Paplašinātā meklēšana

Meklējam lain.

Atrasts vārdos (198):

Atrasts vārdu savienojumos (81):

Atrasts skaidrojumos (500):

Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
benga Ābolainas govs vārds
ābolinājs Ābolaine
dābolaine Ābolaine
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
āboļainis Ābolains
āboļans Ābolains
ābolojs Ābolains
ābulains Ābolains
ābulāts Ābolains
dābulains Ābolains
krambulains Ābolains
dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
āboltains Ābolains (par zirgiem)
dābolainis Ābolains (par zirgu)
grundulains Ābolains (zirgs)
bangainis Ābolains zirgs
ripainis Ābolains zirgs
spangainis Ābolains zirgs
ābolots Ābolains, par zirgu
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
apzilis Aizplīvurots, miglaini zils
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Apšukalni apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Damradi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Grēnes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Kalmes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Rājumi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā
Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Blijas apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Veismaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā
Andronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Benislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Deimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Gaiduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Groverišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Jeroščenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Kampišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Kivki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Križevņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Losi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Maremonts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Škvarki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Ūsveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Dāvi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Galiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Jāņupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Stīpnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Vaivadi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Virši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
Pleikšņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
Medemciems apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Pārolaine apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Pēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Stūnīši apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Bekši apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
sudiks Apkalpotājs, sulainis
dūmaksnējs Apmācies, miglains
līdains Apmācies, miglains
dumaksnājs Apmācies, miglains laiks
pārmeslis Apmetnis, villaine, mētelis
ābolajs ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains
garieloku ar garām, rīdzētām malām, piem., villaine
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
mālājgans ar mālainu nokrāsu
mālājgaņš ar mālainu nokrāsu
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam
žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
atzelains Atzalains
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām
dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni)
lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains
lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu
segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu
bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas
rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
baltdrāna Balta villaine
baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu
Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas
jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
Kurdaine Bēgļu nometne Olainē
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
deklarēt bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā)
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem
smaga augsne blīva, mālaina augsne
smaga zeme blīva, mālaina zeme
ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha
kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
apsapakalāties būt pakulainam
samezglot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2)
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā
cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids
Paramythia montium cekulainā māņzīlīte
Rhinocrypta lanceolata cekulainā stāvaste
cekulīte Cekulaina vista
tupsa Cekulaina vista
Polygala comosa cekulainā ziepebnīte
cekulzīle Cekulainā zīlīte
Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte
Podiceps cristatus cekulainais dūkuris
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
Cyanocitta cristata cekulainais zilsīlis
cekulaiņš Cekulains
cekulots Cekulains
kutains Cekulains, pušķains
čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
calaine Celaine
calene Celaine
cals Celaine
grizaiņa celaine (josta, groži)
cadra Celaine, celu josta
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
haimatozoji cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki
vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
mistiķis cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam
krimslas cīpslaina gaļa
skrīpsti Cīpslaina gaļa
cimslains Cīpslains
cīpatains Cīpslains
cīpstalains Cīpslains
cīpstalaiņš Cīpslains
dzīpslains Cīpslains
čīpslains Cīpslains, dzīslains
džīpstalains Cīpslains, dzīslains
skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
putrāms Cisticerkozes tievkaklainās finnas
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine
čūkšļains Čūkslains
čūsklains Čūkslains
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
pussaulains daļēji saulains
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
celainīte dem. --> celaine
krellainīte dem. --> krellaine
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
divkārtvilnaine Divkārtēja villaine
binukleārs Divkodolains
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā)
tenebroso Drūmi; miglaini, neizprotami
drumskains Drumstalains
drumstalainis Drumstalains
dumbēris Dubļaina, mālaina bedre
dumbieris Dubļaina, mālaina bedre
zumberģis Dubļaina, mālaina bedre
zumberķis Dubļaina, mālaina bedre; zumberģis
mīlis Dubļi; dubļaina, mālaina vieta
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
dūmonaiņš Dūmakains, miglains
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis
apduzējis Dūmakains; miglains
plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim)
durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis
lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs
lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
vaskainis Dzelteni ābolains zirgs
ksantoma dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā; histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli
Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Rollbusch Dzelzceļa stacijas "Baloži" nosaukums 1904.-1919. g. tagadējā Olaines novada Olaines pagastā
Jelovka Dzelzceļa stacijas "Eglaine" nosaukums 1873.-1921. g., Eglaines pagastā
skrimstala dzīslaina gaļa
Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra
Peltigera venosa dzīslainā peltigera
dzīkslains Dzīslains
dzīslājs Dzīslains
dzīšļojs Dzīslains
čipslains Dzīslains, cīpslains
kauslains Dzīslains, cīpslains (par gaļu)
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants
baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums
eglainieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants
Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums
Gomphidius glutinosus eglaines zeltkāte
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers
Sūnekļa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,1 ha; Sunekļu ezers
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
Zeļenka ezers Eglaines pagastā, platība - 2 ha
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m
Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka
Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha
Gluhars ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha
Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers
Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers
Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
gabalaiņi Gabalains
gabalainis Gabalains
gabalaiņš Gabalains
klancains Gabalains
klaucains Gabalains
ķekas Gabalains, kukuržņains
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
galaina Galainis
galaine Galainis
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
kagāns Garkaklains cilvēks
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot
izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums
figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
grantmālainis Grantmālains
kolīgs Graudains, kodolains
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
gramzdalains Gremzdelains
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
grīsliens Grīslaine
grīslājs Grīslains
grobalains Grubulains
grobuļens Grubulains
gumzulains Gumzalains
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas (līdz 1967. g. - Boforta lielieplaka)
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji
lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji
neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava")
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā
brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā
Ivušķu ezers Ivušku ezers Ozolaines pagastā
apaudi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām
apaudumi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks
žļurka Izmirkusi mālaina zeme
varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji
Amadina fasciata joslainā amadīnžubīte
Crotalus horridus joslainā klaburčūska
Cryptanthus zonatus joslainā kriptante
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
joslaini Joslains
Ežu ezers Jušu ezers Ozolaines pagastā
Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m
služa Kalpotājs, sulainis
dienderis Kalps; sulainis
dieneris Kalps; sulainis; dienderis
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%
Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte
Cladophora glomerata kamolainā kladofora
Campanula glomerata kamolainā pulkstenīte
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum")
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
helkodermatoze katra čūlaina ādas slimība
kaulniece Kaulaina sieviete
skalugrabis Kaulainis
ģelzis Kaulainis, kalsnis
ģilis Kaulainis, kalsnis
skalkoks Kaulainis, kalsnis
diegs Kaulainis, vārgulis
kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks
kaulainis Kaulains
krimpa Kaulains zirgs
kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
kauslens Kaulains, vājš
kaulaža Kaulains, vājš cilvēks
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
krimsla kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
akmensmasa keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju
Kiuki Kiuku ezers - Kivku ezers Ozolaines pagastā
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers
Kivku ezers Kivku ezers Ozolaines pagastā
Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem
kleinēt Klainot
apblaukšt kļūt blāvam, miglainam (par acīm)
nocīpslot kļūt cīpslainam, šķiedrainam
laboties kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem)
pakrēslot kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta)
krecēties kļūt kunkuļainam, gabalainam
pakulot kļūt pakulainam
pakuloties kļūt pakulainam
sapakulot kļūt pakulainam
sasapakalāties kļūt pakulainam (par audumu)
nosapakalāties kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu)
izdribt kļūt praulainam
apmilzt kļūt tumšam, miglainam, drūmam (par acīm)
iepraulēt kļūt vietumis praulainam
vilnāt kļūt villainam
nomigloties kļūt viscaur miglainam
izpraulēt kļūt viscaur praulainam
sadugt kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu)
sakrēslot kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla
knibēklīgs Knibeklains
kariolobisms Kodola daivainība, piem., segmentkodolainajos leikocītos
syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
pirenēmija Kodolaini eritrocīti asinīs
polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
tirlipens Komiska persona franču joklugās 16. un 17. gadsimtenī, neveikls sulainis
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato
krēslaine Krēslaina vieta
krēslība Krēslainība (1)
krēslība Krēslainība (2)
krēslums Krēslainība, ēnains
krēšļains krēslains

Atrasts piemēros (118):

lain citās vārdnīcās:

MEV

lain