meitišķis
meitišķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvalodaLocīšana
Vsk. | Dsk. | |
---|---|---|
Nom. | meitišķis | meitišķi |
Ģen. | meitišķa | meitišķu |
Dat. | meitišķim | meitišķiem |
Akuz. | meitišķi | meitišķus |
Lok. | meitišķī | meitišķos |
Avoti: Sin
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kāds svešs meitišķis aizklidzināja garām un pazuda aiz torņa stūra.