Paplašinātā meklēšana

Meklējam vaka.

Atrasts vārdos (200):

Atrasts etimoloģijās (1):

_Basavakalyān_ (šķirklī Basavakaljāna)

Atrasts vārdu savienojumos (70):

Atrasts skaidrojumos (200):

RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
Līgovakars 23. jūnija vakars.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā
aizvakardien Aizvakar
aizviņdie Aizvakar
aizviņdien Aizvakar
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas
aizvakara Aizvakardienas
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
Akmene Andrupīte vakas un Naukšēnu novadā
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
elektroncaurums ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos
pirtīžas ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas
ekshortācija Atgādinājums, pamācība Svētā vakarēdiena sakramenta dalībniekiem
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
audzītis Audzēkņu vakars
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti)
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma
piecvakara Ceturtdienas vakars
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars
caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance)
radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā
vakara cilvēks cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā
vakarskolnieks cilvēks, kas mācās vakarskola
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
bāka Darvas muca Jāņu vakarā
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām
dažlabvakar dažu labu vakaru
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
dzesna Debess sārtums, vakara blāzma
dziezna Debess sārtums, vakara blāzma
balle Deju vakars
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā
zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās
večerinka Deju vakars; viesības; saiets
ballēšana Deju vakaru apmeklēšana
pievakarīte dem. --> pievakare
vakariņš dem. --> vakars
kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt
aizaizvakar Dienā pirms aizvakardienas; pirms trim dienām
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar (1)
aizvakardiena Diena pirms vakardienas
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda
vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām
aizvakar Dienu pirms vakardienas
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas
vakardziesma Dziesma, ko dzied vakarā
aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu
vakariņas ēdienreize vakarā; ēdiens ēdienreizei vakarā
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām
vakarīnas Ēdiens, ko ēd vakarā
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros
vakariņot Ēst vakariņas
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
Vecgada vakars gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars
salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma
vakara gaisma gaisma laikposmā ap saules rietu; vakargaisma
baltās naktis gaišās naktis, kad Saule nogrimst tikai dažus grādus zem apvāršņa un civilā vakara krēsla, neiestājoties tumsai, tieši pāriet rīta krēslā
kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.)
grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
Bosvila krasts Grenlandes krasts, ko apskalo Atlantijas okeāna Dāņu šaurums, starp Kanertitivaka un Kanerlusuaka līci
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa
Hespers grieķu mitoloģijā - visskaistākās zvaigznes - vakara zvaigznes dievs; romiešu mitoloģijā to dēvēja par Luciferu
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
viņvakar Iepriekšējā vakarā; arī tovakar
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru)
novakarāties Iestāties vakaram
novakarēties Iestāties vakaram
pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu
savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu
seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi)
jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku
Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem
ķurpis kāds putns, kas iedzied vakaru
vakarene kāds, kas vakaros kavējas
vakarainis kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs
vauksnis kāds, kurš paradis palikt vēlu vakaros
citvakar kādu vakaru; dažu vakaru
Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
posties pie miera kārtoties gulēšanai (parasti vakarā)
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars
pārsvētvakar Katru otro sestdienas vakaru
pārsvētvakarus Katru otro sestdienas vakaru
ikpārvakarus Katru otro vakaru
pārvakariem Katru otro vakaru
pārvakarus Katru otro vakaru
ikvakaris Katru vakaru
ikvakaru Katru vakaru
ikvakarus Katru vakaru
Svētības biķeris kauss, ko izmanto kristiešu Svētā vakarēdiena jeb dievgalda (eiharistijas) ceremonijā
klasenieks Klases vakars
klasiķis Klases vakars
tussiņš Klases vakars
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības)
bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols
kopvakariņas Kopīgas vakariņas
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem)
pakrēslums Krēsla, daļēja krēsla; rīta vai vakara krēsla
vakarot Krēslot; iestāties vakaram
luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
anamnēze Kristus ciešanu un nāves pieminēšana vakarēdiena liturģijā; Kristus nopelna atgādināšana
reālprezence Kristus klātbūtne Svētā vakarēdiena elementos
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī)
andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
bon soir labvakar
lobvokor Labvakar
pēclaunags Laika periods no pusdienām līdz vakariņām otrā puse
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks
pusvakars Laiks starp pusdienām un vakaru
vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize
Skans Lakotu (Ziemeļamerika) mitoloģijā - dievs, kas simbolizē debesis, viņš ir spēcīgākais no augstākajiem dieviem, četrām pirmatnējām dievībām, kas ir augstākās būtnes vakantankas izpausmes
maijkoks lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā; šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols)
augas dienas lasīt lasīt no rīta līdz vakaram katru dienu
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sestdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks
Caprimulgus europaeus lēlis jeb vakarlēpis
lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
līdz melniem tumšiem līdz vēlam vakaram
Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju
velums Linu audums Svētā vakarēdiena trauku apsegšanai

Atrasts piemēros (40):

vaka citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Aicinām Tēzaura lietotājus iesaistīties Tēzaura papildināšanā – iesakiet vārdu, ko latviešu valodā lieto, bet kas līdz šim nav iekļauts Tēzaurā! Norādiet vārdu, tā nozīmes skaidrojumu un lietojuma piemēru.

Varat ieteikt arī jaunas nozīmes vārdiem, kuri Tēzaurā jau ir, un teicienus.

Tēzaura komanda izskatīs ieteikumu, pārbaudīs tā atbilstību Tēzaura vadlīnijām, precizēs informāciju, un jaunais šķirklis būs apskatāms jau kādā no nākamajiem vārdnīcas laidieniem.

Saziņa jautājumiem un ierosinājumiem: iesaki@tezaurs.lv

Paplašinātā meklēšana

Neatradi meklēto? Iesaki vārdu!

Ieteikt vārdu, teicienu vai jaunu nozīmi

Paldies