Paplašinātā meklēšana

Meklējam lain.

Atrasts vārdos (500):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1247):

Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
benga Ābolainas govs vārds.
ābolinājs Ābolaine.
dābolaine Ābolaine.
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu).
dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
āboltains Ābolains (par zirgiem).
dābolainis Ābolains (par zirgu).
grundulains Ābolains (zirgs).
bangainis Ābolains zirgs.
ripainis Ābolains zirgs.
spangainis Ābolains zirgs.
ābolots Ābolains, par zirgu.
āboļainis Ābolains.
āboļans Ābolains.
ābolojs Ābolains.
ābulains Ābolains.
ābulāts Ābolains.
dābulains Ābolains.
krambulains Ābolains.
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā.
dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains).
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta.
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta.
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam.
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam.
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta.
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas.
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā.
apzilis Aizplīvurots, miglaini zils.
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni.
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu.
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi.
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas.
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā.
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu.
farinotoms Aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā.
Jaunolaine Apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine".
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā.
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā.
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža.
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā.
Apšukalni Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Birznieki Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Birzuļi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Damradi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Grēnes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Ielejas Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Kalmes Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Klāvi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Rājumi Apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Balbiši Apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine.
Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā.
Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā.
Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Blijas Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Rēķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Veismaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā.
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā.
Andronova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Benislavova Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Bumbiški Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Deimaņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Dzeņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Gaiduļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Groverišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Jeroščenki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Kampišķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Kivki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Križevņiki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Laizāni Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Losi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Maremonts Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Pauliņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Rubuļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Skujas Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Škvarki Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Tēviņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Ūsveiši Apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Dāvi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Galiņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Jāņupe Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Stīpnieki Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Vaivadi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Virši Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā.
Pleikšņi Apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā.
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas.
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā.
Medemciems Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Pārolaine Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Pēternieki Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Stūnīši Apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā.
Bekši Apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs.
Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pleinvjū Apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
Pleinvila Apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.).
sudiks Apkalpotājs, sulainis.
dumaksnājs Apmācies, miglains laiks.
dūmaksnējs Apmācies, miglains.
līdains Apmācies, miglains.
pārmeslis Apmetnis, villaine, mētelis.
ābolajs Ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains.
garieloku Ar garām, rīdzētām malām, piem., villaine.
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega.
mālājgans Ar mālainu nokrāsu.
mālājgaņš Ar mālainu nokrāsu.
Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā.
knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā.
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās.
asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu.
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā.
atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam.
žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre.
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats.
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas.
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta.
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži.
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers.
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers.
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa.
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim.
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem.
atzelains Atzalains.
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu.
izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām.
dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni).
lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains.
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums.
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne.
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē.
galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji.
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums.
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem.
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem.
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu.
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks.
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns.
šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu.
segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas.
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu.
bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas.
rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu.
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters.
skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem.
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem.
baltdrāna Balta villaine.
baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu.
Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā.
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos.
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas.
jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts.
puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu.
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis.
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums.
ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
Kurdaine Bēgļu nometne Olainē.
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti.
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka.
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka.
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās.
deklarēt Bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā).
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta.
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos.
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni).
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu.
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs.
skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem.
smaga augsne blīva, mālaina augsne.
smaga zeme (arī augsne) blīva, mālaina zeme, arī augsne.
ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos.
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula.
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa.
Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha.
kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā.
krēslot Būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1).
apsapakalāties Būt pakulainam.
samezglot Būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2).
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā.
cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids.
Paramythia montium cekulainā māņzīlīte.
Rhinocrypta lanceolata cekulainā stāvaste.
cekulīte Cekulaina vista.
tupsa Cekulaina vista.
Polygala comosa cekulainā ziepebnīte.
Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte.
cekulzīle Cekulainā zīlīte.
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata").
Podiceps cristatus cekulainais dūkuris.
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus").
Cyanocitta cristata cekulainais zilsīlis.
čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains.
kutains Cekulains, pušķains.
cekulaiņš Cekulains.
cekulots Cekulains.
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti.
grizaiņa celaine (josta, groži).
cadra Celaine, celu josta.
calaine Celaine.
calene Celaine.
cals Celaine.
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP).
haimatozoji Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki.
vairogdziedzeris Cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas.
mistiķis Cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam.
skrīpsti Cīpslaina gaļa.
čīpslains Cīpslains, dzīslains.
džīpstalains Cīpslains, dzīslains.
cimslains Cīpslains.
cīpatains Cīpslains.
cīpstalains Cīpslains.
cīpstalaiņš Cīpslains.
dzīpslains Cīpslains.
skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās.
putrāmi Cisticerkozes tievkaklainās finnas.
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem.
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas.
krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži.
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine.
čūkšļains Čūkslains.
čūsklains Čūkslains.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos.
jukt ārā (arī laukā) Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu.
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu).
pussaulains Daļēji saulains.
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī).
polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli.
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone.
stērste Dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube.
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā.
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista.
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas.
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma.
celainīte Dem. --> celaine.
krellainīte Dem. --> krellaine.
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu.
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka.
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas.
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas.
divkārtvilnaine Divkārtēja villaine.
binukleārs Divkodolains.
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti.
deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā).
tenebroso Drūmi; miglaini, neizprotami.
drumskains Drumstalains.
drumstalainis Drumstalains.
zumberķis Dubļaina, mālaina bedre; zumberģis.
dumbēris Dubļaina, mālaina bedre.
dumbieris Dubļaina, mālaina bedre.
zumberģis Dubļaina, mālaina bedre.
mīlis Dubļi; dubļaina, mālaina vieta.
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt.
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
dūmonaiņš Dūmakains, miglains.
apduzējis Dūmakains; miglains.
plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim).
lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats.
lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs.
durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis.
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā.
vaskainis Dzelteni ābolains zirgs.
ksantoma Dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā. Histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli.
Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Rollbusch Dzelzceļa stacijas "Baloži" nosaukums 1904.-1919. g. tagadējā Olaines novada Olaines pagastā.
Jelovka Dzelzceļa stacijas "Eglaine" nosaukums 1873.-1921. g., Eglaines pagastā.
skrimstala dzīslaina gaļa.
Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra.
Peltigera venosa dzīslainā peltigera.
kauslains Dzīslains, cīpslains (par gaļu).
čipslains Dzīslains, cīpslains.
dzīkslains Dzīslains.
dzīslājs Dzīslains.
dzīšļojs Dzīslains.
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu.
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km.
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā.
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants.
baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji.
Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums.
eglainieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji.
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji.
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums.
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji.
vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji.
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants.
Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums.
Gomphidius glutinosus eglaines zeltkāte.
Emsa Emsas stāvs - Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs.
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu.
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers.
Baltezers Ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers.
Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha.
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers.
Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers.
Sūnekļa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,1 ha; Sunekļu ezers.
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers.
Zeļenka ezers Eglaines pagastā, platība - 2 ha.
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers.
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers.
Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m.
Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka.
Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha.
Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha.
Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha.
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers.
Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha.
Gluhars Ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha.
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers.
Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha.
Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers.
Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers.
Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha.
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers.
Salājs Ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers.
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai.
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis.
ķekas Gabalains, kukuržņains.
gabalaiņi Gabalains.
gabalainis Gabalains.
gabalaiņš Gabalains.
klancains Gabalains.
klaucains Gabalains.
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts.
galaina Galainis.
galaine Galainis.
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi.
grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži.
kagāns Garkaklains cilvēks.
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām.
izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot.
izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums.
figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks.
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu.
Goga ezers Goģa ezers Eglaines pagastā.
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās.
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains.
grantmālainis Grantmālains.
kolīgs Graudains, kodolains.
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos.
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā.
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga.
gramzdalains Gremzdelains.
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju.
grīsliens Grīslaine.
grīslājs Grīslains.
grobalains Grubulains.
grobuļens Grubulains.
gumzulains Gumzalains.
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta.
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam.
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis.
laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos.
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m.
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas.
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu.
plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību.
ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji.
bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji.
lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji.
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji.
neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji.
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji.
stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji.
Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu.
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos.
trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās.
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava").
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā.
Ivušķu ezers Ivušku ezers Ozolaines pagastā.
apaudi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām.
apaudumi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām.
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks.
žļurka Izmirkusi mālaina zeme.
varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem.
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu.
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu.
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu.
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km.
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas.
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms.
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums.
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji.
Amadina fasciata joslainā amadīnžubīte.
Crotalus horridus joslainā klaburčūska.
Cryptanthus zonatus joslainā kriptante.
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis.
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis.
joslaini Joslains.
Ežu ezers Jušu ezers Ozolaines pagastā.
Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m.
služa Kalpotājs, sulainis.
dieneris Kalps; sulainis; dienderis.
dienderis Kalps; sulainis.
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%.
Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte.
Cladophora glomerata kamolainā kladofora.
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata").
Campanula glomerata kamolainā pulkstenīte.
mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum").
Kanāda Kanādas lielieplaka - atrodas Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums - 3810 m, gultnē mālainas dūņas.
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos.
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē.
helkodermatoze Katra čūlaina ādas slimība.
kaulniece Kaulaina sieviete.
ģelzis Kaulainis, kalsnis.
ģilis Kaulainis, kalsnis.
skalkoks Kaulainis, kalsnis.
diegs Kaulainis, vārgulis.
kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks.
skalugrabis Kaulainis.
krimpa Kaulains zirgs.
kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks.
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas).
kaulaža Kaulains, vājš cilvēks.
kauslens Kaulains, vājš.
kaulainis Kaulains.
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers.
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā.
krimsla Kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa.
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā.
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers.
akmensmasa Keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju. Lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem.
Kiuki Kiuku ezers - Kivku ezers Ozolaines pagastā.
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers.
Ķivku ezers Kivku ezers Ozolaines pagastā.
Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem.
kleinēt Klainot.
apblaukšt Kļūt blāvam, miglainam (par acīm).
nocīpslot Kļūt cīpslainam, šķiedrainam.
laboties Kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem).
pakrēslot Kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta).
krecēties Kļūt kunkuļainam, gabalainam.
sasapakalāties Kļūt pakulainam (par audumu).
pakulot Kļūt pakulainam.
pakuloties Kļūt pakulainam.
sapakulot Kļūt pakulainam.
nosapakalāties Kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu).
izdribt Kļūt praulainam.
apmilzt Kļūt tumšam, miglainam, drūmam (par acīm).
iepraulēt Kļūt vietumis praulainam.
vilnāt Kļūt villainam.
nomigloties Kļūt viscaur miglainam.
izpraulēt Kļūt viscaur praulainam.
sadugt Kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu).
sakrēslot Kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla.
knibēklīgs Knibeklains.
kariolobisms Kodola daivainība, piem., segmentkodolainajos leikocītos.
syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties.
pirenēmija Kodolaini eritrocīti asinīs.
polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam.
tirlipens Komiska persona franču joklugās 16. un 17. gadsimtenī, neveikls sulainis.
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato.
krēslaine Krēslaina vieta.
krēslība Krēslainība (1).
krēslība Krēslainība (2).
krēslums Krēslainība, ēnains.
krēslīgs Krēslains (1).
krēsls Krēslains (1).
krēslīgs Krēslains (2).
krēsls Krēslains (2).
krēslīgs Krēslains (3).
krēsls Krēslains (3).
krēslaini Krēslains.
krēslainums Krēslains.
nokrēslains Krēslains.
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā.
Līkie ezeri Krivoje ezeri Ozolaines pagastā.
Križevnieku ezeri Krivoje ezeri Ozolaines pagastā.
mīkrosomija Kroplaini mazs augums.
kruncuļains Krunculains.
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas).
viendienīte Kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu.
tīklspārņi Kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas.
ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m).
kunguļains Kungulains.
kankalains Kunkuļains, gabalains, kukuržņains.
viruļains Kunkuļains, gabalains.
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts.
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā.
kvēlīgs Kvēlains, kaislīgs.
svēlains Kvēlains.
ķervuļains Ķervulains.
nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija.
plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa.
zilene Lakats (villaine), ko nēsā pārklātu pār pleciem; plecu lakats.
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas.
ripains Lāsains, ābolains, raibs, ar apaļiem plankumiem.
villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm".
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos).
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene.
Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums.
pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā.
lielaiņš Lielains.
Buzanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Budjanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Buzjanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Budjanka Lielais un Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi.
ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem.
brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis.
brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis.
drūkns Lielkaulains, tukls.
lielkaulīgs Lielkaulains.
raistis Liels lakats, villaine.
dreberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
drēberis Liels un vājš (kaulains) zirgs.
monolīts Liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa.
lielaislakats Liels vilnas lakats; villaine.
kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains.
ozolainieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu.
ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma.
osteoartrektomija Locītavas kaulainās daļas izgriešana.
Losinskoje ezers Losu ezers Ozolaines pagastā.
Lošu ezers Losu ezers Ozolaines pagastā.
pūšļi Lūpziežu dzimtas sētmalu, ceļmalu un ežmalu lapaugs, stipri zarainu baltvillainu stublāju, pūšļveidīgiem ziediem; Latvijā reti.
kvelmains Ļoti karsts, svelmains; kvēlains.
sakārnis Ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis.
uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā.
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda.
grantmālains Mālaina (grunts, augsne) ar grants piejaukumu.
glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena.
glīzdaine Mālaina augsne.
glīzdiens Mālaina augsne.
mālaugsne Mālaina augsne.
bala Mālaina ieleja bez kokiem.
mālzeme Mālaina zeme, augsne.
mālijs Mālaine, mālaina zeme.
mālaite Mālaine.
skalda Mālains uzkalns.
skalds Mālains uzkalns.
glečīgs Mālains, glīzdains.
mālēts Mālains, māla krāsā.
mālainis Mālains.
mālinis Mālains.
mālīns Mālains.
mālojs Mālains.
mālots Mālains.
mālāts Mālots, mālains.
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi.
maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām.
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm.
zālnieks Mauriņš, zālaine.
Pulivara ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Buzanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Budjanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Pulivera ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā.
Krivaja ezers Mazais Krivoje ezers Ozolaines pagastā.
pusvillene Mazāka villaine.
paplienijs Mazliet mālains.
Ballota nigra melnā zīlaine, šīs ģints suga.
Ballota nigra subsp. foetida melnās zīlaines nosaukuma sinonīms.
bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās.
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai.
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals.
grūziene Mēslaine, gruvešu kaudze.
gružaine Mēslaine.
gružiens Mēslaine.
mēslaite Mēslaine.
mēslājs Mēslaine.
mēslene Mēslaine.
mēslenīca Mēslaine.
mēsliene Mēslaine.
mēslienis Mēslaine.
mēsliens Mēslaine.
mēsline Mēslaine.
mēšļone Mēslaine.
mēslotne Mēslaine.
mēšļains Mēslains.
varažošana Metāla stīgotu rakstu darinājums villainē.
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini.
Geranium nodosum mezglainā gandrene.
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa").
Sagina nodosa mezglainā gaurenīte.
kuģa kaķis mezglaina pletne.
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum").
Juncus nodulosus mezglainais donis.
adenīma Mezglaini miesas audi.
mimuri Mezglaini, bumbuļveida koka izaugumi; miemuri 1.
mezglots Mezglains (1).
mezglots Mezglains (2).
bubuļainis Mezglains (par dziju).
ģerkstelains Mezglains (parasti par grodu dziju).
grepstelains Mezglains (parasti par grodu dziju).
ķuņķains Mezglains, ar mezgliem bagātīgs.
ķuņķots Mezglains, ar mezgliem bagātīgs.
cemurains Mezglains, cerains.
diderains Mezglains, grubuļains, nelīdzens.
nodozs mezglains, mezglainība.
knupurains Mezglains, nelīdzens (par dziju vai audumu).
tuntuļains Mezglains, nelīdzens (par dziju).
kudzulmains Mezglains, sapinkojies.
kudzulmojs Mezglains, sapinkojies.
bubulains Mezglains, spurains, nelīdzens.
bubuļains Mezglains, spurains, nelīdzens.
čunkurains Mezglains.
gumbains Mezglains.
guņģains Mezglains.
kunains Mezglains.
mazgains Mezglains.
mazglains Mezglains.
mazguls Mezglains.
mezglaiņš Mezglains.
nazgains Mezglains.
pineklots Mezglains.
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās.
metamielocīts Mielocīts kodola pārveidošanās stadijā; starpstadija starp mielocītu un segmentkodolaino leikocītu.
miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā.
miglots Miglains (1).
miglots Miglains (2).
miglots Miglains (3).
miglaine Miglains laiks.
vīslains Miglains un lietains.
nebulozs Miglains, apmācies, drūms.
dumakains Miglains, lietins.
aizdudzis Miglains, neskaidrs.
dūmagains Miglains.
mergains Miglains.
migļains Miglains.
miglāts Miglains.
šarāde mīkla, mīklainība, noslēpums.
mīklainums Mīklainība.
mīklainīgs Mīklains 2.
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā.
Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu.
enigmātisks Mīklains, noslēpumains.
pliska Mīksts, mālains akmens.
kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns.
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu.
zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains.
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte.
misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks.
submotīvs Motīva vissīkākā konstruktīvā daļa, kurai ir tikai elementāra jēdzieniskā un tēlainības patstāvība.
pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos.
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā).
muklijs Muklaine, muklājs.
ņūklis Muklaine.
stragls Muklains, purvains.
stragnains Muklains, purvains.
mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains.
derglains Muklains.
dergls Muklains.
neglains Naglains.
gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā.
snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne.
snātne Nātns lakats, seģene, villaine.
mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila.
mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm.
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu.
pajaukt Neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu).
kunkslains Nelīdzens, mezglains.
pulkstains Nelīdzens, pumpulains, pinkuļains.
pumbuļots Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumburains Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains.
pumbuļains Nelīdzens, raupains, mezglains.
pumpučains Nelīdzens, raupains, mezglains.
virbe Nelieli vilnīši, kas saulainā dienā laistās.
vinjete Neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās.
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis.
eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums.
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem.
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts.
vagamente Neskaidri, miglaini; nenoteikti.
aizplīvurots Neskaidrs, miglains; slēpts, maskēts.
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem).
rozīte Netradicionālā seksa piekritēju radīts tēlains tūpļa apzīmējums.
bangaine Nevienāds, joslains.
bangainis Nevienāds, joslains.
bangains Nevienāds, joslains.
bangaiņš Nevienāds, joslains.
lantozīds No balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā.
piegoze No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
saulgozis No vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule.
piesaule No vēja aizsargāta, saulaina vieta.
aizgozne No vēja pasargāta saulaina vieta, saules puse.
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu.
nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai).
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos.
misterioso Noslēpumaini; mīklaini.
mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs.
Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu.
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā.
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu.
rabdocīts Nūjiņkodolains neitrofilais leikocīts.
Ogulaine Oglaine, Sesavas pieteka.
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km.
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km.
Olainīte Olaine, Misas pieteka.
jaicegrada Olaine.
Olai Olaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
olainieši Olaines novada apdzīvotās vietas "Olaine" iedzīvotāji.
Bērzu muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" bijušais nosaukums.
Dāvukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" bijušais nosaukums.
Dāvji Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" nosaukuma variants.
gaismenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji.
gaismenieši Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji.
Jauntīreļi Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Grēnes" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Vectīreļi Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Grēnes" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems.
Sēliešu sils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jāņupe" otrs nosaukums.
Olaine Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" bijušais nosaukums.
jaunolainieši Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" iedzīvotāji.
jauntīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jauntīreļi" iedzīvotāji.
līčenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji.
Mēdemciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Medemciems" nosaukuma variants.
mežziņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Mežziņi" iedzīvotāji.
Cukurciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pārolaine" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems.
pēternieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji.
Rājumu pļavas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Rājumi" bijušais nosaukums.
rēķenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Rēķi" iedzīvotāji.
Baloži Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
Bērzpils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems.
Gaismas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems.
Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums.
Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums.
vectīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" iedzīvotāji.
veismaņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji.
Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
zeltiņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji.
blijenieki Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Blijas" iedzīvotāji.
blucenieki Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji.
Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems.
Olaiskaja Olaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Olai Olaines pagasta bijušais nosaukums.
ozulājs Ozolaine.
Ritini Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski.
Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā.
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete.
apmiglot Padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju.
krēslināt Padarīt krēslainu.
aizplīvurot Padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis).
mistificēt Padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu.
izalot Padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm.
Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu.
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja.
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu.
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja.
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja.
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja.
Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu.
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja.
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja.
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu.
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu.
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem.
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā.
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas.
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja.
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja.
Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja.
Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu.
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta.
pakrēslīgs Pakrēslains.
pakalains Pakulains.
poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēti.
Galerida cristata parastais cekulcīrulis jeb cekulainais cīrulis.
boletus erythropus pārslainā beka.
Tubaria conspersa pārslainā turzene.
krēpulis Pārslains sniegs, sniedziņš, plāna sniega kārta.
E407 Pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem.
sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam.
Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā.
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci.
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci.
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu.
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu.
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā.
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā.
Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes.
maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā.
stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks.
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā).
uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību.
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā.
Elkpleina Pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
Pleinvjū Pilsēta ASV ("Plainview"), Ņujorkas štatā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.).
Pleinvjū Pilsēta ASV ("Plainview"), Teksasas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.).
Vestpleinsa Pilsēta ASV ("West Plains"), Misūri štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.).
Vaitpleinsa Pilsēta ASV ("White Plains"), Ņujorkas štatā, 58000 iedzīvotāju (2014. g.).
Štātšlaininga Pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.).
Sintgilēna Pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.).
Senerblēna Pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.).
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle.
kaikarains Pinkains, kudlains, kākarains.
pimpalains Pinkains, kudlains, nelīdzens.
bebarains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
bēbarains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
bebrains Pinkains, kudlains, šķipsnains.
spangains pinkains, kudlains.
leskains Pinkains, kudlains.
kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
salmaugi Plaša viendīglapju augu dzimta, ar posmainu, mmezglainu, dobumainu stublāju (salms), linearām divrindu lapām, lielāko tiesu ar graudu par augli.
platmalis Platmalains.
platmalu Platmalains.
Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota.
aizsitene Plecu sega, baltā rakstīta villaine, ko nēsāja apliekot pāri tumšajai villainei.
plunksna Plēvaina, cīpslaina gaļa.
grumslains Plēvains, dzīslains.
sēlojis Plosts; sēlains.
sēls Plosts; sēlains.
sielājs Plosts; sēlains.
sielaviņš Plosts; sielains.
ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā.
prauļains Praulains.
praulāts Praulains.
praulots Praulains.
stabains Praulains.
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā.
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants.
glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība.
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem.
eidētika Psihiska spēja objektus un situācijas iztēloties tik tēlaini, it kā tie eksistētu reālā uztverē.
krumains Pumpains, mezglains.
pumpalains Pumpulains.
pumpuļots Pumpulains.
badadzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
badadzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzegoze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzeguse Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
baddzegūze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi.
dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1.
tūksnains Purvains, muklains.
pussaule Puse saulainas dienas.
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi).
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību.
raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats.
dārks Raibs, ābolains (par dzīvnieku, parasti zirgu).
spangains raibs, ābolains, krāsaini spīguļojošs.
raištis Raistis, liels lakats, villaine.
diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu.
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens.
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem.
pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti.
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu.
dzeņānieši Rēzekne novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru.
andronovieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Andronova" iedzīvotāji.
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums.
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski.
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants.
Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums.
bekšānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" iedzīvotāji.
bumbišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" iedzīvotāji.
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski.
deimanieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" iedzīvotāji.
Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski.
dzenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji.
Gaiduli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaiduļi" nosaukums latgaliski.
groverišķi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji.
Gruoveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Gruoveriškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski.
Groveriškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants.
Groveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants.
kampišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" iedzīvotāji.
Kampiškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants.
Kampiški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants.
Kampiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukums latgaliski.
Kiukas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants.
Kiuki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants.
Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski.
Križevnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukuma variants.
Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski.
laizānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji.
Laizani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants.
losānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" iedzīvotāji.
Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski.
maremontieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonti" iedzīvotāji.
Marimonts Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonts" nosaukuma variants.
ozolainieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji.
ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji.
Pauleni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski.
paulinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" iedzīvotāji.
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants.
Pleikšni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pleikšņi" nosaukums latgaliski.
plekšņānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Plekšņi" iedzīvotāji.
pūpolieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pūpoli" iedzīvotāji.
ritinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" iedzīvotāji.
Rubuļnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukuma variants.
Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski.
runcānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji.
runcieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji.
Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski.
Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski.
škvarkānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" iedzīvotāji.
Škvarkas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" nosaukuma variants.
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji.
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievināni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants.
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski.
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji.
Uzulmuižskaja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta bijušais nosaukums krieviski.
Usvīši Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha.
attēlojums Rezultāts, process --> attēlot (1); tēlains izklāsts, apraksts.
Ritiņu ezers Rītiņu ezers Ozolaines pagastā.
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā.
saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji.
rūtainīte Rūtaina auduma lakats, villaine.
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals.
mālainās gruntis saistīgas un plastiskas gruntis; sausā un mazliet mitrā stāvoklī mālainās gruntis ir labas, bet, uzsūcot mitrumu, stipri samazinās nestspēja.
sulainisks Saistīts ar sulaini, tam raksturīgs.
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī).
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
saule (arī saulīte) ripo (retāk staigā) pa zemi (arī zemes virsu) saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks.
Sakārņu Sakārņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 7,6 ha; Sokomu ezers; Sokorņu ezers.
Sokomu ezers Sakārņu ezers Ozolaines pagastā.
Sokorņu ezers Sakārņu ezers Ozolaines pagastā.
gleča Sakritusies, neizrūgusi maize; mālaina zeme, glūda.
Sabaiņu ezers Salainis, ezers Launkalnes pagastā.
Salaiņa ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā.
Salaiņu ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā.
pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums.
Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru).
pamālinis Samērā mālains.
pakrēslains Samērā, arī mazliet krēslains.
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama.
čauklis Sapuvis, praulains koks.
terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos.
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai.
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu.
sauldiena Saulaina diena.
dundurnīca Saulaina vieta.
saulaine Saulaina vieta.
saulkrūtiņš saulains laukums mežā (bez kokiem).
saulrīts Saulains rīts.
gozains Saulains.
piesaulīgs Saulains.
saulainis Saulains.
saulaiņš Saulains.
saulgozīgs Saulains.
saulīgs Saulains.
saulstarains Saulains.
saulstarots Saulains.
saulzarains Saulains.
pēle saulainss, sauss, karsts laiks.
saulgozains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
saulgožains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta.
tiešā Saules radiācija Saules siltums, kas sasniedz Zemes virsu tieši ar Saules stariem saulainā laikā.
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem.
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas.
nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu.
sēklots Sēklains.
sēklājs Sēklinieks; sēklainis.
selnavains sēnalains.
sēnelāts sēnalains.
sēnalaiņš Sēnalains.
sēnalāts Sēnalains.
sēnalojs Sēnalains.
sēnalots Sēnalains.
sēnelains Sēnalains.
sēnelots Sēnalains.
sēnulains Sēnalains.
sēnulens Sēnalains.
aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu.
Serpovka Serpovkas ezers Ozolaines pagastā.
Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine.
slienains Siekalains.
tilkains Siekalains.
Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums.
eglainieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji.
oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru.
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos.
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem.
kudža Silta villaine, plecu lakats.
laiks kā zīda drāna silts, saulains laiks vasarā ar lēnu, glāstošu vēju.
tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās.
samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments.
skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts.
neskaidrs Slikti saredzams; miglains, izplūdis.
Oxyruncus cristatus smailknābis; cekulainais ugunsgalvis.
Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m.
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā.
smaule smaulainis.
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām.
smilktmālainis Smilšmālains.
viepe Snātne - nātns lakats, villaine, seģene.
Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes.
ceblains Spalvains, apspalvots; cablains.
spurguļains Spurgulains.
driegns Staigns, muklains.
stiklots Stiklains (1).
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu).
hialīns Stiklains, caurspīdīgs.
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā.
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.).
spirgns stindzīgi auksts, bet saulains.
Stūrīšu ezers Stūnīšu ezers Olaines pagastā.
govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats.
sūkalaiņš Sūkalains, tāds, kas satur sūkalas.
virssulainis Sulainis (2), kas pārrauga citu sulaiņu darbu.
lakejs Sulainis, dienestnieks.
Sunekļu ezers Sūnekļa ezers Eglaines pagastā.
smaļains Sveķains; smalains.
smelains Sveķains; smalains.
svībulēts Svībulains.
sviķalains Sviķelains.
sviķelaiņš Sviķelains.
sveļš Svilinošs, kvēlains.
Sveiļu ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā.
Sviles ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā.
drebelains Svītrains, dzīslains.
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu.
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu.
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu.
beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes.
smailknābis Šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis.
perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs).
šķilojs Šķilains, tāds, kas nav miltains.
bumbuļains Tāds, kam ir bumbuļi (2), mezgli; mezglains.
sulīgs Tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību).
strūklains Tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains.
ruderāls Tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm).
saulinietis Tāds, kas dzīvo saulainā vietā.
pakalainis Tāds, kas ir gatavots no pakulaina auduma.
vilnains Tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains.
čarba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
čorba Tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi).
saraustīts Tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi.
nosacīts Tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību.
dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
dūkstains Tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains.
naglots Tāds, kurā ir iestiprinātas naglas; naglains.
šatierēts tāds, kura krāsu veido vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums.
neizteiksmīgs Tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs.
Dalbes pagasts tagadējā Olaines pagasta bijušais nosaukums.
āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu.
silainieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silaine" iedzīvotāji.
monolīts Tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas.
mistika Tas, kas ir noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; tas, kas ir maldinošs.
ābolainis Tas, kurš ir ābolains.
kožtinēji Tauriņu kārtas dzimta ("Choreutidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-17 mm), aktīvi dienā saulainā laikā, bieži aplido ziedus, sūc nektāru, Latvijā konstatētas 8 sugas.
aptēlot Tēlaini aprakstīt.
attēlot Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot.
zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot.
tēlot Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko).
gleznains Tēlains (par skaņdarbu).
Dāmokla zobens tēlains apzīmējums draudīgas situācijas raksturošanai; pastāvīgs apdraudējums.
glezna Tēlains īstenības parādības atspoguļojums (daiļdarbā).
iztēle Tēlains priekšstats.
poētisks Tēlains, arī lirisks (par mākslas darbu); tāds, kurā ir dzejai raksturīgā tēlainība, emocionāls īstenības atspoguļojums.
gleznains Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem).
dzejisks Tēlains; poētisks.
budēlis Tiesas sulainis, bende.
budulis Tiesas sulainis, bendes kalps.
milsterjānis Tiesas sulainis.
Python reticulatus tīklainais pitons.
Sempervivum arachnoideum tīklainais sempervivs.
tolēts Tolains.
trīszīlains Trejzīlains.
trīszīļains Trejzīlains.
darapti Trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji.
Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri.
bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā.
mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm.
tvangains Tvaikains, dūmakains, miglains.
Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km.
Stūnīšu ezers ūdenstilpe Olaines novada Olaines pagastā, platība — 16,7 ha; Stūrīšu ezers.
Kerulena Upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā.
Vilēna Upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī.
atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot.
mijkrēšļains Vāji apgaismots (par vietu, telpu); krēslains (2).
kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris.
kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks.
kolsterīgs Vājš, kaulains.
daiļliteratūras valoda valoda, ko lieto kā dzīves tēlaina atspoguļojuma līdzekli dažādu žanru daiļdarbos.
konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas.
nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija.
epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs.
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās.
atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā.
salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem.
kroksis Vecs, vājš, kaulains zirgs.
limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi.
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās.
kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta.
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās).
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā.
viengabala Viengabalains (2).
viengabalīgs Viengabalains (2).
lējums Viengabalains (piemēram, mākslas darba, tēla) veidojums, parasti no vairākiem elementiem.
šomisks Viengabalains.
viengabaļš Viengabalains.
viensleju Viengabalains.
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); blāvs, miglains (par krāsu, gaismu).
mālājs Vieta, kur ir mālaina zeme, māls; mālaina augsne.
asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus").
Ranunculus lanuginosus villainā gundega.
Holcus lanatus villainā meduszāle.
Stachys byzantina villainā sārmene.
Stachys lanata villainās sārmenes "Stachys byzantina" nosaukuma sinonīms.
lakts Villaine (lakats).
kuča Villaine zaļā krāsā.
vīkaļa Villaine, liels lakats.
seģele Villaine, sega.
zlēkne Villaine, zīdene.
svītene villaine; daudzviet tikai balta villaine.
snōtine villaine.
vīkaine Villaine.
vīkala Villaine.
vilene Villaine.
villāna Villaine.
villane Villaine.
villāne Villaine.
villātne Villaine.
villene Villaine.
vilnaine Villaine.
vilnane Villaine.
vilnāne Villaine.
vilnatne Villaine.
vilnene Villaine.
sleņģene Villaines paveids.
garlapu kārkls villainzaru kārkls.
Salix dasyclados villainzaru kārkls.
cīpslainums Vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīslainība Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
dzīslainums Vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gabalainība Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
gabalainums Vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
kaulainums Vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1).
krēslainība Vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2).
mālainums Vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
miglainums Vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
mīklainība Vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (1).
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (2).
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (3).
saulainums Vispārināta īpašība --> saulains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (4).
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
saulainība Vispārināta īpašība --> saulains(4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
sēnalainība Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sēnalainums Vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
stiklainums Vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sūkalainība Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
sūkalainums Vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
tēlainums Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī tēlainība.
tēlainība Vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma.
viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (1).
viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (1).
viengabalainums Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (2).
viengabalainība Vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (2).
zālainība Vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
zālainums Vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme.
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi.
noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
Alisma gramineum zālainā cirvene.
Sparganium gramineum zālainā ežgalvīte.
Potamogeton gramineus zālainā glīvene.
Dorotheanthus gramineus zālainā pusdienziede.
zālaine Zālaina vieta, arī zālājs.
Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms.
Mesembrianthemum pyropaeum zālainās pusdienziedes "Dorotheantus gramineus" nosaukuma sinonīms.
zālenieks Zālaine.
zālenis Zālaine.
zāļnieks Zālaine.
zāļains Zālains.
zālīgs Zālains.
zālijs Zālains.
zālīns Zālains.
Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m.
Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru.
bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā.
ballota Zīlaines - lūpziežu dzimtas ģints.
ūbuļains Zilpelēks, ūbelains.
zliekne Zlēkne - villaine, zīdene.
odontosteofīts Zoba kaulains izaugums.
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa lain.