Paplašinātā meklēšana

Meklējam zobi.

Atrasts vārdos (49):

Atrasts vārdu savienojumos (10):

Atrasts skaidrojumos (375):

allozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis juras periodā pirms \~200-145 miljoniem gadu, gaļēdājs, līdz 12 m garš, ar masīvu žokli un asiem zobiem.
cinognats Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-220 miljoniem gadu, tā vārds nozīmē "suņa žoklis", jo tam bija plats žoklis un asi zobi.
akmeņgriešana Akmens bluķu izzāģēšana no klints masīva un akmensmateriālu sazāģēšana sīkākos gabalos ar zāģiem, kuru zobiem piestiprināti tehniskie dimanti vai cietsakausējumu plāksnītes.
Gyrodon lividus alkšņu zobiņbeka.
hidatode anatomisks veidojums augā, pa kuru notiek liekā ūdens izvadīšana pilieniņu veidā; parasti atrodas lapu vai lapu zobiņu galos; ir galvenokārt augiem, kam pavājināta transpirācija un kas aug pārmitrās vietās; ūdens atvārsnīte.
prostijs Antropoloģijā lietots ķermeņa punkts, kas atrodas mediānā plāksnē starp abiem augšējiem iekšējiem griezējzobiem pie smaganu apakšējās malas.
parodontopātija ap zobiem esošo audu slimības, kas vieglākā formā izpaužas kā smaganu iekaisums, smagā formā — kā parodontoze.
muzt Apdilt, kļūt neasiem (par zobiem).
pārzobe Apzobis.
pažļebināt Ar gariem zobiem ēdot krietni saēsties.
glemst Ar gariem zobiem ēst, lēnām gremot.
knēgāt Ar gariem zobiem ēst.
knēgāties Ar gariem zobiem ēst.
knobāt Ar knābi vai zobiem kasīt.
knobāties Ar knābi vai zobiem kasīties.
izkramstīt Ar purnu (zobiem) pārmeklēt.
svipšķēt Ar sakostiem zobiem (šņācoši) runāt.
izšļirkt Ar šauru strūklu izšļākt (piemēram, siekalas caur zobiem).
kodiens Ar zobiem atdalīts kumoss.
snoskāties Ar zobiem blusoties (par suni).
grauzt Ar zobiem drupināt, smalcināt, parasti ēdot (piemēram, ko cietu) - par dzīvniekiem.
krimst Ar zobiem drupinot, smalcinot, bojāt (ko) - parasti par dzīvniekiem; grauzt.
kramptīt Ar zobiem grauzt, skrubināt.
snāt Ar zobiem kampt.
knopēties Ar zobiem kost viens otra ādā (par zirgiem).
zaņģēt Ar zobiem košļāt.
kost Ar zobiem radīts (par brūci, ievainojumu).
kramsīt Ar zobiem sadalīt, drupināt.
sazaņģēt ar zobiem sakošļāt.
grauzt Ar zobiem satvert un nokost (parasti īsu, retu zāli) - par dzīvniekiem.
kost ar zobiem tvert, spiest kaut ko, lai atdalītu daļu no tā
knotēt Ar zobiem vai knābi tīrīt savu apspalvojumu.
neoceratods Arī ragzobis - Austrālijas zivs, kas elpo gan ar žaunām, gan ar plaušām (plaušu zivs).
zobaine Asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, sīkām zvīņām klātu ķermeni un zobiem, kas piemēroti cietas barības (piemēram, gliemju, vēžu) sasmalcināšanai.
izkrist Atdalīties (no ķermeņa) - parasti par zobiem, matiem, spalvām.
krist Atdalīties no ķermeņa (par zobiem, matiem, spalvām).
solis Attālums starp diviem blakus esošiem, regulāri izvietotiem elementiem (piemēram, zobrata zobiem, vītnes vijumiem).
alveolodentāls Attiecīgs uz alveolām un zobiem.
dentonazāls Attiecīgs uz zobiem un degunu.
dentilabiāls Attiecīgs uz zobiem un lūpām.
dentilingvāls Attiecīgs uz zobiem un mēli.
dentomentāls Attiecīgs uz zobiem un zodu.
matrice Audu daļa, kurā atrodas kāds orgāns vai izaugums (zobi, nagi).
heterotopija Audu vai orgānu izveidošanās netipiskā vietā dzīvnieka organismā (piem., zobi izaug aukslējās).
izšķilties Augot izvirzīties no smaganām (par zobiem).
sakodiens Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; oklūzija (3).
oklūzija Augšžokļa un apakšžokļa zobu savstarpējais stāvoklis, kad zobi ir normāli sakosti; sakodiens.
preilis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis; atsegte; špeinīzeris.
atsegte Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
špeinīzeris Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; platumturis.
platumturis Aušanas palīginstruments - divi savienoti stabiņi ar zobiņiem galos, kurus iesprauž šķērsām audeklam, lai tas turētos stingri uzstiepts; preilis.
šķiets Aužamo stāvu sastāvdaļa - taisnstūrveida rāmis, kam ir vertikāli zobi un ar ko vienmērīgi sadala šķērus iekārtotā auduma platumā un pievirza audus pie auduma malas.
peruplazmatiskā telpa baktērijas ārējā apvalka iekšējā daļa - gļotains slānis ar receptoriem, kas noder kā "acis" un "ausis" vai ķīmiski "zobi" molekulu izšķīdināšanai.
nomuļīt Bez zobiem apēst.
mujināt Bez zobiem ēst.
ņomāt Bez zobiem zelēt.
mezobilileikāns Bezkrāsains mezobilifuscīna priekštecis.
suķe Bezzobis.
šuķis Bezzobis.
zobakmens Blīvas nogulsnes uz zobiem (parasti pie smaganām), kas veidojas, piemēram, no ēdiena atliekām, mikroorganismiem, minerālsāļiem.
mahāpurušalakšanas budisma mitoloģijā - 32 ķermeņa pazīmes, ar kurām apzīmogots imperators (čakravatins) vai buda (noapaļotas rokas un kājas, gari roku pirksti, platas pēdas, zeltaina āda, plati pleci, gara skaistas formas mēle, balss, kas līdzīga Brahmas balsij, līdzeni zobi utt.), vienlaicīgi pastāv vēl 80 otršķirīgas budas pazīmes.
uzšļircēt Caur zobiem uzšļākt.
uzšļircināt Caur zobiem uzšļākt.
uzšļirkt Caur zobiem uzšļākt.
Orycteropus afer cauruļzobis.
caurspiednis Caurvilcim līdzīgs daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem, kuru pārvieto spiežot, ne velkot.
iekosties Cieši saspiest (ar zobiem).
pieķerties Cieši satvert (ar zobiem, spīlēm u. tml.).
iekosties Cieši satvert (ar zobiem); ieķerties (ar zobiem).
ieķerties Cieši satvert (piemēram, ar nagiem, zobiem) - parasti par dzīvniekiem.
žoklis Ciets hitīna veidojums bezmugurkaulniekiem (posmkājiem, gliemjiem); galvas skeleta sastāvdaļa mugurkaulniekiem, kurā iestiprināti zobi un citi veidojumi barības iegūšanai un sasmalcināšanai.
pašgrābis Cikliskas darbības beramkravu un šķiedrkravu satveršanas ierīce, kas pati piepildās un iztukšojas, ar 2-8 kravas satveršanas žokļiem, kas var būt blīvi (beramkravām), ar zobiem (gabalkravām) vai veidoti no stieņiem (šķiedrkravām).
ķeķis Cilvēks ar greiziem zobiem.
ķepzobis Cilvēks ar lieliem, paretiem zobiem.
ķerzobis Cilvēks ar šķībi saaugušiem zobiem.
grizlis Cilvēks ar šķībiem zobiem.
baltzobis Cilvēks, arī dzīvnieks, kam ir balti zobi.
pirzobis Cilvēks, kam starp zobiem ir pirzas, t. i. tukšas zobu vietas.
katodonts Cilvēks, kam zobi ir tikai apakšžoklī.
apkampstīties Citam citu it kā kost, knaibīt ar zobiem.
žļirkstēt Čirkstēt (kā smiltis starp zobiem); radīt savādu troksni, kad kaut ko sīkstu un slapju kož.
kribināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
krubināt Dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); grauzt.
vīle Daudzasmeņu griezējinstruments plāna materiāla slāņa atdalīšanai ar griezējdaļā ieveidotiem nelieliem zobiem, rievām.
caurvilcis Daudzzobu virzes griezējinstruments ar pieaugoša augstuma un platuma zobiem.
heterodontija Dažāda veida zobi sakodienā, piem., priekšzobi un dzerokļi.
zilzobīte Dem. --> zilzobis.
zobstienis Detaļa (parasti prizmatiska), kam izveidoti īpaša profila zobi (3) un kas kopā ar zobratu veido pārvadu, ko lieto taisnvirziena kustības iegūšanai no rotējoša zobrata.
zāģripa Diskveida zāģis ar ārmalā izveidotiem zobiem.
kontakta plankums divu ķermeņu kontakta atstātās pēdas, ko izmanto, piemēram, pārbaudot sazobes pareizību ar speciāli iekrāsotiem zobratu zobiem (par krāsu kontakta plankuma radīšanai izmanto šķidru cinka baltumu, mīniju, krītu u. tml.; par sazobes pareizību liecina uz zobu flankām atstāto kontakta plankumu lielums, forma un novietojums).
bezzobe Dižgliemeņu dzimtas ģints ("Anodonta"), šo gliemeņu čaulas slēdzējmalas ir bez zobiem, Latvijā konstatētas 3 sugas.
mezobilīns Dzeltens mezobilinogēna oksidēšanās produkts; atrodams urīnā.
labiālais miksadenīts dziļš lūpu gļotādas iekaisums; siekalu dziedzeru pietūkums, spēcīga siekalu izdalīšanas ēšanas un runāšanas laikā, reflektoriski atvirzīta apakšlūpa (lai izvairītos no saskares ar zobiem un augšlūpu).
audifons Dzirdes aparāts, kas novada skaņu viļņus uz iekšējo ausi caur augšzobiem un galvaskausa kauliem.
heterodonti Dzīvnieki, kam zobi iedalāmi dažādās šķirās.
monofiodonts Dzīvnieks, kura zobi individuālās attīstības gaitā nenomainās, t. i., dzīvnieks ar vienu dentīciju.
noēsties Ēdot nodilt (par zobiem).
saēst Ēdot sasmalcināt ar zobiem; sakošļāt (1).
Ips typographus egļu astoņzobis.
sešzobis Egļu sešzobis - gremdgraužu dzimtas suga ("Pityogenes chalcographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 1,7-2,2 mm garš, brūns, segspārnu abās pusēs 3 zobi; egļu sešzobu mizgrauzis.
Pityogenis chalcographus egļu sešzobis.
egļu sešzobu mizgrauzis egļu sešzobis.
krimst Ēst (cietu barību), ar zobiem drupinot, smalcinot (par dzīvniekiem); grauzt.
ņurināties Ēst ar gariem zobiem.
glezēt Ēst bez apetītes, ar gariem zobiem.
muzlāt Ēst bez zobiem; viļāt (kumosu) starp lūpām un zobiem.
muit Ēst bez zobiem.
smalgāt ēst caur zobiem, negribot.
pteranodons Fosila lidojoša ķirzaka, kas krīta periodā dzīvojusi Ziemeļamerikā; tās spārnu plētums sasniedzis 8 m; žokļi bez zobiem.
ihtiodonti Fosili zivju zobi, senatnē uzskatīti par čūsku mēlēm, kas nokritušas no debesīm, lietoti arī kā amuleti (pret krītamo kaiti).
pterozauri Fosilu lidojošu rāpuļu grupa ar lidplēvi starp pagarinātu piekto pirkstu, ķermeni un pakaļējām ekstremitātēm, gariem knābjveida žokļiem, kuros dažiem pārstāvjiem ir zobi; šīs grupas rāpuļi.
fasonfrēze Frēze ar saliktas līklīnijas zobiem, kuru konfigurācija atbilst apstrādājamās virsmas profilam.
cilindriskā frēze frēze ar skrūvlīnijas vai taisniem zobiem uz cilindriskas virsmas.
gala frēze frēze ar zobiem uz cilindriska ķermeņa gala virsmas.
gliemežfrēze Frēze ar zobiem uz cilindriska vai koniska ķermeņa virsmas ar zobu novietojumu pa skrūves līniju.
diska frēze frēze ar zobiem uz diska cilindriskās virsmas un uz vienas vai abām diska sānu virsmām.
pirksta frēze frēze ar zobiem uz neliela diametra cilindriska ķermeņa cilindriskās un (vai) gala virsmas.
pectunculus Gliemju ģints ar biezu, ovālu čaulu, trijstūrainu ligāmenta (saites) lauku un rindā stāvošiem zobiem; no krīta līdz tagadnei.
macrodon Gliemju ģints ar taisnu slēdzenes malu un tai paralēliem gariem sānu zobiem, Latvijā juras formācijā kelovejā un oksfordā.
gremoklis Gremotāju aizmugurējie zobi.
egļu astoņzobis gremzdgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis cilindrisks, 4-6 mm garš, brūns, klāts ar matiņiem, segspārnu abās pusēs 4 konusveidīgi zobi.
sparti grieķu mitoloģijā - spēkavīri, kas izauguši no zemes, kuru Tēbu dibinātājs Kadms apsēja ar paša nogalinātā pūķa zobiem, viņi parādījušies pasaulē pilnā apbruņojumā un uzreiz sāka cīnīties cits ar citu, kamēr palika tikai pieci: Htonijs (zemes cilvēks), Ūdejs (pazemes cilvēks, Pelors (milzis), Hiperīons (supervarenais), Ehions (cilvēks čūska).
gumiņbaktērijas ģints "Rhizobium" baktērijas, kas, simbiozejot ar augiem, izraisa gaisa slāpekļa fiksēšanu un gumu veidošanos uz tauriņziežu saknēm.
dentifons Ierīce, kas dod iespēju akustiskus kairinājumus novadīt pa zobiem un kauliem uz iekšējo ausi (dzirdes uzlabošanai).
iekost Iespiest (ko) starp zobiem.
trejzobes Ilggadīgs stiebraugs graudzāļu dzimtā, zilganzaļām lapām ar matiņiem mēlītes vietā, nelielām 3-5 ziedu vārpiņām šaurā skarā, ārējā ziedplēksne 3 zobiņiem.
hipsodonts Indivīds, kam ir gari zobi.
mikrodonts Indivīds, kam ir viens vai vairāki nenormāli mazi zobi.
kombinētās knaibles instruments, kas apvieno plakanknaibļu un asknaibļu funkcijas, tām ir arī satvērējs ar zobiem maza izmēra cauruļu, nipeļu, uzgriežņu u. c. detaļu ieskrūvēšanai.
gerotora mašīna īpatnējas uzbūves zobratu hidromašīna ar iekšējo sazobi; parasti lieto hidroiekārtās gan par sūkni, gan par hidromotoru.
noknaibīt Īsu brīdi vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
saaugt Izaugt, izveidoties organismā (piemēram, par zobiem).
parādīt mēli izbāžot mēli caur zobiem, izmēdīt (kādu).
izmurzāt Izēst ar gariem zobiem un sliktāku kumosu atstājot.
theropoda Izmirusi dinozauru apakšrinda ar asiem dunča veida zobiem, rudimentarām priekšējām kājām un stiprām pakaļkājām, kas vienīgās kalpoja iešanai, ķenguru veida zauri, parādījās triasā un izmira krītā.
zobputni Izmirusi putnu klases virskārta ("Odontornithes"), uz žokļiem bijuši daudzi sīki zobi, dzīvojuši krīta periodā, nav bijuši tieši mūsdienu putnu senči.
pterodaktils Izmirusi rāpuļu klases ģints ("Pterodactyla"), lidojošs pterozauru grupas rāpulis ar labi attīstītiem spārniem, vāji attīstītu asti, zobiem žokļu priekšējā daļā vai ragvielas knābi.
ptyctodus Izmirusi zivju ģints, no kuras devona nogulumos atrasti tikai zobi.
zvērzobji Izmiruši zvērrāpuļu apakškārtas dzīvnieki, kuri dzīvoja no perma vidus līdz triasam un kuriem bija dažādi veidoti, alveolās novietoti zobi.
sanākt Izšķilties (par vairākiem, daudziem zobiem).
kņēdzgāties Izvēlīgi, ar gariem zobiem ēst.
šķietot Izvilkt aužamos šķērus caur šķieta zobiem.
kremis Kāda zirgu slimība, kad tas rūc, kožas ar zobiem un it kā taisās vemt.
zobenīca Kāda, kam sāp zobi.
zobenieks Kāds, kam sāp zobi.
kramsts Kāds, kas kaut kotver, ķer ar zobiem, meklē kaut ko ēdamu.
ņēga Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
ņēgulis Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
ņerba Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
šņirga Kāds, kas negribīgi, ar gariem zobiem ēd.
lielzobis Kāds, kuram ir lieli zobi.
retzobis Kāds, kuram ir reti zobi.
plaudenis Karpu dzimtas zivs, ķermeņa forma līdzīga jaunam plaudim, bet ar lielākām zvīņām un vairāk rīkles zobiem, pāra spuras iesarkanas pie pamata.
piraijzivis Karpveidīgo kārtas dzimta, 25-60 cm garas zivis ar augstu, sāniski saplacinātu ķermeni, spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem, plēsīgas, uzturas baros, izplatītas Dienvidamerikas ziemeļaustrumu daļā.
kladzināt Klakšķināt ar mēli vai zobiem.
nomizt Kļūt jutīgam pret skābi (par zobiem).
apmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
atmizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam kā skāba iedarbībā (par zobiem).
nomizot Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbībā (par zobiem); nomizoties.
nomizoties Kļūt jutīgam, sāpīgam, parasti kā skāba iedarbība (par zobiem).
miezt Kļūt neasam (par zobiem), pārklāties ar kaut ko mizai līdzīgu.
nomuzt Kļūt neasam (par zobiem).
šķilties Kļūt tādam, kam, attīstoties saknei, kronis virzās cauri smaganām (par zobiem).
iekosties Kožot iespiesties (kur iekšā, parasti dziļi) - par zobiem.
prostions Kraniometrijā zemākais priekšējais punkts uz augšžokļa alveolārā izauguma, starp vidējiem priekšzobiem.
sakraukšķināt Kraukšķinot (kaut ko cietu ar zobiem) sadrupināt vai apēst.
tiranozaurs Krīta perioda gaļēdājs dinozaurs, garums - \~12 m, masa - 6-9 t, tam bija 30 cm gari zobi - vislielākie dinozauru vidū; dzīvojis Eirāzijā un Ziemeļamerikā.
vilcējspole Kustīga kameras vai projektora mehānisma daļa, kuras zobi, iekļūstot filmas perforācijā, virza filmu.
kramstīties Ķerstīt ar zobiem (kā zirgs).
d latviešu alfabēta sestais burts; balsīgs priekšmēles zobu slēdzenis, ko darina, mēles priekšgalu piespiežot pie augšzobiem, parastā izrunā gan vairāk pie augšzobu alveolām, un pēc tam slēgumu spēji pārtraucot; izplatīta skaņa visās indoeiropiešu valodās
seraki Ledus smailes un zobi, kas leduskritumu vietās izveidojušies uz ledāja virsmas ledus mēles nevienmērīgas kušanas rezultātā; prizmatisku ledus izciļņu joslas, kas rodas, saspieduma plaisām šķērsojot firna lauku.
čāma Lempis; cilvēks bez zobiem.
samužļāt Lēnām gremot vai košļāt bez zobiem.
labiodentāli līdzskaņi līdzskaņi, kuru artikulācijā piedalās lūpas un zobi.
laterālie līdzskaņi līdzskaņi, kurus izrunājot, mēles galiņš piekļaujas pasīvajam orgānam (piemēram, izrunājot "l", tas piekļaujas augšzobiem) un gaisa strāva plūst gar vienu vai abām mēles pusēm.
ķipzobis Lielzobis, tāds, kam zobi kā smeļamie trauki.
lucis Lucītis (3) - neliela asarveidīgo kārtas jūras zivs ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni, strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
prognati Ļaudis ar ārup izvēztiem zobiem, žokļiem un vaigu kauliem, kuri vairāk attīstījušies nekā paures kauli.
odontoloģija Mācība par zobiem, to slimībām, ārstēšanu.
zobu protēze mākslīgie zobi.
apskramstīt Mazliet pieskarties ar zobiem, iekost (parasti par zirgiem).
pakrabināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakribināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
pakrubināt Mazliet, neilgu laiku dalīt nost (ar zobiem) gaļas paliekas (no kaula); pagrauzt.
rīvīte Mēle (gliemežiem), kas ir pārklāta ar rindās sakārtotiem asiem hitīna zobiņiem.
čaukas Melnie graudi, vilkazobi.
pliktiņi Melnie graudi, vilkazobi.
sodrēju vārpas melnie graudi, vilku zobi.
ortodontiskās skavas metāla uzlikas, kas tiek cementētas uz zobiem to izlīdzināšanai.
breketes Metāla uzlikas, kas tiek cementētas uz zobiem; ortodontiskās skavas.
rīvurbis Metālgriešanas daudzasmeņu instruments, parasti ar uzasinātiem (taisniem vai skrūvveida) zobiem, caurumu gludai apstrādei.
mezobiliviolīns Mezobilirubinogēna vai sterkobilinogēna oksidēšanās produkts; mezobilirodīna izomērs.
konodonti Mikroskopiski, paleozoja nogulumos izplatīti, zobiņveidīgi organogēni kalcija fosfāta veidojumi ("Conodonta, Conodontoforida"), iespējams, primitīvu mugurkaulnieku priekšteču atliekas.
egļu astoņzobu mizgrauzis mizgraužu dzimtas suga ("Ips typographus"), vaboles ķermenis (garums 4,2—5,5 mm) īsi cilindrisks, tumšbrūns līdz melns, spīdīgs, klāts ar matiņiem, segspārnu ķerīte ar 4 konusveida zobiem katrā pusē; 3. zoba galotne pogveidīga; katrs zobs ir atsevišķi, tiem nav kopīgas pamatnes, ķerītes iekšpuse blāva, it kā ar ziepju plēvīti pārklāta.
stūrzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 centimetrus garš, oldējējs dzīvnieks, 5 ģintis, \~30 sugu, mīt ūdeņos un uz sauszemes; leņķzobis.
leņķzobis Mugurkaulnieku tipa abinieku klases astaino abinieku kārtas dzimta ("Hynobiidae"), ķermenis veltņveidīgs, 8-10 cm garš, mīt ūdeņos un uz sauszemes, 5 ģintis, \~30 sugu; stūrzobis.
smilšmīle Nagleņziežu dzimtas augu ģints, kauslapiņas svabadas, lapas olējādas vai diegveidīgas, bez kātiem (sēdošas), sēklas ar iespiestiem punktiem, bez āķīša, auglis ar 4-6 zobiņiem.
ņēgāt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņēgāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņēgot Negribīgi, ar gariem zobiem ēst; tūļāties.
ņagoties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
ņēckāties Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
nožļebināt Negribīgi, ar gariem zobiem ēst.
zobu tiltveida protēze neizņemama protēze trūkstošā zoba aizvietošanai, kas balstīta uz diviem vai vairākiem zobiem.
tilts neizņemama zobu protēze, kas atbalstās uz dabiskajiem zobiem vai implantiem.
dentikuli Nelielu paralēlskaldņu formas izciļņu virkne zem dzegas vai sienu sadalošām joslām, zobiņi.
makrodontija Nenormāli lieli zobi.
mikrodontija Nenormāli mazi zobi.
odontoneiralģija Nervu sāpes no slima zoba vai sāpes, kas izstaro uz veseliem zobiem.
glemžāt Neveikli, ar gariem zobiem ēst.
knapšināt Niknumā ar zobiem radīt klabošu skaņu.
nogverzdēties No sāpēm nostenēties caur zobiem.
nokrimst Noēst (cietu, barību), ar zobiem drupinot, smalcinot; nograuzt.
dent- Norāda uz zobiem.
denti- Norāda uz zobiem.
dento- Norāda uz zobiem.
piemizēt Notrulināties (par zobiem).
muļīt Pa muti viļāt, bez zobiem ēst.
dēkla Papildus pievienotā dzelzs daļa, kuru pieliek nodilušiem cirvja zobiem vai nodilušiem lemešiem.
diastēma Paplašināta sprauga starp priekšzobiem.
voļņš Par zobiem.
sadīgt Parādīties, sākot augt (par apmatojumu, apspalvojumu, vairākiem zobiem).
mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
pārnesuma pašizslēgšanās Pārnesumkārbas defekts, kas izpaužas kā ieslēgta pārnesuma patvaļīga izslēgšanās. Tā visbiežāk notiek, ja ir nodiluši zobratu zobi, nodilis vai izregulējies fiksācijas mehānisms vai arī pārnesums nav līdz galam ieslēgts nekvalitatīvas vadīšanas dēļ.
piekrimst Pieēst (ko cietu, sausu), ar zobiem drupinot, smalcinot.
dēdināt Pielikt dēkli cirvja zobiem vai lemesim.
medību trofeja piemiņas lieta (ragi, galvaskausi, ādas, ilkņi, zobi, spalvas, knābji, deformētas lodes utt.), kuru mednieks saglabā kā medību veiksmes apliecinājumu un piemiņu par nomedījumu un medību dienu.
mezobilifuscīns Pigments, viens no diviem izomēriskiem mezobilirubinogēna šķelšanās produktiem.
Albalate del Arsobispo pilsāta Spānijā (_Albalate del Arzobispo_), Aragonas autonomā apgabala Tervelas provinces ziemeļu daļā.
mastīkls Pinuma raksts zeķu prievītei ar imitētiem zobiņiem.
piena zobi pirmie zobi, kas bērnam izšķiļas 6–30 mēnešu vecumā, bet 5–7 gadu vecumā (1,5–2,5 gadu laikā) to saknes uzsūcas, kroņi nodilst.
platnieks Platcirvis ar plāniem, bet ļoti platiem zobiem.
daļējā (arī parciālā) plate plate, ko gatavo, ja ir saglabājies viens zobs vai daži zobi.
piraija Plēsīga karpu dzimtas zivs (Dienvidamerikā) ar spēcīgiem žokļiem, asiem zobiem un līdz 60 centimetriem garu ķermeni.
karnozaurs plēsīgs dinozaurs ar spēcīgiem dunčveidīgiem zobiem; dzīvoja mezozojā.
žokļdēle Posmtārpu tipa dēļu klases dzimta ("Hirudinidae syn. Gnathobdellidae"), mutes dobumā 3 muskuļu valnīši uz kuriem ir daudz sīku zobiņu, Latvijā konstatētas 2 ģintis, 2 sugas.
incisivi Priekšzobi.
incisores Priekšzobi.
infantila miksedēma primāra hipofizārā nanisma un sekundāras infantilās miksedēmas simptomi: punduraugums, apaļi, sārti vaigi, liels vēders, pārmērīgi attīstīta tauku kārta, dzimumorgānu hipoplāzija, vāji attīstīti zobi un mati; vēlīna epifīžu osifikācija.
kamolpulkstenīši Pulkstenīšu suga, kas sastopama uzkalniņos, sausos mežos, gar ceļmalām (bieži), pie pamata noapaļotām vai arī sirdsveidīgām apakšlapām, blietējādiem, smailotiem kausiņa zobiņiem, zili violetiem ziediem, tievu, koksnainu sakni.
svilpt Radīt augstu, samērā griezīgu skaņu, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādai skaņai; arī svilpot (1).
atviezties Rādīties (par zobiem).
redeles Reti zobi.
trijzobs Rīks ar 3 zobiem.
pagaļvārpa Rudzu vārpa ar vilkazobiem.
sklerocijs Sacietējusi sēņotne dažām parazītiskām sēnēm, piem., vilka zobiem, dažām sklerotīniju sugām u. c.
sakramsīt Sadalīt, sadrupināt (ar zobiem).
labiodentāls Saistīts ar lūpām un zobiem.
dentāls Saistīts ar zobiem.
zobi kā vāverei saka par stipriem, veselīgiem zobiem.
zobi stingst saka, ja aukstuma iedarbībā zobi kļūst jutīgi, sāpīgi.
zobs uz zoba neturas saka, ja kādam ir ļoti auksti,, ja klab zobi aiz aukstuma, _arī_ aiz uztraukuma, bailēm.
rets kā redeles saka, ja kas ir ar lielām atstarpēm, nav cieši kopā (biežāk zobi).
zobi sitas saka, ja, cilvēkam drebot, zobi ar troksni vairākkārt saskaras.
distoklūzija Sakodiena anomālija, kurā apakšējie zobi attiecībā pret augšējiem vērsti atpakaļ.
apkramstīt Salasīt, satvarstīt ar zobiem visapkārt.
šķiela Samērā liela atstarpe starp šķieta zobiem.
izsāpēt Sāpēt, līdz pilnīgi vai daļēji zūd redzes vai dzirdes spēja (par acīm vai ausīm), sāpēt, līdz sabojājas vai izkrīt (par zobiem).
sakost Saspiest (ko) starp zobiem.
akrodonts Savienojumā "akrodonti zobi" - zobi, kas piestiprināti žokļa kaula virsū, ne iekšā bedrītē; tādi ir daudziem abiniekiem un rāpuļiem.
zobkarpveidīgs Savienojumā "zobkarpveidīgās zivis": zivju kārta ("Cyprinodontiformes"), pie kuras pieder sīkas (parasti ap 5 centimetriem garas) zivis, kam uz žokļiem ir nelieli zobi (piemēram, šķēpnesis) un kas dzīvo tropos un subtropos, galvenokārt saldūdeņos.
apskramstīties Savstarpēji pieskarties ar zobiem, iekost.
zobu nauda sena krustību rituāla sastāvdaļa - sudraba naudas dāvināšana jaundzimušajam, kurai bija jānodrošina, lai bērnam aug stipri, veseli zobi.
vargāns Sens pašskanošs strinkšķināmais instruments, dažādās modifikācijās un ar >40 nosaukumiem sastopams daudzu tautu senajās kultūrās, pirms metālapstrādes ieviešanās izgatavoja no kaula un koka, tā skaņas vibrācijas spēj izraisīt nelielu transa stāvokli, un šās īpašības dēļ to savās rituālajās darbībās izmanto šamaņi; sastāv no izliektas metāla stīpiņas ar tērauda mēlīti vidū, stīpiņu turot rokāt to liek pie lūpām vai zobiem un strinkšķina mēlīti, kurai vibrējot rodas skaņa, kas pastiprinās (rezonē) mutes dobumā; izmanto arī latviešu tautas mūzikā.
žokļkauls Sitaminstruments ar nenoteiktu skaņas augstumu un klaburčūskas astes tarkšķēšanai līdzīgu kokaini grabošu skaņu (pirmveidā dzīvnieka žokļkauls ar zobiem, ko strīķē ar kociņu).
šļamstēt Skanēt, atsitoties citam pret citu (par zobiem).
dentāla skaņa skaņa, kuru izrunājot mēle pieskaras zobiem.
trijzobe Skaraino salmaugu ģints, skara šauri savilkusies kopā, ar 4-16 zaļām vārpiņām, 3-5 ziediem, ārējās ziedplēksnes galā 3 zobiņi.
haizivs Skrimšļzivju klases kārta ("Selachiiformes"), zivis ar vārpstveida ķermeni un zāģveida zobiem, garums - līdz 20 m, izplatītas gk. silto joslu jūrās, dažas sugas upēs (Gangā, Amazonē), gk. plēsīgas, \~850 sugu.
kņobīties Skrubināt, kā zirgi viens otram ar zobiem loba ādu.
zāģlente Slēgtas kontūras lentveida griezējinstruments ar zobiem vienā malā vai abās malās.
ķīlis Smags cirvis ar gariem zobiem koku tēšanai.
mārkslis Smailums govij žokļu iekšpusē, aiz dzerrokšļa zobiem.
kost Smalcināt ar zobiem (barību).
košļāt Smalcināt ar zobiem, jaukt ar siekalām (barību) mutē, gatavojot (to) rīšanai.
ņergāties Spļaudīties, spurkšķēt caur zobiem.
pirza Sprauga starp priekšējiem zobiem.
pseidoanodontija Stāvoklis, kad zobi attīstās, bet neizšķiļas.
raķis Steļļu sastāvdaļa - metu atlaižamais riņķis ar zobiņiem fiksācijai.
plēst Stiepjot ar zobiem, nagiem, arī kožot, dalīt atsevišķos gabalos, arī nonāvēt (medījumu) - par dzīvniekiem.
ķert Strauji raut (ar lūpām, zobiem), kampt (par dzīvniekiem).
saķert Strauji sakampt (ar lūpām, zobiem) - par dzīvniekiem.
pakampt Strauji satvert (ar zobiem), paņemt (mutē) - par dzīvniekiem.
ķerties Strauji tvert ar zobiem, lai kostu (parasti par suni).
iecirsties Strauji un cieši iespiesties (kur iekšā) - par zobiem, nagiem; strauji un cieši ieķerties (kur iekšā ar zobiem, nagiem).
sacirsties Strauji, cieši sakosties, sakļauties, tikt cieši sakostiem, sakļautiem (parasti par zobiem).
stenodontija Šauri zobi.
lucītis Šīs ģints suga ("Zoarces viviparus") ar garenu, gļotām klātu, slaidi konisku ķermeni (garums - līdz 41 cm), strupu galvu un platu muti, kurā ir koniski zobi vairākās rindās.
cauruļzobis Šīs kārtas suga ("Orycteropus afer"), no citiem zīdītājiem atšķiras ar snuķveidīgo purnu un īpatnējiem zobiem, mēle šaura, gara un lipīga, dzīvo savannā, uz dienvidiem no Sahāras, ēd gk. skudras un termītus.
smērdele Šķaunaču dzimtai piederīga zivs, slaiku rumpi, mazu, bezzvīņu galvu, biezām, uzpūstām lūpām, ar bārkstīm ap muti, daudziem asiem vienrindas zobiem ap rīkles kaulu, sīkām zvīņām, 3 sugas; akmeņgrauzis; šmerliņš.
kost riekstu šķelt rieksta čaulu ar zobiem.
pāsma Šķieta 30 zobi.
šķiedas Šķieta zobi.
nākt Šķilties (par zobiem).
šņirkāt Šļirkstināt (šķidrumu caur zobiem).
švepstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt; svepstēt.
svipstēt Šļupstēt, neskaidri runāt, radot svelpšanai līdzīgas skaņas vai pieskaņas, caur zobiem runāt.
puspadzijā aust tā, ka šķieta vienā zobiņā viena dzija, otrā - divas.
zilzobene Tāda, kurai ir zili zobi.
zobains Tāds, kam (kurā) ir zobi (1).
rantains Tāds, kam ir apaļīgi, vienmērīgi zobiņi (par augu lapām).
aszobains Tāds, kam ir asi zobi.
greizzobis Tāds, kam ir greizi zobi.
ķemmveida Tāds, kam ir ķemmes (1) forma, veids; tāds, kas sakārtots līdzīgi ķemmes zobiem., piem., ķemmveida muskuļi.
līkzobis Tāds, kam ir līki zobi.
sīkzobains Tāds, kam ir sīki zobi (par dzīvniekiem).
sīkzobains Tāds, kam ir sīki zobiņi (par augiem, to daļām).
taisnzobu Tāds, kam ir taisni zobi (par rīku, ierīci u. tml.).
leptodonts Tāds, kam ir tievi vai sīki zobi.
trīsstūrzobu Tāds, kam ir trīsstūrveida zobi (parasti par zāģi).
izodontisks Tāds, kam ir vienāda lieluma un formas zobi.
zilzobis Tāds, kam ir zili zobi.
zobains Tāds, kam ir zobi (2).
zobains Tāds, kam ir zobiņi (2).
zobains Tāds, kam ir zobiņi (4).
zobains Tāds, kam ir zobiņi (5).
sīkzobains Tāds, kam it sīki zobi (par rīkiem, detaļām u. tml.).
gņēga Tāds, kas ar gariem zobiem ēd.
starpzobu Tāds, kas atrodas, pastāv, noris starp zobiem.
gņēda Tāds, kas ēd ar gariem zobiem.
mujaža Tāds, kas ēd bez zobiem.
odontogēns Tāds, kas radies no zobiem.
šķielāts Tāds, starp ko ir samērā lielas atstarpes (par šķieta zobiem).
ortogēnija Taisnais sakodiens, kad augšzobi sastopas ar apakšzobiem gandrīz vertikālā stāvoklī.
dēklis Tērauda vai dzelzs gabals, ko pieliek (uzdēj) nodilušiem cirvja zobiem vai lemesim.
sakosties Tikt cieši iekostiem (kur) - par zobiem.
kosties Tikt virzītiem (kur iekšā, parasti dziļi) un spiestiem kopā, lai ievainotu, arī nogalinātu (par zobiem).
dziļirdinātājs Traktoram piekabināma vai pašgājēja zemes darbu mašīna blīvas, akmeņainas, sasalušas vai klinšainas grunts irdināšanai; sastāv no traktora un paceļamas (nolaižamas) darbierīces, ko veido 1, 2 vai 3 zobi ar nodilumizturīgiem uzgaļiem; lieto kanālu un tranšeju ierīkošanai, ceļa seguma remontam, karjeru atsegšanai.
tekodonti Triasa perioda sauszemes mugurkaulnieku grupa, kas pieder pie arhozauru klases; sākotnējā forma, no kuras pamazām attīstījās krokodili, dinozauri, pterozauri un putni; tekodontu (tāpat kā citu arhozauru) zobi turējās atsevišķās ligzdās - alveolās.
tridents Trijzobis, Neptūna atribūts.
loka protēze trūkstošo zobu aizvietojoša protēze ar diviem vai vairākiem atbalsta zobiem.
zobus atņirdzis nāk virsū tuvojas ar draudoši atņirgtiem zobiem (parasti par suni).
jemt Tvert ar zobiem, lūpām, muti (par dzīvniekiem).
krampt Tvert, kampt ar zobiem (par dzīvniekiem).
paplašinātājurbis Urbis bez smailes un šķērsasmens, ar vairāk nekā diviem griezējzobiem, ko lieto caurumu diametra palielināšanai.
mezobilirodīns Urobilīna dehidrogenizēšanās produkts, mezobiliviolīna izomērs.
svilpot Vairākkārt radīt augstas, stieptas, samērā griezīgas skaņas, virzot gaisu starp saspriegtām lūpām, zobiem, arī caur kādu priekšmetu (piemēram, svilpi); atskanēt šādām skaņām.
košļāt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem; kodīt.
kodīt Vairākkārt spiest (lūpas, mēli) ar zobiem.
tvarstīt Vairākkārt tvert (ar lūpām, zobiem u. tml.).
labiodentāla skaņa valodas skaņa, kuru izrunājot saskaras apakšlūpa un augšējie priekšzobi; mūsdienu latviešu literārajā valodā labiodentāli ir līdskaņi _f_ un _v_.
skumbrijlīdakas Vējzivjveidīgo kārtas dzimta, kuras pārstāvjiem ir ļoti smalki un vāji žokļi bez lieliem zobiem; šīs dzimtas zivis.
piekost Viegli ar zobiem skart (ko).
perforācija vienāda lieluma regulāri izvietoti caurumiņi filmas malās, kuros iekļūst pārtinējmehānisma zobi, virzot filmu cauri kamerai vai projektoram.
kosīties Vienam otra skaustu (kosu) ar zobiem grūstīt (par zirgiem).
knosāt Vienam otru ar zobiem viegli kodīt, knaibīt.
dzeroklis Viens no zobiem, kuri atrodas žokļa abās pusēs (aiz acuzobiem) un ar kuriem sakošļā barību.
priekšzobs Viens no zobiem, kuriem ir kalta forma, asa, horizontāla griežamā šķautne, viena sakne un ar kuriem tiek nokosta barība.
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem (parasti zobrata) zobiem (3).
zobstarpa Vieta, sprauga starp diviem blakus esošiem zobiem (1).
vilka zobi vilkazobi.
pemeži Vilkazobi.
sīkāt vilkt gaisu caur sāpošiem zobiem.
irumācija Vīrieša dzimumlocekļa kairināšana ar lūpām, mēli un zobiem, minets, felācija.
dzelkšņi Zābaku zoles formas metāla uzlikas ar 25 mm gariem zobiem, ko ar dažādiem paņēmieniem piestiprina pie alpīnistu zābakiem, lai atvieglotu virzīšanos pa ledus vai sniega nogāzēm.
ripzāģis Zāģis, kam zobi ir izveidoti ripveida plātnes malā.
galeopithecidae Zīdītāju dzimta, slaidi dzīvnieki kaķa lielumā, ar ķemmveidīgi robotiem apakšējiem priekšzobiem, ar lidādu sānos.
valis Zīdītāju klases kārta ("Cetacea"), kurā ietilpst lieli ūdensdzīvnieki ar elastīgu ādu, biezu zemādas tauku slāni un lokanu asti, kas beidzas ar horizontālu spuru (piemēram, kašaloti, narvaļi, delfīni), samērā lielu galvu, kam mutē ir vai nu raga plātnes (planktona kāšanai), vai zobi (zivju izmantošanai barībā, piemēram, kašalotiem, narvaļiem); vaļveidīgie.
kukaiņēdājs Zīdītāju klases kārta ("Insectivora"), kuras pārstāvjiem raksturīgs smails purns, sīki un asi zobi (piemēram, kurmji, eži, ciršļi); šīs kārtas dzīvnieki, 7-10 dzimtu, 72 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 3 dzimtas (4 ģintis, 5 sugas) - ežu, kurmju un ciršļu dzimta.
grauzējs Zīdītāju klases lielākā kārta ("Rodentia"), kurā ietilpst dzīvnieki ar spēcīgi attīstītiem priekšzobiem, kuri nepārtraukti aug (piemēram, pele, žurka, vāvere, bebrs), 30-35 dzimtas, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 7 dzimtas, 16 ģinšu, 21 suga.
zobvaļi Zīdītaju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Odontoceti"), kurā ietilpst zīdītājdzīvnieki ar koniskiem, vienveidīgiem zobiem (piemēram, delfīni, narvaļi, kašaloti), 67 sugas, Latvijas piekrastē konstatētas 3 sugas.
lielilkņi Ziloņu lielie zobi.
ziloņkauls Ziloņu triecējzobu (ilkņu) dentīns; dzeltenīgi balts materiāls, ko iegūst no ziloņa (arī nīlzirga) triecējzobiem.
pastāvīgie zobi zobi, kas bērnam izšķiļas 5–7 gadu vecumā un pakāpeniski nomaina piena zobus.
kastaņu smilšbeka zobiņbeku dzimtas smilšbeku ģints suga ("Gyroporus castaneus"), Latvijā saudzējama, aug jauktos un lapu koku mežos.
alkšņu zobiņbeka zobiņbeku ģints suga ("Gyrodon lividus"), aizsargājama sēne ar salmdzeltenu vai pelēku cepurīti, līdz 10 cm diametrā, Latvijā reti sastopama, aizsargājama.
zobrats Zobpārvada daļa - rats, kurā izveidoti īpaša profila zobi (3).
zobvainags Zobrata daļa, ko veido zobi un to pamatne.
kinofilmas velkrats zobrats, kura zobi izvietoti atbilstoši filmas perforācijai un kurš virza kinofilmu cauri kamerai vai projektoram.
ilknis Zobs (zīdītājiem), kas atrodas starp priekšzobiem un mazajiem dzerokļiem.
acuzobs Zobs, kas atrodas blakus priekšzobiem; ilknis (dzīvniekiem).
zobu virpošana zobu apstrāde ar speciālu zobratveida instrumentu - zobtēsi, imitējot divu cilindrisku skrūvratu sazobi; griešanas kustība realizējas novelšanas procesā, divu cilindrisku skrūvratu sazobē esošām zobu virsmām slīdot vienai pa otru.
agāma Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Agamidae"), rāpulis ar akrodontiem (pie žokļa augšējās malas pieaugušiem) zobiem, 35 ģintis, >300 sugu.
iguāna Zvīņrāpuļu kārtas ķirzakveidīgo apakškārtas dzimta ("Iguanidae"), 50 ģinšu, \~700 sugu, 0,1-2 m garas ķirzakas, kurām zobi pieauguši pie žokļa ārmalas, pārtiek no bezmugurkaulniekiem un sīkiem mugurkaulniekiem, retāk no augiem, dzīvo Centrālamerikas un Dienvidamerikas tropos, Polinēzijā, Madagaskarā; leguāna.
košļājamie orgāni žokļi, zobi, košanas, vaigu, lūpu un mēles muskuļi.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa zobi.