Paplašinātā meklēšana
Meklējam beigties.
Atrasts vārdos (11):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (153):
- zevgma Aizliegums veidot vārddalījumu starp rindas pēdējo un priekšpēdējo zilbi, t. i., vārsma nedrīkstēja beigties ar vienzilbīgu vārdu.
- atdurties Aizstiepties (līdz kādam šķērslim) un izbeigties.
- pārskriet Ātri izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- pārskriet Ātri pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- atstirināt Atstirināt kājas - nosprāgt, nobeigties.
- čibēt Beigt pastāvēt; beigties, zust (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem).
- iet uz beigām beigties
- noslēgties Beigties, pabeigties; refl. --> noslēgt (5).
- iet uz galu beigties, tuvoties nobeigumam
- nobūt Būt, eksistēt (kādu laiku) un izbeigties (par parādībām, procesiem).
- nobūt Būt, notikt (kam) un paiet, izbeigties.
- nočiepstēt Čiepstot nobeigties (par putniem).
- pačākstēt Daļēji izzust, iznīkt, izbeigties.
- rezultēties Gūt izpausmi (kur, kādā veidā), beigties ar kādu rezultātu.
- skriet postā (arī nelaimē) iesaistīties darbībā, pasākumā, kas var beigties ļoti nevēlami
- aprauties Izbeigties (par domu).
- aprauties Izbeigties (par dzīvi).
- dzist Izbeigties (par gaismu).
- izsīkt Izbeigties (par laika posmu, mūžu).
- nogrimt Izbeigties (par laikposmu); saulei norietot, izbeigties (par dienu).
- paiet Izbeigties (par laiku, laikposmu); tikt aizvadītam, pavadītam (kādā veidā); aizritēt, aiziet.
- satumst Izbeigties (par mūžu, dzīvi).
- aiziet Izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- noslāpt Izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- apklust Izbeigties (par skaņām).
- notecēt Izbeigties (par, parasti iepriekš noteiktu, laikposmu).
- izsīkt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, norisi.
- norimt Izbeigties (parasti pakāpeniski) - par darbību, procesu.
- izirt Izbeigties (piemēram, par attiecībām starp cilvēkiem, par jūtām).
- aprauties Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- notrūkt Izbeigties (piemēram, par ceļu, mežu).
- nomirt Izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, parādību sabiedrībā u. tml.).
- noklust Izbeigties (piemēram, par strīdu).
- apklust Izbeigties vai ļoti samazināties (par sabiedriskām parādībām).
- pieklust Izbeigties vai norisēt ar vājāku intensitāti.
- izskanēt Izbeigties, apklust (par skaņām).
- izjukt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem, psihisku stāvokli).
- izputēt Izbeigties, izzust (par attiecībām starp cilvēkiem); kļūt nelaimīgam, neveiksmīgam (par mūžu).
- izkvēlēt Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izkvēlot Izbeigties, izzust (par spēcīgām jūtām, stingru pārliecību u. tml.).
- izplēnēt Izbeigties, izzust (parasti par psihiskām norisēm, to izpausmi).
- sairt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli, uzskatiem).
- izputēt Izbeigties, izzust (piemēram, par psihisku stāvokli); nerealizēties (par cerībām, plāniem u. tml.).
- aizgrimt Izbeigties, izzust, aiziet pagātnē (par laikmetiem, sabiedriskām parādībām u. tml.).
- pajukt Izbeigties, izzust, arī pavājināties (par attiecībām starp cilvēkiem).
- aptrūkt Izbeigties, nebūt vairs vajadzīgajā daudzumā; nepietikt, pietrūkt.
- sadegt Izbeigties, paiet saistībā ar kā degšanu, krāsu spilgtumu (par laikposmu).
- izgaist Izbeigties, pāriet (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.).
- nogrimt Izbeigties, pāriet (par psihisku stāvokli).
- iziet Izbeigties, pāriet (parasti par fizisku stāvokli, par spējām).
- izzust Izbeigties, pārstāt izpausties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pāriet Izbeigties, pārstāt izpausties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli, arī slimību).
- apbeigties Izbeigties, sākt trūkt.
- aprimt Izbeigties, tikt pārtrauktam (par norisi).
- nozust Izbeigties, tikt pārvarētam (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārvērsties (arī sadegt) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- sadegt (arī pārvērsties) pelnos Izbeigties, zust (parasti par jūtām).
- izčūkstēt Izbeigties; izzust.
- izabeigties Izbeigties.
- izpukstēt Izbeigties.
- izvilkties Izbeigties.
- piebrēķēt Izvārgt, izbeigties.
- aiziet nebūtībā izzust, izbeigties
- pagaist Izzust, izbeigties (par jūtām, sajūtām, domām u. tml.); izgaist (2).
- izčākstēt Izzust, iznīkt, arī izbeigties.
- rimt Kļūt klusākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par skaņu.
- klust Kļūt klusam vai klusākam, arī beigties (par skaņām).
- nodzist Kļūt ļoti vājam, izbeigties (par psihiska stāvokli, tā izpausmi).
- pierimt Kļūt mazāk intensīvam vai izbeigties, parasti uz neilgu laiku (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- izsīkt Kļūt mazāk vērtīgam, radoša darba nespējīgam (par cilvēku, viņa spējām, talantu); vājināties, izbeigties (piemēram, par psihisku stāvokli, spēku).
- noklust Kļūt vājākam vai vājam, izpausties vājāk vai vāji, arī izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- dzist Kļūt vājākam, beigties (par psihiskiem stāvokļiem, to izpausmēm).
- rimt Kļūt vājākam, beigties (parasti pakāpeniski) - par psihisku vai fizioloģisku stāvokli.
- sadilt Kļūt, parasti ievērojami, īsākam (par dienu, nakti), pakāpeniski izbeigties (par laikposmu).
- apsprādzināt Likt nobeigties (visu dzīvnieku kopumu).
- galēties Ļoti mocīt sevi (parasti, daudz un smagi strādājot); beigties nost.
- izsīkt Ļoti samazināties vai pilnīgi izbeigties (par kādu krājumu).
- krist Mirt, tikt nogalētam, nobeigties.
- stikmīties Mitēties, beigties.
- pabeigties Mitēties, nostāties, beigties; arī apklust.
- laimēties Negadīties, nenotikt visnevēlamākajam kādu apstākļu, nejaušības dēļ; beigties bez nepatīkamām sekām.
- aprauties Negaidīti izbeigties (par mākslas darba uzbūves elementiem).
- pārstāt Neturpināties, izbeigties (par darbību, stāvokli).
- paukt Nīkt, beigties nost.
- kājas nokarcināt nobeigties
- atšaut (retāk atstiept) asti nobeigties
- atstiept (biežāk atšaut) asti nobeigties
- sprāgt nost nobeigties
- atstiept asti nobeigties
- apbeigties Nobeigties (par daudziem subjektiem).
- izsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem, parasti kādā vietā).
- apkrist Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- apsprāgt Nobeigties (par daudziem vai visiem dzīvniekiem).
- nogaist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nokrist Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nosprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- sprāgt Nobeigties (par dzīvniekiem).
- nūkrist Nobeigties (par kādu dzīvnieku).
- krist Nobeigties (par, parasti daudziem, dzīvniekiem).
- nopostīties Nobeigties, aiziet postā.
- atstervelēties Nobeigties, nosprāgt.
- nogandināties Nobeigties.
- nosabeigties Nobeigties.
- izlaist garu nomirt, nobeigties
- nopaukt Nomirt, nobeigties, iznīkt.
- nogaloties Nomirt, nobeigties.
- atstiept (arī notirināt) kājas, arī atstiept pēdas; nomirt; nobeigties
- notirināt (arī atstiept) kājas nomirt; nobeigties
- atstiept pēdas (arī kājas) nomirt; nobeigties
- atstiept kājas (arī pēdas) nomirt; nobeigties
- atstiept kājas nomirt; nobeigties
- notirināt kājas nomirt; nobeigties
- atstirināties Nomirt; nobeigties.
- nonikt Nonīkt, nobeigties.
- nostāties Norimt, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- nostāt Norimt, arī izbeigties (piemēram, par parādībām dabā); nostāties (6).
- paiet Norisināties un izbeigties (par darbību, norisi).
- izskanēt Norisināties un izbeigties (piemēram, par izrādi, svētkiem).
- kopeles atmest nosprāgt, nobeigties
- atspīrināties Nosprāgt, nobeigties.
- noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām).
- aiziet Paiet, aizritēt, arī izbeigties (par laiku, laika posmu).
- gaist Paiet, beigties (par laika posmu).
- norimt Pakāpeniski kļūt vājākam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- nomelst Panīkt, nobeigties, aiziet.
- laist vai garu laukā pārmērīgi censties, ļoti nopūlēties; beigties nost
- stāties Pārstāt darboties, arī sākt darboties ar traucējumiem (par organisma daļām); kļūt vājākam, beigties, parasti pakāpeniski (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- pāriet Pārstāt, izbeigties (par parādībām dabā).
- pārskriet Pastāvēt neilgu laiku, ātri izbeigties (par parādībām sabiedrībā).
- sadilt Pavājināties, parasti ļoti, arī pakāpeniski izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- pārtrūkt Pēkšņi izbeigties (par dzīvi, mūžu).
- notrūkt Pēkšņi izbeigties (parasti par domu, sapni).
- dasabeigties Sabeigties, pārpūlēties.
- sabendēties Sabeigties.
- pierimt Samazināties intensitātē vai izbeigties, tikt pārtrauktam, parasti uz neilgu laiku (par norisi, darbību).
- nomierināties Samazināties intensitātē, arī izbeigties (par parādībām dabā).
- apsikt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
- apsīkt Samazināties, izbeigties (par darbību, norisi).
- nobeigties Sasniegt savas izplatības robežu (piemēram, par mežu, ceļu); izbeigties.
- kust Siltuma iedarbībā mazināties, beigties sasalumam (piemēram, par zemi).
- atkust Siltuma iedarbībā mazināties, izbeigties sasalumam (piemēram, augsnē).
- daskriet Skrienot aiz pārpūles nobeigties (par zirgu).
- izsvīst Slimniekam sviedrējoties, izbeigties (par slimību).
- noskriet Strauji izbeigties (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- aprauties Tikt pārtrauktam, izbeigties (par psihisku stāvokli, tā izpausmi).
- nostāties Tikt pārvarētam, izbeigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- trūkt Tikt pēkšņi pārtrauktam, arī izbeigties (par darbību, norisi, stāvokli).
- pamirt Uz laiku ļoti samazināties, uz laiku izbeigties (par darbību, norisi).
- atņemt kā ar roku uzreiz novērst ko grūti paciešamu, nepatīkamu (_biežāk_ sāpes, slimību), pēkšņi kam beigties, zust
- horizontālas tiesiskas attiecības var veidoties, attīstīties un izbeigties starp diviem vai vairākiem tiesību subjektiem, kuri nav pakļauti viens otram (piemēram, starp ministrijām)
- gaist Zust, beigties (par psihisku vai fizioloģisku stāvokli).
- gaist Zust, beigties (piemēram, par skaistumu, laimi).
- grimt Zust, beigties, (par parādībām sabiedrībā, laika posmu).
beigties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV