojumu klāstu un relatīvi zemu cenu līmeni
- tumsonība stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
- līgoties Stāvot, sēžot viegli šūpoties (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); viegli šūpoties (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
- progesterons Steroīdu grupas sievišķais dzimumhormons, ko izstrādā olnīcas dzeltenais ķermenis, nelielā daudzumā virsnieru garoza, bet grūtniecības periodā - arī placenta
- pastiept Stiepjot mazliet iztaisnot un pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā daļas); stiepjot pavirzīt (piemēram, uz priekšu, uz augšu, ķermeni, tā dalās)
- pastiepties Stiepjoties mazliet iztaisnoties un pavirzīties (piemēram, uz priekšu, uz augšu) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem; tikt pastieptam (par ķermeni, tā daļām)
- sniegties Stiept savu roku, virzīt savu ķermeni u. tml., lai ko paņemtu, saņemtu
- mākslīgā acs lēca stikla vai metakrilāta lēcveida ķermenis, ko ievieto acābolā lēcas aizstāšanai (pēc kataraktas operācijas)
- stiklķermenis Stiklveida ķermenis
- stīvs Stings (par mirušu cilvēku vai dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- sašmukt stipri applaucēt (ķermeni, tā daļu)
- kaitēt stipri karsēt (parasti akmeni, metālu); karsēt tā, ka izstaro gaismu
- svilt stipri karst (parasti par ķermeni, tā daļām)
- sakņupt stipri saliekties, salīkt (uz priekšu un uz leju) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām; stipri saliecoties, salīkstot, nosēsties, nogulties
- arodveselība Strādājošo veselības nodrošināšanas sistēma, kuras mērķis ir veicināt un saglabāt jebkurā profesijā strādājošo cilvēku augstu fiziskās, garīgās un sociālās labklājības līmeni, veikt preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības traucējumus un riskus
- noskriet strauji izplatīties lejup pa ķermeni (par sajūtām)
- ķepuroties strauji kustināt rokas, kājas, ķermeni, lai, piemēram, atbrīvotos no kā, noturētos virs kā
- pasvaidīties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2)
- pamētāties strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pasvaidīties (2)
- šoka terapija strauju un radikālu ekonomisko pārmaiņu politika, kas iedzīvotājiem uz kādu laiku stipri pazemina dzīves līmeni
- krunkainītis Strautvaboļu dzimtas ģints ("Helophorus"), Latvijā konstatēts 10 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, pelēcīgi melns vai brūns, sastopami dažādās ūdenstilpnēs, arī peļķēs
- appūt Strutot, pūžņot (par iekaisušu ķermeni, tā daļu)
- saprātīguma koeficients subjekta "psihiskā" un hronoloģiskā vecuma attiecība, kas reizināta ar 100, nosaka ar saprātīguma testiem, vidējais līmenis - 100+-10 (angļu "intelligence quotient - IQ")
- lancentiskā trematode sūcējtārpu klases suga ("Dicrocoelium lanceatum syn. Fasciola lanceolata"), parazītiski tārpi ar plakanu ķermeni un diviem piesūcekņiem
- Balamuthia mandrillaris suga, kas var ierosināt meningoencefalītu
- ksiloterapija Suģestijterapijas veids, pieliekot slimnieka ķermenim noteiktas sugas koka koksni
- špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.)
- supercilvēks Supermenis
- supermens Supermenis
- supervīrietis Supermenis
- harmoniskas svārstības svārstības, kurās spēks, kas cenšas svārstošos ķermeni atgriezt atpakaļ līdzsvara stāvoklī, ir tieši proporcionāls izvirzījumam no šī stāvokļa
- ponderābilijas Sveramas, ķermeniskas vielas vai lietas pretstatā vielām bez svara vai bezķermeniskām lietām
- nosvīst Svīstot pārklāties ar sviedriem (par ķermeni, tā daļām)
- striats Svītrainai ķermenis, gala smadzeņu pamata sastāvdaļa, ganglija, ko iekšēja kapsula sadala 2 daļās: astainā un lēcas veida kodolos
- kalt šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, gatavot, veidot (ko, parasti mākslas darbu) no tā; šādā veidā apstrādājot, parasti akmeni, kokmateriālu, veidot (ko) tajā
- kratīt šādā veidā kustināt (savu ķermeni, tā daļu)
- izkumu Šaurā leņķī (par izkapts asmeni pret kātu)
- ķirzaka šīs apakškārtas dzimta ("Lacertidae"), dzīvnieks ar iegarenu ķermeni, diviem pāriem īsu kāju un garu asti, kuru aizsargājoties spēj nomest, 22 ģintis, >170 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 2 sugas
- pīle šīs dzimtas apakšdzimta ("Anatinae"), liels vai vidēja lieluma ūdensputns ar vārpstveida ķermeni, īsām kājām un spārniem, saplacinātu knābi, 34 ģintis, 114 sugu, Latvijā konstatēts 10 ģinšu, 24 sugas
- kaulerpa šīs dzimtas ģints ("Caulerpa"), zaļaļģes ar stipri posmainu ķermeni (tallomu), kas sastāv no vienas šūnas, izplatīta klusos tropisko un subtropisko jūru līčos, \~86 sugas, dažas sugas izmanto ēšanai kā "zaļo kaviāru"
- sēņmīlis šīs dzimtas ģints ("Lathridius"), vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, ruds līdz melnbrūns, dzīvo uz trūdošām vielām, sēnēm, zālē u. c., Latvijā konstatēts 30 sugu
- cielava šīs dzimtas ģints ("Motacilla"), putns ar slaidu ķermeni un garu asti, 10 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- zutis šīs dzimtas suga ("Anguilla anguilla"), zivs ar ļoti slaidu veltenisku ķermeni, zaļganbrūnu muguru, dzeltenīgu vēderu; Eiropas zutis
- glodene šīs dzimtas suga ("Anguis fragilis"), neindīga bezkāju ķirzaka ar čūskveida ķermeni, 30-50 cm gara, gludām, spīdīgām zvīņām, sešstūrainā apveidā, gaišāku vai tumšāku brūnas krāsas virspusi ar 1-2 melnām gareniskām svītrām
- karpa Šis dzimtas suga ("Cyprinus carpio"), ātraudzīga saldūdens zivs ar pelēcīgi zaļganu ķermeni un melni plankumotām zvīņām, ķermeņa garums - līdz 60 cm, masa - līdz 10 kg
- līdaka šīs dzimtas suga ("Esox lucius"), plēsīga zivs ar slaidu ķermeni, zaļganu muguru, plankumainiem sāniem, baltu pavēderi un izstieptu plakanu galvu
- krastvabole šīs dzimtas suga ("Georyssus crenulatus"), ķermenis 1-2 mm garš, uzpūsts, melns, uz segspārniem palielu punktu rindas, dzīvo dažādu ūdeņu krastos, to ķermenis parasti klāts ar dūņu kārtiņu
- zivjdēle šīs dzimtas suga ("Pisciola geometra), ķermenis slaids, cilindrisks, zaļganpelēks ar tumšāku zīmējumu, garums - 2-5 cm, platums - \~0,3 cm, barojas uz zivīm, sūc to asinis, sastopama daudzos Latvijas ezeros, retumis Baltijas jūrā upju grīvu rajonos
- akmeņplekste šīs dzimtas suga ("Psetta maxima syn. Scophthalmus maximus"), kurai ķermenis izteikti plakans, asimetrisks, acu pusē brūngans ar tumšiem plankumiem un palieliem kaula izaugumiem; āte
- kurmis šīs dzimtas suga ("Talpa europaea"), neliels, pelēcīgi melns dzīvnieks, kas dzīvo augsnē un kam ir raksturīgs masīvs ķermenis un lāpstveida priekškājas; Eiropas kurmis
- melnā alotājskrejvabole šīs ģints suga ("Broscus cephalotes"), kas bieži sastopama gk. smilšainās, sausās vietās, ķermenis melns, masīvs, segspārni galos noapaļoti
- latimērija šīs ģints suga ("Latimeria chalumnae"), zivs ķermenis masīvs (gar. līdz 160 cm, masa - \~80 kg), Indijas okeānā pie Āfrikas krastiem
- gludā limanda šīs ģints suga ("Limanda limanda syn. Pleuronectes limanda"), zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē
- ezerspāre šīs ģints suga ("Orthetrum cancellatum"), spāres ķermenis 26-35 mm garš, bieži sastopama pie ezeriem un mitrās pļavās visā Latvijā
- ugunsspārīte šīs ģints suga ("Pyrrhosoma nymphula"), spāres ķermenis 25-29 mm garš, vēders sarkans, kājas melnas, uzturas pie tekošiem un stāvošiem ūdeņiem ar kūdrainu grunti
- lucītis šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās
- Neisseria menigitidis šīs ģints suga, kas ierosina meningītu
- jenotsuns šīs ģints vienīgā suga suga ("Nyctereutes procionoides"), vidēja lieluma dzīvnieks ar druknu ķermeni, īsām kājām un kuplu, brūngani pelēcīgu apmatojumu
- nēģis šīs kārtas dzimta ("Petromyzonidae"), ūdens dzīvnieks ar garu ieapaļu ķermeni, kailu ādu, skrimšļainu skeletu, 5 ģintis, \~35 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- ligzdenīte šīs rindas dzimta dzimta ("Nidulariaceae"), sēņu augļķermeņi gandrīz apaļi, diametrā 0,3-0,6 cm, augļķermenis atveras ar plaisu perīdija virsotnē, un to forma atgādina putna ligzdu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
- aizsprosts šķērsām ūdens plūsmai ierīkota hidrotehniska būve, kas aiztur ūdens noteci un paaugstina ūdenslīmeni augšbjefā, veidojot ūdenskrātuvi; šādas būves ierīko ūdens enerģijas izmantošanai, kuģošanai, apūdeņošanai, ūdensapgādei, plūdu novēršanai; dambis
- gravitācijas viļņi šķērsviļņi, kurus saskaņā ar vispārējās relativitātes teoriju rada paātrinātā kustībā esoši masīvi ķermeni vai to formas izmaiņa; vakuumā izplatās ar gaismas ātrumu
- slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks)
- šķiene Šķiemenis, lumsts
- slīpernieku cirvis šļute, speciāls cirvis ar platu, mazliet pret kātu ieslīpu asmeni, piemērots tēšanai
- citosoma Šūnas ķermenis, atskaitot kodolu
- trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam
- iepakaļ tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām
- iepakaļus tā, ka nesasniedz tādu līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām
- pakaļā tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie
- pakaļ tā, ka nesasniedz tādu stāvokli, līmeni, kādā ir pārējie, tā, ka neatbilst kādām prasībām
- apkuma Tāda īpatnība, ka leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par šauru
- drukns tāds (cilvēks vai dzīvnieks), kam ir paresns augums, ķermenis
- bezatmosfēras tāds (debess ķermenis), kam nav atmosfēras
- baigs tāds (piem., cilvēks), kura raksturīgās (negatīvās vai pozitīvās) īpatnības izpaužas stiprāk par parasto, vidējo līmeni
- stigrs tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs
- posmots tāds dzīvnieka ķermenis, tā daļa, kas sastāv no posmiem; [posmains]{s:1655}
- mainīgas masas ķermenis tāds masas ķermenis, kam kustības laikā mainās masa, piemēram, raķetes kustībā sadeg degviela, lidmašīnas kustībā var notikt apledojums, tekstilmašīnās tiek uztīts vai notīts audums vai diegi utt.
- skaļš tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu)
- vārgs tāds, kam (slimības, vecuma, attīstības traucējumu dēļ) trūkst fiziska spēka (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām); arī nevarīgs (1), nespēcīgs (1)
- stings tāds, kam aukstuma iedarbībā ir pilnīgi vai daļēji zudušas kustības spējas (par cilvēku vai dzīvnieku ķermeni, tā daļām)
- neizturīgs tāds, kam darbojoties ātri rodas funkcionāli traucējumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- somatotropisks tāds, kam ir afinitāte pret ķermeni vai tā šūnām
- ķermenisks tāds, kam ir ķermenis (1); vielisks; materiāls
- tvirts tāds, kam ir labi veidots ķermenis ar spēcīgiem muskuļiem (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); labi veidots, ar spēcīgiem muskuļiem (par ķermeni, tā daļām); stingrs (par muskuļiem)
- varens tāds, kam ir ļoti lieli izmēri, arī tāds, kas ir ļoti spēcīgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- tumsonīgs tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu
- kņubs tāds, kam ir par daudz šaurs leņķis starp asmeni un kātu (par izkapti)
- plastisks tāds, kam ir raksturīgas šādas kustības (parasti par cilvēku); tāds, kas ir lokans, kustīgs (par ķermeni, tā daļām)
- skaļš tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu); tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni
- tukls tāds, kam ir samērā biezs taukaudu slānis (par cilvēkiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- ciets tāds, kam ir stabila forma (par vielu, fizikālu ķermeni); pretstats: šķidrs, gāzveidīgs
- sūkļveida tāds, kam ir sūkļu ķermenim raksturīgā uzbūve
- tesmenains tāds, kam ir tesmenis
- nekustīgs tāds, kam ir traucēta kustības spēja (parasti par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- vijīgs tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām), lokans (2); lunkans (1)
- lokans tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- lunkans tāds, kam ir veiklas, elastīgas kustības (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); lokans (2)
- skolniecisks tāds, kam ir viduvējs, zems zināšanu, arī profesionālās sagatavotības, prasmes līmenis; tāds, kurā neizpaužas patstāvība, radoša ierosme
- nekulturāls tāds, kam ir zems kultūras līmenis (par tautu, zemi)
- tumšs tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs
- izlaidīgs tāds, kam ir zems morāles līmenis
- spalvains tāds, kam ķermeni klāj mati, matiņi (par dzīvniekiem)
- atkara tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu
- atkars tāds, kam leņķis starp izkapts asmeni un tās kātu ir par platu
- neass tāds, kam nav asuma, tāds, kas nav pietiekami uzasināts (par asmeni); tāds, kam ir šāds asmens (par rīku)
- vārīgs tāds, kam neliela (kā) iedarbība izraisa nevēlamas sajūtas, parasti sāpes (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- caurspiedīgs tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai)
- viegls tāds, kam raksturīga veiklība, graciozitāte (par ķermeņa daļām, ķermeni)
- glikokinētisks tāds, kas aktivē glikozi, lai paaugstinātu glikozes līmeni asinīs
- gulošs tāds, kas atrodas guļus, līmeniski
- ortotopisks tāds, kas atrodas pareizā vietā vai pareizi novietots attiecībā pret ķermeni
- pretgulošs tāds, kas atrodas pretējā pusē guļus, līmeniski
- pazems tāds, kas atrodas zemāk par parasto, vidējo (līmeni)
- pronogrādisks tāds, kas attiecas uz dzīvniekiem, kuru ķermenis stāvot vai ejot atrodas horizontālā stāvoklī
- fiziopsihisks tāds, kas attiecas uz ķermeni un psihi
- somatopsihisks tāds, kas attiecas uz ķermeni un psihi
- aksosomatisks tāds, kas attiecas uz sinapsi starp viena neirona aksonu un otra ķermeni
- šaurs tāds, kas cieši aptver ķermeni, ķermeņa daļu (par apģērbu, tā daļu)
- paklausīgs tāds, kas darbojas, funkcionē vēlamā veidā (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
- tauks tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa dalām)
- trekns tāds, kas ir aptaukojies, kļuvis resns, tukls (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- punains tāds, kas ir ar nelieliem izciļņiem (piemēram, par akmeni)
- vingrs tāds, kas ir fiziski attīstīts, veikls, elastīgs (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- nespēcīgs tāds, kas ir fiziski vājš, tāds, kam nav spēka (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par cilvēku, cilvēka ķermeni, tā dalām); tāds, kurš ir tērpies apģērbā, kas ir uzsūcis daudz šķidruma, tvaika
- slapjš tāds, kas ir klāts ar šķidrumu, parasti lāšu, pilienu veidā (par dzīvniekiem, dzīvnieku ķermeni, tā dalām)
- spēcīgs tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām, arī apmatojumu, apspalvojumu)
- stingrs tāds, kas ir labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- trekns tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tauks (2)
- tauks tāds, kas ir labi barots, uzbarojies; tāds, kas satur samērā daudz tauku (par dzīvnieku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); trekns (2)
- pazems tāds, kas ir mazliet zemāks par vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- labs tāds, kas ir normāli attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda īpašība
- cesns tāds, kas ir par šauru, mazu (par apģērbu, apaviem); tāds, kas cieši aptver ķermeni
- sviedrains tāds, kas ir pārklāts ar sviedriem (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- lielisks tāds, kas ir sevišķi labi attīstīts (par ķermeni, tā daļām); tāds, kurā izpaužas šāda attīstība
- svaigs tāds, kas ir veselīgs, spirgts, arī labi atpūties (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām); tāds, kam piemīt jaunībai raksturīgās fiziskās īpašības
- stiprs tāds, kas ir, parasti ļoti, labi attīstījies (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- ļumīgs tāds, kas kustoties viegli dreb, šūpojas (par tuklu ķermeni, tā daļām)
- milzīgs tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- milzu tāds, kas ļoti lielā mērā pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi; milzīgs (3)
- kustīgs tāds, kas maina stāvokli dažādos virzienos (par ķermeni, tā daļām)
- paliels tāds, kas mazliet pārsniedz pēc daudzuma, labuma, vērtības vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- atpalicis tāds, kas nav sasniedzis vajadzīgo, vēlamo (arī citu sasniegto) līmeni, tāds, kas neatbilst kādām prasībām, normām
- nemateriāls tāds, kas nav vielisks, priekšmetisks, ķermenisks, bet saistīts ar cilvēka psihi, garīgo kultūru
- mazs tāds, kas nesasniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- mazkustīgs tāds, kas nespēj veikt plašas kustības (par ķermeni, tā daļām); tāds, ko grūti kustināt
- uzspīlēts tāds, kas pārāk cieši apkļaut, apņem (ķermeni, tā daļu) - par apģērbu, apaviem
- augsts tāds, kas pārsniedz parasto augstumu, līmeni u. tml.
- pamatīgs tāds, kas pārsniedz pēc daudzuma, labuma vidējo, parasto līmeni, pakāpi
- augsts tāds, kas pārsniedz vidējo, parasto līmeni, pakāpi; liels, ievērojams (pēc daudzuma vai labuma)
- pirmseksāmenu tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms eksāmeniem
- antihiperglikēmisks tāds, kas pazemina paaugstinātu glikozes līmeni asinīs
- akmeņveidīgs tāds, kas pēc formas atgādina akmeni
- stings tāds, kas pēc nāves ir kļuvis (ķīmisku procesu rezultātā) neelastīgs, vāji pakļaujas mehānisku spēku iedarbībai (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- fizisks tāds, kas saistīts ar (cilvēka) ķermeni, muskuļu darbību
- petro- tāds, kas saistīts ar akmeni, ar iežiem
- ģimenisks tāds, kas saistīts ar ģimeni, ar ģimenes dzīvi, tai raksturīgs
- šaurs tāds, kas samērā cieši pieguļ ķermenim, tā daļām (par apģērbu, tā daļām); tāds, kas pārāk, nevēlami cieši aptver ķermeni, tā daļas
- pašaurs tāds, kas samērā cieši piekļaujas ķermenim (par apģērbu, apaviem, to daļām)
- civilizēts tāds, kas sasniedzis augstu garīgās un materiālās kultūras līmeni
- posmains tāds, kas sastāv no [posmiem]{s:1649} - par dzīvnieku ķermeni, tā daļām
- vājš tāds, kas slikti funkcionē, nav pietiekami labi attīstīts, tāds, kas ir vārgs, nespēcīgs (par ķermeni, tā daļām, orgāniem)
- izturīgs tāds, kas spēj ilgi bez traucējumiem darboties, funkcionēt (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- baigs tāds, kas stipri pārsniedz parasto, vidējo līmeni (piem., par cilvēka īpatnībām, spējām)
- glikostatisks tāds, kas uztur pastāvīgu cukura līmeni
- luteogēns tāds, kas veicina olnīcas folikula galīgu nobriešanu un pārveidošanos par dzelteno ķermeni
- skaļš tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi)
- stūrains tāds, kura apveidā ir lauztas līnijas, izvirzījumi u. tml. (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- stiegrains tāds, kurā ir gari, samērā tievi, stingri reljefi audu veidojumi (par cilvēka vai dzīvnieka ķermeni, tā daļām)
- mazģimenes tāds, kurā ir maz locekļu (par ģimeni)
- izlaidīgs tāds, kurā izpaužas zems morāles līmenis
- spalvots tāds, kura ķermeni vai kādu tā daļu klāj mati vai spalvas
- netīrs tāds, kura ķermeni, ķermeņa daļas, apģērbu klāj netīrumi (par cilvēku)
- stalts tāds, kurā ķermenis tiek iztaisnots, tā daļām ir samērīgas attiecības (par kustību, stāvokli)
- ļengans tāds, kura muskuļi ir bezspēcīgi, arī nesasprindzināti (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- slābans tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- slābs tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- šļaugans tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām); ļengans
- vesels tāds, kurā nav slimības procesu, ievainojumu, bojājumu (par organismu, ķermeni, tā daļām)
- trīszvaigžņu tāds, kura sniegto pakalpojumu līmenis atbilst noteiktai kategorijai, ko apzīmē ar trim zvaigznītēm (piemēram, par viesnīcām, kempingiem)
- taisns tāds, kura uzbūvei ir raksturīgas taisnes, perpendikulāri elementi (par ģeometrisku figūru, ķermeni)
- veselīgs tāds, kurš ir fiziski labi attīstīts, arī tāds, kurā nav defektu, slimības procesu (par organismu, ķermeni, tā daļām)
- jūras forele taimiņš ("Salmo trutta"), sīkāka par lasi un druknāku ķermeni, zilpelēku muguru, sudrabbaltiem vai iedzelteniem sāniem, ar nekārtīgiem melniem plankumiem
- sienāzis Taisnspārņu kārtas apakškārta ("Tettigoniodea"), kukainis ar samērā lielu, pelēkzaļganu vai brūnu ķermeni, gariem taustekļiem, četrposmainām pēdām un spēcīgām pakaļkājām, kas pielāgotas lēkšanai, \~3000 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- circenis Taisnspārņu kārtas apakškārtas virsdzimta ("Gryllodea"), drukni, 17-50 mm gari kukaiņi ar cilindrisku ķermeni, \~2000 sugu
- zemesvēzis Taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis; racējcircenis
- priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama
- kaijveidīgie Tārtiņveidīgo apakškārta, pie kuras pieder dažāda lieluma ūdensputni ar vieglu, slaidu ķermeni, gariem nosmailotiem spārniem, baltu, melnu un pelēcīgu apspalvojumu; šīs apakškārtas putni
- lietuvainis Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Numenius phaeopus"), kuitalai līdzīgs putns, \~40 cm garš, pāri galvai garenvirzienā tam stiepjas gaiša svītra, garš noliekts knābis, Latvijā aizsargājams, ligzdo \~100 pāru
- tilbīte Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas trīs ģintis ("Tringa", "Xenus" un "Actitis"), nelieli līdz vidēji liels bridējputns ar slaidu ķermeni un garu knābi, Latvijā konstatētas 8 sugas
- konuss tas (priekšmets, veidojums), kas pēc formas ir līdzīgs šādam ģeometriskam ķermenim
- dzīves dārdzība tas, cik cilvēkam izmaksā vidējam dzīves līmenim nepieciešamās preces un pakalpojumi
- čemurkode tauriņu kārtas dzimta ("Epermeniidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 8-17 mm), galva klāta ar pieguļošām zvīņām, >70 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
- vērpējs tauriņu kārtas dzimta ("Lasiocampidae"), kas ietver vidēji lielus un lielus kukaiņus, kuriem ir resns, matiņiem klāts ķermenis un kuru kāpuri barojas galvenokārt ar kokaugu lapām un veido kokonus, \~1000 sugu, Latvijā konstatēts 16 sugu
- plakankode tauriņu kārtas dzimta ("Oecophoridae"), kode, kam ir raksturīgs muguras - vēdera virzienā saplacināts ķermenis, Latvijā konstatēts 80 sugu
- sfings tauriņu kārtas dzimta ("Sphingidae"), kam raksturīgs liels, drukns ķermenis ar tievāku pakaļējo daļu un priekšējie spārni, kas ir ievērojami garāki par pakaļējiem spārniem, \~1200 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu
- vilnkājis tauriņu kārtas dzimta ("Tetheidae"), vidēji lieli tauriņi (spārnu plētums - 28-44 mm), ķermenis apmatots, kāpuri dzīvo uz dažādiem kokiem un krūmiem, Latvijā konstatētas 8 sugas
- zīdtauriņš tauriņu kārtas pāvaču dzimtas ģints ("Antheraea"), pie kuras pieder kukaiņi, kam ir drukns, pūkains ķermenis un kuru kāpuri vērpj ap sevi kokonu, kas sastāv no viena izturīga, ļoti gara pavediena
- kokēži tauriņu zemāko naktstauriņu grupā, ar neveiklu, samērā resnu, stipri matotu ķermeni, gariem, labi attīstītiem taustekļiem, actiņu nav, snuķītis sarucis
- brahuji tauta, dzīvo Pakistānā, Afganistānā, Irānā, nedaudz arī Turkmenistānā, valoda pieder pie dravīdu valodām, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
- čāraimaki Tautu grupa (džemšidi, firuzkuhi, hazareji, dehizeinati, taimeni, teimuri), dzīvo Afganistānas vidienē un ziemeļrietumos, Irānas ziemeļaustrumos, valodas pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas (ar tjurku un mongoļu vārdu piejaukumu), jauktas (mongoļu, tjurku, irāņu, varbūt arī arābu) izcelsmes tautas, kas savstarpēji tuvas pēc kultūras un sadzīves tradīcijām, reliģija - gk. islāms (sunnisms; teimuri - šiīti); aimaki
- metālgriešanas teorija tehniska zinātne, kurā pēta fizikāli mehāniskos procesus – berzes, siltuma, elastīgās un plastiskās deformācijas, skaidas veidošanās u. c. procesus, kas noris, griezējinstrumentam iedarbojoties uz apstrādājamo ķermeni; tās pamatuzdevums ir metālgriešanas režīmu optimizēšana
- bioloģiskā aizsardzība tehnisku iekārtu komplekss, kura uzdevums ir samazināt radioaktīvā starojuma intensitāti līdz bioloģiski pieļaujamam līmenim
- grifs Teiksmains dzīvnieks ar lauvas ķermeni, ērgļa galvu un ērgļa spārniem
- bazilisks Teiksmains nezvērs ar gaiļa galvu, krupja ķermeni un čūskas asti; tas spēj nonāvēt ar skatienu un elpu
- Lejaskalifornijas ieleja tektoniska ieliece Koldiljeros, pie Kalifornijas līča, ASV un Meksikā, augstums — no 81 m zjl. (Soltonsī ezera līmenis) līdz 200 m vjl.
- Longitudinālā ieleja tektoniska ieplaka Andos, starp Krasta un Galveno Kordiljeru, Čīlē, virsa pazeminās no 1200 m ziemeļos līdz okeāna līmenim dienvidos (Ankudas līcis)
- meniska teleskops teleskops ar ieliektu sfērisku galveno spoguli un vienu vai vairākiem meniskiem
- apkures krāsns telpā iebūvēts sildķermenis, kurā telpu sildīšanai var lietot dažādu kurināmo
- pagrīde telpa starp grīdu un zemes līmeni (celtnēm, zem kurām nav pagraba)
- anatomikums telpa vai ēka (arī iestāde vai tās nodaļa), kur pētī cilvēka ķermeni, anatomējot līķus
- dūmistaba Telpa, no kuras krāsns dūmus izlaiž nevis pa dūmeni, bet pa durvīm, logiem vai īpašu lūku
- berzes konuss telpisks konuss, kura veidule ir pilnā reakcija (normālās reakcijas un berzes spēka summa), ja ķermeni cenšas pārvietot pieskarplaknē visos iespējamos virzienos
- efektīvā temperatūra temperatūra, kāda būtu zvaigznes virsmai (fotosfērai), ja tā starotu kā absolūti melns ķermenis ar zvaigznes starjaudu; zvaigznes virsmas temperatūra
- dzelnis Tērauda darba rīks ar diagonāli noslīpētu asmeni; lieto gravēšanai, t. sk. vara grebumiem
- saindēta zona teritorija, kurā ir paaugstināta indīgu vielu, nevēlamu mikroorganismu koncentrācija, paaugstināts radiācijas līmenis
- defamilizācija termins, ko lieto sociālajās zinātnēs, lai raksturotu tādu valsts ģimenes politikas ievirzi, saskaņā ar kuru valsts uzņemas rūpes par indivīdu un ģimeni, līdz ar to sekmējot indivīda iespējas īstenot savus mērķus neatkarīgi no ģimenes ierobežojumiem
- desmene Tesmenis
- desmenis Tesmenis
- desmens Tesmenis
- desmins Tesmenis
- desmīns Tesmenis
- desmītis Tesmenis
- desmits Tesmenis
- tesmens Tesmenis
- tesmine Tesmenis
- tesminis Tesmenis
- tesmins Tesmenis
- titis Tesmenis
- ortotonuss Tetāniski krampji, kad galva, ķermenis un locekļi fiksēti taisnā līnijā
- pleirototonuss Tetāniski krampji, kas saliec ķermeni uz vieniem sāniem
- muižgalieši Tie, kas dzīvo labāk par vidējo līmeni
- asins noņemšana no pirksta tiek veikta, lai noteiktu asins grupu, cukura līmeni u. c.
- izasisties Tiekot sistam, kapinātam, kļūt plānākam (piemēram, par izkapts asmeni)
- kalsns Tievs, arī vājš (par cilvēka ķermeni, tā daļām)
- ieaugt tikt apņemtam (ar augošu organismu, tā daļām) - parasti par svešķermeni
- noņemties tikt paralizētam (par ķermeni, tā daļām)
- pavērsties tikt pavērstam (par ķermeni, tā daļām)
- kaitēties tikt stipri karsētam (parasti par akmeni, metālu); tikt karsētam tā, ka izstaro gaismu
- augļsmecernieks Tinējsmecernieku dzimtas vaboļu ģints ("Rhynchites"), Latvijā konstatētas 7 vai 8 sugas, 2,5-9 mm garu metāliski spīdīgu ķermeni, sastopamas uz dažādiem lapu kokiem
- tirgus intervence tirgus cenu atbalsta mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū
- akcepttests Tirgus pieprasījuma analīzes metode, kas palīdz noteikt testējamo personu vēlmi iegādāties noteiktu preci un šīs vēlmes līmeni
- kopt Tīrīt un uzturēt kārtībā (cilvēka ķermeni, tā daļas), ievērojot higiēnas, kosmētikas nosacījumus
- Čardžova Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā
- Čardžuja Tirkmenabata - pilsēta Turkmenistānā, tās nosaukums līdz 1940. g.
- šķīsts Tīrs (parasti par apģērbu, ķermeni)
- kanga Tradicionāls Austrumāfrikas iedzīvotāju apģērbs, tā pamatā ir spilgti raibi kokvilnas auduma gabali, kurus aptin ap ķermeni vai arī, kopā sašūtus, nēsā kā tuniku
- mēlenis Traheātu klase, dažkārt uzskata par posmtārpu tipa klasi ("Linguatulida"), bet arvien biežāk - par patstāvīgu dzīvnieku tipu; ķermenis tārpveidīgs (garumā līdz 14 cm), ārēji posmots, parazitē rāpuļu un zīdītāju elpošanas ceļos un plaušās, gk. tropos, \~60 sugu, Latvijā sastopama 1 suga, kas parazitē upes zīriņa gaisamaisos
- kritienpunkts Trajektorijas krustpunkts ar šaušanas līmeni (horizontālu plakni, kas iet caur izlidošanas punktu)
- nevarīgs Trausls, vājš, maigs (par cilvēku, viņa ķermeni, tā daļām)
- diģenētiskie sūcējtārpi trematodes - plakano tārpu klase, \~5000 sugu, Latvijā \~130 sugu, ķermenis saplacināts, biežāk lapveida līdz 1,0 mm (retāk līdz 1,5 mm) garš
- satrenēt Trenējot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības; uztrenēt
- ietrenēt Trenējot panākt, ka kļūst spēcīgs, veikls (ķermenis, tā daļas)
- uztrenēt Trenējot, vingrinot panākt, ka (ķermenis, tā daļas) kļūst spēcīgs, iegūst vēlamās īpašības
- Hambera Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā (_Humber_), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m
- Eisrīzenvelta Trešā garākā (42 km) alu sistēma Rietumeiropā ("Eisriesenwelt"), Tennena masīvā, Alpos 1641 m vjl., uz dienvidiem no Zalcburgas (Austrijā), ieeja 1120 m augstāk par Zalcahas upes līmeni, ejas sniedzas 407 m dziļumā
- kapāt Triecoties (pret ko, piemēram, pret ķermeni, tā daļu), izraisīt sūrstošu sajūtu (par vēju, lietu, sniegu)
- sasatriekties Triecoties, atsitoties (pret ko), tikt savainotam, sadragātam (par ķermeni, tā daļām)
- pērt Triekties (pret ķermeni, tā daļām) un izraisīt sūrstošu sajūtu; kapāt
- pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes - piemēram, par augiem, lokaniem zariem u. tml.
- pātagot Triekties (pret ķermeni, tā daļām), izraisot sāpes (piemēram, par veļu, nokrišņiem)
- uztrīties Trinot nejauši radīt pārasmeni
- viļņaplāns Trīsdimensiju ķermenis, kam cēlējspēks rodas liela ātruma triecienviļņa iedarbības rezultātā aizvēja pusē
- blūžģienis Troksnis, ko rada, piemēram, akmenim iekrītot ūdenī
- tumīgs Tukls, pilnīgs (par cilvēka ķermeni, tā daļām)
- Aizuniza Karakums tuksnesis Turkmenistānā (_Uňūzdenaňyrky Garagumy_), Dašoguzas vilajetā un Lebapa vilajeta ziemeļos
- Bathizs tuksnesis Turkmenistānā, Mari vilajeta dienvidrietumos
- fenneks Tuksneša lapsa, raksturīgs Z Āfrikas tuksnešu dzīvnieks, ļoti lielām acīm un ausīm, ķermenis ap 45 cm garš ar kuplu ap 20 cm garu asti
- uztūkt Tūkstot palielināties apjomā (par ķermeņa daļu, ķermeni, arī cilvēku vai dzīvnieku)
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu
- planēta Tumšs debess ķermenis, kas saņem gaismu un siltumu no zvaigznes (saules) un riņķo ap to pa eliptisku orbītu
- salpas tunikātu klases jūras dzīvnieki (nelieli, līdz 19 cm gari) ar caurspīdīgu, maisveidīgu ķermeni, kas dzīvo pelaģiālē visos okeānos un jūrās, gk. tropos, attīstās ar paaudžu maiņu
- kapsulviesnīca Tūrisma mītne Japānā, kur klientus izvieto vienā telpā vairāku (3-5) līmeņu kapsulās jeb šūnveida guļvietās; parasti šādām viesnīcām mēdz būt augsts automatizācijas līmenis, ieskaitot automatizētās norēķinu sistēmas
- TM Turkmenistāna, valsts divburtu kods
- Turkmēnija Turkmenistānas bijušais nosaukums padomju laikā
- Ašgabata Turkmenistānas galvaspilsēta (turkmēņu valodā "Asgabat", padomju laikā (1927.-1992. g.) - Ašhabada), atrodas Kopetdaga priekškalnu līdzenumā, Ahalas oāzē, 848000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Poltoracka Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums 1919.-1927. g.
- Ashabada Turkmenistānas galvaspilsētas Ašgabatas nosaukums līdz 1919. g.
- manats Turkmenistānas manats - naudas vienība Turkmenistānā, sīknauda - tenge
- TMT Turkmenistānas manats; Turkmenistānas valūtas kods, sīknauda - tenge
- sarti Turmenistānas nometnieki, gk. Ferganas novadā, iedzīvotāju daļa, ārisko zemes pirmiedzīvotāju un turku ienācēju jaukteņi
- civilizēt Tuvināt (piemēram, tautu) augstāk attīstītu tautu kultūras līmenim
- īpatnējais debits ūdens daudzums, ko izsūknējot iegūst no akas, ja līmenis tajā pazeminās par 1 m
- anikteriskā leptospiroze ūdens drudzis; tam raksturīgs drudzis, muskuļu sāpes, konjunktivīts, meningeālais un hepatorenālais sindroms
- ūdensatdeve ūdens piesātinātas grunts (augsnes) spēja atdot ūdeni gravitācijas spēka ietekmē (pazeminoties gruntsūdens līmenim)
- klepsidra Ūdens pulkstenis - trauks, kurā pil ūdens un tā līmenis celdamies norāda pagājušo laiku
- Bašderjalika kolektors ūdens savākšanas sistēma Turkmenistānā, Dašoguzas vilajeta ziemeļos
- atbods ūdens uzkrāšanās (līmenim ceļoties), [atbūda]{s:1666}; arī ūdens atsišanās (ledus sastrēguma vai paisuma dēļ, upes līkuma iekšpusē) pret kādu šķērsli un tecēšana pretējā virzienā
- ūdenslīmenis Ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdens līmenis
- ūdens līmenis ūdens virsas augstums virs kādas noteiktas pastāvīgas horizontālas plaknes; ūdenslīmenis
- neustons Ūdens virsmas plēvītes organismi un neorganiskie veidojumi, kas bieži vien nelielu rāmu ūdens tvertņu līmenim dod dažādu nokrāsu
- ietinums Ūdensdziedniecības procedūra - slimnieka ietīšana samitrinātā palagā, lai panāktu spēcīgu iedarbību uz visu ķermeni
- hidrauliskie kaļķi ūdensizturīgi kaļķi, hidrauliska saistviela, ko iegūst, apdedzinot merģeļainu kaļķakmeni, kas satur 6–20% mālvielas
- dziļumnulle Ūdenslīmenis, uz kuru attiecina jūras dziļuma mērījumus un no kura skaita kartēs norādītos dziļumus
- paisuma viļņi ūdenslīmeņa svārstības, kas rodas, līmenim paaugstinoties Zemes, Mēness un Saules savstarpējo kustību rezultātā
- dubļmīlis Ūdensmīļu dzimtas ģints ("Cercyon"), 1,7-4,5 mm gara vabole ar izliektu ķermeni, Latvijā konstatēts >20 sugu, kas sastopamas ūdeņu krastmalās, mitrās, trūdvielām bagātās vietās, dzīvnieku ekstrementos, senākā literatūrā lietots nosaukums "mēslenis"
- lielais ūdensmīlis ūdensmīļu suga ("Hydrous aterrimus"), dzīvo stāvošos, aizaugušos ūdeņos, ķermenis ovāls, 32-40 mm garš, viena no lielākajām Latvijas ūdensvabolēm
- Morgāba upe Afganistānā ("Morghāb"), lejtece Turkmenistānā, kur saucas - Murgapa ("Murgap"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Kāšāna upe Afganistānā un Turkmenistānā ("Kāshān"), Murgapas kreisā krasta pieteka
- Tedžena upe Afganistānā, Turkmenistānā daļēji Irānas un Afganistānas, Irānas un Turkmenistānas robežupe, garums - 1150 km, sākas Vidusafganistānas kalnos, izsīkst Tedženas oāzē, augštecē (Afganistānā) saucas Herīrūda
- Tapažosa upe Brazīlijā, Amazones labā krasta pieteka, veidojas Brazīlijas plakankalnē, satekot Žuruenai un Sanmanuelai, garums - \~2000 km (kopā ar Žuruenu), lejtecē, tekot pa Amazonas zemieni platums sasniedz 15 km, palos līmenis ceļas par 7-8 m
- Atraka upe Irānā un Turkmenistānā (_Atrak, Rūd-e_), daļēji robežupe, garums - 669 km, sākas Kopetdagā, palu laikā ietek Kaspijas jūrā (pārējā laikā visu ūdeni izmanto apūdeņošanai)
- Valjaga upe Peru ("Huallaga"), Maranjonas labā krasta pieteka, garums - \~1200 km, sākas Peru Andos Rietumkordiljerā \~5000 m vjl., tek pa dziļu ieleju, lietus sezonā (septembris-marts) lejtecē līmenis ceļas par 6-7 m
- Murgapa upe Turkmenistānā ("Murgap"), augštece Afganistānā, kur saucas - Morgāba ("Morghāb"), kopējais garums - 978 km, sākas Parapomiza kalnos, lejtece Karakuma tuksnesī, beidzas Karakuma kanālā
- Etreka upe Turkmenistānā un Irānā (daļēji robežupe), Atrakas lejteces posms no Sumbaras ietekas
- Sumbara upe Turkmenistānā, Atrekas labā krasta pieteka
- Guški upe Turkmenistānā, Murgapas kreisā krasta pieteka, augštece Afganistānā sezonāli izsīkst
- Amudarja upe Vidusāzijā (Tadžikistānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, robežupe ar Afganistānu), garums - 1415 km, sākas satekot Pandžai un Vahšai Pamira kalnu rajonā, ietek Arāla jūrā
- erozijas bāze upes baseina līdzsvara stāvoklis, kad ūdens plūsma zaudē savu enerģiju un nenotiek upes gultnes padziļināšanās un paplašināšanās; horizontāla virsma, par kuru zemāk nevar nokristies straumes ūdenslīmenis
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem
- kuģutārps Urbējgliemeņu dzimtas jūras gliemeņu suga ("Teredo navalis"), 15-20 cm garš, tārpveidīgs ķermenis, ar rudimentārās čaulas palīdzību kokā urbj ejas, bojājot kuģus, zemūdens konstrukcijas u. tml.
- borēt Urbt (parasti metālu, akmeni)
- Gurgandža Urgenča - senpilsēta Turkmenistānā
- Senā Urgenča Urgenča Turkmenistānā
- litektāzija Urīnizvadkanāla un urīnpūšļa slēdzēja paplašināšana, lai izņemtu akmeni
- līdzņēmējs uz apstrādājamā ķermeņa nostiprināma ierīce griezes momenta pārnešanai no virpas darbvārpstas uz apstrādājamo ķermeni
- ģimenes konsultēšana uz ģimeni kā sistēmu vērsta metode sociālajā darbā, tā iekļauj vismaz trīs konsultāciju veidus – informatīvās, uz personu vērstās un uz palīdzību vērstās konsultācijas; mērķis ir sniegt padomus, ieteikumus noteiktu problēmu risināšanai vai mazināšanai
- lejā uz pirmo stāvu vai zemes līmeni (no kāda augstāka stāva)
- Uzbekistāna Uzbekistānas Republika - valsts Centrālajā Āzijā (uzbeku valodā "O'zbekiston"), platība - 447400 kvadrātkilometru, 27606000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Taškenta, administratīvais iedalījums - 12 vilojatu, 1 pilsēta, 1 republika, robežojas ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu, Afganistānu un Turkmenistānu
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā
- uzkucis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- uzkupis Uzlīcis, uzkumpis (par cilvēku, tā ķermeni, ķermeņa daļām)
- nopempt Uzpampt visā apjomā, pietūkt pa visu ķermeni
- Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
- secēt Uzšķērst (līķi), parasti medicīniskās, kriminālistiskās izpētes nolūkā; uzšķērst (beigta dzīvnieka ķermeni) pētnieciskā nolūkā
- trepangs Uzturā izmantojams bezmugurkaulnieku tipa jūrasgurķu klases dzīvnieks ar gurķveida ķermeni, uz kura ādas ir adatveida izaugumi
- dinamofors Uzturs vai katra cita viela, kas ķermenim var dot enerģiju
- sakāpt Uzvirzīties gar ķermeni uz augšu (par apģērbu, tā daļām)
- uzkāpt Uzvirzīties, parasti, slīdot gar ķermeni, uz augšu (par apģērbu, tā daļām)
- bruņukrekls V-laiku karavīru aizsargtērps no savērtiem dzelzs riņķīšiem vai plāksnītēm, kas nosedza ķermeni
- ķirmeļi Vabolīšu dzimtas kukaiņi, 5-6 mm garu ķermeni, grauž koksni, labprātāk lapu koku, veido alas koksnē, arī mēbelēs
- dumbrvabole Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Cyphon"), Latvijā konstatēts 11 sugu, no tām biežāk sastopamas divas, vaboļu ķermenis ovāls, maz hitinizēts, klāts ar smalkiem matiņiem, gaišdzeltens līdz melns
- lēcējdumbrainis Vaboļu kārtas dumbraiņu dzimtas ģints ("Scirtes"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis 3,0-3,5 mm garš, gandrīz apaļš, bieži sastopamas lielos baros uz ūdensaugiem
- trūdvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Aderidae"), 700 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 2-3 mm garš, sastopamas zem trūdošām augu atliekām, zem koku mizas
- praulvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Alleculidae"), 7-15 mm garu, ovālu, plakanu ķermeni, krāsa - dzeltena līdz brūna un melna, 2400 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu
- ložņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Anthicidae"), 2900 sugas, Eiropā konstatētas 235 sugas, Latvijā maz pētīta, konstatētas \~9 sugas, vaboles ķermenis šaurs, cilindrisks vai plakans, 2-5 mm garš, galva ar izteiktu kakla pāreju, sastopamas trūdošās augu atliekās, zemsegā, zāģskaidās
- apionu dzimta vaboļu kārtas dzimta ("Apionidae"), Latvijā maz pētīta, konstatēts >60 sugu, vaboļu ķermenis bumbierveidīgs, līdz 5 mm garš, vaboles ir šauri specializējušies augēdāji, kāpuri attīstās augu audos, vaboles izēd ziedus un sēklas
- piepjēdis Vaboļu kārtas dzimta ("Biphyllidae"), maz pētītas vaboles ar brūnganmelnu 3-3,3 mm garu ķermeni, kas blīvi klāts ar matiņiem
- mizmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Boridae"), iegarens, tumšbrūns, spīdīgs ķermenis, sastopami zem dažādu koku mizas, Latvijā konstatēta 1 suga
- mīkstspārņi vaboļu kārtas dzimta ("Cantharidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs spilgts, slaids, no augšas saplacināts ķermenis, samērā mīksti segspārni un vēdera posmi; šīs dzimtas vaboles, >3400 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas
- mizvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Cerylonidae"), dzīvo zem koku mizas, 1,8-2,5 mm garš saplacināts ķermenis; Latvijā konstatētas 5 sugas
- gružvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Cholevidae syn. Catopidae"), pasaulē konstatēts >1000 sugu, Eiropā - 680 sugu, Latvijā diezgan maz pētītas, konstatēts 12 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai iegareni ovāls, 1-9 mm garš, dzīvo zem akmeņiem, grauzēju alās, pie nelielu dzīvnieku līķiem vai pūstošām sēnēm, skudru pūžņos, zem vecās kūlas, meža zemsegā
- pundurspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Cybocephalidae"), 0,9-1,5 mm garas vaboles puslodveidīgu, kailu ķermeni, plēsīgas, pārtiek no bruņutīm, Latvijā atrasta 1 suga, iespējams, ka ir vēl 1-3 sugas
- ķirpis Vaboļu kārtas dzimta ("Ciidae syn. Cisidae"), >250 sugu, Latvijā 11 sugas, vaboļu ķermenis 1-3,5 mm garš, sastopami piepēs, dažreiz arī mizgraužu ejās
- spraugložņa Vaboļu kārtas dzimta ("Colydiidae"), \~1650 sugu, maz pētīta, Latvijā konstatētas 6 sugas, vaboļu ķermenis 1,3-7,5 mm garš, iegareni ovāls, saplacināts, satopamas gk. zem koku mizas, koksnē, dažas sugas - skudru pūžņos, kompostā, augsnē
- pļavnagaiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Dasytidae"), >1400 sugu, Latvijā zināms 10 sugu, maz pētītas, 3-7 mm garš ķermenis, krāsa gk. melna, dažām sugām - zaļa vai zilgani spīdīga, vaboles sastopamas gk. uz ziediem, kur tās pārtiek no ziedputekšņiem
- gliemežvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Drilidae"), \~200 sugu, Eiropā konstatēts 18 sugu, Latvijā iespējams ir 1-2 sugas, ķermenis melns, izstiepts, maz hitinizēts, 4,5-11 mm garš, kāpuri attīstās gliemežos
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji
- māņsprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Euchnemidae syn. Melasidae"), maz pētīta, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas \~7 sugas, vaboļu ķermenis 4-9 mm garš, cilindrisks, gk. melns, attīstās gk. lapkoku koksnē un ar to arī barojas
- dumbraiņi Vaboļu kārtas dzimta ("Helodidae"), \~1200 sugu, Latvijā konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis ovāls vai olveidīgs, klāts ar zīdainiem matiņiem, spīdīgs, 2-6 mm garš
- slaidžoklenis Vaboļu kārtas dzimta ("Heteroceridae"), >1800 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis 3-7 mm garš, iegarens, nedaudz saplacināts, brūns vai pelēks, ar daudziem dzelteniem plankumiem un šķērsjoslām, sastopamas ūdenstilpju krastos, pārpurvotās vietās, parasti dzīvo baros
- strautvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydraenidae"), >900 sugu, Latvijā maz pētīta, konstatēts \~20 sugu, vaboļu ķermenis 1-3 mm garš, iegarens vai plati ovāls, dzīvo dažādos ūdeņos, arī peļķēs un sāļūdeņos
- dīķvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Hydrochidae"), vaboļu ķermenis iegarens 2-4 mm garš, uz segspārniem 10 gareniskas punktu rindas, sastopamas gk. stāvošos ūdeņos, Latvijā maz pētītas, konstatētas 4 sugas; mitriniece
- līķskudrulītis Vaboļu kārtas dzimta ("Korynetidae"), Latvijā konstatētas 3-4 sugas, vaboļu ķermenis 4-5 mm garš, sastopamas uz dzīvnieku līķiem, bojātiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, kūpinātas gaļas, dažkārt grauž vilnu vai pat sālītu speķi
- sēņmīlis Vaboļu kārtas dzimta ("Lathridiidae"), vaboļu ķermenis 0,8-3 mm garš, plakans ar dziļām rievām, klāts ar matiņiem, visbiežāk tumšs, pārtiek gk. no dažādām sēnēm, biežāk no pelējumsēnēm vai piepēm, >1000 sugu, Latvijā konstatēts \~60 sugu
- blusvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Leptinidae syn. Platypsyllidae"), pasaulē konstatēts 10 sugu, Eiropā - 4 sugas, Latvijā - 1 suga, vaboļu ķermenis saplacināts, 2-2,5 mm garš, dzeltenbrūns, galva ar sānu izaugumiem, uz pieres neliela dzelkšņu rinda, bebru parazīti
- sarkanspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Lycidae"), \~3500 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, plakans, melns, segspārni sarkanīgi
- kokurbis Vaboļu kārtas dzimta ("Lymexylonidae"), 75 sugas, Latvijā 3 sugas, vaboļu ķermenis 6-18 mm garš, maz hitinizēts, galva liela, segspārni bez epipleirām
- kailvaboles Vaboļu kārtas dzimta ("Liodidae syn. Anisotomidae"), \~500 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatēts \~20 sugu, ķermenis ovāls vai apaļš, stipri izliekts, virspuse kaila, dzīvo sēnēs
- māņmīkstspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Malachiidae syn. Melyridae"), \~3000 sugu, Latvijā konstatēts \~10 sugu, vaboļu ķermenis 2,5-7 mm garš, ar mīkstiem, maz hitinizētiem segspārniem un vēdera posmiem, bieži sastopamas pļavās uz ziediem
- eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu
- sēņgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Mycetophagidae"), >200 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis 2,3-6 mm garš, ovāls, nedaudz saplacināts, segspārni gk. brūngani vai melni ar gaišākiem plankumiem vai joslām, taustiņi vālīšveidīgi, sastopami uz sēnēm, biežāk uz piepēm
- māņīsspārnis Vaboļu kārtas dzimta ("Micropeplidae"), ķermenis šaurs 1,0-2,5 mm garš, satopamas trūdošās augu atliekās, trūdošā koksnē, dzīvnieku ekskrementos un citur, Latvijā maz pētītas, konstatētas 2-3 sugas
- skudrvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Monotomidae"), ķermenis neliels, izstiepts, 1,3-3 mm garš, sarkandzeltens līdz brūnmelns, dzīvo gk skudru pūžņos, Latvijā maz pētīta, konstatētas 3 sugas
- smailvēdere Vaboļu kārtas dzimta ("Mordellidae"), \~2000 sugu, Latvijā konstatēts 14 sugu, vaboļu ķermenis <10 mm garš, šaurs, iegarens, izliekts, klāts ar smalkiem matiņiem, gk. melns, segspārni pakaļpusē sašaurināti, nenosedz smailo, dzelkšņveidīgi izstiepto vēdera galu, sastopamas gk. uz ziediem
- māņkoksngrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Oedemeridae"), 800 sugu, Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu ķermenis šaurs, garens, maz hitinizēts, sastopamas gk. uz ziediem; šaurspārņu dzimta
- gludvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Phalacridae"), 550 sugas, Eiropā konstatēts 50 sugu, Latvijā - 10 sugu, vaboļu ķermenis stipri izliekts, ovāls, gluds, 1-3 mm garš, kāpuri attīstās ziedpumpuros vai sēklās
- ugunsvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pyrochroidae"), 150 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis plakans, pakaļgalā paplatināts, segspārni sarkani, kāpuri attīstās zem lapkoku mizas, trūdošā koksnē
- praulmīļi Vaboļu kārtas dzimta ("Pythidae"), Latvijā konstēta 1 suga ("Pytho depresus"), 7-16 mm garas vaboles ar plakanu, kailu ķermeni, segspārni ar rievām, melni, violeti vai rūsganbrūni, sastopami zem skuju koku mizas, izcirtumos un kokzāģētavās zem baļķiem
- vālīšvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Pselaphidae"), \~7000 sugu, Latvijā konstatēts \~30 sugu, vaboļu ķermenis 1,1-3,4 mm garš, ļoti daudzveidīgs, sastopamas gk. mitrās pļavās, pie ūdenstilpēm, kā arī skudru pūžņos, putnu ligzdās, zem koku mizas, augsnē
- spalvspārnītis Vaboļu kārtas dzimta ("Ptiliidae"), \~600 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, mazākās Latvijas faunas vaboles, ķermenis 0,3-1,2 mm garš, sastopamas dažādās trūdvielām bagātās vietās, pārtiek no sēņu sporām
- māņspīdulis Vaboļu kārtas dzimta ("Rhizophagidae"), 50 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas, vaboļu ķermenis šaurs, 2-4 mm garš, gandrīz cilindrisks, gk. brūns vai melns, mīt zem koku mizas, piepēs, ļoti bieži mizgraužu un ķirmju ejās
- māņsmecernieks Vaboļu kārtas dzimta ("Salpingidae"), Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 2-4,5 mm garš, nedaudz saplacināts, virspuse punktota, dažām sugām ar metālisku spīdumu, sastopamas zem atmirušas koku mizas, trūdošā koksnē u. c.
- smailvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Scaphidiidae"), >50 ģinšu, >760 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas, vaboļu ķermenis 1-7 mm garš, kails, spīdīgs, zilganmelns vai brūnganmelns, dažām sugām ar oranžiem plankumiem, attīstās trūdošā koksnē, piepēs
- šaurvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Silvanidae"), ķermenis šaurs, garens, 2-4,5 mm garš, dzeltens līdz brūnmelns, Latvijā konstatētas 6 sugas
- dūņvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Spercheidae"), 5 sugas, Eiropā un Latvijā konstatēta 1 suga, vaboles ķermenis stipri izliekts, 5-7 mm garš, sastopamas stāvošu vai lēni tekošu ūdeņu krastos, zem izskalojumiem vai mitrā augsnē
- sulasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Sphaeritidae"), 3 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga, ķermenis 4,5-5,5 mm garš, ovāls, izliekts, zaļganmelns, spīdīgs, segspārni nenosedz vēdera galu
- piepjgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Sphindiidae"), maz pētītas vaboles ar melnu vai tumšbrūnu ķermeni 1-2 mm garumā, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga - "Sphindus dubius"
- īsspārņi Vaboļu kārtas dzimta ("Staphylinidae"), kuras pārstāvjiem raksturīgs slaids ķermenis un īsi priekšspārni, \~30000 sugu, Latvijā maz pētīta, iespējams, ka varētu atrast \~400 sugu; šīs dzimtas vaboles
- lēcējvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Throscidae syn. Trixagidae"), 230 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis iegarens, 1,5-5 mm garš, sastopamas gk. mežos vecu koku stumbros un celmos, jūras krastā zem izskalojumiem, pārlidojumu laikā - zālē
- mūmijvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Trogidae"), vaboles ar melnu, ovālu, virspusē izliektu ķermeni, ap 5-13 mm garumā; Latvijā konstatētas 2 sugas
- kapucķirmis Vaboļu kārtas dzimta (Bostrychidae"), \~500 sugu, Eiropā konstatēts 30 sugu, Latvijā - 1-2 sugas, vaboļu ķermenis cilindrisks, 4-5 mm garš, attīstība saistīta ar koku mizu
- ēnvaboles Vaboļu kārtas ēnmīļu dzimta ("Melandryidae syn. Serropalpidae"), 560 sugu, Latvijā konstatēts 18-20 sugu, tās samērā maz pētītas; vaboļu ķermenis iegarens, 2-16 mm garš, segspārni ar smalkiem matiņiem, bieži spīdīgi
- celmgrauzis Vaboļu kārtas koksngraužu dzimtas apakšdzimta ("Lepturinae"), Latvijā konstatēto vaboļu ķermenis izstiepts, 6-20 mm garš, klāts ar matiņiem, segspārni brūni vai sinepjdzelteni, bieži ar melnām joslām vai plankumiem, Latvijā konstatētas 42 sugas
- kriksis Vaboļu kārtas pelējumgraužu dzimtas ģints ("Thelmatophilus"), Latvijā konstatētas 3 sugas, vaboļu ķermenis 1,5-3 mm garš, iegarens, melns, brūnganmelns vai dzeltenbrūns, virspuse punktota, sastopami uz ūdensaugiem
- sīksarainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Cortiarina"), Latvijā konstatētas 7 sugas, vaboļu ķermenis 1,0-1,9 mm garš, iegarens, sastopami zemsegā, zālē, uz sēnēm
- sarainīši Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Corticaria"), vaboles ar iegarenu 1,5-3 mm garu brūnu vai melnu ķermeni, dzīvo uz piepēm u. c. sēnēm, pūstošos kokos, skudru pūžņos, Latvijā konstatētas 9 sugas
- krokainītis Vaboļu kārtas sēņmīļu dzimtas ģints ("Enicmus"), Latvijā konstatēts 11 sugu, vaboļu kermenis 1,0-2,2 mm garš, plakans, brūns līdz brūnganmelns, sastopami uz piepēm u. c. sēnēm, putnu ligzdās, kūtīs (uz pūstošām organiskām atliekām)
- bambals Vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), vaboles ar neveiklu, stipri velvētu ķermeni, Latvijā konstatētas 6 sugas
- laukskrējējs Vaboļu kārtas skrejvaboļu dzimtas ģints ("Harpalus"), zināms >350 sugu, Latvijā konstatēts 19 sugu, vaboļu ķermenis iegarens, 4,5-16 mm garš, sastopamas agrocenozēs, pļavās, mežos
- kokspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Epuraea"), vaboļu ķermenis 2-4 mm garš, plakans, visbiežāk brūns, sastopami uz ziediem, pie tekošas koku sulas, mizgraužu ejās, uz piepēm, Latvijā maz pētīti, konstatētas \~20 sugas
- ziedspīdulis Vaboļu kārtas spīduļu dzimtas ģints ("Meligethes"), vaboles ķermenis neliels, ieapaļš, melns vai melnbrūns, dažām sugā ar zaļganu spīdumu, Latvijā konstatēts >30 sugu
- notuntuļot Vairākām kārtām, arī nekārtīgi notīt (parasti ķermeni, tā daļu); arī biezi saģērbt
- kailgliemezis vairākas plaušgliemežu apakšklases dzimtas, dzīvnieks ar čaulas neietvertu parasti tārpveidīgu ķermeni, Latvijā konstatētas 2 dzimtas - lauku kailgliemezis un meža kailgliemezis
- mētāties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru)
- svaidīties vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2)
- spārdīties vairākkārt izdarīt straujas, spēcīgas kustības ar kādām ķermeņa daļām (parasti ar kājām) vai ar visu ķermeni; vairākkārt strauji, spēcīgi kustēties (par ķermeņa daļām, parasti kājām)
- locīt vairākkārt kustināt dažādos virzienos (ķermeni, tā daļas)
- staipīties vairākkārt kustināt, iztaisnot savu ķermeni, piemēram, lai vingrinātu to
- spirināties vairākkārt strauji, spēcīgi kustināt savu ķermeni, tā daļas (parasti, lai atbrīvotos, arī vairītos no kā) - par dzīvniekiem
- lodāt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam
- ložņāt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas), arī četrrāpus vai stipri salīkušam
- lodalēt vairākkārt, arī dažādos virzienos pārvietoties, pieplokot ar ķermeni pie kādas virsmas, arī četrrāpus vai stipri salīkušam (parasti ko meklējot, vērojot, noklausoties)
- strobilācija Vairošanās, ķermenim segmentējoties zooīdos (zarndobumaiņiem) vai proglotīdos (lenteņiem)
- aizkapa dzīve vairums mistisko mācību apgalvo, ka cilvēka dzīve ar fizisko nāvi nebeidzas, bet katram cilvēkam piemīt kāds nemirstīgs elements (dvēsele, gars utt.), kas atstāj mirušo ķermeni un dodas uz citu pasauli
- liess Vājš (par dzīvniekiem, to ķermeni, ķermeņa daļām)
- vārddarināšanas līmenis valodas līmeņu hierarhijā - starplīmenis, kurā vienlaikus īstenojas vairāki valodas līmeņi, jo īpaši morfoloģijas un sintakses līmenis, bet ciešs sakars ir arī ar leksiku un semantiku, dažkārt - arī ar fonētiku
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru
- ģimenes politika valsts institūciju lēmumi un darbība attiecībā uz ģimeni
- migrācijas politika valsts institūciju lēmumi un darbība, lai ietekmētu iedzīvotāju emigrācijas un imigrācijas, kā arī iekšējās migrācijas pašreizējo vai turpmāko līmeni
- ombuds Valsts tiesībsargs; amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt cilvēka un pilsoņa tiesības; ombudsmanis, ombudsmens, ombudsmenis
- nospārnošana Vaļējas pludināšanas apstākļu uzlabošana upēs, lai novērstu pludināmo kokmateriālu aizķeršanos aiz dažādiem šķēršļiem, īpaši šaurās un līkumotās upēs, kā arī tur, kur upju krasti noauguši ar kokiem un krūmiem līdz pat ūdenslīmenim; izmanto garenvirzienā sasaistītus baļķus
- apotēcijs Vaļējs asku sēņu un asku ķērpju augļķermenis
- klidzens Vaļīgs, ļodzīgs (parasti par naža asmeni)
- klijāns Vanagu dzimtas ģints ("Buteo"), vidēji liels putns ar druknu ķermeni, īsu, platu asti, āķveidīgi saliektu knābja galu un gariem, platiem spārniem, 24 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas
- ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
- klekšis Vecs, nolietots kabatas nazis ar ļodzīgu asmeni
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim)
- pteropoda Vēderkāju rinda ar kailu vai vākos ieslēgtu ķermeni, brīvi peldoši pelaģiski dzīvnieki, kas uzturas 1000-3000 m dziļumā
- meningotīfs Vēdertīfs ar izteiktām meningeālām parādībām
- sēņotne Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; micēlijs
- micēlijs Veģetatīvs sēņu ķermenis, kas sastāv no tieviem pavedieniem; sēņotne
- nivelēt veidot (kam) vienādu līmeni
- vērtēt veidot noteiktu spriedumu, atziņu, secinājumu par kā (piem., par cilvēka, tā spēju, priekšmeta, vietas, telpas, norises) atbilstību vai neatbilstību noteiktām prasībām, to līmenim
- dziedzerēt Veidoties piena dziedzeriem un ražot pienu (par tesmeni)
- impulsa moments vektoriāls dinamikas lielums, kas raksturo ķermeni vai daļiņu līklīnijas kustībā spēka laukā; vienas daļiņas impulsa moments ir vienāds ar tās rādiusvektora un impulsvektora vektoriālo reizinājumu; mikrodaļiņu sistēmu (atomu, molekulu u. c.) impulsa moments ir kvantēts lielums; mērvienība SI mērvienību sistēmā – kg·m^2^/s; kinētiskais moments
- dažādvairodži Vēlā devona vidū izmiruši bezžokleņi ("Heterstraci"), kas bija 3-150 cm gari ūdensdzīvnieki ar vārpstveidīgu vai plakanu ķermeni un raksturīgu ārējo skeletu no kaula plātnēm un vairogiem, Latvijā konstatētas 50 sugu
- šeņ sjaņ vēlajā daoismā svētie nemirstīgie, kas sasnieguši augstāko pilnību, ar "iekšējās alķīmijas" palīdzību radot sevī "jaunu apgarotu ķermeni"
- uzvilkt Velkot uzvirzīt (parasti apģērba gabalu, apavus, gredzenu) virsū (ķermenim, tā daļai)
- kinorinhi Veltņtārpu tipa klase ("Kinorhyncha syn. Echinocephala"), ķermenis (garumā 0,1-1 mm) dzeltenīgs vai brūngans, jūrās \~100 sugu, Ziemeļjūrā un Baltijas jūrā \~15 sugu, Latvijā nav pētīti
- nematode Veltņtārpu tipa klase ("Nematoda"), kurā ietilpst dzīvnieki, kam ir veltņveida, vārpstveida vai diegveida ķermenis ar atkārtoti mainītu kutikulu un kas dzīvo ūdenī, augos, dzīvniekos, cilvēkā, šīs klases dzīvnieki, >10000 sugu, Latvijā konstatēts >350 sugu
- augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula
- summatīvā vērtēšana vērtēšanas veids, ko organizē temata, kursa, mācību gada, programmas vai izglītības pakāpes nobeigumā un ko izsaka ar atzīmi, līmeni vai procentiem
- šampinjons Vērtīga ēdamā sēne ar spēcīgu augļķermeni un sārtām, vēlāk brūnām lapiņām cepurītes apakšpusē; atmatene
- stumbenis Vertikāli vai slīpi orientēts stipri izstieptas formas iežu ķermenis; štoks
- fitness Vesels un labi veidots ķermenis; vingrums; vingrošanas nodarbības
- veldzēt Vēsināt (ķermeni, ķermeņa daļas), radot spirgtuma, svaiguma sajūtu; arī spirdzināt
- arhaiskais iedzīvotāju atražošanas tips vēsturisks iedzīvotāju atražošanas tips ar ļoti augstu dzimstības un mirstības līmeni, kas pastāvēja pirmatnējās sabiedrībās
- olenus Vēžu ģints trilobītu dzimtā "Olenidae", ar mēness veida galvas vairogu, ķermenis sadalīts 12-15 šauros segmentos, vadfosīlija augšējam kembrijam Eiropā un Ziemeļamerikā
- žaunkājvēži Vēžu klases apakšklase ("Branchiopoda"), primitīvākie vēži, kuru ķermenim ir 3 nodalījumi: galva, krūtis un vēders, iedalās 2 kārtās
