Paplašinātā meklēšana
Meklējam aste.
Atrasts vārdos (429):
- aste:1
- aster:1
- časte:1
- kaste:1
- laste:1
- maste:2
- maste:1
- paste:1
- taste:1
- taste:2
- asteja:1
- astere:1
- asters:1
- braste:1
- īkaste:1
- master:1
- paaste:1
- Pastes:1
- skaste:1
- štaste:1
- uzaste:1
- Aijaste:1
- asteno-:1
- asteris:1
- basteja:1
- bastene:1
- Bastera:1
- Basteta:1
- bezaste:1
- bomaste:1
- cūkaste:1
- čabaste:1
- dīkaste:1
- divaste:1
- Emmaste:1
- garaste:1
- geaster:1
- Iokaste:1
- kaķaste:1
- kāraste:1
- kastela:1
- kastele:1
- kastene:1
- kastens:1
- kasteri:1
- kasters:1
- Kasters:1
- kastete:1
- kastets:1
- kuņaste:1
- kuraste:1
- lastega:1
- lasteka:1
- lēcaste:1
- Libaste:1
- līgaste:1
- Lilaste:1
- Līlaste:1
- liraste:1
- līraste:1
- lokaste:1
- Lonaste:1
- ļikaste:1
- Ļūbaste:1
- pagaste:1
- pamaste:1
- pastele:1
- pastene:1
- pelaste:1
- peļaste:1
- pipaste:1
- ragaste:1
- rasters:1
- rataste:1
- retaste:1
- saraste:1
- suņaste:1
- teļaste:1
- vasteļi:1
- vataste:1
- zīdaste:1
- žagaste:1
- adataste:1
- adrastea:1
- astenīte:1
- asterene:1
- asterias:1
- asterijs:1
- asteroma:1
- atkraste:1
- bakkaste:1
- baltaste:1
- bezastes:1
- dienaste:1
- dynastes:1
- ergastes:1
- fantaste:1
- garastes:1
- Gasteisa:1
- gastenci:1
- gludaste:1
- glupaste:1
- Himmaste:1
- hylastes:1
- kaķaaste:1
- kaķastes:1
- Kallaste:1
- Kastedžo:1
- kastelis:1
- kastells:1
- kastenis:1
- kasteris:1
- klasteri:1
- klasters:1
- krastene:1
- Krastene:1
- Kremaste:1
- kungaste:1
- ķedraste:1
- lapsaste:1
- lauvaste:1
- lielaste:1
- Maizaste:1
- Mammaste:1
- masterka:1
- mielaste:1
- miskaste:1
- mizkaste:1
- mudraste:1
- nokraste:1
- pakraste:1
- pasteiga:1
- pasteigt:1
- pastelis:1
- pastelle:1
- Pastende:1
- pastenēt:1
- pasteris:1
- Pelgaste:1
- peļastes:1
- pipkaste:1
- plataste:1
- rasteris:1
- ruļļaste:1
- ruņčaste:1
- Sangaste:1
- sānkaste:1
- Sārkaste:1
- sastebēt:1
- sastebīt:1
- sasteigt:1
- sastenēt:1
- sebastes:1
- sholaste:1
- sirgaste:1
- spīļaste:1
- stāvaste:1
- sūckaste:1
- suņastes:1
- svilaste:1
- svipaste:1
- švikaste:1
- švipaste:1
- tārmaste:1
- taukaste:1
- vērpaste:1
- vilkaste:1
- Vilkaste:1
- virsaste:1
- Volgaste:1
- Zastenki:1
- zemastes:1
- ziedaste:1
- zirgaste:1
- žurkaste:1
- žvikaste:1
- ābolkaste:1
- asterales:1
- asteridae:1
- asterikse:1
- asterions:1
- asterisks:1
- asterisms:1
- asternāls:1
- asternija:1
- asteroīdi:1
- asteroīds:2
- asteroīds:1
- astesgals:1
- bruņčaste:1
- cēlājaste:1
- čūskastes:1
- dakšastes:1
- dekasters:1
- denkastes:1
- garastene:1
- gružkaste:1
- jūrkraste:1
- kanastero:1
- kastelāns:1
- Kastenāzo:1
- klasteris:1
- Kriepaste:1
- lauvastes:1
- lejastece:1
- līdakaste:1
- Lohnasten:1
- masteriks:1
- mežastepe:1
- mistkaste:1
- mīzalaste:1
- monasters:1
- pastedele:1
- pastelīgs:1
- pastellēt:1
- pastkaste:1
- pidelaste:1
- piekraste:1
- plasteīns:1
- plaukaste:1
- ragastene:1
- sastellēt:1
- sasteļķēt:1
- sasteņķēt:1
- sivēnaste:1
- skasteres:1
- skasteris:1
- skrabaste:1
- skribaste:1
- skrobaste:1
- spicastes:1
- strubaste:1
- strupaste:1
- svilpaste:1
- šmuckaste:1
- švilpaste:1
- šviļpaste:1
- švuļpaste:1
- taukastes:1
- veidkaste:1
- vilkastes:1
- žaunastes:1
- Alabastera:1
- amfiasters:1
- astenopija:1
- asteraceae:1
- asteroidea:1
- asteroīdes:1
- asterokoki:1
- asteskauls:1
- Donkastera:1
- Kasteldača:1
- kastellāns:1
- ķirzakaste:1
- Lankastera:1
- lapsasaste:1
- lejarkaste:1
- Lenkastera:1
- māņragaste:1
- nastenieks:1
- pagastenes:1
- pasteberēt:1
- pastenieca:1
- pasteniece:1
- pastenieks:1
- pasterizēt:1
- pasternaks:1
- plastelins:1
- plīvuraste:1
- sasteberēt:1
- sastebulēt:1
- sasteidzēt:1
- Saulkraste:1
- skastenājs:1
- smailastes:1
- smilškaste:1
- solidaster:1
- somastevis:1
- stārastene:1
- sumastevis:1
- svilpjaste:1
- šķērukaste:1
- špickkaste:1
- švertkaste:1
- švīkastele:1
- tetrasters:1
- Trastenika:1
- trichaster:1
- Vastemeiza:1
- vēdekļaste:1
- zeltastere:1
- zīdgaraste:1
- ziemastere:1
- zobenastes:1
- alabasteris:1
- astenoksija:1
- astenometrs:1
- astenosfēra:1
- asteroideae:1
- asterophora:1
- astesgabals:1
- Bādgasteina:1
- barbastella:1
- Bastejkalns:1
- blastesthia:1
- Blīskastele:1
- blokbasters:1
- cotoneaster:1
- dasteigties:1
- dzelkņastes:1
- gasterēties:1
- grabažkaste:1
- grabuļkaste:1
- Jaunpagaste:1
- Kastelamare:1
- Kastelbuono:1
- Kastelforte:1
- Kastellalto:1
- Kastellanca:1
- Kastellauna:1
- Kastelsardo:1
- klabarkaste:1
- klaberkaste:1
- klaburkaste:1
- klamasteris:1
- kleberkaste:1
- leijerkaste:1
- monasterium:1
- pasteidzīgs:1
- pasteigties:1
- pasteļkrāsa:1
- pasteļkrīts:1
- pasteļtonis:1
- pasterellas:1
- pastereloze:1
- pentastemon:1
- Rastenberga:1
- sasteigtība:1
- sastenēties:1
- sekcijkaste:1
- skrastenājs:1
- spermasters:1
- šķērumkaste:1
- zastencieši:1
- astenoģenēze:1
- astenokorija:1
- astereognoze:1
- asterionella:1
- asterococcus:1
- diastemātija:1
- Ecclesiastes:1
- gasterosteus:1
- hylexetastes:1
- hymenogaster:1
- Kastellabate:1
- Kastellaneta:1
- kastellatūra:1
- Kastelloriza:1
- Kastelplanio:1
- Lohpagastela:1
- mastektomija:1
- melanogaster:1
- mežstrupaste:1
- micrasterias:1
- neurastenija:1
- parasteatoze:1
- parasternals:1
- parasternāls:1
- pasteidzināt:1
- pasteļglezna:1
- pastendnieki:1
- pusasteroīds:1
- sasteidzināt:1
- Skasterkalns:1
- skautmasters:1
- suprasterīns:1
- asterionellas:1
- asteroksiloni:1
- asteszvaigzne:1
- atkritumkaste:1
- cordulegaster:1
- gasteruptidae:1
- intrasternāls:1
- Kasteldefelsa:1
- Kastelfidardo:1
- Kastelgofredo:1
- Kastellamonte:1
- Kastelmadžore:1
- Kasteltermini:1
- Kastelvetrāno:1
- Monasterevana:1
- nogasterēties:1
- pasteļkrītiņš:1
- pasteļtehnika:1
- pasterizācija:1
- pasterizators:1
- pasterizēties:1
- rasterizācija:1
- sastengroties:1
- stigmasterīns:1
- suprasternals:1
- Velbasteavura:1
- astenospermija:1
- astereognozija:1
- Bastelikaksija:1
- Čičikastenango:1
- gasteromicetes:1
- gasteromycetes:1
- gasterosteidae:1
- pārsasteigties:1
- protoblastenia:1
- astenopireksija:1
- asterococcaceae:1
- diastemomiēlija:1
- gasterophilidae:1
- pasteidzināties:1
- asterothyriaceae:1
- Bernkastele-Kīsa:1
- diastereoizomēri:1
- kastelāndarījums:1
- Kastelfjorentīno:1
- pasteļgleznojums:1
- astenozoospermija:1
- cordulegasteridae:1
- diastematokrānija:1
- gasterosteiformes:1
- melanogasteraceae:1
- pasteļglezniecība:1
- asteroseismoloģija:1
Atrasts etimoloģijās (8):
- franču: _Bastelicaccia_, korsikāņu: _Bastilicaccia_ (šķirklī Bastelikaksija)
- _Bastersberge_ (šķirklī Bastērsbērhi)
- _Monastery of Batalha_ (šķirklī Bataļas klosteris)
- fr. _Neuchatel_, vācu _Neuenburg_, it. _Neocastello / Nuovocastello_, retoromāņu _Neuchatel or Neufchatel_ (šķirklī Neišatele)
- _Central Eastern Rainforest Reserves_ (šķirklī Centrālie austrumu lietus mažu rezervāti)
- _Eastern Qing Tombs_ (šķirklī Cinu austrumu kapenes)
- _Chichicastenango_ (šķirklī Čičikastenango)
- vācu: _Bernkastel-Kues_ (šķirklī Bernkastele-Kīsa)
Atrasts vārdu savienojumos (245):
- Ači Kastello
- akomodatīvā astenopija
- Amalfi piekraste
- Amora tipa asteroīdi
- aste bluķī
- aste gaisā
- aste ir piesieta (kādam)
- aste ir zem bluķa (kādam)
- asteroīdu josla
- asteru kārpsēne
- atkritumu kaste
- Augstā piekraste
- Austrumeiropas strupaste
- bālkrūšu kanastero
- baltastes jūrasērglis
- baltlāsumainā vēdekļaste
- Barbastella barbastellus
- bezdelīgas aste
- Biatorella monasteriensis
- Blastesthia turionella
- bruņastes dzeloņmūrnieks
- Carex heleonastes
- cekulainā stāvaste
- celt aiz astes augšā
- ciedru zīdaste
- Čita di Kastello
- Čivita Kastellāna
- Clostridium pasteurianum
- Cordulegaster annulatus
- Corokia cotoneaster
- Cotoneaster adpressus
- Cotoneaster bullata
- Cotoneaster conspicuus
- Cotoneaster dammeri
- Cotoneaster dielsianus
- Cotoneaster franchetii
- Cotoneaster horizontalis
- Cotoneaster integerrimus
- Cotoneaster lucidus
- Cotoneaster melanocarpus
- Cotoneaster microphyllus
- Cotoneaster multiflora
- Cotoneaster niger
- Cotoneaster orientalis
- Cotoneaster praceox
- Cotoneaster racemiflorus var. soongoricus
- Cotoneaster salicifolius
- Cotoneaster splendens
- Cotoneaster sternianus
- Cotoneaster wardii
- Cotoneaster x matrensis Domokos
- Cotoneaster x watereri
- daļējā mastektomija
- diegastes bezdalīga
- dižastes strazdvālodze
- drāšu kaste
- Drosophila melanogaster
- Dūņu-Lilastes ezers
- Dynastes hercules
- dzeltenuzastes kokķauķis
- Estrilda ochrogaster
- Formicivora melanogaster
- gaisa kastes
- garastes gorals
- garastes klijkaija
- garastes krāšņžubīte
- garastes paradīzesputns
- garastes pūce
- garastes svilpis
- garastes ūbele
- Gasterosteus aculeatus
- Gasterosteus spinachia
- govs aste
- grozās kā teļa aste
- grozies kā gribi, aste kā pakaļā tā pakaļā
- hibrīdā zeltastere
- Hylexetastes perrotii
- Hymenogaster vulgaris
- Iokastes komplekss
- Irena cyanogaster
- īsastes klijkaija
- īsastes krūmķauķis
- izplestā ziemastere
- Jaunanglijas ziemastere
- Jaunbeļģijas ziemastere
- kā aste
- kā peles aste
- kad pūcei aste ziedēs
- kad pūcei aste ziedēs un kad cirvja kātam lapas plauks
- kaķim uz astes
- kaķis uz astes var aiznest
- Kastela Boloņeze
- Kastela di Sangro
- Kastela Gandolfo
- Kastela Sandžirdžo
- Kastela Sandžovanni
- Kastela Sanlorenco
- Kastela Sanpjetro Terme
- Kastela Volturno
- kastelas tipa pils
- Kastelfranko Emīlija
- Kastelfranko Veneto
- Kasteljara del Valjesa
- Kasteljona de la Plana
- Kastellammāre del Golfo
- Kastellammāre di Stabija
- Kastellana Grote
- Kastelleto sopra Tičīno
- Kastelli Kalepjo
- Kastelnovo di Soto
- Kastelnovo ne'Monti
- Kastelnuovo Berardenga
- Kastelnuovo di Garfanjāna
- Kasteļona de la Plana
- ķīļastes čakste
- Ķīnas astere
- Ķīnas ķirzakaste
- klastera kontrolieris
- kleitas aste
- komētas aste
- kravas kaste
- krūmāju strupaste
- kust kā teļa aste
- Kvatro Kastella
- Lankasteras šaurums
- lapsastes vienādvācelīte
- lauka strupaste
- lauvas aste
- Lenkasteras šaurums
- līdzīgā lapsaste
- liektā lapsaste
- lielā liraste
- lielā skujkoku ragaste
- Līlastes Dūņezers
- Lilastes ezers
- Līlastes ezers
- Līlastes Garezers
- Līlastes-Dūņu ezeri
- lokās kā teļa aste
- Lyophyllum decastes
- Mastenes ezers
- Master of Arts
- Master of Science
- mazā liraste
- mazā spīļaste
- Melanogaster ambiguus
- Melanogaster variegatus
- melnā kaste
- melnastes kanastero
- melnastes paradīzesķauķis
- mērenās joslas mežastepju zona
- Merops apiaster
- Mērsraga jūras piekrastes ornitoloģiskais liegums
- mežastepju zonas
- Micrasterias apiculata
- Micrasterias crux-melitensis
- Micrasterias decemdentata
- Micrasterias denticulata
- Micrasterias papillifera
- Micrasterias pinnatifida
- Micrasterias radiata
- Micrasterias rotata
- Micrasterias sol
- Micrasterias truncata
- Minusinskas mežastepe
- mirdzošā zīdgaraste
- Mjastečko Slonske
- niedrveida lapsaste
- Nove Mjastečko
- nu ir aste zem bluķa
- parastā otiņaste
- parastā spīļaste
- parastā zīdaste
- Pastendes dzirnavezers
- Pastendes muiža
- Pastendes pagasts
- Pastendes parka dīķis
- pasterizējošā doza
- peļastes čiekurene
- peļastīšu lapsaste
- pelēkā dakšaste
- pelēkā vēdekļaste
- Phoenicurus erythrogaster
- Piekrastes grēda
- piekrastes grizelīnija
- Piekrastes kalni
- Piekrastes kanāls
- piekrastes nogulumi
- piekrastes peldkrabis
- piekrastes strautvabole
- Piekrastes ūdensceļš
- piekrastes zona
- piekrastes zveja
- piekrates spīļaste
- piena pasterizācija
- Pinus pinaster
- plankumastes caunsomainis
- pļavas lapsaste
- primārā astereognoze
- Protoblastenia rupestris
- Pyrus pyraster
- Pyrus pyraster var. achros
- Pyrus pyraster var. pyraster
- radikāla mastektomija
- radikālā modificētā mastektomija
- raibastes sisinātājķauķis
- raķetastes drongo
- rudastes čakste
- rudastes lakstīgala
- rudastes mušķērājs
- rūsganā mežstrupaste
- Rutkastes kalns
- Santastefana Kviskīna
- sānziedu ziemastere
- sarkanastes kokķauķis
- sarkanastes nektārputniņš
- sarkanpieres saraste
- Sārkastes muiža
- sārteņu ziemastere
- sekundārā astereognoze
- Sibīrijas zīdaste
- šķeltastes kaija
- šķeltastes ķīris
- slaidastes stabuļputns
- smailastes krāšņžubīte
- smailastes parazītaudējs
- smilšu kaste
- Solidaster hybridus
- subkutānā mastektomija
- tik, cik kaķis uz astes var aiznest
- Trichaster melanocephalus
- Trifolium lupinaster
- tumšā strupaste
- ūdeņu strupaste
- uzsēsties uz astes
- velkas kā aste no pakaļas
- Vidzemes piekraste
- vienzieda krastene
- Zastenki Ribaki
- Zastennije Kuseņi
- zaudēts klasteris
- Zelta miskaste
- ziemasteru felīcija
- ziemeļu zīdgaraste
- zilā skujkoku ragaste
Atrasts skaidrojumos (400):
- aiztriekties (Ar varu vai ātri) pasteigties garām, aizdzīt garām
- žoicka (Govs) aste
- ocelots [panterkaķis]{e:57094} – kaķu ģints dzīvnieks, \~65–100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams
- akmens zivis 10-45 cm gari zivju atveidojumi akmenī, izplatīti A-Sibīrijas, īpaši Baikāla ezera R piekrastes un Angaras upes ielejas neolīta pieminekļos.
- Čilkutas taka 53 km gara taka cauri Piekrastes kalniem, kas ved no Daijas, Aļaskā, Amerikas Savienotajās Valstīs, uz Benetu, Britu Kolumbijā, Kanādā; 19. gs. deviņdesmito gadu beigās tā bija nozīmīgs piekļuves ceļš no krasta uz Jukonas zelta laukiem
- zobkarpa 7-11 cm gara zivtiņa, dzīvo Meksikas un Gvatemalas ūdeņos; zaļgana, ar sarkanu svītru sānos, tēviņa astes spurai ir zobenveida pagarinājums, parasti zils, taču iespējami krāsu varianti, mātīte dzemdē dzīvus mazuļus; audzē arī akvārijos.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
- bezastainie abinieki abinieku kārta ("Anura, Ecaudata, Salientia"), kuras pieaugušajiem īpatņiem nav astes; raksturīgākie pārstāvji - vardes un krupji
- astainie abinieki abinieku kārta ("Urodela syn. Caudata"), kuras kāpuriem un pieaugušajiem īpatņiem ir aste, raksturīgākie pārstāvji ir tritoni
- lupīnu āboliņš āboliņa suga ("Trifolium lupinaster")
- Ači Ači Kastello - pilsēta Itālijā
- jūraszvaigznes adatādaiņu klase ("asteroidea"), kuru ķermenis sastāv no diska un 5-30 stariem, sastopamas okeānos un sāļās jūrās, gk. siltajās joslās, 1700 sugu, 1 suga (_Asterias rubens_) sastopama arī Baltijas jūras dienvidu daļā
- rūsassēne adateņu dzimtas sēņu ģints ("asterodon")
- Kodešs Adigeju (Melnās jūras piekraste) mitoloģijā - jūras dievība, kuru iztēlojās kā lielu zivi, kas notur jūru krastos, lai tā neizplūstu
- magots Āfrikas makaks ("Macaca sylvana"), dzīvo Ziemeļrietumāfrikā un Gibraltāra apkārtnē, vienīgā pērtiķu suga, kas sastopama Eiropā, viegli pieradināma; bezastes makaks
- dzelkņastes Agāmu dzimtas ģints, lielas ķirzakas (garums - 30-75 cm), aste klāta ar šķērsrindās sakārtotām dzelkņainām zvīņām, dzīvo pašraktās alās sausos tuksnešos un klinšu spraugās
- pašvāris agrāk īpaši pagatavota un nosiltināta kaste, kura saglabāja ilgāk ēdienu siltu
- eisumi Aitas vilna, kas nocirpta no kājām, galvas, astes
- pirle Aizmugures daļa, aste, tūpļa kauls
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu
- kiots Aizstiklota kaste vai skapītis ikonu glabāšanai; arī īpašs ietvars reliģiskas pielūgsmes priekšmetu glabāšanai
- pievākt Aizvērt kastes vāku
- fonika Akorda, arī intervāla vai klastera skaņkrāsa, ko uztveram neatkarīgi no funkcionālās nozīmes skaņkārttonālajā sistēmā, bet gan no sastāva, dubultojumiem vai to trūkuma, tembra un tembra mikstūru kolorīta, šaurā vai plašā salikuma utt.
- acroptilon Akroptilones - divdīgļlapju klases kurvjziežu (asteru) dzimtas ģints
- nokardioze Akūta vai hroniska sistēmiska slimība, ko ierosina "Nocardia asteroides"; sākas ar plaušu iekaisumu, bieži rada empiēmu un metastātiskus abscesus smadzenēs un zemādas audos
- Vanga curvirostris āķknābja vangačaste
- akromelanisms Albīnisma paveids, kad dzīvniekam nav pilnīgs pigmenta trūkums: ausis, aste, ķepas un purns ir krāsains
- Zascennyje Kuseni Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas “Zastennije Kuseņi” nosaukums latgaliski
- Andu kultūras Amerikas pirmskolumba kultūras, kuras ap 8. gt. p. m. ē. sāka veidoties Dienvidamerikā Andu augstkalnēs un kalnu norobežotajā Klusā okeāna piekrastes joslā
- tlinkiti Amerikas ziemeļrietumu piekrastes indiāņu tauta, kas dzīvo Dienvidaļaskā un Britu Kolumbijas (Kanāda) ziemeļdaļā; tlingiti
- Jorkšīras terjers angļu pundursuņu šķirne, skausta augstums - ap 20 cm, gara, taisna, spīdīga vilna, no pakauša līdz astei tēraudzils, pārējā ķermeņa daļa sarkanbrūna
- BANZARE krasts Antarktīdas piekraste Austrumantarktīdā, Vilksa Zemes piekrastē
- Amundsena krasts Antarktīdas piekraste pie Karalienes Modas kalniem (_Amundsen Coast_), kas robežojas ar Rosa šelfa ledāju
- Mosona krasts Antarktīdas piekrastes josla Sodružestvas jūras krastā, Maka Robertsona Zemes ziemeļos, starp jūru un Framnēsu kalniem
- Bleka krasts Antarktīdas pussalas Palmera Zemes austrumu piekraste, Vedela jūras rietumu krasts
- krotalons Antīks, spāniešu kasteņetēm līdzīgs klabināms instruments, grieķi un romieši to lietoja kā pavadītājinstrumentu dejām
- totēma stabs ap 15-20 m augsts koka stabs ar kokgrebumiem, kas attēlo kādas dzimtas senčus un totēmu; bija izplatīti gk. Ziemeļamerikas piekrastes indiāņu vidū
- ruļļaste Apaļa aste, arī tāds, kam ir apaļa aste
- gredzins Apaļš astes veidojums (piemēram, sivēniem)
- Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Lenkastera apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
- Ē apdzīvota vieta Francijā (_Eu_), Normandijas (līdz 2016. g. - Augšnormandijas) reģionā, netālu no Lamanša piekrastes
- Aijaste apdzīvota vieta Igauniā (_Aiaste_), Pelvas apriņķa dienvidrietumos
- Lindi apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnavas līča rietumu piekrastes
- Ūlu apdzīvota vieta Igaunijā, Pērnavas apriņķī, netālu no Pērnvas līča piekrastes
- Brita apdzīvota vieta Kanādā, Ontārio provincē, netālu no Hūrona ezera Džordža līča austrumu piekrastes
- Bozoja apdzīvota vieta Kazahstānā, Aktebes apgabalā, netālu no Arāla jūras ziemeļrietumu piekrastes, Ilkeborsikkumi tuksneša dienvidos
- Argaka apdzīvota vieta Kiprā, Pafas eparhijas rietumu daļā, netālu no Hrisohojas līča dienvidaustrumu piekrastes
- Losimuta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Marifērta dienvidu piekrastes austrumos
- Forisa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Marifērta dienvidu piekrastes
- Delbīti apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Solvejfērta ziemeļrietumu piekrastes
- Meiboule apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, netālu no Ziemeļu šauruma ziemeļaustrumu piekrastes
- Kombera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Ārdsas apgabalā, netālu no Strangfordas līča ziemeļrietumu piekrastes
- Bvera apdzīvota vieta Ugandas rietumos, netālu no Edvarda ezera ziemeļu piekrastes
- Kaštelu Branku apgabals Portugālē ("Distrito de Castelo Branco"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienes austrumu pusē, platība 6675 kvadrātkilometri, 225900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 11 municipalitātes, robežojas ar Portalegres, Santareimas, Leirijas, Koimbras un Gvardas apgabalu, kā arī ar Spāniju
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns
- plāsterers Apmetējs (angļu "plasterer")
- Dzjiņmeņa apriņķis Taivānā, Taivānas šauruma rietumos, Ķīnas piekrastes Sjaņmeņas līcī
- bizenīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- bizinīca Apsējību biezputra, ko vārīja no miežu putraimiem ar cūkas gurna gabalu, pie kura klāt ir aste
- Galapagu nacionālais parks aptver Galapagu salas kopā ar piekrastes ūdeņiem, izveidots 1959. g. 7995 km^2^ platībā, 1978. g. UNESCO to pasludināja par pasaules mantojumu, 1985. g. - par biosfēras rezervātu
- brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk)
- UNDRO Apvienoto Nāciju Organizācija palīdzībai katastrofās ("United Nations Disaster Relief Organisation")
- šūplis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
- šūpulis ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai
- izdunkurēt ar zvejas palīgrīku (dunkuru) izdauzīt (pakrastes ūdeņus, alas u. tml.), lai izbaidītu, izdzītu zivis; šādā veidā izzvejot
- Šetlendas salas arhipelāgs Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos, Skotijas ziemeļu piekrastes tuvumā (_Shetland Islands_), Lielbritānijas (Skotijas) teritorija, platība - 1470 kvadrātkilometru, 22000 iedzīvotāju (2005. g.)
- izoverīns ārstniecisks preparāts, kuru lieto, lai pasteidzinātu dzemdības un veicinātu dzemdes muskulatūras saraušanos pēcdzemdību periodā
- krasta artilērija artilērija ko uzstāda cīņai ar pretinieka karakuģiem, kā arī piekrastes apsardzībai un savu karakuģu darbības atbalstīšanai
- jūrasasaris asarveidīgo kārtas skorpenīdu dzimtas ģints ("Sebastes"), garums līdz 1,2 m, masa līdz 15 kg, sastopama Atlantijas un Klusā okeānu ziemeļu daļā, \~40 sugu
- tuncis Asarveidīgo kārtas suga ("Thunnus thunnus"), liela zivs ar torpēdveida ķermeni un spēcīgu sirpjveida astes spuru
- taukzivs Asarveidīgo kārtas zivju dzimta ("Pholidae"), neliela piekrastes un paisuma-bēguma joslas jūras zivs ar garenu, slaidu, brūngani dzeltenīgu ķermeni, 10 ģintis, \~20 sugu, Baltijas jūras Latvijas piekrastē konstatēta 1 suga
- pelamīda Asarveidīgo zivju kārtas plēsīga jūras zivs ar torpēdveida ķermeni, satuvinātām muguras spurām un ļoti attīstītu astes ķīli
- gyalidea Asku ķērpju grafīdiju rindas dzimtas "asterothyriaceae" ģints
- protejs Astaino abinieku kārtas dzimta (Proteidae"), slaids 15-40 cm garš ķermenis, divi pāri kāju un gara aste, dzīvo saldūdeņos Eiropā un Ziemeļamerikā
- asta aste
- asts aste
- este aste
- odega aste
- stebere aste
- steberica aste
- lipa aste (parasti nelieliem dzīvniekiem)
- svancītis aste (penis)
- lunte aste (piem., vilka, lapsas)
- strupene aste, ļipa
- astrosfēra astera centrālā daļa, bez starojuma
- astare astere
- astaris astere
- asteris astere
- astra astere
- astrene astere
- astrija astere
- astre astere ("Aster")
- callistephus asteres
- asterionella asterionellas - kramaļģu nodalījuma fragilāriju dzimtas ģints
- asteroīdes asteroīdi
- asteroīds asteroīdi
- Tetīda asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
- meteoroīdu spiets asteroīdu šķembas un komētu sabrukšanas produkti, kas pārvietojas pa bijušās komētas orbītu
- Koipera josla asteroīdu vai komētu josla, kas sākas ārpus Neptūna orbītas; tās pastāvēšanu teorētiski paredzēja jau iepriekš, bet pirmos objektus atklāja 1992. gadā
- pelašķis asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Achillea"), daudzgadīgs lakstaugs ar vairākkārt plūksnaini dalītām lapām, baltiem, rožainiem vai dzelteniem ziediem kurvīšos; \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
- mauraga asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Hieracium"), daudzgadīgs stīgojošs lakstaugs ar lancetiski sakārtotām zilganzaļām lapām un dzelteniem ziediem, gk. ziemeļu puslodes mērenajā un aukstajā joslā, \~1000 sugu (~15000 formu), Latvijā sastopamas 40-50 sugu no 2 apakšģintīm
- vēlpiene asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Leontodon"), lakstaugs ar zarainu stublāju, plūksnaini šķeltām lapām un dzelteniem ziediem kurvīšos
- pienene asteru (kurvjziežu) dzimtas ģints ("Taraxacum"), daudzgadīgs lakstaugs ar dzelteniem ziediem kurvīšos un piensulu, \~2000 sugu, vairākums no tām sīksugas, kam raksturīga apomikse, Latvijā 3 sugas, >100 sīksugas, maz pētītas
- pienene asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugi ar pienenei līdzīgiem ziediem
- saulespuķe asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs ("Helianthus") ar augsta stublāju un lielu, dzeltenu ziedu; saulgrieze (1)
- tausagīzs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, kura sakņu sistēmas pienainā sula satur kaučuku
- topinambūrs asteru (kurvjziežu) dzimtas saulgriežu ģints suga ("Helianthus tuberosus"), daudzgadīgs lakstaugs ar zarotu stublāju, dzelteniem stobrziediem vai mēlziediem un apaļiem, iegareniem vai bumbierveida bumbuļiem
- asteridae asteru apakšklase
- astere asteru apakšklase - viena no 7 divdīgļlapju klases apakšklasēm ("Asteridae"), kuru nodala 7 rindās
- stēvija asteru dzimtas Dienvidamerikas augs (dzimtene - Paragvaja), kas pasaulē iemantojis slavu kā dabisks saldinātājs ar mazu kaloriju daudzumu, Latvijā audzē kā istabas augu vai siltumnīcās
- kotula asteru dzimtas ģints ("Cotula"), sūnām līdzīgi dekoratīvi dārza augi, pa kuriem drīkst nedaudz staigāt, ziedkopas neievērojamas, mazas, sviestdzeltenas podziņas jūlijā-augustā
- asterales asteru rinda
- astere asteru rinda - divdīgļlapju klases asteru apakšklases taksons ("Asterales"), kurā ir tikai kurvjziežu dzimta
- korokija asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
- gizotija asteru rindas kurvjziežu dzimtas ģints ("Guizotia"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, 1-2 m augsts augs ar lancetiskām lapām, ziedi kurvīšos, sēklas spīdīgas, melnas, satur 30-50% eļļas, tropiskajā Āfrikā, \~12 sugu; kultivē kā eļļas augu gk. Etiopijā un Indijā
- gvajula asteru rindas kurvjziežu dzimtas suga ("Parthenium argentatum"), mūžam zaļš pundurkrūms, tā zari un saknes satur kaučuku; aug Ziemeļamerikā
- kārklenes asteru suga "Aster salicifolius", ar kārklam līdzīgām lapām, Latvijas florā savvaļā nav sastopama, audzēta vienīgi dārzos
- Ķīnas astere asteru suga ("Callistephus chinensis"), ko Latvijā plaši kultivē kā krāšņumaugu
- kokcigotomija astes kaula incīzija un atbrīvošana no saaugumiem
- kokcigektomija astes kaula izoperēšana
- kokcigotomija astes kaula izoperēšana
- stropeņš astes kaula posms
- astinieks astes kauls (dzīvniekam)
- kupēšana astes saīsināšana noteiktu šķirņu suņiem dzīves pirmajās dienās
- virsaste astes virspuse
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks
- kuma Atkritumu kaste
- mēslnica Atkritumu kaste
- atkritumkaste atkritumu tvertne; miskaste
- Kabīlija Atlasa kalnu piekrastes daļa Alžīrijas ziemeļaustrumos, starp Alžīru un Annābu, saposmoti kalnu masīvi, augstums - 800-1200 m
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts
- dirbuļot Ātri, sasteigti runāt
- Austrumaustrālijas kalniene atrodas Austrālijas austrumu daļā ("Eastern Highlands"), 200-400 km platā un \~4000 km garā joslā gar Kluso okeānu, augstums - līdz 2230 m (Kostjuško kalns)
- Dobeles viduslaiku pils atrodas Dobelē, Bērzes labajā krastā, kur 1335. g. Dobeles pilskalnā zemgaļu pils vietā Livonijas ordenis uzcēla kastelas tipa mūra pili no laukakmeņiem, kuras logu nu durvju ailu apdarē izmantoti ķieģeļi, 1367.-1562. g. te bija Dobeles komtura mītne, 18. gs. 1. pusē kara postījumu rezultātā kļuva neizmantojama un pakāpeniski sagruva
- Kandalakšas rezervāts atrodas Krievijā, Murmanskas apgabalā, Kandalakšas līča, Baltās un Barenca jūras salās (>400) starp 66 un 70 ziemeļu platuma grādu, kā arī atsevišķos Kolas pussalas, piekrastes iecirkņos, kopējā platība - 350 kvadrātkilometru, dibināts - 1932. g., lai saglabātu un pētītu putnu faunu, unikālas dabas ainavas, reģistrēts vairāk nekā 200 putnu sugu (ligzdo - 43)
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Engures ezera dabas parks atrodas Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Talsu novada Ķūļciema un Mērsraga pagastā un Tukuma novada Engures un Zentenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. ornitoloģiskais liegums), platība \~18000 ha, ietilpst Engures ezers ar tam pieguļošajām piekrastes pļavām, purviem un mežiem, kā arī Rīgas līča akvatorija (līdz 10 m dziļumam) no Engures līdz Mērsragam
- Mežites pilskalns atrodas Talsu novada Laucienes pagastā, savrups, \~13 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakumam trīsstūra forma, visapkārt pilskalnam apmetnes vieta (platība - <3 ha), iespējams, ka pilskalnā atradies 1234. g. minētā Ladzes novada ("castellatura Lodgiae") centrs
- ķērzis Atsevišķi uzliekama un noņemama ragavu kulba, kaste, kur novietojas braucēji, liek kravu
- cūkas garums attālums no pakauša paugura līdz astes saknei
- hordoma Audzējs, kas attīstās no muguras stīgas atliekām; atrodams pakauša kaula nogāzē, retāk krustu vai asteskaula apvidū
- solods Augsnes tips, kas veidojas caurskalojoties (atsāļojoties) solonciem; nelielās platībās izplatīts mērenās joslas mežastepju, stepju un pustuksnešu zonās
- termosbenacejas Augstāko vēžu kārta ("Termosbenaceae"), bezkrāsaini, akli, primitīvi vēžveidīgie 2-3,5 mm garumā; dzīvo jūras piekrastes gruntsūdenī, avotos un alās
- Pranči Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Zastennije Kuseņi" otrs nosaukums
- meža pelēkās augsnes augšņu tips, kas izveidojies gk. zem platlapju mežiem ar bagātu lakstaugu zemsegu kontinentāla mēreni mitra klimata apstākļos ar daļēji caurskalojošu mitruma režīmu; izplatītas gk. mežastepju zonas ziemeļos
- Mudunkala Austrālijas ziemeļu piekrastes Melvila un Batērsta salā mītošo tivu mītos - veca, akla sieviete, kas atbildīga par pirmo cilvēku ierašanos uz zemes
- Maka Robertsona Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 60. un 73. austrumu garuma grādu (angļu val. "Mac Robertson Land"), ziemeļos to apskalo Sadraudzības jūra, ledus vairoga virsa paceļas līdz 2500 m, ledus biezums centrālajā daļā - >2000 m, piekrastes daļā no ledus brīvas teritorijas
- Enderbiju Zeme Austrumantarktīdas piekraste starp 45. un 57. austrumu garuma grādu (angļu val. "Enderby Land"), ledāja virsa centrālajā daļā 2000-2500 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m, austrumu daļā kalnu masīvi (augstums - līdz 2300 m)
- Microtus rossiaemeridionalis Austrumeiropas strupaste
- anti Austrumslāvu ciltis, kas 4.-6. gs. dzīvoja mežastepes joslā starp Dņestru un Dņepru, 3.-4. gs. sāka veidoties antu valsts; vēlāk antu apdzīvotajā teritorijā izveidojās Kijevas Krievzeme
- Cotoneaster x matrensis Domokos austrumu klintenes "Cotoneaster orientalis" nosaukuma sinonīms
- būda Automašīnas (vai cita transporta līdzekļa) kravas kaste ar pārsegu
- kravas automobilis automobilis kravu pārvadāšanai, kuram ir kravas kaste, platforma, furgons vai cisterna
- autopārkrāvējs Automobilis, kam uz šasijas uzmontēta pašizgāzēja kravas kaste, kuru pirms izgāšanas var pacelt; izmanto sēklu un minerālmēslu pievešanai sējmašīnām un izkliedētājiem
- virsbūve Automobiļa ārējā daļa (piemēram, kabīne, kravas kaste, motora pārsegs), kas paredzēta vadītāja, pasažieru un kravas ievietošanai un kas satur un nosedz citas automobiļa daļas un veido tā izskatu
- kulba Automobiļa kravas kaste ar segtu vai vaļēju virsu
- pastereloze Baktēriju pasterellu ierosināta daudzu sugu lauksaimniecības dzīvnieku infekcijas slimība, kas uzliesmo, ja dzīvniekus tur nepiemērota mikroklimata apstākļos
- fenestrons Balansēšanas un stūrēšanas ierīce helikopteram ar vienu nesošo gaisa skrūvi; ķīļa tunelī garensijas galā ierīkots propelleris, ko mūsdienu helikopteros lieto astes propelleru vietā
- Connochates gnou baltastes gnu
- Haliaeetus albicilla baltastes jūrasērglis
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Kuršu joma Baltijas jūras piekrastes lagūna Lietuvā un Krievijā (Kaļiņingradas apgabalā), garums - 93 km, vidējais platums - 17,3 km, lielākais dziļums - 7 m, ziemeļu daļā ar jūru savieno 390 m plats šaurums
- Rhipidura leucophrys baltlāsumainā vēdekļaste
- bankas seifs bankas telpa, kur atrodas ugunsdroša iekārta, ierīce (piemēram, kastes, skapja u. tml. veidā) dokumentu, vērtspapīru, naudas, dārglietu u. c. glabāšanai
- Baraba Barabas stepe - mežastepes līdzenums Rietumsibīrijas dienvidu daļā, Obas un Irtišas ūdensšķirtnē, Krievijā, platība - \~117000 kvadrātkilometru, paugurains līdzenums, kas dienvidu daļā pāriet Kulundas līdzenumā
- goļa Barības kaste, barības redeles
- bastine Bastene
- pūpēdis Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), kurā apvienotas sēnes, kam bazīdijas ar bazīdijsporām attīstās slēgtos augļķermeņos, iedala 8 rindās, kurās ietilpst \~150 ģinšu, 700 sugu, Latvijā konstatētas 25 ģintis, \~50 sugu
- gasteromicetes Bazīdijsēņu nodalījuma klase ("Gasteromycetes"), senāk rinda
- akaudāls bez astes
- bezastes Bezastains; tāds, kam nav astes
- limulas Bezmugurkaula dzīvnieku ģints ar lielu galvkrūti pusmēness veidā, ko sedz viens vienīgs liels muguras vairogs, ar mazāku abdomenu (vēderiņu), kam sānos sīkāki dzeloņi, bet galā liels astes dzelons, lietots kā svira; Indijas arhipelāgā un Ziemeļamerikā dūņainās piekrastēs
- sariņžokļainie Bezmugurkaula plēsīgi dzīvnieki jūrā, garena tārpa veida izskatā, dzidri caurspīdīgi, bilaterāli simetriski, ar sānu un astes spurām, kas ir ķermeņa līdzsvara orgāni, kustas ātri, saukti arī bultas tārpi
- merostomati Bezmugurkaulnieku klases dzīvnieki; to mūsdienu pārstāvji ir zobenastes, kas dzīvo tropu jūrās
- Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā, Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
- kolembola bezspārnu kukaiņu kārta ("Collembola"), kuras pārstāvjiem primāri nav spārnu; šīs kārtas kukaiņi, >4000 sugu, Latvijā konstatēts \~150 sugu; lēcējaste
- bičkombers Bičkomers - piekrastes, ostas klaidonis
- Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
- Pastendes muiža bijusī muiža “Postenden” tagadējā Talsu novada Ģibuļu pagastā, valsts nozīmes kultūras piemineklis, apbūve veidojusies no 17. gs., celtniecība veikta gk. 18. gadsimtā, apbūves ansambli veido: kungu māja, 2 t. s. kavalieru nami, pārvaldnieka māja, kalpu māja un saimniecības ēku komplekss; kopš 1945. g. kungu mājā darbojas Pastendes pamatskola
- kukaiņdzenis Bišudzenis ("Merops apiaster"), kukaiņdzeņu suga
- tālbrauciens Brauciens ar kuģi tālāk par piekrastes zonu
- guļbūvju kultūra bronzas laikmeta kultūra (2. gt. 2. p. - l. gt. sāk. p. m. ē.) stepes un mežastepes joslā Austrumeiropā; nocietinātas apmetnes ar guļbūvēm, uzkalniņi ar skeletkapiem, lopkopība, zemkopība
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. pusē p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā
- Lyophillum aggregatum brūnās čemurpūkaines "Lyophillum decastes" nosaukuma sinonīms
- Aphrastura spinicauda bruņastes dzeloņmūrnieks
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz Vidusāzijai
- meža bumbiere bumbieru suga ("Pyrus pyraster"), Latvijā vienīgā autohtonā bumbiere
- kufa Buru kuģis piekrastes braucieniem, apaļiem galiem, stāvu uz augšu paceltu bugspritu; buras kā šoneriem
- camera Camera obscura - tumša kaste ar nelielu atvērumu, pa kuru ieplūst gaismas stari, kas uz pretējās sienas projicē ārpusē esoša priekšmeta apgrieztu attēlu
- Līlaste Carnikavas pagasta apdzīvotās vietas "Lilaste" bijušais nosaukums
- igvarts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
- igvāte Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
- igvāts Caurumota koka kaste dzīvu zivju glabāšanai ūdenī
- Rhinocrypta lanceolata cekulainā stāvaste
- Alsungas pils celta 14. gs. 2. pusē kā Livonijas ordeņa pils, pirmoreiz dokumentos minēta 1431. g., tā bija regulāra kastelas tipa pils ar priekšpili, sākotnēji bijuši tikai austrumu un dienvidu korpusi, bet ziemeļos un rietumos tikai nocietinātas sienas, vairākkārt papildināta un pārbūvēta
- Bombycilla cedrorum ciedru zīdaste
- parmidžāno Cietā siera šķirne, ko ražo Itālijā noteiktās provincēs, tostarp Parmā, un ko gatavo no nepasterizēta govs piena un nogatavina 12 līdz 36 mēnešus; Parmas siers
- duktorvelme cilindrs, kas rotējot paņem iespiedkrāsu vai mitrināšanas šķīdumu no krāsu kastes vai mitrināšanas aparāta šķīduma kastes un padod uz padeves velmēm
- avāri cilšu savienība, kurā galvenā grupa bija tjurku ciltis, Eiropā parādījās 6. gs., izveidoja patstāvīgu valsti, vēlāk asimilējās ar Melnās jūras rietumu piekrastes un Piedonavas tautām
- leijerkastnieks cilvēks (parasti apkārtklejojošs), kas par atlīdzību spēlē leijerkasti; leijerkastes spēlētājs
- sila cīrulis cīruļu suga ("Lullula arborea"), dziedātājputns, mazāks par lauka cīruli, spārni apaļi ar melnbaltām malām, aste īsa, tās spalvu gali balti, kājas dzeltenbrūnas, ligzdo bedrītē uz zemes zem zāļu cera nelielā, bet biezā augājā, Latvijā sastopams bieži
- cūkaste Cūkas aste
- stagacis Cūkas aste, ko vārīja miežu sēšanas laikā, lai miežu vārpas augtu garas un lielas kā cūku astes
- spiga cūkas aste; cūkas gurna gabals ar asti
- brūnā čemurpūkaine čemurpūkaiņu ģints sēņu suga ("Lyophyllum decastes syn. Lyophyllum aggregatum")
- lāde Četrstūraina, augsta (parasti koka) kaste ar atvāžamu vāku (piemēram, drēbju glabāšanai)
- jūrasvēdzele Četrtaustekļu jūrasvēdzele - kaulzivju klases mencveidīgo kārtas mencu dzimtas suga ("Encheliopus cimbrius syn. Rhinonemus cimbrius"), neliela (garums - līdz 40 cm) jūras zivs ar noapaļotu astes spuru, izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā; jūras vēdzele
- čega Čuprs, zirgaste, skausts
- Aizbaikāls Dabas apgabals Sibīrijas dienvidaustrumos, Irkutskas apgabalā, Burjatijas Republikā un Aizbaikāla novadā, aptuveni 1000 x 1000 km, kalnu grēdas \~1200-1800 m vjl., augstākā virsotne - 2999 m, stepe, mežastepe, kalnu taiga, krasi kontinentāls klimats
- Lazistāna Dabas apgabals Turcijas ziemeļaustrumos, ietver Melnās jūras piekrastes joslu starp Meletas un Čorohas upi un Austrumpontijas kalnu ziemeļu nogāzi
- Rīgavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas centrālajā daļā, platība — 906 kvadrātkilometri (1,4% Latvijas teritorijas), aizņem 1-20 km platu piekrastes joslu >80 km garumā gar Rīgas līča dienvidaustrumu galu
- Bārtavas līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Latvijas dienvidrietumu daļā, aizņem 5-20 km platu un vairāk nekā 70 km garu Baltijas jūras piekrastes joslu, ziemeļos robežojas ar Piemares līdzenumu, dienvidos robeža nosacīti sakrīt ar Latvijas un Lietuvas robežu
- Vidzemes piekraste dabas apvidus Piejūras zemienē, platība — 479 km^2^, aizņem Rīgas līča austrumu piekrastes joslu \~60 km garumā no Ķīšupes ietekas līdz Igaunijas robežai, ziemeļu virzienā tā pakāpeniski paplašinās no 2 km līdz 9 km
- Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums
- Jaunciems Dabas liegums Ķīšezera ziemeļaustrumu piekrastē, valsts aizsardzībā kopš 1993. g., platība - 320,7 ha, ietilpst Ķīšezera piekrastes pļavu josla un krūmiem un kokiem apaugušas zemas kāpas aiz tām
- Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas
- Bernātu dabas parks dabas parks Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, platība – 225 ha, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, dienvidu malā atrodas augstākā kāpa Baltijas jūras piekrastes Latvijas daļā – Pūsēnu kalns (37 m vjl., garums – 300 m)
- Baikāla rezervāts dabas rezervāts Burjatijas Republikā, Hamardabana grēdā un Baikāla dienvidu piekrastē, platība — 1657 km^2^, dibināts 1969. g., lai aizsargātu un pētītu dabas kompleksus Baikāla ezera piekrastes terasēs un Hamardabana grēdā
- Alutaguze dabas teritorija Igaunijā (_Alutaguse_), Austrumviru apriņķī, no Peipusa ezera ziemeļrietumu piekrastes līdz Narvai
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot
- geti Dakiem radniecīgas traķiešu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja Donavas lejasteces apvidū
- spīle Dakšaste
- cerura Dakšastes
- dakšasti Dakšastes
- kvadrantektomija Daļēja mastektomija, kuras gadījumā audzēju izoperē vienā krūts kvadrantā, ietverot lielā krūšu muskuļa fasciju un ādu
- rīknīca Darba rīku kaste
- rasterizācija Datu konvertēšana no vektorformāta uz rastra formātu; fona rasterizācijas process notiek arī nosūtot vektoru karti uz rastra drukas iekārtu - printeri vai ploteri
- skurbule Daudzgadīgs asteru (kurvjziežu) dzimtas augs ar nelieliem, dzelteniem ziediem; doronika
- kāpu kvieši daudzgadīgs graudzāļu dzimtas lakstaugs ar cietām, zilganām lapām un garu, ložņājošu sakneni (jūras piekrastes smiltājos); kāpukvieši
- artišoks daudzgadīgs kurvjziežu (asteru) dzimtas augs ar lielām, gaļīgām ziedkopām, kuru pamatni lieto uzturā, >10 sugas, gk. Vidusjūras zemēs un Kanāriju salās; kultūrā 2 sugas
- Jaunā Pilsētiņa Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūbaste" bijušais nosaukums
- strautspāre Dažādspārnu spāru apakškārtas dzimta ("Cordulegasterdae"), Latvijā konstatēta 1 reti sastopama suga, spāres ķermenis dzeltenmelns, uzturas pie dažādām ūdenstilpēm
- jūras kara spēki dažās valstīs aizsardzības spēku sastāvdaļa, kas organizē, izveido un mobilizē jūras un piekrastes aizsardzību
- cisticerkoīds dažu lenteņu sugu kāpuru tips, ķermenis sastāv no pūšļa un astes, kam ir 3 kāšu pāri, galva ar piesūcekņiem ievilkta pūslī
- ulis Dažviet ķīsis, 7-10 cm gara zivtiņa, lielu galvu un tievāku astes daļu, tikai mugurkaula asakām, sastopama vairumā lielākos ezeros
- pusasteroīds Debess ķermenis, kam daļēji piemīt asteroīda īpašības; centaurs
- centaurs Debess ķermenis, kam vienlaicīgi piemīt gan asteroīda, gan komētas īpašības; liela izmēra asteroīds starp Saturna un Neptūna orbītām, kas reizēm izsviež gāzu apvalku
- komēta Debess ķermenis, kas Saules tuvumā sastāv no spožas daļas (galvas) un viena vai vairākiem gariem izplūstošu gāzu veidojumiem (astēm), bet tālu no Saules izskatās pēc izplūduša miglas mākoņa; asteszvaigzne
- Austrumgati Dekānas plakankalnes austrumu malas kalni Indijā (bengāļu val. _Purva Ghat_, angļu _Eastern Ghats_), garums - >1400 km, augstums - līdz 1680 m
- zeltastere Dekoratīvu ziedaugu ģints ("Solidaster"), kas iegūta krustojot asteres un zeltslotiņas
- astiņa dem. --> aste
- astīte dem. --> aste
- baložastīte dem. --> baloža aste
- cūkastiņa dem. --> cūkaste
- garastīte dem. --> garaste
- kastele dem. --> kaste
- kastene dem. --> kaste
- kastiņa dem. --> kaste
- kastīte dem. --> kaste
- kaštene dem. --> kaste
- lokastīte dem. --> lokaste
- pastkastīte dem. --> pastkaste
- peļastīte dem. --> peļaste (2)
- platastiņa dem. --> plataste
- platastīte dem. --> plataste
- zīžastīte dem. --> zīdaste
- denkastes Denkastes padot - padevīgi sveicināt
- kārba Detaļa, elements, kam ir kastes forma
- kurvjzieži Didīgļlapju klases augu dzimta ("Compositae syn. asteraceae"), pie kuras pieder lakstaugi, retāk krūmi vai koki, kam lapas ir bez pielapēm, ziedi sakopoti kurvīšos un auglis ir sēklenis, šīs dzimtas augi, dzimtā 1150-1300 ģintis, >22000 sugu, Latvijā konstatētas 65 ģintis, \~190 sugu; asteru dzimta
- Hirundo smithii diegastes bezdelīga
- Lielā Kāple Dienvidāfrikas plakankalnes tektoniska krauja, rietumos un austrumos vērsta pret piekrastes līdzenumu, dienvidos — pret Lielo Karū, garums — >2200 km, augstums rietumu daļā — 1000-2500 m, austrumos — Drakonu kalnos — līdz 3482 m, aiztur mitrā gaisa masas no Indijas okeāna; Rodžersa Kāple
- zirnekļpērtiķis Dienvidamerikas tinējastpērtiķu dzimtas ģints ("Ateles"), ļoti garas ekstremitātes (priekšējās garākas nekā pakaļējās), reducējies īkšķis, labi attīstīta tvērējaste; dzīvo baros koku lapotnē, ēd augļus un lapas, no Meksikas līdz Urugvajai
- zaudēts klasteris diska sektoru grupa, ko operētājsistēma uzrāda kā aizņemtus, bet kam neviena datnes daļa nav piekārtota. Zaudēti klasteri rodas gadījumā, ja, veidojot datni, notiek operētājsistēmas darbības pārtraukums
- vilciena redzamie signāli diski, karodziņi un lukturi vilciena galvas un astes apzīmēšanai
- gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
- gloksīnija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas gesnēriju dzimtas ģints ("Gloxinia"), savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Latvijā dažas sugas audzē kā dekoratīvus augus
- bezslavīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases dispaku rindas dzimta ("Adoxaceae"), kurā tikai 1 ģints
- kafijkoks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genciānu rindas rubiju dzimtas ģints ("Coffea"), krūmi, nelieli koki, Āfrikā un Āzijā tropos un subtropos, \~ 60 sugu, dažas sugas kultivē
- vaskapuķe Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas asklēpiju dzimtas suga ("Hoya carnosa"), liāna ar biezām lapām un smaržīgiem ziediem nokarenos čemuros, Latvijā to mēdz audzēt telpās; gaļīgā hoija; sulīgā hoija
- strihnīna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu
- strihnīnaugi Divdīgļlapju klases asteru apakšklases genicānu rindas dzimta ("Loganiaceae"), kurā ietilpst tropu un subtropu (bieži indīgi) koki, krūmi, lakstaugi ar pretējām lapām, 18 ģinšu, \~500 sugu; šīs dzimtas augi
- kobeja Divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas kāpnīšu dzimtas ģints ("Cobaea"), daudzgadīgs vīteņaugs, savvaļā sastopams Meksikā, Latvijā audzē kā viengadīgu krāšņumaugu un apzaļumo lapenes, sētas, balkonus, ziedi balti vai zilganvioleti
- batāte divdīgļlapju klases asteru apakšklases kāpnīšu rindas tīteņu dzimtas suga ("Ipomoea batatas"), tropu un subtropu augs (tikai kultūrā), kura miltainos bumbuļus (tā sauktos saldos kartupeļus) lieto uzturā, iegūst cieti un spirtu, gatavo konservus
- lūpzieži Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas dzimta ("Lamiaceae syn. Labiatae"), pie kuras pieder lakstaugi un puskrūmi ar divlūpainu vainagu, \~200 ģinšu, \~3500 sugu, Latvijā savvaļā konstatētas 26 ģintis, 58 sugas; panātru dzimta
- skaistoga Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Callicarpa"); kalikarpa; kalikarps
- melisa divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Melissa"), \~3 sugas, Latvijā 1 sugu audzē kā kultūraugu
- lavanda divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints, \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu
- dipsaks Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Dipsacales"), kokaugi un lakstaugi ar veselām daivainām vai plūksnaini saliktām lapām, 6 dzimtas, >1100 sugu
- genciāna Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Gentianales"), 14 dzimtas, >1000 ģinšu, \~13000 sugu
- panātre Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Lamiales")
- kāpnīte Divdīgļlapju klases asteru apakšklases rinda ("Plemoniales")
- mufele Divi galos caura māla kaste, kurā liek zeltu un sudrabu, lai izzinātu viņu raudzi
- Upkalnu ūdenskrātuve divi uzpludinājumi uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagastā, apvieno Pastendes dzirnavezeru un Brūžezeru
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij
- Quoscalus mexicanus dižastes strazdvālodze
- zirgantilopes Dobradžu dzimtas apakšdzimta, lielas antilopes ar šķērsām sagrieztiem ragiem un pušķīti astes galā; 3 ģintis, 5 sugas, Āfrikā un Arābijā
- Anangu Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - bīstams un draudīgs, taču arī radošs iekšējs spēks priekšmetos, dzīvniekos un augos, kas var izpausties kā dēmons vai gars, cilvēkos izpaužas galvenokārt kā seksuālā enerģija
- Bhagavatī Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - dieviete - postītāja un slimību izraisītāja, kurai upurēja melnu gaili, kultam bija rakdturīgi orģiastiski rituāli
- Kotrave Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - kara, medību un uzvaras dieviete, kuru attēloja, kā asinskāru sievieti, kas stāv uz vērša galvas ar zobenu rokās
- Agatijars Dravīdu (Malabaru piekraste, Indija) mitoloģijā - viens no vēdisma gudrajiem, kas Indijas dienvidos esot ieviesis tamilu valodu, kuru viņam pavēstījis dievs Šiva
- tumšvēdera drozofila drozofilu suga ("Drosophila melanogaster"), kas tiek izmantota par ģenētikas pētījumu objektu, jo tai ir ļoti īss attīstības cikls, un tā labi attīstās mākslīgās barotnēs
- albions Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas šķērsojot Lamanšu
- Albiona Duvras piekrastes baltās kaļķakmens klintis, kas pirmās tiek ieraudzītas, šķērsojot Lamanšu
- Dendroica coronata dzeltenuzastes kokķauķis
- ūdensvistiņa Dzērvjveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas suga ("Gallinula chloropus"), ūdensputns ar olīvbrūnu muguru, tumšbrūnu vēderu, balti plankumotiem sāniem, baltu astes apakšpusi un sarkanu knābi un pieri, gājputns; ceru vistiņa; kūpis; ormaniņš
- Eirāzijas dzilnītis dzilnīšu dzimtas suga ("Sitta europaea"), kas sastopama arī Latvijā, drukns, ļoti kustīgs putns ar zilganpelēku muguru, vēderpusē balts, zemastes sānos brūns, no knābja pāri acij stiepjas tumša svītra, knābis taisns, samērā garš, aste īsa, lidojums straujš, viļņveidīgs; veikli kāpelē pa koku stumbriem, arī ar galvu uz leju (vienīgais putns, kas to spēj)
- astesgals dzīvnieka astes gals
- stubenis Dzīvnieka astes kauls, kam ir nolauzts vai nogriezts gals
- strubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
- stubiķis Dzīvnieka astes kauls, kam nolauzts vai nogriezts gals
- kāpelētājs Dzīvnieki, kuriem kādi orgāni (piemēram, kājas, nagi, aste) pielāgojušies kustībām pa koku stumbriem, gar stāvām sienām u. tml.
- skrullastis Dzīvnieks, kam aste ir gredzenā
- klabis Dzīvnieku slazda paveids - iegarena kaste, kuras ieeja aizkrīt, kad dzīvnieks sasniedz ēsmu
- kaustārpi dzīvnieku valsts bezmugurkaulnieku tips ("Kamptozoa"), sīki tārpi, kuru ķermenis sastāv no kausa un kāta; jūrās (tikai 1 suga saldūdeņos) piekrastes rajonos līdz 300 m dziļumā, ~60 sugas; Baltijas jūrā nav konstatēti
- Basta Ēģiptiešu mitoloģijā - prieka un līksmības dieviete, kuras svētais dzīvnieks bija kaķis un kuru attēloja kā sievieti ar kaķa galvu; Bastas kulta galvenā vieta bija Būbastija, kur atradās grezns templis; Basteta
- Rokas rags Eiropas kontinenta galējais rietumu punkts Pireneju pussalas rietumu daļā, Portugālē (port. val. "Cabo da Roca"), atrodas 30 km uz rietumiem no Lisabonas, augsta (līdz 140 m) piekraste stāvus apraujas pie Atlantijas okeāna
- bišudzenis Eiropas kukaiņdzenis -zaļvārnveidīgo kārtas kukaiņdzeņu dzimtas suga ("Merops apiaster"), putns ar brūnu muguras, zilu vēdera apspalvojumu un zaļiem spārnu galiem un asti
- Riomuni Ekvatoriālās Gvinejas kontinentālā daļa (un province), Centrālajā Āfrikā, Gvinejas līča piekrastē, province ietver arī sīkās piekrastes salas
- klinšu ērglis ērgļu suga ("Aquila chrysaetas"), tumšbrūns plēsīgs putns ar dzeltenīgu pakausi, spārnu plētums - 190-225 cm, perē klintīs vai kokos nepieejamos kalnu un piekrastes rajonos Eiropā, Āzijā, Z-Amerikā un Z-Āfrikā; Eiropā aizsargājams
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm
- melnraibais erickiņš erickiņu suga ("Phoenicurus erythrogaster")
- Rūbežu ezers ezers Andzeļu pagastā, \~0,5 km no Ežezera ziemeļu piekrastes, platība 5,3 ha, gandrīz apaļš, diametrs - \~300 m
- Beriesas ezers ezers ASV, Kalifornijas štatā, Piekrastes grēdas austrumu daļā, rietumos no Sakramento
- Čilikas ezers ezers Indijā, Odišas štata dienvidu daļā, netālu no Bengālijas līča piekrastes
- Melvina ezers ezers Īrijā un Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Īrijas salas ziemeļaustrumu daļā, netālu no Donegolas līča piekrastes
- Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
- Čilko ezers ezers Kanādā, Britu Kolumbijā, Piekrastes kalnu dienvidu daļā
- Arenala ezers ezers Kostarikā (_Arenal, Laguna de_), Gvanakastes provinces dienvidaustrumos
- Morara ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas rietumu daļā, netālu no Slītas šauruma dienvidaustrumu piekrastes
- Marī ezers ezers Lielbritānijā, Skotijas ziemeļu daļā, netālu no Litlminča austrumu piekrastes
- Dūņezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība - 274 ha, garums - 3,75 km, lielākais platums - 1,3 km, vidējais dziļums - 1,8 m, eitrofs, 25% platības aizaugusi; Līlastes Dūņezers; Dūņu ezers; Dūņu-Lilastes ezers
- Lilastes ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Ādažu pagastā, 0,5 m vjl. (līmeņa svārstības 0,3-1,2 m vjl.), platība — 183,6 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 1,45 km, lielākais dziļums — 3,2 m, dūņains ezers, aizaugums — 10-12%; Līlastes ezers
- Bižas ezers ezers Rēzeknes novada Griškānu pagastā pie Ludzas novada robežas, 142,2 m vjl., platība — 140 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 3,6 m, dienvidrietumos šaurs, līdz 3,2 m dziļš līcis, no kura regulēta noteka uz Rēzeknes upi, piekraste zema, apkārtnē zemais purvs, kūdrājs; Beizagola ezers; Bižu ezers
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers
- Brūžezers Ezers, kas uzpludināts uz Stendes upes Talsu novada Ģibuļu pagasta Pastendē, platība - 4,9 ha; Pastendes parka dīķis
- Līlastes-Dūņu ezeri ezeru pāris Piejūras zemienē Latvijā, Ādažu novada Ādažu pagastā: Dūņezera platība 2,74 km^2^, lielākais dziļums - 3,3 m; Līlastes ezera platība 1,87 km^2^, lielākais dziļums - 3,2 m; Dūņezerā ietek Puska, Līlastes ezerā - Mellupe, notece pa Līlasti uz Rīgas līci
- vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
- Austrumu apgabals Fidži Republikas administratīvi teritoriāla vienība (_Eastern Division_), ietver Lau salas Klusā okeāna Koro jūras un Fidži jūras austrumos
- aniloksa cilindrs fleksogrāfijas krāsu aparāta sastāvdaļa – cilindrs vai krāsu velme, kuras virsmā iegravētas šūnas ar speciālu rastra struktūru (120–180 līnijas/cm), kas krāsas vai lakas slāni no krāsu kastes pārnes uz iespiedformas apdrukājamiem elementiem, kuri atrodas padziļinājumos
- papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
- Brunhilde Franku karaliene ("Brunichilde" ap 534. g. - 613. g.), Austrāzijas karaļa Sigeberta I sieva, vestgotu karaļa meita, kas pēc vīra nāves valdīja Austrāzijā (no 575. g.), Burgundijā (no 593. g.), mēģināja apvienot franku valsti; 613. g. notiesāta uz nāvi, piesienot pie mežonīga zirga astes
- zobins Gaiļa astes garā spalva
- trese Gaiļa garā astes spalva
- grezns Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva
- grežņis Gaiļa sekste; gaiļa astes spalva
- lidgrozs Gaisa balona sastāvdaļa - grozam līdzīga paliela kaste, kurā lidojuma laikā atrodas apkalpe un pasažieri, kā arī transportējamie priekšmeti
- gaisa tanki gaisa kastes
- tumšā kamera gaismnecaurlaidīga kamera (istaba vai kaste) ar nelielu atveri vienā sienā (_camera obscura_), caur kuru uz pretējās sienas projicējas apvērsts priekšmetu attēls; viens no pirmajiem optiskajiem instrumentiem, ko izmantoja pareizas perspektīvas attēlošanai glezniecībā un grafikā, arī astronomijā
- ieplakumi Gandrīz lēzeni, parasti ieapaļi pazeminājumi stepes vai mežastepes zonās
- stepes ieplaciņa gandrīz līdzens, parasti ieapaļš pazeminājums, kas sastopams pa vienam vai grupās ūdensšķirtņu līdzenās virsmās pustuksnešu, stepju vai mežastepju zonās
- grezna Garā astes spalva (gailim)
- greznis Garā astes spalva (gailim)
- goļa Gara, nodaļās sadalīta perējamā kaste zosīm u. c. putniem
- Stercorarius longicaudus garastes klijkaija
- Poephila acuticauda garastes krāšņžubīte
- Astrapia mayeri garastes paradīzesputns
- Strix uralensis garastes pūce
- urālpūce Garastes pūce ("Strix uralensis")
- Uragus sibiricus garastes svilpis
- dimanta ūbele garastes ūbeļu ģints suga ("Geopelia cuneata"), Austrālijā sastopams zilganpelēks, līdz 21 cm garš putns ar baltiem lāsumiem uz spārniem
- aizsargmati Gari un rupji mati, kas veido krēpju, astes un kāju lejasdaļas apmatojumu
- cunami Garie jūras viļņi, kas veidojas okeānos un jūrās zemestrīču un vulkānu izvirdumu rezultātā, galvenokārt Klusā okeāna piekrastes un salu rajonos; viļņu garums - ap 300 km, ātrums - 400-800 km/h, augstums var sasniegt 30 m
- naktsgārnis Gārņu dzimtas suga ("Nycticorax nycticorax"), putns ar 58-65 cm garu ķermeni, masa - 500-700 g, kājas un knābis relatīvi īsi, galvas virsa un mugura melnas, spārni un aste pelēki, pārējais apspalvojums balts, aktīvs krēslas stundās, dienā dzīvo ļoti slēpti
- krastājs Garš piekrastes posms
- Līgatnes dabas takas Gaujas piekrastes mežaino gravu apvidū ierīkoti pastaigu maršruti >5 km garumā, izveidoti divi apskates loki (1,7 km un 3,7 km), kur novērojami Latvijas faunai raksturīgie savvaļas dzīvnieki un putni vidē, kas maksimāli pietuvināta to dabiskajiem dzīves apstākļiem
- Garsmirs Gersmirs - piekrastes tuksnešu josla gar Omānas līci un Hormuzu
- pasteļglezniecība Glezniecība, kurā izmanto pasteļkrāsas
- krīts Glezniecības tehnika, kurā izmanto krāsainos krītiņus (pasteļkrāsas); pasteļtehnika
- pasteļtehnika Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pastelis (1)
- pastelis Glezniecības tehnika, kurā izmanto pasteļkrāsas; pasteļtehnika
- sirsniņgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Cardiidae"), kuras pārstāvjiem ir raksturīga rievota, bieza, sirdsveida čaula, >20 ģinšu, Baltijas jūras dienvidu daļā konstatēta 1 ģints, 4 sugas, bet Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
- smilšgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Myidae"), dzīvo jūrās, ierakusies gruntī, 8 ģintis, Baltijas jūras Latvijas piekrastes ūdeņos konstatēta 1 suga
- plānčaulgliemene Gliemeņu klases dzimta ("Tellinidae"), >190 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 2 sugas, Latvijas piekrastes ūdeņos 1 suga
- lauvas aste govs aste
- vētuve Graudu kaste vētījamā mašīnā
- lēcējpeļveidīgie Grauzēju kārtas dzimta ("Dipodidae"), nelieli grauzēji (ķermeņa garums - 5-26 cm, astes garums - 7-30 cm), parasti pakaļkājas 3-4 reizes garākas nekā priekškājas, pārvietojas lecot vai skrienot, lēcienu attālums dažkārt >3 m, 10-15 ģinšu, 27-30 sugu; lēcējpeļu dzimta
- jūrascūciņa Grauzēju kārtas ģints ("Cavia"), neliels (ķermeņa garums - līdz 35 cm) dzīvnieks ar druknu ķermeni bez astes, pārtiek no augiem, izplatīts Dienvidamerikā; suga "Cavia porcellus" domesticēta, audzē terārijos, izmanto laboratorijās
- ūdensžurka Grauzēju kārtas kāmju dzimtas suga ("Arvicola terrestris"), drukns, brūns grauzēju kārtas dzīvnieks, kas vasarā dzīvo ūdenstilpju krastos, bet rudenī, ziemā - tīrumos, dārzos; ūdens strupaste
- prērijsunītis Grauzēju kārtas vāverveidīgo dzimtas ģints ("Cynomys"), radniecīgi murkšķiem, neliels, drukns augums, liela galva, īsa aste, zālēdāji, rok alas ar garām pazemes ejām, dzīvo kolonijās Ziemeļamerikas prērijās
- blokbāsters Grāvējs; grāmata vai filma, kas guvusi milzīgus komerciālus panākumus, atrodas pašu ienesīgāko filmu (grāmatu) rangu tabulas augšgalā; blokbasters
- sakņgrauži Gremzdgraužu dzimtas ģints ("Hylastes"), Latvijā konstatētas 5 sugas, kas sastopamas tikai uz skuju kokiem, attīstās novājinātu koku stumbru lejasdaļā vai saknēs
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Talsu apriņķa Pastendes pagastā
- Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
- Karaļa Kristiana X Zeme Grenlandes salas ziemeļaustrumu piekrastes daļa, ko apskalo Grenlandes jūra
- Antigone grieķu mitoloģijā - Edipa un viņa mātes Iokastes meita; pret valdnieka Kreonta gribu apbedīja cīņā pret Tēbām kritušo brāli Polinciku; par sodu iemūrēta kapenēs, kur viņa izdarīja pašnāvību
- Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā
- Lihs grieķu mitoloģijā - Hērakla pavadonis un vēstnesis, viņa pēdējo ceļojumu līdzdalībnieks, kuru Hērakls ārprāta lēkmē iemeta jūrā pie Eibojas salas, kur viņš pārvērtās par piekrastes klinti, kam tika dots viņa vārds
- Teiresijs grieķu mitoloģijā - nimfas Hariklo dēls, spartu pēctecis, kurš, būdams jauneklis, nejauši ieraudzījis Atēnu kailu peldamies, par ko dieviete atņēma viņam acu gaismu, bet pēc Hariklo lūguma dāvāja pareģa spējas, vēlāk viņš Edipam (Tēbu valdnieka Laja un viņa sievas Iokastes dēlam) pareģoja viņa likteni
- Polineiks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Edipa (Oidipa) un viņa sievas Iokastes dēls, neilgu laiku arī Tēbu valdnieks
- Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls
- Eteokls Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka un Iokastes dēls, kas no pilsētas padzina savu brāli Polineiku, kurš vēlāk organizēja septiņu valdnieku karagājienu pret Tēbām, lai atgūtu valdnieka troni
- Lājs Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Iokastes vīrs, Edipa tēvs
- Skilla grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Haribda) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šauruma un aprij kuģiniekus
- Haribda grieķu mitoloģijā - viena no divām (otra - Skilla) pārdabiskām būtnēm, briesmoņi, kas mīt uz piekrastes klintīm abpus Mesīnas jūras šaurumam un aprij kuģiniekus
- ormanītis griežveidīgo kārtas dumbrvistiņu dzimtas ģints (_Porzana_), neliels putns, īsi spārni un aste, taisns knābis, dzīvo purvainās vietās visā pasaulē, 13-20 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- kūdrāja grīslis grīšļu suga ("Carex heleonastes"), Latvijā aizsargājama
- Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
- Svētciema akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, vaļņveida reljefa forma Rīgas līča piekrastes zemūdens nogāzē, atrodas Salacgrīvas pagastā iepretī Svētciemam, 200 m no krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,1 ha, paralēli krastam orientēts \~150 m garš akmeņu valnis, kas parasti atrodas zem ūdens, pazeminoties ūdenslīmenim daži akmeņi kļūst redzami
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi
- Balkonsas krauja ģeoloģisks veidojums Teksasā, kas iezīmē Edvardsa plato malu un raksturo būtiskas augstuma izmaiņas (\~līdz 300 m) no augstā plakuma uz zemajiem piekrastes līdzenumiem
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu
- anedoti Haldiešu (Persijas līča ziemeļrietumu piekraste) mitoloģijā - četras svētās būtnes, pa pusei cilvēki, pa pusei dzīvnieki, kas netālu no Babilonas iznāca no ūdens, mācīja cilvēkiem reliģiju, likumus, deva zināšanas un attīstīja kultūru
- ālante Helēniju ālante - helēniju staģe ("Inula helenium"), ilggadējs asteru (kurvjziežu) dzimtas lakstaugs, līdz 2 m garu stublāju un spilgti dzelteniem ziediem; saknes izmanto dziedniecībā
- Solidaster hybridus hibrīdā zeltastere
- naksnene himēnijsēņu klases atmateņu rindas pūkaiņu dzimtas ģints ("asterophora"), Latvijā konstatētas 2 sugas, mikotrofiskas sēnes, kas aug jauktos mežos uz trūdošām cepurīšu sēnēm — pienainēm un bērzlapēm
- M. A. humanitāro zinātņu maģistrs (angļu "Master of Arts")
Atrasts piemēros (43):
- labot – Nē, nē, es negribu teikt neko sliktu par jūsu abu lielisko meistarību, – kapteinis Lī pasteidzās labot sacīto.
- miskaste – Te gan ir miskaste!
- fraka — Ar elegantu kustību atmetis frakas astes uz sāniem, atslīgstu klubkrēslā.
- klubkrēsls — Ar elegantu kustību atmetis frakas astes uz sāniem, atslīgstu klubkrēslā.
- spalva — Čūsku ādas, ķirzaku astes, vanagu spalvas, vilkaču ilkņus pieprasa ik dienas plašā tirgū.
- spēcīgs Apvārsni aizsedza zirga spēcīgās kājas, aste un gūžas.
- atdzimt Bastete atdzimusi par kaķi vismaz jau trīs gadu tūkstošus kopš Ramzesa laikiem Ēģiptē.
- astesgals Bet nekas, ik pa laiciņam gājiena galvgalis sagaidīja savu astesgalu un tālāk atkal devās kopā.
- astesgals Bet tomēr – vai Šķudītis uzrakstīja šo grāmatu vai vienkārši dzīve uzrakstīja Šķudīti, tāds ir nekorektais jautājums, kas tik labi iederas nervoziem kucēniem līdzīgo grāmatas varoņu smieklīgajā riņķošanā ar zobos iekostu astesgalu, lai noskaidrotu, kas bija pirmais, liktenis vai ola.
- saredzēt Caur netīro iluminatora stiklu varēja jau saredzēt piekrastes klintis.
- astesgals Daudzviet tiek audzētas aitu šķirnes, kurām raksturīgs astesgalā uzaudzis un kulinārijā noderīgs tauku slānis.
- apsardze Diemžēl noskaidrojās, ka Bekingemas pils apsardze neatļauj ienest nekādas kastes vai kastītes.
- grūtniecība Ēģiptē sievietes mēdz piekarināt pie sienām nelielus Bastetas ciļņus, lai veicinātu auglību, veiksmīgu grūtniecību un dzemdības.
- zilums Esmu vienos zilumos, no astes gala līdz pat sekstei.
- gulētājs Florence ielūkojās otrā gulētājā dīvāna kastes ārējā malā, kurš, piespiedies finierim, nemitīgi grozījās.
- ierocis Ieroču nesējs ar mācītāju uzmanīgi noceļ kastes vāku.
- dzeltenā ilzīte Ievas, sīpoli, upenes, mellenes, dzeltenā ilzīte un daudzas citas krāsvielas skatītāju acīm atklāj pārejas no intensīvi tumšām līdz maigam pastelim.
- krāsa Ir atšķirība, vai kartīte ir pasteļzaļā vai spilgti zaļā krāsā.
- verdzene It kā neesmu nekāda lietu verdzene, mierīgi varu to, kas nepatīk izmest ārā vai pārveidot par kaut ko pavisam citu, varu pat dāvanas, kas nav pie sirds izlādēt miskastes virzienā, bet...
- līdakaste Ja līdakaste zied reizi gadā, tā ir zīme, ka augs dzīvo ideālos apstākļos un ar katru gadu tad arī var palielināties ziedu vārpu skaits.
- miskaste Jo, protams, viņš nespēja atcerēties tādu nieku, ka miskaste jāiznes laikus.
- šūpināt Kad cūkdelfīni peld, tie šūpina ķermeņa aizmugurējo daļu un astes spuru uz augšu un uz leju, tādējādi sevi stumjot uz priekšu, krūšu spuras tiek izmantotas tikai stūrēšanai.
- astesgals Kādēļ LV visos rādītājos, kas ir ar negatīvisma pieskaņu ir līderu 3-niekā, savukārt, kur ir kas pozitīvs- astesgalā???
- piekopējs Košās glezniecības piekopējam šī gaišos pasteļtoņos traktētā ainava ir netipiska.
- kur Lai ceļotu kur ceļodami, čoda piekopējiem obligāti jānēsā līdzi galvenie piederumi: smilšu pulksteņa formas bungas damars, kam ap vidu ar sarkaniem un baltiem gliemežvāciņiem izrotāta izšūta jostiņa un gara brokāta strēmeļu aste, un taure no cilvēka liela kaula jeb kanglings, zvaniņš un vadžra.
- līdakaste Līdakaste palielina skābekļa daudzumu telpā un ievērojami uzlabo gaisa kvalitāti, tādēļ to ir vērts novietot tieši guļamistabā.
- līdakaste Līdakastes audzē līdzīgi kā kaktusus.
- sajūta Līdzīgas sajūtas pārņem pamestās rūpnīcās vai vecās grantsbedrēs: civilizācijas vairs nav, ir tikai grandioza miskaste.
- praktisks Liela un praktiska auduma glabāšanas kaste dažādām mantām.
- specifika Mākslinieki praksē centās izprast pasteļa specifiku un īpatnības, kā arī pielietot to savos darbos.
- meitene Meiteņu bizītes pirmajās rindās tādas peļastes vien ir.
- mērogs Mēroga un kvalitātes ziņā šie ir visprecīzākie līdz šim iegūtie kartogrāfiskie dati par Latvijas piekrastes teritoriju.
- līdzīgi Mīlestībai, līdzīgi kā pāva astei, ir vajadzīgs nesējs.
- kupēt Mūsdienās Eiropā, Latviju ieskaitot, suņiem astes vairs negriež, toties ASV, Krievijā un citur pasaulē joprojām Velsas korgijiem pembrokiem mēdz kupēt garākās astes.
- astesgals Mūsu četru cilvēku bariņš lēnām virzījās uz lidmašīnas astesgalu, cerībā atrast kaut kur brīvas vietas daudzmaz tuvu cits citam.
- izmeklējums Nauda vējā, darbs kaķim zem astes, jātaisa jauns izmeklējums, kas nozīmē, ka jāpaliek slimnīcā vēl ilgāk.
- ČP Nebija beidzies " Rīgas ūdens" ČP ar Berģu ūdensvada plīsumu, kura rezultātā trīs pazudušie santehniķi uzpeldēja Lilastes ezerā, kad visus ēterus piebēra mēra aicinājums uz klikšķi.
- šķirba Oskars centās pavilkt kastes nost no plaukta un iespraukties šķirbā, kas tagad bija izveidojusies.
- trombons Pēkšņi atcerējos, ka trombons taču palika Pastendes pieturā!
- plānotājs Pilsētas plānotāji kopā ar atkritumu izvedējiem ir nonākuši pie secinājuma, ka miskastes vajagot ierakt zemē.
- gult Pirmdien, 1.septembrī, arī viņas rokās guls skolēnu dāvātās dālijas, asteres un gladiolas, kas viņai ir īpaši mīļi ziedi.
- puķe Principā man rudzupuķes, puķu zirņi, rozes, narcises, orhidejas, kallas, tulpes un visādi frīkainie ziedi man tīk, kamēr lillijas, neļķes un asteres galīgi nav manā gaumē.
- kaitējums Prokurors apsūdzības rakstā norāda, ka ar savām darbībām Štālbergs Vilkastei ir nodarījis mantisku kaitējumu.
aste citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!
Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.
Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.
Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.
Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv