Paplašinātā meklēšana

Meklējam lain.

Atrasts vārdos (497):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (1247):

Asares pagasta teritorija 1990. g. atjaunotajā pagastā ir iekļauta daļa pirmskara Susējas pagasta teritorijas (uz ziemeļiem no Eglaines upes) un daļa bijušā Rubenes pagasta (Ancenes apkaime), savukārt bijušā Asares pagasta Spēlēnu apkaime ir pievienota tagadējam Rubenes pagastam un bijušās Jaunsubates mācītājmuižas apkaime pievienota tagadējā Subates pagasta teritorijai.
benga Ābolainas govs vārds
ābolinājs Ābolaine
dābolaine Ābolaine
pelēkābolains Ābolaini sirms (parasti par zirgu)
āboļainis Ābolains
āboļans Ābolains
ābolojs Ābolains
ābulains Ābolains
ābulāts Ābolains
dābulains Ābolains
krambulains Ābolains
dābolains Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi
āboltains Ābolains (par zirgiem)
dābolainis Ābolains (par zirgu)
grundulains Ābolains (zirgs)
bangainis Ābolains zirgs
ripainis Ābolains zirgs
spangainis Ābolains zirgs
ābolots Ābolains, par zirgu
sala puni ādas pārmaiņas, ko izraisa aukstums un mitrums: mezglains vai plankumains, sāpīgs un niezošs ādas pietūkums zilganvioletā krāsā
dālderis Adījumu un audumu raksts, arī zirga spalvas raibums (ābolains)
Prodes pagasta teritorija administratīvi terioriālo pārkārtojumu laikā daļa no pirmskara Prodes pagasta teritorijas nonāca mūsdienu Eglaines un Bebrenes pagastā, bet mūsdienu Prodes pagasta teritorijā iekļāva nelielu daļu no pirmskara Asares pagasta
Bebrenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara pagasta teritorijas pievienota tagadējam Rubenes, Dunavas, Dvietes un Eglaines pagastam, bet tagadējā Bebrenes pagastā iekļauta daļa bijušā Prodes pagasta
Olaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta arī pirmskara Pēternieku pagasta, daļa Iecavas pagasta un neliela daļa Ozolnieku pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Olaines pagasta (Plakanciema apkārtne) pievienota tagadējam Ķekavas pagastam
Īslīces pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Bauskas un Rundāles pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Īslīces pagasta (Saulaine) pievienota tagadējam Rundāles pagastam
Ķekavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts gandrīz viss pirmskara Doles pagasts (izņemot Doles salu un Pulkalnes apkaimi), kā arī gandrīz viss bijušais Katlakalna pagasts, izņemot Daugavas labo krastu un tagadējo Baložu pilsētas teritoriju un Rīgai pievienotās zemes, Ķekavas pagastā iekļauta arī Mežinieku apkaime, kas piederēja Iecavas pagastam un Plakanciems no Olaines pagasta
Eglaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Lašu pagasta teritorijas daļa pievienota tagadējam Pilskalnes un Šēderes pagastam, savukārt tagadējā Eglaines pagastā iekļauta arī daļa pirmskara Prodes un Bebrenes pagasta teritorijas
Ozolaines pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pirmskara Ozolaines pagasta teritorijas ziemeļu daļa iekļauta tagadējā Ozolmuižas pagastā un neliela daļa iekļauta tagadējā Čornajas pagastā
apzilis Aizplīvurots, miglaini zils
Dzērves Bērziņu avotu grupa aizsargājams ģeoloģiskais objekts, atrodas Dienvidkurzemes novada Cīravas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 27 ha, vairāki liela debita avoti mutuļo augšup pa pašu izgulsnēto, gabalaino avotkaļķu veidojumu spraugām un veido avotkaļķu atradni
plateozaurs Aizvēsturisks dzīvnieks, kas dzīvojis pirms \~230-200 miljoniem gadu, zauropodu priekštecis, garkaklains augēdājs, kas sasniedza pat 10 m garumu
heihēra Akmeņlauzīšu dzimtas ģints ("Heuchera"), Amerikas izcelsmes krāšņumaugs, audzē dārzos saulainās un pusēnainās vietās, sastopami daudzi hibrīdi
kaolinīts Alumīnija hidroksilikāts, kas pieder pie mālaino minerālu grupas
sternbergija Amariļļu dzimtas ģints ("Sternbergia"), dekoratīvs sīpolaugs, kas zied rudenī, jāstāda siltā, saulainā vietā
heistingsīts amfibolu grupas minerāls zilganzaļā vai melnā krāsā ar stiklainu mirdzumu
farinotoms aparāts kviešu vai miežu graudu sagriešanai gareniski, lai noteiktu to stiklainumu, kas ir svarīga pazīme iegūstamo miltu un maizes izstrādājumu kvalitātes noteikšanā
Jaunolaine apdzīvota vieta (lielciems) Olaines novadā 3 km no Olaines pilsētas un 20 km no Rīgas, izveidojusies bijušās Olaines muižas "Olai" teritorijā, Olaines pagasta administratīvais centrs; bijušais nosaukums "Olaine", arī "Vecolaine"
Lustberga apdzīvota vieta (Lustbergas muiža) Eglaines pagastā
Pabērži apdzīvota vieta (mazciems) Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā
Annmuiža apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Gavēniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Šeškiniški apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā
Laši apdzīvota vieta (mazciems) Eglaines pagastā, 1,5 km no Eglaines; Lašmuiža
Apšukalni apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birznieki apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Birzuļi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Damradi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Grēnes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ielejas apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Kalmes apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Klāvi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Rājumi apdzīvota vieta (mazciems) Olaines novada Olaines pagastā
Balbiši apdzīvota vieta (mazciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā 7 km no Rēzeknes, bijušais nosaukums Ozolaine
Sinaviški apdzīvota vieta (skrajciems, izzudis) Eglaines pagastā
Cūkauši apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Kalvāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Kazimirvāle apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Lavide apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Vagulāni apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Vitkuški apdzīvota vieta (skrajciems) Eglaines pagastā
Blijas apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Uzvaras Līdums apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Rēķi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Veismaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ķesteri apdzīvota vieta (skrajciems) Olaines pagastā
Ritiņi apdzīvota vieta (skrajciems) Ozolaines pagastā
Andronova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Benislavova apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Bumbiški apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Deimaņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Dzeņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Gaiduļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Groverišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Jeroščenki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Kampišķi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Kivki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Križevņiki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Laizāni apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Losi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Maremonts apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Pauliņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Rubuļi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Skujas apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Škvarki apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Tēviņi apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Ūsveiši apdzīvota vieta (skrajciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Dāvi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Ezītis apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Galiņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Jāņupe apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Stīpnieki apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Vaivadi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Virši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines novada Olaines pagastā
Cīrulīši apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
Lapsas apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Olaines pagastā
Pleikšņi apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Rēzeknes novada Ozolaines pagastā
Dalbe apdzīvota vieta (vidējciems) Cenu pagasta ziemeļu daļā, pie robežas ar Olaines novadu 15 km no Jelgavas
Baltmuiža apdzīvota vieta (vidējciems) Eglaines pagastā, izveidojusies bijušās muižas ("Baltensee") teritorijā
Medemciems apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Pārolaine apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Pēternieki apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Stūnīši apdzīvota vieta (vidējciems) Olaines novada Olaines pagastā
Bekši apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novadā 12 km no Rēzeknes, Ozolaines pagasta administratīvais centrs
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Minesotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvjū apdzīvota vieta ASV ("Plainview"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.)
Pleinvila apdzīvota vieta ASV ("Plainville"), Konnektikutas štatā, 17800 iedzīvotāju (2014. g.)
sudiks Apkalpotājs, sulainis
dūmaksnējs Apmācies, miglains
līdains Apmācies, miglains
dumaksnājs Apmācies, miglains laiks
pārmeslis Apmetnis, villaine, mētelis
ābolajs ar apaļiem plankumiem pamatkrāsai pa vidu (visbiežāk par zirgu, bet arī uz mākoņiem, audumu u. c.); ābolains
garieloku ar garām, rīdzētām malām, piem., villaine
kaķāties ar grūtībām braukt pa muklainu ceļu vai bez sniega
mālājgans ar mālainu nokrāsu
mālājgaņš ar mālainu nokrāsu
Emsas stāvs Ardēnu un Reinas apgabala apakšdevona augšējais mālaini karbonātisko nogulumu stāvs
Arļaka Arļaka ezers - Arlaka ezers, atrodas Augšdaugavas novada Eglaines pagastā
knifofija Asfodelaugu dzimtas ģints ("Kniphofia"), dekoratīvi, senlaicīgi augi, kas jāaudzē saulainā vietā
bumbuļu asklēpija asklēpiju suga ("Asclepias tuberosa"), ko reizēm audzē saulainās, sausās vietās
asociacionisms Asociatīvā psiholoģija - psiholoģijas teorija, kas mehānistiski aplūko visus sarežģītos viengabalainos psihiskos procesus kā vienkāršāko elementu savienošanas (asociācijas) rezultātu
liriope Asparāgaugu dzimtas ģints ("Liriope"), daudzgadīgi dekoratīvi augi, kas jāaudzē skābā un trūdvielām bagātā augsnē, saulainā vietā vai pusēnā
atsloksnēties Atkal kļūt skaidram, saulainam
žumberķis Atkritumu bedre, vircas bedre, dubļaina, mālaina bedre
atspulgs Atmiņas, bijušā iezīmes, arī tēlains priekšstats
Zaļā raga lielieplaka atrodas Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas grēdu, Kanāriju lielieplaku, Zaļā raga salām un Sjeraleones augstieni, dziļums — pārsvarā >5000 m, lielākais — 7282 m, gultnē mālainas dūņas
Lašu pilskalns atrodas Eglaines pagastā, postīts ceļot Lašu muižas pili un izbūvējot ceļu, savrups 15-20 m augsts paugurs, plakums - \~100 x 80 m, bijis apdzīvots līdz \~9.-12. gs.
Dienvidaustrālijas lielieplaka atrodas Indijas okeānā, starp Austrāliju, Tasmāniju un Austrālijas-Antarktīdas pacēlumu, vidējais dziļums — \~5000 m, lielākais — 5853 m, gultnē bieza mālainu dūņu kārta
Meksikas līča zemiene atrodas Meksikas līča piekrastē (angļu val. "Gulf Costal Plain"), līdz 350 km plašā joslā, ASV un Meksikā, veido biezi (6-10 km) jūras nogulumieži
Ivušku ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,9 ha; Ivušķu ezers
Rītiņu ezers atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, uz ziemeļiem no Kivku ezera, platība - 5,5 ha; Ritiņu ezers
stenogravīra Ātrspiedes gaismas gravīra, kur tīklaine nav iekopēta pigmenta attēlā, bet pārvesta uz plāksnes vai veltņa
apauda Atsevišķi austa (parasti koša) mala (villainēm, lakatiem, priekšautiem u. tml.); izgreznotās malas latviešu sieviešu apmetnim
pārnestā nozīme atvasināta nozīme, kurā, saglabājot spilgtu asociatīvu saikni ar pamatnozīmi vai citu tā paša vārda nozīmi, mainīts vārda vai izteiciena jēdzieniskais saturs un kurai pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem
atzelains Atzalains
ratinēt Audeklus apstrādāt tā, ka tie dabū raupju, sprogainu, kudlainu virsu
izaudums Audums, tā dekoratīvais noformējums, bārkstis gar sagšas, villaines malām
dikts Auglīgs, arī mālains (par augsni)
lielkaulis Augs, kas noaudzis liels un kaulains
lielkauls Augs, kas noaudzis liels un kaulains
liels Augšanas apstākļu ietekmē radies ciets, grūti zāģējams gadskārtu paplašinājums (skujkoka) stumbra vienā pusē; lielainums
stieptā koksne augšanas apstākļu ietekmēta lapkoku koksne saliektu zaru un līka vai slīpa stumbra augšdaļā; lielainā lapkoku koksne
Boltmuiža Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" nosaukuma variants vietējā izloksnē
galvānieši Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Galvāni" iedzīvotāji
Kazimirvalde Augšdaugavas novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kazimirvāle" bijušais nosaukums
Pēternieku dolomīta atradne augšdevona dolomīta iegula Rēzeknes novadā, 7 km uz austrumiem no Viļāniem, Rēzeknes upes kreisajā krastā, derīgo slāni veido pelēcīgs, plaisains, kavernozs, nedaudz mālains dolomīts, slāņa biezums 17,9 m, 1979. g. sākta intensīva dolomīta ieguve, kas pārtraukta 1991. g.
Pirgu horizonts augšordovika stratigrāfiskā vienība Austrumeiropas platformas ziemeļrietumu daļā, Latvijas teritorijā biezums - 3,4-85 m, nodalīta Ziemeļigaunijā, stratotipiskā reģionā Pirgu upes baseinā sastāv no 48 m bieziem pelēkiem aļģu vai mālainiem un detrītiskiem kaļķakmeņiem
Dubīsas svīta augšsilūra bazālās daļas nogulumu slāņkopa Latvijas rietumu daļā un vidusdaļā, kā arī Lietuvā, biezums - 80-146 m, sastāv no pelēkiem, mālainiem merģeļiem ar kaļķakmens ieslēgumiem un starpslāņiem
šatiersega Austa, parasti vilnas, sega ar vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslainu salikumu
mugams Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtas pamats, senatnē bija ap 70 saņkārtu, 20. gs. pazīstamas tikai 7 pamatskaņkārtas, kurām katrai ir savs nosaukums (bajatiširazs, čargjahs, humajuns, rastrs, segjahs, šurs, šušters) un noteiktas tēlainības, noskaņu loks
šušters Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa dziļas bēdas, bet ne tik dziļas kā humajuns
šurs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa lirisku noskaņojumu
segjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa mīlas jūtas
čargjahs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa satraukumu
bajatišizars Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa skumjas
rastrs Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa spirgtuma sajūtu
humajuns Azerbaidžāņu tautas mūzikas skaņkārtu (mugama) viena no 7 pamatskaņkārtām, kas ar savu tēlainību un noskaņu izraisa visdziļākās bēdas, dziļākas nekā izraisa šušters
skraustains Bagāts ar mālainiem pauguriem
sālsradži Balandaugu dzimtas ģints, putekšnīcām un auglenīcām kopā vienā ziedā, posmainu, sulainu, zaļu vai iesārtu stublāju, bez skaidri manāmām lapām, pretējiem zariem, zaļiem ziediem
baltdrāna Balta villaine
baltaine Balta, izrakstīta mīkstas vilnas villaine ar bārkstīm gar malu
Baltmuižas ezers Baltezers Eglaines pagastā
skapoliti Balti, pelēki, iezilgani vai retāk citas krāsas minerāli ar stiklainu vai taukainu spīdumu, kristalizējas prizmatiskos tetragonalās singonijas kristālos
sepiolīts Balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; jūras putas
jūras putas balts, iepelēks vai dzeltenbrūns mālains minerāls; sepiolīts
puškieloks Bārkstis, kas visapkārt rotā villaines malu
bārolains Bārolaina maize - pelavmaize; sliktas kvalitātes maize; bērulis
Kaucminde Bauskas novada Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" bijušais nosaukums
ozolainieši Bauskas novada Vecsaules pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
Kurdaine Bēgļu nometne Olainē
bifeļādas samtbeka beku dzimtas suga ("Hortiboletus bubalinus", syn. "Xerocomus bubalinus"), lapu koku mikorizas sēne, aug arī parkos, dārzos, zālainās vietās, bieži sastopama apdzīvotās vietās, mežos reti
Bērzīte Bērze, Eglaines pieteka
Bērzupe Bērze, Eglaines pieteka
zvīņainā pienaine bērzlapju dzimtas suga ("Lactarius spinosulus"), aug mitros lapu koku mežos, zālainās vietās
deklarēt bez tēlainības, pamatojuma apgalvot (daiļdarbā)
pekle Bezdibenis; dziļa, muklaina vieta
evertebrati Bezmugurkaulainie dzīvnieki; Latvijā visi tipi, izņemot dzeloņādainos
aizalieties Bieži pieplūst ar ūdeni un žūt lēnām (piemēram par zemu vietu, mālainu augsni)
virhovisms Bioloģijas virziens, kas noliedza organisma viengabalainumu un reducēja tā funkcijas uz šūnu funkciju summu; nostājās pret darvinismu
lauku blaktene blakteņu suga ("Ononis arvensis") Latvijā sastopama ne visai bieži mālainās, kaļķainās vai smilšainās augsnēs
skapins Blēdīgs sulainis itāliešu komēdijās, kas par maksu gatavs uz visādiem niķiem
smaga augsne blīva, mālaina augsne
smaga zeme (arī augsne) blīva, mālaina zeme, arī augsne
ragakmens Blīvs iezis (piemēram, krams, jašma), kas veido konkrēcijas karbonātiskos vai mālainos nogulumos
kaulradži Brieži, kas atšķiras ragu uzbuvē no dobradžiem (piem., govīm) ar to, ka viņu ragi sastāv no viengabalaina kaula
umbra Brūna krāsviela, kas sastāv no mālainas vielas ar dzelzs vai mangāna oksīda piemaisījumu; attiecīgā krāsa
Bugru ezers Bugru ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - <1 ha
kraupa Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
kraupes Bumbulis vai mezglains izaugums, kas izveidojas uz bojātas vietas augošā kokā
krēslot būt krēslainam (parasti pēc saulrieta); iestāties krēslai (1)
apsapakalāties būt pakulainam
samezglot būt par cēloni tam, ka (kas) kļūst, parasti pilnīgi, mezglains (2)
sulfasalazīns C11H12N4O3S, antibakteriāls sulfonamīda atvasinājums; lieto viegla vai vidēji smaga čūlainā kolīta, kā arī reimatoīdā artrīta ārstēšanā
cēdru Cēdru josta - celaine, īpašs jostas paveids
Paramythia montium cekulainā māņzīlīte
Rhinocrypta lanceolata cekulainā stāvaste
cekulīte Cekulaina vista
tupsa Cekulaina vista
Polygala comosa cekulainā ziepebnīte
cekulzīle Cekulainā zīlīte
Parus cristatus cekulainā zīlīte jeb cekulzīlīte
Podiceps cristatus cekulainais dūkuris
slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata")
ugunsgalvis Cekulainais ugunsgalvis - smailknābis ("Oxyruncus cristatus")
Cyanocitta cristata cekulainais zilsīlis
cekulaiņš Cekulains
cekulots Cekulains
kutains Cekulains, pušķains
čenkurains Cekulains, pušķains, čemurains
parastais cekulcīrulis cekulcīruļu suga ("Galerida cristata"), ko sauc arī par cekulaino cīruli, Latvijā mājo visu gadu, bet sastopams reti
calaine Celaine
calene Celaine
cals Celaine
grizaiņa celaine (josta, groži)
cadra Celaine, celu josta
CMP Celtniecības un montāžas pārvalde (kopā ar nosaukumu, kārtas numuru, piem., 42. Olaines CMP)
haimatozoji cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku asinīs parazitējoši zemākie dzīvnieki
vairogdziedzeris cilvēka un mugurkaulaino dzīvnieku iekšējās sekrēcijas dziedzeris, kas atrodas kakla priekšējā pusē un regulē audu augšanu, vielmaiņu u. c. funkcijas
mistiķis cilvēks, kas tic kam noslēpumainam, mīklainam, neizskaidrojamam
krimslas cīpslaina gaļa
skrīpsti Cīpslaina gaļa
cimslains Cīpslains
cīpatains Cīpslains
cīpstalains Cīpslains
cīpstalaiņš Cīpslains
dzīpslains Cīpslains
čīpslains Cīpslains, dzīslains
džīpstalains Cīpslains, dzīslains
skrimstalaines Cīpstalaina gaļa, piemēram, locītavās
putrāms Cisticerkozes tievkaklainās finnas
alonsoja Cūknātru dzimtas ģints ("Alonsoa"), dekoratīvi, spēcīgi, vidēji lieli krūmveida augi, kas jāstāda siltā un saulainā vietā, ziemā jātur vietā, kur temperatūra nav zemāka par 0 Celsija grādiem
karamels Cukura sairšanas produktu brūnas nokrāsas maisījums, kas radies, biešu vai niedru cukuru karsējot no 120 līdz 200 Celsija grādu temperatūrā; stiklainas vai amorfas konsistences produkts, kas radies, karsējot cieti un cukuru saturošas izejvielas
krustācejas Čaulainie, zooloģijā vēži
sagša Četrstūraina plecu sega (parasti sieviešu tautas tērpa sastāvdaļa); villaine
čūkšļains Čūkslains
čūsklains Čūkslains
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas
Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte)
Huluņči Dalainors - ezers Ķīnas ziemeļaustrumos
jukt ārā Dalīties, parasti atsevišķos gabalos (piemēram, lūstot, brūkot) - par ko viengabalainu, vienkopus saliktu
jaukt Dalot atsevišķās daļās (piemēram, ārdot, laužot, graujot), likvidēt (ko veselu, viengabalainu)
pussaulains daļēji saulains
lūzums Daļējs vai pilnīgs (kaula) viengabalainības pārtraukums; šāds kaula viengabalainības pārtraukums (loceklī)
polinukleārs Daudzkodolains, tāds, kam ir vairāki kodoli
Eglona Daugavas kreisā krasta pieteka Aknīstes un Jēkabpils novadā, iztaisnota, garums – 29,5 km (senāk – 36 km, arī 33 km), kritums – 23 m, sākas starp Aknīsti un Subati meliorētā pļavu un purvu masīvā; Eglaine; Eglūne; Egļone
stērste dažu putnu nosaukums tautā: sniedze; vagas cielava; cekulainais cīrulis; dadzītis; zaļā žube
degslāneklis Degakmens - merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
Dēklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Daklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
Deklaiņu ezers Dēklainis, ezers Madonas novadā
jūrassīpols Dekoratīvs sīpolaugs ("Urginea maritima"), kas ir lielākais sīpolaugs, kas jāstāda saulainā vietā, smilšainā augsnē un regulāri jālaista
tritēlija Dekoratīvu sīpolaugu ģints ("Triteleia"), līdzīgi brodijām, jāstāda saulainā vietā, lapas novīst pirms ziedēšānas
Laplatas delfīns delfīnu suga ("Pontoporia blainvillei"), garums līdz 1,7 m, svars - 30-55 kg, dzīvo Dienvidamerikas dienvidaustrumu piekrastē, raksturīgs garš purns, kas aizņem 15% ķermeņa garuma
celainīte dem. --> celaine
krellainīte dem. --> krellaine
otokrānijs Deniņu kaula piramīddaļa, kas aptver kaulaino labirintu
subokcipitālā punkcija diagnostikas un ārstniecības metode, ko lieto, lai iegūtu smadzeņu šķidrumu, kā arī lai ievadītu kontrastvielu (rentgenoloģiskai izmeklēšanai) vai medikamentus zem smadzeņu tīklainā apvalka
nitraria Divdīgļlapju augu ģints "Zygophyllaceae" dzimtā, 2-3 m augsti dzeloņaini krūmi tuksnešos zālainās vietās, 3 sugas
cūcenāji Divdīgļlapju klases rožziežu dzimtas suga ("Rubus corylifolius"), krūms ar divgadīgiem stumbriem un melniem aveņveidīgiem augļiem; aug saulainās, sausās vietās; ar šo vārdu apzīmētie augi īstenībā ir daudzas sugas un sīksugas
divkārtvilnaine Divkārtēja villaine
binukleārs Divkodolains
kūniņēdēji Divspārnu mušveidīgi kukaiņi, ar cietu, kaulainu, plakani saspiestu ķermeni, mazu galvu un īsiem taustekļiem, dzīvnieku parazīti
deklarācija Domas izklāsts bez tēlainības, bez pamatojuma (daiļdarbā)
tenebroso Drūmi; miglaini, neizprotami
drumskains Drumstalains
drumstalainis Drumstalains
dumbēris Dubļaina, mālaina bedre
dumbieris Dubļaina, mālaina bedre
zumberģis Dubļaina, mālaina bedre
zumberķis Dubļaina, mālaina bedre; zumberģis
mīlis Dubļi; dubļaina, mālaina vieta
sadumt Dūmakainam, miglainam, neskaidram, sliktam, drūmam kļūt
dūmonaiņš Dūmakains, miglains
sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis
apduzējis Dūmakains; miglains
plaukstainis Dūrainis, kulainis; cimds, kam atsevišķi izveidots tikai īkstis (pretstatā pirkstainim)
durlambasts Durvju sargs muižā; sulainis
lambats Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs
lambasts Durvju sargs muižā; sulainis; arī pērējs; lambats
furacilīns Dzeltena kristāliska viela ("Furacilinum"), pretmikrobu līdzeklis, sintezēts Latvijā 1947. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskajā rūpnīcā
vaskainis Dzelteni ābolains zirgs
ksantoma dzeltēs plakani vai mezglaini veidojumi ādā vai gļotādā; histoloģiski atrod ksantomšūnas jeb putainās šūnas, kuru citoplazmā ir holesterīna kristāli
Eglaine Dzelzceļa stacija Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 31 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1873. g. ar nosaukumu "Jelovka", tagadējais nosaukums kopš 1921. g.
Ilūkste Dzelzceļa stacija Ilūkstes novada Šēderes pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Daugavpils-Eglaine, 24 km no Daugavpils dzelzceļa stacijas, atklāta 1921. g. ar nosaukumu "Bundzišķi", tagadējais nosaukums kopš 1926. g.
Baloži Dzelzceļa stacija Olaines novada Olaines pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga-Lugaži, 13 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1904. g. ar nosaukumu "Rollbusch", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
Rollbusch Dzelzceļa stacijas "Baloži" nosaukums 1904.-1919. g. tagadējā Olaines novada Olaines pagastā
Jelovka Dzelzceļa stacijas "Eglaine" nosaukums 1873.-1921. g., Eglaines pagastā
skrimstala dzīslaina gaļa
Nepeta nervosa dzīslainā kaķumētra
Peltigera venosa dzīslainā peltigera
dzīkslains Dzīslains
dzīslājs Dzīslains
dzīšļojs Dzīslains
čipslains Dzīslains, cīpslains
kauslains Dzīslains, cīpslains (par gaļu)
fagopīrisms Dzīvnieku griķu slimība, ar kuru saslimst balti un baltraibi dzīvnieki, ja tos saulainā laikā ēdina ar griķiem, lucernu vai baltsārto āboliņu
Grīvīte Eglaines labā krasta pieteka Augšdaugavas novadā, garums - 5 km
Graenhof Eglaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Mores pagastā
Annasmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Annmuiža" nosaukuma variants
baltmuizieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" iedzīvotāji
Baltiņi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Baltmuiža" otrs nosaukums
eglainieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji
krauklieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļi" iedzīvotāji
Lašmuiža Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" bijušais nosaukums
lavidieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
lavīdieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Lavīde" iedzīvotāji
vitkuškieši Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" iedzīvotāji
Vitkušķi Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Vitkuški" nosaukuma variants
Lassen Eglaines pagasta bijušais nosaukums
Gomphidius glutinosus eglaines zeltkāte
Šampleins ezers ASV un Kanādā (angļu val. "Lake Champlain"), platība - 1130 km^2^, dziļums - līdz 122 m, \~80 salu, ūdensceļa posms, kas savieno Sentlorensu ar Hudzonu
Pabēržu ezers ezers Augšdaugavas (Ilūkstes) novada Eglaines pagastā, dienvidrietumu gals iesniedzas Lietuvā, platība — 16 ha, dziļums — līdz 20 m; Pabērzu ezers; Paberzu ezers; Paberžu ezers
Baltezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 19,5 ha; Baltmuižas ezers
Arlaka ezers ezers Augšdaugavas novada Eglaines pagastā, platība - 2,5 ha
Sviļu ezers ezers Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Eglaines pagastā, 126,9 m vjl., platība - 31,9 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 7,3 m, eitrofs, maz aizaudzis; Sviles ezers; Sveiļu ezers
Alaiņu ezers ezers Cēsu novada Amatas pagastā, platība 3,6 ha; Alainu ezers
Sūnekļa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,1 ha; Sunekļu ezers
Goģa ezers ezers Eglaines pagastā, platība - 1,7 ha; Goga ezers; Strazdu ezers
Zeļenka ezers Eglaines pagastā, platība - 2 ha
Lustbergas ezers ezers Ilūkstes novada Eglaines pagastā, platība — 19,7 ha; Lustberga ezers
Losu ezers ezers Latgales augstienē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 148,3 m vjl., platība - \~10 ha (pēc līmeņa pazemināšanas >1 m 1955. g.), vidējais dziļums - 0,6 m, sākotnējā platība - \~400 ha, kas tagad pārpurvojusies; Losinskoje ezers; Lošu ezers
Gaiduļu ezers ezers Rāznavas paugurainē, Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, 168,3 m vjl., platība — 66,1 ha, garums — 1,8 km, lielākais platums — 0,6 km, vidējais dziļums — 4,5 m
Serpovkas ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,3 ha; Serpovka
Rubuļu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Tēveņu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,5 ha
Podberezjes ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,6 ha
Gluhars ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Saukuma ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha
Jušu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 1,9 ha; Jusu ezers; Ežu ezers
Grigorija ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 13,4 ha; Grigorjeva ezers
Brālīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 3,2 ha
Lielais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 4 ha, Budjanka ezers; Buzanka ezers; Buzjanka ezers
Mazais Krivoje ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,5 ha; Krivaja ezers
Usvīšu ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
Mazais Buzanka ezers ezers Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 3,3 ha; Buzanka ezers; Budjanka ezers; Pulivera ezers
Salājs ezers Vidzemes augstienes Vestienas paugurainē, Madonas novada Vestienas pagastā, 202 m vjl., platība - 44,4 ha, garums - 1,1 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 4,9 m; Salais ezers; Salaines ezers; Salāja ezers; Salas ezers; Salu ezers
sinerģisms filozofijas virziens, kura pamatā ir apgalvojums, ka pasaules uztverei jābūt viengabalainai, vienotai un daudzpusīgai
papijons Franču-beļģu dekoratīvo suņu šķirne; viļņota spalva, cekulaina aste, skausta augstums - <28 cm, populārs klēpja sunītis
gabalaiņi Gabalains
gabalainis Gabalains
gabalaiņš Gabalains
klancains Gabalains
klaucains Gabalains
ķekas Gabalains, kukuržņains
liparīts gaišas krāsas izvirdumiezis, kam ir stiklaina vai kristāliska uzbūve un kas pēc ķīmiskā sastāva atbilst granītam; riolīts
galaina Galainis
galaine Galainis
pelargonija Gandreņu dzimtas ģints ("Pelargonium"), daudzgadīgs augs ar dažādas krāsas ziediem, ieapaļām lapām, kam virspusē ir brūngani joslaini riņķi
grīvi Garas, šauras, lēzenas grēdas, kas izplatītas Rietumsibīrijas līdzenuma dienvidu daļā un ko veido smilšaini un mālaini nogulumieži
kagāns Garkaklains cilvēks
spilgtā gazānija gazāniju suga ("Gazania x rigens"), viengadīgi lakstaugi ar kuplu, lāpstveidīgu lapu rozeti, ziedu kurvīši pa vienam 20-25 cm garu ziednešu galā, kurvīši atveras tikai saulainā laikā, zied no VII līdz rudens salnām
izgleznot Gleznaini attēlot, tēlaini atveidot
izgleznojums Gleznains attēlojums, tēlains atveidojums
figurāls Gleznains, tēlains, arī alegorisks
granītgneiss Gneiss ar neskaidri izteiktu joslainu tekstūru un granītam atbilstošu struktūru un sastāvu
akroblasts Goldži tīklainā aparāta atlikums spermatozoīdā pēc akrosomas izveidošanās
govskuņģis Govkuņģis - suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
zviedrains Grantains; sajaukts ar rupju smilti; kaļķains, mālains
grantmālainis Grantmālains
kolīgs Graudains, kodolains
artotipija Graudu autotipijas paņēmiens, uz vara plāksnes kopē un iededzina graudu tīklaini, tad pārnes pigmenta attēlu un kodina četros dzelzs hlorīda šķīdinājumos
moskītzāle Graudzāļu dzimtas ģints ("Bouteloua"), dekoratīvs augs, kas jāaudzē saulainā vietā
miežubrālis Graudzāļu dzimtas ģints ("Phalaroides syn. Digraphis, Thyphoides"), liels daudzgadīgs augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā, 1 suga
gramzdalains Gremzdelains
Kreūsa grieķu mitoloģijā - Priama un Hekabes meita, Aineja sieva, Trojas ieņemšmas naktī viņa mīklaini pazūd, kas Ainejam turpmāk dod iespēju bildināt itāļu valdnieci Lavīniju
grīsliens Grīslaine
grīslājs Grīslains
grobalains Grubulains
grobuļens Grubulains
gumzulains Gumzalains
Cepļa dolomīta atsegums ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Aizkraukles novada Aizkrauklles pagastā, Daugavas labajā krastā, \~2,5 km lejpus Pļaviņu HES aisprosta, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., atsegumu veido >4,5 m biezi kvarcītveidīgi, mālaini, plātņaini dolomīti ar kvarca konkrēcijām (Buregu slāņi), virs tiem atrodas 3,2 m biezi Altovas slāņi, bet virspusē ir \~0,5 m bieza Katlešu svītas mālu kārta
forēzija ģērba kā plastiskās izpausmes mākslas daiļdarba materiālu (galvenokārt tekstildrānu) sakārtojums apjomiskā, cilvēka figūrai atbilstīgā veidojumā, kura virsmas faktūras un ģeometriskie komponenti ir saistīti vienotā tēlainā veidolā; vispārinoši to raksturo, vārdiski pielīdzinot ģeometriskas figūras (cilindra, konusa, lodes), priekšmeta (zvana, mucas), rakstzīmes (T, X, 8, 0) izskatam vai siluetam
mēslene Himēnijsēņu klases atmateņu rindas dzimta ("Bolbitiaceae"), sēnes ir saprofītiskas, gk. sastopamas ceļmalās, zālājos, mēslainēs, dažas sugas mežā uz koksnes, \~70 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis
laringoskleroma Hronisks balsenes iekaisums, ko ierosina rinoskleromas nūjiņa; novēro mezglainus infiltrātus ar sekojošu rētošanos un balsenes lūmena sašaurināšanos
Misa Iecavas labā krasta pieteka Ozolnieku novadā, augštece Bauskas, Ķekavas un Olaines novadā, garums - 108 km, kritums - 42 m
meža cūku vanna iedobe mālainā augsnē, ko dzīvnieki padziļinājuši, parasti mitrā vietā, kur meža cūkas vannojas, cīnoties ar knišļiem, odiem, ērcēm u. tml.
Ziemeļamerikas lielieplaka ieplaka Atlantijas okeānā, starp Ziemeļatlantijas zemūdens grēdu, Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi un Vestindijas salu loku, dziļums — >5000 m, vidusdaļā — Sargasu jūra, dienvidrietumu daļā — Puertoriko dziļvaga, gultnē mālainas dūņas
Kanādas lielieplaka ieplaka Ziemeļu Ledus okeāna rietumu daļā, starp Ziemeļamerikas kontinenta nogāzi, Mendeļejeva grēdu, Čukču un Alfas pacēlumu, dziļums — 3810 m, gultnē mālainas dūņas
Rēzeknes rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Viļānu pilsētu, Maltas pilsētciematu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricēnu, Feimaņu, Gaigalavas, Gailumu, Griškānu, Kantinieku, Kaunatas, Kruku, Lendžu, Mākoņkalna, Nagļu, Ozolaines, Pušas, Radopoles, Rikavas, Ružinas, Sakstagala, Silmalas, Slobodas, Sokolu, Stoļerovas, Stružānu, Špēļu un Vērēmu ciemu
plikatīvās dislokācijas iežu slāņu saguluma plastiskas izmaiņas (krokojumi, fleksīvas), saglabājot slāņu viengabalainību
ārieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Āres" iedzīvotāji
bērenfeldieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērenfelde" iedzīvotāji
lasieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Laši" iedzīvotāji
maizītieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Maizītes" iedzīvotāji
neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji
pabērzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pabērži" iedzīvotāji
pagrendzieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
pagrendzinieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Pagrendziņa" iedzīvotāji
stellieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
stellišķi Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Stelle" iedzīvotāji
Lassenskaja Ilūkstes novada Eglaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
bandhani Indijas izcelsmes sietās batikas paveids, kurā audums tiek nosiets neskaitāmos sīkos mezglos, un krāsots vairākos piegājienos, kas kopā veido tēlainu rakstu
saulesprieks Indivīda emocionāls stāvoklis, kurā prieks, apmierinājums tiek gūts, uzturoties brīvā dabā, sauļojoties un peldoties, slēpojot utt., viena no tūristu iekšējām motivācijām, kas liek doties ceļojumā uz siltākiem, saulainākiem rajoniem, pavadīt atvaļinājumu piejūras un kalnu slēpošanas kūrortos
trakā drāna īpašs sagšas jeb villaines veids suitu novadā, parasti spilgti sarkandzeltenās krāsās
antonomāze Īpašvārda aizstāšana ar sugasvārdu vai tēlainu vārdkopu (piem., īpašvārda "Žanna d'Arka" - ar vārdkopu "Orleānas jaunava")
sintēze Īstenības izziņas paņēmiens, kurā parādība, objekts tiek pētīts, aplūkots tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā
brigella Itāliešu tautas komēdijas personāžs, blēdīgais un izmanīgais intrigants sulainis; runā Brešas dialektā
Ivušķu ezers Ivušku ezers Ozolaines pagastā
apaudi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām
apaudumi Izaudumi, ko šuva sagšām, villainēm gar galiem, lejas malām
ģinda Izkaltis, kaulains cilvēks
žļurka Izmirkusi mālaina zeme
varažāt Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
varažot Izrakstīt, izrotāt villaines apakšmalu ar vara stīgu ripuļiem
Olaines novads izveidots 2009. g. administratīvi teritoriālās reformas rezultātā, ietver Olaines pilsētu un Olaines pagastu, robežojas ar Rīgas pilsētu un Ķekavas, Bauskas, Jelgavas un Mārupes novadu
Rēzeknes novads izveidots 2009. g., ietverot Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Stoļerovas, Stružānu un Vērēmu pagastu, 2021. g. pievienots Dekšāres, Sokolku un Viļānu pagasts, robežojas ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu, Varakļānu un Madonas novadu
Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
Putrupe Jāņupes labā krasta pieteka Olaines novadā, augštece Bauskas novada Iecavas pagastā, garums - 11 km
sjamisens Japāņu garkaklains mūzikas instruments ar trim savīta zīda stīgām, kura spēli obligāti apgūst geišas
rēbuss Jautājums, kam jārod atrisinājums; tas, kas ir mīklains, nesaprotams, arī nezināms
Oglaines muiža Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" bijušais nosaukums
oglainieši Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Oglaine" iedzīvotāji
Amadina fasciata joslainā amadīnžubīte
Crotalus horridus joslainā klaburčūska
Cryptanthus zonatus joslainā kriptante
pelēkais kailgliemezis joslainais kailgliemezis
Arion circumcryptus joslainais kailgliemezis
joslaini Joslains
Ežu ezers Jušu ezers Ozolaines pagastā
Gundegu kalns kalns Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Eglaines pagastā, absolūtais augstums - 152,7 mvjl., relatīvais augstums - 20 m
služa Kalpotājs, sulainis
dienderis Kalps; sulainis
dieneris Kalps; sulainis; dienderis
Kaminča Kaminčas ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Bebrenes un Eglaines pagastā, 145 m vjl., platība - 27,6 ha, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs, aizaugums 10%
Sparganium glomeratum kamolainā ežgalvīte
Cladophora glomerata kamolainā kladofora
Campanula glomerata kamolainā pulkstenīte
kačaločki Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kamolpulkstenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
katlenīte Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
kubuliņi Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
peterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterājs Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pēterpuķe Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
pulkstenīši Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
zvaneņš Kamolainā pulkstenīte ("Campanula glomerata")
mārenica Kamolainā radzene ("Cerastium glomeratum")
sviedējrata kartupeļu racējs kartupeļu racējs, kura lemesis paceļ vagas augsni ar bumbuļiem, pēc tam to sviedējrats aizsviež sānis, izkaisot līdz 3 m platā joslā; izmanto stipri nezālainos, mitros laukos
Katāra Katāras ieplaka - beznoteces ieplaka Ziemeļāfrikā, Lībijas tuksnesī, Ēģiptē, platība - 20000 kvadrātkilometru, ziemeļos un rietumos to norobežo līdz 100 m augstas, stāvas kaļķakmens kraujas, kuru piekājē ir padziļnājumi (līdz 134 m zjl.) un solončaki, dienvidu un austrumu daļā mālaini līdzenumi un grēdoti smiltāji, ceturtā zemākā sauszemes ieplaka pasaulē
helkodermatoze katra čūlaina ādas slimība
kaulniece Kaulaina sieviete
skalugrabis Kaulainis
ģelzis Kaulainis, kalsnis
ģilis Kaulainis, kalsnis
skalkoks Kaulainis, kalsnis
diegs Kaulainis, vārgulis
kalsnis Kaulainis; novājējis cilvēks
kaulainis Kaulains
krimpa Kaulains zirgs
kaulenis Kaulains, izdēdējis cilvēks vai dzīvnieks
kaulukambaris Kaulains, ļoti novājējis (par cilvēkiem vai dzīvniekiem); tāds, kam redzami kauli (zem ādas)
kauslens Kaulains, vājš
kaulaža Kaulains, vājš cilvēks
Kaulinka Kaulinka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kaulinkas Kaulinkas ezers - atrodas Rēzeknes novada Silmalas un Ozolaines pagastā, platība - 4,6 ha; Kaulinka; Kauliņa ezers; Kauliņu ezers; Kaupiņka ezers
Kauliņa Kauliņa ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kauliņi Kauliņu ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
Kaupiņka Kaupiņka ezers - Kaulinkas ezers Silmalas un Ozolaines pagastā
krimsla kaut kas apgrauzts, ēdiena paliekas; skrimslis; dzīslaina gaļa
Kazimirvalde Kazimirvaldes ezers - Kazimirvāles ezers Eglaines pagastā
Kazimirvāle Kazimirvāles ezers - atrodas Augšzemes augstienē, Eglaines pagastā, 117 m vjl., platība - 16,4 ha, garums - \~700 m, lielākais platums - \~300 m, lielākais dziļums - 10,4 m, eitrofs, aizaugums 8%; Kazimirvaldes ezers
akmensmasa keramisks materiāls ar blīvu, stiklainu, necaurspīdīgu, gaišu vai brūnu drumstalu, mehāniski un ķīmiski izturīgs; lieto traukiem, grīdas flīzēm, skābes izturīgiem izstrādājumiem; ražošanā izmanto smalkkeramikas tehnoloģiju
Kiuki Kiuku ezers - Kivku ezers Ozolaines pagastā
Kivki Kivku ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 14,1 ha; Kiuku ezers; Ķivku ezers
Kivku ezers Kivku ezers Ozolaines pagastā
Klainfelters Klainfeltera slimība - ģenētiska patoloģija, kuras cēlonis ir lieka x hromosoma vīriešiem
kleinēt Klainot
apblaukšt kļūt blāvam, miglainam (par acīm)
nocīpslot kļūt cīpslainam, šķiedrainam
laboties kļūt citādam, parasti saulainam (par laiku, laika apstākļiem)
pakrēslot kļūt krēslainākam (parasti pēc saulrieta)
krecēties kļūt kunkuļainam, gabalainam
pakulot kļūt pakulainam
pakuloties kļūt pakulainam
sapakulot kļūt pakulainam
sasapakalāties kļūt pakulainam (par audumu)
nosapakalāties kļūt plūksnainam, pakulainam (parasti par rupju linu vai pakulu audumu)
izdribt kļūt praulainam
apmilzt kļūt tumšam, miglainam, drūmam (par acīm)
iepraulēt kļūt vietumis praulainam
vilnāt kļūt villainam
nomigloties kļūt viscaur miglainam
izpraulēt kļūt viscaur praulainam
sadugt kļūt, parasti ļoti, viscaur, duļķainam, netīram (par ūdeni); kļūt, parasti ļoti, miglainam, dūmakainam (par gaisu)
sakrēslot kļūt, parasti pilnīgi, krēslainam (parasti pēc saulrieta); kļūt tādam, kur iestājas, parasti pilnīga, krēsla
knibēklīgs Knibeklains
kariolobisms Kodola daivainība, piem., segmentkodolainajos leikocītos
syncytium Kodolaina protoplazmas masa, kas rodas šūniņu kodoliem vairojoties, bet šūniņu ķermenim nemaz vai nepilnīgi sadaloties
pirenēmija Kodolaini eritrocīti asinīs
polipozais kolīts kolīts, kura gadījumā gļotāda pārklāta ar multipliem polipiem; tas parasti seko čūlainajam kolītam
tirlipens Komiska persona franču joklugās 16. un 17. gadsimtenī, neveikls sulainis
Lielie līdzenumi Kordiljeru priekškalņu plato ASV un Kanādā (angļu val. “Great Plains”), garums — >3600 km, platums — 500-800 km, augstums — 200-1700 m, līdz 300 m augstas kāples to sadala atsevišķos plato
krēslaine Krēslaina vieta
krēslība Krēslainība (1)
krēslība Krēslainība (2)
krēslums Krēslainība, ēnains
krēšļains krēslains
krēslaini Krēslains
krēslainums Krēslains
nokrēslains Krēslains
krēslīgs Krēslains (1)
krēsls Krēslains (1)
krēslīgs Krēslains (2)
krēsls Krēslains (2)
krēslīgs Krēslains (3)
krēsls Krēslains (3)
Prode Kreunas kreisā krasta pieteka Ilūkstes novada Eglaines pagastā
Līkie ezeri Krivoje ezeri Ozolaines pagastā
Križevnieku ezeri Krivoje ezeri Ozolaines pagastā
mīkrosomija Kroplaini mazs augums
kruncuļains Krunculains
torneši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
turnīši Krustziežu augu ģints, auglis papākstis (mazākais 3 reizes garāks nekā plats), skaujlapām sirdsveidīgs vai bultveidīgs pamats, ziedi dzeltenbalti, lapas gludmalainas (izņemot apakšlapas)
viendienīte kukaiņu kārta ("Ephemeroptera"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar maz hitinizētu ķermeni, divām fasetacīm, trim actiņām un diviem pāriem plēvainu, caurspīdīgu dzīslainu spārnu, >2000 sugu, Latvijā konstatēts 11 dzimtu, \~50 sugu
tīklspārņi kukaiņu klases kārta ("Neuroptera syn. Planipennia"), kurā ietilpst nelieli līdz vidēji lieli kukaiņi ar diviem pāriem, parasti caurspīdīgu, ļoti dzīslainu, spārnu, \~4500 sugu, Latvijā konstatētas \~40 sugas
ozolainieki Kuldīgas novada Padures pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
Spuldziņu Melnais kalns kulta vieta Preiļu novada Rušonas pagasta Spuļdzeņu ciemā, kas ilgstoši izmantota lauksaimniecības darbos un kalns zaudējis savu sākotnējo formu, tagad ir 7 m augsts, mālains, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts uzkalns (garums \~70 m, platums 40-50 m)
kunguļains Kungulains
viruļains Kunkuļains, gabalains
kankalains Kunkuļains, gabalains, kukuržņains
Slenčevbrjaga Kūrorts Bulgārijā, pie Melnās jūras, Burgasas līča ziemeļos; Saulainais Krasts
felīcija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Felicia"), viengadīga puķe, kas savvaļā aug Dienvidāfrikā, tiek audzēta saulainās vietās arī Latvijā, ziedi zili vai dzelteni, kurvīšos 5-6 cm diametrā, jūlijā, augustā
svēlains Kvēlains
kvēlīgs Kvēlains, kaislīgs
ķervuļains Ķervulains
nekrotiskais labirintīts labirintīts, ko izraisa asinsvadu tromboze, kam seko kaulainā labirinta nekroze un sekvestru veidošanās; skarlatīnas komplikācija
plēvainais labirints labirints iekšējā ausī: plēvainu maisiņu un vadu sakopojums kaulainajā labirintā, kuri pildīti ar endolimfu un ietverti perilimfa
zilene Lakats (villaine), ko nēsā pārklātu pār pleciem; plecu lakats
potija Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzimta ("Pottiaceae"), līdz 15 cm augsti vienmājas vai divmāju augi, kas aug starp citām sūnām vai arī veido irdenas vai blīvas velēnas gk. uz mālainas un smilts augsnes, \~70 ģinšu, \~1380 sugu, Latvijā konstatēts 17 ģinšu, 36 sugas, 10 no tām ir retas un aizsargājamas
ripains Lāsains, ābolains, raibs, ar apaļiem plankumiem
villaine latviešu mitoloģijā - debesu simbols: "Zila villaine, pilna uguns dzirkstelēm"
takirs Lēzena, mālaina, sāļus saturoša virsa bez augiem (smilšu, māla, akmeņu tuksneša pazeminājumos)
Iravadi līdzenums līdzennums Indoķīnas pussalā ("Irrawaddy plain"), stiepjas 800 km gar Iravadi vidusteci un lejteci, starp Rakanas grēdu un Šanas kalniene
Nalārboras līdzenums līdzenums Austrālijas dienvidos (angļu val. "Nullarbor Plain"), starp Lielo Viktorijas tuksnesi un Lielo Austrālijas līci, stiepjas \~600 km garumā, augstums - 200-250 m vjl.
Lielais Ķīnas līdzenums līdzenums Austrumāzijā (angļu val. “North China Plain”), Ķīnā, stiepjas >1000 km gar Dzeltenās un Austrumķīnas jūras piekrasti, platība — \~325000 kvadrātkilometru, augstums — 50-100 m; Ziemeļķīnas līdzenums
pleokariocīts Liela, daudzkodolaina šūna, kas atrodama kahektiskos stāvokļos, piem., vēža un tuberkulozes gadījumā
lielaiņš Lielains
Buzanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Budjanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Buzjanka ezers Lielais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Budjanka Lielais un Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
gubu mākoņi lieli gabalaini, sablīvējušies mākoņi; gubmākoņi
ljanosi Lieli klajumi Dienvidamerikā; lietainā laikā tie pārvēršas par zālainām pļavām, upes un zemākas vietas par ezeriem
brakainītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brakatainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brākulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brakulītis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brikulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brukulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brūkulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
bukulēns Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakalainis
brokulainis Lielībnieks, bramanis, tāds, kas ar sevi dižojas; brakulainis
lielkaulīgs Lielkaulains
drūkns Lielkaulains, tukls
raistis liels lakats, villaine
dreberis liels un vājš (kaulains) zirgs
drēberis liels un vājš (kaulains) zirgs
monolīts liels viengabalains akmens; liela viengabalaina, cieta (kā) masa
lielaislakats liels vilnas lakats; villaine
kolmīgs Liels, neizskatīgs, parasti kaulains
ozolainieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
limfocitoma Limfaudu audzējs, kurā pārsvarā ir šūnu tips, kas līdzīgs nobriedušiem limfocītiem; atšķirībā no limfoblastomas šeit ir mazāk mitozes figūru un nav daudzkodolainu šūnu
ģelzis Lineālveida slīpēta tērauda lente, kas tīklaines dobspiedumā noņem krāsu no iespiežamā laukuma
osteoartrektomija Locītavas kaulainās daļas izgriešana
Losinskoje ezers Losu ezers Ozolaines pagastā
Lošu ezers Losu ezers Ozolaines pagastā
pūšļi Lūpziežu dzimtas sētmalu, ceļmalu un ežmalu lapaugs, stipri zarainu baltvillainu stublāju, pūšļveidīgiem ziediem; Latvijā reti
kvelmains ļoti karsts, svelmains; kvēlains
sakārnis ļoti vājš, kaulains cilvēks; arī nepatīkams, nevēlams cilvēks; gļēvulis
uzlaboties mainoties kļūt labākam, piemēram, saulainākam, siltākam u. tml. (par laika apstākļiem)
poēzija Māksla tēlaini, emocionāli izteikt savas domas vārdos, tekstā
daiļliteratūra Mākslas veids, kurā dzīves tēlainā atspoguļojuma līdzeklis ir valoda
grantmālains Mālaina (grunts, augsne) ar grants piejaukumu
glīzdaine Mālaina augsne
glīzdiens Mālaina augsne
mālaugsne Mālaina augsne
glīgzds Mālaina augsne, kas nav irdena
bala Mālaina ieleja bez kokiem
mālzeme Mālaina zeme, augsne
mālaite Mālaine
mālijs Mālaine, mālaina zeme
mālainis Mālains
mālinis Mālains
mālīns Mālains
mālojs Mālains
mālots Mālains
skalda Mālains uzkalns
skalds Mālains uzkalns
glečīgs Mālains, glīzdains
mālēts Mālains, māla krāsā
mālāts Mālots, mālains
mandara Mandala - stingri kanoniska rakstura tēlaina diagramma, kas simbolizē hinduisma, budisma un lamaisma kosmogoniskos priekšstatus par Visuma uzbūvi
maulains Maulaini rati - vecmodīgs auto ar koka riteņiem bez riepām
raugzāle Mauragu suga ar mazu augli (līdz 2,5 mm garumā) ar robotu augšdaļu, vienu galviņu stublāju, tikai apakšējām lapām, dziedzerainām, pelēki villainām stīviem matiņiem vīkallapiņām, garām, slaidām atvasēm
zālnieks Mauriņš, zālaine
Pulivara ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Buzanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Budjanka ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Pulivera ezers Mazais Buzanka ezers Ozolaines pagastā
Krivaja ezers Mazais Krivoje ezers Ozolaines pagastā
pusvillene Mazāka villaine
paplienijs mazliet mālains
Ballota nigra melnā zīlaine, šīs ģints suga
Ballota nigra subsp. foetida melnās zīlaines nosaukuma sinonīms
bomildrāna Melnbalti sīkrūtaina villaine ar sarkanām svītrām malās
šungīts Melns, blīvs metamorfs slāneklis, kas satur daudz slēptkristāliska oglekļa; lieto par apdares materiālu un melnu krāsvielu ražošanai, mālainos paveidus - betonu vieglo pildvielu ražošanai
degakmens Merģeļains, mālains vai kaļķains sīkporains iezis, kas satur bitumenu un ko izlieto, piemēram, kurināšanai; atsevišķs šī ieža gabals
gružaine Mēslaine
gružiens Mēslaine
mēslaite Mēslaine
mēslājs Mēslaine
mēslene Mēslaine
mēslenīca Mēslaine
mēsliene Mēslaine
mēslienis Mēslaine
mēsliens Mēslaine
mēsline Mēslaine
mēšļone Mēslaine
mēslotne Mēslaine
grūziene Mēslaine, gruvešu kaudze
mēšļains Mēslains
varažošana Metāla stīgotu rakstu darinājums villainē
spicertipija Metode pustoņa klišeju pagatavošanai, līniju tīklaines vietā lietojot graudu tīklaini
Geranium nodosum mezglainā gandrene
Sagina nodosa mezglainā gaurenīte
uruļi Mezglainā gaurenīte ("Sagina nodosa")
kuģa kaķis mezglaina pletne
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus
sūrine Mezglainā sūrene ("Polygonum nodosum")
Juncus nodulosus mezglainais donis
adenīma Mezglaini miesas audi
mimuri Mezglaini, bumbuļveida koka izaugumi; miemuri 1
čunkurains Mezglains
gumbains Mezglains
guņģains Mezglains
kunains Mezglains
mazgains Mezglains
mazglains Mezglains
mazguls Mezglains
mezglaiņš Mezglains
nazgains Mezglains
pineklots Mezglains
mezglots Mezglains (1)
mezglots Mezglains (2)
bubuļainis Mezglains (par dziju)
ģerkstelains Mezglains (parasti par grodu dziju)
grepstelains Mezglains (parasti par grodu dziju)
ķuņķains Mezglains, ar mezgliem bagātīgs
ķuņķots Mezglains, ar mezgliem bagātīgs
cemurains Mezglains, cerains
diderains Mezglains, grubuļains, nelīdzens
nodozs mezglains, mezglainība
knupurains Mezglains, nelīdzens (par dziju vai audumu)
tuntuļains Mezglains, nelīdzens (par dziju)
kudzulmains Mezglains, sapinkojies
kudzulmojs Mezglains, sapinkojies
bubulains Mezglains, spurains, nelīdzens
bubuļains Mezglains, spurains, nelīdzens
sala izcilājumi meža stādmateriāla bojājumi meža kokaudzētavās un iepriekšējā gadā ierīkotos stādījumos nelabvēlīgu meteoroloģisko un augsnes apstākļu sakritības dēļ; visbiežāk rodas pēc ziemas ar mainīgiem atkušņa un sala periodiem pārmitrās mālainās un kūdrainās augsnēs, it īpaši reljefa ieplakās
metamielocīts Mielocīts kodola pārveidošanās stadijā; starpstadija starp mielocītu un segmentkodolaino leikocītu
miežabrālis Miežubrālis - liels daudzgadīgs graudzāļu dzimtas augs (slapjās vietās) ar vārpiņām kamolainā skarā
dūmagains Miglains
mergains Miglains
migļains Miglains
miglāts Miglains
miglots Miglains (1)
miglots Miglains (2)
miglots Miglains (3)
miglaine Miglains laiks
vīslains Miglains un lietains
nebulozs Miglains, apmācies, drūms
dumakains Miglains, lietins
aizdudzis Miglains, neskaidrs
šarāde mīkla, mīklainība, noslēpums
mīklainums Mīklainība
mīklainīgs Mīklains 2
Baltā dāma mīklains klinšu zīmējums, kurā attēlota balta sieviete, kura vada melnādaino procesiju; zīmējumu atklāja 1917. g. Brandberga (Uguns kalna) aizā Namība tuksneša malā
Bafomets Mīklains pielūgsmes objekts, templiešu dievība, domājams, ka tā bijusi skulptūra vai glezna, kurā attēlots cilvēks ar garu, baltu bārdu
enigmātisks Mīklains, noslēpumains
pliska Mīksts, mālains akmens
kianīts Minerāls, pārsvarā stabveida kristāli, graudaini un staraini agregāti, veidojas mālaino iežu reģionālās metamorfizācijas procesos lielā spiedienā; izmanto porcelāna, ugunturu, skābjizturīgu izstrādājumu ražošanā; distēns
violans Minerāls, zili melnas krāsas ar stiklainu spīdumu
zvērains Mirdzošs, ugunīgs, stiklains
Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī
Olaine Misas labā krasta pieteka Olaines novadā, garums - 13 km, kritums - 6 m; Olainīte
misticists Misticisma piekritējs; cilvēks, kas tic mistikai, pārdabiskiem spēkiem, noslēpumainiem, mīklainiem brīnumiem; māņticīgs cilvēks
submotīvs Motīva vissīkākā konstruktīvā daļa, kurai ir tikai elementāra jēdzieniskā un tēlainības patstāvība
pribaks Muižas sulainis vai kalpotājs, kas nav nodarbināts lauku darbos
haiduks Muižnieka sulainis, kalpotājs (Vācijā, Polijā, Krievijā)
ņūklis Muklaine
muklijs Muklaine, muklājs
derglains Muklains
dergls Muklains
stignains muklains, purvains
stragls Muklains, purvains
stragnains Muklains, purvains
mukls Muklains; staigns, pārmēru mitrs (par augsni), purvains
neglains Naglains
gaura Naktssveču dzimtas ģints ("Gaura"), dekoratīvi, graudzālēm līdzīgi, graciozi izliekti augi ar sarkaniem plankumiem uz lapām, var audzēt starp bruģakmeņiem vai oļiem saulainā vietā vai pusēnā
snātne Nātns lakats, seģene, villaine
snātane Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
snāte Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
snātine Nātns lakats, seģene, villaine; snātne
mila Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm
mils Nātns un vilnas audums 4 nītīs; lieto villainēm un virsdrēbēm; mila
ragmānis Necaurspīdīgs, tumši zaļš, brūns vai melns minerāls ar stiklainu spīdumu
pajaukt neilgu laiku, mazliet jaukt, ārdīt (ko veselu, viengabalainu)
kunkslains Nelīdzens, mezglains
pulkstains Nelīdzens, pumpulains, pinkuļains
pumbuļains Nelīdzens, raupains, mezglains
pumpučains Nelīdzens, raupains, mezglains
pumbuļots Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains
pumburains Nelīdzens, raupains, mezglains; pumbuļains
virbe Nelieli vilnīši, kas saulainā dienā laistās
vinjete neliels tēlaini vispārināts attēls vai ornamentāls rotājums teksta sākumā vai beigās
Smiltenes ezeri un Abula ūdenskrātuves nelielu ūdenstilpju kopums Mežoles pauguraines ziemeļaustrumu stūrī, Gaujas pieteku Abula un Vijas baseinā, Smiltenes novadā, kopējā platība - >70 ha, ezeri: Niedrājs, Spicieris, Klievezers, Salainis, Mellūzis un Bābenis, mākslīgās ūdenstilpes: Vidus un Tiltlejas ezers, Brutuļu un Cērtenes dzirnavezers, kā arī Teperis
eklektika Neprincipāla, mehāniska dažādu ideju, teoriju un uzskatu, idejisko virzienu savienošana; viengabalainības trūkums
eritrocianoze Neregulāri zilgansarkani tīklaini plankumi uz ādas sakarā ar asinsrites traucējumiem
viena lējuma Nesaraujami saistīts; viengabalains, monolīts
vagamente Neskaidri, miglaini; nenoteikti
aizplīvurots Neskaidrs, miglains; slēpts, maskēts
duļķains Neskaidrs, saplūdis (par krāsu toņiem); miglains, drūms (par gaismu)
perifrāze Netieša, tēlaina (nojēguma, domas) izteiksme (parasti ar pārnestā nozīmē lietotiem vārdiem, vārdu savienojumiem)
rozīte Netradicionālā seksa piekritēju radīts tēlains tūpļa apzīmējums
bangaine Nevienāds, joslains
bangainis Nevienāds, joslains
bangains Nevienāds, joslains
bangaiņš Nevienāds, joslains
lantozīds no balastvielām attīrīts villainās uzpirkstītes lapu glikozīdu šķīdums 70% spirtā
piesaule no vēja aizsargāta, saulaina vieta
piegoze no vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule
saulgozis no vēja aizsargāta, saulaina vieta; piesaule
aizgozne no vēja pasargāta saulaina vieta, saules puse
Ilūkstes novads nodibināts 2003. g. Daugavpils rajona sastāvā (ietvēra Ilūkstes pilsētu, Bebrenes, Pilskalnes un Šēderes pagastu), 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Ilūkstes un Subates pilsētu, Bebrenes, Dvietes, Eglaines, Pilskalnes, Prodes un Šēderes pagastu
nācināt Nogatavināt (novāktus augļus turot saulainā vietā, līdz pilnīgai nobriešanai)
slokšņu māls nogulumiezis, kam raksturīga smilšaini aleirītisku un mālainu slānīšu ritmiska mija, veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos
misterioso Noslēpumaini; mīklaini
mistisks Noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; arī maldinošs
Ķekavas novads novads Daugavas kreisajā krastā, 2009.-2021. g. ietvēra Baložu pilsētu, Daugmales un Ķekavas pagastus, 2021. g pievienots Baldones novads un Baldones pilsēta, robežojas ar Rīgas pilsētu, Salaspils, Ogres, Bauskas un Olaines novadu
Ozolnieku novads novads Jelgavas rajona sastāvā no 2003. g., kad izveidojās apvienojoties Cenu un Ozolnieku pagastam, 2009.-2021. g. patstāvīgs novads, ietvēra Cenu, Ozolnieku un Salgales (līdz 2011. g. - Sidrabenes) pagastus, robežojās ar Olaines, Ķekavas, Iecavas, Bauskas un Jelgavas novadu, kā arī ar Jelgavas pilsētu, 2021. g. iekļauts Jelgavas novadā
Mārupes novads novads Vidzemē, nodibināts 2009. g. bijušā Marupes pagasta teritorijā, 2021. g. pievienots Babītes un Salas pagasts, robežojas ar Olaines, Jelgavas un Tukuma novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu
rabdocīts Nūjiņkodolains neitrofilais leikocīts
Ogulaine Oglaine, Sesavas pieteka
Jodupe Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, garums - \~11 km
Dzirnavu grāvis Oglaines labā krasta pieteka Jelgavas novada Sesavas pagastā, lejtecē arī robežupe ar Vircavas pagastu, garums — \~12 km
jaicegrada Olaine
Olainīte Olaine, Misas pieteka
Olai Olaines muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā
olainieši Olaines novada apdzīvotās vietas "Olaine" iedzīvotāji
Bērzu muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Bērzpils" bijušais nosaukums
Dāvukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" bijušais nosaukums
Dāvji Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Dāvi" nosaukuma variants
gaismenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji
gaismenieši Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaismas" iedzīvotāji
Jauntīreļi Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Grēnes" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Vectīreļi Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Grēnes" daļa, kas agrāk bija atsevišķs skrajciems
Sēliešu sils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jāņupe" otrs nosaukums
Olaine Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" bijušais nosaukums
jaunolainieši Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jaunolaine" iedzīvotāji
jauntīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jauntīreļi" iedzīvotāji
līčenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Līči" iedzīvotāji
Mēdemciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Medemciems" nosaukuma variants
mežziņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Mežziņi" iedzīvotāji
Cukurciems Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pārolaine" daļa, kas agrāk bija atsevišķs ciems
pēternieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Pēternieki" iedzīvotāji
Rājumu pļavas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Rājumi" bijušais nosaukums
rēķenieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Rēķi" iedzīvotāji
Baloži Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Bērzpils Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs mazciems
Gaismas Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Stūnīši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vidējciems
Vaivadukalns Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vaivadi" bijušais nosaukums
Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums
vectīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" iedzīvotāji
veismaņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Veismaņi" iedzīvotāji
Aurora Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Pavasaris Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
zeltiņnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Zeltiņi" iedzīvotāji
blijenieki Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Blijas" iedzīvotāji
blucenieki Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Blukas" iedzīvotāji
Vasara Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Virši" daļa, kas agrāk bija atsevišķs vasarnīcu ciems
Olai Olaines pagasta bijušais nosaukums
Olaiskaja Olaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
ozulājs Ozolaine
Ritini Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" nosaukums latgaliski
Paberzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabērzu ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
Pabirzes ezers Pabēržu ezers Eglaines pagastā
gleta Pacieta, ķepīga masa (piemēram, mālaina zeme, sakritusi maize); glete
apmiglot padarīt (acis) neskaidras, miglainas, mazinot redzes vai uztveres spēju
krēslināt padarīt krēslainu
aizplīvurot padarīt neskaidru, miglainu (skatienu, acis)
mistificēt padarīt noslēpumainu, mīklainu, piedēvēt neizskaidrojamību; padarīt maldinošu
izalot padarīt viscaur alainu (parasti zemi) - par dzīvniekiem; augot padarīt irdenu (zemi) - par augu saknēm
Šēderes pagasts pagasts Augšdaugavas (Ilūkstes) novadā, robežojas ar Eglaines, Pilskalnes, Sventes un Medumu pagastu, kā arī ar Lietuvu
Bebrenes pagasts pagasts Augšdaugavas novada rietumu daļā, robežojas ar Dvietes, Pilskalnes, Eglaines un Prodes pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Bewern, krieviski — Bevernskaja
Iecavas pagasts pagasts Bauskas novadā, robežojas ar Vecumnieku, Stelpe, Dāviņu, Codes un Mežotnes pagastu, kā arī ar Jelgavas, Olaines un Ķekavas novadu
Prodes pagasts pagasts Ilūkstes novadā ar administratīvo centru Subates pilsētā, robežojas ar Subates pilsētu, Bebrenes un Eglaines pagastu, kā arī ar Jēkabpils novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Subates pilsētas lauku teritorija (1990.-2009. g.), vāciski — Prohden, krieviski — Prodenskaja
Pilskalnes pagasts pagasts Ilūkstes novadā, robežojas ar Ilūkstes pilsētu un Šēderes, Eglaines, Bebrenes un Dvietes pagastu, kā arī ar Augšdaugavas novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Schlossberg, krieviski — Šlosbergskaja
Salgales pagasts pagasts Jelgavas (Ozolnieku) novadā (1990.-2011. g. Sidrabenes pagasts) ar administratīvo centru Emburgā, robežojas ar Cenu un Jaunsvirlaukas pagastu, kā arī ar Olaines un Bauskas novadu; vēsturiski pastāvēja arī bijušajā Jelgavas apriņķī 1925.-1949. g.
Valgundes pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Līvbērzes un Kalciema pagastu, kā arī ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines un Ozolnieku novadu un Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: Volguntes pagasts, vāciski — Wolgunde, krieviski — Vaļgundskaja
Cenu pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Ozolnieku un Salgales pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu un Olaines novadu
Baldones pagasts pagasts Ķekavas novadā ar administratīvo centru Avotos, aptver Baldones pilsētu robežojas ar Ķekavas un Daugmales novadu, kā arī ar Ogres, Bauskas un Olaines novadu, pēc 2. pasaules kara teritorijā iekļauta daļa bijušā Zālītes un Doles pagasta; bijušie nosaukumi: Baldones pilsētas lauku teritorija, vāciski — Baldon, krieviski — Baldonskaja
Babītes pagasts pagasts Mārupes novadā, kura teritorijā sākotnēji izveidojās Piņķu un Beberbeku pagasti, kas 1925. g. apvienoti ar tagadējo nosaukumu, pagasta administratīvais centrs Piņķos, robežojas ar Salas un Mārupes pagastu, Olaines un Jelgavas novadu, kā arī ar Jūrmalas un Rīgas pilsētu; bijušie nosaukumi: Piņķu pagasts, vāciski — Pinkenhof, krieviski — Pinkenskaja
Silmalas pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Gorņicā, robežojas ar Sokolu, Sakstagala, Ozolaines, Lūznavas, Maltas un Feimaņu pagastu, kā arī ar Preiļu novadu
Griškānu pagasts pagasts Rēzeknes novadā ar administratīvo centru Sprūžovā, robežojas ar Verēmu, Lendžu, Stoļerovas, Čornajas un Ozolaines pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu un Ludzas novadu
Čornajas pagasts pagasts Rēzeknes novadā Rāznas ezera ziemeļu malā, līdz 1945. g. pagasta teritorijas lielākā daļā iekļāvās bijušā Rēznas pagasta dienvidu daļā un neliela daļa (dienvidaustrumu stūris) Kaunatas pagastā, robežojas ar Griškānu, Stoļerovas, Kaunatas, Mākoņkalna, Lūznavas un Ozolaines pagstiem
Ozolmuižas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, izveidots 1990. gadā, robežojas ar Ozolaines, Silmalas, Sakstagala un Audriņu pagastu, kā arī ar Rēzeknes pilsētu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Ozolaines pagasta ziemeļrietumu daļā un Makašēnu pagasta teritorijā Rēzeknes upes kreisajā krastā
Lūznavas pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Čornajas, Mākoņkalna, Maltas, Silmalas un Ozolaines pagastu; pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Maltas pagasta ziemeļaustrumu daļā un pievienota neliela daļa no bijušā Rēznas pagasta teritorijas
Sakstagala pagasts pagasts Rēzeknes novadā, robežojas ar Rikavas, Kantinieku, Audriņu, Ozolmuižas, Ozolaines, Silmalas, Sokolku un Viļānu pagastu; bijušais nosaukums krieviski — Sakstigoļskaja
Olaines pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā ar administratīvo centru Jaunolainē, aptver Olaines pilsētu un ārējās robežas sakrīt ar novada robežām; bijušie nosaukumi: Dalbes pagasts, vāciski — Olai, krieviski — Olaiskaja
Ķekavas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, robežojas ar Baložu pilsētu un Daugmales un Baldones pagastu, kā arī ar Salspils un Olaines novadu; bijušie nosaukumi: Doles pagasts, vāciski — Dahlen, krieviski — Daļenskaja
Sidrabenes pagasts pagasts tagadējā Jelgavas novadā līdz 2011. g. (2009.-2011. g. Ozolaines novadā, 1990.-2009. g. Jelgavas rajonā), kad pārdēvēts par Salgales pagastu
pakariņš Pakarams, piekarams rotājums (piemēram, pie tērpa, villaines, rotas lietām); pakarama rotas lieta
pakrēslīgs Pakrēslains
pakalains Pakulains
poetizēt Parādīt, attēlot (ko) tēlaini, emocionāli, arī idealizēti
Galerida cristata parastais cekulcīrulis jeb cekulainais cīrulis
boletus erythropus pārslainā beka
Tubaria conspersa pārslainā turzene
krēpulis Pārslains sniegs, sniedziņš, plāna sniega kārta
E407 pārtikas uzlabotājs - karagināns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - var ietekmēt gremošanas orgānus, kuņģi, čūlains stomatīts, nav ieteicams bērniem
sapraulēt Pārvērsties praulā, parasti pilnīgi; kļūt, parasti pilnīgi, praulainam
Klauenstein Pasta muiža, kas atradās Rīgas apriņķa Olaines pagastā
Rīgas apriņķis pastāvēja 1566.-1949. g., 1935. gadā ietvēra 57 pagastus: Ādažu, Aizkraukles, Allažu, Babītes, Baldones, Bebru, Bīriņu, Birzgales, Daugmales, Doles, Dreiliņu, Ikšķiles, Inčukalna, Jumpravas, Kastrānes, Katlakalna, Kokneses, Krapes, Krimuldas, Ķeipenes, Ķēču, Lauberes, Lēdmanes, Lēdurgas, Lielvārdes, Līgatnes, Madlienas, Mālpils, Mangaļu, Mārupes, Meņģeles, Mores, Nītaures, Ogresgala, Olaines, Pabažu, Plāteres, Pļaviņu, Rembates, Ropažu, Salas, Salaspils, Sējas, Sidgundas, Siguldas, Skrīveru, Skultes, Slokas, Stopiņu, Suntažu, Taurupes, Tomes, Turaidas, Vidrižu, Vildogas, Viskaļu un Zaubes; robežojās ar Valmieras, Cēsu, Madonas, Jēkabpils, Jelgavas un Tukuma apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci
Rīgas rajons pastāvēja 1950.- 2009. g., ietvēra (1995. g.) Baldones, Baložu, Olaines, Siguldas un Vangažu pilsētu, Salaspils un Saulkrastu pilsētu ar lauku teritoriju, Ādažu, Allažu, Babītes, Baldones, Carnikavas, Daugmales, Garkalnes, Inčukalna, Krimuldas, Ķekavas, Mālpils, Mārupes, Mores, Olaines, Ropažu, Salas, Sējas, Stopiņu pagastu; robežojās ar Limbažu, Cēsu, Ogres, Bauskas, Jelgavas un Tukuma rajonu, kā arī ar Jūrmalas pilsētu un Rīgas jūras līci
Daugavpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1990.-2009. g.) Daugavpils un Ilūkstes pilsētu, Subates pilsētu ar lauku teritoriju, Ambeļu, Bebrenes, Biķernieku, Demenes, Dubnas, Dvietes, Eglaines, Kalkūnes, Kalupes, Laucesas, Līksnas, Maļinovas, Medumu, Naujenes, Nīcgales, Pilskalnes, Salienas, Skrudalienas, Sventes, Šēderes, Tabores, Vaboles, Vecsalienas un Višķu pagastu, robežojās ar Jēkabpils, Preiļu un Krāslavas novadu, kā arī ar Baltkrieviju un Lietuvu
Rēzeknes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Rēzeknes un Viļānu pilsētu, Audriņu, Bērzgales, Čornajas, Dekšāres, Dricānu, Feimaņu, Gaigalavas, Griškānu, Ilzeskalna, Kantinieku, Kaunatas, Lendžu, Lūznavas, Mākoņkalna, Maltas, Nagļu, Naurtēnu, Ozolaines, Ozolmuižas, Pušas, Rikavas, Sakstagala, Silmalas, Sokolku, Stoļerovas, Stružānu, Vērēmu un Viļānu pagastu, robežojās ar Balvu, Ludzas, Krāslavas, Preiļu un Madonas rajonu
Lašu pagasts pastāvēja bijušajā Ilūkstes apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Eglaines, Šēderes un Pilskalnes pagastā
Pēternieku pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Olaines novada Olaines pagastā un Ozolnieku novada Cenu pagastā
Monreālas latviešu kopena pastāvēja jau 20. gs. sākumā, 1930. gados Monreālā dzīvoja \~30 latviešu, 1950. g. - \~2500 latviešu, 1990. g. - \~800-1000 latviešu, 1983. g. iegādāts un atvērts Latviešu sabiedriskais centrs, pieder ārpilsētas īpašumi "Eglaine", "Ezerkalni", kā arī "Tērvete", kurā kopš 1965. g. tiek rīkotas latviešu ģimeņu vasaras nometnes
maskariļa Pastāvīga komiska figūra senajās spāniešu un franču komēdijās: sulainis kunga apģērbā vai pilsonis muižnieka lomā
stelberis Pavirši ģērbies, nenopietns cilvēks; neizdevies , kaulains dzīvnieks
riolīts Pelēks vai sārts efuzīvs iezis, kas pēc ķīmiskā sastāva ir līdzīgs granītam, sastāv no stiklainas vai slēptkristāliskas pamatmasas ar kvarca un laukšpatu kristālu ieslēgumiem; izmanto par būvmateriālu; liparīts (krievu un vācu literatūrā)
uzurfrukts personas tiesības izmantot lietu, kas pieder citai personai, iegūstot no tās augļus vai priekšrocības, bet tajā pašā laikā saglabājot tās viengabalainību
sintezēt Pētīt, aplūkot (parādību, objektu) tā viengabalainībā, tā atsevišķo elementu, daļu savstarpējā saistībā un sakarībā
Elkpleina pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.)
Pleinvjū pilsēta ASV ("Plainview"), Ņujorkas štatā, 26200 iedzīvotāju (2010. g.)
Pleinvjū pilsēta ASV ("Plainview"), Teksasas štatā, 21200 iedzīvotāju (2014. g.)
Vestpleinsa pilsēta ASV ("West Plains"), Misūri štatā, 12300 iedzīvotāju (2014. g.)
Vaitpleinsa pilsēta ASV ("White Plains"), Ņujorkas štatā, 58000 iedzīvotāju (2014. g.)
Štātšlaininga pilsēta Austrijā ("Stadtschlaining"), Burgenlandes federālajā zemē, 2000 iedzīvotāju (2013. g.)
Sintgilēna pilsēta Beļģijā ("Saint-Ghislain"), Valonijas reģiona Eno provincē, 23000 iedzīvotāju (2013. g.)
Senerblēna pilsēta Francijā ("Saint-Herblain"), Luāras reģiona Atlantijas Luāras departamentā, 43200 iedzīvotāju (2010. g.)
Oulainena pilsēta Somijā (_Oulainen_), Ziemeļpohjanmā reģionā, 7900 iedzīvotāju (2014. g.)
cekulpīle Pīļu apakšdzimtas suga ("Aythya fuligula"), putns ar tumšu apspalvojumu, baltu spārnu plankumu, pagarinātām pakauša spalvām; cekulainā nirpīle
spangains pinkains, kudlains
leskains Pinkains, kudlains
kaikarains Pinkains, kudlains, kākarains
pimpalains Pinkains, kudlains, nelīdzens
bebarains Pinkains, kudlains, šķipsnains
bēbarains Pinkains, kudlains, šķipsnains
bebrains Pinkains, kudlains, šķipsnains
kosmiskā ola pirmmatērijas sākotnējā sabiezinājuma tēlains priekšstats
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks
salmaugi Plaša viendīglapju augu dzimta, ar posmainu, mmezglainu, dobumainu stublāju (salms), linearām divrindu lapām, lielāko tiesu ar graudu par augli
platmalis Platmalains
platmalu Platmalains
Augstie līdzenumi plato Lielo līdzenumu centrālajā daļā ("High Plains"), ASV, no Dienviddakotas līdz Teksasai, daļēji ietverot arī Nebraskas, Kolorādo, Ņūmeksikas un Kanzasas štata teritorijas, virsa pazeminās no 2400 m rietumos līdz 350 m austrumos, upju ieleju un gravu saposmota
aizsitene Plecu sega, baltā rakstīta villaine, ko nēsāja apliekot pāri tumšajai villainei
plunksna Plēvaina, cīpslaina gaļa
grumslains Plēvains, dzīslains
sēlojis Plosts; sēlains
sēls Plosts; sēlains
sielājs Plosts; sēlains
sielaviņš Plosts; sielains
ūdenshiacinte Pontedēriju dzimtas ģints ("Eichhornia"), dekoratīvi ūdensaugi ar hiacintām līdzīgiem krāšņiem ziediem, kas vislabāk var pārziemot dzīvojamās telpās slapjā kompostā, vasarā tām nepieciešams silts ūdens saulainā vietā
prauļains Praulains
praulāts Praulains
praulots Praulains
stabains Praulains
furadonīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts ("Furadoninum"), dzeltens pulveris, grūti šķīst ūdenī, etilspirtā, lieto nieru un urīnceļu iekaisumu ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1953. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furazolidons Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, dzeltens pulveris ("Furazolidonum"), ūdenī nešķīst, ļoti slikti šķīst etilspirtā, lieto bakteriālu zarnu infekciju, lambliozes un trihomoniāzes ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
furagīns Pretmikrobu līdzeklis, nitrofurānu preparāts, oranžs pulveris ("Furaginum"), ļoti grūti šķīst ūdenī, lieto gk. urīnceļu infekciju un inficētu brūču ārstēšanai, sintezēts Latvijā 1954. g., ražo Olaines ķīmiski farmaceitiskā rūpnīcā
Saulaines Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
Zvaigznes Priekules pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" nosaukuma variants
glezna Programmatisks skaņdarbs, arī skaņdarba daļa, kurā tēlaini atspoguļota kāda reālās īstenības parādība
primārs sklerotizējošais holangīts progresējošs hronisks fibrozs žultsvadu iekaisums ar nezināmu izcelsmi; biežāk novēro jauniem vīriešiem kombinācijā ar čūlaino kolītu; attīstās arī kā papildkomplikācija HIV nēsātājiem
eidētika Psihiska spēja objektus un situācijas iztēloties tik tēlaini, it kā tie eksistētu reālā uztverē
krumains Pumpains, mezglains
pumpalains Pumpulains
pumpuļots Pumpulains
badadzeguze Pupuķis - neliels cekulains ceļotājputns ar sārti brūnām spalvām un garu knābi
dūksts Purvaina vieta; staigna, muklaina vieta; liela, staigna peļķe, danga; dumbrs 1
tūksnains Purvains, muklains
pussaule Puse saulainas dienas
takatra Putnu suga Madagaskarā, vienīgā "Scopus Briss." ģintī un dzimtā, kas ir putns ar gandrīz veltenisku ķermeni, īsu resnu kaklu un samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu (tāpēc to sauc arī par āmurgalvi)
māksla Radoša tēlaina īstenības atspoguļošana; darbu kopums, kuri ir radīti, tēlaini atspoguļojot īstenību
raiba Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
raibe Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
raibene Raiba, sīkrūtaina villaine, raiba seģene, drāna, lakats
dārks Raibs, ābolains (par dzīvnieku, parasti zirgu)
spangains raibs, ābolains, krāsaini spīguļojošs
raištis Raistis, liels lakats, villaine
diktiopsija Redzes traucējums, kurā priekšmeti šķiet miglaini, skatāmi it kā caur zirnekļa tīklu
impaktīdi relatīvi reti sastopami stiklaini vai drupataini stiklaini kalnu ieži, kas izveidojušies Zemes garozas virsējā zonā, nokrītot uz Zemes lieliem meteorītiem, kad kritiena rezultātā rodas trieciens un sprādziens
hemisporoze Reta mikoze, kuras ierosinātājs ir "Hemispora stellata"; raksturīga ar gumozi čūlainiem bojājumiem
pankolīts Reta, amēbiskās dizentērijas komplikācija, klīniski - zibenīga čūlainā kolīta forma ar ļoti augstu letalitāti
gadolinīts rets silikātu klases minerāls, krāsa no gaiši pelēcīgi zaļganas līdz melnai ar stiklainu spīdumu
dzeņānieši Rēzekne novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Kovšupe Rēzeknes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada Ozolaines pagastā un Rēzeknes pilsētā, garums - 10 km, iztek no Gaiduļu ezera, tek caur Kovšu ezeru
andronovieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Andronova" iedzīvotāji
Ozolaine Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" bijušais nosaukums
Balbyši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosaukums latgaliski
Balbīši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Balbiši" nosukuma variants
Pūpoli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" bijušais nosaukums
bekšānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bekši" iedzīvotāji
bumbišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" iedzīvotāji
Bumbiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Bumbišķi" nosaukums latgaliski
deimanieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" iedzīvotāji
Deimani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Deimaņi" nosaukums latgaliski
dzenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Dzeņi" iedzīvotāji
Gaiduli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Gaiduļi" nosaukums latgaliski
groverišķi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" iedzīvotāji
Groveriškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants
Groveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants
Gruoveriški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski
Gruoveriškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Groverišķi" nosaukuma variants latgaliski
kampišķieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" iedzīvotāji
Kampiškas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants
Kampiški Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukuma variants
Kampiškys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kampišķi" nosaukums latgaliski
Kiukas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Kiuki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukuma variants
Kiukys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Kivki" nosaukums latgaliski
Križevnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukuma variants
Kryževnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Križevņiki" nosaukums latgaliski
laizānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" iedzīvotāji
Laizani Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Laizāni" nosaukuma variants
losānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" iedzīvotāji
Luosi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Losi" nosaukums latgaliski
maremontieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonti" iedzīvotāji
Marimonts Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Maremonts" nosaukuma variants
ozolainieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozolaine" iedzīvotāji
ozulmuizieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ozulmuiža" iedzīvotāji
Pauleni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauleņi" nosaukums latgaliski
paulinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" iedzīvotāji
Pauleņi Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pauliņi" nosaukuma variants
Pleikšni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pleikšņi" nosaukums latgaliski
plekšņānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Plekšņi" iedzīvotāji
pūpolieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Pūpoli" iedzīvotāji
ritinieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ritiņi" iedzīvotāji
Rubuļnīki Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukuma variants
Rubuli Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Rubuļi" nosaukums latgaliski
runcānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji
runcieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Runci" iedzīvotāji
Skujis Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Skujas" nosaukums latgaliski
Škvarkys Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škavrki" nosaukums latgaliski
škvarkānieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" iedzīvotāji
Škvarkas Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Škvarki" nosaukuma variants
tēvenieši Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēveņi" iedzīvotāji
Tievanāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievināni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukuma variants
Tievynāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Tēviņi" nosaukums latgaliski
ūsvīšāni Rēzeknes novada Ozolaines pagasta apdzīvotās vietas "Ūsvīši" iedzīvotāji
Uzulmuižskaja Rēzeknes novada Ozolaines pagasta bijušais nosaukums krieviski
Usvīši Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība — 1,7 ha
attēlojums rezultāts, process --> attēlot (1); tēlains izklāsts, apraksts
Ritiņu ezers Rītiņu ezers Ozolaines pagastā
smaržlapu roze rožu ģints suga (“Rosa rubiginosa syn. Rosa eglanteria”), Latvijā sastopama reti, aug saulainos pakalnos, mežmalās, ceļmalās, upju un ezeru kratos karbonātaugsnēs, aizsargājama
aticisms Runas izsmalcinātība un intelektuāla tēlainība, kas bija raksturīga Atikas iedzīvotājiem, galvenokārt atēniešiem viņu kultūras uzplaukuma laikā
saulainieki Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
saulainieši Rundāles pagasta apdzīvotās vietas "Saulaine" iedzīvotāji
rūtainīte Rūtaina auduma lakats, villaine
kankālis Sacietējis graudainas vai staipīgas masas (parasti mālainas zemes) gabals
mālainās gruntis saistīgas un plastiskas gruntis; sausā un mazliet mitrā stāvoklī mālainās gruntis ir labas, bet, uzsūcot mitrumu, stipri samazinās nestspēja
sulainisks saistīts ar sulaini, tam raksturīgs
kā sviests saka par auglīgu, treknu, mālainu zemi
saule ar zobiem saka par saulainu, bet aukstu laiku (parasti agrā pavasarī)
saule ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti saulains, silts, jauks laiks
saulīte ripo pa zemi saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
saulīte ripo pa zemes virsu saka, ja ir ļoti skaists, saulains laiks
Sakārņu Sakārņu ezers - atrodas Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība - 7,6 ha; Sokomu ezers; Sokorņu ezers
Sokomu ezers Sakārņu ezers Ozolaines pagastā
Sokorņu ezers Sakārņu ezers Ozolaines pagastā
gleča Sakritusies, neizrūgusi maize; mālaina zeme, glūda
Sabaiņu ezers Salainis, ezers Launkalnes pagastā
Salaiņa ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
Salaiņu ezers Salainis, ezers Zvārtavas pagastā
pamatīgums Saliedētība; viengabalainība; monolītums
Inders Sālsnogulu beznotekezers Kazahstānā, Atirau apgabalā, 10 km uz austrumiem no Zajikas (Urālas) upes, mālainā pustuksnesī 24 m zjl., platība - \~110 kvadrātkilometru, sāls slānis 10-15 m, augstvērtīgas sāls ieguve (satur kāliju, bromu, boru)
pamālinis samērā mālains
pakrēslains samērā, arī mazliet krēslains
sarkanā samtbeka samtbeku suga ("Hortiboletus rubellus", syn. "Xerocomus rubellus"), lapu koku mikorizas sēne, aug jauktos un lapu koku mežos, parkos, zālainās vietās, Latvijā aizsargājama
čauklis Sapuvis, praulains koks
terarosa Sarkanas, mālainas, ar dzelzs oksīdiem un to hidrātiem bagātas augsnes, kas veidojas sausa tropiskā un subtropiskā klimata apstākļos
gabūns Sarkankoka suga ("Aucoumea klaineana"), kas aug ekvatoriālajā Āfrikā, ar samērā mīkstu, ne pārāk izturīgu un nevienādu šķiedru, koksnes viegluma dēļ to lieto švertlaivu, jahtu klāju un virsbūvju izgatavošanai
Bauskas novads sastāv no Bauskas un Iecavas pilsētas, Bārbeles, Brunavas, Ceraukstes, Codes, Dāviņu, Gailīšu, Iecavas, Īslīces, Kurmenes. Mežotnes, Rundāles, Skaistkalnes, Stelpes, Svitenes, Valles, Vecsaules, Vecumnieku un Viesturu pagasta, robežojas ar Jelgavas, Olaines, Ķekavas, Ogres un Aizkraukles novadu, kā arī ar Lietuvu
sauldiena Saulaina diena
dundurnīca Saulaina vieta
saulaine Saulaina vieta
gozains Saulains
piesaulīgs Saulains
saulainis Saulains
saulaiņš Saulains
saulgozīgs Saulains
saulīgs Saulains
saulstarains Saulains
saulstarots Saulains
saulzarains Saulains
saulkrūtiņš saulains laukums mežā (bez kokiem)
saulrīts Saulains rīts
pēle saulainss, sauss, karsts laiks
saulgozains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta
saulgožains Saules sasildīta, saulaina, no vēja aizsargāta vieta
tiešā Saules radiācija Saules siltums, kas sasniedz Zemes virsu tieši ar Saules stariem saulainā laikā
saulziedis Saulziežu dzimtas augs, saules rozīte, sausās saulainās vietās diezgan bieži sastopams pakrūms, 10-30 cm garumā, gulu vai pacilu stublāju, blietējādām vai ovalām lapām, drusku uz apakšu ieritinātām lapu malām, zeltdzelteniem, ļoti reti kad baltiem ziediem, kas atveras tikai saulē, 2-3 reizes par sēklotni garāku irbuli, atliektiem augļkātiem
zelta rudens sauss un saulains rudens, kad skaidri redzamas dzeltējošo koku daudzveidīgās nokrāsas
nosacītība Savdabība, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tēlainas izteiksmes līdzeklis, kas ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību
sēklots Sēklains
sēklojs Sēklains, tāds, kam daudz sēklu
sēklājs Sēklinieks; sēklainis
selnavains sēnalains
sēnelāts sēnalains
sēnalaiņš Sēnalains
sēnalāts Sēnalains
sēnalojs Sēnalains
sēnalots Sēnalains
sēnelains Sēnalains
sēnelots Sēnalains
sēnulains Sēnalains
sēnulens Sēnalains
aļģsēnes Sēņu valsts nodalījums ("Phycomycota"), zemākās sēnes bez micēlija, ar vāji attīstītu micēliju vai ar labi attīstītu, šūnās nesadalītu, daudzkodolainu micēliju, \~1400 sugu, Latvijā 60 ģinšu, 260 sugu
Serpovka Serpovkas ezers Ozolaines pagastā
Oglaine Sesavas kreisā krasta pieteka Jelgavas novadā, garums - 20 km, kritums - \~8 m, sākas Lietuvā netālu no Latvijas robežas; Ogulaine
slienains Siekalains
tilkains Siekalains
Eglene Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
Eglēnu muiža Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" bijušais nosaukums
eglainieši Siguldas novada Mores pagasta apdzīvotās vietas "Eglaine" iedzīvotāji
oolīti Sīki sfēriski ogļskābes kaļķu vai dzelzs oksīdu graudi ar koncentriski čaumalainu vai radiāli starainu struktūru
silķirzaka Sila ķirzaka - 20 cm gara pelēkbrūna vai zaļgana ķirzaka ar melniem un baltiem plankumiem, oldējēja, sastopama saulainos smiltājos
rodonīts silikātu grupas blīvs, rožains minerāls MnSiO~3~, kas satur mangāna dioksīdu ar silīciju un kam ir kristāliska struktūra un stiklains spīdums; izmanto mākslas priekšmetiem un juvelierizstrādājumiem
kudža Silta villaine, plecu lakats
laiks kā zīda drāna silts, saulains laiks vasarā ar lēnu, glāstošu vēju
tenofonija Sirds troksnis; uzskata, ka to izraisa pārmaiņas cīpslainajās stīgās
samisengs Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
samisens Sjamisens - japāņu garkaklains trīsstīgu mūzikas instruments
skrimstalains skrimšļains; dzīslains, ciets, sīksts
neskaidrs Slikti saredzams; miglains, izplūdis
Oxyruncus cristatus smailknābis; cekulainais ugunsgalvis
Jāņupe Smakupes labā krasta pieteka Iecavas pagastā, vidustece Olaines pagastā, atsevišķos posmos arī šo pagastu (un Bauskas un Olaines novadu) robežupe, augštece Iecavas pagastā, garums 20 km, kritums 16 m
vīnroze Smaržlapu roze ("Rosa rubiginosa"), satopama retumis saulainos pakalnos un mežmalās, 0,6 līdz 1,2 m gara, zied jūnijā un jūlijā
smaule smaulainis
Rāmnieku atsegums smilšakmens atsegums Gaujas labajā krastā augšpus Strenčiem, Plāņu pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g., 0,6 ha), upes krasta avotainajā terasē atsegti sarkani vidusdevona Živetas stāva Burtnieku svītas mālainie smilšakmeņi ar fosilo zivju un bezžokleņu atliekām
smilktmālainis Smilšmālains
viepe Snātne - nātns lakats, villaine, seģene
Manala somu mitoloģijā - aizkapa pasaule, tās saimnieki, kā arī upe, kas atdala mirušo pasauli no dzīvo pasaules, tā ir drūma, krēslaina un auksta sēta, kas atrodas pasaules ziemeļu malā, kā arī zem zemes
ceblains Spalvains, apspalvots; cablains
spurguļains Spurgulains
driegns Staigns, muklains
stiklots Stiklains (1)
glāžains Stiklains (par acīm, skatienu)
hialīns Stiklains, caurspīdīgs
trahīts Stiklains, slēpti kristālisks vai magmatisks iezis ar porfīra veida struktūru iepelēkā, iedzeltenā vai rožainā krāsā
alūzija Stilistiska figūra, kurā kādam dzīves faktam uz analoģijas pamata piekārto tēlainu izteicienu; izteiciena pamatā var būt pazīstams vēsturisks notikums, Bībeles stāsts vai literārs darbs (piem., Pirra uzvara, trīsdesmit sudraba graši, Ahilleja papēdis u. tml.)
spirgns stindzīgi auksts, bet saulains
Stūrīšu ezers Stūnīšu ezers Olaines pagastā
govkuņģis Suitu villaines veids, liels, parasti sarkanrūtains lakats
sūkalaiņš Sūkalains, tāds, kas satur sūkalas
virssulainis Sulainis (2), kas pārrauga citu sulaiņu darbu
lakejs Sulainis, dienestnieks
Sunekļu ezers Sūnekļa ezers Eglaines pagastā
smaļains Sveķains; smalains
smelains Sveķains; smalains
svībulēts Svībulains
sviķalains Sviķelains
sviķelaiņš Sviķelains
sveļš Svilinošs, kvēlains
Sveiļu ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā
Sviles ezers Sviļu ezers Eglaines pagastā
drebelains Svītrains, dzīslains
apaudiņa Šaura celainīte Krustpils un Bauskas tipa villainēm ap malu
apaudi Šaura celainīte villainēm gar malu
apaudumi Šaura celainīte villainēm gar malu
beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
smailknābis šīs dzimtas suga ("Oxyruncus cristatus"); cekulainais ugunsgalvis
perilimfa Šķidrums telpā starp kaulaino un plēvaino labirintu (ausīs)
šķilojs Šķilains, tāds, kas nav miltains
bumbuļains tāds, kam ir bumbuļi (2), mezgli; mezglains
sulīgs tāds, kam ir spilgtas iezīmes, arī izteiksmīgs, tēlains (piemēram, par mākslas darbu, izteikumu, arī darbību)
strūklains tāds, kas atgādina strūklu; arī svītrains, joslains
ruderāls tāds, kas aug mājokļu tuvumā, gar ceļiem, piegružotās vietās, mēslainēs, sētmalēs u. tml. (par augiem, parasti nezālēm)
saulinietis tāds, kas dzīvo saulainā vietā
pakalainis tāds, kas ir gatavots no pakulaina auduma
vilnains tāds, kas ir klāts ar apmatojumu, ko veido smalki, bieži spirālē savīti, mati (par zīdītājdzīvniekiem - aitu, kazu, kamieli u. tml.); arī tāds, ko iegūst no šāda apmatojuma (par šķiedru); villains
čarba tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi)
čorba tāds, kas ir sliktas kvalitātes, sēnalains (par maizi)
saraustīts tāds, kas nav viengabalains, vienveidīgs; tāds, kā veidojumā ir neregulāri pārtraukumi
nosacīts tāds, kas piemīt mākslai kā īstenības tēlainam atspoguļojumam; tāds, kas mākslā ir pretstatā īstenības tiešam attēlojumam, tomēr pauž māksliniecisko patiesību
dzīslots tāds, kur ir daudz cīpslu; tāds, kur ir redzami daudzi asinsvadi; dzīslains (1)
dūkstains tāds, kur ir dūkstis; muklains, staigns; dumbrains
naglots tāds, kurā ir iestiprinātas naglas; naglains
šatierēts tāds, kura krāsu veido vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums
neizteiksmīgs tāds, kurā nav tēlainības, izteiksmīguma; vienmuļš, garlaicīgs
Dalbes pagasts tagadējā Olaines pagasta bijušais nosaukums
āmurgalvis Takatra, rets putns "Scopus Briss." ģintī Madagaskarā ar samērā lielu cekulainu, āmuram līdzīgu galvu
silainieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Silaine" iedzīvotāji
monolīts tas (piemēram, piemineklis, celtnes daļa), kas ir veidots no liela viengabalaina akmens; tas, kas ir veidots no lielas viengabalainas, cietas (kā) masas
mistika tas, kas ir noslēpumains, mīklains, neizskaidrojams; tas, kas ir maldinošs
ābolainis tas, kurš ir ābolains
kožtinēji tauriņu kārtas dzimta ("Choreutidae"), nelieli tauriņi (spārnu plētums - 9-17 mm), aktīvi dienā saulainā laikā, bieži aplido ziedus, sūc nektāru, Latvijā konstatētas 8 sugas
aptēlot Tēlaini aprakstīt
attēlot Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
zīmēt Tēlaini pastāstīt (par ko); aprakstīt, raksturot
tēlot Tēlaini stāstīt, aprakstīt, raksturot (ko)
gleznains Tēlains (par skaņdarbu)
Dāmokla zobens tēlains apzīmējums draudīgas situācijas raksturošanai; pastāvīgs apdraudējums
glezna Tēlains īstenības parādības atspoguļojums (daiļdarbā)
iztēle Tēlains priekšstats
poētisks Tēlains, arī lirisks (par mākslas darbu); tāds, kurā ir dzejai raksturīgā tēlainība, emocionāls īstenības atspoguļojums
gleznains Tēlains, izteiksmīgs (piemēram, par daiļdarbu, valodas līdzekļiem)
dzejisks Tēlains; poētisks
milsterjānis Tiesas sulainis
budēlis tiesas sulainis, bende
budulis Tiesas sulainis, bendes kalps
Python reticulatus tīklainais pitons
Sempervivum arachnoideum tīklainais sempervivs
tolēts Tolains
trīszīlains Trejzīlains
trīszīļains Trejzīlains
darapti trešās slēdzienu figūras pirmais modus; virsteikums vispār apgalvojošs, tāpat apakšteikums, slēdziens partikulāri apgalvojošs, piem., visi zirgi ir zīdītāju kustoņi; visi zirgi ir mugurkaulainie; tā tad daži mugurkaulainie ir zīdītāji
Krivoje ezeri trīs ezeri Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, platība 4,9 ha, 1,7 un 1,5 ha; Križevnieku ezeri; Līkie ezeri
bazalts tumšs, smalkgraudains vai stiklains bāzisks iezis, kas sastāv no plagioklaziem, piroksēniem un stiklainas pamatmasas; visizplatītākais efuzīvais iezis, lieto keramikā un būvmateriālu ražošanā
mēlene Tumšzila sagša (villaine), kas gar apakšējo malu rotāta ar zināmā rakstā uzšūtām vara un misiņa stiepļu caurītēm
tvangains Tvaikains, dūmakains, miglains
Deimanka Ūdenstece Rēzeknes novada Ozolaines pagastā, ietek Losu ezerā, garums - 9 km
Stūnīšu ezers ūdenstilpe Olaines novada Olaines pagastā, platība — 16,7 ha; Stūrīšu ezers
Kerulena upe Centrālajā Āzijā (mong. val. "Kherueln"), Mongolijā un Ķīnā, garums - 1264 km (Mongolijā 1090 km), sākas Henteja grēdas dienvidaustrumu nogāzēs 1750 m vjl., ietek Dalainora ezerā
Vilēna upe Francijas ziemeļrietumos ("Vilaine"), garums - 225 km, sākas Armorikas augstienes dienvidos, ietek Biskajas līcī
atainot Uzskatāmi, tēlaini parādīt, pastāstīt, aprakstīt; attēlot
mijkrēšļains Vāji apgaismots (par vietu, telpu); krēslains (2)
kolsterīgs Vājš, kaulains
kolsteris Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks
kolstiķis Vājš, kaulains cilvēks vai dzīvnieks; kolsteris
daiļliteratūras valoda valoda, ko lieto kā dzīves tēlaina atspoguļojuma līdzekli dažādu žanru daiļdarbos
konotācija Valodas vienības (vārda, vārdformas, frazeoloģisma, teikuma) jēdzieniskā satura uzslāņojums: stilistiskā nokrāsa, emocionālais saturs, pozitīvs vai negatīvs vērtējums, tēlainība, asociatīvās sēmas
nozīmes pārnesums vārda vai izteiciena jēdzieniskā satura maiņa (valodas attīstības procesā vai atsevišķā lietojumā), kam pamatā ir loģiski vai tēlaini asociatīva saikne starp īstenības objektiem; galvenie tēlainā nozīmes pārnesuma veidi ir metafora un metonīmija
epitets Vārds, kas tēlaini apzīmē, raksturo kāda jēdziena, parādības vai priekšmeta īpašību; māksliniecisks apzīmētājs
ūdenskrājēja varde varžu suga ("Cyclorana platycephalus"), sastopama Austrālijā abiniekam neraksturīgā vidē, sausuma periodā guļ ierakusies 50-100 cm dziļi mālainajā augsnē, tās ķermeni apņem ūdensnecaurlaidīgs kokons, pamostas sākoties lietus periodam, barojas un iedēj ikrus pēc lietusgāzēm palikušajās lāmās
atvasara Vasaras beigu posms (apmēram no augusta vidus līdz septembra beigām); silts, saulains laiks šai posmā
salube Vatēts apmetnis ar lielu apkakli, bez piedurknēm; pusmētelis, arī villaine, kas bija pārmetama pār pleciem
kroksis Vecs, vājš, kaulains zirgs
limnoglaciālās formas veidojas ledāju kušanas ūdeņu baseinos, kur nogulsnējušies smilšaini un mālaini saneši; visvairāk izplatītās formas ir limnoglaciālie līdzenumi
kuilene Vidēji liela laba ēdama lapiņsēne, zilganmēļu cepurīti, kātiņu un galu, parasta skuju un jauktos mežos, sevišķi zālainās vietās
kubikularijs Vidus laikos kambarsulainis, īpaši pāvesta
šatieris Vienas un tās pašas krāsas dažādu toņu joslains salikums (piemēram, austās segās)
sinkrētisms Viengabalainība, sadalījuma trūkums kādai parādībai (piemēram, mākslai) tās veidošanās sākumposmā
šomisks Viengabalains
viengabaļš Viengabalains
viensleju Viengabalains
viengabala Viengabalains (2)
viengabalīgs Viengabalains (2)
lējums Viengabalains (piemēram, mākslas darba, tēla) veidojums, parasti no vairākiem elementiem
miegains Vienmuļš, klusināts (par skaņu); blāvs, miglains (par krāsu, gaismu)
mālājs vieta, kur ir mālaina zeme, māls; mālaina augsne
Ranunculus lanuginosus villainā gundega
asiņmore Villainā gundega ("Ranunculus lanuginosus")
Holcus lanatus villainā meduszāle
Stachys byzantina villainā sārmene
Stachys lanata villainās sārmenes "Stachys byzantina" nosaukuma sinonīms
snuotine villaine
ūzvalka villaine
villatne villaine
vīkaine Villaine
vīkala Villaine
vilene Villaine
villāna Villaine
villane Villaine
villāne Villaine
villātne Villaine
villene Villaine
vilnaine Villaine
vilnane Villaine
vilnāne Villaine
vilnatne Villaine
vilnene Villaine
lakts Villaine (lakats)
kuča Villaine zaļā krāsā
vīkaļa Villaine, liels lakats
seģele Villaine, sega
zlēkne Villaine, zīdene
svītene villaine; daudzviet tikai balta villaine
sleņģene Villaines paveids
garlapu kārkls villainzaru kārkls
Salix dasyclados villainzaru kārkls
cīpslainums vispārināta īpašība --> cīpslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
dzīslainība vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
dzīslainums vispārināta īpašība --> dzīslains, šīs īpašības konkrēta izpausme
gabalainība vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
gabalainums vispārināta īpašība --> gabalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
kaulainums vispārināta īpašība --> kaulains, šīs īpašības konkrēta izpausme
krēslainība vispārināta īpašība --> krēslains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (1)
krēslainība vispārināta īpašība --> krēslains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; arī krēsla (2)
mālainums vispārināta īpašība --> mālains, šīs īpašības konkrēta izpausme
miglainums vispārināta īpašība --> miglains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme
miglainums vispārināta īpašība --> miglains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
miglainums vispārināta īpašība --> miglains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme
mīklainība vispārināta īpašība --> mīklains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme
saulainums vispārināta īpašība --> saulains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (1)
saulainums vispārināta īpašība --> saulains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (2)
saulainums vispārināta īpašība --> saulains (3), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (3)
saulainums vispārināta īpašība --> saulains (4), šīs īpašības konkrēta izpausme; saulainība (4)
saulainība vispārināta īpašība --> saulains(1), šīs īpašības konkrēta izpausme
saulainība vispārināta īpašība --> saulains(2), šīs īpašības konkrēta izpausme
saulainība vispārināta īpašība --> saulains(3), šīs īpašības konkrēta izpausme
saulainība vispārināta īpašība --> saulains(4), šīs īpašības konkrēta izpausme
sēnalainība vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
sēnalainums vispārināta īpašība --> sēnalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
stiklainums vispārināta īpašība --> stiklains, šīs īpašības konkrēta izpausme
sūkalainība vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
sūkalainums vispārināta īpašība --> sūkalains, šīs īpašības konkrēta izpausme
tēlainums vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; arī tēlainība
tēlainība vispārināta īpašība --> tēlains, šīs īpašības konkrēta izpausme; vispārināta, uzskatāma (īstenības atspoguļojuma) forma
viengabalainums vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (1)
viengabalainība vispārināta īpašība --> viengabalains (1), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (1)
viengabalainums vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainība (2)
viengabalainība vispārināta īpašība --> viengabalains (2), šīs īpašības konkrēta izpausme; viengabalainums (2)
zālainība vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme
zālainums vispārināta īpašība --> zālains, šīs īpašības konkrēta izpausme
ignimbrīti Vulkanogēns gk. liparīta tipa iezis ar joslainu lekstūru; blīvajā pamatmasā ir kristālu, iežu atlūzu, kā arī vulkāniskā stikla lēcveida ieslēgumi
noliktavu zaglītis zaglīšu dzimtas suga (“Ptinus raptor”), vaboles ar 3-4 mm garu ķermeni, virspuse ar gaišiem plankumiem, sastopamas telpās, putnu būrīšos, bišu stropos u. c.; cekulainais zaglītis
Alisma gramineum zālainā cirvene
Sparganium gramineum zālainā ežgalvīte
Potamogeton gramineus zālainā glīvene
Dorotheanthus gramineus zālainā pusdienziede
zālaine Zālaina vieta, arī zālājs
Sparganium friesii zālainās ežgalvītes "Sparganium gramineum" nosaukuma sinonīms
Mesembrianthemum pyropaeum zālainās pusdienziedes "Dorotheantus gramineus" nosaukuma sinonīms
zālenieks Zālaine
zālenis Zālaine
zāļnieks Zālaine
zāļains Zālains
zālīgs Zālains
zālijs Zālains
zālīns Zālains
Pieatlantijas zemiene zemiene ASV (angļu val. "Atlantic costal plain"), Atlantijas okeāna piekrastē, aizņem teritoriju no Ņujorkas līdz Floridai, platums - 30-350 km, augstums rietumu malā - līdz 100 m
Menamas zemiene zemiene Indoķīnas pussalā (angļu val. "Mae Nam plain"), starp Tanentaundži grēdu rietumos un Koratas plato austrumos, Taizemē, garums — \~500 km, platums — līdz 200 km, platība — 100000 kvadrātkilometru
bemberis Zems, kropls koks ar mezglainiem zariem, vai izaugums koka stumbrā
ballota Zīlaines - lūpziežu dzimtas ģints
ūbuļains Zilpelēks, ūbelains
zliekne Zlēkne - villaine, zīdene
odontosteofīts Zoba kaulains izaugums
Židiņu griezums Židiņu starpleduslaikmeta nogulumu stratotipiskais griezums Naujenes pagastā, nogulumi atrodas 79,35-102,85 m dziļumā, apakšdaļā 11,9 m sīkslāņots, smilšains sapropelis, augstāk zilganpelēks, mālains aleirīts

lain citās vārdnīcās:

MEV

lain