Paplašinātā meklēšana
Meklējam maize.
Atrasts vārdos (81):
- maize:1
- desmaize:1
- lokmaize:1
- medmaize:1
- ogumaize:1
- rīvmaize:1
- rupmaize:1
- ābolmaize:1
- āboļmaize:1
- baltmaize:1
- brīvmaize:1
- ceļamaize:1
- ciemmaize:1
- dievmaize:1
- melnmaize:1
- miežmaize:1
- mūžamaize:1
- pienmaize:1
- rudzmaize:1
- rupjmaize:1
- saldmaize:1
- sālsmaize:1
- siltmaize:1
- skābmaize:1
- spicmaize:1
- taukmaize:1
- asinsmaize:1
- baltamaize:1
- baltumaize:1
- banānmaize:1
- ciemamaize:1
- kanēļmaize:1
- karstmaize:1
- kreimmaize:1
- Krīvmaizes:1
- kukuļmaize:1
- ķilavmaize:1
- lēvermaize:1
- magoņmaize:1
- maizeputra:1
- maizeskoks:1
- maizestēvs:1
- medusmaize:1
- nabagmaize:1
- pelavmaize:1
- pienamaize:1
- plātsmaize:1
- polārmaize:1
- rozīnmaize:1
- rozīņmaize:1
- sālunmaize:1
- skābumaize:1
- smalkmaize:1
- taukumaize:1
- ūdensmaize:1
- frančmaizes:1
- garneļmaize:1
- krējummaize:1
- maizesdarbs:1
- maizesnaids:1
- plakanmaize:1
- pumpurmaize:1
- sprancmaize:1
- sviestmaize:1
- brokastmaize:1
- dzeltānmaize:1
- dzeltenmaize:1
- ekonomaizers:1
- maizesgabals:1
- maizeskrāsne:1
- maizeskrāsns:1
- sviekstmaize:1
- sviestamaize:1
- biezpienmaize:1
- drumstalmaize:1
- jaunpienmaize:1
- maizeskukulis:1
- saldskābmaize:1
- sviestanmaize:1
- sviestarmaize:1
- sviesturmaize:1
Atrasts vārdu savienojumos (74):
- actaina maize
- aizdzisusi maize
- apaļš miežmaizes kukulītis
- apcelt kā maizes kukuli
- asaru maize
- atblaizīta maize
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes)
- atdot pēdējo maizes kumosu
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atņemt (arī atraut) pēdējo (maizes) kumosu
- atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu
- bada maize
- bērulaina maize
- bez kumosa maizes
- biezpiena maize
- bišu maize
- brīvgaitas ekonomaizers
- ceļa maize
- dienišķā maize
- gara (arī garīga, garīgā) barība (arī maize)
- gumzītes maize
- izčāgusi maize
- jaudas ekonomaizers
- kā medus maize
- kā neēdis, kā maizes neēdis
- kā sviests uz maizes
- klešķaina maize
- klona maize
- kroņa maize
- maize bez garozas
- maizes augs
- maizes darbs
- maizes devējs
- maizes drupatas
- maizes jeb alus raugs
- maizes ķirmis
- maizes klēts
- maizes kukulim pažobele
- maizes kukulis
- maizes kule
- maizes kumoss
- maizes lāpsta
- maizes laušana
- maizes māte
- maizes mīkstums
- maizes naids
- maizes raugs
- maizes roķis
- maizes šķedēns
- maizes tēvs
- medus maize
- mehāniskais ekonomaizers
- mūža maize
- nepieciešams kā maize
- neraudzēta maize
- ogu maize
- otrā maize
- pelēkā maize
- pērtiķu maizes koks
- pie ūdens un maizes
- pītā maize
- plāns maizes rieciens
- plaucēta maize
- sabuņķēta maize
- safrāna maize
- saldskābā maize
- sausa maize
- silta maize
- skābrauga maize
- smērēt desu maizes
- smērēt medu uz maizes (kādam)
- vecuma maize
- viegla maize
- žēlastības maize
Atrasts skaidrojumos (500):
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- āboļmaize Ābolmaize
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām
- farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
- grauzdētājs aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.)
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas
- biezpienmaize ar biezpienu apziesta maizes šķēle
- saldmaize ar cukuru apkaisīta maize
- kanēļmaize ar kanēli un cukuru pārkaisīta plātsmaize vai smalkmaizīte
- krējummaize ar krējumu apziests maizes rieciens
- saut ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas)
- magoņmaize ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle
- medsrika ar medu apziests maizes rieciens
- grūdeša ar pelavām sajaukta maize
- plācinis ar raugu cepta baltmaize
- biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize
- ķeizerkūka ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas)
- taukumaize ar taukiem noziests maizes rieciens
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas
- atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs
- grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize
- grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža
- bulka Baltmaize
- pīrēgs Baltmaize
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- dzeltānmaize Baltmaize ar rozīnēm un safrānu
- rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes
- pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā
- rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi
- batons Baltmaizes kukulis
- beļaška Baltmaizes rika
- kalācis Baltmaizes veids
- sitnieks Baltmaizes veids
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- ķocis bez mīklas izcepta gluma maize
- brīvmaize Bezmaksas maize
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka
- gaņģis Bieza maizes rika
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle
- ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles
- pienmaize Biezpiena plātsmaize
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes
- smēre Biezpiens maizes apziešanai
- smērs Biezpiens maizes apziešanai
- ķieka Biezs (maizes) gabals
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals
- privuliņš Biguze - maizes zupas veids
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā
- blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize
- brokastmaize Brokastu maize
- ceļa maize ceļamaize
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu)
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums
- atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot
- griulis Cieta maizes garoza
- grivlis Cieta maizes garoza
- grivelis Cieta maizes garoza; grivlis
- dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta
- kostiļs Cietuma maizes deva
- šmojka Cietuma maizes deva
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas
- baltmaizīte dem. --> baltmaize
- karstmaizīte dem. --> karstmaize
- maizīte dem. --> maize
- maiziņa Dem. --> maize
- smalkmaizīte dem. --> smalkmaize (1)
- hostija Dievmaize
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela)
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā
- gostija Dievmaizes trauks
- patēna Dievmaizes trauks
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas)
- frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas
- knibgalis Dona, maizes klaipa gals
- knībgalis Dona, maizes klaipa gals
- knīblis Dona, maizes klaipa gals
- dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize
- puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai
- drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem
- safrāna maize dzeltenmaize
- mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts
- sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize
- stūkums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis
- bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize
- ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize
- ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens
- rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli)
- pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis
- čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens
- dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā
- rančkas ēdiens no rupjmaizes, ūdens un cukura
- bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli
- čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru
- čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis
- čuriņa Ēdiens no ūdenī iegrieztas maizes un sīpoliem
- sigumiņš Ēdiens no ūdens, maizes un cukura
- ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas
- rabačkas ēdiens, kas sastāv no rupjmaizes, ūdens un cukura
- kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls
- dieva dāvana ēdiens, maize
- drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize
- peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize
- ramans ēdiens, uzrūgušas maizes iejava putra
- konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm
- konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā
- ekonomeizers Ekonomaizers
- mehāniskais ekonomaizers ekonomaizers ar mehānisko pievadu
- brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā
- jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa)
- kirpičs Formas maize
- sprancmaize franču maize, veģis
- klimšķis Gabals (maizes vai gaļas)
- nucka Gabals (maizes), ņuka
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās)
- paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra
- kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai
- glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize
- klešķaina maize glīzdaina maize
- duņka Glīzdaina maize
- gļecka Glīzdaina maize
- glezis Glīzdaina maize
- kļecka Glīzdaina maize
- klešķe Glīzdaina maize
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize
- glumenīca Gluma, neizcepusi, jēla maize
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu
- tosts Grauzdēta maizes šķēle
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem
- gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu
- kancīte Gums apkārt maizei vai maizes ārpusē
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā
- paceple Iedobums maizes krāsns apakšā
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot)
- maizgriezis ierīce maizes griešanai šķēlēs
- tosteris ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai, apcepšanai
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus)
- Artocarpus heterophyllus Indijas maizeskoks jeb džekfrūts
- sprancmaizīte Īpašs baltmaizes veids
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu
- Artocarpus altilis īstais maizeskoks
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci
- čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%)
- pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu
- piegļaubt izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā
- knikucis kāds lielāks gabals (gaļas vai maizes)
- maizpelnis kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs
- cībaks Kaltēta baltmaize; sausiņš
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū
- kānika Kaste maizes glabāšanai
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize
- margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize)
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai
- plīšķata kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips
- skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process)
- aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš
- smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo
- uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes)
- kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize
- kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals
- kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā
- kukuružņiks Kukurūzas miltu maize
- aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē
- veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis
- berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā
- ķūra Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- kura Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām
- paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm
- apņukāt lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu)
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli
- ceplis liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai)
- cenceris liela maizes rika
- maizes šķedēns liela maizes rika
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū
- rikauts liels gabals (maizes)
- kvaņķis liels maizes gabals
- luits liels maizes gabals
- rikats liels maizes gabals
- pačanks liels maizes gabals pienā
- ruķis liels maizes rieciens
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals
- guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize
- ķopala Lipīga maize
- gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize
- ķiepals Lipīga, nepilnīgi izcepta maize
- klince Lipīga, slikti izcepusies maize
- grūdeklis Lize (maizes lāpsta)
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis
- bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem
- gumzītes maize maize, kas tiek iedalīta līgavas guldīšanai
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli
- bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem
- oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize
- atblaizīta maize maize, kuras garoza ir atdalījusies (no mīkstuma)
- maizes drupatas maizes druskas
- rikants maizes gabals (liels)
- maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens
- Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs
- kaņcs maizes klaipa gals
- klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips
- dona maizes klaipa šķēle
- cepļa pōrts maizes krāsns priekša
- izpora maizes krāsns slaukāmā slota
- Stegobium paniceum maizes ķirmis
- biku, baku maizes mīcīšanas skaņu atdarinājums
- jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks
- šķēlis maizes rieciens
- cēdrums maizes skābums
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm
- kaņcs maizes šķēle līdz puskukulim
- apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize
- pimša maizes zupa
- pizarete maizes zupa
- beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve
- baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs
- maizcepējs Maiznieks, maizes cepējs
- maizcepis Maiznieks, maizes cepējs
- aprieciņš Maza maizes riciņa
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu
- brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm
- nikucis mazs (maizes vai kā cita) gabaliņš
- migulītis mazs maizes gabals
- skrimulis mazs maizes gabals ar biezu garozu
- miekacītis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
- miekasis mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem
- piegāznis mazs maizes klaipiņš, sakasnītis
- aizgoznītis mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni
- bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem)
- medmaize Medus maize
- medusmaize Medus maize
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams
- smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams
- saduņķēt mīcīt maizes mīklu
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni
- mīkle Mīkla (maizei, cepumiem u. tml.)
- licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam
- abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma
- boli Mīkstas maizes konsistences zāļu forma lietošanai iekšķīgi, lietoja visbiežāk zirgiem
- uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari
- kapturs mūra dūmu un tvaiku uztvērējs virs plīts, kas būvēta maizes krāsns priekšā
- mūža maize mūžamaize
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta
- baranka nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize
- bieķīze Neizcepusies maize
- klieķis Neizcepusies, glīzdaina maize
- plogača Neizdevusies maize
- ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize"
- kalacs neizrūgusi, sakritusi maize
- plačka Neizrūgusi, sakritusi maize
- maiznīca neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals
- knibeklis neliela maizes doniņa
- knibelītis neliela maizes doniņa
- pielipa neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pielipis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pielīpnis neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- pieļips neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem
- bulks neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte
- krimsls neliels gabaliņš maizes vai gaļas
- saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis
- dzeguskumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu
- dzeguškumāss neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss
- miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem
- cebelis neliels maizes kukulītis
- pektiņš neliels maizes maisiņš
- jēlcepa Nepietiekoši izcepta maize
- čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs
- oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize
- izkasinis no abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips
- saldskābmaize no bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu
- veltne no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltnis no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize
- veltene no izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize
- stikle no kaņepju sēklām gatavots ēdiens, ko ziež uz maizes; staks
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu
- boķiņš no kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā)
- tortilja no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, kurā ietin dažādus pildījumus, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku
- mčadi no kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize
- paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš
- dzersis no maizes garozām izraudzēts dzēriens
- ķilāputra no maizes mīklas vārīta biezputra
- ķile no maizes mīklas vārīta biezputra
- ķilputra no maizes mīklas vārīta biezputra
- rieciens no maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā
- kilāputra no maizes un mīklas vārīta biezputra
- kakarka no miežu miltiem cepta maize
- miežmaize no miežu miltiem cepta maize
- plācinis no miežu, retumis arī no griķu miltiem cepta maize
- sakasis no mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis
- šķēle no pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals
- grisīni no picas mīklas ceptas maizes standziņas
- puskaraša no rudzu un miežu miltu maisījuma cepta maize
- iejavine no rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu
- karaša no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize
- plācenis no rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu
- rupjmaize no rupja maluma rudzu miltiem cepta maize
- lepuška no rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem
- baķenis no sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize
- baltmaize no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize
- ņuka no ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis
- aprika no visa klaipa nogriezts maizes rieciens
- knicis Nogriezta maizes doniņa
- knubucis Nogriezta maizes kukuļa doniņa
- kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals
- knibelis Nogriezts maizes klaipa gals
- uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums
- rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips
- pielips Paaugstinājums maizes klaipā
- pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur)
- pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
- iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā
- uzkude Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
- uzkuds Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts
- ķepals Palielāks maizes gabals
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes)
- štugalis Paliels maizes gabals
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera)
- klons Pamatne (maizes krāsnij)
- maizes kukulim pažobele pārsprāgusi maizes garoza
- sausiņi pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles
- sāļumputra Pašķidra, sāļa miltu biezputra, ko ēd pie maizes
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments
- panējums paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- pušnīca pelavaina maize
- pelavmaize Pelavaina maize; maize, kas ir gatavota no pelavām
- bārda pelavmaize
- bērklis Pelavmaize
- bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
- bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis
- bērulis Pelavu maize, saukta par garo maizi; maize ar pelavu piejaukumu
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes
- maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā
- birzeknis Piena ēdiens, kurā iedrupināta maize
- pienamaize Pienā iedrupināta maize
- pienmaize Pienā iedrupināta maize
- biguzis Pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls
- čurbulis Pienā vai ūdenī iedrupināta maize
- jaucamais Piens vai cits šķidrums maizes iejaukšanai
- bez kumosa maizes pilnīgi bez maizes, pārtikas
- kalacs pirkta maize ar sakritušu apakškārtu
- plainis Plācenis no rupjmaizes ar siļķi
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās)
- sklaudiņš plāna maizes šķēle
- neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca
- pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
- maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
- galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas)
- drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu
- actaina maize poraina, labi uzrūgusi maize
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize
- pomeļnīks priežu zaru slota maizes krāsns izslaucīšanai
- pusriciņa Puse (maizes) rieciena
- pusriecenis Puse (maizes) rieciena
- pusrieciens Puse (maizes) rieciena
- pusrieciņa Puse (maizes) rieciena
- puskancis Puse no maizes aprikas
- knicis Puskukulis maizes; gabals
- riecēns pusšķēle (maizes)
- pigarica Putra no ūdens, maizes un medus vai cukura (saldā ūdenī ieberž maizi un noliek siltā vietā, lai ieskābst)
- piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas
- kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš
- Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski
- riecis Rieciens, maizes gabals
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss
- riecenis Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle
- riciņš Rika - maizes šķēle
- berzumi Rīvmaize
- rudzmaize Rudzu maize
- klona maize rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas
- vīsteklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstīkls Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstoklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīstoknis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- vīsts Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli
- ambrozijs Rudzu maizes krēms
- ķuse Rūgušpienā iedrupināta maize
- ķusis Rūgušpienā iedrupināta maize
- nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens
- pumperniķelis Rupja rudzu maize
- bērala Rupja rudzu maize, ko cep no graudiem līdz ar visām pelavām
- čerņaška Rupjmaize
- melnmaize Rupjmaize
- rupmaize Rupjmaize
- rupucis Rupjmaize
- kerki Rupjmaizes gabali
- plācinis Rupjmaizes karaša
- taukotnis Rupjmaizes pīrāgs
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām
- iejaut maizi sagatavot maizei mīklu
- uzrikāt Sagriezt (maizes šķēles)
- uzrikot Sagriezt (maizes šķēles)
- salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem
- kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina
- ne garozas saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī ja nav nekā ēdama
- knauķis Sakaltis maizes gabals
- grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš
- graulis Sakaltusi maizes doniņa
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās
- lepens Sakritusi baltmaize
Atrasts piemēros (79):
- dradži Aizdomās turētā rīta cēlienu nostrādāja dārzā un pusdienās neatteicās strēbt manis vārītu, gaužām vienkāršu skābeņzupu ar grūbām un launagā notiesāt pāris ņuku rupjmaizes ar dradžos sakausētu speķīti.
- aizņemt Aizņēmuši rindu, iegriežamies pārtikas veikalā, kur uzmācīgi smaržo pēc padomju bakalejas: šā aromāta galvenās sastāvdaļas ir lētā klona maize, papirosu tabaka un saimniecības ziepes.
- cepiens Ap Jēkabiem sākas labības pļauja un Jēkabdienā varēja likt galdā pirmo jaunās maizes cepienu.
- biezzupa Biezzupu var bagātināt, šķīvī pievienojot garneles, ceptus sīpolu gredzenus vai bekona šķēlītes, tāpat arī baltmaizes grauzdiņus.
- ēst Ēd viens otru nost pat bez maizes un sāls.
- apliecināt Iekaltusī maizes rika pazūd starp zirga stiprajiem zobiem, un kraukšķīgās skaņas pavada dziļa galvas klanīšana, tādā veidā apliecinot savu pateicību saimniekam.
- putraimi Ik pārnedēļas kādu maizes kukuli aizvedām, kādu sviesta piku, putraimus vai kartupeļus.
- tauste Īsta rudzu maize nekad nebūs mīksta kā švamme, saka Vija, tāpēc pēc taustes tās svaigumu noteikt nevar.
- banānmaize Ja konstatē, ka banāni ir pārgatavojušies, izmanto tos banānmaizes vai kūkas pagatavošanai.
- degt Ja maize sāk degt, to paslēpj zem dārzeņiem.
- pieprasīt Ja man ļautu izvēlēties, es vienā mierā pieprasītu divas siermaizes, romšteku ar kartupeļiem un brūno mērci, un mazās vēja kūciņas ar krēmu.
- aizbildināt Ja tas, kas notika, būtu noticis tikai maizes kumosa dēļ, lai glābtu mazo un sevi no grūti panesamajām bada mokām, to varētu aizbildināt un, iespējams, Dievs to pat piedotu.
- maize Jānopērk piens un maize.
- nopirkt Jānopērk piens un maize.
- iedegums Kaklu, rokas un basās kājas klāj iedeguma brūnums, tumšs kā rupjmaizes garoza.
- maize Klade maksāja tikpat daudz, cik kukulis maizes.
- maksāt Klade maksāja tikpat daudz, cik kukulis maizes.
- dona Kur jāgrauž būs asaru maizes dona?
- šķīst Kviešu maizes plācenis šķīda viņa stipros zobos un ceptās cūkas krūtis pazuda viņa platā rīklē.
- skārnis Līdz rītam, kad atkal skārnī vai maizes veikalā dzirdēs ko citu.
- pie laika Liene laikam bij paredzējuse, ka lieta pēdīgi šitā beigsies, un tādēļ pie laika gādājuse par maizes devēju vecumā.
- ķiplokains Liene: piebildīšu, ka rupjās maizes grauzdiņi bij ne tikai tik ķiplokaini, ka labi dedzināja, bet arī svaigāki.
- kafija Mācītājs savu kafiju nodzēra līdz pusei, no drumstalmaizes atknibināja mazu gabaliņu — ne tā viņam nebija laba.
- puse Mācītājs savu kafiju nodzēra līdz pusei, no drumstalmaizes atknibināja mazu gabaliņu — ne tā viņam nebija laba.
- banānmaize Maizes gatavību pārbauda ar koka irbulīti – kad mīkla vairs nelīp pie kociņa, banānmaize ir gatava.
- kreftīgs Manuprāt, novembrim piestāv arī deserti ar dzērvenīgu skābumiņu, mežonīgās medījuma gaļas garša, latviešiem tik mīļā saldskābmaize un, protams, neiztikt arī bez sātīgas sīpolu zupas vai kreftīgas kāpostu zupītes, lai kārtīgi sasildītos pēc laipošanas starp novembra neiztrūkstošajām pavadonēm – peļķēm.
- vācelīte Mēs stāvam tuvu vienotrai, viena pret otru pagriezušās – Nora ar pilnu vācelīti pašas ceptas maizes, man rokā gabaliņš viņas plāceņa, gards un kārdinošs, bet es nespēju no tā nokosties.
- maize Metāls ir rūpniecības maize.
- maize Mums būs tam jādod maize un jāmāca būt laimīgam.
- kauss Mūžība un bezgalība bija mācītāja rokās, kad tas pacēla no altāra kausu ar vīnu un dievmaizes.
- laiku no laika Nē, atbildēja, uzcītīgi strēbdama un maizes rikā laiku no laika garšīgi iekozdama, nē, man nemaz nava bail.
- krējums Nez kādēļ prātā nāk tikai biezpiens ar krējumu un maize ar sviestu.
- veikals No rīta veikalu plauktos iegulsies vēl siltie rudzu maizes klaipiņi.
- zeltains No veca tostera ar troksni izlēca zeltainas maizes šķēles.
- kuļķene Omulīgajām lauku sievām, kā parasti, bija lieli saiņi un plastmasas kuļķenes, no kurām draiski spraucās ārā garās franču baltmaizes.
- tuvums Pamielojies ar vakardienas baltmaizes drupačām un samanījis jaunas dienas tuvumu, staipīdams uz visām pusēm garumgaras ūsas, gar lupatu paklāja malu savā grīdas dēļu spraugas mājvietā atgriezās trekni nobarojies prusaks.
- pedagoģisks Pedagoģiskie pienākumi – maizes darbs Rīgas pilsētas 2. vidusskolā nav sniedzis gandarījumu.
- saņemt Piemēram, vīrs, nākdams no darba, saņem ziņu no sievas, ka jānopērk vīns, maize un siers.
- cauraugt Pienāk onkulītis un iedod katrai maizes šķēli ar žāvētu, brūnām liesuma strēlītēm cauraugušu speķi.
- caurs vēders Pret cauru vēderu – sagrauzdēta maize, koka ogles vai arī smalki sarīvēta priežu miza.
- maize Raugu nesot, nedrīkst atpakaļ skatīties, tad maize nerūgst.
- abrkasis Rudzu maizei izmanto tikai dabīgas izejvielas, pašu gatavotu ieraugu, ko iegūst no abrkaša.
- uztapināt Savukārt no apelsīniem ar visām miziņām iesakām uztapināt aromātisku marmelādi, ko ziest uz baltmaizes vai brokastu pankūkām.
- domāt Slēdziens ir acīm redzams: pārstājuši runāt, viņi nemanāmi zaudē spēju domāt un apzināties sevi; pārstājuši apzināties sevi, viņi pagaist nebūtībā, turklāt tik mirklīgi, ka vīrs pat nepaspēj līdz galam apēst aizkosto maizes riku.
- krūšutēls Starpbrīžos Budru Kazelim patika no maizes mīkstuma izlipināt Staļina krūšutēlus.
- sviests Svaiga rupjmaize ar sviestu un sīpollokiem vairs tik labi negaršoja.
- humoss Svaigi un kraukšķīgi salāti, dārzeņi, svaigi cepta un ar garšvielām apkaisīta maize, pitas maize, humoss, dažnedažādas mērces...
- atņemt Šajā grāmatā uzzināju, ka kaltētas piedevas – sēkliņas, augļus, riekstus – pirms pievienošanas mīklai labāk izmērcēt, lai tie cepoties neatņem maizei mitrumu.
- ķirbis Šogad akcijas laikā ceļotājiem ir iespēja iepazīties ar dažādām tradīcijām un ieražām Kurzemē: maizes cepšanu, zivju kūpināšanu, medus sviešanu un seno žogu veidošanu, kā arī ar tik neparastām saimniecībām, kā šitaki sēņu un strausu audzētavām, ķirbju un lavandu laukiem, bišu dravām un bišu dziedinātavu.
- humoss Tā var būt kviešu miltu maize, kam ir tikai pievienotas sēkliņas, jo aunazirņi, kas ir humosā, nodrošinās papildu šķiedrvielas.
- attiecīgi Taču kopš kāzām aizritēja daudzi gadi, slaidā Frančmaize manāmi sažuva, pārvērzdamās no tievas jaunavas kārnā dāmā, un Batona kaisle attiecīgi padzisa.
- līdz Tādēļ jau sen vēlējos arī maizi cept mājās, taču vienmēr atturēja tas, ka mīklas pagatavošana ir fiziski smags darbs un arīdzan viss maizes pagatavošanas process aizņem daudz laika – apmēram 4 līdz 5 stundas.
- dalīties Tajā atradās spīdzināšanas rīki- pletnes, gumijas nūjas, knaibles u.c. Pletnes dalījās sešās kategorijās, katrai bija savs nosaukums- pirmo, piemēram, sauca "sāls un maize".
- dona Tajos mežonīgajos laikos austrumu stepēs izplatījies paradums sagūstītiem baltmaizes kukuļiem nošķelt abus galus vai, citādi sakot, – donas un, iespiežot starp tiem etiķī mērcētas gaļas šķēli vai iepelējušu kazas sieru, radīt īpaši negantus un nevaldāmus karotājus.
- humoss Tāpat var gatavot aromātisku humosu, pastēti vai smēriņu, ko pasniedz ar apgrauzdētu maizes šķēli.
- gards Tās bija gardākās sviestmaizes pasaulē.
- gabals Te neviens nedalīsies ar jumtu un gabalu maizes.
- auglis Tiem diemžēl eksotiskā maizes koka augļi neiegaršojās.
- virsū Toties Jančelis klāt ar baltmaizes šķēli, kurai virsū uztriepta kaut kāda sarkana putra.
- pirst Tu jau spēj tik pirst dīvānā un rīt sviestmaizes ar desu vai burgerus ar majonēzi, ļenganā pakaļa!
- mells Tu labāk nogriez biezāku ņuku no tās pašas mellās rudzu maizes.
- rūpals Tu Skrundā esi uzsācis picu, skābmaizes un " ciabatta" maizes rūpalu.
- ieguldīt Tuklajā pazodē vēl iemiegts maizes klaips, bet baltās linu blūzes izgriezumā starp divām sārtām krūtīm ieguldīts plāns tutenīts.
- izvietot Tur izvietoti graudu iegūšanai un maizes cepšanai nepieciešamie darbarīki.
- ziedot Un tiešām, visu savu brīvo laiku ārpus maizes darba Struņķis sāka ziedot glezniecībai.
- humoss Uzkoda, kas pagatavota no humosa un pilngraudu maizes vai krekera ir lielisks cinka avots gan pieaugušajiem, gan bērniem.
- līdz Uzliec otru pusi turku maizes un sagriez 4 līdz 6 gabalos
- smaržot Vadmala gardi smaržoja pēc maizes, speķa un vēja.
- jelkas Vai jelkas var būt svētku galdam piederīgāks, svinīgāks un gaidītāks, kā mīļas saimnieces cepta plātsmaize?
- celt Varbūt viņš palīdzēja celt tai sievietei maizes ceptuvi un garāžu Saulkrastu mājā.
- izsniegt Veikalā nevarēja dabūt maizi, bet skolā par velti katru dienu izsniedza pa vienai lielai baltmaizes bulkai.
- pārtikas piedeva Viņa ir strādājusi maizes ceptuvē, konditorejā, kafejnīcā, pārtikas veikalā, telemārketinga firmā, izplatījusi kosmētiku un pārtikas piedevas.
- mīkla Viņš ar dūrēm izmīcīja Salomes muguras muskuļus kā maizes mīklu abrā.
- iedot Viņš arī droši paņem maizes šķēlīti, uzziež sviestu un iedod Billei rokā.
- sviests Viņš arī droši paņem maizes šķēlīti, uzziež sviestu un iedod Billei rokā.
- saimes istaba Virtuvē atrodas plīts, kas sildīja saimnieka istabu un maizes krāsns, kas sildīja saimes istabu.
- zīdains Viss viņa rīts bija juteklisks, zīdainā svārka pieskaršanās miesai, rūgtā, karstā kafija, saldā maize.
- rūgtums Zemei atkūstot, aromāts bija mazliet skābs un, tāpat kā silta rudzu maize, atsita dūmu rūgtumu.
- maize Žurnālista maize ir informācija.
maize citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv