Paplašinātā meklēšana
Meklējam pļāpāt.
Atrasts vārdos (21):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (516):
- aiztarkšķēties Aizpļāpāties.
- žaugāt Aplamības pļāpāt, nepatiesību runāt.
- niekaļāt Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- niekaļāties Aplamības, muļķīgas blēņas pļāpāt.
- čatot Apmainīties ar īsziņām internetā (pļāpāt) reālā laikā.
- trīt mēli aprunāt, tenkot; pļāpāt, mēļot.
- tertelēt Ātri runāt, pļāpāt.
- pievaldīt mēli atturēties ar vārdiem kādu aizskart, būt apdomīgam izteikumos; neizpaust, neizpļāpāt.
- šveblēt Bez vajadzības pļāpāt.
- perkšķēt Bezjēdzīgi pļāpāt.
- gleist Blēņas pļāpāt.
- žvāgāt Blēņas pļāpāt.
- iztenkāties Blēņas runāt, izpļāpāties.
- gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot.
- bankšēt Burbuļot, murmināt, pļāpāt.
- vējgrabis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt; cilvēks, kas mēdz runāt (ko) nepamatotu, nepatiesu.
- vāreklis Cilvēks, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
- galznis Cilvēks, kurš mēdz daudz pļāpāt, klačoties.
- gvergzdēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt; gverkstēt.
- gverkstēt Čīkstēt, pļāpāt, aprunāt.
- paskalāt Daudz pļāpāt, aprunāt kādu.
- klemšāt Daudz pļāpāt, izpļāpāties.
- plainīt Daudz pļāpāt, runāt.
- ķezēt Daudz pļāpāt.
- klambarāt Daudz pļāpāt.
- ļekstināt Daudz pļāpāt.
- piepenterēt Daudz pļāpāt.
- sablādēties Daudz pļāpāt.
- tīterēt Daudz pļāpāt.
- triekalēt Daudz pļāpāt.
- balmutēties Daudz runāt, pļāpāt (nenopietni, nepārdomāti): jokoties.
- čavarīt Daudz runāt, pļāpāt.
- terināt Daudz runāt, pļāpāt.
- vargāt Daudz runāt, pļāpāt.
- vataļāt Daudz runāt, pļāpāt.
- klerot Daudz runāt; pļāpāt.
- vārīties Daudz skaļi sarunāties; pļāpāt.
- pestēt Daudz stāstīt, pļāpāt.
- balmutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt; balamutēt.
- balamutēt Daudz un nesaturīgi runāt, pļāpāt.
- čalatīt Daudz un skaļi pļāpāt.
- blorzāt Daudz, ātri, arī neskaidri runāt (parasti skaļi); pļāpāt.
- ļurbot Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- ļurboties Dzert un uzvesties kā dzērājam, pļāpāt, iedzert.
- trauvēt Dzert, dziedāt un pļāpāt.
- pļurzāt Dzērumā pļāpāt.
- sačabināties enerģiski pļāpāt, runāt tukšības.
- kāgāt Gāgāt, pļāpāt, klaigāt kā zoss.
- žākstīties Gari pļāpāt, bezkaunīgi runāt.
- skrabēt Grabēt, skrapstēt; pļāpāt.
- iepļekšēties Iesākt pļāpāt un pārstāt; ierunāties.
- blorkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- blurkšēt Īgni, paskaļi, arī neskaidri runāt; pļāpāt.
- sabalamutēt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt blēņas.
- saklerot ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavāt Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- satergavot Ilgāku laiku nepārtraukti pļāpāt.
- nogrezēt Ilgāku laiku pļāpāt.
- iztriekties Ilgāku laiku, daudz jautri, skaļi sarunāties; izpļāpāties.
- izmelsties Ilgāku laiku, daudz melst; arī izpļāpāties.
- izmēļoties Ilgāku laiku, daudz mēļot; izpļāpāties.
- atgvelzt Ilgāku laiku, daudz pļāpāt, melst.
- izpļāpāties Ilgāku laiku, daudz pļāpāt; arī izrunāties (1).
- atbļuznīt Ilgāku laiku, daudz runāt niekus, pļāpāt.
- iztērgāties Ilgāku laiku, daudz tērgāt; izpļāpāties.
- sapļāpāt Ilgāku laiku, līdz kādam laikam pļāpāt.
- tārmasāties Ilgi, līdz pagurumam pļāpāt.
- iesagaūzties Ilgstoši pļāpāt.
- targavot Ilgstoši, skaļi pļāpāt.
- izperāt Izdaudzināt, izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- izverkšēties Izklaigāties; izrunāties, izpļāpāties.
- žablēties Izlaidīgi sarunāties, pļāpāt.
- iztāpļāties Izmelsties niekus, daudz blēņu izpļāpāt.
- palaist mēli izpaust, izpļāpāt ko; kļūt sarunā pārāk vaļīgam, zoboties, teikt rupjības.
- iztelzēt Izpaust, izpļāpāt.
- izzvanīt Izpļāpāt (daudziem vai visiem).
- izplainīt Izpļāpāt (noslēpumus).
- izplakšķēt Izpļāpāt, aprunāt.
- izbļāvot Izpļāpāt, izkliegt.
- izblarkšķēt Izpļāpāt, izmuldēt.
- izgvergzdēt Izpļāpāt, izmuldēt.
- izžaut Izpļāpāt, izmuldēt.
- iznesāt Izpļāpāt, izpaust, nomelnot.
- izplaukšēt Izpļāpāt, izpaust.
- izplaukšķēt Izpļāpāt, izpaust.
- izplukšķot Izpļāpāt, izpaust.
- izseģināt Izpļāpāt, izpaust.
- izplekšķēt Izpļāpāt, izplatīt baumas.
- iztenkāt Izpļāpāt, izplatīt muļķības.
- izterkšēt Izpļāpāt, izrunāt.
- izplokšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izplukšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izpļurkšēt Izpļāpāt, izstāstīt.
- izbļammāt Izpļāpāt, stāstīt.
- izgrabināt Izpļāpāt, stāstīt.
- izblākšēt Izpļāpāt.
- izblākšķēt Izpļāpāt.
- izblankšķēt Izpļāpāt.
- izčabāt Izpļāpāt.
- izčabināt Izpļāpāt.
- izčakstināt Izpļāpāt.
- izklačot Izpļāpāt.
- izklukstēt Izpļāpāt.
- izļerkstēt Izpļāpāt.
- izliģerēt Izpļāpāt.
- izļurkstēt Izpļāpāt.
- izmelst Izpļāpāt.
- izplakšēt Izpļāpāt.
- izpļāpāties Izpļāpāt.
- izplaukšķināt Izpļāpāt.
- izplekšēt Izpļāpāt.
- izpļekšēt Izpļāpāt.
- izpļepēt Izpļāpāt.
- izpļepināt Izpļāpāt.
- izplerkšēt Izpļāpāt.
- izpļerkšķēt Izpļāpāt.
- izplerzāt Izpļāpāt.
- izpļokšēt Izpļāpāt.
- izplorkšēt Izpļāpāt.
- izplorzāt Izpļāpāt.
- izpļukšēt Izpļāpāt.
- izpļukšķēt Izpļāpāt.
- izpļukstēt Izpļāpāt.
- izpļurkstēt Izpļāpāt.
- izpļurpēt Izpļāpāt.
- izpļuršķēt Izpļāpāt.
- izporzāt Izpļāpāt.
- izpukstēt Izpļāpāt.
- izsepināt Izpļāpāt.
- izšļaukstēt Izpļāpāt.
- iztarkšēt Izpļāpāt.
- iztarkšķēt Izpļāpāt.
- izvanskāt Izpļāpāt.
- izvarkšēt Izpļāpāt.
- izvarkšķēt Izpļāpāt.
- palaist muti Izpļāpāt.
- padaudzināt Izpļāpāt.
- papļurkšēt Izpļāpāt.
- plaust Izpļāpāt.
- izļarkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties.
- izļerkstēties Izpļāpāties, izrunāties; izbārties.
- izgrabēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izklačāties Izpļāpāties, izrunāties.
- izplokšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izplukšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izpļurkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izporkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izporzāties Izpļāpāties, izrunāties.
- iztarkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izterkšēties Izpļāpāties, izrunāties.
- izkleroties Izpļāpāties, iztrakoties, izālēties.
- izvarkšēties Izpļāpāties, iztrokšņoties.
- izpļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties; izļerkšēties.
- izpļerzāties Izpļāpāties; izrunāties; izļerzāties.
- izlarkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlarzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļekšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļerkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izļerzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlorkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izlorzāties Izpļāpāties; izrunāties.
- izpļekšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izplorkšēties Izpļāpāties; izrunāties.
- izapērties Izpļāpāties.
- izapļāpāties Izpļāpāties.
- izblākšķēties Izpļāpāties.
- izčaloties Izpļāpāties.
- izkvarkšķēties Izpļāpāties.
- izļerkāties Izpļāpāties.
- izlerkšēties Izpļāpāties.
- izļurāties Izpļāpāties.
- izplakšēties Izpļāpāties.
- izplekšēties Izpļāpāties.
- izpļekstēties Izpļāpāties.
- izplerkšēties Izpļāpāties.
- izplerzāties Izpļāpāties.
- izplorzāties Izpļāpāties.
- izsepināties Izpļāpāties.
- iztergāties Izpļāpāties.
- iztergavāties Izpļāpāties.
- iztervēties Izpļāpāties.
- izterzāties Izpļāpāties.
- izvarkšķēties Izpļāpāties.
- izžauties Izpļāpāties.
- iztukšoties Izrunāt visu, izpļāpāties.
- izpasakoties Izrunāties, izpļāpāties.
- izvārīt Izrunāties, izpļāpāties.
- izteikties Izrunāties; izpļāpāties; iztērzēties.
- izpļurkšķēt Izstāstīt, izpļāpāt.
- vidžerēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
- vidžurēt Jautri runāt, pļāpāt (parasti par bērniem).
- pļāpers Jautrs pļāpātājs.
- žokļoties Jokoties, pļāpāt, plosīties.
- tērģēties Jokus dzīt, pļāpāt.
- aizkledzināt Kādam piepļāpāt ausis.
- pažvīkstēt Kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot.
- paviķenēt Kādu brīdi nevainīgi pļāpāt.
- čalenēt Kādu brīdi pļāpāt, tērzēt, trokšņot.
- pakvērkšķēt Kādu brīdi pļāpāt.
- paļērkāt Kādu brīdi pļāpāt.
- paļērkšēt Kādu brīdi pļāpāt.
- papļukstēt Kādu brīdi pļāpāt.
- pažavēt Kādu brīdi pļāpāt.
- izklēgāties Kādu laiku klaigāt, pļāpāt.
- nolaukšēties Kādu laiku nopļāpāt tukšības.
- noreikāt Kādu laiku nopļāpāt.
- notenkāties Kādu laiku pļāpāt aprunājot citus cilvēkus.
- pagārgties Kādu laiku pļāpāt niekus.
- nomēļot Kādu laiku pļāpāt.
- paplekšināt Kādu laiku pļāpāt.
- nolaušķēt Kādu laiku skaļi nopļāpāt.
- notenkāt Kādu laiku tērzēt, pļāpāt.
- satērzēt Kaut ko sapļāpāt; ilgāku laiku pļāpāt.
- kakšķināt Kladzināt, pļāpāt.
- zadināt Klusi sarunāties, pļāpāt.
- klamstēt Kurnēt, pļāpāt, nepārtraukti lamāties.
- atpļāpāties Līdz apnikumam izpļāpāties.
- atčalavīties Līdz pagurumam (pietiekami) pļāpāt.
- pļāperēt Līksmi, jautri pļāpāt.
- muldēt (arī runāt) par deviņiem (arī septiņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- runāt (arī muldēt) par septiņiem (arī deviņiem) mēmiem ļoti daudz runāt, pļāpāt.
- likšķēt Melot, pļāpāt, glaimot.
- altāt Melot, pļāpāt, melst niekus.
- melkšēt Melot, pļāpāt.
- melst Melot; arī pļāpāt.
- ēmuļoties Melst niekus; pļāpāt; muldēt.
- melsin Melst, pļāpāt niekus.
- gruzīties Melst, pļāpāt.
- sačalot miermīlīgi samurmināties, pļāpāt.
- bļemmāt Muldēt, gvelzt, pļāpāt.
- svamplīt muldēt, pļāpāt.
- mulsēt Mulsinoši runāt, pļāpāt.
- sagauzt Muļķīgas blēņas pļāpāt.
- izvankšēt Muļķīgi izrunāt, izpļāpāt.
- izvankšēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
- izvanšķēties Muļķīgi izrunāties, izpļāpāties.
- vanšķēt Muļķīgi runāt, pļāpāt.
- svajāt Murgot, pļāpāt.
- gudžot Murmināt, čalot, pļāpāt.
- muršķēt Murmināt, nesakarīgi pļāpāt.
- bankšķēt Murmināt, pļāpāt.
- guģēt Murmināt, pļāpāt.
- guģināt Murmināt, pļāpāt.
- guģot Murmināt, pļāpāt.
- gūgot Murmināt, pļāpāt.
- novārīties Mutuļot, vārīties, neauglīgi pļāpāt.
- ļeverēt Neapdomīgi pļāpāt, pļukšķēt.
- pažļabarēt Nedaudz papļāpāt.
- pažladīt Nedaudz papļāpāt.
- paķedāt Nedaudz, mazliet pļāpāt, strīdēties.
- patenkāties Nedaudz, mazliet pļāpāt, tērzēt.
- papļāpāt Neilgu laiku, mazliet pļāpāt.
- pievaldīt (arī savaldīt) muti (arī mēli) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- savaldīt (arī pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- valdīt (arī savaldīt, pievaldīt) mēli (arī muti) neizpļāpāt; censties nerunāt asi.
- izgrūst Nejauši izstāstīt, izpļāpāt (par ko).
- pļumēties Nemitīgi pļāpāt (aplamības).
- plankšēt Nepārtraukti pļāpāt.
- delzt Nepārtraukti runāt, pļāpāt.
- neterkšēt Nepļāpāt, netarkšķēt.
- kļerot Nesakarīgi pļāpāt; klerot.
- ļergāties Nesakarīgi pļāpāt.
- lankšēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
- lankšķēt Nesakarīgi, tukši pļāpāt.
- samurkšēt Neskaidri runājot sapļāpāt.
- sasvepšķēt Neskaidri runājot sapļāpāt.
- pļukstēt Neskaidri runāt, pļāpāt.
- veterāt Neskaidri runāt, pļāpāt.
- borkšēt Neskaidri runāt; pļāpāt.
- murkšķināties Neskaidri sarunāties, pļāpāt.
- leterēt Neskaidri, nesakarīgi runāt, pļāpāt.
- penterēt Neskaidri, nesaprotami runāt (ko); arī pļāpāt.
- ķervelēt Neskaidri, nesaprotami runāt, pļāpāt.
- izčolāties No sirds izpļāpāties.
- izbļorgāties No sirds izrunāties, izpļāpāties.
- nokverkstēt Nočīkstēt, nopļāpāt.
- nopļekšināt Nopļāpāt, nočalot.
- nopļekšķināt Nopļāpāt, nočalot.
- noplukšēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
- noplukšķēt Nopļāpāt, notērēt laiku.
- nopasakot Nopļāpāt, notērzēt.
- noterzāt Nopļāpāt, notērzēt.
- nolorkšēt Nopļāpāt; nolarkšēt.
- nogvelzt Nopļāpāt.
- nokalbīt Nopļāpāt.
- nolarkšēt Nopļāpāt.
- nomēļāt Nopļāpāt.
- nomutēt Nopļāpāt.
- noparkšēt Nopļāpāt.
- noparkšķēt Nopļāpāt.
- noplakšēt Nopļāpāt.
- nopļakšēt Nopļāpāt.
- noplarkšēt Nopļāpāt.
- nopļekšēt Nopļāpāt.
- noplekšēt Nopļāpāt.
- nopļekšķēt Nopļāpāt.
- nopļeparāt Nopļāpāt.
- nopļeperēt Nopļāpāt.
- nopļepinēt Nopļāpāt.
- noplokšēt Nopļāpāt.
- noporkšēt Nopļāpāt.
- noporzāt Nopļāpāt.
- nošļerkstēt Nopļāpāt.
- notarkšēt Nopļāpāt.
- notarkšķēt Nopļāpāt.
- noterkšēt Nopļāpāt.
- noterkšķēt Nopļāpāt.
- notrēst Noteiktu laiku nepārtraukti pļāpāt.
- notriekt Notērzēt, arī nopļāpāt.
- čavināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
- čāvināt Omulīgi pļāpāt, čivināt, riet.
- žablīties Palaidņoties, aušoties, plosīties, tukši pļāpāt.
- pamelst Pamelot; arī papļāpāt.
- pavamplāt Papļāpāt (neglītiem vārdiem).
- papečāties Papļāpāt, papļāpāties.
- pamuldēt Papļāpāt; arī izpļāpāt.
- pamēļot Papļāpāt; arī patenkot.
- uzpļāpāt Papļāpāt; pastāstīt.
- paterzāt Papļāpāt; patērzēt.
- uzsist klaču papļāpāt.
- pasist klaču, arī pasist klačiņu papļāpāt.
- pabazarēt Papļāpāt.
- pabļuznīt Papļāpāt.
- pačipstēt Papļāpāt.
- pagauzt Papļāpāt.
- paklabēt Papļāpāt.
- paklabināt Papļāpāt.
- paplakšēt Papļāpāt.
- papļakšēt Papļāpāt.
- papļāpāties Papļāpāt.
- paplekšēt Papļāpāt.
- papļekšēt Papļāpāt.
- papļekstēt Papļāpāt.
- papļeperēt Papļāpāt.
- paporzāt Papļāpāt.
- pasepināt Papļāpāt.
- paterkšēt Papļāpāt.
- paterkšķēt Papļāpāt.
- paterkšķēties Papļāpāt.
- paplarkšēties Papļāpāties.
- paplorkšēties Papļāpāties.
- paterkšēties Papļāpāties.
- babelēt Pārāk daudz runāt; pļāpāt.
- pagvelzt Parunāt, pastāstīt (ko nenozīmīgu); papļāpāt.
- paporkšēt Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāt.
- paporkšēties Parunāt, pateikt (ko, parasti neapmierināti, arī neskaidri); arī papļāpāties.
- pačalot Parunāties, patērzēt daudziem reizē; ātri, jautri parunāt, arī papļāpāt.
- paklačot Patenkot; arī pasūdzēties; arī papļāpāt.
- nopasakoties Pavadīt kādu laiku pļāpājot, tērzējot; nopļāpāt.
- uztapt Pavedināt pļāpāt.
- izčavāties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izčavināties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izkvenkšēties Pēc sirds patikas izpļāpāties.
- izklabināties Pēc sirds patikas, krietni izpļāpāties.
- aizgvelzt Piečalot, piepļāpāt.
- pieplaukšēt Piepļāpāt, izplatīt baumas.
- aizbuldurēt Piepļāpāt.
- piešļaukstēt Piepļāpāt.
- izčakstināties Pietiekami pļāpāt.
- izblankšķēties Pietiekoši izpļāpāties.
- izplekstēties Pietiekoši izpļāpāties.
- izvamplāties Pietiekoši izpļāpāties.
- izvemsties Pietiekoši izpļāpāties.
- izplainīties Pietiekoši pļāpāt blēņas, muļķoties.
- izpečāties Pietiekoši pļāpāt.
- pleikšķēt Plīkšķēt; pļāpāt.
- blākšis Pļāpa, pļāpātājs, auša; blakšis.
- blakšis Pļāpa, pļāpātājs, auša.
- pļāps Pļāpa, pļāpātājs, auša.
- varmala Pļāpa, pļāpātājs, auša.
- barkšķis Pļāpa, pļāpātājs.
- klambis Pļāpa, pļāpātājs.
- kurkulis Pļāpa, pļāpātājs.
- largāns Pļāpa, pļāpātājs.
- ļurkums Pļāpa, pļāpātājs.
- plaukšķins Pļāpa, pļāpātājs.
- tērzētājs Pļāpa, pļāpātājs.
- aizpļāpāt Pļāpājot pavadīt laiku; nopļāpāt.
- nopļāpāt Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
- nopļāpāties Pļāpāt (visu laikposmu) un pabeigt pļāpāt.
- gelsereit pļāpāt dzērumā.
- perāt pļāpāt, aprunāt.
- kulstīt mēli, retāk kulstīt tukšu pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt (arī kult) mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt tukšu, biežāk kulstīt mēli pļāpāt, arī runāt ko nenozīmīgu; veltīgi, bez panākumiem runāt.
- kulstīt mēli pļāpāt, runāt ko nenozīmīgu; aprunāt.
- taisīt tirgu pļāpāt.
- darināt mēli pļāpāt.
- pentarāt pļāpāt.
- peršķēt pļāpāt.
- purpaļot pļāpāt.
- seģināt pļāpāt.
- pļurkstēt Pļukšķēt, pļāpāt.
- pačivināt Priecīgi, bezbēdīgi parunāt, papļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- čivināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vidžināt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vīterēt Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- vīterot Priecīgi, bezbēdīgi runāt, pļāpāt (parasti par bērniem, sievietēm).
- lorcāties Runāt (ko nenopietnu), pļāpāt.
- lorckāties Runāt (ko nenopietnu), pļāpāt.
- babuļot Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot; babulēt.
- babalēt Runāt (ko nesvarīgu, mazsvarīgu); pļāpāt, tenkot.
- elkoties Runāt bezjēdzīgus sīkumus, pļāpāt.
- pļerkšt Runāt blēņas, pļāpāt.
- balamutēties Runāt daudz un nepārdomāti, arī nepatiesi; pļāpāt, lielīties.
- grabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klabināt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- klaudzēt Runāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu (parasti ilgāku laiku); pļāpāt.
- gaugāt Runāt muļķības, pļāpāt.
- vēkšāt Runāt tukšības, pļāpāt.
- verkšķēt Runāt, parasti niekus, pļāpāt.
- bābot Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
- bāboties Runāt, pļāpāt (parasti par sievietēm).
- babāt Runāt, pļāpāt.
- lāsnāt Runāt, pļāpāt.
- tresīt Runāt, pļāpāt.
- gvelzt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaukšķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plaušķēt Runāt, stāstīt (ko nenozīmīgu); pļāpāt.
- plažerēties Runāties, pļāpāt un ņemties.
- kaļavot Runāties, pļāpāt.
- ļerkāties Runāties, pļāpāt.
- samelkšēt Samelot, sapļāpāt.
- samelst Samelot; arī sapļāpāt.
- saplakšķināt sapļāpāt (1).
- salorkšēt Sapļāpāt (aplamības).
- sapātarot Sapļāpāt (aplamības).
- savažerēt Sapļāpāt (blēņas).
- sapaust Sapļāpāt baumas.
- sašventerēt Sapļāpāt blēņas.
- sabuldurēt Sapļāpāt, ilgāku laiku vai krietni pļāpāt.
- saplederēt Sapļāpāt, nodarīt ļaunu pļāpājot.
- saklemst Sapļāpāt, saklačot.
- saterkšķēt Sapļāpāt, samelot.
- sateršķēt Sapļāpāt, samelot.
- sabļuznēt Sapļāpāt, samuldēt.
- piezvēgāt Sapļāpāt, sastāstīt (nepatiesību, melus).
- saplaust Sapļāpāt, satenkot.
- sačalīt sapļāpāt.
- sačalnot sapļāpāt.
- sapleišķēt sapļāpāt.
- sapļeperēt sapļāpāt.
- piepļakšēt Sapļāpāt.
- sačalot Sapļāpāt.
- saklesēt Sapļāpāt.
- saļērkāt Sapļāpāt.
- saļērkšēt Sapļāpāt.
- saļurināt Sapļāpāt.
- samēļot Sapļāpāt.
- sapļakšēt Sapļāpāt.
- saplaunīt Sapļāpāt.
- sapļokstēt Sapļāpāt.
- sapļukšēt Sapļāpāt.
- sapļukšķēt Sapļāpāt.
- sapļukstēt Sapļāpāt.
- sapļurkšēt Sapļāpāt.
- sapļurkšķēt Sapļāpāt.
- sapļurkstēt Sapļāpāt.
- satēgāt Sapļāpāt.
- satērgāt Sapļāpāt.
- satērzgāt Sapļāpāt.
- satirzāt Sapļāpāt.
- sapļepēt sapļeperēt, sapļāpāt.
- sepinēt sapņot (daudz un nesakarīgi); miegā fantazēt (murgot); tukšības pļāpāt.
- saklabināt Sarunāt ko nevajadzīgu, bezsaturīgu; sapļāpāt.
- samuit sarunāt, sapļāpāt.
- sagvelzt Sarunāt, sastāstīt (daudz kā nenozīmīga, arī muļķīga, nepatiesa); sapļāpāt.
- pasakoties Sarunāties (parasti par ko nenozīmīgu); pļāpāt; arī tenkot.
- sakladzināt sarunāties, pļāpāt, mēļot.
- rēkot sarunāties, pļāpāt, tērzēt.
- uztērzēt Sarunāties, pļāpāt.
- žladīt Sarunāties, pļāpāt.
- čalot Sarunāties, tērzēt daudziem reizē; ātri, jautri runāt, arī pļāpāt.
- saplekšēt Sastāstīt, sapļāpāt.
- saplukšēt Sastāstīt, sapļāpāt.
- saplukšķēt Sastāstīt, sapļāpāt.
- sabļuznīt Sastāstīt; sapļāpāt.
- sapļāpāties Savstarpēji pļāpāt, sazināties pļāpājot.
- sačaloties savstarpēji sapļāpāties.
- čalata Sieviete, kas mēdz daudz runāt, pļāpāt.
- bļarkšķēt Skaļi pļāpāt, aplamības runāt.
- dedināt Skaļi pļāpāt.
- dēdināt Skaļi pļāpāt.
- targavāt Skaļi pļāpāt.
- tarsāt Skaļi pļāpāt.
- varažāt Skaļi pļāpāt.
- zabīt Skaļi runāt blēņas, pļāpāt.
- blākšēt Skaļi runāt, pļāpāt aplamības, skaļā balsī izpaust noslēpumus.
- ļorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt; lorkšķēt.
- varkšēt Skaļi runāt, pļāpāt; trokšņot.
- lorkšķēt Skaļi runāt, pļāpāt.
- kaldačot Skaļi un nesakarīgi pļāpāt.
- sablārkšēt Skaļi, bet nesaprotami daudz sapļāpāt.
- pleišķēt Skanēt; pļāpāt.
- švākšēt Slepus pļāpāt.
- bibināt Stostīties, stomīties, pļāpāt, neskaidri runāt.
- pļāpīgs Tāds, kas mēdz daudz, bieži pļāpāt.
- čarkstināt Tarkšķēt, pļāpāt.
- pļampēt Tenkot, pļāpāt.
- mēlnešot Tenkot, tukšu pļāpāt, melot.
- klačot Tenkot; arī sūdzēties; arī pļāpāt.
- tērzgāt Tērzēt, pļāpāt.
- vaterēt Tērzēt, pļāpāt.
- viķenēt Tērzēt, pļāpāt.
- blīkšēt Tukšas blēņas pļāpāt.
- tokšāties Tukšas blēņas pļāpāt.
- blangžēt Tukšas tenkas pļāpāt.
- ļerēt Tukši pļāpāt, tenkot, riet bez iemesla.
- tankšķēt Tukšu runāt, pļāpāt, čivināt.
- čavāties Tūļāties, blēņoties, pļāpāt.
- putriķot Vervelēt, pļāpāt tukšus sīkumus.
- sašļeksterēt vieglprātīgi sapļāpāt.
- sinonīms viens no diviem vai vairākiem vārdiem, kam ir vienādas vai tuvas nozīmes, piemēram, vārdi "pļāpāt" un "tērzēt" ir sinonīmi
- mēlgaļot Zoboties; arī pļāpāt.
pļāpāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV