uzvantēt
uzvantēt 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | uzvantēju | uzvantējam | uzvantēju | uzvantējām | uzvantēšu | uzvantēsim |
2. pers. | uzvantē | uzvantējat | uzvantēji | uzvantējāt | uzvantēsi | uzvantēsiet, uzvantēsit |
3. pers. | uzvantē | uzvantēja | uzvantēs |
Pavēles izteiksme: uzvantē (vsk. 2. pers.), uzvantējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: uzvantējot (tag.), uzvantēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: uzvantētu
Vajadzības izteiksme: jāuzvantē
1.Ātri uzsviest, uzmest, uzkraut.
2.Iesist.
Avoti: ViV, EH