Paplašinātā meklēšana
Meklējam V..
Atrasts vārdos (9):
Atrasts vārdu savienojumos (16):
Atrasts skaidrojumos (10000+):
- nulla dies sine linea _burtiski_ "nevienu dienu bez svītriņas", t. i. nevienu dienu beznodarbes (Plīnija Vecākā vārdi par sengrieķu gleznotāju Apellu); attiecībā uz rakstniekiem - nevienu dienu bez (uzrakstītas) rindiņas.
- priecas vēsts _rel._ Vēsts par mesijas atnākšanu.
- ubliētes "Aizmirstenes", apakšzemes cietumi, kur ieslodzīja uz mūžu notiesātos, it sevišķi Francijā, Valoa laikos.
- ceterum censeo Carthaginem esse delendam "Bez tam es domāju, ka Kartāga ir jāiznīcina" (Romas senators Katons Vecākais visas savas runas beidza ar šiem vārdiem, aicinādams uz karu ar Kartāgu).
- Mamutu nacionālais parks "Mamutu alas", atrodas Kentuki štatā, ASV, izveidots 141. g., platība - 213,8 km^2^.
- après nous le déluge "pēc mums kaut vai grēku plūdi" (vārdi, kurus piedēvē Francijas karalim Luijam XV, kas dzīvoja arkārtīgi grezni, kad visapkārt valdīja nabadzība un trūkums).
- Uncle Sam "tēvocis Sems"; _ironiski_ ASV, ASV valdība.
- arkāna "Tota sētās grāmatas" divdesmit divi simboliski attēli, kuros šifrēta hermētisma mācība par Visuma būtību.
- lʽetat cʽest moi "valsts esmu es" (teiciens, ko piedēvē Francijas karalim Luijam XIV).
- azafētida "Velna sūds", "Ferula foetida Boissier" sakņu smirdīgi sveķi; lietoti kā nervu nomierināšanas līdzeklis, pret histēriju.
- Sturm und Drang "Vētra un dziņas"; virziens vācu literatūrā un mākslā 18. gs. beigās.
- hārdkors "Visīstākais", "vispamatīgākais" roks, tam raksturīgs ātrs, agresīvs stils.
- basta "Viss!", liekot saprast, ka saruna beigusies.
- čibēt "Vistu valoda", t. i., mīļi, mīlīgi glaimot, lišķēt.
- Lielo dūmakaino kalnu nacionālais parks ("Great Smoky mountains") atrodas Tenesī un Ziemeļkarolīnas štatā, ASV, izveidots - 1940. g., platība - 2114 km^2^.
- aizgrūstīt (Vairākkārt) aizgrūst aiz kaut kā.
- aizkurstīt (Vairākkārt) mazliet iekurt.
- aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst.
- pieložņāt (Vairākkārtīgi) pielīst klāt.
- aizvārīt (Vārot) pārklāties (piepildīties) ar kaļķakmeni.
- pievataļāt (Vārtoties vai guļot) savandīt, sajaukt.
- aizgriezt (Vientuļā vietā) sagrābt kādu, kādam aizšķērsot ceļu.
- apgumzāt (Viscaur) mazliet saburzīt.
- pofiga (Viss) vienalga.
- karkstoņa (Vistu) ķērkšana.
- Rankuļrags 1,5 km garš, izliekts krasta posms Rīgas līča Vidzemes piekrastē, pie Kurliņupes ietekas, Limbažu novada Salacgrīvas pagastā, turpinās arī zem ūdens 0,7 km no 4-6 m augstā abrāzijas stāvkrasta, virsas absolūtais augstums - 11,7 m vjl., ietilpst dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala".
- zelta bulla 1. Svarīgs Romas pāvesta vai kāda viduslaika valdnieka izdots dokumentus, kam tika pievienots zelta zīmogs. 2. Kārļa IV (1355.-1378. g.) izdots dokuments, kas precīzi noteica karaļa ievēlēšanas kārtību Svētās Romas impērijā; šo bullu izdeva 1356. g., un tā saglabāja savu likuma spēku līdz 1806. gadam.
- Tiesību bils 10 labojumi, kuri 1789. g. pievienoti Konstitūcijai, tie ir ASV iedzīvotāju īpašas tiesības, kuras centrālā valdība nedrīkst pārkāpt.
- kosars 1000 ASV dolāru.
- kauja pie Heistingsas 1066. g. Vilhelms Iekarotājs uzvarēja anglosakšu karali Haraldu Godvinsonu un kļuva par Anglijas karali, līdz ar to sākās normandiešu Anglijas iekarošana, kas kļuva par pagrieziena punktu valsts vēsturē.
- konfederātu pavalstis 11 ASV Dienvidu pavalstu savienība, kas 1861. g. atdalījās no ASV un izraisīja pilsoņu karu; karā to sakāva un atkal pievienoja ASV.
- Vormsas konkordāts 1122. g. vienošanās starp pāvestu un Svētās Romas imperatoru Heinrihu V par savstarpējām attiecībām un baznīcas stāvokli šī valdnieka pārvaldītajā teritorijā; ar to tika izbeigta cīņa par investitūru.
- valdensieši 12. gadsimtenī Pētera Valdus dibināta sekta, kas centās atjaunot pirmo kristīgo dzīvi, neatzina pāvesta varu, neticēja paradīzei, ellei un miroņu augšāmcelšanai.
- bruņinieku ordeņi, garīgie 12.-13. gs. izveidotās militārās mūku bruņinieku apvienības, kas iekarotajās zemes izplatīja kristietību; Baltijas iekarošanā piedalījās Zobenbrāļu, Vācu un Livonijas ordenis.
- Laxdienen 1280. g. dokumentos minēta apdzīvota vieta, ko saista ar Lagzdīnes pilskalnu Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Miera Kursa 13. gs. krustnešu dots nosaukums apgabalam, kas aptvēra teritoriju starp Popi, Puzi, Ugāli un Rīgas līci, kā arī Abavas baseinu un Tukuma novadu, ar latīņu nosaukumiem (“Vredecuronia, Vredecuren”) minēta 1253. g. Kurzemes dalīšanas līgumos, domājams, ka nosaukums radies pēc 1230. g., kad 9 Vanemas zemes novadi noslēdza miera līgumu ar Rīgas Domkapitulu, rāti un Zobenbrāļu ordeni.
- Dūsburgas Pētera hronika 13.-14. gadsimta vēstures avots ("Petrus Dusburg Chronica terre Prussia"), sarakstīta latīņu valodā ap 1326. g., tās autors bijis Vācu ordeņa priesteris, aptver laikposmu no 1190. g. līdz 1326. g., ir nozīmīgs senprūšu vēstures avots, kas stāsta par viņu sabiedrisko iekārtu un dzīvesveidu, sniedz ziņas par baltu tautu brīvības cīņām 13. gs. par ordeņa karagājieniem uz Lietuvu un kaujām Livonijā (pie Ādažiem, Rēzeknes, Durbes u. c.); Pētera Dūsburga Prūsijas zemes hronika.
- Hanza 13.-17. gs. Vācijas tirdzniecības pilsētu savienība ārējās tirdzniecības nodrošināšanai; 13.-16. gs. Hanzā ietilpa arī vairākas Latvijas pilsētas.
- Valentīna diena 14. februāris, svētā mocekļa Valentīna (miris ap 269. g.) piemiņas diena, kas tiek uzskatīta par mīlētāju dienu.
- facolets 15. gs. Itālijā iecienīts grezns kabatas lakatiņš, īpaši dāmām; 16. gs. modē arī Vācijā, kur pārmērīgā greznuma dēļ to sāka ierobežot.
- amanīti 17. gs. beigās no menonītiem atzarojusies protestantu sekta, kuras kopienas mūsdienās sastopamas ASV un Kanādā un kura noraida moderno un pilsētniecisko dzīvesveidu; eimiši.
- Mencendorfa nams 17.-18. gadsimta rīdzinieku dzīvojamais nams-muzejs, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja filiāle, Rīgā, Grēcinieku ielā 18, nams celts 1695. g., ēkā ir unikāli sienu un griestu gleznojumi, saglabājies manteļskurstenis (tajā ierīkota virtuve ar 18.-19. gs. priekšmetiem), ekspozīcijā materiāli par rīdzinieku sadzīvi un tradīcijām.
- ASV Neatkarības deklarācija 1776. g. 4. jūlijā pieņemts dokuments, ar kuru tika pasludināta ASV kā neatkarīgas valsts nodibināšana.
- volteriānisms 18. gs. otrajā pusē un 19. gs. sākumā - progresīvo apgaismošanas strāvu un reliģiskās brīvdomības parastais apzīmējums; volteriānisms saistīts ar Voltēru (1694-1778), kas bija ievērojams franču rakstnieks, filozofs apgaismotājs, baznīcas un feodālās iekārtas pretinieks.
- pirmmetodisms 1811. g. no Vezliju metodisma atzarojies kristīgā protestantisma virziens, kas 1932. g. iekļāvās apvienotajā Metodistu baznīcā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- secesija 19. gs. beigu, 20. gs. sākuma Vācijas un Austrijas mākslinieku organizācijas, kuras nošķīrās no tālaika akadēmiskās mākslas.
- Silakroga grāvis 19. gs. rakts grāvis, kas savieno Alaukstu ar Taunu, Vecpiebalgas pagastā; Melderu grāvis.
- Kompjeņas pamiers 1918. gada 11. novembrī Kompjeņas mežā netālu no Retondas dzelzceļa stacijas (Francija) dzelzceļa vagonā parakstīts pamiers starp Franciju, Lielbritāniju, ASV u.c. Antantes valstīm no vienas puses un karā sakauto Vāciju no otras puses, pārtraucot karadarbību Rietumu frontē; saskaņā ar šī pamiera 12. pantu, vācu okupācijas armijai bija jāpaliek bijušās Krievijas impērijas Baltijas guberņās tik ilgi, kamēr sabiedrotie atzīs, ka pienācis laiks teritoriju atstāt.
- GPU 1922-34 politiskā policija PSRS (agrāk: čeka); no 1924 OGPU, 1934 pārtapa par Iekšlietu komisariātu, NKVD; Staļina laikā bija terora ierocis.
- D-diena 1944. g. 6. VI, diena, kad sabiedroto karaspēks izcēlās krastā Normandijā (Francijā); (angļu "D-day").
- izplatāmprogrammatūras profesionāļu asociācija 1987. g. ASV dibināta tirdzniecības organizācija, kuras locekļi, kas ir programmu izstrādātāji, nodod savus izstrādājumus asociācijai, kas tos testē un nodod kā kompaktdiskus organizācijas locekļiem - pārdevējiem.
- Trešā atmoda 1987.-1991. g., Vides aizsardzības kluba, grupas "Helsinki-86" izveidošanās, Latvijas Rakstnieku savienības 1988. g. 1.-2. jūnija plēnums, Tautas fronte un neatkarības atjaunošana.
- Veselavas pagasta teritorija 1990. g. atjaunojot pagastu tam pievienota neliela daļa Dzērbenes pagasta, savukārt neliela daļa pirmskara Veselavas pagasta pievienota Priekuļu pagastam.
- Vārves pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauta pirmskara Vārves, Ventas un Zūru pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
- Valmieras pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā ietilpst lielākā daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas, bet daļa no tās iekļauta Burtnieku (Pidriķa apkaime) un Rencēnu (Bukas apkaime) pagastā un Valmieras pilsētā.
- Ceraukstes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Vecsaules un Bauskas pagasta teritorijas, kas atradās Mēmeles kreisajā krastā, savukārt pirmskara Ceraukstes pagasta teritorijas daļa, kas atradās Mūsas kreisajā krastā, tagad iekļauta Gailīšu pagastā.
- Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
- Vānes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā Vānes pagastā ir iekļauts gandrīz viss pirmskara Aizupes pagasts un daļa Matkules pagasta, savukārt daļa bijušā Vānes pagasta pievienota Saldus novada Šķēdes pagastam.
- fizetkoks 2-4 m augsts Vidusjūras apgabala augs, saukts arī "Ungārijas dzeltenais koks", ar iedzeltenu koksni no kuras iegūst izturīgu oranždzeltenu krāsvielu.
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- valentīnieši 2. gadsimtenī Aleksandrijas zinātnieka Valentīna dibināta gnostiķu sekta, kas neatzina miroņu augšāmcelšanos.
- Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
- tehnokrātisms 20. gs. 30. gados ASV izplatījusies sabiedriski politiska kustība par vispārējās labklājības sasniegšanu, rūpniecības modernizēšanu un tautsaimniecības plānošanu valsts mērogā.
- jaunkriticisms 20. gs. 30. un 40. gados ASV literatūrzinātnē dominējošs virziens, kas uzsver nostādni, ka literārs teksts ir autonoms un tāpēc lasāms, tam neuztiepjot nekādas biogrāfiskas vai citādas interpolācijas no malas, toties visā pilnībā respektējot tā valodisko struktūru.
- institucionālisms 20. gs. sākumā radies politiskās ekonomijas virziens, it īpaši ASV, kurā dominē atziņa, ka nepieciešama valsts regulējoša iejaukšanās ekonomikā, un uzsvērts, cik liela loma ekonomikā ir sociālām, politiskām un ekonomiskām institūcijām.
- Inčukalna novads 2009. g. bija izveidots Vidzemes rietumu daļā, sastāvēja no Inčukalna pagasta un Vangažu pilsētas, 2021. g. iekļauts Siguldas novadā.
- koronavīrusi 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2"), ko pazīst arī kā "Covid-19" vai vienkārši koronavīrusu.
- pecīlija 3-5 cm gara zobkarpveidīgo kārtas zivs no V-Amerikas, populāra akvāriju zivs ar daudziem krāsu un formu variantiem.
- quinquagesima 50 dienu garais starplaiks starp Lieldienām un Vasarsvētkiem.
- pentekosta 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- pentekosts 50. diena pēc Lieldienām, Vasarsvētki.
- Jaunanglija 6 štati ASV ziemeļaustrumu daļā ("New England"): Meina, Ņūhempšīra, Vērmonta, Masačūsetsa, Rodailenda un Konektikuta.
- Verdenas līgums 843. g. noslēgtais līgums, kas paredzēja Kārļa Lielā izveidotās impērijas sadalīšanu starp viņa mantiniekiem 3 daļās, no kurām vēlāk izveidojās Francija, Vācija un Itālija.
- Ķīnas mūris 9 stāvu dzīvojamo māju komplekss Rīgā, Purvciemā, Dzelzavas ielā no Vaidavas ielas līdz Stirnu ielai, ar turpinājumu no Ūnijas ielas līdz Žagatu ielai.
- versalieši Ā. Tjēra vadītā valdība un tās karaspēks, kas Parīzes Komūnas (1871. g.) laikā bija nostiprinājies Versaļā.
- parastā pirkstiņbaterija AA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- mazā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- tievā pirkstiņbaterija AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- AB AB dambis - atrodas Daugavā pie Klīversalas (1986.-1992. g. tika saukts par Krišjāņa Valdemāra dambi).
- Īvande Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 26 km, kritums - 65,5 m, sākas pie Kabiles - Sabiles ceļa Kuldīgas novada Kabiles pagastā, izmet līkumu Talsu novada Abavas pagasta dienvidu daļā un ietek Abavā pie Rendas, Kuldīgas novada Rendas pagastā; Ivanda; Ivande; Avanda; Valdatupīte; Valdātupīte; augštecē arī Stropupe, lejtecē - Mācītājupīte un Mācītājmājas upīte.
- Viesata Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, augštece Saldus novadā, garums - 41 km, kritums - 59 m, iztek no Remtes ezera; Remtes upe; Smuku upe; Vēžu upe.
- Vēdzele Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, garums - 35 km, kritums - 70 m, vidustecē un lejtecē izteikti līkumaina; Kukša; Kukšupe; Vēdzeļupe; augštecē Zemīte, Zilupīte.
- Galamuižas upīte Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās augštecē.
- Mulca Abavas kreisā krasta pietekas Valgales paralēls nosaukums tās vidustecē.
- Zemīte Abavas kreisā krasta pietekas Vēdzeles paralēls nosaukums tās augštecē, Zemītes pagastā.
- Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
- Veģupīte Abavas labā krasta pieteka Talsu novada Lībagu, Abavas un Ģibuļu pagastā, garums - 8 km; Veģupe; Veģe; Veģes upe.
- Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente.
- Gaiļupīte Abavas pietekas Valgales nosaukums tās augštecē.
- Abavas Velnakmens Abavas Velnakmens - aizsargājams dabas un arheoloģiskais piemineklis, sena kuršu kulta vieta, atrodas netālu no Abavas Velnalas, Kandavas pagastā, tā virszemes daļai aptuvena nošķelta elipsoīda forma, augstums - 2,1 m, apkārtmērs - 15 m.
- Baltā kroga Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Kalnamuižas Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Matkules Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Melderu Velnakmens Abavas Velnakmens.
- Abavas Velnala Abavas Velnala - aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Abavas senlejas kreisā pamatkrasta nogāzes sāngravā, Kandavas pagastā, izveidojusies smilšakmeņos zem dolomīta slāņa, 6,5 m gara un 2,4 m plata ala ar šauru un zemu ieeju.
- Matkules Velnala Abavas Velnala.
- Melderu Velnala Abavas Velnala.
- Ancva Abhāzu un abāzu (Aizkaukāza ziemeļrietumi) mitoloģijā - augstākais dievs, dabas un cilvēku radītājs, vienīgais Visuma pavēlnieks.
- borsītis Ābolu šķirne, sastopama gandrīz katrā Vidzemes dārzā; sīpoliņš.
- VVF Abreviatūra, kas veidota no Latvijas Valsts prezidentes (1998.-2006. g.) Vairas Vīķes-Freibergas iniciāļiem.
- abstraktais ekspresionisms abstraktās mākslas virziens ASV 20. gs. 40. un 50. gados, kas strauji izplatījās arī Eiropā; uzsvaru lika uz gleznošanas aktu, pašai krāsai un krāsu faktūrai piemītošo izteiksmību, kā arī mākslinieka, krāsas un audekla mijiedarbību.
- Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna; Nīgra.
- Lisa Abula kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, augštece Cēsu un Smiltenes novadā, garums - 32 km, kritums - 124 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē.
- Avota Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km; Avote.
- Nārvelis Abula labā krasta pieteka, Smiltenes un Valmieras novada robežupe, iztek no Slīpju ezera, garums - 10 km; Narvele; Narvelis; Karvelis.
- Aburgas grāvis Aburgas ezera noteka uz Lakšezeru Ventspils novada Usmas pagastā, garums - \~1 km.
- Acāno Dečimo Acāno Dečimo - pilsēta Itālijā ("Azzano Decimo"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona Pardenones provincē, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pētersona grāvis Acupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Schwarzbeckshof Ādama muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Sviļpīne Adamovas ezera pieteka Rēzeknes novada Vērēmu pagastā; Svilpīne; Šķeņovas strauts.
- Adamovo Adamovas ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Adumavas ezers Adamovas ezers Vērēmu pagastā.
- Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram.
- Kuerbis Aderkasa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Adgere Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Adģere Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Gikša Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Gikše Ādģēre, Vārtājas pieteka.
- Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus.
- štats Administratīvi teritoriāla vienība (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Meksikā, Brazīlijā, Austrālijā, Indijā); pavalsts.
- Vidzemes guberņa administratīvi teritoriāla vienība Krievijas sastāvā 1796.-1917. g., ietvēra latviešu apdzīvotos Cēsu, Rīgas, Valmieras un Valkas apriņķi un igauņu apdzīvotos Pērnavas, Sāmsalas, Tērbatas, Vēravas un Vilandes apriņķi.
- apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16 gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes.
- maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru.
- Beverīnas novads administratīvi teritoriāla vienība Vidzemē 2009.-2021. g., ar administratīvo centru Mūrmuižā, tajā bija iekļauti tagadējā Valmieras novada Brenguļu, Kauguru un Trikātas pagasts.
- Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
- Viļānu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Viļānu pagasta teritorija pievienota tagadējam Sokolu, Rikavas, Kantinieku un Dricānu pagastam, savukārt tagadējā Viļānu pagastā iekļauta daļa bijušā Varakļānu un Galēnu pagasta.
- Sunākstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa bijušā Sunākstes pagasta teritorijas ar Sunākstes baznīcu iekļauta mūsdienu Viesītes pagastā.
- Vecpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Vecpils pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Aizputes pagastā.
- Liepnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Abrenes apriņķa Liepnas pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Viļakas novada Žīguru pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Biķernieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Biķernieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ambeļu un Višķu pagasta teritorijā.
- Bērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Dobeles (bijušās Miltiņu muižas un Virkus muižas ar Krišjāņa pusmuižu teritorijas), Šķibes (bijušās Plepmuižas un Kreijas muižas teritorijas) un Sīpeles pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzes pagastam.
- Galēnu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Galēnu pagasta platības iekļauta tagadējā Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagasta teritorijā.
- Laucienes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Laucienes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Ķūļciema un Balgales pagastā, savukārt tagadējā Laucienes pagastā iekļauta daļa pirmskara Vandzenes (Garlenes un Oktes apkaime) un Strazdes pagasta teritorijas, robežas mainītas arī ar Lībagu pagastu.
- Lielauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Lielauces pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vītiņu, Zebrenes, Īles, Vecauces un Zvārdes pagastā.
- Bārbeles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Vecsaules pagastā, savukārt neliela daļa bijušā Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bārbeles pagastam.
- Kauguru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Valmieras pilsētā.
- Pāles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Pāles pagasta teritorijas (Āsteres apkārtne) iekļauta tagadējā Viļķenes pagastā.
- Dzelzavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dzelzavas pagastam pievienota daļa pirmskara Cesvaines un Virānes pagasta.
- Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā.
- Bērzaunes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Mārcienas, Viesienas un Grostonas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Bērzaunes pagastam, savukārt neliela daļa pirmskara Bērzaunes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vestienas pagastam.
- Bebru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Iršu un Meņģeles pagastam, savukārt tagadējam Bebru pagastam pievienota daļa bijušā Viskaļu pagasta.
- Viļķenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī lielākā daļa pirmskara Vitrupes pagasta teritorijas un bijušā Pāles pagasta dienvidu daļa.
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Mežotnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Mežotnes pagasta (Lielupes kreisā krasta teritorija) pievienota tagadējam Viesturu un Rundāles pagastam.
- Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam.
- Kazdangas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lažas un Kalvenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Kazdangas pagasta daļa (Vangas apkaime) pievienota tagadējam Kuldīgas novada Laidu pagastam.
- Līksnas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Nīcgales pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līksnas pagasta pievienota tagadējam Dubnas, Kalupes, Maļinovas, Vaboles pagastam un nedaudz arī Daugavpils pilsētai.
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam.
- Mētrienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Saikavas pagasta teritorijas, būtiski mainījusies robeža ar Ļaudonas pagastu (Mētrienas pagastam ziemeļrietumos pievienota daļa bijušā Ļaudonas pagasta, bet dienvidrietumu bijusī Mētrienas pagasta daļa iekļauta tagadējā Ļaudonas pagasta teritorijā), neliela daļa pirmskara Mētrienas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Mežāres un Variešu pagastam.
- Kaives pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Skujenes un Vecpiebalgas pagasta teritorijas, kā arī bijušā Ērgļu pagasta Katriņas meža masīvs un Kosas pagasta dienvidaustrumu mala.
- Nīgrandes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Nīgrandes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Nīkrāces pagastam.
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam.
- Gaigalavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viļēnu un neliela daļa Bērzpils pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Gaigalavas pagasta pievienota tagadējam Nagļu un Strūžānu pagastam un neliela daļa Bērzpils pagastam.
- Medzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Tāšu pagasta un neliela daļa Grobiņas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Medzes pagasta (Saraiķu apkaime) pievienota tagadējam Vērgales pagastam.
- Krapes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta liela daļa pirmskara Viskaļu pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Krapes pagasta pievienota tagadējam Lielvārdes novada Lēdmanes pagastam.
- Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
- Līvbērzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Svētes pagasta, neliela daļa Glūdas, Bērzes, Kalnciema un Valgundes pagasta teritorijas.
- Laidzes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Ārlavas pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Laidzes pagasta rietumu daļa pievienota tagadējam Valdgales pagastam, bet austrumu gals - Vandzenes pagastam.
- Galgauskas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Lejasciema un Vecgulbenes pagasta teritorijas, savukārt pirmskara Galgauskas pagasta austrumu daļa pievienota tagadējam Daukstu pagastam.
- Ērģemes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Valkas pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Ērģemes pagasta teritorijas iekļauta Sedas pagastā.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības.
- Sēmes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vecmoku pagasta rietumu daļa un neliela daļa no Engures pagasta, nedaudz mainītas robežas ar bijušo Milzkalnes pagastu (tagad Smārdes pagasta teritorija).
- Līgatnes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Vildogas pagasta lielākā daļa, nedaudz no Siguldas un Nītaures pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Līgatnes pagasta teritorijas (740 ha) pievienota Līgatnes pilsētai.
- Kokneses pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Viskāļu pagasta austrumu daļa.
- Jaunsvirlaukas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vecsvirlaukas pagasta teritorija un mainījušās robežas ar Vircavas pagastu.
- Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam.
- Braslavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļautas arī viss bijušais Vilzēnu pagasts.
- Vadakstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorijā iekļauta Bileiķu apkaime no bijušā Vecauces pagasta; līdz 1920. g. Bileiķi bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Bērzgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagasta teritorija samazinājusies no 19380 ha 1935. gadā līdz 5528,2 ha 1990. gadā, tā pievienota tagadējam Ilzeskalna, Lendžu, Mežvidu un Vērēmu pagastam.
- Vidrižu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota bijušā Bīriņu pagasta rietumu daļa un neliela daļa bijušā Pabažu pagasta, bet daļa pirmskara Vidrižu pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Sējas novadā, nedaudz - arī Limbažu novada Skultes un Limbažu pagastā.
- Ziru pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Ēdoles pagasta teritorijas (Tērandes apkaime), neliela platība no bijušā Zūru pagasta un bijušā Piltenes pagasta teritorija Ventas kreisajā krastā.
- Aizputes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota pirmskara Dzērves pagasta dienvidaustrumu mala, kā arī daļa Vecpils pagasta - Mariju, Luku un Mazdupļu apkaime.
- Krustpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidojies arī Kūku un Variešu pagasts, savukārt pirmskara Aiviekstes pagasta austrumu daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā pievienota tagadējam Krustpils pagastam.
- Ēdoles pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas daļa pievienota Ventspils novada Ziru pagastam.
- Gaujienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijas dienvidu daļā izveidots Virešu pagasts, savukārt tagadējam Gaujienas pagastam pievienota pirmskara Zvārtavas pagasta austrumu daļa; 1902.-1923. g. pagastam bija pievienota arī Trapenes pagasta teritorija.
- Mazsalacas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta ziemeļu daļā izveidots Ramatas pagasts, dienvidu daļā neliela platība pievienota tagadējam Burtnieku novada Vecates pagastam.
- Sēļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Sēļu pagasta dienvidu daļa iekļauta tagadējā Vecates pagastā, savukārt bijušā Idus pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Sēļu pagastam.
- Tilžas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Tilžas pagasta teritorijā ir nodibināts arī Vectilžas un Krišjāņu pagsts, daļa teritorijas iekļauta tagadējā Baltinavas novadā, kā arī neliela daļa Bērzpils, Lazdukalna un Lazdulejas pagastā.
- Vecauces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļā izveidots Vītiņu pagasts, neliels dienvidu stūris pievienots Saldus novada Vadakstes pagastam, savukārt Vecauces pagastā iekļauta neliela daļa bijušā Lielauces pagasta teritorijas.
- Virbu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Virbu pagasta dienvidu daļa pievienota tagadējam Abavas pagastam.
- Višķu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Višķu pagasta austrumu daļa iekļauta tagadējā Ambeļu pagastā, rietumu daļa - tagadējā Dubnas pagastā, dienvidu daļa - tagadējā Maļinovas pagastā, savukārt atagadējam Višķu pagastam pievienota daļa no bijušā Aizkalnes un bijušā Biķernieku pagasta.
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam.
- Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā.
- Svitenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svitenes pagastam pievienota neliela daļa Rundāles pagasta, savukārt Svitenes pagasta ziemeļu daļa iekļauta Viesturu pagastā.
- Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam.
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta.
- Vecumnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vecumnieku pagastā iekļauta bijušā Misas pagasta ziemeļu daļa.
- Vērgales pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā Vērgales pagastā iekļauts arī viss bijušais Ziemupes pagasts un daļa bijušā Tāšu un Medzes pagasta.
- Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam.
- Trapenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Trapenes pagastā iekļauta neliela daļa no bijušā Ilzenes pagasta; līdz 1949. gadam Trapenes (Bormaņu) pagasta teritorija bija Valkas apriņķa sastāvā; 1902.-1923. g. teritorija bija pievienota Gaujienas pagastam.
- Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā.
- Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam.
- Vestienas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vestienas pagastā iekļauta arī neliela daļa no bijušā Viesienas un Bērzaunas pagasta.
- makartisms administratīvu un tiesisku represiju kampaņa pret kreisi noskaņotiem vai aizdomās par antiamerikānisku darbību turētiem cilvēkiem un organizācijām Savienotajās Valstīs 20. gs. 50. gadu pirmajā pusē.
- askars Afrikāņu karavīrs kādreizējā Vācijas Austrumāfrikā.
- Nīla Āfrikas garākā upe, otrā garākā upe pasaulē (aiz Amazones), garums - 6671 km, sākas Austrumāfrikas plakankalnē, ietek Vidusjūrā, augštece pirms Viktorijas ezera saucas Kagera un tās pieteka Rukarara tiek uzskatīta par izteku.
- ĀS Āfrikas Savienība (aizstāja Āfrikas Vienības organizāciju).
- valainieši Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
- Valaini Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vuoguli Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Voguļi" nosaukums latgaliski.
- Halštates kultūra agrā dzelzs laikmeta kultūra (9.- 5. gs. p. m. ē.) Viduseiropā un Dienvideiropā; apbedījumi - skeletkapi un ugunskapi, dzelzs rīki un ieroči, bronzas rotas; zemkopība, lopkopība, metālapstrāde; domājams, ka ķeltu un illīriešu ciltis.
- klafters Agrāk Vācijā garuma mērs = 1,9 m.
- Vecgaurata Agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī.
- Skultes upe Aģe, upe Vidzemē.
- Sudurga Aģes kreisā krasta pieteka Lēdurgas pagastā, iztek no Vidrižu purva, garums \~5 km.
- Tora Aģes labā krasta pieteka Limbažu novada Skultes, Limbažu un Vidrižu pagastā, garums - 13 km; Tores strauts; Torupe; Tārupīte.
- Igate Aģes labā pieteka Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 5 km, iztek no Aijažu ezera; Dzirnupe.
- Mazupīte Aģes labā pieteka Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Skultes un Liepupes pagastā, garums - 15 km, kritums - 21 m, sākas Metsepoles līdzenumā pie Stienes; Aģes strauts.
- Aidaha Aidaho štats, ASV.
- ID Aidaho, ASV štats.
- Haynasch Ainažu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ainažu pagastā.
- IA Aiova, ASV štats.
- čabans Aitu gans (piemēram, Vidusāzijā, Kaukāzā).
- Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena.
- Vērde Aiviekstes kreisais atzarojums netālu no iztekas no Lubāna, kuru tagad daļēji aizvieto mākslīgs iztaisnojums - Vērdes kanāls.
- Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē.
- Arona Aiviekstes labā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 44 km, kritums - 118 m, iztek no Skujiešu ezera Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē.
- Mazais Kangaru ezers aizaudzis ezers Ropažu pagastā, Velna ezers.
- Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
- Lielais Vilku ezers aizaudzis, atradās Lubānas novada Indrānu pagastā, Vilku purvā; Vilku ezers.
- Vyngri Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- alūnēnieši Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Alūnēni" iedzīvotāji.
- Vietalvas Odziena Aizkraukles novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas “Odziena” bijušais nosaukums 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Fehteln Aizkraukles novada Vietalvas pagasta bijušais nosaukums.
- norēnieši Aizkraules novada Vietalvas pagasta apdzīvotās vietas "Noras" iedzīvotāji.
- drukas aizliegums aizliegums iespiest grāmatas u. c. darbus ar latīņu burtiem, bija spēkā 1865.-1904. g. Grodņas, Kauņas, Minskas, Viļņas un Vitebskas guberņā (t. sk. Latgalē).
- Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenums aizņem Viduslatvijas zemienes pamatiežu pacēlumu starp Daugavu un Mēmeli, Baldones un Vecumnieku pagastā, reljefā izdalās ledāja kustības virzienā lokveidīgi izliektu, šauru pacēlumu joslas, kas savienotas ar iegareniem vaļņiem.
- Tārgales pagasta teritorija aizņem visu bijušā Ventas (līdz 1939. g. Sarkanmuižas) pagasta teritoriju, nedaudz mainījusies robeža ar Vārves pagastu, papildus pievienota teritorija gar Baltijas jūru no bijušā Ances un bijušā Dundagas pagasta.
- videnieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vecpilnieki Aizputes novada Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- aizzavēt Aizraidīt Viņpasaulē ar buršanos.
- Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts aizsargājama dabas teritorija Ziemeļvidzemē, no Rīgas līča piekrastes (no Liepupes līdz Ainažiem) līdz Valkas novada ziemeļu daļai, platība - 457600 ha, izveidots, lai nodrošinātu ainavu, ekosistēmu, sugu un dabas ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu un sekmētu degradētu ekosistēmu atjaunošanu.
- Augšdaugava aizsargājamo ainavu apvidus Augšdaugavas novada Naujenes, Salienas, Tabores un Vecsalienas pagastā un Krāslavas novada Kalniešu, Kaplavas, Piedrujas un Ūdrīšu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1990. g., platība - 54000 ha, dibināts, lai sakārtotu teritoriju un likvidētu ainavu bojājumus, kas radušies Daugavpils HES celtniecības sagatavošanas darbos.
- Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas.
- Vecpiebalga Aizsargājamo ainavu apvidus Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu, Taurenes un Vecpiebalgas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8945 ha, dominantes ir reljefa formas un ezeri, augstākais ir Incēnu kalns (265,4 m vjl.), 4 lielie ezeri - Alauksts, inesis, Nedzis un Tauns - veido 15% apvidus platības.
- Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- Zlēku dzirnavezers un apkārtējā ainava aizsargājams dabas objekts (kopš 1977. g., platība - 7,3 ha) Ventspils novada Zlēku pagastā, ezers uzstādināts Dzirnavupē, platība - 6,8 ha, garums - 1,1 km, platums - līdz 120 m, lielākais dziļums - 4,5 m, atjaunota dzirnavu ēka un aizsprosts (augstums - 3,6 m).
- Skaistkalnes karsta kritenes aizsargājams ģeoloģiskais objekts Vecumnieku novada Skaistkalnes pagastā, aizsargājamā teritorija 42,4 ha, apaļas karsta kritenes ar stāvām sienā 1-6 m diametrā, dažkārt 10-15 m.
- Vieša klintis aizsargājams ģeoloģiskais objekts, sarkanīgu un sārti rūsganu smilšakmeņu atsegums Gaujas ielejas labajā stāvkrastā \~3 km augšpus Turaidas, Viešu pilskalna nogāzē virs vecupes, Krimuldas novada Krimuldas pagastā, augstums - 8 m, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība - 0,3 ha.
- Aiswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, bijušais nosaukums vāciski.
- Aswicken Aizvīķu pagasta, kas līdz 1949. g. pastāvēja tagadējā Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- VN Akciju sabiedrība "Ventspils nafta".
- Znotiņu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
- Indrānu ezers Aklais ezers Valles pagastā.
- Aklezers Aklais ezers Vecumnieku pagastā.
- Akmeņupe Akmene - upe Latvijā, Valkas novada Kārķu pagastā.
- Aņģīšu velna akmens akmens Valmieras novada Sēļu pagastā, 600 m uz ziemeļiem no bijušās Sēļu pamatskolas, Aņģu purva ziemeļu malā, egļu gāršā (izmēri 1,3 x 1,2 m), akmenī ir 7 palielināti aitu kāju nospiedumu atveidojumi, visas pēdas izvietotas 1 m garā rindā, pēdas garums 8-10 cm, platums 4,5-6 cm, dziļums 1-3,5.
- Silene Akmeņupītes kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- vilkupieši Aknīstes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkupe" iedzīvotāji.
- Voltas ūdenskrātuve Akosombo HES aizsprosta ūdenskrātuve Voltas upē, Ganā, platība - 8500 kvadrātkilometru, garums - 400 km, vidējais dziļums - 18 m, lielākais - 75 m; Akosombo ūdenskrātuve.
- Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe.
- Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km.
- Lielā Ellīte ala Cēsu novada Liepas pagastā, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 10,12 ha, garums — 23 m, līdz 11 garumam 4-5 m plata un 3,5 m gara, tālāl 1 m plata šķērsplaisa; Velna ceplis; Velna krāsns; Vella ala; Liepmuižas ala; Liepas ala.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Vinta ala ala Pedurjakrajula kaļķakmens masīvā ("Vintului"), Bihoru grēdas malā, Rumānijas ziemeļrietumos, garums - 15,24 km, ejas 2 stāvos.
- Vanderala Ala Vanderiezī, Raunas kreisajā krastā, Priekuļu pagastā, kas izveidojusie senas plaisas vietā, garums - 10 m, platums - 1,3 m, augstums - 2,7 m, griestos vairāki caurumi, t. s. skursteņi, ziemo sikspārņi.
- Vinterala Ala, kas atradās Vintergravas kreisajā nogāzē, Cēsīs, tika uzskatīta par garāko alu Latvijā, 1972. g. kopgarums bija 40,5 m, lielākais platums - 6,0 m, augstums - līdz 4,3 m, platība - 122 kvadrātmetri, kopš 1990. g. ieeja pilnīgi aizbrukusi.
- AL Alabama - ASV štats.
- Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja.
- Brūžupīte Alekšupīte, Ventas pieteka.
- Sure Alekšupīte, Ventas pieteka.
- Būla algebra algebra, kurā operācijas tiek veiktas ar mainīgajiem, kas pieņem divas vērtības - "patiess" vai "aplams" un galvenās operācijas ir: VAI operācija (disjunkcija), UN operācija (konjunkcija), NE operācija (negācija).
- Manitu Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - "Diženais gars", augstākā dievība, kas radījis Visumu un atdevis to Saulei, Mēnesim, Pērkonam un Vējam.
- Glaskeps Algonkinu (ASV Klinšu kalni, Kanāda) mitoloģijā - kultūrvaronis un triksteris.
- Giči Manitu algonkinu (ASV ziemeļaustrumi un Kanādas dienvidaustrumi) mitoloģijā - augstākā dievība "Lielais gars", kas radīja un pārvaldīja Visumu, bet nodeva tā pārraudzību aktīvākām dievībām - saulei, mēnesim, pērkonam un vējam.
- delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību.
- Alīta Alītas apriņķis, atrodas Lietuvas dienvidos, robežojas ar Marijampoles un Viļņas apriņķi, kā arī ar Baltkrieviju un Poliju.
- anabazīns Alkaloids, nikotīna izomērs, iegūts no Vidusāzijas auga "Anabasis aphylla"; lieto augu kaitēkļu apkarošanai; viegli uzsūcas caur nebojātu ādu un var radīt saindēšanos.
- Alkšņupīte Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
- Kraukupe Alkšņupe, Vadakstes pieteka.
- Vaipa Alokstes labā krasta pieteka Kazdangas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Laides pagastu, garums - 10 km; Vaipe.
- Ezerala Alu sistēma ar pazemes strautu un 2 ezeriņiem, atrodas Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Cēsu novada Straupes pagastā \~400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, ietilpst ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Vējiņu alas un elles bedres" sastāvā, alas kopgarums - 48 m, lielākā ezeriņa garums - 14 m, dziļums - līdz 2 m, mazākā ezeriņa garums - 6 m, dziļums - \~5 m.
- Marienburg Alūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Vecanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" bijušais nosaukums.
- vecannenieši Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" iedzīvotāji.
- Vacanne Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vecanna" nosaukums vietējā izloksnē.
- Viejiņi Alūksnes novada Annas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- Alt-Annenhof Alūksnes novada Annas pagasta un Vecannas muižas bijušais nosaukums vāciski.
- veisikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", tagad "Vīsikums" iedzīvotāji.
- veisukumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Veisikums", vēlāk "Vīsikums" iedzīvotāji.
- vīsikumieši Alūksnes novada Bejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīsikums" iedzīvotāji.
- Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē.
- vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji.
- Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums.
- volkovieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Volkova" iedzīvotāji.
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
- mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
- veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Alvīšu ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alvītes ezers Alvīšezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (arābu valodā "El Djazair"), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jaza'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru.
- Amalienhof Amalijas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagasta teritorijā.
- Amarila Amarilo - pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- valota Amariļļu dzimtas ģints ("Vallota"), dekoratīvi ziedaugi.
- Nediene Amatas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Amatas pagastā, iztek no Ruķeļu ezera, garums - 10 km; Nadiena; Nediena; Vedienīte; Zāģerupe.
- Vilkate Amatas labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā; Vilkata.
- Dzirnupe Amatas labā krasta pieteka Vaives pagastā, vidustece \~1 km posmā Skujenes pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe, garums - 6 km, izveidojas satekot Pieņupei ar Mellupi un Krampupi.
- fogts Amatpersona (viduslaikos Livonijā, Vācijā) ar dažādām funkcijām (piemēram, pils un pils novada pārvaldītājs, tiesnesis, soģis).
- kamerlengs Amatpersona pāvesta kūrijā, kas laikā starp iepriekšējā pāvesta nāvi un jaunā pāvesta ievēlēšanu pilda Vatikāna valsts galvas pienākumus.
- Riunegru Amazones kreisā krasta pieteka Kolumbijā un Brazīlijā (port. val. "Rio Negro"), īsā posmā Kolumbijas un Venecuēlas robežupe (šajā posmā saucas - Rionegro), garums - 2300 km, sākas Gvajānas plakankalnē (nosaukums Gvainija), Amazones zemienē vietām līdz 50 km plata gultne ar salām, ieteka pie Manuasas.
- Vecās Stupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecie Stupiliški Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukuma variants.
- Vecuos Stupeliškys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Stupeliški" nosaukums latgaliski.
- ambistomas Amblistomas, šķērszobji - astaino abinieku kārtas dzimta ("Amblystomatidae"), 4 ģintis, 35 sugas, ķermeņa garums - 8-30 cm, gk. Ziemeļamerikā un Vidusamerikā; mīt gan ūdenstilpnēs, gan uz sauszemes, dažas rāpjas kokos vai rok alas.
- atonisms Amenhotepa IV ieviesta reliģija, kas par vienīgo dievu pasludināja Atonu.
- jenkijs Amerikānis no Ziemeļu štatiem (ASV pilsoņu kara laikā).
- ameraziāts Amerikāņa un mongoloīdās rases jauktenis (visbiežāk, dzimis Vjetnamā, 20. gs. 2. pusē).
- mikimauss Amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs; mikipele.
- Amerikas Latviešu apvienība Amerikas latviešu organizācija, dibināta 1951. gadā ar mērķi uzturēt latviešu etnisko kopību ASV un aizstāvēt latviešu nacionālās intereses visā pasaulē.
- amerikānisks Amerikas Savienotajām Valstīm, amerikāņiem raksturīgs.
- prohibicionisti Amerikas Savienotajās Valstīs - personas, kas aizstāvēja aizliegumu tirgoties ar alkoholiskiem dzērieniem, it īpaši "sausā likuma" (līdz 1934. g.) piekritēji.
- USA Amerikas Savienotās Valstis (angļu "United States of America"), valsts trīsburtu kods.
- Amerika Amerikas Savienotās Valstis.
- ASV Amerikas Savienotās Valstis.
- štati Amerikas Savienotās Valstis.
- Valsts departaments Amerikas Savienoto Valstu ārlietu ministrija.
- Vašingtona Amerikas Savienoto Valstu galvaspilsēta ("Washington"), osta Potomakas lejteces krastā, aizņem Kolumbijas federālo distriktu, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- kongresmenis Amerikas Savienoto Valstu kongresa loceklis.
- Pārstāvju palāta Amerikas Savienoto Valstu parlamenta zemākā palāta.
- Baltais nams Amerikas Savienoto Valstu prezidenta rezidence Vašingtonā.
- Alabama Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alabama", saīsinātais apzīmējums - AL), atrodas ASV dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Montgomeri, platība - 135765 km^2^, iedzīvotāju skaits - 4850000 (2015. g.), robežojas ar Tenesī, Džordžijas, Flioridas un Misisipi štatu.
- Aļaska Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Alaska", saīsinātais apzīmējums - AK), administratīvais centrs - Džūno, platība - 1717854 km^2^, iedzīvotāju skaits - 698473 (2009. g.), robežojas ar Kanādu, Kluso okeānu, Beringa jūru un Ziemeļu Ledus okeānu.
- Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu.
- Aiova Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Iowa", saīsinātais apzīmējums - IA), administrtīvais centrs - Demoina, platība - 145744 km^2^, iedzīvotāju skaits - 3007850 (2009. g.), robežojas ar Minesotas, Viskonsinas, Ilinoisas, Misūri, Nebraskas un Dienviddakotas štatu.
- Liesupe Amulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- baltais āmulis āmuļu dzimtas suga ("Viscum album"), pusparazītisks krūms, kas ūdeni un minerālvielas saņem no saimniekauga, Latvijā aizsargājama.
- Amundsena-Skota Amundsenskota-Sautpola - ASV zinātniskā stacija Dienvidpolā.
- Anaheima Anahaima - pilsēta ASV.
- Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā.
- Andora Andoras Firstiste - parlamentāra valsts Eiropas dienvidrietumos, Francijas un Spānijas kopfirstiste (kataloņu un angļu val. "Andorra"), administratīvi iedalās 7 pagastos, atrodas Austrumpireneju dienvidu nogāzē, Valiras ielejā, robežojas ar Franciju un Spāniju.
- Vasili Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļi" nosaukums latgaliski.
- vecokrieši Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" iedzīvotāji.
- Vacokra Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecokra" nosaukums latgaliski.
- Vygori Andrupenes pagasta apdzīvotās vietas "Vigori" nosaukums latgaliski.
- Akmene Andrupīte Vakas un Naukšēnu novadā.
- Līvena grāvis Andrupītes kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Kordiljera Blanka Andu Rietumkordiljeras augstākā daļa (Vaskarans 6768 m) Peru, garums — 180 km, virs 5000 m — mūžīgais sniegs (ledāji \~1000 kvadrātkilometru — lielākais ekvatoriālās joslas ledāju rajons pasaulē).
- Karību Andi Andu ziemeļu daļa Karību jūras piekrastē, Venecuēlā, garums - 800 km, ziemeļos - Krasta grēda (līdz 2765 m), dienvidos - Iekšējā grēda (līdz 2595 m).
- Vyrzys Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Virzas" nosaukums latgaliski.
- Vucyni Andzeļu pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Sneika Angilja - Lielbritānijas īpašums Vidusamerikā.
- Dame Anglijā tituls sievietēm, kurām piešķirtas, piem., Viktorijas vai Impērijas ordeņu augst. pakāpes; arī baronetu un kavalieru sievas (parasti gan lieto titulu "lēdija").
- billbrokers Anglijā un ASV vekseļu māklers, kas pieņem vekseļus diskontam.
- ainavparks Anglijā XVII gadsimtā aizsākts dārzu, parku plānošanas un ierīkošanas tips, baroka dārza atvasinājums, kas atšķiras no franču parka (regulāri plānota parku tipa) ar to, ka parkā tiek atveidotas dabiskas ainavas, iepriekš nosakot koku un krūmu veidu, izvietojumu, lielumu, papildinot parku ar pastaigu takām ar lapenēm, skatpunktiem, tiltiņiem, labirintiem un grotām; bieži pie reprezentatīvas ārpilsētas celtnes veidoja vispirms franču parku, aiz tā - ainavparku jeb angļu parku.
- heptarhija Anglijas vēstures periods no 6. gs. b. - 7. gs. sāk. līdz 9. gs., kad valsts bija politiski sašķelta 7 anglosakšu karalistēs (Veseksa, Saseksa, Eseksa, Mēršija, Nortambrija, Austrumanglija un Kenta).
- nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu.
- Corp. Angļu "Corporation", akciju sabiedrība (ASV).
- viklefisti Angļu 14. gs. mācītāja reformatora Dž. Viklifa piekritēji.
- lekisti Angļu dzejnieku grupa (S. Kolridžs, R. Sautijs, V. Vērdsverts), kas 18. un 19. gs. mijā dzīvoja un darbojās Ziemeļanglijas ezeru novadā.
- pseudoskops Angļu fiziķa Vitstona 1852. gadā izgudrots instruments, kas kumpas vietas rāda dobjas un dobjas atkal kumpas.
- jards Angļu garuma mērvienība 3 pēdas jeb 36 collas - aptuveni 914,39179 milimetri (ASV - 914,402 mm).
- neapoliešu seksta angļu ieviests nosaukums mazajai sekstai, kas izceļas uz molla IV pakāpes, pazeminot II pakāpi par pustoni.
- piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV.
- Annenhof Annas muiža, kas atradās tagadējā Valmieras novada Burtnieku pagasta teritorijā.
- UNRWA ANO palīdzības orgāns palestīniešu bēgļiem (angļu "United Nations Relief and Works Agency for Palestine Refugees"), izveidots 1949; centrs Vīnē un Amānā, organizē mācības, veselības aprūpi u. c.
- COPUOS ANO Visuma telpas izmantojuma komiteja (angļu "Committee on the Peaceful Uses of Outer Space").
- Anstrup Anstrupes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagasta teritorijā.
- Nisela komisija Antantes Augstākās padomes komisija, izveidota 1919. g. 10. oktobrī ar galveno uzdevumu uzraudzīt, kā Vācija Baltijā ievēro Kompjeņas pamiera noteikumus; Antantes Baltijas komisija.
- Kotsa Zeme Antarktīdas daļa starp 20. un 32. rietumu garuma grādu, austrumos robežojas ar Karalienes Mondas Zemi, rietumos pāriet Filnera šelfa ledājā, piekrasti apskalo Vedela jūra, ledus biezums - 500-1000 m.
- bukoliskā dzeja antīkās dzejas paveids, radusies no ganu dziesmām, ievērojamākie pārstāvji - grieķu dzejnieks Teokrits, romiešu dzejnieks Vergilijs.
- lolardi antikatoliskas zemnieku un plebeju kustības dalībnieki Nīderlandē, t. s. "nabaga brāļi"; no vajāšanas lolardi patvērās Anglijā, kur aktīvi cīnījās pret pāvestu, baznīcas zemes īpašumu un sociālo nevienlīdzību; viņiem bija svarīga nozīme Vota Tailera vadītajā zemnieku sacelšanās kustībā (1381. g.); viņus neganti vajāja kā ķecerus.
- nitazoksanīds Antimikrobiska viela; lieto kriptosporidiozes ārstēšanai HIV nēsātājiem vai AIDS slimniekiem.
- antitresta Antitresta likumdošana - apkopojošs jēdziens, ark o apzīmē ASV likumus, kuri ierobežo trestu un sabiedrību darbību, piem., negodīgu konkurenci.
- Antonijas strauts Antonīca, Vesetas pieteka.
- Dūķerupe Anuļas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- vēdera aorta aorta, kas sniedzas no diafragmas līdz bifurkacijai (IV jostas skriemelim).
- submediante Apakšējā mediante; diatoniskās skaņkārtas VI pakāpe.
- Tebras svīta apakšējā un vidējā kembrija stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu daļā, kas atbilst Cirma slāņkopas apakšējai daļai pārējā Latvijas teritorijā, biezums — līdz 90 m, nodalīta Vērgales 46. urbuma intervālā 1309,8-1232,2 m dziļumā, par stratotipu izvēlēts Liepājas urbuma intervāls 1445,7-1363,2 m.
- Volhovas horizonts apakšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā - 9-33 m, nodalīts Ļeņingradas apgabalā, kur Volhovas krasta atsegumos atrodas šo nogulumu stratigrāfiskais griezums.
- Siesartes svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums - 25-35 m, satur hitinozojus un graptolītu kompleksus, nodalīta Lietuvā.
- Birštonas svīta apakšsilūra Venlokas stāva augšējās daļas nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas dienvidaustrumu daļā, biezums - 40-66 m, sastāv no viļņainiem, slāņainiem, pelēkiem merģeļiem un kaļķakmeņiem, satur dažādu organismu atliekas.
- Paprieņu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidaustrumu daļā un Lietuvā, biezums Latvijā - 30 m, nodalīta Lietuvā.
- Jāgarahu svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļrietumos un Igaunijā, biezums Latvijā - 80 m.
- Jāni svīta apakšsilūra Venlokas stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā un Igaunijā, biezums Latvijā - 37 m.
- Nemunas svīta apakštriasa stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu malā, biezums — līdz 74 m (Rucavas apkaimē), atsegumi Ventas, Loša, Zaņas, Vadakstes krastos.
- Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
- Alegeinu plato Apalaču plato ziemeļu daļa (uz ziemeļiem no Tagforkas upes) ASV, augstums pieaug no 600 m ziemeļos līdz 1070 m dienvidaustrumos, kur pāriet Alegeinu kalnos, viļņoti, lēzeni līdzenumi mijas ar atsevišķiem kalnu masīviem, ko saposmo dziļas ielejas.
- Apalaču plato Apalaču ziemeļrietumu priekškalne ASV, uz dienvidiem no Tagforkas upes to sauc par Kamberlendas plato, ziemeļos - par Alegeinu plato.
- tibeteika Apaļa vai smailgala ornamentēta cepure (Vidusāzijas tautām).
- pita Apaļa, plakana maize, iecienīta Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs.
- Adikora apdzīvot vieta Venecuēlā (_Adicora_), Falkonas štatā, Paragvanas pussalas austrumu piekrastē.
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtona Apdzīvota ASV ("Lexington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahoa apdzīvota vieta (_Ahoa_), Volisa salu Ūvea salā, Francijas aizjūras teritorijā _Volisa un Futuna_ Klusajā okeānā.
- Bredforda apdzīvota vieta ("Bradford") ASV, Ņūhempšīras štatā.
- Greiveri apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Landze Apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Rozališki apdzīvota vieta (bijusī pils) Vecsalienas pagastā.
- Niktnieki apdzīvota vieta (bijusī pusmuiža) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Sirmele apdzīvota vieta (bijušais muižas centrs) Vītiņu pagastā, kas pēc senāka administratīvi teritoriālā iedalījuma bija Lielauces pagastā.
- Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20 gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs.
- Žīguri Apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 39 km no Balviem, izveidojusies kā strādniku ciemats 1958. g., 1961.-1990. g. bija pilsētciemats, pagasta centrs; nosaukums latgaliski - Žeiguri.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2010. g. Bauskas rajonā) 30 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Vecmuižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vecmuiža.
- Valle apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 39 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Wallhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Stelpe apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 25 km no Bauskas, izveidojusies bijušās muižas "Stelpenhof" teritorijā.
- Skaistkalne apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Bauskas rajonā) 32 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Šēnbergas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums līdz 1925. g. "Šēnberga".
- Bērstele Apdzīvota vieta (lielciems) Bauskas novadā (2009.–2021. g. – Rundāles novadā, 1949.–2009. g. – Bauskas rajonā) 20 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Lielbērsteles muižas "Gross-Bersteln" teritorijā, Viesturu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums Lielbērstele.
- Vecpiebalga Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novada centrs, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 51 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Hohenbergen" teritorijā, pagasta centrs.
- Dzērbene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 30 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Taurene Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 34 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Nēķina muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Nēķins un Nēķens.
- Veismaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novada Vaives pagastā 4 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Veismaņu muižas teritorijā.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža.
- Platone Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn.
- Rubene apdzīvota vieta (lielciems) Kocēnu pagastā 14 km no Valmieras.
- Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
- Feimaņi Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā (saukta arī Krāce) 30 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās muižas "Feymany" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1752. g. kā Vīmaņi (Vīmani), pagasta centrs.
- Rikava Apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 38 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Vecrikavas muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī Rikova, latgaliski Rykova.
- Trapene Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1956. g. Apes rajonā, 1785.-1949. g. Valkas apriņķī) 32 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās Bormaņu muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Bormaņi.
- Gaujiena Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Apes novadā, 1957.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1950.-1957. g. Apes rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 52 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Adsel" teritorijā, pagasta centrs, pirmoreiz minēta Novgorodas Laika grāmatā 1111. gadā kā Atzele.
- Drusti apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (2009.-2021. g. Raunas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 42 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecdrustu muižas ("Alt-Drostenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Kalnamuiža Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 40 km no Valkas un 2 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās Smiltenes muižas "Smilten" teritorijā, Smiltenes pagasta administratīvais centrs.
- Palsmane Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 72 km no Valkas un 23 km no Smiltenes, izveidojusies bijušās muižas "Palzmar" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Palsmanis.
- Variņi Apdzīvota vieta (lielciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. - Valkas rajonā) 75 km no Valkas, pagasta centrs.
- Pūņas Apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novada Valdgales pagastā 13 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Puhnjen", Valdgales pagasta administratīvais centrs.
- Jaunpagasts apdzīvota vieta (lielciems) Talsu novadā, 21 km no Talsiem, izveidojusies bijušās muižas "Neuwacken" teritorijā, Virbu pagasta administratīvais centrs.
- Kārķi Apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi.
- Rencēni Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 23 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Ranzen" teritorijā, pagasta centrs.
- Matīši apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 25 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Pučurgas muižas "Galandfeldt" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1678. g., pagasta centrs.
- Dikļi Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1950.-2009. g. - Valmieras rajonā) 21 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Dickeln" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1436. gadā, pagasta centrs.
- Vaidava apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 15 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Veļķu muižas "Welkenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Naukšēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Schwarzenbrunn" teritorijā, novada un pagasta administratīvais centrs.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. novada centrs, līdz 2009. g. - Valmieras rajonā), pagasta centrs, 24 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēti 1234. gadā.
- Zilaiskalns apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā (2010.-2021. g. Kocēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 11 km no Valmieras, Zilākalna pagasta administratīvais centrs.
- Mūrmuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā 8 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kauguru muižas ("Kaugershof") teritorijā, Kauguru pagasta administratīvas centrs.
- Kocēni apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras novadā, 6 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Kokmuižas ("Kokenhof") teritorijā, pagasta centrs.
- Valmiermuiža apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā.
- Viestura laukums apdzīvota vieta (lielciems) Valmieras pagastā, 1 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas ("Wolmarshof") teritorijā.
- Misa apdzīvota vieta (lielciems) Vecumnieku pagastā.
- Pope apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 17 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Popen" teritorijā, pagasta centrs.
- Ugāle Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 27 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Ugahlen" teritorijā, pagasta centrs.
- Tārgale Apdzīvota vieta (lielciems) Ventspils novadā 6 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Tergeln" teritorijā, pagasta centrs.
- Garkalne apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes rietumu daļā, Ropažu novada pagasta centrs.
- Jaunpiebalga apdzīvota vieta (lielciems) Vidzemes vidienē, Cēsu novadā, 60 km no Cēsīm, pagasta centrs.
- Višķi apdzīvota vieta (lielciems) Višķu pagastā 24 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Benckalni apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Dīriķi apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Alunēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Aparēni Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Aizkraukles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Aizkraukles pagastā uz rietumiem no Aizkraukles pilsētas, muižas pils bija atzīta par Vidzemes baroka meistardarbu, bet visas ēkas tika nopostītas 1. pasaules karā, agrārās reformas laikā tika sadalīta 201 vienībā.
- Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Ostrovi Apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Auška Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Gailīši Apdzīvota vieta (mazciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Krīči apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Penderi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Pētermuiža apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Reizeni apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Valles pagastā.
- Ceļmalnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Kaģeni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Līči Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Likverteni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Mazbrukna Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Melderi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Pētermuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Rīkani Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Vidiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Zulleni Apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Bāliņi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Klīvi apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Galzemji apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Pērnavieši apdzīvota vieta (mazciems) Bauskas novada Viesturu pagastā.
- Veselava apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Priekuļu novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 15 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas teritorijā (līdz 1925. gadam Veselauskas muiža), pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veselauska, arī Veselavas muiža.
- Eicēni Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Ģūģeri Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Lielmaņi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Pinderes Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Rāmuļmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Slaņķi Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Aļmi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Augstlīči apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baruckas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Beitēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Kauliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ļūdiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Prizēni apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Purgaiļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Ragaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Rāgažas apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Baltaci Apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Embūte apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novadā 12 km no Vaiņodes.
- Bieranti Apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Paplakas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Bungas apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Galāti apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Kokmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Putras apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Vītiņu pagastā.
- Rāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Viesatu pagastā.
- Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Alūnāni Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Baltgalvji Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bauri Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Deles Apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Klīvmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Pogas Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Žibukakts Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Zvīguļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Bandenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Blankenfelde Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Buļļi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Āriņi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Erverti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Roķi Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Šķīras Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Pāpuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Bisenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Krustpils novada Vīpes pagastā.
- Igate Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
- Ķirbiži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Rūkas Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Rūstuži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Šķirstiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Vaigaži Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Tūmuži Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Ornicāni apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Benkava Apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
- Kuļķi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Lazdiņi Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Lindes Apdzīvota vieta (mazciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ģibuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 12 km no Talsiem, pie Rīgas - Ventspils šosejas.
- Ārlava Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novadā 3 km no Valdemārpils, Sasmakas ezera ziemeļu galā, izveidojusies bijušās Ārlavas muižas ("Erwahlen") un mācītājmuižas teritorijā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1231. g.
- Gambija Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Klīve Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Lielsalas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Pobuži Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vecpūņas Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Dārte Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Iģene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Klāņi Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Mazsārcene Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Valgalciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Dārzciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Ezerciems Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Skrunda Apdzīvota vieta (mazciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Aizupe Apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā, Ventas pietekas Imulas labajā krastā.
- Jaunvarieba apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
- Pūces apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Vānes pagastā.
- Bregži apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Košas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Ķūķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Silavnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Šķirbas apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Struņķi apdzīvota vieta (mazciems) Vaidavas pagastā.
- Lielbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Vaiņodes muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Varķe apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Vecbāta apdzīvota vieta (mazciems) Vaiņodes pagastā.
- Staļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Kalnstaldoti Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Ķeizarpurvs Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Saule Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Kairi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Bāci Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Lācupi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Cirgaļi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā; saukta arī - Cirgaļu mežniecība un padomju laikā - Priedaine.
- Jaunāmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Kaģumciems Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Putras Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Vērsīši Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Zaķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Tomēni apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Zīle apdzīvota vieta (mazciems) Valkas pagastā.
- Liepkalni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Mazvalle apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Salas apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Tenteni apdzīvota vieta (mazciems) Valles pagastā.
- Ķoņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Naukšēnu novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 45 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas "Konigshof" teritorijā, pagasta centrs.
- Jaunvāle apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
- Dūre apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Penči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Budenbroka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Dikļu pagastā.
- Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Dūķeri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Arakste Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Lodes pagastā 4 km no Lodes, izveidojusies bijušās muižas "Arras" teritorijā.
- Promulti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blāķi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Blanka Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Doles apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Ērmuižas apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Piksāri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Kazruņģis apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Bidzi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Oliņas Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Buka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- Baloži Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- Pantene apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Sēļu pagastā.
- Dzintari apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Jaunate apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Dutka apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Buliņi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Cauči apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Vaidavas muiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Podzēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Pricēni apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Baužmala Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Annasmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Pilāti apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Sipi apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Daliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
- Varieba apdzīvota vieta (mazciems) Vānes pagastā.
- Maurāni apdzīvota vieta (mazciems) Varakļānu pagastā.
- Ierniņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Kalngali apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ķoderi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Leitāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medīlas apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Midzeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Medņu Rubeņi apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Sprukti apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Timsmales apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Trākši apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Ušāni apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Variešu pagastā.
- Stivrenieki apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
- Znotiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vārkavas pagastā.
- Rimeikas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Rūdēkas apdzīvota vieta (mazciems) Vecates pagastā.
- Kleķeri Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā.
- Ļūdi Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā.
- Gulbji Apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas novada Vecpiebalgas pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā un Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja filiāle, kuras kompleksu veido 8 saimniecības, kas raksturo 17.-18. gs. Vidzemes zemnieku sētu.
- Veļķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā; Veļķumuiža.
- Brekti apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Cepļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģibuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Grūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Igauņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Incēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Īvāni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kabulēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kagaiņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kaikaši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Ķāķi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kriemeļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Krievēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kubuliņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kūrēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kurmji apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Lībieši apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Meirēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Mūrnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Remeicēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smeiļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Smetes apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Spuldzēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Staņaudi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Stīnūži apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tašķēni apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Tomuļi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Veļķumuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīļumi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zeikari apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Zēniņi apdzīvota vieta (mazciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Kirliški apdzīvota vieta (mazciems) Vecsalienas pagastā.
- Brūveri apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Zvirgzde apdzīvota vieta (mazciems) Vecumnieku pagastā.
- Irbene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Zūru mežniecība apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Ūdrande Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Amele Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagasta austrumu daļā.
- Dandzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Puzenieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Speltes Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Akmeņdziras Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Ēvartciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Kamārce Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Krievlauki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Liepene Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Miķeļtornis Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Muižnieki Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā.
- Zaļais ciems apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Usmas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Amjūdze Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Desuciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Usmas pagastā.
- Jaunmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Leči Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Sise Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Abavmala Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Laidzesciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Pasilciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Vāverciems Apdzīvota vieta (mazciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Svikļi apdzīvota vieta (mazciems) Vērēmu pagastā.
- Saraiķu muiža apdzīvota vieta (mazciems) Vērgales pagastā.
- Lauski apdzīvota vieta (mazciems) Vestienas pagastā.
- Silikāti apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Stauģi apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Vārnava apdzīvota vieta (mazciems) Viesītes pagastā.
- Grāvendāle apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Vairogi apdzīvota vieta (mazciems) Viesturu pagastā.
- Kaivēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Rušēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Silajāņi apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Vecskolas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Vērsēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Zaprauskas apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Zobēni apdzīvota vieta (mazciems) Vietalvas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vijciema pagastā.
- Lucāni apdzīvota vieta (mazciems) Viļānu pagastā.
- Leišupi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Daugavas Ķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Rēķi apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Rudzāti apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Stikānturki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Straumnieki apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Trepe apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Vēveri apdzīvota vieta (mazciems) Vīpes pagastā.
- Līves apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Saliņkalns apdzīvota vieta (mazciems) Virešu pagastā.
- Višku stacija apdzīvota vieta (mazciems) Višķu pagastā.
- Bružēni apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Ģīci apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Vecpiebalgas pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Strauti Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Bārdaskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Druskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Peņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Rules Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Asaisstūris apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Ceglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Gajevā Cegeļņa apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Dublinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Zascenku Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orbidāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Osagols apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Paukštāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Plociņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Pudāni apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Seiļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Aizbalti Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Baltakrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- Orehovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā.
- Bombizi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Degļi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Dzirnaviškas apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ezerstarpi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Gajs apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Mazā Baranovska apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pirmā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Otrā Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Ostrova apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Pakņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Peipiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Plotupi apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Podgurje apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Antāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Balašķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Deiķi-Brenči Apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Doburūcis apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Dambīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Grūznis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Lutenāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Ranguči Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Rozenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sāvāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Sudrabe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Upenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vilkarūcis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Vuškusala Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Biekerova apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Bliņica apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ezermala apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Kazukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Lugi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Ņemecki apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Rejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Badnova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu pagastā.
- Gārša apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā.
- Makšinava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā; Makšinova; Makšinovka.
- Jūdiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Makšinava Strauti apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Aizezere Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Annasbirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Apšukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ašusils Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Augstābirzs Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Berezņaks Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Čāgas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dampadruva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Derdziņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Dubudeksnis Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Egļukalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Georgijeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kačupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Kuprava Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Lauzas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Mežārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Miezāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pakalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Pokuļeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Rimši Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Smiltene Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Sprogas Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Ukraina Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Valentinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Susāji apdzīvota vieta (skrajciems) Balvu novadā, 4 km no Viļakas.
- Rāmuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Raskumi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā.
- Lielie Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Aščuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Dižilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Dižstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā.
- Bebe Apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Jaunbebe apdzīvota vieta (skrajciems) Dienvidkurzmes novada Vērgales pagastā.
- Sumburciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Dundagas un Valdgales pagastā.
- Lekši Apdzīvota vieta (skrajciems) Durbes novada Vecpils pagastā.
- Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof").
- Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Bites Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā.
- Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā.
- Bulgārija Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Ercogmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Kalnrozes Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazvilce Apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Viskāļi apdzīvota vieta (skrajciems) Kokneses pagastā; senāk Viskāle, arī Viskaļi.
- Vāguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Krustpils novada Variešu pagastā.
- Dūras Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Vecvārme Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Zalkšciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Kuldīgas novada Vārmes pagastā.
- Grūbas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā.
- Voldes apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Āboltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Blome Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Brīdaga Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Lapsiņas Apdzīvota vieta (skrajciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā.
- Tolka Apdzīvota vieta (skrajciems) Madonas novada Vestienas pagastā.
- Beļetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Bučkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Butkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Desetnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Dovale apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Jezupova apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Kazieri apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Dolgais Bors apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Onckuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Piliškas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Pūtkas apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Aizpūrīši Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Ančkini Apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Kolna Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Lejas Ančupāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Biksinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Burzova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Djogi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Gabinova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Gajova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Greivuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Gribuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Iugulova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Jaunborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Jermolas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Jurki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Juškāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Kleperova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Krampova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Labvārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Loborži Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Meļņova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Mežagaiļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Obricki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Olūtnīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Petrovka Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Plikpūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Pūrmaļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Pustinki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Ratinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Rubļevski Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Rūdzes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Silinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Škierbinīki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Skudras Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Stučeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Taudejāņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Vecborisova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Veremes Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Zeltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Beči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Frolovka apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Jaunviļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Juški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Lagoni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Piziči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Privši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Rampāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Aleksandropole Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Blūzmi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Sokolki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novadā, 7 km no Viļāniem, pagasta centrs.
- Bileiķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Saldus novada Vadakstes pagastā; līdz 1920. g. bija Lietuvas teritorijā, pievienoti Latvijai 1921. g. (pēc referenduma).
- Zvārtava apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Gaujienas pagastā (2010.-2021. g. Apes novadā, 1967.-2009. g. Alūksnes rajonā, 1949. -1967. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Valkas apriņķī) 30 km no Apes.
- Grošļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ķempes Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ķeņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Rudbārži Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Ūdrupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Randati apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Bindi Apdzīvota vieta (skrajciems) Smiltenes novada Virešu pagastā.
- Ģibzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Skreite Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Sniķeri Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Uguņciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Vecumvirsa Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Eņģeļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Upmalas pagastā pie Vārkavas pagasta robežas.
- Inikši apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Kokinišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Krogasēta apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Kucini apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Maļinavka apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Motivāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Meža Mackeviči apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Lielie Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zascenku Vaideri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zascenku Čornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Priedes Sloboda apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Pirmie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Otrie Vingri apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Mazie Ratnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Liepu Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Lielie Mukāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Petuniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Pokšāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Rukoniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Sarkaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Saušukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stalidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stiebriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Stupiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Šuti apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Svētiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Uglinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Vaikuļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Zabaltiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Mežmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vaives pagastā.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Punkales Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Sūbri Apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Žuldiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Valkas pagastā.
- Mežmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valles pagastā.
- Pabērži apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Andruves Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Burtnieku pagastā.
- Pankas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Peņģi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Puškari apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Baldieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Bauņi apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā 6 km no Matīšiem.
- Pučurgas apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Matīšu pagastā.
- Nuķis apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Ramatas pagastā.
- Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Valmieras novada Vilpulkas pagastā.
- Sārnas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Kokāji Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Pušči Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Seimuškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Vecumnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Murmastienes pagastā.
- Pauniņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Piļpuki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Puisāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu novada Varakļānu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ceipinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Grozas apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Indāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Justi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kārkliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kazusala apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kluši apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Kristakrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ļovāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Matuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stirnenes muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Lielie Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Mazie Veipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Mazie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Lielie Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Poči apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Robežveipi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Rokuli apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Silenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Skapstati apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Šķēles apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Smilšukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stabulnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Stradiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Višņevski apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Vutnāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Zalāni apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Aizkalnieši Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Ciematnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Irbessala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Jakstiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Krievciems apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rubeņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rugātnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Rusuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Sarķi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Spāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Ūdri apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Uģēres apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Upsargas apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Zaļaci apdzīvota vieta (skrajciems) Variešu pagastā.
- Lazdāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Rožkalnu pagastā.
- Vepri Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Upmalas pagastā.
- Gruzdinauka Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas novada Vārkavas pagastā.
- Spūles apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā pie Upmalas pagasta robežas.
- Borbaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Briškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Gavariškas apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Ignalina apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Ksaverinova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Sila Čeirāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Šaripauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Sitnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Šķilteri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Stabuļnīki apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Štaģeri apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Vēverauka apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Zaķīši apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Zibergova apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Dzirvaniškas Apdzīvota vieta (skrajciems) Vārkavas pagastā.
- Roznēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Vīndedzes apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpiebalgas pagastā.
- Mazilmāja apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazlāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Mazstroķi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecpils pagastā.
- Geitviniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Jugaņina apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Kazinci apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mālkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Mozoliški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Rudziniški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šafranovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Sergejeva apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Šilovka apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Vecsiķeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Zeitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Vecsalienas pagastā.
- Krutova apdzīvota vieta (skrajciems) Vectilžas pagastā.
- Umpārte apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumnieku pagastā.
- Cūkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Goršāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Gubeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Indriči apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lauzi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Lavošnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Repkova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Robežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Slīpači apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Šļopkine apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Tālavieši apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Ūlasi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Upmala apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vainagi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vanagaperēklis apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Vientuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Žogova apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Kozīne Apdzīvota vieta (skrajciems) Vecumu pagastā.
- Puze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novadā 35 km no Ventspils, saukta arī Puzes muiža un Puzesmuiža, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1230. gadā.
- Upatciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Virpe apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Angerciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Auzdarciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Kārlmuiža Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Lonaste Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Rinda Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Labrags Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā.
- Gārzde Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Karaļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Lagzdiena Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Desciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Topciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Vēde Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Popes pagastā.
- Nīcciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Raibkrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Rūmciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Trēbējciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Būšnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā, Būšnieku ezera dienvidaustrumu piekrastē.
- Rēdznieku ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Standzes ciems apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Burtnieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Elkšķene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Jaunupe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lielirbe Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lodes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Lūžņa Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Oviši Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Platene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Cirkale Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā 46 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas ("Zirkeln") teritorijā.
- Ameļciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Ciesengure Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Dzirciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Modes Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Rāpati Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Sirgumi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Lībciems Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Sārnate Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Vendzavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Užavas pagastā.
- Cirpstene Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Liedze Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Pasiekste Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Veltiņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Krievbūdas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Tērande Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Vendzavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Ziru pagastā.
- Dzirnavas Apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Krasti apdzīvota vieta (skrajciems) Vestienas pagastā.
- Zaļmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīksnas pagastā.
- Medņeva Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novadā (līdz 2009. g. - Balvu rajonā) 8 km no Viļakas.
- Klāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
- Tepenīca Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Susāju pagastā.
- Fabriki Apdzīvota vieta (skrajciems) Viļakas novada Šķilbēnu pagastā.
- Brikuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Brivci apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Broki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Kristceļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Kūkoji apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lauzinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lavrovka apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Malmežnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Masaļski apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Mukuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Meža Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Lilie Tuči apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Viļānu muiža apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Notra apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Rimši apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Šautines apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Solaskungi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Teveņāni apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Trūpi apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Ugrinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Viļānu pagastā.
- Irģēni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Kučenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Slīpie apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Stūrnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Urbāni apdzīvota vieta (skrajciems) Vīpes pagastā.
- Sikšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Staldes apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Žagatas apdzīvota vieta (skrajciems) Virešu pagastā.
- Daniševka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grāviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Grustanišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Guļāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Harčiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Jonāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kazulīši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kebži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kivriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klekeri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Klobāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Korolevščina apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Koškino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kruteļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kuzmino apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Laureņi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lazovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Litavnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lozdas apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lubaņecs apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Lukštenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ļuļiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Makarova apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Maskovskaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Matisāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Mozuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vecie Tokari apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Kalna Višķi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Višku tehnikums apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Ceļa Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Meža Kurtiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Narbuti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Plauži apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Sauliški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Silaviški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Smani apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Straumes apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Strodiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Subri apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tabūni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Tukiši apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vanagi apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Veiskupiški apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vīganti apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vilki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Vordovka apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zabornaja apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Žuravki apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Zūsāni apdzīvota vieta (skrajciems) Višķu pagastā.
- Alieši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Bērzezers Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pūpoli apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu pagastā.
- Enerģētiķis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Brenguļu un Kauguru pagastā.
- Priedes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras novada Valmieras pagastā.
- Kaijas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Mežvidi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Līgotnes 1 apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Ziedonis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Valmieras pagastā.
- Maļinova Apdzīvota vieta (vidējciems) 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Vasiļovas pusmuižas teritorijā, pagasta centrs.
- Odziena apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novada Vietalvas pagastā.
- Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
- Červonka apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, Vecsalienas pagasta centrs; Vecsaliena.
- Špoģi apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 23 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Višķu muižas teritorijā, Višķu pagasta administratīvais centrs.
- Vabole apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 25 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; saukta arī - Vabale.
- Semenova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 35 km no Balviem un 6 km no Viļakas, izveidojusies bijušās Semjonovas pusmuižas teritorijā, Medņevas pagasta administratīvais centrs.
- Vecumi apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā), 7 km no Viļakas.
- Borisova apdzīvota vieta (vidējciems) Balvu novadā 5 km no Viļakas, Vecumu pagasta administratīvais centrs; saukta arī Barisova.
- Kurmene Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novadā (2009.-2021. g. Vecumnieku novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 47 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Kurmen" teritorijā, pagasta centrs.
- Bērzi Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Īslīces pagastā 8 km no Bauskas, izveidojusies bijušās Bērzes muižas ("Bershof") teritorijā; Vārpa (bijušais nosaukums padomju laikā).
- Kūdra apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Jaunsaule Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Ozolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Zvaigzne Apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecsaules pagastā.
- Beibeži apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā, Iecavas pietekas Misas krastā.
- Piebalgas apdzīvota vieta (vidējciems) Bauskas novada Vecumnieku pagastā.
- Cempi Apdzīvota vieta (vidējciems) Brenguļu pagastā 12 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas ("Zempen") teritorijā.
- Kaive apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. - Cēsu rajonā) 48 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās muižas "Kayenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Ineši Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Vecpiebalgas novadā, 1950.-2009. g. Cēsu rajonā) 57 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Vecpiebalgas muižas ("Alt-Pebalg") teritorijā, pagasta centrs.
- Rīdzene Apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Vaives pagastā.
- Bērzkrogs apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada Veselavas pagastā.
- Vērgale Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Pāvilostas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 27 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Wirginahlen" teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Vērgali.
- Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
- Ploce apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā.
- Paplaka apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā, šī pagasta administratīvais centrs.
- Purmsāti apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Galgauska Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novadā 18 km no Gulbenes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums - Veiši.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs.
- Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs.
- Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes.
- Antūži Apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils.
- Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- Tīreļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Vītoliņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Mūrmuiža Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Ziedkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā.
- Mazlauki Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Oglaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā.
- Braslava Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā ( 2009.-2021. g. Alojas novadā, 1949.-2009. g. Limbažu rajonā, līdz 1949. g. Valmieras apriņķī) 12 km no Mazsalacas un 47 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1624. g.
- Skulte Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novadā 30 km no Limbažiem un 8 km no Saulkrastiem; padomju laikā saukta arī Vecskulte.
- Gravas Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 23 km no Limbažiem, izveidojusies bijušās muižas "Widdrisch" teritorijā, Vidrižu pagasta administratīvais centrs.
- Bīriņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Vidrižu pagastā 30 km no Limbažiem un 16 km no Saulkrastiem.
- Āstere Apdzīvota vieta (vidējciems) Limbažu novada Viļķenes pagastā 13 km no Limbažiem, tāda paša nosaukuma ezera krastā, izveidojusies bijušās muižas "Poikern" teritorijā.
- Upesgrīva apdzīvota vieta (vidējciems) Mērsraga un Vandzenes pagastā.
- Upmala Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 23 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās Vārkavas muižas teritorijā; bijušais nosaukums - Vecvārkava.
- Rimicāni Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā (2009.-2021. g. Vārkavas novadā, 1990.-2009. g. Preiļu rajonā) 27 km no Preiļiem, Dubnas kreisajā krastā, Rožkalnu pagasta administratīvais centrs.
- Ārdava Apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā.
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova.
- Sondori Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā 5 km no Rēzeknes, izveidojusies bijušās Adamovas muižas teritorijā, Vērēmu pagasta administratīvais centrs.
- Adamova Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Adamovas ezera rietumu krastā 4 km no Rēzeknes; Odumova.
- Škeņeva Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Vērēmu pagastā.
- Radopole apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Viļānu pagastā.
- Priedula Apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Vadakstes pagastā.
- Launkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1950.-2009. g. Valkas rajonā, līdz 1949. g. Cēsu apriņķī) 74 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Launekaln" teritorijā, pagasta centrs.
- Grundzāle Apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (1960.-2009. g. Valkas rajonā) 65 km no Valkas, saukta arī Dzeņi, pagasta centrs.
- Bilska apdzīvota vieta (vidējciems) Smiltenes novadā (līdz 2009. g. Valkas rajonā) 10 km no Smiltenes un 34 km no Valkas, pagasta centrs, pirmās ziņas par muižu no 1683. g.
- Šķilbani Apdzīvota vieta (vidējciems) Šķilbēnu pagastā 16 km no Viļakas, pagasta centrs; saukta arī Šķilbēni.
- Mundigciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Lībagu pagastā 5 km no Talsiem, izveidojusies bijušās Andumu muižas "Andumen" teritorijā, Lībagu pagasta administratīvais centrs; saucās arī Villas, padomju laikā - Ezerkalne.
- Cīruļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vandzenes skola apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Lādzere Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Brūzis Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Lēdas Apdzīvota vieta (vidējciems) Talsu novada Virbu pagastā.
- Krīvi apdzīvota vieta (vidējciems) Vaives pagastā.
- Ērģeme Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 12 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Ermes" teritorijā, pagasta centrs.
- Vijciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novadā 19 km no Valkas, izveidojusies bijušās muižas "Wiezenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Omuļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Turna Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Ērģemes pagastā.
- Veckārķi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Kārķu pagastā.
- Lugaži Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Pedele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Valkas pagastā.
- Mierkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Stepi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valkas novada Zvārtavas pagastā.
- Taurkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valles pagastā 17 km no Valles.
- Brenguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1949.-2009. g. Valmieras rajonā), 10 km no Valmieras, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1474. gadā, pagasta centrs.
- Trikāta apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 19 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Kauguri apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Beverīnas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā), 5 km no Valmieras.
- Vecate Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 32 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Ates muižas "Alt-Ottenhof" teritorijā, pagasta centrs.
- Sēļi Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 44 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Skaņkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 46 km no Valmieras, Salacas upes kreisajā krastā, iepretim Mazsalacai, izveidojusies bijušās Skulberģu muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Ramata Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Mazsalacas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 65 km no Valmieras un 12 km no Mazsalacas, pagasta centrs.
- Ipiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) 75 km no Valmieras un 18 km no Rūjienas, izveidojusies bijušās muižas "Ippik" teritorijā, pagasta centrs.
- Jeri Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990-2009. g. - Valmieras rajonā) 40 km no Valmieras, pagasta centrs.
- Vilpulka Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 56 km no Valmieras, pagasta centrs.
- Lode apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Rūjienas novadā, 1990.-2009. g. Valmieras rajonā) 58 km no Valmieras, izveidojusies bijušās muižas “Lodenhof” teritorijā, pagasta centrs.
- Jērcēni Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. - Valkas rajonā) 36 km no Valkas un 7 km no Strenčiem, pagasta centrs.
- Plāņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā (2009.-2021. g. Strenču novadā, 1990.-2009. g. Valkas rajonā) 32 km no Valkas un 10 km no Strenčiem, izveidojusies bijušās muižas "Planhof" teritorijā, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1676. g., pagasta centrs.
- Dauguļi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Dikļu pagastā, izveidojusies bijušās muižas "Daugeln" teritorijā 25 km no Valmieras.
- Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā.
- Kaugurmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Līči apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Beites apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Kocēnu pagastā.
- Eriņi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
- Priedāji apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Mazsalacas pagastā.
- Jaunklidzis apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Košķele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Ēvele Apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novadā, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Wohlfahrt" teritorijā, vēstures avotos minēta 1562. g., kad Polijas karalis novadu atdevis Valmieras pilskungam Hevelnam, no kura vārda radies Ēveles nosaukums, pagasta centrs.
- Vanagi apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā 2 km no Valmieras, izveidojusies bijušās Valmiermuižas (Wolmarshof) teritorijā, Valmieras pagasta administratīvais centrs.
- Rūpnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras pagastā.
- Murmastiene Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Murmostynia" teritorijā, pagasta centrs.
- Kokari Apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) 52 km no Madonas un 1 km no Varakļāniem, izveidojusies bijušās muižas "Warklany" teritorijā, Varakļānu pagasta administratīvais centrs.
- Puntuži apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
- Stirniene apdzīvota vieta (vidējciems) Varakļānu pagastā.
- Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa.
- Medņi apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā.
- Vārkava apdzīvota vieta (vidējciems) Vārkavas pagastā 12 km no Preiļiem, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, novada un pagasta centrs; saukta arī - Vorkova.
- Tartaks apdzīvota vieta (vidējciems) Vecsalienas pagastā.
- Užava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 23 km no Ventspils, izveidojusies bijušās pusmuižas "Hasau" teritorijā, pagasta centrs.
- Ziras Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 30 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Sirgen" teritorijā, pagasta centrs.
- Blāzma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 36 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Puzes muižas "Pussen" teritorijā, Puzes pagasta administratīvais centrs.
- Ance Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 37 km no Ventspils un 60 km no Talsiem, pagasta centrs, pirmo reizi minēta 1231. g. Kursas līgumā ar pāvesta sūtni.
- Zlēkas Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 39 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs.
- Jūrkalne Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 42 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Pilsbergas muižas ("Felixberg") teritorijā, pagasta centrs.
- Usma Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 55 km no Ventspils, izveidojusies bijušās muižas "Usmaiten" teritorijā, pagasta centrs.
- Vārve apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novadā 8 km no Ventspils, pagasta centrs.
- Jorniņi Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ances pagastā.
- Stikli Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Puzes pagastā.
- Dokupe Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Māteri Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Ugāles pagastā.
- Ventava Apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā 20 km no Ventspils, izveidojusies bijušās Zūru muižas teritorijā, Vārves pagasta administratīvais centrs.
- Zūras apdzīvota vieta (vidējciems) Ventspils novada Vārves pagastā.
- Saraiķi apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Ziemupe apdzīvota vieta (vidējciems) Vērgales pagastā.
- Virķēni apdzīvota vieta (vidējciems) Vilpulkas pagastā.
- Malta apdzīvota vieta (vidējciems) Viļānu pagastā.
- Vitrupe apdzīvota vieta (vidējciems) Viļķenes pagastā.
- Poļakas apdzīvota vieta (vidējciems) Vīpes pagastā.
- Vidaga apdzīvota vieta (vidējciems) Virešu pagastā.
- Ķevele apdzīvota vieta (vidējciems) Vītiņu pagastā.
- Satiķi Apdzīvota vieta (vidējciems), Gaiķu pagasta administratīvais centrs, 17 km no Saldus; bijušais nosaukums Vecsatiķi.
- Maizīši apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota, saglabājušās drupas) Viesītes pagastā.
- Zemenes Apdzīvota vieta (viensēta, neapdzīvota) Talsu novada Lībagu pagastā pie Rīgas-Ventspils un Talsu-Stendes ceļa krustojuma.
- Plepji apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidurzemes novada Vaiņodes pagastā.
- Billītes Apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas.
- Stoķi apdzīvota vieta (viensēta) Vaidavas pagastā.
- Kokši Apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Valkas pagastā.
- Jaunjērcēni apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Kankarīši apdzīvota vieta (viensēta) Valkas novada Vijciema pagastā.
- Daviņi apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Bērzaines pagastā.
- Muršas apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Ķoņu pagastā.
- Andrecēni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Naukšēnu pagastā \~4 km uz dienvidrietumiem no Naukšēniem.
- Alksnīši apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Plāņu pagastā.
- Atpiļi Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Trikātas pagastā.
- Antoni Apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vaidavas pagastā.
- Rebeles apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras novada Vecates pagastā.
- Sīmanēni apdzīvota vieta (viensēta) Valmieras pagastā.
- Mazistabi Apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Ances pagastā.
- Bēņas Apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Tilderi apdzīvota vieta (viensēta) Virešu pagastā.
- Klīve Apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā.
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aberdīna apdzīvota vieta ASV (_Aberdeen_), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abernati apdzīvota vieta ASV (_Abernathy_), Teksasas štata rietumu daļā.
- Abilīna apdzīvota vieta ASV (_Abilene_), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abingdona apdzīvota vieta ASV (_Abingdon_), Virdžinijas štata dienvidrietumos.
- Absorkī apdzīvota vieta ASV (_Absarokee_), Montānas štata dienvidu daļā.
- Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Ņujorkas štatā, netālu no Ontārio ezera.
- Adamsa apdzīvota vieta ASV (_Adams_), Viskonsinas štatā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Aiovas štatā.
- Adela apdzīvota vieta ASV (_Adel_), Džordžijas štata dienvidu daļā.
- Aftona apdzīvota vieta ASV (_Afton_), Vaiomingas štata rietumos.
- Agilara apdzīvota vieta ASV (_Aguilar_), Kolorādo štata dienvidos.
- Aho apdzīvota vieta ASV (_Ajo_), Arizonas štata dienvidu daļā.
- Acteka apdzīvota vieta ASV (_Aztec_), Ņūmeksikas štata ziemeļrietumos.
- Aidagrova apdzīvota vieta ASV (_Ida Grove_), Aiovas štata rietumos.
- Aidabela apdzīvota vieta ASV (_Idabel_), Oklahomas štata dienvidaustrumos.
- Aidahositija apdzīvota vieta ASV (_Idaho City_), Aidaho štata rietumu daļā.
- Aidalū apdzīvota vieta ASV (_Idalou_), Teksasas štata rietumu daļā.
- Aiola apdzīvota vieta ASV (_Iola_), Kanzasas štata dienvidaustrumu daļā.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Kalifornijas štatā.
- Aiona apdzīvota vieta ASV (_Ione_), Vašingtonas štata ziemeļaustrumos.
- Aiovafolsa apdzīvota vieta ASV (_Iova Fails_), Aiovas štatā.
- Aiovapārka apdzīvota vieta ASV (_Iowa Park_), Teksasas štatā.
- Airaena apdzīvota vieta ASV (_Iraan_), Teksasas štatā Pekosas upes krastos.
- Aironmauntina apdzīvota vieta ASV (_Iron Mountain_), Mičiganas štata rietumu pierobežā.
- Aironrivera apdzīvota vieta ASV (_Iron River_), Mičiganas štata ziemeļaustrumu daļā.
- Aironvuda apdzīvota vieta ASV (_Ironwood_), Mičiganas štata ziemeļrietumos.
- Ailendpārka apdzīvota vieta ASV (_Island Park_), Aidaho štata ziemeļaustrumos.
- Aila apdzīvota vieta ASV (_Isle_), Minesotas štatā.
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abivila Apdzīvota vieta ASV ("Abbeville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eida Apdzīvota vieta ASV ("Ada"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olbani Apdzīvota vieta ASV ("Albany"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aleksandrija Apdzīvota vieta ASV ("Alexandria"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alendeila Apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Allendale"), Mičiganas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaiansa Apdzīvota vieta ASV ("Alliance"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Alpaina Apdzīvota vieta ASV ("Alpine"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Amersta Apdzīvota vieta ASV ("Amherst"), Masačūsetsas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta Apdzīvota vieta ASV ("Amherst"), Nevadas štatā, 11250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Apdzīvota vieta ASV ("Anderson"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Endrūsa Apdzīvota vieta ASV ("Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvila Apdzīvota vieta ASV ("Arli"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ārlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Arlington"), Oregonas štata ziemeļos, Kolumbijas upes kreisajā krastā, 600 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ārnolda Apdzīvota vieta ASV ("Arnold"), Merilendas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ešlenda Apdzīvota vieta ASV ("Ashland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Espenhila Apdzīvota vieta ASV ("Aspen Hill"), Merilendas štatā, 48700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Atlanta Apdzīvota vieta ASV ("Atlanta"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oburna Apdzīvota vieta ASV ("Auburn"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogasta Apdzīvota vieta ASV ("Augusta"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orora Apdzīvota vieta ASV ("Aurora"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ostina Apdzīvota vieta ASV ("Austin"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beisitija Apdzīvota vieta ASV ("Bay City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Boldvina Apdzīvota vieta ASV ("Baldwin"), Ņujorkas štatā, 24000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bambērga Apdzīvota vieta ASV ("Bamberg"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bateivija Apdzīvota vieta ASV ("Batavia"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boforta Apdzīvota vieta ASV ("Beaufort"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Ņūhempšīras štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bedforda Apdzīvota vieta ASV ("Bedford"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Belvjū Apdzīvota vieta ASV ("Bellevue"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Beloita Apdzīvota vieta ASV ("Beloit"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Konnektikutas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlina Apdzīvota vieta ASV ("Berlin"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Betela Apdzīvota vieta ASV ("Bethel"), Konnektikutas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bisbī Apdzīvota vieta ASV ("Bisbee"), Arizonas štata dienvidos, 1700 m vjl., \~8000 iedzīvotāju.
- Blūmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Bloomington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bolivara Apdzīvota vieta ASV ("Bolivar"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boulinggrīna Apdzīvota vieta ASV ("Bowling Green"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brendona Apdzīvota vieta ASV ("Brandon"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brenta Apdzīvota vieta ASV ("Brent"), Floridas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bridžporta Apdzīvota vieta ASV ("Bridgeport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braitona Apdzīvota vieta ASV ("Brighton"), Ņujorkas štatā, 36600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Broktona Apdzīvota vieta ASV ("Brockton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Konnektikutas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Brookfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Brukingsa Apdzīvota vieta ASV ("Brookings"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braunsvila Apdzīvota vieta ASV ("Brownsville"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bransvika Apdzīvota vieta ASV ("Brunswick"), Meinas štatā, 20400 iedzīvotāji (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bafalo Apdzīvota vieta ASV ("Buffalo"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bērlingtona Apdzīvota vieta ASV ("Burlington"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Batlera Apdzīvota vieta ASV ("Butler"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Koldvela Apdzīvota vieta ASV ("Caldwell"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kalifornija Apdzīvota vieta ASV ("California"), Mērilendas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010.g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keimbridža Apdzīvota vieta ASV ("Cambridge"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kenbi Apdzīvota vieta ASV ("Canby"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Konnektikutas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kantona Apdzīvota vieta ASV ("Canton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārbondeila Apdzīvota vieta ASV ("Carbondale"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārlaila Apdzīvota vieta ASV ("Carlisle"), Pensilvānijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karoltona Apdzīvota vieta ASV ("Carrollton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārtidža Apdzīvota vieta ASV ("Carthage"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentervila Apdzīvota vieta ASV ("Centerville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentreilija Apdzīvota vieta ASV ("Centralia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čārlstona Apdzīvota vieta ASV ("Charleston"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šarlota Apdzīvota vieta ASV ("Charlotte"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čatahūčī Apdzīvota vieta ASV ("Chattahoochee"), Floridas štata ziemeļos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šaiena Apdzīvota vieta ASV ("Cheyenne"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čestera Apdzīvota vieta ASV ("Chester"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čilikoti Apdzīvota vieta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sērklvila Apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kleitona Apdzīvota vieta ASV ("Clayton"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klārksbērga Apdzīvota vieta ASV ("Clarksburg"), Mērilendas štatā, 13750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klārksvila Apdzīvota vieta ASV ("Clarksville"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klīrfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Clearfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klīvlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cleveland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kliftona Apdzīvota vieta ASV ("Clifton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Konnektikutas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Apdzīvota vieta ASV ("Clinton"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Koldvotera Apdzīvota vieta ASV ("Coldwater"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Apdzīvota vieta ASV ("Columbia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kolumbusa Apdzīvota vieta ASV ("Columbus"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Konkorda Apdzīvota vieta ASV ("Concord"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Ārkanzas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Korninga Apdzīvota vieta ASV ("Corning"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Apdzīvota vieta ASV ("Covington"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krivica Apdzīvota vieta ASV ("Crivitz"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kraunpointa Apdzīvota vieta ASV ("Crownpoint"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamberlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kamberlenda Apdzīvota vieta ASV ("Cumberland"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Deitona Apdzīvota vieta ASV ("Dayton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Danberi Apdzīvota vieta ASV ("Danbury"), Ņujorkas štatā, 83800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Apdzīvota vieta ASV ("Darien"), Konnektikutas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Devenporta Apdzīvota vieta ASV ("Davenport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dikeitura Apdzīvota vieta ASV ("Decatur"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Denisona Apdzīvota vieta ASV ("Denison"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dentona Apdzīvota vieta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dērbi Apdzīvota vieta ASV ("Derby"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Destrehena Apdzīvota vieta ASV ("Destrehan"), Luiziānas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Daglasa Apdzīvota vieta ASV ("Douglas"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dablina Apdzīvota vieta ASV ("Dublin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dumasa Apdzīvota vieta ASV ("Dumas"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dandolka Apdzīvota vieta ASV ("Dundalk"), Merilendas štatā, 63600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Durenta Apdzīvota vieta ASV ("Durant"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Īdena Apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Īdena Apdzīvota vieta ASV ("Eden"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Edžvuda Apdzīvota vieta ASV ("Edgewood"), Mērilendas štatā, 25600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elizabetauna Apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elkhārta Apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Englvuda Apdzīvota vieta ASV ("Englewood"), Floridas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Enisa Apdzīvota vieta ASV ("Ennis"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Enterpraisa Apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Efrata Apdzīvota vieta ASV ("Ephrata"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eseksa Apdzīvota vieta ASV ("Essex"), Mērilendas štatā, 39200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Junisa Apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jurīka Apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fejitvila Apdzīvota vieta ASV ("Fayetteville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Konnektikutas štatā, 61300 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Fairfield "), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērmounta Apdzīvota vieta ASV ("Fairmount"), Ņujorkas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērvjū Apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fērvjū Apdzīvota vieta ASV ("Fairview"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fārmingtona Apdzīvota vieta ASV ("Farmington"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Florensa Apdzīvota vieta ASV ("Florence"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fortnoksa Apdzīvota vieta ASV ("Fort Knox"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fortlenardvuda Apdzīvota vieta ASV ("Fort Leonard Wood"), Misūri štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Forkornersa Apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Floridas štatā, 26100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Forkornersa Apdzīvota vieta ASV ("Four Corners"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frankforta Apdzīvota vieta ASV ("Frankfort"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Franklina Apdzīvota vieta ASV ("Franklin"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Frederika Apdzīvota vieta ASV ("Frederick"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fridonija Apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Fridonija Apdzīvota vieta ASV ("Fredonia"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Frūtkova Apdzīvota vieta ASV ("Fruit Cove"), Floridas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fultona Apdzīvota vieta ASV ("Fulton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Galatina Apdzīvota vieta ASV ("Gallatin"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dženīva Apdzīvota vieta ASV ("Geneva"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Delavēras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Džordžijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džordžtauna Apdzīvota vieta ASV ("Georgetown"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Glāsgova Apdzīvota vieta ASV ("Glasgow"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glastonberija Apdzīvota vieta ASV ("Glastonbury"), Konnektikutas štatā, 34700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Gonzālisa Apdzīvota vieta ASV ("Gonzales"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grāftona Apdzīvota vieta ASV ("Grafton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Greiema Apdzīvota vieta ASV ("Graham"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Granbi Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.). Apdzīvota vieta ASV ("Granby"), Konnektikutas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandvjū Apdzīvota vieta ASV ("Grand View"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnrivera Apdzīvota vieta ASV ("Green River"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Greenfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnsboro Apdzīvota vieta ASV ("Greensboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Greensburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvila Apdzīvota vieta ASV ("Greenville"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grīnvuda Apdzīvota vieta ASV ("Greenwood"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grotona Apdzīvota vieta ASV ("Groton"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Ņūhempšīra štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Grovtona Apdzīvota vieta ASV ("Groveton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Heisa Apdzīvota vieta ASV ("Hays"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hāfveja Apdzīvota vieta ASV ("Halfway"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hamiltona Apdzīvota vieta ASV ("Hamilton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hemptona Apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hemptona Apdzīvota vieta ASV ("Hampton"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Harrisburg"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Herisona Apdzīvota vieta ASV ("Harrison"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hārtforda Apdzīvota vieta ASV ("Hartford"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hārvi Apdzīvota vieta ASV ("Harvey"), Luiziānas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Heistingsa Apdzīvota vieta ASV ("Hastings"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hendersona Apdzīvota vieta ASV ("Henderson"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilo Apdzīvota vieta ASV ("Hilo"), Havaju štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hilsboro Apdzīvota vieta ASV ("Hilsboro"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Holispringsa Apdzīvota vieta ASV ("Holly Springs"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hauarda Apdzīvota vieta ASV ("Howard"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hadsona Apdzīvota vieta ASV ("Hudson"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūgo Apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hjūgo Apdzīvota vieta ASV ("Hugo"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Hantingtona Apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Indipendensa Apdzīvota vieta ASV ("Independence"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jorka Apdzīvota vieta ASV ("York"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jorka Apdzīvota vieta ASV ("York"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itaka Apdzīvota vieta ASV ("Ithaca"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džeksona Apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džespera Apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džespera Apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džespera Apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džefersona Apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džonsonsitija Apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonsonsitija Apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kahului Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Havajas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kailua Apdzīvota vieta ASV ("Kahului"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kāneohe Apdzīvota vieta ASV ("Kaneohe"), Havaju štatā, Honolulu salā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kapaa Apdzīvota vieta ASV ("Kapaa"), Havaju štatā, Kauai salā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārni Apdzīvota vieta ASV ("Kearny"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Keteringa Apdzīvota vieta ASV ("Kettering"), Mērilendas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kīhei Apdzīvota vieta ASV ("Kihei"), Havaju štatā, Maui salā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingslenda Apdzīvota vieta ASV ("Kingsland"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kingstona Apdzīvota vieta ASV ("Kingston"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Noksvila Apdzīvota vieta ASV ("Knoxville"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lakrosa Apdzīvota vieta ASV ("La Crosse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Lafīeta Apdzīvota vieta ASV ("La Fayette"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lagreindža Apdzīvota vieta ASV ("La Grange"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lahaina Apdzīvota vieta ASV ("Lahaina"), Havaju štatā, Maui salā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksitija Apdzīvota vieta ASV ("Lake City"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiklenda Apdzīvota vieta ASV ("Lakeland"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leiksaida Apdzīvota vieta ASV ("Lakeside"), Virdžīnijas štatā, 11800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lenkastera Apdzīvota vieta ASV ("Lancaster"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Largo Apdzīvota vieta ASV ("Largo"), Mērilendas štatā, 10700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lorela Apdzīvota vieta ASV ("Laurel"), Virdžīnijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lawrenceburg"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lebanona Apdzīvota vieta ASV ("Lebanon"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Līsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Leesburg"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luisbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lewisburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Luistona Apdzīvota vieta ASV ("Lewiston"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Leksingtonpārka Apdzīvota vieta ASV ("Lexington Park"), Mērilendas štatā, 11600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Laima Apdzīvota vieta ASV ("Lima"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linčbērga Apdzīvota vieta ASV ("Lynchburg"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linkolna Apdzīvota vieta ASV ("Lincoln"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linkolna Apdzīvota vieta ASV ("Lincoln"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Linkolntona Apdzīvota vieta ASV ("Lincolnton"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Laivoka Apdzīvota vieta ASV ("Live Oak"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Logana Apdzīvota vieta ASV ("Logan"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Landona Apdzīvota vieta ASV ("London"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Longbīča Apdzīvota vieta ASV ("Long Beach"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Louela Apdzīvota vieta ASV ("Lowell"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lūlinga Apdzīvota vieta ASV ("Luling"), Luiziānas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Konnektikutas štatā, 18250 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medisona Apdzīvota vieta ASV ("Madison"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Konnektikutas štatā, 58100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra Apdzīvota vieta ASV ("Manchester"), Virdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Manhatana Apdzīvota vieta ASV ("Manhattan"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menkeito Apdzīvota vieta ASV ("Mankato"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Konnektikutas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mensfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Mansfield"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mērieta Apdzīvota vieta ASV ("Marietta"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meriona Apdzīvota vieta ASV ("Marion"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mērisvila Apdzīvota vieta ASV ("Marysville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršala Apdzīvota vieta ASV ("Marshall"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Māršfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Marshfield"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mārtina Apdzīvota vieta ASV ("Martin"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Martinesa Apdzīvota vieta ASV ("Martinez"), Džordžijas štatā, 35800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meisona Apdzīvota vieta ASV ("Mason"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Ņujorkas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medforda Apdzīvota vieta ASV ("Medford"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Memfisa Apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Memfisa Apdzīvota vieta ASV ("Memphis"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meridiana Apdzīvota vieta ASV ("Meridian"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Meteiri Apdzīvota vieta ASV ("Metairie"), Luiziānas štatā, 138500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Maiami Apdzīvota vieta ASV ("Miami"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Milforda Apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Masačūsetsas štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mindena Apdzīvota vieta ASV ("Minden"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mineapolisa Apdzīvota vieta ASV ("Minneapolis"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mišena Apdzīvota vieta ASV ("Mission"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mičela Apdzīvota vieta ASV ("Mitchell"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Konnektikutas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mūrheda Apdzīvota vieta ASV ("Moorhead"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Morisa Apdzīvota vieta ASV ("Morris"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mortona Apdzīvota vieta ASV ("Morton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntplezanta Apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Mauntvērnona Apdzīvota vieta ASV ("Mount Vernon"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūolbani Apdzīvota vieta ASV ("New Albany"), MIsisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("New Castle"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūlandona Apdzīvota vieta ASV ("New London"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņuarka Apdzīvota vieta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi Apdzīvota vieta ASV ("Newberry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūberi Apdzīvota vieta ASV ("Newberry"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūkāsla Apdzīvota vieta ASV ("Newcastle"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūporta Apdzīvota vieta ASV ("Newport"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Apdzīvota vieta ASV ("Newton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortona Apdzīvota vieta ASV ("Norton"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Norviča Apdzīvota vieta ASV ("Norwich"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okdeila Apdzīvota vieta ASV ("Oakdale"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okridža Apdzīvota vieta ASV ("Oakridge"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Okvila Apdzīvota vieta ASV ("Oakville"), Misūri štatā, 36100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ošenpainsa Apdzīvota vieta ASV ("Ocean Pines"), Merilendas štatā, 11700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Odesa Apdzīvota vieta ASV ("Odessa"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Mērilendas štatā, 33800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Olni Apdzīvota vieta ASV ("Olney"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Onaida Apdzīvota vieta ASV ("Oneida"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oneonta Apdzīvota vieta ASV ("Oneonta"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Konnektikutas štatā, 13950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindža Apdzīvota vieta ASV ("Orange"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orčardsitija Apdzīvota vieta ASV ("Orchard City"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oregona Apdzīvota vieta ASV ("Oregon"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oškoša Apdzīvota vieta ASV ("Oshkosh"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Osvīgo Apdzīvota vieta ASV ("Oswego"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Apdzīvota vieta ASV ("Oxford"), Konnektikutas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmsitija Apdzīvota vieta ASV ("Palm City"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pālmhārbora Apdzīvota vieta ASV ("Palm Harbor"), Floridas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmveli Apdzīvota vieta ASV ("Palm Valley"), Floridas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Aidaho štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Apdzīvota vieta ASV ("Paris"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pasadīna Apdzīvota vieta ASV ("Pasadena"), Mērilendas štatā, 24300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pērlsitija Apdzīvota vieta ASV ("Pearl City"), Havaju štatā, Honolulu salā, 47700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pērlrivera Apdzīvota vieta ASV ("Pearl River"), Ņujorkas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Peri Apdzīvota vieta ASV ("Perry"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pītersbērga Apdzīvota vieta ASV ("Petersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Filadelfija Apdzīvota vieta ASV ("Philadelphia"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Painhilsa Apdzīvota vieta ASV ("Pine Hills"), Floridas štatā, 60000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pitsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Pittsburg"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Pittsfield"), Meinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Platsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Plattsburg"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Konnektikutas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ņūhempšīras štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Plimuta Apdzīvota vieta ASV ("Plymouth"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Poinsiana Apdzīvota vieta ASV ("Poinciana"), Floridas štatā, 53200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portšarlota Apdzīvota vieta ASV ("Port Charlote"), Floridas štatā, 54400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potsdama Apdzīvota vieta ASV ("Potsdam), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Apdzīvota vieta ASV ("Princeton"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Kvinsi Apdzīvota vieta ASV ("Quincy"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ravena Apdzīvota vieta ASV ("Ravenna"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ripablika Apdzīvota vieta ASV ("Republic"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ričmonda Apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roanoka Apdzīvota vieta ASV ("Roanoke"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ročestera Apdzīvota vieta ASV ("Rochester"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rokimaunta Apdzīvota vieta ASV ("Rocky Mount"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rokspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Rocksprings"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Roja Apdzīvota vieta ASV ("Roy"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rola Apdzīvota vieta ASV ("Rolla"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Rozdeila Apdzīvota vieta ASV ("Rosedale"), Mērilendas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Soko Apdzīvota vieta ASV ("Saco"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Merilendas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentčārlza Apdzīvota vieta ASV ("Saint Charles"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentluisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Louis"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentmērisa Apdzīvota vieta ASV ("Saint Marys"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seilema Apdzīvota vieta ASV ("Salem"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Salaina Apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ņujorkas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Solsberi Apdzīvota vieta ASV ("Salisbury"), Ziemeļkarolīnas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sankarlospārka Apdzīvota vieta ASV ("San Carlos Park"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sandaski Apdzīvota vieta ASV ("Sandusky"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Savana Apdzīvota vieta ASV ("Savannah"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Skrantona Apdzīvota vieta ASV ("Scranton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Konnektikutas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sīmora Apdzīvota vieta ASV ("Seymour"), Tenesī štatā, 10900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Seminola Apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Seminola Apdzīvota vieta ASV ("Seminole"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sevērna Apdzīvota vieta ASV ("Severn"), Mērilendas štatā, 44200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbi Apdzīvota vieta ASV ("Shelby"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šelbivila Apdzīvota vieta ASV ("Shelbyville"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stemforda Apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šeltona Apdzīvota vieta ASV ("Shelton"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šenando Apdzīvota vieta ASV ("Shenandoah"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sidni Apdzīvota vieta ASV ("Sidney"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Silverspringsa Apdzīvota vieta ASV ("Silver Spring"), Mērilendas štatā, 71400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sirakjūsa Apdzīvota vieta ASV ("Syracuse"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samerseta Apdzīvota vieta ASV ("Somerset"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sautbenda Apdzīvota vieta ASV ("South Bend"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sauthila Apdzīvota vieta ASV ("South Hill"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spensera Apdzīvota vieta ASV ("Spenser"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springhila Apdzīvota vieta ASV ("Spring Hill"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Springveli Apdzīvota vieta ASV ("Spring Valley"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
- Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
- Springfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Springfield"), Vērmontas štatā, <10000 iedzīvotāji (2007. g.).
- Stontona Apdzīvota vieta ASV ("Staunton"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinga Apdzīvota vieta ASV ("Sterling"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērdžisa Apdzīvota vieta ASV ("Sturgis"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Salfura Apdzīvota vieta ASV ("Sulphur"), Oklahomas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Samervila Apdzīvota vieta ASV ("Summerville"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Supīriora Apdzīvota vieta ASV ("Superior"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju.
- Svītvotera Apdzīvota vieta ASV ("Sweetwater"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Arizonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teilora Apdzīvota vieta ASV ("Taylor"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teritauna Apdzīvota vieta ASV ("Terrytown"), Luiziānas štatā, 23300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tomasvila Apdzīvota vieta ASV ("Thomasville"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tailera Apdzīvota vieta ASV ("Tyler"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Taitusvila Apdzīvota vieta ASV ("Titusville"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tolīdo Apdzīvota vieta ASV ("Toledo"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Tolīdo Apdzīvota vieta ASV ("Toledo"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Toringtona Apdzīvota vieta ASV ("Torrington"), Vaiomingas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taunenkantri Apdzīvota vieta ASV ("Town 'n' Country"), Floridas štatā, 78400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Trentona Apdzīvota vieta ASV ("Trenton"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Triniti Apdzīvota vieta ASV ("Trinity"), Floridas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Dienvidkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Jūniona Apdzīvota vieta ASV ("Union"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vandeilija Apdzīvota vieta ASV ("Vandalia"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vērnona Apdzīvota vieta ASV ("Vernon"), Konnektikutas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vjena Apdzīvota vieta ASV ("Vienna"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vailuku Apdzīvota vieta ASV ("Wailuku"), Havaju štatā, Maui salā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misisipi štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veinsboro Apdzīvota vieta ASV ("Waynesboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaipahu Apdzīvota vieta ASV ("Waipahu"), Havaju štatā, Honolulu salā, 38200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veikfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Wakefield"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorena Apdzīvota vieta ASV ("Warren"), Pensilvānijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorensbērga Apdzīvota vieta ASV ("Warrensburg"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vorso Apdzīvota vieta ASV ("Warsaw"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vašingtona Apdzīvota vieta ASV ("Washington"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Votertauna Apdzīvota vieta ASV ("Watertown"), Konnektikutas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votervila Apdzīvota vieta ASV ("Waterville"), Vašingtona štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Mičiganas štatā, 23900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Veiverli Apdzīvota vieta ASV ("Waverly"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velsa Apdzīvota vieta ASV ("Wells"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velsa Apdzīvota vieta ASV ("Wells"), Nevadas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Apdzīvota vieta ASV ("West Point"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Konnektikutas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Apdzīvota vieta ASV ("Weston"), Rietumvirdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vītona Apdzīvota vieta ASV ("Wheaton"), Mērilendas štatā, 48300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Mičiganas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Montānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vaithola Apdzīvota vieta ASV ("Whitehall"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viljamsbērga Apdzīvota vieta ASV ("Williamsburg"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Konnektikutas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viltona Apdzīvota vieta ASV ("Wilton"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinčestera Apdzīvota vieta ASV ("Winchester"), Konnektikutas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinčestera Apdzīvota vieta ASV ("Winchester"), Nevadas štatā, 28000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Konnektikutas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Misūri štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinzora Apdzīvota vieta ASV ("Windsor"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vinfīlda Apdzīvota vieta ASV ("Winfield"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vudstoka Apdzīvota vieta ASV ("Woodstock"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Vunsokita Apdzīvota vieta ASV ("Woonsocket"), Dienviddakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Raita Apdzīvota vieta ASV ("Wright"), Floridas štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montpīljera Apdzīvota vieta ASV, Aidaho štata dienvidaustrumos, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ahremavci apdzīvota vieta Baltkrievijā (_Achremaúcy_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Vilreika Apdzīvota vieta Beļģijā ("Vilrijk"), kas līdz 1983. g. bija atsevišķa pilsēta, kad pievienota Antverpenes pilsētai.
- Vaterlo Apdzīvota vieta Beļģijā ("Waterloo"), uz dienvidiem no Briseles, Valonijā, 29800 iedzīvotāju (2016. g.), vēsturē pazīstama ar kauju 1815. g. 18. jūnijā, kurā angļu un prūšu armija sakāva Napoleona armiju, izveidots monuments šīs kaujas atcerei.
- Abēlanēva apdzīvota vieta Beļģijā, Valonijas reģiona Luksemburgas provinces dienvidu daļā.
- Augšpils Apdzīvota vieta bijušajā Abrenes apriņķī, tagad "Vyšgorodok" Krievijas teritorijā 6 km no Pitalovas (Abrenes) pilsētas.
- Abdi apdzīvota vieta Čadā (_Abdi_), Vadaji reģionā.
- Abū Minkāra apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abī Minqār_, _Abu Minqar_, أبو منقار), Vādī el Džedīdas muhāfazā, Farāfira tuksnesī.
- Fontenblo Apdzīvota vieta Francijā ("Fontainebleau"), uz dienvidaustrumiem no Parīzes, 16200 iedzīvotāju (2006. g.), ietver izcilu franču renesanses arhitektūras pieminekli - karaļa pils ansambli (XVI-XVII gs.).
- Adola apdzīvota vieta Francijā, Lotringas provinces Vogēzu departamentā.
- Afareaitu apdzīvota vieta Franču Polinēzijā (_Afareaitu_), Biedrības salu Vējpuses Salu (Niamatai) Moorea salā.
- Abja-Vanameiza apdzīvota vieta Igaunijā (_Abja-Vanamõisa_), Vīlandes apriņķī.
- Abjaku apdzīvota vieta Igaunijā, Vīlandes apriņķī.
- Mustla Apdzīvota vieta Igaunijā, Viljandi apriņķī, 800 iedzīvotāju (2012. g.), 1938.-1979. g. tai bija pilsētas tiesības.
- Airpanasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Airpanas_), Bandas jūras Baratdajas salu grupas Vetaras salas rietumu piekrastē.
- Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā.
- Višgoroda Apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā.
- Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē.
- Jurjeveca Apdzīvota vieta Krievijā, Vladimiras apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Abgaņerova apdzīvota vieta Krievijā, Volgogradas apgabala dienvidu daļā.
- Pervomaiska Apdzīvota vieta Krievijā, Vologdas apgabalā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Aadlūna apdzīvota vieta Libānā (_Aadloun_, عدلون), Dienvidlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Abda apdzīvota vieta Libānā, Ziemeļlibānas muhāfazā, Vidusjūras piekrastē.
- Abjada apdzīvota vieta Lībijā (_Al Abyaḑ_), Vādī el Hajāta šebijas austrumos.
- Adutišķi apdzīvota vieta Lietuvā (_Adutiškis_), Viļņas apriņķa Švenčoņu rajonā.
- Sari Apdzīvota vieta Lietuvā ("Sariai"), Viļņas apriņķa, Švenčoņu rajonā.
- Aielsona GKS bāze apdzīvota vieta un militārās aviācijas bāze ASV (_Eielson AFB_), Aļaskā.
- Garmiša-Partenkirhene Apdzīvota vieta Vācijā ("Garmisch-Partenkirchen"), Bavārijas Alpos 708 m vjl., 26200 iedzīvotāju (2012. g.), kūrorts un ziemas sporta centrs.
- Porca Apdzīvota vieta Vācijā ("Porz am Rhein"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Ķelnes pilsētas dienvidaustrumu daļa, 110900 iedzīvotāju (2014. g.), kas līdz 1975. g. bija atsevišķa pilsēta.
- Vanne-Eikele Apdzīvota vieta Vācijā ("Wanne-Eickel"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, kas bija patstāvīga pilsēta līdz 1975. g., kad pievienota Hernes pilsētai.
- Gulbene apdzīvota vieta Vaiņodes pagastā.
- Bērzaine Apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs.
- Ilmāja Apdzīvota vieta Vecpils pagastā, tagad izzudusi, 1965. g. bijuši 52 iedzīvotāji.
- Staldzene apdzīvota vieta Ventspils pilsētas ziemeļu daļā starp Būšnieku ezeru un Baltijas jūru.
- Husuma Apdzīvota vieta Zviedrijā ("Husum"), Vesternorlandes lēnē, 1650 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sangaste Apdzīvota vieta, pils, pagasta centrs Igaunijā, \~25 km attālumā no Valgas.
- Leikplesida Apdzīvota vietas ASV ("Lake Placid"), Ņujorkas štata ziemeļaustrumu daļā 572 m vjl., 2500 iedzīvotāju (2014. g.), šeit ir notikušas divas Ziemas Olimpiskās spēles: 1932. un 1980. g.
- Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Warkelen Apdzīvotās vietas "Varakļāni" nosaukums 15. gs. dokumentos.
- Vorkova apdzīvotās vietas "Vārkava" nosaukuma variants.
- Lāņi apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums, Dienvidkurzemes novadā.
- Viskaļi Apdzīvotās vietas "Viskāļi" nosaukuma variants.
- Viskāle Apdzīvotās vietas "Viskāļi" senāks nosaukums.
- Beites apdzvota vieta (viensēta) Valmieras novada Kauguru pagastā.
- siksnēnieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Sikšņi" iedzīvotāji.
- vidadzieši Apes novada Virešu pagasta apdzīvotās vietas "Vidaga" iedzīvotāji.
- Vieveri Apes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" nosaukums vietējā izloksnē.
- Bukskaunti Apgabals ASV Pensilvānijas štatā uz ziemeļiem no Filadelfijas.
- Aveiru Apgabals Portugālē ("Distrito de Aveiro"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2808 kvadrātkilometri, 713600 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 19 municipalitātes, robežojas ar Portu, Viseu un Koimbras apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Braga Apgabals Portugālē ("Distrito de Braga"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2673 kvadrātkilometri, 831400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Vjana du Kaštelu, Vilarealas un Portu apgabalu, kā arī ar Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Bragansa Apgabals Portugālē ("Distrito de Braganza"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļaustrumos, platība 6608 kvadrātkilometri, 139400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 12 municipalitātes, robežojas ar Gvardas, Viseu un Vilarealas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Koimbra Apgabals Portugālē ("Distrito de Coimbra"), atrodas valsts kontinentālās daļas vidienē, platība 3947 kvadrātkilometri, 430000 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 17 municipalitātes, robežojas ar Aveiru, Viseu, Gvardas, Kaštelu Branku un Leirijas apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Gvarda Apgabals Portugālē ("Distrito de Guarda"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 5518 kvadrātkilometri, 168900 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Kaštelu Branku, Koimbras, Viseu un Bragansas apgabalu, kā arī ar Spāniju.
- Portu Apgabals Portugālē ("Distrito de Porto"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu pusē, platība 2395 kvadrātkilometri, 1781800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 18 municipalitātes, robežojas ar Bragas, Vilarealas, Viseu un Aveiru apgabalu, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Viana du Kaštelu apgabals Portugālē ("Distrito de Viana do Castelo"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļrietumos, platība 2255 kvadrātkilometri, 250400 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 10 municipalitātes, robežojas ar Bragas apgabalu un Spāniju, rietumos apskalo Atlantijas okeāns.
- Vilareala Apgabals Portugālē ("Distrito de Vila Real"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļos, platība 4328 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 14 municipalitātes, robežojas ar Bragansas, Viseu, Portu un Bragas apgabalu, kā arī ar Spāniju ziemeļos.
- Viseu Apgabals Portugālē ("Distrito de Viseu"), atrodas valsts kontinentālās daļas ziemeļu daļā, platība 5007 kvadrātkilometri, 213800 iedzīvotāju (2011. g.), ietver 24 municipalitātes, robežojas ar Portu, Vilarealas, Bragansas, Gvardas, Koimbras un Aveiru apgabalu.
- apvandīt Apmaisīt, izrakņāt. Vandot pavirzīt zem kā.
- Rivjēra Apmēram 370 km gara kūrortu zona Vidusjūras ziemeļu piekrastē no Marseļas Francijā līdz Spēcijai Itālijā.
- Bajē paklājs apmēram 70 m garš un 50 cm plats izšūts paklājs (1070.-1080. g.), uz kura attēlots Vilhelma I Iekarotāja iebrukums Anglijā; glabājas Bajē katedrālē.
- Maunakea Aprimis vulkāns Havajas ziemeļu piekrastē (angļu val. "Manua Kea"), ASV, sastāv no bazaltu un andezītu lavas, augstums - 4205 m, augstākā virsotne Havaju salā.
- Puukukujs Aprimis vulkāns Mui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1764 m.
- Kaala Aprimis vulkāns Oahu salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 1228 m.
- Šasta Aprimis vulkānus Kaskādu kalnos ("Mount Shasta"), ASV, augstums - 4317 m, andezīti, virsotnē mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Sārte Apšes labā krasta pieteka, Latvijas un Lietuvas robežupe (visā garumā) Vaiņodes un Gramzdas pagastā, garums - 12 km, iztek no Kalšu ezera; Sarta; Sārta; Sārtis; Sorte.
- Āpšupīte Apšupīte, Vaidavas pieteka.
- Dzilnene Apšupīte, Vaidavas pieteka.
- ariks Apūdeņošanas kanāls vai grāvis (Vidusāzijā, Kaukāzā).
- Gvariko Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Karabobo, Aragvas un Gvariko štatā.
- Portugesa Apures kreisā krasta pieteka Venecuēlā, Portugesas un Kohedesas štatā, lejtecē Barinasas un Gvariko štata robežupe, izteka Andu Meridas grēdas ziemeļaustrumos.
- Sarare Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- Uribante Apures satekupe Venecuēlā, Austrumkordiljeras austrumu nogāzē.
- Silīcija ieleja apvidus Kalifornijā (ASV), uz dienvidiem no Sanfrancisko, kur izvietojušās daudzas informāciju tehnoloģijas un elektronikas ražotnes, kā arī pētniecības centri.
- Lielais Baseins apvidus Kordiljeros starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem (angļu val. "Great Basin"), ASV, platība - \~550000 kvadrātkilometru, nelielas katlienes mijas ar īsām (līdz 100 km) grēdām, augstākā virsotne - 3982 m vjl., zemākā ieplaka - 84 m zjl.
- Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^.
- UNRRA Apvienoto Nāciju Organizācijas Palīdzības un rehabilitācijas aģentūra (angļu "United Nations Relief and Rehabilitation Agency"); darbojās Vācijā 1945-46, tās uzdevums bija repatriēt uz dzimteni sabiedroto karagūstekņus un deportētos civiliedzīvotājus.
- angļu komedianti apzīmējums angļu un holandiešu klejojošo aktieru trupām 17. gs. Vācijā, kurās pamazām iekļāvās arī vācu aktieri.
- altaīdi Apzīmējums karbona laikmeta kroku kalnājiem V-Āzijā, kas aptver Altaju, Tjanšanu u. c.
- fronde Apzīmējums pilsoņu karam Francijā karaļa Ludviķa XIV mazgadības laikā, galma partijas - Austrijas Annas un Mazarina, un parlamenta starpā (1648.-1653. g.).
- prosperiti Apzīmējums tautsaimniecības uzplaukumam ASV.
- sarkanzeķes Apzīmējums vairākām savstarpēji neatkarīgām feministu grupām, kas radās ASV un R-Eiropā ap 1970.
- klaušu laiki apzīmējums vēst. posmam Kurzemē, Zemgalē un Vidzemē 19. gs. 30.-50. gados.
- Eivonas gulbis apzīmējums vienam no izcilākajiem renesanses laika dzejniekiem un dramaturgiem Viljamam Šekspīram.
- Eiselmērs Ar 33 km garu dambi no Ziemeļjūras Vadenzē līča nodalītās un daļēji nosusinātās ūdenstilpes ziemeļu daļa.
- kašgarieši Ar āriešiem un turaniešiem jaukta turku-tatāru grupai piederīga tauta Vidusāzijā; mīt Tarimas baseinā kā nometnieki un nomadi, bet lielākās Turkestānas austrumu daļas pilsētās arī kā tirgotāji.
- Ziemeļu Marianas Salas ar ASV brīvi asociēta valsts (angļu val. "Nothern Mariana Islands"), atrodas Mikronēzijā, Marianas salu grupā, aizņem 14 lielākas, un vairākas sīkākas saliņas, platība — 477 kvadrātkilometri, 48317 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs — Garapana, administratīvais iedalījums — 4 pašvaldības.
- meklēšanas kritērijs ar Būla operatoriem (piemēram, UN, VAI, NE) atdalītu atslēgvārdu kopa, kas uzdota vaicājumā, lai atrastu saistītus dokumentus vai ierakstus datu bāzē.
- ņjamņjami Ar hamītiem jaukta, gaišādainu Sudānas nēģeru cilts Vidusāfrikā, ap Gazeļu upi.
- trinitāte Ar šo vārdu katoļi apzīmē arī pirmo svētdienu pēc Vasarsvētkiem, ko tie svēta par godu Sv. Trijādībai.
- panharmonikons Ar taustiem spēlējams instruments, kas sevī savieno vai veselu orķestri, Vīnē 1800. g. izgudrots.
- Arāja ezers Āraisis, ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- midiānieši Aramiešu un arābu radu tauta, attālā radniecībā ar izraēliešiem, bet arī cīnījās ar tiem, dzīvoja austrumos un dienvidos no Sarkanās jūras, minēti Vecajā derībā.
- Mazistabu Stieguļu kalns arheoloģiskais piemineklis Ventspils novada Ances pagastā pie Mazistabu mājām, Rindas-Ances ceļa kreisajā pusē, lēzens reljefa pacēlums (platība - \~100 x 80 m), kura augstākā vieta klāta ar dažāda lieluma akmeņiem, akmeņu krāvuma nozīme un izmantošanas laiks nav zināmi.
- Lielā Zimbabve arheoloģisks komplekss (senpilsēta) Zimbabvē, 18 km uz dienvidaustrumiem no Masvingo pilsētas, daudzu celtņu drupas, skulpturāli veidojumi, domājams, ka celta X-XI gs., XIV-XVII gs. bijusi Monotapas valsts galvaspilsēta, atklāta 1868. g.
- Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna.
- Lofotu salas arhipelāgs Norvēģu jūrā (norv. val. "Lofoten"), no Skandināvijas pussalas to šķir Vestfjords, pieder Norvēģijai, platība - 1200 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 1161 m vjl.
- Malta Arhipelāgs Vidusjūrā uz dienvidiem no Sicīlijas.
- Severnaja Zemļa arhipelāgs Ziemeļu Ledus okeānā, starp Karas un Laptevu jūru, Krievijā, no Taimiras pussalas šķir Viļkicka šaurums, sastāv no 4 lielām salām un vairākām mazām salām, kopējā platība — 37600 kvadrātkilometru, ledus kupolu augstums — līdz 965 m.
- Melngalvju nams arhitektūras piemineklis Rīgā, atradās Rātslaukumā, nopostīts 1941, atjaunots 1999; celts \~1330, vairākkārt pārbūvēts (16.-17. gs. mijā un 19. gs. 2. p.), viena no nozīmīgākajām Vecrīgas celtnēm ar krāšņu manierisma formās rotātu gotisku zelmini.
- Bauhaus Arhitektūras un projektēšanas augstskola Vācijā (1919.-1933. g.), ko nodibināja V. Gropiuss, lai tajā īstenotu savus centienus sakausēt vienā veselumā tēlotājmākslu, projektēšanu, arhitektūru un amatniecību.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- Marmarinu Arikenu (Venecuēla) mitoloģijā - baismīga čūska, kas aprija pirmos cilvēkus, kurus bija radījuši no debesīm nokāpušie kultūrvaroņi.
- Zvaigžņu palāta ārkārtas tiesa ar plašām pilnvarām Anglijā 1487.-1641. g. (nosaukums cēlies no sēžu zāles Vestminsterē zvaigžņotiem griestiem).
- kvazimodo Ārkārtīgi neglīts cilvēks (pēc V. Igo romāna "Parīzes Dievmātes katedrāle" varoņa).
- valsts sekretārs Ārlietu ministrs (piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- Ečmiacina Armēnijas pilsētas Vagaršapatas (armēņu: Վաղարշապատ) nosaukums 1945.-1995. g. (armēņu: Էջմիածին).
- Baršamins armēņu mitoloģijā - dievība, dievu un varoņu (Vahanga, Arama u. c.) pretinieks.
- Asthika Armēņu mitoloģijā - jutekliskās mīlas un ūdens dieviete, negaisa un zibens dieva Vahagna iemīļotā.
- Demetrs un Gisanē armēņu mitoloģijā - kņazi, brāļi, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu.
- Šamirama armēņu mitoloģijā - mīlas un baudkāres dieviete (pārņēmusi Asthikas un Anahitas funkcijas), Asīrijas valdniece, baudkāra sieviete, kas gribējusi iegūt par vīru Armēnijas valdnieku, kad tas nav izdevies, devusies karā pret Armēniju un pakļāvusi to uzcēla sev krāšņu rezidenci Vana ezera krastā.
- Artavazds armēņu mitoloģijā - valdnieka Artašesa dēls, kurš dažādos eposa "Vipasank" variantos minēts gan kā varonis, gan kā ļaunais gars.
- Demetrs armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gisanē armēņu mitoloģijā - viens no brāļiem kņaziem, kas cēlušies no Indijas, kur izraisījuši sava valdnieka dusmas un atbēguši uz Armēniju, te viņiem piešķirta Taronas zeme (teritorija uz austrumiem no tagadējās Turcijas), kur viņi ceļ savu pilsētu Višapu
- Gabriels Hreštaks armēņu mitoloģijā — tēls, kas (pēc kristietības pieņemšanas 4. gs.) tiek identificēts ar erceņģeli Gabriēlu un pārņēmis nāves gara Groha un zibens dieva Vahagna funkcijas, ir arī starpnieks strap dieviem un cilvēkiem.
- Bērzaune Aronas labā krasta pieteka Madonas novada dienvidrietumu daļā, garums – 29 km, kritums – 144 m, sākas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Vestienas paugurainē, satekot nelieliem strautiņiem augstienes dienvidu nogāzē; Bērzaine; Bērzaunīca; Bērzaunīte; Bērzona.
- Vēžaunīca Aronas labā krasta pieteka Madonas novada Mārcienas pagastā; Vēžovnīca.
- rīdbergs ārpussistēmas mērvienība, ko lieto atomfizikā un optikā; 1 Ry = 13,60 eV un ir vienāds ar ūdeņraža atoma jonizācijas enerģiju.
- balderi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderiņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderjanis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldirjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bamberjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- blanderjāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldarjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bolderjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldojāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldorjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- boldriņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderiņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulderjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldrene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldriāne Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldrijāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurene Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bulduriņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurīte Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurītis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurjāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- buldurs Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- bundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- burbuļjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundujāņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundurjāniņš Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- dundurjānis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- miereklis Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- nobalnīca Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- vaderjāni Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerians Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valeriāns Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjaņi Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- vaļerjanka Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- valerjans Ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- Cincetoxicum officinale ārstniecības indaines "Vincetoxicum hirundinaria" nosaukuma sinonīms.
- dzelzpuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis").
- dzelzspuķe Ārstniecības verbāna ("Verbena officinalis").
- verbēnas ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
- verbena Ārstniecības verbēna ("Verbena officinalis").
- viši Ārstniecisks minerālūdens "Vichy".
- Božupīte Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- Sērmūkšu strauts Ārupītes kreisā satekupe Veselavas pagastā.
- vārkaviešos Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" apkārtnē.
- vārkavieši Asares pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" iedzīvotāji.
- rotans Asarveidīgo kārtas suga ("Perccottus glehni"), neliela saldūdens zivs (garums - 8-25 cm), mīt nelielās ūdenskrātuvēs ar stāvošu vai lēni tekošu ūdeni, spēj dzīvot piesārņotos ūdeņos, kur maz skābekļa, spēj īsā laikā izskaust citas zivis, izplatīts Amūras baseinā, ievazāts Krievijas Eiropas daļā, Latvijā konstatēts Latgalē un Vidzemē.
- hipoprotrombinēmija Asins reces I fāzes aizkavēšanās kā Ovrena (V) faktora trūkuma sekas: hroniski asins izplūdumi ādās un gļotādās, pagarināts asins reces un teces laiks.
- parahemofilija Asinsreces I fāzes aizkavēšanās Ovrena (V) faktora trūkuma dēļ; hroniski asinsizplūdumi ādā un gļotādā, paildzināts aktivētā parciālā tromboplastina (APTT) laiks, trombocītu skaits un asins recekļa refrakcijas laiks normāls.
- indaine Asklēpiju dzimtas ģints ("Vincetoxicum"), lakstaugi, arī puskrūmi ar stāvu vai vijīgu stublāju un veselām, pretēji novietotām lapām, \~200 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- verukārija Asku ķērpju klases rinda ("Verrucaiales"), krevju un lapu ķērpji, aug uz akmeņiem, klintīm, augsnes; >1000 sugu, Latvijā konstatēts >30 sugu.
- ventūrija Asku sēņu nodalījuma lokuloaskomicēšu klases dzimta ("Venturiaceae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis, 8 sugas.
- valsa Asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases dzimta ("Valsaceae"), saprofīti, retāk parazīti uz koku un krūmu zariem un stumbriem, Latvijā konstatētas 3 ģintis, \~20 sugu.
- Asmeņa ezers Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
- Asmeņu Asmenītis - ezers Vestienas pagastā.
- Asmenīša ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
- Asmeņa ezers Asmenītis, ezers Vestienas pagastā.
- Asmeņu Asmeņa ezers - Asmenis, ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā.
- kopne VL asociācijas _VESA_ izstrādāta lokālās kopnes arhitektūra, atbilstoši kurai izveidotās lokālās kopnes paplašināšanas slotiem var tikt pieslēgti trīs dažādi (piemēram, videoadapteri, cietā diska adapteri un tīkla adapteri), kas bez centrālā procesora līdzdalības ļauj ātri nosūtīt datus atmiņai.
- Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā.
- skvairs ASV - miertiesneša tituls.
- labtemplieši ASV 1852. gadā alkohola apkarošanai dibinātā ordeņa locekļi.
- bīti ASV 20. gs. 50.-60. gadu jauno dzejnieku paaudze, ko raksturo tradīciju laušana un arī utopiski "beatific" (svētlaimes) meklējumi narkotikās, seksā u. c. spēcīgās izjūtās.
- Pentagons ASV Aizsardzības ministrija.
- Salivens ASV Amatieru sporta savienības pirmais prezidents Džeimss E. Salivens ("Sullivan", 1860.-1914. g.).
- SMM ASV bezpilota kosmiskais lidojums Saules pētīšanai tās kārtējā aktivitātes maksimuma periodā (ap 1980); arī šim mērķim radīts ZMP (orbitālā laboratorija "Solar Maximum Mission").
- sorosieši ASV biznesa magnāta Dž. Sorosa domubiedri un sekotāji, personas, kam ir saistība ar Dž. Sorosu.
- Federālā rezervju sistēma ASV centrālo banku sistēma.
- izolacionisms ASV deklarētā ārpolitiskā orientācija (no 18. gs. beigām) uz neiejaukšanos Eiropas lietās un militāros konfliktos ārpus Amerikas; pēc 2. pasaules kara ASV no šās orientācijas atteicās.
- diksikrāts ASV demokrātu partijas dienvidštatu pārstāvis.
- kaimānzivs ASV dienvidos izplatīta zivju suga, ar slaidu līdakai līdzīgu ķermeni 1-1,5 m garumā, ko sedz cieša ganoīdzvīņu sega, plēsīga, gaļa nevērtīga.
- Dixie ASV dienvidu štati.
- secesija ASV dienvidu štatu atkrišana no savienības, mēģinot nodibināt atsevišķu Amerikas valstu konfederāciju.
- USD ASV dolārs; Amerikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - cents.
- bakss ASV dolārs.
- saskarne RS-232-C ASV elektroniskās rūpniecības uzņēmumu apvienības izstrādāts saskarnes standarts, kas paredzēts datu pārraidei, izmantojot seriālās pieslēgvietas.
- Alkatrazs ASV federālais cietums, kas atradās Alkatrazas salā Sanfrancisko līcī 1934.-1963. g., tiek uzskatīts, ka no tā nav izdevies neviens bēgšanas mēģinājums.
- greindžeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 60.-70. gados, prasīja reformu ceļā uzlabot fermeru stāvokli.
- grīnbekeri ASV fermeru kustības dalībnieki 19. gs. 70.-80. gados, prasīja atstāt apgrozībā t. s. grīnbekus (papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti).
- Volstrīts ASV finansiālais kapitāls.
- Xerox ASV firma, kas ir plaši pazīstama kā personālo datoru ārējo iekārtu ražotāja.
- pontiaks ASV firmas "General Motors" ražoto vieglo automobiļu marka.
- AP ASV informācijas aģentūra (angļu "Associated Press").
- UPI ASV informācijas aģentūra (angļu "United Press International").
- baby-bonds ASV izdotie valsts vekseļi, nelielās kupīrās, ar zemu augļu likmi.
- mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe).
- CNN ASV kabeļtelevīzijas kompānija (angļu "Cable News Networks").
- dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis).
- dži-ai ASV karavīru ironiska iesauka (saīsinājums GI "Government Issue" - valsts parauga - uzraksts uz amerikāņu karavīru mugursomām un cita inventāra).
- Oskara balva ASV Kinoakadēmijas piešķirtais apbalvojums iepriekšējā gada labākajām filmām un to veidotājiem, apzeltīta statuete, ko pasniedz reizi gadā.
- vesternizācija ASV kinorūpniecības radītā samākslotā "mežonīgo Rietumu" un kovboju dzīves tēla atdarināšana reālajā dzīvē.
- Blekhilsi ASV Klinšu kalnu tālākais austrumu masīvs ("Black Hills"), iestiepjas Lielajos līdzenumos, relatīvais augstums - 600-800 m, augstākā Hārnija smaile - 2207 m.
- NCAA ASV Koledžu sporta asociācija (angļu National Collegiate Athletic Association).
- svings ASV komercbanku atvērtā kredītlīnija saviem klientiem.
- Kapitolijs ASV Kongresa ēka Vašingtonā.
- Apollo ASV kosmosa kuģi pilotējamam lidojumam uz Mēnesi, arī šādu lidojumu realizēšanas programma, ar kuģiem "Apollo-1" līdz "Apollo-6" tika veikti bezpilota izmēģinājumi. Ar "Apollo-11" uz Mēnesi nogādāti pirmie cilvēki - N. Ārmstrongs un E. Oldrins, pavisam 6 veiksmīgās ekspedīcijās (pēdējā - "Apollo-17") uz Mēness nolaidušies 12 astronauti.
- country ASV laukos radies balto iedzīvotāju muzicēšanas stils; kantri stils.
- Ņujorka ASV lielākā pilsēta ("New York"), pie Hudzonas ietekas Atlantijas okeānā, 8491000 iedzīvotāju (2014. g.).
- ritmablūzs ASV lielpilsētu afroamerikāņu blūzu stils; radies 20. gs. 40. gados.
- īsais centners ASV lietota masas vienība - 45,4 kg; kvintāls.
- ideālvelme ASV lietotas iespiežamās velmes, kas pagatavotas no vulkanizētas eļļas un sevišķi piemērotas ofseta iespiedumam.
- trešā pakāpe ASV lietots izteiciens par policijā pielietotajām pratināšanas metodēm vai nelikumīgu vardarbību pret aizturēto, lai piespiestu to atzīties.
- UMI ASV Mazās Aizjūras Salas - Beikera sala, Džērvisa sala, Džonstona atols, Houlenda sala, Kingmena rifs, Midveja atols, Navasas sala, Veika sala, šo teritoriju kopējais trīsburtu kods.
- NASA ASV Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (angļu "National Aeronautics and Space Administration").
- Elektroniskās industrijas asociācija ASV nacionālā organizācija, kas plaši pazīstama ar saviem datu pārraides sistēmu saskarņu standartiem, piemēram, interfeiss RS-232C, RS-422 u. c., kam ir rekomendāciju raksturs.
- NTSC ASV Nacionālā televīzijas sistēmu komiteja.
- interneta informācijas centrs ASV Nacionālā zinātnes fonda atbalstīta organizācija, kas nodrošina lietotājus ar informāciju par internetu un reģistrē domēnu vārdus.
- tīkls NSFnet ASV Nacionālās zinātnes fonda pamattīkls, kas nodrošināja daudzu universitāšu pievienošanu internetam.
- Pateicības diena ASV nacionālie svētki, ko atzīmē novembra ceturtajā ceturtdienā pieminot pirmos pārceļotājus no Eiropas.
- sudraba sertifikāts ASV naudaszīmes paveids.
- globālā pozicionēšanas sistēma ASV navigācijas satelītu sistēma (GPS) ar 26 satelītiem; lido 20200 km augstumā, orbītas slīpums 55 grādi, apriņķošanas periods 12 stundas.
- Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts.
- Guama ASV nepievienota teritorija ar iekšēju autonomiju, 180860 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Aganja, iedalījums - 19 pašvaldību.
- Jaunmeksika ASV Ņūmeksikas štats.
- grīnbeki ASV papīra naudas zīmes ar zaļu vinjeti.
- zip code ASV pasta indeksu sistēma; arī atsevišķs indekss.
- jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas.
- janki ASV pilsoņu iesauka.
- Secesijas karš ASV pilsoņu karš (1861.-1865. g.).
- Federālais izmeklēšanas birojs ASV policijas pārvalde, kas atrodas federālās valdības pārziņā un kas izmeklē noziegumus, kuru raksturs pārsniedz vienas pavalsts robežas.
- spoils-system ASV politisks ieradums, pēc kura publiskos amatos ieceļami tikai vēlēšanās uzvarējušās partijas locekļi (uzvarētājam pieder laupījums).
- Ovālais kabinets ASV prezidenta darba kabinets Baltajā namā.
- ļaunuma ass ASV prezidenta Džordža Buša, juniora, ieviests termins, ar kuru tiek apzīmētas tās valstis, kuras ir nedemokrātiskas un atbalsta terorismu.
- domino teorija ASV prezidenta Eizenhauera 1954. gadā popularizēta tēze, ka tad, ja kādā valstī izveidojas komunistisks režīms, kaimiņvalstīs stipri pieaug šāda režīma izveidošanās varbūtība.
- Atlantijas harta ASV prezidenta F. D. Rūzvelta un Lielbritānijas premjerministra V. Čērčila deklarācija, parakstīta 1941. g. 14. augustā uz karakuģa Atlantijas okeānā ar nolūku saskaņot abu valstu politiku 2. pasaules kara laikā.
- reiganomika ASV prezidenta Ronalda Reigana 1981. gadā ieviestā sociāli ekonomiskā programma, kuras mērķis bija samazināt inflāciju un bezdarbu.
- ABC ASV radio un televīzijas sabiedrība (angļu valodā _American Broadcasting Company_).
- kraislers ASV ražota automobiļu marka.
- linkolns ASV ražotas automāšīnas marka.
- Mežonīgie rietumi ASV rietumdaļas apzīmējums tās kolonizācijas laikā 19. gs., kad tur netika ievēroti likumi; jēdziens ir saistīts ar pārceļotāju uz priekšu virzīto robežu, kas 1850. g. līdz ar zelta drudzi Kalifornijā sasniedza Kluso okeānu.
- Austrumsamoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- ASV Samoa ASV Samoa teritorija (angļu "American Samoa") ir ASV valdījums Samoa arhipelāga austrumu daļā, Polinēzijā, Klusā okeāna dienvidrietumos, ietver galveno salu Tutuilu, Manusas salas, Roza atolu, kā arī Sveinsa salu.
- samoieši ASV samoieši - ASV Samoa Teritorijas iedzīvotāji.
- high school ASV skolu tips, ko apmeklē 14-18 g. vecumā pēc 8 g. elementārskolā.
- populists ASV šāda nosaukuma fermeru partijas biedrs ap 1891.-1900. g.
- Kalifornija ASV štats ("California"), administratīvais centrs - Sakramento, platība - 423971 kvadrātkilometrs, 36961600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Oregonas, Nevadas un Arizonas štatu, kā arī ar Meksiku, rietumos - Klusais okeāns.
- Delavēra ASV štats ("Delaware"), atrodas ASV austrumu daļā, Delmarvas pussalas ziemeļaustrumos, Atlantijas okeāna un Delavēras līča piekrastē, platība - 6446 kvadrātkilometri, 885200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Dovera.
- Džordžija ASV štats ("Georgia"), atrodas valsts dienvidaustrumu daļā, administratīvais centrs - Atlanta, platība - 153910 kvadrātkilometru, 9829200 iedzīvotāju (2009. g.).
- Ilinoisa ASV štats ("Illinois"), administratīvais centrs - Springfīlda, platība - 149997 kvadrātkilometri. 12881000 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta Čikāga, robežojas ar Indiānu, Kentuki, Misūri, Aiovu un Viskonsinu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Indiāna ASV štats ("Indiana"), administratīvais centrs - Indianapolisa, platība - 94322 kvadrātkilometri, 6423000 iedzīvotāju, robežojas ar Mičiganu, Ohaijo, Kentuki un Ilinoisu, ziemeļrietumos Mičigāna ezers.
- Ohaio ASV štats ("Ohio"), administratīvais centrs - Kolumbusa, platība - 116096 km^2^, 11594200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Pensilvāniju, Rietumvirdžīniju, Kentuki, Indiānu un Mičiganu, ziemeļos apskalo Ēri ezers.
- Oklahoma ASV štats ("Oklahoma"), administratīvais centrs - Oklahomasitija, platība - 181035 km^2^, 3878000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas Kanzasu, Misūri, Arkanzasu, Teksasu, Ņūmeksiku un Kolorādo.
- Oregona ASV štats ("Oregon"), administratīvais centrs - Seilema, platība - 254806 km^2^, 3970200 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Vašingtonu, Aidaho, Nevadu un Kaliforniju, rietumos apskalo Klusais okeāns.
- Jūta ASV štats ("Utah"), administratīvais centrs - Soltleiksitija, platība - 219 887 kvadrātkilometri, 2,78 mlj iedzīvotāju (~75% mormoņi), robežojas ar Aidaho, Vaiomingu, Kolorādo, Arizonu, un Nevadu, līdz 1822. g. teritorija piederēja Spānijai, līdz 1848. g. - Meksikai, tad mormoņi to kolonizēja un izveidoja savu valsti, kas 1850. g. kļuva autonoma teritorija, 1896. g. - štats.
- Florida ASV štats (angļu val. "Florida"), atrodas ASV dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Talahasī, platība - 170305 kvadrātkilometri, 19893300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havajas ASV štats (angļu val. "Hawaii"), aptver Havaju salas, izņemot administratīvi atdalīto Midveju, administratīvais centrs - Honolulu, platība - 28311 kvadrātkilometru, 1419600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arizona ASV štats pie Meksikas robežas ("Arizona"), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīs. - Ariz.; AZ.
- Ārkanzasa ASV štats rietumos no Misispi ("Arkansas"), administratīvais centrs - Litlroka, platība - 137539 kvadrātkilometri, 2966000 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Misūri, Tenesijas, Misisipi, Luiziānas, Teksasas un Oklahomas štatu, ASV štats kopš 1836. g.
- Vašingtonas štats ASV štats, atrodas ASV ziemeļrietumos pie Klusā okeāna, administratīvais centrs — Olimpija, platība — 184666 kvadrātkilometri, 7061500 iedzīvotāju (2014. g.), lielākā pilsēta — Sietla.
- TexMex ASV Teksasas štata un Meksikas pierobeža, šim areālam raksturīgie ēdieni, mūzika un kultūra; tex-mex.
- CBS ASV televīzijas sabiedrība (angļu "Columbia Broadcasting System").
- teritorija ASV un dažās citās federatīvās valstīs - īpaši administratīvie apgabali, kas vēl nav ieguvuši štata tiesības.
- zelta sertifikāts ASV un Dienvidāfrikas Republikas naudaszīmes paveids.
- konceptuālā māksla ASV un Eiropas mākslas virziens 20. gs. 60. gadu beigās un 70. gados; noraidīja vizuālus tēlus un ekspresīvo formas elementu nozīmi, pievērsās vispārīgiem jēdzieniem un priekšstatiem.
- Krauklis ASV un Kanādas ziemeļrietumu piekrastes inuītu mitoloģijā - nozīmīgs tēls, kultūrvaronis un krāpnieks.
- ISEE ASV un R-Eiropas valstu kosmisko aparātu sistēma Saules uzliesmojumu, Saules vēja, Zemes magnetosfēras un to mijiedarbības kompleksai izpētei (angļu "International Sun-Earth Explorer").
- Nacionālais zinātnes fonds ASV valdības fonds, kas atbalsta zinātniskos pētījumus, kā arī veicina universitāšu datoru tīklu attīstību un iekļaušanos internetā.
- tēvocis Sems ASV valdības iesauka, kas radusies 19. gs. sākumā; onkulis Sems.
- Nacionālais standartu un tehnoloģijas institūts ASV valdības organizācija, kas veicina nacionālo standartu izstrādāšanu un ieviešanu mērīšanas, skaitļošanas, tīklošanas un citu tehnoloģiju jomā; senāk - Nacionālais standrtu birojs.
- Jaunais kurss ASV valdības sociālo un ekonomisko pasākumu sistēma, kas tika īstenota no 1933. g. līdz 1938. g.
- Hārvarda universitāte ASV vecākā universitāte ("Harward University"), dibināta 1636. g., atrodas Keimbridžā, Masačūsetsā.
- Elektoru kolēģija ASV vēlēšanu sistēmā 538 elektori, ko katras pavalsts (štata) vēlētāji ievēl balsojot par katras partijas izvirzīto elektoru sarakstiem.
- konfederāts ASV vergturu pavalstu savienības atbalstītāji.
- SEC ASV Vērtspapīru un biržu komisija angļu "Securities and Exchange Commision" --, nozīmīga ASV finanšu uzraudzības institūcija.
- VIR ASV Virdžinas, teritorijas trīsburtu kods.
- ASV Virdžīnu Salas ASV Virdžīnas, valsts pilnais nosaukums ("Virgin Islands of the United States").
- ASV Virdžīnas ASV Virdžīnu salas (angļu "Virgin Islands" / "Virgin Iislands of the United States") ir ASV nepievienota teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, atrodas Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos, ietver Santakrusu, Sentomasu, Sentdžonu un 65 sīkas salas, administratīvais iedalījums - 3 distrikti, 109800 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Šarlote Amālija.
- skaitļošanas tehnikas asociācija ASV zinātnieku asociācija, kas apvieno speciālistus datorzinātnēs, datortehnikā un programmēšanā.
- Amundsenskota-Sautpola ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Dienvidpolā ("Amundsen-Scott South Pole"), polārajā plato 2800 m vjl., ledus biezums - 2810 m, dibināta 1957. g.
- Makmerdo ASV zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas, dibināta - 1956. g.
- Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.).
- Aša Aša Vahišta - irāņu mitoloģijā - viena no septiņām Ameša Spentas dievībām, kurā apvienota uguns gara funkcija un ideālas pasaules, kopienas un ģimenes kārtības abstraktā būtība.
- Karpatas šaurums atdala Rodas salu no Karpatas un Sarjas salas (“Stenón Kárpathou”), savieno Krētas jūru ar Vidusjūru, platums — \~50 km.
- ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā Vakarēdiena sakramenta dalībniekiem.
- Dundagas pagasta teritorija atjaunojot pagastus 1990. g. pirmskara Dundagas pagasta teritorijā izveidots arī Kolkas pagasts un daļa teritorijas pievienota Ances, Valdgales, Īves un Rojas pagastam; kaut gan tagadējā Dundagas pagasta teritorija ir divas reizes mazāka, nekā 1935. gadā, tas joprojām ir lielākais pagasts valstī.
- Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam.
- prāters Atklāta pastaigu vieta, birze, dārzs, it īpaši Vīnē.
- Atlass Atlasa kalni - kalnu sistēma Āfrikas ziemeļrietumos (angļu val. "Atlas"), Marokā, Alžirijā, Tunisijā, lokveidā stiepjas \~2000 km gar Vidusjūras piekrasti, platums - ap 300 km, augstākā virsotne - Tubkals (4165 m); sastāv no grēdām, starpkalnu plato un līdzenumiem.
- Funafuti Atols uz kura atrodas Tuvalu galvaspilsēta Vaiaku, kas dažkārt tiek dēvēta arī šī atola vārdā, \~5000 iedzīvotāju (2008. g.).
- AEK Atomenerģijas komisija (ASV).
- Viļakas muiža atradās Balvu novadā, tās centrs - Viļakas pilsētas teritorijā, 19. gs. bija viena no 3 lielākajām Latgales muižām, 19. gs. 2. pusē uzcelta grandioza pils, ko 1918. g. apkārtnes zemnieku revolucionāru grupa nodedzināja, līdz mūsu dienām saglabājušās dažas saimniecības ēkas un parks ar žoga fragmentiem; līdz 20. gs. 20. gadiem - Marienhauzenes muiža.
- Valtaiķu viduslaiku pils atradās Kuldīgas novada Laidu pagastā, 2 km uz rietumiem no Valtaiķiem, Skrundas-Aizputes ceļa kreisajā pusē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1338. g., bija no laukakmeņiem būvēts kvadrātveida aizsargmūris, kas norobežoja 61 x 61 m lielu pagalmu ar dzīvojamo korpusu pie dienvidaustrumu puses mūra; 1583. g. pili ieņēma un izpostīja poļu karaspēks.
- Kurzemes bīskapijas arhīvs atradās Kurzemes bīskapa pilī Piltenē, daļu no tā pēdējais Kurzemes bīskaps izveda uz Vāciju, un tur gāja zuudumā, otra daļa nonāca Kopenhāgenā un joprojām atrodas Dānijas Valsts arhīvā, vecākie dokumenti ir no 15 gs.
- Piltenes viduslaiku pils atradās Piltenē, Vecventas labajā krastā, celta, domājams 13. un 14. gs. mijā, bija Kurzemes bīskapa rezidence 1335.-1559. g., kad līdz ar Kurzemes bīskapiju pārdota Dānijas karalim, kura brālis hercogs Magnuss tur dzīvoja līdz 1583. g.; 18. gs. bija pamesta un tās drupas izmantoja celtniecības materiāliem.
- Padebešu kalna viduslaiku pils atradās Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā starp Lipušķu un Voveru ciemu \~2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera Mākoņkalna virsotnē, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1263. g., kad tā bija komturijas centrs, pēc Dinaburgas komturijas izveidošanas 13. gs. 70. gados tā zaudēja savu nozīmi un nav zināms, kad pamesta.
- Skrundas viduslaiku pils atradās Skrundā starp Ventas kreiso krastu un tagadējo Saldus un Parka ielu, tā bija Livonijas ordeņa pils, uzbūvēta 1368. g., pēc 1559. g. nonāca Kurzemes hercoga īpašumā, pārbūvēta, 17. gs. otrajā pusē ierīkotas manufaktūras, pamesta \~18. gs. otrajā pusē, līdz mūsu dienām virs zemes saglabājušās tikai bastionu paliekas.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Cēlēna dzirnavezers atradās tagadējā Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Ērģemes viduslaiku pils atradās Valkas novada Ērģemē, celta (~15 gs. sākumā) līdzenā apvidū uz neliela reljefa pacēluma, ko no dienvidiem un austrumiem apliec Ērģemes upīte, ziemeļu un rietumu pusē bijuši aizsarggrāvji, nopostīta 1658. g. Zviedrijas-Polijas kara laikā, bet pilnībā pamesta pēc ugunsgrēka 1670. g.; līdz mūsu dienām saglabājušās divu apaļo torņu drupas, aizsargmūru atlieku un daži sienu fragmenti.
- Lugažu viduslaiku pils atradās Valkas pagasta Lugažos, pirmoreiz minēta 1431. g., domājams, ka celta 14. gs. 2. pusē vai 15. gs. sākumā, dzīvojamā ēka bijusi garena būve ar 2 torņiem un ieeju vienā galā, priekštelpu, apkurināmu zāli un 2 mazākām istabām; jau 18. gs. beigās bija saglabājušās tikai nelielas mūru paliekas.
- Rindas viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā Rindas kreisajā krastā, 1 km no tās ietekas Irbē, Livonijas laikā tā bija Kurzemes bīskapa pils ("Angermunde"), domājams, ka celta 1249. g. un bijusi apdzīvota aptuveni līdz 18. gs. vidum, 19. gs. pils mūru akmeņi izmantoti tuvējo dzirnavu un Ovīšu bākas celtniecībai.
- Angermindes viduslaiku pils atradās Ventspils novada Ances pagastā, Rindas kreisajā krastā, \~2 km uz ziemeļaustrumiem no Rindas baznīcas, celta 13. gs. vidū un nopostīta Ziemeļu kara laikā, bijusi taisnstūra garenbūve (~25 x 50 m), celta no laukakmeņiem, saglabājusies līdz 2 m augsta pils pamatu kontūra; Rindas pils; Rindas viduslaiku pils.
- Viļakas viduslaiku pils atradās Viļakā, Viļakas ezera salas rietumu daļā \~10 m augstā paugurā, domājams, ka būvēta 1293. g. vai 14. gs. sākumā, izpostīta 1577. g., kad to ieņēma krievu karaspēks, Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā nopostīta galīgi.
- Vecpiebalgas viduslaiku pils atradīs Cēsu novada Vecpiebalgā, bija Rīgas arhibīskapa pils, ko izmantoja gk. saimnieciskiem nolūkiem, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1318. g., to apjoza ar Balgas upīti savienots aizsarggrāvis, 1688. g. arklu revīzijas materiālos minēts, ka vairs nav apdzīvota, saglabājies aizsargmūris 2-4 m augstumā, bet dienvidrietumu pusē, kur atradies divstāvu korpuss - līdz 8 m augstas aizsargmūra paliekas ar logailu.
- Augstrozes viduslaiku pils atradusies tagadējā Limbažu novada Umurgas pagastā pie Pilskalnu mājām, Limbažu-Valmieras ceļa malā, Lielezera dienvidu krastā, 35-40 m augstā paugurā.
- štikmutere Atraitnīte ("Viola wittrockiana").
- ģimenītes Atraitnītes ("Viola tricolor").
- Staldzenes depozīts atrasts 2001. g. Ventspils nomalē, Staldzenes stāvkrasta kāpās, tajā ir 174 bronzas priekšmeti vai to fragmenti (kopējā masa 5,6 kg), lielākais bronzas laikmeta depozīts Latvijas teritorijā, priekšmeti izgatavoti bronzas laikmeta beigās (ap 800-600 g. p. m. ē.) un ir raksturīgi Skandināvijai, lielākā daļa nolietotas salauztas rotaslietas - aproces (arī 25 viju spirālaproce), kaklariņķi, rotadatas, sakta u. c.
- transcendence Atrašanās aiz izziņas un pieredzes robežām un pārliecība, ka Dievs ir pasaules un Visuma radītājs un pirmcēlonis.
- lokālā kopne ātrdarbīga kopne, ko parasti personālajos datoros izmanto datu pārsūtīšanai starp centrālo procesoru un videoadapteriem (piemēram, kopne PC vai kopne VL).
- Mazā Laņģu ala atrodas 50 m uz ziemeļiem no Vidējās Laņģu alas, tās garums - 4,2 m.
- Valaiņu pilskalns atrodas Aglonas pagasta Valaiņu ciemā, ir kukuļveidīgs, 9 m augsts paugurs purva vidū, plakums - \~50 x 20 m, datējums nav zināms.
- Odzienas muižas pils atrodas Aizkraukles novada Vietalvas pagasta Odzienā, celta 19. gs. vidū, raksturīgs neogotikas piemineklis, ēkas korpuss papildināts ar dažāda lieluma piebūvēm, pie viena pils stūra piebūvēts sešstāvu tornis, pie otra - erkers un mazākas izbūves; kopš 20. gs. 60. gadiem nav remontēta un ir pamesta.
- Lauru pilskalns atrodas Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms.
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu.
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns.
- Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha.
- Sūarda pussala atrodas Aļaskas rietumu daļā (angļu val. "Seward Peninsula"), starp Kocebū un Nortona līci, ASV, platība — 54000 kvadrātkilometru, kalnaina, augstākā virsotne — 1437 m.
- Vrangela-Senteliasa nacionālais parks atrodas Aļaskas štatā, ASV, pie ziemeļu polārā loka, izveidots 1980. g., platība - 53420 km^2^.
- Amerikāņu Samoa nacionālais parks atrodas Amerikāņu Samoa Teritorijā, ASV, izveidots 1988. g., platība - 55 km^2^.
- Gaudīšu ezers atrodas Andzeļu pagastā, platība - 6,7 ha; Gaudiša ezers; Vucānu ezers; Vucinu ezers.
- Lielā kanjona nacionālais parks atrodas Arizonas štatā, ASV, izveidots 1919. g., platība - 4926 km^2^.
- Labones ezers atrodas Aronas paugurlīdzenumā pie Vidzemes augstienes robežas, Madonas novada Mārcienas pagastā, 108,8 m vjl., platība - 26 ha, garums - 0,7 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 6,9 m, eitrofs, dūņains, vidēji aizaudzis.
- Edvarda plato atrodas ASV ("Edwards Plateau"), Lielo līdzenumu dienvidu daļā, starp Kolorādo un Riograndi, augstums — līdz 832 m, dziļi saposmots galdveida kaļķakmens plato, subtropu klimats.
- Karlsbādes alas atrodas ASV (“Carlsbad Caverns”), Ņūmeksikas štatā, Gvādalupes grēdā, karstu alu sistēma ar milzīgām zālēm, grotām, stalaktītiem un stalagmītiem, eju kopgarums — 11,8 km, dziļums — 339 m, lielākā zāle T burta veidā, 610 x 335 m, platums — 190 m, augstums — 87 m, platība — 5,7 ha, bagāta alu fauna (11 sikspārņu sugu).
- Denveras latviešu kopiena atrodas ASV Kolorado štatā, izveidojās 1949. g., kad tur sāka apmesties latviešu bēgļi, 20. gs. 70. gados Denverā dzīvoja \~200 latviešu, 80. gados - \~400.
- Vudsu ezers atrodas ASV Minesotas štatā un Kanādas Manitobas un Ontārio provincē, platība - 3846 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 26 m, glaciālas izcelsmes, līčains, >1000 salu, iztek Vinipega.
- Soltona ieplaka atrodas ASV un Meksikā, desmitā zemākā sauszemes ieplaka, lielākais dziļums - 72 m zjl.
- Ēri kanāls atrodas ASV ziemeļaustrumos ("Erie Canal"), Ņujorkas štatā, savieno Ēri ezeru ar Hudzonas upi, garums — 540 km, dziļums — 3,7 m.
- Kīlargo rezervāts atrodas ASV, Floridas pussalas dienvidu galā ("Key Largo"), platība - 190 kvadrātkilometru, dibināts 1960. g., pirmais zemūdens rezervāts ASV, liela koraļļu sugu formu un sugu dažādība.
- Delavēras līcis atrodas Atlantijas okeānā ("Delaware Bay"), ASV austrumu piekrastē, Delavēras estuāra turpinājums, garums — 80 km, platums pie ieejas — 18,5 km, dziļums kuģuceļā 11,8 m.
- Angolas lielieplaka atrodas Atlantijas okeāna dienvidaustrumos, starp Āfrikas kontinenta Dienvidatlantijas un Vaļu grēdu, dziļums - līdz 6013 m, rietumu malā Sv. Helēnas sala.
- Vecauces muižas pils atrodas Aucē, Akadēmijas ielā 11, celta neogotikas stilā 1838.-1843. g., 1905. g. nodedzināta un izlaupīta, pēc atjaunošana 1907. g. tās interjers savu sākotnējo greznību vairs neatguva, postīta arī 2. pasaules kara laikā, restaurēta 1953.-1956. g. un 1989.-1993. g. kopš 1921. g. pilī darbojas Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes mācību un pētījumu saimniecība "Vecauce".
- Vecsalienas muižas pils atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, celta ap 1870. g. neogotikas stilā, ir asimetriska sarkanu ķieģeļu mūra vienstāva un divstāvu apjomu būve ar ļoti stāvu divslīpju jumtu, kurā izbūvēti vairāki mezonīni, tornīši un skursteņi; apkārt pilij ierīkots 3 ha liels parks, kurā aug 14 eksotu sugas.
- Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
- Ugandas-Unjamvezi plato atrodas Austrumāfrikas plakankalnes centrālajā daļā, gk. Tanzānijā, Ugandā, augstums 500-1500 m, plašas ieplakas (Viktorijas ezers) mijas ar lēzenām paugurainēm un atliku augstienēm.
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā.
- Remtes ezers atrodas Austrumkurzemes augstienē, Saldus novada Remtes pagastā, 110,1 m vjl., platība — 74 ha, garums — 1,0 km, ieapaļš, lielākais dziļums — 1,2 m, iztek Viesata.
- Viļakas valnis atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēluma ziemeļaustrumu malā, Balvu un Viļakas novadā, garums — \~25 km, platums — 0,6-1,5 km, maksimālais absolūtais augstums — 142,3 m vjl., relatīvais augstums — 32,3 m.
- Viļakas ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Viļakas ziemeļaustrumu daļā, 87,4 m vjl., platība — 137,6 ha, garums — 2,0 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 5,0 m, sala (1,8 ha), eitrofs, aizaugums — neliels.
- Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers.
- Derdziņu ezers atrodas Balvu novada Vīksnas pagastā, platība — 3,5 ha.
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas.
- Vecpiebalgas muiža atrodas Cēsu novada Inešu pagastā, tagadējā apbūve saglabājusies no 19. gs. sākuma, kad uzcelta pils un ap parādes pagalmu izveidots vienots klasicisma stila ansamblis, 1905. g. pils nodedzināta, vēlāk atjaunota, 1920.-1940. g. pilī darbojās Vecpiebalgas pamatskola, pēc 1944. g. pilī atrdās Inešu ciema padome un vietējā kolhoza valde, pēc 1992. g. - pašvaldības īpašums.
- Veismaņu muiža atrodas Cēsu novada Vaives pagastā, vairākums muižas ēku celtas 18. gs. 2. pusē, tās ir kungu māja, pārvaldnieka māja, kalpu māja, klēts, stallis, kūtis, putnu māja, magazīna, ratnīca, ansambli papildina 19. gs. ierīkots ainavu parks (3,1 ha) ar tālām skatu perspektīvām un dīķi.
- Viduseiropas līdzenums atrodas Dānijā, Vācijas ziemeļu daļā un Polijā, garums rietumu-austrumu virzienā - \~600 km, platums - 200-300 km, augstums - 50-100 m (Vežicas kalns - 323 m).
- Daudas ūdenskritums atrodas Daudas upē pie Siguldas, divpakāpju, kopējais augstums — 2,6 m, platums — 4,5 m; Vecdreļļu ūdenskritums.
- Daugmales pilskalns atrodas Daugmales pagastā, Daugavas kreisajā krastā pie Varžupītes ietekas, \~30 km no Daugavas grīvas, pilskalnam izraudzīta \~25 m augsta krauja, tās austrumu pusē uzbērts līdz 7 m augsts valnis, pakājē atradusies \~2 ha liela senpilsēta, kas lielāko uzplaukumu sasniegusi 10. gs. beigās un 11. gs. pirmajā pusē.
- Gvahiras pussala atrodas Dienvidamerikas ziemeļos (sp. val. "Guajira"), Kolumbijā un Venecuēlā, apskalo Karību jūra, platība - 12000 kvadrātkilometru, garums un platums - \~100 km, augstums - līdz 853 m.
- Aizvīķu meža parks atrodas Dienvidkurzemes novada Gramzdas pagastā, izveidots 19. gs. beigās 36 ha platībā kā muižas parks, tajā aug Eiropas baltegles, Veimuta priedes, Rietumeiropas lapegles, sarkanie ozoli, baltie un šķeltlapu dižskābarži.
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm).
- Bātas pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, Bātas dzirnavu dīķa pussalā, 2 km uz austrumiem no bijušās Bātas muižas, 250 m uz ziemeļiem no Ziņģu mājām, \~7 m augstā zemesmēlē, kas iestiepjas ezerā, plakums - (~30 x 60 m) izlīdzināts, austrumu pusē nocietināts ar 2 m augstu valni, kurā daudz akmeņu.
- Dižlāņu Elkas kalns atrodas Dienvidkurzemes novada Vecpils pagastā, varētu būt bijis kulta vieta netālajam Vecpils pilskalnam, vēlāk te ierīkoti bijušā Dižlāņu muižas īpašnieku Kaizerlingu kapi un uzcelta kapliča.
- Spratlija salas atrodas Dienvidķīnas jūrā, strīdus teritorija, pretendē: Bruneja, Filipīnas, Ķīna, Malaizija, Taivāna, Vjetnama, platība - 5 kvadrātkilometri, 1100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Svilišķu pilskalns atrodas Dubnas pagasta Svilišķu ciemā, Veirūgnas ezera dienvidrietumu krastā, ir savrups paugurs, kas ilgu laiku izmantots lauksaimniecības vajadzībām un zaudējis sākotnējo formu, varbūtējais plakums - \~60 x 45 m, ko 3 m zemāk apliec \~5 m plata terase, datējums nav zināms.
- Evergleidas nacionālais parks atrodas Floridas štatā, ASV, Floridas pussalas dienvidos, izveidots 1917. g., platība - 6107 km^2^.
- Sikšņu krāces atrodas Gaujas vidusteces sākumā, Virešu pagastā pie Sikšņiem, relatīvi taisns upes posms, garums - >4 km, upes platums - 30 m, dziļums - braslos \~0,4 m, gultnē un krastos atsedzas Daugavas svītas dolomīti, augsti krasti.
- Vudrinkas ezers atrodas Grāveru pagastā, platība - 19 ha; dziļums - līdz 22,3 m; Udrinka; Udriņķa ezers; Vudrinka.
- Kalnienas ezers atrodas Gulbenes novada Stāmerienes pagastā, platība — 16,8 ha; Cērmaņu ezers; Ģērmaņu ezers; Vērša ezers.
- Havaju vulkānu nacionālais parks atrodas Havaju štatā, ASV, izveidots 1916. g., platība - 1309 km^2^.
- Katvaru ezers atrodas Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru pagastā, 91,7 m vjl., platība — 64,7 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 2,8 m, eitrofs, aizaugums 10-15%; Katvaru-Vannišu ezers; Vannīšu ezers.
- Ignalinas atomelektrostacija atrodas Ignalinas rajonā Lietuvā, Visaginā, netālu no Latvijas robežas, celtniecība uzsākta 1978. g., pirmais reaktors iedarbināts 1983. g., slēgta 2009. g.
- Gazni-Kandaharas plakankalne atrodas Irānas kalnienes austrumu daļā (starp Vidusafganistānas un Suleimana kalniem), Afganistānas dienvidaustrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 200 km, augstums - pārsvarā 1000-2000 m, augstākā virsotne - 3529 m, kalnu tuksneši un pustuksneši.
- Dienvidu Priekšalpi atrodas Itālijā, ietver Venēcijas Alpus un Lombardijas priekšalpus.
- Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas.
- Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m).
- Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park"), pie Artura pārkāpes (925 m vjl.), star Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
- Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
- Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā.
- Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi.
- Braisa kanjona nacionālais parks atrodas Jūtas štatā, ASV, izveidots 1928. g., platība - 145 km^2^.
- Arku nacionālais parks atrodas Jūtas štatā, ASV, izveidots 1929. g., platība - 310 km^2^.
- Sekvoju nacionālas parks atrodas Kalifornijas štatā, ASV, izveidots 1890. g., platība - 1635 km^2^.
- Frontālā grēda atrodas Klinšu kalnu austrumu daļā, ASV (Vaiomingā un Kolorādo), garums - 350 km, augstākā virsotne - Greisa smaile 4351 m.
- Aleksandra arhipelāgs atrodas Klusā okeāna ziemeļaustrumos, Ziemeļamerikas piekrastē, pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no \~1000 kalnainu salu un klinšu. (Angļu valodā "Alexander Archipelago") Nosaukts par godu Krievijas imperatoram Aleksandram II.
- Džordžijas šaurums atrodas Klusajā okeānā ("Strait of Georgia"), starp Vankuveras salu un Kanādas dienvidrietumu piekrasti, garums — \~240 km, platums — 25-30 km.
- Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m.
- Lielo smilšu kāpu nacionālais parks atrodas Kolorādo štatā, ASV, izveidots 2004. g., platība - 603 km^2^.
- Lielais kanjons atrodas Kolorādo upes vidustecē lejpus Litlkolorādo ietekas (angļu val. “Grand Canyon”), Kolorādo plato, ASV, garums — 446 km, dziļums — līdz 1600 m, platums — 8-25 km (upes līmenī 120-1000 m), sienas vietām vertikālas.
- Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^.
- Kolorādo plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Colorado Plateau”), ASV dienvidrietumu daļā, platība — \~300000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne — 3861 m.
- Kolumbijas plato atrodas Kordiljeros (angļu val. “Columbia Plateau”), starp Klinšu un Kaskādu kalniem, ASV, augstums — 700-1000 m, saposmo dziļas kanjonveida ielejas līdz 1500 m dziļumā.
- Sonoras tuksnesis atrodas Kordiljeros, ASV un Meksikā (angļu val. "Sonora Desert"), platība — 311 kvadrātkilometru, erozijas saposmotas cilu tipa kalnu grēdas, augstums — līdz 1200 m.
- Kaplavas pilskalns atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā pie robežas ar Daugavpils novadu, \~15 m augsts savrups paugurs ar nocietinājuma vaļņiem un grāvjiem, domājams, ka bijis apdzīvots 1. gt. 1. pusē; Vecbornes pilskalns, Zamki, Paņenkas kalns.
- Vecbornes muiža atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagasta Vecbornē, tagadējais apbūves komplekss veidojies 18. un 19. gs., tajā ietilpst kungu māja un vairākas saimniecības ēkas, 1919.-2006. g. kungu mājā darbojās Vecbornes pamatskola.
- Angaras skrausts atrodas Krievijā, Irkutskas apgabalā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidaustrumos, Angaras upes baseinā, garums - 800 km, lielākais augstums - 946 m; sastāv no vairākām paralēlām grēdām ar izteiktām upju ielejām.
- Kunguras ledus ala atrodas Krievijā, Permas novadā, Vidusurālos, Silvas labajā krastā, Kunguras tuvumā, pilnīgāk izpētītās daļas \~5 km, alā \~60 grotu un >30 ezeru.
- Verhņaja Angāras ieplaka atrodas Krievijas Burjatijas Republikā starp Verhņaja Angāras un Ziemeļmujas grēdu, garums — >100 km, platums — 40 km, augstums — 470-800 m.
- Ēdoles pils atrodas Kuldīgas novada Ēdolē, celta 1264.-1276. g. kā Kurzemes bīskapijas pils, sākotnēji sastāvēja no 2 paralēli novietotiem dzīvojamiem korpusiem, ko savienoja aizsargmūra sienas, laika gaitā vairākkārt pārbūvēta un paplašināta; parks 7,2 ha, tajā aug 27 vietējās un 42 introducētas koku un krūmu sugas, plašs dīķis (dzirnavezers), kas uzpludināts Vankas upē
- Padures pilskalns un apmetne atrodas Kuldīgas novada Padures pagastā, Ventas kreisajā krastā pie Padures ietekas, \~20 m augsts reljefa veidojums starp 2 paralēlām Ventas krasta gravām, plakums - 50 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~12. gs., apmetne tā dienvidrietumu pakājē bijusi apdzīvota \~11.-12. gs.
- Krūku pilskalns atrodas Kuldīgas novada Pelču pagastā, Ventas kreisajā krastā, \~200 m no bijušajām Krūku mājām, \~10 m augsts paugurs, tā rietumu un dienvidu nogāzes veido Ventas stāvkrasts, neregulāras formas plakums - \~70 x 10-25 m, kultūrslānis nav konstatēts; Daubu pilskalns.
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine.
- Snoudonijas nacionālais parks atrodas Lielbritānijā, Velsā, izveidots 1951. g., platība - 2130 km^2^.
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha).
- Igates muiža atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, pirmoreiz minēta 1455. g. dokumentos, kompleksā ietilpst pils, klēts ar lieveņa arkādi, stallis ar lieveņa arkādi un kučiera dzīvokli, alus brūzis, kūtis, parks; pils celta ap 1880. g., ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu un smagnēju, asimetriski novietotu četrstūru torni.
- Vidrižu parka dīķis atrodas Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 1,9 ha.
- Ķirbižu meža muzejs atrodas Limbažu novada Viļķenes pagasta Vitrupē, dibināts 1989. g., izvietots bijušās Ķirbižu muižas klētī, ekspozīcijā materiāli par Latvijas mežsaimniecības vēsturi, dzīvnieku un augu valsti, Latvijas meža skolām 20. gs. 20.-30. gados, Rīgas līča austrumu piekrastes mežu apsaimniekošanu un meža darbiniekiem kopš 1921. g.
- Kaņepēnu pilskalns atrodas Madonas novada Vestienas pagastā pie robežas ar Bērzaunes pagastu, Kaņepēnu ezera ziemeļrietumu krastā, augstums — 22 m virs ezera līmeņa, plakums — apļveidīgs \~35 m diametrā, pilskalns postīts lauksaimniecības darbos.
- Vestienas muiža atrodas Madonas novada Vestienas pagastā, tagadējā apbūve veidojusies 18. gs. 2. pusē, kad uzcelta kungu māja, stallis un klēts; kalpu māja un daļa saimniecības ēku celtas 19. gs. vidū.
- Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
- Aru salas atrodas Moluku salu grupā ("Kepulauan Aru"), Indonēzijas dienvidaustrumos, platība - 8600 kvadrātkilometru, ietilpst 85 salas, lielākās - Vokama, Kobrora, Maikoora, Trangana.
- Glečera nacionālais parks atrodas Montānas štatā, ASV, izveidots 1910. g., platība - 4100 km^2^.
- Ārlingtonas kapsēta atrodas netālu no Vašingtonas, ASV, pie Potamakas upes, tiek apbedīti izcili cilvēki, Nezināmā kareivja kaps (1931. g.).
- Lauberes dobumakmens atrodas Ogres novada Lauberē, ir zemē iegrimis neregulāras formas granītakmens (augstums līdz 1,2 m, garums 2,5 m, platums 2,2 m), tā virsā izveidots garens iedobums (garums \~1,2 m, platums \~0,5 m, dziļums 0,18 m), pieskaitāms pie Vidzemē izplatītajiem senajiem kultakmeņiem - dobumakmeņiem.
- Piejūras dabas parks atrodas Piejūras zemienē, Rīgas līča piekrastē (12,7 km garā posmā no Vecāķiem līdz Carnikavai) starp jūru un Rīgas-Skultes dzelzceļa līniju, dibināts 1962. g., platība - 1629 ha, gk Carnikavas novadā, 58 ha Rīgas teritorijā (vaļņveida kāpa pie Vecdaugavas).
- Lielpolijas zemiene atrodas Polijas rietumu daļā ("Nizina Wielkopolska"), starp Vartas un Odras vidustecēm, sandru līdzenumi, purvi, gala morēnu grēdas (augstums - līdz 227 m), plašas (2-25 km), terasētas ledāja kušanas ūdeņu veidotas ielejas.
- Lielpolijas Tautas parks atrodas Polijas rietumu daļā ("Wielkopolski Park Narodowy"), Vartas krastos, dibināts - 1933. g., paplašināts - 1957. g., morēnu ainava ar osiem, drumliniem, bagāta ūdeņu un purvu flora un fauna.
- Borovkas pilskalns atrodas Preiļu novada Pelēču pagastā Vordovkas labajā krastā, iepretim Pirmajai Borovkai (kreisajā krastā Augšdaugavas novada Višķu pagastā), plakums (70 x 40 m) no apkārtnes nodalīts ar diviem 3-4 m dziļiem grāvjiem.
- Beržē bezdibenis atrodas Priekšalpos ("Gouffre Berger"), Verkora masīva ziemeļos, Francijā, Izēras departamentā, dziļums - 1141 m, ieeja 1460 m vjl., sākumā vertikāla aka >200 m, tālāk slīpa galerija starp kaļķakmeņiem un slānekļiem.
- Raibās klintis atrodas Raunas labajā krastā lejpus Vaives ietekas, Cēsu novada Liepas pagastā, iežu atsegums izveidojies kā milzīgs pakavs upes līkumā, atkailināto smilšakmeņu posma garums - \~300 m, lielākais augstums - 14,5 m, visas kraujas augstums - 22 m, lejāk, aiz nākamā upes līkuma, ir zemākas, apsūnojušas klintisa ar nišām un plaisām.
- Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu).
- Adamovas sanatorijas internātskola atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, dibināta 1962. g. uz bērnu nama bāzes, tajā mācās bērni, kam ir psihoneiroloģiskas slimības; ēka uzcelta 1958. g. bijušās Adamovas muižas centrā.
- Gribuļu pilskalns atrodas Rēzeknes novada Verēmu pagastā, ir savrups, apaļš, daļēji kokiem apaudzis paugurs, tā 13 m augstā ziemeļu nogāze piekļaujas paugurainam reljefa paaugstinājumam, bet dienvidu pusē tas paceļas 35 m virs apkārtnes pļavām, plakums (50 x 35 m) ir mākslīgi izlīdzināts, bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī.
- Lobvoržu muiža atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, muižas komplekss celts 18. gs. beigās - 19. gs. sākumā, kungu māja ir vienstāva mūra ēka ar augstu cokolstāvu un divstāvu šķērsapjoma izbūvi centrālajā daļā, kuras izbūves zelmiņus rotā trīsstūrveida frontoni; 19. gs. 70. gados ierīkots parks (7,8 ha), tajā aug >15 introducētas kokaugu sugas.
- Filhnera šelfa ledājs atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Filchner Ice Shelf"), Vedela jūras dienvidu daļā, starp Kotsa zemi un Berknera salu, 200 x 450 km, biezums - 200-700 m, malas augstums - 30 m vjl., centrālā daļa 70-120 m vjl.
- Gibsona tuksnesis atrodas Rietumaustrālijā (angļu val. "Gibson Desert"), starp Lielo Smilšu tuksnesi (ziemeļos) un Lielo Viktorijas tuksnesi (dienvidaustrumos), platība - \~330000 kvadrātkilometru, plato 300-500 m vjl., austrumos - skrausti līdz 551 m, rietumos - solončaki.
- Doma dārzs atrodas Rīgā, Palasta ielā 4, Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja iekšējā pagalmā, platība 0,15 ha, ierīkots bijušā klostera pagalma un kapsētas vietā, rekonstruēts 1970. g.
- Aleksandra vārti atrodas Rīgā, Viestura dārzā, celti 1815.-1818. g. par godu Krievijas uzvarai 1812. g. karā, būvēti pēc Romas triumfa arkas parauga (augstums 10,1 m, platums 9,7 m, dziļums 5,5 m, caurbrauktuves platums 4,25 m); sākotnēji atradās Pēterburgas ceļa galā uz Rīgas robežas (tagadējā Brīvības ielā pie Gaisa tilta), 1904. g. pārvietoti pie Šmerļa ielas, 1936. g. pārcelti uz Viestura dārza galveno ieeju.
- Alberta laukums atrodas Rīgas pilsētas Centra rajonā, Vecrīgā starp Vecpilsētas, Kalēju un Alksnāja ielu.
- Arkādijas dārzs atrodas Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētā, norobežo O. Vācieša iela, F. Brīvzemnieka iela un dzelzceļa līnija, platība - 6,2 ha, pirmsākumi saistīti ar 18. gs., ainavu parka izveide uzsākta 1900.-1902. g. pēc G. Kūfalta projekta un iekārtošana pabeigta 1911. g.
- Riņņu kalns atrodas Salacas kreisajā krastā pie tās iztekas no Burtnieka, Valmieras novada Vecates pagastā, absolūtais augstums - 41,7 m vjl., relatīvais augstums - 2,35 m, ir pirmā Latvijā izpētītā neolīta apmetne, kas visintensīvāk bijusi apdzīvota 2. gt. 1. pusē pirms mūsu ēras; Kaulu kalns.
- Vadakstes muiža atrodas Saldus novada Vadakstes pagastā, Vadakstes upes krastā, tās pils celta 1911.-1914. g. neoklasicisma stilā un no 1923. g. tajā darbojas Vadakstes pamatskola, pilī saglabājusies halle ar jūgendstila kamīnu un platām ozolkoka kāpnēm uz mansarda stāvu, ovālajā zālē nišās - podiņu krāsnis, kompleksu ieskauj parks ar introducētām koku un krūmu sugām.
- Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km.
- Černausku akmens atrodas Siguldas novada Allažu pagastā, \~100 m uz dienvidiem no Černausku-Vildu ceļa, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., kopš 1983. g. arheoloģiskais piemineklis, garums - 5,2 m, platums - 4,6 m, augstums - 1,7 m.
- Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
- Kalnaegļu upurozols atrodas Smiltenes novada Bilskas pagastā, aug reljefa pacēlumā, tīruma vidū, stumbra apkārtmērs 5,6 m (1,3 m augstumā), vainaga projekcija 21,5 x 22 m, pie tā nesti ziedojumi un pēc tā lapām pareģots laiks; lapas, zīles un miza lietotas slimību dziedināšanā; ir arī nostāsti, ka pie tā aprakta nauda; Veldes ozols.
- Līzespasta zirgu pasta stacija atrodas Smiltenes novada Trapenes pagastā, Līzespastā, Vidzemes šosejas malā pie pagrieziena uz Trapeni, ēka celta 19. gs. 1. pusē klasicisma stilā, tā ir kaļķakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar mezonīnu un jumta stāvu, galos piebūvēti 2 simetriski vienstāva šķērskorpusi, ko vārtu arkas savieno ar centrālo korpusu.
- Staldu pilskalns atrodas Smiltenes novada Virešu pagastā pie Staldu mājām, Gaujas kreisajā krastā, ir \~18 m augsts paugurs, plakums 50 x 25 m, lēzenākajā pusē nocietināts ar 2 grāvjiem un 2 vaļņiem, kultūrslānis nav konstatēts un tā datējums nav zināms.
- Gibraltāra šaurums atrodas starp Eiropu un Āfriku (angļu val. "Strait of Gibraltar"), savieno Atlantijas okeānu ar Vidusjūru, garums — 59 km, platums — 14-44 km, lielākais dziļums — 1181 m.
- Ventas-Usmas ieplaka atrodas starp Rietumkurzemes un Austrumkurzemes augstieni, Latvijā, augstums - 30-60 m vjl., pamatiežu ieliecē limnoglaciālas smiltis un māli, viļņoti līdzenumi, pauguru grupas, Ventas ielejā plašas terases, ziemeļos - Usmas smiltāju līdzenums, purvi, skujkoku meži.
- Bosnijas un Horvātijas Krajina atrodas starp Savas labā krasta pietekām Vrbasu, Unu un Kupu, Dināru priekškalnē.
- Austrumkurzemes augstiene atrodas starp Ventas-Usmas ieplakurietumos, Zemgales līdzenumu un Rīgas smiltāju līdzenumu, Ventas un Lielupes baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 156 m vjl. (Smiltiņu kalns).
- Ulbrokas muiža atrodas Stopiņu pagasta Ulbrokā, kungu māja celta ap 1800. g. un līdz mūsu dienām saglabājusies pārbūvētā veidā, tā ir klasicisma formās celta divstāvu mūra ēka ar stāvu teltsveida jumtu; mūsdienās muižas ēkās izvietots Latvijas Radio un TV centrs.
- Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos.
- Abavas pagasts atrodas Talsu novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Valgalē, aptver Sabiles pilsētu, robežojas ar Ģibuļu, Lībagu un Virbu pagastu, kā arī ar Kandavas un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Sabiles novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), Valgales pagasts (līdz 1949. g.), vāciski — Walgahlen, krieviski — Vaļgaļenskaja.
- Valdgales muiža atrodas Talsu novada Valdgales pagastā, tās ansamblis bijis viens no spilgtākajiem Kurzemes muižu būvniecības paraugiem, no tā saglabājušās kungu māja, dārznieka un kučiera māja, 2 kalpu dzīvojamās mājas, sarga mājiņa, vairākas saimniecības ēkas, vējdzirnavas, krogs un neogotikas stilā celta kapliča.
- Serengeti nacionālais parks atrodas Tanzānijas ziemeļu daļā (“Serengeti National Park”), uz dienvidaustrumiem no Viktorijas ezera, platība - 14763 km^2^, dibināts 1940. g.
- Engures pilskalns atrodas Tukuma novada Engures ciema ziemeļu daļā, Vecupes krasta kāpās, 100 m no Rīgas līča, 1923. g. tur atrasts 42 romiešu bronzas monētu depozīts, kas datējamas ar 4. gs. beigām, netālu atrasta arī kāda atsevišķa romiešu monēta un Bizantijas 5. un 6. gs. mijas zelta solīds; pilskalns ir 10-15 m augsts paugurs, kura sākotnējo veidolu nav iespējams noteikt kāpu pārvietošanās dēļ, kultūrslānis nav konstatēts.
- Tukuma pilskalns atrodas Tukuma rietumu daļā, Pilskalna ielas kreisajā pusē, ir savrups \~15 m augsts paugurs ar stāvu ziemeļaustrumu nogāzi, pārējās lokveidā ietver 2-3 m augsts valnis, plakums — 60 x 40 m, bijis apdzīvots 12.-13. gs., saistāms ar 1235. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto apdzīvoto vietu "Tuckemen"; Veļķu pilskalns; Vilkāju pilskalns.
- Švarcvaldes nacionālais parks atrodas Vācijā, Bādene-Virtembergas federālajā zemē, izveidots 2014. g., platība - 100,6 km^2^.
- Vācu Priekšalpi atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Bavārijas plakankalne atrodas Vācijā, Bavārijā, uz austrumiem no Bodenezera, ziemeļos norobežo Donava, dienvidos - Bavārijas un Zalcburgas Alpi, vidējais augstums - 400-500 m.
- Saksijas Šveices nacionālais parks atrodas Vācijā, Saksijas brīvvalstī, izveidots 1990. g., platība 93,5 km^2^.
- Švābu-Franku kvestu grēda atrodas Vācijas dienvidos, uz ziemeļiem no Donavas augšteces, tās augstākā un kāpļainākā dienvidrietumu daļa — Švābu Alba, ziemeļaustrumu daļa — Franku Alba.
- Raganas klintis atrodas Vaidavas kreisā krasta līkumā Apē, 300 m augšpus vidusskolas, dolomītu un smilšakmeņu atsegums gandrīz 100 m garā stāvkrastā, vidusdaļā 8-10 m augsts, izdalās dažādu iežu slāņi kontrastējošās krāsās — no gaišdzeltenas līdz sarkanbrūnai.
- Briežu ezers atrodas Vaidavas pagastā, platība — 4,5 ha.
- Spingu pilskalns atrodas Vaiņodes pagastā, ir \~15 m augsts paugurs, ko apliec upīte un purvājs, nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums - 45 x 35 m, datējums nav zināms.
- Jeloustsonas nacionālais parks atrodas Vaiomingas, Montānas un Aidaho štatā, ASV, izveidots 1872. g., platība - 8991 km^2^, pasaulē pirmais nacionālais parks.
- Valmieras viduslaiku pils atrodas Valmierā, Bruņinieku ielā 2, bija Livonijas ordeņa pils, būvēta no laukakmeņiem (iespējams, pirms 1237. g.), aizsargmūris ietvēra neregulāru četrstūrveida laukumu ar dzīvojamo un saimniecības korpusu pagalma austrumu pusē; postīta Livonijas kara laikā 1577. g., gan Polijas-Zviedrijas kara laikā 17. gs. sākumā.
- Valmieras elku saliņa atrodas Valmierā, uz austrumiem no Valmieras viduslaiku pils drupām, ir neliels reljefa pacēlums (diametrs \~50 m), ir nostāsti, ka senāk šeit atradusies svētbirzs vai svētozols ar elku tēliem, arheoloģisko izrakumu laikā atsegtas 3 ugunskuru vietas, bet liecības par izmantošanas laiku nav atrastas.
- Daviņu Lielais akmens atrodas Valmieras novada Bērzaines pagastā, \~200 m uz ziemeļrietumiem Daviņu mājām, tā garums 4 m, platums 2,8 m, augstums 1,4 m, tā dienvidaustrumu stūris ir atlūzis, samērā līdzenajā akmens virspusē izveidoti 19 konusveida iedobumiņi (diametrs - 4-15 cm, dziļums - 1-7 cm), kas ir raksturīga pazīme Ziemeļeiropā izplatītam kultakmeņu veidam.
- Grebu pilskalns atrodas Valmieras novada Dikļu pagastā, mežā, ir savrups, iegarens, 14 m augsts paugurs, plakums kumps (60 x 35 m), dienvidu pusē gar pakāji ir aizsarggrāvis un valnis, pārējās nogāzēs izveidotas terases.
- Beitu senkapi atrodas Valmieras novada Kauguru pagastā pie Beitu mājām, Rīgas-Valgas dzelzceļa līnijas labajā pusē, 3-4 maugsts uzkalns ar \~20 m diametru, izrakumos atklāti latgaļu līdzenie skeletkapi ar bagātīgām kapu piedevām, attiecināmi uz 11-13. gs.
- Vītolēnu velna akmens atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, pļavā (augstums 1-1,2 m, garums 2,4 m, platums 1,8 m), tam ir dabiski taisnas plaknes un šķautnes, tā virspuse nedaudz ieliekta, mākslīga apdarinājuma pazīmju nav.
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī.
- Valtenberģu muiža atrodas Valmieras novada Mazsalacā, Salacas krastā, pils celta 1780. g. lakoniskās klasicisma formās, tā ir simetriska trīsstāvu mūra ēka ar stāvu mansarda jumtu, kurā mūsdienās darbojas skola; Mazsalacas muiža.
- Naukšēnu muiža atrodas Valmieras novada Naukšēnu pagastā, kompleksā ietilpst jaunā pils, pārvaldnieka māja, 4 kalpu mājas, klēts, vāgūzis, siernīca, brūzis, smēde, stallis, kūts u. c. saimniecības ēkas, pils parks kopā ar mežaparku aizņem >50 ha lielu platību.
- Alksnīšu senkapi atrodas Valmieras novada Plāņu pagastā 0,8 km uz austrumiem no Alsksnīšu mājām pārpurvotā mežā \~2 m augstā smilšu kāpā, kas orientēta ziemeļu-dienvidu virzienā; Zviedru kapi.
- Eņģeļu ala atrodas Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, Salacas kreisajā krastā, Dzelveskalna klintīs, plaša niša, kas atgādina katedrāles durvis, garums — \~5 m, augstums — \~10 m, platums — 8 m.
- Vaidavas muiža atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Vaidavas ezera krastā, tagadējā apbūve veidojusies veidojusies 18. gs. un 19. gs. mijā, kungu māja ir rets klasicisma laikmeta koka arhitektūras paraugs Latvijā, tā ir taisnstūra plāna vienstāva guļbūve ar augstu bēniņu stāvu.
- Āžkalna ezers atrodas Valmieras novada Valmieras pagastā pie Valmieras pilsētas ziemeļu robežas, uzpludināts uz Rātes upītes, platība - 1,6 ha; Iršu parka dzirnavu ezers; Valmieras 11 komjauniešu varoņu ūdenskrātuve.
- Sīmanēnu svētozols atrodas Valmieras pagastā pie Sīmanēnu mājām, stumbra apkārtmērs - \~7,5 m, koka augstums - 21 m, vainaga projekcija - 24 x 17 m, 20. gs. sākumā bijuši vēl 2 svētozoli (domājams, svētbirzs paliekas).
- Varakļānu muiža atrodas Varakļānos, Pils ielā 29, apbūves kompleksā ietilpst: pils, divstāvu mūra ēka (bijusī bibliotēka un arhīvs), pārvaldnieka māja, 2 kalpu mājas (pārbūvētas), laukakmeņu mūra kūts ar daļēji slēgtu pagalmu, bijušās linu fabrikas korpusos iebūvēta klēts un pagrabs, kā arī kapela un baznīca.
- Lielais Kalupes ezers atrodas Vārkavas novada Rožkalnu pagastā un Daugavpils novada Kalupes pagastā, platība - 160 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 3,8 m, aizaugums 35%; Kalupa ezers; Kalupes ezers; Salenieku ezers.
- Ančkinu senkapi II atrodas Vārkavas pagastā \~0,5 km uz dienvidiem no Ančkiniem, Ančkinu-Vārkavas ceļa kreisajā pusē, tos veido vairāki uzkalniņi, kas stipri izpostīti, teritorija apaugusi ar priežu mežu.
- Zaķīšu senkapi atrodas Vārkavas pagastā bijušās Šusta muižas teritorijā, senāk bijuši 18 kapu uzkalniņi, mūsu dienās saskatāmas tikai dažas uzkalniņu vietas, atradumi liecina, ka izmantoti vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12. gs.).
- Ančkinu senkapi I atrodas Vārkavas pagastā, Dubnas pietekas Feimankas labajā krastā iepretī Ančkiniem, \~2 m augstā, ieapaļā uzkalnā, platība - \~12000 m^2^.
- Olimpiskais nacionālais parks atrodas Vašingtonas štatā, ASV, izveidots 1938. g., platība - 3734 km^2^.
- Līvu laukums atrodas Vecrīgā starp Kaļķu, Meistaru unZirgu ielu, platība 0,5 ha, ierīkots 1950. g., 2. pasaules kara laikā nopostītās apbūves vietā, rekonstruēts 1974. g., izveidots celiņu tīkls, ierīkotas atpūtas vietas un strūklakas baseins.
- Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā.
- Reiterna nams atrodas Vecrīgā, Mārstaļu ielā 2/4, celts 1684.-1688. g., nama 1. stāvs bija paredzēts kantorim un palīgtelpām, 2. stāvā atradās dzīvojamās telpas un reprezentācijas zāles, 3. stāvā - kalpotāju dzīvokļi, jumta stāvā - noliktavas; restaurējot 1985.-1990. g. pievienota blakusēka Mārstaļu ielā 4 (bijušais birģermeistara H. Samsona nams).
- Doma laukums atrodas Vecrīgā, pie Rīgas Doma, tam ir neregulāra forma, platība 9425 m^2^, izveidojies 19. un 20. gs. nojaucot atsevišķas ēkas, nosaukums no 1886. g. (izņemot 1936.-1987. g.).
- Kanaima nacionālais parks atrodas Venecuēlā, izveidots 1962. g., platība - 30000 km^2^.
- Belluno nacionālais parks atrodas Veneto reģionā Itālijas ziemeļu daļā, Dolomītu kalnu dienvidu malā, izveidots 1990. g., platība - 320 km^2^.
- Puzes mācītājmuiža atrodas Ventspils novada Puzes pagastā, apbūve veidojusies 18. gs. un laika gaitā mainījusies, 1920. g. plānā ir mācītāja dzīvojamā māja, rentnieka dzīvojamā māja, vairākas kūtis, klēts, labības šķūnis, veļas mazgātava un malkas šķūnis, ēkas grupētas ap taisnstūrveida pagalmu (austrumu malā ēku nav).
- Stiklu Dižpurvs atrodas Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, Stiklu purvu dabas lieguma teritorijā, platība - 724 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 3,5 m.
- Ovīšu bāka atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, uzbūvēta 1814. g., ir cilindrisks mūra tornis (augstums 29,6 m, diametrs 11,5 m) ar gaismas telpu virs tā, gaismas avots atrodas 38,1 m vjl., un tā gaisma sniedzas 23 km attālumā.
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases.
- Jaunvietu pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, 5 km uz dienvidiem no Ugāles, ir reljefa pacēlums starp divām 5-6 m dziļām gravām, plakumam (garums 35 m, platums 12-20 m) plānā ir noapaļotas, izstieptas trapeces forma, izteikts kultūrslānis nav konstatēts.
- Māteru Velnapēdas akmens atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, arheoloģiskais piemineklis (kopš 1983. g.), garums - 4,6 m, platums - 4,2 m, augstums - 1,8 m, virspusē paliela iedobe (60 x 50 cm), kuras dibenā ir vairāki mazāki iedziļinājumi.
- Ugāles pilskalns atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, bijušajā Ugāles muižas parkā, ir reljefa izvirzījums, kas no 3 pusēm norobežots ar 2 strautu gravām, dabiski neaizsargātajā dienvidaustrumu pusē nocietināts ar 3 vaļņiem un grāvjiem, postīts 19. gs. ierīkojot muižas īpašnieku dzimtas kapus, saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas līgumā minēto apdzīvoto vietu "Ugalen".
- Veckušķu svētozols atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, stumbra apkārtmērs - 1,3 m augstumā no zemes 7,6 m, tagad nokaltis, ir nostāsti, ka zem svētozola lūgts Dievs un ziedots.
- Užavas bāka atrodas Ventspils novada Užavas pagastā, uzbūvēta 1879. g., ir cilindrisks, 19,4 m augsts ķieģeļu mūra tornis ar balkonu un gaismas telpu, gaismas avots atrodas 46,5 m virs jūras līmeņa.
- Zlēku pilskalns atrodas Ventspils novada Zlēku pagastā, ir 5-6 m augsts paugurs ar lēzenām nogāzēm, plakums - \~60 x 30 m, ziemeļrietumu nogāzē 4 m zem plakuma līmeņa ir 9-12 m plata terase, datējums nav zināms.
- Aizkarpatu zemiene atrodas Vidusdonavas līdzenuma ziemeļaustrumu daļā, Ukrainas Aizkarpatu apgabalā, līdzenums, nolaidens dienvidrietumu virzienā.
- Pitiuzu salas atrodas Vidusjūrā ("Islas Pitiusas"), Baleāru salu grupā (Spānija), platība - 760 kvadrātkilometru, līdz 475 m augsta pauguraine.
- Sicīlijas šaurums atrodas Vidusjūrā, starp Āfrikas piekrasti un Sicīliju, mazākais platums — 148 km, dziļums — līdz 1200 m; Tunisas šaurums.
- Gābisas līcis atrodas Vidusjūras dienvidu daļā, Tunisijas piekrastē, iesniedzas sauszemē 41 km, platums — \~68 km, dziļums — līdz 50 m; Mazais Sirts; Gābesas līcis.
- Silenieku kalns atrodas Viduslatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, absolūtais augstums — 137,3 m vjl.
- Lādes ezers atrodas Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, 47,4 m vjl., platība - 246 ha, garums - 3,3 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 5 m, eitrofs, virsūdens aizaugums - 15%, iztek Nabe uz Skujas ezeru; Nabes ezers.
- Zalves valnis atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenuma austrumu daļā un veido vidusdaļu dienvidu-ziemeļu virzienā orientētai vaļņu joslai, stiepjas 17,5 km garumā starp Dienvidsusēju un Viesīti, platums — 0,75-1,25 km, lielākais augstums — 96,9 m, relatīvais augstums — līdz \~10-15 m.
- Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene.
- Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi.
- Incēnu kalns atrodas Vidzemas augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, augstums - 265,4 m vjl., relatīvais augstums - 25 m, garums - 2 km, platums - 1 km.
- Dauguņu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Ineša ezera dienvidu krastā, Cēsu novada Inešu pagastā, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidū, tā garums ir \~1 km, platums - 0,5 km, tas ir sarežģītas konfigurācijas masīvs ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums - ir no 205 m vjl. līdz 213 m vjl., relatīvais augstums - 25 m.
- Glemžu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,2 km, platums - 0,75 km, absolūtais augstums - 260,5 m vjl., relatīvais augstums - 36 m.
- Stukules kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, divas virsotnes, 245,1 un 239,6 m vjl., relatīvais augstums - 32 m.
- Dravēnu kalns atrodas Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū un Gaiziņkalna dabas parkā, absolūtais augstums - 282,7 m vjl., lielpaugura virsa lēzeni paugurota.
- Kaņepēnu ezers atrodas Vidzemes augstienes dienvidu daļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 212,6 m vjl., platība - 60,4 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 5,5 m, iztek Savīte; Savītes ezers; Kaņepēns.
- Sāruma kalns atrodas Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines ziemeļu malā, Cēsu novada Vaives pagastā, lokveidīgi izstiepts ieapaļas formas paugurs, diametrs — \~420 m, absolūtais augstums — 81,9 m vjl., relatīvais augstums — 22 m.
- Gaiziņkalna dabas parks atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes un Vestienas pagastā, Gaiziņkalna virsotne ir valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viss Gaiziņkalns (53 ha) - 1977. g., dabas parks nodibināts 1987. g., platība - \~1500 ha, teritorijā ir 10 lielpauguru, Talejas un Viešūru ezers un daudzi mazi ezeriņi.
- Dēklaiņu kalns atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ezerlauku ezera rietumu krastā, Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņa dabas parka teritorijā, tas ir 1 km garš lielpaugurs, absolūtais augstums - 275,8 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, virsotne apaugusi ar kokiem.
- Dzērbenes ezeri atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumos, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, aizņem 2 paralēlas subglaciālas iegultnes mežainā lielpaugurainē, \~15 ezeri.
- Dziršu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Amatas pagastā, Grūbas ielejas labajā krastā, \~600 x 300 m paugurs ar absolūto augstumu 191,6 m vjl., relatīvais augstums - 40 m rietumu nogāzē un 30 m austrumu nogāzē, to veido smilts un smalka grants, apaudzis ar kokiem.
- Jurģu kalns atrodas Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, absolūtais augstums 210,6 m vjl., nogāzes stāvas, rietumu un dienvidu nogāze apaugusi ar kokiem.
- Garciema paraboliskā kāpa atrodas Vidzemes jūrmalā, Piejūras dabas parkā, Ādažu novada Carnikavas pagastā, garums - 2,8 km, platums - līdz 0,4 km, ieliektā mala vērsta pret jūru, augstākā virsotne - 27,6 m vjl., atrodas 350 m no jūras.
- Sērpiņu pilskalns atrodas Viesītes novada Viesītes pagastā, ir savrups \~36 m augsts paugurs ar dabiski stāvām nogāzēm ziemeļu un rietumu pusē, pārējās ierīkotas 2 terases, plakums - 35 x 25 m, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.
- Brīdāgu upe atrodas Viesītes novadā, ietek Saukas ezerā.
- Piziču pilskalns un apmetne atrodas Viļānu pagastā starp Piziču un Trūpu ciemu, pilskalns stipri postīts ņemot granti 20. gs., plakums - 35 x 15 m, kultūrslānis liecina, ka 12.-13. gs. apdzīvojuši latgaļi.
- Trūpu Velnakmens atrodas Viļānu pagasta Trūpu ciemā, Kaupra kalnā, sastāv no 3 daļām, lielākās daļas augstums - 1,8-2,2 m, garums - 4,2 m, platums - 3,1 m, virspusē saskatāms neregulārs iedobums, atrastas liecības par to, ka cilvēki akmeni apmeklējuši 19. un 20. gs.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- Fonņa-Kebana nacionālais parks atrodas Vjetnamas vidienes provincē Kuanbiņa un robežojas ar Laosu, izveidots 2001. g., platība - 857 km^2^.
- Ivaņkovas ūdenskrātuve atrodas Volgas augštecē, Krievijas Tveras apgabalā, platība - 327 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 19 m, vidējais - 3,4 m, līmeņa svārstības - līdz 4,5 m; Volgas ūdenskrātuve; Maskavas jūra.
- Volgogradas ūdenskrātuve atrodas Volgas lejtecē, Krievijas Saratovas un Volgogradas apgabalā, platība - 3117 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 10,1 m.
- Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās.
- Mendeļejeva grēda atrodas Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā, stiepjas 150 km garumā no Vrangeļa salas līdz Lomonosova grēdas vidusdaļai, mazākais dziļums virs grēdas - 1500 m.
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas.
- Sarkanā siena atsegums Ventas kreisajā krastā 1,5 km augšpus Padures ietekas, Kuldīgas novada Padures pagastā, garums — \~100 m, augstums — 15-20 m, vertikāla augšdevona smilšakmens siena, ko sarkanu iekrāso mālu piejaukums; Padures Sarkanās klintis.
- pasaule atsevišķa Visuma daļa; arī debess ķermenis (parasti planēta).
- Sabiles Valgale atsevišķos rakstos lietots Valgales nosaukums.
- landtāgs Atsevišķu teritoriju ievēlēta pārstāvniecības institūcija (piemēram, Vācijā); likumdošanas institūcija (Austrijā).
- Alt- Atsevišķu vietvārdu nosaukuma daļa ar nozīmi 'Vec-'.
- čimpulis Atstabs - Viens no lubu jumta apaļkokiem gareniski nolikto jumta siju atbalstam.
- rakstsavirze Atstarpes samazināšana atsevišķu burtu pāru (AV, AT, il, u. c.) attēlojumā teksta izdrukā.
- sliežu ceļa platums attālums starp sliežu galviņu iekšējām šķautnēm (bijušajā PSRS teritorijā, Somijā, Ķīnā – 1520 mm, Rietumeiropā, Kanādā, ASV – 1435 mm, Spānijā – 1676 mm).
- laso Attēlu rediģēšanas līdzeklis, kas ļauj izvēlēties neregulāru objektu, velkot ap to peli, kamēr peles poga nospiesta. Vilkuma līnija nav jānoslēdz, jo, kad peles poga tiks atbrīvota, abi līnijas gali automātiski savienosies.
- masora Atzīmes pie Vecās Derības senebreju teksta par patskaņu un akcentu izrunu.
- antropais princips atziņa, ka Visuma raksturlielumi ir tieši tādi, kādi nepieciešami, lai tajā eksistētu cilvēks.
- buncenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Bunci" iedzīvotāji.
- dzelzenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Dzelzgaļi" iedzīvotāji.
- jauniešnieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunieši" iedzīvotāji.
- klāvenieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji.
- bundzenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Bungas" iedzīvotāji.
- jurģenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji.
- putrenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Putras" iedzīvotāji.
- teselnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Teseles" iedzīvotāji.
- vaicēnieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vaicēni" iedzīvotāji.
- vītenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitiņi" iedzīvotāji.
- smailastes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua macroura").
- paradīzes parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua paradisaea"); paradīzes parazītputns.
- karaliskais parazītaudējs audējputnu dzimtas suga ("Vidua regia"); karaliskais parzītputns.
- audio / video mijas formāts audio / video mijas formāts ir standarta "Video for Windows" datņu formāts, kas paredzēts alternējošu audio- un videokadru uzglabāšanai bitkaršu veidā, lai nodrošinātu zināmu animācijas ātrumu un pietiekami augstu izšķirtspēju.
- Vabali Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- Vabalis Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukuma variants latgaliski.
- frēbelisms Audzināšanas metode, kas pielieto mācīšanai attiecīgas rotaļas; nosaukta Fridriha Frēbela vārdā, kurš 1840. g. nodibinājis pirmo bērnu dārzu (Blankenburgā, Vācijā).
- Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m.
- Vaidavas dižvītols aug Apes pagastā, Vaidavas pļavās, stumbra apkārtmērs — 9,2 m (1,3 m augstumā), resnākais vītols Baltijā, vainaga projekcija — 24,8 x 23 m, koka augstums — 22,5 m.
- Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
- Andumu upurozols aug Talsu novada Lībagu pagastā, t. s. Andumu mežā, stumbra apkārtmērs 5,35 m, koka augstums 21 m, vainaga projekcija 25 x 23 m, stumbrs 2,5 m augstumā sadalās 12 žuburos; Vecmuižas ozols.
- Valdemārpils Elku liepa aug Talsu novadā pie bijušās Valdemārpils vidusskolas, stumbra apkārtmērs, 8,0 m (resnākā liepa Latvijā), koka augstums - 22 m, zarojas jau 1 m augstumā, vainaga projekcija - 24 x 28 m, vecums 300-350 g., stumbrā milzīgs dobums.
- Jaunošu vīksna aug Talsu novada Vandzenes pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,8 m (visdižākā vīksna Baltijā), vainaga diametrs 20 m, augstums - 24 m.
- Dambju ozols aug Valmieras novada Burtnieku pagastā pie Dambju mājām, stumbra apkārtmērs — 8,4 m, vainaga proerkcija — 19,5 x 19 m, augstums — 21 m (1993. g.); ozols aug uz gravas krants un tam ir unikāla virszemes sakņu sistēma un paplašināts sakņu kakls (tā apkārtmērs — 20 m).
- Atpiļu upurozols aug Valmieras novada Trikātas pagastā, stumbra apkārtmērs - 8 m, koka augstums - 15 m, vainaga projekcija - 10 x 15 m, ļoti slikti saglabājies, lielākā daļa nokaltusi.
- Rietekļa paeglis aug Valmieras novada Valmieras pagastā, laukā pie Baložu mājām, ir visdižākais kadiķis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs - 2,8 m, koka augstums - 9,2 m, vainaga projekcija - 4 x 5 m, zarojums blīvs, nosvēries austrumu virzienā.
- Ģibuļu dižozols aug Vecpiebalgas pagastā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 15 m, vainaga projekcija - 20 x 21 m, kalna galā, 210 m vjl., ļoti ainavisks.
- Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m.
- Popes pilskalna goba aug Ventspils novadā, Popes pilskalnā, stumbra apkārtmērs - 4,3 m, augstums - 25 m, vainaga projekcija - 34 x 28 m (2. kuplākais koks Latvijā).
- Zauskas priede auga Smiltenes pagastā, Valmieras-Smiltenes ceļa malā, 5 km no Smiltenes, stumbra apkārtmērs bija 4,63 m, senatnē bijusi bišukoks ar stumbrā izdobtu dori un nozāģētu galotni (tādēļ augstums bija tikai 13, 7 m), 1951. g., sasniegusi \~370 g. vecumu tā nokalta, un līdz mūsdienām palikusi vien daļa stumbra.
- augu valsts augi (“Plantae syn. Vegetabilia”), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā 5396 augu sugas un \~4000 sēņu sugu).
- programmēšanas valoda Pascal augsta līmeņa procedūrorientēta programmēšanas valoda, kas tā nosaukta par godu Blēzam Paskālam. Valodas pamatā ir strukturētās programmēšanas koncepcija, un tai piemīt elastīga vadības struktūru un datu tipu kopa, kas atvieglo programmas projektēšanu un izstrādāšanu.
- Lielsalas purvs augstais purvs Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 2019 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5,5 m; Sēmes purvs.
- Rāķa purvs augstais purvs Limbažu viļņotajā līdzenumā, Valmieras novada Dikļu pagastā un neliela daļa arī Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 1228 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 5,5 m, kopš 1968. g. ražo pakaišu frēzkūdru; Rāķu purvs.
- Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs.
- Ķeizaru purvs augstais purvs Valkas novada Valkas pagasta ziemeļu daļā, \~6 km uz ziemeļiem no Valkas, platība - 849 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m.
- Ozolu purvs augstais purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā (80 ha), platība — 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8 m, centrālā daļa akačaina un lāmaina; Ozolmuižas purvs.
- Dižpurvs Augstais purvs Ventspils novadā, Piejūras zemienē, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,4 m, daudz akaču un sīku ezeriņu, kur uzturas daudz gājputnu.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- Cūku purvs augstais purvs Viesītes pagastā, platība - 810 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,4 m, veidojies Viesītes ezera ieplakā nepietiekamas noteces dēļ.
- Rūstužu purvs augstais purvs Viļķenes un Limbažu pagastā, platība - 572 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,2 m, lielākais dziļums - 8,5 m; Lielais Rūstužu purvs.
- Briģu tīrelis augstais un pārejas purvs Bauskas novada Vecsaules pagastā, platība — 835 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2 m, lielākais dziļums — 4,7 m, nosusināts ar vaļējiem grāvjiem.
- gubernators Augstākā amatpersona Amerikas Savienoto Valstu, Latīņamerikas zemju štatos.
- Karaperamuns Augstākā būtne, ko Vanutu salu iedzīvotāji pielūdza pirms pievēršanas kristietībai.
- virskonsistorija Augstākā evanģēliski luteriskās baznīcas tiesa Vidzemē 1634.-1710. g., kurai piekrita reliģisko dogmu izpratnes strīdi, visas laulības lietas, mācītāju un skolotāju amata pārkāpumi, dažādi strīdi baznīcas ienākumu un naudas lietās.
- Alpi Augstākā kalnu sistēma Eiropā (Francijā, Itālijā, Šveicē, Vācijā, Austrijā, Slovēnijā, Lihtenšteinā; vācu valodā "Alpen", franču valodā "Alpes", itāliešu valodā "Alpi"), lokveidā stiepjas no Vidusjūras līdz Vidusdonavas līdzenumam, garums - 1200 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virsotne - Monblāns (4807 m).
- Tērbatas universitāte augstākā mācību iestāde Igaunijā, dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g.; 1802. g. 21. aprīlī tika nodibināta Tērbatas universitāte, kurā mācības notika vācu valodā, 1918. g. tā tika pārcelta uz Voroņežu (Krievijā) un 1919. g. tika izveidota Tartu universitāte.
- Sudrabkalni Augstākā paugurgrēda Rietumkursas augstienes ziemeļu daļā, Kuldīgas novada Snēpeles un Kurmāles pagastā, garums - \~7 km, platums - 1-2,5 km, augstākā virsotne - Vārdupes kalns (137,7 m vjl.), relatīvais augstums dienvidu nogāzē - 25-36 m, bet kopumā - 50-68 m virs tai paralēlā pazeminājuma starp Vilgāles ezeru un Snēpeli; Vārdupes kalni.
- kamertiesa Augstākā tiesa Vācijas Demokrātiskajā Republikā.
- Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m.
- Cūgšpice Augstākā virsotne ("Zugspitze") Bavārijas Kaļķakmens Alpos, uz Austrijas un Vācijas (Bavārijas) robežas, augstums - 2963 m vjl.
- Ngoklins Augstākā virsotne Annamas kalnos (Vjetnamā) un visā Indoķīnas pussalā ("Ngoc Linh") - 3280 m vjl.
- Šnēbergs Augstākā virsotne Fihtela kalnos, Vācijā, starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem.
- Taufšteins Augstākā virsotne Fogelsberga masīvā Reinas Šīferkalnu austrumu daļā, Vācijā, augstums - 774 m.
- Brokens Augstākā virsotne Harca kalnos ("Brocken"), Vācijā, Saksijas-Anhaltes zemē, augstums - 1142 m.
- Snoudons Augstākā virsotne Kembrianu kalnos ("Snowdon"), Lielbritānijā, Velsas pussalā, augstums - 1085 m.
- Voski kalns augstākā virsotne Kilbaki kalnos Kordiljeros, Aļaskas dienvidrietumos, ASV, augstums - 1828 m vjl.
- Eidžaksa kalns augstākā virsotne Klinšu kalnu Biterūta grēdā, ASV, augstums - 3322 m vjl.
- Vīlera smaile augstākā virsotne Lielā Baseina kalnienē ("Wheeler Peak"), ASV, Nevadas štatā, augstums - 3982 m.
- Bolivara smaile augstākā virsotne Meridas Kordiljeru kalnu grēdā ziemeļrietumu Andos, Venecuēlas rietumos, augstums — 5007 m.
- Groserarbers Augstākā virsotne Šumavas kalnos, Vācijā, Bavārijas austrumos, pie Čehijas robežas, augstums - 1456 m.
- Lembergs Augstākā virsotne Švābu Albā, kvestu grēdā Vācijas dienvidos, augstums - 1015 m.
- Groserfeldbergs Augstākā virsotne Taunusa grēdā Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, augstums - 880 m.
- Bērbergs Augstākā virsotne Tīringenes Meža kalnu masīvā, Vācijā, augstums – 982 m.
- Grankass Augstākā virsotne Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, Francijas Dienvidaustrumos, augstums - 3681 m.
- Trespikoss Augstākā virsotne Ventanas grēdā ("Cerro Tres Picos"), Argentīnā, Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstums - 1243 m.
- Kertvēješs Augstākā virsotne Vērteša plato, Ungārijā, augstums - 479 m vjl.
- Hezars Augstākā virsotne Vidusirānas kalnos ("Hazaran"), Kuhruda grēdas dienvidaustrumu daļā, Irānas dienvidos, aprimis vulkāns, augstums - 4420 m.
- Singarčori kalns augstākā virsotne Vindhjas grēdā, Indijā, Indostānas pussalas ziemeļu daļā, augstums - 881 m.
- Černi Vrehs augstākā virsotne Vitoša kalnu masīvā Bulgārijā, uz dienvidiem no Sofijas, augstums - 2290 m.
- Fansipans Augstākā virsotne Vjetnamā, Hoanljensona grēdā, augstums - 3148 m, gk. gneisi.
- Timpanogoss Augstākā virsotne Voseča grēdā ("Mount Timpanogos"), Klinšu kalnos, ASV, augstums - 3660 m.
- Langebergs Augstākā virsotne Zauerlndē, Reinas Šīferkalnu ziemeļaustrumu daļā Vācijā, augstums - 843 m.
- Makinlijs Augstākā virsotne Ziemeļamerikā (angļu val. "Mount McKinley"), Kordiljeros, Aļaskas grēdā (ASV, Aļaskas štatā), augstums - 6193 m, vietējie iedzīvotāji to dēvē par Denali.
- Sanvalentina kalns augstākais kalnu masīvs Patagonijas Kordiljerā ("Cerro San Valentin"), Čīlē, augstums - 4058 m, virsotne noapaļota, 5 šļūdoņi.
- Gaiziņkalns Augstākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 311,6 m vjl. (relatīvais augstums - 61,6 m), garums - 1,1 km, platums - 650 m.
- Ičas sopka augstākais un vienīgais darbīgais vulkāns Vidusgrēdā Kamčatkā (Krievijā), augstums — 3621 m, mūžīgais sniegs un ledāji, 3000 m augstumā intensīvi izplūst karsta gāze, daudz sānu virsotņu.
- Karusimbi Augstākais vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas, Ruandas un Ugandas robežas, augstums - 4507 m.
- autobāns Augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē; autobānis.
- hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga.
- divreiz dzimušie augstāko indiešu kastu pārstāvji (brahmaņi un kšatriji), kas izpildījuši iesvētīšanas rituālu un tādējādi pievienojušies tiem, kuri pārzina Vēdas, un tiek uzskatīti par otrreiz piedzimušiem.
- nobilis Augstāko kārtu persona Venēcijas republikā.
- Viola erecta augstās vijolītes "Viola elatior" nosaukuma sinonīms.
- modulēšana Augstfrekvences sprieguma amplitūdas, frekvences vai fāzes variēšana ar zemfrekvences sprieguma palīdzību, piem., no mikrofona pastiprinātāja vai TV kameras.
- highness Augstība: līdz Indriķa VIII laikam angļu karaļu tituls.
- Ozarka plato augstiene ASV vidienē (angļu val. “Ozark Plateau”), Apalaču kalnu sistēmas turpinājums uz rietumiem no Misisipi, garums — \~500 km, augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 823 m.
- Pievolgas augstiene augstiene austrumeiropas līdzenuma austrumos, stiepjas gar Volgas vidusteces labo krastu no Kazaņas līdz Volgogradai, lielākais augstums — 375 m.
- Buguļmas-Belebejas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidaustrumu daļā, Krievijā (Kuibiševas un Orenburgas apgabalā, Tatarstānas un Baškortostānas Republikā), Belajas, Kamas un Volgas baseina ūdensšķirtne, augstums - 200-400 m, to saposmo dziļas upju ielejas.
- Jergeņi Augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidos, no Volgas (ziemeļos) līdz Vostočnijmaničas ielejai (dienvidos), Krievijas Volgogradas un Rostovas apgabalā, kā arī Kalmikijas Republikā, garums - \~350 km, platums - 20-50 km, augstums - 160-221 m.
- Kalačas augstiene augstiene Austrumeiropas līdzenuma dienvidu daļā, Bitjugas un Hopjoras ūdensšķirtne Krievijā, Voroņežas, Volgogradas un Rostovas apgabalā, augstums — līdz 240 m.
- Timana skrausts augstiene Austrumeiropas līdzenuma ziemeļaustrumos, no Barenca jūras Čošas līča līdz Vičegdas iztekai, Krievijā, garums - \~900 km, lielākais augstums - 471 m vjl.
- Ziemeļuvāli Augstiene Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, viļņota, vietām pārpurvota Volgas un Severnaja Dvinas baseina ūdensšķirtne, garums - 600 km, augstums - līdz 293 m, gk. smilšu un māla nogulumi, skujkoku meži, purvi.
- Ļubļinas augstiene augstiene Polijas dienvidaustrumu daļā, Vislas un Bugas upstarpā, vidējais augstums — 200-300 m, maksimālais — 390 m.
- Lorensa augstiene augstiene Ziemeļamerikas ziemeļaustrumos (angļu val. “Laurentian Upland”), Kanādā, neliela daļa arī ASV, aptver Hudzona līci un Hudzonas zemieni, augstums — 200-400 m, austrumu daļā (Labradoras pussalā) 600-700 m, ziemeļausrtrumu piekrastē Torngata kalni, augstums — līdz 1676 m.
- Viduslatvijas augstienes augstieņu josla Latvijas vidusdaļā (Alūksnes augstiene, Vidzemes Centrālā augstiene).
- Vilkašu muiža Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" bijušais nosaukums.
- vilkaišnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
- vilkašnieki Augstkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vilkaiši" iedzīvotāji.
- Pamirs Augstkalnu sistēma Vidusāzijas dienvidos, gk. Tadžikistānā, austrumu un dienvidu daļa - Ķīnā un Afganistānā, augstākā virsotne - 7495 m, apledojums - >7500 kvadrātkilometru, daudz šļūdoņu.
- Hochrosen Augstrozes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Augstrozes pagastā.
- Vacuo Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- Vecā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Vecā Zeļonovka” bijušais nosaukums.
- Vecā Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukuma variants.
- Vacuo Račina Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecračina" nosaukums latgaliski.
- Dubulti Augšdaugavas novada Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Viliški" bijušais nosaukums.
- Boltakrūgs Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Baltakrogs" nosaukuma variants.
- Ceglinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Ceglinieki" nosaukuma variants.
- Dublinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
- Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Dublinieki" nosaukuma variants.
- Gajavā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
- Gailā Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukuma variants.
- Gajavuo Cegeļņa Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Gajevā Cegeļņa" nosaukums latgaliski.
- orbidānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Orbidāni" iedzīvotāji.
- Bortnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Osagols" bijušais nosaukums.
- Pluocini Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Plociņi" nosaukums latgaliski.
- Andenīši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" bijušais nosaukums.
- Puokšāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pokšāni" nosaukums latgaliski.
- priednieki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
- Prīdnīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" nosaukuma variants.
- pudānieši Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" iedzīvotāji.
- Pudāni Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Pudāni" nosaukuma variants.
- Zascenku Dubļinīki Augšdaugavas novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
- Balaški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Balašķi" nosaukuma variants.
- Bombizys Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukums latgaliski.
- Danišeuka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Daniševka" nosaukuma variants.
- Dyrvuoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums latgaliski.
- Dirvoniški Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" bijušais nosaukums.
- Degli Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Degļi" nosaukums latgaliski.
- Deiki-Brenči Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Deiķi-Brenči" nosaukuma variants.
- Azarstarpi Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Ezerstarpi" nosaukuma variants.
- Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants.
- Mozī Baranauski Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Baranovska" nosaukums latgaliski.
- Pakni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pakņi" nosaukums latgaliski.
- Peipini Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Peipiņi" nosaukums latgaliski.
- Pyrmuo Barauka Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Pirmā Borovka" nosaukums latgaliski.
- Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
- Kursas svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 18-23 m, atsegumi Tebras, Ventas, Imulas, Amulas, Svitenes krastos, par tipveida griezumu pieņemts Sniķeres urbuma intervāls 99-117 m dziļumā.
- Šķērveļa svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums — 20-24 m, virsas augstums — no 5-15 m vjl. līdz 158 m zjl., par stratotipu pieņemta Ātrākalna krauja Ventas kreisajā krastā.
- Ketleru svīta augšdevona Famenas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidrietumu daļā, biezums 39-45 m, virsa no 92 m vjl. pazeminās uz dienvidrietuniem līdz 171 m zjl., atsegumi Ventas, Mālupes (Bērzenes), Cieceres un tās pieteku krastos.
- Gaujas svīta augšdevona Frānas stāva stratigrāfiskā vienība Latvijā (izņemot ziemeļu un dienvidaustrumu malu), biezums — 59-119 m, atsegumi Gaujas, Braslas, Līgatnes, Amatas, Raunas, Daugavas, Abavas un Ventas krastos.
- Dutkas ezers augšējais no Dutkas ezeriem, Valmieras novada Trikātas pagastā, platība — 15,3 ha, garums — \~1,7 km, lielākais platums — \~0,15 km, lielākais dziļums — 12 m.
- Sjupīriors Augšezers - augšējais no 5 Lielajiem ezeriem uz Kanādas un ASV robežas.
- dzeltenzemes Augšņu tips, kas veidojies mitro subtropu mežos, dzeltena krāsa no cilmiežu (gk. māla slānekļu) dzelzs oksīda vai liela mitruma; izplatītas ĶTR, ASV dienvidos, Gruzijas rietumu daļā.
- Vormsi horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, biezums Latvijā — 6-29 m, nodalīts Igaunijā, stratotipiskais griezums atrodas Vorsmi salas krasta atsegumā.
- Wyschgorodok Augšpils (tagad Vyšgorodok, Krievijā).
- Pagēģu svīta augšsilūra Ludlovas stāva nogulumu slāņkopa Latvijas dienvidrietumos, Lietuvas rietumu daļā un Krievijas Kaļiņingradas pgabalā, atbilst Mituvas un Ventspils svītai pārējā Latvijas rietumu daļā, biezums — 105 m, nodalīta Lietuvā.
- Tārgales svīta augšsilūra nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā, biezums — 17-78 m, nodalīta Kurzemes ziemeļu daļā, stratotipiskais griezums atrodas Ventspils D3 urbumā.
- vijolīšaugi Augu dzimta ("Violaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, retāk krūmi un koki ar spirāliski sakārtotām vai pretējām lapām un dažādas krāsas nekārtniem vai kārtniem ziediem ar piesi; vijolīte.
- haimatoksilīns Augu krāsviela, ko iegūst no kādas V-Amerikā augoša zilā koka šķirnes "Haematoxylon campechianum".
- augi Augu valsts ("Plantae syn. Vegetabilia"), viens no dzīvās dabas augstākajiem taksoniem, kas spēj baroties tikai ar neorganiskām vielām, sintezējot no tām organiskas vielas ar gaismas enerģijas palīdzību, \~350000 sugu (Latvijā >4000 sugu).
- Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
- mistrāls Auksts un ass ziemeļu vai ziemeļrietumu vējš, kas Vidusjūras piekrastē Dienvidfrancijā pūš no kalniem.
- Vaišli Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Vonogi Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukuma variants.
- Aurobindo Aurobindo Ghošs (1870.-1950. g.) - indiešu reliģiskais reformators, kurš interpretēja Vedāntu kā augstāko visu reliģiju izpausmi.
- Ērgļvanags Austrālijas dienvidaustrumu aborigēnu mitoloģijā - vīrietis, kas pirmais stājās laulībā un kopā ar sievu Vārnu iedibināja laulību tradīciju.
- Belareta Austrālijas pilsētas (Viktorijas štatā) nosaukuma "Balarata" neprecīzs latviskojums.
- Lejasaustrija Austrijas federālā zeme ("Niederoesterreich"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, platība - 19186 kvadrātkilometri, 1597240 iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais centrs - Sanktpeltene, robežojas ar Burgenlandi, Štīriju un Augšaustriju, kā arī ar Čehiju, aptver Vīni.
- Augšaustrija Austrijas federālā zeme ("Oberoesterreich"), platība - 11980 kvadrātkilometru, 1412000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Linca, robežojas ar Lejasaustriju, Štīriju un Zalcburgu, kā arī ar Vāciju un Čehiju.
- Tirole Austrijas federālā zeme, platība - 12640 kvadrātkilometru, 703512 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Insbruka, robežojas ar Forarlbergu, Zalcburgu un Karintiju, kā arī ar Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Forarlberga Austrijas federālā zeme, platība - 2601 kvadrātkilometrs, 366377 iedzīvotāji (2008. g.), administratīvais centrs - Brēgenca, robežojas ar Tiroli, kā arī ar Šveici un Vāciju.
- Zalcburga Austrijas federālā zeme, platība - 7156 kvadrātkilometri, 530576 iedzīvotāji (2008. g.), robežojas ar Augšaustriju, Štīriju, Karintiju un Tiroli, kā arī ar Vāciju un Itāliju.
- Austrija Austrijas Republika - valsts Centrāleiropā (vācu valodā "Österreich"), galvaspilsēta - Vīne, iedalās 9 federālajās zemēs (Augšaustrija, Burgenlande, Forarlberga, Karintija, Lejasaustrija, Štīrija, Tirole, Vīne, Zalcburga), robežojas ar Čehiju, Slovākiju, Ungāriju, Slovēniju, Itāliju, Šveici un Vāciju.
- Vīne Austrijas Republikas galvaspilsēta un federālā zeme (vācu valodā "Wien"), atrodas Donavas krastos, Vīnes Meža grēdas piekājē, 1740000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Viktorijas Zeme Austrumantarktīdas daļa uz rietumiem no Rosa jūras (angļu val. "Victoria Land"), starp 145. un 170. austrumu garuma grādu, piekrastē Transantarktīdas kalni, augstums — līdz 4023 m vjl.
- Herdera institūts Austrumeiropas un Viduseiropas vēstures pētniecības institūts, dibināts 1950. g., atrodas Marburgā, specializējas Čehijas, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Slovākijas vēstures pētniecībā.
- vetivers Austrumindijā augoša zālauga "Vetiver zizanoides" garā, šķiedrainā un aromātiskā sakne, ko izmanto dažādu pinumu darināšanai, kā arī iegūst eļļu, ko plaši izmanto parfimērijā.
- sogdieši Austrumirāņu tautība, kas 1. gt. 2. pusē p. m. ē. dzīvoja Vidusāzijā Zeravšanas un Kaškadarjas upes baseinā; piedalījās tadžiku un uzbeku etnoģenēzē.
- zilspārnu austrumķauķis austrumķauķu dzimtas suga ("Vermivora pinus").
- Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa.
- duļebi Austrumslāvu cilšu apvienība R-Volīnijas teritorijā, kas 10. gs. iekļauti Kijevas Krievzemē.
- kriviči Austrumslāvu cilšu grupa (no 6. gadsimta līdz 9. gadsimtam) Dņepras, Volgas un Daugavas augšteces apgabalos.
- ADN Austrumvācijas (VDR) informācijas aģentūra 1946.-1990. g. (vācu "Allgemeiner Deutscher Nachrichtendienst").
- Ostlande Austrumzeme - vācu okupācijas laikā 1941.-1944. g. Baltijas valstu un Baltkrievijas administratīva vienība (vācu "Ostland"), ko pārvaldīja Ostlandes reihskomisariāts ("Reichskommissariat Ostland") Vācijas Austrumu Ministrijas pakļautībā.
- bānis Autobāns - augstākās klases autoceļš Vācijā, Austrijā, Šveicē.
- folksvāgens Automašīna "Volkswagen".
- gludeklis Automašīna VAZ 2009.
- zārks Automašīna VAZ 2009.
- volviķis Automašīna Volvo.
- norāžu tehniskās apkopes automobiļu tehnisko apkopju sistēma, kurā ievērtēts automobiļa reālais noslogojums un darba apstākļi, dodot iespēju izpildīt tehniskās apkopes pēc individuāliem laika intervāliem. Īstenojot šo sistēmu, iebūvētie sensori nepārtraukti kontrolē un analizē automobiļa sistēmu darbību, reģistrē katru auksta motora iedarbināšanu, pastāvīgi pārbauda motora eļļas kvalitāti un līmeni un uz šīs informācijas pamata dod norādes par tehnisko apkopju darbu izpildi. Šī sistēma saglabā atmiņā arī notikušās kļūmes. Vadītājs tiek informēts tikai tad, ja viņam uz tām ir nekavējoties jāreaģē.
- Kastīlija un Leona autonoms apgabals Spānijas Karalistē, administratīvais centrs - Valjadolida, platība - 94222 kvadrātkilometri, 2509000 iedzīvotāju (2009.).
- Basku Zeme autonoms apgabals Spānijas Karalistes sastāvā ar nācijas nosaukumu, administratīvais centrs - Vitorija, platība - 7234 kvadrātkilometri, 2134000 iedzīvotāju (2009.).
- Friuli-Venēcija Džūlija autonoms Itālijas reģions ("Friuli-Venézia Giúlia"), atrodas Itālijas ziemeļaustrumos, administratīvais centrs - Trieste, platība - 7855 kvadrātkilometru, 1233000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 4 provinces - Gorīcijas, Pordenones, Triestes un Udīnes, robežojas ar Venēcijas reģionu, kā arī ar Austriju un Slovēniju, dienvidos apskalo Adrijas jūra.
- Trentīno-Alto Adidže autonoms Itālijas reģions (Dienvidtirole), atrodas valsts ziemeļu daļā, robežojas ar Tiroli Austrijā, platība - 13619 kvadrātkilometri, 1050000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Trento, ietver 2 provinces - Bolcāno un Trento, robežojas ar Venēcijas un Lombardijas reģionu, kā arī ar Šveici un Austriju.
- Valle d'Aosta autonoms reģions Itālijas ziemeļrietumos ("Regione Autonoma Valle d'Aosta"), platība — 3263 kvadrātkilometri, 128100 iedzīvotāju (2008. g.), vienīgais no Itālijas reģioniem, kas nav iedalīts provincēs.
- bodiārts Avangardisma virziens ASV un R-Eiropas mākslā, radies 20. gs. 60. gados, tā pamatā ir mākslinieka manipulācijas ar savu ķermeni (ķermeņa apklāšana ar ģipsi, krāsām, dažādas publiskas pašmocības u. c.), padarot to par mākslas materiālu un objektu.
- lendārts Avangardisma virziens ASV un Rietumeiropas mākslā, kas radies 20. gs. 60. gados; tā pamatā ir dažādu arhitektūras objektu (vaļņi, grāvji, pakalni, bedres) un to ansambļu veidošana brīvā dabā (parasti tuksnešainās, cilvēku atstātās vietās), izmantojot dažādas struktūras zemi, akmeņus.
- Goco Āvdeša, sala Vidusjūrā ("Ghawdex/Gozo").
- Aviekne Avīkne, Vadakstes pieteka.
- Avīkna Avīkne, Vadakstes pieteka.
- Lašu ezers Avošiņš, ezers Vestienas pagastā.
- Avote Avota - Abula kreisā pieteka Valmieras novada Brenguļu pagastā, garums - \~5 km.
- tūska Avota veronika ("Veronica beccabunga").
- Ķeveles avoti avoti Vītiņu pagastā, \~3 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeveles, \~4 m dziļā un 6 m platā gravā, kopš 1994. g. aizsargājams dabas piemineklis; Karaļa avoti; Septiņi avoti.
- Tirzas Svētavots avots Gulbenes novada Tirzas pagastā pie Zvanuleju mājām, tautā dēvēts arī par Dzīvības, Veselības vai Svēto avotu, jo senāk ar tā ūdeni dziedinātas dažādas cilvēku un dzīvnieku kaites, avotam ziedota nauda, dzīpari, ziedi u. c. dāvanas, mūsu dienās virs avota uzbūvēta nojume un tas tiek izmantots par ūdens ņemšanas vietu.
- bekabungas Avotu veronika ("Veronica beccabunga").
- plaušuzāles Avotu veronika ("Veronica beccabunga").
- tūkumzāles Avotu veronika ("Veronica beccabunga").
- Ahsen Āzes muiža, kas atradās tagadējā Ventspils novada Piltenes pagasta teritorijā.
- Iršu parka dzirnavu ezers Āžkalna ezers Valmierā.
- Āžu atteka Āžu atteka - Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,8 ha.
- pandžara Ažūrs loga režģis, kas izplatīts Vidusāzijas un Vidējo Austrumu celtnēs.
- VGB B ritu Virdžīnasa, teritorijas trīsburtu kods.
- virsaiši Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
- virsaišnieki Babītes novada Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Virsaiši" iedzīvotāji.
- varkaļciemieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
- varkalieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Varkaļi" iedzīvotāji.
- vīkulieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Vīkuļi" iedzīvotāji.
- Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava.
- Bački Petrovaca Bački Petrovaca - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Dienvidbačkas apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Bādene-Virtemberga Bādenes-Virtembergas zeme - federālā zeme Vācijas dienvidrietumu daļā ("Baden-Wuertenberg"), platība - 35752 kvadrātkilometri, 10717000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Štutgarte.
- Kreicnaha Bādkreicnaha, pilsēta Vācijā ("Bad Kreuznach").
- Vecumu purvs Badnovas purvs, dabas liegums dabas parka "Vecumu meži" teritorijā.
- Doberāna Bādoberāna - pilsēta Vācijā.
- bahamieši Bahamu salu iedzīvotāji, valoda - angļu, \~85% nēģeri un mulati, kas cēlušies no XVII-XIX gs. sākumā ievestajiem negroafrikāņiem, pārējie gk. angļu un citu eiropiešu ieceļotāju pēcteči.
- Bahamas Bahamu Salu Sadraudzība - valsts (konstitucionāla monarhija) Vidusamerikā (angļu val. "Bahamas"), aizņem \~700 koraļļu salas Atlantijas okeānā pie ieejas Meksikas līcī, ziemeļrietumu virzienā stiepjas 970 km garumā, platība - 13940 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Naso, administratīvais iedalījums - 21 rajons, 305700 iedzīvotāju (2007. g.).
- Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.).
- corridos Balādisks dziedāšanas stils ASV Meksikas pierobežā.
- kinoja balandu ģints suga ("Chenopodium quinoa"), viengadīgs, līdz 2 m augsts lakstaugs ar miltainu apsarmi, sens kultūraugs, audzē gk. Dienvidamerikā kalnos (Andos līdz 4200 m vjl.), kā lopbarības augu audzē arī Vidusjūras apgabalā; kvinoja; kvinojbalanda.
- vārpieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- vilcinieši Baldones novada Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
- vecskrundenieki Baldones pagasta apdzīvotās vietas "Vecskrundas" iedzīvotāji.
- balderiņš Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderjānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- balderjāns Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldrijānis Baldriāns ("Valeriana officinalis").
- baldriņš Baldriānu dzimtas ģints ("Valerianella"), viengadīgs lakstaugs ar veselām lapām, \~60 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas.
- divmāju baldriāns baldriānu suga ("Valeriana dioica"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- kalnu baldriāns baldriānu suga ("Valeriana montana"), ko Latvijā reizēm audzē kā dekoratīvu ziedaugu.
- ārstniecības baldriāns baldriānu suga ("Valeriana officinalis"), daudzgadīgs lakstaugs, kura saknēm ir īpatnēja smarža un kuras lieto ārstniecībā.
- zobainais baldriņš baldriņu suga ("Valerianella dentata"), Latvijā minēts literatūrā, bet trūkst apstiprinājuma.
- dūnaugļu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella eriocarpa"), Latvijā adventīva.
- salātu baldriņš baldriņu suga ("Valerianella locusta"), Latvijā aizsargājama.
- Herkulane Balneoloģisks kūrorts un sanatorija Rumānijas dienvidrietumos ("Baile-Herculane"), Černas ielejā (uz ziemeļiem no Dzelzs Vārtiem), 17 karstie minerālūdeņu avoti (7 radioaktīvie).
- Balod Baložu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alsviķa pagastā.
- Ballonen Baložu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- Gaspaža Baložupe, Ventas pieteka.
- Gemma balta galvenās secības zvaigzne Ziemeļu Vainaga α, arī Gnosa jeb Alfeka, aptumsuma dubultzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 2,3-2,4, attālums 76 ly.
- Ciconia ciconia asiatica baltā stārķa pasuga, kas sastopama Āzijā (no Mazāzijas līdz Irānas rietumiem, arī Vidusāzijā) un Āfrikas ziemeļrietumos.
- āmals Baltais āmulis ("Viscum album").
- amolis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amols Baltais āmulis ("Viscum album").
- amulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- amuls Baltais āmulis ("Viscum album").
- aumulis Baltais āmulis ("Viscum album").
- omaliņš Baltais āmulis ("Viscum album").
- ramols Baltais āmulis ("Viscum album").
- Bisītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
- Kapu ezers Baltais ezers Vestienas pagastā.
- Vīsītis Baltais ezers Vestienas pagastā.
- pļavas dzeltenis balteņu dzimtas dzelteņu ģints suga ("Colias hyale"), tauriņi lido VI-IX, kāpuri dzīvo uz vīķiem, lucernas u. c. tauriņziežu dzimtas augiem.
- Baltais ezers Baltezers Variešu pagastā.
- Timsmales ezers Baltezers, ezers Variešu pagastā.
- baltiešu humanitārā asociācija baltiešu bēgļu organizācija, dibināta 1945. g. Zviedrijā ar Starptautiskā Sarkanā Krusta u. c. humanitāro organizāciju atbalstu, darbojās 4. gadu 2. pusē Zviedrijā, Vācijā u. c. Eiropas valstīs, aizstāvēja Baltijas bēgļu tiesības, sniedza viņiem materiālu atbalstu.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- Mazuru ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļaustrumos (“Pojeziere Mazurskie”), ūdensšķirtne starp Pregoļu un Vislu, augstums — līdz 312 m (Dilevskas kalns), daudz glaciālas izcelsmes ezeru (1620 ezeru lielāki par 1 ha) ar kopējo platību 310 kvadrātkilometru.
- Pomožes ezeru augstiene Baltijas grēdas daļa Polijas ziemeļrietumos (“Pojezierze Pomorskie”), ūdensšķirtne starp Odras un Vislas lejteci, augstums — līdz 329 m vjl., vairāki lieli ezeri, meži, kūdrāji, virsāji.
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Ovīšrags Baltijas jūras krasta izliekums \~22 km uz ziemeļiem no Ventas ietekas jūrā, Ventspils novada Tārgales pagastā.
- landesrāts Baltijas landesrāti - vācu okupācijas varas izveidoti Kurzemes, Vidzemes un Igaunijas pārstāvniecības orgāni, dibināti 1917. g.
- baltais terors Baltijas landesvēra, Vācijas karaspēka un Bermonta armijas terors pret Latvijas iedzīvotājiem Latvijas Brīvības cīņu laikā.
- Dundagas monoklināle Baltijas sineklīzes struktūra Kurzemes ziemeļu daļā, pieslienas Baltijas vairoga dienvidu nogāzei, pamatklintāja virsas augstums pazeminās no 908 m zjl. Kolkasragā līdz 1200 m zjl. Ventspils un Talsu apkaimē.
- akmeņkrāvumu kapulauki Baltijas somu tautībām raksturīgi apbedījumi, kas ap 5. gs. p. m. ē. pakāpeniski sāka nomainīt akmensšķirstu apbedījumus, Latvijā sastopami gk. Vidzemes ziemeļu pusē.
- Vornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukuma variants.
- Vuornīne Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārnīne" nosaukums latgaliski.
- Rietumbaltkrievija Baltkrievijas daļa (tag. Brestas, Grodņas apg., Vitebskas un Minskas apgabalu rietumu daļa), ko pēc Rīgas miera līguma (1921. g.) ieguva Polija; pēc Padomju Savienības iebrukuma Polijā (1939. 17. IX) tā tika iekļauta Baltkrievijas PSR sastāvā (1939. X).
- ladinos Balto un indiāņu jaukteņi Vidusamerikā.
- senprūši Baltu tauta, kura dzīvoja teritorijā starp Vislas un Nemunas lejtecēm un kuras pārvācošanās noslēdzās 18. gadsimtā.
- Salivena balva balva, ko ASV Amatieru sporta savienība katru gadu pasniedz labākajam ASV amatieru sportistam, kopš 1930. gada.
- Pulicera prēmija balva, ko katru gadu (kopš 1917. g.) maijā Amerikas Savienotajās Valstīs pasniedz par sasniegumiem žurnālistikā, literatūrā, mūzikā un citās - kopskaitā 30 - jomās.
- Vaņķi Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Vaņki" nosaukuma variants.
- verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
- verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
- Verpuļova Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļeva" nosaukuma variants.
- Vistusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukuma variants.
- Vystusola Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Vistusala" nosaukums latgaliski.
- Vasareņi Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vasariņa" nosaukuma variants.
- vecpilieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- viškulieši Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" iedzīvotāji.
- Vīškolsti Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukuma variants.
- Viškuli Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Viškuļi" nosaukums latgaliski.
- Vakšinīki Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vakšenieki" nosaukuma variants.
- Veituli Balvu novada Krišjāņu pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" nosaukuma variants.
- vectilzieši Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" iedzīvotāji.
- Vindova Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vindava" nosaukuma variants.
- Dambeiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Dambīši" nosaukuma variants.
- Dūberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukuma variants.
- Dūberyucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doberūcis" nosaukums latgaliski.
- Doberiucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberūcis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukuma variants.
- Doberyucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Doburūcis" nosaukums latgaliski.
- Gaileiši Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Gailīši" nosaukuma variants.
- Griuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukuma variants.
- Gryuznis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Grūznis" nosaukums latgaliski.
- Lutanāni Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Lutenāni" nosaukuma variants.
- Upenīki Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants.
- Vectiļža Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vectilža" bijušais nosaukums.
- Vilkariucis Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukuma variants.
- Vylkaryucs Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vilkarūcis" nosaukums latgaliski.
- Vuškusola Balvu novada Vectilžas pagasta apdzīvotās vietas "Vuškusala" nosaukuma variants.
- Blinnīca Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Bļiņņica Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Bliņica" nosaukuma variants.
- Barisova Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Borisova" nosaukuma variants.
- kazukalnieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Kazukalns" iedzīvotāji.
- Louzi Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lauzi" nosaukuma variants.
- lugānieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Lugi" iedzīvotāji.
- rejevieši Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Rejeva" iedzīvotāji.
- Rūbežnīki Balvu novada Vecumu pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" nosaukuma variants.
- Garša Balvu novada Vecumu un Žīguru pagasta apdzīvotās vietas "Gārša" nosaukuma variants.
- aizezerieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Aizezere" iedzīvotāji.
- annasbirzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirze" ("Annasbirzs") iedzīvotāji.
- Annasbirze Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Annasbirzs" nosaukuma variants.
- Ašusyls Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Ašusils" nosaukums latgaliski.
- Dampadrova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampadruva" nosaukuma variants.
- dampjadruvieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dampjadruva" iedzīvotāji.
- derdzinieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" iedzīvotāji.
- Derdzini Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Derdziņi" nosaukuma variants.
- Dubudegsnis Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Dubudeksnis" nosaukuma variants.
- Perdinava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" bijušais nosaukums.
- egļkalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
- egļukalnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" iedzīvotāji.
- Egļukolns Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Egļukalns" nosaukuma variants.
- kupravieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" iedzīvotāji.
- Vackuprava Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Vackuprova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Kuprava" nosaukuma variants.
- Lauzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
- Louzi Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Lauzas" nosaukuma variants.
- Makšinavas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava Strauti" nosaukuma variants.
- Makšinova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinava" nosaukuma variants.
- makšinavieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
- makšinovieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Makšinova" iedzīvotāji.
- Mežareja Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
- Mežarija Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Mežārija" nosaukuma variants.
- Mīzaji Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Miezāji" nosaukuma variants.
- Pakalnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukuma variants.
- Pakaļnīši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pakalnieši" nosaukums latgaliski.
- Pokuļova Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Pokuļeva" nosaukuma variants.
- Smiltine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukuma variants.
- Smiļtine Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Smiltene" nosaukums latgaliski.
- sprodzieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" iedzīvotāji.
- Sprūgas Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Sprogas" nosaukuma variants.
- vīksnieši Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" iedzīvotāji.
- Viksna Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksna" nosaukuma variants.
- Makšinovas Strauti Balvu novada Vīksnas pagasta apdzīvotās vietas “Makšinava Strauti” nosaukuma variants.
- Jangs Keitens banaru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, viņš radījis sauli, dzīvniekus un augus.
- Glaihs Banaru (Vjetnama) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs.
- manjemi Bantu nēģeru cilts; dzīvo Vidusāfrikā rietumos no Tanganikas ezera, ziemeļos no Lukugas upes.
- Bānūži Bānūžu upe - Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- Struncene Baņgevas lejteces kreisais atzarojums Ventspils novada Usmas pagastā, ietek Usmas ezerā; Struncele; Strautupīte.
- Bangena Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Bangeva Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Raņgava Baņģeva, upe Ventspils novadā.
- Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini.
- TDN Barības līdzekļu kompleksās enerģētiskās vērtības rādītājs pēc sagremojamo vielu daudzuma vai sagremojamās enerģijas; lieto ASV kopš 20. gs. sākuma.
- Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā.
- augstlabdzimis Baronu un netitulētās muižniecības uzrunas forma Vācijā, kas tika lietota arī Baltijā.
- Vārtāja Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, garums - 64 km, kritums - 84 m, iztek no Sepenes ezera Rietumkursas augstienes Bandavas paugurainē; Vārtaja; Vartāja; Vārtava.
- Apše Bārtas labā krasta pieteka, Lietuvas un Latvijas robežupe (Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Kalētu pagastā), garums - 45 km (Lietuvā 25 km, robežupe 20 km), kritums - 37 m; Apsa; Apse; Apste; Apšupe; augštecē Vereta.
- Basāno del Grapa Basāno del Grapa - pilsēta Itālijā ("Bassano del Grappa"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 43100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bātes dzirnavu dīķis Bātas dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Bahten Bātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Beķerupīte Bauņupīte Limbažu novada Braslavas pagastā un Valmieras novada Matīšu pagastā.
- virsieši Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- viršnieki Bauskas novada Gailīšu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- vārpieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- viteicieši Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Viteikas" iedzīvotāji.
- pēternieki Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Pētermuiža" iedzīvotāji.
- vallieši Bauskas novada Valles pagasta apdzīvotās vietas "Valle" iedzīvotāji.
- briģieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Briģi" iedzīvotāji.
- jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji.
- jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji.
- kūdrieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji.
- likvertenieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Likverteni" iedzīvotāji.
- mazsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Mazsaule" iedzīvotāji.
- ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
- strautinieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Strautiņi" iedzīvotāji.
- vecsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaule" iedzīvotāji.
- zīlieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Zīles" iedzīvotāji.
- Alt-Radenskaja Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Rahden Bauskas novada Vecsaules pagasta bijušais nosaukums.
- klīvieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Klīvi" iedzīvotāji.
- laimieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- piebaldzieši Bauskas novada Vecumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Piebalgas" iedzīvotāji.
- bērstelnieki Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- pērnavieši Bauskas novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Pērnavieši" iedzīvotāji.
- bērstelieši Bausks novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Bērstele" iedzīvotāji.
- nomisms Bauslība, likumība; Vecās Derības likumu noteikta izturēšanās.
- Bavārijas brīvvalsts Bavārija, federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Freistaat Bayern").
- Bavārija Bavārijas brīvvalsts - federālā zeme Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayern"), viena no Vācijas 16 federālajām zemēm, kas atrodas valsts dienvidaustrumos, platība - 70549 kvadrātkilometri, 12444000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Minhene.
- Gumbjerna kalns bazalta horsts Grenlandes austrumu malā ("Guunbjorn"), Votkinsa grēdā, Arktikā - 3700 m vjl., piekājē šļūdoņi.
- metodistu baznīcas baznīcas, kas veidojās uz to baznīcu bāzes, kuras piedalījās Metodistu konferencē, ko pirmo reizi sasauca Džons Veslijs 1784. gadā; mūsdienās šīs baznīcas ir izplatītas visā pasaulē, veicinot evaņģelizāciju un piedaloties sociālo jautājumu risināšanā.
- vecbebrēnieši Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Vecbebri", tagad "Bebri" iedzīvotāji.
- Beizeem Beiciema muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- Bejsitija Beisitija - pilsēta ASV.
- Beijenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Beyenhof Bejas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bejas pagastā.
- Bēla pie Bezdezemas Bēla pie Bezdezemas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4880 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holuņica Belaja Holuņica - upe Krievijas Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka.
- Beļetnīki Beļetnīku ezers – atrodas Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība – \~1 ha.
- Beļģija Beļģijas Karaliste – valsts Rietumeiropā (flāmu valodā "Belgie", franču valodā "Belgique"), galvaspilsēta – Brisele, iedalās 3 reģionos, robežojas ar Nīderlandi, Vāciju, Luksemburgu un Franciju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- vecmiķeļnieki Bēnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmiķeļi" iedzīvotāji.
- Bahnus Bēnūžu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- šefelis Berams mērs Vācijā, nevienāda lieluma, no 55 līdz 177 litriem.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- apbalvojuma zīme Bermonta armijas apbalvojums, apstiprināts 1919. g., bija vienpusējs balta metāla Maltas krusts, pārklāts ar melnu emalju; krusta augšdaļā sudraba galvaskauss; lente melna, vienā malā josla Krievijas karoga krāsās, otrā - josla Vācijas karoga krāsās; bija 2 pakāpes, 1. pakāpi nēsāja lentē ap kaklu, 2. pakāpi - piespraustu pie krūtīm.
- Arteks Bērnu atpūtas nometne Ukrainā, Krimas pussalas dienvidos, Melnās jūras krastā, padomju laikā pazīstama kā "Vissavienības pionieru nometne".
- Mālupe Bērzene, Ventas pieteka.
- Vuoveri Bērzgales pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Valaki Bērziņu pagasta apdzīvotās vietas "Valuhi" nosaukuma variants.
- Vacpiļs Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukuma variants.
- Bestenhof Bestes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Satekas strauts Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
- Sušku upe Bēteru strauts, Vaidavas pieteka.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vāle" iedzīvotāji.
- vālēnieši Beverīnas novada Trikātas pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāle" iedzīvotāji.
- nolinčot Bez tiesas sprieduma izpildīt sodu, parasti nonāvējot (sākotnēji ASV).
- Ziemeļblāzma bezalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" - sabiedriska organizācija, atrodas Rīgā, Ziemeļblāzmas ielā 36, dibināta 1904. g., slēgta 1940. g., atjaunota 1989. g., aizstāv atkarību slimnieku un tiem līdzatkarīgo intereses, rīko izglītojošus seminārus, konsultē Vecmīlgrāvja iedzīvotājus par atkarību problēmām, veicina līdzatkarīgo pašpalīdzības grupu veidošanos.
- raibvarde Bezastaino abinieku kārtas dzimta ("Dendrobatidae"), spilgti krāsaina varde ar relatīvi nelielu galvu, 1,8-7,6 cm garu ķermeni, dzīvo dažādos biotopos Dienvidamerikā un Vidusamerikā, līdz 10 ģinšu, \~95 sugas.
- Vana ezers beznoteces ezers Turcijas austrumos (turku val. "Van"), Armēnijas kalnienē 1646 m vjl., platība — 3713 kvadrātkilometru, garums — 120 km, platums — 80 km, dziļums — līdz 145 m.
- Ebinurs Beznoteksāļezers ("Ebi Nor") Ķīnas ziemeļrietumu daļā, uz dienvidaustrumiem no Džungārijas Vārtiem 189 m vjl., platība - 800-1070 kvadrātkilometru, garums - 60 km, platums - līdz 25 km.
- Eltons Beznoteku sālsnogulu ezers Piekaspijas zemienes ziemeļu daļā 18 m zjl., Krievijas Volgogradas apgabalā, platība 152-200 kvadrātkilometru (atkarībā no ūdenslīmeņa), vidējais dziļums - 0,1 m, dibenā biezs vārāmā sāls un ārstniscisko dūņu (~9 m) slānis.
- bezzemnieku padomes bezzemnieku pārstāvju institūcijas Vidzemē 1917.-1919. g.
- spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
- zelta teļš Bībelā, Vecajā Derībā, zelta vai apzeltīts elks vērša izskatā, kuru Ārons izveidoja pēc tautas prasības, bet Mozus, kad nokāpa no Sīnāja kalna, to iznīcināja.
- leviatāns Bībelē - jūras nezvērs (Vecajā Derībā attēlots čūskas vai krokodila veidā).
- Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai.
- Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve.
- Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls.
- Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Dagons Bībelē, Vecajā Derībā minētais filistiešu labības dievs, kura kults jau minēts Asīrijā, Babilonijā ap 2400 p. m. ē.; viņu tēlo pa pusei zivs, pa pusei cilvēka veidā.
- Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva.
- Judīte Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriote, kas ar savu skaistumu savaldzināja asīriešu karavadoni Holofernu un viņam miegā nocirta galvu, izglābjot savu dzimto pilsētu.
- Ārons Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - viens no centrālajiem tēliem ciklā par iziešanu no Ēģiptes, Mozus un Mirjamas vecākais brālis, Mozus palīgs; Korānā minēts kā pravietis Harūns.
- Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas.
- Mordohojs Bībele, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, ķēniņienes Esteres audžutēvs, kurš, neizrādīdams pienācīgu cieņu valdnieka Kserska padomniekam Hamanam, krita nežēlestībā.
- Hamans Bībelē, Vecajā Derībā, Esteres grāmatā, un ebreju mitoloģijā - Persijas valdnieka Kserska I padomnieks, kas savā ļaunumā bija nolēmis pazudināt visus ebrejus Persijas valstī un piesavināties viņu mantību.
- Ījabs Bībelē, Vecajā Derībā, galvenais varonis viņa vārdā nosauktajā grāmatā, taisnprātības un dievbijības paraugs, ko sātans ierosināja pārbaudīt.
- Abimelehs Bībelē, Vecajā Derībā, Gerāras valdnieks Abrahāma laikā.
- Batseba Bībelē, Vecajā Derībā, hetieša Ūrija sieva, ko iemīlēja ķēniņš Dāvids un kas kļuva par ķēniņa Zālamana māti.
- Ūrija Bībelē, Vecajā Derībā, hetietis, kura sievu Betsebu bija iemīlējis ķēniņš Dāvids.
- Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks.
- Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem.
- Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas.
- Noasa šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, kuģis, kuru Noasam lika uzbūvēt Dievs, lai viņš no grēku plūdiem izglābtu savu ģimeni un pa vienam pārim no katras dzīvnieku sugas.
- Mīhala Bībelē, Vecajā Derībā, ķēniņa Saula meita un Dāvida sieva, kuru Dievs sodīja ar neauglību.
- refajieši Bībelē, Vecajā Derībā, milzīga auguma cilvēki, kas apveltīti ar varenu spēku.
- Abīgaila Bībelē, Vecajā Derībā, Nābala gudrā un skaistā sieva, kura kādā strīdā starp Nābalu un Dāvidu parādīja savu gudrību; pēc Nābala nāves kļuva par ķēniņa Dāvida sievu.
- Lats Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Abrahāma radinieks, kas kopā ar viņu pārcēlās no Mezopotāmijas uz Kanaānu, bet vēlāk uz Sodomu.
- Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls.
- Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē.
- Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte.
- Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm.
- Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem.
- Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita.
- Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu.
- Zāmuels Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, pēdējais no Izraēla soģiem.
- Lābans Bībelē, Vecajā Derībā, Rebekas brālis un Īzāka svainis.
- Boass Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, - pārticis vīrs no Betlēmes, Rutes vīrs, viņu dēls Obeds ir nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Obeds Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, Rutes un Boasa dēls, nākamā ķēniņa Dāvida vectēvs.
- Rute Bībelē, Vecajā Derībā, Rutes grāmatā, un ebreja mitoloģijā moabiete, kas bija precējusies ar Betlēmes iedzīvotāju, kurš bija pārcēlies uz Moabu.
- Derības šķirsts Bībelē, Vecajā Derībā, šķirsts, kurā glabājās divas akmens plāksnes ar Dieva rakstītiem desmit baušļiem.
- Tobits Bībelē, Vecajā Derībā, Tobita grāmatas varonis no Naftaļa cilts, kas palika uzticīgs Dievam arī tad, kad visa cilts no Dieva novērsās.
- Dāniēls Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Babilonijas gūstā aizvests pravietis un gudrais, kurš, prazdams izskaidrot valdnieka Nebukadnecara sapņus, ieguva tā labvēlību.
- Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
- Šems Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Noasa dēls; pēc tradīcijas, viņu uzskata par visu pusklejotāju un pusnometmnieku lopkopju ciltstēvu.
- Rebeka Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Īzāka sieva.
- Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm.
- Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt.
- Ecēhiēls Bībelē, Vecajā Derībā, vecākais no praviešiem, bija priestera dēls un dzīvoja Babilonijā trimdas laikā.
- Absaloms Bībelē, Vecajā Derībā, viens no ķēniņa Dāvida dēliem, kurš sacēlās pret savu tēvu.
- Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem.
- Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu.
- Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu.
- Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls.
- Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls.
- Samsons Bībeles personāžs Vecās derības vēsturisko sacerējumu ciklā - ar milzu spēku apveltīts senebreju varonis, kas izcēlies cīņās ar filistiešiem.
- Ēdene Bībeles Vecajā derībā attēlotā zemes paradīze, kur pirms grēkā krišanas dzīvojuši cilvēki - Ādams un Ieva; Ēdenes dārzs; mūžīgas svētlaimes zeme.
- dekalogs Bībeles Vecās Derības desmit baušļi.
- Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves.
- Jēkabs Bībeles Vecās Derības persona, viens no Izaāka un Rebekas dvīņu dēliem; par lēcu virumu atpircis no vecākā brāļa Ēzava pirmdzimtā tiesības, viņa 12 dēli kļuvuši par senebreju cilšu ciltstēviem.
- kadaverīns Biezs, dzidrs, sīrupam līdzīgs ptomaīns, rodas pūstošos dzīvnieku audos no lizīna; rodas arī olbaltunvielām noārdoties "Vibrio comma" ietekmē.
- makija biezs, grūti caurejams mūžzaļu cietlapju krūmājs (Vidusjūras apgabalam raksturīga veģetācija; augstais biezoknis var sastāvēt no akmens ozoliem, Alepo priedēm, pīnijām un lauru kokiem, zemais - no mirtēm, irbulenēm, olīvkokiem).
- vejot Bieži lietot izsaucienu "Vei!".
- Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis.
- Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe.
- Hofburga Bijusī ķeizaru rezidence Vīnes centrā ("Hofburg"), Austrijā, celta baroka stilā.
- Vecadulienas muiža bijusī muiža "Alt-Adlehn", kuras teritorijā izveidojies Vecadulienas ciems.
- Vecannas muiža bijusī muiža "Alt-Annenhof", kuras teritorijā izveidojies Vecannas ciems.
- Āsteres muiža bijusī muiža "Poikern", kuras teritorijā Limbažu novada Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere, saglabājusies 19. gs. 1. ceturksnī celtā muižas kungu māja.
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Kalnamuiža bijusī muiža tagadējā Gulbenes novada Stāmerienes pagasta Kalnienā, tās pils ir krāšņa neoklasicisma stila vienstāva mūra garenbūve ar cokolstāvu un augstu mansarda stāvu, 20. gs. 30. gados pārbūvēta skolas vajadzībām (demontētas marmora palodzes, ozolkoka paneļi u. c. vērtīgi interjera apdares elementi).; parks (platība \~13 ha) ir viens no skaistākajiem muižu parkiem Vidzemē.
- Sarkanmuiža Bijusī muiža Ventspils novada Tārgales pagastā, kuras teritorijā izveidojuies apdzīvotā vieta Tārgale.
- Lielvidzeme Bijusī Vidzemes guberņa Krievijas sastāvā, kas aptvēra arī Igaunijas dienvidu daļu un Sāmsalu, nosaukums reizēm tiek lietots, lai atšķitu to no tagadējās Vidzemes.
- vlasovietis Bijušā Padomju armijas ģenerālleitnanta A. Vlasova komandētā militārā formējuma loceklis, kas Otrā pasaules kara laikā pārgāja fašistiskās Vācijas pusē.
- Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals.
- trabants Bijušajā VDR (Austrumvācijā) ražota nekvalitatīva un neērta vieglā automašīna "Trabant", kura zināmā mērā tiek uzskatīta par sociālistiskās ražošanas simbolu.
- Arras Bijušās Arakstes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novada Lodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Arakste".
- Poikern Bijušās Āsteres muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā Limbažu rajona Viļķenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Āstere.
- Bauenhof Bijušās Bauņu muižas, tagadējā Valmieras novada Matīšu pagasta teritorijā, nosaukums vāciski.
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Gross-Bersteln Bijušās Lielbērsteles muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Rundāles novada Viesturu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Bērstele.
- Kokmuiža bijušās muižas "Kokenhof" nosaukums latviski, kuras teritorijā Valmieras novada Kocēnu pagastā izveidojusies tagadējā apdzīvotā vieta Kocēni.
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
- Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava.
- Welkenhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaidavas pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaidava.
- Wainode Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vaiņodes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vaiņode.
- Pučurgas muiža bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Valmieras novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Matīši.
- Murmostynia Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Varakļānu novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Murmastiena.
- Popen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Ventspils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Pope.
- Jaunkārķi Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems.
- Nitczegale Bijušās pils nosaukums, kas minēts 1254. g. pāvesta Innocentija IV izdotajā dokumentā, kas apstiprināja Livonijas ordeņa tiesības uz Nīcgales pili, kuras teritorijā tagadējā Daugavpils novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Nīcgale.
- Hohenbergen Bijušās Veļķu muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Vecpiebalgas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vecpiebalga.
- Franču Ekvatoriālā Āfrika bijušo Francijas koloniju administratīvi politiskā apvienība Centrālajā Āfrikā ("Afrique Equatoriale Francaise"), kurā ietilpa Čada, Gabona, Ubangi-Šari (tagadējā Centrālāfrika), Franču Kongo jeb Viduskongo (tagadējā Kongo Republika), kas visas kopš 1960. g. ir neatkarīgas valstis.
- Sudārdiņš Bijušo Tolkas dzirnavu ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Miltupītē starp Salāju un Kāla ezeru, platība - 12,9 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, dziļums - līdz 8,5 m; Dambja dzirnavezers; Dzirnavu dzirnavezers; Talkas dzirnavezers; Tolkas dzirnavezers; Tolku dzirnavezers.
- Wilkenpahlen Biksējas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Vageniškas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
- Vageniški Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukuma variants.
- Vageniškys Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaganiški" nosaukums latgaliski.
- Virvjalas Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
- Virvjali Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vervjali" nosaukuma variants.
- Vypolzovka Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vipolzovka" nosaukums latgaliski.
- Vyselova Biķernieku pagasta apdzīvotās vietas "Viselova" nosaukums latgaliski.
- Heminga kods bināru lineāru blokkodu saime, ko 1950. gadā atklāja R. Hemings un kas ļauj izlabot jebkuru atsevišķu kļūdu blokā. Vairāku vienlaicīgu kļūdu labošanai izmanto tādu Heminga kodu vispārinājumu kā Bouza-Čoudhuri-Hokenhema kodus.
- Bindina Biņdiņa - pilsēta Vjetnamā.
- Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- vecbirzgalieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vecbirzgale" iedzīvotāji.
- vidsmuizieši Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidsmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Bērstele Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birkstala Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birstala Birztala, Vārtājas pieteka.
- Birstele Birztala, Vārtājas pieteka.
- Braucupe Birztalas labā krasta pieteka Priekules novada Virgas pagastā; senāk Purmsāte.
- mātras Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- naktenīca Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- raskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- raskožnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- roskodnieki Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- smerdelītes Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- ugunspuķe Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- virziņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- ziepenīte Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- žvirbuļactiņa Birztalu veronika ("Veronica chamaedrys").
- Birzuļi Birzuļu pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- vidams Bīskapa vietnieks feodālā Francijā un Vācijā.
- varroatoze bišu un peru slimība, ko ierosina bišu ērce (_Varroa jakobsoni_), kas perošanas laikā vairojas uz darbabišu un tranu periem.
- Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem.
- ložņu blaktene blakteņu suga ("Ononis repens") atrastas Rīgā un Ventspilī nezāļainās vietās, ceļmalās (herbārijā pēdējais vākums 1922. g.).
- Blankenfeld Blankas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Blumenhof Blomes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- Kulsdorf Blomes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
- bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
- obodriti Bodriči - Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (Vācijā).
- Sukubs Bohēmas mākslinieku un rakstnieku iecienīta kafejnīca 20. gs. 20.-30. gados Rīgā, Merķela ielā pretī Vērmanes dārzam, kas piederēja gleznotāja R. Sutas vecākiem.
- Boisisitija Boise - pilsēta ASV.
- Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā.
- baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa.
- BOB Boliviano; Bolīvijas Daudznāciju Valsts valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Bolīvija Bolīvijas Daudznacionālā Valsts - valsts Dienvidamerikas centrālajā daļā, platība - 1098581 kvadrātkilometrs, iedzīvotāju skaits - 9947418 (2010. g.), galvaspilsēta - Sukre, valdības mītne - Lapasa, administratīvais iedalījums - 9 departamenti.
- sisto Boloņā 16. gs. kalts pāvesta (Siksta V) sudraba grasis, kas līdzinājās 44 kvantriniem.
- Baltaru ezers Boltaru ezers Višķu pagastā.
- Pērdeja Bolupe, tās lejteces posma (7 km) senāks nosaukums lejpus Vārnienes ietekas, lejtecē tas sadalās 2 zaros: Sūriņš - ietek Vecppededzē, Posms - ietek Aiviekstē.
- Balupe Bolupe, Vecpededzes pieteka.
- Vārniene Bolupes kreisā krasta pieteka Rugāju pagastā, lejtecē Lazdukalna pagasta robežupe, augštece Bērzkalnes un Balvu pagastā, garums - 50 km, kritums - 36 m; Vārmene; Vārniena; Vornīne; latgaliski Vuornīne.
- Pērdeja Bolupes kreisā krasta pieteka tās augštecē, Balvu novada Vīksnas pagasta robežupe ar Žīguru un Susāju pagastu, augštece un lielākā daļa tecējuma Alūksnes novada Liepnas pagastā.
- Pelnupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km; Pelnupes strauts; Pelnupīte.
- Šļapikova Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Kubulu un Vīksnas pagastā, garums - 14 km.
- Ašusila strauts Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, augštece Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 10 km; Ašasila strauts; Ašesila strauts; Ašesita strauts.
- Oknupe Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 11 km; Aknupe.
- Čāgupīte Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā, garums - 8 km; Gačupe.
- Makšinava Bolupes labā krasta pieteka Balvu novada Vīksnas pagastā.
- Sūriņš Bolupes lejteces labais atzarojums Lazdukalnu pagastā, ietek Vecpededzē, Sore; Sūre.
- Kokša Boļšaja Kokša - upe Krievijas Kirovas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- lieliniecisms Boļševisms - V. Ļeņina 1903. gadā nodibinātais un vadītais strāvojums Krievijas sociāldemokrātijā, kas sludināja un īstenoja varmācīgu valsts varas sagrābšanu strādnieku šķiras vārdā.
- Lielā Irgiza Boļšojirgiza, Volgas pieteka.
- Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Treppenhof Bormaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- Melnās jūras šaurumi Bosfors un Dardaneļi, savieno Vidusjūru ar Melno jūru, kuģošanu pa to regulē starptautiskas konvencijas un nolkikumi.
- Raipala mežs botāniskais liegums (kopš 1923. g.) Alūksnes novada Vecpiebalgas pagastā, aizsagājamā platība — 15 ha.
- Mazupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes aizsardzībai, atrodas Ventspils novada Ances pagastā, Trumpes jeb Mazupes ielejā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 129,7 ha.
- Ziemupes parastās purvmirtes atradne botāniskais liegums parastās purvmirtes dabisko resursu saglabāšanai un aizsardzībai, atrodas Pāvilostas novada Vērgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1835 ha.
- Bomonta Boumonta - pilsēta ASV.
- vilzēnieši Braslavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilzēni" iedzīvotāji.
- Purmsāte Braucupe, Birztalas pieteka Virgas pagastā.
- Brazīlija Brazīlijas Federatīvā Republika - lielākā valsts Latīņamerikā, Dienvidamerikas austrumos (portugāļu valodā "Brasil"), aizņem pusi kontinenta teritorijas, ietver 26 štatus un 1 federālo distriktu (galvaspilsēta - Brazilja), robežojas ar Urugvaju, Argentīnu, Paragvaju, Bolīviju, Peru, Kolumbiju, Venecuēlu, Gajānu, Surinamu un Gviānu, kā arī ar Atlantijas okeānu.
- breikdānss Breiks - dinamiska deja ar akrobātikas elementiem, radās 20. gs. 80. gadu vidū ASV afroamerikāņu vidē; hiphopa kultūras elements.
- Āberthonzi Brekona, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberhonddu_).
- Lielais Brecišku ezers Brencišku ezers Vaboles pagastā.
- Branhof Brengavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- vecbrengulieši Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbrenguļi" iedzīvotāji.
- Kokenberg Brentes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ērģemes pagastā.
- Breslau Breslavas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Braslavas pagastā.
- Grūžupīte Briedes kreisā krasta pieteka Cēsu un Valmieras novadā, garums - 14 km.
- Mazbriede Briedes kreisā krasta pieteka Dikļu pagastā, garums - 19 km, kritums - 28 m, iztek no Mazezera, augštecē \~3 km ir Valmieras un Limbažu novada robežupe, lejtecē \~1 km Dikļu un Zilāklna pagasta robežupe; Briedīte; Dikļupe.
- Ežupīte Briedes kreisā krasta pieteka Limbažu un Valmieras novadā.
- Drona Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Matīšu pagastā, garums - 10 km; Pačurga; Pučurga; Sautupīte; Štucele.
- Paktene Briedes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Zilākalna pagastā, augštece Brīvzemnieku un Dikļu pagastā, garums - 13 km.
- Ziedene Briedes labā krasta pieteka Vaidavas un Kocēnu pagastā, iztek no Lielā bauža ezers, garums - 12 km, kritums - 7 m; Ziede; Ziedupe.
- Pulkarn Briediķa muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Wredenhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Palmhof Briežu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vaidavas pagastā.
- Brihnum Brīnuma muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas (Kocēnu) pagastā.
- manna Brīnumbarība (Vecās Derības leģendās), ko Dievs deva Izraela tautai, kad tā klejoja pa Sinaja tuksnesi.
- Brinken-Pedwahlen Briņķu Pedoles muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- Baltijas centrālā padome britu okupācijas zonas Vācijā kontrolkomisijas izveidota organizācija atbalsta sniegšanai bēgļiem no Baltijas valstīm, dibināta 1946. g., rūpējās par baltiešu bēgļu materiālo apgādi, izglītību un kultūru, centās panākt baltiešu karagūstekņu atbrīvošanu, no 1947. g. organizēja arī baltiešu bēgļu apgādi Lielbritānijā.
- BBC Britu radioraidījumu korporācija (angļu "British Broadcasting Corporation"), Lielbritānijas valsts radio un TV sabiedrība, dib. 1927. g., sāka pasaulē pirmās regulārās TV pārraides (1936. g.) un Eiropā pirmās krāsainās TV pārraides (1967. g.).
- Britu Virdžīnu salas Britu Virdžīnas, Lielbritānijas aizjūras teritorija Vidusamerikā (angļu val. "British Virgin Islands"), tās pilnais nosaukums.
- Britu Virdžīnas Britu Virdžīnu salas ("British Virgin Islands"), Lielbritānijas aizjūras teritorija Mazo Antiļu salu ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Rodtauna, platība - 153 kvadrātkilometri, 24940 iedzīvotāju (2010. g.), 36 vulkāniskas salas, apdzīvotas 16 salas.
- kasācija Brīvā dabā izpildāms instrumentālā ansambļa vairākdaļu skaņdarbs (18. gadsimtā Austrijā un Vācijā).
- BDP Brīvā demokrātiskā partija (VFR).
- Brīvie demokrāti Brīvās Demokrātiskās partijas (FDP) apzīmējums Vācijā, liberāla partija, dibināta 1948. g.
- BSB Brīvprātīgo sporta biedrība (parasti kopā ar nosaukumu, piem., BSB "Vārpa").
- kazaks brīvs, parasti no dzimtkunga aizbēdzis, vīrietis Krievijas nomaļu apgabalos (no 14. līdz 17. gadsimtam), kurš izpildīja arī robežu apgabalu apsardzes dienestu; arī kareivis Ukrainas Tautas Republikas un Ukrainas Valsts militārajos formējumos 19. un 20. gadsimtā.
- vikstrautnieki Brocēnu novada Remtes pagasta apdzīvotās vietas "Vikstraute" iedzīvotāji.
- frīzeja Bromēliju dzimtas ģints ("Vriesea"), dekoratīvs ziedaugs no Dienvidamerikas tropiskajiem mežiem, izplatīts telpaugs ar īpatnēju kopšanu, laistot nevis saknes, bet ielejot ūdeni un minerālvielas lapu piltuvēs.
- Abaševas kultūra bronzas laikmeta kultūra, kas bijusi izplatīta 2. gt. 2. puse p. m. ē. Viduspievolgas mežu un mežastepju rajonā.
- kārtības tiesa bruģa tiesa Vidzemē (1668.-1889. g.).
- brūkliņas Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
- brūkline Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
- brūlklenaji Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
- galvenes Brūklene ("Vaccinium vitis-idaea").
- zilene Brūkleņu dzimtas melleņu ģints suga ("Vaccinium uliginosum"), vasarzaļš sīkkrūms ar zilām ovālām ogām, kuras klāj apsarmojums; parastā zilene.
- Bruneja Brunejas Darusalamas Valsts - valsts Dienvidaustrumu Āzijā, Kalimantānas salas ziemeļrietumu daļā, platība - 5765 kvadrātkilometri, 388190 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bandarseribegavana, administratīvais iedalījums - 4 distrikti.
- brunejieši Brunejas Darusalas Valsts pamatiedzīvotāji.
- BND Brunejas dolārs; Brunejas Darusalamas Valsts valūtas kods, sīknauda - sens.
- dzeltenvēdere Bruņglodeņu ģints suga, lielākā glodeņu dzimta (gar. līdz 120 cm), kāju nav, aste gara, visbiežāk dzeltenīga, nekaitīga; no Balkāniem līdz V-Āzijai.
- minnezengers Bruņniecības laika lirisko dzejoļu un dziesmu sacerētājs un dziedonis (12.-14. gadsimta Vācijā).
- Muižniecības konvents bruņniecības pārstāvju sanāksme landtāgu starplaikos Vidzemē un Sāmsalā, kas notika līdz 1920.
- basmačs Bruņotas nacionālistiskas kustības dalībnieks Vidusāzijā 1917.-1926. g., kas cīnījās pret padomju režīmu.
- reihsvērs Bruņotie spēki (Vācijā no 1919. gada līdz 1935. gadam).
- vērmahts Bruņotie spēki Vācijā Veimāras republikas laikā (no 1919. g. līdz 1933. g.), kā arī fašistiskajā Vācijā (no 1935. g. līdz 1945. g.).
- bundesvērs Bruņotie spēki Vācijā.
- bruņumašīna Bruņu automobilis - bruņota kaujas mašīna ar riteņu gaitas iekārtu, kas paredzēta izlūkoperācijām un transportam. Var būt apbruņota ar automātu, lielgabalu, prettanku raķetēm.
- košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu.
- Bezdibenis Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
- Bezdibena ezers Brūveru Bezdibens, ezers Vaiņodes pagastā.
- Bubierpieteka Bubiera kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, garums - 12 km.
- Bubere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- Bubiere Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- Bubiers Bubieris, upe Vērgales pagastā.
- Butzkowsky Bučauskas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Virānes pagastā.
- Schujenpahlen Budenbrokas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
- Samantabhadra budisma mitoloģijā - bodhisatva, kura tēls un vārds sastopams daudzās mahājānas sūtrās, tiek aprakstīta viņa vēlme aizstāvēt budas mācību un atbalstīt tos, kas seko budismam; minēts astoņu galveno mahājānas bodhisatvu sarakstā; vadžrajānas mitoloģijā tiek uzskatīts par budas Vairočanas emanāciju.
- lokapalas budisma mitoloģijā - dharmapālu apakšgrupa, ar ko izprot vispirms četrus debespušu sargus, cits to nosaukums ir "četri lielie valdnieki": Dhritarāštra - austrumos, Virūdhaka - dienvidos, Virūpākša - rietumos un Vaišravana - ziemeļos.
- Amoghasidhi Budisma mitoloģijā - karmas budu saimes tēvs, kura sievišķā atbilsme ir Tāra, kas emanē bodhisatvu Višvapāni, bet viņa izpausme zemes virsū ir nākotnes pasaules kārtības buda Maitreja.
- jakšas budisma mitoloģijā - pusdievību grupa, kuru priekšgalā ir lokapāla Vaišravana; valda uzskats, kas īpaši bīstami cilvēkiem ir sieviešu kārtas jakšas (jakšinī), kas ēd cilvēku gaļu un dzēru bērnu asinis.
- finansēšanas plāns budžeta finansētas institūcijas vai pasākuma ieņēmumu un izdevumu sadalījums, kas ļauj saņemt Valsts kases asignējumu.
- Buhara Buharas Haniste - valsts Vidusāzijā 16. gs. - 1920. g., galvaspilsēta - Samarkanda.
- bukers Bukera balva - ikgadēja literārā balva, kuru piešķir par labāko romānu, kas sarakstīts angliski Apvienotajā Karalistē vai britu kādreizējos valdījumos, arī ASV, to administrē Lielbritānijas Nacionālā grāmatu līga un sponsorē pārtikas ražošanas kompānija "Booker".
- hoboba Bukšu dzimtas augs (krūms), kas izplatīts Meksikā un ASV dienvidrietumos; no sēklām iegūst eļļu, ko izmanto kosmētikā un ziežvielu ražošanā.
- dulburjānis Buldurjānis - ārstniecības baldriāns ("Valeriana officinalis").
- Sofija Bulgārijas Republikas galvaspilsēta ("Sofija"), atrodas Sofijas ieplakā starp Stara Planinu un Vitošas masīvu 530-650 m vjl., 1281600 iedzīvotāju (2014. g.).
- pomaki Bulgāru etnogrāfiska grupa Rodopu kalnu masīvā, Bulgārijā, kas turku varas laikā (XIV-XIX gs.) piespiedu kārtā islamizēti, ilgi bijuši stiprā turku kultūras ietekmē.
- Balcerupīte Buļļupes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā, garums - \~5 km.
- Ostermaņu strauts Buļļupes labā krasta pieteka Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- boule Bumbas spēle 15x4 m celiņā, radusies Vidusjūras valstīs, pasaules meistarsacīkstes notiek kopš 1959. g.
- vārtājnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
- vārvenieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vārva" iedzīvotāji.
- vērtēžnieki Bunkas pagasta apdzīvotās vietas "Vērtēžnieki" iedzīvotāji.
- Burbuļstrauts Burbulis - Vadakstes pieteka Saldus novadā.
- Borishof Burgas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- obeja Buršanas veids, ko piekopj Vestindijā; tajā Āfrikas reliģiju elementi apvienoti ar atsevišķiem kristietības elementiem.
- Burtneck Burtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- rūpnieki Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
- vairodzieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
- viesturieši Burtnieku novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Viesturi" iedzīvotāji.
- kanduņēnieši Burtnieku novada Vecates pagasta apdzīvotās vietas "Kalnduņēni" iedzīvotāji.
- Staro-Ottenskaja Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Ottenhof Burtnieku novada Vecates pagasta bijušais nosaukums.
- monolīne Burtu saliekamā un rindu lejamā mašīna, kuru ASV lietoja pirms linotipa izgudrošanas.
- Bušezers Bušezers I – Lejas Bužezers Virešu pagastā.
- Bušezers Bušezers II – Kalna Bužezers Virešu pagastā.
- Lošupe Būšnieku ezera noteka un Baltijas jūru Ventspils pilsētas ziemeļu daļā; Lošupīte.
- Butar Butaru muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- patvaļīga būvniecība būvdarbi, kas tiek veikti bez būvatļaujas vai neatbilst akceptētajam būvprojektam, izņemot Vispārīgajos būvnoteikumos paredzētos gadījumus.
- ciklopiskās būves būves, veidotas no lieliem akmens bluķiem bez saistvielas, senie grieķi domāja, ka tās cēluši kiklopi (ciklopi), attiecas uz bronzas laikmetu, sastopamas Vidusjūras piekrastē, Kaukāzā, Krimā.
- vicīns C~10~H~16~N~4~O~7~, balts kristālisks glikozīds, ko iegūst no sējas vīķiem "Vicia sativa L." u. c. vīķiem.
- sferofizīns C~10~H~22~N~4~, Vidusāzijas auga "Sphaerophysa salsula Pall. DC." alkaloīds.
- vikasols C~11~H~10~O~5~S, sintētisks K vitamīna preparāts, menadiona (V3 vitamīna) hidrogēnsulfīts; lieto hemorāģiskās diatēzes profilaksei.
- rubijervīns C~27~H~43~NO~2~, kristālisks veratras ("Veratrum album L.") alkaloīds.
- protoveratrīns C~27~H~43~NO~9~, baltās veratres ("Veratrum album") alkaloīds; pazemina asinsspiedienu.
- stavudīns C10H12N2O4, timidina nukleozīdu analogs, kas nomāc cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) vairošanos, izmantojams HIV infekcijas ārstēšanā cilvēkiem, kas iepriekš saņēmuši ilgstošu ārstēšanu ar zidovudīnu.
- salsolīns C11H15NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- salsolidīns C12H17NO2, Vidusāzijas auga "Salsola richteri Karel." alkaloīds.
- zalcitabīns C9H13N3O3, dezoksicitidlna analogs, antiretrovirusāls preparāts, kas šūnās pārvēršas aktīvā formā, inhibē atgriezeniskās transkriptāzes darbību; lieto kombinācijā ar zidovudīnu progresējošas "HIV-1" infekcijas ārstēšanā.
- Zahlithof Cāļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- taira Caunu sugas dzīvnieks, kas pēc ķermeņa uzbūves drīzāk atgādina zebieksti, dzīvo Vidusamerikā un Dienvidamerikā, var sasniegt 1,2 m garumu (kopā ar asti), visēdājs, kas lietusmežā pārtiek gan no pelēm un vāverēm gan augļiem.
- evacuantia Caurejas zāļu līdzekļi, pie kuriem pieder: rīcineļļa, krūkļu miza un tās ekstrakts, rabarbers, Karlsbades sāls, Vīnes dzēriens, rūgtais ūdens u. c.
- tuneļcaursite Caursite plānās p-n pārejās, kad jau neliela sprieguma (5-10 V) iespaidā rodas ļoti spēcīgs elektriskais lauks, kas no pusvadītāja atomiem atrauj elektronus; Zēnera caursite.
- Lācupīte Cekulupīte, Vaidavas pieteka.
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
- Bīriņu pils celta pēc arhitekta F. V. Hesa projekta, tā ir divstāvu ēka ar paaugstinātu centrālo daļu, vienu lielu torni un dekoratīviem tornīšiem apjoma stūros, ēka būvēta neogotikas stilā.
- Vidzemes jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 7,1-7,5 km.
- Vidzemes lielā jūdze ceļa garuma mērvienība Vidzemē 17.-18. gs. - 8,5-8,8 km.
- minezingeri Ceļojoši dziesminieki un dzejnieki 11.-13. gs. Eiropas vācu zemēs (vācu "Minnesanger" - mīlas dziedoņi). Viņu dzeja radusies Provansas trubadūru lirikas ietekmē. Tās galvenās tēmas - bruņinieku mīlestība, kalpošana Dievam un sirdsdāmai.
- Zempen Cempu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- CIA Centrālā izlūkošanas pārvalde (angļu "Central Intelligence Agency"), ASV.
- CIP Centrālā izlūkošanas pārvalde (ASV).
- CVORSC Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas un sociālistiskās celtniecības arhīvs.
- divans Centrālās pārvaldes institūcijas finanšu, tiesu u. c. jautājumos Zelta Ordā u. c. Vidusāzijas valstīs viduslaikos.
- Balatons Centrāleiropas lielākais ezers (ungāru val. "Balaton"), atrodas Ungārijā, Vidusdonavas līdzenumā, 105 m vjl., platība - 59600 ha, garums - 78 km, lielākais platums - 12 km, lielākais dziļums - 11 m.
- Centrālā izlūkošanas pārvalde centralizēts ASV dienests ārvalstu izlūkošanai, dib. 1947.
- sombrero cepure ar platām malām, ko valkā gk. Latīņamerikā un ASV dienvidrietumos.
- Cepurīte Cepurītes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 9,3 ha.
- saules deja ceremonija četru dienu garumā, ko pēc 1870. gada sāka praktizēt Amerikas līdzenumu indiāņi, pretojoties balto centieniem lauzt tautas tradīcijas un ticējumus; ceremonija notika vasarās plašās atklātās vietās, bet ASV armija to izjauca un šādi pagānu rituāli tika aizliegti.
- Ninigal Cērtenes (Smiltenes) muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Zehrten Cērtenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- ģūdzerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
- ģūģerieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Ģūģeri" iedzīvotāji.
- mežmalieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Mežmaļi" iedzīvotāji.
- rāmulieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rāmuļi" iedzīvotāji.
- Pauči Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" bijušais nosaukums.
- rīdzenieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Rīdzene" iedzīvotāji.
- Kaķukrogs Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" bijušais nosaukums.
- vaivēnieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
- vaivieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Vaive" iedzīvotāji.
- Veismaņu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" bijušais nosaukums.
- veismanieši Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji.
- Rāmuļu muiža Cēsu novada Vaives pagasta apdzīvotās vietas “Rāmuļmuiža” nosaukuma variants.
- Veismanskaja Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Veisenstein Cēsu novada Vaives pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- Veismaņu pagasts Cēsu novada Vaives pagasta nosaukums līdz 1925. gadam.
- Barackas Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baruckas" nosaukuma variants.
- Kaulīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Kauliņi" nosaukuma variants.
- Ļūdīni Cēsu novada Vecpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Ļūdiņi" nosaukuma variants.
- Jelmarens Ceturtais pēc lieluma Zviedrijas ezers ("Hjaelmaren"), atrodas starp Nerki, Vestmanlandi un Sēdermanlandi, platība - 478 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais platums - 21 km, lielākais dziļums - 22 m, Eskilstūnas upe un kanāls to savieno ar Mēlarenu.
- ceratonija Cezalpīniju dzimtas suga ("Ceratonia siliqua"), vidēji liels, mūžzaļš koks, Vidusjūras zemēs un Arābijā.
- XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms.
- volojieši Ciblas novada Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Voloji" iedzīvotāji.
- Vabali Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- Vacumnieki Ciblas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- šeihs Ciema vecākais (dažām Tuvo un Vidējo Austrumu tautām).
- Askota Ciemats Anglijas dienvidos, 7 km no Vindzoras, kur kopš 1711. g. ik gadus jūnijā notiek jāšanas sacensības.
- Šengena Ciemats Luksemburgas dienvidos, Mozeles upes krastā, pie robežas ar Franciju un Vāciju.
- Aironbridža ciemats Telfordas un Vrekinas apgabalā Šropšīrā, Anglijā, Lielbritānijā, Severnas upes krastā.
- auls Ciemats, apdzīvota vieta (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- pueblo ciemats, indiāņu zemkopju apmetne (gk. Meksikā un ASV dienvidrietumos).
- Sanči Ciems Indijā ("Sanchi"), Madhjas Pradēšas štatā, ievērojama arhitektūras pieminekļu grupa: Lielā Stūpa (III gs. p. m. ē.) ar akmens žogu (II gs. p. m. ē.) un 4 torānām (I gs. p. m. ē.), Ašokas kolonna (~40 t), tempļi (V-XII gs.).
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
- cepelīns Cigārveida dirižablis ar cietu apvalku; tika izmantots arī kā pasažieru gaisa satiksmes līdzeklis starp Eiropu un ASV 1918.-1937. g.
- burtasi Cilšu apvienība, kas 5.-11. gs. apdzīvoja abus Volgas krastus starp tagadējo Sizraņu un Volgogradu.
- hati Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monkhmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- bo Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- boloveni Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ma Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- mnongi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- so Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- sre Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- stiengi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- vankevi Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- ve Cilšu grupa, pieder pie kalnu khmeriem, kas dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā un Laosā, arī Taizemē, valoda pieder pie monu-khmeru saimes (tuvu radniecīga khmeru valodai), seni animistiskie ticējumi, arī budisma un katolicisma ietekme.
- eftalīti Cilšu savienība (5.-6. gs.), kas izveidoja valsti Vidusāzijā, Afganistānā, A-Irānā; iebruka ZA Indijā.
- sarmati Ciltis, kas no 3. gadsimta pirms mūsu ēras līdz mūsu ēras 4. gadsimtam apdzīvoja Vidusāzijas un Austrumeiropas (līdz Donavai) stepes.
- Čehu mežs cilu kalnu grēda Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā un Vācijā, garums \~80 km, augstums līdz 1042 m.
- hilbilijs Cilvēks (ASV), kas dzīvo kalnos, mežā vai kādā citā nomaļā, attālā vietā, parasti nabadzīgs un neizglītots; arī neaptēsts, "kā no meža iznācis" (angļu "hillbilly", no "hill Billy" - "kalnu Bilijs").
- efendi Cilvēks ar labu izglītību vai stāvokli sabiedrībā (gk. Vidusjūras austrumu reģiona valstīs).
- mikrokosms Cilvēks kā samazināts Visuma (makrokosma) modelis.
- kagebešņiks Cilvēks, kura darbs ir bijis saistīts ar KGB jeb Valsts drošības komiteju (čeku).
- eksods Cilvēku masveida pārcelšanās uz dzīvi citā zemē (it īpaši Bībeles Vecās Derības 2. Mozus grāmatā aprakstītā jūdu aiziešana no Ēģiptes); emigrēšana.
- linča tiesa cilvēku nelikumīga sodīšana (parasti nogalināšana) bez tiesas sprieduma (sākotnēji Amerikas Savienotajās Valstīs).
- valcenieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Valki" iedzīvotāji.
- vidusmuižnieki Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Zirkeln Cirkales muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zlēku pagastā.
- Balduins no Alnas cisterciešu mūks, ko pāvests Gregors VI 1229. gadā nosūtīja kā legātu uz Livoniju, lai izšķirtu strīdu starp Rīgas Doma kapitulu un Brēmenes virsbīskapu par tiesībām iecelt Rīgas bīskapu; noslēdza arī 2 līgumus ar kuršiem; Zemgales bīskaps 1232.–1236.
- ķēvādietis Citu ļaužu dotā iesauka, palama vainižniekiem (Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotājiem).
- civilās aviācijas gaisa kuģis civilās aviācijas gaisa kuģu reģistrā reģistrēts gaisa kuģis, kuru neizmanto militārie, muitas vai Valsts robežsardzes dienesti.
- veronika Cūknātru (vīrceļu) dzimtas ģints ("Veronica"), viengadīgs vai daudzgadīgs lakstaugs, arī puskrūms, kuram raksturīgs auglis - sirdsveida pogaļa un kuru arī kultivē kā krāšņumaugu.
- deviņvīruspēks Cūknātru dzimtas ģints ("Verbascum") \~350 sugas, Latvijā sastopamas 2 autohtonas un 4 adventīvas sugas.
- smaragda čakstvireons čakstvireonu suga ("Vireolanius pulchellus").
- tjami Čami - tautība Vjetnamā un Kambodžā.
- Čehija Čehijas Republika (čehu valodā "Česko"), valsts Centrāleiropā, galvaspilsēta - Prāga, platība - 78866 kvadrātkilonmetri, 10212000 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 13 novadi un 1 galvaspilsēta, robežojas ar Poliju, Slovākiju, Austriju un Vāciju.
- Prāga Čehijas Republikas galvaspilsēta (čehu val. "Praha"), atrodas Vltavas krastos, netālu no tās ietekas Labā, 1243000 iedzīvotāju (2012. g.).
- pienķimenis Čemurziežiem piederīgs, Vidusjūras zemēs un Austrumos savvaļā augošs, Latvijā dārzos kopts augs - veltenisku, zarainu stublāju, daudzkārt plūksnotām, galotnēs īlēnveidīgām lapām, dzelteniem ziediem, ārstniecībā tējai lietotām sēklām.
- anīss Čemurziežu dzimtas ģints ("Anisum"), viengadīgi lakstaugi ar plūksnainām lapām, Vidusjūras apkārtnē, 2 sugas.
- Čupči Čepca - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dambjupītes alas četras nelielas alas Salacas kreisā krasta sāngravā pie Lībiešu pilskalna, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, 3 alas veidojušās sufozijas procesos augšdevona Burtnieku svītas irdenajos smilšakmeņos, lielākā no tām ir 5,2 m gara, 5 m plata un 2,4 m augsta, divas alas ir daudz šaurākas, 8 un 6,5 m garas; ceturtā ala ir mākslīgi izveidota telpa (garums — 4,2 m, platums — 3,3 m augstums — līdz 2,7 m), ar nosaukumu "Dambjupītes pirtiņa".
- barbershop Četrbalsīgs vīru dziedāšanas stils, uzskata, ka tas radies 19. gs. ASV frizieru salonos.
- peļuzirņi Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
- vīķis Četrsēklu vīķis ("Vicia tetrasperma").
- Taču ezeri četru ezeru virkne Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā: Dibena, Dziļais, Leišu un Zāļu ezers; Kokšu ezeri.
- Bačue Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - ciltsmāte, zemkopības aizgādne, kas mācīja cilvēkiem ievērot likumus un tradīcijas, sargāt mieru.
- Idakans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dēmons, kam piemita pareģa spējas un kas varēja uzsūtīt sausumu un kaites.
- Čimalkans Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievība, ko sākotnēji attēloja kā sikspārni, vēlāk tas pārtapa par spalvoto čūsku - Kecalkoatlu.
- Čiminigagua Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - dievs - demiurgs, kas radīja gaismu, izplatīja to pasaulē, radīja cilvēkus, dzīvniekus, sauli un mēnesi.
- Gvahajoke Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kapu dievība, ļauns dēmons, kuram tika upurēti cilvēki, lai novērstu epidēmijas un dabas kataklizmas.
- Čibrafruime Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - kara dievs, karotāju kārtas aizgādnis, dieva Bočikas palīgs.
- Čija Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete, saistība ar zemes auglību, viņa rada mākoņus un lietu.
- Nenkatakoa Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - rituālo dzīru un reibinošā dzēriena čičes dievs, gleznotāju un audēju aizgādnis, kura vienīgais pielūgšanas un godināšanas veids bija rituālas iedzeršanas.
- Vitaka Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - sākotnēji auglības dieviete, sieviešu radošā spēka aizgādne un juteklisko baudu veicinātāja.
- Kučaviva Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - varavīksnes iemiesojums varena vīrieša tēlā.
- Bočika Čibču-muisku (Kolumbija, Venecuēla) mitoloģijā - viena no augstākajām dievībām, kurai piemita saules dieva iezīmes, sabiedrības iekārtotājs.
- Annamas kalni Čiongšona grēda Indoķīnas pussalas austrumu daļā, Vjetnamā un Laosā, garums 1300 km, platums līdz 300 km, augstākā virsotne — 3280 m (Ngoklins).
- Kaļitva Čornaja Kaļitva - upe Krievijā, Belgorodas un Voroņežas apgabalā, Donas labā krasta pieteka, garums - \~150 km.
- uroboross Čūska vai pūķis, kas iekodies savā astē, sens mistisks simbols, kas tradicionāli apzīmē Debesis, Visumu un Mūžību; aplis.
- odze Čūsku apakškārtas dzimta ("Viperidae"), 20-150 cm garas indīgas čūskas, 10 ģinšu, 58 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Vidusjūras zemes dabas apgabals ap Vidusjūru un tās salās, ietver Dienvideiropu un Ziemeļāfrikas piekrasti.
- Pievolga Dabas apgabals Austrumeiropas līdzenumā, Volgas baseina vidusteces un lejteces apvidū, Krievijā, aptuveni no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- Mohosļana Dabas apgabals Bolīvijā ("Llanos de Mojos"), starp Beni un Mamores upi, platība - 180000 kvadrātkilometru, virsa viļņota (200-250 m), XII-VI pārplūst, savanna, mūžzaļie meži.
- Ljanosi Dabas apgabals Dienvidamerikā, starp Andiem un Gvajānas plakankalni, Venecuēlā un Kolumbijā, garums - >1200 km, platums - līdz 450 km.
- Orinokoļana Dabas apgabals Dienvidamerikas ziemeļaustrumos ("Llanos del Orinoco"), Orinoko baseinā, starp Andiem, Gvajānas plakankalni un Gvavjares upi, Venecuēlā un Kolumbijā, garums dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā - 1400 km, platums - 400 km, virsa pārsvarā līdzena.
- Malienas pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienē, platība — 54700 ha, ziemeļos robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, rietumos — ar Trapenes līdzenumu, austrumos — ar Adzeles pacēlumu, dienvidos ieplaka to šķir no Gulbenes paugurvaļņa.
- Veclaicenes pauguraine dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 20300 ha, robežojas ar Vaidavas pazeminājumu, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumu.
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu.
- Sēlijas paugurvalnis dabas apvidus Augšzemes augstienē, Augštaitijas augstienes (Lietuvā) rietumu malas turpinājums, platība — 79000 ha, robežojas ar Taurkalnes līdzenumu, Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senleju, Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumu un dienvidos \~7 km iesniedzas Lietuvas teritorijā.
- Saldus pauguraine dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 123500 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 42-57 km, platums — 21-35 km, robežojas ar Vārmes nolaidenumu, Abavas senleju, Spārenes viļņoto līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu.
- Abavas senleja dabas apvidus Austrumkursas augstienē, platība — 236 kvadrātkilometri, tā ir robežjosla starp Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, ietver Abavas ieleju no Irlavas līdz Kāronei, Imulas un Amulas lejteces kanjonveida ielejas, Slocenes ieleju un Vašlejas ieleju līdz Spirgus ezeram.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
- Aronas paugurlīdzenums dabas apvidus Austrumlatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, stiepjas 62 km gar Vidzemes augstienes dienvidaustrumu nogāzi, Daugavas virzienā paplašinās no 12 km ziemeļaustrumos līdz 36 km dienvidrietumos, robeža iet no Aizkujas gar Kuju un Aivieksti līdz Ļaudonai, gar Vipi un Trepi.
- Limbažu viļņotais līdzenums dabas apvidus Idumejas augstienes rietumu daļā, aptver Limbažu novada dienvidaustrumu daļu, Pārgaujas novada rietumu daļu un Krimuldas novada austrumu daļu, garums ziemeļu dienvidu virzienā - 48 km, platums - līdz 18 km, austrumos robežojas ar Augstrozes paugurvalni, Dienvidos - ar Gaujas senleju, rietumos ar Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu.
- Ugāles līdzenums dabas apvidus Kursas zemienes ziemeļu daļā, platība — 1650 kvadrātkilometru, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu, Pieventas līdzenumu un Rietumkursas augstienes Kurmāles pauguraini.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Zilupes līdzenums dabas apvidus Mudavas (Veļikajas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 75400 ha, garums — 75 km meridionālā virzienā, platums — 5-24 km, robežojas ar Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Abrenes nolaidenumu, Krievijā turpinās kā Īsas līdzenums.
- Abrenes nolaidenums dabas apvidus Mudavas zemienes rietumu malā Latvijas ziemeļaustrumu daļā, austrumos tas iestiepjas tagadējā Krievijas Pitalovas rajonā, kur no Mudavas zemienes pazeminātās daļas to norobežo Ostrovas-Opočkas purvu josla, no Zilupes līdzenuma - purvu virkne ziemeļos no Malnavas, rietumos robeža ar Adzeles pacēlumu ir Kacēnu-Dzērvēnu paugurgrēda un tajā ietilpstošā Viļakas vaļņa austrumu mala.
- Irves līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, aizņem 3-15 km platu joslu Kurzemes pussalas ziemeļu malā, to apskalo Baltijas jūra, Irbes šaurums un Rīgas līcis, robežojas ar Ventavas un Engures līdzenumu, Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Piemares līdzenums dabas apvidus Piejūras zemienē, Baltijas jūras piekrastē, platība — 81800 ha, garums — 55 km, platums — 6-18 km, robežojas ar Piejūras zemienes Ventavas līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Apriķu līdzenumu, Kurmāles pauguraini, Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņoto līdzenumu un Bārtavas līdzenumu.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Embūtes pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidaustrumos, hipsometriski augstākā un paugurainākā augstienes daļa, platība — 69500 ha, robežojas ar Bandavas pauguraini, Pieventas un Vadakstes līdzenumu, Ventas ieleju un Vārtājas viļņoto līdzenumu.
- Metsepoles līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienē uz ziemeļiem no Gaujas, platība — 165800 ha, austrumos robežojas ar Idumejas augstienes Limbažu viļņoto līdzenumu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu, ziemeļos — ar Igauniju, rietumos — ar Piejūras zemienes Vidzemes piekrasti, dienvidos — ar Ropažu līdzenumu.
- Viduslatvijas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 2283 kvadrātkilometri, garums — 66 km, platums no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili) samazinās līdz 15 km austrumu malā (ap Iršiem un Odzienu); Madlienas nolaidenums.
- Madlienas nolaidenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes austrumu daļā, platība — 228300 ha, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 66 km, platums — no 54 km (starp Līgatni un Ikšķili), samazinās līdz 15 km (austrumu malā), rietumos robežojas ar Ropažu līdzenumu, dienvidos — ar Lejasdaugavas senleju, austrumos un ziemeļaustrumos — ar Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Vidzemes augstienes Vestienas pauguraini, Augšrozes pazeminājumu, Piebalgas pauguraini un Mežoles pauguraini, ziemeļos — ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
- Tīreļu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 155200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu un Zemgales līdzenumu.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- Piebalgas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes centrālajā daļā, platība — 72500 ha, garums — 63 km, platums — 6-24 km, robežojas Augšgaujas pazeminājumu, Augšogres pazeminājumu, Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Mežoles pauguraini.
- Augšogres pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība - 41700 ha, šķir Piebalgas un Vestienes pauguraini, garums - 30 km, platums - 10 km.
- Augšrozes pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidrietumu daļā, uz ziemeļiem un rietumiem no Ērgļiem, platība 417 km^2^, šķir Piebalgas un Vestienas pauguraini, garums 30 km, platums 10 km.
- Vestienas pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes dienvidu daļā, platība — 89200 ha, garums — dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā 50 km, platums — 25-30 km, robežojas ar Augšogres pazeminājumu, Augšgaujas pazeminājumu, Alūksnes augstienes Gulbenas paugurvalni, Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumu un Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumu.
- Augšgaujas pazeminājums dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļaustrumu daļā, platība - 86300 ha, rietumos robežojas ar Mežoles, Piebalgas un Vestienas pauguraini, austrumos - ar Trapenes līdzenumu un dienvidos - ar Gulbenes paugurvalni, ziemeļos - ar Igauniju un Aumeisteru paugurvalni.
- Mežoles pauguraine dabas apvidus Vidzemes augstienes ziemeļrietumu daļā, platība — 165700 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 70 km, platums — 18-30 km, ziemeļos robežojas ar Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trikātas pacēlumu un Sedas līdzenumu, ziemeļaustrumos — ar Aumeisteru paugurvalni un Ziemeļvidzemes zemienes Trapenes līdzenumu, austrumos un dienvidaustrumos — ar Augšgaujas pazeminājumu un Piebalgas pauguraini, rietumos — ar Viduslatvijas zemienes Madlienas nolaidenumu un Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Ērģemes pauguraine dabas apvidus Vidzemes ziemeļos, Sakalas augstienes (Igaunijā) dienvidu malā, platība — 42100 ha, garums — 64 km, platums — 7-12 km, robežojas ar Tālavas zemienes Burtnieka un Sedas līdzenumu, Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Acupīti, Sedas senleju, Pedeles ielejveida pazeminājumu.
- Dundagas pacēlums dabas apvidus Ziemeļkursas augstienes ziemeļu daļā, platība — 69600 ha, garums — līdz 42 km, platums — 14-26 km, dienvidos robeža ar Vanemas pauguraini stiepjas gar Valdgali, Laidzi, Laucieni un Dursupi.
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni.
- Trikātas pacēlums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 46800 ha, kas dziļi iesniedzas Sedas līdzenumā, un robežojas ar Vidzemes augstienes Mežoles pauguraini, kā arī ar Idumejas augstienes Gaujas senleju.
- Gaujas senleja dabas apvidus, kas ziemeļos šķir Burtnieka līdzenumu un Trikātas pacēlumu, dienvidrietumos atdala Augstrrozes paugurvalni no Vidzemes augstienes un Limbažu viļņoto līdzenumu no Viduslatvijas nolaidenuma un dienvidos robežojas ar Ropažu līdzenumu, platība — 24300 ha, garums — 85 km, platums — 2-6 km.
- Aumeisteru paugurvalnis dabas apvidus, Vidzemes augstienes ziemeļu atzars, platība — 21800 ha, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā — 22 km, platums — līdz 12 km, lēzeni izliekta loka veidā iesniedzas Tālavas zemienē un atdala Sedas līdzenumu no Trapenes līdzenuma.
- Čertoka ezers dabas liegums (Valnezers), Šķeltovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 53 ha (ezera platība - 1,9 ha), ezerā ūdens ļoti dzidrs (redzamība >12 m), satur sāļus; augu un dzīvnieku maz; Čortoks, Velnezers.
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas.
- Vīķu purvs dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 875 ha, ietilpst Lielauces ezers, ap to izveidojusies purvu un slīkšņu josla un Vīķu purvs jeb Lielauces ezera purvs, konstatētas vairākas retas augu sugas, >20 retu putnu sugu.
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs.
- Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus.
- Švēriņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes novada Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 643 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus.
- Zaķu riests dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 142 ha, izveidots, lai aizsargātu purvainos priežu mežus un medņu riesta vietas.
- Timsmales ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 101 ha, ietilpst Baltezers jeb Timsmales ezers (platība — 45 ha) un tā apkārtne, konstatēta Latvijā aizsargājama augu suga — šaurlapu ežgalvīte.
- Gaviezes āmuļi dabas liegums baltā āmuļa aizsardzībai Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Gaviezes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 105,2 ha, liegumā konstatētas >320 sēklaugu un paparžaugu sugas, no tām 8 sugas (baltais āmulis, Benekena zaķauza, Fuksa un plankumainā dzegužpirkstīte, krāsu zeltlape, lielā raganzālīte, smaržīgā naktsvijole, vīru dzegužpuķe) ir aizsargājamas.
- Badnovas purvs dabas liegums Balvu novada Vecumu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), pārejas un augstais purvs, dzērvenāji aizņem 56,9 ha, to segums 70-80%, aug gk. lielā dzērvene ("Oxycoccus palustris"), ciņainums 40-50%, ciņu augstums — 10-30 cm, ietilpst dabas parkā "Vecumu meži"; Vecumu purvs.
- Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
- Daiķu īvju audze dabas liegums Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. gada (līdz 1999. g. botāniskais liegums, nosaukums - Vidales parastās īves atradne), platība - 51 ha (līdz 1987. g. 7,1 ha), apmēram 70% lieguma teritorijas aizņem ošu audzes, 11% - egļu audzes, 19% - purvs, liegumā konstatēts \~210 sēklaugu un paparžaugu sugu (t. sk. aizsargājamas).
- Laugas purvs dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā Līdzenumā, Lēdurgas un Vidrižu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 755 ha, to veido klajš, akačains un lāmains augstais purvs, ligzdo daudzas putnu sugas, atpūšas un barojas caurceļotāji putni.
- Ventas un Šķērveļa ieleja dabas liegums Kursas zemienes Pieventas līdzenumā, Skrundas un Nīkrāces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 1381 ha, izveidots, lai aizsargātu Ventas ielejas un tās pietekas Šķērveļa posmu ar dziļu upju ieleju un sānu gravu sistēmu, kur ir daudz starptautiskas nozīmes aizsargājamu biotopu.
- Stiklu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Valdgales pagstā un Ventspils novada Puzes un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6636 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu un mežaudžu biotopus, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Puzes smilšu krupja atradne dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 8 ha, izveidots Latvijā reti sastopamā smilšu krupja aizsardzībai.
- Pluču tīrelis dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Ugāles un Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 740 ha, ietilpst 3 nelieli purvi, ir liela biotopu daudzveidība, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Pelcīšu purvs dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 56 ha, ir vairāki pārejas purvu un kaļķaino zemo purvu nogabali, slīkšņas, savdabīgi biotopi.
- Piešdanga Dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Zlēku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 10 ha, ietilpst avoksnājs Ventas labā krasta nogāzē un tam piegulošā teritorija, ir Latvijā vienīgā aizsargājamās lielās kosas atradne, konstatēts >360 sēklaugu un paparžaugu sugu.
- Augstroze dabas liegums Limbažu un Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta ainavu aizsardzības zonā, iekļauj Augstrozes Lielezeru, Dauguļu Mazezeru, Madiešēnu purvu, Vecmuižas purvu, Bisnieku purvu un pauguraino apvidu starp tiem, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (1977.-1987. g. daļā teritorijas dzērvenāju liegums), platība 4007 ha.
- Barkavas ozolu audze dabas liegums Madonas novada Barkavas pagastā un Varakļānu novada Murmastienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 44 ha, sastāv no vairākiem meža nogabaliem, kuros dominē parastais ozols ("Quercus robur") un daudzviet aug parastais osis ("Fraxinus excelsior").
- Kreiču purvs dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā Ludzas novada Blontu un Goliševas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 2273 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, arī aizsargājamas.
- Ovīši Dabas liegums Piejūras zemienes Irves un Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Ances, Popes un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 5078 ha, sastopami dažādi jūrmalas biotopi, konstatētas vairākas retas un saudzējamas bezmugurkaulnieku un augu sugas.
- Ziemupe dabas liegums Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, Dienvidkurzemes novada Sakas un Vērgales pagastā, Valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 2458 ha, liegums izveidots, lai saglabātu retus jūrmalas biotopus (priekškāpas, pelēkās kāpas ar sīkkrūmu audzēm, pelēkās kāpas ar ložņu kārklu, melnalkšņu staignājus, slapjus virsājus ar grīņu sārteni, grīni), konstatētas vairākas retas augu un bezmugurkaulnieku sugas.
- Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
- Raķupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā un Kursas zemienes Ugāles līdzenumā (austrumu daļa), valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 2204 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālu mežu, amatu, kaļķainu augšņu un palieņu pļavu biotopus.
- Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis.
- Platenes purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 455 ha, ietilpst lielākā daļa purva un vairākas purvainas mežaudzes, ir liela aizsargājamās rūsganās melnceres atradne.
- Užava Dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3012 ha, teritorija aizņem \~1 km platu un \~4 km garu joslu Baltijas jūras piekrastē, īpaši aizsargājami ir jūrmalas un pelēko kāpu biotopi, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
- Vitrupes ieleja dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Vitrupes krastos, Limbažu novadā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 126 ha, izveidots, lai aizsargātu retus biotopus, konstatētas 9 aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas un 2 aizsargājamas augu sugas.
- Mērnieku dumbrāji dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Ainažu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 61 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjo platlapju mežu, kurā ir daudz vecu, cilvēka darbības neskartu meža biotopu, konstatētas retas augu un dzīvnieku sugas, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ziemeļvidzemes akmeņainā jūrmala dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas un Liepupes pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība 3371 ha, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., ietilpst 14 km garš Rīgas līča piekrastes posms no Tūjas līdz Dzeņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Karateri Dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 14 ha, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., liegums izveidots izmantotā grants karjerā smilšu krupja aizsardzībai, 1993. g. konstatēts \~500 smilšu krupju.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Bednes purvs dabas liegums Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 30 ha, to veido aizaudzis ezers, kam vidū ir nepārejama slīkšņa, dzērvenāji aug gar purva malām 10-15 m platā joslā, galvenokārt lielā dzērvene.
- Ances purvi un meži dabas liegums Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 10130 ha, ietver arī Skarbas purva liegumu, Mazupes parastās purvmirtes atradnes botānisko liegumu un Putera ezara purva dzērvenāju liegumu.
- Nagļu un Ansiņu purvs dabas liegums Ventspils novada Zlēku pagastā, kopējā platība — 284 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., dzērvenāji aizņem 66,8 ha, segums 60-70%, gk. lielā dzērvene (“Oxycoccus palustris”), purva zemsedzē arī polijlapu andromeda, makstainā spilve, sila virsis, melnā vistene, grīšļi, sfagni.
- Kāla ezera salas dabas liegums Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, liegumā kopš 1999. g. ietilpst 3 lielākās Kāla ezera salas; Tolkas sala (18,6 ha, konstatētas 157 augu sugas), Lielā Vestienas sala (9,6 ha, 121 suga) un Vistu sala (0,68 ha, apšu audzes).
- Īslīce Dabas liegums Viduslatvijas Zemgales līdzenumā, Bauskas novada Īslīces pagasta dienvidu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~0,03 ha, liegums izveidots sarkanvēdera ugunskrupja ("Bombina bombina") aizsardzībai.
- Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
- Šķibu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Bebru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 536 ha, izveidots, lai aizsargātu augstā purva biotopus, konstatētas vairākas retas augu sugas, ligzdo daudzas putnu sugas; aizņem Šķibu jeb Lielā purva (platība 994 ha) lielāko daļu.
- Vērenes purvi dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes un Madlienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1248 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino mežu biotopus.
- Mežmuižas avoti dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 27 ha, liegumu veido Baltijas ledus ezera senkrasta nogāze, ko izvago gravas un avoti, lielākajā — Kaļķugravā ir līdz 14 avotu sistēma.
- Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs.
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Niedrāju-Pilkas purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1041 ha, ligzdo retas un saudzējamas putnu sugas.
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%.
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
- Lieluikas un Mazuikas ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, ietilpst 2004. g. izveidotajā Ādažu aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., veido Lieluikas un Mazuikas ezeri un to apkārtne.
- Seržu tīrelis dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 151 ha, izveidots, lai aizsargātu purva un purvaino mežaudžu biotopus.
- Mazzalvītes purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Zalves pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 267 ha, augstais purvs un neliela upīte, kurā mīt platgalve un strauta nēģis, zemsedzē reti un aizsargājami augi.
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
- Paņemūnes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmalas paugurlīdzenumā, Bauskas novada Brunavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 800 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros un pārmitros lapu koku biotopus, ir nozīmīga putnu ligzdošanas vieta, konstatētas daudzas retas putnu sugas.
- Vāveres ezers dabas liegums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 225 ha, ietilpst ezers, purvs ap to un slapjās melnalkšņa audzes tā apkārtnē, purvā ligzdo daudzas retas putnu sugas, konstatēta arī aizsargājama spāru dzimtas suga - spilgtā purvspāre ("Leucorrhinia pectoralis").
- Nīgrandes meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 62 ha, liegums izveidots, lai saglabātu pārmitrās melnalkšņu audzes, tajā konstatētas arī aizsargājamas sūnu suga - tamarisku frulānija, aizsargājama ķērpju sugas - kastaņbrūnā artonija un zvīņainā telotrēma.
- Garākalna smilšu krupja atradne dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā Dobeles novada Bēnes pagasta dienvidaustrumu daļā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. zooloģiskais liegums), platība - 34,9 ha, izveidots bijušajā grants karjerā, kura vidusdaļā esošajā ūdenskrātuvē mājo Latvijā aizsargājams abinieks - smilšu krupis.
- Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
- Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
- Skujaines un Svētaines ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Penkules, Bukaišu un Tērvetes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 130 ha, izveidots, aizsargātu retus, ES nozīmīgus biotopus, konstatētas daudzas retas augu sugas.
- Lāču purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Salgales pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., 206 ha, >100 ha dzērvenāji, to segums 40-60%, ligzdo un barojas daudzas putnu sugas.
- Lielais purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšgaujas pazeminājumā, Gulbenes novada Rankas pagastā un Smiltenes novada Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 150 ha, dzērvenāji \~12 ha, to segums 70%.
- Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Taurīšu ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalnī, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 2 ha, ietver ezeru un tā apkārtni ar slīkšņām un pārejas purvu, izveidots lai saglabātu 2 aizsargājamas sūnu sugas - Lapzemes āķīti un spīdīgo āķīti.
- Melturu sils dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 288 ha, izveidots Latvijā reti sastopamo bezmugurkaulnieku sugu aizsardzībai.
- Mežole Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 2832 ha, izveidots, lai saglabātu purvu un mežu biotopus, ietilpst Apiņu purvs, Baltais purvs, Krievu purvs un apkārtējie mitrie meži.
- Launkalne Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 172 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē reto un izmirstošo gliemju sugu - ziemeļu upespērleni.
- Šepka Dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes, Palsmanes un Variņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 375 ha, izveidots, lai aizsargātu pasaulē un arī Latvijā retu un izmirstošu gliemju sugu - upespērleni ("Margaritifera margaritifera").
- Spinduļu meži dabas liegums Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Zaubes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 132 ha, izveidots, lai aizsargātu nepārveidotus biotopus, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
- Sproģi Dabas liegums Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 42 ha, iekļautas 7 Ineša salas ar lapkoku audzēm un Sproģu pussala, kurā ir augstais purvs, konstatētas vairākas retas un aizsargājamas augu un putnu sugas.
- Vesetas palienes purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Kalsnavas pagastā un Aizkraukles novada Aiviekstes un Vietalvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 424 ha, izveidots, lai aizsargātu vairākus biotopus Vesetas krastos, kur konstatētas vairākas retas augu sugas.
- Ilziņa ezers dabas liegums Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība — 76 ha.
- Matkules meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Matkules pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 80 ha, izveidots, lai saglabātu dabisko mežu biotopus, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Tumes meži dabas liegums Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Tukuma novada Tumes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība — 68 ha, izveidots, lai aizsargātu boreālo mežu biotopus, tajā ir lielas gada staipekņa audzes.
- Rūjas paliene dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Valmieras novadā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 444 ha, izveidots, lai aizsargātu Rūjas palieņu pļavu biotopus, kas nodrošina dzīves vidi vairākām retām un aizsargājamām putnu sugām.
- Kārķu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Bezdibeņa purvā, Valkas novada Kārķu pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, platība - 316 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., lieguma vidū Bezdibeņa ezers, purvā ligzdo retas un aizsargājamas putnu sugas, migrācijas laikā atpūšas ūdensputni.
- Kreiļu purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā Valmieras novada Kocēnu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~180 ha.
- Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi.
- Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
- Vadaiņa purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 238 ha, ir augstā un pārejas purva, kā arī purvaina meža nogabali, konstatētas vairākas retas putnu sugas.
- Vireši Dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Smiltenes novada Gaujienas un Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Ziemeļgauja", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 292 ha, teritorijā ietilpst Gaujas un tās apkārtnes posms no Vizlas ietekas līdz Vecpalsas ietekai, daudz aizsargājamu biotopu.
- Pirtslīča-līkā atteka dabas liegums Ziemeļvidzemes zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Valkas pagastā, ietilpst Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 241 ha, to veido sarežģits Gaujas vecupju labirints, kurā ir gan nelielas atklātas ūdenstilpes, gan senākas vecupju ieplakas dažādās aizauguma stadijās, ietilpst arī ozolu un liepu tīraudzes, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma.
- Klešniku purvs dabas liegums, atrodas Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novadā Līdumnieku pagastā, platība 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. purvu liegums), aizņem Zabolotjes purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Pīteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Klāņu purvs dabas liegums, atrodas Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, 9-12 km no Baltijas jūras krasta, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, platība — 1615 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., liegumā konstatēti \~530 sēklaugu un paparžaugu sugu un \~160 sūnu sugu.
- Gasparsona purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Lejasdaugavas senlejā Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība - 26,6 ha, augstais purvs, zemsedzē melnā vistene, purva vaivariņš, sila virsis, sfagni.
- Dzelves-Kroņa purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Rīgavas līdzenumā starp Pēterupi un Pusku Saulkrastu novada Sējas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1315 ha, tā lielākā daļa ir augstais purvs, kurā ligzdo daudzas putnu sugas.
- Ellītes purvs dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Taurkalnes līdzenumā, Aizkraukles novada Daudzeses pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1,8 ha, liegums dibināts, lai saglabātu avotus ar neparasta tipa mazmineralizētu sērūdeni.
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
- Riežupe Dabas parks Kuldīgas novada Rumbas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 452 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgo Riežupes ieleju (no Mežvaldes līdz Riežupes ietekai Ventā) un tai piegulošo apvidu.
- Vecumu meži dabas parks Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Balvu novada Vecumu un Žīguru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 7842 ha, izveidots, lai aizsargātu slapjos mežu biotopus.
- Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
- Užavas lejtece dabas parks Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Užavas un Ziru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 1434 ha, iekļauta daļa no Užavas poldera, kas izbūvēts 20. gs. 60. gados, izveidots, lai aizsargātu caurceļojošos un ligzdojošos putnus.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu.
- Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus.
- Sakalas augstiene dabas rajons Igaunijas dienvidos un Vidzemes ziemeļos, starp Rietumigaunijas, Vertsjerva un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemieni, platība - 225000 ha, \~25% Latvijas teritorijā, stiepjas meridionālā virzienā 95 km garas, līdz 37 km platas joslas veidā, Latvijas daļā ir 1 no 6 šīs augstienes dabas apvidiem - Ērģemes pauguraine.
- Austrumlatvijas zemiene dabas rajons Latvijas austrumos, pazeminājumā starp Vidzemes un Alūksnes augstieni ziemeļrietumos, Latgales augstieni dienvidaustrumos un Augšzemes augstieni dienvidos un rietumos, platība - 10818 kvadrātkilometri, garums ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā - 160-170 km, platums - 56-70 km.
- Austrumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā starp Viduslatvijas zemieni austrumos un Kursas zemieni rietumos, platība - 3860 kvadrātkilometru, ziemeļos Abavas un Slocenes senleja to šķir no Ziemeļkursas augstienes, bet dienvidrietumu stūrī Ventas senleja - no Rietumkursas augstienes.
- Rietumkursas augstiene dabas rajons Latvijas rietumu daļā, platība — 330700 ha, garums — 117 km, platums — 24-50 km, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Pieventas līdzenumu, Ventas ieleja to atdala no Austrumkursas augstienes un Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma.
- Viduslatvijas zemiene dabas rajons Latvijas vidusdaļā, aptver Vidzemes dienvidu daļu un rietumu malu, Sēlijas rietumu daļu, lielāko daļu Zemgales un Kurzemes austrumu daļu, lielākais Latvijas dabas rajons, platība — 1324100 ha.
- Mudavas zemiene dabas rajons Latvijas ziemeļaustrumu malā un Krievijas Pleskavas apgabala rietumu daļā, kopējā platība - 13600 kvadrātkilometri (Latvijā 2400 kvadrātkilometri), garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 168 km, platums - no 90 km ziemeļu daļā samazinās līdz 60 km dienvidu daļā, Latvijas teritorijā robežojas ar Latgales augstienes Dagdas pauguraini, Rāznavas pauguraini, Rēzeknes pazeminājumu, Burzavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumu; Veļikajas zemiene.
- Ziemeļkursas augstiene dabas rajons Rietumlatvijā, aizņem ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā orientētu, 90 km garu un 10-28 km platu joslu Kurzemes ziemeļaustrumu daļā, platība - 160200 ha, ietver Dundagas pacēlumu un Vanemas pauguraini, robežojas ar Piejūras zemienes Irves un Engures līdzenumu, Austrumkursas augstienes Abavas senleju un Kursas zemienes Ugāles līdzenumu.
- Idumejas augstiene dabas rajons Vidzemes ziemeļrietumu daļā, garums - 40-60 km, platums - līdz 28 km, aizņem paaugstinājumu starp Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumu rietumos un Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumu austrumos, dienvidoe robežojas ar Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumu un Madlienas nolaidenumu, nodala 3 dabas apvidus: Augstrozes paugurvalni, Gaujas senleju un Limbažu viļņoto līdzenumu.
- Ziemeļvidzemes zemiene dabas rajons Vidzemes ziemeļu daļā, platība — 4952 kvadrātkilometri, garums — 114 km, platums rietumu daļā — līdz 84 km, uz austrumiem pakāpeniski samazinās līdz 2-3 km Vidusgaujas ielejveida pazeminājumā (Vidusgaujas Vārtu šaurumā) un 44 km austrumu daļā, ietver Burtnieka līdzenumu, Sedas līdzenumu, Trikātas pacēlumu un Trapenes līdzenumu; Tālavas zemiene.
- Sietiņieža Velnala dabas un kultūrvēsturisks piemineklis Sietiņieža dienvidu daļā, sākas ar 5 m platu, 4 m augstu un 2,5 m dziļu nišu, bet dziļumā ir tikai 30 cm augsta un 70 cm plata, garums - 10 m; Vellala.
- Krimuldas Velnala dabas un vēstures piemineklis Gaujas nacionālajā parkā, Velnalas klintīs Gaujas labajā krastā, ieeja 8 m virs Gaujas līmeņa, sena pagāniskā kulta vieta; Siguldas Lielā Velnala.
- luminiscences mikroskopija dabiski luminiscentu vai ar fluorohromiem krāsotu objektu izpēte, apgaismojot tos ar īsviļņu (UV) gaismu; priekšrocības: liels kontrasts, raksturīgs attēls; izmanto mikrobioloģijā, virusoloģijā, histoloģijā u. c.
- haki Dabiski zemes iedobumi (piem., Vidusāzijas tuksnešos), kuros lietus laikā sakrājas ūdens un veidojas staigni dubļi.
- veiziniški Dagdas novada Svariņu pagasta apdzīvotās vietas "Veiziniški" iedzīvotāji.
- vecdomieši Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdome" iedzīvotāji.
- Patkula ala daļa no ģeoloģiskā un ģeomorfoloģiskā dabas pieminekļa "Stoķu klints un Patkula ala", atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, lielākā no 4 alām, ko veido sarežģīta sistēma ar daudziem sānzariem, galvenā eja 36 m gara, tās platums - līdz 4 m, augstums - līdz 3,5 m, pie tās izveidojušās vairākas 2,5 m dziļas un 4-5 m platas sufozijas kritenes, alā notiek ziemojošo sikspārņu pētījumi.
- Hūvera dambis dambis uz Kolorado upes, viens no lielākajiem ASV, augstums — 221 m, garums — 360 m.
- Turana Dananga - pilsēta Vjetnamā.
- Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā.
- Dānija Dānijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā "Danmark"), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (t. sk. 2 autonomi - Grenlane un Fēru salas), robežojas ar Vāciju, kā arī ar Ziemeļjūru un Baltijas jūru, bet ar Zviedriju savieno tilts pāri Ēresuna (Zunda) šaurumam.
- dogmisms Dāņu kinorežisoru Larsa fon Trīra un Tomasa Vinterberga inspirēta kustība kinematogrāfijā, kas aicina režisorus atpakaļ pie vienkāršības, atsakoties no mākslīgā apgaismojuma, dārgiem kostīmiem, statiskas kameras u. tml.
- Laņs Caihe Daoisma mitoloģijā septītais no astoņiem nemirstīgajiem, reizēm tiek attēlots kā jauna sieviete, kāds hronists izteicies divdomīgi: “Vīrietis, kas nezināja, kā būt par vīrieti”; Laņs; Laņa.
- Fuego Darbīgs vulkāns Gvatemalā ("Fuego"), Kordiljeru rietumos, Vulkānu grēdā, augstums - 3763 m.
- Maunaloa Darbīgs vulkāns Havajas salā (angļu val. "Mauna Loa"), ASV, augstums - 4169 m, krātera diametrs - līdz 6 km, platība - 10 kvadrātkilometru, izvirdumi reizi 3-4 gados.
- Hvannadalshnukurs Darbīgs vulkāns Islandes dienvidaustrumos ("Hvannadalshnūkur"), klinšaina, izolēta lavas virsotne (nunataks) Vatnajēkudla ledāja dienvidos, augstums - 2119 m (augstākā virsotne Islandē).
- Reinīra kalns darbīgs vulkāns Kaskādu kalnos, ASV (angļu val. "Mount Rainier"), augstums - 4392 m, pēdējais izvirdums 1854. g.
- Lasena smaile darbīgs vulkāns Kaskādu kalnu dienvidos ("Lassen Peak"), ASV, augstums - 3187 m, ietilpst Lasenvolkanika nacionālajā parkā, apkaimē geizeri un karstie avoti.
- Orisaba darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā (sp. val. "Pico de Orizaba"), augstākā virsotne (5700 m) Meksikā, virsotnē 9 ledāji (kopplatība - 9,4 km^2^); Sitlaltepetls.
- Tahumulko Darbīgs vulkāns Kordiljeru Vulkāniskajā grēdā, Gvatemalā, augstākā virsotne Centrālamerikā - 4217 m, andezīta stratovulkāns ar 2 virsotnēm, pēdējais izvirdums 1863. g.
- Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m.
- Haleakala Darbīgs vulkāns Maui salā, Havaju salu grupā (ASV), augstums - 3055 m, krātera apkārtmērs - 45 km, ietverts 1961. g. nodibinātajā nacionālajā parkā 106,8 kvadrātkilometru platībā.
- Njamlagira Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3058 m.
- Njiragonga Darbīgs vulkāns Virungas vulkāniskajā apgabalā Austrumāfrikā, Centrālā Āfrikas grābena paplašinātajā daļā, uz Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas), Ruandas un Ugandas robežrajonā, augstums - 3470 m.
- Parikutins Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā ("Paricutin"), Meksikā, augstums - 2774 m, radies 1943. g. 20. II, 3 gados pacēlies 457 m, 1952. g. beidzis darboties.
- Popokatepetls Darbīgs vulkāns Vulkāniskajā grēdā Meksikā (sp. val. "Popocatepetl"), ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā un otrā Meksikā - augstums - 5452 m, krātera diametrs - 600 m, pēdējais izvirdums 2006. g.
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
- Rīgas motormuzejs darbojas Tehniskās jaunrades, izstāžu un atpūtas centra Mežciems kompleksā, dib. 1989. kolekcijā ir arī Latvijā ražotie "Russo-Balt" un "Ford-Vairogs" automobiļi.
- Viļakas kapuciešu ordeņa klosteris darbojās Viļakā, Klostera ielā 1, dibināts 1936. g., ēka sākta celt 1936. g., pabeigta un iesvētīta 1940. g.; klosteris slēgts 1945. g.; klostera dārzā apbedīts kapuciešu tēvs Filips (N. Turks).
- kuncīts Dārgakmens gaiši rozā, violētā krāsā, atklāts 1902. gadā ASV.
- Cingste Darsas-Cingstes pussalas austrumu daļa, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Fišlande Darsas-Cingstes pussalas rietumu daļa - zemes strēle, uz ziemeļaustrumiem no Rostokas, Vācijā, Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē.
- Dorotheenhof Dārtes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Sabre Datorizēta informācijas un rezervēšanas sistēma, ko 1959. g. ASV izveidoja lidsabiedriba "American Airlines" sadarbībā ar korporāciju "IBM", šī sistēma ir savienota ar Āzijas datorizēto rezervēšanas sistēmu "Fantasia", kas nodrošina pieeju vairāk nekā 600 lidsabiedribām, 200 viesnīcu ķēdēm, kā arī autonomas uzņēmumiem, tūrisma operatoriem, tūrisma aģentūrām, informācijai par prāmju pakalpojumiem dažādās valstīs.
- datu bojāšana datu kļūdaina ievadīšana vai kļūdu rašanās apstrādājamos datos. Vairums datoru izmanto speciālas verifikācijas un validācijas programmas, lai aizsargātu datorus no datu kļūdainas ievadīšanas un lai atklātu bojātos datus.
- Paukulīte Daudzupīte, Vijas pieteka.
- Vecdaugava Daugavas atteka uz dienvidrietumiem no Vecāķiem, kur Daugava ietecēja jūrā līdz 16. gs. vidum, 1567. g. izveidojās gultnes rietumu atzars pašreizējās grīvas vietā.
- sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji.
- Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene.
- Vitkops Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, kur iztek no Aklā ezera, garums - 9 km; Vitkopupīte.
- Žīdupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Valles pagastā, neliels vidusteces posms arī Sērenes pagastā, garums - 7 km; Zīļupīte; Zilupīte.
- Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km.
- Varnaviču strauts Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, iztek no Varnaviču ezera.
- Meža Daugavas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tveras un Smoļenskas apgabalā, garums - 259 km, sākas Valdaja augstienē.
- Olekte Daugavas kreisā krasta pieteka Rīgas pilsētā pie pilsētas robežas, iepretī Krūmiņsalai, tecējums Ķekavas novada Ķekavas pagasta Katlakalnā, Rāmavā un Valdaučos.
- Mālkalne Daugavas kreisā krasta pieteka Salienas pagastā, augštece Vecsalienas pagastā; Lazdukalna upe.
- Silupe Daugavas kreisā krasta pieteka Sventes pagastā, garums - 13 km; Silupka; Vidovka; augštecē Meļņička.
- Līčupe Daugavas kreisā krasta pieteka Tomes pagastā, vidustece Vecumnieku pagastā, garums - 21 km, kritums - 32,8 m; Līču strauts.
- Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte.
- Dubna Daugavas labā krasta pieteka Krāslavas, Daugavpils, Preiļu un Līvānu novadā, garums - 120 km, kritums - 76 m, iztek no Cārmaņa ezera un ietek Daugavā pie Līvāniem, tek cauri Zosnam, kā arī Sakovas, Aksenovas, Višķu un Luknas ezeram.
- Ogre Daugavas labā krasta pieteka Madonas, Vecpiebalgas, Ērgļu, Ogres, Lielvārdes un Ķeguma novadā, garums - 188 km, kritums - 222 m; augštecē arī Ogriņa.
- Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne.
- vecpilieši Daugavpils novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- vitānišķi Daugavpils novada Skrudalienas pagasta apdzīvotās vietas "Vitānišķi" iedzīvotāji.
- sarkanieši Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Sarkaņi" iedzīvotāji.
- Čornaja Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Čornaja" nosaukuma variants.
- Zascenku Dublinīki Daugavpils novada Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Zascenku Dublinieki" nosaukuma variants.
- Bombizas Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Bombizas" nosaukuma variants.
- catlaksieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Catlakši" iedzīvotāji.
- kleķerieši Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Kleķeri" iedzīvotāji.
- Lelī Lauri Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Lauri" nosaukums latgaliski.
- Ūtruo Barauka Daugavpils novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Otrā Borovka" nosaukums latgaliski.
- Daugeln Dauguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- Daurija Daurijas zeme - krievu dotais nosaukums Aizbaikālam un daļēji Pieamūrai (Šilkas, Arguņas, Zejas, Burejas, daļēji Sungari un Usuri baseins), kurā līdz XVII gs. vidum dzīvoja gk. dauri (dahuri); vēlāk šis nosaukums saglabājās gk. Aizbaikālam.
- Dāvids Dāvida dzirnavu avoti - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., tajā ir avotu virkne (>25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī ir daudz dzelzs savienojumu, kas avotu gultni iekrāsojuši rūsganu.
- sudāns Dažādas uzbūves neitrālās azokrāsvielas, ko apzīmē ar skaitļiem I, II, III un IV; histoloģija lieto lipīdu krāsošanai.
- civilinženieris Dažādās zemēs dažādi lietots termins; cariskajā Krievijā - būvinženieris; Francijā - inženieris, kas strādā privātā kompānijā; Vācijā bija civilie un kara inženieri.
- uluss dažām Sibīrijas un Vidusāzijas klejotājtautām - jurtu, kibitku nometne; auls, apdzīvota vieta, ciems; sādža; rajons.
- inaugurāldisertācija Dažās Eiropas valstīs (piem., Vācijā 20. gs. 1. pusē) universitātēs apzīmējums disertācijai, ko iesniedz tai augstskolas fakultātei, kurā vēlas iegūt attiecīgo zinātnisko (parasti Dr.) grādu.
- virtuālais terminālis dažās operētājsistēmās - displeja stacijas loģisks ekvivalents, kas rada ilūziju, ka operētājsistēmas rīcībā ir vairāk ierīču, nekā fizikāli eksistē. Virtuālie termināļi ir loģiski neatkarīgi viens no otra un dod iespēju sadalīt fizikālo resursu izmantošanu laikā.
- serdars Dažās Tuvo Austrumu un Vidējo Austrumu zemēs - karaspēka virspavēlnieks.
- parobs Dažās Vācu ordeņa 15. gs. lēņa grāmatās lietots nosaukums pagasta daļas apzīmēšanai.
- ratifikācija dažās valstīs (piemēram, ASV) - īpaša konstitucionālo labojumu apstiprināšanas kārtība.
- katohits Dažās Vidusjūras salās, it sevišķi KOrsikā atrodams akmens, kas kā magnēts pievelkas cilvēka ādai.
- Rietumsamoa Dažkārt lietots Samoa Neatkarīgās Valsts nosaukums, lai atšķirtu no Amerikāņu Samoa, kas atrodas austrumu pusē.
- Skaņaiskalns dažkārt sastopams Valmmieras novada apdzīvotās vietas "Skaņkalne" nosaukums.
- Amūras zemiene dažkārt tā apzīmē Vidusamūras un Lejasamūras zemieni kopā.
- vudū Dažos Āfrikas rajonos, Dienvidamerikā un Vestindijā izplatīts sargātājgara kults, kurā katoļu priekšstati par svētajiem sajaukušies ar afrikāņu ticējumiem par gariem; īpaši izplatīts Haiti un Dienvidamerikas ziemeļu daļā.
- Vindava Dažos dokumentos minēts Ventspils nosaukums (19. gs. un 20. gs. sākumā).
- desmite Dažos Vidzemes novados 17.-19. gs. pagasta daļas (apakšiedalījuma), sevišķi baznīcas, nosaukums pēc ciematu skaita šādā pagastā.
- gvajakosveķi Dažu Vidusamerikas koku sveķi, ko lieto laku izgatavošanā un medicīnā.
- landgrāfs Dažu zemju valdnieks (viduslaiku Vācijā); šāda valdnieka tituls.
- Lielais Suns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canis Major", saīsinājums "CMa"), kurā atrodas visspožākā pie debesīm redzamā zvaigzne Lielā Suņa α jeb Sīriuss, kā arī mazāk spožās Mirzams, Vezens un Adara; Latvijā novērojams ziemā.
- Buras debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vela", saīsinājums "Vel") Piena Ceļā, Eiropā nav novērojams, spožākā zvaigzne tajā ir Buru γ (1,8. zvaigžņlieluma), kas ir zilganbalta 840 ly tāla zvaigzne.
- Dienvidu Zivs debess dienvidu puslodes zvaigznājs Valzivs tuvumā (latīņu "Piscis Austrinus", saīsinājums "PsA"), Latvijā nav novērojams; spožākā ir balta 1,2. lieluma zvaigzne "Formalhauts".
- Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī.
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī.
- Lira debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lyra", saīsinājums "Lyr"), Latvijā novērojams vasarā, spožākās zvaigznes - Vega un Šeliaks.
- Berenīkes mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs starp Lauvu un Vēršu Dzinēju.
- āditji Debesu dievi vēdiskajā mitoloģijā, dievu mātes, gaismas, taisnīguma, žēlsirdības dievietes Aditi (Visuma) dēli.
- Kaitangata Debesu dieviete maoru mitoloģijā, kas apprecēja kanibālu virsaiti Vatiri un dzemdēja Hemi, varoņa Tafaki tēvu.
- meskals Degvīns, ko Vidusamerikā taisa no meksikāņu nacionālā dzēriena pulkes ("pulque") vai arī no agaves lapām.
- kalipso Deja 4/4 taktsmērā, kas cēlusies no Vestindijas iedzīvotāju dziesmu un instrumentālās mūzikas stila.
- Msinkoalikans Delaveru (ASV austrumi) mitoloģijā - meža gars, kas pārzina medījumu, medību aizgādnis.
- Dēliņu ezers Dēlītis, ezers Vestienas pagastā.
- Vāczemīte Dem. --> Vāczeme.
- Kalabutka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" bijušais nosaukums.
- demokrāts Demokrātiskās partijas biedrs (gk. ASV Demokrātiskās partijas biedrs).
- Desava-Roslava Desava - pilsēta Vācijā.
- daims Desmitcentu monēta (ASV).
- dime Desmitcentu monēta (ASV).
- slaidomārs Desmitkāju vēzis, rozā krāsā, radniecīgs ar omāru, 15-20 cm garš; dzīvo Atlantijas okeāna ziemeļu daļā un Vidusjūrā, >30 m dziļumā.
- espinela Desmitrindes veids, kas dalās divās piecrindēs, atskaņu kārtība: ABBAACCDDC; nosaukts 16. gs. spāņu dzejnieka Vincenta Espinelas vārdā.
- Garezers Detroitas latviešu kopienas īpašums ASV Mičiganas štatā, atrodas 40 km uz dienvidrietumiem no Kalamazū pilsētas, Longleika (Garezera) austrumu krastā.
- Dewen Devēnas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- tarakānu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum blattaria"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- astainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum bombyciferum").
- Heiksa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum chaixii").
- blīvziedu deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum densiflorum"), kas Latvijā ir adventīvs augs, tiek audzēts arī kā krāšņumaugs.
- miltainais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum lychnitis"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- melnais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum nigrum").
- Olimpa deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum olympicum").
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs.
- parastais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum thapsus").
- Pačakuteks Devītais inku valdnieks (valdīja 1438.-1471. g.), kurš paplašināja impēriju un atjaunoja galvaspilsētu Kusko un pasludināja Virakoču par augstāko inku dievu.
- doriskā skaņkārta diatoniska skaņkārta, dabiskais minors ar paaugstinātu VI pakāpi, kas kopā ar toniku veido lielo, t. s. dorisko sekstu.
- Munču ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
- Dibenu ezers Dibena ezers Valkas pagastā.
- Bulduru dārzkopības vidusskola dibināta 1910. g. kā Valsts Bulduru dārzkopības vidusskola, no 1940. g. Bulduru dārzkopības tehnikums, 1964.-2000. g. - Bulduru dārzkopības sovhoztehnikums.
- Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš".
- 11. septembris diena 2001. gadā, kad arābu teroristi pašnāvnieki ar sagrābtām pasažieru lidmašīnām ietriecās Pasaules tirdzniecības centra debesskrāpjos Ņujorkā, Pentagona ēkā Vašingtonā, kā arī avarēja Pensilvānijas štatā un bojā gāja kopumā ap 3000 cilvēku.
- Prezidentu diena diena, ko, godinot prezidenta institūciju, katru gadu februāra trešajā pirmdienā atzīmē Amerikas Savienotajās Valstīs; 22. februārī ir prezidenta Džordža Vašingtona dzimšanas diena, bet 12. februārī - prezidenta Ābrama Linkolna dzimšanas diena.
- jaguārs Dienvidamerikas un Vidusamerikas indiāņu tautu mitoloģijā - simbolizē valdnieka varu, auglību un zemi, un kā nakts dzīvnieks ir cieši saistīts ar garu pasauli.
- ASEAN Dienvidaustrumu Āzijas valstu asociācija (Bruneja, Kambodža, Indonēzija, Laosa, Malaizija, Birma/Mjamna, Filipīnas, Singapūra, Taizeme un Vjetnama; angļu "Association of South-East Asian Nations").
- Dienvidaustrumu Āzija Dienvidāzijas dienvidaustrumu daļa, ietver Idoķīnas pussalu un Malajas arhipelāgu, tajā atrodas Bruneja, Filipīnas, Indonēzija, Kambodža, Laosa, Malaizija, Mjanma (Birma), Singapūra, Taizeme un Vjetnama.
- Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
- Elkazeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" bijušais nosaukums.
- Elkuzeme Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste" senāks nosaukums.
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
- dobeļnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" iedzīvotāji.
- elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
- elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
- Bāta Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas (lielciema) "Vaiņode" daļa, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvotā vieta.
- āžeļnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Āžeļi" (senāk - "Āžeļa muiža") iedzīvotāji.
- dižilmājenieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji.
- dižilmājnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižilmāja" iedzīvotāji.
- dižstroķnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižstroķi" iedzīvotāji.
- katrīnieši Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
- rasūtnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Rasūte" iedzīvotāji.
- Dižlāņi Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" bijušais nosaukums.
- Altenburgskaja Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Altenburg Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- paplatnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplaka" iedzīvotāji.
- Paplakas st. Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Paplakas stacija" nosaukuma saīsinājums.
- pormsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Pormsāti" iedzīvotāji.
- priednieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Priednieki" iedzīvotāji.
- purmsātnieki Dienvidkurzemes novada Virgas pagasta apdzīvotās vietas "Purmsāti" iedzīvotāji.
- secesionists Dienvidnieku (un vergturības) piekritēji ASV pilsoņu kara laikā.
- Dienvidslāvija Dienvidslāvijas Sociālistiskā Federatīvā Republika - valsts Eiropas dienvidu daļā 1945.-1991. g., kuras sastāvā bija 6 republikas - Bosnija un Hercegovina, Horvātija, Ziemeļmaķedonija, Melnkalne, Serbija (ar Kosovas un Vojevodinas autonomajiem novadiem), Slovēnija.
- Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m.
- CrA Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Corona Australis Dienvidu Vainags, debess dienvidu puslodes zvaigznājs.
- Adonai Dieva apzīmējums Vecajā Derībā.
- Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā.
- Rāma Dievība hinduismā, pēc hinduisma tradīcijas septītā Višnu inkarnācija (avatāra); gudra un labestīga valdnieka tēls, kas atspoguļo indiešu nacionālo dzīvesveidu, domāšanu, ētiskos principus un kultūras pamatus.
- Ganga Dieviete, kas personificē Gangas upi, kuras ūdeņi ir svēti visiem hinduistiem; tiek uzskatīts, ka tā izplūst no Višnu kājas pirksta; svētceļnieki te nomazgā no sevis visu ļaunumu, un upes ūdeņos tiek iemesti mirušo pelni.
- trimūrti Dievu trīsvienība brahmanismā un hinduismā (Brahma, Višnu un Šiva).
- Dekeitera Dikeitura - pilsēta ASV, Ilinoisas štatā.
- Dickeln Dikļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dikļu pagastā.
- Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
- Vandzenes parka dīķis dīķis — atrodas Talsu novada Vandzenes pagastā, platība — 1,4 ha.
- Silupīte Dimžavas labā krasta pieteka Vānes pagastā.
- olneškrupji Diskmēļu dzimtas ģints ("Alytes"), ķermenis \~5 cm garš, 2 sugas, izplatīti Viduseiropā un Dienvideiropā, apaugļoto olu virtenes (garumā līdz 170 cm) tēviņš aptin ap pakaļkājām un nēsā līdz izšķiļas kurkuļi, tie attīstās ūdenī; olnēsātājkrupji; olneši.
- ANOVA dispersiju analīze (angļu "Analysis of Variance").
- lakvijole Divdīgļlapju augs krustziežu dzimtā, divgadīgs līdz ilggadīgs, ar koksnainu stumbra daļu, kā laka spīdīgiem zeltaini dzelteniem ziediem; izplatīts Vidusjūras austrumu daļas zemēs; pazīstams kā krāšņumaugs siltumnīcās un telpās.
- schinus Divdīgļlapju augu ģints "Anacardiaceae" dzimtā, krūmi vai puskrūmi ar veselām vai plūksnotām lapām, bieži ar spārnotu kātu, sīkiem ziediem skarās vai neīstos ķekaros un kauliņaugļiem apmēram zirņa lielumā, kādas 12 sugas Dienvidamerikā, Vidusjūras zemēs dažas sugas stādītas kā krāšņuma krūmi.
- peganum Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, puskrūmi, 6 sugas Vidusjūras zemēs.
- scandix Divdīgļlapju augu ģints čemurziežu dzimtā, viengadīgi lakstaugi, kādas 15 sugas Vidusjūras apgabalā, dažas tiek audzētas dārzos.
- pentastemon Divdīgļlapju augu ģints ģīmjziežu dzimtā, 82 sugas gk. ASV, starp tām vairāki iecienīti krāšņumaugi, no kuriem daži sastopami arī Latvijas dārzniecībās.
- odontospermum Divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, 12 sugas Vidusjūras apkārtnē.
- satureja Divdīgļlapju augu ģints lūpziežu dzimtā, gk. aromātiski lakstaugi, puskrūmi un sīkkrūmi plānām lapām un violetiem, sarkaniem vai baltiem ziediem, \~130 sugas siltākos apvidos, īpaši Vidusjūras apkārtnē; kalnumētra; pupumētras.
- malope Divdīgļlapju augu ģints malvu dzimtā, lakstaugi ar auglīšiem, kas novietoti nevien blakus, bet arī viens virs otra; vairākas sugas Vidusjūras zemēs, Latvijā kā krāšņumaugi dārzniecībās.
- lopezija Divdīgļlapju augu ģints naktssveču dzimtā, kādas 12 sugas Vidusamerikā, dažas gaišsarkaniem un purpurkrāsas plankumiem rotātiem ziediem.
- kampečkoks Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, 10-12 cm augsts koks V-Amerikā, parasti līku stumbru, ar stipri līkiem zariem, dzelteniem ziedu ķekariem.
- psoralea Divdīgļlapju augu ģints pākšaugu dzimtā, kādas 130 sugas mēreni siltos apgabalos, starp tām sveķu jeb asfaltāboliņš ("Psoralea bituminosa L.") ir āboliņam līdzīgs puskrūms ar daudz tumšīem dziedzeriem, Vidusjūras apkārtnē; vairākas citas sugas dažkārt krāšņuma augi.
- nonnea Divdīgļlapju augu ģints skarblapju dzimtā, Vidusjūras apgabala lakstaugi, \~30 sugu.
- karikācejas Divdīgļlapju augu ģints, nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- lavanda Divdīgļlapju klases asteru apakšklases panātru rindas lūpziežu dzimtas ģints ("Lavandula"), \~30 sugu, Vidusjūras apgabalā, vairākas sugas kultivē, no ziediem iegūst lavandu eļļu.
- limonija Divdīgļlapju klases augu dzimta ("Limoniaceae"), izplatīta visā pasaulē, bet gk. Vidusjūras apgabalos un Āzijā, lakstaugi, retāk krūmi vai puskrūmi, Latvijā tikai lakstaugi ar veselām lapām un stāvu ziednesi, kam galotnē 1 ziedkopa, \~600 sugu, Latvijā konstatēta 1 ģints - armērijas ar 2 sugām, abas aizsargājamas.
- visnaga Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Visnaga"), Latvijā konstatēta 1 suga.
- vijolīte Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases rinda ("Violales"), kokaugi, lakstaugi ar vienkāršām, veselām, pamīšus, retāk pretēji sakārtotām lapām, auglis pogaļa, 9 dzimtas, 103 ģintis, \~2300 sugu, izplatīti gk. tropu un subtropu joslās.
- carica Divdīgļlapju klases dilēniju apakšklases vijolīšu rindas dzimta "Caricaceae", nelieli koki Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- baldriāns Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), 13 ģintis, >400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- baldriānaugi Divdīgļlapju klases dipsaku rindas dzimta ("Valerianaceae"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, retāk puskrūmi un krūmi ar veselām un saliktām lapām, ziedi sīki, nekārtni, zarainās ziedkopās; baldriāni.
- irbene Divdīgļlapju klases dzimta ("Viburnaceae"), vasarzaļi vai mūžzaļi krūmi, retāk koki, 1 ģints.
- āmulis divdīgļlapju klases dzimta ("Viscaceae"), 8 ģintis, 450 sugu, Latvijā konstatēta tikai 1 ģints.
- kalnrozītes Divdīgļlapju klases dzimta, lakstaugi, līdz 1 m augsti mūžzaļi krūmi Vidusjūras apkārtnē.
- ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
- Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku.
- Vespertilio discolor divkrāsainā sikspārņa "Vespertilio murinus" nosaukuma sinonīms.
- baktriāns Divkupru kamielis ("Camelus ferus"), pārnadžu kārtas kamieļu dzimtas suga, sastopams Vidusāzijā.
- mežakapteinis Divmastu burinieka "malkasjanča" kapteinis 19. gs., kas nepārzināja navigāciju un orientējās pēc piekrastes mežu siluetiem un parasti pārvadāja kokmateriālus no Vidzemes piekrastes līdz Rīgai un Pēterpilij.
- malkasjancis Divmastu burukuģis 19. gs. un 20. gs. sākumā, kas gk. no Vidzemes jūrmalas pārvadāja kokmateriālus līdz Rīgai un Pēterpilij.
- bombarda Divmastu transporta kuģis Vidusjūras baseinā.
- Grūbes ūdenskritums divpakāpju ūdenskritums Vaidavā (augšpus Apes), kopējais augstums — 4,3 m, platums — 12 m, nostiprināts ar betonu.
- divpartiju Divpartiju sistēma - politiska sistēma, kur pie varas pārmaiņus nāk viena no divām valdošajām part. (piem., ASV - Rep. un Dem. part.).
- Popes skābardis dižākais skābardis ("Caprinus betulus") Latvijā, aug Ventspils novadā, Popes pils priekšā, stumbra apkārtmērs - 2,6 m, augstums - 16 m, vainaga projekcija - 17 x 19 m, 1,3 m augstumā stumbrs sadalās 5 žuburos, kas atgādina atvērtu plaukstu ar 5 pirkstiem.
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
- Ķīvmeža dižakmens dižakmens Ventspils novada Piltenes pagastā, mežā, viens no 10 lielākajiem dižakmeņiem Latvijā, garums - 6,35 m, platums - 4,35 m, augstums - līdz 2,8 m, apkārtmērs - 17,5 m, lielākā daļa atrodas virs zemes un ir apaugusi ar sūnām.
- onopordon Diždadži, divdīgļlapju augu ģints kurvjziežu dzimtā, lieli dzeloņaini divgadīgi lakstaugi, kādas 20 sugas gk. Vidusjūras apkārtnē, no tām Latvijas florā retumis sastopams parastais diždadzis.
- Gross-Dueppeln Diždupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Tūteres ozols dižkoks, kas bijis arī upurozols un audzis tagadējā Vecates pagastā, pie Sēļu pagasta robežas, stumbra apkārtmērs — 8,5 m, tajā milzīgs dobums, nolauzts 1967. g. vētrā.
- Aužuļu liepa dižkoks, liepa Dienvidkurzemes novada Vērgales pagastā, Ziemupē, stumbra apkārtmērs - 6,7 m (otra resnākā liepa Latvijā) koka augstums - 18 m, vainaga diametrs - 22 m, stumbrs 2 m augstumā sadalās 2 žuburos; aug klajā laukā, senāk pie liepas bijušas Aužuļu mājas.
- Gross-Lahnen Dižlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- korķozols Dižskābaržu dzimtas ozolu ģints suga ("Quercus suber"), mūžzaļš koks Vidusjūras apgabalā ar biezu korķa slāni uz stumbra un zariem.
- Strohken Dižstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- vaidiņnieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vaidiņi" iedzīvotāji.
- vircenieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Virka" iedzīvotāji.
- vidiņnieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Vidiņi" iedzīvotāji.
- vecvāgarnieki Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvāgares" iedzīvotāji.
- Vecvagāres Dobeles novada Penkules pagasta apdzīvotās vietas "Vecvagares" nosaukuma variants.
- druvenieki Dobeles novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Druva" iedzīvotāji.
- Gala muiža Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" bijušais nosaukums.
- galātnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Galāti" iedzīvotāji.
- kokmuižnieki Dobeles novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Kokmuiža" iedzīvotāji.
- Dobele Dobeļupe, Virgas pieteka.
- saiga Dobradžu dzimtas suga ("Saiga tatarica"), neliels pārnadzis dzīvnieks (stepēs, pustuksnešos) ar dzeltenpelēku apmatojumu un neproporcionāli lielu galvu un kumpainu purnu, izplatīti Vidusāzijā, Ziemeļķīnā un Mongolijā.
- Dodkas ezers Dodkas ezers - atrodas Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 22,6 ha; Dotka.
- sinorija Dodžu valdība Venēcijā.
- darba grāmatiņa Dokuments, kurā tiek ierakstītas darbinieka darbavietas un ieņemamie amati un kurš apliecina viņa darba stāžu. Kopš 20. gs. 90. gadiem darba grāmatiņa kā darba stāža apliecinošs dokuments vairs netiek lietota (izņemot par pagājušiem periodiem), jo šo funkciju pilda LR Valsts ieņēmumu dienesta centralizēta uzskaite par katra darbinieka nomaksāto ienākuma nodokli un nostrādāto laika periodu.
- dollars Dolārs - ASV un dažu citu valstu naudas vienība.
- dollers Dolārs - ASV un dažu citu valstu naudas vienība.
- Dominikāna Dominikānas Republika - valsts Vidusamerikā, Lielajās Antiļu salās, Haiti salas austrumos (angļu val. "Dominicana"), platība - 48700 kvadrātkilometru, 9,5 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Santodomingo, administratīvais iedalījums - 31 province un Nacionālais distrikts, sauszemes robeža ar Haiti.
- Dominika Dominikas Sadraudzība - valsts Vidusamerikā, Mazajās Antiļu salās ("Dominica"), platība - 751 kvadrātkilometrs, 72800 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Rozo, administratīvais iedalījums - 10 pagastu.
- Bitjuga Donas kreisā pieteka Krievijā, Tambovas un Voroņežas apgabalā, garums - 379 km, tek pa Okas-Donas līdzenumu, vidustecē un lejtecē ieleja plaša, vietām purvaina.
- Doneca Donas labā krasta pieteka Krievijā un Ukrainā (kur saucas "Siverskijdoneca"), garums – 1053 km, sākas Viduskrievijas augstienē.
- Donavvērte Donauvērta - pilsēta Vācijā.
- valahi Donavas kņazistes Valahijas iedzīvotāji.
- gospodars Donavas kņazistu Moldovas unn Valahijas valdnieku tituls 14.-19. gadsimtā.
- Inna Donavas labā krasta pieteka, garums - 525 km, sākas pie Bernīna masīva Šveicē 2480 m vjl., tālāk plūst Austrijā un Vācijā, ietek Donavā pie Pasavas.
- Augšdonava Donavas posms no iztekas līdz Vīnei, garums - \~920 km.
- Vidusdonava Donavas vidusposms no Vīnes līdz Dzelzs vārtiem, garums - \~970 km.
- VND Dongs; Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valūtas kods, sīknauda - hao = 0,1 dongs un xu = 0,01 dongs.
- Ziļma ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā.
- Dzeņaukas ezers Dovales ezers Aizkalnes un Vārkavas pagastā.
- Vāļi Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Vāļukalns" otrs nosaukums.
- Draudzes konvents draudzes pārvaldes institūcija Vidzemē no 17. gs. līdz 1918. g., kas pārzināja draudzes skolas un ceļus, pieņēma draudzes ārstus, vēlēja draudzes un baznīcas priekšniekus.
- Draugaļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Draugoļa ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Draugoļu ezers Draugolis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Badenhof Drieliņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā.
- Doberūcis Dūberiucis - Sudarbes pieteka Balvu novada Vectilžas pagastā.
- Aliute Dubnas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Višķu pagastā.
- Vērdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
- Vierdeņi Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
- Vierdeni Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Vylki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Vilki" nosaukums latgaliski.
- Vyselki Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Viselki" nosaukums latgaliski.
- Duckershof Dūķeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- Dūma Dūma ezers - Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Viola persicifolia dumbrāja vijolītes "Viola stagnina" nosaukuma sinonīms.
- īsmatīši Dumpinieki; nosaukums radies 1798. gadā Veksdorfas dumpja laikā, kad īru katoliskie lauku iedzīvotāji nocirpuši matus īsus.
- Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Dondangen Dundagas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- valpenieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
- valpnieki Dundagas novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Valpene" iedzīvotāji.
- vaidenieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji.
- vaidnieki Dundagas novada Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" iedzīvotāji.
- Vādzerciems Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vādzere" nosaukuma variants.
- vīdalnieki Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Vīdale" iedzīvotāji.
- Dūņupe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
- Tiltakalnu upe Dūņupīte, Vaidavas pieteka.
- Atupe Durbes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Vērgales un Sakas pagastā, vidustecē arī robežupe ar Dunalkas pagastu, garums - 6 km; Mazupe.
- Ilmuts Durbes kreisā krasta pieteka Dunalkas pagastā, augštece Vērgales pagastā, garums - 6 km.
- Kārpa Durbes kreisā krasta pieteka Sakas pagastā, izteka un augštece Vērgales pagastā, garums - 8 km.
- Akmene Durbes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, augštece Aizputes pagastā, garums - 15 km; Akmensupe; Akmeņupe; Vīcupe; Vicupīte; Viče; Vīčupe.
- dižlāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Dižlāņi" iedzīvotāji.
- katriņnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Katriņa" iedzīvotāji.
- lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji.
- lazdenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lazdasmuiža" iedzīvotāji.
- lekšenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lekši" iedzīvotāji.
- mazdupļenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazdupļi" iedzīvotāji.
- mazilmājnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Mazilmāja" iedzīvotāji.
- vecpilnieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" iedzīvotāji.
- Duhren Dūres muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Dūres pagastā.
- Duhrenhof Dūres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Mazdursupe Dursupes kreisā krasta pieteka Talsu novada Balgales pagastā, Sēņgrāvja un Vārngrāvja satekupe, garums - 8 km; Sēņu grāvis.
- Dutkenshof Dutkas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
- ani Dzegužputnu ģints, gk. Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- Lejenieki Dzejnieka Viļa Plūdoņa memoriālais muzejs, atrodas Bauskas novada Ceraukstes pagastā V. Plūdoņa dzimtajās mājās, dibināts 1963. g., regulāri rīko mākslas un dzejas dienu pasākumus.
- akins Dzejnieks, dziesminieks (dažās Vidusāzijas zemēs); savus dzejoļus (improvizācijas rečitatīva formā) skandēja dombras pavadījumā.
- kaperkrūms Dzeloņainais kaperi, puskrūms (Kaukāzā, Vidusāzijā).
- vošērija Dzeltenzaļo aļģu nodalījuma heterosifonu klases ģints ("Vaucheria"), līdz 40 cm garas, zarotas pavedienveida aļģes, kuru laponis nav sadalīts šūnās, \~60 sugu, Latvijā konstatēts 10 sugu.
- Ilmāja Dzelzcela stacija pie dzelzceļa līnijas Rīga-Saldus-Liepāja, atrodas Vecpils pagastā.
- Avīkne Dzelzceļa pietura Auces novada Vītiņu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 106 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g.
- Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts.
- Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
- Anuži Dzelzceļa pietura Kuldīgas novada Alsungas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 47 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe.
- Drusti dzelzceļa pieturas punkts Smiltenes novada Drustu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 120 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Drosten", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Bērziņi Dzelzceļa pieturas punkts Ventspils novada Ziru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ventspils–Liepāja, 31 km no Ventspils dzelzceļa stacijas.
- Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
- Elkuzeme Dzelzceļa pieturpunkts Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kalēti-Priekule-Vaiņode, 10 km no Priekules dzelzceļa stacijas, atklāts 1917. g. ar nosaukumu "Augusthof", 1918.-1920. g. saucās "Augustmuiža", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Galgauska Dzelzceļa pieturpunkts Gulbenes novada Galgauskas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 166 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas.
- Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā.
- Alsunga dzelzceļa stacija Alsungas pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ventspils-Liepāja, 54 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1932. g. pie dzelzceļa līnijas Liepāja-Kuldīga; 1916.-1924. g. pie šaursliežu dzelzceļa dzelzceļa līnijas Pāvilosta-Alšvanga pastāvēja dzelzceļa stacija Alšvanga (Alsunga).
- Balvi Dzelzceļa stacija Balvu novada Kubuļu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 208 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1902. g. ar nosaukumu "Bolowsk", 1919.-1934. g. saucās "Bolvi".
- Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi".
- Amata dzelzceļa stacija Cēsu novada Drabešu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 83 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Putra", tagadējais nosaukums kopš 1920. g.
- Ieriķi dzelzceļa stacija Drabešu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijām Meitene-Rīga-Lugaži un Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 74 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1889. g. ar nosaukumu "Ramotzky", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada.
- Dzērbene Dzelzceļa stacija Dzērbenes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Ieriķi-Gulbene-Vecumi, 110 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Serben", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene".
- Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
- Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Gulbene Dzelzceļa stacija pie līnijām Ieriķi-Gulbene-Vecumi, Pļaviņas-Gulbene un šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 211 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1903. g. ar nosaukumu "Alt-Schwanenburg", 1919.-1928. g. saucās "Vecgulbene".
- Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Burzava Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 97 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. ar nosaukumu "Ilzēni", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
- Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919.g.
- Bāle Dzelzceļa stacija Valmieras novada Kauguru pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 114 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g.
- Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
- Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- jakamari Dzeņu putnu dzimta ar vairākām ģintīm Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- Kapupīte Dzeņupīte, Vaives pieteka.
- Veismaņu upe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
- Veismaņupe Dzeņupīte, Vaives pieteka.
- Ņamupīte Dzeņupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Vaives pagastā.
- Vilkupīte Dzestrenes labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Dzērbenes pagastā, garums - \~4 km; Kurmīšupīte; Vilkupe.
- Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus.
- bards Dziesminieku konkursa uzvarētājs Velsā.
- Dziļūksnietis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
- Dziļūksnītis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
- Dziļūkstis Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
- Dziļūksnītes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
- Dziļūkstes ezers Dziļūksnis, ezers Vaives pagastā.
- zagss Dzimtsarakstu birojs jeb Valsts civilstāvokļa aktu reģistrācijas nodaļa (saīs. no krievu "zapis aktov graždanskogo sostojaņija"); zakss.
- Rideļu dzirnavezers dzirnavezers Tukuma novada Engures pagastā, Kalnupes ielejā, platība — 45 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofa, vidēji aizaugusi ūdenstilpe; Rīdeļu ezers; Stulbais ezers; Stulbis; Vanadziņš.
- Vītiņu dzirnavezers dzirnavezers Vītiņu pagastā, platība - 2,5 ha.
- Pilsētas dzirnavezers Dzirnavu ezers Valmieras pilsētā.
- Dzirnavu upe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Pūņa Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Ragana Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Zeļļupe Dzirnavupe, Ventas pieteka.
- Pūņupe Dzirnavupes paralēls nosaukums posmā no Kāžezera līdz Zlēku dzirnavezeram, Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Pieņupe Dzirnupes labā satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- sīvī Dzīves gājuma apraksts (CV).
- tārps Dzīvnieks, kas pieder pie kāda no bezmugurkaulnieku tipiem (piemēram, plakantārpiem, velteņtārpiem, posmtārpiem); vairāku bezmugurkalnieku tipu kopīgs nosaukums ("Vermes").
- Burtnieku nams dzīvojamais nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 38, tika uzcelts 1907. g. par uzņēmēja un mecenāta A. Dombrovska līdzekļiem, lai tajā ierādītu dzīvokļus ievērojamiem latviešu kultūras un mākslas darbiniekiem.
- Votergeita Dzīvokļu, viesnīcu un biroju ēku komplekss ASV galvaspilsētā Vašingtonā, kur, gatavojoties 1972. g. prezidenta vēlēšanām Demokrātiskās partijas nacionālā komiteja īrēja mītni, bet Republikāņi mēģināja šajās telpās uzstādīt noklausīšanās ierīces.
- viklifieši Dž. Viklifa mācības piekritēji; 1415. g. viņš pasludināts par ķeceri.
- Baladeva Džainisma mītā par pasaules attīstību viens no garīgajiem un laicīgajiem vadoņiem - šalakapurušām, viens no varoņu trijotnes, Vāsudevas vecākais brālis un Prativāsudeva ir viņa ļaunais ienaidnieks.
- Džama kalns Džama kalns - augstākā virsotne Vidusafganistānas (Hazaradžati) kalnos, augstums -4182 m.
- Čambala Džamnas labā krasta pieteka (Gangas baseinā) Indijā (angļu val. "Chambal"), garums - \~960 km, sākas Vindjas kalnos.
- Džavahetijas-Armēnijas Džavahetijas-Armēnijas kalniene Aizkaukāza kalnienē, Armēnijas kalnienes ziemeļaustrumu daļa starp Mazo Kaukāzu ziemeļos, Turciju un Irānu dienvidos, Gruzijā, Armēnijā un Azerbaidžānā, ietver Džvahetijas, Karabahas kalnieni, Džvahetijas, Gegamas grēdu, Vardenisa, Zangezuras grēdu, Aragaca masīvu, Lori ieplaku, Ļeņinakanas plato, Ararata līdzenumu, Sevana ieplaku.
- Dakota Džeimsa - upe ASV, Misūri pieteka.
- JEP Džērsijas mārciņa; Džērsijas Teritoriālās Vienības valūtas kods, sīknauda - penss.
- diksilends Džeza mūzikas stils, kas radies 20. gs. sākumā ASV dienvidu štatos; polifonisks, improvizatorisks spēles veids, vienkāršs ritms; noteikts orķestra instrumentālais sastāvs.
- budžuani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bulunani Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- bununi Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- busjuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- nuni Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- ša Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- taimini Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- tulaji Džuani tautas cilšu grupa, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomajā reģionā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā), animistiskie ticējumi, ticība Visumā mītošiem gariem, senču kults.
- Ketubim Ebreju Bībeles (Vecās Derības) trešā daļa (Psalmi, Pamācības, Ījaba grāmata, Augstā dziesma, Rutes grāmata, Raudu dziesmas, Mācītājs, Esteres, Erzas, Nehemijas grāmata un Laiku grāmatas).
- Tora Ebreju Bībeles pirmās piecas grāmatas, kas atbilst Pentateiham jeb Vecās Derības pirmajām piecām grāmatām (Mozus grāmatām).
- Simona Vīzentāla centrs ebreju cilvēktiesību organizācija, kura nodarbojas ar ebreju holokausta problēmu skaidrojumu un apkaro antisemītismu, tās sēdeklis atrodas Losandželosā, dibināta pēc Simona Vīzentāla iniciatīvas.
- Estere Ebreju mitoloģijā - un Bībelē, Vecajā Derībā, tā paša nosaukuma grāmatas varone, valdnieka Kserksa I jaunā sieva, kas izglāba ebrejus no iznīcināšanas Persijā.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- izredzēto tauta ebreju tautas apzīmējums Vecajā Derībā (5. Mozus, 7:6).
- tetragramma Ebreju Vecā derībā sastopamie 4 burti "jhwh" Dieva apzīmēšanai, kas kalpo arī par Dieva klātesmes simbolu un aizsardzībai uz baznīcām, zvaniem un bībelēm un tiek izmantots eksorkisma nolūkā uz talismaniem un aizsardzībai pret zibeni, negaisu, mēri, ugunsgrēku u. tml.
- Alpi Ectāles Alpi - kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - \~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi.
- Eda Ēda, Ventas pieteka.
- Ede Ēda, Ventas pieteka.
- Ēde Ēda, Ventas pieteka.
- Edus upe Ēda, Ventas pieteka.
- Ēdus upe Ēda, Ventas pieteka.
- Vārme Ēdas kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, garums - 15 km, kritums - 27 m, izveidojas, satekot Ķīšupei un Palīcei.
- Edwahlen Ēdoles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- vecmuižnieki Ēdoles pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
- vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji.
- Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants.
- Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra.
- Herišefs ēģiptiešu mitoloģijā - Hērakleopoles (Vidusēģiptē) dievs, kuru attēloja kā cilvēku ar auna galvu, viņš bija "tuvais dievs", kas apūdeņo zemi un apsargā ūdens avotus, atzinību un izplatību visā Ēģiptē šis kults neguva.
- Šu Ēģiptiešu mitoloģijā - starp debesīm un zemi esošā gaisa dievs, viens no Visuma pirmsākumiem un pirmelementiem, viens no mirušo tiesas kolēģijas locekļiem.
- Ah Ēģiptiešu mitoloģijā - viens no dabas un Visuma pirmelementiem, arī cilvēka būtības daļa, proti, tā cilvēka substance, kas pēc nāves nokļūst mirušo valstībā.
- Puekelsdorf Eichenangern - Stakenberga (Stāgelberga) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Alojas pagastā.
- sekurinēga eiforbiju dzimtas ģints ("Securinega"), krūmi vai nelieli koki, Vidusjūras apkārtnē, Āzijā, Āfrikā un Dienvidamerikā, Latvijā samērā reti kā krāšņumaugu kultivē 1 sugu.
- Heydekenhof Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
- Austrumeiropa Eiropas daļa, kurā pēc 2. pasaules kara ietilpa PSRS un tās sabiedrotās: Austrumvācija (VDR), Polija, Čehoslovakija, Ungārija, Rumānija, Bulgārija.
- ELJA Eiropas latviešu jaunatnes apvienība, kas apvieno Lielbritānijas, Skandināvijas un Rietumvācijas latviešu jaunatni, dib. 1954. g. Annabergā Vācijā.
- Oberons Eiropas mitoloģiskajā tradīcijā - cilvēkiem labvēlīgs feju karalis; tēls sastopams vairāku rakstnieku - Čosera, Vīlanda, Šekspīra - darbos.
- Sudas purvs Eiropas nozīmes biotops Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Cēsu novada Līgatnes pagastā un Siguldas novada Mores pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, platība — 2575 ha, tajā ir 33 ezeri, daudz akaču un lāmu, bagāta ornitofauna, ligzdo arī aizsargājamas putnu sugas.
- trešās teritorijas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas: Vācijas Federatīvajā Republikā - Helgolandes sala, Bizingenas teritorija, Spānijas Karalistē - Seūta, Melilja un Kanāriju salas, Itālijas Republikā - Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi, Francijas Republikā - Francijas Republikas aizjūras departamenti, Grieķijas Republikā - Atosa kalns.
- OV Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis (pirms 2003. g. 1. februāra: Eiropas Kopienu Oficiālais Vēstnesis).
- eiro Eiropas Savienības valūta kopš 1999. g. 1. janvāra; sīknauda - cents; eiro tiek izmantots Austrijā, Beļģijā, Francijā, Grieķijā, Horvātijā, Igaunijā, Īrijā, Itālijā, Kiprā, Luksemburgā, Maltā, Nīderlandē, Portugālē, Latvijā, Lietuvā, Slovākijā, Slovēnijā, Somijā, Spānijā, Vācijā, kā arī Andorā, Ālandu Salās, Francijas Dienvidjūru un Antarktikas Zemēs, Francijas Gviānā, Gvadelupā, Majotā, Martinikā, Melnkalnē, Monako, Reinjonā, Sanmarīno, Senbartelmī Kopienā, Senpjēras un Mikelonas Teritoriālajā Kopienā un Vatikānā.
- Eirovīzija Eiropas TV kompāniju sadarbība attiecībā uz TV programmu pārraidi, pārsvarā izklaides (mūz. festivāli) un sporta programmas.
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- eirodolāri Eiropas valstu bankās noguldīti naudas līdzekļi ASV dolāros.
- EVEA Eiropas Vēja enerģijas asociācija.
- EAA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency").
- EEA Eiropas Vides aģentūra ("European Environment Agency").
- JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus").
- Luterštate Eislēbene, pilsēta Vācijā.
- Lubjanka Ēka Maskavā Lubjankas laukumā, kur atradās VDK galvenā mītne un arī cietums; šeit tika turēti, spīdzināti un nogalināti daudzi no 1940.-1941. gadā arestētajiem un deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem.
- Stūra māja ēka Rīgā, Brīvības un Stabu ielas stūrī, kur padomju okupācijas laikā atradās Valsts drošības komiteja.
- ekvivalences nolieguma operācija ekskluzīvā VAI operācija.
- maranata Ekstātiska kristiešu sekta, kas izveidojās 20. gs. 60. gados izstājoties no Vasarasvēku draudzes (vārds aramiešu valodā nozīmē - "mūsu Kungs ir nācis").
- Forburga Ēku komplekss Rīgā starp Eksporta, Sakaru, Ausekļa ielu un Vašingtona laukumu, uzbūvēts 1913.-1914. g.
- Konventa sēta ēku komplekss Rīgā, Kalēju ielā 9/11, Vecrīgā starp Kalēju un Skārņu ielu, kopējā platība - 260 kvadrātmetri.
- Bloka muižiņa ēku komplekss Rīgā, Vienības gatvē 27, kas celts kā priekšpilsētas muižas apbūve, atbilst krievu klasicisma stilam un ir vienīgais šāda veida arhitektūras paraugs Rīgā.
- Ēķengrāves dīķis Eķengrāves dīķis Viesītes pagastā.
- volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V.
- zemspriegums Elektriskais spriegums, kas ir mazāks par 1000 V.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- elektriskā izlāde gāzēs elektriskās strāvas plūšana gāzēs; norisinās, mainoties gāzes stāvoklim (Voltas loks, dzirksteļizlāde, koronizlāde u. c.).
- elektriskā instalācija elektrisko kabeļu un vadu kopums, ko izmanto zemsprieguma (līdz 1000 V) elektriskās enerģijas sadalei tās patēriņa vietās.
- JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company").
- ekskluzīvā VAI elements elektroniskā loģiskā shēma, kuras izejas signāls vienāds ar loģisko 1 (patiess) tad un tikai tad, kad viens no tās ieejas signāliem vienāds ar loģisko 1, bet visi pārējie - ar loģisko 0 (aplams); pretējā gadījumā izejas signāls vienāds ar loģisko 0. Šī shēma realizē loģisko ekskluzīvā VAI operāciju.
- loģiskais elements elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- ventilis elektroniska shēma, kas realizē vienu no Būla algebras funkcijām: UN, NE, VAI, UN-NE, u. c.
- hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā.
- autoelektronu emisija elektronu emisija no vadošām cietvielām un vadošiem šķidrumiem lielā ārējā elektriskajā laukā (E \~ 10^9^ V/m).
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- Zvirbuļu kalns elipsoidāls morēnu lielpaugurs Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines rietumu malā, Ogres novada Taurupes pagastā, garums — 0,9 km, platums — 500 m, absolūtais augstums — 152,4 m vjl., relatīvais augstums — 15-25 m.
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
- Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Lielā Emajegi Emajegi lejtece no Vertsjerva ziemeļaustrumiem līdz Peipusam, garums - 150 km.
- Mazā Emajegi Emajegi upes augštece no iztekas līdz Vertsjerva ezera (Vircezera) dienvidu galam, garums - 82 km.
- Embera Emberas-Vounānas komarka Panamā.
- vārķenieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vārķe" iedzīvotāji.
- vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji.
- Emsa Emsas līcis - Emsas upes izveidots estuārs Ziemeļjūrā, uz Vācijas un Nīderlandes robežas.
- Annarbora Enārbora, pilsēta ASV.
- Ehnau Ēnavas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- Britu enciklopēdija enciklopēdija angļu valodā, viens no vecākajiem universāliem enciklopēdiskiem izdevumiem pasaulē, pirmo reizi izdota Edinburgā (1768-71), 1920 redakcija pārcēlās uz Čikāgu, ASV.
- Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J).
- megaelektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (MeV) fizikā - miljons elektronvoltu.
- Engures upe Engures ezera noteka uz Rīgas jūras līci, kas līdz Engures kanāla izrakšanai 1842. g. bija vienīgais savienojums ar jūru; Engure; Engurupīte; Vecupe.
- Riekte Engures kreisā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, augštece un lielākā daļa tecējuma Ugāles pagastā, garums - 12 km; Riekste; Riekstustrauts.
- Dūņupe Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Ugāles pagastā, garums - <1 km, iztek no Dūņezera.
- Dūņupīte Engures labā krasta pieteka Ventspils novada Usmas pagastā, iztek no Lakšezera, garums - \~2 km.
- Anistona Enistona, pilsēta ASV, Alabamas štatā.
- Engelzeem Eņģeļu muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- morāvieši Episkopāla kristīgi protestantiskā baznīca, kas izveidojusies no agrākajiem "Bohēmijas brāļiem", mūsdienās gk. ASV, nelielas draudzes arī Lielbritānijā un citur Eiropā.
- derby Epsomas (Anglijā) skriešanās godalga, nosaukta lorda Dabi (Derby) Vārdā, kas šādu sportu veicinājis.
- Erfte Erfta - upe Vācijā.
- vīgantieši Ērģemes pagasta apdzīvotās vietas "Vīganti" iedzīvotāji.
- zemeņkoks Ēriku dzimtas ģints ("Arbutus"), mūžzaļš koks vai krūms (visvairāk izplatīts Ziemeļamerikā un Vidusjūras zemēs), kuram ir veselas lapas, balti ziedi ķekaros un zemenēm līdzīgi augļi.
- mellene Ēriku dzimtas ģints ("Vaccinium"), 3 sugas.
- brūklene Ēriku dzimtas suga ("Vaccinium vitis-idaea", senāk "Rhodococcum vitis-idaea"), mūžzaļš puskrūms ar baltiem vai rožainiem ziediem un sarkanām ogām.
- parastā mellene ēriku ģints suga ("Vaccinium myrtillus"), vasarzaļš puskrūms ar zili melnām ogām, kuras klāj apsarmojums.
- Haeringshof Eriņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Eritreja Eritrejas Valsts - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (tigriņu val. "Ērtra"), Sarkanās jūras krastā, platība - 121144 kvadrātkilometri, 5,65 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Asmera, administratīvais iedalījums - 6 zobas.
- eritrejieši Eritrejas Valsts pamatiedzīvotāji.
- Hermannshof Ermaņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- Ermīte Ērmīte, Vārzgūnes ezera pieteka.
- MED-Invest ES programma, kas sadarbībā ar Eiropas MVU un profesionālajām struktūrām atbalsta sadarbību MVU attīstībai Vidusjūras valstīs ārpus ES.
- Ašvila Ešvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā.
- etalonprogramma "Dhrystone" etalonprogramma, ko izmanto, lai noteiktu un salīdzinātu dažādu datoru veiktspēju, tiem izpildot vispārēja rakstura instrukcijas. Veiktspēja tiek raksturota ar šīs programmas izpildes reižu skaitu sekundē.
- olsterieši Etniska grupa Ziemeļīrijā (Olsterā), runā angļu valodas dialektā ar īru vārdu piejaukumu, cēlušies no angļu un skotu kolonistiem (ieceļojuši gk. XVII gs. pēc īru sacelšanās apspiešanas), ar kuriem daļēji saplūduši vietējie īri, un paši sevi dēvē par angloīriem un skotoīriem, ticīgie - protestanti (anglikāņi, prezbitāņi u. c.).
- iruli Etniska grupa, dzīvo Indijas dienvidu daļā, izklaidus mežu un kalnu rajonos, valoda pieder pie dravīdu saimes, tuva tamilu valodai, reliģija - hinduisms (Višnu kults), animistiski ticējumi.
- autohtonā minoritāte etniska minoritāte, kas pastāvīgi dzīvo etnoģenētiskajā minoritātes teritorijā, piemēram, lībieši Latvijā, velsieši Lielbritānijā, sorbi Vācijā.
- žemaiši Etnogrāfiska grupa Lietuvas rietumu daļā (Žemaitijā), kura 13. un 14. gadsimtā cīnījās pret Vācu ordeņa agresiju un 15. gadsimtā iekļāvās Lietuvas lielkņazistē.
- truhmēņi Etnogrāfiska grupa, dzīvo vairākās apmetnēs Krievijas Stavropoles novada ziemeļos un austrumos, runā turkmēņu valodas dialektā, to senči ap XVII-XVIII gs. miju ienākuši no Mangišlakas pussalas, kur atdalījušies no čoudoru, igdiru un sojunadžu ciltīm.
- Maliena Etnogrāfisks Latvijas novads Vidzemes ziemeļaustrumos; tā robežas nosacītas, aizņem tagadējo Alūksnes novadu, daļu Smiltenes un Gulbenes novada; plašākā nozīmē 19. gs. un 20. gs. sākumā dažkārt sauca arī Latgali un Augškurzemi.
- Lejaskurzeme Etnogrāfisks novads, aizņem tagadējā Dienvidkurzemes novada dienvidu daļu (aptuvena ziemeļu robeža Pērkone - Grobiņa - Purmsāti - Gramzda - Vaiņode), kas atšķiras ar savdabīgiem tautastērpiem u. c. etnogrāfiskām īpatnībām; plašākā nozīmē šim novadam pieskaita arī Aizputes, Alsungas, Pāvilostas novadu, kā arī Kuldīgas novada dienvidu daļu.
- Larāns Etrusku (vēst. Vidusitālija) mitoloģijā - kara dievs, atbilst grieķu Arejam un romiešu Marsam.
- Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā.
- Alt-Wohlfahrt Ēveles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja.
- Werestmuyža Eversa, arī Veras muiža, kas atradās Ludzas apriņķa Ciblas pagastā; Eweres muyža.
- Aheru ezers ezears Igaunijā (_Aheru jārv_), Valgas apriņķa dienvidaustrumos, Karulas augstienes rietumu daļā.
- Ezera Ezere, Vadakstes pieteka.
- Ezerupe Ezere, Vadakstes pieteka.
- Lodes-Taurenes ezeri ezeri Vidzemes augstienē, Taurenes pagastā, \~12 km gara ezeru virkne krusteniskās subglaciālās iegultnēs Piebalgas pauguraines pārejā Augšgaujas pazeminājumā (Taurenes, Dabaru, Stupēnu, Rijas ezers un Brenkūzis).
- Ezera ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā.
- Ezeru ezers Ezeris, ezers Valmieras pagastā.
- Vaišli Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- vaivodieši Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
- Vidzjuški Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidiški" nosaukuma variants.
- Upurakmens Ezernieku Velnakmens - ģeoloģiskais un vēstures piemineklis Sēlpils pagastā.
- Bodenezers Ezers ("Bodensee") uz robežas starp Šveici, Austriju un Vāciju, Priekšalpos 395 m vjl., platība - 538 kvadrātkilometri, garums - 63 km, lielākais dziļums - 252 m.
- Sprogu ezers ezers Adzeles pacēlumā, Balvu novada Vīksnas pagastā, 121,7 m vjl., platība — 55,9 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 1,8 m, lielākais dziļums — 7,4 m, sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — 5 %; Sproģu ezers.
- Apezers Ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 1,6 ha.
- Alvīšezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 10,6 ha; Alvīšu ezers; Alvītes ezers.
- Garais ezers ezers Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, platība - 3,8 ha; Garenais ezers.
- Lūkumietis Ezers Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, 174,2 m vjl., platība - 51,5 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 2,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Lūkumītis; Lukumiešu ezers.
- Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits.
- Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
- Lielais Jūdiņu ezers ezers Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, platība 3,9 ha.
- Mazais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 1,3 ha; Vārnu ezers.
- Lielais Vārnu ezers ezers Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, platība — 3,1 ha; Vārnas ezers; Vārnu ezers.
- Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers.
- Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers.
- Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
- Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha.
- Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha.
- Sūneklis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers.
- Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha.
- Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers.
- Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
- Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m.
- Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers.
- Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
- Smilšājs Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers.
- Vilku ezers ezers Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, platība - 3,2 ha; Vilkezers; Laimiņu ezers.
- Voiku ezers ezers Alūksnes novada Ziemera pagastā, platība - 2,0 ha; Leiškalnu ezers; Voikas ezers.
- Vilkašu ezers ezers Amatas pagastā, platība — 2,2 ha; Vilkašas ezers.
- Vadzols Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Lazdonas pagastā, 125,7 m vjl., platība - 9,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~350 m, ietilpst Lazdonas ezeru Rietumu grupā; Vadzola ezers; Vadzolas ezers.
- Vanadziņš Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 97,2 m vjl., platība - 1,4 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Dienvidrietumu grupā; Rudužu ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Starpezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,5 m vjl., platība - 5,8 ha, dziļums - līdz 2,1 m, garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Starpiņezers.
- Dibenezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 107,6 m vjl., platība - 7,1 ha, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Dibena ezers.
- Baltiņu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,0 m vjl., platība - 16 ha, lielākais dziļums - 4,6 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Baltiņš.
- Melnezers Ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,2 m vjl., platība - 5,7 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~200 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Melnais ezers.
- Mušķu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 108,4 m vjl., platība - 2,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~150 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā; Mušku ezers.
- Viļvānu ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Madonas novada Praulienas pagastā, 111,2 m vjl., platība - 2,7 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m, ietilpst Lazdonas ezeru Vidusgrupā.
- Veteraucu ezers ezers Asūnes pagastā, platība — 1,9 ha; Bezdibeņa ezers; Bezdibeņu ezers; Bezdonnoje ezers; Veteravcu ezers.
- Aberta ezers ezers ASV (_Abert, Lake_), Oregonas štatā, Lielajā Smilšu tuksnesī, sekls un sārmains, garums \~24 km, platums līdz \~11 km.
- Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
- Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu.
- Okīčobi ezers ezers ASV, Floridā, 4 m vjl., platība - 2600 km^2^, garums - 60 km, platums - 40 km, dziļums - līdz 4,6 m.
- Orbidānu ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 1 ha.
- Dublinieku ezers ezers Augšdaugavas novada Vaboles pagastā, platība — 4,3 ha.
- Daniševkas ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 2,1 ha.
- Boltaru ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība - 9,7 ha.
- Ostrova ezers ezers Augšdaugavas novada Višķu pagastā, platība — 1,4 ha.
- Krivoje ezers ezers Augšdaugavas pazeminājumā, Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 10,6 m, eitrofs, aizaugums - \~30%, daudz ūdensputnu; Vilnīšu ezers.
- Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers.
- Valņaņišku ezers ezers Augšzemes augstienē, Skrudalienas pagastā, 145,1 m vjl., platība - 15,3 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - \~0,4 km, lielākais dziļums - 3,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Volnanišku ezers; Volnjanišku ezers; Volnjanišķu ezers.
- Viesītes ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, dziļā subglaciālā iegultnē, Viesītes novada Viesītes pagastā, 94,8 m vjl., platība — 232 ha, garums — 7,5 km, lielākais platums — 0,5 km, vidējais dziļums — 5,9 m, lielākais dziļums — 20 m, eitrofs.
- Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs.
- Viņaukas ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Rites pagastā, 86,5 m vjl., platība — 124 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,0 km, lielākais dziļums — 3,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Minjaukas ezers; Miņaukas ezers; Vīņaukas ezers; Viņauku ezers.
- Vīķu ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvaļņa ziemeļaustrumu malā, Sēlpils pagastā, 76,8 m vjl., platība — 85,4 ha, garums — 1,5 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,7 m; Vīķezers.
- Neizīdles ezers ezers Austrijas austrumu daļā (“Neusiedler See”) un Ungārijā (dienvidu gals; Fertē ezers) 115 m vjl., platība — 323 kvadrātkilometri, garums — 36 km, platums — 7-15 km, dziļums — 0,6-1,3 m, atrodas Vidusdonavas līdzenuma malā, purvainā ieplakā, svārstīgs līmenis un platība.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Brocēnu ezers ezers Austrumkursas augstienē, Cieceres pagastā, 89,4 m vjl., platība — 43,6 ha, vidējais dziļums — 2,5 m, lielākais dziļums — 14,6 m, cauri tek Vēršādas upe.
- Vipēdis Ezers Austrumkursas augstienē, Dobeles novada Zebrenes pagastā, 96,1 m vjl., platība - 20,1 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 3,3 m, sala (0,2 ha), eitrofs; Lielais Vīpēdas ezers; Lielais Vīpēdes ezers; Lielais Vipēdis.
- Saldus ezers ezers Austrumkursas augstienes centrālajā daļā, Saldus pilsētā, platība — 11,9 ha, garums — 0,85 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,6 m, cauri tek Vēršāda.
- Lielauces ezers ezers Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Lielauces pagastā, 100,8 m vjl., platība — 372 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs ezers, aizaugums — 40%, iztek Auce, ezers ietilpst dabas liegumā “Vīķu purvs”.
- Baltezers Ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers.
- Silabebru ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aronas paugurlīdzenumā, Variešu pagastā, 98 m vjl., platība - 27,8 ha, garums - 1 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 0,3 m, lielākais dziļums - 1,2 m, krasti kūdraini, apkārtne purvaina, iztek Bērzaune.
- Aboļes ezers ezers Baltkrievijā (_Abole, voziera_), Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Ababjas ezers ezers Baltkrievijā ("voziera Ababja"), Vitebskas apgabala ziemeļrietumos, Braslavas ezeru nacionālajā parkā.
- Absternas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala rietumu daļā.
- Asvejas ezers ezers Baltkrievijā, Vitebskas apgabala ziemeļos 131 m vjl., platība - 5280 ha, dziļums - līdz 7,5 m, stipri aizaudzis.
- Lielais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 102,2 m vjl. platība — 21,3 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums — līdz 1,1 m; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Mazais Pokuļevas ezers ezers Balvu novada Vīksnas pagastā, 103 m vjl., platība - 8,1 ha, garums - 0,5 km, lielākais platums - 0,2 km, Mežaja ezers; Miezāju ezers; Pokuļevas ezers.
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu daļā, platība - 20 ha; Znotiņu ezers; Aklezers
- Aklezers Ezers Bauskas novada Valles pagasta ziemeļu nomalē, platība 24,6 ha, iztek Daugavas pieteka Vitkops.
- Aklais ezers ezers Bauskas novada Vecumnieku pagastā, platība - 2,8 ha; Aklezers
- Ķiruma ezers ezers Burtnieka līdzenumā, Vecates pagastā, 53,6 m vjl., platība - 53,5 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - 320 m, lielākais dziļums - 2,8 m; Dūma ezers; Kreņu ezers; Kākulis; Kurpnieka ezers.
- Raganītis ezers Cēsu novada Drabešu un Vaives pagastā, platība - 2,8 ha, dziļums - līdz 13 m; Raganas ezers; Raganiņas ezers; Raganu ezers; Rāmuļu ezers.
- Lambardu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
- Vidus ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
- Kapainītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - <1 ha.
- Ezeriņu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha.
- Gala ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1 ha.
- Dziļūksnis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,2 ha; Dziļūksnietis; Dziļūksnītes ezers; Dziļūksnes ezers; Dziļūkstes ezers; Dziļūkstis.
- Kūlānu ezers ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,7 ha; Kuļānu ezers.
- Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 1,8 ha; Klabēķītis; Klebeku ezers; Klebeķu ezers.
- Raunis Ezers Cēsu novada Vaives pagastā, platība - 2,2 ha; Raunas ezers; Rauņu ezers.
- Klebēķītis Ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,2 ha; Klabēķis; Klabēķu ezers; Klebekļu ezers; Klebeķis; Klebēķis; Klebeķu ezers.
- Draugolis ezers Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, platība - 3,4 ha; Draugaļa ezers; Draugoļa ezers; Draugoļu ezers.
- Zirgezers Ezers Daugavpils pilsētas Vizbuļu apkaimē, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 4,9 m; Zirgu ezers; Žirgas ezers.
- Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers.
- Blažģu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Priekules pagasta ziemeļu stūrī netālu no Aizputes un Vaiņodes novadu robežas, platība — 8,7 ha.
- Brūveru Bezdibens ezers Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 2 ha; Bezdibenis; Bezdibena ezers.
- Vēķis ezers Drabešu pagastā, ietilpst Āraišu ezeru grupā, 128,5 m vjl., platība - 12,2 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,2 km, dziļums - līdz 6,1 m; Vēķu ezers.
- Gaucis ezers Drabešu un Vaives pagastā, platība - 11,2 ha; Gauču ezers.
- Brengūzis ezers Drustu pagastā, 172,9 m vjl., platība - 19 ha, garums - \~0,8 km, lielākais platums - \~0,4 km; Brengūža ezers; Brenkūža ezers; Brenkūžu-Vecdrustu ezers; Vecdrustu ezers.
- Valdieris ezers Drustu pagastā, 177 m vjl., platība - 5,6 ha, garums - \~0,55 km, lielākais platums - \~0,35 km; Valdiera ezers; Valdieru ezers.
- Vieslavēnu ezers ezers Drustu pagastā, 177,4 m vjl., platība - 6,1 ha, garums - \~0,5 km, lielākais platums - \~0,3 km; Vieclavēnu ezers.
- Veirūgnas ezers ezers Dubnas pagastā un Pelēču pagastā (ziemeļu gals), 100,5 m vjl., platība - 128 ha, garums - 3,6 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 6,1 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Veirogna ezers; Veirognas ezers; Viragnas ezers; Vīragnas ezers.
- Velniņš Ezers Dzērbenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Velniņš.
- Kugrainis Ezers Engures novada Lapmežciema un Smārdes pagastā, platība - 8 ha, dziļums - līdz 1,2 m; Kūdraines ezers; Kugraines ezers; Vīķaloma ezers.
- Vidusezers Ezers Garkalnes novadā, platība - 10 ha; Vidus ezers; Lielais Mārku ezers.
- Vecmuižas ezers ezers Gārsenes pagastā, platība — 11,7 ha; Veismuižas ezers.
- Čortoks ezers Grāveru pagastā, platība - 1,9 ha; Čertoks; Čertoka ezers; Valnezers; Velna ezers; Velnezers.
- Zosns ezers Grāveru pagastā, platība - 17,7 ha, dziļums - līdz 3,3 m; Velna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers; Zosna ezers.
- Adulienas ezers ezers Gulbenes novada Tirzas pagastā, platība - 6,7 ha; Vecadulienas ezers.
- Vertsjervs Ezers Igaunijas centrālajā daļā, Viljandi un Tartu apriņķī 33,7 m vjl., platība - 270 km^2^, garums - 34,8 km, lielākais platums - 14,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 6 m, aptuveni 2/3 gultnes klāj līdz 7,6 m biezs dūņu slānis; Vircezers.
- Salas ezers ezers Indrānu pagastā, platība — 8,1 ha; Visagala ezers; Visegales ezers.
- Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers.
- Gardaunis Ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers.
- Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha.
- Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers.
- Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers.
- Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši.
- Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
- Baltezers Ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m.
- Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis.
- Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis.
- Krivānu ezers ezers Kalupes pagastā, pie Vaboles pagasta robežas, platība — 11,8 ha; Aukštanu ezers.
- Vārdenes ezers ezers Kalvenes pagastā, platība - 2,1 ha; Vardene; Vārdene; Vardenes ezers; Vardes ezers.
- Lesersleiva ezers ezers Kanādā ("Lesser Slave Lake"), Makenzi baseinā 577 m vjl., platība - 1194 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 3 m, krasti lēzeni; Mazais Vergu ezers.
- Greitsleivleiks Ezers Kanādas rietumu daļā (angļu val. "Great Slave Lake"), Ziemeļrietumu Teritorijās, 150 m vjl., platība - 28400 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 614 m; Lielais Vergu ezers.
- Lovezers Ezers Kolas pussalā 153 m vjl., Krievijā, Murmanskas apgabalā, platība - 200 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 35 m, tektoniskas izcelsmes, notece pa Voroņju uz Barenca jūru.
- Bižas ezers ezers Krāslavas novada Andrupenes pagastā, 172,7 m vjl., platība — 173,6 ha; garums — 2,65 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 2,4 m, 6 salas, eitrofs, aizaugums — \~90%, ziemā ūdenī trūkst skābekļa, bagāta ornitofauna; Biža ezers; Bīžu ezers; Vieža ezers.
- Lielais Borvinkas ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā un Lietuvā, platība — 2,8 ha; Lielais Borovinka ezers; Lielais Borvinka ezers; Borovinka ezers; Vanaga ezers; Vanagu ezers.
- Varnaviču ezers ezers Krāslavas novada Kaplavas pagastā, 127,6 m vjl., platība — 55,3 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,3 km, vidējais dziļums — 7,6 m, lielākais dziļums — 27,3 m, mezotrofs, aizaugums — neliels; Ventas ezers; Vilnīšu ezers.
- Jesejs Ezers Krievijā, Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļos, Hatangas baseinā 268 m vjl., platība - 238 kvadrātkilometri, krastos lapkoku meži.
- Ilmeņa ezers ezers Krievijā, Novgorodas apgabalā, 18 m vjl., vidējā platība - 982 kvadrātkilometri (atkarībā no ūdens līmeņa 733-2090 kvadrātkilometru), garums - \~45 km, platums - līdz 35 km, dziļums - līdz 10 m, ietek \~50 upes, iztek Volhova, ūdens svārstības no 2,3 m (martā) līdz 5,8 m (maijā).
- Kubenas ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā 100 m vjl., platība — 648 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — \~3 m, garums — \~60 km, platums — līdz 15 km, ietek \~30 upju, iztek Suhona.
- Belojes ezers ezers Krievijā, Vologdas apgabalā, 113 m vjl., ir Volgas-Baltijas ūdensceļa sastāvdaļa, platība — 1290 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 20 m.
- Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera.
- Vože Ezers Krievijas Vologdas apgabalā 122 m vjl., ziemeļu gals uz Arhangeļskas apgabala robežas, platība - 416 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 4,5 m, krasti zemi, notece pa Svidu uz Lačas ezeru.
- Velna ezers ezers Kuldīgas novada Rendas pagastā, platība - <1 ha; Velnacis.
- Usmas ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzdenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība — 3470 ha, kopā ar salām 3890 ha, garums — 13,5 km, lielākais platums — 6 km, vidējais dziļums — 5,4 m, lielākais dziļums — 27 m, ietek 10 upes, iztek Engure, eitrofs, aizaugums — 5%.
- Spāres ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība — 201,1 ha, sastāv no 2 paralēlām daļām ar savienojumu vidū, ziemeļu daļas garums — 2,85 km, dienvidu — 2,15 km, lielākie platumi attiecīgi 0,8 km un 0,55 km, vidējais dziļums — 2,3 m, lielākais dziļums — 5,6 m, eitrofs, galos aizaudzis, ietek Vidusupe, iztek Spāre; Spares ezers.
- Puzes ezers ezers Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Puzes pagastā, 12,3 m vjl., platība — 520,5 ha, garums — 4,4 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 12,4 m, lielākais dziļums — 33,6 m, mezotrofs, ar tīru ūdeni; ietek Engure un Svēte, iztek Rinda.
- Visolda ezers ezers Latgales augstienē, Andrupenes pagastā, 181,0 m vjl., platība - 96,4 ha, garums - 1,4 km, lielākais platums - 1,0 km, lielākais dziļums - 5,0 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Visalda ezers; Visaldas ezers; Visaudas ezers; Visvalda ezers; Vizoma ezers; Kazimirova ezers; Kazimirovas ezers.
- Vaišļu ezers ezers Latgales augstienē, Kaunatas pagastā, 198,9 m vjl., platība - 29,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 5,7 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Baišaliņu ezers; Polkas ezers; Vaišlinkas ezers; Vaišlinskas ezers.
- Adamovas ezers ezers Latgales augstienē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 174,8 m vjl., platība - 32,0 ha, garums - 0,9 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Adamova ezers; Vilku ezers.
- Viraudas ezers ezers Latgales augstienes Burzavas paugurainē, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, 143,6 m vjl., platība — 95,4 ha, garums — 2,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 6,1 m, lielākais dziļums — 15,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Viravds.
- Olovecas ezers ezers Latgales augstienes centrā, Krāslavas novada Andrupenes pagastā, platība — 165 ha, garums — 2,4 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 5,0 m, eitrofs, maz aizaudzis; Voloveca ezers; Volovecas ezers.
- Ots Ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Kombuļu pagastā, 160 m vjl., platība - 120 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 1,1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 7,4 m, 4 salas, eitrofs, aizaugums - \~30%; Ata ezers; Atas ezers; Atu ezers; Ota ezers; Vota ezers.
- Luknas ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, 100,1 m vjl., platība — 409 ha, garums — 5,3 km, lielākais platums — 1,6 km, lielākais dziļums — 6,1 m, eitrofs, aizaugums — \~10%, caurtek Dubna, ietek Tartaks un Raudiņa; Lukna ezers.
- Višķu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Višķu pagastā, pie Ambeļu pagasta robežas, 99,3 m vjl., platība - 360 ha, garums - 2,6 km, lielākais platums - 1,9 km, vidējais dziļums - 6,7 m, lielākais dziļums - 20,8 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums - neliels.
- Aulejas ezers ezers Latgales augstienes dienvidu daļā, 160,4 m virs jūras līmeņa, Kārsavas novada Aulejas pagastā pie Višķu-Dagdas ceļa, platība — 190 ha, garums — 2,8 km rietumu-austrumu virzienā, lielākais platums — 1,4 km.
- Olksns Ezers Latgales augstienes dienvidu malā, Krāslavas novada Krāslavas pagastā pie Kombuļu pagasta robežas, 133,8 m vjl., platība - 54,1 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17,5 m, eitrofs, maz aizaudzis; Olksnas ezers; Volksnas ezers.
- Ārdavas ezers ezers Latgales augstienes Feimaņu paugurainē, Preiļu novada Pelēču pagastā pie Augšdaugavas novada robežas, platība — 72,5 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 4,6 m, lielākais dziļums — 21,6 m; Ardauka; Ordovkas ezers; Ragatu ezers; Raģis; Vārdaukas ezers.
- Zosnas ezers ezers Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, 163,2 m vjl., plaība 156,5 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 6,0 m, dziļums — līdz 15,4 m, eitrofs; Veczosnas ezers.
- Alauksts Ezers Latvijā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, viens no augstākajiem (~203 m virs jūras līmeņa) lielajiem ezeriem Latvijā, platība - 775 ha, garums - 4,8 km, lielākais platums - 2,45 km, lielākais dziļums - 7 m, krasta līnija - \~15 km, nedaudz izrobota, 2 salas; Alauksta ezers.
- Alūksnes ezers ezers Latvijas ziemeļaustrumos, Alūksnes augstienes Vaidavas pazeminājumā, Alūksnes novadā, platība - 15,44 km^2^, garums - 5,7 km, platums - līdz 4,25 km, viens no augstākajiem Latvijas ezeriem - 183,7 m virs jūras līmeņa, ezera dienvidrietumu krastā atrodas Alūksnes pilsēta, iztek Alūksnes upe.
- Grūžņu ezers ezers Lazdukalna pagastā, platība - 12,5 ha; Grūženes ezers; Grūžnis; Gružnis; Gružņa ezers; Velnamārka ezers; Velnamorka ezers.
- Ontārio ezers ezers Lielo ezeru sistēmā (“Lake Ontario”), Kanādā un ASV, 75 m vjl., platība — 18500 km2, garums — 311 km, platums — 85 km, lielākais dziļums — 244 m.
- Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
- Velna ezers ezers Līgatnes pagastā, platība - 5,7 ha; Velnu ezers.
- Višezers Ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, Laugas purvā, platība - 10,1 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~300 m, iztek Ķīšupe; Viešezers; Laugas ezers; Viršu-Linu ezers; Viršu-Višu ezers.
- Bīriņu ezers ezers Limbažu novada Vidrižu pagastā, platība — 18,5 ha, lielākais dziļums — 2,8 m; Bīriņmuižas ezers.
- Rāķis ezers Limbažu viļņotā līdzenuma galā, Valmieras novada Dikļu pagastā, platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - >0,6 km, dziļums - līdz 1,6 m, distrofs, bez aizauguma, dibenā līdz 4,5 m biezs sapropeļa slānis; Ezermuižas ezers; Rāķa ezers; Rāķu ezers.
- Ruckas ezers ezers Limbažu viļņotajā līdzenumā Stalbes pagastā, platība — 41 ha, garums — >0,8 km, lielākais platums — \~0,6 km, lielākais dziļums — 1,7 m, maz aizaudzis, ar smilšainu dibenu; Vada ezers.
- Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers.
- Mazais Vilku ezers ezers Lubānas novada Indrānu pagastā, platība — 1,1 ha; Vilku ezers.
- Volčaks Ezers Ludzas novada Istras pagastā, platība - 2,9 ha; Volčaku ezers.
- Vorslovu ezers ezers Ludzas novada Nirzas pagastā, platība - 7,8 ha; Varslavas ezers; Vārslavas ezers; Varslovas ezers.
- Vorcu ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 24,4 ha, garums - \~1 km, lielākais platums - 0,4 km; Orca ezers; Vorca ezers.
- Rogaižas ezers ezers Ludzas novada Pildas pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība — 58 ha, V veidīgs, garums — 1,2 km abos virzienos, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 7,5 m; Rogaižu ezers.
- Vorkaļu ezers ezers Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, Sniedziņu ezeru grupā, platība - 8,8 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - 0,3 km; Verakļu ezers; Vorakļu ezers; Vorekļu ezers.
- Varzovas ezers ezers Ludzas novada Rundēnu pagastā, platība - 5,7 ha; Klumstovas ezers; Varzavas-Klumstova ezers.
- Virkstenis Ezers Madonas novada Bērzaunes pagastā, platība - 7,1 ha; Virkstēnu ezers; Virksteņu ezers; Virkstiņu ezers.
- Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha.
- Avošiņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, augstākais ezers Latvijā, platība - 2,2 ha; Avotiņš; Lašu ezers; Lošu ezers.
- Kvēksnītis ezers Madonas novada Vestienas pagastā, Gaiziņkalna apkārtnē, platība - <1 ha, iztek Virdzīte; Bezdibenis; Kvēknīša ezers; Kvēknīšu ezers; Kvēksnīšu ezers.
- Asmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, garums - \~600 m, lielākais platums - \~400 m, platība - 17 ha; Asmenīša ezers; Asmeņa ezers, Asmeņu ezers.
- Līmenītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - \~1 ha.
- Griežmaņu ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Griezmanīša ezers.
- Maulītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - <1 ha; Maulejas ezers.
- Červītes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 1 ha.
- Kūsītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,1 ha; Garmuižas ezers; Kaušu ezers; Kutišu ezers.
- Laipītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 10,2 ha; Laipīšu ezers; Laipīts; Laipu ezers.
- Jaunēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2 ha.
- Linezers Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 2,6 ha; Linu ezers.
- Ilziņš Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 22,2 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 2 m, lielākais dziļums - 5,3 m, savdabīgs ar to, ka tajā periodiski uzpeld kūdras vai sapropeļa saliņas, Ilziņa ezers; Ilziņu ezers; Ilziņu-Zāļu ezers; Vestienas dzirnavezers.
- Ļaudoniņas ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība - 3,4 ha; Ļaudonas ezers; Ļaudonītes ezers.
- Dēlītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 1,5 ha; Dēliņu ezers.
- Baltais ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība 7,7 ha; Bisītis; Kapu ezers; Vīsītis.
- Aizkalnes ezers ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Aklītis Ezers Madonas novada Vestienas pagastā, platība mazāka par 1 ha.
- Āsteres ezers ezers Metsepoles līdzenumā, 53 m virs jūras līmeņa, Viļķenes pagastā, platība - 84,9 ha, garums - 3,3 km, platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 6,1 m, rietumu daļā 3 salas.
- Motrīnes ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Abrenes nolaidenumā, Baltinavas pagastā, platība - 12 ha; Motrēnu ezers; Motrina ezers.
- Kurjanovas ezers ezers Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Līdumnieku pagastā, 111,4 m vjl., platība 128 ha, garums 1,6 km, lielākais platums 1,2 km, lielākais dziļums 5,8 m, 1 sala (0,2 ha), dibenā \~5 m biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — neliels; Karjanovas ezers; Kurjānovas ezers; Kuranovas ezers.
- Vaboles ezers ezers Murmastienes pagastā, Teiču purva austrumu daļā, platība — \~60 ha, dziļums — līdz 1,0 m; Vabulīts.
- Varnaviešu ezers ezers Nīcgales pagastā, platība - 3,8 ha; Vārkaviešu ezers.
- Māliņu ezers ezers Nītaures pagastā, platība — 4 ha; Vecmāliņu ezers; Vecmāļu ezers.
- Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers.
- Vjedmas ezers ezers Patagonijā (“Lago Viedma”), Argentīnas dienvidos, Kordiljeras austrumu piekājē 254 m vjl., platība - 1100 kvadrātkilometru, glaciālas izcelsmes.
- Būšnieku ezers ezers Piejūras zemienē, Ventspils pilsētas teritorijas ziemeļu daļā, 9 m vjl., garums — 3 km, lielākais platums — 1,4 km, lielākais dziļums — 2,8 m.
- Klāņezers Ezers Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, Klāņu purva dabas liegumā, 18 m vjl., platība - 67 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,8 m, dibenā >2 m dūņu slānis, eitrofs, virsūdens aizaugums - 40%; Klaņu ezers; Klāņu ezers.
- Mamrijs Ezers Polijā ("Mamry"), Vamrijas-Mazūrijas vojevodistē, Mazuru ezeru augstienes ziemeļos, 116 m vjl., platība - 104,4 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 43,8 m, glaciālas izcelsmes, daudz salu un pussalu.
- Ņegocins Ezers Polijā, Mazuru ezeru augstienē, Varmijas-Mazūrijas vojevodistē, platība - 2670 ha.
- Dovales ezers ezers Preiļu novadā uz Aizkalnes un Vārkavas pagasta robežas, platība — 21,8 ha; Dzeņaukas ezers; Ziļma ezers.
- Biletnieku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,1 ha; Biļetnieku ezers.
- Zibergovas ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība - 1,7 ha; Zvirbuļu ezers.
- Beļetnīku ezers ezers Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — \~1 ha.
- Vusars Ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers.
- Velnēna ezers ezers Rēzeknes novada Bērzgales pagastā, platība - 2 ha; Velna ezers.
- Adamovas ezers ezers Rēzeknes novada Verēmu pagastā, Latgales augstienes ziemeļu daļā, 150 m vjl., 5 km uz ziemeļaustrumiem no Rēzeknes, platība - 186 ha, garums - 2,65 km, lielākais platums - >1 km, vidējais dziļums - 3,8 m; Adamovo; Adumavas ezers.
- Vizulītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 11,6 ha, dziļums - līdz 5,3 m.
- Nirītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 2,4 ha; Niriņa ezers; Niriņš.
- Iugulovs Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers.
- Meļņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — <1 ha.
- Škeņevas ezers ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība — 6,8 ha; Šķeņevo; Šķeņovas ezers.
- Lukstenītis Ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, Platība <1 ha; Lukstiņu ezers.
- Radopoles ezers ezers Rēzeknes novada Viļānu pagastā, platība — 1,2 ha.
- Vilgāles ezers ezers Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē, Kurmāles pagastā, 63 m vjl., platība — 242,5 ha, garums — 2,8 km, lielākais platums — 1,2 km, lielākais dziļums — 3,6 m, 1 sala (0,5 ha), eitrofs, vidēji aizaudzis; Vilgales ezers.
- Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe.
- Vilkarūča ezers ezers Rugāju pagastā, platība - 1,9 ha; Ločmelu ezers; Ločmeļu ezers; Vilkarūcs; Vilkarūču ezers.
- Ildzis Ezers Saldus paugurainē, Remtes pagastā, 90,7 m vjl., platība - 14,2 ha, garums - 800 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 2,3 m, dienvidos iztek Cieceres pieteka Vēršāda, eitrofs, dūņains, aizaugums - 30%; Ildzes ezers; Ildzenes ezers; Ilzenes ezers; Ilzes ezers; Rūjas ezers.
- Vjazgines ezers ezers Skrudalienes pagastā, platība - 7,3 ha, dziļums - līdz 1,6 m; Vjargiņu ezers; Vjazgine.
- Bilskas ezers ezers Smiltenes novada Bilskas pagastā, platība — 7,4 ha; Viļķe; Viļķenes ezers; Vilkmuižas ezers; Vilku ezers; Vilku muižas ezers.
- Lejas Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība - 11,5 ha; Lejasezers.
- Kalna Bužezers ezers Smiltenes novada Virešu pagastā, platība — 10,3 ha; Kalna ezers; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
- Vērģu ezers ezers Stalbes pagastā, platība - 2,6 ha; Vergu ezers.
- Fīrvaldšteterezers Ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m.
- Burtnieks Ezers Tālavas zemienē 39,5 m vjl., Valmieras novada Vecates, Matīšu un Burtnieku pagastā, platība – 4006 ha (3. lielākais Latvijā), garums - 13,3 km, lielākais platums – 5,5 km, vidējais dziļums – 2,2 m, lielākais dziļums – 3,3 m; Burtnieku ezers.
- Vieglis Ezers Talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - \~2 ha; Vieglais ezers.
- Vēžezers Ezers talsu novada Ģibuļu pagastā, platība - 7 ha, dziļums - līdz 1,7 m; Vēžu ezers.
- Mundigezers Ezers Talsu novada Lībagu pagastā, 118 m vjl., platība - 5,7 ha; Mundigu ezers; Mundīgu ezers; Mundiķezers; Villas ezers; Villu ezers.
- Stūriņezers Ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība - 10,7 ha, dziļums - līdz 2,4 m; Stūriņu ezers; Stūrīšu ezers; Sturmezers.
- Mazais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 2,1 ha.
- Lielais Kūtiņu ezers ezers Talsu novada Valdgales pagastā, platība — 5,8 ha; Lielais Kūtiņa ezers; Lielais Kūtiņas ezers.
- Purva ezers ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - <1 ha.
- Iģene Ezers Talsu novada Vandzenes pagastā, platība - 2 ha.
- Kūju ezers ezers Talsu novada Virbu pagastā, platība - 2,2 ha; Kūjas ezers; Ūšezers; Ūšu ezers.
- Vilkmuižas ezers ezers Talsu pilsētā, 61,7 m vjl., platība — 10 ha, garums — \~800 m, lielākais platums — \~150 m, lielākais dziļums — 13 m; Vilkamuižas ezers; Vilkumuižas ezers.
- Vērtēzis ezers Teiču purvā, Murmastienes pagastā, platība - 19,4 ha, garums - \~0,6 km, lielākais platums - \~0,4 km; Vaišļu salas ezers; Varteša ezers; Verteža ezers; Vērtēža ezers.
- Lisiņš Ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, 103,3 m vjl., platība - 33,5 ha, garums - 720 m, lielākais platums - 610 m, vidējais dziļums - 0,6 m, lielākais dziļums - 1,2 m, distrofs, malās vidēji aizaudzis; Lisenas ezers; Lisenes ezers; Lisinas ezers; Lisiņas ezers; Ļisiņas ezers; Pošku ezers.
- Lielais Murmasts ezers Teiču purvā, Varakļānu novada Murmastienes pagastā, platība - 29,4 ha, garums - \~0,75 km, lielākais platums - \~0,6 km; Lielais Murmasta ezers; Murmastienas ezers; Murmastienes ezers.
- Timsiņu ezers ezers Timsiņu purva dienvidu daļā Variešu pagastā, platība — 1,2 ha, garums — \~180 m, lielākais platums — \~100 m; Timseņu ezers.
- Vīkslas ezers ezers Tukuma novada Tumes pagastā, platība - 2,6 ha; Vīksalas ezers; Vīkseles ezers; Vīksnes ezers.
- Stulbais ezers ezers Tukuma novada Zentenes pagastā pie Engures pagasta robežas un blakus Rideļu dzirnavezeram, platība - 3,2 ha, dziļums - līdz 3,1 m; Vanadziņš; Stulbes ezers.
- Varžezers Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 1 ha; Varžu ezers; Važu ezers.
- Vaskaris Ezers Tukuma novada Zentenes pagastā, platība - 22,1 ha, dziļums - līdz 2,8 m; Daskaris; Stulbais ezers. Vaskaišu ezers; Vaskalšu ezers; Vaskara ezers; Vaskaru ezers.
- Lakšezers Ezers Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 34,7 ha, garums - 700 m, lielākais dziļums - 1,2 m, apaļa ezerdobe, eitrofs, aizaugums - 40%, ligzdo gulbji; Lakšu ezers.
- Bratišku ezers ezers Upmalas pagastā, pie Vārkavas pagasta robežas, platība — 3,4 ha, cauri tek Ūdzeņa1; Braciška ezers; Spuļu ezers; Spūļu ezers.
- Pelieča ezers ezers Vaboles pagastā, platība - 4,8 ha; Pelēča ezers; Pelīča ezers.
- Mazais Brecišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — <1 ha.
- Brencišku ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 1,2 ha; Lielais Brencišku ezers.
- Inikšu ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 2,8 ha.
- Vaboles ezers ezers Vaboles pagastā, platība — 9,5 ha, dziļums — līdz 3,3 m.
- Ammerezers Ezers Vācijā ("Ammersee"), uz dienvidiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 531 m vjl., platība - 47,6 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 82,5 m.
- Mīrics Ezers Vācijā ("Müritz"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē 62 m vjl., platība - 11680 ha, lielākais dziļums - 33 m.
- Šverīnes ezers ezers Vācijā ("Schweriner See"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, Mēkleburgas ezeru plato 38 m vjl., platība — 6340 ha, dziļums — līdz 54 m, meridiāna, garena ezerdobe, ko vidū pārdala pussala un ceļš.
- Štarnbergas ezers ezers Vācijā ("Starnberger See"), uz dienvidrietumiem no Minhenes, Bavārijas plakankalnē 584 m vjl., platība — 57,2 kvadrātkilometri, dziļums — līdz 124 m, ziemeļu galā Štarnbergas pilsēta.
- Kīmezers Ezers Vācijas dienvidos ("Chiemsee"), Bavārijas plakankalnē, Alpu piekājē 518 m vjl., platība - 80 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 74 m, Herrensala - 3,3 kvadrātkilometri, ietek Ahe, iztek Innas pieteka Alca.
- Seligers Ezers Valdaja augstienē 205 m vjl., Krievijas Tveras un Novgorodas apgabalā, platība - 212 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 24 m, līčains, daudz salu.
- Žižicas ezers ezers Valdaja augstienes dienvidrietumu nogāzē 163 m vjl., Krievijas Pleskavas apgabala dienvidaustrumos, platība 5130 ha, dziļums - līdz 8 m.
- Suķieris Ezers Valka novada Ērģemes pagastā, platība - 2,7 ha; Suķiera ezers.
- Glēzeris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā pie Igaunijas robežas, platība - 2 ha; Pilsezers; Pirī ezers; Pīrī ezers; Piriču ezers.
- Melnezers Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 1,3 ha.
- Kurēlis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība - 7 ha; Kurelis; Kurēļa ezers; Kuriļu ezers.
- Bērzu ezers ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, platība — 15,8 ha, garums — 760 m, platums — 290 m, lielākais dziļums — 7,5-8 m; Ārītes ezers; Bērzezers; Pilsmuižas ezers.
- Andums Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m.
- Vēršādiņa Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~130 m; Vēršāda; Vēršādas ezers.
- Rūķis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 14,3 ha, garums - 600 m, lielākais platums - 200 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Glodis; Glūdes ezers; Rūķezers; Rūķu ezers.
- Sutainis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 2,4 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~60 m; Sutaines ezers.
- Kukris Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 21,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums - >400 m, lielākais dziļums - 5,4 m; Kiekuru ezers; Kukru ezers; Kukuru ezers; Kūkuru ezers; Kūrīļu ezers.
- Valdis Ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 24,8 ha, garums - 900 m, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 6,3 m, lielākais dziļums - 14,1 m; Vadžu ezers; Valža ezers; Valžezers; Valžu ezers.
- Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers.
- Bezdibenis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Kārķu purvā, platība - 15,2 ha; Bezdibena ezers; Bezdibens; Bezdibeņu ezers.
- Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers.
- Cepšu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 25,3 ha; Cepsis.
- Pelēdas ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 4,5 ha; Lejaspelēdas ezers.
- Purgaiļu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība — 2,2 ha.
- Trūdis Ezers Valkas novada Kārķu pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 1,4 ha, garums - \~250 m, lielākais platums - \~100 m; Trūdu ezers; Trūža ezers.
- Leišu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 49 m vjl., platība — 10,9 ha, garums — 800 m, lielākais platums — 150 m, lielākais dziļums — 14 m; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Zāļu ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 51,2 m vjl., platība - 7,9 ha, garums - 500 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dziļais ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,7 m vjl., platība - 8,6 ha, garums - 600 m, lielākais platums - \~200 m.
- Dibena ezers ezers Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā, viens no Taču ezeriem, 52,9 m vjl., platība — 6,9 ha, garums - 650 m, lielākais platums — \~150 m; Dibenu ezers; Munču ezers.
- Silezers Ezers Valkas novada Valkas pagastā, platība - 3,8 ha; Sila ezers.
- Vēderis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 63,2 m vjl., platība - 50,8 ha, garums - 1,05 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 3,7 m; Vēdera ezers; Vederu ezers.
- Garūlis ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 17,3 ha; Garule-Vēdere; Garuļu ezers; Gaurelis.
- Darvas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 2,3 ha.
- Sētas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 22,6 ha.
- Vadainis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 49,6 ha; Vadaiņa ezers.
- Līdacis Ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha; Līdaces ezers; Līdača ezers; Līdaču ezers; Līdaku ezers; Līkaču ezers.
- Būdas ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha; Būdu ezers.
- Žūrenes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,5 ha; Žarenes ezers; Rogas ezers.
- Bednes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — <1ha.
- Cepurītes ezers ezers Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība — 9,3 ha.
- Vāveres ezers ezers Valles pagastā, platība - 14,3 ha, dziļums - līdz 0,9 m, iztek Svētupe; Vāveru ezers.
- Saules ezers ezers Valmieras novada Bērzaines pagastā, platība — 1,1 ha.
- Budenbrokas ezers ezers Valmieras novada Dikļu pagastā, platība 1,7 ha
- Paltītes ezers ezers Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība - <1 ha.
- Pilicis ezers Valmieras novada Naukšēnu pagastā, platība - 2,9 ha; Pilics; Pilicu ezers.
- Palkaiņu ezers ezers Valmieras novada Trikātas pagastā, platība - 1,2 ha.
- Vaidavas ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, 48,0 m vjl., platība — 80 ha, garums — 4,9 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 10 m.
- Anuļu ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - \~1 ha.
- Dzelves ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - <1 ha.
- Rābuta ezers ezers Valmieras novada Vaidavas pagastā, platība - 10,1 ha; Rābuts.
- Ezeris Ezers Valmieras novada Valmieras pagastā, platība - 5 ha; Ezera ezers; Ezeru ezers.
- Žērbeles ezers ezers Valmieras novada Vecates pagastā, platība - <1 ha.
- Dzirciema ezers ezers Vanemas paugurainē, Tukuma novada Zentenes pagastā, platība — 27,1 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 2,4 m, eitrofs, virsūdens aizaugums — līdz 55%; Laimiņu ezers.
- Lielā Ace ezers Vānes pagasta ziemeļrietumos, platība - 5,3 ha; Aces ezers; Acs ezers; Stulbes ezers; Stulbais ezers; Stulbezers; Stulbis.
- Ungurmuižas ezers ezers Variešu pagastā, platība — 7,9 ha.
- Lielais Klaparu ezers ezers Vārkavas pagastā, platība — 1,7 ha; Klaparu ezers.
- Rebeles ezers ezers Vecates pagastā, platība - 1,5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~100 m; Zērbeles ezers.
- Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers.
- Mācītājmuižas ezers ezers Veclaicenes pagastā, platība — 1,1 ha.
- Bumbu ezers ezers Vecpiebalgas novada Kaives pagastā, platība - 1,8 ha.
- Ūdrītis ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - <1 ha.
- Mūrnieku ezers ezers Vecpiebalgas pagastā, platība - 2,4 ha; Mūrnieks.
- Grulles ezers ezers Vecpils pagastā, platība - 6,5 ha.
- Jugaņinas ezers ezers Vecsalienas pagastā, platība 2 ha.
- Kalpiņezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - <1 ha.
- Garais ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,5 ha; Garezers.
- Skarbezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 18,6 ha; Skarbais ezers; Skarbes ezers; Silkalēju ezers.
- Dūmezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 3,3 ha; Dūmu ezers; Dūņu ezers.
- Bočezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha; Boču ezers.
- Kalnezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4 ha.
- Zigatezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,0 ha, dziļums - līdz 1,5 m; Zigātezers; Zigatu ezers; Žigatu ezers.
- Stulbezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,7 ha; Stulbais ezers.
- Luknu ezers ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība - 4,8 ha; Luknas ezers; Lūkinezers; Lukiņezers; Lukņu ezers.
- Bēržezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā, platība – \~5 ha; Bērzezers, Bērzu ezers.
- Makšķerezers Ezers Ventspils novada Ances pagastā; platība - 12 ha; Makšķeru ezers.
- Puterezers Ezers Ventspils novada Ances un Tārgales pagastā, platība - 8.3 ha, dziļums - līdz 0,6 m; Pētera ezers; Putera ezers; Puteru ezers; Putras ezers; Putriņezers.
- Dūņezers Ezers Ventspils novada austrumu daļā Puzes un Ugāles pagastā, platība - 4,4 ha; Dūņu ezers.
- Aburgas ezers ezers Ventspils novada austrumu daļā, Usmas pagastā, platība 6,5 ha.
- Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers.
- Pāžezers Ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers.
- Brenču ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 2 ha.
- Vecventas ezers ezers Ventspils novada Piltenes pagastā, platība - 7,5 ha.
- Ķīšezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha.
- Līdaku ezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha.
- Mežezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - <1 ha.
- Krāčezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 2,3 ha; Krāču ezers.
- Ieriņezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers.
- Seklene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 13 ha, garums - \~650 m, lielākais platums - \~400 m; Seklenes ezers; Sēklenes ezers.
- Dižiere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 20,5 ha, T veida ezerdobe, garums \~900 m, lielākais platums - \~800 m; Dižieres ezers; Lielais ezers; Stiklu ezers; Pils ezers.
- Dziļene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 6,9 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m; Dzilene; Dziliņa ezers; Dziliņu ezers; Dziļņezers.
- Velnezers Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,4 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~150 m.
- Maziere Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Mazais ezers; Mazieres ezers; Mazais ezers; Pirts ezers.
- Zutene Ezers Ventspils novada Puzes pagastā, viens no Stiklu ezeriem, platība - 7,8 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~300 m; Ozoliņa ezers; Ozoliņu ezers; Zuteņu ezers.
- Mazezers Ezers Ventspils novada Tārgales pagastā, platība - 4,1 ha; Mazais ezers.
- Paegļu ezers ezers Ventspils novada Ugāles pagastā, platība — <1 ha.
- Tirukšezers Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, 20,6 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,52 km, lielākais dziļums - 4,3 m, stipri dūņains, eitrofs, aizaugums - 30%; Tirukša ezers; Tīrukšu ezers; Vectirukšu ezers; Vectīrukšu ezers.
- Ilziķis Ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 20,6 ha, lielākais dziļums - 3,2 m, garums - \~1700 m, lielākais platums - \~200 m; Ilzika ezers; Ilziķa ezers; Ilziķu ezers; Ilzikezers.
- Pelcenes ezers ezers Ventspils novada Usmas pagastā, platība — 3,4 ha; Palcenes ezers.
- Mazezers Ezers Ventspils novada Užavas pagastā, platība - 1 ha.
- Ezīša ezers ezers Ventspils novada Vārves pagastā, platība - 1 ha.
- Kāžezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, 25 m vjl., platība - 15 ha, garums - 800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 4,8 m; Kaža ezers; Kažu ezers; Kāžu ezers; Laidzes ezers.
- Tīsezers Ezers Ventspils novada Zlēku pagastā, platība - 2,5 ha, dziļums - līdz 2,5 m; Kīsi ezers; Ķīšu ezers; Ķīšezers; Tīsa ezers; Tīsu ezers; Tīšezers.
- Irbeņu ezers ezers Vestienas pagastā, platība - <1 ha.
- Stūrīšu ezers ezers Vestienas pagastā, platība — 1,1 ha.
- Dziļūkstes ezers ezers Vestienas paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, 209,2m vjl., platība - 28,3 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4 m.
- Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km.
- Plaužu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 106,4 m vjl., platība — 95,6 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 8,5 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Plaušu ezers.
- Pečora ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Ogres novada Ķeipenes pagastā, 91,4 m vjl., platība — 109 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 2,0 m, eitrofs, stipri aizaudzis, apkārt purvains mežs.
- Jūdažu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Siguldas pagastā, platība — 32,7 ha, garums — 1,8 km, platums — 230 m, lielākais dziļums — 8 m, iztek Teiļupe; Tīruma ezers.
- Lobes ezers ezers Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Ogres novada Krapes pagastā, 81 m vjl., platība — 497 ha, garums — 4,5 km, lielākais platums — 2,2 km, lielākais dziļums — 2,2 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Viskāļu ezers.
- Limbažu Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu pilsētā un Limbažu novada Limbažu pagastā, 49-50 m vjl., platība – 256,4 ha, garums – 4,25 km, lielākais platums – 0,75 km, lielākais dziļums – 6,5 m, mezotrofs ezers, piekrastes aizaugums – 5%; Lielezers; Svētezers.
- Ramatas Lielezers ezers Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Saklauru (Oļļas) purvā, Valmieras novada Ramatas pagastā, platība — 162 ha, garums — 1,92 km, lielākais platums — 1,14 km, lielākais dziļums — 3,4 m, distrofs ezers, aizaugums — 5%; Lielezers; Puikulis; Reikaļu ezers; Reikulis; Reikuls.
- Mazuikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,8 m; Maznikes ezers.
- Lieluikas ezers ezers Viduslatvijas zemienes Ropažu līdzenumā, Ādažu pagastā, Ādažu poligona teritorijā, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 5,1 m.
- Zaļezers Ezers Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, Bārbeles pagastā, garums - \~500 m, lielākais platums - \~100 m.
- Vivi Ezers Vidussibīrijas plakankalnē 256 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 229 km^2^.
- Lamas ezers ezers Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļrietumu daļā, 53 m vjl., Krievijas Krasnojarskas novadā, platība - 318 km^2^, dziļums - līdz 63 m, augsti krasti (400-600 m), notece uz Pjasina ezeru.
- Mazums Ezers Vidzemes augstienē, Amatas un Raunas (tās pietekas Vaives) ūdensšķirtnē, Cēsu novada Vaives pagastā, 183,3 m vjl., platība - 25,9 ha, garums - 0,65 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 5,3 m; Mazais ezers; Mazuma ezers.
- Juveris Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, 200,5 m vjl., platība - 78,6 ha, garums - 2,3 km, lielākais platums - 0,75 km, vidējais dziļums - 8,5 m, lielākais dziļums - 20,2 m, sala 1,1 ha, lielākais no Dzērbenes ezeriem mezotrofs, samērā tīrs ezers mežainā apvidū.
- Mazais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - \~1 ha.
- Lielais Apadu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 1,1 ha, viens no Dzērbenes ezeriem.
- Āraisis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 16,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~500 m, lielākais dziļums - 18,4 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Araisis; Āraišu ezers; Āraiža ezers; Arāja ezers; Arāju ezers.
- Odu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 2 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~150 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Apadu ezers.
- Asmenis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 4,8 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Asmaņa ezers, Asmens ezers, Asmeņa ezers; Asmeņu ezers.
- Pāvītes ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Inešu pagastā, 186 m vjl., platība — 18,2 ha (samazināta, divkārt pazeminot līmeni), apaļa ezerdobe 500 m diametrā, dziļums — līdz 1,5 m, no malām aizaudzis (iesēta tuskarora); Pievītes ezers.
- Bānūžu ezers ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, 189,7 m vjl., platība — 42,9 ha, garums — 1,9 km, platums — 250 m, lielākais dziļums — 15,5 m.
- Gailītis Ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Vecpiebalgas pagastā, 198,4 m vjl., platība - 25,8 ha, garums - 0,75 km, lielākais platums - 0,45 km, lielākais dziļums - 1,8 m; Ezeragaiļu ezers; Ezergaļu ezers; Gailīša ezers; Gailīšu ezers.
- Ievalča ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 1 ha, garums - \~150 m, lielākais platums - \~100 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ievalču ezers; Ievalču-Auļu ezers.
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 10 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 10 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Ilzes-Purva ezers; ziemeļu daļu sauc arī par Purva ezeru.
- Kapsētas ezers ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 11,6 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 3 m, viens no Dzērbenes ezeriem.
- Vāržums Ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 5 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Vāržuma ezers; Varžūns; Voržuma ezers.
- Šķesteris ezers Vidzemes augstienē, Dzērbenes pagastā, platība - 6,3 ha, garums - \~400 m, lielākais platums - \~250 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Šķeteru ezers.
- Briņģu ezers ezers Vidzemes augstienē, Inešu pagastā, platība — 29,1 ha, ieapaļš, aizaugošs, ļoti sekls ezers (tikai dažviet dziļums — >1 m), tiek izmatots zivsaimniecībā, iztek Sustala, ietek Grīvas strauts; Briģu ezers; Sustalas ezers; Sustalu-Briņģu ezers; Susteļu ezers; Zusteļu ezers.
- Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers.
- Govenis Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 10,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~400 m; Gaviņu ezers; Goveņa ezers; Goviņu ezers; Purviņu-Goviņu ezers.
- Graustiņš Ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, platība - 9,4 ha, garums - \~550 m, lielākais platums - \~300 m; Grastiņu ezers; Graustiņa ezers; Graustiņu ezers.
- Sietnieku ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novada Vestienas pagastā, 199 m vjl., platība — 26,5 ha, garums — \~850 m, lielākais platums — \~500 m, dziļums — līdz 5,5 m, stipri aizaudzis ar ūdensrozēm, niedrēm; Lepju ezers; Lepu ezers; Liepu ezers.
- Atstirves ezers ezers Vidzemes augstienē, Madonas novadā, Liezēres ezeru grupā, 203,6 m vjl., Platība - 20,7 ha, garums - 1,5 km, lielākais platums - 350 m, vidējais dziļums - 0,8 m, makšķerēšanas liegums; Actirves ezers; Aktirves ezers; Astirvas ezers; Atsternas ezers.
- Zobols Ezers Vidzemes augstienē, Vecpiebalgas pagastā, 195 m vjl., platība - 82,5 ha, garums - 1,75 ha, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 2,1 m, 4 salas ar kopējo platību 7,8 ha (lielākās 4,1 un 3,4 ha), eitrofs; Zobeļa ezers; Zobola ezers; Zobuļu ezers.
- Gulbēris Ezers Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Liezēres pagastā, 188,6 m vjl., platība - 87,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 3,4 m, aizaugums - 10%; Gulbēres ezers.
- Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers.
- Sezēris Ezers Vidzemes augstienes austrumu daļā, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 194,8 m vjl., platība - 29,0 ha, garums - 1,0 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - \~15%; Seseru ezers; Sezeres ezers; Sēzēris; Sizeru ezers; Sēzers.
- Odzes ezers ezers Vidzemes augstienes dienvidu stūrī, Aiviekstes pagastā, 93 m vjl., platība — 269 ha, garums — 3 km, lielākais platums — 1,3 km, vidējais dziļums — 3,7 m; Trakšēnu ezers.
- Kārzdabas ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Cesvaines pagastā, platība — 12,3 ha, garums — 0,6 km, lielākais dziļums — 2 m, eitrofs, stipri aizaudzis.
- Puduļu ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Mārcienas pagastā, 102,6 m vjl., platība — 20,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, eitrofs, nedaudz aizaudzis; Spridzenu ezers; Spridzēnu ezers.
- Gulbenes ezers ezers Vidzemes augstienes malā, Vecpiebalgas novada Dzērbenes pagastā, 222,8 m vjl., platība — 30,3 ha, garums — 850 m, lielākais platums — 400 m, lielākais dziļums — 1,9 m, eitrofs, aizaugošs; Gulbēnu ezers; Gulbeņu ezers; Gulberes ezers.
- Lizdoles ezers ezers Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Launkalnes pagastā, 193,6 m vjl., platība - 53,9 ha, garums - 1,35 km, platums ziemeļu daļā - >0,6 km, lielākais dziļums - 9,9 m; Mūsiņu ezers.
- Nedzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 185,8 m vjl., platība - 82,8 ha, garums - 1,25 km, lielākais platums - 0,95 km, lielākais dziļums - 5,5 m, dibenā dūņas, vietām 3-4 m biezs sapropeļa slānis; Nedžis; Saves ezers.
- Inesis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Inešu pagastā, 193,8 m vjl., platība 525 ha, garums 3,8 km, lielākais platums 2,2 km, vidējais dziļums 2,8 m, lielākais dziļums 4,9 m.
- Tauns ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,9 m vjl., platība - 71,9 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 1,3 m, krasti zemi, purvaini, gandrīz nepieejami, dibenā līdz 7 m biezs sapropeļa slānis, ultraeitrofs; Tauna ezers.
- Laišķenu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Ērgļu pagastā, 180,6 m vjl., platība - 18,5 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 350 m, lielākais dziļums - 3,0 m, ultraeitrofs, dūņains, aizaugums - 60%; Lumeņu ezers.
- Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers.
- Lielais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, 192,4 m vjl., platība - 98,6 ha, garums - 1,7 km, lielākais platums - 1,1 km, lielākais dziļums - 8,3 m, mezotrofs ezers, aizaugums - 5%; Lielais Līderes ezers; Lielais Līdēres ezers.
- Mazais Līdēris ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā, 192,1 m vjl., caurtek Ogre, platība 12,8 ha, dziļums līdz 3,5 m, aizaugošs; Mazlīderis.
- Pulgosnis Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Ērgļu pagastā, 172,2 m vjl., platība - 93,3 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2,4 m, lielākais dziļums - 6,6 m, 2 salas, mezotrofs, aizaugums - neliels; Akenu ezers; Āķēnu ezers; Pulgosna ezers; Pulgosnas ezers; Spulgas ezers; Spulgosnis.
- Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
- Kāla ezers Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, 189,6 m vjl., platība - 407 ha, garums - 3,4 km, lielākais platums - 2 km, lielākais dziļums - 14,8 m, eitrofs, aizaugums neliels, iztek Veseta; Kāla ezers; Kāls; Kālu ezers; Kāļa ezers; Vesetas ezers.
- Talejas ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 235,7 m vjl., platība — 79,9 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 1 km, vidējais dziļums — 6,5 m, lielākais dziļums — 15,6 m, eitrofs, aizaugums — neliels; Talejs.
- Stirnezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,2 m vjl., platība - 68,2 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, vidējais dziļums - 2-2,5 m, eitrofs, aizaugums - gar krastiem; Rucēnu ezers; Stirnu ezers.
- Zosins Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 180,9 m vjl., platība - 19,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 2,1 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Cālīša ezers; Cālīšu ezers; Velna ezers; Zosna ezers; Zasenu ezers; Zasēnu ezers.
- Ilzēnu ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, 181,4 m vjl., platība — 21,6 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 370 m, vidējais dziļums — 1,3 m; Ilzenes ezers.
- Ilzes ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Taurenes pagastā, 185,8 m vjl., platība - 42,4 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, lielākais dziļums - 13,7 m; Ilzes-Lodes ezers; Lodes ezers; Skolas ezers.
- Liezēris Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Liezēres pagastā, ietilpst Liezēres ezeru grupā, 184,2 m vjl., platība - 106 ha, garums - 2,5 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,6 m, lielākais dziļums - 13,0 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Liezeres ezers; Liezēres ezers.
- Viešūrs Ezers Vidzemes augstienes Vestienes paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, aizsargājamo ainavu apvidū "Vestiena", Gaiziņkalna dabas parka teritorijā, 221,6 m vjl., platība - 176 ha, garums - 2,4 km, lielākais platums - 1,0 km, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 21 m, 2 salas, mezotrofs, vidēji aizaudzis; Kaķīša ezers, Kaķīšu ezers; Tulderu ezers, Vesenbergu ezers, Vēžu ezers, Viešu ezers; Viešurs.
- Asarājs ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha; Asaru ezers; Melnezers.
- Asaru ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Cēsu novada Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 3,2 ha.
- Ziemēns ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība - 5,1 ha, dziļums - līdz 11,3 m; Siemēnu ezers; Raudiņš.
- Lazdiņu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Drabešu un Vaives pagastā, ietilpst Araišu ezeru grupā, platība — 8,9 ha.
- Kreiļu ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 168,6 m vjl., platība — 29,5 ha, garums — >1 km, lielākais platums — 450 m, lielākais dziļums — 3 m, līčaina ezerdobe, rietumu gals smails, iesniedzas purvā, eitrofs, puse platības aizaugusi; Zundu ezers.
- Auļukalna ezers ezers Vidzemes augstienes ziemeļu daļā, Smiltenes novada Drustu pagastā, 183,7 m vjl., platība — 23 ha, garums — 1 km, platums — 0,2-0,3 km, lielākais dziļums >3 m; Vaiveles ezers.
- Glūdainis ezers Viesatu pagastā, platība - 31,2 ha; Glūdaines ezers.
- Sūpes ezers ezers Viesītes pagasta dienvidu stūrī, Sūpes purva vidū, platība — 37,9 ha, garums — \~0,8 km, lielākais platums — \~0,7 km, lielākais dziļums — 5,4 m.
- Vasarāja ezers ezers Viesītes pagastā, platība - 22,2 ha, dziļums - līdz 1,4 m; Vasarāju ezers.
- Mazais ezers ezers Viesītes pilsētas teritorijā, platība — 1,5 ha; Viesītes pilsētas ezers.
- Vārdainītis ezers Vietalvas pagastā, platība - <1 ha.
- Vabulītis ezers Vietalvas pagastā, platība - 2,1 ha; Baltažu ezers; Baltāžu ezers; Vabulīša ezers.
- Vīķvēnu ezers ezers Vīķvēnu purvā Kocēnu pagastā, platība — 9,3 ha, garums — \~450 m, lielākais platums — \~250 m, eitrofs; Brenguļu Lielezers; Lielezers; Viķvena ezers; Viķvēnu ezers.
- Viļānu ezers ezers Viļānu pagastā, netālu no pilsētas austrumu robežas, Viļānu purvā, platība — 1,4 ha.
- Notras ezers ezers Viļānu pagastā, platība — 4,7 ha; Nātras ezers; Notra ezers; Notrenes ezers.
- Gruženieku ezers ezers Vīpes pagastā, 88,3 m vjl., platība - 24,7 ha, garums - \~1,2 km, lielākais platums - \~0,3 km, lielākais dziļums - 2,9 m; Ilzes ezers; Guženieku ezers.
- Melnais ezers ezers Virešu pagastā, platība - <1 ha.
- Kurlais ezers ezers Višķu pagastā, platība - 3,2 ha.
- Rogūciets ezers Višķu pagastā, platība - 7,6 ha; Pagariņu ezers; Rogotu ezers; Rogovas ezers; Rogučkas ezers; Rogunas ezers; Rogurnas ezers.
- Ēri ezers ezers Ziemeļamerikā ("Lake Erie"), Lielo ezeru sistēmā, 174 m vjl, uz ASV un Kanādas robežas, platība — 25700 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 21 m, lielākais dziļums — 64 m.
- Sasmakas ezers ezers Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Ārlavas pagastā, 49,5 m vjl., platība — 237 ha, garums — 7,2 km, lielākais platums — 0,7 km, vidējais dziļums — 3,8 m, sašaurinājums sadala 2 daļās, dienvidu daļu sauc arī par Valdemārpils ezeru, ziemeļu daļu — par Ārdavas ezeru.
- Mazais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenuma dienvidos, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība 32 ha, garums 1,1 km, platums 340 m, dziļums līdz 3 m, ziemeļrietumos savienots ar Lielo Bauzi, austrumos notece pa Baužupīti uz Mazmuižnieku ezeru; Banušlānu ezers.
- Lielais Bauzis ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Cēsu novada Raiskuma pagastā un Valmieras novada Vaidavas pagastā, 61 m vjl., platība — 57,6 ha, garums — 1,7 km, lielākais platums — 0,4 km, vidējais dziļums — 1,8 m, eitrofs, vidū dūņains; Bauzis; Bankšlavu ezers; Baužklāvu ezers.
- Salainis Ezers Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, 62,9 m vjl., platība - 77,8 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,6 m, lielākais dziļums - 5,5 m, 3 salas.
- Vēnerns Ezers Zviedrijas dienvidrietumu daļā, Viduszviedrijas zemienē 44 m vjl., 3. lielākais Eiropas ezers, platība - 5650 kvadrātkilometru, garums - 140 km, platums - līdz 75 km, dziļums - līdz 106 m; Vēnera ezers.
- Veserovas ezers ezers Zvirgzdenes pagastā, platība - 2,2 ha; Veserova ezers.
- Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte.
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš.
- Lazdonas ezeri ezeru grupa Aronas paugurlīdzenumā, uz dienvidiem no Madonas, Lazdonas, Mārcienas, un Praulienas pagastā, \~10 vidēja lieluma un daudz sīku ezeru, kopplatība — >150 ha, iedalās vairākās grupās: Dienvidrietumu grupa (Svētes ezers, Dūku ezers, Vanadziņš), Ziemeļu grupa (Rāceņu ezers, Salas ezers, Lazdonas ezers, Timsenis, Sakārnis), Vidusgrupa (Baltiņu ezers, Dibenezers, Stariņezers, Melnezers, Mušķu ezers, Viļvānu ezers), Rietumu grupa (Vadzols, Lielais Klauģis, Rankas ezers, Mazais Klauģis).
- Mordangas ezeri ezeru grupa Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Irbes un Ventas lielbaseinā, Talsu un Kuldīgas novadā, kopplatība — >200 ha, ūdensšķirtne dala to 2 daļās, ziemeļu grupa ar noteci uz Usmas ezeru un Irbes baseinu un dienvidu grupa ar noteci uz Abavu, tie ir subglaciālās iegultnes ezeri, orientēti aptuveni dienvidu-ziemeļu virzienā, krasti augsti, apkārt mežainas iekšzemes kāpas.
- Sniedziņu ezeri ezeru grupa Latgales augstienes Rāznavas paugurainē, Pildas augšteces baseinā, Ilžas un Kivdolicas ūdensšķirtnē, gk. Ludzas novada Pildas un Ņukšu pagastā, centrālo grupu veido Porkaļu, Augšsniedziņu un Lejassniedziņu ezers, netālu ir Rogaižas, Voicu, Sleinovas, Vorkaļu, Bečeru un Šostu ezers, kā arī Lielais un Mazais Peisānu ezers un Dziļūts.
- Aumeisteru ezeri ezeru grupa uz ziemeļiem no Aumeisteru paugurvaļņa, Valkas novada Zvārtavas pagastā, gk. Vidusgaujas ieplakā, 15 ezeri ar 240 ha kopplatību; Zaķu ezeri.
- Turnas ezeri ezeru grupa Valkas novada Ērģemes pagastā: Valdis, Kukris, Rūķis, Vircelis, Andums, Vēršādiņa, Sutainis un Trūdis.
- Stiklu ezeri ezeru grupa Ventspils novada Puzes pagastā, 30-33 m vjl.: Dižiere, Dziļene, Maziere, Seklene, Velnezers un Zutene.
- Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri.
- Āraišu ezeri ezeru grupa Vidzemes augstienes ziemeļrietumu malā, Gaujas Nacionālā parka teritorijā: Āraišu, Vēķu, Lazdiņu, Ziemēnu, Asaru un Mazais Lazdiņu ezers.
- Pokuļevas ezeri ezeru pāris Balvu novada Vīksnas pagastā, 6 km uz dienvidrietumiem no Kupravas.
- Līdēres ezeri ezeru pāris Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas un Liezēres pagastā - Lielais Līdēris un Mazais Līdēris.
- pralaja Ezoterismā laika intervāls, kad Visums "guļ".
- virāta Ezoterismā Visuma gars jeb Visuma pārvaldītājs - Visuma manu.
- Fanši Fansipans - kalns, augstākā virsotne Vjetnamā.
- Fantjeta Fanthjeta - pilsēta Vjetnamā.
- ihneimons Faraona pele, plēsīgs cibetkaķu dzimtas zīdītājs; sastopams Vidusjūras zemēs; mangusts.
- Farela Fārele - pilsēta Vācijā.
- neofašisms Fašistiskā kustība pēc 2. pas. kara, gk. Itālijā un Vācijā (neonacisms).
- fašists fašistiska režīma (it īpaši nacistiskās Vācijas) armijas karavīrs.
- esesietis Fašistiskās Vācijas īpašā karaspēka SS vienības loceklis.
- Hesene federālā zeme Vācijā ("Hessen"), platība - 21114 kvadrātkilometri, 6098000 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vīsbādene, lielākā pilsēta - Frankfurte pie Mainas; Hesenes zeme.
- Lejassaksijas zeme federālā zeme Vācijā ("Niedersachsen"), starp Ziemeļjūru (ziemeļrietumos) un Harcu (dienvidaustrumos), platība - 47618 kvadrātkilometru, 8001000 iedzīvotāju (2013. g.), administratīvais centrs - Hannovere.
- FIB Federālais izmeklēšanas birojs (ASV).
- unionisti Federālās valdības piekritēji ASV Pilsoņu kara laikā (1861-1865).
- Holšteina Federālās zemes Šlēzvigas-Holšteinas dienvidu daļa ("Holstein"), Vācijā, agrāk - hercogiste.
- Kolumbijas distrikts federāls distrikts ASV (“District of Columbia”), administratīvais centrs — Vašingtona, platība — 177 kvadrātkilometri, 658900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Arkanzasā.
- Feietvila Fejitvila - pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnā.
- fēmes Fēmes tiesas - slepenas tiesas viduslaikos Vācijā, kuras nežēloja nevienu noziedznieku, arī no augstākām šķirām.
- ikta feodālais zemes īpašuma veids viduslaikos Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs; Rietumeiropā atbilda beneficijs.
- kamertiesa Feodālajā Vācijā - augstākā tiesa, kuras lēmumi nav pārsūdzami.
- brīvkungs Feodālās aristokrātijas zemākais tituls Vācijā no 11 gs.; dižciltīga vācu muižnieka tituls viduslaiku beigās, pēc ranga zemāks par firstu un grāfu; 18. gs. Krievijas cars Pēteris I ieviesa šo titulu arī Igaunijas un Vidzemes muižniecībai; Francijā un Anglījā šim titulam atbilda barona tituls; cilvēks, kam ir šāds tituls.
- bajs Feodālis, bagātnieks, lielsaimnieks, tirgotājs Vidusāzijā, Kazahijā, Altajā un Kaukāzā.
- bejs Feodāļa, arī valdnieka tituls (Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs); cilvēks, kam ir šāds tituls; arī kungs.
- UTAG Fiduciārā izceļošanas akciju sabiedrība (vācu "Umsiedlungs Treuhand Aktiengesellschaft"), dibināta saskaņā ar 30.10.1939. Latvijas-Vācijas līgumu par baltvācu izceļošanu.
- Suva Fidži galvaspilsēta (angļu val. "Suva"), osta Viti Levu salas dienvidaustrumu daļā, 207000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Šveningene Fillingenes-Šveningenes pilsētas austrumu daļa ("Schwenningen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- Fillingene Fillingenes-Šveningenes pilsētas rietumu daļa ("Villingen"), Vācijā, Bādenes-Vintenbergas federālajā zemē, kas senāk bija atsevišķa pilsēta un dažos avotos vēl arvien par tādu tiek uzskatīta.
- papīrkopijas Filmu oriģinālnegatīvu kopijas uz papīra, kas tika uzkrātas ASV Kongresa bibliotēkā līdz 1907. g., kad ASV autortiesību likumdošana neattiecās uz filmā fiksētu attēlu, bet attiecās tikai uz attēlu, kas fiksēts uz papīra.
- transcendentālisms Filozofijas un literatūras virziens (19. gadsimta vidū Amerikas Savienotajās Valstīs), kam raksturīga vēršanās pret sensuālismu, transcendentālās esamības atzīšana, cilvēku līdztiesības pamatu meklējumi.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (19. gadsimtā Vācijā), kas teoloģiski interpretēja dabas zinātņu atziņas.
- kritiskais reālisms Filozofijas virziens (galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs 20. gadsimta 20., 30. gados), kas izziņas akta struktūru reducēja uz trim elementiem - subjektu, objektu un apziņas saturu.
- videostandarts XGA firmas _IBM_ videostandarts, kas izstrādāts, lai aizstātu novecojušo videostandartu _8514/A_. Testa režīmā šī standarta izšķirtspēja 16 krāsām ir 1056x768, bet grafikas režīmā 65536 krāsām - 640x480 un 256 krāsām - 1024x768. Videostandarts _XGA_ ir saderīgs ar videostandartu _VGA_.
- golfiņš firmas _Volkswagen_ sērijas _Golf_ vielā automašīna.
- Fīzene Fisene - pilsēta Vācijā.
- Ābergvaina Fišgārda, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Abergwaun_).
- debess ķermenis fizikāls ķermenis, kurš atrodas Visumā; astronomisks objekts.
- saspiežamības koeficients fizikāls lielums, kas izteic vielas relatīvo tilpuma maiņu, ja spiediens mainās par vienu vienību: χ=(1/V)·(ΔV/Δp) (ΔV – vielas tilpuma v maiņa, ja spiediens mainās par lielumu Δp; χ – elastības moduļa K apgriezts lielums: χ=K^-1^). Vislielākā χ vērtība ir gāzēm, vismazākā – cietvielām. χ samazinās, palielinoties spiedienam, un palielinās, paaugstinoties temperatūrai.
- jervīns Fizioloģiski mazaktīvs alkaloīds, iegūts no "Veratrum album L." un "Veratrum viride Aiton".
- ultratoņterapija Fizioterapijas metode, kur izmanto nepārtrauktu neliela stipruma (apmēram 0,02 mA) augstfrekvences (22 kHz) un augstsprieguma (4,5-5 kV) maiņstrāvu.
- labjūte Fiziskā un garīgā labsajūta, veselīgums, ko apzināti veido ar īpašu pakalpojumu kompleksu; visaptverošas veselības koncepcija "Wellness", kas radās ASV 20. gs. 50. gados, terminu veidoja mediķi K. H. Kūpers un H. Dunns, no angļu vārdiem "well-being" (labklājība), "fitness" (fiziskā labsajūta) un "happiness" (laime).
- ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
- kalanētika Fizisko vingrinājumu programma, ko izstrādājusi Kalana Pinknija ("Callan Pinckney", ASV).
- vWF Fon Villebranda faktors (angļu "von Willebrand's factor").
- skeleta rindas teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; CV teorija.
- CV teorija fonoloģijas teorija, kurā par pamatu izmantota līdzskaņu jeb konsonantu ( C ) un vokāļu ( V ) pozīciju secība zilbes struktūrā; skeleta rindas teorija.
- Forsta Forste - pilsēta Vācijā.
- Fortmaijersa Fortmaiersa - pilsēta ASV, Floridas štatā.
- gaismas kvants fotons, kura enerģija <100 keV.
- gamma kvants fotons, kura enerģija ir lielāka par 100 KeV.
- amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi.
- rēbus Francijā XV gadsimtenī savādas paskvillas, ar kurām pajaci karnevālā smīdināja ļaudis.
- Volisa un Futuna Francijas aizjūras kopiena (fr. val. "Wallis et Futuna"), platība - 274 kvadrātkilometri, 15343 iedzīvotāji (2010. g.), administratīvais centrs - Matāutu, administratīvais iedalījums - 3 karalistes, ietver Volisa salas un Hornas salas, lielākais augstums - 765 m.
- Gvadelupa Francijas aizjūras reģions Vidusamerikā (fr. val. "Guadeloupe"), ietver Gvadelupu, Marīgalantas salu kā arī atsevišķas nelielas salas Mazo Antiļu salu ziemeļos, platība - 1705 kvadrātkilometri, 404000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Bastēra, iedalījums - 2 apriņķi.
- Francija Francijas Republika - valsts Rietumeiropā (franču valodā "France"), galvaspilsēta - Parīze, iedalās 22 reģionos (bez aizjūras valdījumiem), platība - 543965 kvadrātkilometri, 62150000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Beļģiju, Luksemburgu, Vāciju, Šveici, Itāliju, Andoru un Spāniju, kā arī ar Vidusjūru un Atlantijas okeānu.
- trejsavienība Francijas, Krievijas un Anglijas vienošanās pretsvarā Vācijas, Austroungārijas un Itālijas 1882. gadā noslēgtajai Trejsabiedrībai.
- Barbizonas skola franču ainavu gleznotāju grupa (T. Ruso, Ž. Diprē, N. V. Diass de la Penja, Š. F. Bobiņī), kuras aizkustinošā un reālistiskā māksla ietekmēja ainavu glezniecību visā pasaulē.
- Franku Mežs Frankenvalde, kalnu masīvs Vācijā.
- esamības pamats frāze, ko vācu izcelsmes amerikāņu teologs Pauls Tillihs (1886.-1965. g.) izmantoja, lai aprakstītu Dievu; tā akcentē domu par Dieva klātesamību kā visa pamatu un ne tik daudz Viņa Radītāja statusu un transcedenci.
- BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR).
- papagaiļu frīzeja frīzeju suga ("Vriesea psittacina").
- spīdošā frīzeja frīzeju suga ("Vriesea splendens").
- Pēlmana frīzeja frīzeju suga ("Vriesea x poelmanii").
- Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste.
- Rietumfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz rietumiem no Emsas grīvas un ietilpst Nīderlandes teritorijā, lielākās salas - Teksela, Vlīlande, Tershelinga, Amelande, Shīrmonikoga.
- Ziemeļfrīzu salas Frīzu salu grupa, kas atrodas uz ziemeļiem no Vēzeres grīvas, lielākās salas - Rēme, Zilte, Fēra, Fāne, Nordštrande, Pelvorma.
- FK Futbola klubs (kopā ar nosaukumu, piem., FK "Ventspils").
- paketēšana gabalkravas pakešu veidošanas operācija, sīkākas kravas vienības apvienojot lielākās. Vajadzības gadījumā lielinātās kravas vienības atsevišķi iesaiņo un nostiprina.
- Mazais Sirts Gābisas līcis Vidusjūras dienvidu daļā.
- dzeltenā lapele gada nodokļu karte (dzeltenā krāsā, Valsts ieņēmumu dienesta izsniegta).
- standartnovirze Gadījumlieluma statistiskā novērtējuma kvalitātes raksturojums a(X)=VD(X), kur D(X) ir gadījumlieluma X dispersija; kvadrātiskā novirze.
- vecsatiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Satiķi" (agrāk - "Vecsatiķi") iedzīvotāji.
- vecgaiķenieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji.
- vecgaiķnieki Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Vecgaiķi" iedzīvotāji.
- gailīši Gailīšu upe - Viļķēnupīte, Gaujas pieteka.
- Gailīšu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Ezergaiļu ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Gailīša ezers Gailītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- aviotaksometrs Gaisa taksometrs - atsevišķi nofraktēta nelielas ietilpības lidmašīna pasažieru pārvadāšanai, kas var nolaisties nelielos lidlaukos, ko parasti izmato elitārajā tūrismā, darījumu tūristi un VIP, kā arī ceļojumos virs pilsētām vai citiem tūrisma piesaistes objektiem.
- fulbe Gaišādaina, islāmticīgo tauta Vidus un Rietumu Sudānā, ieceļojuši no Senegālas.
- Gajāna Gajānas Kooperatīvā Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļu daļā (angļu val. "Guyana"), platība - 214969 kvadrātkilometri, \~750000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Surinamu, Brazīliju un Venecuēlu, apskalo Atlantijas okeāns.
- Cegeļņa Gajevā Cegeļņa - apdzīvota vieta (skrajciems) Augšdaugavas novada Vaboles pagastā.
- End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Krabja miglājs galaktiskais emisijas miglājs Vērša zvaigznājā; 1054. g. notikušā supernovas uzliesmojuma atliekas.
- monopols Galda spēle vairākām personām, kas izgudrota ASV 20. gs. 30. gados.
- galējā Tūle galējā robeža, pasaules mala (latīņu "Ultima Thule"); nosaukums lietots romiešu rakstnieka Vergilija darbā "Georgikas"; senatnē par galējo Tūli sauca salu, ko galējos ziemeļos it kā esot atklājis grieķu jūrasbraucējs Pitijs; mūsdienās par Tūli nereti sauc Islandi, bet par Galējo Tūli - Grenlandi.
- vāverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
- Vacbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
- Vecbieči Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vecbeči" nosaukuma variants.
- vidsmuizieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmuiža" jeb "Gaļēni", tagad "Galāni", iedzīvotāji.
- Vuoveris Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveres" nosaukums latgaliski.
- voverieši Galēnu pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
- rauriki Gallu cilts pie Reinas, starp Āru un Vogeziem, ap 1. gs. p. m. ē.
- hofmeistars Galma amats viduslaiku Vācijā, kas pārzināja galma saimniecību, vadīja galma ceremoniālus.
- hofmaršals Galma ierēdnis vēlajos viduslaikos Vācijā, Zviedrijā u. c. monarhijās (Krievijā 18.-20. gs.); pārzināja galma saimniecību.
- Kuhruds Galvenā kalnu grēda Vidusirānas kalnos ("Kuhrud"), Irānas vidienē, garums - \~900 km, vidējais augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4420 m (Hezara kalns).
- Alfelda Galvenā Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijā, stiepjas \~450 km uz ziemeļaustrumiem no Donavas līdz Karpatiem; Lielā Ungārijas zemiene.
- Šiva Galvenais brahmanisma un hinduisma dievs (līdzās Brahmam un Višnu), radīšanas un iznīcības dievs.
- Anhrimāns Galvenais gars (Anhro Mainju), kas pārstāv opozīciju Ahuramazdam zoroastrismā, augstākā tumsas un ļaunuma dievība, negatīvais, postošais un ļaundabīgais pirmsākums Visumā un cilvēkā.
- ģenerālkomisariāts galveno administratīvo iestāžu nosaukums Vācijas okupētajās zemēs 2. pasaules kara laikā.
- Mesbauera efekts gamma kvantu absorbcija vai izstarošana no atomu kodoliem cietvielā bez tās iekšējās enerģijas izmaiņām, t. i., bez fononu absorbcijas vai radīšanas, kam atbilst ļoti šauras (10^-10^ eV) rezonanses līnijas; izmanto, lai pētītu kodolu mijiedarbību ar apkārtni; kodolu gamma rezonanse
- Vanga Gandu (Viktorijas ezers) mitoloģijā - dievs, dieva Musisi tēvs.
- platysomus Ganoīdu zivju ģints ar plakanu, rombisku vai apaļu ķermeni; zvīņas šauras un garas, sastopama karbona un perma formāciju nogulumos Anglijā, vara slāneklī Vācijā, permā Teksasā un triasā - Špicbergena salās; Latvijā atrasts Kursas cehšteina nogulumos.
- Garenais ezers Garais ezers Vietalvas pagastā.
- Gārdaunis Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Medīlas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Medilas ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Gardaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Gardauņa ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Garzdanes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Garzdaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Gaudaunes ezers Gardaunis, ezers Variešu pagastā.
- Valtellīnas ieleja garenieleja Itālijas Alpos ("Valtellina"), Adas augštecē, no Ortlesa masīva austrumos līdz Komo ezeram rietumos, garums - \~120 km.
- Gargždi Gargždu sērija - apakšdevona Ditonas stāva nogulumu slāņkopa Latvijā Kurzemes ziemeļu un dienvidu malā, Gulbenes ieplakā un Viļakas vaļņa rietumu nogāzē, sastāv no sarkaniem dolomītiskiem aleirolītiem, merģeļiem un smilšakmeņiem, ko sacementējis dolomīts un ģipsis, vadfosilijas ir bezžokleņu un zivju atliekas.
- Hidra gari izstiepts zvaigznājs (latīņu "Hydra", saīsinājums "Hya") debess ekvatora rajonā starp Vēzi un Svariem; Latvijā vislabāk novērojams pavasarī; spožākā zvaigzne - Hidras sirds jeb Alfards.
- reverends Garīdznieka tituls Lielbritānijā, ASV un dažās citās zemēs, kur runā angliski.
- nīkolaīti Garīdznieki, kas nešķīrās no savām sievām par spīti pāvesta Gregorija VII pavēlei.
- zendgerihte Garīga tiesa viduslaiku Vācijā.
- Garkalne Garkalnes novads - pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
- Gargeln Garlenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Ariels Gars V. Šekspīra lugā "Vētra".
- mačete Garš cērtamais nazis ar līku galu (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- galabija Garš uzsvārcis, tradicionāls arābu vīriešu tērps Vidusjūras zemēs.
- Gāršenieki Gāršenieku attekas - atrodas Gaujas labajā krastā Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Garādene Garūdene, Ventas pieteka.
- Kandeļupe Garūdene, Ventas pieteka.
- Ropju upe Garūdene, Ventas pieteka.
- Garūdens upe Garūdene, Ventas pieteka.
- Ropjupe Garūdene, Ventas pieteka.
- līga Garuma mērvienība (gk. Lielbritānijā un ASV), vienāda ar 3 jūdzēm, t. i. 5,56 km (jūras līga) vai 4,83 km (sauszemes līga).
- jūdze garuma mērvienība ASV - 1609,344 m - sauszemes jūdze.
- Garsden Gārzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- virslaide Gatavā ģērba virsmu raksturojoša kontrolizmēra Li un to noteicošā tipfigūras lielummēra vai indivīda attiecīgā somatomēra Mi mērgarumu starpība Vi=(Li-Mi) vai (retāk) tās relatīvā izteiksme Vi=100Vi/Mi procentos.
- Gauču ezers Gaucis Drabešu un Vaives pagastā.
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Plāņu pagastā, platība - 3,1 ha.
- Līkā atteka Gaujas atteka Valkas novada Valkas pagastā, platība - 2,9 ha.
- Maltuves atteka Gaujas atteka Valkas novada Vijciema pagastā, platība - 8,7 ha.
- Vārpulīča atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,5 ha.
- Lopu atteka Gaujas atteka Valkas pagastā, platība - 2,7 ha.
- Dziļā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība - 2,2 ha.
- Jaunā atteka Gaujas atteka Valmieras novada Plāņu pagastā, platība — 2,6 ha.
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- Kagaiņu grāvis Gaujas augšteces labā krasta pieteka Vecpiebalgas pagastā.
- Gaujiņa Gaujas augšteces labā krasta pieteka, Taurenes un Vecpiebalgas pagasta robežupe, iztek no Alauksta ezera, garums - 2 km, senāk dažkārt uzskatīta par Gaujas sākumu.
- Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru).
- Viltums Gaujas kreisā krasta pieteka Brenguļu pagsatā, lejtecē arī Kauguru pagasta robežupe; Ķeņģupīte; Viltuma; Viltumupe.
- Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega.
- Pīsla Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu un Vecpiebalgas novadā, garums - 13 km, kritums - 27 m, ietek Rijas ezerā, kuram cauri tek Gauja.
- Vāļkalnu upīte Gaujas kreisā krasta pieteka Drabešu pagastā; Vāļupīte.
- Straujupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Inčukalna pagastā, garums - 17 km, kritums - 37 m, ietek Gaujā pie Vangažiem; Briežpurva upe; Briežupe; Griķupīte; Straujupe; Vangažupīte.
- Acupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Kaives un Vecpiebalgas pagastā, garums - \~3 km.
- Līgatne Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, augštece Nītaures pagastā, garums - 31 km, kritums - 177 m, visstraujākā Gaujas pieteka, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, lejteces krastos ir Līgatnes pilsēta; Ligate; Līgate.
- Vildoga Gaujas kreisā krasta pieteka Līgatnes pagastā, garums - 10 km, kritums - 102 m; Vildodziņa.
- Egļupe Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Allažu un Inčukalna pagastā, garums – 15 km; Egļupīte; Vītiņu upe; Zustrene; augštece arī Silupīte, Desupe.
- Vējupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas pagastā, lejtecē arī Siguldas pilsētas austrumu robežupe, garums - 14 km, kritums - 88 m, lejtecē 3 km posmā kritums - \~46 m un 2 ūdenskritumi 0,6 un 0,8 m; Vējstrauts.
- Abuls Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 52 km, kritums - 129 m, sākas dienvidos no Smiltenes, Launkalnes pagastā pie Vidzemes šosejas, Mežoles paugurainē, 162 m vjl.; Abula.
- Vija Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Vijciema pagastā, augštece Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - 62 km, kritums - 129 m, sākas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē; augštecē - Vijiņa.
- Alkšņupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 10 km; Zvirguļupe; Milnupīte.
- Stepupe Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, augštece Smiltenes novada Grundzāles pagastā, garums - 9 km, kritums - 33 m.
- Kāršupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, garums - 8 km; Kāršupes strauts; Kāšupe.
- Dedums Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Trikātas un Brenguļu pagastā, garums - 13 km; Dedumupe.
- Baiļu kalna strauts Gaujas kreisā krasta pieteka Valmieras pilsētas austrumu nomalē, garums — \~1,5 km.
- Tirziņa Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Lejasciema pagastā, garums - 18 km, kritums - 15 m.
- Vizla Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Rankas pagastā, vidustece Variņu, Palsmanes un Grundzāles pagastā, garums - 26 km, kritums - 73 m.
- Vidaga Gaujas kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, izteka Variņu pagastā, augštecē Smiltenes un Gulbenes novada robežupe, vidustecē Virešu pagasta robežupe ar Palsmanes un Grundzāles pagastu, garums - 24 km.
- Vecpalsa Gaujas kreisā krasta pietekas Palsas agrākā lejtece Smiltenes novadā, kas pēc 1960. gados izveidotā pārrakuma uz Vizlu, praktiski ir pārveidojusies par bijušās Palsas kreisā krasta pietekas Rauzas lejteci, posms līdz Rauzas ietekai pakāpeniski aizaug, garums - 21 km.
- Aukstais dīķis Gaujas kreisā krasta vecupe pie Inčukalna Velnalas, Inčukalna pagastā.
- Gāršenieku attekas Gaujas labā krasta attekas Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Tirza Gaujas labā krasta pieteka Cēsu, Madonas un Gulbenes novadā, garums - 80 km, kritums - 157 m, iztek no Ezernieku ezera Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines centrālajā daļā, ietek Gaujā pie Lejasciema.
- Dzērve Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lejasciema pagastā, augštece Smiltenes novada Trapenes pagastā, vidustecē ir Trapenes un Virešu pagasta robežupe, garums - 14 km.
- Zvanu strauts Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Lizuma pagastā pie Velēnas.
- Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte.
- Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte.
- Melnupīte Gaujas labā krasta pieteka Krimuldas pagastā pie Viešu pilskalna.
- Strīķupe Gaujas labā krasta pieteka Vaidavas un Raiskuma pagastā, iztek no Vaidavas ezera, senākos avotos tiek uzskatīts, ka caurtek (šķērso) Vaidavas ezeru (tādā gadījumā garums - 24 km, kritums - 37 m; Dangupe; Dzirnavupe; augštecē Vaidava).
- Kaičupe Gaujas labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagstā, garums - 17 km, no tiem Latvijā \~8 km, augštece Igaunijā, kur saucas - Ujuste; Kaicupe; Kalčupe.
- Jumāra Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novada Kocēnu pagastā, izveidojas satekot Anuļai ar Tilgaļu strautu, garums - 4 km; Imara.
- Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km.
- Ģīmes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā un Valmieras pilsētā.
- Mellupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā, augštece Rencēnu pagastā, garums - 14 km, kritums - \~46 m; Mellupīte; Melnupe.
- Badupīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pagastā.
- Rātes upīte Gaujas labā krasta pieteka Valmieras pilsētā, augštece Burtnieku un Valmieras pagastā, garums - 13 km; Dzirnavu upe; Rāceņu grāvis; Rātsupīte; augštecē arī Āžkalna grāvis.
- Gausupīte Gaujas labā krasta pieteka Vecpiebalgas un Taurenes pagastā, garums - 10 km; Gailīšupīte.
- Melderupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, garums - 8 km; Merliņupīte.
- Mieļupīte Gaujas labā krasta pieteka Virešu pagastā; Mēļupīte; Mielupīte.
- Viļķēnupīte Gaujas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, tek caur Gailīšu ezeru, garums - 10 km; Gailīšupīte; Gailīšu upe; Gaiļupe; Tomuļupīte.
- Braslas senleja Gaujas labā krasta pietekas Braslas ieleja no Straupes līdz ietekai Gaujā, Gaujas senlejas atzars Gaujas nacionālā parka teritorijā, abos upea krastos stāvas devona smilšakmens kraujas - Šponu, Burtaku iezis, Vējiņu iezis ar alām un pazemes ezeru.
- Gleznotāju krauja Gaujas senlejas kreisā pamatkrasta stāvās nogāzes posms starp Vējupītes ieleju un Paparžu gravu Siguldā, augstums - 70-75 m, apaugusi ar lapu kokiem un krūmiem.
- Eniņa atteka Gaujas vecupes atteka Valmieras novada Kauguru pagastā, platība - 3,7 ha.
- Gaurāta Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
- Gauratiņa Gaurata, Vecbērzes poldera apvadkanāla pieteka.
- Jērūžu grāvis Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- vārtājnieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Vārtāja" iedzīvotāji.
- spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
- Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
- cēlgāze gāze, kas ir indiferenta pret ķīmisku vielu iedarbību un parastajos apstākļos neveido savienojumus; seši periodiskās sistēmas VIII grupas elementi: argons (Ar), hēlijs (He), kriptons (Kr), ksenons (Xe), neons (Ne) un radons (Rn), kas sastopami atmosfērā, bezkrāsas gāzes bez smaržas.
- Alfeka Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
- Gnosa Gemma, Ziemeļu Vainaga α.
- GGP Gērnsijas mārciņa; Gērnsijas Teritoriālā Vienība valūtas kods, sīknauda - penss.
- Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā.
- girbe Girbes koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- gēsti Glaciālo nogulumu veidotas zemienes ziemeļrietumu Vācijā, Nīderlandē un Beļģijā; smiltāji, virsāji, kūdrāji.
- Aģes ielejveida pazeminājums glaciotektonisks zemledāja izspieduma un izspieduma-eksarācijas veidojums Aģes augštecē Krimuldas novada Lēdurgas un Limbažu novada Vidrižu pagastā, garums - 16,5 km, dziļums - 9-12 m (vidusdaļā līdz 20 m).
- zāģgliemezis Gliemežu klases kātacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Valloniidae"), Latvijā konstatētas 2 ģintis, 3 sugas.
- stiklgliemezis Gliemežu klases plaušgliemežu apakšklases dzimta ("Vitrinidae"), gliemezis ar plānu, trauslu, bezkrāsainu (dažkārt zaļgana vai pelēkbrūna), caurspīdīgu čaulu, ko daļēji pārklāj mantijas krokas, dzīvo mežos, mitrās vietās, zem akmeņiem, sūnās, Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga; stiklspolīšu dzimta.
- valvāta Gliemežu klases priekšžauņu apakšklases dzimta ("Valvatidae").
- GVPN globālais virtuālais privātais tīkls (angļu "Global Virtual Private Network").
- Glūdaines ezers Glūdainis, ezers Viesatu pagastā.
- blāvā gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea contracta").
- kristāla gludspolīte gludspolīšu suga ("Vitrea crystallina").
- Švābišgminde Gminde - pilsēta Vācijā.
- Švēbišgminde Gminde - pilsēta Vācijā.
- Švābu Gminde Gminde, pilsēta Vācijā.
- Eons Gnosticismā par eoniem sauc Vienotā Dieva (jeb Nezināmā Tēva) radījumus, kas eksistē ārpus telpas un laika.
- gočpendel Goda Vārds!
- vigna Govju zirņi ("Vigna sinensis") - viengadīgs tauriņziežu dzimtas augs, sens dienvidu zemju kultūraugs, audzē gk. Āfrikā, Meksikā, ASV, Indijā, Vidusjūras zemēs.
- Hempšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Hampshire"), Anglijā, Dienvidaustrumanglijas reģionā, administratīvais centrs - Vinčestera, platība - 3769 kvadrātkilometru, 1837800 iedzīvotāju (2017. g.).
- Hereforda un Vustera grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
- Herefordšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Herefordshire"), Anglijas dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Hereforda, robežojas ar Šropšīru, Vorikšīru, Glosteršīru un Velsu, platība - 2180 kvadrātkilometru, 191000 iedzīvotāju (2017. g.), izveidota 1998. g. sadalot Herefordas un Vusteras grāfisti.
- Šropšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Shropshire"), Anglijas rietumu daļā, pie Velsas robežas, administratīvais centrs - Šrūsberi, platība - 3487 kvadrātkilometri, 493200 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vorikšīra Grāfiste Lielbritānijā ("Warwickshire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Vorika, platība - 1975 kvadrātkilometri, 554600 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestjorkšīra Grāfiste Lielbritānijā ("West Yorkshire"), Anglijā, administratīvais centrs - Veikfīlda, platība - 2029 kvadrātkilometri, 230700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vestmidlendsa Grāfiste Lielbritānijā ("West Midlands"), Anglijā, administratīvais centrs - Vestbromviča, platība - 902 kvadrātkilometri, 2897300 iedzīvotāju (2017. g.).
- Vusteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Worcestershire"), Anglijā, administratīvais centrs - Vustera, platība - 1741 kvadrātkilometrs, 588400 iedzīvotāju (2017. g.).
- county Grāfiste, apgabals ar vietējo pašpārvaldi Lielbritānijā un ASV.
- Grammy Grammy balva (angļu "Grammy Award") - balva, ko katru gadu piešķir ASV Ierakstu akadēmija (angļu "National Academy of Recording Arts and Sciences"; organizācijas mītne atrodas Santamonikā, Kalifornijā).
- kāpsmildzene Graudzāļu dzimtas ģints ("Corynephorus"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi ar stāviem, kailiem stiebriem un sarveida lapām, 5 sugas (gk. Vidusjūras apkārtnē), Latvijā konstatēta 1 suga.
- muižu dedzināšana grautiņu un dedzināšanas gadījumi 1905. g. revolūcijas laikā, kas Kurzemes un Vidzemes guberņās reģistrēti 459 muižās (no 1095).
- vāverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Vāveri" iedzīvotāji.
- voverieši Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" iedzīvotāji.
- Vuoveri Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- Graenzhof Grenču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ugāles pagastā.
- Gribolezy Gribalvas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Vidsmuižas pagastā.
- Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru.
- EDA Grieķijas Vienotā demokrātiskā kreisā partija (grieķu "Eniaia Dēmokratikē Aristera").
- hellēnisms grieķu kultūras attīstības periods spēcīgā Tuvo Austrumu tautu kultūras ietekmē Vidusjūras austrumdaļas, Priekšāzijas un Melnās jūras zemēs no Maķedonijas Aleksandra karagājienu laika (334.-324. g. p. m. ē.) līdz 30. g. p. m. ē.
- Hestija grieķu mitoloģijā - mājas pavarda dieviete; atbilst romiešu Vestai.
- Pallants grieķu mitoloģijā - titāna Krija un Eiribijas dēls, Astraja un Perses brālis, kuram un okeanīdai Stiksai piedzima Uzvara (Nīke), Spēks, Vara un Skaudība.
- Hēfaists Grieķu mitoloģijā - uguns un kalējmākslas dievs (seno romiešu mitoloģijā - Vulkāns).
- Nīke grieķu mitoloģijā - uzvaras personifikācija, atbilst romiešu Viktorijai; viens no uzvaras dievietes Atēnas epitetiem.
- Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - Vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu.
- apoksiomens Grieķu tēlnieka Līsipa ievērojamais bronzas atlēta tēls, kura Marmora kopija atrodas Vatikānā.
- stratioti grieķu un albāņu jātnieki, kas 15. un 16. gs. kalpoja ārzemju (gk. Venēcijas) dienestā.
- Griežmanīša Griežmanīša ezers - Griežmaņu ezers Vestienas pagastā.
- Griezmanīša ezers Griežmaņu ezers Vestienas pagastā.
- Griguļu strauts Griguļupe, ūdenstece Vērgales pagastā.
- Grīnsbora Grīnsboro, pilsēta ASV, Ziemeļkarolīnas štatā.
- zemesmandele Grīšļu dzimtas dižmeldru ģints suga ("Cyperus esculentus"), daudzgadīgs lakstaugs ar tieviem sakneņiem, kuru galos veidojas nelieli bumbuļi; dzimtene Ziemeļāfrika, audzē Vidusjūras apgabalos, Mazāzijā, ASV.
- Uguņupe Grīva, tās paralēls nosaukums posmā pie Uguņciema Vandzenes pagastā.
- Vilkaste Grīvas kreisā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā.
- Krācumu grāvis Grīvas labā krasta pieteka Talsu novada Vandzenes pagastā, augštece Mērsraga novadā.
- Sārcene Grīvas labā satekupe Talsu novada Vandzenes pagastā, iztek no Laidzes ezera, garums - \~6 km; Laidzes upe; Sārajupe; Silenes upe.
- vairodznieki Grobiņas novada Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vairogi" iedzīvotāji.
- vītiņnieki Grobiņas pagasta apdzīvotās vietas "Vītiņi" iedzīvotāji.
- Grothusenshof Grotužu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
- Jaunkariņa Grozila, Ventas pieteka.
- Junkariņa Grozila, Ventas pieteka.
- Gruiķu Gruiķu dīķis - ūdenstilpe Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 1,7 ha.
- Grundsahl Grundzāles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Grundzāles pagastā.
- Abruci Grūti pieejams kalnu apvidus Centrālajos Apenīnos Vidusitālijā, augstākā virsotne - "Gran Sasso dItalia" 2914 m virs jūras līmeņa, nacionālais parks (300 km^2^ platībā, dibināts 1923. g.).
- adžāri Gruzīnu etniska grupa, Adžārijas pamatiedzīvotāji, runā gruzīnu valodā (sadzīvē - dialektā), turku varas laikā (XVI gs. 2. puse - 1878. g.) tika pakļauti varmācīgai pārturkošanai, pieņēma islāmu.
- ingiloji Gruzīnu etnogrāfiska grupa, dzīvo gk. Abhāzijas Republikā, lielākā daļa - musulmaņi (šiīti; kopš persiešu iebrukuma XVII gs. sākumā).
- Guženieku ezers Gruženieku ezers Vīpes pagastā.
- Ilzes ezers Gruženieku ezers Vīpes pagastā.
- Vilhelmpīkštate-Gūbene Gūbene, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums 1961.-1990. g.
- Vorkutlag gulaga struktūrvienība Krievijas Komi APSR, dibināta 1938. g., centrs atradās Vorkutā, pēc Baltijas valstu okupācijas te nonāca daudzi šo valstu pilsoņi, 1948. un 1953. g. notika iesodzīto sacelšanās, ko nežēlīgi apspieda
- Beigotupīte Gulbenes labā krasta pieteka Valmieras novada Naukšēnu pagastā; Beigota upīte; Beigotu upīte.
- Gulben Gulbenes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- vienvārstieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Vienvārstes" iedzīvotāji.
- veisēnieši Gulbenes novada Galgauskas pagasta apdzīvotās vietas "Veiši" iedzīvotāji.
- vecgulbenieši Gulbenes novada Gulbenes pilsētas daļas "Vecgulbene" iedzīvotāji.
- vērēnieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Vēri" iedzīvotāji.
- velēnieši Gulbenes novada Lizuma pagasta apdzīvotās vietas "Velēna" iedzīvotāji.
- Vecstāmeriene Gulbenes novada Stāmerienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriena" nosaukuma variants.
- vecstāmerieši Gulbenes novada Stāmerienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstāmeriene" iedzīvotāji.
- vecadlienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- vecadulienieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vecaduliena" iedzīvotāji.
- virānieši Gulbenes novada Tirzas pagasta apdzīvotās vietas "Virāne" iedzīvotāji.
- nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
- Gvantanamo līcis Gvantanamo līča jūras kara bāze ("Guantanamo Bay"/ "Guantanamo Bay Naval Base"), Kubas iznomāta teritorija ASV jūras kara bāzei, platība — 116 kvadrātkilometru, \~9500 iedzīvotāju (2005. g.; karavīri, viņu ģimenes locekļi, apkalpojošais personāls).
- Gvarika Gvariko, Apures pieteka Venecuēlā.
- GATT Ģenerālā vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (angļu "General Agreement on Tariffs and Trade"); viena no ANO organizācijām (1947.-1995. g.) ar sekretariātu Ženēvā, 100 dalībvalstu; 1995. g. aizstāta ar Vispasaules tirdzniecības organizāciju (WTO, angļu "World Trade Organization").
- Īvandes ūdenskritumi ģeoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Īvandes upē, Kuldīgas novada Rendā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,31 ha, lielākā ūdenskrituma (Rendas Lielās rumbas) augstums - 2 m, platums - 9 m, augšpus tā pie Valdātu mājām ir otrs līdzīgs ūdenskritums (Rendas Mazā rumba), kura augstums ir 1,7 m, platums - 9 m.
- Tilderu krauja ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, aizsargājamā platība — 1 ha.
- Žagatu klintis ģeoloģiskais piemineklis Gaujas ielejas Virešu posmā, Virešu pagastā, platība - 1,5 ha, 10 m augsts augšdevona iežu atsegums.
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
- Viesulēnu slāņi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisajā krastā, Inčukalna pagastā, netālu no "Viesulēnu" mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., kraujas apakšā virs ūdenslīmeņa terases cokolā atsedzas slāņkopa, kurā mijas smilšainu aleirītu un maz sadalījušos hipnu sūnu kārtas, kas atbilst 3. virspalu terases alūvija vecupju fācijas nogulumiem, vecums \~11200 gadu.
- Vējiņu alas un Elles bedres ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas pietekas Braslas labajā krastā, Straupes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Vējiņu mājām, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 7,3 ha, ir aktīvās sufozijas lauks, kur avoti Gaujas svītas smilšakmeņos izskalojuši pazemes tukšumus un ejas un kur joprojām rodas jauni zemes iebrukumi.
- Riežupes smilšalas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Riežupes kreisā krasta kraujā, \~600 m augšpus tās ietekas Ventā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība — 2,8 ha, ir mākslīgu alu labirints ar eju kopgarumu 460 m (garākā alu sistēma Latvijā), kas izdobts vairāku gadsimtu laikā, ņemot smiltis mājsaimniecības vajadzībām, vēlāk — stikla rūpniecībai.
- Randatu klintis un Tilderu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Smiltenes novada Virešu pagastā, Gaujas krastos \~1 km augšpus Virešu tilta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 14,5 ha, Randatu klintis atrodas Gaujas labajā krastā, ir 15 m augstas dolomīta klintis, kas paceļas 8 m virs upes līmeņa, līdzīga ir Tilderu krauja, kas atrodas Gaujas pretējā krastā.
- Šķērveļa lejteces dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Šķērveļa kreisajā krastā, \~300 m no tā ietekas Ventā, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,9 ha, augstums - 6 m, atsedzas zaļganpelēki, kavernozi smilšakmensveida kvarcītveida dolomīti ar šūnainu tekstūru.
- Sudmaļu ūdenskritumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Talsu novada Abavas pagastā, Abavas kreisā krasta pietekā Valgalē \~0,5 km no tās ietekas Abavā, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 1 ha, augšējais ūdenskritums ir 0,6 m augsts un 15 m plats, apmēram 100 m lejāk, pie Sudmaļu mājām ir otrs, apakšējais ūdenskritums - 0,6 m augsts un 6 m plats.
- Sietiņiezis Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Gaujas labajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,1 ha, krasta kraujas augstums - 15 m, kopīgais atsegto slāņkopu biezums - 34 m, lielākais augšdevona balto smilšakmeņu atsegums Latvijā; Sietiņš.
- Stoķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaidavas pagastā, Strīķupes kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamās teritorijas platība - 5 ha, ir >5 m augsts sarkanu vidusdevona smilšakmeņu atsegums ar 4 alām, no kurām iztek vairāki avoti, lielākā ir Patkula ala.
- Dāvida dzirnavu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vaives kreisā krasta nogāzē pie bijušajām Dāvida dzirnavām Cēsu novada Vaives pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., ir avotu virkne (~25 avoti), kas izplūst nogāzē un veido 7-8 m augstu krāčveidīgu ūdenskritumu, ūdenī daudz dzelzs savienojumu.
- Spiģu ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valkas novada Kārķu pagastā, 60 m no Sedas labā krasta, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamās teritorijas platība - 11,9 ha, alas garums - 7,8 m, ieejas platums - 2 m, augstums - 2 m, dziļāk sašaurinās, no alas izplūst avots; Rūcekļa ala.
- Bēršu drumlini ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. gada.
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
- Veczemju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vidzemes jūrmalā, starp Rankuļragu un Kutkāju ragu pie Veczemju mājām Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta un Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., ir \~480 m garš un \~3,5 m augsts vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmens atsegums jūras krastā, līdz 2005. g. janvāra vētrai, kas noskaloja piekrasti, atsegums bija tikai 160 m.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Krauju akmeņu saliņa ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmeņu sēklis jūrā \~200 m no krasta Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g.
- Īļāku iezis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Amatas labā krasta krauja 700 m lejpus Vidzemes šosejas Cēsu novada Drabešu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., kraujas garums \~100 m, augstums - 25 m, atsedzas Pļaviņu svītas dolomīti.
- Vaives lejteces ieži ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas \~200 m augšpus Vaives ietekas Raunā, Priekuļu novada Priekuļu pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, ir 40 m gara un 18 m augsta, gandrīz vertikāla siena, ko veido slīpslāņoti Gaujas svītas smilšakmeņi ar aleirolīa oļu, fosforītu un zivju kaulu ieslēgumiem.
- Muižarāju klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Abavas kreisajā krastā \~4 km no tās ietekas Ventā, pie bij. Muižarāju mājām, dabas parka "Abavas senleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 2,74 ha, tas ir 15 m augsts augšdevona iežu atsegums.
- Vecmelderu avoti ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aknīstes pagastā, Dienvidsusējas labā krasta sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 35,7 ha, no morēnas smilšmāla un augšdevona Pļaviņu svītas dolomītu kontaktzonas izplūst \~10 avotu, kam ir liels debits, ūdens kaļķains, ar palielinātu dzelzs saturu, liela daļa avotu izplūst zem Vecmelderu dzirnavu ūdenskrātuves līmeņa.
- Kazu ieleja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai; Kazugrava.
- Kalējala Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Raiskuma pagastā, Strīķupes (Vaidavas) labajā krastā, 3 km no tās ietekas Gaujā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., garums - 46 m, platība - \~150 kvadrātmetri, augstums - līdz 2 m, alā ir ziemojošo sikspārņu novērošanas vieta; Vaidavas ala.
- Lielais Krauju jūrakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas jūrā \~300 m no krasta, \~150 m no Krauju akmeņu saliņas, Vidzemes akmeņainās jūrmalas dabas lieguma teritorijā, Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 5,2 m, platums - 4,8 m, augstums - 4 m.
- Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Kaltenes kalvas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rojas pagastā, uz ziemeļiem un ziemeļrietumiem no Kaltenes, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība - 575,9 ha, tās ir līdz 6 m augstas akmeņu grēdas, lielākā (Velna kalva) izveidojusies pēdējā apledojuma laikā, tās augstums - 3-6 m, garums - 900 m, platums - 35-60 m (līdz 1970. gadiem, kad akmeņus izmantoja ceļu būvei, tās augstums sasniedza 20 m).
- Govs ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas kreisajā krastā, Valmieras novada Skaņkalnes pagastā, tā ir savdabīgs sufozijas veidojums vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņos, spēcīgs avots izveidojis plašu konusveida nišu ar 400 m^2^ lielu pamatlaukumu zem 14 m augstas klints pārkares; klinšu nojumes ziemeļu stūrī izplūstošais avots izveidojis 14 m garu alu.
- Neļķu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacas labajā krastā lejpus Mazsalacas, Mazsalacas pagastā, Salacas ielejas dabas parkā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 6,4 ha, \~20 m augstās un 300 m platās klintis veido sarkanīgs, slīpslāņots smilšakmens, kurā ir bruņuzivju atliekas, klintīs ir 2 alas - Mazsalacas Velnala un Velna skābuma ķērne, klinšu austrumu daļā neliels izcilnis - t. s. Velna kancele.
- Kraukļu aiza ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Gaujas kreisās pietekas Vējupītes sāngravas nogāzē, 400 m uz dienvidaustrumiem no Gleznotāju kraujas, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., platība — 8,03 ha.
- Pētera ala ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Siguldā, Vējupītes gravas kreisajā krastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1974. g., aizsargājamā platība - 3,8 ha, ir 5,3 m augsta un 6,5 m dziļa plaisa devona smilšakmeņos, platums - 0,7-2,2 m.
- Zilo kalnu Slīteres krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Talsu novada Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., platība 48,3 ha, ir lokveidīgi izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem, augšdaļa paceļas līdz 82,5 m vjl.
- Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti.
- Gobdziņu klintis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventas labajā krastā Skrundas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Dampeļu atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ventspils dienvidu nomalē, Ventas kreisajā krastā, 300 m lejpus Dampeļu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., 1,4 km garā un 3 m augstā kraujā atsedzas Ancilus ezera Ventspils lagūnā veidojušies zilganpelēki māli un aleirīti, virs kuriem ieguļ dažus centimetrus biezs sapropeļa slānis; atsegumā redzamas zemes slāņu veidošanās likumsakarības.
- Kalnasmīžu avots ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Amatas labajā krastā, Drabešu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., pēc debita lielākais avots Latvijā, no tā izplūstošais ūdens veido 3 m platu, \~0,25 m dziļu un 80 m garu strautu.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- Grīžu velna krēsls ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, dižakmens, atrodas Ventspils novada Tārgales pagastā, 15 km uz austrumiem no Ventspils, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., garums - 6,3 m, platums - 4,6 m, augstums - 3 m, tā virszemes daļa, kurā ir savdabīgs padziļinājums, atgādina milzīgu sēdekli ar ieslīpu atzveltni.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- Ketleru atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, krauja Ventas labajā krastā Skrundas pagastā pie bij. Ketleru mājām, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 3,343 ha, apakšējā daļā atsedzas slīpslāņoti smilšakmeņi ar konglomerātu starpkārtām, augšējo daļu veido dolomītmerģeļi, aleirolīti un māli.
- Ventas rumba ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, platākais Latvijas ūdenskritums, atrodas Kuldīgā, Ventā, dabas lieguma "Ventas ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 7,6 ha, platums vasarā - \~110 m, palu laikā - līdz 150 m, augstums - 1,8-2,2 m, izskalojot dolomīta slāņus pakāpeniski pārvietojas augšup pa Ventu.
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
- Grūbes dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, Smiltenes novada Apes pagastā, atrodas Vaidavas labajā krastā, platība 0,5 ha, Vaidavā dolomīta slāņi veido 12 m platu divpakāpju (augstums 1,5 m un 2,8 m) ūdenskritumu.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā.
- Pavāru atsegumi ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Saldus novada Zirņu pagastā, Cieceres labajā krastā iepretī Paksītes ietekai, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 2,17 ha, ir līdz 15 m augsti devona smilšakmens atsegumi ar fosilo zivju un 1991. g. atklātā tetrapoda (“Ventastega curonica”) atliekām; Cieceres atsegumi.
- Burtnieka smilšakmens atsegumi ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis Valmieras novada Burtnieku pagastā, Burtnieka dienvidu krastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., tie ir līdz 20 m augsti, tos veido Vidusdevona Burtnieku svītas smilšakmeņi un aleirolīti.
- Antonu akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Vaidavas pagastā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, 15 m uz ziemeļiem no Antonu māju piebraucamā ceļa, 100 m uz rietumiem no ceļa Kocēni-Pricēni.
- kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu).
- angļi Ģermāņu cilts, kas 5. gs. no Angelnas rajona Vācijā pārcēlās uz Angliju.
- heruski Ģermāņu cilts; m. ē. sākumā dzīvoja Vezēras upes vidusteces apvidū; 4. gs. m. ē. to pakļāva romieši un tā saplūda ar sakšiem.
- Lielā tautu staigāšana ģermāņu, slāvu, sarmatu u. c. cilšu pārvietošanās Viduseiropā un Romas impērijā 4.-7. gs., kas veicināja Rietumromas impērijas sabrukumu.
- Gibsden Ģibzdes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- šrāga Ģilžu un cunfšu statūti (Vācijā, Baltijā līdz 20. gadsimta sākumam); amata rullis.
- Gipken Ģipkas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Haiti Haiti Republika - valsts Vidusamerikā, aizņem Haiti salas rietumu daļu, Gonavas, Tortī, Vošas u. c. piekrastes salas, paltība 27750 kvadrātkilometru, 9203000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portoprensa, administratīvais iedalījums - 10 departamentu, sauszemes robeža ar Dominikānu.
- Hongaja Halona - pilsēta Vjetnamas ziemeļrietumos.
- vahumi Hamītu cilts Austrumāfrikā, uz ziemeļrietumiem no Viktorijas ezera, tās piederīgie sasniedz līdz 2 m garumā.
- sinhroģenerators Harmonisku vai relaksācijas svārstību ģenerators, ko izmanto elektrisko svārstību sinhronizācijai TV, daudzkanālu sakaros, ciparu skaitļošanas tehnikā u. c.
- Heidekenhof Heydekenhof - Eiķenu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- HELCOM Helsinku komisija, starptautiska organizācija, kas par savu uzdevumu uzskata rūpes par Baltijas jūras vidi; organizācijā apvienojušies pārstāvji no Dānijas, Igaunijas, Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas, Somijas, Vācijas un Zviedrijas.
- Holšteina-Gotorpa Hercogiste 1544.-1773. g. ("Holstein-Gottorp"), izveidota no Šlēzvigas un Holšteinas teritorijām; viens Holšteinas-Gotorpu dzimtas atzars ieguva Zviedrijas troni 1751.-1818. g. (Ādolfs Fredriks, Gustavs III, Gustavs IV Ādolfs, Kārlis XIII), cits atzars 1762.-1917. g. valdīja Krievijā.
- Hereforda Hereforda un Vustera - grāfiste Lielbritānijā ("Hereford and Worcester"), Anglijā, pastāvēja 1974.-1998. g. apvienojot Herefordšīras un Vusteršīras grāfistes.
- vācbrālis Hernhūtiešu sludinātājs no Vācijas, Vidzemē 18.-19. gs.
- Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- Hesenes zeme Hesene, federālā zeme Vācijā.
- austrumu hiacinte hiacinšu suga ("Hyacinthus orientalis"), savvaļā satopama Vidusjūras apgabalā, vairākas varietātes; Latvijā audzē 50-60 šķirnes.
- Katrīnas dambis hidrotehniska būve Rīgā aizsardzībai pret plūdiem un Daugavas gultnes regulēšanai, būvēts 1764.-1769. g. sniedzās no Ķeizardārza (tag. Viestura dārzs) līdz Mīlgrāvim.
- kjarīzs Hidrotehniska ierīce pazemes ūdeņu savākšanai; sastāv no vairākām akām, kuras savienotas ar pazemes galerijām; būvē Vidusāzijā un Aizkaukāzā.
- Hīms Hīma ezers - Kīmezers Vācijā.
- makstaine Himēnijsēņu klases jumteņu dzimtas ģints ("Volvariella"), aug trūdvielām bagātās vietās, var izmantot uzturā, 15 sugu.
- Maja hindu mitoloģijā - asura celtnieks, viens no daitjām, Vipračiti un Diti dēls, kuru bija pametusi sieva.
- Prahlāda hindu mitoloģijā - asuras Hiranjakašipu dēls, asuras Bali vectēvs, kurš no mazām dienām kļuva par Višnu pielūdzēju pret sava tēva gribu.
- Hiranjakašipu hindu mitoloģijā - asuru valdnieks, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjākšas dvīņubrālis, kurš bija sagrābis varu pār trim pasaulēm un sāka dzīvot debesīs Indras pilī, bet viņu pieveica Višnu puscilvēka, puslauvas izskatā.
- Hanumāns Hindu mitoloģijā - dievība, gudrības simbols, dievišķais pērtiķis, vēju dieva Vāju vai Maruta un pērtiķienes Andžanas dēls; Rāmas un viņa sievas Sitas visuzticamākais līdzgaitnieks.
- avatāra hindu mitoloģijā - dievības izpausmes forma, dievišķā pienākuma jeb dharmas nosacīta dievības iemiesošanās zemākas kārtas radībā, zaudējot daļu savas varenībasun iegūstot jaunas iespējas īstenot savu sūtību: piemēram, Višnu iemiesošanās dievos (Krišna, Rāma) vai dzīvniekos (piem., bruņurupucis); pavisam ir pazīstamas 10 Višnu avatāras.; Šivam ir zināmas 28 avatāras.
- Vāmana Hindu mitoloģijā - dievišķais punduris, dieva Višnu piektā avatāra (iemiesojums).
- Harihara hindu mitoloģijā - dievišķs tēls, kas apvieno sevī Višnu (Hari) un Šivas (Hara) iezīmes.
- Datātreja hindu mitoloģijā - gudrais, riši Atri dēls, kurā daļēji bija iemiesojies Višnu, Šiva un Brahma, atbilstoši tam viņam bija trīs galvas.
- džagannātha Hindu mitoloģijā - īpaša dievu Višnu-Krišnas forma, ko jo sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Džagannātha hindu mitoloģijā - īpaša Višnu-Krišnas forma, ko sevišķi pielūdza Bengālijā un Orisā.
- Vāsudeva hindu mitoloģijā - Krišnas un Višnu vārds (Krišna ir viņa iemiesojums).
- Parašurāma Hindu mitoloģijā - sestā Višnu avatāra, kurā tās misija uz zemes bija atsvabināt brahmaņus no kšatriju tirānijas.
- Manasa Hindu mitoloģijā - Šivas meita, dieviete - čūska, ko radījusi Šivas doma, māsa čūsku valdniekam Šešam, uz kura savītajiem riņķiem atpūšas Višnu starplaikos starp savām kosmiskajām avatārām.
- Šeša Hindu mitoloģijā - tūkstošgalvaina čūska, kas tur zemi un ir dieva Višnu guļvieta tad, kad viņš pasaules radīšanas starplaikos atpūšas okeānā.
- Dhundhumāra hindu mitoloģijā - valdnieks Kuvalajasva, asuras Dhundhu nogalētājs, kurš pieder pie Saules dinastijas, un viņam ir 21000 (Višnupurāna) vai 100 dēlu ("Harivanša"), kurus visus, izņemot trīs, ar savu ugunīgo elpu pirms nāves nogalināja Dhundhu.
- Hiranjākša hindu mitoloģijā - varens asura, Kāšjapas un Diti dēls, Hiranjakašipu dvīņubrālis, nesamierināms dievu ienaidnieks, kurš novilka zemi pasaules okeāna dibenā, pēc tūkstoš gadu ilga cīniņa viņu nonāvēja Višnu, kurš bija iemiesojies meža kuilī.
- Mohinī Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnas avatārām, kad viņš iemiesojās daiļā sievietē.
- Narasinha Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) - cilvēks lauva, kurš atbrīvo zemi no dēmona varas.
- Matsja Hindu mitoloģijā - viena no dieva Višnu 10 avatārām (iemiesojumiem) zivs veidolā.
- Dhruva hindu mitoloģijā - viens no astoņām vasu dievībām, valdnieka Utanapādas dēls un Manu Svajambhuvas mazdēls, kurš trīstūkstoš gadu nodevās askēzei un domāja par Višnu, par ko tika uznests debesīs, kur viņš kļuva par Polārzvaigzni.
- Bāna Hindu mitoloģijā - viens no daitjām, Bali dēls - tūkstošrokains dēmons, dieva Šivas draugs un dieva Višnu ienaidnieks.
- Īšvara hindu mitoloģijā - viens no Šivas vārdiem; daudzās hinduistu sektās visi dievi (arī augstākā triāde - Brahma, Višnu un Šiva) tika uzskatīti par viņa hipostāzēm, bet vēdantas filozofijā viņš parādās kā pasīvā absolūta (brahmana) aktīvā manifestācija.
- Dhritarāštra hindu mitoloģijā - vientuļnieka Vjāsas un valdnieka Vičitravīrjas atraitnes Ambikas dēls, kurš bija akls kopš dzimšanas, un sākotnēji troni atdeva brālim Pāndu, bet pēc viņa nāves tomēr kļuva par valdnieku, viņam bija viena meita un simt dēlu: kauravas, kas vēlāk karoja par troni ar pāndavām.
- Varāha Hindu mitoloģijā – dievišķais meža kuilis, dieva Višnu trešā avatāra (iemiesojums).
- Kuntī Hindu mitoloģijā un eposā "Mahābhārata" - valdnieka Vasudevas māsa un Pāndu sieva.
- Lakšmī Hinduisma bagātības un dailes dieviete, Višnu sieva; viņas svētki ir Divāli.
- Kalki Hinduismā desmitā, vēl nenotikusī dieva Višnu avatāra, kas nolaidīsies uz balta zirga, un vēstīs par pašreizējās kosmiskā ļaunuma ēras kalijugas beigām un jauna zelta laikmeta kritajugas sākumu.
- krišnaīts Hinduisma dievības Krišnas pielūdzējs; 1966. gadā ASV dibinātās reliģiskās kustības Krišnas apziņas biedrības draudzes loceklis.
- abhamsī Hinduisma metafizikā - visas saprātīgās Visuma būtnes, ko iedala četrās kategorijās: dievi, dēmoni, pitari (senču gari) un cilvēki.
- slēptā masa hipotētiska matērija, kas pēc mūsdienu priekšstatiem, veido Visuma masas lielāko daļu.
- siltumnāve Hipotētiska visu enerģijas veidu pārvēršanās siltuma enerģijā, kas vienmērīgi sadalās Visumā, kur pēc tam izbeidzas visi makroskopiskie procesi.
- asterijs Hipotētiski pieņemts neeksistējoša elementa nosaukums, kas bija nepieciešams spektrālo novērojumu izskaidrošanai stacionāra Visuma modelī.
- Lielais Sprādziens hipotētisks sprādzienveida process, kurā no niecīga ultrablīva objekta (iespējamie sākuma izmēri 10^-35^ m, blīvums 10^97^ kg/m^3^) izveidojies Visums; Visuma attīstības sākumposms pirms aptuveni 10-15 miljardiem gadu
- geto Hitleriskās Vācijas un tās okupēto teritoriju ebreju nometināšanas un iznīcināšanas nometne.
- hitlerietis Hitlerisma piekritējs; fašistiskās Vācijas karavīrs.
- Franku valsts Hlodviga 486. g. dibināta valsts, Kārļa Lielā laikā (ap 800. g.) iekļāva arī Franciju, Vāciju, Nīderlandi, Beļģiju, Šveici un Ziemeļitāliju; sadalīta 843. g.
- Jabolunschi Hohenbergen - Veļķu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Veļķu pagastā.
- hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi.
- Sarkanā upe Hongha, upe Ķīnā un Vjetnamā.
- Songkoja Honha - upe Vjetnamā.
- Kokijangvuti Hopi (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - dievība, ko radījis pasaules radītājs, lai uz zemes būtu dažādas dzīvas būtnes.
- Masauu Hopu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - viens no svarīgākajiem gariem - kačiniem, pazemes valstības sargs.
- mugurkaulnieki Hordaiņu tipa apakštips ("Vertebrata syn. Craniota"), visaugstāk attīstītais un daudzveidīgākais apakštips; šī apakštipa dzīvnieki.
- filadelfs Hortenziju dzimtas ģints ("Philadelphus"), tautā sauc par jasmīniem, vasarzaļi krūmi, savvaļā Dienvideiropā, Austrumāzijā, Ziemeļamerikā, Vidusamerikā, \~70 sugu; Latvijā introducēts >30 sugu, to hibrīdi un šķirnes.
- dalmātieši Horvātu etnogrāfiska grupa Dalmācijā, seno ilīrieši dalmātu cilts pēcteči, romiešu laikā romanizēti, pēc slāvu ienākšanas (VI-VII gs.) pakāpeniski pārslāvojušies, runā serbohorvātu valodas čakaviešu dialektā, ticīgie - gk. katoļi.
- onniots Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - mītiska milzu čūska ar vienu ragu, ar kuru tā klintīs izcirta lielas alas.
- Joskeha Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - pavasara simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Taviskarons - ziemas simbols), kurš radīja ielejas, taisnas upes, mežus, medījumus.
- Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli.
- Husuma Hūzuma - pilsēta Vācijā.
- vanādijskābe HVO3, veido sāļus - vanadātus, ko agrāk lietoja sifilisa ārstēšanā.
- Akvinka I-IV gs. romiešu apmetne ("Aquincum"), tagadējās Ungārijas galvaspilsētas Budapeštas ziemeļrietumu daļā Donavas labajā krastā, saglabājušies 2 amfiteātri.
- kurdu valoda ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, rakstība ir Irānā (pamatā arābu alfabēts), kā arī Aizkaukāzā un Vidusāzijā (krievu alfabēts).
- romantisms Idejisks un mākslas virziens (Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta pirmajā pusē), kas centās atrast jaunus sociālus un estētiskus ideālus, vērsās pret racionālismu, priekšplānā izvirzīja cilvēka garīgo dzīvi, individuālos pārdzīvojumus.
- preromantisms Idejisks un mākslas virziens Eiropas un ASV garīgajā kultūrā 18. gs., kas noveda pie romantisma uzplaukuma.
- antiamerikānisms Ideoloģiska un politiska kustība, kas vērsta pret ASV un amerikāņu kultūru un dzīvesveidu.
- Idwen Idus muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Idus pagastā.
- piala Ieapaļš konusveida dzeramais trauks (Vidusāzijā) ar paplatinātu augšdaļu un bez osas.
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Smārde Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, garums - 12 km, lejtecē \~7 km ir Kurmenes un Valles pagasta robežupe.
- Ģirupe Iecavas kreisā krasta pieteka Kurmenes pagastā, izteka Daudzeses pagastā, šķērso Valles pagasta dienvidu stūri, garums - 12 km; Dirupe; Girupe; Gīrupe; Girčupe; Ģirčupe.
- Rūdupīte Iecavas kreisā krasta pieteka Valles pagastā, neliels augšteces posms arī Kurmenes pagastā; Rudupīte.
- Vērģupe Iecavas labā krasta pieteka Iecavas novadā, garums - 15 km, Vergupe; Vērgupe; Vērģupis.
- Slepkavupīte Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 3 km; Slepkavu strauts.
- Sudmaļupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
- Svētupe Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā, garums - 6 km.
- Glijstrauts Iecavas labā krasta pieteka Valles pagastā.
- Briede Iecavas labā krasta pieteka Vecumnieku un Iecavas novadā, garums - 10 km: Brede; Briedene; Briediena; Briedupīte.
- Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m.
- AIDS Iegūtā imūndeficīta sindroms (angļu "Acquired Immune Deficiency Syndrome"), infekcijas slimība, ko izraisa HIV vīruss un kas izpaužas kā organisma pretestības spēju zudums pret slimībām; mērlis.
- mitridatisms Iegūta imunitāte pret indi: panākama, pieradinoties pie indes ar pakāpeniski palielinātām devām (teika vēsta, ka Pontas valdnieks Mitridats VI tā izsargājies no noindēšanas).
- lineārais paātrinātājs iekārta elektronu paātrināšanai ar radiofrekvenču diapazona elektromagnētisko vilni līdz lielām enerģijām (1–10 MeV).
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- vandeja Iekšējās opozīcijas centrs - nosaukums cēlies no Vandejas departamenta ziemeļrietumu Francijā, kas bija galvenais kontrrevolūcijas centrs Lielās franču revolūcijas laikā 18. gs. beigās.
- Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Josemitu ieleja ieleja — atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums — 11 km, platums — 800-1600 m, dziļums — līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- Vahšas ieleja ieleja Tadžikistānā, Vahšas upes vidustecē un lejtecē, garums — 110 km, platums — 7-25 km, veido 5 lēzenas terases.
- Vaives senleja ieleja, pa kuru līkumo Vaives upe Priekuļu pagastā, garums — 6,5-7 km, platums — 2 km, dziļums — 45-60 m, atdala Cēsu un Ģūģeru paliksni.
- Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
- Silēzijas zemiene ieplaka Polijas dienvidrietumos ("Nizina Šlaska"), starp Sudetu priekškalnēm dienvidrietumos, Tšebņicas grēdu ziemeļos, Odras vidusteces baseinā lejpus Vroclavas, augstums — \~80-100 m, perifērijā līdz 200 m.
- Sarikamišas ieplaka ieplaka Vidusāzijā, uz dienvidrietumiem no Arāla jūras, Turkmenistānā un Uzbekistānā, garums — 125 km, platums — 90 km, augstums 24-38 m zjl., aptver Sarikamiša ezeru.
- algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu.
- elektriskais krēsls ierīce nāves soda izpildīšanai ar elektrisko strāvu (parasti Amerikas Savienotajās Valstīs).
- mangals ierīce šašliku un jebkuras uz iesma uzdurtas gaļas cepšanai; grila panna (Vidusāzijā un Kaukāzā).
- hronoskops Ierīce, ar ko mērī ļoti mazus laika intervālus, kā arī vizuāli salīdzina divus laika signālus (pulksteņu un radio vai TV signālus).
- pieslēgvietas replikators ierīce, ko izmanto, lai savienotu perifērijas ierīces ar klēpjdatoru. Visas šī datora ierīces ir pastāvīgi pievienotas pieslēgvietas replikatoram, kas tās ātri pievieno datoram.
- rezervāts Ierobežota, izolēta valsts teritorija (ASV, Austrālijā, Kanādā, Brazīlijā u. c.), kurā nometināti iezemieši un kurā ir sava pašpārvalde un tiesiskā kārtība.
- buršs Iesauka vecāko kursu studentiem Vācijā.
- darba nams ieslodzījuma vieta ar piespiedu darbu; 20. gs. 30. gados galvenokārt alimentu nemaksātājiem, atradās Valmieras apriņķī.
- informācijas aģentūra iestāde, kas izplata jaunumus laikrakstiem, radio un TV.
- ISMN aģentūra iestāde, kas piešķir starptautiskos standartnumurus nošu izdevumiem (standarts LVS ISO 10957), konsultē par ISMN sistēmu un tās lietojumu, informē par nošu izdevējiem Latvijā un pasaulē, ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūtvienība.
- ISBN aģentūra iestāde, kas piešķir straptautiskos grāmatu standartnumurus (standarts LVS 2108: 2000), ir Latvijas Nacionālās bibliotēkas Bibliogrāfijas institūta struktūrvienība.
- apriņķu zemes ierīcības komitejas iestādes agrārās reformas veikšanai Latvijā, dibinātas 1920. g., izstrādāja Valsts zemes fondā ieskaitīto zemes platību izmantošanas plānu, apstiprināja vai noraidīja pagastu zemes ierīcības komiteju izstrādātos projektus par zemes apsaimniekošanu, beidza darboties 1931. g. (Latgalē 1937. g.).
- Svaru strauts ietek Kalšu ezerā, tek pa Lietuvas robežu Vaiņodes pagastā.
- Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā.
- Balvu novads ietver Balvu un Viļakas pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojas ar Ludzas, Rēzzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes novadu, kā arī ar Krieviju.
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- Rietumlatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Rietumkursas, Austrumkursas un Ziemeļkursas augstieni, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Kursas zemienes Pieventas līdzenumu.
- Viduslatvijas ģeobotāniskais rajons ietver Viduslatvijas nolaidenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Taurkalnes līdzenumu un Sēlijas paugurvalni.
- Sausnējas pagasta teritorija ietver visu pirmskara tāda paša noaukuma pagasta teritoriju, kā arī visu bijušā Liepkalnes pagasta teritoriju un nelielu daļu no bijušā Ogres (Vecogres) un Vestienas pagasta.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu.
- Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
- Auļu ezers Ievalča ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- gelugpa Ievērojamākā no četrām galvenajām Vadžrajānas skolām, ko sauc arī par "Dzelteno cepurīšu sektu".
- Tērners Ievērojams angļu gleznotājs Džozefs Melords Viljams Tērners ("Turner", 1775.-1851. g.).
- intelekta koeficients ieviests vācu psihologa V. Šterna darbos kā intelektuālās attīstības līmeņa kvantitatīvais rādītājs, kas var būt izmērāms ar intelekta testiem.
- Idsel Igates muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vidrižu pagastā.
- Igaunijas Republika Igaunija, valsts pilnais nosaukums ("Eesti Vabariik").
- Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Ida-Viru maakond"), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arā ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers .
- Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers.
- Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis.
- Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra.
- Pelvas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Põlva maakond”), administratīvais centrs - Pelva, platība - 2164,77 km2, 27440 iedzīvotāju (2015. g.), atrodas valsts dienvidaustrumos, robežojas ar Tartu, Valgas un Veru apriņķi dienvidos, kā arī ar Krieviju, austrumos apskalo Pleskavas ezers.
- Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers.
- Valgas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Valga maakond”), administratīvais centrs - Valga, platība - 2043,53 km^2^, 29940 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Viljandi, Tartu, Pelvas un Veru apriņķi, kā arī ar Latviju.
- Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju.
- Veru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Võru maakond”), administratīvais centrs - Veru, platība - 2305,44 km^2^, 33170 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Valgas un Pelvas apriņķi, kā arī ar Latviju un Krieviju.
- Ludzas igauņi igauņu grupa (“Lutsi maarahvas, lutsi”), kas dzīvoja Latgalē, Ludzas apkārtnē, runāja īpatnējā dienvidigauņu dialektā, ieceļojuši XVIII gs. sākumā, no Veravas apriņķa dienvidaustrumu daļas.
- Iggen Iģenes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā.
- Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā.
- elektriskais loks ilgstoša elektriskā izlāde starp elektrodiem; Volta loks.
- IL Ilinoisa, ASV štats.
- Ilmajen Ilmājas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Hataja Ils Turcijas dienvidos ("Hatay"), Vidusjūras piekrastē un pie Sīrijas robežas, administratīvais centrs - Antakja.
- Adana ils Turcijas dienvidu daļā (_Adana_), robežojas ar Mersinas, Nigdes, Kajseri, Kahramanmarašas, Gazintepas un Hatajas ilu, dienvidos apskalo Vidusjūra.
- Ilsen Ilzenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ilzenes pagastā.
- Ilziņu-Zāļu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Vestienas dzirnavezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Ilziņa ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Ilziņu ezers Ilziņš, ezers Vestienas pagastā.
- Lēnupe Imala, Ventas pieteka.
- Imulas strauts Imala, Ventas pieteka.
- Vētrasleja Imala, Ventas pieteka.
- imantieši Imantas pulka karavīri (1918.-1919. g. Vladivostokā saformēta latviešu nacionālā karaspēka daļa).
- Briežupīte Imulas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā (augšteces posms arī Matkules pagastā), garums - 12 km, iztek no Lainuma ezera.
- Sārcene Imulas kreisā krasta pieteka Vānes pagastā.
- Dimžava Imulas labā krasta pieteka Tukuma novada Vānes pagastā, garums 17 km, kritums - 43,3 m; Dimžavas strauts; Dinžava.
- Ķilpjupīte Imulas labā krasta pieteka Vānes pagastā, augštece Gaiķu pagastā; Ķilpupīte.
- Oliņa pučs incidents Valmierā 1927. g. 21. janvārī, kad pēc alkohola lietošanas Valmierā Daugavpils kājnieku pulka leitnants E. Oliņš atgriezās kazarmās Kaugurmuižā un izziņoja trauksmi; pēc viņa pavēles 50 kareivju naktī devās uz Valmieru un ieņēma pasta kantori, telegrāfa un telefona centrāli un dzelzceļa staciju.
- Suruča Inčāres strauta kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā, augštece - Varakļānu pagastā.
- vangažnieki Inčukalna novada apdzīvotās vietas "Vangaži" iedzīvotāji.
- ārstniecības indaine indaiņu suga ("Vincetoxicum hirundinaria syn. Vincetoxicum officinale"), kas ir indīga, satur glikozīdu vincetoksīnu, kā arī ēteriskās eļļas un saponīniem radniecīgas vielas.
- IN Indiāna, ASV štats.
- Indianopolisa Indianapolisa - pilsēta ASV.
- mounds Indiāņu cilšu (siū, irokezu u. c.) senlaikos taisītie zemes uzbērumi vai akmens mūrējumi, kas sastopami ASV Austrumu štatos; 1-30 m augstumā un garumā no dažiem simts metriem līdz vairākām jūdzēm.
- penuti Indiāņu cilšu grupa (cimšiani, sahaptini, nivoki, jokuti u. c.), dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda veido īpašu saimi, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- karibi Indiāņu cilšu grupa (čoko, motiloni, karihoni, makuši, majogongi, panari, tapariti, arekuni, vaivaji, arari, bakiri u. c.), dzīvo gk. tropu mežu un savannu zonā, uz ziemeļiem no Amazones (Venecuēlā, Kolumbijā, Brazīlijā, Gajanā), valoda veido īpašu saimi, saglabājusies kaimiņu kopiena, stipras matriarhāta paliekas, cilšu kulti.
- siu Indiāņu cilšu grupa (dakoti, asiniboini, apsaroki, osedži u.c.), dzīvo ASV prēriju zonā, neliela daļa arī Kanādas dienvidos, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- aravaki Indiāņu cilšu grupa (goakari, ačagvi, banivi, bari, pasi, maniteneri, piro, kampi u. c.), dzīvo dziļi tropu mežos izklaidu areālos Brazīlijas rietumos, Venecuēlas rietumos, Kolumbijas austrumos, Peru austrumos un Bolīvijas ziemeļos.
- muskogi Indiāņu cilšu grupa (krīki, čoktavi, čikasi, seminoli, mobili, načezi, apalači, timukvi), dzīvo gk. ASV Oklahomas štatā, valodas pieder pie hokosiu saimes (dažkārt tās uzskata par īpašu muskognačezu saimi), līdz XIX gs. dzīvoja Ziemeļamerikas dienvidaustrumos.
- širiani Indiāņu cilšu grupa (širiani, vaiki, gvaharivi u. c.), klejo Riubranku un Orinoko augšteces baseinā, Venecuēlas dienvidos un Brazīlijas ziemeļos, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- šošoni Indiāņu cilšu grupa (šošoni, komanči, juti, hopi u. c.), dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, valoda pieder pie jutoacteku saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi.
- puebli Indiāņu cilšu grupa ASV dienvidrietumu pustuksnešainajā rajonā, runā jutoacteku (hopi, sunji, tano u. c.) un keresu valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- seminoli Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes, 20. gs. sākumā vēl bija sastopami arī Floridas dienvidos purvu džungļos.
- apalači Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
- čikasi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
- čoktavi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
- mobili Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
- načezi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
- timukvi Indiāņu cilts (muskogu grupā), dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie hokosiu saimes.
- cimšiani Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- sahaptini Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV un Kanādas rietumos, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- jokuti Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- nivoki Indiāņu cilts no penutu grupas, dzīvo ASV, Kalifornijā, gk. rezervātos, valoda pieder penutu valodu saimei, reliģija - kristiānisms (protestantisms), arī cilts ticējumi.
- sunji Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- tano Indiāņu cilts no pueblu cilšu grupas ASV dienvidrietumu pustusnešainajā rajonā, runā jutoacteku valodā, reliģija - katolicisms, saglabājušies arī senie kulti.
- apsaroki Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- asinibioni Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- osedži Indiāņu cilts no siu grupas, dzīvo ASV prēriju zonā, valoda pieder pie hokosiu saimes, rakstība latīņu alfabētā, reliģija - kristiānisms (protestantisms), senāk bija bizonu mednieki.
- nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms).
- varravi Indiāņu cilts, dzīvo Venecuēlā, Orinokas deltā un uz dienvidiem no tās, valoda savrupa, animistiski ticējumi.
- houpi Indiāņu tauta Arizonā, ASV; \~10000 cilv.; nodarbojas ar lauksaimniecību; pazīstami ar saviem mākslas izstrādājumiem.
- navahi Indiāņu tauta ASV DR, dzīvo rezervātos Arizonas un Ņūmeksikas štatos, valoda pieder pie indiāņu valodu nadanu saimes atapasku valodu grupas, ticīgie - kristieši, saglabājušies arī senie kulti.
- totonaki Indiāņu tauta Meksikā, dzīvo Meksikas līča piekrastē, valoda pieder pie maijosoku saimes totonaku zara, XIV-XV gs. tos pakļāva acteki, reliģija - kristiānisms (katolicisms).
- apači Indiāņu tauta, dzīvo rezervātos ASV dienvidrietumu daļā, \~50000 cilvēku, valoda pieder nadenu saimes atapasku grupas.
- Madhva Indiešu filozofs (1197.-1280. g.), kurš vēršoties pret Šankaras monismu izveidoja duālistisku skolu; viņš pielūdza Višnu un uzskatīja, ka Dievs ir uz mūžiem nošķirts no dabas pasaules.
- loka Indiešu kosmoloģijā un mitoloģijā - pasaule kā Visuma sastāvdaļa, parasti trīs pasauļu koncepcija: debesies, zeme un pazemes valstība (elle), bet izplatīts ir arī augšējās un apakšējās pasaules iedalījums septiņās daļās.
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
- Lakšmana Indiešu mitoloģijā - dievišķā varoņa Rāmas (Višnu septītās avatāras) brālis un draugs, kas palīdzēja Rāmam veikt daudzus varoņdarbus.
- Krišna indiešu mitoloģijā - Vasudevas un Devakī dēls, Višnu avatāra, viņa tēls ir daudznozīmīgs, acīmredzot tajā ir saplūduši dažādi mitoloģiski un varbūt pat vēsturiski prototipi, iespējams, ka viņa "melnums" ir liecība šā tēla dienvidnieciskajai dravīdiskajai cilmei.
- Šakuntala Indiešu mitoloģijā - vēdu gaišreģa Višvāmitras un nimfas Menakas meita; minēta eposā "Mahābhārata", pazīstamā indiešu 5. gs. dzejnieka Kālidāsas drāmas varone.
- brahmans Indiešu tradīcijā pasaules dvēsele, visa pirmsākums, absolūts, dievišķs Visuma gars.
- bhagavāns Indiešu vārds ar nozīmi "kungs" vai "pielūgtais", to bieži lieto attiecībā uz Višnu, tas ir arī goda nosaukums, kuru lieto, uzrunājot indiešu svētvīrus.
- anabāze Indīgs balandu dzimtas puskrūms, izplatīts Kazahijā, Vidusāzijā un Volgas lejteces rajonos.
- karakurts Indīgs zirneklis (Vidusāzijas tuksnešos, Krimas stepēs, Ziemeļāfrikā).
- mikrouzņēmums Individuālais komersants, individuālais uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, kā arī fiziskā persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs, vai sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem (piemēram, apgrozījums kalendāra gadā nepārsniedz 100 000 eiro, darbinieku skaits nevienā brīdī nav lielāks par pieciem).
- Indoķīna Indoķīnas pussala - atrodas dienvidaustrumu Āzijā, \~2 mlj kvadrātkilometru, ap 112 mlj iedzīvotāju, politiskais iedalījums - Mjanma, Taizeme, Laosa, Kambodža, Vjetnama un Singapūra, daļēji Ķīna, Bangladeša un Malaizija.
- Indoķīna Indoķīnas pussalas austrumu daļa, kas no 19. gs. beigām līdz 1949. g. bija franču kolonijas, ietver Vjetnamu, Kambodžu un Laosu.
- vecumieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
- vēsminieši Indrānu pagasta apdzīvotās vietas "Vēsmiņas" jeb "Vēsmiņi" iedzīvotāji.
- vaivodieši Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
- Indran Indrēnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vestienas pagastā.
- Heinrichshof Indriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trapenes pagastā.
- henrijs Induktivitātes un mijinduktivitātes mērvienība, H; vadītāja induktivitāte ir 1 H, ja strāvas stiprumu tajā mainot par 1 A sekundē, inducējas 1 V liels pašindukcijas EDS.
- Inglingu dzimta Inglingu dzimta - sena, daļēji vēsturiska sveņņu karaļu dzimta ("Ynglingaatten"), "Inglingu sāga" stāsta, ka dzimta radusies no Odina mazdēla Ingves-Freija, starp pēctečiem Otars Vendelkroka, Ūlovs Trētelja.
- autodafē Inkvizīcijas tiesas sprieduma pasludināšana un izpilde Portugālē un Spānijā 15.-18. gs.; svinīgais akts parasti notika svētku dienās piedaloties karalim un tautai, un tam lielākoties sekoja notiesātā sadedzināšana uz sārta; pēdējais šāds akts notika Valensijā 1826. g.
- loģiskā instrukcija instrukcija, kas izpilda loģiskās operācijas, piemēram, UN, VAI, NE operācijas.
- sistēma DV-I interaktīvā ciparu videosistēma (angļu "Digital Video-Interactive").
- bīdermeijers Interjera un mēbeļu stils (19. gs. pirmajā pusē Vācijā un Austrijā), kam raksturīga vienkāršība un praktiskums.
- ISCV Internacionālā studentu celtnieku vienība (kopā ar nosaukumu, piem., ISCV "Freundschaft").
- leģions Īpaša (no vienas tautas pārstāvjiem izveidota) karaspēka daļa (fašistiskās Vācijas armijā).
- penitenciārijs Īpaša ASV cietumu sistēma, kur spaidu darbi apvienoti ar lūgšanām un dievkalpojumiem.
- prezbiterieši Īpaša protestantisma veida piekritēji; šī ticība radās Lielbritānijā 16. gs.; prezbiteriāņi noliedz bīskapa varu un atzīst vienīgi prezbiteri (mācītāju), kā arī baznīcas draudzes pašvaldību; prezbiteriānisms saglabājies Skotijā (valsts reliģija), Anglijā, ASV un dažās citās valstīs.
- impīčments Īpaša tiesvedības kārtība, kādā parlaments izskata lietas par augstas amatpersonas (prezidenta, ministra) noziegumiem (ASV un dažās citās valstīs).
- Moricsalas dabas rezervāts īpaši aizsargājama dabas teritorija Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Usmas pagastā, kopplatība - 818 ha, valsts aizsardzībā kopš 1912. g., izveidots, lai saglabātu nepārveidotas dabas ekosistēmas, pētītu tajās notiekošos procesus un nodrošinātu izzūdošo un reto augu, sēņu, ķērpju un dzīvnieku aizsardzību.
- statūts Īpaši svarīgs likums (dažās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Amerikas Savienotajās Valstīs).
- optiskās īpašības īpašības, kas raksturo gaismas (elektromagnētiskā starojuma spektra diapazonā apm. 10 nm – 1 mm, kas ietver redzamo gaismu, IS un UV starojumu) izplatīšanos un mijiedarbību ar materiālu.
- lakrima Īpašs (balts vai sarkans) Itālijas vīns "Lacrimae Christi" (latīņu "Krisus asara"), ko iegūst no tāda paša nosaukuma šķirnes vīnogām, ko audzē Vezuva apkārtnē.
- gotu raksts īpašs alfabēts (27 burti), ko, domājams, izveidojis bīskaps Vulfila (4. gs.), grieķu unciāļu rakstu papildinādams ar latīņu valodas un ģermāņu rūnu elementiem.
- kroņa tiesa īpašs nodoklis Vidzemē zviedru poļu kara laikā.
- dihkans Irānā un Vidusāzijā agrajos viduslaikos aristokrāts; no 13. gs. šo vārdu sāka lietot, apzīmējot zemniekus; dehkans.
- dehkans Irānā un Vidusāzijas zemēs - sākotnēji - zemes īpašnieks, feodālis, vēlāk - zemnieks.
- Fraškarts Irāņu mitoloģijā - pēdējā Visuma pārveidošanās, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainjū.
- Ardžasps Irāņu mitoloģijā - turāniešu nomadu cilšu vadonis, Zaratustras un zoroastrisma pretinieks, kas Irānas valdniekam Vištaspam nosūtīja izaicinājumu atteikties no ticības.
- Frašakrti Irāņu mitoloģijā — pēdējā un galīgā Visuma pārtapšana, pēdējā cīņa, kuras laikā tiks pieveikts ļaunais dievs Angra Mainju un daivi, notiks mirušo augšāmcelšanās, miesas un dvēseles atkalapvienošanās.
- Dižirbe Irbe, upe Ventspils novadā.
- Dižirve Irbe, upe Ventspils novadā.
- Irve Irbe, upe Ventspils novadā.
- Lielirbe Irbe, upe Ventspils novadā.
- putaklis Irbene ("Viburnum").
- budlejlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum buddleifolium").
- karlesa irbene irbeņu suga ("Viburnum carlesii").
- Dāvida irbene irbeņu suga ("Viburnum davidii").
- zobainā irbene irbeņu suga ("Viburnum dentunum").
- smaržīgā irbene irbeņu suga ("Viburnum farreri").
- Henrija irbene irbeņu suga ("Viburnum henryi").
- vilnainā irbene irbeņu suga ("Viburnum lantana").
- Kanādas irbene irbeņu suga ("Viburnum lentago").
- parastā irbene irbeņu suga ("Viburnum opulus"), Latvijā sastopama savvaļā.
- vēdekļveida irbene irbeņu suga ("Viburnum plicatum").
- plūmjlapu irbene irbeņu suga ("Viburnum prunifolium").
- Sārdženta irbene irbeņu suga ("Viburnum srgentii").
- lauru irbene irbeņu suga ("Viburnum tinus").
- trīsdaivu irbene irbeņu suga ("Viburnum trilobum").
- Bērkvuda irbene irbeņu suga ("Viburnum x burkwoodii").
- Dižgrāvis Irbes kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Klāņezera, augštecē ir Tārgales un Popes pagastu robežupe, kā arī dažādos posmos šķērso šos pagastus, garums - 12 km; Lūžpurva grāvis; Lūžupurva grāvis; Nābeļu grāvis.
- Rinda Irbes kreisā satekupe Ventspils novadā, garums - 29 km, kritums - 6,8 m, iztek no Puzes ezera.
- Stende Irbes labā satekupe Talsu un Ventspils novadā, garums - 100 km, kritums - 78 m; augštecē līdz Dižstendei Leļļupe.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- Atotarho Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē stihiskos dabas spēkus; cilvēkēdājs un burvis, kuram mati bija kā čūskas.
- Haduigona Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - kuprains milzis, slimību un nāves iemiesojums.
- Haijavata Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pareģis un leģendārs virsaitis, kas cīnījas pret ļauno dievu-cilvēkēdāju Atotarho.
- Heno Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pērkona un zibens dievs, kas uz mākoņa peldēja pa debesjumu.
- Deganavida Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - pravietis, kas dzimis no dieva mirstīgai sievietei no huronu cilts, viņam piedēvē irokēzu cilšu savienības izveidošanu un tās likumu sastādīšanu.
- Agreskui Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - saules personifikācija, kara un medību dievs.
- Atahokans Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - zemes un cilvēku radītājs.
- Ataentsika Irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) un huronu (ASV ziemeļaustrumi) mitoloģijā - pirmā sieviete, cilvēku pirmmāte, kas dzimusi debesīs un vēlāk kļuvusi par dižena virsaiša sievu.
- Demjanka Irtišas labā krasta pieteka, Krievijā, Omskas un Tjumeņas apgabalā, garums 1160 km, sākas Vasjugaņjes purvos.
- Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu.
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- Agahans Ismailītu vadoņa tituls - Agahans III (1877.-1957. g.) pēdējos savas dzīves gadus pavadīja Eiropā, kur kļuva pazīstams ar savu bagātību, viņa pēctecis - mazdēls Karims, Agahans IV (dz. 1936. g.).
- Vabali Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vabaļi" nosaukums latgaliski.
- valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā.
- Uratibe Istaravšana - pilsēta Tadžikistānā, tās nosaukums no XV gs. līdz 2000. g.
- Cosa Nostra itāliešu mafijai līdzīga un ar to saistīta noziedzīga organizācija ASV.
- kvatrins Itāliešu sudraba, vēlāk vara sīknauda, grosso ceturtdaļa, ko kala sevišķi Romā un Venēcijā sākot ar 15 gs. vidu.
- Gorīcijas province Itālijas Friuli-Venēcijas Džūlijas reģiona province ("Provincia di Gorizia"), platība — 466 kvadrātkilometri, 142000 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 25 komūnās.
- testons Itālijas monēta, kalta vispirms 1465. g. Milānā no zelta, kopš 1474. g. no sudraba; vēlāk pēc šī parauga monētas kala arī Francijā, Portugālē, Anglijā, Skotijā, Vācijā un Šveicē.
- Pordenone Itālijas province ("Provincia di Pordenone"), Friuli-Venēcijas Džūlijas reģionā, platība - 2273 kvadrātkilometri, 316200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Friuli-Venēcija-Džūlija Itālijas reģions Friuli-Venēcija Džūlija.
- Itālija Itālijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (itāliešu valodā "Italia"), galvaspilsēta - Roma, atrodas Apenīnu pussalā, tajā ietilpst arī Sardīnija un Sicīlija, platība - 301323 kvadrātkilometri, kā arī daudz sīkāku salu, 58126200 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 20 reģionu (no tiem 5 autonomi), robežojas ar Monako, Franciju, Šveici, Austriju un Slovēniju, kā arī ar Adrijas jūru, Vidusjūru, Tirēnu un Ligērijas jūru.
- Roma Itālijas Republikas galvaspilsēta ("Roma"), provinces un Lacio reģiona administratīvais centrs, atrodas Tibras krastos, 27 km no tās ietekas Tirēnu jūrā, 2640000 iedzīvotāju (2014. g.); tās teritorijā atrodas pilsētvalsts - Vatikāns (Svētais Krēsls).
- Aretīno Itāļu rakstnieks ("Aretino Pietro", 1492.-1556. g.), politisks skandālists, kas ar glaimu un izspiešanas palīdzību ieguva sev privilēģijas pie Romas un Venēcijas firstiem, vairāku komēdiju autors, arī traģēdija "Filozofs" un dialogi "Kurtizāne".
- Jugļovo Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
- Ivguļevas ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
- Jugļeva ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
- Ivgulovas ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
- Makašānu ezers Iugulovs, ezers Vērēmu pagastā.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- asafētida Izkaltusi sula (sveķaina viela) ar sīvu ķiploku smaku; to iegūst no Vidusāzijā augoša daudzgadīga čemurziežu dzimtas auga.
- ESPN Izklaides un sporta televīzijas kompānija ASV (angļu "Entertainment and Sports Programming Network").
- Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
- parazītlidmašīna Iznīcinātāja tipa viegla lidmašīna, ko bumbvedējs varētu pārvadāt savā bagāžas nodalījumā un izmantot aizsardzībai ienaidnieka lidmašīnu uzbrukuma gadījumā; uzbūvēti 2 eksperimentāli eksemplāri (ASV, 1948. g.), bet izmēģinājumi izrādījās neveiksmīgi.
- Disnejlenda izpriecu parks Anaheimā, netālu no Losandželosas Kalifornijā; dibināts 1955. g.; atrakcijās atainoti V. Disneja filmu varoņi, Amerikas vēsture, nākotnes vīzijas un dažādu zemju dabasskati; līdzīgi parki ierīkoti Floridā (1971. g.), Tokijā (1983. g.) un Parīzes tuvumā (1991. g.).
- Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts.
- Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors.
- nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku.
- Gudrības avotiņš iztek Piķenes kraujas pakājē, Gaujas senlejā, Krimuldas pagastā, netālu no Mazās Velna alas.
- Lelī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- Mozī Valaini Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukums latgaliski.
- valainieši Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valaiņi" iedzīvotāji.
- Sanfrancisko latviešu kopiena izveidojās 19. gs. beigās, 1950. gados bija \~5000 latviešu, ir ASV Rietumkrasta latviešu organizatoriskais centrs, darbojas Ziemeļkalifornijas latviešu skola, Sanfrancisko Mazais teātris, dažādas interešu kopas.
- Linkolnas latviešu kopiena izveidojās 1948. g., kad ASV sāka ieceļot latvieši - 2. pasaules kara bēgļi, 1950. gadu sākumā bija \~700-1000 latviešu, 1990. gadu vidū - \~350 latviešu.
- Dricānu pagasta teritorija izveidojās pēc 1861. g. zemnieku brīvlaišanas, padomju administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Dricānu pagastam pievienota daļa pirmskara Sakstagala un Viļēnu pagasta, savukārt daļa pirmskara Dricānu pagasta platības nonāca tagadējā Strūžānu un nedaudz arī Ilzeskalna pagastā.
- Stabulnieku pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aizņem bijušā Galēnu (Vidsmuižas) pagasta dienvidrietumu daļu.
- Šķēdes pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, ietver daļu no bijušā Vārmes pagasta (Šķēdes apkaime), daļu no bijušā Kabiles pagasta (Ķingutu un Zutenes apkaime) un daļu no bijušā Vānes pagasta (Sārcenes apkaime).
- Upmalas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Vārkavas pagasta teritorijas dienvidrietumu malā.
- Sokolku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem bijušā Viļānu pagasta dienvidaustrumu daļu.
- Kubulu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Balvu pagasta teritorijas un pirmskara Vīksnas pagasta ziemeļu daļu.
- Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas.
- Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta.
- Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas.
- Ģibuļu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietverot gandrīz visu pirmskara Pastendes un Spāres pagasta teritoriju, Stendes pagasta rietumu daļu un nelielu teritoriju no Rendas, Valgales un Usmas pagasta.
- Kantinieku pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Sakstagala pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Viļēnu pagasta.
- Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta.
- Susāju pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Viļakas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Valdgales pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Laidzes pagasta teritorijas (Valdgales apkaime), daļa bijušā Ārlavas pagasta (Pūņu un Pobužu apkaime) un daļa bijušā Dundagas pagasta (Ģibzdes apkaime).
- Maļinovas pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta pirmskara Višķu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļa, kā arī daļa bijušā Līksnas, Naujenes un Biķernieku pagasta platības.
- Valles pagasta teritorija izveidota 1900. g., 1926. g. pagasts pārdēvēts par Taurkalnes pagastu un ar šādu nosaukumu pastāvēja līdz 1949. g.; 1990. g. atjaunots Valles pagasts, kas aptver lielāko daļu pirmskara Taurkalnes pagasta, izņemot atsevišķas daļas, kas pievienotas tagadējiem Birzgales un Kurmenes pagastam.
- Aiviekstes pagasta teritorija izveidota 1922. g., atdalot no bijušā Ungurmuižas pagasta, 1945.-1990. g. pārkārtojumu rezultātā pirmskara Aiviekstes pagasta daļa, kas atradās Aiviekstes kreisajā krastā, nonākusi Variešu un Krustpils pagastā, bet tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa bijušā Pļaviņu, Odzienas, Vietalvas un Kalsnavas pagasta.
- Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns.
- Dīriķu ūdenskrātuve izveidota Aizkraukles novada Vietalvas pagastā uz Naskānes upes, platība — 3 ha.
- Ķeguma ūdenskrātuve izveidota Daugavā 1939. g., atrodas Viduslatvijas zemienē, Lejasdaugavas senlejā, Ķeguma un Lielvārdes novadā, 32 m vjl., platība — 2490 ha, garums — 22 km, lielākais platums — 1,4 km, vidējais dziļums — 6,3 m, lielākais dziļums — 16,5 m.
- Feimankas ūdenskrātuve izveidota uz Feimankas upes Preiļu novada Vārkavas pagastā, platība — 5,6 ha, Kličkas dzirnavezers.
- Kuibiševas ūdenskrātuve izveidota uz Volgas upes Krievijā, izbūvējot Volgas HES 1955.-1957. g., platība - 5900 kvadrātkilometru, garums - 510 km, lielākais platums - 27 km, ūdens līmeņa svārstības līdz 5,7 m.
- Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m.
- Durbes novads izveidots 2000. g. Liepājas rajona sastāvā ar administratīvo centru Lieģos, apvienojot Durbes pilsētu ar lauku teritoriju un Tadaiķu pagastu, no 2009. g. 1. jūlija patstāvīgs novads, papildus pievienots Dunalkas un Vecpils pagasts, bet Durbes pilsētas lauku teritorija pārdēvēta par Durbes pagastu, kas no 2021. g. jūlija iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu.
- Vārkavas novads izveidots 2002. g. Preiļu rajonā apvienojot Rožkalnu un Upmalas pagastu, ar administratīvo centru Vecvārkavā, 2009. g. pievienots Vārkavas pagasts un kļuva par patstāvīgu novadu, 2021. g. teritorija iekļauta Preiļu novadā.
- Ropažu novads izveidots 2004. g. Rīgas rajonā, bijušā tāda paša nosaukuma pagasta robežās, no 2009. g. patstāvīgs novads bijušā pagasta robežās, 2021. g. pievienots Garkalnes un Stopiņu pagasts, kā arī Vangažu pilsēta, robežojas ar Ādažu, Siguldas, Ogres, Salaspils novadu un Rīgas pilsētu.
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta.
- Vecpiebalgas novads izveidots 2009. g., ietvēra Dzērbenes, Inešu, Kaives, Taurenes un Vecpiebalgas pagastu, 2021. g. iekļauts Cēsu novadā.
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu.
- Priekules novads izveidots 2009. g., ietvēra Priekules pilsētu un Bunkas, Gramzdas, Kalētu, Priekules un Virgas pagastu, robežojās ar Aizputes, Vaiņodes, Rucavas, Grobiņas un Durbes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā.
- Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
- Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu.
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Aičas dzirnavu ezers izveidots Buļļupes augštecē, Valmieras novada Rencēnu pagastā, \~2 km uz rietumiem no Rencēniem; Aiču dzirnavu ezers.
- Brandeļu ezers izveidots uz Anuļas upes Valmieras novada Kocēnu pagastā, platība — 19,9 ha; Kocēnu dzirnavezers.
- latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž).
- Gaujas Nacionālais parks izveidots Vidzemē, aptuveni ietverot trijstūrveida teritoriju no Valmieras līdz Inčukalnam un Bērzukrogam, platība — 91745 ha, tā uzdevums ir Gaujas senlejas un tās apkārtnes bioloģiskās daudzveidības, ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko veidojumu, dabas un kultūras pieminekļu aizsardzība, kā arī atpūtas nodrošināšana.
- LVK J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija.
- loka dzēšana ja elektriskajai ķēdei pieslēgtais spriegums pārsniedz 15 V, bet ķēde plūstošā strāva pārsniedz 0,5 A, atslēdzot ķēdi, starp kontaktiem sākas lokizlāde; elektriskais loks aizkavē ķēdes pārtraukšanu un izraisa kontaktu priekšlaicīgu nolietošanos; ātrākai loka pārtraukšanai elektriskajos aparātos iebūvē speciālus mezglus loka dzēšanai.
- si vis pacem, para bellum ja gribi mieru, gatavojies karam (romiešu karamākslas teorētiķa Vegetija vārdi).
- Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka.
- Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā.
- lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē.
- Sahimoči japāņu mitoloģijā - dievība leģendārā jūras dzīvnieka Vani izskatā.
- Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus.
- Tojotamahime japāņu mitoloģijā — dieviete, jūras dieva Vatacumi meita, leģendārā zvejnieka Hori sieva.
- Vatacumikuni japāņu mitoloģijā — jūras valdnieka Vatacumi valstība, kurā norisinās vairāku mītu darbība.
- Ame Minakanusi japāņu mitoloģijā — viena no galvenajām dievībām sintoisma kosmogoniskajā ciklā, pirmais dievs, kas pēc Zemes atdalīšanās no Debesīm sāka no Visuma haosa veidot pasauli.
- Ame Tokotači japāņu mitoloģijā — viena no septiņām dievībām, kas parādījās Visumā tūlīt pēc pirmās dievu triādes.
- Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece.
- Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus.
- Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera.
- Neu-Wrangelshof Jaubrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
- pilnā (šķietamā) jauda jauda, kas vienāda ar sprieguma un strāvas efektīvo vērtību reizinājumu; apzīmējums S; mērvienība voltampērs (VA).
- Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- New wave jaunais vilnis - vispārīgs apzīmējums mūzikai, kas radā 20. gs. 70. gadu otrajā pusē ASV un Lielbritānijā kā viens no panku mūzikas attīstības virzieniem.
- alpīns krokojums jaunākais tektoniskais cikls Zemes garozas attīstībā, kas īpaši intensīvi norisinājās Vidusjūras un Klusā okeāna ģeosinklinālajā joslā.
- Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka.
- gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex".
- Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā.
- hitlerjūgends Jaunatnes organizācija nacistiskajā Vācijā (1926.-1945. g.).
- jipijs Jaunatnes starptautiskās partijas biedrs ASV (angļu "Yippie" - no "Youth International Party" jeb "YIP").
- Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā.
- Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā.
- Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži.
- vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts.
- vangariņi Jaunpiebalgas iedzīvotāju lietots nicīgs Vecpiebalgas iedzīvotāju apzīmējums.
- veclaucenieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Veclauki" iedzīvotāji.
- ausmenieki Jaunpils novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji.
- Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā.
- velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
- Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens.
- Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā.
- Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- komutatīvā operācija jebkura bināra operācija °, kas apmierina vienādību x°y=y°x visiem x un y to definīcijas apgabalā. Veselo skaitļu saskaitīšana, piemēram, ir komutatīva operācija, bet atņemšana tāda nav.
- tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā.
- vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji.
- vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji.
- vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji.
- vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji.
- Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums.
- Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants.
- Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants.
- Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants.
- Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums.
- Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā.
- eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji.
- Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
- Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē.
- vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji.
- ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji.
- Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
- Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants.
- vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji.
- vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
- vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji.
- vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji.
- Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums.
- vecplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Vecplatone" iedzīvotāji.
- Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums.
- Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants.
- vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji.
- brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji.
- Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums.
- ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji.
- Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants.
- Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums.
- klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji.
- klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji.
- ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji.
- meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji.
- rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji.
- valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji.
- vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
- vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji.
- vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji.
- volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji.
- Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji.
- berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji.
- Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums.
- Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants.
- būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji.
- grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji.
- Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums.
- Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums.
- kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji.
- kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji.
- līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji.
- lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji.
- mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji.
- Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums.
- mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji.
- saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji.
- straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji.
- valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji.
- vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji.
- vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji.
- Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums.
- ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji.
- Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums.
- Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums.
- Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums.
- Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums.
- Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants.
- laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji.
- lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji.
- liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji.
- mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā.
- mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji.
- Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
- oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
- reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji.
- roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji.
- šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji.
- Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums.
- vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji.
- Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums.
- Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni.
- Jeloustona Jeloustonas ("Yellowstone") nacionālais parks, kas atrodas Klinšu kalnos Vaiomingas štatā, ASV ziemeļrietumu daļā, platība - \~9000 kvadrātkilometru, dibināts 1872. g.
- Lamentationes Jeremijas Raudu dziesmu grāmata Vulgātā.
- Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte.
- Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā.
- Jeta Jetas kanāls - ūdensceļš no Baltiļas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums - 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums - 3 m, platums dibenā - 14 m, pie ūdens virsas - 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
- jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola. Viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai. Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados.
- Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.).
- radiācijas ķīmiskais iznākums jonizējošā starojuma un vielas mijiedarbībā radušos vai izzudušo molekulu (vai jonu, radikāļu u. c. daļiņu) skaits, kas attiecināts uz 100 eV absorbētās enerģijas.
- Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā.
- Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera.
- Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām.
- kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija.
- karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību.
- Ebreju Bībele jūdaisma svētie raksti, kurus kristieši dēvē par Veco derību.
- Sofija jūdaisma un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā — gudrības dieviete; Vecajā Derībā viņa ir augstākās gudrības personifikācija.
- augstais priesteris jūdu priesterības augstākais pārstāvis, Tempļa dievkalpojumu pārraugs, kura pienākums ir veikt īpašas svētdarbības Salīdzināšanās dienā, kad viņam vienīgajam ir tiesības ieiet Vissvētākajā vietā.
- Juča Jūga, Viesītes pieteka.
- Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes.
- Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
- Abū Kīra līcis jūras līcis (_Abū Qīr, Khalīj_) Vidusjūras dienvidaustrumu daļā, Ēģiptes piekrastē uz austrumiem no Nīlas ietekas.
- Amundsena līcis jūras līcis (angļu val. "Amundsen Gulf") Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, starp Ziemeļamerikas kontinentu, Benksa un Viktorijas salu, garums — 445 km, lielākais platums — 213 km, lielākais dziļums — 285 m.
- Ačafalajas līcis jūras līcis Ačafalajas grīvā (_Atchafalaya Bay_), ASV Luiziānas štatā, Meksikas līča ziemeļos.
- Venēcijas līcis jūras līcis Adrijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Venezia"), Itālijas, Slovēnijas un Horvātijas piekrastē, dziļums — līdz 34 m, ziemeļaustrumos pāriet Triestes līcī, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1,2 m.
- Admiralitātes līcis jūras līcis Antarktīdā (_Admiralty Bay_), Klusā okeāna austrumos, Karaļa Džordža (Vaterlo) salas austrumu piekrastē.
- Kārdiganas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cardigan Bay"), Velsas rietumu piekrastē, iesniedzas sauszemē 56 km, platums - \~102 km, dziļums - līdz 56 m, plūdmaiņas reizēm pārsniedz 4 m.
- Česapīka līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Chesapeake Bay"), ASV piekrastē, garums — 315 km, platums — 6-30 km, lielākais dziļums — 27 m.
- Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. “Kieler Bucht”), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m.
- Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu.
- Venecuēlas līcis jūras līcis Karību jūras dienvidu daļā (sp. val. "Golfo de Venezuela"), Venecuēlas piekrastē, starp Gvahiras un Paragvanas pussalu, garums — 231 km, platums pie ieejas — 98 km, dziļums — 18-71 m, neregulāras plūdmaiņas — līdz 1 m.
- Sanfrancisko līcis jūras līcis Klusā okeāna austrumu daļā ("San Francisko Bay"), ASV rietumu piekrastē, ar okeānu to savieno Zelta Vārtu šaurums, garums — 88 km, platums — līdz 20 km, lielākais dziļums — 19 m.
- Pjudžitsaunds jūras līcis Klusā okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Puget Sound"), ASV rietumu piekrastē, Vašingtonas štatā, Huana de Fukas šaurums to savieno ar Kluso okeānu, garums - 126 km, platums pie ieejas - 60 km, dziļums - līdz 245 m, krasti līčaini, augsti.
- Iskenderunas līcis jūras līcis Vidusjūras austrumu daļā (turku val. "Iskenderun"), Turcijas dienvidaustrumu piekrastē, garums — 74 km, platums — līdz 46 km, dziļums — līdz 99 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,8 m.
- Lionas līcis jūras līcis Vidusjūras ziemeļrietumu daļā (fr. val. “Golfe du Lyon”), Francijas dienvidu piekrastē, platums pie ieejas — 245 km, dziļums — līdz 1000 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,2 m.
- Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. "Helgolaunder Bucht"), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m.
- Karalienes Modas līcis jūras līcis Ziemeļu Ledus Okeānā (“Queen Maud Gulf”), Kanādas piekrastē, starp Viktorijas un Karaļa Viljama salu un Ziemeļamerikas kontinentu, iesniedzas sauszemē — 72 km, dziļums — \~30 m, 10 mēnešus gadā saglabājas ledus blīvējumi.
- portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs.
- Zelta vārti jūras šaurums ("Golden Gate"), kas savieno Sanfrancisko līci (ASV rietumu piekrastē) ar Kluso okeānu, garums — 8 km, platums — 1,5-3 km, pār to uzbūvēts tilts (garums — 1620 m, iekārtā daļa — 1281 m).
- Soelas šaurums jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Hījumā salu un Sāmsalu, savieno Baltijas jūru ar Veinameri.
- Hari šaurums jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Hījumā salu un Vormsi salu, savieno Baltijas jūru (un Somu līci) ar Veinameri.
- Sūrveins jūras šaurums Baltijas jūrā, starp Muhu salu un Igaunijas kontinentālo daļu, savieno Rīgas jūras līci ar Veinameri.
- Veikeveins jūras šaurums Igaunijā, starp Sāmsalu un Muhu salu, savieno Veinameri ar Rīgas jūras līci.
- Vetaras šaurums jūras šaurums Indonēzijā, Bandas jūras dienvidu daļā starp Vetaras un Timoras salu.
- Maklintoka šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("McClintock Channel"), starp Viktorijas un Velsas Prinča salu, garums - \~250 km, platums - 90-170 km, dziļums - līdz 300 m ziemeļos, līdz 120 m dienvidos.
- Vikonta Melvila šaurums jūras šaurums Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Viscount Melville Sound”), starp Viktorijas, Velsas Prinča salu un Perija arhipelāgu, garums - \~375 km, platums - \~160 km, dziļums - līdz 465 m.
- Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km.
- Longa šaurums jūras šaurums starp Āzijas piekrasti un Vrangeļa salu, savieno Austrumsibīrijas un Čukču jūru, garums - 128 km, mazākais platums - 146 km, dziļums - 36-50 m.
- Maltas šaurums jūras šaurums starp Maltas un Sicīlijas salu Vidusjūrā (angļu val. “Malta Channel”), platums — \~93 km, dziļums — 100-150 m.
- Karas Vārti jūras šaurums starp Novaja Zemļu un Vaigača salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 33 km, platums - līdz 45 km, lielākais dziļums - 119 m.
- Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes.
- Bonifačo šaurums jūras šaurums Vidusjūrā ("Bouches de Bonifacio"), starp Korsiku un Sardīniju, garums - \~19 km, platums - 12-16 km, dziļums - līdz 69 m.
- Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. “Canale di Otranto”), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m; Otrantas šaurums.
- JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO).
- feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji.
- Ziemeļrietumu jūrasceļš jūrasceļš starp Atlantijas un Kluso okeānu gar Ziemeļamerikas ziemeļu piekrasti, pa Deivisa šaurumu, Bafina jūru, Lankasteras, Barova, Vikonta Melvila, Maklura šaurums, Boforta, Čukču jūru, Beringa šaurumu, Beringa jūru, garums — \~5800 km, kuģniecībā izmanto neregulāri.
- baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī.
- Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā.
- Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne.
- vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji.
- Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
- Sarkanarmiešu ciems kā teritoriāla vienība pastāvēja tagadējā Kaplavas pagasta teritorijā 1945.-1979. g., administratīvais centrs atradās Varnavičos (no 1969. g.).
- Kavimasa Kabimasa - pilsēta Venecuēlā.
- vārnagi Kāda ložņājošu augu suga (ar dzelteniem ziediem un pelēkām lapām); pūkainais vīķis ("Vicia hirsuta").
- minitmenis Kādas ASV fašistiskas organizācijas loceklis.
- minitmens Kādas ASV fašistiskas organizācijas loceklis.
- kadastra informācija kadastra dati un Valsts zemes dienesta arhīva dokumentu ziņas, ko izmanto Nekustamā īpašuma valsts kadastrs.
- obss Kadastrāla zemes vienība Ingrijā 17. gs., līdzīga arklam Vidzemē.
- dālderis Kadastrāls zemes mērs Vidzemē; 17. gs. beigās arklā sāka skaitīt 60 dālderus.
- videnietis Kāds, kas cēlies no Vidzemes vidienes.
- imediātizēt Kādu Vācijas ķeizarvalsts pavalstnieku, kas līdz tam bija tieši pakļauts ķeizaram un impērijai, padarītpar netiešu kārtu vai pavalstnieku, nostādot srtarp viņu un ķeizaru kādu zemes kungu.
- Kaza Kafejnīca Rīgā, Vaļņu ielā, darbojās 20. gs. 60.-70. gados, iecienīta radošo cilvēku satikšanās vieta.
- Bebrupe Kaičupes labā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā.
- vecleimanieši Kaives pagasta apdzīvotās vietas "Vecleimaņi" iedzīvotāji.
- peijote Kaktusu dzimtas augs Meksikā un ASV dienvidrietumos, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu; meskals; pejotkaktuss.
- pejotkaktuss Kaktusu dzimtas augs, no kura iegūst narkotisko vielu meskalīnu, aug Meksikā un ASV dienvidrietumos; meskals; peijote.
- tuna Kaktusu dzimtas opunciju ģints augs, tā dzimtene ir Meksika; Vidusjūras valstīs, Dienvidāfrikā, Austrālijā u. c. kultivē kā pārtikas un lopbarības augu, audzē arī kā dekoratīvu augu brīvā dabā Kaukāza subtropiskajos apvidos un Krimas dienvidu piekrastē.
- Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha.
- Kālezers Kāla ezers Vestienas pagastā.
- Vesetas ezers Kāla ezers Vestienas pagastā.
- Valmieras minerālūdens kalcija un nātrija hlorīda tipa ūdens no vidusdevona Pērnavas svītas smilšakmeņu augšējās daļas, atklāts Valmierā 1928. g., sastopams arī plašākā apkārtnē.
- Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
- Almanach de Gotha kalendārs franču valodā, tika izdots Gotā, Vācijā katru gadu 1763.-1944. g., tajā bija ziņas par Eiropas muižnieku dzimtām.
- vidusmuižnieki Kalētu pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Kāls Kālezers Vestienas pagastā.
- bevatrons Kalifornijas universitātes (ASV) sinhofazotrons, ar ko iegūst protonus ar 6,2 GeV lielu enerģiju.
- Kalna Kalna Bužezers - ezers Virešu pagastā, platība - 10,3 ha; Bušezers II; Bužezers II; Kalnezers; Vizlas kalna ezers.
- Kalnezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
- Vizlas kalna ezers Kalna Bužezers Virešu pagastā.
- Bergbahten Kalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Rotkaln Kalna muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Kalnemois Kalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Kalncempju pagastā.
- Maikendorf Kalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Umurgas pagastā.
- Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu.
- Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m.
- Krēta Kalnaina sala Vidusjūras austrumu daļā (pieder Grieķijai), garums - 260 km, platums - 12-55 km, \~624 tūkstoši iedzīvotāju (2005. g.).
- Ates dzirnavas Kalncempju pagasta novadpētniecības muzejs atrodas Alūksnes novada Kalncempju pagasta "Dzirnavās", dibināts 1985. g., izvietots 1785. g. celtajās Ates ūdensdzirnavās, teritorijā atrodas Vidzemes sēta ar 13 ēkām, kā arī seno darbarīku kolekcija; Ottes dzirnavas.
- Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja.
- Kalnciems Kalnciema pagasts (Alūksnes apkārtnē) - pastāvēja Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kalncempju pagastu, kas mūsdienās iekļauts Alūksnes novadā.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - Zāģezers Valkas pagastā.
- Apalači Kalni ("Apalachian Mountaiuns") Ziemeļamerikas austrumos, ASV un Kanādā, veido 300-500 km platu un ap 2600 km garu kalnu grēdu, ieleju, plato un plakankalņu sistēmu, augstākā virsotne - 2037 m vjl.
- Alegeini Kalni Apalaču plato rietumu malā ("Allegheny Mountains"), ASV, augstākā virsotne - Sprūsnoba kalns - 1481 m.
- Blūridži Kalni ASV ("Blue Ridge" - Zilie kalni), Apalaču augstākā daļa, 1500 km gara grēdu un masīvu sistēma, augstākā virsotne - Mičels - 2037 m.
- Rūdu kalni kalni Centrālajā Eiropā, stiepjas gar Čehijas un Vācijas robežu (čehu val. "Krušnē-Hory", vācu val. "Erzgebirge"), garums — 150 km, augstākā virsotne — 1244 m.
- Sudeti Kalni Čehijā, Polijā un Vācijā (čehu, poļu val. "Sudety", vācu val. "Sudeten"), stiepjas 300 km garumā, no ziemeļaustrumiem apliecot Čehu masīvu, augstākā virsotne - 1602 m.
- Šumava Kalni Čehu masīva dienvidrietumu daļā, Čehijā, daļēji Vācijā un Austrijā, garums - \~140 km, augstums - līdz 1456 m (Groserarbers), veido divas paralēlas grēdas.
- Markusas-Nekeras kalni kalni Klusā okeāna rietumu daļā, starp Markusa salu un Nekeru, garums - \~4500 km, platums - 500-1000 km, relatīvais augstums 300-500 m, atsevišķās vietās paceļas salas (Markusa sala, Veika atols).
- Kilbaki Kalni Kordiljeros ("Kilbuck Mountains"), Aļaskas dienvidrietumos (ASV), garums - 250 km, platums - 100 km, augstums - līdz 1828 m (Voski kalns).
- Kaskādu kalni kalni Kordiljeros (angļu val. "Cascade Range"), ASV, daļēji arī Kanādā, garums - \~1000 km, plakankalnes ar augstumu 1800-2500 m, augstākā virsotne - 4392 m.
- Čugači Kalni Kordiljeros, Aļaskas dienvidos (ASV), garums \~300 km, augstākā virsotne 4016 m, mūžīgais sniegs, Beringa šļūdonis - 170 km, Kolumbijas šļūdonis - \~58 km.
- Reinas Šīferkalni kalni Reinas vidusteces krastos (vācu val. “Rheinisches Schiefergebirge”), Vācijā, daļēji Beļģijā, Luksemburgā un Francijā, garums — \~440 km, lielākais augstums — 880 m.
- Katalonijas kalni kalni Spānijas ziemeļaustrumu daļā (“Cordillera Costero Catalana”), Vidusjūras piekrastē, no Ebro deltas līdz Pirenejiem, garums — \~250 km, divas paralēlas grēdas — piejūras (augstums — 400-600 m) un iekšējā grēda (līdz 1894 m).
- Pfalcas mežs kalni Vācijas rietumos ("Pfaelzer Wald"), Reinas kreisajā krastā, starp Vogēziem un Reinas Šīferkalniem, garums - \~1000 km, augstums - līdz 687 m.
- Grīnmauntinsi Kalni Ziemeļapalačos ("Green Mountains"), ASV, garums - 300 km, sastāv no vairākiem kalniu masīviem, augstākā virsotne - Mensfīlda kalns (1338 m); Zaļie kalni.
- Adirondaka kalni kalniene ASV (_Adirondack Mountains_), Ņujorkas štata ziemeļu daļā, augstākā virsotne 1625 m (Marsi kalns).
- Lielā Baseina kalniene kalniene Kordiljeros (“Great Basin”), starp Sjerranevadu, Kaskādu un Klinšu kalniem, ASV, platība — \~550000 kvadrātkilometru, cilu grēdas un plašas beznoteces ieplakas, daudz reliktu ezeru, pustuksnesis un tuksnesis.
- Patomas kalniene kalniene Krievijas Irkutskas apgabala ziemeļaustrumos, starp Ļenas, Vitimas un Čaras upi, lielākais augstums - 1924 m, garums un platums - \~300 km.
- Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m.
- Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m.
- Meksikas kalniene kalniene Ziemeļamerikas Kordiljeros, Meksikā un ASV dienvidu daļā (sp. val. “Altiplanicie Mexicana”, angļu val. “Mexican Plateau”), platība — 1,2 mlj kvadrātkilometru, garums — 900 km, augstums — 1000-1200 m.
- Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes.
- Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m.
- Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m.
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
- Riekstu kalns kalns Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, absolūtais augstums - 180 m vjl., relatīvais augstums - 32 m, ir 2,5 km garas un līdz 1,5 km platas paugurgrēdas augstākā virsotne; Lazdu kalns.
- Morisona kalns kalns Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Baldones pagastā, absolūtais augstums - 81,9 m vjl., relatīvais augstums - 50 m.
- Cēsu kalns kalns Idumejas augstienes Augstrozes paugurvalnī, Valmieras novada Dikļu pagastā, Limbažu-Valmieras ceļa labajā pusē, 1,7 km uz dienvidaustrumiem no Augstrozes Lielezera, 1,5 km gara un 1,1 km plata trīsstūra formas kupolveida pauguru masīva augstākā daļa, absolūtais augstums — 116,7 m vjl., relatīvais augstums — 34,6 m, pēc izcelsmes daugulis, ko veido ledāja deformēti grants un smilts nogulumi; Lielkalns.
- Taišans Kalns Ķīnas austrumu daļā ("Taishan"), Šaņdunas province vidienē, augstums - 1591 m vjl., daudzus gadsimtus bijis reliģiskais centrs (svētais kalns) un kļuvis par unikālu dažādu laikmetu arhitektūras un mākslas pieminekļu rezervātu (sākot apmēram no m. ē sākuma), tagad Nacionālais muzejs, izcilākie pieminekļi: Daimjao tempļu komplekss, Tjankuandjanas pils (Hanu dinastijas periods), daoistu Sivanmu un Ļuidzu tempļi, Bisjaci tempļa ansamblis (restaurēts XV-XVI gs.).
- Mākoņkalns Kalns Latgales augstienes centrālajā daļā, Rēzeknes novadā 2 km uz dienvidiem no Rāznas ezera, absolūtais augstums - 247,9 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - 60 m, virsotnē atrodas Livonijas laika pils drupas; Padebešu kalns; Volkenbergs.
- Spirukalns Kalns Madonas novada Vestienas pagastā, absolūtais augstums - 260 m, relatīvais augstums uz plakanās paugura virsas - 20-30 m, bet pacēlums virs apkārtējām ielejām sasniedz 60 m; Saulgriežu kalns; Dzērves kalns.
- Spāriņu kalns kalns Priekuļu pagastā, absolūtais augstums — 131,1 m vjl., paceļas \~75 m virs Vidusraunas ieplakas, garums — 1 km, platums — līdz 350 m.
- Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
- Palteskalns Kalns Sakalas augstienes Ērģemes paugurainē, Valkas novada Kārķu pagastā, garums - \~1,6 km, platums - līdz 0,5 km, absolūtais augstums - 102,1 m vjl., relatīvais augstums - 5-20 m.
- Sperjāņu kalns kalns Sēlijas paugurvalnī, Viesītes pagastā, ir 2 km garas un līdz 500 m platas vaļņveida grēdas augstākā daļa, absolūtais augstums - 133,2 m, relatīvais augstums - \~40 m.
- Jēkabkalns Kalns Valmieras novada Matīšu pagastā, austrumu-rietumu virzienā orientēts pacēlums drumlina galā, garums - 700 m, platums - 300 m, absolūtais augstums - 58 m vjl., relatīvais augstums - 8 m.
- Helikons kalns Vidusgrieķijā (Boiotijas dienvidos), kur, kā stāsta sengrieķu mīti, dzīvojušas mūzas un Apollons, kuram par godu šai kalnā bija uzcelts templis.
- Urdzēnu kalns kalns Viduslatvijas nolaidenuma morēnuvālu laukā, Mālpils pagastā, tas ir 375 m garas un 150 m platas pauguru virknes augstākā virsotne, absolūtais augstums - 113,9 m vjl.
- Torņa kalns kalns Viduslatvijas nolaidenumā, Mālpils pagastā, morēnu vāla valnis, absolūtais augstums - 114,6 m vjl., paceļas 35 m augstāk par blakusesošo Sudas ieleju, garums - 1,25 km, platums - līdz 375 m.
- Ruļļukalns Kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis.
- Blagodats Kalns Vidusurālu austrumos, pie Kušvas, Krievijā, Sverdlovskas apgabalā, augstums - 364 m, ievērojamas dzelzs rūdas (magnetīta) atradnes.
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, 1 km uz ziemeļiem no Kosas ezera, absolūtais augstums — 250 m vjl., relatīvais augstums — 29-30 m, dažreiz sauc arī par Grantskalnu.
- Andrēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Cēsu novada Taurenes pagastā, iepretim Andrēnu mājām, absolūtais augstums — 263,7 m vjl., relatīvais augstums — 41 m.
- Nauču kalns kalns Vidzemes augstienē, Drustu pagastā, absolūtais augstums - 190 m vjl., relatīvais augstums - 13 m.
- Liepas kalns kalns Vidzemes augstienē, Liepas pagastā, absolūtais augstums — 115,5 m vjl., iekārtots skatu tornis.
- Ozoliņkalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, absolūtais augstums - 268,8 m vjl., relatīvais augstums - 23 m, tā nogāzē atrodas visaugstākais Latvijas ezers - Ģērķēnu ezers.
- Kuslīša kalns kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, paugurs 0,5 km diametrā, absolūtais augstums — 252,9 m vjl., relatīvais augstums — 52 m; Kušļa kalns.
- Klētskalns Kalns Vidzemes augstienē, Madonas novada Liezēres pagastā, Vecpiebalgas-Liezēres ceļa malā, 16 km no Vecpiebalgas, absolūtais augstums - 269 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
- Augstumkalns Kalns Vidzemes augstienē, uz austrumiem no Viešūras ezera, Madonas novada Aronas pagastā, absolūtais augstums - 272,2 m virs jūras līmeņa, relatīvais augstums - \~50 m.
- Kaibēnu kalns kalns Vidzemes augstienē, Vecpievalgas pagastā, ir platoveida paugurs, kura absolūtais augstums - 226 m vjl., relatīvais augstums - 30 m, diametrs - 2 km.
- Māla kalns kalns Vidzemes augstienē, Zaubes pagastā, rietumu-austrumu virzienā orientēts vaļņveida paugurs, absolūtais augstums - 235 m vjl., relatīvais augstums - 35 m.
- Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas.
- Gremu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, Cesvaines pagastā, ieapaļš plakanvirsas paugurs ar lēzenām nogāzēm, absolūtais augstums - 155,3 m vjl., relatīvais augstums - 5-6 m.
- Aparnieku kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Cēsu novada Amatas pagastā, 3 km no Spāres, kupolveida paugurs ar 2 virsotnēm, absolūtais augstums - 216 m vjl. (relatīvais augstums - 35 m), to veido gk. morēnas nogulumi, daļēji apaudzis ar mežu.
- Slapjuma kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles paugurainē, Smiltenes novada Drustu pagastā, paugura garums - 0,4 km, absolūtais augstums - 248 m vjl., relatīvais augstums - 30 m.
- Vasu kalns kalns Vidzemes augstienes Mežoles pauguraines rietumu malā, Nītaures pagastā, asimetrisks lielpaugurs, garums - 1,75 km, platums - 1,0 km, absolūtais augstums - 215,7 m, relatīvais augstums austrumu pusē - 25 m, rietumu pusē - 50 m.
- Naudeļkalns Kalns Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Taurenes pagastā, 1,3 km uz dienvidiem no Ilzes ezera, absolūtais augstums - 210,1 m vjl., relatīvais augstums - 24 m.
- Torņa kalns kalns Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraines austrumu malā, Tirzas pagastā, absolūtais augstums - 171,0 m vjl., relatīvais augstums - 51 m virs Tirzas ielejas.
- Peļņu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, absolūtais augstums — 136 m vjl., relatīvais augstums — 30 m.
- Piģu kalns kalns Vidzemes augstienes rietumu malā, Siguldas novada Mores pagastā, ir 1 km garš un 0,3 km plats vaļņveida paugurs ar vairākām virsotnēm, augstākā 127,7 m vjl., relatīvais augstums - 15 m.
- Bolēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, pirmmasīva lielpaugurs, kas lokveidīgi stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1,5 km garumā, absolūtais augstums — 282,5 m, relatīvais augstums — 39 m, nogāzes stāvas, ieplaku un sengravu saposmotas, virsa plakana, lēzeni viļņota.
- Boķu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas grēdā, starp Asmenīša un Talejas ezeru, Madonas novada Vestienas pagastā, tas ir pirmmasīva virsotne ar stāvām, gravu saposmotām nogāzēm, absolūtais augstums - 276,8 m vjl., relatīvais augstums - 37 m.
- Rapšu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, 1,5 km uz austrumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Aronas pagastā, Gaiziņkalna dabas parkā, garums - 350 m, platums - līdz 173 m, absolūtais augstums - 256 m vjl., lielākais relatīvais augstums - 47,5 m.
- Silu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, garums - 1,3 km, platums - \~1 km, absolūtais augstums - 219,1 m vjl., relatīvais augstums - \~20 m virs apkārtējām starppauguru ieplakām.
- Nesaules kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Aronas pagastā, viena no augstākajām Vidzemes augstienes virsotnēm, absolūtais augstums - 284,2 m vjl., relatīvais augstums - 44 m, masīvs, 0,8 km garš lielpaugurs ar stāvām nogāzēm un konusveida virsotni.
- Sauleskalns Kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, absolūtais augstums - 161 m vjl., relatīvais augstums - Aronas ielejas pusē 40 m.
- Ziestu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Sausnējas pagastā, absolūtais augstums - 217 m vjl., relatīvais augstums - 45 m, virsotnē ir triangulācijas tornis, kurš iekļauts UNESCO Pasaules kultūras un dabas mantojumu sarakstā, kā viens no 34 Strūves meridiāna loka punktiem (uzmērīti 1816.-1855. g.).
- Ķelēnu kalns kalns Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Viešūra dienvidaustrumu krastā, Madonas novada Aronas pagastā, Vestienas aizsargājamo ainavu apvidū, absolūtais augstums - 283,4 m vjl., relatīvais augstums - 61,2 m.
- Stampānu kalns kalns Viesītes pagastā, pie pilsētas ziemeļaustrumu robežas, tas ir līdz 40 m augstas, 3,0 km garas un 0,8 km platas grēdas augstākā virsotne, absolūtais augstums - 141,1 m vjl.
- Kamparkalns Kalns Ziemeļkursas augstienes Vanemas pauguraines ziemeļu malā, Talsu novada Lībagu pagastā, absolūtais augstums - 173,8 m vjl. (relatīvais augstums - 32,3 m), garums - 750 m, platums - līdz 200 m.
- Zilaiskalns Kalns, augstākais virsas punkts Vidzemes ziemeļrietumu daļā, atrodas Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā Kocēnu pagastā, ir 4 km gara un līdz 1,5 km plata drumlinizēta masīva paaugstinātais ziemeļrietumu gals Butnieka drumlinu lauka rietumu malā, absolūtais augstums - 126,7 m vjl., un tas paceļas 66,6 m virs apkārtējā pārpurvotā un lēzeni viļņotā līdzenuma.
- Pamira-Alaja sistēma kalnu apgabals Vidusāzijas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Fergānas ielejas, gk. Tadžikistānā, daļēji Kirgizstānā, Uzbekistānā un Turkmenistānā, sastāv no 3 galvenajām daļām: Hisaras Alaja, Tadžikijas depresijas un Pamira.
- čami Kalnu čami - tautību un cilšu grupa, dzīvo Vjetnamas dienvidu daļas kalnu rajonos, arī Kambodžā, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, vietējie tradicionālie kulti.
- Ventanas grēda kalnu grēda Argentīnā ("Sierra de la Ventana"), Buenosairesas provincē, Pampas dienvidaustrumu daļā, augstākā virsotne - 1243 m (Trespikoss), kvarcīti un nogulumieži, subtropu klimats, kserofili koki un krūmi.
- Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā.
- Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas.
- Rīfs Kalnu grēda Atlasa ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, Marokā, augstums centrālajā daļā - līdz 2456 m, rietumos un austrumos - līdz 800 m, gk. kaļķakmeņi.
- Masgreiva grēda kalnu grēda Austrālijas vidienē ("Musgrave Ranges"), garums - 200 km rietumu-austrumu virzienā, augstums - līdz 1515 m (Vūdrofa kalns).
- Karintijas Alpi kalnu grēda Austrumalpos, uz Austrijas un Itālijas robežas, garums — \~120 km, augstākā virsotne — Hoe Varte — 2780 m.
- Velebits Kalnu grēda Dināru kalnienē, Adrijas jūras piekrastē, Horvātijā (horv. val. "Velebit"), garums - \~150 km, platums - 10-20 km, augstums - līdz 1758 m.
- Pakaraimas grēda kalnu grēda Gvajānas plakankalnes vidienē (“Serra Pacaraima”), uz Brazīlijas robežas ar Venecuēlu un Gajānu, vidējais augstums — 2200 m, Roraimas virsotne — 2739 m, virsotnes plakanas, nogāzes stāvas, dienvidu krauja — 1500 m.
- Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns).
- Bighorni Kalnu grēda Klinšu kalnos ("Big Horn Mountains"), ASV, garums - \~200 km, augstākā virsotne - Klauda smaile - 4015 m.
- Biterūta grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ("Bitteroot Range"), ASV, garums - \~500 km, augstākā virsotne - Eidžaksa kalns - 3322 m vjl.
- Voseča grēda kalnu grēda Klinšu kalnos ASV ("Wasarch Range"), uz austrumiem no Greitsoltleika ezera, garums — \~350 km, augstums — līdz 3660 m (Timpanogoss).
- Brūksa grēda kalnu grēda Kordiljeros, Aļaskas ziemeļos, ASV (angļu val. "Brooks Range"), garums - \~1000 km, lielākais platums - 250 km, augstākā virotne - Čamberlina kalns 2749 m vjl., virsotnēs mūžīgais sniegs, \~1000 ledāju.
- Selkērki Kalnu grēda Kordiljeros, Kanādā un ASV (angļu val. "Selkirk Mountains"), garums - \~500 km, augstums - līdz 3533 m.
- Sjerranevada Kalnu grēda Kordiljeru rietumos, ASV (sp. val. "Sierra Nevada"), garums - 750 km, platums - līdz 80 km, augstākā virsotne - 4418 m.
- Mesabi Kalnu grēda Lorensa augstienē ("Mesabi Range"), ASV, uz rietumiem no Augšezera, augstums - līdz 611 m, dzelzs rūdas atradnes.
- Adaro grēda kalnu grēda Mjanmas (Birmas) rietumos (_Adaraw' Taungdan_), Bengālijas līča piekrastē, garums - \~800 km, augstums - līdz 3053 m (Viktorijas kalns), vairākas paralēlas grēdas, ko atdala tektoniskas ielejas.
- Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
- Taunuss Kalnu grēda Reinas Šīferkalnu dienvidos, Vācijā, garums - 75 km, augstākā virsotne - Groserfeldbergs (880 m), gk. kvarcīti, virsa plato veida.
- Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m.
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs).
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m).
- Špesarts Kalnu grēda Vācijā ("Spessart"), Mainas labajā krastā, garums - \~50 km, augstums - līdz 585 m, skujkoku un dižskābaržu meži.
- Tīringenes Mežs kalnu grēda Vācijā, Tīringenē, garums — \~100 km, platums — 15-20 km, augstums — līdz 982 m (Bērbergs).
- Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m.
- Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra.
- Periha grēda kalnu grēda Ziemeļrietumu Andos ("Sierra de Perija") uz Kolumbijas un Venecuēlas robežas, garums - \~300 km, augstums - līdz 3540 m.
- Meridas Kordiljera kalnu grēda ziemeļrietumu Andos (“Cordillera de Merida”), Venecuēlas rietumos, garums — \~400 km, augstums — līdz 5007 m (Bolivara smaile), virs 2800 m - augstkalnu stepes, virs 4600 m — mūžīgais sniegs.
- Tella Atlass kalnu grēdas Atlasa ziemeļos, Alžīrijā un Tunisijā, gar Vidusjūras krastu.
- Abruco Apenīni kalnu grupa Apenīnu pussalas vidienē (_Appennino Abruzzese_), augstākā virsotne 2487 m (Velīno).
- khmeri Kalnu khmeri - vairākas tautas un cilšu grupas (kuji, suji, banari, čamri, sedangi, mnongi, boloveni, ma, stiengi, vankevi, sre, bo, so, ve, hati), dzīvo gk. kalnu rajonos Vjetnamā, Kambodžā, Laosā, arī Taizemē.
- Eifels Kalnu masīvs ("Eifel") Vācijas rietumu daļā, Reinas Šīferkalnu daļa uz ziemeļiem no Mozeles ielejas, garums - \~90 km, augstums - līdz 747 m.
- Švarcvalde kalnu masīvs (horsts), Vācijas dienvidrietumu daļā (vācu val. "Schwarzwald"), Reinas labajā krastā, garums - \~160 km, platums - līdz 60 km, augstākā virsotne - 1493 m.
- Verkors Kalnu masīvs Alpu priekškalnēs ("Vercors"), starp Ronas kreisā krasta pietekām Izēru un Dromu, Francijas dienvidaustrumos, augstums - līdz 2346 m, kaļķakmeņi, karsta reljefa formas, ziemeļu daļā Beržē bezdibenis.
- Vošitas kalni kalnu masīvs ASV centrālajā daļā (angļu val. "Ouachita Mountains"), Arkanzasā un Oklahomā, garums - 300 km, platums - 150 km, augstums - līdz 884 m, sastāv no nelielām kroku grēdām.
- Adirondaks kalnu masīvs ASV Ņujorkas štatā ("Adirondack Mountains"), Ziemeļapalačos, augstākā virsotne - Marsi kalns, 1629 m vjl.; atpūtas vieta.
- Vīnes mežs kalnu masīvs Austrijā ("Wiener Wald"), Austrumalpu ziemeļaustrumu atzars uz rietumiem no Vīnes, garums — \~50 km, augstums — līdz 890 m, smilšakmeņi un māla slānekļi.
- Vitoša Kalnu masīvs Bulgārijā ("Vitoša"), uz dienvidiem no Sofijas, augstākā virsotne - 2290 m (Černi Vrehs), platoveida virsa, stāvas nogāzes, ūdenskritumi.
- Čehu masīvs kalnu masīvs Čehijas rietumu daļā, arī Polijā, Vācijā un Austrijā, garums - >400 km, lielākais platums - 300 km, augstākā virsotne - Snežka - 1602 m.
- Vogēzi Kalnu masīvs Francijas ziemeļaustrumos (fr. val. "Vosges"), garums - 130 km, platums - 40-50 km, augstums - līdz 1424 m.
- Roraima Kalnu masīvs Gvajānas plakankalnes Pakaraimas grēdā, uz Venecuēlas, Gajanas un Brazīlijas robežas, augstākā virsotne - 2810 m, plakana virsma, stāvas (400 m) nogāzes.
- Frankenvalde Kalnu masīvs starp Tīringenes Mežu un Rūdu kalniem Vācijā ("Frankenwald"), augstums - līdz 795 m.
- Bakoņa kalni kalnu masīvs Ungārijā ("Bakony"), Dūnantūlas līdzenumā, uz ziemeļiem no Balatona, ietilpst Vidusungārijas kalnu sistēmā, garums - 80 km, augstums - līdz 704 m.
- Harcs Kalnu masīvs Vācijā (vācu val. "Harz"), garums - 130 km, augstākā virsotne - 1142 m, horsts, ko veido kvarcīti, granīti, slānekļi; Harca kalni.
- Libāna grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums - 170 km, augstums - līdz 3088 m.
- Libānas grēda kalnu masīvs Vidusjūras austrumu piekrastē (angļu val. “Mount Lebanon”), Libānā, garums — 170 km, augstums — līdz 3088 m.
- moni Kalnu moni - tautu un cilšu grupa (kavi, palauni, kmu, futengi, lameti, puoki, bulani), dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas (Birmas) ziemeļaustrumos, Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valodas pieder pie monu-khmeru saimes, tuvu radniecīgi moniem, Āzijas dienvidaustrumu rajonu seniedzīvotāju pēcteči, izplatīti animistiskie kulti.
- Wesenberg Kalnu muiža, kas atradās Madonas apriņķa Viesienas pagastā.
- Tjanšans Kalnu sistēma Centrālajā Āzijā un Vidusāzijā, garums \~2500 km, platums - 500-600 km, Austrumtjanšans (garums \~1300 km) atrodas Ķīnā, rietumu daļa - Uzbekistānā, Kazahstānā, Kirgizstānā un Tadžikistānā, augstums līdz 7439 m.
- Pireneji Kalnu sistēma Eiropas dienvidrietumos (sp. val. "Pirineos", fr. val. "Pyrenees"), Spānijā, Francijā, Andorā, garums no Biskajas līča līdz Vidusjūrai \~420 km, platums - 20-110 km, augstākā virsotne - 3404 m.
- Jukonas plato kalnu sistēma Kordiljeros ("Yukon Plateau"), Kanādā un ASV (Aļaskā), augstums 300-800 m ziemeļrietumos, 1200-1500 m dienvidaustrumos, atsevišķi kristālisko iežu masīvi sasniedz 2404 m.
- Taura kalni kalnu sistēma Turcijas dienvidu daļā (angļu val. "Taurus Mountains"), stiepjas gar Vidusjūras piekrasti \~1000 km garumā, veido Mazāzijas kalnienes un daļēji arī Armēnijas kalnienes dienvidu malu, augstākā virsotne - 3726 m.
- Karpati Kalnu sistēma Viduseiropas austrumu daļā, Čehijas, Slovākijas, Polijas, Ungārijas, Rumānijas un Ukrainas teritorijā, veido līdz 1500 km garu izliektu loku, platums - 120-430 km, vidējais augstums - \~1000 m, augstākā virsotne - 2655 m.
- Transantarktīdas kalni kalnu sistēma, kas šķērso Antarktīdu no Rosa jūras rietumu krasta līdz Vedela jūras austrumu krastam, garums - 4000 km, platums - 200-600 km, augstums - 2000-3000 m, augstākā virsotne - 4668 m, līdz \~2000 m vjl. ledājs, virs tā slejas vairāki kaili magmatisko iežu un nogulumiežu masīvi.
- taji Kalnu taji - tautību un cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, arī kaimiņrajonos Taizemē un Birmā, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- juani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- kaolani Kalnu tajiem piederīga cilšu grupa, dzīvo kalnu rajonos Vjetnamas un Laosas ziemeļos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas, pēc kultūras un paražām tuvi laosiešiem, izplatīti vietējie tradicionālie kulti, animistiski ticējumi.
- nukeri Kalpu apzīmējums vairākās Vidusāzijas zemēs 14.-20. gs.
- Kalsnava Kalsnavas ezers - atrodas Vidzemes augstienes malā, Madonas novada Kalsnavas pagastā, platība - 23,4 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,4 km, vidējais dziļums - 5,1 m, lielākais dziļums - 13,8 m, eitrofs, maz aizaudzis, iztek Aronas pieteka Vēžaunīca.
- Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
- Kalschen Kalšu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kālu Kālu ezers - Kālezers Vestienas pagastā.
- Vacumi Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" nosaukuma variants.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- Kāļa Kāļa ezers - Kālezers Vestienas pagastā.
- Kaļiņingrada Kaļiņingradas līcis - atrodas Baltijas jūras dienvidaustrumos, ar Vislas strēli daļēji norobežots no Gdaņskas līča.
- Kalken Kaļķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Hāma Kāma - pilsēta Vācijā.
- Kamaldiņa Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
- Kamaldiņš Kamalda - Vijas kreisā krasta pieteka.
- Spiciera upe Kamalda, Vijas pieteka.
- Kurmīšupīte Kamaldas labā krasta pieteka Smiltenes novada Bilskas pagastā, garums - \~9 km; Atvarupīte; Bilskas upe; Viekupīte; Vilkupe; Vilkupīte.
- Brida Kamārce - Ventas labā krasta pieteka Ventspils novadā.
- Kamačupe Kamārce, Ventas pieteka.
- Kamagula Kamārce, Ventas pieteka.
- Kamarce Kamārce, Ventas pieteka.
- Kamberlenda Kamberlendas plato - Apalaču plato dienvidu daļa ("Cumberland Plateau") ASV, augstums no 500 rietumos līdz 1262 m austrumos, kur beidzas ar 300 m augstu krauju.
- Kambodža Kambodžas Karaliste - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas dienvidos, platība - 181035 kvadrātkilometri, 14494300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Pnompeņa, administratīvais iedalījums - 23 provinces, 1 galvaspilsēta, robežojas ar Taizemi, Laosu un Vjetnamu, dienvidrietumos Siāmas līcis.
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kāmenu Kāmenu ezers - atrodas Vecpiebalgas novada Taurenes pagastā, platība - <1 ha; Kameņu ezers; Kāmeņu ezers; Pandernieku ezers.
- Kameņa-Kaširska Kamiņa-Kaširska - pilsēta Ukrainā, Volīnijas apgabalā.
- Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamotu Kamotu jūra - starpsalu jūra Klusā okeāna Filipīnu arhipelāgā ("Camotes Sea"), starp Leiti, Boholu un Sebu, dziļums - līdz 823 m, centrā - Kamotesu salas, dienvidos - daudz koraļļu rifu, šaurumi savieno ar Visajanas un Mindanao jūru.
- Kampinosa Kampinosas gārša - nacionālais parks Polijā, Vislas kreisajā krastā, platība - 670 kvadrātkilometru, dibināts - 1959. g., ietver Vislas senleju ar kāpām (augstums - līdz 30 m), priežu, ozolu un skābaržu meži, purvi, mīt sumbri, aļņi, stirnas, mežacūkas, ligzdo dzērves, gārņi, melnie stārķi, čūskērgļi.
- Kampolongo Kampolongo Madžore - pilsēta Itālijā ("Campolongo Maggiore"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alberta Kanādas province ("Alberta"), atrodas valsts dienvidrietumu daļā, administratīvais centrs - Edmontona, platība - 661848 km^2^, 3650000 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Britu Kolumbiju, Ziemeļrietumu Teritorijām un Saskačevanu, kā arī ar ASV.
- Ontārio Kanādas province ("Ontario"), administratīvais centrs - Toronto, platība - 1076395 km^2^, 13167900 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Manitobu un Kvebeku, kā arī ar ASV, ziemeļos apskalo Hudzona līcis.
- Saskačevana Kanādas province ("Saskatchewan"), administratīvais centrs - Ridžaina, platība - 651036 kvadrātkilometri, 1041700 iedzīvotāju, robežojas ar Albertas provinci, Ziemeļrietumu teritorijām, Manitobas provinci un ASV.
- Kvebeka Kanādas province, atrodas valsts austrumu daļā, teritorija 1542056 kvadrātkilometri, 7886100 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Ņūfaunlendas un Labradoras, Ņūbransvikas un Ontārio provinci, kā arī ar ASV, ziemeļu daļu apskalo Hudzona līcis un Hudzona šaurums.
- Jukona Kanādas teritorija (angļu val. "Yukon"), atrodas ziemeļrietumu Kanādā, platība - 482443 kvadrātkilometri, 34250 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vaithorsa, robežojas ar Ziemeļrietumu Teritorijām, Britu Kolumbiju un Aļasku (ASV), apskalo Ziemeļu Ledus okeāna Boforta jūra.
- Piekrastes ūdensceļš kanalizēta ūdensceļu sistēma ("Intracoastal Waterway") pa lagūnām, līčiem un kanāliem gar Atlantijas okeāna (Bostona-Kīvesta, \~2700 km) un Meksikas līča (Braunsvila-Sentmarksa, \~1700 km) piekrasti ASV, dziļums galvenajos iecirkņos -- 2,85--3,66 m
- Āsteres kanāls kanāls Viļķenes pagastā, savieno Āsteres ezeru ar Lūdiņupi, garums - 2,3 km.
- Jaunupe Kanāls, kas Salacgrīvas pagastā savieno Svētupi un Salacu, garums - 4 km, ietek Salacā lejpus Vecsalacas.
- Reiņupe Kanāls, kas savieno Vitrupes un Liepupes augšgalus Limbažu novadā, garums - 5 km, izveidots 1952. g., platums - līdz 10 m.
- Liepupes-Reiņupes kanāls kanāls, kas savieno Vitrupi (Reiņupi) ar Liepupi Limbažu un Liepupes pagastā, garums - 5 km.
- Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats.
- Kanaverala Kanaverala rags - atrodas Floridas pussalas austrumu piekrastē ("Cape Canaveral"), ASV, šeit izvietots Dž. Kenedija kosmisko lidojumu centrs (Meritas salā) un kosmodroms.
- Rencēnu laukakmens Kanču akmens Valmieras novada Rencēnu pagastā.
- briņķenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji.
- pūcenieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Pūces" iedzīvotāji.
- vēderiņnieki Kandavas novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Vēderiņi" iedzīvotāji.
- vecumnieki Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecumi" iedzīvotāji.
- Kandeļi Kandeļu upe - Garūdene, Ventas pieteka.
- Kaniņas Kaniņu kalns - pilskalns Limbažu novada Vidrižu pagastā pie Bērzkalnu mājām, bijušajā Aģes upes senkrastā, augstums - \~9 m, plakums - \~80 x 20 m, bijis apdzīvots aptuveni 9-12 gs.
- Kanjāno Kanjāno Varāno - pilsēta Itālijā ("Cagnano Varano"), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandkuli kanjons kanjons ASV ("Grand Coulee"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas plato ziemeļu daļā, garums - 70 km, platums - 2,5-7 km, dziļums - līdz 270 m.
- Valē Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Valais", vācu "Wallis"), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.).
- Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
- Ārgava Kantons Šveices ziemeļos ("Aargau"), pierobežas ar Vāciju, platība - 1403,73 kvadrātkilometri, 612600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Ārava.
- Kānupe Kāņupe Talsu un Ventspils novadā.
- Kāķupe Kāņupe, Vilces pieteka.
- Kāna Kāņupe, Vilces pieteka.
- Kanupe Kāņupe, Vilces pieteka.
- Kānupe Kāņupe, Vilces pieteka.
- Kao Kao Dai - viena no Vjetnamas lielākajām sinkrētiskajām sektām, kas apvieno budisma, kristietības, daoisma un konfūcisma elementus.
- kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo.
- Capen Kapenes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- ketmens Kaplim līdzīgs darbarīks, ko lieto Vidusāzijā sējumu kaplēšanai un rušināšanai, kā arī ariku rakšanai un tīrīšanai.
- lielā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca major").
- mazā kapmirte kapmiršu suga ("Vinca minors").
- bukse Kapmirte ("Vinca").
- Engelhardshof Kāpostiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā (tagad Igaunijas teritorijā).
- goldlaks Kāpostu dzimtas ģints ("Cheiranthus"), lakstaugi, puskrūmi un krūmi, ziediem lakas smarža, 12 sugu, dabā ap Vidusjūru, kultivē kā krāšņumaugu.
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m.
- Kunkuļupe Kapupes labā krasta pieteka Vērgales pagastā, senāk Kapupe uzskatīta par tās pieteku un tagadējā Kapupes lejtece, kas ieplūst Baltijas jūrā, par Kunkuļupes lejteci.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- karaliskais parazītputns karaliskais parazītaudējs ("Vidua regia").
- leģionārs Karavīrs fašistiskās Vācijas īpašās karaspēka daļās, kas veidotas no vienas tautas pārstāvjiem.
- Kairdīza Kārdifa - pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
- Āberteivi Kārdigana, pilsēta Lielbritānijā, Velsā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberteifi_).
- Kalevala Karēļu un somu eposs, ko pēc folkloras materiāliem (gk. rūnām) izveidojis E. Lenrūts; izdots 1835. un 1849. g.; eposa galvenais varonis ir dziesminieks, zemkopis, zvejnieks un mednieks Veinemeinens.
- Marakaivas līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
- Marakaibo līcis Karību jūras Venecuēlas līcis.
- Alexanderhof Kārķu muiža, kas atradās tagadējā Valkas novada Kārķu pagasta teritorijā.
- Karlsbāde Karlovi Vari, pilsēta Čehijā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Karlshuette Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ziras pagastā.
- martellosi Kārļa V uzcelti 2 stāvu torņi Sicīlijā, ar lielgabaliem izrīkoti pret jūras laupītāju uzbrukumiem; tādus cēla arī angļi XIX gs. sākumā kontrabandistu izspiegošanai un krastu aizstāvēšanai.
- Kārļu upe Kārļupīte Vērgales pagastā.
- Karnīte Kārnīte, Vārnienes pieteka.
- Karniste Kārnīte, Vērnienes pieteka.
- Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis.
- Kāroņu strauts Kāroņstrauts, Virbupes pieteka.
- marinkas Karpu dzimtas ģints, garums - līdz 1 m, masa - līdz 12 kg, dzīvo gk. upēs, retāk ezeros, Centrālajā Āzijā, Vidusāzijā, Kazahstānā.
- vimba karpu dzimtas suga ("Vimba vimba", senāk "Abramis vimba"), zivs ar dzeltenīgām spurām un lejup vērstu muti, dzīvo jūrā, nārsto upēs; Latvijā pavasarī masveidā ieceļo no jūras upēs.
- drakons karpu dzimtas zivs Venecuēlas un Trinidadas salas ūdenstilpēs.
- elektrozutis Karpveidīgo kārtas suga, ķermenis patievs, garš (1-1,5 m, masa - līdz 40 kg), gar sāniem elektriskie orgāni, kuru izlādes spriegums sasniedz 650 V, izplatīts Dienvidamerikas ZA daļā.
- vildzānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
- vildzieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilgi" iedzīvotāji.
- Grīnbraiera Karsta ala Alegeinu plato ("Greenbrier"), ASV, Rietumvirdžīnijā, zāļu un eju kopgarums - 55 km.
- Kāršmeže Kāršmežupe, Vēždūkas pieteka.
- šucmanis Kārtības policists Vācijā līdz 2. pasaules karam; Latvijā 2. pasaules kara laikā tā dēvēja personas, kas dienēja kārtības dienesta bataljonos un kārtības palīgpolicijā.
- bruģu tiesa kārtības tiesa (Vidzemē 1668.-1889. g.), kuras uzdevums bija, piemēram, rūpēties par kārtību sabiedriskās vietās, par lauku ceļu uzturēšanu kārtībā; kārtības tiesa.
- kāsala Kāsala koks - parastā irbene ("Viburnum opulus").
- Kastropa-Rauksele Kastroprauksele, pilsēta Vācijā.
- Vortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukuma variants.
- Vuortinīki Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Vortņiki" nosaukums latgaliski.
- QAR Kataras riāls; Kataras Valsts valūtas kods, sīknauda - dirhēms.
- Katara Kataras Valsts - valsts Āzijas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Qatar"), Arābijas pussalas austrumos, aizņem tāda paša nosaukuma pussalu Persijas līča piekrastē, platība - 11427 kvadrātkilometri, 838300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Doha, administratīvais iedalījums - 7 apgabali, sauszemes robeža tikai ar Saūda Arābiju.
- katarieši Kataras Valsts iedzīvotāji.
- minstera Katedrāle ar klosteri Baltijā un Vācijā; klosterim piesaistīta baznīca Lielbritānijā, kur sākotnēji tā sauca klosteri, no kā šis vārds bieži vien saglabājies vietvārdu sastāvā.
- kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats.
- Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Kadfer Katvaru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā.
- Katvaru-Vannišu Katvaru-Vannišu ezers - Katvaru ezers Katvaru pagastā.
- Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis.
- Kaugershof Kauguru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- skramasakss Kaujas nazis, īsais vienasmens zobens ar rokturi bez šķērša; 5.-9. gs. izplatīts V-Eiropā un Z-Eiropā; Baltijā un Skandināvijā lietots 5.-11. gs.
- Kaulezers Kaulezers Cēsu novada Vecumnieku pagastā, platība - <1 ha.
- Kauliņi Kauliņu dīķis - atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā, platība - 2 ha.
- Kaule Kaulu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Annas pagastā.
- Vaišli Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Vaišļi" nosaukums latgaliski.
- Kaupēnu Kaupēnu ezers - atrodas Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā, platība - 11,3 ha, garums - \~800 m, lielākais platums - \~200 m, lielākais dziļums - 8 m, viens no Dzērbenes ezeriem; Kaupēna ezers.
- Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā Vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā.
- Kaušu Kaušu ezers - Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
- amerikānisms Kaut kas Amerikas Savienotajām Valstīm raksturīgs.
- Kavalīno Kavalīno Treporti - pilsēta Itālijā ("Cavallino-Treporti"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- krjašeni Kazaņas tatāru etnogrāfiska grupa, XVI-XVIII gs. piespiedu kārtā pareizticībai pievērsto tatāru pēcteči, dzīvo gk. Krievijas Tatarstānas Republikā.
- valātnieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Valāta" iedzīvotāji.
- vandzenieks Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
- vecdrodzenieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
- vecdrodznieki Kazdangas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdroga" iedzīvotāji.
- Kāzeru Kāzeru kalns - Ķoņu kalns Valmieras novada Ķoņu pagastā.
- Kazimeža Kazimeža Velka - pilsēta Polijā, Sventokšiskas vojevodistē, 5800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1959. g.
- Kazugrava Kazu ieleja - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Cēsu novada Priekuļu pagastā, \~3 km uz austrumiem no Cēsīm, Gaujas nacionālā parka teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g. (Sikspārņu alas un kaļķiežu atsegums - kopš 1974. g.), platība - 61,73 ha, 3,8 km gara, 0,3-0,8 km plata un 35-42 m dziļa senieleja no Vaives senlejas līdz Gaujas senlejai.
- Varakļānu strauts Kaževas kreisā krasta pieteka Varakļānos, augštece Varakļānu pagastā; Varakļānu upe.
- Laidzes ezers Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Kaži Kažu ezers - Kāžezers Ventspils novada Zlēku pagastā.
- Inti kečvu mitoloģijā - solāra dievība, ko personificē saules disks, trīs šās dievības izpausmes - Apu I ("kungs saule"), Čuri I ("dēls saule") un Vake I ("brālis saule") veido trīsvienību.
- airāns Kefīram līdzīgs atspirdzinošs dzēriens (Kaukāzā, Vidusāzijā un Sibīrijā).
- Kembridža Keimbridža (ASV, Masačūsetsā).
- Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- Keloveja Kelovejas stāvs - juras sistēmas augšējās nodaļas apakšējais stāvs Latvijas dienvidrietumu malā, atsegumi Ventas, Zaņas, Šķērveļa un Lētīžas krastos.
- Kembrianu Kembrianu kalni - atrodas Lielbritānijā, Velsas pussalā (angļu val. "Cambrian Mountains"), garums - \~150 km, augstākā virsotne - 1085 m.
- Kembrija Kembrijas kalni - Kembrianu kalni Velsas pussalā Lielbritānijā.
- Hemnica Kemnica - pilsēta Vācijā.
- Kenija Kenijas Republika - valsts Āfrikas austrumos (angļu val. "Kenya"), platība - 580367 kvadrātkilometri, 39002700 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Nairobi, administratīvais iedalījums - 8 provinces, robežojas ar Dienvidsudānu, Etiopiju, Somāliju, Tanzāniju un Ugandu, dienvidaustrumus apskalo Indijas okeāns, rietumus nelielā posmā - Viktorijas ezers.
- Kentukija Kentuki - štats ASV.
- Kentuki Kentuki Sadraudzība - štats ASV ("Kentucky" / "Commonwealth of Kentucky"), administratīvais centrs - Frankforta, platība - 104659 kvadrātkilometri, 4413500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gauja Kerepa, upe Venecuēlā, Orinoko pietekas Čurunas pieteka, ko Aleksandrs Laime 1946. g. nosauca Gaujas vārdā ("Rio Gauja", angliskos tekstos arī "Rio Gauya"), bet mūsdienās vairāk tiek lietots senais indiāņu nosaukums.
- Kībarti Kībartu horizonts - viduskembrija Baltijas reģionālā stratigrāfiskā vienība, biezums līdz 36 m, nodalīts Vērgales 50. urbuma intervālā 1040,5-1077,8 m dziļumā.
- Kukumacs Kiču (Gvatemala) mitoloģijā - dieviete, dievietes - mātes vīrs, kam ir liela nozīme Visuma un cilvēku radīšanā.
- Kikaukas Kikaukas azars - Plošu ezers Vīpes pagastā.
- Kilmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukuma versija Udmurtijas Republikā.
- Kalmeza Kiļmeza - upe Krievijas Udmurtijas Republikā un Kirovas apgabalā, Vjatkas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums udmurtu valodā.
- PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea.
- Kīnaja Kīnajas pussala - atrodas Aļaskas dienvidu daļā ("Kenai Peninsula"), starp Kuka un Prinča Viljama līci (ASV), platība - \~23000 kvadrātkilometru, kalnaina (augstums - līdz 1884 m), ledāji.
- Kintana Kintana Roo - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kintanas Roo Valsts ("Quintana Roo" / "Estado Libre y Soberano de Quintana Roo"), administratīvais centrs - Četumala, platība - 42535 kvadrātkilometri, 1135300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kipra Kipras Republika - valsts Rietumāzijā, Kipras salā Vidusjūras austrumos (grieķu valodā "Kypros", turku valodā "Kibris"), galvaspilsēta - Nikozija, administratīvais iedalījums - 6 eparhijas; 1974. g. salas ziemeļu daļu okupēja turku karaspēks, tās nosaukums - Ziemeļkipras Turku Republika, ko atzinusi vienīgi Turcija.
- Niedrupīte Kiras labā krasta pieteka netālu no Krievijas robežas Balvu novada Medņevas un Vecumu pagastā, garums - 21 km, kritums - 21 m; Frestjanka; Nīdrupīte; Trostjanka.
- Kivrinka Kivrinka ezers - Kivriņu ezers Višķu pagastā.
- Kivriņi Kivriņu ezers - atrodas Višķu pagastā, platība - 9,3 ha; Kivrinka ezers.
- Kjoga Kjogas ezers - atrodas Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Kyoga"), Ugandā 1029 m vjl., platība - \~2590 kvadrātkilometru (pēc citiem datiem 1720 kvadrātkilometru), dziļums - 3-5 m, ūdens līmenim pazeminoties atdalījies no Viktorijas ezera, aizaudzis niedrēm un papirusiem.
- Klabēķu Klabēķu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Maizezera purvs klajais purvs Maizezera dabas lieguma teritorijā, platība — 52 ha, 1977.-1999. g. tajā bija dzērvenāju liegums 34 ha platībā; Vilbaku purvs.
- Klamata Klamata masīvs - atrodas Kordiljeros ("Klamath"), ASV, savieno Sjerranevadas un Kaskādu kalnus ar Piekrastes grēdu, Tompsona virsotne - 2744 m.
- Klāņu-Būšnieku Klāņu-Būšnieku kanāls - novada Klāņezera ūdeņus uz Būšnieku ezeru Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā.
- Klaparu Klaparu ezers - Lielais Klaparu ezers Vārkavas pagastā.
- Klarshof Klares muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Klebekļu Klebekļu ezers - Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klabēķītis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
- Klebēķis Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
- Klebeku Klebēķītis, ezers Vaives pagastā.
- Klabēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klebeķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klebēķis Klebēķītis, ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vaives pagastā.
- Klebeķu Klebeķu ezers - Klebēķītis Vecpiebalgas pagastā.
- Klešniku Klešniku purvs - dabas liegums Mudavas (Veļikajas) zemienes Zilupes līdzenumā, Ludzas novada Līdumnieku pagastā, platība - 1987 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizņem Kļešņiku (Zabolotjes) purva lielāko daļu, tajā iekļauti arī 120 ha no Peiteļa ezera, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Klētene Klētenes ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, ietilpst Aumeisteru ezeru grupā, platība - 7,6 ha.
- Klētenes Klēteres ezers - atrodas Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 7,6 ha.
- Kličkas Kličkas dzirnavezers - Feimankas ūdenskrātuve Vārkavas pagastā.
- Klinšu Klinšu kalni - kalnu sistēma Kordiljeru austrumos, ASV un Kanādā, garums - \~3200 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4399 m, virsotnēs mūžīgie sniegi un šļūdoņi.
- Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja.
- Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas.
- Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku.
- Klotiņa Klotiņa ezers - Klotiņu ezers Veclaicenes pagastā.
- Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers.
- Grāverupe Klūga, Ventas pieteka.
- Klumstova Klumstovas ezers - Varzovas ezers Rundēnu pagastā.
- Sibujanas jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Sibuyan Sea"), dziļums - līdz 1700 m, centrālajā daļā Sibujanas sala, šaurumi savieno ar Samaras jūru, Visajanas jūru, Sulu jūru un Kluso okeānu, bieži taifūni, neregulāras, pusdiennakts plūdmaiņas - >2 m.
- Visaju jūra Klusā okeāna starpsalu jūra Filipīnu arhipelāgā ("Visayan Sea"), starp Masbati, Sebu, Negrosu un Panaju, dziļums pārsvarā 10-20 m, lielākais - 106 m, krasti līčaini, daudz salu, šaurumi savieno ar citām apkārtējām jūrām.
- datu posma piekļuves protokols modemiem kļūdu labošanas protokols, ko izmanto standartā _V.42_. Līdzīgi citiem datu slāņa kļūdu labošanas protokoliem protokols _LAPM_ izveidots tā, lai nodrošinātu korektu datu pārsūtīšanu un atmestu līniju trokšņu radīto nevajadzīgo informāciju.
- Knaukenhof Knauķes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Vecmoku pagastā.
- Knišperka Knišperka pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 5000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kņāvi Kņāvu purvs - atrodas Rēzeknes novada Viļānu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna un Galēnu pagastā, platība - 2045 ha (no tiem 373 ha Preiļu novadā), kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,2 m, zem kūdras sapropelis.
- Koavila Koavila de Saragosa - Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Koavilas de Saragosas Valsts ("Coahuila de Zaragoza" / "Estado Libre y Soberano de Coahuila de Zaragoza"), administratīvais centrs - Saltiljo, platība - 151455 kvadrātkilometri, 2495200 iedzīvotāju (2005. g.).
- briedēnieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
- podzēmieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Podzēni" iedzīvotāji.
- vārpieši Kocēnu novada Vaidavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- Kocēni Kocēnu novads - pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada dienvidrietumu daļā, ietvēra Bērzaines, Dikļu, Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastus.
- Kocēni Kocēnu pagasts - pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Dikļu, Zilākalna, Bērzaines, Burtnieku, Valmieras, Kauguru un Vaidavas pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu un Cēsu un Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Kokmuižas pagasts, Koku pagasts, vāciski - Kokenhof, krieviski - Kokengofskaja.
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
- Ludumka Kokavas kreisā krasta pieteka Balvu novada Medņevas un Vecumuā un Krievijā, garums - 25 km (Latvijā 14 km, Latvijas un Krievijas robežupe 7 km), kritums - 28 m (Latvijā 22 m); Lodumka; Ļudonka; Krievijā - Ludonka.
- bebrēnieši Kokneses novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Bebri" (senāk - "Vecbebri") iedzīvotāji.
- vecirsieši Kokneses novada Iršu pagasta apdzīvotās vietas "Vecirši" iedzīvotāji.
- viskālieši Kokneses pagasta apdzīvotās vietas "Viskāļi" iedzīvotāji.
- Vetseke Kokneses valdnieks 13. gs. (lat. "Vetseke, Viesceka, Vesceka"), minēts Indriķa hronikā un saukts gan par karali ("rex"), gan valdnieciņu ("regulus"), 1208. g. bija spiests atstāt Koknesi un doties uz Krieviju, 1224. g. ar savu karadraudzi piedalījās Tērbatas aizstāvēšanā pret krustnešiem un tika nogalināts; Novgorodas hronikā - Vjačko.
- Kokosu Kokosu (Kīlinga) salas - Austrālijas teritorija Indijas okeāna ziemeļaustrumu daļā ("Cocos Islands"), platība - 14 kvadrātkilometru, sastāv no 27 koraļļu saliņām 2 atolos, 596 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Vestailenda.
- karambola Koks ("Averrhoa carambola"), aug Dienvidaustrumāzijā un Vestindijā; šī koka auglis.
- Kokši Kokšu ezeri - Taču ezeri Valkas novada Valkas pagasta dienvidu daļā.
- Kokenhof Koku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kokmuižas pagastā.
- Koku Koku pagasts - pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Kokmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā.
- kvislings Kolaboracionists, persona, kas sadarbojas ar okupantiem; pēc V. Kvislinga vārda.
- Kolberga Kolbergas pilskalns - Skaķalnes pilskalns Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā.
- Koljado Koljado Viljalba - pilsēta Spānijā ("Collado Villalba"), Madrides apgabala Madrides provincē, 47400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaid Kolkas pagasta apdzīvotās vietas "Vaide" nosaukums lībiski.
- Kolka Kolkas pagasts - pagasts Talsu novadā, robežojas ar Dundagas un Rojas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu.
- skvoters Kolonists, kas apmeties brīvā, neapstrādātā zemes gabalā (ASV, Kanādas, Austrālijas kolonizācijas laikā).
- D.C. Kolumbijas apgabals (ASV) (angļu "District of Columbia").
- Kolumbija Kolumbijas Republika - valsts Dienvidamerikas ziemeļrietumos (sp. val. "Colombia"), platība - 1141748 kvadrātkilometri, 44205300 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Bogota, administratīvais iedalījums - 32 departamenti un 1 galvaspilsētas distrikts, robežojas ar Panamu, Venecuēlu, Brazīliju, Peru un Ekvadoru, apskalo Klusais okeāns un Karību jūra.
- beisbols Komandu sporta spēle ar bumbu un vāli rombveida laukumā (gk. ASV).
- Vonogi Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" nosaukums latgaliski.
- zebrīna Komelīnu dzimtas ģints ("Zebrina"), daudzgadīgi lakstaugi ar ložņīgiem vai nokareniem stublājiem, kas mezglu vietās sakņojas, vainaglapas saaugušas stobriņā, savvaļā Meksikā un Vidusamerikā.
- V.42bis Komitejas "ITU-T" ieteikts standarts, kas, salīdzinot ar standartu V.42, paredz papildus izmantot arī datu saspiešanu, lai palielinātu modemu caurlaidību.
- ciparvideodisks Kompaktdiska tips, kurā var ierakstīt pilnmetrāžas filmu (vismaz 4,7 gigabaitus); digitālais videodisks, DVD.
- aviokruīzs Komplekss tūrisma pakalpojums, ko veido līgumreisa vai regulārā reisa lidojums un kruīza ceļojums, lidojums tiek veikts no tūrista dzīvesvietas uz kruīza ceļojuma sākuma vietu un atpakaļ, piemēram, 7 dienu kruīzam, kas sākas Vankuveras ostā, tiek nodrošināts avioreiss no Toronto uz Vankuveru, pēc tam - atpakaļ.
- protrombināze Komplekss, kas veidojas no aktivētā X asinsreces faktora, kalcija, fosfolipīda un modificēta V faktora; šķeļ un aktivē protrombīnu par trombīnu.
- Intervīzija Komunistiskā bloka valstu radio un TV organizāciju apvienība raidījumu regulārai apmaiņai (1960-1990).
- Austrumvācija Komunistiska valsts Vācijas Demokrātiskā Republika (VDR), kas tika izveidota 1949. g., aptvēra teritoriju, kas pēc. 2. pasaules kara bija padomju okupācijas zona, kā arī Austrumberlīni, 1990. g. apvienojoties ar Vācijas Federatīvo Republiku izveidojās vienota Vācija.
- Andu kondors kondoru suga ("Vultur gryphus").
- maksimālā elongācija konfigurācija, kurā iekšējās planētas elongācija ir maksimāla; šai laikā planēta ir vislabāk saskatāma; Merkura maksimālā elongācija ir 18–28° robežās, Veneras – 45–47°.
- Mveela Kongo Demokrātiskās Republikas (Zairas) dienvidaustrumos mītošo kubu mītiskā ciltstēva Voota māsa un sieva.
- kongregacionālists kongregacionālisma reliģiskā virziena piekritējs (Anglijā, 16. gadsimtā arī Amerikas Savienotajās Valstīs).
- kongrese Kongress - likumdošanas institūcija (parlaments) ASV.
- kongresis Kongress - likumdošanas institūcija (parlaments) ASV.
- Vipolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukuma variants.
- Vypolzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vipalzova" nosaukums latgaliski.
- Vuorzova Konstantinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- Satversmes tiesa konstitucionālas tiesas institūcija Latvijā, kas izskata lietas par likumu, Latvijas parakstīto vai noslēgto Starptautisko līgumu, Saeimas lēmumu, MK normatīvo aktu, Valsts prezidenta, Saeimas priekšsēdētaja un Ministru prezidenta, pašvaldību normatīvo aktu atbilstību Satversmei, kā arī minēto aktu hierarhijas jautājumus.
- Kanto Kontho - pilsēta Vjetnamā.
- kontras Kontrrevolucionāru grupējumi, kas ar ASV atbalstu 20. gs. 80. gados cīnījās pret sandīnistu valdību Nikaragvā.
- Dienvidaustrumu Velsa konurbācija Lielbritānijā, Velsas dienvidos, ietilpst Kārdifa, Svonsi, Ronda, Mērterdvila u. c. pilsētas.
- pāreja pareizticībā konversijas kustība Vidzemes guberņā 19. gs. 40. gados, kad zemnieki cerībā uz labākiem apstākļiem pārgāja "cara ticībā", kas no 1845. g. noritēja tik masveidīgi, ka 1848. g. valdība bija spiesta uz laiku to aizliegt.
- kognāti Kopcilmes vārdi (piem., angļu "father", vācu "Vater". latīņu "pater").
- Paralipomenon Kopējs apzīmējums Vecās Derības 1. un 2. Laiku grāmatai.
- šruti Kopējs hinduisma svēto tekstu kompleksa nosaukums: Vēdas. Upanišadas, Upavēdas (jaunākās Vēdas) un Vēdangas (filozofijas, astronomijas, rituālās prakses un citu reliģisko priekšrakstu traktāti).
- Nebiim Kopējs nosaukums Vecās Derības praviešu grāmatām.
- CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office").
- Vāca Kopš 1629. g. arī zviedru Vidzeme, pretstatā poļu Inflantijai.
- lielvāci Kopš 1848. g. apzīmējums vācu politiskā virziena piekritējiem, kas centās pēc apvienotas Vācijas, kurā ietilptu abas lielākās vācu valstis - Austrija un Prūsija.
- Haihe Koptekupe Ķīnas ziemeļaustrumu daļā ("Haihe"), garums - 69 km, sākas Lielā Ķīnas līdzenuma ziemeļos satekot Baihei, Veihei u. c., ietek Bohai jūras Bohai līcī, izmanto apūdeņošanai.
- Midveja salas koraļļu atols Klusajā okeānā (“Midway Islands”), Havaju salu grupā (ASV īpašums kopš 1867. g.), platība 520 ha, lagūnā Sendas un Īsternas salas.
- Floridakīzas Koraļļu salas Floridas pussalas dienvidu piekrastē ("Florida Keys"), ASV, stiepjas 320 km garā virknē no Floridas pussalas Meksikas līcī, tās savieno \~120 km dambju un tiltu, kas kopā veido \~180 km garu šoseju.
- Andi Kordiljeru kalnu sistēmas dienvidu daļa (spāņu valodā "Andes"), jeb Andu Kordiljera, kalni Dienvidamerikas ziemeļos un rietumos, Venecuēlā, Kolumbijā, Ekvadorā, Peru, Bolīvijā, Argentīnā un Čīlē, stiepjas no Karību jūras līdz Ugunszemei 9000 km garumā, platums centrālajā daļā - 800 km; pēc Himalajiem otra augstākā kalnu sistēma pasaulē, augstākā virsotne Akongava (6960 m).
- Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato.
- Korejas zemesšaurums Korejas pussalas šaurākā vieta (Ziemeļkorejā), starp Korejas un Austrumkorejas līci, mazākais platums — \~160 km, rietumos — Phenjanas zemiene, vidienē — Mjohjana un Puktebona grēda, austrumos — Vonsanas līdzenums.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- kroņa vīruss koronavīruss _SARS-CoV-2_, ko pazīst arī kā _Covid-19_.
- Covid-19 Koronavīruss, 2019. g. decembra beigās Uhaņā (Ķīnā) konstatētais vīruss "SARS-CoV-2" (saīsinājums no "Severe Acute Respiratory Syndrome Coronavirus 2").
- Korstenhof Korstes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā.
- Karuļu ezers Koruļu ezers Veclaicenes pagastā.
- Korwenhof Korvas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Karvas pagastā.
- kafri Kosi - tauta Dienvidāfrikā, nosaukums, ko tai XVIII gs. devuši eiropieši.
- heksahlorofēns Kosmētikas sastāvdaļa (aizliegts lietot lielākajā daļā kosmētikas produktu ES un ASV), konservants, mēdz izmantot pretsviedru līdzekļos, dezodorantos, šampūnos, zobu pastā, eļļā un pūderī bērniem, var izraisīt izkliedēto sklerozi, kontakta dermatītu, var būt toksisks gremošanas orgāniem, aknām un nervu sistēmai.
- dibromosalāns Kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikā), antseptiķis, fungicīds, lieto ziepju, krēmu, losjonu, pūderu ražošanā, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu un līdz ar to izsitumus uz ādas un uzpampumu.
- psoralēns Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no augiem), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, smaržās, arī kā vitiligo ārstēšanas līdzekli, var radīt fotodermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- oksibenzons Kosmētikas sastāvdaļa (atvasināts no izopropanola), UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt pastiprinātu jutīgumu pret gaismu, kontakta alerģiju un hronisku aktīnisku dermatītu.
- glicerilpaba Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var izraisīt kontakta dermatītu un pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
- cinka oksīds kosmētikas sastāvdaļa (var saturēt nanodaļiņas), opalescētājs, piedeva, krāsviela, lieto kā pūderi bērniem, pretsviedru līdzekli, skūšanās krēmos, sauļošanās aizsarglīdzekļos un matu kopšanas līdzekļos, palīdz aizsargāt pret UV starojumu, var būt toksisks elpošanas orgāniem, var izraisīt izsitumus uz ādas.
- tribromsalāns Kosmētikas sastāvdaļa, antiseptiska viela, fungicīds, izmanto ziepēs un ārstnieciskajā kosmētikā, ASV aizligts lietot kosmētikā, jo izraisa fotoalerģiju.
- cinoksāts Kosmētikas sastāvdaļa, aromātviela, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsaglīdzekļos, smaržās, var radīt alerģiskus izsitumus uz ādas.
- drometrizols Kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, UV staru absorbētājs, izmanto nagu lakā, kosmētikā, pēc ekspertu vērtējuma var būt kaitīga ietekme.
- metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- homosalats Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto kā sauļošanās aizsarglīdzekli, var veicināt endokrīnu noārdīšanu, ir zināmi saindēšanās gadījumi, ja uzsūcies caur ādu.
- oktilmetoksicinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, lūpu krāsās, smaržās, tonālajos krēmos, var radīt fotoalerģiju un kontakta alerģiju, veicināt iekšējās sekrēcijas dziedzeru noārdīšanu.
- meksenons Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt fotoalerģiju, nātreni, kontakta alerģiju, hronisku aktīnisku dermatītu, var saasināt slimības.
- amildimetil-PABA Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt sensibilizāciju, pastiprināt krūts vēža šūnu dalīšanos.
- dibenzoilmetāni Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto sauļošanās aizsarglīdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas.
- benzilcinamāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, piedeva, dažiem cilvēkiem cinamāti var izraisīt dzeļošas vēdersāpes, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- benzilsalicilāts Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, var izraisīt ādas izsitumus un uztūkumu, ja atrodas saulē.
- benzofenoni Kosmētikas sastāvdaļas (pastāv vairāki dažādi svienojumi), aromātviela, fiksācijas līdzeklis, UV staru absorbētājs, var izraisīt nātreni, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
- Visuma modeļi kosmoloģiskas shēmas, kuru nolūks ir, balstoties uz mūsdienu astronomisko novērojumu datiem un gravitācijas teoriju, aprakstīt Visuma novērojamās daļas jeb Metagalaktikas uzbūves īpašības un evolūcijas likumsakarības.
- KK Kosmosa kuģis (kopā ar nosaukumu, piem., KK "Vostok-1").
- Osthof Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Reizu grāvis Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
- Reizu valks Krācumu grāvis, Grīvas pieteka Vandzenes pagastā.
- Veckuldīga Krāčupīte, Ventas pieteka.
- Salzemnieku grāvis Krāņupītes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā.
- humbugs Krāpšana; viltīga reklāma (parasti ASV).
- vanadzieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
- veigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" iedzīvotāji.
- Veiguli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- vigulieši Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vīguļi" iedzīvotāji.
- Vikiškas Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukuma variants.
- Vikiškys Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Vikiški" nosaukums latgaliski.
- Vysauleja Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Visauleja" nosaukums latgaliski.
- vaicuļevieši Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" iedzīvotāji.
- Vaicuļova Krāslavas novada Indras pagasta apdzīvotās vietas "Vaicuļeva" nosaukuma variants.
- Valaiņusola Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Lielie Valaiņi" nosaukuma variants.
- Valaineiši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Valaiņi" nosaukuma variants.
- veleinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Valeiņi" iedzīvotāji.
- Kolna Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukuma variants.
- Kolna Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Vikaiņi Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukuma variants.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Tālie Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Veceli Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Vykaini Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Vikaiņi" nosaukums latgaliski.
- Borovoje Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" bijušais nosaukums padomju laikā.
- varnavicieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Varnaviči" iedzīvotāji.
- vārpieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji.
- Altborne Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" bijušais nosaukums.
- vecbornieši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecborne" iedzīvotāji.
- vilnīši Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas "Vilnīši" iedzīvotāji.
- Vecā Kaplava Krāslavas novada Kaplavas pagasta apdzīvotās vietas “Veckaplava” bijušais nosaukums.
- Vagali Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vagaļi" nosaukums latgaliski.
- Oldiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants latgaliski.
- Vaļdiniškas Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukuma variants.
- Vaļdiniškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" nosaukums latgaliski.
- Bļūduoni Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Bļūdoņi Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Valdiniškas" otrs nosaukums.
- Vydoki Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Vidoki" nosaukums latgaliski.
- Vyrveliškys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" nosaukums latgaliski.
- Iubelis Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums latgaliski.
- Iubeles Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveliškas" otrs nosaukums.
- Vyrveli Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Virveļi" nosaukums latgaliski.
- Voronkys Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Voronkas" nosaukums latgaliski.
- Voini Krāslavas novada Krāslavas pagasta apdzīvotās vietas "Voiņi" nosaukums latgaliski.
- vainiškieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" iedzīvotāji.
- Voiniški Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiški" nosaukuma variants.
- Vaļteri Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Valteri" nosaukuma variants.
- vecelieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
- Veceli Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- veterovcieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
- veterovkieši Krāslavas novada Skaistas pagasta apdzīvotās vietas "Veterovka" iedzīvotāji.
- Veceli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- Veiguli Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Veiguļi" nosaukums latgaliski.
- vilmanieši Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" iedzīvotāji.
- Viļmani Krāslavas novada Ūdrīšu pagasta apdzīvotās vietas "Vilmaņi" nosaukuma variants.
- Kraukļu strauts Kraukļupīte, Vējupītes pieteka.
- Olarājupe Krebicupīte, Ventas pieteka.
- spartakisti Kreiso radikāļu grupa Vācijā Pirmā pasaules kara beigās.
- Kreziņģe Krēziņģe, Vēždūkas pieteka.
- žigulis Krievijā, Volgas autorūpnīcā ražots vieglais automobilis.
- dvinci Krievijas 5. armijas revolucionāro kareivju un virsnieku grupa, kas par atteikšanos iet uzbrukumā Ziemeļu frontes Daugavpils iecirknī 1917 VI tika ieslodzīti Daugavpils cietumā (869 cilv.; vēlāk pārvesti uz Butirku cietumu Maskavā).
- Maskava Krievijas Federācijas galvaspilsēta un atsevišķs subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas centrā, Okas un Volgas upstarpā, Maskavas upes krastos, platība - 1081 kvadrātkilometrs, 12100000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga.
- Astrahaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas dienvidu daļā, Volgas lejtecē, platība — 44100 kvadrātkilometru, 1005000 iedzīvotāju (2009. g.).
- Rjazaņas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļā, platība — 39600 kvadrātkilometru, 1157700 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Maskavas, Vladimiras, Ņižņijnovgorodas, Penzas, Tambovas, Ļipeckas un Tulas apgabalu, kā arī ar Mordovijas Republiku.
- Piejūras novads Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, administratīvais centrs — Vladivostoka, platība — 165900 kvadrātkilometru, 1988000 iedzīvotāju (2009.).
- Ziemeļosetija-Alānija Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Ziemeļkaukāzā, administratīvais centrs - Vladikaukāza, platība - 8000 kvadrātkilometru, 702000 iedzīvotāju (2009.).
- Saratovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100200 kvadrātkilometru, 2572900 iedzīvotāju, robežojas ar Volgogradas, Voroņežas, Tambovas, Penzas, Uļjanovskas, Samaras un Orenburgas apgabalu, kā arī ar Kazahstānu.
- Rostovas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 100800 kvadrātkilometru, 4241800 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Rostova pie Donas, robežojas ar Voroņežas un Volgogradas apgabalu, Kalmikijas Republiku, Stavropoles un Krasnodaras novadu, kā arī Ukrainu.
- Jaroslavļas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, platība — 36400 kvadrātkilometri, 1310000 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Vologdas, Kostromas, Ivanovas, Vladimiras, Maskavas un Tveras apgabalu.
- 17. oktobra manifests Krievijas imperatora Nikolaja II 1905. g. 17./30. oktobra manifests "Par valsts iekārtas pilnveidošanu", kas pasludināja tiesības uz personas neaizskaramību, sirdsapziņas, vārda, sapulču un biedrošanās brīvību un noteica, ka augstākā likumdošanas institūcija Krievijā būs Valsts Dome, tādējādi paverot ceļu reformām Krievijā, taču tika izsludināta novēloti.
- Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
- domes nauda Krievijas Pagaidu valdības nauda 1917. g. 1. pasaules kara laikā, tika izlaistas kredītbiļetes ar 250 un 1000 rbļ. nominālu, kas bija apgrozībā arī Latvijas teritorijā; uz šīm banknotēm bija Krievijas Valsts domes ēkas attēls.
- Oktobra apvērsums Krievijas Sociāldemokrātiskās strādnieku (boļševiku) partijas organizēts un Sociālistu-revolucionāru partijas radikālākā virziena, t. s. kreiso eseru atbalstīts, kā arī Vācijas politiskās un militārās vadības finansēts valsts apvērsums Krievijā 1917. g. 24.X/6.XI - 26.X/8.XI.
- Mūrmuižas kauja Krievijas un Zviedrijas karaspēka kauja Ziemeļu kara laikā 1705. g. 16. jūlijā, notika purvainā un mežainā apvidū pie Svētes upes (tagadējā Vilces pagastā), kurā zviedri (~5500 vīru) pieveica krievus (~10000 vīru), bija viena no lielākajām kaujām Latvijas teritorijā Ziemeļu kara laikā, taču tās iznākumam nebija stratēģiskas nozīmes.
- Nīstades miera līgums Krievijas un Zviedrijas miera līgums, noslēgts 1721. g. septembrī Nīstadē (Somijā), ar to beidzās Ziemeļu karš, Krievijai tika pievienota Vidzeme, Igaunija, Ingrija un daļa Karēlijas, Zviedrijas Riksdāgs ratificēja tikai 1723. g.
- Abo miera traktāts Krievijas un Zviedrijas miera līgums, parakstīts 1743. g. Somijas pilsētā Abo (tagadējā Turku) pēc Krievijas un Zviedrijas kara (1741.-1743. g.) un apstiprināja 1721. g. noslēgto Nīstades miera līgumu, atzina Krievijas teritoriālos ieguvumus Baltijā (arī Vidzemes pievienošanu Krievijai).
- GOELRO Krievijas Valsts elektrifikācijas komisija (krievu "GOsudarstvennaja komissija ELektrifikacii ROssiji").
- Livonijas prikazs Krievijas valsts pārvaldes iestāde 1660.-1666. g., kas pārzināja gk. Krievijas-Polijas-Zviedrijas kara laikā iekarotās Vidzemes un Latgales pilsētas.
- seti Krievu kultūras, rases un valodas ietekmēta igauņu daļa Igaunijas dienvidaustrumos un Krievijas Pleskavas apgabala Pečoru novadā, pareizticīgi, runā īpašā dienvidigauņu Veru dialekta izloksnē ar daudz krievu vārdiem un akcentējumu.
- bermontiāde Krievu monarhistu un Vācijas militāristu mēģinājums nostiprināt savu kundzību Latvijā 1919. g. rudenī.
- Bermonta armija krievu un vācu pretlielnieciska armija Kurzemē un Lietuvā 1919. g. (Krievu brīvprātīgā Rietumu armija), izveidota 1919. g. augustā no Baltijā izvietotā vācu karaspēka vienībām un krievu brīvprātīgajiem (gk. Vācijā savervētiem krievu karagūstekņiem), komandieris bija ģenerālis P. Bermonts-Avalovs; šai vienībai bija norādīts iecirknis frontē Krievijā, bet vadība nepakļāvās šim rīkojumam un 1919. g. oktobrī sāka uzbrukumu Latvijas armijai.
- Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu.
- vējinieši Krimuldas novada Krimuldas pagasta apdzīvotās vietas "Vējiņi" iedzīvotāji.
- Siguldas Lielā Velnala Krimuldas Velnala.
- šeikeri Kristiešu sekta (18. gadsimtā Anglijā un Amerikas Savienotajās Valstīs), kas sludināja atgriešanos pie agrīnās kristietības laika kopienas; šīs sektas locekļi.
- independenti Kristiešu sekta, galvenokārt Amerikas Savienotajās Valstīs; kongregacionālisti.
- kristadelfiāņi Kristiešu sekta, kuru ASV nodibināja Džons Tomass (1805.-1871. g.), noliedz mācību par Trīsvienību, Kristus piedzimšanu cilvēka veidā, uzskata Bībeli par nemaldīgu, nav mācītāju.
- Eons Kristietībā apzīmē gan mūžību, gan pasauli, kas ietver cilvēces garīgās attīstības laikmetu, kas sākas ar pasaulles radīšanu un beidzas ar tās iznīcināšanu un pārveidošanos par Dieva Valstību.
- huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju.
- baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
- Lucifers kristīgajā tradīcijā — sātans, elles valdnieks; vārda izcelsme saistīta ar Vecās derības pareģojumu par Babilonas bojāeju, Babilonijas valdnieks tika saistīts ar pagānisko planētas Veneras dievu, kas iet bojā, nokrītot uz zemes nonākot ellē.
- CSU Kristīgi sociālā savienība, konservatīva politiska partija Bavārijā, Vācijā (vācu "Christlich-Soziale Union").
- KDS Kristīgo demokrātu savienība (Vācijā).
- Kristu purvs Kristpurs Valdgales pagastā.
- anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana Vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana.
- reālprezence Kristus klātbūtne Svētā Vakarēdiena elementos.
- kuģniecības gada grāmatas Krišjāņa Valdemāra kuģu vadītāju un mehāniķu skolas izdevums, 1525.-1931. g. iznāca 5 laidieni, tika ievietoti raksti par kuģniecības attīstību pasaulē, par Latvijas floti, ostām, hidrogrāfijas ierīcēm, jūrskolām, mācību kuģiem, burāšanas sporta attīstību un vēsturi u. tml., kā arī praktiski padomi navigācijā.
- neokoms Krīta formācijas nodalījums, kas aptver šādus apakšējā krīta stāvus: Valanžas, Otrīvas ("Hauterive"), Barēmas un Apta.
- Krievupīte Krīvupīte, Vaives pieteka.
- salūns Krodziņš ar bāru (gk. ASV).
- Bavārijas mežs kroku-cilnu kalni Vācijas dienvidaustrumu daļā ("Bayerischer Wald"), garums - \~140 km, augstākā virsotne - Einedrīgels - 1121 m, ziemeļaustrumu nogāze lēzena, dienvidrietumos stāvi nolaižas uz Donavu.
- Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- spilvbērzs Krūmējāds Viduseiropas kalnu un ziemeļu purvāju un staignāju bērzs, ar bieziem smalkiem matiņiem (spilvītēm) klātiem jauno zaru galiem (meiju bērzs); purva bērzs ("Betula pubescens").
- vilcinieši Krustpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Vilciņi" iedzīvotāji.
- antuzieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" ("Antuži") iedzīvotāji.
- bitēnieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Bites" iedzīvotāji.
- laidieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Laides" iedzīvotāji.
- mednieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Medņi" iedzīvotāji.
- rusulieši Krustpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Rusuļi" iedzīvotāji.
- rasieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Mežarasas" iedzīvotāji.
- poļacieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Poļakas" iedzīvotāji.
- trepieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Trepe" iedzīvotāji.
- vīpieši Krustpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Vīpe" iedzīvotāji.
- sakrolistēze Krustu kaula izvirzījums uz priekšu attiecībā pret V jostas skriemeli.
- ibēre Krustziežu dzimtas ģints ("Iberis"), dekoratīvs augs ar sīkiem dažādas krāsas ziediem, \~40 sugu (gk. Vidusjūras apg., Mazāzijā), Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus.
- Kuba Kubas Republika - valsts Vestindijā, aizņem Kubas, Huventudas salu un >1600 sīku salu Lielo Antiļu salu grupā, platība - 110860 kvadrātkilometru, 11477000 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Havana, administratīvais iedalījums - 14 provinču un 1 īpaša minicipalitāte, apskalo Atlantijas okeāns, Karību jūra un Meksikas līcis.
- Kudeba Kūdupe, Veļikajas pieteka, tās nosaukums Krievijā.
- Franku Alba kuestu grēda Švābu-Franku kalnu rajona ziemeļaustrumos ("Fraenkische Alb"), Vācijā, tās platoveida virsa sasniedz 657 m vjl., to saposmo Donavas pieteku ielejas.
- Kugres ezers Kugras ezers Veclaicenes pagastā.
- Marnas-Reinas kanāls kuģojams kanāls Francijas austrumos, savieno Sēnas pieteku Marnu (pie Vitrīlefransuā) ar Reinu (pie Strasbūras), garums - 316 km, dziļums - 2 m, 178 slūžas, izbūvēts - 1838.-1853. g.
- Augustovas kanāls kuģojams kanāls Polijas ziemeļaustrumos, starp Vislas baseinu (Narevas pieteku Bebžu) un Nemunas baseinu, garums - 102 km, izbūvēts 1824.-1839. g., 18 slūžu.
- Vidusvācijas kanāls kuģojams kanāls Vācijas zemienes dienvidu nomalē, starp Emsu, Vēzeri un Elbu, garums - 325 km, dziļums - 3 m.
- Kuchva Kuhva, Veļikajas pieteka.
- Kukva Kuhva, Veļikajas pieteka.
- Kūjas ezers Kūju ezers Virbu pagastā.
- Ūšu ezers Kūju ezers Virbu pagastā.
- Ūšezers Kūju ezers Virbu pagastā.
- lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
- Kokava Kūkova - Veļikajas kreisā krasta pieteka.
- Kuhva Kūkova, Veļikajas kreisā krasta pietekas nosaukums Krievijā.
- Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Wormensate Kuldīgas novada apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums, kas minēts rakstos 1461. gadā.
- vītolnieki Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Vītoli" iedzīvotāji.
- Vecāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Vecā muiža" nosaukuma variants.
- vādzenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
- vāģnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vāgi" iedzīvotāji.
- vārdupnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vārdupes" iedzīvotāji.
- Vilgāle Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vecvilgāle" bijušais nosaukums.
- Saldenieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" bijušais nosaukums.
- vilgalnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgale" iedzīvotāji.
- vilgālnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Vilgāle" iedzīvotāji.
- valtaiķnieki Kuldīgas novada Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Valtaiķi" iedzīvotāji.
- dižvormsātnieki Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Dižvormsāte" (tagad - "Vormsāte") iedzīvotāji.
- Dižvormsāte Kuldīgas novada Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" bijušais nosaukums.
- vēdzenieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- vēdznieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Vēgas" iedzīvotāji.
- veckuldīdznieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veckuldīga" iedzīvotāji.
- Veldzes ciems Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" bijušais nosaukums.
- veldzenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Veldze" iedzīvotāji.
- velženieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Velžmuiža" iedzīvotāji.
- ventenieki Kuldīgas novada Rumbas pagasta apdzīvotās vietas "Venta" iedzīvotāji.
- viesaldznieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- viesaļģnieki Kuldīgas novada Snēpeles pagasta apdzīvotās vietas "Viesalgi" iedzīvotāji.
- Lipaiķu ciems Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas “Valāti” bijušais nosaukums.
- dūrenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Dūras" iedzīvotāji.
- kauķenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Kauķi" iedzīvotāji.
- laucenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Laucenieki" iedzīvotāji.
- niktenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- niktnieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Niktnieki" iedzīvotāji.
- šķēdenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Šķēde" iedzīvotāji.
- Vārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" bijušais nosaukums.
- vārmenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vārme" iedzīvotāji.
- Vecvārma Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vecvārme" bijušais nosaukums.
- vērbenieki Kuldīgas novada Vārmes pagasta apdzīvotās vietas "Vērbas" iedzīvotāji.
- Vormenskaja Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wormen Kuldīgas novada Vārmes pagasta bijušais nosaukums.
- Kuldīga Kuldīgas novads - nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Kuldīga Kuldīgas pagasts - pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
- Veckuldīga Kuldīgas pilsētas mikrorajons starp Krāčupīti un Ventu, uz ziemeļiem no Ventspils ielas.
- Kuldīga Kuldīgas rajons - pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Valgales baznīcas kalns kulta vieta uz dienvidrietumiem no Valgales pilskalna, 10-15 m augsts paugurs, tā dienvidaustrumu mala nobrukusi.
- Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
- Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds.
- Ziemeļblāzma kultūras nams Rīgā, Vecmīlgrāvī, Ziemeļblāzmas ielā 36, sākotnēji bija Bezalkohola bezalkohola biedrības "Ziemeļblāzma" kultūras nams, padomju laikā - Rīgas traleru flotes bāzes zvejnieku kultūras pils; kopš 2004. g. darbojas Rīgas Domes pakļautībā.
- durra kultūraugs (sorgo paveids), ko galvenokārt audzē Āfrikā, Dienvidaustrumu Āzijā un ASV kā lopbarības un labības augu (sausumizturības dēļ durru dēvē par augu kamieli, Tālajos Austrumos - par gaoļanu); durro.
- kursenieki Kultūrvēsturiskā apgabala Kursa jeb Kurzeme (Ventspils, Liepājas, Talsu, Kuldīgas, Tukuma, Saldus rajonu) iedzīvotāji.
- vidzemnieki Kultūrvēsturiskā apgabala Vidzeme (Cēsu, Limbažu, Valmieras, Valkas, Gulbenes rajonu, Rīgas, Ogres, Aizkraukles, Madonas, Alūksnes rajonu daļu) iedzīvotāji.
- malēnieši Kultūrvēsturiskā novada Maliena (Vidzemes ziemeļaustrumu daļā) iedzīvotāji.
- Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu).
- Kuļānu Kuļānu ezers - Kūlānu ezers Vaives pagastā.
- Grūba Kumadas labā krasta pieteka Drabešu pagastā, augštece Amatas pagastā, garums - 11 km, lejpus Vidzemes šosejas upē ir 2 ūdenskritumi (augstums - 2,5 un 2 m), kas kopā ar bijušo Ieriķu dzirnavezeru ir aizsargājams dabas objekts (kopš 1974. g.); Grūbe; Ieriķupīte; Melderupe; Meldrupīte.
- Kyrios Kungs; grieķu apzīmējums Vecās Derības jēdziensm "Jahve".
- Rīgas vietniecība kurā ietilpa Vidzeme un Dienvidigaunija pastāvēja 1783.- 1796. g.
- Kurben Kurbes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Kūriņu ezers Kūriņa ezers Veclaicenes pagastā.
- Oltūža Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Oltužupīte Kurliņupe, ūdenstece Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Zlatni Pjasci kūrorts Bulgārijā, Melnās jūras krustā, 17 km uz ziemeļaustrumiem no Varnas, Tautas parks, 3 km uz rietumiem - Aladžas klosteris (IV gs. izcirsts klintī).
- Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
- Godesberga Kūrorts Vācijā ("Bad Godesberg"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, Reinas kreisajā krastā, 74900 iedzīvotāju (1968. g.), 1969. g. iekļauta Bonnas pilsētas administratīvajās robežās.
- Apūle Kuršu apdzīvots novads tagadējā Lietuvas teritorijā pie Skodas, kas 13. gs. ietilpa kuršu apdzīvotajā Cekļa zemē, bija tās centrs ar Apoles pili; pirmoreiz minēta Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Rimberta pēc 876. g. sacerētajā Sv. Anskara dzīves aprakstā; izpostīta Lietuvas karos ar Vācu ordeni un Livonijas ordeni, 1253. g. tiek minēta kā iedzīvotāju pamesta zeme.
- Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā).
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- Pilsāts Kuršu zeme 13. gs. tagadējās Lietuvas rietumu daļā, Klaipēdas apvidū, robežojās ar Megavu, Cekli un Lamatas zemi, 1240. gados to iekaroja Livonijas ordenis un 1328. g. pievienoja Vācu ordeņa zemēm.
- Piemare Kuršu zeme 13. gs., atradās Liepājas ezera, Bārtas lejteces, Vārtājas, Durbes un Tebras apvidū, ziemeļos un austrumos robežojās ar Bandavu, dienvidos - ar Duvzari, lielākie centri bija Grobiņa, Medze un Vārtāja, 1253. g. tika sadalīta starp Kurzemes bīskapu un Livonijas ordeni.
- Duvzare Kuršu zeme Sventājas un Bārtas baseinā 13. gadsimtā, aizņēma daļu vai visu tagadējo Dunikas, Gramzdas, Kalētu, Nīcas, Priekules, Rucavas un Virgas pagastu teritoriju, kā arī līdz 15 km platu joslu Sventājas kreisajā krastā uz dienvidrietumiem no Skodas Lietuvā, ziemeļos robežojās ar Piemāri, austrumos - ar Bandavu, dienvidos un dienvidaustrumos ar Cekli un Megavu.
- Guldupīte Kuršupīte, Viešūra pieteka.
- hondrilla Kurvjziežu dzimtas augu ģints ("Chondrilla"), Latvijā konstatēta 1 adventīva suga, vairākas šo augu sugas izplatītas Vidusāzijas un Dienvideiropas pustuksnešos un tuksnešos, lakstveida kaučukaugs.
- helēnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Helenium"), \~40 sugu (Amerikā), Latvijā audzē kā krāšņumaugu atsevišķas rudens šķirnes, daudzgadīgi lakstaugi, stublājs 90-150 cm augsts, spārnains, lapas pamīšas, zied VII-IX zelta dzelteniem ziediem, kas sakārtoti kurvīšos.
- cīnija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Zinnia"), \~22 sugas, gk. Vidusamerikā, Latvijā audzē kā krāšņumaugus atsevišķas šķirnes un formas; cinnija.
- katananhe Kurvjziežu dzimtas ilggadīgs, dekoratīvs lakstaugs, savvaļā sastopams Vidusjūras zemēs, Latvijā audzē akmeņdārzos, ziedi zili vai balti.
- dzimtbūšanas atcelšana Kurzemē notika 1817. g., Vidzemē - 1819. g., bet Latgalē - 1861. g.
- Manaseina revīzija Kurzemes un Vidzemes guberņas vietējo pārvaldes iestāžu darbības pārbaude 1882.-1883. g., ko vadīja Krievijas senators N. Manaseins.
- čyuļs Kurzemes, Vidzemes vai Zemgales latvietis (vārds ar pejoratīvu nozīmi).
- Kutišu ezers Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
- Garmuižas ezers Kūsītis, ezers Vestienas pagastā.
- feminisma teoloģija kustība, kas sākotnēji attīstījās ASV un kas par kristīgās domas, tradīcijas un prakses kritiska atspoguļojuma pamatu izmanto sieviešu dzīves pieredzi sabiedrībā, kurā valda vīrieši.
- KWD Kuveitas dinārs; Kuveitas Valsts valūtas kods, sīknauda - fils.
- Kuveita Kuveitas Valsts - valsts Āzijā ("Al Kuwayt"), Arābijas pussalas ziemeļaustrumos, ietver Būbijānu un mazākas salas Persijas līcī, platība - 17818 kvadrātkilometru, 2692500 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Saūda Arābiju un Irāku.
- Kuveita Kuveitas Valsts galvaspilsēta, atrodas Kuveitas līča dienvidu krastā, 67000 iedzīvotāju (2007. g.).
- kuveitieši Kuveitas Valsts pamatiedzīvotāji.
- Bezdibenis Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Bezdibens Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Kvēknīša ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Kvēknīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Kvēksnīšu ezers Kvēksnītis, ezers Vestienas pagastā.
- Švābu Alba kvestu grēda Vācijas dienvidos (vācu val. "Schwaebische Alb"), garums - \~200 km, augstākā virsotne - 1015 m, dienvidu nogāzē sākas Donavas izteka.
- Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri.
- Lāču ezeri Kvicu ezeri, 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā.
- vidusmuizieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Vidusmuiža" iedzīvotāji.
- Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā.
- melnējošais ķekarcītizs ķekarcītizu suga ("Lembotropis nigricans syn. Cytisus nigricans"), savvaļā aug Eiropas dienvidu daļā, kā arī Dņestras, Dņepras un Volgas baseinā, biežāk priežu mežos, Latvijā reizēm tiek audzēts kā krāšņumaugs, līdz 1 m augsts vasarzaļš krūms.
- Daugavkrasti Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vimbukrogs" bijušais nosaukums.
- Mācītājkalns Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
- Mācītājmuiža Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" bijušais nosaukums.
- valdlaucieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Valdlauči" iedzīvotāji.
- vampēnieši Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Vampēnieši" iedzīvotāji.
- Līrs Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ar jūru saistīts dievs, Mananana tēvs.
- Skataha Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - burve un karotāja, kas uzaudzināja daudzus īru varoņus un iemācīja tiem kara mākslu.
- Nehtans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - ūdens dievs, viņam bija svētais zināšanu avots, kuram piekļūt drīkstēja tikai viņš pats un trīs galma vīna lējēji.
- Brans Ķeltu (vēst. Īrija, Velsa) mitoloģijā - varonis, sāgas "Brana ceļojums" tēls, tika uzskatīts par vienu no karaļa Artura senčiem.
- Avallona Ķeltu (vēst. Velsa, Britānija) mitoloģijā - nemirstības sala, kurā aug brīnumainas ābeles; šeit tika nogādāts karalis Artūrs, lai sadziedētu nāvējošos ievainojumus.
- Puils Ķeltu mitoloģijā - Daifedas valdnieks (Velsā) un galvenais varonis "Mabinogiona" pirmajā teikā, kurš uz gadu bija samainījies ar Citpasaules valdnieku Araunu.
- Lielais Beli ķeltu mitoloģijā - varens dievs, kurš tiek uzskatīts par vairāku Velsas karaļu dzimtu ciltstēvu.
- Kemmershof Ķemeres muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kempen Ķempēnu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ēveles pagastā.
- Kenge Ķeņģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā.
- Vuorzova Ķepovas pagasta apdzīvotās vietas "Vorzova" nosaukums latgaliski.
- sprigaņu ķērsa ķērsu suga ("Cardamine impatiens"), divgadīgs lakstaugs, sīkiem baltiem ziediem un plūksnotām lapām mežos, gk. Gaujas un Ventas ielejā.
- Karaļa avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
- Septiņi avoti Ķeveles avoti Vītiņu pagastā.
- Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- parastais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa bohemica").
- smailais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa conica").
- slaidais ķēvpups ķēvpupu ģints sēņu suga ("Verpa digitaliaeformis").
- Kegeln Ķieģeļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķieģeļu pagastā.
- Jaunciema grāvis Ķikans, ūdenstece Talsu un Ventspils novadā.
- Lielais Ķikans Ķikans, ūdenstece Ventspils un Talsu novadā.
- Ķikens Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
- Ķikenupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
- Ķikna Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
- Sīkragupīte Ķikans, upe Dundagas un Ventspils novadā.
- Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- etildichlorarsīns Ķīmiskā kara līdzeklis, tika izmantots 1. pasaules karā, ražoja Vācijā.
- vanādijs Ķīmiskais elements - gaišpelēks metāls, periodiskās sistēmas 23. elements, V, atommasa - 50,9414, zināmi 9 izotopi, no kuriem 1 ir stabils.
- hēlijs ķīmiskais elements - periodiskās sistēmas VIII grupas elements, He, cēlgāze, atomnumurs - 2, atommasa - 4,0026, zināmi 4 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- antimons Ķīmiskais elements - spīdīgs, trausls metāls, ietilpst periodiskās sistēmas V grupā, simbols Sb (lat. "Stibium"), atomnumurs 51, atommasa - 121,75, zināmi 24 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- cirkonijs Ķīmiskais elements Zr - sudrabaini balts, ciets metāls, atomnumurs - 40, atommasa - 91,22, zināmi 14 izotopi no kuriem 5 ir stabili.; kosmētikas sastāvdaļa (ASV aizliegts lietot kosmētikas līdzekļos), šķīdinātājs, abrazīva viela, izmanto kā kosmētisko krēmu, pretsviedru līdzekli, dezodorantu, uzskata par nekaitīgu līdzekļos, kas nav aerosolu iepakojumā, toksisks elpošanas orgāniem, var būt kontakta alerģiskas reakcijas.
- arsēns ķīmiskais elements, kam ir metāliskas un nemetāliskas modifikācijas un ko izmanto medicīnā un tehnikā, periodiskās sistēmas 33. elements (V grupa); simbols As, atommasa 74,92, ir vairāki alotropi veidi, izplatītākais ir pelēkais arsēns ar metāla īpašībām.
- BASF Ķīmiskās rūpniecības koncerns Vācijā, dib. 1865. g.; Bādenes Anilīna un sodas fabrika (vācu "Badische Anilin-& Soda-Fabrik AG").
- etilkarbazols Ķīmisks kara līdzeklis, ko 1. pasaules karā lietoja Vācija, cieta viela.
- Ķīna Ķīnas Tautas Republika - valsts Centrālajā Āzijā un Austrumāzijā ("中国", "Zhōngguó"), lielākā valsts pēc iedzīvotāju skaita un trešā lielākā pēc platības (aiz Krievijas un Kanādas), galvaspilsēta - Pekina (Beidzina), administratīvais iedalījums - 22 provinces, 5 autonomi reģioni, 4 pilsētas un 2 īpaši administratīvie reģioni, robežojas ar Krieviju, Ziemeļkoreju, Vjetnamu, Laosu, Mjanmu, Indiju, Butānu, Nepālu, Pakistānu, Afganistānu, Tadžikistānu, Kirgizstānu, Kazahstānu un Mongoliju.
- Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo.
- Chinatown ķīniešu kvartāls, mikrorajons ASV vai citu valstu lielajās pilsētās.
- Kui-Sins Ķīniešu mitoloģijā - dievība, ko uzskatīja par literatūras dieva Veņ-Čana palīgu.
- Gunguns ķīniešu mitoloģijā - ūdens dievs, pēc dažiem mītiem, labdabīgā uguns dieva un Visuma valdnieka Džužuna dēls, kuru attēloja kā būtni ar čūskas ķermeni, cilvēka seju un sarkaniem matiem.
- Si-Šeņs Ķīniešu tautas mitoloģijā - prieka un baudas dievs, kas mita uz Veneras planētas un bieži bija bagātības dieva pavadoņu pulkā.
- oliti Ķīniešu un mongoļu mistru tauta Vidusāzijā Alašanas tuksnesī uz Ķīnas un Mongolijas robežām.
- Eck Ķipēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pociema pagastā.
- Kirbisch Ķirbižu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Vitrupes pagastā.
- Linupīte Ķires kreisā krasta pieteka Valkas novada Kārķu pagastā.
- Akmene Ķires kreisā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā, garums - 9 km; Akmeņupe.
- Acupīte Ķires labā krasta pieteka (senāk uzskatīta par Rūjas pieteku un Ķire par Acupītes pieteku), lielā posmā ir Valmieras un Valkas novada robežupe, garums - 22 km, iztek no nelielā Piliča ezera Ērģemes paugurainē, augštecē līkums Igaunijā, kur saucas - Atse, arī Latvijas-Igaunijas robežupe, iztek caur Pukšezeru.
- Šēlupīte Ķires labā satekupe Valkas novada Kārķu pagastā; Šēlupe.
- Kurpnieka ezers Ķiruma ezers Valmieras novada Vecates pagastā.
- Kākulis Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Kreņu ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- Dūma ezers Ķiruma ezers Vecates pagastā.
- indesķirzaka Ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Helodermatidae"), 50-90 cm garas druknas ķirzakas ar īsu, resnu asti un spēcīgām kājām, parasti spilgti raibas, cilvēkiem inde nav bīstama; ASV dienvidaustrumu daļā un Meksikas ziemeļrietumos.
- varāni ķirzakveidīgo dzimta ("Varanidae"), kurā ietilpst plēsīgi rāpuļi, oldējēji, ar masīvu (20 cm līdz 3 m garu), slaidu ķermeni, spēcīgām kājām un asiem nagiem, \~30 sugu; šīs dzimtas dzīvnieki; izplatīti Āzijas siltajās klimatiskajās zonās un Austrālijā.
- Tiše Ķīse, Vārmes pieteka.
- Ķīšupe Ķīse, Vārmes satekupe.
- Viršupe Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
- Višupīte Ķīšupe, Višezera noteka uz jūru.
- Ķidurga Ķīšupes kreisā krasta pieteka Sējas pagastā, augštece Vidrižu pagastā; Ķīdurga.
- Kive Ķīve, Vilces pieteka.
- samelis Ķīvīte ("Vanellus vanellus", senāk "Vanellus cristatus").
- sāmala Ķīvīte ("Vanellus").
- Koenigshof Ķoņu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
- Ķirmesrags Ķurmrags, zemesrags Rīgas līča Vidzemes piekrastē.
- CDU/CSU Labējo politisko spēku apvienība Vācijā "Kristīgo demokrātu savienība / Kristīgi sociālā savienība (vācu "Christlich Demokratische Union / Christlich-Soziale Union").
- Barisa Labonīte, Vesetas pieteka.
- reformatorija Labošanas iestāde gados jauniem noziedzniekiem (ASV).
- ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
- Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
- Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
- tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV).
- Lafajeta Lafīeta, pilsēta ASV.
- Marakaibo ezers lagūna Marakaibo zemienē (sp. val. “Lago de Maracaibo”), Venecuēlā, platība — 13300 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 250 m, kanāls savieno ar Venecuēlas līci, ietek \~50 upju.
- Manzalas ezers lagūnas ezers Ēģiptē ("Manzala"), Nīlas deltas ziemeļaustrumos, platība - 3900 kvadrātkilometru, garums - 55 km, platums - 25 km, no Vidusjūras to atdala šaura zemes strēle.
- Komakjo ezers lagūnas ezers Itālijā ("Valli di Comacchio"), pie Adrijas jūras, uz dienvidiem no Po ietekas, tajā beidzas Po di Volanas labā atteka, dienvidu daļā tā savienota ar Reno upi.
- Laxduenen Lagzdienas muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Tāšukalns Lagzdīnes pilskalns Ventspils novada Piltenes pagastā.
- Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā.
- Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- kūrfirsts Laicīgais vai garīgais zemes valdnieks (feodālajā Vācijā), kam ir tiesības piedalīties ķeizara vēlēšanās.
- vandzenieks Laidu pagasta apdzīvotās vietas "Vanga" iedzīvotājs.
- Laidziņš Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- Laidzis Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- Laidzes ezers Laidziņa purvs Vecpiebalgas pagastā.
- zviedru laiki laika periods Vidzemē 1629.-1721. g., kad tā bija Zviedrijas karaļa pakļautībā.
- konkista Laikmets (15. gadsimta beigās un 16. gadsimtā), kad konkistadori iekaroja plašas teritorijas Vidusamerikā un Dienvidamerikā.
- reģente Laikmets Francijas kultūrā 18. gs. sākumā, kad Orleānas Filips bija nepilngadīgā Luija XV reģents, pārejas laiks no baroka uz rokoko.
- atraitnes gads laiks (1 g. un 6 mēneši pēc Vidzemes un Kurzemes zemnieku likumiem), kad atraitne pēc vīra nāves varēja lietot viņa mantojumu un saņemt no tā ienākumus.
- vācu laiki Laiks no 1915. gada līdz 1918.gadam, kad Latvijas teritoriju daļēji okupēja Vācijas Impērijas karaspēks.
- džahillija Laiks pirms islāma rašanās VII gadsimtā.
- Laipīts Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
- Laipīšu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
- Laipu ezers Laipītis, ezers Vestienas pagastā.
- Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes Vakantankas izpausmes.
- Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
- Langsehden Langsēžu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Langšona Lanšona, pilsēta Vjetnamā.
- Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe.
- Laosa Laosas Tautas Demokrātiskā Republika - valsts Āzijas dienvidaustrumos, Indoķīnas pussalas vidienē, platība - 236800 kvadrātkilometru, 6834500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vjenčana, administratīvais iedalījums - 16 provinču un 1 prefektūra, robežojas ar Ķīnu, Vjetnamu, Kambodžu, Taizemi un Mjanmu.
- sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
- Lapzeme Lapu (sāmu) apdzīvotā teritorijā (somu val. "Lappi", zviedru val. "Lappmark") Zviedrijas (Vesterbotenas, Norbotenas lēnes), Somijas, Norvēģijas ziemeļos un Krievijas Murmanskas apgabala rietumu daļā, platība - \~458000 kvadrātkilometru.
- Lareda Lareido, pilsēta ASV, Teksasas štatā.
- Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
- Lasenvolkanika Lasenvolkanikas nacionālais parks, ASV, Kaskādu kalnu dienvidos, platība - 433 km^2^, dibināts 1916. g.
- sudrabzivs Lašu dzimtai piederīga maza Vidusjūras zivs, kuras zvīņas izmanto mākslīgo pērļu pagatavošanai.
- baltzivs Lašu dzimtas sugas plēsīga zivs, 1-1,3 m, 20-35 kg, gk. Ziemeļsibīrijas un Ziemeļamerikas upēs un dažos ezeros, arī Kaspijas jūrā un Volgā.
- Lasupīte Lašupīte, Valolas pieteka.
- Atzele Latgaļu apdzīvota zeme 12.-13. gs. tagadējā Alūksnes, Apes, Balvu, Rugāju un Viļakas novada teritorijā, ietilpa arī bijušā Abrenes apriņķa (tagad Krievijai pievienotā) teritorija.
- Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu.
- Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu).
- Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā.
- Varka Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, vēstures avotos minēta 1226. g., domājams, ka aizņēmusi tagadējo Varakļānu un Viļānu apkārtni un tās centrs atradies Piziču pilskalnā.
- Mārciena Latgaļu apdzīvots novads Aiviekstes pieteku Aronas un Vesetas baseinā 13.-14. gs., tajā ietilpa tagadējais Bērzaunes un Mārcienas pagasts, kā arī daļa Kalsnavas un Vestienas pagasta, robežojās Negestes, Cesvaines un Alenes novadu, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1213. g. kā "castrum Marxne"; Mārksne.
- latinos Latīņamerikas izcelsmes ASV iedzīvotāji; latīņamerikāņi.
- gotiskais raksts latīņu raksta grafiskais veids, kas izveidojies 10. gs. Itālijā, izplatījies visā R-Eiropā, gk. Vācijā; raksturīgi smaili burti ar stūrainām, asām, lauztām formām: latviešu rakstībā lietots no 16. gs. līdz 20. gs. 30. gadiem.
- hronogramma Latīņu valodā rakstīta vārsma, kurā tie lielie burti, kas ir arī romiešu cipari (I, V, X, L, C, D, M), vārdos izvietoti tā, ka, kopā salikti, tie veido tā notikuma gadskaitli, par ko vārsmā ir rakstīts.
- Auerbahas karagūstekņu nometne latviešu karagūstekņu nometne 1945.-1946. g. amerikāņu okupācijas zonā Vācijā, tagadējā Bavārijas federālajā zemē, kur tika izvietoti internētie latviešu leģionāri.
- Abukava Latviešu kolonija Vitebskas apriņķī, dibināta 1884. g., kad te 19 ģimenes nopirka zemi, apmaksājot visu skaidrā naudā.
- Atlantas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV Džordžijas štatā, Atlantas pilsētā, izveidojusies 20. gs. 60. gadu sākumā, bet 70. gados saruka, 80. gados Atlantā dzīvoja tikai \~50 sabiedriski aktīvu latviešu, kas uzturēja sakarus ar latviešu organizācijām ASV.
- Demoinas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Aiovas štatā, Demoinas pilsētā, kas sāka veidoties 1949. g., kad ieradās bēgļi no Eiropas, sākumā Demoinā bija \~400 latviešu, vēlāk skaits samazinājās, darbojas Latviešu biedrības papildskola, vairākas interešu kopas, 1966. g. iegādāts ārpilsētas īpašums "Sauleskalns".
- Maiami latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Floridas štatā, izveidojās 1930. gados, kad tur apmetās \~100 latviešu, 1980. gados, bija \~300 latviešu.
- Čikāgas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ilinoisas štatā, pirmie latvieši Čikāgā ieceļoja 19. gs. beigās, 1970. gados dzīvoja \~6000 sabiedriski aktīvu latviešu, darbojas daudzas latviešu organizācijas.
- Grandrepidsas latviešu kolonija latviešu kopiena ASV, Mičiganas štatā, Grandrepidsas pilsētā, izveidojās 20. gs. 50. gados, kad tur ieceļoja latviešu bēgļi no Vācijas, \~1700 cilvēku, 90. gados - \~1300 latviešu, kopš 1963. g. pieder ārpilsētas īpašums "Mežvidi".
- Bredfordas latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Ņūhempšīras štatā, Bredfordā (120 km uz ziemeļrietumim no Bostonas), Latviešu Bostonas Trimdas draudze Bredfordas apkārtnē 1954. g. nopirka 150 ha zemes un nodibināja latviešu sabiedrisko centru "Piesaule", kur izveidojās ciemats (~80 vasarnīcu), tika uzcelta baznīca (1959. g.), izveidots pansionāts un sporta komplekss.
- Bukskaunti latviešu kopiena latviešu kopiena ASV, Pensilvānijas štatā, Bukskaunti apgabalā (zu ziemeļiem no Filadelfijas), pirmie latvieši apgabalā ieceļoja 20. gs. sākumā, 1948.-1949. g. ieceļoja \~500 latviešu bēgļu.
- Birmingemas latviešu kopiena latviešu kopiena Lielbritānijā, Vestmidlendsas metropolgrāfistē, kas izveidojās 1940. gadu beigās, kad ieceļoja latviešu bēgļu ģimenes no Vācijas bēgļu nometnēm.
- kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā.
- Indievs Latviešu mitoloģijā - nelabais gars, ļauns gars; Velns.
- Dagons Latviešu mitoloģijā - teikās vairākkārt minēts kā kāds dabas gars, pielīdzināms Velnam vai Nelabajam.
- Ļaunais Latviešu mitoloģijā - Velna vai kāda no gariem segvārds; arī Ļaunais gars.
- Baltais Latviešu mitoloģijā - Velna vai Spoka pavārds, radies no krāsas, kādā tas kļūst pamanāms cilvēkiem; pārsvarā darbojas kā kaitētājs vai cilvēku biedētājs, rādoties naktīs, retu reizi arī pusdienlaikā; Baltais vīrs.
- Jods Latviešu mitoloģijā - viens no Velna daudzajiem pavārdiem.
- vilks Latviešu mitoloģijā veikls un izturīgs zvērs, kas saistīts ar Velnu un pazemi un spēj savienoties ar cilvēku ļaunā, pārdabiskā būtnē - vilkatī.
- Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons.
- Bērzaine Latviešu organizācijas "Daugavas Vanagi" īpašums Vācijā, Bādenes Virtenbergas federālajā zemē, netālu no Freiburgas, kas pārveidots par mūsdienīgu viesu namu un latviešu kultūras centru.
- Iskolastrels Latviešu strēlnieku pulku apvienotās padomes izpildkomiteja, Latviešu strēlnieku vēlēta pašvaldības institūcija (1917. III/IV - 1919. VII).
- Fraternitas Vanenica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Minhenē (Vācijā), no 1950. g. darbojas gk. ASV.
- Fraternitas Imantica latviešu studentu korporācija, dib. 1947. g. Pinnebergā Baltijas univ. (Vācijā).
- konkordija Latviešu studentu organizācijas, dib. 1926.; bija 4 krāsu nozīmes, kas simbolizēja Kurzemi, Zemgali, Vidzemi, Latgali; to mērķis bija veidot studentu dzīvi latviskā garā.
- Fraternitas Cursica latviešu stududentu korporācija, dib. 1947. g. Pinnebergā Baltijas universitātē (Vācijā).
- rūtošana Latviešu tautas dziedāšanas tradīcija, kas saistīta ar noteiktu rituālu darbību, ilgusi no agra pavasara, kad sniegs nokusis un kokiem lapas sākušas plaukt, līdz pat Vasarsvētkiem; nosaukuma pamatā ir vārds "rotāt" ar nozīmi "sakustēties, pacelties, augt", kas, iespējams, norāda uz saistību uz saules atgriešanas rituāliem pavasara sezonā.
- vidus dialekts latviešu valodas dialekts, kas ir literārās valodas pamatā un ko runā Vidzemes vidienē, Zemgales līdzenumā un Kurzemē uz dienvidiem no Kuldīgas.
- latgaliskās izloksnes latviešu valodas izloksnes Vidzemes ziemeļaustrumos un Latgalē; radušās uz latgaļu valodas pamata, tās ir augšzemnieku dialekta izloksnes, pretstats šā paša dialekta sēliskajām izloksnēm.
- lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene.
- baltietis Latvietis no Vidzemes vai Kurzemes (Latgales iedzīvotāju valodā).
- padomju zemes reforma Latvijā sākās 1940. g. jūlijā pēc Latvijas okupācijas, zemnieku lietošanā atstājot ne vairāk kā 30 ha zemes, pārējo platību bez atlīdzības ieskaitot Valsts zemes fondā, no tā izveidoja >51000 jaunu, 10 ha lielu saimniecību, >23000 saimniecībām ar mazāk nekā 10 ha zemes tika piešķirti piegriezumi, vienlaicīgi tika ieviestas obligātās lauksaimniecības nodevas un nodokļi, to nosacījumi bija īpaši nelabvēlīgi turīgākajiem zemniekiem.
- mazvācietis Latvijā, īpaši Vidzemē \~17.-19. gs. izplatīts nabadzīgāko vācu (un arī citu tautību) ieceļotāju apzīmējums.
- LVB Latvijas (PSR) Valsts bibliotēka.
- LCVVA Latvijas Centrālais Valsts vēstures arhīvs (spec.).
- Zlēku traģēdija Latvijas civiliedzīvotāju iznīcināšanas akcija 2. pasaules kara laikā, kad nacistu soda ekspedīcija 1944. g. 7.-10. decembrī, nodedzināja Zlēku pagasta Dižķīru, Graužu, Mūrnieku, Vēveru un Zilumu mājas un nošāvavai dzīvus sadedzināja >160 šo un citu apkārtējo māju iedzīvotājus.
- baznīcas virsvalde Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas augstākā izpildinstitūcija 1922. g. II - 1968. g. III, tika izveidota Kurzemes un Vidzemes konsistoriju vietā, 1968. g. pārdēvēta konsistoriju. Kopš 50. gadu sākuma trimdā darbojas Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas ārpus Latvijas virsvalde.
- Rīga Latvijas galvaspilsēta, valstspilsēta, atrodas Vidzemes dienvidrietumu daļā, Daugavas abos krastos pie Rīgas līča, pilsētas tiesības kopš 1225. gada, vēstures avotos pilsētas celšana minēta 1201. gadā.
- Latgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās latgaļu apdzīvoto teritoriju austrumu un dienvidaustrumu daļā (uz austrumiem no Daugavas, Aiviekstes un Pededzes), no 16. gs. 2. puses līdz 1772. g. atradās Polijas-Lietuvas pakļautībā, tika atjaunots katolicisms (izņemot Krustpili), arī Krievijas impērijas Vitebskas guberņas sastāvā te pastāvēja no Kurzemes un Vidzemes atšķirīgas pārvaldes.
- Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā.
- Zemgale Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, kas izveidojās zemgaļu apdzīvotajās teritorijā, kas pēc 13. gs. tika iekļauta Livonijā, rietumos robežu aptuveni nosaka līnija Ezere-Saldus-Tukums, austrumos ietver Kurmenes un Valles pagastu.
- Borkovska kabinets Latvijas pārvaldības institūcija 1919.25.IV-10.V, kas tika izveidota pēc Baltijas landesvēra 1919.16.IV izdarītā valsts apvērsuma, kas bija vērsts pret K. Ulmaņa vadīto Latvijas pagaidu valdību.
- CVORA Latvijas PSR Centrālais Valsts Oktobra revolūcijas arhīvs.
- Baltijas ceļš Latvijas Tautas frontes, Igaunijas Tautas frontes un Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" rīkota protesta akcija pret padomju okupāciju, notika 1989. g. 23. augustā, Molotova-Rībentropa pakta noslēgšanas 60. gadadienā; šīs akcijas laikā tika izveidota cilvēku ķēde no Tallinas caur Rīgu uz Viļņu.
- ģenerālgubernators Latvijas teritorijā 17. gs. zviedru varas laikā Vidzemē iecelta augstākā amatpersona, kas veica provinces augstākā pārvaldnieka un karaļa vietnieka funkcijas, kā arī uzraudzīja garīgās lietas.
- Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils.
- LII Latvijas un Igaunijas institūts (Valkā).
- LVFKI Latvijas Valsts fiziskās kultūras institūts.
- LVI Latvijas Valsts izdevniecība.
- ciršanas apliecinājums Latvijas Valsts meža dienesta izsniegta ciršanas atļauja, kas apliecina tiesības cirst mežu konkrētajā meža zemē visa veida meža īpašumos.
- LVS Latvijas Valsts standarts.
- LVU Latvijas Valsts universitāte -- Latvijas Universitātes nosaukums padomju varas gados.
- LVC Latvijas Veselības centrs.
- LVSADA Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība.
- VM Latvijas Vēstures muzejs.
- LVS Latvijas Vieglatlētikas savienība.
- LVRA Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija.
- Baltijas harta Latvijas, Igaunijas, Lietuvas un Amerikas Savienoto Valstu partnerības dokuments, ko parakstīja Baltijas valstu prezidenti un ASV prezidents 1998. g. 16. janvārī Vašingtonā, ar to paziņojot, ka to kopīgais mērķis ir Latvijas, Igaunijas un Lietuvas pilnīga integrācija Eiropas un transatlantiskajās politiskajās, ekonomiskajās, drošības un aizsardzības organizācijās un ka Eiropa nebūs pilnīgi droša, kamēr Latvija, Igaunija un Lietuva nebūs drošas.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- Vežaniški Laucesas pagasta apdzīvotās vietas "Vežanišķi" nosaukuma variants.
- pautainīte Lauka veronika ("Veronica agrestis").
- arklu revīzija lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības un vērtības pārbaude muižās un zemnieku saimniecībās (pirmo reizi Latvijā notika 1582.-1599. g. Pārdaugavas hercogistē; Vidzemē 1638. un 1688. gadā to veica zviedru valdība, Kurzemes hercogistē 1717.-1719. un 1747-1748. g., kā arī 18. gs. un 19. gs. sāk. šādu revīziju veica Krievijas valdība; pēdējā revīzija notika 1809.-1823. g.).
- Piebalgas audēji lauku audēji Vidzemē, no 17. gs. bija specializējušies linaušanā un ražoja audumus (galdautus, kreklaudeklu, palagus, rakstainus dvieļus u. c.) tirgum, pēc dzimtbūšanas atcelšanas kļuva par ievērojamu linaušanas mājrūpniecības centru Latvijā un visā Baltijā; darbība izbeidzās 20. gs. 1. pusē.
- rančo Lauku mājas (Latīņamerikā); lopkopības ferma (gk. Amerikas Savienoto Valstu rietumos).
- Laukenhof Lauku muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Vārmes pagastā.
- Feldhof Lauku muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Stendes pagastā.
- putainīte Lauku veronika ("Veronica agrestis").
- lots Laukuma mērs ASV, vienāds ar 30 akriem jeb 12,15 ha.
- li Laukuma mērs, Ķīnā, vienāds ar 6 kvadrātmetriem, Vjetnamā - 0,04 kvadrātmetri.
- morgens Laukuma mērvienība - aptuveni no 2600 līdz 3600 kvadrātmetriem (Vācijā un citās Rietumeiropas zemēs) vai 8600 kvadrātmetri (Dienvidāfrikā); sākotnēji apzīmēja zemes platību, ko viens arājs varēja uzart rīta cēlienā līdz pusdienai.
- malandrīni Laupītāji, kas postīja Franciju Kārļa V laikā un vēlāk tika aizdzīti uz Spāniju.
- Lauri Lauru pilskalns - atrodas Alojas novada Alojas pagastā pie Veclauru mājām, Iģes labajā krastā, reljefa pacēlums (~150 x 100 m), ko no 3 pusēm apliec Iģes upe, kuras krasti šajā vietā ir 3-4 m augsti, domājams, ka izmantots viduslaikos, kā nocietināta dzīvesvieta.
- Lauri Lauru strauts - Vaidavas kreisā krasta pieteka.
- Laura Laurupīte, Ventas pieteka.
- Laure Laurupīte, Ventas pieteka.
- Lauternsee Lauteres muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
- Lužica Lauzica, pilsēta Vācijas austrumos, tās nosaukums sorbu valodā.
- Vadaiņa grāvis Laužu kanāls Zvārtavas un Grundzāles pagastā; Vadainis.
- Lielais Lazdiņš Lazdiņu ezers Drabešu un Vaives pagastā.
- Vidussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukuma variants.
- Vydussola Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidussala" nosaukums latgaliski.
- Veiksnenīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
- Veiksninīki Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnenieki" nosaukuma variants.
- Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
- Atlizzen Leču muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā.
- Baltijas grēda ledāja veidota pauguraiņu josla, kas lokveidā stiepjas līdztekus Baltijas jūrai no Dānijas caur Vāciju, Poliju, Lietuvas austrumiem un Latvijas dienvidaustrumiem, garums — \~1500 km, platums — 80-90 km, augstums — 200-300 m.
- Cejas šļūdonis ledājs Galvenās Kaukāza grēdas ziemeļu nogāzē, starp Vilpatas un Adaihoha virsotni, Ziemeļosetijas-Alānijas Republikā, garums - 9 km, platība - 18 kvadrātkilometri, noslīd līdz 2150 m vjl.
- Ronnes šelfa ledājs ledājs Rietumantarktīdā (angļu val. "Ronne Ice shelf"), Vedela jūras dienvidu piekrastē, starp Antarktīdas pussalu un Berknera salu, izmēri \~600 x 500 km, augstums vjl. malas daļā - \~30 m, biezums - 200 m, iekšējā daļā attiecīgi līdz 120 m un 400-700 m.
- Lehden Lēdas muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Miči Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otra nosaukuma "Micis" variants.
- Micis Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" otrs nosaukums.
- Lēģerīšu Lēģerīšu atteka - Gaujas atteka Valkas novada Zvārtavas pagastā, platība - 1,4 ha.
- brīvtiesa Leida, laide - nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām.
- Nervensberg Leimaņu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Vecpiebalgas pagastā.
- Leišu Leišu ezers - atrodas Valkas novada Valkas pagastā, viens no Taču ezeriem, platība - 10,9 ha; Lapšu ezers; Lepšu ezers; Lubušs; Lubušu ezers.
- Lubušs Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lepšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lubušu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lapšu ezers Leišu ezers Valkas pagastā.
- Lejasezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
- Lejas ezers Lejas Bužezers Virešu pagastā.
- Lejasupe Lējējupe, Ventas pieteka.
- Viesalupe Lējējupe, Ventas pieteka.
- metatarsalģija Lēkmjveida sāpes IV, retāk III vai II pleznas kaula galviņas apvidū osteohondrozes gadījumā.
- Lexten Lekšu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Kļockys Leluos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lielās Kļockas" nosaukums latgaliski.
- alemande Lēna deja 2/4 vai 4/4 taktsmērā; radusies Vācijā, kopš 16. gs. izkopta Francijā.
- Vestmanlande Lēne Zviedrijā, platība - 21684 kvadrātkilometri, 242300 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vesterosa.
- Gotlande Lēne Zviedrijā, platība - 3151 kvadrātkilometrs, 57200 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Visbija.
- Krūnuberja Lēne Zviedrijā, platība - 8466 kvadrātkilometri, 184000 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Vekše.
- Lankastera Lenkastera, pilsēta ASV, Pensilvānijas štatā.
- Leņķupe Lenkupe Vērgales pagastā.
- Leitiža Lētīža, Ventas pieteka.
- Leitīža Lētīža, Ventas pieteka.
- Letiža Lētīža, Ventas pieteka.
- Lētiža Lētīža, Ventas pieteka.
- Velda Lētīžas kreisā krasta pieteka Vaiņodes pagastā, garums - 7 km.
- Kazbarupe Lētīžas labā krasta pieteka Vaiņodes pagastā.
- džūks Lēts ceļmalas krodziņš ASV dienvidaustrumos.
- strūdzinieks Lēts stiprināts vīns (parasti "Volgas vīns"; PSRS laikā).
- Levante Levantes jūra - Vidusjūras austrumu daļas jeb Krētas jūras senāks nosaukums.
- Ugāles pacēlums lēzeni un vidēji viļņots pacēlums, senā Baltijas ledus ezera sala Kursas zemienes Ugāles līdzenuma rietumu malā uz rietumiem no Usmas ezera, aizņem Ventspils novada Ugāles pagasta lielāko daļu, Piltenes pagasta austrumu malu un Zlēku pagasta ziemeļaustrumu stūri, platība līdz 1250 ha, augstākā daļa paceļas >30 m virs Baltijas ledus ezera akumulācijas līdzenuma.
- Vidusgaujas ieplaka lēzeni viļņots līdzenums Viduslatvijas zemienē, Gaujas vidusteces baseinā, Latvijā, augstums - 50-130 m, pamatiežu pazeminājums, ko klāj kvartāra nogulumi.
- Durbes-Vārtājas senleja lēzens, līkumots, ledāja kušanas ūdeņu veidots pazeminājums Rietumkursas augstienē starp Cīravu un Mazkalētiem, ziemeļu daļā ir Durbes noteces ieleja, dienvidu daļā tās turpinājums - terasētā Vārtājas noteces ieleja.
- Puzes pacēlums lēzens, nedaudz viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu daļā, Ventspils novada Puzes pagastā, garums — 11,5 km, platums — līdz 4,5 km, augstākajā daļā absolūtais augstums — 52,6 m vjl.
- Popes pacēlums lēzens, vidēji viļņots pacēlums Kursas zemienes Ugāles līdzenuma ziemeļu malā, Ventspils novada Popes pagastā, garums — 4,5 km, platums — 3 km, paceļas >40 m virs blakus esošā Baltijas ledus ezera līdzenuma, augstākajā daļā absolūtais augstums — 70,4 m vjl.
- Libāna Libānas Republika - valsts Āzijas rietumos (arābu val. _Lubnān_, لبنان), Vidusjūras austrumu piekrastē, platība - 10452 kvadrātkilometri, 4017100 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Beiruta, administratīvais iedalījums - 6 muhāfazas, robežojas ar Sīriju un Izraēlu.
- Beirūta Libānas Republikas galvaspilsēta un muhāfazas centrs (angļu valodā "Beirut"), atrodas Vidusjūras krastā, 390500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lubņova Libenava, pilsēta Vācijā, tās nosaukums sorbu valodā.
- džadidisms Liberāla nacionālistiska kustība Krimā, Pievolgā, Vidusāzijā 19. gs. beigās un 20. gs. sākumā.
- Gaujas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi 11.-13. gs., tajā bija Kubeseles (tagadējā Krimuldas pagasta rietumu daļa un Sējas pagasts), Lēdurgas (tagadējais Lēdurgas, Skultes un Vidrižu pagasts), Satezeles (tagadējais Siguldas, Allažu un Inčukalna pagasts) un Turaidas novads (tagadējā Krimuldas novada austrumu daļa un Turaida Siguldā).
- saltkurpis lībiešu mitoloģijā - plaši pazīstama būtne, ar ko tiek izskaidrotas dažādas neizprotamas parādības, un reizēm tas tiek identificēts ar burvi, viesuli, vilkaci, spoku, meža garu, pat ar Velnu, ar to mēdz arī baidīt bērnus.
- lībiskais dialekts lībiešu valodas ietekmē radies latviešu valodas dialekts, ko runā Kurzemes ziemeļu un Vidzemes ziemeļrietumu daļā; viens no trim latviešu valodas dialektiem.
- Tripole Lībijas galvaspilsēta (angļu valodā "Tripoli"), muhāfazas centrs, osta Vidusjūras krastā, 1,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Lībija Lībijas Sociālistiskā Arābu Tautas Džamahīrija - valsts Ziemeļāfrikā (arābu val. "Lībyā"), platība - 1775500 kvadrātkilometru, 6461450 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Tripole, administratīvais iedalījums - 22 šebījas, robežojas ar Ēģipti, Sudānu, Čadu, Nigēru, Alžīriju un Tunisiju, ziemeļos apskalo Vidusjūra.
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā.
- Mēklenburgas līcis līcis Baltijas jūras dienvidrietumos (vācu val. “Mecklenburger Bucht”), pie Vācijas krastiem, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~50km, dziļums — līdz 27 m.
- Bakbo līcis līcis Dienvidķīnas jūrā, Ķīnas un Vjetnamas piekrastē (vjetnamiešu val. "Vinh Bac Bo"), garums - 330 km, platums pie ieejas - 241 km, dziļums - 40-82 m, diennakts plūdmaiņas - līdz 5,9 m; Tonkinas līcis.
- Sidras līcis līcis Vidusjūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Sidra"), Ziemeļāfrikas (Lībijas) piekrastē, garums — 115 km, platums — pie ieejas 465 km, lielākais dziļums — 1805 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m; Lielais Sirts.
- Valensijas līcis līcis Vidusjūras rietumu daļā ("Golfo de Valencia"), Spānijas austrumu piekrastē, dziļums — līdz 500 m, plūdmaiņas neregulāras, līdz 0,1 m.
- Zaķīšu strauts Līčupes (Raunas baseinā) kreisā krasta pieteka Veselavas pagastā.
- Saltupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Birzgales pagastā, augštece Vecumnieku pagastā.
- Badupīte Līčupes kreisā krasta pieteka Cēsu novada Veselavas pagastā un Smiltenes novada Raunas pagastā.
- Vedze Līčupes kreisā krasta pieteka uz Zaubes un Mazozolu pagasta robežas, šo pagastu robežupe \~6 km posmā, augštece un izteka Ērgļu pagastā, šķērso Mazozolu pagasta ziemeļu daļu, garums - 12 km; Vedzīte.
- aerokosmiskā lidmašīna lidaparāts lidojumiem Visuma izplatījuma telpā.
- Adamsa lidosta lidosta ASV (_Adams Field_) Ārkanzasas štatā, netālu no Litlrokas un Nortlitlrokas.
- Vuocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vuockaļņīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants latgaliski.
- Vocu kolni Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
- Ņemeckaja Gora Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
- Vockaļnīši Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vācu kalni" nosaukuma variants.
- Vydri Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vidri" nosaukums latgaliski.
- Vyndradži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Vyndraži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Vyndrydži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants latgaliski.
- Vindriži Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vindraži" nosaukuma variants.
- Verami Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
- Veremi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
- Veromi Līdumnieku pagasta apdzīvotās vietas "Vjarumi" nosaukuma variants.
- Elberfelde Līdz 1929. g. patstāvīga pilsēta Vācijā, Ziemeļreivas-Vestfālenes federālajā zemē.
- Centrālie līdzenumi līdzenumi Ziemeļamerikas vidienē ("Great Central Lowland"), ASV un Kanādā, starp Apalaču plato austrumos, Lorensa augstieni ziemeļos, Lielajiem līdzenumiem rietumos, Meksikas līča zemieni un Vošitas kalniem dienvidos.
- Rietumsibīrijas līdzenums līdzenums — atrodas Krievijas Āzijas daļas rietumos, viens no lielākajiem akumulācijas līdzenumiem pasaulē, garums ziemeļu-dienvidu virzienā (no Karas jūras līdz Kazahstānas sīksopkainei) — 2500 km, rietumu-austrumu virzienā (no Urāliem līdz Vidussibīrijas plakankalnei) — 1000-1900 km, platība — \~3 mlj kvadrātkilometru, augstums — līdz 300 m.
- Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
- Okas-Donas līdzenums līdzenums starp Viduskrievijas un Pievolgas augstienēm Krievijas Tambovas, Ļipeckas, Voroņežas apgabalā, viļņots reljefs, augstums - līdz 204 m vjl.
- Šprēvalde Līdzenums Vācijas austrumos ("Spreewald"), Šprē vidusteces labajā krastā, lejpus Kotbusas, sandri ar pārpurvotām ieplakām, daudz upju, ezeri, meži.
- Marokas meseta līdzenumu un plato kopīgs nosaukums Atlasa kalnu ziemeļrietumos, Marokā, starp Atlantijas okeānu un Augsto Atlasu un Vidusatlasu, augstums piekrastē - 400 m, centrālajā daļā - 1600 m.
- fašisms līdzīga ideoloģija un politiskais režīms (it īpaši Vācijā 1933. - 1945. g.).
- Ledicken Liediķu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Acs ezers Lielā Ace, ezers Vānes pagastā.
- Stulbais ezers Lielā Ace, ezers Vānes pagastā.
- Stulbes ezers Lielā Ace, ezers Vānes pagastā.
- Stulbezers Lielā Ace, ezers Vānes pagastā.
- Sentvinsenta līcis Lielā Austrālijas līča iekšējais līcis Austrālijas dienvidu piekrastē ("Gulf Saint Vincent"), garums — \~150 km, platums pie ieejas — 110 km, dziļums — līdz 38 m, pie ieejas līcī Ķenguru sala.
- Greitbesins Lielā Baseina kalniene, ASV.
- Ņuiva Lielā dieviete - pasaules radītāja, kas darbojas dažos senākajos ķīniešu Visuma radīšanas mītos.
- kokpīle Lielā gaura ("Mergus merganser", senāk "Vulpanser rutila").
- Naba Lielā Nabes ezera noteka uz Ventu Kuldīgas novada Padures pagastā.
- astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem.
- Lielais Baltiņa ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā.
- Lielais Baltiņu ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā.
- Lielbaltiņa ezers Lielais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā.
- Bankšlavu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Baužklāvu ezers Lielais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Grandkanjons Lielais kanjons Kolorādo upes vidustecē, ASV.
- admirālis lielais nātru raibenis ("Vanessa atlanta").
- Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Miezāju ezers Lielais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
- Greitsoltleiks Lielais Sālsezers - relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē, ASV.
- Kūtiņu ezeri Lielais un Mazais Kūtiņu ezeri - divi nelieli ezeri Valdgales pagastā.
- Vārnu ezers Lielais un Mazais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā.
- Vilku ezers Lielais un Mazais Vilku ezers Indrānu pagastā.
- Vārnas ezers Lielais Vārnu ezers Mārkalnes pagastā.
- Aleksandra I Zeme Lielākā Antarktikas sala Belinshauzena jūras dienvidaustrumos, ar Antarktīdas pussalu savieno Džordža VI šelfa ledājs, platība - 43200 km2 (garums - 430 km, platums - 270 km), rietumu daļā ledājs (200 m biezs), austrumos kalni līdz 2987 m (Stīvensona kalns).
- Viskūžu sala lielākā Latvijas ezeru sala (garums - 3 km, platums - 1,5 km) un dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Usmas ezerā, Ventspils novada Usmas pagastā, platība - 309 ha, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., izveidots, lai aizsargātu veco priežu audzi, retos augus un putnus.
- Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra.
- Havaja Lielākā no Havaju salām Klusajā okeānā ("Hawaii"), ASV teritorija, platība - 10399 kvadrātkilometru, salu veido 5 vulkāni, augstākā virsotne - 4205 km (vulkāns Mounakea).
- Ivodžima Lielākā no Japānas Volkano salām Klusajā okeānā ("Iwojima"), platība - 20 kvadrātkilometru, 1945. g. to iekaroja amerikāņi, 2. pasaules kara laikā bija nozīmīga aviācijas bāze uzbrukumiem Japānai.
- Solovku sala lielākā no Solovku salām, XV-XVI gs. šeit uzcelts viens no lielākajiem klosteriem Krievijā.
- Aruba Lielākā sala šajā teritorijā, atrodas Venecuēlas piekrastē, platība - 190 kvadrātkilometru.
- Sicīlija Lielākā sala Vidusjūrā (itāliešu valodā "Sicilia"), Itālijas sastāvdaļa, no Apenīnu pussalas atdala Mesīnas šaurums, platība - 25700 kvadrātkilometru.
- Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā.
- Misisipi Lielākā upe Ziemeļamerikā, ASV (angļu val. "Mississippi"), garums - 3950 km, iztek no Aitaskas ezera Minesotas štata ziemeļu daļā 450 m vjl., ietek Meksikas līcī.
- Austrumeiropas platforma lielākā Zemes garozas struktūra Eiropas austrumu daļā starp Skandināvijas kalniem, Urāliem, Kumas-Maničas ieplaku, Krimas kalniem, Karpatiem un hercīnajiem Viduseiropas kalniem.
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
- Rosa šelfa ledājs lielākais šelfa ledājs, atrodas Rietumantarktīdā starp Mērijas Bērdas Zemi un Viktorijas Zemi (angļu val. "Ross Ice Shelf"), aizņem ievērojamu Rosa jūras daļu, garums dienvidu-ziemeļu virzienā – \~850 km, austrumu-rietumu virzienā – 900 km.
- sicīlieši Lielākās Vidusjūras salas Sicīlijas pamatiedzīvotāji.
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā.
- Kļockas Lielās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Gross-Bahten Lielbātas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā.
- Berķenes dzirnavu ezers Lielberķenes dzirnavu ezers Vilces pagastā.
- čipendeils Lielbritānijā dibināta ASV firmas seksapīlu vīriešu trupa, tās dalībnieks (angļu "Chippendales").
- summārais process Lielbritānijā, ASV un vairākās citās valstīs - vienkāršota un paātrināta dažu krimināllietu izskatīšana tiesā.
- Tērksas un Kaikosas Lielbritānijas aizjūras teritorija (angļu val. "Turks and Caicos"), Bahamu arhipelāga dienvidaustrumu daļā, Vidusamerikā, ietver >30 koraļļu salu 2 grupās Atlantijas okeāna perifērijā, platība - 430 kvadrātkilometru, 23528 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Kokbērntauna, administratīvais iedalījums - 6 distrikti.
- Admiraltibeja Lielbritānijas pētniecības stacija Antarktīdā, Karaļa Džordža (Vaterlo) salā.
- Anglija Lielbritānijas salas dienvidu un vidus daļa (ziemeļu daļu aizņem Skotija un dienvidrietumu - Velsa), Lielbritānijas un Ziemeļīrijas apvienotās karalistes daļa, administratīvais centrs - Londona, platība - 130395 kvadrātkilometri, 54446000 iedzīvotāju (2008. g.).
- Indijas okeāna Britu teritorija Lielbritānijas valdījums Indijas okeānā (angļu val. "British Indian Ocean Territory"), ietver Čagosu arhipelāga salas (2300 salas), platība - 60 kvadrātkilometru (sauszemes teritorija), vietējo iedzīvotāju nav (1967.-1973. g. tie tika deportēti uz Maurīciju un Seišelu salām), Djego Garsijas salā (44 kvadrātkilometri) atrodas Lielbritānijas un ASV kara bāze, kur uzturas \~4000 personu.
- Kaimanu salas Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Karību jūrā uz dienvidiem no Kubas, platība - 262 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Džordžtauna, administratīvais iedalījums - 8 apgabali, zemas koraļļu salas (augstums - līdz 43 m).
- Angilja Lielbritānijas valdījums Vidusamerikā, Mazo Antiļu salu ziemeļos (angļu valodā "Anguilla"), ietver Angilju (platība - 91 kvadrātkilometrs), Sombrero, Dogu u. c. nelielas salas, kopējā platība - 102 kvadrātkilometri, 15100 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Veli.
- Helibeja Lielbritānijas zinātniskā stacija Austrumantarktīdā ("Halley Bay"), Vedela jūras austrumu piekrastē uz Branta šelfa ledāja 35 m vjl.
- Klapari Lielie Klapari - Preiļu novada Vārkavas pagasta apdzīvotās vietas "Vārkava" daļa.
- Lauri Lielie Lauri - apdzīvota vieta (skrajciems) Daugavpils novada Višķu pagastā.
- Mukoni Lielie Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Lieli Mukāni" nosaukuma variants.
- Lude-Grosshof Liellugažu muiža, kas atradās tagadējā Igaunijas teritorijā, netālu no Valgas pilsētas.
- Elkas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, Cēsu novada Skujenes pagastā, absolūtais augstums — 261 m vjl., relatīvais augstums — 40 m, garums — 1 km, platums — 0,8 km.
- Brežģa kalns lielpaugurs Vidzemes augstienē, uz rietumiem no Alauksta ezera, Taurenes pagastā, absolūtais augstums — 255,4 m vjl., relatīvais augstums — \~40 m, garums — 1 km, platums — līdz 450 m; plašs un lēzens, nepaceļas uzkrītoši pār apkārtni.
- Abrienas kalns lielpaugurs Vidzemes augstienes Vestienas grēdas vidusdaļā, Madonas novada Bērzaunes pagastā, 1,6 km uz ziemeļaustrumiem no Gaiziņkalna, absolūtais augstums - 287,3 m virs jūras līmeņa; ceturtais augstākais kalns Latvijā.
- Milzukalns Lielpaugurs Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, Smārdes pagastā, absolūtais augstums - 113,8 m vjl., relatīvais augstums - 57 m dienvidu nogāzē, 45 m rietumu nogāzē, virsotni aizņem pilskalns, tā plakums - trīsstūrveida ar noapaļotiem stūriem (lielākais platums - 57 m), atrastās senlietas attiecināmas uz 1. gt p. m. ē.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- sirsinis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro").
- marka Liels pierobežas, parasti militāri nocietināts, novads (Franku valstī, viduslaikos Vācijā), ko pārvaldīja markgrāfs.
- Holarktika Liels sauszemes bioģeogrāfiskais apgabals uz ziemeļiem no Vēža tropa (ziemeļu saulgriežu loka).
- Lielšķēdes Lielšķēdes ezers - atrodas Kuldīgas novada Vārmes pagastā, platība - <1 ha.
- reaktīvā jauda lielums, kas raksturo enerģijas apmaiņu starp ķēdes reaktīvajiem elementiem un enerģijas avotu; apzīmējums Q; mērvienība reaktīvais voltampērs (VA); sinusoidālai maiņstrāvai Q=Uisinφ.
- telplaika liekums lielums, kas vispārīgajā relativitātes teorijā raksturo četrdimensiju telpas metrisko īpašību atšķirību no Eiklīda telpas metrikas; šo liekumu rada gravitējošās masas; kosmoloģijā tas ir atkarīgs no Visuma vidējā blīvuma.
- Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā.
- Virčiuve Lielupes kreisā krasta pietekas Vircavas augšteces nosaukums Lietuvā.
- Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe.
- Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe.
- Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts.
- Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa.
- Walgalen Lielvalgales muiža, kas atradās Talsu apriņķa Valgales pagastā.
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
- Gross-Wirben Lielvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- Lindenhof Liepājas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- vecliepājnieki Liepājas pilsētas daļas "Vecliepāja" iedzīvotāji.
- LVPI Liepājas Valsts pedagoģiskais institūts.
- Varubka Liepnas labā krasta pietekas Vārupkas nosaukuma variants, Alūksnes novada Liepnas pagastā, garums - 8 km; Varobka; Vārupīte; Vorobka.
- Pernigel Liepupes (Pernigeles) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- Pernigel-Pastorat Liepupes mācītāja muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Liepupes pagastā.
- vecmuižnieki Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuiža" iedzīvotāji.
- Viļņa Lietuvas galvaspilsēta (liet. val. "Vilnius"), apgabala un rajona pašvaldības administratīvais centrs, 528000 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1387. g.
- Jagailis Lietuvas lielkņazs (1377.-1392. g., ar pārtr.) un Polijas karalis (Vladislavs II; no 1386. g.); 1385. g. noslēdza Polijas un Lietuvas ūniju.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu.
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- vildodzieši Līgatnes novada Līgatnes pagasta apdzīvotās vietas "Vildoga" iedzīvotāji.
- Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus.
- drafts Līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistam par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu.
- drāfts līgums, kādu ASV un Kanādā slēdz ar profesionāliem sportistiem un kas uzliek sportistiem par pienākumu spēlēt tikai tajā klubā, ar kuru tas noslēdzis līgumu.
- Altmarkas pamiers līgums, kas izbeidza karadarbību starp Zviedriju un Poliju-Lietuvu Polijas-Zviedrijas karā (1600.-1629. g.), noslēgts 1629. g. 16./26. septembrī Altmarkas ciemā Prūsijā (tagadējā Stari Targa Polijā) uz 6 gadiem, apstiprināts 1635. g. Štrumsdorfas pamiera līgumā un 1660. g. Olivas miera līgumā; ar to sāka veidoties vēlākais Austrumlatvijas iedalījums Vidzemes un Latgales novadā.
- Cūkupīte Līgupes augšteces kreisā satekupe Talsu novada Virbu pagastā un Tukuma novada Kandavas pagastā.
- Vārnupe Līgupes labā krasta pieteka Rucavas pagastā; Vārnupis.
- Dzirnavupīte Līgupes labā krasta pieteka Talsu novada Virbu un Strazdes pagastā, garums - 8 km.
- Lihtenšteina Lihtenšteinas Firstiste - valsts Centrāleiropā, neatkarīga monarhija starp Austriju un Šveici (vācu valodā "Liechtenstein"), galvaspilsēta - Vaduca, administratīvais iedalījums - 11 pagastu.
- Vaduca Lihtenšteinas Firstistes galvaspilsēta (vācu valodā "Vaduz"), atrodas Reinas ielejā, Alpos, 5300 iedzīvotāju (2007. g.).
- jatagans Līks zobens Tuvo un Vidējo Austrumu tautām.
- Auksteņa Līksnas labā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vaboles un Līksnas pagastā, garums - 13 km; Augstiņa; Augšteņa.
- vaikuļānieši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" iedzīvotāji.
- Vaikulīši Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vaikuļāni" nosaukuma variants.
- Vierdeņi Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukuma variants.
- Vierdeni Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Vērdiņi" nosaukums latgaliski.
- Kapitolijs Likumdošanas asambleju ēku apzīmējums ASV štatu galvaspilsētās.
- likuma izsludināšana likumdošanas procesa pēdējā, noslēdzošā stadija, tiesības uz kuru saskaņā ar Satversmes 69. pantu pieder Valsts prezidentam, un viņš to apliecina ar savu parakstu.
- bils Likumprojekts (Anglijā, ASV un dažās citās valstīs), ko iesniedz likumdošanas institūcijā.
- Vērteža Līkupes labā krasta pieteka Saldus novadā, garums - 11 km; Verteža.
- maraskīno Liķieris no Vidusjūras skābajiem ķiršiem.
- asfodels Liliju dzimtas augu ģints ar lieliem ziediem; asfodeli izplatīti Vidusjūras baseina zemēs. Krimā un Kaukāzā aug asfodelam tuvi krāšņumaugi - asfodelīnes (5 sugas).
- eremūrs Liliju dzimtas bumbuļsīpolu augu ģints ("Eremurus"), izplatīta Vidusāzijas stepēs un kalnu rajonos; to dažkārt kultivē kā krāšņu dekoratīvu augu; no bumbuļsīpoliem iegūst līmvielu un emulģējošu vielu.
- asfodele Liliju dzimtas ģints ("Asphodeline"), graudzālēm līdzīgi Vidusjūras apgabala augi.
- muskare Liliju dzimtas ģints ("Muscari"), daudzgadīgs krāšņumaugs ar lineārām lapām un ziliem vai violetiem ziediem samērā blīvos cilindrveida vai konusveida ķekaros, \~50 sugu, gk. Vidusjūras apkaimē, Latvijā vairākas sugas audzē kā krāšņumaugus; pērlenīte.
- veratre Liliju dzimtas ģints ("Veratrum"), dekorativas dārza puķes.
- Lilijas ezers Liliju ezers Valgundes pagastā.
- Naglūži Limbažu novada Katvaru pagasta apdzīvotās vietas "Viekaži" otrs nosaukums.
- virsieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- viršnieki Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Virši" iedzīvotāji.
- vārzieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" iedzīvotāji.
- Vārza Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vārzas" nosaukuma variants.
- vecskultieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vecskulte" iedzīvotāji.
- vēverieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Vēveri" iedzīvotāji.
- Vainizis Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" bijušais nosaukums.
- vainižnieki Limbažu novada Umurgas pagasta apdzīvotās vietas "Vainiži" iedzīvotāji.
- muižgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gala iedzīvotājs.
- muižgals Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema dienvidu gals, kur atrodas Vainižu muiža.
- korbgalietis Limbažu novada Umurgas pagasta Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs.
- korbietis Limbažu novada Umurgas Vainižu ciema ziemeļu daļas iedzīvotājs; korbgalietis.
- bīrinieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Bīriņi" iedzīvotāji.
- gobieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Gobas" iedzīvotāji.
- igatieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Igate" iedzīvotāji.
- jērkulieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Jērkule" iedzīvotāji.
- kaijieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Kaijas" iedzīvotāji.
- krujkalnieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Krujkalns" iedzīvotāji.
- Vidrižmuiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Muiža" nosaukuma variants.
- rūpnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Rūpnieki" iedzīvotāji.
- Muiža Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" daļa.
- vidrižnieki Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Vidriži" iedzīvotāji.
- Vidrižskaja Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Widrisch Limbažu novada Vidrižu pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- āsterieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Āstere" iedzīvotāji.
- Blomes muiža Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" bijušais nosaukums.
- blomieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
- brīdadzieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" iedzīvotāji.
- Brīdags Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Brīdaga" nosaukuma variants.
- ilmacieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ilmaki" iedzīvotāji.
- ķirbižnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Ķirbiži" iedzīvotāji.
- Lapsiņu kakts Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Lapsiņas" nosaukuma variants.
- melbārdieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Melbārži" iedzīvotāji.
- rūcieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūkas" iedzīvotāji.
- rūstužnieki Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Rūstuži" iedzīvotāji.
- šķirstinieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Šķirstiņi" iedzīvotāji.
- viļķenieši Limbažu novada Viļķenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļķene" iedzīvotāji.
- Viļkenskaja Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Wilkenhof Limbažu novada Viļķenes pagasta bijušais nosaukums.
- Limschen Limšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rozēnu pagastā.
- linčošana Linča tiesa, tiesas spriešanas veids, kad ļaužu pūlis patvaļīgi, bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma nogalina noziedznieku vai aizdomās turēto; nosaukums, domājams, cēlies pēc Virdžīnijas plantatora kapteiņa Čārlza Linča (m. 1796), kurš pašrocīgi sprieda tiesu.
- Linu ezers Linezers, ezers Vestienas pagastā.
- augstsprieguma tīkls līniju un iekārtu kopums elsktroenerģijas pārvadei ar spriegumu 110 kV un 330 kV.
- Valles grēda Linkuvas vaļņa turpinājums Viduslatvijas zemienes Upmales paugurlīdzenumā, stiepjas gandrīz 40 km garumā starp Skaistkalni un Lindi, absolūtais augstums — sasniedz 63,4 m vjl., relatīvais augstums — 10-18,4 m, platums — 0,5-1,25 km.
- velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
- Mukoni Līpas Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
- Lipskaln Lipškalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Mukoni Līpu Mukoni - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Liepu Mukāni" nosaukuma variants.
- Vasijas strauts Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novada Barkavas pagastā, garums - 5 km; Varijas strauts.
- Vabole Lisiņas labā krasta pieteka Murmastienes pagastā, iztek no Vaboles ezera Teiču purvā; Vabale.
- Gētes biedrība literāra biedrība, dibināta 1885. g. Veimārā (Vācijā), apvieno \~4000 individuālo biedru no 50 valstīm, 34 valstīs darbojas patstāvīgas šādas biedrības.
- unanimisms Literāra strāva Francijā 20. gs. sākumā, kuras pārstāvji (Ž. Romēns, Ž. Diamels. Š. Vildraks u. c.) pasludināja sevi par simbolisma pretiniekiem, pievērsās sociālai tematikai, tiecās pēc stila skaidrības.
- aktīvisms Literatūras un mākslas virziens (ekspresionisma novirziens), kas izcēlās Vācijā ap 1910. g., sludina aktīvu, tiešu, audzinošu īstenības iespaidošanu ar mākslas palīdzību; aktīvā māksla.
- antistretfordieši Literatūrzinātnieki, literatūras vēstures pētnieki, kas uzskata, ka Viljams Šekspīrs no Stretfordas pie Eivonas nevar būt ar viņa vārdu izdoto darbu patiesais autors.
- liturģiskās krāsas liturģisko apģērbu un altāra paklāju krāsas, kas norāda uz dievkalpojuma raksturu; balts - Ziemassvētki, Lieldienas; sarkans - Vasarsvētki, Reformācijas svētki, svēto mocekļu dienas, konfirmācija, ordinācija; violets - advents, ciešanu laiks; melns - Lielā piektdiena, mirušo piemiņa; zaļš - trīsvienības laiks, epifānijas laiks.
- vucānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucāni" iedzīvotāji.
- Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants.
- Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski.
- Vacosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukuma variants.
- Vacuosola Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecāsala" nosaukums latgaliski.
- Viļminīši Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" nosaukuma variants.
- Vole Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Voļa" nosaukuma variants.
- Vorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukuma variants.
- Vuorpsola Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vārpsala" nosaukums latgaliski.
- vidānieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
- vidieši Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" iedzīvotāji.
- Vydi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vidi" nosaukums latgaliski.
- Vylcāni Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" nosaukums latgaliski.
- vanadzieši Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vanagi" iedzīvotāji.
- Vacī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Vecie Sutri" nosaukums latgaliski.
- Vonogsils Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukuma variants.
- Vonogsyls Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vanagsils" nosaukums latgaliski.
- Drikšņi Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" daļa.
- vecelieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" iedzīvotāji.
- Veceli Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veceļi" nosaukums latgaliski.
- veigurieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Veiguri" iedzīvotāji.
- vilkājieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" iedzīvotāji.
- Vylkuoji Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukuma variants latgaliski.
- vilmenieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vilmenieši" iedzīvotāji.
- Vuškornīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukuma variants.
- Vuškōrīki Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Vuškārnieki" nosaukums latgaliski.
- Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem.
- Dancigas izlīgums Livonijas ordeņa mestra Frīmersheimas Vilhelma un Rīgas arhibīskapa Fromholda 1366. g. 7. maijā Dancigā noslēgtā vienošanās, kas tomēr nestājās spēkā un cīņa par virskundzību Rīgā turpinājās.
- padošanās līgums Livonijas ordeņa mestra un Polijas-Lietuvas karaļa līgums, noslēgts 1561. g. 28. novembrī Viļņā, ar kuru tika atzīta Lietuvas valdnieka virskundzība: Livonijas ordeņa zemes uz ziemeļiem no Daugavas tika pakļautas tieši karalim (Pārdaugavas hercogiste), bet ordeņa zemēs uz dienvidiem no Daugavas izveidoja no karaļa atkarīgu vasaļvalsti - Kurzemes hercogisti.
- Pasvales līgumi Livonijas ordeņa, Rīgas arhibīskapa un Polijas-Lietuvas karaļa līgumi, noslēgti 1557. g. septembrī Pasvalē, Lietuvā, kas ietvēra arī vienošanos par sadarbību ar Krieviju, tomēr Krievijas cars Ivans IV Bargais ignorēja šo noteikumu, apvainoja Livoniju pamiera laušanā un izmantoja to kā vienu no ieganstiem, lai sāktu Livonijas karu.
- Lisden Lizdēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rencēnu pagastā.
- Lobēģu Lobēģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
- Blumbergshof Loberģu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Cirgaļu pagastā.
- Lobērģi Lobērģu upe - Pubuļupe, Vijas pieteka.
- Metzkuell Lodes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- Zilie kalni lokveidā izliekta krauja Kurzemes pussalas ziemeļu daļā, Dundagas novada Dundagas pagastā, stiepjas \~20 km garumā no Slīteres līdz Vīnkalniem un veido dabisku robežu starp Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumu un Piejūras zemienes Irves līdzenumu, kraujas augšmala paceļas līdz 82,5 m vjl., tās relatīvais augstums ir līdz 42,5 m; Slīteres krauja.
- sestino Lombardijas-Venēcijas 18. gs. vara monēta, vienāda ar 1/6 solda ("soldo") jeb 2 denāriem.
- Ostupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 29 km, kritums - 68 m, sākas Slīteres Zilo kalnu dienvidu nogāzē.
- Rūšupe Lonastes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, iztek no Pāces purva; Rušupe; Rušu strauts.
- Pāce Lonastes labā satekupe Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā, garums - 27 km, kritums - 4,2 m; vidustecē arī Kazeņupe.
- Lohnasten Lonastes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā.
- Enfīlda Londonas rajons ("Enfield"), ietver arhitektūras pieminekli - Sv. Andreja baznīcu ar XV-XVIII gs. skulptūrām.
- ranča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- renča Lopkopības ferma, arī kovboju mītne un pagalms ASV rietumos.
- masaji Lopkopju tauta, kas dzīvo A-Āfrikā (Kenijā, Tanzānijā), stepēs uz A no Viktorijas ezera; valoda pieder pie Šari-Nīlas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- Holivuda Losandželosas pilsētas daļa ("Hollywood"), Kalifornijā, ASV, no 20. gs. sākuma kļuva par Amerikas kinoindustrijas centru, tagad palikušas tikai nedaudzas filmu sabiedrības, bet tiek ražots daudz TV seriālu.
- Lūše Losis, Ventas kreisā krasta pieteka, tās nosaukums Lietuvā.
- Loša Losis, Ventas pieteka.
- Lose Losis, Ventas pieteka.
- Luša Losis, Ventas pieteka.
- Luše Losis, Ventas pieteka.
- Charlottenhof Lotas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- Lovela Louela, pilsēta ASV, Masačūsetsas štatā.
- Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte.
- Lubbenhof Lubu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Trikātas pagastā.
- Vuorkali Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- vecslabadieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" iedzīvotāji.
- Vacsloboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants.
- Vecslaboda Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecslabada" nosaukuma variants.
- vecslobodieši Ludzas novada Istras pagasta apdzīvotās vietas "Vecsloboda" iedzīvotāji.
- Vurpuli Ludzas novada Nirzas pagasta apdzīvotās vietas "Vurpuļi" nosaukums latgaliski.
- Viecini Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukuma variants.
- Viecyni Ludzas novada Ņukšu pagasta apdzīvotās vietas "Vecāni" nosaukums latgaliski.
- Vacumniki Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vacumnīki" kļūdains nosaukuma variants.
- vežencieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji.
- veženkieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Veženki" iedzīvotāji.
- vorkalieši Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" iedzīvotāji.
- Vuorkali Ludzas novada Pildas pagasta apdzīvotās vietas "Vorkaļi" nosaukums latgaliski.
- Vyruļova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Viruļova" nosaukums latgaliski.
- vitkupovieši Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" iedzīvotāji.
- Vytkupova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Vitkupova" nosaukums latgaliski.
- vartulavieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vartulava" iedzīvotāji.
- vertulovieši Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" iedzīvotāji.
- Vjortulova Ludzas novada Rundēnu pagasta apdzīvotās vietas "Vertulova" nosaukuma variants.
- Lude Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Luhde Lugažu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Lukna ezers Luknas ezers Višķu pagastā.
- Luksemburga Luksemburgas Lielhercogiste - valsts Rietumeiropā (vācu valodā "Luxemburg", franču valodā "Luxembourg"), administratīvais iedalījums - 3 distrikti, robežojas ar Beļģiju, Vāciju un Franciju.
- Lukstiņu ezers Lukstenītis, ezers Vērēmu pagastā.
- Lūkumiešu strauts Lūkumieša ezera pieteka, dažkārt uzskatīta arī par Vaidavas kreisā krasta pietekas Melderupītes augšteci.
- izops Lūpziežu dzimtas ģints ("Hyssopus"), garšaugs, 13-15 sugas, līdz 60 cm augsts puskrūms, kas aug dienvidu reģionos (Kaukāzā, Krimā, ap Vidusjūru); satur ēteriskas eļļas; garšaugs, Latvijā kā dārzbēglis vecos parkos, dārzos, ceļmalās.
- Luttershof Lutera muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Burtnieku pagastā.
- Augsburgas ticības apliecība luterisma pamatu izklāsts (latīņu "Confessio Augustana"), ko sastādījis M. Lutera sekotājs F. Melanhtons 1530. g., bet imperators Kārlis V noraidīja un rezultātā izcēlās ticības karš, kas beidzās ar Augsburgas ticības mieru 1555. g.
- Adsel-Luttershof Luturu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā.
- Lūžņu Lūžņu grāvis - Vēršupītes labā krasta pieteka Babītes novada Salas pagstā; Sēravots, Sēra avots.
- Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
- Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā.
- Lužna Lūžupe Ventspils novadā.
- Lužņa Lūžupe Ventspils novadā.
- Lūžņa Lūžupe Ventspils novadā.
- Nabele Lūžupe Ventspils novadā.
- Nobele Lūžupe Ventspils novadā.
- Ļaudona Ļaudonas ezers - Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
- Ļaudonītes ezers Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
- Ļaudonas ezers Ļaudoniņas ezers Vestienas pagastā.
- Svoboda Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1937.-1943. g.
- Georgiudeža Ļiski, pilsēta Krievijā, Voroņežas apgabalā, tās nosaukums 1965.-1991. g.
- VDSL ļoti ātrdarbīga ciparu abonentlīnija (angļu "Very high bit-rate Digital Subscriber Line").
- VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
- VLBI Ļoti garas bāzes interferometrija ("Very-long-baseline interferometry").
- VLT Ļoti lielais teleskops ("Very Large Telescope").
- difūzā matērija Ļoti retināta gāze un putekļi, kas atrodas Visumā izkliedētā stāvoklī.
- tipoloģija Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika.
- tipika Mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3).
- etātiskā doktrīna mācības, koncepcijas, kas veidojās senatnē un saglabājušās līdz mūsdienām un, pretēji individuālistiskajai doktrīnai, par augstāko vērtību pasludina nevis cilvēku, bet Pilsētu vai Valsti.
- Vidzemes skolotāju seminārs mācību iestāde draudzes skolu skolotāju sagatavošanai, dibināta 1839. g. Valmierā, sākotnēji bija trīsgadīga mācību programma, 1849. g. pārcēla uz Valku, 1879. g. ieguva semināra tiesības un tika ieviesta četrgadīga mācību programma; 1890. g. slēgta.
- neklātiene Mācīšanās mācību iestādes vadībā un pēc tās programmas ar sarakstes, TV, radio, datoru u. c. palīdzību, parasti kombinācijā ar dažu nedēļu intensīvām mācībām pasniedzēju tiešā vadībā.
- Cīņas ezers Mācītājmuižas ezers Veclaicenes pagastā.
- ulemi Mācītie musulmaņu teologi un tiesībnieki Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
- Muczino Mačānu muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vārkavas pagastā.
- viesēnieši Madonas novada Aronas pagasta apdzīvotās vietas "Viesiena" iedzīvotāji.
- veckalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Veckalsnava" iedzīvotāji.
- vīksninieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Vīksniņas" iedzīvotāji.
- vecsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsaikava" iedzīvotāji.
- bunkānieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Bunkāni" iedzīvotāji.
- devēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Devēna" iedzīvotāji.
- talcēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Talka" iedzīvotāji.
- vējavieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vējava" iedzīvotāji.
- vestēnieši Madonas novada Vestienas pagasta apdzīvotās vietas "Vestiena" iedzīvotāji.
- Festenskaja Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Festen Madonas novada Vestienas pagasta bijušais nosaukums.
- tolcēnieši Madonas novada Vestienes pagasta apdzīvotās vietas "Tolka" iedzīvotāji.
- ušebti Maģiskas cilvēku figūriņas Senajā Ēģiptē, kurām rokās bija zemkopības darbarīki; atrastas Vidējās valsts un Vēlās valsts pieminekļos.
- īstais mahagons mahagonu suga ("Swietenia mahagoni"), mūžzaļš, līdz 15 m augsts tropu koks Vidusamerikā, kura koksne - mahagonijs jeb sarkankoks - ir viena no iecienītākajām lietkoksnēm pasaulē.
- bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei.
- Kopana Maiju senpilsēta Hondurasā ("Copan"), apdzīvota līdz IX gs., arheoloģiskajos izrakumos atklātas piramīdu, pils (VIII gs.), tempļu, platformu, stadiona drupas, stēlas ar uzrakstiem, daudz skulptūru.
- Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas.
- artolatrija Maizes dievišķošana (Sv. Vakarēdiena mācībā).
- Vuoveri Mākoņkalna pagasta apdzīvotās vietas "Voveri" nosaukums latgaliski.
- jaunmarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi; neomarksisms.
- neomarksisms Maksa Adlera Vīnē 1913. g. publicētā marksisma versija, kas pieļāva vēsturiskā attīstībā arī garīgo strāvu ietekmi.
- kārtnieku nauda maksa, ar ko Vidzemes zemnieki 17. gs. beigās atpirkās no kārtnieku klaušām jeb kārtas.
- ļeņiniāna Mākslas darbu cikls, kopums, kas veltīts V. I. Ļeņina un padomju ideoloģijas slavināšanai.
- metīlkaučuks Mākslīgā kaučuka veids, ko 1. pasaules kara laikā ražoja Vācijā no dimetīlbutaiēna, izlietoja gk. smago automašīnu riepām.
- Zāģezers Mākslīga ūdenskrātuve Valkas novada Valkas pagastā, Pedeles ielejā, platība - 13,0 ha, garums - 1,4 km, platums - līdz 0,2 km, lielākais dziļums - 2,1 m; Zāģu ezers; Dzirnavu ezers; Kalndzirnavu ezers.
- Vidus ezers mākslīga ūdenstilpe Abulā, Smiltenes pilsētas ziemeļaustrumu nomalē, 90,0 m vjl., platība - 3,5 ha, garums - \~500 m, lielākais platums - \~120 m; Vidus dzirnavezers; Vidusezers.
- astats mākslīgi iegūts radioaktīvs elements, simbols At (lat. "Astatinum"), periodiskās sistēmas VII grupa, atomnumurs 85, visi pazīstamie 22 izotopi ir radioaktīvi, pēc ķīmiskajām īpašībām tuvs jodam un polonijam, dabā konstatēts torija un urāna skaldproduktos.
- Maskavas kanāls mākslīgs ūdensceļš Krievijā, savieno Volgu ar Maskavas upi, izbūvēts 1932.-1937. g., garums — 128 km, platums — 85 m, 8 slūžas, 8 HES.
- zīdainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella bombycina").
- zilganā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella caesiotincta").
- gļotgalvainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella gloiocephala").
- vidējā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella media").
- mazā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella pusilla").
- dižā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella speciosa").
- parazītiskā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella surrecta").
- melnsvītrainā makstaine makstaiņu ģints sēņu suga ("Volvariella volvacea").
- Malaja Viska Mala Viska, pilsēta Ukrainā.
- Kokša Malaja Kokša - upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā, Vetlugas kreisā krasta pieteka.
- Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m.
- Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu.
- Kaževa Malmutes kreisā krasta pieteka Varakļānu un Rēzeknes novadā, garums - 15 km; Kažauka; Kažava; Kažavka.
- vibrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
- vībrocieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vibroka" jeb "Vībroka" iedzīvotāji.
- vitieši Mālpils novada apdzīvotās vietas "Vite" iedzīvotāji.
- Rēzeknīte Maltas kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Nagļu pagastā, augštece Rikavas pagastā, caur zemteku ievadīta Vecmaltas gultnē un tālāk Īdeņu kanālā.
- Sperga Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā, garums - 9 km.
- Notra Maltas kreisā krasta pieteka Viļānu pagastā.
- Vertukšne Maltas labā krasta pieteka Rēzeknes novada Lūznavas pagastā, caurtek Vertukšnes ezeru, garums - 14 km; Verotņicu strauts; Vērtuksnes strauts; Vertukšņa; Vērtūkšņa; Vertušanka.
- Lauza Maltas labā krasta pieteka Viļānu novadā, garums - 9 km.
- Malta Maltas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- Malta Maltas Republika - valsts Vidusjūras centrālajā daļā (maltiešu valodā "Malta"), ietilpst 3 lielākas salas (Malta ar platību 246 kvadrātkilometri, Goco - 67 kvadrātkilometri un Komino - 2 kvadrātkilometri), kā arī daudz nelielu salu, galvaspilsēta - Valleta, administratīvais iedalījums - 68 vietējās padomes.
- Valleta Maltas Republikas galvaspilsēta (maltiešu valodā "Valletta"), osta Maltas salas ziemeļaustrumu krastā, 6700 iedzīvotāju.
- Maltavnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
- Mastodnieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
- Maltenieku strauts Maltaunieku strauts, Vaidavas pieteka.
- Mahlenhof Mālu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Sinoles pagastā.
- Mahlup Mālupes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mālupes pagastā.
- vasiļovieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vasiļova" iedzīvotāji.
- Vacuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Vecā Zeļonovka" nosaukums latgaliski.
- mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
- Marakaivas ezers Marakaibo ezers Venecuēlā.
- Marakaiva Marakaibo, pilsēta Venecuēlā.
- Marienstein Māriņkalna muiža, kas atradās Valkas apriņķa Ziemera pagastā.
- Marino Marjanovas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā.
- marksisms ļeņinisms marksisma variants, kas izveidojies, V. Ļeņinam un citiem 20. gs. komunistiskās teorijas un prakses pārstāvjiem to attīstot tālāk.
- Maroka Marokas karaliste - valsts Āfrikas ziemeļrietumos (arābu val. "Al Maghrib"), platība - 446550 kvadrātkilometru, 31285200 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rabata, administratīvais iedalījums - 16 reģionu, robežojas ar Alžīriju un Rietumsahāru, apskalo Atlantijas okeāns un Vidusjūra.
- Martinika Martinikas reģions - Francijas valdījums Mazo Antiļu salu grupā (fr. val. "Martinique" / "Region Martinique"), Vestindijā, administratīvais centrs - Fortdefransa, platība - 1106 kvadrātkilometri, 402000 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais iedalījums - 4 apriņķi.
- vētrenieki Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
- vētrenieši Mārupes novada apdzīvotās vietas "Vētras" iedzīvotāji.
- vecmuižnieki Mārupes pagasta apdzīvotās vietas "Vecmuižnieki" iedzīvotāji.
- Lori Marza Armēnijas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vanadzora.
- Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.).
- centners Masas mērvienība dažās valstīs = 50 kg; Lielbritānijā - 50,8023 kg; ASV - 45,3592 kg.
- aizlaitīt Masējot nogādāt Viņsaulē.
- Maskovskajas pilskalns Maskavas pilskalns Višķu pagastā.
- MVU Maskavas Valsts universitāte.
- ķekatas Masku gājiens (no mājas uz māju, piemēram, Vastlāvjos, Mārtiņos, ziemas saulgriežos) ar apdziedāšanos un dažādam izdarībām.
- masu mediji masu informācijas līdzekļi; tehniski palīglīdzekļi informācijas izplatīšanai starp cilvēkiem, gk. radio, TV, kino un laikraksti.
- Serbedaru sacelšanās masu sacelšanās pret mongoļu un tjurku feodāļiem 14. gs. Irānā un V-Āzijā; 1337. g. Horasānā, 1365. -66. g. Samarkandā, 1383. g. Sabzevārā.
- pasaule matērijas eksistences formu kopums; arī Visums, kosmoss.
- matica Mātes kase, mātes fonds, slāvu kultūras organizācijas Austijā, Vācijā un Krievijā 19. gs. un 20. gs. sākumā.
- Maulejas ezers Maulītis, ezers Vestienas pagastā.
- mazars mauzolejs, musulmaņu valdnieku vai svēto kapeņu virsbūve Vidusāzijā un Tuvajos Austrumos.
- Ibērijas jūra maz lietots nosaukums Vidusjūras rietumu daļai pie Pireneju pussalas, starp Pitiuzu salām un Gibraltāra šaurumu.
- karagačs mazā goba, lapukoks, izplatīts Vidusāzijā.
- Kišalfelda Mazā Ungārijas zemiene - Vidusdonavas līdzenuma daļa Ungārijas ziemeļrietumos, augstums 100-150 m, atrodas tektoniskā ieplakā.
- Mazais Baltiņa ezers Mazais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā.
- Banušlānu ezers Mazais Bauzis, ezers Raiskuma un Vaidavas pagastā.
- Viesītes pilsētas ezers Mazais ezers Viesītes pilsētā.
- Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Mežaja ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
- Miezāju ezers Mazais Pokuļevas ezers Vīksnas pagastā.
- muflons mazākā savvaļas kalnu aitu pasuga; dzīvo Aizkaukāza un Vidusāzijas kalnos u. c. (uzskatīta par vienu no mājas aitu priekštečiem); šīs pasugas aita.
- Pedele Mazās Emajegi kreisā krasta pieteka Igaunijā un Latvijā, Valkas novada Valkas pagastā un pilsētā, garums - 31 km (Latvijā 16 km), kritums - 32 m, iztek no Katai ezera Igaunijā, pēc dažiem kilometriem nelielu posmu ir Latvijas un Igaunijas robežupe; Igaunijā saucas "Pedeli".
- Kļockas Mazās Kļockas - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Klein-Wrangelshof Mazbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Dauguļu pagastā.
- Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Klein-Dueppeln Mazdupeles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Vārngrāvis Mazdursupes kreisā satekupe Talsu novada Laucienas pagastā; Vārnu grāvis.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Ramatas Mazezers Mazezers Valmieras novada Ramatas pagastā.
- mošusbrieži Mazi bezragu brieži (Vidusāzijā), kuru tēviņiem ir īpaši dziedzeri, kas izdala muskusu (mošu).
- Klapari Mazie Klapari - apdzīvota vieta (skrajciems) Preiļu novada Vārkavas pagastā.
- Ratnieki Mazie Ratnieki - apdzīvota vieta (skrajciems) Vaboles pagastā.
- Veipi Mazie Veipi - apdzīvota vieta (skrajciems) Varakļānu pagastā.
- Klein-Lahnen Mazlāņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- MVUAC Mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta centrs (reģ., piem., Ventspils ~).
- mikromegass Mazs cilvēciņš, kas grib izrādīties liels; viens no Voltēra romāna varoņiem.
- Lidojošā Zivs mazs debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Volans", saīsinājums "Vol"), Latvijā nav redzams, spožākajai zvaigznei (β) ir 4,0. zvaigžņlielums un tā atrodas 180 ly attālumā.
- vērsieši Mazsalacas novada Ramatas pagasta apdzīvotās vietas "Vērsis" jeb "Vērši" iedzīvotāji.
- valtenbērģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi" (arī Valtenbēģi, Valbērģi, Valbēģi), tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- valbēģieši Mazsalacas pagasta apdzīvotās vietas "Valtenbērģi", "Valtenbēģi", "Valbērģi" jeb "Valbēģi", tagad "Mazsalaca" iedzīvotāji.
- Klein-Sarnaten Mazsārnates muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Sārnates pagastā.
- Klein-Rahden Mazsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Klein-Strohken Mazstroķu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vecpils pagastā.
- Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā.
- Mazuma ezers Mazums, ezers Vaives pagastā.
- Mazais ezers Mazums, ezers Vaives pagastā.
- Kanneniekupe Mazupe - Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Vārmes pagastā, vidustece Skrundas pagastā, augštece Saldus novada Zirņu pagastā.
- Mellupe Mazupe, Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novadā.
- Melnupe Mazupe, Ventas pieteka.
- Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Klein-Wirben Mazvirbes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Virbu pagastā.
- vecmēmelieši Mazzalves pagasta apdzīvotās vietas "Vecmēmele" iedzīvotāji.
- medību uzraudzība medību likuma, medību noteikumu un citu normatīvo aktu ievērošanas kontrole, ko veic Valsts mežu dienests.
- Medilas Medilas ezers - Gardaunis Variešu pagastā.
- Madisona Medisona, pilsēta ASV.
- viducieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" iedzīvotāji.
- Vyduči Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Viduči" nosaukums latgaliski.
- Viksnīne Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Vīksnīne" nosaukuma variants.
- Medoles strauts Medole, Ventas pieteka.
- vilkumiestieši Medumu pagasta apdzīvotās vietas "Vilkumiests" iedzīvotāji.
- Vaša Meģe Ungārijas rietumos ("Vas"), administratīvais centrs - Sombatheja, platība - 3336 kvadrātkilometri, 256600 iedzīvotāju (2011. g.), robežojas ar Ģēras-Mošonas-Sopronas, Vesprēmas un Zalas meģi, kā arī ar Slovēniju un Austriju.
- Mena Meina, ASV štats.
- Lisiņa Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 18 km, kritums - 12 m, iztek no Lisiņa ezera, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija par 7 km garāka un ietecēja Lubānā; Lisena; Lisene; Lisina; Lisinis; Lisna; augštecē Nadziņa.
- Teicija Meirānu kanāla kreisā krasta pieteka Varakļānu un Madonas novadā, garums - 25 km, kritums - 15 m, līdz Meirānu kanāla ierīkošanai bija Malmutas pieteka; Teicēja; Teiča; Teiša.
- meklētājprogramma Yahoo meklētājprogramma, ko sāka veidot 1994. g., savācot un sadalot pa kategorijām tīmekļa lappuses, bet 1996. g. sadarbībā ar firmu _Alta Vista_ tika izveidota iespēja iegūt informāciju no meklētājprogrammas _Alta Vista_ atrastajām teksta lappusēm.
- Agvaskaljentesa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Agvaskaljentesas Valsts ("Aguascalientes" / "Estado Libre y Soberano de Aguascalientes"), platība - 5625 km^2^, 1185000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čjapasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Čjapasas Valsts ("Chiapas" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Tustlagutjerresa, platība - 73681 kvadrātkilometrs, 4293500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gerrero Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gerrero Valsts ("Guerrero" / "Estado Libre y Soberano deGuerrero"), administratīvais centrs - Čilpansigo, platība - 63618 kvadrātkilometru, 3115200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Gvanahvato Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Gvanahvato Valsts ("Guanajuato" / "Estado Libre y Soberano de Guanajuato"), platība - 30621 kvadrātkilometrs, 4893800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kampeče Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kampečes Valsts ("Campeche" / "Estado Libre y Soberano de Campeche"), platība - 57727 kvadrātkilometri, 7547000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Keretaro Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Keretaro Valsts ("Queretaro" / "Estado Libre y Soberano de Queretaro"), platība - 11658 kvadrātkilometri, 1598000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Kolima Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Kolimas Valsts ("Colima" / "Estado Libre y Soberano de Colima"), platība - 5627 kvadrātkilometri, 711200 iedzīvotāju (2015. g.).
- Lejaskalifornija Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California" / "Estado Libre y Soberano de Baja California"), administratīvais centrs - Mehikali, platība - 71546 kvadrātkilometri, 2844500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mehiko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Mehiko Valsts ("Mexico" / "Estado Libre y Soberano de Mexico"), administratīvais centrs - Toluka, platība - 22333 kvadrātkilometri, 14007500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Najarita Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Najaritas Valsts ("Nayarit" / "Estado Libre y Soberano de Nayarit"), administratīvais centrs - Tepika, platība - 27862 kvadrātkilometri, 949700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Nuevoleona Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Nuevoleonas Valsts ("Nuevo Leon" / "Estado Libre y Soberano de Nuevo Leon"), administratīvais centrs - Monterreja, platība - 64203 kvadrātkilometri, 4199300 iedzīvotāju (2005. g.).
- Oahaka Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Oahakas Valsts ("Oaxaca" / "Estado Libre y Soberano de Oaxaca"), platība - 93343 km^2^, 3506800 iedzīvotāju (2005. g.).
- Puebla Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Pueblas Valsts ("Puebla" / "Estado Libre y Soberano de Puebla"), platība - 34251 kvadrātkilometrs, 5383100 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sakatekasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sakatekasas Valsts ("Zacatecas" / "Estado Libre y Soberano de Zacatecas"), platība - 75416 kvadrātkilometri, 1367700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sinaloa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sinaloas Valsts ("Sinaloa" / "Estado Libre y Soberano de Sinaloa"), atrodas valsts rietumos, Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Kuljakana, platība - 57331 kvadrātkilometrs, 2608400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sonora Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Sonoras Valsts ("Sonora" / "Estado Libre y Soberano de Sonora"), atrodas valsts ziemeļos pie ASV robežas un Kalifornijas līča piekrastē, administratīvais centrs - Ermosiljo, platība - 179516 kvadrātkilometru, 2394900 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tabasko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tabasko Valsts ("Tabasco" / "Estado Libre y Soberano de Tabasco"), administratīvais centrs - Viljaermosa, platība - 24747 kvadrātkilometri, 1990000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tamaulipasa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tamaulipasas Valsts ("Tamaulipas" / "Estado Libre y Soberano de Tamaulipas"), administratīvais centrs - Viktorija, platība - 80148 kvadrātkilometri, 3024200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Tlaskala Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Tlaskalas Valsts ("Tlaxcala" / "Estado Libre y Soberano de Tlaxcala"), platība - 3997 kvadrātkilometri, 1068200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Dienvidu Lejaskalifornija Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Dienvidu Lejaskalifornijas Valsts ("Baja California Sur" / "Estado Libre y Soberano de Baja California Sur"), administratīvais centrs — Lapasa, platība — 73943 kvadrātkilometri, 512170 iedzīvotāju (2005. g.).
- Sanluisa Potosi Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Sanluisas Potosi Valsts ("San Luis Potosi" / "Estado Libre y Soberano de San Luis Potosi"), platība — 61165 kvadrātkilometri, 2410400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Verakrusa de Ignasio de la Ljave Meksikas pavalsts — Brīvā un Suverēnā Verakrusas de Ignasio de la Ljaves Valsts ("Veracruz de Ignacio de la Llave" / "Estado Libre y Soberano de Veracruz de Ignacio de la Llave"), administratīvais centrs — Halapa, platība — 71856 kvadrātkilometri, 7110200 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mičoakana de Okampo Meksikas pavalsts, Brīvā un Suverēnā Mičoakanas de Okampo Valsts ("Michoacan de Ocampo" / "Estado Libre y Soberano de Michoacan de Ocampo"), administratīvais centrs - Morelija, platība - 58667 kvadrātkilometri, 3966000 iedzīvotāju (2005. g.).
- MXN Meksikas peso; Meksikas Savienoto Valstu valūtas kods, sīknauda - sentavo.
- Meksika Meksikas Savienotās Valstis - valsts Ziemeļamerikas dienvidos ("México"), platība - 1953162 kvadrātkilometri, 112468850 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Mehiko, administratīvais iedalījums - 31 pavalsts un 1 federāls distrikts, ziemeļos robežojas ar ASV, dienvidos - ar Belizu un Gvatemalu, austrumu krastus apskalo Karību jūra un Meksikas līcis, rietumu - Klusais okeāns.
- Melburna Melberna - pilsēta ASV.
- Melderīšu upe Melderupīte, Vaidavas augšteces labā krasta pieteka.
- Ķerupīte Melderupītes kreisā krasta pieteka Virešu pagastā, augštece Gaujienas pagastā, nelielā posmā arī šo pagastu robežupe; Tērupīte.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- Meliļa Melilja, Spānijas autonoma pilsēta Vidusjūras Āfrikas piekrastē.
- Melilja Meliljas autonomā pilsēta - atrodas Āfrikas ziemeļos ("Melilla" / "Ciudad Autonoma de Melilla"), Spānijas anklāvs Vidusjūras dienvidu krastā, ko no sauszemes ietver Marokas teritorija, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- mellenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus"), melleņu cers; arī melleņu audze.
- cūcenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- cūcene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- gailene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- glāzenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melines Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellanāji Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellanes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melleņi Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellenīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellenītes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melles Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melline Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- mellines Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melmenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melmene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnenīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīca Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīcas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīce Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīdza Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīdzājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīga Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīgas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melniņas Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnine Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melninis Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnis Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- melnīte Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- silene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- sustrenes Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- zilenājs Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- zilene Mellenes ("Vaccinium myrtillus").
- Mellīša ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Mellīšu ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- melnais kungs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- melnais vīrs Melnais 2; viens no Velna segvārdiem; arī kaitētājs gars.
- upis Melnuļu dzimtas Vaboļu ģints.
- Melnupīte Melnupe, Avīknes pieteka Vītiņu pagastā.
- Likvertenu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštecē arī Vecsaules un Codes pagasta robežupe, garums — 4 km; Likvertene.
- Rīkanu strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, augštece Skaistkalnes pagastā, garums — 18 km, kritums — 23 m; Rīkonu strauts; Rīkena.
- Žūru strauts Mēmeles labā krasta pieteka Bauskas novada Vecsaules pagastā, garums - 9 km.
- Saules strauts Mēmeles labā krasta pieteka Skaistkalnes pagastā; Vecsaule.
- Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera.
- Lielais mēris mēra epidēmija 18. gs. sākumā, sākās 1707. g. Ungārijā, 1709. g. izplatījās Polijā, 1710. g. janvārī konstatēti pirmie saslimšanas gadījumi Kurzemē, Liepājas apkārtnē, 1710. g. vasarā izplatījās arī Vidzemē, dažos apvidos dzīvi palikuši 4-16% iedzīvotāju.
- Mehrhof Mēra muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mēra pagastā.
- Vecpirogova Mērdzenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpiragova" nosaukuma variants.
- Viļumupe Mergupes kreisā krasta pieteka Zaubes pagastā; Saliņupīte; Viluma.
- Mērtertidvila Mērtirtidvila, pilsēta Lielbritānijā, Velsā.
- GeV Mērvienības gigaelektronvolts apzīmējums; miljards elektronvoltu (ASV BeV).
- Metakshof Mētaga muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Tūjas pagastā.
- lirīdas Meteoru plūsma ar radiantu Liras zvaigznājā. Novērojamas 7. -26. IV; aktivitātes maksimums 23. IV (~10 meteoru stundā); saistītas ar 1861. g. I komētu.
- jumpers Metodisti Velsā, kas Dievu lūdza lecot un dejojot pēc Dāvida parauga.
- Westhof Meža muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Limbažu pagastā.
- vaivodieši Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vaivodi" iedzīvotāji.
- Vylkōji Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Vilkāji" nosaukums vietējā izloksnē.
- Mežupīte Mežupe, Vadakstes pieteka.
- Miežupe Mežupe, Vadakstes pieteka.
- Mīļuma Miegupītes kreisā krasta pieteka Kauguru pagastā, nelielā posmā arī Cēsu un Valmieras novada robežupe; Mīļumupe.
- Bēkurupīte Miegupītes kreisā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
- Velniņupīte Miegupītes labā krasta pieteka Mārsnēnu pagastā; Pienotavas grāvis; Velniņupe.
- Adzele Miegupītes labā krasta pieteka Valmieras novada Kauguru pagastā.
- miongi Miengi - tauta Vjetnamā.
- Vecgulbene Miests 1920.-1928. g., kas izveidojās Vecgulbenes muižas ("Alt-Schwanenburg") teritorijā.
- mikipele Mikimauss - amerikāņu animācijas filmu producenta Volta Disneja radīts tēls - pelēns Mikijs.
- Mikronēzija Mikronēzijas Federatīvās Valstis - valsts Klusā okeāna rietumos ("Federated States of Micronesia"), platība - 700 kvadrātkilometru, 107154 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Palikira, administratīvais iedalījums - 4 štati.
- Palikira Mikronēzijas Federatīvo Valstu galvaspilsēta (angļu val. "Palikir"), atrodas Ponpejas salā, 7300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Āberdaiglēde Milfordheivena, pilsēta Velsā, Lielbritānijā, tās nosaukums velsiešu valodā (_Aberdaugleddau_).
- militārais līdzsvars militāra stratēģiskā doktrīna aukstā kara laikā: superlielvalstīm ASV un PSRS bija līdzīgs bruņojums, un abu valstu kodolieroču arsenāls atturēja pretējo pusi no uzbrukuma, jo pastāvēja risks, ka pati uzbrucēja valsts varētu tikt iznīcināta.
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- 1. pasaules karš militāri konflikti Eiropā 1914.-1918. g. (no 1917. g. piedalījās arī ASV).
- reihsbanner Militarizēta labējo sociāldemokrātu organizācija Vācijā 1924.-1933. g., kuras darbība bija vērsta pret monarhistu reakciju un fašistisko teroru; pēc fašistu nākšanas pie varas organizācija tika likvidēta.
- Ziemeļlatvijas brigāde militārs formējums Latvijas Brīvības cīņu laikā, dibināts 1919. g. 31. martā Tērbatā, tajā tika iekļautas latviešu militārās vienības, ko saskaņā ar Latvijas un Igaunijas valdības vienošanos sāka komplektēt Pērnavā, Tallinā un Tērbatā, bija pakļauta Igaunijas armijas vadībai; 1919. g. 19. jūlijā Rīgā to pārformēja par Latvijas armijas Vidzemes divīziju.
- Neuhall Mīlītes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Bauņu pagastā.
- Jaunpagasta dīķis Miltiņu dīķis Virbu pagastā.
- Milzara Milzava, Valgales pieteka.
- minokss Miniatūrs fotoaparāts, kuru 1937.-1944. g. ražoja rūpnīcā VEF Rīgā, sava laika smalkmehānikas meistardarbs.
- jonizācijas potenciāls minimālā enerģija, kas nepieciešama, lai elektronu atrautu no atoma vai molekulas; parasti izsaka elektronvoltos (eV).
- Mineraļnije Vodi Miņeraļnije Vodi, pilsēta Krievijā.
- šeols Mirušo valstība (Vecās Derības izpratnē).
- Vārniņa Misas labā krasta pieteka Vecumnieku novadā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārnupe; Vārna.
- Zvirgzde Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, augštece Birzgales pagastā, garums - 30 km, kritums - 22 m; Zvirgzda; Zvirgzdupe.
- Vārnupe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, garums - 17 km, kritums - 20 m; Vārna; augštecē Vārniņa.
- Taļķe Misas labā krasta pieteka Vecumnieku pagastā, izteka Valles pagasta nomalē, augštece Birzgales pagastā, garums - 34 km, kritums - 38 m.
- Misūri Misisipi lielākā pieteka ASV (angļu val. "Missouri"), garums - 4740 km, sākas Klinšu kalnos 1220 m vjl., satekot Džfersonai, Madisonai un Gelatinai, Montānas štata dienvidaustrumu daļā.
- Misisipija Misisipi, štats ASV dienvidos.
- martinisti Mistiska sekta, XVIII gadsimtenī dibināta.
- Agartha Mistiskais apslēptais Zemes centrs, kurā slēpjas visu mūsu laikmeta cilvēku ciltstēva un likumdevēja Vaivasvati tiešo pēcnācēju mantojums.
- Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km.
- Jeloustona Misūri labā krasta pieteka ASV (angļu val. "Yellowstone"), garums - 1080 km, sākas Klinšu kalnos, Vaiomingā, augštecē līdz 360 m dziļi kanjoni ar ūdenskritumiem, šķērso Montānu, ieteka Misūri Ziemeļdakotā.
- Milka Misūri pieteka ASV un Kanādā (angļu val. "Milk"), garums - 1173 km, sākas Klinšu kalnos.
- Misūrija Misūri, štats ASV.
- demiurgs Mitoloģisks tēls, kas rada pasaules un Visuma elementus, kā arī kultūras objektus un cilvēkus, viņa darbība ir līdzīga amatnieka darbam.
- selva Mitrs, pirmatnējs tropu mežs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā).
- Alabama Mobilas kreisā satekupe ASV dienvidaustrumu daļā, garums 569 km (kopā ar Kūsu 933 km), veidojas satekot Kūsai un Talapūsai.
- džailo Modernā tūrisma paveids Vidusāzijā, kas sniedz iespēju cilvēkiem aizbēgt no civilāzijas un padzīvot nomadnieku jurtās gandrīz pirmatnējos apstākļos - vismaz bez elektrības un mobilajiem sakariem.
- deģeneratīvā māksla modernās mākslas apzīmējums nacistiskajā Vācijā.
- flapper Modernas, brīvas jaunavas apzīmējums ASV.
- dadaisms modernistisks novirziens Rietumeiropas (gk. Francijas un Vācijas) literatūrā un mākslā (20. gadsimta desmitajos un divdesmitajos gados), kuram raksturīga jebkuru estētisko vērtību noliegšana un patvaļas absolutizēšana daiļradē.
- Modesta Modesto, pilsēta ASV, Kalifornijā.
- Mohden Modu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Puzes pagastā.
- Taronhajavagons Mohoku un irokēzu (ASV Oklahoma, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - demiurgs, medību aizgādnis; zemes tumsas un nāves dievietes Ataencikas mazdēls.
- paralla Moldāvijas un Valahijas monēta līdz 2. pasaules karam; līdz 1867. g. vienāda ar 1/40 lejas, vēlāk 1/100 lejas.
- Monako Monako Firstiste - valsts Eiropas dienvidos (fr. val. "Monaco"), atrodas Vidusjūras krastā, Piejūras Alpu nogāzē (lielākais augstums - 140 m virs jūras līmeņa), Platība - 2 kvadrātkilometri, 33000 iedzīvotāju (2010. g.), pēc Vatikāna otrā mazākā neatkarīgā valsts pasaulē, robežojas ar Franciju un Vidusjūru.
- padišahs Monarha tituls dažās Tuvo un Vidējo Austrumu zemēs; persona, kam ir šāds tituls.
- Ndu Monkhmeru (Vjetnama) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kas pazemes pasaulē radījis uguni, cilvēkus un akmens darbarīkus, un kad cilvēki iznāca virszemē viņš tiem devis arī vēršus, cūkas un vistas.
- karataji Mordviešu etnogrāfiska grupa Krievijā, Tatarstānas Republikā, Volgas labajā krastā.
- Bežaņicu augstiene morēnu pauguraine Krievijā, Pleskavas apgabala vidienē, Lovates un Veļikajas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 338 m.
- Konošas augstiene morēnu pauguraine Krievijas Arhangeļskas apgabala dienvidrietumos un Vologdas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu Dvinas un Oņegas baseina ūdensšķirtne, augstums - līdz 244 m.
- Maskavas augstiene morēnu pauguraine no Vorjas un Maskavas augšteces rietumos līdz Kolokšas augštecei austrumos, Krievijas Maskavas un Vladimiras apgabalā, garums — >300 km, augstums — līdz 310 m.
- hārlejs Motociklu marka, ko ražo uzņēmums "Harley-Davidson", kuru 1903. gadā nodibināja tolaik vēl pavisam jaunie amerikāņi Viljams Hārlijs un Arturs Deividsons.
- Kļockys Mozuos Kļockys - Vaboles pagasta apdzīvotās vietas "Mazās Kļockas" nosaukuma variants.
- craniata Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms.
- craniota Mugurkaulnieku "Vertebrata" nosaukuma sinonīms.
- Harpsunda Muiža Sēdermanlandē ("Harpsund"), 13 km uz ziemeļrietumiem no Flēnas, Zviedrijā, ko K. A. Vikanders 1952. g. ar testamentu novēlēja valstij kā premjerministra atpūtas un reprezentācijas rezidenci.
- Vecauces muiža muiža, uz kuras zemes, izveidojās Vecauces miests un vēlāk Auces pilsēta, ziņas par to ir ap 1616. gadu.
- Bīriņu muiža muižas ēku komplekss Limbažu novada Vidrižu pagastā, ansambli veido Bīriņu pils (celta 1857.-1860. g.), pārvaldnieka māja (1801. g.), kalpu māja (ap 1870. g.), zirgu staļļi un kalpu dzīvojamās mājas (19. gs. 2. p.), ūdensdzirnavas (1850. g.), ūdenstornis (ap 1870. g.) un sanākšanas nams (1805. g.).
- Adamovas muiža muižas ēku komplekss Rēzeknes novada Vērēmu pagasta Adamovā, no kura līdz mūsu dienām saglabājusies eklektisma stilā celtā pārvaldnieka māja (19. gs. 2. puse), kalpu māja (19. gs. beigas), dažas saimniecības ēkas, kas stipri pārbūvētas, un ainavu parks (platība 5,4 ha).
- kvartnieks Muižas kalps Vidzemē pirms Pirmā pasaules kara (pelnīja kvartu dienā, t. i. 1/4 rubļa jeb 25 kapeikas).
- apriņķa deputāts muižniecības vēlēta amatpersona Vidzemē, katrā apriņķī ievēlēja 3 šādus deputātus, kas bija muižniecības (bruņniecības) konventa locekļi un veidoja atsevišķu Vidzemes landtāgā apspriežamo jautājumu iepriekšēju pārbaudi; piedalījās arī apriņķa rekrūšu iesaukšanas komisiju darbā.
- haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā).
- junkurs muižnieku dēls Prūsijā, vēlāk tā sauca konservatīvos muižniekus, dižciltīgos virsniekus un lielos zemes īpašniekus Vācijā, un šis nosaukums ieguva nievājošu nokrāsu.
- mājas pārmācība muižnieku tiesības sodīt savu dzimtcilvēku. Latvijas vēstures avotos minēta 16. gs.; zviedru valdība ar 1632. g. rīkojumu to akceptēja; 1765. g. 12. aprīļa lēmums sodu ierobežoja ar 20 pāriem rīkšu; 1804. g. Vidzemes zemnieku likums sodu ierobežoja, bet pilnīgi to atcēla 1865. g.
- Mojahn Mujānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Mujānu pagastā.
- Velsena Municipalitāte Nīderlandē ("Velsen"), Ziemeļholandes provincē, ietver Velsenas-Nordas pilsētu Ziemeļjūras kanāla ziemeļu krastā un vairākas pašvaldības gk. uz dienvidiem no kanāla, 67700 iedzīvotāju (2017. g.).
- Unifikātu baznīca mūnisti - reliģiska sekta, ko 1954 nodibināja dienvidkorejietis Sun Mjung Mūns (dz. 1920), kopš 1972 darbojas ASV; mācībā apvienoti kristietības un daoisma priekšstati; lielu nozīmi piešķir laulības institūtam.
- Lielā Valahija Muntenija, Valahijas austrumu daļa.
- Vacumnīki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vecumnieki" bijušais nosaukums.
- Vidsala Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" bijušais nosaukums.
- Vydsola Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Vidsola" nosaukums latgaliski.
- Mūrmuižas ūdenskrātuve Mūrmuižas dzirnavezers Vilces pagastā.
- Ziedkalnes ūdenskrātuve Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
- Ziedkalnes dzirnavezers Mūrmuižas ūdenskrātuve Vilces pagastā.
- virzienskava Mūrnieka darbarīks virzienauklas piestiprināšanai. V-as aso galu ievieto horizontālajā šuvē, pie otra gala piestiprina virzienauklu.
- Mūrnieks Mūrnieku ezers Vecpiebalgas pagastā.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā.
- Muhremois Mūru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Kauguru pagastā.
- Kalnciema pagasta teritorija mūsdienās sastāda 2106,8 ha, bet 1935. g. bija 18220 ha, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Kalnciema pagasta teritorijas lielākā daļa iekļauta tagadējā Valgundes un Babītes pagastā, neliela daļa Salas un Slampes pagastā.
- felonija Mūsdienu Anglijas tiesībās un ASV krimināltiesībās - jebkurš smags noziegums.
- ekselence Mūsdienu Latvijā šo uzrunu piemēro Valsts un Ministru prezidentam, ārlietu ministram un Latvijas vēstniekiem ārzemēs, kā arī ārvalstu vēstniekiem Latvijā.
- lakvjeti Mūsdienu vjetnamiešu senči, kas dzīvoja Centrālajā Vjetnamā un Z-Vjetnamā 3. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē.
- krīks muskogu valodā runājošas indiāņu ciltis ASV dienvidaustrumos, dzīvoja gk. Džordžijas un Alabamas štatos, XIX gs. 30. gados pārvietoti uz Oklahomu.
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
- Albertīna Muzejs Vīnē ("Albertina; Graphische Sammlung Albertina") ar vienu no pasaulē lielākajiem zīmējumu, akvareļu un grafikas krājumiem, dibināts 1768. g.
- atbalss efekti muzikāli efekti (angļu "Venetian polychoral style"), ko Venēcijā, Sv. Marka katedrālē panāca ar diviem koriem un diviem ērģelniekiem.
- makja Mūžam zaļš cietlapju krūmājs Vidusjūras apgabalā.
- makviss Mūžzaļo cietlapju krūmu, dzeloņkrūmu un zemu koku audzes silikātaugsnēs mežu izcirtumu vietās Vidusjūras piekrastē; vietējais nosaukums Itālijā - mačija, Spānijā - matorāls, Ziemeļamerikā - čaparels, Dienvidamerikā - espināls, Austrālijā - skrebs.
- Nabben Nabes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Nabes pagastā.
- amerikāņi Nācija, Amerikas Savienoto Valstu pamatiedzīvotāji; izveidojusies, saplūstot angļu, skotu, īru, franču, vāciešu un citu tautu ieceļotāju pēctečiem.
- jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti.
- khmeri Nācija, Kambodžas (Kampučijas) pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Vjetnamā, Taizemē, runā khmeru val., ticīgie - budisti, daļa kalnu khmeru saglabājuši tradicionālos ticējumus.
- kolumbieši Nācija, Kolumbijas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Venecuēlā un ASV, runā spāņu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- frankokanādieši Nācija; dzīvo gk. Kanādā, Kvebekas prov., ASV, runā franču valodā, ticīgie - katoļi.
- NBA Nacionālā Basketbola asociācija - ASV profesionālā basketbola organizācija (angļu "National Basketball Association").
- NLM Nacionālā Medicīnas bibliotēka (ASV) (angļu "National Medicine Library").
- Ailrojalas nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Isle Royale National Park_), ietver Ailrojalas salu un teritoriju ap to.
- Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals.
- Vanuāza nacionālais parks nacionālais parks Francijas Dienvidaustrumu daļā ("Vanoise"), Vanuāza kalnu masīvā, Savojas Alpos, starp Izēras un Arkas ieleju, platība - 565,6 kvadrātkilometri, dibināts 1963. g., augstums - līdz 3681 m.
- Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi.
- Brekonbīkonsu nacionālais parks nacionālais parks Lielbritānijā ("Brecon Beacons"), Velsas dienvidaustrumos, platība - 1333,8 kvadrātkilometru, dibināts 1957. g., aizņem Kembrianu kalnu sarkanā smilšakmens masīvu (augstums - līdz 887 m vjl.), korē augstie kūdras purvi, virsāji, nogāzēs un ielejās meži.
- Sloviņas nacionālais parks nacionālais parks Polijas ziemeļu daļā, Baltijas jūras piekrastē, dibināts 1967. g., sekli lagūnu ezeri - Lebsko ezers (7440 ha) un Gardno ezers (2470 ha), 32 km gara kāpu josla, kūdrāji, lielākās ceļojošās kāpas Viduseiropā (650 ha, līdz 38 m augstas), 2 km platā frontē virzās uz austrumiem (8-10 m gadā).
- Agvaro-Gvarikito nacionālais parks nacionālais parks Venecuēlā (_Aguaro-Guariquito, Parque Nacional_), Gvariko štatā.
- NRC Nacionālais rehabilitācijas centrs (NRC "Vaivari").
- NHLBI Nacionālais Sirds, asins un plaušu institūts (ASV) (angļu "National Heart Blood Lung Institute").
- NCI Nacionālais Vēža institūts (ASV) (angļu "National Cancer Institute").
- NDP Nacionālās drošības padome (ASV).
- dolarizācija Nacionālās valūtas oficiāla vai neoficiāla aizstāšana ar ASV dolāriem.
- NIH Nacionālie veselības institūti (ASV) (angļu "National Institutes of Health").
- gārvisms Nacionālistisks virziens ASV nēģeru kustībā 20. gs. ar lozungu "Atpakaļ uz Āfriku!".
- SA Nacionālsociālistiskās partijas pusmilitāras kaujas vienības Vācijā 1921.-1945. g. (vācu "Sturmabteilung" - triecienvienība).
- Kurzemes cietoksnis nacionālsociālistiskās Vācijas armiju grupas kontrolētā Kurzemes daļa no 1944. g. oktobra līdz 1945. g. maijam, abās pusēs kaujās piedalījās arī no Latvijas iedzīvotājiem sakomplektētas vienības.
- triecienvienība Nacionālsociālistiskās vācu strādnieku partijas pusmilitāra teroristiska vienība (viena no daudzām) Vācijā 1921.-1945. g.
- Luftwaffe nacistiskās Vācijas gaisa karaspēks.
- ERN Nakfa; Eritrejas Valsts valūtas kods, sīknauda - cents.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- Namdina Namdiņa, pilsēta Vjetnamā.
- Namībija Namībijas Republika - valsts Āfrikas dienvidrietumos ("Namibia"), 824292 kvadrātkilometri, 2128400 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Vindhūka, administratīvais iedalījums - 13 reģionu, robežojas ar Angolu, Bostvanu un Dienvidāfrikas Republiku, apskalo Atlantijas okeāns.
- Namīra Namīras province - viena no Beļgijas provincēm, ietilpst Valonijas reģionā, platība - 3664 kvadrātkilometri, 456000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demokrātupīte Nātrenes augšteces labā sateka Valmieras novada Skaņkalnes pagastā.
- ASV dolārs naudas pamatvienība ASV, kas tiek izmantota arī Austrumtimoras Demokrātiskajā Republikā, Britu Indijas Okeāna Teritorijā, Britu Virdžīnu Salās, Ekvadoras Republikā, ASV Guamas Teritorijā, Māršala Salu Republikā, Mikronēzijas Federatīvajās Valstīs, Palau Republikā, Puertoriko Sadraudzībā, Tērksas un Kaikosas Salās, Ziemeļu Marianas Salās, kā arī paralēli ar vietējām valūtām Haiti Republikā, Panamas Republikā un Salvadoras Republikā.
- dolārs Naudas vienība (Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- marka Naudas vienība (Bosnijā-Hercegovinā; Vācijā un Somijā līdz 2002. g. 1. janvārim); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- reihsmarka Naudas vienība (Vācijā no 1924. gada līdz 1948. gadam); attiecīgā naudas zīme, monēta.
- nakfa Naudas vienība Eritrejas Valstī, sīknauda - cents.
- kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea.
- tala Naudas vienība Samoa Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - sene.
- ostnauda Naudaszīmes un monētas Vācijas karaspēka okupētajos Krievijas rietumu apgabalos 1. pasaules kara laikā, kas Latvijā bija likumīgs maksāšanas līdzeklis līdz 1920. g. 18. martam.
- Vasaraudziškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasargeliškys Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants latgaliski.
- Vasaraudziškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vasargeliškas Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vasargelišķi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vasargeliški" nosaukuma variants.
- Vacpiļs Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecpils" nosaukums latgaliski.
- Vecie Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukuma variants.
- Vacī Stropi Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Vecstropi" nosaukums latgaliski.
- viļuši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Viļuši" iedzīvotāji.
- Lauku celtnieks Naujenes pagasta apdzīvotās vietas “Vasarnīcas” bijušais nosaukums.
- Naukschen Naukšēnu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
- Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu.
- Ahsonnutli Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - augstākā dieviete, kas simbolizē pārmaiņas dabā un kas radījusi dienas gaismu, kā arī debesjumu.
- Jeji Navahu (ASV dienvidrietumi) mitoloģijā - gari - demiurgi.
- Detvelija Nāves ieleja ("Death Walley") Mohaves tuksneša ziemeļos, ASV.
- Nādora Nāzūra, pilsēta Marokas ziemeļaustrumos, osta Vidusjūras krastā, 161700 iedzīvotāju (2014. g.).
- NVS Neatkarīgo Valstu Sadraudzība.
- ajāti Nebūtība, Vēdantas pamatdogmāts.
- Nečesa Nečisa, upe ASV.
- Saules kalni nedaudz lokveidīga reljefa kāpe Viduslatvijas zemienē, Siguldas novada Allažu pagastā, garums — \~ 4 km, relatīvais augstums vietām sasniedz vairākus desmitus metru, absolūtais augstums — 57 m vjl.
- sabats Nedēļas septītā diena (sestdiena), kas Vecajā Derībā ir noteikta atpūtai.
- afroamerikāņi Negroīdās rases ASV iedzīvotāji, kuru senči cēlušies no Āfrikas.
- njam-njami Nēģeru cilts Vidusāfrikā apvidū pie Ubangi upes (Kongo pieteka) iztekas, sarkanbrūnu ādas krāsu.
- Neienštate Neienštate pie Koheres - pilsēta Vācijā ("Neuenstadt am Kocher"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lapsiņa neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Vulpecula", saīsinājums "Vul") Piena Ceļā uz dienvidiem no Gulbja, Latvijā redzams vasarā; spožākā zvaigzne Lapsiņas α sasniedz tikai 4,4. zvaigžņlielumu.
- Calathea pseudoveitchiana neīstā Veiča kalateja.
- aukstie neitroni neitroni, kuru enerģija ir 0,0001-0,005 eV, tos parasti iegūst palēninot ātros neitronus.
- ātrie neitroni neitroni, kuru enerģija lielāka par 100 keV.
- lēnie neitroni neitroni, kuru kinētiskā enerģija ir mazāka par 1 eV.
- Nevērta Neivardes grāvis, Ventas pieteka.
- Vudstoka Neliela apdzīvota vieta ASV ("Woodstock") uz ziemeļrietumiem no Ņujorkas, kuras tuvumā (Betelā) 1969. gada 15.-17. augustā notika viens no pasaulē visvairāk daudzinātiem rokfestivāliem, kas pulcēja ap 450000 rokmūzikas un hipijiskā dzīvesveida piekritēju no visas Amerikas.
- Strazdes pagasta teritorija neliela daļa pagasta pirmskara teritorijas tagad ir pievienota Laucienes pagastam, nedaudz mainījusies robeža ar Virbu pagastu.
- Robežnieku pagasta teritorija neliela daļa pirmskara Robežnieku pagasta teritorijas pievienota tagadējam Indras pagastam; līdz 1920. g. teritorija bija iekļauta Vitebskas guberņā.
- pirkstiņbaterija Neliela izmēra pirkstveida baterija, parasti AA vai AAA tipa 1,5 V elektrobarošanas elements.
- kibitka Neliela māla kleķa vai nededzinātu ķieģeļu māja (Vidusāzijā).
- Akosombo Neliela pilsēta Ganas dienvidu daļā, Voltas upes krastā, kur šaurā ielejā ir uzcelta HES uz Voltas upes.
- Tagomaga Neliela sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- osuārijs Neliela tvertne mirušā kaulu glabāšanai; tādu lietoja zoroastrieši Irākā, Palestīnā, Ēģiptē, Vidusāzijā.
- šķēpnesis Neliela zobkarpveidīgo kārtas zivs (Vidusamerikā, Dienvidamerikā), kuras vīrišķajam īpatnim ir šķēpveida aste.
- vabolīte Neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen", kā arī daži citi uzņēmumi, pēc šīs firmas licences.
- vabole neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen".
- feluka Neliels buru kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- Mazais Vipēdis neliels ezers Dobeles novada Zebrenes pagastā, blakus Vipēdim, platība — 2,6 ha, garums un platums — \~200 m.
- manuls neliels kaķu dzimtas plēsējs ("Otocolobus manul"), apdzīvo Centrālāzijas stepes no Irānas līdz Ķīnai, ieskaitot Aizkaukāzu un Vidusāziju; tā dzīves vidi apdraud to medīšana kažokādas dēļ, kā arī barības avotu — svilpējzaķu un murkšķu populāciju samazināšanās.
- feluka Neliels motorizēts delfīnu zvejas kuģis Vidusjūrā, Melnajā jūrā un Kaspijas jūrā.
- Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
- vakārija Neļķu dzimtas ģints ("Vaccaria"), viengadīgs lakstaugs ar rožainiem ziediem skrajās vairogveida ziedkopās, ļoti vērtīgs lopbarības augs, 1 suga.
- sveķene Neļķu dzimtas ģints ("Viscaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar šaurām lapām, sarkaniem ziediem un lipīgu kātu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- hologēns Nemetāls, vienvērtīgs periodiskās sistēmas VII grupas ķīmiskais elements (fluors, hlors, broms, jods, astats), kas ar metālu veido sāli.
- cetīdas Nepastāvīga meteoru plūsma ar radiantu Valzivs zvaigznājā.
- Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē).
- Sokaža Neretas labā krasta pieteka Vīpes pagastā.
- viņaucieši Neretas novada Pilskalnes pagasta apdzīvotās vietas "Viņaukas" iedzīvotāji.
- Vīpe Neretas pietekas Odzes lejteces paralēls nosaukums Mežāres un Vīpes pagastā.
- monocerotīdas Nestabila meteoru plūsma ar radiantu Vienradža zvaigznājā; 1935. g. 21.-22. novembrī bija novērojami \~2000 meteoru stundā.
- veitenieki Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Veiti" iedzīvotāji.
- Vorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukuma variants.
- Vuorkavīši Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vārkavieši" nosaukums latgaliski.
- Vyngri Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Vingri" nosaukums latgaliski.
- nigers Nicinoša forma, ko lieto rasisti, uzrunājot nēģerus vai runājot par tiem (parasti ASV).
- dago Nicinoša spāņu, itāliešu, portugāļu vai latīņamerikāņu iesauka, gk. ASV.
- Antiļas Nīderlandes Antiļas - Nīderlandes īpašums ("de Nederlandse Antillen"), sastāv no divām salu grupām Vestindijā: Kirasao, Bonaire un Aruba, netālu no Venecuēlas krastiem un Sintestatiusa, Saba un Senmartēna uz austrumiem no Puertoriko, kopējā platība - 800 kvadrātkilometru, \~197000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Vilemstade (Kirasaro); no 2010. g 10. oktobra izvaiedotas divas neatkarīgas valstis Nīderlandes Karalistes sastāvā - Kirasao un Sintmartēna.
- ANT Nīderlandes Antiļas, Nīderlandes valdījuma Vidusamerikā kods.
- Nīderlandes Antiļas Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija (hol. val. "Nederlandse Antillen"), Mazajās Antiļu salās, platība - 800 kvadrātkilometru, 228700 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Vilemstade (Kirasao salā), administratīvais iedalījums - 5 salas.
- Aruba Nīderlandes autonoma aizjūras teritorija Vidusamerikā, Karību jūrā, Mazo Antiļu salu grupā, administratīvais centrs - Oranjestade, vulkāniskas izcelsmes salas (augstums - līdz 188 m), 100000 iedzīvotāju (2007. g.), patstāvīga kopš 1996. g.
- Nīderlande Nīderlandes Karaliste - valsts Rietumeiropā (nīderlandiešu valodā "Nederland"), galvaspilsēta - Amsterdama, valdības mītne - Hāga, platība - 41865 kvadrātkilometri, 16716000 iedzīvotāju, administratīvais iedalījums - 12 provinču, valsts atrodas Viduseiropas līdzenumā, vidējais augstums - 20-30 m virs jūras līmeņa, bet 40% teritorijas atrodas zem jūras līmeņa (polderi), robežojas ar Vāciju un Beļģiju, kā arī ar Ziemeļjūru.
- piedzimtā mezoblastiskā nefroma nieres audzējs, kas līdzīga Vilmsa audzējam ("tumor Wilmsi"); rodas agrā bērnībā, lielāka infiltrācija apkārtējos audos nekā klasiskajā Vilmsa audzēja gadījumā.
- Blomupe Nigra - Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā.
- Mutulīte Nigras kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Blomes pagastā, augštece Brantu pagastā, garums - 26 km, kritums - 152 m, lejtecā \~1,5 km ir Smiltenes un Valmieras novada robežupe.
- varmsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Varmsāta" iedzīvotāji.
- vormsātnieki Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" iedzīvotāji.
- Vormsāti Nīkrāces pagasta apdzīvotās vietas "Vormsāte" neprecīzs nosaukuma variants.
- Viktorijas Nīla Nīlas augšteces posms no Viktorijas ezera līdz Alberta ezeram, tek cauri Kjogas ezeram.
- Niriņa ezers Nirītis, ezers Vērēmu pagastā.
- viļumieši Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Viļums" iedzīvotāji.
- Kurns Nivhu (Sahalīnas ziemeļi) mitoloģijā - Visuma saimnieks, kurš radījis zemi, upes un mežus, apbraukājot Visumu briežu pajūgā.
- niam-niam Njam-njami - nēģeru cilts Vidusāfrikā.
- mauzers No 1874. gada Mauzera fabrikā Virtembergā pagatavoti šaujami rīki, galvenā kārtā automātiskas pistoles; mauzeris.
- mafura No auga "Trichilia emetica Vahl." augļiem iegūti iedzelteni tauki, ko lietoja ziepju fabrikācijai un sveču rūpniecībā.
- puzuris No dabas materiāliem, parasti salmiem, veidots rotājuma priekšmets telpu (piemēram, griestu) dekorēšanai; Visuma simbols.
- timeo Danaos et dona ferentes no danajiem [grieķiem] baidos, pat ja tie veltes nes (vārsma no Vergilija "Eneīdas").
- e pluribus unum no daudziem viens (ASV valsts devīze).
- Raņķu pagasta teritorija no pirmskara teritorijas pagastā palikusi tikai Ventas kreisā krasta teritorija, kurai pievienota neliela platība no bijušā Skrundas pagasta, bet labā krasta teritorija iekļauta tagadējā Skrundas pagastā, kā arī Vārmes pagastā un Saldus novada Zirņu pagastā.
- sokoli No slāviem pārņemts vārds Vanagu organizācijai.
- Lielais Ķīnas mūris nocietinājuma siena Ķīnas ziemeļos, celtniecība sākta IV gs. p. m. ē., nostiprināts un papildināts līdz XV gs., kopējais garums \~5000 km (pilnīgi nav saglabājies), augstums — 6,6 m (ar uzzobjiem līdz 8-10 m), platums — 6,5 m (pamatā) — 5 m (augšā), ik pēc dažiem simtiem m — sargtorņi, pēc 10 km — novērošanas un signālu torņi, kalnu pārkāpēs — cietokšņi.
- ezermītne Nocietināta dzīvesvieta ezera salā vai sēklī no akmens laikmeta, kā arī vēlāk Vācijas, Īrijas, Igaunijas, Latvijas teritorijā (izpētīta Āraišu ezerpils).
- laide Nodeva ar ko zviedru laikos Vidzemē saimnieki atpirkās no klaušām; leida.
- Viļānu novads nodibināts 2009. g. bijušā Rēzeknes rajona rietumu daļā, ietvēra Viļānu pilsētu, Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagastu, 2021. g. iekļauts Rēzeknes novadā.
- Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Kuldīgas novads nodibināts 2009. g. ietverot Kuldīgas pilsētu, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Padures, Pelču, Rendas, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, 2021. g. pievienoti Alsungas, Nīkrāces, Raņķu, Rudbāržu un Skrundas pagasti, kā arī Skrundas pilsēta, robežojas ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus un Dienvidkurzemes novadu.
- Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu novads nodibināts 2009. g. ietverot Talsu un Valdemārpils pilsētu, Abavas, Ārlavas, Balgales, Ģibuļu, Īves, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Sabiles, Stendes, Strazdes, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, 2021. g. reformā pievienota Sabiles un Stendes pilsēta, kā arī Dundagas, Kolkas, Mērsraga un Rojas pagasts, robežojas ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils novadu, apskalo Baltijas jūra un Rīgas jūras līcis.
- Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Valkas novads nodibināts 2009. g. kā daāla no bijušā Valkas rajona, 2021. g. administratīvi teritoriālajā reformā palicis bez izmaiņām, ietver Ērģemes, Kārķu, Valkas, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojas ar Sniltenes un Valmieras novadu, kā arī ar Igauniju.
- Aizputes novads nodibināts 2009. g. Kurzemē, sastāvēja no Aizputes pilsētas un Aizputes, Cīravas, Kalvenes, Kazdangas un Lažas pagasta, robežojās ar Kuldīgas, Skrundas, Vaiņodes, Priekules, Durbes un Pāvilostas novadu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu.
- Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu.
- Smiltenes novads nodibināts 2009. g., sākotnēji ietvēra Smiltenes pilsētu un Bilskas, Blomes, Brantu, Grundzāles, Launkalnes, Smiltenes un Variņu pagastus, 2021. g. reformā pievienots Apes, Drustu, Gaujienas, Raunas, Trapenes un Virešu pagasts, robežojas ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu, Valmieras un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju.
- armijas uzturs nodoklis 17. gs. Vidzemē, ko zemnieki maksāja naudā, ienākumus izlietoja armijas apgādei.
- desmitā tiesa nodoklis baznīcas uzturēšanai; desmitā daļa no iedzīvotāju ienākumiem (ieskaitot medības un zveju); tā ievākta jau senatnē, Bībelē Vecajā Derībā tā traktēta kā Dieva likums; 5. gs. baznīcas tēvi ieviesa desmitās tiesas dievišķo pamatojumu kristietībā, 6. gs. to sāka ievākt no visiem zemnieku ienākumiem, 12.-13. gs. tā ieviesta arī Baltijā, 16. gs. 2. pusē aizstāta ar tā saucamo kunga tiesu; Rietumeiropā to atcēla 18.-19. gs. revolūciju laikā.
- staciņš Nodoklis karaspēka vajadzībām, ko Zviedrijas valdība 17. gadsimtā un Krievijas valdība 18. gadsimtā ievāca no Vidzemes zemniekiem.
- rajati Nodokļu maksātāji zemnieki un pilsētu iedzīvotāji feodālisma laikā (no 9. gs.) Tuvo un Vidējo Austrumu valstīs.
- Pjatigorje Nolaidens līdzenums Priekškaukāzā, Kaukāza Mineraļnije Vodu rajona ziemeļos, Krievijas Stavropoles novadā, vidējais augstums - 600 m, augstākā virsotne - 1402 m (Beštava kalns), 18 izolētu (kupolveida, konusveida u. c. formas) kalnu (lakolīti).
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
- lendlīze Nomas un aizdevumu sistēma, kuras ietvaros 2. pasaules kara laikā sabiedrotās valstis no ASV saņēma bruņojumu, munīciju, stratēģiskās izejvielas u. tml.
- dasapelnīties Nopelnīt sev (ko) papildus. Vairākkārt izdarot pārkāpumus, nopelnīt sodu par tiem.
- Finnmarka Norvēģijas filke, platība - 48618 kvadrātkilometru, 75200 iedzīvotāju (2014. g.), administratīvais centrs - Vadse.
- kveni Norvēģijas somi - etnogrāfiska grupa Norvēģijas ziemeļos (kopš XVI-XVIII gs.), runā norvēģu valodas dialektā, daļa somu valodas dialektā un sāmu valodā, asimilējas ar norvēģiem, ticīgie - luterāņi.
- belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
- Inflantija nosaukums Pārdaugavas hercogistes daļai, kas pēc Altmarkas pamiera (1629. g.) palika Polijai (Poļu Vidzeme, uz austrumiem no Aiviekstes); līdz 20. gs. sākumam - Latgales apzīmējums.
- Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai.
- Konkordijas formula noslēgta evaņģēliksi luteriskās baznīcas ticības atziņas formula; radusies 1577. gadā Bergenes klosterī pie Magdeburgas (Vācijā), tas ir ievērojamāko luteriskās baznīcas teologu kopīgs darbs.
- šors noslēgts beznoteces pazeminājums, sezonāli applūstoša solončaku ieplaka (Vidusāzijas tuksnesī); sors.
- normatīvtehniskie dokumenti noteiktā kārtībā apstiprināti Latvijas Republikas (LR) Valsts standarti vai starptautisko standartizācijas organizāciju standarti, LR teritorijā par Valsts standartiem atzītie ārvalstu un atsevišķu firmu standarti, uzņēmumu standarti, būvnormatīvi, tehniskie apraksti (receptūra) un cita dokumentācija, kurā noteiktas prasības par apgrozībā laisto preču vai sniegto pakalpojumu drošumu un kvalitāti.
- meža neatļauta ciršana notiek, ja kokus un krūmus mežā cērt patvaļīgi, neizņemot koku ciršanas biļeti vai nesaskaņojot ciršanu ar Valsts meža dienestu.
- Laukstrādnieku jūlija ģenerālstreiks notika 1905. gada revolūcijas laikā, sākās pavasarī un jūlijā pārņēma lielu daļu Kurzemes un Zemgales (tur piedalījās \~30000 cilvēku), Vidzemē laukstrādnieki streikoja 17 muižās; streikotāji prasīja palielināt darba algu, saīsināt darbdienu līdz 10 stundām un uzlabot sadzīves apstākļus; laukstrādnieku prasības tika apmierinātas.
- Termidora apvērsums notika Francijā republikas 2. gada 9. termidorā (1794.27.-28. VII); gāza jakobīņu diktatūru.
- Nātras ezers Notras ezers Viļānu pagastā.
- Notrenes ezers Notras ezers Viļānu pagastā.
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Aizkraukles novads novads (2008.-2021. g.) Vidzemes dienvidu daļā, ietvēra Aizkraukles pagastu un Aizkraukles pilsētu.
- Dubna Novads Austrumlatvijā 13.-14. gs., ar nosaukumu "Dubena" minēta Vecākajā atskaņu hronikā, par ticamāko atrašnās vietu vēsturnieki uzskata Dubnas augšteces apvidu Višķu apkaimē, kur nelielā teritorijā (~8 X 15 km) zināmi \~10 pilskalni.
- Pāvilostas novads novads izveidots 2009. gadā, ietvēra Pāvilostas pilsētu, Sakas un Vērgales pagastu, robežojās ar Ventspils, Alsungas, Kuldīgas, Durbes un Grobiņas novadu, kā arī ar Baltijas jūru, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Riebiņu novads novads Latgalē 2009.-2021. g., ietvēra Galēnu, Riebiņu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna un Stabulnieku pagastus, robežojās ar Viļānu, Rēzeknes, Aglonas, Preiļu, Līvānu, Krustpils un Varakļānu novadu.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- Krimuldas novads novads Vidzemē 2009.-2021. g. ar administratīvo centru Raganā, ietvēra Krimuldas un Lēdurgas pagastu, kas tagad iekļauti Siguldas novadā.
- Līgatnes novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Līgatnes pilsētu un Līgatnes pagastu.
- Mālpils novads novads Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra tikai Mālpils pagastu, kas tagad iekļauts Siguldas novadā.
- Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu.
- Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
- Koknesas novads novads Vidzemes dienvidu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Bebru, Iršu un Kokneses pagastu, kas 2021. g. iekļauti Aizkraukles pagastā.
- Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu.
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Saulkrastu novads novads Vidzemes rietumu daļā, pie Rīgas jūras līča, ietver Saulkrastu un Sējas (pievienots 2021. g. novadu reformā) pagastu un Saukrastu pilsētu, robežojas ar Limbažu, Siguldas un Ādažu novadu.
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu.
- Mazsalacas novads novads Vidzemes ziemeļrietumu daļā 2009.-2021. g., ietvēra Mazsalacas pilsētu un Mazsalacas, Ramatas, Sēļu un Skaņkalnes pagastu.
- Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu.
- Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu.
- Kneževaca Novi Kneževaca ("Novi Kneževac") - pilsēta Serbijā, Vojvodinas Ziemeļbanatas apgabalā, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Terekkaniža.
- Knina Novi Knina - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 1920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Vinodolski Novi Vinodolski - pilsēta Horvātijā ("Novi Vinodoldki"), Piejūras-Kalnu županijā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Novograda-Volinska Novohrada-Volinska, pilsēta Ukrainā.
- mafija Noziedzīga organizācija, kurā līdzdarbojas arī valsts varas amatpersonas (piem., Itālijā, ASV, Krievijā).
- linčtiesa Noziedznieka, aizdomās turētas personas vai politiska pretinieka (šaurākā nozīmē - nēģeru) sodīšana bez izmeklēšanas un tiesas sprieduma (parasti ASV).
- Bestes jūdžakmens nozīmīgs tehnikas vēstures piemineklis, kas atrodas Valmieras novada Kocēnu pagastā, Valmieras-Straupes-Rīgas šosejas labajā pusē, \~2 km no Valmieras robežas, sens zviedru pasta ceļa aprīkojuma akmens, tajā iekalts gadskaitlis 1686 un "14 M", kas pēc vēsturnieku domām apzīmē uzstādīšanas gadu un attālumu Zviedrijas jūdzēs līdz Rīgai.
- Nueva Nueva Esparta - štats Venecuēlas ziemeļos ("Nueva Esparta"), aizņem 3 salas Karību jūrā, administratīvais centrs - Laasunjona, platība - 1150 kvadrātkilometru, 456500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Nurmis Nurmižu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Vildogas pagastā.
- Nurms Nurmu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Naukšēnu pagastā.
- Ņačanga Ņačana, pilsēta Vjetnamā ("Nha Trang").
- vaņamvezi Ņamvezi – tauta, dzīvo Tanzānijā, starp Viktorijas un Rukvas ezeru, valoda (ķinamvezi) pieder pie bantu saimes austrumu grupas valodām, saglabājuši tradicionālos ticējumus, daļa – kristieši.
- Ņūlondona Ņūlandona, pilsēta ASV.
- Jaunorleāna Ņūorleāna, pilsēta ASV Luiziānas štatā.
- Ohben Obes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Piltenes pagastā.
- Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka.
- ods Odiskais spēks - metafizisks termins, kas apzīmē mistisku spēku, ko varot sajust tikai sevišķi jūtīgi cilvēki; "odiskā lauka" teoriju pētīja 20. gs. trīsdesmitajos un četrdesmitajos gados gk. Vācijā.
- Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise.
- Apadu ezers Odu ezers Vidzemes augstienē, Cēsu novada Dzērbenes pagastā.
- odžs Odze ("Vipera berus").
- Odensee Odzienas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Vietalvas pagastā.
- čipevi Odžibvi - indiāņu cilšu grupa ASV.
- mičibiči Odžibvu (ASV ziemeļi, Kanādas dienvidi) mitoloģijā - ūdens dievības, kuras ir naidīgas cilvēkiem, mīt ūdenī un no kurām atkarīgs zvejnieku loms.
- Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
- Viešupe Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, caurtek Lielo Līdēri, garums - 15 km; Grāvupīte; Vēžupe.
- Valola Ogres kreisā krasta pieteka Madonas novadā, garums - 17 km, iztek no Stirnezera, tek caur Pakšēnu (Valolas) ezeru, augšteci līdz Pakšēnu ezeram dēvē arī par Lubeju un Lubiju.
- Milnupīte Ogres labā krasta pieteka Ērgļu pagastā, iztek no Vecmuižas ezera.
- Meltne Ogres labā krasta pieteka Vecpiebalgas novada Kaives pagastā un Ērgļu novada Ērgļu pagastā, garums - 12 km; Meltnes strauts.
- vatarnieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
- vatrānieši Ogres novada Ķeipenes pagasta apdzīvotās vietas "Vatarne" iedzīvotāji.
- vecķeipenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vecķeipene" iedzīvotāji.
- vērenieši Ogres novada Madlienas pagasta apdzīvotās vietas "Vērene" iedzīvotāji.
- vecogrēnieši Ogres novada Mazozolu pagasta apdzīvotās vietas "Vecogre" iedzīvotāji.
- Viršukalns Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Viršņukalns" nosaukuma variants.
- Lubija Ogres pietekas Valolas augšteces posma līdz Pakšēnu ezeram, kas tagad tiek dēvēts par Lubeju, senāks nosaukums.
- Ohaija Ohaio štats ASV.
- Ohaija Ohaio upe ASV.
- Aknupe Oknupe - Bolupes pieteka Vīksnas pagastā.
- Okten Oktes muiža, kas atradās Talsu apriņķa Vandzenes pagastā.
- Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums.
- Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums.
- vectīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" iedzīvotāji.
- veismaņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji.
- Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
- kapmirte Oleandru dzimtas ģints ("Vinca"), 7 sugas, Latvijā kā krāšņumaugu audzē 2 sugas.
- Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā.
- Mazā Valahija Oltenija, Valahijas rietumu daļa.
- Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā.
- Omphalodes linifolia omfaložu suga, kas tautas valodā pazīstama ar nosaukumu "Veneras naba".
- Homeln Omuļu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Omuļu pagastā.
- Rica metode operatoru vienādojumu skaitliskās risināšanas tuvinātā metode, ko 20. gs. sākumā izveidojis matemātiķis un fiziķis V. Rics.
- WAVE datne operētājsistēmā _Microsoft Windows_ izmantotā metode analogsignālu uzglabāšanai ciparu formā; šo datņu paplašinājums .WAV.
- Zaksenhauzene Oranienburgas pilsētas ziemeļu priekšpilsēta ("Sachsenhausen"), Vācijas Brandenburgas federālajā zemē, Hāfeles labajā krastā, kur 1936.-1945. g. bija koncentrācijas nometne, izveidots memoriāls.
- aubriecija Orbēta - krustziežu dzimtas dekoratīvs, daudzziedīgs, mūžzaļs augs no Vidusjūras apgabala, izplatījies kā krāšņumaugs.
- Amerikas Nacionālais standartu institūts organizācija, kas dibināta 1918. gadā ASV un ko subsidē šīs valsts rūpnieku aprindas; tās darbības mērķis - izstrādāt ASV nacionālos standartus, t. sk. datu apstrādes un programmatūras jomā, kā arī saskaņot tos ar Starptautiskās standartizācijas organizācijas pieņemtajiem standartiem.
- organizācija CODASYL organizācija, kas izveidota ASV 1959. g. datu apstrādes valodu izstrādāšanai (angļu "COnference on DAta SYstems Language")
- Gētes institūts organizācija, kuras uzdevums ir iepazīstināt interesantus ar vācu valodu un kultūru, Vācijā darbojas 16 šās organizācijas institūtu, ārpus Vācijas 76 valstīs atvērti 125 institūti.
- gangsterisms Organizēta noziedzība, it sevišķi Amerikas Savienotajās Valstīs pēc Konstitūcijas 18. labojuma pieņemšanas (1919), kas iedibināja prohibīciju jeb "sauso likumu" - aizliegumu ražot un tirgot alkoholiskos dzērienus.
- vanda Orhideju dzimtas ģints ("Vanda").
- vaniļa Orhideju dzimtas suga ("Vanilla planifolia"), kāpelētājaugs, kura augļiem fermentējoties veidojas vanilīns.
- datu plūsmas grafs orientēts grafs, kura virsotnes atbilst programmas mainīgajiem un aprēķināmajām izteiksmēm. Virsotne A saistīta ar virsotni B ar loku tad un tikai tad, ja A tiek izmantota B aprēķināšanai.
- Hexapla Origena (miris 254. g.) sastādīts Vecās Derības tekstu krājums, kurā paralēlās slejās izvietoti 6 dažādu valodu un kodeksu teksti (ebreju teksts, tā grieķu transliterācija, kā arī Akvilas, Simmaha, LXX un Teodotiona grieķu teksta versija).
- Meta Orinoko kreisā krasta pieteka Kolumbijā (sp. val. "Meta"), lejtecē Venecuēlas un Kolumbijas robežupe, garums - >1000 km, sākas Ziemeļrietumu Andos, Austrumkordiljerā.
- Orinoka Orinoko, upe Kolumbijā un Venecuēlā.
- harikens Orkāns, spēcīgs tropisks virpuļviesulis Vidusamerikā.
- reģence Orleānas Filipa pavaldonība Francijā Ludviķa XV nepilngadības laikā (1715-23).
- Vinda Osta, kas minēta 1263. g. vienošanās dokumentā starp Livonijas ordeni un Kurzemes katoļu baznīcas bīskapu par Kursas ostu piederību, kas varētu būt pirmais Ventspils pieminējums vēstures dokumentos.
- Ostrominsky Osthof - Košķeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Sēļu pagastā.
- Mazie Kangari osu valnis Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā, Siguldas novada Allažu pagastā, gandrīz 10,5 km garš izlocīts valnis, absolūtais augstums — 81 m vjl., relatīvais augstums — līdz 16 m; Allažu Kangari.
- Ķīķerkalns Osveidīgs valnis ar paugurotu virsu Baldones-Vecumnieku paugurlīdzenumā, Vecumnieku pagastā, 2 km uz rietumiem no Vecumniekiem, garums - 1,5 km, platums - 50-200 m, relatīvais augstums - līdz 15 m.
- Vanua Levu otra lielākā Fidži sala (angļu val. "Vanua Levu"), Klusā okeāna dienvidrietumos, platība - 5500 kvadrātkilometru, garums - \~180 km, augstums - līdz 1031 m.
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā "Hamburg"), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Formentera Otrā lielākā sala Pitiuzu salu grupā Vidusjūrā, Baleāru salās, Spānijas teritorija.
- Otrantas šaurums Otranto šaurums Vidusjūrā.
- Laplasa operators otrās kārtas diferenciāloperators Δ.Δ=V.V=[δ^2^/(δx)^2^]+[δ^2^/(δy)^2^]+[δ^2^/(δz)^2^], (V – Hamiltona operators; V.V – skalārs reizinājums; x, y, z – koordinātas).
- Sirdskalns Otrs lielākais Latvijas lielpaugurs, atrodas Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Bērzaunes pagastā, \~2,5 km uz dienvidrietumiem no Gaiziņkalna, augstums - 296,8 m.
- Bostonas kalni Ozarka plato augstākā — dienvidu daļa (823 m, "Boston Mountains"), ASV Ārkanzasas štatā, stiepjas \~250 km starp Vaitriveru un Arkanzasu.
- Ohselshof Ozolu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Pededzes pagastā.
- Lappier Ozolu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ozolu pagastā.
- Ozolmuižas purvs Ozolu purvs Valmieras novada Dikļu pagastā un Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- akmens ozols ozolu suga ("Quercus ilex"), kas sastopama Vidusjūras apgabalā, mūžzaļš.
- vīnkokaugi Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kokveida liānas, nelieli koki, krūmi ar staraini daivainām vai saliktām lapām, raksturīgas zaru pārveidnes - vītes, ar ko augs ķeras pie balsta, 11-12 ģinšu, >700 sugu.
- vīnkoks Pabērzu rindas dzimta ("Vitaceae"), kurā ietilpst kokveida liānas, retāk nelieli koki vai krūmi (piemēram, vīnkoki, mežvīni), 12 ģinšu, 700 sugu.
- Valdivijas sēklis pacēlums Vaļu grēdā Atlantijas okeāna dienvidaustrumu daļā, dziļums — 892 m.
- Kārklu valks Pāces kreisā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, augštece Talsu novada Dundagas pagastā.
- Platene Packules labā krasta pieteka Ventspils novada Popes un Tārgales pagastā, garums - 14 km; Plātene; Plutene.
- Patzkuln Packules muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Dubļu upe Padones strauts, Vārtājas pieteka.
- akorda punkti padošanās līgumi, ko Ziemeļu kara laikā 1710. g. 4. jūlijā Dreiliņos noslēdza Vidzemes bruņniecība, Rīgas rāte un Krievijas karaspēka pavēlnieks.
- Podwinok Padvinkas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Vīpes pagastā.
- Rumbas pagasta teritorija pagastā iekļauts viss pirmskara Kuldīgas pagasts, izņemot Ventas kreisā krasta daļu, kas iekļauta tagadējā Pelču pagastā, savukārt Rumbas pagastam pievienota neliela platība Abavas kreisajā krastā, kas atradās bijušajā Zlēku pagastā.
- pagasta lāde pagasta kase Latvijā, ko izveidoja pēc zemnieku brīvlaišanas (Kurzemē 1817. g., Vidzemē 1819. g.).
- stārasts Pagasta vecākais (Vidzemē, Latgalē no 16. līdz 20. gadsimtam).
- Aiviekstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2008.-2021. g. Pļaviņu novadā) ar administratīvo centru Kriškalnos, robežojas ar Klintaines un Vietalvas pagastu, kā arī ar Madonas un Krustpils novadu.
- Vietalvas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Aiviekstes, Klintaines, Bebru un Iršu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Fehteln, krieviski — Vetalvskaja.
- Bebru pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Iršu, Vietalvas, Klintaines un Kokneses pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bevershof, krieviski — Beverskaja.
- Iršu pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Vietalvas un Bebru pagastu, kā arī ar Ogres un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: Pērses pagasts, Iršu kolonijas, vāciski — Kolonie Hirschenhof, krieviski — Giršengofskaja.
- Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja.
- Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja.
- Kalupes pagasts pagasts Augšaugavas novadā, robežojas ar Dubnas, Maļinovas, Vaboles, Līksnas un Nīcgales pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kolup, krieviski - Kolupskaja.
- Višķu pagasts pagasts Augšdaugavas novadā ar administratīvo centru Špoģos, robežojas ar Ambeļu, Biķernieku, Maļinovas un Dubnas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Viškovskaja.
- Biķernieku pagasts pagasts Augšdaugavas novada austrumu daļā, robežojas Naujenes, Maļinovas, Višķu un Ambeļu pagastu, kā arī ar Kārslavas novadu.
- Naujenes pagasts pagasts Augšdaugavas novadā Daugavas labajā krastā augšpus Daugavpils pilsētas, robežojas ar Daugavpils pilsētu un Līksnas, Maļinovas, Biķernieku, Salienas, Vecsalienas un Tabores pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Maļinovskaja.
- Ambeļu pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Biķernieku un Višķu pagastu, kā arī ar Preiļu un Krāslavas novadu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa Višķu pagastā un neliela daļa Biķernieku pagastā.
- Dubnas pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Višķu, Maļinovas un Kalupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Višķu, Kalupes un Līksnas pagasta teritorijā.
- Vaboles pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Kalupes, Maļinovas un Līksnas pagastu; līdz 2. pasaules karam Vaboles pagasta teritorija ietilpa Līksnas pagastā.
- Tabores pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Naujenes, Vecsalienas, Skrudalienas un Laucesas pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Skrudalienas pagasta ziemeļu daļu.
- Līksnas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Nīcgales, Kalupes, Vaboles, Maļinovas, Naujienes un Sventes pagastu, kā arī ar Daugavpils pilsētu un Ilūkstes novadu; bijušais nosaukums: krieviski – Ļiksņenskaja.
- Salienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Skrudalienas, Vecsalienas un Naujenes pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu un Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Sallonay, krieviski — Sallonaiskaja.
- Skrudalienas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Tabores, Vecsalienas, Salienas, Demenes un Laucesas pagastu, kā arī ar Baltkrieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Skrundalina, krieviski — Skrundaļinskaja.
- Maļinovas pagasts pagasts Augšdaugavas novadā, robežojas ar Višķu, Biķernieku, Naujenes, Līksnas, Vaboles, Kalupes un Dubnas pagastu.
- Susāju pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Viļakā, robežojas ar Viļakas pilsētu un Žīguru, Vecumu, Medņevas, Bērzkalnes, Vīksnas un Kupravas pagastu.
- Vecumu pagasts pagasts Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1991.-2009. g. Balvu rajonā) ar administratīvo centru Borisovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Šķilbēnu, Medņavas Susāju un Žīguru pagastu, kā arī ar Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, tā aizņem bijušā Viļakas pagasta austrumu daļu.
- Lazdukalna pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Benislavā, robežojas ar Rugāju, Vectilžas, Tilžas un Bērzpils pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tās lielākā daļa ietilpa pirmskara Bērzpils pagastā, mazākā daļa bijušajā Rugāju un Tilžas pagastā.
- Lazdulejas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Egļuciemā, robežojas ar Medņevas, Šķilbēnu, Briežuciema, Tilžas, Vectilžas un Bērzkalnes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Šķilbēnu pagasta rietumu daļu, daļu Balvu pagasta un nelielu daļu Tilžas pagasta teritorijas.
- Kubulu pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Kurnā, robežojas ar Vīksnas, Bērzkalnes, Balvu un Rugāju pagastu un Balvu pilsētu, kā arī ar Gulbenes un Alūksnes novadu.
- Medņevas pagasts pagasts Balvu novadā ar administratīvo centru Semenovā, robežojas ar Viļakas pilsētu, Susāju, Vecumu un Šķilbēnu pagastu, kā arī ar Balvu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gk. kādreizējā Viļakas pagasta dienvidaustrumu daļu un nelielu daļu Šķilbēnu pagasta bijušās teritorijas.
- Briežuciema pagasts pagasts Balvu novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo reformu rezultātā bijušo Baltinavas un Šķilbēnu pagastu teritorijās, robežojas ar Tilžas un Lazdulejas pagastu, kā arī ar Viļakas un Baltinavas novadu.
- Šķilbēnu pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Baltinavas, Briežuciema, Lazdulejas, Medņevas un Vecumu pagastu, kā arī ar Krieviju.
- Rugāju pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Kubulu, Balvu, Bērzkalnes, Vectilžas un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Madonas un Gulbenes novadu; daļa pirmskara pagasta teritorijas iekļauta Lazdukalna un Vectilžas pagastā, bet pievienota neliela daļa no bijušā Balvu pagasta teritorijas.
- Tilžas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vectilžas, Lazdulejas, Briežciema, Baltinavas, Krišjānu, Bērzpils un Lazdukalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušie nosaukumi: Kokorevas pagasts, krieviski — Kokorevskaja.
- Žīguru pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vecumu, Susāju un Vīksnas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu un Krieviju; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta bijušā Viļakas pagasta ziemeļu daļa un bijušā Liepnas pagasta dienvidaustrumu daļa.
- Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā.
- Vīksnas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Žīguru, Susāju, Kupravas, Bērzkalnes un Kubulu pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; pagasts nodibināts 1936. g. pēc tā teritorijas atdalīšanas no Balvu pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Vīksnas pagasta rietumu mala pievienota tagadējam Kubulu pagastam, savukārt tagadējā Vīksnas pagastā iekļauta daļa bijušā Liepnas pagasta.
- Bērzkalnes pagasts pagasts Balvu novadā, teritorija līdz 1945. g. bija Balvu pagasta daļa, robežojas ar Balvu, Kubuļu, Vīksnas, Susāju, Lazdulejas, Vectilžas un Rugāju pagastu.
- Vecumnieku pagasts pagasts Bauskas novadā (2008.-2021. g. - Vecumnieku novadā, līdz 2008 g. - Bauskas rajonā), robežojas ar Valles, Stelpes un Iecavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: Vecmuižas pagasts, vāciski — Neugut, krieviski — Neigutskaja.
- Brunavas pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Ērgļos, teritorija līdz 1921. g. ietilpa Lietuvā, robežojas ar Gailīšu, Ceraukstes, un Vecsaules pagastu, kā arī ar Skaistkalnes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Budbergas pagasts, Paņemūnes pagasts, Panemunes pagasts.
- Rundāles pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Pilsrundālē, robežojas ar Mežotnes, Codes, Īslīces, Svitenes un Viesturu pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ruhenthal, krieviski — Ruentaļskaja.
- Īslīces pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Rītausmās, robežojas ar Rundāles pagastu, Bauskas pilsētu, Ceraukstes un Gailīšu pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Bornsmindes pagasts, vāciski — Bornsmunde, krieviski — Vornemindskaja.
- Stelpes pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Vecstelpē, robežojas ar Vecumnieku, Valles, Bārbeles, Vecsaules, Dāviņu un Iecavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stelpenhof, krieviski — Steļpengovskaja.
- Ceraukstes pagasts pagasts Bauskas novadā starp Mūsu un Mēmeli, robežojas ar Codes, Vecsaules, Brunavas, Gailīšu un Īslīces pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zerrauxtsche, krieviski — Cerraukstskaja.
- Dāviņu pagasts pagasts Bauskas novadā, kas izveidojies padomju laika teritoriālo pārkārtojumu rezultātā un aizņem bijušā Bruknas pagasta ziemeļu daļu, Misas pagasta dienvidu daļu un Vecsaules pagasta ziemeļu galu, robežojas ar Iecavas, Stelpes, Vecsaules un Codes pagastu.
- Skaistkalnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Brunavas, Vecsaules, Bārbeles un Kurmenes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Šēnbergas pagasts, vāciski — Schonberg, krieviski — Šenbergskaja.
- Mežotnes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Iecavas, Codes, Rundāles, Viesturu pagastu un Ozolnieku novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mesothen, krieviski — Mežotnenskaja.
- Valles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Kurmenes, Bārbeles, Stelpes un Vecumnieku pagastu, kā arī ar Ogres un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Taurkalnes pagasts, vāciski — Wallhof, krieviski — Valgofskaja.
- Codes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Mežotnes, Iecavas, Dāviņu un Vecsaules pagastu, kā arī ar Bauskas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Zohden, krieviski — Codenskaja.
- Kurmenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Skaistkalnes, Bārbeles un Valles pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kurmen, krieviski — Kurmenskaja.
- Bārbeles pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Stelpes, Valles, Kurmenes, Skaistkalnes un Vecsaules pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Barbern, krieviski — Barbernskaja.
- Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
- Svitenes pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Viesturu un Rundāles pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Švitenes pagasts, vāciski — Schwitten, krieviski — Švitenskaja.
- Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai.
- Bruknas pagasts pagasts bijušajā Bauskas apriņķī, pastāvēja līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dāviņu, Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
- Aizvīķu pagasts pagasts bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Gramzdas un Vaiņodes pagastā; bijušie nosaukumi: Aizviķu pagasts, vāciski - Aiswicken, krieviski - Asvikenskaja.
- Aizupes pagasts pagasts bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorijas lielākā daļa mūsu dienās ietilpst Vānes pagastā un neliela daļa - Zantes pagastā.
- Aumeisteru pagasts pagasts bijušajā Valkas apriņķī, 1925. g. pārdēvēts par Cirgaļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
- Matīšu pagasts pagasts Burtnieku novadā, robežojas ar Vecates, Burtnieku, Bērzaines un Dikļu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; nosaukums līdz 1949. g. — Bauņu pagasts.
- Amatas pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Ausmās, robežojas ar Drabešu, Vaives, Skujenes, Nītaures un Līgatnes pagastu.
- Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas.
- Vaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, kā arī ar Priekuļu, Veselavas, Dzērbenes, Taurenes, Skujenes, Amatas un Drabešu pagastu; bijušie nosaukumi: Veismaņu pagasts, vāciski — Veisenstein, krieviski — Veismanskaja.
- Priekuļu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Cēsu pilsētu, Liepas, Veselavas, Vaives un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Freudenberg, krieviski — Prekuļskaja.
- Veselavas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Vaives un Priekuļu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wesselshof, krieviski — Veselovskaja.
- Taurenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Dzērbenes, Zosēnu, Vecpiebalgas, Kaives, Skujenes un Vaives pagastu; bijušie nosaukumi: Nēķena pagasts, vāciski — Noetkenshof, krieviski — Netkenskaja.
- Inešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Kaives un Vecpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu.
- Raiskuma pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Liepas, Priekuļu, Straupes un Stalbes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Cēsu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Raiskum, krieviski — Raiskumskaja.
- Liepas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Mārsnēnu, Priekuļu un Raiskuma pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lindenhof, krieviski — Lindengofskaja.
- Stalbes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Raiskuma un Straupes pagastu, kā arī ar Limbažu un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stolben, krieviski — Stolbenskaja.
- Kaives pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Skujenes, Taurenes, Vecpiebalgas un Inešu pagastu, kā arī ar Madonas un Ogres novadu.
- Drabešu pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vaives, Amatas, Līgatnes, Straupes un Raiskuma pagastu, kā arī ar Cēsu pilsētu.
- Jaunpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Vecpiebalgas un Zosēnu pagastu, kā arī ar Smilteness, Gulbenes un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Pebalg, krieviski — Novo-Pebaļgskaja.
- Dzērbenes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Zosēnu, Taurenes, Vaives un Vesalavas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Serben, krieviski — Zerbenskaja.
- Skujenes pagasts pagasts Cēsu novadā, Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, robežojas ar Vaives, Taurenes, Kaives, Zaubes, Nītaures un Amatas pagastu; senāk - Pilsskujenes pagasts, vāciski - Schloβ-Schujen, krieviski - Zamok Šujen.
- Valkas pagasta teritorija pagasts dibināts 1909. gadā atdalot tā teritoriju no toreizējā Lugažu pagasta un šādā 4910 ha platībā pastāvēja līdz 1949. g., atjaunojot pagastus 1990. g. Valkas pagasta teritorija izveidojusies 27984 ha platībā, pievienojot gandrīz visu pirmskara Lugažu pagasta teritoriju.
- Medzes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Kapsēdē, robežojas ar Vērgales, Dunalkas, Durbes un Grobiņas pagastu, kā arī ar Liepājas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Medsesn, krieviski — Medzenskaja.
- Embūtes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā ar administratīvo centru Vībiņos, robežojas ar Vaiņodes, Priekules un Kalvenes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Amboten, krieviski — Ambotenskaja.
- Gramzdas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Kalētu, Virgas, Priekules un Vaiņodes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gramsden, krieviski — Gramzdenskaja.
- Durbes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Durbes pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Dunalkas, Vecpils, Bunkas un Tadaiķu pagastu.
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
- Kalētu pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Dunikas, Bārtas, Virgas un Gramzdas pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kalleten, krieviski — Kaletenskaja.
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
- Bārtas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Grobiņas, Gaviezes, Virgas, Kalētu, Dunikas un Otaņķu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Oberbartau, krieviski — Oberbartauskaja.
- Bunkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Kalvenes, Priekules, Gaviezes Tadaiķu, Durbes un Vecpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Funkenhof, krieviski — Funkengofskaja.
- Sakas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Pāvilostas pilsētu, Lažas, Cīravas, Dunalkas un Vērgales pagastu, Ventspils un Kuldīgas novadu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Upesmuižas pagasts, vāciski — Bachhof, krieviski — Bechgofskaja.
- Dunalkas pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Cīravas, Aizputes, Vecpils, Durbes, Tadaiķu Medzes un Vērgales pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubenalken, krieviski — Dubenaļkenskaja.
- Vērgales pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Sakas, Dunalkas un Medzes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Vērgaļu pagasts, vāciski — Wirginahlen, krieviski — Virgenskaja.
- Gaviezes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Tadaiķu, Bunkas, Virgas, Bārtas un Grobiņas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gawesen, kriewviski — Gavezenskaja.
- Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja.
- Vecauces pagasts pagasts Dobeles novadā, no trīs pusēm aptver Auces pilsētu, robežojas ar Lielauces, Īles, Bēnes un Vītiņu pagastu, līdz 2009. g. Auces pilsētas lauku teritorija; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Autz, krieviski — Aļt-Aucskaja.
- Vītiņu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Lielauces, Vecauces un Bēnes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu.
- Bēnes pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Ukru, Vītiņu, Vecauces, Īles, Naudītes, Penkules un Bukaišu pagastu; padomju laikā pagastam pievienota bijušā Sniķeres pagasta ziemeļu daļa; bijušie nosaukumi: vāciski - Behnen, krieviski - Benenskaja.
- Ukru pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Vītiņu, Bēnes un Bukaišu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
- Lielauces pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Zebrenes, Īles, Vecauces un Vītiņu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Autzsche, krieviski — Gros-Aucskaja.
- Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja.
- Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā.
- Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja.
- Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja.
- Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja.
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja.
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja.
- Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju.
- Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja.
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja.
- Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja.
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja.
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja.
- Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja.
- Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja.
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja.
- Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja.
- Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
- Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja.
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja.
- Kuldīgas pagasts pagasts Kuldīgas apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunojot pagastus, tā teritorijas lielāko daļu Ventas labajā krastā aizņem Rumbas pagasts, bet Ventas kreisā krasta teritorija iekļauta Pelču pagastā.
- Padures pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Deksnē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rumbas, Kurmāles, Īvandes un Ēdoles pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paddern, krieviski — Paddernskaja.
- Rumbas pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Mežvaldē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu, Rendas, Kabiles, Vārmes, Pelču un Padures pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Kuldīgas pagasts, vāciski - Goldingen, krieviski - Goldingenskaja.
- Kurmāles pagasts pagasts Kuldīgas novadā ar administratīvo centru Vilgālē, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Pelču, Snēpeles, Turlavas, Gudenieku, Īvandes un Padures pagastu; bijušie nosaukumi: Kūrmales pagasts, vāciski — Kurmahlen, krieviski — Kurmaļenskaja.
- Kabiles pagasts pagasts Kuldīgas novada austrumu daļā, robežojas ar Vārmes, Rumbas un Rendas pagastu, kā arī ar Talsu un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kabillen, krieviski — Kjabiļevskaja.
- Laidu pagasts pagasts Kuldīgas novada dienvidu daļā, robežojas ar Turlavas un Snēpeles pagastu, kā arī ar Skrundas un Aizputes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, gk. pirmskara Valtaiķu pagasta teritorijā, pievienota neliela daļa no bijušā Kazdangas un Turlavas pagasta.
- Alsungas pagasts pagasts Kuldīgas novada rietumu malā, robežojas ar Ēdole, Īvandes un Gudenieku pagastu, kā arī ar Dienvidkurzemes un Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: Alšvangas pagasts, vāciski - Alschwangensche, krieviski - Aļšvangenskaja.
- Ēdoles pagasts pagasts Kuldīgas novada ziemeļrietumu daļā, robežojas ar Padures, Īvandes un Alsungas pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Edwahlen, krieviski — Edvaļenskaja.
- Skrundas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, gandrīz pilnībā aptver Skrundas pilsētu, robežojas ar Nīkrāces, Rudbāržu, Raņķu, Snēpeles un Vārmes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: Skrundas pilsētas lauku teritorija, vāciski — Schrunden, krieviski — Šrundenskaja.
- Rendas pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kabiles un Rumbas pagastu, kā arī ar Ventspils un Talsu novadu (pagasta robežas gandrīz sakrīt ar pirmskara Rendas pagasta robežām); bijušie nosaukumi: vāciski — Ronnensche, krieviski — Rennenskaja.
- Pelču pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kuldīgas pilsētu un Rumbas, Vārmes, Snēpeles un Kurmāles pagastu; līdz 1945. g. šī pagasta rietumu daļa ietilpa Kurmāles pagastā, bet austrumu daļa bijušā Kuldīgas pagasta teritorijā un neliela platība ziemeļu malā — Kuldīgas pilsētā; 1945.-1991. g. saucās “Ievukalnu ciems”.
- Snēpeles pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Kurmāles, Pelču, Vārmes, Skrundas, Raņķu, Laidu un Turlavas pagastu, kā arī ar Skrundas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schnehpeln, krieviski — Šnepelnskaja.
- Vārmes pagasts pagasts Kuldīgas novadā, robežojas ar Skrundas, Snēpeles, Pelču, Rumbas, Kabiles un Šķēdes pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wormen, krieviski — Vormenskaja.
- Vidrižu pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Gravās, robežojas ar Skultes un Limbažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Widrisch, krieviski — Vidrižskaja.
- Braslavas pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Klāmaņos, robežojas ar Brīvzemnieku un Alojas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Breslau, krieviski — Braslavskaja.
- Skultes pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Mandegās, robežojas ar Liepupes, Limbažu un Vidrižu pagastu, kā arī ar Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Adiamunde, krieviski — Skuļtskaja.
- Katvaru pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Pociemā, robežojas ar Umurgas, Limbažu, Viļķenes un Pāles pagastu, kā arī ar Alojas un Kocēnu novadu un Limbažu pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kadfer, krieviski — Katverskaja.
- Brīvzemnieku pagasts pagasts Limbažu novadā ar administratīvo centru Puikulē, robežojas ar Katvaru, Pāles, Alojas un Braslavas pagastu, kā arī ar Valmieras novadu.
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja.
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja.
- Liepupes pagasts pagasts Limbažu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, robežojas ar Salacgrīvas, Viļķenes, Limbažu un Skultes pagastu; bijušie nosaukumi: Pernigeles pagasts, vāciski — Pernigel, krieviski — Pernigeļskaja.
- Pāles pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Alojas, Brīvzemnieku, Katvaru, Viļķenes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sepkull, krieviski — Sepkuļskaja.
- Umurgas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Limbažu pilsētu, Katvaru un Limbažu pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ubbenorm-Saarum, krieviski — Ubbenorm-Sarumskaja.
- Viļķenes pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Pāles, Katvaru, Limbažu, Liepupes un Salacgrīvas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilkenhof, krieviski — Viļkenskaja.
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja.
- Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja.
- Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā.
- Sutru pagasts pagasts Līvānu novadā, robežojas ar Rožupes pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tā aizņem pirmskara Vārkavas pagasta ziemeļu daļu.
- Istras pagats pagasts Ludzas novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Vecslabadā, robežojas ar Rundēnu, Lauderu, Zaļesjes un Pasienas pagastu, kā arī ar Krāslavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Istrasche, krieviski — Istrskaja.
- Aronas pagasts pagasts Madonas novadā (līdz 2009. g. - Madonas rajonā) ar administratīvo centru Kusā, robežojas ar Madonas pilsētu, Liezēres, Cesvaines, Sarkaņu, Lazdonas, Bērzaunes un Vestienas pagastu; teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara gk. bijušā Grostonas, Kusas, Lubejas, Oļu un Viesienas pagasta teritorijas daļā.
- Sausnējas pagasts pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Sidrabiņos, robežojas ar Ērgļu un Vestienas pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Saussen, krieviski — Sausenskaja.
- Barkavas pagasts pagasts Madonas novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Mētrienas, Praulienas, Indrānu un Ošupes pagastu, kā arī ar Rēzeknes un Varakļānu novadu; bijušais nosaukums krieviski — Borkovskaja.
- Bērzaunes pagasts pagasts Madonas novada rietumu daļā, robežojas ar Vestienas, Aronas, Mārcienas un Kalsnavas pagastu, kā arī ar Pļaviņu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski Bersohn, krieviski — Berzonskaja.
- Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja.
- Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja.
- Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja.
- Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja.
- Šķilbēnu pagasta teritorija pagasts nodibināts 1930. gadā un tā teritorijā iekļauta daļa Baltinavas un Viļakas pagasta, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā bijušā Šķilbēnu pagasta rietumu daļa iekļauta tagadējā Lazdulejas pagastā, daļa teritorijas pievienota tagadējam Briežuciema un tagadējam Medņevas pagastam.
- Galēnu pagasts pagasts Preiļu novada ziemeļaustrumu daļā (2009.-2021. g. Riebiņu novadā, 1950.-2009. g. Preiļu rajonā), robežojas ar Silajāņu, Riebiņu, Stabulnieku un Sīļukalna pagastu, kā arī ar Varakļānu un Rēzeknes novadu; bijušais nosaukums krieviski — Goļanskaja.
- Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts.
- Preiļu pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu pilsētu un Saunas, Riebiņu, Rušonas, Aizkalnes un Vārkavas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Preiļu novada lauku teritorija (2000.-2009. g.), krieviski — Preiļskaja.
- Vārkavas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Pelēču un Upmalas pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušie nosaukumi: Vorkovas pagasts, krieviski — Vorkovskaja.
- Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.).
- Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā.
- Upmalas pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Vārkavas, Pelēču un Rožkalnu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu.
- Virgas pagasts pagasts Priekules novadā ar administratīvo centru Paplakā, robežojas ar Bunkas, Priekules, Gramzdas un Kalētu pagastu, kā arī ar Grobiņas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wirgen, krieviski — Virgenskaja.
- Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu.
- Bērzgales pagasts pagasts Rēzeknes novada austrumu daļā, robežojas ar Lendžu, Vērēnu un Ilzeskalna pagastu, kā arī ar Ludzas novadu; bijušais nosaukums krieviski — Kuļņevskaja.
- Dekšāres pagasts pagasts Rēzeknes novada rietumu daļā, aizņem pirmskara Varakļānu pagasta teritorijas daļu, robežojas ar Nagļu, Rikavas un Viļānu pagastu, kā arī ar Preiļu un Madonas novadu.
- Viļānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, aptver gandrīz pilnībā Viļānu pilsētu, robežojas ar Rikavas, Sakastagala, Sokolku, Galēnu, Sīļukalna un Dekšāres pagastu; bijušie nosaukumi: Viļēnu pagasts, krieviski — Veļionskaja.
- Audriņu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, nodibināts 1990. g., robežojas ar Ozolmuižas, Sakstagala, Kantinieku, Dricānu, Ilzeskalna un Verēmu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; līdz 1945. g. teritorija ietilpa gk. Makašēnu pagastā un neliela daļa Sakstagala pagastā.
- Ilzeskalna pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Bērzgales, Vērēmu, Audriņu, Dricānu un Nautrēnu pagastu, kā arī ar Kārsavas novadu; bijušais nosaukums — Gailumu pagasts.
- Nagļu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Gaigalavas, Rikavas un Dekšāres pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Gaigalavas pagasta dienvidrietumu daļu un pirmskara Varakļānu pagasta ziemeļu daļu.
- Lendžu pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Griškānu, Vērēmu un Bērzgales pagastu, kā arī ar Ciblas un Ludzas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Bērzgales pagasta dienvidu daļu un Rāznas pagasta ziemeļaustrumu daļu.
- Rikavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Nagļu, Gaigalavas, Dricānu, Kantinieku, Sakstagala, Viļānu un Dekšāru pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem gandrīz visu bijušā Viļānu pagasta ziemeļu daļu un nelielu daļu no bijušā Varakļānu pagasta.
- Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
- Sokolku pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Viļānu pilsētu un Viļānu, Sakstagala un Silmalas pagastu, kā arī ar Preiļu novadu; bijušais nosaukums — Sokolu pagasts (1990.-2001. g.).
- Jaunauces pagasts pagasts Saldus novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Vadakstes, Rubas un Zvārdes pagastiem, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Autzsche, krieviski — Nei-Autckaja.
- Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja.
- Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja.
- Inčukalna pagasts pagasts Siguldas novadā (2009.-2021. g. Inčukalna novadā, līdz 2009. g. Rīgas rajonā), no trim pusēm aptver Vangažu pilsētu un robežojas ar Krimuldas, Siguldas, un Ādažu pagastuu, kā arī ar Ropažu un Saulkrastu novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Hincenberg, krieviski — Hincenbergskaja.
- Grundzāles pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Palsmanes un Bilskas pagastu, kā arī ar Valkas un Apes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grundsahl, krieviski — Grundzaļskaja.
- Bilskas pagasts pagasts Smiltenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Grundzāles, Palsmanes, Launkalnes un Smiltenes pagastu, kā arī ar Strenču un Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bilskenshof, krieviski — Biļskenskaja.
- Trapenes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Apes, Virešu un Gaujienas pagastu, kā arī ar Alūksnes un Gulbenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Bormaņu pagasts līdz 1902. g. un 1923.-1925. g., 1902.-1923. g. bija iekļauts Gaujienas pagastā, vāciski — Treppenhof, krieviski — Bormanskaja.
- Variņu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Drustu, Launkalnes, Palsmanes, Virešu pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasts nodibināts 1990. gadā atdalot daļu teritorijas no Palsmanes pagasta.
- Palsmanes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Grundzāles, Virešu, Variņu, Launkalnes un Bilskas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Palzmar, krieviski — Palcmarskaja.
- Drustu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Launkalnes un Variņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Drostenhof, krieviski — Drostenskaja.
- Launkalnes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Smiltenes, Bilskas, Palsmanes, Variņu, Drustu, Raunas un Brantu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Brantu pagasts, vāciski — Horstenhof, krieviski — Brantskaja.
- Blomes pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Smiltenes, Brantu un Raunas pagastu, kā arī ar Valmieras un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Nigras pagasts, Blomes un Biksējas pagasts, vāciski — Blumenhof, krieviski — Blumenskaja.
- Gaujienas pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Trapenes, Virešu un Grundzāles pagastu un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Pilsgaujienas pagasts, vāciski — Schloss-Adsel, krieviski — Adzeļskaja.
- Virešu pagasts pagasts Smiltenes novadā, robežojas ar Variņu, Palsmanes, Grundzāles, Gaujienas un Trapenes pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara un aizņem pirmskara Gaujienas pagasta dienvidu daļu.
- Smiltenes pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kalnamuižā, robežojas ar Smiltenes pilsētu, Bilskas, Launkalnes, Brantu un Blomes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Smilten, krieviski — Smiļtenskaja.
- Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja.
- Limbažu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Limbažu pilsētā, robežojas ar Limbažu pilsētu un Viļķenes, Katvaru, Umurgas, Vidrižu un Skultes pagastu, kā arī ar Cēsu un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski – Lemsal, krieviski – Lemzaļskaja.
- Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
- Lībagu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Mundigciemā, robežojas ar Laucienas, Strazdes, Virbu, Abavas un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Talsu un Stendes pilsētām; bijušie nosaukumi: vāciski — Lipsthusen, krieviski — Lipstguzenskaja.
- Ģibuļu pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pastendē, robežojas ar Valdgales, Lībagu, Sabiles pagastu un Talsu pilsētu, kā arī ar Kuldīgas un Ventspils novadu.
- Valdgales pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Pūņās, robežojas ar Talsu pilsētu, Dundagas, Īves, Ārlavas, Laidzes un Ģibuļu pagastu, kā arī ar Ventspils novadu.
- Ārlavas pagasts pagasts Talsu novadā ar administratīvo centru Valdemārpilī, aptver Valdemārpils pilsētu, robežojas ar Rojas, Vandzenes, Laidzes, Valdgales, Īves un Lubes pagastu; bijušie nosaukumi: Valdemārpils pilsētas lauku teritorija (1956.-2009. g.), Valdemārpils lauku teritorija (2009.-2010. g.), vāciski — Erwahlen, krieviski — Ervaļenskaja.
- Īves pagasts pagasts Talsu novada ziemeļrietumu daļā ar administratīvo centru Tiņģerē, robežojas ar Lubes, Valdemārpils un Valdgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; pagasts izveidojies pēc 2. pasaules kara bijušā Ārlavas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela pirmskara Dundagas pagasta teritorija (Ķurbes apkārtne).
- Rojas pagasts pagasts Talsu novadā, Rīgas jūras līča piekrastē, atjaunots 2021. g. bijušā Rojas novada teritorijā, robežojas ar Mērsraga, Vandzenes, Ārlavas, Lubes, Dundagas un Kolkas pagastu, apskalo Rīgas jūras līcis.
- Dundagas pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Kolkas, Rojas, Lubes, Īves un Valdgales pagastu, kā arī ar Ventspils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dondangen, krieviski — Dondangenskaja.
- Laucienes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Ķūļciema, Balgales, Strazdes, Lībagu, Laidzes un Vandzenes pagastu, kā arī ar Mērsraga un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Nurmuižas pagasts, vāciski — Normhusen, krieviski — Nurmguzenskaja.
- Vandzenes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Rojas, Mērsraga, Laucienes, Laidzes un Ārlavas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wandsen, krieviski — Vandzenskaja.
- Laidzes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Valdgales, Ārlavas, Vandzenes, Laucienas un Lībagu pagastu, kā arī ar Talsu pilsētu; bijušie nosaukumi: Valdegales pagasts, vāciski — Waldegalen, krieviski — Vaļdegaļenskaja.
- Strazdes pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Virbu, Lībagu, Laucienas un Balgales pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Strasden, krieviski - Strazdenskaja.
- Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā.
- Degoles pagasts pagasts Tukuma novadā ar administratīvo centru lielciemā Vienība, aizņem pirmskara Praviņu pagasta rietumu daļu, daļu bijušā Irlavas pagasta un nelielu daļu bijušā Lestenes un Tumes pagasta teritorijas, robežojas ar Slampes, Lestenes, Irlavas un Tumes pagastu, kā arī ar Engures novadu.
- Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja.
- Matkules pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Kandavas un Vānes pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Talsu novadu; pastāvējis Tukuma apriņķī līdz 1949. g., atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009.-2021. g. Kandavas novadā.
- Vānes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Matkules, Kandavas, Zemītes un Zantes pagastu, kā arī ar Saldus un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wahnen, krieviski — Vanenskaja.
- Zantes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Vānes, Zemītes un Viesatu pagastu, kā arī ar Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Santen, krieviski — Zantenskaja.
- Jaunpils pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Viesatu, Irlavas, Lestenes un Džūkstes pagastu, kā arī ar Dobeles un Saldus novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neuenburg, krieviski — Neienburgskaja.
- Zvārtavas pagasts pagasts Valkas novadā ar administratīvo centru Stepos, robežojas ar Vijciema un Valkas pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Adsel-Schwarzhof, krieviski — Svartskaja.
- Kārķu pagasts pagasts Valkas novada rietumu daļā, robežojas ar Ērģemes pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Karkell, krieviski — Karkeļskaja.
- Ērģemes pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Kārķu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Ermeshoft, krieviski — Ermesskaja.
- Vijciema pagasts pagasts Valkas novadā, robežojas ar Valkas un Zvārtavas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wiezenhof, krieviski — Vijcemskaja.
- Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja.
- Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja.
- Mazsalacas pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021.g. Mazsalacas novadā), robežojas ar Mazsalacas pilsētu un Ramatas, Sēļu, Vecates un Skaņkalnes pagastu; bijušie nosaukumi: Mazsalacas pilsētas lauku teritorija, Valtenberģu pagasts, vāciski — Salisburg, krieviski — Zalisburgskaja.
- Kauguru pagasts pagasts Valmieras novadā ar administratīvo centru Mūrmuižā, robežojas ar Kocēnu un Valmieras pagastu, Valmieras pilsētu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kaugershof, krieviski - Kaugerskaja.
- Brenguļu pagasts pagasts Valmieras novadā, izveidojies bijušās muižas teritorijā, robežojas ar Kauguru, Valmieras un Trikātas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Vecbrenguļu pagasts, vāciski — Alt-Vrangelhof, krieviski — Staro-Brangeļskaja.
- Zilākalna pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Bērzaines, Kocēnu un Dikļu pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara bijušā Mujānu pagasta ziemeļu daļā.
- Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja.
- Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja.
- Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja.
- Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja.
- Vaidavas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Kocēnu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waidau, krieviski — Vaidauskaja.
- Lodes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Metzkull, krieviski — Meckjuļskaja.
- Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja.
- Dikļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Matīšu, Bērzaines, Zilākalna, Kocēnu un Stalbes pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dickeln, krieviski — Dikeļnskaja.
- Skaņkalnes pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Mazsalacas pilsētu, Ramatas, Mazsalacas un Vecates pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: Skulberģu pagasts (līdz 1925. g.), vāciski — Kolberg, krieviski — Koļbergsjkaja.
- Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja.
- Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja.
- Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja.
- Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja.
- Ramatas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Sēļu, Mazsalacas un Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Vilpulkas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu un Igauniju; pagasta teritorija izveidojusies padomju laikā, aptver bijušo Mazsalacas un Idus pagastu ziemeļu daļu.
- Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja.
- Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja.
- Ipiķu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Vilpulkas un Ramatas pagastu, kā arī ar Igauniju, ietver tālāko Latvijas ziemeļu punktu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ippick, krieviski — Ippikskaja.
- Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas.
- Puzes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Blāzmā, robežojas ar Ances, Usmas, Ugāles un Popes pagastu, kā arī ar Dundagas un Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Pussen, krieviski — Puzenskaja.
- Piltenes pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Piltenes pilsētā, robežojas ar Piltenes pilsētu un Tārgales, Ugāles, Zlēku, Ziras un Vārves pagastu; bijušie nosaukumi: Piltenes pilsētas lauku teritorija (1960.-2009. g.), vāciski — Landgemeinde Pilten, krieviski — Piļtenskaja.
- Vārves pagasts pagasts Ventspils novadā ar administratīvo centru Ventavā, robežojas ar Ventspils pilsētu, Tārgales, Piltenes, Ziru un Užavas pagastu, kā arī ar Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: vāciski — Warwen, krieviski — Varvenskaja.
- Jūrkalnes pagasts pagasts Ventspils novada dienvidu daļā, Baltijas jūras krastā, robežojas ar Užavas un Zīru pagastu, kā arī ar Alsungas un Pāvilostas novadu; bijušie nosaukumi: Pilsberģes pagasts, vāciski — Felixberg, krieviski — Feliksbergskaja.
- Ances pagasts pagasts Ventspils novada ziemeļu daļā, robežojas ar Puzes, Popes un Tārgales pagastu, kā arī ar Dundagas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Anzen, krieviski - Ancenskaja.
- Popes pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ances, Puzes, Ugāles un Tārgales pagastu; pagasta teritorija 1926. g. samazināta, izveidojot tajā arī Ances pagastu, padomju laikā šo pagastu savstarpējās robežas nedaudz mainītas; bijušie nosaukumi: vāciski — Popensche, krieviski — Popenskaja.
- Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja.
- Tārgales pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Kolkas, Ances, Popes, Ugāles, Piltenes un Vārves pagastu, kā arī ar Ventspils pilsētu un Baltijas jūru; bijušie nosaukumi: Sarkanmuižas pagasts, Ventas pagasts, vāciski — Rothof, krieviski — Rotgofskaja.
- Ugāles pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Puzes, Usmas, Zlēku, Piltenes, Tārgales, Popes pagastu un Piltenes pilsētu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ugahlen, krieviski — Ugaļenskaja.
- Usmas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ugāles un Puzes pagastu, kā arī ar Talsu un Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Usmaiten, krieviski — Usmaitenskaja.
- Užavas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Vārves, Ziru un Jūrkalnes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Zlēku pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Ziru, Piltenes un Ugāles pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schleck, krieviski — Šlekenskaja.
- zemnieku virstiesa pagasttiesu spriedumu un lēmumu pārsūdzības instance Kurzemes un Vidzemes guberņā 1889.-1918. g.
- Zvārdes pagasta teritorija pagastu atjaunoja 1993. g., bet neliela tā bijušās teritorijas daļa iekļauta tagadējā Vītiņu pagastā (Kokmuižas apkaime) un Blīdenes pagastā (Zauru apkaime).
- Paibs Paipes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Rūjienas pagastā.
- ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi pakalpojumi, ko ASV Nacionālajam zinātnes fondam sniedz liela ātruma pamattīkls, kurš savieno vairākus superdatoru centrus.
- hroniska progresējošā mielopātija pakāpeniski progresējoša spastiska paraparēze, ko izraisa I tipa cilvēka T-limfotropiskais vīruss (HTLV-I); raksturīgas iešanas grūtības, kāju nespēks, jušanas traucējumi un urīna nesaturēšana.
- sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā.
- Darvas ezers Pāķu ezers Vīpes pagastā.
- Seppkull Pāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Pāles pagastā.
- Gazas Josla Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība — 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra.
- Palšče Palīce, Vārmes satekupe.
- Palše Palīce, Vārmes satekupe.
- sabal Palmu ģints, krūmi vai koki lielām pelēki zilām vēdekļa lapām, sīkiem ziediem un augli melnzilu ogu, 7 sugas Amerikā no Venecuēlas līdz ASV dienvidaustrumu štatiem, arī Antiļu salās.
- Vidzemnieku grāvis Palmutes kreisā krasta pieteka Sēļu pagastā, augštece Vilpulkas pagastā.
- Krāņupīte Palmutes kreisā krasta pieteka Vilpulkas pagastā; Vidzemnieku grāvis.
- Palpiera ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Palpieru ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Rēveļu ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Palpiers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Maiļupe Palsas (Vecpalsas) kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Ķeņģu strauts Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Sterģupīte Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Variņu pagastā.
- Palzmar Palsmanes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Palsmanes pagastā.
- Pālupe Pālupīte, Viesītes pieteka.
- apriņķa skolas pamatskolas Krievijas pilsētās 19. gadsimtā, kas tika izveidotas saskaņā ar 1804. g. 5. septembra skolu reglamentu, mācības ilga 3-5 gadus, Kurzemes un Vidzemes guberņā mācības notika vācu valodā, Latgalē - krievu valodā, pēc 1872. g. pakāpeniski pārveidoja par pilsētas skolām, kas darbojās līdz 19. gs. 80. gadu beigām.
- veldrenieki Pampāļu pagasta apdzīvotās vietas "Veldres" iedzīvotāji.
- verbēna Panātru rindas augu dzimta ("Verbenaceae"), kurā ietilpst lakstaugi, krūmi, liānas, koki, kam raksturīgi nekārtni, retāk kārtni ziedi un pretējas vai mieturī sakārtotas lapas, \~100 ģinšu, \~2600 sugu gk. tropos un subtropos.
- verbēnaugi Panātru rindas dzimta ("Verbenaceae"), lakstaugi, krūmi, liānas, koki ar gk. vienkāršām lapām, ziedi kārtni, retāk nekārtni, \~100 ģinšu, \~2600 sugu, dažas sugas audzē (arī Latvijā) kā krāšņumaugus; verbēnas.
- Panten Pantenes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Plāteres pagastā.
- ocelots Panterkaķis - kaķu ģints dzīvnieks, \~65-100 cm garš, \~40 cm gara aste; apmatojums ar skaistu rakstu, mugura sarkana vai brūni pelēka, vēders dzelteni balts, sastopams Amerikā, no Argentīnas ziemeļiem līdz Arizonai ASV, draud izmiršana, aizsargājams.
- Atskaņu hronikas pantos sarakstīti Baltijas vēstures avoti - "Jaunākā atskaņu hronika" un "Vecākā atskaņu hronika".
- vilkt un nomest paņēmiens, kas, izmantojot operētājsistēmas "Microsoft Windows" un firmas "Macintosh" programmas, ļauj izpildīt operācijas ar objektiem, neievadot komandas no tastatūras. Vilkšanu un nomešanu veic ar peles palīdzību, pārvietojot objektu līdz tā sakrišanai ar tās lietojumprogrammas ikonu, kura izpilda nepieciešamo operāciju.
- spārnpaparde Paparžaugu nodalījuma ģints ("Pteris"), kas brīvdabā sastopamas gk. tropos, bet atsevišķas sugas arī Vidusjūras apkārtnē.
- adiantpaparde Paparžu rindas adiantaugu dzimtas suga ("Adiantum capillus veneris"), ko bieži audzē telpās kā dekoratīvu augu; Veneras mati.
- Papenhof Pāpiņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā.
- Paplacken Paplakas muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Virgas pagastā.
- Papua-Jaungvineja Papua-Jaungvinejas Neatkarīgā Valsts - valsts Okeānijā (angļu val. "Papua New Guinea"), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions, 1 galvaspilsētas apgabals.
- varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari.
- paradīzes parazītputns paradīzes parazītaudējs ("Vidua paradisaea").
- ģirbes koks parastā irbene ("Viburnum opulus").
- girbas Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- ģirbe Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbenes Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbinājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irbines Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irūbene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- irūbiņa Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- jirbene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- jirbine Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsalakoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsalkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāšens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kāsulis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kazenājs Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- kleiders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- krustozoliņi Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- mīkliņš Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pankokpliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pankokplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pliedars Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pliederpenkoks Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- plieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putakslis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putākslis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putene Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- pūtenes Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putens Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putine Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putinis Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- putukšļi Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- šnēballe Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- sniegbāle Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- sniegbaltīte Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- sniegpika Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- suņplieders Parastā irbene ("Viburnum opulus").
- jujuba Parastā jujuba - pabērzu dzimtas zizifu ģints suga - kaillapu zizifs ("Ziziphus jujuba"), ērkšķains krūms, kas aug Dienvidaustrumu Āzijas kalnu rajonos, Kaukāzā un Vidusāzijā, izplatības rajonos tiek kultivēts kā augļu krūms, Latvijā introducēts.
- asiņzāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- bārkstenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cekuliņi Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- cūkziepes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- darvene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- degutpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- dzeguzespuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- guntenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- kaķactiņas Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lapsenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- lipene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mēļupuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- mušmires Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- piķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sirdszāle Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- skarene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spuldze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- spulgnaglene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- stārķenes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķelene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sveķenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķele Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķlīze Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- sviķpuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķe Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ugunspuķītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiķis Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- vaizdiks Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- viskarija Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- žīdbārzdiņa Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- zīdene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepene Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenīte Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- ziepenītes Parastā sveķene ("Viscaria vulgaris").
- deveņvīraspēcis Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deveņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīraspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrpuķe Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrs Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrspēks Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņvīrzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- deviņzieds Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauss Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- lāčauza Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- maldsveces Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulessvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulesvieši Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- saulsvece Parastais deviņvīruspēks ("Verbascum thapsus").
- timiāns Parastais timiāns - mārsilu suga ("Thymus vulgaris"), daudzgadīgs lūpziežu dzimtas garšaugs, mūžzaļš puskrūms, dzimtene - Vidusjūras piekraste, Latvijā audzē, bet šeit bieži saziedas ar savvaļā augošo mārsilu, tāpēc jāievēro telpiskā izolācija.
- Lychnis viscaria parastās sveķenes "Viscaria vulgaris" nosaukuma sinonīms.
- kirpičs Parasti 100000 ASV dolāru naudas paka (ar kirpiču jeb ķieģeļu skaitu apzīmē darījuma kopsummu).
- vakarēdiens Parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā.
- mestrs parasti uz mūžu ievēlēts bruņinieku ordeņa priekšnieks un ordenim piederošo zemju valdnieks (viduslaikos Livonijā, Vācijā).
- stihomantija Pareģošana ar izteicieniem vai dzejas rindām, kam senos laikos ņēmuši Homēra, Vergilija u. c. rindas, bet vēlāk arī Bībeles pantus u. c.
- Pastes Pārgaujas novada Raiskuma pagasta apdzīvotās vietas "Vējkrogs" bijušais nosaukums.
- Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
- Sumburvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
- Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
- Almedāla Parks Visbijā ("Almedalen"), Gotlandē (Zviedrija), kur kopš 1980. g. vasarās tiek turētas politiskas runas.
- bundesrāts Parlamenta augšpalāta Vācijā, kuras locekļi ir zemju pārstāvji.
- reihstāgs Parlaments Vācijā; ēka Berlīnē, kurā darbojas Vācijas parlaments.
- reichstāgs Parlaments Vācijā.
- liepu parmelīna parmelīnu suga ("Parmelina tiliacea syn. Parmelia tiliacea"), kas ir reta un aizsargājama, atrasta Turaidā, Līgatnē, Nītaurē, Vestienā, Ļaudonā uz lapkoku stumbriem un koksnes; tai ir ādains, substrātam piegulošs rozetveida vai nenoteiktas formas laponis (diametrs 10—15 cm).
- džeirāns Pārnadžu kārtas dobradžu dzimtas antilopju apakšdzimtas gazeļu ģints suga ("Gazella subguturosa"), kas sastopama Austrumkaukāzā un Vidusāzijā; džeirans.
- Jaunpalsa Pārrakums no Palsas līdz Vizlai Smiltenes novada Palsmanes pagastā, izveidots 1960. gados, bija iecerēts novirzīt daļu Palsas ūdeņu, taču Palsa izskaloja tik dziļu gultni, ka visi tās ūdeņi sāka tecēt uz zemāk atrodošos Vizlu, garums - 3 km.
- caurruna Pārrunas, kuru gaitā kāds temats tiek iztirzāts pēc iespējas plašāk, parasti ar mērķi noskaidrot kāda zināšanu līmeni un uzskatus; bija izplatītas brāļu draudzēs Vidzemē 18. gs.
- republikāņu partija partija ASV, kas radās 18. gs., vēršoties pret pārāk lielu prezidenta varu.
- demokrātu partija partija ASV, kas radās ap 1830. g., vēršoties pret prezidentiem, kuri bija cēlušies no dižciltīgo vidus, un solīja aizstāvēt mazā cilvēka intereses.
- kālija ferocianīds pārtikas piedeva E536 (deggāzes attīrīšanas blakusprodukts, aizliegts ASV), pretsalipes viela, krāsviela, var būt toksiska nierēm, var radīt ādas kairinājumus.
- panešana Pārtikas produktu apstrādes veids. Viens no p-as paņēmieniem, sagatavojot produktus cepšanai, ir produktu apviļāšana miltos vai rīvmaizē un sakultā olā.
- E104 Pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts.
- E131 Pārtikas uzlabotājs - patentzilais V, krāsviela, iespējamā iedarbība - kancerogēns, var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, anafilakse, gremošanas slimību pazīmes, jāizvairās pret aspirīnu jūtīgiem cilvēkiem.
- amerikanizācija Pārveidošana pēc ASV parauga.
- džointers Pārveidots skimkolters, ko izmanto ASV.
- EVW Pārvietoto personu apzīmējums Lielbritānijā pēc 2. pasaules kara (angļu "European Voluntary Workers").
- drošs sekss pasākumu kopums, kas palīdz izvairīties no inficēšanās ar HIV.
- makrokosms Pasaule (kosmoss), Visums; šis jēdziens parasti apzīmē zvaigžņu pasauli, ko pētī astronomija; pretstats - mikrokosms.
- aviosabiedrības kods pasaules aviosabiedrību divu simbolu kods, ko piešķir Pasaules civilās aviācijas organizācija, lai to lietotu aviobiļetēs, lidojumu sarakstos, datorizētajās rezervēšanas sistēmās; piemēram, BT - Air Baltic, AA - American Airlines, BA - British Airlines, LH - Lufthansa, SU - Aeroflot, 6G - Las Vegas Airlines.
- Lielā depresija pasaules ekonomikas krīze 20. gs. 20. gadu beigās - 30. gadu sākumā, ko izraisīja Volstrītas banku sabrukums 1929. gada 29. oktobrī, kad dažās stundās ASV akciju kopējā vērtība nokritās par vairākiem miljoniem dolāru.
- heliocentriskā sistēma pasaules sistēma, kuras centrā ir Saule; šādu uzskatu par pasaules uzbūvi 16. gs. izstrādāja N. Koperniks, un tas nomainīja seno laiku un viduslaiku mācību, ka Visuma centrs ir Zeme.
- Dvīņu torņi Pasaules tirdzniecības centra (Ņujorka, ASV) divas līdzās esošās torņveida ēkas, kurās 2001. gada 11. septembrī ietriecās teroristu vadītas lidmašīnas.
- PVO Pasaules Veselības organizācija.
- WAHEC Pasaules Veselības, vides un kultūras asociācija (angļu "World Association of Health, Environment and Culture").
- PNKAO Pasaules Vispārīgās prakses/ģimenes ārstu nacionālo kolēģiju, akadēmiju un akadēmisko asociāciju organizācija; Pasaules Ģimenes ārstu organizācija (angļu "WONCA").
- DC Pasažieru un transporta lidmašīnu marka, kuras ražo "McDonnell Douglas Co.", ASV.
- Passexten Pasiekstes muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Vārves pagastā.
- Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju.
- Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi.
- Rēzeknes apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Andrupenes, Atašienes, Barkavas, Bērzgales, Bukmuižas, Dricēnu, Gaigalavas, Kaunatas, Makašēnu, Maltas, Ozolmuižas, Rēznas, Ružinas, Sakstagala, Silajāņu, Stirnienas, Varakļānu, Vidsmuižas un Viļēnu pagastu, robežojās ar Abrenes, Ludzas, Daugavpils un Madonas apriņķi.
- Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju.
- Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Ventspils apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ances, Dundagas, Edoles, Piltenes, Popes, Puzes, Sarkanmuižas, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziras, Zlēku un Zūru pagastu un Piltenes pilsētu, Robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Aizputes apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru.
- Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi.
- Talsu apriņķis pastāvēja 1819.–1949. g., ietvēra (1935. g.) Ārlavas, Cēres, Kandavas, Laidzes, Lībagu, Lubezeres, Mērsraga, Nogales, Nurmuižas, Pastendes, Spāres, Stendes, Strazdes, Upesgrīvas, Valgales, Vandzenes, Virbu un Zentenes pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā.
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu.
- Abrenes apriņķis pastāvēja 1938.-1944. g., ietvēra Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
- Apes rajons pastāvēja 1950.-1957. g., ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru.
- Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu.
- Balvu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Balvu pilsētu, Baltinavas, Balvu, Bērzkalnes, Bērzpils, Briežuciema, Krišjāņu, Kubuļu, Kupravas, Lazdukalna, Lazdulejas, Medņevas, Rugāju, Susāju, Šķilbēnu, Tilžas, Vectilžas, Vecumu, Vīksnas un Žīguru pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas, Gulbenes un Alūksnes rajonu, kā arī ar Krieviju.
- Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu.
- Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu.
- Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
- Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Talsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Talsu pilsētu, Sabiles, Stendes un Valdemārpils pilsētu ar laiku teritoriju, Abavas, Balgales, Dundagas, Ģibuļu, Īves, Kolkas, Ķūļciema, Laidzes, Laucienes, Lībagu, Lubes, Mērsraga, Rojas, Strazdes, Valdemārpils, Valdgales, Vandzenes un Virbu pagastu, robežojās ar Tukuma, Kuldīgas un Ventspils rajonu, kā arī ar Baltijas jūru un Rīgas jūras līci.
- Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci.
- Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju.
- Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Kuldīgas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Kuldīgas pilsētu un Skrundas pilsētu ar lauku teritoriju, Alsungas, Ēdoles, Gudenieku, Īvandes, Kabiles, Kurmāles, Laidu, Nīkrāces, Padures, Pelču, Raņķu, Rendas, Rudbāržu, Rumbas, Snēpeles, Turlavas un Vārmes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Saldus, un Liepājas rajonu.
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju.
- Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu.
- Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā.
- Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
- Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Lubānas novads pastāvēja 2009.-2021. g. uz Vidzemes un Latgales robežas, ietvēra Lubānas pilsētu un Indrānu pagastu.
- Ikšķiles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, Daugavas labajā krastā, ietvēra Ikšķiles pilsētu un Tīnūžu pagastu.
- Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu.
- Apes novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļaustrumu daļā, ietvēra Apes pilsētu, Gaujienas, Apes, Trapenes un Virešu pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Smiltenes un Valkas novadu, kā arī ar Igauniju.
- Naukšānu novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemes ziemeļu daļā, ietvēra Ķoņu un Naukšēnu pagastu.
- Rundāles novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgalē, ietvēra Rundāles, Svitenes un Viesturu pagastu.
- Auces novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales dienvidrietumos, tagadējā Dobeles novadā, ietvēra Auces pilsētu un Lielauces, Īles, Bēnes, Vecauces, Ukru un Vītiņu pagastu, robežojās ar Saldus, Brocēnu, Dobeles un Tērvetes novadu, kā arī ar Lietuvu.
- Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā.
- Burtnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., apvienojja Burtnieku, Ēveles, Matīšu, Rencēnu, Valmieras un Vecates pagastu.
- Vecumnieku novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Bārbeles, Kurmenes, Skaistkalnes, Stelpes, Valles un Vecumnieku pagastu.
- Viļakas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Kupravas, Medņevas, Susāju, Šķilbēnu, Vecumu un Žīguru pagastu, kā arī Viļakas pilsētu.
- Pļaviņu novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Klintaines un Vietalvas pagastu; līdz 2009. g. teritorija ietilpa Aizkraukles rajonā, no 2021. g. 1. jūlija - Aizkraukles novadā.
- Ulmales-Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā.
- Misas pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Dāviņu, Vecumnieku un Iecavas pagastā.
- Jaunsaules pagasts pastāvēja bijušajā Bauskas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Bauskas novada Vecsaules un Skaistkalnes pagastā.
- Pāvītes pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī 1925.-1936. g.; līdz 1925. g. saucās Briņģu pagasts, 1936. g. pievienots Vecpiebalgas pagastam.
- Lautera-Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1922. gadam, kad pārdēvēts par Viesienas pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
- Veselauskas pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Veselavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Veselavas un nedaudz Priekuļu pagastā.
- Līvu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Cēsu pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Drabešu pagastā, neliela daļa Vaives pagastā un Cēsu pilsētā.
- Sērmūkšu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Skujenes, Taurenes un Vaives (neliela daļa) pagastā.
- Rāmuļu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Cēsu novada Vaives pagastā.
- Veļķu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vecpiebalgas un Liezēres pagastā.
- Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā.
- Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā.
- Ungurmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Medņu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Variešu un Mežāres pagastā.
- Salanājas pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Augšdaugavas novada Salienas un Vecsalienas pagastā.
- Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā.
- Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu.
- Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā.
- Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā).
- Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu.
- Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā.
- Tāšu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Talsu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Talsu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tāšu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Medzes, Grobiņas, Vērgales un Tadaiķu pagastā.
- Bātas pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1925. gadam, kad teritorija pievienota Vaiņodes pagastam.
- Purmsātu pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Virgas pagastā.
- Ziemupes pagasts pastāvēja bijušajā Liepājas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Pāvilostas novada Vērgales pagastā.
- Viesienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1922.-1949. g., līdz 1922. g. saucās Lautera-Viesienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Aronas, Bērzaunes un Vestienas pagastā.
- Pērses pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1946. g.; līdz 1925. g. un 1946.-1949. g. saucās Iršu pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī 1925.-1949. g., līdz 1925. g. saucās Vietalvas-Odzienas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Vietalvas-Odzienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Odzienas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Pļaviņu novada Vietalvas un Aiviekstes pagastā.
- Bučauskas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Virānes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Dzelzavas pagastā un Gulbenes novada Tirzas pagastā.
- Sāvienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Madonas novada Ļaudonas, neliela daļa Kalsnavas un Variešu pagastā.
- Labvāržu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1929. g., pārdēvēts par Bērzgales pagastu, līdz 1925. g. saucās Biržgaļa pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Bērzgales, Ilzeskalna, Lendžu un Vērēmu pagastā, kā arī Ludzas novada Mežvidu pagastā.
- Rēznas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925, g, — Rozenmuižas pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Rozenmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rēznas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Čornajas, Stoļerovas, Lendžu, Griškānu, Verēmu un Lūznavas pagastā, kā arī Ludzas novada Pureņu pagastā.
- Vidsmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Galēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Galēnu, Stabulnieku, Sīļukalna un Viļānu pagastā.
- Makašēnu pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Rēzeknes novada Audriņu, Ilzesklana, Vērēmu, Nautrēnu, Griškānu un Ozolmuižas pagastā.
- Stirnienas pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Varakļānu un Sīļukalna pagastā, kā arī neliela daļa Atašienes pagastā.
- Radopoles pagasts pastāvēja bijušajā Rēzeknes rajonā 1990. gadā, bet tā paša gada beigās pārdēvēts par Viļānu pagastu.
- Nurmižu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī 1925.-1927. g., līdz 1925. g. saucās Vildogas pagasts, 1927. g. daļa teritorijas pievienota Siguldas pagastam, bet pārējā daļā atjaunots Vildogas pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Siguldas un Līgatnes pagastā.
- Pabažu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Saulkrastu pilsētā, Saulkrastu un Sējas pagastā, kā arī Limbažu novada Vidrižu pagastā.
- Bīriņu pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vidrižu, Krimuldas, Sējas un Saulkrastu pagastā.
- Upesgrīvas pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Mērsraga, Rojas un Vandzenes pagastā.
- Spāres pagasts pastāvēja bijušajā Talsu apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Talsu novada Ģibuļu pagastā, neliela daļa — Ventspils novada Usmas pagastā.
- Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu.
- Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā.
- Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā.
- Nigras pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1925.-1928. g., līdz 1925. g. un pēc 1928. g. saucās Blomes pagasts, no 2009. g. Smiltenes novadā.
- Birzuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī 1939.-1949. g.; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Palsmanes un Grundzāles pagastā.
- Lejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Lejasciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema pagastā.
- Pedeles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Lugažu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
- Rauzas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Mēra pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Palsmanes pagastā.
- Mēra pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1939. gadam, kad apvienots ar Rauzas pagastu un izveidots Birzuļu pagasts; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Bilskas, Grundzāles un Palsmanes pagastā.
- Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā.
- Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā.
- Dūres pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Gulbenes novada Lejasciema pagastā, bet neliela daļa Smiltenes novada Trapenes un Virešu pagastā.
- Sinoles pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Lejasciema un Lizuma pagastā.
- Jaunrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Smiltenes novada Apes pagastā.
- Omuļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Ērģemes pagastā, neliela daļa — Valmieras novada Naukšēnu pagastā.
- Lugažu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valkas novada Valkas un Ērģemes pagastā.
- Cirgaļu pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Zvārtavas, Grundzāles un Bilskas pagastā.
- Mūrmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1933. gadam, kad tas pievienots Kauguru pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
- Vitrupes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g. (līdz 1925. g. - Ķirbižu pagasts); teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Puikules pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Puiķeles pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā, neliela daļa — Alojas pagastā.
- Tūjas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vecmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Liepupes pagastā.
- Svētciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. gadam saucās Svejciema pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- Mujānu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī 1925.-1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu un Zilākalna pagastā.
- Vecbrenguļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Brenguļu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Brenguļu pagasta ziemeļu daļā.
- Valtenberģu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Mazsalacas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Mazsalacas un Ramatas pagastā, neliela daļa Vecates pagastā.
- Puiķeles pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Puikules pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā un neliela daļa — Alojas pagastā.
- Skulberģa pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Skaņkalnes pagastu.
- Svejciema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Svētciema pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas pagastā.
- Vecmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Tūjas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Tūjas pagastā.
- Umurgas-Sārumu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Umurgas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas un Limbažu pagastā.
- Ķirbižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vitrupes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā.
- Mūru pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad tas pārdēvēts par Mūrmuižas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Kauguru pagastā.
- Imantas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1925. gadam, kad to pārdēvēja par Mujānu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Kocēnu un Zilākalna pagastā.
- Salacas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam, 1990. g. atjaunots Limbažu rajona sastāvā, bet 1999. g. pievienots Salacgrīvas pilsētas lauku teritorijai; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Salacgrīvas pagastā.
- Augstrozes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Vilzēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Braslavas pagastā.
- Ķieģeļu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Kocēnu pagastā, neliela daļa Stalbes un Vaidavas pagastā.
- Ozolu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Brīvzemnieku pagastā.
- Pociema pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Katvaru pagastā.
- Lādes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Limbažu pagastā.
- Stienes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Skultes, neliela daļa — Limbažu pagastā.
- Vainižu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu novada Umurgas pagastā.
- Nabes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Limbažu pagastā.
- Duntes pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salacgrīvas novada Liepupes pagastā un Limbažu novada Skultes pagastā.
- Idus pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastā.
- Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā.
- Jaunburtnieku pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Bērzaines pagastā, neliela daļa — Zilākalna pagastā.
- Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā.
- Ternejas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Vilpulkas un Ķoņu pagastā.
- Sarkanmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1939. gadam, kad pārdēvēts par Ventas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales pagastā.
- Zūru pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Piltenes, Vārves un neliela daļa — Ziru pagastā.
- Ventas pagasts pastāvēja bijušajā Ventspils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Tārgales un Vārves pagastā un Ventspils pilsētā.
- Cēsu pagasts pastāvēja Cēsu apriņķī līdz 1949. gadam, teritorija mūsu dienās ietilpst Priekuļu, Vaives, Drabešu pagastā un Cēsu pilsētā.
- Sietlas latviešu kopiena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados cija \~200 latviešu, 1990. gados \~1000 latviešu, no 1951. g. darbojas latviešu papildskola, 1972. g. atvērts Latviešu centrs, 1994. g. Vašingtonas universitātes Skandināvijas studiju fakultātē ieviesta Baltijas studiju programma, kopš 1998. g. Sietlā atrodas Baltijas studiju veicināšanas apvienības sekretariāts.
- Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā.
- Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
- Jaunlatgales apriņķis pastāvēja no 1925. g. līdz 1938. g., kad pārdēvēts par Abrenes apriņķi, ietvēra (1935. g.) Augšpils, Baltinavas, Balvu, Bērzpils, Gauru, Kacēnu, Liepnas, Linavas, Purvmalas, Rugāju, Šķilbēnu, Tilžas un Viļakas pagastu, robežojās ar Ludzas, Rēzeknes, Madonas un Valkas apriņķi, kā arī ar Igauniju un Krieviju.
- Jaunpagasta pagasts pastāvēja Talsu apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Virbu pagastu.
- Arakstes pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1935. gadam, kad tas pievienots Lodes pagastam.
- Dauguļu pagasts pastāvēja Valmieras apriņķī līdz 1949. g., mūsdienās lielākā daļa teritorijas iekļauta tagadējā Kocēnu novada Dikļu pagastā, bet neliela daļa Kocēnu novada Zilākalna pagastā, Limbažu novada Umurgas pagastā un Pārgaujas novada Stalbes pagastā, bijušie nosaukumi: vāciski — Daugeln, krieviski — Daugeļnskaja.
- Priekuļu novads pastāvēja Vidzemē 2009.-2021. g., ietvēra Liepas, Mārsnēnu, Priekuļu un Veselavas pagastu, robežojās ar Cēsu pilsētu un Beverīnas, Smiltenes, Raunas, Cēsu un Pārgaujas novadu.
- Carnikavas novads pastāvēja Vidzemes jūrmalā 2009.-2021. g, tagadējā Carnikavas pagasta robežās.
- Garkalnes novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā 2009.-2021. g. (2006.-2009. g. novads Rīgas rajonā, 1990.-2006. g. pagasts Rīgas rajonā), administratīvais centrs Rīgā (Brīvības gatvē 455, Berģos).
- Sējas novads pastāvēja Vidzemes rietumu daļā ar administratīvo centru Lojā, nodibināts bijušā Sējas pagasta teritorijā 2006. g. Rīgas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, no 2021. g. pagasts Saulkratsu novadā.
- Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu.
- Pastmuižas velna akmens Pastmuižas Velnakmens.
- apriņķu zemes padomes pašvaldības iestādes Vācijas neokupētajos Vidzemes apriņķos 1917. g., ko ievēlēja apriņķa iedzīvotāji vispārējās vēlēšanās, pastāvēja no 1917. g. augusta līdz decembrim, kad to vietā izveidoja strādnieku, zaldātu un bezzemnieku deputātu padomes.
- patentzilais Patentzillais V - pārtikas piedeva E131 (akmeņogļu darvas vai azokrāsviela; dažās valstīs aizliegts), krāsviela (zilgani violeta), var veicināt astmu, anafilaksi, nātreni, hiperaktivitāti, alerģiskas reakcijas, cilvēkiem, kas ir jutīgi pret aspirīnu, vajadzētu izvairīties.
- Patmalnieki Patmalnieku ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Ilūkstes novada Prodes pagastā, ietilpst Subates ezeru grupā, 117,2 m vjl., platība - 26 ha, garums - 2 km, lielākais platums - 200 m, vidējais dziļums - 4,2 m; Vanagu ezers.
- Kandavas novads patstāvīgs novads 2009.-2021. g., 1999.-2009. g. Tukuma rajona sastāvā, ietvēra Kandavas pilsētu, Cēres, Kandavas, Matkules, Vānes, Zantes un Zemītes pagastus.
- Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi.
- Mazovijas-Podlases zemiene paugurains līdzenums Polijas ziemeļaustrumos, Vislas vidusteces baseinā, augstums - līdz 227 m, virskārtā 50-100 m biezi glaciālie nogulumi, centrā Varšavas ieplaka.
- Pampāļu paugurvalnis paugurvalnis Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenuma dienvidu daļā, Saldus novada Novadnieku un Pampāļu pagastā, Starp Striķiem un Lukām, atdala Kursas zemienes Pieventas līdzenumu no Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenuma, garums — \~30 km, platums — 2-5 km, augstākā virsotne — 148,8 m vjl.
- Čivava Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Čivavas Valsts ("Chihuahua" / "Estado Libre y Soberano de Chihuahua"), platība - 247487 kvadrātkilometri, 3241400 iedzīvotāju (2005. g.).
- Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.).
- Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.).
- Durango Pavalsts Meksikā ("Durango"/ "Estado libre y Soberano de Durango" - Brīvā un Suverēnā Durango Valsts), platība - 123367 kvadrātkilometri, 1509100 iedzīvotāju (2005. g.).
- nīzāns Pavasara (apm. latv. sulu) mēnesis Vecās Derības jaunākos rakstos.
- Maija grāfa svētki pavasara svētki, ko viduslaikos svinēja Lielbritānijā, Skandināvijas valstīs un Vācijā, Maija grāfa jeb Maija ķēniņa ierašanās pilsētās un ciemos simbolizēja ziedoņa atnākšanu, inscenētie turnīri - pavasara uzvaru pār ziemu; 15. gs. pirmoreiz minēta arī svinēšana Rīgā.
- celestīnieši Pāvesta Celestīna V 1254. g. dibināts mūku ordenis, turējās pie sv. Benedikta mācībām.
- guelfi Pāvesta piekritēji tā cīņās ar ķeizaru, kas norisinājās Viduslaiku Itālijā.
- bebenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Bebe" iedzīvotāji.
- ievandznieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ievanga" iedzīvotāji.
- kopdarbenieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
- kopdarbnieks Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Kopdarbs" iedzīvotājs.
- ošenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji.
- plocenieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ploce" iedzīvotāji.
- sastāvnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Sastāvs" iedzīvotāji.
- ziemupnieki Pāvilostas novada Vērgales pagasta apdzīvotās vietas "Ziemupe" iedzīvotāji.
- Wirginahlen Pāvilostas novada Vērgales pagasta bijušais nosaukums.
- Greitvelija Pazeminājums Dienvidapalaču vidusdaļā ("Great Valley"), starp Blūridžiem un Apalaču plato, ASV, garums - 950 km, platums - 40-60 km, augstums - līdz 1500 m vjl.
- sējas pazvērīte pazvērīšu suga ("Eruca sativa") - Vidusjūras reģiona augs, iecienīts itāļu virtuvē kā salāti; roketsalāti; eruka; rukola; arugula.
- čeka Pēc 1917. g. oktobra apvērsuma Krievijā nodibinātā politiskā policija "Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju" ar ļoti plašām izsekošanas, izmeklēšanas un sodīšanas pilnvarām (krievu "Črezvičajnaja komissija po borbe s kontrrevoļucijej i spekuļacijej", saīs. ČK).
- Balvu pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara samazinājusies vairāk nekā piecas reizes, liela daļa no tās iekļauta tagadējā Bērzkalnes un Kubuļu pagastā, neliela dala - tagadējā Lazdulejas un Vectilžas pagastā, nedaudz mainījusies robeža ar Vīksnas pagastu.
- Umurgas pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara tagadējā Umurgas pagastā pilnībā iekļaut bijušais Augstrozes un Vainižu pagasts, kā arī daļa no bijušā Dauguļu un Katvaru pagasta, bet bijušā Umurgas pagasta Kaijciema apkaime iekļauta tagadējā Limbažu pagastā.
- Burtnieku pagasta teritorija pēc administratīvi teritoriālajiem pārkārtojumiem 1990. g. atjaunotajā Burtnieku pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Valmieras pagasta teritorijas.
- Dienvidvidzeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 2 ainavapvidus (Kangaru mežaini un Vidzemes (Sudas-Madlienas-Vecbebru) nolaidas ārieni), un robežojas ar Piejūru, Gaujaszemi (Gaujavu), Vidzemes augstienes ainavzemi un Daugavzemi.
- Ventaszeme Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 5 ainavapvidus gar Ventu no Lietuvas robežas aptuveni līdz Piltenei ietverot arī Puzes un Usmas ezeru apkārtni.
- Rietumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 6 ainavapvidus Kurzemes dienvidu daļā starp Piejūras un Ventaszemes ainavzemi.
- Aiviekstes zeme pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Daugavzemi, Dienvidvidzemi, Vidzemes augstieni, Gaujaszemi līdz Igaunijas robežai un Austrumlatgali un Latgales augstieni austrumos.
- Austrumkursa Pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, kas ietver 9 ainavapvidus starp Ventaszemi, Piejūru un Rietumzemgali.
- Vidzemes augstiene pēc ainavrajonēšanas iedalījuma viena no 16 Latvijas ainavzemēm, platība — 4772 kvadrātkilometri, kas ietver 6 ainavapvidus (Mežoles, Piebalgas pauguraine, Vestienas pauguraine, Aumeisteru paugurvalnie, Augšgaujas pazeminājums un Augšogres pazeminājums) starp Dienvidvidzemi, Gaujaszemi un Aiviekstes zemi.
- rekabieši Pēc cilts principa organizēta nomadu grupa, kas dzīvojusi Palestīnā līdz trimdai, minēti Vecajā derībā.
- Berenīke Pēc teikas – Ēģiptes valdnieka Ptolemaja sieva, kuras skaistie mati bija novietoti Veneras templī; dieviete tos esot aiznesusi pie debesīm un pārvērtusi par zvaigznāju.
- apostolāts Pēc Vatikāna koncila uztvēruma, pieder Romas pāvestam kā baznīcas galvai, kas savu varu un amatu mantojis sukcesīvā kārtā (ar roku uzlikumu) no apustuļa Pētera, kristīgās draudzes pamatakmeņa, kam kā savam vietniekam Kristus nodevis visu varu un debess valstības atslēgas.
- veckatolicisms Pēc Vatikāna pirmā koncila (1869. gadā) izveidojies katolicisma novirziens, kas noliedza koncilā pieņemto dogmu par pāvesta nemaldību.
- Nimrods Pēc Vecās Derības tradīcijas pirmais varonis uz zemes, kas nāk no Babilonijas, kur valda pār Bābeli, Ereku, Akādi un Kalni, pēc tam nodibinājis Ninivi u. c. asīriešu pilsētas.
- Kļaviņu velnapēdas akmens pēdakmens Kuldīgas novada Kurmāles pagastā, 400 m uz austrumiem no Kļaviņu mājām, garums 1,8 m, platums 1,25 m, tā virsmā ir 2 pēdas veida iedobumi, teikās saistīts ar Velna darbošanos.
- Virgulica Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novadā, garums - 20 km, kritums - 34 m, sākas Krievijā; Plintauka; Vergulica; Virgulīca; Virguļica; Virguļiča.
- Akaviņa Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novadā, iztek no Lutri ezera Igaunijā, garums - 22 km, kritums - 31,9 m; Akavina; Volkova.
- Rīzupe Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novada Valkas pagastā, augštece Igaunijā; Rizupe.
- Ragīšupīte Pedeles kreisā krasta pieteka Valkas novadā.
- Varžupīte Pedeles labā krasta pieteka Valgā, augštece Valkā, vidustecē ir Latvijas un Igaunijas robežupe.
- Peddeln Pedeles muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā.
- Naskāne Pelavas kreisā krasta pieteka Vietalvas pagastā, garums - 7 km; Naskānupe; Naskena; Naskene.
- Pelēču ezers Pelēča ezers Vaboles pagastā.
- Pelēča ezers Pelieča ezers Vaboles pagastā.
- Pelīča ezers Pelieča ezers Vaboles pagastā.
- Pensilvānija Pensilvānijas Sadraudzība - štats ASV ("Pennsylvania" / "Commonwealth of Pennsylvania"), administratīvais centrs - Harisbērga, platība - 119282 kvadrātkilometri, 12787200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.).
- Rīdeļupīte Pērļupes labā krasta pieteka Cēsu novada Zosēnu pagastā, augštece Smiltenes novada Drustu pagastā, tek caur Auļukalna (Vaiveles) ezeru.
- Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Pelava Pērses kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Kokneses pagastā, izteka Madonas novada Sausnējas pagasta dienvidu malā, šķērso Aizkraukles novada Iršu, Vietalvas, Aiviekstes un Klintaines pagasta teritoriju, garums - 22 km, kritums - 46 m; Palva; Pelasta; Pelve.
- gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi).
- Pīrs Persiešu valodas vārds, kurā dažādās Vidusāzijas un Mazāzijas tautās sauc "gudros" vai amatu aizbildņus.
- policijas darbinieks persona, kura ieņem amatu Valsts policijā vai Drošības policijā un kurai ir piešķirta speciālā dienesta pakāpe.
- probācijas klients persona, kura izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādē vai ir atbrīvota no brīvības atņemšanas iestādes pēc soda izciešanas un noslēgusi vienošanos ar Valsts probācijas dienestu par postpenitenciārās palīdzības saņemšanu, kā arī persona, kura nosacīti atbrīvota no kriminālatbildības, nosacīti notiesāta vai nosacīti pirms termiņa atbrīvota no pamatsoda, ja tai uzlikti Valsts probācijas dienesta likumā paredzētie pienākumi.
- ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona persona, kura neveic saimniecisko darbību un nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā.
- brīvprātīgais probācijas darbinieks persona, kuru Valsts probācijas dienests pilnvaro pildīt kādu atsevišķu uzdevumu.
- televizora plate personālā datora izvērses plate, kurā ir TV kanāla uztvērējs.
- kamariļa Personu grupa, kas mēdza sapulcēties Spānijas karaļa Ferdinanda VII priekšistabā un ietekmēja viņa politiku; vēlāk arī citās zemēs tā sāka saukt valdnieka galminieku un mīluļu grupu, kas ar personīgo ietekmi un dažādām intrigām centās ieturēt valstij kaitīgu politikas virzienu.
- filtrācijas nometnes personu pārbaudes iestādes PSRS 2. pasaules kara laikā, kurās ievietoja Sarkanās armijas karavīrus, kas bija izbēguši no vācu gūsta vai izlauzušies no aplenkuma, bet kara beigās arī personas, kas bija dienējušas Vācijas armijas daļās, mobilizētas Vācijas valsts darba dienestā, izvestas spaidu darbos vai atradušās nacistu koncentrācijas nometnēs Vācijā, sadarbojušās ar vācu okupācijas iestādēm, kā arī personas, kas aizturētas bez dokumentiem uz aizdomu pamata.
- Peterhof Pētera muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Vecsaules pagastā.
- Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā.
- Dzirnupīte Pēterupes labā krasta pieteka Vidrižu pagastā, uz tās uzpludināts Bīriņu dzirnavezers.
- Friedrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Valkas pagastā.
- Didrichshof Pidriķa muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Valmieras pagastā.
- bulani Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- futengi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- kmu Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- lameti Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- puoki Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo atsevišķos savrupos areālos kalnos un grūti pieejamos apvidos Laosā, Mjanmas ziemeļaustumos un Taizemes ziemeļos, arī kaimiņrajonos Ķīnā un Vjetnamā, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, izplatīti animistiski kulti.
- Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers.
- Pentagons Piecstūraina ēka (ēku komplekss) Vašingtonā, kurā atrodas ASV Aizsardzības ministrija.
- ORBITZ Piecu ASV aviosabiedrību dibināta globālā tīmekļa ceļojumu aģentūra, kas piedāvā savā mājaslapā rezervēt un nopirkt aviobiļetes (ar tikai globālajā tīmeklī pieejamiem tarifiem), rezervēt naktsmītnes, noīrēt automobili, rezervēt un iegādāties kompleksos ceļojumus.
- Lielie ezersi piecu lielu ezeru sistēma Ziemeļamerikā (angļu val. "Great Lakes"), Sentlorensas baseinā, ASV un Kanādā (Augšezers, Mičigans, Hūrons, Ēri ezers un Ontārio), kopējā platība - 246500 kvadrātkilometru.
- Kurliņupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Limbažu novada Viļķenes un Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas līcī pie Rankuļraga, garums - 10 km, kritums - 8,7 m; Oltūža; Oltužupīte.
- Krišupe Piejūras zemienes Vidzemes piekrastes upe Salacgrīvas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kuivižiem, garums - 10 km, kritums - 21 m, ietekā zvejas kuģu piestātne; Krišupīte; Krišu strauts.
- Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības.
- Piekrastes kalni Piekrastes kalni - atrodas Kordiljeros (angļu val. "Coast Mountains"), ASV un Kanādā, stiepjas 1700 km garumā gar Klusā okeāna piekrasti no Atlina ezera ziemeļos līdz Freizeras upei dienvidos.
- bodriči Pielabas slāvu cilts (8.-12. gs.); apdzīvoja Mēklenburgas līča krastus starp Trāves un Varnovas upi (tag. Vācijā); obodriti.
- adorācija Pielūgsme, kas veltāma vienīgi Dievam (piemēram, Kristus klātbūtnes godināšana Svētā Vakarēdiena liturģijā).
- Brīvības pieminekļa nozīme piemiņas nozīme, ko Brīvības pieminekļa komiteja pasniedza aktīvākajiem ziedojumu vācējiem, tā ir neliela, ovālas formas sudraba plāksnīte (raudze 875), kuras vienā pusē "Važu rāvēju" grupas attēls un uzraksts "Tēvzemei un brīvībai", bet otrā pusē uzraksts "Par nopelniem Brīvības pieminekļa celšanā".
- galactodendron Piena koks Venecuēlā, dod iesaldenu, krāsā un garšā govs pienam līdzīgu dzeramu sulu.
- PK Piena kombināts (raj., kopā ar nosaukumu, piem., Valmieras PK).
- Vecpienava Pienavas daļa, kas tagad ietilpst Vecbērzes poldera teritorijā; Vecā Pienava.
- Bānūžu upe Pieņupe, Dzirnupes satekupe Cēsu novada Vaives pagastā.
- divkrāsu plānpiepe piepju sēņu grupas plānpiepju ģints suga ("Vitreoporus dichrous", syn. "Gleoporus dichrous").
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- abonēt pievienot jaunu vārdu servera LISTSERV adresātu sarakstam.
- priekšnodoklis Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) summa, ko jāiemaksā budžetā tajā mēnesī, kad ir saņemtas preces un rēķins, importējot preces vai norēķinoties par pakalpojumiem.
- standartlikme Pievienotās vērtības nodokļa izpratnē - spēkā esošā PVN likme, kuru piemēro vairākumam apliekamo darījumu, izņemot gadījumus, kad jāpiemēro samazinātā likme.
- Žiguļi Pievolgas augstienes augstākā daļa Volgas labajā krastā, Krievijas Kuibiševas apgabalā, no trim pusēm tos iekļauj Volgas līkums, t. s. Samaras Loks, garums - \~75 km, augstums - līdz 375 m.
- Aizvolga Pievolgas austrumu daļa starp Volgu, Urāliem, Ziemeļuvāliem un Piekaspijas zemieni, Krievijā, no Marijelas Republikas līdz Astrahaņas apgabalam.
- atornejs Pilnvarotais vai advokāts (Lielbritānijā un ASV).
- Schlosshof Pils muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Valtaiķu pagastā.
- burggrāfs Pils vai nocietinātas pilsētas komandants viduslaiku Vācijā.
- Kanosa Pils Ziemeļitālijā, kur Vācijas ķeizars Heinrihs IV 1077. g. lūdzās piedošanu pāvestam Gregoram VII, ar kuru līdz tam bija cīnījies ilgā politiskā cīņā.
- Afaahiti pilsēta (_Afaahiti_; polinēziešu _Taravao_) Franču Polinēzijā, Vējpuses salu Taiti salā.
- Ādaži pilsēta (no 01.07.2022.) Vidzemes rietumu daļā, novada un pagasta administratīvais centrs (1950.-2009. g. Rīgas rajonā) 23 km no Rīgas; teika stāsta, ka nosaukums radies Rīgas celšanas laikā, kad no apkaimes mežiem vestas ādas un sūnas.
- Bētleme Pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika.
- Ain et Turka pilsēta Alžīrijā (_Aïn el Tūrck_), Orānas vilājā, Vidusjūras piekrastē.
- Bidžāja Pilsēta Alžīrijā ("Bejaїa"), Vidusjūras piekrastē, 173300 iedzīvotāju (2004. g.); senāk Bužī.
- Širšāla Pilsēta Alžīrijā ("Cherchell"), Tibisas vilājā, kūrorts Vidusjūras krastā, 48000 iedzīvotāju (2008. g.), pastāv sākot no IV gs. p. m. ē.
- Annāba Pilsēta Alžīrijā, osta Vidusjūras piekrastē, 410700 iedzīvotāju (2004. g.).
- Džīdžila Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras krastā, 106300 iedzīvotāju 1998. g.
- Skīkda Pilsēta Alžīrijā, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 179500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Erzīva Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos ("Arzew"), naftas izvedosta Vidusjūras krastā, 91400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Orāna Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, 837700 iedzīvotāju (2005. g.).
- Mustegānima Pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, vilājas administratīvais centrs, 146500 iedzīvotāju (2004. g.).
- Benī Sāfa pilsēta Alžīrijas ziemeļrietumos, zvejas osta Vidusjūras krastā.
- Djūsberi Pilsēta Anglijā ("Dewsbury"), Vestjorkšīras grāfistā, 62900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Vjedma Pilsēta Argentīnā ("Viedma"), Rionegro provinces administratīvais centrs, 53100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Aštaraka Pilsēta Armēnijā, Aragacotnas marzas administratīvais centrs, 21600 iedzīvotāju (2011. g.), dibināta IX gs., baznīcu mūri arī no V gs.
- Sisiana Pilsēta Armēnijā, Sjunikas marzā, Vorotanas kreisajā krastā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Džermuka Pilsēta Armēnijā, Vajocdzora marzā, Arpas augšteces labajā krastā, 5100 iedzīvotāju (2011. g.), kūrorts 2100 m vjl.
- Vajka Pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 5900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Jegegnadzora Pilsēta Armēnijā, Vajocdzoras marzā, 8200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Aberdīna pilsēta ASV (_Aberdeen_), Dienviddakotas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aberdīna pilsēta ASV (_Aberdeen_), Merilendas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aberdīna Pilsēta ASV (_Aberdeen_), Vašingtonas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Abilīna pilsēta ASV (_Abilene_), Teksasas štatā, 121000 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1891. g.).
- Abivila Pilsēta ASV ("Abbeville"), Luiziānas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eida Pilsēta ASV ("Ada"), Oklahomas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Adelanto Pilsēta ASV ("Adelanto"), Kalifornijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eidriana Pilsēta ASV ("Adrian"), Mičiganas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eikena Pilsēta ASV ("Aiken"), Dienvidkarolīnas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Akrona Pilsēta ASV ("Akron"), Ohaio štatā, 197900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alabastera Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galfšorsa Pilsēta ASV ("Alabaster"), Alabamas štatā, Meksikas līča piekrastē, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alameda Pilsēta ASV ("Alameda"), Sanfrancisko piepilsēta, 77700 iedzīvotāju (2014. g.), osta un jūras kara bāze Sanfrancisko līča austrumu krastā.
- Alamo Pilsēta ASV ("Alamo"), Kalifornijas štatā, 14570 iedzīvotāju (2010. g.).
- Alamo Pilsēta ASV ("Alamo"), Teksasas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alamogordo Pilsēta ASV ("Alamogordo"), Ņūmeksikas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014.g.), 1945. g. 16. jūlijā tuksnesī netālu no tās uzspridzināja pirmo atombumbu.
- Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Džordžijas štatā, 75800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Ņujorkas štata administratīvais centrs, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olbani Pilsēta ASV ("Albany"), Oregonas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albemārla Pilsēta ASV ("Albemarle"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albertlī Pilsēta ASV ("Albert Lea"), Minesotas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albertvila Pilsēta ASV ("Albertville"), Alabamas štatā, 21450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Albukerke Pilsēta ASV ("Albuquerque"), Ņūmeksikas štatā, 1619 m vjl., 557200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandersitija Pilsēta ASV ("Alexander City"), Alabamas štatā, 14850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrija Pilsēta ASV ("Alexandria"), Minesotas štatā, 11680 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aleksandrija Pilsēta ASV ("Alexandria"), Virdžīnijas štatā, Vašingtonas piepilsēta, 150500 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1695. g.
- Elisa Pilsēta ASV ("Alice"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alaiansa Pilsēta ASV ("Alliance"), Ohaio štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alpīna Pilsēta ASV ("Alpena"), Mičiganas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alpaina Pilsēta ASV ("Alpine"), Jūtas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altamonta Pilsēta ASV ("Altamont"), Oregonas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Altamontspringsa Pilsēta ASV ("Altamonte Springs"), Floridas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oltona Pilsēta ASV ("Alton"), Ilinoisas štatā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oltona Pilsēta ASV ("Alton"), Teksasas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altūna Pilsēta ASV ("Altoona"), Aiovas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altūna Pilsēta ASV ("Altoona"), Pensilvānijas štatā, Apalačos 353 m vjl., 45600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Altusa Pilsēta ASV ("Altus"), Oklahomas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korinta Pilsēta ASV ("Alvin"), Teksasas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amerikusa Pilsēta ASV ("Americus"), Džordžijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eimsa Pilsēta ASV ("Ames"), Aiovas štatā, 63200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amersta Pilsēta ASV ("Amherst"), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Amsterdama Pilsēta ASV ("Amsterdam"), Ņujorkas štatā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anakortisa Pilsēta ASV ("Anacortes"), Vašingtonas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anahaima Pilsēta ASV ("Anaheim"), Kalifornijas štata Orinžas apgabalā, Losandželosas piepilsēta, 347000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ankoridža Pilsēta ASV ("Anchorage"), Aļaskas štatā, 301000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Dienvidkarolīnas štatā, 27200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Indiānas štatā, 55400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Andersona Pilsēta ASV ("Anderson"), Kalifornijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endovera Pilsēta ASV ("Andover"), Kanzasas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endovera Pilsēta ASV ("Andover"), Minesotas štatā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Endrūsa Pilsēta ASV ("Andrews"), Teksasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Engltona Pilsēta ASV ("Angleton"), Teksasas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enārbora Pilsēta ASV ("Ann Arbor"), Mičiganas štatā, 117000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ena Pilsēta ASV ("Anna"), Teksasas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anapolisa Pilsēta ASV ("Annapolis"), Mērilendas štata administratīvais centrs, 38800 iedzīvotāju (2014. g.), osta Česapīka līča krastā.
- Enistona Pilsēta ASV ("Anniston"), Alabamas štatā, 22450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Anoka Pilsēta ASV ("Anoka"), Minesotas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Entioka Pilsēta ASV ("Antioch"), Ilinoisas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Entioka Pilsēta ASV ("Antioch"), Kalifornijas štatā, 108900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apopka Pilsēta ASV ("Apopka"), Floridas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eplveli Pilsēta ASV ("Apple Valley"), Kalifornijas štatā, 71600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eplveli Pilsēta ASV ("Apple Valley"), Minesotas štatā, 50500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaspera Pilsēta ASV ("Appleton"), Vaiomingas štatā, 60100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Epltona Pilsēta ASV ("Appleton"), Viskonsinas štatā, Foksas kreisajā krastā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Arkeita Pilsēta ASV ("Arcata"), Kalifornijas štatā, 17730 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ardenārkeida Pilsēta ASV ("Arden-Arcade"), Kalifornijas štatā, 92200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārdmora Pilsēta ASV ("Ardmore"), Oklahomas štatā, 25200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārdmora Pilsēta ASV ("Ardmore"), Pensilvānijas štatā, 12500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārkadelfija Pilsēta ASV ("Arkadelphia"), Ārkanzasas štatā, 10650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārkanzassitija Pilsēta ASV ("Arkansas City"), Kanzasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtonhaitsa Pilsēta ASV ("Arlington Heights"), Ilinoisas štatā, 76000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 383200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Tenesī štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārlingtona Pilsēta ASV ("Arlington"), Virdžīnijas štatā, ASV galvaspilsētas Vašingtonas pierobežā, 207600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ārnolda Pilsēta ASV ("Arnold"), Misūri štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aroiogranda Pilsēta ASV ("Arroyo Grande"), Kalifornijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārtīža Pilsēta ASV ("Artesia"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārtīža Pilsēta ASV ("Artesia"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārvada Pilsēta ASV ("Arvada"), Kolorādo štatā, 113500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ārvina Pilsēta ASV ("Arvin"), Kalifornijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešbērna Pilsēta ASV ("Ashburn"), Virdžīnijas štatā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešboro Pilsēta ASV ("Asheboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešlenda Pilsēta ASV ("Ashland"), Kentuki štatā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešlenda Pilsēta ASV ("Ashland"), Ohaio štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ešlenda Pilsēta ASV ("Ashland"), Oregonas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aštabjula Pilsēta ASV ("Ashtabula"), Ohaio štatā, 18500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ataskadero Pilsēta ASV ("Atascadero"), Kalifornijas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ataskosita Pilsēta ASV ("Atascocita"), Teksasas štatā, 65800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ečisona Pilsēta ASV ("Atchison"), Kanzasas štatā, 10770 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Alabamas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Džordžijas štatā, \~60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Ohaio štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Teksasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atensa Pilsēta ASV ("Athens"), Tenesī štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Atlanta Pilsēta ASV ("Atlanta"), Džordžijas štata administratīvais centrs, 456000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1847. g.
- Atlantiksitija Pilsēta ASV ("Atlantic City"), Ņūdžersijas štatā, 39500 iedzīvotāju (2015. g.), viens no lielākajiem kūrortiem pasaulē.
- Etmora Pilsēta ASV ("Atmore"), Alabamas štata dienvidu daļā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Etvotera Pilsēta ASV ("Atwater"), Kalifornijas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Alabamas štatā, 60250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Indiānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Klaifornijas štatā, 139500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Meinas štatā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Ņujorkas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oburna Pilsēta ASV ("Auburn"), Vašingtonas štatā, 76300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogasta Pilsēta ASV ("Augusta"), Džordžijas štatā, 196700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogasta Pilsēta ASV ("Augusta"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Ogasta Pilsēta ASV ("Augusta"), Meinas štata administratīvais centrs, 18300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Orora Pilsēta ASV ("Aurora"), Ilinoisas štatā, 200400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orora Pilsēta ASV ("Aurora"), Kolorādo štatā, 353100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orora Pilsēta ASV ("Aurora"), Ohaio štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostina Pilsēta ASV ("Austin"), Minesotas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ostina Pilsēta ASV ("Austin"), Teksasas štata administratīvais centrs, 912800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Avinela Pilsēta ASV ("Avenal"), Kalifornijas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Indiānas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Konnektikutas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eivona Pilsēta ASV ("Avon"), Ohaio štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedžera Pilsēta ASV ("Badger"), Aļaskas štatā, 19500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Beisitija Pilsēta ASV ("Bay City"), Mičiganas štatā, Hūrona ezera krastā, 34200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beisitija Pilsēta ASV ("Bay City"), Teksasas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beisentluisa Pilsēta ASV ("Bay Saint Louis"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beinbridžailenda Pilsēta ASV ("Bainbridge Island"), Vašingtonas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beinbridža Pilsēta ASV ("Bainbridge"), Džordžijas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bejona Pilsēta ASV ("Bayonne"), Ņūdžersijā, Ņujorkas anglomerācijā, 66000 iedzīvotāju (2015. g.), dibināta 1646. g.
- Beitauna Pilsēta ASV ("Baytown"), Teksasas štatā, 76100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beikera Pilsēta ASV ("Baker"), Luiziānas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beikersfīlda Pilsēta ASV ("Bakersfield"), Kalifornijas štatā, 368000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boldvina Pilsēta ASV ("Baldwin"), Pensilvānijas štatā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baltimora Pilsēta ASV ("Baltimore"), Mērilendas štatā, osta Česapīka līča krastā, 622800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bangora Pilsēta ASV ("Bangor"), Meinas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Barabū Pilsēta ASV ("Baraboo"), Viskonsinas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārdstauna Pilsēta ASV ("Bardstown"), Kentuki štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baringtona Pilsēta ASV ("Barrington"), Ilinoisas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Baringtona Pilsēta ASV ("Barrington"), Rodailendas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārstova Pilsēta ASV ("Barstow"), Kalifornijas štatā, 23500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārtlsvila Pilsēta ASV ("Bartlesville"), Oklahomas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārtleta Pilsēta ASV ("Bartlett"), Ilinoisas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bārtleta Pilsēta ASV ("Bartlett"), Tenesī štatā, 58300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bartova Pilsēta ASV ("Bartow"), Floridas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bastropa Pilsēta ASV ("Bastrop"), Luiziānas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bateivija Pilsēta ASV ("Batavia"), Ilinoisas štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beitsvila Pilsēta ASV ("Batesville"), Ārkanzasas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batonrūža Pilsēta ASV ("Baton Rouge"), Luiziānas štata administratīvais centrs, jūras osta Misisipi kreisajā krastā, 228900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betlkrīka Pilsēta ASV ("Battle Creek"), Mičiganas štatā, Kalamazū krastā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biatrisa Pilsēta ASV ("Beatrice"), Nebraskas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boforta Pilsēta ASV ("Beaufort"), Dienvidkarolīnas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Kalifornijas štatā, 42250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Mičiganas štatā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boumonta Pilsēta ASV ("Beaumont"), Teksasas štatā, jūras osta Nečesas labajā krastā, 117600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīverdama Pilsēta ASV ("Beaver Dam"), Viskonsinas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīverkrīka Pilsēta ASV ("Beavercreek"), Ohaio štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīvertona Pilsēta ASV ("Beaverton"), Oregonas štatā, 95100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bekli Pilsēta ASV ("Beckley"), Rietumvirdžinijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Pilsēta ASV ("Bedford"), Indiānas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Pilsēta ASV ("Bedford"), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bedforda Pilsēta ASV ("Bedford"), Teksasas štatā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bīvila Pilsēta ASV ("Beeville"), Teksasas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belēra Pilsēta ASV ("Bel Air"), Mērilendas štatā, 10250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belavista Pilsēta ASV ("Bella Vista"), Ārkanzasas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beleira Pilsēta ASV ("Bellaire"), Teksasas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belgleida Pilsēta ASV ("Belle Glade"), Floridas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belfontina Pilsēta ASV ("Bellefontaine"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvila Pilsēta ASV ("Belleville"), Ilinoisas štatā, 42500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Nebraskas štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Vašingtonas štatā, 136400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belvjū Pilsēta ASV ("Bellevue"), Viskonsinas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilingema Pilsēta ASV ("Bellingham"), Vašingtonas štatā, 83400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Belmonta Pilsēta ASV ("Belmont"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beloita Pilsēta ASV ("Beloit"), Viskonsinas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beltona Pilsēta ASV ("Belton"), Misūri štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beltona Pilsēta ASV ("Belton"), Teksasas štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bemidži Pilsēta ASV ("Bemidji"), Minesotas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Benda Pilsēta ASV ("Bend"), Oregonas štatā, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beningtona Pilsēta ASV ("Bennington"), Vērmontas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bentonhārbora Pilsēta ASV ("Benton Harbor"), Mičiganas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bentona Pilsēta ASV ("Benton"), Ārkanzasas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bentonvila Pilsēta ASV ("Bentonville"), Ārkanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bereja Pilsēta ASV ("Berea"), Dienvidkarolīnas štatā, 14300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bereja Pilsēta ASV ("Berea"), Kentuki štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bereja Pilsēta ASV ("Berea"), Ohaio štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērkli Pilsēta ASV ("Berkeley"), Kalifornijas štatā, Sanfrancisko piepilsēta, Sanfrancisko līča austrumu krastā, 118800 iedzīvotāju (2014. g.), Kalifornijas universitāte, dibināta 1873. g. un ir viena no lielākajām ASV.
- Bērvika Pilsēta ASV ("Berwick"), Pensilvānijas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Besemera Pilsēta ASV ("Bessemer"), Alabamas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betani Pilsēta ASV ("Bethany"), Oklahomas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Betani Pilsēta ASV ("Bethany"), Oregonas štatā, 20600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Betelpārka Pilsēta ASV ("Bethel Park"), Pensilvānijas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bētlihema Pilsēta ASV ("Bethlehem"), Pensilvānijas štatā, 75100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Kalifornijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Beverlihilsa Pilsēta ASV ("Beverly Hills"), Mičiganas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bideforda Pilsēta ASV ("Biddeford"), Meinas štatā, 21300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bigleika Pilsēta ASV ("Big Lake"), Minesotas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bigrepidsa Pilsēta ASV ("Big Rapids"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bigspringa Pilsēta ASV ("Big Spring"), Teksasas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bilingsa Pilsēta ASV ("Billings"), Montānas štatā, Jeloustounas krastā, 108900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biloksi Pilsēta ASV ("Biloxi"), Misisipi štatā, Meksikas līča krastā, 45000 iedzīvotāju (2014. g.), dibināta 1699. g.
- Bingemtona Pilsēta ASV ("Binghamton"), Ņujorkas štatā, Saskvehanas krastos, 46300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birmingema Pilsēta ASV ("Birmingham"), Alabamas štatā, 212200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Birmingema Pilsēta ASV ("Birmingham"), Mičiganas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bismarka Pilsēta ASV ("Bismarck"), Misūri labajā krastā, Ziemeļdakotas štata administratīvais centrs, 68900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blekforista Pilsēta ASV ("Black Forest"), Kolorādo štatā, 13100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Blekfuta Pilsēta ASV ("Blackfoot"), Aidaho štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bleksbērga Pilsēta ASV ("Blacksburg"), Virdžīnijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blaita Pilsēta ASV ("Blythe"), Kalifornijas štatā, 19250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blaitvila Pilsēta ASV ("Blytheville"), Ārkanzasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Ilinoisas štatā, 78700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Indiānas štatā, 83300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmingtona Pilsēta ASV ("Bloomington"), Minesotas štatā, 86300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūmsbērga Pilsēta ASV ("Bloomsburg"), Pensilvānijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blūfīlda Pilsēta ASV ("Bluefield"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Blaftona Pilsēta ASV ("Bluffton"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bokaratona pilsēta ASV ("Boca Raton"), Floridas štatā, 91300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērnī Pilsēta ASV ("Boerne"), Teksasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bogalūsa Pilsēta ASV ("Bogalusa"), Luiziānas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bointonbīča Pilsēta ASV ("Boynton Beach"), Floridas štatā, 73100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boise Pilsēta ASV ("Boise"), Aidaho štata administratīvais centrs, 216200 iedzīvotāju (2014. g.); Boisisitija.
- Bolivara Pilsēta ASV ("Bolivar"), Misūri štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bonema Pilsēta ASV ("Bonham"), Teksasas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bonitaspringsa Pilsēta ASV ("Bonita Springs"), Floridas štatā, 49300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Būna Pilsēta ASV ("Boone"), Aiovas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Būna Pilsēta ASV ("Boone"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bordmena Pilsēta ASV ("Bordman"), Ohaio štatā, 35400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Borgera Pilsēta ASV ("Borger"), Teksasas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Božersitija Pilsēta ASV ("Bossier City"), Luiziānas štatā, 67500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boldersitija Pilsēta ASV ("Boulder City"), Nevadas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boldera Pilsēta ASV ("Boulder"), Kolorādo štatā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bauntifula Pilsēta ASV ("Bountiful"), Jūtas štatā, 43400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bovī Pilsēta ASV ("Bowie"), Mērilendas štatā, 57600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boulinggrīna Pilsēta ASV ("Bowling Green"), Kentuki štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Boulinggrīna Pilsēta ASV ("Bowling Green"), Ohaio štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bozmena Pilsēta ASV ("Bozeman"), Montānas štatā, 41660 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breidentona Pilsēta ASV ("Bradenton"), Floridas štatā, 52700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bredforda Pilsēta ASV ("Bradford"), Pensilvānijas štata ziemeļrietumos, <10000 iedzīvotāju (2016. g.).
- Breinerda Pilsēta ASV ("Brainerd"), Minesotas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Breintrī Pilsēta ASV ("Braintree"), Masačūsetsas štatā, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brendona Pilsēta ASV ("Brandon"), Floridas štatā, 103500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Brendona Pilsēta ASV ("Brandon"), Misisipi štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bratlboro Pilsēta ASV ("Brattleboro"), Vērmontas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broli Pilsēta ASV ("Brawley"), Kalifornijas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bremertona Pilsēta ASV ("Bremerton"), Vašingtonas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brenema Pilsēta ASV ("Brenham"), Teksasas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braiana Pilsēta ASV ("Bryan"), Teksasas štatā, 80900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžtona Pilsēta ASV ("Bridgeton"), Misūri štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžtona Pilsēta ASV ("Bridgeton"), Ņūdžersijas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bridžtauna Pilsēta ASV ("Bridgetowv"), Ohaio štatā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Brigemsitija Pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braitona Pilsēta ASV ("Brighton"), Kolorādo štatā, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Konnektikutas štatā, 60500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Rodailendas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Tenesī štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bristola Pilsēta ASV ("Bristol"), Virdžīnijas štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Broktona Pilsēta ASV ("Brockton"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brokenerova Pilsēta ASV ("Broken Arrow"), Oklahomas štatā, 104700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukfīlda Pilsēta ASV ("Brookfield"), Ilinoisas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukfīlda Pilsēta ASV ("Brookfield"), Viskonsinas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukheivena Pilsēta ASV ("Brookhaven"), Džordžijas štatā, 51000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukheivena Pilsēta ASV ("Brookhaven"), Misisipi štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Brukingsa Pilsēta ASV ("Brookings"), Dienviddakotas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braunsmilza Pilsēta ASV ("Browns Mills"), Ņūdžersijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Braunsvila Pilsēta ASV ("Brownsville"), Floridas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Braunsvila Pilsēta ASV ("Brownsville"), Teksasas štatā, 183000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Braunsvila Pilsēta ASV ("Brownsville"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Braunvuda Pilsēta ASV ("Brownwood"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bransvika Pilsēta ASV ("Brunswick"), Džordžijas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bransvika Pilsēta ASV ("Brunswick"), Ohaio štatā, 34600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjusairesa Pilsēta ASV ("Bucyrus"), Ohaio štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bakaja Pilsēta ASV ("Buckeye"), Arizonas štatā, 59470 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bafalo Pilsēta ASV ("Buffalo"), Minesotas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bufalo Pilsēta ASV ("Buffalo"), Ņujorkas štatā, Ēri ezera austrumu krastā, 258700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bulhedsitija Pilsēta ASV ("Bullhead City"), Arizonas štatā, 39350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berbanka Pilsēta ASV ("Burbank"), Kalifornijā, Losandželosas piepilsēta.
- Bērkbērneta Pilsēta ASV ("Burkburnett"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērka Pilsēta ASV ("Burke"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Bērli Pilsēta ASV ("Burley"), Aidaho štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Aiovas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Vērmontas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Viskonsinas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērlingtona Pilsēta ASV ("Burlington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 51800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bērtona Pilsēta ASV ("Burton"), Mičiganas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Batlera Pilsēta ASV ("Butler"), Pensilvānijas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjutsilverbova Pilsēta ASV ("Butte-Silver Bow"), Montānas štatā, 33980 iedzīvotāju (2014. g.).
- Bjūta Pilsēta ASV ("Butte", arī "Butte-Silver Bow"), Motānas štatā, Kilnšu kalnu rietumu nogāzē, 34000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kabota Pilsēta ASV ("Cabot"), Ārkanzasas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kadilaka Pilsēta ASV ("Cadillac"), Mičiganas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koldvela Pilsēta ASV ("Caldwell"), Aidaho štatā, 50200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalidonija Pilsēta ASV ("Caledonia"), Viskonsinas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaleksiko Pilsēta ASV ("Calexico"), Kalifornijas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalhuna Pilsēta ASV ("Calhoun"), Džordžijas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalifornijasitija Pilsēta ASV ("California City"), Kalifornijas štatā, 13250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalaveja Pilsēta ASV ("Callaway"), Floridas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kembrija pilsēta ASV ("Cambria"), Kalifornijas štatā, Klusā okeāna piekrastē.
- Keimbridža Pilsēta ASV ("Cambridge"), Massačūsetas štatā, 109700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keimbridža Pilsēta ASV ("Cambridge"), Mērilendas štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keimbridža Pilsēta ASV ("Cambridge"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemdena Pilsēta ASV ("Camden"), Ārkanzasas štatā, 11550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kemdena Pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamdena Pilsēta ASV ("Camden"), Ņūdžersijas štatā, Filadelfijas piepilsēta, jūras osta Delavēras kreisajā krastā, 77300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kameronpārka Pilsēta ASV ("Cameron Park"), Kalifornijas štatā, 18200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kempvērda Pilsēta ASV ("Camp Verde"), Arizonas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šampeina Pilsēta ASV ("Campaign"), Ilinoisas štatā, 84500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kempbelsvila Pilsēta ASV ("Campbellsville"), Kentuki štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanandeigva Pilsēta ASV ("Canandaigua"), Ņujorkas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenbi Pilsēta ASV ("Canby"), Oregonas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanjona Pilsēta ASV ("Canyon"), Teksasas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanjonsitija Pilsēta ASV ("Canon City"), Kolorādo štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Pilsēta ASV ("Canton"), Ilinoisas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Pilsēta ASV ("Canton"), Misisipi štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kantona Pilsēta ASV ("Canton"), Ohaio štatā, 72300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keipkorala Pilsēta ASV ("Cape Coral"), Floridas štatā, 169800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keipžirado Pilsēta ASV ("Cape Girardeau"), Misūri štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārbondeila Pilsēta ASV ("Carbondale"), Ilinoisas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keri Pilsēta ASV ("Cary"), Ilinoisas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keri Pilsēta ASV ("Cary"), Ziemeļkarolīnas štatā, 155200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārlsbāda Pilsēta ASV ("Carlsbad"), Kalifornijas štatā, 112300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārlsbāda Pilsēta ASV ("Carlsbad"), Ņūmeksikas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kerola Pilsēta ASV ("Carroll"), Aiovas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karoltona Pilsēta ASV ("Carrollton"), Džordžijas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Karoltona Pilsēta ASV ("Carrollton"), Teksasas štatā, 128400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārsonsitija Pilsēta ASV ("Carson City"), Sjerranevadas piekājē 1430 m vjl., Nevadas štata administratīvais centrs, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārsona Pilsēta ASV ("Carson"), Kalifornijas štatā, 93200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārtesvila Pilsēta ASV ("Cartesville"), Džordžijas štatā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārtidža Pilsēta ASV ("Carthage"), Misūri štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kasasadobsa Pilsēta ASV ("Casa Adobes"), Arizonas štatā, 66800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kasagrande Pilsēta ASV ("Casa Grande"), Arizonas štatā, 51500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kāslroka Pilsēta ASV ("Castle Rock"), Kolorādo štatā, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Katalinafulhilsa Pilsēta ASV ("Catalina Foothills"), Arizonas štatā, 50800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Katīdralsitija Pilsēta ASV ("Cathedral City"), Kalifornijas štatā, 53400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keispringa Pilsēta ASV ("Cave Spring"), Virdžīnijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sīdarsitija Pilsēta ASV ("Cedar City"), Jūtas štatā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīdarfolsa Pilsēta ASV ("Cedar Falls"), Aiovas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīdarpārka Pilsēta ASV ("Cedar Park"), Teksasas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīdarrepidsa Pilsēta ASV ("Cedar Rapids"), Aiovas štatā, 129200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Selina Pilsēta ASV ("Celina"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senteniala Pilsēta ASV ("Centennial"), Kolorādo štatā, 107200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentervila Pilsēta ASV ("Centerville"), Jūtas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentervila Pilsēta ASV ("Centerville"), Ohaio štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentrala Pilsēta ASV ("Central"), Luiziānas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Pilsēta ASV ("Centralia"), Ilinoisas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentreilija Pilsēta ASV ("Centralia"), Vašingtonas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čeimbersbērga Pilsēta ASV ("Chambersburg"), Pensilvējas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čāndlera Pilsēta ASV ("Chandler"), Arizonas štatā, 254200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šaparala Pilsēta ASV ("Chaparral"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Čapelhila Pilsēta ASV ("Chapel Hill"), Ziemeļkarolīnas štatā, 59400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Dienvidkarolīnas štatā, 130100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Ilinoisas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čārlstona Pilsēta ASV ("Charleston"), Rietumvirdžīnijas štata administratīvais centrs, 50400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šarlota Pilsēta ASV ("Charlotte"), Ziemeļkarolīnas štatā, 810000 iedzīvotāju (2014. g.), vairākas universitātes.
- Šarlotsvila Pilsēta ASV ("Charlottesville"), Virdžīnijas štatā, 45600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Časka Pilsēta ASV ("Chaska"), Minesotas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Četema Pilsēta ASV ("Chatham"), Ilinoisas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čatanūga Pilsēta ASV ("Chattanooga"), Tenesī štatā, osta Tenesī kreisajā krastā, 173800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1886. g.).
- Čīktovaga Pilsēta ASV ("Cheektowaga"), Ņujorkas štatā, 75200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šaiena Pilsēta ASV ("Cheyenne"), Klinšu kalnu piekājē 1850 m vjl., Vaiomingas štata administratīvais centrs, 62800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čīni Pilsēta ASV ("Cheney"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Čeini Pilsēta ASV ("Cheney"), Vašingtonas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čerikrīka Pilsēta ASV ("Cherry Creek"), Kolorādo štatā, 11100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Česapīka Pilsēta ASV ("Chesapeake"), Virdžīnijas štatā, 233400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera Pilsēta ASV ("Chester"), Pensilvānijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestera Pilsēta ASV ("Chester"), Virdžīnijas štatā, 21000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Česterfīlda Pilsēta ASV ("Chesterfield"), Misūri štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čestertona Pilsēta ASV ("Chesterton"), Indiānas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čikāga Pilsēta ASV ("Chicago"), Ilinoisas štatā, Mičigana ezera dienvidrietumu krastā, 2722000 iedzīvotāju (2014. g.), trešā lielākā ASV pilsēta.
- Čikaša Pilsēta ASV ("Chickasha"), Oklahomas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čiko Pilsēta ASV ("Chico"), Kalifornijas štatā, 89100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čilikoti Pilsēta ASV ("Chillicothe"), Ohaio štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Činoveli Pilsēta ASV ("Chino Valley"), Arizonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čipevafolsa Pilsēta ASV ("Chippewa Falls"), Viskonsinas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čaučila Pilsēta ASV ("Chowchilla"), Kalifornijas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Čulavista Pilsēta ASV ("Chula Vista"), Kalifornijas štatā, 261000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sisero Pilsēta ASV ("Cicero"), Ilinoisas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sinsinati Pilsēta ASV ("Cincinnati"), Ohaio štatā, 298200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sērklvila Pilsēta ASV ("Circleville"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sitrushaitsa Pilsēta ASV ("Citrus Heights"), Kalifornijas štatā, 86100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kleitona Pilsēta ASV ("Clayton"), Misūri štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kleitona Pilsēta ASV ("Clayton"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kleitona Pilsēta ASV ("Clayton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klēmonta Pilsēta ASV ("Claremont"), Kalifornijas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klērmonta Pilsēta ASV ("Claremont"), Ņūhempšīras štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klērmora Pilsēta ASV ("Claremore"), Oklahomas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksbērga Pilsēta ASV ("Clarksburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksdeila Pilsēta ASV ("Clarksdale"), Misisipi štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksvila Pilsēta ASV ("Clarksville"), Indiānas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klārksvila Pilsēta ASV ("Clarksville"), Tenesī štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīrfīlda Pilsēta ASV ("Clearfield"), Jūtas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīrleika Pilsēta ASV ("Clearlake"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīrvotera Pilsēta ASV ("Clearwater"), Floridas štatā, 110700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīburna Pilsēta ASV ("Cleburne"), Teksasas štatā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klemonsa Pilsēta ASV ("Clemmons"), Ziemeļkarolīnas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klemsona Pilsēta ASV ("Clemson"), Dienvidkarolīnas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Misisipi štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Ohaio štatā, pie Ēri ezera, 389500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klīvlenda Pilsēta ASV ("Cleveland"), Tenesī štatā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kliftona Pilsēta ASV ("Clifton"), Kolorādo štatā, 19900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kliftona Pilsēta ASV ("Clifton"), Ņūdžersijas štatā, 85900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Aiovas štatā, 28200 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Jūtas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klintona Pilsēta ASV ("Clinton"), Misisipi štatā, 25400 iedzīvotāju (2007. g.).
- Klokē Pilsēta ASV ("Cloquet"), Minesotas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klovisa Pilsēta ASV ("Clovis"), Kalifornijas štatā, 102200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klovisa Pilsēta ASV ("Clovis"), Ņūmeksikas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinga Pilsēta ASV ("Coalinga"), Kalifornijas štatā, 16450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordeleina Pilsēta ASV ("Coeur d'Alene"), Aidaho štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koldvotera Pilsēta ASV ("Coldwater"), Mičiganas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolinsvila Pilsēta ASV ("Colinsville"), Ilinoisas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolidžsteišena Pilsēta ASV ("College Station"), Teksasas štatā, 103500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolorādospringsa Pilsēta ASV ("Colorado Springs"), Kolorādo štatā, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājā 1830 m vjl., 445800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Dienvidkarolīnas štata administratīvais centrs, 132000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Ilinoisas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Mērilendas štatā, 99600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Misūri štatā, 116900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Pensilvānijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbija Pilsēta ASV ("Columbia"), Tenesī štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), Džordžijas štatā, 200900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), Indiānas štatā, 46100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), Misisipi štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), Nebraskas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kolumbusa Pilsēta ASV ("Columbus"), pie Saito upes, Ohaio štata administratīvais centrs, 836000 iedzīvotāju (2015. g.).
- Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Kalifornijas štatā, 127500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Ņūhempšīras štata administratīvais centrs, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konkorda Pilsēta ASV ("Concord"), Ziemeļkarolīnas štatā, 85500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konīota Pilsēta ASV ("Conneaut"), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konro Pilsēta ASV ("Conroe"), Teksasas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konveja Pilsēta ASV ("Conway"), Ārkanzasas štatā, 64500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konveja Pilsēta ASV ("Conway"), Dienvidkalorīnas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konveja Pilsēta ASV ("Conway"), Floridas štatā, 13500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kukvila Pilsēta ASV ("Cookeville"), Tenesī štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kūlidža Pilsēta ASV ("Coolidge"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kūsbeja Pilsēta ASV ("Coos Bay"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koperaskova Pilsēta ASV ("Copperas Cove"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koralspringsa Pilsēta ASV ("Coral Springs"), Floridas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korkorana Pilsēta ASV ("Corcoran"), Kalifornijas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kordila Pilsēta ASV ("Cordele"), Džordžijas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korinta Pilsēta ASV ("Corinth"), Misisipi štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korninga Pilsēta ASV ("Corning"), Ņujorkas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Koronādo Pilsēta ASV ("Coronado"), Kalifornijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korpuskristi Pilsēta ASV ("Corpus Christi"), Teksasas štatā, 320400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korsikāna Pilsēta ASV ("Corsicana"), Teksasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kortlenda Pilsēta ASV ("Cortland"), Ņujorkas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Korvalisa Pilsēta ASV ("Corvallis"), Oregonas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotidžgrova Pilsēta ASV ("Cottage Grove"), Minesotas štatā, 35600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kotonvuda Pilsēta ASV ("Cottonwood"), Arizonas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaunsilblafsa Pilsēta ASV ("Counsil Bluffs"), Aiovas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Pilsēta ASV ("Covington"), Džordžijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Pilsēta ASV ("Covington"), Kentuki štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kavingtona Pilsēta ASV ("Covington"), Vašingtonas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krofordsvila Pilsēta ASV ("Crawfordsville"), Indiānas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krestlaina Pilsēta ASV ("Crestline"), Kalifornijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krestvjū Pilsēta ASV ("Crestview"), Floridas štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kristala Pilsēta ASV ("Crystal"), Minesotas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krosvila Pilsēta ASV ("Crossville"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krauli Pilsēta ASV ("Crowley"), Luiziānas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Krauli Pilsēta ASV ("Crowley"), Teksasas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kraunpointa Pilsēta ASV ("Crown Point"), Indiānas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kajahogafolsa Pilsēta ASV ("Cuyahoga Falls"), Ohaio štatā, 49200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalmena Pilsēta ASV ("Cullman"), Alabamas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalpepera Pilsēta ASV ("Culpeper"), Virdžīnijas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kamberlenda Pilsēta ASV ("Cumberland"), Mērilendas štatā, 20300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kamberlenda Pilsēta ASV ("Cumberland"), Rodailendas štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deitona Pilsēta ASV ("Dayton"), Ohaijo štatā, 141000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deitonbīča Pilsēta ASV ("Daytona Beach"), Floridas štatā, 63000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deilsitija Pilsēta ASV ("Dale City"), Virdžīnijas štatā, 66000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Deilsitija Pilsēta ASV ("Daly City"), Kalifornijas štatā, 106000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalasa Pilsēta ASV ("Dallas"), Džordžijas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalasa Pilsēta ASV ("Dallas"), Oregonas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dalasa Pilsēta ASV ("Dallas"), Teksasas štata ziemeļaustrumos, 1281000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daltona Pilsēta ASV ("Dalton"), Džordžijas štatā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Ilinoisas štatā, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Kalifornijas štatā, 43900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Kentuki štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvila Pilsēta ASV ("Danville"), Virdžīnijas štatā, 42400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Defni Pilsēta ASV ("Daphne"), Alabamas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dārbi Pilsēta ASV ("Darby"), Pensilvānijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dariena Pilsēta ASV ("Darien"), Ilinoisas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Devenporta Pilsēta ASV ("Davenport"), Aiovas štatā, Misisipi labajā krastā, 102400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deividsona Pilsēta ASV ("Davidson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deivisa Pilsēta ASV ("Davis"), Kalifornijas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dipīra Pilsēta ASV ("De Pere"), Viskonsinas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīrpārka Pilsēta ASV ("Dear Park"), Ņujorkas štatā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Dīborna Pilsēta ASV ("Dearborn"), Mičiganas štatā, 95500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīrborna Pilsēta ASV ("Dearborrn"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Alabamas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Džordžijas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikeitura Pilsēta ASV ("Decatur"), Ilinoisas štatā, 74000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīrpārka Pilsēta ASV ("Deer Park"), Teksasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Defaiansa Pilsēta ASV ("Defiance"), Ohaio štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dekalba Pilsēta ASV ("DeKalb"), Ilinoisas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delrio Pilsēta ASV ("Del Rio"), Teksasas štatā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delenda Pilsēta ASV ("DeLand"), Floridas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deleino Pilsēta ASV ("Delano"), Kalifornijas štatā, 52600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Delavēra Pilsēta ASV ("Delaware"), Ohaio štatā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deli Pilsēta ASV ("Delhi"), Kalifornijas štatā, 10750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Delribīča Pilsēta ASV ("Delray Beach"), Floridas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deltona Pilsēta ASV ("Deltona"), Floridas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deminga Pilsēta ASV ("Deming"), Ņūmeksikas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denisona Pilsēta ASV ("Denison"), Teksasas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dentona Pilsēta ASV ("Denton"), Teksasas štatā, 128200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Denvera Pilsēta ASV ("Denver"), Kolorādo štata administratīvais centrs, atrodas Sautplatas krastos, Klinšu kalnu Frontālās grēdas piekājē, 1630 m vjl., 663800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dērbi Pilsēta ASV ("Derby"), Kanzasas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deridera Pilsēta ASV ("DeRidder"), Luiziānas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Deri Pilsēta ASV ("Derry"), Ņūhempšīras štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Demoina Pilsēta ASV ("Des Moines"), Aiovas štata administratīvais centrs, 209200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1881. g.).
- Demoina Pilsēta ASV ("Des Moines"), Vašingtonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikinsona Pilsēta ASV ("Dickinson"), Teksasas štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dikinsona Pilsēta ASV ("Dickinson"), Ziemeļdakotas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diksona Pilsēta ASV ("Dickson"), Tenesī štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daiera Pilsēta ASV ("Dyer"), Indiānas štatā, 16150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daiersbro Pilsēta ASV ("Dyersburg"), Tenesī štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dinuba Pilsēta ASV ("Dinuba"), Kalifornijas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diksona Pilsēta ASV ("Dixon"), Ilinoisas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Diksona Pilsēta ASV ("Dixon"), Kalifornijas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dodžsitija Pilsēta ASV ("Dodge City"), Kanzasas štatā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dotana Pilsēta ASV ("Dothan"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daglasa Pilsēta ASV ("Douglas"), Arizonas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Daglasa Pilsēta ASV ("Douglas"), Džordžijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera Pilsēta ASV ("Dover"), Delavēras štata administratīvais centrs, 37300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera Pilsēta ASV ("Dover"), Ņūdžersijas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera Pilsēta ASV ("Dover"), Ņūhempšīras štatā, 30600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dovera Pilsēta ASV ("Dover"), Ohaio štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dauni Pilsēta ASV ("Downey"), Kalifornijas štatā, 114100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dablina Pilsēta ASV ("Dublin"), Džordžijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dablina Pilsēta ASV ("Dublin"), Kalifornijas štatā, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dublina Pilsēta ASV ("Dublin"), Ohaio štatā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dubjūka pilsēta ASV ("Dubuque"), Aiovas štatā, osta Misisipi labajā krastā, 58400 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dib. 1852. g.).
- Dulūta Pilsēta ASV ("Duluth"), Džordžijas štatā, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dulūta Pilsēta ASV ("Duluth"), Minesotas štatā, osta Augšezera rietumu galā, 86200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dumasa Pilsēta ASV ("Dumas"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dankana Pilsēta ASV ("Duncan"), Oklahomas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dankērka Pilsēta ASV ("Dunkirk"), Ņujorkas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Danmora Pilsēta ASV ("Dunmore"), Pensilvānijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dūrango Pilsēta ASV ("Durango"), Kolorādo štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Durenta Pilsēta ASV ("Durant"), Oklahomas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darema Pilsēta ASV ("Durham"), Ņūhempšīras štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Darema Pilsēta ASV ("Durham"), Ziemeļkarolīnas štatā, 251900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īglpāsa Pilsēta ASV ("Eagle Pass"), Teksasas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īgla Pilsēta ASV ("Eagle"), Aidaho štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īstbetela Pilsēta ASV ("East Bethel"), Minesotas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īstliverpūla Pilsēta ASV ("East Liverpool"), Ohaio štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īstona Pilsēta ASV ("Easton"), Mērilendas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īstona Pilsēta ASV ("Easton"), Pensilvānijas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oklēra Pilsēta ASV ("Eau Claire"), Viskonsinas štatā, 67700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īdena Pilsēta ASV ("Eden"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edžvotera Pilsēta ASV ("Edgewater"), Floridas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edžvotera Pilsēta ASV ("Edgewater"), Ņūdžersijas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Idaina Pilsēta ASV ("Edina"), Minesotas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edinbērga Pilsēta ASV ("Edinburg"), Teksasas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edmonda Pilsēta ASV ("Edmond"), Oklahomas štatā, 88600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Edvardsa Pilsēta ASV ("Edwards"), Kolorādo štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Efingema Pilsēta ASV ("Effingham"), Ilinoisas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkahona Pilsēta ASV ("El Cajon"), Kalifornijas štatā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkampo Pilsēta ASV ("El Campo"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elsentro Pilsēta ASV ("El Centro"), Kalifornijas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eldoreido Pilsēta ASV ("El Dorado"), Ārkanzasas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eldoreido Pilsēta ASV ("El Dorado"), Kanzasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpasodiroblsa Pilsēta ASV ("El Paso de Robles"), Kalifornijas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpaso Pilsēta ASV ("El Paso"), Teksasas štatā, 679000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elrīno Pilsēta ASV ("El Reno"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eldžina Pilsēta ASV ("Elgin"), Ilinoisas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ilīrija Pilsēta ASV ("Elyria"), Ohaio štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetsitija Pilsēta ASV ("Elizabeth City"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabeta Pilsēta ASV ("Elizabeth"), Ņūdžersijas štatā, 128700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetauna Pilsēta ASV ("Elizabethtown"), Kentuki štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetauna Pilsēta ASV ("Elizabethtown"), Pensilvānijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elksitija Pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkpleina Pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkrivera Pilsēta ASV ("Elk River"), Minesotas štatā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkhārta Pilsēta ASV ("Elkhart"), Indiānas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elko Pilsēta ASV ("Elko"), Nevadas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elensbērga Pilsēta ASV ("Ellensburg"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elmaira Pilsēta ASV ("Elmira"), Ņujorkas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eloja Pilsēta ASV ("Eloy"), Arizonas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Emporija Pilsēta ASV ("Emporia"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ensinitasa Pilsēta ASV ("Encinitas"), Kalifornijas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Englvuda Pilsēta ASV ("Englewood"), Kolorādo štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Englvuda Pilsēta ASV ("Englewood"), Ņūdžersijas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Englvuda Pilsēta ASV ("Englewood"), Ohaio štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Īnida Pilsēta ASV ("Enid"), Oklahomas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enisa Pilsēta ASV ("Ennis"), Teksasas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enterpraisa Pilsēta ASV ("Enterprise"), Alabamas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Enterpraisa Pilsēta ASV ("Enterprise"), Nevadas štatā, 108500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Efrata Pilsēta ASV ("Ephrata"), Pensilvānijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēri Pilsēta ASV ("Erie"), Kolorādo štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ēri Pilsēta ASV ("Erie"), Pensilvānijas štatā, 99500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eskanaba Pilsēta ASV ("Escanaba"), Mičiganas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eskondido Pilsēta ASV ("Escondido"), Kalifornijas štatā, 150200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūklida Pilsēta ASV ("Euclid"), Ohaio štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūfola Pilsēta ASV ("Eufaula"), Alabamas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūdžīna Pilsēta ASV ("Eugene"), Oregonas štatā, 160600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Junisa Pilsēta ASV ("Eunice"), Luiziānas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Kalifornijas štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jurīka Pilsēta ASV ("Eureka"), Misūri štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūstisa Pilsēta ASV ("Eustis"), Floridas štatā, 19450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evanstona Pilsēta ASV ("Evanston"), Ilinoisas štatā, osta Ohaijo upes labajā krastā, 75600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evanstona Pilsēta ASV ("Evanston"), Vaiomingas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evansvila Pilsēta ASV ("Evansville"), Indiānas štatā, 120300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evansvila Pilsēta ASV ("Evansville"), Vaiomingas štatā, 12190 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Masačūsetsas štatā, 44200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evreta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Evereta Pilsēta ASV ("Everett"), Vašingtonas štatā, Sietlas piepilsēta, osta Pjūdžeta līča krastā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ekselsjorspringsa Pilsēta ASV ("Excelsior Springs"), Misūri štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eksetera Pilsēta ASV ("Exeter"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eksetera Pilsēta ASV ("Exeter"), Ņūhempšīras štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fejitvila Pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ārkanzasas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fejitvila Pilsēta ASV ("Fayetteville"), Džordžijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fejitvila Pilsēta ASV ("Fayetteville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 203900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērbenksa Pilsēta ASV ("Fairbanks"), Aļaskas štatā, 32450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērfīlda Pilsēta ASV ("Fairfield"), Kalifornijas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērfīlda Pilsēta ASV ("Fairfield"), Ohaijo štatā, 42800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērhopa Pilsēta ASV ("Fairhope"), Alabamas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērmonta Pilsēta ASV ("Fairmont"), Minesotas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērmonta Pilsēta ASV ("Fairmont"), Rietumvirdžīnijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērvjū Pilsēta ASV ("Fairview"), Ņūdžersijas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Folrivera Pilsēta ASV ("Fall River"), Masačūsetsas štatā, 88700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Folbruka Pilsēta ASV ("Fallbrook"), Kalifornijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Felmuta Pilsēta ASV ("Falmouth"), Meinas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārgo Pilsēta ASV ("Fargo"), Ziemeļdakotas štatā, 115900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Feribolta Pilsēta ASV ("Faribault"), Minesotas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtonhilsa Pilsēta ASV ("Farmington Hills"), Mičiganas štatā, 81400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Jūtas štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Mičiganas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Misūri štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fārmingtona Pilsēta ASV ("Farmington"), Ņūmeksikas štatā, 44400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Federalveja Pilsēta ASV ("Federal Way"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērgusfolsa Pilsēta ASV ("Fergus Falls"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fernandinabīča Pilsēta ASV ("Fernandina Beach"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fērnli Pilsēta ASV ("Fernley"), Nevadas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Festusa Pilsēta ASV ("Festus"), Misūri štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filmora Pilsēta ASV ("Fillmore"), Kalifornijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Findli Pilsēta ASV ("Findlay"), Ohaio štatā, 41100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fišersa Pilsēta ASV ("Fishers"), Indiānas štatā, 86300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fičbērga Pilsēta ASV ("Fitchburg"), Masačūsetsas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fičbērga Pilsēta ASV ("Fitchburg"), Viskonsinas štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Flagstāfa Pilsēta ASV ("Flagstaff"), Arizonas štatā, 68800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Flinta Pilsēta ASV ("Flint"), Mičiganas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florensa Pilsēta ASV ("Florence"), Alabamas štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florensa Pilsēta ASV ("Florence"), Dienvidkarolīnas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florensa Pilsēta ASV ("Florence"), Kentuki štatā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Florisanta Pilsēta ASV ("Florissant"), Misūri štatā, 52300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foli Pilsēta ASV ("Foley"), Alabamas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fondulaka Pilsēta ASV ("Fond du Lac"), Viskonsinas štatā, 42900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foristleika Pilsēta ASV ("Forest Lake"), Minesotas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Foristsitija Pilsēta ASV ("Forrest City"), Ārkanzasas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortetkinsona Pilsēta ASV ("Fort Atkinson"), Viskonsinas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortkolinsa Pilsēta ASV ("Fort Collins"), Kolorādo štatā, 156500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortdodža Pilsēta ASV ("Fort Dodge"), Aiovas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortdrama Pilsēta ASV ("Fort Drum"), Ņujorkas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fortloderdeila Pilsēta ASV ("Fort Lauderdale"), Floridas štatā, 176000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortmedisona Pilsēta ASV ("Fort Madison"), Aiovas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortmaiersa Pilsēta ASV ("Fort Myers"), Floridas štatā, 70900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortmorgana Pilsēta ASV ("Fort Morgan"), Kolorādo štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortpeina Pilsēta ASV ("Fort Payne"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortpīrsa Pilsēta ASV ("Fort Pierce"), Floridas štatā, 43600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortsmita Pilsēta ASV ("Fort Smith"), Ārkanzasas štatā, Arkanzasas labajā krastā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortveina Pilsēta ASV ("Fort Wayne"), Indiānas štatā, Momī krastos, 258500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortvoltonbīča Pilsēta ASV ("Fort Walton Beach"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortvērta Pilsēta ASV ("Fort Worth"), Teksasas štatā, Dalasas piepilsēta, 812200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fortūnafuthillsa Pilsēta ASV ("Fortuna Foothills"), Arizonas štatā, 26300 iedzīvotāju (2011. g.).
- Fortūna Pilsēta ASV ("Fortuna"), Kalifornijas štatā, 204900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fostorija Pilsēta ASV ("Fostoria"), Ohaio štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Forkornersa Pilsēta ASV ("Four Corners"), Oregonas štatā, 15900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Foksleika Pilsēta ASV ("Fox Lake"), Ilinoisas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankforta Pilsēta ASV ("Frankfort"), Ilinoisas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankforta Pilsēta ASV ("Frankfort"), Indiānas štatā, 16150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frankforta Pilsēta ASV ("Frankfort"), Kentuki štata administratīvais centrs, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Indiānas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Masačūsetsas štatā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Ohaio štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Tenesī štatā, 70600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Franklina Pilsēta ASV ("Franklin"), Viskonsinas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederika Pilsēta ASV ("Frederick"), Kolorādo štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederika Pilsēta ASV ("Frederick"), Merilendas štatā, 68400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksbērga Pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Teksasas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frederiksbērga Pilsēta ASV ("Fredericksburg"), Virdžīnijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fridonija Pilsēta ASV ("Fredonia"), Ņujorkas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīporta Pilsēta ASV ("Freeport"), Ilinoisas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīporta Pilsēta ASV ("Freeport"), Ņujorkas štatā, 43300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīporta Pilsēta ASV ("Freeport"), Teksasas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīmonta Pilsēta ASV ("Fremont"), Kalifornijas štatā, 214000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīmonta Pilsēta ASV ("Fremont"), Nebraskas štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frīmonta Pilsēta ASV ("Fremont"), Ohaio štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frezno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fresno Pilsēta ASV ("Fresno"), Kalifornijas štatā, Kalifornijas ielejā, 516000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frezno Pilsēta ASV ("Fresno"), Teksasas štatā, 19000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Frantrojala Pilsēta ASV ("Front Royal"), Virdžīnijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Frūta Pilsēta ASV ("Fruita"), Kolorādo štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fulertona Pilsēta ASV ("Fullerton"), Kalifornijas štatā, 139600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fulertona Pilsēta ASV ("Fullerton"), Pensilvānijas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Fultona Pilsēta ASV ("Fulton"), Misūri štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fultona Pilsēta ASV ("Fulton"), Ņujorkas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gadsdena Pilsēta ASV ("Gadsden"), Alabamas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gafni Pilsēta ASV ("Gaffney"), Dienvidkarolīnas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Džordžijas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Floridas štatā, 128500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Teksasas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geinsvila Pilsēta ASV ("Gainesville"), Virdžīnijas štatā, 11500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Geilsbērga Pilsēta ASV ("Galesburg"), Ilinoisas štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galjona Pilsēta ASV ("Galion"), Ohaio štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galatina Pilsēta ASV ("Gallatin"), Tenesī štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gelapa Pilsēta ASV ("Gallup"), Ņūmeksikas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galvestona Pilsēta ASV ("Galveston"), Teksasas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Aidaho štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Kanzasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Mičiganas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdensitija Pilsēta ASV ("Garden City"), Ņujorkas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdnera Pilsēta ASV ("Gardner"), Kanzasas štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārdnervilrančosa Pilsēta ASV ("Gardnerville Ranchos"), Nevadas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Geri Pilsēta ASV ("Gary"), Indiānas štatā, 77900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārlenda Pilsēta ASV ("Garland"), Teksasas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gārnera Pilsēta ASV ("Garner"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gastonija Pilsēta ASV ("Gastonia"), Ziemeļkarolīnas štatā, 73700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Geitsvila Pilsēta ASV ("Gatesville"), Teksasas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Ilinoisas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Dženīva Pilsēta ASV ("Geneva"), Ņujorkas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džordžtauna Pilsēta ASV ("Georgetown"), Kentuki štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džordžtauna Pilsēta ASV ("Georgetown"), Teksasas štatā, 59100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džērmantauna Pilsēta ASV ("Germantown"), Mērilendas štatā, 86400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Džērmantauna Pilsēta ASV ("Germantown"), Tenesī štatā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džērmantauna Pilsēta ASV ("Germantown"), Viskonsinas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gilberta Pilsēta ASV ("Gilbert"), Arizonas štatā, 239200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džileta Pilsēta ASV ("Gillette"), Vaiomingas štatā, 32000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gilroja Pilsēta ASV ("Gilroy"), Kalifornijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gladstona Pilsēta ASV ("Gladstone"), Misūri štatā, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gladstona Pilsēta ASV ("Gladstone"), Oregonas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glāsgova Pilsēta ASV ("Glasgow"), Delavēras štatā, 14300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Glāsgova Pilsēta ASV ("Glasgow"), Kentuki štatā, 14330 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glendeila Pilsēta ASV ("Glendale"), Arizonas štatā, 237500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glendeila Pilsēta ASV ("Glendale"), Kalifornijas štatā, 200100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glendeila Pilsēta ASV ("Glendale"), Viskonsinas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glenpūla Pilsēta ASV ("Glenpool"), Oklahomas štatā, 11900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glensfolsa Pilsēta ASV ("Glens Falls"), Ņujorkas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glostera Pilsēta ASV ("Gloucester"), Masačūsetsas štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Glaversvila Pilsēta ASV ("Gloversville"), Ņujorkas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goldengeita Pilsēta ASV ("Golden Gate"), Floridas štatā, 24000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Goldenveli Pilsēta ASV ("Golden Valley"), Minesotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Goldsboro Pilsēta ASV ("Goldsboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 35900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gonzālisa Pilsēta ASV ("Gonzales"), Luiziānas štatā, 10450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gūskrīka Pilsēta ASV ("Goose Creek"), Dienvidkarolīnas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gorema Pilsēta ASV ("Gorham"), Meinas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gošena Pilsēta ASV ("Goshen"), Indiānas štatā, 32200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Graftona Pilsēta ASV ("Grafton"), Rietumvirdžinijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Graftona Pilsēta ASV ("Grafton"), Viskonsinas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greiema Pilsēta ASV ("Graham"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandforksa Pilsēta ASV ("Grand Forks"), Ziemeļdakotas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandheivena Pilsēta ASV ("Grand Haven"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandailenda Pilsēta ASV ("Grand Island"), Nebraskas štatā, 51200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Granddžankšena Pilsēta ASV ("Grand Junction"), Kolorādo štatā, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandprēri Pilsēta ASV ("Grand Prairie"), Teksasas štatā, 185500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandrepidsa Pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Mičiganas štatā, 193800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandrepidsa Pilsēta ASV ("Grand Rapids"), Minesotas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandvjū Pilsēta ASV ("Grandview"), Misūri štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grandvjū Pilsēta ASV ("Grandview"), Vašingtonas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāntspāsa Pilsēta ASV ("Grants Pass"), Oregonas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grāsveli Pilsēta ASV ("Grass Valley"), Kalifornijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitbenda Pilsēta ASV ("Great Bend"), Kanzasas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitfolsa Pilsēta ASV ("Great Falls"), Montānas štatā, Misūri augšteces rajonā 1015 m vjl., 59150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Greitfolsa Pilsēta ASV ("Great Falls"), Virdžīnijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Grīli Pilsēta ASV ("Greeley"), Kolorādo štatā, 98500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnbeja Pilsēta ASV ("Green Bay"), Viskonsinas štatā, 104900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnrivera Pilsēta ASV ("Green River"), Vaiomingas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnveli Pilsēta ASV ("Green Valley"), Arizonas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīna Pilsēta ASV ("Green"), Ohaio štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnkāsla Pilsēta ASV ("Greencastle"), Indiānas štatā, 10350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Indiānas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Kalifornijas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Massačūsetas štatā, 17350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnfīlda Pilsēta ASV ("Greenfield"), Viskonsinas štatā, 37200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnsboro Pilsēta ASV ("Greensboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 282600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnsbērga Pilsēta ASV ("Greensburg"), Indiānas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnsbērga Pilsēta ASV ("Greensburg"), Pensilvānijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Dienvidkarolīnas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Misisipi štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Ohaio štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Teksasas štatā, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Tenesī štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvila Pilsēta ASV ("Greenville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 89800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvuda Pilsēta ASV ("Greenwood"), Dienvidkarolīnas štatā, 23200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvuda Pilsēta ASV ("Greenwood"), Indiānas štatā, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grīnvuda Pilsēta ASV ("Greenwood"), Misisipi štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grineida Pilsēta ASV ("Grenada"), Misisipi štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grešema Pilsēta ASV ("Gresham"), Oregonas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gretna Pilsēta ASV ("Gretna"), Luiziānas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grifina Pilsēta ASV ("Griffin"), Džordžijas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grovsitija Pilsēta ASV ("Grove City"), Ohaio štatā, 38500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Groverbīča Pilsēta ASV ("Grover Beach"), Kalifornijas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Grovtona Pilsēta ASV ("Groveton"), Virdžīnijas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gaimona Pilsēta ASV ("Guymon"), Oklahomas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galfporta Pilsēta ASV ("Gulfport"), Floridas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Galfporta Pilsēta ASV ("Gulfport"), Misisipi štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Gatri Pilsēta ASV ("Guthrie"), Oklahomas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heigerstauna Pilsēta ASV ("Hagerstown"), Mērilendas štatā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heidena Pilsēta ASV ("Hayden"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heisa Pilsēta ASV ("Hays"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heivorda Pilsēta ASV ("Hayward"), Kalifornijas štatā, 154600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hamiltona Pilsēta ASV ("Hamilton"), Ohaio štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hamonda Pilsēta ASV ("Hammond"), Indiānas štatā, 78400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hamonda Pilsēta ASV ("Hammond"), Luiziānas štatā, 20350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hamontona Pilsēta ASV ("Hammonton"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemptonbeisa Pilsēta ASV ("Hampton Bays"), Ņujorkas štatā, 13600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hemptona Pilsēta ASV ("Hampton"), Ņūhempšīras štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemptona Pilsēta ASV ("Hampton"), Virdžīnijas štatā, 136900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanahana Pilsēta ASV ("Hanahan"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanforda Pilsēta ASV ("Hanford"), Kalifornijas štatā, 55000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanibala Pilsēta ASV ("Hannibal"), Misūri štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanovera Pilsēta ASV ("Hanover"), Ņūhempšīras štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hanovera Pilsēta ASV ("Hanover"), Pensilvānijas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hepiveli Pilsēta ASV ("Happy Valley"), Oregonas štatā, 17300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārlingena Pilsēta ASV ("Harlingen"), Teksasas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Pensilvānijas štata administratīvais centrs, 49100 iedzīvotāju (2014. g.); 1979. g. 28. martā netālu notika kodolreaktora katastrofa, kurai bija liela nozīme turpmākā atomreaktoru attīstībā.
- Herisbērga Pilsēta ASV ("Harrisburg"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisonbērga Pilsēta ASV ("Harrisoburg"), Virdžīnijas štatā, 52500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisona Pilsēta ASV ("Harrison"), Ārkanzasas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisona Pilsēta ASV ("Harrison"), Ņūdžersijas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisona Pilsēta ASV ("Harrison"), Ņujorkas štatā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herisona Pilsēta ASV ("Harrison"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtforda Pilsēta ASV ("Hartford"), Konektikutas štata administratīvais centrs, 124700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtforda Pilsēta ASV ("Hartford"), Viskonsinas štatā, 14300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārtsela Pilsēta ASV ("Hartselle"), Alabamas štatā, 14450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hārvi Pilsēta ASV ("Harvey"), Ilinoisas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heistingsa Pilsēta ASV ("Hastings"), Minesotas štatā, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heistingsa Pilsēta ASV ("Hastings"), Nebraskas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hetisbērga Pilsēta ASV ("Hattiesburg"), Misisipi štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havloka Pilsēta ASV ("Havelock"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heiverila Pilsēta ASV ("Haverhill"), Masačūsetsas štatā, 62500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Havajanperadaispārka Pilsēta ASV ("Hawaiian Paradise Park"), Havaju štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hotorna Pilsēta ASV ("Hawthorne"), Kalifornijas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hotorna Pilsēta ASV ("Hawthorne"), Ņūdžersijas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heizltona Pilsēta ASV ("Hazleton"), Pensilvānijas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heldsbērga Pilsēta ASV ("Healdsburg"), Kalifornijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Helina Pilsēta ASV ("Helena"), Montānas štata administratīvais centrs, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemeta Pilsēta ASV ("Hemet"), Kalifornijas štatā, 83000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hemsteda Pilsēta ASV ("Hempstead"), Ņujorkas štatā, 55500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendersona Pilsēta ASV ("Henderson"), Kentuki štatā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendersona Pilsēta ASV ("Henderson"), Nevadas štatā, 277400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendersona Pilsēta ASV ("Henderson"), Teksasas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendersona Pilsēta ASV ("Henderson"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendersonvila Pilsēta ASV ("Hendersonville"), Tenesī štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hendersonvila Pilsēta ASV ("Hendersonville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Heriforda Pilsēta ASV ("Hereford"), Teksasas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hermistona Pilsēta ASV ("Hermiston"), Oregonas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hernando Pilsēta ASV ("Hernando"), Misisipi štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Herina Pilsēta ASV ("Herrin"), Ilinoisas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hesperija Pilsēta ASV ("Hesperia"), Kalifornijas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjūita Pilsēta ASV ("Hewitt"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haialī Pilsēta ASV ("Hialeah"), Floridas štatā, 235500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hibinga Pilsēta ASV ("Hibbing"), Minesotas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hikori Pilsēta ASV ("Hickory"), Ziemeļkarolīnas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Haipointa Pilsēta ASV ("High Point"), Ziemeļkarolīnas štatā, 108600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hailenda Pilsēta ASV ("Highland"), Indiānas štatā, 23100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hailenda Pilsēta ASV ("Highland"), Jūtas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hailenda Pilsēta ASV ("Highland"), Kalifornijas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hailendsrānča Pilsēta ASV ("Highlands Ranch"), Kolorādo štatā, 96700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hilsdeila Pilsēta ASV ("Hillsdale"), Ņūdžersijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hilsboro Pilsēta ASV ("Hilsboro"), Oregonas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hiltonhedailenda Pilsēta ASV ("Hilton Head Island"), Dienvidkarolīnas štatā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hinsvila Pilsēta ASV ("Hinesville"), Džordžijas štatā, 34800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hobārta Pilsēta ASV ("Hobart"), Indiānas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hobsa Pilsēta ASV ("Hobbs"), Ņūmeksikas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holbruka Pilsēta ASV ("Holbrook"), Ņujorkas štatā, 27200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Holioka Pilsēta ASV ("Holyoke"), Masačūsetsas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holenda Pilsēta ASV ("Holland"), Mičiganas štatā, 33600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holispringsa Pilsēta ASV ("Holly Springs"), Džordžijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holispringsa Pilsēta ASV ("Holly Springs"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holistera Pilsēta ASV ("Hollister"), Kalifornijas štatā, 37000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Holivuda Pilsēta ASV ("Hollywood"), Floridas štatā, 148000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Homosaspringsa Pilsēta ASV ("Homosassa Springs"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Honolulu Pilsēta ASV ("Honolulu"), Havaju štata administratīvais centrs, atrodas Oahu salā, 350400 iedzīvotāju (2010. g.), Klusā okeāna apgabala gaisa un kuģu satiksmes krustpunkts, ASV jūras kara bāze Pērlhārbora atrodas uz rietumiem no pilsētas.
- Hūvera Pilsēta ASV ("Hoover"), Alabamas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hopmilsa Pilsēta ASV ("Hope Mills"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hopa Pilsēta ASV ("Hope"), Ārkanzasas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hopvela Pilsēta ASV ("Hopewell"), Virdžīnijas štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hopkinsvila Pilsēta ASV ("Hopkinsville"), Kentuki štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hotspringsvilidža Pilsēta ASV ("Hot Springs Village"), Ārkanzasas štatā, 12800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Hotspringsa Pilsēta ASV ("Hot Springs"), Ārkanzasas štatā, Vošitas kalnu piekājē, 35700 iedzīvotāju (2014. g.), balneoloģiskais kūrorts (47 karstie minerālūdeņu avoti).
- Huma Pilsēta ASV ("Houma"), Luiziānas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjūstona Pilsēta ASV ("Houston"), Teksasas štatā, 2239500 iedzīvotāju (2014. g.), 2. lielākā (aiz Ņujorkas) ASV jūras osta pie Hjūstonas kanāla (80 km), kas to savieno ar Meksikas līci.
- Hauarda Pilsēta ASV ("Howard"), Viskonsinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Ņūhempšīras štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Ohaio štatā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hadsona Pilsēta ASV ("Hudson"), Viskonsinas štatā, 13400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hjūgo Pilsēta ASV ("Hugo"), Minesotas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantersvila Pilsēta ASV ("Huntersville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 51600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtonbīča Pilsēta ASV ("Huntington Beach"), Kalifornijas štatā, 200800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtona Pilsēta ASV ("Huntington"), Indiānas štatā, 17150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantingtona Pilsēta ASV ("Huntington"), Rirtumvirdžīnijas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantsvila Pilsēta ASV ("Huntsville"), Alabamas štatā, 188200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hantsvila Pilsēta ASV ("Huntsville"), Teksasas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hūrona Pilsēta ASV ("Huron"), Dienviddakotas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Harikena Pilsēta ASV ("Hurricane"), Jūtas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hačinsona Pilsēta ASV ("Hutchinson"), Kanzasas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Hačinsona Pilsēta ASV ("Hutchinson"), Minesotas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jakimo Pilsēta ASV ("Yakima"), Vašingtonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Janktona Pilsēta ASV ("Yankton"), Dienviddakotas štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jazūsitija Pilsēta ASV ("Yazoo City"), Misisipi štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aidahofolsa pilsēta ASV ("Idaho Falls"), Aidaho štatā, 58700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Imokalī Pilsēta ASV ("Immokalee"), Floridas štatā, 24100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Impieriala Pilsēta ASV ("Imperial"), Kalifornijas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indipendensa Pilsēta ASV ("Independence"), Kentuki štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indipendensa Pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, 117500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Independensa Pilsēta ASV ("Independence"), Misūri štatā, Kanzassitijas piepilsēta, 117500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indiana Pilsēta ASV ("Indiana"), Pensilvānijas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indianapolisa Pilsēta ASV ("Indianapolis"), Vaitriveras krastos, Indiānas štata administratīvais centrs, 848800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indianola Pilsēta ASV ("Indianola"), Aiovas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indianola Pilsēta ASV ("Indianola"), Misisipi štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Indio Pilsēta ASV ("Indio"), Kalifornijas štatā, 85600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Inglvuda Pilsēta ASV ("Inglewood"), Kalifornijas štatā, 111900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aionija Pilsēta ASV ("Ionia"), Mičiganas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jonkersa Pilsēta ASV ("Yonkers"), Ņujorkas štatā, 200700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jorka Pilsēta ASV ("York"), Meinas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jorka Pilsēta ASV ("York"), Pensilvānijas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jangstauna Pilsēta ASV ("Youngstown"), Ohaio štatā, 65100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jangsvila Pilsēta ASV ("Youngsville"), Luiziānas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aiovasitija Pilsēta ASV ("Iowa City"), Aiovas štatā, 73400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Airontona Pilsēta ASV ("Ironton"), Ohaio štata dienvidos, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērvaina Pilsēta ASV ("Irvine"), Kalifornijas štatā, 248500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērvinga Pilsēta ASV ("Irving"), Teksasas štatā, 232400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Itaka Pilsēta ASV ("Ithaca"), Ņujorkas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jubasitija Pilsēta ASV ("Yuba City"), Kalifornijas štatā, 65700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jukaveli Pilsēta ASV ("Yucca Valley"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jukona Pilsēta ASV ("Yukon"), Oklahomas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūma Pilsēta ASV ("Yuma"), Arizonas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvilbīča Pilsēta ASV ("Jackson Beach"), Floridas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Mičiganas štatā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Misisipi štata administratīvais centrs, 171200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Misūri štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Tenesī štatā, 67300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksona Pilsēta ASV ("Jackson"), Vaiomingas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Alabamas štatā, 12250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ārkanzasas štatā, 28800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Floridas štatā, 853000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ilinoisas štatā, 19150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Teksasas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeksonvila Pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 69000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ņujorkas štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeimstauna Pilsēta ASV ("Jamestown"), Ziemeļdakotas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeinsvila Pilsēta ASV ("Janesville"), Viskonsinas štatā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džespera Pilsēta ASV ("Jasper"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džespera Pilsēta ASV ("Jasper"), Indiānas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džefersontauna Pilsēta ASV ("Jeffersontown"), Kentuki štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženingsa Pilsēta ASV ("Jennings"), Luiziānas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dženingsa Pilsēta ASV ("Jennings"), Misūri štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džeroma Pilsēta ASV ("Jerome"), Aidaho štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džērsisitija Pilsēta ASV ("Jersey City"), Ņūdžersijas štatā, 262200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džesupa Pilsēta ASV ("Jesup"), Džordžijas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonsonsitija Pilsēta ASV ("Johnson City"), Ņujorkas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonsonsitija Pilsēta ASV ("Johnson City"), Tenesī štatā, 65800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonstona Pilsēta ASV ("Johnston"), Aiovas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonstauna Pilsēta ASV ("Johnstown"), Pensilvānijas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džolieta Pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džonsboro Pilsēta ASV ("Jonesboro"), Ārkanzasas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džoplina Pilsēta ASV ("Joplin"), Misūri štatā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džankšensitija Pilsēta ASV ("Junction City"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džankšensitija Pilsēta ASV ("Junction City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Džūno Pilsēta ASV ("Juneau"), Aļaskas štata administratīvais centrs, 32400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Džupitera Pilsēta ASV ("Jupiter"), Floridas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kalamazū Pilsēta ASV ("Kalamazoo"), Mičiganas štata dienvidrietumu daļā, 75900 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētā atrodas Rietummičiganas universitāte, kurā kopš 1967. g. tiek lasīts latviešu valodas, literatūras un etnogrāfijas kurss.
- Kalispela Pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kelispela Pilsēta ASV ("Kalispell"), Montānas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kankakī Pilsēta ASV ("Kankakee"), Ilinoisas štatā, 26800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanapolisa Pilsēta ASV ("Kannapolis"), Ziemeļkarolīnas štatā, 45200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanzassitija Pilsēta ASV ("Kansas City"), Kanzasas štatā, 149600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kanzassitija Pilsēta ASV ("Kansas City"), Misūri štatā, osta pie Kanzasas ietekas Misūri, 470800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārni Pilsēta ASV ("Kearney"), Nebraskas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kārni Pilsēta ASV ("Kearny"), Ņūdžersijas štatā, 41800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kīna Pilsēta ASV ("Keene"), Ņūhempšīras štatā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kībiskeina Pilsēta ASV ("Key Biscane"), Floridas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kīlargo Pilsēta ASV ("Key Largo"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kīvesta Pilsēta ASV ("Key West"), Floridas štatā, Kīvesta salā (Floridakīzu salu grupā), 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kelso Pilsēta ASV ("Kelso"), Vašingtonas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kendalleiksa Pilsēta ASV ("Kendale Lakes"), Floridas štatā, 56100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kendala Pilsēta ASV ("Kendall"), Floridas štatā, 75300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Kenebanka Pilsēta ASV ("Kennebunk"), Meinas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keneta Pilsēta ASV ("Kennett"), Misūri štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenevika Pilsēta ASV ("Kennewick"), Vašingtonas štatā, 77400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenoša Pilsēta ASV ("Kenosha"), Viskonsinas štatā, 99900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenta Pilsēta ASV ("Kent"), Ohaio štatā, 29600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kenta Pilsēta ASV ("Kent"), Vašingtonas štatā, 125600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kērnersvila Pilsēta ASV ("Kernersville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kervila Pilsēta ASV ("Kerrville"), Teksasas štatā, 22900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Keteringa Pilsēta ASV ("Kettering"), Ohaio štatā, 55700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kivonī Pilsēta ASV ("Kewanee"), Ilinoisas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kaila Pilsēta ASV ("Kyle"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kilgora Pilsēta ASV ("Kilgore"), Teksasas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kilīna Pilsēta ASV ("Killeen"), Teksasas štatā, 138200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingsitija Pilsēta ASV ("King City"), Kalifornijas štatā, 13580 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingmena Pilsēta ASV ("Kingman"), Arizonas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingsmauntina Pilsēta ASV ("Kings Mountain"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingslenda Pilsēta ASV ("Kingsland"), Džordžijas štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingsporta Pilsēta ASV ("Kingsport"), Tenesī štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingstona Pilsēta ASV ("Kingston"), Ņujorkas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingstona Pilsēta ASV ("Kingston"), Pensilvānijas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kingsvila Pilsēta ASV ("Kingsville"), Teksasas štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kinstona Pilsēta ASV ("Kinston"), Ziemeļkarolīnas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kērksvila Pilsēta ASV ("Kirksville"), Misūri štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kērkvuda Pilsēta ASV ("Kirkwood"), Misūri štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kisimī Pilsēta ASV ("Kissimmee"), Floridas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Klematfolsa Pilsēta ASV ("Klamath Falls"), Oregonas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikfērvjū Pilsēta ASV ("Knik-Fairview"), Aļaskas štatā, 14900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Noksvila Pilsēta ASV ("Knoxville"), Tenesī štatā, 184300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kokomo Pilsēta ASV ("Kokomo"), Indiānas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kuna Pilsēta ASV ("Kuna"), Aidaho štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lakrosa Pilsēta ASV ("La Crosse"), Viskonsinas štatā, 52400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagranda Pilsēta ASV ("La Grande"), Oregonas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagreindža Pilsēta ASV ("La Grange"), Ilinoisas štatā, 15750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamīsa Pilsēta ASV ("La Mesa"), Kalifornijas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lapalma Pilsēta ASV ("La Palma"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laporta Pilsēta ASV ("La Porte"), Indiānas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laporta Pilsēta ASV ("La Porte"), Teksasas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavērna Pilsēta ASV ("La Verne"), Kalifornijas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leisi Pilsēta ASV ("Lacey"), Vašingtonas štatā, 45400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leidileika Pilsēta ASV ("Lady Lake"), Floridas štatā, 14400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Idiānas štatā, Vobašas krastos, 70600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Kolorādo štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafīeta Pilsēta ASV ("Lafayette"), Luiziānas štatā, 126000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lagreindža Pilsēta ASV ("LaGrange"), Džordžijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leitona Pilsēta ASV ("Layton"), Jūtas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikbatlera Pilsēta ASV ("Lake Butler"), Floridas štatā, 15400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leikčārlza Pilsēta ASV ("Lake Charles"), Luiziānas štatā, jūras osta pie Kalkašas upes, 74900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiksitija Pilsēta ASV ("Lake City"), Floridas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikhavasūstija Pilsēta ASV ("Lake Havasu City"), Arizonas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiklenda Pilsēta ASV ("Lakeland"), Floridas štatā, 102300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiklenda Pilsēta ASV ("Lakeland"), Tenesī štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leiksaida Pilsēta ASV ("Lakeside"), Floridas štatā, 30900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leiksaida Pilsēta ASV ("Lakeside"), Kalifornijas štatā, 2060000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Kalifornijas štatā, 81600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Kolorādo štatā, 149600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Ņūdžersijas štatā, 53800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Ohaio štatā, 50900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leikvuda Pilsēta ASV ("Lakewood"), Vašingtonas štatā, 59600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lamonta Pilsēta ASV ("Lamont"), Kalifornijas štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Kalifornijas štatā, 161000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Ņujorkas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Ohaio štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Pensilvānijas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenkastera Pilsēta ASV ("Lancaster"), Teksasas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Landoleiksa Pilsēta ASV ("Land O' Lakes"), Floridas štatā, 32000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lansinga Pilsēta ASV ("Lansing"), Ilinoisas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lansinga Pilsēta ASV ("Lansing"), Kanzasas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lansinga Pilsēta ASV ("Lansing"), Mičiganas štata administratīvais centrs, 114600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lareido Pilsēta ASV ("Laredo"), Teksasas štatā, 252300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Largo Pilsēta ASV ("Largo"), Floridas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laskrusesa Pilsēta ASV ("Las Cruces"), Ņūmeksikas štatā, 101400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasvegasa Pilsēta ASV ("Las Vegas"), Nevadas štatā, Lielā Baseina kalnienē 623 m vjl., 613600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lasvegasa Pilsēta ASV ("Las Vegas"), Ņūmeksikas štatā, 13500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorela Pilsēta ASV ("Laurel"), Mērilendas štatā, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorela Pilsēta ASV ("Laurel"), Misisipi štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorinbērga Pilsēta ASV ("Laurinburga"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensa Pilsēta ASV ("Lawrence"), Indiānas štatā, 47500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensa Pilsēta ASV ("Lawrence"), Kanzasas štatā, 92700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensa Pilsēta ASV ("Lawrence"), Masačūsetsas štatā, 78200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensbērga Pilsēta ASV ("Lawrenceburg"), Kentuki štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensbērga Pilsēta ASV ("Lawrenceburg"), Tenesī štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lorensvila Pilsēta ASV ("Lawrenceville"), Džordžijas štatā, 30200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lotona Pilsēta ASV ("Lawton"), Oklahomas štatā, 97000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līgsitija Pilsēta ASV ("League City"), Teksasas štatā, 94400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levenvērta Pilsēta ASV ("Leavenworth"), Kanzasas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levenvērta Pilsēta ASV ("Leavenworth"), Vašingtonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Indiānas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Misūri štatā, 14650 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Ņūhempšīras štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Ohaio štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Oregonas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Pensilvānijas štatā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lebanona Pilsēta ASV ("Lebanon"), Tenesī štatā, 29400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Floridas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Līsbērga Pilsēta ASV ("Leesburg"), Virdžīnijas štatā, 49500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lehaieikersa Pilsēta ASV ("Lehigh Acres"), Floridas štatā, 86800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Līlenda Pilsēta ASV ("Leland"), Ziemeļkarolīnas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lemūra Pilsēta ASV ("Lemoore"), Kalifornijas štatā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenoksa Pilsēta ASV ("Lennox"), Kalifornijas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lenora Pilsēta ASV ("Lenoir"), Ziemeļkarolīnas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lemstera Pilsēta ASV ("Leominster"), Masačūsetsas štatā, 41150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lerami Pilsēta ASV ("Leramie"), Vaiomingas štatā, 32100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levellenda Pilsēta ASV ("Levelland"), Teksasas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levitauna Pilsēta ASV ("Levittown"), Ņujorkas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Levitauna Pilsēta ASV ("Levittown"), Pensilvānijas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luisbērga Pilsēta ASV ("Lewisburg"), Tenesī štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luistona Pilsēta ASV ("Lewiston"), Aidaho štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luistona Pilsēta ASV ("Lewiston"), Meinas štatā, 36300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luisvila Pilsēta ASV ("Lewisville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksingtona-Fejita Pilsēta ASV ("Lexington-Fayette"), Kentuki štatā, 310800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Dienvidkarolīnas štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Nebraskas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Leksingtona Pilsēta ASV ("Lexington"), Ziemeļkarolīnas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liberala Pilsēta ASV ("Liberal"), Kanzasas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Liberti Pilsēta ASV ("Liberty"), Misūri štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laima Pilsēta ASV ("Lima"), Ohaio štatā, 38300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laima Pilsēta ASV ("Lyme"), Konektikutas štatā, 2400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Linčbērga Pilsēta ASV ("Lynchburg"), Virdžīnijas štatā, 79000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Ilinoisas štatā, 14150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Kalifornijas štatā, 45900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Nebraskas štata administratīvais centrs, 273000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolna Pilsēta ASV ("Lincoln"), Rodailendas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linkolntona Pilsēta ASV ("Lincolnton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linda Pilsēta ASV ("Linda"), Kalifornijas štatā, 17750 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lindena Pilsēta ASV ("Linden"), Ņūdžersijas štatā, 41600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lindena Pilsēta ASV ("Lynden"), Vašingtonas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lindona Pilsēta ASV ("Lyndon"), Kentuki štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lindsi Pilsēta ASV ("Lindsay"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Linna Pilsēta ASV ("Lynn"), Masačūsetsas štatā, 92100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laionsa Pilsēta ASV ("Lyons"), Ilinoisas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Litlroka Pilsēta ASV ("Little Rock"), Ārkanzasas štata administratīvais centrs, 197700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Litltona Pilsēta ASV ("Littleton"), Kolorādo štatā, 44600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laivoka Pilsēta ASV ("Live Oak"), Kalifornijas štatā, 17150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laivoka Pilsēta ASV ("Live Oak"), Teksasas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livermora Pilsēta ASV ("Livermore"), Kalifornijas štatā, 86900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livingstona Pilsēta ASV ("Livingston"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Livonija Pilsēta ASV ("Livonia"), Mičiganas štatā, Detroitas piepilsēta, 95000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lokhārta Pilsēta ASV ("Lockhart"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Lokhārta Pilsēta ASV ("Lockhart"), Teksasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lokporta Pilsēta ASV ("Lockport"), Ilinoisas štatā, 25100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Pilsēta ASV ("Lodi"), Kalifornijas štatā, 63900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lodi Pilsēta ASV ("Lodi"), Ņūdžersijas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Logana Pilsēta ASV ("Logan"), Jūtas štatā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Logansporta Pilsēta ASV ("Logansport"), Indiānas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lompoka Pilsēta ASV ("Lompoc"), Kalifornijas štatā, 44000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Landona Pilsēta ASV ("London"), Ohaio štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Kalifornijas štatā, 473500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Misisipi štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbīča Pilsēta ASV ("Long Beach"), Ņujorkas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longbrānča Pilsēta ASV ("Long Branch"), Ņūdžersijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longmonta Pilsēta ASV ("Longmont"), Kolorādo štatā, 90200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longvjū Pilsēta ASV ("Longview"), Teksasas štatā, 81600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longvjū Pilsēta ASV ("Longview"), Vašingtonas štatā, 36500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Longvuda Pilsēta ASV ("Longwood"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loreina Pilsēta ASV ("Lorain"), Ohaio štatā, osta Ēri ezera krastā, 63800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Losalamosa Pilsēta ASV ("Los Alamos"), Ņūmeksikas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Losandželosa Pilsēta ASV ("Los Angeles"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 3928000 iedzīvotāju (2014. g).
- Losbanosa Pilsēta ASV ("Los Banos"), Kalifornijas štatā, 37100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Loslunasa Pilsēta ASV ("Los Lunas"), Ņūmeksikas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville"), Kolorādo štatā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Luisvila Pilsēta ASV ("Louisville"), Misisipi štatā, 554500 iedzīvotāju (2006. g.).
- Lavlenda Pilsēta ASV ("Loveland"), Kolorādo štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavlenda Pilsēta ASV ("Loveland"), Ohaio štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lavingtona Pilsēta ASV ("Lovington"), Ņūmeksikas štatā, 11800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Louela Pilsēta ASV ("Lowell"), Masačūsetsas štatā, 109900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Laboka Pilsēta ASV ("Lubbock"), Teksasas štatā, 243800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lafkina Pilsēta ASV ("Lufkin"), Teksasas štatā, 36100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lambertona Pilsēta ASV ("Lumberton"), Teksasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Lambertona Pilsēta ASV ("Lumberton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meikomba Pilsēta ASV ("Macomb"), Ilinoisas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meikona Pilsēta ASV ("Macon"), Džordžijas štatā, Okmalgi krastos, 153700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Madera Pilsēta ASV ("Madera"), Kalifornijas štatā, 63600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Alabamas štatā, 46450 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Indiānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Misisipi štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Ņūdžersijas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisona Pilsēta ASV ("Madison"), Viskonsinas štata administratīvais centrs, 245700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medisonvila Pilsēta ASV ("Madisonville"), Kentuki štatā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Magalija Pilsēta ASV ("Magalia"), Kalifornijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Magnolija Pilsēta ASV ("Magnolia"), Ārkanzasas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meifīlda Pilsēta ASV ("Mayfield"), Kentuki štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meitlenda Pilsēta ASV ("Maitland"), Floridas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moldena Pilsēta ASV ("Malden"), Masačūsetsas štatā, 60800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Malverna Pilsēta ASV ("Malvern"), Ārkanzasas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra Pilsēta ASV ("Manchester"), Misūri štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra Pilsēta ASV ("Manchester"), Ņūhempšīras štatā, 110500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mančestra Pilsēta ASV ("Manchester"), Tenesī štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandana Pilsēta ASV ("Mandan"), Ziemeļdakotas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mandvila Pilsēta ASV ("Mandeville"), Luiziānas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manhatana Pilsēta ASV ("Manhattan"), Kanzasas štatā, 56100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Manitovoka Pilsēta ASV ("Manitowoc"), Viskonsinas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mankeito Pilsēta ASV ("Mankato"), Minesotas štatā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda Pilsēta ASV ("Mansfield"), Ohaio štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mensfīlda Pilsēta ASV ("Mansfield"), Teksasas štatā, 62200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mantīka Pilsēta ASV ("Manteca"), Kalifornijas štatā, 73500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Markoailenda Pilsēta ASV ("Marco Island"), Floridas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārgeita Pilsēta ASV ("Margate"), Floridas štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērieta Pilsēta ASV ("Marietta"), Džordžijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērieta Pilsēta ASV ("Marietta"), Ohaio štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marina pilsēta ASV ("Marina"), Kalifornijas štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Marineta Pilsēta ASV ("Marinette"), Viskonsinas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Aiovas štatā, 36800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Ilinoisas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Indiānas štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meriona Pilsēta ASV ("Marion"), Ohaio štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Kalifornijas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Ohaio štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērisvila Pilsēta ASV ("Marysville"), Vašingtonas štatā, 65000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērivila Pilsēta ASV ("Maryville"), Misūri štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērivila Pilsēta ASV ("Maryville"), Tenesī štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārlboro Pilsēta ASV ("Marlborough"), Masačūsetsas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārketa Pilsēta ASV ("Marquette"), Mičiganas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Minesotas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Misūri štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršala Pilsēta ASV ("Marshall"), Teksasas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršaltauna Pilsēta ASV ("Marshalltown"), Aiovas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Māršfīlda Pilsēta ASV ("Marshfield"), Viskonsinas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mārtina Pilsēta ASV ("Martin"), Tenesī štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinesa Pilsēta ASV ("Martinez"), Kalifornijas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsbērga Pilsēta ASV ("Martinsburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Indiānas štatā, 11750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Ņūdžersijas štatā, 12000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Martinsvila Pilsēta ASV ("Martinsville"), Virdžīnijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meisonsitija Pilsēta ASV ("Mason City"), Aiovas štatā, 27500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meisona Pilsēta ASV ("Mason"), Ohaio štatā, 31600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masena Pilsēta ASV ("Massena"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Masilona Pilsēta ASV ("Massillon"), Ohaio štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Metjūsa Pilsēta ASV ("Matthews"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Matūna Pilsēta ASV ("Mattoon"), Ilinoisas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momī Pilsēta ASV ("Maumee"), Ohaio štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Momela Pilsēta ASV ("Maumelle"), Ārkanzasas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makelistera Pilsēta ASV ("McAlester"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makalena Pilsēta ASV ("McAllen"), Teksasas štatā, Riograndes kreisajā krastā, 138600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makūma Pilsēta ASV ("McComb"), Misisipi štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makfārlenda Pilsēta ASV ("McFarland"), Kalifornijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makinlivila Pilsēta ASV ("McKinleyville"), Kalifornijas štatā, 15200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Makini Pilsēta ASV ("McKinney"), Teksasas štatā, 156800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makminvila Pilsēta ASV ("McMinnville"), Oregonas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makminvila Pilsēta ASV ("McMinnville"), Teksasas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Makfērsona Pilsēta ASV ("McPherson"), Kanzasas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mīdvila Pilsēta ASV ("Meadville"), Pensilvānijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medforda Pilsēta ASV ("Medford"), Masačūsetsas štatā, 57400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medforda Pilsēta ASV ("Medford"), Oregonas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Medīna Pilsēta ASV ("Medina"), Ohaio štatā, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melberna Pilsēta ASV ("Melbourne"), Floridas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Melroza Pilsēta ASV ("Melrose"), Masačūsetsas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Menomonī Pilsēta ASV ("Memomonie"), Viskonsinas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Memfisa Pilsēta ASV ("Memphis"), Tenesī štatā, 656900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mendota Pilsēta ASV ("Mendota"), Kalifornijas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mentora Pilsēta ASV ("Mentor"), Ohaio štatā, 46900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Merseda Pilsēta ASV ("Merced"), Kalifornijas štatā, 81700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meridena Pilsēta ASV ("Meriden"), Konnektikutas štatā, 60300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meridiana Pilsēta ASV ("Meridian"), Aidaho štatā, 87700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meridiana Pilsēta ASV ("Meridian"), Misisipi štatā, 40200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meritailenda Pilsēta ASV ("Merit Island"), Floridas štatā, 34700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Merimeka Pilsēta ASV ("Merrimack"), Ņūhempšīras štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mesa Pilsēta ASV ("Mesa"), Arizonas štatā, 464700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meskīta Pilsēta ASV ("Mesquite"), Nevadas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meskīta Pilsēta ASV ("Mesquite"), Teksasas štatā, 144400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Meksiko Pilsēta ASV ("Mexico"), Misūri štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiamibīča Pilsēta ASV ("Miami Beach"), Floridas štatā, 91700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Floridas štata dienvidos, Atlantijas okeāna krastā, 430300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maiami Pilsēta ASV ("Miami"), Oklahomas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mičigansitija Pilsēta ASV ("Michigan City"), Indiānas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlbērga Pilsēta ASV ("Middleburg"), Floridas štatā, 13000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Delavēras štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Konnektikutas štatā, 47000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Ņujorkas štatā, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midltauna Pilsēta ASV ("Middletown"), Ohaio štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlenda Pilsēta ASV ("Midland"), Mičiganas štatā, 41900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlenda Pilsēta ASV ("Midland"), Teksasas štatā, 128000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midlotiana Pilsēta ASV ("Midlothian"), Ilinoisas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Midveja Pilsēta ASV ("Midway"), Floridas štatā, 16100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Midvestsitija Pilsēta ASV ("Midwest City"), Oklahomas štatā, 57000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milforda Pilsēta ASV ("Milford"), Delavēras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milforda Pilsēta ASV ("Milford"), Ņūhempšīras štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milbruka Pilsēta ASV ("Millbrook"), Alabamas štatā, 15170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miledžvila Pilsēta ASV ("Milledgeville"), Džordžijas štatā, 19200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miltona Pilsēta ASV ("Milton"), Džordžijas štatā, 36700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Miltona Pilsēta ASV ("Milton"), Vērmontas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Milvoki Pilsēta ASV ("Milwaukee"), Viskonsinas štatā, osta Mičiganas ezera krastā, 599600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mindena Pilsēta ASV ("Minden"), Luiziānas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineola Pilsēta ASV ("Mineola"), Ņujorkas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineralvelsa Pilsēta ASV ("Mineral Wells"), Teksasas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mineapolisa Pilsēta ASV ("Minneapolis"), Minesotas štatā, osta Misisipi krastā, 407200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mainota Pilsēta ASV ("Minot"), Ziemeļdakotas štatā, 48000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērtlbīča Pilsēta ASV ("Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mišenvjeho Pilsēta ASV ("Mission Viejo"), Kalifornijas štatā, 97200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mišena Pilsēta ASV ("Mission"), Teksasas štatā, 82400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mizūla Pilsēta ASV ("Missoula"), Montānas štatā, 69800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Misūrisitija Pilsēta ASV ("Missouri City"), Teksasas štatā, 71700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mičela Pilsēta ASV ("Mitchell"), Dienviddakotas štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moberli Pilsēta ASV ("Moberly"), Misūri štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mobila Pilsēta ASV ("Mobile"), Alabamas štatā, osta Meksikas līča ziemeļos, 195100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Modesto Pilsēta ASV ("Modesto"), Kalifornijas štatā, 209200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Molaina Pilsēta ASV ("Moline"), Ilinoisas štatā, 42700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Džordžijas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Luiziānas štatā, 49600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Mičigānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Ohaio štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Vašingtonas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Viskonsinas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monro Pilsēta ASV ("Monroe"), Ziemeļkarolīnas štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monrovila Pilsēta ASV ("Monroeville"), Pensilvānijas štatā, 28300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Monrovija Pilsēta ASV ("Monrovia"), Kalifornijas štatā, 37400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montereja Pilsēta ASV ("Monterey"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 28200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Alabamas štata administratīvais centrs, osta Alabamas kreisajā krastā, 200500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Ilnoisas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montgomeri Pilsēta ASV ("Montgomery"), Ohaio štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičelo Pilsēta ASV ("Monticello"), Minesotas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montroza Pilsēta ASV ("Montrose"), Kolorādo štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mūra Pilsēta ASV ("Moore"), Oklahomas štatā, 59200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mūrsvila Pilsēta ASV ("Mooresville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mūrheda Pilsēta ASV ("Moorhead"), Minesotas štatā, 39800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morenoveli Pilsēta ASV ("Moreno Valley"), Kalifornijas štatā, 203000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morgansitija Pilsēta ASV ("Morgan City"), Luiziānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morganhila Pilsēta ASV ("Morgan Hill"), Kalifornijas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morgantona Pilsēta ASV ("Morganton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morgantauna Pilsēta ASV ("Morgantown"), Rietumvirdžīnijas štatā, 31100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morisa Pilsēta ASV ("Morris"), Ilinoisas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moristauna Pilsēta ASV ("Morristown"), Ņūdžersijas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moristauna Pilsēta ASV ("Morristown"), Tenesī štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morisvila Pilsēta ASV ("Morrisville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Morobeja Pilsēta ASV ("Morro Bay"), Kalifornijas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mortona Pilsēta ASV ("Morton"), Ilinoisas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Moskova Pilsēta ASV ("Moscow"), Aidaho štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mozisleika Pilsēta ASV ("Moses Lake"), Vašingtonas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Multrī Pilsēta ASV ("Moultrie"), Džordžijas štatā, 14500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntēri Pilsēta ASV ("Mount Airy"), Ziemeļkarolīnas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Dienvidkarolīnas štatā, 77800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Mičiganas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Teksasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntplezanta Pilsēta ASV ("Mount Pleasant"), Viskonsinas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Ilinoisas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Ņujorkas štatā, 68500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Ohaio štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntvērnona Pilsēta ASV ("Mount Vernon"), Vašingtonas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntinhoma Pilsēta ASV ("Mountain Home"), Aidaho štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntinhoma Pilsēta ASV ("Mountain Home"), Ārkanzasas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mauntintopa Pilsēta ASV ("Mountain Top"), Pensilvānijas štatā, 11000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Mautinvjū Pilsēta ASV ("Mountain View"), Kalifornijas štatā, 79300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mansi Pilsēta ASV ("Muncie"), Indiānas štatā, 70200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mērfrīsboro Pilsēta ASV ("Murfreesboro"), Tenesī štatā, 121000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Mari Pilsēta ASV ("Murray"), Kentuki štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Murīeta Pilsēta ASV ("Murrieta"), Kalifornijas štatā, 108300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskatīna Pilsēta ASV ("Muscatine"), Aiovas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maslšolsa Pilsēta ASV ("Muscle Shoals"), Alabamas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskīgona Pilsēta ASV ("Muskegon"), Mičiganas štatā, 38400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Maskogī Pilsēta ASV ("Muskogee"), Oklahomas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nakodočesa Pilsēta ASV ("Nacogdoches"), Teksasas štatā, 33700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nampa Pilsēta ASV ("Nampa"), Aidaho štatā, 88200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Napa Pilsēta ASV ("Napa"), Kalifornijas štatā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neipervila Pilsēta ASV ("Naperville"), Ilinoisas štatā, 146100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Neipelsa Pilsēta ASV ("Naples"), Floridas štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Našua Pilsēta ASV ("Nashua"), Ņūhempšīras štatā, 87200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Našvila Pilsēta ASV ("Nashville"), Tenesī štata administratīvais centrs, 552100 iedzīvotāju (2006. g.).
- Načeza Pilsēta ASV ("Natchez"), Misisipi štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Načitočesa Pilsēta ASV ("Natchitoches"), Luiziānas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīderlenda Pilsēta ASV ("Nederland"), Teksasas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīna Pilsēta ASV ("Neenah"), Viskonsinas štatā, 25800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nīošo Pilsēta ASV ("Neosho"), Misūri štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūolbani Pilsēta ASV ("New Albany"), Indiānas štatā, 36600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbedforda Pilsēta ASV ("New Bedford"), Masačūsetsas štatā, 94800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbērna Pilsēta ASV ("New Bern"), Ziemeļkarolīnas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbraunfelsa Pilsēta ASV ("New Braunfels"), Teksasas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbritena Pilsēta ASV ("New Britain"), Konnektikutas štatā, 72800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbransvika Pilsēta ASV ("New Brunswick"), Ņūdžersijas štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta ASV ("New Castle"), Indiānas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta ASV ("New Castle"), Pensilvānijas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūheivena Pilsēta ASV ("New Haven"), Indiānas štatā, 15600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūheivena Pilsēta ASV ("New Haven"), Konnektikutas štatā, 130200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūaibīrija Pilsēta ASV ("New Iberia"), Luiziānas štatā, 30700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkingmenbatlera Pilsēta ASV ("New Kingman-Butler"), Arizonas štatā, 12100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Ņūlandona Pilsēta ASV ("New London"), Konnektikutas štatā, osta pie Longailendas šauruma, 27300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūorleāna Pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna.
- Ņūfiladelfija Pilsēta ASV ("New Philadelphia"), Ohaio štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūprovidensa Pilsēta ASV ("New Providence"), Ņūdžersijas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūrivera Pilsēta ASV ("New River"), Arizonas štatā, 15000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ņūsmērnabīča Pilsēta ASV ("New Smyrna Beach"), Floridas štatā, 23600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūalma Pilsēta ASV ("New Ulm"), Minesotas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņuarka Pilsēta ASV ("Newark"), Delavēras štatā, 33000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņuarka Pilsēta ASV ("Newark"), Kalifornijas štatā, 44700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņuarka Pilsēta ASV ("Newark"), Ņūdžersijas štatā, 280600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņuarka Pilsēta ASV ("Newark"), Ohaio štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbērga Pilsēta ASV ("Newberg"), Oregonas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūberi Pilsēta ASV ("Newberry"), Dienvidkarolīnas štatā, 12600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūbērga Pilsēta ASV ("Newburgh"), Ņujorkas štatā, 28400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūberiporta Pilsēta ASV ("Newburyport"), Masačūsetsas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūkāsla Pilsēta ASV ("Newcastle"), Vašingtonas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūmena Pilsēta ASV ("Newman"), Džordžijas štatā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūportņūsa Pilsēta ASV ("Newport News"), Virdžīnijas štatā, 180700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta Pilsēta ASV ("Newport"), Kentuki štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta Pilsēta ASV ("Newport"), Oregonas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūporta Pilsēta ASV ("Newport"), Rodailendas štatā, 24100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Aiovas štatā, 15150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Kanzasas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Masačūsetsas štatā, 88300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ņūtona Pilsēta ASV ("Newton"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Niagarafolsa Pilsēta ASV ("Niagara Falls"), Ņujorkas štatā, Niagāras labajā krastā, pie Niagāras ūdenskrituma, 49200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nikolasvila Pilsēta ASV ("Nicholasville"), Kentuki štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nailsa Pilsēta ASV ("Niles"), Ilinoisas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nailsa Pilsēta ASV ("Niles"), Mičiganas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nailsa Pilsēta ASV ("Niles"), Ohaio štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nipomo Pilsēta ASV ("Nipomo"), Kalifornijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Niksa Pilsēta ASV ("Nixa"), Misūri štatā, 20600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nogalesa Pilsēta ASV ("Nogales"), Arizonas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noma pilsēta ASV ("Nome"), Aļaskā, Sjūarda pussalā, osta Nortona līča krastā, 3800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Nebraskas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norfolka Pilsēta ASV ("Norfolk"), Virdžīnijas štatā, osta pie Atlantijas okeāna Hemptonrodsas līča, 242800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Normala Pilsēta ASV ("Normal"), Ilinoisas štatā, 54600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Normena Pilsēta ASV ("Norman"), Oklahomas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Noristauna Pilsēta ASV ("Norristown"), Pensilvānijas štatā, 34500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortadamsa Pilsēta ASV ("North Adams"), Masačūsetsas štatā, 13350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortbrānča Pilsēta ASV ("North Branch"), Minesotas štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortčārlstona Pilsēta ASV ("North Charleton"), Dienvidkarolīnas štatā, 106700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortlitlroka Pilsēta ASV ("North Little Rock"), Ārkanzasas štatā, 66800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortmērtlbīča Pilsēta ASV ("North Myrtle Beach"), Dienvidkarolīnas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortplata Pilsēta ASV ("North Platte"), Nebraskas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortporta Pilsēta ASV ("North Port"), Floridas štatā, 60400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Northemptona Pilsēta ASV ("Northampton"), Masačūsetsas štatā, 28500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortfīlda Pilsēta ASV ("Northfield"), Minesotas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortona Pilsēta ASV ("Norton"), Ohaio štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Nortona Pilsēta ASV ("Norton"), Virdžīnijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Norvolka Pilsēta ASV ("Norwalk"), Kalifornijas štatā, 107000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norvolka Pilsēta ASV ("Norwalk"), Konektikutas štatā, 88100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norvolka Pilsēta ASV ("Norwalk"), Ohaio štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norviča Pilsēta ASV ("Norwich"), Konnektikutas štatā, 40100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Norvuda Pilsēta ASV ("Norwood"), Ohaio štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okrīka Pilsēta ASV ("Oak Creek"), Viskonsinas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okgrova Pilsēta ASV ("Oak Grove"), Dienvidkarolīnas štatā, 10300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Okhārbora Pilsēta ASV ("Oak Harbor"), Vašingtonas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Ilinoisas štatā, 52000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Okpārka Pilsēta ASV ("Oak Park"), Mičigānas štatā, 29800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okridža Pilsēta ASV ("Oak Ridge"), Floridas štatā, 22700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Okridža Pilsēta ASV ("Oak Ridge"), Tenesī štatā, 29300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okdeila Pilsēta ASV ("Oakdale"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okdeila Pilsēta ASV ("Oakdale"), Minesotas štatā, 28000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oklenda Pilsēta ASV ("Oakland"), Kalifornijas štatā, 413700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oklenda Pilsēta ASV ("Oakland"), Ņūdžersijas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okli Pilsēta ASV ("Oakley"), Kalifornijas štatā, 39200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošeneikersa Pilsēta ASV ("Ocean Acres"), Ņūdžersijas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošensitija Pilsēta ASV ("Ocean City"), Ņūdžersijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošensaida Pilsēta ASV ("Oceanside"), Kalifornijas štatā, 174500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ošensaida Pilsēta ASV ("Oceanside"), Ņujorkas štatā, 32100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Odesa Pilsēta ASV ("Odessa"), Teksasas štatā, 114600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogdena Pilsēta ASV ("Ogden"), Jūtas štatā, Klinšu kalnu Vosaču grēdā 1340 m vjl., 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ogdensbērga Pilsēta ASV ("Ogdensburg"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oilsitija Pilsēta ASV ("Oil City"), Pensilvānijas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oklahomasitija Pilsēta ASV ("Oklahoma City"), Oklahomas štata administratīvais centrs, atrodas Nortkaneidjanas krastos, 580000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Okmalgī Pilsēta ASV ("Okmulgee"), Oklahomas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oleite Pilsēta ASV ("Olathe"), Kanzasas štatā, 133000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oleite Pilsēta ASV ("Olathe"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Oliana Pilsēta ASV ("Olean"), Ņujorkas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Olimpija Pilsēta ASV ("Olympia"), Vašingtonas štata administratīvais centrs, 49200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Omaha Pilsēta ASV ("Omaha"), Nebraskas štatā, osta Misūri labajā krastā, 446600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Onaida Pilsēta ASV ("Oneida"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oneonta Pilsēta ASV ("Oneonta"), Ņujorkas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontārio Pilsēta ASV ("Ontario"), Kalifornijas štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ontārio Pilsēta ASV ("Ontario"), Oregonas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Opelaika Pilsēta ASV ("Opelika"), Alabamas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Apelūsasa Pilsēta ASV ("Opelousas"), Luiziānas štatā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindžsitija Pilsēta ASV ("Orange City"), Floridas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindža Pilsēta ASV ("Orange"), Kalifornijas štatā, 139800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindža Pilsēta ASV ("Orange"), Teksasas štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orindžbērga Pilsēta ASV ("Orangeburg"), Dienvidkarolīnas štatā, 13600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orkata Pilsēta ASV ("Orcutt"), Kalifornijas štatā, 28900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Oregona Pilsēta ASV ("Oregon"), Ohaio štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orema Pilsēta ASV ("Orem"), Jūtas štatā, 91800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orlando Pilsēta ASV ("Orlando"), Floridas štatā, 262400 iedzīvotāju (2014. g.), populārs kūrorts un izklaides centrs, vairākas universitātes.
- Ormondbīča Pilsēta ASV ("Ormond Beach"), Floridas štatā, 39000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oroveli Pilsēta ASV ("Oro Valley"), Arizonas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orono Pilsēta ASV ("Orono"), Meinas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Orovila Pilsēta ASV ("Oroville"), Kalifornijas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Aškaša Pilsēta ASV ("Oshkosh"), Viskonsinas štatā, 66600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oskalūsa Pilsēta ASV ("Oskaloosa"), Aiovas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ilinoisas štatā, 33100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Osvīgo Pilsēta ASV ("Oswego"), Ņujorkas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otava Pilsēta ASV ("Ottawa"), Ilinoisas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otava Pilsēta ASV ("Ottawa"), Kanzasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Otamva Pilsēta ASV ("Ottumwa"), Aiovas štatā, 24700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Overlendpārka Pilsēta ASV ("Overland Park"), Kanzasas štatā, 184500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovaso Pilsēta ASV ("Owasso"), Oklahomas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovatona Pilsēta ASV ("Owatonna"), Minesotas štatā, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ouensboro Pilsēta ASV ("Owensboro"), Kentuki štatā, 58400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ovoso Pilsēta ASV ("Owosso"), Mičiganas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Pilsēta ASV ("Oxford"), Alabamas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Pilsēta ASV ("Oxford"), Misisipi štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksforda Pilsēta ASV ("Oxford"), Ohaio štatā, 21800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Oksnarda Pilsēta ASV ("Oxnard"), Kalifornijas štata dienvidu daļā, 205400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozarka Pilsēta ASV ("Ozark"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ozarka Pilsēta ASV ("Ozark"), Misūri štatā, 18850 iedzīvotāju (2014. g.).
- Padūka Pilsēta ASV ("Paducah"), Kentuki štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pahrampa Pilsēta ASV ("Pahrump"), Nevadas štatā, 36400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Peinsvila Pilsēta ASV ("Painesville"), Ohaio štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peisona Pilsēta ASV ("Payson"), Arizonas štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peisona Pilsēta ASV ("Payson"), Jūtas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Palatka Pilsēta ASV ("Palatka"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pelistaina Pilsēta ASV ("Palestine"), Teksasas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmbeja Pilsēta ASV ("Palm Bay"), Floridas štatā, 105800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmbīčgārdensa Pilsēta ASV ("Palm Beach Gardens"), Floridas štatā, 51900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmkosta Pilsēta ASV ("Palm Coast"), Floridas štatā, 80600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmspringsa Pilsēta ASV ("Palm Springs"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmspringsa Pilsēta ASV ("Palm Springs"), Kalifornijas štatā, 46800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmdeila Pilsēta ASV ("Palmdale"), Kalifornijas štatā, 158000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pālmera Pilsēta ASV ("Palmer"), Masačūsetsas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pampa Pilsēta ASV ("Pampa"), Teksasas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Panamasitija Pilsēta ASV ("Panama City"), Floridas štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peradaisa Pilsēta ASV ("Paradise"), Kalifornijas štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peradaisa Pilsēta ASV ("Paradise"), Nevadas štatā, 223000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Peragulda Pilsēta ASV ("Paragould"), Ārkanzasas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Pilsēta ASV ("Paris"), Teksasas štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parisa Pilsēta ASV ("Paris"), Tenesī štatā, 10150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pārkera Pilsēta ASV ("Parker"), Dienvidkarolīnas štatā, 11400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pārkera Pilsēta ASV ("Parker"), Kolorādo štatā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pārkersbērga Pilsēta ASV ("Parkersburg"), Rietumvirdžīnijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Parma Pilsēta ASV ("Parma"), Ohaio štatā, 80000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pārsonsa Pilsēta ASV ("Parsons"), Kanzasas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pasadīna Pilsēta ASV ("Pasadena"), Kalifornijas štatā, Losandželosas ziemeļaustrumu piepilsēta, 140800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pasadīna Pilsēta ASV ("Pasadena"), Teksasas štatā, 153900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paskagula Pilsēta ASV ("Pascagoula"), Misisipi štatā, 22200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pesko Pilsēta ASV ("Pasco"), Vašingtonas štatā, 68600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Paseika Pilsēta ASV ("Passaic"), Ņūdžersijas štatā, 71500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pataskala Pilsēta ASV ("Pataskala"), Ohaio štatā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Patersona Pilsēta ASV ("Paterson"), Ņūdžersijas štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petersona Pilsēta ASV ("Paterson"), Ņūdžersijas štatā, 146800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petersona Pilsēta ASV ("Patterson"), Kalifornijas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīčtrīsitija Pilsēta ASV ("Peachtree City"), Džordžijas štatā, 35000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pērla Pilsēta ASV ("Pearl"), Misisipi štatā, 26400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīkina Pilsēta ASV ("Pekin"), Ilinoisas štatā, 33800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pelema Pilsēta ASV ("Pelham"), Alabamas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pelema Pilsēta ASV ("Pelham"), Ņūhempšīras štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pela Pilsēta ASV ("Pella"), Aiovas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pembrukpainsa Pilsēta ASV ("Pembroke Pines"), Floridas štatā, 154750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pendltona Pilsēta ASV ("Pendleton"), Oregonas štatā, 16900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pensakola Pilsēta ASV ("Pensacola"), Floridas štatā, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Piorija Pilsēta ASV ("Peoria"), Arizonas štatā, 166900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Piorija Pilsēta ASV ("Peoria"), Ilinoisas štatā, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peorija Pilsēta ASV ("Peoria"), Ilinoisas štatā, osta Ilinoisas krastos, 115800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peri Pilsēta ASV ("Perry"), Džordžijas štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peru Pilsēta ASV ("Peru"), Ilinoisas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Peru Pilsēta ASV ("Peru"), Indiānas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Petaluma Pilsēta ASV ("Petaluma"), Kalifornijas štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pītersbērga Pilsēta ASV ("Petersburg"), Virdžīnijas štatā, 32700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fīnikssitija Pilsēta ASV ("Phenix City"), Alabamas štatā, 13570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filadelfija Pilsēta ASV ("Philadelphia"), Pensilvānijas štatā, jūras osta Delavēras krastos, 150 km no Atlantijas okeāna, 1560300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Filipsbērga Pilsēta ASV ("Philipsburg"), Ņūdžersijas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Fīniksa Pilsēta ASV ("Phoenix"), Soltriveras krastos, Arizonas štata administratīvais centrs, 1,47 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Pikajūna Pilsēta ASV ("Picayune"), Misisipi štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīdmonta Pilsēta ASV ("Piedmont"), Kalifornijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pīra Pilsēta ASV ("Pierre"), Misūri krastos, Dienviddakotas štata administratīvais centrs, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Painblafa Pilsēta ASV ("Pine Bluff"), Ārkanzasas štatā, 45300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Painhērsta Pilsēta ASV ("Pinehurst"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Painigrīna Pilsēta ASV ("Piney Green"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pikva Pilsēta ASV ("Piqua"), Ohaio štatā, 20800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsbērga Pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kalifornijas štatā, 68000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsbērga Pilsēta ASV ("Pittsburg"), Kanzasas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsburga Pilsēta ASV ("Pittsburgh"), Pensilvānijas štatā, osta Ohaijo upes sākumā (pie Alegeini un Monongahilas satekas), 305400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pitsfīlda Pilsēta ASV ("Pittsfield"), Masačūsetsas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleinvjū Pilsēta ASV ("Plainview"), Ņujorkas štatā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pleinvjū Pilsēta ASV ("Plainview"), Teksasas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleino Pilsēta ASV ("Plano"), Ilinoisas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pleino Pilsēta ASV ("Plano"), Teksasas štatā, 278500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Platvila Pilsēta ASV ("Platteville"), Viskonsinas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Platsbērga Pilsēta ASV ("Plattsburgh"), Ņujorkas štatā, 19700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plezantvila Pilsēta ASV ("Pleasantville"), Ņūdžersijas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plimuta Pilsēta ASV ("Plymouth"), Indiānas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plimuta Pilsēta ASV ("Plymouth"), Minesotas štatā, 75000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Plovera Pilsēta ASV ("Plover"), Viskonsinas štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokatelo Pilsēta ASV ("Pocatello"), Aidaho štatā, 54300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pointplezanta Pilsēta ASV ("Point Pleasant"), Ņūdžersijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pomona Pilsēta ASV ("Pomona"), Kalifornijas štatā, 153300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pompanobīča Pilsēta ASV ("Pompano Beach"), Floridas štatā, 106100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ponkasitija Pilsēta ASV ("Ponca City"), Oklahomas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontiaka Pilsēta ASV ("Pontiac"), Ilinoisas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pontiaka Pilsēta ASV ("Pontiac"), Mičiganas štatā, 59800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pūlera Pilsēta ASV ("Pooler"), Džordžijas štatā, 22250 iedzīvotāju (2014. g.).
- Poplarblafa Pilsēta ASV ("Poplar Bluff"), Misūri štatā, 17200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portartura Pilsēta ASV ("Port Arthur"), Teksasas štatā, jūras osta Sabinas ezera krastā, 24 km no Meksikas līča, 54500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porthūrona Pilsēta ASV ("Port Huron"), Mičiganas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portlavaka Pilsēta ASV ("Port Lavaca"), Teksasas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portorindža Pilsēta ASV ("Port Orange"), Floridas štatā, 58700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portvašingtona Pilsēta ASV ("Port Washington"), Viskonsinas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portendželesa Pilsēta ASV ("Porta Angeles"), Vašingtonas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portidža Pilsēta ASV ("Portage"), Indiānas štatā, 36750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portidža Pilsēta ASV ("Portage"), Mičiganas štatā, 47800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portidža Pilsēta ASV ("Portage"), Viskonsinas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Porteilsa Pilsēta ASV ("Portales"), Ņūmeksikas štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portlenda Pilsēta ASV ("Portland"), Meinas štatā, 66700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portlenda Pilsēta ASV ("Portland"), Oregonas štatā, jūras osta Kolumbijas lejtecē, 545 tk iedzīvotāju (2007. g.).
- Portlenda Pilsēta ASV ("Portland"), Teksasas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portlenda Pilsēta ASV ("Portland"), Tenesī štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Ņūhempšīras štatā, 21600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Ohaio štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Rodailendas štatā, 17400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portsmuta Pilsēta ASV ("Portsmouth"), Virdžīnijas štatā, 96000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Postfolsa Pilsēta ASV ("Post Falls"), Aidaho štatā, 29900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potstauna Pilsēta ASV ("Pottstown"), Pensilvānijas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Potsvila Pilsēta ASV ("Pottsville"), Pensilvānijas štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pokipsi Pilsēta ASV ("Poughkeepsie"), Ņujorkas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pauela Pilsēta ASV ("Powell"), Ohaio štatā, 12500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pretvila Pilsēta ASV ("Prattville"), Alabamas štatā, 35300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Preskota Pilsēta ASV ("Prescott"), Arizonas štatā, 40900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pričarda Pilsēta ASV ("Prichard"), Alabamas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Prinstona Pilsēta ASV ("Princeton"), Ņūdžersijas štatā, 30100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Provo Pilsēta ASV ("Provo"), Jūtas štatā, pie Jūtas ezera, Vosaču grēdas piekājē 1386 m vjl., 114800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pueblovesta Pilsēta ASV ("Pueblo West"), Kolorādo štatā, 29600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pueblo Pilsēta ASV ("Pueblo"), Kolorādo štatā, 108400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Pulmena Pilsēta ASV ("Pullman"), Vašingtonas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Puntagorda Pilsēta ASV ("Punta Gorda"), Floridas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Ilinoisas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvinsi Pilsēta ASV ("Quincy"), Masačūsetsas štatā, 93400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rasīna Pilsēta ASV ("Racine"), Viskonsinas štatā, 78100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redklifa Pilsēta ASV ("Radcliff"), Kentuki štatā, 22950 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redforda Pilsēta ASV ("Radford"), Virdžīnijas štatā, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reimonda Pilsēta ASV ("Raymond"), Ņūhempšīras štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reimondvila Pilsēta ASV ("Raymondville"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roli Pilsēta ASV ("Raleigh"), Ziemeļkarolīnas štata administratīvais centrs, 439900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Remzi Pilsēta ASV ("Ramsey"), Minesotas štatā, 26000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Remzi Pilsēta ASV ("Ramsey"), Ņūdžersijas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rantula Pilsēta ASV ("Rantoul"), Ilinoisas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Repidsitija Pilsēta ASV ("Rapid City"), Dienviddakotas štatā, 72600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ravena Pilsēta ASV ("Ravenna"), Ohaio štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Reading"), Ohaio štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Reading"), Pensilvānijas štatā, osta Skulkilas kreisajā krastā, 87800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redblafa Pilsēta ASV ("Red Bluff"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redoka Pilsēta ASV ("Red Oak"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redvinga Pilsēta ASV ("Red Wing"), Minesotas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redinga Pilsēta ASV ("Redding"), Kalifornijas štatā, 91500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redmonda Pilsēta ASV ("Redmond"), Oregonas štatā, 27900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Redmonda Pilsēta ASV ("Redmond"), Vašingtonas štatā, 59300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīdli Pilsēta ASV ("Reedley"), Kalifornijas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīdsvila Pilsēta ASV ("Reidsville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rīno Pilsēta ASV ("Reno"), Nevadas štatā, 237000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rentona Pilsēta ASV ("Renton"), Vašingtonas štatā, 98400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ripablika Pilsēta ASV ("Republic"), Misūri štatā, 15700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Reksbērga Pilsēta ASV ("Rexburg"), Aidaho štatā, 27100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričfīlda Pilsēta ASV ("Richfield"), Minesotas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričfīlda Pilsēta ASV ("Richfield"), Viskonsinas štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričlenda Pilsēta ASV ("Richland"), Vašingtonas štatā, Kolumbijas krastos, 53000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmondhila Pilsēta ASV ("Richmond Hills"), Džordžijas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Indiānas štatā, 36200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Kalifornijas štatā, 108500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Kentuki štatā, 33500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Teksasas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ričmonda Pilsēta ASV ("Richmond"), Virdžīnijas štata administratīvais centrs, osta Džeimsas krastos, 217800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ridžkresta Pilsēta ASV ("Ridgecrest"), Kalifornijas štatā, 28700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ridžlenda Pilsēta ASV ("Ridgeland"), Misisipi štatā, 24200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riograndesitija Pilsēta ASV ("Rio Grande City"), Teksasas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riorančo Pilsēta ASV ("Rio Rancho"), Ņūmeksikas štatā, 93800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ripona Pilsēta ASV ("Ripon"), Kalifornijas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riverheda Pilsēta ASV ("Riverhead"), Ņujorkas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riversaida Pilsēta ASV ("Riverside"), Kalifornijas štatā, 319500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Riversaida Pilsēta ASV ("Riverside"), Ohaio štatā, 25000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivertona Pilsēta ASV ("Riverton"), Jūtas štatā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rivertona Pilsēta ASV ("Riverton"), Vaiomingas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roanokarepidsa Pilsēta ASV ("Roanoke Rapids"), Ziemeļkarolīnas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roanoka Pilsēta ASV ("Roanoke"), Virdžīnijas štatā, 99400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Robinsona Pilsēta ASV ("Robinson"), Teksasas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Robstauna Pilsēta ASV ("Robstown"), Teksasas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Mičiganas štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Minesotas štatā, 111400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Ņūhempšīras štatā, 13000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ročestera Pilsēta ASV ("Rochester"), Ņujorkas štatā, 210000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokhila Pilsēta ASV ("Rock Hill"), Dienvidkarolīnas štatā, 70000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokailenda Pilsēta ASV ("Rock Island"), Ilinoisas štatā, 38600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokspringsa Pilsēta ASV ("Rock Springs"), Vaiomingas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokforda Pilsēta ASV ("Rockford"), Ilinoisas štatā, 149100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokimaunta Pilsēta ASV ("Rocky Mount"), Ziemeļkarolīnas štatā, 56300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rokporta Pilsēta ASV ("Rockport"), Teksasas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžersa Pilsēta ASV ("Rogers"), Ārkanzasas štatā, 61400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rodžersa Pilsēta ASV ("Rogers"), Minesotas štatā, 12400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ronertpārka Pilsēta ASV ("Rohnert Park"), Kalifornijas štatā, 42200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roja Pilsēta ASV ("Roy"), Jūtas štatā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rola Pilsēta ASV ("Rolla"), Misūri štatā, 19900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roma Pilsēta ASV ("Roma"), Teksasas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roma Pilsēta ASV ("Rome"), Džordžijas štatā, 36000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Roma Pilsēta ASV ("Rome"), Ņujorkas štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rūzvelta Pilsēta ASV ("Roosevelt"), Ņujorkas štatā, 16300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rozamonda Pilsēta ASV ("Rosamond"), Kalifornijas štatā, 18150 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rozbērga Pilsēta ASV ("Roseburg"), Oregonas štatā, 21900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozdeila Pilsēta ASV ("Rosedale"), Kalifornijas štatā, 14000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Rozvela Pilsēta ASV ("Roswell"), Džordžijas štatā, 94000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rozvela Pilsēta ASV ("Roswell"), Ņūmeksikas štatā, 48600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raundroka Pilsēta ASV ("Round Rock"), Teksasas štatā, 112700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Raselvila Pilsēta ASV ("Russellville"), Ārkanzasas štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Rastona Pilsēta ASV ("Ruston"), Luiziānas štatā, 22300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ratlenda Pilsēta ASV ("Rutland"), Vērmontas štatā, 15900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soko Pilsēta ASV ("Saco"), Meinas štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sakramento Pilsēta ASV ("Sacramento"), Kalifornijas ielejas ziemeļu daļā, Kalifornijas štata administratīvais centrs, osta pie Sakramento upes, 485200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Mičiganas štatā, 49800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sagino Pilsēta ASV ("Saginaw"), Teksasas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentolbansa Pilsēta ASV ("Saint Albans"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentendrūsa Pilsēta ASV ("Saint Andrews"), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentogastina Pilsēta ASV ("Saint Augustine"), Floridas štatā, 13800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Ilinoisas štatā, 33400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentčārlza Pilsēta ASV ("Saint Charles"), Misūri štatā, 68100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Floridas štatā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentklauda Pilsēta ASV ("Saint Cloud"), Minesotas štatā, 66400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžordža Pilsēta ASV ("Saint George"), Jūtas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Senthelensa Pilsēta ASV ("Saint Helens"), Oregonas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžona Pilsēta ASV ("Saint John"), Indiānas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentdžozefa Pilsēta ASV ("Saint Joseph"), Misūri štatā, 77000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentluisa Pilsēta ASV ("Saint Louis"), Misūri štatā, upes osta Misisipi krastā, 317400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Džordžijas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmērisa Pilsēta ASV ("Saint Marys"), Pensilvānijas štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmetjū Pilsēta ASV ("Saint Mathew"), Kentuki štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentmaikla Pilsēta ASV ("Saint Michael"), Minesotas štatā, 17000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Aļaskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Minesotas štata administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpola Pilsēta ASV ("Saint Paul"), Nebraska štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sentpītera Pilsēta ASV ("Saint Peter"), Minesotas štatā, 11570 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītersa Pilsēta ASV ("Saint Peters"), Misūri štatā, 56000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sentpītersbērga Pilsēta ASV ("Saint Petersburg"), Floridas štatā, 253700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Ņūhempšīras štatā, 29000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Ohaio štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Oregonas štata administratīvais centrs, 161600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seilema Pilsēta ASV ("Salem"), Virdžīnijas štatā, 25500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salaida Pilsēta ASV ("Salida"), Kalifornijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Salaina Pilsēta ASV ("Salina"), Kanzasas štatā, 47900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salinasa Pilsēta ASV ("Salinas"), Kalifornijas štatā, 156600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Solsberi Pilsēta ASV ("Salisbury"), Mērilendas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soltleiksitija Pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanandželo Pilsēta ASV ("San Angelo"), Teksasas štatā, 99000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanantonio Pilsēta ASV ("San Antonio"), Teksasas štatā, 1437000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanbernardīno Pilsēta ASV ("San Bernandino"), Kalifornijas štatā, 215000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandjego Pilsēta ASV ("San Diego"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 24 km no Meksikas robežas, 1380000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanfrancisko Pilsēta ASV ("San Francisco"), Kalifornijas štatā, pussalā starp Kluso okeānu, Zelta vārtu šaurumu un Sanfrancisko līci, 716000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanhosē Pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Sanlūisobispo Pilsēta ASV ("San Luis Obispo"), Kalifornijas štatā, 46700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlūisa Pilsēta ASV ("San Luis"), Arizonas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Kalifornijas štatā, 92900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmarkosa Pilsēta ASV ("San Marcos"), Teksasas štatā, 58900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanmateo Pilsēta ASV ("San Mateo"), Kalifornijas štatā, 102900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendispringsa Pilsēta ASV ("Sandy Springs"), Džordžijas štatā, 101900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendi Pilsēta ASV ("Sandy"), Jūtas štatā, 91100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sendi Pilsēta ASV ("Sandy"), Oregonas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sandaski Pilsēta ASV ("Sandusky"), Ohaio štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Floridas štatā, 57500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Meinas štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanforda Pilsēta ASV ("Sanford"), Ziemeļkarolīnas štatā, 29100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sengera Pilsēta ASV ("Sanger"), Kalifornijas štatā, 24800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaana Pilsēta ASV ("Santa Ana"), Kalifornijas štatā, 334900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santabarbara Pilsēta ASV ("Santa Barbara"), Kalifornijas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaklēra Pilsēta ASV ("Santa Clara"), Kalifornijas štatā, 122200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaklarita Pilsēta ASV ("Santa Clarita"), Kalifornijas štatā, 181500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrūza Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santakrusa Pilsēta ASV ("Santa Cruz"), Kalifornijas štatā, osta Klusā okeāna krastā, 63400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santafē Pilsēta ASV ("Santa Fe"), Ņūmeksikas štata administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santafē Pilsēta ASV ("Santa Fe"), Teksasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamarija Pilsēta ASV ("Santa Maria"), Kalifornijas štatā, 103400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santamonika Pilsēta ASV ("Santa Monica"), Kalifornijas štatā, 93000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Santaroza Pilsēta ASV ("Santa Rosa"), Kalifornijas štatā, 174000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Jūtas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratogspringsa Pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Ņujorkas štatā, 27400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saratoga Pilsēta ASV ("Saratoga"), Kalifornijas štatā, 31000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūseintmarī Pilsēta ASV ("Sault Sainte Marie"), Mičiganas štatā, pie Kanādas robežas, blakus tāda paša nosaukuma pilsētai Kanādā, starp Augšezeru un Hūronu, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautrivera Pilsēta ASV ("Sauth River"), Ņūdžersijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevidža Pilsēta ASV ("Savage"), Minesotas štatā, 29200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Savana Pilsēta ASV ("Savannah"), Džordžijas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skārboro Pilsēta ASV ("Scarborough"), Meinas štatā, 19500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skenektadi Pilsēta ASV ("Schenectady"), Ņujorkas štatā, 65900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šerca Pilsēta ASV ("Schertz"), Teksasas štatā, 36900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skotsblafa Pilsēta ASV ("Scottsbluff"), Nebraskas štatā, 14900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skotsboro Pilsēta ASV ("Scottsboro"), Alabamas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skotsdeila Pilsēta ASV ("Scottsdale"), Arizonas štatā, 230500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Skrantona Pilsēta ASV ("Scranton"), Pensilvānijas štatā, 75300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīforda Pilsēta ASV ("Seaford"), Ņujorkas štatā, 15300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sērsi Pilsēta ASV ("Searcy"), Ārkanzasas štatā, 24000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīsaida Pilsēta ASV ("Seaside"), Kalifornijas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sietla Pilsēta ASV ("Seattle"), Vašingtonas štatā, starp Pjūdžeta līci un Vašingtona ezeru, osta, 668000 iedīvotāju (2014. g.).
- Sebastjana Pilsēta ASV ("Sebastian"), Floridas štatā, 23300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sebringa Pilsēta ASV ("Sebring"), Floridas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sikjūriti-Vaidfīlda Pilsēta ASV ("Security-Widefield"), Kolorādo štatā, 32900 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sideilija Pilsēta ASV ("Sedalia"), Misūri štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sedona Pilsēta ASV ("Sedona"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sigīna Pilsēta ASV ("Seguin"), Teksasas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sīmora Pilsēta ASV ("Seymour"), Indiānas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Selma Pilsēta ASV ("Selma"), Alabamas štatā, 19800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Selma Pilsēta ASV ("Selma"), Kalifornijas štatā, 24300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Seminola Pilsēta ASV ("Seminole"), Floridas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sevīrvila Pilsēta ASV ("Sevierville"), Tenesī štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūarda Pilsēta ASV ("Seward"), Aļaskas štatā, Kenajas pussalā, Klusā okeāna Aļaskas līča krastā, 2800 iedzīvotāju (2016. g.).
- Sūarda Pilsēta ASV ("Seward"), Nebraskas štatā, 7200 iedzīvotāju (2016. g.).
- Šāftera Pilsēta ASV ("Shafter"), Kalifornijas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šakopī Pilsēta ASV ("Shakopee"), Minesotas štatā, 39600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šerona Pilsēta ASV ("Sharon"), Pensilvānijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šonī Pilsēta ASV ("Shawnee"), Kanzasas štatā, 64600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šonī Pilsēta ASV ("Shawnee"), Oklahomas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šeboigana Pilsēta ASV ("Sheboygan"), Viskonsinas štatā, 48800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šelbi Pilsēta ASV ("Shelby"), Ziemeļkarolīnas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šelbivila Pilsēta ASV ("Shelbyville"), Indiānas štatā, 19150 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šelbivila Pilsēta ASV ("Shelbyville"), Kentuki štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šelbivila Pilsēta ASV ("Shelbyville"), Tenesī štatā, 21000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šeltona Pilsēta ASV ("Shelton"), Konnektikutas štatā, 41300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šeridana Pilsēta ASV ("Sheridan"), Vaiomingas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šērmena Pilsēta ASV ("Sherman"), Teksasas štatā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šorlaina Pilsēta ASV ("Shoreline"), Vašingtonas štatā, 55200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šovlova Pilsēta ASV ("Show Low"), Arizonas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šrīvporta Pilsēta ASV ("Shreveport"), Luiziānas štatā, 198200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sidni Pilsēta ASV ("Sidney"), Ohaio štatā, 20900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sjeravistasoutīsta Pilsēta ASV ("Sierra Vista Southeast"), Arizonas štatā, 14800 iedzīvotāju (2011. g.).
- Sjeravista Pilsēta ASV ("Sierra Vista"), Arizonas štatā, 43800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saikstona Pilsēta ASV ("Sikeston"), Misūri štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silakoga Pilsēta ASV ("Sylacauga"), Alabamas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sailomspringsa Pilsēta ASV ("Siloam Springs"), Ārkanzasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silveinija Pilsēta ASV ("Sylvania"), Ohaio štatā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Silversitija Pilsēta ASV ("Silver City"), Ņūmeksikas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūsitija Pilsēta ASV ("Sioux City"), Aiovas štatā, 82500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūfolsa Pilsēta ASV ("Sioux Falls"), Dienviddakotas štatā, 168600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakjūsa Pilsēta ASV ("Syracuse"), Jūtas štatā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sirakjūsa Pilsēta ASV ("Syracuse"), Ņujorkas štatā, 144300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Slaidela Pilsēta ASV ("Slidell"), Luiziānas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smērna Pilsēta ASV ("Smyrna"), Delavēras štatā, 11170 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smērna Pilsēta ASV ("Smyrna"), Džordžijas štatā, 54900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smērna Pilsēta ASV ("Smyrna"), Tenesī štatā, 45300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smitfīlda Pilsēta ASV ("Smithfield"), Jūtas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Smitfīlda Pilsēta ASV ("Smithfield"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Snaidera Pilsēta ASV ("Snyder"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sokastī Pilsēta ASV ("Socastee"), Dienvidkarolīnas štatā, 20000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sokoro Pilsēta ASV ("Socorro"), Teksasas štatā, 32900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Soledada Pilsēta ASV ("Soledad"), Kalifornijas štatā, 25300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samerseta Pilsēta ASV ("Somerset"), Kentuki štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautbenda Pilsēta ASV ("South Bend"), Indiānas štatā, 101200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sauthila Pilsēta ASV ("South Hill"), Vašingtonas štatā, 53400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Soutleiktaho Pilsēta ASV ("South Lake Tahoe"), Kalifornijas štatā, 21500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sautveli Pilsēta ASV ("South Valley"), Ņūmeksikas štatā, 41000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Saternpainsa Pilsēta ASV ("Southern Pines"), Ziemeļkarolīnas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spanišforka Pilsēta ASV ("Spanish Fork"), Jūtas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spanišspringsa Pilsēta ASV ("Spanish Springs"), Nevadas štatā, 15100 iedzīvotāju (2010. g.).
- Spārksa Pilsēta ASV ("Sparks"), Nevadas štatā, 94700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Spārtanbērga Pilsēta ASV ("Spartanburg"), Dienvidkarolīnas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spīrfiša Pilsēta ASV ("Spearfish"), Dienviddakotas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spensera Pilsēta ASV ("Spenser"), Aiovas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Spokena Pilsēta ASV ("Spokane"), Vašingtonas štatā, 212000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springkrīka Pilsēta ASV ("Spring Creek"), Nevadas štatā, 12400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springhila Pilsēta ASV ("Spring Hill"), Floridas štatā, 98600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springhila Pilsēta ASV ("Spring Hill"), Tenesī štatā, 34300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Kalifornijas štatā, Sandjego piepilsēta, 28200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Nevadas štatā, 178400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springveli Pilsēta ASV ("Spring Valley"), Ņujorkas štatā, 32500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springdeila Pilsēta ASV ("Springdale"), Ārkanzasas štatā, 76500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springdeila Pilsēta ASV ("Springdale"), Ņūdžersijas štatā, 14500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springdeila Pilsēta ASV ("Springdale"), Ohaio štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Ilinoisas štata administratīvais centrs, 116800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Masačūsetsas štatā, 154000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Misūri štatā, 165400 iedzīvotāji (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Ohaio štatā, 60000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Oregonas štatā, 60200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Tenesī štatā, 16750 iedzīvotāju (2014. g.).
- Springfīlda Pilsēta ASV ("Springfield"), Virdžīnijas štatā, 30500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Springvila Pilsēta ASV ("Springville"), Jūtas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stamforda Pilsēta ASV ("Stamford"), Konektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stemforda Pilsēta ASV ("Stamford"), Konnektikutas štatā, 128300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Standiša Pilsēta ASV ("Standish"), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stenforda Pilsēta ASV ("Stanford"), Kalifornijas štatā, 13800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Stantona Pilsēta ASV ("Stanton"), Kalifornijas štatā, 38700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stārkvila Pilsēta ASV ("Starkville"), Misisipi štatā, 24900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steitkolidža Pilsēta ASV ("State College"), Pensilvānijas štatā, 42100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steitsboro Pilsēta ASV ("Statesboro"), Džordžijas štatā, 30300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Steitsvila Pilsēta ASV ("Statesville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 25700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stontona Pilsēta ASV ("Staunton"), Virdžīnijas štatā, 24500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stīmbotspringsa Pilsēta ASV ("Steamboat Springs"), Kolorādo štatā, 12200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stīvenvila Pilsēta ASV ("Stephenville"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinghaitsa Pilsēta ASV ("Sterling Heights"), Mičiganas štatā, 131700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinga Pilsēta ASV ("Sterling"), Ilinoisas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērlinga Pilsēta ASV ("Sterling"), Kolorādo štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stjūbenvila Pilsēta ASV ("Steubenville"), Ohaio štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stīvenspointa Pilsēta ASV ("Stevens Point"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stilvotera Pilsēta ASV ("Stillwater"), Minesotas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stilvotera Pilsēta ASV ("Stillwater"), Oklahomas štatā, 48400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stoktona Pilsēta ASV ("Stockton"), Kalifornijas štatā, 302400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stormleika Pilsēta ASV ("Storm Lake"), Aiovas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Strītora Pilsēta ASV ("Streator"), Ilinoisas štatā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Stērdžisa Pilsēta ASV ("Sturgis"), Mičiganas štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Safolka Pilsēta ASV ("Suffolk"), Virdžīnijas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Šugarlenda Pilsēta ASV ("Sugar Land"), Teksasas štatā, 86800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salfursprungsa Pilsēta ASV ("Sulphur Springs"), Teksasas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Salfura Pilsēta ASV ("Sulphur"), Luiziānas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samervila Pilsēta ASV ("Summerville"), Dienvidkarolīnas štatā, 20500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Samtera Pilsēta ASV ("Sumter"), Dienvidkarolīnas štatā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanprēri Pilsēta ASV ("Sun Prairie"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanlendpārka Pilsēta ASV ("Sunland Park"), Ņūmeksikas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanisaida Pilsēta ASV ("Sunnyside"), Vašingtonas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saniveila Pilsēta ASV ("Sunnyvale"), Kalifornijas štatā, 150000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanraizmenora Pilsēta ASV ("Sunrise Manor"), Nevadas štatā, 19300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Sanraiza Pilsēta ASV ("Sunrise"), Floridas štatā, 91200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Supīriora Pilsēta ASV ("Superior"), Kolorādo štatā, 12800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Supīriora Pilsēta ASV ("Superior"), Viskonsinas štatā, 26700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sūzanvila Pilsēta ASV ("Susanville"), Kalifornijas štatā, 15500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svītvotera Pilsēta ASV ("Sweetwater"), Floridas štatā, 20700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Svītvotera Pilsēta ASV ("Sweetwater"), Teksasas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Takoma Pilsēta ASV ("Tacoma"), Vašingtonas štatā, 205200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talekva Pilsēta ASV ("Tahlequah"), Oklahomas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teilora Pilsēta ASV ("Taylor"), Mičiganas štatā, 61600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teilora Pilsēta ASV ("Taylor"), Teksasas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teilorvila Pilsēta ASV ("Taylorville"), Ilinoisas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taladīga Pilsēta ASV ("Talladega"), Alabamas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talahasī Pilsēta ASV ("Tallahassee"), Floridas štata administratīvais centrs, 188100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tampa Pilsēta ASV ("Tampa"), Floridas štatā, osta pie Meksikas līča, 358700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tarboro Pilsēta ASV ("Tarboro"), Ziemeļkarolīnas štatā, 11300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tontona Pilsēta ASV ("Taunton"), Masačūsetsas štatā, 56500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teisveli Pilsēta ASV ("Teays Valley"), Rietumvirdžīnijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tihačapī Pilsēta ASV ("Tehachapi"), Kalifornijas štatā, 13200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Temekjula Pilsēta ASV ("Temecula"), Kalifornijas štatā, 109400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tempī Pilsēta ASV ("Tempe"), Arizonas štatā, 172800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Templa Pilsēta ASV ("Temple"), Teksasas štatā, 70800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terhota Pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, 60900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Terehota Pilsēta ASV ("Terre Haute"), Indiānas štatā, Vobašas krastos, 60900 iedzīvotāju (2016. g.).
- Teksārkana Pilsēta ASV ("Texarkana"), Ārkanzasas štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teksārkana Pilsēta ASV ("Texarkana"), Teksasas štatā, 37200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Teksassitija Pilsēta ASV ("Texas City"), Teksasas štatā, 46600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vudlendsa Pilsēta ASV ("The Woodlands"), Teksasas štatā, 93800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tibodo Pilsēta ASV ("Thibodaux"), Luiziānas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tauzandoksa Pilsēta ASV ("Thoausand Oaks"), Kalifornijas štatā, 129300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomasvila Pilsēta ASV ("Thomasville"), Džordžijas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomasvila Pilsēta ASV ("Thomasville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 27000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tifina Pilsēta ASV ("Tiffin"), Ohaio štatā, 17700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tiftona Pilsēta ASV ("Tifton"), Džordžijas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tailera Pilsēta ASV ("Tyler"), Teksasas štatā, 101400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tilmenskornera Pilsēta ASV ("Tillman's Corner"), Alabamas štatā, 17400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Taitusvila Pilsēta ASV ("Titusville"), Floridas štatā, 22000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tolīdo Pilsēta ASV ("Toledo"), Ohaijo štatā, 281000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tomsrivera Pilsēta ASV ("Toms River"), Ņūdžersijas štatā, 88800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Tūila Pilsēta ASV ("Tooele"), Jūtas štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Topīka Pilsēta ASV ("Topeka"), Kanzasas upes krastos, Kanzasas štata administratīvais centrs, 127200 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte (dibināta 1865. g.).
- Toransa Pilsēta ASV ("Torrance"), Kalifornijas štatā, Losandželosas piepilsēta, 148500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Toringtona Pilsēta ASV ("Torrington"), Konnektikutas štatā, 35200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Treisi Pilsēta ASV ("Tracy"), Kalifornijas štatā, 85800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Travērssitija Pilsēta ASV ("Traverse City"), Mičiganas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trentona Pilsēta ASV ("Trenton"), Mičiganas štatā, 18400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trentona Pilsēta ASV ("Trenton"), Ņūdžersijas štata administratīvais centrs, 84000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trentona Pilsēta ASV ("Trenton"), Ohaio štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Alabamas štatā, 19100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Mičiganas štatā, 83100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Misūri štatā, 11350 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Ņujorkas štatā, 49900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Troja Pilsēta ASV ("Troy"), Ohaio štatā, 25550 iedzīvotāju (2014. g.).
- Trakī Pilsēta ASV ("Truckee"), Kalifornijas štatā, 16300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūsonisteitsa Pilsēta ASV ("Tucson Estates"), Arizonas štatā, 12200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Tūsona Pilsēta ASV ("Tucson"), Arizonas štatā, 528000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tulērī Pilsēta ASV ("Tulare"), Kalifornijas štatā, 61800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talahoma Pilsēta ASV ("Tullahoma"), Tenesī štatā, 18900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Talsa Pilsēta ASV ("Tulsa"), Oklahomas štatā, 399700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tjūpelo Pilsēta ASV ("Tupelo"), Misisipi štatā, 35700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tērloka Pilsēta ASV ("Turlock"), Kalifornijas štatā, 71200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Taskalūsa Pilsēta ASV ("Tuscaloosa"), Alabamas štatā, 96100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tventīnainpālmsa Pilsēta ASV ("Twentynine Palms"), Kalifornijas štatā, 25900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tvinfolsa Pilsēta ASV ("Twin Falls"), Aidaho štatā, 46500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Tūriversa Pilsēta ASV ("Two Rivers"), Viskonsinas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūkaia Pilsēta ASV ("Ukiah"), Kalifornijas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūnionsitija Pilsēta ASV ("Union City"), Džordžijas štatā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūnionsitija Pilsēta ASV ("Union City"), Kalifornijas štatā, 73600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūnionsitija Pilsēta ASV ("Union City"), Ņūdžersijas štatā, 68700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūnionsitija Pilsēta ASV ("Union City"), Tenesī štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūniona Pilsēta ASV ("Union"), Misūri štatā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūniontauna Pilsēta ASV ("Uniontown"), Pensilvānijas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērbana Pilsēta ASV ("Urbana"), Ilinoisas štatā, 42000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ērbana Pilsēta ASV ("Urbana"), Ohaio štatā, 11500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūtika Pilsēta ASV ("Utica"), Ņujorkas štatā, osta Mohokas upes krastos, 61300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Jūvaldi Pilsēta ASV ("Uvalde"), Teksasas štatā, 16400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vekavila Pilsēta ASV ("Vacaville"), Kalifornijas štatā, 95800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veila Pilsēta ASV ("Vail"), Arizonas štatā, 10200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Valdosta Pilsēta ASV ("Valdosta"), Džordžijas štatā, 56600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valeiho Pilsēta ASV ("Vallejo"), Kalifornijas štatā, 120200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valparaiso Pilsēta ASV ("Valparaiso"), Indiānas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vanbjūrena Pilsēta ASV ("Van Buren"), Ārkanzasas štatā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vanvērta Pilsēta ASV ("Van Wert"), Ohaio štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vankūvera Pilsēta ASV ("Vancouver"), Vašingtonas štatā, 169300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vandeilija Pilsēta ASV ("Vandalia"), Ohaio štatā, 15100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašona Pilsēta ASV ("Vashon"), Vašingtonas štatā, 10600 iedzīvotāju (2010. g.).
- Greiema Pilsēta ASV ("Vašingtonas"), Vašingtonas štatā, 23500 iedzīvotāju (2010. g.).
- Venisa Pilsēta ASV ("Venice"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vermiliona Pilsēta ASV ("Vermilion"), Ohaio štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vermiliona Pilsēta ASV ("Vermillion"), Dienviddakotas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērnala Pilsēta ASV ("Vernal"), Jūtas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vērnona Pilsēta ASV ("Vernon"), Teksasas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verobīča Pilsēta ASV ("Vero Beach"), Floridas štatā, 16000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Verona Pilsēta ASV ("Verona"), Viskonsinas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestervila Pilsēta ASV ("Vesterville"), Ohaio štatā, 37700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viksbērga Pilsēta ASV ("Vicksburg"), Misisipi štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viktorija Pilsēta ASV ("Victoria"), Teksasas štatā, 66100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viktorvila Pilsēta ASV ("Victorville"), Kalifornijas štatā, 121900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Videilja Pilsēta ASV ("Vidalia"), Džordžijas štatā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjena Pilsēta ASV ("Vienna"), Rietumvirdžīnijas štatā, 10600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vjena Pilsēta ASV ("Vienna"), Virdžīnijas štatā, 16500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vinsensa Pilsēta ASV ("Vincennes"), Indiānas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vainlenda Pilsēta ASV ("Vineland"), Ņūdžersijas štatā, 61200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Virdžīnijabīča Pilsēta ASV ("Virgina Beach"), Virdžīnijas štatā, Atlantijas okeāna piekrastē, 451000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaiselja Pilsēta ASV ("Visalia"), Kalifornijas štatā, 129800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vista Pilsēta ASV ("Vista"), Kalifornijas štatā, 98000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vobaša Pilsēta ASV ("Wabash"), Indiānas štatā, 10400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veiko Pilsēta ASV ("Waco"), Teksasas štatā, 130200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veikrosa Pilsēta ASV ("Waycross"), Džordžijas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veina Pilsēta ASV ("Wayne"), Mičiganas štatā, 17100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veinsboro Pilsēta ASV ("Waynesboro"), Pensilvānijas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veinsboro Pilsēta ASV ("Waynesboro"), Virdžinijas štatā, 21400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veikfīlda Pilsēta ASV ("Wakefield"), Virdžīnijas štatā, 11300 iedzīvotāju (2010. g.).
- Volkera Pilsēta ASV ("Walker"), Mičiganas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volavola Pilsēta ASV ("Walla Walla"), Vašingtonas štatā, 31900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Volnatkrīka Pilsēta ASV ("Walnut Creek"), Kalifornijas štatā, 67600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vornerrobinsa Pilsēta ASV ("Warner Robins"), Džordžijas štatā, 73300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorena Pilsēta ASV ("Warren"), Mičiganas štatā, 135100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorena Pilsēta ASV ("Warren"), Ohaio štatā, 40600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorena Pilsēta ASV ("Warren"), Rodailendas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorensbērga Pilsēta ASV ("Warrensburg"), Misūri štatā, 20000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorso Pilsēta ASV ("Warsaw"), Indiānas štatā, 14280 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vorika Pilsēta ASV ("Warwick"), Rodailendas štatā, 82000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vasko Pilsēta ASV ("Wasco"), Kalifornijas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Ilinoisas štatā, 15800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Indiānas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Jūtas štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Misūri štatā, 14000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vašingtona Pilsēta ASV ("Washington"), Pensilvānijas štatā, 13700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voterberi Pilsēta ASV ("Waterbury"), Konnektikutas štatā, 109300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voterlū Pilsēta ASV ("Waterloo"), Aiovas štatā, 68300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voterlū Pilsēta ASV ("Waterloo"), Ilinoisas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votertauna Pilsēta ASV ("Watertown"), Dienviddakotas štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votervila Pilsēta ASV ("Watertown"), Masačūsetsas štatā, 34100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votertauna Pilsēta ASV ("Watertown"), Ņujorkas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votervila Pilsēta ASV ("Watertown"), Ņujorkas štatā, 27600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votertauna Pilsēta ASV ("Watertown"), Viskonsinas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votervila Pilsēta ASV ("Watertown"), Viskonsinas štatā, 23900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votervila Pilsēta ASV ("Waterville"), Meinas štatā, 16200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Votsonvila Pilsēta ASV ("Watsonville"), Kalifornijas štatā, 53100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vokīgana Pilsēta ASV ("Waukegan"), Ilinoisas štatā, 88900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vokiša Pilsēta ASV ("Waukesha"), Viskonsinas štatā, 71500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vopāna Pilsēta ASV ("Waupun"), Viskonsinas štatā, 11400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voso Pilsēta ASV ("Wausau"), Viskonsinas štatā, 39300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veiverli Pilsēta ASV ("Waverly"), Aiovas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Voksahači Pilsēta ASV ("Waxahachie"), Teksasas štatā, 32300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veterforda Pilsēta ASV ("Weatherford"), Oklahomas štatā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veterforda Pilsēta ASV ("Weatherford"), Teksasas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vebstera Pilsēta ASV ("Webster"), Teksasas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Veimuta Pilsēta ASV ("Weymouth"), Masačūsetsas štatā, 55600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīrtona Pilsēta ASV ("Weirton"), Rietumvirdžīnijas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Floridas štatā, 61500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Kolorādo štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velingtona Pilsēta ASV ("Wellington"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Velsa Pilsēta ASV ("Wells"), Meinas štatā, 10000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venačī Pilsēta ASV ("Wenatchee"), Vašingtonas štatā, 33300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestelisa Pilsēta ASV ("West Allis"), Viskonsinas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestbenda Pilsēta ASV ("West Bend"), Viskonsinas štatā, 31700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestdemoina Pilsēta ASV ("West Des Moines"), Aiovas štatā, 63300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestdžordana Pilsēta ASV ("West Jordan"), Jūtas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestlina Pilsēta ASV ("West Linn"), Oregonas štatā, 26300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestmemfisa Pilsēta ASV ("West Memphis"), Ārkanzasas štatā, 25400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestodesa Pilsēta ASV ("West Odessa"), Teksasas štatā, 22700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Vestpālmbīča Pilsēta ASV ("West Palm Beach"), Floridas štatā, Atlantijas okeāna krastā, 20100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpleinsa Pilsēta ASV ("West Plains"), Misūri štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Jūtas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestpointa Pilsēta ASV ("West Point"), Misisipi štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestvelisitija Pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestbrūka Pilsēta ASV ("Westbrook"), Meinas štatā, 17900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vesterli Pilsēta ASV ("Westerly"), Rodailendas štatā, 22700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestlenda Pilsēta ASV ("Westland"), Mičiganas štatā, 82300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Kalifornijas štatā, 92000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Kolorādo štatā, 112000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestminstera Pilsēta ASV ("Westminster"), Mērilendas štatā, 18700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Pilsēta ASV ("Weston"), Floridas štatā, 69100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestona Pilsēta ASV ("Weston"), Viskonsinas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vestvuda Pilsēta ASV ("Westwood"), Ņūdžersijas štatā, 11100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vītona Pilsēta ASV ("Wheaton"), Ilinoisas štatā, 53600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīlinga Pilsēta ASV ("Wheeling"), Ilinoisas štatā, 38000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vīlinga Pilsēta ASV ("Wheeling"), Rietumvirdžīnijas štatā, 27800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaitpleinsa Pilsēta ASV ("White Plains"), Ņujorkas štatā, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaitfišbeja Pilsēta ASV ("Whitefish Bay"), Viskonsinas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaithola Pilsēta ASV ("Whitehall"), Ohaio štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaithola Pilsēta ASV ("Whitehall"), Pensilvānijas štatā, 13900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaitvotera Pilsēta ASV ("Whitewater"), Viskonsinas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vitjera Pilsēta ASV ("Whittier"), Kalifornijas štatā, 87300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičitafolsa Pilsēta ASV ("Wichita Falls"), Teksasas štatā, 105100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičita Pilsēta ASV ("Wichita"), Kanzasas štatā, 388400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vaildvuda Pilsēta ASV ("Wildwood"), Misūri štatā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilistona Pilsēta ASV ("Wiliston"), Ziemeļdakotas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vilksa-Bāra Pilsēta ASV ("Wilkes-Barre"), Pensilvānijas štatā, 40800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Viljamsbērga Pilsēta ASV ("Williamsburg"), Virdžīnijas štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.).
Citās vārdnīcās nav šķirkļa V..