meitietis
meitietis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Lietojuma biežums :
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | meitietis | meitieši |
Ģen. | meitieša | meitiešu |
Dat. | meitietim | meitiešiem |
Akuz. | meitieti | meitiešus |
Lok. | meitietī | meitiešos |
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- – Pie visa vainīgs tas meitietis, – grozīja galvu Saavedra.
- Muižas vagars tur reizēm ielīda, jo meitiešiem niķis strādājot tērgāt.
- Iztirgojāmies, gājām uz Spirgus krogu meitieši dancot, vīrieši dzert.
- Ko tu, veci, boli acis uz jaunu meitieti?
- – Vai t' mēs atstās to meitieti sev par kapteini?