Paplašinātā meklēšana

Meklējam gaus.

Atrasts vārdos (77):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (387):

Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
badakāsība Alkatība; negausība; nesātība.
nepiepildāms Alkatīgs; negausīgs (2).
Čikstes strauts Alkšņupītes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā.
sūrot Apbēdināt, žēloties, gausties, paust neapmierinātību.
Galgauskas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Lielkaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Plēķi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Zemītes Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Musteri Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
Rimstavas Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Galgauskas pagastā.
rušināt Apstrādāt (zemi), parasti gausi, neintensīvi.
sliņķis aptuveni 60 centimetrus garš, gauss, lēnīgs mugurkaulnieks (Dienvidamerikas mežos), kas parasti visu mūžu pavada viena koka vainagā, karājoties pie zariem
atgarēt Atdzesēt; atgausināt.
atgarināt Atdzesēt; atgausināt.
izrīt Ātri, arī negausīgi izēst, izdzert.
sarīties Ātri, negausīgi apēst (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst (kā lielāku daudzumu).
aprīt Ātri, negausīgi apēst (par cilvēku).
sarīt Ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (ko) lielākā daudzumā; ātri, negausīgi apēst, arī ierīt (kā lielāku daudzumu).
kluit Ātri, negausīgi ēst.
rīt Ātri, negausīgi ēst.
norīt Ātri, negausīgi noēst.
Zāģētavas ūdenskrātuve atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3,3 ha.
Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
badonīgs Badīgs, negausīgs.
bezsaņķis Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
bezsāte Bezsātis - negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
glizināties Būt lēnam, gausam, vilcināties.
pūst Būt neapmierinātam, gausties.
nesātis Cilvēks, kam nekad nav diezgan, kas cenšas sasniegt, iegūt arvien vairāk un vairāk; negausis (2).
gāmeklis Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; gāma.
gāma Cilvēks, kas daudz, negausīgi ēd; arī alkatīgs, negausīgs cilvēks; rīma, lielēdājs.
loska Cilvēks, kas gausi iet jeb loskā.
klemperis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
klempermanis Cilvēks, kas gausi, arī tūļīgi, pavirši strādā.
gardienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
gausulis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas; gausdienis.
gausdienis Cilvēks, kas gausi, tūļīgi strādā, rīkojas.
gramža Cilvēks, kas lēni, gausi ēd.
čanksts Cilvēks, kas mēdz činkstēt, gausties, žēloties.
ķankstēt Čankstēt, činkstēt; arī gausties, žēloties.
aizčāpāt Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
aizčāpot Čāpot prom; gausiem soļiem ejot, nokļūt (kur, pie kā, aiz kā, līdz kādai vietai u. tml.).
čankšēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
čankstēt Činkstēt; arī gausties, žēloties.
stīvbiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks; stibiksis.
stibiksis Darbā un iešanā slinks, gauss cilvēks.
muļļāt Darīt ko gausi, neveikli, niekoties.
muļļāties Darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
sagnauzt Daudz gausties, žēloties.
lakt Daudz, negausīgi dzert (parasti alkoholiskus dzērienus).
likt ribās daudz, negausīgi dzert, ēst.
mieskāts Daudzēdis, negausis.
Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
graule Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
graulis Ēdelīgs, negausīgs cilvēks; rijīgs dzīvnieks.
aizrīt Ēdot (kāri, negausīgi), strauji norīt.
leksēt Ēst (parasti rijīgi, negausīgi).
ķepēt Ēst negausīgi, ņemot (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā.
likt iekšā ēst, dzert (ko), parasti daudz, negausīgi.
Galgauskas ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema un Galgauskas pagastā, platība — 30,5 ha, garums — 1,1 km, lielākais platums — 450 m, vidējais dziļums — 2,3 m, eitrofs, \~15% virsmas aizaugusi; Koruļezers.
Golgowsky Galgauska.
Koruļezers Galgauskas ezers Gulbenes novadā.
Golgowsky Galgauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
kā leišu nabags gaudulīgi, žēlabaini, gausi.
Koruļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, iztek no Galgauskas ezera.
sleberēt gausi braukt.
kā aizmidzis (retāk aizsnaudies) gausi, bez spraiguma, arī vienaldzīgi, nekā neredzot, nepamanot.
kā aizmidzis gausi, neuzmanīgi, vienaldzīgi, neko neredzot, nepamanot.
atčāpāt Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
atčāpot Gausiem soļiem ejot, atkļūt šurp; gausiem soļiem ejot, atkļūt (kur, līdz kādai vietai, pie kā u. tml.).
lēnais divplāksnis gauss, neizdarīgs cilvēks; tūļa.
Veiši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" bijušais nosaukums.
galgausnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauska" iedzīvotāji.
Galgauska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Galgovska Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" bijušais nosaukums.
Muiža Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Galgauskas muiža" sarunvalodā lietots nosaukums.
pamatieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Pamati" iedzīvotāji.
Elderi Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" daļa.
rimstavieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Rimstavas" iedzīvotāji.
veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji.
zemītieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Zemītes" iedzīvotāji.
Golgovskaja Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Golgowsky Gulbenes novada Galgauskas pagasta bijušais nosaukums.
glema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
gļema Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
glemis Gurdens, gļēvs, kūtrs, slinks, tūļīgs cilvēks; tas, kas gausi, negribīgi, bez apetītes ēd.
nomuļļāties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu darīt ko gausi, neveikli, parasti neveiksmīgi.
nogausties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz gausties.
noknibināties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu gausi strādāt; ilgāku laiku, arī visu laikposmu nenopietni, niekojoties strādāt.
izrīties Ilgāku laiku, daudz ātri, arī negausīgi ēst, dzert.
izņaukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņēkšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izņeukšēties Ilgāku laiku, daudz gausties, arī raudāt, vaidēt; izvaimanāties, izčinkstēties.
izčinkstēties Ilgāku laiku, daudz gausties, žēloties; žēli, raudulīgi izlūgties.
izgausties Ilgāku laiku, daudz gausties.
izčopāties Ilgāku laiku, daudz lēni, gausi (ko) darīt; iztūļāties.
atkaukāt Ilgāku laiku, daudz stāstīt nepatiesību; gausties.
izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
izskundēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
izvaidēties Ilgāku laiku, daudz žēloties, gausties.
tostīties Ilgi, gausi ko darīt; tūļāties.
knibināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt.
knubināties Ilgstoši, arī gausi strādāt; nenopietni, niekojoties strādāt.
pagaust Īsu brīdi gausties.
bada kāsis izbadējies, nepieēdināms cilvēks; negausis.
badeika Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks; negausīgs, rijīgs dzīvnieks.
badastaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
badstaņķis Izsalcis, izbadējies, negausīgs cilvēks.
badēklis Izsalcis, izbadējies, negausīgs dzīvnieks; arī cilvēks, kas daudz ēd.
badagalīgs Izsalcis, negausīgs.
badgalīgs Izsalcis, negausīgs.
badīgums Izsalkums, negausīgums, rijīgums.
zūdīties Izteikt neapmierinātību, sarūgtinājumu; gausties, žēloties, arī bažīties.
Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas.
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
daudzgriba Kāds, kurš daudz grib; negausis.
pakunkurot Kādu brīdi žēloties, gausties.
taraža Kaut kas nesekmīgs, gauss, kavēklīgs.
pagausināties Kļūt gausākam.
aplepis Kļuvis gurdens, gauss, gļēvs.
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
Kroppenhof Kropes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā.
storaks Kūtrs, laisks, gauss cilvēks.
glemza Kūtrs, laisks, neveikls cilvēks; tas, kas gausi, bez apetītes ēd.
gausaliņa Lēna, gausa sieviete, meitene.
izlēņi Lēnām, gausi.
pužināties Lēni, gausi (ko) darīt, rīkoties (piemēram, ģērbjoties, kārtojot guļasvietu u. tml.).
čopāties Lēni, gausi (ko) darīt, strādāt; tūļāties.
ķollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, darboties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čolkāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
čollāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
koļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
mīties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
moļļāties Lēni, gausi (ko) darīt; rīkoties, kārtoties, veicot (sīkus) saimniecības darbus.
izknūzāties Lēni, gausi (ko) izdarīt; iztūļāties.
pačopāties Lēni, gausi (ko) padarīt, pastrādāt.
gramžāt Lēni, gausi ēst.
izgūbāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
izgumzāties Lēni, gausi sagatavoties un iznākt (no kurienes); iztūļāties.
aizpaunēties Lēni, gausi saģērbties, sakārtoties un aiziet, aizbraukt; sagatavoties un aiziet, aizbraukt (ar mantām, saiņiem, iedzīvi).
gausai Lēni; gausi.
kūtrs Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
slinks Lēns, gauss (par dzīvniekiem).
slinks Lēns, gauss, arī maz intensīvs (piemēram, par darbību, norisi).
kūtrs Lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
gardienisks Lēns, gauss.
gaušs Lēns, gauss.
kājminamā domāšana ļoti gausa domāšana.
iztūļāties Ļoti gausi sagatavoties un sākt (ko darīt).
vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām.
kā vēža gaitā ļoti gausi, ļoti lēnām.
kā gliemezis ļoti gausi, ļoti lēnām.
kā vēzis ļoti gausi, ļoti lēnām.
gliemeža gaitā ļoti lēni, gausi.
lūriķis Ļoti rāms, gauss cilvēks.
zalgausnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zalgauska" iedzīvotāji.
zelgavieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Zelgauska" iedzīvotāji.
paknūzāties Mazliet, neilgu laiku lēnām (ko) darīt, arī lēni, gausi rīkoties, darboties.
negausene Negause.
bezgausība Negausība.
daudzēdelība Negausība.
negalība Negausība.
nesaņķība Negausība.
sagraulēt Negausīgi apēst, norīt.
graulēt Negausīgi ēst, rīt ar platu muti.
kuģēt Negausīgi ēst.
mekšēt Negausīgi ēst.
svempēt Negausīgi ēst.
tieškāt Negausīgi ēst.
tiešķēt Negausīgi ēst.
badīgi Negausīgi, rijīgi.
negalīgi Negausīgi.
negausis Negausīgs cilvēks vai dzīvnieks.
ēdelmaiss Negausīgs cilvēks.
negaļa Negausīgs dzīvnieks, arī cilvēks; negauša.
badastaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badsstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badstakle Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badstaklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
badstāklis Negausīgs, nenovīdīgs, skops cilvēks.
gūšķis Negausīgs, nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks.
kretals Negausīgs, vienmēr izsalcis.
bezgausīgs Negausīgs.
izkārojis Negausīgs.
neapmierināms Negausīgs.
nepiebarojams Negausīgs.
nepieēdīgs Negausīgs.
bezgausīgums Negausīgums.
badeklis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
badgailis Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
badīkla Negausis - tāds, kas ēd vai dzer rijīgi, pārmērīgi.
negauša Negausis (1).
negausnieks Negausis (1).
negauša Negausis (2).
negausnieks Negausis (2).
briģis Negausis, nesātis, rīma.
dižkuņģis Negausis, resnis.
kamsa Negausis, rīma, lielēdājs.
baškis Negausis, rīma; bašķis.
bošķis Negausis, rīma; bašķis.
bezsātis Negausis, rīma; negausība; ēdiens (ēšana), kas nedod sāta sajūtu.
ēdūksnis Negausis, rīma.
ēškata Negausis, rīma.
ēža Negausis, rīma.
gausis Negausis, rīma.
ķemsa Negausis, rīma.
klemža Negausis, rīma.
nezaņķis Negausis, rīma.
rijējs Negausis, rīma.
rijoņa Negausis, rīma.
rīklis Negausis, rīma.
visgribis Negausis; nesātis, rīma.
kāmis Negausis; rīma.
abžors Negausis.
badaksnis Negausis.
bāška Negausis.
bezgausis Negausis.
caurgalis Negausis.
daudzēda Negausis.
daudzēdājs Negausis.
daudzēdis Negausis.
daudzgribis Negausis.
dižēdājs Negausis.
dižēdis Negausis.
ēška Negausis.
ēšķis Negausis.
gangatis Negausis.
kliezmete Negausis.
klīsmeta Negausis.
klīsmete Negausis.
kuldoņa Negausis.
nesātnieks Negausis.
čumulēt Neglīti kaut ko darīt; būt gausam, tūļīgam, neizdarīgam.
pagausties Neilgu laiku, mazliet gausties.
paknibināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
paknubināties Neilgu laiku, mazliet strādāt, parasti gausi, arī nenopietni.
bradiglosija Nenormāli gausa runa.
grābt dievam (arī kungam) acīs nepamatoti būt neapmierinātam, gausties, žēloties.
kruilis Nepieēdināms cilvēks vai dzīvnieks; negausis, rīma.
badsprāgstnieks Nepieēdināms cilvēks, negausis.
bezgalis Nepiepildāms, negausīgs cilvēks.
dižēda Nesātis, negausis, rīma.
dižēdējs Nesātis, negausis, rīma.
badakšņa Nesātis, negausis; rīma; mantrausis.
badēga Nesātis, negausis; rīma.
kā pa miegam neskaidri, neko īsti neapjēdzot; gausi, bez spraiguma; necerēti, negaidīti.
kūņoties Neveikli, nemākulīgi, arī tūļīgi, gausi ko darīt.
klamācis Neveikls, klibojošs, gauss radījums.
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
nogaust Nogausties (1).
novāvuļot Nogausties.
ķeksēt Ņemt (ēdienu) uzreiz lielā daudzumā; ēst negausīgi, ņemot ēdienu uzreiz lielā daudzumā.
kunkurot Ņurdēt, murmināt, gausties.
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu.
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
Beļavas pagasts pagasts Gulbenes novadā, kas izveidojies bijušās muižas "Kortenhof, Belau" teritorijā, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stāmerienas, Stradu, Galgauskas un Lejasciema pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kortenhof, krieviski — Bellavskaja.
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja.
Jaungulbenes pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Tirzas, Galgauskas, Daukstu un Līgo pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuschwaneburgsche, krieviski — Novoguļbenskaja.
pagausai Pagausi.
pagauši Pagausi.
sagausināt Pagausināt, parasti ievērojami.
pačinkstēt Pagausties, pažēloties; žēli, raudulīgi palūgties.
smilkstēt Paklusi, žēlabaini raudāt; arī gausties, žēloties, žēlabaini lūgt.
miegains Palēnināts, gauss (parasti par kustību, darbību).
pagausināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas) kļūst gausāks.
kā pagasta nabags pārāk lēni, gausi (pārvietoties).
čīkst kā nesmērēti rati pārmērīgi gausties, žēloties.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
badagalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
badakāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
badgalis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
badkāsis Pastāvīgi izsalcis, izbadējies cilvēks vai dzīvnieks; rīma, negausis.
žēloties Paust neapmierinātību, gausties; arī sūdzēties (2).
sagausinājums Paveikta darbība, rezultāts --> sagausināt.
paskundēt Pažēloties, pagausties.
Krustalīce Pededzes labā krasta pieteka Gulbenes novada Stradu pagastā, augštece Galgauskas pagastā, garums - 24 km, kritums - 44 m; Kristalīce; Krustalpe; Krustaīca; Krustalīču upe; augštecē Aizupe.
ozolu sīkpiepe piepju sēņu grupas sīkpiepju ģints suga ("Stereum gausapatum").
sātnums Pieticīgums, briedīgums, rasmīgums, gausa.
nobugoties Pietiekami gausties, žēloties.
Bļodas kalns pilskalns Gulbenes novada Galgauskas pagastā pie Kaiju mājām, tas ir 5-6 m augsts paugurs purvainu leju vidū, plakumu (diametrs - \~40 m) apjož \~1 m augsts valnis, kopumā nocietinājumu veids nav Latvijas pilskalniem raksturīgs, datējums nav zināms.
bradipsihija Psihisku reakciju gausums.
bradikinētisks Raksturīgs ar gausām kustībām; kinematogrāfijā aqttiecīgs uz metodi palēnināti demonstrēt ātras kustības.
čūroties Raudāt, gausties.
ņurkšēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
ņurkšķēt Raudāt, šņukstēt; arī žēloties, gausties; arī īgni murmināt.
piesaraudāties Raudot gausties, žēloties.
alkatis Rauslis, negausis, nemiernieks, kārībnieks.
apātisms Reakciju gausums, pretstatā erētismam.
astenokorija Redzokļa gausa reakcija uz gaismas kairinājumu (adrenalīna nepietiekamības pazīme asinīs).
timba Resnis; neveikls, gauss cilvēks.
neizdarība Rīcība, kurā izpaužas izveicības trūkums, gausums, arī nemākulība.
leksēšana Rijīga, negausīga ēšana.
badmire Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks; badmira.
badmira Rijīgs, negausīgs cilvēks, arī rijīgs dzīvnieks.
tīņa Rīma, negausis; tīnis 2(1).
dižrijējs Rīma, negausis.
stūķene Rīma, negausis.
stuķis Rīma, negausis.
saslopēties Saēsties (negausīgi, lielākā daudzumā).
velkas kā mēris saka par cilvēku vai dzīvnieku, kas virzās uz priekšu ļoti lēni, gausi.
(kā) ar kāsi velkams saka par gausu, slinku cilvēku.
kā badmira saka par rijīgu, negausīgu dzīvnieku.
vilka kauls ir mugurā saka, ja cilvēks darbā ir slinks, gauss, negrib pieliekties, locīties.
kā pie badamieta piesiets saka, ja kāds aiz liela izsalkuma negausīgi ēd.
ēd kā pie mieta stāvējis saka, ja kāds ēd negausīgi daudz, it kā badā bijis.
rij kā kalmuks saka, ja kāds negausīgi ēd.
pastīvs Samērā, arī mazliet gauss, arī neatraisīts (par kustībām).
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss (par dzīvniekiem); tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
pakūtrs Samērā, arī mazliet lēns, gauss, arī slinks (par cilvēku).
gaudināt Sarūgtināt, mudināt sūdzēties, ļaut gausties.
gaus Savienojumā "dievs gaus" lieto, novēlot labu ēstgribu.
nogausties Savienojumā "nevarēt nogausties": nevarēt beigt gausties.
kaukt Skaļi gausties, izmisīgi žēloties.
vaimanāt Skaļi, pārmērīgi žēloties, gausties.
Skolas Skolas ūdenskrātuve - izveidota uz Vijatas upes 3 km no ietekas Tirzā, Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha.
badgalis Skopulis, negausis.
čoskāties Slinki, nevīžīgi (ko) darīt; arī tūļīgi, gausi (ko) darīt, strādāt.
pikāties stīvēties, gausi, ar lielām grūtībām kaut ko darīt.
murkšļoties Strēbt; gausi ēst, dzert; niekoties (ap ēdienu vai dzērienu).
skundēt Sūdzēties; skumdēt; žēloties, gausties; bēdāties.
sūpstīt Sūkstīties, gausties.
gausība Svētība; arī veiksme; gausa (2).
gausa Svētība; arī veiksme; gausība (2).
lēnējs Tāds (cilvēks), kam ir lēns, mierīgs raksturs; arī gauss.
negalīgs Tāds, kam ir liela ēstgriba, tāds, ko grūti piebarot, pieēdināt; negausīgs.
alkatīgs Tāds, kam nekad nav diezgan, kas cenšas iegūt arvien vairāk un vairāk; nepiepildāms; negausīgs.
badīgs Tāds, kas (pastāvīgi) ir izsalcis, izbadējies; rijīgs, negausīgs.
tuntulīgs Tāds, kas ir biezi ģērbies; neveikls, arī gauss, tūļīgs.
mazkustīgs Tāds, kas maz kustas, tāds, kas ir lēns, gauss (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
garlaicīgs Tāds, kas neizraisa interesi, patiku; tāds, kas noris gausi, bez spraiguma; apnicīgs.
laisks Tāds, kas noris lēni, bez spraiguma (par norisi, darbību); nesteidzīgs, gauss.
neizdarīgs Tāds, kas rīkojas, darbojas bez izveicības, gausi, arī nemākulīgi (par cilvēku).
kūtrs Tāds, kurā izpaužas lēnums, gausums, arī slinkums, pasivitāte.
daudzēška Tāds, kurš pārmērīgi ēd, negausis.
daudzēža Tāds, kurš pārmērīgi ēd, negausis.
aizmiģelis Tas (tāds), kas darbā aizmieg; gauss, neizdarīgs, tūļīgs cilvēks.
ņurdeklis Tas, kas mēdz ņurdēt - neapmierināti runāt, žēloties, gausties.
tīnis Tīņa, rīma, negausis.
Doņupīte Tirzas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Galgauskas un Lejasciema pagastā.
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
Alkšņupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Tirzas un Galgauskas pagastā, garums - 10 km.
pindzelēšanās Tūļāšanās, gausa rīcība.
staboties Tūļāties, gausi iet; slaistīties.
čušņāties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
čusnīties Tūļāties, neveikli, gausi darīt darbu.
nūžāt Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
nūžāties Tūļīgi, gausi (ko) darīt, (kur) doties u. tml.
sapompaļāties Tūļīgi, gausi sagatavoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
izpindzelēties Tūļīgi, gausi sagatavoties un iesākt (ko darīt).
sapičīties Tūļīgi, gausi sagatavoties, sakārtoties (lai kur dotos, ko darītu); tūļīgi saģērbties.
nuža Tūļīgs, gauss cilvēks.
nūža Tūļīgs, gauss cilvēks.
čāča Tūļīgs, gauss, neizdarīgs cilvēks (parasti sieviete).
nūžīgs Tūļīgs, gauss.
Puķīšu ūdenskrātuve ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība - 3 ha.
Ratenieku dīķis ūdenstilpe Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 1,3 ha.
Ainavas dzirnavu ezers uz Vijatas upes uzpludināts ezers Gulbenes novada Galgauskas pagastā, 1 km no tās ietekas Tirzā, platība — 12 ha.
Centra ūdenskrātuve uzpludināta uz Vijatas upes Gulbenes novada Galgauskas pagastā, platība — 2 ha.
gaudēties Vaimanāt, gausties; modināt žēlumu.
nūžāt Vairākkārt teikt "nūž", lai govs, kad to slauc, stāv mierīgi; arī tūļīgi, gausi slaukt.
spārnrats Vārpsta ar vējeņveida spārniem, kas ar radušos gaisa pretestību gausina (bremzē) pārāk ātru vārpstas griešanos; parasti tiek pierīkots kā regulētājs, īpaši pulksteņu stundu sitēja ierīcei.
braditrofija Vielu maiņas procesu gausums.
morando Vilcinoties, gausinot.
alkatība Vispārināta īpašība --> alkatīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme; nepiepildāmība; negausība; pārmērība.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
gausums Vispārināta īpašība --> gauss (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
laiskums Vispārināta īpašība --> laisks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; gausums.
negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (1).
negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
negausība Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; alkatība.
negausīgums Vispārināta īpašība --> negausīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; negausība (2).
māju iepirkšana zemnieku saimniecību iepirkšana dzimtīpašumā, kas Vidzemē formāli radās pēc 1849. g. pēc Vidzemes zemnieku likuma pieņemšanas, bet noritēja gausi 1860. gadiem, kad Krievijas valdība pieņēma vairākus likumus, kas veicināja zemes pārdošanu zemniekiem.
šauts Žauts, kārīgs, negausīgs, skops.
ģaubties Žēloties, gausties.
ķenkstēt Žēloties, gausties.
pinkšēt Žēloties, gausties.
pinkšķēt Žēloties, gausties.
sūkāties Žēloties, gausties.
sūkoties Žēloties, gausties.
raudāties Žēloties; gausties.
skundēties Žēloties; gausties.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa gaus.