Ā

Č

Ē

Ģ

Ī

Ķ

Ļ

Ņ

Ō

Ŗ

Š

Ū

Ž

Jūsu pārlūkprogrammai ir atslēgts JavaScript atbalsts, kas nepieciešams Tēzaurs.lv pilnvērtīgai darbībai (t.sk. locījumu tabulu un korpusa piemēru demonstrēšanai), tāpēc Jums tiek piedāvāta Tēzaurs.lv vienkāršota versija. Instrukcija, kā ieslēgt JavaScript, ir atrodama šeit.

Vasaras versija 2025

410 995 šķirkļi

Paplašinātā meklēšana

Meklējam J.

Atrasts vārdos (486):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

J "Juliett"

Atrasts skaidrojumos (9872):

spaiseris _Just5 Spacer_, _Just5 2 Spacer_ vai _Spacers2s_ telefons.
o, sancta simplicitas! "Ak, svētā vientiesība!" - vārdi, ko esot teicis Jans Huss, redzēdams, ka kāda vecene piemet malku sārtam, kurā viņu dedzina (1415. g.)
veni, vidi, vici "atnācu, ieraudzīju, uzvarēju" (Jūlija Cēzara vārdi ziņojumā senātam par uzvaru pār Pontas valdnieku Farnaku).
tenrikjo "Dievišķās gudrības reliģija", ko Japānā nodibināja Miki Nakajama un kuras centrs bija Tenri pilsēta netālu no Naras, kur atradās sektas dibinātājas māja; gandrīz divi miljoni sektas locekļu to uzskata par pasaules centru un vietu, kur realizējas dievišķā mājās pārnākšana.
Ostjaku–Vogulu nacionālais apvidus "Hantu-Mansu nacionālā apvidus - Jurga" nosaukums līdz 1940. g.
gambirs "Japānas zeme", dzeltenā katehu šķirne; smaržīgs augu ekstrakts; lieto vieglu ādu miecēšanai un arī medicīnā (pret caureju).
Japlish "japļu valoda", japāņu un angļu valodas sajaukums, ko lieto Japānā.
giovinezza "Jaunība", itāļu fašistu himna.
Mērfija likums “Ja kaut kas var saiet grīstē, tā arī notiks.”.
Riga-Strand (Rīgas) Jūrmala
Velna grāvis 1,5 km garš kanāls, kas Ozolnieku novadā pie Garozas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, izrakts 19. gs beigās.
bironiāde 18. gs. 30. gados Krievijas imperatores Annas Ivanovnas favorīta E. J. Bīrona nodibināts režīms.
Altonava 19. gs. rīdzinieku izklaides vieta ar skaistu dārzu Pārdaugavā pie Māras ezera, kur no seniem laikiem svinēja Jāņus.
Priekuļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagasta teritorijā iekļauts arī pirmskara Jaunraunas pagasts, kā arī daļa Cēsu, Vaives un Veselavas pagasta teritorijas.
Brenguļu pagasta teritorija 1990. g. atjaunotā pagata teritorijā līdz 1949. gadam bija divi pagasti - Brenguļu un Jaunvāles pagasts.
Valgundes pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā iekļauta arī lielākā daļa bijušā Kalnciema pagasta un daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, bet neliela daļa pirmskara Valgundes pagasta teritorijas pievienota tagadējam Līvbērzes un Jaunbērzes pagastam.
Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
Krimas konference 2. pasaules kara antihitleriskās koalīcijas lielvalstu vadītāju sanāksme, notika 1945. g. 4.-11. februārī Jaltā, Krimas pussalā, piedalījās Lielbritānijas, ASV un PSRS vadītāji un ārlietu ministri, tika saskaņoti plāni, lai panāktu pilnīgu nacionālsociālistiskās Vācijas sakāvi, kā arī noteikti galvenie pēckara politikas principi miera un starptautiskās drošības nodrošināšanai.
Jaungulbenes dīķi 3 dīķi Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība — 2,1 ha, 2,2 ha un 2,4 ha
Dova Džonsa indekss 30 visvairāk tirgoto uzņēmumu akciju apgrozības kurss Ņujorkas biržā; indeksu aprēķina firma "Dow Jones & Company", dib. 1882
argonauti 50 varoņi grieķu mitoloģijā, jūras braucēji, kas Jāsona vadībā ar kuģi "Argo" devās uz Kolhīdu pēc zelta aunādas.
Valgale Abavas kreisā krasta pieteka Kuldīgas un Talsu novadā, garums - 22 km, kritums - 72 m; Mulca; augštecē Gaiļupīte; Galamuižas upīte; Galupīte; Jānīšgrāvis
Auziņu grāvis Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novada Jaunpils un Irlavas pagastā, lejtecē šo pagastu robežupe
Roja Abavas kreisā krasta pieteka Tukuma novadā, lejtecē Jaunsātu un Irlavas pagasta robežupe, garums - 15 km, kritums - 3,1 m; Bunkupe; Rojas strauts
Līgupe Abavas labā krasta pieteka Kandavas pagastā, garums - 17 km, augštece uz robežas ar Strazdes pagastu; Līga; Līgasupe; Jāņupe
Virbupe Abavas labā krasta pieteka Talsu novadā, garums - 23 km, kritums - 65,2 m; Karone; Kārone; augštecē Sknābe; vidustecē Virba, Virbupe, Virbu upe, Jaunpagaste; lejtecē Svente
Abelhof Ābeļu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagasta teritorijā
Abelshof Ābeļu-Salas muiža, kas 19. gs. beigās bija kroņa muiža Jaunjelgavas apriņķī, Jēkabmiesta (vēlākās Jēkabpils) tuvumā
Abgunst Abgunstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abgunst-Gruenfeldt Abgunstes-Grīnfeldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
Abū Šūša Abū Šūša (_Abū Shūshah, Jazīrat_), sala Sarkanās jūras ziemeļos, Saūda Arābijas Tebūkas mintakā
Apse Abze, Mazās Juglas kreisā pieteka
Abza Abze, Mazās Juglas pieteka
Adamshof Ādama muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagasta teritorijā
Neuermuehlen Ādažu draudze Rīgas apriņķī, 19. gs. nosaukums, tā aizņēma teritoriju aptuveni starp Gauju un Krievupi no Vangažiem līdz Juglas ezeram un Ķīšezeram
jaunbērzinieši Ādažu novada apdzīvotās vietas "Jaunbērziņi" iedzīvotāji
jaunkūlieši Ādažu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkūlas" iedzīvotāji
prefektūra Administratīvi teritoriālā iedalījuma pamatvienība (piemēram, Japānā)
muhāfaza Administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Bahreinā, Ēģiptē, Irākā, Jemenā, Jordānijā, Kuveitā, Libānā, Omānā un Sīrijā
Ērgļu novads administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība Vidzemē, dibināts 2006. g. Madonas rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ērgļu, Jumurdas un Sausnējas pagastus
apriņķis Administratīvi teritoriāla vienība Latvijā no 16. gs. līdz 1949. g.; 1920.-1940. g. Latvijā bija 19 apriņķu: Rīgas, Cēsu, Valmieras, Valkas, Madonas, Liepājas, Aizputes, Kuldīgas, Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Bauskas, Jēkabpils, Ilūkstes, Daugavpils, Ludzas, Rēzeknes, Abrenes
maakonds Administratīvi teritoriāla vienība Senajā Igaunijā, 13. gs. Igaunija iedalījās 8 šādās vienībās: Harju, Jerva, Lēnemā, Revala, Sakala, Sāmsala, Ugandi (no tā cēlies Igaunijas latviskais nosaukums), Viru
Jaunpiebalgas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaungulbenes pagasta teritorijas iekļauta jaunizveidotajā Zosēnu pagastā, neliela teritorija - Liezēres pagastā
Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
Džūkstes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Džūkstes pagastā iekļauta daļa pirmskara Lestenes pagasta, savukārt neliela pirmskara Džūkstes pagasta teritorija pievienota Jaunbērzes pagastam
Ozolnieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā lielākā daļa pirmskara Ozolnieku pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagastā, Ozolnieku novada Cenu pagastā un Jelgavas pilsētā
Užavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa bijušās pagasta teritorijas (gk. Sārnates purvs) pievienota tagadējam Jūrkalnes pagastam
Bikstu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Bikstu pagasta teritorijas (Spriņģu apkaime) pievienota tagadējam Jaunpils pagastam, savukārt Bikstu pagastam pievienota daļa pirmskara Zebrenes pagasta teritorijas
Codes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Codes pagasta teritorijas tika pievienota tagadējam Mežotnes pagastam (Bērzu unJumpravas apkaime), savukārt Codes pagastā iekļāva bijušā Bauskas pagasta ziemeļu daļu Lielupes un Mēmeles labajā krastā ar Derpeles un Rudzukroga apkaimi
Ērgļu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā neliela daļa pirmskara Ērgļu pagasta iekļauta tagadējā Kaives pagastā; 1992. gadā Ērgļu pagastam pievienoja daļu Jumurdas pagasta teritorijas
Irlavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Grnču un Struteles pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Irlavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Lestenes, Viesatu, Degoles un Jaunsātu pagastam
Lēdmanes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta neliela daļa pirmskara Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagasta teritorijas
Liezēres pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Lubejas pagasta rietumu daļa, Veļķu pagasta austrumu daļa, visa bijušā Mēdzūlas pagasta teritorija un neliela daļa Jaunpiebalgas pagasta platības
Jumpravas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Skrīveru pagasta dienvidaustrumu mala, savukārt pirmskara Jumpravas pagasta ziemeļu daļa iekļauta Lēdmanes pagasta teritorijā
Jaunpils pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Struteles pagasta austrumu daļa un neliela Bikstu pagasta daļa, savukārt neliela pirmskara Jaunpils pagasta teritorija pievienota tagadējam Remtes pagastam
Jumurdas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta visa pirmskara Vējavas pagasta teritorija, savukārt daļa pirmskara Jumurdas pagasta (Cirstu apkaime) pievienota tagadējam Vecpiebalgas novada Inešu pagastam
Zaļenieku pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastam pievienota daļa bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa pirmskara Zaļenieku pagasta iekļauta Krimūnu pagastā (Dobeles novadā)
Lutriņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lutriņu pagasta teritorijas ziemeļu daļā atjaunots Jaunlutriņu pagasts (kas 1890. g. bija pievienots Lutriņu pagastam), bet rietumu mala iekļauta Zirņu pagastā un neliela tās daļa arī Skrundas pagastā
Jaungulbenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara pagasta teritorijā izveidots Līgo pagasts, daļa teritorijas pievienota tagadējam Daukstu pagastam, savukārt tagadējā Jaungulbenes pagasta platībai pievienota daļa bijušā Adulienas pagasta un neliela daļa bijušā Tirzas pagasta
Svētes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Svētes pagastam pievienota puse bijušā Jēkabnieku pagasta, bet daļa agrākā Svētes pagasta teritorijas iekļauta Glūdas un Līvbērzes pagastā un Jelgavas pilsētas teritorijā
Vircavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta arī bijušā Lielvircavas pagasta austrumu daļa, nelielas platības no bijušā Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta, savukārt daļa pirmskara Vircavas pagasta pievienota tagadējam Jaunsvirlaukas un Platones pagastam
Tirzas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tirzas pagastā iekļauta bijušā Virānes pagasta ziemeļu daļa, bijušā Adulienas pagasta rietumu daļa, savukārt neliela daļa bijušā Tirzas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Jaungulbenes pagastam
Tumes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Tummes pagastā iekļauta lielākā daļa bijušā Vecmoku pagasta, neliela daļa Milzkalnes un Irlavas pagasta, savukārt neliela daļa bijušā Tumes pagasta iekļauta Degoles un Jaunsātu pagastā
Vecsaules pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Vecsaules pagastā iekļauta bijušā Jaunsaules pagasta rietumu daļa, kā arī daļa bijušā Bruknas, Stelpes, Skaistkalnes un Bauskas pagasta, savukārt neliela bijušā Vecsaules pagasta daļa pievienota Dāviņu un Ceraukstes pagastam
Sveķi Aduliena, apdzīvota vieta Jaungulbenes pagastā
kaurikoki Agati - araukāriju dzimtas ģints, mūžzaļi, sveķiem bagāti skuju koki, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
jodirīts AgJ, rets minerāls, kristalizējas heksagonālā singonijā
Kameņeca Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" bijušais nosaukums
Vecgaurata agrāk Vecbērzē ietekošais Gauratas lejteces posms Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, tagad maģistrālais kanāls Vecbērzes polderī
Drakons Agrākais piemineklis Jelgavas atbrīvotājiem (padomju karaspēkam) Otrajā pasaules karā (vizuāli līdzīgs liesmojošam pūķim)
iztekas diena agrākos laikos minēta Jāņu noslēguma diena
Juglans cordiformis ailantlapu riekstkoka "Juglans ailanthifolia var. cordiformis" nosaukuma sinonīms
Aijoina Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā - dievs, kurš kopā ar savu māsu Turešmatu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, no zemes un vītola rīkstes viņš radīja pirmo cilvēku un mācīja ainiem lietot uguni, izgatavot loku un bultas, zvejas rīkus, iemācīja podniecību un aizliedza kanibālismu
Turešmata Ainu (Japāna, Hokaido sala) mitoloģijā dieviete, kura kopā ar savu brāli Aijoinu radījuši mūsdienu Hokaido salu Japānā, viņa radīja salas rietumu krastu lielā steigā, tāpēc tas iznācis akmeņains
Isliena Aiviekstes kreisā krasta pieteka Barkavas pagastā, augštece - Murmastienas pagastā, garums - 25 km, kritums - 15 m, iztek no Islienas ezera Teiču purva ziemeļrietumu malā; Isliene; Jaunisliena (iztaisnotais posms Madonas novadā)
Pūķupe Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
Sāvīte Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu pagastā, augštece Madonas novada Ļaudonas pagastā; Sava; Sāva; Sāviena
Bērzaune Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 28 km, kritums – 28 m; Alūksnīte; Bērzaunīca; Bērzaunīte
Babraunīca Aiviekstes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, iztek no Gardauņa ezera, garums - \~20 km; augštecē Gardaņka, arī Gardauņa
Joša Aiviekstes kreisā krasta pieteka Madonas novada Mētrienas pagastā, garums - 13 km; Jaša; Ioša
Pededze Aiviekstes labā krasta pieteka Alūksnes, Gulbenes un Lubānas novadā, sākas Igaunijā, garums - 159 km, no tiem Latvijā 131 km, kritums - 108 m (Latvijā 65 m), lejtece iztaisnota un pa pārrakumu (Jaunpededzi) novirzīta Aiviekstē, Vecpededze ietek Balupē
Aiza, kur nositas bizoni aiza Klinšu kalnos (_Head-Smashed-In Buffalo Jump_), Kanādā, Albertas provinces dienvidos
Jehenna Aiza pie Jeruzalemes, kurā tika mesti ar nāvi sodīto līķi, Jaunajā Derībā apzīmē elli
Kausiņš aizaudzis ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā
Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā
Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
jaunbebrēnieši Aizkraukles novada Bebru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbebri" iedzīvotāji
jelgavinieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Jelgaviņa" iedzīvotāji
jaunjelgavieši Aizkraukles novada Jaunjelgavas pilsētas iedzīvotāji
jorģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jorģu muiža" iedzīvotāji
jurģenieki Aizputes novada Cīravas pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
Nīcgaļu meži aizsargājamo ainavu apvidus Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Nīcgales pagastā, valsta aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 915 ha, izveidots, lai aizsargātu un saglabātu vairākas tauriņu sugas, konstatētas 5 aizsargājamās sugas: ošu pļavraibenis, skabiozu pļavraibenis, gāršas samtenis, meža sīksamtenis un zirgskābeņu zilenītis
Vestiena aizsargājamo ainavu apvidus Madonas novada Aronas, Bērzaunes, Vestienas un Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 27100 ha, izveidots, lai aizsargātu Vidzemes augstienei raksturīgo dabas kompleksu daudzveidību, izteiksmīgās pauguraiņu un ezeraiņu ainavas
Ziemeļgauja aizsargājamo ainavu apvidus Virešu, Gaujienas, Zvārtavas, Valkas, Vijciema, Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Kauguru, Trikātas un Valmieras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 21749 ha, izveidots, lai aizsargātu Gaujas, tās pieteku un vecupju daudzveidīgos biotopus
Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns)
gakši Akadēmisks grāds Japānā, ko iegūst, nokārtojot gala eksāmenus valsts universitātē un patstāvīgi uzrakstot disertāciju, kuras publicēšana nav obligāta
justīcija Akantaugu dzimtas ģints ("Justicia")
Akasi Akaši - pilsēta Japānā ("Akashi")
Siberupīte Akaviņas kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, lejtecē arī Jaunalūksnes pagasta robežupe
Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē
Biržu meteorīts akmens meteorīts, kas nokritis 1863. g. 2. jūnijā Biržu tuvumā, tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā, Bullīšu mežniecības teritorijā, masa - 5 kg; Bullīšu meteorīts
Akmeņu Akmeņu ezers - Garais ezers Jēkabpils novada Rites pagastā
Steinhof Akmeņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
Jerķene Akmeņupītes (Jurgupes labās satekupes) nosaukums tās augštecē, Tukuma novada Zentenes pagastā
džeimsonīte aknu sūnu klases jungermaniju apakšklases ģints ("Jamesoniella"), 10 sugu, gk. tropos un dienvidu puslodē, Latvijā konstatēta 1 suga
jungermannija Aknu sūnu klases lielākā apakšklase ("Jungermannidae"), vairākums sugu izplatītas tropos, bet tās plaši sastopamas arī mērenajos un polārajos apgabalos, \~50 dzimtu \~250 ģinšu >5000 sugu, Latvijā konstatētas 24 dzimtas, 39 ģintis, 88 sugas
Melnupe Akvīnes labā krasta pieteka Vītiņu pagastā, augštece Jaunauces pagastā; Melnupīte; Melkupe
Ahken Āķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
Džuela ala ala Blekhilsu kalnos ("Jewel Cave"), ASV, Dienviddakotā, eju un zāļu kopgarums - 49,5 km
Alauen Ālavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagasta teritorijā
Jugliņa Ālaves kreisā krasta pieteka Dobeles novada Auru pagastā, augštece Naudītes un Penkules pagastā, garums - 13 km; Juglas strauts
Amga Aldanas kreisā krasta pieteka Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1462 km, sākas Aldanas kalnienē
Allahjuņa Aldanas labā krasta pieteka (_Allah-Jun´_), Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 586 km, sākas kalnos, uz dienvidaustrumiem no Verhojanskas grēdāja
jakobīns Alkaloīds, iegūts no Jēkaba krustainēm ("Senecio jacobaea")
Juncus geniculatus Alpu doņa "Juncus alpino-articulatus" nosaukuma sinonīms
Halswigshof Alstiķu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
jaunmājnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
Altona Altenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
Demēnovas alas alu sistēma Slovākijā ("Demanpovske Jaskina"), uz dienvidiem no Liptovski Mikulašas, kopgarums - 20,5 km, ietver Demēnovas ledusalu, Slobodas alu (2 km uz dienvidiem) un 1952. g. atklāto Miera grotu, ieeja 870 m vjl., apmeklētājiem pieejamas 1887 m garumā
Sarkanupe Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, vidustecē ir šo pagastu robežupe
Lielā Sarkanīte Alūksnes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums — 8 km
Skolasupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, garums - 6 km; Matisenes (Bejas) centra grāvis
Jērupīte Alūksnes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izteka Alūksnes pilsētas austrumu nomalē
Robežstrauts Alūksnes lejteces labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, vidustecē Malienas pagasta robežupe, lejtecē - Mālupes; Robežupīte; Terešku strauts
Jaunanne Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums
Meijeri Alūksnes novada apdzīvotās vietas "Jaunanna" bijušais nosaukums padomju laikā
Jaunzemji Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" dažkārt lietots nosaukums
jaunzemieši Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
bejānieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" iedzīvotāji
Bejas mežniecība Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" kļūdains nosaukuma variants
Baja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
Bajs Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Beja" nosaukuma variants
garjurieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Gariejuri" (arī "Garjuri") iedzīvotāji
Igaunieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Igaunīši" literarizēts nosaukuma variants
jaunalūksnieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunalūksne" iedzīvotāji
kolberģieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Kolberģis" iedzīvotāji
Šķiņķi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasšķiņķi" bijušais variants
Beja Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Matisene" kļūdains nosaukums
Putani Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Putāni" nosaukums vietējā izloksnē
Sisiņi Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Siseņi" nosaukuma variants
Strunķene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Struņķene" kļūdains nosaukuma variants
Vacputrene Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vecputrene" nosaukums vietējā izloksnē
vētrainieši Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vētraine" iedzīvotāji
Vieverkols Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Vēverkalns" nosaukums vietējā izloksnē
Veisikums Alūksnes novada Jaunalūksnes pagasta apdzīvotās vietas "Visikums" bijušais nosaukums
Īvedne Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Ievedne" nosaukums vietējā izloksnē
jaunannenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunanna" iedzīvotāji
lēģernieki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" iedzīvotāji
Lieģernīki Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Lēģernieki" nosaukums vietējā izloksnē
meijerieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Meijeri" (tagad - "Jaunanna") iedzīvotāji
Mežtakas Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Mežtekas" nosaukums vietējā izloksnē
svarenieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
svarieši Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" iedzīvotāji
Svori Alūksnes novada Jaunannas pagasta apdzīvotās vietas "Svari" nosaukums vietējā izloksnē
apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji
Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums
apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji
Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē
jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji
Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē
Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Jerlāni Alūksnes novada Kalncempju pagasta apdzīvotās vietas "Jerlani" nosaukuma variants
jasenicieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jasenica" iedzīvotāji
jaseņecieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaseņeca" iedzīvotāji
Garjuru grāvis Alūksnes upes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Alūkste Alūksnīte - upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā
Alžīrija Alžīrijas Tautas Demokrātiskā Republika (arābu valodā "Al Jazā'ir") - valsts Āfrikas ziemeļrietumos, Vidusjūras piekrastē, platība - 2400000 km^2^, 27 mlj iedzīvotāju, galvaspilsēta - Alžīra, administratīvais iedalījums - 48 vilājas, robežojas ar Tunisiju, Lībiju, Nigēru, Mali, Mauritāniju, Rietumsahāru un Maroku, kā arī ar Vidusjūru
Ņiņigi Amaterasu mazdēls sintoisma ticējumos; laikā kad debesīs valdīja haoss, Amataresu viņu sūtīja pārvaldīt Japānas salas, un viņš kļuva par pirmo Japānas imperatoru
amatnieku nemieri amatnieku cīņa par varu viduslaiku pilsētās, Latvijā tā bija cīņa pret Rīgas arhibīskapu un Livonijas ordeņa mestru, lielākais bija Jelgavas dzirnavnieku dumpis 1792. gadā
Žapura Amazones kreisā krasta pieteka (port. val. "Japura") Kolumbijā (kur saucas - Kaketa) un Brazīlijā, garums - \~1930 km, sākas Centrālajā Kordiljerā
Žavari Amazones labā krasta pieteka (port. val. "Javari"), Brazīlijas un Peru robežupe, garums - 1056 km, sākas Montanjā (Andu priekškalnēs); nosaukums Peru - Javari ("Rio Yavari")
stupelišķi Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
stupelišķieši Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupelišķi" iedzīvotāji
Jaunstupeliškas Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Jaunuos Stupelišķys Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukums latgaliski
Bičli amēba amēbu suga ("Jodamoeba butschlii"), kas simbiotiski dzīvo cilvēka resnās zarnas dobumā
Aidaho Amerikas Savienoto Valstu štats (angļu valodā "Idaho", saīsinātais apzīmējums - ID), atrodas ASV ziemeļrietumu daļā, administratīvais centrs - Boisisitija, platība - 216445 km^2^, iedzīvotāju skaits - 1545800 (2009. g.), robežojas ar Montānas, Vaiomingas, Jūtas, Oregonas un Vašingtonas štatu, kā arī ar Kanādu
Amma Amga - upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas kreisā krasta pieteka
Sunhuadzjana Amūras labā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Songhua Jiang"), garums - 1927 km, sākas Čanbaišaņa plakankalnē
Boļšaja Kuonamka Anabaras upes Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augšteces otrs nosaukums
Jēnas anatomiskā nomenklatūra anatomiskā nomenklatūra, ko pieņēma 1935. gadā Vācu anatomu biedrības Jēnas kongresā; atcelta 1955. gadā
Akmene Andrupīte Ērgļu novada Jumurdas pagastā
Lukstas upe Andrupīte, ūdenstece Jumurdas pagastā
konvokācija Anglijas Baznīcā - Kenterberijas un Jorkas provinces garīdznieku sinodes (koncili) līdz 1970. g., kad izveidoja Ģenerālsinodi
Jānis Bezzemis Anglijas karalis (no 1199; "John Lackland"; 1167.-1216. g.), iesauka cēlusies no tā, ka viņš neņēma no tēva nevienu lēni, 1215 bija spiests parakstīt Lielo brīvības hartu ("Magna Charta"), vērpa intrigas pret brāli Ričardu Lauvassirdi
nonjurors Anglikāņu baznīcas locekļi, kas liedzās dot supremātijas zvērestu Orānijas Vilhelmam III; arī padzītā karaļa Jēkaba II pēcnācēji, kas liedzās nodot pavalstnieku zvērestu
piligrimtēvi Angļu puritāņi, kas 1620 ar kuģi "Mayflower" izceļoja uz Jaunangliju ASV
New- Angļu vietvārdos Jaun-, Ņū-
Annenhof Annas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagasta teritorijā
Sentdžonsa Antigvas un Barbudas galvaspilsēta (angļu val. "Saint John's"), osta Antigvas salā, Atlantijas okeāna krastā, 25500 iedzīvotāju (2007. g.)
Anatolenhof Anuteles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagasta teritorijā
medelis Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
medelīts Ap kaklu nēsājams katoļticīgo medaljons ar Jēzus, Dievmātes, svēto attēliem
Baltie krusti apbedījuma vieta Rīgā, Meža kapos, Jēkaba draudzes sektorā, kur 1941. g. jūlijā tika pārapbedīti masu kapos Rīgas Centrālcietumā u. c. atrastie padomju okupācijas varas represiju upuri, 1944. g. tur pārapbedīja arī Stopiņu mežā atrastās padomju okupācijas gadā noslepkavoto cilvēku mirstīgās atliekas; Golgatas kapi
Zēlustes muiža apbūve Rīgā, Mazajā Juglas ielā 43, 45 un 47, veidojusies 19. gs., no tās saglabājušās 4 klasicisma stila koka ēkas, restaurētas 2001.-2006. g.; Šepmuiža; Zēlustmuiža
Arilaha apdzīvota vieka Krievijā (_Arylah_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā
Andeštorpa apdzīvota vieta (_Anderstorp_) Jenšēpingas lēnē, Zviedrijā, \~5000 iedzīvotāju, starptautiska mēroga automotosporta trase (kopš 1968. g.)
Līkumi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Lielplatones internātskola apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Apsaujas apdzīvota vieta (atpūtas bāze) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Ambarčika apdzīvota vieta (bez pastāvīgiem iedzīvotājiem) Krievijā (_Ambarčik_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas līča austrumu piekrastē
Viesturciems apdzīvota vieta (ciema statuss no 2012. g.) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (ēku grupa) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Vecbērze apdzīvota vieta (izzudusi \~1990. gados) tagadējā Jelgavas novada Valgundes pagasta teritorijā
Sece apdzīvota vieta (lielciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 15 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās muižas "Neuhof" teritorijā, pagasta centrs
Jaunanna apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 18 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Neu-Annenhof" teritoriijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi: Jaunanne, Meijeri
Kolberģis apdzīvota vieta (lielciems) Alūksnes novadā 5 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Goldbeck" teritorijā, Jaunalūksnes pagasta administratīvais centrs
Svente apdzīvota vieta (lielciems) Augšdaugavas novadā 13 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jaunsventes muižas teritorijā, pagasta centrs
Kuprava apdzīvota vieta (lielciems) Balvu novadā (2009.-2021. g. Viļakas novadā, 1990.-2009. g. Balvu rajonā) 22 km no Balviem, izveidojusies 20. gs. 20. gados pie Kupravas dzelzceļa stacijas (tolaik līnija Rīga-Jaunlatgale), pagasta centrs
Āne apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā 7 km no Jelgavas, bijušais nosaukums padomju laikā - Spartaks; 19. gs. - Ānes muiža (vāciski - Aahof)
Brankas apdzīvota vieta (lielciems) Cenu pagastā, 9 km no Jelgavas; bijušais nosaukums padomju laikā - Lielupe
Zaube apdzīvota vieta (lielciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Amatas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 41 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Jaunpils muižas teritorijā, pagasta centrs
Mežāre apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 25 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Sala apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990-2009. g. Jēkabpils rajonā) 6 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Holmhof" teritorijā, pagasta centrs
Zasa apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 33 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Atašiene apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā 39 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušajā muižas teritorijā 19. gs. 2. pusē, pagasta centrs
Birži apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novada Salas pagastā (2009.-2021. g. - Salas novadā) 14 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Biržu muižas "Gross Buschhof" teritorijā, vēstures avots pirmo reizi minēta 1592. gadā
Cīruļi apdzīvota vieta (lielciems) Jēkabpils novadā, 18 km no Viesītes, Rites pagasta administratīvais centrs; padomju laikā - Druvas, agrāk - Cīruļmuiža, izloksnē - Ceiruļa muiža
Ozolnieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā) 5 km no Jelgavas, pagasta centrs
Svēte apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 1 km no Jelgavas pilsētas robežas, izveidojusies bijušās muižas "Swehthof" teritorijā, pagasta centrs
Platone apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 14 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Vecplatones muižas "Platon" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Vecplatone, Vecplatones muiža, vāciski - Platohn
Līvbērze apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Lieven-Bersen" teritorijā, pagasta centrs
Staļģene apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 19 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Stalgen" teritorijā, Jaunsvirlaukas pagasta administratīvais centrs
Zaļenieki apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 21 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Zaļās muižas "Grunhof" teritorijā, pagasta centrs
Eleja apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs
Vilce apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 35 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs
Nākotne apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā 16 km no Jelgavas un 12 km no Dobeles
Bērvircava apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards
Jumprava apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā (2009.-2021. g. Lielvārdes novadā, 1990.-2009. g. - Ogres rajonā) 36 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jumpravmuižas ("Jungfernhof") teritorijā, pagasta centrs
Ķeipene apdzīvota vieta (lielciems) Ogres novadā 46 km no Ogres, izveidojusies bijušās Jaunķeipenes muižas "Neu-Kaipen" teritorijā, pagasta centrs
Strūžāni apdzīvota vieta (lielciems) Rēzeknes novadā 25 km no Rēzeknes, pagasta centrs; Jaunstružāni; Stružāni
Kārķi apdzīvota vieta (lielciems) Valkas novadā 30 km no Valkas, izveidojusies bijušās Jaunkārķu muižas "Neu-Karkel" teritorijā, pagasta centrs; Jaunkārķi
Kalnciems apdzīvota vieta (lielciems) Zemgales ziemeļrietumu daļā, no 2009. g. ietilpst Jelgavas novadā (1950.-2008. g. Jelgavas rajonā) 49 km no Rīgas un 24 km no Jelgavas, pilsētas tiesības no 1991. g. 14. novembra līdz 2010. g. 28. janvārim, kopš 1961. g. pilsētciemats, strādnieku ciemats no 1949. g., pagasta centrs
Caunispūrs apdzīvota vieta (mazciems, izzudis) Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagastā
Adrakaši apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Beja apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Bundzene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Kanaviņas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lenkava apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Putāni apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Rečiņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Saļņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Siseņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Struņķene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Vecputrene apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Visikums apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Ievedne apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Mežtekas apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Bērziņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Stiliņi apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Tortuži apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Baši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Butlēri apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Cebuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Dukuļi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Jaunzemi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Paupi apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Pēterīši apdzīvota vieta (mazciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Agrumi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Grīvas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Kaipi apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Obrova apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Pauri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Siladzirnavas apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Ušuri apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Aduliena apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, izveidojusies Adulienas muižas "Adlehn" vietā; Sveķi
Tūjas apdzīvota vieta (mazciems) Jaungulbenes pagastā
Baltiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Dzirkstiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ģeisti apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ilzēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jānēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Jēci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kanāži apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kaņepi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Kleivas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Ķūģi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Lāci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mācītājmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naudēļi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Naukšēni apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Roci apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skubiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Strupiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Tirznieki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viekšeles apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Viņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Žagari apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Zariņi apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā
Abrupe apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpiebalgas pagastā, izveidojās 1922. g., kad Abrupa kroga zeme tika sadalīta amatnieku saimniecībās un sīksaimniecībās
Saule apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils novada Jaunpils pagastā
Brandavas apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Struteles muiža apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Strutele apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Veclauki apdzīvota vieta (mazciems) Jaunpils pagastā
Dignāja apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novadā 30 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Dubena" teritorijā, Atskaņu hronikā minēta 1271. g., pagasta centrs
Platači apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Silacaunes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Sīļukalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Dominieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kokneši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Ģipterāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Dignājas skola apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Šķērstāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Jērānīši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Putrāmi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Butķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Pruņķēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Sila Ūdenāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Darvasbrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Kazubrenči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Priži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dreimaņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Druķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Jaudzemi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kņāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Kūku Pasile apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Pakalnes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Papoļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Peternieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Piejūti apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Plošlejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Virgulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Jaunzundāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Katlēri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ļamāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pāķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Pumpursala apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ratītes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Apšine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Debesnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ģevrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Izabelina apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kalnamačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Laude apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Lejasmačulāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ļūcāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mazslate apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Mikaine apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Moči apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rātupes apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Sīļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Stagari apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Staši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Šumitāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Vilciņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ādmināni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Boķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dorškāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Dūķernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gargrode apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Gustiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kaļķi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Mālkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Meldernieki apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pumpi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Pūteļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Radiņi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Roži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Salaspils apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Stuburi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Brieži apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Saukas pagastā
Arbidāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bitānkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bulvāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Ezerciems apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Kleberkalns apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Daugavas stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Naudīdzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pāvuli apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Plāteri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Priekšāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Pulpāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Alūnāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Baltgalvji apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Bauri apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Deles apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezēni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kursieši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Laides apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ļūļākas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Priecumi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Jodeļi apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Klaucāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Ezerķiķaukas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Jaundruvas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Kūrāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Meža Rasas apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Ploši apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Akmeņāres apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Bērzone apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Renceles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas (Ozolnieku) novada Sidrabenes pagastā
Glūda apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novadā 15 km no Jelgavas, pie Jelgavas-Liepājas dzelzceļa līnijas
Apšukrogs apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Birzītes apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Daumanti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Mazeleja apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Zizma apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā
Ūdeles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Bitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dravnieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Īslīcas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Pakuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Smedēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Celmraugciems apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Mazlapsas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Poķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Braņķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Bāči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Cimāles apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaungrīva apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvesmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Līvbērzes stacija apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Tušķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Upmaļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Lapas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Paitēni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Auči apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Salgales pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Buķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Galamuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Klieņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Lielsesava apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Pīlādži apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Skursteņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā
Ķīši apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Klīvmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Kalnciema vidusskola apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Pogas apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Žibukakts apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Zvīguļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Bandenieki apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Blankenfelde apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Buļļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Kapteines apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Erverti apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Roķi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Šķīras apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Bičuļi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Gauriņi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Pēterkalni apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Spurģi apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Jēņi apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Ķeiži apdzīvota vieta (mazciems) Jērcēnu pagastā
Timsēni apdzīvota vieta (mazciems) Jumpravas pagastā
Kapūņi apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Virdzes apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagastā
Vējava apdzīvota vieta (mazciems) Jumurdas pagasta austrumu daļā 10 km no Jumurdas
Kaijas apdzīvota vieta (mazciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Pulčēni apdzīvota vieta (mazciems) Madonas novada Jumurdas pagastā
Aronijas apdzīvota vieta (mazciems) Ogres novada Jumpravas pagastā
Ezerkrogs apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Kalnjāņi apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Ozolmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Ropmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Saldus novada Jaunauces pagastā
Saules apdzīvota vieta (mazciems) Skaistkalnes pagastā; agrāk "Jaunsaules muiža"
Jaunsēži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Josti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Aizas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Bruži apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Pičas apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Sautiņi apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Vecsāti apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Zvejnieki apdzīvota vieta (mazciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Oleri apdzīvota vieta (mazciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Garasimi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Garjuri apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Igaunīši apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Jurenski apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Lāzberģis apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Mārtiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Murjāņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Ploskums apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Sauliķi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Stocene apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Supes apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Tereški apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Vēverkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Dekšņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Gribažas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Lēģernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Silaveršas apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Svari apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Auguļi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Opekalns apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Vēciņi apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Boļi apdzīvota vieta (skrajciems) Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Mežinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunbērzes pagastā
Brici apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Mostene apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Niklavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Rempji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Rudgalvji apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Skrāģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunpiebalgas pagastā
Šalkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jaunsvirlaukas pagastā
Rite apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) tāda paša nosaukuma pagastā; bijušais nosaukums - Rites muiža ("Rittenhof")
Ķeikāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Nagļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Piļkas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Rubuļkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Saldes apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Ābeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Pasusēja apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Aknīstes pagastā
Bubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Kažemāki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Patmalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Agrārbanka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Borkova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Drivinieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Eiduki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Ezerstaleidzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Jaunpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Joksti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Putniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Kaļvāres apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Meņķis apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Linaites Pūrs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Slīterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Abarūni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Celminieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Cukuriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Jedvigava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Kankarīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Marinova apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Rāceņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ritiņsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ruskuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ružusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Skudrusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Soitiški apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Tadenava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Vuškāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Zaķugals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Aizdumble apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
Bajāri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elnēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Elsīte apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Jaunmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ozolkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Gārsenes pagastā
Ancīši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Bogdāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Draudavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Ganukrogs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Peņigas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Produsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Purniņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Krustpils pagastā
Andrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dēļdruvas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dieviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Dūcāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Gravāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Daugavas Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Strodu Oglenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Namiķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Palejnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Priednieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Silavas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Kūku pagastā
Putraimiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Skrīveri apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Zānāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā
Borovka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Buntiki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dobupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Dudursala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Endžeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ezerpodnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Jauniešas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Lāčupurvs apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Laides apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Druķu Vecumi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ozolsala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Puķukalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Ragusala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Baldone apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Bokāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Červonka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Grauzkalni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Kaktagals apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Miests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Pūdānu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Rubiķu sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Dronku sala apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Olksna apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Riteniškas apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Skromi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Spēlēni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Svoki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Biķernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Bogmaļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Siliņu stacija apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Zaķi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Jaunsēlpils apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Riesti apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Bites apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Kaupernieki apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Pieterāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Piņņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā
Ezermuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Galvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Podvinka apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Drustāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Eikava apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Ģērķāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Landzāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Staģi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Stūrāni apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Vidsmiests apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils Variešu pagastā
Catlakši apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabtpils novada Kūku pagastā
Ģībotkalns apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Pauļuki apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Ruduļciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Avotiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Būdiņas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Dobeļi apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Ģipteri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunāmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Jaunplatone apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Katrinsils apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Muzikanti apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Ragumuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Slapatas apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Žebri apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Bulgārija apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Ercogmuiža apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Kalnrozes apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Mazvilce apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Abgunste apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Putrēnciems apdzīvota vieta (skrajciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Kusiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā
Strodi apdzīvota vieta (skrajciems) Jersikas pagastā
Āriņi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Birzāki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Bucenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Cirsenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Darankas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Dimanti apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Gospori apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Grāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Gumertgrāveri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Iesalnieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Iztekas apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Kusini apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Lauri apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Sergunta apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Stūrišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Vuceni apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā
Upenieki apdzīvota vieta (skrajciems) Līvānu novada Jersikas pagastā (līdz 2009. g. - Preiļu rajonā) 8 km no Līvāniem un 43 km no Preiļiem, Jersikas pagasta administratīvais centrs
Labrags apdzīvota vieta (skrajciems) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā un Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā
Liesma apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Vārzgūne apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Dolomīts apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Indrāni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Putnukalni apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Birzīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Pārupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Siliņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Straume apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Tērvete apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Viesturi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Dārzciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Gulbju ciems apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Agro apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Grīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Mazgrīva apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Rosība apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Aizupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Ozolnieku pagastā
Atpūta apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Salenieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Salaspils pagastā, vasarnīcu ciema "Jaksti" daļa
Daudzese apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1950.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 16 km uz dienvidiem no Aizkraukles, izveidojusies bijušās muižas "Daudzsewa" teritorijā
Sunākste apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 28 km no Aizkraukles, izveidojusies bijušās Lielsunākstes muižas teritorijā, pagasta centrs
Sērene apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā, 1995.-2009. g. Aizkraukles rajonā) 14 km no Aizkraukles pilsētas, izveidojusies bijušās Jaunsērenes muižas "Neu-Sehren" teritorijā, pagasta centrs
Staburags apdzīvota vieta (vidējciems) Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Jaunjelgavas novadā. 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), pagasta centrs
Matisene apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Beja
Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns
Naujene apdzīvota vieta (vidējciems) Augšdaugavas novadā 20 km no Daugavpils, izveidojusies bijušās Jezupovas muižas teritorijā, pagasta centrs
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
Zosēni apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novadā (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novadā, 1990.-2009. g. Cēsu rajonā) 11 km no Jaunpiebalgas; bijušais nosaukums - Zosens
Melnbārži apdzīvota vieta (vidējciems) Cēsu novada (2009.-2021. g. Jaunpiebalgas novada, 1990.-2009. g. Cēsu rajona) Zosēnu pagastā 38 km no Cēsīm, izveidojusies bijušās Zosēnu muižas "Sohsenhof" teritorijā, Zosēnu pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums - Melbārži, padomju laikā arī Gaujaslīči
Tērvete apdzīvota vieta (vidējciems) Dobeles novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Dobeles rajonā, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī) 19 km no Dobeles; bijušais nosaukums Kalnamuiža
Leveste apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunpils pagastā
Mežciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jaunsvirlaukas pagastā
Asare apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g Aknīstes novadā, 1949.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 56 km no Jēkabpils un 10 km no Aknīstes, izveidojusies bijušās Asares muižas ("Assern") teritorijā, pagasta centrs
Gārsene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Aknīstes novadā, 1950.-2009. g. - Jēkabpils rajonā) 55 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Vīpe apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Krustpils novadā, 1990.-2009. g. Jēkabplils rajonā) 18 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Mežmuižas teritorijā, pagasta centrs
Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
Lone apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) Saukas pagastā, 46 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsaukas muižas "Neu-Sauken" teritorijā, Saukas pagasta administratīvais centrs
Sauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 12 km no Viesītes
Sēlpils apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. Salas novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 22 km no Jēkabpils; 1621. g. minēta kā pilsēta, nopostīta 17. gs. karos
Kūkas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 15 km no Jēkabpils, pagasta centrs
Vidsala apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 23 km no Jēkabpils, Kalna pagasta administratīvais centrs
Dunava apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 42 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās muižas "Podunay" teritorijā, pagasta centrs
Rubeņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā 55 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Rubenes muižas "Rubinen" teritorijā, Rubenes pagasta administratīvais centrs
Laši apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Brodi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, šī pagasta administratīvais centrs
Ancene apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Asares pagastā
Vandāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dignājas pagastā
Sudrabkalns apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Dunavas pagastā pie Daugavas iepretī Jersikas salai
Dubulti apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Jaunā muiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Kūku un Mežāres pagastā
Leimaņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 27 km no Jēkabpils
Mežgale apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Leimaņu pagastā 28 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Bērzgales muižas teritorijā, Leimaņu pagasta administratīvais centrs
Kaldabruņa apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Slate apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Ošāni apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Salas pagastā
Sēlija apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā (2009.-2021. g. Salas novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā), 17 km no Jēkabpils, izveidojusies bijušās Jaunsēlpils muižas "Neu-Selburg" teritorijā, Sēlpils pagasta administratīvais centrs
Antūži apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Variešu pagastā 18 km no Jēkabpils
Eķengrāve apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Viesītes pagastā
Liepas apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Emburga apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā (2009.-2021. g. Ozolnieku novadā, 1950.-2009. g. Jelgavas rajonā) 22 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Annenburg" teritorijā, Salgales pagasta administratīvais centrs
Vircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Kroņvircavas muižas "Kronenewurzau" teritorijā, pagasta centrs
Valgunde apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte
Jaunsvirlauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 23 km no Jelgavas
Lielplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 26 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Gross-Platon" teritorijā
Sesava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 28 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielsesavas muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušais nosaukums Seseve
Cena apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 34 km no Rīgas, pagasta centrs, ciems sācis veidoties 1945. g.; arī "Cenas", agrāk "Cenas muiža"
Jaunpēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Cenu pagastā
Bramberģe apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Dorupe apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Glūdas pagastā
Blukas apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Dzirnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Kārniņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Vecsvirlauka apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Kaiguciems apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Mazplatone apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Lielplatones pagastā 30 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās Lielplatones muižas "Gross-Platon " teritorijā, Lielplatones pagasta administratīvais centrs; saukta arī Sidrabe
Vārpa apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Lielvircava apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Pēterlauki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Poķi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Platones pagastā
Jēkabnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Svētes pagastā
Tīreļi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Vītoliņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Mūrmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Ziedkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vilces pagastā
Mazlauki apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Oglaine apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Vircavas pagastā
Ūziņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novada Zaļenieku pagastā
Spunģēni apdzīvota vieta (vidējciems) Krustpils pagastā 5 km no Jēkabpils, Krustpils pagasta administratīvais centrs
Jumurda apdzīvota vieta (vidējciems) Madonas novadā, 37 km no Madonas, izveidojusies bijušās muižas "Jummerdehn" teritorijā, pagasta centrs
Dzelmes apdzīvota vieta (vidējciems) Ogres novada Jumpravas pagastā
Aizkalne apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novadā 13 km no Preiļiem, pagasta centrs; saukta arī Josmuiža, Jasmuiža, latgaliski Aizkaļne, Juosmuiža
Ārdava apdzīvota vieta (vidējciems) Preiļu novada Pelēču pagastā 22 km no Preiļiem, saukta arī "Vordauka", latgaliski "Vuordauka", izveidojusies Jezufinovas muižas ("Josephienenhof") teritorijā
Ošenieki apdzīvota vieta (vidējciems) Saldus novada Jaunlutriņu pagastā
Viesatas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā (2009.-2021. g. Jaunpils novadā, 1990.-2009. g. Tukuma rajonā) 33 km no Tukuma, izveidojusies bijušās muižas "Wesahten" teritorijā, pagasta centrs
Abavnieki apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novadā 12 km no Tukuma, Jaunsātu pagasta administratīvais centrs
Jurģi apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunpils pagastā
Kukšas apdzīvota vieta (vidējciems) Tukuma novada Jaunsātu pagastā
Endzele apdzīvota vieta (vidējciems) Valmieras novada Jeru pagastā
Varieši apdzīvota vieta (vidējciems) Variešu pagastā 11 km no Jēkabpils, pagasta centrs; saukta arī - Variešas, padomju laikā - Cīņa
Meņģeļi apdzīvota vieta (viensēta - muzejs) Ērgļu pagastā, muzejs dibināts 1990. g., izvietots mūziķu Andreja, Jura, Pāvula, Pētera Jurjānu dzimtajās mājās (dzīvojamā ēka celta 1856. g.), ekspozīcijā materiāli par brāļiem Jurjāniem un Ērgļu kultūrvēsturi
Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
Popji apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Vārņi apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
Aveni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Babrāni apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Sēlpils pagastā
Antūži apdzīvota vieta (viensēta) Jēkabpils novada Zasas pagastā
Billītes apdzīvota vieta (viensēta) Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, dzejnieka E. Virzas dzimtās mājas
Aizbetņi apdzīvota vieta (viensēta) Madonas novada Jumurdas pagastā, Jumurdas ezera dienvidu krastā
Bēņas apdzīvota vieta (viensēta) Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Klīve apdzīvota vieta (viensētu grupa) Jelgavas novada Valgundes pagastā
Ganisona apdzīvota vieta ASV (_Gunnison_), Jūtas štatā
Sērklvila apdzīvota vieta ASV ("Circleville"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Enterpraisa apdzīvota vieta ASV ("Enterprise"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jurīka apdzīvota vieta ASV ("Eureka"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Grīnrivera apdzīvota vieta ASV ("Green River"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Hantingtona apdzīvota vieta ASV ("Huntington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Alabamas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Kalifornijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Luiziānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džeksona apdzīvota vieta ASV ("Jackson"), Ohaio štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džespera apdzīvota vieta ASV ("Jasper"), Tenesī štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Aiovas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Luiziānas štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džefersona apdzīvota vieta ASV ("Jefferson"), Viskonsinas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija apdzīvota vieta ASV ("Johnson City"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Milforda apdzīvota vieta ASV ("Milford"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Monro apdzīvota vieta ASV ("Monroe"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Montičelo apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Mauntplezanta apdzīvota vieta ASV ("Mount Pleasant"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ričmonda apdzīvota vieta ASV ("Richmond"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Salaina apdzīvota vieta ASV ("Salina"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Aurukuna apdzīvota vieta Austrālijā (_Aurukun_), Jorkas pussalas rietumos
Arana apdzīvota vieta Azerbaidžānā (_Aran_), Jevlahas rajonā
Barsukovska apdzīvota vieta bez pastāvīgiem iedzīvotājiem Krievijā, Jamalas Nencu autonomajā apvidū
Sīpele apdzīvota vieta Dobeles novada Jaunbērzes pagastā
Abū Girga apdzīvota vieta Ēģiptē (_Abū Jirj_), Minjas muhāfazā
Buā-Damona apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Dampjēra apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Fonsinleo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Klervolelaksa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lerusa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Lonšomuā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Monsuvodrē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Morēza apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Muarananmontaņa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Nozruā apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Oršānsa apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Orželē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Poliņī apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Salēnlebēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Šampaņola apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senkloda apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlipisēna apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Senlorānangranvo apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Vijēra-Farlē apdzīvota vieta Francijā, Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Barbzjē-Sentilēra apdzīvota vieta Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Šarantas departamentā
Albu apdzīvota vieta Igaunijā (_Albu_), Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Ambla apdzīvota vieta Igaunijā (_Ambla_), Jervas apriņķa ziemeļaustrumu daļā
Aravete apdzīvota vieta Igaunijā (_Aravete_), Jervas apriņķa ziemeļos
Pala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa austrumos
Tabivere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa dienvidu daļā
Adavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumos
Pisisāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā
Veiziku apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa rietumu daļā
Raja apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļaustrumos, Peipusa ezera piekrastē
Sadala apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļu daļā
Kārepere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Kuremā apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Laijuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Palamuze apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Pūrmani apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sāre apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Sīmusti apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Torma apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Vaimastvere apdzīvota vieta Igaunijā, Jegevas apriņķī
Koeru apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa austrumos
Jerva-Jāni apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļaustrumos
Ahula apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Rosna-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķa ziemeļu daļā
Imavere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Kabala apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Koigi apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Oizu apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Pētri apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Serevere apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tarbja apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Tiri-Alliku apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Vētsa apdzīvota vieta Igaunijā, Jervas apriņķī
Kukruze apdzīvota vieta Igaunijas ziemeļos, Kohtla-Jerves apriņķī
Agasa apdzīvota vieta Indonēzijā (_Agats_), Jaungvinejas salā, Papua provincē
Ansudu apdzīvota vieta Indonēzijā (_Ansudu_), Papua štatā, Jaungvinejas salas ziemeļu piekrastē
Arandai apdzīvota vieta Indonēzijā (_Aranda de Duero_), Rietumpapua provincē, Jaungvinejas salas Doberai pussalas dienvidu daļā
Asori apdzīvota vieta Indonēzijā (_Asori_), Papua provincē, Jaungvinejas salas Čenderavasihas līča austrumu krastā
Bade apdzīvota vieta Indonēzijā (_Bade_), Papua provincē, Jaungvinejas salas dienvidrietumu daļā
Murabinuaneuna apdzīvota vieta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salas rietumu daļas dienvidos, Indijas okeāna piekrastē
Agda apdzīvota vieta Irānā (_ʻAqdā_), Jezdas ostāna rietumu daļā
Ančovi apdzīvota vieta Jamaikā, Sentdžeimsas pagasta ziemeļrietumu daļā
Anotobeja apdzīvota vieta Jamaikā, Sentmēri pagastā, salas ziemeļu piekrastē
Albertauna apdzīvota vieta Jamaikā, Triloni pagasta dienvidu daļā
Ama apdzīvota vieta Japānā (_Ama_), Šimanes prefektūrā, Oki salu Nakano salā
Akabira apdzīvota vieta Japānā, Hokaido prefektūrā, Hokaido salas rietumu daļā
Ašoro apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salā un prefektūrā
Akana apdzīvota vieta Japānā, Hokaido salas austrumu daļā
Sumura apdzīvota vieta Javas salas rietumos, Zunda šauruma piekrastē, Bantenas provinces rietumu daļā
Bancāni apdzīvota vieta Jēkabpils novada Kalna pagastā
Audruve apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā
Ahvara apdzīvota vieta Jemenā (_Aḩwar_), Abjānas muhāfazas dienvidaustrumos
Absa apdzīvota vieta Jemenā (_ʻAbs_, عبس), Hadžas muhāfazā
Azrak el Dženūbīja apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq al Janūbīyah_), Zarkas muhāfazā
Azrak eš Šemālī apdzīvota vieta Jordānijā (_Al Azraq ash Shamālī_), Zarkas muhāfazā
Āla apdzīvota vieta Jordānijā, Ammānas muhāfazā
Adira apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
Aiji apdzīvota vieta Jordānijā, Kerakas muhāfazā
Arhāba apdzīvota vieta Jordānijā, Mefrakas muhāfazas rietumu daļā
Antigoniša apdzīvota vieta Kanādā (_Antigonish_), Jaunskotijas provincē
Aibeksveli apdzīvota vieta Kanādā (_Ibex Valley_), Jukonas dienvidu daļā
Aļekokjujola apdzīvota vieta Krievijā (_Aleko-Kjuël’_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Kolimas zemienes rietumu daļā
Allahjuņa apdzīvota vieta Krievijā (_Allah-Jun'_), Sahas Republikā (Jakutijā)
Almaznija apdzīvota vieta Krievijā (_Almaznyj_), Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļā
Amga apdzīvota vieta Krievijā (_Amga_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā; Amma
Amgu apdzīvota vieta Krievijā (_Amgu_), Piejūras novadā, Japāņu jūras piekrastē
Andra apdzīvota vieta Krievijā (_Andra_), Hantu-Mansu autonomajā apvodū - Jurgā, Obas labajā krastā
Andrjuškina apdzīvota vieta Krievijā (_Andrjuškino_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumu daļā
Arefina apdzīvota vieta Krievijā (_Arefino_), Jaroslavļas apgabala ziemeļu daļā
Argahtaha apdzīvota vieta Krievijā (_Argahtah_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumos, Kolimas zemienē
Argatjula apdzīvota vieta Krievijā (_Argat-Jul_), Tomskas apgabalā, pie Čalamas ietekas Ulujulā
Arkaulova apdzīvota vieta Krievijā (_Arkaulovo_), Baškorostānas Republikā, Jurjuzaņas labajā krastā
Artika apdzīvota vieta Krievijā (_Art’ik_), Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļā
Atamanova apdzīvota vieta Krievijā (_Atamanovo_), Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisajā krastā
Atņaša apdzīvota vieta Krievijā (_Atnjaš_), Baškortostānas Republikā, Ufas pietekas Jurjuzaņas labajā krastā
Bahanaja apdzīvota vieta Krievijā (_Bahanai_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisajā krastā
Purvmala apdzīvota vieta Krievijā (Nosovo), bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī
Višgoroda apdzīvota vieta Krievijā (tagad Vyšgorodok), bijušā Jaunlatgales apriņķa teritorijā
Bokova apdzīvota vieta Krievijā, bijušā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa teritorijā
Borisogļebska apdzīvota vieta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā
Bahta apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novada rietumu daļā, Jeņisejas labajā krastā
Baklaņiha apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā
Baikalovska apdzīvota vieta Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas lejteces labajā krastā
Čehova apdzīvota vieta Krievijā, Sahalīnas apgabala dienvidos, Japāņu jūras krastā, <10000 iedzīvotāju
Abaga apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
Abija apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka
Bala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas pietekas Sartangas krastā
Barilasa apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnē, Sartangas krastos
Batagaja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas plakankalnes ziemeļos, Sartangas labajā krastā
Balagači apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta zemienē
Muhtuja apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), rajona administratīvais centrs, 1963. g. tai piešķirtas pilsētas tiesības un pārdēvēta par Ļensku
Batagajalita apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Verhojanskas grēdāja ziemeļu dalas austrumu nogāzē
Aihala apdzīvota vieta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) rietumos, Viļujas plato ziemeļu nokalnē
Jamburga apdzīvota vieta Krievijas ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas līča austrumu piekrastē, gāzes ieguves centrs, \~5000 iedzīvotāju, gk. apvienības "Gazprom" darbinieki
Hurzufa apdzīvota vieta Krimas dienvidu piekrastē, 16 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, netālu atradās bērnu (pionieru) nometne "Arteks"
Pukova apdzīvota vieta Ķīnā, Naņdzjiņas pilsētas sastāvdaļa tās ziemeļrietumu daļā, kas senāk bija atsevišķa pilsēta Jandzi upes kreisajā krastā
Abrene apdzīvota vieta Latvijā 1920.-1944. g. (1925.-1938. g. saucās Jaunlatgale) pilsētas tiesības no 1933. g., 1944. g. pievienota Krievijai un saucas Pitalova, līdz 1925. g., pastāvēja Pitalovas miests pie tāda paša nosaukuma dzelzceļa stacijas
Tērska apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, starp Midlsbro un Jorku
Alsi apdzīvota vieta Lietuvā (_Alsiai_), Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Bandori apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Barūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Jurdaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Ķirnaiči apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Krjuki apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Satkūni apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Skaistģire apdzīvota vieta Lietuvā, Šauļu apriņķa Jonišķu rajonā
Balēbāta apdzīvota vieta Mikronēzijā, Japas / Vaabas salas austrumu piekrastē
Avatele apdzīvota vieta Niue salā Klusajā okeānā (_Avatele_), Jaunzēlandes valdījumā
Anāta apdzīvota vieta Palestīnā, Jeruzālemes muhāfazā
Aitape apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Aitape_), Sandaunas provincē, Bismarka jūras piekrastē
Ama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Ama_), Austrumsepikas provinces rietumu daļā
Angorama apdzīvota vieta Papua-Jaungvinejā (_Angoram_), Austrumsepikas provinces ziemeļu daļā
Brekši apdzīvota vieta Rīgas pilsētā, mikrorajons Juglas ezera dienvidu galā, kas agrāk bija atsevišķa apdzīvota vieta Rīgas rajona Stopiņu pagastā
Joutsa apdzīvota vieta Somijā (_Joutsa_), Vidussomijas reģionā
Joutseno apdzīvota vieta Somijā (_Joutseno_), Dienvidkarēlijas reģiona dienvidaustrumos
Joutsijervi apdzīvota vieta Somijā (_Joutsijärvi_), Lapzemē
Jūka apdzīvota vieta Somijā (_Juuka_), Ziemeļkarēlijas reģionā
Korkeakoski apdzīvota vieta Somijā (_Juupajoki_), Pirkanmā reģionā
Juva apdzīvota vieta Somijā (_Juva_), Dienvidsavo reģionā
Ainola apdzīvota vieta Somijā, Jervenpē, komponista Jana Sibēliusa muzejs
Hemnavo apdzīvota vieta Šetlendas salās, Jellas salas dienvidos
Baskūra apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantonā
Kurženē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantonā
Seņležjē apdzīvota vieta Šveicē, Juras kantona dienvidrietumu daļā
Vildene apdzīvota vieta tagadējās Jūrmalas pilsētas Majoru teritorijā
Bērzaine apdzīvota vieta Valmieras novadā, 21 km no Valmieras, saukta arī Jaunburtnieki, pagasta centrs
Asanvari apdzīvota vieta Vanuatu (_Asanvari_), Penamas provincē, Klusā okeāna Jaunhebridu salu Maevo salas dienvidos
Alajkeja apdzīvota vieta Ziemeļkiprā, grieķu - Jerolaka
Alfta apdzīvota vieta Zviedrijā (_Alfta_), Jēvleborjas lēnē
Ānebī apdzīvota vieta Zviedrijā (_Aneby_), Jenšēpingas lēnē
Arbro apdzīvota vieta Zviedrijā (_Arbrå_), Jēvleborjas lēnē
Jukosengi apdzīvota vieta Zviedrijā (_Juoksengi_), Norbotenas lēnes austrumos
Jokmoka apdzīvota vieta Zviedrijā (zviedru val. _Jokkmokk_; sāmu val. _Talvatis_; _Johkamohki_), 10 km aiz Polārā loka, 3400 iedzīvotāju, Sāmu Tautas augstskola un Sāmu muzejs, kopš 1605. g. notiek gadskārtējs gadatirgus (februārī)
Breke apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
Brunflu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
Hēde apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
Hūtinga apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
Jerpene apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
Krūkoma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
Svenstavīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnē
Hammarstranda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes austrumu daļā
Iterhūgdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidaustrumu daļā
Lilherdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
Svega apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
Valšebīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
Fūnesdālena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
Kūlosena apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
Ore apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
Bake apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļaustrumos
Jedede apdzīvota vieta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
Būdafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Gnūše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Hābu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Hillerstorpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Jislavēda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Mariannelunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Mulše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Šilingarīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Smolandsstēnara apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Tāberja apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Vagerīda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Grenna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, Veterna ezera austrumu krastā
Ēveruma apdzīvota vieta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnes ziemeļu daļā
Edsbīna apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Hūfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Jērbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Okelbū apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Sēderala apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Šīlafoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Stūrvīka apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Vālbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Ēnongera apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
Jūsne apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
Norsundeta apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos
Igesunda apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumu daļā
Berjše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
Gnarpa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
Sērfoša apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļaustrumu daļā
Lūsa apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļrietumu daļā
Dēlsbu apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Ferila apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Hasela apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Jervse apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Jūsdāle apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Ramše apdzīvota vieta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Sjana apdzīvota vietas Krievijā, Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums līdz 1946. g. (līdz 2. pasaules kara beigām atradās Japānas valdījumā), kad pārdēvēta par Kuriļskas pilsētu
Lejasšķiņķi Apdzīvotās vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Jezupava Apdzīvotās vietas un bijušās muižas "Jezupova" nosaukuma variants
Apukalns Apekalns, kalns Jaunlaicenes pagastā
jaunrozenieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji
jaunrozieši Apes pilsētas daļas, apdzīvotās vietas "Jaunroze" iedzīvotāji
Jemtlande apgabals (lēne) Norlandē (_Jaemtland_), robežojas ar Vesterbotenu, Vesternorlandi, Jēvleborjas un Dālarnas lēni, kā arī ar Norvēģiju, platība - 34009 kvadrātkilometri, otrais lielākais Zviedrijā, 119000 iedzīvotāju, teritorijas lielākajā daļā plakankalnes līdzenums, augstākā virsotne - 1766 m vjl., agrāk piederēja Norvēģijai, pievienota Zviedrijai pēc Bremsebrū miera noslēgšanas 1645. g.
Halande Apgabals Jētalandes dienvidrietumos (Halland), pie Kategata, Zviedrijā, pllatība 4786 kvadrātkilometri, 274400 iedzīvotāju austrumu daļā meži, rietumu piekrastē līdzenums, līdz 1645 piederēja Dānijai, 1658 ieguva Zviedrija (Roskildes miers)
virspilkunga iecirknis apgabals Kurzemes hercogistē (vācu "Oberhauptmannschaft"), ko pārvaldīja virspilskungs (bija Jelgavas, Kuldīgas, Tukuma un Sēlpils šādi apgabali jeb iecirkņi); virskapitānija
Baltais strauts Apozole, upe Madonas un Jēkabpils novadā
Asahi kalns aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas centrālajā daļā, augstums - 2290 m
Kariba Aprimis vulkāns Japānā, Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Osimas pussalā, augstums - 1520 m
Egmonta kalns aprimis vulkāns Jaunzēlandē ("Mount Egmont"), Ziemeļsalas rietumos, Taranaki pussalā, regulāras formas konuss, augstums – 2517 m, kopš 1900. g. – nacionālais parks (330 kvadrātkilometru)
Džanhua apriņķis Taivānā, robežojas ar Taidžunas, Naņtou un Juņliņas apriņķi, ziemeļrietumos apskalo Taivānas šaurums
Dzjaji apriņķis Taivānā, salas rietumu pusē, robežojas ar Juņliņas, Naņtou, Gaosjunas un Tainaņas apriņķi
Naņtou apriņķis Taivānas centrālajā daļā, robežojas ar Taidžunas, Hualiaņas, Dzjaji, Juņliņas un Džanhua apriņķi
Lielapsaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
Lielapsu ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
Asaujas ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
Lielapsauju ezers Apsauju ezers Jaunpils pagastā
Apschuppen Apšupes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagasta teritorijā
Ongermanlande Apvidus Zviedrijā, aptver Vesternorlandes lēnes ziemeļu daļu un Vesterbotenas lēnes dienvidaustrumu daļu, kā arī vairākas Jemtlandes lēnes draudzes ziemeļrietumos, platība - 19800 km^2^
grupa JBIG apvienotā divlīmeņu attēlu ekspertu grupa (angļu "Joint Bi-level Image Experts Group")
grupa JPEG apvienotā fotoekspertu grupa (angļu "Joint Photographic Experts Group")
Corpus Paulinum apzīmējums Pāvila vēstuļu krājumam Jaunajā Derībā
hašimīti Arābu dinastija Irākā un Jemenā, kas esot cēlusies no Muhameda
AR Arābu Republika (kopā ar nosaukumu, piem., Jemenas AR)
poliscija Arāliju dzimtas ģints ("Polyscias"), kas savvaļā sastopama Jaunkaledonijā, tropu joslā izplatīta dzīvžogos, citur - kā telpaugs
Orste Arālītes augšteces labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagsatā
Goba Arālītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, lejtecā ir Kalna un Aknīstes pagasta robežupe, augštece Leimaņu pagastā, garums - 9 km; Gobas strauts
Huhujas province Argentīnas Republikas administratīvi teritoriāla vienība ("Jujuy" / "Provincia de Jujuy"), atrodas valsts ziemeļrietumos, platība — 53219 kvadrātkilometru, 698500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kuka salas arhipelāgs Klusā okeāna centrālajā daļā (angļu val. “Cook Islands”), Polinēzijā, Jaunzēlandes valdījums, platība — 236,7 kvadrātkilometri, stiepjas 2400 km garā virknē
Bismarka arhipelāgs arhipelāgs Melanēzijas ziemeļu daļā, puslokā ietver Jaungvinejas jūru, platība — 50500 kvadrātkilometru, ietver >200 salu, kopš 1975. g. ietilpst Papua-Jaungvinejā
brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas
harmagedons Armagedons - Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas
Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas dod pajumti daudzajiem Jaungada svinību dalībniekiem
Amanors armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievība, kas nes pirmos jaunā gada augļus (pēc seno armēņu kalendāra tas sākas augustā)
Amanors un Vanaturs armēņu mitoloģijā - Jaunā gada dievības, kas saistītas ar auglības kultu
Karapets Armēņu mitoloģijā - tēls, kas pēc kristietības pieņemšanas tiek identificēts ar Jāni Kristītāju, mītos attēlots kā armēņu sargātājs, uzvarētājs, mākslas aizgādnis, mūzikas un poēzijas spēju dāvātājs cilvēkiem
sjoguns Armijas virspavēlnieks feodālajā Japānā, 1192.-1867. g. sjogunam piederēja faktiskā vara, imperators bija tikai garīgais vadītājs
tredjūnija Arodbiedrība (Lielbritānijā, Austrālijā, Jaunzēlandē un dažās citās valstīs, kuras ietilpst Sadraudzībā), kas apvieno strādājošos galvenokārt pēc profesijas
Jole Aronas kreisā krasta pieteka Madonas novada Aronas pagastā, garums - 9 km; Jola; Cāle
kilovatstunda Ārpussistēmas mērvienība darba un enerģijas mērīšanai (1 kWh = 3,6 x 10^6^ J); lieto galvenokārt elektrotehnikā
janskis Ārpussistēmas starojuma spektrālā blīvuma mērvienība radioastronomijā, Jy
Arturspāsa Arturspāsas nacionālais parks - Artura pārejas nacionālais parks Jaunzēlandes Dienvidalpos ("Arthur's Pass National Park")
Siltā strauts Asarupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Līgo pagastā, augštece Jaungulbenes pagastā
segžaunis Astaino abinieku kārtas dzimta ("Cryptobranchidae"), primitīvs ūdensdzīvnieks, kas elpo ar žaunām, parasti dzīvo straujās kalnu upēs un strautos, oldējējs, pārtiek no vardēm, zivīm, kukaiņiem; 2 sugas, viena Ziemeļamerikā, otra Japānā un Ķīnas austrumos
Tetīda Asteroīds, diametrs \~90 km, atrodas asteroīdu joslā starp Marsa un Jupitera orbītām, pieder S tipa asteroīdu grupai
korokija Asteru rindas ģints ("Corokia"), dekoratīvi krūmi, kas brīvā dabā sastopami Austrālijā un Jaunzēlandē, Eiropā audzē podos un siltumnīcās, tām ir mazi zvaigžņveida ziedi
Efeju līga astoņas sen dibinātas ASV augstskolas ar augstu akadēmisko un sabiedrisko prestižu (Brauna, Kolumbijas, Kornela, Dārtmutas, Hārvarda, Pensilvānijas, Prinstonas un Jeila); tās savā starpā sacenšas vieglatlētikā
mičmanis ASV Jūras kara akadēmijas vecākā kursa kadets (dienesta pakāpe)
dži-ai-džei ASV karadienestā esošo sieviešu ironiska iesauka (saīsinājums GIJ "Government Issue Jane" - valsts parauga sievišķis)
Navasas Sala ASV neorganizēta nepievienota teritorija, maza neapdzīvota saliņa Karību jūrā, Jamaikas šaurumā starp Jamaiku un Haiti 160 km uz dienvidiem no ASV karabāzes Gvantanamo līcī Kubā, platība - 5,4 kvadrātkilometri, dabas rezervāts
jenkijs ASV pilsonis (iesauka), radusies 18. gs.; "Jan Kees" jeb Sieru Jānis - tā holandieši, kuriem sākotnēji piederēja zemes ap tagadējo Ņujorku, sauca Konektikutā apmetušos atbraucējus no Anglijas
Arizona ASV štats pie Meksikas robežas (_Arizona_), platība - 295234 kvadrātkilometri, 6828000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Fīniksa, ASV sastāvā kopš 1912. g., robežojas ar Kalifornijas, Nevadas, Jūtas, Kolorado un Jaunmeksikas štatu; saīsinājumi - Ariz.; AZ
Mārsna Atašas labā krasta pieteka Mežāres pagastā, iztek no Jauniešu ezera Eiduku purvā Atašienes pagastā, garums - 16 km
Skaistkalnes pagasta teritorija atjaunotajam Skaistkalnes pagastam pievienota puse no bijušā Jaunsaules pagasta un daļa no bijušā Bruknas pagasta, bet neliela daļa pirmskara Skaistkalnes pagasta teritorijas pievienota Kurmenes un Vecsaules pagastam
Ungurpils viduslaiku pils atradās Alojas pagastā, bija būvēta 6 m augstajā Joglas kreisajā krastā no laukakmeņiem, aizsargmūris norobežoja \~70 x 80 m lielu platību, kuru aplieca aizsaggrāvis; līdz mūsdienām saglabājušās rietumu aizsargmūra paliekas
Zaubes viduslaiku pils atradās Cēsu novada Zaubē, bijušajā Jaunpils muižas parkā, vēstures avotos pirmoreiz minēta 1437. g., būvēta Bērzupītes kreisajā krastā, kas veido 6 m dziļu gravu, pārējais aizsargāts ar \~5 m dziļu un 10-20 m platu grāvi, pamesta, domājams, 17. gs. pirmajā pusē
Atašienes pilskalns atradās Jēkabpils novada Atašienes pagastā, bija 12 m augsts, iegarens smilts paugurs, norobežots ar grāvjiem un vaļņiem, 20. gs. 70. gados pilnīgi norakts
Janopoles upuru vīksna atradās Rēzeknes novada Griškānu pagasta Janopolē, tās apkārtmērs bija 4,8 m, bet 1991. g. to nolauza vējš; senos laikos vīksnā bijis iekārts Dievmātes tēls, vēlāk - svētbilde, ļaudis pie tās nākuši lūgt Dievu, dobumā un zaros ziedojumam liktas monētas; vieta, kur tā auga ir aizsargājama kā kulta vieta
Anniņmuiža Atradās Rīgā, Pārdaugavā, līdz mūsu dienām saglabājusies dzīvojamā ēka (Jūrmalas gatvē 74/76), kas stipri bojāta un nolaista, kā arī regulārais parks ar liepu alejām un dīķi; muižas teritorijā uzbūvētas LU Pedagoģijas fakultātes ēkas
Salaspils lielā skansts atradās Salaspilī starp Rīgas-Daugavpils ceļu un Salaspils Sv. Jura baznīcu, būvēta 17. gs. vidū gandrīz regulāra piecstūra veidā (platība \~1 ha, vaļņu augstums 8 m) ar stūru izvirzījumiem un 5 redutēm, apjoza 6 m plati grāvji
Ropažu viduslaiku pils atradās Siguldas novada Ropažos, Lielās Juglas labajā krastā, domājams, ka celta 14. gs. sākumā; Livonijas kara laikā 1558. g. krievu karaspēks nodedzināja; būvēta uz neliela paugura, ko dienvidos norobežo 6-10 m augsts upes krasts, rietumu pusē - grāvis, 3-4 m augstās ziemeļu un austrumu nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, pilij bija neregulāra sešstūra veids
Ataru ezers atrodas Ādažu pagastā pie Ādažu-Jaunciema ceļa, garums - 580 m, platums - 360 m, lielākais dziļums - 3 m; Atvaru ezers; Ūdru ezers
Kameņecas lielais akmens atrodas Aglonas novada Aglonas pagasta Jaunaglonā, Kameņecas muižas parkā, garums - 3,2 m, platums - 2,7 m, augstums - 1,5 m, sena kulta vieta, 18. gs. pie tā uzcelta kristiešu kapela
Siseņu pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, ir \~30 m augsts paugurs, platības ziņā lielākais pilskalns Latvijā, plakums — 2,5 ha, nolaidens un dienvidrietumu virzienā pazeminās par 10 m, \~3 m zem plakuma līmeņa apliec terase, nocietinājumi atšķiras no citu Latvijas pilskalnu nocietinājumiem pirms krustnešu iebrukuma, iespējams, ka šis pilskalns ir vēlāk izveidots Livonijas austrumu robežas aizsargāšanai pret krievu iebrukumiem
Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
Klaucānu ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība -21,4 ha, garums — 0,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 4,8 m, dibenā biezs sapropeļa slānis, eitrofs, aizaugums — 15%
Stropu ezeri atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļaustrumu malā, Stropu ezers un Mazais Stropu ezers
Šusta ezers atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Aizkalnes pagastā pie robežas ar Vārkavas pagastu, 103,2 m vjl., platība — 73,4 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,8 km, vidējais dziļums — 0,7 m, lielākais dziļums — 1,5 m, eitrofs, stipri aizaudzis; Zaķīšu ezers
Viļicka sala atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
Korejas pussala atrodas Āzijas austrumos, starp Japāņu un Dzelteno jūru, platība - \~150000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - \~200 km, austrumu krasti stāvi, rietumu un dienvidu krasti stipri saposmoti, līčaini, augstākā virsotne - 1915 m
Mazais Jūgezers atrodas blakus Lielajam Jūgezeram Garkalnes pagastā un ir otra atlika no bijušā ezera, platība - 3,3 ha
Tīrumviekšeļu pilskalns atrodas Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā, ir 15 m augsts, savrups, kukuļveidīgs paugurs, ko norobežo dūksnainas gravas un stāvas nogāzes, plakums \~65 x 20 m, kultūrslānis noarts, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. - 1. gt.
Austrumtivas kalniene atrodas Dienvidsibīrijā, Lielās Jeņisejas un Mazās Jeņisejas baseinā, Tivas Republikā, Krievijā, sastāv no vairākām grēdām, lielākais augstums - 2895 m
Rūdolfa sala atrodas Franča Jozefa Zemes ziemeļu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, platība - \~297 kvadrātkilometri, augstums - līdz 461 m, gandrīz visu salu klāj ledus
Jaungulbenes muiža atrodas Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, pārvaldnieka māja, kā arī dažādas citas būves, parka platība \~25 ha, to apjož mūra žogs
Idzu pussala atrodas Honsju salas dienvidos ("Izu hanto"), Japānā, garums - \~60 km, platums - 15-34 km, augstums - līdz 1406 m
Kinki zemiene atrodas Honsju salas dienvidos Japānā, aizņem ar Osakas līci un Bivas ezeru kopējo tektonisko ieplaku, garums - \~50 km, viens no visblīvāk apdzīvotajiem rajoniem Japānā
Fudzi–Hakone–Idzu nacionālais parks atrodas Japānā, uz dienvidrietumiem no Tokijas, izveidots 1936. g., platība - 1227 km^2^
Bebru senkapi un zīmogakmens atrodas Jaunjelgavas novada Staburga pagastā pie bij. Bebru mājām, senkapu uzkalniņš izpostīts 1. pasaules karā, tagad tā diametrs — \~15 m, augstums — 1 m, tā ziemeļu pakājē atrodas Zīmogakmens (garums — 1,8 m, platums — 1,6 m, augstums — 0,2 m), kura virsmā ir 2 ovāli zīmogi un cilvēka pēdas atveidojums
Bricu ezermītne atrodas Jaunpiebalgas pagastā Bricu ezera dienvidaustrumu daļā, datējama ar vidējo dzelzs laikmetu (5.-9. gs.)
Struteles dīķi atrodas Jaunpils pagastā, Strutelē, veido ar grāvjiem un strautiem savstarpēji saistītu sistēmu, kam notece uz Abavas pieteku Viesatu, uzstādināti 19. gs. un 20. gs. sākumā, bijuši 99 dīķi, kuros audzētas karpas
Tasmana šļūdonis atrodas Jaunzēlandē ("Tasman Glacier"), Dienvidalpos, Kuka kalna austrumu nogāzē, platība — 156,5 kvadrātkilometri, garums — 29 km, lielākais platums — 3,5 km, noslīd līdz 717 m vjl.
Vulkāniskais plato atrodas Jaunzēlandē ("Volcani Plateau"), Ziemeļsalas vidienē, plato - \~450 m vjl., uz tā paceļas plakanvirsas kalni, austrumos - alpīni kroku kalni, dienvidos - darbīgs vulkāns Ruapehu (2797 m)
Fjordlendas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidrietumos, izveidots 1952. g., platība - 12607 km^2^
Tongariro nacionālais parks atrodas Jaunzēlandē, izveidots 1987. g., platība - 795 km^2^
Artura pārejas nacionālais parks atrodas Jaunzēlandes Dienvidalpos (_Arthur's Pass National Park_), pie Artura pārejas (924 m vjl.), starp Vaimakariri un Otiras augšteci, platība - 968,6 kvadrātkilometri, dibināts 1929. g.
Saterlendas ūdenskritums atrodas Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidrietumos (angļu val. "Sutherland Falls"), augstums - 580 m, krīt šaurā strūklā no Kvila ezera
Grumma-Gržimailo šļūdonis atrodas Jazgulemas grēdā, Istiklola nogāzē, Tadžikistānā, garums - 36,7 km, platums 3-0,5 km, platība - 160 kvadrātkilometru, noslīd līdz 3620 m vjl.
Krustpils pils atrodas Jēkabpilī, Rīgas ielā 216b, celta 13. gs. vairākkārt cietusi karos un pārbūvēta, apbūvē ietilpa 2 dzīvojamās mājas, pārvaldnieka māja, dārznieka māja, virtuves māja, mucenieka māja, 2 strādnieku dzīvojamās mājas, lauksarga māja, oranžērija, u. c. ēkas
Kaupres pilskalns atrodas Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Ābeļu salas ziemeļu galā, kas no pārējās salas norobežots ar 2 vaļņiem, trīsstūra formas plakums (garums 60 m, platums dienvidu pusē 60 m) paceļas 6 m virs Daugavas līmeņa, domājams, ka izmantots 13. gadsimtā
Dignājas pilskalns un apmetne atrodas Jēkabpils novada Dunavas pagastā, 300 m no Daugavas kreisā krasta, iepretī Jersikas pilskalnam un senpilsētai, pilskalns aizņem dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā orientēta paugura dienvidu daļu, kura ir 13-15 m augsta, paugura nogāzes augšdaļā mākslīgi izveidotas stāvākas, pilskalna plakuma garums 80 m, platums — 25-35 m, bijis apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. sākumam
Gārsenes muiža atrodas Jēkabpils novada Gārsenes pagastā, kompleksā ietilpst pils, stallis ar lieveņa arkādi, klēts, spirta brūža strādnieku māja, pienotava, kalpu māja, kūtis, parks (4 ha), pie dīķa atrodas dzirnavas, garām tek Dienvidsusēja, pāri dīķa sašaurinājumam un upei uzcelti tilti; parkā aug 24 vietējās un 50 introducētas koku un krūmu sugas
Spuldzenieku purvs atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 582 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, dienvidu daļā dzērvenāju liegums; Spuļģu purvs
Zasas paugurmasīvs atrodas Jēkabpils novada Kalna, Leimaņu un Zasas pagastā, garums — \~12 km, platums — 1-3 km, paceļas \~10-40 m virs pieguļošās teritorijas un sasniedz absolūto augstumu 143,7 m vjl. Leimaņu apkaimē
Zeļķu muiža atrodas Jēkabpils novada Krustpils pagasta Zeltiņos, no apbūves kompleksa saglabājušās 2 ēkas - kungu māja un lielā klēts; kungu māja ir laukakmeņu mūra vienstāva garenbūve ar divslīpju jumtu, kam nošļaupti gali, un manteļskursteni; arhitektoniski nozīmīga ir lielā klēts, kas celta 1796. g. kā graudu noliktava; viens tās gals bijis apdzīvojams
Asotes pilskalns atrodas Jēkabpils novada Kūku pagastā, Daugavas labajā krastā, norobežots 10 m augsts paugurs, ko apliec Dārzupīte jeb Lagzde (senāk Asote), bija apdzīvots 1. gt. p. m. ē. līdz 13. gs. m. ē.
Kaldabruņas pilskalns atrodas Jēkabpils novada Rubenes pagastā, \~2 km uz dienvidaustrumiem no Kaldabruņas, tas ir savrups 8-13 m augsts paugurs, noapaļota piecstūra formas plakums, ko dažus metrus zemāk apliec terase, bijis apdzīvots 1. gt p. m. ē. un mūsu ēras sākumā
Alinānu tīrelis atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā Daugavas pietekas Piksteres baseinā, platība - 535 ha, no tiem 380 ha augstais purvs un 155 ha pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 3,1 m
Avenu senkapi atrodas Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Avenu mājām, tos veido 2 uzkalniņi (diametrs - 8 un 10 m, augstums - 0,4 un 1 m) 40 m attālumā viens no otra, iespējams, ka attiecināmi uz agro dzelzs laikmetu (2.-4. gs.)
Maizīšu pilskalns atrodas Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie bijušo Maizīšu māju drupām, ir savrups, 24 m augsts paugurs, ko no rietumiem un ziemeļiem ietver purvs, pārējās nogāzes dabiski stāvas, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots līdz 10 gs.
Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
Staļģenes muižas pils atrodas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta Staļģenē, muižas apbūves kompleksā saglabājušās 18. gs. beigās celtās pils un klēts; pilī kopš 1921. g. darbojas Staļģenes pamatskola
Kaigu purvs atrodas Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - 3290 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 8,5 m
Emburgas pilskalns atrodas Jelgavas novada Sidrabenes pagastā, tas ir neliels, 3-4 m augsts paugurs Ragvēžu upītes krastā, netālu no tās ietekas Lielupē, bijis apdzīvots viduslaikos
Svētes muižas pils atrodas Jelgavas novada Svētē, uzcelta 1738. g., vairākkārt pārbūvēta, 18. gs. 2. pusē trešā stāva ovālie logi nomainīti ar taisnstūra logiem, galvenajam korpusam abās pusēs piebūvēti zemāka apjom flīģeļi, 1875. g. pārbūvēta kazarmu vajadzībām, sākotnējā izskatā daļēji saglabājies tikai centrālais korpuss
Blankenfeldes muiža atrodas Jelgavas novada Vilces pagastā, Livonijas ordeņa laikos ietilpa Mītavas (tag. Jelgavas) komturijā, saglabājies ēku komplekss un parks, kas sastāv no introducētu koku stādījumiem un ainavu parka, kas pāriet mežaparkā
Zaļenieku parka dīķis atrodas Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, platība — 3,2 ha
Vecbērzes polderis atrodas Jelgavas novadā, abpus Vecbērzes gultnei, platība - 5050 ha, ir Latvijā lielākais polderis, no kura ūdeni atsūknē sūkņi
Sedas tīrelis atrodas Jērcēnu pagastā, platība — 7582 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, kopš 1954. g. iegūst pakaišu frēzkūdru, ko izmanto arī kā kurināmo
Korintas līcis atrodas Jonijas jūras austrumu daļā, Patras līča turpinājums (Grieķijā), garums — 130 km, platums pie ieejas — 3 km, lielākais līdz 35 km, dziļums — līdz 935 m
Taranto līcis atrodas Jonijas jūras ziemeļrietumu daļā (it. val. "Golfo di Taranto"), Apenīnu pussalas dienvidaustrumu piekrastē, starp Salentīnas un Kalabrijas pussalu, garums — 138 km, platums pie ieejas — 133 km, dziļums — līdz 2657 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,3 m
Vādī Ruma nacionālais parks atrodas Jordānijas dienvidos, Arābijas tuksneša malā, izveidots 1978. g., platība - 740 km^2^
Ķemeru viesnīca atrodas Jūrmalā, Ķemeros, E. Dārziņa ielā 28, celta 1936. g., ir viens no spilgtākajiem neoeklektisma paraugiem Latvijas būvmākslā, tā ir monumentāla piecstāvu mūra ēka (garums \~120 m, platums \~20 m)
Braisa kanjona nacionālais parks atrodas Jūtas štatā, ASV, izveidots 1928. g., platība - 145 km^2^
Arku nacionālais parks atrodas Jūtas štatā, ASV, izveidots 1929. g., platība - 310 km^2^
Diksona sala atrodas Karas jūras Jeņisejas līča ziemeļaustrumu daļā, 1,5 km no kontintea, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, platība — \~25 kvadrātkilometri, kopš 1916. g. darbojas hidrometeoroloģiskā stacija
Austrumaustrālijas lielieplaka atrodas Klusā okeāna rietumu daļā, Tasmāna jūrā, starp Austrāliju un Jaunzēlandi, garums - >2400 km, platums - \~1500 km, dziļums līdz 5466 m
Idzu-Boninas dziļvaga atrodas Klusajā okeānā, uz austrumiem no Nampo salām, sniedzas no Honsju uz dienvidiem no līdz Bonina salām, ziemeļos - Japānas, dienvidos - Volkana dziļvaga, garums - \~1000 km, dziļums - 7000-9000 m, lielākais dziļums - 10554 m
Krāslavas pilskalns atrodas Krāslavas ziemeļu daļā pie Jāņupītes, aizņem daļu no ziemeļu-dienvidu virzienā orientēta paugura \~29 m augstā dienvidu gala, ko norobežo vaļņi, izmantots 1. gt. p. m. ē. - 2. gt. pirmajos gadsimtos; otrs nosaukums - Šokolādes kalns varētu būt cēlies paugura zemes brūnās krāsas dēļ
Vidussibīrijas plakankalne atrodas Krievijā, Austrumsibīrijā, starp Ziemeļsibīrijas zemieni un Centrālo Jakutijas zemieni ziemeļos un austrumos, Rietumsibīrijas līdzenumu rietumos un Austrumsajānu, Piebaikāla un Aizbaikāla grēdām dienvidos, platība — \~1,5 mlj kvadrātkilometru, vidējais augstums — 500-700 m vjl., lielākais 1701 m
Pētermuižas purvs atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā (neliela daļa Rožupes pagastā), platība - 1154 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 4,7 m
Jersikas pilskalns atrodas Līvānu novada Jersikas pagastā, Daugavas labajā krastā uz dienvidiem no Līvāniem, bijušais latgaļu valsts "Jersika" centrs, pils un senpilsēta ("Gerzika", "Gercike", "Gerseke") minēta 13.-14. gs. vēstures avotos
Tanimbaras salas atrodas Moluku salu grupā ("Tanimbar"), Indonēzijā, platība - 5625 kvadrātkilometri, tropu meži, lielākās salas: Jamdena, Selaru, Larata
Kastrānes pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, \~150 m uz ziemeļrietumiem no Grunduļu mājām, starp Mazo Juglu un tās vecupi, tas ir \~50 m garš un 7 m augsts zemes izvirzījums, plakums - līdz 20 m plats
Ķoderu pilskalns atrodas Ogres novada Suntažu pagastā, 400 m uz dienvidiem no Ķoderu mājām, Lielajos Kangaros, Mazās Juglas labajā krastā, nocietināts ar grāvjiem un 3-4 m augstiem vaļņiem, plakums - \~65 x 25 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.; Suntažu pilskalns; Lielā vīra gulta
Zirga pēdas akmens atrodas Rēzeknes novada Mākoņkalna pagastā netālu no Jaunstašuļu Velna pēdas akmens, tā garums 2,65 m, platums 1,9 m, augstums 0,7 m, virsmā izveidojies 45 x 40 cm liels un 11 cm dziļš iedobums, kurā sakrājies ūdens lietots ārstniecībā (gk. mājlopu)
Sīrijas tuksnesis atrodas Rietumāzijā, Sīrijā, Irākā, Jordānijā un Saūda Arābijā (angļu val. "Sirian Desert"), platība — \~1 mlj kvadrātkilometru, kaļķakmens plato un lavas lauki, augstums — 500-800 m, kalni līdz 1100 m
Brandavu ezers atrodas Rietumkursas augstienē, Jaunpils novada Jaunpils pagastā, 53,4 m vjl., platība - 11,6 ha, garums - 510 m, platums - 340 m, vidējais dziļums - 2,1 m, lielākais dziļums - 5,8 m, eitrofs, dūņu slānis >2 m, aizaugums - 35%
Gidanas pussala atrodas Rietumsibīrijas līdzenuma ziemeļu daļā, starp Tazas un Obas līci rietumos un Jeņisejas līci austrumos, garums - \~400 km, platums - līdz 400 km, augstums - 50-200 m
bruņniecības nams atrodas Rīgā, Jēkaba iela 11, celts 1864.-1867. g., no 1920. g. tajā darbojās Satversmes sapulce, pēc tam Saeima, padomju laikā - Augstākā Padome, bet kopš 1993. g. - Saeima
Grīziņkalna parks atrodas Rīgā, starp Ata, Pērnavas un J. Asara ielu, platība 10,4 ha, tajā aug 16 vietējās un 62 introducēto koku un krūmu sugas (arī >30 t. s. Darmštates priedes)
Minhauzena muzejs atrodas Salacgrīvas novada Liepupes pagasta Duntē, dibināts 1995. g., no 2005. g. izvietots atjaunotajā Duntes muižas pilī, kur 1740. gados kopā ar savu sievu Jakobīni dzīvojis barons Minhauzens
Jaunauces muiža atrodas Saldus novada Jaunauces pagastā, kompleksā ietilpst klasicisma stilā celtā pils, pārvaldnieka māja, kalpu māja, stallis, pienotava, šķūnis un parks
Habarda šļūdonis atrodas Senteliasas kalnos ("Hubbard"), sākas uz austrumiem no Logana kalna - Jukonā (Kanādā), ieslīd Dizenčentmenta līcī (Aļaskā, ASV), garums - 145 km, platums - līdz 16 km
Tatāru šaurums atrodas starp Āzijas krastu un Sahalīnu, savieno Japāņu jūru un Ohotskas jūras Sahalīnas līci, garums - 633 km, platums dienvidos - līdz 342 km, ziemeļos - 40 km, šaurākajā vietā - 7,3 km, pusdiennakts un jauktas plūdmaiņas - līdz 2,7 m
Klusā okeāna dienvidu lielieplaka atrodas starp Jaunzēlandes salu zemūdens nogāzēm rietumos un Dienvidu un Austrumu pacēlumu dienvidos un austrumos, lielākais dziļums - 10882 m, ziemeļu daļā vulkānisku salu grupas: Kuka (Dienvidu) salas, Tubuajas salas
Korejas šaurums atrodas starp Korejas pussalu un Japānas dienvidrietumu salām (Iki, Kjusju un Honsju dienvidrietumu galu), savieno Japāņu un Austrumķīnas jūru, garums — 324 km, platums — 180-388 km, dziļums — līdz 1092 m, plūdmaiņas — līdz 3 m, pastāvīga straume plūst ziemeļu virzienā ar ātrumu 1-2 km/h
Štaubahas ūdenskritums atrodas Šveicē ("Staubbachfall"), Veise Lučīnes upē, uz dienvidiem no Interlākenes, augstums - 298 m, tūrisma objekts ceļā uz Jungfravu Bernes Alpos
Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
Tasmana līcis atrodas Tasmana jūras austrumu daļā ("Tasman Bay"), Jaunzēlandes Dienvidsalas ziemeļu piekrastē, garums — 80 km, platums pie ieejas — \~75 km, dziļums — līdz 47 m, pusdiennakts plūdmaiņas — \~3 m
Jaunpils pils atrodas Tukuma novada Jaunpils pagastā, mazā pussalā pie dzirnavu dīķa, austrumu pusē norobežojis aizsaggrāvis, hronikās minēts, ka pils sākta celt 1301. g., vairākkārt papildināta, pārbūvēta 1647. g., 1906.-1907. g. modernizēta
Augstie Jesenīki atrodas vairāk uz dienvidiem ("Hruby Jesenik"), augstākā virsotne - 1491 m (Pradeds)
Herdera laukums atrodas Vecrīgā starp Palasta ielu, Doma laukumu un Rīgas Domu, iezīmēts Rīgas plānā jau 1650. g., līdz 1864. g. tur atradās pilsētas mazie svari un to sauca par Mazo svaru laukumu, atzīmējot 100 gadadienu kopš J. G. Herdera ierašanās Rīgā, laukumā uzstādīja Herdera pieminekli un laukumu nosauca viņa vārdā
Lielupes palienas pļavas atrodas Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 352 ha, aug palienas pļavām raksturīgi augi, ligzdo daudzas putnu sugas
Centrālā Jakutijas zemiene atrodas Vidussibīrijā, Ļenas vidusteces, Viļujas un Aldanas lejteces baseinā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 550 km, augstums 40-200 m; Viļujas zemiene
Ufas plato atrodas Vidusurālos, Ufas, Jurjuzaņas un Ajas baseinā, Krievijas Sverdlovskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums — \~150 km, augstums — līdz 692 m, austrumu daļā beidzas ar stāvu kāpli (līdz 100 m), lēzeni paugurains reljefs, karsta procesi
Platones ūdenskrātuve atrodas Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Platones pagastā, 11,0 m vjl., platība - 32 ha, garums - 2,2 km, lielākais platums - 0,2 km, lielākais dziļums - 3,9 m, uzstādināta Platones upē
Frīzu salas atrodas Ziemeļjūras dienvidaustrumu piekrastē (vācu val. "Friesische Inseln", nīderlandiešu val. "Waddenneilanden"), platība plūdmaiņās stipri mainīga (480-1000 kvadrātkilometru), 450 km gara salu virkne no Nīderlandes ziemeļrietumiem līdz Jitlandes pussalai Dānijā, daļa salu pieder Vācijai; iedala Rietumfrīzu, Austrumfrīzu un Ziemeļfrīzu salās
Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
Grīziņkalns Atsevišķa vidēji augsta kāpa Baltijas ledus ezera līdzenumā Rīgā starp Pērnavas, Jāņa Asara un Ata ielu un dzelzceļu, garums - 0,33 km, augstums - 24 m vjl, to aizņem 1905. g. parks
norietne Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
noriņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
norieši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
norietis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
norietnis Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietenes Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietiņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietīši Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
skrituliņš Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera")
saulrietņi Atvašu saulrietenis ("Jovibarba globifera"), ilggadīgi augi, biezām lapām, sagrupētām rozetē, aug smilšainās augsnēs, sausās vietās
noraki Atvašu saulrietenis ("Jovibarba sobolifera", arī "Jobivara globifera", senāk "Sempervivum soboliferum")
Sempervivum soboligerum atvašu saulrieteņa "Jovibarba sobolifera" nosaukuma sinonīms
reģistrācijas atzīmes atzīmes, ko novieto uz lapas, lai pirms drukāšanas dokumenta vai attēla elementus vai slāņus varētu pareizi savietot. Katram dokumenta vai attēla elementam ir savas reģistrācijas atzīmes. Ja šīs atzīmes precīzi pārklājas, elementi ir pareizi savietoti
Dorupīte Auces labā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 10 km; Dorupe
Autzhof Auces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
jauniešnieki Auces novada Vecauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunieši" iedzīvotāji
jurģenieki Auces novada Vītiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Neu-Friedrichshof Audžu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Jaunāsmuižas dižozols aug Aizkraukles novada Vietalvas pagastā, 200 m uz rietumiem no apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža", stumbra apkārtmērs - 7,8 m un šādā resnumā sniedzas līdz 7 m augstumam, vainaga projekcija - 17 x 21 m, augstums - 23 m
Kaņepju dižozols aug Jērcēnu pagastā, stumbra apkārtmērs — 9,2 m, koka augstums — 16 m, vainaga projekcija — 19,5 x 19 m, domājams, ka bijis svētozols
Ceipu upurozols aug lauka vidū 5 km uz ziemeļiem no Mazsalacas, netālu no Vecceipju un Jaunceipu mājām, apkārtmērs - \~7 m, augstums - 16 m, vainagam puslodes forma, tā projekcija - 22 x 21 m, izcili ainavisks koks, pēc nostāstiem tas bijis ievērojams jau 14. gs.
Jakstu priede aug pie Jakstu ciema Salaspils pagastā, stumbra apkārtmērs — 3,8 m, viena no kuplākajām savdabīgāk zarotajām priedēm Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 13 m, augstums — 12 m, zarojums ļoti blīvs
Nāgelmuižas ozols aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs — 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
Jaunplanču dižvīksna aug Talsu novada Rojas pagastā pie Jaunplanču mājām, apkārtmērs - 7,3 m, augstums - 24 m, vainags augsts, šaurs, tā projekcija - 16 x 14 m, austrumu pusē liels, vaļējs dobums, stipri cietusi meliorācijas darbu laikā
Bēņu Zviedrijas pīlādzis aug Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Bēņu māju dārzā, 0,5 km no jūras, tas ir visdižākais Zviedrijas pīlādzis ("Sorbus intermedia") Latvijā, stumbra apkārtmērs - 2,1 m, koka augstums - 10 m, vainags blīvs, izcili kupls, tā projekcija - 12,5 x 12 m
jumaliņa Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
jumalīte Auglības veicinātāja Jumja sievas personificējums
cerapads Augļu koks, stepes ķirša un Japānas ievas hibrīds
Lielais Aknīstes purvs augstais purvs Aknīstes pagasta ziemeļu daļā, platība - 1050 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8,8 m, šķērso Aknīstes - Jēkabpils ceļš
Drabiņu purvs augstais purvs Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, platība - 1368 ha, daļa no tā (76 ha) kopš 1999. g. ir dabas liegums (1977.-1999. g. dzērvenāju liegums)
Ķemeru–Smārdes tīrelis augstais purvs Engures, Tukuma, Jelgavas un Babītes novadā, platība - 6192 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 8 m
Kraukļu purvs augstais purvs Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība — 924 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,5 m, centrālajā daļā daudz sīku akaču
Ašņavēres purvs augstais purvs Jēkabpils novada Dignājas pagastā, uz austrumiem no Dignājas, platība - 587 ha
Lielais purvs augstais purvs Jēkabpils novada ziemeļu daļā, sarp Mārsnas un Odzes upi, platība — 899 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,1 m, lielākais dziļums — 6,6 m
Raganu purvs augstais purvs Jūrmalā un Tukuma novada Smārdes un Lapmežciema pagastā, \~0,5 km uz ziemeļiem no Ķemeriem, kūdras slāņa lielākais dziļums — 6 m
Lielais purvs augstais purvs Līvānu, Jēkabpils, Varakļānu un Preiļu novadā, platība — 4953 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 2,6 m, lielākais dziļums — 7,5 m; Pelēčāres purvs; Lielais Pelēčāres purvs
Lielkangaru purvs augstais purvs Ropažu pagastā, neliela daļa Ogres novada Suntažu pagastā, starp Lielo Juglu un Mazo Juglu, platība — 832 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 9 m
Pradeds Augstākā virsotne (1492 m) Augsto Jesenīku grēdā, Sudetu dienvidaustrumos, Čehijā
Tūbkals Augstākā virsotne Atlasa kalnu sistēmā ("Jebel Toubkal"), Augstā Atlasa rietumu daļā, Marokā, nogāzēs akmens ozoli, virsāji, virsotni klāj sniegs
Pobedas kalns augstākā virsotne Čerska grēdājā un visā Sibīrijas ziemeļaustrumu reģionā, Ulahančistaja grēdā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - 3147 m, nogāzēs - kalnu tundra
Veļki Javornīks augstākā virsotne Javornīku kalnu grēdā Slovākijā, augstums - 1072 m
Istiklols Augstākā virsotne Jazgulemas grēdā, Rietumpamirā, Tadžikistānā, augstums - 6940 m, sniegs un ledāji, nogāzē Grumma-Gržimailo šļūdonis (garums - 36,7 km)
Galhepigens Augstākā virsotne Skandināvijas kalnu Jūtunheimena masīvā, Norvēgijas dienvidu daļā, augstums - 2469 m, nogāzēs kalnu tundra, virsotnēs mūžīgais sniegs un šļūdoņi; Galčepigs
erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls)
gjokuro augstākās kvalitātes Japānas zaļā tēja, ko ražo no ēnā audzētām tējas augu lapām
hoftiesa Augstākās tiesas iestāde Vidzemē 1630.-1889. g., ko nodibināja Zviedrijas ģenerālgubernators J. Šite pēc Stokholmas parauga
Jaunstupeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" nosaukuma variants
Biļinski Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Stupeļišķi" otrs nosaukums
Pustoškas Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" bijušais nosaukums
Jurgeliški Augšdaugavas novada Ambeļu pagasta apdzīvotās vietas "Jurgelišķi" nosaukuma variants
Fabijanovka Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
Labetiški Augšdaugavas novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" bijušais nosaukums
Dranciški Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" bijušais nosaukums
juksieši Augšdaugavas novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Jukši" iedzīvotāji
Novaja Porečje Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Porečje" nosaukuma variants
Jaunuo Zaļuo Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" bijušais nosaukums latgaliski
Jaunā Zaļā Pušča Augšdaugavas novada Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunā Zeļonovka” bijušais nosaukums
Jureiši Augšdaugavas novada Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukuma variants
Novaja Dzerevņa Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
Juonāni Augšdaugavas novada Višķu pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukuma variants
Aiviekstes dolomīta atradne augšdevona Daugavas svītas dolomīta iegula Aizkraukles, Jēkabpils un Madonas novadā, 15 km uz ziemeļaustrumiem no Pļaviņām, abos Aiviekstes krastos
Katlešu svīta augšdevona Frānas stāva Sņežas horizonta stratigrāfiskā vienība Latvijas dienvidu un austrumu daļā, uzguļ Daugavas svītai, biezums 3-65 m, atsegumi Daugavas, Ogres, Pededzes, Liepnas, Lielās Juglas, Abavas, Amulas krastos
AUM AUM Šinrikjo - starptautiska reliģiska budisma organizācija, kuru nodibināja 1989. g. Japānā, apvienojot sākotnējā un Tibetas budisma, indiešu un himalajiešu jogas un daoisma mācības
šofars Auna rags, ko sinagogā pūš Jaungada svētku - Rošhašanā un Jomkipūra - laikā, šādi aicinot uz grēku nožēlošanu
Ziemsvētku sala Austrālijas ārējā teritorija ("Christmas Island"), sala Indijas okeāna austrumu daļā, 350 km dienvidrietumos no Janas salas, administratīvais centrs - Setlmenta, platība - 135 kvadrātkilometri, 2070 iedzīvotāju (2011. g.)
Bairona rags Austrālijas kontinenta galējais austrumu punkts pie Tasmana jūras, Jaundienvidvelsas ziemeļos; atklāts 1770. g. un nosaukts jūrasbraucēja Dž. Bairona vārdā
Jorkas rags Austrālijas kontinenta galējais ziemeļu punkts (angļu val. "Cape York") Jorkas raga pussalā pie Torresa šauruma
Džērvisa līča teritorija Austrālijas Savienības teritorija ("Jervis Bay Territory"), atrodas Austrālijas dienvidaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, platība - 67 kvadrātkilometri, 610 iedzīvotāju (2001. g.)
Krustuļu grāvis Austras strauts, Lielupes pieteka Jērcēnu pagastā
maoru valoda austronēziešu valodu saimes polinēziešu valodu grupas valoda, no 1987. g. oficiālā valoda Jaunzēlandē (kopā ar angļu valodu)
Tongdžosenmans Austrumkorejas līcis Japāņu jūrā
Vidussibīrija Austrumsibīrijas rietumu daļa no Jeņisejas rietumos līdz Verhojanskas grēdājam austrumos, no Ziemeļu Ledus okeāna salām (Severnaja Zemļa) ziemeļos līdz Dienvidsibīrijas kalnājam dienvidos, Krievijas Krasnojarskas novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikas (Jakutijas) rietumu daļa
Bilkīsa Austrumu mitoloģiskajā tradīcijā Sābas ķēniņiene, Jemenas valdnieka meita
ūdenssvētīšana Austrumu pareizticīgo svētki 6. janvārī, atceroties Kristus kristīšanu Jordanā
Ziemeļu Zālamana Salas (Bugenvila) autonoms reģions Papua-Jaungvinejas sastāvā ("Autonomous Region of North Solomons (Bougainville)"), administratīvais centrs — Arava, platība — 9300 kvadrātkilometru, 175200 iedzīvotāju (2001. g.)
Tālie Austrumi Āzijas austrumu daļas valstu un teritoriju kopējs nosaukums, parasti pie tiem pieskaita Ķīnas austrumu daļu, Koreju, Japānu un Krievijas galējo austrumu daļu, dažkārt arī Filipīnas
Ezra Babilonijas trimdas laika rakstu mācītājs, kuru Persijas valdnieks ar pavēli nosūtīja uz Jeruzalemi reformēt reliģiju; 458. g. p. m. ē. aizsāka jūdu ticības attīrīšanas procesu, kā arī pasludināja Toru par galveno autoritāti jūdu dzīvē
Bebrupe Babraunīcas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Variešu un Krustpils pagastā, garums - \~8 km; Braslava
Bakova Bakova pie Jirezes - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 5040 iedzīvotāju (2012. g.)
Dienvidlatvijas kāple Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
BALTRON Baltijas valstu jūras eskadra (angļu "Baltic Naval Squadron") - triju Baltijas valstu Jūras spēku kuģu vienība, izveidota 1998. gadā, lai meklētu Baltijas jūrā mīnas un tās iznīcinātu
Baltinowo Baltinavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Baltinavas pagastā
Boļowsk Balvu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Balvu pagastā
Jabolova Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Jabalova" nosaukuma variants
javenieki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" iedzīvotāji
Javinīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Javenieki" nosaukuma variants
Ivanova Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" bijušais nosaukums
Juoņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums latgaliski
Joņusola Balvu novada Kubulu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņusala" nosaukums vietējā izloksnē
Jureiši Balvu novada Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" nosaukums latgaliski
jaujieši Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" iedzīvotāji
Jouji Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Jauji" nosaukums vietējā izloksnē
Pečoras jūra Barenca jūras dienvidaustrumu daļa starp Kolgujevu, Novaja Zemļu un Valgača salu, ar Karas jūru to savieno Karas Vārti un Jugorskijšars, dziļums — līdz 210 m, krasti līčaini
Borysowo Barisavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
Neuhof Bātes Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
jātnieki Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jātnieki" iedzīvotāji
jodavieši Bauskas novada Brunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jodava" iedzīvotāji
Mēmele Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Jauncode" bijušais nosaukums padomju laikā
jaunbaušķenieki Bauskas novada Īslīces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbauska" iedzīvotāji
jumpravieši Bauskas novada Mežotnes pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
jaunsaulieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaule" iedzīvotāji
jaunzemieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemmuiža" iedzīvotāji
Bauteles ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā
Bauteļu ezers Bautelis, ezers Jaunpils pagastā
Bauzis Bauzes ezers Jaungulbenes pagastā
Rekapitulācijas mācība baznīctēva Irineja (2. gs.) mācība, ka Jēzus Kristus kā "otrais Ādams" visu cilvēci ietver savā personā un piepilda ar savu garu un tad kā jaunais cilvēks pārvar vecā Ādama nepaklausību, iznīcina nāvi un satver mūžīgo dzīvību; glābšana izpaužas tādējādi, ka Dievs caur Jēzus Kristus personu rada jaunu cilvēci
Babrovka Bebrupe Jēkabpils novadā
Behnen Bēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Zaltiņi Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtbnieku skola" bijušais nosaukums
Bērzaunīca Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
Bērzaunīte Bērzaune, Aiviekstes pieteka Jēkabpils novadā
Bersebeck Bērzbeķes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Bikstupe Bērzes kreisā krasta pieteka Jaunpils novadā un Dobeles novada rietumu daļā, garums - 32 km, kritums - 49 m, tās izteka ir Austrumkursas augstienes dienvidaustrumu nogāzē, pārpurvotā, bet nosusinātā teritorijā, vidustece atrodas tuvu Abavas augštecei un lielu palu laikā notiek ūdeņu pārtece no Abavas, lejtecē plūst cauri Dambjakroga un Apsauju ezeram; Bikste
Bersgal Bērzgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
Džazmurians Beznoteces ieplaka Irānas kalnienes dienvidu daļā ("Jazmurian"), uz ziemeļrietumiem no Mekrānas kalniem, Irānā, garums - \~300 km, platums - līdz 140 km, augstums - \~360 m
Nāves jūra beznoteksāļezers Rietumāzijā (angļu val. “Dead Sea”), Jordānijā, Izraēlā un Palestīnā, atrodas Goras ieplakā 420 m zjl. (tās piekraste ir zemākā sauszemes vieta pasaulē), platība — 810 kvadrātkilometru, garums — 67 km, lielākais platums — 18 km, lielākais dziļums — 330 m
Ābels Bībelē - Ādama un Ievas otrais dēls, gans, kuru viņa brālis Kains nogalināja aiz skaudības, jo Ābela upurus Jahve pieņēma ar lielāku labvēlību
Kajafa Bībelē, Jaunajā Derībā - augstais priesteris Jeruzālemē, kura darbības laikā notika Jēzus tiesāšana
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars
Baraba Bībelē, Jaunajā Derībā, dumpinieks un slepkava, kuru pūlis pieprasīja atbrīvot, bet sodīt Jēzu
Hērods Bībelē, Jaunajā Derībā, Galilejas tetrarhs Hērods Antipa
Poncijs Pilāts Bībelē, Jaunajā Derībā, Jūdejas prokurators
pazudušais dēls Bībelē, Jaunajā Derībā, līdzība ar jaunekli, kurš pameta savu tēvu un devās prom, lai dzīvotu grēkā, bet, kad atgriezās tēva mājās, viņam tika piedots
Jairs Bībelē, Jaunajā Derībā, sinagogas priekšnieks, kura divpadsmit gadus veco meitiņu Jēzus izglāba gulošu uz nāves gultas, bet piekodināja notikušo turēt slepenībā
Salome Bībelē, Jaunajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Galilejas pārvaldītāja Hēroda sievas Hērodejas meita, kas savas iegribas pēc pieprasīja pasniegt viņai uz zelta paplātes Jāņa Kristītāja galvu
Jūda Iskariots Bībelē, Jaunajā Derībā, un kristietības mitoloģiskajā tradīcijā viens no divpadsmit apustuļiem, apustulis, kurš nodeva Jēzu Kristu, bet pēc nodevības izdarīja pašnāvību; Jūda no Kariotas; Jūda
Jēkabs Bībelē, Jaunajā Derībā, viens no divpadsmit apustuļiem, kurš pēc ķēniņa Hēroda Agripas I pavēles tika sodīts ar nāvi
Elizabete Bībelē, Jaunajā Derībā, Zaharijas sieva un Jāņa Kristītāja māte
Holoferns Bībelē, Judītes grāmatā, - asīriešu karavadonis, ko nonāvēja Judīte
Jozua Bībelē, Vecajā Derībā - Nūna dēls, kurš pēc Mozus nāves nākamo izraēliešu paaudzi pārveda pāri Jordānai
Jehova Bībelē, Vecajā Derībā - vienīgā dieva apzīmējums; sākotnēji bijis bargs un draudīgs tuksneša un negaisa dievs; Jahve
Benjamīns Bībelē, Vecajā Derībā – izraēliešu benjaminītu ciltstēvs, Jēkaba un Rāheles dēls
Jūda Bībelē, Vecajā Derībā — viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rāhele Bībelē, Vecajā Derībā un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba sieva
Īzāks Bībelē, Vecajā Derībā, Abraāma un Zāras vienīgais dēls, kuru Jahve pavēlēja upurēt, lai pārbaudītu Abraāma ticību, taču Dieva eņģelis pēdējā brīdī atturēja Abraāmu no dēla upurēšanas
Izašārs Bībelē, Vecajā Derībā, Jēkaba dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem, Leas dēls, kuram piemita dzīvniecisks spēks
Rahaba Bībelē, Vecajā Derībā, Jērikas netikle, kas savā mājā uz jumta paslēpa divus Izraēla tautas izlūkus, bet vēlāk pievērsās īstajai ticībai un kļuva par ciltsmāti astoņiem praviešiem
Sauls Bībelē, Vecajā Derībā, Jūdejas valsts pirmais valdnieks no Benjamīna cilts, kurš kļuva par valdnieku pēc Dieva gribas
Ēzavs Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba dvīņubrālis, Īzāka un Rebekas dēls
Efraims Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba mazdēls, Jāzepa un Asnates otrais dēls, kas piedzima Ēģiptē
Bilha Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba sievas Rāheles kalpone un viņa dēlu Dana un Naftaļa māte
Gads Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, ciltstēvs vienai no Izraēla 12 ciltīm
Ašers Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas kalpones Zilpas dēls, Gada brālis, viens no 12 Izraēla cilšu dibinātājiem
Dina Bībelē, Vecajā Derībā, patriarha Jēkaba un Leas vienīgā meita
Jons Bībelē, Vecajā Derībā, pravietis, kuram Jahve lika doties uz Asīrijas galvaspilsētu Nīnivi, lai sludinātu tai dieva sodu
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva
Dans Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - patriarha Jēkaba un Rāheles kalpones Bilhas dēls, ciltstēvs vienai no izraēliešu 12 ciltīm
Sābas ķēniņiene Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā Sābas valsts valdniece, kas, padzirdējusi par ķēniņa Zālamana gudrību, ieradās Jeruzālemē viņu apmeklēt
Zebulons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba 12 dēliem, Leas jaunākais dēls, viens no Izraēla 12 cilšu ciltstēviem
Levijs Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, kura māte bija Lea; viņa pēcnācēji kļuva par kalpotāju un priesteru dzimtu
Simeons Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls
Rūbens Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Leas dēls, kurš vienīgais no brāļiem pretojās nodomam nogalināt Jāzepu
Naftalis Bībelē, Vecajā Derībā, viens no patriarha Jēkaba divpadsmit dēliem, Rāheles kalpones Bilhas dēls
apustuļu vēstules Bībeles Jaunajā Derībā iekļautie vēstījumi agro kristiešu draudzēm un atsevišķām personām
antilegomeni Bībeles Jaunās Derības grāmatas, kuru iekļaušana kanonā tikusi apstrīdēta, jo apšaubīta to apustuliskā izcelsme
pusbībele Bībeles otrā daļa - Jaunā Derība
patriarhs Bībeles personāžu Ābrahāma, Īzaka un Jēkaba kopējs apzīmējums (reizēm tiem pieskaita arī Jāzepu)
Codex Ephraemi Bībeles sengrieķu 5. gs. manuskripts, kas tagad atrodas Parīzē, Nacionālajā bibliotēkā; satur visas Jaunās Derības grāmatas izņemot Pāvila 2. vēstuli tesaloniķiešiem un Jāņa 2. vēstuli
Jāzeps Bībeles Vecās Derības persona, Jēkaba un Rāheles mīļākais dēls, kuru brāļi pārdevuši verdzībā, taču viņš kļuvis par Ēģiptes pārvaldnieku un glābis savus tuviniekus no bada nāves
saulrietenis Biezlapju dzimtas lakstaugu ģints ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam lapas ir sakārtotas ciešā, apaļā rozetē, Latvijā konstatēta 1 suga
Miltiņu dīķis bija ierīkots Talsu novada Virbu pagastā, nolaists; Jaunpagasta dīķis
Jelgavas cukurfabrika bija pārtikas ražošanas uzņēmums, akciju sabiedrība, kas ražoja no cukurbietēm cukuru. Uzņēmums atradās Cukura ielā 22, Jelgavā, dibināts 1926. gadā kā privāta akciju sabiedrība, nākamajā gadā tas kļuva par valsts uzņēmumu, 1995. gadā ieguva akciju sabiedrības statusu, kas beidza pastāvēt 2007. g.
Palsa bijusī Gaujas kreisā krasta pieteka Smiltenes novadā, kā arī Gulbenes novada robežupe, kas pēc hidrotehniskās sistēmas pārveidošanas 1960. gados pa Jaunpalsu novadīta Vizlā, un tagad visas trīs veido vienotu Gaujas pieteku, garums - 78 km, (68 km Palsa kopā ar Jaunpalsu, 10 km Vizlas lejtece), kritums - 154 m, savulaik (kopā ar tagadējo Vecpalsu) bija 2. lielākā Gaujas pieteka (garums - 82 km); augštecē Ūdrupe
Buļļupe Bijusī Lielupes lejtece, tagadējais Lielupes lejteces labais, Daugavā ietekošais atzars (tagadējo ieteku jūrā (t. s. Jaunupi) Lielupe izveidoja 1755.-57. g. pavasara palos pārraujot šauro piekrastes smilšu joslu), tek pa Rīgavas līdzenumu, garums - 9,5 km, platums - \~200 m
Adlehn Bijusī muiža, kuras vietā Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Aduliena
Spuņņupe Bijušais Babītes ezera savienojums ar Lielupi Mārupes novada Salas pagastā, pastāvēja no 1816. līdz 1988. gadam, aizbērts pēc Varkaļu kanāla izbūves; Jaunupe; Grāvgals
Neu-Karkel Bijušās Jaunkārķu muižas nosaukums, kuras teritorijā Valkas novadā izveidojies Kārķu ciems
Neu-Sahten Bijušās Jaunsātu muižas nosaukums vāciski
Jummerdehn Bijušās Jumurdas muižas nosaukums
Kasuppen Bijušās Kazupes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dobeles novada Jaunbērzes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Goldbeck Bijušās Kolberģa muižas nosaukums, tagadējā Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Neuhof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sece
Jaunsērene Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Swehthof Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Svēte
Kronenewurzau Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Vircava
Annenburg Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Jelgavas novada Sidrabenes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Emburga; Emburgas muiža
augškurzemnieki Bijušo Daugavpils un Jēkabpils rajonu Daugavas kreisā krasta teritoriju (Augškurzemes) iedzīvotāji
Bokowo Bikavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Purvmalas pagastā
Rūšu strauts Bikstupes kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
Bersemuende Bīlasta muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Billenhof Biles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Birkenfeldt Birkenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Dzirnavu dīķis Biržu dzirnavezers Jēkabpils novada Salas pagastā
Birža Biržu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Gross-Buschhof Biržu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā
gurukas Bīstami ūdens gari foe cilts mitoloģijā - Papua-Jaungvinejā
novelles Bizantijas ķeizara Justīniāna likumi un pavēles: "Corpus juris civilis" trešā daļa
enhipostāze Bizantijas Leontija un Sv. Damaskas Jāņa mācība, pēc kuras iemiesotais Kristus nav zaudējis savu cilvēciskumu, bet tas ietverts Dievības hipostāzē, tādējādi Kristum piemīt visas pilnīga cilvēciskuma īpašības
Bazilikas Bizantijas valdnieka Leona VI (886.-912. g.) izdoti likumi, kas sakopoti 60 grāmatās un ir saīsināts Justiniāna kodifikācijas pārveidojums ar komentāriem
Blankenfeld Blankenfeltes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Neuhof Bogu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
Bojāri Bojāru Vikšeri - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Bokova Bokovas pagasts - pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Purvmalas pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Baltā kāpa Bolderājas-Priedaines kāpu grēdas rietumu gals, kas beidzas ar 15-20 m augstu, brūkošu krauju; atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Lielupes labajā krastā, netālu no Vārnukroga un Buļļupes ietekas, absolūtais augstums 20-21 m virs jūras līmeņa
Revumreva Boļšaja Čukočja, upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
Klein-Swehthof Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Baumhof Bomju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Bonifacow Bonifacevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Botevs Boteva kalns - augstākā virsotne Staraplaninā ("Botev"), Balkānu kalnos, Bulgārijas vidienē, augstums - 2376 m, līdz 1950. g. saucās - Jumrukčals
jonatans Brālis Jonatans, ziemeļamerikāņu palama
Brandenburg Bramberģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Bramberga Bramberģes strauts Jelgavas novadā
Iesala Braslas kreisā krasta pieteka Limbažu novadā, garums - 17 km; Iesalkāja; Jūga; Jūgupe; Skausta; Skaustupe; Skrausta; Skraustupe; Susāna; Mazupe
Riodežaneiro Brazīlijas štats ("Rio de Janeiro"), platība - 43696 kvadrātkilometri, 16010400 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Sanpaulu, Minasžeraisa un Espiritu Santu štatu, apskalo Atlantijas okeāns
Cebuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Cibuļu ezers Bricu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
brīvmūrnieku ložas brīvmūrnieki jeb masoni apvienojās draudzēs - ložās, godināja Dievu kā visu pasauļu visvarenāko celtnieku, deklarēja cilvēku brālību, vienlīdzību, toleranci; Latvijā masonu ložas darbojās Rīgā (dib. 1750. g.), Jelgavā (1754. g.)
laminārija Brūnaļģu nodalījuma heterogenerātu klases ģints ("Laminaria"), jūras brūnaļģes (Ķīnā, Japānā), vairākas sugas, ko sauc arī par jūras kāpostiem, izmanto uzturā, medicīnā, par lopbarību
Altona-Windsheim Brunavas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagasta teritorijā
košenile Bruņutu sugas (Vidusamerikā, Kalifornijā, Indijā, Javā, Kanāriju salās), no kurām iegūst karmīnu
Budingen Būdiņmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Borobadūras templis budisma arhitektūras šedevrs Javas salā Indonēzijā ("Borobudur"), "neskaitāmo Budu templis", ko 8. gs. uzcēla uz mākslīga 42 m augsta kalna; templis iztālēm atgādina milzīgu stūpu, tā plāns veido mandalu un ataino kosmosa uzbūvi; tajā atrodas 10-pakāpju akmens piramīda, 504 Budas statujas un 1460 ciļņi par Budas dzīvi; Borobudurs
Kannona Budisma dievība Japāna, bodhisatva, pie kuras vēršas ticīgie, lai saņemtu žēlastību un gudru padomu
Akšobhja Budisma mitoloģijā - viens no ievērojamākajiem budām, bija sevišķi populārs Javā, līdz pat mūsdienām tiek pielūgts Tibetā un Nepālā
dzenbudisms Budisma virziens, kas radies Ķīnā 6. gs.; 12.-13. gs. ieviesās Japānā, kur pastāv arī mūsu dienās; akcentē intuīciju un izvirza meditāciju kā līdzekli apskaidrības un dzīves jēgas izpratnes iegūšanai
bonza Budistu priesteris un mūks (Japānā, Ķīnā)
bosacu Budistu svēto tituls Japānā; atbilst bodisatvas titulam Indijā
Friedrichshof Buividu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
jānaišnieki Bukaišu pagasta apdzīvotās vietas "Jānaiši" iedzīvotāji
Bilderlingshof Bulduru muiža, kas atradās Rīgas Jūrmalā
Buusaahs Bustahs - ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā)
tevetīns C~42~H~64~O~19~, glikozīds auga "Thevetia neriifolia Juss." sēklās, piemīt uzpirkstītes glikozīdiem līdzīga darbība
sarkolizīns C13H18Cl2N2O2, DL-forma, ķīmijterapeitisks līdzeklis dažu ļaundabīgo audzēju formu, piem., seminomas, retikulosarkomas, Jūinga sarkomas ("sarcoma Ewing-i") u. c. terapijā
jodoalfionskābe C15H12J2O3, balts vai bāli dzeltens kristālisks pulveris, ūdenī nešķīstošs; lieto iekšķīgi kā kontrastvielu holecistogrāfijā
palmatīns C21H20NO4, kristālisks alkaloids, ko iegūst no "Jateorrhiza palmata Lam."; atrodams arī bārbelēs; apgrūtina elpošanu
jodoksibenzoskābe C6H4(JO2)COOH, bezkrāsains kristālisks savienojums, kura sāļus, galvenokārt kalcija, lieto pret locītavu iekaisumiem un sāpēm
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Katharinenhof Catharinenhof - Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
Ugra Caunupīte, Mazās Juglas pieteka
Jānis Cebedaja dēls, viens no pirmajiem Jēzus mācekļiem, pēc nostāstiem uzrakstījis Jāņa evaņģēliju, Jāņa vēstules un Atklāsmes grāmatu
Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā
Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte
Zennhof Cenas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Viļujas zemiene Centrālā Jakutijas zemiene
Zenhof Cenu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Ceplīšu ezers Ceplītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
jaunpiebaldzēni Cēsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotāji
abrupieši Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Abrupe" iedzīvotāji
Baltīni Cēsu novada Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Baltiņi" nosaukuma variants
Jaunkalniņi Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
Jaunraunas muiža Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" bijušais nosaukums; līdz mūsu dienām saglabājušās \~10 muižas ēkas, kas celtas 19. gs. pirmajā pusē
jaunēnieši Cēsu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
jaunpilieši Cēsu novada Zaubes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji
XPF CFP (Klusā okeāna) franks; Francijas Polinēzijas, Jaunkaledonijas un Volisas un Futunas Salu valūtas kods, sīknauda - santīms
metilēnjodids CH~2~J~2~, iegūstams reducējot jodoformu ar jodūdeņradi, lieto iežu analīzē dažādu minerālu atšķiršanai pēc īpatnējā svara
jodetiķskābe CH2JCOOH, nātrija sāļa veidā to lieto muskuļu kontrakciju pētījumos
Hristianshof Christianshof - Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
jakucieši Ciblas novada Blontu pagasta apdzīvotās vietas "Jakuči" iedzīvotāji
Zeemalden Ciemaldu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Pieslaista ezers Ciematnieka ezers Teiču purvā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā
Handēla Ciemats Jemtlandes rietumu daļā ("Handol"), Zviedrijā, talka ieguve; šeit 1936. g. tika atrasts masu kaps no 1719. g. ar 600 Armfelda kareivjiem, kuri, pēc Kārļa XII nāves atgriežoties no Norvēģijas, gāja bojā sniega vētrā
Ustjbalika Ciemats Krievijas Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, uz kura bāzes 1967. g. nodibināta pilsēta Ņeftejuganska
Jūtas Ciems Esterbotenē ("Juutas"), Somijā, šeit fon Dēbelns 1808. g. 13. septembrī guva uzvaru pār krievu karaspēku
Prambanana Ciems Indonēzijā ("Prambanan"), Centrālās Javas dienvidos, unikālas viduslaiku celtnes, budistu un hinduistu tempļi un to kompleksi, kopumā vairāki simti celtņu (svētnīcas, stūpas, tempļi)
ērkšķu kronis ciešanu simbols - Jēzus Kristus ērkšķu vainags
jamuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
kuri Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
madiki Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
mairasi Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
numfori Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
salavati Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
vandami Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
varopeni Cilšu grupa Indonēzijā, Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), saglabājušies tradicionālie ģints ticējumi
papuasi Cilšu grupa, Rietummelanēzijas pirmiedzīvotāji (Jaungvinejas lielākajā daļā un dažās apkārtējās salās); runā papuasu valodās (~600), kas veido patstāvīgu valodu grupu un izolētu valodu kopumu
Tivrs Ciltstēvs un kultūrvaronis Papua-Jaungvinejas iedzīvotāju mītos
rikša cilvēks, kas, velkot divričus, pārvadā tajos pasažierus, kravu (Japānā, arī dažās citās Āzijas zemēs)
Zimmern Cimeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
džudo Cīņas sporta veids, kas sevišķi populārs Japānā; dziudo
kadiķis Ciprešu dzimtas ģints ("Juniperus"), mūžzaļš krūms vai neliels koks, 60 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
platzaris Ciprešu dzimtas ģints ("Platycladus syn. Biota"), 1 suga, kas savvaļā aug Ķīnā, Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumkoku
Zirohlen Ciroles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
joahimisms Cisteriešu klostera "Flois" abata Joahima 12. gs. dibināta kustība, kas ienīda pāvestu un pareģoja īstā Gara laikmetu, kad pasaulīgā mantā iegrimušā baznīca atgriezīsies savā pirmskristīgo stāvoklī
Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m
husīti Čehu reformatora, neatkarības cīnītāja Jana Husa piekritēji (15. gadsimtā)
Bamptona rifi Česterfīlda salu austrumu daļa, Klusā okeāna Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas teritorija
kvadraloģija četri kanoniskie evaņģēliji (Marka, Mateja, Lūkas, Jāņa)
Huana Fernandesa salas Čīlei piederošu salu grupa Klusajā okeānā ("Islas de Juan Fernandez"), platība - 185 kvadrātkilometri, 500 iedzīvotāju, šeit 1704.-1709. g. uzturējās Aleksandrs Selkirks, Robinsona Kruzo prototips
Oebelgunde Čuču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Čulimas-Jeņisejas Čulimas-Jeņisejas ieplaka - ieplaka Dienvidsibīrijas kalnājos, starp Kuzņeckas Alatau rietumos un Austrumsajāniem austrumos, Krievijā, Krasnojarskas novadā, augstums 200-550 m vjl., paleozoja un mezozoja nogulumieži
Ilūkstes pauguraine dabas apvidus Augšzemes augstienē, rietumos un ziemeļos robežojas ar Aknīstes nolaidenumu un Jersikas līdzenumu, Laucesas senleja to atdala no Skrudalienas pauguraines, dienvidrietumos savienojas ar Augštaitijas augstieni Lietuvā, garums — \~50 km, platums — līdz 25 km, augstums mainās no 140 līdz 190 m vjl.
Dagdas pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes dienvidu daļā, platība — 236700 ha, robežojas ar Jersikas līdzenumu, Feimaņu un Rāznavas pauguraini, Zilupes līdzenumu un Augšdaugavas pazeminājumu
Maltas pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes rietumu daļā, Maltas upes baseina augšdaļā, platība — 42800 ha, garums — 42 km, lielākais platums — 21 km, robežojas ar Rāznavas, Dagdas un Feimaņu pauguraini, ziemeļrietumu malā — ar Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Feimaņu pauguraine dabas apvidus Latgales augstienes rietumu malā, platība — 852 kvadrātkilometri, robežojas ar Maltas pazeminājumu, ar Dagdas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Rēzeknes pazeminājums dabas apvidus Latgales augstienes ziemeļu daļā, platība — 44200 ha, garums — 60 km rietumu austrumu virzienā, platums — līdz 20 km, robežojas ar Burzavas pauguraini, Mudavas zemienes Zilupes līdzenumu, Rāznavas pauguraini un Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu
Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu
Ciriša ezera salas dabas liegums Aglonas pagastā, ietilpst dabas parkā "Ciriša ezers", valsts aizsardzībā kopš 1931. g. ir Upursala un Ošu sala, kopš 1977. g. - Ciriša salas (līdz 1999. g. botāniskais liegums), Upursalā (16 ha) konstatētas 264 augu sugas, Ošu jeb Jokstu salā (15 ha) - 257 augu sugas, Liepu salā (1,3 ha) - 106 augu sugas. Alkšņu sala (1 ha, 55 augu sugas), Mazā alkšņu sala (0,6 ha, 62 augu sugas), Laiviņu sala (0,7 ha, 52 augu sugas), Akmeņu sala (0,4 ha, 38 augu sugas) un Jaunā sala (0,3 ha, 28 augu sugas) regulāri pārplūst un ir apaugušas ar krūmiem
Bejas mežs dabas liegums Alūksnes augstienes dienvidrietumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), priežu un egļu mežs, zemsedzē gk. mellenes un zaļskābenes
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas
Zvārde Dabas liegums Austrumkursas augstienes Lielauces paugurainē, Jaunauces, Zvārdes un Blīdenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 3072 ha, atrodas bijušā Zvārdes poligona teritorijā, un to maz ietekmējusi cilvēku saimnieciskā darbība
Melnais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes līdzenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība 151 ha, ligzdo daudzas putnu sugas, aug daudzas retas augu sugas
Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
Klaucānu un Priekulānu ezers dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g. (daļa Klaucānu ezera - kopš 1924. g.), izveidots lai saglabātu peldošā ezerrieksta augtenes, platība - 205,3 ha
Spuļģu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 307 ha, izveidots, lai aizsargātu mežaudžu un purvu biotopus
Saltais purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 102 ha, izveidots, lai aizsargātu purva biotopus
Kaušņu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Leimaņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 223 ha, dzērvenāji aizņem 27,8 ha, to segums 70-80%, zemsedzē polijlapu andromeda, makstainā un slaidā spilve, grīšļi, sfagni
Nomavas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 1285 ha, ietilpst Nomavas purvs (platība - 1140 ha) un tā apkārtne, ir nozīmīga teritorija lielo plēsēju (vilka, ūdra) aizsardzībai, ligzdo daudzas retas putnu sugas
Slapjo salu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 1052 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto un pārejas purvu biotopus
Tīreļu purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Zasas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 1204 ha, izveidots, lai aizsargātu augsto purvu un purvaino priežu mežu tā apkārtnē
Lielais Pelēčāres purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Jēkabpils novada Atašienes pagastā, Līvānu novada Rudzātu pagastā un Preiļu novada Sīļukalna pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 5331 ha, centrālā daļā ezeriņi, akači, lāmas, zemsedzē daudzi aizsargājami augi, bagātīga putnu fauna
Eiduku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Krustpils novada Atašienes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 600 ha
Tīrās sūnas purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Maļinovas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 36 ha, izveidots, lai aizsargātu mitros biotopus (pārejas purvi, slīkšņas, purvaini meži)
Ābeļi dabas liegums Jēkabpils novada Ābeļu, Dignājas, Leimaņu un Kalna pagastā, izveidots 1999. g., lai saglabātu šai teritorijai raksturīgo lapkoku mežu, purvu un Ziemeļsusējas palieņu pļavu bioloģisko daudzveidību, platība 3275 ha, vairāki purvi, daudz nelielu ezeriņu
Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
Pelēču ezera purvs dabas liegums Latgales augstienes Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Pelēču pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 12 ha, liegumā ietilpst aizaugošā Pelēču ezera zemā piekraste un pārejas purvs, tajā sastopamas retas lakstaugu un sūnu sugas
Lielupes grīvas pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētas teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 277 ha, aug >20 retas un aizsargājamas augu sugas
Sārnates purvs dabas liegums Piejūras zemienes Ventavas līdzenumā, Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība — 1423 ha, izveidots, lai aizsargātu dažādus nozīmīgus biotopus; Pāzis
Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas
Palšu purvs dabas liegums Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 633 ha, ligzdo daudzas putnu sugas
Oleru purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieku līdzenumā, Valmieras novada Jeru pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 105 ha, vairāki aizsargājami biotopi
Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas
Gargrodes purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1080 ha, daudz ezeriņu un kokiem apaugušu salu, ligzdo mednis un vairākas aizsargājamas putnu sugas
Gaiņu purvs dabas liegums, atrodas Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - \~1200 ha, klajš purvs ar nelieliem ezeriņiem un akačiem, ligzdo dzeltenai tārtiņš, dzērve, kuitala u. c. mitrāju putni, barojas gājputni
Darmštates priežu audze dabas liegums, atrodas Jūrmalas pilsētas teritorijā, Priedaines-Salas ceļa malā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., šī audze ir 90-100 g. veca, priedes sētas 20. gs. sākumā, izmantojot nezināmas izcelsmes parastās priedes sēklas, ko ievedusi kāda Darmštates (Vācijā) sēklu tirdzniecības firma
Gaiļukalns Dabas liegums, atrodas Latgales augstienes Rēzeknes pazeminājumā, Rēzeknes novada Lendžu pagastā, \~400 m uz rietumiem no Cirma ezera, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 1,5 ha, aizsargājamas 3 Zviedrijas kadiķa ("Juniperus communis var. suecica) audzes
Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
Bairona raga jūras parks dabas parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumos, Tasmana jūras piekrastē, pie Bairona raga
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta
Zvārdes meži dabas parks Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumā, Saldus novada Jaunauces, Rubas un Zvārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 8173 ha, teritorijā daudz saudzējamu biotopu
Vilce Dabas parks Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Vilces pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 144 ha, izveidots vairāku biotopu un kultūrvēsturisku pieminekļu aizsardzībai, konstatētas vairākas retu augu sugas
Teiči Dabas rezervāts Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Murmastienes, Atašienes un Mežāres pagastā, dibināts 1982. g., platība - 19337 ha, iekļauts gandrīz viss Teiču purvs un Islienas purvs, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu starptautiski nozīmīgas mitraines un mitros mežus, nodrošinātu ekosistēmu dabisku attīstību un tām raksturīgo bioloģisko daudzveidību
Armīda Daiļa burve Taso "Atsvabinātā Jeruzalemē"
Dambīšu ezers Dambjakroga ezers Jaunpils pagastā
Dambjezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
Dampezers Dambjapurva ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu
Dannental Dandāles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Vidusjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalā, starp Ziemeļjitlandes un Dienviddānijas reģionu, ietver arī salas Samsē Belta rietumdaļā
Dienviddānija Dānijas reģions Jitlandes pussalas vidusdaļā, ietver arī Fīnas, Langelandes, Tasingas, Ērē un citas sīkākas salas
Ziemeļjitlande Dānijas reģions Jitlandes pussalas ziemeļu galā
Dannenfeld Danpeltes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
DJS Darba Jaunatnes Savienība
ergs Darba un enerģijas mērvienība CGS mērvienību sistēmā; 1 ergs vienāds ar darbu, kuru 1 dinu liels spēks veic 1 cm garā ceļa posmā; saīs. - erg; 1 erg = 0,0000001 J
kilogrammetrs darba, enerģijas mērvienība, vienāda ar 9,80665 J, - darbs, ko veic viens spēka kilograms (9,80665 N) vienu metru garā ceļa posmā; arī - darbs, kas vajadzīgs 1 kilograma pacelšanai 1 metra augstumā
Tokači Darbīgs vulkāns Hokaido salas vidienē, Daisecuzdana (Tokači) grēdā, Japānā, augstums - 2077 m, daudz krāteru, gada lielākajā daļā virsotnē sniegs
Semers Darbīgs vulkāns Indonēzijā, Javas salas augstākā virsotne (3876 m), vairāki krāteri, lielākā diametrs - \~650 m, bazalti, andezīti, tropu meži
Aso darbīgs vulkāns Japānā (_Aso san_), Kjusju salas vidienē, liels lēzens lavas krāteris, kurā vairāki jaunāki konusi, augstākais sasniedz 1592 m vjl.
Kirisima Darbīgs vulkāns Japānā ("Kirishima"), Kjusju salas dienvidu daļā, augstums - līdz 1700 m, iekļauts nacionālajā parkā
Komagatake Darbīgs vulkāns Japānā ("Komaga take"), Hokaido salas Osimas pussalā, augstums - 1140 m
Asama darbīgs vulkāns Japānā, Honsju salas vidienē, augstums - 2542 m, bieži pelnu izvirdumi
Ruapehu Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē ("Ruapehu"), augstākā virsotne Ziemeļsalā, augstums - 2797 m, virs 1700-2000 m - mūžīgais sniegs, nelieli šļūdoņi
Ngauruhoe Darbīgs vulkāns Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Tonariro nacionālajā parkā, augstums - 2291 m
Tonariro darbīgs vulkāns Jaunzēlandes Ziemeļsalā, augstums 1974 m, 7 krāteri
Bandajs Darbīgs vulkāns Ou grēdas dienvidu galā ("Bandai san"), Honsju salā, Japānā, augstums - 1819 m, katastrofāls izvirdums 1888. g., iekļauts Bandaja-Asahi nacionālajā parkā
Krakatau Darbīgs vulkāns Zunda šaurumā (indon. val. "Krakatau"), starp Javas un Sumatras salu, Indonēzijā, tā virsūdens daļa veido salu, kuras platība - 10500 kvadrātkilometru, augstums - līdz 813 m, kalderas diametrs - 4-5,5 km
bāka Darvas muca Jāņu vakarā
sēļi Daugavas kreisā krasta (ietver Daugavpils, Ilūkstes, Aknīstes, Jēkabpils, Salas un Viesītes novadu) kultūrvēsturiskā novada "Sēlija" jeb "Augšzeme" iedzīvotāji
Pikstere Daugavas kreisā krasta pieteka Aizkraukles novada Staburaga pagastā, augštece Jēkabpils novadā, garums - 20 km, kritums - 20 m, iztek no Piksteres ezera; Pīkstere
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
Poguļanka Daugavas kreisā krasta pieteka Augšdaugavas novada Vecsalienas un Salienas pagastā, garums - 24 km, kritums - 40 m; Jaunborne; Olšanka; Saliena; Saliene
Reiņupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā; Reiņupe
Slīterānu upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā, garums — \~8 km
Meņķa upīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Meņķa strauts; Meņķu strauts
Spiču grāvis Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dignājas pagastā; Spiču strauts
Melnupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā, garums - 8 km; Cukuriņu grāvis
Puntouka Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Dunavas pagastā, augštece Ilūkstes novada Dvietes pagastā; Puntovka; Gaiļupe
Pūķupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Vīķu ezera, garums - 3 km
Skujupīte Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, augštece Zasas pagastā, pēc tam Dunavas pagastā, lejtecē arī Dignājas pagasta robežupe, garums - 10 km
Bērze Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums – 16 km; Bērzes strauts; Bērzīte; Bērzupe
Ziemeļsusēja Daugavas kreisā krasta pieteka Jēkabpils un Salas novadā, ietek Daugavas sānupē Sakā, garums - 52 km, kritums - 33 m; Mazā Susēja; Mazsusēja; Suseja; Susēja; Ziemeļsuseja
Robežupe Daugavas kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Kaplavas pagastā, garums - \~6 km, iztek no Jablonkas ezera, lejtece \~4 km ir Latvijas un Baltkrievijas robežupe
Saka Daugavas kreisā sānupe lejpus Jēkabpils, garums - 7,4 km, kritums - 2 m
Dārzupīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Kūku pagastā, garums - 7 km; Asote; Lagzdes upe; Lazdupīte; Tarzupīte
Donaviņa Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - 11 km, iztek no Baļotes ezera, ir Variešu un Kūku pagasta robežupe; Baļuta; Tonaviņa; lejtecē - Mācītājupīte, Dzirnupīte
Vilbaudīte Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā; Purvsalas grāvis
Nereta Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils un Līvānu novadā, garums - 46 km, kritums - 41 m, sākas no grāvjiem starp Lielo Pelēčāres purvu un Teiču purvu; Narača; Nareta; augštecē Neretiņa
Rite Daugavas labā krasta pieteka Lielvārdes novada Jumpravas pagastā, garums - 9 km; Ritupe; Rites strauts
Gumerts Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Dzeņu grāvis Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Silupīte Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā
Izteka Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 10 km
Greiva Daugavas labā krasta pieteka Līvānu novada Jersikas pagastā, iztek no Iesalnieku ezera, garums - 4 km; Dobais grāvis; Grivka
Joņupe Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā, garums - 18 km, kritums - 19,7 m, iztek no Baltezera; Jāņupe; Ivone; Līvāne
Auseika Daugavas labā krasta pieteka, lejtecē Augšdaugavas novada Nīcgales pagasta un Līvānu novada Jersikas pagasta robežupe, vidustece Jersikas pagastā, augštece Preiļu novada Rožkalnu pagastā, iztek no Gerlaka ezera
Olksna Daugavas pietekas Jāņupītes kreisā krasta pieteka Krāslavas novada Krāslavas pagastā, garums - \~5 km, iztek no Olksna
Rudzaite Daugavas sānupes Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 14 km; Rugaite
jāņciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" iedzīvotāji
jaunciemieši Daugavpils novada Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaisciems" iedzīvotāji
Jaunī Tokari Daugavpils novada Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Tokari" nosaukums latgaliski
jeruzalemieši Daugavpils novada Kalkūnes pagasta apdzīvotās vietas "Jerusalimka" (senāk - "Jeruzaleme") iedzīvotāji
juganieši Daugavpils novada Līksnas pagasta apdzīvotās vietas "Juganina" iedzīvotāji
Stimbāna sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
Sala Daugavsala, Jēkabpils pilsētas daļa, sala Daugavā
Ciāna Dāvida iekarotais jebusiešu cietoksnis Jeruzalemē
Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Davelnīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Davelnīšu Sila ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Delvenīša ezers Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
flamini Dažādu dievu tempļu priesteri Senajā Romā, ko ievēlēja no patriciešiem, viscienījamākie bija Jupitera un Marsa tempļu priesteri
Jauanzemji Dažkārt lietots Alūksnes novada Ilzenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" neprecīzs nosaukums
Telaviva-Jafa Dažkārt lietots Telavivas nosaukums, kas norāda, ka senākā pilsēta Jafa tika pievienota Telavivai 1950. g.
Cenas Dažkārt rakstos lietots Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Cena" nosaukums
jāņuzāle dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem (piemēram, nārbuļi, madaras)
Jāņu zāles dažu sugu augi, kas Latvijā uzzied ap Jāņiem, arī zāles, puķes, ko plūc Jāņos vainagu vīšanai un telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai; jāņzāles, jāņuzāles
Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
Amida Debesu Buda, kuru pielūdz Japānā; tiek uzskatīts, ka viņš dzīvo "šķīstajā zemē" tālu rietumos, uz kurieni ticīgie dodas pēc nāves
Avalokitešvara Debesu Buda, kuru pielūdz Tibetā un Korejā, Japānā un Ķīnā; tiek uzskatīts, ka viņa reinkarnācija ir Dalailama
Idzanagi Debesu dievs sintoismā, Amaterasu tēvs; kopā ar sievu Idzanami viņš radīja Japānas salas
Juvenāls Decims Jūnijs Juvenāls - seno romiešu dzejnieks satīriķis (~60.-127. g.)
Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā
Deggenhof Deģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
ska Deju mūzikas stils, radies Jamaikā 20. gs. 50. gados Karību salu tautas mūzikas un ritmblūza saplūsmē un kam raksturīgs ātrs, noteikts ritms
Dekszina Dekšinas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Linavas pagastā
Hektora delfīns delfīnu suga ("Cephalorhynchus hectori"), garums 1,2-1,5 m, svars - līdz 60 kg, dzīvo pie Jaunzēlandes, populācijā atlicis mazāk par 4000 īpatņu
tumšais delfīns delfīnu suga ("Lagenorhynchus obscurus"), garums 1,7-2,1 m, svars - 70-85 kg, dzīvo jūrās pie Jaunzēlandes, Dienvidāfrikas un Dienvidamerikas
Ķīnas upesdelfīns delfīnu suga ("Lipotes vexillifer"), garums - 2,2-2,5 m, svars - 125-160 kg, izmiris 21. gs. sākumā, dzīvoja Jandzi upes vidustecē un lejtecē
Jēcēns dem. --> Jēcis
Jākabiņš dem. --> Jēkabs
Jākapiņš dem. --> Jēkabs
Jākopiņš dem. --> Jēkabs
Jāpaciņš dem. --> Jēkabs
Jekupeņa dem. --> Jēkabs
Jēziņš dem. --> Jēzus
Jēzuliņš dem. --> Jēzus
janovcieši Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Janovka" iedzīvotāji
Janovka Demenes pagasta apdzīvotās vietas "Jāņuciems" bijušais nosaukums
jantje Deminutīvs nīderlandiešu vārdam Jans; ironiski: holandietis
Augšvjenna departaments Francijā (_Haute-Vienne_), Jaunaktivānijas reģionā, administratīvais centrs - Limoža
Atlantijas Pireneji departaments Francijā (_Pyrěnées-Atlantiques_), Jaunakvitānijas reģiona dienvidriertumos
berit Derība; Jahves derība ar Izraelu
Develnīša Develnīša ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Develnīšu Develnīšu ezers - Davilnītis, ezers Jumurdas pagastā
Baltijas dzelzceļa pārvalde dibināta 1963. g. veicot dzelzceļu apvienošanu, sastāvēja no 7 nodaļām (Rīgas, Daugavpils, Jelgavas, Igaunijas, Viļņas, Šauļu un Kaļiņingradas), bija pakļauta PSRS Satiksmes ceļu ministrijai, 1991. g. uz Rīgas un Daugavpils nodaļu bāzes nodibināts valsts uzņēmums "Latvijas dzelzceļš"
Johannesburga Dienvidāfrikas Republikas lielākā pilsēta ("Johannesburg"), 1750 m vjl., 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.), komercijas un finansu centrs, divas universitātes, dibināta 1886. g. kā zelta ieguves centrs
jūrmalciemnieki Dienvidkurzemes novada Nīcas pagasta apdzīvotās vietas "Jūrmalciems" iedzīvotāji
Nanlina kalni Dienvidķīnas kalnu daļa Ķīnas dienvidaustrumos ("Nanling"), garums - \~1200 km, augstums - līdz 2185 m, Jandzi un Sidzjanas baseina ūdensšķirtne
Dienvidlatvija Dienvidlatvijas kāple - Baltijas sineklīzes iegrimusī daļa Latvijas dienvidrietumu malā, ziemeļos to norobežo Liepājas-Rīgas-Pleskavas lūzumzona, kristāliskā pamatklintāja virsa pazeminās no 1300 m zjl. pie Jelgavas, līdz 1900 m zjl. pie Papes
TANJUG Dienvidslāvijas informācijas aģentūra (serbhorvātu "Telegrafska Agencija Nova Jugoslavija")
Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte
Dūņupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Neretas pagastā, augštece Jēkabpils novada Saukas pagastā, garums - 15 km, iztek no Saukas ezera; Sauka
Zalvīte Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, augštece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 36 km, kritums - 21 m
Radžupe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Aknīstes pilsētā, augštece Jākabpils novada Zasas pagastā, garums - 21 km, kritums - 30 m; Radžupīte; augštecē arī Skirsa, Šķērse, Šķerstene
Dobe Dienvidsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Asares pagastā un Augšdaugavas novada Prodes pagastā, lielākajā daļā tecējuma ir šo novadu un pagastu robežupe, garums - 13 km, kritums - 23 m, tek caur Zuju ezeru; Dobes strauts; Susējiņa
kvirīns Dieva Jānus un ķeizara Augusta nosaukums
jērs Dieva Jērs - viens no Jēzus Kristus vārdiem; jēra tēls drošivien saistīts ar seno lopkopju ciltīs plaši izplat'to paražu ziedot dieviem pirmo jēriņu
Jahves diena Dieva tiesas diena, viens no svarīgākajiem priekšstatiem Jahves kultā un jūdaismā, kad paredzama vecās pasaules bojāeja un jaunas pasaules dzimšana
kungs Dieva uzrunas forma (parasti lūgšanā); cieņas izteikšanas forma, runājot par dievu, arī Jēzu Kristu
elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma
Dubena Dignājas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Dignājas pagastā
Dimantu Dimantu ezers - Jersikas ezers Jersikas pagastā
Celma ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā
Eidziņu ezers Dinišķu ezers Jumurdas pagastā
dinornis Dinornisveidīgo putnu kārtas ģints ("Dinornis"), dzīvoja Jaunzēlandē, izmirusi
DJ Diskžokejs (angļu "Disk Jokey")
gesnērija Divdīgļlapju klases asteru apakšklases cūknātru rindas dzimta ("Gesneriaceae"), lakstaugi, retumis krūmi, kokveida liānas, epifīti; Centrālajā un Dienvidamerikā, Ķīnā, Jaungvinejā, Kalimantānā, tropiskajā Āfrikā, \~130 ģinšu, \~1800 sugu, Latvijā vairākas sugas audzē istabā un augumājās kā krāšņumaugus
paulovnija Divdīgļlapju klases bignoniju dzimtas vīrceļu dzimtas ģints ("Paulownia"), dekoratīvs koks ar gaišsārti violetiem trompetveida ziediem, aug Japānā un Ķīnā
katalpa Divdīgļlapju klases binjonu dzimtas ģints ("Catalpa"), vasarzaļi, ļoti reti ziemzaļi koki vai krūmi ar lietussargveida vainagu, 11 sugu, savvaļā sastopama Austrumāzijā (Ķīnā, Japānā) un Ziemeļamerikā, Latvijā introducētas 3 sugas, ko audzē kā dekoratīvus kokus
riekstkoks Divdīgļlapju klases dzimta ("Juglandaceae"), vasarzaļi koki, retumis krūmi, 7 ģintis, 58 sugas, Latvijā kā krāšņumaugus audzē riekstkokus, pterokārijas un kārijas
jasmīns Divdīgļlapju klases rožu apakšklases olīvu rindas olīvaugu dzimtas ģints ("Jasminum"), izplatīta subtropos, Latvijā audzē telpās
Eda Divi senislandiešu literārie darbi: Vecākā Eda - 9.-12. gs. mitoloģisko dziesmu un varoņdziesmu krājums; Jaunākā Eda - 13. gs. sacerējums par islandiešu poētiku
Bībeles apustuļi divpadsmit Jēzus Kristus izvēlētie mācekļi
Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos
Amt-Doblen Dobeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Grundmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
Gruntmaņi Dobeles novada apdzīvotās vietas "Jaunbērze" bijušais nosaukums
jaunbērznieki Dobeles novada Bērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbērze" iedzīvotāji
jākšpēternieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jākšpēteri" iedzīvotāji
Jaunā muiža Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā māja" nosaukuma variants
jaunmājenieki Dobeles novada Bikstu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
Meženieki Dobeles novada Jaunbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" nosaukuma variants
jaunsesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji
sesavnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsesava" iedzīvotāji
jaunzemjnieki Dobeles novada Naudītes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
Doben Dobes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
sātanoloģija Dogmatiska mācība par sātanu, resp. velnu, kas dibinās Jaunās Derības uzskatos par sātanu kā grēka pirmsācēju, meli un cilvēku slepkavu, kārdinātāju uz neticību un netiklību utt.
Žiu Donavas kreisā krasta pieteka Rumānijas dienvidrietumos ("Jiu"), garums - 348 km, Surdukas aizā šķērso Dienvidkarpatus, lejtece Lejasdonavas līdzenumā
Sava Donavas labā krasta pieteka, Slovēnijā, Horvātijā, Serbijā, ievērojamā posmā ir Horvātijas un Bosnijas un Hercegovinas robežupe, garums - 940 km, sākas Jūlijas Alpos satekot Sava Bohiņskai un Sava Dohinskai, ieteka pie Belgradas
Baļuta Donaviņa - Daugavas labā krasta pieteka Jēkabpils novadā
grīslis Doņaugu dzimtas ("Juncaceae") doņu ģints ("Juncus")
doņi Doņu dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugi ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu (sk. donis)
Alpu donis doņu suga ("Juncus alpino-articulatus")
posmainais donis doņu suga ("Juncus articulatus", arī "Juncus lampocarpus")
melnīgsnējais donis doņu suga ("Juncus atratus"), Latvijā aizsargājama
Baltijas donis doņu suga ("Juncus balticus")
krupju donis doņu suga ("Juncus bufonius")
sīpoliņu donis doņu suga ("Juncus bulbosus")
galvainais donis doņu suga ("Juncus capitatus"), Latvijā aizsargājama
plakanais donis doņu suga ("Juncus compressus")
kamolu donis doņu suga ("Juncus conglomeratus", arī "Juncus leersii")
izplestais donis doņu suga ("Juncus effusus")
zobenlapu donis doņu suga ("Juncus ensifolius")
tievais donis doņu suga ("Juncus filiformis")
Žerāra donis doņu suga ("Juncus gerardii Loisel"), Latvijā aizsargājama
zilganais donis doņu suga ("Juncus inflexus", arī "Juncus glaucus")
blīvziedu donis doņu suga ("Juncus nastanthus")
mezglainais donis doņu suga ("Juncus nodulosus")
varžu donis doņu suga ("Juncus ranarius")
skrajais donis doņu suga ("Juncus squarrosus")
kūdrāja donis doņu suga ("Juncus stygius"), Latvijā aizsargājama
strupais donis doņu suga ("Juncus subnodulosus"), Latvijā aizsargājama
maigais donis doņu suga ("Juncus tenuis")
Driksna Driksa - Lielupes atteka Jelgavā
Druckenhof Drukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Druķi Druķu Vecumi - apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Mežāres pagastā
Kucupe Dubnas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Rožkalnu pagastā, augštece Līvānu novada Jersikas pagastā, garums - 5 km
Jāša Dubnas labā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Jāšezera Rušonas pagastā, garums - 28 km, kritums - 52 m; Jaša; Jašupe
jādrovieši Dubnas pagasta apdzīvotās vietas "Jādrova" iedzīvotāji
Porrima dubultzvaigzne Jaunavas zvaigznājā, apriņķošanas periods - 172 gadi, tās komponentēm ir vienādi spožumi - 3,5 zvaigžņlielumi
kalnugrieze Dumbrvistiņu dzimtas suga, lielākais dumbrvistiņu dzimtas putns (ķermeņa garums - \~0,5 m), nelido, fitofāgs, Jaunzēlandē kalnu purvos
jedvigavieši Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jedvigava" iedzīvotāji
jedvigavišķi Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jedvigava" iedzīvotāji
Jedvigova Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Jedvigava" nosaukuma variants
Neuhof Dundagas Jaunmuiža muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Dundagas pagastā
Jēči Dunikas pagasta apdzīvotās vietas "Ječi" nosaukuma variants
Dūņu ezers Dūņenieks, ezers Jaunalūksnes pagastā
Alkšņupīte Dvietes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā
Kaldabruņa Dvietes labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā; Kaldabruņas strauts; Kaļva; Kalves upe
Ilzupīte Dvietes labā krasta pieteka uz Jēkabpils novada Rubenes pagasta un Augšdaugavas novada Bebrenes pagastu robežas, vairāk nekā 7 km posmā ir šo novadu un pagastu robežupe, augštece un izteka Bebrenes pagastā, garums - 12 km; Ilza
jadvigavieši Dvietes pagasta apdzīvotās vietas "Jadvigava" iedzīvotāji
Bērzupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Annenieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga–Liepāja, 85 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g. ar nosaukumu "Jaunpils", tagadējais nosaukums kopš 1928. g.
Apšupe Dzelzceļa pietura Dobeles novada Jaunbērzes pagastā, pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 134 km no Ventspils dzelzceļa stacijas; pietura atklāta 1920. g. pie Krustpils-Ventspils dzelzceļa līnijas ar nosaukumu "Ērzeļi", bet 1921. g. nosaukums mainīts
Brakšķi Dzelzceļa pietura Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 151 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1931. g.
Bulduri Dzelzceļa pietura Jūrmalā, atrodas pie līnijas Rīga-Tukums, 20 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Bilderlingshof", tagadējais nosaukums kopš 1919. gada
Briģi dzelzceļa pietura Ludzas novada Briģu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 447 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1934. g., tolaik pie dzelzceļa līnijas Rīga-Zilupe
Atgāzene Dzelzceļa pietura Rīgā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava 5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, Ģimnastikas ielā, stacija atklāta 1928. g.
Ālande Dzelzceļa pieturas punkts Dienvidkurzemes novada Grobiņas pagastā dienvidrietumos no Grobiņas, atrodas pie dzelzceļa līnijām Jelgava-Liepāja un Liepāja-Priekule, 7 km no Liepājas dzelzceļa stacijas
Airīte dzelzceļa pieturas punkts Kuldīgas novada Skrundas pagastā pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 144 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas
Goba Dzelzceļa pieturpunkts Birzgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 229 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1933. g.
Dorupe Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Glūdas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 56 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1934. g.
Dimzas Dzelzceļa pieturpunkts Jelgavas novada Platones pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijaas Meitene-Rīga-Lugaži, 51 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāts 1931. g.
Avoti Dzelzceļa pieturpunkts Jūrmalā, atradās pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 21 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga I" atklāts 1907. g., nosaukums mainīts 1929. g., slēgts 1980. gadā
Džūkste Dzelzceļa pieturpunkts Tukuma novada Džūkstes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 130 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāts 1930. gadā
Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Birze Dzelzceļa stacija Bauskas novada Vecumnieku pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 225 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Lesting", 1919.-1924. g. saucās "Lestiķi"
Brocēni Dzelzceļa stacija Brocēnu pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 119 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Bēne dzelzceļa stacija Dobeles novada Bēnes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Glūda-Reņģe, 88 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1872. g. pie dzelzceļa līnijas Mitava-Muravjova (Jelgava-Mažeiķi); tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Biksti Dzelzceļa stacija Dobeles novada Bikstu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 93 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Iecava Dzelzceļa stacija Iecavas novadā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 196 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Gross-Eckau", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Daudzeva Dzelzceļa stacija Jaunjelgavas novada Daudzeses pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 261 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Daudsewa", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Atašiene Dzelzceļa stacija Jēkabpils novada Atašienes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 337 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1901. g. pie dzelzceļa līnijas Maskava-Kreicburga (Krustpils) ar nosaukumu "Borch", 1918.-1919. g. saucās "Borķi", bet 1919.-1929. g. - "Ataišiene"
Daugava Dzelzceļa stacija Jēkabpils rajona Sēlpils pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 291 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Cukurfabrika dzelzceļa stacija Jelgavā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Jelgava, 41 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g.
Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Glūda Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Glūdas pagastā, mezgla stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijām Glūda-Reņģe un Jelgava-Liepāja, 59 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta ar nosaukumu "Pfalzgrawen" 1872. g., tagadējais nosaukums kopš 1918. g.
Dubulti Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas 25 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Dubeln", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Dzintari Dzelzceļa stacija Jūrmalā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 23 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, ar nosaukumu "Edinburga II" atklāta 1907. g., tagadējais nosaukums kopš 1922. g.
Asari Dzelzceļa stacija Jūrmalas pilsētā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Rīga-Tukums, 30,5 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1877. g. ar nosaukumu "Assern", no 1919. g. tagadējais nosaukums, bet 1927.-1938. g. saucās "Asari I"
Istalsna Dzelzceļa stacija Ludzas novada Isnaudas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 430 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1928. g. ar nosaukumu "Pumpuri", tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Apsāni Dzelzceļa stacija Preiļu novada Rušonas pagastā pie dzelzceļa līnijas Kārsava-Rēzekne-Daugavpils, 46 km no Daugavpils, atklāta 1931. g. pie dzelzceļa līnijas Jaunlatgale-Daugavpils
Cirma Dzelzceļa stacija Rēzeknes novada Lendžu pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 409 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, kā dzelzceļa pietura "Sarkani" atklāta 1926. g., tagadējais nosaukums kopš 1934. g.
Blīdene Dzelzceļa stacija Saldus novada Remtes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 112 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g.
Garoza Dzelzceļa stacija Salgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 178 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Garosen", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Brenguļi dzelzceļa stacija Valmieras novada Brenguļu pagastā, pie dzelzceļa līnijas Rīga-Lugaži, 129 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1917. g. ar nosaukumu "Neu-Wrangelshof", no 1918. g. - Jaunbrenguļi, tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Elkšķene Dzelzceļa stacija Ventspils novada Tārgales pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Zilupe-Jelgava-Ventspils, 12 km no Ventspils dzelzceļa stacijas, pieturpunkts ar nosaukumu "Pope" atklāts 1927. g., tagadējais nosaukums kopš 1932. g.
Dobele Dzelzceļa stacija, atrodas pie dzelzceļa līnijas Jelgava-Liepāja, 72 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1927. g., pasažieru ēka uzcelta 1929. g.
Dselsenhof Dzelzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Eisenhammer Dzelzsnama muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Raudu dziesmas dziesmas Vecajā Derībā, kurā apraudāta smaga nelaime, kas piemeklējusi Jeruzalemi; domājams, tā ir pilsētas izpostīšana 586 pr. Kristus
apdziedāšanās Dziesmu kara veids kāzās, kristībās, talkās, Jāņos (aplīgošanās) u. c. godībās
aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos
Japānas dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna rietumu daļā, uz austrumiem no Japānas, septītā dziļākā dzilvaga pasaulē, lielākais dziļums — \~8130 m zjl.
Edinburg Dzintari, Jūrmalas pilsētas daļa
Dzirnavnieku dumpis dzirnavnieku cunftes zeļļu nemieri Jelgavā 1792. g. XII, kuru iemesls bija pašu melderu nesaskaņas un dzirnavnieku cunftes ierosinātā tiesas prāva pret Kurzemes hercoga Dobeles muižas muižkungu par dzirnavnieku tiesību ierobežošanu
Žucene dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukova ielā
Žukovka Dzīvojamo māju masīvs Jelgavā agrākajā Žukovska ielā (no 1991. g. - Māras iela)
Džaspers Džaspera nacionālais parks ("Jasper"), atrodas Kanādā, Albertas provincē, Klinšu kalnu austrumu nogāzē, platība - 10878 kvadrātkilometri, augstkalnu reljefs (augstākā virsotne - 3747 m) ar dziļām kanjonveida aizām, ūdenskritumiem, ezeriem, plašas teritorijas klāj mūžīgais sniegs un šļūdoņi (233 kvadrātkilometri)
Siuxt Džūkstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
Kauguru kanāls Džūkstes un Slampes ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Jelgavas novadā pie Kalnciema, garums - 12 km, kritums - 8 m, izrakts 1922.-1933. g.; Kaugurupīte
kakiplūme Ebenauga Japānas hurmas ("Diospyros kaki") jeb persimona auglis, sarkans, līdz 7 cm garš, nenogatavojies ļoti rūgts
rošhašanā Ebreju Jaunais gads, kura laikā tiek svinēta pasaules radīšanas gadadiena
Bābeles gūsts Ebreju piespiedu uzturēšanās Babilonijā 597.-539. g. p. m. ē., kad Jeruzalemi iekaroja Nebukadnecars II un daļu ebreju aizveda uz Bābeli
eseni Ebreju reliģiska sekta Jūdejā (2. gs. 2. pusē pr. Kr.-l. gs. pēc Kr.); izveidoja askētisku mūku ordeni, dzīvoja kopienā, atsacījās no upurēšanas, karadienesta, tirdzniecības u. c.
terijaki Ēdienu gatavošanas veids Japānā, kad ēdiens tiek cepts vai grilēts saldā sojas marinādē; Eiropā arī marināde
Akņupīte Eglonas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas un Dunavas pagastā; Aknupīte
Lāčupīte Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, garums - 11 km; Līčupe; augštecē - Cīruline, Cīruļupīte
Riteniška Eglonas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Rubenes pagastā, iztek no Dronku ezera; Ritmiska; Ritmiška
Ēģipte Ēģiptes Arābu Republika – valsts Āfrikas ziemeļaustrumos un Sinaja pussalā Āzijā, 81,7 mlj iedzīvotāju (2008. g.), administratīvais iedalījums – 26 muhāfazas, robežojas ar Izraēlu, Jordāniju, Saūda Arābiju, Sudānu un Lībiju, apskalo Vidusjūra un Sarkanā jūra
Sopdeta Ēģiptiešu mitoloģijā - planētas Sīriuss dieviete un mirušo aizgādne, Jaunā gada, tīra ūdens un plūdu dieviete
jatrofa Eiforbiju dzimtas ģints ("Jatropha"), sausumizturīgs telpaugs ar sulīgām lapām un pudeļveidīgu stumbru, sauc arī par pudeļpuķi
sarisimi Einuhi Jūdejā, kas sevi kastrēja, lai sasniegtu pilnību un tiktu uzskatīti par gudrajiem
ETC Eiropas Ceļojumu komisija (ECK, angļu "European Travel Commission") - 1948. gadā Norvēģijā nodibināta institūcija, kuras mērķis bija palielināt tūristu plūsmu uz Eiropas valstīm - komisijas loceklēm, galvenokārt no ASV, Kanādas un Japānas, kā arī no Austrālijas un Latīņamerikas; mūsdienās Eiropas ceļojumu komisija (ECK) veicina starptautisko sadarbību tūrisma jomā Eiropā; tūrisma informācijas apmaiņu; veic pētījumus tūrisma jomā, publicē pētnieciskos darbus tirgus izpētes jomā, dažādus referātus un pārskatus; Latvija iestājās 2002. g.
EMSA Eiropas Jūras drošības aģentūra ("European Maritime Safety Agency")
JET Eiropas Vienotais kodolsintēzes pētniecības centrs ("Joint European Torus")
Kanto Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas centrālajā daļā (Ibaraki, Točigi, Gummas, Saitamas, Čibas, Tokijas, Kangavas prefektūras), platība - 32200 kvadrātkilometru
Kansaja Ekonomiskais rajons Japānā, Honsju salas dienvidos, Kinki zemienē (Hjogo, Kioto, Šigas un Osakas prefektūras)
satsuma Eksotiska mandarīnu šķirne, kas nāk no Satsumas novada Japānā
apvienotā fotoekspertu grupa ekspertu grupa, kas izstrādājusi krāsu attēlu datņu zudumradošu saspiešanas algoritmu, kurš ļauj datnes samazināt pat līdz 5% no to sākotnējā lieluma, pieļaujot zināmus informācijas zudumus. Šis algoritms ir ieguvis standarta statusu, un parasti to sauc par standartu _JPEG_
Huka likums elastības teorijas pamatlikums, kas nosaka, ka mehāniskā sprieguma (σ) atkarība no relatīvas deformācijas (ε) ir lineāra; homogēna stieņa vienpusīgas stiepes (vai spiedes) gadījumā mehāniskais spriegums ir σ=Eε (E – Junga modulis); likums ir spēkā mazām elastīgām deformācijām
JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company")
elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana
Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Annenburg Emburgas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagasta teritorijā
jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji
jāgmiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" iedzīvotāji
Henselshof Endzeles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Ainejs Enejs - viens no drošsirdīgākajiem Trojas aizstāvjiem, mirstīgā vīrieša u dievietes Afrodītes dēls, romiešu Jūliju dzimtas mitoloģiskais ciltstēvs
elektronvolts Enerģijas ārpussistēmas mērvienība (eV) fizikā (optikā, atomfizikā, kodolfizikā, elementārdaļiņu fizikā), kas skaitliski vienāda ar enerģiju, kuru iegūst elektrons, tam paātrinoties elektriskajā laukā ar potenciālu starpību 1 V; 1 eV=1,60217·10^-12^ ergu=1,60217·10^-19^ džoulu (J)
enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^)
džouls Enerģijas, darba un siltuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), kas vienāda ar darbu, ko vienu ņūtonu liels spēks veic vienu metru garā ceļā; [J]
Dzedrupe Engures ezera pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, garums - 9 km, izveidojas, satekot Šķēdei un Jādekšai, tek pa Piejūras zemienes Engures līdzenumu
Bērģupe Engures ezera pietekas Jurģupes nosaukums tās lejtecē
Herbergen Ērbērģes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Herzogshof Ercogu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
andulēnieši Ērgļu novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Anduļēni" iedzīvotāji
Espiritusanta Espiritu Santo, lielākā no Jaunhebridu salām
samarieši Etniska grupa, Samarijas iedzīvotāji, kas pēc atgriešanās no eksila vairs netika atzīti par pilntiesīgiem jūdiem; reliģiska sekta (Jordānijā, Izraēlā), kas Bībelē atzīst tikai 5 Mozus grāmatas
Tagēts etrusku mitoloģijā - augstākā dieva Jupitera dēls, bērns, kam piemita pareģa gudrība un pieredze zīlēšanas mākslā
Uni etrusku mitoloģijā - dieviete, ķēniņu varas aizbildne, godāta daudzās etrusku pilsētās, tika identificēta ar grieķu Hēru un romiešu Jūnonu, kopā ar Tinu un Menrvu veidoja etrusku dievu triādi, kas atbilda romiešu triādei (Jupiters, Jūnona un Minerva
Kulsans etrusku mitoloģijā - romiešu Jānam līdzīgs dievs ar četrām sejām, kas simbolizēja četrus debesu reģionus
Ewalden Ēvaldes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā
Codex Bezae evaņģēliju un Apustuļu darbu grieķu un latīņu teksta, kā arī 3. Jāņa vēstules fragmenta latīņu teksta manuskripts, kuru 1581. g. Kembridžas universtātei uzdāvināja šveiciešu rakstnieks T. Bēza
sinoptiķi Evaņģēlisti Matejs, Marks un Lūka, kas Jēzus dzīvi un darbību attēlojuši ļoti līdzīgi
Ēvele Ēveles pagasts - pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski - Eveļskaja
Tuļģu Jāņa kalns eventuāla kulta vieta Salaspils pagastā, Doles salā, sausās Daugavas krastā, ir \~3 m augsts uzkalns (35 x 25 m), kas tagad apaudzis ar kokiem; senāk ļaudis no plašas apkārtnes šeit svinējuši Jāņus
Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis
Jūdupe Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Rubas pagastā, garums - 9 km; Jūdupīte
Druve Ezeres labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes un Jaunauces pagastā, garums - 22 km, kritums - 25 m; Druva; Krūmupe; Krūmešu upe; Melnupe
Jākupeņi Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" bijušais nosaukums
Jākupeni Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jakubki" nosaukums latgaliski
Svātūnes ezers ezers Adzeles pacēlumā, Baltinavas pagasta dienvidu daļā, 107,4 m vjl., platība - 36 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,5 km, lielākais dziļums - 11,3 m, eitrofs, aizaugums - 15%; Jorzavas ezers; Svētūnes ezers
Ungurpils dzirnavezers ezers Alojas pagastā, uzstādināts Salacas pietekā Joglā, tā platība — 22,4 ha, garums — 1,75 km, lielākais platums — 0,25 km, lielākais dziļums — 3,2 m, virsūdens aizaugums — \~40%
Dūņenieks ezers Alūksnes nova Jaunalūksnes pagastā, platība - 6,3 ha; Dūņu ezers
Plaužu ezers ezers Alūksnes novada Alsviķu pagastā, platība — <1 ha; Jaunslaviešu ezers; Slaviešu ezers; Slavišu ezers
Pempju ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 1,4 ha
Veistera ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,2 ha; Karitana ezers; Karitānu ezers; Karitoņu ezers; Rācenītis; Reistera ezers; Rūcenītis
Siseņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 3,6 ha
Maltenieku ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, garums — \~200 m, platums — \~100 m
Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers
Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha
Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha
Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha
Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha
Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha
Palpieris ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers
Ļukas ezers ezers Amatas novada Nītaures pagastā, platība - 1,9 ha; Jaunlukas ezers
Baļotes ezers ezers Aronas paugurlīdzenumā, Jēkabpils novada Kūku pagastā 8 km uz ziemeļaustrumiem no Jēkabpils, 96,4 m vjl., platība - 149,2 ha, garums - 2,4 km dienvidrietumu-ziemeļaustrumu virzienā, platums - līdz 1 km, dziļums - līdz 4,2 m; Stirnas ezers; Stirnezers; Stirniņas ezers; Stirnu ezers
Pakšēnu ezers ezers Augšogres pazeminājumā uz Vestienas pauguraines robežas, Madonas novada Jumurdas pagastā, 173 m vjl., platība - 41,6 ha, garums - 1,3 km, lielākais platums - 1 km, lielākais dziļums - 1,9 m, eitrofs, krastmalas apaugušas, iztek Valola, ietek Lubija; Valolas ezers
Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
Garais ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas pauguraines dienvidu daļā uz Latvijas un Lietuvas robežas (ziemeļu daļa ir Jēkabpils novada Rites pagastā), 95 m vjl., platība - 80 ha, garums - 2,8 km, lielākais platums - 0,5 km, vidējais dziļums - 2,5 m, 3 salas; Akmeņu ezers; Ilzes ezers; Ilzu ezers; Iļģis
Piksteres ezers ezers Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Viesītes pagastā pie robežas ar Aizkraukles novadu, platība — 255 ha, garums — 2,6 km, platums — 1,5 km, vidējais dziļums — 1,1 m, lielākais dziļums — 3 m, eitrofs
Apsauju ezers ezers Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Jaunpils pagastā, 54,8 m vjl., platība — 20 ha, garums — 0,7 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 6,2 m, ovāla ezerdobe zemos krastos, eitrofs ezers, dūņas 0,5-2 m, aizaugums — 10-20%; Apsaujas ezers; Asaujas ezers; Lielapsaujas ezers; Lielapsauju ezers; Lielapsu ezers
Baltezers ezers Austrumlatvijas zemienē, Madonas-Trepes vaļņa malā, Jēkabpils novada Variešu pagastā, 120 m vjl., platība - 45 ha, garums - 1,2 km, lielākais platums - 0,6 km, lielākais dziļums - 8,5 m, eitrofs, bet maz aizaudzis beznoteces ezers; Baltais ezers; Timsmales ezers
Ušurs ezers Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, 112,6 m vjl., platība - 161 ha, garums - 3,2 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 6,8 m, lielākais dziļums - 40 m, eitrofs, aizaugums - \~13%; Ušura ezers; Ušuru ezers
Vārzgūnes ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, 88 m vjl., platība — 43 ha, garums — 1,9 km, lielākais platums — 0,3 km, lielākais dziļums — 1,8 m, eitrofs, stipri aizaudzis
Priekulānu ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 22,5 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,3 km, lielākais dziļums - 2,2 m, savienots ar Klaucānu ezeru, eitrofs, aizaugums - vidējs
Marinzejas ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Atašienes pagastā, 95,3 m vjl., platība — 74,2 ha, garums — 2 km, lielākais platums — 0,6 km, lielākais dziļums — 4 m, eitrofs, vidēji aizaudzis; Mariensejas ezers; Marijas ezers; Marindzes ezers; Mariņezers
Koša ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavas ielejā, Līksnas pagastā, 88,8 m vjl., platība - 59,2 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 8 m, eitrofs, aizaugums - neliels; Kāša ezers; Kosas ezers; Koševkas ezers
Ļūbasts ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Daugavpils novada Līksnas pagastā, 89 m vjl., platība - 59 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,6 km, vidējais dziļums - \~0,3 m, lielākais dziļums - 1 m, ultraeitrofs ezers, aizaudzis ar ūdensaugiem; Ļūbasta ezers; Ļubests; Ļūbista ezers; Ļubosta ezers; Ļubistas ezers; Ļubosts
Garlaku ezers ezers Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Rožkalnu pagastā, platība - 37 ha, lielākais dziļums - 1,8 m, apaļa ezerdobe 0,7 km diametrā, dūņains, pusaizaudzis
Garais ezers ezers Cēsu novada Kaives pagastā un Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 3,8 ha
Jāņuciema ezers ezers Demenes pagastā, platība — 11,5 ha, garums — \~400 m, lielākais platums — \~150 m, iztek Lucesas labā pieteka Jāņupīte, ietek Kumbule
Tabiņu ezers ezers Drustu pagastā, netālu no Jaunpiebalgas pagasta robežas, platība - <1 ha
Trihonidas ezers ezers Grieķijā ("Trichonida"), Rietumgrieķijas perifērijas kontinentālajā daļā, tektoniskā ieplakā 18 m vjl., platība - 97 kvadrātkilometri, rietumu piekrastē purvaina zemiene, notece uz Aheloju, kas ietek Jonijas jūrā
Bauzes ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - <1ha; Bauzis
Stigu ezers ezers Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, platība - 4,3 ha; Stīgu ezers
Jānēļu ezers ezers Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 2,6 ha; Janeļa ezers
Endlas ezers ezers Igaunijā, Jegevas apriņķa ziemeļrietumos
Sādjervs ezers Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī
Kinnerets ezers Izraēlā ("Yam Kinneret", "Sea of Galilee"), atrodas Goras ieplakā 212 m zjl., platība - 145 kvadrātkilometri, garums - \~23 km, platums - līdz 11 km, dziļums - līdz 48 m, rietumu un austrumu krasti stāvi, caur ezeru tek Jordāna; Tiberijas ezers, Tibērija ezers, Bahrtabarijas ezers, Ģenecaretes ezers, Galilejas jūra
Akanas ezers ezers Japānā (_Akan-ko_), Hokaido salas austrumu daļā, Akanas nacionālā parka teritorijā
Skaidriņš ezers Jaunjelgavas novada Sunākstes pagastā, platība - <1 ha
Kāpurkalna ezers ezers Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagastā, platība - 7,4 ha; Svētezers
Mežezeriņš ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,3 ha; Lielmeža ezers
Mosteņu ezers ezers Jaunpiebalgas pagastā, platība - 3,2 ha; Mastenes ezers; Mostenes ezers
Mellezers ezers Jaunpils pagastā, Ēnavas purvā, platība - 6,5 ha; Melnezers
Brencis ezers Jaunpils pagastā, platība - 28 ha
Dambjakroga ezers ezers Jaunpils pagastā, platība - 5,8 ha; Dambīšu ezers
Anau ezers ezers Jaunzēlandē (_Te Anau, Lake_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
Teanava ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Te Anau"), Dienvidsalā, Dienvidalpos 206 m vjl., platība - 345 kvadrātkilometri, garums - 60 km, dziļums - 276 m, tektoniski glaciālas izcelsmes
Vakatipa ezers ezers Jaunzēlandē ("Lake Wakatipu"), Dienvidsalas dienvidu daļā, Dienvidalpos 326 m vjl., platība - 293 kvadrātkilometri, garums - 84 km, lielākais platums - 6 km, dziļums - 378 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, notece pa Kavaravas upi uz Klūtu
Pukaki ezers Jaunzēlandes Dienvidsalā ("Lake Pukaki"), Kenterberijas reģionā, platība - 70 kvadrātkilometru
Pīļu ezers ezers Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, platība - <1 ha
Apaļais ezers ezers Jēkabpils novada Aknīstes pagastā, platība mazāka par 1 ha
Divpīļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība - 1,4 ha; Kalna ezers; Kalnezers
Bubuļu ezers ezers Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 3 ha
Jauniešu ezers ezers Jēkabpils novada Atašienes pagastā, platība - 6,2 ha
Viču ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - <1 ha
Daudzvārdu ezers ezers Jēkabpils novada Dunavas pagastā, platība - 4,1 ha, dziļums - līdz 11,6 m; Marinovas ezers; Marjanovas ezers
Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
Ērmītes ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, dabas lieguma "Kaušņu purvs" teritorijā, platība — 2,2 ha
Baltais ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, Nomavas purvā, platība — 2,9 ha
Urvas ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 2,9 ha; Urvu ezers
Nomalnieku ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 3,1 ha; Nomeļnieku ezers
Bancānu ezers ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 12,5 ha; Bullīšu ezers
Lakstiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1,7 ha
Baltiņu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 10 ha; Teikura ezers; Teikuru ezers
Namiķu ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 5,2 ha
Nesaules ezers ezers Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība — 6,1 ha
Skrīveru ezers ezers Jēkabpils novada Leimaņu pagastā, platība — 7,5 ha
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Buntiku ezers ezers Jēkabpils novada Mežāres pagastā, platība — 6,3 ha
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 1,5 ha
Garais ezers ezers Jēkabpils novada Rites pagastā, platība - 39 ha; Akmeņu ezers; Ilģis; Ilzas ezers; Ilzes ezers
Mazais Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — <1 ha
Dronku ezers ezers Jēkabpils novada Rubenes pagastā, platība — 4,2 ha; Lielais Dronkas ezers
Lēlītis ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Lēliņš
Purva ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība - <1 ha; Purvezers
Kugres ezers ezers Jēkabpils novada Salas pagastā, platība 4,6 ha; Kugrītes ezers
Aklais ezers ezers Jēkabpils novada Saukas pagastā, platība - 1,5 ha; Indrānu ezers
Paslavītes ezers ezers Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 1,1 ha; Paslavīte; Paslavītis
Vārkavas ezers ezers Jēkabpils novadā uz Prodes un Asares pagasta robežas, platība — 3,5 ha; Varkovas ezers
Gardaunis ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, kura līmenis meliorējot apvidu (pēc 1930. un 1960. g.) pazemināts no 98 uz 95,8 m vjl. un ezera platība sarukusi no 65,6 ha līdz 3 ha, palikusi sirpjveida lāma, dziļums - 0,5-0,7 m, 95% aizaugums; Gardaunes ezers; Gārdaunis; Gardauņas ezers; Garzdanes ezers; Garzdaunes ezers; Gaudaunes ezers; Medilas ezers; Medīlas ezers
Dzeņezers ezers Jēkabpils novada Variešu pagastā, platība - 1 ha
Švēriņu ezers ezers Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība - 1,4 ha; Ezeriņš; Skudru ezers; Sveriņa ezers; Svēriņu ezers; Švāriņa ezers; Švāriņu ezers; Šveriņa ezers
Pāķu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, augstākais no Silavas ezeriem, 88,4 m vjl., platība - 15 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~250 m, lielākais dziļums - 4 m; Darvas ezers
Plošu ezers ezers Jēkabpils novada Vīpes pagastā, platība — 3,8 ha; Kikaukas azars; Plašu ezers; Ploši
Ļūļu ezers ezers Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība - 2,2 ha
Pīļu ezers ezers Jelgavas novada Kalnciema pagastā, platība - <1 ha
Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers
Baltezers ezers Jersikas līdzenumā, Augšdaugavas novada Vaboles pagastā 6 km uz dienvidrietumiem no Kalupes, 101,4 m virs jūras līmeņa, garums - 1,2 km (ziemeļu-dienvidu virzienā), dziļums - līdz 15,8 m
Šuņezers ezers Jersikas līdzenumā, Daugavpils pilsētas ziemeļrietumu daļā, 94 m vjl., platība - 74,6 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,55 km, lielākais dziļums - 3,1 m, eitrofs, iztek Šūņu upe
Jersikas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Jersikas pagastā, 94 m vjl., platība — 41 ha, garums — 2,1 km, lielākais platums — 0,4 km, lielākais dziļums — 4,2 m, eitrofs, aizaugums — 6%, dibens dūņains; Dimanta ezers; Dimantu ezers
Bleidas ezers ezers Jersikas līdzenumā, Preiļu novada Vārkavas pagastā, 108,5 m vjl., platība - 33,8 ha, garums - 1,3 km, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, dibens apaudzis
Kaķu ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - <1 ha
Lejasezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 2,2 ha
Vienūzis ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,6 ha, Linūžu ezers; Līnūžu ezers; Vienūzītes ezers; Vienūzītis
Ilzes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 3,7 ha; Ilzītes ezers; Ilziņš; Rezēnu ezers
Karietes ezers ezers Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Kamtes ezers
Atlina ezers ezers Kanādā (_Atlin Lake_), Britu Kolumbijas provinces ziemeļrietumos, ziemeļu gals iesniedzas Jukonas teritorijā, garums - 137 km, platums - 6,44 km
Iudrineits ezers Krāslavas novada Aulejas pagastā, platība - 2 ha; Judriņkijs ezers; Jūdriņš; Ūdriņas ezers
Joda ezers ezers Krāslavas novada Kombuļu pagastā, platība - 9,9 ha; Iodezers; Jodezers
Jenisjervi ezers Krievijā, Karēlijas Republikā ("Jaenisjaervi"), uz Somijas robežas 64 m vjl., platība - 200 kvadrātkilometri, garums - 26 km, platums - līdz 14 km, vidējais dziļums - 12 m, lielākais - 57 m, pēc Jenisjoki aizsprosta uzcelšanas pārvērsts ūdenskrātuvē
Labazs ezers Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā 47 m vjl., platība - 470 kvadrātkilometru, ietek - Ņelzja un Jema, iztek - Bogaņida, caurteka savieno ar Hargi ezeru
Bustahs ezers Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas-Indigirkas zemienē 7 m vjl., platība – 249 kvadrātkilometri; Buusaahs
Mogotojevo ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Austrumsibīrijas jūras piekrastē, Lopatkas pussalā, platība - 323 kvadrātkilometri, notece uz Austrumsibīrijas jūru; Magotojeva ezers
Gaojouhu ezers Ķīnas austrumu daļā ("Gaoyou Hu"), Lielajā Ķīnas līdzenumā, platība - \~1200 kvadrātkilometru, sekls, pa Lielo kanālu notece uz Jandzi, izmanto apūdeņošanai
Taihu ezers Ķīnas austrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi, 17 m vjl., platība - 2200-3600 kvadrātkilometru, atkarībā no sezonas, vidējais garums - 60 km, platums - līdz 45 km, dziļums - 12 m, \~90 salu
Pojanhu ezers ezers Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Poyang Hu"), Jandzi baseinā, platība - atkarībā no sezonas - 1000-4400 kvadrātkilometru, garums - 170 km, platums - 17 km, lielākais dziļums - 25 m, ap ezeru dzīvo vairāk nekā 150 sugu putni (ziemā arī baltās dzērves)
Jāšezers ezers Latgales augstienē, 149 m vjl., Preiļu novada Rušonas pagastā, 149 m vjl., platība - 90 ha, garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,8 km, vidējais dziļums - 2,8 m, eitrofs, aizaugums - 17%; Jašu ezers; Jāšu ezers
Jazinks ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Grāveru pagastā, 155,7 m vjl., platība - 260 ha, garums - 4,2 km, lielākais platums - 1,7 km, vidējais dziļums - 8,1 m, lielākais dziļums - 33 m, eitrofs, aizaugums - 13%, bagātīga ihtiofauna; Jazinka ezers; Jazinkas ezers; Jazinoks; Jaziņas ezers; Jezinakas ezers
Idaņa ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Kastuļinas pagastā, 160 m vjl., platība - 37,6 ha, garums - 0,8 km, lielākais platums - 0,8 km, līčains, vidējais dziļums - 2,6 m, eitrofs; Idaņka; Idenija; Idonezers; Jidauss; Jidaušs; Kurlais ezers
Ežezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Ezernieku pagastā, 169 m vjl., platība - 988 ha (kopā ar salām - 1065 ha), garums - 8,2 km, lielākais platums - 2,5 km, vidējais dziļums - 6,4 m, lielākais dziļums - 21 m, 36 salas (kopējā platība - >75 ha) un \~34 niedrām un meldriem apauguši sēkļi; Eža ezers; Ežu ezers; Ieša ezers; Jēša ezers
Nauļānu ezers ezers Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Robežnieku pagastā, 152,8 m vjl., platība — 55 ha, garums — 1,6 km, lielākais platums — 0,5 km, lielākais dziļums — 10 m, 1 sala (2 ha), eitrofs, aizaugums — neliels; Nevļānu ezers; Jaunezers
Ģerķēnu ezers ezers Liezēres pagastā, platība — 2 ha; Cierķēnu ezers; Jerķiša ezers; Jerķišezers
Ģerķīšezers ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 8,4 ha; Gerķīšu ezers; Ģerkisu ezers; Jerkisa ezers; Jerķiša ezers; Jerķīšezers
Bruņķītis ezers Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 14,8 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m; Bruņķa ezers; Bruņķīša ezers
Mazezers ezers Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 5,3 ha, garums - \~300 m, lielākais platums - \~200 m, ietek Cimeļupe, atrodas starp Riebezeru un Auziņu ezeru
Iesalnieku ezers ezers Līvānu novada Jersikas pagastā, platība - 17,6 ha; Vucenu ezers
Dinišķu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā (atrodas cieši pie Vestienas pagasta robežas un dažos avotos norādīts, kā tam piederīgs), platība - 1,9 ha
Rausēnu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - <1 ha
Pīlātu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 1 ha
Davilnītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 2,5 ha; Davelnīša ezers; Delvenīša ezers; Develnīša ezers; Develnīšu ezers; Sila ezers
Preisītis ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība - 4,5 ha; Preisīša ezers; Preisītes ezers; Preisīts
Ozoliņu ezers ezers Madonas novada Jumurdas pagastā, platība — 3,2 ha
Nomavas ezers ezers Nomavas purva vidusdaļā, Jēkabpils novada Kalna pagastā, pie Viesītes pagasta robežas, platība — 22,2 ha, garums — \~900 m, lielākais platums — \~400 m; Baltais ezers
Maku ezers ezers Piejūras zemienē, Garkalnes pagastā, 4 km uz austrumiem no Jaunciema, platība 5,0 ha, garums - 280 m, lielākais dziļums - 1,1 m, aizaugošs, dibenā dūņas, 5 m biezs sapropeļa slānis
Slokas ezers ezers Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Jūrmalas pilsētā starp Sloku un Ķemeriem, Ķemeru nacionālā parka teritorijā, 1,4 m vjl., platība — 250 ha, garums — 2,98 km, lielākais platums — 1,23 km, vidējais dziļums — 0,6 m, ultraeitrofs, dibena aizaugums — \~90%, virsūdens aizaugums — \~10%; Slocenes ezers
Vusars ezers Rēzeknes novada Audriņu pagastā, platība - 13,3 ha; Aizezers; Jūseris; Usaru ezers; Vusaru ezers; Vuseru ezers; Userovas ezers; Useru ezers
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers
Iugulovs ezers Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, platība - 5 ha; Ivgulovas ezers; Ivguļevas ezers; Jugļeva ezers; Jugoļovo; Makašānu ezers
Dambjapurva ezers ezers Rīgā, Šmerļa meža malā starp Mežciemu un Juglas dzīvojamo masīvu, platība - 1,7 ha, garums - \~200 m, lielākais platums - \~160 m, lielākais dziļums - 3 m, krasti smilšaini
Bābelītis ezers Rīgas austrumu daļā, uz dienvidiem no Ķīšezera, ieplakā starp dzelzceļa uzbērumu un Juglas kāpām, 1,7 m vjl., platība - 6,9 ha, vidējais dziļums - 2,8 m, lielākais dziļums - 5,5 m, nav noteces, uzkrājas dūņas; Ozolkalna ezers
Velnezers ezers Rīgas pilsētas teritorijā, Juglas apkaimē, platība - 3,5 ha
Lielais Jūgezers ezers Rīgavas līdzenumā, Garkalnes pagastā, mežu un purvu vidū, 4 m vjl., platība - 35,5 ha, ezerdobe ieapaļa 600-700 m diametrā, vidējais dziļums - 0,8 m, Litorīnas jūras paliksnis vispārējas aizaugšanas stadijā, 20. gs. sākumā platība bija 66,5 ha un dziļums līdz 6,4 m; Jūgu ezers
Baltiņu ezers ezers Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, 97,6 m vjl., platība - 32,8 ha, garums - 750 m, platums - 570 m, lielākais dziļums - 1,8 m, eitrofs, aizaugums - 30%
Aklais ezers ezers Slokas purvā, 1,6 m virs jūras līmeņa, Jūrmalas pilsētas rietumu daļā, platība - 42 ha, garums - 0,9 km dienvidu-ziemeļu virzienā, baseinā veidojas sērūdeņi, agrāk iegūta kūdra
Ilzas ezers ezers Šķeltovas pagastā, platība - 14,4 ha; Ildiša ezers; Ildišu ezers; Jidauss
Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
Pļavu ezers ezers Talsu novada Laucienas pagastā, platība — 21 ha, ietek Pļavupe, iztek Jādekša
Bautelis ezers Tukuma novada Jaunpils pagastā, platība - 2,2 ha; Bauteles ezers; Bauteļu ezers
Melnezers ezers Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 2 ha
Jaungložu ezers ezers Valkas novada Kārķu pagastā, platība - 1 ha; Jāngložu ezers
Sārnates ezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā (agrāk Užavas pagastā), nolaists 1970. gados veicot meliorāciju, platība — 1930. gados bijusi 143 ha, tagad Sārnates purvā redzama 3 km gara un līdz 1,3 km plata ezerdobe; Dižezers; Sarnates ezers; Sarnātes ezers; Sembas ezers; Sembu ezers
Pāžezers ezers Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, Sārnates purvā, platība - 1 ha; Pāžu ezers
Ieriņezers ezers Ventspils novada Puzes pagastā, platība - 4,2 ha; Ieriņu ezers; Jeriņezers; Ceriņu ezers
Matiņu ezers ezers Viduslatvijas nolaidenumā, Lorupes-Jūdažu subglaciolajā iegultnē, Siguldas pagastā, 88,4 m vjl., platība - 19 ha, garums - 1 km
Bricu ezers ezers Vidzemes augstienē, Jaunpiebalgas pagastā, 207 m vjl., platība — 16 ha, apaļa ezerdobe, diametrs — 0,5 km, dziļums — 2,7 m; Cebuļu ezers; Cibuļu ezers; Jumalas ezers
Jumurdas ezers ezers Vidzemes augstienes Augšrozes pazeminājumā, Ērgļu novada Jumurdas pagastā, 186,6 m vjl., platība — 174 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 1,1 km, vidējais dziļums — 2,7 m, 5 salas (valsts aizsardzībā kopš 1927. g.), ezers un teritorija ap to (kopā 392 ha) ir dabas liegums kopš 1977. g.; Jumurdas muižas ezers
Vidus ezers ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Jumurdas pagastā, 199,0 m vjl., platība - 17,8 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,3 km, vidējais dziļums - 1,9 m, lielākais dziļums - 5,0 m; Videzers; Dreimaņu ezers; Dreimaņu-Liepu ezers
Amungens ezers Zviedrijā (_Amungen_), Dālarnas un Jēvleborjas lēnē
Fernebūfjerdens ezers Zviedrijā, Dālarnas, Jevleborjas un Vestmanlandes lēnē
Svegsšēns ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes dienvidu daļā
Kalšens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
Tenfošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
Torrens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumos
Rugens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes rietumu daļā
Kvarnbergsvatnets ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumos
Torens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļrietumu daļā
Flošens ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā
Stremsvatudāls ezers Zviedrijā, Jemtlandes lēnes ziemeļu daļā
Berjvīkens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Nordellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Serdellens ezers Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes ziemeļu daļā
Haverns ezers Zviedrijā, Vesternotrlandes un Jemtlande lēnē
Stūršens ezers Zviedrijas vidienē, Jemtlandē 292 m vjl., platība - 456 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 87 m, tektoniski glaciālas izcelsmes, krauji krasti, šauri līči, salas
Lācīšu ezers ezers, kas atrodas Vidzemes augstienes Augšogres pazeminājumā, Madonas novada Jumurdas pagastā, 190,1 m vjl., platība 13,9 ha, garums \~450 m, lielākais platums \~400 m, lielākais dziļums 3,5 m, neliela saliņa, eitrofs, aizaugums 20%, caurtek Sārtupīte
Jumpravas ezeri ezeru grupa Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Limbažu pagastā, dienvidaustrumu-ziemeļu virzienā orientētu ezeru virkne Vitrupes subglaciālajā iegultnē (Dziļezers un Riebezers, Auziņu ezers, Skujas ezers, Bruņķītis un Mazezers); Jumpravmuižas ezeri
Kalupes ezeri ezeru pāris Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, 94 m vjl., eitrofi ezeri, krasti zemi, purvaini
singona Ezoteriska budistu sekta, kuras mācība 9. gadsimtā ienākusi Japānā no Ķīnas
Vonganuja Fananui - upe Jaunzēlandē
Vangareja Fānārei, pilsēta Jaunzēlandē
joddzelzs FeJ2, tumši higroskopiski kristāli, šķīst ūdenī
reirisms finanšu ministra Jāņa Reira ieviestās reformas
jotuls firmas _Jotul_ krāsns
valoda JScript firmas _Microsoft_ izstrādāta valoda, kas līdzīga firmas _Netscape_ izstrādātajai _JavaScript_, bet nav ar to pilnīgi saderīga
valoda JavaScript firmas _Netscape_ izveidota valoda, kas ļauj globālā tīmekļa izstrādātājiem veidot interaktīvas vietnes. _JavaScript_ var sadarboties ar valodas _HTML_ pirmkoda programmām, tādējādi ļaujot globālā tīmekļa izstrādātājiem piepildīt šīs vietnes ar dinamisku saturu
specifikācija JavaBeans firmas _Sun Microsystems_ izstrādāta valodas _Java_ objektu sadarbības specifikācija. Šai specifikācijai atbilstošu objektu sauc par _JavaBean_
valodas Java programmizstrādes aprīkojums firmas _Sun Microsystems_ izstrādāti valodas _Java_ programmu veidošanas līdzekļi
Durchlaucht Firstu uzruna: (Jūsu) gaišība
ekspozīcija fizikāls lielums, ko izsaka ar objekta virsmas apstarojuma integrāli apstarošanas laikā (enerģētiskā jeb starojuma ekspozīcija); mērvienība SI mērvienību sistēmā – džouls uz kvadrātmetru (J/m^2^); ja apstarojums ir konstants, ekspozīcija ir virsmas apstarojuma reizinājums ar apstarošanas laiku
Frenels Fiziķa A. Frenela (A. J. Fresnel, 1788-1827) vārds izmantots vairākos fizikas terminos
Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu
meklēt papardes ziedu folklorā aprakstīta tradīcija, rituāls Jāņu naktī doties meklēt [papardes ziedu]{s:2634}
apustuliskais sveiciens formula "Kunga Jēzus Kristus žēlastība ..." pēc 2Kor 13,13
Javas cilvēks fosilā cilvēka atradums Javas salā (E. Dibuā, 1891. g.), kas ieguva nosaukumu pitekantrops un tiek uzskatīts par pirmo "Homo erectus" atradumu
restaurācija Francijas vēstures periods - laiks, kad valstī atjaunojās Burbonu dinastijas vara, kas bija gāzta Lielās franču revolūcijas laikā; pirmā Restaurācija - no 1814. līdz 1815. g., otrā - no 1815. līdz 1830. g., kad pēc Jūlija revolūcijas Burbonu dinastija izbeidzās
BVJS Freie Deutsche Jugend (FDJ) – Brīvās vācu jaunatnes savienība (VDR)
Austrumfrīzu salas Frīzu salu grupa (_Ostfriesische Inseln_), kas atrodas uz austrumiem no Emsas grīvas līdz Vēzeres grīvai un ietilpst Vācijas teritorijā, lielākās salas - Borkuma, Norderneja, Langeoga, Jīste
Fudzijama Fudzi kalns (jap. val. "Fuji-san"), darbīgs vulkāns Honsju salas dienvidaustrumos (Japānā), augstums - 3776 m, krātera diametrs - 700 m, dziļums - \~250 m, nogāzēs sānkrāteri un sānkonusi, kopš 781. g. bijuši 12 izvirdumi, pēdējais 1707.-1708. g.
Fukuji Fukui - pilsēta Japānā
Bolcmaņa konstante fundamentāla fizikas konstante, kas skaitliski vienāda ar universālās gāzu konstantes un Avogardo skaitļa attiecību 1,380658•10^-23^ džouli uz kelvinu (J/K)
vecā stila kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest 46. gadā pirms Kristus dzimšanas; Jūlija kalendārs
Jūlija kalendārs gadu skaitīšanas sistēma, ko sāka ieviest Romas imperatora Gaja Jūlija Cēzara laikā, 46. gadā pirms mūsu ēras; vecais stils; vecā stila kalendārs
Gaiļu sādža Gaiļu sādža - Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Gauriņi" bijušais nosaukums
Gahlenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Endenhof Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
End-Autz Gala muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Galčepigs Galhepigens - augstākā virsotne Skandināvu kalnu Jūtunheimena masīvā, Dienvidnorvēģijā
Pachysandra terminalis galotnes jeb Japānas pahisandra
Ou grēda galvenā ūdensšķirtnes grēda Honsju salas ziemeļos (“Ou sammyaku”), Japānā, garums — \~400 km, augstums — līdz 2041 (vulkāns Ivate), grēdā 7 vulkānu grupas, arī darbīgais vulkāns Bandajs
grafikas formāti galvenie poligrāfijā lietojamie formāti (TIFF, PDF, JPEG u. c.), ko izmanto datu (attēlu) sagatavošanā drukai
dziļvaga Gara (tūkstošiem km), šaura okeāna dibena ieplaka ar stāvām sienām, parasti stiepjas gar kontinentu zemūdens nomali paralēli kontinentam vai vulkānisko salu lokiem, vairākums atrodas pie subdukcijas zonām; 10 dziļākās - Marianas, Tongas, Kuriļu-Kamčatkas, Filipīnu, Kermadeka, Idzu-Ogasavaras, Japānas, Puertoriko, Japas un Dienvidsendviču dziļvaga
kristaceļš Garīgo dziesmu kopums par Jēzus Kristus ciešanu un nāves upuri
Garujuru grāvis Garjuru grāvis Jaunalūksnes pagastā
juglasciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
juglciemieši Garkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Juglasciems" iedzīvotāji
Reņģelis Garozes labā krasta pieteka Jelgavas (Ozolnieku) novada Salgales pagastā, augštece Bauskas novada Mežotnes pagastā, garums - 9 km; Reņģīte
Garrosen Garozes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Garozes pagastā
kimono Garš, ar jostu apjožams tērps ar platām piedurknēm (parasti Japānā)
saronga Garš, plats un krāsains auduma gabals (šalle), ko aptin ap gurniem; īpaši izplatīta Javā, Šrilankā u. c.
Dzērbe Gaujas kreisā krasta pieteka (ietek Taurenes ezerā, kuram cauri tek Gauja), Cēsu novada Dzērbenes pagastā, garums - 16 km, iztek no Juvera ezera; Dzērve; Dzērvupīte; Juvera upīte; Juveris; Skraustupīte; Šķesterupīte (posmā starp Taurenes un Šķestera ezeru); Vicupe (starp Šķestera un Kapsētas ezeru)
Rakšupe Gaujas kreisā krasta pieteka Cēsu novada Drabešu pagastā, garums - \~10 km; Rakstupīte; Rakšupīte; Jēčupīte; Vītega
Ubeja Gaujas kreisā krasta pieteka Drustu pagastā, lejtecē Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - 11 km
Akmeņupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Mostene Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Strumpe Gaujas kreisā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, iztek no Jaundrustu ezera Drustu pagastā
Triečupīte Gaujas kreisā krasta pieteka Priekuļu pagastā, garums - \~6 km, iztekā Lībānu-Jaunzemju avoti
Degļupīte Gaujas labā krasta pieteka Gulbenes novada Rankas pagastā, augštece Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā. garums - 8 km
Dārzeņu upe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgā
Kalnupe Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Pededze Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
Virde Gaujas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā; Virdīte
Stakļupīte Gaujas labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Valkas pagastā, garums - 22 km, kritums - 4 m; Staklupīte; Seda; augštecē arī Vīkšņupīte
Tulija Gaujas labā krasta pieteka Madonas un Cēsu novadā, lejtecē Zosēnu un Jaunpiebalgas pagasta robežupe, garums - \~16 km, kritums - 68 m; Tuleja; Tūlija
Loja Gaujas labā krasta pieteka Siguldas un Saulkrastu novadā, garums - 26 km, kritums - 88 m, iztek no Jērkules ezera; Loģe; Lose; Klinšupīte
Strenčupīte Gaujas labā krasta pieteka Strenču novadā, garums - 15 km, kritums - 13 m; Jērcēnu upe
Krāčupe Gaujas labā krasta pieteka Valmieras novadā, Valmieras un Jērcēnu pagasta robežupe, Lielupes un Andrupes satekupe, garums kopā ar Lielupi - 19 km
Gawri Gauru muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
jaujenieki Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji
Gaza Gazas Josla - Palestīnas Autonomijas daļa, "Hamās" grupējuma kontrolēta teritorija, platība - 365 kvadrātkilometri, 1535120 iedzīvotāju (2010. g.), robežojas ar Izraēlu un Ēģipti, apskalo Vidusjūra
Gilten Giltenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
gladantēra Gladiolu un acidentāru hibrīdi ("x Gladanthera"), dekoratīvi augi ar parastajām gladiolām nedaudz līdzīgiem ziediem, kas smaržo kā acidantēras; krustojums izveidots Jaunzēlandē 1955. g.
pietà glezna vai skulptūra, kurā Jaunava Marija tur mirušo Kristu klēpī vai rokās
Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem
Kalvarija Golgāta - vieta, kur sists krustā Jēzus Kristus
Vadielaraba Grābens Jordānijas un Izraēlas teritorijā ("Wadi el Araba"), savieno Goras ieplaku (uz dienvidiem no Nāves jūras ieplakas) un Sarkanās jūras Akabas līča ieplaku, garums - \~125 km, platums - 10-25 km, dziļums - 500-1000 m, tuksnesis
jānaišnieki Gramzdas pagasta apdzīvotās vietas "Jānaiši" iedzīvotāji
spinifekss Graudzāļu dzimtas ģints ("Spinifex"), divmāju sausumizturīgi augi ar šķēpveida lapām, augļu laikā sievišķā ziedkopa izplatās ar vēju vai jūras ūdeni; smilšaino jūras krastu pionieraugs un nostiprinātājs, pavisam 5 sugas, kas sastopams no Austrālijas līdz Šrilankai un Japānai
Grausden Grauzdes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Greblis Grebļa kalns Jaunjelgavas novada Seces pagastā
Ahuahu Greitmērkjuri, sala Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, tās nosaukums maoru valodā (_Ahuahu_)
Dobais grāvis Greiva, Daugavas pieteka Jersikas pagastā
Morisa Džesepa rags Grenlandes galējais ziemeļu punkts (dāņu val. "Kap Morris Jesup")
Gritzgalen Gricgales muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
Jonijas salas Grieķijai piederošu salu grupa Jonijas jūrā (gr. val. "Ionioi nēsoi"), ietver Kefalinijas, Kerkīras (Korfu), Zakintas, Itakas, Levkadas un daudzas mazas salas
Grieķija Grieķijas Republika - valsts Eiropas dienvidos (grieķu valodā "Hellas"), aizņem Balkānu pussalas dienvidu daļu un vairāk nekā 200 salu Egejas jūrā, Jonijas jūrā un Vidusjūrā, galvaspilsēta - Atēnas, administratīvais iedalījums - 13 perifērijas un 1 autonoma klostervalsts, robežojas ar Albāniju, Ziemeļmaķedoniju, Bulgāriju un Turciju, kā arī Egejas jūru, Vidusjūru un Jonijas jūru
Epira Grieķijas Republikas perifērija (grieķu: Ήπειρος, Ìpiros), atrodas valsts kontinentālās daļas rietumos, administratīvais centrs - Joannina, 333700 iezdīvotāju (2019. g.)
uniāti Grieķu Katoļu baznīcas piekritēji; šī Baznīca atzīst pareizticīgo liturģiju, Juliāna kalendāru un zemākajai garīdzniecībai atļauj precēties
Ions grieķu mitoloģijā - Atēnu valdnieks, Kreūsas dēls, no kura vārda cēlies Jonijas nosaukums
Hēra grieķu mitoloģijā - augstākā Olimpa dieviete, laulības un precēto sievu aizbildne, Zeva māsa un sieva; romiešu mitoloģijā - tai atbilda Jūnona
Astraja Grieķu mitoloģijā - dievu valdnieka Zeva un Temīdas meita, taisnības dieviete, kas "zelta laikmetā" mita cilvēku vidū, vēlāk, kad cilvēki zaudēja savu tikumību, tā pameta cilvēkus un pacēlās debesīs, kur kļuva par Jaunavas zvaigznāju
Klimene Grieķu mitoloģijā - jūras nimfa, titāna Japeta sieva, Prometeja, Atlanta, Epimeteja un Menoitija māte
Mēdeja grieķu mitoloģijā - Kolhīdas valdnieka meita, burve, kas argonautam Jāsonam palīdz iegūt zelta aunādu; Jāsonam par neuzticību atriebdamās, nogalina savu sāncensi un savus un Jāsona dēlus
Glauke Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieka meita, kuru gribēja apprecēt argonauts Jāsons
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Korintas valdnieks, kas piešķīra patvērumu Jāsonam un Mēdejai, kad tos izraidīja no Iolkas
Pigmalions grieķu mitoloģijā - lelgendārais Tiras valdnieks, kurš nogalināja savu māsasvīru Siheju (vai Akerbasu), lai iegūtu tā bagātības, pēc tam aizbēga uz Āfriku, kur Jarbas zemē lika pamatus Kartāgai
Hipsipile Grieķu mitoloģijā - Lemmas salas valdniece un argonautu vadītāja Jāsona mīļākā
Ergīns grieķu mitoloģijā - Poseidona dēls, viens no argonautiem, kas ieradās pie Jāsona no Milētas un kļuva par kuģa "Argo" stūrmani
Epimetejs Grieķu mitoloģijā - titāna Japeta un jūras nimfas Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Menoitija brālis, kuram dievi atsūtīja par sievu Pandoru, kuras aizzīmogotajā krūkā tika atnestas nelaimes un slimības
Menoitijs Grieķu mitoloģijā - titāns, Japeta un Klimenes dēls, Prometeja, Atlanta un Epimeteja brālis
Āzija grieķu mitoloģijā - titānu Okeāna un Tētijas meita, titāna Japeta sieva, kuram viņa dzemdējusi Prometeju, Menoitiju, Epimeteju un Atlantu
Apollons grieķu un romiešu mitoloģijā - saules, gaismas, mākslas, gudrības dievs, titanīdas Lēto un dievu valdnieka Zeva (romiešiem - Latonas un Jupitera) dēls un dievietes Artemīdas (romiešu Diānas) dvīņubrālis
kristus Grieķu vārds, kas atbilst vārdam mesija; sākotnēji to attiecināja uz Jēzu no Nācaretes, bet vēlāk tas sāka funkcionēt vairāk kā Jēzus vārds un nevis tituls
janopolieši Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Janopole" iedzīvotāji
Hromas līcis grīvlīcis Austrumsibīrijas jūras dienvidu piekrastē, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 105 km, platums vidusdaļā -20 km, dziļums — <1 m
Hjēradsbloui grīvlīcis Islandes rietumu piekrastē, Jēgilsau au Dālas lejtecē
Obas līcis grīvlīcis Karas jūrā, starp Jamalas, Gidanas un Tazas pussalu, applūdināta Obas upes ieleja, garums — 800 km, platums — 30-90 km, dziļums — 10-12 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,7 m
Gidanas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, Gidanas pussalas ziemeļu krastā, starp Javajas un Mamonta pussalu (Krievijā), garums — \~200 km, dziļums — 5-8 m, gada lielāko daļu klāts ar ledu, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 1 m
Baidaratas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidos, starp Jugru un Jamalas pussalu, garums - \~180 km, platums - pie ieejas 78 km, dziļums - līdz 20 m, ietek Kara, Juribeja, ziemā aizsalst, vasarā ziemeļu vēji piedzen ar ledu
Jeņisejas līcis grīvlīcis Karas jūras dienvidu daļā, starp Gidanas un Taimiras pussalu (Krievijā), Jeņisejas grīvas turpinājums, garums — 225 km, platums pie ieejas — \~150 km, dziļums — 6-20 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 0,4 m
jauņenieki Grobiņas novada Gaviezes pagasta apdzīvotās vietas "Jauņenieku muiža" (vēlāk - "Jaujas") iedzīvotāji
Gross-Schwethof Gross-Swehtsof - Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
ground Ground zero (angļu) - nulles punkts; simbolisks nosaukums vietai Ņujorkā, kur līdz 2000. gada 11. septembrim slējās divas augstceltnes, t. s. dvīņu torņi, kuros ietriecās teroristu sagrābtās lidmašīnas; apzīmējums lietots arī 20. gs. 40. gados pēc tam, kad amerikāņi nometa atombumbas uz Japānas pilsētām Hirosimu un Nagasaki
Gubaina Gubaika, Jāšas pieteka
Kazupe Gubaika, Jāšas pieteka
Križovas strauts Gubaika, Jāšas pieteka
adlienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
adulienieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
adulnieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Aduliena" iedzīvotāji
agrumieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Agrumi" iedzīvotāji
gulbītieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Gulbītis" iedzīvotāji
Gulbītis Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
jaungulbenieši Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" iedzīvotāji
Obrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas "Obrova" nosaukuma variants
Abrava Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta apdzīvotās vietas “Obrova” nosaukuma variants
Novoguļbenskaja Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuschwaneburgsche Gulbenes novada Jaungulbenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
jānuzieši Gulbenes novada Lejasciema pagasta apdzīvotās vietas "Jānuži" iedzīvotāji
japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso
Prahovas klintis ģeoloģiskais rezervāts Čehijas ziemeļos, pie Jičinas, vertikālās formās sadēdējis kaļķakmens un smilšakmens ar alām ("klinšu pilsētas") mežainā nolaidenumā, platība - 12500 ha, aizsargājams objekts kopš 1955. g.
Kalnaklauku alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Gaujas kreisā pamatkrasta nogāzē, Gaujas nacionālā parka teritorijā pie Siguldas, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., to veido divas alas - Baltā Kalnaklauku ala un Jaunā Kalnaklauku ala
Pūsēnu kalns ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Nīcas pagastā, Jūrmalciema ziemeļu daļā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., aizsargājamā platība - 47,8 ha, ir visaugstākā Baltijas jūras piekrastes kāpa Latvijā, absolūtais augstums - 37 m vjl., relatīvais augstums - 31 m, garums ziemeļrietumu-dienvidaustrumu virzienā - 0,3 km, platums - 0,2 km
Jušulejas dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Dundagas pagastā, Slīteres nacionālajā parkā, 800 uz ziemeļiem no Jušu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., viens no lielākajiem Latvijas dižakmeņiem, apkārtmērs - 18 m, augstums - 2,9 m, garums - 5,9 m, platums - 5,1 m, sārts granīts; Zviedru akmens
Jumpravas dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Lielupes labajā krastā pie Jumpravas parka, Bauskas novada Mežotnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 2,427 ha, augstums līdz 5 m, garums \~1,5 m, vidusdaļu šķērso grava, kurā ir 1,5 m augsta ūdenskritumu kaskāde (vasarā ūdens tajā izsīkst)
Jaunžagatu krauja ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Palsas (Vecpalsas) labajā krastā, Virešu pagastā pie Jaunžagatu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 1,93 ha, to veido milzīgs dolomīta blāķis, augstums - līdz 3 m, platums - \~15 m
Jeru alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Valmieras novada Jeru pagastā, Rūjas kreisajā krastā, smilākmens atsegumā (tā augstums - \~11 m, platums lejasdaļā - \~40 m), ir 4 alas, lielākā (Jeru Lielā ala) ir 14 m gara, 4,4 m plata, 3,2 m augsta, no alām izplūst 5 avoti
Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.)
juti Ģermāņu ciltis, 1. gt. sākumā m. ē. dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļu daļā (tagadējā Dānijā); 5.-6. gs. kopā ar angļiem un sakšiem masveidā izceļoja uz Britāniju un nodibināja tur Kentas karalisti; palikušos asimilēja dāņi
kimbri Ģermāņu ciltis, kas dzīvoja Jitlandes pussalas ziemeļos 2. gs. b. p. m. ē. virzījās uz dienvidiem un 102. g. p. m. ē. ieņēma Itālijas ziemeļdaļu; 101. g. p. m. ē. romieši sakāva pie Vercelli pilsētas (starp Turīnu un Milānu)
Gibdorn Ģibotu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
ostjaki Hanti - somugru tauta Sibīrijas ZR daļā, Obas baseina lejdaļā, kā arī Jeņisejas ielejas vidusdaļā
Lāčupīte Hapaka grāvja pieteka Rīgā, Kurzemes rajonā, garums - 10 km, veidojas satekot grāvjiem Jūrmalas dzelzceļa līnijas tuvumā, Zolitūdes apkaimē, vidustecē līdz Nordeķiem ietverta dzelzsbetona kolektorā, lejtece paralēli Bolderājas dzelzceļa līnijai
harikiri Harakiri - pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci
Hauraki Hauraki līcis - atrodas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, starp Koromandelas un Oklendas pussalu, garums - \~170 km, platums - 25-50 km, dziļums - līdz 150 m
Helms Helms J. - Rostokas mācītājs 17. gs., sarakstījis hroniku, par autoru ziņu maz
Herzcogi Herzcogu muiža - Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
Thujopsis dolabrata hiba, saukta arī par Japānas patūju
kokveida efeja hibrīds, kas radīts krustojot Japānas fatsiju un Īrijas efeju (x Fatshedera lizei"), tiek izplatītas vairākas šķirnes
Žakmana bērzs Himalaju bērzu pasuga ("Betula utilis Jackemontii") ar varakrāsas mizu, ko audzē kā dekoratīvu koku
jungūnija himēnijsēņu klases piepju sēņu grupas ģints ("Junghuhnia")
Vaitaranī hindu mitoloģijā - upe, kas tek nāves dieva Jamas valstībā vai, pēc citiem aprakstiem, kas atdala dzīvo pasauli un mirušo valstību
jodskābe HJO~3~, iegūst, oksidējot jodu ar kūpošu slāpekļskābi; 3% šķīdumā lietota trahomas un nesāpīgu radzenes čūlu ārstēšanai
jodpārskābe HJO4, joda ķīmisks savienojums
jodapskābe HOJ, nav sastopama dabā
Edzo Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Jeso Hokaido - sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
Osimas pussala Hokaido salas dienvidrietumu daļa Japānā, garums - >100 km, kalnaina, augstākā virsotne - 1520 m (aprimis vulkāns), divi darbīgi vulkāni
Macmaja Hokaido, sala Japānas ziemeļos, viens no tās nosaukumiem līdz 1868. g.
hondurasieši Hondurasas pamatiedzīvotāji, gk. metisi - spāņu ieceļotāju (16.-18. gs.) un vietējo indiāņu pēcteči, ar kuriem asimilējas arī nēģeri (imigranti no Jamaikas un Vestindijas salām); runā spāņu valodā, ticīgie - katoļi
Hondo Honsju - lielākā sala Japānā
makimono horizontāli zīda vai papīra tīstokļi, ko Japānā izmantoja gleznošanai
deicija Hortenziju dzimtas ģints ("Deutzia"), dekoratīvi krūmi Ķīnā, Japānā, Meksikā, 50-55 sugas, dažas sugas un šķirnes Latvijā introducētas 19. gs.
džeimsija Hortenziju dzimtas suga ("Jamesia americana"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, izcelsme no Ziemeļamerikas
Hodeida Hudeida - pilsēta Jenmenā
Taviskarons Huronu (ASV un Kanādas robežapgabali) mitoloģijā - ziemas simbols, viens no dvīņiem - antagonistiem (otrs - Joskeha - pavasara simbols), kurš radīja vētras, briesmoņus, samezgloja upju tecējumu, gribēja pat nozagt sauli
Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa
jurģenieki Iecavas novada apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
Veciecava Iecavas upes dabīgās gultnes lejtece no Velna grāvja pie Garozas, kas lielāko daļu Iecavas ūdeņu ievada Lielupē 12 km augšpus Jelgavas, līdz ietekai Lielupē 4 km lejpus Jelgavas, garums - 19 km, kritums - 3,2 m
Mendeļa likumi iedzimtības likumsakarības, ko 19. gs. atklāja J. G. Mendelis attiecībā uz diploīdiem, kas vairojas dzimumiski, un uz pazīmēm, kas pieder pie dažādām saistības grupām
Eckengraf Ieķengrāves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Gehenna Ieleja dienvidrietumos no Jeruzalemes, kur ziedoja Moloham; vēlāk elles nosaukums; arī islāmā
Tuvas ieplaka ieplaka Jeņisejas augšteces apvidū, Krievijas Tivas Republikā, ietver Rietumsajāni, Altajs, Tannuolas grēdas un Austrumtuvas kalniene, garums — \~400 km, platums — 25-70 km, paugurains līdzenums, zemas sopkas, augstums — 600-900 m, graudzāļu-vērmeļu stepe, šķembainas kastaņbrūnās augsnes
datu hierarhija ierakstu struktūra , kurā i-tā līmeņa ieraksts satur ar i+1 līmeņa ierakstu kopīgus datus un kurā iespējams no augstākā līmeņa ieraksta realizēt piekļuvi zemākā līmeņa ierakstu kopai. Jebkuram ierakstam var būt saites tikai ar vienu zemākā līmeņa ierakstu kopu un tas var ietilpt tikai vienā tādā ierakstu kopā
Vucenu ezers Iesalnieku ezers Jersikas pagastā
ķenguru dzimta ietilpst somaiņu kārtā, dažāda lieluma somaiņi (ķermeņa garums - no 24 cm līdz 1,6 m, masa - 1,4-90 kg). Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā, Bismarka arhipelāgā; 19 ģintis (nozīmīgākās - dižķenguri un valabijas), 47 sugas
Jemtlandes lēne ietver Jemtlandi un Herjedālenu, kā arī daļu no Herjedālenas komūnas Helsinglandē un Strēmsundas komūnas Ongermanlandē, platība — 49443 kvadrātkilometri 135000 iedzīvotāju, administratīvais centrs — Estersunda, lēne izveidota 1810. g.
Josemitu Nacionālais parks ietver Mersedas upes Josemitu ieleju u. c. aizas, platība - 3043,2 kvadrātkilometri, dibināts 1864. g., skujkoku meži (trīs mamutkoku audzes), bagāta fauna
Madonas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Madonas un Lubānas pilsētu, Cesvaines, Ērgļu un Varakļānu pilsētciematu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Murmastienes, Ošupes, Pamatu, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas ciemu
Siseņu upīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Svarīte Ievednes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā, garums - 12 km; Svārīte
Panāsīte Ievednes labā krasta pieteka Alūksnes novada Annas un Jaunannas pagastā, ir šo pagastu robežupe (izņemot nelielus posmus augštecē un lejtecē), garums - 8 km
Austrumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (_Ida-Viru maakond_), administratīvais centrs - Jehvi, platība - 3364 km^2^, 147600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Jegevas un Austrumviru apriņķi, kā arī ar Krieviju, ziemeļos apaskalo Somu līcis, Dienvidos Peipusa ezers
Harju apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Harju maakond"), administratīvais centrs - Tallina, platība - 4333 km^2^, 575600 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Rietumviru, Jervas, Raplas un Lēnes apriņķi, apskalo Baltijas jūra un Somu līcis
Jervas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Järva maakond"), administratīvais centrs - Paide, platība - 2459,58 km^2^, 30110 iedzīvotāju (2015. g.), viens pagasts
Jegevas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Jõgeva maakond"), administratīvais centrs - Jegeva, platība - 2603,83 km^2^, 30840 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Tartu, Viljandi, Jervas, Rietumviru un Austrumviru apriņķi, austrumos apskalo Peipusa ezers
Rietumviru apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Lääne-Viru maakond"), administratīvais centrs - Rakvere, platība - 3627,80 km^2^, 59040 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Austrumviru, Jegevas, Jervas un Harju apriņķi, ziemeļos apskalo Somu līcis
Pērnavas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Pärnu maakond"), administratīvais centrs - Pērnava, platība - 4806,68 km^2^, 82350 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Raplas, Jervas un Viljandi apriņķi, kā arī ar Latviju, apskalo Baltijas jūra
Raplas apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība ("Rapla maakond"), administratīvais centrs - Rapla, platība - 2979,70 km^2^, 34440 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Lēnes, Harju, Jervas un Pērnavas apriņķi
Tartu apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Tartu maakond”), administratīvais centrs - Tartu, platība - 2992,75 km^2^, 151380 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pelvas, Valgas, Viljandi un Jegevas apriņķi, austrumos to apskalo Peipusa ezers
Viljandi apriņķis Igaunijas administratīvi teritoriālā iedalījuma vienība (“Viljandi maakond”), administratīvais centrs - Viljandi, platība - 3422,49 km^2^, 47010 iedzīvotāju (2015. g.), robežojas ar Pērnavas, Jervas, Jegevas Tartu un Valgas apriņķi, kā arī ar Latviju
Strazdmuižas pamiera līgums Igaunijas karaspēka, Baltijas landesvēra un Dzelzsdivīzijas līgums, noslēgts pēc Cēsu kaujām 1919. g. 3. jūlijā Strazdumuižā (Rīgā, Juglā), kas pārtrauca karadarbību, 6. jūlijā Rīgā ienāca Igaunijas karaspēka pavēlniecībai pakļautā Ziemeļlatvijas brigāde un 8. jūlijā no Liepājas ar tvaikoni "Saratov" Rīgā atgriezās Latvijas Pagaidu valdība
jesperieši Ikšķiles novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jesperi" iedzīvotāji
Amasja ils Turcijas ziemeļu daļā (_Amasya_), robežojas ar Ordu, Sivasas, Jozgatas, Čorumas un Samsunas ilu
Ilziņš Ilzes ezers Jumurdas pagastā
Rezēnu ezers Ilzes ezers Jumurdas pagastā
Ilzītes ezers Ilzes ezers Jumurdas pagastā
Imaharu Imabari, pilsēta Japānā
tenno Imperatora tituls Japānā; mikado
maiji Indiāņu tauta Meksikā, Jukatanas pussalā
sambo Indiāņu un nēģeru jaukto laulību pēcteči Latīņamerikā (Jamaikā - nēģeru un mulatiešu pēcteči)
Kālija Indīga daudzgalvu čūska, kas apmetās svētajā Jamunas upē Indijā, bet jauneklis Krišna to uzvarēja, dejojot uz tās galvām un iedzenot to okeānā kopā ar visām citām čūskām
Alazejas plakankalne Indigirkas, Kolimas, Alazejas un Ožoginas ūdenšķirtnē Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 300 km, vidējais augstums - 350 m, viļņots reljefs, izolēti plakanvirsmas masīvi un grēdas (400-954 m)
Spensera līcis Indijas okeāna līcis Austrālijas dienvidu piekrastē (angļu val. "Spencer Gulf"), starp Eira un Jorkas pussalu, garums — 330 km, platums pie ieejas — \~80 km, dziļums — līdz 64 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — līdz 3,6 m
Iriāna Indonēzijā lietots Jaungvinejas salas nosaukums ("Irian")
Džakarta Indonēzijas galvaspilsēta (angļu val. "Jakarta"), atrodas Javas salas ziemeļrietumu piekrastē pie Čilivungas ietekas Javas jūrā, 8,6 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Papua Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua"), atrodas Jaungvinejas salas rietumu daļā, administratīvais centrs - Džajapura, platība - 421981 kvadrātkilometrs, 1994500 iedzīvotāju (2005. g.)
Indonēzija Indonēzijas Republika - atrodas dienvidaustrumu Āzijā (indon. val. "Indonesia / Republik Indonesia"), Malajas arhipelāgā, salu valsts (~17500 salu, apdzīvotas \~6000 salas), no kurām nozīmīgākās ir Java, Sumatra, Kalimantāna (Borneo dienvidu daļa), Sulavesi un Iriāndžaja (Jaungvinejas salas rietumu daļa), salas kalnainas (virsotnes 3000-4000 m, daudz darbīgu vulkānu) un mežainas (lietus meži), platība - 1904443 kvadrātkilometri, 240271500 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Džakarta, administratīvais iedalījums - 33 provinces, sauszemes robežas ar Malaiziju (Kalimantānā), Papuā-Jaungvineju (Jaungvinejā) un Austrumtimoru (Timorā)
Starptautiskais jūras tiesību tribunāls institūcija, kas izskata starptautiskus strīdus, kuri saistīti ar Jūras tiesību konvencijas piemērošanu
Boļšojinzera Inzeras upes (Krievijā, Baškortostānas Republikā) augšteces nosaukums Dienvidurālos, Jamantava piekājē
Aisons Iolkas valdnieks Tesālijā (Grieķijā), varoņa Jāsona tēvs
mariņi Īpaša veida pankūkas, kas senāk tika ceptas Jaungada naktī
dredi Īpašs matu sakārtojums, kas tiek radīts, saviļājot matus, līdz tie kļūst līdzīgi virves pavedienam; oriģināli dredus nēsā Jamaikas rastafarieši
Janka Īpašvārda Jānis familiārs variants
Jēcis Īpašvārda Jēkabs familiārs variants
izcilā henomele ir Japānas henomeles un krāšņās henomeles hibrīds ("Chaenomeles x superba"), ko arī audzē kā krāšņumaugu
Irāka Irākas Republika - valsts dienvidrietumu Āzijā (arābu val. "Al 'Irāq"), federatīva parlamentāra republika, platība - 438317 kvadrātkilometri, 28945600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Bagdāde, administratīvais iedalījums - 18 muhāfazu, no tām 3 Kurdistānā, robežojas ar Turciju, Irānu, Kuveitu, Saūda Arābiju, Jordāniju un Sīriju
Martia Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martianagu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
Martianags Irāņu mitoloģijā - kopā ar Martiu pirmais cilvēku pāris - starp pirmcilvēku Gajomartu un īsteno cilvēku Jimu
Sāma Irāņu mitoloģijā un eposā - Sāmīdu dinastijas ciltstēvs, Jimas pēctecis, dēvu un briesmoņu uzvarētājs, kas gatavo galīgo labā uzvaru pār ļauno
Udzijamada Ise - pilsēta Japānā, tās nosaukums līdz 1955. g.
Zulkarnains Islāma mitoloģijā - divradzis, mītu varonis, kas reiz aizgājis līdz pat zemes malai un tur uzbūvējis mūri, kas pasargā ļaudis no Jādžūdža un Mādžūdža
Alboraks Islāma mitoloģijā - erceņģeļa Džibrīla sudrabspalvainais zirgs, ar kuru viņš un Muhameds naktī devās uz Jeruzālemi, no turienes izjāja cauri visām septiņām debesīm un atgriezās atpakaļ Mekā
Zakārija islāma mitoloģijā - Jahjas tēvs, kurš Korānā tiek uzskatīts par pravieti
Kahtāns islāma mitoloģijā - leģendārs sencis - visu dienvidarābu cilšu eponīms, pretstats Adnānam - ziemeļarābu cilšu sencim, dažkārt tiek identificēts ar Vecās derības Joktānu
Huseins Islāma mitoloģijā - Muhameda meitas Fātimas un viņas vīra Alī dēls, kuru halīfa Jazīda karavīri nogalināja 680. g., šiīti viņu godā kā svēto mocekli, kas kritis kaujas laukā, viņa kapavieta Kerbelā (Irākā) ir viena no šiītu galvenajām svētvietām
isra Islāma mitoloģijā - Muhameda nakts ceļojums uz Jeruzālemi ar spārnoto dzīvnieku Burāku
Mādžūdžs Islāma mitoloģijā - personificēta tauta, kas tāpat kā Jādžūdžs dzīvo tālu austrumos un no tām abām rodas visas nelaimes (Gogs un Magogs)
Jahja Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jānim Kristītājam
Jakūbs Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēkabam, bet Korānā par viņu ir vairāki nostāsti, kas nav sastopami Bībelē
Īsa Islāma mitoloģijā - pravietis, atbilst Bībeles Jēzum Kristum, bet teiksmās tiek noliegts viņa dievišķums, viņš ir tikai viens no sūtņiem, kurus Allāhs laiku pa laikam nosūta pie cilvēkiem
Jūsufs Islāma mitoloģijā - pravietis, taisnā ceļa zinātājs, atbilst Bībeles Jāzepam
Burāks Islāma mitoloģijā - teiksmains dzīvnieks, ar kuru Muhameds eņģeļa Džibrīla pavadībā devās ceļojumā no Mekas uz Jeruzālemi
Jūnuss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jonam, Korānā tiek uzskatīts par pravieti
Jūša ibn Nūns islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Jozuam Nūna dēlam - Mozus radiniekam un pavadonim
Zulkifls islāma mitoloģijā - tēls, kas Korāna tekstos minēts līdzās praviešiem Ismaīlam un Idrīsam; komentētāji identificēja ar Jesaju, Ecekiēlu u. c. Bībeles praviešiem
almoravidi Islama sekta un dinastija, ko Āfrikas ziemeļrietumu daļā ap 1040. g. nodibināja Abdallahs ibn Jasins, no 1062. g. rezidence Marakešā, Marokā, valdīja arī Spānijā un Baleāru salās (1086.-1149. g.)
ehidna īspurna skudrezis ("Tachyglossus aculeatus"), dzīvo Austrālijā, Tasmānijā un Jaungvinejā, oldējējs zīdītājs, \~45 cm garš apaļīgs ķermenis, kas klāts ar vilnu un adatām
Jehus Israēlas ķēniņš ap 845.-818. g. p. m. ē, kura "darbu" dēļ radies teiciens "trako kā Jehus" (Bībele, 2. Ķēniņu grāmata, 9.-10. nodaļa)
valriekstkoks Īstais riekstkoks ("Juglans regia"), saimnieciski nozīmīga riekstkoku suga, 15-20 m augsts koks Mazāzijā, Balkānu pss., Ķīnā, V-Āzijā, kultivē Eiropas DR daļā, ASV, introducēts arī Latvijā
sposalizio Itāliešu glezniecībā sv. Marijas un Jāzepa laulību attēlojums
Aivazovskis Ivans Aivazovskis (Ivan Aivazovsky, 1817.-1900. g.) - armēņu izcelsmes krievu gleznotājs marīnists; latviski 19. gs. saukts arī "Jānis Konstantinovičs Aivazovskis"
Dašavas-Rīgas gāzes vads izbūvēts 1959.-1962. g. no Dašavas dabasgāzes atradņu rajona Ukrainā, tas šķērso Ukrainu, Baltkrieviju, Lietuvu un sniedzas līdz Rīgai (atzari uz Minsku, Kauņu, Klaipēdu, Daugavpili, Jelgavu, Liepāju), garums 1230 km, diametrs posmā Ukmerģe-Rīga 500 mm
Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
dinornisveidīgie Izmirusi putnu klases kārta ("Dinornithiformes"), milzu putni, kas nespēja lidot, dzīvoja baros Jaunzēlandē vēl 19. gs., lielākie sasniedza 3,5 m augstumu, mazākie bija tītara lielumā
Dāvids Izraēlas un Jūdejas valsts valdnieks (11. gs. beigas -ap 950. g. p. m. ē.); iekaroja seno kanaāniešu pilsētu Jeruzalemi, kas kļuva par valsts galvaspilsētu; Dāvids ebreju folklorā attēlots kā drosminieks, kas uzvarējis milzi Goliātu
Jūda Makabejs Izraēlas vadonis karā pret sīriešiem, 165. g. p. m. ē. iekaroja Jeruzalemi
Izraēla Izraēlas Valsts (ivritā: יִשְׂרָאֵל‎, Yisra'el; arābu: إِسْرَائِيلُ‎, Isrā'īl) - valsts Rietumāzijā, Vidusjūras dienvidaustrumu piekrastē, platība - 22072 kvadrātkilometri, 7171500 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Jeruzaleme (nav atzīta ANO), administratīvais iedalījums - 6 apgabali; dibināta 1948. gadā Palestīnā kā ebreju nacionāla valsts
Solomons Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks (arī Zālamans, no 965. g. p. m. ē.), valdnieka Dāvida dēls, kas bijis izslavēts ar savu neparasto gudrību; pēc leģendas - dažu Vecās Derības grāmatu autors
Zālamans Izraēlas-Jūdejas valsts valdnieks 10. gs. p. m. ē.; slavens ar savu gudrību
nāzīri Izraēliešiem Vecās Derības laikmetā cilvēki, kas ar svēto solījumu nodevuši sevi Jahves kalpībā uz visu mūžu vai zināmu laiku
izjāņoties Izsvinēties Jāņu dienu; izsvinēties (kādus svētkus)
Bramberģes muiža izveidojusies 16. gs. 2. pusē un attīstījusies kā nocietināta muiža pie Bramberģes upītes, muižā varēja iekļūt pa 2 vārtiem (Jelgavas un Dobeles), saglabājušies ir Dobeles vārti, kas būvēti 17. gs., muižas pils vairākkārt pārbūvēta un tiek restaurēta
Vītiņu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Vecauces pagasta dienvidu un rietumu daļu, Kokmuižas apkaimi no bijušā Zvārdes pagasta, kā arī nelielu teritoriju no bijušā Lielauces un Jaunauces pagasta
Daukstu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, apvienojot daļu bijušā Jaungulbenes un Galgauskas pagasta austrumu daļu un daļu bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas
Inešu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Vecpiebalgas pagasta dienvidu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Jumurdas pagasta
uzsist jumtu izveidot Jumta segumu, attiecīgo segmateriālu piestiprinot ar naglām
Halmstades grupa izveidota 1929. g., apvienojušies seši gleznotāji sirreālisti: Svens Jonsons, Valdemārs Lorencons, Stellans Merners, brāļi Ēriks un Aksels Ulsoni un Esaiass Torēns
Ugļičas ūdenskrātuve izveidota Volgas augštecē, Krievijas Tveras un Jaroslavļas apgabalā, platība — 249 kvadrātkilometri, garums — \~150 km, platums — 1-2 km, vidējais dziļums — 5 m, līmeņa svārstības — 7 m
Preiļu novads izveidots 2000. gadā Preiļu rajona sastāvā, apvienojot Preiļu pilsētu un pagastu ar Aizkalnes pagastu, 2009. g. teritoriālajā reformā rajoni tika likvidēti un novadam pievienoti Pelēču un Saunas pagasti, 2021. g. reformā pievienots Aglonas, Galēnu, Riebiņu, Rožkalnu, Rušonas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Upmalas un Vārkavas pagasts, robežojas ar Varakļānu, Rēzeknes, Krāslavas, Augšdaugavas, Līvānu un Jēkabpils novadu
Tērvetes novads izveidots 2002. g. Dobeles rajona sastāvā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads ar administratīvo centru Zelmeņos, 2021. g. iekļauts Dobeles novadā, ietvēra Augstkalnes, Bukaišu un Tērvetes pagastus, robežojās ar Auces, Dobeles, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
Madonas novads izveidots 2009. g., ietvēra Madonas pilsētu, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu un Vestienas pagastu, 2021. g. pievienots Cesvaines, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas un Sausnējas pagasts kā arī Cesvaines un Lubānas pilsēta, robežojas ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Varakļānu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu novadu
Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Strenču novads izveidots 2009. g., pastāvēja līdz 2021. g., ietvēra Jērcēnu un Plāņu pagastu, kā arī Strenču un Sedas pilsētu, robežojās ar Valkas, Smiltenes, Beverīnas un Burtnieku novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
latviešu alfabēts izveidots uz latīņu alfabēta bāzes; tajā ir 33 lielie un 33 mazie burti (Aa, Āā, Bb, Cc, Čč, Dd, Ee, Ēē, Ff, Gg, Ģģ, Hh, Ii, Īī, Jj, Kk, Ķķ, LI, Ļļ, Mm, Nn, Ņņ, Oo, Pp, Rr, Ss, Šš, Tt, Uu, Ūū, Vv, Zz, Žž)
Mediņi J. Mediņa mūzikas skola (Rīgā)
RLMVM J. Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs (bibliogrāfiskajās atsaucēs)
LVK J. Vītola Latvijas Valsts konservatorija
noš Ja arī
nuja Jā gan, tieši tā; arī protams
IIRC Ja pareizi atceros (angļu "if I recall correctly"; īsziņās)
IYKWIM Ja saproti, ko es domāju (angļu "if you know what I mean"; īsziņās)
IYKWIMAITYD Ja saproti, ko es domāju, un es domāju, ka tu saproti (angļu "if you know what I mean and I think you do"; īsziņās)
nārit Ja tomēr
IYDKIDKWD Ja tu nezini, tad es nezinu, kurš zina (angļu "if you don't know I don't know who does"; īsziņās)
IYSS Ja tu tā saki (angļu "if you say so"; īsziņās)
ju- Jā-
nui Jā, jā gan, zināms
YYSSW Jā, jā, protams, protams, lai vai kas (angļu "yeah, yeah, sure, sure, whatever"; īsziņās)
ee Jā, tieši tā, protams, saprotams
atstātans Jāatstāj
sacīt Jāatzīst, arī jākonstatē
teikt Jāatzīst, arī jākonstatē
jāir Jābūt
jasi Jacigi
Ječmenīšas ezers Jačmeņu ezers Rundēnu pagastā
Miezaiņu ezers Jačmeņu ezers Rundēnu pagastā
Grīvupe Jādekša, Dzedrupes satekupe
Mengupīte Jādekša, Dzedrupes satekupe
Pļavu upe Jādekša, Dzedrupes satekupe
Pļavu grāvis Jādekša, Dzedrupes satekupe
Mellupīte Jādekšas kreisā krsata pieteka Talsu novada Ķūļciema pagastā, augštece Laucienes pagastā
Diemestgrāvis Jādekšas labā krasta pieteka Talsu novada Laucienas pagastā; Mellupīte
Pļavupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Meņģupe
Meņģupe Jādekšas nosaukums tās vidustecē Talsu novada Laucienes pagastā; Pļavupe
Nurmižupīte Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē
Nurmuižupe Jādekšas paralēls nosaukums tās augštecē Talsu novada Laucienes pagastā
aizjādelēt Jādelējot (uz zirga), aizvest (to)
aizjādelēt Jādelējot aizklīst, aizkļūt
izjādelēt Jādelējot pabūt (daudzās vai visās vietās); jādelējot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
jāzdelēt Jādelēt
nojādelēt Jādelēt (visu laikposmu) un pabeigt jādelēt
jādīt Jādināt
detur Jādod (uz receptēm)
Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā
Svetozareva Jagodina - pilsēta Serbijā, tās nosaukums 1946.-1992. g.
Jagotina Jahotina - pilsēta Ukrainā
ķīļjahta Jahta ar smagu, dziļi iegrimstošu ķīli
ķīļšvērtjahta Jahta ar šauru un garu metāla ķīli (balastķīli), kuram vidū iebūvēts arī šverts
bakdekers Jahta, kuras lēzenā un zemā kajīte virsbūves konstrukcijā aizņem visu jahtas platumu, līdz ar to šādai jahtai nav sānu klāja
trīsceturtdaļtonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 7,47 m (24,5 pēdas)
tonneris Jahta, kuras maksimālā fiksētā sacīkšu balle ir 9,3 m (30,5 pēdas)
motorjahta Jahta, kuras palīgdzinējs ir motors
flīgers Jahtām ar kutertakelējumu priekšējā un visaugstāk paceltā priekšbura, ko ar flīgerfalli paceļ virs klīverburas, to lieto vieglā vējā un sauc arī par jāgeru
plankojums Jahtas ārējā koka apšuve
pārkare Jahtas daļa, kas brīvi guļ pār ūdens virsmu
trīšanās Jahtas gaitā kustīgās takelāžas atsevišķas detaļas var nonākt saskarē ar nekustīgās takelāžas daļām, un, ja saskares punkti ir vienmēr vieni un tie paši, takelējuma elementi tiek bojāti
lētiecība Jahtas īpašība kursā pie vēja - ja ejot pie vēja, uz brīdi atlaižot stūri, novērojama peldlīdzekļa priekšgala nogriešanās (atkrišana) no vēja, tad jahta ir lētiecīga
piegriešana Jahtas kursa maiņa piegriežot ciešāk pie vēja
balastķīlis Jahtas ķīļa apakšējā (svina, ķeta, dzelzs vai betona) daļa
spinakerbomis Jahtas masta elements, pie kura piestiprina spinakeru
nokrišana Jahtas pagriešana vairāk pa vējam
smailgātheķis Jahtas pakaļgala konstruktīvais izveidojums, kas atgādina jahtas priekšgala atveidu
relingvārti Jahtas pakaļgalā virs spoguļa izvietoti vārti reliņā, kas paredzēti ērtai un ātrai uzkāpšanai un nokāpšanai no jahtas
jahtheķis Jahtas pakaļgals
treilers Jahtas skraberis (sastatnes) uz riteņiem
līnijrise Jahtas teorētiskais zīmējums (plāns), pēc kur to būvē
spinakers Jahtas trijstūrveida papildbura, ko uzvelk, ja ir labs ceļavējš
lūvēšana Jahtas vai buru kuģa piegriešana vairāk pie vēja
lūvpuse Jahtas vai buru kuģa puse, no kuras pūš vējš
flagštoks Jahtas vai kuģa karoga kāts
ahterklājs Jahtas vai kuģa klāja pakaļējā daļa
dreifēšana Jahtas vai kuģa novirzīšanās no kursa vēja un straumes ietekmē
ahters Jahtas vai kuģa pakaļgals
bugs Jahtas vai kuģa priekšgala virsūdens daļa, priekšgals
šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis
bugvapeņi Jahtkluba ģerboņi, kurus piestiprina jahtas vai kuģa priekšgalā pie brīvsāniem
jachtklubs Jahtu īpašnieku biedrība
kattakelāža Jahtu takelāžas tips; kets
kat- Jahtu takelējuma tipa norāde
jauls Jahtu takelējuma tips ar diviem mastiem - grotmastu un bezānmastu
kečs Jahtu takelējums ar diviem mastiem un slīpajām burām
kets Jahtu takelējums ar vienu mastu un vienu buru
kompromisjahta Jahtu tips, kuram piederošajām jahtām ir garš, šaurs metāla ķīlis (balastķīlis), un tam vidū iebūvēts arī šverts
kompozītblīve Jahtu un kuģu būves veids, izmantojot divus vai vairākus atšķirīgus materiālus (sastāvdaļas, kompozītus), piemēram, korpusam ir koka apšuve un metāla brangas
levade Jājamo zirgu dresūras paņēmiens; zirgs paceļas uz pakaļkājām, pievelkot priekšējās un tā paliekot laiciņu līdzsvarā
durtene Jājampātaga
jātuve Jājams ceļš slēgtā telpā (manēžā)
hipodroms Jājamzirgu un rikšotāju treniņu, darbspēju pārbaudes un sporta sacensību bāze
jājējs Jājēji (1)
jājēji Jājējs (1)
jāšus Jājot
sajādināt Jājot (ar daudziem zirgiem) kaut kur nokļūt
piejāt Jājot (parasti uz zirga), panākt, ka (tas) pievirzās (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
aizjāt Jājot (uz zirga), aizvest (to)
atjāt Jājot (uz zirga), atvest (to)
izjāt Jājot (uz zirga), izvest (to no kurienes, kur u. tml.)
apjāt Jājot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārjāt Jājot atgriezt (zirgu mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
pārjāt Jājot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atjāt Jājot atkļūt šurp; jājot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizjāt Jājot attālināties
atjāt Jājot atvirzīties nost (sānis, atpakaļ)
sajāt Jājot ierasties (par vairākiem, daudziem); jājot savirzīties, nokļūt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur)
iejāt Jājot ievirzīties (kur iekšā)
izjāt Jājot izbojāt (kādu vietu); jājot izbojāt, iznīcināt (parasti augus)
izjāt Jājot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.)
izjāt Jājot izvirzīties cauri (kam), caur (ko)
nosajāties Jājot nogurt
pārjāties Jājot nogurt, pārpūlēties
noļokāt Jājot nokļūt
aizjāt Jājot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
apjāt Jājot nokļūt, pabūt (vairākās vai visās, vietās)
nojāt Jājot novirzīties (nost no kurienes, kur u. tml.)
izjāt Jājot pabūt (daudzās vai visās vietās); jājot pabūt daudzās vai visās vietās (kādā teritorijā)
apjādalēt Jājot pabūt vairākās, visās vietās
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās (kur, kādā virzienā u. tml.); jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās nelielu attālumu, neilgu laiku
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās garām (kam), arī gar (ko)
pajāt Jājot panākt, ka (piemēram, zirgs) pavirzās zem (kā), arī (kam) apakšā
dīžāties Jājot panākt, ka zirgs mīdās uz vietas
pārjāt Jājot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
pajāt Jājot pavirzīties (kur, kādā virzienā u. tml.); jāt nelielu attālumu, neilgu laiku
pajāt Jājot pavirzīties garām (kam), arī gar (ko)
pajāt Jājot pavirzīties zem (kā), arī (kam) apakšā
piejāt Jājot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
apjādelēt Jājot šur un tur, apmeklēt virkni objektu
uzjāt Jājot uzvirzīties augšā (kur, līdz kurienei u. tml.); jājot uzvirzīties uz kādas vietas
uzjādelēt Jājot uzvirzīties augšā (vairākas reizes bez problēmām)
uzjāt Jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), skarot, bojājot, ievainojot, arī iznīcinot (to); jājot uzvirzīties virsū (kādam, kam), tiekot skartam, bojātam, ievainotam, arī iznīcinātam
sajādīt Jājot vai plosoties padarīt nelietojamu
nojāt Jājot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
mīdīt Jājot virzīt zirgu (kam) virsū, lai (to) ievainotu, nonāvētu
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), garām (kam)
nojāt Jājot virzīties un pabeigt virzīties lejā (no kurienes, kur u. tml.)
uzjāt Jājot, parasti nejauši, negaidīti, ieraudzīt (kādu, ko), arī ieraudzīt, atrast (piemēram, ko vajadzīgu, vēlamu)
jaki Jaka
jaks Jaka
makentošs Jaka
makintošs Jaka
virsjaka Jaka (2), ko ģērbj virs kleitas, blūzes, žaketes
vamzis Jaka (parasti bieza)
eļļjaka Jaka, arī pusmētelis no speciāli apstrādāta, ūdensnecaurlaidīga auduma (parasti lieto zvejnieki vai jūrnieki)
naktsjaka Jaka, kas paredzēta gulēšanai
jakari Jakaru jakariem - nedrošiem soļiem
jakķeša Jakas kabata
jākle Jāklis
jaki Jaks
hanikss Jaku un govju krustojums
iči Jakutu (Krievijas ziemeļaustrumi) mitoloģijā - gari, kuri mīt visos priekšmetos un nedara cilvēkam neko ļaunu, ja cilvēks pret lietām izturas saudzīgi un pats tām nedara pāri
Ilbis-Hans Jakutu mitoloģijā - kara dievība, kuram bija dēls un meita
Abasi Jakutu mitoloģijā - ļaunie dēmoni, kuriem ir tikai viena roka, viena kāja un viena acs, tie pavedina cilvēkus uz ļaunu, spēj atņemt cilvēkam prātu un pārtiek no cilvēku un dzīvnieku dvēselēm
olonhosuts Jakutu tautas dziesminieks
jalapīns Jalapas glikozīds; dažreiz šo nosaukumu lieto jalapas sveķu apzīmēšanai
džalapeno Jalapeno
Kalns Jalovecka Kalns - Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
Jalpugs Jalpuhs, ezers Ukrainā
brēga Jama 3(1)
JM Jamaika, valsts divburtu kods
JAM Jamaika, valsts trīsburtu kods
ragga Jamaikas deju mūzika, kas 80. gados attīstījusies no regeja; jūtami ietekmējusies no hiphopa u. c.
JMD Jamaikas dolārs; Jamaikas valūtas kods, sīknauda - sens
Kingstona Jamaikas galvaspilsēta ("Kingston"), osta Karību jūras krastā, Jamaikas salas dienvidos, 587000 iedzīvotāju (2007. g.)
Cereus jamacaru Jamakuras cerejs
Cerenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā
Cērenda Jāmaņupe Kuldīgas novadā
Jamaņupe Jāmaņupe, Vilgāles ezera pieteka
holijambs Jamba paveids, trimetra vārsma, kurā priekšpēdējā pēda ir apvērsta otrādi (jambiskās vietā trohajiska), kas rada ritma plūduma strauju pārtraukumu, līdz ar to domas aprautību, nepabeigtību
injamss Jamss
Sērjana Jana Majena salas dienvidrietumu daļa
Nūrjana Jana Majena salas ziemeļaustrumu daļa
Adiča Janas labā krasta pieteka Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 715 km, sākas Čerska grēdāja rietumu nogāzē, ieteka \~200 km aiz polārā loka, ledus sega no oktobra līdz maijam
Oimjakonas kalniene Janas-Oimjakonas kalnienes daļa Indigirkas baseinā, Krievijā, augstums — līdz 1891 m
jandalis Jandaliņš
jendaliņš Jandaliņš
ģendals Jandāliņš
jandals Jandāliņš (2)
jandāls Jandāliņš (2)
trimiņš Jandāliņš, tracis, strīds; tusiņš, burziņš
Čandzjana Jandzi - upe Ķīnā
Jandzidzjana Jandzi - upe Ķīnā
Dzinšadzjana Jandzi - upe Ķīnā, tās nosaukums augštecē un vidustecē
Haņšuja Jandzi kreisā krasta pieteka (ķīn. val. "Han Shui") Ķīnas austrumu daļā, garums - 1532 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
Jandžova Jandžou - pilsēta Ķīnā
Janeļa ezers Jānēļu ezers Rankas pagastā
Epimedium youngianum Janga epimēdija
Ranguna Jangona, Mjanmas (Birmas) galvaspilsēta
čorbadži Janičāru virsnieks Osmaņu impērijā, atbilda rotas komandiera pakāpei
Akermanis Jānis Akermanis - latviešu izcelsmes amerikāņu aviokonstruktors (angliski "John D. Akerman", 1897.-1972. g.)
Rainis Jānis Rainis (īst. v. Jānis Pliekšāns) - latviešu dzejnieks (1865.-1929. g.)
erigeron Jānīši
suniņi Jānīši
auniņi Jānīši ("Erigeron")
auniņš Jānīši ("Erigeron")
divredze Jānīši ("Erigeron")
laimespuķes Jānīši ("Erigeron")
laimīte Jānīši ("Erigeron")
laimpuķe Jānīši ("Erigeron")
pūcīši Jānīši ("Erigeron")
spilga Jānīši ("Erigeron")
sūrenes Jānīši ("Erigeron")
tillerijas Jānīši ("Erigeron")
zaķaļipa Jānīši ("Erigeron")
zaķļipa Jānīši ("Erigeron")
zaķļipiņas Jānīši ("Erigeron")
Periboriva Janomanu (Dienvidamerika) mitoloģijā - mēness gars no kura asins lāsēm, kas nopilējušas uz zemes, radusies niknā un kareivīgā janomanu cilts
Janopol Janopoles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Beitānu ezers Janovas ezers Dagdas pagastā
Puteņu ezers Janovas ezers Dagdas pagastā
Janske Lāzne Janske Lāzņe, pilsēta Čehijā
Palmnikene Jantarnija, apdzīvota vieta Krievijā, Kaļiņingradas apgabalā, tās nosaukums līdz 1947. g.
janvārs Janvāris
armagedons Jāņa atklāsmes grāmatā minētais pēdējais labā un ļaunā karš pirms pastarās tiesas; arī šīs kaujas vieta
Jāņudiena Jāņa diena (24. jūnijs)
līgotnis Jāņa dienas dziesmas; līgošana
Zakarija un Elizabete Jāņa Kristītāja vecāki
Johannenhof Jāņa muiža (arī Jāņamuiža), kas atradās Cēsu apriņķa Priekuļu pagastā
Johannishof Jāņa muiža, kas atradās Valkas apriņķa Smiltenes pagastā
plausējs Jāņa paparde jeb ērgļa paparde
plausis Jāņa paparde jeb ērgļa paparde
Roži Jaņa Rozentāla Rīgas mākslas skola
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars
jāņasīrs Jāņasiers
purveglītes Jāņeglītes
pedicularis Jāņeglītes - cūknātru dzimtas ģints
pļaveglītes Jāņeglītes ("Pedicularis")
jānišķe Jaņi
bubēre Jāņoga
paričkas Jāņogas
ribes Jāņogas
zusterenes Jāņogas ("Ribes ")
jāņstrauts Jāņogas ("Ribes rubrum")
pārička Jāņogas ("Ribes")
porečka Jāņogas ("Ribes")
sustarenes Jāņogas ("Ribes")
zustriķi Jāņogas ("Ribes")
zustriņi Jāņogas ("Ribes")
ribesiaceae Jāņogu dzimta
jāņogulājs Jāņogu krūms
jāņogulājs Jāņogu krūmu audze
mīklenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
mīklenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
miklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
mīklenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
sustari Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
vilcenaji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
vilcenāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
vilcenes Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
vilienāji Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
vilkogas Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
vilkune Jāņogu suga - Alpu vērene ("Ribes alpinum")
bubere Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum")
buberene Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum")
buberenes Jāņogu suga "Alpu vērene" ("Ribes alpinum")
bubiere Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum")
bukbēre Jāņogu suga "Alpu vēvere" ("Ribes alpinum")
rībenes Jāņogu suga ("Ribes aureum")
Jantaja Jaņtai, pilsēta Ķīnā
spulgonīši Jāņtārpiņi
jāņtārpīns Jāņtārpiņš
saulsunītis Jāņtārpiņš
spīdētājs Jāņtārpiņš
spīgana Jāņtārpiņš
spulgonītis Jāņtārpiņš
Johannishof Jāņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi)
jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku
kādīlas Jāņu zāles
kādīles Jāņu zāles
kādīli Jāņu zāles
dancis Jāņugunis; Jāņu ugunskurs
pūtelis Jāņuguns
reģe Jāņuguns
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Skaistas pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Katvaru pagastā
Johannisberg Jāņukalna muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
Krāslava Jāņupīte, Daugavas pieteka
Janovka Jāņupīte, Laucesas pieteka
riteņsiers Jāņusiers
ķimensieriņš Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu
ķimeņsieriņš Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu
ķimeņsiers Jāņusiers, biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu
atstātin Jāpamet, jāatstāj
uzlecošās saules zeme Japāna
taihorjo Japānā 701. g. izdotais feodālo tiesību krājums, kurā juridiski nostiprināta un precizēta zemes iedalījuma un nodokļu sistēma, valsts aparāta struktūra, ierēdņu tiesības un pienākumi, noteikts iedzīvotāju kārtu tiesiskais stāvoklis
taikuns Japānā agrāk (līdz 1868. g.) tituls pasaulīgam valdniekam, kara kungam un civilu iestāžu vadītājam
SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes")
šiacu Japāna praktizētā akupresūra
šiatsu Japāna praktizētā akupresūra
japoška Japānā ražots izstrādājums
teipošana Japānā un Korejā 20. gs. 70. gados radusies fizikālās terapijas metode - teipa joslu pielīmēšana dažādām ķermeņa daļām pēc īpašas metodikas, atbilstoši veselības problēmām un anatomiskajām īpatnībām
JP Japāna, valsts divburtu kods
JPN Japāna, valsts trīsburtu kods
tokonoma Japānas 15.-16. gs. arhitektūrā niša tējnīcas paviljona interjerā vai tradicionālās dzīvojamās mājas galvenajā istabā, kurā atradās tīstokļi, kā arī porcelāna trauks vai vāze ar ikebanu
obans Japānas 16.-19. gs. lielākā zelta monēta, 10 rio vērtībā, plakana, ovāla, ar sudraba piemaisījumu
Humulus japonicus Japānas apinis
Aucuba japonica Japānas aukuba
mazda Japānas autobūves korporācijā "Mazda Motor Corporation" ražota vieglā automašīna
Pinus parviflora Japānas baltā priede
Zosterops japonica Japānas briļļputniņš
šingona Japānas budisma "Patiesā vārda" sekta, kas dibināta 9. gs. un ko raksturo sakramentālu un maģisku rituālu kopums, kuru, iespējams, ir ietekmējis tantrisms un vietējās sintoisma prakses
Buddleia japonica Japānas budleja
Syringa reticulata var. reticulata Japānas ceriņš
Motacilla grandis Japānas cielava
Coccothraustes personatus Japānas dižknābis
Reynoutria japonica Japānas dižsūrene
Grus japoensis Japānas dzērve
Fatsia japonica Japānas fatsija
daimjo Japānas feodālā aristokrātija, kuras rokās līdz 1868. gada apvērsumam (t. sauc. Meidzi revolūcijai) atradās valsts vara
tehnoloģija ATOMM Japānas firmas "Fuji" diskešu izgatavošanas tehnoloģija, kas ļauj 3,5 collu disketē ierakstīt datus, kuru apjoms var sasniegt 100 megabaitus
Tokija Japānas galvaspilsēta, atrodas Honsju salas dienvidaustrumos, Kanto līdzenumā, Klusā okeāna Tokijas līča rietumu krastā, 8,4 miljoni iedzīvotāju (2007. g.)
Chaenomele japonica Japānas henomele
Anemone hupehensis Japānas Hupē anemone
persimons Japānas hurma ("Diospyros kaki")
Diospyros kaki Japānas hurma jeb persimons
meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana")
Akihito Japānas imperators no 1989. g. 7. janvāra līdz 2019. g. 30. aprīlim ("Akihito", dz. 1933. g.), imperatora Hirohito dēls; labprātīgi atkāpās no amata, to nododot savam vecākajam dēlam un troņmantniekam Naruhito
Taxus cuspidata Japānas īve
Kadsura japonica Japānas kadsura
Camellia japonica Japānas kamēlija
Cercidiphyllum japonicum Japānas katsura
Kerria japonica Japānas kerija
Acer palmatum Japānas kļava
Equisetum japonicum Japānas kosa
Cryptomeria japonica Japānas kriptomērija
ķirsis Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata") jeb sakura
sakura Japānas ķirsis - rožu dzimtas suga ("Prunus serrulata"), dekoratīvs koks ar baltiem ziediem čemuros
Prunus serrulata Japānas ķirsis jeb sakura
Bromus japonicus Japānas lāčauza
Laminaria japonica Japānas laminārija
Ligustrum japonicum Japānas ligustrs
Mahonia japonica Japānas mahonija
Macaca fuscata Japānas makaks
Mogera imaizumii Japānas mazā mogera
Pseudosasa japonica Japānas metake
Turdus cardis Japānas mežastrazds
Parthenocissus tricuspidata Japānas mežvīns
Megalobatrachus japonicus Japānas milžsalamandra
Mogera wogura Japānas mogera
Ficedula narcissina Japānas mušķērājs
senga Japānas naudas vienība, 1/100 jenas; sens; senāk sudraba monētas ar apaļu caurumu vidū, ko nēsāja savērtas saitītē
Nipona Japānas nosaukums japāņu valodā ("Nippon")
Orixa japonica Japānas orikss
Prunella rubida Japānas peļkājīte
Pieris japonica Japānas piēra
Pittosporum tobira Japānas pitospora
Rhododendron japonicum Japānas rododendrs
Erithacus akahige Japānas sarkanrīklīte
Torilis japonica Japānas sārtburkšķis
Euonymus japonica Japānas segliņš
Callicarpa japonica var. angustata Japānas skaistoga
Skimmia japonica Japānas skimmija
JSP Japānas Sociālistiskā partija
Sophora japonica Japānas sofora
Spiraea japonica Japānas spireja
Sturnus philippensis Japānas strazds
japonoloģija Japānas studijas
Cimicifuga japonica Japānas sudrabsvece
mieturu vēdekļpriede Japānas širmegle ("Sciadopitys verticillata")
Sciadopitys verticillata Japānas širmegle, saukta arī par mieturu vēdekļpriedi
Petasites japonicus Japānas tūsklape
Nikkei Japānas vadošais biznesa laikraksts
Odzins Japānas valdnieks (miris ap 394. g.), vēlāk dievišķots kā kara dievs Hačimans
Šotoku Japānas valdnieks, kurš budismu ieviesa kā valsts reliģiju un savas valdīšanas laikā (593.-621. g.) uzcēla Budistu akadēmiju un templi netālu no valsts galvaspilsētas Narā
mikado Japānas valdnieks; šī valdnieka tituls
Lonicera japonica Japānas vīteņsausserdis
Asuka Japānas zinātniskā stacija Antarktīdā (_Asuka_), netālu no Rīsera-Larsena jūras piekrastes, slēgta
japāns Japānis
japoška Japānis
singonisms Japāņnu ezotēriskā budisma skola, viena no Japānas galvenajām budistiskajām tradīcijām, kas galveno uzmanību velta tam, kā ar meditācijām un pārdomām pakāpeniski virzīties uz apskaidrību
macuri Japāņu auglības svētki, kuros svētku dalībnieki nēsā milzīga izmāra falla veidojumus un mielojas ar konfektēm dzimumlocekļa formā, sievietes lūdz debesu iemītniekus dāvāt viņām bērniņus
toijota Japāņu automobiļu firmas "Toyota" vieglā automašīna
Toyota Japāņu automobiļu marka
Dzidzo Japāņu budisma mitoloģijā - dievs, bērnu un ceļotāju aizstāvis, arī gudrības dievs
Ņičirens Japāņu budisma reformators (1222.-1282. g.), kas mācīja, ka Lotosa sūtra sevī ietver galīgo patiesību un noliedza visas citas budisma formas; šī mācība ir ietekmējusi dažu mūsdienu budisma sektu veidošanos
nembutsu Japāņu budisma sektās daudzkārtēja vienas un tās pašas formulas "Namo Amida butsu" atkārtošana, vēršoties pie Budas Amida
Kukai Japāņu budisma skolotājs (774.-835. g.), kurš centās savienot budismu un sintoismu
sumo Japāņu cīņas veids, kurā zaudējumu piešķir par iziešanu no apzīmētā laukuma vai pieskaršanos grīdai ar kādu ķermeņa daļu (izņemot kājas pēdu)
rjukjuāņi Japāņu etnogrāfiska grupa Rjūkjū salās
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
kens Japāņu garuma mērs, vienāds ar 1,818 m
jamatoe Japāņu glezniecības skola 10.-14. gs.; ievadīja nacionālās laicīgās glezniecības attīstību Japānā; tās pārstāvji uz horizontāliem tīstokļiem ar tušu un krāsām darināja ainas no nacionļās vēstures un leģendām, galma romānu ilustrācijas, portretus
ukijoe Japāņu glezniecības un grafikas skola 17.-19. gs., kuras darbiem raksturīgs sižetu demokrātisms, tēlu psiholoģiska ievirze, lokālo krāstoņu lietojums, niansēti līniju ritmi
Japāņu Japāņu jūra - pusslēgtā jūra starp Koreju, Japānas salām un Sibīriju, platība - 978000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3670 m
banzai Japāņu kaujas sauciens, kas atbilst eiropiešu "urrā", "lai dzīvo" u. tml.
kabuki Japāņu klasiskā teātra veids, kam raksturīgas kanoniskas pozas, grims, stilizētas dziesmas u. c.; aktieri tikai vīrieši
renga Japāņu klasiskās dzejas žanrs, kas radās kā sacensība improvizācijas mākslā, kur vairāki dalībnieki tematiski papildina iesākto pa 2 vai 3 rindām, kamēr pietiek spēka un iedvesmas
koto Japāņu kokļveidīgs stīgu instruments, dažāda lieluma, ar 6-13 stīgām
manga Japāņu komiksi; "karikatūras veids, kas radies Japānā pirms vairāk nekā 1000 gadiem
buto japāņu laikmetīgā deja un kustību mākslas forma, kas izveidojusies vācu ekspresionisma, postmodernās dejas un Japāņu tradicionālā teātra ietekmē
gurilaka Japāņu lakas tehnika, kas ieviesusies no Ķīnas; sastāv no dažādu krāsu lakas slāņiem ar iegrieztu ģeometrisku rakstu
kamikadze Japāņu lidotāji nāvinieki 2. pasaules kara beiguposmā; sprāgstvielām pildītas lidmašīnas viņi vadīja līdz saskarei ar mērķi
jakuza Japāņu mafijas organizācijas
bucudans Japāņu mājas Budam veltīts altāris, kuru veido lūgšanu tēli vai objekti un senču piemiņas plāksnes
origami Japāņu mākslas veids - dekoratīvu figūriņu locīšana no papīra
jumeiho Japāņu manuālā terapija - masāžas terapija, kuru 1978. gadā ieviesa japāņu esperantists Masajuki Saiondži (Masayuki Saionji), terapijā liela uzmanība pievērsta pareizam mugurkaula stāvoklim
lokva Japāņu mespils ("Eriobotrya japonica"), rožu dzimtas mespilu ģints suga, saldskābie augļi ēdami svaigi, lietojami ievārījumu, pastilu u. c. izstrādājumu gatavošanai; Eiropā gk. Vidusjūras piekrastē, audzē arī Kaukāzā, Melnās jūras piekrastē
Hiruko Japāņu mitoloģijā - "dēles bērns", pirmatnējo dievību Idzanagi un Idzanami ķēmīgais pēcnācējs
Okuninusi Japāņu mitoloģijā - "Lielais zemes valdnieks", Idzumo apgabala (Honsju salas dienvidos) galvenais dievs un centrālais tēls nozīmīgā šī reģiona mītu ciklā
isigami Japāņu mitoloģijā - akmens dievības; apaļos akmeņus uzskatīja par dvēseles iemiesošanās vietu, neparastas formas akmeņus - par dieva iemiesošanās vietu
Hoņiņigi Japāņu mitoloģijā - Amaterasu mazdēls, Hoderi un Hori tēvs
Ebisu Japāņu mitoloģijā - darba dievs, agrāk, iespējams bijis zvejnieku dievs, jo to parasti attēlo ar zvejas auklu un zivi
oni Japāņu mitoloģijā - dēmoni, kas dzīvo uz zemes un dzidzoku - ellē, tie parasti ir neredzami, kaut gan daži spēj pieņemt cilvēka vai dzīvnieka izskatu
Cukujomi Japāņu mitoloģijā - dieva Idzanagi dēls, kas piedzimis no ūdens lāsēm un ir mēness dievs, saules dievietes Amaterasu un vētras un ūdens stihijas dieva Susano brālis, viņam pieder valstība, kurā valda nakts
Futodama Japāņu mitoloģijā - dievība ar priestera funkcijām, dieva Takamimusubi dēls
Amacumara Japāņu mitoloģijā - dievība kalējs un spoguļu izgatavotāju ciltstēvs, dievietes Isikoridomes (Metāllējējas) tēvs
Takemikadzuči Japāņu mitoloģijā - dievība, kurā personificēts zobena dievišķais spēks; tas radies no uguns dieva Kagucuči asinīm, kad dievs Idzanagi ar zobenu viņa nogalināja
Idzanami Japāņu mitoloģijā - dieviete, kas kopā ar savu vīru Idzanagi radīja citus dievus un Japānas salas
Hori Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija mednieks, bet viņa vecākais brālis Hoderi - zvejnieks
Hoderi Japāņu mitoloģijā - dievietes Amaterasu mazdēla Hoņiņigi un viņa sievas Konohanas Sakujahimes dēls, kurš bija zvejnieks, bet viņa jaunākais brālis Hori - mednieks
dzidzoku Japāņu mitoloģijā - elle, kur pēc nāves nonāk grēcinieku dvēseles
Emma Japāņu mitoloģijā - elles (dzidzoku) valdnieks, kas sprieda tiesu grēciniekiem un atkarībā no pārkāpuma smaguma nosūtīja dvēseli uz vienu no 16 soda apgabaliem
Mijadzuhime Japāņu mitoloģijā - imperatora meita un varoņa Jamato Takeru sieva
Vatacumi Japāņu mitoloģijā - jūras dievs, okeānu, jūras iemītnieku un daudzu mazāk svarīgu dievību pavēlnieks
Siocuči Japāņu mitoloģijā - jūrasceļu un jūras straumju dievs
Hačimans Japāņu mitoloģijā - kara dievs, dievišķotais imperators Odzins (miris ap 394. g.), kurš bija slavens karotājs
Abuto Japāņu mitoloģijā - labklājības dievs, kura palīdzību lūdza slimnieki un ceļotāji, arī jūrasbraucēju aizbildnis, kam izlūdzās labu ceļavēju
Kamadogami Japāņu mitoloģijā - mājas pavarda svētuma un ģimenes dievs, kas sargā ģimenes stiprumu un rūpējas par jaunas ģimenes nostiprināšanu
Cukijomi Japāņu mitoloģijā - mēness dievs, pirmatnējā radītāja Idzanagi dēls, saules dievietes Amaterasu un vētru dieva Susano brālis
Omoikane Japāņu mitoloģijā - pārdomu dievs, dieva Takamimusubi dēls, kuram bija uzdots izdomāt, kā dievieti Amaterasu izvilināt no alas, kur tā bija noslēpusies
Jomikuni Japāņu mitoloģijā - pazemes valstība, veļu valsts
Inari Japāņu mitoloģijā - rīsa dievība, ko attēlo kā bārdainu vīru jāšus uz baltas lapsas
Kagucuči Japāņu mitoloģijā - uguns dievs, saukts arī par Homusubi, pasaules radītāju Idzanagi un Idzanami dēls
Ogecuhime Japāņu mitoloģijā - uztura dieviete
Takamimusubi Japāņu mitoloģijā - varena dievība, viens no pieciem pirmatnējiem nepāra dieviem, kas no Visuma haosa sācis radīt pasauli; kopā ar Saules dievieti Amaterasu viņš lemj Zemes likteņus
Kusinadahime Japāņu mitoloģijā - vētras dieva Susano sieva ("nelobīto rīsu princese"), bija jaunākā no astoņām māsām, no kurām septiņas aprija astoņgalvu pūķis Jamato Oroči
Susano Japāņu mitoloģijā - vētras un postošo spēku dievs, dieva Izanagi dēls
Fugens Japāņu mitoloģijā - viens no bodhisatvām, ko Buda sūtīja uz zemi, lai cilvēkiem un visam dzīvajam palīdzētu ceļā uz paradīzi
kamimusubi Japāņu mitoloģijā - viens no pieciem pirmatnējiem dieviem, augstākajām debesu dievībām
Umasjasjikabihikodzi Japāņu mitoloģijā - viens no pieciem pirmatnējiem dieviem, augstākajām debesu dievībām
Dzjurodzins Japāņu mitoloģijā - viens no septiņiem laimes dieviem, ilga mūža un vecumdienu dievs
Akahada usagi japāņu mitoloģijā - zaķis, kas devās pavadīt savus vecākos brāļus - 80 dievus, kuri devās uz Inabas zemi lūgt dievietes Jagamihimes roku, pa ceļam krokodili viņam noplēsa ādu, bet vecākie brāļi deva aplamus padomus, kas pelielināja viņa ciešanas, vienīgi Okuninusi palīdzēja
Bensaitens Japāņu mitoloģijā – viens no septiņiem laimes dieviem, kas cilvēkiem piešķir ilgu mūžu, dāvā bagātību, veiksmi un uzvaru karā, sargā no dabas kataklizmām, dāvā gudrību un daiļrunību
Jamato Takeru japāņu mitoloģijā — "drošsirdis no Jamato apgabala", lielākais varonis, leģendārā imperatora Keiko dēls, kurš vispirms nogalināja savu vecāko brāli, jo tas bija necienīgi izturējies pret tēvu, vēlāk uzveica vairākus tēva ienaidniekus
Asiharanakacukumi japāņu mitoloģijā — cilvēku un Zemes dievu apdzīvotā Zeme atšķirībā no Debesīm, kur uzturējās Debesu dievi, un atšķirībā no veļu valstības Jomikuni, kur nonāca mirušo dvēseles
Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai
biva Japāņu mūzikas instruments, līdzīgs lautai, ar 4-6 stīgām
kago Japāņu nestuves vai nesamais krēsls, sastāv no bambuka sēdekļa, ko uz kārts nesa divi vīri
daibatsu Japāņu nosaukums lieliem Budas bronzas tēliem
daibutsu Japāņu nosaukums lieliem Budas bronzas tēliem
hibači Japāņu ogļu trauks, ko pildītu kvēlošām oglēm lietoja apsildīšanai
aikido Japāņu pašaizsardzības sistēma, kur daudzi paņēmieni balstīti uz pretinieka kustību izmantošanu
sintoisms Japāņu reliģija, kuras pamatā ir garu (personificētu dzīvnieku, augu, priekšmetu, dabas parādību, senču dvēseļu) pielūgšana; valsts reliģija Japānā (1868. - 1945. g.)
busido Japāņu samuraju uzvedības kodekss viduslaikos
dzori Japāņu sandales, kas sastāv no zoles un divām saitēm
bugaku Japāņu senā teātra veids ar muzikāli horeogrāfiskām izrādēm
jamabusi Japāņu sinkrētisma kultā tā sauc vientuļniekus, kas dzīvo kalnos un ievēro stingru askētismu, lai sasniegtu Budas stāvokli
taiko Japāņu sitaminstruments, lielas podveida bungas (parasti vairākas, daudzas)
momme Japāņu svara mērvienība, vienāda ar 3,75 g.
rio Japāņu svara vienība zeltam un sudrabam = 37,7 g.
mo Japāņu svara vienība, 0,00376 g, mommes tūkstošdaļa
mon Japāņu svara vienība, 0,00376 g, mommes tūkstošdaļa; mo
monme Japāņu svara vienība, 3,757 g.
mija Japāņu šinto tempļa un ķeizara pils, kā arī ķeizara nama prinču nosaukums
jeta Japāņu tautas kārta, kas agrāk piekopa par netīriem uzskatītus amatus un dzīvoja līdzīgi pārijiem; eta
Tanokami Japāņu tautas mitoloģijā - dievība, kas sargā sējumus un nodrošina bagātu ražu
kjogen Japāņu teātra virziens, komiskās drāmas paveids
ikebana Japāņu tēlotājas mākslas paveids - kompozīciju veidošana no ziediem un keramikas vai citiem priekšmetiem
taihorio Japāņu tiesību grāmata (izdota 701. g.), kurā kodificētas tai laikā pēc Ķīnas parauga izveidotās valsts un civilās tiesības
haiku Japāņu trīsrindu dzejas forma, kas sastāv no 17 zilbēm (5/7/5) un izteic vienu vienīgu domu, noskaņu vai pārdzīvojumu; haika
Homusubi Japāņu uguns dieva Kagucuči otrs vārds
džodo Japāņu valodas vārds, kas apzīmē Šķīstās zemes budismu
čuka Japāņu virtuvē iecienītas jūraszāles, sauktas arī par jūras nūdelēm
tosaka Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamas jūraszāles
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes
vasābi Japāņu virtuvē iecienīti mārrutki, no kuru sarīvētas saknes tiek gatavota pasta, ko plaši lieto japāņu virtuvē, it īpaši pie jēlām zivīm; vasabi
jakitori Japāņu virtuves ēdiens - uz iesma cepts cālis
tofu Japāņu virtuves ēdiens: sapresētam biezpienam līdzīga masa, kas iegūta, sarecinot sojas pienu
tempura Japāņu virtuves ēdiens: šķidrā mīklā apceptas zivis, garneles, arī dārzeņi; maisījums, kurā tiek ceptas zivis un dārzeņi
japon Japāņu zīds
katakana Japāņu zilbju alfabēts, ko galvenokārt izmanto svešvārdu rakstībai
kana Japāņu zilbju rakstības sistēma katakana alfabētā, ko izmanto galvenokārt svešvārdu rakstībai
hiragana Japāņu zilbju raksts, ko lieto gramatisko locījumu galotņu apzīmēšanai
jap. Japāņu-; japāņu valoda
Īapets Japets - Saturna pavadonis
yd Jards
izpeķoties Jārēties, knakstīties
jāre Jāris (3)
Jarkenddarja Jarkanta, upe Ķīnā
Jarkenda Jarkanta, upe Ķīnas ziemeļrietumos
Kiberota Jaruru (Venecuēla) mitoloģijā - sieviešu kārtas ļaunais gars, pazemes valstības saimniece
Kuma Jaruru cilts indiāņu (Venecuēla) mitoloģijā - mēness dieviete un saules sieva, kas radīja pasauli un pirmos cilvēkus
Jasinovataja Jasinuvata, pilsēta Ukrainā
Jaseļda Jasjeļda, upe Baltkrievijā
jasmīnkrūms Jasmīna krūms
jasmīnzars Jasmīna zars (parasti ar ziediem)
jasmīnziedi Jasmīna ziedi
jasminum Jasmīni (1)
jasmiņš Jasmīns
jesmene Jasmīns
jesmīns Jasmīns
jezminis Jasmīns
jesmīncers Jasmīnu krūms
Bīsa jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum beesianum"), dekoratīvs vīteņaugs
kailziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum nudiflorum"), dekoratīvs vīteņaugs
ārstniecības jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum officinale"), ko audzē siltumnīcās vai telpās
daudzziedu jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum polyanthum"), ko audzē siltumnīcās vai telpās
sambaka jasmīns jasmīnu suga ("Jasminum sambac"), ko audzē siltumnīcās vai telpās
Jasch-Mysa Jasmuiža
Jasz-Muyža Jāsmuiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagastā
jāsmuižietis Jāsmuižas iedzīvotājs
Lapteva Jasnogorska, pilsēta Krievijas Tulas apgabalā, tās nosaukums līdz 1965. g.
Jastšembezdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā
Zdroja Jastšembe Zdroja - pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Jaša Jāša, Dubnas pieteka
Jašupe Jāša, Dubnas pieteka Preiļu novadā
ranverss Jāšanas figūra (manēžas jāšanā) - zirga sāniska virzīšanās nost no manēžas sienas tā, ka zirga galva pavērsta pret sienu
piruete Jāšanas mākslā - zirga pagrieziens uz pakaļkājām par 360 grādiem attiecībā pret jāšanas virzienu
pjafs Jāšanas mākslā speciāli izkopta rikšu gaita, kurā zirgs spēj lēni un graciozi rikšot pilnīgi uz vietas
stīplčezs Jāšanas sacensība līdz 4 km distancē ar dabiskiem, mākslīgiem un jaukta tipa šķēršļiem
derbi Jāšanas sacensību godalga
turfs Jāšanas sacensību skrejceļš
derbi Jāšanas sacīkstes
kapriole Jāšanas sportā - manēžas zirga lēciens uz vietas
oksers Jāšanas sportā - plats šķērslis, kas sastāv no divām paralēlām kārtīm ar dzīvžogu vidū
konkūrs Jāšanas sporta disciplīna, kas saistīta ar šķēršļu pārvarēšanu
hīts Jāšanas, rikšošanas sacensības ar atkārtotu startu noteiktā distancē
iejāde Jāšanas, sporta disciplīna - vingrinājumu kopums, ar kuru ietrenē zirgam pareizu stāju, pareizas kustības un paklausību jātniekam
Gubaika Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, garums - 10 km; Gubaina; Kazupe; Križovas strauts
Rūbežneica Jāšas kreisā krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā; Robežnīca
Vīragne Jāšas kreisās krasta pieteka Preiļu novada Pelēču pagastā, iztek no Veirūgnas ezera
jaspids Jašma
jaspiss Jašma
Jašāres strauts Jašores strauts, Saunas pieteka
abjāši Jāšus
abjāšus Jāšus
apžākļi Jāšus
apžāklis Jāšus
apžākliski Jāšus
apžāksnis Jāšus
apžārgām Jāšus
apžārgus Jāšus
raiti Jāšus
raits Jāšus
raitu Jāšus
raitus Jāšus
izjāt Jāšus doties (kādā nolūkā)
izjāt Jāšus doties (parasti kur netālu)
izjāt Jāšus doties ceļā
apzvērdzeniski Jāšus sēdēt (uz krēsla), sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni
apžēkš Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
apžērbeniski Jāšus sēdēt otrādi (piem., uz krēsla sēdēt ar seju pret krēsla atzveltni)
jāšis Jāšus, jājot
jāšu Jāšus, jājot
apjāšu Jāšus, jāteniski
apjāšus Jāšus, jāteniski
nojāt Jāt (visu laikposmu) un pabeigt jāt
apjāt Jāt apkārt
aulekšot Jāt aulekšos
auļot Jāt auļos
lēkšot Jāt lēkšiem
aizjāt Jāt prom
atjāt Jāt šurp
nojāt Jāt un pabeigt jāt (kā)
rikšot Jāt, arī braukt, parasti zirgam, skrienot šādā veidā
jāstīties Jāt, trokšņot, plosīties, trakot
jātika Jātavnieks
jāstavnieks Jātavnieks - nemierīgs, nevaldāms, pārgalvīgs cilvēks
Jahteln Jāteles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Planicas pagastā
apžārben Jāteniski
apžārbens Jāteniski
apžārbiņ Jāteniski
apžārbis Jāteniski
apžārniskis Jāteniski
apžārns Jāteniski
apžebu Jāteniski
apžebus Jāteniski
apžēk Jāteniski
apžerbām Jāteniski
apžērbam Jāteniski
apžērbin Jāteniski
apžērbiņ Jāteniski
apžerbu Jāteniski
apžerbus Jāteniski
apžērgām Jāteniski
apžergus Jāteniski
jāšus Jāteniski
jātāniskis Jāteniski
jāteniskis Jāteniski
jātinišķi Jāteniski
jātiskis Jāteniski
jātniski Jāteniski
peteniski Jāteniski
raitiniski Jāteniski
raitu Jāteniski
uzpeteniski Jāteniski
žākleniski Jāteniski
žākliski Jāteniski
apžērbām Jāteniski sēdēt
zargoties Jāteniski šūpoties
žargoties Jāteniski šūpoties
pikpaunā Jāteniski uz (cilvēka) muguras; kukuragās
krāģēties Jāteniski vai ar vēderu kādam likies virsū
pārkorēm Jāteniski, pāri
amacone Jātniece
amazone Jātniece
ichneumonidae Jātnieciņu dzimta
therion Jātnieciņu dzimtas ģints
ihneimons Jātnieciņu grupas kukaiņu ģints, to kāpuri parazitē uz citu kukaiņu kāpuriem
kāpurlapsene Jātnieciņu virsdzimtas sīks vai vidēji liels kukainis ar slaidu ķermeni un diviem pāriem plēvjainu spārnu (kāpuri parazitē galvenokārt tauriņu un vaboļu kāpuros)
equites Jātnieki Romā, kam dažādos laikmetos bija dažāda nozīme
jājējs Jātnieks
jātenieks Jātnieks
jotnīks Jātnieks
raitenieks Jātnieks
raitnieks Jātnieks
reitenieks Jātnieks
zirdzinieks Jātnieks
rītelis Jātnieks, bruņinieks
caballero Jātnieks, bruņinieks, dižciltīgais, kungs, kavalērists
voltižērs Jātnieks, kas uz neseglota zirga izdara dažādus grūtus jāšanas paņēmienus
reitūzenes Jātnieku bikses
reitūzes Jātnieku bikses
reitūži Jātnieku bikses
kavalkāde Jātnieku grupa, rinda
ritmeistars Jātnieku kapteinis
kājniekošanās Jātnieku un artilēristu nokāpšana no zirgiem, lai uzsāktu darbību kājām
hiparhs Jātnieku vienības priekšnieks senajā Grieķijā
jatropha Jatrofas
jatrofīns Jatrofas alkaloīds
jatromehānika Jatrofizika - virziens 16.-18. gs. medicīnā, kurš visus fizioloģiskos un patoloģiskos procesus organismā izskaidroja ar fizikas (gk. mehānikas) likumiem
podagras jatrofa jatrofu suga ("Jatropha podagrica")
jātviņi Jātvingi
atzīdelis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
atzīdenis Jau atšķirts bērns, ko pēc kāda laika atkal sāk zīdīt
sampls Jau eksistējošu audiodarbu fragmenti, kas ar ar samplera palīdzību tiek savienoti
remikss Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remiksēšana (angļu "remix")
remiksēšana Jau esoša skaņdarba vai dziesmas pārveidošana; jauna interpretācija; remikss (angļu "remix")
TIA Jau iepriekš pateicos (angļu "thanks in advance"; īsziņās)
YWIA Jau iepriekš saku, ka nav vērts; nevajag pateikties (angļu "you're welcome in advance"; īsziņās)
jauciens Jaucamais (2)
jakaris Jaucējs
vāgāns Jaucējs, izrakņātājs
jauklis Jaucējs, traucētājs
beiseklis Jauceklis (1)
jūcēt Jaucēt
piejaukt Jaucot (piemēram, maisot), pievienot (ko pamatsastāvam); arī piemaisīt
nojaukt Jaucot noārdīt, likvidēt
uzjukt Jaucot nonākt virspusē
pārjaukties Jaucot pārpūlēties
iejaukt Jaucot pievienot (kādu vielu citai, parasti šķidrai, vielai); iemaisīt (1)
rakņāt Jaucot, arī pārvietojot ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi, smiltis, censties iegūt (ko)
uzvandīt Jaucot, arī saviļņojot, parasti spēcīgi, panākt, būt par cēloni, ka (kas) uzvirzās šķidruma, masas virsējos slāņos
mudžināt Jaucot, griežot, vīstot u. tml., darīt nekārtīgu (piemēram, diegus, dzijas u. tml.)
uzvandīt Jaucot, rakņājot, apvēršot u. tml. uzvirzīt (ko) virspusē
izmakarēt Jaucot, vandoties pārmeklēt; pārmeklējot atrast, izņemt (ko paslēptu)
čada Jauda
kilovats Jaudas mērvienība, kurā ir 1000 vatu, kW
līnijslēdzis Jaudas slēdzis, kas atrodas attiecīgās elektropārvades līnijas ligzdā un paredzēts tās komutēšanai
sekcijslēdzis Jaudas slēdzis, kas savieno divas sekcijas sekcionētā kopņu sistēmā
vats Jaudas un enerģijas plūsmas mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā)
hārlijs Jaudīgs motocikls, kas ražots 1903. g. dibinātajā uzņēmumā "Harley-Davidson Company"
Sophienhof Jaujenieku muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā
piejaut Jaujot pievienot (pie kā, kam klāt)
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) lielākā, arī pietiekamā daudzumā
piejaut Jaujot sagatavot (mīklu) tādā daudzumā, ka (tā) piepilda (trauku)
luča Jauka dzīve
luķis Jauka dzīve
viča Jauka dzīve; luča
nevāji Jauki
smaržs Jauki smaržojošs
zo Jauki, labi
soave Jauki, maigi; lēni, rāmi; viegli
dārs Jauks (par laika apstākļiem)
steģis Jauks un stalts bērns
prokoļnijs Jauks, labs
čoinīgs Jauks, ļoti labs
čoins Jauks, ļoti labs
nevājš Jauks, pārāks
vēsmīgs Jauks, saistošs, draudzīgs
peins Jauks, skaists
piņķere Jaukšanās, maisīšanās (netiekot ar darbu galā)
ļūrēt Jaukt
mežģēt Jaukt
mudzināt Jaukt
ņerkšīt Jaukt
paļļāt Jaukt
purzāt Jaukt
skuldurēt Jaukt
vargāt Jaukt (dziju)
šķiest Jaukt (kā, parasti šķidra, arī sīka, kopumu), strauji virzot (tā) sastāvdaļas vienlaikus uz vairākām vai visām pusēm
kārpīt Jaukt (kādu, piemēram, zemes, veidojumu), spārdot ar kājām vai rakņājot (ar kādu rīku vai rokām, piemēram, zemi) un sviežot (to) uz visām pusēm
dajaukt Jaukt (ko) papildus
pārjaukt Jaukt (ko) visu, viscaur; jaukt (ko) vēlreiz, no ļauna; pārmaisīt (1)
kulcināt Jaukt (šķidrumu)
putrot Jaukt 1(7) - neprecīzi zinot, uztverot, samainīt (ko) ar citu
pigmentēt Jaukt ar pigmentiem (2), ievadīt pigmentus
tusovaķ Jaukt kārtis
ķarzāt Jaukt kopā
mistrīt Jaukt kopā (dažādus graudaugus)
muļakas Jaukt kopā, iemaisīt netīrumus ēdienā
ārdīt Jaukt nost; pārvērst drupās, gruvešos
žolkāt Jaukt šķidruma nogulsnes, lai šķidrumu padarītu neskaidru
maisīt Jaukt un irdināt (augsni)
plēst Jaukt, arī ārdīt (piemēram, celtni, tās daļas)
rakņāt Jaukt, arī pārvietot (piemēram, zemi)
vandīt Jaukt, griezt (parasti steidzīgi, nevērīgi) no vienas puses uz otru (priekšmetu kopumu, tā sastāvdaļas); šādi pārmeklēt (kādu kopumu, arī vietu, kur ir vairāki priekšmeti, to kopums)
piņķerēt Jaukt, iesaistīt (kādā, parasti nepatīkamā pasākumā, notikumā u. tml.)
ķecerēt Jaukt, jaukties
trepelēt Jaukt, kaisīt
kaņģerēt Jaukt, maisīt
ķollēt Jaukt, maisīt
maistīt Jaukt, maisīt
miest Jaukt, maisīt
šļampāt Jaukt, maisīt
dalbēt Jaukt, maisīt ar dalbi
skruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi)
kruķēt Jaukt, maisīt, bīdīt (ar kruķi); tīrīt (ko) nost (ar kādu rīku)
koļāt Jaukt, maisīt, kuļāt
kuļčināt Jaukt, maisīt, sakult
joksīt Jaukt, maisīt; vandīt (ko meklējot)
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot (piemēram, smiltis, pelnus, ogles)
rušināt Jaukt, mazliet pārvietot ogles, pagales (krāsnī, ugunskurā)
kraņģēties Jaukt, musināt
neizšķirt Jaukt, neatšķirt
postīt Jaukt, nevēlami pārveidot (parasti ko ierastu, iedibinātu)
draicīt Jaukt, postīt
ķerkāt Jaukt, rakņāt
varāt Jaukt, sajukt
peņķēties Jaukt, sarežģīt, mudžināt
dreķēt Jaukt, savandīt (gultu)
mīcīt Jaukt, spaidīt (kādu masu), lai padarītu (to), piemēram, viendabīgu, elastīgu
malt Jaukt, sviest (piemēram, smiltis, dubļus) uz visām pusēm
meņģēt Jaukt, vandīt
varžgāt Jaukt, vandīt
ņorgāt Jaukt, vandīt, mēslot
jaucīt Jaukt; ārdīt
miksts Jauktā dubultspēle (piem., tenisā)
oligoastrocitoma Jaukta glioma; sastāv no astrocītu un oligodendrogliocītu izcelsmes elementiem
MLC Jaukta limfocītu kultūra
MCTD Jaukta saistaudu slimība (angļu "mixed connective tissue disease")
angiolimfangioma Jaukta tipa angioma, kurā ietverti asinsvadi un limfvadi
hibrīdvaloda Jaukta valoda - valoda, kas radusies, vienai valodai uzņemot sevī citas valodas elementus, gk. leksēmas, un vienkāršojot gramatiku
sulioti Jauktas grieķu un albāņu tautības iedzīvotāji, kas 17. gs. meklēja patvērumu pret turku jūgu Sulu kalnos, bet 1822. g. tika nogādāti uz Kefallēnijas salu un vēlāk piedalījās grieķu neatkarības cīņās
jauklis Jauktenis
sajauktenis Jauktenis
mongrelis Jauktenis (dzīvnieks, cilvēks)
pakurtis Jauktenis no kurta
pakurts Jauktenis no kurta
bekkross Jaukteņa vai hibrīda krustošana ar vienu no vecāku formām; atgriezeniskā krustošana
juceniski Jaukti
jukjukumis Jaukti
pajuku Jaukti
maišu Jaukti, samaisīti
maišus Jaukti, samaisīti
panckāties Jaukties
ķēbaroties Jaukties citu darīšanās
murkšīties Jaukties ne savās lietās
breģēt Jaukties pa kādu šķidrumu ar rokām
žakāt Jaukties pa netīrumiem, apsmulēties
juku Jaukties, maisīties
varžīties Jaukties, pīties
pirzāties Jaukties; jokoties; rieties
jaukle Jauktne
hondromiksoma Jaukts audzējs ar hondromas un miksomas elementiem
angiolipoma Jaukts audzējs, kas sastāv no asinsvadiem un taukaudiem
glioneiroma Jaukts audzējs, kas sastāv no gliomatozām un neiromatozām šūnām
osteofibroma Jaukts audzējs, kas sastāv no kaulaudiem un saistaudiem
fibromiksoma Jaukts audzējs, kas sastāv no saistaudu un gļotaudu elementiem
gliomiksoma Jaukts audzējs, kura ir gliomas un miksomas šūnas
gliomioma Jaukts audzējs, kurā ir gliomatozas un miomatozas šūnas
karcinosarkoma Jaukts audzējs, kurā ir karcinomas un sarkomas elementi
kratiknis Jaukts ēdiens (cilvēkiem)
adenosarkoma Jaukts embrionāls ļaundabīgs audzējs, kas attīstās urogenitālajā sistēmā; sastāv no dziedzeraudiem un no sarkomatoziem saistaudiem
mezenhimoma Jaukts mezenhimāls audzējs, kas bez saistaudiem satur vēl vismaz divus mezodermālo šūnu elementus
jauktenis Jaukts mežs
tīrelis Jaukts mežs
fibromiksoendotelioma Jaukts siekalu dziedzera tipa audzējs
terzerones Jauktu laulību pēcnācēju apzīmējums Latīņamerikā, gadījumā, kad viena rase daļēji pārstāvēta trešajā paaudzē
jauķiņš Jaukturis (1)
jaulis Jauls
joula Jauls
aitele Jauna aita
jēre Jauna aita (kurai pirmo reizi ir jēri)
kosa Jauna apiņu vītne
jaunaugslis Jauna atvase
briedulene Jauna briežu mātīte
revulsija Jauna caurskatīšana
čusnēns Jauna čūska
JD Jaunā Derība
mazbībele Jaunā Derība
Mazbībele Jaunā Derība
Jaunais Testaments Jaunā Derība
Mateja evaņģēlijs Jaunā Derības grāmata, viens no trim sinoptiskajiem (līdzīgajiem) evaņģēlijiem, arī garākais Jaunās derības raksts (28 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Matejam, vienam no Jēzus 12 apustuļiem
elvede Jauna egle rokas resnumā, kuras tievgalis, pārvērsts klūgā, noder plostu piestiprināšanai krastā
Neptune Jauna Eiropas programma tehnoloģiju izmantošanai izglītībā
neps Jaunā ekonomiskā politika - Krievijas (PSRS) ekonomiskā politika periodā no 1921. gada līdz 1930. gadu 2. pusei
NEP Jaunā ekonomiskā politika (krievu "novaja ekonomičeskaja poļitika"), kas tika pielietota PSRS 1921-28 un pieļāva privāto darbošanos nelielos uzņēmumos
atdiene Jauna govs, kas vēl nedod pienu
gotena Jauna govs, tele
gotene Jauna govs, tele
griezelēns Jauna grieze 1
kumelīce Jauna grūsna ķēve
pārdēvēšana Jauna identifikatora piešķiršana agrāk definētam objektam
irbalāns Jauna irbe
irbēns Jauna irbe
irbulēns Jauna irbe
kaķenēns Jauna kaķene
kolēns Jauna kode
plodēt Jauna koka kuģa korpusa apstrāde pēc koksnes izžūšanas un saplaisāšanas ar smalki saberztu priedes mizas pulveri aizpildot plaisas un piesūcinot, lai padarītu kuģa korpusu ūdens necaurlaidīgu
mietnis Jauna koka stumbra vai zaru daļas (ar gludu mizu) 2-2,5 m garumā un 4-8 cm caurmērā, ko lieto koku veģetatīvai pavairošanai, izmantojot to spēju veidot saknes no papildu pumpuriem; stādīšanas dziļums - 0,7-1,0 m
JKP Jaunā Kristīgā partija
ķēvine Jauna ķēve
ķīvens Jauna ķīvīte
lapsulēns Jauna lapsiņa, lapsas mazulis
pseidoangioma Jauna lūmena rašanās vārtu vēnas trombā
jaunīte Jauna māte, pamāte
čiepa Jauna meitene
jaunaļa Jauna meitene
jaunmeita Jauna meitene
jolka Jauna meitene
paipala Jauna meitene
preilenēns Jauna meitene, pusaudze - barona meita vai radiniece
Jaunā māja Jaunā muiža - apdzīvota vieta (mazciems) Dobeles novada Bikstu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Gudenieku pagastā
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagasta teritorijā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Līvānu pagastā
Aahof Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagasta teritorijā
Peterweide Jaunā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kabiles pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kursīšu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Lutriņu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Rendas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Skrundas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Gramzdas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Tadaiķu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vaiņodes pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Galgauskas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Doles pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Sējas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Talsu apriņķa Nurmuižas pagastā
Frauental Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Gaujienas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lugažu pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valkas apriņķa Zvārtavas pagastā
Neuhof Jaunā muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
neografija Jauna pareizrakstība un kaislība uz to
JP Jaunā partija
paraugnumurs Jauna periodiska izdevuma pirmais numurs, ko iespiež lielākā metienā un izplata ieskatam bieži vien par velti
vilnenīca Jauna putna dūnas
jaunlielmāte Jaunā saimniece, kundze, pretstatā "veclielmāte"
salpingostomija Jauna savienojuma radīšana olvadam ar dzemdi pēc daļējas olvada rezekcijas
podelis Jauna sēne
podeņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
podiņš Jauna sēne (parasti bērzlape)
poģelis Jauna sēne ar podveidīgu galviņu
poņģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poģis; poķis
poķis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poģis
poģis Jauna sēne poda veidā (bērzlape); poņģis; poķis
jauneve Jauna sieva
līgava Jauna sieva
mārtene Jaunā sieva
džafrene Jauna sieviete
džofrene Jauna sieviete
džudīte Jauna sieviete
jaunuve Jauna sieviete
grizete Jauna sieviete (šuvēja, cepurniece, koriste) bez stingriem tikumiem (parasti Francijā)
jaunkundze Jauna sieviete ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm
tautumeita Jauna sieviete tautiskā tērpā
džude Jauna sieviete, džudīte, meitene
ballīškaza Jauna sieviete, meitene, kas mēdz (daudz, bieži) apmeklēt balles
neopātija Jauna slimība; jaunatklāta slimības forma
slēdziens Jauna sprieduma (secinājuma) veidošana uz viena sprieduma vai vairāku spriedumu (premisu) pamata pēc noteiktiem loģikas likumiem
supervencija Jauna stāvokļa pievienošanās jau esošam, piem., slimības komplikācijas rašanās
meitšūna Jauna šūna, kas radusies šūnu dalīšanās procesā
viscilvēks Jauna tipa literārā varoņa apzīmējums - nākotnes cilvēks, kas mēģina pacelt garu un atrast kopīgo, vienojošo starp cilvēkiem
dibināšana Jauna uzņēmuma vai organizācijas izveidošana, kam jābūt kapitālam uzņēmējam u. tml.
sizigija Jauna vai pilna Mēness fāze
konversija Jauna vārda veidošana, mainot tā paradigmu
beļuks Jauna varde
ūdenszars Jauna vasa, kas rodas uz dažu augu veca, bezzaraina stumbra, galvenā zara un vēlāk kļūst par spēcīgu zaru, pazeminot stumbra kvalitāti
jausme Jauna vēsts, ziņa
vistelēns Jauna vista
vistēns Jauna vista; arī vista
atāls Jauna zāle, kas izaugusi nopļautās vai noganītās vietā (tajā pašā gadā)
cīnējums Jaunā zeme, līdums
pampars Jauna, cieta koka daļa, kas izaug koka ievainojuma vietā
cūcis Jauna, nenobarota cūka
pusvista Jauna, nepieaugusi vista
jaunava Jauna, neprecējusies sieviete
meiča Jauna, neprecējusies sieviete
meita Jauna, neprecējusies sieviete
zeltene Jauna, neprecējusies sieviete
kundzene Jauna, neprecēta sieviete; jaunkundze
dūkulītis Jauna, pievilcīga skolotāja
plāce Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts
plācis Jauna, plakana pāksts; nenobriedusi pāksts
plēkstere Jauna, vēl tukša zirņu pāksts
plēksteris Jauna, vēl tukša zirņu pāksts
Neu-Adlehn Jaunadulienas muiža
JG Jaunais gads
delegāts Jaunais parādnieks, kam delegants pārnesis savu parādu
jaunači Jaunais pāris
JRT Jaunais Rīgas teātris
antiromāns Jaunais romāns - literatūras žanrs, kas parādījās Francijā 20. gs. 50. gados, jaunu vēstījuma formu meklējums
PEN Jaunais sols; Peru Republikas valūtas kods, sīknauda - sentimo
TWD Jaunais Taivānas dolārs; Taivānas (Ķīnas Republikas) valūtas kods, sīknauda - fiņa
jauntēvs Jaunais tēvs
jaunsniegs Jaunais, tikko sasnigušis sniegs
jaunāpāra Jaunaispāris: jaunā pāra; jaunlaulāto
jaunopāri Jaunaispāris: jauno pāri; jaunlaulātos
jauniepuiši Jaunaispuisis
epistula Jaunajā derībā - apustuļa vēstule; tās fragments, ko lasa dievkalpojumā
Armagedona Jaunajā Derībā nosaukta vieta, kur šīs pasaules beigās notiks pēdējā kauja starp labo un ļauno; uzskata, ka šī vieta ir Megido senpilsēta tagadējā Izraēlā
Efeziešu vēstule Jaunajā Derībā Pāvila vēstule efeziešiem
svētais Jaunajā Derībā un dažās protestantu baznīcās katrs patiesi ticīgais
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece
apmičot Jaunajai sievai uzlikt sievas aubi (mici)
milicis Jaunākā dienesta pakāpe milicijā; cilvēks, kam ir šāda dienesta pakāpe; arī milicijas darbinieks
instruktors Jaunākā komandējošā sastāva karavīrs armijā
feldfēbelis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe dažu valstu armijās; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
kaprālis Jaunākā komandējošā sastāva karavīru dienesta pakāpe Latvijas un vairāku citu valstu bruņotajos spēkos; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
apakšvirsnieks Jaunākā komandējošā sastāva, instruktoru (parasti zemākā) dienesta pakāpe; karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
jaunmāsa Jaunāka māsa
jaumāsa Jaunākā māsa
kregi Jaunākā terciāra (pliocēna) nogulumi Anglijā, sastāv gk. no gliemju čaulu gruvešiem
ultimogenitūra Jaunākā tiesības izvēlēties sev mantojuma daļu, kad vecākais mantojumu sadalījis
junkurs Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe muižniecības pārstāvjiem Krievijas armijā 1802.-1869. g.
poručiks Jaunākā virsnieka dienesta pakāpe Polijas un dažu citu valstu armijās (cariskās Krievijas armijā no 17. gs. - dienesta pakāpe starp podporučika un štāba kapteiņa vai štāba rotmistra pakāpēm); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
mazākais Jaunākais
svaigs Jaunākais (par ziņu, vēsti u. tml.)
neolītiks Jaunākais (vēlīnais) akmens laikmets, aptuveni pirms 7000-4000 gadiem
pastariņš Jaunākais bērns ģimenē
pastarītis Jaunākais bērns ģimenē; pastariņš
jaunbrālēns Jaunākais brālēns
jaubrālītis Jaunākais brālis
jaunbrālītis Jaunākais brālis
mazbrālītis Jaunākais brālis
pačāblis Jaunākais un mazākais cālis; pačablis
paķāblītis Jaunākais un pats mazākais vistas cālēns
subalterns Jaunākais virsnieks
avangards Jaunākais virziens mākslā
jaun. Jaunākais; jaunākā
U-18 Jaunāki par 18 gadiem
jaunums Jaunākie fakti, jaunākā informācija
jaunlaiki Jaunākie laiki vēsturē
neovulkanīti Jaunākie vulkāniskie izvirduma ieži, kas radušies gk. terciārā periodā
oktobrēni Jaunāko klašu skolēnu grupas PSRS, kuru darbību organizēja skolotāji un grupu vadītāji (pionieri vai komjaunieši), Latvijā 1960.-1980. gados bija iesaistīta lielākā daļa 1.-3. kl. skolēnu 7-10 g. vecumā
leitnants Jaunāko virsnieku dienesta pakāpe daudzu valstu bruņotajos spēkos (Latvijā - zemākā virsnieku dienesta pakāpe); karavīrs, kam ir šāda dienesta pakāpe
odeions Jaunākos laikos telpas sabiedriskām izpriecām, koncertiem, dejām utt.
censors Jaunākos laikos valsts ierēdnis, kura uzdevums lūkot cauri visas iespiestās vai tikai vēl iespiežamas grāmatas, lai izzinātu, vai tanīs neatrodas kaut kas pret pastāvošiem likumiem
paburvis Jaunāks un mazāk pieredzējis burvis, burvja māceklis
Neu-Marienburg Jaunalūksnes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
jaunāsmeitas Jaunāmeita
Neuhof Jaunāmuiža
Aster novae-angliane Jaunanglijas miķelīte
Neu-Annenhof Jaunannas muiža
Neu-Appusen Jaunapuzes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
Jaunarāja Jaunarājupe, Velkumupes pieteka
jauncūkas Jaunas abu dzimumu cūkas no atšķiršanas līdz izmantošanai vaislai
paraklēts Jaunās Derības apzīmējums gara būtnei, kas grēcīgo aizstāv Dieva priekšā un glābj to no soda
Jāņa evaņģēlijs Jaunās Derības ceturtā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve; rakstīts, domājams, mūsu ēras 90. gados, no pārējiem evaņģēlijiem atšķiras pēc formas un satura
Marka evaņģēlijs Jaunās Derības otrā grāmata, viens no trijiem sinoptiskajiem (līdzīgajem) evaņģēlijiem, īsākais no kanoniskajiem evaņģēlijiem (16 nodaļas), Baznīcas tradīcija tā autorību pieskaita Markam, apustuļa Pētera skolniekam
apokalipse Jaunās Derības pēdējā grāmata, kas satur pravietojumus par pastardienu
evaņģēlijs Jaunās Derības pirmās četras grāmatas; katra no šīm grāmatām; teksta fragments no šīm grāmatām
Lūkas evaņģēlijs Jaunās Derības trešā grāmata, kurā ir aprakstīta Jēzus Kristus dzīve un nāve, viens no četriem kanoniskajiem evaņģēlijiem, sadalīts 24 nodaļās, kopā ar Mateja evaņģēliju un Marka evaņģēliju tas ir viens no trim sinoptiskajiem evaņģēlijiem, par tā autoru tradicionāli uzskata evaņģēlistu Lūku, kas bija tuva persona Svētajam Pāvilam
Pervomajka Jaunās Forštates mikrorajons Daugavpilī, ko PSRS laikā sauca par 1. Maija rajonu
grebzdi Jaunās koksnes kārta tūliņ aiz mizas
gremzda Jaunās koksnes kārtas tūlīt zem mizas
liepkauls Jaunas liepas koks, kam ir atdalīta miza
neartroze Jaunas locītavas, līdz ar locītavas kapsulu, attīstīšanās kaulu lūzumu vietā
midinete Jaunas meitenes Francijā, parasti pārdevējas, modes demonstrētājas u. c., kas dzimumuzvedībā atļaujas zināmu brīvību
kora Jaunas meitenes skulpturāls atveidojums Senajā Grieķijā arhaikas periodā
gortekss Jaunas paaudzes materiāls, kas pārklāts ar alumīniju; radīts Bila un Vīves Goru ("Gore, Bill and Vieve") izveidotajā tekstilrūpniecības uzņēmumā; "gore-tex"
potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums
tamarīns Jaunās pasaules pērtiķu virsdzimtas kalitriksu dzimtas ģints ("Saguinus")
kulbenīca Jaunās sievas humoristisks apzīmējums, gadījumā, kad jaunais pāris brauc kulbā
ķerrakaza Jaunas sievietes nicīgs apzīmējums
matjessiļķes Jaunas siļķes bez ikriem un pieņiem
MBI Jaunās vadības veikta akciju iegāde (angļu "management buy-in"), darījums, kad uzņēmumu pērk investori, kas nav pašreizējie uzņēmuma akcionāri vai vadība
Neu-Ottenhof Jaunates muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Skaņkalnes pagastā
ununkvadijs Jaunatklāta ķīmiskā elementa, ar 114 protoniem atoma kodolā, pagaidu nosaukums, kas dots 2009. gadā
jaunetne Jaunatne
jaunotne Jaunatne
JDzK Jaunatnes dzīvojamais komplekss
JEC Jaunatnes ekoloģiskais centrs
JIF Jaunatnes iniciatīvas fonds
bītņiki Jaunatnes kontrkultūras pārstāvji 20. gs. 50. gados, kuri noraidīja Rietumu sabiedrības vērtības un uzskatīja, ka visiem cilvēkiem ir tiesības uz personisko brīvību
JKS Jaunatnes kristīgā savienība
YMCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Men's Christian Association")
YWCA Jaunatnes kristīgā savienība (angļu "Young Women's Christian Association")
panki Jaunatnes kustība, kas aizsākās 20. gs. 70. gadu beigās vispirms Lielbritānijā un radīja veselu subkultūru, ko raksturo opozīcija pastāvošajai kārtībai un pieaugušo pasaules divkosībai, mūzika (pankroks) un vienots vizuālais tēls
hitlerjūgends Jaunatnes organizācija nacistiskajā Vācijā (1926.-1945. g.)
JOK Jaunatnes organizāciju komiteja
jipijs Jaunatnes starptautiskās partijas biedrs ASV (angļu "Yippie" - no "Youth International Party" jeb "YIP")
JZTJ Jaunatnes zinātniski tehniskā jaunrade
Neu-Autz Jaunauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
auģis Jaunaudze
jaunaudži Jaunaudze
jaunaudzis Jaunaudze
šļāga Jaunaudze
jauņava Jaunava
jauņave Jaunava
jauņeve Jaunava
jaunuviņa Jaunava
plicka Jaunava ar vienu kārtu drēbju
jumprava Jaunava, jaunkundze; neprecējusies sieviete
mārtene Jaunava, līgava
celka Jaunava, nevainīga meitene
Vir Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
Virgo Jaunava, zodiaka zvaigznājs debess ekvatora rajonā
vainags Jaunavas gods, nevainība
meitestība Jaunavība
virginitāte Jaunavība
hymen Jaunavības plēve
himēns Jaunavības plēve; gļotādas kroka pie maksts ieejas
himenīts Jaunavības plēves iekaisums
himenektomija Jaunavības plēves izgriešana
himenotomija Jaunavības plēves pārgriešana; anatomijā membrānu pārgriešana
jaunestīgs Jaunavīgs
jumpravisks Jaunavīgs, jaunavām piedienīgs
agapetes Jaunavu sekta 4. gs.
Bebben Jaunbebes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Vērgaļu pagastā
Neu-Bewershof Jaunbebru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bebru pagastā
Aster novi-belgii Jaunbeļģijas miķelīte
Hoefwellshof Jaunbilskas muiža (vācu "Neu-Bilsken", arī "Neu-Bilskenshof") , kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Neu-Bilskenshof Jaunbilskas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Bilskas pagastā
Neu-Wrangelshof Jaunbrenguļu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Jaunpomerānija Jaunbritānija, sala Melanēzijā, Papua-Jaungvinejā, tās nosaukums līdz 1920. gadam
Sternhof Jaunburtnieku muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunburtnieku pagastā
jaunistaba Jaunbūve, jauna dzīvojamā māja
stroika Jaunbūve; būvlaukums
cēlības Jaunceltas ēkas iesvētīšana
jaunbūve Jaunceltne
iedzīre Jaunceltnes iesvētāmās dzīres
iedzīres Jaunceltnes iesvētāmās dzīres
Nowa Myšl Jaundomas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Bukmuižas pagastā
Neu-Drostenhof Jaundrustu muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
jaunpiedzimis Jaundzimis (par bērnu)
pirtica Jaundzimuša bērna apmazgāšana
pirtice Jaundzimuša bērna apmazgāšana
cefalhematoma Jaundzimušā galviņas "asinstūska", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi
monstricīdijs Jaundzimušā nogalināšana iedzimtas kroplības gadījumā
mekonijs Jaundzimušā pirmie izkārnījumi, kas sastāv no epitēlijšūnām, gļotām un žults
NB Jaundzimušais (angļu "newborn")
jaunbērns Jaundzimušais (līdz kristībām)
jaunpiedzimis Jaundzimušais bērns
jaunpiedzimis Jaundzimušais dzīvnieku mazulis
omfalorāģija Jaundzimušo nabas asiņošana
infanticīds Jaundzimušo nonāvēšana
SIDS Jaundzimušo pēkšņās nāves sindroms (angļu "sudden infant death syndrome")
strongiloidoze Jaundzīvnieku invāzijas slimība, ko ierosina nematodes
diareja Jaundzīvnieku slimība, kas noris ar kuņģa un zarnu funkciju traucējumiem
agerāzija Jauneklīgs izskats vecumā
jauneklisks Jauneklīgs, jaunībai raksturīgs
juvenils Jauneklīgs, jauns
zaļoksns Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2)
zaļoksnīgs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksnējs (2); zaļoksns (2)
zaļoksnējs Jauneklīgs, vingrs; fiziski labi attīstīts, arī spēcīgs (par cilvēku); zaļoksns (2)
puisis Jauneklis
konsumants Jauneklis naktsklubā vai bārā, kas ar neformālām sarunām izklaidē klientes un vedina izmaksāt viņam īpaši dārgus dzērienus
skudriķis Jauneklis, kas sevi iztēlo par svarīgu personu
skudriks Jauneklis, kas sevi iztēlo par svarīgu personu
godmaršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
maršals Jauneklis, vīrietis, kas pavada jauno pāri laulībās
jaunavis Jauneklis; jauns, neprecējies vīrietis
jaunīties Jaunēties
jaunagads Jaungads
jaunaisgads Jaungads
jaunsgads Jaungads
Jāngložu ezers Jaungložu ezers Kārķu pagastā
jaungr. Jaungrieķu valoda
Neu-Gruenwald Jaungrīnvaldes muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Lašu pagastā
Neu-Schwanenburg Jaungulbenes muiža, kas atradās Madonas apriņķa Jaungulbenes pagastā
Rietumiriāna Jaungvinejas salas rietumu daļas nosaukums, tagadējo Papua un Rietumpapua provinču kopējs nosaukums, kas tika lietots līdz 2002. g.
Maklaja krasts Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu piekraste gar Astrolaba līci un Vitjaza šaurumu \~300 km garumā, aizmugurē Piekrastes kalnu grēdas, mitrs tropu klimats, mūžzaļie meži
Climacteris placens Jaungvinejas stumbrložņa
jaunhēgelietis Jaunhēgelisma piekritējs; neohēgelietis
jaunaudze Jauni (koku) stādījumi
jaunasniņi Jauni asni, dīgsti
neoplasma Jauni audi, galvenā kārtā slimīgi veidojumi: audzēji
kosa Jauni egļu dzenoli
kosi Jauni egļu pumpuri
kombinācija Jauni genotipi, kas veidojas hibrīdu skaldīšanos un gēnu pārkombinēšanās rezultātā
akestoma Jauni granulācijas audi, kas vēlāk pārvēršas par rētaudiem
novelles Jauni likumi kā pastāvošā likuma papildinājumi vai izlabojumi
granulācija Jauni saistaudi ar graudainu virsmu, kuri veidojas, piemēram, brūcei dzīstot
spintriji Jauni vīrieši un sievietes, kas piedalījās Senās Romas imperatora Tiberija rīkotajās orģijās
jaunata Jaunība
jauniena Jaunība
jauniene Jaunība
jaunitene Jaunība
juventus Jaunība, jaunatne
rejuvenescence Jaunības (spēka, možuma, dzimumdziņas) atgriešanās
adolescence Jaunības stadija
juvenilisms Jaunības stadija
uzdzijums Jaunie audi, kas pārklāj sadzijušu brūci
YBA Jaunie britu mākslinieki (angļu "young British artists") 20. gadsimta 60.-70. gados dzimusī britu mākslinieku paaudze
jaunļaudis Jaunie cilvēki (jaunietes un jaunieši)
ataudze Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem)
atauga Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem)
izplauksne Jaunie dzinumi (nocirstiem kokiem)
JSI Jaunie satiksmes inspektori
jaunaudze Jaunie speciālisti, arī topošie speciālisti
bruss Jaunienācējs cietumā
izkopšana Jauniepazītas darbības nostiprināšana un uzlabošana, veicot regulāru attiecīgu uzdevumu risināšanu (visbiežāk vingrinājumu)
pirmiesaucamais Jauniesaucamais
novobrancs Jauniesauktais
jaunkareivis Jauniesauktais līdz svinīgā solījuma nodošanai
jaunuzvedums Jauniestudējums
mācībasbērni Jaunieši, kas gatavojas iesvētīties
šautnieki Jaunieši, kas Lieldienu (vai Pūpolu svētdienas) rītā staigā apkārt pa mājām ar pūpoliem pērdami gulētājus un prasīdami olas
YES Jauniešu apmaiņas shēma ("youth exchange scheme")
JJK Jauniešu jaunrades kolektīvs
kadets Jauniešu vecumgrupas sportists
hunveibini Jauniešu vienību locekļi Ķīnas "kultūras revolūcijas" laikā (20. gs. 60. gadu otrajā pusē), kurus izmantoja cīņā pret Mao Dzeduna pretiniekiem (ķīn. "sarkanie sargi")
hostelkarte Jauniešu viesmītnes karte - atlaižu kartes veids, ko izmanto Starptautiskās hosteļu federācijas sertificētās jaunatnes tūristu mītnes; šī karte dod tiesības uz īpašu cenu visās federācijas mītnēs, tā sastāv no pamatnes un uzlīmējamām markām, kuras saņem pēc katras nakšņošanas par pilnu cenu jauniešu viesmītne, un ir derīga pēc visu paredzēto marku saņemšanas; ir individuālās un grupas kartes
jaunekle Jauniete
jaunmeitene Jauniete
meitene Jauniete
jaunieta Jauniete (1)
tautumeita Jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes
jaunāmeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta
jaunaismeita Jauniete, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīta; jaunāmeita
mācībasmeita Jauniete, kas iet mācībā, gatavojas iesvētīties; jauniete, kas iesvētās
meitene Jauniete, kas ir tuva, mīļa kādam vīrietim
abubēkrs Jaunietes tēvs
zeņķis Jaunietis
dievkociņš Jaunietis ar vāju stāju
tautudēls Jaunietis no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes
zēns Jaunietis, Jauneklis
tautietis Jaunietis, jauniete no cita novada vai no citas dzimtas, radu saimes
bāleliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā)
bāliņš Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā)
bālis Jaunietis, jauns vīrietis (mīlināmā uzrunā)
ložpuisis Jaunietis, kam pēc izlozes jāiet karadienestā
panks Jaunietis, kam raksturīgs kultūras vērtību noliegums, sevišķi ekstravagants apģērbs; panku subkultūras pārstāvis
jākelētājs Jaunietis, kas bieži maina draudzenes
mācībaspuisis Jaunietis, kas gatavojas iesvētīties
jaunaispuisis Jaunietis, kas iesvētās, gatavojas iesvētīties vai ir nesen iesvētīts
atskolnieks Jaunietis, kas iet atskolā
zēns Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai jaunietei, sievietei
puisis Jaunietis, kas ir tuvs, mīļš kādai sievietei
pirmsiesaukumnieks Jaunietis, kas pirms iesaukuma vecuma sasniegšanas ir pakļauts reģistrācijai militārajās iestādēs
iesvētamais Jaunietis, kurš ar reliģisku ceremoniju tiek uzņemts par pilntiesīgu draudzes locekli
dēlišķis Jaunietis, puisis
grēkdaris Jaunietis, pusaudzis, kas palaidņojas, nestrādā
intronizācija Jaunievēlēta Romas pāvesta vai patriarha svinīga sēdināšana tronī
novācija Jauninājums, jaunums (piemēram, mākslā, zinātnē); novitāte
CCITT Jauninājumu un tehnoloģiju nodošanas konsultatīvā komisija ("Consultative Committee on Innovation and Technology Trahsfer")
cālis Jauniņais
pirmziemnieks Jauniņais
svežoks Jauniņais
zaļais Jauniņais
zīlis Jauniņais
Jaunmēklenburga Jaunīrija, sala Melanēzijā, tās nosaukums līdz 1920. gadam
Neu-Islitz Jaunīslīces muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Īslīces pagastā
novele Jaunizdots likums, ar ko izdara grozījumus spēkā esošajos likumos
Friedrichstadt Jaunjelgava
Frīdrihštate Jaunjelgavas nosaukums 1646.-1795. g.
daudzesieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Daudzese" iedzīvotāji
jaunsērenieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsērene" iedzīvotāji
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji
talcinieši Jaunjelgavas novada Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Talciņa" iedzīvotāji
biķernieki Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Biķernieki" iedzīvotāji
secieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Sece" iedzīvotāji
štempelieši Jaunjelgavas novada Seces pagasta apdzīvotās vietas "Štempelte" iedzīvotāji
Setcenskaja Jaunjelgavas novada Seces pagasta bijušais nosaukums krieviski
piksieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Piksterieši" iedzīvotāji
ūbelieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Ūbeļi" iedzīvotāji
zvilnēnieši Jaunjelgavas novada Staburaga pagasta apdzīvotās vietas "Zvilnas" iedzīvotāji
vecsērenieši Jaunjelgavas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsērene", tagad "Sērene" iedzīvotāji
Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija Jaunjelgavas pagasta nosaukums 1957.-2009. g., kurā līdz 1995. g. bija ietverta arī tagadējā Sērenes pagasta teritorija
ceturtieši Jaunjelgavas pilsētas apdzīvotās vietas "Ceturtais kvartāls" iedzīvotāji
Sērene Jaunjelgavas pilsētas nosaukums 15.-16. gs.
Wohlfahrtslinde Jaunjērcēnu muiža, kas atradās tagadējā Jērcēnu pagastā
NCL Jaunkaledonija, teritorijas trīsburtu kods
jaunkaledonieši Jaunkaledonijas iedzīvotāji
Neu-Kalzenau Jaunkalsnavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Kalsnavas pagastā
jaunkultā Jaunkultā maize - maize, kas gatavota no jaunās ražas miltiem
mamzele Jaunkundze
preilene Jaunkundze
signorina Jaunkundze
siņora Jaunkundze
siņore Jaunkundze
sinorina Jaunkundze
Mlle Jaunkundze (franču "mademoiselle")
mademoiselle Jaunkundze; saīs.: Mlle
māsters Jaunkungs (pieklājības forma, ko lieto kalpotāji, uzrunājot vai runājot par kunga nepilngadīgo dēlu); arī humoristiski
Neu-Kurmahlen Jaunkurmāles muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Kurmāles pagastā
Neu-Kaipen Jaunķeipenes muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Ķeipenes pagastā
jaunlaika Jaunlaicīgs
jlat. Jaunlatīņu literatūra - latīņu valodā sarakstā līteratūra pēc 7. gs., kad pati valoda vairs netika lietota sadzīvē, bet tikai rakstos, un tika radīta arī jauna terminoloģija
francogalli Jaunlatīņu nosaukums frančiem
jaunlat. Jaunlatīņu valoda
jaunlatviete Jaunlatvieši
jaunlatvietība Jaunlatviešu kustība
jaunaliņa Jaunlaulātā
jauniete Jaunlaulātā
jaunīte Jaunlaulātā
jaunsieva Jaunlaulātā, jaunā sieva
jauničs Jaunlaulātais
jauniķis Jaunlaulātais
jaunvīrs Jaunlaulātais, jaunais vīrs
jauneķi Jaunlaulātie
jaunie Jaunlaulātie
jauniķi Jaunlaulātie
jaunpāris Jaunlaulātie, jaunais pāris
jaunaispāris Jaunlaulātie; jaunais pāris
jaunsalaulāts Jaunlaulāts
Neu-Lasehen Jaunlažas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Aizputes pagastā
Neu-Lesten Jaunlestenes muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Lestenes pagastā
Neu-Likoppen Jaunlikopenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Duenhof Jaunlīves muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Daugmales pagastā
laika Jaunlopa āda
vaļinieks Jaunlops
jaunmatrozis Jaunmatroži
neomītisms Jaunmītisms
jaunmodīgs Jaunmodes
Sudmaļu dzirnavezers Jaunmoku dzirnavezers Tumes pagastā
Neu-Mocken Jaunmoku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Tumes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Milzkalnes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā
Neuhof Jaunmuiža, kas atradās Tukuma apriņķa Slampes pagastā
Popes dzirnavezers Jaunmuižas dzirnavezers Popes pagastā
jaunedē Jaunnedēļ
jaunnedē Jaunnedēļ
JBS Jauno biologu skola
JDA Jauno demokrātu apvienība
JĢS Jauno ģeogrāfu skola (spec.)
paauga Jauno koku kopums mežā zem vecākās kokaudzes vainagu klāja, arī izcirtumā
JKS Jauno komunistu savienība (Kubā)
JMA Jauno mākslinieku apvienība
JMS Jauno mediķu stacija
JNS Jauno naturālistu stacija
JSP Jauno speciālistu padome (Zinātņu Akadēmijā)
JTS Jauno tehniķu stacija
JUV Jauno ugunsdzēsēju vienība
kontrolizaudzēšana Jauno vaislas dzīvnieku pārbaude pēc fenotipa
JZO Jauno zemnieku organizācija
JZP Jauno zinātnieku padome
Neuwacken Jaunpagasta muiža, kuras teritorijā tagadējā Talsu novada Virbu pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunpagasts
Pededzes kanāls Jaunpededze, Pededzes kanāla iztaisnojums
bāļīns Jaunpiebalgas iedzīvotājs (vecpiebalgas iedzīvotāju skatījumā, vērtējumā)
vangariņi Jaunpiebalgas iedzīvotāju lietots nicīgs Vecpiebalgas iedzīvotāju apzīmējums
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunpiebalgas pagastā
piebaldzēns Jaunpiebalgas novada apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" iedzīvotājs
gaujaslīcieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Gaujaslīči" iedzīvotāji
stepelieši Jaunpiebalgas novada Zosēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stepeļi" iedzīvotāji
Dzirkstīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirkstiņi" nosaukuma variants
Krūzes Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpiebalga" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
jaunzemieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
Mauragi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
jēcēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Jēci" iedzīvotāji
krūzēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Krūzes" iedzīvotāji
naudēlieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naudēļi" iedzīvotāji
Spundēni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
naukšēnieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Naukšēni" iedzīvotāji
Rempi Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Rempji" nosaukuma variants
skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji
Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants
Strupīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Strupiņi" nosaukuma variants
Neu-Pebalg Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums
Novo-Pebaļgskaja Jaunpiebalgas pagasta bijušais nosaukums krieviski
ielēcējs Jaunpiedzimis jērs, teļš vai kumeļš
ceflhematoma Jaunpiedzimušā galviņas "asinspampums", kas rodas no asinsizplūduma starp galvaskausa plakano kaulu ārējo virsmu un kaulu plēvi
eritroleikoblastoze Jaunpiedzimušo eritroblastoze ar jauno leikocītu skaita pavairošanos
infantorijs Jaunpiedzimušo un zīdaiņu slimnīca
kalberdancis Jaunpiena sacepums
kalvdans Jaunpiena sacepums
ķelberdancis Jaunpiena sacepums
kuģelis Jaunpiena sacepums
kugulis Jaunpiena sacepums
pudiņš Jaunpiena sacepums
jaunulis Jaunpienācējs
mjaso Jaunpienācējs cietumā
kreķe Jaunpiene
biestapiens Jaunpiens
biestpiens Jaunpiens
biests Jaunpiens
brišpiens Jaunpiens
brišupiens Jaunpiens
bullīšpiens Jaunpiens
buļļupiens Jaunpiens
jaumpiens Jaunpiens
jaunaispiens Jaunpiens
jaungopiens Jaunpiens
jaungovjpiens Jaunpiens
jaungovspiens Jaunpiens
jaunspiens Jaunpiens
jaupiens Jaunpiens
kraķens Jaunpiens
kreķe Jaunpiens
kreķena Jaunpiens
kreķenes Jaunpiens
kreķens Jaunpiens
kreķins Jaunpiens
maladzejs Jaunpiens
maladzeņš Jaunpiens
maladzivs Jaunpiens
malazejs Jaunpiens
malazeņš Jaunpiens
malazijs Jaunpiens
moladzels Jaunpiens
molazejs Jaunpiens
molozejs Jaunpiens
pirmaispiens Jaunpiens
pirmopiens Jaunpiens
pirmpiens Jaunpiens
prišpiens Jaunpiens
seki Jaunpiens
tatarvāns Jaunpiens
tatervāns Jaunpiens
tatervens Jaunpiens
teterāns Jaunpiens
teterēns Jaunpiens
teteriņš Jaunpiens
jaungovpiens Jaunpiens; pirmpiens
sveķupiens Jaunpienu slaucot pirmie izdalījumi no tesmeņa slaukšanu uzsākot
Juergensburg Jaunpils
Neuenberg Jaunpils muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
jurģenieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
levestnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Leveste" iedzīvotāji
melkaļnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Melkaļi" iedzīvotāji
mežavotnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mežavoti" iedzīvotāji
pļavnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Pļavnieki" iedzīvotāji
saulrietnieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Saulrieti" iedzīvotāji
veclaucenieki Jaunpils novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Veclauki" iedzīvotāji
ausmenieki Jaunpils novada Viesatu pagasta apdzīvotās vietas "Ausmas" iedzīvotāji
auziņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Auziņas" (senāk - "Auziņu muiža") iedzīvotāji
mariņnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Mariņas" iedzīvotāji
skujenieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" iedzīvotāji
Skujumuiža Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele " bijušais nosaukums
strutelnieki Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Strutele" iedzīvotāji
Strutele Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Struteles muiža" bijušais nosaukums
Neienburgskaja Jaunpils pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neuenburg Jaunpils pagasta bijušais nosaukums vāciski
Neu-Platon Jaunplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
celsme Jaunrade, radīšana; izveide
Ronneburg-Neuhof Jaunraunas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jaunraunas pagastā
jaunreālisti Jaunreālisma pārstāvji 20. gs. sākuma rakstniecībā
Nowy Rykow Jaunrikavas muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Viļēnu pagastā
Neu-Rosensche Jaunrozes (tagad Apes) pagasta bijušais nosaukums vāciski
Novo-Rozenskaja Jaunrozes (tagad Apes) pagasta krieviskais nosaukums
plācenis Jaunrudzu (agrāk tikai miežu) karaša
naujs Jauns
new Jauns
nieuw Jauns
nouveau Jauns
nuovo Jauns
jauneklis Jauns (parasti neprecējies) vīrietis
dēlietis Jauns (parasti spēcīgs) vīrietis, puisis
jaucēšs Jauns alus, arī paraugam raudzēts alus
knobis Jauns asns
dēsts Jauns augs (parasti neliels lakstaugs), ko attīstības sākumā audzē, piemēram, siltumnīcās, lecektīs, siltajās dobēs un noteiktā attīstības pakāpē stāda paliekošā vietā
aunēns Jauns auns; auns
briedēns Jauns briedis; briežu mazulis
briedulēns Jauns briedis; briežu mazulis
bullēns Jauns bullis
jaunulis Jauns cilvēks vai dzīvnieks
hipsteris Jauns cilvēks, kas augstu vērtē mūsdienu tehnoloģijas u. c. sasniegumus, bet cenšas pretoties patērētājsabiedrības draudiem ar cinismu un šķietamu vienaldzību, parasti vidējās šķiras pilsētnieks no pusaudža līdz pusmūža vecumam
žepčuks Jauns čigānēns
dzenēns Jauns dzenis
atvase Jauns dzinums, kas rodas (galvenokārt lapu kokiem un krūmiem) no celma vai saknēm un var izveidoties par patstāvīgu augu
jauneklis Jauns dzīvnieks
ļēpucis Jauns dzīvnieks, kas nav vēl īsti iemācījies staigāt
šņergulis Jauns dzīvnieks, kurš naviemācījies padzerties
ērzelēns Jauns ērzelis
gaiļēks Jauns gailis
gailēns Jauns gailis
sekstinieks Jauns gailis
atnācējs Jauns iemītnieks, iedzīvotājs
žīkars Jauns iemītnieks, līdumnieks (mežā)
jaunuzbūve Jauns izkārtojums
izgudrojums Jauns kādas problēmas tehniskais risinājums, kas būtiski atšķiras no esošajiem risinājumiem un kam ir pozitīvs efekts
kaķulēns Jauns kaķis
kaķulītis Jauns kaķis
kosalēns Jauns kovārnis
kosens Jauns kovārnis
skorsalēns Jauns kovārnis, kosalēns
skosalēns Jauns kovārnis, kosalēns
krāszēns Jauns krāsnesis, kas vēl nav izturējis zināmu pārbaudījumu vai kam trūkst vajadzīgo semestru
ķiļeks Jauns kuilis
kuilēns Jauns kuilis
sošķis Jauns kuilis
ķīļēks Jauns kuilis; kuilītis
kurmēns Jauns kurmis
kurtēns Jauns kurts
mašiahs Jauns ķēniņš no Dāvida dzimtas, kas ebrejiem tiks atsūtīts laiku beigās
penderis Jauns liellops ar lielu vēderu
neofīts Jauns loceklis slepenās saeimās
šņerglis Jauns mājdzīvnieks, kurš nav iemācjies padzerties
kvarils Jauns materiāls, ko lieto santehnikas (vannu, izlietņu u. tml.) izgatavošanai, tiek saukts arī par polimērbetonu; izgatavo no kvarca un akrila
kurtulēns Jauns medību suns
medisnēns Jauns mednis
interlūnijs Jauns mēnesis
birzūklis Jauns mežs
sargums Jauns mežs
apauga Jauns mežs bijušajā aramzemē; mežiņš starp tīrumiem
jaunaudze Jauns mežs, jauna mežaudze
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā
novīcijs Jauns mūks
teknocīts Jauns neitrofilais leikocīts
neofīts Jauns no svešas zemes ievests augs
jaunozols Jauns ozols
klaipēda Jauns ozolu mežs
jaunaugslis Jauns pintiķis
jaunpuisis Jauns puisis
kaucēns Jauns runcis; runcis
runcēns Jauns runcis; runcis
reinterpretācija Jauns skaidrojums
penālis Jauns skolnieks vai students
metastāze Jauns slimības perēklis, kas veidojas no primārā slimības procesa vietas attālos audos, orgānos, slimības ierosinātājiem metastazējoties slimības ierosinātāju pārvietošanās organismā
starcēns Jauns stārķis
strazdēns Jauns strazds
suņeks Jauns suns
kurkalēns Jauns tītarēns
kaniķēns Jauns trusis; trusēns
prozelīts Jauns un dedzīgs kādas mācības, kustības, virziena piekritējs
rekrudescence Jauns uzliesmojums, slimības gaitas pasliktināšanās pēc remisijas
pendēris Jauns vērsēns
mēgurs Jauns vērsis, āzis vai auns
pluncans Jauns vērsis, vēršelis
viļķelis Jauns vilks
čellis Jauns vīrietis
mesks Jauns vīrietis
jaunkungs Jauns vīrietis ar pārlieku smalkām, arī kundziskām manierēm
tautudēls Jauns vīrietis tautiskā tērpā
vēsais Jauns vīrietis, kam ir zināma izturēšanās un apģērbs
kineds Jauns vīrietis, profesionāls prostitūta vai/un savedējs Senajā Grieķijā
meska Jauns vīrietis; mesks
šlana Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks
šlanoks Jauns zaglis, nepilgadīgs noziedznieks
kūniķis Jauns zaķis
zemniekpuisis Jauns zemnieks
tūtors Jauns zinātnieks, kas augstskolās palīdz studentiem praktiskos darbos
zosentiņš Jauns zoslēns
guzlēns Jauns zosulēns
piuls Jauns zosulēns
pivuls Jauns zosulēns
zutulēns Jauns zutis
zvejniekpuisis Jauns zvejnieks
žvirbulēns Jauns zvirbulis
pants Jauns, augošs, vēl nesacietējis (dažu briežu dzimtas dzīvnieku) rags
gārsa Jauns, biezs mežs
zaļš Jauns, fiziski un garīgi nenobriedis, darbā nepieredzējis
šuka Jauns, glīts zirgs vai kumeļš
gaidelis Jauns, mazs gailis
veprēns Jauns, mazs vepris
vērsēns Jauns, mazs vērsis
progresīvs Jauns, moderns; tāds, kas atbilst mūsdienu prasībām (piemēram, zinātnē, tehnikā, ražošanā)
jēznieks Jauns, ne īpaši saprātīgs cilvēks
lepsis Jauns, neizveicīgs dzīvs radījums
seskēns Jauns, neliels sesks; sesku mazulis
juvenils Jauns, nenobriedis
pusauga Jauns, nenobriedis (par augiem)
pusaudzis Jauns, nenobriedis augs
jaunāds Jauns, neparasts
nenobriedis Jauns, nepieaudzis
puskaķis Jauns, nepieaudzis kaķis
zaķelēns Jauns, nepieaudzis zaķis
šmulis Jauns, nepiedzīvojis vīrietis
jaunkungs Jauns, neprecējies vīrietis
knape Jauns, neprecējies vīrietis
pienapuika Jauns, nezinošs, nepieredzējis vīrietis
spriskas Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums
spriski Jauns, parasti apavu, apģērba, pirkums
stāds Jauns, parasti neliels, augs, kas ir izaudzēts vai izaudzis no sēklas, spraudeņa, noliektņa u. tml. un ko pārstāda vai paredz pārstādīt pastāvīgā vietā
jampamps Jauns, paviegls cilvēks; sprukstiņš
plānledus Jauns, plāns ledus
pārsalas Jauns, plāns ledus, kas ir izveidojies uz uzplūduša vai atkušņa radīta ūdens, zem kura ir vecāks ledus
izgudrojums Jauns, praktisks uzlabojums
zaļoksnis Jauns, spēcīgs cilvēks
zaļoksnis Jauns, spēcīgs, zaļojošs koks; jaunu, spēcīgu, zaļojošu augu kopums
zveņģis Jauns, stiprs cilvēks (arī zēns, bērns)
recents Jauns, svaigs, nesens
knābāns Jauns, vājš malkas cirtējs
japītis Jauns, veiksmīgs karjerists; japijs
jaunsargs Jaunsardzes biedrs
Neu-Sauken Jaunsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
Neu-Rahden Jaunsaules muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Neu-Selburg Jaunsēlpils muiža, kuras teritorijā tagadējā Salas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sēlija
Neu-Sehren Jaunsērenes muiža, kuras teritorijā tagadējā Jaunjelgavas novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Sērene
Neu-Sessau Jaunsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
Anžū salas Jaunsibīrijas salu centrālās, lielākās salas starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, kopējā platība — \~29000 kvadrātkilometru, augstums — 60-80 m
Neu-Seeksaten Jaunsieksātes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Sieksātes pagastā
jaunszēns Jaunskungs
junkars Jaunskungs
Neu-Smilten Jaunsmiltenes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Blomes pagastā
velna zābaks Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
Čorta pāds Jaunstašuļu Velna pēdas akmens
strāvnieks Jaunstrāvnieks
Neu-Bergfried Jaunsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
asinsuts Jaunu ābeļu un to zaru kaitēklis no lapu utu dzimtas
melngalvji Jaunu ārzemju tirgotāju biedrības pilsētās, kur šie tirgotāji bija apmetušies uz pagaidu dzīvi un nebija kļuvuši par namniekiem vai apprecējušies; Rīgā 1416.-1939. g.
neovaskularizācija Jaunu asinsvadu veidošanās neparastā vietā
homeoplāzija Jaunu audu veidošanās, kas līdzīgi blakus esošajiem normālajiem audiem
neoģenēze Jaunu audu veidošanās, to reģenerācija
epikotils Jaunu augu stublāja daļa, kas atrodas starp dīgļlapām un pirmajām lapām
selekcija Jaunu augu un dzīvnieku šķirņu un mikroorganismu celmu veidošana un veco šķirņu uzlabošana ar krustošanu, eksperimentālo mutaģenēzi, izlasi u. c. metodēm nolūkā paaugstināt to saimniecisko vērtību
baršķi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu
batviņas Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu
bočiņi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu
borciņi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu
bučiņi Jaunu biešu lapiņu putra ar putraimiem un pienu
splenokleize Jaunu fibrozo audu radīšana uz liesas virsmas
rolovers Jaunu kredītu piedāvāšana apmaiņā pret veco kredītu dzēšanu
liepoksnis Jaunu liepu mežaudze
liepūksnājs Jaunu liepu mežaudze
liepūksnējs Jaunu liepu mežaudze
liepuksnis Jaunu liepu mežaudze
liepūksnis Jaunu liepu mežaudze
kainoģenēze Jaunu pazīmju rašanās ontoģenēzes procesā ārējās vides ietekmē
kolekcija Jaunu produktu (piemēram, apģērbu, kosmētikas u. tml.) kopums
repasaža Jaunu pulksteņu pārbaude un noregulēšana pirms pārdošanas
gosts Jaunu putnu bars
kanalizācija Jaunu sakaru izveidošanās psihiskos procesos, tie nosacīti saistīti ar atkārtotiem nervu impulsiem
simpatrija Jaunu sugu veidošanās izejsugas areālā
akvizīcija Jaunu transportējamu kravu vai apdrošinājumu meklēšana
vārdrade Jaunu vārdu veidošana
darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2)
dedukcija Jaunu zināšanu izsecināšana par kādu atsevišķu lietu vai parādību, izmantojot vispārīgus atzinumus
modernisms Jaunu, laikmetīgu kompozīcijas paņēmienu un māksliniecisku vispārinājumu ieviešana mūzikas praksē
nouveautēs Jaunumi modē
nuļovka Jaunums
novitāte Jaunums (mākslā, zinātnē, ražošanā); arī jauninājums
jaunieviesums Jaunums, jaunievedums
naujums Jaunums, jaunumi
jaunumdeva Jaunumu pakete, ko tīklā "Usenet" pārsūta no viena datora uz nākošo datoru
jauņuva Jaunuve
jaunieva Jaunuvīte
sākumuzņēmums Jaunuzņēmums
Neu-Sackenhof Jaunvāles muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jaunvāles pagastā
Novovalenskaja Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Sackenhof Jaunvāles pagasta bijušais nosaukums vāciski
jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai
Neu-Warriben Jaunvariebas (Jaunvaribes) muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Aizupes pagastā
kalluss Jaunveidojums (augiem) sadzijuša ievainojuma, bojājuma vietā
NZL Jaunzēlande, valsts trīsburtu kods
Tokelau Jaunzēlandes aizjūras teritorija Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, platība - 10 kvadrātkilometru, 1400 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Fakaofo
tokelavieši Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau iedzīvotāji
Kuka kalns Jaunzēlandes augstākais kalns (angļu val. _Mount Cook_), augstums — 3754 m, Dienvidalpos, netālu no Dienvidsalas rietumu piekrastes, nogāzēs Tasmāna šļūdonis
NZD Jaunzēlandes dolārs; Jaunzēlandes valūtas kods, sīknauda - cents; apgrozībā arī Kuka Salās, Niue, Pitkērnas Salās un Tokelau
Velingtona Jaunzēlandes galvaspilsēta un reģiona administratīvais centrs ("Wellington"), osta Ziemeļsalas dienvidos, pie Kuka šauruma, 185000 iedzīvotāju (2007. g.)
Potamopyrgus jenkinsi Jaunzēlandes jostiņhidrobija
Gerygone igata Jaunzēlandes krūmsvilpējs
lini Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints ("Phormium"), 2 sugas ("Phormium colensoi" un "Phormium tenax"), brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
phormium Jaunzēlandes lini - viendīgļlapju klases liliju dzimtas ģints, 2 sugas, brīvā dabā tikai Jaunzēlandē, Eiropā abas mēdz audzēt kā dekoratīvus augus
Phormium colensoi Jaunzēlandes linu suga
Phormium tenax Jaunzēlandes linu suga
Prosthemadera novaeseelandiae Jaunzēlandes medusputns
leptospermum Jaunzēlandes tējaskoki jeb leptosspermas
Leptospermum scoparium Jaunzēlandes tējaskoks
tējaskoks Jaunzēlandes tējaskoks - miršu dzimtas leptospermu ģints suga ("Leptospermum scoparium"), no kuras izveidotas vairākas dekoratīvu ziedaugu šķirnes
Skota Jaunzēlandes zinātniskā stacija Antarktīdā, Rosa salā, Rosa jūrā, pie Rosa šelfa ledāja malas 24 m vjl.
pakehi Jaunzēlandieši
Karlsberg Jaunzeltiņu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Alūksnes pagastā
jaunzemnieks Jaunzemnieki
aizjausme Jausma, sapratne
manīt Jaust
viedēt Jaust, arī paredzēt, iecerēt
redzēt Jaust, noprast
pārjaut Jaut vēlreiz, no jauna
Kas vainas, arī kas par vainu? Jautā, cenšoties uzzināt ko (parasti negatīvu), arī noskaidrot kā (parasti negatīva) cēloni, iemeslu
jaut. Jautājamais (vietniekvārds)
apjautāties Jautājot izpaust interesi (par ko), izzināt, noskaidrot
pārprasīties Jautājot kļūdīties
sataujāt Jautājot noskaidrot, izzināt
satauļāt Jautājot noskaidrot, izzināt
pārprasīties Jautājot pārpūlēties
ko-ināt Jautājot vairākkārt teikt "ko"
izzināt Jautājot, pētījot dabūt zināt (piemēram, faktus); arī uzzināt
ariģ Jautājuma partikula
apspriedums Jautājuma vai lietas apcerēšana no kāda viedokļa
interrogativum Jautājuma vietnieka vārds
apjautas Jautājumi
jautas Jautājumi
kvešens Jautājums
prasijiens Jautājums
quaestio Jautājums
vai Jautājums
vaica Jautājums
pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu
sinoptiskā problēma jautājums, kā izskaidrot pirmo triju evaņģēliju savstarpējo līdzību un atšķirību no Jāņa evaņģēlija
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
robežjautājums Jautājums, kas ir saistīts ar (kādu valstu, teritoriju) robežām
pretjautājums Jautājums, ko izsaka kā atbildi uz kādu jautājumu
papildjautājums Jautājums, ko izsaka papildus iepriekš paredzētajiem jautājumiem (piemēram, eksāmenā); jautājums, ko izsaka, lai saņemtu papildinformāciju
robežjautājums Jautājums, ko pašreizējā zināšanu līmenī vienlīdz raksturo no diviem (retāk vairākiem) viedokļiem vai ko pētī divas (retāk vairākas) zinātnes nozares
mīkla Jautājums, problēma, kam jārod atrisinājums, atbilde; tas, kas ir neskaidrs, nenoskaidrots, nesaprotams, arī nezināms
aptauja Jautājumu kopums (rakstītā vai drukātā veidā), ko izmanto aptaujāšanai; arī aptaujas lapa
karalietas Jautājumu kopums, arī pasākumi, kas saistīti ar karaspēku, karadarbību, stratēģiju, taktiku u. tml.
interrogācija Jautāšana, izjautāšana; jautājums
prasīt Jautāt
prāsnēt Jautāt
pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu
vaicināt Jautāt pēc (kā)
pārjautāt Jautāt vēlreiz, no jauna
tauļāt Jautāt, meklēt; taujāt
vaikāt Jautāt, taujāt, vaicāt
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars
tralle Jautra dziesma
tralla Jautra dziesma, parasti, atkārtojot zilbes "tra", "la"
tralle Jautra dzīve
tralliņš Jautra dzīve
drūze Jautra kopāsanākšana
tralla Jautra meitene
tralle Jautra meitene
tralliene Jautra meitene
šprika Jautra meitene, kas vienmēr mēdz dauzīties
tralliņš Jautra melodija
splīnis Jautra, kustīga meitene
spidilka Jautra, līksma meitene
spridzene Jautra, sprigana meitene
veselāk Jautrāk, priecīgāk
ielustēties Jautram kļūt
bohēmieši Jautras un nebēdīgas dzīves vedēji; bohēmisti
gaio Jautri
jautrai Jautri
veselnai Jautri
braucāt Jautri braukt
trēdelēt Jautri čalot
trillāt Jautri dzīvot
vidžerēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem)
vidžurēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem)
randoties Jautri tērzēt
traškoties Jautri uzdzīvot
faceto Jautri, asprātīgi; ar humoru
gaiment Jautri, dzīvi
capriccio Jautri, jocīgi, untumaini
lustīgi Jautri, priecīgi
družnai Jautri, priecīgi, līksmi
giocoso Jautri, rotaļīgi, jocīgi, komiski
patriekties Jautri, skaļi parunāties; patriekt 2
patriekt Jautri, skaļi parunāties; patriekties
triekt Jautri, skaļi sarunāties; arī, parasti daudz, runāt
irdzēt Jautri, viegli, skanīgi skanēt (piemēram, par runu, smiekliem)
trilka Jautrība, joki
trimaška Jautrība, joki
tivoli Jautrības vieta ārpus pilsētas ar dārzu, dažādām spēlēm utt.; pēc Itālijas pilsētas nosaukuma
jautraliņa Jautrībniece
jautrīte Jautrībniece
jautrinieks Jautrībnieks
jautrītis Jautrībnieks
jautrprātis Jautrībnieks
jautrulis Jautrībnieks
JAK Jautro un asprātīgo klubs
jestīgs Jautrs
arlekīns Jautrs asprātis, jokdaris, nerrs
daudaliņa Jautrs bērns
jautrībnieks Jautrs cilvēks
tralliņš Jautrs cilvēks
pļāpers Jautrs pļāpātājs
dukurs Jautrs puika
dukuriņš Jautrs puisītis
traidas Jautrs traidairīdi dziedājums, gaviles
troliņš Jautrs troksnis, tracis
šautrs Jautrs, ātrs, veikls
žēpuris Jautrs, aušīgs un mīļš bērns
sprikstins Jautrs, izveicīgs zēns
vīpnīgs Jautrs, jokains
mažors Jautrs, pacilāts; mažorīgs (1)
mažorīgs Jautrs, pacilāts; mažors (2) (2)
ģaubīgs Jautrs, patīkams
štucīgs Jautrs, pilns humora
spullīgs Jautrs, rosīgs
špullīgs Jautrs, rosīgs
spidelīgs Jautrs, rosīgs, spirgts, veikls
jāris Jautrs, skaļš pasākums
tingeltangelis Jautrs, trokšņains (cirka) priekšnesums
trallis Jautrs, vieglprātīgs cilvēks
irdzīgs Jautrs, vienmēr smejošs
lēkša Jautrulis, sprukstiņš
lēkše Jautrulis, sprukstiņš
lēkšņa Jautrulis, sprukstiņš
Neu-Schwarden Jauzvārdes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Zvārdes pagastā
mertelis Java, cements, kopā sajaukts ar kaļķiem un smiltīm
javārds Jāvārds
Rhinoceros sondaicus Javas degunradzis
apmetums Javas kārta, ar ko pārklāj (sienas, griestus)
subuda Javas musulmaņu skolotāja Paka Subuha (dz. 1901. g.) garīga mācība, kas akcentē pakļaušanos Dzīves spēkam ar garīgu vingrinājumu palīdzību, kuru mērķis ir atvērt cilvēku Dieva realitātei un pārvaldīt zemākos dabas līmeņus
normālkonsistence Javas normākonsistence - neorganisko saistvielu iejaukšanai nepieciešamais ūdens daudzums (H~2~O masa attiecināta pret sausas saistvielas masu), lai java būtu plastiska, viegli apstrādājama un veidojama
saistīšanās Javas plūstamības zudums cietēšanas sākumā
Padda oryzivora Javas rīsžubīte
baduji Javas salas pirmiedzīvotāju cilts Indonēzijā
vibromaisīšana Javas, gāzbetona masas u. tml. izgatavošanas paņēmiens, maisīšanas procesā izmantojot vibrācijas
tengeri Javiešu etnogrāfiska grupa Tengera kalnos, Indonēzijā, Javas salas austrumu daļā, reliģija - hinduisms ar budisma un animistisku ticējumu elementiem
jav. Javiešu valoda
Dzineļu ezers Javines ezers Silmalas pagastā
Javorova Javoriva, pilsēta Ukrainā
Jazinoks Jazinks, ezers Grāveru pagastā
Jazinka ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
Jazinkas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
Jaziņas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
Jezinakas ezers Jazinks, ezers Grāveru pagastā
jelkad Jebkad
apzināšana Jebkāda neapzināta satura ieviešana apziņā
ikkatrāds Jebkāda veida
mēka Jebkāda veida šmuces, netīrumi
anoreksija Jebkādas intereses trūkums par dzimumdzīvi
aktīvi Jebkādas vērtības, ko ir iespējams apmainīt pret naudu vai kādu citu vērtību
pastiprinātājspēki Jebkādi spēki, ko kāda valsts norīko, lai pastiprinātu nacionālos bruņotos spēkus
jelkāds Jebkāds
kāds Jebkāds
himera Jebkāds fantastisks nezvērs ar dažādu dzīvnieku ķermeņa daļām
bruņumērķis Jebkāds kaujaslaukā esošs kustīgs vai nekustīgs bruņām klāts mērķis
nostiprināšanās Jebkādu iemaņu un zināšanu apguves iestrādāšanas stadija, kad iemaņas un zināšanas tiek labi iegaumētas un tās iespējams atkārtot jebkurā vajadzīgā brīdī
brīvtirdzniecība Jebkādu tirdzniecības ierobežojumu neesamība
lidenis Jebkas, kas lido
dermatopātija Jebkura ādas patoloģija
hromatodermatoze Jebkura ādas slimība ar pigmentācijas traucējumiem (hiperpigmentācija)
atrofodermatoze Jebkura ādas slimība ar sekojošu atrofiju
hepatopātija Jebkura aknu kaite
oftalmalergoze Jebkura alerģiska acu slimība, piem., skrofuloze, pavasara katars, siena drudža konjunktivīts, pārmērīga jutība pret medikamentiem
atkāpsistēma Jebkura aparatūra vai programmatūra, ko uztur kā galvenās sistēmas dublējumu
autopārvadājumi Jebkura autotransporta līdzekļa pārvietošanās pa ceļu, pārvadājot pasažierus vai kravu
balotēšana Jebkura balsošana
tiazīds Jebkura benzotiadiazēnsulfonamīda atvasinājumu grupas viela, diurētisks līdzeklis, kas kavē nātrija jonu reabsorbciju nieru kanāliņa proksimālajā daļā un veicina hlorīdjonu izdalīšanos, tāpēc palielinās ūdens izvade
ārvalsts Jebkura cita valsts vai zeme ar tās atsevišķo teritoriju, iedzīvotājiem, jurisdikciju un nacionālo tiesību sistēmu
publiskošana Jebkura darbība, ar kuru tieši vai ar attiecīgas tehniskas ierīces palīdzību darbs, izpildījums, fonogramma vai raidījums tiek padarīts pieejams sabiedrībai
ievainojamība Jebkura datoru tīkla konstruktīva nepilnība, kas var pazemināt tīkla drošību draudu gadījumā
mezgls Jebkura datoru tīklam pievienota ierīce, kas var veikt informācijas apmaiņu ar citām datoru tīklam pievienotām ierīcēm
datorresurss Jebkura datu apstrādes sistēmas sastāvdaļa, kas nepieciešama vajadzīgo darbību veikšanai
saspiedatspiedējs Jebkura datu saspiešanas un atspiešnas tehnoloģija; kodeks
metropātija Jebkura dzemdes patoloģija
radiofrekvence Jebkura elektromagnētisko svārstību vai maiņstrāvas frekvence diapazonā no 3000 herciem līdz 3000 gigaherciem
akariāze Jebkura ērču izraisīta slimība
pasionaritāte Jebkura etnosa iekšējā tieksme uz attīstību un atjaunināšanos, kas realizējas ar atsevišķu indivīdu mērķtiecīgām darbībām neatkarīgi no ārējiem apstākļiem
nodarbinātais Jebkura fiziskā persona, kuru nodarbina darba devējs, arī valsts civildienesta ierēdņi un personas, kuras nodarbinātas ražošanas vai mācību prakses laikā
IAC Jebkurā gadījumā (angļu "in any case"; īsziņās)
discefālija Jebkura galvaskausa anomālija
spondilartropātija Jebkura iekaisīga slimība, kas rada mugurkaula skriemeļu bojājumu
energoiekārta Jebkura iekārta enerģijas ražošanai, pārveidei, pārvadei, sadalei vai patēriņam
ielaidnis Jebkura ierīce, ko var izmantot ieejas noslēgšanai un atbrīvošanai, lai ielaistu mašīnas, cilvēkus kādā vietā
autotoksīns Jebkura inde, kas rodas organismā un to saindē
biotoksīns Jebkura indīga viela, kas rodas vai ko producē dzīvi organismi - augi vai dzīvnieki
akaricīdi Jebkura ķīmiska viela, ko lieto ērču apkarošanai
akropātija Jebkura locekļu slimība
tonsilopātija Jebkura mandeļu slimība
trihopātija Jebkura matu slimība
mezenhimocīts Jebkura mezenhīmas šūna; šīm šūnām ir vārpstveida vai zvaigžņveida forma
moviola Jebkura montāžas iekārta
stomatoze Jebkura mutes slimība, kas nav iekaisīga
munči Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
muncis Jebkura neizskatīga, slikti pieguloša apģērba gabala nosaukums
aksoneirons Jebkura nervu šūna centrālajā nervu sistēmā, kurai ir aksons
huaka Jebkura no daudzajām inku dievībām; arī inku svētvieta, svētnīca vai templis
Ābrāma reliģijas Jebkura no monoteistiskajām reliģijām, kura godina Ābrahāmu (lielākās - jūdaisms, kristietība, islāms)
padomjtauta Jebkura no Padomju Savienībā dzīvojošajām tautām
veckatoļi Jebkura no Romas Katoļu baznīcas atšķēlusies grupa, t. sk. tās, kas noraidīja 1870. gadā pasludināto pāvesta nemaldīguma doktrīnu
ostomija Jebkura operācija, kurā veido mākslīgu atveri starp diviem dobiem orgāniem, kā arī starp vienu vai vairākiem iekšējiem orgāniem un vēdera dobuma sienu, lai izvadītu zarnu saturu vai urīnu
logošanas apkārtne Jebkura operētājsistēma vai operētājsistēmas paplašinājums, kas ļauj lietotājam displeja ekrānā strādāt ar dažāda izmēra logiem, kā arī izmantot grafiskās lietotāja saskarnes iespējas
grevoks Jebkura palīdzība
autors Jebkura patstāvīga teksta rakstītājs
starpnieks Jebkura persona vai organizācija, kas darbojas kā aģents vai mākleris, nodibinot sakarus starp iespējamiem darījuma partneriem un uzņemoties starpniecību darījuma līguma slēgšanā
pleksopātija Jebkura pinuma, īpaši nervu pinuma patoloģija
valdīšana Jebkura politiskās varas īstenošanas sistēma
dinamofānija Jebkura psihiska spēka izteiksme vai izpausme
kolagenopātija Jebkura saistaudu sistēmas saslimšana
pamatizlūkdati Jebkura satura izlūkdati, ko var izmantot par atsauces materiālu plānošanai un par pamatu vēlākai informācijas vai izlūkziņu apstrādei
opioīds Jebkura sintētiska narkotiska viela ar opiātiem līdzīgu darbību
metaanalīze Jebkura sistematizēšanas metode, ko lieto statistiskajā analīzē, lai apvienotu daudzu neatkarīgu pētījumu datus
nēnija Jebkura skumja, vienmuļa, dažkārt pat nievājoša satura dziesma
kapilaropātija Jebkura slimība, kas bojā kapilārus, sevišķi tad, ja nav skaidra diagnoze
mieloze Jebkura slimība, kas izpaužas kā kaulu smadzeņu šūnelementu hiperplāzija, aplāzija, deģenerācija, paātrināta vai aizkavēta nobriešana
apomitoze Jebkura slimība, kas saistīta ar šķaudīšanu vai sēcošu elpu
difteroīds Jebkura slimība, kas veido difterijas plēvēm līdzīgas plēves
pemfigoīds Jebkura slimība, kuras izpausme ir pūšļu veidošanās zem epidermas
holonoze Jebkura slimība, kuras pamatā ir žults veidošanās un izdales traucējumi
inķeress Jebkura spēle, lai kaut ko laimētu
diafragma Jebkura starpsiena, kas sadala fizikālo sistēmu daļās
pamatteritorija Jebkura teritorija vai zona, kuras iekarošana vai zaudēšana dod būtiskas priekšrocības kādai karojošām pusēm
antimāksla Jebkura tīši provokatīva mākslas izpausme, piemēram, bezjēgas (nonsensa) dzeja
urotoksīns Jebkura toksiska viela normālā urīnā
tranzakcija Jebkura veida darījums ar maksājumu karti
adrenotoksīns Jebkura viela, kas toksiski iedarbojas uz virsnieru dziedzeriem
odontopātija Jebkura zobu vai to alveolu slimība
stenostomija Jebkuras atveres sašaurinājums
derbijs Jebkuras būtiskas sporta sacensības
murrāt Jebkuras citas skaņas, kas nomierina, iežūžina, rada patīkamu sajūtu
denaturācija Jebkuras dabiskās olbaltumvielas molekulas telpiskās struktūras izmaiņas, izņemot primāro kovalento saišu hidrolīzi, kuru rezultātā zūd biopoli - nieru bioloģiskā aktivitāte
putekļaizsargs Jebkuras formas un dažāda materiāla detaļa, kas aizsargā pret putekļu piekļūšanu kādai mehānisma daļai
hepatomegālija Jebkuras izcelsmes aknu palielinājums
virsprokurors Jebkuras prokuratūras iestādes vai Ģenerālprokuratūras struktūrvienības, departamenta, nodaļas vadītājs
noslāņošanās Jebkuras sistēmas patvaļīga sadalīšanās vairākos slāņos
pašfrekvence Jebkuras sistēmas svārstību frekvence, ar kuru realizējas sistēmas brīvas svārstības bez ārējās iedarbības
makropatoloģija Jebkuras slimības vai orgāna patoloģija, ko iespējams diagnosticēt bez mikroskopa izmantošanas
Vāczeme Jebkuras tālas vietas apzīmējums, viņsaule, veļu valstība, kā arī dažādu tabu vārdu aizvietotājs
teorēma Jebkuras zinātnes nozares apgalvojums, kura patiesumu pamato, pierāda ar zinātnes atziņām
kvazinauda Jebkuri finanšu aktīvi, kas ātri un viegli pārvēršami skaidrā naudā, piemēram, pārvedu vekseļi, čeki, kredītkartes
halodermija Jebkuri halogēnu izraisīti ādas izsitumi
heteroplazma Jebkuri nenormālas lokalizācijas audi
NE1 Jebkurš (angļu "anyone"; īsziņās)
karcinolizīns Jebkurš aģents, kas iznīcina vēža šūnas
kardioakcelerators Jebkurš aģents, kas paātrina sirdsdarbību
impedīns Jebkurš aģents, kas pazemina organisma pretestības spējas infekcijai
aglutinogēns Jebkurš antigēns, kas parenterāli ievadīts organismā, spēj ierosināt aglutinīnu veidošanos
pregnandiols Jebkurš bioloģiski neaktīvs progesterona dehidroksilatvasinājums; metabolisma galaprodukti, biežāk atrodami grūtnieču urīnā vai menstruālā cikla luteālajā fāzē
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai
tuvākais Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku
tuvāks Jebkurš cilvēks attieksmē pret citu cilvēku
kollēgija Jebkurš cilvēku kopums, kas izpilda zināmu amatu vai pienākumu
čīkstoles Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta
čīkstolis Jebkurš čīkstošs, čīkstošas skaņas radošs priekšmets, lieta
opioīds Jebkurš dabiskais enzīms, kas saistās pie šūnas membrānas opiātu receptoriem, vai citādi ietekmē tos; tiem var būt vai nu opiātiem līdzīgs, vai pretējs efekts, piem., dinorfīni, endorfīni un enkefalīni
serveris Jebkurš dators, kas nodrošina datoru tīkla lietotājiem pieeju datnēm, printeriem, komunikāciju sistēmām vai citiem pakalpojumiem
resursi Jebkurš datoru sistēmas komponents, ko izmanto programmu izpildes procesā, piem., operatīvā atmiņa, diskatmiņa, ievadizvades ierīces
kalentūra Jebkurš drudzis tropu zemēs
metrija Jebkurš dzemdes iekaisums pēcdzemdību periodā
oksidoreduktāze Jebkurš enzīms, kas katalizē oksidēšanas un reducēšanas reakcijas
pārejkadri Jebkurš filmas materiāls, kas savieno vienas ainas divus dažādus kadrus
konteiners Jebkurš grafiskās lietotāja saskarnes objekts, kas ietver sevī citu objektu
geto Jebkurš graustu rajons, ko labprātīgi vai piespiedu kārtā apdzīvo kāda mazākumgrupa
disbulija Jebkurš gribas traucējums; gribas vājums vai trūkums
almukantarats Jebkurš iedomājams debess sfēras mazais riņķis, kas ir paralēls horizontam
tifobaciloze Jebkurš ilgstoša drudža stāvoklis ar tīfa simptomiem
neonīms Jebkurš jauns nosaukums, kas dots orgānam, funkcijai, slimībai u. c.
entitāte Jebkurš konkrēts vai abstrakts objekts, kas eksistē, ir eksistējis vai varētu eksistēt (piemēram, persona, objekts, notikums, priekšstats, process utt.)
tērmanis Jebkurš kukainis, kas patērē produktus vai labību (īpaši klētī)
amats Jebkurš kvalificēts darbs: nodarbošanās, profesija, arods
ultrasoma Jebkurš ķermenis, kas nav saskatāms parastajā gaismas mikroskopā
panakeja Jebkurš līdzeklis, ko ieteic pret visvisādām kaitēm
vertikāls Jebkurš lielais debess sfēras riņķis, kas iet caur zenītu un nadīru
hipnopātija Jebkurš miega traucējums kā slimības simptoms; miega slimība
gigantoma Jebkurš milzu šūnu audzējs (parasti kaulu audzēji)
motoceptors Jebkurš muskuļa jušanas receptors
birzs Jebkurš neliels (lapu koku) mežs
plāksna Jebkurš neliels, plāns priekšmets; plēksne
kodolavārija Jebkurš neplānots gadījums, kad tiek pazaudēti, iznīcināti vai nopietni bojāti kodolieroči vai to komponenti, kas rada vai var radīt draudus cilvēku dzīvībai vai īpašumam
timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas
transkobalamīns Jebkurš no trim plazmas glikoproteīniem, I, II vai III t, kas saista un pārnes kobalamīnu (B12 vitamīnu)
somatomedīns Jebkurš no vairākiem peptīdiem, kas veidojas aknās u. c. audos un atrodas plazmā; veido kompleksus ar proteīniem un veicina šūnu augšanu un dalīšanos, gk. kaulos un muskuļos
saplaka Jebkurš padziļinājums, ieleja
katrēns Jebkurš pants, kas sastāv no četrām rindām un veido relatīvi pabeigtu domu
makulopātija Jebkurš patoloģisks process tīklenes dzeltenajā plankumā
silikons Jebkurš plašas grupas organiskais savienojums, kas satur mainīgu silīcija un skābekļa atomu daudzumu, kuri saistīti ar organiskām grupām; izmanto par mitrinošu, hermetizējošu, dzesējošu līdzekli, kā arī par ķirurģisku membrānu, implantātu un zobu nospiedumu materiālu
hlamīda Jebkurš plata, brīva piegriezuma apģērbs, bieži vecs vai nemoderns
lalopātija Jebkurš runas traucējums
nitroprusīds Jebkurš sāls, kurā ir anjons [Fe(CN)5NO]2-
diamidīns Jebkurš savienojums, kas sastāv no divām amidīna grupām, savienotām savā starpā ar ogļūdeņraža virkni
ķiguris Jebkurš sīks kukainis, kas traucē cilvēkam vai dzīvniekam pie ūdenskrātuvēm
tahiaritmija Jebkurš sirds ritma traucējums vienlaikus ar anomāli palielinātu sirdsdarbības ātrumu, pieaugušajiem parasti >100 pulsa sitieniem minūtē
tireoze Jebkurš slimīgs stāvoklis, ko izraisa vairogdziedzera disfunkcija
atsvars Jebkurš smagums (kā) līdzsvarošanai
smalte Jebkurš smalki samalts stikla pulveris, ko lieto krāsošanai
superantigēns Jebkurš spēcīgs antigēns, kas atrodams dažādās baktērijās un vīrusos un mijiedarbojas ar T limfocītu receptoriem ārpus normālās antigēnu pazīšanas vietas; ietver stafilokoku enterotoksīnus un toksīnus, kas izraisa toksiskā šoka sindromu un eksfoliatīvo dermatītu
signālflaga Jebkurš Starptautiskā signālu koda karogs
nozotoksīns Jebkurš toksīns kā slimības cēlonis vai sekas
trofopātija Jebkurš trofikas vai vielmaiņas traucējums un tā seku slimība
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam
NE Jebkurš, jebkas (angļu "any"; īsziņās)
kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš (dzīva būtne, priekšmets, parādība, norise)
kurš katrs Jebkurš, vienalga, kurš cilvēks
Jēčupe Ječupe, Bārtas pieteka
Krista Ječupe, Bārtas pieteka
Kriste Ječupe, Bārtas pieteka
Kristupe Ječupe, Bārtas pieteka
Upita Ječupe, Bārtas pieteka
Upīte Ječupe, Bārtas pieteka
dihotomija Jēdziena dalīšana divos savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos; objektu klases dalīšana divās savstarpēji izslēdzošās apakšklasēs
terminēšana Jēdziena izteikšana ar terminu, t. i., ar vārdu vai vārdkopu terminoloģiskajā funkcijā
koeficients Jēdziena kvantitatīvs raksturojums, arī salīdzinājumā
ampliācija Jēdziena paplašināšana
definīcija Jēdziena satura, priekšmeta būtisko pazīmju īss formulējums
trihotomija Jēdziena vai objekta dalīšana trīs savstarpēji izslēdzošos apakšjēdzienos vai objektos
postpredikamenti Jēdzieni, ko Aristotelis pievieno kategorijām lai izteiktu to īpašības (pretējs, reizē, iepriekš, kustība, turēšana īpašumā)
nozīme Jēdzieniskais saturs, kas piemīt noteiktam skaņu kompleksam kā valodas vienībai
eksponibls Jēdzieniski atvasināms
rēķins Jēdzieniski noslēgta loģiski matemātiska sistēma
aloģisms Jēdzieniski vai gramatiski nesaderīgu vārdu vai teikuma daļu satuvinājums, ko var izmantot par stilistisku paņēmienu
conceptus Jēdziens
nūmens Jēdziens bez priekšmeta
dukha Jēdziens budismā, kas apzīmē neapmierinātību un ciešanas; dzimšana, slimības, novecošana, nāve un atdzimšana ir nerimtīgas un nepārtrauktas "tapšanas" simptomi, kas visu esamību raksturo kā dukhu
anika Jēdziens budismā, kas apzīmē visai eksistencei raksturīgo nenoturību un mainīgumu
ananta Jēdziens budismā, kas norāda uz absolūtu dvēseles neesamību, viena no trim eksistences zīmēm
maija Jēdziens indiešu reliģijā, filozofijā un kultūrā, kas var izpausties kā brīnumains spēks vai ilūzija; māja
abds Jēdziens islāmā, kas apvieno divas radniecīgas nozīmes - "dievlūdzējs" un "kalps"
konsistence Jēdziens laku un krāsu materiālu viskozitātes salīdzinošai raksturošanai
atdarināšana Jēdziens mākslas kā īstenības atveides izcelsmes un būtības raksturošanai
atpriekšmetiskošanās Jēdziens marksistiskajā filozofijā - praktiskas darbības produktos vai kultūras vērtībās iemiesoto darba rezultātu iekļaušanās darba procesā, lietu un garīgās kultūras vērtību satura un iekšējās loģikas transformācija cilvēka darbaspējās, prasmē, zināšanās
priekšapziņa Jēdziens psihoanalīzē, kas apzīmā tās neapzinātās asociācijas, tēlus, emocijas utt., kuras atšķirībā no bezapziņas var tikt apzinātas
innominātreālkontrakti Jēdziens romiešu tiesībās tādu situāciju apzīmēšanai, kur saistībā izcēlās tikai nodot un pieņemot lietu, bert ne tikai iepriekš vienojoties
interusurium Jēdziens romiešu tiesībās, kas saistīts ar sūdzības atraidīšanu, sakarā ar to, ka sūdzētājs prasa vairāk, nekā tam pienākas
gailītis Jēdziens rotaļā ar smilgas skaru pušķi
dhvani Jēdziens sanskrita poētikā, kas apzīmēja valodas skaņās ietverto slēpto nozīmi, vēlāk arī tieši neizteikto, dzejas tekstā iekodēto maģisko nozīmi
weltschmerz Jēdziens, kas iegājies romantisma virziena literatūrā visaptverošas melanholijas, pasaules sāpju apzīmēšanai
nekonvertējamība Jēdziens, kas raksturo jebkādus līdzekļus (valūtu, vērtspapīrus) tādā aspektā, kad nav iespējama to brīva konversija skaidrā naudā vai citā valūtā
negritīds Jēdziens, ko 20. gs. 30. gados ieviesa Francijā dzīvojošie afrikāņu rakstnieki, lai uzsvērtu apziņu un lepnumu par Āfrikas īpatnējo kultūru
skandha Jēdziens, ko attiecina uz pieciem faktoriem, kas pēc budisma mācības veido cilvēka personību, tie ir forma, jutekliskā uztvere, apziņa, intelektuālās spējas un atšķiršanas spējas; saistība starp tiem karmas darbības ietekmē ir pastāvīgi mainīga
atvirzīšanās Jēdziens, ko klasificē kā atvilkšanu, atkāpšanos vai pretinieka aizturēšanu
abstrakcija Jēdziens, vispārinājums, kas izveidojies šāda procesa rezultātā
koncepts Jēdziens, vispārināta doma
virsjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi augstāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar apakšjēdzienu, piemēram, vispārīgāks jēdziens salīdzinājumā ar konkrētāku, ģints jēdziens salīdzinājumā ar sugas jēdzienu, veselā jēdziens salīdzinājumā ar daļas jēdzienu
apakšjēdziens Jēdzienu sistēmas hierarhijā - secīgi zemāka līmeņa jēdziens salīdzinājumā ar virsjēdzienu
pseidozinātne Jēdzienu, priekšstatu, uzskatu u. tml. kopums, kam nav zinātniska pamata
teorija Jēdzienu, spriedumu, ideju u. tml. sistēma, kas atspoguļo kādus priekšmetus, parādības
metavaloda Jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēma, ar ko atspoguļo citas jēdzienu, terminu, zīmju u. tml. sistēmas vai sistēmu īpašības
smadzeņojošs Jēdzīgs, domājošs
lāģis Jēdzīgs, sakarīgs, atsaucīgs, izpalīdzīgs
lāģišķs Jēdzīgs, sakarīgs; saprātīgs, gudrs
jāga Jēga
jāma Jēga
jelga Jēga
jēdze Jēga (2)
lests Jēga, mērs
miņa Jēga, nojauta
ģismene Jēga, prāts
urksts Jēga, prāts
jēgs Jēga, saprašana
jēdzība Jēga; saprašana
tolks Jēga; saprātīga rīcība
Kigumīza Jegala - upe Igaunijā
apjēgšana Jēgas atrašana
tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji
jēgers Jēgeri (1)
jēgeri Jēgers (1)
Boļšojjegorlika Jegorlika - Maničas kreisā krasta pieteka Krievijā
ģēgt Jēgt
mojāt Jēgt
Jahve Jehova - jūdaisma dievs; vārds veidots no senebreju tetragrammas YHWH, kuras precīza izruna bija tabuēta, tetragrammas vietā lietoja vārdu "Kungs"
jesteņa Jeikstiņa
jūdi Jēkaba dēls, kā vārdā nosaukta šī tauta
jēkaupi Jēkaba diena
Senecio jacobaea Jēkaba krustaine
Jakobshof Jēkaba muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Jakobstadt Jēkabpils
Jakobštate Jēkabpils
Jēcis Jēkabpils
Jēkabštats Jēkabpils
JAK Jēkabpils agrobiznesa koledža (raj.)
Jēkabmiests Jēkabpils nosaukums līdz 1924. gadam
ābelieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļi" iedzīvotāji
auseklieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Ausekļi" iedzīvotāji
brodieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Brodi" iedzīvotāji
lasieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
Plataču kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
Platačkalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Platači" nosaukuma variants
Ausekļi Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" bijušais nosaukums
saldānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji
saldieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Saldes" iedzīvotāji
Sīļu kalns Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Sīļukalns" nosaukuma variants
slīterānieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji
slīterēnieši Jēkabpils novada Ābeļu pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" iedzīvotāji
Goļmgofskaja Jēkabpils novada Ābeļu pagasta bijušais nosaukums krieviski līdz 1920. g., kad tagadējā Salas pagasta un Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijas bija apvienotas vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
rubenieši Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubenes ciems" iedzīvotāji
Rubini Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
Rubins Jēkabpils novada apdzīvotās vietas "Rubeņi" nosaukuma variants vietējā izloksnē
ancenieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Ancene" ("Ancine", "Encene") iedzīvotāji
asarieši Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Asare" iedzīvotāji
Papališķi Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Kokneši" otrs nosaukums
patmalnieki Jēkabpils novada Asares pagasta apdzīvotās vietas "Patmalnieki" iedzīvotāji
Drivinīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski
Drivnīki Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukums latgaliski
Eņdželi Jēkabpils novada Atašienes pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski
akmeņmuizieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji
akmeņmuižnieki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Akmeņmuiža" ("Akmiņmuiža") iedzīvotāji
ašņavērieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Ašņavēres" iedzīvotāji
Celmenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
dignājieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Dignāja" iedzīvotāji
Drivenīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
Drivinīki Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Drivinieki" nosaukuma variants
meņķieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Meņķis" iedzīvotāji
Sleitarāni Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Slīterāni" nosaukuma variants
Dignāja Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" bijušais nosaukums padomju laikā
vandānieši Jēkabpils novada Dignājas pagasta apdzīvotās vietas "Vandāni" iedzīvotāji
Dubenaskaja Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Dubena Jēkabpils novada Dignājas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Caunis pūrs Jēkabpils novada Dignājas un Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Caunispūrs" nosaukuma variants
Celminīki Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Celminieki" nosaukuma variants
cukrinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukrine" iedzīvotāji
cukurenieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurene" iedzīvotāji
cukurinieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukurine" iedzīvotāji
Cukurīne Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Cukuriņi" nosaukuma variants
Dunova Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" bijušais nosaukums
dunavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Dunava" iedzīvotāji
Kriškināni Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Kriškanāni" nosaukuma variants
Putrāmīši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Putrāmi" nosaukuma variants
Rāciņi Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Rāceņi" nosaukuma variants
Ritiņsola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņsala" nosaukuma variants
Ružusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Ružusala" nosaukuma variants
Skudrusola Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Skudrusala" nosaukuma variants
sudrabkalnieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Sudrabkalns" iedzīvotāji
tadainieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadaine" iedzīvotāji
Tadaine Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" bijušais nosaukums
tadenavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" iedzīvotāji
Tadinava Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadenava" nosaukuma variants
tadinavieši Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Tadinava" iedzīvotāji
Zaķugols Jēkabpils novada Dunavas pagasta apdzīvotās vietas "Zaķugals" nosaukuma variants
aizdumblieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizdumble" iedzīvotāji
apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji
Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums
elksnieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" iedzīvotāji
klaucieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Klauce" iedzīvotāji
Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums
Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski
bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Bērzieši" iedzīvotāji
Bērzieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Dubulti" otrs nosaukums
grāvlejieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Grāvlejas" iedzīvotāji
ģipterānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ģipterāni" iedzīvotāji
ūdenānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Ūdenāni" iedzīvotāji
vagulānieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vagulāni" iedzīvotāji
vidsalieši Jēkabpils novada Kalna pagasta apdzīvotās vietas "Vidsala" iedzīvotāji
kalnieši Jēkabpils novada Kalna pagasta iedzīvotāji
Draudavsala Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Draudavas" bijušais nosaukums
Peņīgas Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Peņigas" nosaukuma variants
prižānieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Priži" iedzīvotāji
purninieši Jēkabpils novada Krustpils pagasta apdzīvotās vietas "Purniņi" iedzīvotāji
Dēļudruvas Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Dēļdruvas" bijušais nosaukums
Jaunāmuiža Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" bijušais nosaukums
jaunmuizieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
piejūtieši Jēkabpils novada Kūku pagasta apdzīvotās vietas "Piejūti" iedzīvotāji
leimanieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Leimaņi" iedzīvotāji
mežgalieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Mežgaļi" iedzīvotāji
stradieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Stradi" iedzīvotāji
zānānieši Jēkabpils novada Leimaņu pagasta apdzīvotās vietas "Zānāni" iedzīvotāji
bunticieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Buntiki" iedzīvotāji
Dūdursola Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Dudursala" nosaukums latgaliski
endžeļānieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji
endžeļieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" iedzīvotāji
Eņdželi Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Endžeļi" nosaukums latgaliski
Jaunieši Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Jauniešas" nosaukuma variants
Druvasnieki Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Mežāre" daļa
Rateites Jēkabpils novada Mežāres pagasta apdzīvotās vietas "Ratītes" nosaukuma variants
Druvas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi bijušais nosaukums padomju laikā
Druviņas Jēkabpils novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Cīruļi" daļa
Baldūne Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Baldone" nosaukums vietējā izloksnē
Bokoni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Bokāni" nosaukums vietējā izloksnē
červoncieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Červonka" iedzīvotāji
Debesnīki Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Debesnieki" nosaukums vietējā izloksnē
Dronku sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Dronku sala" nosaukums vietējā izloksnē
Grauzkolni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Grauzkalni" nosaukums vietējā izloksnē
Gevrāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukuma variants
Ģaurāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ģevrāni" nosaukums vietējā izloksnē
izabelinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" iedzīvotāji
Zabalina Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Izabelina" nosaukuma variants
Koktagols Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaktagals" nosaukums vietējā izloksnē
kaldabrunieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" iedzīvotāji
Koldabriņa Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kaldabruņa" nosaukuma variants
Kolnamačulāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnamačulāni" nosaukums vietējā izloksnē
Ļoucāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Ļūcāni" nosaukums vietējā izloksnē
mazslatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" iedzīvotāji
Mozslots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazslate" nosaukums vietējā izloksnē
Mīsts Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Miests" nosaukums vietējā izloksnē
Mykaine Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Mikaine" nosaukums vietējā izloksnē
Pūdānu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Pūdānu sala" nosaukums vietējā izloksnē
Rotupes Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rātupes" nosaukums vietējā izloksnē
Ritiniškas Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
Ritiniški Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Riteniškas" nosaukuma variants
rubenieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubeņi" iedzīvotāji
Rubiķu sola Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubiķu sala" nosaukums vietējā izloksnē
rubinieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Rubini" iedzīvotāji
Seiļi Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" nosaukums vietējā izloksnē
slatieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" iedzīvotāji
Slots Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Slate" nosaukums vietējā izloksnē
spēlēnieši Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" iedzīvotāji
Spālāni Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Spēlēni" nosaukums vietējā izloksnē
Šumeitores Jēkabpils novada Rubenes pagasta apdzīvotās vietas "Šumitāres" nosaukums vietējā izloksnē
Rubenskaja Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rubinen Jēkabpils novada Rubenes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bērzgalieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzgale" iedzīvotāji
Miķelāni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Bogmaļi" bijušais nosaukums
gravānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Gravāni" iedzīvotāji
jodēlieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Jodēļi" iedzīvotāji
kalnastauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji
kalnstauģieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnastauģi" iedzīvotāji
mālkalnieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mālkalni" iedzīvotāji
mežinieki Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Mežinieki" iedzīvotāji
miķelānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Miķelāni" iedzīvotāji
ošānieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Ošāni" iedzīvotāji
pumpieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpji" iedzīvotāji
stablitenieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Stablitene" iedzīvotāji
vārenbracieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbraka", tagad "Vārnava" iedzīvotāji
vārenbrocieši Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas "Vārenbroka" tagad "Vārnava" iedzīvotāji
Putnu kalni Jēkabpils novada Salas pagasta apdzīvotās vietas “Putnukalni” nosaukuma variants
Ņerpāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
Alināni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bisenieki" bijušais nosaukums
Bitāni Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Bitānkalns" nosaukuma variants
daugavieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Daugava" iedzīvotāji
Jaunsēlpils muiža Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" bijušais nosaukums
jaunsēlpilieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēlpils" iedzīvotāji
Stablitene Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Līkumi" bijušais nosaukums
Priekšānkalns Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Priekšāni" nosaukuma variants
Jaunsēlpils Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Sēlpils" kļūdains nosaukuma variants
tābarkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Tābarkalns" iedzīvotāji
taborkalnieši Jēkabpils novada Sēlpils pagasta apdzīvotās vietas "Taborkalns" iedzīvotāji
Holmhof Jēkabpils novada tagadējā Ābeļu un Salas pagasta bijušais nosaukums vāciski, līdz 1920. g., kad abi šie pagasti bija apvienoti vienā Jēkabpils apriņķa Salas pagastā
Antuži Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Antūži" bijušais nosaukums
Balgaļvi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Baltgalvji" nosaukuma variants
Delles Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Deles" neprecīzs nosaukuma variants
Ļūlākas Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Ļūļākas" nosaukuma variants
Purmalspāģi Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Spāģi" bijušais nosaukums
Cīņa Jēkabpils novada Variešu pagasta apdzīvotās vietas "Varieši" bijušais nosaukums padomju laikā
eķengrāvieši Jēkabpils novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Eķengrāve" iedzīvotāji
Daukstes Jēkabpils novada Vīpes pagasta apdzīvotās vietas "Podvinka" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Mežgaļi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" bijušais nosaukums
bērzonieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Bērzone" iedzīvotāji
ģerķēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Ģerķēni" iedzīvotāji
kalvēnieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Kalvāni" iedzīvotāji
liepieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
Vidsmīsts Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vidsmiests" nosaukums vietējā izloksnē
vilcānieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Vilcāni" iedzīvotāji
Zoss Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" bijušais nosaukums
zasieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji
zasišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zasa" iedzīvotāji
zosieši Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji
zosišķi Jēkabpils novada Zasas pagasta apdzīvotās vietas "Zosa muiža" iedzīvotāji
Weessen Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums
Zasenskaja Jēkabpils novada Zasas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krustpils Jēkabpils pilsētas daļa (no 1962. g.) Daugavas labajā krastā, 1920.-1962. g. pilsēta Daugavas labajā krastā iepretim Jēkabpilij, 1950.-1962. g. - rajona centrs, no 13. gs. pils Daugavas labajā krastā, ap kuru vēlāk izveidojās miests; bijušais nosaukums Kreicburga
krustpilieši Jēkabpils pilsētas daļas Krustpils iedzīvotāji
jēkabpilieši Jēkabpils pilsētas iedzīvotāji
ezerkrastieši Jēkabpilss novada Viesītes pagasta apdzīvotās vietas "Ezerkrasts" iedzīvotāji
Jāpaks Jēkabs
Jēkobs Jēkabs (1)
Sverdlovska Jekaterinburga - pilsētas nosaukums 1924.-1991. g.
Šače Jekena - pilsēta Ķīnas rietumu daļā
Jarkenda Jekena, pilsēta Ķīnas rietumu daļā
jele Jel (1)
jele Jel (2)
nak Jel, vēl
jēlmene Jēla āda
Alabugha Jelabuga, pilsēta Krievijā, Tatarstānas Republikas ziemeļu daļā, tās nosaukums tatāru valodā
cabuli Jēlādas zābaki
cebulas Jēlādas zābaki; cabuli
cebules Jēlādas zābaki; cabuli
cebuļi Jēlādas zābaki; cabuli
ciblas Jēlādas zābaki; cabuli
sārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju, kas ietekmē gatavā ādas izstrādājuma īpašības
atsārmošana Jēlādu apstrāde ar kalcija hidroksīda suspensiju; izmanto visu jēlādu apstrādē
sarkanmiecēšana Jēlādu miecēšana ar augu miecvielām - ozolu mizu ekstraktiem, arī ar egļu un kastaņu mizām - stingrības palielināšanai
hrommiecēšana Jēlādu miecēšana ar hroma sāļu šķīdumiem ūdenī; process īsāks nekā sarkanmiecēšana un taukmiecēšana, iegūtā āda poraināka
taukmiecēšana Jēlādu miecēšana ar taukiem, kas satur nepiesātinātu taukskābi; iegūst vismīkstākās, plānākās, elastīgākās ādas
omofāgs Jēlas gaļas ēdējs
zomoterapija Jēlas sasmalcinātas gaļas vai gaļas sulas lietošana terapijā
jēlčaumals Jēlčaula
jēle Jele 1
Hiršberga Jeleņa Gura, pilsētas Polijā senāks nosaukums
Mitau Jelgava
Nītauja Jelgava
Nītava Jelgava
Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums
elejnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" iedzīvotāji
kalnciemieši Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji
kalnciemnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Kalnciems" iedzīvotāji
Vecplatone Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Platone" bijušais nosaukums
Seseve Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sesava" bijušais nosaukums
sidrabnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Sidrabenes ciems" iedzīvotāji
Valgunte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
Valgūte Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Valgunde" nosaukuma variants
apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji
audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji
bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji
bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji
Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums
brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji
Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums
daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji
Jauneleja Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Eleja" daļa
jaunelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Jauneleja" iedzīvotāji
lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji
mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji
ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji
sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji
zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji
Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski
bramberģnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Bramberģe" iedzīvotāji
dorupnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Dorupe" iedzīvotāji
falcgrāvnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Falcgrāves" iedzīvotāji
glūdenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Glūda" iedzīvotāji
Ģiboti Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ģībotkalns" bijušais nosaukums
kalnaspiņņenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnaspiņņi" iedzīvotāji
kažmērnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
kažmirnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
kežemernieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Kažemeri" iedzīvotāji
nākotnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Nākotne" iedzīvotāji
pūrenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Pūri" iedzīvotāji
tušķenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
ūdelnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Ūdeles" iedzīvotāji
pluģenieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Upespluģi" iedzīvotāji
Kažemeri Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Kažmēre Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
zemgaļi Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
zemgalnieki Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" iedzīvotāji
Brambergas pagasts Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums
Brandenburgskaja Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Brandenburg Jelgavas novada Glūdas pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vecsvirlaukas muiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bajāri" bijušais nosaukums
Vecie Dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bitēni" otrs nosaukums
blucenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji
bomjenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Bomji" iedzīvotāji
Vimbas Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dravnieki" otrs nosaukums
dzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
dzirnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Dzirnieki" iedzīvotāji
Īslīces Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīcas" nosaukuma variants
īslīcnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Īslīces" iedzīvotāji
jaunsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji
jaunsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsvirlauka" iedzīvotāji
Ģelbji Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Kārniņi" daļa
ķilenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Ķiļi" iedzīvotāji
laimenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
pakuļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pakuļi" iedzīvotāji
Biļļumuiža Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Pauļuki" bijušais nosaukums
rekstelnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Rekstele" iedzīvotāji
Pēterkalne Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" daļa
vecdzirenieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecdzirenieki" iedzīvotāji
vecsvirlaucnieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji
vecsvirlaunieki Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta apdzīvotās vietas "Vecsvirlauka" iedzīvotāji
Neibergfridskaja Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neubergfrid Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagasta bijušais nosaukums vāciski
mežciemnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Mežciems" iedzīvotāji
skangaļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji
staļģenieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Staļģene" iedzīvotāji
stēguļnieki Jelgavas novada Jaunsvirlauku pagasta apdzīvotās vietas "Stēguļi" iedzīvotāji
pārupnieki Jelgavas novada Jelgavas pilsētas daļas "Pārlielupe" iedzīvotāji
kaidzenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
kaigciemnieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
kaiģenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaigi" iedzīvotāji
Plostmuiža Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaļķis" bijušais nosaukums
Purenieki Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Ruduļciems" otrs nosaukums
Kaļnecemskaja Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kalnzeemsche Jelgavas novada Kalnciema pagasta bijušais nosaukums vāciski
bazuļnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Bazuļi" iedzīvotāji
braņķenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Braņķi" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lielplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Lielplatone" iedzīvotāji
mazplatonieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" iedzīvotāji
Sidrabe Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Mazplatone" otrs nosaukums
sidrabnieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabe" iedzīvotāji
sidrebenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji
stūrenieki Jelgavas novada Lielplatones pagasta apdzīvotās vietas "Stūri" iedzīvotāji
Gros-Platonskaja Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gross-Platon Jelgavas novada Lielplatones pagasta bijušais nosaukums vāciski
aucenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Auce" (senāk - "Aucumuiža") iedzīvotāji
brakšķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Brakšķi" iedzīvotāji
būdenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
Būdiņmuiža Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" otrs nosaukums
Cimale Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Cimāles" bijušais nosaukums
Pļerras Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Dobeļi" bijušais nosaukums
jaunkaidzenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
jaunkaiģenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkaigi" iedzīvotāji
klāšķinieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Klāšķini" iedzīvotāji
līvbērznieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērze" iedzīvotāji
Lielaiskrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvbērzes stacija" otrs nosaukums
līvenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līves" iedzīvotāji
Līves Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Līvesmuiža" nosaukuma variants
mancenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Mankas" iedzīvotāji
ozolnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Ozoli" (senāk - "Ozolmuiža") iedzīvotāji
skursteņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
stūrmaņi Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
stūrmaņnieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Stūrmaņi" iedzīvotāji
svētenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
tušķenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Tušķi" iedzīvotāji
Mīslavciems Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" bijušais nosaukums
vārpenieki Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" iedzīvotāji
Sarkankrogs Jelgavas novada Līvbērzes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpa" otrs nosaukums
Livenberzenskaja Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Liewenbersen Jelgavas novada Līvbērzes pagasta bijušais nosaukums vāciski
Kaugari Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa
Aizupes Jelgavas novada Ozolnieku pagasta apdzīvotās vietas "Ozolnieki" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
apšenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Apšenieki" iedzīvotāji
Jaunplatones muiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" bijušais nosaukums
jaunplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Jaunplatone" iedzīvotāji
lapenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lapas" iedzīvotāji
lielvircavnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Lielvircava" iedzīvotāji
paitēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Paitēni" iedzīvotāji
Pētermuiža Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" bijušais nosaukums
pēterlaucenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Pēterlauki" iedzīvotāji
platkājnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platkājas" iedzīvotāji
platonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Platone" iedzīvotāji
poķenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Poķi" iedzīvotāji
raiņenieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Raiņi" iedzīvotāji
skangaļnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Skangaļi" iedzīvotāji
smēdēnieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Smēdēni" iedzīvotāji
vecplatonieki Jelgavas novada Platones pagasta apdzīvotās vietas "Vecplatone" iedzīvotāji
Platonskaja Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums krieviski
Platon Jelgavas novada Platones pagasta bijušais nosaukums vāciski
avangardnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Avangards" iedzīvotāji
Avangards Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" bijušais nosaukums padomju laikā un līdz 1997. g.
blūdženieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Blūdži" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
buķenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Buķi" iedzīvotāji
galamuižnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Galamuiža" iedzīvotāji
klāvenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klāvi" iedzīvotāji
klieņenieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Klieņi" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Lielseseve Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" bijušais nosaukums
lielsesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
lielsesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" iedzīvotāji
Lielsesave Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Lielsesava" nosaukuma variants
mežciemnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežciemi" iedzīvotāji
pīlādžnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Pīlādži" iedzīvotāji
robežnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Robežnieki" iedzīvotāji
Blūdži Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sarmas" otrs nosaukums
sesavnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji
sesevnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Sesava" iedzīvotāji
skursteņnieki Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
Skursteņmuiža Jelgavas novada Sesavas pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" nosaukuma variants
Lielsesavas pagasts Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessau Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Sessauskaja Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
bačenieki Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Bačas" iedzīvotāji
āboliņnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Āboliņi" iedzīvotāji
baložnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Baloži" iedzīvotāji
imantnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Imantas" iedzīvotāji
Jēkabmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" bijušais nosaukums
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" daļa
jēkabmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkabnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
jēkaupnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" iedzīvotāji
Āboliņi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Jēkabnieki" nosaukums padomju laikā
līdumnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
Cūcēnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" bijušais nosaukums
muzikanti Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Muzikanti" iedzīvotāji
plāņenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Plāņi" iedzīvotāji
Ragi Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Ragumuiža" bijušais nosaukums
slapatnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Slapatas" iedzīvotāji
Lielsvēte Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" bijušais nosaukums
svētnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" iedzīvotāji
Lielsvētes muiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Svēte" senāks nosaukums
Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums
Imantas Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" bijušais nosaukums
Vētrasmuiža Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētras" nosaukuma variants
vētrasmuižnieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
vētrenieki Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Vētriņas" senāk "Vētrasmuiža" iedzīvotāji
Švedgofskaja Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Schwethofsche Jelgavas novada Svētes pagasta bijušais nosaukums vāciski
brūvernieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
Hercogi Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ercogmuiža" bijušais nosaukums
ērgļenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ērgļi" iedzīvotāji
Kalnciema skola Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" nosaukuma variants
Dambji Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Kalnciema vidusskola" otrs nosaukums
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīve" iedzīvotāji
klīvenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Klīvmuiža" iedzīvotāji
ķīšenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji
meijenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Meijas" iedzīvotāji
rapenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Rapas" iedzīvotāji
valgūtnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Valgunde" iedzīvotāji
vārpenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vārpas" iedzīvotāji
vecbērzenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
vecbērznieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vecbērze" iedzīvotāji
vītoliņenieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
vītoliņnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
vītolnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Vītoliņi" iedzīvotāji
volgondnieki Jelgavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Volgonde" tagad "Valgunde" iedzīvotāji
Vaļgundskaja Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums krieviski
Wolgunde Jelgavas novada Valgundes pagasta bijušais nosaukums vāciski
bandenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Bandenieki" iedzīvotāji
berķenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Berķene" (arī "Berķenes muiža") iedzīvotāji
Blankenfeltes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums
Saulīte Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" bijušais nosaukums padomju laikā
Blankfelde Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Blankenfelde" nosaukuma variants
būdenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Būdiņas" iedzīvotāji
grenčenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Grenči" iedzīvotāji
Bārzdiņu muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" bijušais nosaukums
Bārzdiņi Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnrozes" otrs nosaukums
kapteinieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Kapteines" iedzīvotāji
kocenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Koki" iedzīvotāji
līdumnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Līdumnieki" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Liepari" iedzīvotāji
mūrenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūri" iedzīvotāji
Mūri Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" bijušais nosaukums
mūrmuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Mūrmuiža" iedzīvotāji
saulīšnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
saulītnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Saulīte" iedzīvotāji
straumenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
valdeicnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Valdeikas" iedzīvotāji
vellamuižnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vellamuiža" iedzīvotāji
vilcenieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Vilce" iedzīvotāji
Lielberķene Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" bijušais nosaukums
ziedkalnieki Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas "Ziedkalne" iedzīvotāji
Mūru muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Mūrmuiža” bijušais nosaukums
Lielberķenes muiža Jelgavas novada Vilces pagasta apdzīvotās vietas “Ziedkalne” bijušais nosaukums
Wilzen Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums
Viļcenskaja Jelgavas novada Vilces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Kulpju sādža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" bijušais nosaukums
Ērvērti Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Erverti" nosaukuma variants
laimenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Laimas" iedzīvotāji
lieparnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepare" iedzīvotāji
liepenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Liepas" iedzīvotāji
mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji
Liepāre Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
Rosme Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazlauki" bijušais nosaukums padomju laikā
mituļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mituļi" iedzīvotāji
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji
reikuļnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Reikuļi" iedzīvotāji
roķenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Roķi" iedzīvotāji
šķīrenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Šķīras" iedzīvotāji
Kroņa Vircava Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" bijušais nosaukums
vircavnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Vircava" iedzīvotāji
Mazā Lauku muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas “Mazlauki” bijušais nosaukums
Vjurcavskaja Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Krons-Wuerzausche Jelgavas novada Vircavas pagasta bijušais nosaukums vāciski
abgunstnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Abgunste" iedzīvotāji
anuteļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Anuteles" (senāk - "Anutelesmuiža") iedzīvotāji
atmatnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Atmatiņas" iedzīvotāji
audženieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Audži" iedzīvotāji
bičuļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Bičuļi" iedzīvotāji
briņķenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Briņķi" iedzīvotāji
dakternieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Dakternieki" iedzīvotāji
deguļnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Deguļi" iedzīvotāji
pēterkalnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pēterkalni" iedzīvotāji
pļavustrazdenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pļavustrazdnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pļavustrazdi" iedzīvotāji
pūcenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Pūcēni" iedzīvotāji
Putrēnu sādža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Putrēnciems" bijušais nosaukums
skursteņnieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Skursteņi" iedzīvotāji
spurģenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Spurģi" iedzīvotāji
ūzenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Ūziņi" iedzīvotāji
Zaļā muiža Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" bijušais nosaukums
Milleri Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" daļa
zaļenieki Jelgavas novada Zaļenieku pagasta apdzīvotās vietas "Zaļenieki" iedzīvotāji
Grjungovskaja Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums krieviski
Gruenhofsche Jelgavas novada Zaļenieku pagasta bijušais nosaukums vāciski
Pārlielupe Jelgavas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā
jelgavnieks Jelgavas pilsētas iedzīvotājs
spīdolieši Jelgavas Spīdolas Valsts ģimnāzijas skolēni
Mītava Jelgavas vāciskā nosaukuma "Mitau" latviskots variants
lēļi Jēli
tīmeklis Jēli vērpta dzija
sircs Jēlķieģelis
lēlmete Jēlmete, gļotains priekšmets
jēlis Jēlnadzis
terjaks Jēlopijs
Jeloustona Jeloustonas ("Yellowstone") nacionālais parks, kas atrodas Klinšu kalnos Vaiomingas štatā, ASV ziemeļrietumu daļā, platība - \~9000 kvadrātkilometru, dibināts 1872. g.
ģēls Jēls
neizcepts Jēls
jēlumains Jēls, ievainots
glīzains Jēls, izmircis, apglumējis
žļagans Jēls, mīksts
neizvārīts Jēls, negatavs
nevārīts Jēls, tāds, kas nav vārīts
omofāģija Jēlu produktu lietošana uzturā
jālums Jēlums
Jemenas Republika Jemena, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Yamaniyyah")
YEM Jemena, valsts trīsburtu kods
JAR Jemenas Arābu Republika
Sana Jemenas galvaspilsēta (arābu val. "San'ā"), atrodas starpkalnu ieplakā 2400 m vjl., 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Jemena Jemenas Republika - atrodas Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (arābu val. "Al Yaman"), galvaspilsēta - Sana, platība - 536869 kvadrātkilometri, 22858240 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais iedalījums - 21 muhāfaza, robežojas ar Saūda Arābiju un Omānu, apskalo Adenas līcis un Sarkanā jūra, līdz 1990. g. bija sadalīta divās valstīs
YER Jemenas riāls; Jemenas Republikas valūtas kods, sīknauda - fils
JTDR Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika
Zātbadana Jemeniešu (vēst. Sābas valsts) mitoloģijā - saules dievietes emanācija, kuru pielūdza Sābas valstī un kulta centrs bija Hananas pilsētā Jemenas ziemeļos
Almakahs Jemeniešu mitoloģijā - dievība, ko pielīdz Sābas valstī; mēness dievs, pirmsencis, valsts aizgādnis un valdnieks
jemstalēt Jemstelēt
prāvīties Jemties, rauties
jens Jena
yen Jena
jēna Jena - Japānas nacionālā naudas vienība
JPY Jena; Japānas valūtas kods, sīknauda - sens, izņemts no apgrozības
Enceļupe Jencelis, Braslas pieteka
Endzeļupe Jencelis, Braslas pieteka
Eņģeļupe Jencelis, Braslas pieteka
Jeni Jeneda, upe Igaunijas ziemeļu daļā
Ajosserja Jeni Bogaziči, pilsēta Ziemeļkiprā, tās nosaukums grieķu valodā
jankejs Jenkijs
jaņķis Jenkijs
jenkī Jenkijs
jeņķis Jenkijs
jenkiss Jenkijs
jenkizs Jenkijs
yankee Jenkijs
procyon Jenoti
jenots Jenotsuns
jenuts Jenotsuns ("Nyctereutes procyonoides")
jenotāda Jenotsuņa vai jenota āda (parasti kažokāda)
nyctereutes Jenotsuņi - plēsēju kārtas suņu dzimtas ģints
procyonidae Jenotu dzimta
panda Jenotveidīgo dzimtas apakšdzimta ("Ailurinae"), neliels plēsīgs zīdītājs, kas dzīvo Himalajos; bambuslācis; dažkārt iekļauj lāču dzimtā vai nodala patstāvīgā dzimtā "Ailuropodidae"
eidētika Jenša mācība, ka atsevišķiem cilvēkiem, t. s. eidētiķiem, piemīt spēja saglabāt un atveidot skaidru priekšmeta tēlu ilgu laiku pēc tā uztveršanas
Jenčēpinga Jenšēpinga, pilsēta un lēne Zviedrijā
Čadana Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijā, Tivas Republikā
Sima Jeņisejas kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums - 694 km, tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu, ieleja purvaina
Mazā Jeņiseja Jeņisejas kreisā satekupe Krievijas Tivas Republikā, augštece Mongolijā, garums - 615 km; Kahema; Malijjeņiseja
Lielā Jeņiseja Jeņisejas labā satekupe Krievijas Tivas Republikā, garums - 605 km, iztek no Karabalika ezera Austrumsajānos; Bijhema; Boļšojjeņiseja
Boļšaja Heta Jeņisejas lejteces kreisā krasta pieteka Krievijas Krasnojarskas novadā, garums — 646 km, iztek no Jelovojes ezera
Taimiras ieplaka Jeņisejas-Hatangas ieplaka Krievijas Krasnojarskas novadā
jepurīgs Jeperīgs
jērādiņa Jēra āda, kurai izveidojies īpatnējs, dažāda lieluma un formas vilnas sprogojums; augstvērtīgas jērādiņas (karakulu) iegūst galvenokārt no 1-3 dienas veciem karakulaitas šķirnes jēriem
jērāda Jēra vai jaunas aitas āda (parasti kažokāda)
jērenīca Jērādas cepure; jērene 1(1)
jērene Jērādas cepure; jērenīca
baraška Jērādas sproga
Vecjērcēni Jērcēnu ciema daļas nosaukums, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauts Jērcēnu ciemā
dakstēnieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Daksti" iedzīvotāji
jēnēnieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jēņi" iedzīvotāji
Jēnis Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jēņi" nosaukuma variants
ķemerieši Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķemere" iedzīvotāji
jērene Jēre (2)
Lamentationes Jeremijas Raudu dziesmu grāmata Vulgātā
jēraine Jērene - jērādas ziemas cepure
jērinīca Jērenīca (1)
jērulēns Jērēns
bešbarmaks Jērgaļas ēdiens ar miltu piedevu
Arīha Jērika - pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā (ivritā: יְרִיחוֹ,Yeriho); Arīha (arābu: أريحا, Arīhā)
dzirītis Jēriņš
Jerkul Jērkules muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Bīriņu pagastā
Radnota Jernuta, pilsēta Rumānijā
agnus Jērs
bukolis Jērs
dzirenis Jērs
jērulis Jērs
špulliņš Jērs
ucītis Jērs
vucans Jērs
baltsprogainis Jērs ar baltu vai gaišu vilnu
aitēns Jērs, jauna aita
pārinieks Jērs, kad aitai rodas pārītis
vienzīdis Jērs, kurš aitai dzimis viens pats
dziraklis Jērs, līdz zināmam vecumam, kas tiek barots ar šķidru ēdamo; tas pats attiecināms arī uz bērniem
bukstins Jērs; auns
Zargrad Jersika
Dimantu ezers Jersikas ezers Jersikas pagastā
Dimanta ezers Jersikas ezers Jersikas pagastā
brūverieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" iedzīvotāji
Bryuveri Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukums latgaliski
kusinieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji
strodieši Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Stiuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
Stūriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants
Styuriški Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukums latgaliski
Upinīki Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" nosaukuma variants
Jehrenhof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Seyershof Jeru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Straume Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" bijušais nosaukums padomju laikā
ģerieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Ģeri" iedzīvotāji
Ģeri Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" bijušais nosaukums
straumieši Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Straume" iedzīvotāji
Seijershof Jeru pagasta bijušais nosaukums vāciski
jērinieks Jēru tirgotājs
jērenīcis Jēru zaglis, vilka epitets
jērzaglis Jēru zaglis, vilka un čigāna epitets
Struņķene Jērupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Strunķene; Struņķenes upīte; Vilku grāvis; augštecē arī Vilkupīte
Ciāna Jeruzalemes kā Dieva pilsētas apzīmējums
Ariels Jeruzalemes pievārds
Svētais templis Jeruzalemes templis
Jērūži Jērūžu grāvis - Gausupītes labā krasta pieteka Cēsu novada Taurenes pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā
Jērūžgrāvis Jērūžu grāvis, Gausupītes pieteka
deiterojesaja Jesajas grāmatas 40.-66. (vai 40.-55.) nodaļas
Gēta Jeta, upe Zviedrijā
Gētalande Jētalande, vēsturisks novads Zviedrijas dienvidos
abnauju Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums abhāzu mitoloģijā
guleibani Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums azerbaidžāņu mitoloģijā
arsuri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums čuvašu mitoloģijā
agogve Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
kakundakiri Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
kilomba Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums dažu Āfrikas tautu mitoloģijā
albasti Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums kazahu mitoloģijā
šurale Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī jarimtiks; meža gars, nelabais
jarimtiks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Kazaņas tatāru un baškīru mitoloģijā, arī šurale
šišs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišiga
šišiga Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums krievu mitoloģijā; šišs
žeņsjuns Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un maožeņs
maožeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī ežeņs un žeņsjuns
ežeņs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ķīniešu mitoloģijā, arī maožeņs un žeņsjuns
almass Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums mongoļu mitoloģijā
dīvs Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums persiešu mitoloģijā
rakšasa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums senindiešu eposā "Rāmājana"
picens Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sibīrijas tatāru mitoloģijā
sadapa Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī batatuts un orangpendeks
orangpendeks Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un batatuts
batatuts Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums Sumatras un Kalimantānas mitoloģijā, arī sadapa un orangpendeks
čugaisters Jetija jeb sniega cilvēka nosaukums ukraiņu mitoloģijā
Jēvleborga Jēvleborja
ķita Jezga
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā
bollandisti Jezuītu mūku zinātniska organizācija, kas izdod tekstus par katoļu svētiem
profesi Jezuītu ordeņa locekli, kuriem zināmi visi viņu noslēpumi
jezuītisms Jezuītu reliģiski politiskā darbība; jezuītu reliģiski politisko uzskatu kopums
bolandisti Jezuītu zinātnieku biedrība, kas izdod svēto dzīves aprakstus, dibināta 1643. g. Antverpenē
Juzefowo Jezupavas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Naujenes pagastā
Alfonsowo Jezupināvas muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Jāsmuižas pagasta teritorijā
Juzefova Jezupovas muižas nosaukuma variants
intercesija Jēzus aizlūgšana par savu draudzi pie Tēva
jezuīti Jēzus biedrības locekļi; šo katoļu garīgo organizāciju nodibināja 16. gs. Ignācijs Lojola; viņi sevi dēvēja par "Kristus kareivjiem", bija teicami teoloģiski izglītoti, bez ierunām pakļāvās pāvesta pavēlēm un savu dzīvi veltīja no katoļticības atkritušo un pagānu pievēršanai Romas baznīcai; Latvijā darbojās no 16. gs. līdz 19. gs. un 20. gs. 30. gados
agrafa Jēzus izteikumi, kas nesastāv kanoniskos evanģēlijos un tiek saglabāti mutvārdu tradīcijā, piem., svētīgāk ir dot nekā ņemt
vienpiedzimušais Jēzus Kristus
Jēzus Jēzus Kristus - kristietības reliģiski mitoloģiskajā sistēmā dievcilvēks, ebreju pravietis, kristīgās ticības nodibinātājs
pasija Jēzus Kristus ciešanas un nāve
Ziemassvētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki
Ziemas svētki Jēzus Kristus dzimšanas svētki; [Ziemassvētki]{s:900}
apustulis Jēzus Kristus māceklis
Dievmāte Jēzus Kristus māte jaunava Marija
Vissvētākais sakraments Jēzus Kristus miesa un asinis maizes un vīna veidā
mormonisms Jēzus Kristus Pēdējās dienas svēto baznīcas sludinātā reliģija
immaculata Jēzus mātes Marijas goda tituls, katoļu dogmats, pēc kura sv. Anna dzemdējusi Mariju pārdabiskā kārtā, neaptraipīta
INRI Jēzus no Nācaretes, jūdu ķēniņš (latīņu "Jesus Nazarenus Rex Judaeorum")
apskaidrošanās Jēzus parādīšanās dievišķā godībā
nācarietis Jēzus prievārds
agrafi Jēzus teicieni, kas nav ietverti kanoniskajos evaņģēlijos, bet ir saglabājušies agrīnajos kristiešu rakstos, piemēram, apokrifajos evaņģēlijos
jē Jēzus vārda izkropļojums
jezilka Ježika (1)
ješčiks Ježikas
jeziks Ježikas
ježakas Ježikas (1)
jiddisch Jidišs
idišs Jidišs - ģermāņu valodu grupas valoda, ko stipri ietekmējušas citas valodas; tajā runā ebreji Centrāleiropā un Austrumeiropā, kā arī Amerikā un Izraēlā
Jilove Jilove Prāga - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 4310 iedzīvotāju (2012. g.)
Jindrihūva Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā
Jindržihov Hradeca Jindržihūvhradeca, pilsēta Čehijā
Dienvidjitlande Jitlandes dienvidu daļa Dānijā, bijušās Šlēsvigas-Holšteinas dāņu daļa, kas tautas nobalsošanā 1920. g. iekļāvās Dānijā
nocikstēt JNoklāt ceļu ar žagariem
Īo Jo - Jupitera pavadonis
jodž Jo vairāk un vairāk
jodžu Jo vairāk un vairāk
jeba Jo; tāpēc ka; tā kā
johannīti Joanieši
johannieši Joanieši - katoļu mūku bruņinieku ordeņa (dibināts 12. gs. sākumā) locekļi
Janina Joannina, pilsēta Grieķijā
pantalonnade Jocīga itāliešu tautas komēdija
pigurīgi Jocīgi
škunstīgi Jocīgi, dīvaini
ērmotīgi Jocīgi, dīvaini, neparasti; ērmoti
spokstīties Jocīgi, smieklīgi izturēties
scherzoso Jocīgi, uzjautrinoši; rotaļīgi
jokainis Jocīgs
menčīgs Jocīgs
podīgs Jocīgs
šutisks Jocīgs
zadīgs Jocīgs
jokains Jocīgs (1)
jokains Jocīgs (2)
cīpars Jocīgs atgadījums; rīcība, kas izraisa pārsteigumu, izbrīnu
žvurkstiņš Jocīgs cilvēks
jampampiņš Jocīgs cilvēks; pamuļķis
leterlērums Jocīgs notikums, jocīgs stāsts
kincis Jocīgs skats
mordīgs Jocīgs, dīvains
škunstīgs Jocīgs, dīvains
uosmeigs Jocīgs, dīvains
ērmotīgs Jocīgs, dīvains, neparasts; ērmots
špāsīgs Jocīgs, dīvains, savāds
saldskābrūtains Jocīgs, dīvains; arī mazliet iereibis
paķeists Jocīgs, ērmīgs
menšķīgs Jocīgs, pārdabīgs
šiza Jocīgs, psihiski nelīdzsvarots, psihiski slims, nepieskaitāms cilvēks
komisks Jocīgs, smieklīgs
uzjautrinošs Jocīgs, smieklīgs
mošķīgs Jocīgs, tūļīgs
humorisks Jocīgs, viegli zobgalīgs
pigorīgs Jocīgs; arī aušīgs
kreizi Jocīgs; dīvains
jocība Jocīgums, ērmība
komika Jocīgums, smieklīgums
lipjodols Joda 40% šķīdums magoņu eļļā, ko lieto kā kontrastvielu mugurkaula smadzeņu rentgenoskopijā
Iodezers Joda ezers Kombuļu pagastā
Jodezers Joda ezers Kombuļu pagastā
I Joda ķīmiskais simbols
jodglidīns Joda savienojums ar augu olbaltumu
jodipīns Joda savienojums ar sēzama eļļu, satur 10% un 25% joda
jodūdeņradis Joda savienojums ar ūdeņradi
jodūdens Joda šķīdums ūdenī
najosils Joda un silīcijskābes savienojums, ko lieto pret artēriju sklerozi, podagru un reimatismu
jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai
jodognosts Jodfenolftaleīna nātrijs, kontrastviela žultspūšļa un žultsvadu rentgenoloģiskai izmeklēšanai
jodūrija Jodīdi urīnā
jodargirīts Jodirīts
jodīts Jodirīts
amiloforms Jodoforma atvietotājs, balts pulveris bez smakas
piķis Jods, velns, jupis
jodāti Jodskābes sāļi
dijodīds Jodūdeņražskābes sāls, kurā ir divi joda atomi
yoga Joga
jogisms Joga (1)
jogisms Joga (2)
vidžnjānavāda Jogāčāra - mahājānas budisma reliģiskās filozofijas skola, kas attīstīja ideju par tīrās, no jebkura satura atrautās apziņas iegūšanu gk. ar jogas palīdzību
jogs Jogas (1) piekritējs
jogs Jogas (2) piekritējs
prānājāma Jogas elpošanas vingrinājumu sistēma, kas noregulē smalko enerģiju plūsmas organismā un pakļauj tās gribas kontrolei
krijājoga Jogas novirziens, kas sastāv no trijām daļām, kurās apgūst kontroli pār ķermeni, prātu un garīgajām prasībām
pratjāhāra Jogas tehnika, kas adeptam ļauj kontrolēt savas domas, izolēt apziņu no apkārtējiem kairinājumiem un pilnīgi koncentrēties
āsana Jogas vingrinājumu un pozu kopējais nosaukums, kur katram atsevišķam vingrinājumam ir savs nosaukums un savs uzdevums: paātrināt vai palēnināt asinsriti, izmainīt ķermeņa elektromagnētisko polaritāti vai atvieglot enerģijas apmaiņu ar pretējā dzimuma partneri; pavisam zināmas 84 āsanas
Džokjakarta Jogjakarta - pilsēta Indonēzijā
Jogjakartas īpašais reģions Jogjakarta, Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, tās pilnais nosaukums ("Daerah Istimewa Yogyakarta")
Jogjakarta Jogjakartas īpašais reģions - Indonēzijas province ar plašākas pašpārvaldes tiesībām, platība - 3186 kvadrātkilometri, 3121000 iedzīvotāju (2001. g.)
Runga Jogla, Salacas pieteka
Ruzga Jogla, Salacas pieteka
Jogle Jogla, upes paralēls nosaukums tās lejtecē
Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
Porza Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
Porzasupīte Joglas upes paralēls nosaukums tās augštecē
jogijs Jogs, cilvēks, kas nodarbojas ar jogu
Jogeln Joguļu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Priekules pagastā
jagurts Jogurts
caciki Jogurts ar ķiplokiem un marinēta gurķa gabaliņiem
Keplers Johanness Keplers - vācu astronoms, matemātiķis (1571.-1630. g.)
johanīti Johannieši
hospitālieši Johannieši - 11. gs. dibināts garīgs un militārs ordenis (kopš 16. gs. - Maltas ordenis)
johanitieši Johannieši - 12. gadsimta sākumā dibināta katoļu mūku bruņinieku ordeņa locekļi
joikēšana Joikas izpildīšanas maniere, kur cilvēka balsī atbalsojas senu tautas skaņu rīku un dzīvnieku balsu tembri
špocīgs Jokains
bobo Jokdara tēls spāņu teātrī, nerrs
arlekināde Jokdarība, ākstīšanās
āmeglis Jokdaris
čepēsls Jokdaris
džauga Jokdaris
jocinieks Jokdaris
jokavnieks Jokdaris
jokmanis Jokdaris
jokmīlis Jokdaris
jokotājs Jokdaris
jokpēteris Jokdaris
jokugailis Jokdaris
jokupēteris Jokdaris
kaita Jokdaris
pigurmeisters Jokdaris
pigurnieks Jokdaris
pigurpēteris Jokdaris
pigurtaisītājs Jokdaris
saltembanks Jokdaris
smīdaklis Jokdaris
smīdākls Jokdaris
smīdekls Jokdaris
smīdiklis Jokdaris
smīdīklis Jokdaris
smiekliņš Jokdaris
stiķmeistars Jokdaris
svitka Jokdaris
unspieģelis Jokdaris
velldzinējs Jokdaris
āmeklis Jokdaris, āksts
peiksts Jokdaris, āksts
žomāklis Jokdaris, āksts
kumēdiņš Jokdaris, āksts, komediants
mēklis Jokdaris, āksts; komisks savādnieks
niekonis Jokdaris, draiskulis, āmeklis
Pūcesspieģelis Jokdaris, galvenais personāžs vācu tautas nostāstos no 16. gs.
pajacs Jokdaris, īpaši cirkā
jaukturis Jokdaris, jokupēteris
kumedenčiks Jokdaris, klauns
bufons Jokdaris, komiķis; galma nerrs, kas uzjautrina valdnieku
ķeks Jokdaris, ķekatnieks
smiedēklis Jokdaris, smīdinātājs
štukalnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukants Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukavnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukelnieks Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukmeisteris Jokdaris, triku meistars, viltnieks, gudrinieks
štukaunieks Jokdaris, viltnieks, gudrinieks
žoklis Jokdaris, zobgalis
pigornieks Jokdaris; arī auša
jokmeisters Jokdaris; klauns
muzikas Joki
peksti Joki
pekstiņi Joki
pigoriņi Joki
žaisli Joki, ākstīšanās
pigori Joki, arī aušības
špāses Joki, izpriecas
knikstiņš Joki, kumēdiņi
midēgi Joki, palaidnības
jumi Joki, pekstiņi
kumēdiņi Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
kumēdīni Joki, smieklīgas, aušīgas, dīvainas izdarības, ākstības
triūki Joki; jautras spēles ar dziesmām
matasinade Jokmanība, smieklīga vaibstīšanās
iejokoties Jokojot ierunāties
knīpēties Jokojot kritizēt vienam otra kļūdas un trūkumus un izjautāt
smieties Jokojot teikt, runāt (ko)
uzjokot Jokojot uzrunāt; pajokot
kodīt Jokojot vairākkārt viens otram kost
scherzando Jokojot, rotaļājoties
scherzo Jokojot, rotaļājoties, ar humoru; sonātes cikla daļas un arī patstāvīga skaņdarba nosaukums
ķiķināties Jokojoties smieties īsiem, paklusiem smiekliem
nomānēt Jokojoties teikt nepatiesību
judabrot Jokojoties un spēlējoties ziemsvētkos iet no vienas mājas uz otru
mēlgalība Jokošanās, zobošanās
amzis Jokošanās; kautiņš; liels juceklis
glaudāt Jokot
glaudēt Jokot
prikaloties Jokot
sārtot Jokot
šertēt Jokot
šertot Jokot
šērtot Jokot
smieklot Jokot
šutīt Jokot
žaikstīties Jokot
žarlot Jokot
mēgļot Jokot, ākstīties, zoboties; izniekot
lorbāties Jokot, jokoties
lumsterēties Jokot, jokoties
gvelzt Jokot, ņirgāties
drāvēt Jokot, rotāties
rievelēt Jokot, trakot, skubināt draiskuļot
žartot Jokot, uzjautrināties
šūpot Jokot; apcelt
žertot Jokot; šertot
tērzeklis Jokotājs, jokdaris
smīšķis Jokotājs, jokupēteris
ģesties Jokoties
jocīties Jokoties
jokāties Jokoties
jūkoties Jokoties
mālēt velnu Jokoties
peksēties Jokoties
pigorēties Jokoties
pigurēties Jokoties
smaikloties Jokoties
tīlēties Jokoties
tīšoties Jokoties
irskoties Jokoties (par kādu)
rāzēties Jokoties, aušoties
viekoties Jokoties, blēņoties, lakstoties
ampelēties Jokoties, draiskoties
mērgaļoties Jokoties, jokus taisīt
jukurēties Jokoties, ķerstīties
šempēties Jokoties, muļķoties
tīterēties Jokoties, muļķoties
rievelēties Jokoties, plosīties, draiskuļoties
žokļoties Jokoties, pļāpāt, plosīties
šprukot Jokoties, taisīt jokus
mopsēties Jokoties, zoboties, cenšoties padarīt (kādu) smieklīgu; muļķoties, arī ņirgāties
fidroties Jokoties; ākstīties
cirka Joks
džouks Joks
hohma Joks
jūks Joks
jux Joks
kupurs Joks
pačķis Joks
paiki Joks
paiks Joks
pekstiņš Joks
piģermiģers Joks
pigurs Joks
plaisanterie Joks
šerte Joks
smiekli Joks
špāse Joks
špāss Joks
špruks Joks
šutka Joks
šutons Joks
trēdele Joks
trivalks Joks
žarts Joks
rēcamais Joks, anekdote
gegs Joks, asprātība (angļu "gag")
čoka Joks, brīnums
cirks Joks, interesants, smieklīgi jocīgs gadījums, izdarība
kupuriņš Joks, jociņš
trijoks Joks, smiekli
vikurs Joks; afēra; notikums
stiķis Joks; arī triks
badinerie Joks; Baha laika svītas daļas nosaukums, raksturā līdzīgs "scherzo"
cipars Joks; interesants gājiens
prikols Joks; izjokošana
trīpāteris Joks; jocīgs notikums, atgadījums
matasens Joku deja ar koka zobeniem
zaislis Joku luga, komēdija
jokluga Joku luga, komēdija, jautra luga
ķoki Joku spoki
dāks Joku taisītājs, blēņu stāstītājs, āksts, ķekatnieks; dēkainis
ālmanis Joku, izlēcienu taisītājs, muļķis, auša, tas, kas nemierīgi uzvedas
āļa Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis
āļoknis Joku, izlēcienu taisītājs, neprātīgs cilvēks, muļķis
mēglis Jokupēteris, jokdaris, āksts
gramslis Jokupēteris, pļāpa
tērģēties Jokus dzīt, pļāpāt
Johela Jola - pilsēta Īrijā, tās nosaukums īru valodā
yoldia Joldijas
Jola Jole - upe Latvijā, Aronas pieteka
Cāle Jole, Aronas pieteka
Iole Jole, Aronas pieteka
Jolotaņa Joletena, pilsēta Turkmenistānā
kordierīts Jolīts, dihroīts, - minerāls, sastopams metamorfos iežos, bezkrāsains, zilgans, violets; dzidri zilie paveidi - dārgakmeņi, atrodams Šrilankā, Indijā, Mjanmā, Madagaskarā, Brazīlijā, Kanādā
jomis Joma 1
orbīta Joma, kurā (kas) noris, izplatās, darbojas; izplatība (piemēram, darbībai, parādībai)
tribīne Joma, nozare, organizācija u. tml., kurā noris kāda sabiedriska darbība, tiek pausti kādi uzskati, idejas u. tml.; uzskatu, ideju u. tml. izpausmes veids, arī iespēja
tvērums Joma, uz kuru attiecas likums vai noteikums; darbības sfēra
tīgas Jomas
Jomene Jomas iela Jūrmalā
iejoma Jomas krasts
jomandri Jomenrija
jomenriji Jomenrija
joma Jomiņa - elkoņa locītavas iekšējā daļa
Jomons Jomons Gialpo - tibetiešu mitoloģijā - viens no pirmcilvēka nosaukumiem - pirmatnēja būtne bez ķermeņa daļām un maņu orgāniem, taču ar tai piemītošu saprātu
vidusjoms Joms, kas atrodas celtnes vidusdaļā
šķērsjoms Joms, kas šķērso vidus un sānu garenjomus, it īpaši kompozīcijās ar Madonnu un Jēzusbērnu; transepts
jonīt Jonēt
adendi Joni kompleksā savienojumā, kas ietver kompleksa veidotāju
termioni Joni, ko emitē sakarsēti metāli (sakarsēti ķermeņi vispār)
ionieši Jonieši
Amvrakijas līcis Jonijas jūras līcis Grieķijā (_Amvrakikós Kólpos_), Epiras perifērijā
Bidzānu ezers Joniku ezers Kaunatas pagastā
Eniķu ezers Joniku ezers Kaunatas pagastā
alpa Jonis, brāzma
joniski Jonisks
amfolīti Jonīti, kas atkarībā no apstākļiem var darboties gan kā anjonīti, gan kā katjonīti
katjonīti Jonīti, kas spēj apmainīt savus katjonus
anjonīts Jonīts, kas spēj apmainīt anjonus
ionizācija Jonizācija
triecienjonizācija Jonizācija, kas rodas daļiņu sadursmē
autojonizācija Jonizācijas divpakāpju process - pirmajā pakāpe atoms vai molekula tiek ierosināta stāvoklī, kura enerģija atrodas virs jonizācijas sliekšņa enerģijas; otrajā pakāpē atoms vai molekula sabrūk par elektronu un pozitīvu jonu ar zemāku enerģiju nekā ierosinātajai daļiņai
ionizātors Jonizators
grejs jonizējošā starojuma absorbētās dozas mērvienība SI sistēmā; apzīmējums Gy; 1 Gy liela absorbētā doza ir tādam jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tai nodod 1 džoulu (J) enerģijas (1 Gy=1 J/kg)
rads Jonizējošā starojuma absorbētās enerģijas ārpussistēmas mērvienība; 1 rads atbilst tādai starojuma dozai, kurai absorbējoties 1 kilogramā vielas, izdalās 0,01 džouls enerģijas; rad; rd
zīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienība SI mērvienību sistēmā; apz. Sv.; 1 Sv liela ekvivalentā doza ir jonizējošam starojumam, ar ko apstarojot 1 kg vielas, tajā netieši radušos lādēto daļiņu sākotnējās kinētiskās enerģijas summa ir 1 džouls (J)
milizīverts Jonizējošā starojuma ekvivalentās dozas mērvienības zīverta tūkstošdaļa
paātrinātie elektroni Jonizējošais starojums, ko iegūst, paātrinot elektronus ar rezonanses transformatoriem vai lineārajiem paātrinātājiem
jonizējošs Jonizējošs starojums - starojums, kura iedarbība uz vielu izsauc tās atomu un molekulu jonizāciju, kā rezultātā vielā rodas brīvi elektroni un dažādu zīmju joni
ionizēt Jonizēt
jonoterapija Jonoforēze - medikamentu ievadīšana caur ādu ar galvaniskās strāvas palīdzību; izraisa jonu pārvietošanos
jontoforēze Jonoforēze - medikamentu jonu ievadīšana organismā caur ādu vai gļotādu ar galvaniskās strāvas palīdzību
pseudojonons Jonona ieguves procesa neattīrīts starpprodukts, ko iegūst kondensējot citrālu ar acetonu barija hidroksila klātbūtnē
ions Jons
joni Jons
pretjons Jons, kura lādiņa zīme ir pretēja (piemēram, koloīda daļiņas, elektroda) virsmas lādiņa zīmei
jonsorbcija Jonu absorbcija
ignitrons Jonu aparāts ar šķidru katodu; izmanto kā spēcīgu maiņstrāvas taisngriezi
jonapmaiņa Jonu apmaiņas process starp dažādām vielās
dejonizācija Jonu koncentrācijas samazināšana
onijsavienojumi Jonu tipa ķīmiski savienojumi, bezkrāsainas kristāliskas vielas, kas šķīst ūdenī un polāros organiskos šķīdinātājos
jonvadītspēja Jonu vadītspēja - elektrovadītspēja, kas saistīta ar jonu pārvietošanos vielā elektriskā lauka iedarbībā
asociāti Jonu vai molekulu grupas šķidrā vai gāzes fāzē, ko saista starpmolekulāro spēku iedarbība
kristālrežģis Jonu, atomu vai molekulu sistēma, kurai raksturīgs šo daļiņu regulārs telpisks izvietojums, kas periodiski atkārtojas trijās dimensijās
apjoņot Joņojot apvirzīties (ap ko, kam apkārt)
pārjoņot Joņojot atgriezties (mājās, uzturēšanās vietā u. tml.)
atjoņot Joņojot atkļūt šurp; joņojot atkļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
aizjoņot Joņojot attālināties
iejoņot Joņojot ievirzīties (kur iekšā)
izjoņot Joņojot izvirzīties (no kurienes, kur u. tml.) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
izjoņot Joņojot izvirzīties cauri (kam), caur (ko) - par cilvēkiem vai dzīvniekiem
aizjoņot Joņojot nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml.)
pārjoņot Joņojot pārvirzīties (pāri kam, pār ko)
piejoņot Joņojot pievirzīties (pie kā, kam klāt, arī kam tuvāk)
uzjoņot Joņojot uzskriet, uzbraukt
nojoņot Joņojot veikt (visu attālumu, ceļa gabalu)
nojoņot Joņojot virzīties un pabeigt virzīties lejā, nost, gar (ko)
nojoņot Joņot (visu laikposmu) un pabeigt joņot
apjoņot Joņot apkārt
aizjoņot Joņot prom
atjoņot Joņot šurp
čiekoties Joņot, ālēties, plosīties, izplūkties
Līvāne Joņupe, Daugavas labā krasta pieteka Vaboles, Kalupes un Nīcgales pagastā
Ivone Joņupe, Daugavas pieteka
Jāņupe Joņupe, Daugavas pieteka
Šaušupe Joņupes labā krasta pieteka Vaboles un Kalupes pagastā, garums - 7 km, iztek no Baltezera
vistikpat Joprojām
joprojumis Joprojām, vēl arvien
šadui Joprojām, vēl arvien, tādā pašā stiprumā
JO Jordānija, valsts divburtu kods
Jordānijas Hāšimītu Karaliste Jordānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Hamlakah al Urdunniyyah al Hāshimiyyah")
JOR Jordānija, valsts trīsburtu kods
jordānieši Jordānijas arābi - tauta, Jordānijas pamatiedzīvotāji; runā arābu valodā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
JOD Jordānijas dinārs; Jordānijas Hāšimītu Karalistes valūtas kods, sīknauda - fils = 0,001 dinārs
Ammāna Jordānijas galvaspilsēta (_‘Ammān_), muhāfazas centrs, atrodas 40 km uz austrumiem no Jordānas upes, 1,3 miljoni iedzīvotāju (2007. g.); senatnē - Rabatammona, hellēnisma posmā - Filadelfija
Transjordānija Jordānijas valsts nosaukums līdz 1946. g.
Širaku stepe Jori plakankalnes austrumu daļa Gruzijā, augstums - līdz 865 m, sauss subtropu klimats, melnzemes un kalnu brūnās augsnes
Jora Jori, upe Gruzijā un Azerbaidžānā
Oduduva Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dieva Obatalas sieva, auglības un mīlas dieviete, kopā ar Obatalu radīja zemes un ūdens dievības, vēlāk viņu uzskatīja par jorubu valdošo dzimtu ciltsmāti
Obatala Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - dievs, kas pārvalda debesjumu un pasauli
Elegba Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - falliska dievība, triksters, senākajos mītos arī ļaunuma personifikācija
Olokuns Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - jūras dievs, kas mīt milzīgā jūras pilī, viņu sevišķi pielūdza piekrastes iedzīvotāji u zvejnieki
Ifa Jorubu (Nigērijas dienvidrietumi, Benina, Togo) mitoloģijā - zīlēšanas, gudrības un likteņa dievība
oriša Jorubu cilts mitoloģijā - dievība, mītisks senču gars, arī cilts vecākais
oriki Jorubu tautas (dzīvo Nigērijā, Togo) slavas dziesmas, ko izpildīja mūzikas (tamtama) un dejas pavadībā
Oluruns Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oldumare
Oldumare Jorubu tautas augstākais dievs Nigērijā; Oluruns
Oguns Jorubu tautas dzelzs un metālapstrādes dievs Nigērijā, aizsargā riteņbraucējus, autovadītājus, karavīrus un kalējus
Josemiti Josemitu ieleja - atrodas ASV, Kalifornijā, Sjerranevadas kalnu rietumu nogāzē, garums - 11 km, platums - 800-1600 m, dziļums - līdz 1500 m, aizas ar vertikālām granīta sienām
strēla Josla
strēle Josla
sviela Josla
sviels Josla
mala Josla (apģērba gabalam, audumam), kas (to) norobežo
mala Josla (kādā platībā), kas atrodas pie (šīs platības) robežas; josla, kas piekļaujas šai robežai
kārta Josla (kādā teritorijā)
mala Josla (plakanas formas priekšmetam), kas (to) norobežo (piemēram, no apkārtējās telpas); daļa (priekšmetam), kas robežojas ar šo joslu
spilvens Josla (starp divām virsmām), ko izmanto berzes, trieciena u. tml. iedarbības samazināšanai
piegultne Josla (upes) ielejā līdztekus krastam
debess (arī debesu) mala Josla pie horizonta
ragstarpe Josla starp dzīvnieka ragiem
buferzona Josla vai apgabals, kas atdala konfliktā iesaistītas valstis, tautas, militāros veidojumus
apgabals Josla, daļa
loks Josla, kam ir līknes daļas, arī riņķa līnijas forma
loms Josla, kārta, rinda, posms; gabals, apgabals
robežjosla Josla, kas atrodas gar (kādas teritorijas, parasti valsts) robežu vai uz tās
starprinda Josla, kas atrodas starp augu rindām
starpjosla Josla, kas atrodas starp, parasti divām, citām joslām
vidusjosla Josla, kas atrodas, pastāv (kā) vidū
šaurjoslas Josla, kas paredzēta nelielam pārraides ātrumam no 50 bsek līdz 64 Kbsek un ko izmanto mobilo vai pārnēsājamo radio pakalpojumiem
robežjosla Josla, kas pastāv starp divām parādībām, (kā) atšķirīgām daļām u. tml.
apmala Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
apmale Josla, kas piekļaujas ārējai malai, veido robežu
birzmala Josla, kas robežojas ar birzi; birzes mala
šķirjosla Josla, kas šķir, nodala (ko)
ugunsloks Josla, ko apšauda
vāls Josla, ko izkapts vēziena platumā vienā gājienā nopļauj pļāvējs vai darba platumā nopļauj pļaujmašīna, kombains u. tml.
vaga Josla, līnija u. tml., kas (piemēram, ūdenī) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
šļāce Josla, līnija, iestaigāta sliede
vaga Josla, līnija, kas (uz sejas, ķermeņa) paliek, piemēram, pēc asaru, sviedru notecēšanas
sliede Josla, līnija, padziļinājums u. tml., kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanās, pārvietošanās
rinka Josla, sleja
slejs Josla, sleja
sloka Josla, sleja
banga Josla, svītra
vediens Josla, svītra, ko apstrādā vienā gājienā pāri laukam
joslaini Joslains
slāpsnām Joslām
vaga Joslas, līnijas veida padziļinājums, kas (piemēram, ceļa segumā, smiltīs, sniegā) paliek pēc (kā) virzīšanas, pārvietošanās, arī ilgstošas atrašanās (kur)
balaenopteridae Joslvaļu dzimta
balaenoptera Joslvaļu dzimtas ģints
megaptera Joslvaļu dzimtas ģints
kuprvalis Joslvaļu dzimtas suga ("Megaptera novae-angliae syn. Megaptera nodosa, Megaptera boops"), ķermeņa garums - 10-18 m, masa - 20-45 tonnas, muguras spura plata un zema, veido it kā kupri, reizēm ieceļo Baltijas jūrā, saglabājušās nedokumentētas ziņas, ka 1578 gada maijā izskalots Dundagas piekrastē; kuprainais valis
apjoza Josta
josma Josta
josminis Josta
josms Josta
joste Josta
prievene Josta
patronjosta Josta ar iedaļām patronu ievietošanai
josts Josta ar krūšu siksnu
zvadzene Josta ar metāla piekariņiem
dzīparjosta Josta no vilnas dzijas
ļenka Josta, ko laivinieki aplika sev ap krūtīm, kad laiva bija jāvelk pašiem
sedulkjosta Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
sedulksiksna Josta, siksna ar ko nostiprina sedulku zirgam ap viduci
Jostan Jostana muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
veldinēt Jostas aužot šķirt iestiepto dziju
paķiškas Jostas bikšu sasiešanai, kas agrāk vīrietim aizvietoja bikšturus
aizjostīt Jostas galus aizbāzt aiz jostas
aizjostīties Jostas galus aizbāzt aiz jostas
zonestēzija Jostas sajūta
psoīts Jostas un zarnu kaula muskuļa iekaisums
bandāža Jostas veida apsējs vēdera sienas vai vēdera dobuma orgānu noturēšanai pareizā stāvoklī
iejosta Jostas veida padziļinājums
mežģīte Jostas veids, pītenes paveids, kur velki kalpo arī iekšaudam
josmenis Jostas vieta
ūznīca Jostas vieta
jozmenis Jostas vieta, viduklis; plata josta
nūnis Jostās, autiņos, lakatos satīts zīdainis, mazs bērns
taļļa Jostasvieta (cilvēka ķermenim)
telamonia Jostene
vīsteklis Jostiņa
jostnieks Jostu izgatavotājs
grauzeņi Jostu raksts, kam ir rupja faktūra
grīstenes Jostu raksts, kas pēc formas atgādina grīsti
jostulīšu Jostulīšu ēdiens - bērnu ēdiens ar pienu un tajā iedrupināta maizi
jeģe Jostveidīgs savijums vai uzaudums; grīste
Ioša Joša, Aiviekstes pieteka
Jaša Joša, Aiviekstes pieteka
Carjovokokšaiska Joškarola - pilsēta Krievijā, tās nosaukums līdz 1919. g.
Krasnokokšaiska Joškarola, pilsēta Krievijā, tās nosaukums 1919.-1927. g.
iota Jota
jozīt Jozt 1(1)
aizjozt Jozt prom; ātri, strauji skrienot, nokļūt (kur, līdz kādai vietai u. tml)
atjozt Jozt šurp
CNY Juaņa renminbi; Ķīnas Tautas Republikas valūtas kods, sīknauda - dzjao (1/10) un fiņa (1/100)
jaukties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm)
maisīties Juceklīgi norisēt (par psihiskām norisēm)
ķollēt Juceklīgi runāt
mudžeklīgs Juceklīgs
pļertags Juceklīgs pasākums
klaidīgs Juceklīgs, bez koncentrācijas (piemēram, par domām)
jūklīgs Juceklīgs, jukls, haotisks
jukums Juceklis
mikspikšļi Juceklis
murdulis Juceklis
putra Juceklis
mistrums Juceklis, apjukums, sajukums
jūka Juceklis, daudzums
juklis Juceklis, sajukums, kaut kas sajaukts
jukme Juceklis, sajukums, nepatikšanas
crazy Jucis, traks
čoknīts Jucis; jocīgs
juču Juču juči - nekārtība, sajukums
Jūdass Jūda Iskariots - Jūda no Kariotas, Bībeles persona, viens no Jēzus Kristus 12 mācekļiem, kurš Par Jēzus Kristus uzrādīšanu gūstītājiem saņēmis 30 sudraba gabalu, bet pēc tam nonāvējies
Jūda Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
Jūda no Kariotas Jūda Iskariots, viens no Jēzus Kristus mācekļiem
gojs Jūdaismā - citticībnieks
rabīns Jūdaismā - likumu un reliģijas skolotājs, garīdznieks, Toras interpretētājs; sinagogas reliģiskais virsvadītājs
herēzija Jūdaismā - nepareiza ticība
Enzofs Jūdaisma kabalā visas pasaules pirmcēlonis, cilvēku izpratnei absolūti nepieejama dievišķa būtne
kašruts Jūdaisma kodekss, kas nosaka, kāda pārtika ir rituāli tīra vai netīra; tas attiecas konkrēti uz gaļu, jo lopi jānokauj tā, lai tie ciestu minimālas sāpes un un tiem izlītu visas asinis
cicits Jūdaismā kulta piederums, auklas ar pušķiem talīta stūros
halaha Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums, kas ietver arī rituālu jautājumus
halāka Jūdaisma likumu un tiesību skaidrojumu kopums; reglamentē dzīvesveidu, rituālus u. c.
tefillīns Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); filaktērijas
filaktērija Jūdaisma lūgšanas piederumi - divas nelielas ādas kārbiņas, kurās atrodas uz sloksnītēm rakstīta Šema (Toras lūgsna); tefillīns
rabbi Jūdaisma mācītājs, Svēto Rakstu zinātājs, garīgais vadītājs; rabīns
Hasmodejs Jūdaisma mitoloģijā - dēmons, kas minēts kā laulības ienaidnieks, arī kā valdnieka Sālamana palīgs tempļa celtniecībā un valsts pārvaldē
Šehina Jūdaisma mitoloģijā - viens no Dieva vārdiem, kas saistīts arī ar priekšstatu par Dieva klātesamību uz zemes
Asmodejs Jūdaismā mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne, leģendās akcentēts kā laulības un ģimenes pretinieks
jūdaists Jūdaisma piekritējs
Šeola Jūdaisma reliģijā un mitoloģijā - mirušo valstība, pazeme; vēlākos laikos to sāka uzskatīt par soda vietu grēciniekiem un ļaundariem
kabala Jūdaisma reliģijas mistiska mācība, kuras pamatā ir Vecās Derības vārdu un skaitļu simboliska interpretācija
sinagoga Jūdaisma reliģiska organizācija
sinagoga Jūdaisma reliģiskajam kultam paredzēta celtne
Talmūds Jūdaisma reliģisko, filozofisko, ētisko, tiesisko, sadzīves priekšrakstu, mācību krājums; attiecīgā grāmata
tašlihs Jūdaisma rituāls Jaungada svētkos, ko notur pie upes, kurā simboliski slīcina savus grēkus
akafots Jūdaisma rituāls tišri (oktobra) mēnesī, kad tiek svinētas Toras lasīšanas gada beigas un tūlīt sākta toras lasīšana no sākuma, simbolizējot nepārtrauktu likuma mācīšanos
karaīti Jūdaisma sektas locekļi, radās 8. gs. Babilonijā, neatzīst Talmudu un par dievišķu uzskata tikai Veco Derību
Gemāra Jūdaisma svēto rakstu (Talmūda) otrā daļa (Mišnas komentāri)
nešama Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles augstākais elements, kas saistīts ar Dievišķā intelektuālo izzināšanu
nefešs Jūdaismā un kabalā cilvēka dvēseles zemākais elements, kas tieši saistīts ar ķermeni
halelūja Jūdaismā un kristietībā Dieva slavināšanas sauciens
zēravs Jūdaismā un kristietībā sešspārnu eņģelis, kas debesu hierarhijā atrodas uz augstākās pakāpes
Melhisedeks Jūdaisma un kristietības mitoloģijā - visaugstā dieva priesteris Šalemas (mūsdienu Jeruzālemes) pilsētā, vēlākā Bībeles tradīcija šo dievu uzskata par Jahvi
hasīdisms Jūdaisma virziens, kas 18. gs. radās Polijas un Ukrainas ebreju vidū un atspoguļoja opozīciju pret rabīnu varu
Gabriēls Jūdaisma, kristietības un islāma (Džibrīls) mitoloģijā - viens no vecākajiem eņģeļiem, erceņģeļis, debesu sūtnis un "pasludināšanas" eņģelis
Gogs Jūdaisma, kristietības un islāma mītos par pasaules galu - ziemeļzemju valdnieks, kas kopā ar Magogu iesaistīsies izšķirošajā cīņā ar Izraēlu
Belials Jūdaisma, kristietības un islāma reliģijā un mitoloģiskajā tradīcijā dēmoniska būtne un ļaunuma iemiesojums, kas kārdina un pavedina cilvēkus pamest dieva Jahves norādīto ceļu
tišri Jūdaistiem 1. mēnesis civilā gadā un 7. mēnesis baznīcas gadā (septembris - oktobris)
tebēts Jūdaistiem 4. pilsoniskais un 10. baznīcas mēnesis
ijars Jūdaistu civilā kalendāra astotais mēnesis
tevets Jūdaistu civilā kalendāra ceturtais mēnesis
tammuzs Jūdaistu civilā kalendāra desmitais mēnesis
sivans Jūdaistu civilā kalendāra devītais mēnesis
eluls Jūdaistu civilā kalendāra divpadsmitais mēnesis
hešvans Jūdaistu civilā kalendāra otrais mēnesis
švats Jūdaistu civilā kalendāra piektais mēnesis
adars Jūdaistu civilā kalendāra sestais mēnesis
kislevs Jūdaistu civilā kalendāra trešais mēnesis
sabats Jūdaistu dievlūgšanas un atpūtas diena, kas ilgst no piektdienas saulrieta līdz sestdienas saulrietam un ir stingri jāievēro
Šavuots Jūdaistu ražas svētki, kurus svin piecdesmit divas dienas pēc ebreju lieldienām; Pentekosts
rabīnisms Jūdaistu reliģiska sistēma, kas blakus svētajiem rakstiem atzīst arī tradīciju, kura noglabāta talmūdā un vēlākā rabīnu rakstniecībā
šaharits Jūdaistu rīta lūgšana
purisms Jūdaistu svētki, kas tiek svinēti par godu Persijas valdnieka Kserska sievai Esterei, kura palīdzēja novērst valdnieka padomnieka Hamana iecerēto sazvērestību pret ebrejiem
sofers Jūdaistu ticības skolotājs, rakstu mācītājs
cercis Jūdaskoks
Tīruma ezers Jūdažu ezers Siguldas pagastā
Judasch Jūdažu muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Siguldas pagastā
elšasaiti Jūdeokristiešu baptistu grupa 3. gs. Mezopotāmijā
hasīdi Jūdu askēti, kas bija farizeju priekšteči
efods Jūdu augsto priesteru apmetnis no zeltā rotāta linu auduma
Sukkot Jūdu Būdiņu jeb Lieveņa svētki, ko svinēja rudenī, atceroties Dieva klātnību Izraēla tautas tuksneša ceļojuma laikā; arī otrās Pļaujas svētki
Babilonijas gūstniecība jūdu izvešana uz Babiloniju un uzturēšanās tur pēc Jeruzalemes izpostīšanas 597. un 587. g. p. m. ē. (atgriešanās no gūsta no 538. g. p. m. ē.); eksils
ebionīti Jūdu kristiešu sekta līdz 4. gs., kura stingri turējās pie Mozus bauslības, Jēzu uzskatot par cilvēku, nevis Dieva dēlu un Mesiju
nācarieši Jūdu kristīgo sekta m. ē. pirmajos gadsimtos
Pasha Jūdu Lieldienas; ikgadēji svētki, kas tiek svinēti, pieminot jūdu tautas iziešanu no Ēģiptes; svin 14. nisānā
sela Jūdu mūzikas zīme psalmu nodalījumu beigās; pauze
žēloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā
zeloti Jūdu nacionālo ekstrēmistu grupējums mūsu ēras sākumā Palestīnā; uzskatīja, ka romiešu klātbūtne apgāna zemi un apsmej Toru, viņu sacelšanās izraisīja karu, kura rezultātā 70. gadā tika nopostīta Jeruzaleme un tās templis
nisāns Jūdu reliģiskā gada pirmais un civilā gada septītais mēnesis (marts - aprīlis); šajā mēnesī tiek svinēti Pasha svētki
talīts Jūdu rituālais tērps, kurā ietērpjas lūgšanu laikā; liels četrstūrains vilnas lakats ar auklām un pušķiem stūros
Akiba Jūdu skolotājs (dzīvoja 50.-135. g.), kurš attīstīja mišnas metodi, sāka sistematizēt Toras interpretācijas
Šammajs Jūdu skolotājs 1. gs., kas centās panākt stingru un konsekventu Toras mācību ievērošanu
berāka Jūdu svētības vai pateicības lūgšana
pūrimsvētki Jūdu svētki martā par piemiņu tam, ka Mardohaijs un Estere viņus izglāba no Hamana nodomātās izkaušanas
golems Jūdu teiksmās mākslīgs cilvēks (homunkuls), kas ar kabalas formulu palīdzību iegūst dzīvību
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru
makabieši Jūdu valdnieku dinastija, kas apvienojusi savās rokās laicīgu un garīgu varu, kādus 100 g (142-37 p. m. ē.) valdīja pār jūdiem
Jūdupīte Jūdupe, Ezeres pieteka
joudze Jūdze
mile Jūdze
banjūdze Jūdze vai zināms skaits jūdžu radiusā no pilsētas centra kā pilsētas jurisdikcijas tirgus tiesību vai amata u. c. saimnieciskās darbības veidiem
Juča Jūga, Viesītes pieteka
barans Jūgēvele
Jaegel Jugla
Meldrupe Jugla, Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru
Jugla Juglas ezera noteka uz Ķīšezeru, Rīgas ziemeļaustrumu daļā, garums - 3 km, platums - līdz 100 m; Meldrupe
Jaegelshof-Stoppinhof Juglas muiža, kas atradās Rīgas pilsētas lauku apkārtnē
Mazā Jugla Juglas satekupe Ogres, Salaspils un Ropažu novadā, garums 119 km, kritums 212 m, sākas Vidzemes augstienes rietumu nogāzē uz ziemeļiem no Taurupes
Juglas strauts Jugliņa, Ālavas pieteka
jougs Jūgs
jūdzināt Jūgt
ķiņķīt Jūgt
metināt Jūgt
pārjūgt Jūgt vēlreiz, no jauna (piemēram, nomainot zirgu, ratus, ragavas)
jukta Juhtāda
juktāda Juhtāda
juktsāda Juhtāda
ļēmenes Juhtāda
Juimina Juimeņa, pilsēta Ķīnā
Jukagiras plakankalne Jukagiru plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos
juka Jukāji
haoss Jukas
jukums Jukas (1)
yucca Jukas 2
sajuksme Jukas, apjukums; nekārtības
jegums Jukas, mudžeklis, haoss
juki Jukas, sajukums
lebedika Jukas, sajukums, troksnis
jukot Jukināt
juklis Jukla
malakučā Jūklī, citam pār citu krītot, kūleņojot
juceklis Jūklis
ņugla Jūklis
mišmašs Jūklis, juceklis
brase Jūklis, kņada; pulks; pūlis, kaut kas vairumā
brasa Jūklis, kņada; pulks; pūlis; kaut kas vairumā
miksterēties Jukt (par soli)
žļugt Jukt (parasti par slapjiem, izmirkušiem apaviem)
čoknīties Jukt prātā
sačoknīties Jukt prātā
šķīst Jukt, irt (piemēram, par novalkātu apģērbu, apaviem, nodilušu audumu)
ņugt Jukt, samežģīties
Juktona Juktana, upe Zviedrijā
mičumaču Juku jukām
mistri Juku jukām
pajauku Juku jukām
pajaukus Juku jukām
pele-mele Juku jukām
jukām Juku jukām - cits caur citu, kopā, jūklī
kņadēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties
kņedēt Juku jukām runāt, kliegt, trokšņot, šaudīties
mančkāt Juku jukām sajaukt
čama Juku jukām sajaukti ēdieni
dēka Juku jukām sasviests kopums, mantu jūklis, sarežģītas, sajauktas attiecības
promiscue Juku jukām, kopā
Taikomols Juku un hučnomu (Kalifornija) mitoloģijā - augstākā dievība, demiurgs, kultūrvaronis, kurš radījis zemi un cilvēkus
šķeternieks Jukušais, vājprātīgais
Juldruga Juldurga, Rūjas pieteka
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Rēznas pagastā
Julianenhof Jūles muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Zūru pagastā
Berberis juliane Jūlijas bārbele
Primula juliae Jūlijas prīmula
jūlija Jūlijs
julis Jūlijs
siena (arī liepu) mēnesis Jūlijs
sienmēnesis Jūlijs
jumaliene Jumala
jumanīte Jumala
Imara Jumāra - Gaujas labā krasta pieteka Kocēnu pagastā, garums - 20 km, kritums - 29,5 m
jumīca Jumeklis
mekše Jumiķa darbarīks, koka lāpstiņa ar ko izlīdzin salmu kūļus uz jumta
jumeklis Jumiķa dēlītis salmu kūlīšu novietošanai
brodiņš Jumiķa instruments, kas nepieciešams, lai segtu salmu jumtu
mentīte Jumiķa lāpstiņa
lunga Jumiķa lāpstiņa jēkulas pielīdzināšanai
liekša Jumiķa vāle
liekše Jumiķa vāle
jumtinieks Jumiķis
jumtnieks Jumiķis
lubiķis Jumiķis
miežvilks Jumim radniecisks un rudzu ruņģim līdzīgs latviešu druvu auglības dēmons
Jumindas rags Jumindas pussalas galējais ziemeļu punkts Somu līcī; Igaunijas Harju apriņķa ziemeļaustrumu daļā
jomis Jumis
jumelīte Jumis
jumelītis Jumis
jumiķis Jumis
jumala Jumja sieva
jumalēns Jumja un jumalas bērns
aizjumt Jumjot izlabot
rhizopogon Jumjupūpēži
Jungfernhof Jumprava
Jumpravmuižas ezeri Jumpravas ezeri
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Codes pagastā
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā
Lieljumprava Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" bijušais nosaukums
krastieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Krasti" iedzīvotāji
mistautieši Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Mistauti" iedzīvotāji
Lieljumpravas pagasts Jumpravas pagasta bijušais nosaukums
Jumpravas dzirnavezers Jumpravdzirnavu dīķis Limbažu pagastā
Jumpraweeten Jumpraviešu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Jungfernhof Jumpravmuiža, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jumprava tagadējā Lielvārdes novada Jumpravas pagastā
pārjums Jums, pārsegums (jumta veidā)
šķendeles Jumstiņi
šķendeļi Jumstiņi
dēlītis Jumstiņš
klipiņš Jumstiņš
luba Jumstiņš
šendele Jumstiņš
šendelis Jumstiņš
šindele Jumstiņš
šķindala Jumstiņš
šķindele Jumstiņš
šķendelis Jumstiņš, šindelis
dzērvači Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
dzērvacis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
gladijonis Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
lapsuzāle Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
zāģene Jumstiņu gladiola ("Gladiolus imbricatus")
dzērvacs Jumstiņu gladiola; dzērves acs
šķindelnieks Jumstiņu izgatavotājs
jumēt Jumt
jumīt Jumt
jumst Jumt
munēt Jumt
kārnīt Jumt ar kārniņiem
pārjumt Jumt vēlreiz, no jauna
jumtapuža Jumta apakša
kovis Jumta augšējā sānu daļa, jumta augšgals
antefikss Jumta augšējais vai apakšējais kārniņš ar plastisku vertikālu dekoratīvo elementu (palmetes vai fantastiska dzīvnieka veidā), ko izmanto jumta dzegas vai kores rotāšanai
treijeris Jumta balstu konstrukcija
straps Jumta čukurs
paugurs Jumta čukurs, kore
āzkārpe Jumta dakstiņu latai piestiprinātā daļa
pārkare Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai
pajumte Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
pajumts Jumta daļa, kas ir izvirzīta pāri celtnes ārsienai; vieta zem šādas jumta daļas
uzjume Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu
uzjumis Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu
uzjums Jumta daļa, kas nāk pāri par sienu
pusšļaupsts Jumta daļa, kas nesniedzas līdz apakšmalai, bet gulstas uz ēkas gala sienas, kas paceļas jumta telpā
vetrinieks Jumta gala dēlis, kas pasargā jumtu no vēja iedarbības
ģievele Jumta ģēvele
ķenderlūks Jumta izbūve klēts vai kūts sānos
karnes Jumta kārniņi
ieveli Jumta kārtis
ieveļi Jumta kārtis
trempele Jumta konstrukcija, kas veidota, paaugstinot celtnes sienas virs sijām
trempelis Jumta konstrukcija, kas veidota, paaugstinot celtnes sienas virs sijām
brodenis Jumta kore
brodiņš Jumta kore
čagums Jumta kore
cegums Jumta kore
čegums Jumta kore
cekulis Jumta kore
čigums Jumta kore
čora Jumta kore
čore Jumta kore
čugums Jumta kore
čunkurs Jumta kore
jumtmugura Jumta kore
jumtmugurs Jumta kore
ķegums Jumta kore
šķora Jumta kore
žukurs Jumta kore, čukurs
jumtgals Jumta kore, jumta gals
čukums Jumta kore; dūmu jumtiņš virs pavarda; čugums
čukurgals Jumta kores gals
čugumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukumgals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurngals Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurnis Jumta kores gals; telpa, vieta (kūtī, šķūnī) pie jumta kores
čukurēt Jumta kori taisīt, jumt
ģipstelis Jumta ķieģelis
erķele Jumta logs
dranīca Jumta lubiņa
kaplogs Jumta lūka, ko veidoja lielā jumta kārniņā
patags Jumta noteka
renkstele Jumta noteka
nospāre Jumta pagarinājums virs celtnes ārsienas; vieta, telpa zem šāda pagarinājuma
toļa Jumta pape
nokare Jumta pārkaru mala
čukurs Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore
koris Jumta plakņu savienojuma līmeniskā šķautne; kore (1)
šķurba Jumta sadura
sedzējs Jumta sedzējs - jumiķis, kas noklāj jumtu ar dakstiņiem, šīferi u. c.
laternīts Jumta seguma loksnes, kurās izmantotas veselībai nekaitīgas sintētiskās šķiedras
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš
šindels Jumta skaida
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls
jumtslīpe Jumta slīpā daļa
starpspāre Jumta spāre, ko novieto starp citām (galvenajām) spārēm
brods Jumta spāres gals
ķegna Jumta spāres koks no egles (kas izrakta no zemes un apcirstas saknes, izņemot vienu, resnāko, uz kuras uzliek lubstājus)
treiangelis Jumta spāru balstu konstrukcija
kabis Jumta spāru koks, spāre
sedlukoks Jumta spāru siju konstruktīvs elements
ķerpes Jumta sūnas
duburs Jumta šķores galā maza pajume zem cekula
šņauba Jumta šļaupsts
pažobele Jumta telpa (parasti maza, šaura), ko izmanto par mājokli
pinakuls Jumta tornītis jeb fiale, arī sīks, izrotāts zelminis
jumtveidā Jumta, parasti divslīpju, formā, veidā
anisantha Jumtauzas - viendīgļlapju klases graudzāļu dzimtas ģints
bromus Jumtauzu sugas, kas pēc senākas klasifikācijas bija pieskaitītas lāčauzu ģintij
pluteaceae Jumteņu dzimta
pluteus Jumteņu dzimtas ģints
kraķis Jumtgala smaile
želminis Jumtgale
saļka Jumtistaba
junts Jumts
kriša Jumts
muts Jumts
stāgs Jumts
žoblis Jumts
lāčpakaļa Jumts, kam gali pārkaras pār zelmeni un kas īsāki kā sānos
grebestāt Jumtu klājot nostiprināt kārtis; apsist ar kārtīm
jumējs Jumtu licējs
amuliņi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
embuļi Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
emburti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
embuti Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
norieta Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
skrituliņš Jumtu saulrietenis ("Sempervivum tectorum")
jumtveidīgs Jumtveida
doma Jumtveidīga kristāla forma, sastāv no 2 plāksnēm, kas šķeļ viena otru
Jummerdehn Jumurda
Jummardehn Jumurdas muiža, kas atradās Cēsu apriņķa Jumurdas pagastā
cirstēnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsti" iedzīvotāji
kalnieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji
kalnijieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Kalnijas" iedzīvotāji
upmalieši Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Upmaļi" iedzīvotāji
jundināt Jundīt
juņģis Junga
misiņš Junga
jungs Junga (2)
animus Junga teorijas arhetips. kas reprezentē vīrišķo pusi sievietē
jungermanija Jungermannija
jungermannia Jungermannijas
jungermannidae Jungermanniju apakšklase
jungermanniaceae Jungermanniju dzimta
nardija Jungermanniju dzimtas ģints ("Nardia"), \~6 sugas, Latvijā konstatētas 2 sugas
velēnu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia caespiticia"), aizsargājama
gludkausīšu jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia leiantha"), aizsargājama
apaļvācelītes jungermannija jungermanniju suga ("Jungermannia sphaerocarpa"), aizsargājama
jūnija Jūnijs
junis Jūnijs
ziedmēnesis Jūnijs
anderi Juniori (sportā; piem., riteņbraukšanā līdz 23 gadu vecumam)
junco Junkostērstes
Junokommunarovska Junokomunarivska - pilsēta Ukrainā
jundzis Juņģis (1)
Aihua Juņsjaņa, pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
ukne Jupis
jukņa Jupis; nelabais, velns, jods
Liziteja Jupitera pavadonis
Kalē Jupitera pavadonis (_Kale_), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 2 km
Adrāsteja Jupitera pavadonis ("Adrastea"), vidējais attālums no planētas - 128900 km, izmēri - 16 km
Aitne Jupitera pavadonis ("Aitne"), vidējais attālums no planētas - 23231000 km, izmēri - 3 km
Amalteja Jupitera pavadonis ("Amalthea"), vidējais attālums no planētas - 181400 km, izmēri - 168 km
Ananke Jupitera pavadonis ("Ananke"), vidējais attālums no planētas - 21276000 km, izmēri - 28 km
Aoide Jupitera pavadonis ("Aoede"), vidējais attālums no planētas - 23981000 km, izmēri - 4 km
Arhe Jupitera pavadonis ("Arche"), vidējais attālums no planētas - 22931000 km, izmēri - 3 km
Autonoja Jupitera pavadonis ("Autonoe"), vidējais attālums no planētas - 23039000 km, izmēri - 4 km
Kalliroja Jupitera pavadonis ("Callirrhoe"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 7 km
Karme Jupitera pavadonis ("Carme"), vidējais attālums no planētas - 23404000 km, izmēri - 46 km
Karpo Jupitera pavadonis ("Carpo"), vidējais attālums no planētas - 16989000 km, izmēri - 3 km
Haldene Jupitera pavadonis ("Chaldene"), vidējais attālums no planētas - 23179000 km, izmēri - 4 km
Killēne Jupitera pavadonis ("Cyllene"), vidējais attālums no planētas - 24102000 km, izmēri - 2 km
Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km
Epimetejs Jupitera pavadonis ("Epimetheus"), vidējais attālums no planētas - 151400 km, izmēri - 119 km
Erinome Jupitera pavadonis ("Erinome"), vidējais attālums no planētas - 23279000 km, izmēri - 3 km
Eunante Jupitera pavadonis ("Euanthe"), vidējais attālums no planētas - 20799000 km, izmēri - 3 km
Eukelade Jupitera pavadonis ("Eukelade"), vidējais attālums no planētas - 23661000 km, izmēri - 4 km
Euporija Jupitera pavadonis ("Euporie"), vidējais attālums no planētas - 19302000 km, izmēri - 2 km
Euridome Jupitera pavadonis ("Eurydome"), vidējais attālums no planētas - 22865000 km, izmēri - 3 km
Ganimēds Jupitera pavadonis ("Ganymede"), vidējais attālums no planētas - 1070400 km, izmēri - 5262 km
Harpalike Jupitera pavadonis ("Harpalyke"), vidējais attālums no planētas - 21105000 km, izmēri - 4 km
Hēgemone Jupitera pavadonis ("Hegemone"), vidējais attālums no planētas - 23947000 km, izmēri - 3 km
Helike Jupitera pavadonis ("Helike"), vidējais attālums no planētas - 21263000 km, izmēri - 4 km
Hermipe Jupitera pavadonis ("Hermippe"), vidējais attālums no planētas - 21131000 km, izmēri - 4 km
Himalija Jupitera pavadonis ("Himalia"), vidējais attālums no planētas - 11461000 km, izmēri - 160 km
Jo Jupitera pavadonis ("Io"), ko atklāja G. Galilejs 1610. g.; apriņķo planētu 1,77 dienās 422000 km attālumā; diametrs 3635 km; masa - 1,21 Mēness masas; vulkānisma dēļ virsma nepārtraukti atjaunojas
Iokaste Jupitera pavadonis ("Iocaste"), vidējais attālums no planētas - 21269000 km, izmēri - 5 km
Isonoja Jupitera pavadonis ("Isonoe"), vidējais attālums no planētas - 23217000 km, izmēri - 4 km
Kalike Jupitera pavadonis ("Kalyke"), vidējais attālums no planētas - 23583000 km, izmēri - 5 km
Kallihora Jupitera pavadonis ("Kallichore"), vidējais attālums no planētas - 24043000 km, izmēri - 2 km
Kore Jupitera pavadonis ("Kore"), vidējais attālums no planētas - 24543000 km, izmēri - 2 km
Lēda Jupitera pavadonis ("Leda"), vidējais attālums no planētas - 11165000 km, izmēri - 18 km
Līsiteja Jupitera pavadonis ("Lysithea"), vidējais attālums no planētas - 11717000 km, izmēri - 38 km
Megakleite Jupitera pavadonis ("Megaclite"), vidējais attālums no planētas - 23806000 km, izmēri - 6 km
Metīda Jupitera pavadonis ("Metis"), vidējais attālums no planētas - 128100 km, izmēri - 44 km
Mnēme Jupitera pavadonis ("Mneme"), vidējais attālums no planētas - 21069000 km, izmēri - 2 km
Ortosija Jupitera pavadonis ("Orthosie"), vidējais attālums no planētas - 20721000 km, izmēri - 2 km
Pāsifaja Jupitera pavadonis ("Pasiphae"), vidējais attālums no planētas - 23624000 km, izmēri - 58 km
Pāsiteja Jupitera pavadonis ("Pasithee"), vidējais attālums no planētas - 23096000 km, izmēri - 2 km
Pārksidike Jupitera pavadonis ("Praxidike"), vidējais attālums no planētas - 21147000 km, izmēri - 7 km
Sinope Jupitera pavadonis ("Sinope"), vidējais attālums no planētas - 23939000 km, izmēri - 38 km
Sponde Jupitera pavadonis ("Sponde"), vidējais attālums no planētas - 23487000 km, izmēri - 2 km
Tāigete Jupitera pavadonis ("Taygete"), vidējais attālums no planētas - 23360000 km, izmēri - 5 km
Tēbe Jupitera pavadonis ("Thebe"), vidējais attālums no planētas - 221900 km, izmēri - 98 km
Telksinoja Jupitera pavadonis ("Thelxione"), vidējais attālums no planētas - 21162000 km, izmēri - 2 km
Temisto Jupitera pavadonis ("Themisto"), vidējais attālums no planētas - 7507000 km, izmēri - 9 km
Tione Jupitera pavadonis ("Thyone"), vidējais attālums no planētas - 20940000 km, izmēri - 4 km
Kallisto Jupitera pavadonis; atklāja G. Galilejs 1610. apriņķo planētu 16,69 dienās, 1,880 mlj km attālumā; diametrs - 4840 km; masa - 1,45 Mēness masas; daudz krāteru
apojovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistālāk no Jupitera
perijovijs Jupitera pavadoņa orbītas punkts, kas atrodas vistuvāk Jupiteram
kallovijs Jura
jūre Jūra
jūris Jūra
jūrs Jūra
sea Jūra
Ūsiņdiena Jura jeb Jurģa diena 23. aprīlis
sēras Jūrā negaidīti uznācis pārejošs sniega un lietus mākonis, kas uz laiku aizsedz redzes loku
bachr Jūra, ezers, plaša upe
Sargasu jūra Jūra, kas atrodas Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Ziemeļamerikas lielieplakā, ir asimetriskas, noslēgtas cirkulācijas centrs (cirkulācija starp Kanāriju, Ziemeļekvatoriālo un Golfa straumi), platība - 6-7 mlj kvadrātkilometru (platība mainās straumju sezonālo pārviržu ietekmē), lielākais dziļums - 6995 m
ziemeļjūra Jūra, kas atrodas ziemeļos
senjūra Jūra, kas senos laikos ir bijusi tagadējās sauszemes apvidū
spoguļjūra Jūra, uz kuras virsmas nav novērojuma nekāda viļņošanās, nekāda vēja ietekme
piejūre Jūrai tuva sauszemes daļa, jūras krasts ar tuvāko aizmuguri; kontinenta nomale gar okeānu
gāzumi Jūras (ezera) viļņi, kas plīst pie krasta, tie galvenokārt noārda krastu un veido pludmali, pārvieto sanešus
ķērpes Jūras aļģes; ķērpji uz jumtiem
asaris Jūras asaris - lielacaina dzīvdzemdētāja zivs ("Epinephelus morio"), kas sastopama Atlantijas okeāna ziemeļu jūrās
astronavigācija Jūras astronomijas virziens, kas ietver kompasa kopizlabojuma metodes, kuģa vietas noteikšanu, iespējamo kļūdu analīzi un laika kontroli
regresija Jūras atvirzīšanās un sauszemes paplašināšanās, kas notiek parasti zemes garozas tektonisko svārstību, retāk Pasaules okeāna līmeņa vai klimata pārmaiņu rezultātā
akvakultūra Jūras augu vai dzīvnieku audzēšana
pleckāji Jūras bezmugurkaulnieku vainagtaustekļaiņu klase ("Brachiopoda"), pie substrāta piestiprinājušies jūras dzīvnieki, kuru ķermeni no muguras un vēdera puses sedz nesimetriska divvāku čaula, Latvijā tikai fosilijas; brahiopodi
ūdenscūka Jūras cūka - Ziemeļatlantijas delfīns
archipelags Jūras daļa ar salām; arhipelāgs
smilštārpi Jūras daudzsartārpi, kas rok garas ejas mīkstā gruntī; laba makšķerēsma
trieciengrupa Jūras desanta operatīvajiem spēkiem pakļautais jūras spēku operatīvais grupējums
hidrostats Jūras dibenā uz grunts novietojams aparāts zemūdens darbiem un pētniecībai
flagvirsnieks Jūras dienesta adjutants
Jurāte Jūras dieve leišu mitoloģijā
dzeloņgalve Jūras dzeloņgalve - asarveidīgo kārtas platgalvju dzimtas suga ("Taurulus bubalis syn. Aspicottus bubalis"), izplatīta Atlantijas okeāna ziemeļu daļā, Baltijas jūrā pie Latvijas krastiem sastopama ļoti reti, pēdējo reizi reģistrēta 1929. g.; zilais jūrasbullis
batisfēra Jūras dzīles
dibenzivs Jūras dziļūdens zivs
torpēdzivs Jūras dziļūdens zivs, kas var dot elektrisku triecienu
batigrāfija Jūras dziļumu pētīšana
phoronis Jūras dzīvnieku ģints ar slaidu tārpveida ķermeni hitīna dzīvojamā caurulē, bālpelēki caurspīdīgs ķermenis, pašā apakšā resnāks, piliena (ampulas) veidā, \~12 sugas
lantars Jūras ērglis
pedicellārijas Jūras eži
pluteus Jūras ežu un ofiūru kāpurs
tirza Jūras forele
norums Jūras forele ("Salmo trutta")
kelovejs Juras formācijas vidējā posma apakšiedalījums, pēc senākas angļu klasifikācijas
dogers Juras formācijas vidējais nodalījums, ko iežu dominējošās brūnās krāsas dēļ sauc arī par brūno juru
garķis Jūras gārgale
pleurotomaria Jūras gliemežu ģints ar torņveidīgu vāku, kam pēdējā apgriezienā vidējā daļā šaura sprauga, pie tās no apgrieziena sāniem vērsts sīks diagonāls svītrojums
abisofili Jūras iemītnieki, kas dzīvo abisālā zonā
Baunti ieplaka jūras ieplaka Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, dienvidaustrumos no Jaunzēlandes
kruīzs Jūras izpriecceļojums - tūrisma brauciens ar speciālu pasažieru kuģi pa noteiktu maršrutu un ar apstāšanos vienā vai vairākās ostās
nmi Jūras jūdze
gardmarīns Jūras kadetu korpusa vecākās klases audzēknis cariskajā Krievijā
adataste Jūras kaķis
jūraskaķis Jūras kaķis, adataste
gaijots Jūras kalns; vulkāniskas izcelsmes zemūdens kalns ar plakanu virsotni
JKF Jūras kara flote
peldsastāvs Jūras kara flotes (spēku) personālsastāva daļa, kam ir speciāla sagatavotība un kas ieņem štata amatus uz kaujas kuģiem, speciālās nozīmes kuģiem un apgādes kuģiem
jaunmatroži Jūras kara flotes dienestā ieskaitītie pirmapmācības laikā
beznaģene Jūras kara flotes jūrskolu kursantu, matrožu un vairāku valstu jūras spēku jaunāko komandieru formas cepure (bez naga, ar lentītēm)
JKS Jūras kara spēki
flagmanis Jūras karaflotes augstākā sastāva virsnieks, kas komandē karakuģu vienību (brigādi, eskadru u. tml.)
batalieris Jūras karaspēka instruktors, kuģa mantzinis
admiralitāte Jūras karaspēka pārvaldes iestāde (Lielbritānijā līdz 1964. g., Krievijā līdz 1917. g.)
abordāžs Jūras kaujas paņēmiens airu un buru kuģu laikmetā - sakabināšanās ar pretinieka kuģi; abordāža
abordāža Jūras kaujas paņēmiens senajos laikos un viduslaikos - sakabināšanās ar pretinieka kuģi, lai kaujas iznākumu izšķirtu tuvcīņā
liedags Jūras krasta lēzenā, viļņu nogludinātā (parasti smilšainā) daļa
jūrmala Jūras krasta tuvākā apkārtne
jūrmalnieks Jūras krasta tuvākās apkārtnes iedzīvotājs
krauklis Jūras krauklis - liels pelikānveidīgo kārtas ūdensputns
ūdenis Jūras krauklis ("Pelecanus carbo", arī "Phalacrocorax carbo")
primāža Jūras kuģniecībā sevišķa piemaksa jeb prēmija, ko kuģa kapteinim agrāk maksāja kravas devējs vai saņēmējs par rūpīgu apiešanos ar kravu vai ātru braukšanu, īpaši ar buru kuģiem
ramforinhs Juras laikmeta lidojošs zvīņnesis ar knābveida žokli un garu asti
piratērija Jūras laupīšana, laupīšanas uzbrukums kuģim atklātā jūrā
flibustieri Jūras laupītāji (17.-18. gs.), ko Anglija un Francija izmantoja cīņai pret Spānijas koloniālajiem valdījumiem
bukani Jūras laupītāji 17. gs. R Indijas ūdeņos, nereti Francijas un Anglijas atbalstīti mēdza apmeklēt Spānijas kolonojas; flibustieri
korsārs Jūras laupītājs; jūras laupītāju kuģa kapteinis; pirāts
golfs Jūras līcis
jūraslīcis Jūras līcis
lunka Jūras līcis
Bārkli līcis jūras līcis Antarktīdā, Dienvidšetlendas salās, Livingstona salas ziemeļrietumu daļā, starp Jāņa Pāvila II un Baiersa pussalu
Meinas līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietuma daļā (angļu val. “Gulf of Maine”), Ziemeļamerikas austrumu piekrastē, starp Jaunskotijas pussalu un Keipkodas pussalu, dziļums — līdz 227 m
Fandi līcis jūras līcis Atlantijas okeāna ziemeļrietumu daļā ("Bay of Fundy"), Kanādas austrumu piekrastē, Meinas līča ziemeļaustrumu daļa, atdala Jaunskotijas pussalu, garums - 300 km, platums - 90 km, dziļums - līdz 214 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 18 m (augstākais paisums Pasaules okeānā)
Albatrosa līcis jūras līcis Austrālijas ziemeļos (_Albatross Bay_), Jorkas raga pussalas rietumu daļā, Karpentārija līča austrumu malā
Amakusas līcis jūras līcis Austrumķīnas jūras Japānas piekrastē (_Amakusa-nada_), Kjusju salas rietumos
Ķīles līcis jūras līcis Baltijas jūras dienvidrietumu daļā (vācu val. _Kieler Bucht_), Jitlandes pussalas piekrastē, Vācijā, dziļums — 10-20 m
Hjuvfjords Jūras līcis Barenca jūras ziemeļrietumu daļā, Edža salas dienvidrietumos starp Kvalpintenu un Nēgerpintenu
Arkašonas līcis jūras līcis Biskajas līča austrumu krastā (_Arcachon, Bassin d’_), Francijā, Jaunakvitānijas reģiona Žirondas departamentā
Astrolaba līcis jūras līcis Bismarka jūras dienvidos (_Astrolabe Bay_), Papuā-Jaungvinejā, Jaungvinejas salas ziemeļaustrumu daļā, pie Maklaja krasta, garums - \~37 km, platums - 34 km, dziļums - 40-106 m
Pērlhārbora Jūras līcis Havaju salu Oahu salā ("Pearl Harbor"), kur bija izvietota ASV jūras kara bāze, kurai 1941. g. 7. decembrī japāņu aviācija veica negaidītu un postošu uzbrukumu; nākamajā dienā ASV pieteica Japānai karu
Pelabuhanratu līcis jūras līcis Indijas okeānā, Javas salas dienvidrietumos, Indonēzijas Rietumjavas provinces piekrastē
Penandžuna līcis jūras līcis Indonēzijā, Javas salas dienvidu piekrastē, Rietumjavas un Centrālās Javas provincē
Akkeši līcis Jūras līcis Japānā (_Akkeshi-wan_), Hokaido salas dienvidaustrumos, Klusā okeāna piekrastē
Ariakes līcis jūras līcis Japānā (_Ariake-kai_), Kjusju salas rietumu daļā
Mucu līcis jūras līcis Japānā, Honsju salas ziemeļu piekrastē, dienvidos no Cugaru šauruma, garums - 60 km, platums pie ieejas - 10 km, lielākais platums - 42 km, dziļums - līdz 58 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas 0,4 m
Ungi līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļaustrumos, Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas (Ziemeļkorejas) ziemeļaustrumu piekrastē
Pētera Lielā līcis jūras līcis Japāņu jūras ziemeļrietumu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, garums — 80 km, platums dienvidu daļā — \~200 km
Arkūra līcis jūras līcis Jaunkaledonijas salas ziemeļrietumu galā (_Harcourt, Baie d’_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
Kampečes līcis jūras līcis Meksikas līča dienvidu daļā (_Bahia de Campeche_), uz rietumiem no Jukatanas pussalas, garums - >300 km, platums pie ieejas - 750 km, dziļums - līdz 3286 m
Haras līcis jūras līcis Somu līča dienvidos, starp Jumindas un Perispeas pussalu, Igaunijas ziemeļos
Ahiparas līcis jūras līcis Tasmana jūras ziemeļaustrumos (_Ahipara Bay_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeŗietumos
Helgolandes līcis jūras līcis Ziemeļjūras dienvidu daļā (vācu val. _Helgolaunder Bucht_), starp Jitlandes pussalu un Vācijas ziemeļu piekrasti, dziļums — <40 m, paisums — \~2 m
grīvlīcis Jūras līcis, kurš iestiepjas tālu sauszemē un kura virsotnē ietek upe
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums
enkrinīts Jūras liliju fosilās atliekas, kas atrodas nogulumiežos
lokavi Jūras loki ("Scilla maritima")
loki Jūras loki ("Scilla maritima")
loks Jūras loki ("Scilla maritima")
JMGKC Jūras meklēšanas un glābšanas koordinācijas centrs
ķerpes Jūras mēsli jeb sūnas
lamatmīna Jūras mīna vai sauszemes inženiermīna, kas nomaskēta par nekaitīgu priekšmetu, kas var pievērst cilvēka uzmanību un uzsprāgst, ja to mēģina lietot
uzpeldmīna Jūras mīna, kam ir pozitīva peldspēja un kas atbrīvojas no svērteņa, iedarbojoties uz to ar kuģa indukciju vai pulksteņmehānismu
antenmīna Jūras mīnu karā - ar antenām aprīkota kontakta jūras mīna, kuras uzspridzinātājs iedarbojas, kuģa korpusam saskaroties ar mīnas metāla troses veida antenu, kuras apakšējais gals piestiprināts pie enkura, kas atrodas ūdenstilpnes dibenā, bet augšējais gals - pie bojas
appludinātājs Jūras mīnu karā - ierīce, ar ko aprīkota peldoša mīna un kas darbojas, paredzētajā brīdī appludinot mīnas korpusu un izraisot tās grimšanu
obstruktors Jūras mīnu karā - ierīce, ko ievieto tikai tādēļ, lai traucētu mehāniskās tralēšanas iekārtu darbību vai tās sabojātu
mīnulauks Jūras mīnu karā - ūdens teritorija, kurā pēc shēmas vai bez tās izvietotas jūras mīnas
buķetmīna Jūras mīnu veids, kad pie viena un tā paša svērteņa piestiprināti vairāki peldoši mīnu korpusi, ja stiprinājums, kas notur vienas mīnas korpusu, tiek pārrauts, no atsvara uz iepriekš noteikto dziļumu paceļas cita mīna
mērlīnija Jūras navigācijā - precīzi izmērīts un marķēts attālums, kas ļauj kuģim kalibrēt lagu
kabeļtauva Jūras navigācijā lietota ārpussistēmas garuma mērvienība, vienāda ar 1/10 jūras jūdzes, t. i., 185,2 m
ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas
portulāns Jūras navigācijas karte ar sīki iezīmētu piekrastes joslu; šādas kartes, kas bija skaisti ilustrētas, bet tehniski nepilnīgas, lietoja 13.-16. gs.
portillani Jūras navigācijas kartes ar sīki iezīmētu krasta joslu; 13.-16. gs. tās lietoja Vidusjūras zemēs
jūras vārti Jūras ostas pilsēta; jūras osta
talasokratija Jūras pārvaldība
megalozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis 9 m garš un 1 tonnu smags, gaļēdājs; atliekas atrodamas juras un krīta nogulās
stegozaurs Juras perioda dinozauru grupas rāpulis; pa visu mugura šim dzīvniekam stiepās līdz 1 m augstas robainas kaula plāksnes (vairogi), 8 m garš un svēra 2 tonnas
mamenčizaurs Juras perioda zauropodu grupas dinozaurs, dzīvojis pirms \~160 miljoniem gadu Ķīnā, 18 m garš un 13 tonnu smags, zālēdājs ar 9,3 m garu kaklu
akvanautika Jūras pētīšana ar novērojumiem zem ūdens
akvanauts Jūras pētnieks, kas izdara novērojumus zem ūdens
mārša Jūras piekrastes applūduma josla, kas pārplūst tikai lielāko paisumu un vējuzplūdu laikā
paralisks Jūras piekrastes tuvumā radies
atkraste Jūras piekrastes zona, kas sākas no jūras krasta un turpinās dziļjūrā un kurā notiek saimnieciskā darbība
jūrspus Jūras pusē (no kā)
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas tālu no krasta
atklāta jūra Jūras rajons, kas atrodas visu valstu kopējā rīcībā
Jura Juras republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Delemona, platība - 838 kvadrātkilometri, 70000 iedzīvotāju (2009.)
selahiji Jūras skrimšļu zivis, pie kurām pieder arī haizivis
JS Jūras spēki
tangs Jūras sūnas un zāles, mudi, labs mēslošanas līdzeklis
belts Jūras šaurums
fretum Jūras šaurums
šaurjūra Jūras šaurums
Vadehavets jūras šaurums Dānijas dienvidrietumos, atdala Rēmē salu no Jitlandes pussalas
Antikitiras šaurums jūras šaurums Grieķijā (_Andikithfron, Steno_), starp Kitiras un Antikitiras salu, savieno Jonijas un Krētas jūru
Bali šaurums jūras šaurums Indonēzijā starp Javas un Bali salu
Līmfjordens jūras šaurums Jitlandes pussalas ziemeļos (_Limfjorden_), savieno Ziemeļjūru un Kategatu, garums - \~180 km, dziļums - 2,5-20 m
Aruri šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (_Aruri, Selat_), Jaungvinejas salas ziemeļrietumos, starp Biakas un Numforas salu, Indonēzijas teritorija
Jugorskijšars Jūras šaurums Krievijas ziemeļos, starp Vaigača salu un kontinentu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - 46 km, platums - 3-13 km
Bairona šaurums jūras šaurums Papuā-Jaungvinejā, Bismarka arhipelāgā, starp Lavongai un Jaunīrijas salu
Mesīnas šaurums jūras šaurums starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas salu (it. val. “Streto di Messina”), savieno Jonijas un Tirēnu jūru, garums — 33 km, platums — 3-22 km, lielākais dziļums — 1220 m, plūdmaiņas — līdz 0,6 m
zunds Jūras šaurums starp divām salām vai starp salu un cietzemi
Dardaneļi Jūras šaurums starp Eiropu (Galliopoli pussala) un Āziju (Mazāzijas pussala), kas savieno Marmora un Egejas jūru (angļu val. "Dardanelles", turku val. "Canakkale-Bogazi", senatnē saukts par Hellespontu), garums 120,5 km, platums - 1,3-18,5 km, dziļums - 53-106 m
Bosfors Jūras šaurums starp Eiropu un Mazāzijas pussalu (grieķu valodā "Bosporos", turku valodā "Karadeniz Bogazi"), savieno Melno un Marmora jūru, garums - 30 km, platums - 0,75-3,7 km
Mazais Belts jūras šaurums starp Fīnas un Ēras salu austrumos un Alsas salu un Jitlandes pussalu rietumos (dāņu val. _Lille Boelt_), savieno Baltijas jūru ar Kategatu, garums — 125 km, platums — 0,5-41 km
Cugaru šaurums jūras šaurums starp Honsju un Hokaido salām (jap. val. "Tsugaru Kaikyo"), savieno Japāņu jūru ar Kluso okeānu, garums - 96 km, platums - 18-110 km, dziļums - līdz 110 m, plūdmaiņas - līdz 2 m
Torresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Austrāliju (Jorkas raga pussalu), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 150-240 km, garums - 74 km, dziļums - līdz 22 m, stipras plūdmaiņu straumes (2,7-3,6 km/h)
Toresa šaurums jūras šaurums starp Jaungvinejas salu un Jorkas raga pussalu Austrālijas ziemeļaustrumos ("Torres Strait"), savieno Indijas okeāna Arafuru jūru ar Klusā okeāna Koraļļu jūru, platums - 170 km, dziļums kuģuceļā - 14 m, stipras plūdmaiņu straumes
Kuka šaurums jūras šaurums starp Jaunzēlandes Ziemeļsalu un Dienvidsalu (angļu val. "Cook Strait"), savieno Tasmāna jūru ar Kluso okeānu, garums - 107 km, platums - 22-91 km, dziļums - līdz 1092 m
Kategats jūras šaurums starp Jitlandes un Skandināvijas pussalu (dāņu val. _Kattegatt_), ziemeļos Skagerags to savieno ar Ziemeļjūru, dienvidos Lielais Belts un Ēresuns - ar Baltijas jūru, garums - 270 km, platums - 60-122 km, dziļums - līdz 50 m
Jukatanas šaurums jūras šaurums starp Jukatanas pussalu un Kubu (sp. val. "Canal de Yucatan"), savieno Karību jūru un Meksikas līci, garums — 55 km, platums — 200-264 km, dziļums — līdz 3100 m
Makasaras šaurums jūras šaurums starp Kalimantānas un Sulavesi salu (angļu val. “Makassar Strait”), savieno Sulavesi jūru ar Javas, Bali un Floresas jūru, garums — 710 km, platums — 120-398 km, vidējais dziļums — \~1000 m, lielākais dziļums — 3392 m
Karimatas šaurums jūras šaurums starp Kalimantānu un Belitungu Indonēzijā (indon. val. "Selat Karimata"), savieno Natunas jūru ar Javas jūru, garums - 100 km, platums - \~210 km, mazākais dziļums kuģu ceļā - 36 m
Matočkinšars Jūras šaurums starp Novaja Zemļa Zimeļu un Dienvidu salu, savieno Barenca un Karas jūru, garums - \~100 km, mazākais platums - 0,6 km, dziļums - \~12 m
Lamanšs Jūras šaurums starp Rietumeiropas ziemeļu krastu un Lielbritānijas salu (fr. val. _La Manche_) kopā ar Padekalē šaurumu savieno Ziemeļjūru ar Atlantijas okeānu, garums - 578 km, platums - 32-250 km; Angļu kanāls (angļu val. _English Channel_)
Laperūza šaurums jūras šaurums starp Sahalīnas (Krievija) un Hokaido salu (Japāna), savieno Japāņu un Ohotskas jūru, garums - 94 km, mazākais platums - 43 km, dziļums - 27-118 m
Vestfjords Jūras šaurums starp Skandināvijas pussalas piekrasti un Lofotu salām ("Vestfjorden"), Norvēģu jūras austrumos, garums - 203 km, platums - 11 km ziemeļos, līdz 74 km dienvidos, stipras plūdmaiņu straumes un ūdens vērpetes
Zunda šaurums jūras šaurums starp Sumatru un Javu Indonēzijā (angļu val. "Sunda Strait"), savieno Klusā okeāna Javas jūru ar Indijas okeānu, garums — 130 km, mazākais platums — 26 km, dziļums — līdz 1759 m, daudz sīku salu un rifu
Otranto šaurums jūras šaurums Vidusjūrā (it. val. _Canale di Otranto_), starp Apenīnu un Balkānu pussalu, savieno Adrijas un Jonijas jūru, mazākais platums — 75 km, dziļums — līdz 984 m
kanāls Jūras šaurums, dabiski radies savienojums starp divām ūdenstilpēm
benčs Jūras terase – no klinšainiem iežiem veidojusies šaura terase, piekrastes zonas reljefa forma; abrāzijas terase
guļmaksa Jūras tiesībās atlīdzība, kas pienākas transportierim par nokavēto laiku, gaidot uz kravas piegādāšanu kraušanai kuģī vai saņemšanai no kuģa, ja šis laiks pārsniedz likumīgās kraušanas un izkraušanas dienas
guļdienas Jūras tiesībās dienās aprēķinātais laiks preču kraušanai un izkraušanai, kas paredzēts čarterpartijās
portorijs Jūras tirdzniecības muita, kas pastāvēja jau Senajā Romā; Latvijā to ieviesa Stefans Batorijs 1582. un 1783. tika atcelts
JTO Jūras tirdzniecības osta (raj., kopā ar nosaukumu: Ventspils JTO)
henticales Jūras tirdzniecības tiesību avotos 13. un 14. gs. lietots termins, kas apzīmē jūrnieku īpatnējo, līdzuzņēmējiem līdzīgo stāvokli attiecībā pret galveno rēderu
tonnjūdze Jūras transporta kravu apgrozības mērvienība - 1 tonnas kravas pārvietojums 1 jūras jūdzes attālumā
fraktēšana Jūras transportdarījumu noslēgšana
promile Jūras ūdens sāļuma mērvienība, kas atbilst vienam gramam sāļu vienā kilogramā ūdens
vaļūdens Jūras ūdens, kurā atrodas pelēkās ambras tīrradņi
tombolo Jūras ūdeņu sanesta smilts strēle, kas saista bijušo salu pie krasta, pārvēršot šo salu pussalā
zauropodi Juras un krīta perioda četrkājaino (pēc pārvietošanās paņēmiena) augēdāju dinozauru grupa ar tāda paša tipa iegurni un ekstremitātēm kā vairākumam reptiļu
pliozaurs Juras un krīta perioda milzīgs, spēcīgs jūras rāpulis ar lielu galvu un samērā īsu kaklu
sipunkulīdi Jūrās un okeānos mītoši posmtārpu klases dzīvnieki (~300 sugu) ar 1-50 cm garu, gludu, nesegmentētu ķermeni ar izvirzāmu snuķi
Seto jūra jūras un šaurumu sistēma starp Honsju, Kjusju un Sikoku salām, Kii un Bungo šaurumi to savieno ar Kluso okeānu, Kanmona šaurums - ar Japāņu jūru, garums - 445 km, platums - līdz 55 km, lielākais dziļums - 241 m, krasta līnija izrobota
transgresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei (piemēram, sauszemes apgabalu grimšanas, jūras dibena celšanās dēļ)
ingresija Jūras uzvirzīšanās sauszemei; sauszemes applūšana sakarā ar jūras līmeņa celšanos
abisāle Jūras vai okeāna lielāko dziļumu apgabals (2000 m un dziļāk); abisālā zona
pelagiāle Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
pelagiāls Jūras vai okeāna ūdens slānis virs bentāles kā organismu dzīves vide
vinderlači Jūras vēdzeles
jūrinis Jūras vējš
jūrenis Jūras vējš jeb rietumvējš; rietenis
bamblis Jūras vēzītis
šrimps Jūras vēzītis, garnele
dziļjūra Jūras vidējā daļa aiz piekrastes sēkļa jeb šelfa, kur dziļums parasti pārsniedz 200 m
JVP Jūras vides pārvalde
balle Jūras viļņošanās stipruma mērvienība
bangošana Jūras viļņu apgāšanās piekrastē un sišanās pret krastu; jūras brāzma
viļņubalts Jūras viļņu baltākais krāsas tonis
atlija Jūras viļņu saplakšana pēc vētras
mičmens Jūras virsnieku dienesta pakāpe dažu valstu flotēs
estuārs Jūras virzienā piltuvveidīgi paplašināta upes grīva dziļās piekrastēs, kur jūras straumes un plūdmaiņas neļauj nogulsnēties upes sanešiem
pļopis Jūras zaķis, zivju suga ar piesūcekņa orgānu ķermeņa apakšpusē, ar ko piestiprinās pie akmeņiem u. c. cietiem priekšmetiem
mašķis Jūras zāles, ko lietoja iepakošanai
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi
grinds Jūras zīdītājs, delfīnu suga
narvals Jūras zīdītāju dzīvnieks zobvaļu grupā; narvalis
MAST Jūras zinātne un tehnoloģijas ("Marine science and technology")
zīriņš Jūras zīriņš
blekte Jūras zivs
maks Jūras zivs
himera Jūras zivs ar skrimšļa skeletu, ar garu, vārpstveidīgu ķermeni, garu asti un lielām krūšu spurām
kapteiņzivs Jūras zivs, kurai ķermenis sānos ir mazliet saplacināts un klāts ar prāvām zvīņām, mugura - brūna, pavēdere - brūngana
astērija Jūras zvaigzne - adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieks
asteroīdes Jūras zvaigznes
asteroīdi Jūras zvaigznes, adatādaiņu tipa bezmugurkaulnieku klase
drifters Jūras zvejas kuģis ar peldošiem tīkliem; zvejošanas laikā kuģis dreifē
rūpalkuģis Jūras zvejas kuģis jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei
ūda Jūras zvejas rīks - pamataukla, pie kuras ik pēc noteiktiem posmiem ir piestiprināta īsāka aukla ar āķi
rūpalflote Jūras zveļas kuģu flote jūras dzīvnieku ieguvei un apstrādei
talaso- Jūras-
talato- Jūras-
sebastes Jūrasasari
feniķieši Jūrasbraucēju un tirgoņu nācija, kas 1. gs. p. m. ē. dominēja teritorijās ap Vidusjūru, Kartāgas dibinātāji
jūrasvērsis Jūrasbullis - jūras zivs ar plakanu, dzeloņainu galvu
cavia Jūrascūciņas
kapibara Jūrascūciņu dzimtas grauzējs Dienvidamerikā, kura svars sasniedz 40 kg
mara Jūrascūciņu dzimtas ģints ("Dolichotis"), lieli grauzēji (ķermeņa garums var sasniegt 1 m), pēc izskata atgādina zaķus (saukti arī par pampu zaķiem), fitofāgi, sausos, tuksnešainos līdzenumos Dienvidamerikā, 2 sugas, dažkārt izmanto uzturā
hydrophidae Jūrasčūskas
diadema Jūraseži
echinoidea Jūrasežu klase
triglidae Jūrasgaiļi
gobiidae Jūrasgrunduļu dzimta
gobisculus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
gobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
neogobius Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
pomatoschistus Jūrasgrunduļu dzimtas ģints
dūņlēcēji Jūrasgrunduļu dzimtas ģints ("Periophtalmus"), garumā 10-30 cm, spēcīgas krūšu spuras, kas ļauj tiem pārvietoties pa sauszemi, acis atrodas galvas augšpusē, elpo ar žaunām (ūdenī) un ādu (ārpus ūdens), tropiskajos Āfrikas, D-Āzijas un Austrālijas dūņainajos piekrastes sēkļos
jūrasgrundulītis Jūrasgrunduļu dzimtas suga ("Pomatoschistus microps"), ieapaļa, parasti 2-3,5 cm gara zivs ar garu, slaidu astes stumbru
holotūrijas Jūrasgurķi - dzīvnieku valsts adatādaiņu tipa klase ("Holothurioidea"), ap 1100 sugu, sastopami gandrīz visās jūrās, dažas sugas ir ēdamas
holothurioidea Jūrasgurķi jeb holotūrijas
crinoidea Jūraslilijas
urginea Jūrassīpoli
sirenia Jūrassirēnas
manati Jūrassirēnu dzimta, lieli zīdītāji (parasti ķermeņa garums - \~4 m, masa - \~200 kg), dzīvo tropu un subtropu joslās okeānu un jūru piekrastēs, arī saldūdeņos, fitofāgi (ēd aļģes), 3 sugas, medīti gaļas un tauku ieguvei, tagad kļuvuši reti
enhydra Jūrasūdri
pelagonīms Jūrasvārds - vietvārds, hidronīmu paveids, kas nosauc jūru vai tās daļu
zostera Jūraszāles
zosteraceae Jūraszāļu dzimta
hippocampus Jūraszirdziņi
pantopoda Jūraszirnekļi
asteroidea Jūraszvaigznes
žagattārtiņš Jūrasžagata - šīs dzimtas suga ("Haematopus ostralegus")
žagattārtiņš Jūrasžagata - tārtiņveidīgo kārtas dzimta ("Haematopodidae"), kas sastopama gandrīz visā pasaulē, 1 ģints, 7 sugas, Latvijā 1 suga
haematopus Jūrasžagatu dzimtas ģints
haematopodidae Jūrasžagatu jeb žagattārtiņu dzimta
Rujen-Radenhof Juratas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ternejas pagastā
jūrrupuči Jūrbruņurupuči
Mellvēvervalks Jūrenvalks, paralēls nosaukums tā lejtecē
Jurdžine Jurģa diena, 23. aprīlis
Georgenhof Jurģi
Ģurģi Jurģi
cēlības Jurģos mantu celšanano jauno ienācēju ratiem, savienota ar iedzeršanu
Jurģine Jurģu diena
jurģi Jurģu diena - gadskārtas svētki 23. aprīlī; Ūsiņdiena
Ģurģis Jurģu diena (23. aprīlis)
Jurusdiena Jurģu diena (23. aprīlis)
Ūsenis Jurģu diena (23. aprīlis)
Ūsinis Jurģu diena (23. aprīlis)
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Cīravas pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Iecavas pagastā
Juergenshof Jurģu muiža, kas atradās Cēsu pilsētas apkārtnē
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Gaiķu pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Nīgrandas pagastā
Georgenhof Jurģu muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
Liekna Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novada Zentenes pagastā, garums - \~6 km, veidojas satekot Vecmuižas un Kraujas upītei; Liekņa; Liekne
Akmeņupīte Jurģupes labā satekupe Talsu novada Zentenes pagastā
izmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana
papildizmeklēšana Juridiska (parasti ar noziegumu saistītu apstākļu) izpēte, noskaidrošana, ko veic papildus (lai ko precizētu)
atcēlums Juridiska akta atzīšana par nederīgu
saistība Juridiskā aktā noteikts pienākums veikt kādas darbības
ingrosācija Juridiska darbība, ko veic, apstiprinot publiskus aktus par nekustamas mantas iegūšanu īpašumā ar šādu darījumu ierakstu Zemes grāmatā
promesošie Juridiska konstatācija, ka atsevišķu personu atrašanās vieta nav nosakāma un par to trūkst informācijas
atteikšanās Juridiska metode, ar kuras palīdzību tiesību subjekts pēc savas vēlēšanās, skaidri paužot savu gribu, atsakās no savām tiesībām vai priekšrocībām
licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot
auditorfirma Juridiska persona, kas sniedz audita pakalpojumus
placet Juridiska piekrišanas formula, ko senāk lietoja nobalsošanā un vēlēšanās
apdrošinātais Juridiska vai fiziska persona, kurai ir apdrošināmā interese, kuras labā ir noslēgts apdrošināšanas līgums
apakšlietotājs Juridiska vai fiziska persona, kuras enerģijas vai gāzes apgādes sistēma ir pieslēgta kāda lietotāja apgādes sistēmai un kura par patērēto enerģiju vai gāzi norēķinās ar šo lietotāju
līgumattiecības Juridiskās attiecības starp līgumslēdzējiem
valststiesības Juridiskās izglītības mācību kurss
sankcionēt Juridiski apstiprināt (ko), piešķirot (tam) likuma spēku
piešķirt Juridiski dot tiesības lietot, saņemt vai iegūt īpašumā (parasti kādas materiālas vērtības)
rekvizīts Juridiski nepieciešams (dokumenta, darījuma) elements
patapinājums Juridiski noformēts (mantas) aizdevums kādai personai
judikatūra Juridiski nozīmīgās atziņas, kas ietvertas tiesu un tiesnešu nolēmumos un ko tiesa formulējusi, lietojot jebkuru juridisko metodi, jo īpaši tiesību normu interpretācijas un tiesību tālākveidošanas rezultāts
šķirt Juridiski panākt, ka (laulība) beidz pastāvēt
šķirties Juridiski šķirt savu laulību
piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem)
moratorijs Juridisks akts, ar ko uz zināmu laiku aiztur vai palēnina kā izpildi, kamēr izbeidzas šajā aktā noteiktie sevišķie apstākļi
transferts Juridisks akts, kurā viens īpašnieks savus vērtspapīrus nodod citas personas īpašumā
sankcija Juridisks apstiprinājums, ko dod augstāka instance, piešķirot kam likuma spēku
cesija Juridisks darījums, kad persona (cedents) atsakās no prasījuma tiesības par labu citai personai
patents Juridisks dokuments, kas apliecina tehniskā risinājuma atzīšanu par izgudrojumu, tā prioritāti, autorību un autora ekskluzīvās tiesības uz izgudrojumu
forenzisks Juridisks; attiecīgs uz tiesu, tieslietām
aģentoperācija Juridisku darbību veikšana, kas izpaužas kā preču pirkšana un pārdošana norunātā teritorijā pēc vienas puses (principāla) rīkojuma un ko veic no principāla neatkarīga otra puse (aģents) saskaņā ar principāla rīkojumu, uz viņa rēķina un viņa vārdā
autortiesības Juridisku normu kopums, kas noteic zinātnes, literatūras un mākslas darbu autoru tiesisko stāvokli
izpilddokuments Jurisdikcijas akts, ar ko ierosina un realizē izpildu lietvedību
juriskonsultācija Juriskonsultu birojs, kas sniedz juridisku palīdzību iedzīvotājiem
likumnieks Jurists
kazuists Jurists, kam ir pieredze kazuistikā (1)
advokāts Jurists, kas aizstāv vai pārstāv kādu personu tiesu lietās vai sniedz padomus juridiskos jautājumos
juriskonsults Jurists, kas strādā iestādē, uzņēmumā, organizācijā par pastāvīgu konsultantu juridiskos jautājumos un aizstāv šīs iestādes, uzņēmuma, organizācijas likumīgās intereses
jurītis Jurīši
jurīši Jurītis
Jurjeva-Poļska Jurjevpoļska, pilsēta Krievijā
jūrmale Jūrmala
jūrmāle Jūrmala
jūrmalis Jūrmala
jūrmule Jūrmala
jūrkraste Jūrmala, jūras krasts
jūrmaliens Jūrmala, piekraste
jūrmalzirņi Jūrmalas dedestiņa ("Lathyrus maritimum")
dižpīle Jūrmalas dižpīle - pīļu apakšdzimtas suga ("Tadorna tadorna"), zosij līdzīgs putns ar zaļi melnu galvu un kaklu, baltu ķermeni, brūni sarkanu svītru ap ķermeņa priekšējo daļu, melnām spārnu spalvām, Latvijā aizsargājama, ligzdo kopš 20. gs. 70. gadiem, 10-20 pāru; Sāmsalas dižpīle; Sāmsalas pīle
mara Jūrmalas ezers, ezera veida jūras līcis, joma
arājnieki Jūrmalas iedzīvotāju (zvejnieku) lietots apzīmējums tālāk no jūras dzīvojošiem ļaudīm
JIeA Jūrmalas iedzīvotāju apvienība
jūrkāpa Jūrmalas kāpa
JKA Jūrmalas koncertapvienība
jūras kāposti Jūrmalas krambe
priedainieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Priedaine" iedzīvotāji
pumpurieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Pumpuri" iedzīvotāji
slocenieki Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Sloka" iedzīvotāji
vaivarieši Jūrmalas pagasta apdzīvotās vietas "Vaivari" iedzīvotāji
buldurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Bulduri" iedzīvotāji
buļļciemieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Buļļuciems" iedzīvotāji
dubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dubulti" iedzīvotāji
dzintarieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Dzintari" iedzīvotāji
jaundubultieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaundubulti" iedzīvotāji
jaunķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunķemeri" iedzīvotāji
kaugurieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kaugurciems" iedzīvotāji
kūdrenieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
kūdrieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Kūdra" iedzīvotāji
ķemerieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji
ķemernieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Ķemeri" iedzīvotāji
lielupieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Lielupe" iedzīvotāji
majorieši Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Majori" iedzīvotāji
mellužnieki Jūrmalas pilsētas apdzīvotās vietas "Melluži" iedzīvotāji
Kauguri Jūrmalas pilsētas daļa dzelzceļa Rīga - Tukums labajā pusē pie Slokas stacijas līdz Talsu šosejai
Kaugurciems Jūrmalas pilsētas daļa iepretim Slokai starp Talsu šoseju un jūru
Vārnukrogs Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā pie Buļļupes attekas
Priedaine Jūrmalas pilsētas daļa Lielupes labajā krastā un dzelzceļa stacija 17,5 km no Rīgas; sākusi veidoties kā vasarnīcu rajons 20. gs. sākumā
Ķemeri Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. g., pilsētas statuss 1928.-1959. g., dzelzceļa stacija 44 km no Rīgas
Sloka Jūrmalas pilsētas daļa no 1959. gada; 1785.-1959. g. - pilsēta Rīgas apriņķī (no 1950. g. rajonā); dzelzceļa stacija 35,23 km no Rīgas
Dzintari Jūrmalas pilsētas daļa starp Bulduriem un Majoriem, 17. gs. šī vieta dēvēta par Avotiem, bet 1874.-1922. g. tās nosaukums bija Edinburga
Jaundubulti Jūrmalas pilsētas daļa starp Dubultiem un Mellužiem, ietver arī Pumpurus
Jaunķemeri Jūrmalas pilsētas daļa tās rietumos Rīgas jūras līča krastā starp Kaugurciemu un Bigauņciemu
Lielupe Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 19 km no Rīgas
Majori Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 23,9 km no Rīgas, aizņem senā Vildenes ciema teritoriju, gruntsgabalus vasarnīcu būvei sāka iznomāt ap 1835. g.
Pumpuri Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 27,9 km no Rīgas
Melluži Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 29,3 km no Rīgas
Vaivari Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 32 km no Rīgas
Kūdra Jūrmalas pilsētas daļa un dzelzceļa stacija 40,3 km no Rīgas
Buļļuciems Jūrmalas pilsētas daļa, atrodas 3 km uz ziemeļaustrumiem no Lielupes dzelzceļa stacijas, pie Lielupes grīvas, vēstures avotos minēta jau 1495. g. (pārceltuve "Buļļu prāmis"), izveidojusies bijušās muižas ("Bullenhof") teritorijā kā zvejnieku ciems
Asari Jūrmalas pilsētas daļa, izveidojusies bijušā Saušu zvejniekciema teritorijā, apbūve sākusies 19. gs. 2. pusē
Dubulti Jūrmalas pilsētas daļa, Jūrmalas administratīvais centrs, kā apdzīvota vieta sāka veidoties 18. gs., 1863. g. ieguva miesta tiesības, 1920.-1945. g. bija Rīgas Jūrmalas sastāvā, 1945.-1959. g. Rīgas pilsētas Jūrmalas rajona sastāvā, 1959. g. iekļauta Jūrmalas pilsētā
Bulduri Jūrmalas pilsētas daļa, kas izveidojusies bijušās muižas ("Bilderlingshof") teritorijā, kas no 1905. g. piederējusi Krievijas Ķeizariskās dārzkopības biedrības Rīgas nodaļai
asarieši Jūrmalas pilsētas daļas "Asari iedzīvotāji
Bilderiņi Jūrmalas pilsētas daļas "Bulduri" nosaukums līdz 1922. gadam
pumpurnieki Jūrmalas pilsētas daļas "Pumpuri" iedzīvotāji
JPD Jūrmalas pilsētas dome
jūrmalnieks Jūrmalas pilsētas iedzīvotājs
jūrmala Jūrmalas svīta - apakšsilūra stratigrāfiskā vienība Latvijas rietumu un dienvidu daļā, biezums - 30-54 m, nodalīta Ragaciema urbumā
Jūrmalene Jūrmalas šoseja
jūrmalietis Jūrmalnieks
ceļmallapa Jūrmalu ceļmallapa - jūrmalas ceļteka ("Plantago maritima")
lašiņa Jūrniecībā - divu apaļkoku (vai pārlūzuša apaļkoka daļu) sastiprinājums ar virvi
jūrlietas Jūrniecība (1)
jūrlietas Jūrniecība (2)
steliņš Jūrniecībā no dēļiem un kāpnēm pagatavotas stalažas, ko uzkar ārpusē pie kuģa sāniem, krāsošanas vai citus darbus veicot
iespleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
iešpleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, ieverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
spleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm
špleisēt Jūrniecībā savienot pārrautas vai pārtrūkušas tauvas atvītos galus, izverot viena gala grīztes starp otra gala grīztēm; spleisēt
stengturis Jūrniecībā uz masta vai marsstengas virsgala (topas) vai bugsprita ārējā gala (nokas) nostiprināts briļļu veida stiprs metāla daikts, kas šos apaļkokus savieno ar marsstengu, resp. bramstengu vai klīverbomi
statstars Jūrniecībā virziens perpendikulārs kuģa ķīļa līnijai
marīne Jūrniecība, flotes kopjēdziens
noka Jūrniecībā: rājas vai gafetes ārējais gals
jūrniecisks Jūrniecībai piederīgs, vajadzīgs
portolāno Jūrniecības rokasgrāmata un kartes viduslaikos
ķipurnieki Jūrnieki vai zvejnieki
journīks Jūrnieks
jūrasbraucējs Jūrnieks
jūrenieks Jūrnieks
jūrgājējs Jūrnieks
jūrinieks Jūrnieks
sailor Jūrnieks
baks Jūrnieku apzīmējums galdam
flots Jūrnieku apzīmējums priekšmetiem, kas brīvi peld; pārnestā nozīmē: jautrs, brašs, izšķērdīgs, ar uzdzīvi saistīts
bonere Jūrnieku cepure
pāļmezgls Jūrnieku mezgls ar nostiprinātu cilpu virves galā
vebliņmezgls Jūrnieku mezgls virves piestiprināšanai pie staba
gali Jūrnieku nosaukums visām kuģu virvēm
bordiņmeistars Jūrnieku pansijas (bordiņmājas) īpašnieks
bušlats Jūrnieku pusmētelis
ahoj Jūrnieku sauciens (sveicienam vai uzmanības pievēršanai)
maats Jūrnieku valodā draugs, palīgs
rjabčiks Jūrnieku zili balti svītrains veļas krekls
jūrskolnieks Jūrskolas audzēknis
kursants Jūrskolas audzēknis
tundjuks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; šaniraks
šaniraks Jurtas konstrukcijas elements - loks ar izliektu restīti, kas atrodas kupola centrā un kalpo par dūmu atveri un gaismas avotu, aptver jumta spāru kārtis, tā noslēdzot jumta konstrukciju; tundjuks
spārnaizsprosti Jūru (upju) aizsprostojumu veids, kas sastāv no nekustīgas un izgriežamas daļas (savējo kuģu caurlaišanai)
plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā
naktsbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no atdzisušās sauszemes uz jūru
dienasbrīze Jūru, okeānu, kā arī lielu ezeru piekrastes vējš, kas pūš no jūras uz sasilušo sauszemi
jumsējs Jūsējais
jūsma Jusma, nojauta
maiga Jūsma, prieks, laimība
traidāt Jūsmīgi dziedāt "traidi-ridi-ralala"
entusiastico Jūsmīgi, aizrautīgi
aizrāvīgi Jūsmīgi, dedzīgi
affettuoso Jūsmīgi, kaisli, brāzmaini
jausmīgs Jūsmīgs
jausms Jūsmīgs
aizrāvīgs Jūsmīgs, dedzīgs
saviļņots Jūsmīgs, uztraukts
liesmināt Jūsmināt
jūsmināties Jūsmot
apjūsmot Jūsmot (par ko), arī cildināt (ko)
reibt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot
skurbt Jūsmot, aizmirsties, patīkami pārdzīvot; reibt (2)
šmilt Jūsmot, karst
jūsmonis Jūsmotājs
jūsmiņš Jūsmotājs, sapņotājs, sirsnīgs, jūtīgs
jūsēt Jūsot
jūsināt Jūsot - uzrunāt (kādu) ar "jūs"
jutēt Just
jutin Just
most Just
ciest Just fiziskas sāpes, mokas
dzīvot līdzi Just kam līdzi
līdzjust Just līdzi
slimot Just līdzi (sportā), karst
nīst Just naidu (pret kādu)
nolīkstīties Just nepatiku
īgnot Just nepatiku, riebumu; īgnēt
reibt Just reiboni (stipras smaržas, spilgtas gaismas, krāsas u. tml. iedarbībā)
salkt Just stipru izsalkumu (par cilvēkiem)
kaist Just stipru karstumu; būt ļoti karstam (par ķermeni, tā daļām); arī kvēlot; degt
degt Just stipru karstumu; kļūt karstam, arī sārtam (par ķermeni, tā daļām)
degt Just sūrstošas, dedzinošas sāpes, sāpīgu kairinājumu
tolmāt Just, ievērot, saprast
ščekoķitsja Just, ka zog no kabatas
jutīt Just, nojaust
jaust Just, pamanīt
matīt Just, uztvert
tvert Just, uztvert (ar maņu orgāniem)
justicia Justīcijas
sārtā justīcija justīciju suga ("Justicia carnea")
justickollēģija Justīckolēģija
apvainoties Justies [apvainotam]{s:1477}, izjust apvainojumu
aizkarties Justies aizskartam
aizvainoties Justies aizvainotam; apvainoties
omuļoties Justies ērti, priecāties
omuļot Justies ērti, priecāties; runāt laimīgi (bet ne skaļi)
garlaikoties Justies garlaicīgi
lielīties Justies ievērojami pārākam par citiem (ar ko) un paust to; pārmērīgi lepoties (ar ko)
kaunēties Justies neērti (par kādu), atzīt par sev nepiemērotu, neatbilstošu (kādu)
mulst Justies neērti, nedroši; kautrēties (2)
apmulst Justies neērti, nedroši; nokautrēties
lepoties Justies pašapzinīgam, pārākam par citiem (ar ko) un paust to (izturēšanās veidā, rīcībā, runā)
atjust Justies, nākt pie samaņas
samanīties Justies, sajusties
dzīvāties Justies; veikties
konsiliatori Justiniāna kodifikācijas komentētāji Rietumeiropā no 13. gs. otrās puses, kuri strādāja padomniekiem juridiskajos jautājumos pie valdniekiem; postglosatori
pandekti Justiniāna kodifikācijas svarīgākā - 3. daļa, kas publicēta 533. g. un aptver 50 grāmatas
jumsdaļa Jūsu daļa
jumstiesa Jūsu daļa
jūsējs Jūsu domubiedrs, piekritējs, draugs
jumsmāja Jūsu māja
jumsmājieši Jūsu mājas iedzīvotāji
jumsmāte Jūsu māte
jūsijais Jūsu namatēvs
jumspuse Jūsu puse, jūsu apvidus
jumsrads Jūsu radinieks
Luižantila Jūsufīja, pilsēta Marokā, tās senāks nosaukums
jusms Jušana
eksteroreceptors Jušanas galaorgāns, kairinājumu uztvērējs, kuri ietekmē organismu no ārienes
proprioreceptors Jušanas nerva galaaparāts, kas uztver kairinājumus no muskuļiem, cīpslām un labirinta un kontrolē ķermeņa stāvokli
sensoparalīze Jušanas nerva paralīze
receptors Jušanas nervu specializēta struktūra, kurā kairinājuma enerģija pārveidojas nervu ierosas impulsos, ko nervu šķiedras aizvada uz centrālo nervu sistēmu
akroparestēzija Jušanas traucējumi (tirpšana, kņudēšana) rokās, retāk kājās
ļuškas Juškas, sajūtas
Jusu ezers Jušu ezers Audriņu pagastā
Ežu ezers Jušu ezers Ozolaines pagastā
Zviedru akmens Jušulejas dižakmenes Dundagas pagastā
sentimento Jūtas
izjūta Jūtas, emocijas
sajūta Jūtas, emocijas; izjūta (1)
afektivitāte Jūtas, emocionālā dzīve
kairestība Juteklība, iekairināmība
jūteklīgs Juteklīgs
juteklisks Juteklīgs
Kitēra Jutekliskā un baudas pasaule
dzimumtieksme Jutekliska, seksuāla tieksme pret otru indivīdu
askētisms Juteklisko tieksmju pārvarēšana un atteikšanās no dzīves labumiem, lai sasniegtu kādu reliģisku vai tikumisku ideālu
sensuāls Juteklisks; tāds, kam ir tieksme uz juteklīgu baudu
sensualitāte Jutekliskums
parastēzija Jutekļu nervu kaite, kurā rodas dažādi neparasti sajutumi ādā: kņudēšana, tirpšana utt.
aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms
fotestēzija Jutība pret gaismu; fotofobija
radiojutība Jutība pret jonizējošā starojuma iedarbību
termestēzija Jutība pret karstumu
palinestēzija Jutības atgriešanās pēc anestēzijas
dishīrija Jutības traucējuma veids, kad slimnieks nespēj izšķirt, vai pieskaršanās notikusi ķermeņa kreisajā vai labajā pusē
dizestēzija Jutības traucējums, kas parasti izpaužas kā sāpes
insensibilitāte Jutības trūkums
radioimūnanalīze Jutīga un specifiska metode vielu kvantitatīvai noteikšanai, izmantojot radioaktīvi iezīmētu un neiezīmētu vielu konkurenci
interoceptori Jutīgo nervu šķiedru galu veidojumi (nervu gali) muskuļos, cīpslās, iekšējos orgānos, asinsvados utt.; interoreceptori
spindīgs Jūtīgs
sentimentālists Jūtīgs cilvēks
tenzorezistors Jutīgs elements, kura elektriskā pretestība mainās, to deformējot
foteritrozs Jutīgs pret spektra sarkano gaismu; attiecas uz krāsu aklumu, kad neatšķir zaļo krāsu
dvēselīgs Jūtīgs, ar dziļu, bagātu dvēseli (1)
sensorais Jutīgs, attiecināms uz sajūtu orgāniem
jaustrs Jūtīgs, modrs, uzmanīgs
pērlīgs Jutīgs, smalkjūtīgs
sensoriāls Jūtīgs, uz ārējiem jutekļiem attiecīgs
trauss Jutīgs, vārīgs
emfindlige Jūtīgs, vārīgs
brāmanis Jūtīgs, viegli aizskarams cilvēks
pāpa Jūtīgs, viegli saraudināms cilvēks
cāļdvēsele Jūtīgs, žēlsirdīgs cilvēks; arī vārgs cilvēks
hipestēzija Jutīguma samazināšanās; maņu pavājināšanās
anestēzija Jutīguma zudums
spindība Jūtīgums
jūte Jūtis
jūkle Jūtis, krustceles
kontrotīmija Jūtu apspiešana
affetto Jūtu izpaudums, satraukums
dabasbērns Jūtu izpausmē un uzvedībā vienkāršs un patiess cilvēks, kas dzīvo ciešā saskarē ar dabu
emocijas Jūtu izpausme; pārdzīvojumi, apzinātas un neapzinātas cilvēku un dzīvnieku subjektīvās reakcijas uz noteiktiem apstākļiem, situāciju, savstarpējām attiecībām u. tml.
endotīms Jūtu nosacīts
katatīms Jūtu noteikts
divojums Jūtu sašķēlums, dubultošanās
ekspresija Jūtu, pārdzīvojumu izpaušana, izteikšana (parasti daiļdarbā, mākslas darbā, valodā)
dārglietas Juvelierizstrādājumi no dārgmetāliem, dārgakmeņiem, pusdārgakmeņiem (parasti rotas lietas, pulksteņi)
juvelierdarbs Juvelierizstrādājums
filigrāns Juvelierizstrādājums (no tievām, vītām zelta, sudraba, vara vai cita metāla stieplītēm), kas atgādina mežģīnes
Juvera ezers Juveris
Južovka Juzovka
Jūzupīte Jūzupe, Ičas pieteka
Tojohara Južnosahaļinska - pilsēta Krievijas Sahalīnas apgabalā, tās nosaukums 1905.-1946. g.
sisalkaņepes kādas Austrumāfrikā un Javā kultivētas agaves lapu šķiedras (riepu ražošanai)
mandieši kādas reliģiskas sektas locekļi, kas vēl 20. gs. nelielā skaitā bija sastopami Dienvidu Mezopotāmijā, iespējama radniecība ar pirmo gs. reliģiskām kustībām un sakari ar Jāni Kristītāju
paeglis Kadiķis - ziemzaļš krūms, retāk koks ("Juniperus") ar adatveida vai zvīņveida lapām un melnām vai sarkanām čiekurogām
Ķīnas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus chinensis")
Zviedrijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus communis var. suecica"), saukts arī par paegli
parastais paeglis kadiķu suga ("Juniperus communis")
klājeniskais kadiķis kadiķu suga ("Juniperus horizontalis")
Ficera kadiķis kadiķu suga ("Juniperus media")
pazvilu kadiķis kadiķu suga ("Juniperus procumbens")
kazaku kadiķis kadiķu suga ("Juniperus sabina"), zems, blīvi sazarojies dekoratīvs krūms ar zvīņveidīgām skujām
zvīņainais kadiķis kadiķu suga ("Juniperus squamata")
Virdžīnijas kadiķis kadiķu suga ("Juniperus virginiana")
Mobile Kādreizējā studentu kafejnīca _Perpetuum Mobile_ (Jelgavā)
jafetīti Kādreizējs indoeiropiešu nosaukums; Noasa dēla Jafeta pēcnācēji
pēterābuliņš kāds izplatīts pļavu augs, kas zied ap Jāņiem
Gribuļupīte Kaibalas kreisā krasta pieteka Lielvārdes pagastā, vidustece Jumpravas pagastā, izteka Skrīveru pagastā, garums - 9 km; Gribule
Kaigas Kaigu ciems - Jelgavas novada Kalnciema pagasta apdzīvotās vietas "Kaiguciems" nosaukuma variants
balden Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rītes pagastā
Eikenischek Kalēju muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā; Balden
Kalmodu Kalmodu ezers - atrodas Gulbenes novada Rankas pagastā, platība - 23,0 ha; Janeļu; Kalmodu-Janeļu ezers
Kalmodu-Janeļu Kalmodu-Janeļu ezers - Kalmodu ezers Rankas pagastā
Kalna Kalna dzirnavezers - atrodas Jērcēnu pagastā, platība - 9,1 ha; Jērcēnu dzirnavezers; Dzirnavu ezers
Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu ezers Jērcēnu pagastā
Jērcēnu dzirnavezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā
Dzirnavu ezers Kalna dzirnavezers Jērcēnu pagastā
Berghof Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Hofzumberge Kalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Tērvetes pagastā
Kalna Kalna pagasts - Jēkabpils novada pagasts ar administratīvo centru Vidsalā, robežojas ar Ābeļu, Dignājas un Leimaņu pagastu, kā arī ar Aknīstes, Viesītes un Salas novadu
Kalna Ūdenāni Kalna Ūdenāni - apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Kalna pagastā
Aibapas kalns kalna virsotne ASV (_Ibapah Peak_), Jūtas štata rietumos, augstums 3686 m
Asahi kalna virsotne Japānā (_Asahi-dake_), Hokaido salā, Abaširi departamentā
Asfars kalna virsotne Jordānijā (_Așfar, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1073 m
Ašākifs kalna virsotne Jordānijā (_Ashāqif, Jabal al_), Mefrakas muhāfazā, augstums - 1049 m
Arga-Emņeke kalna virsotne Krievijā (_Arga-Ѐmneke, gora_), Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļos, augstums - 1139 m
Arabs kalna virsotne Sīrijā (_‘Arab, Jabal al_), Suveidas muhāfazā, augstums - 1803 m
Argopuro kalna virsotnne Indonēzijā (_Argopuro_), Javas salas austrumu daļā, augstums - 3088 m
Peloponesa Kalnaina pussala un vēsturisks apgabals Grieķijas dienvidos, platība - 21500 kvadrātkilometru, lielākais augstums - 2404 m, ar Balkānu pussalu galveno daļu to savieno Korintas zemesšaurums, apskalo Jonijas un Egejas jūras, kuras savieno Korintas kanāls
Aldanas-Učuras grēda kalnbu grēda Krievijā (_Aldano-Učurskij hrebet_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas kalnienē, augstākā virsotne -2243 m
Kalnezeem-Clievenhof Kalnciema Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Kalnzeem Kalnciema muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Kalnciema pagastā
Kalnciems Kalnciema pagasts - pagasts Jelgavs novadā, Lielupes kreisajā krastā, izveidots 2010. g. janvārī reorganizējot bijušo Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, robežojas ar Valgundes un Līvbērzes pagastu; bijušie nosaukumi: Kalnciema pilsēta ar lauku teritoriju (1991.-2010. g.), vāciski - Kalnzeemsche, krieviski - Kaļnecemskaja
Kalndzirnavu Kalndzirnavu ezers - uzpludināts uz Lielupes Strenču novada Jērcēnu pagastā; Dzirnavu ezers, Kalna dzirnavezers, Jērcēnu dzirnavezers
Jemenas kalni kalni Arābijas pussalas dienvidrietumu daļā (angļu val. "Yemen Highlands"), Saūda Arābijā un Jemenā, garums — 500 km, augstākā visrotne 3760 m
Jesenīki kalni Čehijā ("Jesenik"), Sudetu dienvidaustrumu daļa, sastāv no 2 grēdām, kristāliski slānekļi, kaļķakmeņi, smilšakmeņi, dzelzs rūdas ieguve, minerālūdeņu avoti
Ziemeļalbānijas Alpi kalni Dināru kalnienē, Albānijas ziemeļos, daļēji Kosovā, Melnkalnē un Serbijā, garums — \~100 km, augstākā virsotne — Jezerca (2694 m)
Jura kalni Francijā un Šveicē (fr. val. "Massif du Jura"), stiepjas izliekta loka veidā no Savojas Alpiem līdz Švarcvaldes priekškalnēm dienvidos, garums - 250 km, platums - līdz 65 km, lielākais augstums - 1718 m; Jura kalni
Maokes kalni kalni Jaungvinejas salas rietumos (indon. val. "Pegunungan Maoke"), Indonēzijā, garums - \~700 km, platums - \~150 km, augstākā virsotne - 4884 m, kas ir augstākā virsotne Okeānijā; Sniega kalni
Suntarhajatas grēda kalni Krievijas Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas, Indigirkas un Ohotskas jūras upju ūdensšķirtne, garums - 450 km, augstums - līdz 2959 m (Mushajas kalns), izvirdumieži, granīti, apledojuma platība - 204 kvadrātkilometri, >200 šļūdoņu, uzledojumi - \~800 kvadrātkilometru
Sengiļens Kalniene Dienvidsibīrijā, Krievijas Tivas Republikas dienvidaustrumos, Mazās Jeņisejas un Teshemas ūdensšķirtne, garums - \~230 km, platums - līdz 120 km, augstums - līdz 3276 m
Agmas plato kalniene Ēģiptē (_‘Ajmah, Jabal al_), Dienvidsīnāja muhāfazā, Sīnāja pussalā
Ahdars kalniene Lībijā (_al Akhḑar, Al Jabal_), valsts austrumu daļā, Vidusjūras piekrastē, starp Sidras un Bumbas līci, augstums līdz 882 m
Janas-Oimjakonas kalniene kalniene Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), starp Verhojanskas grēdāju un Suntarhajatu dienvidrietumos un Čerska grēdāju ziemeļaustrumos, garums - \~1000 km, platums - 250 km, augstums - līdz 2000 m
Abdelazīzs kalniene Sīrijā (_'Abd al 'Azīz,Jabal_), augstākā virsotne - 920 m (Fauvārs)
Atī kalni kalnienne Lībijā (_‘Ațī, Jabal_), Murzūkas šebījas dienvidos
Bergslāgena Kalnrūpniecības rajons Zviedrijas centrālajā daļā, starp Dālas upi ziemeļos un Klāras upi rietumos, Mēlarena, Jelmarena un Vēnera ezeru dienvidos, dzelzs ieguve kopš XVI gs., arī vara, svina, cinka, volframa rūdas atradnes
Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m
Garjuru kalns kalns Alūksnes augstienes austrumu malā, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, izolēts kupolveida morēnas paugurs ar stāvām nogāzēm, absolūtais augstums — 198 m vjl., relatīvais augstums — 35 m
Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m
Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
Dēliņkalns kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m
Nabišaibs kalns Arābijas pussalas dienvidos, Jemenas kalnos, Jemenā, bazalta masīvs ar stāvām nogāzēm un lēzenu virsotni, augstums - 3000 m
Baringtona kalns kalns Austrālijas dienvidaustrumos, Jaundienvidvelsas štatā, Lielās Ūdensšķirtnes grēdas austrumos, augstums - 1556 m
Jungfrava kalns Bernes Alpos ("Jungfrau"), Šveicē (4158 m vjl.)
Atākas kalns kalns Ēģiptē (_‘Atāqah, Jabal_), Suvaisas muhāfazā, augstums - 875 m
Ardžuna kalns Indonēzijā (_Arjuna, Gunung_), Javas salas austrumu daļā, Austrumjavas provincē, augstums - 3339 m
Jarigatake kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas
Aspairinga kalns kalns Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos, Dienvidalpos, augstums - 3027 m
Ciāna kalns Jeruzalemē
Ciona kalns Jeruzalemē, uz kura bijusi Izraēlas valdnieka Dāvida pils un Zālamana celtais dieva Jahves templis; vēlāk visas Jeruzalemes dzejisks apzīmējums; kristīgajā ticībā Ciona ir nākotnes dzīves ilgu simbols
Foksa kalns kalns Kanādas ziemeļrietumos ("Fox Mountain"), Kordiljeros, Jukonas plato augstākā virsotne — 2404 m vjl.
Ajumkans kalns Krievijā (_Ajumkan, gora_), uz Habarovskas novada un Amūras apgabala robežas, netālu no robežas ar Sahas Republiku (Jakutiju), augstums 2255 m
Balbi kalns Papua Jaungvinejā, Ziemeļu Zālamana Salās, Bugenvilas salas ziemeļrietumos, augstums - 2715 m
Glitertinns kalns Skandināvijas kalnos ("Glittertind"), Jūtunheimena plakankalnē, Norvēģijā, augstums - 2464 m, klāts ar \~30 m biezu ledāju
Asotriba kalns Sudānā (_‘Asotribā, Jabal_), Bahr el Ahmeras vilājas ziemeļaustrumos, netālu no Ēģiptes robežas, augstums - 2215 m
Ruļļukalns kalns Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Svētes pagastā, nedaudz izlocīts, 3,75 km garš osu valnis ar vairākām virsotnēm, kuru absolūtais augstums sasniedz 15-18 m vjl., bet relatīvais augstums nepārsniedz 8 m, platums pie pamatnes - 250-500 m; Ruļļu valnis
Bākūžu kalns kalns Vidzemes augstienes austrumu daļā, 4 km uz ziemeļrietumiem no Viešūra ezera, Madonas novada Jumurdas pagastā, pie Ērgļu-Madonas ceļa; lielpaugurs ar 3 konusveida virsotnēm - Bākūzi, Egļu kalnu un Lants kalnu; absolūtais augstums - 279,5 m vjl., relatīvais augstums - 57 m, nogāzes ļoti stāvas
Asbesbērhi kalnu grāda Dienvidāfrikā (_Asbesberge_), Ziemeļkāpas provincē, augstākā virsotne - 1645 m (Jaspers)
Akākuss kalnu grēda Akākūsa kalnos (_Akākus, Jibāl_), Lībijā, Gātas šebījas rietumu daļā, augstākā virsotne 1506 m
Absorkī grēda kalnu grēda ASV (_Absaroka Range_), Montānas un Vaiomingas štatā, vidusdaļa iekļauta Jeloustounas nacionālajā parkā
Barjeras grēda kalnu grēda Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata rietumos, augstums - līdz 472 m (Roba kalns)
Tashajahtahs Kalnu grēda Čerska grēdājā Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Janas un Indigirkas ūdensšķirtne, garums - \~100 km, augstums - līdz 2356 m
Ulahančistajs Kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~250 km, augstums - līdz 3147 m, granīti, alpīnā tipa reljefs ar šaurām upstarpām, apledojums - \~100 kvadrātkilometru
Momas grēda kalnu grēda Čerska grēdājā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 470 km, augstums - līdz 2533 m
Zigaļgas grēda kalnu grēda Dienvidurālos, Jurjuzaņas augšteces baseinā, Krievijas Čeļabinskas apgabalā un Baškorostānas Republikā, garums - 40 km, augstums - līdz 1426 m
Hidas grēda kalnu grēda Honsju salas vidienē ("Hida sammyaku"), Japānā, garums - \~140 km, augstums - līdz 3190 m; izplatīts nosaukums "Japānas Alpi"
Arfaks kalnu grēda Indonēzijā (_Arfak, Pegunungan_), Jaungvinejas salā, Rietumpapua provinces un Doberai pussalas ziemeļaustrumos, augstākā virsotne - 2940 m (Mebo)
Abukumas plakankalne kalnu grēda Japānā (_Abukuma-kōchi_), Ibaraki, Fukušimas un Mijagi departamentā
Akaiši grēda kalnu grēda Japānā (_Akaishi-sammyaku_), Šidzuokas, Nagano un Jamanaši prefektūrā, augstākā virsotne Širane (3192 m)
Bismarka grēda kalnu grēda Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, garums - \~250 km, augstākā virsotne - 4509 m (Vilhelma kalns)
Dienvidalpi Kalnu grēda Jaunzēlandē ("Southern Alps"), Dienvidsalā, stiepjas 600 km (gandrīz visas salas garumā), augstākā virsotne - 3754 m
Paihojs Kalnu grēda Jurgas pussalā, Krievijas ziemeļos, Arhangeļskas apgabala ziemeļaustrumos, garums - \~200 km, augstums - līdz 467 m (Moreiza kalns)
Taskistabits Kalnu grēda Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas un Ņeras upstarpā, garums - \~175 km, augstums - līdz 2341 m, slānekļi ar granīta intrūzijām
Polousnija skrausts kalnu grēda Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - \~175 km, augstums - līdz 968 m, plakanvirsas kalni ar nolīdzinātām reljefa formām
Tannuola Kalnu grēda Krievijas Tivas Republikas dienvidos, Ubsunura ezera un Jeņisejas ūdensšķirtne, garums - \~300 km, vidējais augstums - 2500-2700 m, lielākais - 3061 m, lēzeni viļņotajās korēs akmeņu kliedņi, augstkalnu tundra
Bajanharaula Kalnu grēda Kunluna austrumos ("Bayan Hara Ula"), Ķīnā, Huanhes un Jandzi ūdensšķirtne, garums - \~750 km, augstums - līdz 5500 m, lēzenas, kupolveida virsotnes
Ailaošaņs kalnu grēda Ķīnā (_Ailao Shan_), Juņnaņas kalnienē, garums 450 km
Banmašaņs kalnu grēda Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, augstākā virsotne - 3234 m (Dasjuešaņs)
Cjiņlins Kalnu grēda Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Qin Ling"), Jandzi un Huanhe baseinu ūdensšķirtne, garums - \~1000 km, augstums - līdz 4113 m
Dabešana grēda kalnu grēda Lielā Ķīnas līdzenuma dienvidu daļā ("Dabieshan"), uz dienvidaustrumiem no Cinlina grēdas, Jandzi un Huaihes ūdensšķirtne, garums - 250 km, vidējais augstums - \~1000 m, lielākais - 1860 m (Fanšana kalns)
Javornīki Kalnu grēda Rietumkarpatos, starp Baltajiem Karpatiem un Živecas Beskidiem, Slovākijā, augstākā virsotne - Veļki Javornīks 1072 m
Jazgulemas grēda kalnu grēda Rietumpamirā, starp Jazgulemu un Bartangu, Tadžikistānā, garums — 170 km, vidējais augstums — 4500-6000 m, lielākais — 6974 m, šļūdoņi
Asīra kalni kalnu grēda Saūda Arābijā (_‘Asīr, Jabal al_), Asīras mintakā
Udokans Kalnu grēda Stanovaja kalnienes austrumu daļā, Krievijas Aizbaikāla apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - \~255 km, augstums - līdz 2515 m
Lielā Ūdensšķirtnes grēda kalnu grēda un masīvu virkne Austrālijas austrumu un dienvidaustrumu piekrastē, stiepjas \~4000 km garumā no Jorkas raga pussalas ziemeļos līdz Basa šaurumam dienvidos, augstākā virsotne - 2228 m
Setedabans Kalnu grēda Verhojanskas grēdājā, Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas paralēli Aldanai, garums - 650 km, augstums - līdz 2403 m
Čekanovska skrausts kalnu grēda Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, uz dienvidrietumiem no Ļenas deltas, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 320 km, augstums līdz 529 m, smilšakmeņi, merģeļi, nogāzēs akmeņu tundra
Kitadake Kalnu masīvs Japānā ("Kita dake"), Honsju salas centrālajā daļā, Akaisi grēdā, augstums - līdz 3189 m, smailas virsotnes, stāvas nogāzēs, kas apaugušas mežiem
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas
Antilibāns kalnu masīvs Rietumāzijā, Sīrijā un Libānā (_Sharq, Al Jabal ash_), garums - \~150 km, augstums - līdz 2814 m (Šeiha kalns), rietumu nogāze stāva, austrumu - kāpļaina
Ānarisa kalni kalnu masīvs Zviedrijā, Jemtlandes dienvidrietumos, augstākā virsotne - 1423 m vjl.
zilpodziņa Kalnu norgalvīte ("Jasione montana")
Jablunicas pāreja kalnu pāreja Austrumkarpatos, uz ziemeļiem no Jasiņas, Ukrainā, Ivanofrankivskas apgabalā, augstums - 931 m, Kolomijas-Rahivas autoceļš
Artura pāreja kalnu pāreja Jaunzēlandē (_Arthur’s Pass_), Dienvidsalā, uz Vestkostas un Kenterberijas reģiona robežas, augstums - 924 m
Jablunkovas pāreja kalnu pāreja Rietumbeskidos ("Jablunkovsky priesmyk") 553 m vjl., Čehijā, Ostrovas-Žilinas autoceļš un dzelzceļa līnja
Čerska grēdājs kalnu sistēma Āzijas ziemeļaustrumos, Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas no Janas lejteces līdz Kolimas augštecei \~1500 km garumā, platums — līdz 400 km, augstākā virsotne — 3147 m
Austrumsajāni kalnu sistēma Dienvidsibīrijā (_Vostočnyj Sajan_), Krievijā, garums no Jeņisejas līdz Baikāla ezeram - >1000 km, augstākā virsotne - Munkusardiks - 3491 m vjl., mūžīgais sasalums, \~100 nelielu ledāju
Centrālie kalni kalnu sistēma Jaungvinejas salā ("Central Range"), sastāv no atsevišķiem masīviem un grēdām, kas no ziemeļrietumiem uz dienvidaustrumiem stiepjas visā salas garumā
Sihotealins Kalnu sistēma Krievijas Tālajos Astrumos (Piejūras un Habarovskas novadā), veido ūdensšķirtni starp Amūras un Japāņu jūras baseinu, garums - 1200 km, platums - 200-250 km, vidējais augstums - 800-1000 m, augstākā virsotne - 2077 m
Dienvidķīnas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidaustrumu daļā uz dienvidiem no Jandzi ielejas, garums >2000 km, augstums — pārsvarā 800-1000 m, lielākais — 2158 m
Sinotibetas kalni kalnu sistēma Ķīnas dienvidu daļā, Tibetas kalnienes austrumos, stiepjas no Huanhe augšteces līdz Jandzi vidustecei \~750 km, platums - līdz 400 km, augstākā virsotne - 7556 m
Verhojanskas grēdājs kalnu sistēma Sibīrijas ziemeļaustrumu daļā, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) centrālajā daļā, garums no Ļenas deltas līdz Aldanas pietekai Tompo — 1200 km, platums — 100-250 km, lielākais augstums — 2389 m
Barbo kalns kalnu virsotne Kanādas ziemeļos, Karalienes Elizabetes salu Elsmīras salas Jūnaitidsteitsas grēdā, augstums - 2616 m
takahe Kalnugrieze - dumbrvistiņu dzimtas suga, nelidojošs putns, fitofāgs, Jaunzēlandes kalnu purvos saglabājušies ap 100 putnu; valsts aizsardzībā
Kalnziednieku Kalnziednieku dižozols - aug Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, stumbra apkārtmērs - 7,5 m, vainaga projekcija - 25 x 25 m, augstums - 25 m, biezs zarojums, stumbrā dobums ar atveri uz 2 pusēm
vasaras meita (arī kalpone) kalpone, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
jurģinieks Kalps vai puisis, kas Jurģu dienā no viena saimnieka pie cita pārvācas
vasaras puisis (arī kalps) kalps, kam ar saimnieku bija līgums tikai no Jurģiem līdz Mārtiņiem
gada puisis kalps, kam ar saimnieku bija līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
Kalsnava Kalsnavas pagasts - pagasts Madonas novadā ar administratīvo centru Jaunkalsnavā, robežojas ar Bērzaunes, Mārcienas, un Ļaudonas pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Kalzenau, krieviski - Kaļcenovskaja
Kamerūna Kamerūnas Republika - valsts Centrālajā Āfrikā (fr. val. "Cameroun", angļu val. "Cameroon"), platība - 475442 kvadrātkilometri, 18879300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jaunde, administratīvais iedalījums - 10 reģionu, robežojas ar Nigēriju, Čadu, Centrālāfrikas Republiku, Kongo Republiku un Ekvatoriālo Gvineju, rietumos Gvinejas līcis
Juncus leersii kamolu doņa "Juncus conglomeratus" nosaukuma sinonīms
Kamtes Kamtes ezers - Karietes ezers Jumurdas pagastā
Jērika Kanaāniešu pilsēta Palestīnā, tagadējās Jordānijas teritorijā, 7.-2. gt. p. m. ē.; pēc Bībeles nostāstiem; 2. gt. beigās to sagrāva iebrucēju tauru skaņas ("Jērikas bazūnes")
Ziemeļrietumu Teritorijas Kanādas teritorija (angļu val. "Northwest Territories", fr. "Territories du Nord-Ouest"), administratīvais centrs — Jelounaifa, platība — 1346106 kvadrātkilometri, 43500 iedzīvotāju (2010. g.)
Kana Kanas mežastepe - atrodas Vidussibīrijas dienvidu daļā, Kanas vidusteces apvidū, Krievijas Krasnojarskas novadā, tās dienvidu daļā atrodas Austrumsajānu mežainās priekškalnes, rietumos - Jeņisejas skrausts, ziemeļaustrumos tā saplūst ar Vidussibīrijas plakankalni, platība - \~500 kvadrātkilometru, garums - 200 km, platums - 150 km, lēzeni viļņots reljefs, augstums - 300-470 m, kontinentāls, sauss klimats
Kanaviņas Kanaviņu ezers - atrodas Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība - 2,4 ha
Kanaviņas Kanaviņu kalns - atrodas Alūksnes augstienē, uz dienvidiem no Alūksnes ezera, Jaunalūksnes pagastā, absolūtais augstums - 214 m vjl., viena no augstākajām virsotnēm Alūksnes augstienē
Kinki Kansaja - ekonomiskais rajons Japānā
Kanto Kanto līdzenums - lielākais līdzenums Japānā, Honsju salā, Klusā okeāna piekrastē, platība - \~13000 kvadrātkilometru, aizņem tektonisku ieplaku, kas klāta jūras un upju nogulumiem, kā arī vulkāniskajiem pelniem
kaodaisti Kao Dai sektas dalībnieki, kas pielūdz dievišķo garu, kurš mīt Augstākajā Būtnē ("Kao Dai"), kā arī Budu, Jēzu Kristu un vairākus svētos, to skaitā arī Ļevu Tolstoju un Viktoru Igo
Ķūpu kāpa kāpa Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība — 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
sarkanflotietis Kara jūrnieks PSRS Jūras Kara Flotē (no 1918. gada līdz 1946. gadam)
karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms
Bakawo Kareļu muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Gauru pagastā
Karlshof Kārļa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Jānis Pāvils II Karols Vojtila (1920.-2005. g.) — Romas pāvests (1978.-2005. g. — Joannes Paulus II), pēc tautības polis
Jieči Kārsavas novada Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jēči" nosaukuma variants
quod licet Iovi, non licet bovi kas atļauts Jupiteram, nav atļauts vērsim
Kasāno all'Jonio Kasāno allo Jonio
Kasugaji Kasugai, pilsēta Japānā
Katlesze Katlešu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
kardināls katoļu baznīcā - augstākais garīdznieks pēc Romas pāvesta, līdz 1958. g. to skaits nepārsniedza 70, 1983. g. bija 138, bet 21. gs. sākumā palielināts līdz 184; pirmais kardināls Latvijā bija J. Vaivods (iecelts 1983. g.), 1998. g. iecelts J. Pujats
transsubstanciācija Katoļu baznīcas dogmāts, ka, eiharistijā apsvētot maizi un vīnu, tie pārvēršas Jēzus miesā un asinīs; protestantisms to neatzīst
krustaceļš Katoļu dievkalpojums, kas veltīts Jēzus Kristus ciešanu un nāves apcerei
mariāņi Katoļu mūku ordenis Jaunavas Marijas nevainīgās ieņemšanas godināšanai, kopš 1909. g. - kongregācija
jezuīts Katoļu mūku ordeņa - Jēzus biedrības - loceklis
Katrīne Katrīnes sils - Jelgavas novada Sidrabenes pagasta apdzīvotās vietas "Katrīnsils" bijušais nosaukums
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Catharinenhof Katriņas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
evaņģēlists Katrs no Jaunās Derības 4 evaņģēliju autoriem: Matejs, Marks, Lūka, Jānis
Vecbērzes poldera apvadkanāls Kauguru kanāla labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km, kritums - 4 m, sākas kā Gauratas turpinājums pie Līvbērzes, kur Gauratas tecējumu uz Vecbērzi norobežo dambis
Kaugurupīte Kauguru kanāls Jelgavas novadā
agats Kaurikoks, araukāriju dzimtas ģints ("Agathis"), mūžzaļš sveķiem bagāts skujkoks, līdz 60 m augsts, stumbra diametrs - līdz 10 m, Indonēzijā, Austrālijā, Jaunzēlandē
Kazesupe Kazupe, kas ietecēja Engures ezerā uz dienvidiem no Jurgupes
Kazupe Kazupes muiža - bijušās muižas nosaukums Dobeles novadā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta Jaunbērze
Kasimirshof Kažmēres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Kažmēri Kažmēru muiža - Jelgavas novada Glūdas pagasta apdzīvotās vietas "Zemgale" bijušais nosaukums
Kefalinija Kefalonija - sala Jonijas jūrā
Keipjorka Keipjorkas pussala - Jorkas raga pussala Austrālijas ziemeļaustrumos
Keysen Keisen - Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
Korfu Kerkira, sala Jonijas jūrā, Grieķijas teritorija
Kermadeka Kermadeka salas - atrodas Klusā okeāna dienvidu daļā ("Kermadec Islands"), uz ziemeļaustrumiem no Jaunzēlandes (tās teritorija kopš 1887. g.), platība - 33,7 kvadrātkilometri, 3 vulkāniskas salas ar stāviem krastiem pie Kermadeka dziļvagas, augstums - līdz 434 m vjl.
PGK Kina; Papua-Jaungvinejas Neatkarīgās Valsts valūtas kods, sīknauda - toea
Kinburna Kinburnas strēle - smilšaina pussala starp Dņepras un Jahorlikas limānu, garums - \~40 km, platums - 8-10 km, ietilpst Melnās jūras rezervātā
kivi Kiviveidīgo kārtas vienīgā ģints ("Apteryx"), nelidojošs putns ar matiem līdzīgām spalvām un garu knābi; izplatīts Jaunzēlandē
jodkalijs KJ, bezkrāsaini kristāli, nesatur ūdeni un gaisā nekļūst mitri
Klabatu Klabatu grāvis - Jērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Klein-Schwethof Klein-Swehthof - Boļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Kleivas Kleivas ezers - Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Kleivu Kleivu ezers - atrodas Jaunpiebalgas pagastā, platība - 1,5 ha; Kleivas ezers; Peinītis
Peinītis Kleivu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Ķemeru kūrorts klimatiskais, balneoloģiskais un dūņu dziedniecības kūrorts Jūrmalā
Klintaine Klintaines pagasts - pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Stukmaņos, robežojas ar Staburaga, Seces, Kokneses, Bebru, Vietalvas un Aiviekstes pagastu, Pļaviņu pilsētu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Stukmaņu pagasts, Pļaviņu pagasts, vāciski - Stockmannshof, krieviski - Štokmanskaja
Petra Klintīs izcirsta senpilsēta uz dienvidiem no Nāves jūras, tagadējā Jordānijā, radusies ap II gt. beigām p. m. ē., atstāta V gs., kompleksā (platība \~3 kvadrātkilometri) klintīs >1000 alu: tempļi, kapenes, dzīvojamās un sabiedriskās telpas, romiešu laika virszemes celtņu drupas
Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Klostera Klostera grāvis - Dimantu grāvja pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, senāk uzskatīts arī par Lielupes pieteku un Dimantu grāvis par tā pieteku
Australoāzijas vidus jūra Klusā okeāna starpsalu jūru (Dienvidķīnas, Javas, Sulavesi, Bandas jūra), kas atrodas starp Āziju un Austrāliju, kopējs nosaukums, platība \~8000000 kvadrātkilometru
Kluta Klūta - upe Jaunzēlandē
pārības pārbaude kļūdu konstatēšanas paņēmiens bināros datu masīvos pēc tajos sastopamo vieninieku skaita (pāris vai nepāris). Lai konstatētu kļūdu masīvā, pirms tā pārsūtīšanas masīvam pievieno pārības bitu tā, lai kopumā būtu, piemēram pāra skaits vieninieku. Ja masīva pārsūtīšanas rezultātā rodas kļūda vienā bitā, tad mainās vieninieku skaits, ko viegli atklāt
mitrot kļūt, būt mitram (J)
Knīderi Knīderu dzirnavezers - atrodas Siguldas novada Lēdurgas pagastā, uz Juglas upes, platība - 5,3 ha
Sternhof Kocēnu novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums
Kohtlajerve Kohtla-Jerve - pilsēta Igaunijā
Mithow Koka pils nosaukums, ko 1265. g. sāka celt vēlākās Jelgavas vietā
Kokoreva Kokorevas pagasts - pastāvēja Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. g., kad pārdēvēts par Tilžas pagastu
Kolberģis Kolberģa pagasts - pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Bejas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes, neliela daļa - Mārkalnes pagastā
Aiēts Kolhīdas valdnieks, dieva Hēlija dēls, kuram piederēja zeltvilnas aunāda, ko centās iegūt varonis Jāsonis
Aņuja Kolimas labā krasta pieteka, Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), veidojas satekot Boļšojaņujai (garums - 693 km) un Malijaņujai (garums - 738 km), kas sākas Anadiras plakankalnē, koptekupes garums - 8 km
postglosators Komentators, Justiniāna likumdošanas komentētājs, kas savos spriedumos balstījās uz iepriekšējo likumu skaidrotāju (glosatoru) darbiem
Ragakāpa Kompleksais dabas liegums Jūrmalas pilsētas austrumu daļā, pie Lielupes ietekas jūrā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 26 ha; pati Ragakāpa ir 800 m garš, 100 m plats un 12-17 m augsts asimetrisks smilšu valnis, ko klāj vecu priežu audze
komjaunietis Komunistiskās Jaunatnes Savienības (komjaunatnes) biedrs
Otrais Vatikāna koncils koncils, ko sasauca pāvests Jānis XXIII 1962.-1965. g., tā rezultātā tika radikāli modernizēta Romas Katoļu baznīcas lūgšanu prakse un uzlabotas attiecības ar citām Baznīcām
nestorisms Konstantinopoles patriarha Nestorija 5. gs. dibināta kristietisma sekta; atzīst, ka Jēzum Kristum ir divas atšķirīgas dabas - dievišķā un cilvēciskā
Josemitu ūdenskritums kopējs nosaukums ūdenskritumu kaskādei Josemitu Nacionālajā parkā (angļu val. "Yosemiite Falls"), kopējais krituma augstums — 727 m (lielākais ūdenskritums — 430 m)
alfūri Kopējs nosaukums vairākām malajiešu ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes
harafuri Kopējs nosaukums vairākām malaju ciltīm, kas apdzīvo Moluku, Selebes, Jaungvinejas u. c. salu vidienes; alfūri
Polinēzija Kopējs nosaukums vairākām salu grupām Okeānijas austrumu daļā (angļu val. "Polynesia"), trīsstūrī, ko ierobežo Havaju salas - Jaunzēlande - Lieldienu salas, platība - \~26000 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 4205 m (Havaju salās)
JRC Kopīgais pētniecības centrs ("Joint Research Centre")
Pastorālās vēstules kopīgs apzīmējums Jaunās Derības vēstulēm Timotejam un Tītam; arī gana vēstules
Katoliskās vēstules kopīgs nosaukums Pētera, Jāņa, Jēkaba un Jūdas vēstulēm; tās sauc arī par baznīcas vēstulēm
Papua līcis Koraļļu jūras līcis Jaungvinejas salas dienvidu piekrastē (angļu val. “Gulf of Papua”), iesniedzas sauszemē 150 km, platums — pie ieejas 330 km, dziļums — līdz 969 m
Atafu koraļļu sala Klusajā okeānā, Tokelau salu ziemeļrietumos, Jaunzēlandes teritorija
Dienvidkoreja Korejas Republika - valsts Austrumāzijā (korejiešu val. "Taehan Min'guk"), aizņem Korejas pussalas dienvidu daļu, platība - 99268 kvadrātkilometri, 49,2 mlj iedzīvotāju (2008. g.), galvaspilsēta - Seula, administratīvais iedalījums - 8 provinces, 1 īpaša autonoma province, 1 īpaša pilsēta, 6 lielpilsētas, sauszemes robeža tikai ar Ziemeļkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Ziemeļkoreja Korejas Tautas Demokrātiskā Republika (korejiešu val. "Choson"), valsts Austrumāzijā, daļēji Korejas pussalas ziemeļu daļā, platība - 122762 kvadrātkilometri, 22665300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Phenjana, administratīvais iedalījums - 9 provinces un 2 tieši pārvaldītas pilsētas, robežojas ar Ķīnu, Krieviju un Dienvidkoreju, apskalo Japāņu un Dzeltenā jūra
Seonē Korejiešu mitoloģijā simbolizē mēnesi, bet viņas vīrs Jenorans - sauli
Sanhosē Kostarikas galvaspilsēta ("San Jose"), provinces administratīvais centrs, atrodas Centrālajā plato 1165 m vjl., 344000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kotdivuāra Kotdivuāras Republika - valsts Rietumāfrikā (fr. val. "Côte d'Ivoire"), platība - 322462 kvadrātkilometri, 20617000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Jamusukro, valdības mītne - Abidžana, administratīvais iedalījums - 19 reģionu, robežojas ar Libēriju, Gvineju, Mali, Burkinafaso un Ganu, dienvidos Atlantijas okeāns
Dzjuluna Kouluna - pilsēta Ķīnā, Honkongā ("Jiulong")
Gārdes krāces krāces Daugavā nepilnu kilometru augšpus Jēkabpils pilsētas austrumu robežas
Mazā Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants
Mozuo Aldza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Mozuo Jolza Krāslavas novada Asūnes pagasta apdzīvotās vietas "Mazā Jolza" nosaukuma variants latgaliski
Jākoveļi Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants
Jākaveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
Jākoveli Krāslavas novada Aulejas pagasta apdzīvotās vietas "Jākaveļi" nosaukuma variants latgaliski
jubelieši Krāslavas novada Dagdas pagasta apdzīvotās vietas "Jubeļi" iedzīvotāji
jaundomieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaundome" iedzīvotāji
Juguli Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski
Bondari Krāslavas novada Grāveru pagasta apdzīvotās vietas "Jelinski" otrs nosaukums
jaunračinieši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Račina" iedzīvotāji
Jaunā Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Račini" nosaukuma variants
Kolna Japini Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Kalna Japini" nosaukums latgaliski
Umbraškys Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Japini" otrs nosaukums
Jaunuo Račina Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Račini” nosaukums latgaliski
Jalovecka Kalns Krāslavas novada Kalniešu pagasta apdzīvotās vietas "Jaloveckaja Gora" nosaukuma variants
jaunokrieši Krāslavas novada Kastuļinas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokra" iedzīvotāji
Jadlovieši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" bijušais nosaukums
Jadlovīši Krāslavas novada Kombuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jadlovci" nosaukums latgaliski
joninieši Krāslavas novada Robežnieku pagasta apdzīvotās vietas "Joniņi" iedzīvotāji
Jaudzimi Krāslavas novada Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Krasts Krasta ciems - apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Kalnciema pagastā
Kraienhof Kreijas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
boāss Kreisais stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzalemē, un tādam noteikti jābūt masonnu tempļa interjerā, to veido un attēlo kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago globuss, kas simbolizē masonisma vispasaules universālo raksturu
jefimki Krievijā 16. un 17. gs. ārzemju sudraba dālderi, kas vispirms kalti Joahimstālē, no kā to nosaukums
Amūras apgabals Krievijas Federācijas subjekts (_Amurskaja oblast’_), atrodas Krievijas Tālajos Austrumos, platība - 363700 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Blagoveščenska, robežojas ar Aizbaikāla novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Habarovskas apgabalu un Ebreju autonomo apgabalu, kā arī ar Ķīnu
Aizbaikāla novads Krievijas Federācijas subjekts (_Zabaikal’skij kraj_), atrodas Austrumsibīrijas dienvidos, platība - 431500 km2, 1117030 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs - Čita, robežojas ar Burjatijas Republiku, Irkutskas apgabalu, Sahas Republiku (Jakutiju) un Amūras apgabalu, kā arī ar Ķīnu un Mongoliju
Sverdlovskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas gk. Vidusurālu un Ziemeļurālu austrumu nogāzē, platība — 194800 kvadrātkilometru, 4395000 iedzīvotāju (2009.), administratīvais centrs — Jekaterinburga
Irkutskas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas austrumu daļā, Sibīrijā, platība — 767900 kvadrātkilometru, 2505600 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Krasnojarskas novadu, Sahas Republiku (Jakutiju), Aizbaikāla novadu, Burjatijas un Tivas Republiku
Sahalīnas apgabals Krievijas Federācijas subjekts, ietver Sahalīnu un Kuriļu salas, platība — 87100 kvadrātkilometru, 514520 iedzīvotāju (2009. g.), administratīvais centrs — Južnosahaļinska
Pļusas pamiers Krievijas un Zviedrijas pamiera līgums, noslēgts 1583. g. pie Narvas pietekas Pļusas, tas kopā ar Jamzapoļes miera līgumu izbeidza Livonijas karu, bija spēkā līdz 1590.g., kad atsākās karš starp Krieviju un Zviedriju
Bermonta nauda Krievu brīvprātīgās Rietumu armijas pagaidu maiņas zīmes, kas tika izdotas lai finansiāli nodrošinātu armiju karā pret Latviju tika laista apgrozībā 1919. g. 25. oktobrī (1, 5, un 10 marku nomināli) Jelgavā un tās apkaimē, kurss: 2 markas = 1 ostrublis = 2 cara rubļi, uz visām naudaszīmēm bija uzraksts krievu un vācu valodā, tā nekad netika mainīta pret latiem
Ahmatova Krievu dzejniece (Anna Akhmatova, 1889.-1966. g.), akmeisma pārstāve, tulkoja J. Raiņa dzeju (krājums "Čūsku vārdi")
Krewing Krievu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Īles pagastā
Krievu sēta krievu tirgotāju apmešanās vieta viduslaiku Rīgā no 1212 g., pēc pētnieku uzskatiem atradusies kvartālā starp tagadējo Aldaru, Jēkaba, L. Trokšņu un M. Trokšņu ielu, likvidēta Livonijas kara laikā
Jaltas konference Krimas konference, notika 1945. g. 2.-12. februārī Jaltā, piedalījās Staļins, Čērčils un Rūzvelts, pārsprieda politiku pēc kara, t. sk. par Polijas robežām, Vācijas un Austrijas okupāciju un ANO izveidošanu
divpadsmit apustuļi kristiešu nostāstos — tuvākie Jēzus Kristus mācekļi, kas veidoja sākotnējās kristīgās kopienas kodolu: brāļi Pēteris (Sīmanis) un Andrejs, Jēkabs, Cebedeja dēls, un viņa brālis Jānis (Evaņģēlists), Filips un Bērtulis (Bartolomejs), Toms un muitnieks Matejs, Jēkabs, Alfeja dēls, un Tadejs, Sīmanis Kānanietis, un Jūda Iskariots; pēc nodevības un pašnāvības Jūdas vietā tika izraudzīts Matijs, līdz ar to akcentējot skaitļa 12 sakrālo nozīmi
apoloģēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem
apologēti Kristiešu rakstnieki (Justīns, Origens, Terlulliāns), kas 2.-3. gs. aizstāvēja kristietību pret jūdaisma, pagānisma un antīko filozofu uzbrukumiem; apoloģēti
Kristus Kristiešu tradīcijā kristietības pamatlicējs, dievcilvēks; Jēzus Kristus; vārda "mesija" tulkojums sengrieķu valodā
Pestītājs Kristietībā - Jēzus Kristus
lieldienas Kristietībā - Jēzus Kristus augšāmcelšanās svētki
Joahims un Anna kristietībā jaunavas Marijas — Jēzus Kristus mātes vecāki
uzņemšana debesīs kristietībā Jēzus Kristus uzcelšana debesīs 40. dienā pēc Augšāmcelšanās
Pāvils Kristietības apustulis, kurš nodibināja jaunas baznīcas visā Mazāzijā un Maķedonijā, sarakstījis vairākas Jaunās Derības vēstules
kristīgais vārds kristietības mācība; arī Jaunās Derības teksts, Jaunās Derības teksta fragments
Marija Magdalēna kristietības mitoloģijā sieviete no Galilejas, kuru bija apsēduši septiņi velni un kuru izdziedināja Jēzus Kristus
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
Toms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās - viens no 12 apustuļiem, kurš nebija kopā ar pārējiem mācekļiem, kad pie viņiem ieradās augšāmcēlies Jēzus Kristus, un sākotnēji atteicās tam ticēt
Ēģiptes Marija kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās netikle no Ēģiptes, kas 12 gadu vecumā aizgājusi no vecākiem un 17 gadus nodarbojusies ar prostitūciju Aleksandrijā un Jeruzālemē
Nikodēms Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās slepens Jēzus Kristus māceklis, farizejs
Jāzeps no Arimatijas kristietības mitoloģiskajā tradīcijā, Jēzus Kristus sekotājs, kas no Poncija Pilāta izlūdzās krustā sistā Jēzus mirušās miesas un ietina tās tīrā audeklā, lai apbedītu
Anna Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, māte
Joahims Kristietības mitoloģiskajos priekšstatos - jaunavas Marijas, Jēzus Kristus mātes, tēvs
debesbraukšana Kristietības reliģiskajā mitoloģijā — Jēzus Kristus atgriešanās dievišķajā esamības sfērā pēc zemes dzīves
Jāzeps Kristietības reliģiski mitoloģiskajos priekšstatos Marijas juridiskais vīrs un Jēzus Kristus audzinātājs, amatnieks
Georgs Kristietības un islāma mitoloģiskajā tradīcijā un leģendās kareivis - moceklis, Romas imperatora Diokletiāna laikabiedrs; folkloras tradīcija viņa vārdu saista ar lopkopju un daļēji zemkopju pavasara kultu ieražām; Juris
idiomata Kristīgā dogmatikā - apzīmējums Jēzus Kristus divu dabu (cilvēka un dieva) īpašībām
protevaņģelijs Kristīgā dogmatikā Jahves lāsti pār čūsku paradīzes dārzā
huterīti Kristīga sekta, ko 1527. g. dibinājis anabaptistu līderis Jakobs Huters no Tiroles, aizceļoja uz Ziemeļameriku 19. gs. beigās, mūsdienās Kanādā un ASV pastāv gandrīz 500 huterītu koloniju
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
logoss Kristīgajā teoloģijā - Dieva prāts, kas cilvēkam aptverams intelektuālā apcerē; Jēzus Kristus, dievišķa persona, kas cilvēkam aptverama reliģiskā atklāsmē
nokāpšana ellē kristīgajos nostāstos — Jēzus Kristus pēc nāves pie krusta un apbedīšanas nokāpis ellē un trešajā dienā cēlies augšā no miroņiem, tādējādi apliecinot savu varu pār nāvi un sātana spēku
Jānis Kristītājs kristīgajos priekšstatos pēdējais no praviešiem, mesijas atnākšanas vēstnešiem, tiešais Jēzus Kristus priekštecis
apustulicitāte Kristīgās baznīcas nemainīgā, pastāvīgā iezīme - baznīcas ticības un prakses atbilstība autoritatīvajai Kristus apustuļu mācībai, kas atklāta Jaunās Derības rakstos
Christinenhof Kristiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Sv. Andrejs Kristus māceklis (Saint Andrew; 1. gs.), Sv. Pētera jaunākais brālis, zvejnieks no Betsaidas un pirmais, kuru Jēzus aicināja kļūt par vienu no 12 apustuļiem; Skotijas, Krievijas un Rumānijas svētais aizbildnis
Christianshof Krišjāņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Krons-Wuerzau Kroņa Vircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem)
Krūkliņu Krūkliņu ūdenskrātuve - atrodas Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība - 40 ha
Krussen Krusas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Slates pagastā
kalvārija Krusta ceļa pieturas - virknē sarindoti 14 krusti, parasti katrs ar kādu glezniecisku vai skulpturālu attēlu, kuri ataino 14 posmus Jēzus ceļā uz krustā sišanu
krucifikss Krustā sistā Jēzus Kristus, parasti skulpturāls, attēls
Kruschkaln Krūškalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bēnes pagastā
Lielās Antiļu salas Kuba, Jamaika, Haiti un Puertoriko, kā arī Huventuda, Kaimanu salas u. c. mazākas salas, kopējā platība - 209000 kvadrātkilometru
Kugrītes ezers Kugres ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
Mayflower Kuģis, ar kuru 1620. gada 11. novembrī Ziemeļamerikā ieradās pirmie pārceļotāji, kas nodibināja Plimutas koloniju Jaunanglijā
Korintas kanāls kuģojams kanāls Korintas zemesšaurumā (angļu val. “Corinth Canal”), Grieķijas dienvidos, savieno Jonijas jūras Korintas līci ar Mirtejas jūras Saronika līci, garums — 6,3 km, platums — 25 m, dziļums — \~8 m
Lielais Kangaru ezers kuģojams kanāls Ķīnas austrumu daļā, no Pekinas līdz Handžou, garums — 1782 km, platums — 40-350 m, dziļums kuģuceļā — 2-3 m, 21 slūža, šķērso Huanhes un Jandzi upi, centrālā daļa izrakta 6. gs. p. m. ē.
Kukkern Kukuru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
Kuldīga Kuldīgas apriņķis - pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Jaunmuiža Kuldīgas novada Gudenieku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukuma variants
jaunsātnieki Kuldīgas novada Kabiles pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji
jātelnieki Kuldīgas novada Kurmāles pagasta apdzīvotās vietas "Jātele" iedzīvotāji
jaunviercnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" (senāk - "Jaunvierka") iedzīvotāji
jaunvircnieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvirka" iedzīvotāji
jaunmežnieki Kuldīgas novada Rendas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmeži" iedzīvotāji
Jaunāmuiža Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
jaunmuižnieki Kuldīgas novada Skrundas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
jāmaiķnieki Kuldīgas novada Turlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāmaiķi" iedzīvotāji
Kulpenhof Kulpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Jāņukalnu lielais akmens kulta vieta Gulbenes novada Tirzas pagastā, \~0,5 km no Jāņukalnu mājām, lielākais platum 5,2 m, augstums 1,6 m, senāk svētkos pie tā pulcējušies ļaudis
Jaungarandžu baznīcas kalns kulta vieta Limbažu novada Alojas pagastā, tas ir reljefā norobežots, \~4 m augsts zemes pacēlums (platība \~100 x 80 m) Joglas upes kreisajā krastā pie Jaungarandžu mājām, ir nostāsti, ka šeit rādījušies dažādi māņi un senatnē tur atradusies baznīca
Jaunstašuļu Velna pēdas akmens kultakmens Rēzeknes novada Mākoņkalna pagasta Jaunstašuļu ciemā, pieskaitāms pie pēdakmeņiem, garums 2,1 m, platums 1,5 m, augstums 0,7 m, tā ieslīpajā virsā ir kailas cilvēka pēdas nospiedumam līdzīgs, 39 x 13 cm liels veidojums (dziļums 2,5 cm); Velna zābaks; Čorta pāds
Piebalga Kultūrvēsturisks novads Vidzemē, kuram raksturīgas īpatnējas tautas mākslas, mājamatniecības u. c. tradīcijas, aptver bijušo Vecpiebalgas un Jaunpiebalgas muižas teritoriju (tagadējo Cēsu novada Inešu, Kaives, Vecpiebalgas, Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu)
Kuhlmannshof Kūlu muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Kumbele Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
Kumbula Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
Kumbuls Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
Kumbuļupe Kumbule, Jāņuciema ezera pieteka
Kyrios Kungs; grieķu apzīmējums Vecās Derības jēdzienam "Jahve"
Vanema Kuršu un lībiešu apdzīvots novads Ziemeļkurzemē 13. gs.; pēc vieniem uzskatiem aptvēra teritoriju no tagadējā Ventspils novada Ances, Puzes un Usmas pagasta līdz Ķemeriem Jūrmalā, pēc citiem uzskatiem aptvēra tikai Abavas baseina apvidu starp Rendu (Kuldīgas novadā) un Pūri (Tukuma novadā)
Kurvicu ezers Kurvica ezers Jaunlaicenes pagastā
Eidsvolla Kurzemes un Zemgales hercoga Jēkaba īpašums Norvēģijā, 50 km uz ziemeļaustrumiem no Oslo, kur 1665. g. tika ierīkotas dzelzs, svina un alvas ieguves manufaktūra, no 1688 g. uzņēmuma darbība apsīka un 1700. g. tas beidza pastāvēt
Jēkabs Kurzemes un Zemgales hercogs (no 1642. g.) no Ketleru dzimtas (Jacobus; 1610.-1682. g.)
Kusiro Kuširo - pilsēta Japānā
Keisen Ķeižu muiža, kas atradās Valkas apriņķa Jērcēnu pagastā
jaunsilieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsils" iedzīvotāji
Jenču pļavas Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" bijušais nosaukums
Jeņči Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Jenči" nosaukuma variants
veneti Ķeltu ciltis, kas dzīvoja Atlantijas okeāna piekrastē un ko Jūlijs Cēzars pakļāva gallu karagājiena laikā 58.-51. g. pirms mūsu ēras
gēlu valoda ķeltu valodu grupas valoda, kurā runā Ziemeļskotijā, Hebridu salās, kā arī Kanādā, Jaunskotijas provincē; arī šīs valodu grupas apakšgrupa, kurā ietilpst īru un Menas salas iedzīvotāju valoda
Kenzhof Ķenču muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džūkstes pagastā
Kensingshof Ķenziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
Keweln Ķeveles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Kixten Ķikstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā
Ziemeļjūras–Baltijas jūras kanāls Ķīles kanāls, kas šķērso Jitlandes pussalu
Killhof Ķiles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
hatērija ķīļzobjveidīgo kārtas suga ("Sphenodon punctatus"), kas saglabājusies no mezozoja triasa perioda; ķirzakai līdzīgs, līdz 75 cm garš rāpulis; sastopama salās uz austrumiem no Jaunzēlandes; sfenodons
ailants Ķīnas osis - simarubu dzimtas koks ("Ailanthus"), Japānā un Ķīnā tā lapas izbaro zīdvērpējiem (zīdtauriņu kāpuriem), kuri dod zīda pavedienus t. s. ailanta zīdam
Amnokgana Ķīnas un Korejas TDR robežupes nosaukums korejiešu valodā (_Amnok-gang_), garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī; ķīniešu valodā - Jaludzjana (_Yalu Jiang_)
Mandžūrija Ķīnas ziemeļaustrumu daļas vēsturisks nosaukums, atvasināts no vārda "Mandžu" (nosaukums feodālai valstij, kas tur pastāvēja XVII gs. 1. pusē), 1932. III - 1945. VIII šajā teritorijā eksistēja Japānas dibināta valsts - Mandžugo
Jui ķīniešu mitoloģijā - kultūrvaronis un teiksmains Senās Ķīnas imperators, kas esot valdījis no 2205. līdz 2197. gadam p. m. ē.; Dajui ("Lielais Jui")
Džu-Žuns Ķīniešu mitoloģijā - Ķīnas valdnieks, uguns dievs, dienvidu un vasaras pavēlnieka Jaņ-Di pēctecis un palīgs
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
jama Ķīniešu mitoloģijā - viens no elles valdniekiem un mirušo soģis, cēlies no hinduisma Jamas
Hou-Tu Ķīniešu mitoloģijā - zemes dievība, kuru uzskatīja par Jaņ-Di pēcteci un aizkapa pasaules valdnieku; vēlāk šis tēls transformējās par sieviešu kārtas dievību
nefrīta imperators ķīniešu mitoloģijā — dievišķs debesu valdnieks, saukts arī par Juihuanu, kura kultā saplūduši daoisma un budisma elementi; augstākā daoistu dievība, kas izcilu stāvokli ieguva ap 10 gs., valdīja pār dzīvību un nāvi un uzraudzīja cilvēku rīcību
Guņs ķīniešu mītu varonis, Jui tēvs, pēc izskata - balts zirgs, pēc valdnieka pavēles viņam bij jācīnās ar plūdiem, kas tolaik postīja valsti
Kalnupīte Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
Ķīvuļurga Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
Ķivuļu strauts Ķivuļurga, Mazās Juglas pieteka
Ķūpu Ķūpu kāpa - atrodas Nīcas pagastā, uz dienvidiem no Jūrmalciema, aizsargājams ģeomorfoloģiskais objekts (kopš 1962. g.), platība - 40 ha, viens no lielākajiem eolajiem veidojumiem (34 m vjl.), viena no visaugstākajām kāpām Latvijā
jahīns Labās puses stabs Zālamana tempļa priekštelpā Jeruzālemē, obligāta detaļa masonu tempļa interjerā, ko veido kā dorisko kolonnu, kuras kapiteli vainago trīs granātāboli - dabas auglības simbols
atbars Labības aizdevums, ko pēc hercoga Jēkaba noteikumiem zemniekiem vajadzēja rudenī nolīdzināt ar linsēklām, kaņepājiem vai lopiem, Rīgas pilsētas zemnieki varēja arī atmaksāt naudā
Labraggen Labragas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Lācēnu ezers Lācīšu ezers Jumurdas pagastā
Ladinki Ladinku muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
jezuāti Laicīga biedrība (Jēzus kalpi, pastāvēja 1360-1668) slimo kopšanai un mirušo apbedīšanai
pēcjāņi Laika posms pēc Jāņiem
bironāde laika posms un diplomātiskais režīms Krievijā carienes Annas Ivanovnas valdīšanas laikā (1730.-1740. g.), kad viens no viņas favorītiem bija E. J. fon Bīrons
saules kalendārs laika skaitīšanas sistēma, kuras pamatā ir novērojamā Saules periodiskā kustība pa ekliptiku (piemēram, Jūlija kalendārs un Gregora kalendārs); solārais kalendārs
atvāržas Laiks pēc Jāņiem, kad dienas pakāpeniski paliek īsākas un sākas saules atceļš no visaugstākā punkta uz viszemāko
Neuhof Laimes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Lapskaln Lapsukalna muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Gerdene Latgaļu apdzīvots Jersikas novads Aiviekstes kreisajā krastā, kas 13. gs. aizņēmis tagadējo Variešu pagastu, Krustpils pagasta austrumu daļu, kā arī Ļaudonas pagasta dienvidrietumu daļu
Imera Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., aptvēra Jumāras baseinu Gaujas labajā krastā (tagadējo Kocēnu, Vaidavas un Zilākalna pagastu)
Alene Latgaļu apdzīvots novads 12.-13. gs., ietilpa Jersikas zemē, atradās Daugavas labajā krastā pie Aiviekstes lejteces; Olina
Negeste Latgaļu apdzīvots novads 13. gadsimtā, ietilpa Jersikas valstī un aptvēra daļu tag. Aronas, Bērzaunes, Vestienas, Jumurdas un Liezēres pag. (daži vēsturnieku uzskata, ka tajā ietilpa arī Ērgļi), centrs, domājams, atradies Dārznīcas kalnā
Asote Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Aiviekstes kreisajā krastā ap Asotes pili un ietilpa Jersikas zemē, novada teritorijā atradās 3 pilskalni un \~10 kapulauki (11.-13. gs.), tika iekļauts Rīgas arhibīskapijā, 14. gs. par novada centru kļuva Krustpils
Lepene Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas valstī, 1211. g. nonāca Rīgas bīskapa varā, domājams, ka atradies uz austrumiem no Asotes un aizņēma tagadējo Jēkabpils novada Atašienes pagastu un Līvānu novada Rudzātu pagastu; ar nosaukumu "terra Lepen" kopā ar Jersiku un Preiļiem minēts vēl kādā 1348. g. dokumentā
Autīne Latgaļu apdzīvots novads 13. gs., ietilpa Jersikas zemē un no visiem Jersikas novadiem atradās vistālāk uz ziemeļiem pie Gaujas, tā centrs, iespējams, atradies Priekuļu Sārumkalna pilskalnā
Preiļi Latgaļu apdzīvots novads Jersikas valstī, minēts kādā 1348. g. dokumentā sakarā ar īpašumu izlēņošanu (lat. "terra Preylen")
Bebernine Latgaļu vai sēļu apdzīvots novads 13. gs., bija pakļauts Jersikas valdniekam, atrašanās vieta nav precīzi zināma, iespējams, ka tas atradās uz ziemeļiem no Kokneses (tag. Bebru apkaimē), uz ziemeļaustrumiem no Krustpils vai tag. Augšdaugavas novada Bebrenes pagastā
jaunstrāvnieks Latviešu inteliģences idejiskās kustības "Jaunā strāva" dalībnieks 19. gs. 90. gados
Austrumciems Latviešu koloniju grupa Krievijā, Baškīrijā, Ufas apgabalā, pirmie latvieši ieceļoja 1883. g., 20. gs. 20. gados šajā grupā ietilpa Ozolciema, Baltijas ciema, Simbirskas, Novodježinskas, Rīgas ciema, Ziemeļu sētu, Puķu ciema, Baložciema, Novocvetajevkas, Jelohovas latviešu kolonijas
kurelieši Latviešu militāra vienība, kas darbojās 1944. g. VII - XI Rīgas un Ventspils apriņķos ģenerāļa J. Kureļa vadībā
Jodu māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Joda māte
Joda māte latviešu mitoloģijā darbojas galvenokārt kā kaitētāja; Jodu māte
ūdens māte latviešu mitoloģijā tāpat kā Jūras māte, slēpj savās dzīlēs bagātības, tostarp zivis
Troickas bataljons latviešu nacionālā karaspēka vienība Krievijā, ko sāka komplektēt 1918. g. oktobra sākumā, no 14. oktobra pildīja sardzes dienestu Troickā (Orenburgas apgabalā), 1920. g. jūnijā nonāca Vladivostokā un pārcēlās uz Japānu (1084 cilvēki), no kurienes ar kuģi izbrauca uz Latviju, oktobra beigās iekļāvās Latvijas armijā; 1. Latvijas atbrīvošanas strēlnieku bataljons
Augškurzemes partizānu pulks latviešu partizānu vienība Latvijas brīvības cīņu laikā, izveidojās 1919. g. jūnijā Ilūkstes apriņķī, apvienojoties vairākām nelielām pretpadomju partizānu grupām, 1919. g. 16. augustā iekļauts 3. Jelgavas kājnieku pulkā kā 3. kājnieku bataljons
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem
lejzemnieku izloksnes latviešu valodas vidus dialekta un lībiskā dialekta izloksnes; pretstats augšzemnieku dialekta izloksnēm; runā uz rietumiem no aptuvenas līnijas Gaujiena - Veļķi - Plātere - Jumprava - Kurmene
Biržu kauja Latvijas armijas vienību kauja P. Bermonta-Avalova karaspēku 1919. g. 17. oktobrī, Jēkabpils apriņķa Biržu pagastā, kurā piedalījās 3. Jelgavas kājnieku pulka vienības un Jēkabpils apriņķa aizsargi, kam izdevās atsist bermontiešu uzbrukumu Biržiem pie Podvāzes tilta
LDJS Latvijas Darba Jaunatnes Savienība
LJBL Latvijas Jaunatnes basketbola līga
LJPS Latvijas Jaunatnes Progresa Savienība
LJSK Latvijas Jaunatnes Sarkanais Krusts
LJA Latvijas Jūras akadēmija
LJB Latvijas Juristu biedrība
LJS Latvijas Jūrniecības savienība
LKJS Latvijas Komunistiskā Jaunatnes Savienība
Sēlija Latvijas kultūrvēsturisks apgabals Daugavas kreisajā krastā aptuveni līdz Jaunjelgavai un Mazzalves pagastam
Augšzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, aptver Daugavas kreisā krasta teritorijas no Augšdaugavas novada austrumiem līdz Jēkabpils novada rietumu robežām, senākās konstatētās zvejnieku un mednieku mītnes attiecas uz 9 gt. p. m. ē., baltu ciltis šeit apmetās 2. gt. p. m. ē., mūsu ēras pirmajos gadsimtos dzīvoja sēļi, 10.-13. gs. izveidojās vairāki novadi ar centru Sēlpilī
Vidzeme Latvijas kultūrvēsturisks apgabals, izveidojās teritorijā, kur līdz 13. gs. dzīvoja latgaļi un lībieši, robežas galvenajos vilcienos sakrīt ar t. s. zviedru Vidzemes latviešu daļas robežām, ko dienvidos un dienvidaustrumos aptuveni norobežo Pededze, Aiviekste, Daugava, bet ietver arī joslu Daugavas kreisā krasta teritorijas aptuveni no Jaunjelgavas līdz Klapkalnciemam Rīgas līča rietumu krastā
Cūcene Latvijas Lauksaimniecības akadēmiijas (tagad - Lauksaimniecības universitātes) studentu ēdnīca Jelgavā
LĻKJS Latvijas Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība
Atsevišķā studentu rota Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
LSDJS Latvijas Sociāldemokrātijas Jaunatnes Savienība
Latvijas rajoni Latvijas teritoriju 1990.-2009. g. iedalīja 26 rajonos: Aizkraukles, Alūksnes, Balvu, Bauskas, Cēsu, Daugavpils, Dobeles, Gulbenes, Jēkabpils, Jelgavas, Krāslavas, Kuldīgas, Liepājas, Limbažu, Ludzas, Madonas, Ogres, Preiļu, Rīgas, Rēzeknes, Saldus, Talsu, Tukuma, Valkas, Valmieras, Ventspils
kartupeļu dumpji Latvijas zemnieku nemieri Jaunbebros (1841. g.)
Kubulupīte Lauces labā krasta pieteka Jaunjelgavas novadā
Jāņupīte Laucesas labā krasta pieteka Laucesas pagastā, augštece Demenes pagastā, garums - 14 km, kritums - 50,9 m, iztek no Jāņuciema ezera; Janovka
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Feldhof Lauku muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Jaunpils pagastā
Laurenhof Lauru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Justedālsbrē Ledājs uz rietumiem no Jūtunheimena, Norvēģijā ("Jostedalsbreen"), 800 kvadrātkilometru (galvenais ledājs - 415 kvadrātkilometru)
Kaigu māla atradne leduslaikmeta beigu posma māla iegula Jelgavas novada Līvbērzes un Kalnciema pagastā, platība - 229,2 ha
Levkada Lefkada, sala Jonijas jūrā, Grieķijā
Kangarupīte Lēģerurga - Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Ikšķiles pagastā
Liģerupīte Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
Līģeru urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
Urga Lēģerurga, Mazās Juglas pieteka
Lahdža Lehidža, pilsēta Jemenā
keraunijs Lejup vērsts bultas gals, kas vecos rokrakstos rāda sabojātas vietas; Jaunā derībā apzīmējums vietām, kas ņemtas no praviešiem
Lēliņš Lēlītis, ezers Jēkabpils novada Salas pagastā
Vesternorlande lēne Zviedrijā, robežojas ar Vesterbotenas, Jemtlandes un Jēvleborjas lēni, austrumos apskalo Botnijas līcis, platība - 5146 kvadrātkilometri, 252800 iedzīvotāju (2011. g.), administratīvais centrs - Hērnesanda
Lahnen Lēnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
slotveida leptosperma leptospermu suga ("Leptospermum scoparium"), ko dēvē arī par Jaunzēlandes tējaskoku, no tās izveidotas vairākas dekoratīvas šķirnes
Lēvenstrauts Levenstrauts, Mazās Juglas pieteka
Jabloko Liberaldemokrātiskas ievirzes Krievijas politiskā partija, izveidota 1993. gadā kā Javlinska, Boldireva un Lukina vēlēšanu bloks, 1998. gadā pārveidota par partiju
LDP Liberāli demokrātiskā partija (Japānā)
Daugavas lībiešu zeme lībiešu apdzīvotie novadi Daugavas lejteces apvidū 10.-12. gadsimtā, to robežas iezīmē lībiešu kapulauki, kas izvietoti gk. gar Daugavas labo krastu no Aizkraukles līdz Rīgai, daži arī pie Mazās Juglas un Ogres, daži - Daugavas kreisajā krastā
Jelgab Lībiešu nosaukums ostai un tirgotāju apmetnei, kas 13. gs. sākumā atradās vēlākās Jelgavas pilsētas vietā
JANA Lībijas informācijas aģentūra (arābu un angļu "Jamahirivah News Agency")
Karpentārija līcis līcis Arafuru jūras dienvidos (angļu val. "Gulf of Carpentaria"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Jorkas raga un Arnemlendas pussalu, platība - 328000 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, lielākais dziļums - 71 m
Austrumkorejas līcis līcis Japāņu jūrā (_Tongjosǒn-man_), Korejas pussalas ziemeļaustrumu piekrastē, plašā piekrates zonā dziļums <100 m, atklātajā daļā - līdz 2000 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 0,5 m
Plenti līcis līcis Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu piekrastē, iesniedzas sauszemē — \~80 km, platums pie ieejas — \~220 km, dziļums — līdz 1000 m, vairākas salas
Anabaras līcis līcis Laptevu jūras dienvidrietumu daļā starp kontinentu un Nordvika pussalu, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, iesniedzas 67 km sauszemē, platums - 7-9 km, pie ieejas 76 km, dziļums - pārsvarā 3-12 m, ledus sega no oktobra līdz jūlijam
Žozefa Bonaparta līcis līcis Timoras jūrā ("Joseph Bonaparte Gulf"), Austrālijas ziemeļu piekrastē, starp Arnemlendu un Kimberlijas pussalu, iesniedzas sauszemē - \~780 km, platums pie ieejas - \~1280 km, dziļums - līdz 98 m
Grīvupīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā (senāk uzskatīta par Kapupītes pieteku)
Liedīte Liedes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, garums - \~6 km
Liekņa Liekna, Jurģupes kreisā satekupe
Liekne Liekna, Jurģupes kreisā satekupe Tukuma novadā
Sakas sala liela Daugavas akumulatīva sala lejpus Jēkabpils, starp Daugavu un tās sānupi Saku, Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 km, platums — līdz 2,7 km, augstums — 4-7 m virs Daugavas līmeņa
ehidna liela indīga čūska Austrālijā un Jaungvinejā
Boļšojjeņiseja Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā
Bijhema Lielā Jeņiseja - Jeņisejas labā satekupe Krievijā, Tivas Republikā
Gross-Abgulden Lielabguldes (Zaķu) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
astoņnieks Lielais astoņnieks - valstu grupa (septiņas bagātākās un ietekmīgākās pasaules lielvalstis - ASV, Vācija, Japāna, Lielbritānija, Francija, Itālija un Kanāda - un Krievija), kas regulāri rīko tikšanās par aktuāliem pasaules attīstības jautājumiem
Jūgu ezers Lielais Jūgezers Garkalnes pagastā
Ābeļu sala lielākā Ābeļu salu grupas sala, apdzīvota, 1,8 km gara, līdz 0,35 km plata, 6-8 m virs Daugavas mazūdens līmeņa, ietilpst Jēkabpils novada Ābeļu pagasta teritorijā
Sidneja Lielākā Austrālijas pilsēta ("Sydney"), Jaundienvidvelsas štata administratīvais centrs, atrodas Austrālijas dienvidos pie Tasmāna jūras Portdžeksona līča, 4500000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jamato Lielākā cilšu savienība tagadējā Japānas teritorijā 3.-4. gs., uz kuras bāzes 6.-7. gs. izveidojās Japānas valsts
Šanhaja Lielākā Ķīnas pilsēta (上海 Shànghǎi), jūras osta pie Huanpu upes (Jandzi deltā), \~30 km no Austrumķīnas jūras, 20218000 iedzīvotāju (2010. g.)
Dienvidsala Lielākā no divām galvenajām Jaunzēlandes salām, bet mazāk apdzīvotā, platība 150500 kvadrātkilometru
Ivodžima Lielākā no Japānas Volkano salām Klusajā okeānā ("Iwojima"), platība - 20 kvadrātkilometru, 1945. g. to iekaroja amerikāņi, 2. pasaules kara laikā bija nozīmīga aviācijas bāze uzbrukumiem Japānai
Jaundžordžija Lielākā no Jaundžordžijas salām ("New Geoargia"), Zālamana salu rietumos, platība - 1800 kvadrātkilometru
Espiritu Santo lielākā no Jaunhebridu salām ("Espiritu Santo"), platība - 3677 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta - Liganvila, rietumu daļā kalni - augstums līdz1810 m
Koteļnija Lielākā no Jaunsibīrijas salām, Anžū salu grupā, Laptevu jūrā, platība - 11700 kvadrātkilometru, augstums - līdz 374 m, polārā stacija (kopš 1933. g.)
Okinava Lielākā Rjūkjū arhipelāga sala Klusajā okeānā, Japānā, platība - 1206 km^2^, lielākais augstums - 498 m
Honsju lielākā sala Japānā (japāņu valodā "本州"), platība - 230400 kvadrātkilometru, garums - >1400 km, 103 mlj iedzīvotāju, uz tās atrodas galvaspilsēta Tokija, tuneļi savieno ar Sikoku un Hokaido salu, iedzīvotāju skaita ziņā 2. lielākā sala pasaulē (aiz Sumatras Indonēzijā)
Gūdenoena Lielākā upe Dānijā, Jitlandes pussalas austrumos, garums - 158 km, tek caur Silkeborgas apkaimes ezeriem, ietek Kategatā
Vaikata Lielākā upe Jaunzēlandē ("Waikato"), Ziemeļsalā, garums - 425 km, sākas Vulkāniskajā plato, pie vulkāna Ruapeha, tek uz ziemeļiem cauri Taupo ezeram, vidustece vietām aizā, lejtece zemienē, pa grīvlīci ietek Tasmāna jūrā
Tonareva Lielākais atols Kuka salu ziemeļu grupā ("Tongareva"), Klusajā okeānā, Jaunzēlandes teritorija, lagūna - 279 kvadrātkilometri, salas - 9,8 kvadrātkilometri
Bivas ezers lielākais ezers Japānā ("Biwa-ko"), Honsju salā tektoniskā ieplakā 86 m vjl., platība - 716 kvadrātkilometri, dziļums - līdz 95 m
Taupo ezers lielākais ezers Jaunzēlandē, atrodas Ziemeļsalas centrā, vulkāniskajā plato 369 m vjl., platība — 607 kvadrātkilometri, lielākais dziļums — 159 m, vidū 180 m augstā Motutaikas sala, bagāts zivīm
Fjordlenda Lielākais nacionālais parks Jaunzēlandē ("Fiordland National Park"), Sautlendas provincē, platība 12243,5 kvadrātkilometri, dibināts 1952. g., aizņem fjordiem saposmoto Dienvidsalas dienvidrietumu daļu ar Dienvidalpu turpinājumu
Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca
Pietēnupe Lielās Juglas kreisā krasta pieteka Ropažu novadā, garums - 14 km, kritums - 37 m; Pietene; Pietēnupīte; Pietēnurga; Pietēnu urga
Mergupe Lielās Juglas kreisā satekupe Cēsu un Siguldas novadā, garums - 53 km, kritums - 140 m, iztek no Būnēnu ezera; Mērgupe
Krievupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Garkalnes, Ropažu un Siguldas novadā, garums - 48 km, kritums - 70 m, sākas mežā netālu no Allažiem, Mazo Kangaru ziemeļaustrumu galā
Tumšupe Lielās Juglas labā krasta pieteka Ropažu pagastā, augštece Allažu pagastā, garums - 49 km, kritums - 69 m; Melnupe
Suda Lielās Juglas labā satekupe Mālpils pagastā, augštece Mores pagastā, garums - 38 km, kritums - 48 m; Sude; Sudupe
Jugla Lielās Juglas un Mazās Juglas satekupe Rīgas pilsētā, abu kopēja delta, kas dziļi ievirzīta ezera dienvidu daļā
Gross-Autz Lielauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Gross-Berken Lielberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Gross-Bersen Lielbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Gross-Jungfernhof Lieljumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā
Gross-Memelshof Lielmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
Akbars Lielais Lielo Mogolu impērijas valdnieks Indijā ("Jalal ud-Din Muhammad Akbar", 1542.-1605. g.), apvienoja sīkās valstiņas un paplašināja impēriju
Gross-Platon Lielplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā
pūčpapagailis liels papagaiļu dzimtas putns Jaunzēlandē, kas lidot nespēj, bet veikli pārvietojas pa zemi
kazuārs liels skrējējputns ("Casuarius") ar neattīstītiem spārniem un ķiverei līdzīgu ragvielas veidojumu uz galvas, sastopams Austrālijā un Jaungvinejā, līdzīgs emu, 3 sugas
Gross-Sessau Lielsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Lielsesava Lielsesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
Gross-Sonnaxt Lielsunākstes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
Bullen Lielupe, Jūrmalas pilsētas daļa
Driksa Lielupes atteka Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Pilssalu un kreiso krastu, garums - 5,2 km, platums - 150-500 m, izveidošanās saistīta ar ledus sastrēgumiem Lielupē; Driksna
Rūdulis Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Kalnciema pagastā, augštece Līvbērzes pagastā; Rūduls; Ruduļu strauts
Svitene Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Bauskas novadā un Lietuvā, garums - 80 km (Latvijā 46 km), kritums - 47 m; Lietuvā saucas Švitenis
Vircava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā (Virčiuve), garums - 69 km (Latvijā 45 km), kritums - 46 m, ietek Lielupē Jelgavas dienvidaustrumu daļā
Platone Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, izteka Lietuvā \~10 km uz dienvidrietumiem no Jonišķiem, garums - 69 km (Latvijā 42 km), kritums - 78 m, ietek Lielupē Jelgavā pie dzelzceļa tilta
Sesava Lielupes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Rundāles novadā, augštece Lietuvā, garums - 58 km (Latvijā 39 km), kritums - 44 m, ieteka \~3 km augšpus Jelgavas
Svēte Lielupes kreisā krasta pieteka, garums - 123 km (Latvijā 75 km), kritums - 97 m, sākas Lietuvā, apmēram 2 km ir garā posmā ir robežupe, ietek Lielupē Līvbērzes pagastā, \~10 km lejpus Jelgavas; Lietuvā saucas Švete
jūras zars Lielupes kreisais atzarojums pie Zirgu salas Jūrmalas pilsētā
Grēka grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Sidrabenes pagastā
Dimantu grāvis Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, augštecē arī Valgundes un Cenu pagasta robežupe
Cīruļupīte Lielupes labā krasta pieteka Jelgavas novada Valgundes pagastā, garums - 5 km; Cīruļupe
Vīburupe Lielupes labā krasta pieteka Jērcēnu pagastā, augštece Ēveles pagastā
Austras strauts Lielupes labā krasta pieteka Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Austrumu strauts
Gaurata Lielupes lielbaseina upe Dobeles un Jelgavas novadā, kopā ar Pienavu ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 15 km, kritums - 38 m, iztek no Gauratas ezera; Gaurāta, Gauratiņa
Jumpravmuiža Lielvārdes novada apdzīvotās vietas "Jumprava" bijušais nosaukums
strajupieši Lielvārdes novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Straujupe" iedzīvotāji
Gross-Jungfernhof Lielvārdes novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums vāciski
jaunciematieši Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunais ciemats" iedzīvotāji
jaunaustrinieši Lielvārdes novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaustriņas" iedzīvotāji
Gross-Wuerzau Lielvircavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Gross-Heiden Lielvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Gross-Salwen Lielzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagastā
jaunliepājnieki Liepājas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunliepāja" iedzīvotāji
Lindenfeld Liepas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Adumiczi Liepnas muiža, kas atradās Jaunlatgales (Abrenes) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā
liet laimes (laimi) liet izkausētu metālu (parasti svinu, alvu) ūdenī, lai iegūtu nejaušas formas veidojumu zīlēšanai (parasti Jaungada naktī)
tenho Lieta bronzas monēta Japānā 1835.-71. g., 20 g svarā, ovālas formas ar kvadrātveidīgu caurumu vidū, sākumā vienāda ar 100, vēlāk 10 seniem jeb kešiem
Baltijas asambleja Lietuvas pārbūves kustības "Sajūdis" Seima, Igaunijas Tautas frontes Pilnvaroto padomes un Latvijas Tautas frontes Domes locekļu tikšanās; pirmā notika Tallinā 1989. g. 13.-14. maijā, otrā - Jūrmalā 1990. g. 16. jūnijā
Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
jāņabērni Līgotāji, kas Jāņos iet no mājas uz māju; līgotāji, kas svin Jāņus
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju
Stabliten Likuma muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
Mazā Līkupe Līkupes labā krasta pieteka Saldus novada Zvārdes pagastā, lejtecē arī Zvārdes un Jaunauces pagasta robežupe, garums — 6 km
Jāgerītis liķieris _Jagermeister_ 35%, kas gatavots no 56 dažādām zālēm, augļiem, saknēm un garšvielām
aspidistra Liliju rindas ģints ("Aspidistra"), kas savvaļā aug Himalajos, Ķīnā, Japānā, audzē augu mājās un dzīvokļos, pastāvīgi zaļš krāšņumaugs ar 30-50 cm garām lapām un tumši violetiem ziediņiem pie pašas zemes
jelgavkrastieši Limbažu novada Liepupes pagasta apdzīvotās vietas "Jelgavkrasti" iedzīvotāji
jērkulieši Limbažu novada Vidrižu pagasta apdzīvotās vietas "Jērkule" iedzīvotāji
Limfjords Līmfjordens, jūras šaurums Dānijā, Jitlandes pussalas ziemeļos
Alšēnu māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 1 km uz ziemeļaustrumiem no Biržiem, derīgā slāņa augšējā daļā sarkanbrūns keramzīta māls, apakšējā daļā pelēkbrūns ķieģeļu māls
Palejnieku māla atradne limnoglaciāla māla iegula Jēkabpils novadā, 2 km uz austrumiem no Krustpils dzelzceļa stacijas
Klein-Friedrichshof Lipstas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Līvenmuiža Līvānu nosaukuma variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Lievenhof Līvānu nosaukuma vēsturisks variants, kas cēlies no zemes īpašnieka J. Līvena vārda 16. gs.
Dokučajevka Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Āriņi" otrs nosaukums
birzakieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzaki" iedzīvotāji
Bierzāki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Birzāki" nosaukuma variants
Breuveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Brūveri" nosaukuma variants vietējā izloksnē
bucenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" iedzīvotāji
Bucinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Bucenieki" nosaukuma variants
cirsenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" iedzīvotāji
Cirsinīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsenieki" nosaukuma variants
cirsinieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Cirsinieki" iedzīvotāji
darancieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" iedzīvotāji
Doronkas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukuma variants
Doronkys Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Darankas" nosaukums latgaliski
Dymanti Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Dimanti" nosaukums latgaliski
doroncieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Doronkas" iedzīvotāji
gasparieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gaspari" iedzīvotāji
gosporieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gospori" iedzīvotāji
Groveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukuma variants
Grōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Grāveri" nosaukums latgaliski
gumertgrāverieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" iedzīvotāji
Gumertgroveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukuma variants
Gumertgrōveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Gumertgrāveri" nosaukums latgaliski
iesalnieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" iedzīvotāji
Īsaļnīki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iesalnieki" nosaukuma variants
iztecieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" iedzīvotāji
Iztakas Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Iztekas" nosaukuma variants
jersicieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji
jersikānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Jersika" iedzīvotāji
kusenieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Kuseņi" iedzīvotāji
laurieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Lauri" iedzīvotāji
opolieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Opoli" iedzīvotāji
Surgunta Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Sergunta" nosaukuma variants
stradieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Strodi" iedzīvotāji
Steuriški Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Stūrišķi" nosaukuma variants izloksnē
Brūveri Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" daļa
upenieki Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Upenieki" iedzīvotāji
vucānieši Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucāni" iedzīvotāji
Vucini Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vuceni" nosaukuma variants
Vucyni Līvānu novada Jersikas pagasta apdzīvotās vietas "Vucini" nosaukums latgaliski
Jaudzimi Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jaunbierzāki Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzāki" nosaukuma variants
Jaudzimi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jaunī Sutri Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Sutri" nosaukums latgaliski
jaujieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaujas" iedzīvotāji
Jaunuo muiža Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums latgaliski
jaunmuizieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
jaunbirzacieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbirzaki" iedzīvotāji
jaunsilavieši Līvānu novada Turku pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsilava" iedzīvotāji
Lieven-Bersen Līvbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Dievzemīte Livonijas kara laikā 1558.-82. radies Zemgales un Kurzemes nosaukums, jo tās paglābās no Jāņa IV Briesmīgā karaspēka iebrukumiem un postījumiem
Sibīrijas rase lokāla rase, kas pieder pie lielās mongoloīdās rases, dominē starp Sibīrijas pamatiedzīvotājiem uz austrumiem no Jeņisejas (evenki, eveni, jukagiri, daļa jakutu un burjatu, negidali, oroki), arheoloģiskā izpētē šī rase Sibīrijā konstatēta kopš neolīta
Lorupes-Jūdažu subglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, dziļums - 3-5 m dienvidaustrumos un pakāpeniski palielinās līdz 18-20 m rietumu galā
Lorupes-Jūdažu suglaciālā iegultne lokveidīgi stiepjas 9,5 km garumā no Siguldas-Allažu ceļa līdz Jūdažu ezeram, platums 150-450 m, dziļums līdz 18-20 m rietumu galā, pa to tek Lorupe, nogāzes ir stāvas, dienvidrietumu virzienā tās kļūst zemākas un lēzenākas
Lonen Loņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
LJLA LPSR Jauno literātu apvienība
Jurfaks LU Juridiskā fakultāte
Ļaudonīte Lubejas labā krasta pieteka Madonas novadā uz Ērgļu un Vestienas pagasta robežas, augštece Vestienas pagatā, vidustece Jumurdas pagastā, garums - 9 km: Ļudanica; Laudonīte
lielziedu ludvigija ludvigiju suga ("Jussiaea grandiflora")
Ludwinowo Ludvinovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Jučeva Ludzas novada Brigu pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" neprecīzs nosaukuma variants
jaunslobodkieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" iedzīvotāji
Jaunuo Slobodka Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Slobodka" nosaukums latgaliski
Jerčeva Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jerčova" neprecīzs nosaukuma variants
jučevieši Ludzas novada Briģu pagasta apdzīvotās vietas "Jučeva" iedzīvotāji
jaskānieši Ludzas novada Ciblas novada apdzīvotās vietas "Jaski" iedzīvotāji
jurizdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji
jurzdicieši Ludzas novada Isnaudas pagasta apdzīvotās vietas "Jurzdika" iedzīvotāji
Jaudzemli Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski
jaundzelmieši Ludzas novada Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" iedzīvotāji
Justynova Ludzas novada Pureņu pagasta apdzīvotās vietas "Justinova" nosaukums latgaliski
Jučeva Ludzas novada Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Jučova" nosaukuma variants
jaunzelcieši Ludzas novada Zvirgzdenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzelči" iedzīvotāji
Luiziādu Luiziādu arhipelāgs - atrodas Koraļļu jūrā (angļu val. "Louisiade Archipelago"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas salas, pieder Papua-Jaungvinejai, platība - 2200 kvadrātkilometru, aptver 10 lielas, kalnainas (augstums - līdz 806 m) salas un daudz koraļļu rifu
lūku Lūku Jānis - neizveicīgs vīrietis
Friedrichslust Lustes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
Septembra Bībele Lutera Jaunās Derības tulkojuma pirmizdevums (1522. g. septembrī)
Sēra avots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
Sēravots Lūžņu grāvis, Vēršupītes pieteka Jūrmalā
Ļaudona Ļaudonas pagasts - pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Laudohn, krieviski - Laudonskaja
Linde Ļinde, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Justiniāna noveles m. ē. 6. gs. izdotie papildinājumi Justiniāna likumu krājumam
arminiānisms mācība (pēc tās izveidotāja J. Arminija (1560.-1609. g.) vārda), kas uzsver žēlastības universālismu un brīvo gribu, noliedzot predestināciju; Jēzus Kristus ir miris par visiem cilvēkiem, ne tikai par izredzētajiem; noliedz inspirāciju un iedzimtā grēka doktrīnu; Kristus esot no mūžības pakļauts Dievam
kristoloģija mācība par Jēzus Kristus personu un darbu
tipika mācība par noslēpumaimu sakaru starp Vecas Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipoloģija (3)
tipoloģija mācība par noslēpumainu sakaru starp Vecās Derības izteikumiem un vēlākajiem notikumiem, kas aprakstīti tikai Jaunajā Derībā; tipika
adopcionisms Mācība, ka Jēzus no Nacaretes tikai savā dievišķībā ir patiess Dieva Dēls, bet savā cilvēciskumā - Dieva žēlastībā "adoptēts" Dēls. Rietumu baznīca 8. gadsimtā adopcionismu noraidīja
Jaunzemnieki Madonas novada Barkavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemnieki" nosaukuma variants
jukānieši Madonas novada Cesvaines pagasta apdzīvotās vietas "Jukāni" iedzīvotāji
Jaunbakani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
Jaunbokani Madonas novada Dzelzavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbakāni" nosaukuma variants
jaunērglēnieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunērgļi" iedzīvotāji
jumurdieši Madonas novada Jumurdas pagasta apdzīvotās vietas "Jumurda" iedzīvotāji
Jumurdskaja Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums krieviski
Jummerden Madonas novada Jumurdas pagasta bijušais nosaukums vāciski
jāņkalnieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jāņukalns" iedzīvotāji
jaunkalsnavieši Madonas novada Kalsnavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalsnava" iedzīvotāji
jaunlazdonieši Madonas novada Lazdonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlazdona" iedzīvotāji
jaunzemieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
Jaudzumieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" nosaukuma variants
jaunmuižnieki Madonas novada Mārcienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuižnieki" iedzīvotāji
jaunlubānieši Madonas novada Ošupes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlubāna" iedzīvotāji
jaunmājēnieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāsmājas" iedzīvotāji
jaunsaikavieši Madonas novada Praulienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaikava" iedzīvotāji
Maebasi Maebaši, pilsēta Japānā
jakudza mafija, organizētās noziedzības pasaule Japānā
Magazinhof Magazīnas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
makleja Magoņu dzimtas ģints ("Macleaya"), daudzgadīgi lakstaugi ar dzeltenu piensulu, 2 sugas (Ķīnā, Japānā)
obiamens Mags un burvis pokomānijas sektā, kas darbojas Jamaikas salā
Ahmuns maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - kukurūzas dievs, kurš parasti tiek attēlots tā, ka no viņa galvas spraucas kukurūzas vālīte
Ahaukins Maiju (Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - saules dievs, kuram piemita vara gan pār dienu, gan pār nakti
bakabi Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - četri brāļi (citā variantā - četras vēja dievības), kas stāv Visuma četros stūros un balsta debesis, lai tās neuzkristu zemei
Pavahtuns Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - dievs, ko saistīja ar četrām debespusēm un kas uzturēja līdzsvarā debesis
Šibalba Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - pazemes valstība, ar deviņiem līmeņiem, kuros mirušajiem bija jāiztur dažādi pārbaudījumi
Kukulkans Maiju (vēst. Meksika, Jukatanas pussala) mitoloģijā - viena no galvenajām dievībām, kura personificēja ar lietus kultu saistītos ticējumos (mākoņu pūķi)
Maijapana Maiju senpilsēta Meksikā, Jukatanas ziemeļos, dibināta X gs., XII-XV gs. - maiju lielākā pilsēta, arhitektūras pieminekļi - tempļu un dzīvojamo māju drupas
dirhēms Maiņas monēta Katarā, Lībijā un Jordānijā
dirhams Maiņas monēta Lībijā un Jordānijā
ifbots Mājas robots kompanjons, spēj runāt un uzklausīt, pēc balss pazīst cilvēkus, pēc intonācijas izjūt cilvēka noskaņojumu; radīts 2000. gadā Nagojas (Japāna) universitātes Biznesa dizaina laboratorijā
Majorenhof Majoru muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Rīgas Jūrmalā
maksimālais pārraides bloks maksimālais pa datoru tīklu pārraidāmais paketes garums baitos, kas dažādiem tīkliem var būt dažāds. Jebkurš ziņojums, kura garums pārsniedz šo maksimāli pieļaujamo pakešu garumu, pirms pārraides tiek sadalīts mazākās paketēs
Krasnojarskas ūdenskrātuve mākslīga ūdenskrātuve Jeņisejas upē, izveidojusies pēc Krasnojarskas HES aizsprosta uzcelšanas, aizpildīta 1967.-1970. g., platība — 2000 kvadrātkilometru, garums — 388 km, platums — līdz 15 km, ūdens līmeņa svārstības 18 m
Mazās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu daļa, kas atrodas uz austrumiem no Javas, platība - 128000 kvadrātkilometru, salu grupa (lielākās: Bali, Floresa, Komodo, Lomboka, Sumba, Sumbava, Timora, Vetara) stiepjas \~1300 km garumā, augstums - līdz 3726 m
Lielās Zunda salas Malajas arhipelāga Zunda salu galvenā daļa (angļu val. "Greater Sunda Islands"), kurā ietilpst lielās salas Kalimantāna, Sumatra, Java, Sulavesi, mazākas salas - Banka, Belitunga, Butunga, Madura, Niasa u. c., Lingas un Riavu arhipelāgs, platība - 1,4 mlj kvadrātkilkometru, kalnains reljefs, augstākā virsotne - 4101 m
sundieši Malajiešu tauta Javas salas rietumu daļā, samērā gaišāku ādas pigmentāciju nekā citi Javas malajieši
Ziemeļjūra Malas jūra Atlantijas okeānā, pie Eiropas krastiem, starp Lielbritāniju, Orkneju un Šetlendas salām, Skandināvijas un Jitlandes pussalu (angļu val. "North Sea", vācu val. "Nordsee", norv. val. "Nordsoen"), ziemeļos savienojas ar Norvēģu jūru, austrumos ar Baltijas jūru, platība - 575000 kvadrātkilometru, lielākajā daļā dziļums - mazāks par 100 m, dienvidu daļā daudz sēkļu, lielākais dziļums - 725 m
Arafuru jūra malas jūra Indijas okeānā (_Arafura Sea_), , starp Austrāliju, Jaungvineju un Tanimbaru salām (Indonēzijā), platība - 1037 kvadrātkilometru, dziļums - pārsvarā līdz 200 m, lielākais - 3680 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas - 2,5-7,6 m, Toresa šaurums savieno ar Koraļļu jūru, rietumos - Timoras jūra
Tasmana jūra malas jūra Klusā okeāna dienvidrietumos, starp Austrāliju, Tasmaniju, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, Basa šaurums savieno ar Indijas okeānu, Kuka šaurums - ar Kluso okeānu, platība - 3340000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 6015 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 5,3 m
Zālamana jūra malas jūra Klusajā okeānā, starp Zālamana, Jaungvinejas un Jaunbritānijas salu (angļu val. "Solomon Sea"), platība - 755000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2652 m, lielākais - 9103 m, diennakts plūdmaiņas - \~1 m
Austrumsibīrijas jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (_Vostočno-Sibirskoe more_), Āzijas Ziemeļu piekrastē, starp Jaunsibīrijas salām un Vrangeļa salu
Laptevu jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeāna Āzijas piekrastē, starp Taimiras pussalu, Severnaja Zemļu un Jaunsibīrijas salām, platība - 662000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - \~50 m, lielākais dziļums - 3385 m
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā
Mahlemuische Mālu muiža, kas atradās Jēkabpilss apriņķa Rites pagastā
Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants
janciskieši Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" iedzīvotāji
Janciškas Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukuma variants
Janciškys Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Janciški" nosaukums latgaliski
Jaunā Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukuma variants
Jaunuo Zeļenauka Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Zeļonovka" nosaukums latgaliski
Mamberamo Mamberano, upe Jaungvinejas salā, Indonēzijā
Manukava Manukau, pilsēta Jaunzēlandē
Sniega kalni Maokes kalni Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā
callaeidae Maoristrazdu dzimta jeb Jaunzēlandes strazdu dzimta
Haumia Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - debesu dieva un zemes dievietes dēls, auglības dievs, savvaļas dārzeņu un augu, paparžu un batātes aizgādnis
Tauhiri Maoru (Jaunzēlande) mitoloģijā - stihisko spēku dievs, debesu dieva un zemes dievietes dēls
jaunava Marija Marija - Jēzus Kristus māte
pietā Marijas un mirušā Jēzus Kristus attēlojums mākslas darbā
Marijela Marijelas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas austrumos, administratīvais centrs - Joškarola, platība - 23400 kvadrātkilometru, 700000 iedzīvotāju (2009. g.)
Marienburg Mariņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Mārkagrāvis Mārka grāvis, ūdenstece Jūrkalnes pagastā
Masačūsetsa Masačūsetsas Sadraudzība - štats ASV ("Massachusets" / "Commonwealth of Massachusetts"), atrodas valsts austrumos, Jaunanglijā, administratīvais centrs - Bostona, platība - 27237 kvadrātkilometri, 6745400 iedzīvotāju (2014. g.)
milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns)
Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem
Mauritānijas Islāma Republika Mauritānija, valsts pilnais nosaukums ("Al Jumhūriyyah al Islāmiyyah al Mūrītāniyyah")
Kahema Mazā Jeņiseja, Jeņisejas satekupe
Malijjeņiseja Mazā Jeņiseja, upe Krievijā
Mazais Jūgu ezers Mazais Jūgezers Garkalnes pagastā
Jaunzēlandes Ziemeļsala mazākā no abām Jaunzēlandes salām ("North Island", maoru "Te Ika a Maui"), ekonomiski vairāk attīstītā un biezāk apdzīvotā Jaunzēlandes daļa, platība - 114729 kvadrātkilometri
Abze Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, augštece Madlienas un Lauberes pagastā, garums - 26 km, kritums - 27,1 m; Abza; Apse
Levenstrauts Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Ogres novada Suntažu pagastā, garums - 11 km; Lēvenstrauts
Urga Mazās Juglas kreisā krasta pieteka Tīnūžu pagastā; Caunupīte
Ķivuļurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Ropažu un Salaspils novadā, garums - 16 km, kritums - 20 m; Kalnupīte; Ķīvuļurga; Ķivuļu strauts; Urga; lejtecē Skujupīte
Lēģerurga Mazās Juglas labā krasta pieteka Tīnūžu pagastā, augštece Ropažu pagastā, garums - 18 km, kritums - 34 m, izteka Lielajos Kangaros, grēdas dienvidu pusē; Kangarupīte; Līgeru upe; Līgeru urga; Liģerupīte; Urga
Skujupīte Mazās Juglas pietekas Ķivuļurgas nosaukums tās lejtecē
trojieši Mazās planētas, kas kustas planētas orbītā aptuveni 60 grādus pirms vai pēc tās; vispirms tika atklātas Jupitera orbītā, tiek nosauktas senās Trojas kara varoņu vārdos
asteroīdi Mazās planētas, mazie debess ķermeņi, kas riņķo ap Sauli, galvenokārt starp Marsa un Jupitera orbītām
Klein-Autz Mazauces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
Klein-Berken Mazberķenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Klein-Bersen Mazbērzes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Masbut Mazbutes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Klein-Jungfernhof Mazjumpravas muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Jumpravas pagastā
Klein-Potkaisen Mazpatkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Klein-Platon Mazplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielplatones pagastā
jaunatēnieši Mazsalacas novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji
Klein-Sessau Mazsesavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Klein-Schorstaedt Mazskursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Klein-Wilzen Mazvilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Klein-Heiden Mazvirkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Klein-Salwen Mazzalves muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mazzalves pagastā
Medden Medes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties
janapolieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Janapole" iedzīvotāji
janopolieši Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Janapole" iedzīvotāji
Lāču salas Medvežju salas Austrumsibīrijs jūrā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
m. Meita (kopā ar tēva vārdu: Jāņa m.)
gada meita meita, kam ar saimnieku ir līgums uz visu gadu (no Jurģiem līdz nākamajiem Jurģiem)
Halisko Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Halisko Valsts ("Jalisco" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Gvadalahara, platība - 78630 kvadrātkilometru, 6752000 iedzīvotāju (2005. g.)
melanēzieši Melanēziešu rase - austrāliešu rases atzars, izplatīts Melanēzijas salās un Jaungvinejā, kur pie tā pieder melanēzieši un papuasi
Melnezers Mellezers Jaunpils pagastā
Mellupu grāvis Mellupīte, Jādekšas pieteka
Lapšupīte Melnupes labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā; Jumalda; Lapjupe; Puntūžu strauts
Dienvidsusēja Mēmeles labā krasta pieteka Aizkraukles novadā, augštece Jēkabpils novadā, garums 114 km, kritums - 81 m; Suseja; Susēja; Lielā Suseja; Lielā Susēja; Lielā upe
Viesīte Mēmeles labā krasta pieteka Viesītes, Jaunjelgavas un Neretas novadā, garums - 61 km, kritums - 49 m, iztek no Viesītes ezera
Memelshof Mēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
vasaras mēnesene mēneseņu suga ("Lunaria annua"), dēvēta arī par dālderpuķi un Jūdasa grasi, plaši izmanto sauso ziedu kompozīcijām
Nikala Mēness dieviete ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā, mēness dieva Jariha sieva
Mērgupe Mergupe, Lielās Juglas satekupe
Merga Mērgupe, Lielās Juglas satekupe
Olonkinbīene meteoroloģiskā un radionavigācijas stacija Jana Majena salā
Mētida Metīda, Jupitera pavadonis
Klein-Buschhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Bērzmuižas pagastā
Waldhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Grenzhof Meža muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Minusinskas mežastepe mežastepe Minusinskas ieplakā, Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, viļņots līdzenums no Rietumsajānu ziemeļu nogāzes līdz Tubas lejtecei, augstums — 300-700 m, krasi kontinentāls klimats
Lielmeža ezers Mežezeriņš, ezers Jaunpiebalgas pagastā
Stadhof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Mehsit; Ratshof
Ratshof Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Mehsit
Mehsit Miezītes, arī Rāts muiža, kas atradās Jelgavas pilsētā un apkārtnē, ar Jelgavas pili kā kungu māju; Stadhof; Ratshof
meklēt papardes ziedu mīlēties, arī doties mīlēties; nereti attiecina tieši uz mīlēšanos Jāņu naktī kaut kur paslepus
sjogunāts Militāro feodāļu (sjogunu) pārvaldes sistēma Japānā 1192.-1867. g., feodāļu diktatūras militārpolitiska forma
Dorotheenhof Miltiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
moa Milzīgi, izmiruši, līdz 3,5 m augsti, strausveidīgi putni, nesamērīgi mazu galvu ar īsu, asu knābi, masīvām, skriešanai piemērotām kājām, dzīvoja Jaunzēlandē no pliocēna, iznīcinājuši maoru mednieki
Wilhelminenhof Mīnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
necke miniatūras koka, ziloņkaula vai metāla figūriņas Japānas 17.-19. gs. mākslā; savdabīgas pogas vai piekariņi, kam japāņi piestiprināja vēdekli, kārbiņu, pīpi, zīmogu
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī
pokomānija Mistiska sinkrētiska sekta Jamaikas salā, kas tic arī burvībām un tumšajiem gariem, kā arī obiamena - maga un burvja varenībai, kuram viņi pakļaujas, lai izvairītos no viņpasaules uzbrukumiem un noslēpumiem
Džeimsa Misūri kreisā krasta pieteka ASV (angļu val. "James"), Dienviddakotas un Ziemeļdakotas štatā, garums - 1142 km
Dzimmu Mītisks Japānas imperatoru sencis, saules dievietes Amaterasu pēctecis; Dzimmu Tenno
Goliāts Mitoloģiska Bībeles persona, filistiešu milzis, ko divcīņā ar lingu nogalina Dāvids, vēlākais Jūdejas valdnieks
Sāba Mitoloģiska ķēniņvalsts tagadējās Etiopijas vai Jemenas teritorijā
Magotojeva ezers Mogotojevo, ezers Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Moloda Molodo, upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
rapānas Molusku dzimtas jūras vēderkāji, kas sastopami gk. Japāņu jūrā (ievesti arī Melnajā jūrā), iznīcina austeres
dzaibacu Monopoli un finansu oligarhija Japānā
kristietība monoteiska reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristiānisms
Marienthal Moriņpoles muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Liepnas pagastā
Mormona grāmata mormonisma Svētie raksti, kuri atklājās Džozefam Smitam; apraksta konfliktu starp diviem ģimenes atzariem, kuri 600. gadā dievišķā vadībā emigrēja no Jeruzalemes uz Ameriku; mormoņi šo grāmatu uzskata par Bībeles atklāsmes noslēgumu
Mastenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Mostenes ezers Mosteņu ezers Jaunpiebalgas pagastā
Rumpeiši Mozī Rumpeiši - Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants latgaliski
Moha Muha, pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Moncha")
Akaba muhāfaza (_Al ʻAqabaqh_) Jordānijas dienvidrietumos
Amrāna muhāfaza Jemenā (_'Amrān_), valsts rietumu daļā
Abjāna muhafāza Jemenā (_Abyān_), Adenas līča piekrastē, administratīvais centrs Zindžibāra
Amena el Asma muhāfaza Jemenā (_Amanah al ‘Așmah_), aptver valsts galvaspilsētu Sanu
Adena muhāfaza Jemenā (_ʻAdan_), Adenas līča krastā, ietver arī Sokotras salu un mazākas salas tās tuvumā
Baida muhāfaza Jemenas dienvidrietumu daļā, robežojas ar Maaribas, Šebvas, Abjānas, Lehidžas, Taizas un Demāras muhāfazu
Ammāna muhāfaza Jordānijā (_‘Ammān_), robežojas ar Balkas, Zarkas, Maānas, Kerakas un Mādebas muhāfazu, kā arī ar Saūda Arābiju
Adžlūna muhāfaza Jordānijā (_ʻAjlūn_), valsts ziemeļrietumu daļā
Balka muhāfaza Jordānijā, ŗobežojas ar Adžūnas, Džerašas, Zarkas un Ammānas muhāfazu, kā arī ar Palestīnu, administratīvais centrs - Salta
nakts ceļojums Muhameda ceļojums no Mekas tempļa uz Jeruzalemes templi, kas aprakstīts Korānā, un no kura viņš atgriezās ar norādījumiem ticīgajiem
hidžra Muhameda un pirmo musulmaņu pārcelšanās 622. g. 16. jūlijā no Mekas uz Jasribu (Medīnu), kur tika dibināta pirmā musulmaņu kopiena
Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos
Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm
Muižas upe Muižupīte Jūrkalnes pagastā
Elmukalla Mukella - pilsēta Jemenā
Mukalla Mukella, pilsēta Jemenā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
melkīti Mūsu dienās - Bizantijas rīta kristieši (gan pareizticīgie, gan uniāti), kuri pieder Antiohijas, Jeruzalemes un Aleksandrijas patriarhātiem
jamaikieši Nācija, Jamaikas pamatiedzīvotāji; dzīvo arī Lielbritānijā, ASV, Nikaragvā, Kostarikā; runā angļu valodā (sarunvalodā - jamaikiešu dialekts); ticīgie - gk. protestanti
jaunzēlandieši Nācija, Jaunzēlandes pamatiedzīvotāji; runā angļu valodā; ticīgie - protestanti, katoļi
mansafa Nacionālais ēdiens Jordānijā un arī citās Austrumu zemēs, ko gatavo no jēra gaļas, kas sautēta jogurta mērcē un tiek pasniegta kopā ar rīsiem
Ārčīsa nacionālais parks nacionālais parks ASV (_Arches National Park_), Jūtas štatā
Baringtontopsas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumu daļā
Aironreindžas nacionālais parks nacionālais parks Austrālijā, Kvīnslendā, 1940 kilometrus uz ziemeļrietumiem no Brisbenas un 100 kilometrus uz austrumiem no Veipas, Jorkas raga pussalā; tajā atrodas arī Lokhartriveras aborigēnu apgabals
Aštūm el Gemīla nacionālais parks nacionālais parks Ēģiptē (_Ashtūm al Jamīl_), Būrsaīdas muhāfazas ziemeļos, Vidusjūras piekrastē
Daisecudzans Nacionālais parks Hokaido salas centrālajā daļā, Japānā, platība 2319 kvadrātkilometru, augstums - 400-2290 m vjl., dibināts 1934. g.
Alaspurvo nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā (_Alas Purwo, Taman Nasional_), Javas salas dienvidaustrumos
Balurana nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Javas salas austrumu gala ziemeļos
Akanas nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Akan National Park_), Hokaido salas austrumu daļā
Ašidzuri Uvakai nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Ashizuri-Uwakai National Park_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidu daļā
Aso-Kudžu nacionālais parks nacionālais parks Japānā (_Aso-Kuju_), Kjusju salā, Oitas prefektūrā
Bandai-Asahi nacionālais parks Nacionālais parks Japānā, Honsju salā, 1897 kvadrātkilometri, dibināts 1950. g.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas
Ābela Tasmana nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Abel Tasman National Park_), atrodas Dienvidsalas ziemeļos
Aoraki/Kuka kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Aoraki/Mount Cook National Park_), Dienvidsalā, Kenterberijas reģionā
Aspairinga kalna nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandē (_Mount Aspiring National Park_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā
Tonariro nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Tongariro National Park"), vulkāniskā plato augstākajā daļā, platība - 661 kvadrātkilometrs, dibināts 1894. g., 3 darbīgi vulkāni, karstie avoti, nelieli šļūdoņi, lavas lauki
Ureveras nacionālais parks nacionālais parks Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļu daļā ("Urewera National Park"), Vulkāniskā plato malā, platība - 1842,1 kvadrātkilometrs, dibināts 1954. g., mīt kivi u. c. putni, aklimatizēti brieži un oposumi
Bānlāna nacionālais parks nacionālais parks Taizemē, Jalā provinces dienvidu daļā
NAP Nacionālās aizsardzības pārvalde (Japānā)
Nāgelmuiža Nāgelmuižas ozols - aug Ropažu novadā, Lielās Juglas labā krasta nogāzē, stumbra apkārtmērs - 5,9 m, vainagam nav centrālās galotnes, bet 13 žuburi veido it kā pušķi \~32 m diametrā; Naglu dižozols
stigma Naglu brūce, Jēzus Kristus, arī svēto brūce vai rēta
jodnatrijs NaJ, balts kristālisks pulveris, ļoti higroskopisks
ludvigija Naktssveču dzimtas ģints ("Jussiaea"), dekoratīvs ūdensaugs ar tumšzaļām lapām un dzelteniem ziediem 5 cm diametrā
Nankina Naņdzjiņa, pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Nanjing"), upes osta Jandzi krastā (pieejama arī jūras kuģiem), Dzjansu provinces centrs, 3,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Naņdzina
dinārs Naudas vienība (Alžīrijā, Dienvidslāvijā, Irākā, Jordānijā, Lībijā, Ziemeļmaķedonijā, Serbijā, Tunisijā); attiecīgā naudas zīme
jena Naudas vienība (Japānā); attiecīgā naudas zīme, monēta
riāls naudas vienība dažās arābu valstīs (Irānā, Jemenas Arābu Republikā, Katarā, Omānā, Saūda Arābijā); attiecīgā naudas zīme, monēta
kina Naudas vienība Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, sīknauda - toea
Nauditen Naudītes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
Janoseļa Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukuma variants
Januseli Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Januseļi" nosaukums latgaliski
Jezupova Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezufova" nosaukuma variants
jezupavieši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jezupava" iedzīvotāji
jurīši Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Jurīši" iedzīvotāji
juratieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Jurata" iedzīvotāji
Nauru Nauru Republika - valsts Okeānijā (nauruiešu val. "Naoero", angļu val. "Nauru"), Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, tāda paša nosaukuma koraļļu salā, platība - 21 km^2^, pēc platības 3. mazākā valsts pasaulē (aiz Vatikāna un Monako), 14264 iedzīvotāji (2010. g.), galvaspilsēta - Jarena, administratīvais iedalījums -14 distriktu
NSRD Nebijušu sajūtu restaurēšanas darbnīca - mākslinieku, arhitektu, dizaineru grupa (Juris Boiko, Hārdijs Lediņš u. c.), kas darbojās gk. 1980. gados
Ahuriri Neipīra, pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā
genro Nekonstitucionāla valsts institūcija Japānā 1889.-1940. g., kas sastāvēja no šiem padomniekiem
Krustpils sala neliela akumulatīva, neapdzīvota sala Daugavā, Jēkabpils teritorijā. garums — 500 m, platums — līdz 100 m, pilsētas masu pasākumu vieta, pavasarī, ledus sastrēguma laikā applūst; Ādamsona saliņa
ierakstīšanas aizsagbīdnis neliela atvere 3,5 collu disketes plastmasas apvalka stūrī, ko izmanto, lai aizsargātu disketi pret nejaušu informācijas ierakstīšanu, kas var radīt vajadzīgo datu zudumu. Ja atvere nav aizklāta ar bīdni, kas speciāli ierīkots disketes plastmasas apvalkā, diskete pret ierakstīšanu ir aizsargāta
Deli neliela sala Indijas okeānā, Indonēzijas teritorija, Javas salas dienvidrietumu piekrastē
Baruna neliela sala Indonēzijā, Indijas okeāna Javas salas dienvidu piekrastē, Austrumjavas provincē
Balabio neliela sala Koraļļu jūrā, Jaunkaledonijas salas ziemeļaustrumu piekrastē
Arvāda neliela sala Vidusjūras austrumos (_Arwād, Jazīrat_), Sīrijas piekrastē, dažu kilometru attālumā no Tartūsas
Tunda neliela sala Zunda šauruma austrumos jeb Javas jūras dienvidrietumos, Indonēzijas Bantenas provinces teritorija
mazās planētas nelieli debess ķermeņi (diametrs \~0,5-1000 km), kas kustas ap Sauli pa eliptiskām orbītām, kuru lielākā daļa atrodas starp Marsa un Jupitera orbītu
Golgāta neliels kalns netālu no Jeruzalemes, kur, pēc Bībeles, sists krustā Jēzus Kristus
Rakita nelielu salu grupa Javas jūras dienvidrietumu daļā, Indonēzijas Rietumjavas provinces teritorija
Baunti salas nelielu salu grupa Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandes teritorija
briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani
brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti
Odze Neretas labā krasta pieteka Madonas un Jēkabpils novadā, garums - 26 km, kritums - 20 m, iztek no Odzienas ezera Madonas novada Mētrienas pagastā, visā garumā regulēta; Vīpe (lejtecē)
Ataša Neretas labā pieteka Jēkabpils novadā (šķērso arī Līvānu novada Turku pagastu), garums - 27 km, sākas Teiču purva dienvidu malā (109 m virs jūras līmeņa), tek pa Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumu; Ataše; augštecē Nikaja
Nerft Neretas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
kūlijs Nesējs, krāvējs, melnstrādnieks, rikša (Indijā, Ķīnā, Japānā, Indonēzijā)
Jaunosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums
Jaunuosola Nīcgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā sādža" bijušais nosaukums latgaliski
Bahreldžebela Nīlas nosaukums Dienvidsudānā ("Bahr el Jebel"), no Asvas ietekas Nīlā līdz Gazalas ietekai
mūta Nimfa, ko Jupiters pļāpības dēļ padarīja mēmu
Zosuļi Nītaures pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzosuļi" bijušais nosaukums
jodslāpeklis NJ3, eksplozīvs savienojums
šitake no Japānas cēlusies ēdamā sēne, kuru audzē 3-5 gadus uz īpaši sagatavotiem bluķiem silta un vējaina klimata apstākļos
joahimstāleri no Joahimstāles kalnraktuvju sudraba kalta nauda 16. gs. beigās
sakē no rīsiem gatavots alkoholisks dzēriens (Japānā)
tatami no salmiem gatavots grīdas pārklājs (Japānā)
jafetieši Noasa dēla Jafeta pēcnācēji
Mino-Ovari Nobi, līdzenums Japānā, Honsju slas dienvidaustrumos
Ventspils novads nodibināts 2009. g. bijušā Ventspils rajona teritorijā, ietver Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojas ar Talsu, Kuldīgas un Dienvidkurzemes novadu, kā arī ar Baltijas jūru
Saldus novads nodibināts 2009. g. ietverot Saldus pilsētu un Ezeres, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, paplašināts 2021. g pievienojot Blīdenes, Cieceres un Remtes pagastu, kā arī Brocēnu pilsētu, robežojas ar Dienvidkurzemes, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles novadu, kā arī ar Lietuvu
Tukuma novads nodibināts 2009. g. ietverot Tukuma pilsētu, Degoles, Džūkstes, Irlavas, Jaunsātu, Lestenes, Pūres, Sēmes, Slampes, Tumes un Zentenes pagastu, 2021. g. reformā pievienota Kandavas pilsēta, kā arī Cēres, Engures, Kandavas, Lapmežciema, Matkules, Smārdes, Vānes, Viesatu, Zantes un Zemītes pagasts, robežojas ar Jūrmalas pilsētu, Mārupes, Jelgavas, Dobeles, Saldus, Kuldīgas un Talsu novadu, apskalo Rīgas jūras līcis
Cēsu novads nodibināts 2009. g., (līdz 2021. g. ietvēra Cēsu pilsētu un Vaives pagastu), pēc 2021. g. teritoriālās reformas ietver Amatas, Drabešu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojas ar Valmieras, Smiltenes, Gulbenes, Madonas, Ogres, Siguldas un Limbažu novadu
Varakļānu novads nodibināts 2009. g., ietver Varakļānu pilsētu, Murmastienes un Varakļānu pagastu, robežojas ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu
Valmieras novads nodibināts 2021. g., ietver Mazsalacas, Rūjienas, Sedas, Strenču un Valmieras pilsētu, kā arī Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ēveles, Ipiķu, Jeru, Jērcēnu, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Mazsalacas, Naukšēnu, Plāņu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņklanes, Trikātas, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojas ar Valkas, Smiltenes, Cēsu un Limbažu novadu, kā arī ar Igauniju
jāņoties Nodoties Jāņu svinēšanai, priecāties
kenīti Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas
ķenieši Nomadu ganu tauta Zinai pussalā, ap 1000 pr. Kr., sabiedrojušies ar izraēliešiem, ieceļoja Kanaanā un apmetās dienvidos no Jūdejas; kenīti
Baltais ezers Nomavas ezers Jēkabpils novada Kalna pagastā
kalnu norgalvīte norgalvīšu suga ("Jasione montana"), Latvijā samērā bieži sastopama sausās pļavās, izcirtumos, priežu mežos, kāpās
Pirmais krusta karš norisa 1096.-1099. g., sākās pēc pāvesta Urbāna II aicinājuma, lai palīdzētu Bizantijas impērijai cīnīties pret seldžuku iebrukumiem un atjaunotu kristiešu kontroli pār Jeruzalemi; 1099. g. krustneši ieņēma Jeruzalemi un izveidoja reģionā vairākas valstis
Trešais krusta karš norisa 1189.-1192. g., izcēlās kā atbilde uz Jeruzalemes ieņemšanu, ko īstenoja musulmaņu apvienotājs Saladīns, lai gan krustnešiem neizdevās atgūt Jeruzalemi, tomēr tika panākta vienošanās par piekļuvi pilsētai kristiešu svētceļojumu ietvaros
Ceturtais krusta karš norisa 1202.-1204. g., ar sākotnējo ieceri iekarot musulmaņu kontrolēto Jeruzalemi, bet finansiālu un loģistikas problēmu dēļ krustneši izlaupīja kristīgo Bizantijas impērijas galvaspilsētu Konstantinopoli, nopietni vājinot vienu no galvenajiem kristietības bastioniem
Piektais krusta karš norisa 1217.-1221. g., Ungārijas karaļa Andrāša II, Austrijas hercoga Leopolda VI un vēlāk par Jeruzalemes karali pasludinātā Šampaņas augstmaņa Žana de Briēna vadībā iebrūkot Ēģiptē, bet neizdevās ieņemt Kairu, tāpēc krustneši atkāpā un tika noslēgts pamiers
Sestais krusta karš norisa 1228.-1229. g., Svētās Romas impērijas imperators Frīdrihs II galvenokārt izmantoja diplomātisku, nevis militāru pieeju; faktiski viņam izdevās panākt Nācaretes, Betlēmes un lielākās daļas Jeruzalemes nodošanu krustnešu valstīm, noslēdzot līgumu ar Aijūbīdu sultānu
Ringkēbingas fjords norobežots jūras līcis ar šauru ieeju Jitlandes pussalas rietumu piekrastē, Dānijas Vidusjitlandes reģionā
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu
Jūtunheimens Norvēģijas lielākais fjelds ("Jotunheimen"), uz ziemeļaustrumiem no Sognefjorda, augstākā virsotne - 2469 m vjl.
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk
Tuvie Austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Āfrikas ziemeļaustrumos, ietver Apvienotos Arābu Emirātus, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Izraēlu, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kipru, Kuveitu, Libānu, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Turciju
Arābu austrumi nosacīts apzīmējums teritorijai Rietumāzijā un Ziemeļāfrikā, kuru apdzīvo gk. arābu tautas, parasti šajā teritorijā ietver Alžīriju, AAE, Bahreinu, Ēģipti, Iraku, Jemenu, Jordāniju, Kataru, Kuveitu, Libānu, Lībiju, Omānu, Saūda Arābiju, Sīriju, Sudānu, Tunisiju
Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians)
Krētas jūra nosaukums Egejas jūras dienvidu daļas akvatorijai (grieķu: "Κρητικό Πέλαγος") starp Krētas salu dienvidos un Kiklādu salām ziemeļos, ziemeļrietumos atrodas Mirtejas jūra, austrumos — Karpatas un Dienvidsporādu salas, rietumos robežojas ar Jonijas jūru
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Līvānu novads novads Latgalē (1999.-2009. g. Preiļu rajonā, ietvēra Līvānu pilsētu, Turku un Rožupes pagastus), no 2009. g. ietver Līvānu pilsētu un Jersikas, Rožupes, Rudzātu, Sutru un Turku pagastu, robežojas ar Jēkabpils, Preiļu un Augšdaugavas novadu
Ogres novads novads Vidzemē, 2009.-2021. g. ietvēra Ogres pilsētu, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Suntažu un Taurupes pagastu, 2021. g. pievienotas Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētas, kā arī Birzgales, Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes, Rembates, Tīnūžu un Tomes pagasts, robežojas ar Siguldas, Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas, Ķekavas, Salaspils un Ropažu novadu
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
Aizkraukles novads novads Vidzemes dienvidu daļā un Sēlijā, ietver Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Jaunjelgavas, Klintaines, Kokneses, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunāksnes, Vietalvas un Zalves pagastu, kā arī Aizkraukles, Jaunjelgavas, Kokneses un Pļaviņu pilsētu, robežojas ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils novadu
Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
Salas novads novads Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Salas un Sēlpils pagastus, robežojās ar Jēkabpils pilsētu, Pļaviņu, Krustpils, Jēkabpils, Viesītes un Jaunjelgavas novadu
Dobeles novads novads Zemgales rietumos, ietver Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vecauces, Vītiņu un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu, robežojas ar Saldus, Tukuma un Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu; 2009.-2021. g ietvēra Annenieku, Auru, Bērzes, Bikstu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Naudītes, Penkules un Zebrenes pagastu, kā arī Dobeles pilsētu
Jičīna Novi Jičīna - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 23870 iedzīvotāju (2012. g.)
Nīgata Ņiigata, pilsēta Japānā ("Niigata")
Nīhama Ņiihama, pilsēta Japānā ("Niihama")
DJ Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company"
DJIA Ņujorkas Fondu biržas likvīdāko akciju tirgus indekss, kuru katru dienu publicē "Dow Jones and Company" (angļu "Dow Jones Industrial Average")
Azrakas oāze oāze Jordānijā (_Azraq, Wāḩat al_), Zarkas muhāfazā
Džaufa Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Al Jawf"), Lībijā, Kufras oāžu grupā
Džegbūba Oāze un apdzīvota vieta Lībijas tuksnesī ("Jaghbub"), Lībijas ziemeļaustrumos, 15 m zjl., 2800 iedzīvotāju (2007. g.)
Keta Obas labā krasta pieteka Krievijā, Krasnojarskas novadā un Tomskas apgabalā, garums - 1621 km (kopā ar Boļšaja Ketu), veido satekupes Boļšaja Keta un Malaja Keta, kas sākas ūdensšķirtnē netālu no Jeņisejas, ietek Obā pa 2 atzariem: Toguras un Narimas atzaru
Neise Oderas kreisā krasta pieteka ("Neisse"), tās vācu nosaukums, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums - 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Nisa Lužicka
Nisa Lužicka Odras (Oderas) kreisā krasta pieteka, gk. Vācijas un Polijas robežupe (198 km), garums — 256 km, izteka Jizeras kalnos Čehijā; Neise
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
Oglei Oglienes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Ilzīte Ogres kreisā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums - 12 km
Virdzīte Ogres kreisā krasta pieteka, lejtecē Jumurdas un Liezēres pagasta robežupe \~5 km, augštece Aronas pagastā, garums - 8 km
daugavkrastieši Ogres novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Daugavkrasti" iedzīvotāji
dzelmieši Ogres novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Dzelmes" iedzīvotāji
jumpravieši Ogres novada Jumpravas pagasta apdzīvotās vietas "Jumprava" iedzīvotāji
Jungferskaja Ogres novada Jumpravas pagasta bijušais nosaukums krieviski
juglaslīcieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Juglaslīči" iedzīvotāji
jugllīcieši Ogres novada Suntažu pagasta apdzīvotās vietas "Juglaslīči" iedzīvotāji
jaunikšķilieši Ogres novada Tīnūžu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunikšķile" iedzīvotāji
jaunogrēnieši Ogres pilsētas daļas "Jaunogre" iedzīvotāji
jaunogrieši Ogres pilsētas daļas "Jaunogre" iedzīvotāji
mālkalnieši Ogres pilsētas daļas "Mālkalns" (tagad - "Jaunogre") iedzīvotāji
Sēliešu sils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jāņupe" otrs nosaukums
Olaine Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" bijušais nosaukums
jaunolainieši Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" iedzīvotāji
jauntīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jauntīreļi" iedzīvotāji
skudreži Oldējēju kārtas dzimta ("Tachyglossidae"), vidēji lieli zīdītāji (ķermeņa gar. 40-50 cm, masa - 2,5-10 kg); neveikls ķermenis, kas klāts ar adatām, izstiepts purns, zobu nav, īsa aste, īsas kājas (priekškājas piemērotas rakšanai), dēj vienu olu, kas tiek perēta somā, pārtiek no skudrām un termītiem; 2 sugas, dzīvo Austrālijā, Jaungvinejā, Tasmānijā
Ohlershof Oleru muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Jeru pagastā
Kucengrāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā
Jungas grāvis Oļas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā, augštece Naukšēnu pagastā
Purupīte Oļas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā
Omāna Omānas Sultanāts - valsts Āzijas dienvidrietumos (_ʻUmān_), Arābijas pussalas dienvidaustrumos, platība - 309500 km^2^, 3418000 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Maskata, administratīvais iedalījums - 5 mintakas (Bātinas, Zāhiras, Dāhilijas, Šerkijas un Vustas) un 4 muhāfazas (Musendema, Buraimī, Maskatas un Zufāras), robežojas ar Jemenu, Sauda Arābiju un Apvienotajiem Arābu Emirātiem, apskalo Arābijas jūra un Omānas līcis
Vecais ceplis operdziedātāja Jāņa Zābera memoriālais muzejs Madonas novada Indrānu pagasta Meirānos, kas regulāri rīko J. Zābera piemiņas pasākumus
hagiasms Ortodoksālajā baznīcā - kristīšana ar ūdeni (kā atcere par Jēzus kristīšanu)
Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās
Jaungvineja Otra lielākā sala pasaulē (aiz Grenlandes, "New Guinea"), atrodas Melanēzijā, Klusā okeāna rietumos, uz ziemeļiem no Austrālijas, apskalo Jaungvinejas, Zālamana un Koraļļu jūra, sadalīta starp Indonēziju un Papua-Jaungvineju, platība - 829000 kvadrātkilometru, garums - >2400 km, platums - līdz 700 km, augstākā virsotne - 4884 m
deiterojesaja Otrais Jesaja; pēc daudzu teologu domām, nezināms Babilonijas eksila pravietis, Jesajas grāmatas 40.-66. (citi uzskata 40.-55.) nodaļu iespējamais autors
Eckenberg Ozolkalna muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Pēternieki Ozolnieku novada Cenu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpēternieki" bijušais nosaukums padomju laikā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunauces pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Paulsgnade Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Eichhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
anatomijas muzejs P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja filiāle (Jēkaba Prīmaņa Anatomijas muzejs), Rīgā, Kronvalda bulvārī 9
zizifs Pabērzu dzimtas ģints ("Ziziphus"), krūmi, retāk nelieli koki, tropos un subtropos, no Dienvideiropas līdz Japānai, \~40 sugu, Latvijā introducēta 1 suga
jehovists padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieka apzīmējums
jehovieši padomju laikā lietots, nekorekts starptautiskās reliģiskās organizācijas "Jehovas licinieki" dalībnieku apzīmējums
Agapitova Padomju totalitārā režīma upuru masu kapu vieta Krievijā, Rietumsibīrijā pie Jeņisejas upes \~200 km uz ziemeļiem no polārā loka, 20. gs. 40. un 50. gados tur nogalināti >50 izsūtītie Latvijas iedzīvotāji
Skrīveru pagasts pagasts Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. Skrīveru novads, 1990.-2009. g. Aizkraukles rajonā), robežojas ar Aizkraukles, Sērenes un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Romershof, krieviski — Skriverskaja
Aizkraukles pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Aizkraukles ciemā, aptver Aizkraukles pilsētu no 3 pusēm, robežojas ar Skrīveru, Kokneses un Jaunjelgavas pagastu, kā arī ar Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ascheraden, krieviski - Ašeradenskaja
Daudzeses pagasts pagasts Aizkraukles novadā ar administratīvo centru Daudzevā, robežojas ar Sērenes, Seces, Zalves un Mazzalves pagastu, kā arī ar Bauskas un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Daudzevas pagasts, vāciski — Daudsewas, krieviski — Daudzevaskaja
Sērenes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Jaunjelgavas, Skrīveru, Aizkraukles, Kokneses, Seces un Daudzeses pagastu, kā arī ar Bauskas un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Seren, krieviski — Serenskaja
Seces pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Kokneses, Klintaines, Staburaga, Sunākstes, Daudzeses un Sērenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Setzen, krieviski — Setcenskaja
Zalves pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Neretas, Pilskalnes, Mazzalves un Daudzeses pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Lielzalves pagasts, vāciski — Gross-Salwen, krieviski — Groszaļvenskaja
Neretas pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Pilskalnes un Zalves pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Nerftsche, krieviski — Nerfstskaja
Sunākstes pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Seces un Staburaga pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sonnaxtsche, krieviski — Sonnakstskaja
Staburaga pagasts pagasts Aizkraukles novadā, robežojas ar Sunākstes, Seces un Klintaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
Malienas pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Brencos, robežojas ar Jaunalūksnes, Mālupes, Jaunannas un Annas pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Mālupes pagasta teritorijas rietumu daļā
Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
Ilzenes pagasts pagasts Alūksnes novada rietumu daļā ar administratīvo centru Jaunzemos, robežojas ar Alsviķu un Zeltiņu pagastu, kā arī ar Gulbenes un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi; vāciski — Ilsen, krieviski — Iļzenskaja
Annas pagasts pagasts Alūksnes novadā, izveidots 1859. g., kad barons Delvigs atvēlējis pagastam zemi un vēlāk tas nosaukts barona sievas Annas vārdā, robežojas ar Kalncempju, Alsviķu, Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastu, kā arī ar Gulbenes novadu (pēc 2. pasaules kara Annas pagasta bijušajā teritorijā izveidots arī Jaunannas pagasts); bijušie nosaukumi: vāciski - Alt-Annenhof, krieviski - Annenskaja
Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
Mālupes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Jaunalūksnes, Liepnas, Jaunannas un Malienas pagastu, kā arī ar Balvu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Mahlup, krieviski — Malupskaja
Pededzes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Liepnas, Jaunalūksnes un Mārkalnes pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušie nosaukumi: vāciski — Scharlotenburg, krieviski — Kalnapedeskaja
Liepnas pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Mālupes, Jaunalūksnes un Pededzes pagastu, kā arī ar Balvu novadu un Krieviju; bijušie nosaukumi: Lipnas pagasts, krieviski — Lipnovskaja
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja
Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
Sērenes pagasta teritorija pagasts atjaunots 1995. g., kad to atdalīja no Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorijas, daļa no pirmskara Sērenes pagasta teritorijas ir pievienota tagadējam Daudzeses pagastam un Ķeguma novada Birzgales pagastam
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
Dvietes pagasts pagasts Augšdaugavas novada ziemeļu daļā, robežojas ar Nīcgales, Līksnas, Pilskalnes un Bebrenes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Dweeten, krieviski — Dvetenskaja
Kupravas pagasts pagasts Balvu novadā, robežojas ar Vīksnas un Susāju pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Abrenes (Jaunlatgales) apriņķa Liepnas pagasta teritorijā
Viesturu pagasts pagasts Bauskas novadā ar administratīvo centru Bērstelē, robežojas ar Mežotnes, Rundāles un Svitenes pagastu, kā arī ar Jelgavas (un Ozolnieku) novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, tajā iekļauta daļa bijušā Mežotnes, Svitenes, Rundāles, Sesavas un Jaunsvirlaukas pagasta teritorijas
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Augšpils pagasts pagasts bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, līdz 1925. g. saucās Višgorodas pagasts, 1944. g. pievienots Krievijai
Zosēnu pagasts pagasts Cēsu novadā ar administratīvo centru Melnbāržos, robežojas ar Jaunpiebalgas, Vecpiebalgas, Taurenes un Dzērbenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara Jaunpiebalgas pagasta ziemeļrietumu stūrī, pievienojot daļu no pirmskara Drustu pagasta teritorijas
Vecpiebalgas pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Inešu, Kaives, Taurenes, Zosēnu un Jaunpiebalgas pagastu, kā arī ar Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Pebalg-Orrishof, krieviski — Staro-Pebaļgskaja
Zaubes pagasts pagasts Cēsu novadā, robežojas ar Nītaures un Skujenes pagastu, kā arī ar Ogres un Siguldas novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpils pagasts, vāciski — Jurgensburg, Neuhof, krieviski — Jaunpiļskaja
Nīcgales pagasts pagasts Daugavpils novadā, kas izveidots 1936. gadā pēc atdalīšanās no Līksnas pagasta, robežojas ar Kalupes un Līksnas pagastu, kā arī ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu un Preiļu novadu
Annenieku pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Kaķeniekos, līdz 1920. g. saucās Annasmuižas pagasts, robežojas ar Dobeles, Auru, Naudītes, Zebrenes un Bikstu pagastu, kā arī ar Jaunpils, Tukuma un Auces novadu; bijušie nosaukumi: Annasmuižas pagasts, vāciski - Annenhof, krieviski - Annengofskaja
Tērvetes pagasts pagasts Dobeles novadā ar administratīvo centru Zelmeņos, robežojas ar Augstkalnes, Bukaišu, Penkules, Auru un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: Kalnamuižas pagasts, vāciski — Hofzumberge, krieviski — Gofcumbergskaja
Bērzes pagasts pagasts Dobeles novada austrumu daļā ar administratīvo centru Šķibē, robežojas ar Dobeles pilsētu, Dobeles, Jaunbērzes un Krimūnu pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu; bijušais nosaukums Bērzmuižas pagasts
Augstkalnes pagasts pagasts Dobeles novada deinvidaustrumos, robežojas Bukaišu un Tērvetes pagastu, Jelgavas novadu, kā arī ar Lietuvu (daļa pirmskara pagasta teritorijas tagad iekļauta Vilces pagastā); agrākie nosaukumi: Mežmuižas pagasts, vāciski — Grenzhofsche, krieviski — Grencgofskaja
Jaunbērzes pagasts pagasts Dobeles novada ziemeļu daļā, robežojas ar Bērzes un Dobeles pagastu, kā arī ar Tukuma un Jelgavas novadu
Krimūnu pagasts pagasts Dobeles novadā, robežojas ar Dobeles pilsētu, Tērvetes, Auru un Bērzes pagastu, kā arī ar Jelgavas novadu
Daukstu pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā ar administratīvo centru Staros, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Stradu, Līgo, Jaungulbenes un Galgauskas pagastu, kā arī ar Rugāju un Lubānas novadu
Līgo pagasts pagasts Gulbenes novada dienvidu daļā, robežojas ar Jaungulbenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Jaungulbenes pagasta dienvidrietumu daļā
Tirzas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Druvienas, Lizuma, Lejasciema, Galgauskas un Jaungulbenes pagastu, kā arī ar Cesvaines un Madonas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Tirsen, krieviski — Zamok-Tirzenskaja
Druvienas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas ar Rankas, Lizuma un Tirzas pagastu, kā arī ar Cesvaines, Madonas un Jaunpiebalgas novadu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēts 1596. g., tā robežas laika gaitā nav mainījušās; bijušie nosaukumi: vāciski — Druwen, krieviski — Druvenskaja
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja
Jaunjelgavas pagasts pagasts Jaunjelgavas novadā ar administratīvo centru Jaujelgavas pilsētā, robežojas ar Jaunjelgavas pilsētu, Sērenes pagastu un Ogres novadu; bijušais nosaukums — Jaunjelgavas pilsētas lauku teritorija
Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
Kūku pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru "Zīlānos", robežojas ar Krustpils, Variešu, Mežāres, Vīpes un Ābeļu pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Krustpils pagasta austrumu daļā
Ābeļu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Brodos; līdz 1925. g. saucās Salas pagasts un ietvēra arī tagadējā Salas pagasta teritoriju, vāciski - Holmhof, krieviski - Goļmgofskaja
Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
Leimaņu pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Mežgalē, robežojas ar Kalna, Ābeļu, Dignājas, Zasas, Rubenes un Aknīstes pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem pirmskara Biržu pagasta dienvidaustrumu daļu un Aknīstes pagasta ziemeļu stūri
Rubenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Rubeņos, robežojas ar Leimaņu, Zasas, Dunavas, Asares, Aknīstes un Leimaņu pagastu, kā arī ar Ilūkstes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Rubinen, krieviski — Rubenskaja
Sēlpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Sēlijā, robežojas ar Klintaines, Krustpils, Salas, Viesītes, Sunākstes un Staburaga pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Selburg, krieviski — Zeļburgskaja
Krustpils pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Spunģēnos, robežojas ar Variešu, Kūku un Sēlpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu un Jēkabpils pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Kreuzburg, krieviski — Kreicburgskaja
Dunavas pagasts pagasts Jēkabpils novada austrumu daļā, Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Rubenes, Zasas, Dignājas pagastu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā
Dignājas pagasts pagasts Jēkabpils novadā Daugavas kreisajā krastā, robežojas ar Dunavas, Zasas, Leimaņu, Kalna un Ābeļu pagastu, kā arī ar Līvānu novadu Daugavas pretējā krastā; bijušie nosaukumi: vāciski — Dubena, krieviski — Dubenaskaja
Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
Atašienes pagasts pagasts Jēkabpils novada ziemeļaustrumu daļā, robežojas ar Mežāres pagastu, kā arī ar Madonas, Preiļu un Līvānu novadu; bijušais nosaukums krieviski - Atašinskaja
Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
Asares pagasts pagasts Jēkabpils novadā, kas sāka veidoties Asares muižas teritorijā 1866. g., robežojas ar Gārsenes, Aknīstes, Rubenes un Prodes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski - Assern, krieviski - Asernskaja
Vīpes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Ābeļu, Kūku un Mežāres pagastu, kā arī ar Līvānu novadu; bijušais nosaukums Mežmuižas pagasts
Gārsenes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Aknīstes un Asares pagastu, Aknīstes pilsētu un Augšdaugavas novadu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Garssen, krieviski — Garsenskaja
Mežāres pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Atašienes, Vīpes, Kūku un Variešu pagastu, kā arī ar Madonas un Līvānu novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, daļēji aizņemot pirmskara Vīpes, Atašienas, Medņu, Mētrienas un Krustpils pagasta teritoriju
Zasas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Dignājas, Dunavas, Rubenes un Leimaņu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Weessen, krieviski — Zasenskja
Variešu pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Jēkabpils pilsētu, Mežāres, Kūku un Krustpils pagastu, kā arī ar Aizkraukles un Madonas novadu
Salas pagasts pagasts Jēkabpils novadā, robežojas ar Sēlpils pagastu, kā arī ar Jēkabpils pilsētu, Ābeļu, Kalna, Viesītes, Sēlpils un Krustpils pagastu; bijušie nosaukumi: Ābeļu pagasts (1925.-1949. g.), vāciski — Holmhof, krieviski — Goļmgofskaja
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Glūdas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru lielciemā Nākotne, robežojas ar Līvbērzes, Svētes un Zaļenieku pagastu, kā arī ar Dobeles novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Brambergas pagasts, vāciski — Brandenburg, krieviski — Brandenburgskaja
Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
Jaunsvirlaukas pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Staļģenē, robežojas ar Sidrabenes, Vircavas, Platones pagastu un Jelgavas pilsētu, kā arī ar Bauskas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neubergfrid, krieviski — Neibergfridskaja
Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
Zaļenieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Glūdas, Svētes, Lielplatones un Vilces pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Grunhofsche, krieviski — Grjungovskaja
Vircavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Sesavas un Platones pagastu, kā arī ar Rundāles novadu; bijušie nosaukumi: Kroņvircavas pagasts, vāciski — Krons-Wurzausche, krieviski — Vjurcavskaja
Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
Līvbērzes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Kalnciema, Valgundes un Glūdas pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Liewenbersen, krieviski — Livenberzenskaja
Svētes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jelgavas pilsētu, Platones, Lielplatones, Zaļenieku un Glūdas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwethofsche, krieviski — Švedgofskaja
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
Ozolnieku pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Valgundes un Cenu pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Paulsgnade, krieviski — Paulsgnadskaja
Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
Rožupes pagasts pagasts Līvānu novadā 1990.-1999. g. un no 2009. g., robežojas ar Līvānu pilsētu, Turku, Rudzātu, Sutru un Jersikas pagastu, kā arī ar Preiļu un Vārkavas novadu; bijušie nosaukumi: Līvānu pagasts, krieviski — Livengofskaja
Jersikas pagasts pagasts Līvānu novadā ar administratīvo centru Upeniekos, robežojas ar Līvānu pilsētu un Rožupes pagastu, kā arī ar Vārkavas, Daugavpils un Jēkabpils novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Līvānu pagasta teritorijas dienvidrietumu daļā
Brigu pagasts pagasts Ludzas novadā, robežojas ar Zaļesjes, Nirzas, Isnaudas un Līdumnieku pagastu, kā arī ar Krieviju; bijušais nosaukums — Janovoles pagasts, par kuru ziņas no 1840. gada
Liezēres pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Cesvaines, Aronas, Vestienas un Jumurdas pagastu, kā arī ar Cēsu un Gulbenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Losern, krieviski — Lezerskaja
Ērgļu pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Jumurdas, Vestienas un Sausnējas pagastu, kā arī ar Cēsu un Ogres novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Erlaa, krieviski — Ergeļskaja
Jumurdas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Liezēres, Vestienas un Ērgļu pagastu, kā arī ar Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Jummerden, krieviski — Jumurdskaja
Mētrienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Ļaudonas, Praulienas un Barkavas pagastu, kā arī ar Varakļānu un Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: Ļaudonas-Odzienas pagasts, vāciski — Laudon-Odsen, krieviski — Ļaudon-Odzenskaja
Ļaudonas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Praulienas, Mētrienas, Kalsnavas un Mārcienas pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Laudohn, krieviski — Laudonskaja
Vestienas pagasts pagasts Madonas novadā, robežojas ar Sausnējas, Ērgļu, Jumurdas, Liezēres, Aronas un Bērzaunes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Festen, krieviski — Festenskaja
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
Salas pagasts pagasts Mārupes novadā, robežojas ar Babītes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Jelgavas un Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Holmhof, krieviski — Salaskaja
Lielvārdes pagasts pagasts Ogres novadā (2004.-2021. g. Lielvārdes novadā), robežojas ar Lielvārdes pilsētu, REmbates, Lēdmanes, Jumpravas un Birzgales pagastu; bijušie nosaukumi: Lielvārdes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Lennewarden, krieviski — Ļeļvardskaja
Jumpravas pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Birzgales, Lielvārdes un Lēdmanes pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Lieljumpravas pagasts, vāciski — Gross-Jungfernhof, krieviski — Jungferskaja
Lēdmanes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Lauberes, Madlienas, Krapes, Jumpravas, Lielvārdes un Rembates pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Ledemannshof, krieviski — Ledemanskaja
Ķeipenes pagasts pagasts Ogres novadā, robežojas ar Taurupes, Madlienas, Lauberes un Suntažu pagastu, kā arī ar Siguldas un Cēsu novadu; bijušie nosaukumi: Jaunķeipenes pagasts, vāciski — Kaipen, krieviski — Keipenskaja
Sīļukalna pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Galēnu, Stabulnieku un Saunas pagastu, kā arī ar Līvānu, Jēkabpils un Varakļānu novadu; 1990.-1992. g. saucās Upenieku pagasts
Aizkalnes pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Preiļu, Rušonas, Pelēču un Vārkavas pagastu; bijušais nosaukums - Jasmuižas pagasts (līdz 1930. g.)
Pelēču pagasts pagasts Preiļu novadā, robežojas ar Rožkalnu, Vārkavas, Aizkalnes un Rušonas pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Aizkalnes (Jāsmuižas) pagasta dienvidu daļā
Vilpulkas pagasts pagasts Rūjienas novadā, robežojas ar Lodes, Ķoņu, Jeru, Sēļu, Ramatas un Ipiķu pagastu, kā arī ar Igauniju
Gaiķu pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Satiķos, robežojas ar Šķēdes, Jaunlutriņu, Lutriņu, Brocēnu un Remtes pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gaiken, krieviski — Gaikenskaja
Zvārdes pagasts pagasts Saldus novadā ar administratīvo centru Strīķos, robežojas ar Jaunauces, Rubas, Kursīšu, Novadnieku, Cieceres un Blīdenes pagastu, kā arī ar Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schwarden, krieviski — Švardenskaja
Rubas pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Ezeres, Kursīšu, Zvārdes, Jaunauces un Vadakstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Reņģes pagasts, vāciski — Ringen, krieviski — Ringenskaja
Šķēdes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Gaiķu un Jaunlutriņu pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Tukuma novadu
Lutriņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Jaunlutriņu, Saldus, un Zirņu pagastu, kā arī ar Brocēnu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Luttringen, krieviski — Lutringenskaja
Vadakstes pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Rubas un Jaunauces pagastu, kā arī ar Auces novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Waddax, krieviski — Vadakskaja
Zirņu pagasts pagasts Saldus novadā, robežojas ar Saldus pilsētu, Jaunlutriņu, Lutriņu, Saldus, Novadnieku un Pampāļu pagastu, kā arī ar Skrundas un Kuldīgas novadu, pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Saldus pagasta un daļu bijušā Skrundas pagasta teritorijas
Apes pagasts pagasts Smiltenes novada austrumos, robežojas ar Alūksnes novadu, Trapenes pagastu un Igauniju, bijušie nosaukumi: Apes pilsētas lauku teritorija, Jaunrozes pagasts, vāciski Neu-Rosensche, krieviski — Novo-Rozenskaja
Dobeles pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Dobeles pilsētā, robežojas Dobeles pilsētu, Jaunbērzes, Bērzes, Auru un Annenieku pagastu, kā arī ar Tukuma novadu
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
Varakļānu pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Kokaros, robežojas ar Varakļānu pilsētu un Murmastienes pagastu, kā arī ar Madonas, Rēzeknes, Preiļu un Jēkabpils novadu; bijušais nosaukums krieviski — Varakļanskaja
Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu
Virbu pagasts pagasts Talsu novadā, robežojas ar Stendes pilsētu, Lībagu, Strazdes un Abavas pagastu, kā arī ar Tukuma novadu; bijušie nosaukumi: Jaunpagasta pagasts, vāciski — Neuvaken, krieviski — Nejvakenskaja
Abavas pagasts pagasts Tukuma apriņķī, kurš pastāvēja līdz 1924. g., kad teritorija pievienota Tumes un Grenču pagastam, bet bijušā Grenču pagasta teritorija mūsu dienās ietilpst Irlavas, Jaunsātu, Kandavas un Viesatu pagastā
Džūkstes pagasts pagasts Tukuma novada dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Jaunpils, Lestenes un Slampes pagastu, kā arī ar Jelgavas un Dobeles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Siukst-Poenau, krieviski — Žukstskaja-Penauskaja
Irlavas pagasts pagasts Tukuma novada dienvidrietumu daļā, robežojas ar Jaunsātu, Tumes, Degoles un Lestenes pagastu, kā arī ar Jaunpils un Kandavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Irmlau, krieviski — Irmlavskaja
Kandavas pagasts pagasts Tukuma novadā, aptver Kandavas pilsētu, robežojas ar Cēres, Pūres, Jaunsātu, Zemītes, Vānes un Matkules pagastu, kā arī ar Talsu novadu; bijušie nosaukumi: Kandavas novada lauku teritorija (kas ietvēra arī tagadējos Cēres, Zemītes un Matkules pagastus — 1999.-2009. g.), vāciski — Kandau, krieviski — Kandavskaja
Slampes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Džūkstes, Lestenes, Degoles un Smārdes pagastu un Jūrmalas pilsētu, kā arī ar Mārupes un Jelgavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlampen, krieviski — Šlampenskaja
Lapmežciema pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures un Smārdes pagastu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Slokas pagasta teritorijā
Smārdes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Engures, Lapmežciema, Slampes, Degoles, Tumes un Sēmes pagastu, Mārupes novadu, kā arī ar Jūrmalas un Tukuma pilsētu; bijušie nosaukumi: Ozolnieku pagasts, vāciski — Eckendorf, krieviski — Ekendorfskaja
Lestenes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Irlavas, Degoles, Slampes, Džūkstes un Jaunpils pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Lesten, krieviski — Lestenskaja
Tumes pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Tukuma pilsētu, Smārdes, Degoles, Irlavas, Jaunsātu, Pūres un Sēmes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Tummen, krieviski — Tummenskaja
Viesatu pagasts Pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zantes, Zemītes, Irlavas un Jaunpils pagastu, kā arī ar Saldus novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, ietver pirmskara Struteles pagasta rietumu daļu, bijušā Grenču pagasta dienvidu galu un nelielu teritoriju no bijušā Irlavas pagasta
Pūres pagasts pagasts Tukuma novadā, robežojas ar Zentenes, Sēmes, Tumes, Jaunsātu, Kandavas un Cēres pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Puhren, krieviski — Purenskaja
Ēveles pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtneiku novadā, 1950.-2009. g. Valkas rajonā), robežojas ar Jērcēnu un Rencēnu pagastu, kā arī ar Valkas novadu (1992. g. pagasts atjaunots pirmskara robežās); bijušie nosaukumi: vāciski Alt-Wohlfahrt, krieviski — Eveļskaja
Valmieras pagasts pagasts Valmieras novadā (2009.-2021. g. Burtnieku novadā, 1950.-2009. g. Valmieras rajonā) ar administratīvo centru Vanagos, robežojas ar Rencēnu, Jērcēnu, Brenguļu, Kauguru, Kocēnu un Burtnieku pagastu, kā arī ar Valmieras pilsētu; bijušie nosaukumi: Valmiermuižas pagasts, vāciski — Wolmarshofsche, krieviski — Voļmarsgofskaja
Bērzaines pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Burtnieku, Kocēnu, Zilākalna, Dikļu un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: Jaunburtnieku pagasts, vāciski — Sternhof, krieviski — Novoburtņekskaja
Trikātas pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jērcēnu, Plāņu, Brenguļu, Valmieras un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Trikaten, krieviski — Trikatenskaja
Rencēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Naukšēnu, Ēveles, Jērcēnu, Valmieras un Burtnieku pagastu (padomju laikā pagasta teritorijai pievienota neliela daļa no pirmskara Valmieras pagasta teritorijas); bijušie nosaukumi: vāciski — Ranzen, krieviski — Rencenskaja
Burtnieku pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Jeru, Rencēnu, Valmieras, Kocēnu, Bērzaines un Matīšu pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schloss-Burtneek, krieviski — Zamok-Burtņekskaja
Jeru pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ķoņu, Naukšēnu, Rencēnu, Burtnieku, Vecates, Sēļu un Vilpulkas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu; bijušie nosaukumi; vāciski — Seijershof, krieviski — Jerreskaja
Ķoņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Naukšēnu, Jeru, Vilpulkas un Lodas pagastu, kā arī ar Rūjienas pilsētu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Konigshof, krieviski — Keņigskaja
Jērcēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Plāņu, Trikātas, Valmieras un Ēveles pagastu, ar Strenču un Sedas pilsētu, kā arī ar Valkas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Wohlfahrt, krieviski — Jercenskaja
Sēļu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Ramatas, Vilpulkas, Jeru, Vecates un Mazsalacas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sehlen, krieviski — Zelenskaja
Naukšēnu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Rencēnu, Jeru un Ķoņu pagastu, kā arī ar Valkas novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Naukschen, krieviski — Naukšenskaja
Vecates pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Skaņkalnes, Mazsalacas, Sēļu, Jeru, Burtnieku un Matīšu pagastu, kā arī ar Limbažu novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Ottenhof, krieviski — Staro-Ottenskaja
Plāņu pagasts pagasts Valmieras novadā, robežojas ar Strenču un Sedas pilsētām, Trikātas un Jērcēnu pagastu, kā arī ar Valkas un Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Planhof, krieviski — Planskaja
Murmastienes pagasts pagasts Varakļānu novadā, robežojas ar Varakļānu pagastu, kā arī ar Jēkabpils un Madonas novadu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem daļu pirmskara Barkavas un Varakļānu pagasta teritorijas
Ziru pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Jūrkalnes, Užavas, Vārves, Piltenes un Zlēku pagastu, kā arī ar Kuldīgas un Alsungas novadu; bijušie nosaukumi: Dziru pagasts, vāciski — Sirgen, krieviski — Zirenskaja
Užavas pagasts pagasts Ventspils novadā, robežojas ar Vārves, Ziru un Jūrkalnes pagastu, kā arī ar Baltijas jūru
Pakistānas Islāma Republika Pakistāna, valsts pilnais nosaukums ("Islāmī Jomhuri-ye Pākistān")
sofora Pākšaugu dzimtas augu ģints ("Sophora") ko dažviet dienvidos kultivē kā dekoratīvu koku vai krūmu (Japānas sofora - "Sophora japonica"); cita soforu suga ir daudzgadīgā nezāle, kas sastopama Vidusāzijā (biezaugļu sofora), satur indīgu alkaloīdu, lieto medicīnā
Valolas ezers Pakšēnu ezers Ērgļu novada Jumurdas pagastā
Pfalzgrafen Palcgrāves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Glūdas pagastā
Palestīna Palestīnas Autonomija - palestīniešu pašpārvaldes teritorijas Izraēlas sastāvā ("Filasṭīn"), platība - 6150 kvadrātkilometru (bez Izraēlas anektētās Austrumjeruzalemes), 4314400 iedzīvotāju (2009. g.), deklarētā galvaspilsēta - Jeruzaleme (ārpus autonomijas), faktiskā galvaspilsēta - Rāmalla, administratīvais iedalījums - 2 daļas: Jordānas Rietumkrasts un Gazas josla
Jordānas Rietumkrasts Palestīnas Autonomijas daļa, "Fatah" grupējuma kontrolēta teritorija, galvaspilsēta - Rāmalla, platība - 5790 kvadrātkilometru, 2762500 iedzīvotāju (2009. g.), robežojas ar Izraēlu un Jordāniju, dienvidaustrumos apskalo Nāves jūra
pallasīts Pallasa dzelzs - 0,65 t smags meteorīts, ko P. Pallass 1769. g. atklāja Jeņisejas guberņā Krievijā
areka palmu ģints (_Areca_), aug tropu zemēs - no Indijas līdz Jaungvinejai, kokiem ir plūksnotas lapas, dažas sugas kultivē oranžērijās un kā telpaugus
Palpiera ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
Palpieru ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
Rēveļu ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
Palpiers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā
milzu pangasija pangasiju suga ("Neoarius berneyi"), kas dzīvo Ziemeļaustrālijas un Jaungvinejas upju piejūras apgabalos, tiek uzskatīts, ka šīs zivis savus mazuļus perē mutē - tēviņš ikrus nēsā mutē, līdz izšķiļas mazuļi
Atskaņu hronikas pantos sarakstīti Baltijas vēstures avoti - "Jaunākā atskaņu hronika" un "Vecākā atskaņu hronika"
nestorpapagaiļi Papagaiļu apakšdzimta lori dzimtā, 1 ģints, 6 sugas (2 izmirušas) Jaunzēlandē, drukni, vārnas lieluma putni gariem spārniem
kea Papagaiļu dzimtas suga ("Nestor notabilis"), vārnas lieluma putns ar garu, noliektu knābi, Jaunzēlandē
P/F Papīrfabrika (kopā ar nosaukumu, piem., P/F ražotne "Jugla")
PG Papua-Jaungvineja, valsts divburtu kods
PNG Papua-Jaungvineja, valsts trīsburtu kods
Sida Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido, Sosoms un Souvs
foe Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojoša cilts ar savu reliģiju
baiseses Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - dzīvajos cilvēkos mītošie gari
bauvabes Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos dzīvojošās foe cilts mitoloģiskajos priekšstatos - nogalināto cilvēku gari
Portmorsbija Papua-Jaungvinejas galvaspilsēta (angļu val. "Port Moresby"), lielākā osta Jaungvinejas salā, atrodas salas dienvidu piekrastē pie Papuas līča, 296000 iedzīvotāju (2007. g.)
Jūdeja par Jūdeju un Samariju tagad Izraēlā sauc Rietumkrastu
hipermetrs par vienu zilbi garāks pants, ko novērš izmetot vokāli (elīzija), piem., "apkārt dega Jāņu 'guns"
ēči Parastais paeglis ("Juniperus communis")
ecis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
ēcis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
ērcis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
ērķis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
ēzis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadeģis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadegs Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadeķis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadiķi Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadiķītis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadiķīts Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadiķkrūms Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kadiks Parastais paeglis ("Juniperus communis")
katajs Parastais paeglis ("Juniperus communis")
kodiģis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paegle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paēgle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paēgles Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paegļi Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paēglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paeglītis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paeglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paegls Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paērglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
pāglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
pāgulis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paigle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paīgle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paīgļi Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paiglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paiglits Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paiglīts Parastais paeglis ("Juniperus communis")
paigls Parastais paeglis ("Juniperus communis")
pajagle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
pajaglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
pajegle Parastais paeglis ("Juniperus communis")
pajeglis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
pajeglīte Parastais paeglis ("Juniperus communis")
viecis Parastais paeglis ("Juniperus communis")
Marija parasti savienojumā "Jaunava Marija": Dievmāte - Jēzus Kristus māte
vakarēdiens parasti savienojumā "Svētais Vakarēdiens" - Jēzus Kristus un viņa 12 mācekļu pēdējā kopējā maltīte pirms Lielās Piektdienas, kad Jēzus tika sists krustā
rožainis Pārdomu lūgšanas, kas apcer Jēzus un Marijas svarīgākos dzīves notikumus
āgiasma Pareizticīgajiem kristiešiem - pirms svētkiem, ko parasti svin 6. (19.) janvārī, pieminot Jēzus kristīšanu, iesvētīts ūdens
Asares parks parks Jēkabpils novada Asares pagastā, platība — 6,7 ha, reljefs līdzens, kompozicionāli vērtīgākā ir parka daļa uz austrumiem no bijušās muižas pils, aug 26 vietējās un 27 introducētās koku un krūmu sugas
ainavu parks parku veids, kas Japānas un Ķīnas dārzu ietekmē 18. gs. izveidojās Lielbritānijā, bet pēc tam ieviesās visā Eiropā; tam raksturīgs brīvs plānojums, radoši pārveidoti dabas motīvi, senu celtņu drupu imitācija, austrumu arhitektūras un tautas būvmākslas elementu izmantošana
procheiron Pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem (radusies ap 870.-879. g.), grieķu valodā, ar izvilkumiem no institūcijām, digestām, kodeksa un novellām
JL Partija "Jaunais laiks"
E104 pārtikas uzlabotājs - hinolīna dzeltenais, krāsviela, iespējamā iedarbība - var izraisīt hiperaktivitāti, astmu, nātreni, vairākās valstīs (ASV, Japāna) aizliegts
WAIMH Pasaules Jaundzimušo un zīdaiņu garīgās veselības asociācija (angļu "World Association for Infant Mental Health")
Pasife Pāsifaja, Jupitera pavadonis
Jāņa pasija pasija, kurā ir izmantots Jāņa evaņģēlija teksts
kerigma Pasludināšana, it īpaši Jēzus Kristus mācības saturs
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Daugavpils apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aiviekstes, Asūnes, Aulejas, Biķernieku, Dagdas, Izvaltas, Jāsmuižas, Kalupes, Kapiņu, Krāslavas, Krustpils, Līksnas, Līvānu, Naujenes, Piedrujas, Preiļu, Pustiņas, Rudzētu, Skaistas, Ungurmuižas, Vārkavas, Vīpes un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Madonas un Rēzeknes apriņķi, kā arī ar Krieviju un Poliju
Cēsu apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Baižkalna, Cēsu, Cirstu, Drabešu, Drustu, Druvienas, Dzērbenes, Ērgļu, Gatartas, Jaunpiebalgas, Jaunraunas, Jumurdas, Kārļu, Kosas, Kūduma, Launkalnes, Lenču, Lielstraupes, Liepas, Līvu, Lizuma, Mārsnēnu, Mazstraupes, Ogres, Priekuļu, Raiskuma, Rāmuļu, Rankas, Raunas, Rozulas, Sērmūkšu, Skujenes, Stalbes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veļķu un Veselavas pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Madonas un Rīgas apriņķi
Ludzas apriņķis pastāvēja 1777.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Brigu, Ciblas, Istras, Kārsavas, Mērdzenes, Nautrēnu, Pasienes, Pildas, Rundēnu, Šķaunes Zvirgzdenas pagastu, robežojās ar Rēzeknes un Jaunlatgales apriņī, kā arī ar Krieviju
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
Ilūkstes apriņķis pastāvēja 1819.-1949 g., ietvēra (1935. g.) Aknīstes, Asares, Bebrenes, Demenes, Dvietes, Gārsenes, Kaplavas, Kurcuma, Lašu, Laucesas, Pilskalnes, Prodes, Raudas, Rubenes, Salienas, Silenes, Skrudalienas, Susējas un Sventas pagastu, robežojās ar Jēkabpils un Daugavpils apriņķi, kā arī ar Poliju un Lietuvu
Aizputes apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizputes, Alšvangas, Apriķu, Basu, Cīravas, Dunalkas, Dzērves, Gudenieku, Jūrkalnes, Kalvenes, Kazdangas, Klosteres, Lažas, Nīkrāces, Rudbāržu, Sakas, Sieksātes, Ulmales un Valtaiķu pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Liepājas apriņķi, kā arī ar Baltijas jūru
Tukuma apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizupes, Annenieku, Bikstu, Blīdienas, Dzirciema, Engures, Grenču, Irlavas, Jaunpils, Lestenes, Matkules, Milzkalnes, Praviņu, Pūres, Remtes, Sēmes, Slampes, Smārdes, Struteles, Tumes, Vānes, Vecmoku, Zantes, Zebrenes un Zemītes pagastu, robežojās ar Rīgas, Jelgavas, Kuldīgas un Talsu apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Bauskas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Bārbeles, Bauskas, Bruknas, Ceraukstes, Codes, Iecavas, Īslīces, Jaunsaules, Kurmenes, Mežotnes, Misas, Panemunes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Taurkalnes, Vecmuižas, Vecsaules un Zālītes pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas un Jēkabpils apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Kuldīgas apriņķis pastāvēja 1819.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Cieceres, Gaiķu, Ivandes, Kabiles, Kuldīgas, Kurmāles, Kursīšu, Lutriņu, Padures, Pampāļu, Planicas, Raņķu, Rendas, Saldus, Sātiņu, Skrundas, Snēpeles, Turlavas, Vārmes un Zvārdes pagastu, robežojās ar Ventspils, Talsu, Tukuma, Jelgavas, Liepājas un Aizputes apriņķi
Līvānu pagasts pastāvēja 1861.-1949. g. ap Līvānu pilsētu (miestu) un bija viens no lielākajiem Latgalē, tas stiepās gar Daugavas labo krastu, robežojās ar Vīpes, Atašienes, Kalupes, Rudzātu, Vārkavas Līksnas, Rubenes un Dignājas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Rožupes un Jersikas pagastā, neliela daļa — Upmalas un Rožkalnu pagastā
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi
Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru
Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Ventspils rajons pastāvēja 1950.-2009. g. ietvēra (1990.-2009. g.) Ances, Jūrkalnes, Piltenes, Popes, Puzes, Tārgales, Ugāles, Usmas, Užavas, Vārves, Ziru un Zlēku pagastu, robežojās ar Talsu, Kuldīgas un Liepājas rajonu, kā arī ar Baltijas jūru
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
Cēsu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Amatas, Drabešu, Drustu, Dzērbenes, Inešu, Jaunpiebalgas, Kaives, Liepas, Līgatnes, Mārsnēnu, Nītaures, Priekuļu, Raiskuma, Raunas, Skujenes, Stalbes, Straupes, Taurenes, Vaives, Vecpiebalgas, Veselavas, Zaubes un Zosēnu pagastu, robežojās ar Valmieras, Valkas, Gulbenes, Madonas, Ogres, Rīgas un Limbažu rajonu
Bauskas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Bauskas pilsētu, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagastu, robežojās ar Jelgavas, Rīgas, Ogres un Aizkraukles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Dobeles rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Dobeles pilsētu, Auces pilsētu ar lauku teritoriju, Annenieku, Augstkalnes, Auru, Bēnes, Bērzes, Bikstu, Bukaišu, Dobeles, Jaunbērzes, Krimūnu, Īles, Jaunbērzes, Krimūnu, Lielauces, Naudītes, Penkules, Tērvetes, Ukru, Vītiņu un Zebrenes pagastu, robežojās ar Saldus, Tukuma un Jelgavas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
Madonas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Madonas, Lubānas un Varakļānu pilsētu, Cesvaines pilsētu ar lauku teritoriju, Aronas, Barkavas, Bērzaunes, Dzelzavas, Ērgļu, Indrānu, Jumurdas, Kalsnavas, Lazdonas, Liezēres, Ļaudonas, Mārcienas, Mētrienas, Murmastienes, Ošupes, Praulienas, Sarkaņu, Sausnējas, Varakļānu un Vestienas pagastu, robežojās ar Gulbenes, Balvu, Rēzeknes, Preiļu, Jēkabpils, Aizkraukles, Ogres un Cēsu rajonu
Ogres rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Ogres pilsētu, Ikšķiles, Ķeguma un Lielvārdes pilsētu ar lauku teritoriju, Birzgales, Jumpravas, Krapes, Ķeipenes, Lauberes, Lēdmanes, Madlienas, Mazozolu, Meņģeles, Ogresgala, Rembates, Suntažu un Taurupes pagastu, robežojās ar Cēsu, Madonas, Aizkraukles, Bauskas un Rīgas rajonu
Preiļu rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Preiļu un Līvānu pilsētu, Aglonas, Aizkalnes, Galēnu, Jersikas, Pelēču, Preiļu, Riebiņu, Rožkalnu, Rožupes, Rudzātu, Rušonu, Saunas, Silajāņu, Sīļukalna, Stabulnieku, Sutru, Turku, Upmalas un Vārkavas pagastu, robežojās ar Madonas, Rēzeknes, Krāslavas, Daugavpils un Jēkabpils rajonu
Valmieras rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rūjienas pilsētu, Mazsalacas pilsētu ar lauku teritoriju, Bērzaines, Brenguļu, Burtnieku, Dikļu, Ipiķu, Jeru, Kauguru, Kocēnu, Ķoņu, Lodes, Matīšu, Naukšēnu, Ramatas, Rencēnu, Sēļu, Skaņkalnes, Vaidavas, Valmieras, Vecates, Vilpulkas un Zilākalna pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Limbažu rajonu, kā arī ar Igauniju
Saldus rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Saldus pilsētu, Brocēnu pilsētu ar lauku teritoriju, Blīdenes, Ezeres, Gaiķu, Jaunauces, Jaunlutriņu, Kursīšu, Lutriņu, Nīgrandes, Novadnieku, Pampāļu, Remtes, Rubas, Saldus, Šķēdes, Vadakstes, Zaņas, Zirņu un Zvārdes pagastu, robežojas ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma un Dobeles rajonu, kā arī ar Lietuvu
Tukuma rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Tukuma un Kandavas pilsētu, Cēres, Degoles, Džūkstes, Engures, Irlavas, Jaunpils, Jaunsātu, Kandavas, Lapmežciema, Lestenes, Matkules, Pūres, Sēmes, Slampes, Smārdes, Tumes, Vānes, Viesatu, Zantes, Zemītes un Zentenes pagastu, robežojās ar Jūrmalas pilsētu, Jelgavas, Dobeles, saldus, Kuldīgas un Talsu rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci
Valkas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Valkas, Sedas, Smiltenes un Strenču pilsētu, Bilskas, Blomes, Brantu, Ērģemes, Ēveles, Grundzāles, Jērcēnu, Kārķu, Launkalnes, Palsmanes, Plāņu, Smiltenes, Trikātas, Valkas, Variņu, Vijciema un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Alūksnes, Gulbenes, Cēsu un Valmieras rajonu, kā arī ar Igauniju
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu
Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
Stučkas rajons pastāvēja 1967.-1990. g., ietvēra (1984. g.) Jaunjelgavas, Pļaviņu un Stučkas pilsētu, Kokneses, Neretas un Skrīveru pilsētciematu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kurmenes, Mazzalves, Pilskalnes, Seces, Staburaga, Sunākstes, Taurkalnes, Vietalvas un Zalves ciemu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Aizkraukles rajons pastāvēja 1990.-2009. g., ietvēra Aizkraukles, Jaunjelgavas un Pļaviņu pilsētu, Aiviekstes, Aizkraukles, Bebru, Daudzeses, Iršu, Klintaines, Kokneses, Kurmenes, Mazzalves, Neretas, Pilskalnes, Seces, Sērenes, Skrīveru, Staburaga, Sunākstes, Valles, Vietalvas un Zalves pagastu, robežojās ar Bauskas, Ogres, Madonas un Jēkabpils rajonu, kā arī ar Lietuvu
Lielvārdes novads pastāvēja 2004.-2009. g. Ogres rajonā, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, Daugavas (Ķeguma HES ūdenskrātuves) labajā krastā, ietvēra Jumpravas, Lēdmanes, Lielvārdes pagastu un Lielvārdes pilsētu
Jaunjelgavas novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas kreisajā krastā, ietvēra Daudzeses, Jaunjelgavas, Seces, Sērenes, Staburaga, Sunākstes pagastu un Jaunjelgavas pilsētu
Krustpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Daugavas labajā krastā ar administratīvo centru Jēkabpilī, ietvēra Atašienes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Variešu un Vīpes pagastus; iekļauts Jēkabpils novadā
Daugavpils novads pastāvēja 2008.-2021. g. Latgales dienvidos, ietver Ambeļu, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Ilūkstes, Jēkabpils, Līvānu, Vārkavas, Preiļu, Riebiņu, Aglonas un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Rūjienas novads pastāvēja 2009.-2021. g. tagadējā Valmieras novada ziemeļu daļā, ietvēra Rūjienas pilsētu, Ipiķu, Jeru, Lodes un Vilpulkas pagastu, robežojās ar Naukšēnu, Burtnieku un Mazsalacas novadu, kā arī ar Igauniju
Jaunpiebalgas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Vidzemē, ietvēra Jaunpiebalgas un Zosēnu pagastu
Neretas novads pastāvēja 2009.-2021. g. Zemgales vidusdaļā, ietvēra Mazzalves, Neretas, Pilskalnes un Zalves pagastus, robežojās ar Vecumnieku, Jaunjelgavas un Viesītes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Aizkraukles novadā
Aknīstes novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Aknīstes pilsētu, Aknīstes, Asares un Gārsenes pagastu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
Purvmalas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī 1925.-1944. g.; līdz 1925. g. saucās Bokovas pagasts, 1944. g. teritorija pievienota Krievijai
Linavas pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad teritorija pievienota Krievijai, līdz 1925. g. saucās — Tolkovas pagasts
Kacēnu pagasts pastāvēja bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī līdz 1944. g., kad tika pievienots Krievijai
Ulmales–Labraga pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1920.-1925. g.; teritorija 1920. g. izdalīta no Sakas pagasta, 1925. g. pagasts pārdēvēts par Ulmales pagastu, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Ulmales pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī 1925.-1949. g.; 1920.-1925. g. saucās Ulmales-Labraga pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā un neliela daļa Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Pilsberģes pagasts pastāvēja bijušajā Aizputes apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Jūrkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Ventspils novada Jūrkalnes pagastā
Meijera pagasts pastāvēja bijušajā Alūksnes rajonā 1990. gadā un tā paša gada beigās pārdēvēts par Jaunannas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Cirstu pagasts pastāvēja bijušajā Cēsu apriņķī līdz 1936. gadam, kad tas pievienots Jumurdas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Inešu un Jumurdas pagastā
Medņu pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī 1939.-1949. g.; līdz 1939. g. saucās Ungurmuižas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Variešu un Mežāres pagastā
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Daugavpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vīpes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Vīpes pagastā
Višgorodas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Augšpils pagastu; teritorija 1944. g. pievienota Krievijai
Tolkovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Linavas pagastu; mūsdienās Krievijas teritorijā
Kačanovas pagasts pastāvēja bijušajā Jaunlatgales apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Kacēnu pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Krievijā
Vārnavas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Vārenbrokas pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Vārenbrokas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Vārnavas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Viesītes pagastā, neliela daļa — Salas pagastā
Eķengrāves pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Viesītes pagastu
Mēmeles pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Aizkraukles novada Mazzalves, Pilskalnes un Zalves pagastā
Slates pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jēkabpils novada Rubenes pagastā
Biržu pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Salas, Kalna un Leimaņu pagastā, neliela daļa — Ābeļu un Viesītes pagastā
Lones pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Saukas pagastu
Cīņas pagasts pastāvēja bijušajā Jēkabpils rajonā 1990. gadā, pārdēvēts par Variešu pagastu (tagad Krustpils novadā)
Teteles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.; līdz 1925. g. saucās Tetelmindes pagasts, teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Reņģu pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Rubas pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Saldus novada Rubas pagastā
Emburgas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Salgales pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Salgales un Iecavas pagastā
Tetelmindes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad pārdēvēts par Teteles pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Cenu un Salgales pagastā, kā arī Jelgavas pilsētā
Kroņa Vircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1925. gadam, kad tika pārdēvēts par Vicavas pagastu
Mežmuižas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1938. gadam, kad pārdēvēts par Augstkalnes pagastu; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Augstkalnes pagastā
Šķibes pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Bērzes un Krimūnu pagastā, kā arī Jelgavas novada Glūdas pagastā
Sīpeles pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Dobeles un Jaunbērzes, neliela daļa — Bērzes pagastā
Sniķeres pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Dobeles novada Ukru un Bēnes pagastā
Garozas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst gk. Salgales pagastā, neliela daļa Iecavas pagastā
Vecsvirlaukas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Jaunsvirlaukas pagastā
Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
Jēkabnieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Svētes un Zaļenieku pagastā
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
Adulienas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Gulbenes novada Jaungulbenes un Tirzas pagastā
Vējavas pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jumurdas pagastā
Slokas pagasts pastāvēja bijušajā Rīgas apriņķī līdz 1945. gadam, kad pievienots Salas pagastam; teritorija mūsu dienās ietilpst Engures novada Lapmežciema pagastā, Babītes novada Salas pagastā un Jūrmalas pilsētā
Zemītes pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam, atjaunots 1990. g., 1997. g. pievienots Kandavas lauku teritorijai, 1999.-2009. g. Tukuma rajona Kandavas novadā, 2009. g. atjaunots Kandavas novadā, no 2021. g. Tukuma novadā, robežojas ar Jaunsātu, Irlavas, Viesatu, Zantes, Vānes un Kandavas pagastu
Struteles pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jaunpils, Viesatu un Irlavas pagastā
Grenču pagasts pastāvēja bijušajā Tukuma apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Tukuma novada Irlavas, Jaunsātu, Viesatu un Zemītes pagastā
Alūksnes pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam, pēc 1990. g. teritorija ietilpst Alsviķu, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastā, neliela daļa - Alūksnes pilsētā
Bejas pagasts pastāvēja bijušajā Valkas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā un neliela daļa — Mārkalnes pagastā
Rūjienas pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Valmieras novada Vilpulkas un Jeru pagastā
Viļakas pagasts pastāvēja līdz 1945. g. bijušajā Abrenes (Jaunlatgales) apriņķī, bet 1945.-1949. g. — Viļakas apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Balvu novada Medņevas, Susāju, Kupravas, Vecumu un Žīguru pagastā
Abavnieku pagasts pastāvēja Tukuma apriņķī līdz \~1920. g., izveidots apvienojot bijušo Abavnieku, Jaunsātu un Sātu mācītājmuižas pagasta teritorijas; mūsu dienās teritorija ietilpst Jaunsātu un Irlavas pagastā
Jaunpils novads pastāvēja Zemgalē 2009.-2021. g., ietvēra Jaunpils un Viesatu pagastu
harakiri Pašnāvības veids (Japānā) - vēdera uzšķēršana ar dunci
PSIA Pašvaldības sabiedrība ar ierobežotu atbildību (PSIA "Jūrmalas ūdens")
Potkaisen Patkaizes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Sibīrijas Uvāli paugurainu augstieņu sistēma Rietumsibīrijas līdzenumā, Krievijā, stiepjas 900 km no Obas līdz Jeņisejas ielejai, lielākais augstums — 285 m, egļu, lapegļu un priežu meži, daudz purvu, naftas un dabasgāzes atradnes
Paulinenhof Paulīnes muiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Idalgo Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Idalgo Valsts ("Hidalgo" / "Estado Libre y Soberano de Jalisco"), administratīvais centrs - Pačuka, platība - 20856 kvadrātkilometri, 2345500 iedzīvotāju (2005. g.)
Jukatana Pavalsts Meksikā - Brīvā un Suverēnā Jukatanas Valsts ("Yucatan" / "Estado Libre y Soberano de Yucatan"), atrodas Jukatanas pussalas ziemeļos, administratīvais centrs - Merida, platība - 39340 kvadrātkilometru, 1819000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pāžu ezers Pāžezers, ezers Jūrkalnes pagastā
Babītes pagasta teritorija pēc 2. pasaules kara daļa bijušā Babītes pagasta teritorijas pievienota Mārupes un Salas pagastam, Rīgai un Jūrmalai, savukārt tagadējā Babītes pagastā iekļauta daļa bijušā Kalnciema un Salas pagasta; salīdzinot ar 1935. g. teritorija ir samazinājusies vairāk nekā divas reizes
aprēs vous pēc Jums!
imago pēc K. Junga: neapzināta vecāku pielūgsme, kas bērniem izveidojusies agrā bērnībā (cilvēka psihiskās attīstības stadija)
belcebuls pēc kristietības priekšstatiem — dēmoniska būtne; evaņģēlijos stāstīts, ka farizeji un rakstu mācītāji tā saukuši Jēzu Kristu vai apgalvojuši, ka viņš ar tā palīdzību izdzen ļaunos garus
Jānis Evaņģēlists pēc kristietības reliģiski mitoloģiskajiem priekšstatiem, Jēzus Kristus iemīļotais māceklis, kas līdzās Pēterim ir centrālā persona divpadsmit apustuļu vidū
Svētā ģimene pēc kristīgajiem priekšstatiem, ģimene, kurā dzimis Jēzus Kristus; Jēzus tuvinieki bērnībā, ieskaitot jaunavu Mariju un viņas vīru Jāzepu
papardes zieds pēc tautas ticējumiem - zieds, kas Jāņu naktī uzplaukst papardei un nes laimi tā atradējam
cimzieši Pedagoga un mūzikas kopēja J. Cimzes audzēkņi
Krutupīte Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā; Krutupe; Krūtupe
Mālupe Pededzes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Mālupes pagastā, izteka Jaunalūksnes pagastā; Purmaļu struts
Vidupīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Alūksne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā (lejtecē 1 km Jaunalūksnes un Mālupes pagasta robežupe), garums - 24 km, iztek no Alūksnes ezera; Alūksnīte; Beja; Murjāņu upe
Sarkanīte Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, augštece Mārkalnes pagastā, garums - 8 km; Ploskumu grāvis
Ievedne Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes, Malienas un Jaunannas pagastā, garums - 22 km, kritums - 80 m, iztek no Dūņenieka ezera uz dienvidaustrumiem no Alūksnes; Javane
Maiļupe Pededzes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā
Vecpededze Pededzes lejteces vecupe pēc kanāla (Jaunpededzes) izbūves, garums - \~7 km, ietek Balupē \~1,3 km pirms tās ietekas Aiviekstē
Pankelhof Penkules muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Penkules pagastā
Perejaslavļa Pereslavļzaļeska, pilsēta Krievijā (Jaroslavļas apgabalā), tās nosaukums līdz 15. gs.
Lielie ģeogrāfiskie atklājumi periods 15.-16. gs., kad būtiski palielinājās eiropiešiem pazīstamā pasaule - atklāja Ameriku (K. Kolumbs 1492. g.), Austrāliju (V. Janzons un L. Toress 1606. g.), jūras ceļu apkārt Ārfikai uz Indiju (Vasko da Gama 1497.-1498. g.), šķērsoti okeāni un apbraukta zeme (F. Magelāns 1519.-1522. g.)
Asukas periods periods Japānas vēsturē (538.-710. g.) starp Jamato periodu un Naras periodu, kura laikā Japānā ieviesās budisms un tika pārņemta ķīniešu likumdošana un rakstība pārveidojot hieroglifus japāņu valodai piemērotā veidā
gebri Persiešu grupa Irānā, zoroastrisma reliģijas piekrotēji (uguns pielūdzēji), dzīvo gk. Jezdā un Kermanā, daļa pēc VII gs. izceļojuši uz Indiju (parsi)
Petrokowo Peruju muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
Amūras līcis Pētera Lielā līča daļa Japāņu jūrā (_Amurskij zaliv_), garums — 65 km, platums — 9-20 km, dziļums — līdz 20 m, ziemā aizsalst
Peterhof Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Pēternieku pagastā
Peterfeld Pētera muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
Peterberg Pēterkalnes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Tarupe Pēterupes kreisā krasta pieteka Siguldas novadā, lejtecē Lēdurgas un Krimuldas pagastu robežupe, augštece Krimuldas pagastā, garums - 10 km; Tara; Tāra; Jurka
Peterwalde Pētervaldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Naudītes pagastā
hisares Pie ezera mājojoši gari foe cilts mitoloģijā - Papuā-Jaungvinejā
kāvi Pie kalnu moniem piederīga cilšu grupa, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumos, Mjanmas ziemeļaustumu kalnos un Taizemes ziemeļos, valoda pieder pie monu-khmeru saimes, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, izplatīts galvaskausu kults
ģeķīgas jaunavas piecas jaunas sievietes kādā Jēzus līdzībā (Mat. 25), kas (pretēji piecām gudrajām jaunavām) neielēja eļļu savās lampiņās, kad pa nakti grasījās satikties ar līgavaiņiem
Silavas ezeri pieci nelieli ezeri Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Turku pagastā un Jēkabpils novada Vīpes pagastā, 88,4-88,0 m vjl., izvietoti cits cita galā un savstarpēji savienoti: Pāķu, Gruženieku, Šumaņu, Garais un Silavu ezers
Tihama Piejūras zemiene Arābijas pussalas rietumu un dienvidrietumu daļā (arābu val. "Tihāmah"), Sarkanās jūras un Adenas līča piekrastē, Saūda Arābijā un Jemenā, garums - \~1500 km, platums - līdz 80 km
Čornije Zemļi Piekaspijas zemienes dienvidrietumu daļa starp Jergeņiem, Stavropoles augstieni, Volgas lejteci un Kaspijas jūras ziemeļrietumu krastu, Krievijas Kalmikijas Republikā, pustuksnesis, aitu ziemas ganības
reducētais svārsta garums pielīdzinot matemātiskā un fizikālā s–a cikliskās frekvences, iegūst fizikālā svārsta reducēto garumu: l=J~0~/m·r~0~ (J~0~– inerces moments; m, r~0~ – masa un masas centra attālums no iekāres punkta)
Poenau Pienavas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
šokolādes jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia collabens")
spožā jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia nitida")
piepju jungūnija piepju sēņu grupas jungūniju ģints suga ("Junghuhnia pseudozilingiana")
Melnupīte Piestiņas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Sēlpils pagastā, garums - 8 km
Pietēnu urga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
Pietene Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
Pietēnupīte Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
Pietēnurga Pietēnupe, Lielās Juglas pieteka
Baltiņupīte Piksteres labā krasta pieteka Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, iztek no Baltiņu ezera
Pixtern Piksteres muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
Piķupe Piķurga, Juglas ezera pieteka
Pitjurga Piķurga, Juglas ezera pieteka
Ulbroka Piķurga, Juglas ezera pieteka
Pilkaln Pilkalnes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Neretas pagastā
konflagrācija Pilnīga nodedzināšana; Jaunā derībā sludinātā pasaules bojā eja ugunī
eta pilnīgi beztiesisku iedzīvotāju kārta feodālajā Japānā no 4. gs. līdz 1871. g., kad formāli tika likvidēta
Jaunlaicenes parka dīķis Pils dīķis Jaunlaicenes pagastā
Amakusa pilsāta Japānā (_Amakusa_), Nagasaki prefektūrā, Kjusju salas rietumu daļā
Felixberg Pilsbergas muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā; arī Jūrkalnes pagasta nosaukums
Bētleme pilsēta (no 1996. g.) Palestīnā (arābu val. "Bayt Lahm", ebreju val "Bet Lehem"), 10 km uz dienvidiem no Jeruzālemes, Rietumkrastā, ap 30000 iedzīvotāju; Vecajā Derībā Dāvida pilsēta, Jaunajā Derībā Jēzus dzimšanas vieta, 6. gs. uzcelta piecu jomu bazilika
Džabalosarādža pilsēta Afganistānas austrumos ("Jabal os Sarāj"), Parvānas vilajetā
Hunina pilsēta Argentīnā ("Junin"), Buenosairesas provincē, 85400 iedzīvotāju (2010. g.)
Sanhuana pilsēta Argentīnā ("San Juan"), provinces administratīvais centrs, 116000 iedzīvotāju (2005. g.)
Huhuja pilsēta Argentīnas ziemeļu daļā ("Jujuy"), Centrālajos Andos, Riograndes ielejā 1260 m vjl., provinces administratīvais centrs, 719000 iedzīvotāju (2014. g.)
Alpaina pilsēta ASV ("Alpine"), Jūtas štatā, 10100 iedzīvotāju (2014. g.)
Bilingsa pilsēta ASV ("Billings"), Montānas štatā, Jeloustounas krastā, 108900 iedzīvotāju (2014. g.)
Brigemsitija pilsēta ASV ("Brighan City"), Jūtas štatā, 18600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sīdarsitija pilsēta ASV ("Cedar City"), Jūtas štatā, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentervila pilsēta ASV ("Centerville"), Jūtas štatā, 16800 iedzīvotāju (2014. g.)
Klīrfīlda pilsēta ASV ("Clearfield"), Jūtas štatā, 30500 iedzīvotāju (2014. g.)
Klintona pilsēta ASV ("Clinton"), Jūtas štatā, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Fārmingtona pilsēta ASV ("Farmington"), Jūtas štatā, 22100 iedzīvotāju (2014. g.)
Granddžankšena pilsēta ASV ("Grand Junction"), Kolorādo štatā, 60200 iedzīvotāju (2014. g.)
Hailenda pilsēta ASV ("Highland"), Jūtas štatā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Harikena pilsēta ASV ("Hurricane"), Jūtas štatā, 15000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvilbīča pilsēta ASV ("Jackson Beach"), Floridas štatā, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Mičiganas štatā, 33200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Misisipi štata administratīvais centrs, 171200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Misūri štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Tenesī štatā, 67300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksona pilsēta ASV ("Jackson"), Vaiomingas štatā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Alabamas štatā, 12250 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ārkanzasas štatā, 28800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Floridas štatā, 853000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ilinoisas štatā, 19150 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Teksasas štatā, 14600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeksonvila pilsēta ASV ("Jacksonville"), Ziemeļkarolīnas štatā, 69000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeimstauna pilsēta ASV ("Jamestown"), Ņujorkas štatā, 30400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeimstauna pilsēta ASV ("Jamestown"), Ziemeļdakotas štatā, 15400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeinsvila pilsēta ASV ("Janesville"), Viskonsinas štatā, 64000 iedzīvotāju (2014. g.)
Džespera pilsēta ASV ("Jasper"), Alabamas štatā, 14100 iedzīvotāju (2014. g.)
Džespera pilsēta ASV ("Jasper"), Indiānas štatā, 15300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džefersontauna pilsēta ASV ("Jeffersontown"), Kentuki štatā, 26900 iedzīvotāju (2014. g.)
Dženingsa pilsēta ASV ("Jennings"), Luiziānas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Dženingsa pilsēta ASV ("Jennings"), Misūri štatā, 14700 iedzīvotāju (2014. g.)
Džeroma pilsēta ASV ("Jerome"), Aidaho štatā, 11200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džērsisitija pilsēta ASV ("Jersey City"), Ņūdžersijas štatā, 262200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džesupa pilsēta ASV ("Jesup"), Džordžijas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Ņujorkas štatā, 14800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsonsitija pilsēta ASV ("Johnson City"), Tenesī štatā, 65800 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonstona pilsēta ASV ("Johnston"), Aiovas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonstauna pilsēta ASV ("Johnstown"), Pensilvānijas štatā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džolieta pilsēta ASV ("Joliet"), Ilinoisas štatā, Čikāgas piepilsēta, 147900 iedzīvotāju (2014. g.)
Džonsboro pilsēta ASV ("Jonesboro"), Ārkanzasas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.)
Džoplina pilsēta ASV ("Joplin"), Misūri štatā, 51300 iedzīvotāju (2014. g.)
Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Kanzasas štatā, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džankšensitija pilsēta ASV ("Junction City"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Džūno pilsēta ASV ("Juneau"), Aļaskas štata administratīvais centrs, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Džupitera pilsēta ASV ("Jupiter"), Floridas štatā, 60600 iedzīvotāju (2014. g.)
Leitona pilsēta ASV ("Layton"), Jūtas štatā, 72200 iedzīvotāju (2014. g.)
Logana pilsēta ASV ("Logan"), Jūtas štatā, 49000 iedzīvotāju (2014. g.)
Luisvila pilsēta ASV ("Louisville-Jefferson"), Kentuki štatā, upes osta Ohaijo kreisajā krastā, 612800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņūorleāna pilsēta ASV ("New Orleans"), Luiziānas štatā, osta Misisipi deltā, 175 km no ietekas Meksikas līcī, 384300 iedzīvotāju (2014. g.); Jaunorleāna
Ogdena pilsēta ASV ("Ogden"), Jūtas štatā, Klinšu kalnu Vosaču grēdā 1340 m vjl., 84300 iedzīvotāju (2014. g.)
Orema pilsēta ASV ("Orem"), Jūtas štatā, 91800 iedzīvotāju (2014. g.)
Peisona pilsēta ASV ("Payson"), Jūtas štatā, 19300 iedzīvotāju (2014. g.)
Provo pilsēta ASV ("Provo"), Jūtas štatā, pie Jūtas ezera, Vosaču grēdas piekājē 1386 m vjl., 114800 iedzīvotāju (2014. g.)
Rivertona pilsēta ASV ("Riverton"), Jūtas štatā, 41500 iedzīvotāju (2014. g.)
Roja pilsēta ASV ("Roy"), Jūtas štatā, 37900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentdžordža pilsēta ASV ("Saint George"), Jūtas štatā, 78500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentdžona pilsēta ASV ("Saint John"), Indiānas štatā, 16100 iedzīvotāju (2014. g.)
Sentdžozefa pilsēta ASV ("Saint Joseph"), Misūri štatā, 77000 iedzīvotāju (2014. g.)
Soltleiksitija pilsēta ASV ("Salt Lake City"), Jūtas štata administratīvais centrs, 190900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhosē pilsēta ASV ("San Jose"), Kalifornijas štatā, 1015000 iedzīvotāju (2007. g.)
Sendi pilsēta ASV ("Sandy"), Jūtas štatā, 91100 iedzīvotāju (2014. g.)
Saratogspringsa pilsēta ASV ("Saratoga Springs"), Jūtas štatā, 24400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sirakjūsa pilsēta ASV ("Syracuse"), Jūtas štatā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Smitfīlda pilsēta ASV ("Smithfield"), Jūtas štatā, 11000 iedzīvotāju (2014. g.)
Spanišforka pilsēta ASV ("Spanish Fork"), Jūtas štatā, 37500 iedzīvotāju (2014. g.)
Springvila pilsēta ASV ("Springville"), Jūtas štatā, 31500 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūila pilsēta ASV ("Tooele"), Jūtas štatā, 32600 iedzīvotāju (2014. g.)
Vērnala pilsēta ASV ("Vernal"), Jūtas štatā, 10800 iedzīvotāju (2014. g.)
Vašingtona pilsēta ASV ("Washington"), Jūtas štatā, 23400 iedzīvotāju (2014. g.)
Velingtona pilsēta ASV ("Wellington"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Vestdžordana pilsēta ASV ("West Jordan"), Jūtas štatā, 110900 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestpointa pilsēta ASV ("West Point"), Jūtas štatā, 10200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestvelisitija pilsēta ASV ("West Valley City"), Jūtas štatā, 134500 iedzīvotāju (2014. g.)
Bauntifula pilsēta ASV, Jūtas štatā, 43400 iedzīvotāju (2014. g.)
Armideila pilsēta Austrālijā (_Armidale_), Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumu daļā
Aivenho pilsēta Austrālijā (_Ivanhoe_), Jaundienvidvelsas štatā
Olberi pilsēta Austrālijā ("Albury"), Jaundienvidvelsas štata dienvidos, Marejas labajā krastā, 51700 iedzīvotāju (2016. g.)
Brokenhila pilsēta Austrālijā ("Broken Hill"), Jaundienvidvelsā, 19000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sesnoka pilsēta Austrālijā ("Cessnock"), Jaundienvidvelsas štatā, Ņūkāslas rietumu pavadoņpilsēta, 22600 iedzīvotāju (2015. g.)
Meitlenda pilsēta Austrālijā ("Maitland"), Jaundienvidvelsas austrumos, 67100 iedzīvotāju (2011. g.)
Ņūkāsla pilsēta Austrālijā ("Newcastle"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmāna jūras krastā, osta Hanteras grīvā, 308300 iedzīvotāju (2011. g.), universitāte (dib. 1804. g.), pilsētas tiesības kopš 1885. g.
Orindža pilsēta Austrālijā ("Orange"), Jaundienvidvelsas štata austrumos, Zilo kalnu priekškalnē 869 m vjl., 39800 iedzīvotāju (2016. g.)
Tamverta pilsēta Austrālijā ("Tamworth"), Jaundienvidvelsas ziemeļaustrumu daļā, 42000 iedzīvotāju (2016. g.)
Vagavaga pilsēta Austrālijā ("Wagga Wagga"), Jaundienvidvelsas dienvidos, pie Marambidži upes, 54000 iedzīvotāju (2016. g.)
Baironbeja pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata austrumos, Tasmana jūras piekrastē
Bega pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata dienvidaustrumos
Balranalda pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štata dienvidrietumu daļā
Batersta pilsēta Austrālijā, Jaundienvidvelsas štatā, \~160 km uz rietumiem no Sidnejas, 20. gs. 40. gadu beigās tur atradās ieceļotāju tranzītnometne, kurā Austrālijā ieradušies bēgļi no Eiropas valstīm uzturējās karantīnas laiku un apguva angļu valodu
Gosforda pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~50 km uz ziemeļiem no Sidnejas, 158200 iedzīvotāju (2006. g.)
Vollonona pilsēta Austrālijā, kontinenta austrumu piekrastē, Jaundienvidvelsas štatā, \~60 km uz dienvidiem no Sidnejas, 184200 iedzīvotāju (2006. g.)
Bamaga pilsēta Austrālijā, Kvīnslendas štatā, Jorkas raga pussalas ziemeļos
Jūdenburga pilsēta Austrijā (_Judenburg_), Štīrijas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.)
Sanktjohanna pilsēta Austrijā (_Sankt Johann im Pongau_), Zalcburgas federālajā zemē, 10800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenersdorfa pilsēta Austrijā ("Jennersdorf"), Burgenlandes federālajā zemē, 4200 iedzīvotāju (2013. g.)
Gendže pilsēta Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza ziemeļaustrumu piekājē, 307500 iedzīvotāju (2007. g.); līdz 1804. g. un 1918.-1935. g. saucās - Gjandža, 1804.-1918. g. - Jeļizavetopole, 1935.-1991. g. - Kirovabada
Bjaroza pilsēta Baltkrievijā, Brestas apgabalā, Jaseļdas krastos, 29400 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1940. g.
Žoduāna pilsēta Beļģijā (fr., vācu "Jodoigne", nl. "Geldenaken"), Valonijas reģiona Valoņu Brabantes provincē, 13400 iedzīvotāju (2013. g.)
Jablanica pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jablanica"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Hercegovinas-Neretvas kantonā, 10600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jajce pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Jajce"), Centrālās Bosnijas kantonā, Dināru kalnienē, Vrbasas krastos, 30800 iedzīvotāju (2013. g.)
Žuaunpesoa pilsēta Brazīlijā ("Joāo Pessoa"), Paraibas štata administratīvais centrs, 801700 iedzīvotāju (2016. g.)
Žoinvili pilsēta Brazīlijā ("Joinvile"), Santakatarinas štatā, 470000 iedzīvotāju (2007. g.)
Žuazeiru du Norti pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro do Norte"), Searas štata dienvidos, 238900 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuazeiru pilsēta Brazīlijā ("Juazeiro"), Baijas štata ziemeļos, Sanfransisku upes labajā krastā, 151300 iedzīvotāju (2010. g.), pretējā krastā - Petrolina, Pernambuku štatā
Žuisa di Fora pilsēta Brazīlijā ("Juiz de Fora"), Minasžeraisas štata dienvidu daļā, 489800 iedzīvotāju (2011. g.)
Žundiai pilsēta Brazīlijā ("Jundiai"), Sanpaulu štatā, Brazīlijas plakankalnē 760 m vjl., 318000 iedzīvotāju (2007. g.)
Riodežaneiro pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumos ("Rio de Janeiro"), osta Atlantijas okeāna un Gvanabaras līča krastā, štata administratīvais centrs, 6,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Boļarova pilsēta Bulgārijā ("Boljarovo"), Jambolas apgabalā, 1240 iedzīvotāju (2014. g.)
Elhova pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jablanica pilsēta Bulgārijā ("Jablanica"), Lovečas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakoruda pilsēta Bulgārijā ("Jakoruda"), Blagojevgradas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Straldža pilsēta Bulgārijā ("Straldža"), Jambolas apgabalā, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jambola pilsēta Bulgārijas dienvidaustrumos ("Jambol"), Tundžas krastos, apgabala administratīvais centrs, 77200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jihlava pilsēta Čehijā ("Jihlava"), Visočinas apgabalā, 50600 iedzīvotāju (2012. g.)
Jindržihūvhradeca pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 21820 iedzīvotāju (2012. g.); Jindržihov Hradeca; Jindrihūva Hradeca
Medranda pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 218500 iedzīvotāju (2001. g.)
Boksberha pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 230300 iedzīvotāju (2001. g.)
Aleksandra pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 243200 iedzīvotāju (2001. g.)
Mamelodi pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 256000 iedzīvotāju (2001. g.)
Benoni pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 306800 iedzīvotāju (2001. g.)
Orindžfārma pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 378600 iedzīvotāju (2001. g.)
Kemptonpārka pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 399900 iedzīvotāju (2001. g.)
Soueto pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Hautenas provincē, Johannesburgas piepilsēta, 679700 iedzīvotāju (2001. g.)
Rūdepurta-Mareburga pilsēta Dienvidāfrikas Republikā, Johannesburgas rietumu piepilsēta, kas 1990. gadu otrajā pusē iekļauta Johannesburgas sastāvā
Čine pilsēta Dienvidkorejā ("Chinhae", "Jinhae-gu"), osta Korejas šauruma Činemana līča krastā, 172000 iedzīvotāju (2010. g.)
Gīza pilsēta Ēģiptē (_Al Jīzah_), Nīlas kreisajā krastā, Kairas dienvidrietumu piepilsēta, 3440800 iedzīvotāju (2005. g.)
Džidžiga pilsēta Etiopejā ("Jigjiga"), Somāli kilila administratīvais centrs, 102000 iedzīvotāju (2007. g.); Čigčiga
Džima pilsēta Etiopijas dienvidrietumu daļā ("Jīma"), 1740 m vjl., 167000 iedzīvotāju (2007. g.)
Ambazaka pilsēta Francijā (_Ambazac_), Jaunaktivānijas reģiona Augšvjennas departamentā
Arbuā pilsēta Francijā (_Arbois_), Burgundijas-Franškontē (līdz 2016. g. - Franškontē) reģiona Juras departamentā
Aržanta pilsēta Francijā (_Argentat_), Jaunaktivānijas reģiona Korēzas departamenta dienvidu daļā, Dordoņas krastos
Avalona pilsēta Francijā (_Avallon_), Burgundijas-Franškontē reģiona Jonas departamenta dienvidaustrumu daļā
Māntlažolī pilsēta Francijā (_Mantes-la-Jolie_), Ildefransas reģiona Ivelīnas departamentā, 43000 iedzīvotāju (2010. g.)
Senta pilsēta Francijā (_Saintes_), Jaunakvitānijas reģiona Piejūras Šarantas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
Oksēra pilsēta Francijā ("Auxerre"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 36200 iedzīvotāju (2010. g.)
Burguēnžaljē pilsēta Francijā ("Bourgoin-Jallieu"), Ronas-Alpu reģiona Izēras departamentā, 47500 iedzīvotāju (2010. g.)
Dole pilsēta Francijā ("Dole"), Franškontē reģiona Juras departamentā, 24600 iedzīvotāju (2010. g.)
Žuēletūra pilsēta Francijā ("Joue-les-Tours"), Centra-Valdeluāras reģiona Endras un Luāras departamentā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Sentmēdaranžēla pilsēta Francijā ("Saint-Médard-en-Jalles"), Akvitānijas reģiona Žirondas departamentā, 27700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sansa pilsēta Francijā ("Sens"), Burgundijas reģiona Jonas departamentā, 24900 iedzīvotāju (2010. g.)
Bezansona pilsēta Francijas austrumos (_Besancon_), Juras kalnu piekājē, Dū departamenta administratīvais centrs, osta Ronas-Reinas kanāla un Dū upes krastos, 117000 iedzīvotāju (2011. g.)
Baijonna pilsēta Francijas dienvidrietumos, Jaunakvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, osta pie Adūras ietekas Atlantijas okeānā, 44800 iedzīvotāju (2010. g.), arhitektūras piemineklis - katedrāle (XIII-XVI gs.)
Belfora pilsēta Francijas ziemeļaustrumos (_Belfort_), pie pārejas starp Vogēzu un Juras kalniem, Burgundijas-Franškontē reģiona departamenta administratīvais centrs, 50000 iedzīvotāju (2010. g.)
Patra pilsēta Grieķijā (_Πάτρα_), Peloponesas pussalas ziemeļos, Rietumgrieķijas perifērijas administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, 167400 iedzīvotāju (2011. g.)
Ajosperta pilsēta Grieķijā ("Άγιος Πέτρος"), Jonijas salu perifērijā, 580 iedzīvotāju (2011. g.)
Argostole pilsēta Grieķijā ("Αργοστόλι"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salā, 10600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vatī pilsēta Grieķijā ("Βαθύ"), Jonijas salu perifērijā, 1040 iedzīvotāju (2011. g.)
Vasilike pilsēta Grieķijā ("Βασιλική"), Jonijas salu perifērijā, 430 iedzīvotāju (2011. g.)
Zakinta pilsēta Grieķijā ("Ζάκυνθος"), Jonijas salu perifērijā, 16800 iedzīvotāju (2011. g.), tāda paša nosaukuma salas lielākā pilsēta un osta
Lefkada pilsēta Grieķijā ("Λευκάδα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salas ziemeļu galā, 16300 iedzīvotāju (2011. g.)
Lefkimme pilsēta Grieķijā ("Λευκίμμη"), Jonijas salu perifērijā, Kerkiras (Korfu) salas dienvidu daļā, 3500 iedzīvotāju (2011. g.)
Liksure pilsēta Grieķijā ("Ληξούρι"), Jonijas salu perifērijā, 4300 iedzīvotāju (2011. g.)
Nidre pilsēta Grieķijā ("Νυδρί"), Jonijas salu perifērijā, 1250 iedzīvotāju (2011. g.)
Same pilsēta Grieķijā ("Σάμη"), Jonijas salu perifērijā, Kefalonijas salas austrumu daļā, 2340 iedzīvotāju (2011. g.)
Sinarade pilsēta Grieķijā ("Σιναράδες"), Jonijas salu perifērijā, 1120 iedzīvotāju (2011. g.)
Kerkira pilsēta Grieķijas ziemeļrietumos ("Κέρκυρα"), Jonijas salu perifērijā, tāda paša nosaukuma salā, 39700 iedzīvotāju (2011. g.)
Elprogreso pilsēta Hondurasā, Joro departamentā, 110900 iedzīvotāju (2006. g.)
Jastrebarsko pilsēta Horvātijā ("Jastrebarsko"), Zagrebas županijā, 15900 iedzīvotāju (2011. g.)
Jegeva pilsēta Igaunijā ("Jõgeva"), apriņķa administratīvais centrs, 5580 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Mustvē pilsēta Igaunijā ("Mustvee"), Jegevas apriņķī, piestātne Peipusa ezera ziemeļrietumu krastā, 1360 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Narva-Jēsū pilsēta Igaunijā ("Narva-Jõesuu"), Austrumviru apriņķī, Narvas līča krastā, pie Narvas grīvas rietumu krastā, 2630 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1936. g.
Peltsamā pilsēta Igaunijā ("Põltsamaa"), Jegevas apriņķī, 4190 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Sūrejāni pilsēta Igaunijā ("Suure-Jaani"), Viljandi apriņķī, 1040 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Tiri pilsēta Igaunijā ("Türi"), Jervas apriņķī, 5950 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1926. g.
Paide pilsēta Igaunijas vidienē, Jervas apriņķa administratīvais centrs, 8230 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1291. g.
Kohtla-Jerve pilsēta Igaunijas ziemeļaustrumu daļā ("Kohtla-Järve"), Austrumviru apriņķī, 37200 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Jehvi pilsēta Igaunijas ziemeļu daļā ("Jõhvi"), Austrumviru apriņķa administratīvais centrs, 11000 iedzīvotāju (2011. g.), pilsētas tiesības kopš 1938. g.
Džagtiāla pilsēta Indijā (_Jagtiāl_), Telangānas (līdz 2014. g. Āndhra Pradēšas) štatā, 113900 iedzīvotāju (2011. g.)
Prajāgrādža pilsēta Indijas ziemeļos, Utarpradēšas štatā, Jamunas upes krastos, netālu no tās ietekas Gangā, 1220000 iedzīvotāju (2011. g.); arī Prajāga (प्रयाग, izrunā: [prʌˈjaːɡ]), svētceļojumu vieta
Džammu pilsēta Indijas ziemeļrietumos ("Jammu"), Džammu un Kašmīras štata administratīvais centrs, 791000 iedzīvotāju (2007. g.)
Amamapare pilsēta Indonēzijā (_Amamapare_), Jaungvinejā, Papuā provincē, Arafuru jūras ziemeļu piekrastē
Ambarava pilsēta Indonēzijā (_Ambarawa_), Javas salas vidusdaļā, Centrālās Javas provincē
Ambuntena pilsēta Indonēzijā (_Ambunten_), Austrumjavas provinces Maduras salas ziemeļos, Javas jūras piekrastē
Ardžavinanuna pilsēta Indonēzijā (_Arjawinangun_), Javas salā, Rietumjavas provinves ziemeļaustrumu daļā
Bogora pilsēta Indonēzijā ("Bogor"), Javas salā, Džakartas piepilsēta, 891500 iedzīvotāju (2005. g.); senāk - Beitenzorga
Džajapura pilsēta Indonēzijā ("Jayapura"), Jaungvinejas salas ziemeļos, Papua provinces administratīvais centrs, osta Klusā okeāna krastā, 256700 iedzīvotāju (2010. g.)
Kediri pilsēta Indonēzijā ("Kediri"), Javas salas austrumu daļā, 252000 iedzīvotāju (2003. g.)
Madiuna pilsēta Indonēzijā ("Madiun"), Javas salas vidusdaļā, 175800 iedzīvotāju (2015. g.)
Magelanga pilsēta Indonēzijā ("Magelang"), Javas salas vidienē, 118200 iedzīvotāju (2010. g.)
Pekalonana pilsēta Indonēzijā ("Pekalongan"), osta Javas salas ziemeļu piekrastē, 281400 iedzīvotāju (2010. g.)
Probolingo pilsēta Indonēzijā ("Probolinggo"), Javas salas austrumos, cukura izvedosta Maduras šauruma krastā, 217000 iedzīvotāju (2012. g.)
Sorona pilsēta Indonēzijā ("Sorong"), atrodas Papua-Jaungvijas salas ziemeļrietumos, Rietumpapua provincē, 220000 iedzīvotāju (2015. g.)
Surakarta pilsēta Indonēzijā ("Surakarta"), Javas salas vidienē, Centrālās Javas provincē, 489900 iedzīvotāju (2000. g.)
Tegala pilsēta Indonēzijā ("Tegal"), osta Javas salas ziemeļu krastā, 239600 iedzīvotāju (2010. g.)
Surabaja pilsēta Indonēzijā (indon. val. "Surabaya"), Javas salā, Austrumjavas provinces administratīvais centrs, osta Maduras šauruma krastā, 2611500 iedzīvotāju (2005. g.)
Tanerana pilsēta Indonēzijā, Bantenas provincē, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1451600 iedzīvotāju (2005. g.)
Bandžarnegara pilsēta Indonēzijā, Centrālās Javas provincē
Batu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provincē
Malana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Austrumjavas provincē, 773200 iedzīvotāju (2005. g.)
Batana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Centrālās Javas provinces ziemeļu daļā
Bekasi pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Džakartas piepilsēta, 1940300 iedzīvotāju (2005. g.)
Bantula pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Jogjakartas provincē
Čibadaka pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Čičalenka pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Čikampeka pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Džativani pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Garuta pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Karavana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Purvakarta pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Soreana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Subana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē
Čiandžura pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, 141300 iedzīvotāju (2000. g.)
Sukabumi pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, 257700 iedzīvotāju (2001. g.)
Tasikmalaja pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, 566900 iedzīvotāju (2000. g.)
Čimahi pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Bandunas piepilsēta, 546900 iedzīvotāju (2005. g.)
Depoka pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Džakartas piepilsēta, 1339300 iedzīvotāju (2005. g.)
Pelabunratu pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Pelabuhanratu līča piekrastē
Panandarana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Penandžuna līča piekrastē
Čidžulana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provincē, Penandžunas līča piekrastē
Banduna pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces administratīvais centrs, 2288600 iedzīvotāju (2005. g.)
Bandžara pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces austrumu daļā
Pamanukana pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces ziemeļu daļā
Indramaju pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces ziemeļu piekrastē
Kandanhaura pilsēta Indonēzijā, Javas salā, Rietumjavas provinces ziemeļu piekrastē
Jogjakarta pilsēta Indonēzijā, Javas salā, tāda paša nosaukuma provinces administratīvais centrs, 391600 iedzīvotāju (2000. g.)
Baņuvani pilsēta Indonēzijā, Javas salas austrumos, Austrumjavas provincē
Pameunpeuka pilsēta Indonēzijā, Javas salas dienvidos, Rietumjavas provincē, Indijas okeāna piekrastē
Udžungentena pilsēta Indonēzijā, Javas salas dievidrietumu piekrastē, Rietumjavas provincē
Čisoka pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
Saketi pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
Serana pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē
Labuhana pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma piekrastē
Čilegona-Meraka pilsēta Indonēzijā, Javas salas rietumos, Bantenas provincē, Zunda šauruma ziemeļaustrumu piekrastē
Čirebona pilsēta Indonēzijā, Javas salas ziemeļu piekrastē, Rietumjavas provincē, 296400 iedzīvotāju (2010.g.)
Batakana pilsēta Indonēzijā, Kalimantānas (Borneo) salas un Dienvidkalimantānas provinces dienvidos, Javas jūras krastā
Semarana pilsēta Indonēzijā, osta Javas salas ziemeļu pusē, Centrālās Javas provinces administratīvais centrs, 1352900 iedzīvotāju (2005. g.)
Abarkūha pilsēta Irānā (_Abarkūh_), Jezdas ostāna rietumu daļā, 24000 iedzīvotāju (2012. g.)
Ardakāna pilsēta Irānā (_Ardakān_), Jezdas ostānā
Aškezara pilsēta Irānā (_Ashkezar_), Jezdas ostāna rietumu daļā
Bāfga pilsēta Irānā (_Bāfq_), Jezdas ostānā
Behābāda pilsēta Irānā, Jezdas ostānā
Jola pilsēta Īrijā (_Youghal_), Korkas grāfistes austrumos, 7000 iedzīvotāju (2011. g.); Johela
Katānija pilsēta Itālijā (_Catania_), provinces administratīvais centrs, osta Jonijas jūras krastā, atrodas Sicīlijas austrumos, Etnas vulkāna piekājē, 290000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jezola pilsēta Itālijā ("Jesolo"), Venēcijas reģiona Venēcijas provincē, 24600 iedzīvotāju (2014. g.)
Montalbāno Joniko pilsēta Itālijā ("Montalbano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7400 iedzīvotāju (2014. g.)
Skancāno Joniko pilsēta Itālijā ("Scanzano Jonico"), Bazilikatas reģiona Matēras provincē, 7200 iedzīvotāju (2014. g.)
Jafa pilsēta Izraēlā ("Yafo"), ietilpst pilsētveidojumā Telaviva-Jafa ("Tel Aviv-Yafo"), Jaunajā Derībā dēvēta par Jopu, zināma jau kopš 2. gt. p. m. ē.
Jeruzaleme pilsēta Izraēlā (angļu valodā "Jerusalem"), Palestīnas un senās ebreju valsts galvaspilsēta; 1950. g. Izraēla proklamēja par savu galvaspilsētu (nav atzīta ANO), 743 tūkstoši iedzīvotāju
Telaviva pilsēta Izraēlas rietumos (angļu valodā "Tel Aviv"), osta Vidusjūras austrumu krastā, 388000 iedzīvotāju (2007. g.), 1948.-1950. g. bija Izraēlas galvaspilsēta; Telaviva-Jafa
Aleksandrija pilsēta Jamaikā (_Alexandria_), Sentenas pagastā
Montegobeja pilsēta Jamaikā ("Montego Bay"), Sentdžeimsas pagasta administratīvais centrs, osta Karību jūras krastā, 89200 iedzīvotāju (2001. g.)
Meipena pilsēta Jamaikā, Kleredonas pagasta administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2001. g.)
Mandevila pilsēta Jamaikā, Mančestras pagasta administratīvais centrs, 30500 iedzīvotāju (2001. g.)
Speništauna pilsēta Jamaikā, Sentketerinas pagasta administratīvais centrs, 131100 iedzīvotāju (2001. g.)
Portmora pilsēta Jamaikā, Sentketerinas pagastā, 156500 iedzīvotāju (2001. g.)
Saporo pilsēta Japānā (札幌市, Sapporo-shi), Hokaido salas rietumos, Hokaido prefektūras administratīvais centrs, 1,96 mlj iedzīvotāju (2020. g.), piektā lielākā Japānas pilsēta pēc iedzīvotāju skaita, kā arī lielākā Hokaido salā
Fukuoka pilsēta Japānā ( 福岡市; Fukuoka-shi; angļu val. "Fukuoka"), osta Kjusju salas ziemeļu piekrastē pie Hakatas līča, prefektūras centrs, 1400000 iedzīvotāju
Abuta pilsēta Japānā (_Abuta_), Hokaido salas dienvidrietumu daļā, Iburi prefektūrā
Agemacu pilsēta Japānā (_Agematsu_, 上松町), Nagano prefektūrā
Ajabe pilsēta Japānā (_Ayabe_, 綾部市, Ayabe-shi), Kioto prefektūrā, ~31000 iedzīvotāju (2022. g.)
Aioi pilsēta Japānā (_Aioi_), Hjogo prefektūras dienvidu daļā
Aki pilsēta Japānā (_Aki_), Koči prefektūrā, Tosas līča krastā
Akkeši pilsēta Japānā (_Akkeshi_), Hokaido prefektūrā, Hokaido salas dienvidausrtrumos
Ako pilsēta Japānā (_Akō_), Hjogo prefektūras dienvidos, Seto jūras Harimas līča piekrastē
Akune pilsēta Japānā (_Akune_), Kjusju salas rietumu piekrastē, Kagošimas prefektūras ziemeļu daļā
Amami pilsēta Japānā (_Amami_), Kagošimas prefektūrā, Sacunamas salu Amamiošimas salā
Anamidzu pilsēta Japānā (_Anamizu_), Išikavas prefektūrā
Anana pilsēta Japānā (_Anan_), Šikoku salas austrumos, Tokušimas prefektūrā
Andžjo pilsēta Japānā (_Anjō_), Aiči departamentā
Aomori pilsēta Japānā (_Aomori_), Honsju salas ziemeļos, prefektūras administratīvais centrs, 288000 iedzīvotāju (2015. g.)
Arida pilsēta Japānā (_Arida_), Vakajamas prefektūrā
Asago pilsēta Japānā (_Asago_), Hjogo prefektūrā
Asahi pilsēta Japānā (_Asahi_), Honsju salā, Čibas departamenta austrumu daļā
Ašibecu pilsēta Japānā (_Ashibetsu_), Hokaido salā, Sorači prefektūrā
Ašio pilsēta Japānā (_Ashio_), Honsju salā, Točigi prefektūrā
Aso pilsēta Japānā (_Aso_), Kjusju salas visusdaļā, Kumamoto prefektūras austrumu daļā
Asuke pilsēta Japānā (_Asuke_), Aiči prefektūrā
Atami pilsēta Japānā (_Atami_), Šidzuokas prefektūras austrumos, Sagami līča krastā
Ato pilsēta Japānā (_Atō_), Honsju salas dienvidrietumu daļā, Jamaguči prefektūrā
Acugi pilsēta Japānā (_Atsugi_, 厚木市), Kanagavas prefektūrā
Acumi pilsēta Japānā (_Atsumi_), Jamagatas prefektūrā
Ava pilsēta Japānā (_Awa_), Tokušimas prefektūrā
Avadži pilsēta Japānā (_Awaji_), Hjogo prefektūrā, Avadži salas ziemeļu daļā
Avara pilsēta Japānā (_Awara_), Fukui prefektūras ziemeļu daļā
Adzumino pilsēta Japānā (_Azumino_, 安曇野市), Nagano prefektūrā
Abaširi pilsēta Japānā ("Abashiri"), Hokaido salas ziemeļaustrumu daļā, Ohotskas jūras piekrastē, 39000 iedzīvotāju (2012. g.)
Aidzuvakamacu pilsēta Japānā ("Aizuwakamatsu"), Honsju salas vidienē, Fukušimas prefektūrā, 122700 iedzīvotāju (2014. g.)
Akaši pilsēta Japānā ("Akashi"), Honsju salas dienvidrietumu daļā, osta Seto jūras krastā, 291000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amagasaki pilsēta Japānā ("Amagasaki"), Osakas piepilsēta, osta pie Jodo ietekas Osakas līcī, 450000 iedzīvotāju (2012. g.)
Asahigava pilsēta Japānā ("Asahigawa"), Hokaido salas vidienē, 352100 iedzīvotāju (2011. g.)
Fuču pilsēta Japānā ("Fuchū"), Honsju salā, uz rietumiem no Tokijas, 260900 iedzīvotāju (2016. g.)
Fudzisava pilsēta Japānā ("Fujisawa"), Honsju salas dienvidaustrumos, kūrorts Sagami līča krastā, 409700 iedzīvotāju (2011. g.)
Fukui pilsēta Japānā ("Fukui"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 266800 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukujama pilsēta Japānā ("Fukuyama"), Honsju salas dienvidos, Hirosimas prefektūrā, Asidas krastos, 461400 iedzīvotāju (2010. g.)
Fukušima pilsēta Japānā ("Fukushima"), Honsju salas austrumos, prefektūras administratīvais centrs, 292600 iedzīvotāju (2010. g.)
Gifu pilsēta Japānā ("Gifu"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 413100 iedzīvotāju (2010. g.)
Hačinohe pilsēta Japānā ("Hachinohe"), Honsju salas ziemeļaustrumos, zvejas osta Klusā okeāna krastā, 237600 iedzīvotāju (2010. g.)
Hačiodži pilsēta Japānā ("Hachioji"), Tokijas piepilsēta, 580000 iedzīvotāju (2010. g.)
Hakodate pilsēta Japānā ("Hakodate"), Hokaido salas dienvidos, osta pie Cugaru šauruma, 279100 iedzīvotāju (2010. g.)
Hamamacu pilsēta Japānā ("Hamamatsu"), Šidzuokas prefektūrā, 807100 iedzīvotāju (2006. g.)
Himedži pilsēta Japānā ("Himeji"), Honsju salas dienvidu daļā, Hjogo prefektūrā, osta Seto jūras Harimas līča krastā, 536100 iedzīvotāju (2006. g.)
Hiracuka pilsēta Japānā ("Hiratsuka"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, 260800 iedzīvotāju (2010. g.)
Hirosaki pilsēta Japānā ("Hirosaki"), Honsju salas ziemeļos, Aomori prefektūrā, 183500 iedzīvotāju (2012. g.)
Hitači pilsēta Japānā ("Hitachi"), Honsju salas austrumos, 193100 iedzīvotāju (2010. g.)
Jamagata pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas vidienē, Gifu prefektūrā, 28900 iedzīvotāju (2011. g.)
Jamagata pilsēta Japānā ("Yamagata"), Honsju salas ziemeļu daļā, prefektūras administratīvais centrs, 254200 iedzīvotāju (2010. g.)
Jamaguči pilsēta Japānā ("Yamaguchi"), Honsju salas dienvidrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 196600 iedzīvotāju (2010. g.)
Jao pilsēta Japānā ("Yao"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 271500 iedzīvotāju (2010. g.)
Jacusiro pilsēta Japānā ("Yatsushiro"), Kjusju salas rietumos, osta Jacusiro līča krastā, 132300 iedzīvotāju (2010. g.)
Ibaraki pilsēta Japānā ("Ibaraki"), Honsju salas dienvidaustrumos, 32900 iedzīvotāju (2015. g.)
Ičinomija pilsēta Japānā ("Ichinomiya"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Nagojas pavadoņpilsēta, 378800 iedzīvotāju (2015. g.)
Imabari pilsēta Japānā ("Imabari"), Sikoku salas ziemeļrietumos, osta Bingonadas līča krastā, 166500 iedzīvotāju (2010. g.)
Jokaiči pilsēta Japānā ("Yokkaichi"), Honsju salas dienvidos, Nagojas priekšosta Ises līča krastā, 307800 iedzīvotāju (2010. g.)
Jokohama pilsēta Japānā ("Yokohama"), Honsju salas dienvidaustrumu daļā, Tokijas līča krastā, 3,6 mlj iedzīvotāju (2006. g.), lielākā Japānas osta
Jokosuka pilsēta Japānā ("Yokosuka"), Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 418300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jonago pilsēta Japānā ("Yonago"), Honsju salas rietumu krastā, seklūdens osta Nakanoumi lagūnā, 148300 iedzīvotāju (2010. g.)
Jonedzava pilsēta Japānā ("Yonezawa"), Honsju salas ziemeļos, Jamagatas prefektūras dienvidos, 85500 iedzīvotāju (2015. g.)
Ise pilsēta Japānā ("Ise"), Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča krastā, 130300 iedzīvotāju (2010. g.)
Isinomaki pilsēta Japānā ("Ishinomaki"), Honsju salas austrumos, osta Klusā okeāna krastā, 160800 iedzīvotāju (2010. g.)
Itami pilsēta Japānā ("Itami"), Honsju salas dienvidos, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 196100 iedzīvotāju (2010. g.)
Itihara pilsēta Japānā ("Itihara"), Honsju salas dienvidos, Tokijas līča krastā, 280400 iedzīvotāju (2010. g.)
Jūbari pilsēta Japānā ("Yubari"), Hokaido salā, 10000 iedzīvotāju (2013. g.)
Ivakuni pilsēta Japānā ("Iwakuni"), Honsju salas dienvidos, osta Hirosimas līča krastā, 143900 iedzīvotāju (2011. g.)
Kadoma pilsēta Japānā ("Kadoma"), Honsju salas dienvidos, Osakas pavadoņpilsēta, 130300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kagošima pilsēta Japānā ("Kagoshima"), Kjusju salas dienvidos, osta Kagošimas līča krastā, prefektūras administratīvais centrs, 604500 iedzīvotāju (2006. g.)
Kakogava pilsēta Japānā ("Kakogawa"), Honsju salas dienvidrietumos, 267000 iedzīvotāju (2010. g.)
Kamaiši pilsēta Japānā ("Kamaishi"), Honsju salas ziemeļaustrumos, Ivates prefektūrā, osta Klusā okeāna krastā, 35300 iedzīvotāju (2015. g.)
Kamakura pilsēta Japānā ("Kamakura"), Honsju salas austrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 174300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kanadzava pilsēta Japānā ("Kanazawa"), Honsju salas vidusdaļas rietumos, Isikavas prefektūras administratīvais centrs, 462400 iedzīvotāju (2010. g.)
Kasiva pilsēta Japānā ("Kashiwa"), Honsju salas austrumos, 411600 iedzīvotāju (2015. g.)
Kasugai pilsēta Japānā ("Kasugai"), Honsju salas dienvidrietumos, Aiči prefektūrā, Nagojas tuvumā, 308800 iedzīvotāju (2015. g.)
Kavagoe pilsēta Japānā ("Kawagoe"), Honsju salā, uz ziemeļrietumiem no Tokijas, Saitamas prefektūrā, 350400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kavaguči pilsēta Japānā ("Kawaguchi"), Tokijas ziemeļrietumu piepilsēta, Saitamas prefektūrā, upes osta Arakavas krastā, 500100 iedzīvotāju (2008. g.)
Kavasaki pilsēta Japānā ("Kawasaki"), Tokijas aglomerācijā, Honsju salas austrumos, osta Tokijas līča krastā, 1300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kirjū pilsēta Japānā ("Kiryū"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūrā, Vatarases krastos, 115000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kisivada pilsēta Japānā ("Kishiwada"), Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, 197600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kitakjusju pilsēta Japānā ("Kitakyūshū"), Kjusju salas ziemeļos, osta pie Kamona šauruma, 992000 iedzīvotāju (2007. g.)
Kodaira pilsēta Japānā ("Kodaira"), Honsju salas austrumos, Tokijas pavadoņpilsēta, 191400 iedzīvotāju (2016. g.)
Kumagaja pilsēta Japānā ("Kumagaya"), Honsju salas vidienē, 198400 iedzīvotāju (2015. g.)
Kumamoto pilsēta Japānā ("Kumamoto"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 670100 iedzīvotāju (2006. g.)
Kurasiki pilsēta Japānā ("Kurashiki"), Honsju salas dienvidos, 483600 iedzīvotāju (2017. g.)
Kure pilsēta Japānā ("Kure"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Seto jūras krastā, 228000 iedzīvotāju (2015. g.)
Kurume pilsēta Japānā ("Kurume"), Kjusju salas ziemeļu daļā, 304500 iedzīvotāju (2015. g.)
Kuširo pilsēta Japānā ("Kushiro"), Hokaido salas austrumu daļā, osta Klusā okeāna krastā, 174900 iedzīvotāju (2016. g.)
Maebaši pilsēta Japānā ("Maebashi"), Honsju salas centrālajā daļā, Gummas prefektūras administratīvais centrs, 339700 iedzīvotāju (2015. g.)
Maidzuru pilsēta Japānā ("Maizuru"), Honsju salā, Japāņu jūras Vakasas līča krastā, 84000 iedzīvotāju (2015. g.)
Macudo pilsēta Japānā ("Matsudo"), Honsju salā, Edo krastos, Tokijas pavadoņpilsēta, tās ziemeļaustrumos, 483800 iedzīvotāju (2016. g.)
Macue pilsēta Japānā ("Matsue"), osta Honsju salas rietumu krastā, Šimanes prefektūras administratīvais centrs, 205400 iedzīvotāju (2017. g.)
Macumoto pilsēta Japānā ("Matsumoto"), Honsju salas centrālajā daļā, Nagano prefektūrā, 241100 iedzīvotāju (2016. g.)
Mijadzaki pilsēta Japānā ("Miyazaki"), Kjusju salas dienvidaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 401100 iedzīvotāju (2015. g.)
Mito pilsēta Japānā ("Mito"), Honsju salas centrālajā daļā, Ibaraki prefektūras administratīvais centrs, 270800 iedzīvotāju (2015. g.)
Moriguči pilsēta Japānā ("Moriguchi"), Honsju salā, Osakas ziemeļaustrumu piepilsēta, 143900 iedzīvotāju (2017. g.)
Morioka pilsēta Japānā ("Morioka"), Honsju salas ziemeļos, Ivates prefektūras administratīvais centrs, 297600 iedzīvotāju (2015. g.)
Murorana pilsēta Japānā ("Muroran"), Hokaido salas dienvidrietumos, 88600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagano pilsēta Japānā ("Nagano"), Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 377600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagaoka pilsēta Japānā ("Nagaoka"), Ņiigatas prefektūrā, Šinano labajā krastā, 275100 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagasaki pilsēta Japānā ("Nagasaki"), Kjusju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 429500 iedzīvotāju (2015. g.)
Naha pilsēta Japānā ("Naha"), Okinavas prefektūras administratīvais centrs, 313500 iedzīvotāju (2006. g.)
Nara pilsēta Japānā ("Nara"), Honsju salas dienvidos, prefektūras administratīvais centrs, 1400000 iedzīvotāju (2012. g. )
Ņiigata pilsēta Japānā ("Niigata"), Honsju salas rietumos, osta Sinano grīvā, prefektūras administratīvais centrs, 810200 iedzīvotāju (2015. g.)
Ņiihama pilsēta Japānā ("Niihama"), Sikoku salas ziemeļos, Seto jūras krastā, 119900 iedzīvotāju (2015. g.)
Nisinomija pilsēta Japānā ("Nishinomiya"), Honsju salas dienvidos, Osakas piepilsēta, 487800 iedzīvotāju (2015. g.)
Nobeoka pilsēta Japānā ("Nobeoka"), Kjusju salas austrumos, Mijadzaki prefektūrā, 125200 iedzīvotāju (2015. g.)
Numadzu pilsēta Japānā ("Numazu"), Honsju salas dienvidos, Sidzuokas prefektūrā, osta Surugas līča krastā, 195600 iedzīivotāju (2015. g.)
Obihiro pilsēta Japānā ("Obihiro"), Hokaido salas dienvidos, 169300 iedzīvotāju (2015. g.)
Odavara pilsēta Japānā ("Odawara"), Honsju salas dienvidaustrumos, Kanagavas prefektūrā, Sagami līča krastā, 194100 iedzīvotāju (2015. g.)
Ogaki pilsēta Japānā ("Ogaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gifu prefektūrā, 159900 iedzīvotāju (2015. g.)
Oita pilsēta Japānā ("Oita"), Kjusju salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, osta Japānas Iekšējās jūras Bepu līča krastā, 478100 iedzīvotāju (2015. g.)
Okadzaki pilsēta Japānā ("Okazaki"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, Jahangi kreisajā krastā, 381000 iedzīvotāju (2015. g.)
Otaru pilsēta Japānā ("Otaru"), Hokaido salas rietumos, Saporo priekšosta Isikari līča krastā, 121900 iedzīvotāju (2015. g.)
Ocu pilsēta Japānā ("Otsu"), Honsju salā, Bivas ezera dienvidu krastā, Šigas prefektūras administratīvais centrs, 341000 iedzīvotāju (2015. g.)
Saga pilsēta Japānā ("Saga"), prefektūras administratīvais centrs, 236400 iedzīvotāju (2015. g.)
Šimidzu pilsēta Japānā ("Shimizu Ward"), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Surugas līča krastā, 2449000 iedzīvotāju (2012. g.)
Šimonoseki pilsēta Japānā ("Shimonoseki"), Honsju salas dienvidrietumos, osta Simonoseki šauruma krastā, 268500 iedzīvotāju (2015. g.)
Šidzuoka pilsēta Japānā ("Shizuoka"), prefektūras administratīvais centrs, 712200 iedzīvotāju (2006. g.)
Šunana pilsēta Japānā ("Shunan"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 144800 iedzīvotāju (2015. g.)
Suita pilsēta Japānā ("Suita"), Honsju salā, Osakas prefektūrā, 374500 iedzīvotāju (2015. g.)
Sudzuka pilsēta Japānā ("Suzuka"), Honsju salā, uz rietumiem no Ises līča, Mie prefektūrā, 196400 iedzīvotāju (2015. g.)
Tačikava pilsēta Japānā ("Tachikawa"), Honsju salā, Tokijas piepilsēta, 176300 iedzīvotāju (2015. g.)
Takamacu pilsēta Japānā ("Takamatsu"), Sikoku salas ziemeļaustrumos, Kagavas prefektūras administratīvais centrs, osta Seto jūras krastā, 420700 iedzīvotāju (2015. g.)
Takaoka pilsēta Japānā ("Takaoka"), Honsju salas rietumos, Tojamas prefektūrā, 172100 iedzīvotāju (2015. g.)
Takasaki pilsēta Japānā ("Takasaki"), Honsju salas centrālajā daļā, Gunmas prefektūraā, 370900 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojama pilsēta Japānā ("Toyama"), Honsju salas rietumos, prefektūras administratīvais centrs, 418700 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojohaši pilsēta Japānā ("Toyohashi"), Honsju salas dienvidos, Aiči prefektūrā, 374800 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojonaka pilsēta Japānā ("Toyonaka"), Honsju salas dienvidos, Osakas prefektūrā, Osakas ziemeļrietumu piepilsēta, 395500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tojota pilsēta Japānā ("Toyota"), Honsju salā, Jahagi krastos, 422500 iedzīvotāju (2015. g.)
Tokujama pilsēta Japānā ("Tokuyama"), Jamaguči prefektūrā, kā patstāvīga pilsēta pastāvēja līdz 2003. g. 21. aprīlim, kad apvienojoties vairākām kaimiņpilsētām izveidojās Šunana
Tokušima pilsēta Japānā ("Tokushima"), Šikoku salas ziemeļaustrumos, prefektūras administratīvais centrs, 258600 iedzīvotāju (2015. g.)
Tottori pilsēta Japānā ("Tottori"), Honsju salas dienvidrietumos, netālu no Japāņu jūras, prefektūras administratīvais centrs, 193700 iedzīvotāju (2015. g.)
Cu pilsēta Japānā ("Tsu"), Honsju salas dienvidos, Ises līča rietumu krastā, Mie prefektūras administratīvais centrs, 286000 iedzīvotāju (2012. g.)
Cujama pilsēta Japānā ("Tsuyama"), Honsju salas rietumos, 108000 iedzīvotāju (2010. g.)
Curuoka pilsēta Japānā ("Tsuruoka"), Honsju salas ziemeļrietumos, Jamagatas prefektūrā, 129600 iedzīvotāju (2015. g.)
Ube pilsēta Japānā ("Ube"), Honsju salas dienvidrietumos, Jamaguči prefektūrā, osta Seto jūras krastā, 169400 iedzīvotāju (2015. g.)
Urava pilsēta Japānā ("Urawa"), Honsju salā, Saitamas prefektūrā, Tokijas pavadoņpilsēta, 484800 iedzīvotāju (2000. g.), 2001. g. 1. maijā iekļauta Saitamas pilsētā
Ucunomija pilsēta Japānā ("Utsunomiya"), Honsju salā, Točigi prefektūrā, 518600 iedzīvotāju (2015. g.)
Nagoja pilsēta Japānā (angļu val. "Nagoya"), Honsju salas austrumos, osta Ises līča krastā, Aiči prefektūras centrs, 2,2 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Hirosima pilsēta Japānā (japāņu: 広島市, Hiroshima-shi; angļu val. "Hiroshima"), Honsju salā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 1945. g. 6. augustā amerikāņi nometa uz to atombumbu, mūsdienās atjaunota, \~1,1 mij iedzīvotāju, uzcelts Miera centrs un muzejs atombumbas sprādziena upuru piemiņai
Sasebo pilsēta Japānā (佐世保 , angļu "Sasebo"), Nagasaki prefektūrā, osta Kjusju salas ziemeļrietumu krastā, 255400 iedzīvotāju (2015. g.)
Čiba pilsēta Japānā (千葉市; Chiba-shi), Honsju salas dienvidaustrumos, osta Tokijas līča krastā, 929400 iedzīvotāju (2006. g.)
Funabaši pilsēta Japānā (船橋市; Funabashi-shi), Honsju salas austrumos, Tokijas piepilsēta, 575000 iedzīvotāju (2006. g.)
Akitakata pilsēta Japānā, Honsju sala dienvidrietumu daļā, Hirosimas prefektūrā
Korijama pilsēta Japānā, Honsju salā, Fukušimas prefektūrā, 329300 iedzīvotāju (2015. g.)
Agano pilsēta Japānā, Honsju salā, Ņiigatas prefektūrā
Kofu pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, Jamanaši prefektūras administratīvais centrs, 193100 iedzīvotāju (2015. g.)
Kioto pilsēta Japānā, Honsju salas centrālajā daļā, prefektūras administratīvais centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju
Osaka pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Jodo deltā, prefektūras centrs, 2,6 mlj iedzīvotāju, Japānas 3. lielākā pilsēta, viena no nozīmīgākajām ostām Japānā
Kobe pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidos, osta Osakas līča krastā, Hjogo prefektūras centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Curuga pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, Fukui prefektūrā, osta Japāņu jūras Curugas līča krastā, 68400 iedzīvotāju (2005. g.)
Okajama pilsēta Japānā, Honsju salas dienvidrietumos, osta Asahi krastos, prefektūras administratīvais centrs, 676300 iedzīvotāju (2006. g.)
Ašikaga pilsēta Japānā, Honsju salas vidienē, sens zīdkopības un zīda rūpniecības centrs
Sendai pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļaustrumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, Mijagi prefektūras administratīvais centrs, 1027300 iedzīvotāju (2006. g.)
Akita pilsēta Japānā, Honsju salas ziemeļrietumos, prefektūras administratīvais centrs, 323600 iedzīvotāju (2010. g.)
Bando pilsēta Japānā, Ibaraki prefektūras rietumu daļā
Omuta pilsēta Japānā, Kjusju salas rietumos, Kumomoto prefektūrā, 117400 iedzīvotāju (2015. g.)
Mijakonodžjo pilsēta Japānā, Kjusju salas un Mijadzaki prefektūras dienvidos, 165000 iedzīvotāju (2015. g.)
Bepu pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļaustrumos, osta Bepu līča krastos, 122000 iedzīvotāju (2013. g.)
Asakura pilsēta Japānā, Kjusju salas ziemeļu daļā, Fukuokas prefektūrā
Higašiosaka pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, 512200 iedzīvotāju (2006. g.)
Sakai pilsēta Japānā, Osakas piepilsēta, osta Osakas līča krastā, 832300 iedzīvotāju (2006. g.)
Koči pilsēta Japānā, Šikoku salā, prefektūras administratīvais centrs, 332000 iedzīvotāju (2016. g.)
Macujama pilsēta Japānā, Šikoku salas ziemeļrietumos, Ehimes prefektūras administratīvais centrs, 515100 iedzīvotāju (2006. g.)
Vakajama pilsēta Japānā, tāda paša nosaukuma prefektūras administratīvais centrs, 373500 iedzīvotāju (2006. g.)
Saitama pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 1182100 iedzīvotāju (2006. g.)
Sagamihara pilsēta Japānā, Tokijas piepilsēta, 668100 iedzīvotāju (2006. g.)
Vē pilsēta Jaunkaledonijas Lifū salā, Klusā okeāna rietumu daļā, Salu Provinces administratīvais centrs, 8700 iedzīvotāju (1989. g.)
Dumbea pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4200 iedzīvotāju (1996. g.)
Huailū pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4330 iedzīvotāju (1996. g.)
Puandimī pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4340 iedzīvotāju (1996. g.)
Burela pilsēta Jaunkaledonijas salā, 4360 iedzīvotāju (1996. g.)
Numea pilsēta Jaunkaledonijas salas dienvidos, osta Koraļļu jūras krastā, Francijas aizjūras teritorijas "Jaunkaledonija" administratīvais centrs, 91400 iedzīvotāju (2004. g.)
Ahipara pilsēta Jaunzēlandē (_Ahipara_), Ziemeļsalas ziemeļu daļā, Nortlendā
Avanui pilsēta Jaunzēlandē (_Awanui_), Nortlendas reģionā, Ziemeļsalas ziemeļu daļā
Anau pilsēta Jaunzēlandē (_Te Anau_), Dienvidsalas dienvidrietumu daļā, Anau ezera dienvidu galā
Aroha pilsēta Jaunzēlandē (_Te Aroha_), Ziemeļsalā, Vaikato reģionā
Avamutu pilsēta Jaunzēlandē (_Te Awamutu_), Vaikato reģionā, Ziemeļsalas vidusdaļā
Aperhata pilsēta Jaunzēlandē (_Upper Hutt_), Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā
Hamiltona pilsēta Jaunzēlandē ("Hamilton"), Ziemeļsalā, Vaikato reģiona administratīvais centrs, 155300 iedzīvotāju (2006. g.)
Loverhata pilsēta Jaunzēlandē ("Lower Hutt"), Velingtonas piepilsēta, 97600 iedzīvotāju (2006. g.)
Manukau pilsēta Jaunzēlandē ("Manukau"), Oklendas dienvidu piepilsēta, osta Tasmāna jūras Manukau līča krastā, 374000 iedzīvotāju (2006. g.)
Pālmerstonnorta pilsēta Jaunzēlandē ("Palmerston North"), Ziemeļsalā, Manavatū/Fananui reģiona administratīvais centrs, 76000 iedzīvotāju (2006. g.)
Timaru pilsēta Jaunzēlandē ("Timaru"), Dienvidsalas austrumos, Kenterberijas līča krastā, 29000 iedzīvotāju (2017. g.)
Vananui pilsēta Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalas dienvidrietumu piekrastē, osta Fananui grīvā, 43000 iedzīvotāju (2014. g.)
Fānārei pilsēta Jaunzēlandē ("Whangarei"), Ziemeļsalā, Nortlendas reģiona administratīvais centrs, 48100 iedzīvotāju (2006. g.)
Kraistčērča pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Kenterberijas reģiona administratīvais centrs, 178500 iedzīvotāju (2006. g.)
Nelsona pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, reģiona administratīvais centrs, 56400 iedzīvotāju (2006. g.)
Inverkārgila pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Sautlendas reģiona administratīvais centrs, 46800 iedzīvotāju (2006. g.)
Danīdina pilsēta Jaunzēlandē, Dienvidsalas dienvidaustrumos, Otago reģiona administratīvais centrs, 111000 iedzīvotāju (2006. g.)
Mangeri pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Manurevu pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas dienvidu piepilsēta, ko apvienojot ar vairākām citām piepilsētām izveidota Manukau pilsēta
Vaitākere pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas piepilsēta, 192000 iedzīvotāju (2006. g.)
Nortšora pilsēta Jaunzēlandē, Oklendas piepilsēta, 245000 iedzīvotāju (2006. g.)
Porirua pilsēta Jaunzēlandē, Velingtonas piepilsēta, 48400 iedzīvotāju (2006. g.)
Taurana pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģiona administratīvais centrs, 108900 iedzīvotāju (2006. g.)
Rotorua pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Bejofplenti reģionā, 53800 iedzīvotāju (2006. g.)
Neipīra pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Hoksbejas reģiona administratīvais centrs, 56300 iedzīvotāju (2006. g.)
Ņūplimuta pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalā, Taranaki reģiona administratīvais centrs, 49300 iedzīvotāju (2006. g.)
Louerhata pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalas dienvidos, Velingtonas reģionā
Fīldinga pilsēta Jaunzēlandē, Ziemeļsalas dienvidu daļā, Manavatū reģionā
Balkluta pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģiona dienvidaustrumu daļā
Kvīnstauna pilsēta Jaunzēlandes Dienvidsalā, Otago reģionā, 14300 iedzīvotāju (2016. g.)
Heistingsa pilsēta Jaunzēlandes ziemeļaustrumos (_Hastings_), Hoksbejas provincē, 62100 iedzīvotāju (2006. g.)
Oklenda pilsēta Jaunzēlandes ziemeļos ("Auckland"), Ziemeļsalā, osta pie Hauraki līča, 442000 iedzīvotāju (2007. g.), lielākā pilsēta Jaunzēlandē un visā Okeānijā
Gisborna pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā ("Gisborne"), provinces administratīvais centrs, zvejas osta Poverti līča krastā, 36100 iedzīvotāju (2016. g.)
Taupo pilsēta Jaunzēlandes Ziemeļsalā, Vaikato reģionā, tāda paša nosaukuma ezera ziemeļaustrumu krastā, 24500 iedzīvotāju (2017. g.)
Amrāna pilsēta Jemenā (_'Amrān_), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 83800 iedzīvotāju (2004. g.)
Azāna pilsēta Jemenā (_'Azzān_), Šebvas muhāfazā
Atāka pilsēta Jemenā (_Atāq_), Šebvas muhāfazā
Bādžila pilsēta Jemenā (_Bājil_), Hudeidas muhāfazā, 61300 iedzīvotāju (2004. g.)
Adena pilsēta Jemenā (_ʻAden_), sens tirdzniecības centrs, 649900 iedzīvotāju (2004. g.)
Hudeida pilsēta Jemenā ("Al Hudaydah"), muhāfazas administratīvais centrs, osta Sarkanās jūras krastā, 447900 iedzīvotāju (2004. g.)
Mukella pilsēta Jemenā ("Al Mukallā"), Hadramautas muhāfazas administratīvais centrs, 198700 iedzīvotāju (2004. g.)
Iba pilsēta Jemenā ("Ibb"), tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 262800 iedzīvotāju (2004. g.)
Rada pilsēta Jemenā, Baidas muhāfazā, 53300 iedzīvotāju (2004. g.)
Terīma pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 52900 iedzīvotāju (2004. g.)
Sejūna pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 53300 iedzīvotāju (2004. g.)
Šihra pilsēta Jemenā, Hadramautas muhāfazā, 53700 iedzīvotāju (2004. g.)
Jerīma pilsēta Jemenā, Ibas muhāfazā, 55600 iedzīvotāju (2004. g.)
Lehidža pilsēta Jemenā, muhāfazas administratīvais centrs, 30700 iedzīvotāju (2012. g.)
Demāra pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 167200 iedzīvotāju (2004. g.)
Taiza pilsēta Jemenā, tāda paša nosaukuma muhāfazas administratīvais centrs, 522600 iedzīvotāju (2004. g.)
Muha pilsēta Jemenas dienvidrietumos ("Al Mukhā"), osta Sarkanās jūras krastā, 16800 iedzīvotāju (2005. g.)
Baida pilsēta Jemenas dienvidrietumu daļā, muhāfazas administratīvais centrs
Zebīda pilsēta Jemenas rietumu daļā ("Zabīd"), Hudeidas muhāfazā, 52600 iedzīvotāju (2006. g.)
Ain el Beida pilsēta Jordānijā (_Al Ayn al Baydā'_), Tafīlas muhāfazā
Adžlūna pilsēta Jordānijā (_ʻAjlūn_), muhāfazas administratīvais centrs
Rusaifa pilsēta Jordānijā ("Ar Rusayfah"), Ammānas ziemeļaustrumu piepilsēta, 280000 iedzīvotāju (2010. g.)
Zarka pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā'"), Ammānas piepilsēta, 395200 iedzīvotāju (2004. g.)
Zerka pilsēta Jordānijā ("Az Zarqā"), ziemeļaustrumos no galvaspilsētas Ammānas, muhāfazas administratīvais centrs, 481300 iedzīvotāju (2011. g.)
Askāna Abū Nusaira pilsēta Jordānijā, Ammānas muhāfazas ziemeļos
Mādeba pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 70300 iedzīvotāju (2004. g.)
Salta pilsēta Jordānijā, Balkas muhāfazas administratīvais centrs, 73500 iedzīvotāju (2004. g.)
Ramta pilsēta Jordānijā, Irbidas muhāfazā, 71400 iedzīvotāju (2004. g.)
Hāšimīja pilsēta Jordānijā, Zerkas muhāfazā, 135500 iedzīvotāju (2004. g.)
Akaba pilsēta Jordānijas dienvidos (_Al ʻAqabah_), Sarkanās jūras ziemeļaustrumu piekrastē, osta, 80000 iedzīvotāju (2008. g.)
Irbida pilsēta Jordānijas ziemeļos ("Irbid"), muhāfazas administratīvais centrs, 250600 iedzīvotāju (2004. g.)
Amersta pilsēta Kanādā (_Amherst_), Jaunskotijas provincē
Anapolisrojala pilsēta Kanādā (_Annapolis Royal_), Jaunskotijas provincē
Aperliārda pilsēta Kanādā (_Upper Liard_), Jukonas teritorijas dienvidaustrumu daļā
Dartmuta Pilsētā Kanādā ("Dartmouth"), Jaunskotijā, osta Helifeksas līča krastā, 67600 iedzīvotāju (2011. g.)
Dosona pilsēta Kanādā ("Dawson"), Jukonas provincē, Jukonas krastā, līdz 1953. g. bija provinces administratīvais centrs, 1300 iedzīvotāju (2011. g.)
Helifeksa pilsēta Kanādā ("Halifax"), Jaunskotijas provinces administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā, 282900 iedzīvotāju (2006. g.)
Sentdžona pilsēta Kanādā ("Saint John"), Ņūbransvikas provincē, 67600 iedzīvotāju (2016. g.)
Sidni pilsēta Kanādā ("Sydney"), Jaunskotijas provincē, Keipbretonas salā, Atlantijas okeāna piekrastē, 31600 iedzīvotāju (2011. g.)
Vaithorsa pilsēta Kanādā ("Whitehorse"), Jukonas teritorijas administratīvais centrs, osta Jukonas krastos, pie Aļaskas autoceļa, 23300 iedzīvotāju (2011. g.)
Phohana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Pohang"), Kjonsanpukto provincē, zvejas osta Japāņu jūras Jonilas līča krastā, 505600 iedzīvotāju (2007. g.)
Samčoka pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā, "Samchok"), osta Japāņu jūras krastā, 72400 iedzīvotāju (2011. g.)
Ulsana pilsēta Korejas Republikā (Dienvidkorejā), Korejas pussalas dienvidaustrumu daļā, osta Japāņu jūras krastā, 1100000 iedzīvotāju (2007. g.)
Nadžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā ("Najin"), osta Japāņu jūras Nadžinmana līča krastā, 66200 iedzīvotāju (2010. g.)
Tančhona pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Tanchon"), Hamgjonnamdo provincē, Japāņu jūras piekrastē, 284000 iedzīvotāju (1987. g.)
Čhondžina pilsēta Korejas Tautas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā), (hangilā: 청진시 ; handžā: 清津市), Hamgjonpukto provinces administratīvais centrs, osta Japāņu jūras krastā, 614900 iedzīvotāju (2008. g.)
Sonbona pilsēta Korejas Tutas Demokrātiskajā Republikā (Ziemeļkorejā, "Sonbong"), Rasonas provincē, pie Krievijas un Ķīnas robežas, Japāņu jūras Ungi līča krastā, 27300 iedzīvotāju (2006. g.)
Argasa pilsēta Krievijā (_Argas_), Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas pietekas Lunghas piekrastē
Asbesta pilsēta Krievijā (_Asbest_), Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, ziemeļaustrumos no Jekaterinburgas, 66800 iedzīvotāju (2010. g.), pilsētas tiesības kopš 1933. g.
Krasnijkuta pilsēta Krievijā ("Krasny Kut"), Saratovas apgabala dienvidos, Jeruslanas labajā krastā, 14400 iedzīvotāju (2010. g.)
Krasnojarska pilsēta Krievijā, Austrumsibīrijā, osta Jeņisejas krastos, novada administratīvais centrs, 927200 iedzīvotāju (2007. g.)
Ustjkatava pilsēta Krievijā, Čeļabinskas apgabalā, pie Katavas ietekas Jurjuzaņā, 23000 iedzīvotāju (2014. g.)
Abakana pilsēta Krievijā, Hakasijas Republikas galvaspilsēta, 168600 iedzīvotāju (2012. g.), osta pie Abakanas ietekas Jeņisejā; Aghbana
Ļantora pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomais apvidū - Jugrā, 40000 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokači pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Sovetska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
Jugorska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 35800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitjaha pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 41000 iedzīvotāju (2014. g.)
Langepasa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurga, 42800 iedzīvotāju (2014. g.)
Radužnija pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 43200 iedzīvotāju (2014. g.)
Megiona pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 48900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņagaņa pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 55900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kogalima pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 61000 iedzīvotāju (2014. g.)
Uraja pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Kondas labajā krastā, 39900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņižņevartovska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 266000 iedzīvotāju (2014. g.)
Surguta pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, osta Obas labajā krastā, 332300 iedzīvotāju (2014. g.)
Belojarska pilsēta Krievijā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū – Jugrā, 20200 iedzīvotāju (2014. g.)
Saļeharda pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomā apvidus administratīvais centrs, 47900 iedzīvotāju (2014. g.)
Nojabrska pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 107400 iedzīvotāju (2014. g.)
Novijurengoja pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 115700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tarkosaļe pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 21100 iedzīvotāju (2014. g.)
Gubkinska pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26200 iedzīvotāju (2014. g.)
Labitnagi pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 26300 iedzīvotāju (2014. g.), piestātne Obas kreisajā krastā (iepretī Saļihardai)
Muravļenka pilsēta Krievijā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, 33000 iedzīvotāju (2014. g.)
Daņilova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 15200 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1777. g.
Gavrilovjama pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 17500 iedzīvotāju (2014. g.)
Rostova pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 30900 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļubima pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Miškina pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, 5900 iedzīvotāju (2014. g.)
Pošehoņje pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Ribinskas ūdenskrātuves austrumu krastā, pie Sogožas ietekas, 5900 iedzīvotāju (2014. g.), padomju laikā saucās Pošehoņje-Volodarska
Ugļiča pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 32800 iedzīvotāju (2014. g.)
Tutajeva pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, piestātne Volgas labajā krastā, 40400 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1918. g. saucās Romanova-Borisogļebska
Pereslavļzaļeska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Pļeščejeva ezera dienvidaustrumu krastā, 40300 iedzīvotāju (2014. g.), līdz XV gs. saucās Perejaslavļa
Ribinska pilsēta Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Volgas krastos, 194800 iedzīvotāju (2010. g.)
Jaranska pilsēta Krievijā, Kirovas apgabalā, Jaraņas labajā krastā, 16600 iedzīvotāju (2014. g.)
Divnogorska pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidos, Jeņisejas labajā krastā, 28900 iedzīvotāju (2014. g.)
Dudinka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļrietumos, upes un jūras osta Jeņisejas krastā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.), kā apdzīvota vieta dibināta 1667. g., pilsētas tiesības kopš 1951. g.
Igarka pilsēta Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, upes un jūras osta Jeņisejas lejtecē, 673 km no grīvas, 5300 iedzīvotāju (2014. g.)
Susumana pilsēta Krievijā, Magadanas apgabala rietumos, Bjorjoļohas krastos, pie Magadanas-Jakutskas autotrases, 5200 iedzīvotāju (2014. g.)
Ņeftejuganska pilsēta Krievijā, Nantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 125800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pitalova pilsēta Krievijā, Pleskavas apgabalā, 5500 iedzīvotāju (2014. g.); 1920.-1944. g. ietilpa Latvijas sastāvā, 1925.-1938. g. tās nosaukums bija Jaunlatgale, 1938.-1944. g. - Abrene
Kuriļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Iturupas salā (Kuriļu salas), 1800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. - Sjana (Japānas sastāvā)
Neveļska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas dienvidrietumu krastā, osta pie Japāņu jūras Tatāru šauruma krastā, 10700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tomari pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 4000 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Tomarioru
Šahtjorska pilsēta Krievijā, Sahalīnas apgabalā, Sahalīnas rietumu krastā, pie Japāņu jūras Tatāru šauruma, 7350 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1947. g. saucās Toro
Ņurba pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 10000 iedzīvotāju (2014. g.)
Udačnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 11700 iedzīvotāju (2014. g.)
Mirnija pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 34600 iedzīvotāju (2014. g.)
Aldana pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 530 km uz dienvidiem no Jakutskas, 21300 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1939. g.
Ņerjungri pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 58800 iedzīvotāju (2014. g.)
Pokrovska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
Oimjakona pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisajā krastā, \~500 iedzīvotāju, Zemes ziemeļu puslodes aukstuma pols, dažos avotos tiek dēvēta par pasaulē visaukstāko apdzīvoto vietu
Sredņekolimska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Kolimas kreisajā krastā, 3500 iedzīvotāju (2014. g.)
Oļokminska pilsēta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Ļenas kreisajā krastā, iepretī Oļokmas ietekai, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
Tommota pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, piestātne Aldanas kreisajā krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jakutska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) galvaspilsēta, Ļenas kreisajā krastā, 294000 iedzīvotāju (2014. g.)
Verhojanska pilsēta Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļu daļā, Janas upes labajā krastā, 1170 iedzīvotāju (2014. g.)
Aramiļa pilsēta Krievijā, Sverdlovskas apgabala dienvidu daļā, \~20 km uz dienvidaustrumiem no Jekaterinburgas, 14700 iedzīvotāju 2014. g., pilsētas tiesības kopš 1966. g.
Šagonara pilsēta Krievijā, Tivas Republikā, Jeņisejas kreisajā krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.)
Hantimansijska pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-mansu autonomajā apvidū - Jurgā, 93500 iedzīvotāju (2014. g.)
Nadima pilsēta Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, liela gāzes ieguves rajona centrs, 45800 iedzīvotāju (2014. g.)
Ļenska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), liela upes osta, 24000 iedzīvotāju (2014. g.)
Viļuiska pilsēta Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), piestātne Viļujas labajā krastā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kimčaka pilsēta KTDR (Ziemeļkorejā) ("Kim Chaek"), osta Japāņu jūras Sondžinhana līča krastā, 196000 iedzīvotāju (2012. g.)
Aņnina pilsēta Ķīnā (_Anning_), Juņnaņas provincē
Bačhena pilsēta Ķīnā (_Baqên_), Cjinhai reģiona Jušu / Ķegumdo Tibetiešu autonomajā prefektūrā
Čande pilsēta Ķīnā ("Changde"), Hunaņas provincē, pie Juandzjanas ietekas Duntinhu ezerā, 437000 iedzīvotāju (2002. g.)
Huanši pilsēta Ķīnā ("Huangshi"), Hubei provincē, osta Jandzi labajā krastā, 598800 iedzīvotāju (2002. g.)
Dzjiņdžuna pilsēta Ķīnā ("Jinzhong"), Šaņsji provincē, 560000 iedzīvotāju (2007. g.)
Dzjudzjana pilsēta Ķīnā ("Jiujiang"), Dzjansi provinces ziemeļos, osta Jandzi labajā krastā, 551300 iedzīvotāju (2000. g.)
Maaņšaņa pilsēta Ķīnā ("Ma'anshan"), Āņhui provinces austrumu daļā, osta Jandzi labajā krastā, >500000 iedzīvotāju
Naņtona pilsēta Ķīnā ("Nantong"), Dzjansu provincē, osta Jandzi deltas ziemeļu krastā, 564700 iedzīvotāju (2002. g.)
Tunlina pilsēta Ķīnā ("Tongling"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 741500 iedzīvotāju (2011. g.)
Vansjana pilsēta Ķīnā ("Wanxian"), Sičuaņas provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 260000 iedzīvotāju (1970. g.)
Uhu pilsēta Ķīnā ("Wuhu"), Aņhui provincē, osta Jandzi labajā krastā, 567000 iedzīvotāju (2002. g.)
Džeņdzjana pilsēta Ķīnā ("Zhenjiang"), Dzjansu provincē, osta Jandzi labajā krastā, pie Lielā kanāla, 536200 iedzīvotāju (2002. g.)
Baiša pilsēta Ķīnā, Hainaņas provincē, Hainaņas salas vidusdaļā; Jāča
Ičana pilsēta Ķīnā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 653000 iedzīvotāju (2002. g.)
Cjuidzjina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Čusjuna pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Dali pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Dunčuaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Dzjaņšui pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Fencjina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Juaņmou pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Junšena pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Jusji pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Kaijuaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Liņcana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Luopina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Simao pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Sjiņpina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Veņšaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē
Baosju pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provincē, Hunhes Haņi un Ji autonomajā prefektūrā
Boai pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces austrumos
Sjuaņvei pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces austrumu daļā
Suidzjana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces austrumu daļā
Funina pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidaustrumos
Laņcana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidrietumu daļā
Dzjinhuna pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidu daļā
Mehla pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidu daļā
Baihecjao pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces Hunhes Haņi un Ji autonomās prefektūras austrumos
Lusui pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumos, Nudzjanas (Salvinas) krastos
Baošaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
Džaotuna pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
Genma pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
Lusji pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces rietumu daļā
Gunšaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces ziemeļrietumu daļā
Lidzjana pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces ziemeļrietumu daļā
Veisji pilsēta Ķīnā, Juņnaņas provinces ziemeļrietumu daļā
Bavaņa pilsēta Ķīnā, Juņnaņas ptovinces Dali Baju autonomajā prefektūrā
Ibiņa pilsēta Ķīnā, Sičuaņas provincē, osta pie Miņdzjanas ietekas Jandzi, 836300 iedzīvotāju (2010. g.)
Kerije pilsēta Ķīnā, Šindžanas / Siņdzjanas Uiguru autonomā reģiona dienvidrietumu daļā; Juitiaņa
Aņcjina pilsēta Ķīnas austrumu daļā (_Anquing_), Aņhui provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, \~300000 iedzīvotāju
Ninbo pilsēta Ķīnas austrumu daļā (ķīn. val. "Ningbo"), Džedzjanas provinces austrumos, osta pie Jundzjanas, 26 km no Austrumķīnas jūras, 732000 iedzīvotāju
Dzinaņa pilsēta Ķīnas austrumu daļā, Huanhe krastos (ķīn. val. "Jinan"), Šaņdunas provinces administratīvais centrs, 2,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Uhaņa pilsēta Ķīnas centrālajā daļā (武汉 Wǔhàn), osta pie Haņšui ietekas Jandzi (pieejama arī jūras kuģiem), Hubejas provinces administratīvais centrs, 10610000 iedzīvotāju (2015. g.)
Čuncjina pilsēta Ķīnas dienvidrietumu daļā ("Chongqing"), provinces administratīvais centrs, osta Jandzi krastā, 4,3 mlj iedzīvotāju (2007. g.); Juičena; Basjana
Kuņmina pilsēta Ķīnas dienvidu daļā (angļu val. "Kunming"), Juņnaņas kalnienē, Djanči ezera ziemeļu krastā 1800 m vjl., Juņnaņas provinces administratīvais centrs, 1,1 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Gedzju pilsēta Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, 453300 iedzīvotāju (2000. g.)
Jekena pilsēta Ķīnas rietumu daļā ("Yarkant"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģiona dienvidrietumos, Jarkantas kreisajā krastā, oāzes centrs
Auce pilsēta Latvijā, Dobeles novadā 109 km no Rīgas (2009.-2021. g. novada centrs, 1959.-2009. g. Dobeles rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, līdz 1949. g. Jelgavas apriņķī), pilsētas tiesības (un nosaukums Auce) kopš 1924. gada
Līvāni pilsēta Latvijā, Latgales rietumu daļā, Daugavas labajā krastā, novada centrs no 1999. g. (1960.-2009. g. Preiļu rajonā, 1950.-1959. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Daugavpils apriņķī) 170 km no Rīgas un 37 km no Preiļiem, pilsētas tiesības kopš 1926. gada, miesta tiesības no 1824. gada, nosaukums vēstures avotos pirmo reizi minēts 1553. gadā, kad zemes īpašnieks J. Līvens nodibināto miestiņu nosauc savā vārdā
Viļaka pilsēta Latvijā, Latgales ziemeļaustrumos, Balvu novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1960.-2008. g. Balvu rajonā, 1950.-1959. g. Abrenes rajona centrs, 1945.-1949. g. apriņķa centrs, 1938.-1945. g. Abrenes apriņķī, 1924.-1938. g. Jaunlatgales apriņķī) 247 km no Rīgas un 27 km no Balviem, pilsētas tiesības kopš 1945. g., vēstures avotos minēta 13. gs. kā latgaļu Atzeles (Adzeles) zemes Purnavas (Pornavas) novada centrs
Aknīste pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1957.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1921.-1949. g. Ilūkstes apriņķī, līdz 1920. g. Kauņas guberņā) 151 km no Rīgas un 53 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1991. gada, 1950.-1990. g. - pilsētciemats, rakstos pirmoreiz minēta 1298. gadā
Viesīte pilsēta Latvijā, Sēlijā, Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. novada centrs, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā, 1924.-1949. g. Jēkabpils apriņķī) 146 km no Rīgas un 32 km no Jēkabpils, pilsētas tiesības kopš 1928. g., kā apdzīvota vieta ar nosaukumu Eķengrāve (arī Āžu miests) izveidojusies ap 1890. gadu pie Āžu kroga, kas celts 19. gs. 30. gados
Jūrmala pilsēta Latvijā, Vidzemes dienvidrietumos, valstspilsēta, kūrortpilsēta, kas stiepjas paralēli jūras krastam vairāk nekā 25 km, pilsētas tiesības kopš 1959. g., ietver dzelzceļa stacijas Priedaine, Lielupe, Bulduri, Dzintari, Majori, Dubulti, Jaundubulti, Pumpuri, Melluži, Asari, Vaivari, Sloka, Kūdra, Ķemeri; apdzīvotās vietas attīstība sākās 19. gs. un paātrinājās pēc 1877. g., kad atklāja Rīgas - Tukuma dzelzceļu
Dobele pilsēta Latvijā, Zemgales rietumu galā, no 2009. g. novada centrs (1950.-2009. g. rajona centrs, 1924.-1949. g. Jelgavas apriņķī) 72 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1917. gada, vēstures avotos pirmo reizi minēta 1254. gadā
Jaunjelgava pilsēta Latvijā, Zemgales vidudaļā, Daugavas kreisajā krastā, Aizkraukles novadā (2009.-2021. g. novada centrs; 1957.-2009. g. Aizkraukles (Stučkas) rajonā, 1950.-1956. g. rajona centrs, 1924.-1949. Jēkabpils apriņķī, 1819.-1924. apriņķa centrs) 85 km no Rīgas, pilsētas tiesības kopš 1647. gada, miesta tiesības kopš 1590. gada, 13. gs šajā vietā atradās sena sēļu pils, ko nopostīja krustneši; dažādos laikos saucās arī: Sērene, Jaunpilsētiņa, Jaunpilsēta, Neustadtchen, Neustadt, Jelgaviņa, Jaunā Jelgaviņa, Lubu Jelgava, Frīdrihštate
Herogita pilsēta Lielbritānijā (_Harrogate_), Anglijā, rietumos no Jorkas, 76000 iedzīvotāju (2014. g.)
Jorka pilsēta Lielbritānijā (_York_), Anglijas ziemeļu daļā, pie Uzas upes, 206900 iedzīvotāju (2015. g.), arhibīskapa rezidence ap 630. g., Anglijas lielākā gotiskā katedrāle (12.-15. gs.), 1976.-1981. g. tika atrakta vikingu laiku apmetne Jorvika un rekonstruēta vikingu laiku pilsēta
Noridža pilsēta Lielbritānijā (_Norwich_), Anglijas austrumos, Norfolkas grāfistes administratīvais centrs un lielākā pilsēta, 132500 iedzīvotāju (2011. g.), atrodas grāfistes austrumdaļā Jāras un tās pietekas Vensumas krastos
Bārnstapla pilsēta Lielbritānijā, Anglijā, Kornvolas pussalas ziemeļu daļā, To upes un tās pietekas Jeo satekā
Drifīlda pilsēta Lielbritānijā, Anglijas austrumu daļā, rietumos no Jorkas
Jiezna pilsēta Lietuvā (_Jieznas_), Kauņas apriņķa Prienu rajonā, 1170 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1956. g.
Jurbarka pilsēta Lietuvā (_Jurbarkas_), Tauraģes apriņķī, rajona administratīvais centrs, 10960 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1611. g.
Neringa pilsēta Lietuvā (_Neringa_), Klaipēdas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, aizņem Kuršu kāpas \~50 km garumā, 2720 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g., izveidota no kūrortu un zvejnieku ciematiem (Jodkrante, Pervalka, Preilla, Nida - administratīvais centrs)
Smalininki pilsēta Lietuvā (_Smalininkai_), Tauraģes apriņķī, Jurbarkas rajona pašvaldībā, 520 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1946. g.
Jonava pilsēta Lietuvā ("Jonava"), Kauņas apriņķī, rajona administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2017. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Jonišķēle pilsēta Lietuvā ("Joniškėlis"), Panevēžas apriņķī, Pasvales pašvaldībā, 1140 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
Žagare pilsēta Lietuvā ("Žagarė"), Šauļu apriņķī, Jonišķu rajona pašvaldībā, pie robežas ar Latviju (Tērvetes novadu), 1610 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1924. g.
Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
Džohorbahru pilsēta Malaizijā ("Johor Bahru"), Malakas pussalas dienvidos, Džohoras štata administratīvais centrs, 876000 iedzīvotāju (2006. g.)
El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā
Džerāda pilsēta Marokas ziemeļaustrumos ("Jerada"), Austrumu reģionā, 43500 iedzīvotāju (2014. g.)
Akankeha pilsēta Meksikā (_Acanceh_), Jukatanas pavalsts rietumu daļā
Merida pilsēta Meksikā ("Merida"), Jukatanas pavalsts administratīvais centrs, 734200 iedzīvotāju (2005. g.)
Huaresa pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Kolonja pilsēta Mikronēzijā ("Colonia"), Japas štata administratīvais centrs, 3200 iedzīvotāju (2000. g.)
Kjauphju pilsēta Mjanmā, Bengālijas līča Janbje salas ziemeļos
Kučini pilsēta Moldovā, Jedinecas rajonā, 9300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jaure pilsēta Nīderlandē (_Joure_), Frīzlandes provincē, 13000 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintjakobirahī pilsēta Nīderlandē ("Sint Jacobiparochie"), Frīzlandes provincē, 1700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sintjanstēna pilsēta Nīderlandē ("Sint Jansteen"), Zēlandes provincē, 3200 iedzīvotāju (2014. g.)
Damaturu pilsēta Nigērijā ("Damaturu"), Jobes štata administratīvais centrs, 196100 iedzīvotāju (2005. g.)
Džalingo pilsēta Nigērijā ("Jalingo"), Tarabas štata administratīvais centrs, 92900 iedzīvotāju (2005. g.)
Džosa pilsēta Nigērijā ("Jos"), Plato štata administratīvais centrs, 705400 iedzīvotāju (2005. g.)
Ibadana pilsēta Nigērijas dienvidrietumos ("Ibadan"), Ojo štata administratīvais centrs, 1339000 iedzīvotāju (2006. g.), universitāte (dibināta 1948. g.), senās Jorubas valsts galvaspilsēta
Alofi pilsēta Okeānijā (_Alofi_), Niue salā, ar Jaunzēlandi brīvi asociētas valsts administratīvais centrs, 580 iedzīvotāju (2006. g.)
Avarua pilsēta Okeānijā (_Avarua_), Kuka Salās, ar Jaunzēlandi brīvi asociētās valsts administratīvais centrs, 4590 iedzīvotāju (2001. g.), osta Rarotongas ziemeļu krastā
Fakaofo pilsēta Okeānijā, Jaunzēlandes aizjūras teritorijas Tokelau administratīvais centrs, 480 iedzīvotāju (2006. g.)
Džhangmagiāna pilsēta Pakistānā ("Jhang Maghiana"), Pendžābas provincē, 292200 iedzīvotāju (1998. g.)
Džheluma pilsēta Pakistānā ("Jhelum"), Pendžabas provincē, 147400 iedzīvotāju (2000. g.)
Ariela pilsēta Palestīnā (_Ari’el_), Jordānas Rietumkrastā
Atīla pilsēta Palestīnā, Jordānas Rietumkrastā, Tūlkarmas muhāfazā
Arāba pilsēta Palestīnas Autonomijā, Jordānas Rietumkrasta Dženīnas muhāfazā
Alotau pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Alotau_), Milnbejas provinces administratīvais centrs, atrodas Jaungvinejas salas austrumu galā, starp Gošena šaurumu un Milna līci
Ambunti pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Ambunti_), Austrumsepikas provincē
Arava pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Arawa_), Ziemeļu Zālamana salu (Bugenvilas) autonomā reģiona administratīvais centrs, 36400 iedzīvotāju (2000. g.)
Avara pilsēta Papua-Jaungvinejā (_Awar_), Madangas provinces ziemeļrietumos, Bismarka jūras krastā
Rabaula pilsēta Papua-Jaungvinejā ("Rabaul"), osta Jaunbritānijas salas ziemeļos, daļēji pamesta pēc postoša vulkāna izvirduma 1994. g., 3900 iedzīvotāju (2012. g.; 17000 - 1990.g.)
Kokopo pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumjaunbritānijas provinces administratīvais centrs, 20300 iedzīvotāju (2000. g.)
Vevaka pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumsepikas provinces administratīvais centrs, 19700 iedzīvotāju (2000. g.)
Goroka pilsēta Papua-Jaungvinejā, Austrumu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 18600 iedzīvotāju (2000. g.)
Mendi pilsēta Papua-Jaungvinejā, Dienvidu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 17100 iedzīvotāju (2000. g.)
Lae pilsēta Papua-Jaungvinejā, Morobes provinces administratīvais centrs, osta Jūona līča krastā, 78000 iedzīvotāju (2000. g.)
Popondeta pilsēta Papua-Jaungvinejā, Oro provinces administratīvais centrs, 19600 iedzīvotāju (2000. g.)
Maunthāgena pilsēta Papua-Jaungvinejā, Rietumu Kalnienes provinces administratīvais centrs, 27800 iedzīvotāju (2000. g.)
Madanga pilsēta Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Madanga"), osta pie Astrolaba līča, provinces administratīvais centrs, 27400 iedzīvotāju (2000. g.)
Jastrove pilsēta Polijā ("Jastrowie"), Lielpolijas vojevodistē, 8700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1602. g.
Jastšembe Zdroja pilsēta Polijā ("Jastrzebie-Zdroj"), Silēzijas vojevodistē, pie Čehijas robežas, 91700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1963. g.
Javožno pilsēta Polijā ("Jaworzno"), Silēzijas vojevodistē, 94300 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1901. g.
Jeleņa Gura pilsēta Polijā ("Jelenia Gora"), Lejassilēzijas vojevodistē, 82800 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1288. g.
Sanžoauna da Madeira pilsēta Portugālē ("São João da Madeira"), Aveiru apgabalā, 21700 iedzīvotāju (2011. g.)
Senžozefa pilsēta Reinjoas salas dienvidu piekrastē ("Saint-Joseph"), Francijas aizjūras departamenta Senpjēras apgabalā, 36000 iedzīvotāju (2010. g.)
Tirgovište pilsēta Rumānijā, Jalomicas labajā krastā, Dimbovicas žudeca administratīvais centrs, 79600 iedzīvotāju (2011. g.)
Cendereja pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 13200 iedzīvotāju (2011. g.)
Urzičeni pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 15300 iedzīvotāju (2011. g.)
Fetešti pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 30200 iedzīvotāju (2011. g.)
Kezenešti pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 3300 iedzīvotāju (2011. g.)
Slobozija pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 45900 iedzīvotāju (2011. g.)
Ferbinci-Tirga pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 5000 iedzīvotāju (2011. g.)
Amara pilsēta Rumānijā, Jalomicas žudecā, 7300 iedzīvotāju (2011. g.)
Tirgufrumosa pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10500 iedzīvotāju (2011. g.)
Hirleu pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 10900 iedzīvotāju (2011. g.)
Paškani pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 33700 iedzīvotāju (2011. g.)
Poduiloajeja pilsēta Rumānijā, Jasu žudecā, 9600 iedzīvotāju (2011. g.)
Džubeila pilsēta Saūda Arābijā ("Al Jubayl"), Šerkījas mintakā, 222500 iedzīvotāju (2004. g.)
Džida pilsēta Saūda Arābijā (arābu val "Jeddah"), osta Sarkanās jūras krastā, 3 mlj iedzīvotāju (2007. g.)
Medīna pilsēta Saūda Arābijas rietumos (arābu val.: المدينة, Madinah, arī "Al Madīnah al Munawwarah") 169 km attālumā no Mekas, Muhameda politiskais centrs laikā no 622. gada līdz Mekas iekarošanai; ap 1319000 iedzīvotāju (2005. g.); sākotnējais nosaukums Jatriba
Jagodina pilsēta Serbijā ("Jagodina"), Centrālās Serbijas Pomoravļes apgabalā, 37300 iedzīvotāju (2011. g.)
Lebane pilsēta Serbijā ("Lebane"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2011. g.)
Leskovaca pilsēta Serbijā ("Leskovac"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 60300 iedzīvotāju (2011. g.)
Vlasotince pilsēta Serbijā ("Vlasotince"), Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 15800 iedzīvotāju (2011. g.)
Grdelica pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2100 iedzīvotāju (2011. g.)
Medvedža pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2800 iedzīvotāju (2011. g.)
Vučje pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2011. g.)
Sijarinska Baņa pilsēta Serbijā, Centrālās Serbijas Jablanicas apgabalā, 360 iedzīvotāju (2011. g.)
Jesenice pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.)
Jākobstāde pilsēta Somijā (_Jakobstad_, _Pietarsaari_), Pohjanmā reģionā, osta Botnijas līča krastā, 19600 iedzīvotāju (2014. g.)
Jemse pilsēta Somijā (_Jämsä_), Vidussomijas reģionā, 22400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jiveskile pilsēta Somijā (_Jyvaeskylae_), Vidussomijas reģiona administratīvais centrs, Peijennes ezera ziemeļu krastā, 143800 iedzīvotāju (2014. g.), universitāte, Ālto muzejs
Joensū pilsēta Somijas dienvidaustrumos (_Joensuu_), Ziemeļkarēlijas reģiona administratīvais centrs, 74500 iedzīvotāju (2014. g.)
Alkasara de Sanhuana pilsēta Spānijā (_Alcázar de San Juan_), Kastīlijas-Lamančas autonomā apgabala Sjudadrealas provincē, 31700 iedzīvotāju (2014. g.)
Arkosa de Halona pilsēta Spānijā (_Arcos de Jalon_), Kastīlijas un Leonas autonomā apgabala Sorijas provinces dienvidos
Haena pilsēta Spānijā ("Jaen"), Andalūzijas autonomajā apgabalā, provinces administratīvais centrs, 115800 iedzīvotāju (2014. g.)
Hativa pilsēta Spānijā ("Jativa"), Valensijas apgabala Valensijas provincē, 29500 iedzīvotāju (2014. g.)
Havea pilsēta Spānijā ("Javea"), Valensijas apgabala Alakantas provincē, 32500 iedzīvotāju (2014. g.); Šabja
Heresa de la Frontera pilsēta Spānijā ("Jerez de la Frontera"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 212200 iedzīvotāju (2014. g.)
Humilja pilsēta Spānijā ("Jumilla"), Mursijas apgabala Mursijas provincē, 25900 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhavjera pilsēta Spānijā ("San Javier"), Mursijas reģionā, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhosē pilsēta Spānijā ("San Jose"), Baleāru Salu autonomajā apgabalā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana de Alikante pilsēta Spānijā ("San Juan de Alicante"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 22600 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana de Asnalfarače pilsēta Spānijā ("San Juan de Aznalfarache"), Anadlūzijas autonomā apgabala Seviljas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
Sanhuana Despi pilsēta Spānijā ("San Juan Despi"), Katalonijā, Barselonas provincē, 32400 iedzīvotāju (2014. g.)
Abū Džubeiha pilsēta Sudānā (_Abū Jubayhah_), Dienvidkordofānas štatā
Dzjiliņa pilsēta šajā provincē (ķīn. val. "Jilin"), osta Sungari krastā, 2 mlj iedzīvotāju (2007. g.), līdz 1954. g. bija provinces administratīvais centrs
Džafna pilsēta Šrilankas ziemeļos ("Jaffna"), osta Polka šauruma krastā, Ziemeļu provinces administratīvais centrs, 88100 iedzīvotāju (2012. g.)
Rapersvīle pilsēta Šveicē (_Rapperswil-Jona_), Sanktgallenes kantonā, 26500 iedzīvotāju (2013. g.)
Senurzanē pilsēta Šveicē ("Saint-Ursanne"), Juras kantonā, 730 iedzīvotāju (2013. g.)
Porantruī pilsēta Šveicē (fr., it. _Porrentruy_, vācu _Pruntrut_), Juras kantonā, 6800 iedzīvotāju (2013. g.)
Delemona pilsēta Šveicē (fr., it. "Delemont", vācu "Delsberg"), Juras kantona administratīvais centrs, 12200 iedzīvotāju (2013.)
Grenhene pilsēta Šveicē (vācu val. "Grenchen", fr. "Granges"), Zoloturnas kantonā, Juras kalnu dienvidu piekājē, 16400 iedzīvotāju (2013. g.)
Douliu pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa administratīvais centrs
Taisji pilsēta Taivānā, Juņliņas apriņķa rietumu daļā, Penhu šauruma piekrastē
Bannansatā pilsēta Taizemē, Jalā provincē
Ajdindžika pilsēta Turcijā (_Aydıncık_), Jozgatas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.)
Armutlu pilsēta Turcijā (_Armutlu_), Jalovas ilā, 5200 iedzīvotāju (2013. g.)
Jenifakili pilsēta Turcijā ("Yenifakili"), Jozgatas ilā, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarajkenta pilsēta Turcijā ("Saraykent"), Jozgatas ilā, 6500 iedzīvotāju (2013. g.)
Sarikaja pilsēta Turcijā ("Sarikaya"), Jozgatas ilā, 19600 iedzīvotāju (2013. g.)
Sorguna pilsēta Turcijā ("Sorgun"), Jozgatas ilā, 50300 iedzīvotāju (2013. g.)
Termala pilsēta Turcijā ("Termal"), Jalovas ilā, 2100 iedzīvotāju (2013. g.)
Činardžika pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Čiftlikeja pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 21900 iedzīvotāju (2013. g.)
Altinova pilsēta Turcijā, Jalovas ilā, 5300 iedzīvotāju (2013. g.)
Čekereka pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 10700 iedzīvotāju (2013. g.)
Bogazlijana pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 16100 iedzīvotāju (2013. g.)
Akdagmadeni pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 25000 iedzīvotāju (2013. g.)
Jerkeja pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 29600 iedzīvotāju (2013. g.)
Čandira pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 3880 iedzīvotāju (2013. g.)
Kadišehri pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.)
Čajiralana pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 6100 iedzīvotāju (2013. g.)
Šefaatli pilsēta Turcijā, Jozgatas ilā, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Ģinģa pilsēta Ugandas dienvidaustrumos ("Jinja"), pie Viktorijas Nīlas iztekas no Viktorijas ezera, 72900 iedzīvotāju 2014. g.
Alupka pilsēta Ukrainā (_Алупка_), Krimas pussalas dienvidos, 17 km uz dienvidrietumiem no Jaltas, 7770 iedzīvotāju (2014. g.)
Alušta pilsēta Ukrainā (_Алушта_), Krimas Autonomajā Republikā, 33 km uz ziemeļaustrumiem no Jaltas, Krimas dienvidu piekrastē, 28400 iedzīvotāju (2013. g.)
Dnipro pilsēta Ukrainā, apgabala administratīvais centrs, 995500 iedzīvotāju (2014. g.); Jekaterinoslava (1787.–1796., 1802.–1918. un 1919.–1926. g.); Novorosijska (1796.–1802. g.); Sečeslava (1918.–1919. g.); Dņepropetrovska (1926.–2016. g.)
Bolhrada pilsēta Ukrainā, Odesas apgabalā, Jalpuha ezera krastā, rajona administratīvais centrs, 15600 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopā 1821. g.
Donecka pilsēta Ukrainas austrumu daļā, apgabala centrs, 953200 iedzīvotāju (2013. g.), līdz 1924. g. saukta Južovka, 1924.–1961. g. – Staļina
Feģverneka pilsēta Ungārijā ("Fegyvernek"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
Karcaga pilsēta Ungārijā ("Karcag"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes austrumu daļā, 20400 iedzīvotāju (2014. g.)
Kendereša pilsēta Ungārijā ("Kenderes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4500 iedzīvotāju (2014. g.)
Kunheģesa pilsēta Ungārijā ("Kunhegyes"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7700 iedzīvotāju (2014. g.)
Solnoka pilsēta Ungārijā ("Szolnok"), Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģes administratīvais centrs, 73100 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisafeldvāra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11100 iedzīvotāju (2014. g.)
Kišūjsāllāša pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11400 iedzīvotāju (2014. g.)
Tisafireda pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 11500 iedzīvotāju (2014. g.)
Mezētūra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 16900 iedzīvotāju (2014. g.)
Tereksentmikloša pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 20800 iedzīvotāju (2014. g.)
Bešeņsega pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 3300 iedzīvotāju (2014. g.)
Abādsaloka pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 4300 iedzīvotāju (2014. g.)
Rākočifalva pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāskisēra pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5500 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsfēņsaru pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 5600 iedzīvotāju (2014. g.)
Ūjsāsa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6200 iedzīvotāju (2014. g.)
Martfū pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 6400 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsāroksāllāsa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
Kunsentmārtona pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8600 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsapāti pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Tūrkeve pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, 8700 iedzīvotāju (2014. g.)
Jāsberēņa pilsēta Ungārijā, Jāsas-Naģkunas-Solnokas meģē, Zaģvas labajā krastā, 26600 iedzīvotāju (2014. g.)
Jevere pilsēta Vācijā (_Jever_), Lejassaksijas federālajā zemē, 13800 iedzīvotāju (2013. g.)
Jarmene pilsēta Vācijā ("Jarmen"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 3050 iedzīvotāju (2013. g.)
Jerihova pilsēta Vācijā ("Jerichow"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 7200 iedzīvotāju (2013.g.)
Jēzene pilsēta Vācijā ("Jessen"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 14300 iedzīvotāju (2013.g.)
Joahimštāle pilsēta Vācijā ("Joachimsthal"), Brandenburgas federālajā zemē, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
Jēštate pilsēta Vācijā ("Joehstadt"), Saksijas federālajā zemē, 2800 iedzīvotāju (2013. g.)
Johanngeorgenštate pilsēta Vācijā ("Johanngeorgenstadt"), Saksijas federālajā zemē, 4250 iedzīvotāju (2013. g.)
Jīliha pilsēta Vācijā ("Juelich"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 32100 iedzīvotāju (2013. g.)
Jīterboga pilsēta Vācijā ("Jueterbog"), Brandenburgas federālajā zemē, 12100 iedzīvotāju (2013. g.)
Kirhberga pilsēta Vācijā ("Kirchberg an der Jagst"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 4100 iedzīvotāju (2013. g.)
Ragūna-Jesnica pilsēta Vācijā ("Raguhn-Jessnitz"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9600 iedzīvotāju (2013. g.)
Jēna pilsēta Vācijas dienvidaustrumos ("Jena"), Tīringenes federālajā zemē, 107700 iedzīvotāju (2013. g.), optikas un smalkmehānikas rūpniecības centrs ("Zeis"), stikla ražotne ("Jenaglas"), universitāte (dib. 1558. g.)
Sanfelipe pilsēta Venecuēlā ("San Felipe"), Jarakujas štata administratīvais centrs, 118600 iedzīvotāju (2011. g.)
Sanhuana de los Morrosa pilsēta Venecuēlā ("San Juan de los Morros"), Gvariko štata administratīvais centrs, 120100 iedzīvotāju (2009. g.)
Jonampo pilsēta Ziemeļkorejā ("Yongampo"), osta robežupes Amnokanas (Jaludzjanas) deltā
Hesana pilsēta Ziemeļkorejas ziemeļu daļā ("Hyesan"), Jangando provincē, osta Jaludzjanas kreisajā krastā, 174000 iedzīvotāju (2008. g.)
Jēvle pilsēta Zviedrijā (_Gaevle_), Jestrīklandē, pie Jēvles upes grīvas, Jēvleborgas lēnes administratīvais centrs, 71000 iedzīvotāju (2010. g.), Norlandes vecākā un lielākā pilsēta, viena no lielākajām ostām Zviedrijā
Estešunda pilsēta Zviedrijā, Jemtlandes lēnes administratīvais centrs, 44300 iedzīvotāju (2010. g.)
Vētlanda pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 1300 iedzīvotāju (2010. g.)
Trānosa pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 14200 iedzīvotāju (2010. g.)
Neše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 16700 iedzīvotāju (2010. g.)
Vērnamū pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 18700 iedzīvotāju (2010. g.)
Grena pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 2550 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēvše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 5100 iedzīvotāju (2010. g.)
Ēkše pilsēta Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē, 9700 iedzīvotāju (2010. g.)
Sēderhamna pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 11800 iedzīvotāju (2010. g.)
Bolnēsa pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 12800 iedzīvotāju (2010. g.)
Sandvīkena pilsēta Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē, 23000 iedzīvotāju (2010. g.)
Eskilstūna pilsēta Zviedrijas centrālajā daļā ("Eskilstuna"), Sēdermanlandes lēnē, starp Jelmarena un Mēlarena ezeru, 64700 iedzīvotāju (2010. g.)
Gēteborga pilsēta Zviedrijas dienvidrietumos, pie Gētas ietekas Kategatā, Vesterjētlandes lēnes administratīvais centrs, 540100 iedzīvotāju (2010. g.), lielākā Zviedrijas osta; Jēteborga
Diksona Pilsētciemats Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļos, Taimiras pussalas ziemeļrietumos, 550 iedzīvotāju (2018. g.) nozīmīga Ziemeļu jūras ceļa osta Jeņisejas līča austrumu krastā
Šušenska Pilsētciemats Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, rajona administratīvais centrs, 16800 iedzīvotāju (2016. g.)
Reuta kalns pilskalns Aglonas pagastā pie Jaunaglonas ciema, ir 25 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, postīts jau senākos laikos, plakums - 70 x 50 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Nametkalns Pilskalns Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, kokiem apauguša paugura dienvidaustrumu daļa, tā dienvidu nogāze ir ļoti stāva (augstums - 30 m), plakums - daļēji izlīdzināts - 40 x 50 m
Tulijas pilskalns pilskalns Jaunpiebalgas novada Jaunpiebalgas pagastā, ir paugurs, ko ziemeļu un rietumu pusē apliec upe, austrumu pusē purvaina ieplaka, plakums — 70 x 25 m, bijis apdzīvots 5.-12. gs.
Vecsātu pilskalns pilskalns Jaunsātu pagastā pie pansionāta "Ķīši", \~2 km uz ziemeļrietumiem no bijušās Vecsātu muižas, ir savrups \~15 m augsts, ieapaļš paugurs, tā nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 40 x 20 m, domājams, ka bijis apdzīvots 9.-12. gs.
Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
Babrānu pilskalns pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā pie Babrānu mājām, norobežots, austrumu-rietumu virzienā orientēts, 6-7 m augsts paugurs, plakums — iegareni apaļš (diametrs — \~50 m), kultūrslānī atrastās bezripas keramikas trauku lauskas un akmens darba cirvju fragmenti norāda uz apdzīvotību 1. gt. p. m. ē. un, iespējams 1. gt. 1. pusē
Sudrabkalns Pilskalns Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, ir savrups, konusveidīgs, \~26 m augsts paugurs ar ļoti stāvām nogāzēm, plakums - apaļš (diametrs - 45-50 m), bijis apdzīvots līdz 13. gs.
Līču pilskalns pilskalns Jelgavas novada Sesavas pagastā, Vircavas labajā krastā, ir 8 m augsts paugurs, līdz 20. gs. vidum tam apkārt vēl bijis 8 m plats grāvis, plakums — 35 x 25 m
Silakalns Pilskalns Jelgavas novada Vilces pagastā, netālu no Lietuvas robežas, ir \~20 m augsts paugurs, ko norobežo grava un purvs, plakums - \~50 x 20-30 m, bijis apdzīvots 9.-12. gs., iespējams, ka arī senāk, izteiktas domas, ka bijis kāda zemgaļu novada (iespējams, Silenes) centrs; Augstais kalns; Pilātes kalns
Vējavas pilskalns pilskalns Jumurdas pagastā, ir savrups, 25 m augsts paugurs, kura nogāzes mākslīgi padarītas stāvākas, plakums — 50 x 15 m, austrumu un rietumu nogāzē 4 un 8 m zem plakuma līmeņa izveidotas terases, postīts, izmantojot par atpūtas vietu pēc 1. pasaules kara un 2. pasaules karā nogāzēs ierīkoti bunkuri, datējums nav zināms
Jadlovcu baterijas kalns pilskalns Krāslavas novada Kombuļu pagastā, Jadloviešu ciemā, pussalā Drīdža ziemeļu krastā, tas ir garens paugurs (augstums 10 m, garums 150 m, platums 30-50 m), kas ziemeļrietumu pusē lēzeni saplūst ar apkārtni, plakums 90 x 20 m, ispējams, ka neilgu laiku izmantots kā patvēruma vieta
Dzenes kalns pilskalns Līvānu novada Jersikas pagastā, netālu no Daugavas, \~10 m augstā zemesragā starp Dzeņu grāvi un tā kreisā krasta pieteku, no apkārtnes bijis atdalīts ar vismaz 2 vaļņiem un grāvjiem; saglabājies tikai plakumam tuvākais valnis un grāvis, pārējie noarti, datējums nav zināms
Jaunandrānu pilskalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā pie Avotiņu (Jaunandrānu) mājām, \~10 m augsts, kukuļveidīgs paugurs ar stāvām nogāzēm un izlīdzinātu, ieapaļu plakumu (~30 x 20 m), bijis apdzīvots vidējā dzelzs laikmetā (5.-8. gs.)
Dārznīcas kalns pilskalns Madonas novada Aronas pagastā, \~1 km uz austrumiem no Viesienas, tas ir savrups, \~30 m augsts, iegarens paugurs ar dabiski stāvām dienvidu, rietumu un ziemeļrietumu nogāzēm, augšdaļā nogāzes mākslīgi izveidotas stāvākas, plakums - slīps \~110 m garš un 40-50 m plats; iespējams, ka šeit atradusies 1212. g. Jersikas dalīšanas dokumentā minētā Negestes pils
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Vainižu pilskalns pilskalns Umurgas pagasta Vainižu ciemā, ir \~9 m augsts, ieapaļš paugurs starp Braslu un tās kreisā krasta pieteku Jenceli, postīts 19. gs. būvējot Vainižu muižas ēkas, plakums — \~45 x 35 m, domājams, ka ap 10.-12. gs. apdzīvojuši lībieši
Ķīšukalns pilskalns Zvirgzdenes pagastā, Lielā Ludzas ezera ziemeļaustrumu krasta pussalā, 3 pusēs stāvas, 14 m augstas nogāzes, austrumu pusē tas norobežots ar 5 m augstu valni un 2 m dziļu grāvi, plakums - \~75-80 x 35-40 m, bijis apdzīvots 8.-13. gs., bet daži atradumi norāda, ka tas ticis izmantots jau pirms mūsu ēras; Jeršovka; Ķīšu pilskalns
Liedes kalni pilskalns, apmetne un kulta vieta Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, nelielu pauguru virkne (garums — \~20 km, augstums — 115-160 m vjl., relatīvais augstums — 4-11 m) gar Liedes labo, vietām arī kreiso krastu, starp tiem pilskalns (~10-12 m augsts) un kulta vieta (Māras kalns), kā arī apmetnes vieta starp Māras kalnu un Liedes upi, kas bijusi apdzīvota līdz \~10 gs.
Džhāmsī Pilzēta Indijas ziemeļos ("Jhānsi"), Utarpradēšas štatā, 383600 iedzīvotāju (2001. g.)
Ložmetējkalns Pirmā pasaules kara cīņu vieta, kultūrvēsturisks liegums, atrodas Jelgavas novada Valgundes pagastā, 2-2,5 km uz dienvidiem no Babītes ezera
Bodhidharma Pirmais čaņbudisma skolotājs, kurš m. ē. 520. gadā no Indijas dienvidiem devās uz Ķīnu, viņš ieviesa grūtu jautājumu uzdošanas un paradoksu formulēšanas metodi, kas mūsdienās ir raksturīga Japānas dzenbudismam
Protojesaja Pirmais Jesaja; pēc daudzu teologu domām - pravietis Jesaja, Jesajas grāmatas 1.-39. nodaļas autors; arī šīs nodaļas
sinoptiskie evaņģēliji pirmie trīs Jaunās Derības evaņģēliji; arī pārskata, kopsavilkuma
Ichthys Pirmkristiešu simbols Kristus apzīmēšanai; sastādīts no grieķu vārdu "Jesūs Christos Theū Yios Sotēr" (Jēzus kristus, Dieva Dēls, Glābējs) pirmajiem burtiem
parūsija Pirmkristietībā un kristīgā dogmatikā Jēzus Kristus (otra) atnākšana; ar to saistās priekštats par tiesu un Dieva valstības galīgu nodibināšanu
pirmdraudze Pirmo kristiešu draudze Jeruzālemē, ko uzskata par vēlākās kristīgās baznīcas pirmšūniņu
Heptateihs Pirmo septiņu Vecās Derības grāmatu (t. i. 5 Mozus grāmatu kopā ar Jozuas grāmatu un Soģu grāmatu) apzīmējums, ko lieto, ja šīs grāmatas tiek uzskatītas par vienotām
Pytalowo Pitalova (1938.-1944. g. - Abrene, 1925.-1938. g. - Jaunlatgale)
Pytalowa Pitalovas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Augšpils pagastā
tobira Pitosporu suga - Japānas pitospora ("Pittosporum tobira")
Ņeras plakankalne plakankalne Krievijas Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 130 km, platums - 50-70 m, augstums - 700-1500 m
Jukagiru plakankalne plakankalne Sibīrijas ziemeļaustrumos, Kolimas vidusteces labajā krastā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā, garums - >500 km, platums - 250-300 km, vidējais augstums - 300-700 m, augstākā virsotne - 1128 m, mūžīgais sasalums
Jostedalsbrē Plakankalne Skandināvijas kalnos ("Jostedalsbre"), Norvēģijas dienvidrietumos, platība 855 kvadrātkilometri, augstākā virsotne - Ludalskopa 2083 m, virsmu klāj ledājs, no kura uz visām pusēm līdz 200-300 m vjl. noslīd 24 ieleju šļūdoņi
Oļokmas–Čaras plakankalne plakankalne starp Oļokmas un Čaras upi (Ļenas baseinā), Krievijas Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums - līdz 1400 m
Sudrabkalna sala Plāņu sala Daugavā starp Jersiku un Sudrabkalnu
Jersikas sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Ploņu sala Plāņu sala, atrodas Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā
Klusā okeāna ziemeļrietumu lielieplaka plašs okeāna gultnes pazeminājums starp Kuriļu-Kamčatkas, Japānas un Idzu-Boninas dziļvagām rietumos un ziemeļrietumos, Ziemeļrietumu grēdu un Havaju grēdu ziemeļaustrumos un austrumos, Markusas-Nekeras kalniem dienvidos, lielākais dziļums - 6671 m
Ludogorje Plato Bulgārijas ziemeļaustrumos ("Ludogorie"), starp Jantras upi rietumos un Dobrudžas plato austrumos, augstums - līdz 501 m, to saposmo upju ielejas
Džezire Plato Mezopotāmijas ziemeļos ("Al Jazirah"), Irākā, Sīrijā un Turcijā, augstums no 200 m dienvidaustrumos līdz 450 m ziemeļrietumos (Sindžara masīvā līdz 1463 m), škērso Eifrata, Tigra un sausgultnes (vadi)
Džosas plato plato Rietumāfrikā, Nigērijas centrālajā daļā (angļu val. "Jos Plateau"), izmēri \~180 x 320 km, augstums — 1000-1400 m, augstākā virsotne — 1735 m
Anabaras plato plato Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), augstums — līdz 905 m, ielejās līdz 400-450 m vjl. lapegļu skrajmeži, augstāk — kalnu tundra
Režu strauts Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, vidustece Lielplatones pagastā, garums - 26 km, kritums - 28 m; Režas strauts
Saulītes grāvis Platones kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā
Lielplatones grāvis Platones labā krasta pieteka Jelgavas novada Lielplatones pagastā
Sidrabe Platones labā krasta pieteka Jelgavas novadā, augštece Lietuvā, garums - 49 km (Latvijā 14 km), kritums - 60 m, ietek Platonē pie Lielplatones; Sidrabene; Sudabra; Sudrabe; Sudrabene; Lietuvā - Sidabra
Pleppenhof Plepju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagastā
Pliksne Pliksnes purvs - Rožu purvs Jēkabpils novadā
brandži Pļaujas jeb Jumja dienas ēdiens - ūdenī novārītas zirņu vai pupu pākstis
Wiesenhof Pļavu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
Māras zeme poētisks Livonijas, vēlāk Latgales nosaukums (“Terra Mariana”), kas apzīmē zemi, kas nodota Jaunavas Marijas aizgādībā, un šādi nosaukta IV Laterāna koncilā 1215. g.
namnieku ūnija politiska organizācija Kurzemes hercogistē 18. gs. beigās, dibināta 1790. g. 24. aprīlī Jelgavā ar mērķi panākt lielāku namnieku ietekmi valsts politiskajā dzīvē, kas tomēr neizdevās un 1795. g. savu darbību izbeidza
šimpoto Politiska partija Japānā 1882.-1898. g.
jakobīņi Politisks grupējums Lielās franču revolūcijas laikā (pēc Sv. Jēkaba klostera, kurā tie bija apmetušies); pārstāvēja revolucionāri demokrātisko buržuāziju, kura balstījās uz savienību ar trūcīgajiem pilsētniekiem un zemniecību
kvartņiks Poļu sudraba sīknauda, ko sāka kalt Vladislava Jagaiļa laikā 14. gs. beigās
Neuhof Popes Jaunā muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Popes pagastā
regejs Popmūzikas veids, kas izveidojies Jamaikā 20. gs. 60. gados, saplūstot ritmblūza, rokmūzikas un vietējās mūzikas elementiem
Juncus lampocarpus posmainā doņa "Juncus articulatus" nosaukuma sinonīms
Pošehoņje-Volodarska Pošehoņjes pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1918.-1991. g.
volapiks Praksē neieviesusies mākslīga starptautiska valoda, ko 1880. gadā izveidoja J. Šleiers
Frank-Sessau Prankas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass
Jona Pravietis Vecajā Derībā, Jonas grāmatas (uzrakstīta ap 400. g. p. m. ē.) galvenā persona (saukts arī Jonass), plaši pazīstams viņa piedzīvojums, par nepaklausību Dievam nonākot valzivs vēderā ("Jonass valzivs vēderā")
Aiči prefektūra Japānā (_Aichi_, 愛知県), ietver Nagojas un Okadzaki pilsētas un to apkārtni
Akita prefektūra Japānā (_Akita_), Honsju salas ziemeļrietumu daļā, Japāņu jūras piekrastē
Aomori prefektūra Japānā (_Aomori_, 青森市), Honsju salas ziemeļos
Abaširi prefektūra Japānā, Hokaido salas ziemeļaustrumos
Jaudzimi Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
jaunaglonieši Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" iedzīvotāji
Jaunagliuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukuma variants
Jaunaglyuna Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunaglona" nosaukums latgaliski
Jaunciems Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" bijušais nosaukums
Jaunsekli Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsekļi" nosaukums latgaliski
Juonāni Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Jonāni" nosaukums latgaliski
Mozī Joksti Preiļu novada Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
jasmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jasmuiža" iedzīvotāji
jāsmuizieši Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jāsmuiža" iedzīvotāji
Jegoriškas Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukuma variants
Jegoriškys Preiļu novada Aizkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jegoriški" nosaukums latgaliski
Jaudzimi Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Jūrgeiši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Jūrgieši Preiļu novada Pelēču pagasta apdzīvotās vietas "Jurģīši" nosaukuma variants
Jaudzimi Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
jaunsaimnieks Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotājs
Preiļu muižas Jaunsaimnieki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants latgaliski
Jaunsaimnīki Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukums latgaliski
jermacieši Preiļu novada Preiļu pagasta apdzīvotās vietas "Jermaki" iedzīvotāji
Jaudzimi Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" nosaukuma variants
Mozī Joksti Preiļu novada Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Mazie Joksti" nosaukums latgaliski
Jašuore Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jašore" nosaukums latgaliski
Jaunsāta Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēta" nosaukuma variants
jezufinovieši Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" iedzīvotāji
Jezupinova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukuma variants
Jezupynova Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Jezufinova" nosaukums latgaliski
Jaunī Mozuli Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas “Jaunie Mozuļi” nosaukums latgaliski
Ļadi Preiļu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" bijušais nosaukums
Jaungaili Preiļu novada Sīļukalna pagasta apdzīvotās vietas "Jaungaiļi" nosaukums latgaliski
Preisīša ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā
Preisītes ezers Preisītis, ezers Jumurdas pagastā
Preisīts Preisītis, ezers Jumurdas pagastā
joguļnieki Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Joguļi" iedzīvotāji
jāņmuizieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
jāņmuižnieki Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" iedzīvotāji
jaunraunēnieši Priekuļu novada Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrauna" iedzīvotāji
Jāņamuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jāņmuiža" bijušais nosaukums
Annasmuiža Priekuļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalni" bijušais nosaukums
levīti Priesteru cilts Izraēlā, kas, saskaņā ar Veco Derību, cēlušies no Jēkaba dēla Levija
cefalotakss Priežu dzimtas ģints ("Cephalotaxus"), Japānā augošs skujkoks, ko daudzviet audzē kā dekoratīvu koku
duglāzija Priežu dzimtas ģints ("Pseudotsuga"), mūžzaļš koks ar vērtīgu koksni, izplatīts Ziemeļamerikā, Meksikā, Ķīnā, Japānā
hiba Priežu jeb skuju koku klases ciprešu dzimtas suga ("Thujopsis dolabrata"), kas savvaļā satopama Japānā, bet Latvijā dažkārt audzē kā krāšņumaugu, dēvē arī par Japānas patūju
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās
Antrepriz Privāta teātra nosaukums Jaroslavļā, Krievijā, ko 1750. g. nodibināja F. Volkovs; pirmais profesionālais teātris Krievijā
Jaungulbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
Jaunguļbine Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbene" nosaukuma variants
jaungulbinieši Prodes pagasta apdzīvotās vietas "Jaungulbine" iedzīvotāji
Hautena Province Dienvidāfrikas Republikā ("Gauteng"), administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Haufena Province Dienvidāfrikas Republikā (angļu val. "Gauteng"), atrodas valsts vidusdaļā, administratīvais centrs - Johannesburga, platība - 17010 kvadrātkilometru, 10531300 iedzīvotāju (2009. g.)
Austrumjava province Indonēzijā (_Java Timur_), Javas salas austrumu daļā
Rietumpapua Province Indonēzijā ar plašākas pašpārvaldes tiesībām ("Papua Barat"), atrodas Jaungvinejas salas ziemeļrietumu galā, platība - 115364 kvadrātkilometru, 652000 iedzīvotāju (2005. g.)
Bantena province Indonēzijā, Javas salas rietumos, robežojas ar Džakartu un Rietumjavu, ziemeļos apskalo Javas jūra, rietumos un dienvidos - Indijas okeāns
Dzjansu Province Ķīnā ("Jiangsu"), Jandzi lejteces baseinā
Aņhui province Ķīnas austrumu daļā (_Anhui_), Jandzi lejteces rajonā, platība - 130000 kvadrātkilometru, administratīvais centrs - Hefei
Dzjansji Province Ķīnas dienvidu daļā ("Jiangxi"), uz dienvidiem no Jandzi upes
Austrumjaunbritānija province Papuā-Jaungvinejā (_East New Britain_), ietver Jaunbritānijas salas austrumu daļu
Austrumsepika province Papua-Jaungvinejā (_East Sepik_), Jaungvinejas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vevaka
Austrumu kalniene province Papuā-Jaungvinejā (_Eastern Highlands_), atrodas valsts vidienē, robežojas ar Madangas, Morobes, Gallfas un Simbu provinci, administratīvais centrs - Goroka
Isvintenu strauts Prūsenes kreisā krasta pieteka Jaunpils novada Viesatu pagastā, augštece Kandavas novada Zantes pagastā
libido Psihoanalīzē - hipotētiska psihiska enerģija (Freida traktējumā seksuāla, Junga u. c. vēlāko psihoanalītiķu traktējumā - jebkura)
Čatokvas konference PSRS un ASV sabiedrības pārstāvju konference Jūrmalā 1986. g. 15.-19. septembrī, tika rīkota, lai propagandētu PSRS uzsāktās reformas jeb t. s. pārkārtošanos
norgalvīte Pulkstenīšu dzimtas ģints ("Jasione"), lakstaugi, \~20 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga
bonsai Pundurkociņi, kas tiek audzēti puķpodos kā mākslas darbi Ķīnā un Japānā, piem., priede, kadiķis u. c.; bonzai
Riemes grāvis Purupītes labā krasta pieteka Rūjienas novada Jeru pagastā
kriptomērija Purvciprešu dzimtas ģints ("Cryptomeria"), mūžzaļš (līdz 45 metriem augsts) skuju koks ar piramidālu vainagu (Japānā, Ķīnā)
Lestenes-Ēnavas purvs purvs Austrumkursas augstienē, Tukuma novada Džūkstes, Lestenes un Jaunpils pagastā, platība - 2302 ha, lielāko daļu (2003 ha) aizņem zemais purvs, dienvidu daļu augstais un pārejas purvs, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m
Medņu purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, Līvānu novada Rudzātu pagastā, platība — 1410 ha, lielāko daļu (1232 ha) aizņem augstais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 7,5 m, apaudzis ar sīkām priedītēm, gar malām mežs
Teiču purvs purvs Austrumlatvijas zemienes Jersikas līdzenumā, ūdensšķirtnē starp Aivieksti, Lubānu un Daugavu, Murmastienes, Atašienes un Varakļānu pagastā, lielākais purvs Latvijā, platība — 19587 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums — 4,1 m, lielākais dziļums — 9,5 m, teritorijā atrodas 19 ezeri
Driksnas-Vilku purvs purvs Jēkabpils novada Kūku pagastā, platība - 1024 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 2,3 m, veidojies līdzenā teritorijā ar sliktu noteci, pavasaros applūdina Odze
Rožu purvs purvs Jēkabpils novada Salas un Sēlpils pagastā, \~7 km uz dienvidrietumiem no Salas, Sēlijas paugurvalnī, platība - 1428 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 7 m, 991 ha aizņem dabas liegums (kopš 1987. g.); Pliksnes purvs; Pliksnis; Ošānu purvs
Saukas purvs purvs Jēkabpils novada Viesītes pagastā, platība — 615 ha, kūdras slāņa dziļums — līdz 5 m, zem kūdras vietām sapropelis; Siena purvs
Stirnas purvs purvs Jeru un Naukšēnu pagastā, platība — 580 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums — 4,5 m, zem kūdras sapropelis
Krievu purvs purvs Līvānu novada Jersikas pagastā un Preiļu novada Rožkalnu pagastā, platība — 5183 ha, centrālajā daļā augstais purvs, gar malām zemais purvs, kūdras slāņa lielākais dziļums — 8,4 m
Vilīšu purvs purvs Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 579 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums - 8 m, iegūst pakaišu frēzkūdru
Taimiras pussala pussala Āzijas ziemeļos starp Karas jūras Jeņisejas līci un Laptevu jūras Hatangas līci, Krievijā, Krasnojarskas novadā, platība - \~400000 kvadrātkilometru, platums - \~1000 km, lielākais augstums - 1146 m
Djūrslande pussala Dānijā, Vidusjitlandē, Jitlandes pussalas austrumos
Apenīnu pussala pussala Dienvideiropā, garums - \~1100 km, platums - 130-300 km, apskalo Tirēnu, Ligūrijas, Adrijas, Jonijas jūra
Jitlande pussala Eiropā starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru (dāņu val. _Jylland_, vācu val. _Juetland_), no Skāgenes līdz Ķīles kanālam, lielākā daļa pieder Dānijai (29633 kvadrātkilometri, ap 2,4 mlj iedzīvotāju), dienvidu daļa pieder Šlēzvigai-Holšteinai (Vācijai), garums - līdz 300 km, platums - 40-165 km
Balkānu pussala pussala Eiropas dienvidaustrumu daļā, ko apskalo Adrijas, Jonijas, Egejas un Melnā jūra, platība - 505000 kvadrātkilometru
Salentīnas pussala pussala Itālijas dienvidaustrumu daļā, starp Adrijas un Jonijas jūru, garums - \~150 km, paugurains līdzenums, augstums - līdz 300 m
Acumi pussala pussala Japānā (_Atsumi-hanto_), Honsju salas rietumos, Jamagatas prefektūrā
Aupouri pussala pussala Jaunzēlandē (_Aupōuri Peninsula_), Ziemeļsalas ziemeļrietumu galā
Oklendas pussala pussala Jaunzēlandes galējos ziemeļos (“Auckland”), ar Ziemeļsalu to savieno 1,5 km plats šaurums, kroku-cilu kalni līdz 779 m vjl., līčaini krasti ar kāpām
Hūrnslandete pussala Zviedrijā, Jēvleborjas lēnes austrumos, iesniedzas Botnijas līcī
Meksikas līcis pusslēgtā jūra Atlantijas okeāna rietumos, Ziemeļamerikas dienvidaustrumu piekrastē, starp Floridas un Jukatanas pussalu un Kubas salu, platība — 1,5 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 3822 m
Ohotskas jūra pusslēgtā jūra Klusā okeāna ziemeļu daļā, Āzijas austrumu piekrastē, platība — 1,58 mlj km2, no okeāna atdala Kamčatkas pussala, Kuriļu salas un Hokaido, Tatāru un Laperūza šaurums savieno ar Japāņu jūru
Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m
Austrumķīnas jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā starp Ķīnas krastiem, Taivānas, Rjukju, Kjusju salām un Koreju (angļu val. "East China Sea"), ziemeļos Dzeltenā jūra, Korejas šaurums savieno ar Japāņu jūru, Taivānas šaurums ar Dienvidķīnas jūru, platība - 836 tūkstoši kvadrātkilometru; Dunhaja
Adrijas jūra pusslēgtā jūra Vidusjūras ziemeļos starp Apenīnu un Balkānu pussalām (itāļu "Mare Adriatico", horvātu "Jadransko more"), Otranto šaurums to savieno ar Jonijas jūru; garums 796 km, platums 93-222 km
degunragputni Putni ar lielu knābi, augšknābja pamats ar lielu ragveida izaugumu, 45 sugas, dzīvo Āfrikas, Dienvidāzijas un Jaungvinejas tropiskajos mežos
kiviveidīgie Putnu kārta ("Apterygiformes"), tumšbrūni, nelidojoši putni, mitros mežos Jaunzēlandē; 1 dzimta, 1 ģints, 3 ssugas, atrodas uz izmiršanas robežas
tītiņš Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzilnu dzimtas suga ("Junx torquilla"), neliels putns ar pelēkbrūnu cekulu un kustīgu kaklu
kakadu putnu klases papagaiļveidīgo kārtas dzimta ("Cacatutidae"), putns ar cekulu un spēcīgu knābi (6 ģintis, 18 sugu); izplatīts Austrālijā, Tasmānijā, Jaungvinejā, Filipīnās
māņceplītis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas tirānputnu apakškārtas dzimta, 2 ģintis, 4 sugas, sīki putni (masa - 5-8 g), līdzīgi paceplīšiem, balss klusa, čiepstoša, lido slikti, entomofāgi, mežos, krūmājos, klinšainās nogāzēs Jaunzēlandē
maoristrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Callaeidae"), 3 ģintis, 3 sugas, Jaunzēlandes mežos; Jaunzēlandes strazdu dzimta
stabulētājputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Cracticidae"), 3 ģintis, 8 sugas, Austrālijā, Jaungvinejā un tām tuvējās salās
strazdulis Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Grallinidae"), 3 ģintis, 4 sugas, Austrālijā un Jaungvinejā; Austrālijas strazdu dzimta
medusputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Meliphagidae"), 39 ģintis, 172 sugas, sastopami Austrālijā, Jaungvinejā, Jaunzēlandē un tuvējās salās, 2 sugas Dienvidāfrikā; medussūcēju dzimta
paradīzesputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Paradisaeidae"), 20 ģintis, 42 sugas, Jaungvinejā un tuvējās salās, dažas sugas arī Austrālijas ziemeļaustrumos un austrumos
lapeņputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Ptilonorhynchidae"), 8 ģintis, 18 sugas, Jaungvinejā un Austrālijā
stumbrložņa Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta, 1 ģints, 6 sugas, dzīvo Austrālijā un Jaungvinejā
stabuļputns Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Orthonychinae"), sastopama dažādos biotopos Austrālijā un Jaungvinejā
junkostērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas ģints ("Junco")
Racza Raču muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
Oblesona Radavas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā
Raggenhof Ragu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Lielā brīvību harta raksts, kurā Anglijas karalis Jānis Bezzemis 1215. g. atzina karaļa varas ierobežojumus
kagu Raļļu dzērve, sīgai līdzīgs dzērvju putns pelnu krāsā ar cekulu, nakts putns, Jaunkaledonijā
Rietumu siena Raudu mūris, vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām, kā arī lūdz par tempļa atjaunošanu
ecce homo! redziet kāds cilvēks! (par teicienu kļuvuši prokuratora Poncija Pilāta vārdi, ko viņš sacījis jūdiem, izvezdams Jēzu ar ērkšķu kroni galvā)
baznīcu grautiņi reformācijas piekritēju rīkoti grautiņi katoļu baznīcās 16. gadsimtā; Latvijā notika 16. gs. 20. gados Rīgā (sk. "svētbilžu gratiņi") un 1584. g., Kalendāra nemieru laikā, kad tika izdemolēta Rīgas Sv. Jēkaba katoļu baznīca
Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona
Luāra reģions Francijas rietumu daļā (_Pays de la Loire_), robežojas ar Bretaņas, Normandijas, Centra Valdeluāra un Jaunaktivānijas reģionu, rietumos apskalo Biskajas līcis
Apūlija reģions Itālijā (_Regione Púglia_), atrodas Apenīnu pussalas dienvidaustrumos, administratīvais centrs - Bari, platība - 19358 kvadrātkilometri, 4053000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 6 provinces - Bari, Barletas-Andrijas-Trani, Brindizi, Fodžas, Lečes un Taranto, robežojas ar Bazilikatas, Kampānijas un Molizes reģionu, apskalo Adrijas un Jonijas jūra
Bazilikata Reģions Itālijā ("Regione Basilicata"), Apenīnu pussalas dienvidu daļā, administratīvais centrs - Potenca, platība - 9992 kvadrātkilometri, 574500 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 2 provinces - Matēras un Potencas, robežojas ar Kalabrijas, Kampānijas un Apūlijas reģionu, rietumu daļā apskalo Tirēnu jūras Polikastro līcis, dienvidos - Jonijas jūras Taranto līcis
Kalabrija Reģions Itālijā ("Regione Calabria"), Apenīnu pussalas dienvidrietumos, administratīvais centrs - Katandzāro, platība - 15080 kvadrātkilometru, 1956000 iedzīvotāju (2013. g.), ietver 5 provinces - Katandzāro, Kozencas, Krotones, Redžo di Kalabrijas un Vibo Valentijas, robežojas ar Bazilikatas reģionu, apskalo Tirēnu un Jonijas jūra
kristiānisms Reliģija, kuras pamatā ir ticība Jēzum Kristum un kura radās Romas impērijā mūsu ēras 1. gadsimtā; kristietība
mormoņi Reliģiska sekta (Amerikas Savienotajās Valstīs) - Pēdējo dienu svēto Jēzus Kristus baznīca, kuras ticējumu pamatā ir politeisma un kristietības elementi; šīs sektas locekļi
kargo kulti reliģiskas kustības Melanēzijā un Jaungvinejā, kuru piekritēji atdarina eiropiešu rituālus cerībā šādi sasniegt eiropiešu materiālās labklājības līmeni - "kargo"; kultu locekļi gaida mesijas atnākšanu, kurš novērsīs slimības un tautai izdalīs dažādus labumus
saduceji Reliģiski politiska grupējuma pārstāvji Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 1. gs. m. ē., kas atzina tikai Mozus likumus, noliedza mācību par eņģeļiem un augšāmcelšanos, pretojās jebkurām jūdaisma reformām
sikarieši Reliģiski politiskās kustības radikālā spārna pārstāvji Romas provincē Jūdejā 1. gs.
saduķeji Reliģiski politisks grupējums Jūdejā 2. gs. p. m. ē. - 70. g. m. ē., kas bija nacionālisti un sadarbojās ar romiešiem ar mērķi saglabāt jūdu valsti; šā grupējuma pārstāvji; saduceji
jansenisms Reliģisks virziens Holandē un reliģiski sabiedriska kustība Francijā 17. un 18. gs., kura izveidojās no Holandes teologa Jansena mācības, tuvs kalvinismam
mandaisms Reliģisks virziens, kas radās m. ē. sākumā Mezopotāmijā; apvieno kristietības, jūdaisma, zoroastrisma, seno babiloniešu reliģiju elementus, izceļ Jāņa Kristītāja pravieša lomu; nedaudz piekritēju saglabājies Irānā un Irākā
Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles
Augštazas augstiene reljefa paaugstinājums Krievijā (_Verhnetazovskaja vozvyšennost’_), Tjumeņas apgabala Jamalas Ņencu autonomajā apvidū un Krasnojarskas novada rietumu daļā, augstums - līdz 285 m
Rennenberg Renebergu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Ringen Reņģes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
Rengen Reņģu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Rubas pagastā
kokķengurs Reta, izmirstoša ķenguru suga, kas sastopama tikai visgrūtāk sasniedzamos Jaungvinejas reģionos
Janeiši Rēzeknes novada Audriņu pagasta apdzīvotās vietas "Janīši" nosaukuma variants
Otrie Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukuma variants
Ūtrī Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki 2" nosaukums latgaliski
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžanu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
Strūžānu Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Strūžānu Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
jaroškinieši Rēzeknes novada Griškānu pagasta apdzīvotās vietas "Jaroškina" iedzīvotāji
jaunslabadieši Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunslabada" iedzīvotāji
Novaja Sloboda Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsloboda" bijušais nosaukums
Juguli Rēzeknes novada Kaunatas pagasta apdzīvotās vietas "Juguļi" nosaukums latgaliski
Jaudzemki Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemi" kļūdains nosaukuma variants
Jevcišovka Rēzeknes novada Maltas pagasta apdzīvotās vietas "Jevtišovka" bijušais nosaukums
Jaškys Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaškas" nosaukums latgaliski
Jaudzemli Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaudzemļi" nosaukums latgaliski
Jaudzemi Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzemļi" nosaukuma variants
jurdžānieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jurdži" iedzīvotāji
jurdzieši Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jurdži" iedzīvotāji
jaunsaimnieki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" iedzīvotāji
Jaunsaimnīki Rēzeknes novada Ozolmuižas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsaimnieki" nosaukuma variants
jaunrikavieši Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikava" iedzīvotāji
Jaunrikava Rēzeknes novada Rikavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunrikova" literarizēts nosaukuma variants
Jaunuo Sloboda Rēzeknes novada Sakstagala pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā Sloboda" nosaukums latgaliski
Jaši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaskina" nosaukuma variants
jaunružinieši Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunružina" iedzīvotāji
Mežajuri Rēzeknes novada Silmalas pagasta apdzīvotās vietas "Meža Juri" nosaukuma variants
Jugormani Rēzeknes novada Sokolku pagasta apdzīvotās vietas "Jugermani" nosaukuma variants
Jermoli Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukuma variants
Jermolys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jermolas" nosaukums latgaliski
Jurkas Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukuma variants
Jurkys Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurki" nosaukums latgaliski
jurcieši Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Jurķi" iedzīvotāji
Jūškāni Rēzeknes novada Vērēmu pagasta apdzīvotās vietas "Juškāni" bijušais nosaukums
Jūškas Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūški Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Jūškys Rēzeknes novada Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Juški" nosaukuma variants
Aksu-Žabaghili rezervāts rezervāts Kazahstānā (_Aqsw-Jabağılı memelekettik tabïğï qorığı_), Dienvidkazahstānas apgabala austrumos, Ugoma grēdas ziemeļaustrumos
Stolbi Rezervāts Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labajā krastā, Kujsumas kalnu atzaros, platība - 472 kvadrātkilometri, dibināts - 1925. g., \~100 sadēdējušu neparastas formas sienīta klinšu (līdz 100 m augstas)
Reschenhof Režu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts
Ščerbakova Ribinska - pilsēta Krievijas Jaroslavļas apgabalā, tās nosaukums 1946.-1957. g.
jačmeniškieši Riebiņu novada Silajāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jačmeniški" iedzīvotāji
Mozī Rumpeiši Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukuma variants
Jaunī Rumpi Riebiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunie Rumpi" nosaukums latgaliski
pterokārija Riekstkoku dzimtas ģints ("Pterocarya"), vasarzaļi koki, ziedi sakopoti spurdzēs, 10 sugu (no Kaukāza līdz Japānai), Latvijā kā krāšņumaugi introducētas vairākas sugas
ailantlapu riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. ailanthifolia")
sirdsveida riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans ailanthifolia var. cordiformis syn. Juglans cordiformis")
pelēkais riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans cinerea")
Mandžūrijas riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans mandshurica")
melnais riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans nigra")
īstais riekstkoks riekstkoku suga ("Juglans regia")
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss
Raudu mūris rietumnieku apzīmējums mūra atliekām, kas palikušas no izraēliešu tempļa Jeruzalemē; ebreji to sauc par Rietumu mūri un uzskata to par savu ievērojamāko svētvietu, kur viņi pulcējās, lai apraudātu tempļa izpostīšanu
WJM Rietumu Medicīnas Žurnāls (angļu "Western Journal of Medicine")
Abingtona rifs rifs Austrālijas ziemeļaustrumu piekrastē (_Abington Reef_), Koraļļu Jūras Salās
Astrolaba rifi rifu grupa Koraļļu jūrā (_l’ Astrolabe, Récifs de_), Jaunkaledonijā, Salu provinces ziemeļos
REJC Rīgas eksperimentālais jaunatnes centrs (kopā ar nosaukumu: REJC "Forums")
DJRSE Rīgas Fondu biržas noteiktais "Dow Jones" indekss (angļu "Dow Jones Riga Stock Exchange Index")
RJL Rīgas Jūras līnija (prāmju satiksmes sabiedrība)
RJA Rīgas Juridiskā augstskola
Edinburga Rīgas Jūrmalas pilsētas daļas starp Bulduriem un Majoriem - Dzintaru - nosaukums 1875.-1922. g.
jāņvārtieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jāņavārti" iedzīvotāji
jāņvārtnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jāņavārti" iedzīvotāji
jaunciemieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
jaunciemnieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
jaunmīlgrāvieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jaunmīlgrāvis" iedzīvotāji
juglenieki Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji
juglenieši Rīgas pilsētas apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji
Šķirotava Rīgas pilsētas apkaime Daugavas labajā krastā, Latgales priekšpilsētā, atrodas Rīgas pilsētas dienvidaustrumu daļā, robežojas ar Dārzciema, Juglas, Pļavnieku, Rumbulas un Ķengaraga apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Buļļi Rīgas pilsētas apkaime Kurzemes rajonā, Daugavgrīvas salas centrālajā un dienvidrietumu daļā, starp Rīgas līci un Buļļupi, izveidojusies bijušās Buļļu muižas teritorijā, atrodas Rīgas galējā ziemeļrietumu stūrī uz Buļļu salas, robežojas ar Daugavgrīvas un Kleistu apkaimēm, kā arī Jūrmalas pilsētu, lai gan pa sauszemi šai apkaimei vienīgais savienojums ir ar Daugavgrīvu
Kleisti Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Kurzemes rajonā, uz dienvidrietumiem no Spilves pļavām, izveidojusies bijušās Kleistu muižas teritorijā, robežojas ar Rītabuļļu (nav sauszemes savienojuma), Bolderājas, Spilves, Imantas apkaimēm, bet rietumos ar Babītes novadu un Jūrmalu
Pleskodāle Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā starp Apūzes, Jūrkalnes, Lielirbes ielu un K. Ulmaņa gatvi, robežojas ar Zolitūdes, Šampētera, Āgenskalna, Bieriņu un Mūkupurva apkaimēm, kā arī Mārupes novadu
Zolitūde Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, atrodas uz dienvidiem no Rīgas-Tukuma dzelzceļa līnijas, starp Jūrkalnes, Rostokas un Zolitūdes ielu, pilsētā iekļauta 1919. g., robežojas ar Beberbeķu, Imantas, Šampētera, Pleskodāles un Mūkupurva apkaimēm
Bieriņi Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Mārupītes krastos, starp Mārupi un Rīgas-Jelgavas dzelzceļa līniju, bijusī Bieriņu muiža un tās apkaime starp bij. Petriņciemu (tag. Mārupe), Ozolciemu un Lindes ciemu, kas 1924. g. pievienota Rīgas pilsētai, robežojas ar Pleskodāles, Āgenskalna, Torņakalna un Atgāzenes apkaimēm, kā arī Mārupes novadu (apkaimes robežas ir dzelzceļa loks, dzelzceļš, pilsētas robeža (Sīpeles iela), pilsētas robeža (Mārupīte, Upesgrīvas iela), Kārļa Ulmaņa gatve, Liepājas iela līdz dzelzceļam)
Ziepniekkalns Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, tās robežas ir pilsētas robeža (Jelgavas šoseja, Tīraines iela, Vienības gatve), Ziepniekkalna iela, Bauskas iela, Doles iela, Bieķengrāvis, Salu tilts, Kārļa Ulmaņa gatve, Vienības gatve, pilsētas robeža
Mežciems Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļā, ietverot sevī visu Biķernieku meža masīvu, robežojas ar Juglas, Dreiliņu, Purvciema un Teikas apkaimēm
Berģi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, atrodas Rīgas austrumu daļas perifērijā, Juglas ezera austrumu krastā
Jugla Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētā, Juglas ezera rietumu un Ķīšezera dienvidu piekrastē
Dreiliņi Rīgas pilsētas apkaime Vidzemes priekšpilsētas austrumu daļā, robežojas ar Pļavnieku, Purvciema, Mežciema un Juglas apkaimēm, kā arī ar Stopiņu novadu
Mīlgrāvis Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā (ietilpst Jaunmīlgrāvis un Aplokciems), atrodas Rīgas ziemeļu daļā, pa sauszemi robežojas ar Mežaparka, Sarkandaugavas, Vecmīlgrāvja un Trīsciema apkaimēm (ar pēdējām divām savienojums pa Mīlgrāvja tiltu), bet pa ūdeni tai ir robežas ar Jaunciema apkaimi Ķīšezera pretējā krastā
Trīsciems Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā, atrodas Ķīšezera ziemeļrietumu piekrastē, robežojas ar Jaunciema, Mīlgrāvja (pa Mīlgrāvja tiltu), Vecmīlgrāvja, Vecdaugavas un Vecāķu apkaimēm, kā arī ar Carnikavas pagastu
Torņakalns Rīgas pilsētas apkārtne Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, starp Āgenskalnu un Ziepniekkalnu, nosaukumu guvis no Sarkanā torņa, kas atradās veco Jelgavas un Bauskas ceļu sākumā, līdzās Daugavas pārceltuvei, 1786. g. pilsētai pievienota neliela teritorijas daļa, kas 1828. g. paplašināta līdz tagadējai Robežu ielai
Teika Rīgas pilsētas daļa Daugavas labajā krastā, Vidzemes priekšpilsētā, atrodas uz austrumiem no Rīgas dzelzceļa loka, robežojas ar Čiekurkalna, Juglas, Mežciema, Purvciema, Grīziņkalna un Brasas apkaimi
Kobronskansts Rīgas priekšnocietinājums Daugavas kreisajā krastā pie Mārupītes agrākās ietekas Daugavā, ko Rīgas aplenkuma laikā 1621. g. blakus Sarkanajam tornim ierīkoja zviedri, nosaukums radies no tā cēlāja zviedru pulkveža S. Kobrona vārda, mūsu dienās skansts paliekas iezīmē tikko pamanāmi reljefa veidojumi starp dzelzceļa līniju un Jelgavas ielu netālu no Dzelzceļa tilta
Malavejovo Rijīgs cilvēkēdājs Gudinafas salas iedzīvotāju mitoloģijā (Papua-Jaungvinejā), kuru salas iedzīvotāji centās piebarot ar dārzeņiem
Rikuoka Rikuoka grēda - Ou grēda Japānā
Rites strauts Rite, Daugavas pieteka Jumpravas pagastā
Rittenhof Rites muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Rites pagastā
Susējas-Kroņa pagasts Rites pagasta bijušais nosaukums līdz 1925. gadam, tolaik Jēkabpils apriņķī
Rites Rites strauts - Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
Nansejas salas Rjukju salas Japānas dienvidos
cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna
pāpālisms Romas katoļu baznīcas mācība par pāvesta varu kā Dieva jeb Jēzus Kristus liktu baznīcas pamatu
pandekti Romiešu juristu nolikumu, izteikumu un šķitumu krājums, Justiniāna likumu krājuma 2. daļa
Fonts Romiešu mitoloģijā - avotu dievs, dieva Jāna un nimfas Jūturnas dēls
Jūnona Romiešu mitoloģijā - debesu dieviete, Jupitera māsa un sieva, laulību un precēto sieviešu aizbildne; atbilda sengrieķu dievietei Hērai
Jupiters Romiešu mitoloģijā - debesu dievs un visas pasaules valdnieks; gaismas, zibens, pērkona, negaisa un lietus dievs; sengrieķu mitoloģijā Jupiteram atbilda Zevs
indigeti romiešu mitoloģijā - dievu grupa, kas tika uzlūkoti par Jupitera padomē ietilpstošiem dieviem, kas sargāja dažas pilsētas
Vējovs Romiešu mitoloģijā - pazemes valstības dievs, kuru pretstatīja gaišajam debesu dievam Dionīsam vai Jupiteram
Justīcija Romiešu mitoloģijā - taisnīguma dieviete ("Justitia"), parasti attēloja kā sievieti ar zobenu un svariem, vēlāk arī ar apsēju uz acīm
juvenāliji Romiešu svētki ar rotaļām un izrādēm par godu jaunības dievietei Juventai
saturnāliji Romiešu svētki par godu Saturnam, mītiskajam Romas valdniekam un dieva Jupitera tēvam, kuri sākās 17. decembrī; dzīru un dāvanu pasniegšanas laiks; dažas šo svētku paražas tika pārņemtas Ziemassvētkos
aurejs Romiešu zelta monēta, ko sāka kalt Jūlija Cēzara valdīšanas laikā
jaunceltnieki Ropažu novada apdzīvotās vietas "Jaunceltne" iedzīvotāji
roš Roš hašanā - jūdaistu Jaungads, svētki,ko svin tišri mēneša 1. vai 2. datumā
henomele Rožu dzimtas ģints ("Chaenomeles"), vasarzaļi krūmi, retāk koki, 4 sugas, kas izplatītas Ķīnā un Japānā; krūmcidonija
Pliksnes purvs Rožu purvs Jēkabpils novadā
Ošānu purvs Rožu purvs Jēkabpils novadā
Pliksis Rožu purvs Jēkabpils novadā
Ruapehs Ruapehu - vulkāns Jaunzēlandē
Robežnīca Rūbežneica, Jāšas pieteka
apjumības Rudens godības pēc pabeigtas labības pļaušanas un linu plūkšanas, kad vispirms atšķir Jumi, vai nu to noslogot ar akmeni pie zemes, vai parasti ar dziesmām saņemot pēdējā kūlī
Kurkužupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagastā
Maiģupīte Rūjas kreisā krasta pieteka Jeru pagstā; Maige; Maure
Oļa Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, garums - 19 km, kritums - \~5 m; Ola; Ole
Juldurga Rūjas kreisā krasta pieteka Valmieras novadā, lielāko daļu garuma ir Ķoņu un Naukšēnu pagasta robežupe, garums - 12 km, izteka Naukšēnu pagastā pie Igaunijas robežas; Juldruga
paipustieši Rūjienas novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Paipusti" iedzīvotāji
paipuzieši Rūjienas novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Paipusti" iedzīvotāji
Jerreskaja Rūjienas novada Jeru pagasta bijušais nosaukums krieviski
Rumbenhof Rumbas, Rumbenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Bindenšū Ruperts Bindenšū - vācu būvmeistars (Rupert Bindenschu; 1645.-1698. g.), kas no 1671. g. dzīvoja Latvijā; viņa ievērojamākie darbi bija J. Reiterna nams (1685. g.), kur pirmo reizi Rīgas celtniecībā tika izmantots lielais orderis, un Sv. Pētera baznīcas unikālās konstrukcijas koka tornis (1690. g.)
Levestes strauts Rūšu strauta kreisā krasta pieteka Jaunpils pagastā
Saules grāvis Rūšu strauta kreisā krata pieteka Jaunpils pagastā
LJZA Sabiedriska organizācija "Latvijas Jauno zemnieku apvienība"
komunerosu sacelšanās sacelšanās pret spāņu koloniālo kundzību Jaunajā Granadā (tag. Kolumbija) 1781. g.
Saha Sahas Republika (Jakutija) - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Austrumsibīrijā, administratīvais centrs - Jakutska, platība - 3083500 kvadrātkilometru, 949800 iedzīvotāju (2009.)
Jakutija Sahas Republika (Saha) - autonoma republika Krievijas Federācijā, aptver ziemeļaustrumu Sibīriju ap Ļenas, Indigirkas u. c. upēm, platība - 3083500 kvadrātkilometru, \~1 mlj iedzīvotāju (46% jakuti, 41% krievi), galvaspilsēta - Jakutska, robežojas ar Čukotkas autonomo apvidu, Magadanas apgabalu, Habarovskas novadu, Amūras, Aizbaikāla, Irkutskas apgabalu un Krasnojarskas novadu
zīdsaimniecība Saimniecība, kurā kopj un audzē zīdtauriņus un iegūst zīda šķiedru, gk. Ķīnā un Japānā, arī Itālijā Francijā u. c.
prohirons Saīsināta rokasgrāmata tiesnešiem, sastādīta Bizantijā 870.-879. g. grieķu valodā, pārstrādājot Justiniāna kodifikāciju
jaunstrāvniecisks saistīts ar Jauno strāvu, jaunstrāvniekiem, Jaunajai strāvai, jaunstrāvniekiem raksturīgs
sapļaut Jumīti saka, kad pļauj pēdējo vālu tīrumā, kurā esot paslēpies ražas dievs - Jumītis
Sakaji Sakai, pilsēta Japānā
Pelīte Sakas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Ābeļu pagastā, garums - 7 km
avemarija Sakrālās mūzikas žanrs, himna Jaunavai Marijai - no vienbalsīga gregoriskā pirmvarianta līdz daudzveidīgiem vokāliem, vokālinstrumentāliem un instrumentāliem pārtvērumiem ar pilnīgi patstāvīgu mūziku
Bagabaga sala Bismarka jūras dienvidos (_Bagabag Island_), Papua-Jaungvinejas Madangas provincē
Holmhof sala (apdzīvota vieta Jēkabpils novadā)
Keipbretona sala Atlantijas okeāna ziemeļrietumos (angļu val. "Cape Breton Island"), pie Sentlorensa līča ieejas, Kanādā, platība - 10300 kvadrātkilometru, augstākā virsotne - 532 m, ar Jaunskotijas pussalu savieno 2,1 km garš dambis
Aguni sala Austrumķīnas jūā (_Aguni-jima_), Rjūkjū salās, Japānas teritorija, ietilpst Okinavas prefektūrā
Čedžudo sala Austrumķīnas jūras ziemeļos (angļu val. "Cheju-do", korejiešu val. "Jeju-do"), 1846 kvadrātkilometri, 575000 iedzīvotāju (2006. g.), augstākā virsotne - Hallasana vulkāns (1950 m)
Benneta sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Krievijas Sahā Republikā (Jakutijā)
Henrietas sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Žanetes sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Žohova sala sala Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Sahalīna sala Āzijas austrumu piekrastē, starp Ohotskas jūru un Japāņu jūru, Krievijā, platība - 76400 kvadrātkilometru, garums - 948 km, platums - 100-125 km, augstākā virsotne - 1609 m
Fīna sala Baltijas jūrā, Dānijas arhipelāga rietumos (dāņu val. _Fyn_), Dānijas teritorija, platība - 2980 kvadrātkilometru, 447000 iedzīvotāju (2006. g.), augstums - līdz 131 m vjl., tilti savieno ar Zēlandes salu un Jitlandes pussalu
Adi sala Bandas jūras austrumos (_Adi_), Jaungvinejas salas Bomberai pussalas dienvidu piekrastē, Indonēzijas Rietumpapua provinces teritorija
Heisa sala sala Barenca jūrā, Krievijas Arhangeļskas apgabalā, Franča Jozefa Zemes centrālajā daļā, augstums — līdz 242 m, gk. bazalti, darbojas ģeofizikas observatorija
Aleksandras Zeme sala Barenca jūras ziemeļos (_Zemlja Aleksandry_), Franča Jozefa Zemes rietumos, Krievijas teritorija
Aua sala Bismarka jūras Ninigo salu rietumos (_Aua Island_), Papua-Jaungvinejas Manusas provinces teritorija
Vidsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums - 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Daugavsala; Stimbāna sala; Sala
Daugavsala sala Daugavā, Jēkabpils pilsētas daļa, garums 2,2 km, platums - līdz 0,9 km, apdzīvota, 2 mājas; Vidsala; Stimbāna sala; Sala
Lucavsala sala Daugavas lejtecē, Rīgas pilsētas teritorijā, Zemgales priekšpilsētā, garums - 2 km, lielākais platums - 0,8 km, augstums - 0,5-2 m vjl., no Pārdaugavas to atdala Bieķengrāvis, no Zaķusalas - Mazā Daugava, 17. gs beigās tās vietā bijušas 4-5 mazas saliņas, 19. gs. beigās pēc Daugavas regulēšanas dambju izbūves saplūdusi ar šauro un garo Jumpravsalu
Norfolkas sala sala Fidži jūrā (“Norfolk”), starp Jaunzēlandi un Jaunkaledoniju, Austrālijas ārējā teritorija ar iekšēju pašpārvaldi, platība — 35 kvadrātkilometri, 2170 iedzīvotāji (2012. g.), administratīvais centrs — Kingstona
Hisingene sala Gēteborgā ("Hisingen"), starp Jētas upes abiem atzariem, platība - 193 kvadrātkilometri
Panaitana sala Indijas okeāna Javas salas rietumu piekrastē, Indonēzijas Bantenas provinces teritorijā
Abdelkūrī sala Indijas okeāna ziemeļos (_'Abd al-Kūrī_), uz rietumiem no Sokotras salas, Jemenas teritorija, garums - \~33 km, platums - līdz 5 km
Java sala Indonēzijā (angļu val. "Java", indon. val. "Jawa"), Lielo Zunda salu grupā, platība - 126500 kvadrātkilometri, 124 mlj iedzīvotāju (2005. g.), garums - 1060 km, platums - 55-195 km, kalnaina, augstākā virsotne - 3676 m, daudz nokrišņu, \~30 darbīgi vulkāni, šeit atrodas Indonēzijas galvaspilsēta Džakarta
Hokaido sala Japānā ("Hokkaido"), platība - 78800 kvadrātkilometru, 5,6 mlj iedzīvotāju, administratīvais centrs - Saporo, pasaulē garākais zemūdens tunelis "Seikan", atklāts 1985, savieno Hokaido ar lielāko salu Honsju, tuneļa garums - 54,2 km, no tiem 23,2 km zem ūdens
Kjusju sala Japānas arhipelāga dienvidos (japāņu valodā "九州"), trešā lielākā sala (aiz Honsju un Hokaido), platība - 37400 kvadrātkilometru (kopā ar blakussalām - 42600 kvadrātkilometru), augstākā virsotne - 1788 m, administratīvi iedalīta 7 prefektūrās
Akuseki sala Japānas dienvidos (_Akuseki-shima_), Austrumķīnas jūras austrumos, Sacunanas salu grupas Tokaras salās
Ava sala Japāņu jūrā (_Awa-shima_), Japānas piekrastē, Ņiigatas prefektūras teritorija
Ruskija sala Japāņu jūras Pētera Lielā līcī, Krevijas Piejūras novadā, uz dienvidiem no Vladivostokas, garums - \~18 km, platums - līdz 13 km, platlapju mežs
Askolda sala Japāņu jūras rietumu piekrastē (_Askol’d, ostrov_), Pētera Lielā līcī, Krievijas Piejūras novada teritotija
Aoba sala Jaunhebridu salās Klusajā okeānā, Vanuatu Republikas Penamas provinces rietumu daļā
Arta sala Jaunkaledonijā (_Art, Île_), Koraļļu jūrā, Belepa salās
Bagao sala Jaunkaledonijas Salu provincē (_Bagao_), Klusā okeāna Koraļļu jūras Luajotē salās
Baaba sala Jaunkaledonijas ziemeļu daļā (_Baaba, Île_), Klusā okeāna Koraļļu jūrā
Jaunsibīrija sala Jaunsibīrijas arhipelāga Anžū salu grupā, starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) teritorija, platība \~6200 km^2^, garums - \~140 km, lielākais platums - \~60 km, augstums - līdz 76 m
Madura sala Javas jūrā ("Madura"), ietilpst Lielo Zunda salu grupā, atrodas uz ziemeļiem no Javas, Indonēzijā, platība - 4558 kvadrātkilometri, pauguraina, augstums - līdz 471 m
Baveana sala Javas jūrā, Indonēzijas Austrumjavas provinces teritorija
Pilssala sala Jelgavas pilsētas teritorijā, starp Lielupi un tās atteku Driksu, garums - \~5 km, platums - 100-500 m
Antipaksa sala Jonijas jūrā (_Antípaxoi, Nísos_), Kerkīras šauruma dienvidos, Grieķijas teritorija
Kefalonija sala Jonijas jūrā ("Cephalonia"), Grieķijā, platība - 752 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1628 m
Kerkira sala Jonijas jūrā ("Kerkyra"), Jonijas salu grupas ziemeļos, Grieķijas teritorija, platība - 593 kvadrātkilometru, ziemeļu daļa kalnaina, augstums - līdz 906 m
Lefkada sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 295 kvadrātkilometri, kalnains reljefs, augstums - līdz 1158 m, olīvkoku audzēšana, audzē arī citrusus, vīnkokus
Zakinta sala Jonijas jūrā, Jonijas salu grupā, Grieķijā, platība - 408 kvadrātkilometri, rietumos - kaļķakmens masīvs, augstums - līdz 756 m, austrumos - paugurains līdzenums
Itaka sala Jonijas jūras austrumu daļā, Jonijas salu grupā; sengrieķu mitoloģijā - Odiseja dzimtene un viņa valsts
Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
Belija sala Karas jūrā, Krievijā, Tjumeņas apgabalā, no Jamalas pussalas to šķir Maligina šaurums, platība – 1900 kvadrātkilometru, augstums – līdz 24 m, daudz ezeru, arktiskā tundra
Sibirjakova sala sala Karas jūras austrumu daļā, pie ieejas Jeņisejas līcī, Krievijas Krasnoojarskas novadā, platība - \~800 kvadrātkilometru, augstums - līdz 50 m, reljefs paugurains, daudz ezeru, sīku upju, piekrastē sēkļi
Lesē sala Kategatā, Dānijas Ziemeļjitlandes reģiona teritorija, Lesē šurums to šķir no Jitlandes pussalas
Greitmērkjuri sala Klusā okeāna Fidži jūras dienvidos (_Great Mercury Island_), Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē; Ahuahu
Aore sala Klusā okeāna Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas Sanmas provinces dienvidu daļā
Aniva sala Klusā okeāna Jaunhebridu salu dienvidu daļā (_Aniwa_), Vanutu Republikas Tafea provincē
Amamiošima sala Klusajā okeānā (_Amami-Ō-shima_), Amami salu ziemeļos, Japānas teritorija
Ambrima sala Klusajā okeānā (_Ambrym_), Jaunhebridu salās, Vanuatu Republikas teritorija
Aneitjuma sala Klusajā okeānā (_Aneityum_), Jaunhebridu salu dienvidu daļā, Vanuatu Republikas teritorija
Aoga sala Klusajā okeānā (_Aoga-shima_), Nampo salu ziemeļu daļā jeb Idzu salu vidusdaļā, Japānas teritotija, Tokijas prefektūrā
Niue sala Klusajā okeānā ("Niue"), Polinēzijā, uz austrumiem no Tongas, Jaunzēlandes valdījums, platība - 263 kvadrātkilometri, 1354 iedzīvotāji, administratīvais centrs - Alofi, administratīvais iedalījums - 14 ciemu
Rarotonga sala Klusajā okeānā ("Rarotonga"), lielākā no Kuka salām, to dienvidu grupā, Jaunzēlandes teritorija, platība - 66 kvadrātkilometri, augstums - līdz 701 m
Šikoku sala Klusajā okeānā (japāņu valodā "四国"), Japānas arhipelāga dienvidos, platība - 17800 kvadrātkilometru, 4,1 mlj iedzīvotāju (2005. g.)
Greitbarjera sala Klusajā okeānā, Jaunzēlandes Ziemeļsalas ziemeļaustrumu piekrastē
Džērsija sala Lamanšā (angļu val. "Jersey"), Normandijas salu grupā, Lielbritānijas valdījums, platība - 116 kvadrātkilometri, 91500 iedzīvotāju (2007. g.), administratīvais centrs un lielākā osta - Sentheljēra, augstums - līdz 143 m
Argamuorasises sala sala Laptevu jūrā un Ļenas upes grīvā (_Arga-Muora-Sise, ostrov_), Krievijas Sahas Republkas (Jakutijas) ziemeļos
Tobāgo sala Mazo Antiļu salu grupā ("Tobago"), Trinidādas un Tobāgo Republikas sastāvdaļa, platība - 303 km^2^), 17. gs. 40. gados Kurzemes hercogs Jēkabs centās iegūt šo salu savā īpašumā un izveidot tur koloniju, tika nomitinātas 80 kolonistu ģimenes, domājams, ka starp tiem arī nedaudzi latvieši, izveidojās pilsētiņa ("Jacobusstadt", tagadējā Plimuta), saglabājušies daži vietvārdi, kā Lielais Kurzemes līcis ("Great Courland Bay"), Kalpu līcis ("Kalpi Bay"), Kuršu līcis ("Coerse Bay")
Bali sala Mazo Zunda salu grupā (uz austrumiem no Javas), platība - 5600 kvadrātkilometru, garums - 145 km, lielākais platums - 80 km
Jaunbritānija sala Melanēzijā (angļu val. "New Britain"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 36519 kvadrātkilometri, garums - 575 km, lielākais platums - \~100 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās Jaunpomerānija
Jaunīrija sala Melanēzijā (angļu val. "New Ireland"), Bismarka arhipelāgā (Papua-Jaungvinejā), platība - 8600 kvadrātkilometru, 140000 iedzīvotāju (2007. g.), sala izstiepta starp Kluso okeānu un Jaungvinejas jūru, garums - \~400 km, lielākais platums - \~40 km, augstākā virsotne - 2150 m; līdz 1920. g. saucās - Jaunmēklenburga
Avina sala Papuā-Jaungvinejā (_Awin Island_), Bismarka jūrā, Bismarka arhipelāga rietumos, Minigo salu grupā
Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem
Arabija sala Persijas līcī (_al ‘Arabiyah, Jazīrat_), Saūda Arābijas Šarkījas (Austrumu provinces) teritorija
Abū Alī sala sala Persijas līča rietumu piekrastē (_Abū ‘Alī, Jazīrat_), Sauda Arābijā, Šerkījas mintakā
Antūfīša sala Sarkanajā jūrā (_Antūfīsh, Jazīrat_), Jemenas teritorija
Avadži sala Seto jūras austrunos (_Awaji-Shima_), Japānas Hjogo prefektūras teritorija
Badu sala Torresa šaurumā (_Badu Island_), starp Austrālijas Jorkas ragu un Jaungvineju
Visingse sala Veterna ezerā, Zviedrijā, Jenšēpingas lēnē
Basilaki sala sala Zālamana jūrā, Papua-Jaungvinejas Milnbejas provinces teritorija
Jīste sala Ziemeļjūrā Vācijas piekrastē ("Juist"), viena no Austrumfrīzu salām, platība - 16,43 kvadrātkilometri, 1720 iedzīvotāju (2008. g.)
Artura sala sala Ziemeļu Ledus okeānā (_Artura, ostrov_), Franča Jozefa Zemes rietumu daļā, Krievijas Arhangeļskas apgabala teritorija
Vaigača sala Ziemeļu Ledus okeānā starp Karas un Barenca jūru, kas it kā turpina Jurgas pussalu un ziemeļos veido Karas vārtus ar Novaja Zemļa arhipelāga Dienvidu salu
Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle
Luajotē salas salas Klusā okeāna dienvidrietumos (fr. val. "Iles Loyaute"), pieder pie Francijas aizjūras teritorijas Jaunkaledonijas, platība - 2072 kvadrātkilometri, \~20000 iedzīvotāju, lielākais augstums - 138 m; Lojaltī salas
Santakrusas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā ("Santa Cruz"), uz ziemeļiem no Jaunhebridu salām, Zālamana Salu valstī, kopējā platība — 938 kvadrātkilometri, augstums — līdz 920 m vjl.
Oklendas salas salas Klusā okeāna dienvidrietumu daļā, Jaunzēlandē (~700 km uz dienvidiem no Dienvidsalas), platība - 680 km^2^ (lielākā sala - 606 km^2^, grupā arī 5 sīkas salas), vulkāniskas izcelsmes, līdz 610 m vjl., neapdzīvotas
Holmhof Salas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Okeānija salas un salu grupas Klusā okeāna vidusdaļā un dienvidrietumos, no Kempbela salas (Jaunzēlande) dienvidos līdz Kures atolam (Havaju salas) ziemeļos un no Misolas salas (Jaungvinejas rietumu piekrastē) līdz Sala i Gomesa salai (Čīle) austrumos, aptver >10000 salu ar kopējo platību 1,26 mlj km^2^, 10,8 mlj iedzīvotāju
Rites strauts Salātes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Rites pagastā, garums - 4 km
Jaunmuiža Saldus novada Jaunalutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" bijušais nosaukums
jaunaucenieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jaunauce" iedzīvotāji
jumpraviešnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" (arī "Jumpravieši") iedzīvotāji
jumpravaišnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" iedzīvotāji
jumpravnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Jumpravaiši" iedzīvotāji
kalnjāņenieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Kalnjāņi" iedzīvotāji
ropenieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropiņas" iedzīvotāji
ropiņnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropiņas" iedzīvotāji
Gāle Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Ropmuiža" bijušais nosaukums
saulīšnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji
saulītnieki Saldus novada Jaunauces pagasta apdzīvotās vietas "Saulītes" iedzīvotāji
Nei-Autckaja Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums krieviski
Neu-Autzsche Saldus novada Jaunauces pagasta bijušais nosaukums vāciski
incenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Inci" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" (senāk "Jaunmuiža") iedzīvotāji
jaunlutrenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" iedzīvotāji
jaunlutriņnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlutriņi" iedzīvotāji
ķiveļnieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ķivēļi" iedzīvotāji
ošenieki Saldus novada Jaunlutriņu pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" iedzīvotāji
jurģenieki Saldus novada Novadnieku pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" iedzīvotāji
jaunlīkupēnieki Saldus novada Rubas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlīkupēni" iedzīvotāji
Sallgalen Salgales muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Neiborne Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunborne" bijušais nosaukums
jaunbornieši Salienas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunborne" iedzīvotāji
Japa Salu grupa ("Yap") Mikronēzijā, Karolīnu salu rietumos, kompaktā grupā, rifu ieslēgtas 3 lielākas un 10 sīkas salas (135 kvadrātkilometri), zemas koraļļu salas, augstāko - Japu veido seni izvirdumieži (Buras kalns - 330 m)
Cusimas salas salu grupa ("Tsushima") Korejas šaurumā, Japānas teritorija, platība - \~700 kvadrātkilometru, reljefs paugurains, augstums - līdz 649 m
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Kurijamurijas salas salu grupa Arābijas pussalas dienvidu piekrastē ("Kuria Muria"), Jemenas Republikā, 5 tuksnešainas klinšu salas, lielākā - Hallanija, kopējā platība - 76 kvadrātkilometri, augstums - līdz 502 m
Amami salas salu grupa Austrumķīnas jūras austrumos (_Amami-shotō_), Japānas Kagošimas prefektūras teritorija
Delonga salas salu grupa Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salās, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā, lielākās salas - Žanetes, Henrietas, Benneta, Žohova un Viļkicka sala, augstums līdz 426 m vjl., platība 228 kvadrātkilometri, aptuveni pusi teritorijas klāj apledojums
Ābeļu salas salu grupa Daugavā augšpus Jēkabpils 3,5 km garā upes posmā, ko veido 2 vidēji lielas un 5-8 mazākas salas, kā arī smilts un grants sēres
Sokotra Salu grupa Indijas okeāna ziemeļrietumos, Āfrikas piekrastē (angļu val. "Socotra"), uz austrumiem no Gvardafui raga, Jemenā, platība - 3600 kvadrātkilometru, kalnainas
Ļahova salas salu grupa Jaunsibīrijas salu arhipelāgā starp Laptevu un Austrumsibīrijas jūru, Krievijā, augstums - līdz 270 m
Seribu salas salu grupa Javas jūras dienvidrietumos, Indonēzijas Džakartas province teritorija
Karimundžavas salas salu grupa Javas jūras dienvidu daļā, Indonēzijas Centrālās Javas provinces teritorija
Četema salas salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā ("Chatham Islands"), 860 km austrumiem no Jaunzēlandes (pieder Jaunzēlandei), platība — 966 kvadrātkilometri, 652 iedzīvotāji (2005. g.)
Antipodu sala salu grupa Klusā okeāna dienvidu daļā, Jaunzēlandes teritorija, \~750 km uz dienvidaustrumiem no Dienvidsalas
Admiralitātes salas salu grupa Klusā okeāna rietumos (40 salas, angļu val. "Admiralty Islands") Bismarka arhipelāgā uz ziemeļiem no Jaungvinejas salas, ietilpst Papuā-Jaungvinejā, apdzīvo papuasi
Benksa salas salu grupa Klusajā okeānā ("Banks Islands"), Jaunhebridu salu ziemeļos, platība — \~800 kvadrātkilometri, lielākās — Vanualava un Gaua
Moluku salas salu grupa Malajas arhipelāga austrumu daļā (indon. val. “Maluku”), starp Sulavesi un Jaungvinejas salu, Indonēzijā, platība — 83700 kvadrātkilometru, stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 1300 km, augstums — līdz 3019 m, daudz vulkānu, no tiem 10 darbīgi, biežas zemestrīces
Amfitrītes salas salu grupa Paraselu / Sjišas salās Dienvidķīnas jūrā (_Amphitrite Group_), Ķīnas teritorija; Sjuaņdes salas (_Xuande Jiao_)
Antrekasta salas salu grupa Zālamana jūrā ("D'Entrecasteaux Islands"), uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas, platība - 3145 kvadrātkilometri, lielākās salas : Fērgusona, Normanbija, Gūdenafa sala, vulkāniska izcelsme, augstums - līdz 2600 m; D'Antrkasto salas
Jamaika Salu valsts Vidusamerikā ("Jamaica"), ietver Jamaikas salu un vairākas sīkas salas Antiļu salu grupā, platība - 10991 kvadrātkilometrs, 2847200 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Kingstona, administratīvais iedalījums - 14 pagastu
Nudzjana Salvina - upes posma nosaukums Ķīnas dienvidrietumos ("Nu Jiang"), Juņnaņas provincē
juraki Samojedu (2) cilts, kas dzīvo izkliedēti starp Arhangeļsku un Jeņiseju
tavgujieši Samojedu (2) cilts, kas izkliedēti dzīvo starp Jeņiseju un Hatangas līci
Apustuļu koncils sanāksme Jeruzalemē ap 49. g., kurā piedalījās apustuļi un delegāti no Antiohijas
tempraniljo Sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē; tempranillo
amēba Sarkodīnu klases kailamēbu kārtas ģinšu grupa ("Amoeba", "Entamoeba" un "Jodamoeba"), brīvi dzīvojoši vienšūņi ar mainīgu ķermeņa formu
Dižezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā
Sembas ezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā
Sembu ezers Sārnates ezers Jūrkalnes pagastā
Pāzis Sārnates purvs Ventspils novada Jūrkalnes un Užavas pagastā
Mozus saskaņā ar Bībeli - izraēļu pirmais vadonis, kas aizveda izraēļus no Ēģiptes gūsta un vadīja tos 40 gadu ilgajos klejojumos pa tuksnesi ceļā uz apsolīto zemi Kanaānu un Sinaja kalnā saņēma no Jahves likuma plāksnes (desmit Dieva baušļus)
Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
Jānus Saturna pavadonis ("Janus"), vidējais attālums no planētas - 151500 km, izmēri - 178 km
Jarnsaksa Saturna pavadonis ("Jarnasaxa"), vidējais attālums no planētas - 18811000 km, izmēri - 6 km
Saūda Arābija Saūda Arābijas karaliste - valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. المملكة العربية السعودية , al-Mamlaka al-ʻArabiyya as-Suʻūdiyya), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība — 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta — Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
Amaterasumikoto Saules dieviete sintoismā; mītiska Japānas imperatoru dzimtas ciltsmāte
solārais gads Saules gads - laika skaitīšanas sistēma, kurā par pamatu izmanto tropisko gadu; uz tā balstās Jūlija, Gregora un mūsdienu starptautiskais kalendārs
asteroīdu josla Saules sistēmas apgabals starp Marsa un Jupitera orbītām, kurā riņķo vairums mazo planētu
Vairočana Saules vārds senajā hinduisma mitoloģijā; mahājānas budismā tas kļuva par vienu no lielā Budas vārdiem; Javā un Japānas šingonas sektā to uzskata par augstāko Budu, to identificē arī ar sintoisma saules dievību Amaterasu
jaunkrimuldieši Saulkrastu novada Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkrimulda" iedzīvotāji
Jubilejas Saulkrastu pagasta apdzīvotās vietas "Jubileja" nosaukuma variants
norietne Saulrietenis ("Jovibarba")
norieši Saulrieteņi ("Jovibarba", senāk "Sempervivum"), kam veģetatīvi vairojoties jaunie augi viegli noriešas no vecajiem
atvašu saulrietenis saulrieteņu suga ("Jovibarba globifera", arī "Jovibarba sobolifera", senāk arī "Sempervivum soboliferum"), daudzgadīgs lakstaugs, Latvija ir tā areāla ziemeļu robeža, tāpēc sastopams reti, aizsargājams, audzē kā krāšņumaugu akmeņdārzos un uz kapiem
Abū Tarfa sausgultne Arābijas tuksnesī (_Abū Jarfah, Wādī_), Bahr el Ahmaras un Minjas muhāfazā
Adena sausgultne Jemenā (_Adhanah, Wādī_), Maaribas un Amena el Asma muhāfazā
Arma sausgultne Jemenā (_Amah, Wādī_), Hadramautas muhāfazas austrumu daļā
Bāirs sausgultne Jordānijas Maānas muhāfazā un Saūda Arābijas Džaufas mintakā
rietis savienojumā "Saules rietis"- atvašu saulrietenis ("Jovibara sobolifera")
Setzen Seces muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
Šūnupe Sedas kreisā krasta pieteka Ēveles pagastā, lejteces daļā ir arī Jērcēnu pagasta robežupe; Sūnupe
Āžupīte Sedas labā krasta pieteka Valmieras novada Jeru pagastā, izteka Naukšēnu novada Naukšēnu pagastā, garums - \~5 km
joslsēja Sējas veids 5-7 cm platās joslās, starp kurām ir 4-5 cm atstatums; dārzeņkopībā atstatums starp joslām ir 40-50 cm. J-ā sēj ar zemaugsnes izkliedsējas lemesīšiem
alogeri Sekta 2. gs., kas noliedza Jāņa rakstus un logosa kristoloģiju
risšo-koseikai Sekta, kas izplata Ņičirena budisma mācības ārpus Japānas robežām, tajā ir ap 1 miljons locekļu
jaunākā atslēga sekundārā atslēga ieraksta identificēšanai. Ja, piemēram, transakcijas tiek kārtotas pēc konta numuriem un datumiem, tad konta numurs ir galvenā atslēga, datums - jaunākā atslēga
Elohims Semītu augstākās dievības vārda daudzskaitļa forma, kas lietota Bībelē Vecajā Derībā Jahves vārda vietā vispārīgas dievības nozīmē
haldieši Semītu ciltis, kas dzīvoja Persijas jūras līča ziemeļrietumu piekrastē (1. gt. 1. puse p. m. ē.); 626.-538. g. p. m. ē. Babilonā izveidoja Jaunbabilonijas valsti
dālderis sena (parasti sudraba) monēta; Latvijā to kala no 1525. g. Livonijas ordenis, no 1565. g. arī Rīgas brīvpilsēta, no 1575. g. Kurzemes hercogistē, Jelgavā; vienlaicīgi apgrozībā bija arī citās valstīs kaltie; bija apgrozībā līdz 1824. g. 31. augustam, kad tos aizstāja ar Krievijas naudu
Dronku apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Rubenes pagastā, reljefa pacēlumā pie Dronku ezera un tā nolaidenajā austrumu krastā, aizņem \~3,5 ha lielu platību, atrastās trauku lauskas liecina, ka viduslaikos tur atradies liels ciems
Speldžu apmetne sena dzīvesvieta Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, Vīķu ezera ziemeļrietumu krastā, aizņem \~200 x 250 m lielu platību, kas postīta zemes meliorācijas darbos, kultūrslānī atrastas dažādas senlietas un bezripas keramikas trauku lauskas
Stuburu apmetne sena dzīvesvieta tagadējā Jēkabpils novada Salas pagastā pie Stuburu mājām, Ziemeļsusējas labajā krastā, aizņem \~2 ha, precīzs datējums nav zināms
Līdaciņu Jāņa kalns ar akmeni sena kulta vieta Smiltenes novada Bilskas pagastā pie Līdaciņu mājām, Jāņa kalns ir uzkalns (garums 50 m, platums 20 m), kura centrālajā daļā atrodas Upurakmens (augstums 1,15 m, apkārtmērs pie zemes 7 m), nostāstos minēta pāļu būve, kas atradusies blakusesošajā purvā
reiki sena ķīniešu dziedniecības metode, enerģijas pārvalde ar roku pieskārieniem, kuru 19. gadsimtā no jauna atklāja Japānā
kins sena masas mērvienība Austrumāzijā; Ķīnā un Japānā - 604,79 g.
Čičenica sena pilsēta Meksikā ("Chichen Itza"), Jukatanas pavalstī, ko ap 534. g. nodibināja maiju cilts ici; ap 980. g. pilsētu iekaroja tolteki un no 11. gs. tā bija tolteku galvaspilsēta, bet 1178. g. to sagrāva
go sena stratēģiska galda spēle ar 360 kauliņiem, kas bija pazīstama Ķīnā jau pirms \~4000 gadu, tradicionāli populāra Ķīnā, Japānā un Korejā, bet mūsdienās pazīstama visā pasaulē, daudzi to spēlē internetā; nosaukums cēlies no tās nosaukuma japāņu valodā
koinē Senajā Grieķijā - tautas sarunvaloda, kas izveidojās uz Atikas dialekta pamata, bet atšķīrās no klasiskās grieķu valodas; šajā valodā sarakstīti Jaunās Derības manuskripti
side Senajā Japānā īpaša zīda drāna, ko pasniedza kā dāvanu dieviem sintoistu tempļos
flāmins Senajā Romā Jupitera augstākais priesteris, kuram bija lielas tiesības, viņš varēja arī apžēlot ieslodzītos
Šaši Senāk patstāvīga pilsēta Ķīnā ("Shashi"), tagad rajpons Dzjindžou ("Jingzhou") pilsētas sastāvā, Hubei provincē, osta Jandzi kreisajā krastā, 520000 iedzīvotāju (2006. g.)
Ičikava Senāk pilsēta Japānā ("Ichikawa"), Tokijas piepilsēta, tagad iekļauta Tokijas sastāvā
Musasino Senāk pilsēta Japānā ("Musashino"), tagad Tokijas pilsētas rajons, tās rietumu daļā, 144700 iedzīvotāju (2015. g.)
pitekantrops Senākais fosilais pērtiķveida cilvēks, kura skeleta atliekas atrastas Javas salā 19. gs. beigās
Akitu senās Divupes iedzīvotāju kalendārie Jaungada svētki, kas ilgst 11 dienas, no 1. līdz 11. nisannu (martā un aprīlī pēc mūsu kalendāra), galvenās svinības notiek Babilonā (Bābelē) dieva Marduka tempļos
Jurizdikas apmetnes senas dzīvesvietas Ludzas novada Isnaudas pagastā, Lielā Ludzas ezera dienvidu krastā, Jurizdikas ragā, atrasti vidējam un vēlajam neolītam raksturīgi priekšmeti
farizejs Senās Jūdejas reliģiski politiskās partijas loceklis, kas centās stingri ievērot Bībeles priekšrakstus
sinedrijs Senās Jūdejas vecāko padome septiņdesmit cilvēku sastāvā, kam bija arī tiesas un administratīvās funkcijas
Sendaja Sendai, pilsēta Japānā
jūdi Senebreji - senās Jūdu valsts iedzīvotāji
Ecekiēls Senebreju pravietis, 597 pr. Kr. aizvests uz Babiloniju; Vecajā Derībā pravieto par Dieva sodu un Jeruzalemes norietu
mesija Senebreju valodas vārds ar nozīmi "svaidītais", ko attiecina uz cilvēku, kuru Dievs izvēlējies par valdnieku; jūdaismā - dieva apsolītais glābējs; kristiānismā - Jēzus Kristus; islāmā - mahdī
YHWH Senebreju vārds Jahve
Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru
pāndava senindiešu eposa "Mahābhārata" varoņi - pieci valdnieka Pāndu dēli: Judhišthira, Bhīma, Ardžuna, Nakula un Shadeva; Pāndu tikai nosacīti ir viņu tēvs, jo viņam nevarēja būt bērni, īstie tēvi bija dievi Dharma, Vāju, Indra un Ašvini (dvīņiem Nakula un Shadeva)
Saranjū Senindiešu mitoloģijā - dieva-demiurga Tvaštara meita, Ašvinu un dvīņu Jamas un Jamī māte
Vāmana senindiešu mitoloģijā - viens no kosmiskajiem ziloņiem, dieva Jamas zilonis, digadža, kas sargā dienvidus
Barankroga senkapi senkapi Jēkabpils novada Ābeļu pagastā, Daugavas kreisajā krastā, Ābeļu mežniecībā, tagadējā Lašu ciema teritorijā, atrastas ar 7.-14. gs. datējamas senlietas, teritorija daļēji apbūvēta
Aizkalnes senkapi senkapi Preiļu novada Aizkalnē, Dubnas pietekas Jāšas labajā krastā, attiecināmi uz 9. gs. - 11. gs. sākumam, izmantoti gk. 10 gadsimtā
Ruda Seno arābu (Jemena) mitoloģijā - zemes un auglības dieviete, arī pazemes valstības un mirušo valdniece
Ņihonsjoki Seno japāņu sacerējums "Japānas hronika", kas pabeigts 720. gadā, nozīmīgs japāņu mītu avots
Ābele Seno latgaļu apdzīvots apgabals starp Abreni, Berezni un Jersikas zemēm
Milēta Senpilsēta Mazāzijas pussalas rietumos (gr. val. "Mīlētos"), tagadējā Turcijas teritorijā, dibināta XI vai X gs. p. m. ē. senākas pilsētas vietā, liels tirdzniecības centrs, VII-V gs., p. m. ē. - Jonijas lielākā pilsēta, ievērojams sengrieķu sabiedriskās un kultūras dzīves centrs, nopostīta 494. un 334. g. p. m. ē., vēlāk zaudējusi nozīmi
Ušmala Senpilsēta Meksikā ("Uxmal"), Jukatanas pavalstī, X-XIII gs. - maiju un tolteku politiskais centrs, vairāku piļu un citu celtņu drupas tiek restaurētas
Potrimps senprūšu dievs, ko vispirms piemin S. Grūnavs savā chronikā (ap 1520) un pēc tam citi autori kā 3. galveno Romoves dievu; 18. gs. vidū Harders ieveda Potrimpu latviešu mitoloģijā; sekojot viņam, Stenders dēvē Potrimpu par upju un ezeru dievu, bet J. Lange pārvērš to par dzērāju dievu, it kā Trimpus apakšnieku; beidzot J. Alunāns 1858. g. paaugstina Potrimpu par Pramšāna un Laimas dēlu, kas svētījis laukus un sargājis sēklu
kaporess Sens jūdaisma rituāls naktī pirms Jomkipura svētkiem: vīrietis gaili (sieviete vistu) trīs reizes apļo sev virs galvas, vienlaikus trīs reizes atkārtojot speciālu lūgšanu, pēc tam putnu nokauj un gaļu apēd naktī pēc Jomkipura
Rubikona Sens nosaukums - upe, kas ieplūda Adrijas jūrā un veidoja Jūlija Cēzara provinces robežu; 49. g. p. m. ē. viņš pretēji senāta aizliegumam to pārgāja ar saviem leģioniem, izsaukdamies "Kauliņi ir mesti!" (latīņu "Alea iacta est!"); ar to sākās pilsoņu karš, kurā Cēzars ieņēma Romu
Austrālāzija Sens nosaukums Austrālijai kopā ar salām no Aizindijas līdz Jaunzēlandei
verterisms Sentimentālisma un romantisma literatūrā un laikmetā populārs uzvedības modelis, kas izveidojās J. V. Gētes romāna "Jaunā Vertera ciešanas" (1774) ietekmē un saistās ar pasaules skumju, paššaustīšanas, melanholijas, pašnāvības domu kultu
Antūžu apmetne un senkapi senvietu komplekss Jēkabpils novada Zasas pagastā pie Antūžu mājām, senkapos bijuši 2 uzkalniņi, kas datējami ar 4.-6. gs.
G7 Septiņu pasaules bagātāko valstu apvienība (ASV, Kanāda, Japāna, Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija - angļu "Group of Seven")
Lielais septiņnieks septiņu pasaules ekonomiski attīstītāko valstu (ASV, Japāna, Vācija, Francija, Itālija, Lielbritānija, Kanāda) vadītāju regulārās tikšanās augstākajā līmenī
Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine
Rēda Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 25 km, kritums - 20 m, vasarā gandrīz izsīkst; Rēdu strauts
Skursteņu strauts Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums — 26 km, kritums — 24 m
Japānas Iekšējā jūra Seto jūra starp Japānas salām
literālkontrakts Sevišķa līguma forma romiešu tiesībās līdz Justiniāna tiesībām, kas balstījās uz Romas pilsoņu ierakstiem savās darījumu grāmatās
Japānas shistosoma shistosoma, kuras gadījumā pieaugušie tārpi parazitē cilvēka apzarņa vēnās; parazīti plaši izplatīti Japānā un Ķīnā; infestācija notiek ar dzeramo ūdeni
Austrumsibīrija Sibīrijas austrumu daļa, Krievijā, no Jeņisejas rietumos līdz ūdensšķirtņu grēdām Klusā okeāna piekratē, no Ziemeļu Ledus okeāna līdz Mongolijai un Ķīnai
Soido Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Sosoms un Souvs
Souvs Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Sosoms
Sosoms Sida - Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienuu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Sido, Soido un Souvs
Sido Sida, Papua-Jaungvinejas dienvidos dzīvojošo kopienu mitoloģijā - klejojošs kultūrvaronis, saukts arī Soido, Sosoms un Souvs
Kaeshof Sieru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
jūdažnieki Siguldas novada Siguldas pagasta apdzīvotās vietas "Jūdaži" iedzīvotāji
sens Sīka monēta Brunejā (0,01 Brunejas dolārs), Indonēzijā (0,01 rūpija), Jamaikā (0,01 Jamaikas dolārs), Kambodžā (0,01 riels), Malaizijā (0,01 ringits), senāk arī Japānā (0,01 jena)
fils Sīka monēta Irākā, Jordānijā un Kuveitā, dināra tūkstošā daļa
pulo Sīka vara monēta Krievijā, sudraba dengas nenoteikta daļa, kalta 15. gs. vietējai apgrozībai Tverā, Maskavā, Novgorodā, Suzdaļā, Perejaslavā, Smoļenskā, Jaroslavā un Pleskavā (nosaukums no tatāru monēts "pūl" - "zvīņa")
Buksus microphylla var. japonica sīklapu bukša Japānas varietāte
fils Sīknauda Jemenā, Jemenas riāla simtdaļa
toea Sīknauda Papua-Jaungvinejas Neatkarīgajā Valstī, kinas simtdaļa
rins Sīknaudas vienība Japānā 1/10 sena jeb 1/1000 jenas; par riniem sauca 1873.-1884. g. kaltas monētas
samuraji Sīko feodāļu kārta (Japānā no 12. gadsimta līdz 19. gadsimtam); šīs kārtas pārstāvji
skrējējsikspārnis Sikspārnis ar biezu pelēku vai brūnu apmatojumu, kura priekšējās ekstremitātes apņem blīva lidplēves kroka, uz kuras balstoties tas veikli skraida pa zemi; sastopams mežainos apvidos Jaunzēlandē
Sila ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Jaungulbenes dzirnavezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Liedes ezers Siladzirnavu ezers Jaungulbenes pagastā
Pilātes kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Augstais kalns Silakalns Jelgavas novada Vilces pagastā
Cusimas straume siltā straume Japāņu jūras austrumos (plūst no dienvidiem uz ziemeļiem), Kurosio straumes atzars, ātrums 0,5-1 km/h
Kurosio straume silto straumju sistēma Klusajā okeānā ("Kuro-Shio"), sākas pie Filipīnu salām, plūst gar Japānas dienvidu un austrumu krastiem, no Austrumķīnas jūras izplūstošās Ziemeļpasātu straumes turpinājums, platums \~170 km, dziļums - līdz 700 m, ātrums - \~6 km/h, ziemeļu daļā - 1-2 km/h
kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^)
kondensācijas siltums siltuma daudzums, ko masas vienība izdala, tvaikam pārvēršoties šķidrā fāzē; mērvienība J/kg
IHS Simboliska zīme Jēzus Kristus apzīmēšanai (latīņu "Jēsūs Hominum Salvātor" - "Jēzus cilvēku glābējs (pestītājs)")
zodiaka zīme simbols vienai no Zodiaka Joslas 12 daļām, kas pirms dažiem gadu tūkstošiem apzīmēja 12 Zodiaka zvaigznājus
simjūdi Simona un Jūdas diena, (28.10.), senāk parasta tirgus diena uz laukiem
alepa Sinkrētiska reliģiska kustība Japānā (angļu "Aleph"), apvieno gk. budisma un kristietības elementus, dibināta 1987. g.
rjobusinto Sinkrētisks sintoisma paveids Japānā, kurā ietverti arī budisma elementi
bauhauzs Sinonīms Jaunās lietišķības un funkcionālisma arhitektūrai; stila apzīmējums radies funkcionālisma skolotāja V. Gropiusa vadītajā augstskolā Vācijā 20. gs. 20. gados
sinoptiķi Sinoptiskie evaņģēliji - pirmie trīs Jaunās Derības evaņģēliji
tetorons Sintētisko poliesteršķiedru paveids, ko ražo Japānā, no tā izgatavo virves, tauvas un troses, kā arī buru audeklu
kodžiki Sintoisma raksti, kas ir senākais teksts japāņu valodā, kaut arī tas ir rakstīts, izmantojot ķīniešu personāžus; sastāv no mītiem un leģendām par pasaules radīšanu, Japānas dibināšanu, kā arī apraksta japāņu ceremonijas un paražas
matsuri Sintoistu reliģiskie svētki Japānā
Zeepelhof Sīpeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
Toma evaņģēlijs sīriešu teksts no Jēzus izteikumu krājuma, kas 1947. gadā tika atrasts Naghammadi, Ēģiptē, pauž gnosticisma mācības idejas
Sirmeln Sirmeles muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Zise Sise - neliela upe Mazās Juglas baseinā, Abzes labā krasta pieteka, garums - 5 km
Sisse Sise, Mzās Juglas pieteka
meritokrātija sistēma, kurā atlase notiek pēc sasniegtajiem rezultātiem (piemēram, konkursa eksāmenos) un kura tādējādi priekšroku dod saprātīgumam un spējām, nevis sociālajam stāvoklim vai bagātībai (terminu darinājis M. Jangs 1958. g.)
digesta Sistemātiski sakārtotu un tematiski apvienotu senās Romas juristu darbu krājums, kas pēc imperatora Justiniana pavēles tika publicēts 533. g., tam bija likuma spēks
Fjorgina skandināvu mitoloģijā - dievība, ko min vai nu kā Tora māti, vai kā Frigas tēvu, tā kā Tors ir arī Jerdas (zemes) dēls, tad dažkārt viņu identificē zemi
Jūkingi Skandināvu mitoloģijā, "Sāgā par Volsungiem" - ķēniņa Jūkes bērni Gunārs, Hogne un Gudrūna; Gjukingi ("Gjukungar")
šķirsts Skapis sinagogas sienā, kas vērsts pret Jeruzalemi, tajā tiek glabāti ar roku rakstīti Toras teksti uz pergamenta
Skarre Skares muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Slišiņu grāvis Skolas upītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Skujas Skujas ezers - atrodas Limbažu novada Limbažu pagastā, viens no Jumpravas ezeriem, platība - 18,9 ha, garums - \~900 m, lielākais platums - \~300 m
Schorstaedt Skursteņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielvircavas pagastā
Pičūnu grāvis Skursteņu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vircavas pagastā, augštece Sesavas pagastā
taborieši Slavenā čehu reformatora Jana Husa piekritēji cīņā ar pāvesta un ķeizara krusta karotāju pulkiem (1419.-1431. g., pēc Taboras pilsētas vārda); taborīti
polazņiks Slāvu mitoloģijā un Jaunā gada paražās - cilvēks, tēls, kas nes auglību un laimi
metagonimoze Slimība, ko ierosina trematode "Metagonimus yokogawai", kas parasti parazitē cilvēka tievajā zarnā, sastopama gk. Tālajos Austrumos un Japānā; rada caureju
onbuhimo Slinga paveids, ko izmanto Japānā, bērna nēsāšanai uz nēsātāja muguras
Adrakašu strauts Slišiņu grāvja kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā
Zvirgzdupīte Slocenes kreisā krasta pieteka Tukumā un Tukuma novada Tumes pagastā, garums - 6 km, iztek no Jumpravas ezera
Slocenes ezers Slokas ezers Jūrmalas pilsētā
Schlockhof Slokas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Salgales pagastā
Rubelhālī Smilšu tuksnesis Arābijas pussalas dienvidaustrumos (arābu val. "Rub' al Khali"), Saūda Arābijā, Omānā un Jemenā, platība - \~650000 kvadrātkilometru (viens no lielākajiem smilšu tuksnešiem pasaulē), garums rietumu-austrumu virzienā - \~1200 km, platums - līdz 500 km, nolaidens līdzenums no 500-1000 m vjl. rietumos līdz 100-200 m austrumos
Jaunomuiža Smiltenes novada Apes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunā muiža" nosaukums vietējā izloksnē
jaunsmiltenieši Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsmiltene" iedzīvotāji
Lapsiņas Smiltenes novada Blomes pagasta apdzīvotās vietas "Jeberi" bijušais nosaukums padomju laikā
Jaundrustu muiža Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" bijušais nosaukums
jaundrustēnieši Smiltenes novada Drustu pagasta apdzīvotās vietas "Jaundrusti" iedzīvotāji
jaunzemieši Smiltenes novada Palsmanes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemi" iedzīvotāji
jaunbilskēnieši Smiltenes novada Smiltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbilska" iedzīvotāji
Schnicken Sniķeres muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sniķeres pagastā
darba nams sociālās palīdzības iestāde 17.-20. gadsimtā, kur ievietoja personas, kas nevarēja atrast darbu vai nevēlējās strādāt (klaidoņi, ubagi), Rīgā pirmais tika atvērts 1679. g. pie Sv. Jāņa baznīcas, vēlāk arī vecpilsētā, Citadelē un Duntes ielā; cilvēkus, kam nebija darba un pajumtes uzņēma pēc personiska lūguma, bet par klaiņošanu, dzeršanu nekārtīgu dzīvesveidu attiecīgās personas uz 4-8 mēnešiem ievietoja piespiedu kārtā
sunjatsenisms Sociālpolitiska mācība, kuras pamatlicējs ir ķīniešu revolucionārais demokrāts Suņs Jatsens
Sodu-Sesava Sodu-Sesavas pagasts - Jelgavas novada Sesavas pagasta bijušais nosaukums
soka Soka gakkai - "vērtības radoša sabiedrība", kurā ietilpst Japānas budistu Ņičirena sektas locekļi
Abarkūhs solončaks Irānā (_Kaffeh-ye Abarqū_), Jezdas ostāna rietumos
plēsējsomaiņi Somaiņu kārtas dzimta ("Dasyuridae"), morfoloģiski dažādi primitīvi zoofāgi, 4 apakšdzimtas, 20 ģinšu, \~50 sugu, sastopami Austrālijā, Tasmanijā, Jaungvinejā
kuskuss Somaiņu kārtas dzimta ("Phalangeridae"), ķermeņa garums - 6-65 cm, apmatojums mīksts, blīvs, no balta un pelēka līdz sarkanbrūnam un melnam, mežos, parasti dzīvo kokos, aktīvi naktī, Austrālijā, Jaungvinejā un apkārtējās salās; posumu dzimta
planētājkuskuss Somaiņu kārtas kuskusu dzimtas ģints ("Petaurus"), 3 sugas, neliels dzīvnieks (kuskuss) ar ādas kroku starp priekškājām un pakaļkājām, kas ļauj planēt, sastopams Austrālijā, Jaungvinejā un tuvējās salās
Vidussomija Somijas reģions, platība - 19950 kvadrātkilometru, 275900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Jiveskile
Ziemeļkarēlija Somijas reģions, platība - 21584 kvadrātkilometri, 164900 iedzīvotāju (2015. g.), administratīvais centrs - Joensū
piments Spāniešu jeb Jamaikas neļķu pipars, negatavi, kaltēti, tumšbrūni un sūri pimentmirtes augļi
bremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, lietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto trumuļu vai veltņu bremzēšanas stendus, ar kuriem iegūst precīzus mērījumu rezultātus. Stendu slogošanas iekārtas imitē dabisko slodzi, bremzējot spēkratu riteņus vai motora kloķvārpstu
bezbremzes metode Spēkratu un/vai motora izmēģināšanas metode, nelietojot bremzēšanas stendu. Jaudas un citu parametru noteikšanai izmanto vārpstu attīstīto paātrinājumu (vārpstas iegriešanas metode), motora cilindru pakāpenisku ieslēgšanu vai izslēgšanu (cilindru izslēgšanas metode), vai citus paņēmienus
lori Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā)
loris Spilgtas krāsas papagailis (Austrālijā, Polinēzijā, Jaungvinejā) ar otveida mēli
jelgavnieks sporta komanda, kas nāk no Jelgavas, pārstāv Jelgavu
Spika spožākā zvaigzne Jaunavas zvaigznājā (α), aptumsuma maiņzvaigzne, vizuālais zvaigžņlielums 0,97-1,04, spožuma maiņas periods 4,01 diena, tā ir zilganbalta, virsas temperatūra sasniedz 20000 °C, atrodas 260 ly attālumā
Wilhelminenhof Sprigauļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sīpeles pagastā
Kronīši Stalbes pagasta apdzīvotās vietas "Jurģi" otrs nosaukums
Stalgen Staļģenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jaunsvirlaukas pagastā
Fidži jūra starpsalu jūra Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Fiji Sea"), tropu zonā starp Fidži salām, Kermadeka salām, Jaunzēlandi, Norfolku un Jaunkaledoniju, robežojas ar Tasmana un Koraļļu jūru, platība — 3180000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 2741 m, lielākais dziļums — 7633 m
Filipīnu jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā (angļu val. "Philippine Sea"), starp Rjūkjū, Kjusju, Honsju, Nampo, Marianas, Japas, Palau salu, Halmaheru, Filipīnām un Taivānas salu, platība — 5726000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 4108 m
Javas jūra starpsalu jūra Klusā okeāna rietumu daļā, Malajas arhipelāgā, starp Kalimantānu, Javu un Sumatru, platība — 522000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 1272 m, regulāras pusdiennakts un diennakts plūdmaiņas — līdz 1,4 m
Bismarka jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "New Guinea Sea"), Bismarka arhipelāgā starp Jaungvineju, Admiralitātes salām, Jaunīriju un Jaunbritāniju, platība — 338000 kvadrātkilometru, lilelākais dziļums — 2900 m, diennakts plūdmaiņas — līdz 0,5 m; Jaungvinejas jūra
Sulavesi jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Sulawesi Sea"), starp Sulavesi, Kalimantānu, Mindanao, Singihes salu un Sulu arhipelāgu, Makasaras šaurums savieno ar Javas jūru, platība — 453000 kvadrātkilometru, dziļums — līdz 5914 m, neregulāras diennakts plūdmaiņas — >3 m
Halmaheras jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā (indonēziešu val. "Laut Halmahera"), Moluku salās, starp Halmaheru, Vaigeo, Jefama, Bū u. c. salām, platība — 75000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums — 747 m, lielākais dziļums — 2072 m, neregulāras pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 2,5 m
Bali jūra starpsalu jūra Klusajā okeānā, Indonēzijā, starp Javu, Bali, Lomboku, Sumbavu, Sabalanas, Kangeanas salu, Sulavesi un Maduru, platība - 400000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 800 m, plūdmaiņas - līdz 1,7 m
INMARSAT Starptatiskā Jūras satelītsakaru organizācija ("International Maritime Consultative Organisation")
STCW Starptautiskā 1978. g. konvencija "Jūrnieku sagatavošanas, diplomēšanas un sardzes pildīšanas standarti" ar labojumiem 1995. g. (angļu "International Convention on Standarts of Training, Certification and Watchkeeping for Seafarers, 1978, as amended in 1995")
SJO Starptautiskā Jūrlietu organizācija
Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
privāto tiesību duālisms stāvoklis, kad valstī līdzās civilkodeksam vēl pastāv tirdzniecības kodekss (piemēram, Francijā, Vācijā, Japānā); šajās valstīs tirdzniecības kodeksiem attiecībā pret civiklkodeksiem ir speciālo juridisko aktu loma
Stīgu ezers Stigu ezers Jaungulbenes pagastā
Stirnhof Stirnenieku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
Rakiura Stjuarta sala, trešā lielākā Jaunzēlandes sala
juglieši Stopiņu pagasta apdzīvotās vietas "Jugla" iedzīvotāji
ķeizēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķeiži" iedzīvotāji
ķempēnieši Strenču novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Ķempēni" iedzīvotāji
Neu-Wohlfahrt Strenču novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums vāciski
Vilku grāvis Struņķene, Jērupītes pieteka
Strunķene Struņķene, Jērupītes pieteka
atsevišķā rota Studentu rota - Latvijas Pagaidu valdības bruņoto spēku apakšvienība, dibināta 1918. g. 20. decembrī Rīgā, 1919. g. augustā pēc Latvijas armijas izveidošanas iekļāva Jelgavas kājnieku pulkā; par kaujas nopelniem 1919. g. maijā visiem Atsevišķās studentu rotas kareivjiem piešķīra virsnieka dienesta pakāpi
Sudupe Suda, Lielās Juglas pieteka
Teiļupe Sudas labā krasta pieteka Mālpils pagastā, iztek no Jūdažu ezera Siguldas pagastā, garums - 6 km; Teiļupīte
Jizeras kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā un Polijā ("Jizerske hory"), garums — \~40 km, augstums līdz 1127 m, sastāv no 4 grēdām
Lužicas kalni Sudetu ziemeļrietumu daļa Čehijā, garums — 120 km, augstākā virsotne — Ješteda kalns — 1012 m
jodsudrabs Sudraba jodīds, AgJ
trīspelhers Sudraba monēta 1,5 graša vērtībā, jeb 1/60 dāldera; no 1620. g. kalti arī Rīgā un Jelgavā, zviedru laikā tos sāka saukt par vērdiņiem; bijuši apgrozībā vēl 18. gs. 30. gados
Neņdzjana Sungari kreisā krasta pieteka Ķīnas ziemeļaustrumu daļā (ķīn. val. "Nen Jiang"), garums - 1089 km, sākas Lielā Hingāna Ilhurialiņa grēdā 1500-1700 m vjl.; Nuņdzjana
hins Suņu šķirne (angļu "Chin", no vārda "Ķīna"): neliels istabas suns ar garu apmatojumu, tautā saukts par japānīti; dzimtene - Japāna
Superintendentenhof Supardentu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Friedrichshof Sušķiņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
apostols Sūtnis, Jēzus māceklis, kādas mācības sludinātājs; apustulis
jozefīti Sv. Jāzepa vārdā nosaukto katoļu organizāciju biedri
SJ Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas divburtu kods
SJM Svalbāra, Jana Majena sala, teritorijas trīsburtu kods
tans Svara vienība Ķīnā un Japānā, 60,479 kg
Sinaiticus Svarīgs Jaunās Derības 4. gs. rokraksts (majuskulis), ko vācu teologs K. Tišendorfs (1815.-1874. g.) atradis 1859. g. Sv. Katrīnas klosterī Sīnaja kalnā
Zvērupīte Svarītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Zāles pļavu novadgrāvis
Krievijas sveda svedu ģints suga ("Suaeda salsa"), radnieciski tuva Jūrmalas svedai, no tās atšķiras gk. ar augstumu (25-100 cmm)
atgriešanās Svētā Gara izraisīta pievēršanās Dievam - savu grēku atzīšana, nožēlošana un paļāvība, ka Jēzus Kristus dēļ tiek dāvāta grēku piedošana un mūžīgā dzīvošana
pūpolu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokā; pūpolsvētdiena (tulkojot izmantots tautai uzskatāmākais pūpolu zara jēdziens)
palmu svētdiena svētdiena (pirms Lieldienām), kurā piemin Jēzus Kristus ierašanos Jeruzalemē ar palmu zaru rokās; pūpolsvētdiena
Palmarum Svētdiena pirms lieldienām, kad Jēzus iejāja Jeruzalemē (resp., Pūpolu svētdiena)
Auce Svētes kreisā krasta pieteka Auces, Dobeles, Tērvetes un Jelgavas novadā, garums - 86 km, kritums - 94 m, iztek no Lielauces ezera, pie ietekas Svētē izbūvēts polderis (1971. g.) un upes tece novadīta pa jaunizveidotu gultni; Aucupe; Īle
Tērvete Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums - 68 km, kritums - 74 m, sākas pie Lietuvas robežas Ukru pagastā, ietek Svētē pie Jelgavas
Bērze Svētes kreisā krasta pieteka Dobeles un Jelgavas novadā, garums – 109 km, kritums – 108 m, iztek no meliorētām pļavām Austrumkursas augstienes dienvidu daļā, Lielauces paugurainē; senāk ietecēja Lielupē pie Kalnciema, bet 19. gs. tika izrakts kanāls uz Svēti; sākot no Līvbērzes 6,5 km garumā upe ir regulēta un iedambēta; Bērzupe
Vilce Svētes labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, garums - 48 km (Latvijā 18 km), kritums - 60 m, augštece Lietuvā - Vilkija (dažos avotos arī Viļkija un Viļķija)
Smirda Svētes lejteces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Līvbērzes pagastā
Bewert-Svehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
Gross-Swehthof Svētes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Svētes pagastā
Senebreju Bībele svētie raksti, kuros ietilpa Likuma grāmatas, Praviešu grāmatas un Raksti; saskaņā ar tradīciju kanons tika noteikts Jahnehas sinodē ap 100. gadu p. m. ē.
vakarēdiens Svētīta maize un vīns, kas simbolizē Jēzus Kristus miesu un asinis; arī attiecīgais sakraments; dievgalds (1)
septiņžuburu svečturis svētums (ebr. "menora"), kas glabājas Jeruzalemes templī; attēlots Izraēlas ģerbonī
līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru
jāņot Svinēt Jāņus; dziedāt jāņudziesmas
Liepars Svitenes kreisā krasta pieteka Jelgavas un Bauskas novadā (augštece Lietuvā), garums - 43 km (Latvijā 25 km), kritums - 39 m, sāk tecējumu kā novadgrāvis 4 km uz ziemeļiem no Pasvitenes, ietek Svitenē lejpus Jaunsvirlaukas, sausos gados upe uz laiku izsīkst; Liepare; Liepāre; Liepāres strauts; Lietuvā - Liepora
Scharlottenberg Šarlates muiža, kas atradās Jūrkalnes pagastā
Charlottenhof Šarlotes muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
fērdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos
fjerdi Šauri un gari, bieži vien upjveidīgi jūras līči Jitlandes un Zviedrijas austrumu krastos; fērdi
Skageraks šaurums starp Jitlandes pussalas ziemeļrietumu krastu un Skandināvijas pussalu (dāņu, norv., zv. val. _Skagerrak_), savieno Baltijas jūru (Kategatu) un Ziemeļjūru, garums - 225 km, platums - 60-150 km, dziļums - līdz 809 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 0,4 m
Dānijas šaurumi šaurumu sistēma starp Skandināvijas un Jitlandes pussalām, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, ietver Lielo un Mazo Beltu, Ēresundu, Kategatu, Skageraku
Sidzuoka Šidzuoka, pilsēta Japānā ("Shizuoka")
Simidzu Šimidzu, pilsēta Japānā
Simonoseki Šimonoseki - pilsēta Japānā
Steinfeld Šīriņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Seces pagastā
jungermannija šīs apakšklases dzimta ("Jungermanniaceae"), \~200 sugu (gk. abu pusložu mērenajā joslā); Latvijā konstatētas 9 ģintis, 32 sugas
katsura šīs dzimtas ģints ("Cercidiphyllum"), vasarzaļš dekoratīvs koks, lapas pretējas vai daļēji pamīšas, veselas, ziedi sīki bez apziedņa, dzimtene Japāna, 2 sugas, abas Latvijā introducētas 20. gs. vidū
riekstkoks šīs dzimtas ģints ("Juglans"), vienmājas koks ar spirāliskām, plūksnainām lapām un augļiem - riekstiem, 15 sugu (pēc citiem datiem - 40 sugu), Latvijā audzē gk. kā krāšņumaugus
donis šīs dzimtas ģints ("Juncus"), lakstaugs ar gludu, apaļu stiebru, sīkiem ziediem (aug mitrās vietās), \~250 sugu, Latvijā konstatēts 20 sugu
jungermannija šīs dzimtas ģints ("Jungermannia"), Latvijā konstatētas 6 sugas, no tām 3 aizsargājamas
pīļzoss šīs dzimtas suga ("Anseranas semipalmatus"), kas sastopama Austrālijā un Jaungvinejā
baltpieres māņēzelītis šīs dzimtas suga ("Jaera albifrons")
ziemeļu junkostērste šīs ģints suga ("Junco hyemalis")
Actinophrys sol šīs ģints suga, kas atrasta Daugavas planktonā un sfagnu sūnās Rīgas apkaimē un Jūrmalā
rudens džeimsonīte šīs ģints suga("Jamesionella autumnalis"), sastopama reti, mitros jauktos mežos uz trupošas koksnes vai trūdvielām bagātas augsnes, divmāju augs, kas veido blīvas, 2—4 cm augstas, tumšzaļas velēnas, stumbrs gulošs, lapas gandrīz apaļas, uz stumbra novietotas slīpi blīvās rindās, amfigastrijas mazas, lancetiskas, periants šauri cilindrisks, augšdaļā krokains
olīva šīs rindas dzimta ("Oleaceae"), vasarzaļš vai ziemzaļš koks vai krūms, 30 ģinšu, \~600 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - oši un savvaļā pārgājušie ligustri, kā krāšņumaugus audzē ceriņus, forsītijas, telpās - jasmīnus ("Jasminum")
Pormale Šķēdes kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunlutriņu un Šķēdes pagastā, garums - 8 km; Posmale
Ķīles kanāls šķērso Jitlandes pussalas šaurumu dienvidu daļā ("Kiel Canal"), Vācijas ziemeļos, savieno Baltijas jūru ar Ziemeļjūru, garums — 99 km, platums — 102 m, dziļums — 11,3 m; Ziemeļjūras-Baltijas jūras kanāls
Alexanderhof Šķibes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Šķibes pagasta teritorijā
Szkieļbany Šķilbēnu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Šķilbēnu pagastā
Zemie Jesenīki šo kalnu ziemeļu daļa ("Nizky Jesenik"), atrodas pie Polijas robežas, augstākā virsotne - 891 m
Džajavardenepūra-Kote Šrilankas galvaspilsēta (angļu val. "Jayewardenapura-Kotte"), 119000 iedzīvotāju (2007. g.); Šrī Džajavardenepura Kote; Kote
Konektikuta Štats ASV ("Connecticut"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Hārtforda, platība - 14356 kvadrātkilometri, 3596700 iedzīvotāju (2014. g.)
Meina Štats ASV ("Maine"), atrodas valsts ziemeļaustrumos, Jaunanglijas reģionā, administratīvais centrs - Ogasta, platība - 91647 kvadrātkilometri, 1330100 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Ņūhempširas štatu un Kanādu, austrumos apskalo Atlantijas okeāns; Mena
Ņūhempšīra Štats ASV ("New Hampshire"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Konkorda, platība - 24216 kvadrātkilometri, 1326800 iedzīvotāji (2014. g.), robežojas ar Meinu, Masačūsetsu un Vērmontu, kā arī ar Kanādu
Ņūdžersija Štats ASV ("New Jersey"), administratīvais centrs - Trentona, platība - 22587 kvadrātkilometri, 8938200 iedzīvotāju (2014. g.), atrodas Atlantijas okeāna piekrastē, robežojas ar Delavēru, Pensilvāniju un Ņujorku
Ņūmeksika Štats ASV ("New Mexico"), administratīvais centrs - Santafē, platība - 314914 kvadrātkilommetri, 2085600 iedzīvotāju (2014. g.), robežojas ar Arizonu, Jūtu, Kolorādo, Oklahomu un Teksasu, kā arī ar Meksiku
Vērmonta Štats ASV ("Vermont"), Jaunanglijā, administratīvais centrs - Montpīljera, platība - 24900 kvadrātkilometru, 626600 iedzīvotāju (2014. g.)
Džohora Štats Malaizijā ("Johor"), Malajas pussalas dienvidos, administratīvais centrs - Džohorbahru, platība - 19984 kvadrātkilometri, 3300000 iedzīvotāju (2007. g.)
Adamava Štats Nigērijā ("Adamawa"), administratīvais centrs - Jola, platība - 36917 km^2^, 3168100 iedzīvotāju, atrodas valsts austrumu daļā
Džigava Štats Nigērijā ("Jigawa"), administratīvais centrs - Duce, platība - 23154 kvadrātkilometri, 4348600 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts ziemeļu daļā
Bajelsa štats Nigērijā, administratīvais centrs - Jenagoa, platība - 10773 kvadrātkilometri, 1703400 iedzīvotāju (2006. g.), atrodas valsts dienvidos, apskalo Gvinejas līcis
Isa Tā islāmā dēvē Jēzu Kristu, ko musulmaņi godā kā cildenu un cienījamu vēstnesi, kas sūtīts atklāt pasaulei pravieša Muhameda nākšanu
kerigmātisks tāds, kas attiecas uz Jēzus Kristus mācības pasludināšanu
pirmsjāņu tāds, kas pastāv, noris (neilgi) pirms Jāņiem
jānimējs tāds, kas pieder Jānim; tāds, kas attiecas uz Jāni, ir saistīts ar Jāni; Jāņa
jāņamējs tāds, kas pieder Jānim; tāds, kas attiecas uz Jāni, ir saistīts ar Jāni; Jāņa; jānimējs
apustulisks tāds, kas saistīts ar Jēzus Kristus apustuļu mācību
Apes pagasta teritorija tagadējā Apes pagastā iekļauts viss pirmskara Jaunrozes pagasts un bijušā Jaunlaicenes pagasta ziemeļrietumu daļa
Bērzmuižas pagasts tagadējā Dobeles novada Bērzes pagasta nosaukums līdz 1939. gadam, tolaik Jelgavas apriņķī
Assern tagadējā Jēkabpils novada Asares pagasta bijušais nosaukums
Aknīstes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta gandrīz visa pirmskara Aknīstes pagasta teritorija, izņemot tās ziemeļu stūri, kas pievienots tagadējā Jēkabpils novada Leimaņu pagastam, un liela daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas
Remtes pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorijā iekļauta neliela daļa pirmskara Blīdenes, Jaunpils un Cieceres pagasta teritorijas
Sakas pagasta teritorija tagadējais Sakas pagasts aptver pirmskara Sakas un Ulmales pagastu teritorijas, administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sakas pagastā iekļauta arī daļa no bijušā Cīravas pagasta, bet daļa Sakas pagasta pievienota Pāvilostas pilsētas teritorijai un neliela daļa pievienota Jūrkalnes pagastam (tagad Ventspils novadā)
Rabatammona Tagadējās Jordānijas galvapilsētas Ammānas senais nosaukums (pirms helēņu-romiešu perioda)
Filadelfija Tagadējās Jordānijas galvaspilsētas Ammānas nosaukums hellēņu-romiešu periodā
Talsingen Talsiņas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Virbi Talsu novada apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" bijušais nosaukums
jaunciemnieki Talsu novada Ārlavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
jaundundadznieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaundundaga" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Talsu novada Dundagas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
jādekšnieki Talsu novada Ķūļciema pagasta apdzīvotās vietas "Jādekšas" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
jaunoktenieki Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunokte" iedzīvotāji
jaunpagastnieki Talsu novada Virbu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpagasts" iedzīvotāji
Tarantas līcis Taranto līcis Jonijas jūrā
Tauenhof Taurēnu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Lielauces pagastā
aini tauta Hokaido salā Japānā; Japānas seniedzīvotāju pēcteči, asimilējas ar japāņiem
madurieši tauta Indonēzijā, dzīvo Javas austrumos un Maduras salā, valoda (tuva javiešu un sundu val.) pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
sundi tauta Indonēzijā, dzīvo Javas salas rietumu daļā, atsevišķas grupas arī Sumatras dienvidaustrumos, valoda pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu valodām, rakstība latīņu alfabētā, lieto arī devanagari paveidu, ticīgie - musulmaņi (sunnīti šafiīti)
palembangi tauta Indonēzijā, dzīvo Sumatras dienvidaustrumos, valoda - malajiešu, pēc izcelsmes un kultūras tuvi kaimiņiem džambiem un riaviem, arī Kalimantānas malajiešiem un džakartiešiem (Java), reliģija - islāms (sunnisms)
maori tauta Jaunzēlandē, kuras senči ir šās zemes pirmiedzīvotāji, runā maoru valodā, ticīgie - musulmaņi
ņenci tauta Krievijā - Ņencu autonomā apvidus, Jamalas Ņencu autonomā apvidus, Taimiras autonomā apvidus rietumu daļas pamatiedzīvotāji; runā ņencu valodā
jukagiri tauta Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā) un Magadanas apgabalā; runā jukagiru valodā
selkupi tauta Krievijā, Tjumeņas un Tomskas apgabalos un Krasnojarskas novadā, Obas augšteces un Jeņisejas vidusteces kreisā krasta baseinā
lolo tauta Ķīnas dienvidos Jinnanas un Sečuanas provincēs, rada birmiešiem
džuani tauta Ķīnas dienvidu daļā, Guansi-Džuanu autonomā reģiona pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Juņnaņas provinces dienvidaustrumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes taju grupas (rakstība latīņu alfabētā); ticīgie - daoisti
asīrieši tauta, dzīvo Irānā (Rezaijes ezera rietumu krastā), Irakā (uz ziemeļiem no Mosulas), Gruzijā un Armēnijā, Sīrijā (Haburas upes ielejā), arī Libānā, Jordānijā, ASV; valoda (jaunsīriešu) pieder pie semīthamītu saimes semītu grupas
keti tauta, dzīvo Krievijā Jeņisejas vidusteces un lejteces apgabalos, valoda savrupa, seno taigas mednieku un zvejnieku cilšu pēcteči
baji tauta, dzīvo Ķīnā, Junnanas provincas rietumos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, reliģija - budisms (pašnosaukums baidzi, baiho)
lahi tauta, dzīvo Ķīnas dienvidu daļā, Juņnaņas provincē, arī Mjanmas (Birmas) un Taizemes ziemeļu rajonos, valoda pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas, rakstība latīņu alfabētā, animistiskie ticējumi, daļa - kristīgie
huli tauta, dzīvo Papua-Jaungvinejas dienvidu augstkalnos
japāņi tauta, Japānas pamatiedzīvotāji; runā japāņu valodā; ticīgie - sintoisti, budisti
jemenieši tauta, Jemenas Republikas pamatiedzīvotāji, dzīvo arī Saūda Arābijā, runā arābu val., ticīgie ir musulmaņi (sunnīti, šiīti)
jakuti tauta, Krievijas Federācijas Sahas Republikas (Jakutijas) pamatiedzīvotāji; runā jakutu valodā
javieši Tauta; dzīvo gk. Javas salas centr. daļā (Indonēzijā); nedaudz dzīvo Malaizijā, Singapūrā; valoda pieder pie indonēziešu valodām; ticīgie - gk. musulmaņi (sunnīti)
nika Tautas sacelšanās 532. g. Bizantijā pret Justīniānu Lielo, kas to apspieda
apdziedāšana Tautas tradīcija, kas visvairāk iecienīta bijusi kāzās, sastopama arī krustībās, Jāņos, talku, apkūlību mielastos, parasti ar sadalīšanos divās daļās un apdziedāja pretējās puses dalībniekus; apdziedāšanās
haņi tautība, dzīvo Ķīnā, Juņnaņas provinces dienvidos, arī kaimiņrajonos Birmā, Taizemē, Vjetnamā, valodas pieder pie sinotibetiešu saimes tibetbirmiešu grupas (rakstība latīņu alfabētā), iedalās vairākās etniskās grupās (eni, bijuji, haoni, geco, asilumi, doni, emi, lavi, soni, lomeji, aini, aki), izplatīti gk. cilšu kulti, arī daoisms un kristiānisms
enci tautība, dzīvo pie Jeņisejas, Krievijas Krasnojarskas novada ziemeļos, valoda pieder pie samodiešu grupas, tuvu radniecīgi ņenciem, senāk dēvēti par Jeņisejas samojediem
jagnobi tautība, dzīvo Tadžikistānā, gk. Jagnobas augstkalnu ielejā (Zeravšanas augšteces baseins), kā arī Varzobas ielejā, valoda pieder pie indoeiropiešu saimes irāņu grupas un ir seno sogdiešu valodas turpinājums, ticīgie - musulmaņi (sunnīti)
dienvidhalmaheri Tautību un cilšu grupa, dzīvo Indonēzijā, Halmaheras salas dienvidu daļā (mabi, buli, patani, vedi, gani, kajo), Jaungvinejas salas rietumu piekrastē un tuvējās salās (numfori, vandami, varopeni, salavati, mairasi, madiki, kuri, jamuri u. c.), valodas pieder pie austronēziešu saimes indonēziešu grupas, reliģija - islāms (sunnisms), liela daļa saglabājuši tradicionālos ģints ticējumus
nosacītais kurināmais tehniski ekonomiskos aprēķinos pieņemta kurināmā uzskaites vienība dažāda kurināmā veidu efektivitātes salīdzināšanai un kurināmā daudzuma uzskaitei; par vienību tiek pieņemts 1 kg cietā kurināmā (1 m^3^ gāzveida kurināmā) ar sadedzes siltumu 29 308 kJ (7000 kcal); pārrēķināšanas koeficients naftai ir 1,43, dabasgāzei– 1,175, vidējas kvalitātes akmeņoglēm – 0,69, kūdrai – 0,34, degslāneklim – 0,32, malkai – 0,27
Bībele tekstu krājums (Vecā Derība un Jaunā Derība), kuri jūdaismā un kristietībā ieguvuši reliģisku nozīmi; attiecīgā grāmata
Gora Tektoniska beznoteces ieplaka Rietumāzijā, Sīrijā un Jordānijā, Sarkanās jūras tektoniskā iegruvuma turpinājums, garums - \~400 km, platums - līdz 25 km, stāvas, līdz 1400 m augstas nogāzes
babiloniešu netikle tēls Jāņa Atklāsmes grāmatā, iespējams, ar to domāta Roma, vēlāk arī baznīcas sekularizācija
Mefistofelis Tēls vācu teikā un J. V. Gētes traģēdijā "Fausts"; ļauns gars; nelabais; velns; ļaunā iemiesojums
skīnija Teltī ierīkots pārvietojams dievnams, kurā senie ebreji piekopa reliģiskās ceremonijas, pirms Jeruzalemē tika uzcelts templis
tempranillo Tempraniljo - sarkano vīnogu šķirne, izplatīta Spānijā un Jaunajā pasaulē
JHWH Teoloģijā bieži lietots Vecās Derības Dieva vārda (Jahve) apzīmējums
krusta teoloģija teoloģija, kuras centrā ir Jēzus Kristus krusta nāve un tās nozīme grēcinieku glābšanai
semiariaņi Teoloģisks virziens, kas noraidīja ariānismu, bet Nikajas simbola vietā atzina, ka Dievs Tēvs un Jēzus Kristus ir tikai līdzīgas būtnes
štandorta teorijas teorijas par ražošanas izvietošanu, kuru autori - vācu ekonomisti J. H. Tīnens (1826), A. Vēbers (1909), zviedru ekonomģeogrāfs T. Palanders (1935) u. c. - analizē atsevišķu uzņēmumu visizdevīgākās atrašanās vietas no lielākās peļņas vai mazāko ražošanas izmaksu viedokļa
Pīpkalonija Tērbatas universitātē studējošo latviešu literāri zinātniska biedrība 1888.-1904. g.; nosaukums pēc viena no dibinātājiem - J. Pīpkalēja - uzvārda
tīkls BITNET teritoriāls datoru tīkls, kas apvieno vairākus tūkstošus universitāšu un pētniecības lieldatorus Ziemeļamerikā, Eiropā un Japānā
Austrumāzija Teritorija Āzijā, ietver Eirāzijas kontinenta austrumu daļu, kā arī Kuriļu salas, Sahalīnu, Japānas salas, Taivānu, Hainaņu, teritorijas garums ziemeļu dienvidu virzienā - >8000 km
Rietumsibīrija Teritorija Krievijas Āzijas daļā, Sibīrijas rietumu daļa starp Urāliem un Jeņiseju
Baikāla Daurija teritorija no Baikāla ezera līdz Jablonu kalnu grēdai
Ņerčas Daurija teritorija uz austrumiem no Jablona grēdas
Eglone Tērvetes kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku un Glūdas pagastā, garums – 12 km; Eglonas strauts
Sodīte Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Glūdas pagastā, garums - \~4 km; Soda; Sodagrāvis; Sode; Sodene; Sodus
Ellītes grāvis Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku pagastā, garums — \~5 km
Bramberģes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas novada Zaļenieku, Svētes un Glūdas pagastā, garums - 28 km, kritums - 28 m; Bramberga; Bramberģe
Ailes strauts Tērvetes labā krasta pieteka Jelgavas un Dobeles novadā, garums - 18 km
Tetelmuende Tetelmindes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Teteles pagastā
unitārieši Ticīgie, kas tic Dievam un Jēzum Kristum kā augstākajām dievībām, bet noliedz Trīsvienības doktrīnu; draudzes radās Eiropā 16.-17. gadsimtā, uzplauka ASV 19.-20. gadsimtā
glosas Tiesību avotu un pieminekļu, sevišķi Justiniāna kodifikācijas iztulkojumi, kas kā piezīmes tika rakstīti starp tekstu rindām (lat. "glossa interlinearis") vai uz rokrakstu malām (lat. "glossa marginalis")
kuģošanas tiesības tiesību nozare, kas regulē ar kuģošanu saistītās tiesiskās attiecības, Latvijā pastāv kopš 13. gs., kad Rīgas statūtos bija iekļauta sadaļa "Par kuģošanas tiesībām", kas noteica kravu jūras pārvadājumu normas, atbildību par kuģu sadursmi un avāriju, kā arī Rīgas kuģu karogu lietošanas kārtību, kas turpmākajos gadsimtos vairākkārt papildināti; 2003. g. tie nomainīti ar Jūras kodeksu
dupondijs Tiesību zinātņu pirmā kursa studentu nievājošs nosaukums pirms Justiniāna laikos
Sedas pilsētas lauku teritorija tika izveidota 1991. g. iekļaujot tajā daļas no pirmskara Trikātas, Lugažu, Ērģemes un Jērcēnu pagastu, 2009. g. visa teritorija iekļauta Jērcēnu pagastā
atsevišķais bataljons tika izveidots 1919. g. 5. janvārī Jelgavā no karaspēka vienībām, kas pulkveža O. Kalpaka vadībā bija atkāpušās no Rīgas, sākotnēji 2 rotas, 28. janvārī iekļauta arī atsevišķā studentu rota, pastāvēja līdz 1919. g. 21. martam; Kalpaka bataljons
Thielenhof Tīļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā
Vilaune Tirzas kreisā krasta pieteka Druvienas pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā, lejtecē arī Gulbenes un Madonas novada robežupe, garums - 18 km, kritums - 84 m; Viļaune
Kangarupīte Tirzas labā krasta pieteka Cēsu novada Jaunpiebalgas pagastā
Vaskupīte Tirzas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā
genro Tituls, kas Japānā 19. gs. beigās un 20. gs. sakumā bija valdošās šķiras virsotņu pārstāvjiem, uz visu mūžu ieceltiem imperatora padomniekiem
Ou Tohoku, ekonomiskais rajons Japānā
Tokelava Tokelau - Jaunzēlandes aizjūras teritorija
Tokelau Tokelau salas - atrodas Klusajā okeānā, Polinēzijā, uz ziemeļiem no Saomas, grupā 4 atoli: Nukunoma, Atafa un Fakaofa atols pieder Jaunzēlandei, bet atstatā Sveinsa sala administratīvi ietilpst ASV Austrumsamoā, tropu klimats
senča tradicionālā Japānas zaļā tēja
učikake Tradicionāls sieviešu kāzu tērps Japānā, ļoti svinīgs kimono paveids, ko valkā tikai līgava vai skatuves priekšnesumos, tas paredzēts valkāšanai virs cita kimono, un tam raksturīga biezi polsterēta apakšmala, kas velkas pa grīdu
Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Traumhof Traumhofas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Hambera Trentas un Jorkšīras Ūzas kopējs estuārs Lielbritānijā (_Humber_), pie Ziemeļjūras, garums - 59 km, platums - līdz 13 km, paisumā līmenis ceļas par 6,5 m
Stjuarta sala trešā lielākā Jaunzēlandes sala (angļu val. "Stewart Island"), atrodas Klusajā okeānā, uz dienvidiem no Dienvidsalas (tās šķir Fovo šaurums), platība — 1742 kvadrātkilometri, \~400 iedzīvotāju, augstums — līdz 979 m; Rakiura
Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
Tritojesaja Trešais Jesaja; Jesajas grāmatas 56.-66. nodaļas iespējamais autors; arī šīs nodaļas
jaungaitnieki Trimdas literātu grupa, kas pulcējās ap žurnālu "Jaunā Gaita" (sāka iznākt 1955. g.), bija tā autori, izdevēji un literārās politikas veidotāji
taifūns Tropiskais ciklons, kas rodas Klusajā okeānā un virzās gar Ķīnu, Koreju, Japānu līdz Ohotskas jūrai
Tropowo Tropšu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Gauru pagastā
pithecolobium Tropu koku ģints pākšaugu dzimtā, kādas 110 sugas, vairākas svarīgas tautsaimniecībā no Meksikas līdz Brazīlijai, dažas dod augļus lopbarībai, Javas sugas (djenkols) audzē ēdamo sēklu dēļ
Trumalewa Trumuļevas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Kacēnu pagastā
Abarkūhs tuksnesis Irānā (_Kavīr-e Abarkūh_), Jezdas ostāna rietumos
Badaindžarans tuksnesis Ķīnā (_Badain Jaran Shamo_), Iekšējās Mongolijas autonomā reģiona rietumos, Gobi tuksneša dienvidos
simtkājis tūkstoškāju apakšklases ģints ("Julus terrestris")
jaunpilnieki Tukuma novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpils" iedzīvotāji
jaunseržnieki Tukuma novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēži" (senāk - "Jaunserži") iedzīvotāji
jaunsēžnieki Tukuma novada Jaunpils pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsēži" iedzīvotāji
ārenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
jaunsātnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunsāti" iedzīvotāji
kukšenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Kukšas" iedzīvotāji
ķīšenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Ķīši" iedzīvotāji
rumbenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Rumbas" iedzīvotāji
sautiņnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Sautiņi" iedzīvotāji
vecsātenieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Vecsāti" iedzīvotāji
vecsātnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Vecsāti" iedzīvotāji
zvejnieki Tukuma novada Jaunsātu pagasta apdzīvotās vietas "Zvejnieki" iedzīvotāji
jaunkandavnieki Tukuma novada Kandavas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkandava" iedzīvotāji
jaunmocnieki Tukuma novada Tumes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmokas" iedzīvotāji
jaunvariebnieki Tukuma novada Vānes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvarieba" iedzīvotāji
jaundzirenieki Tukuma novada Zantes pagasta apdzīvotās vietas "Jaundzirnas" iedzīvotāji
jaunpļavenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji
jaunpļavnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji
Āžupe Tūlijas labā krasta pieteka Jaunpiebalgas pagastā, augštece Vecpiebalgas pagastā, garums \~2,5 km
Vienziemīte Tulijas labā krasta pieteka Zosēnu pagastā, augštece Jaunpiebalgas pagastā
Melnupe Tumšupe, Lielās Juglas pieteka
kapsulviesnīca Tūrisma mītne Japānā, kur klientus izvieto vienā telpā vairāku (3-5) līmeņu kapsulās jeb šūnveida guļvietās; parasti šādām viesnīcām mēdz būt augsts automatizācijas līmenis, ieskaitot automatizētās norēķinu sistēmas
Turki Turku pagasts - nodibināts 1990. g. pirmskara Līvānu pagasta teritorijā, 1999.-2009. g. iekļauts Preiļu rajona Līvānu novadā, atjaunots 2009. g Līvānu novadā, robežojas ar Līvānu pilsētu, Rožupes un Rudzātu pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu
Romanova-Borisogļebska Tutajevas pilsētas Krievijā (Jaroslavļas apgabalā) nosaukums 1822.-1918. g.
Jetas kanāls ūdensceļš no Baltijas jūras (pie Mēmas) līdz Vēnernam (pie Šētorpas), garums — 190 km, no tiem 87 km izrakts kanāls, 58 slūžas, dziļums — 3 m, platums dibenā — 14 m, pie ūdens virsas — 26 m, kopā ar Vēnernu, Trolhetas kanālu un Jētas upi veido ap 390 km garu ūdensceļu, tika būvēts 1810.-1832. g.
Emsas-Jādes kanāls ūdensceļš Vācijā, Lejassaksijas federālās zemes ziemeļu daļā, savieno Emsas un Jādes līci
Gaujas–Daugavas kanāls ūdensceļu sistēma, kas izbūvēta 1899.-1903. g. koku pludināšanai, sastāv no Gaujas-Baltezera un Juglas kanāla, abiem Baltezeriem, Ķīšezera un Mīlgrāvja izveidojot Gaujas savienojumu ar Daugavu, kopgarums - 25 km; Juglas kanāls
Aizupes dīķis ūdenskrātuve Jelgavas novada Cenu pagastā, platība mazāka par 1 ha
A. Obregona ūdenskrātuve ūdenskrātuve Meksikā (_Alvaro Obregón, Presa_), Sonoras štatā, uzpludināta uz Jaki upes
Dīķmaļu dīķis ūdenskrātuve Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, platība - 2,4 ha
Bānlāna ūdenskrātuve ūdenskrātuve Taizeemes dienvidos, Jalā provincē
Gravu dīķis ūdenskrātuve uz Zvarītes upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība - 7,3 ha; Gravu dzirnavezers; Gravu-Jaunsudmaļu dzirnavezers; Vecsudmalu dzirnavezers; Vecsudmaļu dzirnavezers
Gorkijas ūdenskrātuve ūdenskrātuve Volgas vidustecē, Krievijas Jaroslavļas, Kostromas, Ivanovas un Ņižnijnovgorodas apgabalā, izveidota 1955.-1957. g., platība — 1590 kvadrātkilometru, garums — 440 km, platums — līdz 14 km, dziļums — 3,6 m
Staņuvēnu dīķis ūdenskrāutuve uz Platones upes Jelgavas novada Lielplatones pagastā, platība - 29 ha; Lielplatones ūdenskrātuve
Jegalas ūdenskritums ūdenskritums Igaunijā, Harju apriņķa ziemeļu daļā, Jegalas upē, aptuveni 3,5 km pirms ietekas Somu līcī
Ribons Ūdenskritums Josemitu nacionālajā parkā ("Ribbon Fall"), ASV, ko veido Mersedas pietekas Ribonkrīka, krītot Josemitu ielejā, augstums - 484 m (lielākais Ziemeļamerikā)
Kačupīte Ūdenstece Alūksnes novada Liepnas pagastā un Balvu novada Vīksnas pagastā, iztek no Lielā Jūdiņu ezera, ietek Sprogu ezerā
Ērmīte Ūdenstece Jākabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, iztek no Augšķiešu ezera, ietek Vārzgūnes ezerā, garums - 10 km
Tasmana upe ūdenstece Jaunzēlandes Dienvidsalā, izceļas no Tasmana šļūdoņa 717 m vjl., ietek Pukaki ezerā
Gaitupīte ūdenstece Jēkabpils novada Viesītes pagastā, ietek Viesītes ezerā
Sārtupīte ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Jumurdas ezerā, vidustece sazarojas un kreisais atzars caurtek Lācīšu ezeru, dažos avotos norādīts, ka iztek no šī ezera
Sivēngrāvis ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Pakšēnu ezerā
Grašupīte ūdenstece Krimuldas pagastā, ietek Jērkules ezerā; Grašupe
Laučurga Ūdenstece Limbažu novada Skultes pagastā, ietek Rīgas jūras līcī, izvaidojas satekot Josturgai un Rūpes urgai, garums - \~1,2 km
Zušupīte Ūdenstece Siguldas novada Siguldas pagastā, ietek Jūdažu ezera dienvidaustrumu galā
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
Muižupīte Ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Labraga; Muiža; Muižas upe
Pāžupe ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā, augštece Kuldīgas novada Alsungas pagastā
Mārka grāvis ūdenstece Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ietek Baltijas jūrā; Mārkagrāvis
Jaunupe Ūdenstece Ventspils novada Tārgales pagastā, ietek Baltijas jūrā pie Jaunupes ciema
Brandavu strauts ūdenstece, kas savieno Abavas augšteci ar Bikstupi Jaunpils pagastā
Pils dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,3 ha; Jaunlaicenes parka dīķis
Krūkliņu ūdenskrātuve ūdenstilpe Jēkabpils novada Kalna pagastā, platība — 40 ha
Ērmiķu karjera dīķis ūdenstilpe Jelgavas novada Platones pagastā, platība - 10,6 ha
siloahs Ūdensvads Jeruzalemē
Udsen Udzes muiža, kas atradās Jelgavass apriņķa Bērzmuižas pagastā
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku)
Ukry Ukru muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ukru pagastā
Ulmahlen Ulmales muiža, kas atradās Aizputes apriņķa Jūrkalnes pagastā
Union Union Jack - Apvienotās Karalistes karogs
Planka konstante universāla konstante, kas pēc dimensijas atbilst akcijai vai kustības daudzuma momentam; tās vērtība SI mērvienību sistēmā ir 6,626196·10^-34^ džoulsekundes (J·s)
Čuba upe Āfrikas ziemeļaustrumos (somāliešu val. "Jubba"), Etiopijā un Somālijā, garums - 1600 km (kopā ar Genali); Džūba
Kajukuka upe ASV (_Koyukuk River_), Aļaskā, Jukonas labā krasta pieteka
Nabesna upe ASV ("Nabesna"), Aļaskā, sākas no šļūdoņa Vrangeļa kalnu nogāzē, garums - 117 km, satekot ar Čisanu izveido Jukonas kreisā krasta pieteku Tananu
Tanana upe ASV ("Tanana River"), Aļaskā, Jukonas kreisā krasta pieteka, garums - 940 km, izveidojas, satekot Nabesnai un Čisanai, kas abas tek no šļūdoņiem Vrangeļa kalnos
Sneika upe ASV (angļu val. "Snake River"), Kolumbijas kreisā krasta pieteka, garums - 1670 km, sākas Klinšu kalnos, Jeloustounas Nacionālajā parkā, kanjonos 2 ūdenskritumi (55 un 65 m)
Sentdžona upe ASV Meinas štatā un Kanādas Ņūbransvikas provincē ("Saint John River"), sākas Notrdamas kalnu dienvidaustrumu nogāzē, ietek Atlantijas okeāna Fandi līcī
Kumbule upe Augšzemes augstienes Skrudalienas paugurainē, Skrudalienas un Demenes pagastā, garums - 18 km, kritums - 24,4 m, iztek no Bruņu ezera, tek cauri Kumbuļu ezeram, ietek Jāņuciema ezerā; Kumbula; Kumbuls; Kumbele; Kumbuļupe
Ārčera upe Austrālijā (_Archer_), Kvīnslendā, Jorkas raga pussalā, periodiski izsīkstoša, lietus periodos ietek Karpentārija līcī
Barvona upe Austrālijā Jaundienvidvelsas štata ziemeļaustrumos, daļā tecējuma arī Kvīnslendas štata robežupe, viena no Dārlingas satekupēm
Dārlinga upe Austrālijas dienvidaustrumos ("Darling"), Marejas lielākā pieteka, Austrālijas garākā upe - 2739 km, sākas Jaunanglijas grēdas rietumu nogāzē, ietek Marejā 245 km no tās grīvas
Mareja upe Austrālijas dienvidaustrumos (angļu val. "Murray"), Jaundienvidvelsas un Viktorijas štata robežupe, garums - 2589 km, izteka Austrālijas Alpos 1846 m vjl., caur Aleksandrīnas ezeru ietek Indijas okeāna Enkauntera līcī
Hongha upe Āzijas austrumos (vjetnamiešu val. "Song Hong"), garums - 1183 km, sākas Juņnaņas kalnienē (Ķīnā, nosaukums Juaņdzjana) ietek Dienvidķīnas jūras Bakbo līcī (Vjetnamā)
Rapulo upe Bolīvijā, Jakumas labā krasta pieteka
Benisito upe Bolīvijā, Jatas kreisā krasta pieteka
Žekitinjonja upe Brazīlijā (port. val. "Jequitinhonha"), garums - 1030 km, sākas Brazīlijas plakankalnes Espinjasu grēdā, ietek Atlantijas okeānā
Žutai upe Brazīlijas ziemeļrietumu daļā (port. val. "Jutai"), Amazones labā krasta pieteka, garums - 1200 km
Nišava upe Bulgārijā un Serbijā ("Nišava"), Južna Moravas labā krasta pieteka, garums - 218 km
Drjanovska upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
Rosica upe Bulgārijā, Donavas labā krasta pietekas Jantras pieteka
Jizera upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km
Morāva upe Čehijā ("Morava"), Čehijas un Slovākijas robežupe, kā arī Slovākijas un Austrijas robežupe (vācu val. "March"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 352 km, sākas Sudetos pie Sņežnika kalna 1380 m vjl., tek gar Jesenīku kalniem, starp Karpatiem un Čehijas-Morāvijas augstieni
Alinga upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka
Nereja upe Dānijā, Jitlandes pussalā, Gūdenoenas kreisā krasta pieteka
Brahmaputra upe Dienvidāzijā (Ķīnā, Indijā un Bangladešā, angļu val. "Brahmaputra"), garums - \~2900 km, sākas Tibetā (nos. _Cangpo_, _Jarluna_), saplūstot vairākām iztekām no Himalaju ziemeļu un Kailasa dienvidu nogāzēm, ietek Bengālijas līcī kopā ar Gangu
Pienava upe Dobeles, Tukuma un Jelgavas novadā, netālu no Gauratas ietek Vecbērzes poldera apvadkanāla augšgalā, garums - 28 km, kritums - 63 m
Armansona upe Francijā (_Armancon_), Jonnas labā krasta pieteka
Kīra upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
Serēna upe Francijā, Jonnas labā krasta pieteka
Dū upe Francijas austrumos (_Doubs_), Sonas kreisā krasta pieteka, garums 440 km, sākas Juras austrumu nogāzē
Aheloja upe Grieķijā (_Achelóos_), Tesālijas un Rietumgrieķijas perifērijā, sākas Atamana grēdas ziemeļu daļā, ietek Jonijas jūrā
Arahta upe Grieķijā (_Árachthos_), Epiras perifērijā, ietek Jonijas jūras Amvrakijas līcī
Alfija upe Grieķijā ("Αλφειός"), Peloponēsas pussalā, ietek Jonijas jūrā, garums - 110 km
Amme upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
Laeva upe Igaunijā, Jegevas un Tartu apriņķī, Emajegi kreisā krasta pieteka
Lintsi upe Igaunijā, Jervas apriņķī, Pernu labā krasta pieteka
Pernu upe Igaunijā, Jervas un Pērnavas apriņķī, sākas Pandiveres augstienē, garums - 144 km, ietek Pērnavas līcī
Navesti upe Igaunijā, Jervas, Viljandi un Pērnavas apriņķī, Pernu kreisā krasta pieteka
Peltsamā upe Igaunijā, Pedjas labā krasta pieteka Viljandi apriņķī, augštece Rietumviru apriņķī, vidustecē Jervas un Jegevas apriņķa robežupe un šķērso Jegevas apriņķa rietumu malu
Kēpa upe Igaunijā, Tartu un Jegevas apriņķī, ietek Peipusa ezerā
Rāzika upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas kreisā krasta pieteka
Ambla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka
Jeneda upe Igaunijas ziemeļu daļā, Jegalas labā krasta pieteka; Jeni
Sodla upe Igaunijas ziemeļu daļā, Rietumviru un Harju apriņķī, Jegalas labā krasta pieteka
Menamčaopraja upe Indoķīnas pussalā (taju val. "Mae Nam Chao Phraya"), veidojas satekot 3 upēm - Pingai, Nanai un Jomai, garums - 1500 km (kopā ar Pingu), iztekas sākas Kuntana grēdā \~2000 m vjl., ietek Dienvidķīnas jūras Siāmas līcī; Menama
Baliema upe Indonēzijā, Jaungvinejas salā, Papua provincē, ietek Arafūru jūrā pie Kazuāru krasta
Krehpa upe Islandē, Jēgilsau au Fjedlimas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla
Agri upe Itālijā (_Agri_), izceļas Lukānijas Apenīnos, ietek Jonijas jūras Taranto līcī
Arava upe Izraēlā (_Ha'Arava, Naẖal_), robežupe ar Jordāniju, ietek sālsezerā uz dienvidiem no Nāves jūras; Džeiba (_Jayb, Wādī al_)
Jordāna upe Izraēlā un Jordānijā, kuras kreiso krastu, Rietumkrastu, 1967. g. okupēja Izraēla, sākas Hermona kalnā Sīrijas dienvidos un ietek Nāves jūrā, garums - \~35O km
Neļgese upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~500 km
Čarki upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~300 km
Tuostaha upe Jakutijā (Saha Republikā), Krievijā, Adičas labā krasta pieteka, garums \~400 km
Abukuma upe Japānā (_Abukuma_, 阿武隈川), Honsju salā, Fukušimas un Mijagi prefektūrā, ietek Klusajā okeānā
Ara upe Japānā (_Ara_), Saitamas un Tokijas prefektūrā, izceļas Kobušigas kalna nogāzēs, ietek Tokijas līcī
Arida upe Japānā (_Arida_), ietek Kii šauruma ziemeļaustrumu daļā
Asahi upe Japānā (_Asahi-gawa_), Okajamas departamentā, ietek Seto jūrā
Ašida upe Japānā (_Ashida_), Hirosimas prefektūrā, ietek Seto jūrā
Isikari upe Japānā ("Ishikari"), Hokaido salā, garums - 365 km, sākas Daisecuzdana grēdā, ietek Japāņu jūras Isikari līcī, pavasaros pārplūst
Tone upe Japānā ("Tone gawa"), Honsju salas vidienē, garums - 322 km, sākas Ečigo grēdā, tek pa Kanto līdzenumu, ietek Klusajā okeānā
Agano upe Japānā, Honsju salā, Fukušimas un Ņiigatas prefektūrā
Striklenda upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, Flajas kreisā krasta pieteka, garums - 500 km
Kikori upe Jaungvinejas salā, Papuā-Jaungvinejā, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī
Flaja upe Jaungvinejas salas dienvidos ("Fly"), Papuā-Jaungvinejā, garums - 1130 km, sākas Centrālajos kalnos, ietek Koraļļu jūras Papuas līcī, veidojot līdz 80 km platu estuāru, paisuma vilnis (5 m) līdz 320 km no grīvas
Mamberano upe Jaungvinejas salas rietumos ("Mamberano"), Indonēzijā, satekupes Tarika un Taritata sākas Maokes kalnos, garums (kopā ar Taritatu) - \~750 km, ietek Klusajā okeānā pie d'Irvila raga
Avatera upe Jaunzēlandē (_Awatera_), Dienvidsalas ziemeļaustrumu daļā, ietek Kuka šaurumā
Fananui upe Jaunzēlandē ("Wanganui"), Ziemeļsalā, ietek Tasmana jūras Dienvidu Taranaki līcī
Kavarava upe Jaunzēlandē, Dienvidsalā, Klūtas labā krasta pieteka, iztek no Vakatipa ezera
Ahuriri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā (_Ahuriri_), izceļas Dienvidu Alpu austrumu piekalnēs, ietek Benmoras ezerā
Vaimakariri upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Klusajā okeānā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
Otira upe Jaunzēlandes Dienvidsalā, ietek Tasmana jūrā, izteka Dienvidalpos, Artura pārejas nacionālā parka dienvidrietumos
Klūta upe Jaunzēlandes Dienvidsalas dienvidos ("Clutha"), garums - 322 km, sākas Dienvidalpos pie Aspairinga kalna, tek caur Vanakas ezeru, Otagas plato vietām aizā, ietek Klusajā okeānā
Klauce upe Jēkabpils novadā, garums \~20 km, tek caur abiem Klauces ezeriem un Bukūža ezeru, ietek Saukas ezerā; Grabažānu upe
Barito upe Kalimantānas salā, Indonēzijā, garums - 885 km, sākas Millera kalnu dienvidos, satekot Nurungai un Busangai, ietek Javas jūrā, kuģojama 400 km
Frānsisa upe Kanādā ("Frances River"), Jukonā, Liārdas kreisā krasta pieteka
Klondaika upe Kanādā ("Klondike River"), Jukonas teritorijā, Jukonas upes labā krasta pieteka
Liārda upe Kanādā ("Liard"), Jukonā, Britu Kolumbijā un Ziemeļrietumu Teritorijās, Makenzi kreisā krasta pieteka, garums - 1215 km, sākas Peli kalnos, augštecē krāces, kanjoni
Alseka upe Kanādā un ASV (_Alsek River_), augštece Jukonas Teritorijā, šķērso Britu Kolumbijas provinci Kanādā un Aļaskas štata dienvidu atzaru ASV, ietek Klusajā okeānā
Žamansarisu upe Kazahstānā ("Jaman-Sarisw"), Sarisu satekupe, garums - 198 km
Algama upe Krievijā (_Algama_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Gonamas labā krasta pieteka
Allaiha upe Krievijā (_Allaiha_), Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka tās lejtecē
Amediči upe Krievijā (_Amediči_), Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidos, Aldanas augšteces kreisā krasta pieteka
Angara upe Krievijā (_Angara_), Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, Jeņisejas ūdeņainākā pieteka, garums - 1779 km, iztek no Baikāla
Apakapura upe Krievijā (_Apakapur_), Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Vingapuras labā krasta pieteka
Arga-Sala upe Krievijā (_Arga-Sala_), Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Artjugina upe Krievijā (_Artjugina_), Krasnojarskas novadā, Turuhanskas zemienē, Jeņisejas kreisā krasta pieteka
Augšjeņiseja upe Krievijā (_Verhnij Enisej_), Tivas Republikā, izveidojas satekot Lielajai Jeņisejai un Mazajai Jeņisejai, satekot ar Hemčiku izveido Jeņiseju
Oļokma upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Amūras apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 1436 km, sākas Aizbaikāla novada kalnos
Čara upe Krievijā, Aizbaikāla novadā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Oļokmas kreisā krasta pieteka, garums - 851 km, sākas Kodara dienvidu nogāzē
Selemdža upe Krievijā, Amūras apgabalā, Zejas kreisā krasta pieteka, garums - 647 km, sākas pie Jamalina un Ezopa grēdu saskares, lejtece - Zejas-Burejas līdzenumā
Inzera upe Krievijā, Baškortostānas Republikā, Simas kreisā krasta pieteka, garums - 307 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava piekājē
Jurjuzaņa upe Krievijā, Čeļabinskas apgabalā un Baškortostānas Republikā, Ufas kreisā krasta pieteka, garums - 454 km, sākas Dienvidurālos, Jamantava ziemeļu daļā, ietek Pavlovkas ūdenskrātuvē
Boļšojaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas kreisā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 693 km
Malijaņuja upe Krievijā, Čukotkas autonomajā apvidū un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas pietekas Aņujas labā satekupe, sākas Anadiras plakankalnē, garums 738 km
Učura upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 812 km, sākas Stanovoja grēdas austrumos
Maja upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas pieteka, garums - 1053 km, veidojas no divām satekupēm, kas sākas Judoma-Majas kalnienē
Judoma upe Krievijā, Habarovskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), lejtecē robežupe, Majas labā krasta pieteka, garums 820 km, sākas Suntarhajatas grēdā
Gorbi upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas kreisā krasta pieteka
Akačana upe Krievijā, Habarovskas novadā, Judomas labā krasta pieteka
Barlika upe Krievijā, Hakasijas Republikas dienvidu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
Ņižņaja Tunguska upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Krasnojarskas novadā, lielākā Jeņisejas pieteka, garums — 2989 km, sākas Agštunguskas augstienē, pie ietekas Turuhanska
Ļena upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 4400 km, sākas Baikāla grēdas rietumu nogāzē, ietek Laptevu jūrā
Čona upe Krievijā, Irkutskas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka, garums 802 km, ietek Viļujas ūdenskrātuvē
Kasta upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
Sota upe Krievijā, Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
Abakana upe Krievijā, Jeņisejas augšteces kreisā krasta pieteka, izveidojas, satekot upēm Boļšaja Abakana un Malijabakana, garums - 514 km (kopā ar Boļšaja Abakana)
Pušma upe Krievijā, Kirovas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
Luza upe Krievijā, Kirovas un Vologdas apgabalā un Komi Republikā, Jugas labā krasta pieteka, garums - 574 km
Kostroma upe Krievijā, Kostromas apgabalā (lejtecē arī Jaroslavļas apgabala robežupe), Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 354 km, sākas Gaļičas-Čuhlomas augstienes ziemeļu daļā
Kana upe Krievijā, Krasnojarskas novada dienvidu daļā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 629 km, sākas Austrumsajānos
Hantaika upe Krievijā, Krasnojarskas novada ziemeļu daļā, aiz polārā loka, Jeņisejas labā krasta pieteka
Bahta upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka
Kureika upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums - 888 km, sākas Putoranas plato dienvidu nogāzē
Čuņa upe Krievijā, Krasnojarskas novadā, Podkamennaja Tungunskas labā krasta pieteka, garums - 1000 km, veidojas satekot Severnaja Čuņai un Južnaja Čuņai
Jasačnaja upe Krievijā, Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka
Omolona upe Krievijā, Magadanas apgabalā, Čukotkas autonomajā apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas labā krasta pieteka, garums - 1114 km, izteka un augštece Kolimas kalnienē, lejtecē sadalās atzaros
Uļviča upe Krievijā, Permas novadā, Jaivas labā krasta pieteka
Sala upe Krievijā, Rostovas apgabalā, Donas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, sākas Jergeņu augstienes rietumu nogāzē, vasarā augštecē izsīkst (sausos periodos pat 370 km garā posmā)
Derbeke upe Krievijā, Saha Republikā (Jakutijā), Adičas kreisā krasta pieteka, garums \~250 km
Malaja Kuonamka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Anabaras labā krasta pieteka
Oļeņoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), augštece - Krasnojarskas novadā, garums - 2292 km, sākas Austrumsibīrijas plakankalnē, ietek Laptevu jūrā
Hroma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 685 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Austrumsibīrijas jūrā, veidojot grīvlīci
Čondona upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums 606 km, sākas Polousnija skrausta ziemeļu nogāzē, tek pa Janas-Indigirkas zemieni, ietek Laptevu jūrā
Moma upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas labā krasta pieteka, garums - 406 km, sākas Ulahančistaja grēdā
Bitantaja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā krasta pieteka, garums - \~400 km
Dulgalaha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas kreisā satekupe
Abirabita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā krasta pieteka
Sartanga upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Janas labā satekupe, garums 620 km, sākas Verhojanskas grēdāja ziemeļu nogāzē, lejtece Janas-Oimjakonas kalnienē, gk. sniegūdeņu pieplūde
Ožogina upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas kreisā krasta pieteka, garums - 523 km, sākas Momas grēdā, satekot Sulakanai un Deļkju
Boļšaja Čukočja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Kolimas zemienē, garums — 758 km, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Aldana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), lielākā Ļenas pieteka, garums - 2273 km, kuģojama vidustecē un lejtecē (1753 km), sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Molodo upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 556 km (kopā ar Molodo-Ungaanabilu - 623 km), veidojas satekot Molodo-Ungaanabilai un Molodo-Hangasanabilai, tek pa Vidussibīrijas plakankalnes ziemeļaustrumu malu
Muna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 715 km, veidojas satekot Ortomunai un Ulahanmunai
Kengkeme upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas labā krasta pieteka, garums - 589 km
Morkoka upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas kreisā krasta pieteka
Hanja upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Marhas labā krasta pieteka
Birekte upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Bura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Pura upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Ukukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Unukita upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas kreisā krasta pieteka
Merčimdena upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Siļigira upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Oļeņokas labā krasta pieteka
Hoska upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas kreisā krasta pieteka
Čočoļugjuna upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas labā krasta pieteka
Deļkju upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Sulakana upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Ožoginas satekupe Momas grēdā
Marha upe Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 1181 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumos
Ņuja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 798 km, tek pa Pieļenas plato
Betinče upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Hamaki upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Očugujmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Timpičana upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Ulahanmurbaji upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidrietumu daļā, Ņujas kreisā krasta pieteka
Sutama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Gonamas labā krasta pieteka
Gonama upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) dienvidu daļā, Učuras kreisā krasta pieteka, garums - 686 km, sākas Stanovoja ziemeļu nogāzē
Rosoha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Alazejas kreisā krasta pieteka, garums - 453 km, līkumo pa ezeriem un purviem bagāto Kolimas zemieni, veidojas satekot Iļinjurjahai un Argajurjahai
Alazeja upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, garums - 1520 km, veidojas satekot Ņeļkanai un Kadilčanai, kas sākas Alazejas plakankalnē, tek pa Kolimas zemieni, ļoti līkumaina, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Argajurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe
Iļinjurjaha upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos, Rosohas satekupe, garums - 337 km
Anabara upe Krievijā, Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļrietumos, garums - 939 km, sākas Anabaras plato dienvidu daļā, ietek Laptevu jūras Anabaras līcī, baseinā dimantu atradnes
Viļuja upe Krievijā, Sibīrijas vidienē (gk. Jakutijā), Ļenas garākā pieteka, garums - 2650 km, augštece Vidussibīrijas plakankalnē
Azasa upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
Hamsira upe Krievijā, Tivas Republikā, Lielās Jeņisejas labā krasta pieteka
Nadima upe Krievijā, Tjumeņas apgabala ziemeļos, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, garums - 545 km, ietek Karas jūras Obas līcī
Boļšojaltima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Ļamina upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Nazima upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Tromjogana upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Hantu-Mansu autonomajā apvidū - Jurgā, Obas labā krasta pieteka
Ščučja upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Obas labā krasta pieteka
Pjakupura upe Krievijā, Tjumeņas apgabalā, Puras kreisā satekupe, garums - 542 km (kopā ar Jangjagunu - 635 km)
Torguna upe Krievijā, Volgogradas apgabalā, Jeruslanas kreisā krasta pieteka
Kičmeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
Šaržeņga upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas kreisā krasta pieteka
Jentala upe Krievijā, Vologdas apgabalā, Jugas labā krasta pieteka
Obnora upe Krievijā, Vologdas un Jaroslavļas apgabalā, Kostromas labā krasta pieteka
Ziemeļu Dvina upe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos, garums — 744 km (kopā ar Suhonu 1300 km), veidojas, satekot Vičegdai un Mazajai Ziemeļu Dvinai, kas savukārt veidojusies satekot Suhonai un Jugai, ietek Baltajā jūrā; Severnaja Dvina; Ziemeļdvina
Turuhana upe Krievijas Krasnojarskas novadā, Jeņisejas kreisā krasta pieteka, garums - 639 km, izteka aiz polārā loka, augštecē tek pa Rietumsibīrijas līdzenuma austrumu malu uz dienvidiem
Timptona upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Aldanas labā krasta pieteka, garums - 644 km, sākas Stanovojā, tek pa Aldanas kalnieni
Omoloja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 593 km, sākas Sijetindes grēdā (Verhojanskas grēdājā), tek uz ziemeļiem gar Kulara grēdu, ietek Laptevu jūras Buorhajas līcī
Selenjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 796 km, veidojas Čerska grēdājā satekot Hargisalai un Ņamņai, tek pa Momas-Selenjahas ieplaku un Abijas zemieni
Ujandina upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Indigirkas kreisā krasta pieteka, garums - 586 km, sākas Polousnija skrausta atzaros
Ļinde upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Ļenas kreisā krasta pieteka, garums - 804 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnes austrumu daļā, ļoti līkumaina
Argajurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Buhuruka upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Kuranahjurjaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Ulahanbaki upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas kreisā krasta pieteka
Ulahankuegulura upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Omolojas labā krasta pieteka
Ņamņa upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe
Hargisala upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Selenjahas satekupe, garums - 49 km
Boļšojillimaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Čuļmana upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Hatimi upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas kreisā krasta pieteka
Dželtulaha upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
Seimdže upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Timptonas labā krasta pieteka
Ginima upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Učuras kreisā krasta pieteka
Igiata upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka
Ulahanbotuobuja upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Ulahanvava upe Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), Viļujas labā krasta pieteka
Tjukjana upe Krievijas Sahas Republkā (Jakutijā), Viļujas kreisā krasta pieteka, garums - 747 km, sākas Vidussibīrijas plakankalnē
Ļevaja Heta upe Krievijas Tjumeņas apgabalā, Jamalas Ņencu autonomajā apvidū, Nadimas kreisā krasta pieteka
Dursupe upe Kurzemē, Talsu un Tukuma novadā, arī šo novadu robežupe, garums - 28 km, kritums - 85 m, izteka un augšteces posms ir Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, ietek Engures ezerā uz dienvidiem no Grebju pussalas; atsevišķos posmos saucas arī Boles upe, Jeidas upe, Kažupe, Skujupe, Spilva
Rīva upe Kurzemes rietumu piekrastē, Kuldīgas, Dienvidkurzemes un Ventspils novadā, ietek Baltijas jūrā uz dienvidiem no Jūrkalnes, garums - 53 km, kritums - 66 m, iztek no Vilgales ezera Rietumkursas augstienes Kurmāles paugurainē; Rīve
Aihe upe Ķīnā (_Ai He_), Liaoninas provinces dienvidaustrumos, Jaludzjanas labā krasta pieteka
Amodzjana upe Ķīnā (_Amo Jiang_), Juņnaņas provincē, Lisjaņdzjanas kreisā satekupe
Bahe upe Ķīnā (_Ba He_), Sičuaņas provincē, Jandzī kreisā krasta baseinā
Babiaņdzjana upe Ķīnā (_Babian Jiang_), Da labā krasta pieteka Vjetnamā
Jalundzjana upe Ķīnā ("Yalong Jiang"), Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - \~1500 km, sākas Tibetas kalnienē, Bajanharaulas grēdā, ieleja šaura, dziļa, krasti stāvi
Jaludzjana upe Ķīnā ("Yalu Jiang"), robežupe ar Ziemeļkoreju, kur saucas - Amnokgana, garums - 813 km, sākas vulkāna Baitoušana nogāzē, ietek Dzeltenās jūras Rietumkorejas līcī
Jandzi upe ķīnā ("Yangzi"), garākā un ūdeņainākā upe Eirāzijas kontinentā, garums - 5800 km, sākas Tibetas kalnienes centrālajā daļā no Tanglas un Kukušili grēdas ledājiem (5500 m vjl.), ietek Austrumķīnas jūrā, veidojot plašu deltu; Jandzidzjana; Čandzjana; Zilā upe
Morona upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, arī Sičuaņas un Juņnaņas prrovincē, Jandzi augštece
Čhuma upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas (Jandzi) kreisā krasta pieteka
Dančhu upe Ķīnā, Cjinhai provinces dienvidrietumu daļā, Moronas labā krasta pieteka, Jandzi augštece
Daduhe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjanas kreisā krasta pieteka
Sjaņšuihe upe Ķīnā, Cjinhai un Sičuaņas provincē, Jalundzjaņas kreisā krasta pieteka
Bailundzjana upe Ķīnā, Gaņsu, Sičuaņas un Čuncjinas provincē, Jandzi kreisā krasta pietekka
Dzjalindzjana Upē Ķīnā, Jandzi kreisā krasta pieteka, garums - 119 km, sākas Cjiņlina dienvidu nogāzē
Lithana upe Ķīnā, Sičuaņas provincē, Jalundzjanas labā krasta pieteka
Gaņdzjana upe Ķīnas austrumu daļā ("Gan Jiang"), Jandzi sistēmā, garums - 760 km, sākas Nanlina kalnos, ietek Pojanhu ezerā
Huaihe upe Ķīnas austrumu daļā ("Huai He"), garums (atkarībā no ietekas) - 813-1087 km, sākas Tunbošaņa kalnos, daļa ūdens pa ezeru un kanālu sistēmu ieplūst Jandzi, kanāli savieno ar Dzelteno jūru un Huanhi
Jundinhe upe Ķīnas austrumu daļā ("Yongding He"), Baihes labā krasta pieteka, sākas Šansi plato ziemeļaustrumos, satekot Sanganhei un Jahei, garums (kopā ar Sanganhi) - \~700 km, Guantinas aizā ūdenskrātuve, apgādā Pekinu ar ūdeni
Sjandzjana upe Ķīnas austrumu daļā ("Xiang Jiang"), garums - \~800 km, sākas Haijanšana grēdā, ietek Duntinhu ezerā
Sidzjana upe Ķīnas dienvidaustrumu daļā (ķīn. val. "Xun Jiang"), garums - 2130 km, sākas Juņnaņas kalnienē, augštecē nosaukums Judzjana, ietek Dienvidķīnas jūrā, veidojot kopēju deltu ar Beidzjanu un Dundzjanu
Kašgara upe Ķīnas rietumu daļā ("Kashgar") un Kirgizstānā (augštecē nosaukums - Kizilsu), garums - 765 km, sākas Alaja un Aizalaja grēdā, lejtece Tarimas līdzenumā, izsīkst Tograkuma smiltājos (senāk ietecēja Jarkendā)
Hotana upe Ķīnas rietumu daļā (angļu val. "Khotan"), Tarimas labā krasta pieteka, garums (kopā ar Karakašu) - 1035 km, sākas, satekot Karakašai un Jurunkašai Karakorumā un Kuņluņa rietumos, šķērso Taklamakana tuksnesi
Mudaņdzjana upe Ķīnas ziemeļaustrumos ("Mudan Jiang"), Sungari labā krasta pieteka, garums - \~700 km, sākas Džanguancailina grēdas dienvidos
Tarima upe Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Tarim He"), veidojas satekot Aksu (dod 70-80% kopējās noteces), Jarkendai un Hotanai, garums - 2030 km (kopā ar Jarkendu), ietek Lopnūra ezerā
Īslīce upe Latvijā (daļēji), Lielupes kreisā pieteka Bauskas un Jelgavas novados, garums - 70 km (Latvijā 49 km), sākas Lietuvā, kritums - 48 m; Islica; Īslica; Īslīca; Īslīcis (Lietuvā Īslīkis)
Abrupe upe Latvijā, Jaunpiebalgas pagastā, Kalnupes labā krasta pieteka, garums - \~3 km, senāk uzskatīta par Gaujas labā krasta pieteku ar garumu 9 km, bet Kalnupe par tās kreisā krasta pieteku
Arālīte upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa
Alūksnīte upe Latvijā, Jēkabpils un Madonas novadā, Bērzaunes labā krasta pieteka, garums - \~11 km, no tiem \~9 km ir šo novadu robežupe; Alūkste; Aloksnīte
Andrupīte upe Latvijā, Madonas novada Jumurdas pagastā, tek no Jumurdas uz Pakšēnu ezeru, garums - 11 km; Akmene; Lukstas upe
Andrupe upe Latvijā, Valmieras novadā, Jērcēnu un Valmieras pagasta robežupe, kas satekot ar Lielupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums - 10 km; Andrupīte
Vecaldaunīca upe Latvijā, Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Kalna pagastā, kā arī lejtecē Kalna un Ābdeļu pagasta robežupe, garums - 12 km; Aldaunīca; Aldaune; Aldauniece; Aldaunīte
Ūza upe Lielbritānijā (_Ouse_), Anglijā, garums - 99 km, veidojas satekot Sveilai un Jūrai, ietek Ziemeļjūrā
Aitra upe Lietuvā (_Aitra_), Telšu un Tauraģes apriņķī, Nemūnas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka
Ašvine upe Lietuvā (_Ašvinē_), Jonišķu rajonā, Virčuves (Vircavas augšteces) kreisā krasta pieteka
Šventoja upe Lietuvā, izteka atrodas pie Dūkštas pilsētas Utenas apriņķa Ignalinas rajonā; ietek Nēres upē pie Jonavas
Akmena upe Lietuvā, Nemunas pietekas Jūras kreisā krasta pieteka, Šilales rajonā, izteka un augštece Ķelmes rajonā
Apozole upe Madonas novada Ļaudonas pagastā un Jēkabpils novada Mežāres pagastā, lejtecē \~3 km posmā arī Mežāres un Kūku pagasta robežupe, Odzes labā krasta pieteka, garums - 11 km; Baltais strauts
Arosa upe Meksikā (_Aros, Río_), Sonoras pavalstī, Jaki kreisā satekupe
Hučipila upe Meksikā ("Rio Juchipila"), Riograndes de Santjago labā krasta pieteka
Sanhuana upe Meksikā ("Rio San Juan"), Nuevoleonas un Tamaulipasas štatā, Riograndes labā krasta pieteka
Bavispe upe Meksikā, Sonoras pavalstī, satekot ar Arosu veido Jaki, kas ietek Kalifornijas līcī
Sepika upe Papua-Jaungvinejas ziemeļos ("Sepik"), garums - 1120 km, grīvā platums - 18 km, dziļums - 16-30 m, plūdmaiņas 100 km augšpus ietekas Jaungvinejas jūrā
Ēnava upe Piejūras zemienes Piemares līdzenumā, garums - 10 km, ietek Baltijas jūrā Ventspils novada Jūrkalnes pagastā, ir Ventspils un Dienvidkurzemes novada robežupe (izņemot \~2 km lejtecē)
Aksuga upe Rietumsajānos (_Ak-Sug_), Krievijas Tivas Republikas rietumu daļā, Jeņisejas augšteces pietekas Hemčikas labā krasta pieteka
Lielā Jugla upe Rīgas pilsētā un Garkalnes, Ropažu un Mālpils novadā, garums — 62 km, kritums — 70,6 m, sākas Mālpils novadā satekot Mērgupei un Sudai, pirms ietekas Juglas ezerā satek ar Mazo Juglu
Jalomica upe Rumānijā ("Ialomita"), Donavas kreisā krasta pieteka, garums - 330 km, izteka Bučedžu masīvā pie Oma kalniem, augštece (Jalomičoara) Dienvidkarpatos krāčaina, ieslēgta aizās
Žižija upe Rumānijā ("Jijia"), Botošanu un Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka, garums - 280 km
Miletina upe Rumānijā, Botošanu un Jasu žudecā, Žižijas kreisā krasta pieteka
Jalomičoara upe Rumānijā, Jalomicas augšteces nosaukums Dienvidkarpatos
Bahluja upe Rumānijā, Jasu žudecā, Prutas labā krasta pieteka
Piķurga upe Salaspils pagastā un Ropažu novada Stopiņu pagastā, kā arī Rīgas pilsētas austrumu malā, ietek Juglas ezera dienvidu galā pie Brekšiem, garums - 17 km; Piķupe; Ulbroka; Smerdele; lejtecē Brekšupīte
Toplica upe Serbijā ("Toplica"), Južna Moravas kreisā krasta pieteka
Velika Morava upe Serbijā ("Velika Morava"), Donavas labā krasta pieteka, garums - 245 km, izveidojas, satekot Južna Moravai un Zapadna Moravai
Južna Morava upe Serbijā (“Južna Morava”), Velika Moravas labā satekupe
Kolima upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā (Magadanas apgabalā un Sahas Republikā (Jakutijā)), garums - 2129 km, satekupes (Kulu un Ajanjurjaha) sākas Halkanas grēdā, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Indigirka upe Sibīrijas ziemeļaustrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), garums - 1726 km, veidojas satekot Hastahai un Tarinjurjahai Halkanas grēdas ziemeļu nogāzē, ietek Austrumsibīrijas jūrā
Jermūka upe Sīrijā un Jordānijā ("Yarmūk"), Jordānas kreisā krasta pieteka
Hukara upe Spānijas austrumos ("Jucar"), Kastīlijā-Lamančā un Valensijā, garums - 506 km, sākas Kvenkas kalnienē, ietek Vidusjūras Valensijas līcī
Lielupe upe Strenču novada Jērcēnu pagastā, kas satekot ar Andrupi izveido Gaujas labā krasta pieteku Krāčupi, garums kopā ar Krāčupi - 19 km
Amūra upe Tālajos Austrumos, Ķīnas un Krievijas robežupe (ķīniešu valodā "Heilong Jiang" - Heilundzjana), garums - 2824 km, veidojas satekot Arguņai un Šilkai, lielākajā daļā garuma Krievijas un Ķīnas robežupe, lejtece Krievijas Federācijas Habarovskas novadā, ietek Ohotskas jūras Sahalīnas līcī, kuģojama visā garumā
Vidusupe upe Talsu novadā, ietek Spāres ezerā, garums - 24 km, kritums - 62 m, sākas sazarotā grāvju sistēmā pie Stendes; Vidsupe; Uzvaras upe; augštecē Aizpure, Aizpurve; vidustecē Cēlējupe, Jakša, Jakšupīte, Līčupe, Mauriņupe, Ūzs
Zaģva upe Ungārijā ("Zagyva"), Nogradas, Hevešas un Jāsas-Naģkunas-Solonkas meģē, Tisas labā krasta pieteka, garums - 180 km
Jagsta upe Vācijā ("Jagst"), Bādenē-Virtembergā, Nekāras labā krasta pieteka, garums - 196 km
Anuļa upe Valmieras novada Kocēnu pagastā, Jumāras kreisā satekupe, garums - 16 km
Podkamennaja Tunguska upe Vidussibīrijā, Jeņisejas labā krasta pieteka, garums — 1865 km, sākas Angāras skraustā (nosaukums Katanga, līdz Teteres ietekai)
Bana upe Vjetnamā, Kaobanas provincē, lejtece Ķīnā, kur saucas - Dzuodzjana, Joudzjanas labā krasta pieteka
Iecava upe Zemgalē, Lielupes labā krasta pieteka Jaunjelgavas, Vecumnieku, Bauskas, Iecavas un Ozolnieku novadā, garums - 136 km (līdz Velna grāvim), kritums - 66 m
Ammerona upe Zviedrijā (_Ammerån_), Jemtlandes lēnē, Indālselvenas kreisā krasta pieteka
Indālselvena upe Zviedrijā (_Indalsaelven_), ietek Botnijas līcī uz ziemeļiem no Sundsvallas, garums - 420 km, 2 iztekas (Ēna no Sīlfjelleta un Jerpstremma, kas sākas Norvēģijā), vairāki ūdenskritumi un spēkstacijas
Jūsnana upe Zviedrijā (_Ljusnan_), garums - 430 km, sākas Skarsfjelletā pie Norvēģijas robežas, ietek Botnijas līcī pie Jūsnes
Voksnana upe Zviedrijā, Jemtlandeas un Jēvleborjas lēnē
Nisana upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Hallandes lēnē, ietek Kategata Laholmas līcī pie Halmstades
Emona upe Zviedrijā, Jenšēpingas un Kalmaras lēnē, ietek Baltijas jūras Kalmaras šaurumā
Looma upe Zviedrijā, Jēvleborjas lēnē
Fakselvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 340 km, Ongermanelvenas labā krasta pieteka
Ongermanelvena upe Zviedrijas vidienē, Jemtlandes un Vesternorlandes lēnē, garums - 450 km, sākas Skandināvijas kalnos, dziļā ielejā tek pa Norlandes plakankalni, ietek Botnijas līcī
Baechhof Upes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Līvbērzes pagastā
Dienvidurāli Urālu dienvidu daļa no Ufas augšteces ziemeļos līdz Urālas vidustecei dienvidos, Krievijas Čeļabinskas un Orenburgas apgabalā, kā arī Baškortostānas Republikā, garums - \~500 km, augstums - līdz 1640 m (Jamantavs), ietilpst vairākas paralēlas grēdas, ko šķir dziļas starpkalnu ieplakas
Džuljeta Urāna pavadonis ("Juliet"), vidējais attālums no planētas - 64400 km, izmēri - 93 km
Caunupīte Urga, Mazās Juglas pieteka
Ušura ezers Ušurs, ezers Jaungulbenes pagastā
Asarupe Ušurupes labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes un Līgo pagastā, garums - 14 km
Bejas dzirnavu ezers uz Alūksnes upes uzpludināta ūdenskrātuve, Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, platība — 5,5 ha
neotropisks uz Amerikas jeb Jaunās pasaules tropu joslu attiecīgs, tai piederīgs
Pelēču dzirnavezers uz Jašas upes uzstādināta ūdenskrātuve Preiļu novada Pelēču pagastā, platība - 2,3 ha; Gorniešu dzirnavezers; Gornijašu dzirnavezers; Gornojašu dzirnavezers
pirmsreformācija uz nacionālu baznīcu izveidošanos un pret pakļautību pāvestam vērstu reformu idejas vēlajos v-laikos (Dž. Viklifs un J. Huss)
biedru alus uz svētkiem (visbiežāk uz Jāņiem) par kopējiem līdzekļiem sarūpēts alus
Usingen Uziņu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Jēkabnieku pagastā
spēkregulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto spēku, kas darba laikā attīstās kādā no uzkares mehānisma locekļiem. Parasti par regulējošo parametru izmanto spiedes spēku uzkares mehānisma augšējā stiepnī. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šis spēks palielinās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi. Spēkregulēšanu lieto, traktoragregātam strādājot vienveidīgās augsnēs
pozicionālā regulēšana uzkarināmās mašīnas darba režīma automātiskās regulēšanas paņēmiens, kad par regulējošo parametru izmanto uzkares mehānisma sviru vai spēka cilindra kāta stāvokli - pozīciju. Iepriekš iestādīts regulatora sekotājelements nostāda uzkares mehānismu un līdz ar to darba mašīnu noteiktā pozīcijā attiecībā pret traktoru. Ja, pieaugot apstrādes dziļumam, šī pozīcija izmainās, regulators rosina mašīnas pacelšanu, un otrādi
Ķimšu ūdenskrātuve uzpludināta uz Bikstupes Jaunpils pagastā, platība - 9,2 ha
Mūrmuižas dzirnavezers uzpludināta uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 13,2 ha; Ziedkalnes dzirnavezers; Ziedkalnes ūdenskrātuve; Mūrmuižas ūdenskrātuve
Jaunpils dzirnavezers uzpludināts uz Bikstupes Jaunpils novada Jaunpils pagastā, platība — 11,3 ha
Jumpravdzirnavu dīķis uzpludināts uz Cimeļupes Limbažu novada Limbažu pagastā, platība - 4,5 ha; Jumpravdzirnavu dzirnavezers; Jumpravas dzirnavezers
Krustpils dzirnavezers uzpludināts uz Donaviņas upes Jēkabpils pilsētas teritorijā, platība - \~4 ha
Krāslavas Lejas dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,2 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Krāslavas Kalna dzirnavezers uzpludināts uz Jāņupītes Krāslavas pilsētā, 0,7 km no ietekas Daugavā, platība <1 ha
Vainižu dzirnavezers uzpludināts uz Jenceļa Limbažu novada Umurgas pagastā, platība — 4,5 ha
Kaldabruņas dzirnavezers uzpludināts uz Kaldabruņas upes Jākabpils novada Rubenes pagastā pie Kaldabruņas
Jaunbilskas dzirnavezers uzpludināts uz Kamaldas upes Smiltenes pagastā lejpus Jaunbilskas, platība — <1 ha
Upmaļu dīķis uzpludināts uz Ķīves Jelgavas novada Vilces pagastā, platība — 5,3 ha; Upenieku ūdenskrātuve; Vilces ūdenskrātuve
Šķēpeļu dzirnavezers uzpludināts uz Līgatnes upes Līgatnes pagastā, platība - 1,2 ha; Jaunšķepeles dzirnavezers
Jaunannas dzirnavezers uzpludināts uz Pededzes upes Alūksnes novada Jaunannas pagastā, platība — 2,2 ha
Biržu dzirnavezers uzpludināts uz Podvāzes upes Jēkabpils novada Salas pagastā, platība — 6,9 ha; Dzirnavu dīķis
Sudmaļu dzirnavezers uzpludināts uz Pūres upes Tukuma novada Pūres pagastā, platība — 7 ha; Jaunsudmaļu dzirnavezers
Imantas dzirnavezers uzpludināts uz Rūjas upes ar nosprostojumu Rūjienas pilsētas dienvidaustrumu nomalē, tā augšdaļa Ķonu un Jeru pagastā, platība — \~20 ha
Lielberķenes dzirnavezers uzpludināts uz Svētes upes Jelgavas novada Vilces pagastā pie Ziedkalnes, platība — 9 ha; Berķenes ezers
Kukšu dzirnavezers uzpludināts uz Vēdzeles upes Tukuma novada Jaunsātu pagastā, platība - 11,6 ha
Zasas dzirnavezers uzpludināts uz Zasas upes Jēkabpils novada Zasas pagastā, platība — 3,5 ha
Siladzirnavu ezers uzstādināts Liedes upē, Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, līmenis pacelts par 3 m, līdz 122,5 m vjl., platība — 48,4 ha, garums — 1,4 km, lielākais platums — 0,7 km, lielākais dziļums — 3,2 m, aizaugums — 60%; Jaungulbenes dzirnavezers; Liedes ezers
Antikominternes pakts Vācijas un Japānas sadarbības līgums, ko noslēdza Berlīnē 1936. g. 25. novembrī, vēlāk tam pievienojās Itālija, Ungārija un Spānija; beidza pastāvēt 1945. g. maijā
junkerss Vācu lidmašīnu tips, ko būvēja firma "Junkers & Co"
Tornas miera līgums vācu ordeņa līgums ar Poliju un Lietuvu, noslēgts 1411. g. 1. februārī Tornā (tagadējā Toruņā, Polijā) pēc Vācu ordeņa sakāves Grunvaldes kaujā (1410. g.), Vācu ordenis atteicās no pretenzijām uz Žemaitiju Lietuvas dižkunigaiša Vītauta un Polijas karaļa Jagaiļa dzīves laikā un, lai izpirktu karagūstekņus un 4 Prūsijas pilis, apņēmās samaksāt 100000 šoku Bohēmijas grašu lielu kontribūciju
Waddax Vadakstes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts
Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts
Purva ezeri vairāki ezeriņi ar platību no 0,2 līdz 0,8 ha Jēkabpils novada Kalna pagasta teritorijā
nojēzēties vairākkārtīgi piesaukt Jēzus vārdu (piemēram, irstot)
aizbetņu apmetne un senkapi vairāku senvietu komplekss Jumurdas pagastā pie Aizbetņu mājām, ietver Zviedru kapus Mājas kalnā un t. s. Krievu kapus 300 m uz austrumiem, starp abiem senkapu kalniem konstatēts apmetnes kultūrslānis, netālu esošā ezera salā tuvāk nenoskaidrotu laiku senkapi
termija Vairs nelietojama siltuma daudzuma ārpussistēmas mērvienība; 1 th = 4,1855 MJ
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars
Waldeck Valdeķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Ozolnieku pagastā
Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
Valgundes novads Valgundes pagasta nosaukums 2006.-2009. g., Jelgavas rajona sastāvā
Wolgund Valguntes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Valgundes pagastā
jaunkārķēnieši Valkas novada Kārķu pagasta apdzīvotās vietas "Jaukārķi" (tagad - "Kārķu" ciema daļa) iedzīvotāji
jaunmājēnieši Valkas novada Valkas pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmāja" iedzīvotāji
jaunjērcēnieši Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Jaunjērcēni" iedzīvotāji
Jaunjērcēni Valmieras novada apdzīvotās vietas "Jērcēni" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems, bet tagad iekļauta Jērcēnu ciemā
Novoburtņekskaja Valmieras novada Bērzaines (Jaunburtnieku) pagasta bijušais nosaukums krieviski
jaunburtniecieši Valmieras novada Bērzaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunburtnieki" iedzīvotāji
jaunbrengulieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunbrenguļi" iedzīvotāji
jaunvālēnieši Valmieras novada Brenguļu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunvāle" iedzīvotāji
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagasta apdzīvotās vietas "Jērcēni" iedzīvotāji
Jercenskaja Valmieras novada Jērcēnu pagasta bijušais nosaukums krieviski
jērcēnieši Valmieras novada Jērcēnu pagastā; Jērcēnos
endzelieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Endzele" iedzīvotāji
jerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
olerieši Valmieras novada Jeru pagasta apdzīvotās vietas "Oleri" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Jaunāmuiža" iedzīvotāji
jaunklidzēnieši Valmieras novada Plāņu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunklidzis" iedzīvotāji
jaunatnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunatne" iedzīvotāji
jaunkažēnieši Valmieras novada Skaņkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkažēni" iedzīvotāji
jerieši Valmieras novada Valmieras pagasta apdzīvotās vietas "Jeri" iedzīvotāji
Java datu bāzes savienojamība valodā _Java_ izstrādāto sīklietotņu standartpiekļuve _Java_ datu bāzēm
notikumu apdarinātājs valodas "JavaScript" lietojumos mehānisms, kas liek skriptam reaģēt uz notikumu (piemēram, klikšķi uz hipersaites vai teksta laukuma satura maiņu), tā izpildi var izraisīt vai nu lietotājs, vai arī skripts
Ceplīšu upīte Valolas labā krasta pieteka Jumurdas pagastā, garums — \~6 km
Jemenas karaliste valsts 1919.-1962. g. tagadējās Jemenas Republikas ziemeļu, daļā, kuras teritorijā 1962. g. militāra apvērsuma rezultātā tika proklamēta Jemenas Arābu Republika
Jemenas Arābu Republika valsts 1962.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas ziemeļu daļā (Ziemeļjemena)
Jemenas Tautas Demokrātiskā Republika valsts 1967.-1990. g. tagadējās Jemenas Republikas teritorijas dienvidu daļā (Dienvidjemena), kas 1937.-1967. g. bija britu kolonija
Japāna Valsts Āzijas austrumos(japāņu valodā "日本"), galvaspilsēta - Tokija, atrodas Klusā okeāna rietumu malā, gk. Japānas salās, administratīvais iedalījums - 47 prefektūras, nav sauszemes robežu
Saūda valsts Āzijas dienvidrietumos (arābu val. _As Su'ūdīyah_), aizņem 2/3 Arābijas pussalas un vairākas piekrastes salas Sarkanajā jūrā un Persijas līcī, platība - 2240000 kvadrātkilometru, 28686600 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Rijāda, administratīvais iedalījums 13 mintaku, robežojas ar Jordāniju, Irāku, Kuveitu, Bahreinu, Kataru, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Omānu un Jemenu, apskalo Sarkanā jūra un Persijas līcis
šoguns Valsts bruņoto spēku virspavēlnieks un faktiskais valdnieks feodālajā Japānā, kura amats bija mantojams (1192.-1868. g.)
Beliza Valsts Centrālamerikā (angļu val. "Belize"), Jukatanas pussalas dienvidaustrumos, platība – 22970 kvadrātkilometru, galvaspilsēta – Belmopana, administratīvais iedalījums – 6 distrikti, robežojas ar Gvatemalu un Meksiku, apskalo Karību jūra
Austrumtimora valsts dienvidaustrumu Āzijā (_Timor Lorosae_), aizņem Timoras salas austrumu daļu, Okusi anklāvu salas rietumu daļā, Atauro un Jako salu, platība - 15000 kvadrātkilometru, galvaspilsēta - Dili, administratīvais iedalījums - 13 provinces, robežojas ar Indonēziju
Amons-Ra Valsts dievs ēģiptes Jaunās valsts laikā (16.-11. gs. p. m. ē.), kurā apvienojas Saules dievs Ra un Tēbu dievs Amons
Dānija valsts Eiropas ziemeļrietumos (dāņu valodā _Danmark_), tajā ietilpst Jitlandes pussalas lielākā daļa un aptuveni 500 salu, galvaspilsēta - Kopenhāgena, administratīvais iedalījums - 5 reģioni (Galvaspilsētas reģions, Zēlande, Dienviddānija, Vidusjitlande un Ziemeļjitlande), kā arī 2 autonomi reģioni (Grenlane un Fēru salas), sauszemes robeža tikai ar Vāciju
Papua-Jaungvineja valsts Okeānijā (_Independent State of Papua New Guinea_ / _Independen Stet bilong Papua Niugini_), Melanēzijā, ietilpst Jaungvinejas salas austrumu daļa, Bismarka arhipelāgs, Zālamana salu ziemeļu daļa, kā arī citas mazākas salas, platība - 462840 kvadrātkilometru, 6064500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Portmorsbi, administratīvais iedalījums - 18 provinču, 1 autonoms reģions un 1 galvaspilsētas apgabals
valstspilsēta valsts pakļautības pilsēta, kas ir noteikta kā nacionālas nozīmes attīstības centrs; Latvijā (2023. g.) tādas ir desmit, no tām septiņas ar atsevišķu pašvaldību (Daugavpils, Jelgava, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga un Ventspils), bet Jēkabpils, Ogre un Valmiera ietilpst atbilstošajos novados
apgaismotais absolūtisms valsts pārvaldes forma, kurā absolūtais valdnieks realizē pārvaldes reformas apgaismības ideju garā; šādu politiku ar dažādām sekmēm īstenoja vācu zemēs, Dānijā, Zviedrijā, Krievijā; viskonsekventāk - Prūsijas un Austrijas valdnieki (Frīdrihs II, Jozefs II)
Jordānija valsts Rietumāzijā ("Al Urdunn"), platība - 89342 kvadrātkilometri, 6269300 iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Ammāna, administratīvais iedalījums - 12 muhāfazu, robežojas ar Sīriju, Irāku, Saūda Arābiju un Izraēlu; Jordānijas Hāšimītu Karaliste
Sīrija valsts Rietumāzijā (arābu val. _Sūriya_), Vidusjūras austrumu krastā, platība - 185200 kvadrātkilometru, 21,7 mlj iedzīvotāju (2009. g.), galvaspilsēta - Damaska, administratīvais iedalījums - 14 muhāfazu, robežojas ar Turciju, Irāku, Jordāniju, Izraēlu un Libānu
Vēlā valsts valsts Senajā Ēģiptē, kas radās ap 1070. g. p. m. ē. un nomainīja sairušo Jauno valsti; pastāvēja līdz 331. g. p. m. ē., kad Seno Ēģipti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs, un tās vēsturē sākās grieķu-romiešu periods
SDR grozs valūtu grupa, kurām bija (1993.-2004. g.) piesaistīts Latvijas lats; to veido: ASV dolārs (45%), eiro (29%), Lielbritānijas sterliņu mārciņa (11%) un Japānas jena (15%)
Vonganuja Vananui - pilsēta Jaunzēlandē
Vila Vanuatu galvaspilsēta (angļu val. _Vila_), atrodas Jaunhebridu salās, osta Klusā okeāna Efates salas dienvidu piekrastē, 38400 iedzīvotāju (2007. g.); Portvila
Israēls Vārds, ko Dievs deva patriarham Jēkabam un viņa pēctečiem "Israēla tauta"
Izraēls Vārds, kurā pārdēvēts patriarhs Jēkabs (senebr. "jisrāēl"), semītu tautu (Izraēla bērnu) ciltstēvs, cilšu vārdi Bībelē pēc Jēkaba divpadsmit dēlu vārdiem
hieroglifu raksts vārdu un skaņu raksta priekštecis, burtu vietā sastāv no ideogrammām; mūsdienās saglabājies Ķīnā, Japānā
Wahrenbrock Vārenbrokas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Vārnavas pagastā
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts
Ķīse Vārmes kreisā satekupe Kuldīgas novada Vārmes pagastā, augštece Saldus novada Jaunlutriņu pagastā, garums - 11 km; Ķīšupe; Tiše
jāņudziesma Vasaras saulgriežu (Līgosvētku, Jāņu) ieražu dziesma ar refrēnu "līgo"; līgodziesma
Līgo svētki vasaras saulgriežu svētki; Līgosvētki; Jāņi
Alt-Abgulden Vecabguldes (Ānbomes) muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagasta teritorijā
Ānbome Vecabguldes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Auru pagastā
Vecumnieku ūdenskrātuves Vecais un Jaunais ezers Vecumnieku pagastā
Imanuēls Vecajā Derībā - jaunavas dēla vārds; Jaunajā Derībā - viens no Jēzus apzīmējumiem
Endoras zīlniece Vecajā derībā - zīlniece Endorā (Palestīnas ziemeļu daļā), kura izsauc no pazemes Samuēlu, kurš pareģo Zaulam, ka pārkāpumu dēl Jahve Zaulu nodos "filistiešu rokās un rīt tu un tavi dēli būsiet ar mani [mirušo valstībā]"
Alt-Memelshof Vecmēmeles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Mēmeles pagastā
Neugut Vecmuiža, kas atradās Bauskas apriņķa Jaunsaules pagastā
Althof Vecmuižas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zalves pagasta teritorijā
Staryzamek Vecpils muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Alt-Platon Vecplatones muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Platones pagastā
Alt-Sauken Vecsaukas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Saukas pagastā
Alt-Selburg Vecsēlpils muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
Alt-Sehren Vecsērenes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sērenes pagastā
Vēršupīte Vecslocenes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Jaunķemeriem, augštece Smārdes pagastā, garums - 18 km; Ķemerupe; Ķemerupīte
Alt-Bergfried Vecsvirlaukas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecsvirlaukas pagastā
Načiketass vēdu mitoloģijā - taisnprātīgā brahmaņa Vādžašravasas dēls, kurš redzēdams, ka tēvs upurē visu savu bagātību, pats devās pie mirušo valsts saimnieka Jamas, lai lūgtu to panākt, lai tēvs apžēlotos par viņu
Klein-Abgulden Veiķu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Karitana ezers Veistera ezers Jaunalūksnes pagastā
Karitoņu ezers Veistera ezers Jaunalūksnes pagastā
Reistera ezers Veistera ezers Jaunalūksnes pagastā
Karitānu ezers Veistera ezers Jaunalūksnes pagastā
Rācenītis Veistera ezers Jaunalūksnes pagastā
Rūcenītis Veistera ezers Jaunalūksnes pagastā
jāņrāceņi Vēlie rāceņi, ko sēj ap Jāņiem
lejnieki Venstspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lejasmuiža" iedzīvotāji
Grozila Ventas labā krasta pieteka Saldus novada Pampāļu pagastā, garums - 6 km; augštecē arī - Aizporu grāvis, lejtecē - Jaunkariņa, Junkariņa, Junkuriņa
Sumata Ventas labā krasta pieteka Skrundas pagastā, garums - 11 km; Sumate; Sumatupe; Jaunmuiža; Jaunmuižupe
jorniņnieki Ventspils novada Ances pagasta apdzīvotās vietas "Jorniņi" iedzīvotāji
Pilsberģe Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušā nosaukuma Pilsberga variants
Feliksberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums
Pilsberga Ventspils novada Jūrkalnes ciema bijušais nosaukums
dzērviņnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Dzērviņi" iedzīvotāji
jūrkalnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Jūrkalne" iedzīvotāji
Būdnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Labrags" daļa
pilberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji
pilsberģnieki Ventspils novada Jūrkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Pilberģe" jeb "Pilsberģe" iedzīvotāji
Feliksbergskaja Ventspils novada Jūrkalnes pagasta bijušais nosaukums krieviski
jaunzemjnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
jaunzemnieki Ventspils novada Piltenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunzemji" iedzīvotāji
jaunpopnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpope" iedzīvotāji
jaunciemnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" iedzīvotāji
Ūžkilā Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunciems" nosaukums lībiski
jaunkalējnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunkalēji" iedzīvotāji
jaunupnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Jaunupes" iedzīvotāji
jaunmuižnieki Ventspils novada Vārves pagasta apdzīvotās vietas "Jaunmuiža" iedzīvotāji
Werpenhof Vērpju muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Džukstes pagastā
Bertrama sēravots Vēršupītes kreisā krasta pieteka Jūrmalas pilsētas teritorijā pie Ķemeriem
Lūžņu grāvis Vēršupītes labā krasta pieteka Jūrmalā pie Ķemeriem, garums - 8 km; Sēravots; Sēra avots
Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru
Burgundija Vēsturiska province Francijas austrumu daļā (fr. "Bourgogne"), Sonas baseinā, ietver Kotdoras, Sonas un Luāras un daļēji Jonnas departamentu; 5. gs. šeit nodibinājās Burgundu karaliste, 6.-9. gs. bija Franku valsts sastāvā, bet 9. gs. izveidojās Burgundijas hercogiste; 15. gs. tās lielāko daļu pievienoja Francijai
Hadramauta Vēsturisks novads Arābijas pussalas dienvidos ("Hadramaut"), Adenas līča piekrastē, Jemenā, platība - 152000 kvadrātkilometru, tuksnešaina kaļķakmens plakankalne (augstums - 500-1000 m, dienvidrietumos - līdz \~2500 m) ar sausgultnēm, piekrastē - šaura zemiene
Kahetija Vēsturisks novads Gruzijas austrumos, Jori un Alazani augšteces rajonos, nozīmīgs Gruzijas vīnkopības un graudkopības rajons
Akadija vēsturisks novads Kanādā (_Acadie_), Ņūbransvikas un Jaunskotijas provincē
Džungārija Vēsturisks novads Ķīnas ziemeļrietumu daļā ("Jungaria"), Siņdzjanas Uiguru autonomajā reģionā, platība - \~700000 kvadrātkilometru
Wickenhof Vezītes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Ābeļu pagastā
Plāņu sala vidēji liela, apdzīvota sala Daugavā iepretī Jersikai, Jēkabpils novada Dunavas pagastā, garums — 1,8 km, platums — līdz 0,5 km, virsa 6-11 m virs Daugavas līmeņa; Jersikas sala, Sudrabkalna sala, Ploņu sala
Videzers Vidus ezers Jumurdas pagastā
Mittelhof Vidus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Sesavas pagastā
Dreimaņu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā
Dreimaņu-Liepu ezers Vidusezers Jumurdas pagastā
Longins Viduslaiku mitoloģiskajā tradīcijā - karavīrs, kas pēc Jēzus sišanas krustā iedūra viņam sānos šķēpu
Cirstu skanste viduslaiku nocietinājums Madonas novada Jumurdas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ierīkota, nostiprinot kāda paugura austrumu un rietumu nogāzi, dienvidu pusē izrokot grāvi un uzberot valni, bet ziemeļu pusē Ogres 7-8 m augstajā krastā izbūvējot valni, šī skanste ir kvadrātveida nocietinājums, tās vaļņu garums — \~50 m, platums — 4 m, augstums — līdz 3 m, stipri cietusi 2. pasaules kara laikā, kad tajā ierīkoti ierakumi un blindāžas
Lībekas Arnolda slāvu hronika viduslaiku vēstures avots ("Arnoldi Chronica Slavorum"), ko ap 1210. g. latīņu valodā sarakstījis nezināms Lībekas Sv. Jāņa benediktiešu klostera abats, vēstī par krusta kariem Baltijā un tās 30. nodaļā "Par Livonijas kristīšanu" ("De conversione Livonie") sniegtas ziņas par lībiešu kristīšanu, kā arī par bīskapiem Meinardu, Bertoldu un Albertu
Viļujas plato Vidussibīrijas plakankalnes paceltā mala Viļujas augšteces baseinā, Krievijas Krasnojarskas novadā un Sahas Republikā (Jakutijā), garums — 400 km, platums — 200 km, augstums — līdz 962 m, lēzenajās virsotnēs — tundra, nogāzēs — lapegļu skrajmeži
baroks Latvijas arhitektūrā Vidzemē un Kurzemē luterānisma ietekmē baroks bija atturīgs, sākumā tas parādījās kā atsevišķi papildinājumi gotiskām celtnēm, piemēram, Rīgā Sv. Pētera baznīcas fasāde un tornis, Reiterna nama un Dannenšterna nama fasādes; Kurzemē baroks īpaši spilgti izpaudās baznīcu iekštelpu kokgriezumos - Ēdoles baznīcā, Apriķu baznīcā, Liepājas Annas baznīcā, Lestenes baznīcā; Latgalē, kur valdīja katolicisms, baroks uzpklauka visā krāšņumā, tur būvēja monumentālas baznīcas ar divtorņu vai beztorņu fasādēm (Aglona, Krāslava, Pasiena); izcilākie pieminekļi ir B. F. Rastrelli būvētās Jelgavas pils un Rundāles pils
piebaldzēns Vidzemes Centrālās Augstienes vidienes (Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas apkārtnes) iedzīvotājs
Liebfraumilch viegls Reinas apgabala baltvīns, ko sākotnēji ražoja sieviešu klosterī, kura aizbildne bija Jaunava Marija (_Liebfrau_)
stacija viena no 14 vietām (katoļu baznīcā), kas paredzēta noteikta Jēzus Kristus ciešanu notikuma apcerei (parasti krustaceļa norisē) un kur ir novietots attiecīgs attēls
Gūdenafa sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas
Normanbijas sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas
Fērgusona sala viena no Antrekasta salām, atrodas Zālamana jūrā, uz dienvidaustrumiem no Jaungvinejas
Apekalns viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis)
Sodoma viena no divām pilsētām (otra - Gomora) Bībeles mitoloģijā, kas atradušās pie Jordānas upes grīvas vai Nāves jūras rietumu krastā; par šo pilsētu iedzīvotāju pagrimšanu netikumībā Dievs tās iznīcinājis ar sēra un uguns lietu
Džammu un Kašmīra viena no Indijas savienības teritorijām ((dogru: जम्मू और कश्मीर, urdu: جموں اور کشمیر, Jammūn va Kaśmīr), robežojas ar Ladākhu, Pendžābas un Himāčalas Pradēšas štatiem, kā arī ar Pakistānu; platība ir 42 241 km^2^, administratīvais centrs vasarā ir Džammu, bet ziemā štata lielākā pilsēta Šrīnagara
Ēfraimi viena no Israēla divpadsmit ciltīm, kas cēlusies no Jāzepa dēla Ēfraima
dani viena no Izraēla ciltīm, pēc Vecās Derības Jēkaba dēla - Dana pēcteči
Kolombangara viena no Jaundžordžijas salām ("Kolombangara Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
Rendova viena no Jaundžordžijas salām ("Rendova"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
Vanguna viena no Jaundžordžijas salām ("Vangunu Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
Veļalaveļa viena no Jaundžordžijas salām ("Vella Lavella Island"), Melanēzijā, Zālamana salu rietumos
apustuļu darbi viena no kristietības Jaunās Derības daļām, kas stāsta par kristietības izplatīšanos, turpinājums evaņģēlijam
jazgulemi viena no pamiriešu tautībām, dzīvo Tadžikistānā, Kalnu Badahšanas autonomā vilojata rietumos, Jazgulemas ielejā
galatiešu vēstule viena no Pāvila vēstulēm Jaunajā Derībā, nolasīta draudzēm Galatijā; domājams, rakstīta ap 55. g. Efesā
Atafa viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2 kvadrātkilometri
Fakaofo viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 2,5 km^2^
Nukunona viena no Tokelau salām Klusā okeāna dienvidaustrumu daļā, Jaunzēlandes aizjūras teritorija, platība - 5,5 kvadrātkilometri
gāzu konstante viena no universālajām fizikālajām konstantēm, kas skaitliski vienāda ar darbu, ko, izplešoties izobāriskā procesā, veic 1 mols ideālas gāzes, ja tās temperatūra paaugstinās par 1 Kelvina grādu: R = 8,31441 J/(K·mol)
Gulbja aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, atradās Jelgavā, dibināta 1607. g., no 19. gs. b. atradās Lielajā ielā 7, slēgta 1941. g., 1944. g. ēka gājusi bojā
Lauvas aptieka viena no vecākajām aptiekām Latvijā, dibināta ap 1633. g., slēgta 1939. g., 1944. g. Jelgavas degšanas laikā aptiekas ēka (Uzvaras ielā 5) gājusi bojā
āžlokaugi Viendīgļlapju klases cirveņu apakšklases dzimta ("Juncaginaceae"), ūdeņu, purvu, mitrāju augi, kam vērojama ziedu redukcija; āžloku dzimta
doņi Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi ar stāviem vai paciliem stublājiem un ložņājošu sakneni vai bārkšsakni, 10 ģinšu, Latvijā konstatētas 2 ģintis: doņi (20 sugu) un zemzālītes (5 sugas)
donis Viendīgļlapju klases dzimta ("Juncaceae"), lakstaugi, kam labi attīstīts ložņājošs saknenis vai bārkšsakne, 10 ģinšu, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis
gramatofila Viendīgļlapju klases liliju apakšklases orhideju rindas orhideju dzimtas ģints ("Grammatophyllum"), kuras katram augam ir līdz 50 ziedkopu, katrā ziedkopā līdz 100 ziedu, kuru diametrs ir \~10 cm, 13 sugu, kuras sastopamas Indoķīnā, Indonēzijā, Filipīnās, Jaungvinejā un Klusā okeāna dienvidrietumu salās
āžloks Viendīgļlapju klases najādu rindas dzimta ("Juncaginaceae"), 4-5 ģintis, 20 sugas, Latvijā konstatēta 1 ģints
izlīgšanas diena vieni no jūdaistu lielākajiem svētkiem (ebr. "Jom Kippur"), kas tiek svinēti rudenī kā grēku izpirkšanas un attīrīšanās diena
ketu valoda vienīgā dzīvā Jeņisejas valodu saimes valoda, pārējās šās saimes valodas izmirušas 18.-19. gs., rakstības nav
Acantholeberis curviostris vienīgā Latvijā konstatētā šīs ģints suga, kas sastopama skābos ūdeņos (piem., Lielajā Jūgezerā)
mandaisti Vienīgā vēl saglabājusies kristīgo gnostiķu grupa, kas dzīvo Dienvidirākā netālu no Eifratas un viņu svētā grāmata ir Ginza; paši uzskata, ka viņu grupas dibinātājs ir Jānis Kristītājs
Adonajs viens no Dieva nosaukumiem, kas lietoti jūdaisma tradīcijā, lai nebūtu jāizrunā tabuētais Jahves vārds; Bībeles tulkojumos tam atbilst gr. "Kyrios", lat. "Dominus", latv. - (tas) Kungs
zodiaka zvaigznājs viens no divpadsmit zvaigznājiem, ko šķērso ekliptika (Zivis, Auns, Vērsis, Dvīņi, Vēzis, Lauva, Jaunava, Svari, Skorpions, Strēlnieks, Mežāzis, Ūdensvīrs)
analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
A12 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Jēkabpils - Rēzekne - Ludza - Krievijas robeža (Terehova)
A8 viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Jelgava - Lietuvas robeža (Meitene)
digesti viens no imperatora Justiniāna laikā kopotiem romiešu tiesību krājumiem
Jaunpilsēta viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
Jaunpilsētiņa viens no Jaunjelgavas nosaukumiem tās pirmsākumos ap 15.-16. gs.
Neustadt viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
Neustadtchen viens no Jaunjelgavas vāciskajiem nosaukumiem ap 16.-17. gs.
Matejs viens no Jēzus mācekļiem, apustulis; domājams, bijis muitnieks un Mateja evaņģēlija autors
Matijs viens no Jēzus mācekļiem; pēc Jūdas Iskariota nāves kļuva par apustuli
Eiropa viens no Jupitera pavadoņiem ("Europa"), vidējais attālums no planētas - 671100 km, izmēri - 3122 km, masa - 0,64 no Mēness masas, atklājis it. zinātnieks G. Galilejs 1610. g.
Māras kalns viens no Liedes kalniem Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā, kulta vieta Liedes labajā krastā, \~10-12 m augsts paugurs, izmantots līdz \~10 gs.
ģēnijs viens no māju dieviem senajā Romā, kas saistīts ar konkrētu personu (tikai vīrieti, sievietēm līdzīgā lomā bija Jūnona)
jahvists viens no Mozus grāmatas autoru grupas, kas lieto dieva vārdu Jahve
Codex Alexandrinus viens no nozīmīgākajiem Bībeles rokrakstiem, uzrakstīts 5. gs., ietver Veco Derību un lielu daļu Jaunās Derības
Codex Sinaiticus viens no nozīmīgākajiem Jaunās Derības rokrakstiem, kas uzrakstīts 4. gs. un ietver visu Jauno Derību un Vecās Derības otro pusi
Jaunšķieru griezums viens no Pulvernieku starpleduslaikmeta griezumiem, kas atrodas 0,6 km uz austrumiem no Jaunšķieriem, nepilnu kilometru no Lētīžas kreisā krasta
Kilibobs viens no pusdievišķiem dvīņu brāļiem (otrs - Manups) Papua-Jaungvinejas Madangas apgabala mitoloģijā - un reliģijās
Cebaots viens no senebreju panteona dieviem, karapulku dievs; ar laiku Cebaota vārds kļuva par Bībeles Vecās Derības dieva Jahves pievārdu, bet pats Jahve Cebaots - par kristiešu Dieva Tēva prototipu
Linūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Līnūžu ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Vienūzītes ezers Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Vienūzītis Vienūzis, ezers Jumurdas pagastā
Dzelzīte Viesītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - \~5 km
Jūga Viesītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Mazzalves pagastā, augštece Daudzeses pagastā, garums - 10 km; Jūga strauts; Juča
Kotels vieta Jeruzalemē, kur jūdaisti vaimanā par Jeruzalemes krišanu un pastāvīgajām ebreju ciešanām; Raudu mūris; Rietumu siena
Stabben Vīgantes muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sēlpils pagastā
Mālupe Vijatas augšteces labā krasta pieteka Gulbenes novada Jaungulbenes pagastā
Jomsborga Vikingu cietoksnis Baltijas jūras dienvidu piekrastē ("Jomsborg"), identificēts ar cietoksni pie Odras grīvas, netālu no Polijas pilsētas Voļinas, dibināts, domājams, ap 900. g., par to vēstīts islandiešu teiksmā "Jomsvikingasagan"
Robežupīte Vilaunes kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Druvienas pagastā, nelielā posmā arī Jaunpiebalgas pagasta robežupe
Purvsalas grāvis Vilbaudīte, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
Rukūze Vilces kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā, garums - 25 km (Latvijā 11 km), kritums - 60 m, sākas Lietuvā uz dienvidiem no Žagares; Rukuize; Rikuiža; Rutūze; Lietuvā - Švētele
Ķīve Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novadā un Lietuvā, garums - 23 km (Latvijā 10 km), kritums - 53 m; KIve
Kāņupe Vilces labā krasta pieteka Jelgavas novada Vilces pagastā, augštece Lietuvā (Karnupis), garums - 12 km, Latvijā \~2,5 km
Wilzen Vilces muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vilces pagastā
Klein-Sonnaxt Vilka muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Sunākstes pagastā
Wolfshof Vilku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Mežmuižas pagastā
Marienhaus Viļakas muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Viļakas pagastā
jugermanieši Viļānu novada Sokolkuu pagasta apdzīvotās vietas "Jugermaņi" iedzīvotāji
jaunviļānieši Viļānu pagasta apdzīvotās vietas "Jaunviļāni" iedzīvotāji
Viļkicka Viļkicka sala - atrodas Austrumsibīrijas jūras Jaunsibīrijas salu grupā, Sahā Republikā (Jakutijā), Krievijā
Vīragnas strauts Vīragne, Jāšas pieteka
Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā
Audruve Vircavas kreisā pieteka Jelgavas novadā, garums - 52 km (Latvijā 20 km), kritums - 59 m, sākas Lietuvā pie Noraičiem, 7 km uz ziemeļiem no Jonišķiem; Audruvis
Teiden Virkus muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Dobeles pagastā
Tutoko smaile virsotne Dienvidalpu dienvidos Jaunzēlandes Dienvidsalā, augstums - 2756 m
Snaifjadls virsotne Islandes ziemeļrietumu daļā, starp Jēgilfjordu un Īsafjordu, augstums - 783 m
Akaiši virsotne Japānā (_Akaishi_), Akaiši grēdā, Šidzuokas prefektūras ziemeļu daļā, augstums 3120 m
Amagi virsotne Japānā (_Amagi-san_), Idzu pussalā Honsju salas dienvidaustrumos, augstums - 1406 m
Amagoi virsotne Japānā (_Amagoi-dake_), Šigas prefektūras austrumu pierobežā, Sudzukas grēdā
Adzumaja virsotne Japānā (_Azumaya-san_), Honsju salas vidusdaļā, Mikumi grēdā,uz Nagano un Gummas prefektūras robežas, augstums 2333 m
Vilhelma kalns virsotne Jaungvinejas salas austrumu daļā, Papua-Jaungvinejā, augstums - 4700 m vjl., piektā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Aoraki virsotne Jaunzēlandē, Dienvidsalas vidusdaļas rietumos, augstums - 3764 m
Aļbagans virsotne Jolgo grēdā (_Al’bagan, gora_), Krievijas Altaja Republikā, augstums - 2618 m
Abaho Virsotne Kolorādo plato ASV ("Abajo Peak"), Jūtas štata dienvidaustrumos, augstums - 3463 m
Džaja Virsotne Maokes (Sniega) kalnos (indon. val. "Puncak Jaya"), Jaungvinejas salas rietumos, Indonēzijā, augstums - 4884 m vjl. (augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā), sniega līnija 4400 m vjl., ledāji \~15 kvadrātkilometri; līdz 1965. g. saucās Karstena kalns, 1965.-1969. g. Sukarno kalns
Mandala Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4700 m vjl., ceturtā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Ngapilimsits Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4717 m vjl., trešā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Trikors Virsotne Maokes (Sniega) kalnos, Jaungvinejas salas rietumu daļā, Indonēzijā, augstums - 4730 m vjl., otrā augstākā virsotne Austrālijā un Okeānijā
Ajači virsotne Marokā (_Ayachi, Jebel_), Miknēsa-Tāfīlālta reģionā, Augsā Atlasa grēdas ziemeļu daļā, augstums 3737 m
Amungviva virsotne Papuā-Jaungvinejā (_Amungwiwa_), Morobes provinces dienvidu daļā, augstums - 3278 m
Amūds virsotne Saūda Arābijas ziemeļu daļā (_[‘Amūd, Jabal al_), Hamāda tuksnesī, uz Džaufas un Hudūd eš Šemālijas mintakas robežas
ariānisms Virziens agrīnajā kristietībā 4.-6. gs., kas noraidīja Jēzus Kristus dievišķo dabu un atzina, ka dievs tēvs viņu radījis "no nekā"
imažinisms Virziens krievu dzejā no 1918. līdz 1924. g. (daļēji tajā iekļāvās arī S. Jeseņins), kam raksturīgs brīvu uzskatu kults; par galveno uzskatīja vārdiska tēla (metaforas) savdabību, ignorējot satura un loģiska kompozicionāla sakarīguma nozīmi
Fiskalhof Viskaļu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vircavas pagastā
senie laiki vispārīgās vēstures periods, kas sekoja aizvēstures posmam un ilga aptuveni no rakstības rašanās brīža 4. un 3. g. t. mijā p. m. ē. līdz 1. g. t. vidum m. ē., kad sabruka Rietumromas impērija (476.g.) un nomira imperiators Justiniāns I (565.g.)
VĻKJS Vissavienības Ļeņina Komunistiskā Jaunatnes Savienība
dekoratīvās vistas vistas, ko audzē skaistumam spalvu un krāsu daudzveidības dēļ, bet kam nav saimnieciskas nozīmes (Bentamas, Brobanternas, Feniksa, Jokohamas, Paduanas vistas)
Weitenfeld Vītiņa muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā
Jana Majena sala vulkāniska sala (_Jan Mayen_) Norvēģu jūrā, Norvēģijas teritorija, ap 500 km uz ziemeļaustrumiem no Islandes, platība - 373 kvadrātkilometri, augstums — līdz 2267 m, neapdzīvota, izņemot meteoroloģiskās un radionavigācijas stacijas personālu
Druzu kalni vulkānisks masīvs Sīrijas dienvidos un Jordānijā ("Jebel ed Druz"), garums - \~100 km, platums - \~50 km, augstākā virsotne - 1803 m
Zālamana salas vulkānisku salu arhipelāgs Klusā okeāna dienvidrietumu daļā (angļu val. "Solomon Islands"), uz austrumiem no Jaungvinejas salas, platība - 40400 kvadrātkilometru, augstums - līdz 3123 m, darbīgi vulkāni
Rjūkjū salas vulkānisku un koraļļu salu arhipelāgs Klusā okeāna rietumu daļā (jap. val. "Ryūkjū-Shotō"), Japānas teritorija, ietilpst 98 salas (veido 6 salu grupas), kas lokveidā stiepjas starp Kjusju salu un Taivānu \~1200 km garumā, platība - \~4800 kvadrātkilometru, atdala Austrumķīnas jūras no Klusā okeāna
Bērenbergs Vulkāns Jana Majena salā, Norvēģijas teritorijā Ziemeļu Ledus okeānā, augstums – 2267 m
Wessen Weessen - Jēkabpils novada Zasas pagasta senāks nosaukums
Dannenhof Zaku muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vadakstes pagastā
jāņuzāle Zāles, puķes, ko plūc Jāņos un izmanto vainagu vīšanai, telpu, priekšmetu u. tml. rotāšanai un kurām tautā piedēvēja burvju spējas
Dešupīte Zalvītes kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Viesītes pagastā, garums - 10 km
Zalvītes strauts Zalvītes labā krasta pieteka Aizkraukles novada Zalves pagastā, garums - 8 km, iztek no Saukas purva Jēkabpils novada Viesītes pagastā; Zalve
Gruenhof Zaļā muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Zaļenieku pagastā
janovolieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Janovole" iedzīvotāji
Weessen Zasas muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Zasas pagastā
Zosoly Zasulu muiža, kas atradās Jaunlatgales apriņķa Bērzpils pagastā
Klondaika Zelta rūpniecības rajons Kanādā, Jukonas teritorijā, gk. Klondaikas upes baseinā
Chrīsostoms Zeltmutis, baznīcas tēva Jāņa pievārds
Janopoles purvs zemais purvs Rēzeknes novada austrumu daļā, uz austrumiem no Janopoles, platība - 775 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,9 m, lielākais dziļums - 9 m
Austrumāfrikas lauzumzona Zemes garozas dziļlūzumu sistēma (angļu val. "Rift Valley"), kas stiepjas no Izraēlas (Jordānas ielejas) ziemeļos līdz Njasas ezeram dienvidos, \~5000 km garumā
Forness zemesrags Dānijā, Djūrslandes pussalas austrumos, Jitlandes pussalas galējais austrumu punkts
Grēnens zemesrags Dānijas Ziemeļjitlandes reģionā, Jitlandes pussalas ziemeļos
Asprokava rags zemesrags Grieķijā (_Asprókavos, Akrotíri_), Jonijas jūras Kerkīra (Korfu) salas dienvidos
Bantenana rags zemesrags Indonēzijā, Javas salas dienvidaustrumos
Čankuana rags zemesrags Indonēzijā, Javas salas rietumos, uz dienvidiem vērsts izvirzījums Indijas okeānā
Indramaju rags zemesrags Indonēzijā, Rietumjavas provincē, Javas salas ziemeļu piekrastē, iesniedzas Javas jūrā
Aličes rags zemesrags Itālijā (_Alice, Punta_), Kalabrijas pussalas austrumos, Jonijas jūras krastā
Sēreustkaps zemesrags Jana Majena salas austrumos
Sērkaps zemesrags Jana Majena salas dienvidos
Vīnes rags zemesrags Jana Majena salas dienvidu daļā, tās izvirzījums Norvēģu jūrā
Nūrkaps zemesrags Jana Majena salas ziemeļaustrumos
Ašidzuri rags zemesrags Japānā (_Ashizuri-misaki_), Koči prefektūrā, Šikoku salas dienvidos
Avabiaras rags zemesrags Japānā (_Awabiara-saki_), Honsju salas austrumu daļā, Mijagi prefektūrā, Sendai līča ziemeļaustrumos
Karavana rags zemesrags Javas salas ziemeļrietumu daļā, Rietumjavas provinces ziemeļos
Skāgena rags zemesrags Jitlandes pussalā (_Skagens rev_), Dānijas ziemeļos, smilšains, no austrumiem to apskalo Kategats, no rietumiem — Skageraks
Blovandshuks zemesrags Jitlandes pussalas rietumos, tās izvirzījums Ziemeļjūrā, Dānijas Dienviddānijas reģionā
Aņisija rags zemesrags Koteļnijas salas ziemeļos (_Anisij, mys_), Jaunsibīrijas salās Ziemeļu Ledus okeānā, Krievijas teritorija
Povorotnija rags zemesrags Krievijas Piejūras novadā, Japāņu jūras krastā, Amerikas līča austrumu robeža
Svjatojnoss Zemesrags Laptevu jūras dienvidaustrumu krastā, pie ieejas Dmitrija Lapteva šaurumā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā)
Spārnene Zemgaļu apdzīvotā Spārnenes novada centrs - 13. gs. 2. puses vēstures dokumentos minētā Spārnenes pils ("castrum Sparnene"), kas domājams, atradās tagadējā Īles pagasta Spārnukalnā, bet novads Zemgales rietumu daļā, un aizņēma tagadējo Bikstu, Īles, Zebrenes pagasta un daļu Annenieku pagasta teritorijas, precīzas robežas nav zināmas, izteiktas domas, ka ietilpa arī Bēne vai Jaunpils
Dobene Zemgaļu apdzīvots novads 13. gs., atradās Zemgales rietumu daļā un aizņēma teritoriju starp tagadējo Auci, Rubu un Remti; pastāv uzskats, ka tajā ietilpusi arī Jaunpils; Dobe
Upmale Zemgaļu zeme 13. gadsimtā, aizņēma Austrumzemgali no tagadējā Jelgavas novada austrumu daļas līdz Skaistkalnes pagastam ietverot arī daļu no Šauļu un Paņevežas apriņķiem Lietuvā
Ziemeļsibīrijas zemiene zemiene Vidussibīrijas ziemeļu daļā, starp Jeņisejas un Oļeņokas lejteci, Krievijā, garums — 1400 km, platums — līdz 600 km, augstums — līdz 300 m, daudz ezeru, purvi, tundru un mežatundru dienvidu daļā nomaina lapegļu skrajmeži
Bebru kartupeļu dumpis zemnieku nemieri Vidzemē Jaunbebru muižā (tagad Aizkraukles novada Bebru pagastā) 1841. g. septembrī, kas radās pēc vairākiem neražas gadiem, kad zemnieki centās izceļot uz Krieviju, kur cerēja iegūt īpašumā zemi; izceļošana tika aizliegta un ieveda karaspēku, bet zemnieki ar dakšām un mietiem mēģināja ielauzties muižas ēkā; pēc nemieru apspiešanas 108 zemnieki tika sodīti ar miesas sodu un izsūtīšanu uz Sibīriju
iki Zemnieku sacelšanās feodālajā Japānā (15.-19. gs.); 15.-16. gs. (zināmas 14 sacelšanās) ietilpa pirmsiki (lielākā 1428. g.), ikoiki (budistu iko sektas vadītās, 15.-16. gs.), tokuseiki un kuniiki, 17.-19. gs. - hjakusjoiki
Nobi Zems līdzenums Japānā, Honsju salas dienvidaustrumos, Ises līča piekrastē, platība - \~1800 kvadrātkilometru, upju un jūru nogulas, mitrs subtropu klimats, blīvi apdzīvots, lielākā pilsēta - Nagoja
Kolimas zemiene zems līdzenums Kolimas lejteces un Alazejas upes baseinā, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), stiepjas 750 km starp Alazejas un Jukagiru plakankalni, augstums - līdz 100 m (izolētas sopkas līdz 300 m), daudzgadīgs sasalums
Janas-Indigirkas zemiene zems līdzenums Sibīrijas ziemeļaustrumos, Laptevu un Austrumsibīrijas jūras piekrastē, no Omolojas ielejas rietumos līdz Indigirkai austrumos, Krievijā, Sahas Republikā (Jakutijā), platums - līdz 300 km, vidējais augstums - <100 m, atliku kalni - līdz 500 m
Alazejas zemiene zems līdzenums ziemeļaustrumu Sibīrijā, Alazejas baseinā, Kolimas zemienes sastāvdaļa, Krievijas Sahas Republikas (Jakutijas) ziemeļaustrumos
Jeņisejas skrausts zemu kalnu masīvu sistēma Krievijas Krasnojarskas novadā, Vidussibīrijas plakankalnes dienvidrietumos, Jeņisejas labajā krastā, garums — \~750 km, platums — līdz 2509 km, augstums — līdz 1104 m
Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m
Jana Majena grēda zemūdens kalnu grēda Norvēģu jūras rietumos, stiepjas uz dienvidiem no Jana Majena salas \~600 km
Mona grēda zemūdens kalnu grēda Ziemeļu Ledus okeānā, stiepjas uz ziemeļaustrumiem no Jana Majena salas \~600 km
khadaks Zīda vai muslīna šalle, ko rituālos pasniedz dievībām un lamām, kā arī cienījamiem cilvēkiem svīnīgos gadījumos; auduma strēmelītes, ko Burjatijas un Jakutijas budisti iekar savu svēto koku zaros, arī ir miniatūri khadaki, ko pasniedz vietējām dievībām
papīrkoks Zīdkoku dzimtas ģints neliels vasarzaļš koks, lapas staraini dalītas ar asiem matiņiem; subtropos un tropos, no lūksnes Ķīnā un Japānā jau vairāk nekā 2000 g. iegūst smalkšķiedras papīru
ziemeļaustrumi Ziemeļaustrumu Sibīrija - Austrumsibīrijas daļa starp Ļenu rietumos un Klusā okeāna ūdensšķirtņu grēdām austrumos, Krievijas Magadanas apgabala un Čukotkas autonomā apvidus rietumu un Sahas Republikas (Jakutijas) austrumu daļa, augstums - līdz 3000 m
Jeņisejas-Hatangas Ziemeļsibīrijas zemienes rietumu daļa starp Jeņiseju rietumos un Hatangas ieteku austrumos, Krievijas Krasnojarskas novadā, paugurains reljefs ar lēzenām grēdām (augstums - 200-300 m), pazeminājumos - purvi
Mazā Susēja Ziemeļsusēja, Daugavas pieteka Jēkabpils novadā
Vārzgūne Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Kalna pagastā, iztek no Vārzgūnes ezera, garums - 5 km; Vārsgūne; Varzgune; Vārzaubes strauts
Zasa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Leimaņu un Zasas pagastā, garums - 14 km; Dzirnavupīte; Sudmalstrauts; Sudmalupīte; Sudmaļupīte
Piestiņa Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, augštece Viesītes pagastā, garums - 15 km, kritums - 15 m
Podvāze Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Salas pagastā, garums - 20 km, kritums - 33 m, tek caur Priekulānu ezeru; Biržupe; Pudveize
Landzānu upīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - \~7 km
Ridupīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novada Zasas pagastā, garums - 6 km; Rīdupīte
Vīpīte Ziemeļsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, garums - \~10 km
Liepupurva grāvis Ziemeļsusējas labā krasta pieteka Jēkabpils novada Ābeļu pagastā
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē, starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Karas jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra, atrodas starp Eirāzijas ziemeļu krastu (dienvidos), Vaigača salu, Novaja Zemļu, Franča Jozefa zemi (rietumos), Severnaja Zemļu Taimiras pussalu (austrumos), platība - 883000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 620 m, pusdiennakts plūdmaiņas - līdz 1 m
egle Ziemsvētku, Jaungada eglīte
Juncus glaucus zilganā doņa "Juncus inflexus" nosaukuma sinonīms
makimono zīmējums uz papīra vai zīda, kurā attēlots vēsturisks vai reliģisks sižets un dots paskaidrojums; pazīstams Japānā un Ķīnā kopš 11. gs. kā ilustrētas grāmatas vissenākais veids
nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi
frenoloģija Zinātniski nepamatota mācība par iedomātu sakarību starp galvaskausa ārējo formu un dažādām garīgajām spējām, izveidoja F. J. Galls ap 1800. gadu
japānistika Zinātņu komplekss, kas pētī Japānas vēsturi, filozofiju, ekonomiku, politiku, japāņu valodu, literatūru, kultūru
salfurzirgs Zirgu šķirne, ko 17. gs. izveidoja ASV Jūtas štata indiāņu ciltis krustojot dažādu šķirņu spāņu mustangus
Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā
rīklspuraines zivis, kuru vēdera spuras atrodas krūšu spuru priekšā pie rīkles ("Jugulares")
Nikmaņu dīķis zivju dīķis Jēkabpils novada Sēlpils pagastā, platība - 26 ha; Baltiņu purva dīķis
Vindemiatrikse zvaigzne Jaunavas zvaigznājā (ε)
Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0
Epifānija Zvaigznes diena, arī Triju ķēniņu diena, kad austrumu gudrie nāca pielūgt piedzimušo Jēzu; Rietumu baznīcas svētki 6. janvārī
Sauši Zvejniekciems tagadējā Jūrmalas pilsētas teritorijā, kurā 19. gs. 2. pusē izveidojusies apdzīvotā vieta "Asari", kas mūsdienās iekļauta Jūrmalas pilsētas sastāvā
Sebežnieku grāvis Zvērupītes kreisā krasta pieteka Alūksnes novada Jaunannas pagastā, augštece Malienas pagastā; Sebežnieku strauts
DN Zviedrijas laikraksts "Dagens Nyheter" (Dienas Jaunumi)
Jēvleborja Zviedrijas lēne, ietver Jestrīklandi un Helsinglandi (izņemot daļu ziemeļrietumu teritorijas), kā arī Hamras draudzi Dalarnā, platība - 18192 kvadrātkilometri, 394000 iedzīvotāju, administratīvais centrs - Jēvle

J citās vārdnīcās:

MLVV

Vārdnīcu sastādījis Andrejs Spektors

LU MII Mākslīgā intelekta laboratorija, 2009–2025

Pēdējais atjauninājums: 2025. gada 21. jūnijā

Par Tēzauru Apzīmējumi Avoti

Atbildes Autori Iestatījumi

Atvērtie dati Tēzaura API WordNet

Seko mums: