Paplašinātā meklēšana
Meklējam ofic.
Atrasts vārdos (26):
- ofic:1
- ofices:1
- oficīna:1
- oficiāls:1
- oficiers:1
- oficiozs:1
- oficiozs:2
- oficiālis:1
- oficiants:1
- oficieris:1
- oficināls:1
- kinoficēt:1
- proficīts:1
- oficiālums:1
- dinoficeja:1
- inoficiāls:1
- neoficiāls:1
- radioficēt:1
- termoficēt:1
- dinoficeaea:1
- pusoficiāls:1
- oficīnālijas:1
- cianoficejas:1
- kriptoficeja:1
- pornoficēšanās:1
- unteroficieris:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (335):
- ex cathedra "no katedras", sevišķi oficiāli, autoritatīvi un neapstrīdami (bieži vien ironiskā nozīmē).
- apužroka (Pa) apužroku - neoficiāli, arī slepus, nelikumīgi (ko pirkt, iegādāties, dabūt u. tml.).
- Rīgas pods 8,376 kg (oficiāli lietots līdz 1845. g.).
- Afjona Afjonkarahisara - bieži lietots Turcijas pilsētas un ila nosaukums, arī oficiālos dokumentos.
- afrikandu valoda afrikānss - rietumģermāņu valodu grupas jaunākā valoda, kas veidojusies uz nīderlandiešu valodas bāzes, viena no vienpadsmit Dienvidāfrikas Republikas oficiālajām valodām; būru valoda.
- cirkumcellioni Agonistiķi - kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- Dollija Aita vārdā Dollija, pirmais oficiāli paziņotais (1997. g. 27. februārī) klonētais zīdītājs.
- Skrīveru pansionāts Aizkraukles novada Skrīveru pagasta aprūpes ciema "Ziedugravas" neoficiāls nosaukums.
- mongoļu valoda altajiešu valodu saimes mongoļu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Mongolijā, rakstu piemin, no 12.-13. gs. mongoļu rakstā.
- aizstāvis Amatpersona, kas tiesas procesā oficiāli aizstāv apsūdzētā intereses.
- underground Andergraunds - neoficiālais, nepieņemtais, arī neatļautais; alternatīvais; pagrīdes.
- undrapcieris Apakšvirsnieks (unteroficieris).
- pateicība Apbalvojums - oficiāls teksts, kurā pozitīvi novērtēts (kāda) darbs, darbība; arī dāvana.
- skeletapbedījums Apbedīšanas veids, kad tiek apbedīts mirušā ķermenis (atšķirībā no ugunsapbedījuma, kad mirušais tiek sadedzināts), bronzas un dzelzs laikmetā bija visvairāk izplatītais apbedīšanas veids un viduslaikos kļuva par vienīgo oficiāli atļauto.
- šaržēt Apgrūtināt; uzlikt, uzņemties izcilu amatu, goda pienākumu; militārās un studentu aprindās - oficiāli pārstāvēt apvienību kādās svinībās.
- vizīte Apmeklējums (parasti neilgs, oficiāla vai lietišķa rakstura).
- slēptā nabadzība apzīmējums sabiedrībai neredzamām nabadzības izpausmēm, galvenokārt cilvēka kontroles trūkumā pār savu dzīvi un izvēles iespēju ierobežotībā; cilvēka ienākumi nav tik zemi, lai viņu oficiāli atzītu par trūcīgu, tomēr viņa izvēles ierobežo dzīves apstākļi.
- rezervēt Ar oficiālu nodrošinājumu, nodrosi garantēt (kā, piemēram, viesnīcas numura,) saņemšanu izmantošanai, lietošanai paredzētajā laikā.
- pieņemt Ar oficiālu rīkojumu uzsākt (piemēram, iestādes, grupas) vadību; saņemt savā pārziņā, vadībā (piemēram, transportlīdzekli).
- sargāt Ar savu (parasti likumā, instrukcijās u. tml noteikto) darbību novērst ko nevēlamu (parasti oficiālai personai).
- piedziņa Ar tiesas spriedumu vai citu oficiālu aktu pamatota (kāda maksājuma) piespiedu iekasēšana.
- kontingents ārējā tirdzniecībā - oficiāla norma, kuras robežās kāda valsts var kaut ko importēt, eksportēt vai laist cauri kā tranzītpreci.
- vīza Ārvalsts iestādes oficiāla atļauja, kas dod tiesības iebraukt šajā ārvalstī, izbraukt no tās vai šķērsot tās teritoriju.
- legāls Atbilstošs likumiem, arī oficiāls.
- kuluāri Atpūtai un neoficiālām sarunām paredzētas telpas (piemēram, pie parlamenta sēžu zālēm).
- Svaru māja atradās Rīgas Rātslaukumā, tajā bija novietoti pilsētas lielie svari, ar kuriem svēra Rīgā ievestās preces, turpat glabājās arī pilsētas oficiālajiem mēriem atbilstoši mērtrauki (mucas, pūri, u. c.), nojaukta 1938. g.
- privāta persona atsevišķs cilvēks, indivīds (ārpus, piemēram, valsts, sabiedriskas u. tml. oficiālas darbības).
- pasludināt Atzīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- izsludināt Atzīt, nosacīt (ar oficiālu lēmumu) un, parasti oficiāli, paziņot.
- rekords Augstākais tehniskais rezultāts, kas sasniegts kādā sporta veidā oficiālās sacensībās, ievērojot oficiālos sacensību noteikumus.
- khmeru valoda austroaziātu valodu saimes monu-khmeru valodu grupas valoda, oficiālā valoda Kambodžā, lieto modificētu indiešu rakstu.
- mikronēziešu valodas austronēziešu valodu saimes grupa, pie nozīmīgākajām no tām pieder kiribatiešu valoda (ofic. val. līdzās angļu val. Kiribati).
- malagasu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Madagaskarā (līdzās fr. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- malajiešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Malaizijā, Indonēzijā, Brunejā (līdzās angļu val.), Singapūrā (līdzās ķīniešu, tamilu, angļu val.); 2 literārās formas: Malaizijas malajiešu valoda (malaiziešu valoda) un indonēziešu valoda; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- indonēziešu valoda austronēziešu valodu saimes indonēziešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Indonēzijā; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- maoru valoda austronēziešu valodu saimes polinēziešu valodu grupas valoda, no 1987. g. oficiālā valoda Jaunzēlandē (kopā ar angļu valodu).
- dragomans Austrumu zemēs oficiāls tulks diplomātiskajās pārstāvniecībās un konsulātos.
- Rietumberlīne Berlīnes pilsētas daļa (brīvpilsēta un politisks anklāvs), īpašs politisks veidojums (1948.-1990. g.), kas bija politiski un ekonomiski saistīta ar Vācijas Federatīvo Republiku, lai arī oficiāli tā atradās okupācijas spēku pārvaldībā, to veidoja ASV, Lielbritānijas un Francijas sektori.
- bandu bērns bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- ārlaulības bērns bērns, ko likums neatzīst par oficiālā laulībā dzimušu; bērns, kas piedzimis nekad laulībā nesastāvējušai sievietei vai kas dzimis pēc 306 dienām, skaitot no mātes vīra nāves vai laulības šķiršanas, vai tās atzīšanas par neesošu, vai arī, ja izdarītais ieraksts par bērna tēvu ir anulēts.
- slēptais bezdarbs bezdarbs, kuru neatspoguļo oficiālā statistika: galvenokārt ietver darbiniekus, kuri atrodas piespiedu bezalgas atvaļinājumā vai pret savu gribu strādā nepilnā slodzē, personas, kuras zaudējušas cerības atrast darbu.
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- Sukre Bolīvijas oficiālā galvaspilsēta (sp. val. "Sucre"), Čukisakas departamenta administratīvais centrs, atrodas Andu Centrālās Kordiljeras piekājē \~2700 m vjl., 265300 iedzīvotāju (2008. g.).
- pārstāvēt Būt tādam, kas ir (atsevišķa cilvēka, organizācijas u. tml.) izraudzīts, pilnvarots kur piedalīties, atrasties, lai paustu, aizstāvētu (to) oficiālas vai sabiedriskas intereses, darbību; būt tādam, kas ir kāda tiesību subjekta pilnvarots rīkoties tā vārdā.
- viesoties Būt, atrasties (kur), piemēram, oficiālā vizītē.
- privātpersona Cilvēks ārpus saviem dienesta, sabiedriskajiem pienākumiem, ārpus oficiālas darbības; arī cilvēks, kas neieņem valsts vai sabiedrisku amatu.
- apkalpotājs Cilvēks, kas (ēdnīcā, restorānā, kafejnīcā u. tml.) apkalpo viesus; oficiants.
- nelegālists Cilvēks, kas dzīvo, darbojas konspiratīvi, slepus no varas iestādēm, neievērojot likuma, oficiāla rīkojuma aizliegumu.
- privātskolotājs Cilvēks, kas kādu apmāca individuāli, ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- disidents Cilvēks, kas nepieder pie valdošās (valsts oficiālās) reliģiskās organizācijas vai to neatzīst.
- iesniedzējs Cilvēks, kas oficiāli nodod (dokumentu, pieteikumu, iesniegumu u.tml.).
- neformālis Cilvēks, kas pieder pie neformālas grupas, neoficiālas organizācijas u. tml.
- laureāts Cilvēks, kas saņēmis augstu oficiālu apbalvojumu (parasti prēmiju).
- herētiķis Cilvēks, kas sludina ticības uzskatus, kuri nesakrīt ar oficiālās baznīcas doktrīnu; maldu mācības skolotājs; ķeceris.
- heterodokss Citas ticības piekritējs, kas atkritis no oficiālās baznīcas.
- Bohēmija Čehijas oficiālais nosaukums Habsburgu valdīšanas laikā (1526.-1918. g.).
- jaunčehi Čehu Nacionālās partijas radikālā spārna pārstāvji (ofic. nos. - Nacionālā brīvdomātāju partija, dib. 1874.); 1918. g. iekļāvās Čehoslovakijas Nacionāldemokrātiskajā partijā.
- pusoficiāls Daļēji oficiāls.
- radiofikācija Darbība, process --> radioficēt(1).
- radiofikācija Darbība, process --> radioficēt(2).
- čekists Darbinieks Viskrievijas ārkārtējā komisijā cīņai ar kontrrevolūciju, sabotāžu un spekulāciju (no 1917. līdz 1921. gadam) un jebkuru vēlāko PSRS drošības dienestu darbinieks (neoficiāls apzīmējums).
- virsdarbs Darbs, ko veic ārpus oficiālā darbalaika.
- reglamentēt Detalizēti noteikt, regulēt (kādu darbību) - parasti par likumu, oficiāliem noteikumiem u. tml.
- dinoficeaea Dinoficeju klase.
- atašejs Diplomātiskas pārstāvniecības darbinieks (kādas nozares speciālists un oficiālais pārstāvis).
- Nāciju salūts divdesmit viena artilērijas zalve, ko izšauj, svinīgi sagaidot oficiālā vizītē citu valstu, valdību vadītājas, arī karakuģus.
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, likt (kādam ko darīt).
- norīkot Dodot oficiālu rīkojumu, noteikt (darba vietu).
- leģitimācija Dokuments, kas apliecina oficiālu (piemēram, kādu tiesību) apstiprināšanu.
- sanitārais patents dokuments, kas oficiāli atzīst kuģa vai ostas sanitārā stāvokļa atbilstību starptautiskajiem standartiem.
- pilnvarot Dot (personai, organizācijai u. tml.) oficiālas tiesības, oficiālu atļauju (ko darīt); izdot pilnvaru.
- pilnvarot Dot neoficiālas tiesības, neoficiālu atļauju (ko darīt).
- zvērēt Dot oficiālu zvērestu.
- kedīvs Ēģiptes vicekaraļa oficiālais tituls 1845.-1914. g.
- Koptirgus Eiropas Ekonomiskās kopienas neoficiāls nosaukums, tika lietots arī Eiropas Kopienas apzīmēšanai un reizēm apzīmē arī Eiropas Savienību.
- pieņemt eksāmenu eksāmenā uzklausīt pārbaudāmās personas atbildi un dot oficiālu novērtējumu zināšanām (kādā mācību priekšmetā).
- kandidāta eksāmens eksāmens, kas jānokārto, lai kandidāta disertāciju varētu oficiāli aizstāvēt.
- oficiālais stils emocionāli neitrāls stils, kas izsaka lietišķu attieksmi un ko izmanto lietišķos un zinātniskos rakstos, oficiālās runās un sarunās, publicistikas oficiālajos žanros.
- Etiopija Etiopijas Federatīvā Demokrātiskā Republika - valsts ziemeļaustrumu Āfrikā (amharu val. "Ītyōpp'ya") platība - 1133380 kvadrātkilometru, 85240000 iedzīvotāju (2005. g.), galvaspilsēta - Adisabeba, administratīvais iedalījums - 9 kilili, 2 municipalitātes, līdz 1945. g. neoficiālais nosaukums bija Abesīnija.
- Lapasa Faktiskā Bolīvijas galvaspilsēta ("La Paz"), prezidenta, valdības un parlamenta rezidence (oficiālā galvaspilsēta - Sukre), departamenta centrs, atrodas Andu Kordiljera Realas piekājē 3660 m vjl., 835300 iedzīvotāju (2008. g.).
- persiešu valoda farsi - indoeiropiešu valoda, oficiālā valoda Irānā, runā vairākums Afganistānā, izplatīta Centrālāzijā; arābu raksts.
- Filipīnu Republika Filipīnas ("Republika ñg Pilipinas"), valsts oficiālais nosaukums.
- lietišķo rakstu stils funkcionālais valodas paveids jeb stils, ko lieto oficiālos dokumentos.
- baložastīte Gājtauriņu sugas "Macroglosum Scopoli" neoficiāls nosaukums; Latvijā ieceļo reti.
- metrdotels Galvenais oficiants restorānā, viesnīcā.
- basku valoda ģenealoģiski izolēta valoda, oficiālā valoda Basku zemē, Spānijā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- japāņu valoda ģenealoģiski izolēta valoda; oficiālā valoda Japānā; lieto īpašu japāņu rakstu - ideogrāfiskā (no ķīniešu raksta aizgūti hieroglifi) un zilbju raksta apvienojumu; raksta vertikālās rindās, tās kārtojot no labās puses uz kreiso.
- haitieši Haiti pamatiedzīvotāji, oficiālā franču valoda, bet runā tās vietējā dialektā, ticīgie - katoļi; saglabājuši arī tradicionālos ticējumus.
- dāņu valoda ide val. saimes ģermāņu val. grupas valoda, ofic. val. Dānijā, rakstības pamatā lat. alfabēts.
- flāmu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Beļģijā (līdzās franču valodai), tuva nīderlandiešu valodai (dažkārt uzskata par nīderlandiešu valodas teritoriālo variantu), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- islandiešu valoda ide valodu saimes ģermāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Islandē; rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- singalu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Šrilankā; lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
- bengāļu valoda ide valodu saimes indoāriešu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Bangladešā un R-Bengālijas štatā Indijā, rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
- darī Ide valodu saimes irāņu valodu grupas valoda, 9. gs. b. - 16. gs. sāk. persiešu, tadžiku u. c. irāņu literārā valoda, vēlāk izveidojās 3 varianti: literārā persiešu valoda, literārā tadžiku valoda un literārā darī (saukta arī fārsī-kābulī), oficiālā valoda (līdzās puštu) Afganistānā, lieto arābu rakstu.
- īru valoda ide valodu saimes ķeltu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Īrijā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- spāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, ofic. valoda Spānijā un vairākās Latīņamerikas valstīs.
- katalāņu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda (līdzās spāņu valodai) Katalonijā un dažos citos Spānijas autonomajos apgabalos, kā arī (līdzās spāņu un franču valodām) Andorā.
- itāliešu valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Itālijā, Sanmarīno, Šveicē (viena no ofic. val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- franču valoda ide valodu saimes romāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Francijā, Monako, Beļģijā (līdzās flāmu valodai), Šveicē (līdzās vācu un itāļu valodām), Kanādā (līdzās angļu valodai), Luksemburgā (līdzās vācu valodai), lieto (arī kā oficiālo valodu) vairākās Āfrikas, Āzijas valstīs un citur, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- bulgāru valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (dienvidslāvu apakšgrupas) valoda, oficiālā valoda Bulgārijā, rakstības pamatā modificēta kirilica.
- čehu valoda ide valodu saimes slāvu valodu grupas (rietumslāvu apakšgrupa) valoda, Čehijas oficiālā valoda, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- grieķu valoda ide valodu saimes valoda; oficiālā valoda Grieķijā un (līdzās turku val.) Kiprā.
- pierakstīties Ierakstīt savu vārdu un uzvārdu oficiālā sarakstā: tikt pierakstītam oficiālā sarakstā; oficiāli pieteikties, piereģistrēties (piemēram, pasākumā, cilvēku grupā).
- pieteikties Ierodoties (kur), oficiāli piereģistrēt sevi.
- privātstunda Individuāla mācību nodarbība ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- konkanu valoda indoāriešu valoda, kas pamatā izplatīta Indijas rietumu piekrastē pie Arābijas jūras, viena no 22 Indijas valsts valodām, kā arī Goa štata oficiālā valoda.
- puštu Indoeiropiešu valodu saimes irāņu valodu grupas valoda; oficiālā valoda Afganistānā (līdzās dari); rakstības pamatā arābu alfabēts.
- brīfings Īsa preses konference, valdības pārstāvju vai citu oficiālu personu informatīvs ziņojums žurnālistiem; īsa sanāksme informācijas vai norādījumu sniegšanai; īssaiets.
- vahābītisms Islāma reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā XVIII gs. un nosaukta Muhameda ibn Abdela Vahaba vārdā, kurš aicināja arābu ciltis apvienoties un cīnīties pret turku kundzību; XIX gs. vahābītu mācība kļuva par arābu feodāļu ideoloģiju un mūsu dienās ir oficiāla ideoloģija Saūda Arābijā; vahābītisms; vahābisms.
- vahābīts Islāmiska reliģiski politiskā virziena piekritējs; šis virziens radās 18. gs., iestājās par islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija Sauda Arābijā.
- biļetens Īss (oficiāls) ziņojums (parasti par kādu svarīgu notikumu, jautājumu, pasākumu).
- Akvīnas Toms itāļu teologs un filozofs ("Thomas Aquino", 1225.-1274. g.), katoļu baznīcas dogmatiķis, viduslaiku sholastikas pārstāvis, dominikāņu mūks, 1323. g. pasludināts par svēto, galvenais darbs "Teoloģijas summa" ("Summa theological"), 1879. g. viņa mācība neotomisma formā kļuva par oficiālo katoļu baznīcas filozofiju.
- taisīt naudu izmantojot dažādus (galvenokārt neoficiālus) līdzekļus, tikt pie daudz naudas.
- pieteikties Izteikt vēlēšanos strādāt, darboties (kur) un to oficiāli nokārtot; arī piereģistrēties.
- sastādīt Izveidot (piemēram, tekstu, datu kopumu), apvienojot kādus materiālus, dotumus; uzrakstīt noteiktā formā (parasti oficiālu tekstu), izmantojot kādus materiālus, dotumus.
- meidzi Japānas imperatora Mucuhito valdīšanas laika (1867.-1912. g.) oficiālais nosaukums (no 1868. g.; japāņu "apgaismota valdīšana").
- piešķirt Juridiski, oficiāli sagādāt, nodrošināt (kādu stāvokli, apstākļus); būt par pamatu, nosacījumu (piemēram, kādam stāvoklim, apstākļiem).
- de iure juridiski, tiesiski, oficiāli; formāli.
- juridiskā fikcija juridisks paņēmiens īstenību formulēt tā, ka šis formulējums neatbilst īstenībai, vai pat tā, ka formulējumam ar īstenību nav nekā kopēja, lai vēlāk no šā formulējuma izdarītu nopietnus juridiskus slēdzienus; oficiāls, normatīvs atzinums, formulējums, kas neatbilst īstenībai, piemēram, atsevišķi panti konstitūcijās, kodeksos, noteikumos, kuriem īstenībā nav reālas formas un satura.
- jūrnieka grāmatiņa jūrnieka pase - jūrnieka profesiju apliecinošs oficiāls dokuments, kas dod arī tiesības jebkuras valsts ostā nokāpt no kuģa bez vīzas.
- raksturojums Kāda cilvēka darba, darbības, rakstura, personības īpašību apraksts, arī vērtējums; oficiāls dokuments, kurā ir ietverts šāds apraksts, arī vērtējums.
- promulgācija Kāda likuma vai cita valsts akta oficiāla pasludināšana.
- domicils Kādas personas oficiālā dzīves vieta vai arī kāda uzņēmuma, firmas, iestādes oficiālā atrašanās vieta.
- konfesija Kādas reliģijas paveids ar tai raksturīgu rituālu; oficiāla piederība pie kādas reliģijas.
- otrā valoda kādas valsts sabiedrības vairākuma (majoritātes) vai ar likumu oficiālas (valsts) valodas statusā pasludinātā valoda, kuru lieto kā sazināšanās līdzekli (valsts valodu) attiecīgajā valstī un kuru mācās, apgūst un lieto minoritātes pārstāvis, kuram tā nav dzimtā valoda.
- aprunāties Kādu laiku (neoficiāli, arī draudzīgi) sarunāties; parunāties.
- aktivizēšana Karaspēka specifiskas vienības, posteņa, nometnes, stacijas utt. pilnas vai daļējas darbības uzsākšana, pamatojoties uz oficiālu pavēli vai rīkojumu.
- karšu nomenklatūra kartes sadale lapās pēc oficiāli noteiktas sistēmas.
- žurnāls Klade, burtnīca u. tml. sistemātiskiem, periodiskiem (kādu faktu) oficiāliem pierakstiem.
- destaļinizācija Komunistiskās sistēmas mīkstināšana, ko ievadīja Ņ. Hruščova runa 20. partijas kongresā 1956, kad pirmo reizi tika oficiāli atzīts Staļina īstenotais terors.
- svazu valoda Kongo-Kordofanas valodu saimes Nigēras-Kongo valodu grupas valoda, pieder pie bantu saimes dienvidaustrumu grupas; oficiālā valoda Svatini Karalistē (līdzās angļu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- Lielkrievija Krievijas impērijas Eiropas daļas oficiāls nosaukums XIX-XX gs., ko Krievija bija iekarojusi XVII gs. un kuras 30 guberņas pārsvarā apdzīvoja krievi.
- cryptophyceae Kriptoficeju klase.
- brīvās baznīcas kristiešu apvienības, kas ir neatkarīgas no valsts un oficiālās baznīcas.
- agonistiķi Kristiešu sekta Ziemeļāfrikā, 4.-5. gs., kas vērsās pret sociālo nevienlīdzību, oficiālajām katoļu baznīcas dogmām.
- monofizīti Kristīgo ķeceru grupa 5.-7. gs., kas sludināja, ka Kristum ir tikai dievišķa daba; izveidojās kā reakcija uz nestorismu un izraisīja Koptu baznīcas un Armēņu baznīcas oficiālo atšķelšanos no pārējās Kristīgās baznīcas; mūsdienās - Armēnijā, Sīrijā un Ēģiptē.
- bogdihans Ķīnas imperatora tituls, ko lietoja 16. - 18. gs. Krievijā oficiālos dokumentos un citā literatūrā.
- laosiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes taju valodu grupas valoda, oficiālā valoda Laosā; rakstu pieminekļi no 13. gs., lieto vienu no indiešu raksta variantiem.
- birmiešu valoda ķīniešu-tibetiešu valodu saimes valoda, oficiālā valoda Birmā (Mjanmā), rakstības pamatā viens no indiešu raksta veidiem.
- pieteikties Labprātīgi atzīt sevi (par ko) un oficiāli to paziņot.
- Latvijas Vēstnesis Latvijas Republikas oficiālais izdevums, un tajā publicētā informācija ir oficiāla informācija. Oficiālā publikācija ir publiski ticama un saistoša. Neviens nevar aizbildināties ar oficiālajā izdevumā publicēto tiesību aktu vai oficiālo paziņojumu nezināšanu.
- Saeima Latvijas Republikas parlamenta oficiāls nosaukums; Latvijas pilsoņu kopuma radīta tautas priekšstāvniecības institūcija.
- Bulduru konference Latvijas, Igaunijas, Lietuvas, Polijas un Somijas pārstāvju apspriede Bulduros 1920. g. 6. VIII - 6. IX, kurā piedalījās arī Lielbritānija un Francijas diplomāti un neoficiāli Ukrainas un Baltkrievijas pretlielniecisko valdību pārstāvji, tika parakstīts slepens līgums par militāro sadarbību pret Padomju Krieviju; taču līgums netika ratificēts visās valstīs un Baltijas savienība netika izveidota.
- hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
- Augstākā Būtne Lielās franču revolūcijas beigu posmā jakobiāņu diktatūras laikā veidotā jaunā reliģija, kas pastāvēja sptuveni 3 mēnešus, sākot no 1794. g. maija, oficiāli likvidēts pēc gada, pieņemot jauno konstitūciju.
- tā sauktais lieto, lai norādītu uz neoficiālu vai mazpazīstamu, arī īsti neatbilstošu nosaukumu.
- atsaukt Likt (kādai oficiālai personai), lai pārtrauc veikt savus līdzšinējos pienākumus.
- nosūtīt Likt doties (kur, uz kurieni); oficiāli likt doties (kādam ko darīt); arī norīkot (1).
- pieprasīt Likt, arī lūgt, lai izsniedz (informāciju); uzdot oficiāli iesniegt (ko).
- rīkot Likt, parasti oficiāli (kādam) ko darīt, veikt, darboties, dot norādījumu.
- pieturēt Ļaut uzturēties, dzīvot savā mājā, dzīvoklī, parasti uz neilgu laiku, neoficiāli.
- piejemt Ļaut, lai apmeklētājs noteiktā nolūkā, parasti oficiāli, paredzētajā laikā ierodas, uzklausīt viņu.
- pieņemt Ļaut, lai kāds iesniedz (piemēram, dokumentu, pieteikumu, iesniegumu), un oficiāli saņemt (to).
- apteksne Mājkalpotāja; arī oficiante.
- Malagasija Malagasijas Republika ("Repoblika Malagasy, République Malgache") - Madagaskaras valsts oficiālais nosaukums 1960.-1975. g.
- marathi Marathu valoda - indoāriešu valoda, kurā galvenokārt runā marathi, kas dzīvo Indijas centrālajā un rietumu daļā, tā ir Indijas štata Mahārāštras oficiālā valoda.
- farsi Mūsdienu persiešu valoda, viena no irāņu valodu grupas valodām, kas ir oficiāla valsts valoda Irānā.
- dolarizācija Nacionālās valūtas oficiāla vai neoficiāla aizstāšana ar ASV dolāriem.
- dzeramnauda Naudas summa, ko dod par pakalpojumiem pāri par oficiāli noteikto maksu; naudas summa, ko dod par kādu nelielu pakalpojumu.
- laist gar kanti neatļauti dot projām darbā uzticētās materiālās vērtības, saņemot atlīdzību; neoficiāli pārdot.
- basilejs Nelielas apmetnes pārvaldītājs Senajā Grieķijā Mikēnu laikmetā; Homēra laikā - cilts vai cilšu savienības vadonis; viduslaikos tas bija Bizantijas imperatora oficiālais tituls.
- ķēķa durvis neoficiālā ieeja; dienesta ieeja.
- pelēkā ekonomika Neoficiālā jeb nekontrolējamā ekonomika; ekonomika, kas balansē uz aizliegtā robežas; ēnu ekonomika (no angļu "gray economy").
- līgums Neoficiāla noruna, vienošanās (parasti starp atsevišķām personām) uz noteiktu laikposmu.
- magaričas Neoficiāla samaksa par pakalpojumu.
- ēna neoficiāla struktūra; māceklis.
- sanāksme Neoficiāla, parasti vairāku, cilvēku tikšanās, lai kopīgi ko svinētu, pavadītu laiku, patērzētu u. tml.
- ķēķis Neoficiālais ceļš; netipiskais veids.
- kuluāri Neoficiālas situācijas un apstākļi, arī neoficiālas tikšanās (parasti vienlaicīgi ar kādu oficiālu pasākumu).
- pilnvara Neoficiālas tiesības (ko darīt).
- sociālās normas neoficiāli reglamentējoši sabiedrības locekļiem kopīgi priekšstati par to, kāda rīcība attiecībās ar citiem cilvēkiem ir vai nav normāla (pretstatā likumos un noteikumos ierakstītajām normām - oficiālajai reglamentācijai).
- centrālkomiteja Neoficiāls centrālās komitejas (komunistisko un dažu tām līdzīgo partiju augstākās vadības institūcijas) nosaukums.
- Abesīnija Neoficiāls Etiopijas nosaukums, kas tika lietots līdz 1945. g. un paretam arī vēlāk.
- obiter dictum neoficiāls tiesneša izteikums prāvas vai sprieduma nolasīšanas laikā; apspriestajā jautājumā nesvarīga, starp citu izteikta piezīme.
- kakts Neoficiāls, likumu neatzīts.
- inoficiāls Neoficiāls.
- andergraunds Neortodoksāli, valsts nefinansēti mākslas, mūzikas, kultūras virzieni, kurus oficiālās varas sistēma neatbalsta vai pat apspiež.
- meitas bērns neprecētas sievietes bērns, ko baznīca neatzina par oficiālā laulībā dzimušu.
- nevalsts nevalstisks, neoficiāls.
- heterokontas Nevienādskropstainās aļģes, izskatā atgādina hloroficejas jeb zaļaļģes.
- konstituēties Nodibināties, oficiāli izveidoties; sadalīt pienākumus (par organizatorisku veidojumu vadības institūcijām u. tml.).
- rīkojums Norādījums, parasti oficiāls, saistošs (ko darīt, kā izturēties); arī pavēle.
- piešķirt vārdu (arī nosaukumu) nosaukt (ko), parasti oficiāli, kādā vārdā.
- akts noteiktā formā sastādīts oficiāls dokuments.
- izmēģināšanas akts noteiktā veidlapā noformēts oficiāls dokuments, kas apraksta ar spēkratiem vai to agregātiem veiktos izmēģinājumus un/vai to rezultātus.
- apskates akts noteiktas formas oficiāls dokuments, kurā apraksta spēkratu tehnisko stāvokli apskates laikā, un ko var izmantot kā juridisku dokumentu, kas apliecina, ka apskates laikā ir vai nav konstatēti kādi spēkratu bojājumi.
- diskonts novirze no oficiālā valūtas kursa samazināšanās virzienā.
- licence oficiāla atļauja (pret atlīdzību) izmantot patentētu izgudrojumu, programmatūru, literatūras vai mākslas darbu u. tml.
- dementi oficiāla baumu, nepatiesas informācijas u. tml. atsaukšana, atspēkošana.
- iesniegšana oficiāla dokumenta, pieteikuma, iesnieguma u. tml. nodošana
- galvenais apmērītājs oficiāla persona, kvalificēts speciālists jahtu apmērīšanā, kurš vada mērīšanas komisijas darbu un sastāda sacensībām pieteikto jahtu sarakstu ar to tehniskā stāvokļa novērtējumu.
- familiārisms Oficiālā situācijā vai sarunā ar svešām vai oficiālām personām lietots pazemināta stila sarunvalodas vai vienkāršrunas vārds vai frāze, kas var būt iederīgi ģimenes vai tuvu paziņu un draugu saziņā, bet ne apstākļos, kad jāievēro noteiktas runas etiķetes prasības.
- pilsonis oficiāla uzrunas forma; šāda uzrunas forma, ko pievieno personas uzvārda vai amata nosaukuma priekšā.
- valdības demisija oficiāla valdības (ministru kabineta, ministru padomes, ministru utt.) atkāpšanās, atteikšanās turpināt pildīt savas pilnvaras un pienākumus, notiek sakarā ar parlamenta darbības termiņa izbeigšanos vai kā politiskās atbildības veids.
- akceptēt oficiāli apstiprināt (piem. likumu, inciatīvu).
- atļauja oficiāli apstiprinātas tiesības (ko darīt); dokuments, kas apliecina šādas tiesības.
- tautas skaitīšanas lapa oficiāli apstiprināts, aizpildīšanai paredzēts formulārs ar tautas skaitīšanas programmā ietvertajiem jautājumiem.
- izsludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- pasludināt Oficiāli noteikt; oficiāli noteikt un paziņot.
- iesniegums oficiāls (parasti īpašā formā uzrakstīts) raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.
- muitas deklarācija oficiāls dokuments par kravu un citām vērtībām, kas tiek pārvestas pāri valsts (vai valstu grupās ārējai) robežai.
- miršanas apliecība oficiāls dokuments, kurā norādīts mirušās personas vārds, uzvārds, miršanas datums un vieta, kā arī nāves cēlonis.
- sūdzība oficiāls iesniegums par nelikumīgu vai nepareizu darbību pret personu vai iestādi, organizāciju.
- vekseļa protests oficiāls notariālā kārtībā rakstīts paziņojums, ka vekselis nav laikā samaksāts.
- bruņniecības matrikula oficiāls priviliģētāko muižniecības dzimtu saraksts, kas nodrošināja bruņniecības korporācijas un kārtas tiesības (sevišķi muižu iegūšanā), Latvijā 1634.-1920. g.
- juridisks akts oficiāls rakstisks dokuments, kas rada noteiktu tiesisku stāvokļi, paredz zināmas tiesiskas sekas un ir virzīts uz sabiedrisko attiecību noregulēšanu.
- lūgums oficiāls raksts, ko iesniedz iestādei vai amatpersonai, lai ko pieteiktu, paziņotu, sūdzētu u. tml.; [iesniegums]{s:1241}
- diplomātiskais akts oficiāls teksts, ko vienas valsts ārlietu institūcijas iesniedz vai nosūta citas valsts ārlietu institūcijām (piem., nota, memorands).
- garçon oficiants (Francijā); _burtiski_: “zēns”.
- dubultvārds Onomastikā - priekšvārds, kas veidots no diviem patstāvīgiem priekšvārdiem un kas oficiāli tiek lietots kā viens nedalāms priekšvārds.
- nodot Panākt, ka (kas, piemēram, celtne, ražošanas iekārta) oficiāli tiek atzīts par derīgu izmantošanai, lietošanai.
- zīmīte Papīra lapiņa (uz kuras kas rakstīts, piemēram, paziņojums); īsa (parasti neoficiāla) vēstulīte, parasti vaļēja, bez aploksnes.
- apsūdzība Par sodāmu nodarījumu pret personu celta oficiāla prasība, kas tiek iesniegta tiesu instancē, kurai jāizskata attiecīgā prasība.
- Dienvidu okeāns Pasaules okeāna dienvidu daļas, kas piekļaujas Antarktīdai, neoficiāls nosaukums, ziemeļu robeža nosacīti tiek vilkta pa dienvidu platuma 60 grādu paralēli, platība — 20,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 7235 m, Antarktīdas piekrastē izdala 13 jūras.
- atrunāt Paskaidrot, apstiprināt (labojumu, papildinājumu oficiālā dokumentā u. tml.) ar piezīmi dokumenta beigās vai malā.
- rezidence Pastāvīgas uzturēšanās vieta, arī pagaidu apmešanās vai dzīves vieta (valsts valdībai, personām, kas ieņem augstus oficiālus amatus); attiecīgā celtne, telpas.
- patentmateriāli Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm; patentdokumentācija.
- patentdokumentācija Patentresoru oficiālo publikāciju un aizsargpublikāciju kopums, kuras ir ievietotas oficiālos patentu biļetenos, kā arī ziņu kopums par preču zīmēm; patentmateriāli.
- pretpāvests Pāvesta valdīšanas laikā opozīcijas ievēlēts pāvests, ko oficiālā baznīcas vēsture atzīst par nelikumīgu; katolicisma vēsturē bijuši 39.
- uzrādīt Pēc oficiāla pieprasījuma, noteikumiem parādīt (parasti dokumentus); darīt ko zināmu, parādot to (piemēram, dokumentu, priekšmetu).
- pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
- pilnvarnieks Persona, kas neoficiāli ir pilnvarota, piemēram, noteikta uzdevuma veikšanai.
- vietas izpildītājs persona, kas veic kāda amata pienākumus uz laiku vai līdz oficiālai apstiprināšanai šajā amatā.
- viesis Persona, parasti oficiāla, kas ierodas (kur) no citurienes, lai, piemēram, piedalītos kādā pasākumā, veiktu (ko).
- hipokoristisks vārds personvārda (parasti priekšvārda) saīsināta vai citādi pārveidota neoficiāla forma.
- apstiprinājums Pierādījums, fakts, arī oficiāls dokuments, kas apstiprina (ko).
- akreditēt Pilnvarot (kādu) būt par oficiālu pārstāvi (starptautiskā pasākumā).
- ļaudininki Politiska partija Lietuvā (1922.-1936. g.); oficiālais nosaukums - Lietuvas Zemnieku ļaudininku savienība.
- kuluārpolitika Politiska taktika, kad runā un vienojas ar lēmuma pieņēmējiem ārpus oficiālām sēdēm.
- oficiozs Preses izdevums, kas pauž valdības viedokli, nebūdams tās oficiāls izdevums.
- neoficiāls Pretstats oficiālam.
- paštiesa Privātpersonu organizēta neoficiāla patvaļīga tiesa.
- akreditācija Procedūra, kurā likumā noteiktā institūcija sniedz oficiālu atzinumu, ka juridiskā vai fiziskā persona ir kompetenta veikt konkrētus uzdevumus.
- drošības akreditēšana procedūra, kurā tiek sniegta oficiāla atļauja izmantot konkrēto datoru vai datoru tīklu tikai pēc tam, kad veikti nepieciešamie pasākumi pret nesankcionētu piekļuvi.
- valodas statusa atjaunošana process, kad valodai tiek atjaunots (augstāks) oficiālais statuss.
- driblprogrammatūra Programmatūra, ko publiski apspriež un analizē labu laiku pirms tās oficiālās nodošanas ekspluatācijā.
- Mi PSRS un Krievijā ražoto helikopteru tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Mi-4, Mi-8, Mi-12 u. c.
- Il PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Il-2, Il-14, Il-18 u. c.
- Tu PSRS un Krievijā ražoto pasažieru un militāro lidmašīnu tipa vispārējs apzīmējums sarunvalodā; oficiāli kopā ar skaitli, piemēram, Tu-2, Tu-134, Tu-154 u. c.
- public Publisks, atklāts, oficiāls.
- dižpūcīte Pūcīšu dzimtas lentpūcīšu apakšdzimtas tauriņu ģints ("Catocala") neoficiāls nosaukums.
- kopija Raksta, dokumenta, parasti oficiāls, noraksts.
- uzaicinājums Rakstveida, parasti oficiāls, aicinājums ierasties (piemēram, kādā iestādē).
- katjuša Reaktīvo bezstobra daudzšāviņu zalvjuguns sistēmu neoficiālais nosaukums 2. pasaules karā.
- vahābisms Reliģiski politiska mācība, kas radās Arābijā 18. gadsimtā, sludina islāma reliģijas tīrību un paražu vienkāršību; oficiālā ideoloģija mūsdienu Sauda Arābijā.
- izsludināt Rīkot un oficiāli paziņot; oficiāli paziņot (par kādu pasākumu).
- cēzars Romas impērijas valdnieka oficiālais nosaukums kopš Jūlija Cēzara Oktaviāna.
- publiskā runa runa samērā daudziem klausītājiem oficiālos, reglamentētos apstākļos (piemēram, oratora, aktiera runa).
- ņemt vārdu runāt, izteikties (parasti oficiālā situācijā).
- sahaltūrēt Sapelnīt naudu strādājot ārpus oficiālā darba.
- reģistrs Saraksts (parasti oficiāls), kas satur, piemēram, personvārdus, priekšmetu, parādību nosaukumus.
- saviesīga sadzīve sarīkojuma neoficiālā daļa (parasti mielasts, dejas, izklaidēšanās), patīkama laika pavadīšana (piemēram, viesībās, sarīkojuma neoficiālajā daļā)
- Valdemārpils ezers Sasmakas ezera dienvidu daļa Talsu novada Ārlavas pagastā; padomju laikā arī visa ezera oficiālais nosaukums.
- sarunvaloda Savstarpēja sazināšanās mutvārdos; valodas stils, kas raksturīgs valodas lietojumam ikdienas, neoficiālās situācijās.
- aramiešu valoda semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda visā Āzijas dienvidrietumu daļā no 8. gs. p. m. ē. līdz \~7. gs. m. ē.
- somāliešu valoda semitu-hamitu valodu saimes kušītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Somālijā (līdzās arābu valodai); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- maltiešu valoda semītu-hamītu valodu saimes semītu valodu grupas valoda, oficiālā valoda Maltā (līdzās angļu val.); rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- konsekrācija Senā Romā akts, ar ko kādu priekšmetu vai vietu nodeva dievības īpašumā; ķeizaru laikā mirušā ķeizara vai ķeizara nama locekļa oficiāla izsludināšana par dievu.
- apokrifs Sens, anonīms, ar bībeles sižetiem saistīts sacerējums, ko neatzīst oficiālā baznīca.
- žetons Simboliska, pie apģērba piestiprināma, parasti metāla, zīme, ko oficiāli piešķir kādas organizācijas biedriem, lai apliecinātu piederību pie tās, vai ar ko apbalvo par panākumiem, sasniegumiem kādā darbības nozarē; nozīme 2 (1).
- divkomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir divām personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti priekšvārds (vai vairāki priekšvārdi) un uzvārds.
- trīskomponentu personvārdu sistēma sistēma, kurā katram cilvēkam ir trim personvārdu kategorijām piederīgi oficiāli personvārdi, parasti - priekšvārds, tēvvārds un uzvārds.
- privātskolēns Skolēns, kas mācās individuāli, ar skolotāju ārpus oficiālām nodarbībām (parasti par maksu).
- cars Slāvu tautu valdnieka tituls; oficiālais valsts galvas tituls Krievijā (1547.-1721. g.; neoficiālais - līdz 1917. g.) un Bulgārijā (1908.-1946. g.).
- aiz kulisēm slepeni, neoficiāli.
- somu valoda somugru valodu saimes Baltijas jūras valodu grupas valoda; oficiālā valoda Somljā (līdzās zviedru val.), rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- apostille speciāls zīmogs, ar kru saskaņā ar Hāgas 1961. g. konvenciju apstiprina šīs konvencijas dalībvalstu oficiālos dokumentus ar nolūku atbrīvot šos dokumentus no diplomātiskās vai konsulārās legalizācijas nepieciešamības, kad tos nosūta kādā no šīm valstīm.
- Pestīšanas armija starptautiska kristīga kustība ar militarizētu raksturu, kuras mērķis ir sludināt Jēzus Kristus evaņģēliju, sniegt praktisku sociālo palīdzību; darbojas 111 valstīs, tās darbs iedalīts 6 ģeogrāfiskajās zonās un daudzās teritorijās; Latvijā oficiāli sāka darboties 1923. g., 1943. g. aizliegta, darbību oficiāli atjaunoja 1991. g.
- nolīgums Starptautiska oficiāla vienošanās (ko veikt, darīt).
- de facto starptautiskajās tiesībās - oficiāla, bet nepilnīga valsts vai valdības atzīšana; pastāvot "de facto" statusam parasti nodibina konsulārās un tirdzniecības attiecības, bet ne pilnīgas diplomātiskas attiecības.
- dezavuēt Starptautiskajās tiesībās - valdības vārdā paziņot, ka nepiekrīt oficiālas (pilnvarotas) personas rīcībai vai paziņojumam.
- diplomātiskās tiesības starptautisko normu kopums, kas reglamentē oficiālo starpvalstu kontaktu norisi, kā arī valstu diplomātisko pārstāvniecību un diplomātisko aģentu funkcijas, statusus, tiesības un imunitāti.
- divlaulība Stāvoklis, kad ir oficiāli reģistrēta jauna laulība, bet nav šķirta iepriekšējā.
- valūtas paritāte stingra, oficiāli nosakāma vienas valūtas maiņas attiecība pret citu.
- akadēmiskais atvaļinājums studenta oficiāla atbrīvošana uz noteiktu laiku no aktīvām studijām veselības vai sociālo apstākļu dēļ.
- pieci (arī četri, trīs) ar krustu šāda zīme aiz sekmju vērtējuma cipara (neoficiāls vērtējama palielinājums).
- kontrolšāviens Šāviens, ko veic, lai konstatētu un oficiāli reģistrētu konkrētā ieroča pazīmes.
- politkareivji Tā Padomju Savienības oficiālajā informācijā dēvēja 1941. gada vasarā steigā mobilizētos un bez sagatavošanas uz fronti nosūtītos komunistus un komjauniešus.
- paranormāls tāds (gk. par psihes parādībām), ko nepēta vai nevar izskaidrot oficiālā zinātne (piemēram, telepātija, ekstrasensoriskā uztvere, psihokinēze, kontaktēšanās ar mirušo gariem).
- neparakstīts Tāds dokuments, kam nav paraksta, kas to padarītu oficiālu.
- šampanietis Tāds dzirkstošais vīns, ko divreizējas raudzēšanas procesā iegūst no speciālu šķirņu vīnogām; oficiāli par šampanieti uzskatāmi tikai Šampaņā ražotie vīni; neoficiāli tā sauc arī citās valstīs ražotos ar ogļskābo gāzi piesātinātos vīnus.
- nekronēts Tāds, kam oficiāli nav nodota vara (par monarhu); tāds, kas nav kronēts.
- īsts Tāds, kas atbilst dokumentiem; oficiālais.
- nelegāls Tāds, kas ir ar likumu, oficiālu rīkojumu aizliegts; tāds, kas pastāv, notiek konspiratīvi, slepus no varas iestādēm.
- legāls Tāds, kas ir saskaņā ar likumu un atļauts ar oficiālu rīkojumu; tāds, kas nav oficiāli aizliegts.
- nerakstīts Tāds, kas nav fiksēts dokumentos, nav oficiāli pieņemts, bet ir izveidojies un stingti iesakņojies (piemēram, savstarpējās attiecībās, sadzīvē).
- neformāls Tāds, kas nav oficiāli reģistrēts, nav varas iestāžu atzīts (piem., grupa, pulciņš, organizācija).
- nereģistrēts Tāds, kas nav oficiāli reģistrēts.
- privāts Tāds, kas nav saistīts ar cilvēka oficiālu (valsts, sabiedrisko u. tml.) darbību, stāvokli.
- neformāls Tāds, kas nav saistīts ar oficiālām attiecībām, noteikumiem u. tml. (piem., grupā, organizācijā).
- atbildīgs Tāds, kas veic svarīgu, nozīmīgu uzdevumu, pienākumu; tāds, kam ir oficiāla, ar amata pienākumiem saistīta atbildība (par ko).
- taju valoda taju valodu saimes valoda, oficiālā valoda Taizemē; rakstība izveidota 13. gs. uz indiešu raksta bāzes.
- tačikava Tantriska budisma skola, kas 11., 12. gs. atdalījās no japāņu sektas singona un centās atjaunot sākotnējo hindu tantrismu ar tam raksturīgajiem seksuālajiem rituāliem, oficiāli tika aizliegta, taču turpināja darboties līdz 1689. g.
- Mētraine Tartu (Tērbatas) neoficiāls nosaukums latviski.
- brīvlaistais Tas (tāds), kas oficiāli atbrīvots no verdzības vai dzimtbūtnieciskajām saistībām.
- ziņojums Tas, kas tiek ziņots (1); teksts, kurā (kas) tiek ziņots; arī oficiāla (mutvārdu vai rakstveida) ziņa.
- teptjari Tauta Krievijā, Dienvidurālu priekškalnēs, kādas senas tautas atlieku sajaukums ar baškīriem, tatāriem un somugriem, ko oficiālā statistika pieskaita pie baškīriem.
- juridiskais pozitīvisms teorētiska koncepcija, kura atzīst tikai pozitīvās tiesības, oficiālās, kas izpaužas tiesību normu veidā, bet viss pārējais, ko sauc par tiesībām nav nekas cits kā esošo tiesību morālais novērtējums.
- aizstāvēt Tiesas procesā oficiāli atspēkot apsūdzību vai mīkstināt apsūdzētā vainu.
- diplomātiskās attiecības tiesiskais stāvoklis un oficiālie sakari, kas izveidojas starp divām valstīm, kuras apmainījušās ar diplomātiskajiem pārstāvjiem.
- aiz slēgtām durvīm tikai oficiālu un oficiāli pieļautu personu klātbūtnē (notikt, norisināties, piemēram, par tiesas sēdi).
- pieņemšana Tikšanās kādā iestādē vai pie oficiālas personas, parasti par godu kam vai sakarā ar kādu notikumu.
- Aizliegto grāmatu indekss to grāmatu saraksts, kuras agrāk Romas Katoļu baznīcas locekļiem bija oficiāli aizliegtas; no XVI gs. līdz 1966. gadam, kad no šāda saraksta atteicās, īpaša kongregācija (pāvesta kūrijas nodaļa), kuras sastāvā bija kardināli, padomnieki un eksperti, nodarbojās ar grāmatu cenzēšanu un indeksa atjaunināšanu.
- alma māter universitāte vai cita mācību iestāde, kurā cilvēks studē vai ir studējis; arī oficiālā mācību iestādes dziesma.
- institucionalizācija Uzvedības normu oficiāla pasludināšana par vispārobligātām.
- oficiālie dokumenti valdības lēmumi, paziņojumi, komunikē, oficiālās sēžu stenogrammas; valsts statistikas dati; arhīvi; lietišķā korrespondence; tiesu protokoli; finansu atskaites.
- isteblišments Valdošās, oficiālās aprindas; valdošā elite.
- oficiālā valoda valoda, kam valstī piešķirts oficiālo dokumentu valodas statuss.
- minoritātes valoda valoda, kas atšķiras no valsts oficiālās valodas un ko tradicionāli lieto skaitliski neliela (par pārējo iedzīvotāju daļu mazāka) valsts iedzīvotāju grupa.
- sicīliešu valoda valoda, kurā runā daudzi Sicīlijas iedzīvotāji, bet kurai nav oficiāla statusa.
- kodificētā norma valodas norma, kas, pamatojoties uz valodas lietojuma sistemātisku izpēti, izstrādāta un fiksēta normatīvos avotos - oficiāli apstiprinātos noteikumos, pareizrunas un pareizrakstības vārdnīcās, gramatikās u. tml.
- endoglosija Valodas situācija, kad par valsts vai oficiālo valodu izvēlēta viena vai vairākas pamatiedzīvotāju valodas.
- eksoglosija Valodas situācija, kad valstī, kur ir vairākas vietējās valodas, par valsts vai oficiālo valodu tiek izvēlēta bijušās metropoles valoda (kas šajā teritorijā nav vietējā) un, iespējams, vienlaicīgi arī viena vai vairākas vietējās valodas.
- denonsācija Valsts paziņojums otrai valstij, ka starpvalstu līgums vai uzņemtās saistības ir spēkā neesošs, līguma oficiāla laušana.
- licence valsts vai pašvaldības izdota oficiāla atļauja nodarboties ar ko vai veikt (piem., sniegt kādas darbības pakalpojumus, tirgoties ar precēm, piedalīties sacensībās).
- valstsvizīte Valstsvīra oficiāla vizīte citā valstī.
- mandāts Vēlēšanās, referendumā u. tml. pausts valsts iedzīvotāju atbalsts konkrētai politikai, valdības darbībai; starptautiskas organizācijas (piem., ANO) oficiāls atbalsts konkrētai, politiskai, ekonomiskai vai militārai darbībai.
- pastāvīgā komisija vēlēta vai iecelta oficiālu personu grupa kāda pastāvīga uzdevuma veikšanai.
- transportēt Vest, pārvietot (ko), parasti oficiālos pārvadājumos, izmantojot attiecīgas iekārtas, ierīces u. tml.
- Trešais reihs vēsturē plaši lietots Vācijas nosaukums laikā no 1933. līdz 1945. gadam oficiālā nosaukuma Vācijas Impērija (1933—1943) un Lielvācijas Impērija (1943—1945) vietā; lai apzīmētu šo periodu Vācijas vēsturē, izmanto arī terminus "fašistiskā Vācija", "nacistiskā Vācija", "Hitlera Vācija" un "hitleriskā Vācija"; terminu 'fašisms' lietoja Padomju Savienībā un lieto tās bijušajās republikās, tomēr Vācijai faktiski atbilst 'nacisms' jeb 'nacionālsociālisms'
- pidžinvaloda Vienkāršota, funkcionāli ierobežota valoda, kāda parasti izveidojas dažādu (divu vai vairāku) valodu lietotāju saskarsmē, ja nav noteikta vienota oficiālā valoda, un kam raksturīgs vienas valodas primitivizēts variants ar citas valodas leksikas un gramatikas piejaukumu; pidžins.
- delimitēt Vienošanās ceļā izlemt oficiālās valstu robežlīnijas un tās iezīmēt ģeogrāfiskā kartē.
- atruna Vienpusējs viena daudzpusēja starptautiska līguma dalībnieka oficiāls paziņojums par nodomu noteikt citu kārtību līguma atsevišķos noteikumos attiecībās ar citām līguma dalībvalstīm, nekā tas līgumā noteikts.
- ķelneris Viesmīlis, oficiants.
- melnā birža vieta, kur notiek neoficiāli un nelegāli valūtas un vērtspapīru darījumi.
- vietvārdu standartizēšana vietvārdu oficiālās, valsts dokumentos lietojamās formas noteikšana: gan vietvārda oficiālās formas (retos gadījumos - divu oficiālo formu) izvēle no vairākiem rakstības/izrunas variantiem vai vairākiem uz vienu un to pašu ģeogrāfisko objektu attiecinātiem nosaukumiem, gan arī oficiālā statusa piešķiršana vienīgajam kāda ģeogrāfiskā objekta nosaukumam.
- konkubināts Vīrieša un sievietes kopdzīve bez oficiālas laulības.
- ārlaulība Vīrieša un sievietes kopdzīve, nenodibinot oficiālas laulības attiecības.
- oficiālums Vispārināta īpašība --> oficiāls, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- atsaukšana Vispārināta īpašība, kas izpaužas kā norādījums oficiālai personai - sūtnim, deputātam - pārtraukt un izbeigt pildīt visus tās līdzšinējos pienākumus.
- dinoficeja Zaļaļģu nodalījuma klase ("Dinoficeaea").
- nacionālie simboli zīmes, kas pārstāv un raksturo valsti vai tautu, valstu oficiālie simboli ir karogs, ģerbonis un himna, bet līdztekus var pastāvēt arī citi vēsturiski izveidojušies simboli, Latvijas nacionālais putns ir baltā cielava, nacionālais kukainis - divpunktu mārīte, nacionālais zieds - pīpene, nacionālie koki - liepa un ozols, nacionālais minerāls - dzintars, Latvijas likteņa simbols - Daugava, Latvijas neatkarības simbols - Brīvības piemineklis, tradicionālie svētki ar nacionālā simbola nozīmi - Jāņi.
- Ph.D. Zinātnes doktors; oficiālais doktora zinātniskā grāda nosaukuma saīsinājums Latvijā no 2020. g. 1. janvāra.
- timfs Žečpospolitas sudraba monēta, ko kala 1664.-1667. g. ar oficiālo nominālu 30 graši, bet faktiskā vērtība svārstījās ap 10-15 grašiem.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ofic.