Paplašinātā meklēšana

Meklējam gaus.

Atrasts vārdos (77):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (386):

Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam
badakāsība Alkatība; negausība; nesātība
nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2)
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību
Lielkaļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Plēķi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Zemītes apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Musteri apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
Rimstavas apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
atgarēt Atdzesēt; atgausināt
atgarināt Atdzesēt; atgausināt
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu)
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku)
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu)
kluit Ātri, negausīgi ēst
rīt Ātri, negausīgi ēst
norīt Ātri, negausīgi noēst
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri
badonīgs Badīgs, negausīgs
bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu
bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu
glizināties būt lēnam, gausam, vilcināties
pūst būt neapmierinātam, gausties
nesātis cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2)
gāmeklis cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma
gāma cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs
loska cilvēks, kas gausi iet jeb loskā
klemperis cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā
klempermanis cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā
gausdienis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas
gardienis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis
gausulis cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis
gramža cilvēks, kas lēni, gausi ēd
čanksts cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties
aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.)
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties
stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks
stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis
muļļāt darīt ko gausi, neveikli, niekoties
muļļāties darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
sagnauzt daudz gausties, žēloties
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus)
likt ribās daudz, negausīgi dzert, ēst
mieskāts Daudzēdis, negausis
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks
graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt
leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi)
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers
Golgowsky Galgauska
Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera
sleberēt gausi braukt
kā aizmidzis gausi, neuzmanīgi, vienaldzīgi, neko neredzot, nepamanot
atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.)
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums
galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji
Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa
rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji
veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji
zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski
glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd
nomuļļāties ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi
nogausties ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties
noknibināties ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt
izrīties ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert
izgausties ilgāku laiku, daudz gausties
izņaukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņēkšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izņeukšēties ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties
izčinkstēties ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties
izčopāties ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties
atkaukāt ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties
izņaudēties ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties
izskundēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
izvaidēties ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt
pagaust īsu brīdi gausties
bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis
badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks
badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks
badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks
badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd
badagalīgs Izsalcis, negausīgs
badgalīgs Izsalcis, negausīgs
badīgums Izsalkums, negausīgums, rijīgums
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties
Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
daudzgriba kāds, kurš daudz grib; negausis
pakunkurot kādu brīdi žēloties, gausties
taraža kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs
pagausināties kļūt gausākam
aplepis Kļuvis gurdens, gauss, gļēvs
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai)
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks
glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd
gausaliņa Lēna, gausa sieviete, meitene
izlēņi Lēnām, gausi
pužināties lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.)
čopāties lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties
ķollāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
čolkāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
čollāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
koļļāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
mīties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
moļļāties lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus
izknūzāties lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties
pačopāties lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt
gramžāt lēni, gausi ēst
izgūbāties lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties
izgumzāties lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties
aizpaunēties lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi)
gausai Lēni; gausi
gardienisks Lēns, gauss
gaušs Lēns, gauss
kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem)
slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem)
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi)
kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku)
kājminamā domāšana ļoti gausa domāšana
iztūļāties ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt)
vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām
kā vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām
kā gliemezis ļoti gausi, ļoti lēnām
kā vēzis ļoti gausi, ļoti lēnām
gliemeža gaitā ļoti lēni, gausi
lūriķis ļoti rāms, gauss cilvēks
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji
paknūzāties mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties
negausene Negause
bezgausība Negausība
daudzēdelība Negausība
negalība Negausība
nesaņķība Negausība
negalīgi Negausīgi
sagraulēt Negausīgi apēst, norīt
kuģēt Negausīgi ēst
mekšēt Negausīgi ēst
svempēt Negausīgi ēst
tieškāt Negausīgi ēst
tiešķēt Negausīgi ēst
graulēt Negausīgi ēst, rīt ar platu muti
badīgi Negausīgi, rijīgi
nesaņķīgs negausīgs
bezgausīgs Negausīgs
izkārojis Negausīgs
neapmierināms Negausīgs
nepiebarojams Negausīgs
nepieēdīgs Negausīgs
ēdelmaiss Negausīgs cilvēks
negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks
negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša
badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks
gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks
kretals Negausīgs, vienmēr izsalcis
bezgausīgums Negausīgums
abžors Negausis
badaksnis Negausis
bāška Negausis
bezgausis Negausis
caurgalis Negausis
daudzēda Negausis
daudzēdājs Negausis
daudzēdis Negausis
daudzgribis Negausis
dižēdājs Negausis
dižēdis Negausis
ēška Negausis
ēšķis Negausis
gangatis Negausis
kliezmete Negausis
klīsmeta Negausis
klīsmete Negausis
kuldoņa Negausis
nesātnieks Negausis
badeklis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi
badgailis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi
badīkla Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi
negauša Negausis (1)
negausnieks Negausis (1)
negauša Negausis (2)
negausnieks Negausis (2)
briģis Negausis, nesātis, rīma
dižkuņģis Negausis, resnis
ēdūksnis Negausis, rīma
ēškata Negausis, rīma
ēža Negausis, rīma
gausis Negausis, rīma
ķemsa Negausis, rīma
klemža Negausis, rīma
nezaņķis Negausis, rīma
rijējs Negausis, rīma
rijoņa Negausis, rīma
rīklis Negausis, rīma
kamsa Negausis, rīma, lielēdājs
baškis Negausis, rīma; bašķis
bošķis Negausis, rīma; bašķis
bezsātis Negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu
visgribis Negausis; nesātis, rīma
kāmis Negausis; rīma
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam
pagausties neilgu laiku, mazliet gausties
paknibināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
paknubināties neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni
bradiglosija Nenormāli gausa runa
grābt kungam acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties
kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma
badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis
bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks
dižēda Nesātis, negausis, rīma
dižēdējs Nesātis, negausis, rīma
badēga Nesātis, negausis; rīma
badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis
kā pa miegam neskaidri, neko īsti neapjēdzot; gausi, bez spraiguma; necerēti, negaidīti
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt
klamācis Neveikls, klibojošs, gauss radījums
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
novāvuļot Nogausties
nogaust Nogausties (1)
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā
kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja
pagausai Pagausi
pagauši Pagausi
sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami
pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt
miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību)
pagausināt panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks
kā pagasta nabags pārāk lēni, gausi (pārvietoties)
čīkst kā nesmērēti rati pārmērīgi gausties, žēloties
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā
badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis
žēloties Paust neapmierinātību, gausties; arī sūdzēties (2)
sagausinājums paveikta darbība, rezultāts --> sagausināt
paskundēt Pažēloties, pagausties
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe
ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum")
sātnums Pieticīgums, briedīgums, rasmīgums, gausa
nobugoties Pietiekami gausties, žēloties
Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms
bradipsihija Psihisku reakciju gausums
bradikinētisks Raksturīgs ar gausām kustībām; kinematogrāfijā aqttiecīgs uz metodi palēnināti demonstrēt ātras kustības
čūroties Raudāt, gausties
ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt
piesaraudāties Raudot gausties, žēloties
alkatis Rauslis, negausis, nemiernieks, kārībnieks
apātisms Reakciju gausums, pretstatā erētismam
astenokorija Redzokļa gausa reakcija uz gaismas kairinājumu (adrenalīna nepietiekamības pazīme asinīs)
timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība
leksēšana Rijīga, negausīga ēšana
badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks
badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira
dižrijējs Rīma, negausis
stūķene Rīma, negausis
stuķis Rīma, negausis
tīņa Rīma, negausis; tīnis 2(1)
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā)
velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi
(kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku
kā badmira saka par rijīgu, negausīgu dzīvnieku
kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd
ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis
rij kā kalmuks saka, ja kāds negausīgi ēd
pastīvs samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām)
pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības
pakūtrs samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku)
gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties
gaus savienojumā "dievs gaus" lieto, novēlot labu ēstgribu
nogausties savienojumā "nevarēt nogausties": nevarēt beigt gausties
kaukt skaļi gausties, izmisīgi žēloties
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
badgalis Skopulis, negausis
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt
murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu)
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties
sūpstīt Sūkstīties, gausties
gausība Svētība; arī veiksme; gausa (2)
gausa Svētība; arī veiksme; gausība (2)
lēnējs tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss
negalīgs tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs
alkatīgs tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; nepiepildāms; negausīgs
badīgs tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs
tuntulīgs tāds, kas ir biezi ģērbies; neveikls, arī gauss, tūļīgs
mazkustīgs tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem)
garlaicīgs tāds, kas neizraisa interesi, patiku; tāds, kas noris gausi, bez spraiguma; apnicīgs
laisks tāds, kas noris lēni, bez spraiguma (par norisi, darbību); nesteidzīgs, gauss
neizdarīgs tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi (par cilvēku)
kūtrs tāds, kurā izpaužas lēnums, gausums, arī slinkums, pasivitāte
daudzēška tāds, kurš pārmērīgi ēd, negausis
daudzēža tāds, kurš pārmērīgi ēd, negausis
aizmiģelis tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks
ņurdeklis tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties
tīnis Tīņa, rīma, negausis
Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa
Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km
pindzelēšanās Tūļāšanās, gausa rīcība
staboties Tūļāties, gausi iet; slaistīties
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties
izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt)
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties
nūžīgs Tūļīgs, gauss
nuža Tūļīgs, gauss cilvēks
nūža Tūļīgs, gauss cilvēks
čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete)
Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha
Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha
Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha
Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha
gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu
nūžāt vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt
spārnrats Vārpsta ar vējeņveida spārniem, kas ar radušos gaisa pretestību gausina (bremzē) pārāk ātru vārpstas griešanos; parasti tiek pierīkots kā regulētājs, īpaši pulksteņu stundu sitēja ierīcei
braditrofija Vielu maiņas procesu gausums
morando Vilcinoties, gausinot
alkatība vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība
gausums vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
gausums vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
gausums vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
laiskums vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums
negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1)
negausība vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība
negausīgums vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2)
māju iepirkšana zemnieku saimniecību iepirkšana dzimtīpašumā, kas Vidzemē formāli radās pēc 1849. g. pēc Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanas, bet noritēja gausi 1860. gadiem, kad Krievijas valdība pieņēma vairākus likumus, kas veicināja zemes pārdošanu zemniekiem
šauts Žauts, kārīgs, negausīgs, skops
ģaubties Žēloties, gausties
ķenkstēt Žēloties, gausties
pinkšēt Žēloties, gausties
pinkšķēt Žēloties, gausties
sūkāties Žēloties, gausties
sūkoties Žēloties, gausties
raudāties Žēloties; gausties
skundēties Žēloties; gausties

Citās vārdnīcās nav šķirkļa gaus.