Paplašinātā meklēšana
Meklējam Zv..
Vārdos nav.
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (1938):
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- Andreja diena 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā; Andrejdiena.
- Zvarīte Abavas labā krasta pieteka Tukuma novada Pūres pagastā, garums - 6 km; Zvāre; Zvārīte
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā
- Blīdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Blīdenes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Remtes un Zebrenes pagastam, savukārt Blīdenes pagastā iekļautas nelielas bijušā Cieceres un Zvārdes pagasta platības
- Ciblas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ciblas pagasta platības pievienota tagadējam Zvirgzdenes un Isnaudas pagastam, savukārt Ciblas pagastā iekļautas nelielas bijušā Brigu un Nirzas pagasta platības
- Zvārtavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta bijušā Cirgaļu pagasta ziemeļu daļa, bet daļa bijušā Zvārtavs pagasta (arī pagasta vēsturiskais centrs "Zvārtava" pie Zvārtavas ezera) pievienota Gaujienas un Grundzāles pagastam
- Grundzāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Palsmanes, Cirgaļu, Birzuļu un Zvārtavas pagasta teritorijas
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
- Zvirgzdenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauti tikai 38,5% no bijušā pagasta teritorijas, kā arī daļa bijušā Ciblas pagasta teritorijas, bet 46% bijušā Zvirgzdenes pagasta teritorijas atrodas tagadējā Cirmas pagastā un 15,5% Isnaudas pagastā
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
- gludais rombs akmeņplekstu dzimtas suga ("Scopthalmus rombus"), līdz 70 cm gara zivs, sastopama Zviedrijas rietumu piekrastē un Baltijas jūras dienvidos, Latvijas piekrastē reti; garšīga pārtikas zivs
- Ālandu jūra akvatorija starp Uplandi Zviedrijā un Ālandu salām
- Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta
- akvavits Alkoholisks dzēriens ar ķimeņu garšu (parasti 40-43% stiprs), tradicionāls Norvēģijā, Zviedrijā, Dānijā
- Andrejdiena Andreja diena - 30. novembris, tradicionāla svētku diena, kas latviskās tradīcijās atbilst Ziemassvētku paražām, ievadīja precību zīlēšanas sezonu, kas beidzās Zvaigznes dienā
- Latorpas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā un Zviedrijas vidienē, Latvijā biezums - 0,1 m ziemeļrietumos līdz 38 m dienvidaustrumos
- Borherta muižiņa apbūve Rīgā, Zvārdes ielā 1, dzīvojamā ēka celta 18. gs. beigās, tagad tiek izmantota kā dzīvojamā māja
- Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
- Ezersala apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Straupe apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Pārgaujas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 24 km no Cēsīm; 1356. g. rakstos minēta kā pilsēta un pastāvēja tādā statusā līdz Polijas-Zviedrijas karam (1600.-1629. g.)
- Ļustiki apdzīvota vieta (mazciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Zvārdes pagastā
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Kaģumciems apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Vērsīši apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Zaķi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Cirgaļi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine
- Aizpūre apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Banoņeja apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Bierzinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Biņova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Bolūžova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Diunokļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Franapole apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Jaunzeļči apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Jaunžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kitkova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kiuti apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Kļovi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Obuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Orehova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Petriki apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Pikstuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Pūdukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Ražanova apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Jaunsētas apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Zvārdes pagastā
- Bleivi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Černomordi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Kaļvi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Kristužāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Krīveņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Kušņerova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Lauči apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Miltukolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Muizinīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Muizinski apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Mazie Trukšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Mazie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Lielie Lītaunīki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Rudzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Šalupinki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Seļekova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Severki apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Špegi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Teļakolni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Ūdeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Ustja apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Ūtičova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Vacžogoti apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Vasarāni apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Veserova apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Vierņi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Virpi apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Zitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Zuzeiši apdzīvota vieta (skrajciems) Zvirgzdenes pagastā
- Hellvīkena apdzīvota vieta (vasarnīcu ciemats) Zviedrijā (_Höllviken_), Skones lēnes dienvidrietumos
- Lucmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Striķi apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Zvārdes pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
- Mierkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Stepi apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā
- Zvirgzdene apdzīvota vieta (vidējciems) Zvirgzdenes pagastā, Ludzas novadā (2009.-2021. g. Ciblas novadā, 1990.-2009. g. Ludzas rajonā) 5 km no Ludzas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
- Jūgarna apdzīvota vieta Gotlandē ("Ljugarn"), Zviedrijā, saglabājušās viduslaiku iezīmes, tūrisma objekts
- Arvīdsjaura apdzīvota vieta Lapzemē (_Arvidsjaur_), Zviedrijā, 4600 iedzīvotāju (2011. g.)
- Ķerkliņi apdzīvota vieta Saldus novada Zvārdes pagastā (izzudusi pēc 2. pasaules kara, atradās PSRS armijas Zvārdes poligona teritorijā), 1641. g. uzcelta mūra baznīca, kuras drupas saglabājušās, 1938. g. draudzē bija 300 locekļu
- Ābisku apdzīvota vieta Zviedrijā (_Abisko_; _Ábeskovvu_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos, Tornetreska ezera dienvidu piekrastē, tūristu mītne un tūrisma maršruta sākumpunkts
- Ohusa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åhus_), Skones lēnē
- Alfta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alfta_), Jēvleborjas lēnē
- Elmhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Älmhult_), Krūnuberjas lēnē
- Ālunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alunda_), Upsālas lēnē
- Alvesta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alvesta_), Krūnuberjas lēnē
- Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē
- Ankašruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ankarsrum_), Kalmaras lēnē
- Arbro apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arbrå_), Jēvleborjas lēnē
- Arvidsjaura apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arvidsjaur_, _Árviesjávrrie_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Osa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åsa_), Hallandes lēnē, Kategata piekrastē
- Osēda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åseda_), Krūnuberjas lēnē
- Askešunda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Askersund_), Erebrū lēnē, 3900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ostorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Åstorp_), Skones lēnē
- Bostade apdzīvota vieta Zviedrijā (_Båstad_), Skones lēnē, Laholmas līča dienvidu piekrastē
- Brūbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Broby_), Skones lēnē
- Brumella apdzīvota vieta Zviedrijā (_Bromölla_), Skones lēnē
- Eda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ed_), Vesterjētlandes lēnes rietumu daļā
- Hēganēsa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höganäs_), Skones lēnē
- Hēra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Höör_), Skones lēnē
- Hērbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hörby_), Skones lēnē
- Hūvmantorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Hovmantorp_), Krūnuberjas lēnē
- Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
- Kallinge apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kallinge_), Blēkinges lēnē
- Šivīka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Kivik_), Skones lēnē, Hānes līča piekrastē
- Klipana apdzīvota vieta Zviedrijā (_Klippan_), Skones lēnē
- Lammhulta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lammhult_), Krūnuberjas lēnē
- Lenhovda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lenhovda_), Krūnuberjas lēnē
- Lessebū apdzīvota vieta Zviedrijā (_Lessebo_), Krūnuberjas lēnē
- Jungbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ljungbi_), Krūnuberjas lēnē
- Markarīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Markaryd_), Krūnuberjas lēnē
- Moheda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Moheda_), Krūnuberjas lēnē
- Mūra apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mora_), Dālarnas lēnē
- Mēruma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Mörrum_), Blēkinges lēnē
- Ulofstrema apdzīvota vieta Zviedrijā (_Olofström_), Blēkinges lēnē
- Onsala apdzīvota vieta Zviedrijā (_Onsala_), Hallandes lēnē
- Erkeljunga apdzīvota vieta Zviedrijā (_Örkelljunga_), Skones lēnē
- Ūsbi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Osby_), Skones lēnē
- Oskaštrēma apdzīvota vieta Zviedrijā (_Oskarström_), Hallandes lēnē
- Ēvertornjo apdzīvota vieta Zviedrijā (_Övertorneå_), Norbotenas lēnes austrumu daļā, pie Somijas robežas
- Pēštorpa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Perstorp_), Skones lēnē
- Rīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Ryd_), Krūnuberjas lēnē
- Redebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rödeby_), Blēkinges lēnē
- Rotne apdzīvota vieta Zviedrijā (_Rottne_), Krūnuberjas lēnē
- Šēbu apdzīvota vieta Zviedrijā (_Sjöbo_), Skones lēnē
- Skūrupa apdzīvota vieta Zviedrijā (_Skurup_), Skones lēnes dienvidu daļā
- Stremsnēsbruka apdzīvota vieta Zviedrijā (_Strömsnäsbruk_), Krūnuberjas lēnē
- Svēdāla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Svedala_), Skones lēnes dienvidu daļā
- Tingsrīda apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tingsryd_), Krūnuberjas lēnē
- Tomelilla apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tomelilla_), Skones lēnes dienvidu daļā
- Tvokere apdzīvota vieta Zviedrijā (_Tvååker_), Hallandes lēnē
- Vedije apdzīvota vieta Zviedrijā (_Veddige_), Hallandes lēnē
- Vinslēva apdzīvota vieta Zviedrijā (_Vinslöv_), Skones lēnē
- Husuma apdzīvota vieta Zviedrijā ("Husum"), Vesternorlandes lēnē, 1650 iedzīvotāju (2011. g.)
- Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
- Bjurosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Būda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Elvdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Furudāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Gangnefa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Hūrndāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Idre apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Inšena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Leksanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Limedsfošena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Longshitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Mālunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Mokfjerda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Osena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Retvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Sēlena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Serna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Siljansnēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Sollerēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Sverdše apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Trānstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Uša apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Vānsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Venjana apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Vomhusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Smēdjebakena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Frēdriksberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidos
- Grengesberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā
- Smēdjebākena apdzīvota vieta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidu daļā
- Dēgerfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Fjugesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Frēvi apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Garphitana apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Halsberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Hellefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Koparberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Nūra apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Stūro apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnē
- Lakso apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes dienvidrietumu daļā
- Kopaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Erebrū lēnes ziemeļu daļā
- Boksholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Ēdeshēga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Esterbimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Finsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Jungsbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Krūšeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Māntorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Obi apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Otvidaberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Rimfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Šenninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Šērblaka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Šīsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Valdemašvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Jugarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Slīte apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas austrumu piekrastē
- Burgsvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā
- Hemse apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas dienvidu daļā
- Klintehamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas rietumu piekrastē
- Rūma apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gotlandes salas vidusdaļā
- Foresunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes lēnē, Gutlandes salas ziemeļaustrumu piekrastē
- Lērbru apdzīvota vieta Zviedrijā, Gotlandes salas ziemeļaustrumu daļā
- Hiltebruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
- Torupa apdzīvota vieta Zviedrijā, Hallandes lēnē
- Breke apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
- Brunflu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
- Hēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
- Hūtinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
- Jerpene apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
- Krūkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
- Svenstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
- Hammarstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes austrumu daļā
- Iterhūgdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidaustrumu daļā
- Lilherdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
- Svega apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
- Valšebīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Fūnesdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Kūlosena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Ore apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Bake apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļaustrumos
- Jedede apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Būdafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Gnūše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Hābu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Hillerstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Jislavēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Mariannelunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Mulše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Šilingarīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Smolandsstēnara apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Tāberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Vagerīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā
- Ēveruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnes ziemeļu daļā
- Edsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Hūfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Jērbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Okelbū apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Sēderala apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Šīlafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Stūrvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Vālbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Ēnongera apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Jūsne apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Norsundeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
- Igesunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumu daļā
- Berjše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Gnarpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Sērfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
- Lūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Dēlsbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Ferila apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Hasela apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Jervse apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Jūsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Ramše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Blomstermola apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Emmabūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Hēgsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Hultsfrēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Kristdāla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Lindsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Molilla apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Tūšosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Višeruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē
- Grenhēgena apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas dienvidu daļā
- Ferjerstādene apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Mērbilonga apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē
- Bēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas ziemeļaustrumos
- Mensterosa apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Kalmaras šauruma rietumu piekrastē
- Gamlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Kalmaras lēnes ziemeļrietumu daļā
- Arjeplūga apdzīvota vieta Zviedrijā, Lapzemē (_Arjeplog_) pie Hūrnāvana ezera, 2000 iedzīvotāju (2011. g.), sudraba muzejs ar sāmu sadzīves priekšmetiem
- Hakasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Jellivāre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Kvikjoka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Malmbergete apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Porjusa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Svapavāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Ullati apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vietasa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vitangi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Vuollerima apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnē
- Junosuando apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Korpilombolo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Palaja apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos
- Tēre apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, Botnijas līča ziemeļu piekrastē
- Kāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, pie Kālikselvenas ietekas Botnijas līcī
- Juokosengi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumos, uz polārā loka
- Ēverkāliksa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes austrumu daļā
- Roneo apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Bokefjerdena piekrastē
- Rosvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumos, Botnijas līča piekrastē
- Elvsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Glommerstreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos
- Jekvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Haradsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Muskusēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vidsēle apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Kutainena apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
- Nikaluokta apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Ēversoperū apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Jukasjervi apdzīvota vieta Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā
- Gnesta apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
- Marjefreda apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
- Trūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
- Vingokera apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
- Tūšhella apdzīvota vieta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes ziemeļu daļā
- Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Kapelšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Mešta apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Uplandes Vēsbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Nīkvarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Okešberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Rimbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Tumba apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Vallentūna apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Vesterhaninge apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Halstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Stokholmas lēnes ziemeļaustrumos
- Bjerklinge apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Esterbībruka apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Jimo apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Knivsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Sēderfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Sevja apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Stūrvreta apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Tīerpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē
- Ēregrunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnē, Botnijas līča piekrastē
- Skūtšēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļos
- Elvkārlebī apdzīvota vieta Zviedrijā, Upsālas lēnes ziemeļu daļā
- Dēje apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Ēdane apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Eksherada apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Estmarka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Fošhāga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Grumsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Lešefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Molkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Munkfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Nīkropa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Roda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Šīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Skoghalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Stūrfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Sunne apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Tūšbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Orjenga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Kopoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Omotfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Šarlotenberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Teksfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes rietumu daļā
- Sislebeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļos
- Līšenēsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā
- Stelleta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vermlandes lēnes ziemeļu daļā
- Blatniksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Dorotēa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Gunnarna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Hēmavana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Liksele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Malo apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Nūrše apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Osele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Šitelfjella apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Sorsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Stūrūmana apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Ternabī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Vilhelmīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Būlīdena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Burtreska apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Jerna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Robertsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Vindelna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā
- Ūšvīkena apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes austrumu daļā, Botnijas līča piekrastē
- Nūrdmālinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos
- Bjurholma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Hernefoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Holmsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Vennesa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļā
- Risbeka apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidrietumu daļā
- Fredrika apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidu daļā
- Bollebigda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Dālslongeda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Ekere apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Fālšēpinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Ferjelanda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Grēstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Gulsponga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Herjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Hova apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Jētene apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Jungšīle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Kārlsborja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Lēruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Lindome apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Mellerūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Melnike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Melnlike apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Munkedāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Lilla Ēdeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Nedingenola apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Šinna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Skultorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Stēnungsunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Svenjunga apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Tānumshēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Tērebūda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Tībru apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Trānemū apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Vāra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Vargēna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Viskafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Vorgorda apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Bildāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Kategata piekrastē
- Kungshamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- Līsešīla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Skageraka piekrastē
- Šērhamna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Šērnas salā
- Bengtsfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Rāmsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē
- Timro apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā
- Onge apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Vī apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidrietumu daļā
- Estavalla apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Frensta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Matfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Stēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes dienvidu daļā
- Junsele apdzīvota vieta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Halstahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Hēbi apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Kungsēra apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Nūrberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Šinskateberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Skultuna apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Sūrahammara apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē
- Bolsta apdzīvota vieta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes austrumos
- Čēpinga apdzīvota vieta Zviedrijas centrālajā daļā ("Koeping"), 17400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Alvastra apdzīvota vieta Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, Esterjētlandē
- landstings Apgabala pašvaldība Zviedrijā
- Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
- Helsinglande Apgabals Dienvidnorlandē ("Haelsingland"), pie Botenhāveta, Zviedrijā, platība - 14264 kvadrātkilometri, 142400 iedzīvotāju, paugurains meža masīvs ar daudziem ezeriem (lielākais - Dellenšē), piekrastē līdzens, ar retām šērām
- Herjedālena Apgabals dienvidrietumu Norlandē ("Haerjedalen"), Zviedrijā, robežojas ar Norvēģiju, platība - 11954 kvadrātkilometri, 11200 iedzīvotāju, kalnaina (Helāgsfjellets - 1796 m, Skārsfjellets - 1593 m), dienvidaustrumu daļā paugurains mežs, reti apdzīvots
- Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
- Jestrīklande apvidus Norlandes dienvidu daļā (_Gaestrikland_), Zviedrijā, pie Botenhāveta, platība - 4181 kvadrātkilometrs, 147000 iedzīvotāju, mežiem bagāta augstiene, kas ar stāvu krauju izbeidzas piekrastē, vikingu laikos nozīmīga dzelzs ieguves vieta
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
- Ēslēva apzīvota vieta Zviedrijā (_Eslöv_), Skones lēnē
- Cesvaines viduslaiku pils atradās Cesvainē, Sūlas upes labajā krastā, turpat, kur tagad ir Cesvaines pils, celta 14. gs. beigās vai 15. gs. sākumā, iespējams, ka nopostīta 1656. g. Krievijas-Zviedrijas kara laikā
- Sakas viduslaiku pils atradās Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, 200 m uz ziemeļiem no Sakas luterāņu baznīcas, Tebras labajā krastā, \~100 m uz austrumiem no tās satekas ar Durbi; pils būvēta pēc 1386. g., kā \~28 x 28 m liela būve; sagrauta 1660. g., Polijas-Zviedrijas kara laikā
- Durbes viduslaiku pils atradās Durbē, Rīgas-Liepājas ceļa kreisajā malā, ietilpa Livonijas ordeņa Kuldīgas komturijā un bija ordeņa militārais atbalsta punkts pie Kurzemes karaceļa no Rīgas uz Prūsiju, izpostīta 1658.-1659. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, līdz mūsu dienām saglabājušās mūra aizsargsienu paliekas - daļa no 1,5 m biezās dienvidaustrumu sienas (garums 36 m, augstums vietām līdz 10 m)
- Mālpils viduslaiku pils atradās Mālpils pagastā pie Sprīdīšu mājām, Mālpils-Sidgundas ceļa kreisajā pusē, Mērgupes labajā krastā, \~150 m uz dienvidaustrumiem no Mālpils luterāņu baznīcas, domājams celta 14. gs. 1. pusē, 1626. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nodedzināta un nav atjaunota, saglabājušies \~2 m augsti aizsargmūra fragmenti
- Nītaures viduslaiku pils atradās Nītaurē, Mērgupes kreisajā krastā, bija celta no laukakmeņiem nelielā reljefa pacēlumā, ko norobežo Mērgupes līkuma stāvais krasts, austrumu pusē bija nocietināta ar grāvi, pagalmu (~50 x 65 m) apjozis aizsargmūris, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1435. g.stipri cieta Polijas-Zviedrijas karā, līdz mūsu dienām saglabājies 49 m garš, 0,5-3 m augsts un 1,5 m biezs aizsargmūra fragments
- Rēzeknes viduslaiku pils atradās Rēzeknē starp tagadējo Krasta, Pils, Dārzu un Dzirnavu ielu, celta starp 1264. un 1324. g., 14. gs. 2. pusē kļuva par fogtijas centru, un tai bija svarīga nozīme Livonijas aizsardzībā pret Lietuvu un Krievzemi, stipri cieta Livonijas kara laikā, bet Polijas-Zviedrijas kara laikā (1656.-1660. g.) izpostīta un vairs netika atjaunota
- Rozbeķu viduslaiku pils atradās tagadējā Cēsu novada Stalbes pagasta Rozulas ciemā, celta 14. gs. 2. pusē nelielā paugurā, ko no visām pusēm apliec strauts, kas ietek Braslā un aizsarggrāvis, aizsargmūris norobežojis \~27 x 70 m lielu platību ar pagalmā izvietotām ēkām; Polijas-Zviedrijas kara laikā 1601. g. to ieņēmuši gan zviedri, gan poļi un tā nodedzināta
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15. gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti
- Cieceres-Ķerkliņu subglaciālā iegultne atrodas Austrumkursas augstienē, uz dienvidaustrumiem no Saldus, garums 22 km, platums 0,2-1,4 km, tai ir divas atšķirīgas daļas: ziemeļu daļas garums ir 12 km, platums 0,6-1,4 km, maksimālais dziļums 80 m, tajā atrodas Cieceres ezers; paugurgrēda atdala dienvidu daļu, kuras garums 10 km, platums 0,2-1,1 km (vidusposmā šaura (200-300 m), ar stāvām, līdz 30 m augstām nogāzēm, maksimālais dziļums 60 m, tajā atrodas Zvārdes, Svētaiņu un Ķerkliņu ezers
- Tigves pilskalns atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, ir \~10 m augsts, savrups paugurs zemu pļavu vidū, gar tā dienvidaustrumu nogāzi tek Zvelejas strauts, plakums - \~45 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 5.-12. gs., saistāms ar apdzīvoto vietu "Pygawa/Tygve", kas minēta kuršu zemju dalīšanas dokumentos 1230. un 1253. g.; Tigas pilskalns
- Kategrades ezers atrodas Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 133,1 ha, garums - 2,7 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 3 m, dienvidu daļu sauc arī par Zvejnieku ezeru (arī par Ribačnoje ezeru), eitrofs, virsūdens aizaugums 30%; Kadegrades ezers; Katigrāda; Katigrades ezers
- Pulvertornis Atrodas Rīgā, Smilšu ielā 20, ir vislabāk saglabājies tornis no Rīgas nocietinājumu sistēmas, sākotnējais tornis sagrauts 1621. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā, atjaunots 1650. gadā, augstums - 25,6 m, diametrs - 14,3 m, sienu biezums - 3 m
- Siguldas Viduslaiku pils atrodas Siguldā, Gaujas senlejas kraujas malā, celta, domājams, starp 1207. un 1209. g., pirmoreiz minēta Indriķa hronikā 1210. g. notikumu aprakstā, vairākkārt pārbūvēta, 17. gs. sākumā Polijas-Zviedrijas kara laikā tika izpostīta, bet 18. gs. sākumā Ziemeļu kara laikā pamesta pavisam
- Ābisku nacionālais parks atrodas Skandināvijas kalnos, Zviedrijas ziemeļos, Norbotenā (_Abisko nationalpark_), platība — 75 km^2^, dibināts 1909. g.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi
- Striķu pilskalns atrodas Zvārdes pagastā pie Striķiem, ir \~15 m augsta un \~200 m gara paugura ziemeļu gals, ko no pārējā paugura norobežo pārrakums, ziemeļu nogāzē terase, ziemeļaustrumu pusē nocietināts ar valni, stipri postīts, datējums nav zināms
- Halandes grēda atrodas Zviedrijā, starp Skoni un Halandi, \~40 km gara, 5-10 km plata, augstākā vieta 226 m vjl.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
- Stūru purvs augstais purvs Saldus novada Zvārdes un Blīdenes pagastā, platība — 1015 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, vairāki ezeriņi
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
- Avesta Āvesta - pilsēta Zviedrijā
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu
- Botnijas līcis Baltijas jūras ziemeļu daļa starp Somiju un Zviedriju (somu val. _Pohjanlahti_, zviedru val. _Bottniska viken_), platība - 117000 kvadrātkilometru, garums - 668 km, platums - 60-240 km, lielākais dziļums - 290 m
- hemi Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- zvaigznieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
- alvars Bezmežu ainava Zviedrijā, Igaunijas salās un Lahemā ar atsevišķiem kokveida kadiķiem un to krūmveida puduriem, kas veidojušies uz kailas vai ar plānu augsnes kārtu klātas kaļķakmens virsmas
- torpars bezzemnieks Zviedrijā vai Somijā (16. gs. b. - 20. gs. vidus), kas nomāja nelielu (ap 1 - 10 ha) zemes gabalu (torpu)
- Zvindzeliškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
- Zvindzeliški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukuma variants
- Zvindzeliškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindeļiški" nosaukums latgaliski
- zvindzelišķi Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
- Zvanenieku upe Birzenes strauta kreisā krasta pieteka Raunas pagastā, iztek no Zvanenieku ezera
- Kadiķkalni Botāniskais liegums Limbažu novada Skultes pagastā šaurā joslā gar jūru, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 13 ha, lielāko daļu aizņem Zviedrijas kadiķa audzes, konstatētas 100 sēklaugu un paparžaugus sugas, 25 sūnu sugas
- Būdu ezers Būdas ezers Zvārtavas pagastā
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu
- bērzinieki Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērzinieki" iedzīvotāji
- lucmuizieši Ciblas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lucmuiža" iedzīvotāji
- Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
- Stauka Cirma ezera noteka uz Zvirgzdenes ezeru Zvirgzdenes pagastā; Dzirnavu strauts; Stavkas upīte
- Zyrma Cirmas muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
- Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
- Gulbinkas purvs dabas liegums Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purva liegums), platība — 112 ha, pļavās un purvā liela augu sugu dažādība, ligzdo reti un aizsargājami putni
- Gudenieki Dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Kuldīgas novada Gudenieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~125 ha, izveidots Zviedrijas kadiķa aizsardzībai
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas
- Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
- Dāla Dālelvena - upe Zviedrijā
- zvirgzdinieši Daugavpils novada Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvindzelišķi" jeb "Zvirgzdine" iedzīvotāji
- landsmols Dialekti, kas līdzās valsts valodai tiek runāti Zviedrijā un Somijas apgabalos, kuros dzīvo zviedri
- Diunakļu Diunakļu ezers - Diunokļa ezers Zvirgzdenes pagastā
- Oksle Dursupes labā krasta pieteka Tukuma novada Cēres un Talsu novada Balgales pagastā, garums - 14 km, kritums - 56 m (augštecē arī Zvente, lejtecē - Balgale)
- Zviedrāni Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdrāni" nosaukuma variants
- Ēlandes dienvidu rags Ēlandes salas dienvidu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija
- Ēlandes ziemeļu rags Ēlandes salas ziemeļu gals Baltijas jūras rietumu daļā, Zviedrijas teritorija
- ēra ēre - naudas vienība (Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā); attiecīgā naudas zīme, monēta 1 ē = 1/100 kronas; agrāk = 1/18 markas
- Esterdāla Esterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
- Estersunda Estešunda - pilsēta Zviedrijā
- Klagātupīte Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, iztek no Zvārdes ezera, garums - \~3 km, dažos avotos uzskatīta par Ezeres augšteci
- Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
- Franapoles ezers ezers Latgales augstienes ziemeļu malā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 138 m vjl., platība - 70,4 ha, garums - 2,2 km pa loka asi, 1,3 km rietumu - austrumu virzienā, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 1,3 m, eitrofs, viscaur aizaudzis, dūņains
- Ķerkliņu ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 101 m vjl., platība — 50 ha, garums — 2,6 km, lielākais platums — 0,35 km, vidējais dziļums — 5 m, lielākais dziļums — 32 m, eitrofs, aizaugums — 10%
- Tornetresks ezers Lapzemē, Zviedrijas teritorijā aiz polārā loka, 342 m vjl., platība - 330 kvadrātkilometru, lielākais garums - 70 km, lielākais dziļums - 168 m
- Lielais Ludzas ezers ezers Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Ciblas novada Zvirgzdenes pagastā, 132,8 m vjl., platība — 846 ha, garums — 7 km, lielākais platums — 1,9 km, lielākais dziļums — 6,5 m, 4 salas, līči, pussalas, eitrofs, maz aizaudzis ezers
- Svētaiņu ezers ezers Lielauces pauguraines Cieceres-Ķerkliņu subglaciālajā iegultnē, Saldus novada Zvārdes pagastā, 102,6 m vjl., platība - 30 ha, garums - 2,2 km, platums - 0,2 km, lielākais dziļums - \~20 m, eitrofs, aizaugums - \~10%; Čunku ezers
- Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers
- Zvārdes ezers ezers Saldus novada Zvārdes pagastā, platība — 20 ha, iztek Ezeres pieteka Klagātupīte; Odzēnu ezers; Odzeņu ezers; Odziņu ezers
- Vēderis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis
- Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha
- Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha
- Vadainis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers
- Līdacis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers
- Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers
- Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Rogas ezers
- Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha
- Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha
- Zvanenieku ezers ezers Zaubes pagastā, platība - 15 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zvanenieks; Zvejnieku ezers
- Salainis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas
- Raganas ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,1 ha; Ravanes ezers
- Mellužu ezers ezers Zvārtavas pagastā, platība — 1,7 ha
- Amungens ezers Zviedrijā (_Amungen_), Dālarnas un Jēvleborjas lēnē
- Stūrāvans ezers Zviedrijā ("Storavan"), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, Norlandes plakankalnē, platība - 172 kvadrātkilometri, liela sala, cauri tek Šelleftelvena
- Akajaure ezers Zviedrijā (zviedru _Akkajaure_; sāmu _Áhkájávrre_), Norbotenas lēnes ziemeļrietumos
- Runns ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Stūršens ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Ušašens ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Venjansšens ezers Zviedrijā, Dālarnas lēnē
- Bramsefjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas un Upsālas lēnē
- Fernebūfjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas, Jevleborjas un Vestmanlandes lēnē
- Undens ezers Zviedrijā, Erebrū un Vesterjētlandes lēnē
- Glans ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Roksens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Sommens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Tokerns ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē
- Osundens ezers Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes dienvidu daļā
- Svegsšēns ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
- Kalšens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Tenfošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Torrens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
- Rugens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
- Kvarnbergsvatnets ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumos
- Torens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Flošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā
- Stremsvatudāls ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā
- Berjvīkens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Nordellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Serdellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
- Heljašens ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
- Mekelns ezers Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē
- Čegelvass ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Udjaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vulvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Vuolvojaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidu daļā
- Virihaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes rietumos
- Čakčajaure ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Skalka ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Stūralulevatens ezers Zviedrijā, Norbotenas lēnes vidusdaļā
- Bovens ezers Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē
- Ivešens ezers Zviedrijā, Skones lēnē
- Skagerns ezers Zviedrijā, uz austrumiem no Vēnerna
- Glafsfjordens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Vērmelns ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Foksens ezers Zviedrijā, Vermlandes lēnes dienvidrietumos
- Malgomajs ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Malgonajs ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Stūrūmans ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Vojmšens ezers Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē
- Mjerns ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Stūralē ezers Zviedrijā, Vesterjētlandes un Vermlandes lēnē, kā arī Norvēģijā, Estfollas filkē
- Kvansbergsvatnets ezers Zviedrijā, Vesternorlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
- Haverns ezers Zviedrijā, Vesternotrlandes un Jemtlande lēnē
- Bolmens ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstākajā dienvidu malā 142 m vjl., platība - 184 kvadrātkilometri, liela sala
- Osnens ezers Zviedrijas dienvidos, Smolandes augstienes malā 139 m vjl., platība - 153 km^2^, līčains, vairākas salas
- Vēnerns ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers
- Veterns ezers Zviedrijas dienvidu daļā 89 m vjl., platība - 1900 kvadrātkilometru, garums - 130 km, lielākais platums - 31 km, vidējais dziļums - \~40 m, lielākais dziļums - 128 m
- Siljans ezers Zviedrijas vidienē (_Siljan_), Koparbergā 161 m vjl., platība 300-350 kvadrātkilometru, līčains, liela sala, cauri tek Esterdālelvena
- Stūršens ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas
- Mēlarens ezers Zviedrijas vidienes austrumu daļā (zv. val. _Mälaren_), platība - 1120 km^2^, garums - 105 km, lielākais dziļums - 64 m, \~1200 salu, austrumu piekrastē - Zviedrijas galvaspilsēta Stokholma
- Udjaurs ezers Zviedrijas ziemeļos ("Uddjaur"), Norlandes plakankalnē 419 m vjl., platība - 203-238 kvadrātkilometri, vidējais no Šelleftes lielajiem caurplūdes ezeriem, uzņem ūdeņus no Hūrnavana ezera, notece uz Stūravana ezeru
- Turnetresks ezers Zviedrijas ziemeļos, Skandināvijas kalnu tektoniskā ielejā 342 m vjl., platība - 322 kvadrātkilometri, garums - 71 km, lielākais platums - 9 km, dziļums - 168 m, notece pa Turni uz Botnijas līci
- Veserovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,2 ha; Veserova ezers
- Utičovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,8 ha
- Ilzītes ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — <1 ha
- Seļekova ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība — 1,3 ha; Selekovas ezers; Seļakovas ezers
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri
- Faksa Fakselvena - upe Zviedrijā
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību
- riksdālderis Galvenā naudas vienība Zviedrijā 1776. - 1873. g.
- Garule-Vēdere Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā
- Gaurelis Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā
- Garuļu ezers Garūlis, ezers Zvārtavas pagastā
- Aima Gaujas kreisā krasta pieteka Grundzāles, Zvārtavas un Gaujienas pagastā; Zvārtavas upe
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe
- Jēteborga Gēteborga, pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos
- Skandināvijas valstis grupa Ziemeļeiropas valstu (Zviedrija un Norvēģija Skandināvijas pussalā, Dānija, Islande), kuru iedzīvotāji runā līdzīgās — ziemeļģermāņu valodās un kurām vēsturiski izveidojušies cieši ekonomiskie un kultūras sakari
- Pitragsupes krasti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā pie Pitragsupes un Zviedrgrāvja satekas, Slīteres nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība — 8,3 ha, atsedzas vidusdevona aleirolīti un smilšakmeņi (augstums — līdz 2 m), atrodamas brahiopodu atliekas, šajā vietā upē ir 1,1 m augsts ūdenskritums
- Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
- sveji Ģermāņu cilts, kas dzelzs laikmetā un tautu staigāšanas periodā ieradās un dzīvoja tagadējās Zviedrijas ziemeļaustrumu teritorijās
- Ings ģermāņu mitoloģijā - auglības dievs, kas brauca ar īpaši pārsegtiem, tālākiem ceļojumiem paredzētiem, ratiem, minēts anglosakšu rūnu uzrakstos; Zviedrijas karaļu Inglingu dinastija uzskatīja viņu par savu ciltstēvu
- Helsingborga Helsingborja - pilsēta Zviedrijā (zviedru "Helsingborg")
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas
- jemi Hemi - Baltijas somu cilts; no 1. gt. vidus m. ē. dzīvoja Somijas vidienē; no 13. gs. Zviedrijas pakļautībā; vēlāk ieplūda somu tautībā
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā
- Inča dambis hidrotehniska būve Rīgā, celta 16. un 17. gs. mijā Daugavas labajā krastā iepretī Zvirgzdusalai, lai aizsargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu
- Krīdenera dambis hidrotehniska būve Rīgā, kas uzbūvēta 18. gs. 2. pusē Daugavas labajā krastā, lai regulētu Daugavas straumi un pasargātu no plūdiem Maskavas priekšpilsētu, savienoja Daugavas krastu ar Kojusalu, Zvirgzdu salu un Lībiešu salu, kuras laika gaitā saplūdušas ar sauszemi, dambja vietu iezīmē tagadējā iela "Krīdenera dambis"
- Husqvarna Husqvarna AB - rūpniecības uzņēmums, atrodas Huskvarnā, Zviedrijā, ražo instrumentus mežu un dārzu apstrādei, dibināts 1689. g. kā šauteņu rūpnīca, ieročus ražot beidza 1970. g.
- Hānebuktens Ielīcis Baltijas jūras dienvidrietumos, Zviedrijas dienvidu piekrastē, starp Borholomas šaurumu un Hānes sēkli, iesniedzas sauszemē - 10 km, platums pie ieejas - 65 km, dziļums - 50 m
- Miglas iezis iezis Amatas labajā krastā iepretī Zvārtas iezim, Drabešu pagastā, augšdevona Gaujas svītas smilšakmens kupolveida atsegums (augstums - 8-12 m)
- Salme igauņu liroepiskās tautasdziesmas "Zvaigznes līgava" jeb "Salmes dziesma" varone - no vistas izaugusi meita, kam precībās brauc debess spīdekļi un viņa pieņem Zvaigznes preciniekus
- Indāla Indālselvena - upe Zviedrijā
- Ānunds Inglingu dzimtas karalis Zviedrijā ("Anund"), rūpējās par ceļu būvi, tādēļ saukts arī par Ceļu Ānundu
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta
- Cirmas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Zvirgzdenes pagasta teritorijā, pievienojot nelielu daļu no bijušā Rēznas pagasta
- Isnaudas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa pirmskara Zvirgzdenes, Pildas un Ciblas pagasta teritorijas
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
- zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji
- Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
- Jenčēpinga Jenšēpinga, pilsēta un lēne Zviedrijā
- Gēta Jeta, upe Zviedrijā
- Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos
- Juktona Juktana, upe Zviedrijā
- Brovīkens jūras līcis (fjords) Baltijas jūras rietumu piekrastē, Zviedrijas austrumos
- Bokefjerdens jūras līcis Botnijas līča ziemeļrietumos, Zviedrijas piekrastē
- Šeldervīkens jūras līcis Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijā, Skones lēnē
- Laholmas līcis jūras līcis Kategata Zviedrijas piekrastē, apskalo Hallandes un Skones krastus
- Olandshavs jūras šaurums Baltijas jūras ziemeļu daļā, kas to savieno ar Botnijas līci, starp Zviedriju un Ālandu salām
- Hammarbija K. Linneja īpašums Upsalas tuvumā ("Hammarby"), Zviedrijā, ko viņš iepircis 1758. g., botāniskais dārzs, muzejs ar nelielu daļu no Linneja kolekcijas, tagad Upsalas universitātes īpašumā
- Kāliksa Kālikselvena, upe Zviedrijas ziemeļos
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
- Sulitjelma kalns Skandināvijas pussalas ziemeļos ("Sulitjelma"), uz Norvēģijas un Zviedrijas robežas, augstums - 1913 m
- Akka Kalnu masīvs ar vairākiem šļūdoņiem nacionālajā parkā Lapzemē, Zviedrijā, augstākā virsotne - 2013 m
- Ānarisa kalni kalnu masīvs Zviedrijā, Jemtlandes dienvidrietumos, augstākā virsotne - 1423 m vjl.
- Skandināvijas kalni kalnu sistēma Skandināvijas pussalas rietumos, Norvēģijā, Zviedrijā, Somijas ziemeļos (angļu val. _Scandinavian Mountains_), garums - \~1700 km, platums - 200-300 km ziemeļos, līdz 600 km dienvidos, augstākā virsotne - 2469 m, augstākos masīvus klāj ledāji
- Ziemeļu karš karš par politisko ietekmi Baltijas jūras reģionā 1700.-1721. g., kura rezultātā Dānija, Polija un Zviedrija tika novājinātas un kā galvenais politiskais spēks Baltijas jūras reģionā izvirzījās Krievija un Prūsija; Latvijas zemes cieta gan lielus materiālus, gan dzīvā spēka zaudējumus
- Klāra Klārelvena - upe Zviedrijā
- Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha
- Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha
- Klinču Klinču upe - Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
- KPK Kreisā partija - komunisti (Zviedrijā)
- Livonijas karš Krievijas izraisīts karš ar Livonijas ordeni, Polijas un Lietuvas apvienoto valsti un Zviedriju par Baltijas jūru (1558.-1583. g.)
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai)
- Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Kristjānstade Krišanstade, pilsēta Zviedrijā
- zvidzānieši Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Zvidzāni" iedzīvotāji
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Kerklingen Ķerkliņu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
- Jeršovka Ķīšukalns - pilskalns Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Ķīšu pilskalns Ķīšukalns, pilskalns Zvirgzdenes pagastā
- zvaigžņu diennakts laika intervāls, kurā Zeme izdara vienu pilnu apgriezienu ap asi attiecībā pret zvaigznēm, precīzāk – pret pavasara punktu; Zvaigžņu diennakts garums ir 23 h 56 min un 4 s pēc vidējā Saules laika
- zviedru laiki laika periods Vidzemē 1629.-1721. g., kad tā bija Zviedrijas karaļa pakļautībā
- Landskrūna Lanskrūna, pilsēta Zviedrijā
- maijkoks lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā; šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols)
- Lapzeme lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. _Lappi_, zviedru val. _Lappmark_) Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru
- Gēteborgas latviešu kolonija latviešu kopiena Zviedrijā, Gēteborgas pilsētā, 1951. g. bija 150 latviešu, 90. gados - 500-600
- LNF Latvijas Nacionālais fonds (Zviedrija)
- LZAP Latvijas Zvērināto advokātu padome
- Zvoniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Zvonišķi" nosaukuma variants
- Vadainis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā
- Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis
- Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha
- Esterjetlande Lēne Zviedrijā, platība - 10602 kvadrātkilometri, 429800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Linčēpinga
- Skone Lēne Zviedrijā, platība - 11035 kvadrātkilometri, 1251200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Malme
- Vermlande Lēne Zviedrijā, platība - 17591 kvadrātkilometrs, 272800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Kārlstāde
- Vestmanlande Lēne Zviedrijā, platība - 21684 kvadrātkilometri, 242300 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vesterosa
- Vesterjētlande Lēne Zviedrijā, platība - 25247 kvadrātkilometri, 1615000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Gēteborga
- Dālarna Lēne Zviedrijā, platība - 28194 kvadrātkilometri, 276800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Fāluna
- Blēkinge Lēne Zviedrijā, platība - 2941 kvadrātkilometrs, 152700 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Karlskrūna
- Gotlande lēne Zviedrijā, platība - 3151 kvadrātkilometrs, 57200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Visbija
- Hallande Lēne Zviedrijā, platība - 5454 kvadrātkilometri, 301100 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vesterbotena Lēne Zviedrijā, platība - 55186 kvadrātkilometri, 259200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Ūmeo
- Sēdermanlande Lēne Zviedrijā, platība - 5619 kvadrātkilometri, 271000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Nīčēpinga
- Upsāla lēne Zviedrijā, platība - 8207 kvadrātkilometri, 336500 iedzīvotāju (2011. g.)
- Krūnuberja Lēne Zviedrijā, platība - 8466 kvadrātkilometri, 184000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vekše
- Erebrū Lēne Zviedrijā, platība - 8546 kvadrātkilometri, 208300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Norbotena Lēne Zviedrijā, platība - 98245 kvadrātkilometri, 248400 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Lūleo
- Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
- Kalmara lēne Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 11218 kvadrātkilometru, 233200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Kalmaras lēne lēne Zviedrijas dienvidaustrumu daļā, platība - 11218 kvadrātkilometru, 233200 iedzīvotāju (2011. g.)
- Hānes līcis līcis Baltijas jūrā, Zviedrijas dienvidaustrumu piekrastē, Skones un Blēkinges lēnes krastā
- Līdača ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā
- Līdaku ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā
- Līkaču ezers Līdacis, ezers Zvārtavas pagastā
- Lidčepinga Līdšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- landslags Līdz 1734 vispārējs likumu krājums Zviedrijas apgabaliem
- Ludzas lielais ezers Lielais Ludzas ezers Zvirgzdenes pagastā
- Skandināvijas pussala lielākā pussala Eiropā (angļu val. "Scandinavian Peninsula"), garums — 1900 km, platums — līdz 800 km, platība — \~800000 kvadrātkilometru, aizņem Norvēģija, Zviedrija un Somijas ziemeļrietumu daļa
- Gotlande lielākā sala Baltijas jūrā, Skandināvijas pussalas dienvidaustrumu piekrastē, Zviedrijas teritorija (zviedru valodā _Gotland_), platība - 2960 kvadrātkilometru
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā
- Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km
- zvejnieklīgavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieklīgavas" iedzīvotāji
- Linčepinga Linšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- Heiligenberga Livonijas ordeņa koka pils, kas 1285.-1290. g. atradās Zviedru kalnā Tērvetes novada Tērvetes pagastā
- Čodarānu upe Ludzas kreisā krasta pieteka Blontu pagastā, augštecē tā ir robežupe ar Zvirgzdenes pagastu, lejteces daļā ar Pušmucovas un Mērdzenes pagastu; Franopoles upe
- Soltupeite Ludzas kreisā krasta pieteka Ciblas pagastā, izteka Zvirgzdenes pagastā; Saltupīte
- Zvirgzdiene Ludzas novada apdzīvotās vietas "Zvirgzdene" bijušais nosaukums
- Zverzdova Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Zviergzdova" nosaukuma variants
- Banonija Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukuma variants
- Banoneja Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Banoņeja" nosaukums latgaliski
- Biņeva Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Biņova" nosaukuma variants
- Bolūževa Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Bolūžova" kļūdains nosaukuma variants
- Dunakļi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" kļūdains nosaukuma variants
- Dyunuokli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Diunokļi" nosaukums latgaliski
- dunaklieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Dunakļi" iedzīvotāji
- ezermalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezermala" iedzīvotāji
- Azarsola Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" bijušais nosaukums
- ezersalieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ezersala" iedzīvotāji
- franapolieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Franapole" iedzīvotāji
- jaunzelcieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzelči" iedzīvotāji
- Kļuovi Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kļovi" nosaukums latgaliski
- Orehovka Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Orehova" nosaukuma variants
- Pikstuli Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Pikstuļi" nosaukums latgaliski
- ražanovieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ražanova" iedzīvotāji
- Franopole Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta skrajciema "Franapole" nosaukuma variants
- Lūle Lūlelvena, upe Zviedrijā
- Lūlea Lūleo, pilsēta Zviedrijā
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
- zvidzēnieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Zvidziena" iedzīvotāji
- polārmaize Maize, kas tiek tirgota saldēta, tās sastāvā nav piena vai riekstu, metode radusies Zviedrijas ziemeļos, kur iedzīvotāji meklēja veidu, kā maizi ilgāk uzglabāt svaigu, lai tā nesakalst vai nepelē
- komūna Mazākā administratīvi teritoriālā vienība (piemēram, Francijā, Beļģijā, Itālijā, Zviedrijā)
- Alestēnara megalīta piemineklis Zviedrijas dienvidos (_Ales stenar_), Skanijā, no akmeņiem veidota kuģa kontūra 67 m garumā, ko veido 59 lieli laukakmeņi, kas katrs sver līdz 5 tonnām, un akmeņi katrā galā ir ievērojami lielāki par pārējiem
- rasu bioloģija mēģinājums radīt bioloģiski pamatotu cilvēku iedalījumu rasēs, balstoties uz pieņēmumiem par rasu īpašībām; radās 19. gs. b., 1921.-1958. g. Zviedrijā Upsalā pastāvēja Rasu bioloģijas institūts
- Mēlara ezers Mēlarens, ezers Zviedrijā
- Mellūzis Mellužu ezers Zvārtavas pagastā
- Zviedrupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novadā; Zviedriešu upe; Zviedrupe
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe
- Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā"
- Alnarpa Muiža Lommā ("Alnarp"), uz ziemeļiem no Malmes, Zviedrijā, kur izvietots institūts, kas sagatavo dārzkopības ekspertus, lauku arhitektus un lauksaimniecības speciālistus
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci
- Muonia Muonio, upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos
- Augstā piekraste nacionālais parks Zviedrijā (_Höga Kusten_), Vesternorlandes lēnē, Botnijas līča piekrastē
- Mudusa nacionālais parks nacionālais parks Zviedrijas ziemeļu daļā, Norbotenā, uz austrumiem no Stūra Lūles vidusteces, platība - 491,8 kvadrātkilometri, dibināts - 1942. g.
- krona Naudas vienība Čehijā, Dānijā, Islandē, Norvēģijā un Zviedrijā
- advokātu kolēģija neatkarīga zvērinātu advokātu profesionāla organizācija (Latvijas Zvērināto advokātu kolēģija), kas apvieno visus Latvijā praktizējošus zvērinātus advokātus
- torps neliels zemes gabals Zviedrijā un Somijā, kas nodots lietošanā torparam (bezzemniekam), kas nomas maksu atstrādāja īpašniekam
- samba neprecēta pāra kopdzīve Zviedrijā
- zvanītāji Neretas novada Zalves pagasta apdzīvotās vietas "Zvanītāji" iedzīvotāji
- Nīčepinga Nīšēpinga, pilsēta Zviedrijā
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju
- Ludzas novads nodibināts 2009. g., ietvēra Ludzas pilsētu, Briģu, Cirmas, Isnaudas, Istras, Nirzas, Ņukšu, Pildas, Pureņu un Rundēnu pagastu, 2021. g. pievienots Blontu, Ciblas, Goliševas, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mežvidu, Mērdzenes, Pasienes, Pušmucovas, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagasts, robežojas ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu novadu, kā arī ar Krieviju
- staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem
- Norčepinga Noršēpinga, pilsēta Zviedrijā
- Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
- Kardisas miera līgums noslēgts 1661. g. 1. jūlijā starp Krieviju un Zviedriju, parakstīts Kardisas muižā (tagad Kerde, Igaunijā), uz ziemeļiem no Tartu, ar to tika izbeigts Krievijas-Zviedrijas karš un atjaunotas iepriekšējās valstu robežas, Zviedrija atguva Alūksni, Koknesi un Tērbatu un apņēmās neatbalstīt Poliju tās karā pret Krieviju
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai
- Ongermana Ongermanelvena, upe Zviedrijā
- Oskarshamna Oskašhamna, pilsēta Zviedrijā
- Zviergža Ošas kreisā krasta pieteka Stabulnieku pagastā, garums - 11 km; Zveraža; Zvergža
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
- Isnaudas pagasts pagasts Ludzas novadā ar administratīvo centru Martišos, robežojas ar Ludzas pilsētu, Zvirgzdenes, Briģu, Nirzas, Pildas, Nukšas, Pureņu un Cirmas pagastu, kā arī ar Ciblas novadu
- Blontu pagasts pagasts Ludzas novadā, kura teritorija līdz 1945. g. ietilpa Mērdzenes pagastā, robežojas ar Līdumnieku, Ciblas, Zvirgzdenes, Pušmucovas, Mērdzenes un Goliševas pagastu, kā arī ar Krieviju
- Ciblas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Blontu, Līdumnieku, Briģu, Isnaudas un Zvirgzdenes pagastu; bijušais nosaukums līdz 1925. g. — Eversmuižas pagasts
- Pušmucovas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mērdzenes, Blontu, Zvirgzdenes un Mežvidu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Mērdzenes pagasta dienvidrietumu daļā
- Zvirgzdenes pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Mežvidu, Pušmucovas, Blontu, Ciblas, Isnaudas un Cirmas pagastu, kā arī ar Ludzas pilsētu un Rēzeknes novadu; bijušie nosaukumi: Zvirgzdienas pagasts, krieviski — Zvirgzdinskaja
- Mežvidu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Salnavas, Malnavas, Mērdzenes, Pušmucovas un Zvirgzdene pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
- Cirmas pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zvirgzdenes, Isnaudas, Pureņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes novadu
- Cieceres pagasts pagasts Saldus novadā (2009.-2021. g. Brocēnu novadā), aptver Cieceres ezeru un Brocēnu pilsētu, administratīvais centrs Brocēnos, robežojas ar Gaiķu, Remtes, Blīdenes, Zvārdes, Novadnieku un Saldus pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu
- Novadnieku pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Mežvidos, robežojas ar Saldus, Cieceres, Zvārdes, Kursīšu, Pampāļu un Zirņu pagastu, kā arī ar Saldus pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Sātiņu pagasta austrumu daļu, Cieceres pagasta rietumu daļu un Kursīšu pagasta nelielu daļu
- Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja
- Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja
- Kursīšu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Novadnieku, Zvārdes, Rubas, Ezeres, Zaņas un Pampāļu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kursiten, krieviski — Kursitenskaja
- Blīdenes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Zvārdes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; iepriekšējie nosaukumi: Blīdenes-Stūru pagasts, Stūru-Dūru un Blīdenes pagasts
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja
- Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas
- Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
- Ludzas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ludzas, Kārsavas un Zilupes pilsētu, Blontu, Briģu, Ciblas, Cirmas, Goliševas, Isnaudas, Istras, Lauderu, Līdumnieku, Malnavas, Mērdzenes, Mežvidu, Nirzas, Ņukšu, Pasienes, Pildas, Pureņu Pušmucovas, Rundēnu, Salnavas, Zaļesjes un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Krāslavas, Rēzeknes un Balvu rajonu, kā arī ar Krieviju un Baltkrieviju
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
- Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā
- zvērināts revidents persona, kas saņēmusi sertifikātu saskaņā ar Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas noteiktajām prasībām
- Baltijas institūts pētniecības centrs Stokholmā, Zviedrijā, Baltijas reģiona problēmu izpētei, dibināts 1931. g., no 1945. g. organizēja baltiešu zinātnieku lekcijas Stokholmas universitātē
- Hērningsholma Pils Merkē ziemeļu daļā ("Hoerningsholm"), Sēdermanlandē, Zviedrijā, 16. gs. celto pili 1719. g. nodedzināja krievi, pēc Horlemana zīmējumiem tā 1748.-1752. g. tika atjaunota
- Zvornika pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Zvornik"), Serbu Republikā, Vlasenicas reģionā, 12700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Alingsosa pilsēta Zviedrijā (_Alingsås_), Vesterjētlandes lēnē, 24500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Omola pilsēta Zviedrijā (_Åmål_), Vesterjētlandes lēnes ziemeļu daļā, 39600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ammarnēsa pilsēta Zviedrijā (_Ammarnās_), Vesterbotenas lēnes ziemeļrietumu daļā
- Engelholma pilsēta Zviedrijā (_Ängelholm_), Skones lēnē, 42100 iedzīvotāju (2017. g.)
- Arvīka pilsēta Zviedrijā (_Arvika_), Vermlandes lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ēnšēpinga pilsēta Zviedrijā (_Enköping_), Upsālas lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Falkenberja pilsēta Zviedrijā (_Falkenberg_), Hallandes lēnē, 20000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Flēna pilsēta Zviedrijā (_Flen_), Sēdermanlandes lēnē, 6200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
- Halmstade pilsēta Zviedrijā (_Halmstad_), Hallandes lēnes administratīvais centrs, 58600 iedzīvotāju (2010. g.), osta (prāmju satiksme ar Dāniju), līdz 1645. g. piederēja Dānijai
- Hesleholma pilsēta Zviedrijā (_Hässleholm_), Skones lēnes ziemeļu daļā, 18500 iedzīvotāju (2010. g.), novadpētniecības muzejs, izveidojās kā ciemats pie dienvidu virziena maģistrāles, pilsētas tiesības kopš 1914. g.
- Helsingborja pilsēta Zviedrijā (_Helsingborga_), Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, pie Ēresuna, iepretim Helsingērai, 97100 iedzīvotāju (2010. g.), osta, pirmo reizi minēta ap 1070. g., vecākā ēka no 12. gs. (Marijas baznīca), viduslaiku sardzes tornis, pilsētas privilēģijas no 1465. g., zviedru-dāņu karā 17. gs. stipri izpostīta, Zviedrijai pieder no 1658. g.
- Jū pilsēta Zviedrijā (_Hjo_), Vesterjētlandes lēnē, pie Veterna ezera, 6100 iedzīvotāju (2010. g.), zema koka apbūve, 19. gs. bija kūrorts, pilsētas privilēģijas, domājams, no 15. gs.
- Kārlshamna pilsēta Zviedrijā (_Karlshamn_), Blēkinges lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šēpinga pilsēta Zviedrijā (_Köping_), Vestmanlandes lēnē, 17700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Krišanstade pilsēta Zviedrijā (_Kristianstad_), Skones lēnes administratīvais centrs, 35700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kristīnehamna pilsēta Zviedrijā (_Kristinehamn_), Vermlandē, osta Vēnera ezera ziemeļaustrumu krastā, 17800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kungsbaka pilsēta Zviedrijā (_Kungsbacka_), Hallandes lēnē, 19100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lindesberja pilsēta Zviedrijā (_Lindesberg_), Erebrū lēnē, 9100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lunda pilsēta Zviedrijā (_Lund_), Skones lēnē, Malmes piepilsēta, 82800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Oskašhamna pilsēta Zviedrijā (_Oskarshamn_), Kalmaras lēnē, 17200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ronnebī pilsēta Zviedrijā (_Ronneby_), Blēkinges lēnē, 12000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sigtūna pilsēta Zviedrijā (_Sigtuna_), Stokholmas lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Simrishamna pilsēta Zviedrijā (_Simrishamn_), Skones lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Selvesborja pilsēta Zviedrijā (_Sölvesborg_), Blēkinges lēnē, 8400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sundsvalla pilsēta Zviedrijā (_Sundsvall_), Vesternorlandes lēnes dienvidaustrumu daļā, osta Botnijas līča krastā, 51400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tēbi pilsēta Zviedrijā (_Täby_), Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 65400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Upsāla pilsēta Zviedrijā (_Uppsala_), lēnes administratīvais centrs, 140500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vārberja pilsēta Zviedrijā (_Varberg_), Hallandes lēnē, 27600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vekše pilsēta Zviedrijā (_Vekše_), Krūnuberjas lēnes administratīvais centrs, 60900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Visbija pilsēta Zviedrijā (_Visby_), Gotlandas salas rietumu krastā, Gotlandes lēnes administratīvais centrs, 23600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Huskvarna pilsēta Zviedrijā ("Huskvarna"), Smolandē, pie Veterna dienvidu gala, 21500 iedzīvotāju (2010. g.), 1689. g. pie Huskvarnas upes ierīkoja šauteņu rūpnīcu, kas kļuva par pamatu rūpniecības sākumam, pilsētas tiesības kopš 1911. g.
- Skanera med Falsterbu pilsēta Zviedrijā ("Skanör med Falsterbo"), Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1754. g.
- Skanera pilsēta Zviedrijā ("Skanör"), Skones lēnē, 6940 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
- Karlskrūna pilsēta Zviedrijā, Blēkinges lēnē, 64000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lūleo pilsēta Zviedrijā, Botnijas līča ziemeļrietumu piekrastē, Norbotenas lēnes administratīvais centrs, 46600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sētera pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnē, 4400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Fāluna pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hēdemūra pilsēta Zviedrijā, Dālarnas lēnes dienvidaustrumu daļā. 7300 iedzīvotāju (2010. g.), vecākā ēka - baznīca (celta ap 1290. g.), pilsētas tiesības kopš 1446. g. apgabala vecākā pilsēta
- Kumla pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 14100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Karlskūga pilsēta Zviedrijā, Erebrū lēnē, 27100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mjēlbi pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 12200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mūtāla pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 29800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Skeninge pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 3140 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vadstēna pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 5600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sēderšēpinga pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnē, 7000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Linšēpinga pilsēta Zviedrijā, Esterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 104200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Melndāla pilsēta Zviedrijā, Gēteborgas pilsētas daļa, tās dienvidaustrumos, kas senāk bija patstāvīga pilsēta, \~40000 iedzīvotāju
- Laholma pilsēta Zviedrijā, Hallandes lēnē, 6100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hudiksvalla pilsēta Zviedrijā, Helsinglandes austrumu daļā, pie Botenhāveta, 15000 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1582. g. vecākā ēka ir 17. gs. baznīca, saglabājusies 18. gs. 90. gadu koka apbūve
- Estešunda pilsēta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes administratīvais centrs, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vētlanda pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Trānosa pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Neše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 16700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vērnamū pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 18700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Grena pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 2550 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sēvše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 5100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ēkše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 9700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sēderhamna pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Bolnēsa pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sandvīkena pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nībru pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vestervīka pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 21100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vimmerbī pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, 7900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Borjholma pilsēta Zviedrijā, Kalmaras lēnē, Ēlandes salas rietumu piekrastē, 3070 iedzīvotāju (2010.g.)
- Jungbī pilsēta Zviedrijā, Krūnuberjas lēnē, 15200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kiruna pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Norbotenas lēnes ziemeļu daļā, 18100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Liksene pilsēta Zviedrijā, Lapzemē, Vesterbotenas lēnē, 12500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Erebrū pilsēta Zviedrijā, lēnes administratīvais centrs, 141000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Haparanda pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē pie Tornes ietekas Botnijas līcī, 4900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Būdena pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Lūlelvenas krastos, 18300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Pīteo pilsēta Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidos, Botnijas līča piekrastē, 22900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hernesanda pilsēta Zviedrijā, Ongermanlandes dienvidu daļā (piekrastē un uz Hernes salas), 17600 iedzīvotāju (2010. g.), Vesternorlandes lēnes administratīvais centrs, bīskapijas centrs (doma baznīca celta 1843.-1846. g.), pilsētas tiesības kopš 1585. g.
- Ukselesunda pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 10900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Strengnēsa pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Katrineholma pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 22000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mariefrēda pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 3700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Trusa pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 5000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Toršhella pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nīšēpinga pilsēta Zviedrijā, Sēdermanlandes lēnes administratīvais centrs, osta Baltijas jūras krastā, 29900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hēganosa pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 14100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Eslēva pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 17700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Falsterbu pilsēta Zviedrijā, Skones lēnē, 6900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nīneshamna pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 13500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nortelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 17300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Lidinge pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 31600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Naka pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 33000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sundbīberja pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 42600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vaksholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 4850 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jūršholma pilsēta Zviedrijā, Stokholmas lēnē, 8800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sēdertelje pilsēta Zviedrijā, Stokholmas piepilsēta, Stokholmas lēnē, 64600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Eregrunda pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 1550 iedzīvotāju (2010. g.)
- Esthammara pilsēta Zviedrijā, Upsalas lēnē, 4500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kārlstade pilsēta Zviedrijā, Vēnerna ziemeļu piekrastē, Vermlandes lēnes administratīvais centrs, 61700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hāgfoša pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 5100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Filipstāde pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 6000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sefle pilsēta Zviedrijā, Vermlandes lēnē, 9000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Šellefteo pilsēta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, 32800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ūmeo pilsēta Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Skāra pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 10800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Marstrande pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Mariestāde pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 15600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Falšēpinga pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 16300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vēnešborja pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 21700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kungelva pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 22800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Līdšēpinga pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 25600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Udevalla pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 31200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ševde pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 34500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Trolhetana pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 46500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Stremstade pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 6300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Līsešila pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 7600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Tīdaholma pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 8000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ulrīsehamna pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, 9800 iedzīvotāju (2010. g.)
- Burosa pilsēta Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 66300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nora pilsēta Zviedrijā, Vestermanlandes lēnē, 6500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ernskeldsvīka pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 29000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Krāmfoša pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 6000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sollefteo pilsēta Zviedrijā, Vesternorlandes lēnē, 8600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Arboga pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 10300 iedzīvotāju (2010. g.), dibināta 1200. g.
- Fāgešta pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 11100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Sāla pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnē, 12300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Vesterosa pilsēta Zviedrijā, Vestmanlandes lēnes administratīvais centrs, 110900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Jenšēpinga pilsēta Zviedrijā, ziemeļrietumu Smolandē, pie Veterna ezera dienvidu gala, lēnes administratīvais centrs, 61600 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1284. g.
- Ludvīka pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā (_Ludvika_), Dālarnas lēnes dienvidos, 15000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Eskilstūna pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Āvesta pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 14500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Borlenge pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā, Dālarnas lēnē, Dālelvenas krastos, 41700 iedzīvotāju (2010. g.)
- Noršēpinga pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, Esterjētlandes lēnē, osta Mūtalas krastos, 87200 iedzīvotāju (2010. g.)
- Kalmara pilsēta Zviedrijas dienvidaustrumos, lēnes administratīvais centrs, osta Kalmaras šauruma krastā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Īstade pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Ystad_), Skones lēnē, 18300 iedzīvotāju (2010. g.), osta, prāmju satiksme ar Bornholmas salu (Dānija) un Poliju, labi saglabājušās 16.-18. gs. guļbaļķu ēkas, franciskāņu ordeņa klosteris (tagad muzejs), pirmās ziņas no 13. gs.
- Lanskrūna pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Landskrona_), Skones lēnē, osta Ēresunna krastā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.)
- Malme pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Malme_), Skones lēnē, 303900 iedzīvotāju (2010. g.)
- Trelleborja pilsēta Zviedrijas dienvidos (_Trelleborg_), Skones lēnē, osta Baltijas jūras krastā, 28300 iedzīvotāju (2010. g.)
- Gēteborga pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos, pie Gētas ietekas Kategatā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 540100 iedzīvotāju (2010. g.), lielākā Zviedrijas osta; Jēteborga
- Veckurpnieku pilskalns pilskalns Valkas novada Zvārtavas pagastā, tas ir šaura, stāva paugura augstākā daļa (augstums - 12-14 m), kas no pārējā paugura norobežota ar \~5 m dziļu pāržmaugu un \~1 m dziļu grāvi, veikti nelieli mākslīgi pārveidojumi, kultūrslānis nav konstatēts un datējums nav zināms; Krautavu kalns
- Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns
- Pīte Pīteo, pilsēta Zviedrijā
- Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks
- Norlandes plato plakankalne Skandināvijas pussalas ziemeļaustrumos (“Norrland”), Zviedrijas ziemeļos un daļēji Somijā, pakāpienveidīgi pazeminās Botnijas līča virzienā no 800-200 m vjl.
- Hellvīkena plats un sekls Ēresuna līcis (_Höllviken_) uz ziemeļiem no Falsterbū zemesraga, Zviedrijā, Skones lēnes dienvidrietumos
- Olivas miera līgums Polijas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1660. g. 23. aprīlī (3. maijā) Olivas klosterī (pie Gdaņskas Polijā), tas izbeidza Polijas-Zviedrijas karu (1655.-1660. g.) un atzina Zviedrijas tiesības uz iekaroto Vidzemi un Dienvidigauniju
- Valles kauja Polijas-Lietuvas karaspēka un Zviedrijas karaspēka kauja 1626. g. 17. janvārī, kurā Zviedrijas karaspēks guva uzvaru
- Štumsdorfas pamiers Polijas-Lietuvas un Zviedrijas līgums, noslēgts 1635. g 12. septembrī Štumsdorfas ciemā (uz dienvidiem no Gdaņskas, tagadējā Polijā), kas 26 gadiem pagarināja Altmarkas pamiera noteikumus, bet ar nedaudz labvēlīgākiem nosacījumiem Polijai-Lietuvai
- zvaigšņenieki Priekules novada Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Zvaigznes" iedzīvotāji
- aizbildnības tiesas prāva process Zviedrijā pret Kārļa XI aizbildnības vadību, kuras locekļi 1680. g. tika apsūdzēti izšķērdībā, un viņiem piesprieda samaksāt lielu kompensāciju
- Baltie klāni purvs Madonas novada Indrānu pagasta dienvidaustrumu daļā, Aiviekstes kreisajā krastā starp pietekām Abaini un Zvidzi, platība 4029 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4 m, rietumu un ziemeļu daļā daudz ezeriņu un akaču
- Harudens pussala Gotlandes salas ziemeļos, Zviedrijā
- Budjanka Pussala Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krastā, Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Vermlandsnēsa pussala Vēnerna ezera ziemeļrietumu daļā, Zviedrijā, Vermlandes lēnē
- Hūrnslandete pussala Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos, iesniedzas Botnijas līcī
- Ravanes ezers Raganas ezers Zvārtavas pagastā
- reālūnija Reālā ūnija, divu valstu apvienība, kurām ir kopīgs vad. un parasti kopīgas ārlietu institūcijas, piem., Zviedrijas un Norvēģijas apvienība no 1814. - 1905. g.
- muižu restitūcija reducēto muižu īpašuma tiesību atjaunošana to agrākajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, 17. gs. 20. gados to nelielos apmēros veica Zviedrijas karalis
- Ķeizarmežs Rīgas pilsētas daļas "Mežaparks" nosaukums līdz 1923. g., kas cēlies no tā, ka 1621. g., Rīgas ieņemšanas laikā, Zviedrijas karalis Gustavs II Ādolfs šajā apkārtnē ierīkoja sava karaspēka nometni
- Ronnebija Ronnebī, pilsēta Zviedrijā
- zvaigznītieši Ropažu novada apdzīvotās vietas "Zvaigznītes" iedzīvotāji
- Jellivares kalns rūdas atradne Lapzemes ziemeļaustrumu daļā ("Gaellivare"), otra lielākā dzelzsrūdas atradne Zviedrijā, kas bija zināma jau 18. gs., plašāka mēroga rūdas ieguve sākās 19. gs. 80. gados
- Rundtert Runtorta muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
- Rūšupe Rūsiņupīte, Zvirgzdes pieteka
- Ēlande sala Baltijas jūrā (zviedru valodā _Oeland_), ietilpst Zviedrijas Kalmaras lēnē, atrodas pie Skandināvijas pussalas dienvidu daļas, no kuras to atdala Kalmaras šaurums, platība - 1342 kvadrātkilometri, garums - 137 km, lielākais platums - 16 km, 23000 iedzīvotāju (2005. g.), līdz 57 m augsts kaļķakmens plato
- Zēlande sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga ziemeļaustrumos, Ēresuna šaurums šķir no Zviedrijas, platība - 7016 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 126 m vjl., daudz ezeru
- Gotska Sandēne sala Baltijas jūrā, uz ziemeļiem no Gotlandes, Zviedrijas teritorija
- Fora sala Baltijas jūrā, Zviedrijas Gotlandes lēnē, ziemeļaustrumos no Gotlandes salas
- Muše sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Orne sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Ūte sala Baltijas jūrā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Justere sala Baltijas jūrā, Zviedrijas teritorija, Stokholmas lēnē
- Age sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Agö_), Zviedrijas teritorija
- Alnēne sala Baltijas jūras Botnijas līcī (_Alnön_), Zviedrijas piekrastē, pie Indālselvenas ietekas jūrā
- Grēse sala Baltijas jūras Botnijas līcī, Zviedrijas teritorija, ietilpst Upsālas lēne
- Singe sala Baltijas jūras Botnijas līča dienvidrietumos, Olandshava šauruma ziemeļrietumos, Zviedrijā, Stokholmas lēnē
- Bjerke sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Vede sala Baltijas jūras Olandshava šaurumā, Zviedrijas piekrastē, Stokholmas lēnē
- Sturke sala Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumu daļā, Zviedrijas Blēkinges lēnē
- Holmēna sala Botnijas līča Zviedrijas piekrastē, Vesterbotenas lēnē, iepretim Ūmeo pilsētai
- Hallandsvedere sala Kategata dienvidaustrumos, Zviedrijas teritorija, Skones lēnē
- Ādela sala Mēlarena ezera austrumu daļā, Zviedrijā, platība - 32 km^2^, viduslaiku pils Ālsnes drupas
- Hījumā sala Monzunda arhipelāgā ("Hiiumaa"), Baltijas jūrā pie Somu jūras līča, pieder Igaunijai, 965 kvadrātkilometri, 18000 iedzīvotāju, 1582.-1781. piederēja Zviedrijai, pēc tam Krievijai, no 1918. neatkarīgās Igaunijas sastāvā; Dago
- Urusta sala Skageraka austrumos, Zviedrijas piekrastē, Vesterjētlandes lēnē
- Kollandse sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Toše sala Vēnerna ezerā, Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē
- Visingse sala Veterna ezerā, Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
- Šērna sala Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, Ziemeļjūrā, Skageraka un Kategata piekrastē
- Salaiņa ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
- Salaiņu ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
- zvārdenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvārde" iedzīvotāji
- Schwarden Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums
- Švardenskaja Saldus novada Zvārdes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Kusteras salas salu grupa Ziemeļjūrā, Skagerakā, Zviedrijas piekrastē
- zvejniekciemieši Saulkrastu novada Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejniekciems" iedzīvotāji
- Snabens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē
- Fāludens sauszemes izvirzījums Baltijas jūrā Gotlanes salas dienvidu daļas austrumu piekrastē, Zviedrijā, Gotlandes lēnē
- Selekovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā
- Seļakovas ezers Seļekova ezers Zvirgzdenes pagastā
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas
- pimveris sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis
- zvirgzdieši Siguldas novada Allažu pagasta apdzīvotās vietas "Zvirgzdi" iedzīvotāji
- ēre sīknaudas monēta Zviedrijā, Norvēģijā un Dānijā (1 ē = 1/100 kronas)
- Varaža Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Zviergža-Varaža" nosaukuma variants
- skandināvi Skandināvijas valstu (Dānijas, Norvēģijas un Zviedrijas) iedzīvotāji
- Hadings Skandināvu mitoloģijā - Dānijas karaļa Gorma dēls, kas uzauga Zviedrijā pie milžiem, kuri viņam iemācīja maģiju
- Starkads skandināvu mitoloģijā - vikings, ar kura vārdu saistīti daudzi varoņdarbi, kas paveikti Dānijā un Zviedrijā
- zvārtavieši Smiltenes novada Gaujienas pagasta apdzīvotās vietas "Zvārtava" iedzīvotāji
- Švedeļi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" bijušais nosaukums
- zvidrinieši Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvidriņi" iedzīvotāji
- Zvīdreņi Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukuma variants
- Zvīdreni Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Zvīdriņi" nosaukums latgaliski
- Somija Somijas Republika - valsts Ziemeļeiropā (somu valodā "Suomi", zviedru valodā "Finland"), platība - 338144 kvadrātkilometri, 5,25 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Helsinki, administratīvais iedalījums - 18 reģionu un 1 speciālais reģions, robežojas ar Zviedriju, Norvēģiju un Krieviju, kā arī ar Baltijas jūru
- kiloponds spēka kilograma nosaukums, ko lieto vairākās Eiropas valstīs (Vācijā, Austrijā, Zviedrijā)
- ponds Spēka mērvienība, ko lieto Vācijā, Austrijā, Zviedrijā; l p = 0,00980665 N
- Zviergža-Varaža Stabulnieku pagasta apdzīvotās vietas "Zvērgža-Varaža" nosaukuma variants
- Nobela prēmija starptautiska balva, pati prestižākā balva pasaulē, ko piešķir kopš 1901. gada fizikā, ķīmijā, fizioloģijā vai medicīnā, literatūrā un par darbību miera veicināšanā tiem, kuri “devuši lielāko labumu cilvēcei”; kopš 1969. g. tiek piešķirta arī Nobela memoriālā prēmija par darbiem ekonomikas zinātnēs, ko nodibināja Zviedrijas Valsts banka
- masonisms Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; brīvmūrniecība
- brīvmūrniecība Starptautiska reliģiski ētiska kustība, radās 18. gs. sākumā Anglijā, izplatījās Francijā, Vācijā, Zviedrijā, Krievijā un ASV u. c. valstīs, tā ir daļēji noslēpumaina biedrība, kas saglabājusi noteiktus mistiskus simbolus un ceremonijas; masonisms
- Tiņņupīte Stepupes kreisā krasta pieteka Zvārtavas pagastā, garums - 9 km; Tinupīte
- Stricken Striķu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
- Stūrezers Stūršens - ezers Zviedrijā
- karolīns Sudraba nauda, ko 1718 kala Zviedrijas karalis Kārlis XII
- Čunku ezers Svētaiņu ezers Zvārdes pagastā
- fērdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos
- fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi
- Šellefte Šelleftelvena - upe Zviedrijā
- Šelleftea Šellefteo - pilsēta Zviedrijā
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- Trejkungu diena tautā parastākais Zvaigznes dienas vārds (6. janvāris)
- gēti tauta, kas senatnē apdzīvoja lielu Zviedrijas dienvidu daļu; uzskata, ka tie izveidojuši savu valsti ar centru Vesterjētlandē; no 11. gs. ietilpa zviedru valstī
- zviedri tauta, Zviedrijas pamatiedzīvotāji; runā zviedru valodā, ticīgie - luterieši
- TEA Tautas estrādes ansamblis (kopā ar nosaukumu, piem., TEA "Zvaigznīte")
- Kocki Teiruma Kocki - apdzīvota vieta (skrajciems) Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā
- Ericsson Telekomunikāciju koncerns, lielākais Zviedrijā un viens no vadošajiem pasaulē, dib. 1876. g.
- Ciblas novads tika izveidots 2000. g. Ludzas rajona sastāvā, apvienojot Ciblas un Līdumnieku pagastu; 2009.-2021. g. apvienoja Blontu, Ciblas, Līdumnieku, Pušmucovas un Zvirgzdenes pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes un Kārsavas novadu, kā arī ar Krieviju; 2021. g. iekļauts Ludzas novadā
- komunālpadomnieks Tituls vadošam komūnas ierēdnim Zviedrijā, kas izraudzīts uz politiskiem pamatiem; Stokholmā šis tituls ir pilsoniskais padomnieks
- Turne Torne - upe Zviedrijas ziemeļos, robržupe ar Somiju, kur saucas - Torniojoki
- zvejnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
- zvarenieki Tukuma novada Sēmes pagasta apdzīvotās vietas "Zvare" iedzīvotāji
- Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers
- Hārsprongets Ūdenskritumu virkne Lūles upē, Zviedrijas ziemeļos, lejpus Stūra Lūlevatena ezera, 3 km posmā 4 pakāpes, kopējais augstums - 63 m (augšējais Hārsprongets - 27 m)
- Zvirgzdupīte ūdenstece Kocēnu pagastā, ietek Vaidavas ezera ziemeļu galā, garums - 7 km; Zvirgzdupe
- Rūbežneica Ūdenstece Ludzas novada Zvirgzdenes pagastā, ietek Franapoles ezerā; Robežnica
- Plītnīca Ūdenstece, kas savieno Mazo Ludzas ezeru ar Zvirgzdenes ezeru Ludzas novada Isnaudas pagastā
- Zvirgzdenes dzirnavezers ūdenstilpe Zvirgzdenes pagastā, platība — 4,4 ha
- Aims upe Latvijā, Smiltenes novada Gaujienas pagastā, Gaujas kreisā krasta pieteka, iztek no Zvārtavas ezera, garums - \~1 km; Zvārtava
- Asna upe Madonas novada Ošupes pagastā, Zvidzes kanāla labā krasta pieteka, senāk ietecēja Lubānā
- Trīsilelva upe Norvēģijā (_Trysilelv_), iztek no Fēmunenna ezera, lejtece Zviedrijā, kur saucas Klārelvena (_Klaraelven_), kopējais garums - 347 km, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
- Rotnana upe Norvēģijā un Zviedrijā, caurtekot dažus mazākus ezerus ietek Vēnernā
- Esterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas kreisā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos Norvēģijā, garums - 280 km
- Vesterdālelvena upe Norvēģijā un Zviedrijā, Dālelvenas labā satekupe, sākas Skandināvijas kalnos
- Muonio upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās somu nosaukums (zviedru - Muonioelvena), izveidojas, satekot Leteseno un Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvena), satekot ar Tornelvenu izveido Tornionjoki (zviedru - Torne), kas ietek Botnijas līcī
- Muonioelvena upe Somijas un Zviedrijas ziemeļos, šo valstu robežupe, tās zviedru nosaukums (somu - Muonio), izveidojas, satekot Leteseno un Šēnšemeelvenai (somu - Konkemeeno), satekot ar Tornelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas ietek Botnijas līcī
- Konkemeeno upe Somijas ziemeļos, robežupe ar Zviedriju (zviedru nosaukums - Šēnšemeelvena), satekot ar Leteseno izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu)
- Leteseno upe Somijas ziemeļrietumos, satekot ar Konkemeeno (zviedru - Šēnšemeelvenu) izveido Muonio (zviedru - Muonioelvenu), kas ir robežupe ar Zviedriju
- Tornionjoki upe Somijas ziemeļu daļā, robežupe ar Zviedriju (kur saucas - Torne), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonio (zviedru - Muonioelvena), ietek Botnijas līcī
- Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka
- Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
- Klārelvena upe Zviedrijā (_Klaraelven_), augštece Norvēģijā, kur saucas - Trīsilelva (_Trysilelv_), kopējais garums - 347 km, iztek no Fēmunnena ezera, ietek Vēnerna ezerā pie Kārlstades
- Jungana upe Zviedrijā (_Ljungan_), garums - 350 km, sākas no Hēlagfjella, ietek Botnijas līcī pie Sundsvallas, vairākas HES
- Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
- Vānona upe Zviedrijā, Dālarnas lēnē, ietek Venjansšenā
- Voksnana upe Zviedrijā, Jemtlandeas un Jēvleborjas lēnē
- Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades
- Emona upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Kalmaras lēnē, ietek Baltijas jūras Kalmaras šaurumā
- Looma upe Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
- Helje upe Zviedrijā, Krūnubejas un Skones lēnē, ietek Baltijas jūras Hānes līcī
- Vetasjoki upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas kreisā satekupe
- Linaelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Angesanas labā satekupe
- Pītelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Ranelvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, ietek Botnijas līča Bokefjerdena līcī
- Angesana upe Zviedrijā, Norbotenas lēnē, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Laiselvena upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes dienvidrietumos, lejtece Vesterbotenas lēnē, Vindelelvenas kreisā krasta pieteka
- Rostueatnu upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos
- Lainio upe Zviedrijā, Norbotenas lēnes ziemeļaustrumos, Tornelvenas kreisā krasta pieteka
- Bišelvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Obielvena upe Zviedrijā, Norbotenas un Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Vindelelvena upe Zviedrijā, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, izteka un īss augšteces posms Norbotenas lēnes dienvidrietumos, tālāk - Vesterbotenas lēnē
- Ērelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Legdelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Botnijas līcī
- Vojmana upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnē, ietek Vojmšena ezerā
- Erelvena upe Zviedrijā, Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumos, ietek Botnijas līcī
- Jīde upe Zviedrijā, Vesterbotenas un Vesternorlandes lēnē, ietek Botnijas līcī pie Husumas
- Tīdana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes lēnē, ietek Vēnernā
- Viskana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā
- Ētrana upe Zviedrijā, Vesterjētlandes un Hallandes lēnē, ietek Kategatā pie Falkenberjas
- Lāgana upe Zviedrijas dienvidos, Krūnuberjas un Hallandes lēnē, iztek no Bolmena ezera Smolandes augstienes dienvidu malā 142 m vjl., ietek Kategatā
- Jeta upe Zviedrijas dienvidrietumos, iztek no Vēnerna ezera un ietek Kategatā (Ziemeļjūrā), 91 km gara, pie grīvas atrodas Gēteborgas osta
- Fjelša upe Zviedrijas vidienē, garums - 260 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
- Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
- Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī
- Vojmona upe Zviedrijas vidienē, Ongermanelvenas kreisā krasta pieteka
- Dālelvena upe Zviedrijas vidusdaļā, izveidojas, satekot Vesterdālelvenai un Esterdālelvenai, garums - 240 km (kopā ar Esterdālelvenu - 520 km), ietek Botnijas līcī
- Kālikselvena upe Zviedrijas ziemeļos (_Kalixaelven_), Norbotenas filkē, garums - 430 km, sākas Skandināvijas kalnos uz dienvidiem no Kebnekaises kalna, ietek Botnijas līča ziemeļu galā
- Pīte upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 305 km, sākas Skandivānijas kalnos, tek caur šauru ezeru virkni, ūdenskritumi vairākās pakāpēs, ietek Botnijas līcī
- Lūlelvena upe Zviedrijas ziemeļos, garums - 450 km, sākas Norvēģijā, ietek Botnijas līcī pie Lūleo
- Engesona upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Kaituma upe Zviedrijas ziemeļos, Kālikselvenas labā krasta pieteka
- Šelleftelvena upe Zviedrijas ziemeļos, Norbotenas lēnē, garums - 410 km, iztek no Ikesjaura ezera Skandināvijas kalnos, tek pa Norlandes plakankalni caur Hūrnavana, Udjaures, Stūrāvana ezeru, ietek Botnijas līcī
- Šēnšeneelvena upe Zviedrijas ziemeļos, robežupe ar Somiju (somu nosaukums - Konkemeeno), satekot ar Leteseno izveido Muonioelvenu (somu - Muonio), kas arī ir robežupe ar Somiju
- Tornelvena upe Zviedrijas ziemeļos, satekot ar Somijas un Zviedrijas robežupi Muonioelvenu izveido Torni (somu - Tornionjoki), kas visā tās garumā arī ir Somijas un Zviedrijas robežupe un ietek Botnijas līcī
- Torne upe Zviedrijas ziemeļu daļā, robežupe ar Somiju (kur saucas - Tornionjoki), izveidojas, satekot Tornelvenai un Muonioelvenai (somu - Muonio), ietek Botnijas līcī
- Ūmelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, garums - 460 km, sākas Everumana ezerā 520 m vjl., Norlandes plakankalnē tek pa dziļu ieleju caur ezeriem, ietek Botnijas līcī
- Juktana upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka
- Vindelvena upe Zviedrijas ziemeļu daļā, Vesterbotenas lēnē, Ūmelvenas kreisā krasta pieteka, garums - 450 km
- Blaževiču dzirnavezers uz Čodarānu upes uzpludināta ūdenskrātuve, Ludzas novada Blontu pagastā pie Zvirgzdenes pagasta robežas, platība — \~3 ha; Čodarānu dzirnavezers
- Krimuldas pils uzcelta 13. gs. 2. pusē vai 14. gs. sākumā, 1601. g. Polijas-Zviedrijas kara laikā nopostīta, 1861.-1863. g. dažas ēkas daļēji atraktas no drupām
- Zvirgzdupes ūdenskrātuve uzpludināta uz Zvirgzdupītes Kocēnu novada Kocēnu pagastā, platība — 18 ha
- Zvanezers Uzstādināts uz Kangarupītes Ogres novada Meņģeles pagastā, \~500 m pirms ietekas Ogrē, platība - 3,1 ha; Meņģeles ezers; Zvanu ezers
- Staņķu dzirnavezers uzstādināts Zvirgzdes pietekā Rūsiņupītē, Vecumnieku pagastā, platība - 22,9 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 420 m, lielākais dziļums - 2,4 m, virsūdens aizaugums - 80%; Staņķa ezers
- Vadaiņa Vadaiņa ezers - Vadainis Zvārtavas pagastā
- Naudas ezeri vairāki purva ezeri Indrānu pagastā, uz rietumiem no Zvidzes upes
- aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
- birzulieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Birzuļi" iedzīvotāji
- Priedaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" bijušais nosaukums padomju laikā
- Cirgaļu mežniecība Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Cirgaļi" nosaukuma variants
- kalnainieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaine" iedzīvotāji
- mierkalnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Mierkalns" iedzīvotāji
- Kalnaine Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepi" nosaukums padomju laikā
- stepēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Stepji" iedzīvotāji
- zaķēnieši Valkas novada Zvārtavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķi" iedzīvotāji
- Adsel-Schwarzhof Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums
- Svartskaja Valkas novada Zvārtavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
- ziemeļvalstis Valstis, kas atrodas ziemeļos (Zviedrija, Norvēģija, Dānija, ieskaitot Fēru salas, Somija, ieskaitot Ālandu salas, Islande; bieži tiek ietverta arī Grenlande)
- tiesībsargs Valsts amatpersona, kuras pienākums ir izskatīt cilvēku sūdzības pret valsts iestādēm un aizstāvēt konkrētas personas no šo iestāžu patvaļas (Zviedrijā kopš 18. gs., daudzās citās Eiropas valstīs - pēc 2. pas. kara); ombudsmanis, ombudsmenis
- apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II)
- runstike Vara monēta Zviedrijā (1776-1855), vienāda ar 1/12 šiliņa
- Krautavu kalns Veckurpnieku pilskalns Zvārtavas pagastā
- Alt-Schwarden Veczvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
- Vēdera ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā
- Vederu ezers Vēderis, ezers Zvārtavas pagastā
- Vēnera ezers Vēnerns, ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā
- Vēnesborja Vēnešborja - pilsēta Zviedrijā
- zvejnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
- Vesterdāla Vesterdālelvena - upe Norvēģijā un Zviedrijā
- Rietumjētlande Vesterjētlande, lēne Zviedrijā
- Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija
- Svealande Vēsturisks novads Zviedrijas centrālajā daļā, platība - 81000 kvadrātkilometru, kur XI-XVI gs. izveidojās Zviedrijas valsts vēsturiskais kodols
- Norlande vēsturisks novads Zviedrijas ziemeļos (_Norrland_), platība - 243300 kvadrātkilometru, lielāko daļu teritorijas aizņem plakankalne (augstums 500-800 m vjl.)
- Vetera ezers Veterns, ezers Zviedrijas dienvidu daļā
- Narvas svīta vidusdevona Eifela stāva stratigrāfiskā vienība, biezums — 70-170 m, atsegumi Kurzemes pussalas ziemeļos pie Zviedrvalka ietekas Pitragupē, kā arī gravā netālu no Sīkraga
- Ālsne Viduslaiku pils uz Ādela salas Mēlarezerā, Zviedrijā, cēlis Maguss Laduloss (1270. g.), 14. gs. izpostīta, drupas atraktas (1916.-1920. g.)
- Zvirgzdenes ezers viens no Ludzas ezeriem, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Zvirgzdenes pagastā pie Ludzas novada un pilsētas robežas, 133,2 m vjl., platība — 134 ha, garums — 2,7 km, lielākais platums — 0,9 km, lielākais dziļums — 4,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis ezers; Zvirgzdienes ezers; Zvirgzdines ezers
- Asiņainais Svens viens no pēdējiem Zviedrijas pagānu karaļiem, ievēlēts, domājams, ap 1070. g., pēc 3 gadu valdīšanas gāzts
- Hoverūda vieta Zviedrijā, Dālslandē, kur atrodas akvedukts, kas Dālslandes kanālu 32,5 m garumā pārvada pār Uperūdas upi
- lēne Vietējās pārvaldes administratīvā vienība Zviedrijā
- Laužu kanāls Vijas labā krasta pieteka Valkas novada Zvārtvas pagastā un Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 14 km, iztek no Vadaiņa; Vadainis
- āms vīna un degvīna tilpuma mērs Zviedrijā 17.-18. gs. (~157 l), Latvijā 163,024 litri (daudzās Eiropas valstīs ap 150 l (134,725-174,7552 l); Holandē 155 l, Beļģijā 142 l (19. gs. beigās), dalījās 4 enkuros un 60 kannās
- Vindela Vindelvena - upe Zviedrijā
- Kebnekajse virsotne Skandināvijas kalnu ziemeļos (_Kebnekaise_), augstākā virsotne Zviedrijā, augstums 2117 m, sākas vairāki šļūdoņi; Kiebnekaisi
- Galtosens virsotne Zviedrijas dienvidu daļā, agstums - 362 m
- Kārklupe Zaņas kreisā krasta pieteka Saldus novada Kursīšu un Zvārdes pagastā, garums - 12 km
- Melnais purvs zemais purvs Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība 545 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 3,8 m
- Torhamns zemesrags Baltijas jūras rietumos, Hānes līča ziemeļaustrumos, Zviedrijas Blēkinges lēnē
- Bjureklubs zemesrags Botnijas līča rietumos, Zviedrijas Vesterbotenas lēnes teritorija
- Kullene zemesrags Zviedrijā, Skones lēnes ziemeļrietumu daļā, Ērsunda šauruma ziemeļaustrumos
- Sandhammarens zemesrags Zviedrijas dienvidos, Skones lēnes dienvidaustrumos
- Smigehuks zemesrags Zviedrijas dienvidos, Skones lēnes dienvidrietumu daļā
- NAFO Ziemeļrietumu Atlantijas Zvejniecības organizācija ("North-West Atlantic Fisheries Organisation")
- plaktene Zvagulis - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
- plākšata Zvagulis ("alectorolophus major")
- plākškatiņš Zvagulis ("alectorolophus major")
- blaktenes Zvagulis ("Rhinanthus")
- brazdīns Zvagulis ("Rhinanthus")
- ķetajupuķe Zvagulis ("Rhinanthus")
- naudiņas Zvagulis ("Rhinanthus")
- nauduls Zvagulis ("Rhinanthus")
- plaksnes Zvagulis ("Rhinanthus")
- plaktene Zvagulis ("Rhinanthus")
- plaktiņa Zvagulis ("Rhinanthus")
- plaktiņas Zvagulis ("Rhinanthus")
- plaktine Zvagulis ("Rhinanthus")
- plaktiņi Zvagulis ("Rhinanthus")
- plauki Zvagulis ("Rhinanthus")
- plikši Zvagulis ("Rhinanthus")
- saulesviese Zvagulis ("Rhinanthus")
- plaktiņš Zvagulis ("Rhinanthus") - cūknātru (vīrceļu) dzimtas parazītisks lakstaugs (nezāle) ar dzelteniem ziediem, plakanu četrdaļīgu kausu, kurā nogatavojušās pogaļas, piemēram, vējā, skan
- žvangulis Zvagulis, zvārgulis
- žvankšis Zvagulis, zvārgulis
- rhinanthus Zvaguļi
- alfa Zvaigznāja spožākā zvaigzne
- zvaigžņājs Zvaigznājs
- konstellācija Zvaigznāju novietojums, cilvēkam dzimstot
- konstellācija Zvaigznāju savstarpējais stāvoklis
- zvaiga Zvaigzne
- zvaigzde Zvaigzne
- zvaigzdne Zvaigzne
- zvaigzna Zvaigzne
- zvaizde Zvaigzne
- zvaizla Zvaigzne
- zvaizne Zvaigzne
- zveigzna Zvaigzne
- zveigzne Zvaigzne
- Saule Zvaigzne - mūsu planētu sistēmas centrālais debess ķermenis, Zemei tuvākā zvaigzne, karstas plazmas lodveida ķermenis
- pirmzvaigzne Zvaigzne pirmajā, sākotnējā attīstības stadijā
- saimniekzvaigzne Zvaigzne, ap kuru riņķo viena vai vairākas citplanētas, attiecībā pret šīm planētām
- rentgenzvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams rentgenstarojums
- radiozvaigzne Zvaigzne, kam ir novērojams starojums radioviļņu diapazonā
- maiņzvaigzne Zvaigzne, kam konstatējamas spožuma maiņas
- stāvzvaigzne Zvaigzne, kam nav ievērojamas redzamās īpatnējās kustības (kādas ir, piemēram, planētām)
- subpundurzvaigzne Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas pundurzvaigžņu apgabalā zem galvenās secības, pieder pie sestās starjaudas klases; zempunduris
- submilzis Zvaigzne, kas Hercšprunga-Rasela diagrammā atrodas starp milzu zvaigžņu apgabalu un galveno secību; pieder pie ceturtās starjaudas klases; submilzu zvaigzne
- pārnova Zvaigzne, kuras spožums (pēc eksplozijas) palielinās ievērojami vairāk nekā novai; supernova
- nova Zvaigzne, kuras spožums pēkšņi daudzkārt palielinās un pēc tam pakāpeniski samazinās līdz iepriekšējam spožumam
- stārs Zvaigzne, ļoti populārs mākslinieks
- ceļazvaigzne Zvaigzne, pēc kuras nosaka ceļa virzienu
- sider- Zvaigzne, zvaigžņu
- sidero- Zvaigzne, zvaigžņu
- nozvaigznojies Zvaigznēm klāts
- zvaigzniens Zvaigznēm klāts laukums
- komētīti Zvaigznēm līdzīgi akmeņi ar zīmēm, kas atgādina komētas
- luminozitāte Zvaigznes absolūtais spožums; zvaigznes redzamais spožums, ja tā atrastos 33,2 gaismas gadu (10 parseku) attālumā
- ekosfēra Zvaigznes apkaimes apgabals, kurā var attīstīties dzīvība
- krustaine Zvaigznes diena
- atkryškys Zvaigznes diena (6.I)
- Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī
- aizklāšanās Zvaigznes vai planētas aizklāšanās ar Mēnesi, planētas (Merkura vai Veneras) pāriešana pāri Saules diskam, planētas pavadoņa aiziešana aiz planētas, zvaigznes aizklāšanās ar planētu, aptumsuma maiņzvaigznes komponentu savstarpējā aizklāšanās, arī Saules aptumsums
- astrancija Zvaigznīte - čemurziežu dzimtas ģints ("Astrantia")
- asterisks Zvaigznīte (*), simbols, ko lieto dažādām norādēm iespieddarbos
- astrantia Zvaigznītes - čemurziežu dzimtas ģints
- astrofilīts Zvaigžņaini, paralēlšķiedraini agregāti, kas sastopami nefelīnsienītos un pegmatītos; krāsa dzeltenbrūna un brūna
- sazvaigznīt Zvaigžņotam kļūt
- sazvaigznīties Zvaigžņotam kļūt
- sazvaigznoties Zvaigžņotam kļūt
- zvaigzdots Zvaigžņots
- zvaigznojs Zvaigžņots
- kiloparseks Zvaigžņu attāluma mērvienība, vienāda ar 1000 parsekiem
- astrognozija Zvaigžņu debess pazīšana, prasme pazīt pie debesīm zvaigznājus un atsevišķas zvaigznes
- asteroīds Zvaigžņveida
- astroīds Zvaigžņveida
- zvaigžņveidīgs Zvaigžņveida (1)
- zvaigžņveidīgs Zvaigžņveida (2)
- monasters Zvaigžņveida figūra nenormālā mitozes norisē, kad hromosomas ir sadalījušās, bet šūnas dalīšanās nenotiek
- zvaigumiņš Zvaigžņveida zīme uz pieres
- kvazārs Zvaigžņveidīga aktīvā galaktika, kurai raksturīgs ļoti intensīvs starojums radioviļņu diapazonā
- stirkāt Zvalstīgi un ar lieliem soļiem iet
- valgans Zvalstīgs, nestabils (parasti par laivu)
- zvalbīt Zvalstīt
- zvārot Zvalstīt
- svalstīt Zvalstīt, valstīt
- svelstēt Zvalstīt, valstīt
- dvalstīties Zvalstīties
- zvalbīties Zvalstīties
- zvāroties Zvalstīties (1)
- zvilstīties Zvalstīties, gulšņāt, guļavāt
- iezvelties Zvalstoties iebraukt (kur iekšā) - par transportlīdzekļiem
- atsazvelties Zvalstoties, grīļojoties atnākt (parasti par resnu cilvēku)
- mēle Zvana sastāvdaļa - garena, kustīgi iestiprināta vālīte zvana vidū, kas piesitoties rada skaņu
- svanārs Zvanārs
- Zvejnieku ezers Zvanenieku ezers Zaubes pagastā
- Zvanenieks Zvanenieku ezers Zaubes pagastā
- Meņģeles dzirnavezers Zvanezers, dzirnavezers Meņģeles pagastā
- zvaņus Zvaniķis
- trīkalas Zvaniņi (pie ilksīm u. c.)
- treikalas Zvaniņi, trīkalas
- treikuli Zvaniņi, trīkalas
- campanella Zvaniņš
- zvaniņi Zvaniņš
- žvingulis Zvaniņš (piemēram, viens no piekariņiem zirga iejūgam)
- pulkstinītis Zvaniņš zirga pajūga greznošanai
- šķindeklis Zvaniņš, grabulītis
- ilkspulkstenis Zvaniņš, ko kar pie ilkss
- pulkstens Zvaniņš; pulkstenis
- žogtītņi Zvaniņtītņi
- žogvītņi Zvaniņtītņi
- zvārgulenes Zvaniņziežu ģints ar smaržīgiem ziliem ziedķekariem garās nokarenās piramidālās skarās
- bimbalas Zvanīšana
- bimbināt Zvanīt
- dungstēt Zvanīt
- džindžēt Zvanīt
- džindžināt Zvanīt
- glinkstēt Zvanīt
- klaučēt Zvanīt
- linglangot Zvanīt
- ļirkšēt Zvanīt
- skulbēt Zvanīt
- talšķināt Zvanīt
- zvindēt Zvanīt
- tillināt Zvanīt (ar zvārguli)
- ielangāt Zvanīt (nekvalitatīvi, kaut ko dauzot)
- bumbāt Zvanīt (par baznīcas zvanu)
- glinžināt Zvanīt ar rokas zvanu
- nozvanīt Zvanīt un pārstāt zvanīt (par zvanu, ierīci)
- pārzvanīt Zvanīt vēlreiz, no jauna
- bļinkstēt Zvanīt, skanēt
- skulbināt Zvanīt; skulbēt
- skulbis Zvanītājs
- zvanelis Zvanītājs
- zvanis Zvanītājs
- zvaņa Zvanoņa (1)
- piezvanīt Zvanot (pa telefonu), noraidīt signālu, lai uzsāktu sarunu
- izzvanīt Zvanot (pēc dievkalpojuma beigām), izvadīt (baznīcēnus)
- izzvanīt Zvanot (piemēram, ar durvju zvanu, pa telefonu), pieaicināt, panākt, ka atsaucas
- aizzvanīt Zvanot aizvadīt
- aizzvanīt Zvanot apdullināt
- iezvanīt Zvanot bēru ceremonijā, izvadīt (mirušo)
- pazvanīt Zvanot neilgu laiku, signalizēt, lai pasauktu (kādu)
- uzzvanīt Zvanot pamodināt
- piezvanīt Zvanot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē)
- piezvanīt Zvanot panākt, ka (durvju, vārtu) zvans noskan
- iezvanīt Zvanot pavēstīt par (reliģiskas ceremonijas) sākumu
- izzvanīt Zvanot pavēstīt par reliģiskas ceremonijas beigšanos
- izzvanīt Zvanot paziņot par (kā) beigām
- iezvanīt Zvanot paziņot par (kā) sākumu
- izzvanīt Zvanot radīt (skaņas)
- saskulbināt Zvanot sasaukt kopā
- bimbulis Zvans
- bimbuls Zvans
- campana Zvans
- skulbenis Zvans
- skulbis Zvans
- trijkulis Zvans
- trijkuls Zvans
- zvani Zvans
- zvanis Zvans
- pulkstenis Zvans (parasti neliels)
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris
- skandelis Zvans, zvārgulis
- pulkstīns Zvans; zvaniņš
- zvanmetāls Zvanu bronza, 80% vara un 20% alvas sakausējums, ko parasti lieto zvanu liešanai
- gongongs Zvanu bronza, sastāv no \~80% vara un \~20% alvas
- carillon Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību
- karijons Zvanu spēles, gk. baznīcu torņos Holandē un Beļģijā, sastāv no nelieliem zvaniem, kas savā starpā saskaņoti, spēlē ar pulksteņa mehānisma palīdzību
- zvanītava Zvanu tornis
- kampanile Zvanu tornis Itālijas viduslaiku un renesanses arhitektūrā (parasti četrstūrains, reizēm apaļš, un novietots savrup no dievnama)
- zvanveidīgs Zvanveida
- kļošs Zvanveida griezums apģērbam; bikšu galu paplatinājums; svārku apakšdaļas paplatinājums
- pulkstīnveidīgs Zvanveidīgs
- kļošinis Zvanveidīgs (par kleitu, svārkiem)
- Schwarden Zvārde
- Odzēnu ezers Zvārdes ezers Zvārdes pagastā
- žvārdzēt Zvārdzēt
- džindžala Zvārgulis
- kaukala Zvārgulis
- skandulis Zvārgulis
- zvadzulis Zvārgulis
- zvanulis Zvārgulis
- žvārgulis Zvārgulis
- zvārguļzvaniņš Zvārgulis
- zvirgulis Zvārgulis
- zvirguls Zvārgulis
- žvadzenis Zvārgulis (1)
- klankšķins Zvārgulis ar akmentiņiem iekšā
- klankšens Zvārgulis ar akmentiņiem iekšā; klankšķins
- klankšins Zvārgulis ar akmentiņiem iekšā; klankšķins
- klinkšens Zvārgulis, ko iekar zirgam kaklā nakts ganībās
- klankšis Zvārgulis, zvaniņš
- klankšķis Zvārgulis, zvaniņš
- grelot Zvārgulis; saitē savērtas bumbiņas sieviešu apģērba rotāšanai
- trijkalas Zvārguļi, zvaniņi
- Zvāre Zvarīte, Abavas pieteka
- Zvārīte Zvarīte, Abavas pieteka
- Adsel-Schwarzhof Zvārtavas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
- certains Zvēdrains, verveļains
- zveibulīt Zveibināt
- zvīrs Zveirs (1)
- zvejs Zveja
- zvejus Zveja
- loms Zvejā iegūtās zivis; zvejā iegūto zivju kopums, daudzums
- nozveja Zvejā iegūto vai iegūstamo dzīvnieku kopums (noteiktā laikposmā)
- kapelēšana Zveja no laivas ar āķi un vizuli (līdzīgi bļitkošanai ziemā zem ledus)
- tālzveja Zveja tāljūrās
- gūties Zvejā tikt iegūtam
- ruša Zveja vēlā rudenī
- ruža Zveja vēlā rudenī
- kopzveja Zveja, kurā piedalās vairāki vai daudzi
- cilpiņa Zvejas āķa atsevišķa daļa
- knīpe Zvejas āķis, ar kuru tīkla kārts tiek nostiprināta zem ledus
- laidenis Zvejas iekārta, ko nostiprina ūdenstilpē
- polme Zvejas koks ar ko tīklu pastumj zem ledus
- traļmeistars Zvejas kuģa komandas loceklis, kas vada zveju ar trali (1)
- kravella Zvejas kuģu tips 16. gs., atbilst spāņu karavellai
- kārba Zvejas laiva
- kārbe Zvejas laiva, kuras garums pa ķīli - 8-9 m, platums - 2-3 m, dziļums - ap 1 m; lieto gk. lašu zvejā Daugavas lejas galā un jūrā pie Daugavas
- dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž
- ungurkoks Zvejas laivas stūres vadāmais koks
- kārbinieks Zvejas laivas vadītājs
- lunka Zvejas osta
- dunkurs Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai)
- dunkuris Zvejas palīgrīks - kārts ar galā piestiprinātu koka kluci vai izdobtu koka puslodi (zivju dzīšanai); dalba
- pulgums Zvejas palīgrīks āma izcelšanai, koka kārts ar divām klūgām, tīkla aizspiešanai, lai kāda zivs neizbēgtu
- ponka Zvejas palīgrīks zivju baidīšanai, dzīšanai - kārts ar nelielu dēlīti galā
- raķis Zvejas piederums - koka krusti, kuri stiepj tīklu un velk tā galus ar straumi uz leju
- šķilsts Zvejas piederums ūdu žāvēšanai
- šķiltiņš Zvejas piederums ūdu žāvēšanai
- kailis Zvejas piederums, gara virve, ko lieto zvejas vadu vilkšanai
- aste Zvejas rīka - āmja gals
- iekšspārns Zvejas rīka - bridņa - daļa, ko velk tuvāk krastam
- ārspārns Zvejas rīka - bridņa daļa, ko velk tālāk no krasta
- astnieks Zvejas rīka (bridņa) pakaļējās daļas - astes turētājs
- pludiņš Zvejas rīka peldošs elements, detaļa, kas notur to vai tā daļu noteiktā ūdenstilpes dziļumā
- sēta Zvejas rīka sastāvdaļa, kas veido nožogojumu ūdenstilpē
- piezveja Zvejas rīkos nokļuvušās citu sugu zivis un jūras dzīvnieki, ko nebija paredzēts zvejot
- mutenis Zvejas rīks
- losis Zvejas rīks - garš tīkls ar liekačiem
- žebeklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm
- žebērklis Zvejas rīks - kātam piestiprināti (parasti vairāki) smaili dakšveida zari ar atkarpēm
- makšķere Zvejas rīks - kāts ar auklu, pie kuras ir piestiprināts āķis
- plaza Zvejas rīks - ķesele
- tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas
- čerpeks Zvejas rīks - neliels tīkliņš (ar garu kātu), kas piestiprināts pie lokaniem kokiem
- kabene Zvejas rīks - trejbridis; kabenis
- slepe Zvejas rīks - velce
- šlepe Zvejas rīks - velce
- šļepe Zvejas rīks - velce
- dukurs Zvejas rīks (ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni) - pie klūgas loka piestiprināts tīkla maiss ar garu, sašaurinātu galu
- puskabenis Zvejas rīks 2 cilvēku zvejai brienot, pārveidots kabeņa viens spārns
- kabenis Zvejas rīks 3 cilvēku zvejai brienot, 4-5 m garš, līdz 2 m plats tīkls, sastāv no 2 daļām jeb spārniem, no kuriem katram gar apakšu un vienā galā ir līks, ragavu sliecei līdzīgs koks, ar to zvejo seklākās vietās 3 cilvēki brienot stumdami no dziļuma uz malu; kaba; kabis; kabris; kakaža
- pankšķins Zvejas rīks garas kārts veidā ar 2 pēdas garu auklu, kurā iesiets akmens un āķis galā, ko pa nakti ielaiž ūdenī
- bridnis Zvejas rīks, ar ko zvejo zivis, brienot pa ūdeni
- ķerpaka Zvejas rīks, ar kuru zivju smokamā laikā smeļ no āliņģa zivis
- otertralis Zvejas rīks, kas atgādina vadu un ko garā trosē velk garā tērauda trosē aiz kuģa
- velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas)
- veda Zvejas rīks, līdz 1,5 m garš murdveidīgs kurvis ar platu, apaļu ieeju virsū un smailu pakaļējo galu, taisīts no klūdziņām un apvilkts ar linumu
- vada Zvejas rīks, liels tīkls, iemetnis
- vimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai
- pusvimbenis Zvejas rīks, tīkls vimbu zvejošanai ar smalkām acīm (uz pusi smalkākas nekā vimbenim)
- vimbūksis Zvejas rīks, tīkls, ar kuru pavasarī zvejoja tūlīt pēc ledus iziešanas un ko auda no smalkām linu vai kokvilnas dzijām
- kakažiņa Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna
- kakazis Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna
- kakažnieks Zvejas rīks, trejbridis - tīkls, kas piestiprināts pie diviem līkiem kokiem un viena taisna
- mutene Zvejas rīks; mutenis
- spailis Zvejas rīku komplekts
- spails Zvejas rīku komplekts
- klotiņš Zvejas rīku pludiņš; viens no tīklam gar malu piesietiem iegareniem koka (egļu) kociņiem
- mātējums Zvejas tīkla acs piestiprinājums pie auklas
- gremds Zvejas tīkla apakšējai malai piestiprināti priekšmeti, kas nodrošina apakšējās malas vajadzīgo iegrimi
- pūceks Zvejas tīkla atsaite
- milīns Zvejas tīkla atsvars
- linums Zvejas tīkla audums
- muciņa Zvejas tīkla boja
- mucīte Zvejas tīkla boja
- vadnis Zvejas tīkla elements - resna virve tīkla apakšējā daļā
- rinduksis Zvejas tīkla galā piestiprināta aukla (piemēram, cita tīkla, enkura piestiprināšanai)
- rinuksis Zvejas tīkla gals
- birulis Zvejas tīkla gremde
- bundulis Zvejas tīkla gremde; pludiņš
- ķēriņš Zvejas tīkla koka pludiņš
- klēcinieks Zvejas tīkla malas koks
- papetens Zvejas tīkla piederums, mazas līstītes, pie kurām stiprina pludiņus augšpusē un gremdu akmeņus apakšpusē
- bungulis Zvejas tīkla pludiņš
- plude Zvejas tīkla pludiņš (liela izmēra)
- liekspārns Zvejas tīkla sastāvdaļa, ko pievieno ventera spārnu galos, lai nosegtu visu ūdensteces platumu un neļautu zivīm aizpeldēt garām
- vidstrops Zvejas tīkla vai murda vidusdaļa, no kuras zivis nevar izbēgt
- dunkuris Zvejas tīkla veids
- grūdeklis Zvejas tīkla veids
- klēpenis Zvejas tīkla veids
- kurne Zvejas tīkla veids
- laidenis Zvejas tīkla veids
- vedene Zvejas tīkla veids
- baltene Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls
- baltenīte Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
- baltenītis Zvejas tīkla veids - liekaču tīkls; baltene
- bučs Zvejas tīkla veids, ko izmanto arī irbju ķeršanai
- iemeteklis Zvejas tīkla veids, venteris
- plaudis Zvejas tīklam piestiprināts tāss gabals, kas neļauj tīklam grimt
- loši Zvejas tīkli lielākām zivīm
- aužams Zvejas tīkls
- daudzacis Zvejas tīkls
- ķina Zvejas tīkls
- loms Zvejas tīkls
- rīža Zvejas tīkls
- rīžs Zvejas tīkls
- vienbridis Zvejas tīkls ar kuru var zvejot viens cilvēks
- megžine Zvejas tīkls ar lielām acīm
- abars Zvejas tīkls, kam augšējā daļā ir piestiprināti tāšu pludiņi, bet apakšējā daļā - svina gremdes
- divbridis Zvejas tīkls, kuru divatā velk pa ūdeni brienot
- bradenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
- bradņa Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
- bridenis Zvejas tīkls, kuru divatā, trijatā vai četratā velk pa ūdeni brienot
- ielaidnis Zvejas tīkls, zvejai no laivas pa straumei
- iemetņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku
- iemetekļi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi
- iemeteņi Zvejas tīklu šķira, ko parasti iemet zvejas ūdeņos, nostiprina pie krata vai dibena un atstāj uz zināmu laiku; iemetņi
- andogi Zvejas vada rupjākās daļas; vada pusgabali
- ālēšana Zvejas veids, kas izmato ar straumi laižamus tīklus
- ierzekls Zvejas ventera atskarbis
- valksts Zvejas vieta, ko apņem ar vienu tīkla metienu
- flotile Zvejas, sporta vai ekspedīcijas kuģu vienība
- zvejlieta Zvejasrīks
- zvejvieta Zvejasvieta
- zvejība Zvejniecība
- klārīšana Zvejniecībā āķu tīrīšana no vecās ēsmas
- verlops Zvejniecībā īpaša ar auklu aprīkota kārts, ar kuras palīdzību velk zvejas tīklu pa ledus apakšu
- tērka Zvejniecībā neliela boja, ko sēja pie t. s. laižamā tīkla
- kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī
- lenca Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē
- lencis Zvejniecībā vada (loma) mala jūras pusē
- ornāji Zvejniecībā vada jeb velkamā tīkla spārni
- kākalis Zvejniecībā vadus spārna galā vai jūras kūra sētas galā pie stelts piestiprināta aukla, kas kopā ar stelti veido trijstūri
- zestiķis Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada
- zestiks Zvejniecībā virve, kas tiek piestiprināta pie tīkla jeb vada
- skaitulis Zvejniecībā zivju skaita mērvienība
- zivs Zvejniecības likuma izpratnē — arī vēži un citi ūdens bezmugurkaulnieki, kā arī nēģi
- loķīzeris Zvejniecības palīgrīks āķu atlocīšanai
- letukši Zvejniecības piederums korķa pludiņi
- stātuvis Zvejniecības rīks boja
- knūģe Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knūģis Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis
- knulle Zvejniecības rīks, koka vāle vai āmurs, ar kuru sitot apdullināja zem ledus atrodošās zivis; knūģe
- kaušelis Zvejnieka lāpsta ar ko ūdeni no laivas izsmelt
- zveins Zvejnieka miteklis
- zvejnieksieva Zvejnieka sieva; arī zvejniece
- našumi Zvejnieka veiksme, loms
- Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā
- zvejnieks Zvejnieki
- grimbulis Zvejniekiem rīks, ar ko meklē kārti zem ūdens
- jūrasvīrs Zvejnieks
- ribaks Zvejnieks
- višķers Zvejnieks
- ziviķis Zvejnieks
- zivinieks Zvejnieks
- zuvenieks Zvejnieks
- zuviķis Zvejnieks
- zuvinieks Zvejnieks
- zvejasvīrs Zvejnieks
- zvejenieks Zvejnieks
- zvejinieks Zvejnieks
- zvejniece Zvejnieks
- zvejnieki Zvejnieks
- zvejs Zvejnieks
- zvejš Zvejnieks
- verdzenieks Zvejnieks (zemnieks), kas ar vergu gatavo caurumu ledū
- šnorenieks Zvejnieks ar šņori
- vadinieks Zvejnieks, kas ar vadu zvejo
- brīvzvejnieks Zvejnieks, kas zvejo bez atļaujas
- karcis Zvejnieku grozs, ko agrāk lietoja zivju vairuma mērīšanai
- z/k Zvejnieku kolhozs
- ZKS Zvejnieku kolhozu savienība
- ZKP Zvejnieku kultūras pils
- dora Zvejnieku laiva ar airiem un motoru; izmanto okeāna piekrastes zvejā
- čorka Zvejnieku māja
- zvejniekmeita Zvejnieku meita; arī jauna zvejniece
- ZPB Zvejnieku patērētāju biedrība
- kampis Zvejnieku rīks ar kāsi galā, ar ko stumj zem ledus kārti no viena āliņģa uz otru
- Āķagals Zvejnieku sētas nosaukums, kura atradās vietā, kur 1879. g. sāka celt Pāvilostas ciematu, tāpēc reizēm šis nosaukums tiek piedēvēts arī Pāvilostas pilsētai
- atzvejot Zvejojot atnākt
- dupeņot Zvejojot darboties ar dukuru
- nozvejot Zvejojot iegūt
- sazvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā daudzumā; zvejojot iegūt (kā lielāku daudzumu)
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
- piezvejot Zvejojot iegūt (ko) tādā daudzumā, ka (tas) piepilda (piemēram, trauku)
- izzvejot Zvejojot iznīcināt, izskaust (daudzus vai visus ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
- izzvejot Zvejojot izvilkt (ūdens dzīvniekus, parasti zivis)
- vazāt Zvejojot laivā vilkt tīklus
- aizzvejot Zvejojot nonākt līdz
- izzvejot Zvejojot panākt, ka (piemēram, dīķī, ezerā) vairs nav ūdens dzīvnieku, parasti zivju
- piezvejot Zvejojot papildināt (kā daudzumu)
- metiens Zvejošanai izmests tīkls, parasti kopā ar tajā notvertajiem dzīvniekiem; vienā paņēmienā ar tīklu notverto dzīvnieku kopums
- trollingošana Zvejošanas veids, velcēšana; trollings
- dīkļot Zvejot
- grūstīt Zvejot
- lenčot Zvejot
- zvejāt Zvejot
- kārst Zvejot (kādā vietā) tā, ka nepaliek gandrīz nemaz zivju; kāst (3)
- nārot Zvejot (sevišķi upes nēģus)
- nozvejot Zvejot (visu laikposmu) un pabeigt zvejot
- abarāt Zvejot ar abaru
- blitnēt Zvejot ar blitni
- bogurēt Zvejot ar bogaru jeb boguru
- kabat Zvejot ar brideni
- bugurot Zvejot ar buguru
- burgāt Zvejot ar burgu
- dukurēt Zvejot ar dukuru
- dūkurēt Zvejot ar dukuru
- dukurot Zvejot ar dukuru
- dūkurot Zvejot ar dukuru
- mangot Zvejot ar dukuru 1(1)
- kablēt Zvejot ar kabli
- kabrēt Zvejot ar kabri (trejbridi), kabeni
- žūkarēt Zvejot ar kakažu vai trejbridi
- kapelēt Zvejot ar kapeli
- klēpot Zvejot ar klēpeni 1
- makšķerēt Zvejot ar makšķeri
- plazavāt Zvejot ar plazu
- rīzēt Zvejot ar rīzi
- rīžot Zvejot ar rīžu
- āleišu Zvejot ar tīkla vilkšanu
- bridžot Zvejot ar tīklu
- smalstīt Zvejot ar tīklu
- uzrīzēt Zvejot ar tīklu
- šmīgot Zvejot ar trali
- tralēt Zvejot ar trali (1); pētīt, meklēt ar trali
- līvēt Zvejot ar trīsstūra prizmas veida bridni (līvi)
- vadot Zvejot ar vadu
- velcēt Zvejot ar velci 1(3)
- slepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
- šlepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
- šļepēt Zvejot ar velci, braucot laivā
- lāktēt Zvejot naktī ar lāpas palīdzību
- lāpīt Zvejot naktī ar lāpu
- bagarēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
- bugurēt Zvejot plekstes ar plekstu tīklu
- spailīt Zvejot upē
- nesnēt Zvejot uz ūdens virsmas
- rušāt Zvejot vēlā rudenī
- bļitkot Zvejot zivis ar vizuli (ledū izcirstā āliņģī)
- žibulēt Zvejot zivis ar žibuli
- ķeselēt Zvejot, vēžot ar ķeseli; smelt (parasti zivis) ar ķeseli
- vagot Zvejot; kuģot
- pliķe Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti
- pliķis Zvejvieta ar gludu un smilšainu pamatu, grunti
- svelt Zvelt
- zveltenis Zveltnis, smags sitamais
- vimbuksis Zveļas tīkls ar vidēji lielām acīm, piemērots vimbu zvejai
- pārzvalstīt Zveļot pārvietot
- dasazvelties Zveļoties pievirzīties pie kā
- uzzvelties Zveļoties, gāžoties uzvirzīties virsū (uz kā, kam)
- orčuks Zveņģele
- zeņģele Zveņģele
- zvendzele Zveņģele
- zvendzelis Zveņģele
- zveņģe Zveņģele
- zveņģelis Zveņģele
- antskapele Zveņģele (dīseles priekšgalā), pie kuras piesien zirgiem galvas
- zvērāda Zvēra āda (parasti kažokāda)
- zvērene Zvērādas cepure
- barbarea Zvērenes - krustziežu dzimtas ģints
- zvērastība Zvērests
- zvērasts Zvērests
- zvērestība Zvērests
- zvēri Zvērests
- zvērs Zvērests
- piezvērēties Zvērēt pie
- pazvērēt Zvērēt un pabeigt zvērēt
- nozvērēt Zvērēt un pabeigt zvērēt; apzvērēt
- mienoties Zvērēt; apgalvot
- obzovisj Zvēri!
- zvērestība Zvērība
- zvērišķība Zvērība
- teromorfi Zvēriem līdzīgas ķirzakas, fosilu rāpuļu grupa no pērna un triasa perioda; to ķermeņa uzbūvē bija daudzas pazīmes, kas to tuvina zīdītājiem
- zvērīns Zvērīgs
- zvērisks Zvērīgs (1)
- zvērdināt Zvērināt
- atzinums Zvērināta revidenta ziņojuma neatņemama daļa, kurā skaidri izteikts viedoklis par to, vai gada pārskatā, arī konsolidētajā gada pārskatā, ietvertie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par attiecīgā klienta finansiālo stāvokli, peļņu vai zaudējumiem un naudas plūsmu saskaņā ar attiecīgajiem finanšu pārskatu sagatavošanas principiem (standartiem) un atbilst normatīvajiem aktiem
- juratus Zvērinātais
- zvērinātā Zvērinātais
- ZAP Zvērināto advokātu padome
- zv. Zvērināts; zvērināta
- zvērastība Zvēriskums
- nercs Zvērkopībā - Amerikas ūdele
- zvēreklis Zvērnīca
- zveirot Zvērot
- zvirt Zvērot
- dievāties Zvērot piesaukt Dievu
- zvirēt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot
- zvīrēt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot
- zvirināt Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot
- zvirot Zvērot, mirdzēt, vizēt, kvēlot
- zvērveidīgie Zvērrāpuļi
- terapsīdi Zvērrāpuļi - izmirusi sinapsīdu apakšklases rāpuļu kārta, atzarojusies no kotilozauru celma paleozojā, karbona beigās; tipiski sauszemes dzīvnieki, izmiruši mezozojā, triasa periodā
- zvēris Zvērs
- zvērene Zvēru dārzs
- zvērnīca Zvēru kopums šajā vietā, telpā
- zvērēns Zvēru mazulis
- strenka Zvēru taka mežā
- Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
- teriodonti Zvērzobji, fosilu rāpuļu grupa, pie kuras piederējuši arī zīdītāju priekšteči
- Maizaste Zvidzes kanāla labā krasta pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
- Mazais Pabrauklis Zvidzes kanāla pieteka Madonas novada Ošupes pagastā
- Zviedrvalks Zviedrgrāvis, Pitragsupes pieteka
- zvīdri Zviedri
- zviedris Zviedri
- zvieds Zviedri
- līdztiesības tiesībsargs Zviedrijā 1980. gadā ieviests ierēdņa amats, kura pienākums raudzīties, lai tiktu ievērots 1979. gadā pieņemtais likums par sieviešu un vīriešu līdztiesību attiecībā uz darbu; līdztiesības ombuds; līdztiesības ombudsmens
- lensmanis Zviedrijā agrāk - valsts ierēdnis, kas lauku apvidos drīkstēja izdarīt arestu, saukt pie atbildības u. tml.
- Hinseberga Zviedrijā vienīgais cietums sievietēm ("Hinseberg"), atrodas Frēvi Vestmanlandē
- SE Zviedrija, valsts divburtu kods
- SWE Zviedrija, valsts trīsburtu kods
- riksdags Zviedrijas (līdz 1953. g. arī Dānijas) parlaments
- Pestītāja dālderi Zviedrijas 16. un 17. gs. sudraba monētas ar Pestītāja attēlu un uzrakstu "Salvator mundi adiuva (arī "salva") nos" (Pasaules pestītāj, palīdzi mums (glāb mūs))
- Salvatora dālderi Zviedrijas 16. un 17. gs. sudraba monētas ar Pestītāja attēlu un uzrakstu "Salvator mundi adiuva (arī "salva") nos" (Pasaules pestītāj, palīdzi mums (glāb mūs))
- Jētalande Zviedrijas dienvidu daļa ("Goetaland"), ietver Vesterjētlandi, Esterjētlandi, Smolandi, Ēlandi, Gotlandi, Blekingi, Skoni, Halandi, Būhuslēni un Dālslandi, platība - 92814 kvadrātkilometru (sauszeme 87357 kvadrātkilometri), 4,2 mlj iedzīvotāju
- Hūrnāvans Zviedrijas dziļākais ezers (_Hornavan_), Norbotenas lēnes dienvidu daļā, atrodas kalnos 425 m vjl., lielākais dziļums - 221 m, platība pēc regulēšanas - 230-280 km^2^
- volvo Zviedrijas firmas "Volvo" ražots vieglais automobilis
- Juniperus communis Zviedrijas kadiķis
- parastais kadiķis Zviedrijas kadiķis
- Zviedrija Zviedrijas Karaliste - valsts Ziemeļeiropā, Skandināvijas pussalā (zviedru valodā "Sverige"), platība - 449964 kvadrātkilometru, 9059650 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Stokholma, administratīvais iedalījums - 21 lēne, robežojas ar Norvēgiju un Somiju, apskalo Baltijas jūra un Ziemeļjūra
- Stokholmas lēne Zviedrijas Karalistes administratīvi teritoriāla vienība, platība — 6519 kvadrātkilometru, 2192400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Stokholma Zviedrijas Karalistes galvaspilsēta (zviedru valodā "Stockholm"), atrodas Nūrdstremas starptekas (savieno Mēlerena ezeru ar Baltijas jūru) krastos un salās, 910000 iedzīvotāju (2010. g.)
- ordonanse Zviedrijas karaļa akti Latvijā 17. gs.
- SEK Zviedrijas krona; Zviedrijas Karalistes valūtas kods, sīknauda - ēra
- DN Zviedrijas laikraksts "Dagens Nyheter" (Dienas Jaunumi)
- Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle
- Lapzeme Zviedrijas lielākais apgabals, kas aizņem vairāk nekā ceturto daļu valsts teritorijas, atrodas vistālāk uz ziemeļiem; \~110000 iedzīvotāju, no tiem \~9000 sāmu, apvidus gk. kalnains un mežains
- Sorbus intermedia Zviedrijas pīlādzis
- Sorbus scandica Zviedrijas pīlādža "Sorbus intermedia" nosaukuma sinonīms
- Chamaepericlymenum suecicum Zviedrijas pundurgrimonis
- Cornus suecica Zviedrijas pundurgrimoņa "Chamaepericlymenum suecicum" nosaukuma sinonīms
- tālmans Zviedrijas riksdaga priekšsēdētājs, kuram jābūt bezpartejiskam; nepiedalās debatēs un balsošanā
- ZSDSP Zviedrijas Sociāldemokrātiskā strādnieku partija
- Ālandu kongress Zviedrijas un Krievijas miera sarunas Ziemeļu kara laikā, kas notika 1718.-1719. g. (ar pārtraukumiem) Ālandu salās un beidzās bez rezultātiem
- Altranštetes miers Zviedrijas un Polijas-Lietuvas miera līgums, kas noslēgts 1706. g. 14./24. septembrī Altranštetes pilī (Saksijā), ar to Augusts II Stiprais atteicās no Polijas-Lietuvas troņa, bet pēc Zviedrijas sakāves 1709. g. Poltavas kaujā atguva troni un atteicās pildīt šo līgumu
- Spilves kauja Zviedrijas un Saksijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1701. g. 19. jūlijā Spilves pļavās pie Rīgas, kurā zviedri sakāva sakšus, kas nodrošināja Zviedrijai pārsvaru Ziemeļu kara sākumposmā; atkāpjoties sakši uzspridzināja Kobronskansti
- komūna Zviedrijas vietējās pārvaldes vienība, ar savu valdi un tiesībām uzlikt nodokļus
- Euphrasia suecica Zviedrijas žibulītis
- sverģis Zviedrs
- SAAB Zviedru "Svenska Aeroplan Aktiebolaget" autobūves uzņēmums un automobiļu marka; sākotnēji būvēja lidaparātus
- bucene Zviedru arkls
- gustaviāņi Zviedru dzejnieki, mākslinieki un politiķi, kas pulcējās ap Gustavu III
- alns Zviedru garuma mērs (līdz 1863. g.); 1 alns = 2 pēdas = 59,38 cm
- Svētkalns Zviedru kalns Tērvetes pagastā
- Ādils Zviedru karalis no Inglingu dzimtas, pieminēts senangļu poēmā "Beovulfs"
- intimisti Zviedru mākslinieku grupa, t. sk., T. Palms, A. Munte, V. Akselsons, kuri 1917 kļuva ievērojami ar intīmi lirisku ainavu glezniecību
- ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā
- Jemtlandes suns zviedru suņu šķirne, apmatojums pelēks (dažādās niansēs), lielas saslietas ausis, aste gredzenā, skausta augstums - \~60 cm, bieži izmanto aļņu medībās, ārpus Zviedrijas maz pazīstams
- hambū Zviedru tautas deja 3/4 taktsmērā
- zviedr. Zviedru valoda; zviedriski
- firks Zviedru vara nauda 16. 17. gs., apaļa un četršķautņaina, 1/4 ēras vērtībā, bija apgrozībā arī Baltijā
- elf Zviedru vietvārdos nozīmē upi
- zv. Zviedru-; zviedru valoda
- Zviedrupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
- Zviedzupe Zviedrupīte, Melnupes pieteka
- zviega Zviedzējs, smējējs
- atzviegties Zviedzot atsaukties (par zirgu)
- izzviegt Zviedzot radīt (skaņas)
- sazviegt Zviedzot sasaukt
- sazviegties Zviedzot sazināties (par zirgiem)
- drudzināt Zviegt
- gruģināt Zviegt
- Zveraža Zviergža, Ošas pieteka
- Zvergža Zviergža, Ošas pieteka
- nozvilnēt Zvilnēt (visu laikposmu) un pabeigt zvilnēt
- svilnēt Zvilnēt, valstīties
- šļaucēties Zvilus atpūsties
- taujs Zvīļojošs, spīguļojošs, vizuļojošs, mirdzošs
- svīļot Zvīļot
- zvīļoties Zvīļot (1)
- lipt Zvīļot, zaigot, vizēt
- zvīgot Zvīļot; zvīguļot
- žinkstēt Zvinkšēt (2)
- zvindzēt Zvinkšēt (2)
- zvīgzna Zvīņa
- zvīgzne Zvīņa
- zvīnlapa Zvīņa
- zvīns Zvīņa
- zvīna Zvīņa (zivij)
- laupsna Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem
- laupsne Zvīņa, skranda, plāna plēve, atskabarga, kas atplīst no ādas, no pirkstiem
- lepidoze Zvīņaini vai blaugznaini izsitumi
- brauņains Zvīņains
- šķibains Zvīņains
- svīnains Zvīņains
- žūnains Zvīņains
- zvīgznains Zvīņains
- zvīgznāts Zvīņains
- zvīnains Zvīņains
- zvīņots Zvīņains (1)
- zvīņots Zvīņains (2)
- brauna Zvīņas
- braunas Zvīņas
- brauņas Zvīņas
- brauņi Zvīņas
- lizgas Zvīņas
- zveigznys Zvīņas
- zvejas Zvīņas
- zvīgznas Zvīņas
- zvīgznis Zvīņas
- zvīnes Zvīņas
- žvīņi Zvīņas
- pluzganas Zvīņas, blaugznas
- strobilomyces Zvīņbekas
- strobilomycetacae Zvīņbeku dzimta
- psoriāze Zvīņēde - hroniska ādas slimība
- lepisma Zvīņenes - kukaiņu kārtas ģints
- lepismachilis Zvīņenes - kukaiņu kārtas ģints
- thysanura Zvīņenes - kukaiņu klases kārta
- pholiota Zvīņenes 1
- zvīņas Zvīņlapas
- lepidozia Zvīņlapes
- lepidoziaceae Zvīņlapju dzimta
- pholidota Zvīņneši
- zvīnāt Zvīņot
- squamata Zvīņrāpuļi
- amfisbēna Zvīņrāpuļu apakškārta ("Amphisbaenia"), specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- hameleonveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, 4-50 cm gari rāpuļi, kas piemērojušies gk. dzīvei kokos, spēj mainīt ķermeņa krāsu atbilstoši apkārtējai videi, Āfrikā un D-Eiropā
- amfisbēnveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārta, specializēti pazemes racējdzīvnieki ar cilindrisku ķermeni (gar. 25-70 cm), parasti bez kājām, dzīvo tropu joslā
- ķirzakveidīgie Zvīņrāpuļu apakškārtas no 3,5 cm līdz 3 m gari rāpuļi, 20 dzimtu (nozīmīgākās - gekonu, čūskķirzaku, iguānu, agāmu, scinku, ķirzaku, glodeņu, varami, indesķirzaku dzimta), 350 ģinšu, \~3500 sugu; Latvijā 2 dzimtas, 2 ģintis, 3 sugas
- klaburčūska Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Crotalidae"), indīga čūska ar ādas gredzeniem ap asti, 6 ģintis, \~120 sugu
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu
- odžčūskas Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta, 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, \~60 sugu, Latvijā 1 suga
- mamba Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas kobru dzimtas ģints ("Dendroaspis"), 5 sugas, visas ļoti indīgas
- zalktis Zvīņrāpuļu kārtas čūskveidīgo apakškārtas dzimta ("Colubridae), kurā ietilpst vairākumā neindīgas čūskas, >1500 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas - gludenā čūska un zalktis
- drakons Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas agāmu dzimtas ģints ("Draco"), mīt kokos, ķirzaka ar platām ādas krokām sānos, kuras ļauj planēt no koka uz koku, Dienvidaustrumu Āzijā, 15-20 sugu
- gekoni Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimta ("Gekkonidae"), 11 sugas, sīki un nelieli rāpuļi (garums - 3,5-30 cm), mazliet saplacinātu ķermeni; spēj pārvietoties pa vertikālām virsmām, dzīvo gk. tropos un subtropos, retāk mērenajās joslās, 70-80 ģinšu, 600-700 sugu
- apaļgalve Zvīņrāpuļu kārtas ķirzaku apakškārtas dzimtas ģints ("Phrynocephalus"), ķirzaka ar īsu, noapaļotu galvu un platu vidukli un uz augšu saritinātu asti, sastopama galvenokārt tuksnešos un pustuksnešos, \~30 sugu
- agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu
- iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna
- zvīņojums Zvīņu (1) kopums (parasti zivīm, rāpuļiem, to ķermeņa daļām)
- zvīņojums Zvīņu (2) kopums (augu orgāniem, to daļām)
- hoplia Zvīņvaboles
- zvīņveidīgs Zvīņveida
- lepidoīds Zvīņveida-; zvīņains
- dīceklis Zvirbulis
- žeigurs Zvirbulis
- žīguris Zvirbulis
- zigurs Zvirbulis
- žigurs Zvirbulis
- žīgurs Zvirbulis
- zirbulis Zvirbulis
- žirbulis Zvirbulis
- zviguris Zvirbulis
- zvīgurs Zvirbulis
- žvīgurs Zvirbulis
- žvingurs Zvirbulis
- zvipuris Zvirbulis
- zvirblis Zvirbulis
- žvirbulis Zvirbulis
- zvirbuls Zvirbulis
- zvirķis Zvirbulis
- ķaupis Zvirbulis; uzpūtīgs cilvēks
- svirpsts Zvirbuļa čiepstiens
- passeres Zvirbuļputni
- stāvastītis Zvirbuļputnu paceplīšu dzimtai piederīgs putns, viens no mazākajiem putniem Latvijā, īsu, gandrīz apaļu ķermeni, īsu, augšup paceltu asti, Eiropā 1 suga, Amerikā vairāk nekā 100 sugu
- passeridae Zvirbuļu dzimta
- passer Zvirbuļu dzimtas ģints
- Ļeņina kalni Zvirbuļu kalni, teritorija Maskavas pilsētas dienvidrietumu daļā, tās nosaukums 1935.-1992. g.
- zvirbuļnieks Zvirbuļu ķērājs
- pelēksvārcis Zvirbuļu pievārds
- Bensonupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Piltenes upe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- Pūčiņupe Zvirbuļupe, Ventas pieteka
- passeriformes Zvirbuļveidīgie putni
- dziedātājputni Zvirbuļveidīgo kārtas apakškārta ("Oscines"), mazi un vidēji lieli putni (masa no 4 g līdz 1,5 kg) ar attīstītu balss aparātu; 44 dzimtas, \~4190 sugu; Latvijā konstatēts 20 dzimtu, >120 sugu
- čurkste Zvirbuļveidīgo kārtas divas bezdelīgu dzimtas ģintis ("Delichon, Riparia"), slaidi dziedātājputni ar mazliet iešķeltu asti, 7 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīdaste Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Bombycillidae") neliels, brūnganpelēks dziedātājputns, 5 ģintis, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- mizložņputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Certhiidae"), sīki putni (masa - 7-15 g) ar tievu, palīku knābi, barojas ar kukaiņiem, 2 ģintis, 6 sugas, Latvijā sastopama 1 suga; mizložņas
- ūdensstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Cinclidae"), neliels putns, mīt pie tekošiem ūdeņiem, 1 ģints, 5 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vārna Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), pie kuras pieder vārnas, kovārņi, krauķi, kraukļi, 26-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- vārnputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Corvidae"), vidēji lieli putni (garums - 18-70 cm, masa - līdz 1,6 kg), visēdāji, 24-29 ģintis, 104-112 sugu, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 8 sugas
- bezdelīgputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli putni (garums - 10-23 cm, masa - 10-60 g), barojas ar kukaiņiem, ko ķer lidojumā, 17 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas; bezdelīgas
- vālodze Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga
- vālodžputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Oriolidae"), nelieli (garums - 18-30 cm, masa - 60-200 g), spilgtas krāsas putni, 2 ģintis, 28 sugas, Latvijā 1 suga
- zīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Paridae"), 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
- dzilnīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Sittidae"), nelieli putni (garums - 9,5-19 cm, masa - 15-40 g), 3-4 ģintis, 25 sugas, Latvijā tikai dzilnītis
- cielavputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-22 cm, masa - 12-30 g) ar pagaru asti, 5 ģintis, \~55 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 9 sugas
- cīruļputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 12-23 cm, masa - 15-70 g), 15-18 ģintis, 75-82 sugas, Latvijā - 4 ģintis, 4 sugas
- zīdastputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-22 cm, masa - 60-70 g), barojas ar kukaiņiem un ogām, 5 ģintis, 8 sugas
- čakstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli putni (garums - 16-36 cm, masa - 22-120 g), raksturīgs āķveidīgi noliekts augšknābja gals, 12-13 ģinšu, 72-80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints, 3 sugas
- strazdputns Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, nelieli un vidēji lieli putni (garums - 17-45 cm, masa - 50-150 g), 23-36 ģintis, \~110 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas
- zīlīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki putni (garums - 10-20 cm, masa - 7-25 g), barojas ar kukaiņiem, arī sēklām, 3 ģintis, 47 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 7 sugas
- stērstputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 8-30 cm, masa - līdz 100 g), 133-146 ģintis, \~565 sugas, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 10 sugu
- paceplīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (garums - 9,5-22 cm), astīti bieži tur paceltu stāvus uz augšu, barojas ar kukaiņiem, izplatīti Amerikā, 15 ģinšu, \~60 sugu, Eirāzijā, arī Latvijā konstatēta tikai 1 suga
- mušķērājputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - 8-25 g), \~260 ģinšu, >1400 sugu, ko iedala 13 apakšdzimtās, Latvijā konstatētas 4 apakšdzimtas
- garastīšputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas dzimta, sīki un nelieli putni (masa - līdz 17 g), 3 ģintis, 8 sugas, Latvijā sastopama 1 suga
- ķauķputni Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērājputnu dzimtas apakšdzimta, sīki un nelieli putni (masa - 5-40 g), barojas ar kukaiņiem, retāk ēd ogas, 58 ģintis, \~350 sugu, Latvijā konstatētas 6 ģintis, 23 sugas
- bārdzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Panurinae"), 3 ģintis, 19 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga
- mežastrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Turdinae"), pasaulē 48 ģintis, \~315 sugas, Latvijā konstatētas 5 ģintis, 15 sugu
- čakstīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Saxicola"), neliels dziedātājputns ar brūni plankumainu muguru un balti rūsganu pavēderi
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži
- zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi
- čakste Zvirbuļveidīgo kārtas dzimta ("Laniidae"), 13 ģintis, \~80 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints
- vītītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus trochilus"), mazs dziedātājputns, gājputns
- ķauķītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ģints ("Phylloscopus"), neliels dziedātājputns ar olīvzaļu apspalvojumu, 41 suga, Latvijā konstatētas 6 sugas
- svirlītis Zvirbuļveidīgo kārtas ķauķu apakšdzimtas ķauķīšu ģints suga ("Phylloscopus sibilatrix"), mazs, zaļgandzeltens dziedātājputns, kas ligzdo uz zemes vai tuvu zemei
- krūmputns Zvirbuļveidīgo kārtas lirastputnu apakškārtas dzimta, nelieli (ķermeņa garums - 17-22 cm), tumšbrūni putni ar īsiem spārniem un garu asti, lido slikti, nelabprāt, krūmājos un mežos Dienvidaustrālijā, 1 ģints, 2 sugas
- erickiņš Zvirbuļveidīgo kārtas mežastrazdu apakšdzimtas ģints ("Phoenicurus"), neliels slaids dziedātājputns ar spilgtu apspalvojumu, 10-13 sugu; Latvijā konstatētas 2 sugas
- lakstīgala Zvirbuļveidīgo kārtas mušķērājputnu dzimtas mežstrazdputnu apakšdzimtas ģints ("Erithacus"), \~25 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kotings Zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Cotingidae"), gk. mežos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, dažāda lieluma, daudziem ir spilgtas spalvas, 27 ģintis, 79 sugas
- nucifraga Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas ģints
- krauķis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas suga ("Corvus frugilegus"), vārnas lieluma putns ar melnu apspalvojumu ar zilganvioletu spīdumu
- krauklis Zvirbuļveidīgo kārtas vārnu dzimtas sugu grupa
- bezdelīga Zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Hirundinidae"), nelieli (ķermeņa masa - 10-60 g), slaidi dziedātājputni ar gariem smailiem spārniem un vairāk vai mazāk šķeltu asti, ligzdguļi, 20 ģinšu, 80 sugu; Latvijā konstatētas 3 ģintis, 3 sugas
- ķeģis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Acanthis"), nelieli dziedātājputni, 6 sugas, Latvijā konstatētas 4 sugas
- krustknābis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ģints ("Loxia"), putns ar krusteniski izliektu knābi, 4 sugas, Latvijā konstatētas 3 sugas
- kaņepītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķeģu ģints suga ("Acanthis cannabina"), neliels dziedātājputns ar raibu pazodi un kaklu un brūnu muguru un sāniem
- dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis
- ķivulis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis spinus", senāk "Fringilla spinus"), neliels dzeltenzaļš meža putns; Eirāzijas ķivulis
- sarkankrūtītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Pyrrhula pyrrhula"), drukns dziedātājputns, kam ir raksturīga sarkanīga ķermeņa apakšējā daļa; parastais svilpis; svilpis
- zvirbuļputni Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Passeres") jeb dziedātājputni ("Oscines")
- tirānputns Zvirbuļveidīgo putnu kārtas apakškārta ("Tyranni"), sīki putni (5-80 g) ar spilgti dekoratīvu apspalvojumu, sastopami Amerikā, 13 dzimtas; kliedzējputns
- kokložņa Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Dendrocolaptidae"), sastopama Dienvidamerikas un Vidusamerikas mežos, 13 ģinšu, 52 sugas
- skudrķērājs Zvirbuļveidīgo putnu kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta ("Formicariidae"), neliels vai vidēji liels, tumšbrūns putns (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kas pārtiek no kukaiņiem, galvenokārt no skudrām, termītiem, 51 ģints, 228 sugas
- cīrulis Zvirbuļveidīgo putnu kārtas zvirbuļputnu jeb dziedātājputnu apakškārtas dzimta ("Alaudidae"), neliels dziedātājputns ar pelēki brūnu apspalvojumu, 18 ģintis, 82 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis ("Alauda, Galerida, Lullula, Eremophila"), 4 sugas, kas ir gājputni
- vangačakste Zvirbuļveidīgo putnu kārtas, zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Vangidae"), gk. Madagaskarā un tuvējās salās, dzīvo mežos un krūmājos, ķermeņa garums - 12-30 cm, 9 ģintis, 13 sugu
- meliphaga Zvirbuļveidīgo putnu medusputnu dzimtas ģints
- philemon Zvirbuļveidīgo putnu medusputnu dzimtas ģints
- prosthemadera Zvirbuļveidīgo putnu medusputnu dzimtas ģints
- mūrniekputns Zvirbuļveidīgo putnu tirānputnu apakškārtas dzimta ("Furnariidae"), nelieli brūni vai rudi putni (masa - 8-20 g), veido bumbveida ligzdas no māliem, dūņām, zāles, Dienvidamerikā un Centrālajā Amerikā, 34 ģintis, 218 sugas
- zvirgzdājs Zvirgzdaine
- zvirgzdēja Zvirgzdaine
- zvirgzdējs Zvirgzdaine
- zvirgzdiene Zvirgzdaine
- zvirgzdans Zvirgzdains
- zvirgzdējs Zvirgzdains
- zvirgzdojs Zvirgzdains
- zvirgzdots Zvirgzdains
- zvirksnots Zvirgzdains
- zvirgzdijs Zvirgzdains, grantains
- žvirots Zvirgzdains, grantains
- Zvirgzda Zvirgzde, Misas pieteka
- Zvirgzdupe Zvirgzde, Misas pieteka
- Zvirgzdines ezers Zvirgzdenes ezers Zvirgzdenes pagastā
- Zvirgzdienes ezers Zvirgzdenes ezers Zvirgzdenes pagastā
- Zwirdzin Zvirgzdenes muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Zvirgzdenes pagastā
- Černamordi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Černomordi" nosaukuma variants
- Krystužāni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kristužāni" nosaukums latgaliski
- Krīveni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Krīveņi" nosaukums latgaliski
- kušņerovcieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kušņerova" iedzīvotāji
- kušņerovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kušņerova" iedzīvotāji
- Kušnerova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Kušņerova" nosaukuma variants
- laucieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lauči" iedzīvotāji
- Lelī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski
- Lelī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lītaunieki" nosaukums latgaliski
- Lielie Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas “Lielie Lītaunīki” nosaukuma variants
- litavnieki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Litavnieki" iedzīvotāji
- Mozī Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukuma variants latgaliski
- Mozī Lītaunīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Lītaunieki" nosaukums latgaliski
- Mazie Lītovnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas “Mazie Lītaunīki” nosaukuma variants
- Mozī Trukšāni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Trukšāni" nosaukums latgaliski
- Myltukolni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Miltukolni" nosaukums latgaliski
- muizinieki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Muizinieki" iedzīvotāji
- Uobuļnīki Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Obuļnīki" nosaukums latgaliski
- selekovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Selekova" iedzīvotāji
- seļakovieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Seļakova" iedzīvotāji
- Seļakova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Seļekova" nosaukuma variants
- Spedži Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Špegi" nosaukuma variants
- Ūdeni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeņi" nosaukums latgaliski
- Ustje Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ustja" nosaukuma variants
- Ūdičova Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Ūtičova" nosaukuma variants
- vierņānieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Vierņi" iedzīvotāji
- viernieši Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Vierņi" iedzīvotāji
- Vierni Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Vierņi" nosaukums latgaliski
- Vyrpi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Virpi" nosaukums latgaliski
- Ziciški Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zitiški" nosaukuma variants
- Zjuzi Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zuzeiši" bijušais nosaukums
- Zviergzdine Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Zvirgzdene" nosaukuma variants
- Zvirgzdienes pagasts Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums
- Zvirgzdinskaja Zvirgzdenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
- Augustupe Zvirgzdes kreisā krasta pieteka Ogres novada Birzgales pagastā, garums - 10 km
- Rūsiņupīte Zvirgzdes labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 7 km; Rūšupe
- zviedrājs Zvirgzdiem klāta zeme
- zvirgzde Zvirgzds
- zvirksnis Zvirgzds
- Zvirgzdenes ezers Zvirgzdu ezers Alsungas un Gudenieku pagastā
- Kļaviņupīte Zvirgzdupe, Amatas pieteka
- Zvirgzdupe Zvirgzdupīte Kocēnu novadā
- Dzerkaļupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
- Vēciņupīte Zvirgzdupīte, Cekulupītes pieteka
- zvirkšķēt Zvirkšēt
- zvirkstēt Zvirkšēt
- Swirsdino Zvirzdene
- zviukšķēt Zviukšēt
- zviukšķēties Zviukšēt
- Syringa sweginzovii Zvjaginceva ceriņš
- Zvole Zvolle - pilsēta Nīderlandē
- Rogas ezers Žūrenes ezers Zvārtavas pagastā
- ZvD Žurnāls ("Zvaigžņotā Debess")
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Zv..