Paplašinātā meklēšana

Meklējam vaka.

Atrasts vārdos (253):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (451):

RB "Rīgas Balss" (Rīgas pilsētas vakara avīze).
rave (jauniešu) deju vakars, kas var ilgt visu nakti (parasti tajā spēlē noteiktu deju mūziku un dejotāju uzvedība bieži vien kļūst nekontrolējama)
Līgovakars 23. jūnija vakars.
mārtiņvakars 9. novembra vakars, kad ierodas meskējušies mārtiņbērni.
Mārtiņu vakars 9. novembra vakars.
rūķis agrāk kamīnveida mūra padziļinājums dzīvojamā telpā vai piedarbā, kur rudens un ziemas vakaros kūra uguni telpas apgaismošanai, gan daļēji arī siltumam
aizvakarvakarā Aizpagājušajā vakarā
aizvakardien Aizvakar
aizviņdie Aizvakar
aizviņdien Aizvakar
aizvakarilgas Aizvakardien pārdzīvotās ilgas
aizvakara Aizvakardienas
aizvakarrīt Aizvakardienas rītā
aizvakarrīts Aizvakardienas rīts
delavari Algonkinu grupas indiāņu cilts, dzīvo ASV, Oklahomas štatā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes; agrāk, līdz XVII gs., dzīvoja Delavēras, Ņūdžersijas, daļēji Ņujorkas un Pensivānijas štata teritorijā, nodarbojās ar medībām, zveju, arī zemkopību, pastāvēja matriarhāts, ģints iekārta, lietoja piktogrāfisku rakstību
Halovīns Anglosakšu nosaukums 31. oktobrim, t. i., visu svēto dienas priekšvakaram, ar draiskulībām (t. sk. lākturi no ķirbju mizas) un maskarādi
naktscipari Apzīmējums nakts laika (no plkst. 6 vakarā līdz 6 rītā) minūšu cipariem, ko lietoja vilcienu sarakstos un kalendāros
elektroncaurums ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos
pirtīžas ar iepirkumiem vai pārdošanu saistītas vakariņošanas
mabils Atklāti deju vakari, ko Parīzē apmeklē jaunekļi un vieglas uzvedības sievietes
Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
audzītis Audzēkņu vakars
kāpt Aust (par dienu); kļūt manāmam, tuvoties (par vakaru, nakti)
epitafions Austrumu baznīcā - bagātīgi izšūts līķauts, uz kura atainota Kristus apbedīšana; tiek nests procesijā Lielās piektdienas vakara dievkalpojumā
baļoha Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
baļošņiks Ballīte, deju vakars, tusiņš u. tml.
strukturālais bezdarbs bezdarbs, kas rodas, ja bezdarbnieka dzīvesvieta nav savienojama ar iespējamo darbavietu vai arī viņa darba prasme neatbilst prasībām, kādas izvirza vakantajās darba vietās
jāņasiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
jāņsiers Biezpiena siers ar lielu ķimeņu piedevu, ko parasti gatavoja Līgosvētku vakaram
atbala Blāzma, atsarkums (pie debess); bāla, sarkanīga rīta vai vakara gaisma
vakarblāzma Blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma
piecvakara Ceturtdienas vakars
bluķa vakars Ceturtdienas vakars vispār jeb piektvakars
caurums Cietvielas elektronu enerģijas līmeņos (valentajā zonā u. c.) ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance)
radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā
vakara cilvēks cilvēks, kas aktīvi darbojas vakarā
vakarskolnieks cilvēks, kas mācās vakarskola
nakts staigulis cilvēks, kas vēlu vakaros, naktīs paliek ārpus mājas, parasti nododoties izpriecām
svārstbraucēji Darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
bāka Darvas muca Jāņu vakarā
naktsskaistule daudzgadīgs lakstaugs ("Mirabilis") ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; mirabile
mazvakariņas Dažos novados maltīte pēc vakariņām
dažlabvakar dažu labu vakaru
Mežāzis debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Capricornus", saīsinājums "Cap") starp Ūdensvīru un Strēlnieku, spožākā zvaigzne Mežāža δ jeb Deneb-Algiedi; Latvijā vislabāk novērojams rudens vakaros
Krāsns debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Fornax", saīsinājums "For"); Latvijā paceļas nedaudz virs horizonta ziemas vakaros; Krāsns α atrodas 46 ly attālumā, tās spožums ir 3,9. zvaigžņlielums
dzesna Debess sārtums, vakara blāzma
dziezna Debess sārtums, vakara blāzma
balle Deju vakars
diskotēka Deju vakars ar mūzikas ierakstu atskaņošanu
zaļumballe Deju vakars brīvā dabā
zaļumu balle deju vakars brīvā dabā (parasti vasarā); zaļumballe
masku balle deju vakars, kura dalībnieki ir tērpušies maskās
večerinka Deju vakars; viesības; saiets
ballēšana Deju vakaru apmeklēšana
pievakarīte dem. --> pievakare
vakariņš dem. --> vakars
kapitulārvikārs Diecēzes pagaidu pārvaldnieks, ko vēlē domkapituls, kad ir vakants bīskapa amats vai arī bīskaps ir aizkavēts to izpildīt
aizaizvakar Dienā pirms aizvakardienas; pirms trim dienām
vakardien Dienā pirms šodienas; vakar (1)
aizvakardiena Diena pirms vakardienas
pavakare Dienas daļa starp pēcpusdienu un vakaru; vakara sākuma daļa; pievakare; laiks pēc pulksten 3 pēcpusdienā
vakarjunda Dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakara junda
vakara junda dienas gaitu beigu signāls, arī dienas gaitu beigu ceremonija (parasti bruņotajos spēkos); vakarjunda
niktinastija Dienas un nakts mijas izraisīta vainaglapu, lapu un lapiņu kustība, kas atkarīga no diennakts temperatūras un gaismas maiņas (ziedu atvēršanās dienā un aizvēršanās vakarā vai otrādi, āboliņa, zirņu u. c. augu salikto lapu sakļaušanās, naktij iestājoties)
priekšaizvakar Dienu pirms aizvakardienas; pirms trijām dienām
aizvakar Dienu pirms vakardienas
Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā
Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā
grieze Dumbrvistiņu dzimtas suga ("Crex crex"), neliels, irbei līdzīgs rūsganbrūns griežveidīgo kārtas putns, kas dzīvo mitrās pļavās un vakaros un naktīs rada raksturīgas čirkstošas skaņas
vakardziesma Dziesma, ko dzied vakarā
aplīgošanās Dziesmu kara veids Līgo vakarā un Jāņos
Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem
launags Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām
pusvakars Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām
padvičorkas Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags
palaunadzis Ēdienreize starp pusdienām un vakariņām; launags (2); ēdienreize starp pusdienām un launagu
vakariņas ēdienreize vakarā; ēdiens ēdienreizei vakarā
launags Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām
palaunadzis Ēdiens ēdienreizei starp pusdienām un vakariņām; launags (1); neliela uzkoda starp pusdienām un launagu
pavakariņas Ēdiens, ko ēd pirms īstajām vakariņām; ēdienreize pirms īstajām vakariņām
vakarīnas Ēdiens, ko ēd vakarā
naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres
Nuta ēģiptiešu mitoloģijā - debesu dieviete, kuras ķermeni pārklāj zvaigznes; katru vakaru viņa aprij sauli un katru rītu no jauna dzemdē to
austrumu elongācija elongācija, kas veidojas, kad debess ķermenis redzams vakaros
vakariņot Ēst vakariņas
paņčatapass Ezoterismā ļoti nopietns un grūts pārbaudījums, kurā cilvēkam nekustīgi ļoti stingrā lotosa pozā jāsēž no rītausmas līdz pēdējai vakara gaismai
vastlāvji Februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā Meteņa vārds); gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt")
Vecgada vakars gada pēdējās dienas - trīsdesmit pirmā decembra vakars
salna gaisa temperatūras pazemināšanās vakarā, naktī zem 0 grādiem pēc Celsija skalas, ja dienā tā ir bijusi virs 0 grādiem
vakargaisma Gaisma laikposmā ap saules rietu; vakara gaisma
vakara gaisma gaisma laikposmā ap saules rietu; vakargaisma
baltās naktis gaišās naktis, kad Saule nogrimst tikai dažus grādus zem apvāršņa un civilā vakara krēsla, neiestājoties tumsai, tieši pāriet rīta krēslā
euharistija galvenais kristietības sakraments, kuru Kristus iedibināja naktī pirms savas nāves; tajā ietilpst dalīšanās maizē un vīnā - Kristus ķermenī un asinīs; Svētais vakarēdiens
kreofagija Gaļas ēšana; tā luterisma pretinieki sauc luterisma mācību par vakarēdienu
lūkāt Gatavot (pusdienas, vakariņas u. tml.)
grauvake Grauvaka - smiltis un smilšakmeņi, kuros ir dažāda sastāva iežu drumslas
Blosvila krasts Grenlandes austrumu piekrastes josla no Kanertitivaka līča līdz Karaļa Kristiana IX Zemei
vakarsomiņa Grezna somiņa, ko lieto vakara izrādēm, viesībām, pie vakartērpa
Hedīns ģermāņu un skandināvu mīta un episko teiksmu personāžs, kas nolaupa Hildu un uzsāk kauju ar Hildas tēva karadraudzi, kurā visi karotāji abās pusēs vakarā ir krituši, bet jaunai dienai austot Hilda ar burvības palīdzību visus atdzīvina un kauja sākas no jauna; teiksmās vēstīts, ka viņu cīņa turpināsies līdz pasaules galam
viņvakar Iepriekšējā vakarā; arī tovakar
vakarvakar Iepriekšējās, pagājušās dienas vakarā
vakarvakars Iepriekšējās, pagājušās dienas vakars
nogulties Iestāties (kur) - parasti par vakaru, nakti
mesties Iestāties (parasti par krēslu, tumsu, arī vakaru)
novakarāties Iestāties vakaram
novakarēties Iestāties vakaram
pirmekļi iesvētāmie, kas pirmo reizi dodas uz svēto vakarēdienu
savakarot ilgāku laiku nepārtraukti vakarēt
algonkini Indiāņu cilšu grupa (odžibvi, delavari, mohikāņi, kri, naskapi, montaņi, mikmaki u. c.) Ziemeļamerikā, valodas pieder pie algonkinvakašu saimes un veido atsevišķu tās grupu
seliši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas dienvidrietumos un ASV ziemeļrietumu daļā, Klusā okeāna piekrastē, valodas (~20) pieder pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
vakaši Indiāņu cilšu grupa, dzīvo Kanādas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
kvakiutli Indiāņu cilts Kanādas rietumu piekrastē, pieder pie vakaši cilšu grupas, valoda - pie algonkinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms), saglabājušies arī tradicionālie ticējumi
nutki Indiāņu cilts no vakaši cilšu grupas, dzīvo Kanādas rietumos, Vankūveras salas rietumu piekrastē, valoda pieder pie algonkvinvakašu saimes, reliģija - kristiānisms (protestantisms)
mehdī islāma mitoloģijā - ticības atjaunotājs pastarās tiesas priekšvakarā, sava veida mesija, kas radīsies pāris gadu pirms pastarās tiesas
vakarkrēsla Izkliedēta saules gaisma neilgi pēc saulrieta; vakara krēsla
puspansija Izmitināšanas pakalpojuma veids (uzturēšanas programma), kas ietver nakšņošanu, brokastis un vēl vienu ēdienreizi - pusdienas vai vakariņas
naktsklubs Izpriecu iestāde ar dažādām izklaidēm, dejošanu, vakariņām, koncertiem u. c., kas atvērta naktī līdz agram rītam
Jāņa pīleģis Jāņa vakarā griezts pīlādža zars
puskas Jāņu vakarā nolauzti zari un augi (zaļumi)
jāņazāles Jāņu vakarā plūktas zāles, kurām tautā piedēvēja burvju spēku
Nakime japāņu mitoloģijā - fazānmātīte, ko Debesu dievi sūta uz Zemi, lai atgādinātu Amevakam par neizpildīto uzdevumu
vakame Japāņu virtuvē iecienītas uzturā lietojamu jūraszāļu ģints "Undaria"; vakamaļģes
večerinka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakarā, bez alkoholisku dzērienu lietošanas
supretka jaunu puišu un meitu "sadancošana", parasti svētdienas vakaros bez alkoholisko dzērienu lietošanas
urraciņš Jautra ballīte, deju vakars
kristāliskā režģa defekti jebkura atkāpe no režģa periodiskā atomu sakārtojuma: vakances, piemaisījumu atomi, dislokācijas, krāsu centri, kristāla dažādas orientācijas apgabalu robežvirsmas; veidojas kristalizācijā termiskās, mehāniskās un elektriskās iedarbības rezultātā, kā arī, ja režģi apstaro ar neitroniem, elektroniem, gamma stariem, rentgena stariem vai ultravioleto gaismu
bluķa vakars Jebkurš ceturtdienas vakars no Miķeļiem līdz Sveču dienai
bluķa vakars Jebkurš vakars no Ziemassvētkiem līdz Jaungadam
intencionālisms Jezuītu metode cilvēka nodomu ietekmēšanai, piem., audzināšanā, klosteros, arī grēksūdzē un svētā vakarēdienā
šēma Jūdu ticības apliecinājums, ko ikviens jūdu vīrietis skaita katru rītu un vakaru
tovakar Kādā no pagājušo dienu vakariem
ķurpis kāds putns, kas iedzied vakaru
vakarene kāds, kas vakaros kavējas
vakarainis kāds, kurš mēdz būt aktīvs vēlu vakaros un naktīs
vauksnis kāds, kurš paradis palikt vēlu vakaros
citvakar kādu vakaru; dažu vakaru
Batu kalnu virsotne Malaizijā, Kalimantānas (Borneo) salā, Sarvakas štatā, augstums - 2012 m
posties pie miera kārtoties gulēšanai (parasti vakarā)
cibārijs Katoļiem trauks, kur glabā svēto vakarēdienu
pārpiektis Katrs otrais piektdienas vakars
pārsvētvakar Katru otro sestdienas vakaru
pārsvētvakarus Katru otro sestdienas vakaru
ikpārvakarus Katru otro vakaru
pārvakariem Katru otro vakaru
pārvakarus Katru otro vakaru
ikvakaris Katru vakaru
ikvakaru Katru vakaru
ikvakarus Katru vakaru
klasenieks Klases vakars
klasiķis Klases vakars
tussiņš Klases vakars
dīcinieks Klaušu darbinieks, kas netika sūtīts vakas grāmatas noteiktās gaitās, bet veica ārkārtējas klaušas (dīcības)
bluķis Koka klucis, ko Bluķa vakarā vēla no mājas uz māju un pēc tam sadedzināja; pabeigto rudens darbu un nākamā gada auglības simbols
kopvakariņas Kopīgas vakariņas
vakarēt Kopīgi pavadīt vakaru strādājot, dziedot, tērzējot (par saimi, kaimiņiem, draugiem)
pakrēslums Krēsla, daļēja krēsla; rīta vai vakara krēsla
vakarot Krēslot; iestāties vakaram
luminiscences centri kristāliskā režģa defekti, kas izraisa luminofora spīdēšanu; var būt kristāliskā režģa punktveida struktūras defekti (vakances, starpmezgla atomi vai joni) un piemaisījumu atomi vai joni, kā arī to kompleksi – punktveida defektu pāri vai agregāti
Barbara Kristietības mitoloģiskajā tradīcijā leģendārs tēls, kas dzīvojusi Hēliopolē, slepeni kļuvusi par kristieti un tāpēc spīdzināta, bet brīnumainā kārtā cietumā parādījies Jēzus Kristus un devis viņai Svēto vakarēdienu, mirusi mocekles nāvē
baznīcas svētki kristīgā ticībā svarīgi svētki, kas saistīti ar būtiskiem notikumiem (advente - 1.-4. svētdiena pirms Ziemassvētkiem; tā Kunga atnākšana Ziemassvētki - 25. decembris, svin, pieminot Jēzus piedzimšanu; Otrie Ziemassvētki - 26. decembris, svin sakarā ar pirmo kristīgo mocekli Stefanu; Jaungada diena - 1. janvāris; Zvaigznes diena - 6. janvāris - gudro vīru Betlēmes apmeklējums; Svētdiena 7 nedēļas pirms Lieldienām - ievada gavēni; Jaunavas Marijas pasludināšanas diena - svētdiena ap 25. martu - eņģeļa vēsts Marijai par Jēzus dzimšanu; Pūpolsvētdiena - svētdiena pirms Lieldienām - Jēzus ierašanās Jeruzalemē - ievada kluso nedēļu; Zaļā ceturtdiena - Lieldienu nedēļā - Jēzus iedibina svēto vakarēdienu; Lielā piektdiena - Jēzus sišana krustā; Lieldienas - 1. svētdiena pēc pirmā pilnmēness pēc pavasara ekvinokcijas - Jēzus augšāmcelšanās; 2. Lieldienas - diena pēc Lieldienu svētdienas; Kristus debesbraukšanas diena - 40. diena pēc Lieldienām; Jēzus debesbraukšana Vasarsvētku diena - 7. svētdiena pēc Lieldienām, Svētais gars nāk pār apustuļiem; Otrie Vasarsvētki - diena pēc Vasarsvētkiem; Svētās Trīsvienības diena - svētdiena pēc Vasarsvētkiem; Kristus atgriešanās - pēdējā vai priekšpēdējā svētdiena novembrī)
ķūči Kūču vakars - arī kūķu jeb ķūķu vakars - Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi, saukts arī par kūķi vai ķūķi
Centrālamerikas kultūra kultūra, kuras pamatlicēji bija olmeki, teotivakanieši un tolteki - maiju un acteku lielo kultūru priekšteči
sandi Ķekatas, maskas Mārtiņa vakarā
mārtiņbērni Ķekatnieki, kas iet ķekatās Mārtiņdienas vakarā (10. novembrī)
andrejbērns Ķekatnieks, kas Andrejdienas vakarā (30. novembrī), maskā tērpies, iet no mājas uz māju, dzied, spēlē, dejo
laitīšana Ķermeņa noberzēšana (rītos un vakaros) ar suku, frotējamo cimdu u. tml.
Žušou ķīniešu mitoloģijā - rietumu valdnieka palīgs, metāla gars, kas dzīvoja Juišaņa kalnā un katru vakaru vēroja, kā saule noriet rietumu pusē un tās stari atstarojas austrumu pusē, viņam bija cilvēka seja, tīģera nagi, baltu spalvu apaudzis ķermenis, rokās viņš parasti turēja cirvi, viņa pārziņā bija rudens
bon soir labvakar
lobvokor Labvakar
pēclaunags Laika periods no pusdienām līdz vakariņām otrā puse
pēcpusdiena Laikposms no pusdienas līdz vakaram
nakts Laikposms no saules rieta līdz lēktam, no vakara līdz rītam
pievakare Laikposms no vēlas pēcpusdienas līdz vakaram
vakara laikraksts laikraksts, kas iznāk pēcpusdienā vai vakarā
launaglaiks Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu
palaunadzis Laiks starp pusdienām un vakariņām, kad parasti ēd launagu; launaglaiks
pusvakars Laiks starp pusdienām un vakaru
vakara reize laiks vakarā, kam raksturīga kādai parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakarreize
vakarreize Laiks vakarā, kam raksturīga kādas parādības, norises, apstākļu u. tml. pastāvēšana; vakara reize
maijkoks lapām un ziediem izrotāts stabs, tiek uzstādīts vasaras saulgriežu vakarā; šis paradums ir saglabājies Zviedrijā un Somijā, un iesāk, tam bija rituāla nozīme (auglības simbols)
augas dienas lasīt lasīt no rīta līdz vakaram katru dienu
kūča Latgaliešu Ziemassvētku sestdienas vakara ēdiens, ko vāra no piestā grūstiem miežiem, kamēr graudi piebrieduši un viss ūdens novārījies, tad šo biezeni saldina ar medu vai cukuru un ēd kā našķi
stihomantija Latviešu tautas tradīcijās pazīstams paņēmiens it sevišķi Jaungada vakarā uzšķirt pantus no dziesmu grāmatas, nosakot, vai lasāms pa labi vai pa kreisi, nosaucot dziesmas pantiņa numuru; tāpat dara arī ar laicīgiem tekstiem, piem., dzejnieku darbiem
launāks Launaga laiks; vakara dievkalpojuma laiks
Caprimulgus europaeus lēlis jeb vakarlēpis
lēcis Lēlis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
plere Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
pleris Lēpis jeb vakarlēpis ("Caprimulgus europaeus")
līdz melniem tumšiem līdz vēlam vakaram
Zāļu vakars Līgo vakars, Jāņu dienas priekšvakars; retāk vakars pirms Līgo vakara
Jāņi Līgosvētki; vasaras saulgriežu svētki, ievērojamākie latviešu svētki; atzīmē Līgovakaru 23. VI un Jāņu dienu 24. VI; norises galv. sastāvdaļas: zāļu plūkšana, ozolzaru un ziedu vainagu pīšana, pagalmu, ēku, lopu pušķošana, jāņuguns dedzināšana, līgo dziesmu dziedāšana; rituāla cienasts - siers, miežu alus
jāņubērni Līgotāji, kas Līgo vakarā un Jāņu naktī iet no mājas uz māju
eucharistija Lūgšana, ko senā kristīgā baznīcā teica, iesvētījot vakarēdiena elementus; pati iesvētītā dievmaize; vakarēdiena svinēšana
sakramentieši Lutera lietots apzīmējums tiem, kas neatzina svētā vakarēdienā Kristus miesas un asins klātbūtni, ar to it kā noliedzot sakramentu objektīvo nozīmi
ubikvists Luterāņu teologs, kas atzīst, ka Kristus miesa esot visur svētā vakarēdienā
vakarēšana Ļaužu pulcēšanās vienkopus rudens un ziemas vakaros; Latvijā vakarētāji (viena vai vairākas saimes) pulcējās dzīvojamajā rijā vai saimes istabā, kur sievietes strādāja rokdarbus, vīrieši gatavoja un laboja darbarīkus, iedzīves priekšmetus; līdztekus darbam stāstīja pasakas, teikas, minēja mīklas, dažkārt kāds lasīja priekšā
punkta defekts ļoti lokalizēts defekts, kad režģa kropļojums koncentrēts viena režģa mezgla apkārtnē, piemēram, vakance, starpmezgla atoms vai jons, ķīmisko elementu piejaukumu atoms vai jons, donora vai akceptora piejaukuma atoms pusvadītājā u. c.
dziļš ļoti vēls (par nakti, vakaru)
eucharistika mācība par vakarēdienu
vakarstunda Mācības vakara maiņā; mācības vakarskolā
vakarmaiņa Maiņa (1), kas noris vakarā
vakarmaiņa Maiņa (2), kas strādā vakarā
oblāta maize, ko lieto svētajā vakarēdienā; dievmaize
masterka Mājas viesību vakars
mastriks Mājas viesību vakars
krazaks Maskotas grupas dalībnieks, kas Ziemassvētku vakaros dodas no vienas saimes pie otras
Nyctalus leisleri mazais vakarsikspārnis
Morelosa Meksikas pavalsts - Brīvā un Suverēnā Morelosas Valsts ("Morelos" / "Estado Libre y Soberano de Morelos"), administratīvais centrs - Kvernavaka, platība - 4892 kvadrātkilometri, 1612900 iedzīvotāju (2005. g.)
jauns Mēness Mēness fāze, kad tas no Zemes nav redzams vai kad tas parādās vakaros kā šaurs sirpis, kura izliekums vērsts pret Sauli
mārtiņzoss Mērtiņvakara (zoss) cepetis
aizgavēņi Meteņa vakars
aizgavēņu vakars meteņu vakars
Budēļvakars Meteņu vakars
serenāde Mīlas dziesma (piemēram, Itālijā, Spānijā), ko stīgu instrumentu pavadījumā dzied iemīļotajai (parasti vakarā, naktī zem tās loga)
Mašu Mistisks kalns pasaules rietumdaļā, ar divām virsotnēm, starp kurām, kā caur vārtiem katru vakaru norietēja saule
otrā vakarā nākamās dienas vakarā
rītvakar Nākamās dienas vakarā
rītvakars Nākamās dienas vakars
puķtabaka Nakteņu dzimtas krāšņumaugs, savvaļā aug Brazīlijā, kultivē kā viengadīgu; 60-100 cm augsts augs ar baltiem vai sarkaniem stobrveida ziediem, kas dienā aizveras, vakaros atveras, ar stipru specifisku smaržu
aizvakarnakts Nakts pirms vakardienas
mirabile Naktsziežu dzimtas ģints ("Mirabilis"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm un baltiem, sārtiem, sarkaniem vai raibiem ziediem, kas atveras vakaros; naktsskaistule
svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā
eiloģija Neiesvētīta Svētā vakarēdiena maize
Kauss neievērojams zvaigznājs (latīņu "Crater", saīsinājums "Crt"), atrodas uz dienvidiem no debess ekvatora, blakus Krauklim; Latvijā redzams pavasara vakaros
pavakarēt neilgu laiku, mazliet vakarēt
Kompass neliels debess dienvidu puslodes zvaigznājs (latīņu "Pyxis", saīsinājums "Pyx"), Latvijā redzams ziemas vakaros zemu pie horizonta; spožākā zvaigzne ir 845 ly tālā Kompasa α, bet tās spožums ir tikai 3,7
Krauklis neliels zvaigznājs uz dienvidiem no debess ekvatora (latīņu "Corvus", saīsinājums "Crv"), Latvijā redzams pavasara vakaros; spožākā zvaigzne - Gijena (Kraukļa γ)
no saules līdz saulei no agra rīta līdz vēlam vakaram
no tumsas līdz tumsai no agra rīta līdz vēlam vakaram
kūči no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
kūķes no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā
kūce no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
kūķas no grūstiem kviešu graudiem vārīts ēdiens, ko parasti ēd Ziemassvētku priekšvakarā; kūķes
atgube no krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās
aizsust Nogulēt dīkā līdz vakaram
noiet pie miera nolikties gulēt (parasti vakarā)
kāpe Novakare
vespers Novakare
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings)
pavakariņot Paēst vakariņas
izgājušvakar Pagājušajā vakarā
izgāšvakar Pagājušajā vakarā
savilkties pakāpeniski iestāties (kādā vietā, vidē) - par vakaru, nakti, arī tumsu
nolaisties pakāpeniski iestāties (parasti par nakti, vakaru)
tumst pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (par stāvokli apkaimē, telpā, vidē); pakāpeniski kļūt tumšam vai tumšākam (piemēram, par vakaru); būt tādam, kad ir tumsa (par nakti)
nika Pakistāniešu kāzu tradīcijās - jaunās sievas radu organizētas vakariņas, kas ir galvenās kāzu viesības un kurās tiek noslēgts laulību kontrakts, pēc šīm viesībām līgava tradicionāli dodas uz jaunā vīra mājām
pārpiektais Pārpiektais vakars - katrs otrais piektdienas vakars
pārpiektais Pārpiektais vakars - sestdienas vakars
pārvakaris Pārvakarus
padot (arī pasniegt) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
pasniegt (arī padot) brokastis (arī pusdienas, launagu, vakariņas) pasniegt ēdienu, dzērienu brokastīs (pusdienās, launagā, vakariņās)
šovakar Pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā
šovakars Pašreizējās dienas vakars
eiharistija Pateicības lūgsna kristiešu sv. vakarēdiena elements (maizes, vīna) apsvētīšanā; apsvētītā dievmaize un vīns; pats dievgalda sakraments
vakarēt Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot
vakarot Pavadīt (vakaru), kopīgi strādājot, dziedot, tērzējot
novakarēt Pavadīt laiku vakarējot
paukare Pavakare
pavakarot Pavakarēt
pavakareņas pavakariņas, launags
pavakarīņāt Pavakariņot
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (arī rīta, vakara) darbus
apiet (biežāk apkopt, arī aptecēt, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
apkopt (retāk aptecēt, apiet, apmest) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
apmest (biežāk apkopt, arī aptecēt, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
aptecet (biežāk apkopt, arī apmest, apiet) mājas (arī rīta, vakara) soli paveikt nepieciešamos mājas (rīta, vakara) darbus
apiet (arī apmest, aptecēt, izmest, piekopt u. tml.) vakara (arī rīta, mājas) soli paveikt nepieciešamos vakara (arī rīta, mājas) darbus
pie paša vakara pavēlāk vakarā
pavēla (vakara) stunda pavēls vakars
dienišķis Pēcpusdienas azaids - launags, pavakariņas
vespera Pēcpusdienas dievkalpojums, vakara mišas
viatiks Pēdējais svētais vakarēdiens, ko pasniedz mirējiem katoļiem (mirēju sakraments)
šapoklaks Pie vajadzības uz leju plakani saspiežama gardibencepure (cilindrs), kādu valkā pie vakara tērpa
komūnija Piedalīšanās svētajā vakarēdienā
buņķete Pieguļnieku vakars, kad sestdienas vakarā puiši un vīri sajāja pieguļā no visa novada
arlabvakar Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā
arlabvakaru Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā
arlabunakt Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt)
arlabunakti Pieklājības teiciens, atsveicinoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt)
labvakar Pieklājības teiciens, sasveicinoties vakarā
piektvakars Piektdienas priekšvakars, t. i. ceturtdienas vakars
pievakars Pievakare
pusvakarā Pievakarē
vakarpuse Pievakare; vakara sākuma daļa
Mansaniljo pilsēta Kubā ("Manzanillo"), Granmas provincē, osta Karību jūras Gvakanajas līča krastā, 97000 iedzīvotāju (2002. g.)
Kučina pilsēta Malaizijā ("Kuching"), Kalimantānas salā, Saravakas štata administratīvais centrs, 134300 iedzīvotāju (2010. g.)
Bareo pilsēta Malaizijā, Saravakas štata austrumos, Kalimantānas (Borneo) salā
Bintulu pilsēta Malaizijā, Saravakas štatā, Kalimantānas (Borneo) salas Dienvidķīnas jūras piekrastē
Belaga pilsēta Malaizijā, Saravakas štatā, Kalimantās (Borneo) salā
mandagvakars Pirmdienas vakars
aizviņvakar Pirms divām dienām vakarā
ievakars Priekšvakars
Ožē efekts process, kas sastāv no elektrona pārejas no augstākas elektronu čaulas uz vakantu stāvokli zemākā elektronu čaulā ar sekojošu bezizstarojuma atbrīvotās enerģijas pārdevi citam augstākas čaulas elektronam, kurš nonāk vai nu ierosinātā stāvoklī, vai arī tiek emitēts no vielas
serena Provansas trubadūru vakara dziesma par aizliegtu mīlestību; saturā līdzīga albai - rīta dziesmai par neizbēgamo mīlētāju šķiršanos
Austrumsepika province Papua-Jaungvinejā (_East Sepik_), Jaungvinejas salas ziemeļu daļā, administratīvais centrs - Vevaka
divdesmit Pulksteņa laika moments: četras stundas pirms pusnakts; astoņi vakarā
pušvakars Pusvakars
lēļveidīgie Putnu kārta ("Cprimulgiformes"), gk. tropos. 5 dzimtas, 24 ģintis, 103 sugas, Latvijā vienīgais pārstāvis ir vakarlēpis jeb lēlis
dziesna Riets; rieta blāzma, vakarblāzma
Santaklauss Rietumeiropas un Amerikas Ziemassvētku un Jaungada tradīcijā - labestīgs pasaku vecītis, kas šo svētku priekšvakarā atnes bērniem dāvanas un piepilda viņu vēlēšanās; Santa Klauss
alborāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma par godu lecošai saulei; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā
alvorāda Rīta mūzika Spānijā: (a) gana rīta dziesma; (b) mīļoto slepenās tikšanās atvadu mūzika rītausmā; (c) rīta koncerts brīvā dabā, līdzīgs serenādei (2) vakarā; alborāda
rītvakaru Rītvakar
brosli Rūsa pie debesīm rudens vakaros
Nyctalus noctula rūsganais vakarsikspārnis
šāvakara saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā
šīvakara saistīts ar pašreizējo vakaru, pašreizējās dienas vakaru, tam raksturīgs; tāds, kas pastāv, noris pašreizējā vakarā, pašreizējās dienas vakarā; šāvakara
vakarējs saistīts ar vakardienu (1), tai raksturīgs
vakarīgs saistīts ar vakaru (1), tam raksturīgs
vagaris Sākumā pagasta jeb vakas vecākā nosaukums jauktos lībju-latviešu novados; vēlāk tikai muižas ierēdnis, kas izrīkoja un uzraudzīja klaušu darbiniekus
rūkāt sarunāties vēlu vakarā, naktī
Grāls saskaņā ar leģendu, svēts trauks, kas lietots Svētajā vakarēdienā un kurā Jāzeps no Arimatijas savācis krustā sistā Jēzus asinis; Svētais Grāls
sadoties labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, dievpalīgu u. tml.) sasveicināties (vienam ar otru, citam ar citu), sakot "labrīt" ("labdien", "labvakar", "dievs palīdz" u. tml.)
nodzist Satumst (pa rasti par dienu, vakaru)
izdzist Satumst, pāriet vakarā (par dienu)
švika savienojumā ar "švaka" lieto lai aprakstītu ritmiskas skaņas, piemēram, zobenu šķindoņu
vaka savienojumā ar "vaka" apraksta suņu rejas
hatings Saviesīgs pasākums vai vakars
viesīgs vakars saviesīgs vakars
groziņu vakars saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar līdzi nestiem ēdieniem un dzērieniem
groziņvakars Saviesīgs vakars, kur katrs piedalās ar saviem ēdieniem un dzērieniem
kungu vakars saviesīgs vakars, viesības, kurās piedalās tikai vīrieši
saviesība Saviesīgs, sabiedrisks gars; sarīkojums, viesu vakars
bluķa vilkšana sena latviešu paraža Ziemassvētku priekšvakarā, bluķi no sētas uz sētu vilkuši vai nu vienas mājas, vai vairāku māju ļaudis kopā, dziedot Ziemassvētku dziesmas (ar refrēnu "kaladū")
mitraisms Senās Irānas, Indijas un citu zemju reliģijās - Mitras kults; m. ē. pirmajos gadsimtos tas plaši izplatījās Romas impērijā un bija kristiānisma sāncensis; no mitraisma kristīgie aizguva svēto vakarēdienu, krusta simbolu, ziemsvētkus u. c.
meteņi seni latviešu ziemas aizvadīšanas svētki; februāra 12. diena, kuras vakarā pēc senču ticējumiem Laima met savas dāvanas (no tā meteņa vārds), ar to noslēdzas ķekatu laiks un seko klusais laiks ar pavasara dienu darbiem; gavēņa priekšvakars (lejasvācu "fastelauendt"), no tā - vastlāvji
Gājatrī Senindiešu mitoloģijā - dieva Brahmas sieva, dzīvības elpas personifikācija, kā arī personificē vēdisko pantmēru, "Rigvēdas" himnas svēto fragmentu, kas brahmanim ir domās jāatkārto rīta un vakara lūgšanu laikā
Aditja Senindiešu mitoloģijā - viens no dievietes Aditi dēliem, saules dievs - no rītiem, svelmes apņemts, tas pacēlās debesīs kuģoja pa debesjumu zelta laivā, vakaros patvēras pie dieva Agni
Amenti Seno ēģiptiešu mitoloģijā - mirušo valstība, kas atrodas rietumos, kur katru vakaru nokāpj saules dievs Ra un pēc cīņas ar tur mītošo briesmīgo čūsku Apopu no rīta atkal parādās austrumos
apaļš miežmaizes kukulītis sestdienas vakaros ceptā bonda
pussvētvakars Sestdienas vakars
svētvakars Sestdienas vakars; reliģisku svētku (parasti Ziemassvētku) dienas priekšvakars
sidarbiksis Siderbiksis - viegls vakara paēdiens
siderbikse Siderbiksis - viegls vakara paēdiens
topless Sievietes vakara tualete vai speciāls tērps, kas pilnīgi atsedz krūtis
raugāšanās skaņa, kuru medņu gailis parasti izdod vakarā (riestā) pēc iesēšanās kokā
smiltājvabole Skarabeju dzimtas ģints ("Serica"), Latvijā konstatēta 1 suga, kas sastopama priežu mežos u. c. biotopos ar vieglu smilšainu augsni, pārtiek no dažādu augu lapām, lido vakarā un naktī
Hesperis matronalis smaržīgā vakarene
naktspatversme Sociālā institūcija, kas personām bez noteiktas dzīvesvietas vai krīzes situācijā nonākušām personām nodrošina naktsmītni, vakariņas un personiskās higiēnas iespējas
santos iet staigāt maskās Mārtiņdienas vakarā
santiņos iet staigāt maskās Mārtiņdienas vakarā
supratkas Supretkas - vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka
pendeļpārbraucēji Svārstbraucēji - darbinieki, kas katru dienu no rīta un vakarā pārvietojas starp māju un darbavietu, tā radot slodzes stundas
Mirušo piemiņas diena svecīšu vakars, kas notiek svētdienā pirms pirmās adventes
labanakts Sveiciens, atvadoties vakarā vai naktī (parasti, dodoties gulēt)
labsvakars Sveiciens, satiekoties vakarā
labvakars Sveiciens, satiekoties vakarā
Ar labu vakaru! sveicinājums "arlabvakar!"
ar labu vakaru sveicinājums "arlabvakar!"
Labs vakars! sveicinājums "labvakar!"
Labu nakti! sveicinājums, ko lieto vakarā, novēlot mierīgu nakti miegam; "arlabunakti!"
pasacīt (arī pateikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pasacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
padot labrītu (arī laburītu, labdienu, labvakaru, labuvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
pateikt (arī pasacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot pateikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
sacīt (arī teikt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot sacīt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
teikt (arī sacīt) labrītu (arī labdienu, labvakaru) sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
dot labrītu sveicinot teikt "labrīt!" ("labdien!", "labvakar!")
dievaugstais Svētais vakarēdiens
dievaugsts Svētais vakarēdiens
komūnija Svētais vakarēdiens
svētmielasts Svētais vakarēdiens
svētvakarēdiens Svētais vakarēdiens
vakarīnas Svētais vakarēdiens
svēts vakars svētdienas vai svētku priekšvakars; svētvakars
Valpurģu vakars svētki 30. IV vakarā, pēc vācu tautas ticējumiem, Valpurģu naktī notika raganu sabats
vakars Svētku vai ar ko ievērojamu, atzīmējamu dienu beigu posms; arī svinams svētku vai šādu dienu priekšvakars
līgot Svinēt Jāņus, Līgo vakaru
pataļči Svinīgas vakariņas pēc talkas, ko rīko tās mājas saimnieki, kur notika talka
panihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
paņihida Svinīgs nakts dievkalpojums, ko pareizticīgā baznīca notur vakaros pirms svētdienām un svētkiem, apvienojot vakara un rīta dievkalpojumus
noktirne Svīta, ko parasti atskaņoja vakarā, naktī zem klajas debess
šāvakarējs Šāvakara
lēlis šīs ģints suga ("Caprimulgus europaeus"), slaids naktsputns ar smailiem spārniem, garu asti, lielu galvu un acīm, brūnganpelēku apspalvojumu; vakarlēpis
šīvakarējs Šīvakara
šokar Šovakar
Inanna Šumeru mīlas dieve (akadiešu val. "Ištara"), arī zvaigžņu dieve - spožā rīta un vakara zvaigzne jeb planēta Venera
mēnešains tāds, kad spīd Mēness (parasti par vakaru, nakti)
aizvakarējs tāds, kas attiecas uz aizvakardienu, kas ir no aizvakardienas
šovakarējs tāds, kas attiecas uz šīs dienas vakaru; tāds, kas ir gatavots, vākts u. tml. šīs dienas vakarā
vēls tāds, kas attiecas uz vakaru, vakara pēdējām stundām, nakti
vakardienējs tāds, kas iegūts, gatavots u. tml. vakardien; tāds, kas attiecas uz vakardienu
ikvakara tāds, kas notiek vai ir vērojams katru vakaru; tāds, kas attiecas uz katru vakaru
vakarvakarējs tāds, kas pagatavots, iegūts u. tml. iepriekšējā vakarā; tāds, kas attiecas uz iepriekšējo vakaru
rītvakarējs tāds, kas tiks iegūts, gatavots u. tml. nākamās dienas vakarā; tāds, kas saistīts ar nākamās dienas vakaru
vakarblāzmots tāds, ko apgaismo vakara gaismas atspīdums
skribuns tas, kurš pēdējais vakarā mēslu talkas laikā uz lauka izkaisa mēslojumu
šūpotnis tauriņu kārtas dzimta ("Hepialidae"), liels, balts vai dzeltens tauriņš, kam uz spārniem ir sarkanīgi plankumi un kas lido vakaros, savdabīgi šūpodamies, spārnu plētums - 22-65 mm, \~250 sugu, Latvijā konstatētas 5 sugas
kriptokalvīnisti Tie Melanchtona piekritēji, kas nepievienojās luteriskai svētvakarēdiena mācībai, ka ar maizi un vīnu pasniedz Kristus miesu un asinis, bet, līdzīgi kalvīnistiem, uzlūkoja maizi un vīnu par Kristus miesas un asiņu simbolu
vakarinis Transportlīdzeklis (parasti autobuss), kas pienāk vai atiet vakarā
septeņnieks Transportlīdzeklis, parasti autobuss, kas atiet vai pienāk pulksten septiņos no rīta vai vakarā
pret vakaru tuvojoties vakaram
dzist Tuvoties nobeigumam (parasti par dienu vai vakaru)
novakarot Tuvoties, iestāties novakarei
jāņuguns Uguns, ko dedzina Līgo vakarā un Jāņu naktī (parasti stāvus uzslietas kārts galā piestiprinātā traukā ar darvu, malku)
Radžana upe Malaizijā ("Rajang"), Saravakas štatā, Kalimantānas salas ziemeļrietumos, garums - \~600 km, sākas Irana grēdā, ietek Dienvidķīnas jūrā, ūdenīga, augštecē un vidustecē krāces
vakaraizvakar Vakar vai aizvakar
vakarienē vakar vakarā
vakarpaukarē vakar vakarā
dzīsna vakara blāzma
pelēkā stunda vakara krēslas brīdis pirms tumsas iestāšanās
sirmā stunda vakara krēslas brīdis pirms tumsas iestāšanās
vakarnieki vakara studijas, nepilna laika studijas
suareja Vakara viesības (parasti ar dejām); arī vakara sarīkojums, izrāde
vēlu vakarā, vakara pēdējās stundās, naktī
vakarnica vakaraine
rietablāzma Vakarblāzma - blāzma, kas rodas, saulei rietot; vakara blāzma
smaržīgā vakarene vakareņu suga ("Hesperis matronalis"), kas ir dārzbēglis, audzē kā krāšņumaugu
vakarošana Vakarēšana - visas saimes sapulcēšanās vienkopus ziemas vai rudens vakaros un kādu istabas, mājas darbu darīšana (piemēram, vērpšana, adīšana), ko pavadīja pasaku, nostāstu stāstīšana, mīklu minēšana
susprēde vakarēšana vērpjot
supraka vakarēšana, sākotnēji vērpšanas talka
vakarīņāt vakariņot
vakara lēpis vakarlēpis
vakariene Vakarpuse, pievakare
v. vakars
soiree vakars ar lūgtiem viesiem
Jāņuvakars Vakars pirms Jāņudienas; Līgovakars
Budēļu vakars vakars, kad notiek masku gājieni (no Mārtiņiem līdz Meteņiem)
vakarstunda Vakars; aptuvens, neilgs laikposms vakarā
vakarvakarā Vakarvakar
vakarvokarā Vakarvakar
vakare Vārds govij, kas dzimusi vakarā
jāņpiens Vārītā pienā iedrupināts biezpiens; vārīts piens ar biezpiena vai rūgušpiena piedevu; šāds ēdiens gatavots Jāņu vakarā un parasti ēsts silts
vecumvakars Veco ļaužu godināšanas vakars; vecajiem ļaudīm veltīts sarīkojums
vasu vēdiskajā un hindu mitoloģijā - astoņas dievības, kas veido īpašu grupu un darbojas kā dabas parādību, stihiju un objektu personifikācijas, piemēram Višnupurānā: ūdens (Āpa), polārzvaigzne (Dhruva), mēness (Soma), zeme (Dhara vai Dhava), vējš (Anila), uguns (Anala vai Pāvaka), rīta blāzma (Prābhāsa), gaisma (Pratjūša)
Ašvini vēdisma un hindu mitoloģijā - debesu dievi - dvīņubrāļi, kas personificē rīta un vakara krēslu
dežūrveikals veikals, kas atvērts arī tad, kad citi šīs kategorijas veikali ir slēgti (piemēram, vēlās vakara stundās, svinamās dienās u. tml.)
vēla vakara stunda vēls vakars
vēla (vakara) stunda vēls vakars
novakaris Vēls vakars (~10-11 pēcpusdienā)
tumsis Vēls vakars vai nakts, kad ir tumšs
suprags Vērpšanas talka, vakarēšana
supratka Vērpšanas talka, vakarēšana; suprags
nešpors vesperes, vakara dievkalpojums katoļu baznīcā
siderbiksis Viegls vakara paēdiens - saldā pienā ieberzta rudzu maize ar cukuru vai sāli
vienpaukar Vienā pavakarē
vienpavakar Vienā pavakarē
vienvakar Vienu vakaru, kādu vakaru
pataļķes viesības un viesi vakarā pēc talkas
pārtija Viesības; vakars (piemēram, deju vakars)
full dress viesību, vakara uzvalks
vakarienis vieta, kur kaimiņu jaunieši pulcējas vakaros, lai spēlētu un dejotu
vakarskola Vispārizglītojoša skola, kurā mācības notiek vakaros un zināšanas apgūst strādājošie
gradzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas
gredzes Ziemassvētku budēļi, parasti sievietes vien, kas 25. un 26. decembra vakaros maskojušās apstaigāja ciema mājas
Kūķu vakars Ziemassvētku priekšvakars, kad tika vārīts un ēsts īpašs ēdiens: grūdenis jeb zīdenis ar cūkas ausi
bluķa vakars Ziemassvētku vakars
odžibvi Ziemeļamerikas indiāņu algonkinu cilšu grupas centrālās teritoriālās grupas cilts, dzīvo dažādos rezervātos ASV ziemeļu daļā, valoda pieder pie algonkinvakašu saimes (rakstība latīņu alfabētā)
nordvests Ziemeļvakari vai arī to vējš
maestrālis Ziemeļvakaru vējš Vidusjūrā
kūčys ziemsvētku priekšvakars
žetonvakars žetonu vakars

vaka citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV