Paplašinātā meklēšana

Meklējam iet bojā.

Vārdos nav.

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (206):

(pa)zaudēt galvu (Aiz)iet bojā, krist kaujā.
izdegt Aiz karstuma, sausuma izkalst tā, ka aiziet bojā augi (piemēram, par dārzu, lauku u. tml.); izkalst, iznīkt karstumā, sausumā (par augiem).
pagult Aiziet bojā (bruņotā cīņā).
iznīkt Aiziet bojā (par cilvēku, cilvēku kopumu).
izmirt Aiziet bojā (par daudziem vai visiem dzīvniekiem vai augiem, to kopumu).
izbeigties Aiziet bojā (par daudziem vai visiem); arī izzust.
noputēt Aiziet bojā (par materiālām vērtībām).
noslīkt Aiziet bojā pārmērīga mitruma dēļ (par augiem).
izdegt Aiziet bojā ugunsgrēkā (par daļu meža, stepes u. tml.).
sabrukt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
sagrūt Aiziet bojā, izbeigt pastāvēt (par valsts varu, sabiedrisko iekārtu u. tml.).
nobeigties Aiziet bojā, iznīkt (par augiem, to daļām).
izkvēpt Aiziet bojā, iznīkt.
zaudēt galvu aiziet bojā, krist kaujā.
pazaudēt galvu Aiziet bojā, krist kaujā.
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam (par cilvēkiem, parādībām sabiedrībā).
sadegt Aiziet bojā, tikt iznīcinātam ugunsgrēkā.
izputēt Aiziet bojā, tikt pazaudētam (par materiālām vērtībām, parasti saimniecību, īpašumu).
izputēt no zemes virsas (arī no pasaules) aiziet bojā.
izputēt no pasaules (arī no zemes virsas) aiziet bojā.
izputēt (arī pazust, izzust) no zemes virsas (retāk virsus) aiziet bojā.
aiziet bujānos aiziet bojā.
Beovulfs Anglosakšu eposs (8. gs.), autors nezināms, rokrakstā saglabājies no \~1000. g., atrodas Britu muzejā Londonā; eposa galvenais varonis ir Dienvidzviedrijas skandināvu cilts vadonis Beovulfs (Beowulf), kurš atbrīvo Dāniju no briesmoņa Grendela, bet vēlāk iet bojā cīņā ar pūķi.
izkarāt Ar pūlēm, grūtībām panākt, ka (kas, piemēram, kaitēkļi, nezāles) aiziet bojā.
monokarpiski augi augi, kas zied un ražo augļus tikai vienreiz un pēc tam iet bojā.
kalcifobs Augs, kas slikti aug vai iet bojā kalcija sāļiem bagātās augsnēs; tā attīstībai nepieciešama skāba vai neitrāla augsnes reakcija.
nosalt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nosalēt Aukstuma iedarbībā aiziet bojā.
nobadināt Badinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) ļoti novājē, arī aiziet bojā.
nobadināties Badinoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā; nobadoties.
nobadoties Badojoties ļoti novājināt sevi, arī aiziet bojā.
brokisms Bioloģijas teorija, kuras pamatā ir uzskats, ka dzīvnieku un augu suga noveco un iet bojā tāpat, kā noveco un iet bojā atsevišķs īpatnis.
sabirt Birstot, drūpot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
akarapoze Bišu slimība, ko ierosina bišu traheju smidzis; saime biežāk iet bojā ziemā vai pavasarī; visas dravas 5-7 km rādiusā karantinē.
prapult Bojāties, iet bojā.
prult Bojāties, iet bojā.
jukāties Bojāties, nīkt ārā, iet bojā.
nosaldēt Būt par cēloni tam, ka (augi, to daļas) aukstuma iedarbībā aiziet bojā (parasti par laikapstākļiem).
paņemt Būt par cēloni tam, ka (kāds) nomirst, (kas) aiziet bojā, tiek iznīcināts.
nopīpēt Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
nopīpot Būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā smēķēšanas izraisītā ugunsgrēkā.
kaut Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā (piemēram, par parādībām dabā, slimībām).
rīt Būt par cēloni tam, ka (kas) iet bojā, tiek iznīcināts (parasti par parādībām dabā).
paputināt Būt par cēloni tam, ka daļēji aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
aprīt Būt par cēloni, ka (kas) aiziet bojā.
plosīties Būt tādam, kurā iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības (parasti par bruņotu cīņu).
nāvinieks Cilvēks (parasti karavīrs), kas apzināti izpilda uzdevumu, darbu, kuru veicot jāiet bojā vai jānokļūst ļoti bīstamā situācijā.
paputēt Daļēji aiziet bojā, tikt pazaudētam, piemēram, nenokārtotu parādu, maksājumu dēļ (par materiālām vērtībām, parasti par saimniecību, īpašumu).
pārvērsties (arī sadegt) pelnos Degot aiziet bojā.
sadegt (arī pārvērsties) pelnos Degot aiziet bojā.
nodegt Degot aiziet bojā.
izdurt Durot (acīs), panākt, ka zaudē redzes spēju vai aiziet bojā redzes orgāns.
merokrīnie dziedzeri dziedzeri, kuru šūnas vai šūnu daļas, izdalot sekrētu (sk. sekrēts), neiet bojā; pie merokrīnajiem dziedzeriem pieder lielākā daļa no cilvēka sviedru dziedzeriem.
antidotisms Farmakoloģiskais koerģisms, kad medikamenti fizikālā vai ķīmiskā mijiedarbībā iet bojā.
nosmakt Gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā (par augiem, to daļām).
apslāpt Gaisa trūkuma dēļ iet bojā (par daudziem vai visiem); noslāpt.
letālie gēni gēni (gan dominantie, gan recesīvie), kuru klātbūtnē organisms noteiktā attīstības stadijā iet bojā.
letāli faktori gēni un hromosomu pārveidojumi, kuru dēļ organisms iet bojā, nesasniedzis dzimumgatavību.
kauravas hindu mitoloģijā - valdnieka Dhritarāštras un viņa sievas Gāndhārī simt dēli, pāndavu brālēni un antagonisti, viņi visi iet bojā Kurukšetras kaujā.
samaksāt ar (savu) galvu (arī ar (savu) dzīvību) iet bojā (savas rīcības dēļ).
samaksāt ar (savu) dzīvību iet bojā (savas rīcības rezultātā).
ukā iet iet bojā, iznīkt.
rast galu (retāk nāvi) iet bojā, mirt (parasti traģiskā nāvē).
atrast galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
atrast nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
atrast kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt galu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt nāvi iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
dabūt kapu iet bojā, nomirt (parasti traģiskā nāvē).
ukā Iet ukā - iet bojā, iznīkt.
sagrauzt Ilgstoši iedarbojoties, būt par cēloni tam, ka (cilvēks) nonāk līdz fiziskam sabrukumam, arī aiziet bojā (par slimību, nevēlamiem apstākļiem u. tml.).
sapūdēt Ilgstoši pakļaujot smagiem, neveselīgiem apstākļiem (parasti ieslodzījumā), panākt, ka (kāds) ļoti novārgst, arī aiziet bojā.
sairt Izbeigt pastāvēt, sašķeļoties, sadaloties vairākās daļās (parasti par valsti); izbeigt pastāvēt, aiziet bojā (par parādībām sabiedrībā).
aiziet pa gaisu izputēt, iet zudumā, iet bojā.
pārdzīvot Izturēt, neaiziet bojā (piemēram, nelabvēlīgos notikumos, apstākļos); aizvadīt (kādu laikposmu), parasti nelabvēlīgos apstākļos.
nokalst Kalstot aiziet bojā.
sadēdēt Kļūstot vājam, ļoti panīkt, arī aiziet bojā.
nonīkt Kļūt vārgam, nespēcīgam, arī kļūstot vārgam, nespēcīgam, aiziet bojā (par cilvēkiem, cilvēku grupu).
Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
lauzt kaklu krītot sasisties, nosisties; iet bojā, neizturēt.
ķirmēt Ķirmjiem saēdot iet bojā.
viengadīgi augi lakstaugi, kuru dzīves cikls ilgst vienu veģetācijas periodu, tie dīgst pavasarī vai vasarā un rudenī pēc sēklu nogatavošanās iet bojā.
nodrēgāt Lēnām iet bojā (slimojot).
traģēdija Luga, kurā varonis tēlots nesamierināmā konfliktā ar neuzvaramu pretspēku un nevienādā, saspringtā cīņā ar šo pretspēku nenovēršami cieš zaudējumu, iet bojā; attiecīgais drāmas žanrs.
izdžibināt Ļaut aiziet bojā, iznīkt.
izdedzināt Ļoti izkaltēt, arī iznīcināt (augus) - piemēram, par sauli, vēju; ļoti izkaltēt (dārzu, lauku), tā ka aiziet bojā augi.
ģeibt Mirt, iet bojā.
palikt Neaiziet bojā, neiznīkt, arī netikt iznīcinātam.
izvilkt dzīvību neaiziet bojā, pārvarot smagus apstākļus, slimības.
neredzēt sauli neatgūt brīvību; iet bojā.
sprādzēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
sprādzināt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, arī nekopjot, neārstējot u. tml., ļaut, ka nobeidzas, iet bojā (parasti mājdzīvnieki).
nomērdēt Nedodot barību vai dodot to nepietiekamā daudzumā, panākt, ka ļoti novājē, arī aiziet bojā.
izputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot (materiālas vērtības), ļaut vai panākt, ka aiziet bojā (piemēram, saimniecība, īpašums).
paputināt Nelietderīgi iztērēt, izlietot daļu (no materiālajām vērtībām), ļaut vai panākt, ka daļēji aiziet bojā, tiek pazaudēta (piemēram, saimniecība, īpašums).
dīgstu vīte nepilnīgi pazīstamo sēņu ģinšu "Fusarium", "Botrytis", "Alternaria" un "Rhizoctonia" sēņu izraisīta dīgstu un jaunu sējeņu slimība, ar ko slimo gk. skujkoku dīgsti un sējeņi kokaudzētavās; sēklas un dīgsti inficējas augsnē, sēklas vai nu neuzdīgst nemaz, vai arī pazeminās to dīgtspēja, sējeņi attīstās nevienmērīgi; pēc uzdīgšanas inficējas dīgstu un sējeņu saknes, kā arī stumbrs sakņu kakla apvidū nedaudz virs augsnes; stumbrs kļūst ūdeņains, nobrūnē, pūst, infekcijas vietā rodas iežmauga, sējeņi nolīkst pie zemes un iet bojā.
slīkt Nespējot noturēties virs (parasti) ūdens, grimt un slāpstot iet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
grimt Nespēt noturēties virs ūdens un iet bojā, slīkt.
neredzēt gaismas netikt brīvībā; iet bojā.
iznīkt Nīkstot aiziet bojā (parasti par augiem, sīkiem dzīvniekiem).
nonīkt Nīkstot kļūt vārgam, arī nīkstot aiziet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem).
apnīkt Nīkstot, slimojot novājināties vai aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem, maziem dzīvniekiem).
dēnēt Nīkuļot, iet bojā.
asinsizliešana Nogalināšana, slepkavība (parasti masveidā); bruņota sadursme, kurā iet bojā daudz cilvēku.
izdzēst dzīvību nogalināt (parasti cilvēku); būt par cēloni tam, ka (cilvēks) aiziet bojā.
apmērdināt Nomērdēt, likt aiziet bojā (no izsalkuma vai indes).
grūt Nonākt līdz sabrukumam un iet bojā, beigt pastāvēt (piemēram, par varu, valsts iekārtu).
brukt Nonākt līdz sabrukumam, iet bojā (piemēram, par varu, valsts iekārtu); grūt.
nogrimt purvā Nonākt ļoti grūtos apstākļos, arī aiziet bojā.
aiziet pa burbuli noslīkt; iet bojā.
iztrupēt Pakāpeniski iet bojā (par zobu cietajiem audiem).
nīkt Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
nīkuļot Pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par cilvēkiem).
nosaldēt Pakļaujot aukstuma iedarbībai, pieļaut, ka (augi, to daļas, arī dzīvnieki, retāk cilvēki) aiziet bojā.
izdzīvot Palikt dzīvam, saglabāties, neaiziet bojā (nelabvēlīgos, arī jaunos apstākļos).
izpeikstēt Pamazām iet bojā.
dalaist Pamest novārtā, ļaut aiziet bojā.
nosmacēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi, to daļas) gaisa trūkuma dēļ aiziet bojā.
nobendēt Panākt, būt par cēloni, ka (augi) aiziet bojā.
izdeldēt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) aiziet bojā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā; nāvēt.
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēki) iet bojā.
nomirdināt Panākt, būt par cēloni, ka (cilvēks vai dzīvnieks) pamazām zaudē spēkus un aiziet bojā.
nīcināt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā; nīdēt 1(1).
postīt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieki, augi) iet bojā.
nāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (dzīvnieks, augs) iet bojā.
pazudināt Panākt, būt par cēloni, ka (kāds, kas) aiziet bojā.
sagāzt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, parādība sabiedrībā, doma, ideja) aiziet bojā, izbeidz pastāvēt.
mērdēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
mērdināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas), parasti lēni, iet bojā.
nīdēt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti kas nevēlams) iet bojā, beidz pastāvēt, iznīkst.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (cilvēki); nogalināt, nonāvēt.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā (dzīvnieki, augi).
iznīdēt Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, iznīkst (parasti kas nevēlams).
izsvītrot no dzīves Panākt, būt par cēloni, ka aiziet bojā, nomirst.
izslīcināt Panākt, būt par cēloni, ka iznīkst, aiziet bojā (par ilgstošu lietu, plūdiem).
izsprādzināt Panākt, būt par cēloni, ka izsprāgst, aiziet bojā.
putināt Panākt, būt par cēloni, ka kas (piemēram, īpašums, saimniecība) iet bojā, tiek zaudēts.
iznīcināt Panākt, būt par cēloni, ka sagrūst, aiziet bojā (piemēram, celtnes, pilsētas); sagraut, nopostīt.
glābt dzīvību panākt, ka (kāds) neaiziet bojā.
dedzināt Panākt, ka (kas) iet bojā ugunsgrēkā.
saglābt Panākt, ka (kas) neaiziet bojā pilnīgi, nekļūst pilnīgi nelietojams, neizmantojams.
nosprādzēt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
nosprādzināt Panākt, ka iet bojā, nosprāgst.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
glābt Panākt, ka neaiziet bojā (materiālas vērtības, dabas bagātības).
laist dibenā Panākt, ka panīkst, (aiz)iet bojā (piemēram, kāds pasākums).
nolaist dibenā panākt, ka panīkst; ļaut aiziet bojā; izputināt
aizslīkt Pārāk liela mitruma dēļ daļēji iet bojā.
beigties Parasti savienojumā ar "nost": ļoti mocīties, būt tuvu nāvei, iet bojā (par dzīvnieku).
slīkt Pārmērīgi mitrā vietā iet bojā (par augiem); kļūt pārmērīgi mitram, tā, ka iet bojā augi (par augsni).
paglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā; izglābt (1).
izglābt Pasargāt ar savu rīcību no bojāejas; būt par cēloni tam, ka neaiziet bojā.
turēties virs ūdens pastāvēt, eksistēt, neaiziet bojā.
(no)turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī ne(aiz)iet bojā.
noturēties virs (arī uz) ūdens pastāvēt; arī neaiziet bojā.
turēties virs (arī uz) ūdens Pastāvēt; arī neiet bojā.
nolikstīties Pazust, iet bojā.
plosīties Piedaloties bruņotā cīņā, uzbrūkot, panākt, ka iet bojā daudzi cilvēki, lielas materiālās vērtības.
aizlaist niceklē pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
aizlaist niceklī pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
aizlaist niceklā pieļaut, ka sliktas kopšanas dēļ novārgst, aiziet bojā.
nogrimt Pilnīgi iegrimstot, aiziet bojā (parasti par ūdens transportlīdzekļiem).
kale Plūme, kas sāk augt bez kodola un drīz aiziet bojā.
sterilizācija produkta karsēšana un izturēšana noteiktu laiku noteiktā temperatūrā virs 100 °C, kurā iet bojā sīkbūtņu veģetatīvās formas un sporas.
izpūt Pūstot sabojāties, arī aiziet bojā (par daudziem vai visiem augiem).
izgandēt Sabojāties, iet bojā.
noukoties Sabojāties, iet bojā.
nāve pārsteidz (kādu) saka, ja (kāds) pēkšņi aiziet bojā, nomirst, parasti traģiskā nāvē.
nepaliek ne smakas saka, ja kas pilnīgi izzūd, aiziet bojā, tiek iznīcināts.
salavāt Salā (parasti tam vairākkārt atkārtojoties), aiziet bojā, iznīkt (par augiem).
nočaukstēt Salā aiziet bojā (par augiem).
izsalt Salā aiziet bojā, iznīkt (parasti par daudziem vai visiem augiem).
izsalēt Salā aiziet bojā, iznīkt; izsalt.
apsalt Salā iet bojā, iznīkt (par daudziem vai visiem); nosalt.
izsalt Salā iznīkt, aiziet bojā (piemēram, par dārzu).
apsalt Salā tikt mazliet bojātam.
iznīcināt Saplosot, aprijot panākt, ka aiziet bojā (cilvēki, dzīvnieki, augi) - par dzīvniekiem.
lauzt sprandu sasisties, nosisties; iet bojā; piedzīvot pilnīgu neveiksmi.
Hrungnirs Skandināvu mitoloģijā - viens no milžiem, āsu pretiniekiem, kuram ir akmens sirds un akmens galva, iet bojā divcīņā ar Toru.
noslāpt Slāpstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); nosmakt.
noslīkt Slīkstot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
samaksāt ar (savām) asinīm smagi ciest, arī iet bojā (savā darbībā, rīcībā).
nosmēķēt Smēķējot būt par cēloni tam, ka (kas) aiziet bojā ugunsgrēkā.
nosmakt Smokot aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
izsmakt Smokot aiziet bojā.
nokārties Spēcīgi raujoties saitē, važā, aizžņaugt sev kaklu un aiziet bojā.
gals Stāvoklis, kad (kas) iet bojā, izbeidzas.
nostigt Stiegot nogrimt, aiziet bojā.
agave Šīs dzimtas ģints ("Agave"), dekoratīvs tropu augs ar biezām, gaļīgām lapām, \~300 sugu, zied tikai vienu reizi, pēc augļu ienākšanās iet bojā.
nelieta Tā, ka iet bojā, kļūst nevērtīgs, nederīgs.
trausls Tāds, kas nav spilgti izteikts, tāds, kas nav nostiprinājies, viegli vājinās, iet bojā kā nelabvēlīga ietekmē (piemēram, par parādībām dabā, sabiedrībā).
liktenīgs Tāds, kurā (kāds, kas) iet bojā (par laikposmu).
izplīkt Tikt izpostītam, iet bojā.
izkūpēt Tikt izšķērdētam; aiziet bojā (parasti par materiālām vērtībām).
vārīties Tikt turētam šādā šķidrumā, parasti ūdenī, kādu vielu šķīdumā, tā, ka zūd kas nevēlams (piemēram, traipi), iet bojā mikroorganismi - parasti par veļas gabaliem.
sadegt Uguns, arī ļoti augstas temperatūras iedarbībā aiziet bojā (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
nīkuļot Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkt (1).
nīkt Vāji attīstīties, augt, arī pakāpeniski, ilgākā laikposmā iet bojā (par augiem, to daļām, dzīvniekiem); arī nīkuļot (1).
nikt Vāji attīstīties; pakāpeniski iet bojā.
terofīti Viengadīgi lakstaugi, kas veģetācijai nelabvēlīgā gadalaikā iet bojā, vairojas ar sēklām, kas viegli pārcieš salu, sausumu.
novīst Vīstot aiziet bojā.
savīst Vīstot sabojāties, parasti pilnīgi, arī aiziet bojā.
sisties nost zaudēt dzīvību, iet bojā.
žņaudzējkoks Zīdkokaugu dzimtas fikusu ģints suga, liānas, kas ar saviem stumbriem tik blīvi apvij nesējkoku, ka tas iet bojā.
irt Zust; iet bojā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa iet bojā.