pļurkstēt
pļurkstēt 3. konjugācijas darbības vārds; vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, intransitīvsLocīšana
Lietojuma biežums :
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | pļurkstu | pļurkstam | pļurkstēju | pļurkstējām | pļurkstēšu | pļurkstēsim |
| 2. pers. | pļurksti | pļurkstat | pļurkstēji | pļurkstējāt | pļurkstēsi | pļurkstēsiet, pļurkstēsit |
| 3. pers. | pļurkst | pļurkstēja | pļurkstēs | |||
Pavēles izteiksme: pļurksti (vsk. 2. pers.), pļurkstiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: pļurkstot (tag.), pļurkstēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: pļurkstētu
Vajadzības izteiksme: jāpļurkst
Pļukšķēt, pļāpāt.
Avoti: LLVV, EH
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Un no viņa nekad nesagaidīsi, ka kaut ko nevietā sāks pļurkstēt
- Viņš taču katrreiz pļurkst ko citu, atkarībā no reibuma pakāpes.
- — Nepļurkstiet savā valodā, jūs taču zināt, ka es nesaprotu!
- Viņi dzēra tēju un gudri pļurkstēja par perestroiku un svešvalodu nepieciešamību jaunajos apstākļos.
- Godīgi sakot, neticēju ne vārdam, ko mans dēls pie pusdienu galda pļurkstēja.