cietgalvis
cietgalvis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds; sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cietgalvis | cietgalvji |
| Ģen. | cietgalvja | cietgalvju |
| Dat. | cietgalvim | cietgalvjiem |
| Akuz. | cietgalvi | cietgalvjus |
| Lok. | cietgalvī | cietgalvjos |
cietgalve sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārdsLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | cietgalve | cietgalves |
| Ģen. | cietgalves | cietgalvju |
| Dat. | cietgalvei | cietgalvēm |
| Akuz. | cietgalvi | cietgalves |
| Lok. | cietgalvē | cietgalvēs |
Neattapīgs, neapķērīgs cilvēks; nepaklausīgs, stūrgalvīgs, ietiepīgs cilvēks (retāk dzīvnieks).
Avoti: LLVV
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Bet vai ir prāta darbs plaši parādīt savus slaistus un cietgalvjus , kas negrib mācīties
- Rets ir tas, kam rodas šaubas par Kūtnieka līdzdalību ministra Cietgalvja slepkavībā.
- Protams, " cietgalvjiem" var arī nekas nesanākt...