seķis2
seķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; apvidvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | seķis | seķi |
| Ģen. | seķa | seķu |
| Dat. | seķim | seķiem |
| Akuz. | seķi | seķus |
| Lok. | seķī | seķos |
Raibs zirgs; arī brūns zirgs, kam gaišas krūtis un aste.
Avoti: KV, ME