- gliemeņvēži Vēžu klases apakšklase ("Ostracoda"), sīki vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem divvāku čaula, ūdensdzīvnieki
- plānčauļi Vēžu klases augstāko vēžu apakšklases kārta ("Leptostraca"), 0,5-4 cm garš ķermenis ar plānu divdaļīgu galvkrūšu čaulu, vēders sastāv no 7 posmiem, 8 pāri krūškāju, 8 sugas
- polifema Vēžu klases kladoceru apakškārtas dzimta ("Polyphemidae"), \~1-1,8 mm ķermenis, čaula rudimentāra, masveidīga, mātītēm kalpo kā perējamā kamera, galvas priekšdaļu aizņem liela salikta acs, Latvijā konstatēta 1 suga
- sprogkājvēzis Vēžu klases žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Cirripedia"), dzīvo jūrā, pieķērušies akmeņiem, kokiem u. tml.; hermafrodītiski dzīvnieki, kuru ķermeni sedz kaļķa plātnes, >800 sugu, dažreiz veido apaugumus uz kuģiem, Latvijā konstatēta 1 suga; sprogkājis
- cefalokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Cephalocarida"), sīki (līdz 3,2 mm), primitīvi vēži, līdzīgi hipotētiskajiem vēžveidīgo senčiem, ķermenis tievs, izstiepts, aiz lielās galvas 20 gandrīz vienādi posmi, pieder pie t. s. dzīvajiem izrakteņiem
- mistakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase ("Mystacocarida"), ķermenis tārpveidīgs (garums - 0,3-0,5 mm), dzīvo okeānu un jūru krastos iesāļā gruntsūdenī
- tabulokarīdi vēžveidīgo apakšklase ("Tabulocarida"), vidēji lieli vēžveidīgie, kuru ķermeni apņem galvkrūšu vairogs, pieaugušie ir sēdoši dzīvnieki (dzīvo, piestiprinājušies pie substrāta), kāpuri - brīvi peldoši; gk siltās jūrās; 3 kārtas, \~800 sugu
- ostrakokarīdi Vēžveidīgo apakšklase, sīki vēžveidīgie, kuru neposmoto ķermeniapņem divvāku čaula, krūškājas reducētas vai izzudušas, dzīvo jūrās un saldūdeņos uz grunts, \~12000 sugu
- mērkaķis vidēja lieluma vai neliels dzīvnieks ar ieapaļu galvu, slaidu ķermeni, (parasti) garu asti, kas dzīvo baros, uzturas kokos, ēd augļus (dažkārt arī sīkus dzīvniekus vai putnu olas)
- dzimstības vecumkoeficients vidējais dzimstības līmenis sievietēm konkrētā vecumā; parasti izteikts promilēs
- sejas tonis vidējais gaismas līmenis uz cilvēka sejas, kas apgaismota atbilstoši televīzijas prasībām
- mezolīmenis vidējais līmenis
- atražošanās bruto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei reproduktīvajā vecumā, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības līmenim
- atražošanās neto koeficients vidējais meiteņu skaits, kas varētu piedzimt vienai sievietei un nodzīvot līdz vidējam mātes vecumam, pastāvot attiecīgā perioda dzimstības un mirstības līmenim
- mirstības vecumkoeficients vidējais mirstības līmenis noteiktā iedzīvotāju vecuma grupā; parasti izteikts promilēs atsevišķi katram dzimumam
- mezosoma Vidēji liels ķermenis
- ieslīdēt Viegli, slīdoši ievirzīties (kur iekšā) - par ķermeni, tā daļām
- neomirtilīns Viela melleņu lapās, kas pazemina cukura līmeni asinīs
- heparīns viela, hormons, kas aizkavē trombu veidošanos un pazemina holesterīna līmeni; atrodas aknu u. c. audos
- masa Vielas daudzums (ķermenim, priekšmetam); arī daudzums (ko veido priekšmets, priekšmeti)
- bufervielas vielas, ko pievieno mitrināšanas šķīdumam, lai stabilizētu pH līmeni
- materiāls Vielisks, priekšmetisks, ķermenisks
- pusīte viena no divām kautķermeņa sānu daļām, ko iegūst, dalot kautķermeni garenvirzienā
- puslode viena no divām pusēm, kādās nosacīti pēc noteiktām pazīmēm sadalīta zemeslode (debess ķermenis) un debess sfēra
- okapi viena no divām žirafu dzimtas sugām ("Okapia johnstoni") ar zebrai līdzīgu ķermeni, mīt mitros tropu mežos, gk. Āfrikā Kongo baseinā; punduržirafe
- krāteris viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
- krāters viena no galvenajām grieķu klasiskās keramikas trauku formām, ko parasti izmantoja vīna atšķaidīšanai ar ūdeni - olveida ķermenis ar zemu kāju, platu kaklu un divām nelielām osām pamatkorpusa augšdaļā vai arī apakšā
- taipāns viena no indīgākajām pasaules čūskām ("Oxyuranus scutellatus") ar tumši brūnu slaidu, līdz 3 m garu ķermeni un krēmkrāsas galvu, sastopama Austrālijā, bet ļoti reti
- demārketings viena no mārketinga darbības formām, ko nosaka preču pieprasījuma pieaugums līdz tādam līmenim, kas pārsniedz to ražošanas iespējas ar esošajiem resursiem
- platforma viena no planētas garozas galvenajām struktūrformām, kas sastāv no līmeniskiem nogulumiežu slāņiem un vāji padodas iekšējo spēku darbībai
- tiešais sociālais darbs viena no sociālā darba pieejām, kas attiecas uz sociālā darbinieka intervenci mikrolīmenī – sociālo darbu ar indivīdu, pāri, ģimeni vai mazo grupu
- Merva viena no vecākajām Vidusāzijas pilsētām Turkmenistānā, Murgabas krastos, senās Margianas centrs, kas attīstījās no I gt. vidus p. m. ē., lielāko uzplaukumu sasniedza XI-XII gs, mongoļi nopostīja 1222. g., saglabājušās pilis, sultāna Sandžāra mauzolejs u. c. celtnes
- mitrene Vienādkājvēžu kārtas apakškārta ("Oniscoidea"), neliels posmkāju tipa vēzis, kam ir horizontāli saplacināts ķermenis un kas dzīvo mitrās vietās; \~1000 sugu; Latvijā konstatētas 5 dzimtas, 19 sugu
- krāšņspāre Vienādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Coenagrionidae syn. Agrionidae"), ķermenis parasti košā krāsā, bet spārni bezkrāsaini, sastopamas pie dažādiem ūdeņiem, Latvijā konstatētas 6 ģintis
- tausts vienkārša stienīšveida kontroles ierīce šķidruma līmeņa noteikšanai, parasti ar divām atzīmēm, kas norāda minimālo un maksimālo pieļaujamo līmeni; kontrolējot šķidruma (parasti - eļļas) līmeni, spēkratiem jāatrodas horizontāli; taustu izņem, noslauka un ievieto tam paredzētajā vietā līdz galam; izņemot taustu vēlreiz, pēc tā saslapšanas līmeņa konstatē šķidruma līmeni tvertnē un tā atbilstību atzīmēm
- plazmodiokarps Vienkāršākais gļotsēņu augļķermenis
- svira Vienkāršs mehānisms - ar statni kustīgi savienots ciets ķermenis, kas var pagriezties ap savienojuma ģeometrisko asi
- kontrolpārbaude Vienotas uzdevumu sistēmas vai testa izmantošana, lai novērtētu mācību kursa apgūšanu un attiecīgu zināšanu vai prasmju līmeni
- katana Vienpusēji griezīgs samuraju zobens ar viegli izliektu asmeni (61-73 cm garumā) un pagarinātu rokturi, kas ļauj to turēt ar vienu vai abām rokām
- saržokļaiņi viens no bezmugurkaulnieku tipiem; plēsīgi jūras dzīvnieki, ķermenis caurspīdīgs, iegarens (gar. 1 -9 cm), visās jūrās un okeānos \~40 sugu, Latvijā 1 suga
- id viens no cilvēka psihiskās uzbūves strukturālajiem komponentiem, kas aptver primitīvās dziņas, instinktus un dziļāko zemapziņas līmeni
- identificēšanās ar klientu viens no fenomeniem sociālā darba saskarsmes procesā, kas saistīts ar sociālā darbinieka empātiju vai pat emocionālu saplūšanu ar klientu, kas var būt apzināta, bet var arī būt pilnībā neapzināta
- nindžitss viens no japāņu cīņas veidiem; cīkstoņa tērps nosedz visu ķermeni, atstājot spraugu acīm
- foraminīfera Vienšūņu sarkodīnu klases sakņkāju apakšklases kārta ("Foraminifera"), ūdensdzīvnieki, vienšūnas organismi, kuru ķermeni apņem čaula mīt tikai sāļās jūrās, Latvijā to čaulas atrodamas nogulumiežos
- josta vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus
- jostasvieta vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus
- viduklis vieta (cilvēka ķermenim) starp krūšu kurvi un gurniem; jostas apvidus, jostasvieta
- saule vieta, teritorija, ko apspīd šis debess ķermenis, vide, kurā izplatās tā starojums
- litonīms Vietvārds, kas nosauc ar klinti, akmeni saistītu ģeogrāfisko objektu
- Herāta Vilajets Afganistānas rietumu daļā, robežojas ar Bādgīsas, Gouras un Farāhas vilajetu, kā arī ar Irānu un Turkmenistānu
- Bādgīsa vilajets Afganistānas ziemeļrietumu daļā, pie Turkmenistānas robežas, administratīvais centrs - Kale i Nova
- Balkanas vilajets vilajets Turkmenistānas rietumos, Kaspijas jūras piekrastē, robežojas ar Dašoguzas un Ahala vilajetu, kā arī ar Irāku, Kazahstānu un Uzbekistānu
- vilkties Vilkt savu ķermeni (kādā virzienā, pie kā, kam klāt), arī tikt vilktam (kādā virzienā - par ķermeņa daļu)
- lapka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni
- lipatka Viļņains, nelīdzens izkapts asmens, kas radies pēc nevienmērīgiem āmura sitieniem pa asmeni
- spēka vingrinājumi (arī vingrojumi) vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski
- spēka vingrojumi (arī vingrinājumi) vingrojumi, kas attīsta ķermeni fiziski
- kolbe vīriešu matu sakārtojums 16. gs. 2. ceturksnī, ar vienmērīgi uz visām pusēm nosukātiem, pār pieres vidu, ausīm un pakausī līmeniski apgrieztiem matiem, pie tam parasti ar īsu, zem zoda līmeniski apgrieztu pilnbārdu
- piesaistītais virpulis virpulis, kura stāvoklis ir fiksēts attiecībā pret applūstamo ķermeni
- kapilārparādības Virsmas parādības, kuras izraisa molekulu mijiedarbība liektu virsmu tuvumā (robežvirsma starp šķidrumu un gāzi, šķidrumu un cietu ķermeni, starp diviem šķidrumiem, kas savstarpēji nesajaucas)
- Airibobo virsotne Tjanšana kalnu rietumos (_Ayribobo_), uz Uzbekistānas un Turkmenistānas robežas, augstums 3137 m; Turkmenbaši
- tops Virsotne; augstākais līmenis; ievērības kalngals
- mēteļķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni
- micesķēķis Virtuve ar apvalkdūmeni
- atpakaļ Virzienā uz sliktāku stāvokli, zemāku līmeni
- vilkt Virzīt virsū (parasti ķermenim, ķermeņa daļai apģērbu)
- liekt Virzīt, vērst (ķermeni, tā daļu), parasti lokveidā
- līst Virzīties, pārvietoties, parasti lēni (par dzīvniekiem, kam ir kājas); virzīties, pārvietoties, pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas)
- līst Virzīties, pārvietoties, pieplokot ar ķermeni (pie kādas virsmas) - par cilvēkiem; virzīties, pārvietoties četrrāpus, arī stipri salīkušam
- virsotne Visaugstākā daļa (vilnim); visaugstākais (kā) līmenis
- klīniskais sociālais darbs visbiežāk tiek saprasts kā tiešais terapeitiskais darbs ar indivīdu, pāri, ģimeni vai grupu, lietojot konkrētas psihoterapeitiskās pieejas (piemēram, kognitīvi biheiviorālo, psihodinamisko, sistēmisko ģimenes pieeju), plašākā nozīmē jēdziens dažkārt tiek izmantots, lai apzīmētu sociālā darbinieka mikrolīmeņa praksi kopumā
- ģimeniskums vispārināta īpašība --> ģimenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- ķermeniskums vispārināta īpašība --> ķermenisks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; materialitāte
- ķermeniskums vispārināta īpašība --> ķermenisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
- līmeniskums vispārināta īpašība --> līmenisks, šīs īpašības konkrēta izpausme
- gatavības eksāmeni vispārizglītojošās vidējās mācību iestādes beigšanas eksāmeni
- vivere visprimitīvākā plēsēju kārtas dzimta ("Viverridae"), kurā ietilpst nelieli dzīvnieki (garums 17-100 cm, masa 0,5-13 kg) ar slaidu, lokanu ķermeni, relatīvi īsām kājām un kuplu asti (piemēram, mangusts)
- rubenis Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas suga ("Tetrao tetrix syn. Lyrurus tetrix"), liels putns ar masīvu ķermeni, īsiem, noapaļotiem spārniem; teteris
- Turkmenbašī Visu turkmēņu tēvs - šādi tiek dēvēts Turkmenistānas prezidents Saparmurats Nijazovs, kurš no 1985. gada bija Turkmēnijas PSR kompartijas vadītājs un 1991.-2006. g. valsts prezidents
- optimālā dzimstība visvēlamākais dzimstības režīms (līmenis)
- parastais zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus fur”), vaboles ķermenis 2-4,3 mm garš, brūns vai tumšbrūns
- noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
- bultčūska Zalkšu dzimtas suga ("Psammophis lineolatus"), garums - līdz 90 cm, ķermenis ļoti tievs, atsperīgs, dzeltenīgs un brūngans; smilšu tuksnešos un pustuksnešos Āfrikā un Āzijā
- acetabulārija Zaļaļģu nodalījuma zaļaļģu klases briopsīdu rindas ģints ("Acetabularia"), laponis atgādina 0,4-20 cm augstu cepurīšu sēņu augļķermeni
- ktenoforas Zarndobumaiņu klase ("Ctenophora") - jūras dzīvnieki ar maisveidīgu, dzidru, caurspīdīgu ķermeni
- medūza Zarndobumaiņu tipa hidrozoju un scifozoju klases, parasti peldoša, dzimumspējīga paaudze, kam raksturīgs recekļains kupolveida ķermenis; šīs dzīvnieku klašu paaudzes organisms
- polips Zarndobumaiņu tipa sēdošs jūras vai saldūdens dzīvnieks ar cilindrveida ķermeni
- atsalt Zaudēt (sala ietekmē) jutīgumu, arī kustības spēju (par ķermeni vai tā daļām); nosalt
- frontispice Zelmenis
- zelgsnis Zelmenis
- zelminis Zelmenis
- zem jūras līmeņa zemāk par jūru un okeānu brīvas ūdens virsmas līmeni
- infima species zemākais līmenis jēdzienu kārtojumā pēc vispārīguma pakāpes (burtiski "zemākā suga")
- hostelis Zemākās kategorijas tūristu mītnes veids, kas piedāvā izmitināšanas pakalpojumus jauniešiem, parasti istabās ar 2-6 vietām ar kopēju virtuvi, tualetes un dušas telpām; darbība bieži tiek organizēta kā pašapkalpošanās uzņēmumā un pakalpojumu cenu līmenis ir salīdzinoši zems
- lapoņaugi Zemākie augi, kuru veģetatīvais ķermenis ir laponis
- svilinātājs Zemāko naktstauriņu dzimta ("Pyralididae"), tauriņi ar sīku, tievu gludu ķermeni, uz galvas fasetu acis un actiņas, spārni gari, trīsstūrveidīgi, lido naktī, skrien uz uguni un apsvilinās
- pozitīvais stereotropisms zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni
- stereotropisms Zemāko organismu augšana vai kustība virzienā uz cietu ķermeni vai prom no tā
- līmetņošana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem
- nivelēšana Zemes virsmas punktu augstuma noteikšana attiecībā pret jūras līmeni vai kādu citu izraudzītu punktu, lai noteiktu absolūto vai relatīvo augstumu; viens no ģeodēzijas mērījumu veidiem
- receptākuls Zemestauku dzimtas sēņu augļķermeņu iekšējā neauglīgā daļa, kas, augļķermenim augot, veido dobu, porainu kātiņu
- racējcircenis Zemesvēzis - taisnspārņu kārtas circeņu apakškārtas suga ("Gryllotalpa gryllotalpa"), kukainis, kam priekškājas ir pārveidotas par racējkājām un kam raksturīgs resns, īsiem matiņiem klāts ķermenis, īsi taustekļi; ķirelis
- sīkā zemeszvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas suga ("Geastrum minimum"), Latvijā sastopama reti skujkoku un jauktos mežos, augļķermenis līdz 3,5 cm diametrā, saprofīts, aizsargājama
- anēmiskā anoksija zems skābekļa līmenis artēriju asinīs anēmijas gadījumos, kā arī saindējoties ar tvanu
- roņveidīgie Zīdītāju kārta ("Pinnipedia"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli ūdens dzīvnieki ar vārpstveida ķermeni un peldēšanai pielāgotām ekstremitātēm (piemēram, roņi, valzirgi)
- pele Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Muridae"), dzīvnieks ar slaidu ķermeni, smailu purnu, garu asti un pelēku, brūnganu, dzeltenīgu apmatojumu; \~100 ģinšu, \~460 sugu; Latvijā konstatēta 1 apakšdzimta, 4 ģintis, 7 sugas
- jūrassirēna zīdītāju klases kārta ("Sirenia"), ziloņiem radniecīgi, lieli, masīvi jūras zīdītāji ar vārpstveida ķermeni, garums - līdz 5 m, masa - līdz 650 kg
- zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki
- suns Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Canidae"), nelieli un vidēji lieli, galvenokārt gaļēdāji dzīvnieki ar spēcīgu ķermeni, nelielu galvu un izstieptu purnu, 12 ģinšu, 35 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas: jenotsuns, lapsa un vilks
- sermulis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Mustelidae"), pie kuras pieder nelieli vai vidēji lieli dzīvnieki ar slaidu, lokanu, spēcīgu ķermeni, asiem, pagarinātiem ilkņiem (piemēram, caunas, seski, ūdeles, zebiekstes), 24 ģintis, 64 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 10 sugu
- ronis Zīdītāju klases plēsēju kārtas dzimta ("Phocidae"), kurā ietilpst lieli un vidēji lieli dzīvnieki, kas labi pielāgojušies dzīvei ūdenī (galvenokārt aukstās un mērenās joslas jūrās) un kam raksturīgs vārpstveida ķermenis, peldēšanai pielāgotas ekstremitātes, 10 ģinšu, 19 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas
- samtainā ziemene ziemeņu suga ("Flammulina velutipes syn. Collybia velutipes"), kas senāk saukta par ziemas celmeni
- tunzivs Zilais tuncis - liela asarveidīgo kārtas suga, zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- oscillātorijas Zilaļģes, kuru ķermenis vienkāršs, nezarojošs, mikroskopiski sīks veltenisks daudzšūnu pavediens, kas aug garumā, interkalāri daloties
- amazonīts Zilganzaļš vai zaļš mikroklīns; izmanto par rotakmeni vai apdares akmeni
- abriss Zīmējuma kontūra uz caurspīdīga papīra pārnešanai uz litogrāfijas akmeni
- garkājzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Pholcidae"), 2,5-3,5 mm garš, kompakts ķermenis un it kā nesamērīgi garas (20-30 mm) tievas kājas, atgādina māņzirnekļus, Latvijā konstatēta 1 suga
- krabjzirneklis Zirnekļu kārtas dzimta ("Thomisidae"), nelieli un vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-7 mm) zirnekļi ar raksturīgi saplacinātu ķermeni un īpatnēju sānisku pārvietošanās veidu, Latvijā konstatēts 20 sugu
- skorpions Zirnekļveidīgo kārta ("Scorpiones"), indīgs dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu 1-20 cm garu, posmotu ķermeni un indes dzeloni garas astes galā, 600-700 sugu
- tanis Zirnekļveidīgo klases kārta ("Opiliones"), galvkrūtis saaugušas kopā ar vēderu, ķermeņa garums - 1-22 mm, 8 kājas, kas 3-5 reizes, dažreiz pat 40 reižu garākas par ķermeni, \~3000 sugu; māņzirnekļi
- māņskorpioni Zirnekļveidīgo klases kārta ("Pseudoscorpiones"), nelieli posmkāji ar plakanu ķermeni, apakšžokļi ar spīlēm, kas noder barības satveršanai, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 9 sugas
- miksine Zivju dzimta apaļmutaino klasē ("Myxinidae"), ar cilindriski apaļu ķermeni, kam vertikāla spuras kroka pakaļgalā, apaļu muti, sarukušām, zem ādas slēptām acīm, ar vienkāršāk veidotu dzirdes orgānu, bez mazajām galvas smadzenēm
- botriocefaloze Zivju helmintozes veids, ko ierosina lentenis "Bothriocephalus gowkongensis", kas padomju laikā ievests no Tālajiem Austrumiem un Ķīnas ar aklimatizējamām zivīm, parazīta ķermenis 10-15 cm, retāk līdz 30 cm garš, parazitē gremošanas traktā, mehāniski ievainojot zarnu sienas
- adatzivs Zivju klases adatzivjveidīgo kārtas dzimta ("Syngnathidae"), jūras zivs ar pagarinātu ķermeni, ko klāj kaula plāksnītes
- tūbīte Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Ammodutidae"), jūras zivs ar tievu, garu ķermeni un bez žaunu atverēm, 3 ģintis, 10 sugas, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē konstatētas 2 ģintis, 2 sugas
- jūrasgrundulis Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Gobiidae"), neliela zivs ar kailu vai zvīņām klātu slaidu ķermeni, saaugušām vēdera spurām, \~200 ģinšu, >1600 sugu, Latvijā Baltijas jūras piekrastē konstatētas 3 ģintis, 4 sugas
- makrele Zivju klases asarveidīgo kārtas dzimta ("Scombridae"), pelaģiskas jūras zivis ar vārpstveidīgu ķermeni, konisku galvu un smailu purnu, 15 ģinšu, >50 sugu
- plūkšņzivs Zivju klases skorpēnveidīgo kārtas dzimta ("Liparidae"), bioloģiski daudzveidīgas jūras zivis ar kurkuļveidīgu ķermeni, ko klāj plāna, kaila, atkarena āda, kāpuri planktoniski; \~17 ģinšu, \~150 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 ģints, 1 suga
- vējzivs Zivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Belonidae"), plēsīga vidēja lieluma jūras zivs ar garenu ķermeni, nedaudzas sugas mīt arī saldūdeņos, 12 ģinšu, >30 sugu, Baltijas jūrā Latvijas piekrastē un Rīgas līcī konstatēta 1 suga
- mēnesszivs Zivs (siltzemju jūrās) ar augstu, apaļu, diskam līdzīgu ķermeni, nav astes un astes spuras
- jūrasbullis Zivs ar kailu vai nelielām kaula plātnītēm segtu ķermeni un plakanu, parasti dzeloņainu, galvu
- izzīst Zīžot iztukšot (trauku, krūti, tesmeni)
- ģeofizikālais ZMP ZMP, kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus – atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni – un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes, ietekmē
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis
- amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- čūskveidīgs zvīņrāpuļu apakškārta ("Ophidia syn. Serpentes"), dažāda lieluma rāpuļi ar pagarinātu ķermeni \~2700 sugu, Latvijā sastopamas 3 sugas; čūskas
- amfisbēnveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu
- stāvastītis Zvirbuļputnu paceplīšu dzimtai piederīgs putns, viens no mazākajiem putniem Latvijā, īsu, gandrīz apaļu ķermeni, īsu, augšup paceltu asti, Eiropā 1 suga, Amerikā vairāk nekā 100 sugu
- bezčaulvēži žaunkājvēžu apakšklases kārta ("Anostraca"), primitīvi vēži, kuru ķermenis nav ietverts kopīgā čaulā un sastāv no daudziem savstarpēji līdzīgiem posmiem, \~180 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; bezčauļi
- trisms Žokļu krampji - stinguma krampju pirmā pazīme, kā arī meningīta un vairāku citu nervu sistēmas slimību simptoms
Citās vārdnīcās nav šķirkļa meni.