Paplašinātā meklēšana
Meklējam bals.
Atrasts vārdos (305):
- bals:2
- bals:1
- balsa:1
- balse:1
- balse:2
- balsī:1
- balss:1
- balss:2
- balss:3
- ābals:1
- balsāt:1
- balsēt:1
- balsis:2
- balsis:1
- balsīt:1
- balsne:1
- balsne:2
- balsns:1
- balsns:2
- balsot:1
- balste:1
- balsts:1
- balsts:2
- ambals:1
- būbals:1
- cobals:1
- čūbals:1
- gabals:1
- gobals:1
- irbals:1
- kubals:1
- vabals:1
- žabals:1
- balsams:1
- balsāne:1
- balsejs:1
- balsene:1
- balsens:1
- balsiem:1
- balsīgs:1
- balsijs:1
- balsnēt:1
- balsnis:1
- balsnīt:1
- balstīt:1
- bambals:1
- bimbals:1
- čembals:1
- futbals:1
- grabals:1
- virbals:1
- vizbals:1
- atbalss:1
- nebalss:1
- balsamēt:1
- balsaris:1
- balseris:1
- balsiens:1
- balsināt:1
- balskans:1
- balsnējs:1
- balsnijs:1
- balsnums:1
- balstele:1
- balstiņa:1
- balstiņi:1
- balstiņš:1
- balstīts:1
- ādgabals:1
- apgabals:1
- atgabals:1
- baribals:1
- Kinabals:1
- negabals:1
- nogabals:1
- skrabals:1
- aizbalss:1
- atbalsot:1
- atbalsts:1
- divbalsu:1
- iebalsāt:1
- iebalsot:1
- izbalsāt:1
- izbalsot:1
- nobalsāt:1
- nobalsot:1
- pabalsti:1
- pabalsts:1
- pārbalss:1
- piebalss:1
- pusbalsā:1
- pusbalsī:1
- pusbalss:1
- sabalsot:1
- balsamico:1
- balsamīne:1
- balsātājs:1
- balseklis:1
- balsenīca:1
- balsenīce:1
- balsēties:1
- balsīgums:1
- balsīties:1
- balsnesis:1
- balsojums:1
- balsošana:1
- balsotājs:1
- balsrīkle:1
- balstakāt:1
- balstāķis:1
- balstaudi:1
- balstaugi:1
- balstenis:1
- balstiņas:1
- balsvirze:1
- ādsgabals:1
- dižgabals:1
- Elagabals:1
- kopgabals:1
- pusgabals:1
- radgabals:1
- sāngabals:1
- atbalsta-:1
- atbalstam:1
- atbalstīt:1
- atbalstne:1
- četrbalsu:1
- gabalsāls:1
- lejbalsts:1
- nebalsīgs:1
- nobalstīt:1
- pabalsnīt:1
- pabalstīt:1
- pārbalsāt:1
- pārbalsot:1
- piebalsāt:1
- piebalsot:1
- piecbalsu:1
- rokbalsts:1
- sabalstīt:1
- trijbalsu:1
- trīsbalsu:1
- uzbalsnīt:1
- uzbalstīt:1
- virsbalss:1
- balsaskoks:1
- balsnējums:1
- balsonītis:1
- balssvirze:1
- balsteklis:1
- balstenica:1
- balstenīca:1
- balstīklis:1
- balstīties:1
- balstmalka:1
- balstsakne:1
- balstvārds:1
- balsvedība:1
- ādasgabals:1
- gaisgabals:1
- galdgabals:1
- galvgabals:1
- grēkgabals:1
- kokagabals:1
- lielgabals:1
- maitgabals:1
- maizgabals:1
- radagabals:1
- sīkbambals:1
- veidgabals:1
- viengabals:1
- virsgabals:1
- aizbalstīt:1
- apbalsināt:1
- asinsbalss:1
- atbalsiņas:1
- atbalstīgi:1
- atbalstnis:1
- bezbalsīgs:1
- Čoibalsana:1
- divbalsīgs:1
- iebalsiens:1
- izbalsināt:1
- klājbalsts:1
- nobalsināt:1
- opobalsams:1
- pabalsināt:1
- pabalstiņš:1
- pusbalsīte:1
- sabalsināt:1
- sirdsbalss:1
- sniebalsts:1
- uzbalsenis:1
- uzbalsināt:1
- balsināšana:1
- balsinātājs:1
- balsināties:1
- astesgabals:1
- debesgabals:1
- gaisagabals:1
- krūtsgabals:1
- lasāmgabals:1
- ledusgabals:1
- mugurgabals:1
- pakaļgabals:1
- pamatgabals:1
- starpgabals:1
- streigabals:1
- strejgabals:1
- šreijgabals:1
- ūdensgabals:1
- vēdergabals:1
- zemesgabals:1
- aizbalsināt:1
- atbalsojums:1
- atbalsoties:1
- atbalstenis:1
- četrbalsīgs:1
- elkoņbalsts:1
- iebalsoties:1
- nebalsīgums:1
- pārbalsināt:1
- perubalsams:1
- piecbalsīgs:1
- pusbalstiņa:1
- sabalsojums:1
- sabalsoties:1
- starpbalsts:1
- tolubalsams:1
- trijbalsīgs:1
- trīsbalsīgs:1
- vairākbalsu:1
- vienbalsība:1
- vienbalsīgs:1
- balssatbilde:1
- balsstiesīgs:1
- balstatspere:1
- balstiekārta:1
- balstritenis:1
- balstvakcīna:1
- cilvēkgabals:1
- galvasgabals:1
- gruntsgabals:1
- klavičembals:1
- maitasgabals:1
- maizesgabals:1
- pakaļšgabals:1
- priekšgabals:1
- ratlokgabals:1
- rudensgabals:1
- streijgabals:1
- sviestgabals:1
- astoņbalsīgs:1
- atbalstīšana:1
- atbalstītājs:1
- atbalstīties:1
- atbalstsiena:1
- atsperbalsts:1
- avioatbalsts:1
- daudzbalsība:1
- daudzbalsīgs:1
- gabalsamaksa:1
- grāmatbalsts:1
- grozāmbalsts:1
- labiālbalsis:1
- pabalstītājs:1
- pabalstnieks:1
- radioatbalss:1
- balsaminaceae:1
- balsstiesības:1
- izvadapgabals:1
- polārapgabals:1
- robežapgabals:1
- vasarasgabals:1
- atbalstpunkts:1
- septiņbalsīgs:1
- ugunsatbalsts:1
- vairākbalsība:1
- vairākbalsīgs:1
- vienbalsīgums:1
- atomlielgabals:1
- aviolielgabals:1
- vienkāršgabals:1
- atbalstapskava:1
- atbalstsistēma:1
- bambalstruņķis:1
- daudzbalsīgums:1
- tūkstošbalsīgs:1
- kodollielgabals:1
- pamatlielgabals:1
- zenītlielgabals:1
- aizsargatbalsts:1
- atbalstpārbaude:1
- vairākbalsīgums:1
- haubiclielgabals:1
- kobaltlielgabals:1
- gargabalskrējējs:1
- telefonbalsojums:1
- telefonbalsošana:1
- kontrollielgabals:1
- atbalstprogrammas:1
- elektronlielgabals:1
- pašgājējlielgabals:1
- patrimoniālapgabals:1
- atbalstprogrammatūra:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (4265):
- cepļa strupuļs "ukōta" kāta atbalsts, ieliekot un izņemot podu no cepļa.
- ultima Thule "vistālākā Tūle"; tāls, nepazīstams apgabals, vieta.
- dot (arī padot, iedot, (pa)sniegt) roku (Pa)sniegt (kādam) roku atbalstam.
- sociālā darba uzdevumi 1) veicināt humānu un efektīvu atbalsta sistēmu, kas nodrošina pieejamību resursiem un pakalpojumiem; 2) veicināt cilvēku pašnoteikšanās spējas, patstāvību; pārstāvēt noteiktu grupu intereses, kā arī palīdzēt cilvēkiem veidot pozitīvas attiecības ar citiem cilvēkiem un struktūrām; 3) vairot cilvēku problēmrisināšanas un pretestības spējas pārvarēt grūtības un uzņemties atbildību par savu dzīvi.
- kontrapunktiķi 14.-18. gs. komponisti, kas savās kompozīcijās attīstīja daudzbalsības principu (sk. kontrapunkts).
- kancone 15. un 16. gs. polifona rakstura daudzbalsu dziesma; ar 16. gs arī nosaukums instrumentāliem skaņdarbiem, kas līdzinās ričerkara un fūgas tipam.
- arķebuze 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- arķebuzs 16. gs. šautene ar garu stobru, ko šaujot atbalstīja uz pleca.
- sanfedisti 19. gs. pirmā pusē pāvesta pasaulīgās varas atbalstītāji, karbonāru pretinieki.
- imadžisms 20. gs. sākumā - angļu un amerikāņu dzejas virziens, kas balstījās uz intuitīvisma filozofiju un simbolismu, sludināja pilnīgu brīvību tēmu izvēlē, par galveno uzskatīja skaidrus, noteiktus tēlus, izmantoja ikdienas sarunvalodu.
- stohastiskā mūzika 20. gs. vidū radīta mūzika, kas komponēta, mūzikas materiāla izvēlē un izvietošanā balstoties uz matemātiskiem aprēķiniem.
- daļders 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām; učasts.
- učasta 24-30 ha zemes gabals ar 4-6 saimniecībām.
- rokauts 4-7 cm plats un 100-140 cm garš lentveidīgs auduma gabals, ar ko parasti notina kreisās rokas apakšdelmu, lai pasargātu no ievainojuma roku, kurā turēja vairogu.
- bruseņš 400 g smags sviesta gabals.
- funtaviks 400 g smags sviesta gabals.
- stuks 60-65 olektis (~36 m) garš audekla gabals.
- gurkste Ādas (vai bērza mizas) gabals, kas ievietots kurpē, padara to čīkstošu staigājot.
- ļoka Ādas gabals, ko piestiprina sānos pie iemauktiem (lai zirgs neredzētu blakus braucošos transportlīdzekļus un nebaidītos).
- ērkšķene Ādas gabals, kuru kurpju tapšanas procesā klāj pār līsti.
- ādasgabals Ādas gabals.
- ādgabals Ādas gabals.
- ādsgabals Ādas gabals.
- pulovers Adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- komarka Administratīvā iedalījuma vienība Spānijā u. c. valstīs, parasti ietver vairākas municipalitātes; apgabals.
- nome Administratīvi teritoriāla vienība (apgabals) Senajā Ēģiptē.
- Aberdīnšīra administratīvi teritoriāla vienība Lielbritānijā, apgabals Skotijā (_Aberdeenshire_).
- filke Administratīvi teritoriāla vienība Norvēģijā, sākotnēji - apgabals, ko apdzīvoja kāda tautu grupa; viens no 19 Norvēģijas apgabaliem.
- triba Administratīvi teritoriāls apgabals (Senajā Romā).
- piektā Administratīvi teritoriāls apgabals Novgorodas zemē 15.-18. gs. (sākotnēji Novgorodas zeme iedalījusies piecos "galos").
- distrikts Administratīvs (arī tiesas, vēlēšanu) apgabals, iecirknis (dažās valstīs).
- baļjāža Administratīvs apgabals Francijas ziemeļdaļā viduslaikos.
- paralītiskā afonija afonija no balss muskuļu paralīzes.
- spastiskā afonija afonija no balss muskuļu spazmas.
- oratoru afonija afonija no balss pārmērīgas lietošanas.
- Austrumāfrika Āfrikas austrumu daļa, dabas apgabals starp Etiopijas kalnieni ziemeļos, Indijas okeānu austrumos, Zambezes lejteci dienvidos un Kongo ieplaku rietumos.
- AGA AGA AB - viens no vadošajiem uzņēmumiem pasaulē gāzes ražošanā rūpnieciskām un medicīniskām vajadzībām, dibināts 1904. g., balstoties uz G. Dalēna izgudrojumiem.
- altins Agrāk krievu naudas gabals, līdzīgs 3 dengām, bet no 15. gs. - 6 dengām jeb 3 kapeikām.
- diķis Agrāku laiku monēta, nelielas vērtības naudas gabals, kas bija vienlīdzīgs ar 3 grašiem.
- foburdons Agrīnās daudzbalsības veids, kas balstās uz sekstakordu (tercu un sekstu) paralēlu kustību, jo trijskaņa apakšējā balss (bass) parasti skanēja oktāvu augstāk; šķietamais bass.
- aizkūjāt Aiziet, balstoties uz nūjas.
- enerģētiskā sprauga aizliegto enerģijas vērtību apgabals starp atļautās enerģijas joslām (zonām) cietvielā.
- prohibicionisms Aizliegumu ierosināšana un atbalstīšana.
- duļi Aizmugures balsti, kas tur sānu dēļus pie lauksaimniecības piekabes.
- jātnieks Aizmugures balsts - uz virpas vadotnēm uzstādāma ierīce garu apstrādājamo ķermeņu papildus balstīšanai; izmanto arī instrumenta iestiprināšanai.
- atzveltne Aizmugures daļa (krēslam, dīvānam u. tml.), kas domāta muguras atbalstīšanai.
- smakt Aizsmakuma dēļ zaudēt skanīgumu (par balsi); iekaist tā, ka zūd balss skanīgums (par kaklu, rīkli).
- nočerkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- nočērkstēt Aizsmakušā balsī noteikt, pateikt.
- vērdzēt Aizsmakušā, neskaidrā ķērkstošā balsī skanēt.
- nogārgt Aizsmakušā, sēcošā balsī noteikt, pateikt.
- turēt kanti aizstāvēt; atbalstīt (kādu).
- aizņemt Aizžņaugt (elpu, balsi u. tml.), smacēt.
- gājēju aizsargbarjera aizžogojums gājēju un citu tilta lietotāju (jātnieku, riteņbraucēju), arī dzīvnieku, aizsardzībai, tas novietots tilta garenvirzienā uz atbalstsienas augšmalas vai uz līdzīgām konstrukcijām, bet nav aizsargsistēma transportlīdzekļiem.
- pašvaldības akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder pašvaldībai.
- valsts akciju sabiedrība akciju sabiedrība, kurā viss pamatkapitāls (visas balsis) pieder valstij.
- akcionāru sapulce akciju sabiedrības augstākais lēmējorgāns, kurā akcionāriem ir balsstiesības atkarībā no akciju skaita un to veida.
- ieskaņa Akorda skaņa, kas iezīmīgi parādās kādā balsī pirms šī akorda.
- puspārmetiens akrobātisks lēciens no stājas uz kājām stājā uz rokām (arī galvas) vai otrādi, lidojuma fāzē griežoties uz priekšu vai atpakaļ; ķermenis bezatbalsta fāzē var būt savilkts, saliekts vai atliekts.
- pārmetiens akrobātisks vingrojums ar ķermeņa pilnu griešanos (360°) pāri galvai ar papildu atbalstu.
- aktīvists Aktīvs totalitāro režīmu okupācijas varas atbalstītājs Latvijā 20. gs. 40. un 50. gados.
- atbalstītājs Aktīvs veicinātājs, palīgs; tas, kas atbalsta (2).
- klusuma zona Akustikā - apgabals starp lielas intensitātes skaņas avota tiešās un anomālās dzirdamības zonām, kurā skaņa nav uztverama.
- difterija Akūta infekcijas slimība, kurai raksturīga organisma vispārēja intoksikācija, iekaisums, pelēcīgi aplikumi un plēves, parasti uz rīkles vai balsenes gļotādas.
- suns Āķis zāģēšanas ierīcē, kas pietur, balsta dēli apstrādes procesā (apzāģējot, gropējot malas).
- Kvinkes tūska alerģiska reakcija, kas izpaužas ar tūsku plakstiņos, lūpās, mēlē, balsenē, dzimumorgānos.
- ciborijs Altāra, troņa, kapenes u. c. dekoratīvs pārsegums, kuru balsta četras kolonnas vai stabi.
- amforofonija Amforiska balss pieskaņa, ko dzird, auskultējot virs dobumiem ar gludām sienām, piem., kavernām.
- amforilokvija Amforiska balss pieskaņa.
- šasijas balsta pamatelementi amortizators, stiprinājuma spēka elementi, riteņi, balsta pacēlājs.
- sinhrodetektors Amplitūdas detektors, kurā detektējamais signāls tiek reizināts ar tādām periodiskām svārstībām (atbalstspriegumu), kuru frekvence vienāda ar detektējamā signāla nesējfrekvenci.
- laringostenoze Anatomisks balsenes sašaurinājums atšķirībā no funkcionālā.
- tievkātu antigonone antigonoņu suga ("Antigonon leptopus"), kāpelētājaugs, kas neatrodot atbalstu ložņā pa zemi.
- kolons Antīkajā dzejā retoriskajā prozā runāta teksta gabals, kurā ir viens galvenais loģiskais uzsvars, kuru no abām pusēm ietver ritmiskas pauzes.
- anapaists Antīks pantmērs; trīsbalsienu pēda ar divām īsām (vieglām) zilbēm, un vienu garu (smagu) zilbi; apgriezts daktils; anapests.
- kāja Apakšējā ekstremitāte - balsta un kustību orgāns (cilvēkam).
- pamatne Apakšējā, arī balsta daļa, detaļa, elements (priekšmetam).
- krekls Apakšveļas gabals, kas sniedzas pāri jostas vietai.
- ģeodēziskās zīmes apakšzemes vai virszemes ierīces, ar kurām apvidū fiksē ģeodēziskā tīkla atbalstpunktus.
- rotonda Apaļa būve (piemēram, celtne, paviljons, zāle u. tml.), ko pārsedz kupols, kurš balstās uz sienām vai kolonnām.
- rulis Apaļš koka gabals.
- rungulis Apaļš koka gabals.
- strapals Apaļš salipis fekāliju gabals.
- elektroihnogrāfs Aparāts cilvēka gaitas pētīšanai reģistrējot pēdas atbalsta laiku un novietojumu, soļu garumu un platumu, gaitas virzienu u. c. rādītājus (180 parametru), izmanto slimnieku rehabilitēšanā pēc traumām, sportistu un invalīdu apmācīšanā, jaunu apavu modeļu pārbaudīšanā.
- opeidoskops Aparāts, kas balss ierosinātas diafragmas vibrācijas atspoguļo uz ekrāna.
- aras Aparšanai ierādīts muižas tīrumu gabals klaušu laikos.
- puszole Apavu labošanai lietots zoļu ādas gabals, ar ko pilnīgi apklāj pazoles priekšējo pusi.
- apvitēt Apbalsināt.
- privatizējamais zemesgabals apbūvēts vai neapbūvēts zemesgabals, kas nodots privatizācijai.
- grauzdiņš Apcepts, kraukšķīgs maizes gabals.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- Abjeja apdzīvota vieta Sudānā (_Abyei_), Dienvidkordofānas vilājas dienvidos; strīdus robežapgabals ar Dienvidsudānu.
- viedās pilsētas apdzīvotas vietas, kurās tiek izmantoti tādi produkti, pakalpojumi, procesi un infrastruktūra, ko parasti atbalsta savstarpēji saistītas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas.
- domēns Apgabals (ģeogrāfisks vai funkcionāls), pie kura pieder attiecīgais interneta tīklā ieslēgtais dators.
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- apvidus Apgabals (parasti neliels), kam ir kādas noteiktas pazīmes.
- appurvis Apgabals ap purvu.
- mezoterms apgabals apgabals ar gada vidējo temperatūru +15-20 Celsija grādu.
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas.
- Centrālāzija Apgabals Āzijas vidienē, ko ierobežo augstās kalnu grēdas - Altajs, Himalaji un Pamirs.
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
- Dienvidmorāvija Apgabals Čehijas Republikas dienvidaustrumos, platība - 15000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Brno.
- Austrumčehija Apgabals Čehijas ziemeļos atbilstoši administratīvajam iedalījumam bijušajā Čehoslovākijā, kas aptuveni atbilst Hradeckrāloves apgabalam mūsdienās.
- Natāla Apgabals Dienvidāfrikas Republikā, kas mūsdienās ietilpst Kvazulu-Natālas provincē, bet senāk bija patstāvīga province.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām.
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots.
- Ingrija Apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ižoras zeme.
- plazma apgabals gāzu izlādes caurulē, kas satur apmēram vienādu skaitu elektronu un pozitīvo jonu.
- tomans Apgabals Irānā, kas varēja dot 10000 karavīru.
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers).
- Almati apgabals apgabals Kazahstānas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Taldikorghana, robežojas ar Žambilas, Karaghandi un Austrumkazahstānas apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Kirgizstānu.
- Ziemeļkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas Republikas teritorijas ziemeļos, administratīvais centrs - Petropavla, robežojas ar Pavlodaras, Akmolas un Kostanajas apgabalu, kā arī ar Krieviju (Kurgānas, Tjumeņas un Omskas apgabalu).
- Austrumkazahstānas apgabals apgabals Kazahstānas ziemeļaustrumu daļā, administratīvais centrs — Eskemena (padomju laikā sucās Ustjkamenogorska, un šis nosaukums vēl arvien tiek lietots krievu avotos), 1442000 iedzīvotāju (2006. g.), platība — 283300 kvadrātkilometru, robežojas ar Almati, Karaghandi un Pavlodaras apgabalu, kā arī ar Krieviju un Ķīnu.
- virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija.
- virskapitānija Apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs; virspilskunga iecirknis.
- virspilskunga tiesa apgabals Kurzemes hercogistē, ko pārvaldīja virspilskungs.
- Deri apgabals Liebritānijā, Ziemeļīrijā, uz dienvidiem no Foilas līča.
- Kreigevona apgabals Lielbritāmijā, Ziemeļīrijā, Neja ezera dienvidu piekrastē.
- Vindzora un Meidenheda apgabals Lielbritānijā ("Royal Borough of Windsor and Maidenhead"), Anglijā, Temzas krastos, uz rietumiem no Londonas, 150100 iedzīvotāju (2017. g.).
- Nortdauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, austrumos no Belfāstas.
- Ņūtaunebi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļrietumu piekrastē.
- Karikfērgusa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Belfāstas līča ziemeļu piekrastē.
- Belimani apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
- Belimīna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Bennas labajā krastā.
- Kāslreja apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidaustrumos no Belfāstas.
- Lisbērna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, dienvidrietumos no Belfāstas.
- Belfāsta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ietver Belfāstas pilsētu un nelielu teritoriju ap to.
- Entrima apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Nejas ezera ziemeļrietumu piekrastē.
- Dauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidrietumu daļā.
- Ārmā apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
- Benbridža apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu daļā.
- Dangenona apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās dienvidu pierobežā.
- Oma apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās rietumu daļā.
- Limavadi apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, tās ziemeļrietumu daļā.
- Maherafelta apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, ziemeļrietumos no Neja ezera, Bennas kreisajā krastā.
- Lārna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ziemeļu šauruma krastā.
- Ārdsa apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas austrumu daļā (_Ards_), Ziemeļu šauruma dienvidrietumu piekrastē.
- Strabāna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas rietumos.
- Kukstauna apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas vidusdaļā, rietumos no Neja ezera.
- Moila apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Kolreina apgabals Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļu daļā, Foilas līča un Ziemeļu šauruma piekrastē.
- Oldernija apgabals Lielbritānijas kroņa zemes Gērnsijas sastāvā, Lamanšā (Angļu kanālā), Normandijas salu ziemeļaustrumos.
- Portu apgabals Portugālē (_Distrito de Porto_), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Beža Apgabals Portugālē ("Distrito de Beja"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu pusē, platība 10225 kvadrātkilometri, 161200 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Setubalas, Evoras un Faru apgabalu, kā arī ar Spāniju austrumos, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Evora Apgabals Portugālē ("Distrito de Evora"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 7393 kvadrātkilometri, 168000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bežas, Setubalas, Santareimas un Portalegres apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Faru Apgabals Portugālē ("Distrito de Faro"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidos, platība 4960 kvadrātkilometru, 434000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Bežas apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Leirija Apgabals Portugālē ("Distrito de Leiria"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3515 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Koimbras, Kaštelu Branku, Santareimas un Lisabonas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Lisabona Apgabals Portugālē ("Distrito de Lisboa"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidusdaļas rietumos, platība 2761 kvadrātkilometrs, 2244800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 16 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Santareimas un Setubalas apgabalu, rietumos un dienvidos apskalo Atlantijas okeāns.
- Portalegri Apgabals Portugālē ("Distrito de Portalegre"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6065 kvadrātkilometri, 111000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 15 municipalitātes, robežojas ar Evoras, Santareimas un Kaštelu Branku apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Santareima Apgabals Portugālē ("Distrito de Santarem"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 6747 kvadrātkilometri, 465700 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 21 municipalitātes, robežojas ar Leirijas, Kaštelu branku, Portalegres, Evoras, Setubalas un Lisabonas apgabalu.
- Setubala Apgabals Portugālē ("Distrito de Setubal"), atrodas valsts kontinentālās daļas dienvidu daļā, platība 5064 kvadrātkilometri, 866800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 13 municipalitātes, robežojas ar Lisabonas, Santareimas, Evoras un Bežas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- Ārgaila un Bjūta apgabals Skotijā (_Argyll and Bute_), Lielbritānijā, ietver Iekšējās Hebridu salas, Kintairas pussalu u. c.
- amigdala Apgabals smadzeņu deniņu daivā, emociju kontroles centrs.
- polārapgabals Apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu; polārais apgabals.
- polārais apgabals apgabals starp zemeslodes (planētas) polāro loku un tās ziemeļpolu vai dienvidpolu.
- Volīnijas apgabals apgabals Ukrainas ziemeļrietumos, administratīvais centrs - Lucka, robežojas ar Rivnes un Ļvivas apgabalu, kā arī ar Poliju un Baltkrieviju.
- regions Apgabals, apvidus.
- beznoteces baseins apgabals, kam nav noteces uz jūru.
- robežapgabals Apgabals, kas atrodas pie (kādas teritorijas, parasti valsts) robežas.
- palātīnāts Apgabals, kas piederēja falcgrāfam.
- baseins Apgabals, kurā atrodamas viena veida iežu vai derīgo izrakteņu iegulas.
- maizes klēts apgabals, kurā iegūst lielas graudaugu ražas.
- pielaides lauks apgabals, kura novietojumu attiecībā pret nominālizmēru nosaka augšējā un apakšējā novirze.
- aseismisks apgabals apgabals, kurā zemestrīces nenotiek vai notiek reti.
- pilsnovads Apgabals, kuru veido pils, amatnieku un tirgotāju apmetne pie pils un ciems.
- baseins Apgabals, no kura saplūst (upē, ezerā vai jūrā) apakšzemes un virszemes ūdeņi.
- satrapija Apgabals, province, ko pārvalda satraps.
- slāpsna Apgabals, sleja.
- pols Apgabals, teritorija šāda punkta tuvumā, ap šādu punktu.
- areāls Apgabals, teritorija, kurā izplatīta kāda parādība (piemēram, augu vai dzīvnieku suga, derīgi izrakteņi u. tml.).
- arronissemen Apgabals.
- atgabals Apgabals.
- jaka Apģērba gabals (parasti adīts), kas sniedzas mazliet pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- maika apģērba gabals (parasti trikotāžas), kas sniedzas līdz jostas vietai un kam ir īsas vai garas piedurknes
- šlāpraks Apģērba gabals (piemēram, mētelis, svārki), kas nepieguļ augumam, ir par platu, lielu.
- bikses Apģērba gabals ar divām garām vai īsām starām.
- glābšanas jaka apģērba gabals ar iešūtu peldošu materiālu, kas notur cilvēku virs ūdens; glābšanas veste.
- zeķes Apģērba gabals kas sedz kājas.
- lāpeklis Apģērba gabals u. tml., kas jāsalāpa vai tiek lāpīts.
- uzmetenis Apģērba gabals, ko ap pleciem uzmet.
- jencis Apģērba gabals, līdzīgs žaketei.
- jetliņš Apģērba gabals; apģērbs.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- drēbju gabals apģērba gabals.
- ļerpata Apģērba gabals.
- pleķis Apģērba gabals.
- lupata Apģērba, veļas gabals.
- āda apģērbs, apģērba gabals.
- klozīte Apģērbs; tērps; apģērba gabals.
- uztvērējdarbība Apkārtējās pasaules, informācijas, cilvēku uztveršana, balstoties uz dažādiem kairinājumiem.
- apdzist Apklust vai pavājināties, kļūt nesadzirdamam (par skaņām, balsi).
- ebuks Apmēram 2 pēdas garš un pāris collas resns, apaļš koka gabals sišanai vai mešanai.
- vobiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari (vai skaliņi), kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu.
- nītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- slītes Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stādeijas Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stadiņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stikaļi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- stodeziņi Apmēram collu resni, no sānzariem atbrīvoti egļu zari, kas balstoties uz 3 horizontālām kārtīm veido sētas pinumu; vobiņi.
- rumaks apmēram metru garš koka gabals sišanai vai mešanai.
- lūzt Aprauties (par balsi, runu aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- nolūzt Aprauties (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- aizmesties Aprauties (par vārdiem, balsi, stāstījumu u. tml.).
- aiztrūkt Aprauties, kļūt neskanīgai (par balsi): aizlūzt.
- pārlūzt Aprauties, tikt pārtrauktam uz īsu brīdi (par balsi, runu, parasti aiz pārdzīvojuma, satraukuma).
- atlaisties Apsēsties, novietoties pusguļus stāvoklī, arī atbalstīties pusguļus (pret ko).
- atbalstapskava Apskava, kas nodrošina arī atbalstu, stiprinājumu.
- pleķis Apstrādājams zemes gabals; arī kādas teritorijas vieta, laukums.
- banda Apstrādāšanai ierādīts zemes gabals, kalpam algas vietā.
- rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
- noara Apstrādāts zemes gabals, ko izmanto par pļavu vai ganībām.
- noķert motoru apturēt taksometru vai nobalsot mašīnu.
- šakalis Aptuveni 0,5 metrus garš nozāģēts kokmateriāla gabals.
- ļeperis Apvalstīts gaļas gabals.
- balsīgs Apveltīts ar skaļu, labu balsi.
- rekognoscēšana Apvidus uzmērāmās teritorijas izpēte, kurā pārbauda esošos ģeodēziskos punktus, nosprauž jaunus uzmērīšanas atbalsttīkla punktus un līnijas, izvēlas uzmērīšanas metodiku.
- joms Apvidus, apgabals; posms.
- apvids Apvidus, apgabals.
- smiltājs Apvidus, zemes gabals u. tml., kam ir raksturīga smilšaina augsne.
- krēkt Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- krētīties Apzīmējums dažādu putnu (vārnas, kraukļa, pīles u. c.) balsīm.
- krankšķināt Apzīmējums kraukļa balsij.
- universālais pamatienākums apzīmējums valsts beznosacījumu atbalstam naudas formā ikvienam iedzīvotājam pamatvajadzību nodrošināšanai neatkarīgi no viņa ienākumiem un nodarbinātības statusa.
- krimšķināt Apzīmējums žagatas un kraukļa balsij.
- rektifikācija Ar atkārtotu destilāciju veikta šķidru vielu maisījuma sadalīšana atsevišķos komponentos, balstoties uz komponentu atšķirīgo viršanas temperatūru.
- dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
- ganības Ar daudzgadīgām zālēm apaudzis zemes gabals, ko izmanto lauksaimniecības dzīvnieku ganīšanai.
- apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām ar dokumentiem apstiprināts fakts par attiecīgu apdrošināšanas gadījumu ir pamats apdrošinātajai personai saņemt paredzētās naudas izmaksas (slimības pabalstu, atlīdzību par darbspēju zaudējumu, papildu izdevumu kompensāciju) un pakalpojumus, t. sk. ārstēšanu, aprūpi un medicīnisko rehabilitāciju; pārkvalifikāciju, profesionālo rehabilitāciju.
- atšņākt Ar dusmām, aplāpētā balsī atbildēt.
- uzšņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī īsi pateikt, uzsaukt.
- nošņākties Ar dusmām, apslāpētā balsī noteikt, pateikt; nošņākt (2).
- nošņākt Ar dusmām, apslapētā balsi noteikt, pateikt; nošņākties (2).
- pašņākt Ar dusmām, apslāpētā balsī pateikt.
- šņākt Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
- atslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar diviem gultņiem un nav slogota ar lieces momentu.
- trīsceturtdaļatslogotā pusass ar dzenošā riteņa rumbu savienota pusass, kas balstās uz tilta sijas ar vienu gultni un daļēji uzņem lieces momentu.
- plate Ar fotoemulsiju pārklāts taisnstūrveida stikla gabals fotografēšanai: fotoplate.
- pusatslogotā pusass ar lieces momentu slogota pusass, kas balstās tilta sijas gultnī tuvu dzenošajam ritenim.
- skalps Ar matiem apaugušās galvas ādas gabals, kas atdalīts traumas rezultātā.
- kama Ar medu pilns šūnu gabals.
- pīca Ar medu pilns šūnu gabals.
- zirgs Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
- ar uguni (arī ar zobenu) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- ar zobenu (arī ar uguni) un krustu ar militāru akciju, vardarbību, ko atbalsta vai organizē baznīca.
- nolaidums Ar pakāpenisku balss pazeminājumu saistītā teikuma, arī vārda daļa.
- indemnitāte Ar parlamenta aktu apstiprināta valdības un tās locekļu atbrīvošana no atbildības par rīcību, kurai bija vajadzīgs parlamenta atbalsts, kā arī par tādu darbību, kas izdarīta īpašos apstākļos.
- pamatotas aizdomas ar pierādījumiem pamatots secinājums, kuru, balstoties uz speciālām darba pienākumu veikšanai nepieciešamām zināšanām, izdara amatpersonas to kompetencē esošo pienākumu pildīšanas laikā.
- ķeksēties Ar pūlēm, grūtībām iet, virzīties (balstoties uz nūjas).
- iezvanīt Ar skaļām balss skaņām pavēstīt par (laika posma) sākumu (par putniem).
- organizēta mežaudze ar tehnoloģiskajiem koridoriem slejās sadalīts meža nogabals, kurā meža kopšanas darbus veic ar mašīnām, nenobraucot no koridoriem.
- dzidrs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- gaišs Ar tīru skaņu (par balsi, mūzikas instrumentu).
- traveja Ar velvi pārsegta telpas daļa starp balstiem (pīlāriem, kolonnām).
- plāči Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plācis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- plocis Ar zāli apaudzis gabals laukā vai mežā.
- aramlauks Aramzemes nogabals.
- kārnes Ārdi - restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- arkbutāns Arējā pusarka (galvenokārt gotiskajā arhitektūrā), kas pārnes velves horizontālo spiedienu uz balstiem (kontrforsiem) ēkas ārpusē.
- orderis Arhitektoniska kompozīcija, kas sastāv no vertikāla atbalsta elementa (kolonnas, pilastra) un horizontāla slodzes elementa (antablementa).
- edikula Arhitektonisks elements - niša, ko ietver uz pamatnes stāvošas kolonnas, kuras balsta frontonu.
- joanieši Arī hospitālieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi; ordenis atbalstīja svētceļniekus, krusta karu dalībniekus; 16. gs. pārcēlās uz Maltas salu un kļuva pazīstams kā Maltas ordenis.
- kreāciānisms Aristoteļa nodibinātā un baznīcas tēvu pabalstīta mācība, ka cilvēku dvēseles Dievs radot bērna iedzemdināšanas brīdī un tad arī tās savienojot ar miesu.
- arkāda Arkāde - uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- kardziņš Arkla balsta pludzītis.
- balsis Arkla balsts.
- arkla korpuss arkla darbīgo daļu (lemeša, vērstuves un sliedes) balstenis; atkarībā no vērstuves izvietojuma ir kultūrkorpusu, ātrgaitas, pusskrūves, skrūves u.c. korpusi.
- arkla sliede arkla korpusa balstvirsma pret vagas dibenu un sienu, kas palielina arkla gaitas stabilitāti un neļauj tam sašķiebties aramsloksnes radītā spiediena ietekmē.
- ripnazis Arkla nazis, kura darbīgā daļa ir no abām pusēm uzasināta tērauda ripa; tās ass iestiprināta grozāmā balstenī; lieto visiem arklu veidiem.
- ertugs Ārtava, sudraba sīknaudas gabals 14.-17. gs. Livonijā.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- atbalsta- Artilērijā lietots termins, kas apzīmē uzdevumu sniegt kādam citam formējumam vai vienībai ugunsatbalstu.
- mērķleņķis Artilērijā un jūras spēku ugunsatbalstā - mērķlīnijas un mērķa novērošanas līnijas krustošanās leņķis.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- pārlidums Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta jomā - signāls uguns koriģēšanas vai novērošanas procesā, ko izmanto koriģētājs vai novērotājs, lai, skatoties no koriģēšanas (novērošanas) līnijas, norādītu, ka šāviņa sprādziens ir noticis aiz mērķa.
- novēlots Artilērijas un jūras spēku ugunsatbalsta operācijās - ziņojums novērotājam vai koriģētājam, ja aizkavējas ziņojums "izšauts", ziņojumam pievienojot kavēšanās laiku sekundēs.
- birziens Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- birzs Aruma un sējuma platības mērvienība (zemes gabals, ko var apart vienā cēlienā bez zirga pūtināšanas).
- kompradors Ārvalsts atbalstītājs, tās aģents savā zemē.
- relatīvistiskā astrofizika astrofizikas nozare, kas, balstoties uz A. Einšteina gravitācijas teoriju, pētī superblīvu kosmisku ķermeņu - neitronu zvaigžņu un melno caurumu - īpašības.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- konfederāts ASV vergturu pavalstu savienības atbalstītāji.
- dimdēt Atbalsot spēcīgu, samērā spalgu troksni, būt tādam, kur skan šāds troksnis (parasti par vietu, telpu).
- atskanēt Atbalsoties; skanēt pretim.
- atbalsot Atbalss veidā atvirzīt atpakaļ (skaņu).
- ultraīslaicīgā atmiņa atbalss veida īslaicīgā atmiņa.
- astrāgs Atbalss.
- atstrāgs Atbalss.
- eho Atbalss.
- pretkliedziens Atbalss.
- gultnis Atbalsta detaļa mašīnas daļām, kuras griežas vai svārstās.
- pēda Atbalsta orgāns (piemēram, gliemežiem, hidrām).
- atspertuve Atbalsta punkts; vieta, kur atsperties; pieturas punkts.
- atbalstpunkts Atbalsta punkts.
- atspertne Atbalsta vieta; balsts atsitiena trieciena uztveršanai.
- pontičello Atbalstenis, balstinš stīgu instrumentos; ponticello.
- atstutēt Atbalstīt (1).
- atspiest Atbalstīt (kādu ķermeņa daļu pret ko, pie kā), lai ieņemtu stabilāku, ērtāku stāvokli.
- pieturēt Atbalstīt (priekšmetu), lai (tas) nekristu, arī nekustētos.
- uzkārt roku kaklā atbalstīt ievainotu roku kaklā uzkārtā saitē.
- pūst kāda stabulē atbalstīt kāda uzskatus, intereses, nostāju, rīkoties ar kādu kopīgi.
- nostāties kāda pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- būt (arī stāvēt, nostāties u. tml.) (kāda) pusē atbalstīt kādu, simpatizēt kādam.
- sasprostot Atbalstīt vienu pret otru un sastiprināt.
- atzvelt Atbalstīt, atsliet (pret ko, kur).
- attutināt Atbalstīt, atsliet.
- stuģēt Atbalstīt, atsliet.
- pastutēt Atbalstīt, atspiest (nedaudz).
- uzbalstīt Atbalstīt, atspiest.
- knokaķ Atbalstīt, pakalpot.
- aplaicīt Atbalstīt, palīdzēt.
- sekundēt Atbalstīt, sekmēt, veicināt.
- atbelzt Atbalstīt.
- atremt Atbalstīt.
- noremt Atbalstīt.
- piestutēt Atbalstīt.
- saspraidīt Atbalstīt.
- tutināt Atbalstīt.
- labvēlis Atbalstītājs, sponsors.
- uzmesties Atbalstīties (ar elkoņiem, rokām u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atslieties Atbalstīties (pret ko).
- atkukt Atbalstīties (uz elkoņiem).
- uzmīties Atbalstīties uz kājas pēdas.
- pārnest ķermeņa (arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- pārnest (ķermeņa, arī auguma) svaru atbalstīties vairāk uz vienas kājas, otru atslābinot.
- atsliegties Atbalstīties, atgāzties.
- atstutēties Atbalstīties, atslieties.
- sasprensties atbalstīties, atspiesties.
- kaipt Atbalstīties, pieturēties.
- atkļauties Atbalstīties; izstiepjoties atgulties.
- atremties Atbalstīties.
- atspiesties Atbalstīties.
- atspīlēties Atbalstīties.
- atstīrināties Atbalstīties.
- sastutēties Atbalstīties.
- uzkremties Atbalstīties.
- uzremties Atbalstīties.
- sociālais atbalsts atbalstošas mijiedarbības process indivīda formālajā un neformālajā sociālajā sistēmā; var tikt sniegts tieši un netieši un ietvert daudzveidīgus atbalsta veidus – praktisku, finansiālu, emocionālu, psiholoģisku.
- iespiest Atbalstot stingri, cieši ielikt (piemēram, galvu rokās, rokas sānos).
- uzgulties Atbalstoties novietoties (ar rokām, galvu, ķermeņa augšdaļu u. tml.) virsū (uz kā, kam).
- atzvilu Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- atzvilus Atbalstoties, atslienoties (pret ko).
- aerotriangulācija Atbalstpunktu fotogrammetriska sabiezināšana, veicot mērījumus ar analītiskiem stereoinstrumentiem vai digitālām fotogrammetriskām darba stacijām, kā arī ainu vai stereomodeļu orientējuma noteikšana.
- fototriangulācija Atbalstpunktu sabiezināšanas fotogrammetriska metode.
- atbalsta personas pakalpojums atbalsts dažādām mērķa grupām (piem., personām ar invaliditāti, pusaudžiem), lai palīdzētu īstenot atbalstāmās personas tiesībspēju un rīcībspēju sarežģītās situācijās.
- atstute Atbalsts, balsts.
- aizsargatbalsts Atbalsts, kas paredzēts drošībai.
- humānā palīdzība atbalsts, ko naudā vai dažādu preču veidā sniedz valstis vai sabiedriskās organizācijas, labdarības biedrības, atsevišķas personas materiālās grūtībās nokļuvušām personām vai valstīm.
- pieturs Atbalsts, margas.
- piesegs Atbalsts, nodrošinājums (kādu darbību izpildei).
- otmazka Atbalsts, palīdzība, lai izvairītos no aizturēšanas vai atbildības.
- tura Atbalsts, piestiprinājums.
- atturs Atbalsts, rezerve.
- radiomasts Atbalsts, uz kura attiecīgajā augstumā nostiprinātas radiostaciju antenas.
- balsteklis Atbalsts; atspaids; balsts.
- balstīklis Atbalsts; atspaids.
- pieķers Atbalsts.
- remens Atbalsts.
- sprailis Atbalsts.
- spraisla Atbalsts.
- puskrēsls atbalstu konstrukcija, kas pasargā spāres no lūzuma zem jumta dakstiņu svara.
- risposta Atbilde, īpaši imitētāja balss kanonā.
- balssatbilde atbilde, ko sniedz balsī.
- atčivināt Atbildēt (smalkā balsī, ātri, arī daudz runājot).
- atčiepstēt Atbildēt čiepstošā balsī.
- atdūkt Atbildēt dobjā balsī.
- atvidžināt Atbildēt līdzīgi putnu vidžināšanai - ātri, smalkā balsī.
- atpīkstēt Atbildēt ļoti smalkā, dažkārt arī vārgā balsī.
- atspiegt Atbildēt spiedzīgā balsī.
- ruļļot Atdarināt cīruļa balsi.
- uzčivināt Atdarinot putnu balss skaņas, uzsaukt "čiv!" (piemēram, aicinot putnus).
- kosmēts Atēniešu efēbu uzraugs, ko balsojot vēlēja uz 1 g. no cienījamāko pilsoņu aprindām.
- tranša Atgriezums, kupons, gabals.
- pu Atkārtojumā atdarina pupuķa balsi.
- rullu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- ruļļu Atkārtojumā izmanto cīruļa balss skaņu aprakstīšanai.
- rubu Atkārtojumā izmanto rubeņa balss skaņu aprakstīšanai.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- imitēt Atkārtot tūlītējā secībā vienu motīvu, tēmu citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- balotēšana Atklātas balsošanas veids, liekot urnā baltas (par) vai melnas (pret) lodītes.
- Lībiešu tautas nams Mazirbē atklāts 1939. g. 6. augustā, celts pēc Līvu savienības ierosmes, celtniecībai ziedoja arī lībiešu atbalstītāji Igaunijā, Somijā un Ungārijā, līdz ar to šis nams kļuva par lībiešu un viņu radu tautu sadarbības simbolu.
- strenkals Atkritumu gabals.
- kapitāla atlaides atlaides, kas balstītas uz pamatlīdzekļu vērtību un kuras var atņemt no uzņēmuma peļņas, tādāejādi samazinot nodokļus.
- atgāzties Atliekties atpakaļ un atbalstīties (pret ko) ar muguru (parasti sēdus stāvoklī).
- vadāmības zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtā nulles temperatūrā ir tukšs (pusvadītājos, dielektriķos) vai daļēji aizpildīts ar elektroniem (metālos).
- valentā zona atļauto elektronu enerģētisko stāvokļu enerģiju apgabals cietvielā, kas absolūtās nulles temperatūrā ir pilnīgi aizpildīts ar valences elektroniem.
- atļautā zona atļauto enerģijas vērtību apgabals, kurā var atrasties kvantu sistēma.
- pastkastīte Atmiņas apgabals dokumentu vai datu glabāšanai, kas saņemti pa elektronisko pastu; parasti katram lietotājam savs, kurā automātiski tiek ievietots tam adresētais ziņojams.
- paketes buferis atmiņas apgabals, kas speciāli paredzēts paketes uzglabāšanai, kura gaida nosūtīšanu vai saņemta no sūtītāja.
- kopīgais apgabals atmiņas apgabals, ko rezervē divu vai vairāku programmu kopīgai izmantošanai.
- bitkarte Atmiņas apgabals, kurā ierakstīts videoattēls, vienkrāsas displejiem bits bitkartē attēlo vienu ekrāna pikseli, pelēkuma skalas un krāsu displejiem pikseli attēlo ar vairākiem bitkartes bitiem.
- atkūjāt Atnākt, balstoties uz nūjas.
- ļāpsna atplīsis gabals, ielāps; atplīsusi ādas skranda.
- šķerbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķēpele, šķemba.
- šterbulis Atplīsusi skaida, skaidas gabals; atskabarga; šķērbulis.
- lēkši ātra zirgu gaita, kas veidojas no atsevišķiem lēcieniem ar sarežģītu trīstakts atbalstu un ķermeņa lidojuma fāzi ceturtajā taktī.
- rauste Ātra, pēkšņa, neregulāra muskuļu saraušanās vai balss skaņas, kam cilvēks nespēj pretoties, bet spēj apvaldīt uz kādu brīdi (grimasēšana, acu mirkšķināšana, galvas grozīšana u. tml.), ko pastiprina vai provocē stress.
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m).
- tupēt Atrasties balstā (uz kā) ar saliektām, ķermenim pievilktām kājām (par putniem).
- tupēt Atrasties balstā uz saliektām pakaļkājām un iztaisnotām priekškājām (par četrkājainiem dzīvniekiem); arī sēdēt (1).
- karāties Atrasties bez atbalsta apakšā (virs kā, pāri kam, kam priekšā).
- pārsvērteniskis atrasties horizontāli tā, ka gareniska priekšmeta lielākajai daļai nav atbalsta.
- sēdēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- tupēt Atrasties stāvoklī, kam raksturīgs ķermeņa augšdaļas balsts uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī balsts uz ceļgaliem.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas (kur), balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz ceļiem atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz ceļiem.
- stāvēt uz galvas atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz galvas.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz kājām (par cilvēku).
- stāvēt uz rokām atrasties vertikālā stāvoklī uz vietas, balstoties uz rokām.
- stāvēt Atrasties vertikālā stāvoklī, balstoties uz pamatnes tā, ka negāžas (par priekšmetiem).
- karāties Atrasties virzienā uz leju bez atbalsta (par ķermeņa daļām, arī par priekšmetiem).
- stāvēt Atrasties, balstoties uz kājām, neizkustoties no vietas (par dzīvniekiem); atrasties (kur) šādā stāvoklī.
- sēdēšana Atrašanās stāvoklī, kam raksturīgs balsts uz gurniem, vertikāla ķermeņa augšdaļa un (parasti) saliektas kājas.
- ietarkšēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- ietarkšķēties Ātri, nepatīkamā balsī ierunāties; iesākt nepatīkami skanēt un tūlīt pārstāt (par balsi).
- patarkšēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
- patarkšķēt Ātri, nepatīkamā balsī parunāt.
- novidžurēt Ātri, smalkā balsī norunāt, pateikt; arī neskaidri norunāt.
- novidžināt Ātri, smalkā balsī noteikt, pateikt (parasti par bērniem, sievietēm).
- Alanhes ūdenskrātuve atrodas Spānijā (_Alange, Embalse de_), Estremaduras autonomajā apgabalā, izveidota uz Matačelas upes.
- rezonanse Atsaucība (ko parasti izraisa kāds notikums); atbalss (2).
- pretimnākšana Atsaucība, palīdzība (kādam); atbalsts (kādam).
- atūkšķēšana Atsaukšanās uz kādu balsi.
- balss atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā); atsevišķa nošu partija
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- strejgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; starpapgabals.
- starpgabals Atsevišķi izvietots zemesgabals, kas atdalīts no pamatgabala ar citas personas īpašumā esošu zemi; streijgabals.
- kams Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- kamss Atsevišķs (kādas vielas, masas, parasti augsnes) gabals, pika; kukurznis.
- pals Atsevišķs auduma gabals sieviešu svārkos.
- grupu māja atsevišķs dzīvoklis vai māja, kurā personām ar garīga rakstura traucējumiem nodrošina individuālu atbalstu sociālo problēmu risināšanā.
- lakšķis Atsevišķs gabals no kaut kā sagriezta.
- ielāps Atsevišķs laukums, plankums (kādā vietā); mazs zemes gabals.
- stāvšķautnis Atsevišķs ledus gabals, kas atrodas stāvus ledus segā vai starp ledus laukiem.
- sobiņas atsevišķs tīruma gabals, kuru zemnieks atvēlēja savam dēlam linu audzēšanai; lini, kas audzēti šādā tīrumā.
- kolonna atsevišķs vertikāls balsts, kas paredzēts slodzes uzņemšanai no pārseguma un jumta konstrukcijām.
- balsvedība Atsevišķu balsu kustība, attīstība daudzbalsu skaņdarbā, kas balstās uz harmoniskas saskaņas noteiktiem principiem.
- šķedērns Atskaldīts garens koks, parasti priedes gabals, ko parasti izmanto skalu gatavošanai.
- glugzdēt Atskanēt gulbja balss skaņām; kliegt kā gulbis.
- atblākšķēt atskanēt klaudzošas skaņas atbalsij.
- izžadzināt Atskanēt žagatas balss skaņām.
- atklimst Atskanēt, atbalsoties.
- kalambūriskā atskaņa atskaņa, ko rada homonīmi vai homonīmu veida sabalsojumi.
- atskalas Atskaņas, atbalsis.
- sliece Atspaids, atbalsts.
- astrāgs Atspaids, koks, kas kaut ko balsta.
- atstrāgs Atspaids, koks, kas kaut mo balsta.
- atspīrināties Atsperties, atbalstīties ar kājām.
- saremt Atspiest, atbalstīt.
- uzkukties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkūkties Atspiesties, atbalstīties, noliekties.
- uzkukt Atspiesties, atbalstīties, salīkt.
- atmesties Atspiesties, atslieties, atbalstīties.
- čumpulis Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- ķempele Atstabs - viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- balss sprauga atstarpe starp balss saitēm, pa kuru runājot tiek virzīta gaisa plūsma.
- atšķēlums Atšķeltas koksnes gabals kokmateriāla resgaļa zonā; rodas mežmateriālu sagatavošanas un apstrādes laikā.
- attālās piekļuves koncentrators attālās piekļuves serveris, kas uztur (atbalsta) vienu vai vairākas līnijas, ļaujot vienam portam pa telefona līniju saņemt vairākus analogos vai integrēto pakalpojumu cipartīkla izsaukums.
- maliene Attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- lāzerlokācija Attāluma mērīšana līdz ZMP ar lāzera tālmēru, kura darbības princips balstās uz tā laika intervāla mērīšanu, kurā gaisma no lāzera izplatās līdz speciālam ZMP - ģeodēziskajam pavadonim (kas aprīkots ar gaismas atstarotāju) - un atpakaļ; izmanto kosmiskajā ģeodēzijā (sk. astronomiskā ģeodēzija) precīzai novērojumu vietas ģeogrāfisko koordinātu un to izmaiņu noteikšanai.
- ekipāžas bāze attālums starp vagona vai lokomotīves ekipāžas atbalsta pēdu balsta centriem.
- profesionālas attiecības attiecības sociālā darba praksē (piem., sociālais darbinieks un klients, sociālais darbinieks un kolēģis), kuru ietvaros sociālais darbinieks jūtas un emocijas pauž kontrolēti un mērķtiecīgi, spēj noteikt un uzturēt personiskās un profesionālās robežas, spēj veidot un uzturēt raportu un darba aliansi, kā arī risināt konflikta situācijas, balstoties uz labvēlīgu attiecību veidošanas principiem (piem., cieņa, empātija, atbildības dalīšana, godīgums, atbalsta sniegšana, drošība).
- blatošana Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- blatošanās Attiecības, darīšanu kārtošana, kas balstās uz izdevīgu pazīšanos.
- emocionālā atkarība attiecības, kurās kādam jāpaļaujas uz citiem cilvēkiem vai lietām, lai izdzīvotu vai iegūtu atbalstu; tendence paļauties uz citiem cilvēkiem (aprūpe, drošība, finanses u. tml.).
- krekls Attiecīgais (vīriešu vai sieviešu) sporta apģērba gabals.
- bikses Attiecīgs veļas gabals.
- vurvulēt Attiecina arī uz tetera un dažu citu putnu balss skaņām.
- ģerbumi Attīrīts meža gabals.
- aprūpētāja atvaļinājums atvaļinājums, ko piešķir darba devējs, ja to pieprasa darbinieks, kuram nepieciešams personīgi aprūpēt laulāto, vecāku, bērnu vai citu tuvu ģimenes locekli, vai personu, kura dzīvo ar darbinieku vienā mājsaimniecībā un kurai nopietna medicīniska iemesla dēļ nepieciešama būtiska aprūpe vai atbalsts.
- izpildīt Atveidot ar balsi (vokālu skaņdarbu); dziedāt.
- laringostomija Atveres izveidošana balsenē, kakla priekšpusē.
- linkaine Audekla gabals, ko apsien ap vara vainagu.
- balstaudi Audi, kam organismā ir balsta funkcija.
- perilaringīts Audu iekaisums ap balseni.
- drāna Auduma gabals (parasti neliels, četrstūrains, paredzēts kādam noteiktam nolūkam).
- apakšodere Auduma gabals starp virsdrēbi un oderi.
- trauku lupata auduma gabals trauku mazgāšanai; trauklupata.
- trauklupata Auduma gabals trauku mazgāšanai; trauku lupata.
- salvete auduma gabals, ko medicīnā lieto kā palīglīdzekli pārsiešanā un sanitārijā.
- līķauts Auduma gabals, ko pārklāj mirušajam zārkā.
- auts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
- kājauts Auduma gabals, ko tin ap kāju (zābakos, pastalās, vīzēs).
- stilbtiņš Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim; sietava.
- sietava Auduma gabals, ko tin ap kāju no potītēm līdz celim.
- izplecis Auduma gabals, ko uzšuj vīriešu krekla plecu daļā.
- ļecka Auduma gabals; stērbele.
- glioma Audzējs, kas veidojas no nervu sistēmas balstaudiem (neiroglijas) galvas un mugurkaula smadzenēs.
- cimbaks Auga stiebrs; neliels koka gabals; stilbs, stilba kauls.
- stumbrs Auga vasas (parasti cilindriska) daļa, kas balsta tā virszemes orgānus.
- balstaugi Augi ar stingru, izturīgu stumbru vai stiebru, uz kuriem balstās kāpelējošie augi.
- velēna Augsnes virsējais slānis, kas satur daudz augu (parasti zālaugu, sūnaugu) un atmirušo pazemes daļu; šādas augsnes virsējā slāņa gabals.
- diskants Augsta (parasti bērnu) balss; soprāns.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
- smalka balss augsta balss.
- soprāns Augsta sieviešu vai bērnu balss.
- tenors Augsta vīriešu balss.
- spiegt Augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī runāt.
- diskants Augstākā balss vairākbalsu skaņdarbā.
- kontrtenors Augstākā vīriešu balss.
- korona Augsti jonizētas, stipri retinātas, plazmas apgabals ap Sauli; Saules vainags.
- falsets Augsts vīriešu balss reģistrs; kāda no šī reģistra skaņām; spalga balss.
- triļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; arī treļļi (1).
- trilleris Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums; treļļi (1).
- treļļi Augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu (parasti putna) balss skaņu kopums.
- atmiņas apgabals HMA augšējās atmiņas apgabals (angļu "high memory area (HMA)").
- HMA augšējās atmiņas apgabals.
- augša Augšējie, augstie (balss) toņi.
- kolorēšana Augšējo balsu izrotāšana ornamentālu pārveidojumu rezultātā.
- altāns Augšstāva daļas izlaidums uz (stabu) atbalstiem.
- pacēlums Augšup ejošs (piemēram, ceļa) gabals, posms.
- sūdājs Augšzemē 1-3 pūrvietas liels zemes gabals, ko saimnieks nodeva precēta kalpa rīcībā algas vietā, un kas kalpam bija jāapmēslo ar savu lopu mēsliem.
- kāpelēt Augt, paceļoties gar citiem augiem vai balstu (par augiem).
- dobe Augu audzēšanai sagatavots neliels (parasti paaugstināts); dažādas formas augsnes gabals, kas iezīmēts, piemēram, ar vagām, taciņām.
- aizgrieznis Aukla, ar kuru ilksis piesien pie ragavu priekšējā balsta.
- kukaburra Austrālijā dzīvojošs papagaiļu kārtas putns ar lielu galvu un riņķveida svītrojumu pavēderē, līdz 40 cm garš, ēd kukaiņus, rāpuļus, arī indīgās čūskas; to sauc arī par smejošo putnu, jo tā balss atgādina smieklus, ķiķināšanu, kliegšanu; dzied pirms saules lēkta un pēc saules rieta, tāpēc reizēm to sauc par aborigēnu pulksteni
- gongs Austrumāzijas tautu metāla sitamais mūzikas instruments izliekta bronzas diska veidā (izmanto arī signalizēšanai); metāla gabals, ko skandina signalizējot.
- čalma Austrumnieku (parasti musulmaņu) vīriešu galvassega - drēbes gabals, ko aptin parasti ap cepuri.
- aviolielgabals Automātiskais lielgabals, kas ierīkots iznīcinātājos un bumbvedējos, kalibrs - 20-100 mm, ātršāvība - 100-500 šāvieni minūtē.
- sailentbloks Automobiļa balstiekārtas stieņu un sviru savienojums ar gumijas elementiem, kas nodrošina klusāku darbību.
- atsperotā masa automobiļa daļu masa, ko uzņem balstiekārtas elastīgie elementi.
- neatsperotā masa automobiļa daļu masa, kuras slodzi neuzņem balstiekārtas elastīgie elementi.
- gaitas laidenība automobiļa ekspluatācijas īpašība, ko raksturo virsbūves svārstību parametri (frekvence, paātrinājums u. c.), tam braucot pa nelīdzenu ceļu (atkarīga no ceļa līdzenuma, automobiļa balstiekārtas, riepu konstrukcijas un automobiļa masas sadalījuma).
- Katalonija Autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Barselona, platība - 32114 kvadrātkilometru, 7286000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Brčko apgabals autonoms apgabals Bosnijas un Hercegovinas federālās valdības tiešā pakļautībā, platība — 493 kvadrātkilometri, 78860 iedzīvotāju (2006. g.).
- Atosa Autonoms apgabals Halkidides pussalā Grieķijā, pareizticīgo mūku apvienības īpašums, platība - 336 kvadrātkilometri, ap 20 klosteru, kuros dzīvo \~2000 mūku (grieķi, krievi, bulgāri, serbi), teritorijā netiek ielaistas sievietes, Bizantijas laika mākslas darbi, >10000 grāmatu, liela rokrakstu kolekcija.
- Larjoha Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Logronjo, platība - 5045 kvadrātkilometri, 316800 iedzīvotāju (2009.).
- Navarras privileģētais apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Pamplona, platība - 10391 kvadrātkilometrs, 618000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija-Lamanča Autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Toledo, platība - 79463 kvadrātkilometri, 2044000 iedzīvotāju (2009.).
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Madrides apgabals autonoms apgabals Spānijas Karalistē, platība — 8030 kvadrātkilometru, 6303000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- krecināt Āža balsī dziedāt.
- laringoreja Bagātīga gļotu izdalīšanās no balsenes.
- saišķu pīlārs bagātīgi profilēts balsts, kas no visām pusēm ir papildināts ar pilastriem, puskolonnām, trīsceturtdaļkolonnām u. tml.
- Papes bāka bāka Rucavas pagastā, uzbūvēta 1890. g., rekonstruēta 2002. g., ir dzelzs cilindrs (diametrs 1,9 m) ar dzelzs režģa balstiem ārpusē, gaismas avots (elektriskā spuldze un nekustīga lēca ar koncentriskām joslām) atrodas 21 m vjl.
- plie baletā - ceļu saliekšana, kuras laikā uz grīdas balstās ar visu pēdu.
- adadžo Baletā - dejas forma (gk. duetā), kurā partneris atbalsta balerīnu satvērienos.
- Bedavangs Bali salas iedzīvotāju kosmoloģijā bruņurupucis, ko meditējot radīja kosmosa čūska Antaboga, uz tā balstījās divas saritinājušās čūskas, zemes turētājas, un Melnais akmens, pazemes valstības vāks.
- Antaboga Bali salas mitoloģijā - čūska, kas eksistēja vēl pirms zemes un debesu radīšanas, ar meditācijas palīdzību viņa radīja bruņurupuci, kas kļuva par pasaules balstu un tālākās radīšanas pamatu.
- baltot Balināt, balsināt.
- vitot Balināt, balsināt.
- gaisa balons balons ar saspiestu gaisu, kas izpilda balstiekārtas elastīgā elementa funkcijas.
- Ochroma lagopus balsa jeb balsaskoks.
- laringāls līdzskanis balsenē artikulēts līdzskanis.
- pēkša Balsene; balss.
- svētdienas rīkle balsene.
- balss rīkle balsenes dobums, arī elpvads.
- pseidokrups Balsenes iekaisums ar izteiktu gļotādas tūsku, kurš attīstījies apvidū zem balss saitēm.
- ventrikulohordektomija Balsenes kabatas sienas un balss saišu daļas ekscīzija, lai atvieglotu balsenes stenozi abpusējas balss saišu abduktoru paralīzes gadījumā.
- ventrikuloektomija Balsenes sānkabatas ekstripācija zirgiem, kas slimo ar vienpusēju vai abpusēju balsenes izpletējmuskuļu paralīzi vai parēzi.
- laringospazma Balsenes spazma, balss saišu krampji.
- četrstūrveida membrāna balsenes šķiedraini elastīgās membrānas augšējā daļa.
- laringocēle Balsenes trūce, balsenes gaisu saturošā maisveida kabatas izspiešanās uz iekšpusi vai kakla pusi klepojot, kliedzot, iekaisuma un audzēja gadījumā, ja sašaurināta kabatas atvere un traucēta gaisa atplūšana.
- nobalsināt Balsināt un pabeigt balsināt.
- nobaltēt Balsināt, nobalsināt.
- balotēt Balsojot izšķirt jautājumu (par kādas personas ievēlēšanu); balsojot izlemt (kādu jautājumu).
- ievēlēt balsojot nodot (personai, cilvēku grupai) pilnvaras (veikt valsts vai sabiedrisku amatu).
- pārbalsot Balsojot, piedaloties vēlēšanās, pārspēt (kādu) ar iegūto balsu skaitu.
- atklāta balsošana balsošana bez biļeteniem un urnām (parasti, paceļot roku).
- telefonbalsojums balsošana pa telefonu.
- vēlēšanu biļetens balsošanai paredzēta lapa ar datiem par vēlējamo kandidātu vai kandidātiem (arī vēlēšanu liste).
- balsojums balsošanas rezultāts
- nobalsot Balsot un pabeigt balsot.
- nodot (savu) balsi balsot.
- (at)dot (savu) balsi balsot.
- vokaliskopija Balss atpazīšana; tādu pazīmju izdalīšana, kuras nepārprotami nosaka runātāja balss traktu, identificējot vokaligrammas.
- balss lūzums balss augstuma un tembra maiņa zēniem pubertātes laikā; balss kļūst zemāka balss saišu pagarināšanās rezultātā.
- reāllaika audiopārraide balss digitālā pārraide.
- balss nesīgums balss īpašība būt labi dzirdamai (troksnī, lielā attālumā u. tml.).
- balss lokanība balss īpašība viegli mainīt savu augstumu, spēku, tembru.
- hordopeksija Balss kroku laterālas fiksācijas operācija, lai novērstu balsenes hronisku stenozi.
- laringostroboskopija Balss kroku vibrācijas novērošana ar laringostrobosko-pu, ko lieto balss kroku kustību apskatei.
- pubertātes parafonija balss lūzums, balss pārmaiņa zēniem pubertātes laikā.
- mutācija Balss lūzums, kas iestājas (galvenokārt zēniem) 12-16 gadu vecumā sakarā ar balsenes strauju attīstību.
- balsošana pa pastu balss nodošana ar pasta starpniecību, ko var izdarīt zināmu laiku pirms vēlēšanu dienas, kā arī vēlēšanu dienā.
- laringofonija Balss skaņa, auskultējot balseni.
- ehofonija Balss skaņas atbalsošanās, dzirdama, auskultējot krūtis.
- datorsaistes telefonija balss telefonijas un datu bāzu apvienojums.
- monotonija Balss toņa nemainīgums, ko novēro balsenes muskuļu paralīzes gadījumā.
- nodzerta balss balss, kas no pārmērīgas alkoholisku dzērienu lietošanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- nosmēķēta balss balss, kas no smēķēšanas ir kļuvusi neskanīga, aizsmakusi.
- krūšu balss balss, kurai raksturīgs krūšu reģistrs.
- pazvaļa Balsta, atbalsta veids.
- Parthenocissus inserta balstāmā mežvīna "Parthenocissus vitacea" nosaukuma sinonīms.
- Parthenocissus vitacea balstāmais mežvīns.
- mehāniskie audi balstaudi.
- kronšteins balstenis, trijstūrveida balsts horizontāli izvirzītu elementu balstīšanai un nostiprināšanai.
- neatkarīgā balstiekārta balstiekārta, kurā vienas ass riteņa pārvietošanās nav atkarīga no šās ass otra riteņa pārvietošanās.
- atkarīgā balstiekārta balstiekārta, kurā vienas ass viena riteņa pārvietojums izraisa šās ass otra riteņa pārvietojumu.
- šķērsstabilizators balstiekārtas ierīce, kas ar savu iekšējo pretestību mazina transportlīdzekļa virsbūves sānsveri.
- paspillēt Balstīt, atbalstīt.
- izmantot balstīties uz labvēlīgiem apstākļiem, situāciju.
- stute Balsts 1(1); balstkoks; resna, strupa rīkste.
- stebers balsts linu kulstīšanai.
- stuoveņa balsts linu kulstīšanai.
- starpbalsts Balsts, kas kādā posmā atrodas starp citiem (galvenajiem) balstiem.
- nekustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim griezties ap to, neradot reakcijas momentu.
- kustīgs balsts balsts, kas ļauj ķermenim pārvietoties pa pieskari kontakta virsmām, pieļaujot tikai normālo reakciju.
- iespīlējuma balsts balsts, kas neļauj ķermenim pārvietoties.
- elastīgs balsts balsts, kas zem slodzes elastīgi deformējas (pārvietojas).
- ockeļs balsts, spīļu arkla rokturi.
- rogaļs balsts, spīļu arkla rokturis.
- balsta sakne balstsakne
- kontakttīkla piekare balstu un trošu kopums, kas nodrošina kontakttīkla gaisvada noteiktu un nemainīgu stāvokli attiecībā pret sliežu galviņu virsmu.
- kontrapunkts balsu kopskaņa, kur katrai pamatbalss skaņai atbilst skaņa citās (kontrapunktējošās) skaņās.
- greizskanis Balsvedības paņēmiens, kad divu blakus akordu dažādās balsīs atrodas vienas un tās pašas pakāpes skaņas, bet ar dažādām alterācijas zīmēm.
- balzama baltegle baltegļu suga ("Abies balsamea").
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
- balsnums Baltums, balsnējums.
- zalpija Balzama biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
- balzama apse balzama papele ("Populus balsamifera") - Ziemeļamerikas papeļu suga, bieži audzē parkos, garās olveida lapas apakšpusē bālākas, lapu pumpuriem stipra smarža, Latvijā audzē apstādījumos.
- dārza balzamīne balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- baļsonka Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzame Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzamīne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzamīns Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balze Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzene Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzonis Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzons Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzume Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- balzūne Balzamīņu sprigane ("Impatiens balsamina").
- grodskoki Baļķi uz kuriem balstās tilta grīda.
- grodi Baļķi, uz kuriem balstās tilta grīda.
- nospārnīca Baļķis pret kuru balstās jumta spāres.
- stutbaļķis Baļķis, ko izmanto par balstu.
- mēslvabole Bambals - vaboļu kārtas skarabeju dzimtas apakšdzimta ("Geotrupinae"), tumša, neliela vai vidēji liela vabole, kas pārtiek no mēsliem un pūstošiem augiem.
- bands Banda 1(1) - kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- grozs Basketbolā - balsta vairogam piestiprināta stīpa ar tīklu, kurā jāiemet bumba.
- arhibīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, arhibīskapa pārvaldes apgabals.
- bīskapija Baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārvaldes apgabals.
- mācītājmuiža Baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītāja muiža; mācītāja dzīvojamā māja uz šī zemes gabala.
- mācītāja muiža baznīcas zemes gabals ar dzīvojamo māju un saimniecības ēkām, kas piešķirts mācītājam īpašumtiesiskā lietošanā (līdz 20. gadsimta 20. gadiem); mācītājmuiža.
- pazemināts Bemolēts - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā.
- žabars Bērnam uzliekams drēbes gabals, lai nesaslapina kreklu uz krūtīm.
- izdzist Bez dzīvīguma, kluss, tāds, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- akleņčūska Bezkāju ķirzakai līdzīgs augsnes iemītnieks ar tievu, tārpveidīgu ķermeni (10-80 cm), īsu asti ar dzelkni galā (atbalsts kustībām), acis stipri reducētas, pārtiek no kukaiņiem, gk. skudrām.
- bezbēns Bezmēns - sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
- atšļukt Bezspēkā atlaisties, atslīgt (kur), atbalstīties (pret ko).
- personālie sakaru pakalpojumi bezvadu sakaru pakalpojumi, kuros izmanto 1,8-2 GHz diapazonu digitālas informācijas (teksta, balss ziņojumu, balss pasta u. c.) pārraidei un saņemšanai.
- trijkāja trepes bīdāmās kāpnes, kam nav vajadzīgs vertikālais atbalsts.
- facilitācija Biedrisks atbalsts.
- ņuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; nuka.
- nuka Bieza (parasti maizes) šķēle, arī biezs (kā) gabals; ņuka.
- kojas drošības borts bieza finiera vai brezenta gabals, kas novērš izkrišanu no kojas.
- kanika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kaniks Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- konika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- kunika Bieza maizes rika, biezs maizes gabals, šķēle.
- skutājs biezoknis (mazu egļu un priežu biezoknis, kur zemi klāj sausi zari un skujas); sīku koku mežs; izdedzis meža gabals.
- ķieka Biezs (maizes) gabals.
- ņuks Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- nukucis Biezs, liels maizes kancis, visbiežāk tāds, ko tikko var aptvert ar sauju; gabals.
- ķerties Bieži aprauties runas plūsmā (par balsi, stāstījumu).
- bipstiķis Bifšteks - cepts liellopa filejas gabals.
- bimbilis Bimbals.
- bioakustika Bioloģijas nozare, kurā pēta dzīvnieku balsis un akustisko sazināšanos, arī dzīvnieku (sikspārņu, delfīnu) orientēšanos ar skaņas signāliem.
- skalds Birzs, lapu koku mežiņš; birztala ar skaļu atbalsi.
- skalda Birztala ar skaļu atbalsi.
- balzampīpene Biškrēsliņu suga - balzama biškrēsliņi ("Tanacetum balsamita", arī "Chrysanthemum balsamita").
- balzama biškrēsliņš biškrēsliņu suga ("Tanacetum balsamita", agrāk arī "Crysanthemum balsamita"), kas paretam Latvijā tiek audzēta un sastopama arī kā dārzbēglis.
- receklis Blīva, samērā elastīga masa, kas izveidojas, kādu vielu iedarbībā sabiezējot šķidrumam (piemēram, asinīm, olbaltumvielām); šādas masas gabals.
- kukurznis Blīvas (parasti sacietējušas) augsnes pika, gabals.
- kukurznis Blīvs (parasti sacietējis, sasalis) zemes gabals (piemēram, uz ceļa, lauka).
- sūds Blīvs mēslu, izkārnījumu gabals.
- braks Braķis - siena gubas centrālās kārts balsts.
- braukums Brauciens, arī nobrauktais ceļa gabals.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
- paseksnis Brīva telpa starp pamata baļķi, kas balstās uz akmeņiem vai bluķiem, un zemi; pasekne (2); paseknis (2).
- odāls Brīvo zemnieku mantojams zemes īpašums Skandināvijā viduslaikos, kura atsavināšana bija ierobežota, bet šādu statusu zemes gabals ieguva, ja to mantoja 3-5 paaudzēs.
- ēnatmiņa Brīvpiekļuves atmiņas apgabals, ko izmanto, lai tajā iesūtītu un izpildes laikā saglabātu programmatūru, ko patstāvīgi glabā lēnākas darbības lasāmatmiņā, tādējādi paaugstinot datora veiktspēju.
- taisngriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām (vai piegriezumjoslām) vismaz zem balstvirsmas ir taisnstūrains apveids, piemēram, taisnie divsleju svārki, četrsleju svārki, piekrokotie kuplbrunči, arī kruzuļjoslu brunču.
- koniskie slīpgriezuma brunči (svārki) brunči, kuru piegriezumslejām ir trapeces apveids, piemēram, slīpsleju svārki jeb gabalsvārki, plandsleju svārki (ar kopgrieztiem godē).
- mūrlata Brusa - nesošs būvkonstrukcijas elements, uz kā atbalstās koka konstrukcija.
- gulsnis brusas veida zāģmateriāls izmantošanai dzelzceļa sliežu atbalstam.
- mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- rūpadhātu budisma mitoloģijā - viena no pasaulēm, kas atrodas virs "vēlmju sfēras" un zem "to sfēras, kam nav formas", kuras apraksts veidots, balstoties uz jogu iekšējo mediatīvo pieredzi, kas pārnesta uz ārējām eksistēšanas formām.
- bumburēt Burbuļot, čalot, kaut ko pusbalsī runāt par savu pretinieku.
- modiljons Burtam S līdzīga konsole, kas balsta dzegu vai kādu citu izvirzītu arhitektonisku elementu.
- zavetnieks Burvis, dziednieks, kura darbība balstās uz maģisku formulu zināšanu un piesaukšanu.
- čerkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
- čērkstēt Būt ar blakus trokšņiem (par balsi, elpu).
- krekšēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- krekšķēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- krekstēt Būt ar čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- pakrekšēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- pakrekšķēt Būt ar nelieliem čerkstošiem blakustrokšņiem (par balsi).
- spiegt Būt augstam, spalgam, samērā griezīgam (par balsi).
- dziedāt vienu dziesmu (ar kādu) būt domubiedriem; runāt līdzi, atbalstīt.
- balstīties Būt novietotam, atrasties (uz kāda balsta, pret kādu balstu).
- noturēt Būt par (kā) pamatu, balstu.
- atņemt Būt par cēloni, ka pazaudē (balsi, valodu u. tml.).
- paļauties Būt pārliecinātam (piemēram, par kāda apstākļa, fakta nozīmīgumu, izšķirošo lomu); arī uzskatīt (ko) par atbalstu, glābiņu.
- karāties Būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- maskulinizēties Būt tādai, kam veidojas vīriešu sekundārās dzimumpazīmes (piemēram, ūsas, bārda, zema balss) - par sievieti.
- ticēt Būt tādam, kam ir pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- turēt Būt tādam, kas neļauj (kam) mainīt iepriekšējo, arī vēlamo stāvokli; būt par balstu, pamatu (kam).
- šalkt Būt tādam, kur skan ilgstošas, vienlaicīgas, samērā vienmērīgas vairāku, daudzu cilvēku radītas, parasti balss, skaņas (par telpu, vietu).
- raustīties Būt tādam, kuras plūsmā ir vairākkārtīgi īsi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); skanēt nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem īsiem pārtraukumiem (par balsi).
- ledgriezis Būve tilta balstu aizsargāšanai pret ledus spiedienu palu laikā.
- laidums Būvkonstrukcija, kas novietota starp celtnes balstiem; attālums starp celtnes balstiem.
- baļķis Būvmateriāls - apzāģēts, arī aptēsts, apēvelēts liels koka stumbra gabals; sija, būvbaļķis.
- kurpe Būvniecībā dzelzs čaula, kas uzmaukta koka vai dzelzs konstrukcijas apakšējai, parasti uz mūra atbalstāmai daļai, lai aizsargātu to no bojājumiem vai sadalītu tās spiedienu vienmērīgi uz plašāka laukuma.
- C-14 C-14 metode - nogulumu un arheoloģisku objektu vecuma noteikšana, balstoties uz radioaktīvā oglekļa izotopa 14C daudzumu augu vai dzīvnieku atliekās.
- katriņa Cara laika nauda (simts rubļu gabals).
- mikrocaurulītes Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- mikrotubuļi Caurītes - šūnas balsta struktūras; veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- prizma caurspīdīga materiāla gabals, ko ierobežo divas plakanas šķeļošās virsmas; gaismai izplatoties caur prizmu, tā tiek lauzta un disperģēta uz katras no virsmām – sadalīta spektrā.
- lodziņš burā caurspīdīga mīksta un lokana materiāla gabals, kas iešūts buras apakšējā daļā, lai braucēji varētu novērot tuvāko apkārtni.
- traheja Cauruļveida elpošanas orgāns (cilvēkam, daļai dzīvnieku), kas pārvada gaisu no balsenes uz bronhiem un plaušām.
- pampars Celme, vecs, sakaltis koka gabals.
- kakaža Celms ar 2 saknēm, ko lieto kā celteņa balstu vai pamatu ceļot smagākus priekšmetus.
- sliekt Celt augšup, balstīt.
- pajumte Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
- pajumts Celtne, ko veido uz balstiem novietots pārsegums; arī nojume.
- kabeļceltnis Celtnis, kas sastāv no diviem balstiem un starp tiem novilktu trosi, pa kuru pārvietojas kravas ratiņi.
- torņceltnis Celtnis, kura balsta konstrukcija ir tornis.
- tilta celtnis celtnis, kura balsta konstrukcijas ir līdzīgas tilta laidumiem.
- ceļa apmale ceļa elements atšķirīgu segumu atdalīšanai, iezīmējot brauktuvi vai veidojot segas malas balstošu ietvaru.
- strēķe Ceļa gabals, attālums.
- jūgums Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu jūdzienu.
- jūdziens Ceļa gabals, ko varēja nobraukt ar vienu zirga iejūgšanu.
- galenis Ceļa gabals, posms.
- birziens Ceļa gabals.
- birzs Ceļa gabals.
- birzums Ceļa gabals.
- kusaks Ceļa gabals.
- ceļa seguma pamats ceļa nesošā kārta, kas balsta segumu un pārnes transportlīdzekļu (riteņu) slodzi uz segas papildkārtu vai grunts pamatni.
- ceļa nomale ceļa sānu josla, kas abās ceļa pusēs piekļaujas brauktuvei, balsta ceļa brauktuvi un noder par drošības joslu (lai ceļa segu izmantotu braukšanai visā platumā), transportlīdzekļu apstādināšanai un īslaicīgai ceļa segas remontdarbu tehnikas un materiālu novietošanai.
- ķerties Censties satvert (ko), lai pieturētos, atbalstītos.
- kopāturēšanās Cenšanās pastāvīgi atrasties kopā (parasti, savstarpēji palīdzot, atbalstot citam citu).
- cepetis Cepeškrāsnī vai krāsnī cepts (retāk sautēts) paliels gaļas gabals.
- cepets Cepetis - uz uguns vai cepeškrāsnī cepts medījums, arī gaļas (piemēram, cūkgaļas) gabals.
- taļļa Cieši piegulošs bezpiedurkņu (parasti sieviešu, bērnu) veļas gabals, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai; apģērba gabala daļa, kas aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostasvietai un kas parasti ir sašaurināta jostasvietā.
- saaudzenis Cieši saistītu minerālu sakopojuma gabals.
- cietokšņa artilērija cietokšņa garnizona artilērijas ieroči, ko izmantoja ienaidnieka apšaudei, uzbrukuma atvairīšanai, cietokšņa pieeju piesegšanai ar flangu uguni un izbrukumu no cietokšņa atbalstīšanai.
- plienakmens Ciets noguluma iezis, kura galvenā sastāvdaļa ir kalcija karbonāts vai dolomīts; šī ieža gabals; kaļķakmens, ģipšakmens.
- krams Ciets, dažādas krāsas oksīdu un hidroksīdu grupas minerāls (kvarca paveids); šī minerāla gabals.
- ogle Ciets, degošs iezis (parasti melnā vai brūnā krāsā), kas veidojies, pārakmeņojoties vai daļēji pārogļojoties augu atliekām.; arī atsevišķs šī ieža gabals.
- akmens Ciets, ūdenī nešķīstošs nemetālisks iezis vai tā gabals.
- sonātes forma cikliska skaņdarba (parasti pirmās daļas) forma, kas balstās uz vismaz divu muzikālo tēlu pretnostatījumiem un attīstību.
- informācijas sabiedrība cilvēces ilgtspējīgas attīstības pakāpe, kuru veicina pieaugošā zināšanu pārvaldība un kurā sabiedrība veidojas un attīstās kā augsti izglītotu indivīdu kopienu, kā arī uz zināšanām balstīta ekonomika sekmē visas sabiedrības un ikviena indivīda dzīves līmeņa paaugstināšanos.
- krūšu reģistrs cilvēka balss diapazona zema josla.
- strunkulis Cilvēka izkārnījumu gabals.
- empīrija Cilvēka pieredze, ārējās pasaules uztvere, kas balstīta uz pieredzi.
- skelets Cilvēka un dzīvnieku ķermeņa, tā daļu cieto veidojumu (kaulu, skrimšļu, čaulu, kutikulu u. tml.) kopums, kam ir, piemēram, balsta funkcija, aizsargāšanas funkcija un pie kā ir piestiprināti mīkstie audi (piemēram, muskuļaudi).
- balsotājs cilvēkas, kas balso, piedalās vēlēšanās, balsošanā
- papildspēki Cilvēki, cilvēku grupa, kas pastiprina, atbalsta (ko).
- stentors Cilvēks ar ļoti spēcīgu balsi - pēc kāda Homēra varoņa vārda.
- bezdvēselis Cilvēks ar vāju, klusu balsi vai balsi bez iekšēja spēka.
- alts Cilvēks, kam ir šāda balss.
- baritons Cilvēks, kam ir šāda balss.
- bass Cilvēks, kam ir šāda balss.
- mecosoprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- soprāns Cilvēks, kam ir šāda balss.
- tenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- varoņtenors Cilvēks, kam ir šāda balss.
- aizstāvis cilvēks, kas aktīvi pauž piekrišanu noteiktiem uzskatiem, vērtībām, [aizstāv]{s:2137}, pamato tās; aktīvs piekritējs, atbalstītājs
- atbalsts Cilvēks, kas atbalsta (2).
- balsinātājs Cilvēks, kas balsina.
- ieliktenis Cilvēks, kas ieņēmis amatu ar kāda atbalstu un darbojas atbalstītāja interesēs.
- karsējs Cilvēks, kas jūt līdzi (piem., sportistam, sporta komandai, sacensību dalībniekiem), atbalsta (to).
- praktiķis Cilvēks, kas labi prot, pārzina savu darbu, balstoties uz lielu darba pieredzi, mazāk uz teorētiskām zināšanām.
- rūcējs Cilvēks, kas mēdz paust savu īgnumu, runājot zemā balsī.
- brēka Cilvēks, kas mēdz skaļā, kliedzošā balsī runāt, arī bārties, lamāties.
- patvērums Cilvēks, kas palīdz, aizstāv, glābj; glābiņš, atbalsts.
- piekritējs Cilvēks, kas piekrīt (piemēram, kādam viedoklim, uzskatam, kāda darbībai), aizstāv, atbalsta (to).
- čērkstele Cilvēks, kas runā čērkstošā balsī.
- aizmugure Cilvēks, kas var palīdzēt; atbalsts.
- atbalsta persona cilvēks, kurš palīdz klientam saziņā, mobilitātē, personiskajā aprūpē un nodrošina piekļuvi citiem pakalpojumiem; arī cilvēks, kurš palīdz atbalstāmajai personai plānot un pašai pieņemt lēmumus par savu dzīvi.
- ģilde Cilvēku apvienība, kuriem ir vienādas intereses vai prasmes un kuri apvienojušies, lai atbalstītu cits citu.
- sociālā atbalsta tīkls cilvēku grupa, kuri atbalsta cits citu ikdienas dzīvē vai kopīgu problēmu risināšanā.
- mazaizsargātā sociālā grupa cilvēku kopums, kas bez sabiedrības atbalsta nespēj apmierināt savas pamatvajadzības.
- sociālā saliedētība cilvēku vienotība, kas balstās uz kopējām pamatvērtībām, mērķiem un to sasniegšanas līdzekļiem.
- partimento Cipariem apzīmēta basa balss, "continuo".
- spiga cūkas aste; cūkas gurna gabals ar asti.
- cimbulis Cūkas ciskas gabals.
- tutursla Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
- tuturslis Cūkas gaļas mugurkaula gabals.
- spyga cūkas gurna gabals ar asti, ko vārīja apsējībās.
- cūksūds Cūkas izkārnījumu gabals.
- krūtacis Cūkas pakakles gabals, kurā ir dūruma vieta.
- vidstrops Cūkas sānu speķa gabals.
- vidtrops Cūkas sānu speķa gabals.
- melmenis Cūkgaļas filejas gabals.
- dunkuris Cukura vai sāls gabals.
- viatiks Cunfšu laiku paraža izmaksāt pabalstu no vienas pilsētas uz otru ceļojošiem amatniekiem bezdarbniekiem no speciāli šim nolūkam nodibinātiem fondiem.
- nokrekstēt Čerkstošā balsī nosmieties.
- nokrekšēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekšķēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt; nokrekstēt (2).
- nokrekstēt Čerkstošā balsī noteikt, pateikt.
- krekšēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
- krekšķēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
- krekstēt Čerkstošā balsī runāt (ko).
- barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
- četrbalsu Četrbalsīgs.
- bruss Četrkantīgs sviesta gabals.
- auts Četrstūrains auduma gabals (piemēram, galdauts, kaklauts).
- pazusnieks Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj padusē.
- abulis Četrstūrains auduma gabals, ko iešuj vīriešu apakšbikšu staru starpā.
- linauts Četrstūrains linaudekla gabals (piemēram, galdauts, dvielis).
- čiebene Čiepstoša balss.
- Bajantumena Čoibalsana - pilsētas Mongolijā nosaukums 1921.-1941. g.
- Sanbeise Čoibalsana, pilsētas Mongolijā nosaukums līdz 1921. g.
- Centrālā Āfrika dabas apgabals Āfrikā no Gvinejas līča līdz Austrumāfrikas plakankalnes rietumu nogāzei, starp 7 grādu ziemeļu platumu un 13 grādu dienvidu platumu.
- Gezira Dabas apgabals Āfrikā, Sudānas austrumos, starp Balto un Zilo Nīlu, platība - 8000 kvadrātkilometru, līdzenums (augstums - 300-500 m), savanna un pustuksneši.
- Dienvidāfrika Dabas apgabals Āfrikā, uz dienvidiem no 12-13 grādu dienvidu platuma, ietver arī Madagaskaru un Maskarēnu salas, platība \~5000000 kvadrātkilometru.
- Montanja Dabas apgabals Andu priekškalnēs (sp. val. "La Montana"), uz austrumiem no Ukajali upes, Peru, grēdu augstums - 400-600 m.
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti.
- Grančako Dabas apgabals Argentīnā, Bolīvijā un Paragvajā ("Gran Chaco"), Laplatas zemienes ziemeļos un Andu priekškalnos, platība 777000 kvadrātkilometru.
- Patagonija Dabas apgabals Argentīnā, uz dienvidiem no Kolorado upes, starp Andiem un Atlantijas okeānu, platība - \~650000 kvadrātkilometru, kāpļains, kanjonveida ieleju un aizu saposmots plato, kas Andu priekškalnu virzienā paaugstinās līdz 2200 m.
- Svonlenda Dabas apgabals Austrālijas dienvidrietumos, līdzenums - 300-500 m vjl., Dārlinga grēda - līdz 582 m, Stirlinga grēda - 1109 m vjl., akmmeņogļu, boksītu, dzelzs un titāna rūdas atradnes.
- Abesomālija Dabas apgabals Austrumāfrikā, ietver Etiopijas kalnieni, Somālijas pussalu un Afāras ieplaku.
- Lesa plato dabas apgabals Austrumāzijā (angļu val. "Loess Plateau"), Huanhes vidusteces baseinā, starp Alašaņa, Ciņliņa un Naņšaņa grēdām (Ķīnā), platība - \~430000 kvadrātkilometru, vidējais augstums - 1200-1500 m.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
- Pampas Dabas apgabals Dienvidamerikā (angļu val. "Pampa"), Argentīnā, starp Salado un Kolorado upi, austrumu daļa līdzena 30-150 m vjl., rietumu - viļņota 300-600 m.
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Piebaikāls Dabas apgabals Dienvidsibīrijā, Krievijas Irkutskas apgabalā un Burjatijas Republikā, ietver Baikāla rietumu un austrumu krasta kalnu grēdas, augstums - līdz 2000-2500 m, augsts seismiskums.
- Teraji Dabas apgabals Gangas līdzenuma ziemeļos, Himalaju piekājē, Indijā un Nepālā, platums - 30-50 km, augstums - līdz 900 m, mitrie tropu meži, ezeru piekrastēs un purvos līdz 5 m gara zāle.
- Oudaudahreina dabas apgabals Islandē, uz ziemeļiem no Vahdnajegidla ledāja, starp ziemeļu virzienā tekošām upēm.
- Sģeidaraursandirs dabas apgabals Islandes Dienvidu Zemes austrumos, ko šķērso vairākas upes un strauti no Vahdnajegidla uz okeānu.
- Centrālā Kazahija dabas apgabals Kazahstānā, ietver Turgajas plato un Kazahstānas sīkpauguraini.
- Pantanala Dabas apgabals Lapatas zemienes ziemeļos ("Pantanal"), Paragvajas augšteces rajonā, Brazīlijā, platība - 110000 kvadrātkilometru, tektoniska ieplaka, augstums - 90-100 m, upju un ezeru nogulumi, subekvatoriāls klimats, lietus sezonā (no oktobra līdz jūnijam) pārplūst, sausajā sezonā - purvi, ezeri, solončaki.
- Upstarpa Dabas apgabals Laplatas zemienē, starp Paranas un Urugvajas upi, Argentīnā, ziemeļu daļā pārpurvota zemiene (augstums - 60-70 m), centrā un dienvidos - viļņots līdzenums (90-100 m), subtropu klimats; Entreriosa; Mezopotāmija.
- Pampa Dabas apgabals Laplatas zemienes dienvidos, starp 29. un 39. dienvidu platuma grādu, Argentīnā, austrumu daļa līdzena (30-150 m vjl.), rietumos - viļņota (300-600 m), vietām kāpas, virskārtu veido irdens lesveida smilšmāls, subtropu klimats.
- Jorkšīras ielejas dabas apgabals Lielbritānijas vidienā ("Yorkshire Dales"), Peninu kalnu austrumu nogāzē, Nacionālais parks dibināts 1954. g., platība - 1761,2 kvadrātkilometri.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
- Pendžāba Dabas apgabals un vēsturisks novads Indas-Gangas līdzenuma ziemeļrietumos ("Punjab"), Indijā un Pakistānā, augstums pārsvarā 150-350 m.
- Sistāna Dabas apgabals un vēsturisks novads Irānas kalnienes vidienē, Afganistānā un Irānā, līdzenums, augstums - līdz 500 m, subtropu tuksnesis.
- Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
- Sāhela Dabas apgabals, pārejas zona starp Sahāras tuksnesi un Rietumāfrikas savannām; platums - līdz 400 km, robežas atsevišķos gados mainās atkarībā no nokrišņu daudzuma.
- Semirečje Dabas un vēsturisks apgabals starp Balhaša ezeru ziemeļos, Sasikola un Alakoja ezeru ziemeļaustrumos, Džungārijas Alatavu dienvidaustrumos un Ziemeļtjanšana grēdām dienvidos, Kazahstānas Almati apgabalā.
- stāja Dabiskais, parasti vertikālais, ķermeņa stāvoklis balstā uz kājām; noteikts ķermeņa stāvoklis, kas ir saistīts ar kādas darbības veikšanu.
- ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
- krāģis Dakšveidīgs koka gabals, ar kura palīdzību valna tiek turēta atstatu no bišu stropa skrejas.
- divisi Dalīti, orķestra mūzikā stīgu instrumentu partijās to vietu apzīmējums, kur atskaņotājiem jāsadalās 2 vai vairākās grupās, lai katra spēlētu savu balsi.
- sakne Daļa (organisma veidojumam), kas ir ieaugusi, iestiprinājusies kādā organisma daļā (piemēram, žoklī, ādā) vai kam ir savienojuma, balsta funkcija.
- parte Daļa, partija, arī balss (ansamblī).
- imersija Daļēja iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek apgūstamajā valodā ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- aizsmacis Daļēji vai pilnīgi zaudējis balss skanīgumu.
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt balss skanīgumu (par cilvēku, arī dzīvniekiem).
- aizsmakt Daļēji vai pilnīgi zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- piesmakt Daļēji zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- piesmakt Daļēji zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- akordsamaksa Darba atlīdzības forma, kura balstās uz vienošanos starp darba devēju un darba ņēmēju par nolīgtās summas izmaksu par saražoto produkciju vai darbu kopumā.
- atbalstīšana Darbība --> atbalstīt (1).
- atbalstīšana Darbība --> atbalstīt (2).
- karitatīvais darbs darbība, kas vērsta uz personas un grupas sociālās un garīgās funkcionēšanas atjaunošanu, balstoties uz solidaritātes un karitatīvās kohēzijas principiem, kristīgo tradīciju un vērtību sistēmu, un tas ir saistīts ar latīņu valodas jēdzienu _caritas_, ko var tulkot kā ‘žēlsirdība’, arī kā ‘tuvākā mīlestība’.
- atbalstīšana Darbība, process --> atbalstīt (3).
- balsināšana Darbība, process --> balsināt.
- palīdzība ģimenei darbības, kas atbalsta un veicina dažādu pakalpojumu sniegšanu ģimenes vajadzību apmierināšanai; finansiāla palīdzība ģimenēm, kas parasti tiek sniegta, pamatojoties uz iztikas līdzekļu izvērtēšanu.
- specializētās darbnīcas darbnīcas, kurās izveidotas darba vietas un nodrošināts speciālistu atbalsts redzes un dzirdes invalīdiem vai personām ar garīga rakstura traucējumiem.
- nodārdināt Dārdošā balsī nosmieties.
- nodārdināt Dārdošā balsī noteikt, pateikt; dārdošā balsī norunāt.
- atdārdēt Dārdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dārdoņu.
- uzticības operācijas (trasts) darījumi, kuros attiecības starp banku un klientu balstās uz savstarpēju uzticēšanos un saskaņā ar kuru noteikumiem banka uzņemas atbildību par klientam piederoša īpašuma pārvaldīšanu klienta labā, pārvaldot šo īpašumu šķirti no sava īpašuma.
- straumes orientēta datne datne, kuras struktūra ir atvērtāka nekā parastajai datu datnei (piemēram, dokumenta teksts, diskrēts balss ieraksts).
- diska kešatmiņa datora atmiņas apgabals, kurā īslaicīgi uzglabā bieži lietojamus datus; izpilda starpnieka funkcijas starp lietojumprogrammu un diskatmiņu.
- runas atbilde datora ģenerētas runas izvade, t. i. atbildes uz lietotāja komandām vai pieprasījumiem tiek sniegtas balsī.
- ievades apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kas dotajā momentā izdalīts ievaddatu glabāšanai.
- izvadapgabals Datora pamatatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts izvaddatu glabāšanai.
- saglabāšanas apgabals datora pamatatmiņas apgabals, kurā tiek saglabāts reģistru saturs.
- balss apstrāde datorizēta balss ziņojumu apstrāde, kurā ietverta balss ziņojumu saglabāšana un pārsūtīšana, balss atpazīšana, atbilžu veidošana balss ziņojumiem un tehnoloģijas, kas tekstu pārvērš runā.
- steks datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, ko plaši izmanto programmas izpildes pārtraukumu gadījumā, lai atcerētos procesa stāvokli, kā arī izsaucošo rutīnu atpakaļadreses un nododamos parametrus.
- magazīnatmiņa Datu īslaicīgas uzglabāšanas apgabals atmiņā vai reģistrā, no kura dati tiek izņemti pretējā kārtībā, nekā tajā ievietoti.
- polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
- kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
- mikropolifonija Daudzbalsības veids, kur skaņu augstumi un attiecības (intervāli) attiecīgā kontekstā zaudē savu līdzšinējo nozīmi un summējas jaunā kvalitātē - ārpusintervāliskā skaņu masā vai sonorā.
- heterofonija Daudzbalsības veids, kura pamatā ir epizodiska vienas vai vairāku balsu novirze no unisona.
- partitūra Daudzbalsīga instrumentāla, vokāla vai vokāli instrumentāla skaņdarba nošu pieraksts, kur katra instrumenta vai balss partija rakstīta cita zem citas tā, lai vienlaikus atskaņojamās notis atrastos vienā vertikālē.
- partija Daudzbalsīga mūzikas sacerējuma sastāvdaļa, kas izpildāma atsevišķai balsij vai instrumentam, balsu vai instrumentu grupai, šāda mūzikas sacerējuma atsevišķas balss vai instrumenta notis.
- particija Daudzbalsīgas mūzikas daļa, ko izpilda viena balss.
- homofonija Daudzbalsīgas mūzikas veids, kad viena balss dominē, bet pārējās to pavada.
- ikoss daudzbalsīgs baznīcas dziedājums, kas atbillst sestajam kanonam.
- mise Daudzbalsīgs, ciklisks vokāls vai vokāli instrumentāls skaņdarbs ar katoļu liturģijas tekstu latīņu valodā.
- Orfeja dziedātājķauķis daudzbalsu smējējķauķis ("Hippolais polyglotta").
- Hippolais polyglotta daudzbalsu smējējķauķis.
- Mimus polyglottos daudzbalsu zobgaļstrazds.
- sabalsot Daudziem balsojot (par kādu, par ko), panākt, ka (tas) iegūst balsu pārsvaru.
- tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
- čala Daudzu putnu balsu radīto skaņu kopums.
- vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
- daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
- loksne Dažāda lieluma taisnstūrains (papīra) gabals (piemēram, rakstīšanai, rasēšanai).
- blūze dažāda piegriezuma (parasti sieviešu) apģērba gabals ķermeņa augšdaļai, kas šūts no samērā plāna auduma
- priekšauts Dažāda piegriezuma darba (retāk dekoratīvs) apģērba gabals, ko valkā virs tērpa priekšdaļas.
- kvalitatīvs pētījums dažādas pētījumu stratēģijas, kas balstās uz kvalitatīvo datu ieguvi un analīzi; pētījums, kas ir vērsts uz cilvēku, grupu un kopienu pieredzes un rīcības padziļinātu izpratni, analizējot to, kā cilvēki veido, rada, pārrada un interpretē savu sociālo pasauli.
- kultūrrelatīvisms Dažādu nāciju un etnisko grupu kultūru salīdzinošās analīzes balstīšana uz atziņu, ka nacionālās kultūras ir ekvivalentas, taču grūti salīdzināmas un novērtējamas, jo veidojas ciešā kopsakarā ar katras tautas dzīvesveidu un mentalitāti.
- ultrasonogrāfija Dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- klaigas Dažiem putniem (piemēram, dzērvēm, zosīm) raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas.
- kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
- blorkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
- blurkšs Dažu dzīvnieku radītās balss skaņas.
- aksostils Dažu vienšūnas dzīvnieku balsta organoīds.
- organums Dažu visagrīnāko daudzbalsības veidu kopējais nosaukums Eiropas mūzikā no 9. gs. beigām līdz 13. gs. vidum.
- aksiomātiskā metode deduktīvā metode, zinātniskas teorijas uzbūves paņēmiens, kas balstās uz aksiomātiku.
- stāvēt par ko (ar visu krūti, arī kā klintij) dedzīgi, aizrautīgi aizstāvēt, atbalstīt (ko).
- kapilārdefektskopija Defektoskopija, kas balstās uz dažu vielu (penetrantu) kapilārisku iespiešanos pārbaudāmā objekta defektos (plaisās, porās), tādējādi palielinot defektu zonu gaismas vai krāsas kontrastu un mainot materiāla fizikālos raksturlielumus.
- degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- rinolaringīts Deguna gļotādas un balsenes iekaisums.
- mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu.
- rinofonija Deguna pieskaņa balsij.
- sklida dēlis, vai cits koka gabals, kas tiek pabīdīts zem smaga priekšmeta, lai to varētu vieglāk pārvietot.
- garenkoks Dēļa gabals ar līmenisku šķiedru dēļa gareniskā virzienā.
- galdskalis Dēļa gabals.
- ādiņa Dem. --> āda; (neliels) ādas gabals.
- atbalsiņas Dem. --> atbalsis.
- autiņš Dem. --> auts 1 (2); neliels drānas gabals.
- balstiņa Dem. --> balss.
- balstiņš Dem. --> balsts.
- bambālīte Dem. --> bambals.
- bambalītis Dem. --> bambals.
- gabalelis Dem. --> gabals.
- gabaliņš Dem. --> gabals.
- gabaltiņš Dem. --> gabals.
- pabalstiņš Dem. --> pabalsts.
- pusbalsīte Dem. --> pusbalss.
- pusbalstiņa Dem. --> pusbalss.
- idemnitāte parlamenta deputātu neatbildības privilēģija, kas nozīmē deputātu vajāšanas aizliegumu par darbībām, pildot deputātu pienākumus (balsošnu, līdzdalību komisijās utt.); neviens, tajā skaitā pats parlaments, nevar saukt deputātus pie atbildības par šīm darbībām pat tad, kad viņi jau ir pārstājuši būt par parlamenta locekļiem.
- kruņķis Desas līkums; putraimdesas gabals.
- parocis Detaļa (krēslam), uz kā sēdētājs atbalsta roku.
- tureklis Detaļa, kas ir paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu; rokturis.
- rokturis Detaļa, kas paredzēta aptveršanai ar roku, lai pieturētos, iegūtu atbalstu.
- kurpes Detaļas, kurās kas balstās.
- doplerultrasonogrāfija Diagnostikas metode, kurā izmanto no kustīgiem objektiem atstarotās ultraskaņas frekvences pārmaiņas salīdzinājumā ar izstaroto ultraskaņu; frekvences pārmaiņas ir atkarīgas no kustīgā objekta ātruma, tāpēc, balstoties uz doplera efektu, to var izmērīt.
- histodiagnoze Diagnoze, kas iegūta, balstoties uz audu mikroskopisko izmeklēšanu.
- leikodiagnoze Diagnoze, ko nosaka, balstoties uz leikocītu skaita, formu attiecību vai specifisko jutību.
- telediagnostika Diagnozes noteikšana no attāluma, balstoties uz telemonitoringa datiem.
- tesitūra Diapazona augstums (balsij, mūzikas instrumentam).
- reģistrs Diapazona daļa (balsij, mūzikas instrumentam) ar noteiktu augstumu, tembru, intensitāti.
- krīzes intervences pakalpojums diennakts pakalpojums ar mērķi stabilizēt klienta psihoemocionālo stāvokli, uzlabot un attīstīt noteiktas prasmes, spējas, sniegt nepieciešamo psiholoģisko atbalstu un ieteikumus personas problēmu risināšanai un saskarsmes veicināšanai, savstarpējo attiecību ģimenē un ārpus tās uzlabošanai un stiprināšanai.
- Saka Dievu valdnieks Tavatimsā (hinduisma mitoloģijā - debesu zemākais apgabals), viena no Indras inkarnācijām.
- seksuālā diskriminācija diferencēta attieksme pret cilvēkiem, balstoties vienīgi uz dzimumkritēriju.
- diktafons Diktējamā mašīna - biroja mašīna cilvēka balss pierakstam un atskaņošanai; diktofons.
- nodimdināt Dimdošā balsī noteikt, pateikt; dimdošā balsī norunāt.
- atdimdēt Dimdot atkļūt šurp; atskanēt, atbalsoties ar dimdoņu.
- Abuka Dinku (Dienvidu Sudāna) mitoloģijā - pirmā sieviete, kurai kopā ar vīru Garangu dievs ļāva katru dienu iestādīt vienu prosas graudu, taču viņa bija alkatīga un paplašināja sējumus, kādēļ zaudēja dievu atbalstu un cilvēki iemācījās sūrā darbā iegūt sev iztiku; atbildīga par nāves un slimību parādīšanos uz zemes.
- tromofonija Disfonijas veids, kam raksturīga balss drebēšana.
- darbvirsma Displeja ekrāna apgabals, kas imitē galda virsmu, dod iespēju lietotājam pārvietot objektus, sākt un beigt uzdevumu izpildi tāpat kā uz reālas galda virsmas.
- balss saites divas balsenes audu krokas, kas vibrējot palīdz veidot skaņas.
- divbalsu Divbalsīgs (2).
- balstīts Divd. --> balstīt.
- balsa Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases malvu rindas kapoku dzimtas suga ("Ochroma lagopus"), koks ar vieglu, stipru koksni (balsaskoks); izplatīta gk. Amerikas tropos.
- Kirhofa likumi divi elektrisko ķēžu pamatlikumi, uz kuriem balstās elektrisko ķēžu aprēķini.
- korelāts Divi vai vairāki valodas sistēmas elementi, kas savstarpēji atšķiras vienā aspektā (piem., balsīgās vai nebalsīgās fonēmas).
- tačanka Divjūga atsperrati ar tajos uzstādītu balsta ložmetēju (pilsoņu karā Krievijā no 1918. līdz 1920. gadam).
- difonija Divkārša balss, divi dažādi balss toņi runājot.
- ditrochajs Divkāršs trochajs, antīkā pantmērā četrbalsienu pēda, kam 1. un 3. zilbe gara, 2. un 4. īsa.
- gulsnis divsliežu ceļa (koka, dzelzsbetona vai metāla) balsts, kas uzņem slodzi no sliedēm un novada balastam, un nostiprina sliedes nemainīgā attālumā vienu no otras.
- heteropāreja Divu dažāda ķīmiska sastāva pusvadītāju kontaktapgabals, kurā mainās pusvadītāja elektriskās īpašības; izmanto pusvadītāju ierīču - lāzeru, gaismas diožu, fotoelementu, optronu - veidošanai.
- pretkustība Divu vai vairāku balsu attālināšanās pretējā virzienā.
- kalnu mezgls divu vai vairāku kalnu grēdu krustošanās apgabals.
- ciešas attiecības divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: dalības veidā — personai tiešā vai kontroles veidā ir divdesmit un vairāk procentu balsstiesību komercsabiedrībā vai persona tiešā vai kontroles veidā ieguvusi līdzdalību, kas aptver divdesmit un vairāk procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgā pamatkapitāla; kontroles veidā - ja tās ir saistītas ar vienu un to pašu personu kontroles veidā
- atblīkšēt Dobji atskanēt, atbalsoties.
- atblīšķēt Dobji skanēt, atbalsoties.
- dunēt Dobji, zemu skanēt, parasti, izraisot atbalsi (par mūzikas instrumentiem).
- dobrs Dobjš, zems (par balsi, skaņu).
- darba nespējas lapa dokuments, ko ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošās darba nespējas pabalstu; slimības lapa.
- slimības lapa, arī darba nespējas lapa dokuments, kuru ārstniecības iestādes izsniedz strādājošiem pārejošas darba nespējas gadījumos un uz kura pamata piešķir pārejošas darba nespējas pabalstu.
- votums Domas (vērtējums, atsauksme, lēmums), kas izteiktas balsošanā.
- nosvērties Domās, uzskatos tuvināties (kāda) viedoklim; atbalstīt (kāda viedokli).
- putekļu lupata drānas gabals putekļu slaucīšanai.
- aproce Drānas gabals, ko uzšuj, piepogā, uzvelk, piedurknes nobeiguma daļai.
- manafaļs Drēbe, auduma gabals.
- grīdas lupata drēbes gabals grīdas mazgāšanai.
- rīklupata Drēbes gabals trauku mazgāšanai, mēbeļu tīrīšanai.
- ierietenis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu.
- ierietnis Drēbes gabals, ko iešuj apģērbā, kas kļuvis par īsu.
- drēblopstiķis Drēbes gabals; drēbes lupata, atlikums.
- atvairbarjera Drošības barjera gar tilta, atbalstsienas vai līdzīgas konstrukcijas malu gājēju (jātnieku, riteņbraucēju u. c.) aizsardzībai un norobežošanai.
- lupa Drumsla, mazs gabals, skranda.
- drumsla Drumstala; gabals, mazums.
- kņada Drūzma, jūklis, burzma (kopā ar skaļu troksni, skaļām balss skaņām).
- cirpele Dubļu, netīrumu gabals; izkārnījumu gabals.
- dijambs Dubults jambs, četrbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 3. īsu, 2. un 4. garu balsienu.
- dipirrichijs Dubults pirrichijs, antīkā pantmērā pēda ar 4 viegliem balsieniem.
- gurgot Dūdot - radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- dujāt Dūdot, rubināt; saka par paipalas balss skaņām.
- dumbrcālis Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Rallus aquaticus"), neliels bridējputns, ķermeņa garums - \~28 cm, masa - 85-190 g, grūti pamanāms, biežāk dzirdama tā balss, kas atgādina sivēna kviekšanu un urkšķēšanu.
- atrēkt Dusmīgā balsi atbildēt.
- rokslaukāmais Dvielis, drānas gabals, kur slauka rokas.
- rokuslaukāmais Dvielis, neliels drānas gabals, arī lupata, kur slauka rokas.
- badadzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- badadzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegoze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguse Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzeguze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- baddzegūze Dzeguze (saistībā ar ticējumiem priekšstatiem par tās balss skaņu nozīmi notikumu vai apstākļu pareģojumos).
- skandēšana Dzejas lasīšanas veids, ar balsi pasvītrojot uzsvērtās vai garās zilbes.
- vārsma Dzejas valodas ritma organizācijas pamatvienība, kas balstās uz uzsvērtu un neuzsvērtu zilbju, paužu u. c. valodas elementu noteiktu izkārtojumu; atsevišķa rinda dzejolī.
- pruds dzelzs gabals izkapts labošanai.
- šķienis dzelzs gabals pie lemeša arkla apakšā.
- dzeļžeks Dzelzs gabals.
- canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija.
- gailīši Dziedāšanā balss notrūkšana, "lūšana" augšējos toņos.
- spiegt Dziedāt augstā, spalgā, samērā griezīgā balsī.
- soprānisti Dziedātāji kastrāt, kas 16.-17. gs. baznīcas koros izpildīja augšējās balss un alta partiju.
- falsetisti Dziedātāji vīrieši, kas falseta balsī atskaņoja soprāna un alta partijas 16. gs. baznīcas koros, kuros bija aizliegts dziedāt sievietēm un kastrātiem.
- oktāvists Dziedātājs ar ļoti zemu balsi, kas spēj dziedāt pilnu oktāvu zem normālā basa reģistra (piem., pareizticīgo korī).
- kastrāts Dziedātājs, kam bērna gados izdarīta kastrācija, lai viņam saglabātos augsta balss.
- pusdziedādams Dziedošā balsī, it kā dziedot.
- rulade Dziedot balss līgošanās no viena toņa otrā.
- iedziedāt Dziedot ievingrināt (parasti balsi).
- nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
- locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
- piebasavāt Dziedot piebalsot.
- vēriens Dzijas, pavediena gabals, ko iever adatā.
- roģina Dzimtene; dzimtā vieta, apgabals.
- spregats Dzintara gabals.
- pseidakūzija Dzirdes traucējums, kad balss skaņu augstums šķiet mainījies; dzirdes halucinācija.
- veismanisms dzīvās dabas iedzimtības un evolūcijas koncepcija, kas balstās uz hipotēzēm, kuras paredzējamūsdienu priekšstatus par gēnu diskrētumu, to lokalizāciju hromosomās un nozīmi ontoģenēzē.
- bļāviens Dzīvnieka balss skaņas (blējiens, māviens, ņaudiens).
- vēkšiens Dzīvnieka skaļa balss skaņa (piemēram, blējiens, māviens, ņaudiens).
- karbonāde Dzīvnieka, parasti cūkas, muguras gabals ar ribām; cepta vai cepšanai sagatavota šī gabala šķēle ar vienu ribu.
- pēdmiņi Dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz visas pēdas.
- turkšins Dzīvnieks, kas rada pazemas balss skaņas.
- vēkšis Dzīvnieks, kas rada skaļas balss skaņas (piemēram, blēj, mauj, ņaud).
- kliedzējs dzīvnieks, kas rada, mēdz radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus
- balss komercija e-komercijas paplašinājums, kurā pasūtījums vai vaicājums interaktīvā režīmā tiek izpildīts, nevis lietojot skārienjūtīga telefona ekrānu, bet kā ievadmehānismu izmantojot personālā datora balss atpazīšanas ierīci vai/un programmu.
- Ebreju Ebreju autonomais apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs - Birobidžana, platība - 36300 kvadrātkilometru, 185400 iedzīvotāju (2009.).
- eholucents Ehocaurspīdīgs, tāds, kas laiž cauri ultraskaņu, neradot atbalsi.
- Kaleidoscope Eiropas dimensijas mākslinieku un kultūras aktivitāšu atbalsta programma.
- ISPA Eiropas Savienības strukturālās politikas pirmsiestāšanās finanšu instruments transporta un vides infrastruktūras atbalstam (angļu "Instrument for Structural Policies for Pre-Accession").
- ekijs Eiropas valūtas vienība (angļu "European Currency Unit", ECU), balstījās uz dalībvalstu bruto nacionālo produktu un tirdzniecību; tā vērtība citu valstu valūtās tika aprēķināta un publicēta ik dienas; 1999. g. to aizstāja ar eiro
- vainags Ēkas skeleta gulenisko baļķu josla, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi; katra atsevišķa guļbūves baļķu rinda.
- ekoloģiskā perspektīva ekoloģiskajās un/vai sistēmu teorijās balstīts skatījums uz vides un indivīda, grupas, ģimenes, kopienas mijiedarbību un tāda sociālā darba prakse, kurā tiek izmantotas zināšanas par cilvēka un vides mainīgajām attiecībām.
- hinterlande Ekonomģeogrāfijā - apgabals, ko pastāvīgas kravu un pasažieru plūsmas saista ar ostu, pilsētu pie upes vai citu centru; aizzona.
- monetārisms Ekonomikas teorija, kura par galveno ekonomikas stabilizācijas faktoru uzskata apgrozībā esošā naudas daudzuma regulēšanu; uz šo teoriju balstīta ekonomiskā prakse.
- sholastika Ekonomikas teorijas virziens, kura pārstāvji uzskatīja, ka pētījumi ir jābalsta nevis uz loģikas likumiem un pieredzi, bet uz autoritāšu viedokli.
- hortikulturālisms Ekonomiska sistēma, kas balstās vienkāršā zemkopībā, ko raksturo vienkāršu rīku (piem., stādāmais miets vai kaplis) un līdumu izmantošana.
- turēties Eksistēt, balstoties (uz ko).
- soļojošais ekskavators ekskavators, kura ritošā daļa sastāv no kustīgiem balstiem un kura pārvietošanās atgādina soļošanu.
- spira Ekskrementu lodveida gabals (dažiem dzīvniekiem).
- škamba Eksplodējoša šāviņa gabals.
- kontrekspozīcija Ekspozīcijai sekojošs, otrreizējs tēmas caurvedums visās balsīs citādā secībā (fūgā).
- elektroihnogramma Elektroihnogrāfa pieraksts, kurā tiek reģistrēts pēdas atbalsta laiks un novietojums, soļu garums un platums, gaitas virziens u. c. rādītāji (180 parametru).
- balonreflektors Elektroniskajā karā - reflektors, kas rada viltus atbalsis un ko gaisā notur gaisa balons.
- balstenis Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu, konsole.
- kores kopturis elements, kas balsta spāru augšgalus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to uz statņiem un atgāžņiem.
- apakšējais kopturis elements, kas balsta statņus un atgāžņus, uzņemot no tiem slodzi un pārnesot to tālāk uz sienām vai bēniņu pārsegumu.
- savilce Elements, kas saista savā starpā spāru pāri un daļēji to arī balsta.
- balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
- aeroporotomija Elpvada atvēršanas operācija balsenes stenozē.
- nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada); balsenes dobums.
- krūklis Elpvads, traheja; balsene.
- formants Enerģijas koncentrācijas vieta skaņas spektrā, kuras frekvence atbilst balss trakta rezonanses frekvencei.
- Epira Ēpeira - vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros").
- subbass Ērģeļu 16-pēdu slēgta balss, gk. pedālī.
- regālis Ērģeļu mēlīšu balsu apzīmējums.
- Renaval ES kuģubūves apgabalu konversijas atbalsta programma.
- MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
- Estremadura Estremaduras autonomais apgabals - Spānijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, atrodas valsts rietumu daļā, administratīvais centrs - Merida, platība - 41364 kvadrātkilometri, 1081000 iedzīvotāju (2009.).
- sausa maize ēšanai paredzēta maizes šķēle, gabals, kam nav uzziestas, uzliktas piedevas (piemēram, sviests, gaļa).
- līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
- nadas Ezoterismā īpašas skaņas, kas esot sadzirdamas ar iekšējo dzirdi bez ausu palīdzības; sirdsapziņas balss.
- dalība Fakts, ka kādai komercsabiedrībai tiešā vai netiešā veidā pieder vismaz 20 procenti no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju (daļu) skaita (Finanšu konglomerātu likums).
- faktoloģija faktu aprakstīšana, balstīšanās uz faktiem, dokumentēšana.
- fistula Falsets - augsts vīriešu balss reģistrs.
- raganu prāva feodālisma laikā, katoļu un luterāņu baznīcas atbalstīta, baznīcas un feodāļu pretinieku tiesāšana un sodīšana ar nāvi, apvainojot viņus līgumā ar velnu un dieva zaimošanā.
- fibroglija Fibroblastu balstaudi.
- atmiņas bloks fiksētas ietilpības (parasti 2048 baiti) pamatatmiņas apgabals, kam piekārtota atmiņas atslēga.
- mugurgabals Fileja gabals, filejs.
- donors finansiāla atbalsta sniedzēja valsts vai organizācija.
- subvencija Finansiāls pabalsts, ko valsts centrālās institūcijas izsniedz vietējām institūcijām ar nosacījumu, ka noteiktu pasākumu finansēšanā tiks izlietoti arī vietējo institūciju līdzekļi.
- virtuālā mašīna firmas _Intel_ mikroprocesoriem (sākot ar _Intel 80836_) - procesora aparatūrā izveidots aizsargāts atmiņas apgabals. Katra virtuālā mašīna neatkarīgi no citas virtuālās mašīnas var izpildīt savas programmas, kā arī organizēt piekļuvi tastatūrai, printerim un citām iekārtām, katru virtuālo mašīnu vada tai piemērota operētājsistēma.
- fonta lappuse firmes _IBM_ videostandarta _MCGA_ sistēmās - videoatmiņas apgabals, kas tiek rezervēts programmētāju izveidotām rakstzīmju definīciju tabulām (rakstzīmju šablonu kopām), ko izmanto, lai attēlotu tekstu displeja ekrānā.
- telefonijas lietojumprogrammu saskarne firmu _Microsoft_ un _Intel_ programmatūras saskarne, kas nodrošina operētājsistēmas _Windows_ vidē strādājošos datorus ar telefona pakalpojumiem - ar iespēju klienta programmām īstenot piekļuvi balss pakalpojumiem serverī; tā nodrošina balss pakalpojumus gan atsevišķam datoram, gan arī lokālajam tīklam.
- katakustika Fizikas nozare, kas pētī skaņas atstarošanu, atbalsošanu.
- recipients fiziska vai juridiska persona, kas saņem ienākumu, pabalstu, subsīdiju; terminu parasti lieto, attiecinot to uz valstīm, kas ir kapitālieguldījumu objekts.
- nebalsīgs līdzskanis fonētikā - līdzskanis, kuru izrunā bez balss saišu vibrācijas.
- balsīgs līdzskanis fonētikā - tāds, kas norāda, ka šādas skaņas izrunai raksturīga balss sišu vibrācija.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- artikulārā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrējpazīme, kas primāri balstās uz segmenta artikulāro (nevis akustisko) raksturojumu (latviešu valodas fonooloģijā - labiāls, nazāls, priekšējs).
- bemolēts fonoloģijā - tāds, kam spektra formanti novirzīti uz leju labilizācijas, velarizācijas un balsenes nolaiduma rezultātā; pazemināts.
- prosodiskā fonoloģija fonoloģijas virziens, kas balstās uz divu vai vairāku fonoloģisko struktūru īstenošanos, prosodija tajā ir abstrakta vienība.
- orleānisti Francijā Orleānas jeb Lui Filipa nama atbalstītāji.
- arronissemen Francijas departamenta apgabals, arī Parīzē.
- sou Franču nauda, senāk divdesmitā mārciņas (livres) daļa, vēlāk piecsantīmu gabals (divdesmitā franka daļa).
- replika Frāzes atkārtojums citā balsī vai citā toņkārtā.
- caurvedums Fūgā tēmas vienreizējs atskaņojums pēc kārtas katrā balsī; klasiskā sonātā - vidus daļa, kurā komponists brīvi apstrādā visas, jau agrāk izskanējušās tēmas vai to motīvus.
- dux Fūgas tēma, kāda tā parādās galvenā torņkārtā sācējā balsī.
- neierobežota funkcija funkcija, kuras vērtību apgabals (atbilstoši dotajam definīcijas apgabalam) nav ierobežots.
- mogifonija Funkcionāls balss nespēks.
- fonastēnija Funkcionāls balss vājums no noguruma.
- kancis Gabals (1); arī dona.
- loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.).
- luņģis Gabals (desas).
- klancis Gabals (ēdamā), parasti liels.
- žļugans Gabals (gaļas).
- kumoss Gabals (kā ēdama), kuru var nokost ar vienu kodienu vai ieņemt mutē vienā reizē.
- strēķis Gabals (kādā platībā, ceļā u. tml.).
- klimšķis Gabals (maizes vai gaļas).
- nucka Gabals (maizes), ņuka.
- breite Gabals (piemēram, no auduma).
- kampala Gabals no kaut kā.
- kampals Gabals no kaut kā.
- kampis Gabals no kaut kā.
- izgraiza Gabals vai šķēle nodalīts no lielāka gabala.
- šķēpete gabals, atgriezums.
- štuks Gabals, atsevišķa vienība; dzīva būtne (kā skaita vienība).
- skrambala gabals, daļa, fragments.
- stipans Gabals, daļa; druska.
- lieste Gabals, daļa.
- drubens Gabals, fragments.
- šķimbulis gabals, gabaliņš.
- stiķis Gabals, ielāps.
- šķeltne Gabals, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- kamsa Gabals, kumoss.
- lēpene Gabals, kunkulis, neformīga masa.
- klešķi Gabals, kunkulis, pika.
- picaks Gabals, kunkulis, pika.
- ņūkštis Gabals, ņuka (1).
- šmatrs Gabals, ņuka.
- šmats Gabals, ņuka.
- šķemba Gabals, parasti šķautņains, kas ir atdalījies, atdalīts (no kā).
- kamucis Gabals, pika, kamols.
- kumbāls Gabals, pika, kunkulis.
- kumpa Gabals, pika, kunkulis.
- ķepis Gabals, pika, kušķis, pārsla; ķepe.
- ķepe Gabals, pika, kušķis, pārsla.
- gumzaks Gabals, pika, vīstoklis, kaut kas satīstīts.
- čigne Gabals, pika.
- ķezis Gabals, pika.
- ķimpa Gabals, pika.
- ķimpelis Gabals, pika.
- ķimpīns Gabals, pika.
- kumpacis Gabals, pika.
- šmedens Gabals, pika.
- lemstiķis Gabals, skranda.
- piece Gabals; istaba; telpa; luga; ļaunprātīgs joks; lielgabals.
- kusaks Gabals; kumoss.
- kubucis Gabals; tas kurā izdalās atsevišķi gabali (piemēram, biezpiens).
- gabis gabals.
- cunis Gabals.
- gabali Gabals.
- gabuls Gabals.
- gobals Gabals.
- ķeblaks Gabals.
- ķingalis Gabals.
- ķingāls Gabals.
- ķingulis Gabals.
- klampa Gabals.
- klauķis Gabals.
- klumpis Gabals.
- knocka Gabals.
- knuģis Gabals.
- kumpe Gabals.
- lāms Gabals.
- lecans Gabals.
- sklimstēns Gabals.
- šmatris Gabals.
- šmetris Gabals.
- štalpaks Gabals.
- stiepals Gabals.
- stubraks Gabals.
- stuķis Gabals.
- stuks Gabals.
- vanks Gabals.
- gaisakuģa apmešanās gaisakuģa (kam ir pakaļējais balsts) apmešanās uz muguras, bremzējot nosēšanās laikā vai riteņiem atduroties pret negaidītu šķērsli.
- atraušanās ātrums gaisakuģa ātrums momentā, kad tā atbalsta ierīces atraujas no skrejceļa ieskrējiena beigās.
- nosēšanās ātrums gaisakuģa ātrums momentā, kad tā atbalsta ierīces pieskaras skrejceļam.
- velosipēda tipa šasija gaisakuģa balstu sistēma, kas sastāv no pamatbalstiem zem fizelāžas un palīgbalstiem spārna galos atbalstam manevrēšanas laikā un stāvvietā.
- dzosgājiens Gājiens tupus, balstot rokas gurnos.
- līts Gāle, ledus gabals; līte.
- līte Gāle, ledus gabals.
- tulmis Gals, atlikušais gabals.
- papildnervs Galvas smadzeņu nervs, kas nodrošina skaņas veidošanu balsenē, muskuļu jušanu, galvas un plecu kustības.
- lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- pasija Galvenā sija - liela šķērsgriezuma sija, uz kuras balsta garensijas, šķērssijas (ēkas pārsegumā, tilta konstrukcijā), arī kuģa klāju.
- foglietto Galvenās partijas fragments, kas mazām notītēm ierakstīts kādas citas balss partijā pēc ilgākas pauzes, lai šī balss labāk orientētos, kur tai atkal jāuzsāk.
- čingalis Gaļas gabals ar kaulu; čingulis.
- čingulis Gaļas gabals ar kaulu.
- krūtiņa Gaļas gabals no dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas.
- kūlis Gaļas gabals.
- maida Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.
- maide Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- maigsne Gara kārts vai neliels gluds miets, ko sprauž atbalstam apiņiem, zirņiem u. c.; maida.
- pārliktnis Garena būvdetaļa, kas horizontāli balstās uz galiem (piemēram, pāri ailei); sporta spēļu (piemēram, futbola) vārtu augšējais, horizontālais šķērskoks.
- šautrs Garens koka gabals.
- kulise Garens, iekārts auduma gabals, garens, ar audumu apvilkts ietvars, arī garena koka vai metāla plāksne, ko novieto skatuves, estrādes sānos paralēli rampai (sānu aizsegšanai, dekorācijas papildināšanai).
- slāpsna Garens, šaurs drēbes gabals.
- korālis Garīga dziesma vienbalsīgam vai daudzbalsīgam korim, kurai raksturīgs miers, apcerīgums, vienmērīgs akordisks izklāsts.
- slings Garš taisnstūrveida auduma gabals (piemēram, šalle) zīdaiņa piestiprināšanai pie nēsātāja ķermeņa.
- stāminis Garš vīriešu krekls bez piedurknēm, kuram no audekla atsevišķi izgriezts nepieciešamais materiāls; audekla gabals, kas nepieciešams šādam vīriešu kreklam.
- saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
- šnore Garš, šaurs apstrādāšanai iedalīts zemes gabals ciema laukos.
- ņerkstēt Gausties, žēloties; runāt raudulīgā balsī.
- globālists Globalizācijas atbalstītājs.
- celle GPS bāzes sistēmas izveidots apgabals starp sistēmas izvēlētām bāzes stacijām.
- laringogrāfija Grafiska balsenes kustību reģistrācija.
- county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
- gramatiskā kategorija gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās vismaz uz divu elementu pretstatu.
- cukurgrauds Graudu cukura atsevišķs gabals.
- gulsnis grīdas elements – koka brusa, dēlis, daļēji apzāģēts apaļkoks grīdas seguma atbalstīšanai un nostiprināšanai.
- moloss Grieķu metriskā pēda, kas sastāv no 3 gariem balsieniem.
- pierīdas Grieķu mitoloģijā - deviņas māsas, kurām bija brīnišķīgas balsis, bet dēļ iedomības tika pārvērstas par žagatām.
- Teonoja grieķu mitoloģijā - ēģiptiešu valdnieka Proteja meita, Teoklimena māsa, kurai piemīt pareģošanas spēja, neatbalstot brāļa vēlmi ņemt par sievu Helenu, viņa tiek apsūdzēta sazvērestībā, bet viņu izglābj Dioskūru iejaukšanās.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Ēho Grieķu mitoloģijā - nimfa, ar kuras vārdu saistās atbalss izcelšanās: Hēras nosodīta par pļāpību viņa spēja izrunāt tikai vārdu beigas, nezinot to sākumu.
- euthytona Grieķu un romiešu lielgabals.
- perispomenon Grieķu valodā ikviens vārds, kam cirkumflekss ir uz pēdējā balsiena.
- uzrate Griestu sija uz kuras tiek balstītas spāres.
- melnie griesti griestu starpkārta skaņizolācijas un siltumizolācijas balstīšanai.
- abasamento Grimšana, pazemināšana (balss).
- abbassamento Grimšana, pazemināšana (balss).
- strendzele Grožu, striķa gabals.
- fundus Gruntsgabals kā dzimtsīpašums senā Romā, sākotnēji 2 jūgeru (ap 0,5 ha) lielumā.
- grunts Gruntsgabals.
- praedium Gruntsgabals.
- disfonija Grūtības vai sāpes runājot no aizsmakuma vai balss pavājināšanās.
- Očokoči gruzīnu mitoloģijā — meža dievība, kurai trūkst runas dāvanu, bet viņa balss skaņas izraisa cilvēkos paniskas šausmas, viņa ķermenis klāts ar rūsganiem matiem, ir gari un asi nagi, savus pretiniekus viņš pāršķeļ uz pusēm ar krūšu izaugumu, kas atgādina uzasinātu cirvi.
- pārkariski Gulēt balstoties tikai uz vēdera.
- spārenīca Guļbūves augšējais vainags vai guļkoks, uz kura balstās spāres.
- pusguļus Guļus ar paceltu un parasti pret ko atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
- atbalsoties Gūt atsaucību; rast atbalsi.
- majorizēt Gūt balsu vairākumu (vēlēšanās).
- repers Ģeodēzijā - apvidū nostiprināta zīme ar nemainīgu augstumu (piemēram, stabs), kas noder par atbalsta vai pārbaudes punktu nivelēšanā.
- astropunkti Ģeodēziskā tīkla atbalsta punkti, kuru ģeogrāfiskās koordinātes ir noteiktas ar astronomiskām metodēm.
- Skaņaiskalns Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5,2 ha, kraujas garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), atseguma virsma veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu.
- Fenoskandija Ģeoloģiski norobežots klintāju apgabals, kas aptver Skandināvijas pussalu, Somiju, Kolas pussalu, Karēliju un Baltijas jūras ziemeļu piekrasti.
- gurnģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz gurniem, daļēji vai pilnīgi aptver iegurni un abas kājas (atsevišķi vai kopā) jebkādā garumā.
- plecģērbs Ģērbs, kas, balstoties uz pleciem, daļēji vai pilnīgi aptver cilvēka ķermeni jebkurā garumā.
- ģimenes ar multiplām problēmām ģimenes ar komplicētām, savstarpēji saistītām un ilgstošām (vairāk nekā gadu) problēmām; raksturīga problēmu pārnese no paaudzes uz paaudzi un atbalsta sistēmas trūkums.
- Vitkans Hantu un mansu (Tjumeņas apgabals, Krievija) mitoloģijā - ūdeņu pavēlnieks un ūdens bagātību sadalītājs, dod cilvēkiem zivis, spēj izdziedināt no slimībām.
- jukla Haoss, nekārtīga balsu, skaņu murdoņa, drūzma.
- ārtonalitāte Harmonijas funkcionālā izvērsuma princips skaņdarbā, kurā priekšplānā izvirzās tonāli nenoturīga muzikāla domāšana, kas balstās u eliptiskiem savienojumiem un daļēji tonālām ieskaņām.
- melodija Harmonijas mācībā - augšējā balss.
- lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas.
- ūdenskultūra Hidroponika - barības šķīdums, kas nodrošina augu audzēšanu bez augsnes, kad augu saknes atrodas daļēji šajā šķīdumā, daļēji gaisā un daļēji porainos pārsegumos, kas augus balsta.
- melodija Homofonajā mūzikā - visizteiksmīgākā balss.
- grodi Horizontāla sija, uz kuras balstās griesti.
- spārnesis Horizontāla sija, uz kuras balstās jumta spāres.
- kempferis Horizontāls vai vertikāls balsta koks loga rāmja vidū (pie kura piestiprina atsevišķas loga daļas).
- rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas.
- skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist.
- laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos.
- husists Husisma atbalstītājs.
- rasisms Ideoloģija un politika, kas balstās uz nostādni, ka cilvēku rases jau no dabas ir fiziski un garīgi nelīdzvērtīgas, viena rase ir pārāka par citām un tādēļ "augstākas" rases tautas esot aicinātas valdīt pār "zemākas" rases tautām.
- papisms Ideoloģisks strāvojums, kas atbalsta pāvesta politisko varu.
- balsns Iebalts, balgans; balsnējs.
- iesvepstēt Iečukstēt šļupstošā balsī.
- sabiedrības ieinteresētās personas ieguldījumu sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, ar sabiedrību saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kā arī visu šeit minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
- izlietot Iegūt labumu, atbalstu (no apstākļiem, situācijas) kādā darbībā.
- atmaigt Iegūt maigāku izteiksmi (par seju, balsi u. tml.).
- aizsmakt Iekaist tā, ka balss zūd pilnīgi vai daļēji (par kaklu, rīkli).
- iesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli.).
- piesmakt Iekaist tā, ka daļēji zūd balss skanīgums, dzidrums (par kaklu, rīkli).
- neīstais krups iekaisuma procesa izraisīts balsenes gļotādas pietūkums.
- iekare Iekāre 2 - šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- šķērssavienotāju ciparsistēma iekārta datoru tīklā, ko izmanto, lai komutētu vai multipleksētu neliela ātruma balss un datu signālus liela ātruma līnijās un otrādi.
- IP vārteja iekārta, kas pārvērš datus atbilstoši protokola _IP_ nosacījumiem. Parasti _IP_ vārteja pārvērš analogu balss straumi vai ciparotu balsi protokolam _IP_ atbilstošās datu paketēs.
- saistītās iekārtas iekārtas vai aprīkojums, kas saistīts ar elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu, kurš pieļauj vai atbalsta pakalpojumu nodrošināšanu ar minēto elektronisko sakaru tīklu vai elektronisko sakaru pakalpojumu palīdzību (tajā skaitā ar ierobežotas piekļuves sistēmas un elektronisko programmu ceļvežu palīdzību).
- beznoteces apgabals iekškontinentālās noteces apgabals, ko upju sistēma nesaista ar okeānu un iekšējām jūrām.
- lipstiķis Ielāps, iestiķēts gabals.
- aizapīkstēties Ieraudāties smalkā, pīkstošā balsī.
- steķi Ierīce (kā, piemēram, zāģējamā materiāla, mucas) uzlikšanai - parasti divi pāri krusteniski sastiprinātu balstu, kas savienoti ar horizontālu koku.
- nestuves Ierīce (parasti starp diviem stieņiem iestiprināts auduma gabals) cilvēku (piemēram, ievainoto) pārnešanai guļus stāvoklī.
- shistometrs Ierīce attāluma mērīšanai starp abām balss krokām.
- megafons Ierīce cilvēka balss skaņu pastiprināšanai un to koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- kraniofors Ierīce galvaskausa balstīšanai, izdarot kraniometriskus pētījumus.
- kardāns Ierīce kāda ķermeņa iekāršanai tā, lai, balstam šūpojoties, iekārtais ķermenis paliktu nekustīgs.
- linete Ierīce metālgriešanas darbmašīnās garu apstrādājamo detaļu papildu atbalstam.
- korobats Ierīce reljefa un celtnes virsmas slīpuma noteikšanai, ko izmantoja akvaduktu būvē, līmeņrāža priekštecis, 6 m gara, solam līdzīga konstrukcija ar rievu ūdens ieliešanai virspusē un svērteņiem pie galu balstiem, lai precizētu vertikāli.
- reverberators Ierīce vai sistēma, ar kuru elektroakustiskās pārraides traktā imitē reverberācijas (pēcskaņas) signālu; ar to var formēt arī atbalsis, atkārtojumus u. c. skaņu efektus.
- bukloke Ierīce, ar kuru pievilina stirnu tēviņus, atdarinot viņu balsi.
- šina Ierīce, arī priekšmets (piemēram, koka, kartona gabals), ko izmanto, lai nodrošinātu ķermeņa daļas, parasti locekļu, nekustīgumu.
- dzineklis Ierīce, kas, iedarbodamās uz atbalstvidi, rada dzinējspēku, kurš pārvieto transportlīdzekli; pēc atbalstvides tos iedala sauszemes (riteņi, kāpurķēde), ūdens (airi, dzenskrūve), gaisa (buras, propelleris), reaktīvajos (gāzes vai šķidruma) un elektromagnētiskā lauka (elektromagnētiskais pasts, elektromagnētiskais sūknis) dzinekļos.
- runas sintezators ierīce, kas, izmantojot ciparinformāciju, ģenerē cilvēka balsij līdzīgas skaņas.
- rīkturis Ierīce, kur novietot vai atbalstīt darbarīkus.
- eksportcirsma Ierobežots meža gabals, no kura izmantošanas paredz iegūt un izstrādāt gk. eksportam noderīgus kokmateriālus.
- potenciāla barjera ierobežots telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir stipri lielāka nekā pārējā telpas daļā.
- priekšlikums Ierosinājums, ieteikums (ko darīt), kas parasti balstās uz apsvērumu par kā iespējamību, varbūtību.
- ievidžināties Ierunāties ātri, smalkā balsī (parasti par bērniem, sievietēm).
- iesēkties Ierunāties sēcošā balsī.
- iečiepstēties Ierunāties smalkā balsī (parasti par bērniem).
- iepīkstēties Ierunāties smalkā, pīkstošā balsī.
- iespiegties Ierunāties spiedzīgā balsī.
- uzbalsnīt Iesākt balsnīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, balsnīt.
- ieskanēties Iesākt izpausties (balsī) - parasti par psihisku stāvokli.
- iegriezties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (par griezi).
- iekliegties Iesākt radīt raksturīgas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iečakstināties Iesākt radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas un tūlīt apklust (parasti par putniem).
- iekukot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
- iekūkot Iesākt skanēt dzeguzes balsij.
- iesmakt Iesākt zaudēt balss skanīgumu, dzidrumu (par cilvēku).
- iesmakt Iesākt zaudēt skanīgumu, dzidrumu (par balsi).
- iegavilēties Iesaukties līksmā, priecīgā balsī.
- sholastika Iesīkstējusi mācīšanās sistēma, kas balstīta uz tradicionālām doktrīnām u. tml.
- iestutēt Iesliet; ievietot atbalstam.
- iezviegties Iesmieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izšķiroša ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- izšķirošā ietekme iespēja tieši vai netieši: kontrolēt (regulāri vai neregulāri) lēmumu pieņemšanu tirgus dalībnieka pārvaldes institūcijās, realizējot līdzdalību vai bez tās; iecelt tādu tirgus dalībnieka pārraudzības institūcijas vai izpildinstitūcijas locekļu skaitu, kas izšķirošās ietekmes realizētājam nodrošina balsu vairākumu attiecīgajā institūcijā.
- paspraust Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- paspriest Iespraužot ko atbalstam, mazliet nostiprināt.
- kollēgija Iestāde, kur lietas izspriež ar balsu vairākumu.
- cirsma Iestigots meža nogabals, kurā paredzēts izstrādāt vai kurā izstrādā kokmateriālus.
- lobēt Ietekmējot vēlētus politiķus (parasti deputātus), panākt viņu atbalstu noteiktā jautājumā.
- protekcija Ietekmīgas personas atbalsts, ieteikums.
- iebalzīt Ietīt un novietot tā, lai būtu atbalstīts no visām pusēm.
- ietutināt Ietupināt, iesēdināt, ļaujot atbalstīties (pret ko).
- transparents Ietvarā iestiprināts auduma, kartona u. tml. gabals ar tekstu vai attēlu.
- Inglingu sāga ievaddaļa Snorri Sturlasona sāgā "Heimskringla", balstās uz 10. gs. sarakstīto islandiešu episko dziesmu ("Ynglinatal"), kurā, starp citu, ir ziņas par Inglingu dzimtas karaļiem; "Sāga par Inglingiem".
- iekaukties Ievaimanāties spalgā, stieptā balsī.
- pieturēties Ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; balstīties, pamatoties (uz ko).
- ietutināt Ievīstīt, visapkārt atbalstīt.
- birkošana iezīmēšana, apzīmējuma piešķiršana indivīdam vai grupai, balstoties uz novērotiem uzvedības modeļiem vai paradumiem (nereti negatīviem).
- enkurs Iezīmēts hiperteksta apgabals, no kura ar peles klikšķi var izsaukt citu dokumentu, kura atrašanās vietu nosaka hipersaite.
- Atbalss klints iezis Salacas kreisā krasta ielokā, garums - līdz 70 m, augstums - līdz 20 m (atsegums 12 m), veido neparasti gludu ekrānu, kas labi atbalso skaņu; Skaņaiskalns.
- rūkt Īgni, nelaipni, zemā balsī runāt.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls ikdienā lietojamais lokālais, attālais un starptautiskais telefonu tīkls, kurā balsi pārraida gan kā analogus datus, gan (galvenokārt) kā digitālus datus.
- nospiest Ilgāku laiku balstoties (uz kādas ķermeņa daļas), izraisīt (tajā) notirpumu, stīvumu, nejutīgumu.
- karinēt Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- karinēties Ilgāku laiku būt piestiprinātam, atrasties pie vertikālas virsmas bez atbalsta apakšā.
- pārbļaut Ilgāku laiku dziedot, sabojāt balsi.
- sabalsināt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
- savitēt Ilgāku laiku nepārtraukti balsināt.
- aizbļaut Ilgāku laiku skaļi kliedzot, arī skaļi dziedot, stipri piepūlēt (balss saites), panākt, ka aizsmok (balss).
- izgavilēties Ilgāku laiku, daudz līksmā, priecīgā balsī saukt.
- atkarcinēt Ilgāku laiku, daudz radīt raksturīgas, stieptas balss skaņas (par vistu, parasti pirms olas dēšanas).
- izzviegties Ilgāku laiku, daudz smieties skaļā balsī (par cilvēku).
- izņaudēties Ilgāku laiku, daudz žēlā balsī lūgties; ilgāku laiku, daudz gausties.
- brēkoņa Ilgstoša, nepatīkama, skaļa kliegšana; skaļu, griezīgu balsu troksnis.
- iesabļauties Ilgstoši bļaut; ilgstoši raudāt skaļā balsī.
- ērģeļpunkts Ilgstoši izturēta skaņa basā, kuras fonā vairāk vai mazāk brīvi virzās pārējās balsis, kuru akordu sastāvs mainās it kā neatkarīgi no basa.
- kvekšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvekšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvankšķēt.
- kvankšēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- kvankšķēt Ilgstoši, arī apnicīgi riet smalkā balsī (par suni); kvekšķēt.
- šalkt Ilgstoši, vienlaikus radīt samērā vienmērīgas, parasti balss, skaņas (par vairākiem, daudziem cilvēkiem).
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
- sari Indijas sieviešu apģērbs - garš, taisns auduma gabals, kura vienu galu apjož ap gurniem un nostiprina, bet otru pārmet pār plecu.
- lobijs Indivīds vai personu grupa (lielu firmu, citu valstu dažādu politisku, ekonomisku un finansiālu grupējumu pārstāvji), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- atbalstāmā persona indivīds, kam ir vienošanās ar personu, kura ir uzņēmusies pildīt atbalstītāja pienākumus, sniedzot noteiktu palīdzību ikdienas dzīvē; jēdzienu visbiežāk lieto saistībā ar specifiskām atbalsta formām (piemēram, mentorings, asistēšana) un sociālajiem pakalpojumiem garīgās un psihiskās veselības jomā.
- ritornels Instrumentāla priekš-, vidus- un pēcspēle vokālkompozīcijā (kad solo-balss klusē).
- oktets Instrumentāls skaņdarbs astoņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs astoņām balsīm; ansamblis, kura sastāva ir astoņi izpildītāji.
- kvartets Instrumentāls skaņdarbs četriem instrumentiem, vokāls skaņdarbs četrām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir četri izpildītāji.
- kvintets Instrumentāls skaņdarbs pieciem instrumentiem, vokāls skaņdarbs piecām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir pieci izpildītāji.
- septets Instrumentāls skaņdarbs septiņiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs septiņām balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir septiņi izpildītāji.
- sekstets instrumentāls skaņdarbs sešiem instrumentiem, vokāls skaņdarbs sešām balsīm.
- tercets Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem, vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
- trio Instrumentāls skaņdarbs trim instrumentiem; vokāls skaņdarbs trim balsīm; ansamblis, kura sastāvā ir trīs izpildītāji.
- spiedlineāls Instruments (lobmašīnas suportā), kas saspiež un atbalsta finiera loksni finierkluča lobīšanā.
- laringoskops Instruments balsenes iekšējās virsmas apskatei caur mutes dobumu - spogulis, kas leņķī piestiprināts pie gara kāta.
- direktoskops Instruments balsenes un elpvada augšdaļas tiešai apskatei bez spoguļiem vai optiskām sistēmām.
- apkopojumi Intelektuāla operācija, ar kuras palīdzību vispārējo normu veido, balstoties uz dažiem atsevišķiem gadījumiem, vispārējas normas ietvaros atsevišķu gadījumu neizolē.
- sabalsināt Intensīvi balsināt.
- sistēma IVR interaktīva balssatbilde.
- audiotekss Interaktīva datora un lietotāja sadarbības sistēma, kas paredz, ka lietotājs uz jautājumu, ko tam balsī pa telefonu uzdevis dators, atbild nospiežot sava telefona tastatūras taustiņu.
- zvaigžņu interferometrs interferometrijas instruments, kurš sastāv no diviem atstatus izvietotiem optiskajiem teleskopiem un kura darbība balstās uz gaismas interferences parādību; to izmanto zvaigžņu leņķisko diametru un vizuālo dubultzvaigžņu komponentu leņķisko attālumu noteikšanai.
- ekstubācija Intubācijas caurules izņemšana, piem., no balsenes.
- rīkles dziedāšana īpaša dziedāšanas tehnika ar neparastu artikulāciju rīklē vai balsenē, kas raksturīga tuviešu (un tiem radniecīgo tautu) tradicionālajai mūzikai.
- kūja Īpaša, atbalstam paredzēta, spieķim līdzīga nūja, arī jebkura nūja, ko izmanto atbalstam (ejot, stāvot).
- augļudārzs Īpaši ierīkots zemes gabals, kurā audzē dažādu vai viena veida augļu kokus un ogulājus.
- zāliens Īpaši ierīkots, ar zālaugiem apsēts zemes gabals; arī zālājs.
- pakāje Īpaši izveidota (kā) pamatne, balsts; arī postaments.
- salvete Īpaši izveidots, neliels kvadrātisks, parasti auduma vai papīra, gabals roku, sejas slaucīšanai, apģērba pasargāšanai no notraipīšanas, piemēram, ēdot.
- buks Īpaši pagatavots statnis (kā atbalstīšanai).
- āzis Īpaši pagatavots steķis (kā novietošanai), balsts (kā atbalstīšanai).
- klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
- izoritmija Īpašs kompozīcijas veids, kur formveide balstās uz precīzi atkārtotām ritma figūrām.
- gavilēšana Īpašs tautas dziesmu dziedāšanas veids, kad pantiņa beigu skaņu (dažreiz arī vidū) gari velk; elpai pietrūkstot un balsij lūstot, skaļi ieūvinājas augstā balss reģistrā.
- šebraks īsa jaka; vecs apģērba gabals.
- harams Islāma Austrumos - svēts, aizliegts apgabals vai iecirknis.
- pirzuks īss apģērba gabals.
- stuģis Īss apģērba gabals.
- strembelis Īss koka gabals.
- mortieris īss lielgabals, šaušanai gandrīz stāvus gaisā.
- zvingulis Īss sprunguļa gabals.
- strupuņģis Īss un resns koka gabals, arī šāds cilvēks.
- piza Īss un resns koka gabals.
- piziks Īss un resns koka gabals.
- bimbulē Īss virves gabals.
- strumbulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- strumpulis Īss, apaļš, paresns, parasti mīkstas vielas gabals.
- knupults Īss, bet diezgan resns koka gabals.
- bruslaki Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
- bruslaks Īss, nekam nederīgs drēbju gabals.
- buzdiķis Īss, paresns koka gabals; nūja.
- springulis īss, taisns dzelzs gabals ķēdes galā.
- nodarbinātības politika īstenotie darba tirgus veicināšanas pasākumi, sniedzot atbalstu iesaistei darba tirgū un nepieciešamo informāciju darba tirgus dalībniekiem, kā arī bezdarbniekiem.
- pabalsnīt Īsu brīdi balsnīt.
- noklidzināt Īsu brīdi radīt un pārstāt radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ietrīcēties Īsu brīdi, vāji izpausties (piemēram, balsī, sejā) - parasti par pārdzīvojumu.
- noblīkšēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšēt un atbalsoties.
- noblīkšķēties Īsu brīdi, vienu reizi blīkšķēt un atbalsoties.
- nomurkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- nomurkšķēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt neskaidras, paklusas balss skaņas.
- noņēkšēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- noņerkstēt Īsu brīdi, vienu reizi radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- varoņopera Itāliešu 18. gadsimta opera, kurā dominē solo dziedājumi, virtuoza balss meistarības demonstrēšana un kuras sižeta pamatā ir heroiski mitoloģiska vai leģendāri vēsturiska tēma.
- Sv. Asīzes Francisks itāļu baznīcas darbinieks (Francis of Assisi; 1181.-1226. g.), 1209. g. nodibināja Franciskāņu ordeni, kas atbalstīja askētismu, sludināja prieku un cilvēkmīlestību.
- izvitēt Izbalsināt, balsinot padarīt baltu.
- izbelīt Izbalsināt.
- neievēlēt Izbalsot (vēlēšanos).
- izbalsāt Izbalsot.
- galions Izbūve pie vecāku kuģu priekšvadņa, uz ko balstās bugsprits.
- cakāns Izcirsts gaļas gabals ar kauliem tajā.
- izcirksnis Izcirsts meža gabals.
- mīne Izciršanai apzīmēts meža nogabals.
- izņurkšēties Izčinkstēties, izraudāties (paklusā, ņurdošā balsī).
- pakārties Izdarīt pašnāvību, sažņaudzot kaklu pakārtā cilpā un zaudējot balstu zem kājām.
- ekstinkcija Izdzišana, zudums (krāsas, balss).
- smieties Izelpā radīt refleksīvas, samērā īsas, ritmiskas balss skaņas, piemēram, aiz prieka, labsajūtas, laipnības, arī izjūtot nicinošu, noraidošu attieksmi pret ko.
- vaidēt Izelpā radīt stieptas (parasti paklusas) balss skaņas (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- vaids Izelpā radīta (parasti paklusa) balss skaņa (parasti aiz sāpēm, piepūles).
- gaismas josla izgaismots displeja ekrāna apgabals, kurā atrodas izvēlnē atlasītais elements.
- izķērkt Izgrūst skaļu, griezīgu balss skaņu, radīt nepatīkamu kliedzienu.
- grieztava Izkapts gabals skalu plēšanai.
- stapars Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- stapers Izkārnījumu gabals, zirgābols, aitas, kazas vai zaķa spira.
- izkaukt Izkliegt kaucošā balsī.
- izvitāt Izkrāsot, izbalsināt.
- sažņaugta balss izmainīta, neskanīga balss.
- sociālās apdrošināšanas pabalsti izmaksas sociāli apdrošinātām personām vai viņu tuviniekiem sociālā riska gadījumos, balstoties uz veiktajām sociālajām iemaksām.
- pīku Izmanto pīles balss atdarināšanai.
- protežēt Izmantojot savu ietekmi, atbalstīt, ieteikt (kādu); ļoti rūpēties (par kādu).
- majorizēt Izmantot balsu vairākumu, lai noraidītu (piem., parlamentā) mazākuma ierosinājumus.
- atdot pēdējo kreklu izmantot visas iespējas, lai kādu atbalstītu, lai ko panāktu.
- skrutinijs Izmeklēšana, pārbaudīšana, vēlēšanu rezultātu paziņošana, vēlēšanu pareizības pārbaudīšana, arī vēlēšanas (balsošana) ar zīmītēm vai bumbiņām.
- žulga Izmircis apģērba gabals.
- šmacāns Izmircis koka gabals, bluķis.
- melznis Izmircis, iepuvis koka gabals.
- stabans Izmircis, sapuvis koka gabals.
- skanēt Izpausties (piemēram, balsī, runā) - parasti par psihisku stāvokli, domām, idejām.
- atspoguļoties Izpausties, būt redzamam (sejas izteiksmē, balsī, kustībās u. tml.).
- distributīvā analīze izpētes metode, kas balstās uz valodas vienību apkaimi, neizmantojot ziņas par šo vienību leksisko vai gramatisko nozīmi ārpus konkrētā lietojuma.
- uzlidot Izplatīties virzienā uz augšu (par skaņām, balsi).
- uzplesties Izplest (piemēram, rokas) un, atbalstoties uz elkoņiem, pārliekties (pār ko, kam pāri).
- atsaukties Izrādīt interesi, pievērst uzmanību, reaģēt; ar savu darbību atbalstīt.
- nolaist Izrunājot (ko), pazemināt (tam) skaņu augstumu, samazināt spēku; pazemināt (balss) augstumu, samazināt (tās) spēku.
- nozāģēt Izsist kādam balstus; atņemt ticamību.
- izbumbarot Izteikt klusi un rupjā balsī.
- kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums.
- palaist Izveidot, radīt (parasti balss skaņas), izrunāt (vārdus, teikumus u. tml.).
- atmiet Izvietot mietus augļu koka zaru atbalstam.
- nokare Izvirzījums uz leju starp (kā) piestiprinājuma, atbalsta vietām.
- izklupiens Izvirzīšanās uz priekšu vai sānis, saliecot kāju celī un atbalstoties uz tās.
- strūpenis Izžuvis koka gabals, sprungulis (kurināšanai).
- Ižora Ižoras zeme - apgabals gar Ņevas krastiem un Somu jūras līci līdz Narvai, senatnē dažādu somu cilšu apdzīvots, kopš 1721. g. iekļauts Krievijā; Ingermanlande; Ingrija.
- atlaišanas pabalsts ja darba koplīgumā vai darba līgumā nav noteikts lielāks atlaišanas pabalsts, uzteicot darba līgumu, likumā noteiktos gadījumos darba devējam ir pienākums izmaksāt darbiniekam atlaišanas pabalstu viena līdz četru mēnešu vidējās izpeļņas apmērā atkarībā no nodarbinātības ilguma pie attiecīgā darba devēja
- aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu.
- Hannibala zvērests jaunībā dots zvērests veltīt savu dzīvi kādam cēlam mērķim (Hannibals Barka, kas vēlāk kļuva par slavenu kartāgiešu karavadoni, deviņu gadu vecumā zvērēja savam tēvam, ka nekad nebeigs cīnīties pret Romu, kas nemitīgi apdraudēja Kartāgu).
- balotēšana Jebkura balsošana.
- naida runa jebkura izteiksmes forma, kas izplata, mudina, veicina vai attaisno rasistisku naidu, ksenofobiju, antisemītismu vai citas naida formas, kas balstītas uz neiecietību, iekļaujot tādu, kas nāk no agresīva nacionālisma, etnocentrisma, diskriminācijas un naida pret minoritātēm, migrantiem un ārvalstu izcelsmes cilvēkiem.
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija.
- līdzgaitniecība jēdziens, kas apzīmē procesu, kurā līdzgaitnieks (t. i., brīvprātīgais, kurš apguvis līdzgaitnieka mācību programmu) ar savu iedrošinājumu un padomu sniedz atbalstu notiesātai personai vai probācijas klientam; tas ir ilgtermiņa darbs, kas notiek, līdzgaitniekam regulāri tiekoties ar aizbilstamo.
- labklājības valsts jēdziens, kas raksturo attīstīto valstu sociālo politiku un nozīmē valsts atbildību par cilvēku labklājību sabiedrībās, kur iedzīvotājiem nodrošinātas pilsoņu un politiskās tiesības; ideālais modelis ietver valsts atbalstītu pilnu nodarbinātību (bezdarba līmenis < 3 %), vispārēju izglītību, vispārēju veselības aprūpi.
- heteronormativitāte jēdziens, kas raksturo dominējošo sociālo normu sistēmu, kas balstās pieņēmumā, ka cilvēki ir heteroseksuāli un izjūt seksuālu, romantisku tieksmi veidot attiecības ar pretējā dzimuma pārstāvi.
- tiesību pārstāvniecība jēdziens, ko attiecina uz formālām un neformālām sociālā, psiholoģiskā un juridiskā atbalsta darbībām, kas vērstas uz indivīda, grupas vai kopienas interešu un tiesību pārstāvēšanu, problēmu vai konfliktu risināšanu, ņemot vērā viņu labākās intereses.
- pieaugušo drošības aizsargāšana jēdziens, ko attiecina uz to personu tiesībām dzīvot drošībā un būt pasargātām no vardarbības, ļaunprātīgas izmantošanas vai pamešanas novārtā, kuras ir vecākas par 18 gadiem un kurām garīgās vai fiziskās veselības, citu slimību vai vecuma dēļ nav iespējams veikt sevis aprūpi un ir nepieciešama sociālā aprūpe un atbalsts.
- smagā modernitāte jēdziens, ko lieto, lai raksturotu sabiedrību klasiskā kapitālisma laikmetā; tas nozīmē kontrolējamu un paredzamu kārtību un struktūru sabiedrībā, kas balstās uz stabilām, grūti maināmām sociālajām lomām un statusu.
- Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā.
- joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri.
- buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus.
- loma josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals.
- loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals.
- treijeris Jumta balstu konstrukcija.
- treiangelis Jumta spāru balstu konstrukcija.
- piekārto siju jumts jumts, kuram bēniņu pārsegumu sijas balsta uz garensijas, kas piekārta pie kopnes statņa (piekara); statņa kopnes apakšējās joslas (savilces) savienojuma vietā veido jaunu mezglu, kas dod iespēju samazināt savilces garumu un novērst tās pārāk lielu izlieci.
- bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri.
- abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona.
- placet Juridiska piekrišanas formula, ko senāk lietoja nobalsošanā un vēlēšanās.
- supravadošais magnetometrs jutīgākā pazīstamā ierīce magnētiskā lauka intensitātes mērīšanai, balstīta uz Džozefsona efekta izmantošanu.
- spēka kabelis kabelis, ko izmanto elektriskās enerģijas pārvadei un sadalei galvenokārt pilsētu un rūpnīcu teritorijās, tos izvieto uz balsta konstrukcijām, ēku sienām, tuneļos, tranšejās.
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, auduma, ādas) gabals, ar ko salāpa izdilušu, cauru vietu (apģērbā, apavos).
- ielāps Kāda materiāla (piemēram, koka, skārda) gabals, ko uzliek un nostiprina (parasti priekšmeta) bojātā vietā.
- aklamācija Kāda sapulcē izvirzīta priekšlikuma apstiprināšana vai neapstiprināšana ar sapulces dalībnieku izsaucieniem, bez balsu skaitīšanas.
- redukcija kāda skaņdarba partitūras pārveidošana mazākam balsu vai instrumentu skaitam.
- vads Kādam nodalīts zemes gabals.
- vadus Kādam nodalīts zemes gabals.
- gruntsgabals Kādas personas lietošanā nodots zemes gabals (ēku celšanai).
- balsstiesības Kādas personas tiesības balsot, lemt, izteikt savu viedokli.
- protektorāts Kādas stiprākas valsts, firmas vai organizācijas atbalsts un aizgādība vājākai vai arī patvaļīga tās atkarības izmantošana.
- monokultūra kādas teritorijas lauksaimniecības balstīšanās tikai uz vienu kultūraugu; kultūraga nepārtraukta audzēšana vienā un tai pašā zemes gabalā.
- knikucis Kāds lielāks gabals (gaļas vai maizes).
- grivinīks Kāds naudas gabals.
- gabalens Kāds noderīgs gabals.
- salupe Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi; salube.
- salaps Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis; salabi.
- salabi Kāds senlaiku apģērba gabals, mētelis.
- burnusteni Kāds zināms apģērba gabals.
- ģervelis Kāds, kam aizsmakusi balss.
- varkslis Kāds, kas groza balsi, gorās, stomās, mēdās.
- džergzdis Kāds, kas runā aizsmakušā balsī.
- krēklis Kāds, kas runā ķērcošā balsī.
- žarga Kāds, kurš nepatīkamā balsī kliedz, klaigā.
- pabalstnieks Kāds, kurš saņem pabalstu.
- votēt Kādu lietu ar balsošanu izšķirt.
- falangists Kādu specifisku interešu atbalstītājs.
- pavadaviācija Kājnieku atbalsta un izlūkošanas aviācija.
- bloks Kāju balstīšanai domāta ierīce sprinta skrējienu startā, starta paliktnis.
- kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
- kakla gabals kakla daļas gabals, sadalot nokautu dzīvnieku.
- Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls.
- Arkādija Kalnains apgabals Peloponēsā, Grieķijā ("Arkadia"), platība - 4419 kvadrātkilometru, 104000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Tripole.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- KKAA Kalnu Karabahas autonomais apgabals.
- vārti Kalnu slēpošanas trasē ik pēc noteiktiem attālumiem novietots šķērslis, ko veido divi vertikāli balsti un kas slēpotājam jāapbrauc.
- Hidžāza Kalnu, stepju un tuksnešu apgabals ("Hedjaz") Sauda Arābijas rietumu daļā, pie Sarkanās jūras, ap 470000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Meka.
- orogēns Kalnveidošanās apgabals attīstības beigu stadijā, kad augšupejošās tektoniskās kustības dominē pār lejupejošajām un veidojas kalni.
- bandzeme Kalpam iedalīts zemes gabals, līdums.
- Kaluga Kalugas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, dienvidrietumos no Maskavas, platība - 29900 kvadrātkilometru, 1003000 iedzīvotāju (2009.).
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, anklāvs pie Baltijas jūras, robežojas ar Lietuvu un Poliju, bez tiešas robežas ar pārējo Krievijas teritoriju, platība - 15100 kvadrātkilometru, 937400 iedzīvotāju (2009. g.).
- putkaļķi Kaļķi, ar ko balsina.
- kāmis Kameņu medus šūnu gabals.
- kurmucis Kamols, gabals, pika, kunkulis.
- ķurmulis Kamols, gabals, pika.
- kanka Kancis, gabals.
- vēlēšana Kandidāta (parasti pārvaldes amatam) izvēlēšanās balsojot.
- kantisti Kantisma atbalstītāji.
- pašvaldības kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder pašvaldībai.
- valsts kapitālsabiedrība kapitālsabiedrība, kurā visas kapitāla daļas vai balsstiesīgās akcijas pieder valstij.
- laida pasija kāpņu laida sija, kas balsta pakāpienu un uzņem no tiem slodzi.
- kāpostājs Kāpostu lauks, zemes gabals, kas paredzēts kāpostiem.
- KA Kara apgabals.
- rojālists Karaļa varas atbalstītājs; pirmo reizi termins lietots Lielās franču revolūcijas laikā, attiecinot to uz revolūcijas pretiniekiem, Burbonu monarhijas piekritējiem.
- papildspēki Karaspēka daļas, vienības, apakšvienības, ko piekomandē militārās darbības pastiprināšanai, atbalstīšanai.
- ugunsveltnis Karaspēka uzbrukuma atbalsta metode, kad tiek raidīta liela blīvuma artilērijas u. c. ugunsieroču uguns, pakāpeniski to pārnesot no vienas robežas uz nākamo robežu drošā attālumā uzbrūkošā karaspēka kaujas izkārtojuma frontes priekšā.
- sātmaleiši Karbonādes gabals (cūkas kautķermenī).
- fanot Karst (par kādu), atbalstīt (ko).
- horoplētkarte Karte, kurā kāds apgabals pa rajoniem noteiktā aspektā raksturots, attiecīgā lieluma skaitliskās vērtības izteicot ar dažādu krāsu vai ēnojumu.
- kārtsgals Kārts 1 gabals.
- eikste Kārts, īpaši zirņu vai pupu stādu atbalstam.
- tiesību dogma kategorija, ar kuru apzīmē fenomenus, uz kuriem balstās tiesības, - vispārcilvēciskās vērtības, starptautiski atzītos tiesību principus, subjektīvās tiesības un juridiskos pienākumus, juridisko tehniku utt.
- neotomisms Katoļu baznīcas vadošais filozofijas virziens, kas balstās uz Akvinas Toma mācību un pretendē uz ticības un prāta sintēzi.
- gregoriskie dziedājumi katoļu liturģiskie vienbalsīgi dziedājumi bez mūzikas pavadījuma latīņu valodā, kas tika iedibināti 6. gs. 2. pusē pāvesta Gregora Lielā laikā
- metropolija Katoļu vai pareizticīgo baznīcas pārvaldes apgabals, kurā ietilpst vairākas bīskapijas.
- laringopātija Katra balsenes slimība, kas nav saistīta ar infekciju.
- balssvirze Katras balss un balsu kopuma veidojuma likumības galvenokārt homofonā faktūrā, bet arī vispār - balss vai instrumenta partijas labskanība, lokanība, saskaņa ar pārējām, tuvuma un attāluma samēri, dabiskums un ērtums.
- milzis uz māla kājām kaut kas liels un iespaidīgs, kas balstās uz nedroša pamata.
- plaidaks Kaut kas liels, plašs (piemēram, zemes gabals).
- kalmaka Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmaks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- kalmuks Kaut kas liels; liels, vājš dzīvnieks vai cilvēks; neapķērīgs, arī rupjš, varmācīgs, rijīgs cilvēks; nelāgs koka gabals.
- cerēklis Kaut kas, uz kā kāds balsta savu cerību.
- atbāvīt Kaut ko atbalstīt vai nostiprināt (noķīlāt), lai nekrīt.
- atbalzīt Kaut ko atbalstīt.
- ribslejas Kauta lopa ribu gabals.
- astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu.
- skurlups kažokādas atgriezums, ko izmanto kažoka lāpīšanai, cimdu šūšanai; nuoplīsis, skrandains apģērba gabals; tas, kas ģērbies skrandās; par guovīm: iet kā skurlupi (ja ir aplipušas mēsliem).
- Kemerova Kemerovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Rietumsibīrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 95500 kvadrātkilometru, 2822000 iedzīvotāju (2009.).
- Krons Khmeru (Kambodža) mitoloģijā - gars, kas radījis zemi un balsta to, dažkārt viņu iztēlojās kā krokodilu.
- Kirova Kirovas apgabals - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Eiropas daļas austrumu pusē, platība - 120800 kvadrātkilometru, 1401000 iedzīvotāju (2009.).
- klaucis Klancis, gabals.
- decimālā klasifikācija klasifikācijas sistēma (bibliotēkās), kura balstās uz galveno nozaru iedalīšanu desmit pamatnodaļās ar desmit apakšnodaļām katrā.
- antablements Klasiskā ordera augšējā horizontālā daļa, kas balstās uz kolonnām un sastāv no arhitrāva, frīzes un dzegas.
- plecs Klātbūtne, atbalsts.
- atklaudzēt Klaudzot atbalsoties.
- klavierpavadījums Klavierpartija instrumentālās vai vokālās galvenās balss pavadījumam.
- purkšļāt klepus dzeršanas laikā, ja dzēriens nokļuvis balss (gaisa) rīklē.
- kliedz kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- bļauj kā aizkauts kliedz ļoti stipri, bailēs pārvērstā balsī.
- izkliegt Kliedzot, arī skaļā balsī runājot vai dziedot, nogurdināt, arī sabojāt (parasti rīkli).
- bļaut Kliegt (pārvērstā balsī, piemēram, aiz sāpēm, bailēm); skaļi, nesavaldīgi raudāt (parasti par bērniem).
- žargt Kliegt nepatīkamā balsī.
- bļaut Kliegt, skaļi runāt (bieži pārvērstā balsī).
- kumbrs Klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai; krūškoks.
- kūlis Klucis ragavās, uz kā tiek balstīts baļķa resnākais gals.
- šaška Klucis, gabals.
- stupure Klucis, īss koka gabals.
- stupuris Klucis, īss koka gabals.
- stupurs Klucis, īss koka gabals.
- apspiest Klusināt (balsi).
- pusbalss Klusināta balss.
- dudināt Klusu (parasti laipni, mīlīgi) runāt; klusu skanēt (par runātāja balsi).
- nodudināt Klusu noskanēt (par runātāja balsi).
- kāpt Kļūt augstākam, spēcīgākam, arī skanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- pārvērsties Kļūt citādam savā skanējumā (parasti par cilvēka balsi).
- atbalsot Kļūt dzirdamam (atbalss veidā); atbalsoties.
- nodzist Kļūt ļoti klusam, bez dzīvīguma, tādam, kurā izpaužas psihisks sastingums (par balsi).
- ierūsēt Kļūt neskanīgam (par balsi).
- izčēkstēt Kļūt neskanīgam, čērkstošam (par balsi).
- pāriet (kā) pusē kļūt par (kā) sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- atspiesties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās); atspaidīties.
- atspaidīties Kļūt sāpīgam (par kādu ķermeņa daļu, uz kuras ilgāku laiku balstās).
- pazaudēt balsi Kļūt tādam, kura balsij zūd nepieciešamās īpašības (parasti par dziedātāju).
- krist Kļūt zemākam, vājākam, arī neskanīgākam (par skaņām, arī balsi).
- dankars Knapsiera gabals.
- žepere Kociņš zirņu vai pupu atbalstam.
- stāvji Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot; stāvi.
- stāvi Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to darinot.
- stāvis Koka atbalsts, uz kā novieto gleznu, to glznojot.
- spraids Koka balsti.
- pametnis Koka bluķis, uz kura balstās sijas vai dēļi.
- bētiņš Koka brusa, kuras viens gals atbalstīts pret kalsiņu, bet otrs izlaists caur klāju, ko izmanto trošu, tauvu, piemēram, šleptauvas aizlikšanai.
- stimbens Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stuburs Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals; stumbenis (1).
- stumbenis Koka celms; koks ar nolauztu, nocirstu, nozāģētu u. tml. augšdaļu; koka gabals.
- ore Koka gabals ap pusmetru garumā, kam katrā galā izurbts caurums, vienā caurumā ievērta saite, kuru sien govij ap kaklu, bet otrā iever sautētu kārkla, kadiķa vai bērza vici, kuru savij riņķī un uzmauc mietam.
- stribiķis Koka gabals ar ko sist.
- klubaks Koka gabals sētas stabā, kas šķir vienu virs otras gulošās kārtis.
- burska Koka gabals sišanai.
- aplāps Koka gabals, ar kuru no egles atdala mizu.
- netrūdelis Koka gabals, kas netrūd.
- ielaidnis Koka gabals, ko ieliek dēlī, kad ēvelējot tam izlūst zars.
- braks Koka gabals, ko ievieto stulmzābakā formas saglabāšanai.
- pabliņģis Koka gabals, ko novieto zem ķebļa kājām, lai tas kļūtu augstāks.
- sprūksts Koka gabals, ko pinējs izmanto pinuma blīvuma retināšanai.
- kluga Koka gabals, ko uzkar sunim kaklā (lai tas neskraidītu apkārt).
- klimbins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- klindzins Koka gabals, pie kura piesietas atslēgas, lai tās nepazustu.
- skaitāmais koks koka gabals, plāksnīte kādu lielumu apzīmējumu iegriešanai.
- bigulis Koka gabals, runga sišanai.
- kloņģis Koka gabals, sprungulis (arī līdzīgs dzelzs gabals).
- klauģis Koka gabals; sprungulis.
- kluņģis Koka gabals; sprungulis.
- knipults Koka gabals.
- kučkoks Koka gabals.
- kučogs Koka gabals.
- studzurklis Koka gabals.
- stungurs Koka gabals.
- mežkājas Koka kājas, ķekatas, rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- dzidze Koka kārts ar naglu galā, ko zvejnieki ziemā izmantoja atbalstam pārvietojoties pa ledu.
- lāksts Koka kārts zirņu vai pupu atbalstīšanai.
- ķempele Koka klucis paliktnim, balstam.
- durklis Koka nūja ar naglu galā, uz kuras balstās ejot vai braucot pa gludu ledu.
- buciņš Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
- šķērītes Koka vai metāla ierīce grotbomja atbalstīšanai uz klāja.
- longzāliņš Koka vai metāla konstrukcija (peldlīdzekļa garenvirzienā nostiprinātas sijas) pamatmasta topā, uz tās balstās stenga (masta turpinājums), marss (novērotāja kurvis vai platforma), un tajā iestiprināti zāliņu gali.
- stumbris Koka vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- balstiņi Kokmateriāli balstiem; balsteņi.
- stutmalka Kokmateriāli, ko izmanto par balstiem (parasti šahtās, ejās); balsteņi.
- klucītis Kokmateriāls - tēsts, skaldīts neliels, bet samērā masīvs koka gabals.
- štencele Kokmateriāls balstiem; balstkoks.
- stencele Kokmateriāls, kas ir sagatavots gulšņu darināšanai; šāda kokmateriāla gabals.
- saplāksnis Kokmateriāls, kas sastāv no savstarpēji salīmētām trim vai vairākām lobītā finiera kārtām; šāda kokmateriāla plāksne, gabals.
- deķeris Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu; lubstājs (2).
- lubstājis Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- lubstājs Koks ar izcirstu rievu uz kā balstīja lubu jumta apakšējo malu.
- kūlenis Koks zem ratu priekšgala, kas balstās uz priekšējo riteņu ass.
- stutkoks Koks, ko izmanto par balstu.
- noturkoks koks, kurš (ko) notur, balsta.
- nesējkoks Koks, kuru par savu balstu izmanto kāds žņaudzējkoks.
- skalu malka koksnes gabals, no kā iegūst skalus.
- columna Kolonna, tektonisks atbalsta elements.
- D.C. Kolumbijas apgabals (ASV) (angļu "District of Columbia").
- kombineja Kombinē - sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- postglosators Komentators, Justiniāna likumdošanas komentētājs, kas savos spriedumos balstījās uz iepriekšējo likumu skaidrotāju (glosatoru) darbiem.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- makromārketings Kompānijas pārvaldes sistēma, kas balstās uz mārketinga principiem.
- sociālā aprūpe mājās kompleksa sociālo pakalpojumu sniegšana klienta dzīvesvietā; ietver tādus atbalsta pakalpojumus, kas ļauj cilvēkam turpināt neatkarīgu dzīvi savās mājās un saglabāt dzīves kvalitāti.
- polistilistika Kompozīcijas paņēmiens, kas balstīts uz vairāku stilu apzinātu pretnostatījumu skaņdarba muzikālajā dramaturģijā.
- starpprogrammu sakari komunikācija starp divām programmām, kas balstās uz protokoliem, ko viena programma izmanto, lai sadarbotos ar citu programmu.
- tīkšķis komunikāciju tehnoloģijas poga (piemēram, sociālo tīklu pakalpojumos, interneta forumos u. c.), kuru nospiežot lietotājs var paust atbalstu vai patikšanu par publicēto saturu.
- sarkans Komunisti, revolūcijas dalībnieki, arī padomju iekārtas atbalstītāji, Sarkanās Armijas karavīri.
- komunārs Komunistisko ideju atbalstītājs, cīnītājs par komunistisko iekārtu.
- sarkanais Komunists; komunistiskās iekārtas atbalstītājs.
- filtra burbulis koncepcija, kurā algoritmos balstītas lietojumprogrammas, piemēram, interneta portālu ziņu agregatori vai sociālie tīkli, lietotājam izfiltrē informāciju pēc tās nozīmīguma, samazinot informācijas un viedokļu daudzveidību; informācijas burbulis.
- pārvaldāmā objekta robeža konceptuāls ierobežots pārvaldāmo objektu definīcijas apgabals, kurā ietvertie resursi ir uzrādīti pārvaldībai.
- rulete Konditorejas izstrādājums no mīklas, kas cilindrveidīgi ir satīta vairākās kārtās ar saldu pildījumu; šāda izstrādājuma gabals, šķēle.
- mizerikordija Konsoles veida izcilnis kora krēslu paceļamā sēdekļa apakšpusē, uz kā garīdznieks rituālā noteiktā stāvēšanas laikā varēja atbalstīties.
- krēsls konstrukcija, kas balsta jumta klāja seguma slodzes.
- portāls Konstrukcija, kas sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma (piemēram, celtņiem, mašīnām, darbgaldiem).
- pamatkonstrukcija Konstrukcija, uz kā balstās, kam tiek pievienoti pārējie (kā) elementi, detaļas.
- koučings konsultatīva atbalsta forma ar individuālo izaugsmes treneri jeb kouču, kurš palīdz privāto, biznesa un komandas mērķu sasniegšanā.
- reformāti Kontinentāli eiropeiskas izcelsmes kalvinisma piekritēji, kuru ticība balstās uz Bībeli, Ž. Kalvina darbiem un kalvinisma dokumentiem.
- kontrsubjekts Kontrapunkts pirmā balsī, kas pavada otrā balsī pirmoreiz ievesto tēmu.
- pretsalikums Kontrapunkts polifonas formas pirmajai atbildei, kas skan tajā pašā balsī, kurā bija tēmas izklāsts.
- tirgvedības kontrolings kontrolinga pasākumi, kuru uzdevums ir atbalstīt tirgvedību, koordinēt noieta (preču realizācijas) plānošanu, kontroli un informāvijas plūsmu.
- ieguldījumu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt pārvaldības pasākumus kapitālieguldījumu jomā.
- finanšu kontrolings kontrolinga sastāvdaļa, kuras uzdevums ir atbalstīt un sekmēt finanšu pārvaldību: finanšu procesu plānošanu un kontroli.
- šuāni Kontrrevolucionāro dumpju dalībnieki, karaļa (Burbonu) varas atbalstītāji Bretaņā un Normandijā 18. gs. Lielās franču revolūcijas laikā un pēc tās.
- kontras Kontrrevolucionāru grupējumi, kas ar ASV atbalstu 20. gs. 80. gados cīnījās pret sandīnistu valdību Nikaragvā.
- amata lāde kopēja cunftes kase; lāde kurā glabāja cunftes dokumentus, naudu un vērtslietas; tajā savāca jauno amata meistaru iestāšanās maksas, soda naudas par cunftes amata ruļļa noteikumu pārkāpumiem, cunftes locekļu biedra naudas iemaksas un no šiem līdzekļiem maksāja algas amata vecākajiem, pabalstus trūcīgajiem cunftes locekļiem slimību gadījumā, iepirka preces dzīru vajadzībām u. tml.
- protokols CCS kopējais sakaru atbalsts.
- CSF Kopienas atbalsta shēma ("Community support framework").
- jaukts koris koris, kas sastāv no vīriešu un sieviešu balsīm.
- satelīttriangulācija Kosmiskās jeb satelītģeodēzijas metode, kas balstās uz sinhroniem satelīta novērojumiem no 2 Zemes virsmas punktiem; šo 2 punktu un novērotā satelīta pozīcija nosaka novērojuma plakni; veicot vairākus sinhronus satelīta novērojumus, iegūst vairākas plaknes, kas krustojoties nosaka hordu starp 2 Zemes punktiem; starp vairākām stacijām noteiktās hordas veido trīsstūrus.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- klagācis Košs lauka vai meža gabals.
- brimķis Kožļājamās tabakas gabals.
- šķarbalains krācošs, aizsmacis (par balsi).
- šķērbalains Krācošs, aizsmacis, neskaidrs (par balsi).
- nuklejs Krama gabals, no kura ar sišanu atdalīja asas šķilas, ko izmantoja akmens darbarīku vai ieroču izgatavošanai.
- krampbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- vainagbaļķis Krancbaļķis - viens no ēkas skeleta gulenisko baļķu joslas baļķiem, uz kā balstās grīdas un griestu dēļi.
- spēdele Krekla daļa, papildus iešūts drēbes gabals; iešuvums vai ieadījums.
- galvturis Krēsla daļa galvas atbalstam (piemēram, zobārstniecības kabinetos, frizētavās).
- kampa Krietns maizes, siera u. c. gabals.
- kamps Krietns maizes, siera u. c. gabals.
- oblast Krievijā guberņai līdzīga pārvaldes vienība; apgabals.
- Krievija Krievijas Federācija - valsts Eirāzijas ziemeļu daļā (krievu valodā "Rossija"), plešas no Baltijas jūras rietumos līdz Klusajam okeānam austrumos un no Ziemeļu Ledus okeāna ziemeļos līdz Lielajam Kaukāzam dienvidos, galvaspilsēta - Maskava, administratīvais iedalījums - 83 federācijas subjekti (46 apgabali, 21 republika, 9 novadi, 4 autonomi apvidi, 1 autonoms apgabals, 2 federālas nozīmes pilsētas), robežojas ar Ziemeļkoreju, Ķīnu, Mongoliju, Kazahstānu, Azerbaidžānu, Gruziju, Ukrainu, Baltkrieviju, Poliju, Lietuvu, Latviju, Igauniju, Somiju un Norvēģiju, apskalo Ziemeļu Ledus un Klusais okeāns.
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI.
- rusņa krievu iebrucēji un viņu atbalstītāji.
- barkašovieši Krievu nacionālsociālisti, Aleksandra Barkašova (dz. 1953) vadītās organizācijas "Krievijas nacionālā vienotība" (krievu "Rossijskoje nacionaļnoje jedinstvo") dalībnieki un atbalstītāji.
- atjauninātāji Krievu pareizticīgo baznīcas virziens 20. gs. 20.-40. gados, kas tiecās uz baznīcas atbalstu padomju režīmam.
- kristāls Kristāliskas vielas atsevišķa daļiņa, atsevišķs gabals.
- neatkarīgie Kristieši, kuri atbalsta savas vietējās baznīcas autoritāti un neatkarību, apgalvojot, ka šāda sistēma atbilst agrīnajai baznīcu kārtībai; kongregacionālisti.
- kritušais eņģelis Kristietības mitoloģijā Lucifers (latīņu _Lucifer_), Dieva pretinieks - eņģelis, kurš lepnības dēļ sadumpojies pret Dievu un kopā ar citiem eņģeļiem, kas viņu atbalstīja, tika padzīts no debesīm.
- lejupejošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupkrītošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- lejupslīdošs Krītošs (par skaņām, arī balsi).
- kupiere Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai.
- kupieris Krokojums, viļņojums (audumā); krokots garena auduma gabals, ko izmanto tērpa rotāšanai.
- boga Krūmiem vai kokiem apaudzis gabals uz lauka, apaļa koku grupa.
- krists Krusteniski sastiprināti koki, ko uzliek uz rata priekšējās ass baļķu balstīšanai, piesiešanai.
- skrādzis krustveida koka konstrukcija, kas balsta (parasti apaļa) galda kāju.
- tarpeņa kūdrainas augsnes gabals.
- rekorders kuģa un krasta hidrolokācijas stacijas indikators atbalss signālu pierakstīšanai uz papīra.
- kukulsnītis Kukurznis - sacietējušas zemes pika, gabals.
- rulete Kulinārijas izstrādājums - cilindrveidīgi satīta, parasti pildīta, gaļa, šādā formā izveidota maltā gaļa; šādas gaļas veidojuma gabals, šķēle.
- krūškoks Kumbrs - klucis ar virspusē ietēstiem robiem, ko nostiprina uz plosta airu balstīšanai.
- ramsts kumoss, gabals; siļķe bez galvas un astes.
- ķempelis Kurzemē kūleņa nosaukums: ragavām vai ratiem piestiprināts ierobīts koka bluķis baļķu uzlikšanai un vešanai; koka klucis paliktnim, balstam.
- solis Kustības cikls (ejot, skrienot u. tml.), kurā kāju pārvieto uz citu atbalsta punktu un pārnes uz to ķermeņa svaru.
- uzbalsenis Kustīgs skrimslis, kas atrodas balsenes augšdaļā un rīšanas momentā aizklāj balsenes ieeju.
- klumzaka Kušķis, kunkulis, gabals.
- klumzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- klundzaks Kušķis, kunkulis, gabals.
- kamšķis Kušķis; arī gabals, kumoss; tas ko var sakampt saujā.
- ūbulis Kvadrātveida drēbes gabals, ko iestrādā bikšu staru sazarojumā, lai to paplašinātu.
- kvīkt Kviekt (smalkā balsī).
- Tirāna Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Duresi, Dibras, Eļbasani un Fieri ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Vļora Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Fieri un Ģirokastras ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Eļbasani Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Korčas, Berati, Fieri, Trānas un Dibras ķarku, kā arī ar Ziemeļmaķedoniju.
- Duresi Ķarks (apgabals) Albānijā, robežojas ar Ļežas, Dibras un Tirānas ķarku, rietumos apskalo Adrijas jūra.
- Škodra Ķarks (apgabals) Albānijas ziemeļos, robežojas ar Kukesi un Ļežas ķarku, kā arī ar Melnkalni.
- klinča ar sprūdu ķēdes gredzena vidū iekalts balsts - stega jeb kontrforss, ko sauc arī par sprūdu.
- klinča Ķēdes loceklis (parasti enkurķēdei), ovāls gredzens ar sprūdu (balstu) vidū.
- ieķērkties Ķērcošā balsī ierunāties, arī iekliegties.
- uzķērkt Ķērcošā balsī uzkliegt.
- atķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi atbildēt.
- noķērkt Ķērcošā balsī, nelaipni, dusmīgi noteikt, pateikt.
- čākstēt Ķerkstēt, sēkt (par balsi).
- kārkt Ķērkt (par dažiem putniem); par vārnas balsi.
- krauklēt Ķērkt, apzīmējums kraukļa balss skaņām.
- gluds balsts ķermeņa kustību ierobežojošs objekts, kurā saites (balsta) reakcija vērsta pa normāli saskares punktā.
- balsts Ķermeņa stāvoklis vingrošanā, kad pie atbalsta plaknes ķermenis pieskaras vai nu ar kājām un rokām, vai tikai ar rokām.
- tilts Ķermeņa stāvoklis, kam raksturīga atliekta mugura, pēdām un plaukstām (cīņas sportā - skaustam) atbalstoties pret pamatu.
- ķīļu siers ķīļveida siera gabals.
- falunguņ Ķīnas tradīcijās balstītu reliģisko mācību sakausējums un garīgu vingrinājumu kopa, ko 1992. gadā izstrādājis Li Hoņži; Ķīnā šīs mācības piekritēji tiek vajāti, bet pasaulē šai mācībai ir daudz sekotāju.
- giljotīna Ķirurģisks instruments aukslēju mandeļu vai balsenes audzēja izgriešanai.
- čeveris Labi piešūts auduma gabals.
- bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
- Nodarbinātības valsts aģentūra labklājības ministra pārraudzībā esoša valsts pārvaldes iestāde, kura īsteno valsts politiku bezdarba samazināšanas un bezdarbnieku, darba meklētāju un bezdarba riskam pakļauto personu atbalsta jomā.
- kollekta Labprātīga dāvanu lasīšana nabagu vai kādu labdarīgu mērķu un iestāžu pabalstīšanai.
- augšlafete Lafetes augšējais balsts.
- patiesais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz redzamo Saules diennakts kustība pie debess sfēras un ir vienāds ar Saules centra stundu leņķi; patieso laiku rāda Saules pulksteņi, un tas nav vienmērīgs, jo Saules diennakts kustības ātrums gada laikā mazliet mainās.
- vidējais Saules laiks laika mērīšanas sistēma, kas balstās uz Zemes rotāciju un ko realizē, ieviešot fiktīvu punktu – vidējo Sauli – un apskatot tās diennakts kustību; tad laiks ir vienāds ar vidējās Saules centra stundu leņķi; gandrīz vienmērīgs laiks, tomēr Zemes rotācijas nevienmērības dēļ tajā pastāv nelielas neregularitātes.
- klucis Laivas malai piestiprināts koka gabals, kurā iedzendzelzs bultas, starp kurām ieliek airus.
- uzgāmurs Lapiņveida skrimslis balsenes augšdaļā un priekšpusē, kas barības rīšanas brīdī noliecas uz leju un aizklāj balsenes ieeju.
- birzokle Lapu kokiem noaudzis zemes gabals.
- netiešā laringoskopija laringoskopija ar balsenes spoguli.
- lasīt Lasīt balsī (arī skaļi) - lasīt tekstu un vienlaikus to runāt.
- nolasīt Lasīt un pabeigt lasīt balsī (tekstu).
- d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
- klimšķinātājs Latviešu mitoloģijā - gars, kas ar skaņu (balsi) aizmaldina ceļinieku.
- kliedzējs Latviešu mitoloģijā - ļauns gars, kas ar skaļu balsi piesaista cilvēku uzmanību, liekot tiem atsaukties, kas cilvēkam beidzas ar kādu ķibeli; tāpēc senāk baidījās nepazīstamai balsij atsaukties.
- stabs latviešu mitoloģijā - pasaules centrs, pasaules vidus, zemes naba; cilvēka mājoklī to simbolizē stabs, kas balsta jumtu, arī skurstenis, kas ved no pavarda caur griestiem uz jumtu.
- Lauka māte latviešu mitoloģijā aizgādne par laukā iesētā ražību, kur lauks tradicionālajā uzskatā tika pretstatīts mežam, puvam kā iekoptais, no haosa telpas atkarotais, līdz ar to - sakralizētas telpas gabals.
- burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
- sociāli mazaizsargāta grupa latviešu valodā plaši lietots jēdziens, lai apzīmētu cilvēkus, kuriem nepieciešams papildu atbalsts, jo viņi, piemēram, vecuma, veselības vai sociālā stāvokļa dēļ, ir pakļauti nabadzībai, sociālai atstumtībai vai citiem nelabvēlīgiem faktoriem lielākā mērā nekā vairums sabiedrības.
- zaļganais kailgliemezis Latvijā ievazāta gliemežu suga (_Limacus maculatus_), kuras dabiskais izplatības apgabals ietver Krimu, Kaukāzu, Turciju, Bulgāriju un Rumāniju; pieaugušu dzīvnieku pamatkrāsa ir olīvu vai pelēkzaļa.
- LKMAA Latvijas Krievu mācībvalodas atbalsta asociācija.
- LAŠOR Latvijas Krievu mācībvalodas skolu atbalsta asociācija (krievu "Latvijskaja associacija škol obučajuščih na russkom jazike").
- Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam.
- Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Kurzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, no 13. gs. ietver tās kuršu apdzīvotās teritorijas, kas tika iekļautas Livonijas ordeņa valstī un Kurzemes bīskapijā, aptuvenu austrumu robežu iezīmē līnija Ezere-Saldus-Tukums.
- LLKC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (reģ.).
- Draudzīgais aicinājums Latvijas Republikas Ministru prezidenta K. Ulmaņa ierosināta labdarības kustība, kas aicināja ikvienu atcerēties un atbalstīt savu skolu, biedrību, pagastu, ziedojot grāmatas, mācību līdzekļus un mākslas darbus.
- late Latvijas vēstures avotos, sākot ar 1382. g. minēts nosaukums trijlauku sistēmā iedalītu muižas tīrumu "laukam"; tīruma gabals.
- galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā.
- PARA Lauksaimniecības ieņēmumu atbalsta programma ("programme of agricultural income aid").
- LAD Lauku atbalsta dienests.
- LAŠ Lauku atbalsta štābs.
- namelnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- nameļnieks Lauku iedzīvotājs, kam pieder niecīgs zemes gabals.
- bezzemnieks Lauku iedzīvotājs, kuram nav zemes īpašuma vai kuram ir niecīgs zemes gabals.
- sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas; lauku sēta; viensēta; savrupsēta.
- lauku sēta lauku iedzīvotāju personiskās saimniecības ražošanas un dzīvojamās ēkas un zemes gabals, uz kura tās atrodas.
- placis Laukums; zemes gabals.
- suķe Lauska, sasista trauka gabals.
- suķis Lauska, sasista trauka gabals.
- lampa Lauska; nolūzis, atplīsis (piemēram, koka, drēbes, papīra) gabals.
- ielaidnis Ledus gabals, ko ievieto ūdenī, lai ūdens straujāk sasalst.
- ledus plīte ledus gabals.
- čala Ledus gabals.
- čazga Ledus gabals.
- sega Ledus, ledus sega, ledus gabals.
- ledanka Ledusgabals.
- lēgitimisti Leģitimisma teorijas aizstāvji; Francijā Burbonu dinastijas, Spānijā Donkarlosa atbalstītāji.
- leksiski gramatiskā kategorija leksiskās nozīmes, gramatiskās nozīmes un gramatiskās formas vienība, kas balstās uz vismaz divu elementu pretstatu.
- DSS lēmumatbalsta sistēma (angļu "decision support system").
- atslīgt Lēni atbalstīties.
- nolaisties ceļos (arī uz ceļiem) lēni pāriet balstā uz ceļgaliem.
- berzes leņķis leņķis starp normālo reakciju un pilno balsta reakciju maksimālās berzes gadījumā.
- spoks lībiešu mitoloģijā - jebkura neskaidra lieta vai parādība, kas rada satraukumu un bailes (kaut arī balstās uz pavisam dabiskiem apstākļiem).
- divposmis Lidaparāta balsta sistēmas ierīce, kas savieno amortizatora cilindru ar kātu un pārvada vērpes momentu no riteņiem uz balsta cilindru.
- spiediens uz grunti lidmašīnas masas attiecība pret šasijas riteņu atbalsta laukumu.
- atgāznis Lidmašīnas spārna vai stabilizatora sānu balsts.
- lidmašīnas nosēšanās lidojuma nobeiguma posms no 15 m augstuma līdz piezemēšanai uz skrejceļa un noskrējienam; sastāv no planēšanas, izlīdzināšanas, izturēšanas, parašutēšanas un piezemēšanās, kad pamatbalstu riteņi pieskaras skrejceļam; lai dzēstu nosēšanās ātrumu, atver interceptorus, izmanto riteņu bremzes, dzinēja reversu; lidmašīnas nosēšanos raksturo nosēšanās distance, ātrums un noskrējiena garums.
- kantilēna Līdzeni plūstošs, dziedošs (skaņdarba) izpildījums; līdzeni plūstošs, dziedošs skanējums (balsij, mūzikas instrumentam).
- gulgot Liegi, mainīgā skaļumā skanēt (par balsi).
- boga Liekts koka gabals, ko lieto kā paliktni, mūrējot velves.
- Geotrupes stercorarius lielais bambals.
- Puru ezers lielākais no Pilskalnes ezeriem Ilūkstes novada Pilskalnes pagastā, platība - 16,9 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 25 m; Kokenu ezers; Kokinu ezers; Sabalsku ezers; Sabaļsku ezers; Sabaļu ezers.
- klumzāks Lielāks baļķis, sieksta; kāds lielāks, ciets gabals, kunkulis.
- ņoka Lielāks gabals, kunkulis.
- blaiskums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums.
- blaizgums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums.
- blaizums Lielāks gabals, plašāka vieta; plašums.
- plaizums Lielāks gabals, vieta; plašums.
- kamps Lielāks gabals; kukurznis.
- kampiņš Lielāks gabals.
- kavalka Lielāks gabals.
- zvaņķis Lielāks gabals.
- lecēns Lielāks kāpostu gabals kāpostu zupā.
- lobists Lielas firmas, citas valsts politiska, ekonomiska vai finansiāla grupējuma pārstāvis (aģents), kas mēģina pierunāt vēlētus politiķus (piem., deputātus) vai ieceltus ierēdņus atbalstīt vai kavēt kādus centienus.
- Akrotiri bāze Lielbritānijas suverēnais bāzes apgabals Kiprā (_Akrotiri Sovereign Base), atrodas Kipras salas dienvidos Akrotiri līča piekrastē.
- kontrollielgabals Lielgabals izvērstā baterijas ugunspozīcijā, kam ir aprēķinātas šaušanas nostates un kura koordinātas pieņem par ugunspozīcijas koordinātām.
- atomlielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- kodollielgabals Lielgabals kodollādiņu izšaušanai.
- lauka lielgabals lielgabals tiešam karaspēka apakšvienību atbalstam kaujas laukā.
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs.
- lielgabalis Lielgabals.
- pušķa Lielgabals.
- Aprīļa konference lielinieku partijas konference 1917. g. 7.-12. maijā (pēc vecā stila 24.-29. aprīlī), kurā tika izstrādāti plāni varas pārņemšanai Krievijā, Latvijas Sociāldemokrātijas latviešu strēlnieku organizācijas pārstāvis P. Eilands apliecināja, ka latviešu strēlnieki atbalstīs tālāku revolūcijas padziļināšanu Krievijā.
- muskete Lielkalibra šautene, kam ir deglis un ko šaujot atbalsta uz paliktņa.
- antrekots Liellopu gaļas starpribu gabals, arī cepetis no tā.
- zvačkis Liels (gaļas) gabals.
- programmatūras kešatmiņa liels brīvpiekļuves atmiņas apgabals, kurā ar speciālu programmu starpniecību tiek glabāti bieži lietojami dati un programmas.
- rikauts Liels gabals (maizes).
- šmataks Liels gabals (no kaut kā).
- stalbuks Liels gabals; liela auguma cilvēks.
- baka Liels gabals; liela kaudze, guba.
- šķedera liels gabals.
- lestiķis Liels gabals.
- makucis Liels gabals.
- šmakats Liels gabals.
- šmaks Liels gabals.
- šmots Liels gabals.
- cimenis Liels gaļas gabals.
- pačanks Liels maizes gabals pienā.
- rikats liels maizes gabals.
- kvaņķis Liels maizes gabals.
- luits Liels maizes gabals.
- klucis Liels mīkstas masas gabals.
- Holarktika Liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka).
- klucis Liels, masīvs (piemēram, akmens, ledus); gabals.
- bluķis Liels, masīvs (piemēram, akmens, metāla) gabals.
- pilons Liels, masīvs stabs (parasti ar apaļu šķērsgriezumu), ko izmanto par balsta konstrukcijas elementu.
- klodzans Liels, mīksts maizes gabals.
- bloks Liels, smags gabals.
- plaucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plucis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plūcis Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- plunce Liels, vaļīgs, brīvs, plats apģērba gabals; kaut kas līdzīgs pledam.
- jumta slīpums lielums, ko izsaka grādos vai ar spāres apakšējās skaldnes augstuma attiecību pret horizontālo attālumu starp kori un spāres balstīšanas vietu pie dzegas; katram jumta seguma materiālam ir noteikts minimālais jumta slīpums.
- kaimakāms Lielvezīra vietnieks; ierēdnis, kam pakļauts zināms vilajetā ietilpstošs pārvaldes apgabals.
- štuka Lieta; gabals.
- hiroprakse Lietišķās neirofizioloģiskās diagnostikas zinātne, ko balsta teorija, ka veselība un slimība ir dzīvības procesi, kas atkarīgi no nervu sistēmas darbības; ķīmisks, fizikāls un mehānisks nervu sistēmas kairinātājs var izraisīt slimību, atveseļošanās atkarīga no nervu sistēmas darbības; diagnostika ir šo kairinošo faktoru noteikšana, bet ārstēšana ir to likvidēšana ar vissaudzējošāko metodi.
- rok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas.
- klok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- klokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- kluk Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- klukš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- klīr Lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
- klār Lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
- zī Lieto atkārtojumā zīlītes balss atdarināšanai.
- kar Lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas.
- čira Lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- ņiukt Lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas.
- čik Lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas.
- bonc Lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- čirk Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
- dir Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
- vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
- čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- pēk Lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas.
- kūvist Lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas.
- virkš Lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
- veu Lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas.
- ļer Lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot.
- bļur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- bur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- čau Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
- fui-iū Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
- kva Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- ki Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu.
- kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
- eu Lieto, lai atdarinātu zaķa balss skaņas.
- ga Lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
- čiep Lieto, lai attdarinātu cāļa balss skaņas.
- krū Lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- sistēmprogrammatūra Lietojumneatkarīga programmatūra, kas atbalsta lietojumprogrammatūras darbināšanu.
- klorģis Līks koka gabals.
- krumulds Līks koka gabals.
- izgavilēt Līksma, ļoti priecīgā balsī spēji pateikt, izrunāt.
- izklaigāt Likt atskanēt (atbalsij).
- tutināt Likt, novietot (tā, ka balstās pret ko); tupināt (uz kā).
- aklamācija likuma (lēmuma) pieņemšanas princips; Senajā Romā imperators varēja kādam uzdot nolasīt viņa likumu Senātā, tādā gadījumā balsojums nenotika, likumu pieņēma, ņemot vērā imperatora vēlēšanos un senatoru bezierunu piekrišanu tam, ka šī likuma pieņemšana nāks par labu impērijai.
- beblis Līkumains koka gabals ar liekumu pie saknes.
- spārturis Līmeniska koka konstrukcija, kas balstās uz jumta krēsla stabiem vai zelmiņa sienām un noder par atbalstu spārēm.
- simpleksmetode Lineārās programmēšanas uzdevumu risināšanas metode, kas balstās uz iteratīvu procedūru, kuras rezultātā pakāpeniski atrod uzlabotu plāna variantu, kam atbilst vislielākā mērķfunkcijas vērtība.
- bars Linu lauka gabals, ko plūc viens cilvēks.
- plāksteris Lipīgais plāksteris - brezenta, buru auduma, koka vai metāla gabals, ar kuru avārijas gadījumā uz laiku nosedz caurumu peldlīdzekļa korpusā.
- ripši Līstes, pret kurām balstās sēdekļi laivā.
- starpliktuve Logošanas vidē rezervēts atmiņas apgabals, kurā kāda dokumenta kopija vai izgriezums no tā (teksts vai grafika) tiek saglabāts, lai to vēlāk ievietotu tai pašā vai citā dokumentā.
- pietiekamā pamatojuma likums loģikas pamatlikums, saskaņā ar kuru doma ir patiesa tikai tad, ja tā loģiski balstās uz pietiekamu pamatojumu - neapšaubāmi patiesu izteikumu vai to kopumu.
- lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes.
- nazofaringolaringoskops Lokans fibroskops rīkles nazālās daļas un balsenes apskatei.
- dancis Loks, riteņa gabals.
- sprieslis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve; spraislis (2).
- spraislis Lokveida pārsegums (celtnē), kas savieno balstus, sienas; arī velve.
- činkulis Lopa ciska, žāvētas gaļas gabals.
- strēpala Lopu mēslu gabals (šķēle).
- klērs Lozējot iegūtā daļa Senajā Grieķijā, sevišķi zemes gabals (īpaši izplatīta šāda sistēma bija Spartā).
- ložmetējrati Ložmetējs kopā ar tā balsta iekārtu un transportiekārtu.
- ekfonēze Lūgšanas nobeiguma vārdi, kas izteikti skaļā balsī, pārējais lūgšanas teksts tiek sacīts klusām.
- medību būves luktas, torņi un podesti medību vajadzībām, arī dzīvnieku barotavas; luktas un torņus gatavo medībām uz gaidi, bet podestus — medībām ar dzinējiem; būves izmanto, lai medniekam būtu labāka pārredzamība; dzīvnieki mednieku sliktāk spētu saost un pamanīt, medniekam būtu lielāka drošība pret nelaimes gadījumiem diennakts tumšajā laikā (sēdeklis atrodas vismaz 2,5 m augstumā virs zemes); medību luktas var būt gan stacionāras (atbalstītas pie koka), gan pārvietojamas un uzstādāmas atklātā vietā.
- luncis Luņķis - līkums, ritulis, gabals (parasti par desu).
- vancka Lupata; noplīsis drēbes gabals.
- luterāņi Luterieši, to baznīcu un apvienību locekļi, kas balsta savus uzskatus uz Lutera mācību (evaņģēliski luteriskā mācība).
- līpsna Ļipsna, neliels gabals, daudzums, skranda, pika.
- paļauties Ļoti cerēt (uz kādu), ar pārliecību gaidīt (piemēram, uz kāda atbalstu, palīdzību), arī ļoti ticēt, uzticēties (kādam).
- mini Ļoti īss apģērba gabals.
- čukstus Ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas (runāt).
- kriksis Ļoti mazs (kā) gabals, daudzums.
- krikums Ļoti mazs (kā) gabals, ļoti sīka daļiņa, niecīgs daudzums; druska.
- atbalsta punkts ļoti mazs atbalsta laukums, tas, pie kā, uz kā var atbalstīties.
- kriksītis Ļoti mazs, niecīgs (kā) gabals, daudzums; dem. --> kriksis.
- panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
- driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
- atkliegt Ļoti skaļā balsī atbildēt.
- nokliegt Ļoti skaļā balsī nodziedāt.
- norībināt Ļoti skaļā balsī noteikt, pateikt; ļoti skaļā balsī norunāt.
- sakliegties Ļoti skaļā balsī runājot, arī kliedzot sazināties.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī runājot, sarāt, izpaust dusmas, naidu u. tml.; ļoti skaļā balsī runājot, izteikt, parasti kategorisku, pavēli, rīkojumu.
- sakliegt Ļoti skaļā balsī saucot, panākt, ka (kāds) sadzird, arī paklausa.
- nograut Ļoti skaļā spēcīgā, dobjā balsī noteikt, pateikt.
- brēkt Ļoti skaļā, kliedzošā balsī runāt.
- Jērikas bazūne ļoti skaļa, spalga, nepatīkama balss, skaņa; liels troksnis.
- kā kaujams ļoti skaļi, spiedzīgi, izmisīgi, nelabā balsī (bļaut, kliegt).
- pasaules otra mala ļoti tāla vieta, novads, apgabals, arī zeme.
- dobjš Ļoti zems un ar atbalsi (par skaņu).
- ņupsna Ļupsna, drēbju gabals; šķipsna.
- psihognostika Mācība par cilvēku pazīšanu, balstoties uz individuālo dažādību pētījumiem.
- polifonija Mācība par šo daudzbalsības veidu; kontrapunkts (2).
- kontrapunkts Mācība par šo daudzbalsības veidu.
- konstitucionālisms mācība, arī politisks strāvojums vai kustība, kas atbalsta šādu iekārtu.
- hermētisms Mācība, uz kuru balstās Eiropas alķīmija, okultisms, teozofija un citas "slepenās doktrīnas".
- heiristika Mācīšanas metode, kas balstās uz palīgjautājumu un uzvedinošu jautājumu uzdošanu.
- pastorāts Mācītāja pārvaldītais apgabals, kas var ietvert vienu vai vairākas draudzes.
- buršana Maģiska darbošanās, lai iegūtu sev vai citam labumu, atvairītu no sevis vai uzsūtītu citam ļaunumu, balstās uz tautas ticējumiem.
- bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
- Pauatuns Maiju dievs, kam ir četras dažādas izpausmes, no kurām katra balsta vienu debesu stūri.
- vīteris Mainīga augstuma dažādu (putna balss) skaņu virkne.
- Geotrupes mutator mainīgais bambals.
- pārsvērties Mainot domas, uzskatus, atbalstīt (kādu citu, cita viedokli).
- taisīt Mainot muskuļu stāvokli, panākt, ka (sejai, tās daļām, arī balsij) rodas noteikta izteiksme.
- rikants maizes gabals (liels).
- ieknaba Maizes gabals ar ūdeni un saharīnu.
- maizesgabals Maizes gabals, maizes šķēle, rieciens.
- klubaks Maizes gabals.
- maizgabals Maizes gabals.
- rikalts Maizes gabals.
- rikults Maizes gabals.
- vigti Mājas gari vācu un dāņu folklorā, tiem ir plušķainas, sirmas bārdas un kuplas uzacis, pārvietojas balstoties uz resna bērza mieta, bieži pastrādā dažādas nerātnības, var sarīkot jandāliņu naktī.
- ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā.
- uzturētspēja Maksimālais attiecīgās sugas dzīvnieku skaits, ko kāds apgabals var uzturēt.
- fonognomika Māksla spriest par cilvēka domām pēc viņa balss vai runas.
- mecenātisms Mākslas, zinātnes, arī sporta, dažādu kultūras un labdarības pasākumu finansiāla un materiāla atbalstīšana.
- maliena Maliene - attāls novads, apgabals (parasti pie kādas teritorijas robežas).
- strupis Malkas pagale, koka gabals.
- Kaltaša-Ekva Mansu (Krievija, Tjumeņas apgabals) mitoloģijā - zemes dieviete, augstākā dieva Numi-Torema sieva un māsa, kas noteica cilvēku likteņus un pirmajiem cilvēkiem dāvāja dvēseli.
- heredium Mantojams zemes gabals Romā, sākumā 2 jūgerus liels.
- tampons Marles vai vates gabals, ko izmanto tīrīšanai, slaucīšanai.
- vairākprotokolu maršrutētājs maršrutētājs, kas atbalsta divus vai vairākus komunikāciju protokols, piemēram, _IPX_, _TCP/IP_ un/vai _DECnet_. Šo maršrutētāju izmanto, lai pārslēgtu tīkla trafiku starp dažādiem uzņēmuma lokālajiem tīkliem vai arī lai pieslēgtu lokālā tīkla trafiku teritoriālajam datoru tīklam.
- tetrapods Masīvs (betona, akmens, metāla) veidojums ar četriem atbalsta izvirzījumiem.
- pīlārs Masīvs balsts (parasti ar taisnstūrveida vai daudzstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- lakta Masīvs tērauda veidojums, uz kā atbalsta apstrādājamo materiālu, kaļot ar roku darbarīkiem.
- frēzkultivators Mašīna augsnes pirmssējas apstrādei un dziļirdināšanai; sastāv no rāmja ar uzkāri, frēzveltņiem ar nažiem, pārvalka, aizmugurējām un priekšējām bultveida ķepām un balstriteņiem.
- absolūtā atbildība materiālās atbildības veids, kas balstās uz līgumisku saistību pilnīgi atlīdzināt nodarīto materiālo zaudējumu neatkarīgi no nodarītāja vainas, ja ir konstatēta cēloņsakarīga attiecība starp darbību (bezdarbību) un nodarītā zaudējuma faktu.
- atspars Materiāls atbalsts; materiāla palīdzība.
- alimenti Materiāls pabalsts, eksistences līdzekļi, kas saskaņā ar likumu jādod kādai personai sakarā ar ģimenes vai adopcijas attiecībām.
- Mauritānija Mauritānijas Islāma Republika - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Mūrītāniyā"), platība - 1030700 kvadrātkilometru, 3205060 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Nuakšota, administratīvais iedalījums - 12 vilāju un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Rietumsahāru, Alžīriju, Mali un Senegālu, apskalo Atlantijas okeāns.
- MVUAC Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centrs (reģ., piem., Ventspils ~).
- klinis Mazs auduma gabals, ko iešuj apģērba sānu daļā vai apakšdaļā tā paplašināšanai.
- lapacis Mazs gabals (drānas, lauksaimniecības zemes).
- žļurba Mazs gabals, lauska.
- spelstiķis Mazs lielgabals.
- skrimulis Mazs maizes gabals ar biezu garozu.
- migulītis Mazs maizes gabals.
- parcella Mazs nodalīts zemes gabals.
- stulmenis Mazs, iegarens šķiņķa gabals.
- pibītis mazs, īss lūžņu gabals no kāda gara priekšmeta.
- bubulis Mazs, nolobījies ķermeņa ādas, arī tās netīruma gabals.
- loskots Mazvērtīgs audums vai apģērba gabals.
- etažere Mēbele - vairāki plaukti, kas novietoti cits virs cita uz balstiem.
- galds Mēbele, kas sastāv no horizontālas plaknes, kura balstās uz vienas vai vairākām kājām, un ir paredzēta dažādu priekšmetu novietošanai (piemēram, ēdot, strādājot).
- laringoloģija Medicīnas nozare, kas pētī balsenes anatomiskās un bioloģiskas īpatnības; mācība par balsenes slimībām un to ārstēšanu.
- ortopēdija Medicīnas nozare, kas pētī kustību un balsta aparāta deformāciju un bojājumu izcelsmi, diagnostiku, ārstēšanu un profilaksi.
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts.
- rezonanses imitators mehāniska vai elektroniska ierīce atbalsošanās efekta radīšanai.
- aerofons Mehānisks megafons - ierīce cilvēka balss pastiprināšanai un koncentrēšanai noteiktā virzienā.
- soļojošais dzineklis mehānisms, kas virza transportlīdzekli, dzineklim secīgi paceļoties no atbalsta virsmas.
- piekare Mehānismu un detaļu sistēma atbalsta elementu (piemēram, riteņu, veltņu) savienojumam ar mašīnas korpusu, lai kustībā samazinātu dinamisko slodzi un to vienmērīgi sadalītu pa visiem atbalsta elementiem.
- ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī.
- mezangijs Membrāna, kas balsta kapilāru cilpiņas nieru kamoliņos.
- histēriskais mutisms mēmums bez balss orgānu traucējumiem vai redzamiem bojājumiem galvas smadzeņu runas centros.
- degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
- babuls Mēslvabole, bambals.
- bizins Mešanai domāts koka gabals.
- stieple Metāla izstrādājums (sagatave), kura garums salīdzinājumā ar šķērsgriezumu (parasti apaļu, līdz 17 milimetriem diametrā) ir ļoti liels; šāda izstrādājuma gabals.
- monēta metāla naudas gabals.
- grimzītis Metāla sīknaudas gabals.
- musings Mezgls zāļu trosē; rāpjoties pa trosi, izmanto par atbalstu.
- mežaudze Meža apgabals, kas no citiem atšķiras ar koku sugām, bonitāti, vecumu un citiem taksācijas elementiem; kokaugu kopums attiecīgajā nogabalā.
- Geotrupes stercorosus meža bambals.
- auklauzne Meža nogabals ar vētras izgāztiem un nolauztiem kokiem.
- audze Meža nogabals ar vienveidīgām bioloģiskām pazīmēm; mežaudze.
- cērtams gabals meža nogabals, kur cērt vai kur paredzēts cirst.
- vidulājs meža nogabals, kurā mežs atjaunojas vai arī tiek atjaunots gan no atvasēm, gan no sēklām; no atvasēm atjaunojušos kokus izcērt jaunākus, bet no sēklām izaugušos — lielākā vecumā; sastopami kā dižmeža, tā atvasāju koki.
- masts Meža vai lauka gabals, kas izraudzīts dzīvnieku medīšanai ar dzinējiem.
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
- sala Meža zeme, zemes gabals tālāk no mājām.
- tapainis mežistrādes rokas darbarīks smagu apaļo kokmateriālu iekraušanai, sastāv no divbrusu korpusa ar urbumiem, noturkoka, 2 tapām, celšanas sviras un atbalsta kociņa.
- puleņģis Mieta vai tapas veidā apstrādāts koka gabals.
- piemiets Mietam blakus esošs, papildus, atbalsta miets.
- miekne Mietne - slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
- bolgzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
- bolzdi Mietnes, ragavu balsti starp sliecēm un virsdaļu.
- stakle Mietveida, stabveida balsts.
- fāžu kontrasta mikroskopija mikroskopija, kas balstās uz caurplūstošās gaismas viļņu fāzes maiņu; tā ļauj iegūt kontrastaināku attēlu.
- domēns Mikroskopiska izmēra apgabals, kas izveidojas feromagnētiķī vai segnetoelektriķī pie temperatūras, kas zemāka par Kirī punktu.
- fāžu kontrasta metode mikroskopisku objektu attēlu iegūšana, kas balstās uz gaismas viļņa fāžu nobīdi, ejot cauri objektam.
- operāciju mikroskops mikroskops, ko izmanto smalku mikroķirurģisku procedūru veikšanai, piem., vidusauss, mazo asinsvadu vai balss saišu operācijai.
- ļecka Mīksta, lipīga viela, masa; šādas vielas pika, gabals.
- ādlupata Mīksts ādas gabals, strēmele.
- lekmenis Mīksts gaļas gabals.
- lekminis Mīksts gaļas gabals.
- emma Mīksts klubkrēsls ar augstu atzveltni, bez vai ar nelieliem roku balstiem; ieviesies 19. gs. vidū.
- lēmene Mīksts, lēverains gaļas gabals.
- ļocmenis Mīksts, taukains gaļas gabals.
- blokāde Militāra (teritorijas, karaspēka grupējuma, atbalsta punkta) izolācija, ielenkšana.
- tēma militāri administratīvs apgabals Bizantijā 7.-12. gs.; 13. gs. saglabājās tikai Nīkajas impērijā; 14. gs. to vietā izveidojās dalienas.
- bloķēt Militāri izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- nobloķēt Militāri pilnīgi izolēt, ielenkt (teritoriju, karaspēka grupējumu, atbalsta punktu).
- militārists militārisma piekritējs, aktīvs atbalstītājs.
- ministrs bez portfeļa ministrs, kas ar balss tiesībām piedalās ministru kabineta sēdēs, bet nepārvalda nevienu ministriju.
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
- zuntēga Mitrs koka gabals, kas slikti deg.
- lupsna Miza, čaula, gabals, atplīsums; nolobīta egļu miza.
- parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
- rentgentopogrāfiskā analīze monokristālu pētīšanas metode, kas balstās uz rentgenstaru difrakciju.
- Montaņa Montanja, dabas apgabals Andu priekškalnēs, Peru.
- Niške Mordviešu mitoloģijā - augstākais dievs, kas radīja debesis un zemi, ielaida pasaules okeānā trīs zivis, uz kurām balstās zeme, iestādīja mežus un radīja cilvēkus.
- rolleris motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem; motorollers
- motorollers Motocikla paveids; priekšējā riteņa dubļusargs lejasdaļā pāriet platā kāju balsta platformā, kas aizsargā vadītāju un pasažieri no putekļiem un dubļiem.
- karteris Motora apakšdaļa (piemēram, automobilim), kam ir kārbas veids; mašīnas, mehānisma korpusa kārbas veida daļa, kas satur un balsta detaļas.
- asterikse Motorisks nemiers, kas izpaužas ar ķermeņa ieņemtā stāvokļa pārmaiņām sakarā ar intermitējošām balstošo muskuļu grupu kontrakcijām; raksturīga aknu komas gadījumā.
- varmāks Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis spandags.
- varmāka Mucinieka spīles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis; spandags.
- spandags Mucinieka spīles, knaibles - darbarīks, ar kuru mucinieks uz kopā saliktiem dēlīšiem uzvelk nospriegotu stīpu; balstāķis.
- mugurkauls Mugurkaulnieku skeleta ass, kas ir balsta orgāns citām ķermeņa daļām un aizsargā muguras smadzenes.
- riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
- rieža Muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum).
- kunga gols muižnieka zemes gabals starp zemnieku īpašumiem.
- militārā krava munīcija, bruņojums, speciālie līdzekļi un tehnika, kas nodota pārvadāšanai pa dzelzceļu ārvalstu bruņoto spēku vai Nacionālo bruņoto spēku atbalstam.
- miostroma Muskuļu balstaudi.
- hadīss Musulmaņu leģenda, kas balstās uz kādu notikumu Muhameda dzīvē vai uz viņa izteicienu.
- antifona Muzicēšanas veids, kad vieniem mūzikas elementiem atbild citas balsis vai instrumenti.
- sekundēt Mūzikā - otro balsi spēlēt, instrumentāli pavadīt.
- obstinato Mūzikā tēmas nosaukums, kura pastāvīgi atkārtojas, pāriedama no vienas balss otrā un ar citām dažādi kontrapunktēdamās; ostinato.
- proposta Mūzikā: tēma, īpaši iesācēja balss kanonā.
- kora dziedāšana muzikālā audzināšana (vispārizglītojošā skolā) - vokālo dotību izkopšana, attiecīgas kora balss iestudēšana.
- dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par cilvēkiem).
- dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par putniem, kukaiņiem).
- homoionija Mūzikas gabals, ko izpilda viena balss, bet citas tikai pavada.
- konduktstils Mūzikas izpildes stils 14. gs., kas lika vairākbalsīgā kompozīcijā visām balsīm vienāda ilguma notīs soļot no zilbes uz zilbi tekstā.
- aforistiskā mūzika mūzikas stila, tehnikas princips, kas balstās uz iespējami lakonisku muzikālās domas izklāstu.
- Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals.
- Kačinu valsts nacionāls autonoms apgabals Birmas Savienībā.
- Audriņu traģēdija nacistiskās vācu okupācijas varas īstenota civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 1942. g. 2.-4. janvārī, kas tika īstenota kā sods par krievu karavīru slēpšanu un partizānu atbalstīšanu, tika apcietināti un nogalināti \~200 cilvēki, Audriņu ciemu nodedzināja.
- muņa Naudas gabals, monēta, nauda.
- muniņš Naudas gabals, monēta, nauda.
- dālderis Naudas gabals.
- materiālā palīdzība naudas izmaksas un mantiski pabalsti.
- stipendija Naudas pabalsts, ko regulāri saņem personas, kuras mācās kādā mācību iestādē, papildina zināšanas, ceļ kvalifikāciju (piemēram, kursos).
- subsidijs Naudas pabalsts, palīdzība.
- ieturējumi no darba algas naudas summas, ko neizmaksā darbiniekiem, balstoties uz likumu, administrācijas rīkojumu vai izpilddokumentiem.
- pabalsts garantētā minimālā ienākumu līmeņa nodrošināšanai naudas un mantiskais pabalsts vai naudas vai mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus un kuras atzītas par trūcīgām; šis pabalsts nodrošina katram ģimenes loceklim garantēto minimālo ienākumu līmeni.
- garantētā minimālā ienākuma pabalsts naudas un mantiskais pabalsts, ko piešķir ģimenēm vai atsevišķi dzīvojošām personām, kuras objektīvu apstākļu dēļ negūst pietiekamus ienākumus.
- ranste ne pārāk īss, nogriezts vai nozāģēts (koka, desas vai siļķes) gabals.
- aiztutināt Ne visai rūpīgi nostiprināt ar balstu (piemēram aizvērtas durvis); novietot (ko) kam priekšā.
- klancis Neapaudzis lauka gabals.
- nostāties pret ko (arī pretī, pretim kam) neatbalstīt; radīt šķēršļus (kam).
- tiešmaksājums Neatmaksājams ikgadējs finansiāls atbalsts Eiropas Savienības lauksaimniekiem par lauksaimniecībā izmantotajām zemes platībām.
- atturēties Nebalsot ne par, ne pret.
- aizkapa balss nedabiska, dobja, neskanīga balss.
- nebalss Nedabiska, pārvērsta balss (piemēram, bailēs).
- saspīlēts Nedabisks, neatraisīts (parasti par balsi).
- totināt Nedaudz atbalstīt.
- bakans Nederīgs koka malkas gabals.
- stripins Nederīgs valga gals; gabals.
- rupulis Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupuls Nederīgs, rupjš koka gabals.
- rupults Nederīgs, rupjš koka gabals.
- paltraks Neērts, parasti plats, apģērba gabals.
- non placet negatīvs balsojums (piemēram, baznīcas vai universitātes padomē).
- stigma negatīvs raksturojums, ko indivīdam vai grupai piedēvē citas personas vai grupas, balstoties uz pazīmēm, īpašībām, uzvedību vai piederību pie konkrētas sociālās grupas, ko citi uzlūko kā apkaunojošu, sliktu vai nosodāmu un interpretē kā negatīvas atšķirības no pieņemtajām normām.
- balotāža Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
- balotāžs Negatīvs rezultāts nobalsošanā, kur neviens kandidāts nav dabūjis absolūto vairākumu; arī balsošana ar bumbiņām (balta bumbiņa nozīmē "par", melna "pret").
- klurģis Negluds koka gabals; puļķis, koka tapa.
- diktatūra Neierobežota valsts vara, kas balstās uz valdošās šķiras spēku.
- pazviegt Neilgu laiku smieties skaļā balsī.
- pabalsināt Neilgu laiku, mazliet balsināt.
- pačakstināt Neilgu laiku, mazliet radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- pakliegt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī (parasti par bērniem).
- pakaukt Neilgu laiku, mazliet raudāt balsī.
- paņaudēt Neilgu laiku, mazliet runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī pažēloties.
- paķērkt Neilgu laiku, mazliet runāt, kliegt, arī dziedāt, parasti skaļā, griezīgā balsī.
- laringalģija Neiralģiskas sāpes balsenē.
- oligodendroglija Neiroglijas audu pamatmasa, ko veido sīkas balstšūnas (oligodendrogliocīti).
- izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
- bakāns Neizdevusies lieta; kaut kas nederīgs; nederīgs koka gabals.
- ieturēt Neizmaksāt (darba algas, pabalsta u. tml.) daļu (izmantojot to, piemēram, nodokļu samaksai, zaudējumu segšanai).
- zobu tiltveida protēze neizņemama protēze trūkstošā zoba aizvietošanai, kas balstīta uz diviem vai vairākiem zobiem.
- tilts neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem vai implantiem.
- doma Neizsakot balsī, sevī.
- laukums Neizveidots zemes gabals apbūvei vai citiem nolūkiem.
- sazvalstīt Nekārtīgi nomest vai atbalstīt.
- maitasgabals Nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitas gabals.
- maitas gabals nekrietns, nelietīgs cilvēks; nederīgs, slinks dzīvnieks; maitasgabals.
- piedravas lauks nektāraugu kultivēšanai ne tālāk kā 0,5 km no dravas ārpus saimniecības laukaugu un lopbarības augu sekām iedalīts zemes gabals, kur audzē nektāraugus.
- zemes vienība Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēts norobežots zemesgabals, kam piešķirts kadastra apzīmējums.
- barbets Nekustīgs balsts, uz kā grozās kuģa lielgabala tornis.
- stuburkls Nelīdzens, zarains koka gabals.
- čilksts Neliela auguma cilvēks ar smalku, spalgu balsi.
- bideta Neliela duša, novietota uz sienas atbalsta; bidetta.
- fugeta Neliela fūga, parasti trīsbalsīga.
- pinkulis Neliela pika, neliels gabals; arī neliels kunkulis.
- pagaidu ēka neliela vieglas konstrukcijas ēka, kurai pamatus nebetonē, bet sienas balsta uz ķieģeļu stabiņiem vai akmeņiem.
- naudelis Nelielas vērtības naudas gabals.
- strunkulis Neliele (un netīrs) koka gabals.
- dzivgalis Neliels (20-30 cm garš) dzijas gabals.
- lepsis Neliels (kā) gabals.
- lopstiķis Neliels (piemēram, drēbes) gabals.
- kulbene Neliels ādas gabals zirga pakaļējās kājās locītavas vietā, ko dīrājot nogrieza atsevišķi, izraudzēja un no tiem taisīja paslalas (no katras kājas iznāca viena pastala).
- ādlēvars Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpata Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlorpats Neliels ādas gabals, strēmele.
- ādlopstiķis Neliels ādas gabals.
- invence Neliels divbalsīgs vai trīsbalsīgs skaņdarbs parasti ar noteiktu mākslinieciski tehnisku ideju.
- klīnis Neliels drānas gabals.
- dzelžēks Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņa Neliels dzelzs gabals.
- dzelztiņš Neliels dzelzs gabals.
- kumoss Neliels gabals (kā ēdama).
- skrimstala neliels gabals (kaut kā).
- skapsnata Neliels gabals meža (skupsna), tīruma (skapsmata) un tml.
- ļipsna Neliels gabals, daudzums, skranda, pika, līpsna.
- gabeļāks Neliels gabals.
- ikucis Neliels gabals.
- stuciņš Neliels gabals.
- lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
- ķimsla Neliels gaļas gabals, kas ir atdalījies no lielāka gabala.
- klimbucis Neliels gaļas gabals.
- bringuls Neliels koka gabals mešanai.
- kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
- strumpuls Neliels koka gabals, sprungulis.
- falkonets Neliels lielgabals, kas šāva ar svina šāviņiem; bija airu flotes kuģu apbruņojumā.
- laidiņš Neliels linu audekla gabals, kas piešūts kreklam zem pleciem.
- dzeguškumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu; dzeguskumāss.
- dzeguskumāss Neliels maizes (arī cita pārtikas produkta) gabals, ko pavasarī agri no rīta centās apēst, lai dzeguze neaizkūkotu.
- iejavkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- ieraugkukulītis Neliels mīklas gabals, ko atstāj ieraugam.
- valaga Neliels nenopļautas labības gabals uz lauka.
- mēles kauls Neliels pakavveidīgs kauls kaklā starp mēli un balseni.
- signālkarodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, kas paredzēts signalizēšanai.
- karodziņš Neliels pie kāta piestiprināms noteiktas krāsas (vai noteiktu krāsu) auduma gabals, piemēram, signalizācijai.
- kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
- dunkurs Neliels siera gabals.
- tauklerpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklorpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals; tauklarpa.
- tauklarpa Neliels strēmeļveida tauku, taukas gaļas gabals.
- skapsmata Neliels tīruma gabals.
- barības (arī piebarošanas) lauciņš neliels zemes gabals mežā, kur augus audzē meža dzīvnieku barībai.
- bandājs Neliels zemes gabals muižas kalpam.
- torps Neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam.
- mazdārziņš Neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs; ģimenes dārziņš.
- ģimenes dārziņš neliels zemes gabals, kas nodots atsevišķas personas rīcībā dārza iekopšanai; uz šī zemes gabala iekoptais dārzs.
- spunde Neliels zemes gabals, ko cariskajā Krievijā piešķīra atvaļinātam karavīram (kurš nodienējis paredzēto, parasti 25 gadu, termiņu).
- izmēģinājuma (arī izmēģinājumu) lauciņš neliels zemes gabals, kur augus audzē izmēģināšanai.
- plānīte Neliels zemes gabals.
- ķimpuls Neliels, apaļš koka gabals; īsa kārts.
- ķimpulis Neliels, apaļš koka gabals.
- skabarga Neliels, ass, smails atlūzis vai viegli atlūstošs (koksnes, retāk metāla) gabals.
- pika Neliels, blīvs, apaļš vai ieapaļš (parasti kā mīksta) veidojums, gabals.
- kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
- kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
- kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
- ģērbums Neliels, no meža attīrīts gabals; plēsums.
- slāpsna Neliels, parasti šaurs, iegarens zemes gabals; zemes strēmele.
- lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis.
- lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
- grimulis Neliels, smags kāda materiāla gabals pie tīkla vai pie makšķeres auklas to iegremdēšanai ūdenī.
- libītis Neliels, tievs koka stumbra gabals ar izgebtu gropi (sulu tecināšanai).
- dzelzgalis Neliels, vecs dzelzs gabals.
- baldahīns Neliels, viegls dekoratīvs pārsegums, kas balstās uz nelielām kolonnām (sevišķi gotikā).
- hiperehēze Nenormāls balss skaļums.
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež.
- lentveida pamati nepārtraukta lentveida konstrukcija, uz kā balstās ēkas ārējās un iekšējās kapitālsienas; tos parasti ierīko zem betona, ķieģeļu u. c. smagām sienām.
- koaksiālā kabeļa sekcija nepārtraukts koaksiālā kabeļa gabals, kura galos pievienoti spraudņi.
- kakofonija Nepatīkama vai bojāta balss.
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības.
- apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs.
- klusēt Neradīt balss skaņas (nerunāt, nedziedāt, nesmieties u. tml).
- klusēt Neradīt balss skaņas (par dzīvniekiem).
- reliņa statnis nerūsoša metāla balsts, kurā iever reliņa aizturtroses, tos piestiprina vienādā attālumā virs klāja visapkārt bortiem.
- reliņa statņa pamatne nerūsoša metāla ligzda, kurā iestiprina reliņa balstu.
- glija Nervaudu balsta struktūra, piedalās arī trofikas funkcijā.
- neuroglija Nervu centros šķiedrainu šūniņu tīkls, kas noder par atbalstu īstenajām nervu šūniņām un šķiedrām; neiroglija.
- bļerkstēt Nesakarīgi runāt ķērkstošā balsī.
- emiters Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar lielu lādiņnesēju (elektronu vai caurumu) koncentrāciju.
- bāze Nesimetriskas p-n pārejas apgabals ar mazu lādiņnesēju koncentrāciju, kurā caurlaides virziena sprieguma gadījumā no emitera ieplūst lādiņnesēji.
- izņurdēt Neskaidrā ņurdošā balsī izprasīt, izlūgties.
- sīkt Neskaidri, smalkā balsī runāt, dziedāt.
- šķērdelēm Neskaidri, urkšķoši (par balsi).
- šķērdeliski Neskaidri, urkšķoši (par balsi).
- dūkt Neskaidri, zemā balsī dziedāt (parasti bez vārdiem); rūkt.
- izdūkt Neskaidri, zemā balsī izdziedāt (parasti bez teksta).
- nodūkt Neskaidri, zemā balsī nodziedāt (parasti bez teksta).
- rūkt Neskaidri, zemā balsī, arī nepareizi intonējot, dziedāt.
- anartrija Nespēja artikulēti runāt, veidot balsienus vai vārdus.
- stāvēt aiz muguras kādam netieši veicināt, atbalstīt kāda rīcību.
- barifonija Netīra, nebrīva, smaga balss skaņa.
- stemmene Netīrs drēbes gabals.
- leskus Netīrumu gabals.
- netropisks Netropiskais apgabals - viens no sauszemes zooģeogrāfiskajiem pamatapgabaliem, ietver Centrālo Ameriku un Dienvidameriku.
- paravaloda Nevalodisku informācijas pārraides līdzekļu kopums (piemēram, balss modulācijas, žesti, mīmika, attēli, šrifti), kas pavada, papildina izteikumu.
- pušplēsts vārds neviens vārds, neviens balsiens.
- pļērga Nicinošs apzīmējums meitenei, kura ir pārāk apaļīga, vai ar nepatīkamu balsi.
- Nigēra Nigēras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Niger"), platība - 1267000 kvadrātkilometru, 15400000 iedzīvotāju (2012. g.), galvaspilsēta - Niameja, administratīvais iedalījums - 7 reģioni un 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Alžīriju, Lībiju, Čadu, Nigēriju, Beninu, Burkinfaso un Mali.
- drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
- pagale No apaļkoka, arī no tā šķilas nozāģēts, parasti atskaldīts, neliels koksnes gabals, kas paredzēts kurināšanai.
- jaka No bieza, blīva materiāla šūts virsdrēbju gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai un kam priekšpusē ir aizdare.
- žakete No blīva auduma šūts apģērba gabals, kas sniedzas pāri jostasvietai vai līdz tai un kam priekšpusē ir aizdare ar pogām; šāda augšējā daļa vīriešu uzvalkam vai sieviešu kostīmam.
- laukakmens No cietiem nemetāliskiem iežiem atlūzis, noapaļots gabals, kura diametrs - >10 cm.
- sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
- krūtsgabals No dzīvnieka kautķermeņa krūšu daļas izcirsts, izgriezts gaļas gabals.
- klintsbluķis No kāda masīva atdalījies liels klints gabals.
- snīte no klaipa nogriezts maizes gabals, kas saglabā raksturīgo formu.
- stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
- krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
- buks No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidota sastatne, balsts.
- kazls No krusteniski sastiprinātiem kokiem veidots balsts malkas, baļķu zāģēšanai.
- laida No lieka ielaists drēbes, dzelzs u. c. gabals.
- skaņas atbalss no lieliem šķēršļiem atstarotais skaņas vilnis, kuru novērotājs dzird kā atbalsi - izraisītās skaņas vienreizēju vai daudzkārtīgu atkārtojumu.
- lonta No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
- lonte No liniem nogriezta saite; vecs virves gabals.
- rieciens No maizes nogriezts gabals ēšanai piemērotā biezumā.
- stuburiņš No māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- patrimoniāls apgabals no muižniecības, baznīcas mantots zemes īpašums, kas bija pakļauts pilsētas pārvaldei un tiesu sistēmai; patrimoniālapgabals.
- vējablūze No pabieza, blīva auduma šūts apģērba gabals (kas sniedzas līdz jostas vietai) ar piegulošu apakšējo malu un aizpogājamām aprocēm.
- šķēle No pārtikas produkta (piemēram, maizes klaipa, gaļas, siera) atdalīts samērā plāns gabals.
- uzrocis No plaukstas līdz elkonim uzvelkams apģērba gabals roku vai piedurkņu aizsargāšanai.
- sekulārais humānisms no reliģijas neatkarīgs pasaules uzskats, kas uzsver, ka cilvēka spēja un impulsi rīkoties morāli un ētiski, palīdzēt līdzcilvēkiem un videi balstās pašā cilvēkā, nevis ārpus viņa esošos augstākajos spēkos.
- stiebrs No salma izgriezts gabals dzērienu sūkšanai.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- krīts No šī ieža iegūts materiāls (gabals, pulveris, šķīdums), ko izmanto, piemēram, celtniecībā, krāsu gatavošanā, stikla rūpniecībā.
- mitella No trīsstūraina vai četrstūraina lakatiņa izveidots pārsējs rokas atbalstīšanai vai imobilizācijai.
- stulps No vilnas dzijas adīts apģērba gabals, ko uzmauc rokas stilbam.
- nobaltināt Nobalsināt.
- novitēt Nobalsināt.
- novēlēt Nobalsot (vēlēšanās).
- nobalsāt Nobalsot; novēlēt.
- nodot balsi nobalsot.
- nobalzīt Nobalstīt.
- rūpals Nodarbošanās ar kādu amatu, balstoties uz pilsoņu individuālo darbu (piemēram, sīksaimniecībā, mājamatniecībā, lauku sīkražošanā, sadzīves pakalpojumu sniegšanā).
- nogaudot Nodziedāt gaudulīgā balsī.
- ķēķa masts nogabals medību iecirknī, kurā droši ir medījums.
- nostiept ceļos (arī uz ceļiem) nogāzt (kādu) balstā uz ceļgaliem.
- malene Nogriezts gabals no govs ādas.
- griezenis Nogriezts gabals, šķēle.
- klinis Nogriezts, pašaurs auduma gabals kleitas, svārku apakšdaļas šūšanai.
- intuīcija Nojauta, izjūta, kas balstās uz neapzinātu pieredzi.
- sausāns Nokaltuša koka gabals.
- kaklenieks Nokauta lopa kakla gabals.
- sala Nokautas cūkas puse; speķa sānu gabals.
- viduklis Nokautas cūkas sānu gabals, kam iekšpusē ribas.
- smorzando Noklusinot (balsi, skanējumu), izgaistot; palēninot (tempu); apslāpēti, dobji.
- strobulis Nolauzts vai salauzts, sauss koka gabals.
- likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu) nolemt, ka (ko) izšķirs, noteiks balsojot.
- laite Nolietots, atstrādāts zemes gabals.
- posesija Nomāts zemes gabals.
- pamest Nomirstot būt par cēloni tam, ka (parasti tuvinieks) paliek vientuļš, bez atbalsta, bez apgādības.
- lozme Nomizots koka gabals.
- atsisties Nonākt līdz šķērslim un atbalsoties (par skaņām).
- kārt Nonāvēt (kādu), apmetot (tam) pakārtu cilpu ap kaklu un izsitot balstu zem kājām (parasti, izpildot tiesas piespriestu nāves sodu).
- supats nonēsāta apģērba gabals, lupata.
- apvalks Nonēsāts apģērba gabals.
- ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā.
- lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
- lampaža Noplīsis apģērba gabals.
- ļempata Noplīsis apģērba gabals.
- skrandas Noplīsis, ļoti novalkāts apģērba gabals.
- lupata Noplīsis, novalkāts apģērba, veļas gabals.
- uz Norāda ķermeņa daļu, ko izmanto par kā balstu un kas saskaras ar kādu virsmu, pamatni.
- eho- Norāda uz atbalsi, skaņas atkārtošanu.
- laring- Norāda uz balseni.
- fon- Norāda uz balsi vai skaņu.
- pret Norāda uz vietu, arī priekšmetu, pie kā (kas) balstās, skaras klāt, virzoties, tiekot virzīts, atduras.
- standartvaloda Normētā valoda - uz literārās valodas normām balstīts kodificēts valodas variants.
- laukums Norobežots neliels, līdzens zemes gabals.
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
- nogārgt Noskanēt ar sēcošiem, dobjiem blakustrokšņiem (piemēram, par smiekliem, balsi).
- noguldzēt Noskanēt padobji, mainīgā skaļumā (par smiekliem, balsi).
- izskaņa Noskaņa, kas izpaužas (piemēram, balsī, runā).
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju.
- noslīdēt ceļos noslīgt balstā uz ceļgaliem.
- noslīgt uz ceļiem (arī ceļos) noslīgt balstā uz ceļgaliem.
- nozviegt Nosmiet skaļā balsī; nozviegties(2).
- nozviegties Nosmieties skaļā balsī.
- nospiest uz ceļiem (arī ceļos) nospiest (kādu) balstā uz ceļgaliem.
- krepasts Nostiprinājums, balsts.
- atbalstīt Nostiprināt (ar balstiem).
- burēt Nostiprināt (ar balstkoku).
- samietot Nostiprināt ar atbalsta mietiem.
- pabalstīt Nostiprināt ar balstiem (ko), parasti novietojot balstus zem (tā); atbalstīt.
- sabalstīt Nostiprināt ar balstiem.
- nostutēt Nostiprināt ar balstu; arī atbalstīt (pret ko).
- atspriest Nostiprināt ar balstu; atsliet, atspiest, atstutēt.
- nobalstīt Nostiprināt kādu vietu ar balstiem.
- šķedarksnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedarna Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķēdarnis Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķediens Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- šķedrēns Nošķelts gabals, šķila, šķēpele.
- blankšis Nošķelts koka gabals, īpaši lietaskoks.
- šķadārnis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķederna Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķedernis Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķeders Nošķelts koka gabals; šķila, šķēpele.
- šķedena nošķelts, nolauzts gabals.
- dzimumlomas identitāte noteikta dzimuma indivīda un pašapziņas vienība, kas balstās uz attiecīgās dzimumlomas prasībām.
- ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz brauktuves vai uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- vertikālie ceļa apzīmējumi noteiktas formas, izmēru un krāsas līnijas, uzraksti un norādes uz ceļa aizsargbarjerām, ceļa apmalēm, pārvadu balstiem u. tml.
- grīdas gulsnis noteiktas šķērsgriezuma formas un izmēru zāģmateriāls, ko izmanto grīdas seguma (tīrās grīdas) balstīšanai.
- dziesma Noteikts (putna balss veidots) skaņu kopums.
- multinis Noteikts apģērba gabals.
- kvalificēts balsu vairākums noteikts balsu vairākums (piemēram, divas trešdaļas).
- dziesme Noteikts putna balss veidotu skaņu kopums.
- atbilstības kritēriji noteiktu indikatoru, prasību kopums kādas mērķa grupas vai klientu mērķgrupas atlasei; sociālās aizsardzības sistēmā tādējādi nosaka, kas ir tiesīgs saņemt sociālos pabalstus vai pakalpojumus.
- ģiducis Novalkāts apģērba gabals.
- poncka Novalkāts apģērba gabals.
- kumzaks Novalkāts, saplīsis, notraipīts apģerba gabals.
- staigāt uz rokām novietojoties vertikāli balstā uz rokām, virzīties, tās pārmaiņus pārvietojot.
- atsliet Novietot ieslīpi un atbalstīt (pie kā, pret ko); piesliet.
- pabalstīt Novietot, palikt (ko) par balstu zem (kā), arī (kam) apakšā.
- uztutināt Novietot, uzlikt (uz kā, kur augšā) un atbalstīt (pret ko); uztupināt.
- pieslieties Novietoties (pie kā, kam klāt) tā, ka atbalstās (pret to).
- nomesties ceļos novietoties balstā uz ceļgaliem.
- notupties uz ceļiem (arī ceļos) novietoties balstā uz ceļgaliem.
- atbalstīties Novietoties tā, lai kas balstītu.
- nostāties uz rokām novietoties vertikāli balstā uz rokām.
- balotne Novītusi, balsnēja lapa augam; arī balandas nosaukums.
- šķīrējpazīme Nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
- teorēma Nozīmīgs matemātisks apgalvojums (izteikums, formula), kura patiesumu pamato ar pierādījumu (balstoties uz aksiomām vai jau pierādītiem apgalvojumiem).
- stibiķis Nūja, runga; izmests, nelietojams koka gabals.
- sniebalts Ņieburs; sniebalsts.
- sniebars Ņieburs; sniebalsts.
- sniebarsts Ņieburs; sniebalsts.
- snieburs Ņieburs; sniebalsts.
- snieburste Ņieburs; sniebalsts.
- abisālais līdzenums okeāna gultnes vai jūras dziļūdens apgabals ar dziļumu >2000 m.
- buferpūls Operatīvās atmiņas apgabals, ko operētājsistēma rezervē ievadizvades buferiem.
- saharimetrija Optiski aktīvu šķīdumu (gk. cukuru) koncentrācijas noteikšanas metode, kas balstās uz polarizācijas plaknes griešanas leņķa mērījumiem.
- kompozīts orderis orderis, kam raksturīgs galvenokārt kapitelis, kurā korintiešu kapiteļa shēmai pievienotas četras joniešu volūtas, kas balsta tās augšdaļu.
- runas orgāni orgāni, kas līdztekus savām bioloģiskajām funkcijām veic valodas skaņu artikulāciju (piemēram, lūpas, mēle, balsene).
- elpošanas aparāts orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
- kūdra Organiskas izcelsmes iezis, kas veidojas pārmērīgi mitrās vietās no augu atliekām, kuras ir vairāk vai mazāk sadalījušās; atsevišķs šī ieža gabals.
- kājiņa Organisma veidojumu daļas, kurām ir savienojuma, balsta funkcija.
- ģimenes plānošanas programmas organizētas darbības, ieskaitot ģimeņu nodrošināšanu ar kontracepcijas līdzekļiem un informatīviem materiāliem par ģimenes plānošanu, atbalstot personas viņu vēlmēs par vēlamo bērnu skaitu un to piedzimšanas laiku.
- aprūpes programmas pieeja organizētu darbību kopums ar mērķi formalizēt un stiprināt veselības un sociālās jomas institūciju sadarbību kopienā, sniedzot atbalstu un aprūpi mazaizsargātām personām vai grupām, piemēram, cilvēkiem ar attīstības traucējumiem, senioriem.
- hsīdi Ortodoksāli jūdaisti, hasīdisma atbalstītāji.
- kruķis Ortopēdiska ierīce, kas atvieglo iešanu un stāvēšanu, ja pilnīgi vai daļēji zaudēta kājas balsta funkcija.
- pašaliks Osmaņu impērijā (Turcijā) - apgabals, kuru pārvaldīja pašā.
- gafele oša vai kļavas stumbra gabals, no kura izgatavo finieri.
- iegremdēšana Otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības tiek organizētas tikai apgūstamajā valodā vai ar daļēju atbalstu valodas apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- Ēho Ovidija darbā "Metamorfozes" stāstīts, ka viņa izkususi mīlā pret Narcisu, bet saglabājusi balsi, kas pastāvīgi skanējusi kā atbalss citu vārdiem.
- augstos toņos paaugstinātā balsī, ar pārākuma izteiksmi, arī rupji.
- pabelīt Pabalsināt.
- paternitātes pabalsts pabalsts bērna tēvam par piešķirto atvaļinājumu bērna piedzimšanas gadījumā.
- bērna kopšanas pabalsts pabalsts personām, kuras kopj bērnu līdz triju gadu vecumam, nesaņem maternitātes pabalstu un nav darba tiesiskajās attiecībās vai strādā nepilnu darba laiku.
- maternitātes pabalsts pabalsts sociāli apdrošinātām personām grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā.
- pabalsts apgādnieka nāves gadījumā pabalsts, kas tiek nodrošināts mirušās personas pārdzīvojušajiem, kuras ir apgādājusi mirusī persona.
- subsīdija Pabalsts, ko galvenokārt naudas veidā piešķir (parasti valsts, tās iestāde) no budžeta līdzekļiem.
- vientuļā vecāka pabalsts pabalsts, ko izmaksā tam no vecākiem, kurš viens pats rūpējas par bērnu(-iem), (pašlaik Latvijā nepastāv).
- stīpendijs Pabalsts, ko saņem skolu, īpaši augstskolu audzēkņi kursa beigšanai no valsts, pašvaldību vai privātiem kapitāliem.
- sukurss Pabalsts, palīdzība.
- sociālais spilvens pabalstu sistēma cilvēkiem, kas zaudējuši darbu vai nonākuši spiedīgos apstākļos.
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
- maiznuka Pabieza maizes rika, gabals.
- pacelt roku par kādu, par ko paceļot roku, balsot par kādu, par ko.
- aizgrecelēt Padarīt (balsi) neskanīgu.
- pievaldīt Padarīt klusāku, mierīgāku (piemetām, balsi, izturēšanos).
- atspaidīt Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties (uz tās); atspiest (4).
- atspiest Padarīt sāpīgu (kādu ķermeņa daļu), ilgi balstoties uz tās; atspaidīt (2).
- saasināt Padarīt skarbu, neiecietīgu (balsi, runu u. tml.).
- iedūkties Padobji, neskaidri iedziedāties; padobji, stiepti ieskanēties (piemēram, par balsi, atbalsi).
- piemājas zeme padomju laikā zemes gabals, kas nodots lauku iedzīvotāju ģimenei personīgās palīgsaimniecības ierīkošanai.
- sovoks Padomju Savienības atbalstītājs negatīvā nozīmē.
- balts karogs padošanās zīme (parasti karā) - balts auduma gabals
- trieciengrupa Pagaidu formējums, kas paredzēts atsevišķu pretinieka atbalstpunktu un ilglaicīgu ugunsbūvju bloķēšanai un iznīcināšanai triecienuzbrukuma laikā.
- struņķis Pagarš cūkas izkārnījumu gabals.
- uzvest uz ceļa (kādu, kaut ko) paglābt no kļūmīgas situācijas, atbalstīt (morāli un materiāli).
- tuju Paipalas balss atdarinājums.
- vaķ Paipalas balss skaņas atdarinājums.
- struņģis Paīss (parasti kā mīksta) gabals; struņķis 1.
- struņķis Paīss (parasti kā mīksta) gabals.
- sprungulis Paīss, neliels koka zars vai tā daļa; paīss, neliels, iegarens koka gabals.
- strumpulis Paīss, paresns koka (parasti malkas) gabals.
- papildpaja Paja, kas kooperatīvās sabiedrības biedram garantē visas sabiedrības statūtos noteiktās biedra tiesības, izņemot balsstiesības.
- krīzes tālrunis pakalpojums profesionāla atbalsta nodrošināšanai cilvēkiem krīzes situācijā, sniedzot psiholoģisku un/vai informatīvu palīdzību jebkurā diennakts laikā, izmantojot komunikāciju tehnoloģijas.
- ģimenes asistenta pakalpojums pakalpojums, kas nodrošina personai (ģimenei) atbalstu un apmācību sociālo prasmju apgūšanā, bērnu aprūpē un audzināšanā, mājsaimniecības vadīšanā saskaņā ar individuālu plānu.
- pakaļgabals Pakaļagabals, pakaļas ceturtdaļa, pakaļdaļa.
- pakaļplecs Pakaļgabals, pakaļējais gurns, pakaļējais šķiņķis.
- pakaļšgabals Pakaļgabals.
- barāža Pakāpienveidīgs, ar balstiem nostiprināts slīpums kalnu rajonos, lai lietus laikā sliežu ceļš tiktu pasargāts no ūdens straumēm un zemes nogruvumiem.
- šūpulis Pakārta vai atbalstīta kustināma (šūpojama) guļasvieta zīdaiņiem.
- šūpuļsols Pakārts vai uz lokveida pamatnes atbalstīts atpūtas sols, kurā var šūpoties.
- furkula Pakavveidīgs izcilnis embrija balsenē; savieno balsenes atveri ventrāli un laterāli.
- lirģēties Paklusā, pasmalkā balsī smieties; arī niekoties.
- lirkšēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet, arī runāt.
- ņiukstēt Paklusā, spiedzošā balsī smiet; arī spiegt.
- dūdot Paklusu dziedāt; klusu skanēt (par dziedātāja balsi).
- murdēt Paklusu, neskaidri skanēt (parasti par balsīm).
- savaldīt Pakļaut (piemēram, roku, balss) darbības, to rezultātus noteiktām normām, noteiktiem nosacījumiem.
- sniegšana palīdzēšana, atbalstīšana
- sniegt palīdzēt, atbalstīt.
- elpe Palīdzība, atbalsts.
- piestāvs Palīdzība, atbalsts.
- palīdze Palīdzība, pabalsts.
- ķepals Palielāks maizes gabals.
- kluncis Paliels (kādas vielas) gabals.
- vaņķis Paliels gabals (piemēram, maizes).
- štugalis Paliels maizes gabals.
- ņucis Paliels, apaļš gabals (maizes vai siera).
- cukurgalva Paliels, konusveidā sapresēts cukura gabals.
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs (1).
- pabalsts Palīgs, atbalstītājs.
- elpiņš Palīgs, glābiņš; neliels atbalsts.
- aizķerties Palikt neizteiktam (par vārdiem); aprauties (par balsi); aizrauties.
- statīvs Paliktnis (ar balstu), kas ir paredzēts (kā) novietošanai.
- reģions pamatatmiņas apgabals, ko multiprogrammu režīmā strādājošs dators nodala (atvēl) darba vai sistēmas uzdevumu izpildei.
- fondamento Pamatbalss (bass).
- šasija Pamatdaļa, atbalsta daļa (ierīcēm, iekārtām u. tml.).
- karkass Pamatkonstrukcija, balsts (izstrādājumam no mīksta materiāla), kas veidots parasti no stieplēm.
- lafete Pamatne, balsta platforma (piemēram, lielgabarīta kravas automobiļiem).
- būvpamatne Pamatne, uz kuras balstās celtne.
- bāzēt Pamatot, balstīt, novietot.
- bāzēties Pamatoties, balstīties.
- gultne Pamats, uz ko balstās (kāds pasākums vai parādība).
- naga gultne pamats, uz kura balstās nags.
- pamatu pēda pamatu apakšējā virsma, kas atbalstās uz pamatnes (grunts vai sagataves kārtas).
- pārvērst Panākt, būt par cēloni, ka (balss) iegūst citu izteiksmi, skanējumu.
- pārdabūt (arī pārvilkt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- pārvilkt (arī pārdabūt) savā pusē panākt, parasti ar pūlēm, grūtībām, ka (kāds) kļūst par sabiedroto, piekritēju, atbalstītāju.
- balzāmpapele Papeļu suga - balzāma papele ("Populus balsamifera").
- balzāma papele papeļu suga ("Populus balsamifera").
- direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
- pieara Papildus uzarts zemes gabals pie esošā lauka.
- uzbalsināt Papildus, no jauna balsināt.
- papīrnieks Papīrnaudas gabals.
- pēda Paplatināta kājas apakšējā daļa - atsperīgs atbalsta orgāns (cilvēkiem vai daļai dzīvnieku), kas mazina ķermeņa satricinājumu ejot, skrienot vai lecot; šī orgāna apakšējā daļa, kas saskaras ar pamatu.
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- kust Par acīm, skatienu, balsi.
- iečerkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- iečērkstēties Par aizsmakušu balsi, arī par cilvēku ar šādu balsi.
- dimdēt Par balsi.
- iespiegties Par balsi.
- atskanēt Par cilvēka balss skaņām, runu.
- skanēt Par cilvēka runu, balss skaņām.
- atskanēt Par dzīvnieku balss skaņām.
- skanēt Par dzīvnieku radītām, parasti balss, skaņām.
- spēcīgs Par skaņu, balsi.
- stiprs Par skaņu, balsi.
- viegls Par skaņu, balsi.
- zumēt Par skaņu, balsi.
- zuzēt Par skaņu, balsi.
- aizvīterot Par vīterošanai līdzīgām cilvēka balss skaņām.
- psiholoģisms Parādība (mākslā), kad tēlojumu balsta uz tēlu psihes analīzi un ievēro psihes īpatnības.
- virilisms Parādība, kad sievietei parādās sekundārās vīrišķās dzimumpazīmes (ūsas, bārda, zema balss).
- tiesību nevienlīdzība parādība, kuru raksturo dažādu tiesību brīvību un pienākumu diskriminējošs, uz privilēģijām balstīs sadalījums un nodrošinājums.
- pārkliegties Pārāk daudz skaļi kliedzot, saucot, pārpūlēt balsi, nogurt.
- Vāczemes mētra parastais biškrēsliņš ("Tanacetum balsamita").
- galifē Parasti savienojumā ar "bikses": īpaša piegriezuma apģērba gabals, kas cieši pieguļ apakšstilbiem un ceļiem, bet augšpus ceļiem sānos ir paplatināts.
- veste Parasti zem žaketes valkājams vīriešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu aptuveni krūšu kurvja joslā un kam nav apkakles un piedurkņu; šādas formas apģērba gabals sievietēm.
- pārvitēt Pārbalsināt, pārkrāsot.
- pārbaltināt Pārbalsināt.
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
- eparhija pareizticīgās baznīcas administratīvi teritoriāla vienība, bīskapa pārziņā esošs apgabals, kas sastāv no vairākiem prāvestu iecirkņiem, tie savukārt no draudzēm.
- elektronu - caurumu pāreja pārejas apgabals starp divām pusvadītāja daļām, kurām vienai ir n tipa, otrai - p tipa vadītspēja, p - n pāreja.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- džemperis Pāri galvai velkams (adīts vai no adīta auduma šūts) apģērba gabals, kas sniedzas līdz jostas vietai vai nedaudz zemāk.
- stencele Pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
- Bastīlija Parīzes cietoksnis (14.-18. gs.), kurā atradās valsts cietums; viens no Francijas absolūtisma balstiem; 1789. g. 14. jūlijā, kad sākās Lielā franču revolūcija, sacēlusies tauta to ieņēma un sagrāva.
- neuzticības votums parlamenta balsošanā izteikta neuzticība valdībai vai atsevišķam tās ministram.
- ticība pārliecība (piemēram, par kā patiesumu, esamību, īpašībām), kura parasti balstās uz daļēju pamatojumu, pierādījumu vai kurai nav pamatojuma, pierādījuma.
- sakremties pārliecoties atbalstīties (par vairākiem subjektiem).
- pārkārties Pārliekties (parasti atbalstoties ar vidukli) - par cilvēku.
- pārgāzties Pārliekties pāri (kam), pār (ko) un smagnēji atbalstīties (parasti ar krūtīm, vidukli).
- pārzvelties Pārliekties, parasti smagnēji atbalstoties (pāri kam, pār ko).
- diseminētā lipogranulomatoze pārmantota ļaundabīga lipogranulomatoze zīdaiņiem (autosomāli recesīva pārmantošana): iedzimts aizsmakums, vemšana, rīšanas grūtības; progresējoša aizdusa granulomatozas balsenes sašaurināšanās dēļ; multipls periartikulārs un artikulārs pietūkums un apsārtumi, zemādas granulomas; hepatomegālija, visā organismā izkaisīti lipīdu (sevišķi liesā, sirdi, aknās, plaušās) un skābo mukopolisaharīdu (gk. histiocitoīdās šūnās) uzkrāšanās perēkļi.
- laringoptoze Pārmērīgs balsenes kustīgums un noslīdējums, dažreiz vērojams vecumā.
- īstais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīga lidojuma fāze pēc papildu atbalsta.
- lēnais pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgalēna, vienmērīga ķermeņa griešanās kustība, vienlaicīgi atbalstot rokas un nav lidojuma fāzes pēc roku atbalsta.
- riteņveida pārmetiens pārmetiens, kuram raksturīgs roku un kājusecīgs atbalsts (bez lidojuma fāzes pēc roku atbalsta).
- purvs Pārmitra ekoloģiskā sistēma, kurā noris kūdras uzkrāšanās process un kurā galvenais organiskās masas veidotājs ir zemsedze; attiecīgā vieta, nogabals u. tml.
- laringokrīze Paroksismāli balsenes krampji "tabes dorsalis" gadījumā.
- balss kanāls pārraides kanāls vai apakškanāls, kura platums ir pietiekams cilvēka balss pārraidei.
- medains Pārspīlēti laipns, arī glaimīgs (parasti par balsi, runu).
- konservatīvās partijas partijas, kas atbalsta brīva tirgus ekonomiku un privātīpašumu, iedibinātās vērtības un tradīcijas.
- parists partiju apvienības _Attīstībai/Par!_ atbalstītājs.
- kuncis Pārtikas produkta gabals (parasti neliels).
- kloncis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- kloņķis Pārtikas produkta gabals (parasti paliels).
- maize Pārtikas produkts, ko cep, parasti no raudzētas mīklas, krāsnī un kam ir raksturīga klaipa, kukuļa forma; šāda pārtikas produkta šķēle, gabals.
- lappuses iztrūkumpārtraukums pārtraukums, ko izsauc programmatūra, kas mēģina lasīt no virtuālās atmiņas vai ierakstīt tajā, kaut gan attiecīgais virtuālās atmiņas apgabals šajā brīdī neatrodas fiziskajā atmiņā.
- audekls Parupja, nekrāsota auduma gabals gleznošanai ar eļļas krāsām.
- daudzlīniju organizācijas sistēma pārvaldības organizatoriskais risinājums, kas balstās uz instanču specializāciju; pārvaldības kompetence tiek izkliedēta tādā veidā, ka viena darbvieta (darbinieks)var būt pakļauta vairākām rīkojošām instancēm.
- sagrozīt Pārveidot, pārvērst (piemēram, tekstu, balsi, rokrakstu), parasti, lai kādu maldinātu, arī izjokotu.
- iztaisīt Pārvērst, izmainīt (piemēram, balsi).
- nelabi Pārvērstā, nedabiskā balsī (parasti kliegt).
- dziks Pārvērsts (par balsi).
- nelabs Pārvērsts, nedabisks (parasti par balsi).
- pieslienamās kāpnes pārvietojamas kāpnes, kuras izmanto, pieslienot pie atbalsta.
- rāpties Pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju), pilnīgi vai daļēji pieplokot ar ķermeni kādai virsmai un atbalstoties, aizķeroties (kur, aiz kā) ar kājām, _retāk_ ar asti (par dzīvniekiem).
- ilgtermiņa aprūpe pasākumu kopums ar mērķi nodrošināt dzīves kvalitātes saglabāšanos un iespējami neatkarīgu dzīvi personai, kurai nepārejošu funkcionālu traucējumu (garīgo, fizisko) dēļ nepieciešams pastāvīgs atbalsts ikdienas dzīves aktivitāšu veikšanā, tostarp pašaprūpē.
- starptautiskā krimināljustīcija pasaules valstu, valstisko organizāciju, arī starptautisko organizāciju sadarbība šo valstu kriminālās tiesvedības efektivitātes pilnīgākai nodrošināšanai, kas balstās uz vienotu izpratni par vispārīgiem taisnīguma principiem un vērsta uz soda nenovēršamības u. c. principu realizēšanu, kā arī noziedzības ierobežošanu un profilaksi šajās valstīs.
- laicība Pasaulīgums, dzīve virs zemes, pretstatā nepasaulīgumam (garīgajā balstītajam) vai pārpasaulīgajam.
- paass Paskarbs (par balsi, skaņu).
- pasniegt (arī padot) roku pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- iedot roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- padot (arī pasniegt) roku Pasniegt (kādam) roku atbalstam.
- sadot rokas Pasniegt viens otram roku atbalstam.
- marka Pasta, zīmoga u. tml. nodevas samaksas dokuments - neliels četrstūrains, retāk trīsstūrains pielīmējams papīra gabals, uz kura ir cenas norāde un parasti attēls.
- raudas Pastiprināta asaru izdalīšanās (emocionālā stāvoklī, sāpēs), ko parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- hiperfonēze Pastiprināta perkusijas skaņa vai pastiprināta balss skaņa auskultējot.
- autofonija Pastiprināta savas balss, elpošanas un cirkulācijas trokšņu rezonanse vai dzirdamība.
- raudāt Pastiprināti izdalīt asaras (emocionālā stāvoklī, sāpēs), kuras parasti pavada nevienmērīga elpa, arī neartikulētas balss skaņas.
- autolaringoskopija Paša balsenes apskate ar balsenes spoguli.
- tenorino Patīkama un gaiša, bet maza apjoma tenora balss.
- afonija Patoloģisks balss zudums vai neskanīgums.
- patriarhija Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhāts (3).
- patriarhāts Patriarha (3) pārvaldītais apgabals; patriarhija.
- apjukt Paust apmulsumu (par balsi, sejas izteiksmi).
- balsot Paust savu izvēli vai viedokli (piem., paceļot roku, nododot vēlēšanu biļetenu) un izšķirt jautājumu ar balsu skaita pārsvaru.
- atspoguļot Paust, izteikt (par sejas izteiksmi, balsi, kustībām u. tml.).
- suivez Pavadījuma sekošana brīvam solo balss priekšnesumam.
- Geotrupes vernalis pavasara bambals.
- neirofibrillas Pavedienveida balststruktūras nervu šūnās un to izaugumos.
- atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (1); atbalss.
- atbalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> atbalsot (2).
- nogriezums Paveikta darbība, rezultāts --> nogriezt 2(1); nogriezta daļa, gabals.
- pieadījums Paveikta darbība, rezultāts --> pieadīt(1); pieadītā (kā) daļa, gabals.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (1); arī harmonizējums.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (2); arī atskaņa.
- sabalsojums Paveikta darbība, rezultāts --> sabalsot (3).
- krusta karš Pāvesta atbalstītais vācu feodāļu iebrukums slāvu un Baltijas tautu teritorijā (12. un 13. gadsimtā).
- papisti Pāvesta atbalstītāji.
- sakars Pazīšanās, sadarbība (parasti savtīgos nolūkos) ar ietekmīgiem cilvēkiem, no kuriem var iegūt palīdzību, atbalstu u. tml.
- asimilācija balsīguma ziņā pēc balsīguma dažādu blakus vai tuvu esošu valodas skaņu artikulācijas savstarpēja pielāgošanās, abām skaņām kļūstot līdzīgām balsīguma ziņā.
- arkāde Pēc formas un lieluma vienādu, uz kolonnām vai stabiem balstītu arku rinda.
- PIAC Pedagogu izglītības atbalsta centrs.
- ezeraine Pēdējā segledāja malas zonas (marginālās zonas) augstieņu reljefa josla vai apgabals, kurā parasti ir daudz ezeru.
- iekritiens Pēkšņa (balss vai instrumenta) pievienošanās (citai balsij vai instrumentam).
- aprauties Pēkšņi apklust (par balsi, skaņām u. tml.).
- aizlūzt Pēkšņi aprauties (par balsi, runu pārdzīvojuma, satraukuma brīdī); aizrauties.
- izlauzties Pēkšņi atskanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- aizlauzt Pēkšņi pārtraukt (balsi, balss skaņas).
- aizraut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
- raut Pēkšņi pārtraukt (elpu, balsi u. tml.).
- masta kurpe peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā balstās masta pēda.
- masta ligzda peldlīdzekļa dibenā uz ķīļplankas nostiprināts koka klucis ar iedobumu (ligzdu), kurā iebalstās masta pēda.
- Rietumpendžaba Pendžabas dabas apgabals un vēsturisks novada rietumu daļa Pakistānas ziemeļaustrumos, platība - 182000 kvadrātkilometru.
- sidra Pentateiha gabals, kas paredzēts nolasīšanai sinagogā sabatā; visa pentateiha izlasīšana notiek gada laikā, tādēļ tas ebreju kulta praksē iedalīts 54 šādos gabalos.
- pabalsta saņēmējs persona vai ģimene, kurai piešķirts valsts vai pašvaldības sociālais pabalsts.
- anglofils Persona, kas atbalsta visu anglisko.
- neatkarīgais producents persona, kas nodarbojas ar filmu, reklāmu, atsevišķu radio, televīzijas raidījumu vai programmu veidošanu, ir blakustiesību īpašnieks saskaņā ar Autortiesību likumu, turklāt raidorganizācijai, kurai neatkarīgais producents sniedz pakalpojumus, nepieder vairāk par 25 procentiem balsstiesību vai akciju kapitāla neatkarīgā producenta uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā).
- pabalstītājs Persona, kas pabalsta.
- mecēns Persona, kas savā dāsnā devīgumā kā literātu un mākslinieku atbalstītājs līdzinās Mecēnam ("Gaius Cilnius Maccenas"), cēzara Augusta ministram senajā Romā.
- maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.
- protežē Persona, par kuru kāds ļoti rūpējas, gādā; aizstāvamais, atbalstāmais.
- augšējās atmiņas apgabals personālajos datoros, kuru pamatatmiņas apjoms ir 1 megabaits, augšējās atmiņas apgabals ir pirmie paplašinātās atmiņas 64 kilobaiti (no 1024 kilobaitiem līdz 1088 kilobaitiem).
- balss personas viedokļa vai izvēles izpausme (piem., vēlēšanās); skaitīšanas vienība vēlēšanās, balsošanā
- blokdiagramma Perspektīvs zīmējums, kurā attēlots kāds gabals no zemes virsmas reizē ar zemes garozas šķērsgriezumu.
- kvantitatīvs pētījums pētījuma stratēģija, kas pamatā balstās uz kvantitatīvo datu ieguvi un analīzi, izmantojot skaitliskus datus un matemātiskās analīzes metodes.
- komutācija Pētīšanas metode, kas balstās uz to, ka pārmaiņas vienā valodas apakšsistēmā (piemēram, fonētikā) var izraisīt pārmaiņas citā apakšsistēmā (piemēram, semantikā).
- modelēšana pētīšanas, izziņas metode, kas balstās uz modeļu izmantošanu.
- bakas Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- vaigs Pie apaļkoka piestiprināti koka balstiņi, kas neļauj troses aplim slīdēt.
- sul ponticello pie balstiņa (nevis uz balstiņa).
- iebalsot Piebalsot (3).
- piebasēt Piebalsot zemā balsī.
- piebalsāt Piebalsot.
- dochmijs Piecbalsienu pēda antīkā pantmērā ar 1. un 4. īsu, pārējiem gariem balsieniem; metriski daktila un jamba savienojums; lietots traģēdijās pacilāta satura dziesmai.
- piecbalsu Piecbalsīgs.
- tolerēt Pieciest, pieņemt, atbalstīt, izrādīt iecietību.
- pietaks Pieckapeiku gabals.
- pietuks Pieckapeiku gabals.
- biopsihosociālā pieeja pieeja sociālajā darbā, kas indivīda vai ģimenes dzīves kvalitāti, labbūtību, kā arī sociālo problēmu rašanos un to mazināšanu skaidro ar trīs faktoru grupām un to mijiedarbību: 1) bioloģisko jeb fizisko faktoru (piemēram, ģenētiskie un iedzimtie priekšnosacījumi, centrālās nervu sistēmas darbība, temperaments, medikamentu vai psihoaktīvu vielu ietekme); 2) psiholoģisko faktoru (piemēram, garastāvoklis, raksturs, uzskati, paradumi, personība, piesaistes tips, adaptācijas modeļi, stresa pārvarēšanas stratēģijas); 3) sociālo faktoru (piemēram, ģimene, draugi, nodarbošanās, starppersonu attiecības, sociālā atbalsta sistēma).
- vienass piekabe piekabe ar vienu atbalsta asi.
- puspiekabe Piekabe, kas ar priekšējo daļu balstās uz velkošā transportlīdzekļa.
- trošu ceļš piekarceļš - trose vai troses, kuras ir izvilktas starp balstiem un kurās ir iekārtas vagonetes, kausi, krēsli u. tml.
- akceptance Piekrišana, sociāls atbalsts.
- fane Piekritēja, atbalstītāja, karsēja.
- fanāts Piekritējs, atbalstītājs, karsējs.
- aizbalss Piekrītoša balss (balsojumā).
- iekārties (kādam) elkonī pieķerties (kādam) pie elkoņa un spēcīgi atbalstīties uz tā.
- dasliet Pielikt kam (balstu).
- kolonna Piemineklis, kam ir šāda balsta veids.
- sopens Piemircis koka gabals.
- vecāku loma pienākumu un atbildības kopums, kas ietver emocionāli un fiziski drošas vides veidošanu bērnam, bērna pieņemšanu, pozitīvus apstiprinājumus vēlamai uzvedībai, atbalstu un aktīvu iesaisti kopīgās aktivitātēs, bērna pašapziņas stiprināšanu, pašregulācijas veicināšanu, sociālo prasmju apgūšanu.
- balsīties Pieņemties augumā, briedumā, uzbaroties; balsēties.
- piepupot Piepildīt ar pupuķa balss skaņām.
- argumentum ad rem pierādījums, kas balstīts uz patiesajiem lietas apstākļiem, pierādījums pēc būtības.
- argumentum ad veritatem pierādījums, kas balstīts uz patiesību, objektīvs pierādījums.
- argumentum ad hominem pierādījums, kas orientēts uz pārliecināmā cilvēka jūtām, nevis balstīts uz pierādāmās tēzes loģisko pamatošanu un atspēkošanu.
- piespillēt Piesliet, atbalstīt.
- piezvelt Piesliet, atbalstīt.
- piestutēties Pieslieties (1), arī atbalstīties.
- pieslīpnis Pieslīpēts mazs materiāla gabals mikroskopiskai izpētei.
- daspiest Piespiest, atspiest ar balstu.
- piebliesties Piespiesties, atbalstīties.
- steķi Piestātne (ūdens transportlīdzekļiem) - (parasti) koka konstrukcija, kuras viens gals balstās uz krasta, bet otrs - uz ūdenstilpes dibenā iedzītiem pāļiem.
- koksnes kapilārā piesūcināšana piesūcināšana, kas balstās uz šķidruma iekļūšanu sausā koksnē kapilāro spēku ietekmē.
- sacukurot Piešķirt (kam) pārspīlēti pozitīvas īpašības, pārspīlēti izskaistināt (ko); padarīt pārspīlēti laipnu, pieglaimīgu (piemēram, balsi).
- atmaidzināt Piešķirt maigāku izteiksmi (balsij, sejai u. tml.).
- izsniegt Piešķirt un nodot tiesīgajai personai (piemēram, pabalstu).
- dotēt piešķirt, maksāt dotāciju; finansiāli atbalstīt.
- accedo Pievienojos, piebalsoju.
- polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
- harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
- simpatizēt pievienoties (kādai cilvēku grupai, organizācijai, tās paustajiem uzskatiem); atbalstīt
- ķepa Pika, gabals.
- spigāt pīkstēt, kliegt spalgā balsī.
- vella sūds piķa gabals (ar ko kurpnieks nosmērēja šujamo diegu).
- vēleris Pīlārs, balsts.
- Roša tilpums pilienveida formas telpas apgabals ap rotējošu dubultzvaigznes komponentu, uz kura ārējās robežas komponenta gravitācijas spēks ir vienāds ar rotācijas radītā centrbēdzes spēka un otra komponenta gravitācijas spēka summu; ja dubultzvaigznes komponents aizpilda savu Roša tilpumu, no piliena smailā gala notiek vielas pārplūšana uz otru komponentu.
- a voce piena pilnā balsī.
- submersija Pilnīga iegremdēšana - otrās valodas vai svešvalodas apguves process, kurā mācības notiek tikai apgūstamajā valodā, nesniedzot atbalstu apguvējam viņa dzimtajā valodā.
- antipātijs Pilnīgi melns akmens, kas izskatās kā rūpīgi nopulēta ogle jeb antracīta gabals.
- lēveris Pilnīgi vai daļēji atdalīts (audu) gabals.
- ievēlēšana Pilnvaru piešķiršana vai nodošana likumā noteiktajā kārtībā kādai personai balsošanas ceļā, lai tā ieņemtu valsts vai sabiedrisko amatu un veiktu tam atbilstošus pienākumus; vēlējot, balsojot izveidot cilvēku grupu, komisiju, komiteju utt., kāda uzdevuma veikšanai.
- Čoibalsana Pilsēta Mongolijā ("Čojbalsan"), Austrumu aimaka administratīvais centrs, 41700 iedzīvotāju (2000. g.); Sanbeise - līdz 1921. g.; Bajantumena - 1921.-1941. g.
- diacēze Pilsētas apgabals vai provinces daļa Senajā Romā 1. gs. p. m. ē. - 3. gs. b., vēlāk administratīvi teritoriāla vienība, kurā ietilpa vairākas (līdz 16) provinces.
- municipia Pilsētu komūnas, ko pievienoja senai Romas valstij tādā kārtā, ka iekšējā pārvaldē tās bija patstāvīgas un to locekļiem līdzīgas tiesības ar Romas pilsoņiem, lai gan bez balstiesībām un ar gaitu pienākumu.
- Lehaveres pilskalns pilskalns Igaunijā, 25 km uz ziemeļiem no Vīlandes, bija nozīmīgs igauņu atbalsta punkts cīņā pret krustnešiem, tajā atradusies Leoles pils, ko krustneši nodedzināja 1224. g.
- centūrija Pilsoņu grupa ar vienādu mantas cenzu un vienu balsi tautas sapulcē.
- Piļoru nogabals Piļoru ozolu audzes nogabals Ežezera ziemeļu piekrastē pie Piļoriem, platība - 6 ha.
- diģitigradi Pirkstmiņi - zīdītāju dzīvnieki, kas ejot atbalstās uz zemes tikai ar pirkstiem, piem., kaķi.
- šķēla plaisa, šķirba, atplīsis gabals.
- plene Plakana ādas pātaga, arī siksnas gabals, kas piestiprināts pie kāta sišanai.
- plaka Plakans govs mēslu gabals zemē.
- govs plada plakans govs mēslu gabals.
- plaķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
- plāķis Plakans sakaltušu govsmēslu gabals.
- slēpes Plāksnes veida (koka, plastmasas, metāla) ierīces, kas palielina atbalsta laukumu un atvieglo pārvietošanos vai pārvietošanu, piemēram, pa sniegu, staignu vietu, ūdeni.
- brakets Plāksnes veida dibenbrangas gabals kuģa dibenā, tā apakšmala pielaikota kuģa dibena apaļumam, bet augšmala ir taisna un piekļaujas dubultdibenam no apakšas.
- snātine Plāna (parasti pirkta) auduma sieviešu svārki vai cits apģērba gabals.
- trilaterācija Plāna atbalstpunktu tīkla veidošanas metode ģeodēzijā; veido savstarpēji saistīto trijstūru sistēmu un mērī šo trijstūru malas, bet iekšējos leņķus un atbalstpunktu koordinātas aprēķina.
- kākars Plāna caurspīdīga drāna, ielāpa gabals.
- snīderīte Plāna šķēle, šaura sloksne, sīks gabals no kāda augļa.
- izmaksu pārkārtošana plānoto izmaksu pieskaņošana tirgus prasībām un klientu vēlmēm, pateicoties jaunievedumu procesa pārkārtošanai, kas balstās uz atziņu, ka iespējamās izmaksas ir vieglāk un lētāk pieskaņot pieļaujamām izmaksām produkta radīšanas visagrīnākajā posmā.
- pleiksne Plāns (piemēram, ziepju) gabals.
- plīne Plāns (piemēram, ziepju) gabals.
- pleveris Plāns auduma gabals vai lakats; šķidrauts.
- laringoplastika Plastiska balsenes operācija.
- epiglotoplastika Plastiska uzbalseņa operācija.
- klišniks Plastiskās akrobātikas numuri cirkā, kas balstās uz cilvēka ķermeņa lokanumu, plastiku.
- reģions plaša, pēc dabas, ekonomiskām, politiskām pazīmēm izdalīta teritorija (piemēram, apgabals, valsts, valstu grupa).
- hipostils Plaša, slēgta telpa, kuras griesti balstās uz daudzām kolonnām, kas novietotas tuvu cita citai.
- megalofonija Plaša, spēcīga, skaidra balss.
- atkarīgs no pabalstiem plaši izmantots apzīmējums attiecībā pret klientiem, kuri, pēc sociālo darbinieku domām, ir slinki un nevēlas strādāt, bet izvēlas dzīvot no pabalstiem.
- Klusā okeāna dienvidu pacēlums plašs apgabals Klusā okeāna dienvidu daļā starp Klusā okeāna Austrumu pacēlumu un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, garums \~4300 km, platums 500-1500 km, vidējais dziļums - 2500-3000 m.
- kalniene Plašs apgabals, ko aizņem kalni un augsti starpkalnu līdzenumi.
- vairogs Plašs ledāja apgabals.
- fjērds Plašs ūdenstilpes apgabals ar daudzām šērām.
- medību masts platība, ko medībās ar dzinējiem apmedī vienā paņēmienā, tas var būt 1 vai vairāki meža kvartāli, kā arī atsevišķs meža nogabals starp lauksaimniecības zemēm.
- platoniķis Platona filozofisko ideju atbalstītājs; platonists.
- platonists Platona filozofisko ideju atbalstītājs.
- apraga Plats apģērba gabals (apmetnis), kas ir sakrokojies lejas daļā un sasiets vai saāķēts pie kakla un ko gani nēsā aukstā vai lietainā laikā.
- apmetnis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals (bez piedurknēm).
- apmetņmētelis Plats, ap pleciem apņemams, mētelim līdzīgs apģērba gabals.
- mantija Plats, garš apmetņa veida apģērba gabals, ko valkā virs cita apģērba.
- plegafonija Plaušu auskultācija, izklausot trokšņus, kas rodas no balsenes perkusijas.
- pleculakats Plecu lakats - kvadrātveida vai trīsstūrveida apģērba gabals, ko liek ap pleciem.
- baks Plosta daļa, gabals.
- koncertīna Pneimatisks mūzikas instruments ar metāla mēlītēm (vienbalsīgai muzicēšanai).
- streta Polifonas tēmas imitācijveida izklāsts, kam raksturīga imitējošās balss vai balsu iestāšanās pirms tēmas nobeiguma iepriekšējā balsī.
- imitāciju polifonija polifonijas veids, kas balstās uz imitācijām, resp. vienas vai vairāku tēmu tiešiem vai variētiem atkārtojumiem dažādās balsīs.
- fūga Polifonisku skaņdarbu augstākā forma, kurā imitācijas veidā pēc noteikta tonāla plāna visām balsīm vijas cauri viena, retāk divas vai vairākas tēmas; šīs formas skaņdarbs.
- Polija Polijas Republika - valsts Viduseiropā (poļu valodā "Polska"), platība - 312685 kvadrātkilometri, 38482900 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Varšava, administratīvais iedalījums - 16 vojevodistu, robežojas ar Krieviju (Kaļiņingradas apgabals), Lietuvu, Baltkrieviju, Ukrainu, Slovākiju, Čehiju un Vāciju, ziemeļos apskalo Baltijas jūra.
- piebalsu polifonija polilonijas veids (parasti tautas mūzikā), kurā izmanto piebalsis.
- deinstitucionalizācija politika, kas maina pakalpojumu sniegšanas organizāciju, sašaurinot institūcijās sniegto sociālo pakalpojumu saņēmēju loku un paplašinot to cilvēku loku, kas savā pašvaldībā saņem kopienā/sabiedrībā balstītus pakalpojumus, tādējādi nodrošinot neatkarīgas dzīves iespējas un iekļaušanos sabiedrībā.
- reģionālisms Politiska doktrīna, kas balstās uz viena reģiona valstu līgumiem par ciešu savienību dažādās jomās un labvēlības statusu tikai reģionā ietilpstošajām valstīm.
- gibellīni politiska virziena pārstāvji Itālijā 12. - 15. gs., kas atbalstīja Vācijas ķeizarus un cīnījās pret pāvesta piekritējiem - gvelfiem; gibellīnu partijā bija galvenokārt feodālā aristokrātija.
- marginālisms Politiskās ekonomikas metodoloģisks princips, kas balstās uz galējo lielumu (galējais derīgums, galējais ražīgums) izmantošanu ekonomisko likumu un kategoriju izpētē.
- jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību.
- batskelisms Politisks kurss, kura pamatā ir cenšanās ieturēt vidusceļu, lai iegūtu tautas atbalstu.
- slēģis Posms, gabals.
- studentu prakses supervizors prakses vietas pilnvarota persona, kura, balstoties uz teorētiskajām zināšanām un praktisko pieredzi attīsta studenta profesionālās iemaņas prakses vietā, kā arī vada un novērtē studenta darbu.
- steblis Prauls, satrūdējis, sapuvis koka gabals, šķidruma piesūcies koka gabals; stablis.
- sīkražošana Preču ražošana, kas balstās uz ražošanas līdzekļu privātīpašumu un preču ražotāja un viņa ģimenes locekļu darbu.
- baltiešu demonstrācijas pret Baltijas valstu okupāciju vērstas akcijas, ko Rietumvalstīs rīkoja baltiešu trimdinieki kopā ar saviem atbalstītājiem nozīmīgās vēsturiskās atceres dienās, kā arī sakarā ar Baltijas valstīm nelabvēlīgiem PSRS vadītāju lēmumiem un darbību vai PSRS pārstāvju vizītēm Rietumvalstīs.
- pretstute Pretbalsts.
- kājiņa Priekšmeta daļa (parasti sašaurināta, garena), ar kuru priekšmetu piestiprina (kur, pie kā), atbalsta (pret ko).
- plecs Priekšmeta daļa no atbalsta punkta līdz spēka pielikšanas punktam.
- bulavs Priekšmets (parasti plakans koka gabals kārts galā), ar ko dauzot pa ūdens virsmu dzen zivis tīklā.
- balsts Priekšmets, pamats, pret ko vai uz kā var atbalstīties; atbalsts.
- pabalsts Priekšmets, veidojums, ko izmanto par balstu, novietojot to parasti zem (kā), arī (kam) apakšā.
- maukloba Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
- maukna Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
- mauknis Priežu mizas gabals stropa segšanai (apjumšanai).
- patiesības princips princips tiesvedībā saskaņā ar kuru tiesai izskatot lietu ir jānoskaidro objektīvā patiesība un jābalstās tikai uz faktiem, kas tiesas gaitā ir apstiprinājušies.
- strukturālisms Princips, koncepcija (zinātnē), pēc kuras parādību pētīšanā jāpievēršas to sistēmai, struktūrai; virziens (kādā zinātnes nozarē), kas balstās uz šādu principu, koncepciju.
- migelisti Prinča Migela vadītie absolūtisma atbalstītāji Portugālē 1823.-1834. g.
- procentu barjera procentos izteikts nobalsojušo skaits, kāds nepieciešams, lai partija iekļūtu parlamentā.
- sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā.
- uzrādīšana atpazīšanai procesuāla darbība, kuru izmanto, ja nozīmīgu apstākļu noskaidrošanai nepieciešamas pārliecināties par to, vai persona agrāk uztvērusi kādu objektu, atpazīšanai var uzrādīt otru personu pēc tās ārējā izskata, balss vai citām pazīmēm, līķi, priekšmetus, dokumentus, dzīvniekus u. c. objektus.
- sociālā pedagoga profesija profesija, kuras darbības mērķis ir atbalsta sniegšana indivīdam, grupai un sabiedrībai, lai pilnveidotu prasmes veidot komunikatīvās attiecības un veicinātu sociālo kompetenci.
- interneta biedrība profesionāla bezpeļņas organizācija, kas veicina un atbalsta interneta tehnisko attīstību un tā lietojumus pētnieciskajās un akadēmiskajās institūcijās, kā arī ražošanas sfērā.
- profesionālā noturība profesionālā spēja individuāli pieņemt lēmumus, rīkoties, sniegt atbalstu klientiem, neraugoties uz dažādu riska faktoru klātbūtni (piemēram, krīzes situācijas, klientu agresija, resursu un pakalpojumu trūkums, pārslodze, viedokļu atšķirības profesionāļu vidē, kolēģu maiņa).
- profila relatīvais atbalsta garums profila atbalsta garuma attiecība pret bāzes garumu dažādos profila šķēluma līmeņos.
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- pasta robots programma, kas automātiski atbild uz e-pasta ziņojumiem vai veic darbības, kuras balstītas uz komandām, kas sastopamas ziņojumos.
- pārklājumprogramma Programma, kas sadalīta segmentos tā, ka tās izpildes gaitā secīgi tiek izmantots viens un tas pats pamatatmiņas apgabals.
- parapodijs Protēze paralizētam bērnam; sastāv no pēdas plātnes ar apaviem un karkasa, kas balsta ķermeni.
- bezvadu lietojuma protokols protokols bezvadu iekārtu piekļuves nodrošināšanai e-pastam, balss pastam, faksu saņemšanai, bankas transakciju veicināšanai un nelielu tīmekļa lappušu aplūkošanai bezvada termināļa displejā, šis protokols izmanto valodas _HTML_ versiju - valodu _WML_.
- pabliņģis Provizorisks pamats, kas sastāv no siju galiem, uz kuriem jaunbūves apakšējās sijas balstās līdz būvniecības pabeigšanai, pēc tam tos aizstāj ar iestrādātiem pamatiem.
- foburdons Psalmu dziedājums vienā tonī, dažreiz arī vairākbalsīgi, vienmērīgā ritmā.
- žēlsirdība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, kas izpaužas spējā citus saprast, just līdzi un gatavībā palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- žēlastība Psihisks (parasti emocionāls) stāvoklis, ko izraisa citu bēdas, nelaime un kam raksturīga vēlēšanās palīdzēt; arī palīdzība, atbalsts, ko sniedz kādam.
- psihagogika Psiholoģiska atbalsta sniegšana.
- 17 komunistu vēstule PSKP nacionālās politikas apsūdzības raksts, ko 1969.-1971. g. sastādīja E. Berklavs un atbalstu tai apliecināja vēl 16 latviešu nacionālkomunisti; vēstulē ar konkrētiem faktiem tika atmaskota Latvijā īstenotā rusifikācija - ekonomiski nepamatotas rūpniecības attīstība un migrācijas veicināšana un militāro garnizonu izvietošana, kas izraisa strauju latviešu īpatsvara samazināšanos utt.; vēstule bija adresēta rietumvalstu Komunistisko partiju vadītājiem, un 1971. g. tika nelegāli izvesta no Latvijas.
- Baltijas atsevišķais kara apgabals PSRS kara apgabals Baltijas valstu teritorijā 1940.-1941. g., kas tika izveidots pēc Baltijas valstu okupēšanas 1940. g. augustā, tā štābs atradās Rīgā; 1941. g. jūnijā atkāpjoties no Baltijas valstīm tas evakuējās uz Novgorodu, un tur to izformēja.
- publiskais komutējamais telefonu tīkls publiskais telefonu tīkls, kas izmantojot komutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
- pulloveris Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pullovers Pulovers - adīts, tamborēts vai austs pār galvu velkams blūzes veida apģērba gabals.
- pemza Pumeks - viegls, porains vulkānisks iezis; šāda ieža gabals.
- kačāties Pumpēties (no balsta guļus vai uz saliektām rokām vairākkārt iztaisnot rokas, paceļot ķermeņa augšdaļu).
- hidrostatiskā nivelēšana punktu savstarpējo paaugstinājumu noteikšana (nivelēšana), kas balstās uz šķidruma īpašību savienotos traukos nostāties vienādā līmenī.
- kāršu pupas pupu sugas, kurām ir nepieciešams balsts, ap ko vīties; šo sugu pupas.
- bīdele Pūra lādes iekšienē iebūvēta maza lādīte ar paceļamu vāku, kas atbalstīja lielo lādes vāku, neļaujot tam aizkrist.
- lānāja Purvains gabals.
- zāliņš Pusapļveida platforma lielāku burinieku mastā stengu atbalstīšanai un vanšu nostiprināšanai.
- mezza voce pusbalsī (dziedāt).
- parpināt Pusbalsī ķildoties.
- duļļāt Pusbalsī raudāt.
- sottovoce Pusbalsī, ar klusinātu balsi.
- pusčukstošs Pusbalsī, pa pusei čukstot.
- mezzo vove pusbalsī.
- sotto voce pusbalsī.
- pusbalsā Pusbalsī.
- pusgabals Puse no gabala, neliels gabals.
- puspakavs Puse no pakava; gabals no pakava.
- knicis Puskukulis maizes; gabals.
- pustonners Pustonnas jahta - jahta, kuras maksimālais garums ir 10,0 m, garums pa ūdenslīniju - 7,3 m, lielākais platums - 2,95 m, iegrime - 1,75 m, ūdensizspaids - 4,1 t, balstķīļa mas - 1,7 t, grotburas laukums - 16 kvadrātmetru, genuaburas laukums - 32 kvadrātmetri, priekšējā trīsstūra laukums - 21 kvadrātmetrs, dīzeļmotora jauda - 14,7 kW.
- p-n pāreja pusvadītāja apgabals, kurā notiek pāreja no elektronu vadāmības uz caurumu vadāmību; elektroncaurumu pāreja.
- māneklis Pūšamais instruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai).
- vīlējsvilpe Pūšaminstruments, ar ko atdarina dzīvnieku balsis (medījamo dzīvnieku pievilināšanai); māneklis (2).
- lietusputns Putns (vālodze), kas ar balss skaņām vēstī par lietus tuvošanos.
- zvirbulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Passeridae"), kurā ietilpst sīki un vidēji lieli putni ar skaļu balsi, 8 ģintis, 37 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē.
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- kritiskā domāšana racionāls domāšanas veids, kas ietver spēju konceptualizēt, analizēt, sintezēt, ievākt un izvērtēt informāciju, kā arī radīt zināšanas, balstoties uz novērojumiem, pierādījumiem, pieredzi, refleksiju un komunikāciju; process, kurā tiek analizēti pierādījumi un argumenti, lai pieņemtu pamatotus lēmumus.
- klusuma zona Radiofizikā - apgabals, kurā nav uztverami noteikta īsviļņu radioraidītāja signāli, bet aiz kura šos signālus atkal var uztvert.
- Decca Radionavigācijas sistēma garajos viļņos kuģniecības un gaisa satiksmē; sastāv no daudziem uz zemes bāzētiem radioraidītājiem un balstās uz hiperboliskās navigācijas principu.
- celulārs radiotelefons radiotelefona sistēma, kurā apraides apgabals sadalīts mazākos iecirkņos ("šūnās"); Eiropā parasti saukts par mobilo telefonu.
- kāsināt radīt (skanēt) paipalas balss skaņas.
- klidzināt Radīt atkārtotas īsas, samērā spalgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ļirināt Radīt augstas, mainīgas balss skaņas (parasti smieklus).
- pīkstēt Radīt augstas, parasti stieptas, raksturīgas balss skaņas (par nelieliem dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- vidžināt Radīt augstas, smalkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem, parasti par bezdelīgām): atskanēt šādām skaņām.
- spiegt Radīt augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (parasti par bērniem, sievietēm).
- ņeukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- ņiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, piemēram, suņiem, zirgiem).
- ņiukstēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, arī zirgiem).
- ķiukšēt Radīt augstas, spiedzīgas balss skaņas (parasti par suņiem, kad tie dzen medījamo dzīvnieku).
- trillināt Radīt augstu, dzidru, augstumā strauji mainīgu balss skaņu kopumu (parasti par putniem); treļļot (1).
- svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu balss skaņu (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- lirināt Radīt dzidras, augstumā ātri mainīgas balss skaņas (parasti par cīruli).
- zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām.
- raudāt Radīt gari stieptas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- kvarkšēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- kvarkšķēt Radīt griezīgas, skarbas dažāda augstuma un skaļuma balss skaņas (parasti par dažiem putniem).
- murmināties Radīt ilgstošas neskaidras, paklusas balss skaņas.
- baurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas (parasti liellopiem raksturīgas) balss skaņas; maurot.
- maurot Radīt ilgstošas, skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- blēt Radīt īpatnējas balss skaņas (par aitām, kazām).
- smieties Radīt īsas, aprautas, citu citai ātri sekojošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- ķiukstēt Radīt īsas, augstas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem); riet smalkā balsī.
- trikšķināt Radīt īsas, parasti augstas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par putniem).
- čivināt Radīt īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, balss skaņas (par putniem).
- kurkstēt Radīt īsas, paskarbas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par vardēm, krupjiem).
- ķaukstēt Radīt īsas, samērā augstas balss skaņas; riet smalkā balsī.
- pukstēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem); pukšķēt (2).
- pukšēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- pukšķēt Radīt īslaicīgas, padobjas, citu citai sekojošas balss skaņas (parasti par dažiem dzīvniekiem).
- gremt Radīt klusas balss skaņas (par slimiem dzīvniekiem).
- kramšināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- kramšķināt Radīt ķērcošas, parasti ritmiskas, balss skaņas (piemēram, par kraukli, kovārni).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (par parādībām dabā, piemēram, par pērkonu, ūdeņiem).
- dunēt Radīt ļoti zemu, dobju troksni, parasti, izraisot atbalsi (piemēram, par cietiem, smagiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādam troksnim.
- murmināt Radīt neskaidras, paklusas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- dūkt Radīt neskaidru, parasti daudzu balsu, troksni (par daudziem cilvēkiem).
- rūkt Radīt neskaidru, zemu daudzu balsu troksni (par cilvēkiem).
- trokšņot Radīt nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- čerināt Radīt noteiktas skaņas, kas raksturīgas pelēkā strazda balss skaņām.
- varkšēt Radīt ņurdošas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- urkšķēt Radīt paasas, samērā zemas, ritmiskas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti cūkām); arī rukšķēt.
- vaivenēt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- vīvināt Radīt paaugstas, stieptas balss skaņas (par putniem).
- bukšināt Radīt paklusas, aprautas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- ņēkšēt Radīt paklusas, pasmalkas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti vardēm).
- rucināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu); bubināt.
- bubināt Radīt paklusas, raksturīgas balss skaņas (par zirgu).
- īdēt Radīt paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par govīm); klusu maut.
- šķaudīt Radīt paskalos, šņācošas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- čorkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
- čorkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem); čurkstēt.
- čarkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čārkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čerkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- čērkstēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- turkšēt Radīt paskarbas, pazemas balss skaņas (par putniem).
- ņekšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- ņīkšēt Radīt pasmalkas balss skaņas (piemēram, paužot izsalkumu) - parasti par dzīvnieku mazuļiem.
- ņaukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem); arī ņaudēt.
- ņeukšēt Radīt pasmalkas balss skaņas; ņurdēt (par dzīvniekiem).
- tūrkšt Radīt pazemas balss skaņas (par dzīvnieku).
- čurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
- žmurkstēt Radīt pazemas balss skaņas (par putniem).
- totināt Radīt pazemas, paklusas balss skaņas, kas atgādina saucienu "to! to!" (parasti par gaili).
- čokstināt Radīt raksturīgas aprautas balss skaņas (parasti par vāveri).
- kraukāt Radīt raksturīgas asas balss skaņas (par dažiem putniem).
- pīpināt Radīt raksturīgas augstas balss skaņas (piemēram, par zīlīti).
- smilkstēt Radīt raksturīgas augstas, paklusas, stieptas balss skaņas (parasti par suni).
- spiegt Radīt raksturīgas augstas, spalgas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kviekt Radīt raksturīgas augstas, spiedzošas balss skaņas (parasti par cūkām).
- vilkt Radīt raksturīgas balss skaņas - par putniem.
- dūdot Radīt raksturīgas balss skaņas (par baložiem).
- blorkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- blurkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- tūterēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
- tūtināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem, parasti gulbjiem).
- kūkot Radīt raksturīgas balss skaņas (par dzeguzi).
- kogināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
- kokināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par gaiļiem).
- ņaudēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kaķi).
- merkšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par kazu).
- pogot Radīt raksturīgas balss skaņas (par lakstīgalu).
- pupināt Radīt raksturīgas balss skaņas (par pupuķi).
- buldurēt Radīt raksturīgas balss skaņas (par tītaru).
- zviegt Radīt raksturīgas balss skaņas (par zirgiem).
- rukšēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- rukšķēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par cūkām).
- kladzēt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- kladzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par vistām).
- žadzināt Radīt raksturīgas balss skaņas (parasti par žagatām).
- krekšēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- krekšķēt Radīt raksturīgas čerkstošas, aprautas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- zvanīt Radīt raksturīgas dzidras, parasti samērā augstas, balss skaņas (par dažiem putniem, parasti dzeguzi); atskanēt šādām skaņām.
- murrāt Radīt raksturīgas klusas, vienmērīgas balss skaņas (parasti par kaķi).
- lulot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
- lūlot Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlināt (2).
- lulināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
- lūlināt Radīt raksturīgas paklusas balss skaņas (par dažiem putniem); lūlot (2).
- klakšināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- klakšķināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (par dažiem dzīvniekiem).
- čakstināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par putniem).
- čagināt Radīt raksturīgas paskarbas balss skaņas (parasti par žagatām); žadzināt.
- kraucināt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ņurrāt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par kaķi); murrāt.
- čirkstēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (par putniem).
- kraukt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par kraukļiem).
- ņurdēt Radīt raksturīgas pazemas balss skaņas (parasti par suni).
- ūkšēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ūkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, mazliet stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- ņurkšēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ņurkšķēt Radīt raksturīgas pazemas, neskaidras balss skaņas (parasti par kaķi).
- ūjināt Radīt raksturīgas pazemas, parasti stieptas, balss skaņas (parasti par putniem).
- klukstēt Radīt raksturīgas ritmiskas balss skaņas (parasti par vistām, kas perē vai vadā cāļus).
- rubināt Radīt raksturīgas ritmiskas, padobjas balss skaņas (par rubeņiem, medņiem).
- rēkt Radīt raksturīgas skaļas, dobjas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- pēkšināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
- pēkšķināt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm); pēkšķēt.
- pēkšēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- pēkšķēt Radīt raksturīgas skarbas balss skaņas (parasti par pīlēm).
- mekšķināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšināt.
- mekšināt Radīt raksturīgas spalgas balss skaņas (parasti par kazām); mekšķināt.
- vaidēt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- vaimanāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (par putniem, parasti ūpjiem, pūcēm).
- gāgāt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm); gāgināt.
- gagināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- gāgināt Radīt raksturīgas stieptas balss skaņas (parasti par zosīm).
- ūvināt Radīt raksturīgas stieptas, zemas balss skaņas (parasti par pūcēm).
- ūbot Radīt raksturīgas zemas balss skaņas (par baložveidīgajiem).
- mēkšķēt Radīt raksturīgas, aprautas balss skaņas (parasti par aitām).
- zāģēt Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas - par dzīvniekiem.
- ņerkstēt Radīt raksturīgas, parasti paskarbas, balss skaņas (par dzīvniekiem).
- riet Radīt raksturīgas, samērā īslaicīgas balss skaņas (parasti par suni).
- klaigāt Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dažiem putniem, piemēram, par dzērvēm, zosīm).
- klerot Radīt raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas (par dzērvēm).
- klikšināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikšķināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas balss skaņas (parasti par putniem).
- klikstināt Radīt raksturīgas, samērā spalgas, aprautas balss skaņas (par dažiem putniem).
- saukt Radīt raksturīgus, parasti skaļus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt raksturīgus, samērā skaļus saucienus, balss signālus (par dzīvniekiem).
- žvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- zvadzināt Radīt samērā īsas, ritmiskas, vienveidīgas balss skaņas (par žagatu).
- klimst Radīt samērā skaļas balss skaņas (piemēram, par putniem); klaigāt (2).
- pinkšēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- pinkšķēt Radīt samērā skaļas, paasas, īsas balss skaņas (parasti par putniem).
- čiepstēt Radīt sīku, smalku balss skaņu (parasti par putnu mazuļiem).
- vēkšēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- vēkšķēt Radīt skaļas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- kliegt Radīt skaļas balss skaņas (piemēram, bailēs, sāpēs) - par cilvēku.
- kaukt Radīt skaļas, asas, bieži arī stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem); atskanēt šādām skaņām.
- maut Radīt skaļas, dobjas balss skaņas (parasti par govīm).
- brēkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- ķērkt Radīt skaļas, griezīgas balss skaņas (par putniem, parasti vārnām, kovārņiem, kraukļiem).
- izmaut Radīt skaļu, dobju balss skaņu (parasti par govīm).
- ķerkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- ķērkstēt Radīt skarbas, pazemas balss skaņas (par dažiem putniem).
- taurēt Radīt spēcīgas, dobjas, stieptas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- tētināt Radīt stieptas balss skaņas (par vistu); stiepti, ne visai skaļi kladzināt.
- čečināt Radīt šņācošas balss skaņas (par dažiem putniem).
- raidīt Radīt un izplatīt kādā vidē (balss skaņas, vārdus, izteikumus u. tml.).
- dūkt Radīt zemas balss skaņas (par putniem).
- rūkt Radīt zemas, vienmērīgas balss skaņas (par dzīvniekiem).
- izkliegt Radīt, izveidot (raksturīgas balss skaņas) - parasti par putniem.
- atvasināt Radīt, izveidot, izsecināt (ko jaunu), balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- nokarcināt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- nokarcinēt Radīt, parasti īsu brīdi, raksturīgas (žēlas) balss skaņas (par vistu).
- piebalsot Radot balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- piekliegt Radot raksturīgas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dzīvniekiem.
- pieklaigāt Radot raksturīgas, samērā skaļas balss skaņas, būt par cēloni tam, ka tās izplatās viscaur (telpā, apkārtnē) - par dažiem putniem.
- pievēkšēt Radot skaļas balss skaņas, panākt, ka tās izplatās viscaur (telpā, vidē).
- raggalis Ragalis, arkla balsts.
- raggals Ragalis, arkla balsts.
- abazelis Ragaviņas, ko izmantoja garu baļķu tievā gala atbalstam, lai pārvedot tas nevilktos pa zemi.
- stipans Ragavu nietne, balsts.
- krēsls ragavu sastāvdaļa - iekšpusē pie mietnēm piestiprināta izliekta balsta dzelzs.
- skrutinijs Rakstiska aizklāta balsošana pāvesta vai bīskapa vēlēšanās.
- smilksts Raksturīga augsta, paklusa, stiepta (parasti suņa) balss skaņa.
- vaids Raksturīga stiepta (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņa.
- vaimanas Raksturīgas stieptas (putna, parasti ūpja, pūces) balss skaņas.
- sauciens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) baiss skaņu kopums, balss signāls.
- kliedziens Raksturīgs, samērā skaļš (dzīvnieka) sauciens, balss signāls.
- kliegšana raksturīgu, samērā skaļu saucienu, balss signālu radīšana – par dzīvniekiem
- lomas ģimenē raksturo katra ģimenes locekļa sagaidāmo uzvedības modeli, balstoties uz radniecību un/vai statusu ģimenē, ietver noteiktas funkcijas, atbildību, mijiedarbību, attieksmes un saistības ar citiem ģimenes locekļiem.
- centrālsijas rāmis rāmis ar vienu slēgtu profila garensiju un balsteņiem agregātu stiprināšanai.
- kontrolētā klasificēšana rastra analīzes - klasificēšanas paņēmiens, kad katrai objektu klasei ir vismaz viens atbalsta apgabals, lai no tā varētu iegūt klašu iedalījuma kritērijus.
- galdu rati rati, kuru dēļu grīda balstās uz nekustīga rāmja un kuru sānus veido piestiprināti vai brīvi iekārti dēļi.
- tužavines ratu plāču balsti.
- rauga Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala.
- rauka Ratu sastāvdaļa, pret kuru balstās ratu sānu mala.
- noņerkstēt Raudulīgā balsī, kaprīzi noteikt, pateikt.
- tehnoloģiskā bāze ražojuma (detaļas, mezgla u. c.) virsma, ass, punkts, ko izmanto ražojuma novietošanai uz ierīces balstpunktiem, lai nodrošinātu tāstāvokļa precizitāti attiecībā pret tehnoloģiskās iekārtas darbvirsmām.
- atbildēt Reaģēt (piemēram, ar balss skaņām) - par dzīvniekiem; atsaukties.
- atsaukties Reaģēt (uz ko) ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
- atsarunāties Reaģēt uz cilvēka runu ar balss skaņām (par dzīvniekiem).
- sabalsoties Refl. --> sabalsot (3); tikt sabalsotam.
- smiekli Refleksīvu, samērā īsu, ritmisku balss skaņu kopums, kas rodas izelpā un ko izraisa, piemēram, prieks, labsajūta, laipnība, arī nicinoša, noraidoša attieksme pret ko.
- klepus Reflektoriska norise, kuras laikā gaiss spēcīgu grūdienu veidā izplūst caur sašaurinātu balss spraugu, radot raksturīgas skaņas.
- pieturēties Regulāri ievērot (ko) savā darbībā, rīcībā; regulāri balstīties (uz ko).
- ģimenes valsts pabalsts regulāri izmaksājams valsts sociālais pabalsts ģimenēm ar bērniem (pašlaik Latvijā).
- mūža stipendija regulārs naudas pabalsts, ko piešķir Valsts kultūrkapitāla izciliem kultūras un mākslas darbiniekiem par mūža ieguldījumu kultūras un mākslas attīstībā.
- reģija Reģions, apgabals; robeža; gaisa kārta.
- brīžatmiņa Reģistrs vai rezervēts atmiņas vai diska apgabals, ko izmanto īslaicīgai informācijas uzglabāšanai.
- josifīti Reliģiski politisks virziens Krievijā 15.-16. gs., cīnījās par baznīcas dogmu neaizskaramību, atbalstīja teoriju par cara varas dievišķo izcelsmi.
- pneimoventrikulogrāfija Rentgenodiagnostikas metode, kas balstīta uz gāzveida kontrastvielas (gaisa, skābekļa) ievadīšanu galvas smadzeņu dobumos (ventrikulos).
- standala Resna kārts, ko izmanto kā vienu no vairākām, kas kalpo par slīpi izveidotu balstu pie jaunbūves sienas, pa kuru velk augšā baļķus.
- bambalstruņķis Resns desas gabals.
- rempulis resns kluča gabals.
- tambuks Resns koks; stumra gabals; sakārnis.
- bluķis Resns, ne visai garš koka stumbra vai baļķa gabals.
- ārdi Restes kurtuvē, uz kurām balstās cietā kurināmā degošais slānis.
- tastatūras buferis rezervēts atmiņas apgabals, kurā informācija par taustiņu piesitieniem saglabājas līdz tam laikam, kad programma var tos apstrādāt; tas nodrošina iespēju strādāt ar tastatūru tajā laikā, kad dators izpilda citus uzdevumus.
- aizsmakums Rezultāts --> aizsmakt (1); balss saišu pietūkums, elastības zudums.
- palīdzība Rīcība, darbība, lai palīdzētu (kādam), sniegtu atbalstu, arī lai (kas) tiktu paveikts, padarīts.
- talmudisms Rīcības, domāšanas veids, kam raksturīga konsekventa, arī viltīga balstīšanās uz kādām mācībām, likumiem, pieņēmumiem u. tml.
- knaucis Rieciens, maizes gabals, arī dona; gabals, kumoss.
- riecenis Rieciens, maizes gabals, parasti lielāks (biezāks) nekā šķēle.
- riecis Rieciens, maizes gabals.
- ķilāt Riet (smalkā balsī).
- ķīlot Riet (smalkā balsī).
- rieze Riezis - muižas lauku zemes gabals, kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj.
- Rīgas marka Rīgas landfogteja un Rīgas patrimoniālais apgabals - Rīgas pilsētas lauku novads 1226.-1940. g.
- klēga Rīkle, elpvads, balsene.
- laringofaringīts Rīkles un balsenes iekaisums.
- pretnis Rīks, ar ko balsta, pietur lāgojamo detaļu.
- rinolalija Rinolālija - runāšana caur degunu; rodas tad, ja deguna dobums vai aizdegune zaudē balss rezonatora funkciju.
- atsperu balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir atspere.
- hidropneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir saspiests gaiss mijiedarbībā ar šķidrumu, kura spiedienu var regulēt.
- vērpstieņa balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā elastīgais elements ir vērpstienis (torsions).
- svecesveida balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā ir teleskopiska vadotne un ritenim ir iespēja pārvietoties tikai ap šā teleskopiskā elementa asi.
- pneimatiskā balstiekārta riteņa balstiekārta, kurā par elastīgo elementu izmanto saspiestu gāzi, parasti gaisu.
- ratlokgabals Riteņa loka gabals.
- velomobilis Riteņtransporta līdzeklis, ko cilvēks darbina ar savu muskuļu spēku; tam ir vairāk nekā divi riteņi, un tie nav novietoti vienā līnijā; sēdeklis apgādāts ar balstu mugurai, bieži vien ir arī virsbūve un nojume.
- riteņu karināšana riteņu atbrīvošana no vertikālās slodzes, paceļot spēkratus vai kādu to daļu; šāda tehnoloģiska operācija tiek lietota riteņu pārbaudes un maiņas, balstiekārtas pārbaudes un tamlīdzīgos gadījumos.
- gaisvadu līnijas gabarīts robežattālums no vadiem un līnijas balstiem līdz dzelzceļa sliežu galviņu virsmai, kā arī no zemes līdz dažādām būvēm un iekārtām.
- apmālis Robežu apgabals; pļavas, kas atrodas starp laukiem vai mežiem.
- bezmēns Rokas svari - svira ar maināmu atbalsta punktu.
- rokbalsts Roku balsts krēslam.
- elkoņbalsts Roku balsts.
- cirvis Roku darba rīks - kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs gabals (parasti koku ciršanai un kokmateriālu apstrādāšanai).
- āmurs Roku darba rīks (kātam piestiprināts īpašas formas dzelzs, koka u. tml. materiāla gabals) sišanai.
- kaplis Roku darbarīks - kātā iestiprināts īpašas formas metāla gabals augsnes irdināšanai, nezāļu iznīcināšanai.
- limitrofs Romas impērijā - pierobežas apgabals, kas uzturēja tur novietoto karaspēku.
- praescriptio Romiešu tiesībās viena no trim likuma daļām, kas saturēja: tā maģistrāta vārdu, kurš iesniedzis likuma projektu, datumu, kad likums pieņemts tautas sapulcē un centurijas vai tribas nosaukumu, kura balsojusi pirmā.
- ķekatas Rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem; koka kājas.
- koka kājas rotaļu rīks - divas kārtis, ar kurām var staigāt, balstot kājas uz īpašiem kāpšļiem.
- rinisms Runa caur degunu, balss ar deguna pieskaņu.
- saporkstēt Runājot neskaidrā balsī sastāstīt.
- nots Runas intonācija; balss skanējums.
- aktīvais runas orgāns runas orgāns, kas būtiski un aktīvi piedalās runas skaņu izveidē (lūpas, mēle un balss saites).
- tonis Runas, balss skanējuma īpatnību kopums, kurā izpaužas runas satura, psihiskā stāvokļa nianses, sastāvdaļas; arī intonācija (1).
- piknofrāzija Runāšana neskaidrā, aizsmakušā balsī.
- hemifonija Runāšana pusbalsī, pusčukstus.
- ņaudas Runāšana žēlā, raudulīgā balsī; arī žēlošanās, sūdzēšanās.
- tītināt Runāt (parasti augstā, spiedzīgā balsī).
- ģervelēt Runāt aizsmakušā balsī.
- gārgt Runāt aizsmakušā, sēcošā balsī.
- dziedāt kāda dziesmu runāt kādam līdzi, atbalstīt kādu.
- čukstēt Runāt ļoti klusu, bez balss saišu vibrācijas.
- ķerkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- ķērkstēt Runāt skarbā, mazliet aizsmakušā balsī; skanēt asi, skarbi, ar blakus trokšņiem (par cilvēka balsi).
- čiepstēt Runāt smalkā balsī (parasti par bērniem).
- pīkstēt Runāt vai dziedāt, retāk smieties sīkā, smalkā balsī.
- ņaudēt Runāt žēlā, raudulīgā balsī; arī žēloties, sūroties.
- ķērkt Runāt, kliegt, arī dziedāt skaļā, griezīgā balsī.
- rutulis rungulis, apaļš koka gabals.
- iekužāties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
- iekužoties Rupjā balsī skaļi iesmieties.
- patronese Sabiedrībā pazīstama dāma, kas publiski atbalsta kādus svētkus, pasākumu u.tml.
- reliģiskā kopiena sabiedrības daļa, ko vieno kopīga reliģiskā piederība un kuras attiecības balstās uz kopīgu vēsturi, pārliecību un ticības sistēmu, vērtībām un normām, statusu un lomu modeļiem, savstarpējām gaidām.
- Latvijas Alus darītāju savienība sabiedriska organizācija, dibināta 1993. g. ar mērķi apvienot Latvijas alus darītavas un to darbību atbalstošas fiziskas un juridiskas personas, mainīt alkohola patēriņa struktūru par labu vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem, veicināt kvalitatīva alus, iesala un alus miežu ražošanu un nodrošināt informācijas apmaiņu.
- sasliet Sacelt stāvus un atbalstīt (pret ko, parasti priekšmetus); sacelt stāvus un salikt (kādā vertikālā, slīpā kopumā).
- kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
- virulis Sacietējis izkausēta metāla gabals (piemēram, laimes lejot).
- kankalis Sacietējis zemes vai izkārnījumu gabals.
- virulis Sacietējušu sveķu gabals uz koka.
- turēties kopā Sadarboties, atbalstīt citam citu.
- apdiega Sadiegts drēbes gabals.
- sadzirdēties Sadzirdēt vienam otra, citam cita izteikumus, arī balsi.
- laringāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- laringeāls Saistīts ar balseni, tai raksturīgs.
- laringo- Saistīts ar balseni; balsenes.
- sociālistisks Saistīts ar sociālismu, tam raksturīgs; uz sociālisma principiem balstīts.
- pūst Saka par baloža (dūjas) balss skaņām.
- dūgot Saka par baloža, bet arī kukaiņu rūcošām balss skaņām.
- tujāt Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
- tūtot Saka par baloža, gulbja balss skaņām.
- vitrināt Saka par cīruļa, bet arī par lakstīgalas, dziedātājputna balss skaņām vispār.
- kvīkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst; kvinkstēt.
- kvinkstēt Saka par cūkas, sivēna balss skaņām, kad tie grib ēst.
- kūrlāt Saka par dzērves balss skaņām.
- kurkšķēt Saka par dzērvju balss skaņām.
- kurkstināt Saka par gaiļa un citu putnu balss skaņām miegā vai pusmiegā.
- totot Saka par gulbja, baloža un dažu citu putnu, bet arī cilvēka dūdojošām balss skaņām.
- vuvināt Saka par izmēdošām, nepareizām balss skaņām.
- aiz kāda platās muguras saka par kādas ietekmīgas personas labvēlīgu attieksmi, atbalstu.
- kremšķināt Saka par kraukļa balss skaņām.
- trīcināt Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- trikot Saka par lakstīgalas, strazdu, citu putnu, bet arī skaļi dziedoša cilvēka balss skaņām.
- kā pērkons saka par ļoti bargu, skaļu, varenu balsi.
- kā taure saka par ļoti skaļu, tālu dzirdamu, griezīgu balsi.
- burināt Saka par medņa balss skaņām.
- kā zemē atrasts saka par nejauši, necerēti radušos atspaidu, īstajā reizē noderīgu atbalstu.
- duras (arī griež, griežas) ausīs saka par nepatīkamām skaņām, balsi, arī par vārdiem ar nepatīkamu saturu.
- puļāt Saka par paipalas balss skaņām; pulāt.
- pulāt Saka par paipalas balss skaņām.
- tujot Saka par paipalas, baloža, gulbja balss skaņām.
- terkšināt Saka par pelēkā strazda, arī par tetera, strazda u. c. putnu, arī par zemes vēzīša balss skaņām.
- parkšķēt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
- parkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
- pārkšķināt Saka par pīles, stārķa, vārnas balss skaņām.
- kā ērģeles saka par spēcīgu, labu balsi, arī par stipru dūkšanu.
- trakšķināt Saka par strazda u. c. dziedātājputnu balss skaņām.
- purpināt Saka par tetera balsi.
- vīvaļot Saka par vālodzes balsi.
- turkšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
- turšķēt Saka par vardes, zemes vēža radītām balss skaņām.
- uķināt Saka par vistiķa balss skaņām.
- tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
- ķirkšināt Saka par zoss balss skaņām.
- pīpstēt Saka parasti par pīlēnu vai citu mazu putniņu balss skaņām.
- balss pazūd Saka, ja (parasti dziedātāja) balsij zūd nepieciešamās īpašības.
- kā pastardienas bazūne saka, ja ir ļoti skaļa, nepatīkama balss vai skaņa, liels troksnis.
- kā bazūne saka, ja ir ļoti spēcīga, arī pārmērīgi skaļa balss.
- kā vērsis saka, ja kāds ļoti skaļi, pilnā balsī raud, kliedz, dzied.
- ķērc kā vārna saka, ja kāds runā, kliedz, dzied skaļā, griezīgā balsī.
- rūc kā dundurs saka, ja kāds zemā balsī nemuzikāli dzied vai neskaidri runā.
- knauķis Sakaltis maizes gabals.
- kakalsnis Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- kakalza Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- kakalze Sakaltis māla gabals, ko ecēšas nevar sasmalcināt.
- balss diapazons sakaru kanāla platums, kāds nepieciešams cilvēka balss pārraidei, aptuveni 4 kHz.
- tvērējsakne Sakne, ar ko augs pieķeras, piesaistās pie cita auga vai balsta.
- balstsakne sakne, kurai ir auga balsta funkcija
- avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku.
- laist vaļā savu tauri sākt raudāt skaļā balsī.
- nolaisties uz visām četrām saliecot kājas ceļgalos, novietoties tā, ka atbalstās uz tiem (par dzīvniekiem).
- piepumpēties Saliecot un iztaisnojot rokas, balstā uz grīdas nolaist un celt uz augšu savu ķermeni.
- dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
- kuzāt Salīkušam, lēnām, balstoties uz spieķi iet.
- sāltiņš Salis - cūkas šķiņķa gabals; liesums.
- Baleāru salas salu grupa Vidusjūrā (spāņu val. "Islas Baleares"), 200 km uz austrumiem no Pireneju pussalas, Spānijas autonomais apgabals, platība - 4990 kvadrātkilometru, 998000 iedzīvotāju (2006. g.), galvaspilsēta - Palma (Palma de Maļorka).
- platforma Samērā bieza, izturīga (parasti nostiprināta un paaugstināta) konstrukcija ar plātņveida virsmu (kā) balstīšanai, pārvietošanai u. tml.
- šķila Samērā liels (no kā) nošķelts gabals.
- šķēle Samērā plāns (no kādas vielas, materiāla, parasti no augsnes) atdalīts gabals.
- sleja Samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- miets Samērā tievs, garš kokauga stumbra, zara stieņveida gabals, parasti ar nosmailinātu galu.
- peldpalags Samēro liels auduma gabals, kurā slaukās pēc peldes, arī mazgāšanās.
- stablis Samircis koka gabals; satrūdējis, sapuvis koka gabals.
- smacenis Samircis koka gabals.
- smacēns Samircis koka gabals.
- smadzens Samircis koka gabals.
- smadzēns Samircis koka gabals.
- pluņģis Samircis, salijis lupata gabals.
- astrags Sānbalsts.
- buķi Sānu balsti stellēm.
- sāngabals Sānu gabals (kautķermenim).
- malene Sānu, malas gabals.
- lancakas saplēstas drēbes; saplīsis apģērba gabals.
- skarbana saplēsts apģērba gabalss, lupata.
- Armorika Saposmotu, zemu kalnu un augstieņu apgabals Francijas ziemeļrietumos, augstums - līdz 417 m (Normandijas augstiene).
- kraulis Sapuvis koka gabals, saknes gabals.
- krūlis Sapuvis koka gabals.
- varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi.
- baķis Saritināts, satīts liels (parasti auduma) gabals.
- kipišs Saruna skaļā balsī.
- sačančināties sarunāties neskaidrā balsī.
- ledus Sasalis ūdens, tā gabals vai gabali.
- ledus Sasalusi ūdens, ūdenstilpes augšējā kārta, tās gabals vai gabali.
- ledusgabals Sasaluša ūdens (atsevišķs) gabals; ledus gabals.
- lauska Sasista priekšmeta (parasti māla vai stikla trauka) gabals.
- sociālā sistēma saskaņoti indivīdu, grupu un organizāciju attiecību tīkli, kas balstās uz vērtībām un normām.
- normālā reakcija saskares virsmās pa normāli vērsta reakcija; ja tā kļūst negatīva, vienpusīgā balstā zūd kontakta spēki un objekts atraujas no balsta.
- sastutēt Sasliet (1); arī atbalstīt (1).
- lēkšņa Sasmalcināts gabals (akmens, augsnes vai koka).
- steķi Saspriegtu stīgu balsts (stīgu instrumentiem).
- jeiras Sastatnes, uz ko balstās šūpoļu šķērskoks.
- apslaistīt Sastutēt visapkārt (tādā veidā kaut ko atbalstot).
- trapjš Satrupējis koka gabals; sauss, ātri lūstošs koks.
- trapans Satrupējis koka gabals.
- trupeknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēknis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupeksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēksnis Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupēns Satrupējis koksnes gabals; satrupējis, parasti koka, priekšmets.
- trupens Satrupējis koksnes gabals.
- prauls Satrupējusi koksne, satrupējušas koksnes gabals.
- solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs.
- asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu.
- sausēns Sausenis (1); nokaltuša koka gabals.
- skangalis Sauss skals; skala, koka plāns gabals.
- nora Sauss, mazauglīgs nogabals, kas reizumis ir apaudzis ar retiem krūmiem (piemēram, ar paegļiem).
- kaukolis Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals; kaukals.
- kaukals Sauss, viegls priekšmets, piem., malkas gabals.
- korporatīvisms Savas organizācijas atbalstīšana pat uz citu organizāciju vai personu interešu rēķina.
- idiofonija Savdabīga nepatīkama balss skaņa.
- či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- izdzert Savienojumā "izdzerta balss": neskanīga (aizsmakusi, čerkstoša) balss (no alkoholisku dzērienu lietošanas).
- sadoties Savienojumā "sadoties rokās", "sadoties rokām": pasniegt viens otram, cits citam roku, parasti atbalstam, arī lai apliecinātu tuvību.
- lāpstiķis Savienojuma gabals, uzšuvums, ielāps.
- lepstiķis Savienojuma gabals, uzšuvums; lāpstiķis.
- uzdot Savienojumos "uzdot balsi", "uzdot toni": vajadzīgajā augstumā nodziedāt, atskaņot (korim, dziedātāju grupai u. tml.) izpildāmā skaņdarba pirmo skaņu vai dažas pirmās skaņas.
- līdzinieku sniegti pakalpojumi savstarpējās palīdzības forma, kurā cilvēki sniedz atbalstu citiem ar līdzīgām problēmām (piemēram, seniori iesaistās citu senioru aprūpē, cilvēki ar psihiskām slimībām palīdz saviem līdziniekiem apgūt noderīgas prasmes).
- palīdzības biedrības savstarpējas palīdzības organizācijas, Latvijā pirmās tika nodibinātas 18. un 19. gs. mijā, to līdzekļus veidoja ikmēneša iemaksas un atsevišķi ziedojumi, izsniedza pabalstus ilgas slimības, nelaimes un nāves gadījumos, kā arī piešķīra vienreizējus pabalstus; lielākā daļa beidza darboties pēc obligātās apdrošināšanas likuma pieņemšanas (1912. g.).
- aktivizācijas politika savstarpēji atbalstošu politiku kopums, kas attiecas uz tādiem darba tirgus un sociālās iekļaušanas pasākumiem, kam raksturīga materiālā atbalsta saistīšana ar nodarbinātību un sociālo līdzdalību (piemēram, līdzdalība sabiedriskajos darbos vai apmācībā ir nosacījums cita atbalsta saņemšanai).
- starpbanku attiecības savstarpējie banku darījumi, kas balstās uz abpusējām interesēm.
- votēt Savu balsi nodot kādam par labu.
- neverbālā saskarsme sazināšanās bez vārdu palīdzības, lietojot tādus līdzekļus kā mīmika, acu skatiens, žesti, poza, balss intonācija, pauze, fiziskā distance, izvietojums telpā, apģērbs u. c.
- drošības poga saziņas iekārta ar signālpogu, kas atrodas aprocē vai kulonā un nodrošina cilvēka diennakts uzraudzību, neatliekamo palīdzību un psiholoģisko atbalstu ārkārtas situācijās.
- saientoloģija Scientoloģija - "lietišķā reliģiskā filozofija, kas balstīta uz dianētiku.
- nosēkties Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkt (2).
- nosēkt Sēcošā balsī noteikt, pateikt; nosēkties (2).
- gārkstēt Sēcošā, aizsmakušā balsī runāt.
- krēsls sēdēšanai paredzēta mēbele, kas sastāv no atzveltnes un vienvietīga sēdekļa, kurš balstās parasti uz vairākām kājām.
- sols Sēdēšanai paredzēta mēbele, veidojums, kas sastāv no garenas plāksnes ar balstiem galos, arī vidusdaļā.
- pussēdus Sēdus ar atpakaļ atliektu un pret ko (samērā zemu, slīpu) atbalstītu ķermeņa augšdaļu.
- kāpslis Seglu daļa jātnieka kāju atbalstam.
- praids seksuālo minoritāšu un to atbalstītāju gājiens.
- smriti Sekundāri vēdiskie teksti, kas balstās uz Vēdu autoritāti un ir svētas vēdiskās tradīcijas teiksmas.
- dzīvums semantiska kategorija, kas raksturo semantisku un gramatisku valodas sistēmas iedalījumu, balstoties uz pretstatu _dzīvs/nedzīvs_.
- Džetisu Semirečje - dabas un vēsturisks apgabals Kazahstānā.
- baķis Sena auduma mērvienība - tāds auduma gabals, ko varēja noaust vienā reizē, garums bija dažāds (~15-32 olektis) atkarībā no aužamo stāvu konstrukcijas.
- sufragijs Senā Romā balss tiesība, kviritu, vēlāk arī centuriju un tribu sapulcēs.
- frotola Sena, jautra daudzbalsu itāliešu dziesmiņa.
- centorija Senajā Romā - simt vīru liela karaspēka nodaļa; pilsoņu grupa, kurai bija vienāds mantas cenzs un viena balss tautas sapulcē.
- albums Senajā Romā ar ģipsi nobalsināta siena, kur uzkrāsoja valdības ziņojumus un amata vīru sarakstus.
- ostrakisms Senajās Atēnās un citās Grieķijas pilsētās - nevēlamu pilsoņu izraidīšana saskaņā ar tautas sapulces lēmumu, ko pieņēma balsojot ar māla plāksnītēm vai gliemežvākiem.
- petalisms Senējās Sirākūzās pilsoņa iztremšana, to izbalsojot ar eļļas koka lapām.
- livra Senfranču naudas pamatvienība, sudraba naudas gabals svarā 367,13 g, ko iedalīja 20 solidos (sū), katrā pa 12 denāru.
- erans Seniem grieķiem, dzīres, kurām katrs dalībnieks dod ēdienus; vēlāk - biedrība savstarpējiem pabalstiem vai kopējām izpriecām.
- Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem.
- Ananta Senindiešu mitoloģijā - teiksmaina būtne, viens no septiņiem pasaules balstītājiem, tā ir savijusies milzu čūska, uz kuras dievs Višnu kosmiskajos ūdeņos atpūšas no kosmiskajām emanācijām, visu čūsku pirmsākums.
- kants Senlaicīga, vairākbalsīga, sākotnēji reliģiska, vēlāk arī laicīga dziesma bez instrumentāla pavadījuma.
- bombarda Senlaiku lielgabals, kas šāva ar akmens un metāla lodēm; viens no pirmajiem lielgabaliem Eiropā (14.-16. gs.).
- Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm.
- tunika Seno romiešu kreklveida apģērba gabals no vilnas vai linu auduma (ar atverēm galvai un rokām, vēlāk ar piedurknēm).
- palušķa Sens naudas gabals.
- koncertīna Sešstūraina hromatiska rokas harmonika (vienbalsīgai muzicēšanai).
- literālkontrakts Sevišķa līguma forma romiešu tiesībās līdz Justiniāna tiesībām, kas balstījās uz Romas pilsoņu ierakstiem savās darījumu grāmatās.
- kornets Sevišķa, īpatnēja balss ērģelēs.
- pilastrs Sienā iebūvēts, uz priekšu izvirzīts balsts (parasti ar taisnstūrveida šķērsgriezumu) pārsedzošam būvelementam.
- parastati Sienā iemūrēti atbalsta stabi.
- abruķis Siena kaudzes centrālā koka kārts, balsts.
- knauķis Siena nešanai paredzēts virves galā piesiets koka gabals.
- pašnesošā siena siena, kas nodrošina ēkas stiprību, noturību un stingrumu, uzņemot vēja un pašsvara radīto slodzi, piemēram, ēkas galasiena, ja uz tās nebalstās pārseguma un jumta konstrukcijas.
- škļaupsts sienas augšdaļa, kas ēkas galos slīpi balsta jumtu.
- kancis Siera gabals.
- siermalis Siera rituļa mala; siera gabals no rituļa malas.
- žuburs Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- stūriņš Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- žuburis Siera siešanā apļa malā izveidojies izvirzījums; siera gabals no malējās daļas (pretstatā gabalam, kas griezts no vidējās daļas).
- medzosoprāns Sieviešu (zēnu) balss, kas pēc diapazona atrodas starp soprānu un altu.
- knapaugšiņa sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš (parasti bez piedurknēm); topiņš.
- topiņš sieviešu apģērba gabals - īss krekliņš vai blūzīte (parasti bez piedurknēm).
- brunči sieviešu apģērba gabals - nestaklētais gurnģērbs, kas pilnīgi aptver vismaz iegurni un daļēji – arī abas kājas kopā, nesadaloties starās; svārki.
- ņieburs Sieviešu apģērba gabals (parasti tautas tērpa sastāvdaļa), kas pieguļoši aptver ķermeņa augšdaļu līdz jostas vietai.
- augšiņa Sieviešu apģērba gabals, kas sedz ķermeņa augšdaļu; tops.
- tunika Sieviešu apģērba gabals, piemēram, vieglas, pagaras blūzes veidā.
- mezzo soprano sieviešu balss, kas diapazona ziņā atrodas starp soprānu un kontraltu.
- locītāja sieviešu dzimuma cilvēks, kas dziedot maina skaņas augstumu (parasti vairākkārt); variē balsi, melodiju
- apakškleita Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma; kombinē.
- kombinē Sieviešu kreklveida veļas gabals, ko valkā tieši zem kleitas, kostīma.
- mediums Sieviešu un bērnu balsu vidējais reģistrs.
- zeķbikses Sieviešu un bērnu vienlaidu apģērba gabals - zeķes kopā ar biksēm.
- apakšsvārki Sieviešu veļas gabals - svārki, ko valkā zem tērpa.
- taļļiņa Sieviešu veļas gabals krūtīm; krūšturis.
- krūšturis sieviešu veļas gabals, kas apņem un satur krūtis; var būt ar vai bez bļodiņu vīlēm, ar ieliktņiem vai polsteriem vai bez tiem, ar maiņgaruma, noņemamām vai mainīga platuma lencēm vai bez lencēm.
- dūla Sieviete, kas sniedz nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- kontralts Sieviete, kurai ir šāda balss.
- favorīte Sieviete, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona; šādas personas mīļākā.
- kariatīde Sievietes statuja, kas balsta siju pārsegumu un kam ir kolonnas funkcija.
- fluīdistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz fluīda (šķidruma, gāzes) strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību.
- pneimistors Signāla pastiprinātājs, kura darbība balstās uz gaisa strūklu savstarpējo dinamisko iedarbību.
- klangas signalizācijas dēlis (t. i. pagalmā izkārts dēlis vai metāla gabals, pa kuru sitot izziņoja darbu cēliena beigas).
- lāga Sija (viena no vairākām), uz kā balstās grīda.
- siju balstīšana siju atbalstīšana uz nesošām ārsienām un iekšsienām, vajadzības gadījumā ievietošana sienās speciāli izveidotās slēgtās vai vaļējās ligzdās.
- pīkšēt sīkā balsī brēkt.
- sīkalēt sīkā balsī raudāt.
- sīkala Sīka balss.
- feniņš Sīknaudas gabals.
- grivņiks Sīknaudas gabals.
- peniņš Sīknaudas gabals.
- parcele Sīks (parasti no lielāka zemes īpašuma atdalīts) zemes gabals.
- čirpa Sīks gaļas gabals.
- obolos Sīks sengrieķu naudas gabals, kādus drachmē saturējusi pavisam 6.
- skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē.
- čingurs Sīksts gaļas gabals no locītavas.
- adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
- pētniecība sociālajā darbā sistemātiska kādas parādības vai problēmas izpēte sociālajā darbā, lai sekmētu tās empīrisku un pierādījumos balstītu izpratni.
- sakult Sitot (ar vāli, rungu), panākt, ka (audums, apģērba gabals u. tml.) kļūst, parasti viscaur, mīksts, gluds.
- Sjerraleone Sjerraleones Republika - valsts Āfrikas rietumos (angļu val. "Sierra Leone"), Atlantijas okeāna piekrastē, platība - 71740 kvadrātkilometru, 5132000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Frītauna, administratīvais iedalījums - 3 provinces un 1 apgabals, robežojas ar Gvineju un Libēriju.
- pārslodze Skaitlis, kas rāda, cik reižu spēks, ar kādu ķermenis spiež uz balsta laukumu, pārsniedz tā normālo svaru.
- skangalds skala gabals, skangals.
- skalgans Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš; skangals.
- skangals Skals, arī no tā nošķelts gabals; šķila skaidu plēšanai; arī jumstiņš.
- skrembelis Skalu malkas gabals.
- uzkliegt Skaļā balsī ko sakot, kliedzot panākt, ka (kāds) uzmostas (no miega).
- jorāt Skaļā balsī niķoties.
- nosaukt Skaļā balsī pateikt.
- vaimanāties Skaļā balsī paust sāpes, bēdas.
- drēkšties Skaļā balsī raudāt (parasti par niķīgu bērnu).
- izkliegt Skaļā balsī runājot, izreklamēt; skaļā balsī runājot, piedāvāt (preci).
- sakliegt Skaļā balsī runājot, saucot, arī kliedzot panākt, būt par cēloni, ka rodas (piemēram, kāds stāvoklis, notikums).
- skaladīt Skaļā balsī runāt.
- zviegt Skaļā balsī smieties.
- klendzināt Skaļā balsī stāstīt.
- uzkliegt Skaļā balsī, kliedzot īsi, kategoriski pateikt (kādam, piemēram, pārmetumu, noraidījumu, pavēli).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot izpaust.
- iekliegties Skaļā balsī, kliedzot pateikt (atsevišķus vārdus, īsu teikumu).
- iekliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt (kur iekšā).
- izkliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt, izrunāt.
- nokliegt Skaļā balsī, kliedzot pateikt; skaļā balsī, kliedzot norunāt.
- balsiem Skaļā balsī.
- sauceklis Skaļa balss.
- kā aizkauts skaļā, izmisīgā, nelabā balsī (brēkt, kliegt).
- klaigāt Skaļā, kliedzošā balsī vairākkārt, arī ilgstoši runāt (ko).
- atbļaut Skaļā, nesavaldīgā balsī atbildēt; rupji atkliegt.
- ierēkties Skaļā, skarbā balsī ierunāties, iesmieties, iekliegties.
- izrēkties Skaļā, skarbā balsī izkliegties, izsmieties.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī nosmieties, arī nokliegties.
- norēkties Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkt (3).
- norēkt Skaļā, skarbā balsī noteikt, pateikt; norēkties (3).
- izrēkt Skaļā, skarbā balsī pateikt, izrunāt.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī runāt, arī dziedāt.
- rēkt Skaļā, skarbā balsī smieties, arī kliegt.
- kliegšana skaļas balss skaņas radīšana (piemēram, aiz bailēm, sāpēm) – par cilvēku
- kvalkšēt Skaļi riet, skaļā balsī runāt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- biūvāt Skaļi, balsī raudāt (parasti bez nopietna iemesla).
- kliedziens skaļi, intensīvi radīta balss skaņa (piemēram, sāpēs, bailēs)
- nelabā balsī kliegt (arī bļaut, brēkt) skaļi, pārvērstā, nedabiskā balsī kliegt (bļaut, brēkt).
- rēkt Skaļi, skarbi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
- brēciens Skaļš, arī ass, griezīgs (dzīvnieka) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (dzīvnieka) balss skaņa.
- kauciens Skaļš, ass, bieži arī stiepts (dzīvnieka) kliedziens; skaļa, asa, bieži arī stiepta balss skaņa.
- ķērciens Skaļš, griezīgs (putna) kliedziens, sauciens; skaļa, griezīga (putna) balss skaņa.
- kvalkšķēt Skaļu balsi runāt.
- brēka Skaļu balsu, kliedzienu troksnis; troksnis, kurā dzirdami kliedzieni.
- kolorīts Skanējuma nokrāsa (skaņdarbam, mūzikas instrumentam, orķestrim, dziedātāja balsij, korim).
- pauze Skanējuma pārtraukums uz noteiktu laika sprīdi (vienā, vairākās vai visās skaņdarba balsīs); nošu raksta zīme šāda pārtraukuma apzīmēšanai.
- lauzties Skanēt (par balss skaņām, ko cenšas aizturēt).
- griezt Skanēt griezes balsij.
- šalkt Skanēt ilgstoši, vienlaikus, samērā vienmērīgi (par vairāku, daudzu cilvēku radītām, parasti balss, skaņām).
- pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
- sonors Skanīgs (piemēram, par balsi, tembru).
- pilnmutīgs skanīgs, skaļš (par balsi, smiekliem)
- balksne Skaņa, balss.
- laringāla skaņa skaņa, ko artikulē balsenes dobumā.
- mīkstā ataka skaņas sākums, kad balss saites nav pilnībā sakļautas un skaņa nav tik stipra.
- cietā ataka skaņas sākums, kad gaiss ar sparu izlaužas caur sakļautām balss saitēm.
- ģenerālbass Skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem, pēc kuriem interprets atšifrē un veido pārējās balsis; ciparotais bass.
- ciparotais bass skaņdarba apakšējā balss, kurai harmonija pierakstīta ar cipariem; ģenerālbass.
- vokalīze Skaņdarbs vokālam atskaņojumam bez teksta (parasti vingrinājums balss tehniskās meistarības izkopšanai).
- ansamblis Skaņdarbs, kas sacerēts vairākiem solo instrumentiem vai dziedātāju balsīm.
- šašmakoms Skaņdarbu cikls (6 makomi), kas veidots, balstoties uz šīm skaņkārtām.
- harmoniķis Skaņradis, kas savu darbu daudzbalsību dibina uz akordu secībām.
- diapazons Skaņu apjoms (balsij, mūzikas instrumentam).
- čižināt Skaņu verbs, cāļu saimes radīto balss skaņu aprakstam.
- užināt Skaņu verbs, ko izmanto nenoteiktu daudzbalsīgu, ne pārāk skaļu skaņu aprakstīšanai.
- ass Skarbs (par balsi, skaņu).
- ļaupata Skranda, no ķermeņa atplēsts gabals.
- larpata Skranda; strēmele; gabals.
- lerpata Skranda; strēmele; gabals.
- lorpata Skranda; strēmele; gabals.
- kā meža balodis skumjā, žēlā balsī.
- žļadzēns Slapjš koka gabals.
- pluncis Slapjš, samircis drēbes gabals, cilvēks vai kas cits.
- Auka Slāvu mitoloģijā - meža gars, ko attēloja kā mazu, apaļīgu būtni, kam nav miera ne ziemā, ne vasarā; šis gars bija liels nebēdnis un izklaidējās, atsaukdamies nomaldījušos ceļinieku balsīm no visām pusēm vienlaikus un ievilinot tos biezoknī.
- sleija Sleja - samērā šaurs, garens, taisns (kāda samērā plāna materiāla, piemēram, auduma, ādas) gabals; samērā šaura, garena, taisna josla (kādā materiālā).
- kamorra Slepena polītiska savienība Itālijā 18.-20. gs. (sākotnēji Neapoles karaļvalstī), nodarbojās arī ar slepkavošanu, bandītismu u. tml.; to slepeni atbalstīja valdība, kurai tā piegādāja spiegus un bendes.
- mietris Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām); mietne.
- mietne Slieces virsdaļas balsts (ragavām, kamanām).
- sliežu ceļa apakšbūve sliežu ceļa apakšējā daļa – zemes klātne un inženiertehniskās būves – tilti, caurtekas, tuneļi, estakādes u. c., uz kā balstās ceļa virsbūve.
- dzirklains Slikti noausts auduma gabals.
- maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
- seroprognoze Slimības prognoze, kas balstās uz seroloģiskā testa rezultātiem.
- parafonija Slimīga balss pārmaiņa.
- bazofobija Slimīgas bailes iet vai stāvēt bez atbalsta; tabētiķu uzmanīgā gaita.
- pāls Slīpi griezts auduma gabals svārku, kleitu apakšdaļas šūšanai.
- atgāznis Slīpi novietoti balsta elementi, kas ir pretēji horizontālām vai vertikālām slodzēm.
- bezcentra slīpmašīna slīpmašīna uz balstnaža starp vadripu un slīpripu bāzētu cilindrisku ķermeņu slīpēšanai.
- cinanhe Smaga mandeļu, balsenes vai elpvada saslimšana ar iekaisumu, pietūkumu un smakšanas sajūtu, "suņa smakšana".
- atdvest Smagi elpojot, klusā balsī atbildēt.
- klomzaks Smags priekšmets, smags kādas masas gabals.
- nočiepstēt Smalkā balsī noteikt, pateikt.
- izčiepstēt Smalkā balsī pateikt, izrunāt.
- ģelumbe Smalka pirkta drāna, labākais apģērba gabals.
- nopīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī noteikt, pateikt.
- papīkstēt Smalkā, pīkstošā balsī pateikt, parunāt.
- tonofibrillas Smalkas epitelioātu citoskeleta fibrillas, kurām ir mehāniska vai balsta funkcija.
- aksospongijs Smalku fibrillu tīklojums, kas balsta aksoplazmu.
- sniebursts sniebalsts, ņieburs.
- sniegt roku Sniegt (kādam) roku atbalstam.
- palīdzēt Sniegt materiālu atbalstu (kādam); radīt (kādam) labvēlīgus apstākļus, arī dot (kādam) ko vajadzīgu.
- alimentēt Sniegt materiālu pabalstu maksājot alimentus.
- dūlot Sniegt nemedicīnisku atbalstu citai sievietei grūtniecības laikā, dzemdībās un pēc dzemdībām.
- piedāvāt roku sniegt roku atbalstam.
- senioru zvanu centrs sociālā atbalsta aktivitāte, kas nodrošina atbildes uz senioru zvaniem, sniedzot informāciju par aktuālajiem jautājumiem, brīvā laika pavadīšanas iespējām, brīvprātīgā darba un dažādām citām aktivitātēm, kas tiek piedāvātas kopienā.
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu.
- sociālā aprūpe kopienā sociālā atbalsta un medicīniskās aprūpes intervence cilvēkiem, kuri dzīvo noteiktā kopienā un kuriem šāds atbalsts un aprūpe ir nepieciešama.
- militārais sociālais darbs sociālā darba joma, kas fokusējas uz atbalsta sniegšanu militārpersonām, palīdzot tām no jauna iekļauties profesionālajā dzīvē pēc pārvietošanas (rotācijas), ievainojuma vai personiskās krīzes, kā arī palīdz iekļauties civilajā dzīvē pēc atvaļināšanās.
- piedzīvojuma treniņš sociālā darba metode, kurā dalībnieku pārmaiņu veicināšanai tiek kombinētas āra dzīves aktivitātes un darbs ar grupu; var ietvert sadarbību veicinošas grupas saliedēšanas aktivitātes, problēmu risināšanas uzdevumus, izaicinājumu pārvarēšanas uzdevumus, pārgājienus, braukšanu ar laivām un citas aktivitātes, tās kombinējot ar psihoemocionālā atbalsta sniegšanu.
- problēmu risināšanas modelis sociālā darba modelis, kurā sociālais darbinieks atbalsta klientus problēmu risināšanas procesā māca klientiem, kā izmantot problēmu risināšanas metodes, lai viņi paši īstenotu savus risinājumus
- antirasistiskais sociālais darbs sociālā darba prakse, kas palīdz pārvarēt uz rases vai tautības pazīmēm balstītas negatīvas attieksmes un izturēšanos.
- mikrolīmeņa prakse sociālā darba prakses līmenis, kas ietver tiešu un netiešu iejaukšanos un atbalsta sniegšanu darbā ar indivīdu, ģimeni un mazo grupu.
- konsultatīvs atbalsts sociālā darba speciālistam (supervīzija) sociālā darba speciālista darbībai paredzēts metožu kopums ar mērķi uzlabot viņa profesionālo kompetenci un sniegt viņam psiholoģisko atbalstu, lai paaugstinātu darba kvalitāti.
- gerontoloģiskais sociālais darbs sociālā darba specializācija, kas balstās uz holistisku biopsihosociālu pārmaiņu izpratni un psiholoģiskām, fizioloģiskām, medicīniskām zināšanām par cilvēku novecošanās procesu, sociālās funkcionēšanas īpatnībām un sociālo aprūpi darbā ar gados vecākiem cilvēkiem.
- sociālais darbs ar jauniešiem sociālā darba specializācija, kuras mērķis ir palīdzēt izprast jauniešu problēmas, attīstīt jauniešu prasmes tikt galā ar dzīves grūtībām, sniegt atbalstu pārmaiņu procesos, ja nepieciešams, piesaistīt papildu atbalsta resursus.
- Labdarības organizāciju apvienība sociālā darba vēsturē nozīmīga organizācija, kas nošķīra reliģijā balstītu labdarību un zinātnisko labdarību – sistemātiski organizētu palīdzības nodrošinājumu tiem, kam tā nepieciešama nabadzības, slimības vai citu apstākļu dēļ.
- psihosociālā palīdzība sociālā darba virziens, kura nolūks ir palīdzēt indivīdam un ģimenei risināt starppersonu un sociālās vides problēmas, sniedzot psiholoģisku un sociālu atbalstu.
- fabiānisms sociāla kustība un teorija, kas radās Fabiāņu biedrības darbības rezultātā Londonā 1884. gadā un tika balstīta uz pakāpeniski īstenojamām sociālistiskām idejām; noliedza marksisma revolucionāro taktiku, atbalstot demokrātiskā sociālisma ideju īstenošanu.
- sociālais darbs darbavietā sociālais darbs, kas tiek veikts vidējos vai lielos ražošanas uzņēmumos vai organizācijās ar mērķi organizēt vai piesaistīt sociālo atbalstu un pakalpojumus strādājošajiem un viņu ģimenēm, kā arī darba meklētājiem un pensionētajiem darbiniekiem.
- atbalsta sistēma sociālajā darbā savstarpēji saistīto cilvēku grupu, resursu un institūciju kopa, kas nodrošina indivīdam emocionālu un materiālu atbalstu, kā arī atbalstu krīzes situācijās.
- apbedīšanas pabalsts sociālās nodrošināšanas sistēmas pabalsts tiem, kam tas nepieciešams, lai segtu apbedīšanas vai kremācijas izdevumus.
- vides sociālā politika sociālās un vides politikas sintēze, balstoties uz kopēju mērķi: vides un sociālo ilgtspēju; tas nozīmē paradigmas maiņu kā vides, tā sociālajā jomā un orientāciju uz ilgtermiņa ieguvumiem.
- sociālā kontrole sociālās uzvedības un normu uzturēšanas sistēma, ar kuras palīdzību sabiedrība ar formāliem likumiem un noteikumiem vai neformālu spiedienu panāk vēlamu un sabiedrības vairākuma atbalstītu rīcību.
- Arālkums solončaku un sālsezeru apgabals Uzbekistānā (_Orolqum_), Karakalpakstānā, dienvidos no Arāla jūras.
- vecsomi Somu partijas labā spārna pārstāvji Somijas lielkņazistē 19. gs. 80. gadu b. - 1918. g.; atbalstīja sadarbību ar carismu.
- pārbalss Spalga balss, falsets.
- spandāgs Spandags - mucinieka darbarīks stīpu uzvilkšanai; balstāķis.
- Andalūzija Spānijas Karalistes Andalūzijas autonomais apgabals (_Andalucia_), administratīvais centrs - Sevilja, statuss - autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība - 47719 kvadrātkilometri, 1320760 iedzīvotāju (2009. g.).
- Valensijas apgabals Spānijas Karalistes autonoms apgabals ar nācijas nosaukumu, platība — 23255 kvadrātkilometri, 5024000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Mursijas reģions Spānijas Karalistes autonoms apgabals, platība — 11313 kvadrātkilometru, 1455000 iedzīvotāju (2009.).
- Galisija Spānijas Karalistes Galisijas autonomais apgabals ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Santjago de Kompostela, platība - 29574 kvadrātkilometri, 2737000 iedzīvotāju (2009.).
- Kantabrija Spānijas Karalistes Kantabrijas autonomais apgabals ("Comunidad Autonoma de Cantabria"), atrodas valsts ziemeļos Biskajas līča piekrastē, administratīvais centrs - Santndera, platība - 5321 kvadrātkilometrs, 578700 iedzīvotāju (2009.).
- Izabella Spānijas pirmā karaliene (no 1479. g.; Isabel, 1451.-1504. g.), 1474.-1479. g. bija Kastīlijas karaliene, precējusies ar Ferdinandu V, kurš bija Aragonas troņmantnieks, apvienoto Spāniju viņi pārvaldīja kopā, atbalstīja inkvizīciju, sedza Kolumba 1492.-1493. g. ekspedīciju (Amerikas atklāšanas) izdevumus.
- piekārtnīca Spāres atbalsta baļķis.
- piekārtnīce Spāres atbalsta baļķis.
- piespāre Spāru sijas balsts.
- vārti Speciāla konstrukcija sporta spēļu laukuma abos galos, kuru parasti veido divi vertikāli balsti ar šķērskoku un kurā pretinieka komandas spēlētāji cenšas ieraidīt bumbu vai ripu.
- emeritūra Speciāla pensija, naudas pabalsts, piem., zinātniekiem, garīdzniekiem.
- uzmale Speciāla, ne visai augsta līste, kas iet gar abām klāja malām un paredzēta kāju atbalstam, kad jahtai sānsvere.
- sociālais aprūpētājs speciālists, kas atbalsta indivīdu un grupu vajadzības, nodrošinot sociālās un personiskās aprūpes pakalpojumus bērniem, gados veciem cilvēkiem un cilvēkiem ar garīga vai fiziska rakstura traucējumiem, kuri paši nespēj veikt pašaprūpi vecuma vai veselības stāvokļa dēļ.
- sociālais darbinieks speciālists, kas strādā ar indivīdu, grupu un kopienu, sniedzot sociālā atbalsta pakalpojumus gadījumos, kad nepieciešams risināt starppersonu un sociālās problēmas vai krīzes situācijas, kā arī veic preventīvo darbu.
- buru šuvēja cimds speciāls ādas cimds ar metāla plāksnīti, pret kuru atbalsta adatu buru aplīķošanas u. c. darbos.
- buru cimds speciāls ādas cimds ar metāla plāksnīti, pret kuru atbalsta adatu, to izmanto buru šuvējs buru buru aplīķošanas u. c. darbos.
- ģimenes terapija speciāls terapijas veids, emocionālo traucējumu ārstēšana, kas balstās uz dinamiski orientētām intervijām ar visu ģimeni, lai veicinātu piemērotāko saskarsmes veidu attīstību starp ģimenes locekļiem.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas.
- sokratiskais dialogs specifiska sarunas vadīšanas metode izglītības procesā un pedagoģijā, kas balstās noteikta veida jautājumu uzdošanā.
- grandēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
- grandīt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.); dārdēt (4).
- dārdēt Spēcīgi, nevienmērīgi skanēt (par cilvēka balsi, runu u. tml.).
- dārds Spēcīgs, nevienmērīgs cilvēka balss, runas skanējums.
- tvirts Spēcīgs, noteikts (par skaņu, parasti par balsi).
- dziedamā rīkle spēja labi, pareizi dziedāt; laba balss.
- sacirsties Spēji aprauties (par balsi, skaņu).
- iesprūst Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iespriesties (2), iestrēgt (3).
- iespriesties Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem); iesprūst (2), iestrēgt (3).
- iestrēgt Spēji tikt pārtrauktam (par balsi, elpu); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) kaklā (arī rīklē) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- iespriesties (arī iesprūst, iestrēgt) rīklē (arī kaklā) spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi); palikt neizteiktam (par vārdiem).
- aizspriesties Spēji tikt pārtrauktam (par elpu, balsi).
- aizspiesties Spēji tikt pārtrauktam (parasti par elpu, balsi); aizspriesties (2).
- akvaplanēšana Spēkratu kustības veids: slīdēšana pa ūdens slāni, kas atdala dzinekli (3) no balstvirsmas; šajā gadījumā pilnīgi zūd dzinekļa (piemēram, riepas) kontakts ar ceļu un līdz ar to arī spēkrata vadīšanas iespēja.
- svars Spēks, ar kuru ķermenis Zemes (debess ķermeņa) gravitācijas lauka ietekmē iedarbojas uz balstu vai piekari.
- sale Speķa gabals.
- salga Speķa gabals.
- salis Speķa gabals.
- sals Speķa gabals.
- selga Speķa gabals.
- šmats Speķa gabals.
- spertuks Speramais, liels gabals.
- korona Spīdošs rajons, apgabals ap metāla vadiem un smailiem elektrodiem šādā gāzu izlādē.
- nospiegt Spiedzīgā balsī noteikt, pateikt.
- sirigmofonija Spiedzīga balss.
- pieduris Spieķis, atbalsts.
- kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot.
- gulties Spiest ar savu smagumu (uz ko), balstīties (uz kā).
- pagalvis Spilvenveida atbalsts galvai (automobiļu, lidaparātu) sēdekļa atzveltnes augšdaļa.
- balse Spīļarkla balsts.
- balss Spīļarkla balsts.
- balstenica Spīļarkla balsts.
- balste Spīļarkla daļa - balsts.
- balzens Spīļarkla detaļa - balsts.
- balziens Spīļarkla detaļa - balsts.
- ragolis Spīļu arkls; arkla balsts.
- vijums Spirālveida līnija, uztītas stieples, arī vītnes, gliemeža gabals, kas atbilst vienam apgriezienam.
- labdevis Sponsors, atbalstītājs.
- kārts Sporta rīks - tievs koka vai cita materiāla stienis, ko izmanto par atbalstu augstlēkšanā.
- akrobātika sporta veids - fizisko vingrojumu sistēma, kura ietver elementus ar ķermeņa balansēšanu dažādās pozās individuāli un sadarbībā ar partneri, kā arī lēcienu elementus ar ķermeņa griešanos visos virzienos atbalsta vai bezatbalsta stāvokļos.
- ārmreslings Sporta veids - roku divcīņa, kurā atbalstam izmanto speciālu galdu.
- slidburāšana Sporta veids, slidošana ar buru (maks. 8,8 m2), kuras khverkoks balstās uz slidotāja pleciem, slidotājam turoties pie rājas un klīverkoka. Sacensības notiek trīsstūrveida trasē, veicot 2 vai 3 pilnus lokus, kopā 10 000 m.
- arka Spriešļu loks, divu balstu starpas lokveida pārsegums.
- balzamīņu sprigane sprigaņu suga ("Impatiens balsamina"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- lēšķe Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
- lēšķis Sproga, kārstas vilnas gabals, vilnas tīstoklis.
- stripenis Sprungulis, koka gabals; metamais.
- stripens Sprungulis, koka gabals; metamais.
- imposts Staba, kolonnas vai sienas gals, kas noder par balstu arkai; arī loga spraislis.
- stulpenieks Stabiem ierobežots lauka gabals.
- vairākposmu divpunktu protokols standartizēts sakaru protokols, ko izmanto tīklā _ISDN_, lai apvienotu datu pārsūtīšanas kanālus, nodrošinātu piekļuvi internetam, kā arī izmantotu kanālus gan balss, gan arī datu pārsūtīšanai.
- vispārējā sistēmu teorija starpdisciplinārs atziņu kopums, kas skaidro procesus un attiecības starp dažādiem sistēmas elementiem, akcentē noteiktas attiecību likumsakarības starp sistēmas elementiem un palīdz izskaidrot savstarpējās mijiedarbības procesus; šī teorija balstās atziņā, ka jebkurā dzīvā sistēmā veidojas attiecības un to kopums ir lielāks nekā daļu aritmētiskā summa.
- dziednieciskā pedagoģija starpdisciplinārs pedagoģijas virziens, kas balstās uz holistisku skatījumu un apvieno humānās, speciālās, sociālās pedagoģijas un attīstības psiholoģijas atziņas par cilvēka un dabas saikni.
- streigabals Starpgabals - no saimniecības zemes ar citas saimniecības zemi atdalīts gabals; streijgabals.
- starpniecība Starptautiskajās tiesībās - viens no starptautisko strīdu mierīgas izšķiršanas līdzekļiem, ko realizē trešā, strīdā neiejauktā, valsts, balstoties uz tai izvirzītajiem noteikumiem.
- aizkadra balss stāstītāja balss, kas runā paralēli citām skaņām un attēlam, ar kuru balss nav sinhronizēta.
- trijkājis Statīvs, balsts ar trim kājām.
- krāģis Statīvs, paliktnis (statīvs maizes abrai; balsts zāģēšanai; rāmis izšūšanai).
- grotbomja balsts statnis grotbomja atbalstīšanai pret klāju pēc brauciena, kad buras ir noņemtas.
- parters Stāvoklis sporta cīņā, kad cīkstonis atbalstās pret paklāju ar rokām vai atrodas guļus uz tā.
- neirofonija Stāvoklis, kad slimnieks ekspirācijas un balsenes muskuļu spazmas dēļ izgrūž griezīgus kliedzienus.
- mīties Stāvot, ejot balstīties uz kājas pēdas.
- kāja Stāvus, balstoties uz šīm ekstremitātēm (par cilvēkiem vai dzīvniekiem).
- nīts Steķis, atbalsts.
- štencelis Stencele - pāri par divi metri garš apaļkoks, ko izmantoja kā balstu.
- tampons sterilas marles, arī vates gabals, ko ievada brūcē vai organisma dobumā, lai apturētu asiņošanu, uzsūktu izdalījumus.
- vērpstieņa stabilizators stieņveida šķērsstabilizators, kura gali pievienoti labās un kreisās puses balstiekārtai; stieņa savērpšanās rezultātā samazinās virsbūves sānsvere.
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai.
- gāgas Stieptas (parasti zosu) balss skaņas.
- ponticello Stīgu balstiņš.
- steķītis Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); balstiņš.
- balstiņš Stīgu lociņinstrumentu detaļa; norobežo stīgu skanošo daļu, atbalsta stīgas un pārnes to svārstības uz augšējo deku (vāku); steķītis.
- atspert Stingri atbalstīt (kājas).
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti ar kājām vai rokām darbojoties vai turoties pretim kādai citai darbībai).
- atsperties Stingri atbalstīties (parasti pirms lēciena, grūdiena).
- durties Stingri skarties (pie kā), balstīties (kur) - par ķermeņa daļām.
- stomatoloģiskais krēsls stomatoloģijā lietojams krēsls ar galvas un roku balstiem un regulējamu sēdekli.
- laringospazmopsellisms Stostīšanās balsenes spazmas dēļ.
- guturotetānija Stostīšanās sakarā ar balsenes spazmu, izrunājot skaņas "g" un "k".
- krist strauji mainīt stāvokli no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, zūdot balstam vai līdzsvaram.
- pārmesties Strauji pagriezties (parasti uz otriem sāniem, piemēram, guļot); strauji apgriezties (balstoties uz rokām, galvas un vēzējot kājas uz augšu).
- nokrist pie kājām, arī nokrist ceļos (arī uz ceļiem) strauji pāriet balstā uz ceļgaliem (parasti kā priekšā).
- streinis Streijgabals.
- plancka Strēmele, neliels gabals.
- tēviņš Stuburiņš - no māliem gatavotas krāsns viena stūra balsta stabs, kas bija nepieciešams būvējot šādu krāsni istabas kaktā un pārējiem stūriem balstoties pie sienām.
- kantūksnis Stūrains gabals; gabals.
- kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals.
- kantiski Stūreniski; balstot uz šķautni; kantaniski.
- kantaniski Stūreniski; balstot uz šķautni.
- spilla stute, balstkoks.
- strēve Stute, balsts.
- stuce Stute, balsts.
- remmēt stutēt, balstīt.
- spillāt stutēt, balstīt.
- spraicēt stutēt, balstīt.
- grona Sudraba desmit kapeiku gabals cariskajā Krievijā.
- sudrabnieks Sudraba naudas gabals.
- basis Suns ar balsenām ķepām.
- strempals Suņa vai kaķa izkārnījumu gabals.
- parametrisks pastiprinātājs svārstību pastiprinātājs, kura darbība balstās uz kondensatora kapacitātes vai spoles induktivitātes maiņu sinhroni ar pastiprināmo svārstību.
- smaļaks Sveķains koka gabals, sveķaina pagale.
- sviķelis Sveķains koka gabals.
- smens Sveķains koks, sveķaina koka gabals.
- smelācis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smelis Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- smels Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķi Sveķains koks; sveķaina koka gabals.
- sveķenis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķelis.
- sveķelis Sveķains koksnes gabals, ko parasti izmanto iekuram; sveķenis.
- darvākslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvekslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darveksnis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- darvokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- derokslis Sveķains priedes koka gabals iekuram; skalu malka.
- sviestkluncis Sviesta gabals; sviestkloncis.
- sviestgabals Sviesta gabals.
- sviestkloncis Sviesta gabals.
- bezmērs Sviras svari ar bīdāmu atbalsta punktu.
- vārsms Svītra, gabals.
- stumbrs Šāda koksnaina vasas daļa (kokaugiem), kas veido centrālo asi un balsta vainagu.
- reglāns Šāda piegriezuma apģērba gabals.
- nūja Šāda veida priekšmets, kas pielāgots iešanai, atbalstam; spieķis.
- dvielis Šāds garš, šaurs auduma gabals, ko izmanto zārka nešanai un ielaišanai kapā.
- rāmis Šāds veidojums, parasti četrstūrains, (kā) nostiprināšanai, balstam.
- sūklis Šādu dzīvnieku ķermeņa gabals, arī mākslīgs porains, elastīgs izstrādājums, ko parasti izmanto tīrīšanai, mazgāšanai.
- žuvēt Šalkt, šņākt; dobji atbalsoties.
- šanists Šanas biedrības (1920.-1940. g.) biedrs vai atbalstītājs.
- advaita vedānta Šankaras radītā hinduistiskā filozofija, kas balstīta uz sanskrita svētajiem rakstiem "Vedānta-Sūtra", tā māca, ka šī pasaule ir maija (ilūzija) un ka Patiesība ir viena un nedalāma; tai pretēja filozofija ir dvaita jeb duālisms.
- Dediona tilts šarnīra dzenošais tilts, kurā riteņu rumbu savstarpējais stāvoklis nav atkarīgs no balstiekārtas elastīgo elementu deformācijas.
- vēlēšanu sistēma šaurākā nozīmē - lieto daudzskaitlī un ar to apzīmē deputātu mandātu sadalīšanas paņēmienus starp izvirzītajiem kandidātiem atkarībā no vēlētāju un citu pilnvarotu personu balsošanas rezultātiem.
- psihodinamiskā pieeja šaurākā nozīmē - viena no pieejām psihoterapijā, kas radusies kā reakcija uz pārāk laikietilpīgo un dārgo psihoanalīzi; balstoties uz to ir attīstījušies vairāki psihoterapijas virzieni, piemēram, uz transferenci vērstā psihoterapija, uz mentalizāciju vērstā psihoterapija.
- iekāre Šaurs zemes gabals, kas iestiepjas (kur iekšā).
- slēne šaurs, līdzens zemes gabals.
- šaustrs Šautrs, koka gabals.
- kaļķakmens Šī ieža gabals.
- papīrs Šī izstrādājuma loksne, lapa, gabals.
- renesanse Šī posma arhitektūras un tēlotājas mākslas virziens, kas balstījās uz laicīgiem estētiskiem ideāliem un ierosmi guva Senās Grieķijas un Romas mākslā; attiecīgais arhitektūras un tēlotājas mākslas stils.
- apņēmība Šīs rakstura īpašības, izturēšanās un rīcības veida izpausme (piemēram, balsī, sejā).
- šķausna Šķemba, šķautnains (akmens, ledus) gabals.
- spuliņš Šķērskoks tača kraķī, uz ko atbalsta laipas.
- izmija Šķērssija starp griestu sijām vai jumta spārēm (pārtrauktas sijas vai spāres atbalstīšanai).
- šķērsis Šķērsvirzienā novietota detaļa, elements (piemēram, kā savienošanai, balstīšanai).
- diferencētājpazīme Šķīrējpazīme - nozīmīga pazīme, kas balstās uz valodas elementu savstarpējo opozīciju, un kuru ņem vērā, raksturojot un klasificējot valodas vienības.
- uztveres šķīrējpazīme šķīrējpazīme fonoloģijā, kura primāri balstās uz klausītāja doto raksturojumu, kas iegūts kā reakcija uz segmenta akustiskajām pazīmēm.
- izšņākt Šņācošā balsī pateikt, izrunāt.
- trefocīts Šūna, kas baro tai pieguļošās šūnas; barotājšūna; balstšūna.
- trofocīts Šūna, kuras funkcija ir citu šūnu barošana, piem., Sertoli šūna ("cellula Sertoli"), kas baro un balsta spermatīdas un spermatozoīdus.
- caurīte Šūnas balsta struktūra; tās veido arī dalīšanās vārpstu, skropstiņas, viciņas un centriolas.
- jairas Šūpoļu stabi, parasti pa 3 katrā galā, uz kuriem balstās šūpoļu guļkoks.
- daimonijs Tā Sokrāts sauca Dievu sevī, un šā Dieva balsi viņš uzlūkoja par pavēli, brīdinājumu vai aicinājumu, kam jāklausa.
- tupus Tā, ka ķermeņa augšdaļa balstās uz gūžas un ceļgala locītavās saliektām kājām, arī uz ceļgaliem.
- sēdus Tā, ka ķermeņa augšdaļa ir vertikāla un atbalstās uz gurniem, bet kājas (parasti) ir saliektas.
- takas atkarība tāda lēmumu pieņemšanas prakse, kas balstās uz iepriekšējiem lēmumiem un pagātnes pieredzi, noraidot pārmaiņas un jaunus risinājumus.
- starptehnoloģija Tāda mehānikas, elektrotehnikas un citu tehnikas nozaru izmantošana, kas balstīta uz augstas zinātniskās kultūras apstākļos tapušiem izgudrojumiem un konstrukcijām, bet iztiek ar zemāka tehnoloģiskā līmeņa reģionos (tā sauktajā Trešajā pasaulē) pieejamiem materiāliem, mezgliem un apkopes paņēmieniem.
- konsultēšana Tāda pieeja pacientu psihiskajām (dažkārt arī citām) problēmām, kur viņus aicina ar konsultanta atbalstu savas problēmas risināt pašiem.
- utopiskais sociālisms tādas mācības par sabiedrības pārkārtošanu uz sociālistiskiem pamatiem, kuras balstās uz sapņiem par ideālu sabiedrisko iekārtu.
- balsu krustojumi tādas vietas vairākbalsīgā kompozīcijā, kur zemākā balss (piemēram, alts) dzied augstākas balss skaņas nekā augstākā (piemēram, soprāns).
- sviķelains Tāds (adījuma raksts), kur divi valdziņi adīti labiski, divi kreiliski; tāds (apģērba gabals), kas adīts šādā rakstā.
- gatavpirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- gatavspirkts Tāds (apģērba gabals, apavi), kas ir iegādāts veikalā (pretstatā pēc pasūtījuma gatavotiem).
- klopains Tāds (apģērba gabals, parasti bikses), kam ir piepogājama pakaļējā daļa.
- divmuduru Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam ir divi krokoti ielaidumi.
- lipains Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- lipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- ļipaiņš Tāds (apģērba gabals, parasti svārki), kam mugurdaļā ir pagarinājums.
- ķešains Tāds (apģērba gabals), kam ir kabatas.
- lencains Tāds (apģērba gabals), kam ir lences.
- lencaiņš Tāds (apģērba gabals), kam ir lences.
- rāmains Tāds (auduma gabals), kam ir gar malām svītras, joslas.
- bantains Tāds (audums, apģērba gabals), kam ir platas svītras; platsvītrains.
- kāpelējošs Tāds (augs), kas aug, paceļoties, vijoties gar citiem augiem vai balstu.
- buržuāzisks Tāds (cilvēks), kas pieder pie buržuāzijas vai atbalsta to, rīkojas tās interesēs.
- cakains Tāds (mežģīņizstrādājums), kam ir robaina mala; tāds (apģērba gabals), kam ir robaina apmale.
- diskursīvs Tāds (par izziņu, domāšanu u. tml.), kas atšķirībā no jutekliskā un intuitīvā ir balstīts uz slēdzieniem, uz loģiku.
- guturāls Tāds (par skaņu), kas rodas balsenē; rīkles skaņa.
- miegains Tāds (piemēram, acis, balss), kurā izpaužas šādas īpašības.
- vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
- vairākbalsīgs Tāds (skaņdarbs,), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; daudzbalsīgs (2).
- vokāli instrumentāls (skaņdarbs) tāds (skaņdarbs), kas paredzēts atskaņošanai ar balsi un mūzikas instrumentiem.
- četrbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts četrām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic četri izpildītāji.
- divbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts divām balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic divi izpildītāji.
- piecbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts piecām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic pieci izpildītāji.
- trīsbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts trim balsīm, tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic trīs izpildītāji.
- daudzbalsīgs Tāds (skaņdarbs), kas rakstīts vairākām balsīm; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic vairāki izpildītāji; vairākbalsīgs.
- astains Tāds (tērps, apģērba gabals), kam ir pagarinājums (un šķēlums) mugurpusē.
- grāvijs Tāds (tīrums, zemes gabals), kur ir daudz grāvju.
- apbūve Tāds (zemes gabals, teritorija), ko paredzēts apbūvēt.
- lipains Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- lipaiņš Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- ļipaiņš Tāds (zemes gabals) ko veido šauras strēmeles, joslas.
- cauraudzis tāds gaļas gabals, kur treknums mijas ar liesumu (parasti par cūkgaļu)
- obstruents Tāds līdzskanis, kuru izrunājot balsi nav iespējams modulēt (slēdzeņi, afrikātas, berzeņi); troksnenis.
- longitudināls pētījums tāds pētījums, kas balstās uz atkārtotiem novērojumiem ilgstošā laika periodā, bieži aptverot vairākas desmitgades.
- mātes uzņēmums tāds uzņēmums, kuram kādā citā uzņēmumā ir līdzdalības daļa, kas pārsniedz 50%, vai balsu vairākums.
- strupains Tāds, kam astes vietā palicis tikai īss tās gabals.
- balsnējs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
- balsnijs Tāds, kam dzidra, skaļa balss.
- balsstiesīgs Tāds, kam ir balsstiesības.
- mīkstmutīte Tāds, kam ir patīkama, mīksta mute un attiecīgi maiga balss.
- nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
- rutinēts Tāds, kam ir raksturīga rutīna (1); tāds, kas balstās uz rutīnu (piemēram, par darbību).
- augsts Tāds, kam ir samērā liels augstums (3) - par skaņu, balsi.
- čivulītis Tāds, kam ir smalka balss, kas runājot it kā čivina.
- bezbalsīgs Tāds, kam nav balss, mēms.
- mēms Tāds, kam nav raksturīgu balss skaņu (par dzīvniekiem).
- pilnskanīgs Tāds, kam piemīt daudzveidība, visas nepieciešamās, arī iespējamās akustiskās īpašības (par skaņu, balsi).
- ķērkstošs Tāds, kam raksturīgas vibrējošas, asas, griezīgas balss skaņas.
- dramatisks Tāds, kam raksturīgs spēcīgs skanējums, plašs diapazons (par dziedātāja balsi).
- vairākprotokolu tāds, kas atbalsta vairākus komunikāciju protokolus.
- rekursīvs Tāds, kas atkārtojas, atgriežas pie iepriekšējā; tāds, kas atsaucas, balstās uz iepriekšējo, ir saistīts ar iepriekš zināmo, notikušo.
- intralaringeāls Tāds, kas atrodas balsenē.
- mažoritārs Tāds, kas attiecas uz balsu vairākumu, tāds, kas ir atkarīgs no balsu vairākuma.
- platonisks Tāds, kas balstās tikai uz garīgām simpātijām (parasti par mīlestību).
- izlase Tāds, kas balstās uz (kā) izvēli, izraudzīšanu (no kādas grupas).
- autoritārs Tāds, kas balstās uz diktatora varu, patvaldību.
- induktīvs Tāds, kas balstās uz indukciju (1), ar to saistīts, tai raksturīgs.
- intuitīvs Tāds, kas balstās uz intuīciju.
- autodidaktisks Tāds, kas balstās uz pašmācības ceļā apgūtām zināšanām.
- verzāls Tāds, kas balstās uz sākotnējo nosacījumu izpēti.
- skaņa Tāds, kas balstās uz šādu svārstību izmantošanu; tāds, kurā kādu sastāvdaļu, elementu veido šādas svārstības.
- fiduciārs Tāds, kas balstīts uz uzticību.
- augšējais Tāds, kas ietver augstākas skaņas (balss vai instrumenta diapazonā); augstāks par citu (skaņu, balsi).
- zems Tāds, kas ietver skaņas no lielās oktāvas uz leju (par skaņu diapazonu); apakšējais (par balsi, piemēram, basu, baritonu).
- apakšējais Tāds, kas ietver zemākās skaņas (balss vai instrumenta diapazonā).
- pretimnākošs Tāds, kas ir atsaucīgs, izpalīdzīgs (kādam); tāds, kas atbalsta (kādu).
- stingrs Tāds, kas ir balstīts uz noteiktu izpratni, idejām, noteiktiem atzinumiem un parasti ir nemainīgs (piemēram, par uzskatiem, normām, arī rīcību).
- principiāls Tāds, kas ir balstīts uz principiem (2), tāds, kurā ir stingri ievēroti principi.
- pālis Tāds, kas ir izveidots uz šādiem elementiem, tāds, ko balsta šādi elementi (par celtni, konstrukciju).
- lojālists Tāds, kas ir lojāls, respektē, ir uzticīgs un uzticams; valdnieka un pastāvošās valdības atbalstītājs.
- vijīgs Tāds, kas ir lokans (1), arī tāds, kas augot griežas spirālē ar stumbru un zariem, piemēram, ap balstu (par augiem, to daļām).
- konservatīvs Tāds, kas ir mērens, izvairās no galējībām (piem., uzskatos, gaumē), neatbalsta straujas pārmaiņas.
- lirisks Tāds, kas ir piemērots, lai izpildītu skaņdarbus, kuros pārsvara ir sirsnīgi, maigi emocionāli elementi (parasti par balsi).
- brēcīgs Tāds, kas mēdz brēkt, runāt paaugstinātā balsī, arī skaļi lamāties.
- skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
- skaļš Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
- skaļš Tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
- saspiests Tāds, kas neplūst brīvi (par balsi, dziedājumu u. tml.).
- aizklāts Tāds, kas noris, citiem neredzot (piemēram, par balsošanu, vēlēšanām); pretstats: atklāts.
- tradicionāls Tāds, kas noteiktā cilvēku grupā pastāv samērā ilgu laiku un tiek pārmantots no paaudzes paaudzē; tāds, kas balstās uz tradīcijām.
- lasība Tāds, kas paredzēts lasīšanai, īpaši balsī (priekšā lasīšanai).
- vienbalsīgs Tāds, kas pieņemts visu dalībnieku vienprātīgā balsojumā.
- ņiukstīgs Tāds, kas rada augstas, spiedzīgas balss skaņas.
- trokšņains tāds, kas rada nevēlami skaļas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem)
- vienbalsīgs Tāds, kas rodas, skanot vienai balsij, arī divām vai vairākām balsīm vienlaicīgi.
- daudzbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot daudzām balsīm.
- tūkstošbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot ļoti daudzām balsīm.
- vairākbalsīgs Tāds, kas rodas, vienlaicīgi skanot vairākām balsīm; arī daudzbalsīgs (1).
- čirkstelis Tāds, kas runā aizsmakušā, ķērkstošā balsī.
- vokāls Tāds, kas saistīts ar balsi, dziedāšanu.
- kūdrains Tāds, kas satur daudz kūdras; tāds (apvidus, zemes gabals), ko klāj kūdras slānis.
- kvalkšis Tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis.
- kvalkšķis Tāds, kas skaļu balsi rej vai runā; troksnis.
- plantigrādisks Tāds, kas staigā, balstoties uz visu pēdu (cilvēks, lācis).
- hipoehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā dod samazinātu atbalsi (vāji atstaro ultraskaņu).
- anehogēns tāds, kas ultrasonogrāfijā nerada atbalsi (neatstaro skaņas viļņus), un attēlā parādās melnā krāsā.
- vijīgs Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku (par balsi); tāds, kas ir izteiksmīgs, niansēts (par runu, māksliniecisku priekšnesumu u. tml.).
- lokans Tāds, kas viegli maina savu augstumu, spēku, tembru (par balsi).
- astoņbalsīgs Tāds, kas vienlaicīgi skan, ir atskaņojams astoņās balsīs.
- plašs Tāds, ko atzīst, arī veicina, atbalsta daudzi (par kā slavu, popularitāti u. tml.).
- divbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada divas balsis.
- septiņbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada septiņas balsis.
- trīsbalsīgs Tāds, ko vienlaicīgi veido, rada trīs balsis.
- deduktīvs Tāds, kur izmantota dedukcija; tāds, kas balstās uz dedukciju.
- skanīgs Tāds, kur izplatās labi uztveramas, parasti dzirdei tīkamas, skaņas (par telpu, vietu, vidi); tāds, kas labi atbalso, parasti dzirdei tīkamas, skaņas.
- likumbāzēts tāds, kura darbība balstīta iepriekš izveidotos likumos
- raudulīgs Tāds, kurā ir jūtamas, sadzirdamas raudas (par runu, balsi).
- sagrauzt Tāds, kurā izpaužas garīgo spēku izsīkums, arī dziļa nomāktība, bēdas (parasti par balsi, seju).
- portālveida Tāds, kura konstrukcija sastāv no diviem vai četriem balstiem un pārseguma.
- paralēls Tāds, kura kustībai ir viens un tas pats virziens (piemēram, par intervāliem, balsīm).
- atskanīgs Tāds, kurā labi atskan, tāds, kur viegli rodas atbalss.
- emotīvs Tāds, kura pamatā ir emocijas; uz emocijām balstīts.
- taisns Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem); taisnīgs (2).
- taisnīgs Tāds, kurā pastāv sociālā un politiskā vienlīdzība, līdztiesība (piemēram, par valsts iekārtu); tāds, kas balstās uz sociālo un politisko vienlīdzību, līdztiesību (piemēram, par likumiem).
- saraustīts Tāds, kura plūsmā ir vairākkārtīgi pārtraukumi, sastāvdaļu atkārtojumi (par runu); tāds, kas skan nevienmērīgi, ar vairākkārtīgiem pārtraukumiem (par balsi).
- asarains Tāds, kurā sajūtamas, sadzirdamas raudas (par balsi); raudulīgs.
- gaviļains Tāds, kurā spēcīgi izpaužas gaviles (piemēram, par balsi).
- pilns Tāds, kurā spēcīgi izpaužas psihisks stāvoklis, rakstura, personības īpašība, pazīme (piemēram, par skatienu, balsi).
- nebalsīgs Tāds, kuru artikulējot balss saites nevibrē (par valodas skaņu).
- balsīgs Tāds, kuru artikulējot vibrē balss saites (par valodas skaņu).
- karpetāņi Tagadējās Kastīlijas un Estremaduras senie iedzīvotāji ar galvaspilsētu Toledo; 220. g. p. m. ē. tos uzvarēja Hannibals.
- nogrieznis Taisnes gabals, kas atrodas starp diviem tās punktiem.
- halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
- spieķis Taisns, samērā tievs (piemēram, koka, metāla) stienis, kam parasti ir rokturis un ko ejot lieto atbalstam vai dekoratīviem nolūkiem.
- čoki Taisnstūraini koka kluči vai stutes, uz kuriem krastā balstās jahtas ķīlis.
- Taizeme Taizemes Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos (taju val. "Prathet Thai"), Indoķīnas pussalas centrālajā daļā un Malakas pussalas ziemeļu daļā, platība - 513115 kvadrātkilometru, 65998500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bangkoka, administratīvais iedalījums - 75 provinces un 1 īpašas pārvaldes apgabals, robežojas ar Mjanmu, Laosu, Kambodžu un Malaiziju, apskalo Dienvidķīnas jūras Siāmas līcis; līdz 1939. g. un 1945.-1948. g. saucās Siāma.
- šēkelis Takelāžas piederums - no laba tērauda izgatavota iekabe divu gredzenveida priekšmetu sastiprināšanai; zināma garuma ķēdes gabals.
- talibi Talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā; tālibi.
- tālibi Talibi - talebana grupējuma (islāma fundamentālisti, sunnīti) locekļi un atbalstītāji Afganistānā.
- klucītis Tamborēts četrstūrains gabals.
- gals Tas (parasti neliels gabals), kas palicis pāri pēc apstrādes, lietošanas (piemēram, griežot, dalot ko garenu).
- valdījums Tas (parasti zeme, apgabals), ko pārvalda (piemēram, monarhs).
- balsnesis Tas, kam sapulcē ir balsstiesības.
- atbalstītājs Tas, kas atbalsta (1).
- izgriezums Tas, kas izgriezts (no kurienes), izgriezts gabals, fragments (no kā).
- atspaids Tas, kas palīdz dzīvot; palīdzība, atbalsts.
- pārsegums Tas, kas pārsedz, arī saista balstošās būvdetaļas.
- līdzskrējējs Tas, kas pašlabuma, karjeras dēļ (bez noteiktas pārliecības) atbalsta kādu (parasti reakcionāru) politisku virzienu, grupējumu.
- atvasinājums tas, kas rodas, tiek izveidots, izsecināts, balstoties uz kādu pamatkategoriju, lielumu u. tml.
- ķērka Tas, kas runā skaļā, ķērkstošā balsī.
- atbalsts Tas, pret ko var atbalstīties.
- ņerbulis Tauks, negaršīgs gaļas gabals.
- taukkluncis Tauku gabals; taukkloncis.
- taukkloncis Tauku gabals.
- referendums Tautas balsošana par svarīgu valsts dzīves jautājumu (piemēram, par likumu, valsts iekārtu, politisku priekšlikumu).
- vox populi - vox dei tautas balss - dieva balss (Senekas teiciens).
- mazdakisms Tautas kustība Irānā pret aristokrātiju un augstāko garīdzniecību m. ē. 5. un 6. gadsimtā (pēc kustības vadoņa - manihejiešu priestera Mazdaka vārda), kas balstījās galvenokārt uz zemniekiem un nabadzībā nokļuvušām pilsētnieku masām; ieguva reliģiskas kustības formas, sludināja mantiskās nevienlīdzības iznīcināšanu, sievietes atbrīvošanu no verdziskās atkarības utt.
- plebiscīts Tautas nobalsošana, aptauja; referendums.
- oranžisti Tautas partijas (Latvijā) biedri un atbalstītāji; oranžie.
- oranžie Tautas partijas (Latvijā) biedri un atbalstītāji; oranžisti.
- apela Tautas sapulce Senajā Spartā, kas tika sasaukta reizi mēnesī, piedalījās 30 g. vecumu sasnieguši pilsoņi, tā apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus, balsoja kliedzot.
- apella Tautas sapulce Spartā, senajā Grieķijā, kas apstiprināja vai noraidīja vecāko padomes un amatpersonu lēmumus; balsoja kliedzot.
- palīdzības dienests tehniska atbalsta grupa aparatūras vai programmatūras problēmu risināšanai.
- ritošā iekārta tehniska iekārta, kas mijiedarbībā ar ceļu pārveido dzenošo riteņu rotācijas kustību transportlīdzekļa virzes kustībā; galvenās sastāvdaļas ir dzineklis (riteņi, kāpurķēdes, puskāpurķēdes, kam var būt pievienoti balstiekārtas un piedziņas mehānismi) un rāmis; gaitas iekārta.
- vienlaicīga balss un datu pārraide tehnoloģija, saskaņā ar kuru balsi un datus vienlaicīgi pārraida pa parastu telefona līniju, izmantojot modemu.
- balss saglabāšana un nosūtīšana tehnoloģija, uz kuru balstās balss pasts un ziņojumapmaiņas sistēmas: cilvēka balss tiek pārveidota ciparformātā, saglabāta datorā, pārsūtīta uz saņēmēja pastkastīti, un saņēmējs to var izgūt tad, kad viņš to vēlas.
- saukt Teikt (ko), arī radīt balss skaņas, parasti skaļi, arī stiepti tā, lai pietiekami tālu būtu dzirdams, arī lai pārspētu citas skaņas.
- koherence teksta lingvistikā - teksta vienību saistījums, kam nav formālu izteiksmes līdzekļu un kas balstās uz iepriekš teikto vai vispārīgām zināšanām; sakarīgums.
- lasāmgabals Teksts, kas paredzēts lasīšanas apgūšanai (parasti skolā); teksts, ko paredzēts lasīt priekšā (piemēram, kādā ceremonijā); lasāmais gabals.
- fiksisms Tektoniska hipotēze, kas balstās uz priekšstatiem par galveno tektonisko procesu vietu nemainīgu stāvokli visā Zemes ģeoloģiskās vēstures gaitā un atzīst galvenokārt vertikālas Zemes garozas kustības.
- talasokratons Tektoniski mazkustīgs okeāna gultnes apgabals (okeāniskā platforma), kura pamatā ir bazalta slānis, ko sedz dažādi nogulumi.
- sejas teleangiektāzija teleangiektāzija bērniem ar hipofīzes priekšējās daivas attīstības traucējumiem (autosomāli recesīva pārmantošana): punduraugums, hipogonādisms, garīgā un fiziskā atpalicība; pirmajos mūža gados uz sejas rodas teleangiaktātiskā eritema, kas atgādina sarkano vilkēdi (Saules starojuma ietekmē pastiprinās); uz lūpām bieži bulozi izsitumi; ilgstoši saglabājas infantila balss; intelekts normāls.
- datora un telefona integrācija telefona pakalpojumu paplašināšana, apvienojot datu un balss pārraidi.
- balss ziņojumapmaiņa telefona ziņojumu pierakstīšana, atskaņošana un izplatīšana, izmantojot balss pastu.
- interaktīva balssatbilde telekomunikāciju sistēma, kurā lietotājam pa telefona līniju piedāvā balss izvēļņu kopu, ļauj tam izdarīt izvēli un ievadīt informāciju ar skārienjutīgu telefona tastatūru.
- kontraposts Tēlniecības paņēmiens, kad ķermeņa svars tiek balstīts tikai uz vienas kājas, bet otra paliek brīva, kas rada ilūziju, kas skulptūra it kā atdzīvojas.
- potenciāla bedre telpas apgabals, kurā daļiņas potenciālā enerģija ir mazāka nekā ārpus šī apgabala.
- vēlēšanu iecirknis Telpas, kur gatavo vēlēšanu sarakstus un veic citus vēlēšanu priekšdarbus, nodod un saskaita balsis par izraudzītajiem kandidātiem.
- magnētiskā termometrija temperatūras (zem 1 K) mērīšanas metode, kas balstās uz paramagnētiķa magnētiskās uzņēmības atkarības no temperatūras.
- gāzu kinētiskā teorija teorētiskās fizikas nozare, kas pētī gāzes fizikālās īpašības, balstoties uz gāzes daļiņu (atomu, mol.) kustības un mijiedarbības likumsakarībām.
- kognitīvi biheiviorālā teorija sociālajā darbā teorija, kas skaidro individuālpsiholoģisko grūtību rašanos un to mazināšanu, balstoties uz cilvēka domāšanas un uzvedības procesu analīzi.
- skola Teoriju, ideju, metožu kopums (zinātnē, mākslā), ko izvirza, kam pamatus izveido kāda persona vai personu grupa un uz ko savā darbībā balstās tā sekotāji; attiecīgā, parasti neformālā, zinātnieku, mākslinieku kopa.
- aivāns Terase ar kolonnu vai stabu balstītu plakanu pārsegumu Vidusāzijas dzīvojamās mājās, mošejās.
- mats tērauda gabals, kas piemetināts pie cirvja asās malas.
- dēklis Tērauda vai dzelzs gabals, ko pieliek (uzdēj) nodilušiem cirvja zobiem vai lemesim.
- Krievijas tālie austrumi teritorija Krievijas Āzijas daļas austrumos, Habarovskas, Piejūras un Kamčatkas novads, Amūras, Magadanas un Sahalīnas apgabals, kā arī Čukotkas autonomais apgabals.
- atbalstam Termins, kas apzīmē atbalstu, ko sniedz kādai citai vienībai, formējumam vai organizācijai, saglabājot sākotnējo pavēlniecības pakļautību.
- kopienas resursi termins, kas apzīmē konkrētas kopienas iedzīvotājiem pieejamo visu veidu atbalstu aktuālo problēmu risināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai.
- šķidruma termometrs termometrs, kura darbība balstās uz šķidruma (etilspirts, petroleja, dzīvsudrabs) termisko izplešanos.
- padomdevēja balsstiesības tiesības izteikt savu viedokli, nepiedaloties balsošanā.
- balsstiesības Tiesības piedalīties balsošanā.
- apdrošināšana bezdarba gadījumam tiesības uz bezdarba apdrošināšanas pakalpojumiem ir personām, kuras "Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likumā" noteiktajā kārtībā ir ieguvušas bezdarbnieka statusu, ir apdrošinātas bezdarba gadījumam saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" un kurām ir šajā likumā noteiktais apdrošināšanas stāžs.
- plurālais votums tiesības vienam vēlētājam nodot divas vai vairākas balsis, piemēram, piedaloties vēlēšanās vairākās vietās.
- pilsoņtiesības Tiesības, kas pienākas katram valsts pilsonim - tajās ietilpst vārda un sapulču brīvība, balsstiesības un ticības brīvība; tiesības uz sociālo labklājību ir strīdīgs jautājums, un pēc sava rakstura tās ir vairāk relatīvas.
- bezdvēsele Tiešā nozīmē cilvēks, kam nav "dziesmu dvēseles", t. i. balss; netiešā nozīmē cietsirdīgs, nepielūdzams un nežēlīgs cilvēks.
- būtiska līdzdalība tiešā vai netiešā ceļā iegūta līdzdalība, kas aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības darbību (Kredītiestāžu likums).
- modulārais centrmezgls tīkla centrmezgls, kuru veido, tam pievienojot dažādus moduļus, kuri katrs atbalsta konkrētu topoloģiju, piemēram, tīklu _Ethernet_ vai tīklu _Token Ring_.
- sēds tīkla gabals starp vienu un otru liekača aci.
- cipariskais šķērssavienotājs tīkla ierīce - kanālu pārslēgs, ko izmanto telekomunikāciju iestādēs, lai multipleksētu vai komutētu neliela ātruma datu un balss signālus ar liela ātruma datu un balss signāliem un arī lai veiktu šīm darbībām pretējas darbības.
- atbalsoties Tikt atbalsotam (par skaņu); radot atbalsis, izplatīties.
- mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
- rauties Tikt pārtrauktam, apgrūtinātam (par elpu, balsi).
- laidums Tilta daļa no viena balsta līdz otram; attālums no viena tilta balsta līdz otram.
- izgriežamais tilts tilts ar nekustīgiem balstiem un kustīgu posmu, kurš, griežoties attiecībā pret horizontālo asi, atveras, lai izlaistu cauri kuģus.
- griežams tilts tilts ar trīs punktos (galos un vidū) atbalstītu kopni (fermu) un vidējā balstā ierīkotu zobratu pārvadu, kas kopni (fermu) var pagriezt horizontāli par 90 grādiem no sākuma stāvokļa.
- pontonu tilts tilts, par kura balstiem ir izmantoti pontoni; pontontilts.
- pontontilts Tilts, par kura balstiem ir izmantoti pontoni; pontonu tilts.
- bļauris Tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Alouatta"), 5 sugas, izplatīti Dienvidamerikā un Vidusamerikā, pārtiek no augļiem un koku lapām, viena no skaļākajām balsīm dzīvnieku pasaulē.
- tirgus intervence tirgus cenu atbalsta mehānisms, kura mērķis ir nodrošināt noteiktu cenas līmeni iekšējā tirgū.
- nesadarbošanās Tīša sociālās, ekonomiskās vai/un politiskās sadarbības ierobežošana, pārtraukšana vai izbeigšana ar neatbalstāmo personu, institūciju vai iekārtu.
- terkšēt Tītara balss skaņas.
- terkšķēt Tītara balss skaņas.
- laulāto likumiskās mantiskās tiesības to saturā ietilpst laulāto tiesības un pienākumi, kas rodas sakarā ar viņiem piederošo mantu, ieskaitot tās lietošanu un pārvaldīšanu, saistībām, pabalstu un uzturu, katrs laulātais patur mantu, kas piederējusi pirms laulības, tāpat arī to, ko ieguvis laulības laikā - tā ir katra atsevišķa manta.
- aerofototopogrāfiskā uzmērīšana topogrāfiskās uzmērīšanas veids, kas balstās uz aerofotoainu izmantošanu.
- ūdenstornis Torņveida celtne ar tvertni, uz samērā augstas balsta konstrukcijās novietota tvertne - ūdensapgādes sistēmas sastāvdaļa ūdens uzkrāšanai un ūdens spiediena nodrošināšanai ūdensvadu tīklā.
- ušu Tradicionālās ķīniešu cīņas mākslas, kas balstās uz filozofiskiem, ētiskiem un psihofiziskiem personības pilnveidošanas aspektiem; specifiska fizisku vingrinājumu sistēma, t. sk. cīņas paņēmieni ar dažādiem ieroču veidiem un bez tiem.
- laringotomija Traheotomija - balsenes atvēršana ķirurģiskā ceļā.
- pusuzkarināmais traktorarkls traktorarkls, kas ar traktora uzkares sistēmu savienots tā, lai arkla priekšējā daļa transporta stāvoklī balstītos uz traktora, bet pakaļējā daļa – uz arkla pakaļējā riteņa.
- vērpstienis Transportlīdzekļa balstiekārtas elastīga metāla vārpsta, kas darbojas vērpē.
- balstatspere transportlīdzekļa balstiekārtas sistēmā funkcionējoša atspere, kas aprēķināta darbam kā nenoslogotā, tā pilnīgi noslogotā transportlīdzeklī; bieži pilda balstiekārtas elementu fiksācijas funkcijas.
- skripšķis traukam ielūzis robs; no kā vesela nosists gabals.
- tremolando Trīcoši, balsi drebinot.
- stuģis Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
- stugs Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
- kneija Trijstūru plates gabals, kas savieno kuģu kāru atsevišķos veidtēraudus.
- trīsbalsu Trīsbalsīgs (2).
- trijbalsīgs Trīsbalsīgs.
- trijbalsu Trīsbalsīgs.
- buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā.
- krāģis Trīsstūrveida koka statīvs, kas, piestiprināts pie tīkla, kalpo kā balsts laternai nakts makšķerēšanas laikā.
- troiņiks Trīszaru savienotājs; T veida caurule; trejgabals.
- kņada Troksnis, kas rodas no vairāku vai daudzu cilvēku, arī dzīvnieku balsīm.
- tārkšis Troksnis, kas rodas, kad kāds zars vai cits koka gabals iesprūst braucošu ratu ritenī.
- ļarkstis Troksnis, ko rada balsis.
- spiedzoņa Troksnis, ko rada kliegšana, pīkstēšana spalgā balsī.
- loka protēze trūkstošo zobu aizvietojoša protēze ar diviem vai vairākiem atbalsta zobiem.
- bedlends Tuksnesim līdzīgs, grūti pieejams, neauglīgs apgabals priekškalnē.
- Tara tuksnesis tuksnešains un pustuksnešains apgabals Indijā un Pakistānā (angļu val. "Thar Desert"), Indas-Gangas līdzenuma dienvidrietumu daļā, stiepjas gar Indas kreiso krastu 850 km garumā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstums — 100-200 m, apaugušas smilšu grēdas, kāpas, barhāni, vietām smilšu klajumi, zemākajās vietās solončaki, takiri, sāļezeri, biežas smilšu vētras.
- Velda plato Tuksnešainu plato apgabals Āfrikas dienvidos, starp Limpopo, Vālu un Oranžas augšteci, DĀR, pakāpienveidā paaugstinās Drakonu kalnu virzienā.
- Gobi Tuksnešu un pustuksnešu apgabals Centrālās Āzijas ziemeļos un ziemeļaustrumos (angļu val. "Gobi"), ierobežo Hangaja grēda un Mongolijas Altajs, Naņšaņs un Altintags, garums - \~2000 km, platums - 200-400 km, viļņots līdzenums, vidējais augstums - 900-1300 m vjl.
- paseknis Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; pasekne (2); paseksnis (2).
- pasekne Tukša vieta starp zemi un pamatsijām (celtnēm, kas balstītas uz pāļiem, akmeņiem, klučiem u. tml.); arī pamats; paseknis (2); paseksnis (2).
- krīzes intervence tūlītēja īstermiņa palīdzība ar mērķi sniegt atbalstu indivīdiem, ģimenēm vai grupām krīzes situācijā tās pārvarēšanā, lai atjaunotu to biopsihosociālās funkcionēšanas līdzsvaru un mazinātu vai novērstu ilgstošas psiholoģiskas traumas veidošanās iespējamību.
- Mēness jūra tumšs Mēness virsmas apgabals.
- kabeļtunelis Tunelis vai koridorveidīga būve, kas paredzēta kabeļu instalācijai uz balstiņiem vai sastatņu plauktiem.
- balstīt Turēt (noteiktā stāvoklī) - par balstu; ar balstu stiprināt, censties turēt līdzšinējā stāvokli (piemēram, priekšmetu).
- turētājbankas ieinteresētas personas turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, ar turētājbanku saistītie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) un personas likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" izpratnē, kā arī visu iepriekš minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni.
- karāties Turēties (kur, pie kā) bez atbalsta apakšā, atrasties (kur, pie kā) tikai ar augšējās daļas piestiprinājumu.
- tūrisma areāls tūrisma objektu un pakalpojumu koncentrācijas apgabals.
- kemalisti Turku nacionālās atbrīvošanās kustības vadoņa Kemala Ataturka - Turcijas Republikas pirmā prezidenta un nacionālās republikāniskās partijas līdera atbalstītāji.
- daturēt Turot atbalstīt.
- atbalstīgi Turot pie rokas, balstot.
- pieturēties Turoties (pie kā), atbalstīties (pret to).
- rāpties Turoties ar rokām (kur, pie kā) un atbalstoties, aizķeroties ar kājām (kur, aiz kā), lēni, arī ar grūtībām virzīties, pārvietoties (virzienā uz augšu vai uz leju).
- īstenieks Tuvs radagabals.
- turēties Tverot, skarot (ko) ar roku, vairīties no līdzsvara zuduma, kritiena, gāšanās, rast atbalstu. A N Nezaudēt līdzsvaru, nekrist, negāzties (kādos apstākļos).
- tverties Tvert (ko), lai pieturētos (pie tā), atbalstītos (pret to).
- virszemes tvertne tvertne (rezervuārs), kas kopā ar aprīkojumu ir virs zemes, balstoties uz tās. Tā nav iebūvēta zemē ne pilnīgi, ne daļēji.
- ledusgabals Ūdens, ūdenstilpes sasalušas virsējās kārtas gabals.
- Alarkonas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alarcón, Embalse de_), Kastīlijas-Lamančas autonomajā apgabalā, izveidota uz Hukaras upes.
- Alkantaras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Alcântara, Embalse de_), Estremaduras autonomā apgabala Kaseresas provincē, uzpludināta uz Taro un Alagonas upes.
- Almendras ūdenskrātuve ūdenskrātuve Spānijā (_Almendra, Embalse del_), uz Tormesas upes Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala rietumu daļā.
- teltene Ūdensnecaurlaidīga auduma gabals, ko var izmantot, piemēram, telts celšanai, par apmetni.
- sonogrāfija Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- ultraskaņdiagnostika Ultrasonogrāfija - dažādu organisma struktūru vizualizācija, raidot audos ultraskaņas impulsus un uztverot atstaroto ultraskaņas atbalsi.
- Entreriosa Upstarpa - dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā.
- Mezopotāmija Upstarpa, dabas apgabals Laplatas zemienē, Argentīnā.
- piķakmens Urāna rūda, kas sastāv galvenokārt no uraninīta; šīs rūdas gabals.
- gremdurbis urbis konisku vai cilindrisku padziļinājumu un atbalsta virsmu apstrādei ap urbumiem.
- tūpsle Uz āru izliecies drēbes gabals apģērbā.
- ekscentrika Uz asiem kontrastiem un komiskiem efektiem balstīts īstenības atainošanas paņēmiens cirka, teātra, kino un estrādes mākslā.
- raugas Uz asīm nostiprināti ratu balsti.
- runga Uz ass nostiprināts ratu balsts.
- baldahīns Uz četriem vertikāliem balstiem novietots grezna auduma jumts.
- vārdspēle Uz dažādas nozīmes vārdu skanisko līdzību balstīta izteiksme, ko izmanto komiska vai asprātīga efekta iegūšanai.
- gemmoterapija uz fitoterapijas un homeopātijas principiem balstīta terapija ar augu pumpuru preparātiem.
- Ptolemaja teorija uz ģeocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kas debess ķermeņu redzamo kustību izskaidroja, izmantojot visai sarežģītu riņķu sistēmu – epiciklus (riņķus, pa kuriem pārvietojas debess ķermeņi) un deferentus (riņķus, pa kuriem pārvietojas epiciklu centri); kaut arī šī teorija bija kļūdaina, tā deva iespēju noteikt debess spīdekļu stāvokļus un aprēķināt to kustību.
- Kopernika teorija uz heliocentrisko pasaules sistēmu balstīta debess spīdekļu kustības teorija, kurā pieņemts, ka Saule atrodas Saules sistēmas centrā, bet Zeme riņķo ap to; debess spīdekļu diennakts kustību skaidro ar Zemes rotāciju ap asi, Mēness redzamo kustību – ar tā riņķojumu ap Zemi, bet planētu redzamo kustību – ar to riņķojumu ap Sauli.
- veselais saprāts uz ikdienas pieredzi balstīts, gk. empīrisks zināšanu kopums par apkārtējo pasauli un cilvēkiem.
- celtņautomobilis Uz kravas automobiļa šasijas izveidots celtnis (visbiežāk grozāmceltnis) ar konsolizlici; celtspēja - līdz 25 t, celšanas augstums - līdz 20 m, kravas celšanas laikā balstās uz četriem izlaižamiem balstiem.
- participārs Uz līdzdalību balstīts, ar līdzdalību raksturojams.
- normētā valoda uz literārās valodas normām balstīts kodificēts valodas variants.
- brīvpiekļuves ēnatmiņa uz mikroprocesoru _Intel 80386_ vai _Intel 80486_ bāzes izveidotu personālo datoru augšējās atmiņas apgabals starp 64 kilobaitiem un 1 megabaitu; šī atmiņas daļa tiek rezervēta programmām, ko parasti uzglabā lasāmatmiņā.
- fenomenoloģija Uz pārdzīvojumu balstīta teorija.
- aposterioras zināšanas uz pieredzi balstītas zināšanas.
- drāgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
- drēgas Uz ragavām vai ratiem četrstūrī sastiprināti uzliekami koki, lai varētu uzkraut lielāku baļķu, dēļu, siena vai citu lielāku vezumu; balsta koki kaut kā uzlikšanai.
- dieva tiesa uz reliģiskiem ticējumiem balstīts paņēmiens kāda cilvēka vainas vai nevainības noteikšanai.
- neoromānika Uz romānikas stila celtņu atdarināšanu balstīts arhitektūras stils, kas Eiropā 19. gs. attīstījās eklektisma ietvaros.
- pakare Uz sāniem izvirzīta (piemēram, klints) daļa, kas neatbalstās uz apkārtējās virsas.
- koncepcija Uz teorētiskām atziņām balstīta priekšmeta, parādības vai notikuma būtības apraksts vai izskaidrojums; teorijas iedīglis.
- benedicence Uz uzslavām balstīta pierunāšana.
- valodas likumi uz valodas likumībām balstīti un, respektējot valodas normas, veidoti normatīvi formulējumi.
- ģeodēziskais tīkls uz Zemes virsmas nostiprinātu ģeodēzisku atbalstpunktu kopa, kuru koordinātas noteiktas vienotā koordinātu sistēmā.
- uzgāmuris Uzbalsenis.
- epiglotīts Uzbalseņa iekaisums.
- epiglotektomija Uzbalseņa izgriešana.
- odne Uzkala - ragavu slieces balsta augšdaļas stiprinājuma koks.
- augstumregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto īpaša atbalstritenīša stāvokli.
- sociālā darba mērķis uzlabot sociālos apstākļus, veicināt savstarpēji atbalstošu sociālo mijiedarbību, sekmēt ikviena cilvēka dzīves kvalitāti, atbalstīt un attīstīt cilvēku individuālās spējas un potenciālu nodrošināt savas vajadzības, sasniegt pēc iespējas labāku personiskās dzīves un sociālās labklājības līmeni, nodrošinot sociālo taisnīgumu dažādās dzīves situācijās un palīdzot cilvēkiem veicināt sociālās pārmaiņas savā dzīvē, tuvākajā apkaimē, kopienā un sabiedrībā.
- izdīkt Uzmācīgi, apnicīgi, bieži arī raudulīgā balsī, lūdzoties iegūt, dabūt, arī panākt (ko).
- UAC Uzņēmējdarbības atbalsta centrs.
- sociālais uzņēmums uzņēmējdarbības veids, kurā galvenais mērķis ir nevis peļņas nodrošināšana, bet gan labvēlīgas sociālas ietekmes radīšana, sniedzot atbalstu noteiktai mērķa grupai.
- asociētais uzņēmums uzņēmums, kas atrodas cita uzņēmuma būtiskā ietekmē, kura tiek nodrošināta ar ne mazāk 20, bet ne vairāk par 50 procentiem no akcionāru vai dalībnieku balsstiesībām šajā uzņēmumā.
- uzsēšanās Uzsēšanās uz sēkļa - apstāšanās un palikšana uz vietas, ja peldlīdzekļa korpuss vai ķīlis atbalstās pret ūdenstilpes dibenu (grunti).
- mistika Uzskats par īstenību, kurš balstās uz ticību pārdabiskajam, dievišķajam; misticisms.
- aizspriedumainība Uzskatu sistēma, kas balstās uz aizspriedumiem, aizdomām, iepriekš pieņemtiem vērtējumiem.
- apsliet Uzsliet, nolikt apkārt; visapkārt, apkārt balstīt, atbalstīt.
- uztutināties Uzvirzīties, novietoties (uz kā, kur augšā) un atbalstīties (pret ko); uztupties.
- Niedras valdība vācu militārās vadības un vācbaltiešu muižniecības atzīta Latvijas Pagaidu valdība no 1919. g. 10. maija līdz 1919. g. 27. jūnijam (tika izveidota pēc t. s. Borkovska kabineta demisijas), tai nebija reālas varas un atbalsta tautā, pēc Cēsu kaujām paziņoja par savas darbības izbeigšanu.
- Hilzeni Vācu muižnieku dzimta Livonijā, īpašumi atradās gk. Latgalē, un 17.-18. gs. šī dzimta pārpoļojās, atbalstīja kristietības izplatīšanu Latgalē un uzturēja jezuītu misijas Dagdā un Kaunatā, materiāli atbalstīja vairāku baznīcu celtniecību.
- Sakšu spogulis vācu tiesību krājums, ko ap 1230. g. sarakstījis Repkovas Eike ar nolūku kodificēt sakšu zemes un lēņa tiesības, balstoties uz Magdeburgas un Halberštates bīskapiju tiesu precedentiem un vietējām paražu tiesībām; šī krājuma normas savu ietekmi saglabāja vairākās Vācijas zemēs līdz 19. gs. beigām.
- līdertāfelstils Vācu vīru koru kustības izkopts galvenokārt četrbalsīgs dziedāšanas stils ar tipiskām dzimtenes, kara, medību, dabas lirikas, draudzības un mīlestības tēmām; raksturīga labskanība, zināms sentiments, balsu epizodiska polifona sasaukšanās, ilustratīvi momenti.
- absolūtais balsu vairākums vairāk nekā puse no nodotajām balsīm.
- tužavinas Vairākas ratu sastāvdaļas (balsti, rīkstes, stutes).
- korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta.
- dubultķērieni Vairākbalsīga spēle uz viena un tā paša stīgu instrumenta.
- končertato Vairākbalsīgas kompozīcijas atskaņotāju solistu sastāvs 17. gs. sākumā.
- kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
- vairākbalsu Vairākbalsīgs (1).
- vairākbalsu Vairākbalsīgs (2).
- kvodlibets Vairākbalsīgs dziedājums 16. un 17. gs., kurā katra balss dzied savus vārdus bez sakara ar citām; dažādu meldiju, dabas skaņu komisks sajaukums vienā gabalā.
- iedziedāties Vairākkārt dziedot, iemācīties labi dziedāt; dziedot ievingrināt balsi (piemēram, pirms uzstāšanās).
- svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti par putniem).
- strīdēties Vairākkārt radīt skaļas, parasti īslaicīgas, balss skaņas (par dzīvniekiem, parasti putniem).
- kvakšināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- kvakšķināt Vairākkārt vai ilgstoši radīt raksturīgas balss skaņas (par dažiem putniem).
- klaigas Vairākkārtēji izsaucieni, arī sarunas skaļā, kliedzošā balsī.
- absolūtais (balsu) vairākums vairākums, kas aptver vairāk nekā pusi no balsošanas procesā nodotajām balsīm.
- pluralitāte Vairākums, majoritāte, arī balsu vairākums.
- ņēgt Vājā balsī kliegt, kā novājējis jērs.
- mikrofonija Vāja balss.
- batiāle Vāji apgaismots okeāna dibena apgabals uz kontinenta nogāzes 200-2000 m dziļumā.
- bronhofonija Vāji dzirdama, no bronhiem izejoša balss skaņa, ko dzird, auskultējot plaušas.
- šteinerskola Valdorfskola - mācību iestāde, kas balstās uz Rūdolfa Šteinera pedagoģisko filozofiju.
- konekcionisms Valodas apguves teorija, kas skaidro valodas un domāšanas attīstību, balstoties uz neironu savienojumiem (konekcijām), kuri, runas elementiem atkārtojoties, rodas galvas smadzenēs.
- funkcionālā gramatika valodas izpētes virziens, kurā valodas sistēma tiek analizēta, balstoties uz tās funkcionēšanu saziņas procesā, postulējot semantiskas kategorijas resp. semantiskus laukus, piemēram, aspektualitāti, temporalitāti, modalitāti, dzīvumu, priekšmetiskumu, un pētot, kādas valodas vienības spēj izteikt attiecīgo semantiku.
- paralingvistika Valodniecības nozare, kas pētī nevalodiskus informācijas pārraides līdzekļus, kuri pavada, papildina izteikumu (piemēram, balss modulācijas, žestus, mīmiku, attēlus, šriftus).
- biheivioristiskā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz biheiviorisma atziņām psiholoģijā un kas runu, tāpat kā visu cilvēka uzvedību, traktē tikai kā tiešu reakciju uz stimulu, atsakoties no novērošanai nepieejamu apziņas procesu analīzes.
- strukturālā valodniecība valodniecības virziens, kas balstās uz uzskatu par valodu kā zīmju sistēmu, galveno uzmanību pievēršot valodas struktūrai, t. i., iekšējiem, būtiskiem, stabiliem sakariem (attieksmēm) starp sistēmas elementiem.
- pūriņš Valsts (Latvijā 1918.-1940.), pašvaldības vai sabiedriskas organizācijas izsniegts pabalsts maziem bērniem.
- mandātzeme Valsts (teritorija, apgabals), ko Tautu Savienība pēc Versaļas miera līguma noteikumiem sadalot Vācijai un Turcijai atņemtās kolonijas un teritorijas nodeva pārvaldīt Anglijai, ASV un Francijai.
- sociālie transferti valsts (tostarp pašvaldību) sociālais atbalsts saviem iedzīvotājiem finansiālā vai tiešā materiālā veidā.
- VAUK Valsts atbalsta uzraudzības komisija.
- valsts pabalsti valsts atbalsts naudas izmaksu veidā, ko saņem pie noteiktām iedzīvotāju grupām piederīgas personas situācijās, kad šīm personām ir nepieciešami papildu izdevumi vai kad tās nespēj gūt ienākumus; sociālie pabalsti.
- Turkmenistāna Valsts Centrālās Āzijas dienvidrietumu daļā (turkmēņu valodā "Turkmenistan"), platība - 488100 kvadrātkilometru, 4885000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ašgabata, administratīvais iedalījums - 5 vilajeti, 1 galvaspilsētas apgabals, robežojas ar Kazahstānu, Uzbekistānu, Afganistānu un Irānu, kā arī ar Kaspijas jūru.
- eksklāvs Valsts daļa, ko no valsts pārējās teritorijas atdala cita valsts vai valstis (piem., Krievijai eksklāvs ir Kaļiņingradas apgabals).
- pavalsts Valsts daļa; apgabals, province, štats.
- federālisms Valsts iekārtas sistēma, kas balstās uz federatīviem pamatiem; valsts organizatoriskā struktūra, kas pamatojas uz federācijas (2) principiem.
- Kurzemes bīskapija valsts Livonijas konfederācijā, ko nodibināja 1234. g. un pastāvēja līdz 1560. g., kad tās vietā izveidojās Piltenes apgabals.
- sociālie pabalsti valsts pabalsti.
- alimentācija Valsts pabalsts brīvcilvēku trūcīgajiem bērniem un bāreņiem Senajā Romā.
- muhafsa Valsts pārvaldes apgabals Ēģiptē.
- valstība valsts, apgabals, ko pārvalda valdnieks.
- tiesiska valsts valsts, kurā attiecības starp varas iestādēm un pilsoņiem balstās uz tiesiskiem pamatiem un visi valsts varas izpausmes veidi tiek regulēti ar tiesību normām.
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm.
- zeme Valsts, pavalsts; teritorija, novads, apgabals.
- teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
- vangalis Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- vangals Vangale - apaļš koka gabals; koks ar ko rullēja veļu.
- stenvantis Vantis, kas no sāniem balsta stengu.
- mikroagresija var izpausties kā sīki verbāli vai neverbāli apvainojumi (piemēram, ar balss toni, mīmiku, žestu), neiecietīga uzvedība vai attieksme pret indivīdu, grupu vai apkārtējo vidi dažādās ikdienas situācijās; var būt kā apzināta, tā neapzināta.
- kundzība Vara, kas balstās uz (kādas tautas, šķiras u. tml.) apspiešanu, izmantošanu; stāvoklis, kam raksturīga šāda vara.
- komponentu analīzes metode vārda leksiskās nozīmes analīzes metode, kas balstās uz nozīmes dalījumu sēmās jeb semantiskajos elementos.
- aizbalss Vārdisks atbalsts.
- deiktisks vārds vārds, kura referenci nosaka, balstoties uz runas situāciju.
- paronomāze Vārdu rotaļa, kas balstās uz skaņu līdzību - blakus tiek likti vārdi, kas fonētiski diezgan līdzīgi, bet nozīmes ziņā dažādi.
- anagramma Vārdu spēle, kas balstās uz burtu pārstatīšanu.
- ņergāns Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- ņergava Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- ņergavs Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- ņeršķis Vārgulis, kas runā klusā balsī.
- rēdze Vārpstas vai ass daļa, kas balstās gultnī.
- toriji Vārti, kas ved uz sintoistu svētnīcu; tos veido divi vertikāli stabi, ko savukārt balsta divas horizontālas barjeras, no kurām augstākā bieži ir katrā galā izliekta debesu virzienā.
- atšpaks Vārtu staba balsts.
- vīte Vasas vai lapas pārveidne, ar ko augs piestiprinās pie balsta.
- vītes vasas vai lapas pārveidnes, ar kurām augs piestiprinās pie balsta; piemēram, vīnkokiem, mežvīniem; raksturīgas arī daudziem tauriņziežiem un ķirbjaugiem.
- drošā piesaiste vecāka vai aprūpētāja izturēšanās pret bernu agrīnajā vecumā, kas veidojas no konsekventi mīlošas, atbalstošas un gādīgas aprūpētāju attieksmes, uzvedības.
- sokens vecs apģērba gabals.
- ķedelis Vecs apģērba gabals.
- dzelžgalis Vecs dzelzs gabals.
- strigalis Vecs virves gabals.
- kratņa Vecs, nelietojams apģērba gabals.
- sunka vecs, nonēsāts apģērba gabals; veca lupata.
- lipens Vecs, noplīsis apģērba gabals, lupata.
- krata Vecs, skrandains apģērba gabals.
- vēdergabals Vēdera apvidus gaļas gabals (kautķermenim).
- Adžaekapāds Vēdisma mitoloģijā - dievība, ko dēvē par debesu, okeāna un ūdeņu balstu, kuram kopš senseniem laikiem ugunsupurēšanas rituālos tika nests upuris.
- kultivēt Veicināt, atbalstīt (kā) pastāvēšanu un attīstību; būt par cēloni tam, ka (kas) pastāv un attīstās.
- bīdīt Veicināt, atbalstīt; virzīt, realizēt (piem., kādu ideju).
- tura Veidņu atbalsta elements, lai veidņu stāvokli telpā saglabātu nemainīgu.
- trillerēt Veidot trillerus (parasti ar balsi).
- allonža Vekselim piesaistīts gabals vekseļtiesisku uzrakstu (piem., indosamentu) atzīmēšanai, kuriem pietrūcis vietas uz paša vekseļa.
- ballotēt Vēlēšanās nodot balsi ar bumbiņām, zīmītēm, piecelšanos, roku pacelšanu utt.
- mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai.
- uninomināls apgabals vēlēšanu apgabals dažās valstīs, no kura ievēlē vienu deputātu.
- polinomināls apgabals vēlēšanu apgabals, no kura ievēlē vairākus deputātus.
- mažoritārās vēlēšanas vēlēšanu sistēma, kur tiek ņemtas vērā tikai par to kandidātu vai politisko partiju nodotās balsis, kura ir ieguvusi balsu vairākumu.
- proporcionālā vēlēšanu sistēma vēlēšanu sistēma, kurā ievēlēto skaits no katras partijas ir proporcionāls tai nodoto balsu skaitam.
- izvēlēt Vēlot, balsojot izveidot (cilvēku grupu kādu uzdevumu veikšanai).
- pārvēliens Velšanās kustība akrobātikā, kuru izpildot atbalstam pakāpeniski pieskaras vairākas ķermeņa daļas bez rotācijas pāri galvai.
- apakšbikses Veļas gabals, ko valkā zem virsbiksēm.
- eiduks Vērdiņš; poļu veclaiku trīs grašu naudas gabals; 1,5 kapeikas.
- klāja balsts verikāls balsts, lai novērstu klāja siju ieliekšanos.
- pleciņš Vērpjamā ratiņa detaļa, kur iemaukta un uz kura balstās spole.
- torsions Vērpstienis - elastīgais elements automobiļa balstiekārtā.
- apelēt Vērsties (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
- apelācija Vēršanās (pie kā) pēc atbalsta, padoma.
- abaks Vertikāla balsta vainagojuma (kapiteļa) augšējā daļa, parasti četrstūraina plāksne.
- statīvs Vertikāla ierīce (kā, parasti aparāta, ierīces) balstīšanai, nostiprināšanai darba stāvoklī.
- stāvus Vertikālā stāvoklī, balstā uz, parasti iztaisnotām, kājām.
- stāvus Vertikālā vai gandrīz vertikālā stāvoklī, balstā uz pakaļkājām.
- stabs Vertikāla, pēc formas baļķim līdzīga atbalsta konstrukcija.
- atlanti Vertikāli balsti vīriešu figūru veidā, kas balsta antablementu.
- jumta statņi vertikāli novietoti elementi, kas balsta kori vai augšējos kopturus un pārnes slodzi uz apakšējo kopturi vai paliktņiem.
- atlants Vertikāls balsts atlētiskas vīrieša figūras veidā.
- stabausis Vertikāls balsts, stabs, kārts.
- stabūzis Vertikāls balsts, stabs, kārts.
- statnis Vertikāls baļķis, dēlis, stienis, kam ir balsta funkcijas (celtnē, ierīcē u. tml.).
- klājbalsts Vertikāls statnis kuģa klāja balstīšanai.
- Trāķija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļaustrumos, tagadējās Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas austrumu daļa.
- Maķedonija Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļos, ietver Rietummaķedonijas un Centrālās Maķedonijas perifērijas, kā arī Austrummaķedonijas un Trāķijas perifērijas rietumu daļu.
- Ēpeira Vēsturiski ģeogrāfisks apgabals Grieķijas ziemeļrietumos ("Ēpeiros"), ietilpst daļa Pindu kalnu (augstums - līdz 2637 m).
- Anžū vēsturisks apgabals (_Anjou_) Francijas rietumos, Luāras lejtecē.
- Mazā Armēnija vēsturisks apgabals Eifratas upes augštecē, kas ietilpa Hetu valstī, vēlāk Persijā, neatkarīga no 322. g.- 2. gs. b. p. m. ē., tika iekļauta Lielās Armēnijas sastāvā m. ē. 1. gs.
- Žemaitija Vēsturisks apgabals tagadējās Lietuvas ziemeļrietumu daļā, kas 13. gs. bija neatkarīga valsts, 13. gs. beigās to iekaroja Vācu ordenis, 15. gs. atbrīvojās un apvienojās ar Lietuvas lielkņazisti.
- Astūrija Vēsturisks novads Spānijas ziemeļos un autonoms apgabals "Astūrijas karaliste" Biskajas līča piekrastē, platība - 10604 kvadrātkilometri, 1057200 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs - Ovjedo, robežojas ar Kantarbiju, Kastīliju un Leonu un Galisiju.
- Dobrudža Vēsturisks novads un dabas apgabals starp Melno jūru un Donavas lejteci Rumānijā (Tulčas, Konstancas žudeci) un Bulgārijā (Dobričas, Silistras apgabali), platība \~23000 kvadrātkilometru.
- paragnoze Vēsturisku personu slimības pēcnāves diagnoze, kas balstās uz tālaika slimības simptomu aprakstiem.
- eskadras mīnukuģis vidējas tonnāžas karakuģis, kas paredzēts pretinieka zemūdens un virsūdens kaujas līdzekļu iznīcināšanai, kuģu karavānu eskortēšanai, jūras desanta darbības atbalstīšanai.
- mecosoprāns Vidēji augsta sieviešu balss (starp soprānu un altu).
- baritons Vidēji augsta vīriešu balss (starp tenoru un basu).
- Centrālais masīvs vidēji augstu plakankalņu un plato apgabals Francijas centrālajā un dienvidu daļā (_Massif Central_), garums - 450 km, vidējais augstums - 400-700 m, augstākā virsotne - 1885 m.
- pusbalsī Vidēji klusā balsī.
- stereoskopija Vides objektu, to attēlu vizuāla uztvere, kas balstās uz binokulārās redzes īpašībām un dod iespēju novērtēt objektu telpisko formu un savstarpējo novietojumu; metožu kopums plakanu attēlu veidošanai, kuri izraisa telpiskuma sajūtas.
- svārki Viduklim pieguļošs sieviešu apģērba gabals no jostasvietas uz leju.
- leimanis Viduslaikos (piemēram, Livonijā) - ordeņa vasalis, kuram izlēņots neliels zemes gabals bez dzimtcilvēkiem par pienākumu ar savu zirgu un ieročiem doties ordeņa rīkotajos karagājienos, veidojot vieglo kavalēriju; par pirmo lēņa saņēmēju no ordeņa 1207. gadā kļuva Mālpils apvidus pilskungs Maneģints.
- leģisti Viduslaiku juristi, kas laicīgās romiešu tiesības pretstatīja kanoniskajām (baznīcas) tiesībām un feodālajām parašām; atbalstīja arvien pieaugošo karaļa varu tās cīņā ar feodāļu jurisdikciju.
- pfalcs Viduslaiku karaļa pils; apgabals, ko pārvalda pfalcgrāfs.
- elektromegafons Viegla, pārnēsājama balss pastiprināšanas iekārta, kas sastāv no mikrofona, pastiprinātāja, skaļruņa un barošanas avota.
- nojume Vieglas konstrukcijas celtne ar jumtu vai jumtveida pārsegumu uz balstiem, ar sienām vai bez tām.
- pietutināt Viegli piesliet, atbalstīt.
- dziedošs Viegli plūstošs, līdzīgs dziedāšanai (par balsi).
- pieturēt Viegli satvert ar roku un atbalstīt (kādu).
- pumeks viegls (peld ūdenī), porains gaišas krāsas vulkānisks iezis; šāda ieža gabals; izmanto abrazīviem, filtriem, par vieglu pildvielu betonos.
- rentgenspektrālanalīze Vielas fizikālās analīzes metode, kas balstās uz atomu, jonu vai molekulu rentgenspektru pētījumiem.
- solo Viena dziedātāja vai instrumentālista veikts skaņdarba vai tā daļas izpildījums (ar pavadījumu vai bez tā); skaņdarbs, tā daļa vienai balsij vai vienam mūzikas instrumentam (ar pavadījumu vai bez tā).
- imitācija Viena motīva, tēmas tūlītējs atkārtojums citā balsī, tieši vai apvērsti, vai arī dažādos citos variantos.
- mīmānsa Viena no 6 ortodoksālajām senindiešu filozofijas skolām, kas balstīta uz vēdām.
- gimels Viena no agrīnajām daudzbalsības formām, radusies 13. gs. Britu salās.
- kondukts Viena no agrīnās daudzbalsības formām.
- terapeitiskā kopiena viena no ilgtermiņa (vienu gadu un ilgāk) atveseļošanas pieejām cilvēkiem ar psihoaktīvu vielu lietošanas atkarību, kā arī cilvēkiem ar mentālās veselības problēmām un personības traucējumiem; balstās īpaši veidotā terapeitiskā vidē, kas ietver ikdienas režīma un kopienas noteikumu ievērošanu, strukturētas un nestrukturētas aktivitātes.
- interpretācija viena no konsultēšanas metodēm psiholoģijā, psihoterapijā un sociālajā darbā: ietver speciālista skaidrojumus par iespējamiem klienta uzvedības motīviem un cēloņiem; visbiežāk balstās kādā noteiktā teorētiskā pieejā, piemēram, psihodinamiskajā pieejā, piesaistes teorijā.
- sociālā tīklojuma anketa viena no novērtēšanas metodēm sociālajā darbā, kas ļauj noskaidrot klientam sniegto atbalstu, ko dod viņa sociālais tīklojums.
- aktīvā klausīšanās viena no pamata metodēm konsultēšanā sociālajā darbā; paņēmieni ir neverbāli (piemēram, atbalstoša acu kontakta veidošana, atvērta ķermeņa valoda, pamāšana ar galvu, smaidīšana) un verbāli (atkārtošana, atspoguļošana, pārfrāzēšana, precizēšana jeb noskaidrošana, jautājumu uzdošana, teiktā apkopošana, kā arī pārveidošana); nozīmīgs paņēmiens ir arī atgriezeniskās saites sniegšana, kas apliecina, ka teiktais ir saklausīts.
- Minesotas modelis viena no pieejām atkarību atveseļošanā, kas balstās uz psiholoģijas, psihiatrijas un medicīnas atziņām un praksi darbā ar pacientiem ar atkarību; tiek skaidrota atkarības būtība, procesi, pazīmes, tiek atklātas likumsakarības starp slimības norisi un pacienta uzvedību, emocionālajām reakcijām un rīcību; tiek kombinētas grupu nodarbības un individuālais darbs.
- personcentrēta plānošana viena no plānošanas pieejām, kas sākotnēji izstrādāta darbam ar cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem, bet vēlāk arī ar citām mērķa grupām (piemēram, bērniem ar speciālām vajadzībām, cilvēkiem ar funkcionālajiem traucējumiem); strukturētu metožu kopums, kas atbalsta sniedzējiem palīdz plānot to, kā nodrošināt atbalstāmās personas vajadzībām atbilstošu dzīves kvalitāti.
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība).
- psihosociālā izvērtēšana viena no sociālā darba mikrolīmeņa prakses pieejām izvērtēšanas posmā, ko raksturo izvērtēšanas fokusēšana uz klienta psiholoģisko faktoru (piemēram, raksturs, kognitīvās spējas, attieksmes, motivācija, vērtības un pārliecība u. c.) un sociālo faktoru (vides jeb sociālās prasības, atbalsta sistēmas, iespējas un resursi) mijiedarbību un ietekmi uz klienta sociālo funkcionēšanu.
- valsts vadīšana viena no valsts politikas nozarēm, kas balstās uz sabiedrībā izstrādātām un likumdošanas ceļā - konstitūcijās, likumos, normatīvajos aktos - nostiprinātām sistēmveida imperatīvam normām (principiem).
- laringoplēģija Viena vai vairāku balsenes muskuļu paralīze.
- līdzsvara vienādojumi vienādojumi, ar kuriem var aprēķināt balstu (saišu) reakcijas; mainot aktīvos spēkus, proporcionāli mainās balstu reakcijas, bet līdzsvars saglabājas.
- līdzsvara noteikumi vienādojumi, kuros neieiet balstu (saišu) reakcijas.
- kolonāde Vienādu kolonnu rinda, kas balsta siju vai arku pārsegumu; telpa, ko ierobežo kolonnu rinda.
- mundrināties Vienam otru uzmundrināt, atbalstīt.
- monokordīts Vienas balss saites iekaisums.
- balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
- hemilaringektomija Vienas laterālās balsenes daļas izgriešana.
- sekvence Vienbalsīga vai daudzbalsīga muzikāla uzbūve, kas tiek atkārtota (bez izmaiņām vai ar variantiem) vairākas reizes, pārvietojot to par noteiktu intervālu augšupejošā vai lejupejošā virzienā.
- melodija Vienbalsīgi izteikta muzikāla doma, kur emocionāli un mākslinieciski apvienojas daudzi mūzikas izteiksmes elementi.
- monodija vienbalsīgs dziedājums, arī vairāku balsu dziedājums unisonā vai oktāvā bez pavadījuma.
- monopods Vienbalsta fotostatīvs operatīvai fotografēšanai vai filmēšanai ierobežotā apgaismojumā.
- vienkārša teikuma paradigma vienkārša teikuma struktūras shēmas formu sistēma, kas balstās uz teikuma gramatisko nozīmi - predikativitāti, kuru veido sintaktiskā modalitāte un sintaktiskais laiks.
- teļmuguras Vienkāršam koka mastam augšgalā piestiprinātas koka uzlikas (balstiņi), kas mastu turošo trošu (vanšu un štagu) augšgalu cilpām neļauj noslīdēt gar mastu uz leju.
- SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data").
- ģenerālpauze Vienlaicīga pauze visās skaņdarba balsīs.
- protokols DSVD vienlaicīgas balss un datu ciparpārraides protokols (angļu "Digital Simultanious Voice/Data").
- all'unisono Vienlaicīgi, unisonā; vairākām balsīm dziedāt vai spēlēt vienu un to pašu.
- kopskaņa Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskanējums (1).
- kopskanējums Vienlaicīgs (vairāku vai daudzu balsu, instrumentu, arī skaņu) skanējums; kopskaņa (1).
- faringolaringīts Vienlaicīgs rīkles un balsenes iekaisums.
- zole Vienlemeša arkla balstdaļa - sliedes - apakšējā mala.
- plūst Vienmērīgi veidoties, skanēt (par runu, arī balss skaņām).
- fiducia Vienošanās forma seno romiešu tiesībās, kas balstījās uz savstarpēju uzticību.
- unanuimitāte Vienprātība, vienbalsība.
- konsenss Vienprātība; vienošanās; vienbalsīgi pieņemts lēmums, kas tapis, nevienprātīgiem lēmējiem meklējot savstarpēju kompromisu iespējas.
- vienbalsība Vienprātīgs visu vēlēšanu dalībnieku balsojums (par kādu lēmumu).
- unanims Vienprātīgs, vienbalsīgs (balsojot vienprātīgi pieņemts lēmums).
- bērna piedzimšanas pabalsts vienreiz izmaksājams valsts pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā.
- pašpalīdzības grupa viens no atbalsta grupu veidiem, ko raksturo cilvēku brīvprātīga apvienošanās grupā, kuru nevada profesionāli sagatavots vadītājs; grupas dalībniekus apvieno līdzīgas problēmas (piemēram, alkohola atkarība, bezdarbs) vai dzīves situācijas (piemēram, vecāki, kuri audzina bērnus ar garīgās attīstības traucējumiem).
- grāmatbalsts Viens no diviem balstiem (parasti taisnleņķa plakandzelzs vai tml.), ko lieto, lai vairākas grāmatas noturētu vertikāli.
- reliģiskais ideālisms viens no doktrīnu veidiem, kas tiesību jomā mēģināja nopamatot tiesības un to autoritāti, balstoties uz ideāliem priekšstatiem par justīciju, kas savukārt kļuva par pamatu ideālām tiesībām.
- villanella Viens no itāļu (galvenokārt neapoliešu) daudzbalsīgo dziesmu žanriem, radniecīgs frotolai.
- atstabs Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- veselības aprūpes pabalsts viens no pašvaldību brīvprātīgas iniciatīvas sociālo pabalstu veidiem Latvijā, proti, materiāls atbalsts veselības aprūpei pašvaldībā deklarētai personai.
- atbalsta grupa viens no sociālā darba ar grupu veidiem, cilvēku kopa, ko vieno līdzīga situācija un dzīves apstākļi; kopas galvenais mērķis ir psihoemocionālā atbalsta sniegšana un informācijas apmaiņa.
- mentālās veselības aprūpe viens no veselības aprūpes jomas virzieniem cilvēkiem ar mentālās vai psihiskās veselības traucējumiem; tā mērķis ir indivīda emocionālās, psiholoģiskās un sociālās labbūtības veicināšana, drošības un atbalsta sniegšana, nodrošinot šo cilvēku neatkarīgas dzīves iespējas un pašnoteikšanos.
- starpgabalis Viensētniekam piešķirtais papildus zemes gabals, kas atradās tālāk no mājām un no pārējās viņam piederošās zemes.
- monohords Vienstīgas instruments ar pārvietojamu balstiņu (akustikas) pētniecības un pedagoģijas vajadzībām.
- inklūzi Vientuļnieki, kas ieslēdzās mazā istabiņā, lai, atšķirti no pasaules, dzīvotu lūgšanām, svētcerēm un sniegtu garīgu pabalstu nelaimīgiem (~3.-17. gs.).
- univoce Vienvārda, vienbalsīgi.
- stumbrs Vienveidīgu šūnu sakopojums (dzīvnieka organismā), kam parasti ir refleksa, impulsu vadīšanas, arī balsta funkcija.
- plāne Vieta, laukums; neliels zemes gabals.
- mala Vieta, novads, apgabals, arī zeme (parasti nomaļa, tāla, arī nezināma).
- nomale Vieta, novads, apgabals, kas atrodas samērā tālu no kādas teritorijas, platības centra.
- pamats Vieta, vide (parasti zemes virsā), kas balsta (ko), neļauj (kam) smaguma spēka iedarbībā grimt, krist.
- gala vijums vijoļu dzimtas mūzikas instrumentu kakliņa elegants izliekums pašā galā - kā barokāla gliemežvāka atbalsojums.
- assbalsta elektromotora pakare vilces elektromotora novietojums ratiņos, kad tā karkasa viena mala ar slīdes gultņiem balstās uz riteņpāra ass, bet otra mala ar atsperu komplektu piekārta pie ratiņu rāmja šķērssijas.
- seglu ierīce vilkšanas ierīce vilcējautomobiļa savienošanai ar puspiekabes atbalsta plāksni.
- solfedžo vingrinājumu, arī apmācības paņēmienu kopums, kuru mērķis ir attīstīt muzikālo dzirdi, balsi, atmiņu, ritma izjūtu, prasmi dziedāt nepazīstamu nošu tekstu bez iepriekšējas sagatavošanas; attiecīgais mācību priekšmets.
- pārmete Vingrošanas elements - straujš ķermeņa apgrieziens (uz priekšu, atpakaļ, sānis), balstoties uz rokām.
- krūtaža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- krūteža Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- maniška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- priekšiņa Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- prieška Vīriešu apģērba gabals, kas sedz krūšu daļu un ko valkā zem svārkiem.
- virskrekls Vīriešu apģērba gabals, ko valkā virs apakškrekla.
- bešmets Vīriešu apmetņveida apģērba gabals (tjurkiem, mongoļiem, kaukāziešiem), kas sniedzas līdz ceļiem; to valkā virs krekla zem virsdrēbēm, apjož ar jostu, retāk aizpogā.
- varoņtenors Vīriešu balss - tenors ar baritonveidīgu pilnu tembru, spēcīgiem visiem reģistriem; dramatiskais tenors.
- maskulinizācija Vīriešu sekundāro dzimumpazīmju (piemēram, ūsu, bārdas, zemas balss) veidošanās sievietēm.
- apakškrekls Vīriešu veļas gabals, ko valkā zem virskrekla.
- favorīts Vīrietis, kuru aizstāv, atbalsta ietekmīga, augsta persona.
- krekls Virs apakšveļas valkājams auduma (vīriešu) apģērba gabals ar garām vai īsām piedurknēm, kas parasti sniedzas pāri jostas vietai; arī virskrekls.
- kļaščuks Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts auduma gabals.
- klapans Virs apģērba (parasti piedurkņu galos) uzšūts īpaši apstrādāts mazs auduma gabals.
- piekarceļš Virs zemes pacelts, pie balstiem piestiprinātu trošu vai viensliedes ceļš.
- parka Virsējais (ziemeļu tautu) apģērba gabals, ko parasti šuj no briežādām ar apmatojumu uz ārpusi.
- mētelis Virsējais apģērba gabals, kas parasti sniedzas pāri ceļgaliem un ko valkā virs kleitas, uzvalka u. tml.
- izliekta virsma virsma, kuras katrā punktā eksistē plakne (atbalstplakne), no kuras visa virsma atrodas vienā pusē.
- Mufumbira Virunga, vulkānisks apgabals Austrumāfrikā.
- strebeņķis Virves gabals.
- strigulis Virves gabals.
- sliet Virzīt, novietot vertikālā stāvoklī; virzīt, novietot slīpi, atbalstot (pret ko, pie kā).
- apstutēt Visapkārt atbalstīt.
- izstutēt Viscaur atbalstīt (1).
- liverijas Visi Londonas iedzīvotāji, kam ir balstiesības.
- intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
- bērnu pabalsts vispārējais bērnu pabalsts Latvijā: valsts pabalsts visiem bērniem līdz 16 gadu vecumam.
- publiskais telefonu tīkls vispārējas lietošanas sakaru tīkls, kas, izmantojot komutējamas vai nekomutējamas sakaru līnijas, nodrošina balss un datu pārraides pakalpojumus.
- iedrošināšana vispārīgā nozīmē ir veids, kā indivīdi komunikācijas procesā cits citam izsaka vai izrāda atbalstu; tā ir apliecinājuma izpaušana ar valodas vai citu izteiksmes līdzekļu palīdzību, lai stiprinātu neatlaidību, drosmi, pārliecību vai cerību cilvēkā, apzinoties iespējamās situācijas izmaiņas vai potenciālu.
- etiķešu piemērošana vispārīga termina vai nosaukuma piemērošana personai vai problēmai, balstoties uz pavirši novērotām īpašībām vai uzvedības veidiem.
- atbalsta centrs vispārīgs apzīmējums pakalpojumu sniegšanas vietai, kurā nodrošināti vairāki pakalpojumu veidi un tiek sniegts sociāls, emocionāls, informatīvs un praktisks atbalsts dažādām mērķa grupām (ģimenēm, bērniem, pieaugušajiem un senioriem).
- balsīgums Vispārināta īpašība --> balsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- balsnējums Vispārināta īpašība --> balsnējs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- daudzbalsīgums Vispārināta īpašība --> daudzbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; vairākbalsīgums.
- nebalsīgums Vispārināta īpašība --> nebalsīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī daudzbalsīgums (1).
- vairākbalsīgums Vispārināta īpašība --> vairākbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; daudzbalsīgums (2).
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- vienbalsīgums Vispārināta īpašība --> vienbalsīgs (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
- materiālās situācijas izvērtēšana vispusīga mājsaimniecības ienākumu un citu resursu izvērtēšana, lai mājsaimniecībai varētu tikt piešķirts trūcīgas/maznodrošinātas personas vai mājsaimniecības statuss, kas ļauj pretendēt uz ienākumu testētajiem pašvaldības sociālajiem pabalstiem.
- bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
- stereoma Visu mehānisko jeb balstu audu kopums augā.
- Visuma evolūcijas ēras Visuma evolūcijas posmi, ko raksturo noteikti fizikālie apstākļi (inflēcijas ēra, kvarku ēra, hadronu ēra, leptonu ēra, kodolsintēzes ēra, starojuma ēra un vielas ēra, kas turpinās mūsdienās); daļa no šīm ērām ir hipotētiskas, jo balstās tikai uz teorētiskiem aprēķiniem.
- kontralts Viszemākā sieviešu balss.
- bass Viszemākā vīriešu balss.
- atzīme Vizuāls palīglīdzeklis, kas uz izvēlnēm balstītās programmās norāda konkrēto izvēlni.
- putinists Vladimira Putina atbalstītājs.
- diskants vokālā partija, ko izpilda augstas bērnu vai sieviešu balsis.
- madrigāls Vokāls daudzbalsīgs skaņdarbs ar laicīgu saturu (galvenokārt 16. un 17. gadsimtā).
- duets Vokāls skaņdarbs divām balsīm; instrumentāls skaņdarbs diviem instrumentiem.
- elektrostatiskais voltmetrs voltmetrs, kura darbība balstās uz divu vai vairāku elektriski uzlādētu vadītāju elektriskās enerģijas izmantošanu; lieto lielu spriegumu (virs 1000 V) mērīšanai.
- Virunga Vulkāniskas apgabals Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, 8 lielu un daudzu mazu vulkānu konusi (augstākais - Karusimbi, 4507 m), liels seismiskums.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- svilpējzaķis Zaķveidīgo kārtas dzimta ("Ochotonidae"), balss atgādina spalgus svilpienus, dzīvo gk. klinšainās vietās kalnos, arī mežos, krūmājos, stepēs.
- žeberglītis Zaraina nūja balstam (zirņiem u. tml.).
- žaikstis Zarainas koka kārtis zirnāju atbalstam.
- žerbuļi Zarainas koka kārtis zirņu atbalstam.
- dumburis Zarains koka gabals kopā ar saknēm un atvasēm.
- zārda Zarains koks, ko izmanto zirņu vai pupu stādu atbalstam.
- morķaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra; morčaks.
- morčaks Zarains, sīksts, grūti skaldāms koka gabals; izaugums pie koka stumbra.
- murmulis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals; mormolis.
- morķis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- mormolis Zarains, sīksts, nelīdzens, grūti skaldāms koka gabals.
- žamburs Zarots miets, kur āboliņa vai zirņu augiem balstīties.
- šļukt Zaudējot atbalstu, saistījumu, slīdēt uz leju, arī krist.
- aizrauties Zaudēt uz brīdi elpu, palikt bez elpas, bez balss.
- primķis Zelējamās tabakas gabals; ruņģis (5).
- cekins Zelta naudas gabals senajā Venēcijā.
- monetārā paritāte zelta standarta laikā balstījās uz nacionālās naudas vienības zelta saturu.
- bāriskā depresija zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- rupja balss zema balss.
- alts Zema sieviešu vai bērnu balss.
- speķis Zemādas tauku slānis (cūkai); šāda tauku slāņa šķēle, gabals; šāda tauku slāņa šķēle, gabals, kas ir sagatavots ēšanai.
- bass Zemākā skaņa akordā; apakšējā balss vairākbalsu salikumā.
- bombards Zemākā tarkšķa balss ērģelēs.
- nogriezums Zeme, ko zemnieks zaudēja pēc 1861. g. reformas īstenošanas Krievijā par labu muižniekam, ja zemes gabals pārsniedza reformā noteikto normu.
- stūris Zemes gabals (parasti neliels), kas ir kāda īpašumā, lietošanā; arī apmešanās vieta, neliels miteklis.
- valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
- valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
- žāklis Zemes gabals starp diviem ceļiem, kas krustojas šaurā leņķī.
- sokla Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- sokle Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- soklis Zemes gabals starp purvu un tīrumu.
- šreijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām; streijgabals.
- streijgabals Zemes gabals, kas atrodas ārpus pamatgabala robežām.
- gruntsgabals Zemes gabals, kas atrodas kādas personas privātīpašumā.
- atgriezums Zemes gabals, kas, pārkārtojot zemes valdījuma attiecības, tiek atdalīts (no kādas citas platības).
- homsteds Zemes gabals, ko (pēc 1862. g. likuma) ar atvieglotiem noteikumiem piešķīra amerikāņiem un ieceļotājiem, kuri kļuva par ASV pilsoņiem.
- kutaris Zemes gabals, ko ieguva viensētnieks.
- riežis Zemes gabals, ko klaušiniekam bij jāapstrādā.
- dārzs Zemes gabals, kur audzē kultūraugus (augļu kokus, krūmus, ziedus, dārzeņus).
- tīrums Zemes gabals, lauks lauksaimniecības kultūru audzēšanai.
- klānis Zemes gabals, laukums.
- placs zemes gabals.
- zemespleķis Zemes gabals.
- pamatgabals Zemes īpašuma vai lietojuma daļa, uz kuras atrodas saimniecības ēkas un būves, vai zemes gabals ar lielāko lauksaimniecībā izmantojamās zemes platību.
- nodale Zemes nodale - zemes gabals, piešķīrums; zemes piešķiršana, iedalīšana.
- prekārijs Zemes nomas veids agrajos v-laikos R-Eiropā; arī zemes gabals, ko zemes īpašnieks iznomāja zemniekam pēc viņa rakstiska lūguma.
- lata Zemes strēle, iemērīts šaurs zemes gabals.
- magnētiskais Dienvidpols Zemes virsmas apgabals, kurā ieiet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- magnētiskais Ziemeļpols Zemes virsmas apgabals, no kura iziet Zemes magnētiskā lauka spēka līnijas.
- apbūvēts zemesgabals zemesgabals, uz kura atrodas ēkas vai būves.
- neapbūvēts zemesgabals zemesgabals, uz kura neatrodas virszemes ēkas vai būves.
- Antarktika Zemeslodes dienvidu polārais apgabals, kas ietver Antarktīdu, Atlantijas, Klusā un Indijas okeāna dienvidu daļu un salas (Dienvidu okeāns).
- Arktika Zemeslodes ziemeļu polārais apgabals, kas aptver Eiropas, Āzijas un Ziemeļamerikas kontinentu nomales un gandrīz visu Ziemeļu Ledus okeānu ar visām tā salām, kā arī Atlantijas un Klusā okeāna tuvējās daļas.
- landesvērs Zemessardze, ko 1918 XI gk. no vācbaltiešiem izveidoja ar vācu okupācijas armijas pavēlniecības atbalstu, pastāvēja līdz 1.06.1920.
- rupš Zems, dobjš (par balsi).
- rāpulītis Zīdaiņa apģērba gabals - bikses ar pēdām un nelielu augšdaļu ar lencēm.
- lācītis Zīdaiņu apģērba gabals - bikses ar pēdām un lencēm.
- plantigrads Zīdītājs, kas ejot min uz zemes ar visu pēdu un atbalstās uz tās apakšu (piemēram, āpsis, lācis, pērtiķis, arī cilvēks).
- Ziemeļkazahijas apgabals Ziemeļkazahstānas apgabals.
- lauztā intonācija zilbes intonācija, kuras pirmā daļa ir kāpjoša un saspriegta, bet otrā - pēc momentāna balss pārtraukuma nesaspriegta.
- zizināt Zīlītes^2^ balss skaņas.
- balts karogs zīme (balts auduma gabals) par priekšlikumu frontē vest sarunas par militāru operāciju pārtraukšanu
- pēdas Zīmes, ko atstāj kāju pēdas, rokas vai citas ķermerņa daļas vai vispār kāda rīcība, un kas vērojamas uz kāda pamata atbalstoties vai priekšmetiem pieskaroties.
- iekabe Zināma garuma ķēdes gabals.
- spekulācija Zināšanu ieguve ar dedukciju, nebalstoties uz pieredzi; šādā veidā iegūtās zināšanas.
- mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
- teorētisks pētījums zinātniskās izziņas forma, kuras ietvaros, balstoties uz empīrisko pētījumu sniegto materiālu, tiek pilnveidots un attīstīts jebkuras zinātnes jēdzieniskais aparāts, lai arvien vispusīgāk izzinātu esamības lietas, procesus un parādības.
- zirgābols Zirga ekskrementu gabals.
- strampals Zirga izkārnījumu gabals.
- strampuls Zirga izkārnījumu gabals.
- strumpuls Zirga izkārnījumu gabals.
- zusturi Zirnāju atbalsta kārtis.
- rīkstiņš Zirņu stāda atbalsta mietiņš.
- žemperis Zirņu vai pupu atbalsta kārts.
- Anseba zoba (apgabals) Eritrejā (_'Anseba_), valsts ziemeļrietumos.
- fricassee Zobgalīgs nosaukums 16. gs. daudzbalsīgām dziesmām, kurās katra balss dziedāja savu tekstu.
- balsta zobs zobs, ko izmanto protēzes atbalstam.
- amfodontogramma Zobu rindu un balstaparāta stāvokļa raksturojums.
- koiba Zoles gabals.
- rupčiks Zoļādas gabals (apavu zoles ielāpam).
- kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa.
- sprukt Zūdot balstam, saistījumam u. tml., pēkšņi slīdēt, krist (parasti par priekšmetiem).
- nokrist Zūdot līdzsvaram, balstam, strauji nonākt no (parasti) vertikāla stāvokļa horizontālā, tupus u. tml. stāvoklī (kur, uz kā u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem.
- ekosfēra Zvaigznes apkaimes apgabals, kurā var attīstīties dzīvība.
- zvaigžņu statistika zvaigžņu astronomijas nozare, kurā, balstoties uz ziņām par zvaigžņu skaitu, izdara secinājumus par zvaigžņu sistēmu telpisko uzbūvi.
- zvejas baseins zvejas apgabals.
- plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt.
- Lapzeme Zviedrijas lielākais apgabals, kas aizņem vairāk nekā ceturto daļu valsts teritorijas, atrodas vistālāk uz ziemeļiem; \~110000 iedzīvotāju, no tiem \~9000 sāmu, apvidus gk. kalnains un mežains.
- tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā.
- dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu.
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
- izņaudēt Žēlā balsī izlūgt (1).
- gaudens Žēlabains, vārgs (piemēram, par balsi).
- ņaudulīgs Žēls, raudulīgs (par cilvēka balsi).
- kritenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
- krītenis Žogs, kura šķērskoku gali balstās stabu gropēs.
bals citās vārdnīcās:
MEV