Paplašinātā meklēšana
Meklējam maize.
Atrasts vārdos (80):
- maize:1
- desmaize:1
- lokmaize:1
- medmaize:1
- ogumaize:1
- rīvmaize:1
- rupmaize:1
- ābolmaize:1
- āboļmaize:1
- baltmaize:1
- brīvmaize:1
- ceļamaize:1
- ciemmaize:1
- dievmaize:1
- melnmaize:1
- miežmaize:1
- mūžamaize:1
- pienmaize:1
- rudzmaize:1
- rupjmaize:1
- saldmaize:1
- sālsmaize:1
- siltmaize:1
- skābmaize:1
- spicmaize:1
- taukmaize:1
- maizeputra:1
- maizeskoks:1
- maizestēvs:1
- asinsmaize:1
- baltamaize:1
- baltumaize:1
- ciemamaize:1
- kanēļmaize:1
- karstmaize:1
- kreimmaize:1
- kukuļmaize:1
- ķilavmaize:1
- lēvermaize:1
- magoņmaize:1
- medusmaize:1
- nabagmaize:1
- pelavmaize:1
- pienamaize:1
- plātsmaize:1
- polārmaize:1
- rozīnmaize:1
- rozīņmaize:1
- sālunmaize:1
- skābumaize:1
- smalkmaize:1
- taukumaize:1
- ūdensmaize:1
- Krīvmaizes:1
- maizesdarbs:1
- maizesnaids:1
- garneļmaize:1
- krejummaize:1
- krējummaize:1
- plakanmaize:1
- pumpurmaize:1
- sviestmaize:1
- frančmaizes:1
- maizesgabals:1
- maizeskrāsne:1
- maizeskrāsns:1
- brokastmaize:1
- dzeltānmaize:1
- dzeltenmaize:1
- sviekstmaize:1
- sviestamaize:1
- ekonomaizers:1
- maizeskukulis:1
- biezpienmaize:1
- drumstalmaize:1
- jaunpienmaize:1
- saldskābmaize:1
- sviestanmaize:1
- sviestarmaize:1
- sviesturmaize:1
Atrasts vārdu savienojumos (71):
- actaina maize
- aizdzisusi maize
- apcelt kā maizes kukuli
- asaru maize
- atdot pēdējo (maizes) kumosu, arī atraut sev pēdējo kumosu (no mutes)
- atdot pēdējo maizes kumosu
- atdot pēdējo maizes kumosu, arī atraut sev (pēdējo) kumosu (no mutes)
- atņemt (arī atraut) pēdējo maizes kumosu
- atraut (arī atņemt) pēdējo (maizes) kumosu
- bada maize
- bērulaina maize
- bez kumosa (maizes, pārtikas)
- bez kumosa maizes (arī pārtikas)
- bez kumosa pārtikas (arī maizes)
- biezpiena maize
- bišu maize
- ceļa maize
- dienišķā maize
- kā medus maize
- kā neēdis, kā maizes neēdis
- kā sviests uz maizes
- klešķaina maize
- klona maize
- kroņa maize
- maize bez garozas
- maizes augs
- maizes darbs
- maizes devējs
- maizes drupatas
- Maizes ezers
- maizes jeb alus raugs
- maizes ķirmis
- maizes klēts
- maizes kukulim pažobele
- maizes kukulis
- maizes kule
- maizes kumoss
- maizes lāpsta
- maizes laušana
- maizes māte
- maizes mīkstums
- maizes naids
- maizes raugs
- maizes roķis
- maizes šķedēns
- maizes tēvs
- medus maize
- mūža maize
- nepieciešams kā maize
- neraudzēta maize
- ogu maize
- otrā maize
- pelēkā maize
- pelnīt maizes riecienu (arī maizes kumosu, maizi)
- pelnīt maizi (arī maizes riecienu, maizes kumosu)
- pērtiķu maizes koks
- pie ūdens un maizes
- pītā maize
- plāns maizes rieciens
- plaucēta maize
- sabuņķēta maize
- safrāna maize
- salda (arī viegla) maize
- saldskābā maize
- sausa maize
- silta maize
- smērēt desu maizes
- smērēt medu uz maizes (kādam)
- vecuma maize
- viegla (arī salda) maize
- žēlastības maize
Atrasts skaidrojumos (634):
- sine labore non erit panis in ore "bez darba nebūs maizes mutē"; kas nestrādā, tam nebūs ēst.
- maizes raugs "Saccharomyces" ģints sēņu tīrkultūra, ko izmanto maizes mīklas raudzēšanai, arī kā izejvielu dažu pārtikas koncentrātu un farmaceitisku preparātu ieguvei.
- (no)griezt maizi (no)griezt šķēli (vai vairākas šķēles) maizes.
- mīkla [masa]{s:1795}, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai
- āboļmaize Ābolmaize.
- atpīlis Abrā no atlikumiem sakasīta maize, to cepa un veidoja pamatā bērni.
- kasis Abrā sakasītas mīklas atliekas un no tām izcepta maize.
- izkasiņs abrkasis, pēdējais maizes klaipiņš.
- maiznieks Amatnieks, kas nodarbojas ar maizes cepšanu; maiznīcas īpašnieks; arī maizes tirgotājs.
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- bonda Apaļš miežmaizes kukulītis.
- karavajs Apaļš, parasti ar mirtēm izrotāts baltmaizes kukulis, ko gatavoja no treknas mīklas un ko cepa kāzu viesībām.
- farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
- grauzdētājs Aparāts maizes grauzdēšanai; tosteris.
- aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
- apcepums Apcepta, apbrūnināta virsējā kārta (gaļai, maizei u. tml.).
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- iesalināt Apstrādāt (miltus maizes cepšanai) ar karstu ūdeni, lai daļu cietes pārvērstu cukurā.
- apužmetams Apužmetamie milti - milti, ar ko apkaisa lizi pirms maizes klaipa uzlikšanas.
- biezpienmaize Ar biezpienu apziesta maizes šķēle.
- saldmaize ar cukuru apkaisīta maize.
- kanēļmaize Ar kanēli un cukuru pārkaisīta plātsmaize vai smalkmaizīte.
- krējummaize Ar krējumu apziesta maize.
- krejummaize Ar krējumu apziests maizes rieciens.
- saut Ar lizi bīdīt maizes krāsnī (piemēram, klaipus, desas).
- magoņmaize Ar magoņu sēklām pārkaisīta baltmaize vai smalkmaize.
- medus maize ar medu apziesta maizes šķēle.
- medsrika Ar medu apziests maizes rieciens.
- grūdeša Ar pelavām sajaukta maize.
- plācinis Ar raugu cepta baltmaize.
- biezpiena maize ar saldu biezpiena masu pārklāta plātsmaize.
- ķeizerkūka Ar sāli un ķimenēm apkaisīts rupjmaizes plācenis (ko parasti cep pēdējo pēc maizes cepšanas).
- taukumaize Ar taukiem noziests maizes rieciens.
- lavašs Armēņu un azerbaidžāņu maize, kas cepta no neraudzētas mīklas.
- atdoš Atmaksa; uz parāda paņemta labība, maize u. c.
- Lēdurgas dižakmens atrodas Krimuldas novada Lēdurgas dendroloģiskajos stādījumos, garums - 4,3 m, platums - 3,7 m, augstums - līdz 2 m, apkārtmērs 13,5 m, virszemes tilpums 19 m^3^, stāvas sānmalas, izliekta virsa, pēc formas tas atgādina stūrainu maizes klaipu; Lēdurgas akmens; Mudurgas dižakmens.
- maizes augs augs, no kā iegūst miltus maizes gatavošanai.
- okroška Aukstā zupa, ko gatavo no maizes kvasa, gaļas, olām, krējuma un citām piedevām.
- švarma Austrumnieku (ēģiptiešu) virtuves ēdiens: plānās strēmelītēs sagriezta un sacepta gaļa, kas sajaukta ar ceptiem sīpoliem un tomātiem; maisījumu pasniedz maizes kabatiņās; kebabs.
- grūdažs Bada laiku ēdiens, pelavmaize; grūdaža.
- grūdaža Bada laiku ēdiens, pelavmaize.
- baltamaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- baltumaize Baltmaize - no smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- dzeltānmaize Baltmaize ar rozīnēm un safrānu.
- rozīņmaize Baltmaize vai dzeltenmaize ar rozīnēm.
- ogumaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pievienotas rozīnes.
- rozīnmaize Baltmaize vai dzeltenmaize, kuras mīklai pieviernotas rozīnes.
- pītā maize baltmaize, kuras klaipa virsma izveidota pīnes formā.
- bulka Baltmaize.
- pīrēgs Baltmaize.
- rauši Baltmaizes cepumi - karašas, plāceņi, pīrāgi.
- batons Baltmaizes kukulis.
- beļaška Baltmaizes rika.
- kalācis Baltmaizes veids.
- sitnieks Baltmaizes veids.
- bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- berziņš Berziens jeb ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- ķocis Bez mīklas izcepta gluma maize.
- brīvmaize Bezmaksas maize.
- bieķēzis Bieķezis - ēdiens (strēbeklis), ko gatavoja no piena, alus un rupjas maizes, saldināja ar medu un cukuru.
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka.
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka.
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- gaņģis Bieza maizes rika.
- ķocis Biezas, neizveicīgi sagrieztas maizes šķēles.
- pienmaize Biezpiena plātsmaize.
- žildene Biezpiens ar krējumu un sāli, ko ziest uz maizes.
- smēre Biezpiens maizes apziešanai.
- smērs Biezpiens maizes apziešanai.
- ķieka Biezs (maizes) gabals.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- privuliņš Biguze - maizes zupas veids.
- nabagu cirtiens biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- bigūzis Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- pumpurmaize Biguzis - pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- lopbarības raudzēšana bioloģiska lopbarības sagatavošanas metode; raudzēšanas procesā barību bagātina ar B grupas vitamīniem, olbaltumvielām, fermentiem, taukskābēm, uzlabo tās garšu un diētiskās īpašības; raudzē ar maizes rauga kultūru, galvenokārt spēkbarību, arī sakņaugus, spēkbarības un sakņaugu maisījumus.
- betaglukāns Bioloģiski aktīva viela, kas atvasināta no maizes rauga šūnu apvalka.
- apiterapija Biškopības produktu - bišu indes, ziedputekšņu, bišu maizes, peru pieniņa, vaska, propolisa, medus lietošana veselības saglabāšanā un dažādu slimību ārstēšanā.
- blieka Blieķis - saķepusi, neizdevusies maize.
- brokastmaize Brokastu maize.
- bruščeta Brušeta - grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem.
- ceļa maize ceļamaize.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- atrībenēt Cepjot atdalīties (par maizes garozu).
- aizdzist cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- aizdzisusi maize cepot slikti pacēlusies maize, kuras mīkla ir tikusi atdzesēta
- kukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens (maizes) mīklas veidojums; arī klaips.
- maizeskukulis Cepšanai sagatavots vai izcepts paliels, parasti apaļš vai garens maizes mīklas veidojums, klaips.
- klaips Cepšanai sagatavots vai izcepts, garens, retāk apaļš, (maizes) mīklas veidojums.
- atkukulis Ciema kukulis (maize, gaļa utt.), ko deva līdzi kāzu viesiem prombraucot.
- grivelis Cieta maizes garoza; grivlis.
- griulis Cieta maizes garoza.
- grivlis Cieta maizes garoza.
- dundulis Cieta sniega pika vai no maizes savelta bumbiņa.
- garoza Cieti sacepusi (maizes) ārējā kārta.
- kostiļs Cietuma maizes deva.
- šmojka Cietuma maizes deva.
- kulēži Cilvēki, kas klaušu laikā ņēma savu pārtiku no viena maizes maisa.
- mājas circenis circeņu suga ("Gryllus domesticus"), 16-20 mm garš, dzeltens kukainis ar brūnu galvu, satopams reti, gk. vecu lauku māju virtuvēs, maizes ceptuvēs.
- cūrulis Cūruls - ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- cepeškrāsns Četrstūraina (skārda) ierīce (parasti iebūvēta plītī), ko, sakarsējot no visām pusēm, izmanto (piemēram, maizes, cepešu, pudiņu) cepšanai.
- kaseklis Darbarīks mīklas nokasīšanai no maizes abras iekšējās virsmas.
- maiziņa Dem. -- maize.
- baltmaizīte Dem. --> baltmaize.
- karstmaizīte Dem. --> karstmaize.
- maizīte Dem. --> maize.
- smalkmaizīte Dem. --> smalkmaize (1).
- dievmaizīte Dievmaize (parasti neliela).
- hostija Dievmaize.
- prosfora Dievmaizes nosaukums pareizticīgā baznīcā.
- gostija Dievmaizes trauks.
- patēna Dievmaizes trauks.
- pikuzis diezgan mazs gabaliņš (pikucis, īpaši no maizes mīklas).
- frančmaizes Divi kopā sacepti, pārgrieztu virsu veģīši jeb rundštiki, cepti no vienkāršas baltmaizes mīklas.
- knibgalis Dona, maizes klaipa gals.
- knībgalis Dona, maizes klaipa gals.
- knīblis Dona, maizes klaipa gals.
- dreņa Draņķis - kā lamuvārds cilvēkam vai dzīvniekam; arī jēla, atcepusi maize.
- puspaladziņš Drēbīte maizes abras pārklāšanai.
- drudišu Drudišu maize - maize no linsēklām un garšaugu pārpalikumiem.
- safrāna maize dzeltenmaize.
- mirucis Dzēriens no bērzu sulām, kas saraudzētas ar rupjas maizes garozām un rudzu graudiem.
- klātstrebjams Dzēriens vai šķidrs ēdiens, ko dzer vai strebj klāt, piemēram, maizei, kartupeļiem.
- skābums dzēriens, kas pagatavots no rudzu miltiem un ūdens; Latgalē - zupa no kartupeļiem un maizes mīklas; Kurzemē - vārītu sūkalu nogulsnes.
- biga Džūkstē un Lestenē ēdiens no sadrupinātas, uzvārītas maizes, kam pieliek sāli un taukus.
- viltotais zaķis ēdiens - maizes klaipam līdzīgs veidojums no maltas gaļas un piedevām, parasti krāsnī cepts.
- sigums Ēdiens - pienā iedrupināta maize.
- stukums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis.
- stūkums Ēdiens - pienā vai ūdenī ieberzta maize ar sāli vai cukuru; biguzis.
- bužiņa Ēdiens - rūgušpienā iejaukta sadrupināta maize.
- ķēpulis Ēdiens - saldā vai rūgušā pienā iedrupināta maize.
- ķēpiņš Ēdiens - svaigā pienā ieberzta maize vai biezpiens.
- rulica ēdiens (ūdenī iedrupināta maize ar sīpoliem un sāli).
- pižurs Ēdiens no biezpiena un sagrieztas maizes aukstā ūdenī.
- sudrabbisīte ēdiens no maizes ar cukuru, kas aplieti ar vārītu ūdeni; bigūzis.
- čura ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
- cureite ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
- ubagaine ēdiens no maizes gabaliņiem ūdenī.
- biguze Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
- čubītes Ēdiens no miltiem, piena, speķa, sīpoliem un sāls; arī no maizes, cukura un ūdens.
- dziupka ēdiens no rupjmaizes gabaliņiem linsēklu eļļā, no rupjmaizes gabaliņiem pienā, biezpiena gabaliņiem pienā.
- rančkas ēdiens no rupjmaizes, ūdens un cukura.
- bizirairairā Ēdiens no sakaltušas rupjmaizes, ko pārlej ar vārošu ūdeni, pieliek upeņu ievārījumu un pārkaisa ar kanēli.
- čunčuliņš Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru; čunčulis.
- čunčulis Ēdiens no ūdenī iedrupinātas rupjmaizes ar cukuru.
- čuriņa Ēdiens no ūdenī iegrieztas maizes un sīpoliem.
- sigumiņš Ēdiens no ūdens, maizes un cukura.
- ķura Ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
- dzjupka Ēdiens, kas ir pagatavots no ūdens, rupjmaizes šķēlēm, sīpoliem, sāls un linsēklu eļļas.
- murcavka Ēdiens, kas pagatavots no pienā iedrupinātas maizes un vārītiem kartupeļiem.
- murcavka Ēdiens, kas pagatvots no ūdens, rupjmaizes šķēlītēm, sīpoliem, sāls un linu eļļas.
- rabačkas ēdiens, kas sastāv no rupjmaizes, ūdens un cukura.
- kolčeris Ēdiens, kas sastāv no ūdenī iejauktiem maizes gabaliņiem ar cukuru.
- bieķezis Ēdiens, ko gatavo no piena, alus un rupjas maizes, saldina ar medu vai cukuru.
- cūruls Ēdiens, kurā ietilpst ūdenī iedrupināta maize, garšas dēļ pielikti sīpoli un sāls.
- dieva dāvana ēdiens, maize.
- drupenis Ēdiens, rūgušpienā iedrupināta rupja maize.
- peksis ēdiens, ūdenī vai pienā iedrupināta maize.
- ramans ēdiens, uzrūgušas maizes iejava putra.
- konsekrēšana Eiharistijā - darbība, kuras laikā maize un vīns kļūst par Kristus miesu un asinīm.
- konsubstanciācija Eiharistijas mācība, ka pēc konsekrācijas maizes un vīna, resp., Kristus miesas un asiņu substance pastāv kopā savstarpējā vienībā.
- mehāniskais ekonomaizers ekonomaizers ar mehānisko pievadu.
- brīvgaitas ekonomaizers ekonomaizers, kas pārtrauc degvielas izplūdi no brīvgaitas sistēmas, motoram darbojoties piespiedu brīvgaitas režīmā.
- jaudas ekonomaizers ekonomaizers, kas patreknina degmaisījumu, motoram darbojoties pilnas jaudas režīmā.
- ekonomeizers Ekonomaizers.
- taukmaize Ēšanai paredzēta ar kausētiem taukiem apziesta maizes šķēle.
- sviestmaize Ēšanai paredzēta ar sviestu apziesta maizes šķēle; šāda maizes šķēle ar uzgriežamiem, piemēram, desu, sieru.
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- kirpičs Formas maize.
- klimšķis Gabals (maizes vai gaļas).
- nucka Gabals (maizes), ņuka.
- pīne Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- pīnis Garena plātsmaize, baltmaizes kukulis ar iegriezumiem šķērsām pāri kukulim (kas to sadala gabalos, daļās).
- paķene Garens, samērā liels trauks maizes mīklas iejaukšanai, mulda 1(1), abra.
- kamere Garoza, virskārtiņa maizei, sieram u. c.; kamara.
- jaut maizi gatavot mīklu maizes cepšanai.
- glizdējums Gleze - neizrūgusi mīkla; no tādas izcepta maize.
- klešķaina maize glīzdaina maize.
- duņka Glīzdaina maize.
- gļecka Glīzdaina maize.
- glezis Glīzdaina maize.
- kļecka Glīzdaina maize.
- klešķe Glīzdaina maize.
- zleģis Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
- zlete Glīzdaina, slikti izcepusi maize.
- sabuņķēta maize glīzdaina, slikti sarūgusi maize.
- glumenīca Gluma, neizcepusi, jēla maize.
- brušeta Grauzdēta baltmaize ar tomātiem un ķiplokiem; brusketa.
- brusketa Grauzdēta maize (parasti baltmaize) ar tomātiem, ķiplokiem un olīveļlu.
- tosts Grauzdēta maizes šķēle.
- vecis Grauzdētas un sasmalcinātas kaņepes, piemēram, sviestmaizei, bet ēd arī ar zirņiem un kartupeļiem.
- gruzdiņi Grauzdēti maizes gabaliņi.
- šoti Gruzīnu laužamā maize, kas tiek daudz lietota ar asajiem ēdieniem, Latvijā to tirgo kā lavašu.
- kancīte Gums apkārt maizei vai maizes ārpusē.
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- padarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- paceple Iedobums maizes krāsns apakšā.
- dorīte Iedobums, parasti maizes doniņā, kur ieliek aizdaru - sviestu, biezpienu u. tml. (piemēram, ejot uz lauka darbā, kur braucot).
- maizgriezis Ierīce maizes griešanai šķēlēs.
- tosteris ierīce maizes šķēļu grauzdēšanai, apcepšanai.
- sasaut Ievirzīt ar lizi krāsnī (maizes klaipus).
- Artocarpus heterophyllus Indijas maizeskoks jeb džekfrūts.
- sprancmaizīte Īpašs baltmaizes veids.
- plaucēt Īslaicīgi karsēt (piemēram, dārzeņus, gaļu, miltus) karstā, parasti verdošā, šķidrumā; apliet ar karstu ūdeni (miltus), gatavojot maizes javu.
- Artocarpus altilis īstais maizeskoks.
- gnoki Itāļu izcelsmes ēdiens, nelielas klimpiņas ar smailiem galiem, kuras pārsvarā gatavo no kartupeļiem (bet populāri arī gnoki no mannas, kviešu miltiem un pat rīvētas maizes) un pasniedz ar mērci.
- čabata Itāļu maize, ko cep no raudzētas mīklas, kas aizdarīta ar olīveļļu; kukulīša forma atgādina čību.
- nocepums izceptās maizes masas un mīklas masas starpības attiecība pret mīklas masu; rodas ūdens, etilspirta, oglekļa dioksīda, gaistošo skābju u. c. gaistošo vielu iztvaikošanas rezultātā (var būt 6–14%).
- pārvalkāt Izņemt no krāsns (maizes klaipus) un atkal iebīdīt, pārmainot (to) iepriekšējo novietojumu.
- piegļaubt Izveidot no mīklas apaļu maizes kukuļa galu un to pieglaust.
- jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem.
- Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā.
- knikucis Kāds lielāks gabals (gaļas vai maizes).
- maizpelnis Kāds, kas pelna (kā, parasti ģimenes) iztikai; maizes pelnītājs.
- cībaks Kaltēta baltmaize; sausiņš.
- kaļēda Kaļada 1(1) - katoļiem Ziemsvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- šmakovka kandža, paštecinātais, kura pamatā ir maizes garozas, sarkanās bietītes.
- karaža Karaša, rupjas maizes rausis ar biezpienu virsū.
- kānika Kaste maizes glabāšanai.
- katla agregāts katlu iekārtas sastāvdaļa – konstruktīvi vienots ierīču komplekss, kurā, dedzinot kurināmo, ražo tvaiku vai karstu ūdeni; sastāv no kurtuves, cauruļu sistēmas ar boileriem, ūdens ekonomaizera, gaisa uzsildītajā, apmūrējuma, dūmejām, armatūras un karkasa ar kāpnēm un platformām katla apkopei.
- kaļada Katoļiem Ziemassvētkos no kviešu miltiem cepta dievmaize.
- margarītas Katoļu baznīcā dievmaizes daļas slimniekiem.
- konsekrācija Katoļu baznīcā personu vai lietu (baznīca, altāra) iesvētīšana, ko izdara bīskaps; arī maizes un vīna pārvēršanās Kristus miesā un asinīs, kas pēc katoļu mācības notiek mesas laikā.
- sanctissimum Katoļu baznīcā: iesvētīta (konsekrēta) hostija (dievmaize).
- monstrance Katoļu dievnamu kulta piederums - grezns trauks (parasti ar saules staru vainagu centrā), kurā glabājas dievmaize (hostija) un kuru dievkalpojumā (benedikcijā vai procesijās) izrāda pielūgšanai.
- plīšķata Kaut kas ļoti plāns vai plakans, piemēram, sakrities maizes klaips.
- skābēšana Kažokādu pusfabrikāta apstrāde ar maizes kvasiem (sarežģīts bioķīmisks process).
- aizknaibīt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
- aizkņubināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
- aizkribināt Knaibot nolauzt vairākās vietās gabalus no maizes kukuļa.
- knipsis Knipšis - maizes klaipa galiņš vai neliels gabaliņš.
- smalkmaiznieks Konditors, kas gatavo smalkmaizītes un smalkmaizes.
- katlagregāts Konstruktīvi vienots ierīču komplekss (kurtuve, tvaika pārkarsētājs, ūdens ekonomaizers u. c.), kurā iegūst tvaiku vai karstu ūdeni, dedzinot kurināmo.
- uzkraistīt Kraistot uzlikt krējumu (piemēram, uz maizes).
- kreimmaize Krējummaize - ar krējumu apziesta maize.
- kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals.
- kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals.
- dievmaize Kristietības kultā - maize, ko pasniedz dievgalda ceremonijā.
- kukuružņiks Kukurūzas miltu maize.
- aizkurs Kvēlojošas ogles, kas ir saraustas maizes krāsns atverē.
- veģe Kviešu maizes klaipiņš; smalkmaize; veģis.
- berziens Ķēpa – salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- ķūra Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
- kura Ķura - ēdiens, iebiezināta putra no maizes garozām.
- paberi Labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
- pakaļsviešana Latviešu tautas ticējumos, ja met kaut ko pakaļ mironim uz kapsētu braucot, tad tiekot no tā vaļā (prusaki, blaktis u. tml.); aizsargāšanās nolūkos, piem., ja maizi mīcotienāk kāds cilvēks un maize nav samīcīta, tad tam sviež ar mīklas gabalu pakaļ, lai tas neaiznes raugu; tā kā medniekiem un zvejniekiem nedrīkst laimes vēlēt, tiem sviež pakaļ ar vecām vīzēm vai malkas pagalēm.
- apņukāt Lēnām apēst (maizes ņuku, gabalu).
- elzenis Lenta vai josta (aptuveni 1 collu plata), ar kuru zirgam kaklā kar barības maisu, ganam - maizes kuli.
- ceplis Liela krāsns zemnieku mājās (telpu apsildīšanai, maizes cepšanai, ēdienu gatavošanai, arī apgaismošanai).
- maizes šķedēns liela maizes rika.
- cenceris Liela maizes rika.
- pinca Lieldienu maize no rauga mīklas ar dziļi iespiestu krustu vidū.
- rikauts Liels gabals (maizes).
- pačanks Liels maizes gabals pienā.
- rikats liels maizes gabals.
- kvaņķis Liels maizes gabals.
- luits Liels maizes gabals.
- ruķis liels maizes rieciens.
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals.
- guldāms Lietas, kas tiek iedalītas līgavas guldīšanai: guldāms degvīns, guldāms siers, guldāma maize.
- ķopala Lipīga maize.
- gleizda Lipīga substance, ķepe - līmīgs māls, neizcepusies, līmīga maize.
- ķiepals Lipīga, nepilnīgi izcepta maize.
- klince Lipīga, slikti izcepusies maize.
- grūdeklis Lize (maizes lāpsta).
- eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana.
- knopis Lupatiņā ietīta rupjmaize ar cukuru, ko dod zīst zīdainim; knupis.
- bērulaina maize maize, kam piejauktas pelavas, klijas u. tml. piedevas.
- pelēkā maize maize, kas ir cepta no rupja maluma kviešu miltiem.
- ābolmaize Maize, ko cep no plānas baltmaizes mīklas kārtas, kurai uzlikti sasmalcināti āboli.
- bake-off Maize, ko cep uz vietas veikalā; t. s. karstā maize.
- plaucēta maize maize, ko gatavo no plaucētiem miltiem.
- oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize.
- maizes drupatas maizes druskas.
- rikants maizes gabals (liels).
- maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens.
- Saccharomyces cerevisiae maizes jeb alus raugs.
- klincis Maizes klaipa gals; maizes klaips.
- kaņcs maizes klaipa gals.
- dona maizes klaipa šķēle.
- cepļa pōrts maizes krāsns priekša.
- izpora maizes krāsns slaukāmā slota.
- Stegobium paniceum maizes ķirmis.
- biku, baku maizes mīcīšanas skaņu atdarinājums.
- jāvas laiks maizes mīklas rūgšanas laiks.
- šķēlis maizes rieciens.
- garneļmaize Maizes šķēle (piemēram, sviestmaize) ar garnelēm.
- kaņcs maizes šķēle līdz puskukulim.
- apryka maizes šķēle, griezta visapkārt klaipam
- plakanmaize Maizes šķirne Norvēģijā (Bohūsā un Dālslandē), ļoti plāna, parasti no neraudzētas mīklas cepta maize.
- pimša maizes zupa.
- pizarete maizes zupa.
- beķereja Maiznīca, konditoreja; maizes ceptuve.
- baltmaiznieks Maiznieks, kas nodarbojas ar baltmaizes cepšanu; baltmaizes tirgotājs.
- maizcepējs Maiznieks, maizes cepējs.
- maizcepis Maiznieks, maizes cepējs.
- aprieciņš Maza maizes riciņa.
- kanapē Maza sviestmaize (ar sieru, gaļu vai zivi), ko parasti pasniedz viesībās kā uzkodu.
- brūka Mazi maizes gabaliņi sajaukti ar sautētām kaņepēm.
- nikucis Mazs (maizes vai kā cita) gabaliņš.
- skrimulis Mazs maizes gabals ar biezu garozu.
- migulītis Mazs maizes gabals.
- miekacītis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
- miekasis Mazs maizes klaipiņš, kas cepts no abrā sakasītiem mīklas atlikumiem.
- piegāznis Mazs maizes klaipiņš, sakasnītis.
- aizgoznītis Mazs maizes kukulītis, kuru krāsnī, kamēr tā vēl silta, cep bērni.
- bada maize Mazvērtīga maize (parasti ar dažādiem piejaukumiem).
- medmaize Medus maize.
- medusmaize Medus maize.
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- smāķis Mērce; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- saduņķēt mīcīt maizes mīklu.
- furšetbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; šādu banketu izvēlas, ja paredzēta īslaicīga lietišķa tikšanās; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni; stāvbankets.
- stāvbankets Mielasts, kurā apkalpošana notiek pie bufetes veida galda un viesi ietur maltīti, stāvot kājās; uz bufetes veida galda ik pēc noteikta attāluma novieto šķīvjus, galda piederumus, glāzes un salvetes, galda vidū grupē dažādas aukstās uzkodas, sviestmaizes, augļus; viesmīlis parasti piedāvā dzērienus un seko, lai tiktu papildināti ēdieni.
- mīkle Mīkla (maizei, cepumiem u. tml.).
- licenis Mīklas palieka, sakasnis, ko uzglabā nākošajai maizes cepšanai ieraugam.
- abrukasas Mīklas pārpalikums, ko sakasa abrā; maizes kukulītis, kas cepts no šī mīklas pārpalikuma.
- boli Mīkstas maizes konsistences zāļu forma lietošanai iekšķīgi, lietoja visbiežāk zirgiem.
- uzbiras Milti, ko uzber maizes mīklai abrā.
- pabares Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārkši Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabārņi Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- paberes Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg; pabari.
- pabari Milti, ko uzkaisa uz lizes vai (kāpostu u. c.) lapām, liekot tur pēc tam maizes kukuļa mīklu, kas tad nepielīp un viegli iešaujama krāsnī, arī cepot apakša nepiedeg.
- kapturs mūra dūmu un tvaiku uztvērējs virs plīts, kas būvēta maizes krāsns priekšā.
- mūža maize mūžamaize.
- nabagzupa Nabaģene - rūgušpienā vai kefīrā iegriezta maize, kas kādu stundu briedināta.
- baranka Nedaudz vārīts un pēc tam cepts baltmaizes mīklas izstrādājums, kam ir gredzena forma.
- eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize.
- bieķīze Neizcepusies maize.
- klieķis Neizcepusies, glīzdaina maize.
- plogača Neizdevusies maize.
- ķiecis Neizdevusies mīkla, "sakritusi maize".
- kalacs neizrūgusi, sakritusi maize.
- plačka Neizrūgusi, sakritusi maize.
- maiznīca Neliela maizes ceptuve (parasti kopā ar veikalu); maizes veikals.
- knibeklis Neliela maizes doniņa.
- knibelītis Neliela maizes doniņa.
- pielipa Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielipis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pielīpnis Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- pieļips Neliela mīklas pika, kas pielipusi un cepot piesaistījusies pie maizes kukuļa sāniem.
- bulks Neliels baltmaizes kukulītis, arī smalkmaizīte.
- krimsls Neliels gabaliņš maizes vai gaļas.
- saika neliels garens baltmaizes kukulītis; veģis.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- miekšķiņš neliels maizes klaipiņš, kas tiek cepts no sakasītajiem mīklas atlikumiem.
- cebelis Neliels maizes kukulītis.
- pektiņš Neliels maizes maisiņš.
- jēlcepa Nepietiekoši izcepta maize.
- čureks Neraudzētas baltmaizes plācenis Kaukāzā; lavašs.
- oblāte Neraudzētas mīklas maizes ripiņa, kas tiek lietota kristiešu dievkalpojumā; dievmaize.
- izkasinis No abras izkasītās mīklas izcepts mazs maizes klaips.
- saldskābmaize No bīdelētiem rudzu miltiem cepta maize ar saldenskābu garšu.
- veltne No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltnis No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta baltmaize.
- veltene No izveltnētas, pēc tam satītas (visbiežāk rudzu miltu) mīklas cepta rupjmaize.
- stikle No kaņepju sēklām gatavots ēdiens, ko ziež uz maizes; staks.
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
- boķiņš No kopā sakasītām mīklas atliekām cepta maize (bērnu valodā).
- tortija no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja.
- mčadi No kukurūzas miltiem cepta plāna un apaļa gruzīnu maize.
- paiķis no maizes abras sakasītā mīkla un no tās izceptais maizes klaipiņš.
- dzersis No maizes garozām izraudzēts dzēriens.
- ķilāputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
- ķile No maizes mīklas vārīta biezputra.
- ķilputra No maizes mīklas vārīta biezputra.
- rieciens No maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā.
- kilāputra No maizes un mīklas vārīta biezputra.
- kakarka No miežu miltiem cepta maize.
- miežmaize No miežu miltiem cepta maize.
- plācinis No miežu, retumis arī no griķu miltiem cepta maize.
- sakasis No mīklas atliekām, kas sakasītas abrā, cepts maizes kukulītis.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- grisīni No picas mīklas ceptas maizes standziņas.
- puskaraša No rudzu un miežu miltu maisījuma cepta maize.
- iejavine No rūgušas maizes mīklas (iejavas) vārīta skāba kartupeļu zupa ar pienu.
- karaša No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem cepta (parasti apaļas formas) maize.
- plācenis No rupja maluma (kviešu vai miežu) miltiem gatavota, krāsnī cepta (parasti plakana, apaļas formas) maize; šāda maize ar, piemēram, olu, biezpiena, krējuma, ķimeņu maisījuma virsu.
- rupjmaize No rupja maluma rudzu miltiem cepta maize.
- lepuška No rupjmaizes mīklas gatavots plāns plācenis, ko parasti cep uz plīts riņķiem.
- baķenis No sajauktiem, samaisītiem miltiem cepta maize.
- baltmaize No smalki maltiem kviešu miltiem cepta maize.
- ņuka No ūdens, maizes un cukura pagatavots biguzis.
- aprika No visa klaipa nogriezts maizes rieciens.
- knicis Nogriezta maizes doniņa.
- knubucis Nogriezta maizes kukuļa doniņa.
- kalbaks Nogriezts maizes klaipa gals.
- knibelis Nogriezts maizes klaipa gals.
- uzsalināt Noplaucēt miltus karstā ūdenī un kult, lai maizes iejavam rodas saldskāba garša.
- veģis Noteiktas formas baltmaizes mīklas izstrādājums.
- rausis Olas vai piens, ar kuru pirms cepšanas tiek klāts maizes klaips.
- pielips Paaugstinājums maizes klaipā.
- pielups Paaugstinājums uz maizes klaipa (arī iedobums šur un tur).
- pabārkšķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
- pabāršķi Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
- pabārsti Paberi - labības vai citi smalkumi; milti, ko pirms cepšanas pabārsta zem maizes klaipa.
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals.
- gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete.
- iemute Padziļinājums maizes krāsns priekšējā daļā.
- uzkude Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts.
- uzkuds Pagrabs, pieliekamais, maizes klēts.
- ķepals Palielāks maizes gabals.
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes).
- štugalis Paliels maizes gabals.
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera).
- klons Pamatne (maizes krāsnij).
- maizes kukulim pažobele pārsprāgusi maizes garoza.
- sausiņi Pārtikas produkts - kaltētas maizes vai īpaša maizes izstrādājuma šķēles.
- sāļumputra Pašķidra, sāļa miltu biezputra, ko ēd pie maizes.
- eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments.
- panējums Paveikta darbība, rezultāts --> panēt; apceptā (produkta) virskārta no rīvmaizes, miltiem, olas u. tml.
- pelavmaize Pelavaina maize; maize, kas ir gatavota no pelavām.
- pušnīca pelavaina maize.
- bārda pelavmaize
- bārola Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- bārols Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- bēruls Pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
- bērklis Pelavmaize.
- bārolas Pelavu maize, saukta par garo maizi, maize ar pelavu piejaukumu; bērulis.
- bērulis Pelavu maize, saukta par garo maizi; maize ar pelavu piejaukumu.
- gaspačo pelnos vai uz atklātas uguns ceptas omletes sasmalcināti gabaliņi, ko liek uz maizes.
- maisinieki Personas, kas bada gados (1917.-1920. g.) ar maisiem braukāja no pilsētas uz laukiem pēc maizes u. c. pārtikas, ko ieguva gk. maiņas ceļā.
- birzeknis Piena ēdiens, kurā iedrupināta maize.
- pienamaize Pienā iedrupināta maize.
- pienmaize Pienā iedrupināta maize.
- biguzis Pienā vai ūdenī ieberzta maize un garšas dēļ pievienots cukurs vai sāls.
- čurbulis Pienā vai ūdenī iedrupināta maize.
- jaucamais Piens vai cits šķidrums maizes iejaukšanai.
- bez kumosa (maizes, pārtikas) pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- bez kumosa maizes (arī pārtikas) pilnīgi bez maizes, pārtikas.
- bez kumosa pārtikas (arī maizes) pilnīgi bez pārtikas, maizes.
- kalacs pirkta maize ar sakritušu apakškārtu.
- plainis Plācenis no rupjmaizes ar siļķi.
- piedura Plaisa, robs maizes kukulim, kas rodas pieduroties pie krāsns malas vai otra kukuļa.
- lize Plakana koka lāpsta (mīklas veidojuma ievirzīšanai maizes krāsnī un izņemšanai no tās).
- sklaudiņš plāna maizes šķēle.
- neraudzēta maize plāna neraudzētas mīklas maize, ko ebreji ēd svētkos, kas veltīti viņu izceļošanai no Ēģiptes; maca.
- pērinīte plāna strēmele maizes, papīra u. tml.
- maca plāna, neraudzētas bezsāls mīklas maize, ko jūdaisti ēd Lieldienās, pieminot jūdu izceļošanu no Ēģiptes
- galete Plāns neraudzētas mīklas sausiņš, ko lieto maizes vietā, parasti ilgākos pārgājienos vai braucienos.
- izķēpt Plaši izplūst (par maizes kukulīti no nemākulīgi sagatavotas mīklas).
- drumstalmaize Plātsmaize ar saldu drumstalu masas virsu.
- actaina maize poraina, labi uzrūgusi maize.
- euloģija Priestera svētība pār draudzi, arī tik daudz kā euharistija; vēl neiesvētīta maize.
- pomeļnīks priežu zaru slota maizes krāsns izslaucīšanai.
- pusriciņa Puse (maizes) rieciena.
- pusriecenis Puse (maizes) rieciena.
- pusrieciens Puse (maizes) rieciena.
- pusrieciņa Puse (maizes) rieciena.
- puskancis Puse no maizes aprikas.
- knicis Puskukulis maizes; gabals.
- riecēns pusšķēle (maizes).
- pigarica Putra no ūdens, maizes un medus vai cukura (saldā ūdenī ieberž maizi un noliek siltā vietā, lai ieskābst).
- piekasas Putras katlam vai maizes muldai pielipušas ēdiena vai mīklas atliekas.
- kruasāns Rauga vai kārtainās mīklas baltmaizes radziņš.
- Krīvmaizis Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Krīvmaizes" nosaukums latgaliski.
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss.
- riecenis Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle.
- riecis Rieciens, maizes gabals.
- riciņš Rika - maizes šķēle.
- berzumi Rīvmaize.
- klona maize rudzu maize, ko cep tieši uz krāsns klona virsmas.
- vīsteklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīstīkls Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīstoklis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīstoknis Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- vīsts Rudzu maize, kurā iecepts žāvēts speķis un sīpoli.
- rudzmaize Rudzu maize.
- ambrozijs Rudzu maizes krēms.
- ķuse Rūgušpienā iedrupināta maize.
- ķusis Rūgušpienā iedrupināta maize.
- nabaģene Rūgušpienā vai kefīrā iegriezta rupjmaize, kas kādu stundu briedināta, karsta laika paēdiens.
- bērala Rupja rudzu maize, ko cep no graudiem līdz ar visām pelavām.
- pumperniķelis Rupja rudzu maize.
- čerņaška Rupjmaize.
- melnmaize Rupjmaize.
- rupmaize Rupjmaize.
- rupucis Rupjmaize.
- kerki Rupjmaizes gabali.
- plācinis Rupjmaizes karaša.
- taukotnis Rupjmaizes pīrāgs.
- šarlote Sacepumam līdzīgs saldais ēdiens, ko pagatavo no kausētā sviestā izmērcētas baltas vai saberztas rupjas maizes, āboliem, cukura un dažām garšvielām.
- iejaut maizi sagatavot maizei mīklu.
- uzrikāt Sagriezt (maizes šķēles).
- uzrikot Sagriezt (maizes šķēles).
- salaist krāsnī saka par darbību, kad izveidotos maizes klaipus iebīda krāsnī.
- liels kā batons saka par ko, kas pēc formas atgādina garenu baltmaizes klaipu, piemēram, kartupeļiem.
- kā glīzda saka, ja maize ir slikti izcepusi, sakritusi, nav acaina.
- ne garozas saka, ja nav ne gabaliņa maizes, arī ja nav nekā ēdama.
- knauķis Sakaltis maizes gabals.
- grimza Sakaltis maizes klaipa galiņš.
- graulis Sakaltusi maizes doniņa.
- grammača Sakaltusi rudzu maize pārlieta ar vārošu ūdeni un pārkaisīta ar cukuru.
- impanācija Sakramentāla Kristus miesas un Sv. Vakarēdiena maizes savienošanās.
- lepens Sakritusi baltmaize.
- glente Sakritusies, blīva (smilšu, maizes u. tml.) kārta.
- gleča Sakritusies, neizrūgusi maize; mālaina zeme, glūda.
- blieķis Saķepusi, neizdevusies maize.
- berzis Salauzta maize (vai biezpiens) saldā pienā.
- pudis Saldā pienā (vai tējā) ieberzta maize.
- birzums Saldā pienā iedrupināta maize.
- ķēpa Saldā pienā iedrupināta maize.
- berzumi Saldā pienā vai skābā putrā ieberzta maize.
- ogu maize salda smalko kviešu miltu maize ar rozīnēm.
- dzeltenmaize Salda smalko kviešu miltu maize, kas cepta ar safrāna un olu piedevām, parasti arī ar rozīnēm.
- čunčurītis Saldā, karstā tējā iedrupināta maize.
- sidarbiksis saldināts ūdens ar salauzītiem maizes gabaliem.
- saldskābā maize saldskābmaize.
- kukuļmaize Saldskābmaize.
- sitnīca Saldskābmaize.
- sitnieks Saldskābmaize.
- skābmaize Saldskābmaize.
- kvass Saldskābs bezalkoholisks dzēriens, ko gatavo parasti no rupjmaizes vai rudzu miltiem un iesala.
- nozis Salmu, klūgu vai cita pinuma trauks, piemēram, maizes vai salvešu ievietošanai.
- sālunmaize sālsmaize.
- atkorāt Saplaisāt (par maizes garozu).
- atkorgāt Saplaisāt (par maizes garozu).
- savalgt savākt rūgstošu maizes mīklu abrā.
- plika Savienojumā ar "plaka" raksturo maizes mīcīšanas skaņas.
- pļiku Savienojumā ar "pļeku" raksturo ritmiskas plaukšķošas skaņas, kas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu.
- pļeku Savienojumā ar "pļiku" raksturo skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcot maizes mīklu.
- šļaku Savienojumā ar "šļiku" apraksta ritmiskas darbības, kas rada šļakstošas skaņas (piemēram, govs slaukšanu vai maizes mīklas mīcīšanu).
- sēnelas Sēnalas - no graudiem atdalītas miziņas, čaumalas, maize, putra no graudu miziņām.
- fokača Senas izcelsmes itāļu maize, līdzīga picai, bet ar biezu pamatni un treknāka.
- mērcputriņa Sens latviešu ēdiens: pašķidra biezputriņa, ko gatavo no ūdenī vai pienā (arī abu maisījumā) savārītiem bīdelētiem miltiem un pārlej ar grauzdētiem cūku taukiem un mazos gabaliņos sagrieztu taukumu; pasniedz pie sausiem kartupeļiem vai maizes, dažreiz kopā ar ceptu siļķi.
- rīvmaize Sīkas maizes druskas, ko iegūst, sasmalcinot (piemēram, sarīvējot) kaltētu maizi (parasti baltmaizi, rupjmaizi).
- sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms.
- berzenis Skābputrā ieberzta maize.
- skābraugs Skābrauga maize - saldskāba maize.
- skābumaize skābrauga maize.
- sālsmaize Slāvu tautu tradīcijās - sāls un maize, ko pasniedz ciemiņiem, tos svinīgi sagaidot.
- drabanča Slikta, bez aizdara gatavota maizes zupa.
- bērulis Sliktas kvalitātes maize.
- bakāns Slikti izcepta maize.
- pekņa Slikti izcepta, glīzdaina maize.
- plekšata Slikti izcepta, sakritusies maize.
- bakacis Slikti izcepusi maize.
- jeka Slikti izcepusies maize, kas sastāv no vairākiem salipušas mīklas gabaliem un neturas kopā.
- čāča Slikti izcepusies maize.
- duņķis Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
- glete Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
- gleze Slikti izcepusies, glīzdaina maize.
- glīzda Slikti izcepusies, sakritusi maize.
- veļuks Slikti izdevusies maize.
- kakarka Slikti izrūgusi baltmaize.
- požogs slota garā kātā maizes krāsns izslaucīšanai.
- pamalis Slota krāsns izslaucīšanai (pirms maizes cepšanas).
- Schmaisen Smaižu (Šmaizes) muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- pagaiļi Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- pagailis Smalki saskaldīta malka, ko maizes krāsnij izkuroties, iemet vēl, izsvaidot pa visu krāsni, lai tai reizē izdegot, krāsns viscaur vienādi sasiltu.
- meka Smalkmaize, kliņģeris.
- krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai).
- nošķorēt Stipri sakurināt, sakarsēt; sagatavot (krāsni) maizes cepšanai.
- sašaut Strauji ievirzīt ar lizi (krāsnī vairākus, daudzus maizes klaipus).
- siltmaize svaigi cepta, vēl silta maize.
- vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1).
- iekuļas Sviesta gabaliņš vai maizes garoza, ko ieliek krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- tako Sviestmaize (sendvičs) meksikāņu stilā: uz meksikāņu pankūkas tortijas liek pildījumu pēc izvēles (gaļa, desa, dārzeņi, mērces, salāti u. tml.) un sarullē vai arī pārklāj ar otru pankūku.
- maijmaizīte Sviestmaize ar biezpienu un lokiem vai redīsiem.
- desmaize Sviestmaize ar desu.
- ķilavmaize Sviestmaize ar ķilavām.
- karstmaize Sviestmaize ar uzkodām, ko pasniedz karstu.
- lokmaize Sviestmaize vai biezpienmaize ar lokiem.
- sendvičs Sviestmaize, kas sastāv no divām ar sviestu apziestām un kopā saliktām maizes šķēlēm un, piemēram, desas, siera, šķiņķa šķēlēm starp tām.
- buķiks Sviestmaize.
- buterbrods Sviestmaize.
- buterbrots Sviestmaize.
- maizīte Sviestmaize.
- sviekstmaize Sviestmaize.
- sviestamaize Sviestmaize.
- sviestanmaize Sviestmaize.
- sviestarmaize Sviestmaize.
- sviestmaizšķēle Sviestmaize.
- sviesturmaize Sviestmaize.
- mīcīt maizi (arī pīrāgus, raušus u. tml.) šādā veidā gatavot mīklu maizes (pīrāgu, raušu u. tml.) cepšanai.
- kliņģeris Šādās formas neliels baltmaizes mīklas veidojums.
- baobabs Šīs dzimtas suga ("Adansonia digitata"), tropu koks ar ļoti resnu stumbru, apkārtmērs - līdz 40 m, kuplu lapotni, miltainiem ēdamiem augļiem, viens no resnākajiem kokiem pasaulē; pērtiķu maizes koks.
- uzgriežams Šķēlēs, gabalos u. tml. sagriezts produkts (parasti desa, siers, auglis), ko liek uz sviestmaizes vai pasniedz galdā, ievietotu traukā.
- mielītis Šķidrais maizes raugs.
- aizlejs Šķidrs aizdars; piens u. c. pie biezputras vai putras, arī tas ko uzsmērē uz maizes.
- maizains Tāds, kas notriepts ar maizes mīklu.
- maizaiņš Tāds, kas notriepts ar maizes mīklu.
- ķieģelītis Taisnstūra formā ceptas maizes klaips.
- žļaga Tas (piemēram, maize), kas ir jēls, nav labi izcepis; tas (piemēram gaļa), kas apstrādē ir kļuvis ūdeņains, par daudz izšķīdis.
- izskrabas Tas, kas tiek noņemts, nokasīts (piemēram, mīklas gabaliņi no maizes muldas).
- cepiens Tas, kas vienā reizē izcepts vai cepams (parasti maize).
- mīcītava Telpa, arī cehs, kur gatavo mīklu maizes cepšanai.
- akcidence Terminu lietoja teoloģijā, lai izskaidrotu Kristus būtnes noslēpumu - kā pēc maizes un vīna substances pārvēršanās Kristus miesā un asinīs turpina pastāvēt iepriekšējās akcidences - kvantitāte, krāsa, garša.
- bagete Tievs, garš baltmaizes klaips, t. s. franču baltmaize.
- silta maize tikko cepta maize.
- vīsteknis Tītais, parasti rupjmaizes mīklas, klaips.
- tortilla Tortija - no kukurūzas miltiem cepta plāna apaļa maize, iecienīta meksikāņu virtuvē, atgādina apaļu pankūku, tā ir bāze buritos un tako pagatavošanai; tortilja; tortiļa.
- melanoidīni Tumšas krāsas vielas, kas rodas, aminoskābēm un olbaltumvielām augstā temperatūrā reaģējot ar cukuru sadalīšanās produktiem furfurolu un oksimetilfurfurolu; piešķir aromātu maizei u. c. pārtikas produktiem.
- ubaģine Ūdenī mērcēta rupjmaize (kā ēdiens).
- priekšuguns Uguns maizes krāsns priekšā, ko uzkur, kad krāsns izkurināta, saraušot krāsns priekšā kvēlošas ogles un uzliekot tām skalus virsū, lai maize labāk ceptos un krāsnī būtu labāk saredzama.
- aizkura Uguns maizes krāsns priekšpusē.
- bārņi Uz lizes zem maizes kukuļa pakaisītie milti.
- ķepala Uz oglēm kaltēta maize.
- kepals Uz oglēm kaltēta maize.
- ķepals Uz oglēm kaltēta maize.
- ķepelis Uz oglēm kaltēta maize.
- atdošas Uz parāda paņemta labība, maize utt.
- pausīties Uzbriest, lielākam kļūt (piemēram, raudzējot maizes mīklu, vārot gaļu).
- ceptuve Uzņēmums, fabrika, arī cehs, kur cep maizi, maizes izstrādājumus.
- ūdenskliņģeris Vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris; ūdens kliņģeris.
- ūdens kliņģeris vārīts un pēc tam cepts neliels baltmaizes mīklas kliņģeris.
- kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- vaskkāras Vaska šūnu kopas medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
- veltene Velta baltmaize.
- sēka viegla, čaugana maize.
- siderbiksis Viegls vakara paēdiens - saldā pienā ieberzta rudzu maize ar cukuru vai sāli.
- graudzāles Viendīgļlapju klases dzimta ("Poaceae syn. Gramineae"), daudzgadīgi, retāk viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi, pie kuriem pieder, piemēram, galvenie maizes augi (kvieši, rudzi, auzas u. tml.). Dzimtā ietilpst šādi lakstaugi, \~730 ģintis, \~10 tk sugu, Latvijā konstatētas 63 ģintis, 156 sugas.
- vienmīku Vienmīku maize - maize no smalku rudzu miltu mīklas, kas mīcīta tikai vienu reizi.
- parove Vieta blakus maizes krāsnij, kur ēdienu vāra.
- piešava Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
- piešāve Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
- piešavs Vieta maizes klaipa sānos, kur tas nejauši sacepies kopā ar blakus klaipu.
- cumpurnis Vieta, kur cepšanas laikā ir saskārušies divi maizes klaipi.
- ablatka Ziemassvētku dievmaize.
- ratindāns Zoocīdu grupas stipri indīgs pesticīds, ūdenī nešķīstošs pulveris bez smakas, saindētu ēsmu gatavošanai piejauc pie maizes, miltiem, klijām.
- nabagmaize Žēlastības maize.
maize citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV