Paplašinātā meklēšana
Meklējam šķidrums.
Atrasts vārdos (1):
Atrasts vārdu savienojumos (13):
Atrasts skaidrojumos (458):
- paraldehīds (CH3COH)3, acetaldehīda polimerizācijas produkts; bezkrāsains, dzidrs šķidrums ar nepatīkamu garšu un īpatnēju smaku.
- acetetiķesteris Acetetiķskābes etilesteris, bezkrāsas šķidrums ar patīkamu smaržu.
- asaru ezers acs mediālais kaktiņš, kur sakrājas asaru šķidrums.
- illurīnbalzams Āfrikas kopaivabalzams, brūns aromātisks šķidrums, ar zaļu fluorescenci.
- heptāns alifātiskais ogļūdeņradis C~7~H~16~, ir vairāki izomēri; bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums.
- piešprice Alkoholiskam dzērienam pieliets šķidrums.
- dzēriens Alkoholu saturošs šķidrums dzeršanai.
- maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
- medus rasa ar cukuriem bagāts šķidrums, kas sīku lāsīšu veidā izsvīst uz dažu augu lapām
- svinūdens Ar ūdeni atšķaidīts svinetiķis, pienains šķidrums, ko lieto medicīnā kompresēm pret iekaisumiem.
- poleieļļa Ar ūdens garaiņiem pārtvaicēta mētru sugu "Mentha Pulegium L." (Spānijā, Francijā un Alžīrā) eļļa, dzeltens vai iesarkani dzeltens šķidrums ar stipru smaržu.
- brombenzols Arēnhalogēnogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums, lieto organiskajā sintēzē un par šķīdinātāju.
- indēns Arēns, biciklisks ogļūdeņradis, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- stirols Aromātiskais ogļūdeņradis - bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu.
- toluols aromātiskais ogļūdeņradis C~6~H~5~CH~3~, bezkrāsains šķidrums, ko izmanto, piemēram, organiskajā sintēzē, sprāgstvielu ražošanā, arī kosmētikā, matu želejā, smaržās, nagu lakā, matu krāsā un matu lakā, var būt toksisks.
- heptaldehīds Aromātisks bezkrāsains šķidrums; samazina eksperimenta dzīvnieku audzējus.
- benzilhlorīds Aromātisks halogēnogļūdeņradis, halogēnarēns, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku, lieto gk. benzilspirta, plastmasu ražošanā.
- eugenols Aromātisks šķidrums, neļķu eļļas galvenā sastāvdaļa, diezgan bieži atrodama arī citās ēteriskās eļļās.
- asinsaizstājējs Asins aizstājējs - šķidrums, kas intravenozi ievadīts var daļēji aizstāt asinis.
- bruds Asiņains šķidrums, kas izdalās no brūces, augoņiem u. tml.
- plazma Asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- transsudāts Audos un ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums, kas nav radies iekaisuma rezultātā.
- augļūdens Augļa ūdens - šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- sveķi Augu (retāk kukaiņu) vielmaiņas galaprodukts - bezkrāsains, dzeltens vai brūns, viskozs, gaisā sacietējošs šķidrums (dažkārt ar raksturīgu smaržu, garšu).
- ducēklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- duceklis Balsināšanas līdzeklis, pabiezs šķidrums no miltiem un māla.
- cinameīns Benzila cinamāts, eļļains šķidrums, perubalzama un tolubalzama sastāvdaļa.
- ieberzēt Berzējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ieberzēt Berzējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
- etilēnciānhidrīns Beta-oksipropionskābes nitrils, bezkrāsains, viskozs šķidrums, šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto akrilnitrila, akrilskābes iegūšanai.
- etilēnoksīds Bezkrāsaina gāze vai šķidrums ar vāju smaržu, šķīst ūdenī, viršanas temperatūra 10,7 C.
- pelletierīns Bezkrāsains eļļains šķidrums, kura sāļi labi kristalizējas, sastopams "Punica Granatum" mizā, lietoja dziedniecībā pret lenteņiem.
- pentahloretāns Bezkrāsains smags šķidrums, ko iegūst trihloretilēnam pievienojot hloru, liet kā šķīdinātāju, īpaši sveķiem, eļļām, lakām u. c.
- kakodils Bezkrāsains smags, indīgs šķidrums ar pretīgu smaku; gaisam piekļūstot, aizdegas.
- sērpaskābe Bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- heptilaldehids Bezkrāsains šķidrums ar asu, raksturīgu smaku, iegūst pārtvaicējot rīcineļļu.
- tionilhlorīds Bezkrāsains šķidrums ar asu, smacējošu smaku, ko lieto hlorēšanai, iegūst darbojoties ar sēra dioksīdu uz fosfora pentahlorīdu.
- etilēnbromids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku un dedzinošu garšu, stipri lauž gaismas starus, iegūst pievienojot bromu etilēnam vai bromūdeņradi acetilēnam.
- etilēnchlorids Bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto daudzu organisku savienojumu, gk. glikola iegūšanai, eļļu, tauku, vasku, sveķu ekstrahēšanai, kažoku tīrīšanai u. c.
- izobaldriānskābe Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku, kas ilgi turas; atrodama netīrā koka etiķī un koka spirta eļļās, kā arī baldriāna saknēs, no kurienes to arī iegūst.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- mezitiloksīds Bezkrāsains šķidrums ar piparmētru smaržu, iegūstams kondensējot acetonu sālsskābes ietekmē.
- heptīns Bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaku, tehnikā iegūst no heptilalkohola.
- divinilbenzols bezkrāsains šķidrums vai bezkrāsaini kristāli, kas viegli polimerizējas un kkopolimerizējas ar butadiēnu, stirolu, akrilskābi; izmanto sveķu, dielektriķu, sorbentu, laku un krāsu, kaučuka ražošanā.
- benzilbromīds Bezkrāsains šķidrums, asaru gāze.
- heptilalkohols Bezkrāsains šķidrums, atrodams vīna sīveļļās, var iegūt reducējot heptaldehidu noteiktos nosacījumos.
- etilbenzols Bezkrāsains šķidrums, C6H5C2H5, ko kas atrodams akmeņogļu darvā, var iegūt arī sintētiski.
- limfa Bezkrāsains šķidrums, kas cirkulē mugurkaulnieku organismā pa limfātisko sistēmu, aizpilda starpšūnu telpu un pārnes šūnu vielmaiņas produktus.
- toluidīns Bezkrāsains šķidrums, kas ļoti slikti šķīst ūdenī, bet labi etilspirtā; iegūst katalītiski reducējot nitrotoluolus, izmanto krāsvielu ražošanai.
- etilēnchlorhidrīns Bezkrāsains šķidrums, ko iegūst pievienojot etilēnam chlorapskābi, lieto dažu medikamentu un ķīmisku kaujas vielu sintēzē.
- dioksāns bezkrāsains šķidrums, lieto polimēru, eļļu, laku un krāsu šķīdināšanai.
- bromoforms Bezkrāsains šķidrums, pagatavo iedarbojoties ar bromu uz spirtu vai acetonu, ar hlorformam līdzīgu smaržu, senāk lietots pret garo klepu.
- etiljodids Bezkrāsains šķidrums, stipri lsuž gaismas starus, pagatavo no etilspirta, joda un fosfora, vai arī no kālija jodija un dimetilsulfāta.
- simpatētiskā tinte bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā, kurš kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- fenhols Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums ar kampara smaržu, rūgtu un dedzinošu garšu, lietoja medicīnā un kukaiņu iznīcināšanai.
- etilamins Bezkrāsains viegli kustīgs šķidrums, C2H5NH2, vārās pie 18 Celsija grādiem, lieto krāsvielu, to starpproduktu un medikamentu sintēzē.
- zilskābe bezkrāsains, gaistošs, ļoti indīgs šķidrums (ar rūgto mandeļu smaržu); ciānūdeņražskābe.
- geraniols Bezkrāsains, optiski neaktīvs šķidrums ar rožu smaržu, atrodams rožu, ģerāniju (pelargoniju) un citronellu eļļās.
- bērzu sulas bezkrāsains, saldens šķidrums, kas pavasarī cirkulē bērza stumbrā.
- asaras Bezkrāsains, sāļš šķidrums, ko izdala īpaši acs dobuma dziedzeri.
- hloroforms bezkrāsains, smags, gaistošs šķidrums ar īpatnēju saldenu smaku CHCl~3~, piemīt narkotiskas un anestezējošas īpašības; lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēze un medicīnā; trihlormetāns.
- alkohols Bezkrāsains, viegli gaistošs šķidrums, ko satur vīns, alus, liķieris u.c. dzērieni.
- benzonitrils Bezkrāsains, viegli uzliesmojošs šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; lieto dažu zāļu līdzekļu un krāsvielu sintēzē.
- monohidrāts Bezūdens sērskābe - biezs, bezkrāsains, eļļains šķidrums.
- timba Bieza viela vai biezs šķidrums.
- koka darva biezs šķidrums, ko iegūst koka sausās pārtvaices rezultātā; lieto koka impregnēšanai.
- jecēklis Biezs šķidrums, piem., putra, kas savārījusies bieza.
- perubalsams Biezs, dzelteni brūns šķidrums, ko iegūst no Dienvidamerikas auga "Myroxilon"; lieto medicīnā un parfimērijā.
- biodializāts Biodialīzē iegūtais skalošanas šķidrums; ievadīts sunim vēnā vai iekšķīgi, tas kavē kuņģa sekrēciju.
- brucelizāts Biopreparāts, ko lieto aitu, kazu brucelozes alerģiskai diagnozei, bezkrāsains dzidrs šķidrums, kas satur baktēriju šūnu izvilkumu.
- hlorindāns Blīvs, eļļains, iedzeltens šķidrums ar vāju smaku, insekticīds, pieskares inde, ietilpst hlororganisko preparātu grupā.
- briežraga eļļa brūns, smirdošs, kā lopu eļļa lietojams šķidrums, ko sākotnēji gatavoja no dedzinātiem staltbrieža ragiem, vēlāk no dedzinātiem kauliem.
- novadīt Būt par cēloni tam, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur) - piemēram, par kanāliem, caurulēm, upēm.
- putāties Būt tādam, kam izdalās putains šķidrums (par dzīvniekiem).
- pāriet Būt tādam, kura malām vārīdamies plūst pāri šķidrums (par trauku).
- sulot Būt tādam, no kā, parasti lēni, izdalās šķidrums.
- tecēt Būt tādam, no kura izdalās šķidrums (par organisma daļu).
- tecēt Būt tādam, no kura vai pa kuru pārvietojas šķidrums (par priekšmetiem).
- pludot Būt tādam, uz kā virsmas atrodas, arī izplatās šķidrums samērā lielā daudzumā (par vietu, telpas grīdu u. tml.).
- dekāns C~10~H~22~, piesātināts ogļūdeņradis (alkāns), bezkrāsains šķidrums; atrodams naftā, dīzeļdegvielas un dažu citu degvielu sastāvdaļa.
- etilspirts C~2~H~5~OH, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un dedzinošu garšu; vīna spirts; etanols.
- metīlanilīns C~6~H~5~NHCH~3~, bezkrāsains iedzeltens šķidrums, ar slāpekļpaskābi viegli rada nitrozosavienojumu.
- lofoforīns C13H17NO3, indīgs Meksikas kaktusa "Lophophora williamsii" alkaloīds, eļļains šķidrums, darbības ziņā līdzīgs meskalīnam.
- metilsalicilāts C6H4(OH)COOCH3, metilgrupa, salicilskābes metilesteris, bezkrāsains šķidrums, gandrīz nešķīst ūdeni; lieto ārīgi.
- sinovijs Caurspīdīgs dzeltenīgs šķidrums locītavu dobumos un somiņās, kurš mazina berzi starp locītavas skrimšļiem.
- tece Caurums, sprauga, pa kuru plūst šķidrums.
- filtrējošā centrifūga centrifūga, kuras rotors ir perforēts un kur ir ieklāts audums, caur ko filtrējas šķidrums, bet nogulsnes paliek uz filtra.
- piecepums Cepamā produkta (piemēram, maizes) masas palielinājums, ko rada tam pievienotais šķidrums.
- akrilnitrils CH~2~=CH-CN, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar raksturīgu smaržu, polimēru izejviela; akrilskābes nitrils.
- metilbutirāts CH~3~(CH~2~)~2~COOCH~3~, metilgrupa, bezkrāsains šķidrums, slikti šķist ūdeni, sajaucas ar spirtu; lieto augļu ekstraktu ražošanā.
- acetaldehīds CH~3~CHO, otrs vienkāršākais aldehīds, etilspirta oksidēšanās produkts, zemā temperatūrā virstošs šķidrums.
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
- metilēnhlorids CH2Cl2, gaistošs anestezējošs šķidrums.
- enantols CH3(CH2)5CHO, heptilaldehīds; aromātisks šķidrums.
- etilhlorīds CH3CH2Cl, hloretāns - hlogēnūdeņradis (halogēnalkāns), bezkrāsains, ļoti gaistošs šķidrums, lieto organiskajā sintēzē, tauku un eļļu ekstrakcijā.
- metiletilketons CH3COCH2CH3, butanons, šķidrums ar ētera smaržu, atrodams netīrītā metīlalkoholā, lieto kā šķīdinātāju, izmanto arī šmpūnos, matu kondicionētājos, nagu lakā un smaržās, var kairināt acis, ādu un gļotādas, var izraisīt CNS deprasiju, galvassāpes, dermatītu, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
- hermetizēt Cieši noslēgt (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums).
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
- tetrahidrofurāns Cikliskais ēteris, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar dietilētera smaržu; izmanto par šķīdinātāju un polimēru sintēzē.
- cikloheksāns ciklisks ogļūdeņradis C~6~H~12~, bezkrāsains šķidrums; lieto par šķīdinātāju organiskajā sintēzē.
- suberons Cikloheptanons, ko iegūst sausi pārtvaicējot korķu skābes kalcija sāli, šķidrums ar piparmētru smaržu.
- sula Cilvēka vai dzīvnieku orgānu izstrādāts šķidrums, kas satur fermentus un (parasti) ir saistīts ar gremošanas procesu.
- sviedri Cilvēka, zīdītāju sekrēts - bezkrāsains šķidrums, ko izdala īpaši ādas dziedzeri un kam ir vāji skāba reakcija; šāds šķidrums, kas izdalījies caur ādas porām.
- melase Cukura ražošanas blakusprodukts - tumši brūns sīrupveida šķidrums.
- pirovīnogskābe Dabā plaši izplatīta karbonskābe, bezkrāsas šķidrums ar etiķskābes smaržu, nozīmīgs glikozes starpprodukts.
- virsmas spraigums darbs, kas jāveic, lai atgriezeniski izveidotu divu fāžu robežvirsmas vienu laukuma vienību; tā ietekmē šķidrums cenšas ieņemt formu (parasti pilienveida), kam ir minimāla virsma.
- pertusīns Dažāda sastāva tumši brūns šķidrums, ko lieto pret garo klepu, pamatā timiāna ekstrakts ar piemaisījumiem.
- heksahidrobenzols Dažās naftas šķirnēs, sevišķi Kaukāzā, atrodams bezkrāsains šķidrums; C6H12.
- bacilols Dezinfekcijas šķidrums lizols, ko iegūst no krezola un zaļajām ziepēm.
- diglims Dietilēnglikola dimetilēteris, bezkrāsains šķidrums, iegūst no metilspirta un etilēnoksīda, lieto par šķīdinātāju.
- pūslis Dobs, muskuļots maisveida orgāns (cilvēka vai dzīvnieka organismā), kur parasti uzkrājas kāds šķidrums.
- duļķe Duļķains alus, duļķains šķidrums.
- duga Duļķains šķidrums (visbiežāk vīns, sula) vai šķidruma nogulsnes; duļķes.
- drunka Duļķains šķidrums, netīrs ūdens.
- žura Duļķains šķidrums, saskalojums.
- dronka Duļķains šķidrums.
- plorķis Duļķains šķidrums.
- lignosulfīts Dzeltenbrūns šķidrums ar asu smaku; iegūst kā blakus produktu ražojot celulozi ar sulfīta paņēmienu.
- pūžņi Dzeltenīgi zaļš, duļķains, biezs, smakojošs šķidrums, kas uzkrājas organisma audos vai dobumos baktēriju izraisīta iekaisuma rezultātā; strutas.
- safrols Dzeltenīgs šķidrums, kas ir dažu ēterisko eļļu sastāvdaļa; lieto parfimērijā.
- monoetanolamīns Dzeltenīgs, viskozs šķidrums ar vāju amonjaka smaku, izmanto par degazējoša šķīduma komponentu; izmanto arī kosmētikā, ziepēs, mazgāšanas līdzekļos, var izraisīt ādas un acu kairinājumu, kancerogēno nitrozamīnu veidošanos.
- terpentīns Dzidrs, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaržu - skuju koku sveķu sastāvdaļa.
- etilmerkaptāns Dzidrs, bezkrāsains, kustīgs šķidrums ar nepatīkamu raksturīgu smaku, ūdenī šķīst ļoti maz, bet viegli spirtā un ēterā, deg ar zilu liesmu.
- amilēnhidrāts Dzidrs, degošs šķidrums, amilēna atvasinājums.
- amilēnhlorāls Dzidrs, gaistošs šķidrums, amilēna atvasinājums.
- ekssudāts Eksudāts - iekaisuma šķidrums, izsvīdums.
- trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
- kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
- sodreibe Eļļains šķidrums (tabakas eļļa), kas uzkrājas pīpē.
- fosfakols Eļļains, dzeltens šķidrums, šķīst ūdeni, spirtā, ēterī, benzolā; holīnesterāzes inhibitors tāpat kā fizostigmlns un prozerins.
- epirāts Epirācijas rezultātā iegūts šķidrums.
- dietilēteris ēteris C~2~H~5~OC~2~H~5~, bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar zemu viršanas temperatūru (34,5 ⁰C) un raksturīgu smaržu; lieto par sveķu un tauku šķīdinātāju, ekstrahentu u. c.
- etilacetāts Etiķskābes etilesteris CH~3~COOC~2~H~5~, bezkrāsas smaržojošs šķidrums, labs šķīdinātājs.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- etanols Etilspirts - piesātināts vienvērtīgais spirts, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu un asu garšu.
- kristalizācijas temperatūra fāžu pārejas (šķidrums – cietviela) temperatūra.
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
- benzilspirts Fenilmetanols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu; lieto parfimērijas ražošanā.
- formalīns Formaldehīda šķīdums ūdenī, bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums ar asu, slāpējošu smaku, ko lieto dezinfekcijai, organisko vielu sintēzē u. c.
- rodāns Fungicīds, ķīmisks imunizators, biezs, brūngans šķidrums, 0,5% koncentrācijā lieto sēklu apstrādei kviešu un miežu putošo melnplauku apkarošanai.
- atgaisošana Gaisa izlaišana no tehniskas sistēmas, kurā darbojas šķidrums.
- pneimohidroperikards Gaiss un šķidrums perikarda dobumā.
- hidropneimotorakss Gaiss un šķidrums pleiras dobumā.
- pneimohidrotorakss Gaiss un šķidrums pleiras dobumā.
- pneimohidrometra Gaiss vai gāze un šķidrums dzemdes dobumā.
- hidropiopneimotorakss Gaiss, strutas un šķidrums pleiras dobumā.
- etilēteris Gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku (lieto, piemēram, par anestēzijas līdzekli).
- hloretils Gaistošs, viegli uzliesmojošs šķidrums, ko iegūst, karsējot spirta un koncentrētas sālsskābes maisījumu; lieto medicīnā kā anestēzijas līdzekli.
- kanangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; ilang-ilangeļa.
- ilang-ilangeļļa Gaiši dzeltens šķidrums ar patīkamu smaršu, iegūst no auga "Cananga" ziediem; kanangeļa.
- dichlordivinilarsīnchlorids Gaišs, eļļveidīgs šķidrums, ko iegūst, iedarbojoties ar acetilēnu uz arsēna trihlorīdu alumīnija hlorīda, kā katalizatora, klātbūtnē.
- nautiloīds Galvkāju apakšklase ("Nautiloidea"), dzīvnieku ķermeni klāj taisna, saliekta vai spirālē savīta čaula, kas ar šķērssienām sadalīta kamerās, kuras veido hidrostatisku aparātu, dzīvnieks aizņem galakameru, pārējās kamerās ir gāze vai šķidrums; Latvijā nav pētīti.
- pneimoserotorakss Gāze un serozs šķidrums pleiras dobumā.
- krepecis Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
- šņergļi Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
- sveķošana Gomoze - dažādu nelabvēlīgu faktoru (sala, augstas temperatūras, sēņu vai baktēriju infekcijas, kaitēkļu) izraisīta kauleņkoku (ķiršu, plūmju u. c.), retāk lakstaugu (kokvilnas u. c.) slimība; uz stumbra, zariem, saknēm, retāk uz augļiem un lapām rodas staipīgs dzintardzeltens vai brūns šķidrums, kas vēlāk sacietē.
- iegremdēt Gremdējot ievirzīt (šķidrumā, arī traukā, tvertnē u. tml. ar šķidrumu) tā, ka (šķidrums) pilnīgi vai daļēji pārklāj.
- polietilēnpoliamīns H2N(CH2CH2NH)nH (n=1-5), tumši brūns šķidrums, ko lieto epoksīdsveķu cietināšanai.
- metilēnhlorīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar hloroforma smaku, lieto par tauku, eļļu, polimēru šķīdinātāju; kosmētikā izmanto kā smaržvielu nagu lakās, matu kondicionētājos, šampūnos, matu lakās un attīrošajos krēmos, var izraisīt nelabumu, reiboni, acu un ādas kairinājumus, var būt toksisks nervu sistēmai, aknām, asinsrites orgāniem, nierēm, iekšējās sekrēcijas dziedzeru un elpošanas orgānu sistēmai.
- metiljodīds Halogēnalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaku, piemīt narkotiskas īpašības, izmanto organiskā sintēzē metilēšanai.
- hloroprēns Halogēnalkēns, nepiesātinātais halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains toksisks šķidrums ar asu smaku.
- hlorbenzols Halogēnarēns, bezkrāsains, eļļains šķidrums, lieto par šķīdinātāju, organiskajā sintēzē (fenola, krāsvielu, insekticīdu iegūšanai).
- trifluoretiķskābe halogēnkarbonskābe CF~3~COOH, bezkrāsains, gaisā kūpošs šķidrums ar asu smaku, stipra skābe, inerta pret stiklu; izmanto anhidrīda ražošanā, organiskajā sintēzē.
- etilbromīds Halogēnogļūdeņradis, bezkrāsains, toksisks šķidrums, labi šķīst organiskajos šķīdinātājos, slikti - ūdenī, lieto organiskajā sintēzē (alkilēšanai), tetraetilsvina ražošanā.
- hidrohemotorakss Hemorāģisks šķidrums pleiras dobumā.
- furfurols heterociklisks furāna rindas aldehīds C~5~H~4~O~2~, ko iegūst no augu izcelsmes izejvielām; nozīmīga izejviela ķīmiskajā rūpniecībā; bezkrāsains šķidrums ar maizes smaržu.
- piridīns heterociklisks savienojums C~5~H~5~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; to izmanto ārstniecības vielu sintēzei, krāsvielu iegūšanai, arī par šķīdinātāju.
- hinolīns heterociklisks savienojums C~9~H~7~N, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto par šķīdinātāju par izejvielu ķīmiskajā rūpniecībā.
- kumarons Heterociklisks savienojums C8H6O, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, iegūst no akmeņogļu darvas.
- izohinolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsaini kristāli vai šķidrums ar rūgtenu smaržu, kušanas temperatūra 23 C; izmanto par izejvielu bioloģiski aktīvu savienojumu sintēzei.
- pirolidīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar amonjaka smaku.
- pikolīns Heterociklisks savienojums, bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu piridīna smaku, iegūst no akmeņogļu darvas, izmanto organiskajā sintēzē, krāsvielu, ārstniecības līdzekļu, pesticīdu ražošanā.
- kalorikums Hipotētiska substance (šķidrums) bez svara (masas) un citām vielas īpašībām, kas izpaužas kā siltums (17.-18. gs. priekštatos); flogistons.
- citoblastēma Hipotētisks pamatšķidrums, no kura varētu būt veidojušās šūnas, atbilstoši atsevišķu 19. gs. zinātnieku uzskatiem.
- formans Hlormetīlmentilēters, bezkrāsains šķidrums, kas rodas formaldehīdam darbojoties uz mentolu hlorūdeņraža gāzes klātbūtnē, lieto pret elpošanas orgānu katarriem.
- tiociānūdeņražskābe HSCN, eļļains, stipri gaistošs šķidrums.
- spiest Iedarbojoties (parasti pakāpeniski, ilgstoši) ar spēku (uz ko), panākt, ka no kā izdalās (šķidrums).
- ideāls šķidrums iedomāts absolūti nesaspiežams šķidrums, kura viena slāņa pārvietošanās attiecībā pret citiem nerada iekšējās berzes spēkus; var izmantot aptuvenos reālos aprēķinos šķidruma plūsmai caurulēs, ja viskozitātes spēki ir pietiekami mazi.
- sirolins Iedzeltens šķidrums ar patīkamu smaržu un garšu, 10% sulfokola šķīdums pomeranču sīrupā, lietoja dažādās plaušu slimībās.
- eksudāts Iekaisuma gaitā audos vai ķermeņa dobumos uzkrājies šķidrums.
- strutas Iekaisuma procesā radies duļķains, biezs, dzeltenzaļš šķidrums ar nepatīkamu smaku.
- ākāša Indiešu metafizikā - smalkais pirmelements, kuram pakāpeniski sabiezējot rodas visi četri vieliskās pasaules elementi: uguns - siltums, gaiss - gāze, ūdens - šķidrums un zeme - cietā viela.
- difosgēns Indīgā kaujas viela - bezkrāsains vai viegli iebrūns taukains šķidrums ar asu sapuvuša siena smaku.
- tabūns Indīgā kaujas viela - šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu.
- iprīts Indīga viela - smags, parasti tumšbrūns, eļļains šķidrums, kas ož pēc ķiplokiem vai sinepēm.
- luizīts Indīga viela - tumši brūns eļļains šķidrums ar nepatīkamu, kairinošu smaku.
- anabazīna Indīgs šķidrums, ko iegūst no anabāzes auga; lieto augu apmiglošanai cīņā pret kaitēkļiem.
- nitrobenzols Indīgs, bāli dzeltens, eļļains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu, izmanto arī lētu smaržīgo ziepju ražošanā.
- halotāns Inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums.
- karbofoss Insekticīds - eļļains šķidrums ar vāju smaku.
- dzēriens Īpaši sagatavots šķidrums dzeršanai.
- siekalas Īpašu mutes dobuma dziedzeru sekrēts - šķidrums bez krāsas un garšas.
- kolatūra Izkāsts šķidrums.
- kumols Izopropilbenzols, aromātisks ogļūdeņradis, arēns, bezkrāsains šķidrums, sastopams akmeņogļu darvā, lieto fenola, acetona ražošanā.
- hidrostatiskais paradokss izpaužas tādējādi, ka spēks, ar kādu traukā ieliets šķidrums spiež uz trauka pamatu, var atšķirties no šā šķidruma smaguma spēka.
- galaktoflīze Izsitumi, kuros ir pienveida šķidrums.
- jodolipols Jodēta eļļa, caurspīdīgs eļļains šķidrums ar dzeltenīgu krāsu, nešķīst ūdenī un spirtā; lieto kā kontrastvielu rentgenoloģiskai dobu orgānu izmeklēšanai.
- pļerra Kāds šķidrums; gandrīz šķidra biezputra.
- sīvs Kaņepju piens, šķidrums, kas rodas kaņepes sagrūžot.
- kapillāritāte Kapilaritāte; parādība, ka kādā traukā ieliets šķidrums sienu tuvumā nestāv tai pašā līmenī, kā pārējās, no sienām tālākās vietas.
- dikarbetoksietildimetilditiofosfāts Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
- malations Karbofoss - akaricīds, insekticīds, pieskares inde, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar vāju smaku, izmanto sūcējkukaiņu (sevišķi laputu) apkarošanai uz dārzeņiem un augļu kokiem.
- uzvārīt Karsējot panākt, ka (kas, parasti šķidrums) sāk vārīties.
- latekss Kaučukaugu piensula; pienbalts sintētisks šķidrums, kas satur vairāk nekā 30% kaučuka; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, plēves veidotāju.
- izostatiskā presēšana keramisku prespulveru presēšana elastīgā matricā, uz kuru presējošā vide (šķidrums vai gāze) vienādi spiež no visām pusēm.
- novārīties Kļūt tādam, kam vāroties ir daļēji vai pilnīgi iztvaikojis šķidrums.
- piesadzerties Kļūt tādam, kurā iesūcas (šķidrums).
- piemirkt Kļūt tādam, kurā ir iesūcies šķidrums; uzsūcot šķidrumu, kļūt smagam, piebriest.
- alilamīns Kodīgs šķidrums ar sīvu smaržu, iegūts no sinepju eļļas.
- krāsas noņēmējs kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- mīkstinātājs Kodīgs šķidrums, kas mīkstina vecu krāsu un padara to viegli nokasāmu.
- kokospiens Kokosrieksta sula - balts, pienam līdzīgs šķidrums.
- triolīts Koksnes konservēšanas šķidrums, 55% nātrija fluorīda, 35% nātrija hromāta un 10% dinitrofenola maisījums.
- emulsoīds Koloidāla sistēma, kuras dispersijas fāze ir šķidrums; liofils koloīds.
- tualetes ūdens kosmētisks šķidrums sejas ādas kopšanai.
- saprols Krezolu saturošs darvas eļļas un minerāleļļas maisījums, tumši brūns šķidrums, ko lieto dezinfekcijai.
- pārkūsāt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsēt Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- pārkūsot Kūsājot pārplūst (pāri trauka malām) - parasti par verdošu šķidrumu; būt tādam, kura malām kūsājot plūst pāri šķidrums (par trauku).
- cēlējspēks Kustības virzienam perpendikulāri vērsts spēks, ar kuru šķidrums vai gāze darbojas uz ķermeni, kas tajā kustas.
- supratekamība Kvantu šķidruma (sk. Bozes šķidrums) stāvoklis, kurā šķidrums bez berzes izplūst caur kapilāriem.
- Bozes šķidrums kvantu šķidrums, kas sastāv no bozoniem un pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai.
- odekoloņa Ķelnes ūdens, smaržīgs šķidrums, sastāv no spirta un dažādām ēteriskām eļļām; odekolons.
- broms Ķīmiskais elements - smags, sarkani brūngans šķidrums, simbols Br, atomnumurs 35, atommasa - 79,904, zināmi 18 izotopi, no kuriem 2 ir stabili.
- ķemīgs Labi biezs šķidrums.
- izliet Lejot panākt, ka (šķidrums) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- kolektors liela diametra cauruļvads, kurā no pievienotiem mazāka diametra cauruļvadiem ieplūst šķidrums vai gāze (piemēram, pilsētas kanalizācijas galvenā novadcaurule).
- kampolons Liellopu aknu koncentrēts ūdens ekstrakts, dzidrs tumšdzeltens šķidrums; ievada muskulī ļaundabīgās, kā arī citu mazasinības formu terapijā kā B12 vitamīna preparātu.
- sūkala liess šķidrums.
- Arhimēda likums likums, pēc kura šķidrums vai gāze uz tajā iegremdētu ķermeni darbojas ar vertikālu cēlējspēku, kas vienāds ar ķermeņa izspiestā šķidruma vai gāzes smaguma spēku.
- smadzeņu šķidrums limfai līdzīgs dzidrs šķidrums ar nelielu olbaltumvielu un limfocītu daudzumu.
- ķepesti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē; ķepasti.
- ķepasti Lipīgi netīrumi; melnais šķidrums, kas sakrājas pīpē.
- gliemas Lipīgs šķidrums.
- asinsserums Lipīgu slimību dziedniecībā izmantots šķidrums, ko iegūst zirgam iepotējot slimības dīgļus un pēc kāda laika, kad izstrādājušās aizsargvielas, nolaižot asinis, no kurām atšķir serumu - sūkalas.
- asaru maisiņš maisiņš, kurā sakrājas acs dziedzeru izdalītais šķidrums.
- mīkla Masa, kuras sastāvā ir milti, ierauga šķidrums un parasti aizdars vai milti un aizdars un kuru izmanto maizes vai konditorejas izstrādājumu izgatavošanai.
- siltumvadītājs Materiāla vide (piemēram, ķermenis, šķidrums, gāzveida viela), kam piemīt siltumvadītspēja.
- ļorcka Mazliet biezs šķidrums.
- sevoflurāns Medikaments, inhalācijas narkozes līdzeklis, viegli gaistošs šķidrums.
- hidromehānisms mehānisms, kura darbībai vajadzīgs šķidrums, piemēram, hidrocilindrs.
- ķepastiņa Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
- ķepasts Melns šķidrums, kas sakrājas pīpē.
- smoķis Mērce (bieza); biezs šķidrums; arī kaut kas uz maizes uzziežams.
- cimols Metilizopropilbenzols, bezkrāsains šķidrums ar patīkamu smaržu, atrodams terpentīnā un daudzās ēteriskās eļļās.
- ichors Mitoloģijā ēterisks šķidrums, ko piedēvēja dieviem asiņu vietā; dzīvības sula.
- malonesteris Mlonskābes dietilesteris, bezkrāsains, viskozs šķidrums ar augļu smaržu, spēj metilēngrupas ūdeņradi aizvietot ar metāla atomu.
- hloretiķskābes Monohloretiķskābe CH2ClCOOH (kušanas temperatūra 63 C) un trihloetiķskābe CCl3COOH (kušanas temperatūra 57,5 C) ir bezkrāsaini higroskopiski kristāli, dihloretiķskābe CHCl2COOH - bezkrāsains šķidrums, viršanas temperatūra 194 C.
- petroleja Naftas frakcionēšanas produkts - bezkrāsains vai iedzeltens šķidrums (ar specifisku smaku), ko izmanto par kurināmo.
- eļļa naftas pārstrādes produkts vai sintētisks šķidrums, ko lieto, lai samazinātu berzi starp mehānisma detaļām.
- asidols Naftēnskābju maisījums; tumšs, eļļains šķidrums, ko lieto koksnes impregnēšanai, sveķu šķīdināšanai u. c.
- ēteris narkozes vajadzībām īpaši attīrīts etilēteris - bezkrāsains, gaistošs šķidrums ar raksturīgu smaku; dietilēteris.
- trihloretilēns Nedegošs šķidrums ar hloroformam līdzīgu smaku. Tauku un sveķu šķīdinātājs.
- vī-iks Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- V-X Neiroparalītiskas iedarbības grupas ķīmiska kaujasviela, bezkrāsains mazgaistošs šķidrums, bez smakas, ziemā nesasalst.
- kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma.
- metakrilskābe Nepiesātināta karbonskābe, bezkrāsains šķidrums ar kodīgu smaku, šķīst ūdenī, organiskos šķīdinātājos.
- akrilaldehīds Nepiesātināts aldehīds, propenāls CH~2~=CH-CHO; bezkrāsains, viegli gaistošs un uzliesmojošs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto plastmasu ražošanā, organiskajā sintēzē u. c.
- akroleīns nepiesātināts aldehīds; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar kodīgu smaku; to izmanto metionīna un polimēru sintēzē; akrilaldehīds.
- alilbromīds Nepiesātināts halogēnogļūdeņradis; bezkrāsains, gaistošs, toksisks šķidrums ar asu smaku; iegūst pārdestilējot alilspirta.
- zulla Neskaidrs, nenosakāms šķidrums.
- buza Neskaidrs, saduļķots šķidrums, piemēram, ūdens, dzēriens.
- bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
- žulga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
- žurga Netīrs šķidrums; izmirkusi, netīra masa.
- porģis Netīrs šķidrums.
- porķis Netīrs šķidrums.
- žļuga Netīrs šķidrums.
- pārlaist Neviļus, negribēti pieļaut, ka (šķidrums) vāroties pārplūst (pāri trauka malai).
- tetranitrometāns Nitroalkāns, bezkrāsas šķidrums ar asu smaku, spēcīgs oksidētājs; izmanto eksplozīvu maisījumu, raķešu degvielu ieguvē, organiskajā sintēzē.
- kaņepju piens no kaņepju sēklām izspiests šķidrums, ko lietoja kā piedevu pie ēdiena; no kaņepēm un ūdens gatavots ēdiens pienam līdzīgā krāsā.
- kreozots no lapkoku darvas iegūts šķidrums ar kodīgu smaku; lieto koka izstrādājumu piesūcināšanai pret pūšanu.
- sūkala No sarūguša piena atdalīts šķidrums.
- alonžs Novadule, koniska caurulīte, pa kuru destilējamais šķidrums no dzesinātajā nonāk uztvērējā.
- tetrahloroglekis oglekļa tetrahlorīds, CCl~4~ - bezkrāsains, nedegošs šķidrums; lieto par šķīdinātāju un traipu tīrīšanas līdzekli, kā arī freona ieguvei; iespiežas caur ādu un var radīt akūtu saindēšanos; ilgāka saskarsme var negatīvi ietekmēt aknas un nieres.
- sērogleklis Oglekļa un sēra savienojums, kas sastāv no viena oglekļa atoma un diviem sēra atomiem - bezkrāsains, ļoti indīgs šķidrums.
- ciānskābe Ogļskābes nitrils, bezkrāsas šķidrums vai gāze, brīvā veidā ļoti nestabila, polimerizējas.
- sviestskābe organiska skābe C~3~H~7~COOH, biezs, bezkrāsains šķidrums ar asu, vecam sviestam raksturīgu, nepatīkamu smaku.
- pienskābe organiska skābe CH~3~CH(OH)COOH - biezs, bezkrāsains šķidrums, kas rodas pienskābās rūgšanas procesā; pārtikas piedeva E270, konservants, tiek uzskatīta par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- etiķskābe organiska skābe CH~3~COOH, bezkrāsains, dzidrs, dedzinošs šķidrums ar raksturīgu asu smaku; pārtikas piedeva E260.
- glicerīns organiska viela, vienkāršākais trīsvērtīgais necikliskais spirts CH~2~(OH)–CH(OH)–CH~2~OH, biezs, bezkrāsains, higroskopisks, salds šķidrums; pārtikas piedeva E422, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā nelielā daudzumā.
- acetons organisks savienojums CH~3~COCH~3~, viegli gaistošs, bezkrāsains šķidrums ar raksturīgu smaržu, labs organisko vielu šķīdinātājs; propanons; dimetilketons.
- hlorāls Organisks savienojums, bezkrāsains, eļļains šķidrums ar asu smaku; lieto hlorālhidrāta ražošanai.
- dimetilanilīns Organisks savienojums, kas pieder pie aromātisko ogļūdeņražu rindas; bezkrāsains, eļļains šķidrums ar stipru smaku; iegūst no anilīna; lieto krāsu un sprāgstvielu (tetrila) ražošanai.
- anizols Organisks savienojums, šķidrums; lieto organiskajā sintēzē.
- etilēnimīns Otrējais cikliskais amīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amīna smaku.
- kaprilalkohols Otrējais metīlheksilkarbinols, dabā nav sastopams, iegūst mākslīgi, pārziepojot rīcineļļu ar kodīgo kāliju un ziepes ātri pārtvaicējot; bezkrāsains eļļains šķidrums ar aromātisku, bet ne visai patīkamu smaku.
- sagrotans P-hlor-m-krezola un hlorksilenola šķīdums tauku ziepēs, ar patīkamu smaku, gaiši brūns šķidrums, ko lieto 0,5-5% šķīdumā kā dezinfekcijas līdzekli.
- arekolīns Palmas "Areca catechu L." sēklu alkaloīds, piridīna derivāts; eļļains šķidrums; spēcīgi kairina parasimpātisko nervu sistēmu; veterinārijā lieto pret lenteņiem.
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- izlaist Panākt, arī ļaut, ka (parasti šķidrums, gāze) izplūst cauri (kam), caur (ko).
- ielaist Panākt, arī ļaut, ka (šķidrums, gāze) ieplūst (kur iekšā); panākt, arī ļaut, ka (gaisma) izplatās (kur iekša).
- rimināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti šķidrums) kļūst remdens.
- plūdināt Panākt, būt par cēloni, ka (parasti šķidrums) plūst (piemēram, pa kādu virsmu).
- uzlaist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, dūmi) uzplūst, uzvirzās virsū (uz kā, kam).
- laist Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums, gāze, gaisma) plūst, izplatās (noteiktā virzienā, uz noteiktu vietu).
- pieliet Panākt, būt par cēloni, ka (piemēram, šķidrums) piepilda (ko).
- nožāvēt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) nozust no (kā) virsmas, ārpuses.
- ritināt Panākt, būt par cēloni, ka (šķidrums) tek, plūst.
- salaist Panākt, ka (kas, parasti šķidrums) ieplūst (kur iekšā) lielākā daudzumā; piepildīt (piemēram, trauku), parasti pilnīgi (ar ko šķidru).
- satecināt Panākt, ka (parasti šķidrums) satek 1(2).
- uzpildīt Panākt, ka (piemēram, šķidrums, masa, parasti, to daudzumu papildinot) tiek iepildīts (piemēram, traukā).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek (no kurienes, kur u. tml.).
- iztecināt Panākt, ka (šķidrums) iztek cauri (kam), caur (ko).
- nolaist Panākt, ka (šķidrums) notek lejā (parasti par cauruļvadiem).
- uzpludināt Panākt, ka (šķidrums) uzvirzās (kam) virsū.
- liet Panākt, ka (šķidrums), parasti plūstot, virzās (no kurienes, kur u. tml.).
- nolaist Panākt, ka noplūst, izdalās (viss šķidrums, gāze vai šķidruma, gāzes daļa).
- klunkšēt Par traukiem kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- klunkšķēt Par traukiem kuros skalinās šķidrums vai kuros lej šķidrumu.
- eļļa par ūdeni vieglāks un tajā nešķīstošs taukains šķidrums, ko iegūst no dažiem augiem vai derīgajiem izrakteņiem.
- dihloretiķskābe Parastā temperatūrā bezkrāsains šķidrums, zemākās temperatūrās kristalizējas; šķīst ūdenī un alkoholā; kodināšanas līdzeklis.
- flokulents Pārslveida-, pūkains; tāds, piem., šķidrums, kurā ir neregulāras formas nogulsnes.
- pazlankšķināt paskalināt; uz brīdi radīt skaņas kas rodas slēgtā tilpumā, kad šķidrums triecas pret tā sienu
- viršanas temperatūra pastāvīga temperatūra, kurā noteikts šķidrums vārās, ja spiediens ir nemainīgs.
- fluīds Pēc 18. gadsimta fiziķu priekšstatiem - šķidrums, ar ko izskaidrojamas siltuma, elektrības, magnētisma parādības.
- izdaras Pēc dzijas vai audumu krāsošanas palikušais šķidrums.
- biezs Pieduļķots, piesārņots (šķidrums).
- piesmelt Pieļaut, ka (parasti šķidrums) ieplūst (apavos).
- jaucamais Piens vai cits šķidrums maizes iejaukšanai.
- lac Piens, pienveidīgs šķidrums.
- šķīdenis Plāns šķidrums.
- plasma Plazma (2) - asiņu sastāvdaļa - bezkrāsains, viskozs šķidrums.
- pludot Plūst pāri (kā, piemēram, ūdenstilpes, trauka malām); būt tādam, kura malām plūst pāri šķidrums (piemēram, par ūdenstilpi, trauku).
- slēgtā porainība porainība, ko rada slēgtās poras, kurās nevar iekļūt ne gāze, ne šķidrums.
- slēgtās poras poras, kurās nevar iekļūt ne gāze, ne šķidrums.
- nemagons Preparāts nematožu apkarošanai augsnē, tumšs šķidrums ar asu smaku.
- šļurkstēt Radīt raksturīgu paklusu troksni (piemēram, par ko slapju, no kā tiek spiests šķidrums, arī par šķidrumu, kas tiek virzīts pa ko šauru); atskanēt šādam troksnim.
- žļankšēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļankšķēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- žļankstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piem., ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- šļonkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- šļunkstēt Radīt skaņu, kāda rodas, piemēram, ja šķidrums skalojas metāla traukā; atskanēt šādai skaņai.
- ierīvēt Rīvējot (ko), panākt, ka (tajā) iesūcas (piemēram, ziede, šķidrums).
- ierīvēt Rīvējot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā); ieziest.
- caura lūpa saka, ja dzerot šķidrums tek gar zodu.
- saskalot Sakustināt (trauku) tā, ka (tajā) sakustas, arī sajaucas šķidrums.
- medus rasa salds šķidrums, ko uz augu lapām izdala daži kukaiņi (piemēram, laputis)
- salits Salicilskābes borneola un izoborneola esteris, brūns, eļļai līdzīgs šķidrums ar vāju aromātisku smaku, līdzeklis ārīgi pret reimatismu un sāpju remdināšanai.
- salimentols Salicilskābes mentolesteris, biezs, gandrīz bezkrāsains šķidrums ar vāju smaku un iesaldenu garšu; lieto iekšķīgi pa 0,25 g kā pretreimatisma un zarnu dezinfekcijas līdzekli.
- mesotāns Salicīlskābes metoksimetīlesteris, bezkrāsains eļļains šķidrums ar vāji aromātisku smaržu.
- draņķes Samazgas, netīrs šķidrums.
- laukas Sarkans šķidrums, kas tek no sadauzīta deguna.
- asinis Sarkans, necaurspīdīgs šķidrums, kas cirkulē cilvēka un dzīvnieku asinsrites sistēmā, pārnēsā organismā skābekli, ogļskābo gāzi, barības vielas, vielmaiņas galaproduktus un veic aizsargfunkcijas.
- zlukts Sārmains šķidrums, kurā mērc veļu, linu audeklu, linu dziju.
- simpatētisks Savienojumā "simpatētiskā tinte": bezkrāsains vai ļoti gaišs šķidrums, ko lieto slepenrakstā un kas kļūst redzams tikai, iedarbojoties uz to, piemēram, ar ultravioletajiem stariem, ķīmiskajiem reaģentiem.
- hidrosheocēle Sēklinieku maisiņa trūce, kurā ir šķidrums.
- sēra trioksīds sēra oksīds, sērpaskābes anhidrīds SO~3~, kurā sērs ir sešvērtīgs; bezkrāsains šķidrums vai polimēra formā bezkrāsaini kristāli; ar ūdeni veido sērskābi.
- oglekļa disulfīds sērogleklis, CS2 - bezkrāsains, viegli aizdedzināms šķidrums, lieto par šķīdinātāju.
- sūlāšana Seroza šķidruma nošķiršanās miesas pušumos, kuros iekļuvuši netīrumi vai atrodas kāds audus pastāvīgi kairinošs svešķermenis un aizkavē dzīšanu (piem. skabarga); šķidrums ļoti līdzīgs limfai un rodas asiņu šķidrumam izsūcoties no kapilārvadiem.
- hidrotorakss Serozs šķidrums pleiras dobumā.
- uzsildīt Sildot panākt, ka (parasti šķidrums, masa) iegūst vēlamo sasiluma pakāpi.
- žūt Siltuma iedarbībā kļūt tādam, kurā iztvaiko šķidrums (par ūdenstilpi, trauku).
- dihlorodietilsulfīds Sinepju gāze, iprīts, indīga kaujas viela (eļļains šķidrums); kairina ādu, acis un elpošanas ceļus.
- ihtiols Sīrupveida šķidrums, kas satur organiskos sēra savienojumus un ko lieto par antiseptisku un pretiekaisuma līdzekli; ihtiolsulfoskābes amonija sāls.
- glioksāls Skābeņskābes aldehīds, dzeltens šķidrums ar īpatnēju smaržu, izmanto par starpproduktu heterociklisku savienojumu un krāsvielu sintēzē.
- strūklas skrubers skrubers, kurā piemaisījumus uztver no sprauslām izsmidzināts šķidrums.
- amilnitrīts Slāpekļpaskābes izoamilesteris, iedzeltens, gaistošs šķidrums; paplašina asinsvadus, pazemina asinsspiedienu; lieto pret astmu, stenokardiju, migrēnu.
- cerebrospinālais šķidrums smadzeņu šķidrums, kas piepilda telpu starp smadzeņu apvalkiem un regulē osmotisko spiedienu smadzenēs.
- odērs Smarža, smaržains šķidrums.
- smazka Smērviela, eļļošanas šķidrums.
- ichors Smirdošs šķidrums, kas tek laukā no gangrēnoziem augoņiem.
- liosols Sols, kura dispersijas vide ir šķidrums.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izžņaudzīt Spaidot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- nožņaudzīt Spaidot, žņaugot panākt, ka (no kā) izdalās šķidrums.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt (ko slapju), lai iztecētu šķidrums.
- žņaudzīt Spēcīgi spaidīt, lai iztecētu (šķidrums) no kā slapja.
- tosols spēkratu motoru dzeses šķidrums ar zemu sasalšanas temperatūru, mazu stigrību, augstu siltumietilpību un mazu iztvaikotspēju. Krievijā ražots antifrīzs.
- izžņaugt Spiežot panākt, ka (no kā slapja) iztek šķidrums.
- izmiegt Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās (piemēram, šķidrums).
- izspiest Spiežot panākt, ka atdalās šķidrums (no kā).
- izžņaugt Spiežot panākt, ka iztek (šķidrums no kā slapja).
- sašķaidīt Spiežot, sitot u. tml. sasmalcināt (ko) tā, ka rodas, parasti vienveidīga, masa, šķidrums.
- izstompāt Stampājot sablīvēt tā, ka parādās, piemēram, šķidrums.
- slāpekļskābe stipra vienvārtīga skābe HNO~3~, bezkrāsains šķidrums ar asu smaku.
- amargens Sudraba nitrāta, amonjaka un ūdens šķīdums, bezkrāsains, caurspīdīgs šķidrums ar sārmainu reakciju un amonjaka smaku, baktericīds līdzeklis.
- pasules Sūkalas - šķidrums, kas atdalās no krējuma, to uzglabājot.
- pasuliņa Sūkalas - šķidrums, kas atdalās no krējuma, to uzglabājot.
- membrānsūknis Sūknis suspensiju un šķidrumu pārsūknēšanai, kur darba šķidrums atdalīts no suspensijas ar membrānu.
- izsusināt Susinot panākt, ka pilnīgi uzsūcas (šķidrums).
- fenīletilalkohols Svarīga rožu smaržviela, bezkrāsains šķidrums ar vāju maigu smaržu, atrodams rožu eļļā.
- fluktuācija svārstību sajūta, kas rodas, ja perkutē virs dobuma, kurā uzkrājies šķidrums.
- slaucīt Šādā veidā panākt, ka (šķidrums) tiek uzsūkts, arī novirzīts (no kā).
- embrokācija Šķidra ziede; šķidrums kompresei.
- slapināšana Šķidruma izplūšana pa cietķermeņa virsmu, ko nosaka vielu daļiņu mijiedarbība uz robežvirsmas; ja šķidrums cietķermeņa virsmu slapina, tad notiek tā pacelšanās pie trauka sienām (sk. menisks).
- slapjā čaula šķidrumdzeses motora blokkarterī iepresēta cilindra čaula, kuru no ārpuses apskalo dzesēšanas šķidrums.
- sausā čaula šķidrumdzeses motora cilindra augšdaļā iepresēta čaula, kuru dzesēšanas šķidrums tieši neapskalo.
- kodināšanas šķīdums šķidrums stikla izstrādājumu dekoratīvai apstrādei, kas sastāv no 1 daļas fluorūdeņražskābes (HF), 1,5 daļām sērskābes (H~2~SO~4~) un 3,6 daļām ūdens.
- apmāņu šķidrums šķidrums, ar kuru tiek izraisīti optiski maldi.
- augļa ūdens šķidrums, kas aptver cilvēka vai zīdītāja dzīvnieka organismu embrionālās attīstības stadijā.
- aukstumnesējs šķidrums, kas cirkulē aukstuma iekārtas sistēmā un aizvada siltumu no dzesējamās vides uz aukstummašīnu.
- sviesta sālaims šķidrums, kas izdalās no sālīta sviesta.
- likvors šķidrums, kas piepilda galvas un muguras smadzeņu dobumos.
- perlamutra laka šķidrums, kas sastāv no želatīna šķīduma un amonjakā mazgātām jugliņa jeb vīķes zvīņu daļām, lietoja mākslīgo pērļu rūpniecībā.
- dzeses šķidrums šķidrums, ko lieto motora dzeses sistēmā (antifrīzs, tosols, ūdens).
- kvantu šķidrums šķidrums, ko veido hēlija izotopi, ja temperatūra ir zemāka par 2 K.
- anizotrops šķidrums šķidrums, kura īpašības dažādos virzienos nav vienādas.
- pārkarsēts šķidrums šķidrums, kura temperatūra ir augstāka par tā viršanas temperatūru; šāds šķidruma stāvoklis ir metastabils, un, ievadot tajā viršanas centru, notiek šķidruma spontāna vārīšanās (iztvaikošana), kuras sekas var būt arī sprādziens; izmanto elementārdaļiņu reģistrēšanai speciālās kamerās.
- bezūdens vide šķīdums (šķidrums), kas nesatur ūdeni vai ūdens ir izšķīdusī viela.
- šķiedenis Šķīdums; arī šķidrums.
- vinilīns Šostakovska balzams, biezs, viskozs, gaišdzeltens šķidrums; lieto par Peru balzama aizstājēju.
- stigrs Tāds (šķidrums, gāze, ciets ķermenis), kam piemīt spēja pretoties tecēšanai; viskozs.
- kļikurains Tāds (šķidrums), kam ir daudz piemaisījumu, netīrumu.
- pienaiņš Tāds (šķidrums), kam pievienots piens; tāds, kas sajaukts ar pienu.
- saknaiņš Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
- sakņains Tāds (šķidrums), kurā ievietotas ārstniecības augu saknes.
- smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
- puņķaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- šmurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
- slapjš Tāds, kas ir uzsūcis, satur tik daudz šķidruma, tvaika, ka no tā izdalās šķidrums, parasti lāšu, pilienu veidā (parasti par priekšmetiem); tāds, uz kā virsmas ir sakrājies šķidrums, parasti plānas kārtas, arī lāšu, pilienu veidā; arī mitrs (1).
- sauss Tāds, kas ir zaudējis ūdeni, izžuvis (par ūdenstilpi); tāds, no kā ir iztvaikojis, izliets viss šķidrums (par trauku).
- hermētisks Tāds, kas nelaiž cauri gāzi, šķidrumu; cieši noslēgts (tā, ka neieplūst vai neizplūst gāze, šķidrums) - par telpu, ierīci.
- fluidāls Tāds, kas plūst; ar šķidruma vai gāzes plūsmu saistīts; tāds, kas ir šķidrums vai gāze.
- duļķains Tāds, kas satur nogulsnes, duļķes (par šķidrumu), tāds, kur ir šāds šķidrums; neskaidrs; pretstats: dzidrs.
- verdošs Tāds, kurā vārās šķidrums, šķidra vai stigra masa u. tml. (par trauku).
- hidrauliskā separācija tādu sistēmu separācija, kuru dispersa vide ir šķidrums.
- koļļa Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, salaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
- ķolla Tas (piemēram, viela, šķidrums), kas ir sajaukts, samaisīts, slaistīts (bez noteikta samēra, ar sliktas kvalitātes vielām u. tml.).
- veldze Tas, kas veldzē (1); tas (parasti mitrums, šķidrums), ar ko var veldzēties (1).
- ietecināt Tecinot panākt, ka (šķidrums) ievirzās (kur iekšā).
- notecēties Tekot atdalīties nost; būt tādam, no kura notek šķidrums (piemēram, par produktu).
- hīlus Tievās zarnas bārkstīs radies pienains šķidrums, limfa.
- taleļļa Tumšbrūns, viskozs šķidrums, sulfātcelulozes ražošanas blakusprodukts, kas sastāv gk. no sveķskābēm, taukskābēm.
- akmeņogļu darva tumšs, biezs šķidrums, kas rodas akmeņogļu koksēšanas procesā, izmanto krāsu, medikamentu un konservantu ražošanai, bet atlikumu izmanto, piemēram, jumta papes izgatavošanai un ceļu segumam.
- transudāls Tūskas šķidrums - bezkrāsains vai iedzeltens asins serumam līdzīgs šķidrums, kas satur 0,5-3% olbaltumvielu - albumīna un globulīna; tajā parasti nav fibrīna, asins formas elementu un asins plazmas fermentu.
- ūdeņraža peroksīds ūdeņraža savienojums ar divu savstarpēji saistītu skābekļa atomu grupu H~2~O~2~, bezkrāsains sīrupveida šķidrums; lieto dezinfekcijai, audumu un papīra balināšanai u. c.
- hidrazīns ūdeņraža un slāpekļa savienojums N~2~H~4~; bezkrāsains, kūpošs, ļoti indīgs šķidrums ar nepatīkamu smaku; lieto ķīmiskajā rūpniecībā; ietilpst dažu raķešdegvielu sastāvā.
- palts Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- peļķe Uz plakanas virsmas izliets, sakrājies u. tml. šķidrums; laukums, ko klāj šāds šķidrums.
- puņķāties Vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties.
- keltāns Vidēji indīgs akaricīds, brūns šķidrums, apkaro gk. ērces, arī laputis uz augļu kokiem, vīnkokiem, dārzeņiem.
- fluīds Viela, kas var plūst; šķidrums vai gāze, piem., ūdens, eļļa, gaiss, tvaiks, izkausēts metāls.
- trombokināze Viela, ko satur audu šķidrums un asins plāksnītes un kas paātrina asins recēšanu; piedalās neaktīvā asins protrombina pārvēršanā aktīvajā fermentā trombinā.
- heterogēnas vielas vielas, kas sastāv no vairākiem dažādas dabas komponentiem, vai vielas, kas vienlaikus ir dažādos stāvokļos (piemēram, šķidrums un tvaiks).
- tume Viendabīgs biezināts šķidrums, ko iegūst, piemēram, novārot putraimus, pievienojot šķidrumam miltus.
- skudrskābe Vienkāršākā karbonskābe - bezkrāsas šķidrums ar asu smaku.
- benzaldehīds Vienkāršākais aromātiskais aldehīds, bezkrāsains šķidrums ar rūgto mandeļu smaržu; izejviela organiskajā sintēzē, krāsvielu un parfimērijas ražošanā.
- anilīns vienkāršākais aromātiskais amīns C~6~H~5~NH~2~, bezkrāsains (vai iedzeltens), eļļains, indīgs šķidrums (benzola atvasinājums), ko lieto, piemēram, krāsvielu, fotoattīstītāju, ārstniecības līdzekļu izgatavošanai; aminobenzols.
- benzols vienkāršākais aromātiskais ogļūdeņradis (arēns), bezkrāsains, degošs šķidrums ar raksturīgu smaku C~6~H~6~.
- etilēndiamīns Vienkāršākais diamīns, bezkrāsains, toksisks šķidrums ar amonjaka smaku; kosmētikas sastāvdaļa, šķīdinātājs, pH regulētājs, izmanto kosmētikā, kā krēmu augšstilbiem, var būt toksisks, ja ieelpo vai uzsūc caur ādu, var radīt spēcīgu ādas un acu kairinājumu, astmu, kontakta dermatītu, pastiprinātu ādas jutīgumu.
- etilēnglikols Vienkāršākais divvērtīgais alifātiskais spirts, bezkrāsains viskozs šķidrums; lieto ķīmiskajā rūpniecībā, ir antifrīzu sastāvdaļa.
- nitrometāns Vienkāršākais nitroalkāns, bezkrāsains šķidrums ar īpatnēju smaržu, viegli aizdegas, toksisks.
- agregātstāvoklis Viens no jebkuras vielas iespējamajiem fizikālajiem stāvokļiem - plazma, gāze, šķidrums vai cietviela dažādos temperatūras un spiediena intervālos.
- šlīme Vīrišķās sēklas šķidrums.
- novadīt Virzot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (parasti šķidrums, gāze) aizplūst (no kurienes, kur u. tml.).
- ievirzīt Virzot panākt, ka (šķidrums, gaisa plūsma u. tml.) nonāk (kur iekšā).
- ievadīt Virzot, novadot (piemēram, pa kanāliem, caurulēm), panākt, ka (piemēram, šķidrums) ieplūst (kur iekšā).
- novirzīt Virzot, piešķirot noteiktu virzienu, panākt, ka (viela, parasti šķidrums, gāze) pārvietojas nost (no kurienes, kur u. tml.).
- šķīstums Vispārināta īpašība --> šķīsts 2(1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī šķidrums.
- diacetils Visvienkāršākais diketons; ūdenī šķīstošs šķidrums, kas piešķir sviestam tā īpatnējo smaržu.
- suliņas Zem krējuma nostājies šķidrums.
- lietuvēna dzīšana Ziemassvētku rituāls, kura pamatā trokšņošana kā ļaunu garu, ļaunuma aizbaidīšana un ūdens kā dzīvības spēkus veicinošs šķidrums.
- ieziest Ziežot pārklāt (ko, piemēram, ar ziedi, šķidrumu); ziežot panākt, ka (piemēram, ziede, šķidrums) iesūcas (kur iekšā).
šķidrums citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV