Paplašinātā meklēšana
Meklējam maize.
Atrasts vārdos (82):
- maize:1
- desmaize:1
- lokmaize:1
- medmaize:1
- ogumaize:1
- rīvmaize:1
- rupmaize:1
- ābolmaize:1
- āboļmaize:1
- baltmaize:1
- brīvmaize:1
- ceļamaize:1
- ciemmaize:1
- dievmaize:1
- melnmaize:1
- miežmaize:1
- mūžamaize:1
- pienmaize:1
- rudzmaize:1
- rupjmaize:1
- saldmaize:1
- sālsmaize:1
- siermaize:1
- siltmaize:1
- skābmaize:1
- spicmaize:1
- taukmaize:1
- asinsmaize:1
- baltamaize:1
- baltumaize:1
- banānmaize:1
- ciemamaize:1
- kanēļmaize:1
- karstmaize:1
- kreimmaize:1
- Krīvmaizes:1
- kukuļmaize:1
- ķilavmaize:1
- lēvermaize:1
- magoņmaize:1
- maizeputra:1
- maizeskoks:1
- maizestēvs:1
- medusmaize:1
- nabagmaize:1
- pelavmaize:1
- pienamaize:1
- plātsmaize:1
- polārmaize:1
- rozīnmaize:1
- rozīņmaize:1
- sālunmaize:1
- skābumaize:1
- smalkmaize:1
- taukumaize:1
- ūdensmaize:1
- frančmaizes:1
- garneļmaize:1
- krējummaize:1
- maizesdarbs:1
- maizesnaids:1
- plakanmaize:1
- pumpurmaize:1
- sprancmaize:1
- sviestmaize:1
- brokastmaize:1
- dzeltānmaize:1
- dzeltenmaize:1
- ekonomaizers:1
- maizesgabals:1
- maizeskrāsne:1
- maizeskrāsns:1
- sviekstmaize:1
- sviestamaize:1
- biezpienmaize:1
- drumstalmaize:1
- jaunpienmaize:1
- maizeskukulis:1
- saldskābmaize:1
- sviestanmaize:1
- sviestarmaize:1
- sviesturmaize:1
Atrasts normatīvajos komentāros (1):
Atrasts vārdu savienojumos (69):
- actaina maize
- aizdzisusi maize
- apaļš miežmaizes kukulītis
- apcelt kā maizes kukuli
- asaru maize
- atblaizīta maize
- bada maize
- bērulaina maize
- bez kumosa maizes
- biezpiena maize
- bišu maize
- brīvgaitas ekonomaizers
- ceļa maize
- dienišķā maize
- garīga maize
- gumzītes maize
- izčāgusi maize
- jaudas ekonomaizers
- kā medus maize
- kā neēdis, kā maizes neēdis
- kā sviests uz maizes
- klešķaina maize
- klona maize
- kroņa maize
- maize bez garozas
- maizes augs
- maizes darbs
- maizes devējs
- maizes drupatas
- maizes jeb alus raugs
- maizes ķirmis
- maizes klēts
- maizes kukulim pažobele
- maizes kukulis
- maizes kule
- maizes kumoss
- maizes lāpsta
- maizes laušana
- maizes māte
- maizes mīkstums
- maizes naids
- maizes raugs
- maizes roķis
- maizes šķedēns
- maizes tēvs
- medus maize
- mehāniskais ekonomaizers
- mūža maize
- nepieciešams kā maize
- neraudzēta maize
- ogu maize
- otrā maize
- pelēkā maize
- pērtiķu maizes koks
- pie ūdens un maizes
- pītā maize
- plāns maizes rieciens
- plaucēta maize
- sabuņķēta maize
- safrāna maize
- saldskābā maize
- sausa maize
- silta maize
- skābrauga maize
- smērēt desu maizes
- smērēt medu uz maizes (kādam)
- vecuma maize
- viegla maize
- žēlastības maize
Atrasts skaidrojumos (400):
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- vīlīte (maizes kukuļa) maliņa
- cepienis (maizes) cepiens
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- āboļmaize Ābolmaize
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- grauzdētājs aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- biezpienmaize ar biezpienu apziesta maizes šķēle
- saldmaize ar cukuru apkaisīta maize
- kanēļmaize ar kanēli un cukuru pārkaisīta plātsmaize vai smalkmaizīte
- krējummaize ar krējumu apziests maizes rieciens
- saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
- magoņmaize ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle
- medsrika ar medu apziests maizes rieciens
- grūdeša ar pelavām sajaukta maize
- plācinis ar raugu cepta baltmaize
- biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize
- ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
- taukumaize ar taukiem noziests maizes rieciens
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas
- atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
- grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize
- grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
- bulka Baltmaize
- pīrēgs Baltmaize
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- dzeltānmaize Baltmaize ar rozīnēm un safrānu
- rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
- pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā
- rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi
- batons Baltmaizes kukulis
- beļaška Baltmaizes rika
- kalācis Baltmaizes veids
- sitnieks Baltmaizes veids
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- ķocis bez mīklas izcepta gluma maize
- brīvmaize Bezmaksas maize
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
- gaņģis Bieza maizes rika
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles
- pienmaize Biezpiena plātsmaize
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes
- smēre Biezpiens maizes apziešanai
- smērs Biezpiens maizes apziešanai
- ķieka Biezs (maizes) gabals
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- privuliņš Biguze - maizes zupas veids
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
- blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize
- brokastmaize Brokastu maize
- ceļa maize ceļamaize
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums
- atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
- griulis Cieta maizes garoza
- grivlis Cieta maizes garoza
- grivelis Cieta maizes garoza; grivlis
- dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta
- kostiļs Cietuma maizes deva
- šmojka Cietuma maizes deva
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
- baltmaizīte dem. --> baltmaize
- karstmaizīte dem. --> karstmaize
- maizīte dem. --> maize
- maiziņa Dem. --> maize
- smalkmaizīte dem. --> smalkmaize (1)
- hostija Dievmaize
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela)
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā
- gostija Dievmaizes trauks
- patēna Dievmaizes trauks
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
- frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas
- knibgalis Dona, maizes klaipa gals
- knībgalis Dona, maizes klaipa gals
- knīblis Dona, maizes klaipa gals
- dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize
- puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai
- drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem
- safrāna maize dzeltenmaize
- mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
- sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize
- stūkums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis
- bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize
- ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize
- ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens
- rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli)
- pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis
- cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā
- rančkas ēdiens no rupjmaizes, ūdens un cukura
- bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
- čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru
- čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis
- čuriņa Ēdiens no ūdenī iegrieztas maizes un sīpoliem
- sigumiņš Ēdiens no ūdens, maizes un cukura
- ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas
- rabačkas ēdiens, kas sastāv no rupjmaizes, ūdens un cukura
- kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- dieva dāvana ēdiens, maize
- drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize
- peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize
- ramans ēdiens, uzrūgušas maizes iejava putra
- konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
- konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
- ekonomeizers Ekonomaizers
- mehāniskais ekonomaizers ekonomaizers ar mehānisko pievadu
- brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā
- jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
- Maizezers ezers šī dabas lieguma teritorijā, platība - 5 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~200 m, aug aizsargājamas sugas Dortmaņa lobēlija, dzeloņsporu ezerene un ežgalvītes; maizes ezers
- kirpičs Formas maize
- sprancmaize franču maize, veģis
- klimšķis Gabals (maizes vai gaļas)
- nucka Gabals (maizes), ņuka
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra
- kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai
- glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize
- klešķaina maize glīzdaina maize
- duņka Glīzdaina maize
- glezis Glīzdaina maize
- gļecka Glīzdaina maize
- klešķe Glīzdaina maize
- kļecka Glīzdaina maize
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize
- glumenīca Gluma, neizcepusi, jēla maize
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
- tosts Grauzdēta maizes šķēle
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
- gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu
- kancīte Gums apkārt maizei vai maizes ārpusē
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- paceple Iedobums maizes krāsns apakšā
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
- maizgriezis ierīce maizes griešanai šķēlēs
- tosteris ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai, apcepšanai
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus)
- Artocarpus heterophyllus Indijas maizeskoks jeb džekfrūts
- sprancmaizīte Īpašs baltmaizes veids
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- Artocarpus altilis īstais maizeskoks
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
- pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
- piegļaubt izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā
- knikucis kāds lielāks gabals (gaļas vai maizes)
- maizpelnis kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs
- cībaks Kaltēta baltmaize; sausiņš
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
- kānika Kaste maizes glabāšanai
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize)
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- plīšķata kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips
- skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process)
- Maizezera purvs klajais purvs maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs
- aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš
- smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
- uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes)
- kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize
- kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals
- kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā
- kukuružņiks Kukurūzas miltu maize
- aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē
- veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis
- berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- kura Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- ķūra Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- apņukāt lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu)
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli
- ceplis liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai)
- cenceris liela maizes rika
- maizes šķedēns liela maizes rika
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū
- rikauts liels gabals (maizes)
- kvaņķis liels maizes gabals
- luits liels maizes gabals
- rikats liels maizes gabals
- pačanks liels maizes gabals pienā
- ruķis liels maizes rieciens
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals
- guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize
- ķopala Lipīga maize
- gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize
- ķiepals Lipīga, nepilnīgi izcepta maize
- klince Lipīga, slikti izcepusies maize
- grūdeklis Lize (maizes lāpsta)
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis
- beķe maize
- gorbuška maize
- hļebs maize
- klimpa maize
- mandra maize
- muize maize
- paika maize
- kuka maize (bērnu val.)
- plātsmaize maize (piemēram, ar augļu, biezpiena virsu), ko cep uz plates, izklājot mīklu pa visu tās virsmu
- blieķis maize no neizrūgušas mīklas
- spicmaize maize no skrotētas labības
- bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas
- lēvermaize maize, kas cepta no miežu miltu mīklas ar mencu aknām
- kuličs maize, kas gatavota no saldas raudzētas mīklas ar rozīnēm un mandelēm un ko parasti ēd pareizticīgo Lieldienās
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem
- gumzītes maize maize, kas tiek iedalīta līgavas guldīšanai
- polārmaize maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
- ābolmaize maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli
- bake-off maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem
- oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize
- atblaizīta maize maize, kuras garoza ir atdalījusies (no mīkstuma)
- asinsmaize maize, kuras mīkla gatavota, iejaucot miltus asinīs
- jaunpienmaize maize, kuras mīkla iejauta ar jaunpienu
- čauksture maizes cepjamās krāsns slota
- čaukstuve maizes cepjamās krāsns slota
- maizniecība maizes cepšanas darbības nozare
- maizniekmeistars maizes cepšanas meistars
- pēcrūgšana maizes cepšanas procesa sastāvdaļa, kad gatavo mīklu pēc sadalīšanas gabalos uz laiku atstāj rūgšanai lai atjaunotos struktūra un mīkla piesātinātos ar ogļskābo gāzi
- maizceptuve maizes ceptuve, maiznīca
- artolatrija maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā)
- dongalis maizes dona
- kubucis maizes doniņa
- ragulis maizes doniņa
- drapačkas maizes drupatas
- maizes drupatas maizes druskas
- capatas maizes druskas, drupatas
- snabs maizes gabali ūdenī ar saharīnu
- ķūrķis maizes gabali ūdenī ar saharīnu
- klubaks maizes gabals
- maizgabals maizes gabals
- rikalts maizes gabals
- rikults maizes gabals
- rikants maizes gabals (liels)
- ieknaba maizes gabals ar ūdeni un saharīnu
- maizesgabals maizes gabals, maizes šķēle, rieciens
- maizgaroza maizes garoza
- apakšgaroza maizes garoza klaipa apakšpusē
- virsgaroza maizes garoza klaipa virspusē
- atcilāties maizes garozas pacelšanās atstājot tukšumu virs mīkstuma zem garozas
- miekšķis maizes jaujamā mente
- Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs
- kliečis maizes klaipa apakšdaļa, ja šī ir sakritusi, jēla un grūta
- padoņi maizes klaipa gali
- done maizes klaipa galiņš
- galenis maizes klaipa galiņš
- knibis maizes klaipa galiņš
- knipšis maizes klaipa galiņš
- kaņcs maizes klaipa gals
- galinītis maizes klaipa gals
- kampis maizes klaipa gals
- padoniņa maizes klaipa gals
- ķīmene maizes klaipa gals
- klincis maizes klaipa gals; maizes klaips
- dona maizes klaipa šķēle
- vīksteknis maizes klaips ar ceptu gaļu
- maizdona maizes klaips, kas ir iesākts lietot, griezt
- ceplenīca maizes krāsn slota
- aizkura maizes krāsns caurums
- priekškurs maizes krāsns iesildīšana pirms cepšanas
- priedaza maizes krāsns pelnu bedre
- cepļa pōrts maizes krāsns priekša
- priežuda maizes krāsns priekšējā daļa, kur slaukot krāsni sarauš ogles
- puspārts maizes krāsns priekšējais izvirzījums, kas aptver pusi no plīts
- pārds maizes krāsns priekšpuse
- izpora maizes krāsns slaukāmā slota
- pažags maizes krāsns slaukāmā slota ar lapām, iestiprināta garā kātā; pažaga
- čaugstere maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
- čaugsturis maizes krāsns slaukāmā slota, ko sēja saliektu, lai varētu labi izslaucīt pelnus
- čaukstere maizes krāsns slota
- čauksteris maizes krāsns slota
- svods maizes krāsns virsas savienojums, salaidums; krāsns velve
- proha maizes kukulis
- plānītis maizes kukulis, ko, maizi cepot, cep uz krāsnspriekšas
- izkasnis maizes kukulītis no abras izkašām
- izkasis maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis
- izkasenis maizes kukulītis, kas cepts no abras (muldas) malām nokasītas mīklas paliekām (izkasām); abrukasis; izkasis
- bandeņš maizes kukulītis, ko cepa nolikšanai baznīcā pie altāra kā upuri
- vērzlaka maizes kule
- Stegobium paniceum maizes ķirmis
- lēzīte maizes lize
- šautra maizes lize
- šautris maizes lize jeb lāpsta
- biku, baku maizes mīcīšanas skaņu atdarinājums
- jāva maizes mīkla
- meceklis maizes mīkla putnu barošanai
- atmīkas maizes mīklas apmīcīšana pa otram lāgam
- jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks
- dropana maizes mīkstums
- šķēlis maizes rieciens
- apriecenis maizes rieciens
- kanceits maizes rieciens
- kancis maizes rieciens
- nodara maizes rika
- cēdrums maizes skābums
- prīvuliņa maizes suliņa, zupa
- rika maizes šķēle (parasti bieza, nogriezta klaipam visapkārt); arī rieciens
- garneļmaize maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm
- spunnis maizes šķēlē izgriezts ķīļveida kumosiņš
- kaņcs maizes šķēle līdz puskukulim
- braicka maizes šķēle visa klaipa lielumā
- apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
- plakanmaize maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
- pierudze maizes trūkums
- kerka maizes uzturdeva
- krovņaks maizes uzturdeva
- kulda maizes vai rijas krāsns priekšējā daļa, kur ierauš ogles
- pimša maizes zupa
- pizarete maizes zupa
- droztalis maizes zupa
- pimsla maizes zupa
- artocarpus maizeskoki
- Vilbaku purvs maizezera purvs Limbažu novada Umurgas pagastā
- Mazezers maizezers Umurgas pagastā
- Maizes ezers maizezers, ezers Umurgas pagastā
- beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve
- baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs
Atrasts piemēros (49):
- maize — maizes un pajumtes devēji Balahovski uzskatīja par paklausīgu jēriņu,„ko pulkvedis, kam viņš armijā bijis dieninieks, izdresējis staigāt pa drāti kā mērkaķi un atradinājis no pretimrunāšanas.
- dradži Aizdomās turētā rīta cēlienu nostrādāja dārzā un pusdienās neatteicās strēbt manis vārītu, gaužām vienkāršu skābeņzupu ar grūbām un launagā notiesāt pāris ņuku rupjmaizes ar dradžos sakausētu speķīti.
- aizņemt Aizņēmuši rindu, iegriežamies pārtikas veikalā, kur uzmācīgi smaržo pēc padomju bakalejas: šā aromāta galvenās sastāvdaļas ir lētā klona maize, papirosu tabaka un saimniecības ziepes.
- cepiens Ap Jēkabiem sākas labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu.
- sviestmaize Arvien biežāk sulaiņi pienes dzērienu glāzes, sviestmaizes un augļu šķīvjus.
- medusmaize Atzīšos, šie vārdi manām ausīm bija kā medusmaize.
- medusmaize Bet darbs komjaunatnē nav medusmaize.
- biezzupa Biezzupu var bagātināt, šķīvī pievienojot garneles, ceptus sīpolu gredzenus vai bekona šķēlītes, tāpat arī baltmaizes grauzdiņus.
- sviestmaize Cēla galdā sviestmaizes un tēju ar zemeņu ievārījumu.
- desmaize Ēd desmaizes – pirms vakariņam, klāt pie vakariņām un tad vēl vienu saldajā.
- ēst Ēd viens otru nost pat bez maizes un sāls.
- drupača Es pat mēģinu iekosties cieti sakaltušās maizes donās, nemetu ārā ne visniecīgāko šķēlīti, saslauku drupačas no galdauta un apēdu.
- drupata Es satrūkstos, un maizes drupatas sabirst taustiņu starpās.
- apliecināt Iekaltusī maizes rika pazūd starp zirga stiprajiem zobiem, un kraukšķīgās skaņas pavada dziļa galvas klanīšana, tādā veidā apliecinot savu pateicību saimniekam.
- putraimi Ik pārnedēļas kādu maizes kukuli aizvedām, kādu sviesta piku, putraimus vai kartupeļus.
- saldskābmaize Īpaši pieprasīta ir lauku rupjmaize un saldskābmaize, kūpinājumi, saldumi un bioloģisko saimniecību dārzeņi.
- tauste Īsta rudzu maize nekad nebūs mīksta kā švamme, saka Vija, tāpēc pēc taustes tās svaigumu noteikt nevar.
- glutēns Ja jūs nepanesat glutēnu, vajadzētu izvairīties no picas, pastas, maizes, brokastu pārslām, kūkām, miltiem un alkohola, kas ir gatavots no iepriekšminētajiem graudaugiem.
- banānmaize Ja konstatē, ka banāni ir pārgatavojušies, izmanto tos banānmaizes vai kūkas pagatavošanai.
- degt Ja maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem.
- pieprasīt Ja man ļautu izvēlēties, es vienā mierā pieprasītu divas siermaizes, romšteku ar kartupeļiem un brūno mērci, un mazās vēja kūciņas ar krēmu.
- desmaize Ja somā aizķērušās desmaizes, var pārnākt atpakaļ pār tiltiņu, paiet nedaudz uz priekšu un atrast kādu gleznainu pusdienošanas vietu Mežotnes pilskalnā.
- aizbildināt Ja tas, kas notika, būtu noticis tikai maizes kumosa dēļ, lai glābtu mazo un sevi no grūti panesamajām bada mokām, to varētu aizbildināt un, iespējams, Dievs to pat piedotu.
- maize Jānopērk piens un maize.
- nopirkt Jānopērk piens un maize.
- iedegums Kaklu, rokas un basās kājas klāj iedeguma brūnums, tumšs kā rupjmaizes garoza.
- bulka Kārļa variants milzīgā baltmaizes bulkā ielieta zupa.
- zaptsūdens Kaut vai līdz mežam, bet ļoti gatavojāmies, līdzi bija zaptsūdens un sviestmaizes, un man tas likās ļoti tālu.
- maize Klade maksāja tikpat daudz, cik kukulis maizes.
- maksāt Klade maksāja tikpat daudz, cik kukulis maizes.
- dona Kur jāgrauž būs asaru maizes dona?
- šķīst Kviešu maizes plācenis šķīda viņa stipros zobos un ceptās cūkas krūtis pazuda viņa platā rīklē.
- skārnis Līdz rītam, kad atkal skārnī vai maizes veikalā dzirdēs ko citu.
- pie laika Liene laikam bij paredzējuse, ka lieta pēdīgi šitā beigsies, un tādēļ pie laika gādājuse par maizes devēju vecumā.
- ķiplokains Liene: piebildīšu, ka rupjās maizes grauzdiņi bij ne tikai tik ķiplokaini, ka labi dedzināja, bet arī svaigāki.
- kafija Mācītājs savu kafiju nodzēra līdz pusei, no drumstalmaizes atknibināja mazu gabaliņu — ne tā viņam nebija laba.
- puse Mācītājs savu kafiju nodzēra līdz pusei, no drumstalmaizes atknibināja mazu gabaliņu — ne tā viņam nebija laba.
- dzīve maize uzsmaržo tik gardi, ka dzīve uzreiz kļūst gaišāka.
- kruzuļots maizei apliktā papīra salvetē jau sāk sūkties sviests un krāties gaileņu kruzuļotās galviņas.
- kruķis maizes cepšanai vajadzīga īpaša krāsns un darbarīki: abra, mente, kruķis, lize, abrkasītis un čauksture- līki iesieta slota krāsns izslaucīšanai.
- banānmaize maizes gatavību pārbauda ar koka irbulīti – kad mīkla vairs nelīp pie kociņa, banānmaize ir gatava.
- mitrināšana maizes kārtu mitrināšanai ņem ar ūdeni atšķaidītu citronu sulu.
- kreftīgs Manuprāt, novembrim piestāv arī deserti ar dzērvenīgu skābumiņu, mežonīgās medījuma gaļas garša, latviešiem tik mīļā saldskābmaize un, protams, neiztikt arī bez sātīgas sīpolu zupas vai kreftīgas kāpostu zupītes, lai kārtīgi sasildītos pēc laipošanas starp novembra neiztrūkstošajām pavadonēm – peļķēm.
- medusmaize Medusmaize latviešu pašapziņai.
- vācelīte Mēs stāvam tuvu vienotrai, viena pret otru pagriezušās – Nora ar pilnu vācelīti pašas ceptas maizes, man rokā gabaliņš viņas plāceņa, gards un kārdinošs, bet es nespēju no tā nokosties.
- maize Metāls ir rūpniecības maize.
- maize Mums būs tam jādod maize un jāmāca būt laimīgam.
- kauss Mūžība un bezgalība bija mācītāja rokās, kad tas pacēla no altāra kausu ar vīnu un dievmaizes.
- laiku no laika Nē, atbildēja, uzcītīgi strēbdama un maizes rikā laiku no laika garšīgi iekozdama, nē, man nemaz nava bail.
maize citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv