Paplašinātā meklēšana

Meklējam V..

Atrasts vārdos (891):

Atrasts etimoloģijās (80):

Atrasts normatīvajos komentāros (35):

Termina avotā (StdV) norādīts, ka šis ir aizskarošs apzīmējums, kas piešķir nievājošu nozīmi konkrētajai ģimenei, jo nepamatoti vispārina atsevišķu problēmu kā visaptverošu, nerisināmu stāvokli. (šķirklī nelabvēlīga ģimene)
Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижаться_ ‘apvainoties’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoties_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižoties)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itālieši)
Pieraksts *ājatolla* 2005. gadā ieteikts kā pareizākais (sk. VpV-1-22), tādēļ pārējie rakstības varianti atzīmēti kā nevēlami. (šķirklī ājatolla)
Upes nosaukumu Ukrainas teritorijā tiek rosināts atveidot atbilstoši ukraiņu valodas izrunai līdzīgi kā apdzīvotās vietas nosaukumu *Dnipro* (varianti *Dņipra*, *Dņipro*), bet, cik zināms Tēzaura izstrādātājiem, uz 2023. gada vasaras versiju šāds lēmums Valsts valodas centrā vēl nav pieņemts. (šķirklī Dņepra)
1935. gadā (VpJ) atvasinājums *apbrīnība* atzīts par nevēlamu vārda *apbrīna* variantu. (šķirklī apbrīnība)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī ministru prezidents)
Vārds *pašreiz* darināts no vārdiem *[šajā] pašā reizē*. Valodas praksē bieži sastopamais variants *patreiz*, iespējams, radies kontaminācijā no vārdiem *patlaban* un *pašreiz*. Latviešu literārajā valodā lietojams vārds *pašreiz*. (šķirklī pašreiz)
Latviešu valodā ieņemamais amats un profesijas nosaukums nav jāraksta ar lielo sākumburtu. Izņēmumi ir Latvijas Republikas augstāko amatpersonu -- _Valsts prezidents_, _Ministru prezidents_ -- amata nosaukumi. (šķirklī valsts prezidents)
Vairākiem rakstības variantiem trūkst informācijas par vienskaitļa formu lietojumu. (šķirklī vastlāvji)
Vārdu savienojums jāraksta atsevišķi - _vēl joprojām_. (šķirklī vēljoprojām)
Valodas praksē bieži sastopama šāda rakstība, tomēr pēc pareizrakstības normām vārdi rakstāmi atsevišķi: _vēl viens_. (šķirklī vēlviens)
MLVV norādīts, ka par literāri pareizo atzīstams lietojums ar pirmo patskani _a_ – _rasols_. (šķirklī rasols)
Vārds _atlass_ nozīmē 'karšu apkopojums' nav ieteicams, jo kalkēts no krievu valodas, kur šādu krājumu apzīmē ar vārdu _атлас_ (veidots no milža Atlanta grieķu vārda nominatīva formas _Atlas_). Latviešu valodā nostiprinājies vārds, kas saistāms ar ģenitīva formu _Atlantos_. (šķirklī atlass)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 6.11.2011. sēdē ieteikta un atbalstīta forma ar garo patskani: _adiabāta_. (šķirklī adiabāta)
Vārdu _pārpildīt_ nav ieteicams lietot 3. nozīmē 'pārsniegt'. (šķirklī pārpildīt)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_. (šķirklī reemigrācija)
Verbs *sokas* tiek uzskatīts par bezpersonas verbu, kam mūsdienu valodā nenoteiksmi un citas formas nelieto. Pie leksēmām ir norādītas paralēlas tagadnes (*sekties*) un pagātnes (*sokties*) pamatformas, tomēr to lietojums pagaidām nav izpētīts un ir šaubas par leksēmas *sokties* locīšanas paradigmu. (šķirklī sekties)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisijas 2023. gada 8. martā pieņemts termins (sēdes protokols Nr. 3). (šķirklī bulings)
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2017. gada 11. oktobra sēdē nolēma ieteikt lokāmo formu čija. (šķirklī čija)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas _čipēt_ un _čipot_. (šķirklī čipēt)
MLVV ieteikts lietot aizguvuma *emodži* vietā. (šķirklī reālijzīme)
Vārds _birojs_ ir senāks aizguvums no franču valodas vārda _bureau_, savukārt _ofiss_ – jaunāks aizguvums no angļu vārda _office_, tāpēc latviešu valodā ieteicams lietot senāko aizguvumu _birojs_. (Sk. https://www.valodaskonsultacijas.lv/en/search?utf8=%E2%9C%93&search%5Border%5D=&search%5Bq%5D=ofiss&search%5Bquestions%5D=1&search%5Bsources%5D=1) (šķirklī ofiss)
Vārds _apmācības_, ja tas lietots vārda _mācības_ vietā, latviešu valodā tiek uztverts kā kalks, valodas kultūras teorijā ieteikts no tā izvairīties. Tomēr valodas (it īpaši tulkošanas) praksē šis vārds ir nepieciešams un pieļaujams, bet tikai gadījumos, kad runa ir par militāru vai citādi ar dresūru, fiziskiem, praktiskiem vingrinājumiem saistītu apmācību (parasti vienskaitļa formā). Ja tiek sniegta informācija par formālās izglītības pamatprogrammām (vispārīgās, profesionālās vai augstākās izglītības iestādēs) vai par mācību (studiju) valodu un mācību (studiju) ilgumu, vajadzētu lietot vārdu _mācības_. Tātad vārdam “apmācība” ir ierobežots lietojums, turklāt šis vārds galvenokārt lietojams vienskaitlī. (Sk. arī Baldunčiks, Juris. 2017. Daži mūsdienu izglītības un zinātnes terminoloģijas problēmgadījumi. Valodas prakse: vērojumi un ieteikumi, 12. Rīga: Latviešu valodas aģentūra, 71-87.) (šķirklī apmācība)
Daudzskaitļa ģenitīvā iespējami paralēli varianti – ar *j* noteikto miju *žirafju* un bez mijas *žirafu* (VVC LVEK 09.09.2015. sēde, prot. Nr. 44 2. §.). (šķirklī žirafe)
Daudzskaitļa ģenitīvā iespējami paralēli varianti – ar *j* noteikto miju *karafju* un bez mijas *karafu* (VVC LVEK 09.09.2015. sēde, prot. Nr. 44 2. §.). (šķirklī karafe)
Vārds ir kalks no krievu valodas vārda _обижать_ ‘aizvainot’ un nav darināts ar latviešu valodas priedēkli _ap-_, tāpēc rakstības variants _apbižoti_ atzīmēts kā nevēlams. (šķirklī abižot)
LVEK 2016. gada 18. maija sēdē (protokola Nr. 51 2. §), izskatot jautājumu par verba ar nozīmi 'ievadīt (dzīvniekam) zem ādas mikroshēmu' formu latviešu valodā, atbalstīja paralēlformas _čipēt_ un _čipot_. (šķirklī čipot)
Vārdu atgriezt nav vēlams lietot ar nozīmi 'atdot', piem., atgriezt paņemto mantu, atgriezt preci ražotājam, atgriezt grāmatu bibliotēkā. Latviskāks ir vārdu savienojums atdot atpakaļ. (šķirklī atgriezt)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāliešu valoda)
2006. gadā Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija lēma, ka nav pamata šķirt vārdu *itāļi* 'indoeiropiešu cilšu grupa' un *itālieši* 'Itālijas pamatiedzīvotāji' nozīmes. Tas dokumentēts arī „Latvijas Vēstnesī” (19.07.2006.) publicētajā sarakstā "Pasaules valodu un valodu grupu nosaukumi latviešu valodā” un "Tautību klasifikatorā". Plašāku skaidrojumu sk. Valodas konsultāciju elektroniskajā datubāzē: https://ej.uz/itāļi-itālieši. (šķirklī itāļi)
Vārdu savienojumos ar _daudz_ lietvārds lietojams ģenitīva formā, piemēram, _daudz piena_. (šķirklī daudz)
_Jiujitsu_ nosaukums latviešu valodā ir _džiudžitss_, t. i., atbilstoši 1. dekl. paraugam lokāms lietvārds. Sk.: LVEK 2015. gada 11. novembra sēde, protokola Nr. 46 2. §. (šķirklī džiudžitss)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrācija_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrācija_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrācija_, līdz ar to arī tā atvasinājumus _remigrants_ un _remigrante_. (šķirklī reemigrants)
Vārdnīcās tiek piedāvāts vārds _reemigrēt_, bet oficiālajos avotos (t.sk. _Diasporas likumā_) lietots arī rakstības variants _remigrēt_. Cik zināms _Tēzaura_ izstrādātājiem, Valsts valodas centra terminologi nav apstiprinājuši terminu _remigrēt_. (šķirklī reemigrēt)

Atrasts vārdu savienojumos (400):

Atrasts skaidrojumos (400):

Atrasts piemēros (46):

ārzemes - Es nekad neesmu bijusi ārzemēs,- sVētā bijībā izdveš Viktorija.
jubileja - Man ir ielūgumi uz TV8 astoņu gadu jubilejas svinībām kaut kādā pamestā fabrikā...
pamanīties - Par spīti Visām mūsu pūlēm,- papildināja Valksna,- viņš pamanījās izvairīties no nekustamā īpašuma konfiskācijas un gan jau vēl no kaut kā...
izcīnīt - Tās būs smagas, neizsakāmi smagas un asiņainas kaujas, ko teV nāksies izcīnīt, Valter,- klusu murmināja vecais vīrs,- Bet nebēdā nenieka.
pazīt - Vai bez naida un atriebības tu pazini arī citas jūtas?
pieredzēt - Vai es to pieredzēšu?
mēģināt - Vai esat mēģinājusi kādu laiku — kaut vai mēnesi, vai nedēļu — dzīvot pilnīgi viena?
valsts - Vai esat tauta bez savas valsts?
tēma - Vai gribi, lai par šo tēmu nolasu akadēmisku lekciju?
deja - Vai jūs neatteiktos no dejas?
īsi - Vai jūs varētu īsi raksturot bijušo darbadevēju?
degt - Vai kāds var saglabāt azotē uguni, lai nesāktu degt viņa drēbes?
gulēt - Vai naktīs labi guli?
aicināt - Vai neaicināsi iekšā?
aizmirst - Vai neesi aizmirsusi — šodien taču ir "Pavasara" atklāšana!
apmeklēt - Vai skolu apmeklē?
talants - Vai tad mākslai ir kāds sakars ar talantu, vismaz mūsdienās?
televīzija - Vai tad tu nekad dzīvē neesi redzējis nevienu televīzijas interviju?
galvenais - Vai tas ir galvenais iemesls?!
dienests - Vai tie tev ir bijuši dienesta komandējumi?
atlikt - Vai to nevar atlikt uz rītu?
piedalīties - Vai tu arī piedalies šais strīdos?
spēt - Vai tu pats spēj būt labs pret visiem?
dalībnieks - Vai tu priecājies, ka iepazīsies ar mūsu realitātes šova dalībniekiem?
brīdinājums - Vai viņš atnāca bez brīdinājuma?
svarīgs - Vai viņš te būtu vissvarīgākā persona?
pasaule - Vai, tavuprāt, detektīvu rakstīšana ir atriebība pasaulei?
iekārta - Vainīga ir mūsu valsts iekārta,- Jēkabs iebilda.
nopirkt - Varbūt aiziet uz tirgu kaut ko nopirkt?
skaidrs - Varbūt kļūsi skaidrāks!
pagaidām - Varbūt pagaidām, varbūt vienmēr.
nafta - Varbūt viņi pielējuši to pilnu ar naftu?
just - Varēja just, ka svešais ir pārsteigts.
atvērt - Vika pēkšņi atvēra acis un nikni palūkojās caur pieri uz Normu.
asara - Viktors bija tuvu asarām.
dzīvot - Viņa kādreiz šeit dzīvoja.
kādreiz - Viņa kādreiz šeit dzīvoja.
brālis - Viņai nav ne brāļu, ne māsu?
vajadzēt - Viņai tagad vajadzētu būt krietni pāri simt gadiem...
tikko - Viņi tevi tikko meklēja,- un debesis atkal sāk skriet...
sekot - Viņi vēlāk sekos līdzi realitātes šovam, sekos un jutīs līdzi arī tev.
augt - Viņš aug lielāks!
mirt - Viņš ir miris,- es teicu.
turpināties - Viņš pamāja uz ekrānu, kur joprojām turpinājās mēmā, nepielūdzamā, bezgalīgā kustība.
vecums - Vīrietis manā vecumā,- Edmunds atbildēja.
vēsture - Visas cilvēces vēsture vieni kari vien ir!

Citās vārdnīcās nav šķirkļa V..

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies