Paplašinātā meklēšana

Meklējam melo.

Atrasts vārdos (85):

Atrasts vārdu savienojumos (14):

Atrasts skaidrojumos (396):

gorgia 16. gs. termins koloratūrām, trilleriem, pasāžām u. c. melodijas izgreznojumiem.
Almela Almelo - pilsēta Nīderlandē.
spiričuels Amerikas nēģeru garīgais dziedājums ar savdabīgu melodiku.
zvans Apakšdaļā atvērts dobs metāla veidojums ar kustīgu mēli iekšpusē, kura, atsitoties pret šī veidojuma malām, rada dzidras, melodiskas skaņas.
bāzt batonu ausī apmānīt, melot.
ķēzīgs Apmelojošs, aptraipošs.
vilcīgs Apmelojošs.
placka Apmelojums, klača.
calumnia Apmelojums, neslavas celšana.
nosliktināt Apmelot, izteikt kaut ko sliktu par kādu.
apglemzt Apmelot, nomelnot.
apmelnot Apmelot, nomelnot.
atkāļot Apmelot, nomelnot.
baldzināt Apmelot, nomelnot.
nomelšāt Apmelot, stāstīt melus; melojot izvairīties.
danest Apmelot; arī uzrādīt.
insinuēt Apmelot; izplatīt melīgus izdomājumus; ļaunprātīgi aprunāt.
aplišķēt Apmelot.
apmelāt Apmelot.
apmelst Apmelot.
borodu prišiķ Apmelot.
nocūkāt Apmelot.
sūmēt Apmelot.
uzmelot Apmelot.
kalumniants Apmelotājs, neslavas cēlējs: kalumniātors.
kalumniātors Apmelotājs, neslavas cēlējs.
karlize apmelotājs, zaimotājs.
apmelotāja Apmelotājs.
laceklis Apmelotājs.
parafīnists Apmelotājs.
balgs Apmelots, nomelnots, skumjš.
sapelt Aprunājot un apmelojot nolamāt.
nomēļot Aprunāt, apmelot, izbārt.
nosēkāt Aprunāt, apmelot, sapostīt.
iepaļāt Aprunāt, apmelot.
noķēpāt Aprunāt, apmelot.
nomalšot Aprunāt, apmelot.
nomelšot Aprunāt, apmelot.
nomelst Aprunāt, apmelot.
nozudināt Aprunāt, apmelot.
pieskalāt Aprunāt, apmelot.
saniecināt Aprunāt, apmelot.
izšmurgāt Aprunāt, celt neslavu, apmelot.
ķenga Apvainotājs, apmelotājs.
apmelojums Apzināti nepatiess apgalvojums (lai kādu apmelotu).
dziedāt Ar balsi veidot muzikālas skaņas; ar balsi atskaņot dziesmu, melodiju.
izrotājums Ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju; melisms.
melisms ar īpašām zīmēm vai sīkām notīm apzīmēta skaņu grupa vai skaņa, kas bagātina melodiju.
figurācija Ar melodiskiem un ritmiskiem elementiem dažādota muzikāla faktūra.
apmelīgs Ar noslieci uz apmelošanu.
grupeto Ar speciālu zīmi apzīmēts melodijas rotājums, kurā parasti ir četras vai piecas notis noteiktā secībā.
sastabulēt Ar stabuli izspēlēt melodiju.
makāma Arābu, irāņu un turku mūzikas skaņkārtiski melodiskais modelis, kas radies uz tautas melodiju pamata.
balss Atsevišķa melodiska līnija (vairākbalsīgā skaņdarbā).
aizdungāt Attālināties, dungājot, dūcot (melodiju).
rotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu atkārtotu skaņu vai skaņu grupu.
izrotāt Bagātināt (melodiju) ar īpašu skaņu vai skaņu grupu.
koloratūra Balss spēja, dziedātāja prasme izpildīt šādus melodijas izrotājumus; šādu melodijas izrotājumu izpildījums.
riposta Balss, kura pirmā izklāsta melodiju (tēmu), imitācijveida atkārtojums.
Ječupe Bārtas kreisā krasta pieteka Dunikas, Rucavas un Nīcas pagastā, garums - 26 km, kritums - 31 m, izveidojas, Dunikas pagastā pie Sikšņiem satekot melorācijas grāvjiem, gultne regulēta, lejtecē iedambēta, senāk ietecējusi Toselē, bet 20. gs. 30. gadu beigās ievadīta Bārtā; Krista; Kriste; Kristupe; Upita; Upīte.
samaut Bezkaunīgi samelot.
gramšļoties Blēņoties, pļāpāt, melot.
bugivugi Blūza paveids, ko spēlē uz klavierēm; radās ap 20. gs. sāk. ASV D štatos un 30. un 40. gados kļuva populārs visā pasaulē, basa melodija atkārtojas, diskantā dzīvas, improvizētas melodijas.
britpops Britu popmūzikas stils 20. gs. 90. gados, raksturīgas vienkāršas melodijas; vēršas pret amerikāņu kultūras dominanci pasaulē.
vīties Būt secīgam noteiktā veidā - par skaņu, melodiju.
smalsināt caur degunu dūkt kādu melodiju.
kalāt Censties teikt, runāt nepatiesību, parasti lai apmelotu.
lokās kā teļa aste cenšas izlocīties, izmeloties, izkļūt no kādas nepatīkamas situācijas.
kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
melis Cilvēks, kas bieži mēdz melot; cilvēks, kas melo.
ģieza Cilvēks, kas daudz krāpj un stāstot melo.
apmelotājs Cilvēks, kas kādu apmelo.
krāpnieks Cilvēks, kas maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) māna kādu.
ciglis Dadzītis - zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas suga ("Carduelis carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi.
ļurzāties Daudz melot.
maklačīt Daudz muldēt, melot.
melšot Daudz runāt, melot.
izmelot (pašu, arī dzīvu) vilku no meža daudz un veikli melot.
polifonija Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; kontrapunkts (1).
kontrapunkts Daudzbalsība, kas pamatojas uz vairāku patstāvīgu, pēc noteiktiem likumiem saistītu, melodiju vienlaicīgu skanējumu un attīstību; polifonija.
tremolēt Daudzkārtēji, secīgi atkārtojot divas skaņas, intervālus, akordus, radīt attiecīgu (melodijas, mūzikas instrumenta, balss) skanējumu.
vairākbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; daudzbalsība.
daudzbalsība Dažāda augstuma melodiju salikums; vairākbalsība.
kodeta Dažreiz fūgā sastopams mazs melodisks posms starp tēmu un atbildi, kā tēmas papildinājums pirms nākošās balss iestāšanās.
piedimdināt Dimdinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
antifoni Divu koru vienas un tās pašas melodijas pārmaiņus dziedājumi.
unisons Divu vai vairāku skaņu, skaņu virkņu, arī melodijas vienlaicīgs skanējums vienā un tai pašā augstumā vai oktāvas intervālā.
atdungāt Dungājot (dūcot) atkārtot (kādu melodiju).
nodungot Dungot un pabeigt dungot (kādu melodiju).
zvanīšana dzidru, melodisku (zvana) skaņu atskanēšana
canto Dziedājums, dziesma; dziedātāja partija; arī balss, melodija.
deklamācija Dziedājums, kura melodijā ir runas intonācijas iezīmes; arī rečitatīvs.
locītājs Dziedātāja, kas, variējot melodiju, atkārto teicējas dziedāto tekstu.
teicējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); saucējs (2).
saucējs Dziedātājs, kas uzsāk dziedāt melodiju ar atbilstošo tekstu (parasti teicamajās dziesmās); teicējs (2).
trallis Dziedātas melodijas, dziesmas elements, ko veido, atkārtojot noteiktas zilbes.
kantilēna Dziedoša melodija; skaņdarbs ar šādu melodiju.
arioso Dziedoši; melodiska vieta rečitatīvā vai tā beigās.
nolocīt Dziedot izmainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); pārmainīt, dažādot (balsi, melodiju).
locīt Dziedot mainīt (skaņas) augstumu (parasti vairākkārt); variēt (balsi, melodiju).
refrēns Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; piedziedājums.
piedziedājums Dziesmas daļa, kas periodiski atkārtojas ar vienu un to pašu tekstu un melodiju; refrēns.
kuplets Dziesmas posms, kurā ietverta visa melodija un viena dzejas teksta strofa.
romaneska Dziesmiņa, kuras melodiju kopš 17. gs. sākuma bieži lietojuši daudzi sonatu un kantātu komponisti.
daiļskanīgs Dzirdei tīkams, melodisks, skanīgs.
Ermela Ermelo - pilsēta Nīderlandē.
popmūzika Estrādes mūzikas žanrs (sākot aptuveni ar 1960. gadu), kam raksturīgas vienkāršas, asi ritmiskas melodijas, kurās izmantoti, piemēram, afrikāņu tautas mūzikas elementi, elektroģitāras un sitamie instrumenti.
bigbīts Estrādes mūzikas žanrs, kam raksturīgas vienkāršas melodijas, asi ritmiska muzicēšanas maniere, elektroģitāru izmantošana.
glamroks Fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; glamrock; "glam rock".
jubilus Garāka melodiska frāze uz viena vokāļa, sevišķi gregoriskos dziedājumos.
glemroks Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glamrock; "glam rock".
glamrock Glamroks - fascinējošais, pievilcīgais, atraktīvais roks; 70. gadu roks, ko raksturo samērā vienkārša melodija un ritms, lielu uzmanību pievēršot ārišķībām, apģērbam; glemroks; "glam rock".
melos Grieķu apzīmējums melodijas tīri lineārajam elementam bez attieksmes uz ritmu.
Nauplijs Grieķu mitoloģijā - Eibojas valdnieks, argonautu brauciena dalībnieks, kurš gribēdams atriebt savu Odiseja apmeloto dēlu, bākās lika iedegt nepareizas ugunis, kā rezultātā daudzi kuģi atceļā no Trojas, uzskrēja piekrastes klintīm un gāja bojā.
Kikns grieķu mitoloģijā - Poseidona un Kalikes dēls, Tena un Hēmitejas tēvs, pēc pirmās sievas nāves viņš apprecēja Filonomi, kura vēlāk apmeloja audžubērnus.
soloģitāra ģitāra, ar kuru izpilda solopartijas, iezīmē melodiju.
apdare Harmonizācija (melodijai, tautas dziesmai).
apdarināt Harmonizēt (melodiju, tautas dziesmu).
trollis Hibrīdkara dalībnieks, kas apzināti un mērķtiecīgi izplata melīgu vai apmelojošu informāciju, lai radītu paniku vai baiļu sajūtu sabiedrībā.
iemēļot Iemelot.
iemelst Iemelot.
uzjemt Iesākt (dziedāt), uzņemt (melodiju).
iemuldēt Iestāstīt, iečukstēt; aprunāt, apmelot.
zvanoņa Ilgstošu nepārtrauktu dzidru, melodisku (zvana) skaņu kopums
rāga Indiešu klasiskajā mūzikā - melodijas pamatstruktūra ar raksturīgu skaņkārtisku uzbūvi, izpildījuma manieri un citiem tradicionāliem elementiem; praksē izmanto līdz 200 rāgu.
akompanements Instrumentāls pavadījums, kas harmoniski pavada galveno melodiju.
ārija Instrumentāls skaņdarbs ar vokālu iedabu, kantilēnu melodiju, izteiksmīgu plūdumu.
idm Inteliģentā deju mūzika (angļu "intelligent dance music") - elektroniskās mūzikas paveids, kas aizsākās kā tehnomūzika 20. gadsimta 90. gadu sākumā, taču ir lēnāka, melodiskāka un nav tik agresīva, ir piemērota dejošanai gan klubos, gan arī mājās, dzīvoklī; mūzika, kas piemērota ne tikai kājām, bet arī galvai, sirdij un dvēselei; IDM.
pseidoloģija Īpatnējs melošanas veids ar fantāzijām, ko piekopj atsevišķi psihopāti, sevišķi histēriska rakstura personas.
melo sativus īstā melone.
papaija īstais meloņkoks ("Carica papaya"), vijolīšu rindas meloņkoku dzimtas suga, neliels koks vai krūms, kas aug Amerikas tropu zonā.
Carica papaya īstais meloņkoks, kas tiek kultivēts visās ne pārlieku sausās tropu zemēs meloņu jeb papajas audzēšanai.
pēcskanis Izgreznojums pie kādas galvenās nots melodijā, gk. trillera noslēgums.
laist muļķi Izlikties; melot.
iztilināt Izlocīt (par skaņām, melodiju).
izmelst Izmelot (1).
izgauzt Izmelot.
izmelāt Izmelot.
izmelsties Izmeloties.
abbellimento Izrotājums (melodijas), koloratūra.
nolēzāt Izzobot, izbārt, apmelot.
tralliņš Jautra melodija.
krāpšana Kāda maldināšana (melojot, izliekoties u. tml.).
rietauka kāds, kurš runā rupjības vai melo.
pažvīkstēt Kādu brīdi mazliet, nedaudz pļāpāt, piemelot.
kaupa Kākaulis ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi.
meloņkaktuss Kaktusu dzimtas ģints ("Melocactus"), kas raksturojas ar melonei līdzīgas formas un krāsas stumbru.
korāļkantāte Kantāte, kuras pamatā kāda korāļa melodija.
pieklaudzināt Klaudzinot pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
liegs Klusināts, vienmērīgs, arī melodisks (par skaņām).
lēnīgs Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu).
lēns Klusināts, vienmērīgs, parasti melodisks (par skaņām); ar mierīgu tempu (par runu).
dungot Klusu dziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
dudināt Klusu dziedāt, dūkt (kādu melodiju); dungot.
izdungot Klusu izdziedāt (kādu melodiju), parasti bez teksta.
papaja Koks (kultūraugs) ar lieliem, melonēm līdzīgiem ēdamiem augļiem; meloņkoks.
masu dziesma kolektīvam izpildījumam piemērota dziesma ar aktuālu sabiedriski politisku tematiku un viegli uztveramu melodiju, skaidru ritmu.
medību signāli kolektīvo medību norisi reglamentējošas taures skaņas; melodiski, īsi, viegli iegaumējami signāli palīdz visiem medību dalībniekiem operatīvi un organizēti izpildīt nepieciešamās darbības saskaņā ar plānotām vai neparedzētām izmaiņām medību norisē; ar signālu nosaka, piemēram, kad sākt zvēra dzīšanu, kad sašauts limitētais dižmedījums, kad pārtraukt šaušanu, nosaka arī medību beigas u. tml.
melodiķis Komponists, kura skaņdarbiem raksturīgas spilgtas, izteiksmīgas melodijas.
korāļu grāmata korāļu melodiju un tekstu krājums.
skanīgs Labi uztverams, dzirdei tīkams, toņiem bagāts, arī melodisks (par skaņu).
nolalināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
nolallināt Lalināt un pabeigt lalināt (dziesmu, melodiju).
lamelozs Lamelozie ķermenīši - ādas receptori, kas uztver spiedienu; Fātera-Pačīni ķermenīši.
burdona daudzbalsība latviešu tautasdziesmās sastopams daudzbalsības veids, kad augšējā balss dzied melodiju, bet apakšējā nepārtraukti velk vienu skaņu.
romance Liriska vai liriski dramatiska dziesma (parasti par mīlestības tematu) ar instrumentālu pavadījumu; lirisks, melodisks instrumentāls skaņdarbs.
melico Liriski, muzikāli, melodiski.
insinuācija Ļaunprātīgs apmelojums.
ķengāt Ļoti rupji, aizskaroši apvainot, apmelot (kādu); paļāt, pulgot.
ķengas Ļoti rupjš, aizskarošs apvainojums, apmelojums; paļas.
melismatika Mācība par melodijas izgreznošanu.
melodika Mācība par melodijas veidošanu.
melopoija Mācība par toņu melodisku sakārtošanu.
lauka maijvabole maijvaboļu suga ("Melolontha melolontha").
krāpt Maldinot (melojot, izliekoties u. tml.) mānīt kādu.
kārt makaronus uz ausīm mānīties, melot.
serinete Mazas ērģelītes putnu iemācīšanai dziedāt melodijas.
pamelot Mazliet samelot.
pasamelāties Mazliet sameloties.
grābstīt Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi (vārdus), lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos.
grābstīties Meklēt, parasti ne sevišķi veiksmīgi, vārdus, lai izteiktu kādu domu, arī lai izmelotos; runāt ko bezsaturīgu, nenozīmīgu.
aprunīgs Melīgs, apmelojošs; tāds, kas citus aprunā.
mordents Melismātiska figūra, kas sastāv no melodijas pamatskaņas, par sekundu augstākas vai zemākas palīgskaņas un pamatskaņas atkārtojuma.
pamatskaņa Melismos - melodijas skaņa, kam ir pievienota cita skaņa (citas skaņas).
priekšskanis Melisms - skaņa, kura ir, parasti par sekundu, augstāka vai zemāka nekā melodijas pamatskaņa un kuras ilgums ietilpst izrotājamā skaņā.
gruppetto Melismu veids; melodijas pamatskaņas un tās augšējo un apakšējo palīgskaņu mija; grupeto.
lacinātājs Mēlnesis, apmelotājs, aprunātājs.
krimša Mēlnesis, apmelotājs.
maltuve Mēlnesis, aprunātājs, apmelotājs.
fons Melodija vai pavadījums, uz kura izceļas galvenā tēma, melodija.
motīvs Melodija, arī neliels melodisks skaņdarba fragments.
piebalss Melodija, kas polifoniskā skaņdarbā tiek pievienota pamatmelodijai.
kāpjošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir augstāka par iepriekšējo.
krītošā melodija melodija, kurā katra nākamā skaņa ir zemāka par iepriekšējo.
ostinētais bass melodiska figūra, kas nemainīga atkārtojas skaņdarba apakšējā balsī.
hromatiskā gamma melodiska kustība pa pustoņiem (mažora vai minora gammas ietvaros); skaņurinda, kur starp diatoniskās skaņkārtas veselajiem toņiem ir starpskaņas (pustoņi).
iemelot Melojot iestāstīt, iegalvot; melojot iedvest.
izmeloties Melojot izkļūt no nevēlamas situācijas; melojot attaisnoties.
Cucumis melo melone.
meloņu kaktuss meloņkaktuss.
debeszilais meloņkaktuss meloņkaktusu suga ("Melovavtus azureus").
diršana melošana
miglas pūšana melošana
skalot smadzenes melot
liet čugunu melot, runāt nenopietni
bāzt banānus ausī(s), arī spraust banānus ausīs melot; censties apmānīt.
spraust batonus (ausīs), arī bāzt batonus (ausīs) melot; censties apmānīt.
ķīlēt maskas melot.
laist (arī pūst) miglu (arī dūmus) acīs melot.
likt ausī melot.
pūst (arī laist) miglu (arī dūmus) acīs melot.
runāt (arī teikt) nepatiesību melot.
smērēt lētās smēres melot.
stāstīt pasaciņas (pasakas) melot.
fuflo tolkaķ melot.
pļūtīt Muldēt; apmelot.
dirst šķidru muldēt; melot.
dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par cilvēkiem).
dziedāšana Muzikālu, melodisku skaņu veidošana ar balsi (par putniem, kukaiņiem).
ikts Mūzikas formu analīzē apzīmējums uzsvaram motīvā, melodijas kulminācijā, stiprajai taktsdaļai vai kādai tēmai nozīmīgi iestājoties.
New Age mūzikas stils: mierīga, melodiska, ralaksējoša popmūzika, ko izpilda galvenokārt sintezatori un akustiskie instrumenti
ieskanis Nākamā akorda skaņa (parasti īsa skaņa, atrodas uz vājās taktsdaļas), kas parādās (parasti melodijā) pirms paša akorda iestāšanās.
baklažāns Nakteņu ģints suga ("Solanum melongena"), daudzgadīgs augs, dienvidu dārzenis ar gaļīgiem, bumbierveidīgiem, parasti violetiem augļiem.
Žirafe neievērojams debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Camelopardalis"; saīsinājums "Cam") starp Polārzvaigzni un Kapellu, Latvijā nenoriet.
uzstabulēt Neilgu laiku, arī reizēm stabulēt (piemēram, melodiju).
šansonete Neliela apjoma šansons (parasti ar viegli uztveramu saturu, melodiju; īpaši ar divdomīgiem vārdiem).
kabaleta Neliela ārija ar vienkāršu, dziedošu melodiju un nemitīgi atkārtotām, skaidrām ritma formulām 18. gs. operā; tuva kavatīnei.
cabaletta Nelielas operas ārija 18. gs., vienkārša, ar dziedošu melodiju atkārtotām ritma formulām.
nelej Nemelo.
pīle Nepatiess izdomājums, arī apmelojums.
blefot Nerunāt patiesību, melot; arī rīkoties maldinoši, radot pārspīlētu priekšstatu par saviem spēkiem, līdzekļiem, apstākļu patieso būtību u. tml.
sērija no divpadsmitskaņu kompleksa veidota intervālu secība, kas pēc struktūras atgādina melodisku motīvu vai harmonisku secību.
nodudināt Nodungot (kādu melodiju).
laigāt Noliegt, melot, liegties; laigot.
laigot Noliegt, melot, liegties.
appļupt Nomelnot, apmelot.
appaļāt Nopelt, paļāt, apmelot.
-māns Norāda, ka personai ir nepārvarama tieksme, aizraušanās, mīlestība pret to, kas izteikts salikteņa pirmajā daļā (piem., melomāns, bibliomāns).
pianogrāfs Nošu rakstāmmašīna, t. i. ierīce pie klavierēm, kura fiksē visu, ko uz tām spēlē; melogrāfs.
notrailāt Notrallināt (dziesmu, melodiju).
all'ottava Oktāvā; ar pārtrauktu līniju vai punktiņiem apzīmēto melodiju, skaņu vai akordu lasīt oktāvu augstāk vai zemāk.
pamelst Pamelot; arī papļāpāt.
pamelāt Pamelot.
pīt Panākt (piemēram, apmelojot), ka (pret kādu) rodas nevēlama attieksme.
izvilināt Panākt, ka atskan (skaņas, melodija no mūzikas instrumenta).
direkcijs Papildu līnijkopa virs orķestra partijas, kurā ieraksta galvenās citu partiju melodiskās balsis ar norādēm par katra instrumenta iestāšanos.
direkcions Papildu nošu līnijkopa orķestra instrumenta partijā; tajā ierakstīts citu orķestra instrumentu partiju galvenais melodiskais materiāls.
delinkvence pārkāpums, piemēram, melošana, zagšana, seksuālā perversitāte.
nomelot Pārspēt melos.
samelojums Paveikta darbība, rezultāts --> samelot.
samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
aizdungāties Pēkšņi, uz īsu mirkli sākt dungot (melodiju).
pieci priekšraksti pieci ētiska rakstura ierobežojumi budistiem; viņiem jāatturas no dzīvu būtņu nogalināšanas, zagšanas, galējībām dzimumdzīvē, melošanas, alkohola un narkotiku lietošanas.
piekrāpt Piemānīt, pievilt (kādu), piemēram, melojot, neizpildot solīto, neattaisnojot cerības.
piežubināt Piemelot, piestāstīt.
polifonizēt Pievienot (melodijai) vairākas pavadošās, papildinošās balsis.
harmonizēt Pievienot (melodijai) vienu vai vairākas harmoniskās balsis.
Almelo Pilsēta Nīderlandē ("Almelo"), Overeiselas provincē, osta pie Overeiselas kanāla un Tventes kanāla atzara, 72500 iedzīvotāju (2014. g.).
Emelorda Pilsēta Nīderlandē ("Emmeloord"), Flevolandes provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
Ermelo Pilsēta Nīderlandē ("Ermelo"), Gelderlandes provincē, 26100 iedzīvotāju (2014. g.).
pārlieties Plūstoši pāriet (citā) - piemēram, par melodiju, melodiskām skaņām.
grilēt Pļāpāt aplamības, melot.
malšot Pļāpāt niekus, melot.
trekšķēt Pļāpāt, arī melot.
briedēt Pļāpāt, melot, fantazēt.
melšāties Pļāpāt, melot.
zvaukšēt Pļāpāt; melot.
pamello Pomelo.
pamelo Pomelo.
pomello Pomelo.
kritums Posms, kurā ir krītošais intervāls vai pakāpeniski klusināta dinamika (piemēram, melodijā).
iestāstīt dzīvu gaili vēderā prast labi samelot.
dziedātājstērste Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas stērstu dzimtas stērstu apakšdzimtas zvirbuļstērstu suga ("Zonotrichia melodia").
matrakāža radio un televīzijas reklāma - uzmācīgi bieža saukļa, zīmējuma, simbola melodijas utt. atkārtošana līdz klausītāja vai skatītāja pilnīgam pagurumam.
klizot Radīt aizdomas, aprunāt, arī apmelot.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas skaņas (par [zvanu]{s:1512}); atskanēt šādām skaņām.
zvanīt Radīt dzidras, melodiskas, parasti samērā augstas, skaņas (par smiekliem, cilvēka balsi); atskanēt šādām skaņām.
skandēt Radīt raksturīgas paklusas, melodiskas skaņas (piemēram, par cietiem priekšmetiem, kas atsitas pret ko vai saskaras ar ko); atskanēt šādām skaņām.
muzikolepsija Reflektoriskas epilepsijas paveids: epileptiska aura, "petit mal" vai ģeneralizēta epilepsijas lēkme pēc akustiska (bieži - kādas noteiktas melodijas radīta) kairinājuma.
ornamentēt Rotāt (melodiju) ar skaņu vai skaņu grupu.
damelāt Runājot, stāstot (ko), vairākkārt, bieži melot.
melodija runas tonis, tās ritmiski melodiskā puse.
skandēt Runāt (saistītā valodā rakstītu tekstu) uzsvērti ritmiski, izceļot zilbju kvantitāti, runas melodiju; arī deklamēt.
dirst bumbiņas runāt kaut ko bezjēdzīgu, muļķības; melot.
sadzejot Safantazēt; arī samelot.
melodisks Saistīts ar melodiju (1), tai raksturīgs; labskanīgs, dzirdei tīkams, viegli uztverams.
melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (1), tai raksturīgs.
melodramatisks Saistīts ar melodrāmu (2), tai raksturīgs.
ausis svilst (kādam) saka, ja kādam ir kauns klausīties cita teiktajās rupjībās, melos.
melo, ka ausis svilst saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
melo kā zirgs saka, ja kāds (daudz, acīmredzami) melo.
melo, ka ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
melo, ka ausis kustas saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
ausis kust saka, ja kāds (pārmērīgi daudz, nekaunīgi) melo.
melo, ka ausis vien kust saka, ja kāds daudz melo, apgalvo ko pavisam neticamu.
melo, ka pakausis kūp saka, ja kāds daudz, droši, nekaunīgi melo.
melo acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
melo, acīs skatīdamies saka, ja kāds droši, nekaunīgi melo.
ausis svilst (kādam) saka, ja kāds nekaunīgi, pārāk daudz melo.
ausis svilst Saka, ja kāds pārmērīgi daudz, nekaunīgi melo.
sadirst Samelot, iestāstīt.
sablefot Samelot, samānīties.
samelkšēt Samelot, sapļāpāt.
samelst Samelot; arī sapļāpāt.
sapūst pīlītes samelot.
nomelāt Samelot.
piemelāt Samelot.
sabubināt Samelot.
safleitēt Samelot.
saglemzt Samelot.
saļeļot Samelot.
sališķēt Samelot.
samelāt Samelot.
sameloties Samelot.
samuhļīt Samelot.
saspraust Samelot.
savilt Samelot.
izamelāties Sameloties.
piemeloties Sameloties.
sadirsties Sameloties.
saterkšķēt Sapļāpāt, samelot.
sateršķēt Sapļāpāt, samelot.
mugams Sarežģīta, tautas mūzikā sakņota tonālās mūzikas tradīcija, kas vienlaikus paģēr kanonisku sistēmu un improvizāciju veidojot melodisko līniju un kadences; izplatīta plašā areālā no Turcijas līdz Irānai (Senajai Persijai), no Azerbaidžānas līdz Siņdzjanas autonomajam apgabalam Ziemeļķīnā.
vija Savstarpēji saistītu vārdu, melodiju u. tml. virkne.
blēdīties Savtīgos nolūkos rīkoties negodīgi, melot, krāpt, mānīties.
bičkus Sena latviešu dejas melodija.
cantus firmus senās IX-XV gs. polifonijas raksturīgs veids, kura pamatā ir pazīstama melodija un daudzveidīga apstrāde.
Pūšans senindiešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar sauli, auglību un ceļu, tā vienmēr ir izpalīdzīga saviem piekritējiem un atbalstītājiem, bet cīnās ar apmelotājiem, zagļiem un laupītājiem.
deskorts Senprovansiešu lirikas forma nevienāda garuma strofās ar mainīgu ritmu un melodiju.
heironomija Sens kora vadīšanas paņēmiens ar nosacītām diriģenta roku un pirkstu kustībām, kas norāda dziedātājiem ritmu, melodijas virzību un izpildījuma nianses.
klarba Sieviete, kas zog un melo, un kļuvusi pazīstama ar to.
piesist Sitot (piemēram, ar kāju, roku), pavadīt (melodiju), padarīt uztveramāku (tās ritmu).
pārmesties Skanēt saraustīti, ar traucējumiem, mainīgā augstumā (par balsi, melodiju).
palīgskaņa Skaņa, ko pievieno kādai melodijas skaņai tās bagātināšanai.
štimmis Skaņas augstums; arī melodija.
popurijs Skaņdarbs, ko kāds komponists ir izveidojis no dažādām citu komponistu vai tautas mūzikas melodijām, to fragmentiem un kam parasti nav tematiskas attīstības.
gājiens Skaņu secība bez īpašas tematiskas nozīmes (piemēram, melodijā).
izplinkšināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
izplinkšķināt Slikti, nemākulīgi atskaņot (melodiju, piemēram, uz klavierēm).
pseidomānija Slimīga nosliece melot.
malageņa Spāņu dejas dziesma, parasti minorā, ar vienmuļu harmonisko fonu un improvizētu melodiju, trīsdaļīgā taktsmērā.
pūst Stāstīt (parasti ko aplamu); melot.
pūst miglu acīs stāstīt kaut ko patiesībai neatbilstošu, melot, censties piemānīt, apmuļķot kādu.
pūst pīlītes stāstīt ko patiesībai neatbilstošu, sadomātu, runāt niekus, melot.
nosvilpot Svilpot un pabeigt svilpot (piemēram, melodiju).
vienbalsīgs Tāds (skaņdarbs, melodija), kas rakstīts vienai balsij vai divām vai vairākām balsīm unisonā; tāds (skaņdarba izpildījums), ko veic viens izpildītājs vai divi vai vairāki izpildītāji unisonā.
melīgs Tāds, kas bieži melo.
melšīgs Tāds, kas daudz runā, parasti melo.
rets Tāds, kas ir maz izplatīts (piemēram, par vārdiem, to formām, melodijām).
skanīgs Tāds, kas mēdz daudz dziedāt, arī smieties; tāds, kam ir melodiska, labskanīga balss.
augšupejošs Tāds, kas virzās uz augstāku skaņu (par melodiju).
iztaurēt Taurējot izveidot (skaņas, melodiju).
melodiķis Tautas dziedonis vai instrumentālists, kas sacer tikai melodijas.
plackot Tenkot, klačoties, izplatīt apmelojumus.
mēlnešot Tenkot, tukšu pļāpāt, melot.
mesties Tikt izrunātam saraustīti, ar grūtībām (par vārdiem); skanēt saraustīti, ar traucējumiem (par balsi, melodiju).
joika Tradicionāla sāmu dziesma bez vai ar vārdiem, bieži vien improvizēta, melodijām komplicēta ritmika.
notrallināt Trallināt un pabeigt trallināt (dziesmu, melodiju).
iztrallināt Trallinot izdziedāt (dziesmu, melodiju).
iztrinkšināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
iztrinkšķināt Trinkšķinot radīt (skaņas, melodiju).
uzpūst Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
uzragot Uzspēlēt (piemēram, melodiju ar pūšamo instrumentu).
uztaurēt Uzspēlēt (piemēram, melodiju) ar tauri.
korāļapstrādājums Vairākbalsīga kompozīcija, kuras pamatā kāda korāļa melodija, kas vai nu brīvi citu balsu apvīta, vai arī imitēta.
kanons Vairākbalsīgas mūzikas forma, kurā divas vai vairākas balsis izpilda vienu un to pašu melodiju, sākot to secīgi cita pēc citas; skaņdarbs, kurā izmantota šāda forma.
ostinēt Vairākkārt atkārtot (melodiju, harmonisko secību, ritmu).
iemeloties Vairākkārt melojot, iegūt prasmi melot; pierast melot.
kariljons Vairāku precīzi noskaņotu dažāda lieluma zvanu kopums, ar ko, izmantojot īpašu klaviatūru, var atskaņot noteiktu melodiju.
politonisms Valodas fonoloģiskās sistēmas īpašība vārdu, vārdu formu, morfēmu diferencēšanā izmantot runas melodiju (intonāciju).
dziedāt veidot raksturīgas (parasti melodiskas) skaņas (parasti par dažiem putniem, kukaiņiem).
liet veikli runāt ko neticamu, fantazēt; veikli melot.
liet ūdeni veikli runāt ko neticamu; veikli melot
sirventa Viduslaiku dzejas žanrs, kas radies 12.-13. gs. Provansā un 13.-14. gs. Itālijā, izmantoja mīlas lirikas žanra melodijas un strofiku; tika iekļauti arī sabiedriski politiski temati.
baznīcas toņkārtas viduslaiku gammas (doriešu, frīģiešu, līdiešu un miksolīdiešu toņkārtas), kurās attīstījās liturģiskās melodijas.
sekvence Viduslaiku katoļu, baznīcas mūzikas melodija, arī dziedājums.
pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
kamelots Viegls, audeklam līdzīgs vilnas audums, sākumā tikai no Angoras aitu vilnas, vēlāk arī no kamgarna dzijas ar kokvilnas, zīda vai linu metiem, ko sauc arī par orleanu, zīda vai puszīda kamelotu.
pelt vienam otru apvainot un apmelot.
balsvirze Vienas balss vai vairāku balsu kustība daudzbalsīgā skaņdarbā; melodiskās līnijas attīstības vispārīgais princips.
melone Viengadīgs ķirbjaugu dzimtas augs ("Cucumis melo") ar stīgojošu stublāju, lielām lapām, dzelteniem ziediem un sulīgiem, aromātiskiem, parasti ovāliem, augļiem.
folks Virziens estrādes mūzikā; tautas mūzikai tuvas balādveida melodijas ar tekstiem par aktuālām sociālām un politiskām tēmām, uzsvērti vienkāršs instrumentāls pavadījums.
motīvs Vismazākā melodijas daļa (parasti vienas takts apjomā), kam piemīt noteiktas, raksturīgas īpašības.
intonācija Vismazākā melodijas daļa, kam ir muzikālās izteiksmības nozīme; mūzikas skaņas izpildījums (ar balsi vai instrumentu).
melodiskums Vispārināta īpašība --> melodisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
melodramatiskums Vispārināta īpašība --> melodramatisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
bel canto visu balss reģistru brīva pārvaldīšana, skaistas skaņas, virtuoza melodijas rotājuma (koloratūras) veidošana, _burtiski_: "skaista dziedāšana".
belkants Vokālā izpildījuma stils, kuram raksturīgs plašs melodisks plūdums un maksimāli precīzs virtuozu elementu izpildījums.
koloratūra Vokālajā mākslā - melodijas izrotājums ar pasāžām, melismiem.
zāka Zaimi, nievas, ķengas, apmelojumi.
mūzikas terapija zinātniska, pierādījumos balstīta mūzikas un tās izteiksmes līdzekļu (skaņa, ritms, melodija un harmonija, dinamika u. c.) izmantošana terapeitiskiem mērķiem, lai sekmētu komunikāciju un attiecības, mācīšanos un izziņu, mobilizēšanos, fizisko, garīgo un sociālo labklājību.
kākaulis Zosveidīgo kārtas pīļu dzimtas pīļu apakšdzimtas suga ("Clangula hyemalis"), vidēja lieluma putns ar īpatnēju, pīlei neraksturīgu melodisku balsi; kaupa.
ABBA Zviedru popgrupa (1972.-1982. g.), nosaukums veidots no dalībnieku vārdu pirmajiem burtiem, repertuārā melodiskas, ritmiskas dziesmas roka stilā.
dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
dadzītis Zvirbuļveidīgo kārtas žubīšu dzimtas ķivuļu ģints suga ("Carduelis carduelis", senākā klasifikācijā žubīšu ģintī "Fringilla carduelis"), neliels putns ar raibām (melnām, baltām, sarkanām) spalvām un melodisku balsi, daudzveidīga dziesma, Latvijā sastopams visu gadu, bieži; ciglis.
ziemeļu žirafe žirafu dzimtas suga ("Giraffa camelopardalis").

Citās vārdnīcās nav šķirkļa melo.