Paplašinātā meklēšana
Meklējam aste.
Atrasts vārdos (424):
- aste:1
- aster:1
- časte:1
- kaste:1
- laste:1
- maste:1
- maste:2
- paste:1
- taste:2
- taste:1
- asteja:1
- astere:1
- asters:1
- braste:1
- īkaste:1
- paaste:1
- skaste:1
- štaste:1
- uzaste:1
- master:1
- Pastes:1
- asteno-:1
- asteris:1
- Aijaste:1
- bezaste:1
- bomaste:1
- cūkaste:1
- čabaste:1
- dīkaste:1
- divaste:1
- Emmaste:1
- garaste:1
- Iokaste:1
- kaķaste:1
- kāraste:1
- kuņaste:1
- kuraste:1
- lēcaste:1
- Libaste:1
- līgaste:1
- Lilaste:1
- Līlaste:1
- liraste:1
- līraste:1
- lokaste:1
- Lonaste:1
- ļikaste:1
- Ļūbaste:1
- pagaste:1
- pamaste:1
- pelaste:1
- peļaste:1
- pipaste:1
- ragaste:1
- rataste:1
- retaste:1
- saraste:1
- suņaste:1
- teļaste:1
- vataste:1
- zīdaste:1
- žagaste:1
- basteja:1
- bastene:1
- Bastera:1
- Basteta:1
- geaster:1
- kastela:1
- kastele:1
- kastene:1
- kastens:1
- kasteri:1
- kasters:1
- Kasters:1
- kastete:1
- kastets:1
- lastega:1
- lasteka:1
- pastele:1
- pastene:1
- rasters:1
- vasteļi:1
- astenīte:1
- asterene:1
- asterias:1
- asterijs:1
- asteroma:1
- adataste:1
- atkraste:1
- bakkaste:1
- baltaste:1
- dienaste:1
- fantaste:1
- gludaste:1
- glupaste:1
- Himmaste:1
- kaķaaste:1
- Kallaste:1
- Kremaste:1
- kungaste:1
- ķedraste:1
- lapsaste:1
- lauvaste:1
- lielaste:1
- Maizaste:1
- Mammaste:1
- mielaste:1
- miskaste:1
- mizkaste:1
- mudraste:1
- nokraste:1
- pakraste:1
- Pelgaste:1
- pipkaste:1
- plataste:1
- ruļļaste:1
- ruņčaste:1
- Sangaste:1
- sānkaste:1
- Sārkaste:1
- sholaste:1
- sirgaste:1
- spīļaste:1
- stāvaste:1
- sūckaste:1
- svilaste:1
- svipaste:1
- švikaste:1
- švipaste:1
- tārmaste:1
- taukaste:1
- vērpaste:1
- vilkaste:1
- Vilkaste:1
- virsaste:1
- Volgaste:1
- ziedaste:1
- zirgaste:1
- žurkaste:1
- žvikaste:1
- adrastea:1
- bezastes:1
- dynastes:1
- ergastes:1
- garastes:1
- Gasteisa:1
- gastenci:1
- hylastes:1
- kaķastes:1
- Kastedžo:1
- kastelis:1
- kastells:1
- kastenis:1
- kasteris:1
- klasteri:1
- klasters:1
- krastene:1
- Krastene:1
- masterka:1
- pasteiga:1
- pasteigt:1
- pastelis:1
- pastelle:1
- Pastende:1
- pastenēt:1
- pasteris:1
- peļastes:1
- rasteris:1
- sastebēt:1
- sastebīt:1
- sasteigt:1
- sastenēt:1
- sebastes:1
- suņastes:1
- Zastenki:1
- zemastes:1
- asterales:1
- asteridae:1
- asterikse:1
- asterions:1
- asterisks:1
- asterisms:1
- asternāls:1
- asternija:1
- asteroīdi:1
- asteroīds:1
- asteroīds:2
- astesgals:1
- ābolkaste:1
- bruņčaste:1
- cēlājaste:1
- gružkaste:1
- jūrkraste:1
- Kriepaste:1
- līdakaste:1
- mistkaste:1
- mīzalaste:1
- pastkaste:1
- pidelaste:1
- piekraste:1
- plaukaste:1
- sivēnaste:1
- skrabaste:1
- skribaste:1
- skrobaste:1
- strubaste:1
- strupaste:1
- svilpaste:1
- šmuckaste:1
- švilpaste:1
- šviļpaste:1
- veidkaste:1
- čūskastes:1
- dakšastes:1
- dekasters:1
- denkastes:1
- garastene:1
- kanastero:1
- kastelāns:1
- Kastenāzo:1
- klasteris:1
- lauvastes:1
- lejastece:1
- Lohnasten:1
- masteriks:1
- mežastepe:1
- monasters:1
- pastedele:1
- pastelīgs:1
- pastellēt:1
- plasteīns:1
- ragastene:1
- sastellēt:1
- sasteļķēt:1
- sasteņķēt:1
- skasteres:1
- skasteris:1
- spicastes:1
- taukastes:1
- vilkastes:1
- žaunastes:1
- astenopija:1
- asteraceae:1
- asteroidea:1
- asteroīdes:1
- asterokoki:1
- asteskauls:1
- ķirzakaste:1
- lapsasaste:1
- leierkaste:1
- lejarkaste:1
- māņragaste:1
- plīvuraste:1
- smilškaste:1
- svilpjaste:1
- šķērukaste:1
- špickkaste:1
- švertkaste:1
- vēdekļaste:1
- zīdgaraste:1
- Alabastera:1
- amfiasters:1
- Donkastera:1
- Kasteldača:1
- kastellāns:1
- Lankastera:1
- Lenkastera:1
- nastenieks:1
- pagastenes:1
- pasteberēt:1
- pastenieca:1
- pasteniece:1
- pastenieks:1
- pasterizēt:1
- pasternaks:1
- plastelins:1
- sasteberēt:1
- sastebulēt:1
- sasteidzēt:1
- skastenājs:1
- smailastes:1
- solidaster:1
- somastevis:1
- stārastene:1
- sumastevis:1
- švīkastele:1
- tetrasters:1
- Trastenika:1
- trichaster:1
- Vastemeiza:1
- zeltastere:1
- ziemastere:1
- zobenastes:1
- astenoksija:1
- astenometrs:1
- astenosfēra:1
- asteroideae:1
- asterophora:1
- astesgabals:1
- grabažkaste:1
- grabuļkaste:1
- Jaunpagaste:1
- klabarkaste:1
- klaberkaste:1
- klaburkaste:1
- kleberkaste:1
- leijerkaste:1
- sekcijkaste:1
- šķērumkaste:1
- alabasteris:1
- barbastella:1
- Bastejkalns:1
- blastesthia:1
- Blīskastele:1
- blokbasters:1
- cotoneaster:1
- dasteigties:1
- dzelkņastes:1
- gasterēties:1
- Kastelamare:1
- Kastelbuono:1
- Kastelforte:1
- Kastellalto:1
- Kastellanca:1
- Kastellauna:1
- Kastelsardo:1
- klamasteris:1
- monasterium:1
- pasteidzīgs:1
- pasteigties:1
- pasteļkrāsa:1
- pasteļkrīts:1
- pasteļtonis:1
- pasterellas:1
- pastereloze:1
- pentastemon:1
- Rastenberga:1
- sasteigtība:1
- sastenēties:1
- skrastenājs:1
- spermasters:1
- zastencieši:1
- astenoģenēze:1
- astenokorija:1
- astereognoze:1
- asterionella:1
- asterococcus:1
- mežstrupaste:1
- diastemātija:1
- Ecclesiastes:1
- gasterosteus:1
- hylexetastes:1
- hymenogaster:1
- Kastellabate:1
- Kastellaneta:1
- kastellatūra:1
- Kastelloriza:1
- Kastelplanio:1
- mastektomija:1
- melanogaster:1
- micrasterias:1
- neurastenija:1
- parasteatoze:1
- parasternals:1
- parasternāls:1
- pasteidzināt:1
- pasteļglezna:1
- pastendnieki:1
- pusasteroīds:1
- sasteidzināt:1
- Skasterkalns:1
- skautmasters:1
- suprasterīns:1
- asterionellas:1
- asteroksiloni:1
- asteszvaigzne:1
- atkritumkaste:1
- cordulegaster:1
- gasteruptidae:1
- intrasternāls:1
- Kasteldefelsa:1
- Kastelfidardo:1
- Kastelgofredo:1
- Kastellamonte:1
- Kastelmadžore:1
- Kasteltermini:1
- Kastelvetrāno:1
- Monasterevana:1
- nogasterēties:1
- pasteļkrītiņš:1
- pasteļtehnika:1
- pasterizācija:1
- pasterizators:1
- pasterizēties:1
- rasterizācija:1
- sastengroties:1
- stigmasterīns:1
- suprasternals:1
- Velbasteavura:1
- astenospermija:1
- astereognozija:1
- gasteromicetes:1
- gasteromycetes:1
- gasterosteidae:1
- pārsasteigties:1
- protoblastenia:1
- astenopireksija:1
- asterococcaceae:1
- diastemomiēlija:1
- gasterophilidae:1
- pasteidzināties:1
- asterothyriaceae:1
- Bernkastele-Kīsa:1
- diastereoizomēri:1
- kastelāndarījums:1
- Kastelfjorentīno:1
- pasteļgleznojums:1
- astenozoospermija:1
- cordulegasteridae:1
- diastematokrānija:1
- gasterosteiformes:1
- melanogasteraceae:1
- pasteļglezniecība:1
- asteroseismoloģija:1
Atrasts vārdu savienojumos (26):
- aste bluķī, arī aste (ir) zem bluķa
- aste gaisā
- aste ir piesieta (kādam)
- aste ir zem bluķa (kādam)
- bezdelīgas aste
- celt aiz astes augšā
- govs aste
- grozās kā teļa aste
- grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā
- kā aste
- kā peles aste
- kad pūcei aste ziedēs
- kad pūcei aste ziedēs un kad cirvja kātam lapas plauks
- kaķim uz astes
- kaķis uz astes var aiznest
- kleitas aste
- komētas aste
- kust kā teļa aste
- lauvas aste
- lokās kā teļa aste
- nu ir aste zem bluķa
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest (ari panest)
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest (arī panest)
- tik, cik kaķis uz astes var panest (arī aiznest)
- uzsēsties uz astes
- velkas kā aste no pakaļas
Atrasts skaidrojumos (1209):
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām.
- žoicka (Govs) aste.
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji.
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni.
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster").
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā.
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu.
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks.
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās.
- pašvāris Agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu.
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes.
- pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls.
- jūras kara spēki aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai.
- pievākt Aizvērt kastes vāku.
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints.
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos.
- Vanga curvirostris āķknābja vangačaste.
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains.
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski.
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā.
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti.
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna.
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju.
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem.
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām.
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū.
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste.
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos.
- Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes.
- Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes.
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes.
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- plāsterers Apmetējs (angļu "plasterer").
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste.
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu.
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
- UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation").
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- izdunkurēt Ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot.
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.).
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā.
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai.
- jūrasasaris Asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu.
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga.
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli.
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā.
- svancītis aste (penis).
- Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai.
- meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu.
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā.
- astere Asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta.
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā.
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā.
- Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- kuma Atkritumu kaste.
- mēslnica Atkritumu kaste.
- atkritumkaste atkritumu tvertne; miskaste.
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- dirbuļot Ātri, sasteigti runāt.
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns).
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam.
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs.
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei.
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū.
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās.
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās.
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums.
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes.
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas.
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m).
- Microtus rossiaemeridionalis Austrumeiropas strupaste.
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme.
- Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms.
- būda Automašīnas (vai cita transporta līdzekļa) kravas kaste ar pārsegu.
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna.
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem.
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu.
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu.
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos.
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā.
- Connochates gnou baltastes gnu.
- Haliaeetus albicilla baltastes jūrasērglis.
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums.
- Rhipidura leucophrys baltlāsumainā vēdekļaste.
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai.
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā.
- goļa Barības kaste, barības redeles.
- bastine Bastene.
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu.
- gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda.
- akaudāls Bez astes.
- bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes.
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs.
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi.
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās.
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m.
- kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste.
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis.
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m.
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola.
- kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga.
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu.
- guļbūvju kultūra bronzas laikm. kult. (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Eiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopk., zemk.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms.
- Aphrastura spinicauda bruņastes dzeloņmūrnieks.
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
- meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere.
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem.
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu.
- Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums.
- igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī.
- Rhinocrypta lanceolata cekulainā stāvaste.
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta.
- Bombycilla cedrorum ciedru zīdaste.
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers.
- leijerkastnieks Cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs.
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži.
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes.
- spiga cūkas aste; cūkas gurna gabals ar asti.
- cūkaste Cūkas aste.
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum").
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai).
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele.
- Čīle Čīles Republika - valsts Dienvidamerikas dienvidrietumu daļā (sp. val. "Chile"), aizņem 4300 km garu un 15-355 km platu Klusā okeāna piekrastes joslu un piegulošās salas, platība - 756626 kvadrātkilometri, 16746500 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 15 reģioni, robežojas ar Peru, Bolīviju un Argentīnu.
- čega Čuprs, zirgaste, skausts.
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats.
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi.
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu.
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu.
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km.
- Bernāti dabas liegums Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, lieguma dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m).
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām.
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā.
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai.
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
- geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū.
- spīle Dakšaste.
- cerura Dakšastes.
- dakšasti Dakšastes.
- kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu.
- rīknīca Darba rīku kaste.
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri.
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika.
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši.
- Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums.
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm.
- cisticerkoīds Dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī.
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs.
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku.
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne.
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas.
- astiņa Dem. --> aste.
- astīte Dem. --> aste.
- baložastīte Dem. --> baloža aste.
- cūkastiņa Dem. --> cūkaste.
- garastīte Dem. --> garaste.
- kastele Dem. --> kaste.
- kastene Dem. --> kaste.
- kaštene Dem. --> kaste.
- kastiņa Dem. --> kaste.
- kastīte Dem. --> kaste.
- lokastīte Dem. --> lokaste.
- pastkastīte Dem. --> pastkaste.
- peļastīte Dem. --> peļaste (2).
- platastiņa Dem. --> plataste.
- platastīte Dem. --> plataste.
- zīžastīte Dem. --> zīdaste.
- denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt.
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma.
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. Asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta.
- Hirundo smithii diegastes bezdelīga.
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple.
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai.
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums.
- vilciena redzamie signāli diski, karodziņi un lukturi vilciena galvas un astes apzīmēšanai.
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus.
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus.
- bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints.
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē.
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija.
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi.
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu.
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti.
- batāte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs, kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus.
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta.
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu.
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu.
- genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu.
- panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales").
- kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales").
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi.
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru.
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
- Quoscalus mexicanus dižastes strazdvālodze.
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā.
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija.
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli.
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās.
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva.
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs.
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu.
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu.
- Dendroica coronata dzeltenuzastes kokķauķis.
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš.
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj).
- stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals.
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- skrullastis Dzīvnieks, kam aste ir gredzenā.
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu.
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta.
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna.
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti.
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas.
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster").
- Rūbežu ezers ezers Andzeļu pagastā, \~0,5 km no Ežezera ziemeļu piekrastes, platība 5,3 ha, gandrīz apaļš, diametrs - \~300 m.
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes.
- Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers.
- Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos.
- Dūņezers Ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers.
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers.
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers.
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers.
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis.
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt").
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes.
- zobins Gaiļa astes garā spalva.
- trese Gaiļa garā astes spalva.
- grežņis Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva.
- grezns Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva.
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti.
- gaisa tanki gaisa kastes.
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā.
- ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās.
- stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās.
- grezna Garā astes spalva (gailim).
- greznis Garā astes spalva (gailim).
- goļa Gara, nodaļās sadalīta perējamā kaste zosīm u. c. putniem.
- Lielais Barjerrifs garākā (2300 km) koraļļu rifu virkne pasaulē (angļu val. "Great Eastern Erg"), atrodas Koraļļu jūrā, Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē, stiepjas no Torresa šauruma apmēram līdz dienvidu tropu lokam, platums - 2-150 km, lielākā daļa - zemūdens rifi, kas atsedzas bēguma laikā.
- Stercorarius longicaudus garastes klijkaija.
- Poephila acuticauda garastes krāšņžubīte.
- Astrapia mayeri garastes paradīzesputns.
- urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis").
- Strix uralensis garastes pūce.
- Uragus sibiricus garastes svilpis.
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem.
- aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu.
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m.
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti.
- krastājs Garš piekrastes posms.
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem.
- Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu.
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas.
- krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika.
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis (1).
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pasteļtehnika.
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga.
- plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga.
- lauvas aste govs aste.
- vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā.
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta.
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās.
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste.
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās.
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters.
- sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs.
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei.
- Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra.
- Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību.
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds.
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni.
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks.
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips.
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni.
- Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs.
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus.
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus.
- ormanītis Griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints ("Porzana"), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama.
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km.
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru.
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā.
- Solidaster hybridus hibrīdā zeltastere.
- M. A. humanitāro zinātņu maģistrs (angļu "Master of Arts").
- kantabrieši Ibēriešu cilts, kas dzīvoja no Ebras iztekas līdz Spānijas ziemeļu piekrastei un ilgi pretojās romiešiem, kam pakļauti tika Augusta laikā (29.-25. un 22.-19. g. p. m. ē.).
- izraut no rokām iegūt kādu vērtību sev, atņemot to kādam citam, pasteidzoties pirmajam to nopirkt.
- Freizeras plato Iekšējais plato Kordiljeros ("Fraser Plateau"), starp Klinšu un Piekrastes kalniem, Kanādā, augstums — 600-1200 m ziemeļos, 1500-1800 m dienvidos, salveida vulkāniski kalni līdz 2400 m, paleogēna un neogēna lava ar morēnu segu, blīvs kanjonveida ieleju tīkls.
- joma Ieplaka starp diviem piekrastes sēkļiem jūrā.
- nestuves Ierīce (plāksne, kaste u. tml. ar rokturiem), kas paredzēta kā pārnešanai un ar ko parasti strādā divi cilvēki.
- pašizgāzējierīce Ierīce kravas automobiļa platformas vai kravas kastes pacelšanai.
- strūklas aizspārns ierīce spārna cēlējspēka palielināšanai, izmantojot saspiesta gaisa strūklu no spraugām spārna astes malās.
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- Turkanas ezers iesāļš beznotekezers Austrumāfrikā, Kenijas ziemeļos (ziemeļu piekraste Etiopijā), atrodas šaurā tektoniskā ieplakā 375 m vjl., platība - 6800 kvadrātkilometru, garums - 290 km, lielākais platums - 32 km, lielākais dziļums - 109 m; Rūdolfa ezers.
- olu melanža ilgi uzglabājams olu pārstrādes produkts, pildīts hermētiskā tarā, pasterizēts vai saldēts.
- sezams Indijas sezams - divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas sezamaugu dzimtas suga ("Sesamum indicum"), viengadīgs tropiskās Āzijas un Āfrikas lakstaugs ar zvanveida ziediem un mazām sēklām, kas satur eļļu.
- Koromandelas krasts Indostānas pussalas Bengālijas līča piekraste ("Coromandel") uz dienvidiem no Krišnas grīvas, Indijā, garums - 700 km, platums - 80-100 km.
- astenometrs Instruments astenopijas mērīšanai.
- seifs Īpaša telpa (parasti bankā), kur ir novietoti šādi skapji, kastes, atvilktnes.
- pastkaste Īpaši izveidota kaste, kurā ievieto nosūtāmos vai adresātam piesūtītos pasta sūtījumus.
- astronīms Īpašvārds, kas nosauc kādu debess ķermeni (zvaigzni, planētu, asteroīdu u. tml.).
- ļipa Īsa aste.
- pempe Īsa cūkas aste, īsa zirga aste.
- Stercorarius parasiticus īsastes klijkaija.
- Cettia squameiceps īsastes krūmķauķis.
- sikuļi Itālijas sentauta (sikaņu atzarojums), apvidū no Teveres līdz austrumu piekrastei, vēlāk Sicīlijā.
- parmesans Itāļu cietā siera šķirne (angļu "parmesan", it. "parmigiano"), ko gatavo no nepasterizēta piena; parmezans; Parmas siers; parmedžano; parmadžāno.
- Parmas siers itāļu cietā siera šķirne, ko gatavo no nepasterizēta piena, radies Parmā (Itālijas ziemeļos), sarīvētu izmanto dažādu ēdienu gatavošanai; parmesans; parmezans, parmedžano; parmadžāno.
- sēžas (arī sēdes) tulzna izaugums astes apvidū (mērkaķu dzimtas dzīvniekiem).
- dupināt Izdzīt vēzi no pakrastes alas.
- osteolepis Izmirusi zivju ģints "Crossopterygii" rindā ar rombiskām gludām vai punktētām zvīņām un heterocerku astes spuru.
- paradoxides Izmirušu trilobītu (vēžu) ģints, galvas vairogs un sānu zvīņas ar garām adatveidīgām piedevām, aste sīka, atrasti vidējā kembrija nogulumos.
- Aster divaricatus izplestā ziemastere.
- vēdeklis Izplestas medņa gaiļa astes spalvas, kas sevišķi labi redzamas, gailim riestojot.
- kartonāža Izstrādājumi no (parasti samērā cieta, bieza) papīra un kartona (piemēram, kartona taras kastes, futrāļi, kārbas, maisi).
- masnāties Izveicīgi pasteigties kaut ko darīt.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
- Babītes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1957. g. ligzdojošo un caurceļojošo ūdensputnu aizsardzībai, 385 ha platībā aizliegta uzturēšanās visā bezledus periodā, 2270 ha ir sezonāls liegums, tikai putnu migrācijas un ligzdošanas laikā, ezerā un piekrastes pļavā ligzdo \~60 putnu sugas, to vidū putni, kuru eksistence apdraudēta visā pasaulē.
- Papes ezera ornitoloģiskais liegums izveidots 1977. g., lai aizsargātu ligzdojošos un caurceļojošos putnus, ietver pašu ezeru un tā piekrastes mitraines, platība - 2205 ha.
- atvilktne Izvelkama, parasti ne visai dziļa kaste mēbelēs.
- helikoptera transmisija jaudas pievada ierīces (reduktori, vārpstas, pievadu kārbas, sajūgu uzmavas, bremzes u. c. agregāti) astes vadības propellerim.
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
- Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis.
- Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki.
- Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km.
- Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km.
- jūraskaķis Jūras kaķis, adataste.
- portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
- mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā.
- paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies.
- atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība.
- abrāzijas terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kas iegrauzta pamatkrasta iežos.
- jūras terase jūras piekrastes zonas reljefa forma, kuru veidojusi jūra, kad tās līmenis bijis relatīvi zemāks vai augstāks salīdzinājumā ar tagadējo.
- ekonomiskā zona jūras rajons 200 jūras jūdžu platumā no piekrastes, kas piekļaujas teritoriāliem ūdeņiem, kurā piekrastes valsts realizē savas suverēnās tiesības.
- Lenkasteras šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (angļu val. “Lancaster Sound”), starp Bafina Zemi, Bailota un Devonas salu, platums — 50-80 km, lielākais dziļums — 1232 m, ledus sega 10 mēnešus gadā.
- benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase.
- dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m.
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
- dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos.
- jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru.
- jūras stagaris jūrasstagars ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia", senāk "Spinachi vulgaris Flem."), līdz 15 cm gara zivs, nārsto tanī pat laikā, pārtiek no sīkiem dzīvnieciņiem un zivju mazuļiem.
- jūrmaliens Jūrmala, piekraste.
- naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru.
- dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi.
- vāks Kā (piemēram, trauka, kastes) virsējā, atvāžamā vai noņemamā daļa.
- Maija Kāda asteroīda nosaukums.
- mandzene Kāda piekrastes auga nosaukums.
- sīkastrene Kāda sīku asteru suga.
- līkastītis Kāds, kam ir līka saste, iesauka kaķim.
- šķeltastes kaija kaiju suga ("Larus sabini syn. Xema sabini"), Latvijā konstatēta 4 reizes; šķeltastes ķīris.
- ruks kaķa aste.
- kaķaste Kaķa aste.
- pelaste Kaķaste jeb astainais amarants ("Amaranthus caudatus").
- lapsaste Kaķastei līdzīgs augs ar tumši sarkanu ziedkopu; astainais amarants.
- servals kaķu dzimtas suga ("Felis serval), garkājains dzīvnieks, kas dzīvo Āfrikas savannās un medī naktī; dzeltenpelēks ar melniem plankumiem, lielas acis un gara aste; ķermeņa garums 70-100 cm, astes - \~30 cm.
- Pāļu kalns kalns Nīcas un Rucavas pagastā, ir viena no augstākajām Baltijas jūras piekrastes kāpām, absolūtais augstums - 36,4 m, relatīvais augstums - 30 m, garums - 160 m, platums - 120 m.
- Lielais Kaukāzs kalnu sistēma Kaukāza vidienē, tā augstākās grēdas ar virsotnēm virs 5000 m, ko klāj mūžīgais sniegs un ledāji, stiepjas no Melnās jūras ziemeļaustrumu piekrastes līdz Kaspijas jūras Apšeronas pussalai.
- Kampuša Kampuša duš Goitakaziša - pilsēta Brazīlijā ("Campos dos Goytacazes"), Riodežaneiro štata ziemeļu daļā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Paraibas du Sulas labajā krastā, 356600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- Kandalakša Kandalakšas rezervāts - atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrētas vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43).
- flotile Kara kuģu vienība kara darbībai upēs, ezeros, jūras piekrastes joslā.
- kreiseris karakuģis pretinieka kuģu un piekrastes objektu iznīcināšanai, kuģu un desantu apsargāšanai.
- baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš.
- spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
- šķērumkaste Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde.
- šķērumlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju; šķērlāde.
- šķērlāde Kaste (arī kastei līdzīgs statnis), kurā ievieto spolēs saspolēto velku dziju.
- sūckaste kaste (kā) uzsūkšanai.
- kārba Kaste (parasti kartona vai metāla, ar vāku).
- lāde Kaste (parasti koka) dažādu mantu glabāšanai.
- strīķlāde Kaste (parasti saliekama), kurā veido kieģeļus.
- ābolkaste Kaste ābolu pārvadāšanai.
- burtene Kaste ar nodalījumiem tipogrāfijas burtu un citu iespiedzīmju ievietošanai.
- urna Kaste ar spraugu, parasti vēlēšanu biļetenu iemešanai.
- kānika Kaste maizes glabāšanai.
- mālstrāķis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīne Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrinice Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīnīce Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrīnis Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- skrinka Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
- apgrozs Kaste pie dzirnakmens.
- sesku būris kaste sesku ķeršanai.
- nesesers Kaste, kārba, maza soma (parasti noteikta priekšmetu komplekta ievietošanai).
- sekcijkaste Kaste, kas sastāv no vairākiem nodalījumiem.
- bodeskasts Kaste, kur ievieto preces; tara.
- bodskasts Kaste, kur ievieto preces; tara.
- pūra lāde kaste, kurā glabā līgavas pūra audumus, apģērbus u. tml.
- īkasts Kaste, kurā glabā svaigas zivis.
- šķērukaste Kaste, kurā ievieto (kamolos satīto vai spolēs saspolēto) velku dziju.
- ķiste Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
- ķists Kaste, kurā zvejnieki liek zivis.
- skrīņa kaste, lāde.
- jaščuks Kaste, no kuras dzīvnieki ēd barību.
- lāde Kaste, skapis (naudas līdzekļu) glabāšanai.
- jaščiks Kaste.
- kasts Kaste.
- skaste Kaste.
- cāļkuraža Kastei līdzīga ragavu virsējā daļa ar atzveltni.
- kurvis Kastei līdzīga ratu virsdaļa.
- Kasteļona de la Plana Kasteljona de la Plana, pilsēta Spānijā.
- Kastellammāre del Golfo Kastellammāre del Golfo - pilsēta Itālijā ("Castellammare del Golfo"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelamare Kastellammāre.
- šatelēne Kastellāna sieva, pils īpašniece.
- Plana Kasteļo de la Plana - pilsēta Spānijā, Galisijas autonomā apgabala administratīvais centrs, 144300 iedzīvotāju (2006. g.); Kasteljona de la Plana.
- Jeroslawka Kastera muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Izvaltas pagastā.
- koferis Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; čemodāns.
- čemodāns Kastes veida soma nelielu priekšmetu pārnešanai, pārvadāšanai; koferis.
- sitamais riņķis kastete.
- kastets Kastete.
- jūraszirdziņš Kaulzivju klases adatzivjveidīgo kārtas ģints ("Hippocampus"), sīka jūras zivs (garums - 4-20 cm), aste nosmailināta, spēj savīties spirālē, galva noliekta, tādēļ atgādina šaha zirdziņu.
- lašveidīgie Kaulzivju klases kārta ("Salmoniformes"), nelielas un vidēji lielas zivis (garums - no 2,5 cm līdz 1,5 m), spuras bez asiem stariem, muguras vidū 1 īsa spura, aiz tās netālu no astes spuras maza, t. s. tauku spura; pēc senākas klasifikācijas ietilpa siļķveidīgo kārtā.
- jūrasvelns Kaulzivju klases makšķerzivjveidīgo kārtas suga, ķermenis saplacināts vertikālā virzienā ar šauru astes daļu, garums - līdz 150 cm, muguras spuras priekšējais stars novirzīts uz galvas, un tā galā ir gaismas orgāns, kas pievilina medījumu, mīt 50-200 m dziļumā Atlantijas okeāna jūrās Eiropas piekrastē.
- stagars Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), neliela, plēsīga zivs ar savrupiem dzeloņiem muguras spuras priekšā, 5 ģintis, \~10 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas.
- stagarzivis Kaulzivju klases stagarveidīgo kārtas dzimta ("Gasterosteidae"), sīkas zivis (garums - 3,5-20 cm), kam uz muguras un vēdera ir noliecami dzeloņi, \~5 ģintis, >10 sugu., Latvijā 3 sugas.
- lidzivs Kaulzivju klases vējzivjveidīgo kārtas dzimta ("Exocoetidae"), dzīvo siltajās jūrās, izplešot palielinātās krūšu spuras var pārvietoties pa gaisu vairākus simtus metru, laiku pa laikam "atsperoties" pret ūdens virsmu ar lielo apakšējo astes spuru.
- astesgabals Kautķermeņa gālas gabals, kas ietver asteskaulu.
- gaļas subprodukti kautķermeņu apstrādē izņemti uzturā izmantojami iekšējie orgāni (aknas, nieres, mēles, smadzenes, kuņģi, liesas, plaušas) un atdalītas ķermeņa daļas (galvas, kājas, astes).
- Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m.
- garastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius longicaudus"); garastes laupītājkaija.
- īsastes klijkaija klijkaiju suga ("Stercorarius parasiticus"); īsastes laupītājkaija.
- piespiestā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster adpressus").
- pūšļu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullata"), Latvijā introducēta.
- lodveida klintene klinteņu suga ("Cotoneaster bullatus").
- uzkrītošā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster conspicuus").
- Dammera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dammeri").
- Dīlsa klintene klinteņu suga ("Cotoneaster dielsianus").
- Franšē klintene klinteņu suga ("Cotoneaster franchetii"), Latvijā introducēta.
- klājeniskā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster horizontalis"), Latvijā introducēta.
- gludmalu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster integerrimus").
- spožā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster lucidus").
- melnā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster melanocarpus syn. Cotoneaster niger").
- sīklapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster microphyllus").
- daudzziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster multiflora"), Latvijā introducēta.
- austrumu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster orientalis syn. Cotoneaster x matrensis Domokos").
- agrā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster praecox").
- ķekarziedu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus").
- kārkllapu klintene klinteņu suga ("Cotoneaster salicifolius").
- košā klintene klinteņu suga ("Cotoneaster splendens").
- Sterna klintene klinteņu suga ("Cotoneaster sternianus").
- Vorda klintene klinteņu suga ("Cotoneaster wardii").
- Voterera klintene klinteņu suga ("Cotoneaster x watereri").
- Klipertona Klipertona sala - atrodas Klusā okeāna austrumos ("Ile de Clipperton"), >1000 km uz dienvidaustrumiem no Meksikas piekrastes, Francijas aizjūras īpašums, platība - 9 kvadrātkilometri, pastāvīgu iedzīvotāju nav.
- kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
- kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
- kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
- kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
- aulis Kokā uzvelkams bišu strops, dore; neliela koka kaste (senāk arī izdobts vienkocis), ko ieliek kokā bišu spieta ķeršanai.
- sarkanknābja kokložņa kokložņu dzimtas suga ("Hylexetastes perrotii").
- melnzeme Kontinentāla klimata ietekmē veidojusies auglīga stepes un mežastepes zonu augsne ar bagātu trūdvielu saturu.
- klinteņu korokija korokiju suga ("Corokia cotoneaster").
- krasta krabis krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas"); piekrastes peldkrabis.
- Carcinus maenas krasta krabis jeb piekrastes peldkrabis.
- littorella Krastenes.
- vienzieda krastene krasteņu suga ("Littorella uniflora"), Latvijā aizsargājama.
- Etiopijas krāšņžubīte krāšņžubīšu dzimtas suga ("Estrilda ochrogaster").
- triecienkrāteris Krāteris, kas izveidojas Zemes vai cita debess ķermeņa virsmā sadursmē ar asteroīdu.
- trauslā krava krava, kurai tās trausluma dēļ mešana vai izgāšana no transportlīdzekļa kravas kastes nav pieļaujama. Piemēram, stikla pudeles, elektroniskas ierīces, olas u. tml. Šo kravu īpaši apzīmē.
- pasteļkrītiņš Krītiņa formā sapresēta pasteļkrāsa.
- kuņaste Kuces aste.
- kabotāžas kuģis kuģis, ko izmanto kuģošanai savas valsts piekrastes ūdeņos.
- ciršļi Kukaiņēdāju kārtas dzimta ("Soricidae"), pelei līdzīgs ķermenis un aste, biezs apmatojums, garš purns; cirslis.
- kuņģspindele Kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Gasterophilidae"), vidēji lieli un lieli (garums - 9-13 mm) mušveidīgie, kuru kāpuri attīstās zālēdāju kuņģī, Latvijā nav pētītas, varētu būt 4-5 sugas.
- ādspārņi Kukaiņu klases kārta ("Dermaptera"), vidēji lieli kukaiņi ar slaidu, plakanu, 7-15 mm garu ķermeni, \~1300 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; spīļastes.
- diplūra Kukaiņu klases kārta ("Diplura") - bezspārnu kukaiņi, dzīvo augsnē, trūdošā koksnē; divaste.
- tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
- herkulesvabole Kukaiņu klases vaboļu kārtas skarabeju dzimtas suga ("Dynastes hercules"), lielākā vabole, garums - līdz 16 cm, sastopama Centrālajā un Dienvidu Amerikā.
- Lielā māja kults, ko praktizē Ziemeļamerikas indiāņi - delavari, kā arī ziemeļrietumu piekrastes ieziemieši; kulta centrs ir kvadrātveida plānojuma ēka, kuras stūri atbilst četru debespušu virzieniem un kura simbolizē pasauli, tās centrā nereti ir novietots pīlārs ar divām sejām, kas simbolizē radītāju; tempļa zālē notiek ceremoniālās rudens dejas un lūgšanas, kas iezīmē jaunā gada un jaunas pasaules sākumu.
- bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
- ramsts kumoss, gabals; siļķe bez galvas un astes.
- asteroideae Kurvjziežu dzimtas asteru apakšdzimta.
- miķelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Aster"), dekoratīvs lakstaugs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~250 sugu (no kurām dažas dēvē par ziemasterēm), savvaļā Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Italapass Koijots kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - karavadonis, demiurgs.
- Dsonokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - milze cilvēkēdāja ar vara nagiem.
- Komokva Kvakiutlu (Kanādas rietumu piekraste) mitoloģijā - neskaitāmu bagātību saimnieks, kuru attēloja kā tuklu invalīdu, kas nekad nepieceļas no savas guļvietas.
- Kvatro Kastella Kvatro Kastella - pilsēta Itālijā ("Quatro Castella"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- purka Ķeksis ar garu kātu zivju un vēžu izdzīšanai no piekrastes alām.
- Nehalennija Ķeltu un ģermāņu mitoloģijā - Nīderlandes piekrastes apgabalu jūras dieviete, kuras kults uzplauka 3. gs.
- uzaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas virs astes.
- paaste Ķermeņa daļa, arī apmatojums, apspalvojums, kas atrodas zem astes.
- ķēžu Ķēžu kaste - speciāla kaste, kurā glabājas enkurķēde.
- Lanius sphenocercus ķīļastes čakste.
- astrine Ķīnas astere ("Callistephus chinensis").
- Callistephus chinensis Ķīnas astere.
- Saururus chinensis Ķīnas ķirzakaste.
- saururus Ķirzakastes.
- ķiste Labības kaste.
- ķists Labības kaste.
- grobs Lāde, kaste, skapis.
- bīlāde Lāde, kaste.
- Mirima lagūna lagūna Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, Brazīlijā un Urugvajā, platība - \~2000 kvadrātkilometru, garums - 220 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 7 m.
- liesmenīte lapiņu sēņu gints ("Flammulaster").
- lapsasaste Lapsaste.
- alopecurus Lapsastes - graudzāļu dzimtas ģints.
- Isothecium alopecuroides lapsastes vienādvācelīte.
- Microtus arvalis lauka strupaste.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- uzlauzt Laužot panākt, ka (kas, piemēram, telpa, kaste) kļūst pieejams; laužot dabūt vaļā (piemēram, durvis, vārtus).
- leierkaste Leijerkaste.
- lejarkaste Leijerkaste.
- organistrum Leijerkaste.
- Lankastera Lenkastera, pilsēta ASV, Pensilvānijas štatā.
- Lankasteras šaurums Lenkasteras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā.
- Īsfjords līcis Grenlandes jūras ziemeļaustrumos (_Isfjorden_), Špicbergenas salas rietumu daļā, garums - 92,5 km, platums pie ieejas - 11 km, dziļums - >200 m, sazarots, no piekrastes kalniem ieslīd šļūdoņi.
- sansevjēra Līdakaste - liliju rindas agavju dzimtas ģints ("Sanseviera"), istabas augi.
- stabilizators lidaparāta astes horizontālās plāksnes, kas nodrošina stabilitāti.
- bremžu izpletnis lidmašīnas astes daļā nostiprināts izpletnis, ar kuru pēc nosēšanās samazina noskrējienu.
- adaptīvais spārns lidmašīnas spārns, kura profils katrā lidojuma režīmā pieņem gandrīz optimālu formu; spārna priekšējā un astes daļa automātiski atliecas atkarībā no lidojuma Maha skaitļa un uzplūdes leņķa, saglabājot plūdlīnijas ārējo virsmu.
- pelnu vanna līdzeklis cīņai ar putnu spalvgraužiem - koka kaste ar blīvu dibenu, kurā 15-20 cm biezā slānī ieber sausu smilšu un koka pelnu maisījumu (vienam spainim maisījuma vēlams pievienot 200 g sēra pulvera).
- Alopecurus aequalis līdzīgā lapsaste.
- Alopecurus geniculatus liektā lapsaste.
- lielais lirastis lielā liraste ("Menura novaehollandiae").
- Menura novaehollandiae lielā liraste.
- Sirex gigas lielā skujkoku ragaste.
- langusts Liels vēžveidīgo klases dzīvnieks ar cilindrisku čaulu, ļoti garu otro antenu pāri (galvenokārt silto jūru piekrastes joslā).
- vācele Liepas koka kaste, liepas lūku trauks.
- slaidā liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster gracilis").
- dūkstu liesmenīte liesmenīšu ģints sēņu suga ("Flammulaster limulatus").
- Ļūbasta Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" nosaukuma variants.
- Zascenku Ribaki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants.
- Zascenku Riboki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukuma variants.
- Zascenku Rybuoki Līksnas pagasta apdzīvotās vietas “Zastenki Ribaki” nosaukums latgaliski.
- Melnupe Lilastes ezera pieteka Sējas pagastā, no vidusteces ir Sējas un Ādažu pagasta robežupe; Mellupe.
- Līlastes ezers Lilastes ezers Ādažu pagastā.
- Līlastes-Dūņu ezers Lilastes un Dūņezers Ādažu pagastā.
- cūku gripa lipīga slimība, ko ierosina A grupas vīruss vienlaikus ar stafilokoku, streptokoku, hemofilām un pasterellām baktērijām; vīruss izraisa elpošanas ceļu iekaisumus.
- lirastis Liraste ("Menura").
- līraste Liraste.
- menura Liraste.
- Lone Lonaste, Stendes pieteka.
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
- Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
- Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kazeņupe Lonastes satekupes Pāces paralēls nosaukums tās vidustecē.
- lorveidīgie Loru dzimta - primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lorisidae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 11-39 cm, aste īsa), mīt kokos, aktīvi naktīs, visēdāji, 6 ģintis, 11 sugu.
- atlantozaurs Ļoti liels (ap 30 m garš) fosils rāpulis, kas dzīvoja mezozoja otrajā pusē; pieder pie dinozauru grupas; tam bija garš kakls, gara aste un ļoti mazs galvaskauss.
- MBA Maģistra grāds uzņēmējdarbības vadīšanā (angļu Master of Bussiness Administration).
- M.A. Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds ko piešķir mākslas augstskolas.
- MA Maģistrs (lat. "Magister Artium", angļu "Master of Arts"), akadēmiskais grāds, ko piešķir mākslas augstskolas.
- M.Sc. Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science"); MSc.
- MS Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
- MSc Maģistrs (lat. "Magister Scientiae", angļu "Master of Science").
- stūres propelleris maināma soļa propelleris, ko uzstāda helikopterā ar vienu nesošo gaisa skrūvi astes sijas galā, kas kompensē reaktīvo momentu un izpilda virziena stūres funkcijas
- kanibālisms mājdzīvnieku netikums, tieksme izkropļot vai apēst savas sugas indivīdus; biežāk izpaužas vistām un tītariem intensīvas dējības un apspalvojuma maiņas laikā un izpaužas spalvu izknābšanā, kloākas, izslīdējušā olvada un sekstes knābāšanā, cūkām – astes, ausu vai citu ķermeņa daļu sakošanā, trušiem, kažokzvēriem – pēcnācēju apēšanā; parastie cēloņi ir nepareiza ēdināšana un turēšanas apstākļi.
- seņģis Mājlopu barības galds (kastes formā).
- Zascenki Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
- couveuse Mākslīga perinātava; sildāmā kaste.
- borts Mala, apmale (automobiļa) kravas kastei, hokeja laukumam, biljarda galdam u. tml.
- daļējā mastektomija mastektomija, kad tiek izoperēts tikai tik daudz krūšu audu, lai nodrošinātu, ka rezecēto audu parauga malās nav audzēja šūnu.
- radikāla mastektomija mastektomija, kurā izgriež arī apkārtējos audus, ieskaitot lielā krūšu muskuļa daļu un visus limfaudus krūškurvja sienā un padusē.
- astenīte Maza aste.
- kārbiņa Maza izmēra kaste sīku priekšmetu novietošanai, nelielu vielas daudzumu iepildīšanai un glabāšanai.
- Menura alberti mazā liraste.
- taukspura Maza rudimentāra zivs spura starp muguras un astes spuru.
- Labia minor mazā spīļaste.
- spuris Mazais stagaris ("Gasterosteus aculeatus").
- bruņukuteris Mazas tonnāžas kaujaskuģis darbībai jūras piekrastes zonā un upēs.
- aristons Mehānisks mūzikas instruments kastes veidā.
- Cotoneaster niger melnās klintenes "Cotoneaster melanocarpus" nosaukuma sinonīms.
- Thripophaga humicola melnastes kanaestro.
- Terpsiphone atrocaudata melnastes paradīzesķauķis.
- Mellupe Melnupe, Lilastes ezera pieteka.
- Tdžapara Melvila un Batersta salā (Austrālijas ziemeļu piekraste) dzīvojošo tivu mitoloģijā - vīrs, kas kļuva par mēnesi.
- mežu zona mērenā klimata mežu josla, ko ziemeļos norobežo tundra, bet dienvidos - mežastepe.
- naudas lāde Metāla vai ar metālu apkalta neliela kaste naudas un vērtslietu glabāšanai.
- Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats.
- meža stepe mežastepe.
- velēnu karbonātu augsne mežu un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem (kaļķakmeņiem, dolomītiem, karbonātiskiem morēnas un ledāja kušanas ūdeņu nogulumiem); dabiskās auglības ziņā labākās Latvijas augsnes.
- rizoforaugi Miršu rindas dzimta, koki un krūmi, kas aug tropu jūru piekrastes mežos un paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā, raksturīgas stipras balstsaknes un elpošanas saknes, kā arī vivipārija.
- parastā mizložņa mizložņu suga ("Certhia familiaris"), kas sastopama arī Latvijā, pārvietojas pa koku stumbriem, balstoties uz cietajām astes spalvām.
- Ai-Apeks Močiku (Peru ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dievība, zemkopības aizgādnis, kas zemi atbrīvoja no briesmoņiem un cīnījās ar jūras dievībām.
- stabule Mucas tapa vai kāds cits apaļš puļķis, ar ko aiztaisa caurumu kādai baļļai, kastei u. tml.
- spinālā jeb lumbālā anestēzija muguras smadzeņu anestēzija: (a) norobežota apvidus nejutība, kas ir muguras smadzeņu slimības sekas; (b) ķermeņa apakšējās daļas nejutība pēc anestēzijas vielas ievadīšanas muguras smadzeņu subarahnoidālajā telpā zirgastes apvidū.
- rajveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases skrimšļzivju klases kārta ar \~35O sugām 14 dzimtās, raksturīgs saplacināts ķermenis, gara un šaura aste, acis augšpusē, mute un žaunu atveres apakšpusē; gk. grunts zivis, kas pārtiek no maitām, daudzas ēd arī gliemjus, vēžus un zivis, dzīvo gandrīz visās jūrās ārpus polārā loka, retumis arī Baltijas jūrā.
- inženiermīnas Munīcija, ar ko ierīko sauszemes un piekrastes mīnulaukus u. c. aizsprostojumus, mīnē transporta ceļus un dažādas būves.
- kausveida lāpsta mūrnieku darbarīks javas paņemšanai no javas kastes, padošanai uz mūra virsmu un izlīdzināšanai.
- zastencieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" iedzīvotāji.
- Zascenki Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki" nosaukuma variants.
- sānkaste Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks.
- sāntanks Negrimstības nodrošināšanai peldlīdzekļa sānos iebūvēta gaisa kaste jeb gaisa tanks.
- strandēt nejauši (parasti vētrā) uzbraukt piekrastes sēklim, piekrastei, tikt izmestam krastā (par kuģi); arī apzināta izbraukšana sēklī, lai novērstu kuģa nogrimšanu.
- krauči Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautes Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņi Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- krautiņš Nekustīgi nostiprināta kaste vai grozs zem ratu sēdekļa.
- pingvīnveidīgie Nelidojoši putni ar īsiem pleznveidīgiem spārniem, blīvs apmatojums, pārvietojas stāvus, lieliski peld un nirst; D puslodē no Antarktīdas krastiem līdz Austrālijas, Āfrikas un Dienvidamerikas piekrastei; 1 dzimta, 6 ģintis, 17-18 sugu.
- pasterizējošā doza neliela (ap 1 kGy) jonizējošā starojuma doza, kas nenodrošina pilnīgu apstarotā objekta sterilitāti, bet dod produkta termiskai pasterizācijai līdzvērtīgu efektu.
- svipstīte neliela aste.
- pempiņš Neliela karpu dzimtas zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; spidiļķis.
- šķirstiņš Neliela kaste ar vāku.
- lāde Neliela kaste skolēna mantu (parasti pārtikas) glabāšanai.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- penālis Neliela, garena kaste (ar vāku) rakstāmpiederumu glabāšanai.
- monitors Nelielas iegrimes karakuģis militārām operācijām jūras piekrastes rajonos un upēs.
- špics Neliels dekoratīvs suns, kam raksturīgs pasmails, īss purns, mazas, stāvas, trīsstūrveida ausis, gredzenā saritināta aste un biezs, garš, taisns apmatojums; attiecīgā suņu šķirne.
- strīkults Neliels dēlis, ar kuru, gatavojot ķieģeļus, no ķieģeļu kastes tiek noslaucīts liekais māls.
- ripsna Neliels viļņveida veidojums smilšainā seklā piekrastes gultnē.
- vērags Neliels viļņveida veidojums smilšainā, seklā piekrastes gultnē; ripsna (2).
- lancetnieks Neliels, puscaurspīdīgs jūras hordainis bez galvas smadzenēm un galvaskausa, ar lancetisku astes spuru.
- beramkrava Nesaiņota krava, ko var bērt. Piemēram, smiltis, graudus u. tml. automobiļa kravas kastē ieber un no kravas kastes izber. Beramkravu uzskaita – pieņem pārvadāšanai un nodod saņēmējam – pēc masas vai tilpuma.
- Alopecurus arundinaceus niedru lapsaste.
- Alopecurus ventricosus niedru lapsastes "Alopecurus arundinaceus" nosaukuma sinonīms.
- pundurnīlzirgs nīlzirgu dzimtas suga ("Choeropsis liberiensis"), ķermeņa garums 170-185 cm, astes garums 15-17 cm, masa 250-275 kg, sastopama reti.
- būrīšslazdi No metāla režģū būrīša vai koka kastes darināts slazds.
- gabunkoki No Rietumāfrikas piekrastes un īpaši no Gabonas eksportēti lietaskoki.
- sangastieši No Sangastes ievesta kartupeļu šķirne; šīs šķirnes kartupeļi.
- sikaņi No Spānijas ieceļojusi iberiska Itālijas sentauta, kas no Itālijas rietumu piekrastes pārcēlusies un apmetusies Sicīlijā.
- meteorīta krāteris noapaļots padziļinājums planētas, tās pavadoņa vai asteroīda gruntī, kas radies, nokrītot lielam meteorītam.
- maturācija Nobriešana, nogatavošanās; pasteidzināšana.
- virszemes ūdensobjekts nodalīts un nozīmīgs virszemes ūdens hidrogrāfiskā tīkla elements: ūdenstece (upe, strauts, kanāls, grāvis vai to daļa), ūdenstilpe (ezers, dīķis, ūdenskrātuve vai to daļa), kā arī pārejas ūdeņi vai piekrastes ūdeņu posms.
- stebene Nodeldēta slota, rīkste, strupa aste un tml.
- nokranta Nokraste.
- nokrants Nokraste.
- pepis nomizota vēža aste.
- laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks.
- jūras zona noteikta lieluma (platuma, garuma) jūras teritorijas daļa, ko parasti nosaka piekrastes valstis noteiktā nolūkā - drošības, ekonomiskās, politiskās utt. interesēs - ar savu likumu un saskaņā ar savām starptautiski tiesiskajām saistībām.
- nesavienojami notikumi notikumi, kas nevar notikt reizē, piemēram, derīgas un brāķa detaļas paņemšana no kastes ir nesavienojami notikumi.
- Ādažu novads novads ar administratīvo centru Ādažos, ietver Ādažu un Carnikavas pagastus, teritorija no Baltezera līdz Lilastes ezeram, robežojas ar Saulkrastu, Siguldas un Ropažu novadu, kā arī ar Rīgas pilsētu; 2009.-2021. g. novads bija pašreizējā pagasta robežās.
- litorāle Okeāna vai jūras piekrastes daļa starp viszemāko bēguma un visaugstāko paisuma ūdenslīmeni; dažkārt par l-i uzskata okeāna vai jūras dibenu līdz 200 m dziļumam.
- supralitorāle Okeāna, jūras piekrastes zona, kas atrodas uz okeāna, jūras un sauszemes robežas virs maksimālā paisuma līmeņa.
- skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā.
- reģenerācija organisma spēja atjaunot zaudētos audus, orgānus vai ķermeņa daļas (piemēram, ķirzakai ataug atrautā aste).
- psammons Organismu kopums, kas dzīvo ūdenstilpju piekrastes mitrajās smiltīs virs ūdenslīmeņa.
- Abidžana ostas pilsēta Kotdivuārā (angļu _Abidjan_, galvaspilsēta līdz 1983. g.), Atlantijas okeāna krastā uz rietumiem no Gvinejas līča ziemeļu piekrastes, 3897000 iedzīvotāju (2009. g.), Rietumāfrikas kultūras centrs, universitāte (dib. 1964. g.), pasaulē pirmā spēkstacija, kurā izmanto okeāna siltuma enerģiju.
- pastaģis Paaste, vieta zem astes.
- spedente Paātrinot, pasteidzinot.
- ačelerando Paātrinot, sasteidzot.
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
- guza Pakaļa, aste.
- dārzapuža Pakraste lejpus dārza.
- krastapuža Pakraste, piekraste.
- apuža Pakraste; zemāka vieta lejpusē.
- nokrasts Pakraste.
- nokraste Pakrastes apakšējā daļa.
- Panama Panamas Republika - valsts Centrālamerikā (sp. val. "Panama"), Panamas zemesšaurumā, ietilpst >1600 piekrastes salu, platība - 75517 kvadrātkilometri, 3410600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 9 provinces un 3 pamatiedzīvotāju komarkas, robežojas ar Kostariku un Kolumbiju, apskalo Karību jūra un Klusais okeāns.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- mizkaste Papīrgrozs; atkritumu tvertne; miskaste.
- Forficula auricularia parastā spīļaste.
- Bombycilla garrulus parastā zīdaste.
- zīdaste Parastā zīdaste.
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- auslīdis Parastās spīļastes ("Forficula auricularia") mitoloģisks nosaukums (uzskatīja, ka auslīžņi uzbrūk gulošam cilvēkam un lien ausīs); ādspārņu suga.
- priekšstepe Pārejas josla starp stepi un mežu; mežastepe.
- konservi Pārtikas produkti, kas speciāli sagatavoti (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai.
- termiskā apstrāde pārtikas produktu apstrāde augstā temperatūrā, piem., pasterizācija, sterilizācija, apstrāde ultraaugstā temperatūrā.
- WADEM Pasaules Katastrofu un neatliekamās medicīnas asociācija (angļu "World Association for Disaster and Emergencv Medicine").
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- atmudināt Pasteidzināt atnākt.
- apskubināt Pasteidzināt nāvi.
- aizspraukt Pasteigties kādam garām (spiežoties, spraucoties).
- sašķirmināties Pasteigties, saņemties.
- pačaganēties Pasteigties.
- pamudīties Pasteigties.
- pamundrēties Pasteigties.
- pasaskubināties Pasteigties.
- pasteidzināties Pasteigties.
- posīties Pasteigties.
- uzkuknīties Pasteigties.
- uzsteigt Pasteigties.
- pasteļglezna Pastelis (2).
- pasteļgleznojums Pastelis (2).
- pastele Pastelis.
- pastrelle Pastelle, vieta zem stellēm.
- krāsainais krītiņš pasteļa tehnikā izmantojamā sausā krāsa, ko iegūst, sapresējot krāsu pigmentus ar krītu (arī ģipsi, talku u. tml.) un īpašu līmes maisījumu; pasteļkrāsa.
- pasteļkrīts Pasteļkrāsa.
- Postenden Pastende.
- Postenden Pastendes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- pasterizators Pasterizācijas iekārta.
- pasterellas Patogēniskas baktērijas, kas parazitē zīdītāju un putnu organismā, ierosina pasterelozi.
- Patusa Patusas lagūna - atrodas Atlantijas okeāna piekrastes zemienē (port. val. "Lagoa dos Patos"), Brazīlijas dienvidos, platība - \~10000 kvadrātkilometru (pasaulē lielākā lagūna), garums - 241 km, platums - līdz 48 km, lielākais dziļums - 10 m.
- pasteigt Paveikt (ko) ātrāk; pasteigties (1).
- ķep-ļep Pavirši, sasteigti.
- Cerura vinula pelēkā dakšaste.
- Rhipidura fuliginosa pelēkā vēdekļaste.
- fregatputni Pelikānveidīgo putnu dzimta, 5 sugas tropiskajās jūrās; gari, smaili spārni un dziļi iešķelta aste, lieliski lidotāji, var attīstīt ātrumu līdz 200 km/h.
- Alopecurus myosuroides peļastīšu lapsaste.
- Alopecurus agrestis peļastīšu lapsastes "Alopecurus myosuroides" nosaukuma sinonīms.
- mantikora Persiešu mitoloģijā sastopama būtne ar lauvas ķermeni un cilvēka seju, parasti ar sarkanu apspalvojumu, dažkārt minētas trīs zobu rindas, arī skorpiona dzelksnis astes galā.
- caurumainā pertuzārija pertuzāriju suga ("Pertusaria pertusa"), Latvijā aizsargājama. sastopama gk. Latvijas rietumu daļā jauktos piekrastes mežos uz lapkoku mizas, laponis pelēks vai zaļganpelēks, plāns, krokains vai kārpains, saplaisājis, bez izīdijām un sorēdijām.
- perugvano Peru piekrastes gvano, kas vietām sasniedz līdz 30 m biezumu, satur 12-15% slāpekļa un 13-14% fosforskābes.
- čimusi Peru ziemeļu piekrastes iedzīvotāji, kuru galvenā dievēba bija mēness; viņu valsts pastāvēja no 1200. g. līdz 1460 gadam, kad to iekaroja inki.
- liedags Piejūras josla, piekraste.
- Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- piekrasts Piekraste.
- piekrastnieks Piekrastes apdzīvotājs.
- kabotāža Piekrastes flote.
- Griselinia litoralis piekrastes grizelīnija.
- kājgrieži Piekrastes iedzīvotāji, kas kuģu ceļā izliek šķēršļus, lai izraisītu avārijas un varētu aplaupīt kuģus.
- Amalfi piekraste piekrastes josla Itālijā (_Costiera Amalfitana_), dienvidos no Neapoles, no kuras paveras skats uz Tirēnu jūru un Salerno līci.
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
- peldkrabis Piekrastes peldkrabis - krasta krabis, krabju nodalījuma suga ("Carcinus maenas").
- gardecote Piekrastes sargs.
- Labidura riparia piekrastes spīļaste.
- piestraume Piekrastes straume.
- Hydraena riparia piekrastes strautvabole.
- placdarms Piekrastes teritorija, kas ir ieņemta pēc ūdenstilpes forsēšanas, desanta izsēdināšanas vai ko aizsargā atkāpjoties; rajons, kas ir sagatavots karaspēka izvēršanai, lai pārietu uzbrukumā.
- Germsirs Piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuza šaurumu, Mekrānas kalnu un Zagrosa dienvidu piekājē, Irānā un Pakistānā, garums - 1500 km, platums - 10-80 km.
- teritoriālie ūdeņi piekrastes ūdeņi, t. i., jūras vai okeāna piekrastes josla, kur ir spēkā piekrastes valsts likumi.
- nerītiskā zona piekrastes zona aptuveni šelfa robežās.
- bičkomers Piekrastes, ostas klaidonis (parasti bez darba palicis jūrnieks).
- bezdelīgu piekūns piekūnu dzimtas suga ("Falco subbuteo"), Latvijā aizsargājama; plēsējputns ar ļoti smailiem spārniem un samērā īsu asti, ķermeņa garums \~33 cm, apspalvojums mugurpusē tumši zilganpelēks, vēderpuse gaiša, bieži rūsgana, ar tumšiem plankumiem, augšstulmu un zemastes spalvas rudas, galva tumša, gandrīz melna, arī bārdas svītra melna.
- stasanizācija Piena pasterizācijas veids ar ātru un īslaicīgu (~15 s) karsēšanu līdz 75 Celsija grādiem un ļoti strauju atdzesēšanu.
- krejotava Pienrūpniecības pārstrādāšanas uzņēmuma daļa, kur pieņem pienu, to separē, pasterizē, atdzesē, uzglabā un nosūta krējumu un vājpienu patērētājiem vai pārstrādei, arī ražo sieru, biezpienu, sviestu.
- pūkainā mīkstpiepe piepju sēņu grupas mīkstpiepju ģints suga ("Postia ptychogaster").
- radikālā modificētā mastektomija pilnīga mastektomija ar paduses limfadenektomiju, bet saglabājot krūšu muskuļus.
- Alabastera Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galfšorsa Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, Meksikas līča piekrastē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Kalifornijas štatā, 161000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Ņujorkas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Ohaio štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Pensilvānijas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Teksasas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokastī Pilsēta ASV ("Socastee"), Dienvidkarolīnas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Komine-Varnetona Pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Comines-Warneton", nl. "Komen-Waasten"), Valonijas reģiona Eno provincē, 17900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kanoasa Pilsēta Brazīlijā ("Canoas"), Riugrandi du Sula štatā, Portualegri anglomerācijā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 323800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Itabuna Pilsēta Brazīlijā ("Itabuna"), Baijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, 199700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aleksandērbāja pilsēta Dienvidāfrikas Republikā (_Alexanderbaai_), Ziemeļkāpas provinces ziemeļrietumos, netālu no Atlantijas okeāna piekrastes un Namībijas robežas.
- Lindena Pilsēta Gajānā ("Linden"), \~100 km no Atlantijas okeāna piekrastes, 29500 iedzīvotāju (2002. g.).
- Amalāpurama pilsēta Indijā (_Amalāpuram_), Āndhra Pradēšas štatā, netālu no Bengālijas līča piekrastes.
- Ači Kastello pilsēta Itālijā ("Aci Castello"), Sicīlijas reģiona Katānijas provincē, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastedžo Pilsēta Itālijā ("Casteggio"), Lombardijas reģiona Pāvijas provincē, 6800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela di Sangro pilsēta Itālijā ("Castel di Sangro"), Abruco reģiona L'Akvilas provincē, 6100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelgofredo Pilsēta Itālijā ("Castel Goffredo"), Lombardijas reģiona Mantujas provincē, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelmadžore Pilsēta Itālijā ("Castel Maggiore"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelbuono Pilsēta Itālijā ("Castelbuono"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 9100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteldača Pilsēta Itālijā ("Casteldaccia"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfidardo Pilsēta Itālijā ("Castelfidardo"), Markes reģiona Ankonas provincē, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfjorentīno Pilsēta Itālijā ("Castelfiorentino"), Toskānas reģiona Florences provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelforte Pilsēta Itālijā ("Castelforte"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 4460 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Emīlija pilsēta Itālijā ("Castelfranco Emilia"), Emīlijas-Romanjas reģiona Modēnas provincē, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellabate Pilsēta Itālijā ("Castellabate"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellalto Pilsēta Itālijā ("Castellalto"), Abruco reģiona Terāmo provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellamonte Pilsēta Itālijā ("Castellamonte"), Pjemontas reģiona Turīnas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellana Grote pilsēta Itālijā ("Castellana Grotte"), Apūlijas reģiona Bari provincē, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellaneta Pilsēta Itālijā ("Castellaneta"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellanca Pilsēta Itālijā ("Castellanza"), Lombardijas reģiona Varēzes provincē, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo di Soto pilsēta Itālijā ("Castelnovo di Sotto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell'Emīlijas provincē, 8660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnuovo Berardenga pilsēta Itālijā ("Castelnuovo Berardenga"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelplanio Pilsēta Itālijā ("Castelplanio"), Markes reģiona Ankonas provincē, 3540 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelsardo Pilsēta Itālijā ("Castelsardo"), Sardīnijas reģiona Sasāri provincē, 5750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteltermini Pilsēta Itālijā ("Casteltermini"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 8400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelvetrāno Pilsēta Itālijā ("Castelvetrano"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastenāzo Pilsēta Itālijā ("Castenaso"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čivita Kastellāna pilsēta Itālijā ("Civita Castellana"), Lacio reģiona Viterbo provincē, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Boloņeze pilsēta Itālijā (“Castel Bolognese”), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Gandolfo pilsēta Itālijā (“Castel Gandolfo”), Lacio reģiona Romas provincē, 8800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžirdžo pilsēta Itālijā (“Castel San Giorgio”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sandžovanni pilsēta Itālijā (“Castel San Giovanni”), Emīlijas-Romanjas reģiona Pjačencas provincē, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanlorenco pilsēta Itālijā (“Castel San Lorenzo”), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Sanpjetro Terme pilsēta Itālijā (“Castel San Pietro Terme”), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastela Volturno pilsēta Itālijā (“Castel Volturno”), Kampānijas reģiona Kazertas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelfranko Veneto pilsēta Itālijā (“Castelfranco Veneto”), Venēcijas reģiona Trevizo provincē, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastellammāre di Stabija pilsēta Itālijā (“Castellammare di Stábia”), Kampānijas reģiona Neapoles provincē, osta Tirēnu jūras Neapoles līča krastā, 66000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnovo ne'Monti pilsēta Itālijā (“Castelnovo ne’Monti”), Emīlijas-Romanjas reģiona Redžo nell’Emīlijas provincē, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kastelnuovo di Garfanjāna pilsēta Itālijā (“Castelnuovo di Garfagnana”), Toskānas reģiona Lukas provincē, 6000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čita di Kastello pilsēta Itālijā (“Città di Castello”), Umbrijas reģiona Perudžas provincē, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edeja Pilsēta Kamerūnā, Piekrastes reģionā, 122300 iedzīvotāju (2001. g.).
- Luma Pilsēta Kamerūnā, Piekrastes reģionā, 141400 iedzīvotāju (2001. g.).
- Duala Pilsēta Kamerūnas rietumos (angļu val. "Douala"), Vuri grīvlīča krastā, Piekrastes provinces administratīvais centrs, 1907000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nkongsamba Pilsēta Kamerūnas rietumos, Piekrastes reģionā, 110600 iedzīvotāju (2001. g.).
- Liberija Pilsēta Kostarikā ("Liberia"), Gvanakastes provinces administratīvais centrs, 56900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šigadze Pilsēta Ķīnā ("Shigaste"), Tibetas autonomajā reģiona dienvidos, līdzenumā pie Ņangču ietekas Bramaputrā, 703300 iedzīvotāju (2014. g.), amatniecības un tirdzniecības centrs, Džonlunbu klosteris - pančenlamas rezidence.
- Adždābija pilsēta Lībijā, netālu no Sidras līča austrumu piekrastes, 102000 iedzīvotāju (2004. g.).
- Donkastera Pilsēta Lielbritānijā ("Doncaster"), Anglijā, 68000 iedzīvotāju (2001. g.).
- Lenkastera Pilsēta Lielbritānijā ("Lancaster"), Anglijas ziemeļrietumu daļā, 138400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aghora pilsēta Pakistānā (_Aghor_), Beludžistānas dienvidos, netālu no Arābijas jūras piekrastes.
- Kaštelu Branku pilsēta Portugālē ("Castelo Branco"), apgabala administratīvais centrs, 56100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Viana du Kaštelu pilsēta Portugālē ("Viana do Castelo"), apgabala administratīvais centrs, 88700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Agvadilja Pilsēta Puertoriko austrumu piekrastes ziemeļu daļā, pašvaldības administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2000. g.).
- Almasora pilsēta Spānijā (_Almassora_), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benikarlo Pilsēta Spānijā ("Benicarlo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Burrjana Pilsēta Spānijā ("Burriana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteldefelsa Pilsēta Spānijā ("Casteldefels"), Katalonijā, Barselonas provincē, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljara del Valjesa pilsēta Spānijā ("Castellar del Valles"), Katalonijā, Barselonas provincē, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasteljona de la Plana pilsēta Spānijā ("Castellon de la Plana"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 173800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onda Pilsēta Spānijā ("Onda"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valla de Ušo pilsēta Spānijā ("Vall de Uxo"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilareala Pilsēta Spānijā ("Villareal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Viljarreala.
- Viljarreala Pilsēta Spānijā ("Villarreal"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 50800 iedzīvotāju (2014. g.); Vilareala.
- Vinarosa Pilsēta Spānijā ("Vinaroz"), Valensijas apgabala Kastelo provincē, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitorija Pilsēta Spānijā ("Vitoria"), Basku Zemes autonomā apgabala un Alavas provinces administratīvais centrs, 242100 iedzīvotāju (2014. g.); Gasteisa.
- Neišatele Pilsēta Šveicē (fr. "Neuchatel", vācu "Neuenburg", it. "Neocastello/Nuovocastello", retoromāņu "Neuchatel or Neufchatel"), kantona administratīvais centrs, 33800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Adana Pilsēta Turcijas dienvidos ("Adana"), ila administratīvais centrs, atrodas 70 km no Vidusjūras ziemeļaustrumu piekrastes Seihanas krastos, 2125600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mozambika Pilsēta un osta Mozambikas Republikas dienvidaustrumu daļā, nelielā piekrastes koraļļu salā Indijas okeāna Mozambikas šaurumā, 4000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bernkastele-Kīsa Pilsēta Vācijā ("Bernkastel-Kues"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 6800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Blīskastele Pilsēta Vācijā ("Bliewskastel"), Zāras federālajā zemē, 20900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kastellauna Pilsēta Vācijā ("Kastellaun"), Reinzemes-Pfalcas federālajā zemē, 5100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rastenberga Pilsēta Vācijā ("Rastenberg"), Tīringenes federālajā zemē, 2670 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas.
- Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
- jenotveidīgie Plēsēju kārtas dzimta ("Procyonidae"), vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 30-67 cm, astes garums - līdz 70 cm, mas 0,8-2,2 kg), izplatīti Amerikā un Āzijas dienvidaustrumos, mīt uz zemes, kokos, parasti ūdeņu tuvumā, 19 sugu.
- suņveidīgie Plēsēju kārtas dzimta, vidēji lieli plēsēji (ķermeņa garums - 70-160 cm, astes garums - līdz 50 cm, masa - 6-75 kg), \~40 sugu.
- degunlācītis Plēsēju kārtas jenotu dzimtas ģints ("Nasua"), 3 sugas, ķermeņa garums līdz 40-67 cm, aste līdz 70 cm, masa - \~11 kg, īsas kājas, slaids purns, dzīvo Amerikā; koats.
- parastais plēvpūpēdis plēvpūpēžu suga ("Hymenogaster vulgaris").
- kazbārde Plostbārdis – asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar zarainu stumbru un dzelteniem ziediem.
- galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
- Alopecurus pratensis pļavas lapsaste.
- senposmeņi Posmtārpu klase, ķermenis (2-50 mm) ar primitīvu posmojumu, sastopami jūru piekrastes joslās, \~400 sugu.
- borta informācijas uzkrājējs pret triecieniem aizsargāta ierīce, kas reģistrē lidojuma parametrus, pēc kuriem var noteikt lidaparāta trajektoriju, ātrumu, telpisko stāvokli, dzinēju darba režīmu, cēlējspēku un pretestību; melnā kaste.
- sils Priežu mežs smilšainās augsnēs, parasti bez pameža (zemsegā, piemēram, virši, ķērpji, brūklenes u. tml.), jūras piekrastes kāpu apvidos un iekšzemes smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips ("Cladinoso-callunosa").
- piejūras priede priežu suga ("Pinus pinaster").
- tinējastpērtiķi Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Cebidae"), vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - līdz 75 cm, astes garums - līdz 70 cm), ar asti spēj aptvert zaru un pat karāties tajā, izplatīti Dienvidamerikas tropu mežos, 29 sugas.
- indrveidīgie Primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta, vidēji lieli pērtiķi (ķermeņa garums - 32-70 cm, masa - līdz 7 kg, aste īsa), izplatīti Madagaskarā, 3 ģintis, 4 sugas.
- stumjošais propelleris propelleris, kas novietots aiz dzinēja gaisakuģa fizelāžas astes daļā vai gondolas astes daļā.
- Austrumkāpa Province Dienvidāfrikas Republikā (afrikandu val. "Oos-Kaap", angļu val. "Eastern Cape"), atrodas valsts dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bhišo, platība - 169580 kvadrātkilometru, 6648600 iedzīvotāju (2009. g.).
- mitrājs Purvs, mitrs mežs, sekls ezers un aizaugušas piekrastes ūdeņi līdz 6 m dziļumam.
- Darsa-Cingste pussala Baltijas jūras dienvidos (_Darss-Zingst_), uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, bijusī piekrastes josla, kurai grimstot aizmugurē applūdušas ieplakas - jomas.
- stārķveidīgie Putnu kārta ("Ciconiiformes"), pie kuras pieder plēsīgie putni, kam ir raksturīgas garas kājas, slaids; kakls un knābis, īsa aste, noapaļoti spārni (piemēram, stārķis, gārnis, dumpis); šīs kārtas putni.
- dzērvjveidīgie putnu kārta ("Gruiformes"), kurā ietilpst putni, kam raksturīgas garas kājas ar īsiem pirkstiem, garš kakls un knābis, īsa aste; šīs kārtas putni.
- smilširbe Putnu klases baložveidīgo kārtas dzimta ("Pteroclididae"), vidēji lieli putni (masa - 300-500 g) ar nelielu galvu, īsu kaklu un gariem, smailiem spārniem, aste ķīļveidīga, jo tās vidējās spalvas pagarinātas, 2 ģintis, 16 sugu, Latvijā 1 suga - smilšvistiņa.
- griezējputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 1 ģints, 3 sugas, Dienvidamerikā, mežastepēs un stepēs.
- kulba Ragavu, arī ratu kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu.
- Locustella certhiola raibastes jeb Pallasa sisinātājķauķis.
- Pallasa sisinātājķauķis raibastes sisinātājķauķis.
- seķis Raibs zirgs; arī brūns zirgs, kam gaišas krūtis un aste.
- pārsteidzība Rakstura, personības īpašība, kam raksturīga nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība; steidzīga, nepārdomāta darbība, rīcība.
- Dicrurus paradiseus raķetastes drongo.
- Dižupe Raķupe - Lonastes kreisā satekupe.
- Moricupe Raķupe, Lomastes satekupes paralēls nosaukums tās augštecē.
- Rakupe Raķupe, Lonastes kreisā satekupe.
- Rāķupe Raķupe, Lonastes satekupe.
- veidkaste Rāmja vai citas formas metāla kaste bez dibena, kas paredzēta veidzemes saturēšanai veidnes izgatavošanas, transportēšanas un lietošanas laikā.
- krokodils Rāpuļu klases kārta ("Crocodilia"), kuras pārstāvjiem raksturīgs garš rumpis, ļoti īsas kājas, ragvielas un kaula bruņas uz muguras un astes, 3 dzimtas.
- ratu grīda rata kastes, platformas segums.
- orīte Rati ar kastei līdzīgu virsdaļu.
- kurvvāģi Rati ar kastei līdzīgu, nekustīgi nostiprinātu virsdaļu.
- pasterizēties Refl. --> pasterizēt; tikt pasterizētam.
- kangaru-vigu reljefs reljefa formu kopums Kurzemes pussalas ziemeļos, Slīteres nacionālajā parkā un tā apkaimē, platība \~90 km^2^, veidojies jūras atkāpšanās un vēlākajos piekrastes procesos, ir paralēli vai kulisveidīgi orientētu seno kāpu vaļņu (kangaru) un starpvaļņu ieplaku (vigu) josla starp Baltijas jūras Ancilus ezera stadijas krasta līniju (~17 m vjl.) un tagadējo jūras krastu.
- Remplihn Remplīnes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- Euryceros prevostii resnknābja vangačaste.
- grīnis Retu, vāju priežu un bērzu audze, parasti bez pameža (zemsegā virši, grīšļi u. tml.) jūras piekrastes un iekšzemes zemajos, smilšainajos līdzenumos; attiecīgais meža augšanas apstākļu tips.
- gludaste Rietumu gludaste - brūnvēdera krūmputns ("Atrichornis clamosus").
- plastabords Rīģipša plāksne (angļu "plasterboard").
- klintene Rožu dzimtas ģints ("Cotoneaster"), dekoratīvs krūms ar tumši zaļām, spīdīgām lapām, \~200 sugu, Latvijā savvaļā 5 sugas, kā krāšņumaugi introducētas >100 sugas un dekoratīvās formas.
- Lanius isabellinus rudastes čakste.
- Erithacus sibilans rudastes lakstīgala.
- Muscicapa ruficauda rudastes mušķērājs.
- Clethrionomys glareolus rūsganā mežstrupaste.
- Rušu strauts Rūšupe, Lonastes pieteka.
- Rušupe Rūšupe, Lonastes pieteka.
- pastelīgs Saistīts ar pasteļkrāsu, tai raksturīgs.
- pacere Sakņaina, iedobumaina pakraste.
- lielais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes cunicularius").
- mezais egļu sakņgrauzis sakņgraužu suga ("Hylastes opacus").
- Trinidāda Sala Atlantijas okeāna rietumos, Mazo Antiļu salu dienvidos, platība - 4828 kvadrātkilometri, no Dienvidamerikas ziemeļu piekrastes atdala Parijas līcis, Serpjentes un Dragonas šaurums.
- Klīra sala Atlantijas okeānā, Īrijas dienvidu piekrastes rietumu daļā.
- Kartjē sala sala Indijas okeāna austrumos, netālu no Austrālijas ziemeļrietumu piekrastes, ietilpst Austrālijas ārējās teritorijas “Ašmora un Kartjē Salas” sastāvā.
- Malpelo Sala Klusajā okeānā, \~400 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidamerikas piekrastes, Kolumbijas teritorija, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums - līdz 258 m.
- Sanambrosija Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,5 kvadrātkilometri, augstums līdz 479 m vjl.
- Sanfeliksa Sala Klusajā okeānā, Čīlei piederošā Desventuradasu salu grupā, \~900 km uz rietumiem Dienvidamerikas piekrastes, platība - 1,6 kvadrātkilometri.
- Sentkitsa Sala Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietilpst Sentkitsas un Nevisas Federācijā, platība - 168 kvadrātkilometri, 35000 iedzīvotāju (2006. g.), administratīvais centrs - Bastera.
- Klarjona Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Clarion"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~1100 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Rokapartida Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Roca Partida"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~800 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sanbenedikto Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla San Benedicto"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes).
- Sokorro Sala Reviljahihedo salu grupā ("Isla Socorro"), atrodas Klusā okeāna austrumu daļā, Meksikas teritorija (~700 km uz rietumiem no Kolimas pavalsts piekrastes), augstums - līdz 1050 m.
- Santjagu sala sala Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā, \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 991 kvadrātkilometrs, Kaboverdes Republikas teritorijas lielākā sala, uz tās izvietota galvaspilsēta Praja.
- Vrangeļa sala sala Ziemeļu Ledus okeānā, starp Austrumsibīrijas un Čukču jūru, Krievijā, no kontinenta šķir Longa šaurums, platība — \~7300 kvadrātkilometru, piekraste zema, centrālajā daļā kalni līdz 1096 m.
- Revijahihedo salas salas Klusā okeāna austrumu daļā ("Islas Revillagigedo"), Meksikas teritorija (~700-1100 km uz rietumiem Kolimas pavalsts piekrastes), 4 vulkāniskas salas, platība - 829 kvadrātkilometri, augstums - līdz 1050 m.
- Sili salas salu grupa Atlantijas okeānā ("Isles of Scilly"), Kornvolas pussalas rietumu piekrastes tuvumā, Lielbritānijā, ietilpst 140 salu, platība - 16 kvadrātkilometru.
- Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas.
- Aster lateriflorus sānziedu ziemastere.
- kokcigodīnija Sāpes astes kaulā un tā apvidū.
- stipiturus Saraste.
- Setophaga ruticilla sarkanastes kokķauķis.
- Aethopyga ignicauda sarkanastes nektārputniņš.
- Stipiturus malachurus sarkanpieres saraste.
- Aster ericoides sārteņu ziemastere.
- sastebīt Sastebēt (3).
- sagrūst Sasteigt.
- saskubt Sasteigt.
- sasteidzināt Sasteigt.
- Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Bādciems Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
- lilastieši Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" iedzīvotāji.
- Līlaste Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" nosaukuma variants.
- sēklenis Sauss auglis (piemēram, asteru dzimtas augiem), kam ir viena sēkla un kas attīstās no auglenīcas ar apakšējo sēklotni.
- kontinentālais šelfs sauszemes turpinājums, sēklis piekrastes valstij piegulošajā teritoriālajā jūrā un aiz tās, ja tā dabiskā zemūdens krauja ir tālāk (līdz 350 jūras jūdzēm).
- upju baseinu apgabals sauszemes un jūras teritorija, ko veido vienas upes vai vairāku blakus esošu upju baseini, kā arī ar tiem saistītie pazemes ūdeņi un piekrastes ūdeņi, kas saskaņā ar likumu ir upju baseinu apsaimniekošanas pamatvienība.
- laberdāns Savādas ("Gadus morrhua") iesālītas mencas, bez galvas, astes un muguras.
- stagarveidīgs Savienojumā "stagarveidīgās zivis": kaulzivju kārta ("Gasterosteiformes"), kurā ietilpst, piemēram, stagari.
- sviukšķis Savienojumā "sviukšķa aste" - nekupla aste, ko pastāvīgi vicina.
- reiderēšana Savrupu virsūdens kuģu vai bruņotu kuģu (reideru) darbība uz pretinieka jūras komunikācijām, lai traucētu tā kuģošanu, slēpti izliktu mīnu aizsprostojumus, grautu pretinieka piekrastes objektus.
- paasti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna; pāsti.
- pāsti Sedlu aizmugurējā (paastes) siksna.
- plīvuraste Selekcijas ceļā no sudrabkarūsas izaudzēta akvāriju zivs, kam raksturīgas divas plīvurveida astes spuras.
- ihtiostegāļi Senākā un primitīvākā izmirusi abinieku klases kārta ("Ichthyostegalia"), ķermenis bijis līdzīgs zivs ķermenim, bijušas ārējās kaula bruņas, žaunu atliekas, astes spura, kājas līdzīgas sauszemes mugurkaulnieku kājām.
- Ilīrija Senatnē Adrijas jūras austrumu piekraste.
- balka Sengrava mežastepes un stepes zonā.
- amacone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- amazone Sengrieķu mitoloģijā - kareivīga sieviete (Melnās jūras piekrastes sieviešu cilts piederīgā).
- Oidips Sengrieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēls, kas, to nezinādams, nogalina savu tēvu un apprec savu māti; Edips.
- meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji.
- pomori Senkrievu ieceļotāju (gk. no Novgorodas zemes) pēcteči, kuru senči XII-XVIII gs. sākumā apmetās Baltās jūras dienvidrietumu un dienvidaustrumu piekrastē, saglabājuši dažas etnogrāfiskas īpatnības; plašā nozīmē - Baltās un Barenca jūras piekrastes krievu iedzīvotāji, kas nodarbojas ar jūras dzīvnieku medībām, zvejniecību, jūrniecību.
- hakbrets Senlaiku stīgu instruments, kas sastāv no plakanas, trapecveidīgas skaņu kastes un pār to pārvilktām tērauda stīgām, ko skandināja ar 2 veserīšiem, katrā rokā pa vienam.
- Jonija Sens nosaukums Mazāzijas rietumu piekrastes vidusdaļai un tuvumā esošajām salām (Kiklādu salas) ar Milētu un Efesu, kur dzīvoja jonieši.
- akmeņu cauna sermuļu dzimtas caunu ģints suga ("Martes foina"), plēsējs ar slaidu lokanu ķermeni, baltu pakakli, kuplu asti un smailu purnu, ķermeņa garums - 40-50 cm, astes garums - 25-30 cm, masa - līdz 1,5 kg, apmatojums biezs un mīksts, brūns vai rūsganpelēks.
- Bombycilla japonica Sibīrijas zīdaste.
- platausis Sikspārņu dzimtas ģints ("Barbastella").
- Eiropas platausis sikspārņu dzimtas suga ("Barbastella barbastellus"), viens no mazākajiem Latvijas sikspārņiem, aizsargājams.
- Falculea palliata sirpjknābja vangačaste.
- žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
- timpanons Sitams stīgu instruments, būvēts kā plakana kaste trapezoīdā formā, ko uzliek uz galda vai uz ceļiem, ar metāla stīgām, kuras sit ar 2 koka veserīšiem, klavieru priekštecis.
- sivēnaste Sivēna aste.
- grendzele Sivēna gredzenotā aste.
- virpastis Sivēns, kam aste gredzenā.
- kalikarpa Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- kalikarps Skaistoga - divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa").
- krustu kauls skeleta kauls, ko veido pieci kopā saauguši skriemeļi (krustu un astes skriemeļi); mugurkaula daļa, kas ietilpst iegurnī
- Tabiti Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, ko godāja vairāk par citiem dieviem, - mājas pavarda dieviete, uguns dieviete vispār.
- Artimpasa Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - dieviete, viena no skitu dievu panteona septiņām dievībām, kuru godāja kā materiālās pasaules bagātības personifikāciju.
- Api Skitu (vēst. Melnās jūras ziemeļu piekraste) mitoloģijā - zemes dieviete, varenā debesu dieva un visu cilvēku radītāja sieva; saistīta ar ūdens stihiju.
- monitors Skolotāja palīgs no skolēnu vidus A. Bella un Dž. Lankastera mācību sistēmā.
- Orthonyx temmincki slaidastes stabuļputns.
- Lonchura striata smailastes krāšņžubīte.
- Vidua macroura smailastes parazītaudējs.
- mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām.
- lido Smilšaina zemes strēle, kas līci atdala no jūras un pārvērš to par lagūnu (gk. Adrijas jūras Itālijas piekrastes ziemeļdaļā).
- gēste Smilšainas zemienes Ziemeļjūras piekrastes tuvumā Vācijā un Nīderlandē.
- smilškaste Smilšu kaste.
- žurksomainis Somaiņu apakšklases plēsīgs, žurkai līdzīgs dzīvnieks, kam ir gara aste, somai līdzīgs veidojums uz vēdera un kas dzīvo Austrālijas mežos.
- konservēt Speciāli gatavot (piemēram, pasterizējot, sterilizējot, marinējot, sālot, skābējot, kaltējot, saldējot) ilgstošai uzglabāšanai (pārtikas produktus, barību).
- pašgājēja šasija spēkrats, kura kompozīcija un pamatnes konstrukcija paredzēta dažādu darba mašīnu, rīku vai kravas kastes uzmontēšanai vai uzkarināšanai.
- Aster dumosus spilvenveida ziemastere.
- Spirogyra dubia spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra lutetiana spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra mirabilis spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- Spirogyra stictica spirogīru suga, kas izplatīta ezeru piekrastes ūdeņos.
- trīsadatu stagars stagaru dzimtas suga ("Gasterosteus aculeatus").
- jūrasstagars Stagaru dzimtas suga ("Spinachia spinachia syn. Gasterosteus spinachia"), zivs ķermenis slaids, līdz 22 cm garš, vēderdaļā šķērsgriezumā piecšķautnains, Baltijas jūrā sastopams līdz Botnijas līcim, Latvijas piekrastē rets.
- ālante Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- arnikas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- arnīks Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernekājas Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernekājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernika Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ernikājs Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- stage Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- stiepats Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- volonta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs.
- ālanta Staģe ("Inula"), daudzgadīgs asteru dzimtas augs.
- cēlājaste Stāvaste.
- pošīties Steigties, pasteigties.
- strēpāt Steigties, sasteigt.
- Raķupe Stendes pietekas Lonastes kreisā satekupe (ar Pāci), Ventspils un Talsu novadā, garums - 36 km, kritums - 41 m; Rakupe; Rāķupe; Dižupe; augštecē arī Moricupe.
- svilpsprāklītis Stērstu suga, kārklu zvirbulis, uzturas krūmājos niedrainu ūdeņu malās, gājputns, ierodas aprīļa beigās, perē maijā, ligzda ļoti noslēpta piekrastes krūmājos, pārtiek no kukaiņiem, arī sēklām, aizceļo septembrī uz Dienvideiropu.
- gabions stiepļu pinuma kaste, ko piepilda ar oļiem vai akmeņiem; gabionus lieto aizsprostu būvē, upes krastu un tilta balstu nostiprināšanai.
- vitrīna Stiklota plāksne, kaste, stiklots skapis u. tml., kas paredzēts priekšmetu novietošanai apskatei; arī skatlogs.
- strubaste Strupaste.
- microtus Strupastes.
- Austrumeiropas strupaste strupastu ģints suga ("Microtus rossiaemeridionalis syn. Microtus subarvalis"), kas klasifikācijā 1972. g. nodalīta no lauka strupastes kā patstāvīga suga.
- stubeķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- stubuķis Stubenis (2) - dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals.
- sanešu plūsma summārā piekrastes sanešu masas pārvietošanās krasta zonā viļņošanās un piekrastes straumju rezultātā.
- suņaste Suņa aste.
- suņaste Suņastes.
- krievu kurts suņu šķirne, garena, šaura galva, gara aste; garmatains, viļņains apmatojums vairākās krāsās; sākotnēji dzinējsuns.
- hispaniolietis Suņu šķirne, kas ievesta Anglijā caur Spāniju no Haiti, gara pacieta spalva, garas ausis, glīta aste.
- špicveidīgie Suņu šķirņu grupa, īsa galva, smailas, stāvas ausis, spēcīgs ķermenis un aste gredzenā (piem., haskijs, samojeds, čau-čau, punduršpics, laikas u. c.).
- dižsusuris Susuru dzimtas suga ("Glis glis"), vāverei līdzīgs dzīvnieks Eiropā un Rietumāzijā, ķermeņa garums \~16 cm, aste \~13 cm., nakts dzīvnieks, ziemas guļā \~7 mēnešus, Latvijā sastopams ļoti reti, aizsargājams.
- kastelis Sviesta kuļamā kaste, kurā iemontēts mehānisms ar spārniem un ārpusē rokturis griešanai.
- svilstoņa svilaste (1).
- švilpaste Svilpaste.
- šviļpaste Svilpaste.
- piļka Svina zivtiņa 8-10 cm garumā un 2-3 cm platumā ar galvas galā iestiprinātu āķi un caurumiņu astes galā, kurā iesien auklu, lietoja mencu zvejai, kapelēšanai.
- Gvinejas sansevjēra svītrainā sansevjēra ("Sansevieria trifasciata") jeb līdakaste.
- svilaste Šaudīgs nemierīgs cilvēks (skrien, it kā būtu aste apsvilusi).
- Šanhaiguanas eja šaura piekrastes josla starp Bohai jūras Liaodunas līci un Žehes kalniem, Ķīnas ziemeļaustrumu daļā, garums - \~200 km, platums - līdz 25 km, savieno Ķīnas ziemeļaustrumu daļu ar Lielo Ķīnas līdzenumu, Pekinas-Šeņjanas dzelzceļa līnija un autoceļš.
- Xenopirostris xenopirostris šaurknābja vangačaste.
- Šetlenda Šetlendas salas Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā.
- zemeszvaigzne šīs dzimtas ģints ("Geastrum syn. Geaster"), Latvijā konstatētas 9 sugas.
- plēvpūpēdis Šīs dzimtas ģints ("Hymenogaster"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- kormorāns Šīs dzimtas ģints ("Phalacrocorax"); garš kakls, īsi spārni un noapaļota aste; teicami peld un nirst; ēd zivis, ligzdo kolonijās; 3 ģintis, 33 sugas; Latvijā retumis jūraskrauklis.
- garastīte šīs dzimtas suga ("Aegithalas caudatus"), viens no mazākajiem Latvijas putniem (ķerm. gar. \~14 cm, masa 8—9 g) ar ļoti garu asti (~9,5 cm), mugurpuse tumša, vēderpuse iesārti balta, aste melna ar baltiem plankumiem sānos, galva pilnīgi balta, acis, knābis un kājas melni; Eirāzijas garastīte; parastā garastīte.
- aiaijs Šīs dzimtas suga ("Daubentonia madagascariensis"), tumši brūns vai melns dzīvnieks kaķa lielumā (ķermeņa garums 40 cm, aste - 50-60 cm), ar labi attīstītiem pirkstiem, dzīvo tikai ierobežotoas apgabalos Madagaskarā; slaidpirkstenis.
- melngalvas skudrķērājs šīs dzimtas suga ("Formicivora melangaster").
- nīlzirgs šīs dzimtas suga ("Hippopotamus amphibius"), ķermeņa garums 4-4,5 m, astes garums 35-50 cm, masa 1,3-4,5 t, ādas dziedzeri izdala sarkanu šķidrumu - "asiņainus sviedrus".
- sermulis Šīs dzimtas suga ("Mustela erminea", senāk "Foetorius erminea"), neliels dzīvnieks ar vasarā mugurpusē brūnu, vēderpusē baltu, ziemā pilnīgi baltu, vienīgi astes galā tumšu apmatojumu.
- asaris Šīs dzimtas suga ("Perca fluviatilis"), zivs ar gandrīz melnu muguru, zaļganiem sāniem un iesarkanu vēdera, anālo un astes spuru.
- ziemeļu akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe oenanthe"), kas sastopama arī Latvijā, dziedātājputns, ķermeņa garums - \~15 cm, muguras lejasgals un astes sāni pie pamata balti, spārni un astes gals melni, stāvot klanās un šūpo asti, dziesma īsa, vīterojoša.
- vāvere Šīs ģints suga ("Sciurus vulgaris"), kam ir raksturīga kupla, gara aste, kupls, biezs apmatojums, parasti sarkanbrūnā krāsā, un kas dzīvo galvenokārt kokos.
- gepards šīs ģints vienīgā suga ("Acinonyx jubatus"), paliels plēsējs (ķermeņa garums 120 - 150 cm, astes garums 63 - 75 cm, masa 50 - 65 kg), galva maza, kājas garas, izplatīts Āfrikas un Āzijas tuksnešos un savannās.
- zemespūpēdis Šīs rindas dzimta ("Melanogasteraceae"), 5 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- Larus sabini šķeltastes kaija.
- štāte Štā te - lieto, pastiprinot norādījumu uz noteiktu, arī iepriekš minētu dzīvu būtni, priekšmetu, parādību; štaste.
- Baija Štats Brazīlijas austrumos ("Bahia"), Brazīlijas plakankalnē un Atlantijas okeāna piekrastes zemienē, administratīvais centrs un lielākā osta - Salvadora, platība - 564693 kvadrātkilometri, 14637400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Maranjauna Štats Brazīlijas ziemeļaustrumos, Brazīlijas plakankalnē un piekrastes līdzenumā, administratīvais centrs - Sanluisa, platība - 331983 kvadrātkilometri, 6367000 iedzīvotāju (2009. g.).
- švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts.
- garastene Tā (tāda), kam ir gara aste.
- garastains Tāds (dzīvnieks), kam ir gara aste.
- īsastains Tāds (dzīvnieks), kam ir īsa aste.
- zeltastains Tāds, kam aste, vai ķermeņa pakaļējā daļa, ir zeltainā krāsā.
- strupains Tāds, kam astes vietā palicis tikai īss tās gabals.
- astainis Tāds, kam ir aste (velns, ironiski, sarunā ar bērnu).
- astains Tāds, kam ir aste.
- astots Tāds, kam ir aste.
- baltļipis Tāds, kam ir balta aste, iemīļots epitets zaķim tautasdziesmās.
- garlipains Tāds, kam ir gara aste (parasti par aitām).
- kastveida Tāds, kam ir kastes forma, veids.
- plataste Tāds, kam ir plata aste (aita, līdaka u. c.).
- platastains Tāds, kam ir plata aste.
- strupastains Tāds, kam ir strupa aste (par dzīvniekiem).
- taukastains Tāds, kam ir tauka aste.
- bezaste Tāds, kam nav astes, bezastes, ragana.
- bezastains Tāds, kam nav astes.
- kontinentāls Tāds, kas atrodas iekšzemē, samērā tālu no piekrastes.
- interkokcigeāls Tāds, kas atrodas starp astes kaula segmentiem.
- kaudāls Tāds, kas atrodas tuvāk astei (par ķermeņa daļu); pretstats: kraniāls.
- zemastes Tāds, kas atrodas, noris vietā zem astes.
- rektokokcigeāls Tāds, kas attiecas uz taisno zarnu un astes kaulu.
- skābpiens Tāds, kas ir gatavots no piena, krējuma, paniņām, sūkalām, kuras ir pasterizētas un raudzētas ar pienskābes baktērijām vai raugu.
- salns Tāds, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- pārsteidzīgs Tāds, kurā izpaužas nepamatota darbības, rīcības sasteigtība, nepārdomātība, steidzīgas, nepārdomātas darbības, rīcības kļūdas.
- rektokokcigopeksija Taisnās zarnas piešūšana pie astes kaula, lai novērstu tās izkrišanu.
- Amt-Talsen Talsu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā.
- pastendnieki Talsu novada Ģibuļu pagasta apdzīvotās vietas "Pastende" iedzīvotāji.
- Sārkastes muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sākraste" bijušais nosaukums.
- Sārkasts muiža Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" bijušais nosaukums.
- sārkastnieki Talsu novada Lubes pagasta apdzīvotās vietas "Sārkaste" iedzīvotāji.
- garpirkstpērtiķi Tarsiji - pērtiķu kārtas dzimta, kurā ietilpst viena ģints (ar 3 sugām); vāveres lieluma puspērtiķi, kas dzīvo Malajas arhipelāga salās; nakts dzīvnieki, dzīvo kokos, ēd gk. kukaiņus; apaļa, ļoti kustīga galva un lielas, izvalbītas acis; garas pakaļkājas, gara aste, pirkstu galos piesūcekņi.
- mērkaziņa Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago gallinago"), putns ar rūsganbrūnu apspalvojumu, garu, taisnu knābi, īsām kājām; tēviņš riesta lidojumā strauji pikē un izpleš astes spalvas, kas vibrē un rada kazas blējienam līdzīgu skaņu.
- ķikuts Tārtiņveidīgo kārtas sloku dzimtas suga ("Gallinago media", senāk "Scolopax gallinago"), neliels rūsgandzeltens bridējputns ar garu, taisnu knābi un platu baltu joslu gar astes malām, Latvijā caurceļotājs un rets ligzdotājs, aizsargājams.
- garastis Tas (tāds), kam ir gara aste.
- pelēkastis Tas (tāds), kam ir pelēka aste (par dzīvniekiem).
- strupastis Tas (tāds), kam ir strupa aste (par dzīvniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), kas veic braucienus tālāk par piekrastes zonu (parasti par kuģa virsniekiem).
- tālbraucējs Tas (tāds), ko izmanto braucieniem tālāk par piekrastes zonu (par kuģiem).
- bomaste Tas, tā, kam aste kā bomis, epitets lapsai.
- taukaste Tauka aste.
- taukļipis Taukaste.
- bamileki Tauta, dzīvo augstienē Kamerūnas rietumos, arī Piekrastes reģionā, valoda pieder pie austrumbantoīdu grupas, reliģija - islāms, daļa saglabājusi vietējos tradicionālos kultus.
- konkani Tautību grupa, dzīvo Indijas rietumos, Arābijas jūras piekrastes rajonos, uz dienvidiem no Khambhātas līča, runā konkanu valodas dialektos.
- Kalifornijas ieleja tektoniska ieliece Kordiljeros (angļu val. “California Central Valley”), starp Piekrastes grēdu un Sjerranevadas kalniem, ASV, garums — 800 km, platums — līdz 80 km, 20-160 m vjl.
- Pieamūra Teritorija Tālajos austrumos, Amūras vidusteces un lejteces baseinā, gk. kreisajā krastā, Krievijas Habarovskas novadā un Amūras apgabalā, zemienēs - mežastepe, kalnu nogāzēs - taiga.
- piejūra Teritorija, apvidus pie jūras; jūras piekraste.
- pastometrs Termometrs, ko lieto, pasterizējot pienu, lai noteiktu pasterizācijai nepieciešamo temperatūru.
- svilpjaste tieva, vāja, neizskatīga aste.
- Dzintara ceļš tirdzniecības ceļu sistēma starp Baltijas jūras dienvidu piekrasti un Dienvideiropu un Centrāleiropu, izveidojās jau 3.-2. gt. p. m. ē. un beidza pastāvēt līdz ar Romas impērijas sabrukumu (5. gs.); galvenais ceļš sākās prūšu apdzīvotajā Sembas pussalā un gar jūras krastu un Vislu veda līdz Romas provinces robežai pie Donavas (tagadējā Austrijā), tālāk līdz Adrijas jūras piekrastei un Apenīnu pussalai.
- rakija Tradicionāls alkoholiskais brendija tipa dzēriens Vidusjūras austrumu piekrastes zemēs.
- papīrgrozs Traukam vai kastei līdzīgs (piemēram, kartona, plastmasas) veidojums nevajadzīgu papīru ievietošanai.
- grozs Traukam vai kastei līdzīgs pinums no klūgām, skaliem u. tml. (kā) uzglabāšanai, pārnešanai.
- igvartis Trijstūraina caurumota koka kaste zivju glabāšanai ūdenī; igvāts.
- pygidium Trilobītu astes vairogs, izveidojies atsevišķiem segmentiem saaugot.
- Trinidāda un Tobāgo Trinidādas un Tobāgo republika, valsts Vidusamerikā, mazo Antiļu salu dienvidos, netālu no Venecuēlas krasta, aizņem Trinidādu, Tobāgo (303 km^2^) un 21 nelielu piekrastes salu (Mazā Tobāgo u. c.), galvaspilsēta - Portofspeina, administratīvais iedalījums - 5 pilsētas, 9 reģionālas apvienības, 1 autonoma pašvaldība.
- mazais stagaris trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus"), līdz 11 cm gara zivs, nārsto no aprīļa līdz jūnijam.
- dirsplēsis Trīsadatu stagars ("Gasterosteus aculeatus").
- rizofori Tropu jūru piekrastes augi - nelieli koki vai krūmi, kas paisuma laikā atrodas ūdenī vairāku metru dziļumā.
- Microtus agrestis tumšā jeb krūmāju strupaste.
- krūmāju strupaste tumšā strupaste.
- sapažū Tvērējastes pērtiķi; dzīvo Dienvidamerikas mežos.
- Pauluafonsu ūdenskritums ūdenskritums Sanfransisku upes lejtecē (port. val. "Cachoeira de Paulo Afonso"), Brazīlijā, Brazīlijas plakankalnes un Atlantijas okeāna piekrastes zemienes saskares zonā, ūdens 5 atzaros veido 4 pakāpju kaskādes, kopējais kritums 84 m.
- lielā ūdensspolīte ūdensspolīšu suga ("Planorbis corneus"), lielākais Latvijā sastopamais ūdensspolīšu dzimtas gliemezis (čaula >30 mm diametrā), dzīvo ezeru, dīķu u. c. saldūdeņu piekrastes zonā starp ūdensaugiem.
- parastais ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus cinclus"), kam ir vairākas pasugas, Latvijā konstatēta nominālpasuga ("Cinclus cinclus cinclus"), tumšbrūns putns, kam ir raksturīgas baltas krūtis, pastrupa aste un kas nirst un peld straujās, tīrās upēs un strautos un pārvietojas pa to dibenu, meklēdams barību, Latvijā aizsargājams.
- Arvicola terrestris ūdensžurka jeb ūdeņu strupaste.
- seifs Ugunsdrošs tērauda skapis, kaste, atvilktne (parasti ar speciālu slēdzeni) dokumentu, naudas, dārglietu u. tml. glabāšanai.
- ule Ulis - ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros.
- Jukona Upe (angļu val. "Yukon") Kanādā un ASV (Aļaskā), garums - 3185 km, sākas Ziemeļamerikas Kordiljeru Piekrastes grēdās, ietek Bēringa jūras Nortona līcī.
- Šebele Upe Āfrikas ziemeļaustrumos ("Wabē Shebelē Wenz"), Etiopijā un Somālijā (kur saucas - Šabēlle), kopējais garums - 2490 km, sākas Etiopijas kalnienē, šķērso Somālijas plato, no Mogadīšo tek paralēli Indijas okeāna krastam, izsīkst purvos 40 km no Indijas okeāna piekrastes Somālijas dienvidu daļā; Vebi Šabelle.
- Čubuta Upe Argentīnā, garums 810 km, sākas Andu austrumu nogāzē, šaurā, dziļā ielejā šķērso Patagonijas plato un piekrastes zemieni, ietek Atlantijas okeānā.
- Godāvari Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Godavari"), Indijā, garums - 1450 km, sākas Rietumgatu austrumu nogāzē (80 km no Arābijas jūras piekrastes), ietek Bengālijas līcī, hinduistu svētā upe.
- Krišna Upe Indostānas pussalas vidienē (angļu val. "Krishna"), Indijā, garums - 1400 km, sākas Rietumgatos 1337 m vjl., 64 km no Arābijas jūras piekrastes, ietek Bengālijas līcī.
- Lilaste Upe Saulkrastu un Carnikavas pagastā, šo pagastu robežupe, garums - 1 km, iztek no Lilastes ezera, ietek Rīgas jūras līcī; Līlaste.
- Džejhana Upe Turcijā, ietek Vidusjūrā, pie Iskenderunas līča rietumu piekrastes.
- pieupe Upes piekraste, tuvākā apkārtne.
- alate Upēs un dažos ezeros sastopama zivs, 20-50 cm garumā, ķermenis slaids, irbuļveidīgs, astes spura stipri šķelta, muguras spura tumšiem plankumiem.
- ripāle Upju piekrastes daļa ar ierobežotu ūdens tecējumu.
- dīķnagaine Vaboļu kārtas dzimta ("Dryopidae syn. Parnidae"), nelielas, 1-9 mm garas vaboles, dzīvo stāvošu un tekošu ūdeņu piekrastes joslā starp ūdensaugiem, pārvietojas pieķeroties pie augiem ar nadziņiem, zināmas \~1000 sugu, Latvijā konstatētas 3-4 sugas; pieturniece.
- Garezers Vairāku šauru (līdz 0,2 km platu) ezeru virkne 3,5 km garumā, 4,3 m vjl., Rīgas līča piekrastes kāpu aizmugurē starp Lilastes ezera noteku un Gaujas grīvu, Ādažu novada Carnikavas pagastā.
- Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis.
- Grenāda Valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās, netālu no Venecuēlas piekrastes, platība - 344 kvadrākilometri, 107800 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sentdžordžesa, administratīvais iedalījums - 6 pagasti un 1 valdījums.
- Sentkitsa un Nevisa valsts Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (Sentkitsas un Nevisas Federācija), platība — 262 kvadrātkilometri, 49898 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta — Bastera, administratīvais iedalījums — 2 salas.
- Kaboverdes Republika valsts Zaļā raga salu arhipelāgā Atlantijas okeānā (port. val. "Cabo Verde"), \~600 km uz rietumiem no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, platība - 4033 kvadrātkilometri, 429500 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 22 pašvaldības, sastāv no 10 lielām un 5 mazām salām, augstākā virsotne - 2829 m.
- teritorija valsts, zemes, iekšējo un piekrastes ūdeņu platība ar noteiktām robežām, piemēram, valsts teritorija, pilsētas teritorija, arī gaisa telpa virs tās; noteikts Zemes virsas apgabals.
- joslvalis Vaļveidīgo kārtas plātņvaļu apakškārtas dzimta ("Balaenopteridae"), dažāda lieluma jūras dzīvnieki, garums - līdz 33 m, masa - līdz 160 t, mīt visos okeānos, 2 ģintis, 6 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 5 sugas, 2 no tām - finvalis un kuprvalis - konstatētas arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- delfīns Vaļveidīgo kārtas zobvaļu apakškārtas dzimta ("Delphinidae"), zīdītājs ar tumšu mugurpusi un gaišu vēderpusi, 40 sugas, Baltijas jūrā konstatētas 8 sugas, no kurām 2 sugas - afalīna un cūkdelfīns - ieklīst arī Latvijas piekrastes ūdeņos.
- Sibīrijas bēdrozis vārnu dzimtas suga ("Perisoreus infaustus"), ķermeņa garums - \~30 cm, masa - \~150 g, mugura un krūtis pelēkas, galva, aste un spārni melni, virsaste un astes malējās spalvas sarkanas, uz spārniem sarkans plankums, vēders pelēksārts, plaši izplatīts Eirāzijas taigā, Latvijā ieklīst retumis.
- čapele Veca, slikta kaste.
- Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagasta teritorijā.
- klauga Vecs, nolietots priekšmets (piemēram, kaste, mēbele).
- rhipidura Vēdekļastes.
- zīmogs Veidojums no speciālas lakas, vaska u. tml. ar iespiestām zīmēm (piemēram, uz pastkastes, aploksnes), lai varētu kontrolēt noteikumiem atbilstošas darbības.
- lipināšana Veidošana mālā, plastelīnā, vaskā.
- rendzīna Velēnkarbonātu augsne - meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem.
- rendzīnas velēnkarbonātu augsnes – meža un mežastepju zonu augšņu tips, kas veidojies uz karbonātiskiem cilmiežiem.
- lonastnieki Venstspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Lonaste" iedzīvotāji.
- Ventmale Ventas piekraste un tuvākā apkārtne no Kuldīgas līdz Ventspilij.
- Silciems Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Lonaste" daļa.
- bērzu vērpējs vērpēju suga ("Eriogaster lanestris").
- Dalmācija Vēsturiski ģeogrāfisks novads Horvātijā, Adrijas jūras piekraste un salas, platība - \~15500 kvadrātkilometru.
- Illīrija Vēsturisks Adrijas jūras austrumu piekrastes novads.
- Kolhīda Vēsturisks novads Gruzijas rietumu daļā, Melnās jūras austrumu piekraste, kur no VI gs. p. m. ē. radās grieķu kolonijas, VI-II gs. p. m. ē. pastāvēja Kolhīdas valsts, kas vēlāk ietilpa dažādās Gruzijas valstīs.
- megalapsis Vēžu trilobītu ģints ar lieliem galvas un astes vairogiem, gk. Augšsilūrā, Latvijā laukakmeņos.
- susliks Vidēji liels (līdz 40 centimetriem garš) vāveru dzimtas dzīvnieks (stepēs, mežastepēs, tuksnešos, pustuksnešos).
- Azūra krasts Vidusjūras piekraste no Marseļas (Francijā) līdz Spēcijai (Itālijā), garums - \~370 km; Rivjēra.
- Liepupe Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Limbažu un Liepupes pagastā, ietek Rīgas līcī, garums - 17 km, kritums - 43 m, sākas purvā uz rietumiem no Riebezera.
- švipka Vieglprātīga sieva; švipaste.
- aiolieši Viena no četrām galvenajām sengrieķu cilšu grupām (ahaji, aiolieši, jonieši, dorieši), kas 2. gt. p. m. ē. ieņēma Ziemeļgrieķiju un Dienvidgrieķijas rietumus, kā arī Mazāzijas piekrastes ziemeļu daļu.
- Amors viena no daudzajām Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~1 km
- stūresspalva Viena no lielām putna astes spalvām, kurām ir stūres funkcija.
- Ganimēds Viena no mazajām planētām (asteroīdiem), diametrs - \~32 km, regulāri šķērso Marsa orbītu.
- Pallāda Viena no Saules sistēmas mazajām planētām (asteroīdiem), 608 km caurmērā.
- peļaste Viengadīgs dekoratīvs augs ar tumšsarkaniem ziediem zarainā vārpveida ziedkopā; kaķaste, amarants.
- nīka Vienkārša sviesta kuļamā ierīce, kaste ar griežamu rokturi un tam piestiprinātu "spārnu".
- šalupa Vienmasta piekrastes kuģis (ap 40 t).
- nerpa Viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos.
- Littorella uniflora vienzieda krastene.
- vilkaste Vilka aste.
- Ambišens virsotne Kanādā (_Ambition Mountain_), Britu Kolumbijas rietumu daļā, Piekrastes kalnos, augstums - 2938 m.
- pārejas ūdeņi virszemes ūdeņi upju grīvu tuvumā, kuri blakus esošu piekrastes ūdeņu ietekmē daļēji ir sālsūdeņi, bet kurus būtiski ietekmē saldūdens plūsma.
- virszemes ūdeņi visi iekšzemes ūdeņi (izņemot pazemes ūdeņus), pārejas ūdeņi un piekrastes ūdeņi, bet attiecībā uz ķīmisko kvalitāti — arī teritoriālie ūdeņi.
- Cerera Vislielākā mazā planēta jeb asteroīds (1003 km caurmērā), atklāta 1801. g.
- Eifela stāvs vispārējās stratigrāfiskās shēmas vidusdevona vienība, seklas jūras un piekrastes nogulumu slāņkopa.
- Vesta Visspožākā mazā planēta jeb asteroids (538 km caurmērā).
- pāvs Vistveidīgo kārtas fazānu apakšdzimtas 2 ģintis ("Afropavo" un "Pavo"), liels putns ar ļoti krāšņām garām uzastes spalvām (tēviņiem).
- mežirbe Vistveidīgo kārtas fazānu dzimtas medņu apakšdzimtas suga ("Bonasa bonasia syn. Tetrastes bonasia"), vidēji liels putns, apspalvojums rūsgans, dzīvo pa pāriem, ligzdu taisa uz zemes, nometnieks, Latvijā diezgan bieži.
- Kanāriju salas vulkānisku salu grupa Atlantijas okeānā (sp. val. "Islas Canarias"), 100-120 km no Āfrikas ziemeļrietumu piekrastes, Spānijas autonoms apgabals, platība - 7447 kvadrātkilometri, 2089700 iedzīvotāju (2009. g.).
- xema Xema sabini - šķeltastes kaijas "Larus sabini" nosaukuma sinonīms.
- mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
- Riboki Zascenku Riboki - Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Zastenki Ribaki" nosaukuma variants.
- Ribaki Zastenki Ribaki - apdzīvota vieta (skrajciems) Līksnas pagastā.
- Zastienka Zastenku muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā.
- notozauri Zauru ģints ar mazu galvas kausu un garu kaklu, jūras dzīvnieki triasa periodā, uzturējās seklākos piekrastes ūdeņos; lielākās sugas sasniedza līdz 3 m garumu.
- solidaster Zeltasteres.
- hibrīdā zeltastere zeltasteru suga ("Solidaster hybridus").
- piretra Zeltpīpenīte - asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Pyrethrum"), daudzgadīgs lakstaugs ar vienkārt vai vairākkārt plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām, dzelteniem stobrziediem un baltiem mēlziediem kurvīšos.
- gulskapis Zema, gara kaste drēbju uzglabāšanai.
- Pirātu krasts zema, smilšaina piekraste Arābijas pussalā, Persijas līča dienvidaustrumos, AAE, garums - \~300 km, līdz XIX gs. vidum bija jūras laupītāju patvēruma vieta.
- kurdjuks Zemādas tauku rezerves dažu rupjvilnas un pusrupjvilnas šķirņu aitām divu lielu spilvenu veidā uz krustu pakaļējās daļas pie astes saknes; tā masa var sasniegt 20-30 kg.
- vats Zemas jūras piekrastes josla, kas applūst paisumā, nožūst bēgumā.
- vati zemas jūras piekrastes līdzenumu joslas Ziemeļeirāzijā, kuras paisuma laikā applūst un bēguma laikā nožūst, izveidojušās no sīkiem smilšu graudiņiem un duļķu sanešiem.
- Amora tipa asteroīdi Zemei tuvo asteroīdu grupa, kuru orbītu lielās pusasis ir lielākas par 1 au^2^ un perihēlijs ir lielāks par 1,017 au^2^, bet mazāks par 1,3 au^2^.
- šaubīgais zemespūpēdis zemespūpēžu suga ("Melanogaster ambigus").
- raibais zemespūpēdis zemespūpēžu suga ("Melanogaster variegatus").
- Kerriheds zemesrags Īrijas rietumos, Šenonas grīvlīča dienvidu piekrastes izvirzījums Atlantijas okeānā.
- skropstzvaigzne Zemeszvaigžņu dzimtas ģints ("Trichaster"), sēņu augļķermeņi ir apaļi, ar smailu galotni, to apvalka - perīdija - ārējais slānis uzplīst un sadalās 4-7 daivās, kas atliecas un uz augsnes veido zvaigznei līdzīgu figūru, Latvijā konstatēta 1 suga.
- milzu skropstzvaigzne zemeszvaigžņu dzimtas skropstzvaigžņu ģints sēņu suga ("Trichaster melanocephalus"), Latvijā sastopama ļoti reti lapkoku mežos, aizsargājama.
- bombycilla Zīdastes.
- phainopepla Zīdgarastes.
- zvīņneši Zīdītāju klases kārta, kuras pārstāvjiem ir gara aste un maza galva un kuru ķermeni klāj dakstiņu veidā sakārtotas ragvielas plātnītes; šīs kārtas dzīvnieki.
- lemurs Zīdītāju klases primātu kārtas puspērtiķu apakškārtas dzimta ("Lemuridae"), nelieli pērtiķi (ķermeņa garums - 12-46 cm, astes garums - 13-51 cm), sastopami Madagaskarā un Komoru salās, 2 apakšdzimtas, 6 ģintis, 14-16 sugu.
- mēlzieds Zieds ar mēlveida vainagu (asteru dzimtas augiem).
- stobrzieds Zieds ar stobriņā saaugušu vainagu (piemēram, asteru, lūpziežu dzimtas augiem).
- Felicia amelloides ziemasteru felīcija.
- sāmenis Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
- polārjūras Ziemeļu ledus okeāna jūras un Antarktīdas piekrastes jūras.
- Phainopepla nitens ziemeļu zīdgaraste.
- mirdzošā zīdgaraste ziemeļu zīdgaraste.
- Paururus juvencus zilā skujkoku ragaste.
- tunzivs Zilais tuncis - liela asarveidīgo kārtas suga, zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru.
- salu zilvālodze zilvālodžu suga ("Irena cyanogaster").
- zirgaste Zirga aste.
- salnis Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
- rati Zirgu (arī vēršu, mūļu u. tml. darba dzīvnieku) vilkmes transportlīdzeklis - kravas kaste, platforma vai sēdeklis uz diviem vai četriem riteņiem.
- kulans Zirgu ģints suga ("Equus hemionus") savvaļas dzīvnieks ar lielu galvu, garām ausīm, īsām, stāvām krēpēm un astru pušķi astes galā, sastopams reti, ir vairākas pasugas.
- koata Zirnekļveida pērtiķis, tvērējastes pērtiķu ģints, sastopams Dienvidamerikas tropiskajos mežos.
- skorpions Zirnekļveidīgo kārta ("Scorpiones"), indīgs dzīvnieks (tropos, subtropos) ar slaidu 1-20 cm garu, posmotu ķermeni un indes dzeloni garas astes galā, 600-700 sugu.
- buči Zivju kastes veids.
- īkaste Zivju pārvadājamā kaste; kaste, kurā glabā svaigas zivis.
- mēnesszivs Zivs (siltzemju jūrās) ar augstu, apaļu, diskam līdzīgu ķermeni, nav astes un astes spuras.
- xiphosura Zobenastes.
- astnieks Zvejas rīka (bridņa) pakaļējās daļas - astes turētājs.
- dora Zvejnieku laiva ar airiem un motoru; izmanto okeāna piekrastes zvejā.
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams.
- žaunastvēzis Žokļkājvēžu apakšklases kārta ("Branchiura"), ekoparazīti, parazitē gk uz zivīm gan saldūdeņos gan jūrās, \~130 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas; žaunaste.
aste citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV