aptēlot
aptēlot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārdsLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | aptēloju | aptēlojam | aptēloju | aptēlojām | aptēlošu | aptēlosim |
| 2. pers. | aptēlo | aptēlojat | aptēloji | aptēlojāt | aptēlosi | aptēlosiet, aptēlosit |
| 3. pers. | aptēlo | aptēloja | aptēlos | |||
Pavēles izteiksme: aptēlo (vsk. 2. pers.), aptēlojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: aptēlojot (tag.), aptēlošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: aptēlotu
Vajadzības izteiksme: jāaptēlo
Tēlaini aprakstīt.
Avoti: EH
Piemēri valodas korpusos
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusiem ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Nezinu , kam esmu vajadzīga , bet vismaz sevi aptēlot es nevaru atļaut nevienam citam , jo neviens to neizdarīs labāki par mani pašu
- Visvisādi rakstītāji ir papilnam aptēlojuši Gaujas vai Abavas ainavas, itin kā mūsdienu upe savos gadu tūkstošos būtu izveidojusi 30 un 40m metrus augstās klintis un divtik augstās kraujas.