Paplašinātā meklēšana
Meklējam iet bojā.
Vārdos nav.
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (206):
- (pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā
- izdegt aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem)
- izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā
- izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā
- izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā
- aiziet bujānos aiziet bojā
- pagult aiziet bojā (bruņotā cīņā)
- iznīkt aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu)
- izmirt aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu)
- izbeigties aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust
- noputēt aiziet bojā (par materiālām vērtībām)
- noslīkt aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem)
- izdegt aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.)
- sabrukt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
- sagrūt aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.)
- izkvēpt aiziet bojā, iznīkt
- nobeigties aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām)
- pazaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
- zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā)
- sadegt aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā
- izputēt aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu)
- Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi
- izkarāt ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā
- monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā
- kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija
- nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā
- nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā
- nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties
- nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā
- brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis
- sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
- akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē
- prapult Bojāties, iet bojā
- prult Bojāties, iet bojā
- jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā
- nosaldēt būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem)
- paņemt būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts
- nopīpēt būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- nopīpot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā
- kaut būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām)
- rīt būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā)
- paputināt būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
- aprīt būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā
- plosīties būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu)
- nāvinieks cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā
- paputēt daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu)
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā
- nodegt Degot aiziet bojā
- izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns
- merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem
- antidotisms Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamenti fizikālā vai ķīmiskā mijiedarbībā iet bojā
- nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām)
- apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt
- letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā
- letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību
- kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā
- samaksāt ar (savu) galvu (arī dzīvību) iet bojā (savas rīcības dēļ)
- samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības rezultātā)
- ukā iet iet bojā, iznīkt
- rast galu (retāk nāvi) iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- atrast kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- dabūt kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē)
- ukā Iet ukā - iet bojā, iznīkt
- sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.)
- sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā
- sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā)
- aiziet pa gaisu izputēt, iet zudumā, iet bojā
- pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos
- nokalst Kalstot aiziet bojā
- sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā
- nonīkt kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu)
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē
- lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt
- ķirmēt Ķirmjiem saēdot iet bojā
- viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā
- nodrēgāt lēnām iet bojā (slimojot)
- traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs
- izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt
- izdedzināt ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi
- ģeibt Mirt, iet bojā
- palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam
- izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības
- neredzēt sauli neatgūt brīvību; iet bojā
- sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
- sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki)
- nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā
- izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums)
- paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums)
- dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā
- slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt
- neredzēt gaismas netikt brīvībā; iet bojā
- iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem)
- nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem)
- apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem)
- dēnēt Nīkuļot, iet bojā
- asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku
- izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā
- apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes)
- grūt nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu)
- brukt nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu); grūt
- nogrimt purvā nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā
- aiziet pa burbuli noslīkt; iet bojā
- iztrupēt pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem)
- nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem)
- nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā
- izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos)
- izpeikstēt Pamazām iet bojā
- dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā
- nosmacēt panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā
- nobendēt panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā
- izdeldēt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā
- postīt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā
- nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt
- nomirdināt panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā
- postīt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā
- nīcināt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1)
- nāvēt panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā
- pazudināt panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā
- sagāzt panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt
- mērdēt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā
- mērdināt panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā
- nīdēt panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst
- iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt
- iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi)
- iznīdēt panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams)
- izsvītrot no dzīves panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst
- izslīcināt panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem)
- izsprādzināt panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā
- putināt panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts
- iznīcināt panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt
- glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā
- dedzināt panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā
- saglābt panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams
- nosprādzēt panākt, ka iet bojā, nosprāgst
- nosprādzināt panākt, ka iet bojā, nosprāgst
- izmērdēt panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību)
- glābt panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības)
- laist dibenā panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums)
- nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
- aizslīkt pārāk liela mitruma dēļ daļēji iet bojā
- beigties parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku)
- slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni)
- izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā
- paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1)
- turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā
- (no)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī ne(aiz)iet bojā
- noturēties virs (arī uz) ūdens pastāvēt; arī neaiziet bojā
- turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā
- nolikstīties Pazust, iet bojā
- plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības
- aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā
- nogrimt pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem)
- kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā
- sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas
- izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem)
- izgandēt Sabojāties, iet bojā
- noukoties Sabojāties, iet bojā
- nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē
- nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts
- salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem)
- nočaukstēt Salā aiziet bojā (par augiem)
- izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem)
- izsalēt Salā aiziet bojā, iznīkt; izsalt
- apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt
- izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu)
- apsalt Salā tikt mazliet bojātam
- iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem
- lauzt sprandu sasisties, nosisties; iet bojā; piedzīvot pilnīgu neveiksmi
- Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru
- noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt
- noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- samaksāt ar (savām) asinīm smagi ciest, arī iet bojā (savā darbībā, rīcībā)
- nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā
- izsmakt Smokot aiziet bojā
- nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā
- gals stāvoklis, kad (kas) iet bojā, izbeidzas
- nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā
- agave šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā
- nelieta tā, ka iet bojā, kļūst nevērtīgs, nederīgs
- trausls tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā)
- liktenīgs tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu)
- izplīkt tikt izpostītam, iet bojā
- izkūpēt tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām)
- vārīties tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem
- sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
- nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1)
- nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1)
- nikt Vāji attīstīties; pakāpeniski iet bojā
- terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu
- novīst Vīstot aiziet bojā
- savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā
- sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā
- žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā
- irt Zust; iet bojā
Citās vārdnīcās nav šķirkļa iet bojā.